Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.39.0-wmf.22 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Gadget Gadget talk Gadget definition Gadget definition talk Tēma Spānija 0 1375 3665828 3593245 2022-08-02T15:37:42Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: Al-Qaeda → Al-Qaida using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Labs raksts}} {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''Reino de España'' | pilnais_valsts_nosaukums = Spānijas Karaliste | valsts_nosaukums = | karoga_attēls = Flag of Spain.svg | karoga_nosaukums = Spānijas karogs | ģerboņa_attēls = Escudo de España (mazonado).svg | ģerboņa_nosaukums = Spānijas ģerbonis | ģerboņa_platums = 85px | valsts_moto = ''[[Plus Ultra]]'' | valsts_himna = ''[[Marcha Real]]'' | kartes_attēls = EU-Spain.svg | kartes_paraksts = Spānija iekrāsota tumši zaļā krāsā. Gaiši zaļā krāsā ir iekrāsotas Eiropas Savienības dalībvalstis. | galvaspilsēta = [[Madride]] | latd=40 | latm=26 | latNS=N | longd=3 | longm=42 | longEW=E | lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | valsts_valodas = [[spāņu valoda]], dažos reģionos papildus arī [[kataloņu valoda]], [[galisiešu valoda]], [[basku valoda]] un [[oksitāņu valoda]]s [[araniešu valoda|araniešu dialekts]] | etniskās_grupas = 88,0% [[spāņi]]<br />12,0% citi ([[rumāņi]], [[marokāņi]], [[Ekvadora|ekvadorieši]], [[Kolumbija|kolumbieši]], [[briti]])<ref>{{Tīmekļa atsauce | url= http://www.ine.es/prensa/np551.pdf | title= Spain | publisher= www.focus-migration.de | date= 2009-01-01 | accessdate= 2009-09-22}}</ref> | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[parlamentārisms|parlamentāra]] [[demokrātija]] un [[konstitucionālā monarhija]] | valsts_galvas_tituls = [[Spānijas karalis|Karalis]] | valsts_galva = [[Felipe VI]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Spānijas premjerministru uzskaitījums|Premjerministrs]] | valsts_galva2 = [[Pedro Sančess]] | neatkarības_iegūšana = [[Spānijas vēsture|Izveidošana]] | neatkarības_piezīme = 15. gadsimtā | neatkarības_notikums = ''[[de facto]]'' | neatkarības_datums = [[1516]]. gadā | neatkarības_notikums2 = ''[[de jure]]'' | neatkarības_datums2 = [[1716]]. gadā | neatkarības_notikums3 = konstitucionāla demokrātija | neatkarības_datums3 = [[1978]]. gadā | iestāšanāsESdatums = {{dat|1986|1|1}} | platība_km2 = 504 030 | platība_rangs = 51. | procenti_ūdens = 1,04 | iedzīvotāju_skaits = 46 030 109 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2010 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 27. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 93 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 106. | IKP_PPP = $1,364 triljoni | IKP_PPP_gads = 2010 | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = $29 651 | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = {{palielinājās}} 0,904 | HDI_gads = 2019 | HDI_kategorija = <font color="#009900">ļoti augsts</font> | HDI_rangs = 25. | Gini = 32 | Gini_gads = 2005 | Gini_kategorija = | Gini_rangs = | valūta = [[Eiro]] (€) | valūtas_kods = EUR | laika_zona = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | laika_zona_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | domēns = [[.es]] | tālsarunu_kods = 34 | iso_kods_num = 724 | iso_kods_alfa2 = ES | iso_kods_alfa3 = ESP }} '''Spānija''' ({{val|es|España}}, izrunā: {{IPA|[[IPA|[esˈpaɲa]]]}}), oficiāli '''Spānijas Karaliste''' (''Reino de España''), ir [[valsts]], kura atrodas [[Pireneju pussala|Pireneju pussalā]], [[Dienvideiropa|Dienvidrietumeiropā]]. Tā rietumos robežojas ar [[Portugāle|Portugāli]], ziemeļaustrumos ar [[Francija|Franciju]] un [[Andora|Andoru]], bet dienvidrietumos ar [[Gibraltārs|Gibraltāru]]. Ziemeļos to apskalo [[Atlantijas okeāns]] ([[Biskajas līcis]]), dienvidos un austrumos — [[Vidusjūra]]. Spānijai pieder arī [[Baleāru Salas]] Vidusjūrā un [[Kanāriju Salas]] Atlantijas okeānā pie [[Āfrika]]s krastiem, kā arī divas autonomas pilsētas [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] ([[Seūta]] un [[Melilja]]), kuras robežojas ar [[Maroka|Maroku]]. Spānijas platība ir 504 030 [[kvadrātkilometrs|km²]], tādēļ tā ir otra lielākā valsts [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] pēc Francijas. Spānijas ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ sākot no aizvēsturiskiem laikiem līdz pat valsts izveidei tā ir bijusi pakļauta dažādām ārējām ietekmēm, bieži vien pat vienlaicīgi. No otras puses skatoties, arī pašai Spānijai ir bijusi nozīmīga ietekme uz citām teritorijām, galvenokārt [[jaunie laiki|jaunajos laikos]], kad tā kļuva par [[Spānijas impērija|visu pasauli aptverošu impēriju]]. Tieši šī iemesla dēļ mūsdienās [[spāņu valoda|spāņu valodā]] runā vairāk nekā 400 miljoni cilvēku. Spānijas politiskās sistēmas uzbūve ir demokrātiski [[parlamentārisms|parlamentārās]] pārstāvības [[konstitucionālā monarhija]] ar mantojumā nododamu troni, kur [[valsts galva]] ir karalis, bet daudzpartiju iekārtas valsts valdības vadītājs ir [[Spānijas premjerministrs|valdības prezidents]]. [[Izpildvara]] ir piešķirta valdībai. Centrālā [[likumdošanas vara]] ir piešķirta [[Spānijas parlaments|parlamentam]] ar divām palātām. [[Tiesu vara]] ir neatkarīga no izpildu un likumdošanas varām. 2010. gadā Spānijā dzīvoja 46,03 miljoni iedzīvotāju. Lielākā Spānijas pilsēta ar 3,1 miljoniem iedzīvotāju ir [[Madride]]. Tā ir arī valsts [[galvaspilsēta]]. [[Oficiālā valoda]] valstī ir [[spāņu valoda|spāņu]], lai gan [[Katalonija|Katalonijā]], [[Basku Zeme|Basku Zemē]] un [[Galisija|Galisijā]] reģionālajām valodām ir oficiāls statuss līdztekus spāņu valodai. == Etimoloģija == Nosaukums "Spānija" ir atvasināts no vārda "''Hispania''". Tā [[romieši]] dēvēja [[Pireneju pussala|Pireneju pussalu]], kur mūsdienās atrodas šī valsts. Savukārt "''Hispania''" ir radies no [[Senā Grieķija|seno grieķu]] dotā nosaukuma šai teritorijai "''Iberia''", jo šo teritoriju savlaik apdzīvoja [[ibēri|ibēru]] ciltis. == Vēsture == {{Pamatraksts|Spānijas vēsture}} [[Attēls:Techo de Altamira (replica)-Museo Arqueológico Nacional.jpg|thumb|200px|left|Zīmējumi Altamiras alā.]] Pirmie cilvēki [[Pireneju pussala]]s ziemeļos parādījās vēlā [[paleolīts|paleolīta]] periodā. Aptuveni pirms 17 tūkstošiem gadu uz alu sienām cilvēki zīmēja stilizētus zīmējumus, kuros bija redzami gan dzīvnieki, gan paši cilvēki. Vislabāk zīmējumi ir saglabājušies [[Altamira|Altamirā]] un [[Puente Vjesgo]] netālu [[Santandera]]s pilsētas. No 9. līdz 7. gadsimtam p.m.ē. Spānijas teritorijā dzīvoja [[ibēri]]. 7. gadsimtā p.m.ē. Spānijas dienvidu piekrasti kolonizēja [[feniķieši]] un [[grieķi]]. No 5. līdz 3. gadsimtam p.m.ē. Spānijā apmetās [[ķelti]]. 3. gadsimta beigās p.m.ē. lielāko Spānijas daļu iekaroja [[Kartāga]], bet 1. gadsimtā beigās p.m.ē. — [[Senā Roma]]. Mūsu ēras 3. gadsimtā Spānijā iebruka [[franki]], 5. gadsimtā arī [[svēbi]], [[alaņi]] un [[vandaļi]]. [[Vestgoti]] izspieda alaņus un vandaļus un nodibināja savu karaļvalsti, kura pastāvēja no 5. gadsimta vidus līdz 8. gadsimta sākumam. No [[711]]. līdz [[718]]. gadam gandrīz visu Spāniju (izņemot nelielu teritoriju ziemeļrietumos) pakļāva [[arābi]]. [[756]]. gadā tika nodibināts [[Kordovas emirāts]] (no [[929]]. gada [[Kordovas kalifāts]]). [[Rekonkista]]s laikā no [[718]]. līdz [[1492]]. gadam, kad tika atkarotas [[mauri|mauru]] (arābu un [[berberi|berberu]]) sagrābtās zemes, atbrīvotajā teritorijā radās spāņu karalistes ([[Astūrijas karaliste|Astūrija]], [[Aragonas karaliste|Aragona]], [[Kastīlijas karaliste|Kastīlija]], [[Katalonija]], [[Leonas karaliste|Leona]], [[Navarras karaliste|Navarra]] un citas). 13. gadsimta sākumā apvienotais spāņu karaspēks guva izšķirošo uzvaru pār mauriem pie [[Nava de Tolosa|Navas de Tolosas]]. 1492. gadā beidza pastāvēt pēdējā mauru valsts — [[Granadas emirāts]]. 12. gadsimtā radās pilsētu militārās savienības ([[ermandada]]s) un [[kortess|kortesi]], kā arī nostiprinājās [[katolicisms|katoļu]] baznīca. [[1479]]. gadā, noslēdzot [[personālūnija|personālūniju]], Aragona apvienojās ar Kastīliju, tādējādi radot pamatu vienotai Spānijai. Lielo [[feodālisms|feodāļu]] politiskās tiesības tika ierobežotas, pastiprinājās valsts centralizācija. [[1480]]. gadā tika nodibināta [[inkvizīcija]]. Spānijā sāka veidoties absolūta [[monarhija]]. 15. gadsimta beigās un 16. gadsimtā Spānija iekaroja plašas teritorijas [[Centrālamerika|Centrālamerikā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]. [[1504]]. gadā Spānijai tika pievienota [[Neapoles karaliste]] un [[Sicīlija]], [[1512]]. gadā lielākā daļa no [[Navarra]]s teritorijas, [[1516]]. gadā — [[Nīderlande]], bet pēc [[Itālijas kari]]em, kuri norisinājās no [[1494]]. līdz [[1559]]. gadam, sagrāba zemes arī [[Itālija]]s centrālajā daļā un [[Ziemeļitālija|Ziemeļitālijā]]. 16. gadsimta sākumā Spānija kļuva par vienu no varenākajām koloniālajām impērijām pasaulē. [[1516]]. gadā Spānijas troni ieguva [[Hābsburgi]]. [[1519]]. gadā Spānijas karalis [[Kārlis V (Svētā Romas impērija)|Karloss I]] kļuva par [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperatoru kā Kārlis V. 16. gadsimta pirmajā pusē Spānijā radās kapitālistiskā tipa [[manufaktūra]]s. Sakarā ar [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] pieplūdumu no kolonijām [[cenu revolūcija]] Spānijā notika agrāk nekā citās Eiropas valstīs. 16. gadsimta beigās un 17. gadsimtā Spānijā [[rūpniecība]] strauji panīka. Karos ar [[Anglijas Karaliste|Angliju]] Spānija zaudēja hegemoniju uz jūras. Lielākā sakāve bija "[[Neuzvaramā armāda|Neuzvaramās armādas]]" zaudēšana [[1588]]. gadā. Spānija šajā laikā zaudēja arī vairākas teritorijas Eiropā. Pēc [[Nīderlandes revolūcija]]s 16. gadsimtā Spānija bija spiesta atzīt [[Nīderlande]]s neatkarību. No [[1640]]. līdz [[1652]]. gadam notika [[segadoru sacelšanās]] Katalonijā, bet no [[1646]]. līdz [[1648]]. gadam notika sacelšanās pret spāņu kundzību Itālijā. 18. gadsimta sākumā pēc [[Karš par Spānijas mantojumu|kara par Spānijas mantojumu]] Spānijas troni ieguva [[Burboni]]. Spānijas valdījumus Eiropā sadalīja [[Austrija]], [[Savoja]] un [[Apvienotā Karaliste]]. 1760.—1780. gados Spānijā tika īstenotas vairākas reformas apgaismotā [[absolūtisms|absolūtisma]] garā. [[1767]]. gadā no Spānijas tika padzīti [[jezuīti]]. Šajā laikā tika ierobežotas feodāļu privilēģijas, ieviests [[protekcionisms]]. 1795. gadā cietusi sakāvi [[Pirmās koalīcijas karš|pirmās koalīcijas karā]] ar [[Francija|Franciju]], Spānija nonāca tās ietekmē un bija spiesta karot Francijas pusē no [[1796]]. līdz [[1808]]. gadam pret [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] un [[1801]]. gadā pret [[Portugāle|Portugāli]]. 19. gadsimtā Spānijā notika [[Spānijas revolūcijas|piecas revolūcijas]]. Pēc revolucionāru sakāves Spānijā tika atjaunota [[Burboni|Burbonu]] vara, un atceltas demokrātiskās reformas. Pēc [[Neatkarības karš|Neatkarības kara]] no [[1810]]. līdz [[1826]]. gadam spāņu kolonijās [[Amerika|Amerikā]] Spānija no savām kolonijām šajā kontinentā saglabāja tikai [[Kuba|Kubu]] un [[Puertoriko]]. No 1830. līdz 1870. gadiem Spānijā notika pilsoņu kari jeb tā sauktie [[karlistu kari]]. 1840. gados Spānijā sākās rūpniecības apvērsums, radās pirmās strādnieku organizācijas. [[1855]]. gadā notika Spānijas vēsturē pirmais [[vispārējs streiks|vispārējais streiks]]. No [[1856]]. līdz [[1868]]. gadam strādnieku kustība tikai pastiprinājās. [[1857]]., [[1861]]. un [[1863]]. gadā notika [[zemnieks|zemnieku]] sacelšanās. [[1868]]. gadā izveidojās [[Pirmā internacionāle|Pirmās internacionāles]] Spānijas grupa. 19. gadsimta beigās, izmantojot brīdi, kad Spānijā valda nestabilitāte un ekonomiskā krīze, [[Kuba|Kubā]] un [[Filipīnas|Filipīnās]] uzsākās neatkarības kustības pret Spāniju. Šajās spāņu kolonijās aizsākās neatkarības kari, kuros iesaistījās arī [[Amerikas Savienotās Valstis]]. Rezultātā izcēlās [[Spānijas-Amerikas karš]]. Spānija cieta sakāvi un šis karš Spānijā tika nodēvēts par "''El Desastre''" ("Katastrofu"). 19. gadsimta beigās — 20. gadsimta sākumā Spānijas kontrolē nonāca Āfrikas kolonijas — [[Rietumsahāra]], [[Spānijas Maroka]] (mūsdienu [[Maroka]]s ziemeļu daļa) un [[Ekvatoriālā Gvineja]]. [[Attēls:Franco0001.PNG|thumb|150px|Ģenerālis Franko.]] {{dat|1937|7|17}} atsevišķu armijas ģenerāļu sarīkots apvērsums pret [[Otrā Spānijas republika|Otro Spānijas republiku]] noveda pie [[Spānijas pilsoņu karš|pilsoņu kara]] sākuma. {{dat|1939|3|28}}, sabrūkot republikāņu frontei, [[ģenerālis Franko|ģenerāļa Franko]] rokās krita [[Madride]] un līdz ar to pilsoņu karš bija beidzies. Šis pašas dienas vakarā padevās arī citas republikāņu kontrolētās spāņu pilsētas. Spānijas pilsoņu karš bija asiņainākais konflikts Spānijas vēsturē. Tajā dzīvību zaudēja aptuveni miljons cilvēku. No tiem aptuveni 200 tūkstoši krita no Franko represijām gan kara laikā, gan arī pēc tā. 1969. gadā Franko par nākamo valsts galvu izvēlējās bijušā karaļa [[Alfonso XIII]] mazdēlu [[Huans Karloss I|Huanu Karlosu]]. Pēc Franko nāves, 1975. gada 22. novembrī Huans Karloss kļuva par Spānijas karali un uzsāka demokrātiskas reformas. Tika legalizētas politiskās partijas un 1977. gada 15. jūnijā tika sarīkotas demokrātiskas parlamenta vēlēšanas. 1982. gadā Spānija pievienojās [[NATO]], bet 1986. gadā — [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]i. {{dat|2004|3|11}} [[Madride|Madridē]] notika lielākais [[Terorisms|terorakts]] Spānijas vēsturē — gandrīz vienlaicīgi četros elektriskajos [[vilciens|vilcienos]] tika uzspridzinātas 10 [[spridzeklis|bumbas]], nogalinot 191 un ievainojot 1460 cilvēkus. Atbildību par sprādzieniem uzņēmās starptautiskā teroristu organizācija ''[[Al-Qaida]]''. Pēc šī terorakta no Spānijas premjerministra amata atkāpās [[Hosē Marija Asnars]], kā arī no [[Irāka]]s tika atsaukti spāņu karavīri. == Ģeogrāfija == {{Pamatraksts|Spānijas ģeogrāfija}} [[Attēls:Spain topo.jpg|thumb|175px|left|Spānijas topogrāfiskā karte.]] Spānija atrodas [[Eiropa]]s dienvidrietumos un aizņem aptuveni 84 procentus no [[Pireneju pussala]]s. Tās kopēja [[platība]] ir 504782 [[kvadrātkilometrs|km²]], no kuras 499542 km² ir [[sauszeme]], bet 5240 km² ir ūdenskrātuves.<ref name=CIA>{{Tīmekļa atsauce|title=Spain|work=The World Factbook|publisher=Central Intelligence Agency|url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/sp.html|date=2008|format=html|accessdate=2008-12-09|archive-date=2020-05-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20200518142604/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/sp.html}}</ref> Spānijas sauszemes [[Valsts robeža|robežas]] garums ir 1917,8 [[kilometrs|km]].<ref name=CIA/> Ziemeļrietumos caur [[Pireneju kalni]]em Spānija robežojas ar [[Francija|Franciju]] un [[Andora|Andoru]], bet rietumos ar [[Portugāle|Portugāli]]. Savukārt krasta līnijas garums ir gandrīz 2,5 reizes lielāka, tas ir, 4964 km.<ref name=CIA/> Ziemeļos Spāniju apskalo [[Biskajas līcis]] (spāņi to sauc par Kantabrijas jūru), ziemeļrietumos — [[Atlantijas okeāns]], bet no dienvidiem līdz pat austrumiem — [[Vidusjūra]] un [[Baleāru jūra]]. Vidusjūras krasta līnijas garums ir 1660 km, savukārt Atlantijas okeāna un Biskajas līča — tikai 710 km. Dienvidos Spāniju no [[Āfrika]]s (precīzāk, no [[Maroka]]s) atdala [[Gibraltāra šaurums]], kas vienlaicīgi arī savieno okeānu ar Vidusjūru. Īsākais attālums starp Spāniju un Āfriku ir tikai 13 kilometri. Spānijas pakļautībā ir arī [[Baleāru salas]] Vidusjūrā un autonomās [[Kanāriju salas]] Atlantijas okeānā, uz dienvidrietumiem no Spānijas un 108 km uz ziemeļrietumiem no Āfrikas krastiem; Kanāriju salās atrodas Spānijas augstākā virsotne — Teides vulkāns (3718 m [[virs jūras līmeņa|v.j.l.]]). Spānijai ir arī piecas nelielas suverēnas teritorijas (''plazas de soberanía'') Marokas piejūras teritorijā: [[Seuta]], [[Melilja]], [[Alusemasa]], [[Velesa de la Gomera]] un [[Čafarinu salas]]. Aptuveni 90% no Spānijas teritorijas aizņem [[augstiene]]s un [[Kalns|kalni]].<ref name="sofiture">{{lv ikona}} {{Tīmekļa atsauce | title = Spānija | url = http://www.sofiture.lv/index.php?pid=23212 | publisher = sofiture.lv | accessdate = 2009. gada 12. jūlijā}}</ref> Ziemeļos pie Francijas robežas atrodas [[Pireneji|Pireneju]] kalnu grēda. Savukārt dienvidos [[Sjerranevada]], kur atrodas arī kontinentālās Spānijas augstākā virsotne [[Mulasens]] (3492 m [[virs jūras līmeņa|v.j.l.]]). Precīzāk, tā atrodas [[Penibētikas Kordiljera|Penibētikas Kordiljerā]]. Centrālajā Spānijas daļā atrodas kalnu sistēma, kuru tā arī dēvē par [[Centrālā Kordiljera|Centrālo Kordiljeru]]. Ziemeļu daļā atrodas [[Kantabrijas Kordiljera|Katabrijas Kordiljeri]]. [[Attēls:Spain-climate-en.png|thumb|200px|Spānijas klimatiskā karte. Zaļā krāsā ir iekrāsotas teritorijas, kurās valda okeāniskais klimats, zilā krāsā — kalnu klimats, oranžā krāsā — kontinentālais klimats, bet dzeltenā krāsā — Vidusjūras klimats.]] Spānijā pastāv četri lieli un atšķirīgi klimati: okeāniskais klimats, kontinentālais klimats, Vidusjūras klimats un kalnu klimats. Lielākajā daļā Spānijas valda siltais [[Vidusjūra]]s klimats, kurš mainās atkarībā no ģeogrāfiskā novietojuma un augstuma virs jūras līmeņa. [[Ziema]]s Spānijā ir salīdzinoši siltas. Janvāra vidējā gaisa temperatūra ir no +8 °C līdz +14 °C.<ref name="sofiture" /> Kalnos tā var nokristies pat līdz -7 °C.<ref name="sofiture" /> Savukārt [[vasara|vasarā]], jūlija vidējā gaisa temperatūra ir no +23 °C līdz +29 °C.<ref name="sofiture" /> [[Nokrišņi]] parasti vairāk ir [[rudens|rudenī]] un ziemā, un valsts lielākajā daļā [[nokrišņi|nokrišņu]] daudzums gadā svārstās no 250 līdz 700 mm.<ref name="sofiture" /> Lielākās Spānijas upes ir [[Ebro]], [[Dvero]], [[Taho]] un [[Gvadalkivira]]. === Administratīvais iedalījums === {{Pamatraksts|Spānijas autonomās kopienas}} Spānija ir politiski iedalīta 17 autonomos apgabalos (''comunidades autónomas'') un 2 autonomās pilsētās (''ciudades autónomas'') — [[Seuta]] un [[Melilja]]. Katram autonomajam apgabalam ir sava tieši ievēlēta pārvalde. Sīkāk administratīvi Spānija tiek iedalīta 50 [[province|provincēs]]. Septiņi autonomie apgabali sastāv tikai no vienas provinces: [[Astūrija]], [[Baleāru Salas]], [[Kantabrija]], [[Larjoha (Spānija)|Larjoha]], [[Madride (komūna)|Madride]], [[Mursija (komūna)|Mursija]] un [[Navarra]]. Katalonijā pastāv arī sīkāks iedalījums [[komarka|komarkās]] (aptuveni līdzvērtīgas ar ASV [[apgabals|apgabaliem]] vai Anglijas [[Anglijas rajoni|rajoniem]]). Zemākais administratīvais iedalījums Spānijā ir [[municipalitāte]] (''municipio''). {{Spānijas autonomie apgabali‎}} == Valdība == {{Pamatraksts|Spānijas politika}} [[Attēls:Felipe, Prince of Asturias.jpg|thumb|150px|Spānijas karalis [[Felipe VI]]]] Spānijas politiskās sistēmas uzbūve ir demokrātiski [[parlamentārisms|parlamentārās]] pārstāvības [[konstitucionālā monarhija]] ar mantojumā nododamu troni, kur [[valsts galva]] ir karalis, bet daudzpartiju iekārtas valsts valdības vadītājs ir [[Spānijas premjerministrs|valdības prezidents]]. [[Izpildvara]] ir piešķirta valdībai. Centrālā [[likumdošanas vara]] ir piešķirta [[Spānijas parlaments|parlamentam]] ar divām palātām. [[Tiesu vara]] ir neatkarīga no izpildu un likumdošanas varām. [[Attēls:Mariano Rajoy en Bilbao2.png|thumb|150px|left|Spānijas premjerministrs [[Marjano Rahojs]]]] Pēc [[ģenerālis Franko|ģenerāļa Franko]] nāves [[1975]]. gadā, kurš valdīja kopš [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām [[1939]]. gadā, tika atjaunota [[parlamentārā demokrātija]]. [[Spānijas 1978. gada konstitūcija|1978. gada konstitūcijā]] tika noteikts, ka Spānija ir [[parlamentāra monarhija]] ar ik pēc 4 gadiem vēlētu divpalātu parlamentu ''[[Cortes Generales]]'' (''Cortes''), kas valsts vadīšanu uztic [[Spānijas premjerministrs|valdības prezidentam]] (ekvivalents premjerministram). {{dat|1981|2|23}} pasākumā, kas pazīstams ar nosaukumu "[[23-F]]", sadumpojušās drošības spēku apakšvienības sagrāba ''Cortes'' un mēģināja radīt militāristu valdību. Tomēr lielais vairums bruņotajos spēkos palika uzticīgi karalim [[Huans Karloss I|Huanam Karlosam]], kurš izmantoja savu personīgo autoritāti un bruņoto spēku virspavēlnieka konstitucionālās tiesības, lai apturētu valsts apvērsuma mēģinājumu bez asins izliešanas. [[2008. gada Spānijas valdības vēlēšanas|2008. gada vispārējās vēlēšanās]] ar lielu balsu skaitu, bet ne ar vairākumu, premjerministrs [[Hosē Luiss Rodrigess Sapatero|Rodrigess Sapatero]] un [[Spānijas Sociālistiskā strādnieku partija]] tika ievēlēti atkārtoti. Sapatero tika ievēlēts par premjerministru 11. aprīlī ar 169 balsīm par, 158 pret un 23 atturoties. Spānijas konstitūcijā ir noteikts, ka [[Spānijas karalis]] (pašlaik [[Felipe VI]]) ir [[valsts galva]] un [[Spānijas bruņotie spēki|bruņoto spēku]] augstākais virspavēlnieks, tās vienotības un pastāvības simbols. Viņš izlemj un vada iestāžu pastāvīgo darbu, uzņemas Spānijas valsts visaugstāko pārstāvniecību [[starptautiskas attiecības|starptautiskajās attiecībās]], sevišķi ar valstīm, kas pieder tai pašai vēsturiskajai kopienai un pilda Spānijas konstitūcijā un likumos noteiktos speciāli viņam piešķirtos amata pienākumus. Viņa tituls ir Spānijas karalis, bet viņš var izmantot arī citus [[Spānijas karaļnams|karaļnamam]] piederošos titulus. Karaļa persona ir neaizskarama un viņš nevar tikt sodīts. Viņa darbībām vienmēr jābūt apstiprinātām tā, kā tas ir noteikts konstitūcijas 64. pantā. Bez šādas apstiprināšanas tās nevar būt likumīgā spēkā, izņemot konstitūcijas 65.2 pantā paredzētajos gadījumos. [[Izpildvara]] Spānijā ir [[Spānijas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] rokās ({{val|es|Consejo de Ministros}}). To vada valdības prezidents (premjerministrs), ko izvirza karalis, apstiprina parlamenta apakšpalātas balsojot un pēc tam ieceļ karalis. Kad kandidāts ir ticis izvirzīts, viņam jāiegūst balsu vairākums apakšpalātā, to nesaņemot, tiek veikts otrs balsojums, kurā viņam ir nepieciešams savākt tikai visvairāk balsu. Premjerministrs nosauc pārējos kabineta locekļus, kurus pēc tam ieceļ karalis. Premjerministrs vada visas valdības darbību. Valdības prezidents var nosaukt arī dažādus viceprezidentus (lai gan tas viņam nav saistoši). Vēl ir arī [[Spānijas Valsts padome]], kas ir valdības augstākā padomdevēja iestāde. == Ārpolitika == Pēc [[demokrātija]]s atgriešanās pēc [[ģenerālis Franko|ģenerāļa Franko]] nāves [[1975]]. gadā, prioritātes Spānijas ārpolitikā bija saistītas ar izkļūšanu no diplomātiskās izolētības, kas valdīja ģenerāļa Franko laikā, kā arī diplomātisko attiecību paplašināšana, pievienošanās [[Eiropas Kopiena]]i (EK) un noteikti drošības pasākumi, ko tai sniedza starptautiskās attiecības ar rietumiem. Būdama [[NATO]] dalībvalsts jau kopš [[1982]]. gada, Spānija pati ir veidojusies par nozīmīgāko dalībvalsti daudzpusējos starptautiskos drošības pasākumos. Spānijas dalība [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] (ES) ataino Spānijas ārpolitikas svarīgu daļu. Pat daudzos starptautiskos jautājumos, kas skar ne tikai [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]], Spānija labprātāk savu rīcību un centienus saskaņo ar tās partnervalstīm Eiropas Savienībā (ES) ar Eiropas politiskās sadarbības mehānismiem. Spānija ir saglabājusi tās īpašo identificēšanu ar [[Latīņamerika|Latīņameriku]]. Tās politika akcentē jēdzienu par ibero-amerikāņu sabiedrību jeb kopienu, būtībā vēsturiskā jēdziena "''Hispano-Americanismo''" (spāņu izcelsmes amerikānisms) (vai arī "''hispanism''" — kā to bieži vien dēvē angļu valodā), kas bijuši kā centieni saistīt [[Ibērijas pussala|Ibērijas pussalu]] ar Latīņameriku ar valodas, tirdzniecības, vēstures un kultūras palīdzību. Spānija ir bijis reāls piemērs pārejai no [[diktatūra]]s uz [[demokrātija|demokrātiju]], kā liecina daudzi braucieni uz šo reģionu, ko veikuši [[Spānijas karalis]] un [[Spānijas premjerministrs|premjerministri]]. Spānija ar Latīņameriku uztur sadarbības programmas ekonomikas un tehnikas jomās, kā arī kultūras apmaiņu — gan tikai divpusēji, gan arī ES robežās. Tajā pašā laikā Spānija pamazām ir sākusi paplašināt savus kontaktus ar [[Āfrika]]s reģionu, kas atrodas uz dienvidiem no [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksneša]]. Spānijai īpašu interesi rada tās bijusī kolonija [[Ekvatoriālā Gvineja]], kur tā veic plašu palīdzības programmu. Pavisam nesen Madride ir centusies nodibināt ciešāku sadarbību ar [[Senegāla|Senegālu]], [[Mauritānija|Mauritāniju]], [[Mali]] un citām valstīm, lai rastu risinājumus jautājumā par [[nelegāla imigrācija|nelegālo imigrāciju]] uz [[Kanāriju salas|Kanāriju salām]]. Spānija ir pazīstama arī kā starpnieks [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]. Sadarbodamās ar [[arābi|arābu]] pasauli, Spānija bieži vien atbalsta arābu nostāju jautājumos, kas saistīti ar Tuvajiem Austrumiem. Arābu valstis ir Spānijas galvenais interešu objekts [[nafta]]s produktu un [[dabasgāze|gāzes]] importa ziņā, kā arī tādēļ, ka vairākas arābu valstis Spānijā veic būtiskus [[kapitālieguldījumi|kapitālieguldījumus]]. Spānija ir pratusi veiksmīgi veidot attiecības ar tās divām kaimiņvalstīm Eiropā — [[Francija|Franciju]] un [[Portugāle|Portugāli]]. Spānijas un Portugāles pievienošanās [[Eiropas Savienība]]i (ES) ir līdzējis risināt dažas no to periodiskajām domstarpībām [[tirdzniecība|tirdzniecībā]], iekļaujot šīs problēmas ES kontekstā. Francijas un Spānijas abpusējo sadarbību veicina šo valstu kopējā darbība pret [[basku ETA terorisms|basku ETA terorismu]] (''Basque ETA terrorism''). Spānijas attiecības ar [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] ir galvenokārt labas, tomēr jautājums par [[Gibraltārs|Gibraltāru]] ir joprojām saspīlēts. Mūsdienās Spānija cenšas paplašināt tās joprojām šauro sakaru loku ar [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] valstīm. [[Ķīnas Tautas Republika]] un [[Japāna]] ir Spānijas galvenie interešu punkti šajā reģionā. [[Taizeme]] un [[Indonēzija]] ir Spānijas galvenie sabiedrotie [[Dienvidaustrumāzijas valstu asociācija]]s (ASEAN) reģionā ar krietni daudz noslēgtiem līgumiem un ievērojami labām attiecībām. Pēdējo gadu laikā Spānija ir arī strauji palielinājusi kontaktus, sakarus un kapitālieguldījumus citās [[Āzija]]s valstīs, no kurām visievērojamāk tas veikts [[Vjetnama|Vjetnamā]], [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]] un [[Malaizija|Malaizijā]]. Sakari ar [[Filipīnas|Filipīnām]], neskatoties uz koloniālo pagātni, ir ievērojami vājāki nekā tie, kas Spānijai bija ar citām valstīm šajā teritorijā, un galvenokārt šie sakari saistīti ar kultūras aspektiem un humanitārās palīdzības programmām. == Bruņotie spēki == [[Attēls:FAS-ESP.svg|thumb|150px|Spānijas bruņoto spēku emblēma.]] Atbildība par valsts aizsardzību pieder [[Spānijas bruņotie spēki|Spānijas bruņotajiem spēkiem]] (''Fuerzas Armadas de España''), kuriem [[Spānijas konstitūcija]]s astotais pants ir piešķīris "misiju nodrošināt Spānijas suverenitāti un neatkarību, kā arī aizstāvēt tās teritoriālo integritāti un konstitucionālo kārtību". Spānijas bruņoto spēku virspavēlnieks ir Spānijas karalis Felipe VI, un, tāpat kā lielāko daļu citu valstu broņie spēki, Spānijas bruņotie spēki iedalās trīs lielās grupās: [[Spānijas armija|Spānijas armijā]], [[Spānijas flote|flotē]] un [[Spānijas gaisa spēki|gaisa spēkos]]. Spānijas bruņotie spēki ietver arī jūras kājnieku kareivju floti, karalisko gvardi jeb apsardzi, spāņu militāro leģionu, armijas aeromobiļu jeb aviotransporta spēkus un zemessargus. Spānijai ir nozīmīga loma [[Eiropas Savienības spēki|Eiropas Savienības spēkos]] (EUFOR), kā arī organizācijā "[[Eirokorpuss]]" (''Eurocorps''). Spānija ir nozīmīga dalībvalsts arī [[NATO]] bruņotajos spēkos, kur tā iestājās [[1982]]. gadā. Spānijai ir sestā lielākā jūras flote.<ref>[http://www.militarypower.com.br/english-global.htm Military Power Review. International Institute for Strategic Studies]</ref> 2009. gadā Spānijas militāro spēku aizsardzības vadītājs bija ģenerālis Hosē Hulio Rodrigezs Fernandezs (''José Julio Rodríguez Fernández''). == Tautsaimniecība == Saskaņā ar [[Pasaules Banka]]s datiem, Spānijas valsts ekonomika ir devītā lielākā pasaulē un piektā lielākā ekonomika Eiropas mērogā. Tā ir arī trešais lielākais investors.<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ottawaregion.com/media_lib/Doing_Business_Archive_Presentations/Doing_Business_in_Spain_Legal_Environment.pdf |title=Doing Business in Spain |format=PDF |date= |accessdate=2009-07-20 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090324234316/http://www.ottawaregion.com/media_lib/Doing_Business_Archive_Presentations/Doing_Business_in_Spain_Legal_Environment.pdf |archivedate=2009-03-24 }}</ref> Atbilstoši datiem no faktu grāmatas "''[[CIA Factbook]]''" — kas attiecas uz 2007. gadu — absolūtais [[iekšzemes kopprodukts]] tika novērtēts kā 1 439 000 triljoni [[ASV dolārs|dolāru]]. IKP PPP uz vienu cilvēku ir ticis novērtēts kā 33 600 dolāru (2007), kas līdzinās [[Francija]]s un [[Japāna]]s līmenim. 2007. gadā Spānijas ekonomika bija palielinājusies par 3,8% pēc ilga un spēcīga attīstības perioda. Tomēr īpašumu "burbuļa" sprādziens izraisīja strauju ekonomikas attīstības palēnināšanos 2008. gadā, kas valstī radīja oficiālu lejupslīdi jeb [[recesija|recesiju]] līdz ar 2009. gada februāri. [[Attēls:AZCA (Madrid) 02.jpg|thumb|200px|Biznesa parks [[AZCA]] Madridē.]] Bijušā premjerministra [[Hosē Marija Asnars|Hosē Marija Asnara]] centrāli labējā valdība ir strādājusi pietiekami veiksmīgi, lai iegūtu iespēju Spānijas valstij tikt uzņemtai to valstu grupā, kuras 1999. gadā ieviesa [[eiro]] valūtu. [[Bezdarbs]] 2006. gada oktobrī saglabājās 7,6% līmenī, kas bija ļoti labs rādītājs, salīdzinot ar daudzām citām Eiropas valstīm un it īpaši ar 1990. gadu sākumu, kad bezdarba līmenis bija vairāk nekā 20%. Vājie punkti Spānijas ekonomikā, kas ilga vairāku gadu garumā, ietvēra gan augstu [[inflācija|inflāciju]],<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.oecdobserver.org/news/fullstory.php/aid/1592/Spain%92s_economy_.html|title=Spain's Economy: Closing the Gap|publisher=[[ESAO]] Observer|month=maijā | year=2005|accessdate=2008-08-15}}</ref> gan augstu "pagrīdes" jeb nelegālās ekonomikas līmeni,<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.frontpagemag.com/Articles/Read.aspx?GUID=3E2579A7-6002-4048-97BB-46679C5D8A88|title=Going Underground: America's Shadow Economy|publisher=FrontPage magazine|month=janvārī|year=2005|accessdate=2008-08-15|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090116015103/http://www.frontpagemag.com/Articles/Read.aspx?GUID=3E2579A7-6002-4048-97BB-46679C5D8A88|archivedate=2009-01-16}}</ref> kā arī tādu izglītības sistēmu, kuru [[ESAO]] pārskati ierindoja starp visvājākajām izglītības sistēmām attīstīto valstu vidū, ieskaitot [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienotās Valstis]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]].<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.oecd.org/dataoecd/51/21/37392840.pdf|title=OECD report for 2006| format=PDF| accessdate= 2008-08-09|publisher=[[ESAO]]}}</ref> Tomēr ekonomikas "burbulis" īpašumu jomā, kas sāka veidoties kopš 1997. gada un ko izraisīja jau iepriekšējos gados pastāvošas zemas procentu likmes un milzīgi imigrācijas uzplūdi, it īpaši 2008. gadā, noveda pie strauji pavājinātas ekonomikas un augoša bezdarba. Līdz 2009. gada maijam bezdarba līmenis Spānijā bija jau sasniedzis 18,7% (jauniešiem 37%).<ref>{{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20090704003625/http://www.cbc.ca/money/story/2009/07/02/euro-zone-unemployment-may.html Euro zone unemployment reaches 15 million]. CBCNews.ca. 2. jūlijā, 2009.</ref><ref>[http://www.telegraph.co.uk/finance/comment/ambroseevans_pritchard/5742937/The-unemployment-timebomb-is-quietly-ticking.html The unemployment timebomb is quietly ticking]. Telegraph. 4. jūlijā, 2009.</ref> Spānijas ekonomikai tiek piedēvēts, ka tā spējusi izvairīties no faktiskā nulles attīstības līmeņa, salīdzinot ar tās lielākajām partnervalstīm Eiropas Savienībā.<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://stats.oecd.org/WBOS/ViewHTML.aspx?QueryName=198&QueryType=View&Lang=en|title=OECD figures|publisher=[[ESAO]]|accessdate=2008-08-13}}</ref> Patiesībā valsts ekonomika bija radījusi vairāk nekā pusi no visām jaunajām darba vietām jeb posteņiem Eiropas Savienībā piecu gadu laikā līdz pat 2005. gadam — bet šis process strauji tiek atgriezts uz pretējo pusi.<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.guardian.co.uk/world/2006/jul/26/spain.gilestremlett| title= Economic statistics|publisher=Guardian|accessdate=2008-08-13}}</ref> Spānijas ekonomika vēl salīdzinoši nesen tika uzskatīta par vienu no visdinamiskākajām ES robežās, piesaistot nozīmīgu ārvalstu kapitālieguldījumu apjomu.<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.la-moncloa.es/NR/rdonlyres/2E85E75E-E2D9-4148-B1DF-950B06696A6C/74823/Chapter_2.PDF|title=Official report on Spanish recent Macroeconomics, including tables and graphics|format=PDF|accessdate=2008-08-13|publisher=La Moncloa|archive-date=2008-07-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20080726044742/http://www.la-moncloa.es/NR/rdonlyres/2E85E75E-E2D9-4148-B1DF-950B06696A6C/74823/Chapter_2.PDF}}</ref> Pēdējo četru desmitgažu laikā Spānijas tūrisma nozare ir attīstījusies un kļuvusi par otru lielāko pasaulē un ir vērta aptuveni 40 miljardus eiro, kas ir apmēram 5% no IKP 2006. gadā.<ref name="guru">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theglobalguru.com/article.php?id=60&offer=GURU001|title="Global Guru" analysis|accessdate=2008-08-13|publisher=The Global Guru|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110106210622/http://www.theglobalguru.com/article.php?id=60&offer=GURU001|archivedate=2011-01-06}}</ref><ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bde.es/informes/be/boleco/coye.pdf|format=PDF|publisher=Bank of Spain|title=Economic report|accessdate=2008-08-13|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080726044741/http://www.bde.es/informes/be/boleco/coye.pdf|archivedate=2008-07-26}}</ref> Vēl nesenākā pagātnē Spānijas ekonomika ieguva ļoti lielu labumu no globāli straujās attīstības nekustamo īpašumu jomā, kad Spānijā celtniecības nozare pieredzēja apbrīnojamus 16% IKP un 12% nodarbinātības līmeņa pieaugumu pēdējos gados.<ref name="guru"/> Saskaņā ar Vācijas laikraksta "''Die Welt''" aprēķiniem, Spānija ir bijusi ieņēmusi tādu attīstības tempu, lai apsteigtu tādas valstis kā Vāciju iedzīvotāju vidējā ienākuma ziņā līdz 2011. gadam.<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.europeanfoundation.org/docs/id210.pdf|title=No camp grows on both Right and Left|format=PDF|publisher=European Foundation Intelligence Digest|accessdate=2008-08-09|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080819191609/http://www.europeanfoundation.org/docs/id210.pdf|archivedate=2008-08-19}}</ref> Tomēr negatīvā puse, ko izraisīja nu jau pagājušais uzplaukums nekustamo īpašumu jomā, bija attiecīgs līmeņa pieaugums individuālo parādu ziņā; varbūtējie mājsaimnieki ir pūlējušies apmierināt pārdevēju cenas, tikmēr mājsaimniecību parādu vidējais līmenis jau bija trīskāršojies mazāk nekā vienas desmitgades laikā. Tas radīja milzīgu spiedienu uz mazturīgajiem un uz iedzīvotāju grupām ar vidēju ienākumu līmeni; līdz 2005. gadam vidējais parādsaistību līmenis attiecībā pret ienākumiem bija palielinājies līdz 125%, galvenokārt dārgo ieķīlājumu dēļ ekonomikas uzplaukuma laikā, kas šobrīd nereti vien pārsniedz īpašumu vērtību.<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bde.es/informes/be/boleco/2005/be0507e.pdf|title=Bank of Spain Economic Bulletin 07/2005|format=PDF|accessdate=2008-08-13|publisher=Bank of Spain|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110722185109/http://www.bde.es/informes/be/boleco/2005/be0507e.pdf|archivedate=2011-07-22}}</ref> Situācija, kad laikā no 2008. uz 2009. gadu nebija pietiekami daudz naudas līdzekļu kredītu un aizdevumu izsniegšanai un pasaulē valdīja ekonomikas lejupslīde, Spānijā izpaudās kā ievērojama ekonomikas pasliktināšanās īpašumu sektorā. Par laimi Spānijas bankas un finanšu pakalpojumu sektors spēja apiet daudz nopietnākas problēmas, ar kurām saskārās viņu kolēģi Savienotajās Valstīs un Apvienotajā Karalistē, galvenokārt stingri noteiktā konservatīvā, finanšu reglamentētā režīma dēļ. Spānijas finanšu iestādes nebija aizmirsušas pašas valsts banku krīzi 1979. gadā un agrāko banku krīzi 1993. gadā, ko paātrināja un ietekmēja nekustamo īpašumu joma. Spānijas lielākā banka „Banco Santander” iesaistījās Apvienotās Karalistes valdības galvojumā par daļu no Apvienotās Karalistes banku sektora.<ref>{{en ikona}} Charles Smith, article: 'Spain', in Wankel, C. (ed.) ''Encyclopedia of Business in Today's World'', California, USA, 2009.</ref> [[Eiropas Komisija]] ir izteikusi prognozes, ka Spānija varētu nokļūt [[2000. gadu beigu recesija|lejupslīdes]] situācijā līdz 2008. gada beigām.<ref>{{en ikona}} {{Ziņu atsauce|url=http://www.ft.com/cms/s/0/cf5d0f08-7f49-11dd-a3da-000077b07658.html?nclick_check=1|title=Recession to hit Germany, UK and Spain|publisher=Financial Times| date= 2008-09-10|accessdate=2008-09-11}}</ref> Saskaņā ar Spānijas finanšu ministra sacīto, "Spānijai būs jāsaskaras ar lielāko lejupslīdi pusgadsimta laikā."<ref>{{en ikona}} [http://www.spanishnews.es/20090118-spain-faces-deepest-recession-in-50-years/id=142/ Spain faces deepest recession in 50 years], Spanish News, 18. janvārī, 2009</ref> Spānijas valdība prognozē, ka [[bezdarbs|bezdarba]] līmenis 2009. gadā varētu palielināties līdz 16%. Komercskola [[ESADE]] prognozē, ka šis bezdarba līmenis varētu būt pat 20%.<ref>{{en ikona}} [http://www.economist.com/world/europe/displaystory.cfm?story_id=12987582 Mounting joblessness in Spain | And worse to come], The Economist, 22. janvārī, 2009</ref> Kamēr ekonomiskā situācija visā rietumu Eiropā pasliktinājās, Spānijas likstas kļuva aizvien nopietnākas. Veidojoties no mājokļu un kredītu "burbuļiem", kas kavēja kaimiņvalstu attīstību, Spānijā [[deflācija]]s radītais sabrukums šobrīd ir sasniedzis pašu intensīvāko līmeni, kam drīz vien var izsaukt pamatīgu rezonansi lielākajā daļā Eiropas valstu. Spānijā šobrīd netiek runāts par iespējamu ekonomikas uzplaukumu 2009. gadā — arī ne 2010. gadā. Rādītāji ir nelokāmi un nežēlīgi. Kādreiz bijusi galvenais dzinējs attīstībai Eiropā, tagad Spānija ir viena no pirmajām valstīm, kas piedzīvo ekonomisko pagrimumu. Oficiālie bezdarba līmeņa rādītāji šobrīd ir nepastāvīgi — 17,5%, un tiek sagaidīts, ka šis līmenis palielināsies pat līdz 20,5% 2009. gada beigās. [[Bankrots|Bankrotu]] daudzums un skaits šogad ir četrkāršojies, un [[rūpniecība|rūpnieciskā ražošana]] ir apsīkusi līdz 25% līmenim. [[Celtniecība]]s nozare, kas Spānijai pēdējo 5 gadu laikā ir bijusi vitāli svarīga un noteicoša tās ekonomikas labklājībai, šobrīd cieš sakāvi, jo visā valsts līmenī būvprojekti samazinās.<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://theanalytic.com/2009/05/spains-economic-collapse-continues/ |title=Spain’s Economic Collapse Continues &#124; The Analytic - Economic and Geopolitical Analysis |publisher=Theanalytic.com |date=2009-05-09 |accessdate=2009-07-20}}</ref><ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.guardian.co.uk/world/2009/jan/19/spain-construction-recession |title=Building boom reduced to ruins by collapse of Spain's economic miracle &#124; World news |publisher=The Guardian |date= |accessdate=2009-07-20}}</ref> == Demogrāfija == [[Attēls:EspDens2.jpg|thumb|222px|Spānijas apdzīvotības blīvuma karte. Tumša krāsa norāda uz teritorijām, kur dzīvo vairāk cilvēku.]] [[2008. gads|2008]]. gadā Spānijas iedzīvotāju kopskaits oficiāli sasniedza 46 miljonus iedzīvotāju, kā vēsta pašvaldības iestādes "''Padrón municipal''" dati, kas veic oficiālus reģistrus.<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ine.es/jaxi/menu.do?type=pcaxis&path=%2Ft20/e260&file=inebase&L=1|publisher=Instituto Nacional de Estadística (National Statistics Institute)|title=Population Figures|accessdate=2008-08-13|archive-date=2019-01-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20190107082610/http://www.ine.es/jaxi/menu.do?type=pcaxis&path=%2Ft20%2Fe260&file=inebase&L=1%20}}</ref> Spānijas apdzīvotības blīvums — 91 cilv./km² — ir zemāks nekā lielākajā daļā [[Rietumeiropa]]s valstu, un iedzīvotāju izvietojums Spānijā ir ļoti nevienmērīgs. Visapdzīvotākās teritorijas ir [[Vidusjūra]]s piekraste un reģions ap Spānijas galvaspilsētu [[Madride|Madridi]]. 20. gadsimtā iedzīvotāju skaits Spānijā dubultojās — pamatā iespaidīgā demogrāfiskā uzplaukuma dēļ [[1960. gadi|1960. gados]] un [[1970. gadi|1970. gadu]] sākumā. Iedzīvotāju skaita pieauguma shēma valstī bija atšķirīga, tomēr pārsvarā tas notika iekšējās [[Cilvēku migrācija|migrācijas]] dēļ — no iekšzemes lauku reģioniem uz industriālajām pilsētām. Ne mazāk kā vienpadsmit no Spānijas piecdesmit provincēm saskārās ar iedzīvotāju skaita samazināšanos. Pēc tam, kad 1980. gados dzimstības līmenis samazinājās un Spānijas apdzīvotības pieauguma temps nokritās, iedzīvotāju skaits atkal sāka pieaugt — iesākumā pamatā tā iemesla dēļ, ka kādreiz 1970. gados vai arī vēl vēlāk uz citām Eiropas valstīm emigrējušie spāņi atgriezās valstī. Pēdējos gados Spānija ir piedzīvojusi lielu imigrantu skaita pieplūdumu — galvenokārt no [[Latīņamerika]]s (39%), [[Austrumeiropa]]s (15%), [[Ziemeļāfrika]]s (16%) un no Āfrikas reģioniem uz dienvidiem no [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksneša]] (4%).<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ine.es/inebase/cgi/axi?AXIS_PATH=/inebase/temas/t20/e245/p04/a2005/l0/&FILE_AXIS=00000010.px&CGI_DEFAULT=/inebase/temas/cgi.opt&COMANDO=SELECCION&CGI_URL=/inebase/cgi/|publisher=Instituto Nacional de Estadística|title=Población extranjera por sexo, país de nacionalidad y edad|accessdate=2008-08-13|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080325043135/http://www.ine.es/inebase/cgi/axi?AXIS_PATH=%2Finebase%2Ftemas%2Ft20%2Fe245%2Fp04%2Fa2005%2Fl0%2F&FILE_AXIS=00000010.px&CGI_DEFAULT=%2Finebase%2Ftemas%2Fcgi.opt&COMANDO=SELECCION&CGI_URL=%2Finebase%2Fcgi%2F|archivedate=2008-03-25}}</ref> 2005. gadā Spānija ieviesa trīs mēnešu ilgu [[amnestija]]s programmu, ar kuras palīdzību līdz šim ārzemniekiem bez dokumentiem tika piešķirta likumīga pavalstniecība. Daļa Spānijā dzīvojošo ārvalstnieku ir ieradušies no citām [[Eiropas Savienība|ES]] valstīm — 21% pastāvīgi iedzīvotāji no ārvalstīm. Viņi apmetušies galvenonkārt Vidusjūras piekrastē un [[Baleāru salas|Baleāru salās]], kur daudzi eiropieši bija izvēlējušies dzīvot pēc aiziešanas pensijā vai arī ar darbu saistītu iemeslu dēļ. Šie ārvalstnieki ir galvenokārt [[angļi]], [[franči]], [[vācieši]] un [[holandieši]], kā arī [[norvēģi]]. Būtiski iedzīvotāju skaits samazinājās spāņu kolonistu un imigrantu dēļ, kuri devās uz citām pasaules daļām, visvairāk uz [[Latīņamerika|Latīņameriku]]. Sākot ar 15. gadsimta beigām, liels ibēriešu kolonistu skaits apmetās teritorijā, kas kļuva pazīstama kā Latīņamerika, un mūsdienās vairums baltādaino Latīņamerikas iedzīvotāju (aptuveni viena trešdaļa no iedzīvotāju kopskaita) ir spāņu vai [[portugāļi|portugāļu]] izcelsmes. 16. gadsimtā aptuveni 240 000 spāņu emigrēja, lielākoties uz [[Peru]] un [[Meksika|Meksiku]].<ref>{{en ikona}} [http://www.let.leidenuniv.nl/history/migration/chapter53.html Migration to Latin America] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140520182749/http://www.let.leidenuniv.nl/history/migration/chapter53.html |date={{dat|2014|05|20||bez}} }}. Universiteit Leiden.</ref> Šim skaitam nākamajā gadsimtā pievienojās vēl 450 000 spāņu.<ref>{{en ikona}} {{Atsauce |url= http://www.millersville.edu/~columbus/data/art/AXTELL01.ART |title= The Columbian Mosaic in Colonial America |first= James |last= Axtell |journal= Humanities |date= September/October 1991 |volume= 12 |issue= 5 |pages= 12-18 |accessdate= 2008-10-08 |archiveurl= https://web.archive.org/web/20080517052031/http://www.millersville.edu/~columbus/data/art/AXTELL01.ART |archivedate= 2008-05-17 }}</ref> Laika posmā starp [[1846]]. un [[1932]]. gadu gandrīz 5 miljoni spāņu devās uz abām Amerikas daļām — it īpaši uz [[Argentīna|Argentīnu]] un [[Brazīlija|Brazīliju]].<ref>{{en ikona}} [http://www.britannica.com/EBchecked/topic/557573/Spain/70267/People Spain — People]. Britannica Online Encyclopedia.</ref> No [[1960]]. gada līdz [[1975]]. gadam aptuveni divi miljoni spāņu pārceļoja uz Rietumeiropu. Šajā pašā periodā aptuveni 300 000 cilvēku pameta Spāniju, lai dotos uz Latīņameriku.<ref>{{en ikona}} [http://www.focus-migration.de/Spain_Update_08_200.5420.0.html?&L=1 Spain]. Focus—Migration.</ref> {{Spānijas lielākās pilsētas}} {{clear|right}} === Pamattautības === 1978. gada Spānijas konstitūcija, tās otrajā pantā, atzīst vēsturiskās tautības (spāņu ''nacionalidad histórica'') un reģionus pretstatā ar spāņu tautai (''nación''). Lielas daļas Spānijas iedzīvotāju identitāte sastāv no dažādu reģionālo identitāšu pārklāšanās, nevis vienīgi spāņu identitātes. Dažas no reģionālajām identitātēm var pat būt pretrunā ar dominējošo spāņu kultūru. Atšķirīgas etniskās grupas Spānijā ir [[baski]], [[katalāņi]], [[galisieši]] un citas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.state.gov/r/pa/ei/bgn/2878.htm|title=Kingdom of Spain: People|accessdate=2008-08-13|publisher=US Department of State}}</ref> Šī "dalītai identitāte" padara identitātes jautājumu Spānijā sarežģītu un neviennozīmīgu. === Mazākumtautību grupas === Spānijā dzīvo aptuveni 650 000—700 000 [[čigāni|čigānu]]; apmēram puse no viņiem — Andalūzijā. Mūsdienu [[ebreji|ebreju]] kopiena Spānijā ir izveidojusies trīs kārtās: migrācija no bijušās [[Spāņu Maroka]]s, ebreju bēgļi no nacistu apspiešanas, kā arī [[imigrācija]] no Argentīnas. Spānijas tiesību akti ļauj [[sefardu ebreji]]em pieprasīt spāņu pilsonību. 2006. gadā Spānijā dzīvoja 12'000 ebreju. Saskaņā ar pētījumu (2008. gada decembris), kurš tika publicēts "[[American Journal of Human Genetics]]", 19,8% no mūsdienu Ibērijas iedzīvotājiem ir sefardu ebreju pēcteči,<ref>[http://www.foxnews.com/story/0,2933,463564,00.html Study: 20 Percent of Spanish, Portuguese Have Jewish Ancestry] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090304172701/http://www.foxnews.com/story/0,2933,463564,00.html |date={{dat|2009|03|04||bez}} }}. FoxNews.com. 8. decembrī, 2008.</ref> norādot, ka kristietībā pārgājušo ebreju skaits varētu būt daudz lielāks, nekā sākotnēji tika uzskatīts.<ref>[https://web.archive.org/web/20081205134107/http://www.iht.com/articles/2008/12/04/europe/gene.php 'DNA study shows Spain's Jewish and Muslim ancestry']. [[International Herald Tribune]]. 4. decembrī, 2008.</ref> [[rumāņi|Rumāņu]] ierašanās sākās 16. gadsimtā.{{Nepieciešama atsauce}} Aplēses par Spānijas rumāņu iedzīvotāju skaitu svārstās ap 700'000.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eumap.org/reports/2002/eu/international/sections/spain/2002_m_spain.pdf|format=PDF|title=The Situation of Roma in Spain|accessdate=2008-08-14|publisher=Open Society Institute}}</ref> [[Kanāriju salas]] līdz 15. gadsimta beigām apdzīvoja iezemieši — [[guanči]].<ref>{{Laikraksta atsauce |author=Maca-Meyer N, Arnay M, Rando JC, ''et al.'' |title=Ancient mtDNA analysis and the origin of the Guanches |journal=European Journal of Human Genetics |volume=12 |issue=2 |pages=155–62 |year=2004 |month=februārī |pmid=14508507 |doi=10.1038/sj.ejhg.5201075 |url=http://www.nature.com/ejhg/journal/v12/n2/full/5201075a.html}}</ref> Starp 1609. un 1614. gadu, aptuveni 300'000 [[moriski|morisku]] jaunie kristieši, kuri turpināja slepeni praktizēt islāmu, tika piespiedu kārtā izraidīti no Spānijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.britannica.com/EBchecked/topic/392401/Morisco |title=Morisco - Britannica Online Encyclopedia |publisher=Britannica.com |date= |accessdate=2009-07-20}}</ref> === Imigrācija === Saskaņā ar Spānijas valdības datiem, 2007. gadā Spānijā bija 4,5 miljoni ārvalstu rezidentu; neatkarīgas aplēses izvirzīja skaitli 4,8 miljoni cilvēku jeb 11% no kopējā iedzīvotāju skaita.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ifrc.org/publicat/wdr2006/|title=World Disasters Report 2006|publisher=Red Cross|accessdate=2008-08-14|archive-date=2009-06-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20090627025921/http://www.ifrc.org/publicat/wdr2006/}}</ref> Saskaņā ar 2005. gada uzturēšanās atļauju datiem, aptuveni 500 000 bija [[Maroka|marokāņi]], citi 500 000 bija [[Ekvadora|ekvadorieši]], vairāk nekā 200 000 bija [[Rumānija|rumāņi]] un 260 000 bija [[Kolumbija|kolumbieši]]. Citas ievērojamas ārvalstu kopienas ir [[Apvienotā Karaliste|briti]] (8%), [[Francija|franči]] (8%), [[Argentīna|argentīnieši]] (6%), [[Vācija|vācieši]] (6%) un [[Bolīvija|bolīvieši]] (3%). Kopš 2000. gada Spānija ir pieredzējusi augstu [[iedzīvotāju skaita pieaugums|iedzīvotāju skaita pieaugumu]], kā rezultāts imigrācijas plūsmai, par spīti dzimstībai, kas ir tikai puse rezerves līmeņa. Šī imigrantu pieplūde, jo īpaši to, kas ierodas nelegāli pa jūru, ir radījusi ievērojamu sociālo spriedzi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ine.es/prodyser/pubweb/anuario06/anu06_02demog.pdf|publisher=Instituto Nacional de Estadística|title=Avance del Padrón Municipal a 1 de enero de 2006. Datos provisionales|format=PDF|accessdate=2008-08-13}} See also: {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.imdiversity.com/villages/hispanic/world_international/pns_immigration_shift_1204.asp|title=Immigration Shift: Many Latin Americans Choosing Spain Over U.S.|accessdate=2008-08-13|publisher=IMDiversity, Inc|archive-date=2005-12-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20051226222148/http://www.imdiversity.com/villages/hispanic/world_international/pns_immigration_shift_1204.asp}} and {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.businessweek.com/magazine/content/07_21/b4035066.htm|title=Spain: Immigrants Welcome|accessdate=2008-08-13|publisher=Business Week}} and {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.msnbc.msn.com/id/14628564/site/newsweek/print/1/displaymode/1098/|title=Immigrants Fuel Europe's Civilization Clash|accessdate=2008-08-13|publisher=MSNBC|archive-date=2008-05-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20080513052346/http://www.msnbc.msn.com/id/14628564/site/newsweek/print/1/displaymode/1098/}} and {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.iht.com/articles/2007/01/22/news/spain.php|title=Spanish youth clash with immigrant gangs|accessdate=2008-08-13|publisher=International Herald Tribune}}</ref> Spānijā dzīvo vairāki desmiti tūkstoši imigrantu no bijušajām kolonijām (īpaši [[Ekvatoriālā Gvineja]]) un imigranti no vairākām [[Dienvidsahāra]]s un [[Karību reģions|Karību reģionu]] valstīm, kuri nesen ir apmetušies Spānijā. Pastāv arī ievērojams skaits [[Āzija]]s imigrantu, no kuriem lielākā daļa ir [[Ķīna|ķīniešu]], [[Filipīnas|filipīniešu]], [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]], [[Pakistāna|pakistāniešu]] un [[Indija|indiešu]] izcelsmes. Strauji palielinās latīņamerikāņu izcelsmes iedzīvotāju skaits. Citas augošās grupas ir [[Apvienotā Karaliste|briti]] (760'000 2006. gadā), [[Vācija|vācieši]] un citi imigranti no pārējās Eiropas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/uk_news/6161705.stm|title=Immigration statistics|publisher=BBC|accessdate=2008-08-13}}</ref> Eiropas Savienībā Spānijai ir otrais augstākais imigrācijas līmenis procentuālā izteiksmē pēc [[Kipra]]s, bet ar lielu rezervi, kas ir lielākā absolūtajā skaitā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://epp.eurostat.ec.europa.eu/cache/ITY_OFFPUB/KS-NK-06-001/EN/KS-NK-06-001-EN.PDF|publisher=Eurostat|title=Population in Europe in 2005|format=PDF|accessdate=2008-08-13|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080819191607/http://epp.eurostat.ec.europa.eu/cache/ITY_OFFPUB/KS-NK-06-001/EN/KS-NK-06-001-EN.PDF|archivedate=2008-08-19}}</ref> Ir vairāki iemesli augstajai imigrācijai, tostarp Spānijas kultūras saites ar [[Latīņamerika|Latīņameriku]], tās ģeogrāfisko stāvokli, tās robežu porozitāte, liela izmēra melnais tirgus un izturība lauksaimniecības un būvniecības nozarēs, kam nepieciešamas zemākas darbaspēka izmaksas, ko piedāvā valsts darbaspēks. Vēl viens statistiski nozīmīgs faktors ir liels skaits iedzīvotāju no ES izcelsmes, kuri parasti atpūšas Spānijas Vidusjūras piekrastē. Faktiski, Spānija bija Eiropas lielākais migrantu absorbētājs no 2002. līdz 2007. gadam, ar tās imigrantiem vairāk nekā divkāršojot kā 2,5 miljoni cilvēku ieradušies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ine.es/inebase/cgi/um?M=%2Ft20%2Fe245%2Fp08%2F&O=pcaxis&N=&L=0|title=Population series from 1998|publisher=[[Instituto Nacional de Estadística de España|INE]] Spanish Statistical Institute|accessdate=2008-08-14|archiveurl=https://web.archive.org/web/20071102141040/http://www.ine.es/inebase/cgi/um?M=%2Ft20%2Fe245%2Fp08%2F&O=pcaxis&N=&L=0|archivedate=2007-11-02}}</ref> Saskaņā ar "Financial Times", Spānija ir visiecienitākais galamērķis rietumeiropiešiem, apsverot pārvākšanas no savas valsts un meklējot darbu citā ES dalībvalstī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://international.ibox.bg/news/id_1406161495|publisher=News.bg|title=Europeans Favour Spain for Expat Jobs|accessdate=2008-08-13}}</ref> Imigrantu skaits Spānijā ir pieaudzis no 500 000 cilvēkiem 1996. gadā līdz 5,2 miljoniem 2008. gadā no kopējā 46 miljonu iedzīvotāju skaita.<ref>[http://www.workpermit.com/news/2007-10-10/spain/spanish-immigration-budget-increases.htm Spain to increase immigration budget], 10. oktobrī, 2007</ref><ref>[http://www.brusselsjournal.com/node/3527 Spain’s Immigration System Runs Amok], 17. septembrī, 2008</ref> 2005. gadā vien regulēšanas programma palielināja juridisko imigrantu iedzīvotāju skaitu par 700,000 cilvēkiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.guardian.co.uk/world/2005/may/09/spain.gilestremlett |title=Spain grants amnesty to 700,000 migrants |publisher=Guardian |date= |accessdate=2009-07-20}}</ref> [[Spānijas ekonomika|Bezdarbs]] imigrantu vidū ir pieaudzis līdz 67% 2007. gadā. Spānijas jaunais "Brīvprātīgas atgriešanās plāns" veicina imigrantus atstāt Spāniju trijos gados un piedāvā līdz 25 000 eiro, bet līdz šim, tikai 186 ekvadorieši ir parakstījušies atgriezties.<ref>[http://www.time.com/time/world/article/0,8599,1852000,00.html Spain Tries to Buy Out Immigrants] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090514104433/http://www.time.com/time/world/article/0,8599,1852000,00.html |date={{dat|2009|05|14||bez}} }}, TIME, 20. oktobrī, 2008</ref><ref>[http://www.reportonbusiness.com/servlet/story/LAC.20081009.MELTDOWNSPAIN09/TPStory/?query= Madrid to pay surplus immigrant tradesman to go home, come back later]{{Novecojusi saite}}, globeandmail.com, 9. oktobrī, 2008</ref> Saskaņā ar programmas pirmajiem diviem mēnešiem pagājušajā gadā, tikai 1,400 imigrantu pieņēma piedāvājums.<ref>[http://online.wsj.com/article/SB123275552359911807.html Spain's Jobs Crisis Leaves Immigrants Out of Work], The Wall Street Journal, 24. janvārī, 2009</ref> === Valodas === [[Attēls:Llengües d'Espanya.svg|thumb|300px|'''Spānijas valodas''' (vienkāršots) {| style="width:100%; background:none;" | align=top |{{legend|#ddf1b4|'''[[spāņu valoda|spāņu]]''' oficiāla; runā visā valstī}} {{legend|#f59053|'''[[katalāņu valoda|katalāņu/valensiešu]]''', otrā valoda}} {{legend|#808080|'''[[basku valoda|basku]]''', otrā valoda}} {{legend|#2b83ba|'''[[galisiešu valoda|galisiešu]]''', otrā valoda}} {{legend|#d7191c|'''[[araniešu valoda|araniešu]]''', otrā valoda ([[oksitāņu valoda|oksitāņu]] dialekts)}} | align=top | {{legend|#91cba8|'''[[astūriešu valoda|astūriešu]]''', atpazīstama}} {{legend|#fede99|'''[[aragoniešu valoda|aragoniešu]]''', neoficiāla}} |}]] [[spāņu valoda|Spāņu valodā]] ({{val|es|español}} vai {{val|es|castellano}}, ''Castilian'') runā visā valstī, un tā ir arī vienīgā valoda visā Spānijā, kurai ir oficiāls statuss. Vairākas reģionālās valodas ir deklarētas kā otrās valodas kopā ar spāņu, kā arī komponentu kopienām, kurās tie runā: * [[basku valoda|basku]] ({{val|eu|euskera}}) (2%) [[Basku Zeme|Basku Zemē]] un [[Navarra|Navarrā]]; * [[katalāņu valoda|katalāņu]] ({{val|ca|català}}) (17%) [[Katalonija|Katalonijā]] un [[Baleāru salas|Baleāru salās]]; [[valensiešu valoda|valensiešu]] (Valencia), kas ir atšķirīgs katalāņu valodas veids, ir oficiāla [[Valensijas apgabals|Valensijas apgabalā]]; * [[galisiešu valoda|galisiešu]] ({{val|gl|galego}}) (7%)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/sp.html |title=CIA — The World Factbook — Spain |access-date={{dat|2009|06|11||bez}} |archive-date={{dat|2020|05|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200518142604/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/sp.html }}</ref> [[Galisija|Galisijā]]. Ir arī dažas citas izdzīvojušas [[romāņu valodas|romāņu]] [[minoritāšu valodas]], piemēram, astūriešu—leoniešu grupa, kas ietver divas valodas Spānijā: [[astūriešu valoda|astūriešu]] (oficiāli saukta "''Bable''"), kurai ir aizsargājamo statuss [[Astūrija|Astūrijā]], un [[leoniešu valoda|leoniešu]], kurai ir aizsargājams statuss Kastīlijā un Leonā. Aragoniešu valoda ir neskaidri atpazīstama [[Aragona|Aragonā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jgpa.es/portal.do?TR=C&IDR=45|title=Junta General del Principado de Asturias|accessdate=2008-08-13|publisher=Junta General del Principado de Asturias|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090116020349/http://www.jgpa.es/portal.do?TR=C&IDR=45|archivedate=2009-01-16}}</ref> Gan astūriešu, gan leoniešu un aragoniešu valodām nevienā Spānijas reģionā nav oficiāla statusa atšķirībā no basku, katalāņu/valensiešu un galisiešu valodām. Tas varētu būt saistīts ar nelielo runātāju skaitu, mazāk nozīmīgu rakstu valodas tradīciju, salīdzinot ar katalāņu vai galisiešu valodām, un zemāku pašapziņu runātājos, kas tradicionāli saprot, ka nav spēcīga tautas pieprasījuma pēc to atzīšanas nozīmes reģionos, kuros tie runā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.proel.org/lenguas2.html|title=Languages of Spain map|accessdate=2008-08-15|publisher=Proel}}</ref> [[Ziemeļāfrika]]s spāņu pilsētā [[Melilja|Meliljā]] ievērojama iedzīvotāju daļa runā [[tarifitu valoda|tarifitu valodā]]. Tūristu iecienītajos apgabalos Vidusjūras krastos un salās tiek plaši lietota [[angļu valoda|angļu]] un [[vācu valoda]]. == Kultūra == Līdz ar Spānijas ekonomisko uzplaukumu 15. un 16. gadsimtā uzplauka arī [[Spānijas kultūra|tās kultūra]]. Tā veidojās ļoti sarežģītos apstākļos. Tajā izpaudās gadsimtiem ilgās nacionālās [[tradīcija]]s, kā arī to spēcīgi ietekmēja baznīcas [[dogma]]s. Baznīcas konservatīvā attieksme pret visu jaunu bremzēja [[humānisms|humānisma]] idejas, tādēļ Spānija ilgāk nekā citas zemes saglabāja kultūras reliģisko raksturu.<ref>{{lv ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url = http://valoda.ailab.lv/kultura/vesture/kultura/renafs/teksts.htm | title = Renesance Francijā, Anglijā, Spānijā | publisher = valoda.ailab.lv | accessdate = 2009. gada 14. jūlijā | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090924110437/http://valoda.ailab.lv/kultura/vesture/kultura/renafs/teksts.htm | archivedate = {{dat|2009|09|24||bez}} }}</ref> [[Attēls:Designed by Eiffel a Bridge in Cuenca Spain same person who designed the Eiffel Tower in Paris.jpg|thumb|[[Gistavs Eifelis|Gistava Eifeļa]] projektēts tilts Spānijā.]] === Arhitektūra === Spāņu arhitektūra ir attiecināma uz [[arhitektūra|arhitektūru]], kura veikta dažādos laika posmos mūsdienu Spānijas teritorijā, kā arī uz to arhitektūru, kuru veidojuši spāņu arhitekti. Vēsturiskās un ģeogrāfiskās daudzveidības dēļ Spānijas arhiktetūra var būt pat krasi atšķirīga ne vien visas valsts teritorijā, bet pat vienā pilsētā. Spāņu arhitektūras pirmsākumi tiek datēti ar 4000. gadu p.m.ē., kad mūsdienu Spānijas teritorijā [[ibēri]] apmetās uz dzīvi un sāka celt ēkas. Patiesā arhitektūras attīstība sākās tikai ar romiešu iekarojumiem, kuri pēc sevis ir atstājuši nenovērtējamus [[arhitektūras piemineklis|arhitektūras pieminekļus]]. Pēc [[vestgoti|vestgotu]] ierašanās šajā teritorijā, samazinājās celtniecības metožu skaits. Pēc [[mauri|mauru]] invāzijas [[711]]. gadā tika piedzīvotas radikālas izmaiņas un turpmākos astoņus gadsimtus strauji attīstījās arhitektūra. Piemēram, [[Kordova (Spānija)|Kordova]] pat tika pasludināta par [[Omeijadas kalifāts|Omeijadas kalifāta]] kultūras galvaspilsētu. Vēlāk kristiešu karaļvalstīs šis stils saglabājās un tikai lēnām tajā ieplūda [[romānika]] un [[gotika]]. No 12. līdz 17. gadsimtam Spānijas teritorijā sajaucās [[arābi|arābu]] un eiropiešu kultūras, kas izpaudās arī arhitektūrā. 15. gadsimta beigās vietējie arhitekti daudz eksperimentēja ar [[renesanse]]s arhitektūru. 17. gadsimta pirmajā pusē Spānijas arhitektūrā sāka izpausties [[baroks|baroka]] iezīmes. Viens no spilgtākajiem šā stila paraugiem ir [[Granadas katedrāle]]s fasāde.<ref name="liis.lv">{{lv ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.liis.lv/kultvest/kultura/barItFS/citati.htm | title = Baroks Itālijā, Flandrijā, Spānijā | publisher = www.liis.lv | accessdate = 2009. gada 25. jūlijā | archiveurl = https://web.archive.org/web/20100509193907/http://www.liis.lv/kultvest/kultura/barItFS/citati.htm | archivedate = {{dat|2010|05|09||bez}} }}</ref> [[Tēlniecība|Tēlniecībā]] līdzās milzīgajiem altāra veidoliem — [[retablo]] — darināja arī [[stājskulptūra]]s.<ref name="liis.lv" /> 19. gadsimtā arhitektūrā daudz sāka izmantot [[tērauds|tēraudu]] un [[stikls|stiklu]]. 20. gadsimtā viens no [[modernisms|modernisma]] arhitektiem bija [[Antonio Gaudi]], kurš spēcīgi ietekmēja turpmāko Spānijas arhitektūras attīstību. Mūsdienās labākie spāņu arhitekti ir [[Rafaēls Moneo]], [[Santjago Kalatrava]] un [[Rikardo Bofills]]. === Mūzika === Spāņu mūzika ārpus Spānijas bieži tiek saukta par [[flamenko]] mūziku, kura patiesībā ir [[Andalūzija]]s mūzikas žanrs un nav plaši izplatīts visā Spānijas teritorijā. Katram Spānijas reģionam ir raksturīga sava tautas mūzika. Pietiekoši populāra ir arī [[popmūzika]], [[smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]], [[rokmūzika]] un [[hiphops]]. No [[klasiskā mūzika|klasiskās mūzikas]] autoriem slaveni spāņu komponisti ir [[Īzaks Albeniss]], [[Manuels de Falla]], [[Enrike Granadozs]], bet slavenākie dziedātāji ir [[Hosē Karerass]], [[Montserata Kabaļe]], [[Plasido Domingo]], [[Alīsija de Larroča]], [[Alfredo Krauss]], [[Pablo Kazālss]], [[Rikardo Viņjess]], [[Hosē Iturbi]], [[Pablo de Sarasate]], [[Žordi Savaļļs]] un [[Terēza Bergansa]]. Spānijā ir arī vairāk nekā 40 profesionāli [[orķestris|orķestri]]. Slavenākie no tiem ir ''[[Orquestra Simfònica de Barcelona]]'', ''[[Orquesta Nacional de España]]'' un ''[[Orquesta Sinfonica de Madrid]]''. Savukārt nozīmīgākie [[opernams|opernami]] ir ''[[Teatro Real]]'', ''[[Gran Teatre del Liceu]]'', ''[[Teatro Arriaga]]'' un ''[[El Palau de les Arts Reina Sofía]]''. === Literatūra === 15. gadsimtā Spānijā strauju attīstību piedzīvoja [[literatūra]]. Gadsimtu mijā no 15. uz 16. gadsimtu radās tā sauktais "blēžu romānu" žanrs, kas strauji pēc tam izplatījās visā Eiropā. Viens no šā žanra agrīnajiem paraugiem ir "[[Tormesas Lasariļo dzīve]]". Bet par augstāko punktu spāņu literatūrā ir uzskatāms [[Migels de Servantess]]. Viņš ir tādu darbu autors, kā "[[Dons Kihots]]" un "[[Paraugnoveles]]". === Vizuālā māksla === Spāņu māksliniekiem radās iespēja uzzināt par [[tēlotājmāksla]]s attīstību Itālijā un citās zemēs tikai 16. gadsimta otrajā pusē, kad Spānija bija kļuvusi par pasaules mēroga lielvalsti. Līdz tam Spānijā valdīja kultūras reliģiskais raksturs. Viens no tā laika spāņu izcilākajiem māksliniekiem bija [[El Greko]]. El Greko vienu no savām slavenākajām gleznām "[[Grāfa Orgasa guldīšana kapā]]" uzgleznoja, dzīvodams Spānijas pilsētā [[Toledo]]. 20. gadsimta sākumā izcils spāņu mākslinieks bija [[Pablo Pikaso]]. === Virtuve === [[Attēls:Paella de marisco 01.jpg|thumb|200px|[[Paelja]], tipisks spāņu ēdiens valsts austrumu daļā, kas gatavots no jūras veltēm]] Katrā Spānijas reģionā tās virtuve ir atšķirīga. Spānijā ļoti iecienītas ir [[zivis]] un citas jūras veltes, piemēram, [[menca]] [[ķiploki|ķiploku]] mērcē, [[moluski]], [[krabji]], [[forele]]s un citi. Plaši izplatītas ir arī dažādas [[mērce]]s, gan saldās, gan asās. Arī [[siers]], [[dārzeņi]], [[desa|desiņas]], [[trusis|truša]] gaļa netiek smādēta. Ne tikai Spānijā, bet arī visā pasaulē plaši ir izplatīti spāņu [[vīns|vīni]]. Katram reģionam ir raksturīgas arī savas [[liķieris|liķiera]] šķirnes. Populārs ir arī [[anīss|anīsa]] [[degvīns]].<ref name="sofiture" /> Tomēr Spānijas teritorijā var izšķirt trīs izteikti atšķirīgas virtuves. Vidusjūras Spānijā izmanto daudz jūras veltes, piemēram, ''[[pescaíto frito]]''. Šajā reģionā uzturā lieto arī izteikti daudz [[aukstā zupa|aukstās zupas]], kā arī ēdienus, kuros galvenā sastāvdaļa ir [[rīsi]], piemēram, [[paelja]] un ''[[arròs negre]]''. Otra virtuve ir raksturīga Spānijas centrālajai daļai, kur uzturā lieto karstas un biezas [[zupa]]s, piemēram, uz [[maize]]s un [[ķiploki]]em balstīto kastīliešu zupu. Šajā reģionā pārtiku tradicionāli saglabā to [[sāls|sālot]], piemēram, [[spāņu šķiņķis|spāņu šķiņķi]], vai arī iemērcot [[olīveļļa|olīveļļā]], piemēram, kā [[Mačego siers|Mačego sieru]]. Visbeidzot trešā izteikti atšķirīgā virtuve ir Spānijas daļā pie Atlantijas okeāna. Tur vairāk lieto ēdienus, kuri gatavoti no dārzeņiem un zivīm, piemēram, ''[[pote gallego]]'' un [[marmitako]]. Izplatīts ir arī viegli kaltētais [[Lakonas šķiņķis]]. == Sports == {{Pamatraksts|Sports Spānijā}} Spānijas sportā kopš 20. gadsimta dominē [[futbols]]. Populāri sporta veidi ir arī [[basketbols]], [[teniss]], [[riteņbraukšana]], [[rokasbumba]], kā arī pēdējā laikā [[Formula 1]], jo šajos sporta veidos arvien vairāk sāk dominēt spāņu sportisti. Mūsdienās Spānija tiek uzskatīta par vienu no pasaules sporta lielvalstīm, īpaši kopš [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]], kuras notika [[Barselona|Barselonā]], un kuras sekmēja lielu sporta daudzveidību valstī. Tūrisma industrija ir pilnveidojusi sporta infrastruktūru, sevišķi [[ūdenssports|ūdenssporta]], [[golfs|golfa]] un [[slēpošana]]s. [[Attēls:Celebracion Eurocopa 1.jpg|thumb|300px|[[Spānijas futbola izlase]], svinot tās uzvaru [[UEFA Euro 2008]] čempionātā, Madridē.]] Spānijas futbola līga ''[[Spānijas "La Liga"|La Liga]]'' tiek uzskatīta par vienu no spēcīgākajām futbola līgām pasaulē. Populārākie, kā arī vieni no veiksmīgākajiem klubiem Eiropas futbola turnīros, ir [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] un [[FC Barcelona|"Barcelona"]]. Arī citi klubi, kā "[[Sevilla FC|Sevilla]]", "[[Villarreal CF|Villarreal]]" un "[[Valencia CF|Valencia]]", ir veiksmīgi startējuši Eiropas kausos. [[Spānijas futbola izlase]] kļuva par Eiropas čempioniem [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]]. Arī tālajā [[1964]]. gadā viņi kļuva par Eiropas čempioniem. Arī [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionātos]] Spānija regulāri piedalās, bet pagaidām bez lieliem panākumiem. Arī basketbolā Spānijas klubi regulāri cīnās par Eiropas kausiem. Slavenākie spāņu basketbola klubi ir [[Madrides "Real" (basketbols)|Madrides "Real"]], [[FC Barcelona (basketbols)|FC Barcelona]] un [[Badalonas "Joventut"]]. Šie klubi ir uzvarējuši gan [[ULEB Eirolīga|Eirolīgā]], gan [[ULEB Eirokauss|ULEB Eirokausā]]. Vairāki spāņu basketbolisti spēlē arī [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]. Slavenākie no tiem ir [[Pau Gazols]], [[Hosē Kalderons]], [[Rūdijs Fernandess]] un [[Serhio Rodrigess]]. == Skatīt arī == * [[Spānijas pilsētu uzskaitījums]] * [[Spānijas monarhu uzskaitījums]] == Atsauces un piezīmes == <div class="reflist4" style="height: 220px; overflow: auto; padding: 3px" > {{atsauces|2}} </div> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.la-moncloa.es/default.htm Spānijas valdība] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100507233714/http://www.la-moncloa.es/default.htm |date={{dat|2010|05|07||bez}} }} {{es ikona}} * [http://www.spain.info/ Spānijas oficiālā tiešsaistes tūrisma pārvalde] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20090803121414/http://www.spain.lv/ Spānijas fanu klubs Latvijā] {{Eiropa}} {{ES valstis}} {{NATO}} {| style="width: 100%; text-align: left;" border="0" cellpadding="2" cellspacing="2" |- align="center" | colspan="10" rowspan="1" bgcolor="Lavender" valign="top" | Kristīgās karališu un teritorijas [[Pireneju pussala|Ibērijas (Pireneju) pussalā]] no [[rekonkista]]s līdz mūsdienām; to karaļu uzskaitījumi |- | colspan="1" rowspan="3" align="center" bgcolor="Lavender" valign="top" | [[Attēls:Flag Portugal (1830).svg|30px]] [[Portugāles karaliste]]<br />(1139—1910) <small> ([[Portugāles valdnieku uzskaitījums|karaļi]])</small> | colspan="9" rowspan="1" align="center" bgcolor="Lavender" valign="top" | [[Attēls:Flag of Spain.svg|30px]] Spānija (1715 — mūsdienas) <small> ([[Spānijas valdnieku uzskaitījums|karaļi]])</small> |- | colspan="4" rowspan="1" style="vertical-align: top; text-align: center;" bgcolor="Lavender" | [[Attēls:Royal Banner of the Crown of Castile (Early Style)-Variant.svg|30px]] [[Kastīlijas kronis]] (1230—1715) <small>([[Kastīlijas karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> | colspan="1" rowspan="2" style="vertical-align: top; text-align: center;" bgcolor="Lavender" | [[Attēls:Bandera de Reino de Navarra.svg|30px]] [[Navarras karaliste]]<br /> (824—1841) <small>([[Navarras karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> | colspan="4" rowspan="1" style="vertical-align: top; text-align: center;" bgcolor="Lavender" | [[Attēls:Royal Banner of Aragón.svg|30px]] [[Aragonas kronis]] (1162—1716) <small>([[Aragonas karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> |- | style="vertical-align: top; text-align: center;" align="center" bgcolor="Lavender" | [[Attēls:Bandeirareinogaliza.svg|30px]] [[Galisijas karaliste]] <br />(409—1833)<small> ([[Galisijas karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> | align="center" bgcolor="Lavender" valign="top" | [[Astūrijas karaliste]] <br />(718—924) <small> ([[Astūrijas karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> | align="center" bgcolor="Lavender" valign="top" | [[Attēls:Royal Banner of León.svg|30px]] [[Leonas karaliste]]<br />(910—1230) <small> ([[Leonas karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> | align="center" bgcolor="Lavender" valign="top" | [[Attēls:Flag of Castile.svg|30px]] [[Kastīlijas karaliste]]<br />(1065—1230) <small> ([[Kastīlijas karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> | style="vertical-align: top; text-align: center;" align="center" bgcolor="Lavender" | [[Attēls:Siñal d'Aragón.svg|30px]] [[Aragonas karaliste]]<br />(1035—1707) <small> ([[Aragonas karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> | style="vertical-align: top; text-align: center;" align="center" bgcolor="Lavender" | [[Barselonas grāfiste]]<br />(801—1162) <small> ([[Barselonas grāfu uzskaitījums|grāfi]])</small> | align="center" bgcolor="Lavender" valign="top" | [[Attēls:Flag of the Land of Valencia (swallowtailed).svg|30px]] [[Valensijas karaliste]]<br /> (1238—1707) <small> ([[Valensijas karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> | align="center" bgcolor="Lavender" valign="top" | [[Maļorkas karaliste]]<br /> (1231—1715) <small> ([[Maļorkas karaļu uzskaitījums|karaļi]])</small> |} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Spānija| ]] 2mn71yy8xgfnctwldo2nmh7cuk2i159 Somālija 0 1383 3665827 3522399 2022-08-02T15:37:05Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: {{cite book → {{grāmatas atsauce (2), Al-Qaeda → Al-Qaida using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = {{lang|so|''Jamhuuriyadda Soomaaliya''}}<br />{{rtl-lang|ar|جمهورية الصومال}}<br />{{rtl-lang|ar|''Jumhūriyyat aṣ-Ṣūmāl''}} | pilnais_valsts_nosaukums = Somālijas Republika | valsts_nosaukums = Somalia | karoga_attēls = Flag of Somalia.svg | karoga_nosaukums = Somālijas karogs | ģerboņa_attēls = Coat of arms of Somalia.svg | ģerboņa_nosaukums = Somālijas ģerbonis | ģerboņa_platums = 100px | valsts_himna = [[Soomaaliyeey Toosoow]] | kartes_attēls = Somalia_(orthographic_projection)-Blue_version.svg | galvaspilsēta = [[Mogadīšo]] | lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | valsts_valodas = [[somāliešu valoda|somāliešu]] un [[arābu valoda]], otršķirīgās valodas: [[itāļu valoda|itāļu]] un [[angļu valoda]] | valsts_iekārta = [[Pagaidu federālais parlaments]]<br />[[Pusprezidentāla republika]] | valsts_galvas_tituls = [[Somālijas prezidents|Prezidents]] | valsts_galva = [[Mohameds Abdullahi Mohameds]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Somālijas premjerministrs|Premjerministrs]] | valsts_galva2 = [[Mohamed Hussein Roble]] | neatkarības_notikums = no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un [[Itālija]]s | neatkarības_datums = {{Dat|1960|06|26}} un [[1. jūlijs|1. jūlijā]] | platība_km2 = 637 661 | platība_rangs = 42. | procenti_ūdens = 1,6 | iedzīvotāju_skaits = 9 118 773 | iedzīvotāju_skaita_gads = [[2007. gads|2007]] | iedzīvotāju_skaits_rangs = 59. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 13 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 198. | IKP_PPP = $5,26 miljardi | IKP_PPP_gads = 2006 | IKP_PPP_rangs = 157. | IKP_PPP_per_capita = $600 | IKP_PPP_per_capita_rangs = 148. | valūta = [[Somālijas šiliņš]] | valūtas_kods = SOS | laika_zona = [[Austrumāfrikas laiks|EAT]] | utc_offset = +3 | domēns = [[.so]] | tālsarunu_kods = 252 | iso_kods_num = 706 | iso_kods_alfa2 = SO | iso_kods_alfa3 = SOM }} '''Somālijas Republika''' ir valsts [[Āfrika]]s austrumdaļā. Somālijas teritorijā kopš [[1990. gadi|1990. gadu]] sākuma ir divas pašpasludinātas republikas ziemeļos - [[Somālilenda]] un [[Puntlenda]], kā arī cilšu un dažādu grupējumu dalītā Somālija valsts dienvidu daļā. Somālija robežojas ar [[Džibutija|Džibutiju]] ziemeļos, [[Etiopija|Etiopiju]] rietumos un [[Kenija|Keniju]] dienvidos. Ziemeļos to apskalo [[Adenas līcis]], bet austrumu krastu apskalo [[Indijas okeāns]]. Somālijas galvaspilsēta ir [[Mogadīšo]]. Somālijai ir garākā kontinenta krasta līnija,<ref name=FactbookCoastline>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/fields/2060.html|title=Coastline|accessdate=3 August 2013|work=[[World Factbook]]|publisher=[[Central Intelligence Agency]]|archive-date={{dat|2017|07|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170716042040/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/fields/2060.html}}</ref> un tās reljefs galvenokārt sastāv no plakankalnēm, līdzenumiem un augstienēm. Klimats pārsvarā visu gadu ir karsts, ar periodiskiem musonu vējiem un neregulārām lietusgāzēm.<ref name="ClimateSom">{{Ziņu atsauce |url=http://countrystudies.us/somalia/34.htm |publisher=countrystudies.us |title=Somalia – Climate |date=14 May 2009}}</ref> Iedzīvotāju skaits Somālijā ir aptuveni 10 miljoni. Aptuveni 85% no tās iedzīvotāju ir etniski somālieši, kas vēsturiski ir apdzīvojuši valsts ziemeļu daļu. Etniskās minoritātes pārsvarā apdzīvo valsts dienvidu reģionus.<ref name = "Abdullahi 2001 8_11">{{Harvnb|Abdullahi|2001|pp=8–11}}.</ref> Oficiālās valodas Somālijā ir [[somāliešu valoda|somāliešu]] un [[arābu valoda]]s, kas abas pieder pie [[Afroaziātu valodas|Afroaziātu valodu]] saimes. Lielākā daļa iedzīvotāju šajā valstī ir [[musulmaņi]],<ref name="Mepc.org">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mepc.org/workshops/popstat.asp|archiveurl=https://web.archive.org/web/20061214023655/http://www.mepc.org/workshops/popstat.asp|archivedate=14 December 2006 |title=Middle East Policy Council – Muslim Populations Worldwide |publisher=Mepc.org |date=1 December 2005 |accessdate=27 June 2010}}</ref> no kuriem lielākā daļa ir [[sunnīti]].<ref name = "Abdullahi 2001 1">{{Harvnb|Abdullahi|2001|p=1}}.</ref> == Vēsture == Senatnē Somālija bija svarīgs [[tirdzniecība]]s centrs.<ref>John Kenrick (1855) ''Phoenicia'', B. Fellowes, p. 199.</ref><ref>{{grāmatas atsauce|last1=Casson|first1=Lionel|title=Ancient Trade and Society|date=1984|publisher=Mich.|isbn=0814317405|page=235|url=http://www.google.com/books?id=9iu6AAAAIAAJ|accessdate=25 May 2015}}</ref> Viduslaikos, vairākas spēcīgas somāļu impērijas dominēja ar reģionālo tirdzniecību, tostarp [[Adžurāņu sultanāts]], [[Adāļu sultanāts]], [[Varsangaļi sultanāts]] un [[Dželedi sultanāts]]. 19. gadsimtā, izmantojot noslēgtos pēctecības līgumus ar šīm karaļvalstīm, [[Lielbritānija]] un [[Itālija]] ieguva kontroli pār daļu no piekrastes un izveidoja savas kolonijas - [[Britu Somālilenda|Britu Somālilendu]] un [[Itāļu Somālilenda|Itāļu Somālilendu]].<ref name = "Laitin 1977 8">{{Harvnb|Laitin|1977|p=8}}.</ref><ref name="Issa-Salwe">{{grāmatas atsauce|author=Abdisalam M. Issa-Salwe|authorlink=Abdisalam Issa-Salwe|title=The Collapse of the Somali State: The Impact of the Colonial Legacy|publisher=Haan Associates|year=1996|location=London|isbn= 187420991X|pages=34–35}}</ref> [[Muhameds Abdullāhs Hassans]] veiksmīgi aitvairīja [[Britu impērija]]s uzbrukumus četras reizes, un piespieda to atkāpties.<ref>Kevin Shillington (2005) ''Encyclopedia of African history'', CRC Press, p. 1406, {{ISBN|1579582451}}.</ref> Briti beidzot uzvarēja 1920. gadā peteicoties saviem gaisa spēkiem.<ref>{{Harvnb|Samatar|1982|pp=131, 135}}.</ref> Itālija ieguva pilnīgu kontroli pār ziemeļaustrumu un dienvidu daļu pēc veiksmīgas kampaņas pret valdošo [[Madžīrtīnas sultanāts|Madžīrtīnas sultanātu]] un [[Hobijo sultanāts|Hobijo sultanātu]].<ref name="Issa-Salwe"/> Itālijas okupācija turpinājās līdz 1941. gadam, kad tā zaudēja savu teritoriju Lielbritānijai. Somālijas ziemeļu daļa kļuva par Lielbritānijas protektorātu, bet Somālijas dienvidu daļa 1949. gadā nokļuva [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s aizgādībā. 1960. gadā abi reģioni apvienojās un tika izveidota neatkarīga Somālijas Republika.<ref>''The Illustrated Library of The World and Its Peoples: Africa, North and East'', Greystone Press: 1967, p. 338.</ref> [[Abdirašīds Šarmarke]] tika ievēlēts par Somālijas otro prezidenta demokrātiskās vēlēšanās 1967. gadā. 1969. gadā viņu nošāva viens no viņa miesassargiem. Pēc viņa slepkavības notika [[valsts apvērsums]], kurā Somālijas bruņotie spēki sagrāba varu, nesastopot pretestību. Apvērsumu vadīja [[Muhameds Siāds Barre]], kurš tolaik bija bruņoto spēku komandieris. Varu pārņēma Augstākā revolucionārā padome un valsts tika nosaukta par [[Somālijas Demokrātiskā Republika|Somālijas Demokrātisko Republiku]]. === Pilsoņu karš === {{galvenais|Somālijas pilsoņu karš}} [[Attēls:Somalia map states regions districts.svg|thumb|200px|left|Neatkarību pasludinājusī [[Somālilenda]], autonomā [[Puntlenda]] un karadarbības skārtie apgabali (2017).]] 1991. gadā izcēlās [[Somālijas pilsoņu karš|pilsoņu karš]] un Barres režīms sabruka. Dažādi bruņoti grupējumi sāka sacensties par varu, jo īpaši dienvidos. Sabrūkot centrālajai valdībai, Somālijā sākās nestabilitāte. Valsts ziemeļu daļā radās dažādi autonomie reģioni, tostarp [[Somālilenda]], [[Puntlenda]] un [[Galmuduga]]. 1991. gadā neatkarību pasludināja [[Somālilenda]], 1998. gadā autonomiju pasludināja [[Puntlenda]]. [[ANO]] neatzina nevienu no šīm valstīm. Sakarā ar nestabilitāti, vardarbību un ilgstošu centrālās valdības trūkumu, laika posmā no 2008. līdz 2013. gadam Somālija bija pirmajā vietā "neizdevušos valstu" sarakstā. 2000. gadu sākumā tika izveidota Somālijas Pagaidu federālā administrācija. 2000. gadā tika izveidota Pagaidu Nacionālā valdība. 2004. gadā tai sekoja Federālās pagaidu valdības izveidošana un tika atjaunota armija.<ref name="factbook">{{Tīmekļa atsauce|title=Somalia|work=The World Factbook|publisher=Central Intelligence Agency|location=Langley, Virginia|url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/so.html|access-date={{dat|2015|08|14||bez}}|archive-date={{dat|2016|07|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160701194614/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/so.html}}</ref> 2006. gadā Federālā pagaidu valdība ar [[Etiopija]]s karaspēka palīdzību pārņēma kontroli pār lielāko daļu valsts dienvidu daļas no jaunizveidotās [[Islāma tiesu savienība]]s. Islāma tiesu savienība, tad sadalījās vairākās radikālās grupās, piemēram, [[Al-Shabaab]], kas cīnījās ar Federālo pagaidu valdību un tās sabiedrotajiem.<ref name="factbook"/> 2011. gadā Somālijas valdības un [[Kenija]]s karaspēks sāka ofensīvu pret islāmistu nemierniekiem ''Al-Shabaab'', kuri sadarbojās ar [[Al-Qaida]]. 2012. gadā nemiernieki zaudēja lielāko daļu no iepriekš ieņemtās teritorijas, tika uzsākts politisks process, lai nodibinātu centrālo valdību un pastāvīgas demokrātiskas institūcijas.<ref name="Aasratdocwau">{{Ziņu atsauce|author=Muddassar Ahmed|title=Somalia rising after two decades of civil war and unrest|url=http://english.alarabiya.net/views/2012/08/08/231008.html|accessdate=9 August 2012|publisher=Al Arabiya|date=8 August 2012|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120809223608/http://english.alarabiya.net/views/2012/08/08/231008.html|archivedate={{dat|2012|08|09||bez}}}}</ref> Saskaņā ar šo administratīvo regulējumu 2012. gada augustā tika pieņemta jauna pagaidu konstitūcija,<ref name="Aassladc">{{Tīmekļa atsauce|title=Somalia: Somali Leaders Adopt Draft Constitution|url=http://gulfnews.com/news/region/somalia/somali-leaders-adopt-draft-constitution-1.1039429|publisher=ANP/AFP|accessdate=23 June 2012}}</ref><ref name="Bslbnc">{{Tīmekļa atsauce|publisher=[[BBC]]|url=http://www.bbc.co.uk/news/world-africa-19075685|title=Somali leaders back new constitution|date=1 August 2012|accessdate=2 August 2012}}</ref> ar kuru Somāliju reformēja par [[federācija (valsts)|federāciju]].<ref name="Xsnecwh">{{Ziņu atsauce|title=Somalia's newly-endorsed constitution widely hailed|url=http://news.xinhuanet.com/english/indepth/2012-08/02/c_131757152.htm|accessdate=2 August 2012|agency=Xinhua News Agency|archiveurl=https://web.archive.org/web/20131007224547/http://news.xinhuanet.com/english/indepth/2012-08/02/c_131757152.htm|archivedate={{dat|2013|10|07||bez}}}}</ref> 2012. gada septembrī Somālijas un Kenijas armijas ieņēma pēdējo no lielajām pilsētām, kas vēl bija ''Al-Shabaab'' kontrolē — Kismajo. == Ģeogrāfija == Somālija ir valsts [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] ar 637,657 kvadrātkilometru lielu platību. Tā robežojas ar [[Džibutija|Džibutiju]] ziemeļos, [[Etiopija|Etiopiju]] rietumos un [[Kenija|Keniju]] dienvidos. Valsts atrodas uz [[Somālijas pussala]]s, kuru sauc arī par Āfrikas ragu, jo pussala atgādina [[Degunradzis|degunradžu]] ragu. Valsts atrodas uz ziemeļiem no [[Ekvators|ekvatora]], starp [[Adenas līcis|Adenas līci]] ziemeļos un [[Indijas okeāns|Indijas okeānu]] austrumos. Somālijai ir garākā kontinenta krasta līnija, kura ir 3 025 km gara. Tās teritorija sastāv no daudzām [[Plakankalne|plakankalnēm]], [[Līdzenums|līdzenumiem]] un [[kalns|kalniem]]. Valsts ziemeļu daļa ir kalnaina, ar starp 900 un 2100 metriem augstiem kalniem. Uz ziemeļrietumiem no valsts atrodas autonoms reģions [[Somālilenda]], kura pati deklarēja savu neatkarību. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Āfrika}} {{Padomju impērijas valstis}} {{Arābu līga}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Somālija| ]] [[Kategorija:Āfrikas valstis]] cr4jgchiqolgw1c6z2v763oecl75jpw Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums 0 1464 3665829 3651739 2022-08-02T15:37:59Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: Al-Qaeda → Al-Qaida (4) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{atsauces+}} {{sadalīt}} {{novecojis}} [[Attēls:Limited recognition.png|thumb|250px| {{legend|#FF0000|Neviena valsts neatzīst}} {{legend|#FF8484|Lielākā daļa valstu neatzīst}} {{legend|#808040|Lielākā daļa valstu atzīst}} {{legend|#FF8040|Teritorijas ar apšaubītu statusu un ar daļēji atzītu valdību}}]] Šis ir '''starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums''', ir pieminētas visas valstis, kuras nav atzinusi kaut viena valsts, tomēr tās tiek uzskatītas par suverēnām sakarā ar [[Montevideo konvencija|Montevideo konvenciju]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/azavada-un-10-citas-pasaules-neatzitas-valstis.d?id=43206358|title=Azavada un 10 citas pasaules neatzītās valstis|first=Andris|last=Kārkluvalks|date=2013. gada 6. apr.|website=delfi.lv}}</ref> == Saraksts == === Neviena ANO valsts neatzīst === {|class="sortable wikitable" |- !width="20%"| Valsts !width="5%" | Neatzīta kopš !width="67%"| Atzīšana !width="8%" | Latvijas nostāja |- | [[Attēls:MNLA flag.svg|22px]] / [[Attēls:ShababFlag.svg|22px]] [[Azavada]] | [[2012. gads|2012]] | Citas valstis to atzīst par [[Mali]] daļu. 2012. gada 6. aprīlī tuaregu spēki iekarotajos Mali ziemeļos pasludina Azavādas Neatkarīgo Valsti, 15. (16.) jūlijā radikālie islāmistu grupējumi padzen tuaregu neatkarības cīnītājus no pēdējā atbalsta punkta [[Mali]] un pasludina Azavādas Islāma Valsti ar savu - melno islāma karogu. Savukārt, 2013. gada sākumā Mali karaspēks ar Rietumvalstu (galvenokārt, Francijas) atbalstu jau ir padzinuši islāmistus gandrīz no visas Azavādas, ieņemt pēdējo reģiona lielāko pilsētu. Islāmisti ir pārgājuši uz partizānu cīņas taktiku, bet spēki, kas cīnās pret tiem tagad ir [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] pakļautībā. | Neatzīst |- | [[Attēls:Flag of Azad Kashmir.svg|22px]] [[Azadkašmīra]] (Brīvā Kašmīra) | [[1947. gads|1947]] | Pašpasludināta valsts, juridiski – [[Indija]]s teritorija, faktiski – [[Pakistāna]]s province. | Neatzīst |- | [[Attēls:Hutt River drapeau.jpg|22px]] [[Hatriveras Hercogiste]] | [[1972. gads|1972]] | 1969. gadā Austrālijā izdod likumu, kas ierobežo lielo zemes īpašnieku tiesības. Kesliju ģimenei draud izputēšana, tiek ierobežotas viņu tiesības pārdot labību. Leonards Keslijs velti meklē taisnību un tad viņam rodas ideja par neatkarību. Izpētījis britu likumus, viņš atrod 1495. gada likumu, kas atļauj pasludināt savu zemju autonomiju, ja zvēr uzticību Lielbritānijas kronim. 1970. gada 21. aprīlī Keslijs pasludina savas un piecu kaimiņu zemes par Lielbritānijas Hatriveras provinci, bet pats automātiski iegūst hercoga Leonarda I titulu. Austrālija neliekas ne zinis, ko Leonardam tikai vajag. Ja divu gadu šo lēmumu neviens nenoprotestē, tas stājas spēkā. 2006. gadā valsts nosakums no provinces tiek izmainīts uz hercogisti, kas pastāv joprojām. | Neatzīst |- | [[Attēls:Flag of Islamic State of Iraq.svg|22px]] [[Islāma Kalifāts]] | [[2014. gads|2014]] | [[Al-Qaida]] islāmistu grupējums, kas iesākumā cīnījās par savas valsts izveidi [[Irāka|Irākā]], [[Sīrija]]s pilsoņu kara rezultātā ir sagrābis arī visai lielu Sīrijas daļu valsts ziemeļos, 2014. gada 3. janvārī pasludinājis neatkarīgas Islāma Valsts izveidi. Gūstot panākumus karā [[Nigērija]]s ziemeļos, islāmistu teroristu grupējuma [[Boko Haram]] līderis Abubakars Šekau 2014. gada 24. augustā sagrābtajā Gvozas pilsētā arī pasludina Islāma valsti, kas kopā ar Irāku būšot topošā "Islāma kalifāta" sastāvdaļa.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://springtimeofnations.blogspot.com/2014/08/boko-haram-inspired-by-rise-of-isis.html|title=Springtime of Nations: Boko Haram, Inspired by Rise of ISIS, Declares Caliphate in Captured Nigerian Towns|first=Chris|last=Roth|date=2014. gada 28. aug.}}</ref> Agresīvākie islāmisti atšķeļas no Al-Qaida un izveido militāru grupējumu "Islāma valsts", kas pazīstams arī kā ISIL (no angļu - The Islāmic State of Iraq and the Levant), ISIS ( Islāmic State of Iraq and al-Sham) - pēc arābu abreviatūras - Daesh (al-Dawla al-Islāmiya fi al-Iraq wa al-Sham). Agrākie mēģinājumi izveidot Islāma valstis bija Islāma emirāti [[Afganistāna|Afganistānā]], [[Vaziristāna|Vaziristānā]], [[Somālija|Somālijā]], [[Jemena|Jemenā]] (Vagaras emirāts 2012. gadā), [[Krievija|Krievijā]] (Kaukāza emirāts). | Neatzīst |- | [[Attēls:Flag of Novorussia (project).svg|22px]] [[Jaunkrievija (konfederācija)|Jaunkrievija]], arī Tautas Republiku Savienība | [[2014. gads|2014]] | 2014. gada 24. maijā, tālāk šķeļot Ukrainu, pašpasludinātās Doņeckas un Luganskas "Tautas Republikas" nolemj apvienoties vienā valstī ar domu pievienot arī citas teritorijas, lai izveidotu teritoriju, kas aptuveni atbilstu bijušai [[Jaunkrievija]]i Krievijas Impērijas sastāvā. 7. jūlijā "valstij" pievienojās tikai uz papīra eksistējošā Piekarpatu Krievzemes Republika (''Podkarpatskaja Rusj''), kas pretendē uz [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabala]] teritoriju, gribot radīt rusīņu etnogrāfiskajai grupai savu valsti, kāda uz 1 dienu radās Otrā pasaules kara laikā, kad Vācija sadalīja Čehoslovākiju, Aizkarpatus, kas tolaik piederēja Čehoslovākijai, tūlīt okupēja Ungārija, bet pēc kara šo teritoriju ieguva PSRS. | Neatzīst |- | [[Attēls:Flag_of_Catalonia.svg|22px]] [[Katalonijas Republika]] | [[2017. gads|2017]] | Pēc neatkarības referenduma, ko neatzīst [[Spānija]], saņemot neviennozīmīgu, bet tomēr tautas atbalstu, lai gan centrālā vara visiem spēkiem centās referendumu izjaukt, pēc diplomātiskas vilcināšanās Katalonijas valdība un parlaments 2017. gada 27. oktobrī apstiprina iepriekš parakstīto neatkarības deklarāciju. Spānijas augstākā vara pēc pāris stundām atceļ Katalaonijas autonomiju un centīsies pārņemt tiešo varu teritorijā. | Neatzīst |- | {{karogs|Kalnu Karabaha}} (Arcaha) | [[1991. gads|1991]] | Atzīst tikai 3 [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] neietilpstošās valstis [[Abhāzija]], [[Dienvidosetija]], un [[Piedņestra]]. Pārējas valstis to atzīst par [[Azerbaidžāna]]s daļu. Tomēr Karabahai ir pārstāvniecības 7 ANO valstīs. Pateicoties tam, ka ASV un citās valstīs ir liela armēņu diaspora, Karabahas neatkarību atzīst ASV štati: [[Luiziāna]], [[Meina]], [[Masačūsetsa]], [[Rodailenda]] un no 2014. gada 8. maija arī [[Kalifornija]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://springtimeofnations.blogspot.com/2014/05/california-assembly-passes-resolution.html|title=Springtime of Nations: California Assembly Passes Resolution Approving Ethnic Cleansing|first=Chris|last=Roth|date=2014. gada 10. maijs}}</ref> Vēl arī [[Jaundienvidvelsa]] Austrālijā. No 2017. gada valsts nosaukums ir Arcaha (Kalnu Karabaha). | Neatzīst |- | [[Attēls:Flag of Caucasian Emirate.svg|22px]][[Kaukāza emirāts]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.kavkaz-uzel.eu/articles/158730/|title=Имарат Кавказ|first=Кавказский|last=Узел|website=Кавказский Узел}}</ref> | [[2007. gads|2007]] | Bijušās, neatkarīgās valsts Čečenu Republikas Ičkerijas 5. prezidenta Doku Umarova pašpasludināta valsts, kurai vajadzētu aptvert visu Ziemeļkaukāzu, taču savos "labākajos gados" pārvaldījusi tikai nelielas teritorijas [[Čečenija|Čečenijā]] un [[Dagestāna|Dagestānā]]. Pašreiz pēc apstiprinātas minētā prezidenta nogalināšanas praktiski neko nepārvalda, bet rīko teroristiskas akcijas. | Neatzīst |- |[[Attēls:Flag_of_Dar_El_Kuti_Republic.svg|22px]] [[Logones Republika]] jeb Dar el-Kuti Republika<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lanouvellecentrafrique.info/tag/republique-du-dar-el-kuti/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|12|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304215657/http://www.lanouvellecentrafrique.info/tag/republique-du-dar-el-kuti/ |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> | [[2015. gads|2015]] | 2015. gada 15. decembrī [[CĀR]] musulmaņu apdzīvotos rajonos, kur līdz 1912. gadam atradās Dar el-Kuti sultanāts, musulmaņu dumpinieki (Seleka) pasludina centrālās varas neatzītu, autonomu republiku. | Neatzīst |- | [[Attēls:In nagaland.png|22px]] [[Nagalimas Tautas Republika]] | [[1980. gads|1980]] | Oficiāli – [[Nāgālenda]]s pavalsts [[Indija]]s austrumos, faktiski – nagu dumpinieku paralēlo varu tādā vai citādā veidā atzīst visi pavalsts lauku ciemi. Dumpinieki darbojas arī kaimiņvalsts [[Mjanma]]s nagu tautas apdzīvotajās teritorijās. Pirms tam Nāgālenda jau bija pasludinājusi neatkarību 1947. gadā (no Britu Impērijas) un pēc tam 1956. gadā (no Indijas), kā Brīvās Nāgālendas Tautas Suverēnā Republika. Tikai ap 1961. gadu stāvoklis tur kaut cik normalizējas, bet 1963. gadā Nāgālenda kļūst par pavalsti.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.worldstatesmen.org/India_states.html|title=Indian states since 1947|website=www.worldstatesmen.org}}</ref> | Neatzīst |- | [[Nadroga-Navosa Suverēnā Kristiešu Valsts]] | [[2014. gads|2014]] | [[Fidži]] minētā nosaukuma provinces separatisti 2014. gada oktobrī pasludina neatkarību.<ref name="ReferenceA">[http://springtimeofnations.blogspot.com/2015/09/fiji-junta-rounds-up-islāmophobes-bent.html]</ref> | Neatzīst |- | [[Attēls:Morning Star flag.svg|22px]] [[Rietumpapua Federatīvā Republika]] | [[1984. gads|1984]] | Indonēzijas Jaungvinejas salas daļa, kas koloniālisma laikmetā piederēja Nīderlandei un tikai vēlāk (1962. gadā) tika atdota Indonēzijai. Valsts reāli nepārvalda savu teritoriju, izņemot dažādas partizānu vienības salas džungļos, lielākā daļa no valsts vadītājiem atrodas emigrācijā. Laika gaitā valsts mainījusi savu nosaukumu, minētais pašlaik ir populārākais.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://republicwestpapua.blogspot.com/|title=NEGARA FEDERAL REPUBLIK PAPUA BARAT}}</ref> | Neatzīst |- | {{karogs|Piedņestra}} | [[1990. gads|1990]] | Atzīst ANO neietilpstošās [[Dienvidosetija]], [[Kalnu Karabaha]] un [[Abhāzija]], pārējās uzskata to par ''de jure'' [[Moldova]]s daļu. | Neatzīst |- | [[Attēls:Flag of Puntland.svg|22px]] [[Puntlenda]] | [[2013. gads|2013]] | 2013. gada 5. augustā Puntlendas "autonomā" reģiona [[Somālija]]s Federatīvās Republikas sastāvā (reģions daudzos aspektos ''de facto'' ir neatkarīgs no 1998. gada) vadītāji paziņoja, ka pārtrauc visas attiecības ar starptautiski atzīto, bet neefektīvo Somālijas Federālo valdību (SFG) [[Mogadīšo]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://springtimeofnations.blogspot.com/2013/08/puntlands-actual-declaration-of.html|title=Springtime of Nations: Puntland’s Actual Declaration of Independence? Or Just Another Nail in Somalia’s Coffin?|first=Chris|last=Roth|date=2013. gada 11. aug.}}</ref> | Neatzīst |- | [[Pontiņjas Salas Firstiste]] | [[2007. gads|2007]] | Valsts vēsture iesākās 1419. gadā, kad pirmie portugāļi izkāpa tās krastā, no otras puses, tā sākas 1903. gada 9. oktobrī, kad [[Portugāle]]s karalis Karloss I, tagadējā cietokšņa īpašnieka Renato Barosas (Pontinjas pirmā firsta) sencim, parakstīja vēstuli (oriģināls glabājas Londonas Tauerā), kur norādīja, ka ar šo brīdi [[Madeira]]s salas [[Pontinjas klints]], kur atrodas Svētā Žozē forts (vienīgā ēka valstī), teritorija (178 m²) ir suverēna. 2007. gada 30. novembrī, Renato Baross oficiāli paziņoja par sava īpašuma atdalīšanos no Portugāles.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fortesaojose.org/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|09|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130820232109/http://www.fortesaojose.org/ |archivedate={{dat|2013|08|20||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pontinhauk.co.uk/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|09|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130722073412/http://www.pontinhauk.co.uk/# |archivedate={{dat|2013|07|22||bez}} }}</ref> | Neatzīst |- | [[Ra Suverēnā Kristiešu Valsts]] | [[2014. gads|2014]] | [[Fidži]] minētā nosaukuma provinces separatisti 2014. gada novembrī pasludina neatkarību.<ref name="ReferenceA"/> | Neatzīst |- | [[Attēls:Flag of Sealand.svg|22px]] [[Sīlenda]] | [[1967. gads|1967]] | Pašpasludināta valsts uz Otrā pasaules kara laikā būvētas, pamestas zenītartilērijas platformas pie Anglijas krastiem, neatkarība pamatota ar to, ka pēc tā laika likumiem platforma atradās ārpus Apvienotās Karalistes teritoriālajiem ūdeņiem. | Neatzīst |- | [[Attēls:ShababAdmin.svg|22px]] "Somālijas Islāma Emirāts" | [[2007. gads|2007]] | [[Al-Shabaab]] - somāliešu militāra islāmistu grupa, kas vēl patur savā varā lielu [[Somālija]]s daļu uz ziemeļiem un dienvidiem no valsts galvaspilsētas (federālistu karaspēks pamazām gūst pārsvaru) un cīnās, lai Somāliju pārvērstu par radikālu islāma valsti ar šariāta likumiem. | Neatzīst |- | [[Attēls:Suluflag.jpg|22px]] [[Sulu Sultanāts]] | [[2010. gads|2010]] | Neatkarīga valsts līdz 1878. gadam, pēc tam atzīst [[Spānija]]s suverenitāti, saglabājot autonomiju, kas likvidēta, kad amerikāņi 1917. gadā iekaro [[Filipīnas]]. Sultanāta Borneo salas daļa nonāk pie britiem. Pašreiz uz sultāna troni pretendē trīs līdz septiņas personas. [[Esmails Kirams II]] ir oficiāli atzīts Filipīnu [[Sulu salas|Sulu salu]] daļā. 2010. gada 17. novembrī atkal pasludināta neatkarība. Viens no pretendentiem [[Džamaluls Kirams III]] 2013. gada februārī – martā mēģināja sākt karot ar [[Malaizija|Malaiziju]] (vēsturiski sultanāts pārvaldīja arī [[Kalimantāna]]s jeb [[Borneo]] salas ziemeļdaļu), taču tā paša gada oktobrī mira. | Neatzīst |- | {{karogs|Somālilenda}} | [[1991. gads|1991]] | Tiek atzīta kā [[Somālija]]s daļa. Pašreiz kontrolē tikai lielāko daļu no savas teritorijas. | Neatzīst |- | [[Attēls:Flag of the Shan State.svg|22px]] [[Šanlenda]] | [[1996. gads|1996]] | Oficiāli - [[Mjanma]]s sastāvdaļa, faktiski - kontrolē tikai savu 5 kara bāzu teritoriju [[Taizeme]]s pierobežā. | Neatzīst |- | [[Attēls:Flag of Wa.svg|22px]] [[Va Valsts]] | [[1989. gads|1989]] | Oficiāli - [[Mjanma]]s Šanas pavalsts rietumu rajoni, taču daļu no va tautas apdzīvotās teritorijas pierobežā ar Ķīnu un Taizemi kontrolē Apvienotās Va Valsts Armija, cenšoties veidot maoistisku valsti. | Neatzīst |- | [[Attēls:Flag of Taliban.svg|22px]] [[Vaziristāna]] | [[2006. gads|2006]] | Oficiāli [[Pakistāna]]s sastāvdaļa, reāli talibu kustības atbalsta centrs, kur pasludināta Vaziristānas Islāma Valsts un ar mainīgām sekmēm nepārtaukti notiek karadarbība, lai atjaunotu vietējo varu. | Neatzīst |} 2013. gadā trīs Austrālijas aborigēnu tautas pasludināja savas apdzīvotās teritorijas par neatkarīgām valstīm. Tā 30. martā radās [[Attēls:Flag of Murrawarri Republic.svg|22px]] Muravari Republika ([[Murrawarri Republic]]), 3. augustā - Euahlaji Tautas Republika (Euahlayi Peoples Republic),<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.euahlayipeoplesrepublic.mobi/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|01|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150801070001/http://euahlayipeoplesrepublic.mobi/# |archivedate={{dat|2015|08|01||bez}} }}</ref> novembrī neatkarīga palika Mbarbaramas Republika (Republic of Mbarbaram).<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://springtimeofnations.blogspot.com/2014/01/wiradjiri-activists-raise-flag-proclaim.html|title=Springtime of Nations: Wiradjuri Activists Raise Flag, Proclaim Newest Aboriginal Republic in Australia|first=Chris|last=Roth|date=2014. gada 28. janv.}}</ref> "Neatkarību parāde" turpinājās 2014. gadā, kad 10. janvārī trim valstīm pievienojās ceturtā - Viradžuri Centrālrietumu Republika (Wiradjuri Central West Republic).<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/MurrawarriRepublic/|title=Murrawarri Republic|website=www.facebook.com}}</ref> === Lielākā daļa valstu neatzīst === {|class="sortable wikitable" |- !width="20%"| Valsts !width="5%" | Neatzīta kopš !width="67%"| Atzīšana !width="8%" | Latvijas nostāja |- | {{karogs|Abhāzija}} | [[1992. gads|1992]] | Atzīst [[Krievija]], [[Nauru]], [[Nikaragva]], [[Vanuatu]], [[Venecuēla]] un [[Tuvalu]]. 2014. gada sākumā Tuvalu atsauc atzīšanu un atjauno diplomātiskās attiecības ar Gruziju.<ref name="springtimeofnations.blogspot.com">{{tīmekļa atsauce|url=http://springtimeofnations.blogspot.com/2014/04/tuvalu-unfriends-abkhazia-south-ossetia.html|title=Springtime of Nations: Tuvalu Unfriends Abkhazia & South Ossetia in Wake of Crimean Annexation|first=Chris|last=Roth|date=2014. gada 5. apr.}}</ref> Pārējās valstis to uzskata par [[Gruzija]]s daļu. | Neatzīst |- | {{karogs|Dienvidosetija}} | [[1991. gads|1991]] | Atzīst [[Krievija]], [[Nauru]], [[Nikaragva]], [[Venecuēla]] un [[Tuvalu]]. 2014. gada sākumā Tuvalu atsauc atzīšanu un atjauno diplomātiskās attiecības ar Gruziju.<ref name="springtimeofnations.blogspot.com"/> Pārējās valstis to uzskata par [[Gruzija]]s daļu. | Neatzīst |- | [[Attēls:Flag of the Donetsk People's Republic.svg|22px]] [[Doneckas tautas republika]] | [[2014. gads|2014]] | No [[Ukraina]]s atšķelta pašpasludināta "valsts", kas pēc viltota referenduma tūlīt pat lūdz sevi uzņemt Krievijas sastāvā. Agresija pret Ukrainu uzņem apgriezienus. "Neatkarīga" no 2014. gada 7. aprīļa. Atzīst vienīgi [[Krievija]], [[Sīrija]], [[Ziemeļkoreja]], [[Dienvidosetija]] un "Luhanskas TR". | Neatzīst |- | [[Attēls:Flag of the Lugansk People's Republic.svg|22px]] [[Luhanskas tautas republika]] | [[2014. gads|2014]] | No [[Ukraina]]s atšķelta pašpasludināta "valsts", kas pēc viltota referenduma tūlīt pat lūdz sevi uzņemt Krievijas sastāvā. Agresija pret Ukrainu uzņem apgriezienus. "Neatkarīga" no 2014. gada 28. aprīļa. Atzīst vienīgi [[Krievija]], [[Sīrija]], [[Ziemeļkoreja]], [[Dienvidosetija]] un "Doneckas TR". | Neatzīst |- | {{flaga|Rietumsahāra}} [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]] | [[1976. gads|1976]] | Sākumā atzina 84 ANO valstis un [[Āfrikas Savienība]]. Taču tagad to skaits ir sarucis vairāk nekā divas reizes<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://springtimeofnations.blogspot.com/2014/01/polisario-front-bit-more-isolated-after.html|title=Springtime of Nations: Polisario Front a Bit More Isolated after Paraguay “Unfriends” Sahrawi Arab Democratic Republic|first=Chris|last=Roth|date=2014. gada 6. janv.}}</ref> Lielāko daļu teritorijas kontrolē [[Maroka]]. | Neatzīst |- | [[Attēls:Flag of the Principality of Seborga.svg|22px]] [[Seborga]] | [[1963. gads|1963]] | Neatkarību atzinusi viena [[ANO]] valsts – [[Burkinafaso]]. Pēc citas informācijas - arī [[Sanmarīno]]. 954. gadā dibināta valsts, ar kuras valstisko piederību no 1729. gada ieviešas jukas, kas ļauj 1963. gada 14. maijā pasludināt tās neatkarības atjaunošanu. Oficiāli – joprojām [[Itālija]]s sastāvdaļa. | Neatzīst |- | [[Attēls:Flag of Syria (1932-1958; 1961-1963).svg|22px]] [[Sīrija]] (opozīcija) | [[2012. gads|2012]] | Sīrijas pilsoņu kara valdošajam režīmam opozicionārie spēki - [[Sīrijas Revolucionāro un opozicionāro spēku koalīcija]]. Atzīst par [[Sīrija]]s oficiālo pārstāvi [[Arābu valstu līga]] un atbalsta pēc vienām ziņām – 20, pēc citām – daudz vairāk (ap 70) valstu. | Atbalsta |- | {{TWN}} | [[1949. gads|1949]] | 22 ANO valstis un [[Vatikāns]] atzīst to kā vienīgo [[Ķīna]]s valsti, pārējās to uzskata par [[Ķīnas Tautas Republika]]s daļu. | Neatzīst |- | {{ZKTR}} | [[1983. gads|1983]] | Atzīst [[Turcija]] un daļēji atzītā [[Abhāzija]]. | Neatzīst |} === Lielākā daļa valstu atzīst === {|class="sortable wikitable" |- !width="20%"| Valsts !width="5%" | Neatzīta kopš !width="67%"| Atzīšana !width="8%" | Latvijas nostāja |- | {{ARM}} | [[1991. gads|1991]] | Atzīst visas valstis, izņemot [[Pakistāna|Pakistānu]], kura ir nostājusies [[Azerbaidžāna]]s pusē [[Kalnu Karabaha]]s konfliktā. | Atzīst |- | {{CYP}} | [[1974. gads|1974]] | Atzīst visas valstis, izņemot ANO locekli [[Turcija|Turciju]] un neatzīto [[Ziemeļu Kipras Turku Republika|Ziemeļu Kipras Turku Republiku]]. | Atzīst |- | [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|22px]] [[Dienvidsudāna]] | [[2011. gads|2011]] | Atzīst 113 ANO valstis, [[Vatikāns]], [[Palestīna]], [[Ķīnas Republika (Taivāna)]] un 3 starptautiski neatzītas valstis. Valstu skaits var augt, jo Dienvidsudāna ir ANO dalībvalsts.. | Atzīst |- | {{KOR}} | [[1948. gads|1948]] | Neatzīst [[Korejas TDR]]. | Atzīst |- | {{PRK}} | [[1948. gads|1948]] | Neatzīst [[Korejas Republika]] un [[Japāna]]. | Atzīst |- | {{CHN}} | [[1949. gads|1949]] | Neatzīst [[Ķīnas Republika (Taivāna)]]. Sakarā ar Vienas Ķīnas politiku, Ķīnas TR neuztur diplomātiskas attiecības ar 22 ANO valstīm un Vatikānu, kuras atzīst Ķīnas Republiku (Taivānu). | Atzīst |- | {{ISR}} | [[1948. gads|1948]] | Neatzīst 32 ANO valstis un neatzītā [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]]. Atzīst [[Palestīnas Atbrīvošanas organizācija]], kura vēlas izveidot savu valsti šādai valstij paredzētajā, taču Izraēlas kontrolētajā teritorijā. | Atzīst |- | {{karogs|Kosova}} | [[2008. gads|2008]] | Atzīst 108 ANO valstis un [[Ķīnas Republika]] (Taivāna). Pārējās valstis to uzskata par [[Serbija]]s daļu.<ref>[http://oane.ws/news/2013/09/27/recognition_of_kosovo]{{Novecojusi saite}}</ref> Kosovas Republika neatkarību jau bija pasludinājusi no 1991. līdz 2000. gadam, taču tad tā nebija reāla un to atzina tikai [[Albānija]]. | Atzīst |- | {{flag|Palestīna}} | [[1988. gads|1988]] | Atzīst 137<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://palestineun.org/about-palestine/diplomatic-relations/|title=Diplomatic Relations|publisher=Permanent Observer Mission of the State of Palestine to the United Nations|accessdate={{dat|2016|7|28|bez}}}}</ref> ANO valstis (starp tām 9{{nepieciešama atsauce}} [[Eiropas Savienība|ES]] valstis), ANO neietilpstošā valsts [[Rietumsahāra]], [[Arābu valstu līga]] un citas organizācijas. Palestīna ir ANO novērotājvalsts. | Neatzīst |} == Piezīmes == {{noformējums|tās vairs nav piezīmes, bet vismaz viena nopietna raksta daļa par izbijušām neatzītām valstīm, kas arī attiecīgi jānoformē}} <nowiki>*</nowiki>Abhāzija, Dienvidosetija un Piedņestra savstarpēji atzīst cita citu. <nowiki>**</nowiki>Dažrez par valsti uzskata arī [[Attēls:Flag of the Order of St. John (various).svg|22px]] [[Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis|Neatkarīgo Maltas Bruņinieku ordeni]], kuram ir vairākas valstiskuma pazīmes. Maltas ordenim šobrīd ir arī novērotāja statuss ANO. 2008. gadā pie Maltas ordeņa bija akreditēti 104 valstu diplomātiskie pārstāvji. Latviju pārstāv vēstnieks ar rezidences vietu Varšavā. Kā neatkarīgu valsti Maltas ordeni atzīst [[Itālija]], bet [[Vatikāns]] ordeņa lielmestra statusu ir pielīdzinājis valsts vadītāja statusam. === 20. - 21. gadsimtā ilgāk pastāvējušās neatzītās valstis === 1877. gadā kuģa „Modeste” kapteinis Džeimss Džordžs Mīdss pētīja Dienvidķīnas jūru un piestāja pie [[Spratlija salas|Spratlija salām]]. Viņam tās iepatikās un viņš nolēma tur apmesties. Viņš tās nosauca par Cilvēcības karalisti (''Kingdom of Humanity'') un 1878. gadā pasludināja sevi par salu karali Džeimsu I un ierīkoja koloniju. Jau toreiz uz salām pretendēja apkārtējās valstis, bet apdzīvotas tās nebija. Mīdsa pēcteči turpināja mēģinājumus iegūt tiesības pārvaldīt to resursus. Pēc Otrā pasaules kara saliniekos brieda republikāniskas noskaņas, tāpēc 1963. gadā tās kļuva par Morakas-Songrati-Mīdsa Republiku (''Republic of Morac-Songhrati-Meads''). Taču pēc veltīgiem mēģinājumiem panākt atzīšanu ANO un apkārtējo valstu aneksijas, 1972. gadā salinieki atstāj salas. Pašlaik Spratlija salas joprojām ir strīdus teritorija starp Ķīnu, Taivānu, Vjetnamu, Malaiziju, Bruneju un Filipīnām. Vienīgie iedzīvotāji uz salām ir vairāku augstāk minēto valstu militārpersonas. Līdz 1902. gadam neatkarību vēl nav zaudējušas būru republikas [[Transvāla]] un [[Oranžas Brīvvalsts]], kuras bez britiem atzīst arī Nīderlande, Francija, Vācija, Beļģija un ASV. Pašā 20. gadsimta sākumā [[Filipīnas|Filipīnu]] revolūcijas un neatkarības karu laikā kādu laiku noturas vairākas dumpinieku republikas: [[Negrosas Republika]] (1898 - 1901), [[Pirmā Filipīnu Republika]] (1899 - 1901), [[Zamboangas Republika]] (1899 - 1903), [[Tagalogu Republika]] (1902 - 1906). 20. gadsimta pirmās puses visilgāk pastāvējusī pašpasludinātā valsts ar starptautiski nenoteiktu statusu bija [[Tibeta]], kas kļuva neatkarīga, sabrūkot [[Ķīna]]s Impērijai 1912. gadā, bet zaudēja neatkarību 1951. gadā, kad to iekaroja Ķīnas Tautas Republika. Tajā pašā 1912. gadā neatkarību iegūst arī [[Mongolija]], tur līdz 1924. gadam valda [[Bogdohans]], tad nodibina Tautas Republiku, ko līdz Otrā pasaules kara beigām atzīst vienīgi PSRS. No 1921. līdz 1944. gadam pašpasludināta valsts bija arī [[Tuvas Tautas Republika]] - [[Padomju Savienība|PSRS]] satelītvalsts, arī bijusī Ķīnas sastāvdaļa, ko Padomes anektēja (tagad - Tuvas Republika [[Krievija]]s sastāvā). Pašu Padomju Savienību līdz 1935. gadam oficiāli bija atzinušas tikai 30 valstis. Tajā pašā laikā, [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], ko bija okupējusi [[Japāna]] pastāvēja [[Mandžougu]] valsts (1933-1945). Pēc Otrā pasaules kara to likvidēja, no tā laika - atkal Ķīnas sastāvā. Japānas okupētajās Ķīnas teritorijās (1937 - 1945) pastāvēja tā sauktā Nacionālā ([[Naņdzjina|Naņdzinas]]) Valdība. Vēl bija [[Austrumturkestānas Republika]] (1944 – 1949), padomju satelītvalsts Ķīnas ziemeļrietumos, tagad Ķīnas sastāvā. Šajā laikā, japāņu musināta, Iekšējā Mongolijā izveidojās [[Menczjana]]s marionešu valsts (1937 – 1945), vēlāk no japāņiem atbrīvotajās teritorijās tika nodibināta [[Iekšējās Mongolijas Tautas Republika]] ( 1945 – 1949), kas pievienojās ĶTR. Vietējās kolaboracionistu marionešu valdības Japāna centās radīt visās Otrā pasaules kara laikā iekarotajās teritorijās. Pavisam kādas 25. Tikai to mūžs bija īsāks. Otrā pasaules kara laikā Eiropā pastāvēja divas nacistiskās Vācijas satelītvalstis: Neatkarīgā [[Horvātija]]s Valsts (1941-1945) un [[Slovākija]] (1938-1945). Pēc [[Dienvidslāvija]]s sabrukuma un [[Čehoslovākija]]s sadalīšanas 1990. gados, abas tagad ir pilntiesīgas valstis. Arī pēc [[Dienvidslāvija]]s sadalīšanas un pilsoņu kara šajā teritorijā pastāvēja vairāki neoficiāli valstiski veidojumu: visilgāk - [[Serbu Republika]] (1992 - 1995, ko atzīst vienīgi Serbija), tagad ir autonomija Bosnijas un Hercegovinas sastāvā, un [[Serbu Krajina]]s Republika (formāli: 1991 – 1995), tagad Horvātijas sastāvdaļa. Īru tautas brīvības alkas 20. gadsimta sākumā pāraug revolūcijā un savas valsts izveidošanā. Tiek nodibināta [[Īrijas Republika]] (1919 - 1922). Tā gan nepastāv ilgi, [[Īrija]] tiek pārveidota par Britu Impērijas domīniju, vēlāk par Britu nāciju sadraudzības domīniju un tikai 1937. gadā iegūst pilnīgu neatkarību, gan pazaudējot [[Ziemeļīrija|Ziemeļīriju]]. Uz mazas saliņas pie Sardīnijas krastiem 19.-20. gadsimtā eksistēja miniatūrā Tavolaras Karaliste, ko pārvaldīja Bertoleoni dzimta (sala: 5&nbsp;km gara un 1&nbsp;km plata). 1836. gadā toreizējais Sardīnijas karalis, apmeklējot salu, puspajokam atzina tās neatkarību un tā piedzima viena no mazākajām monarhijām pasaulē. Kad izveidojās vienota Itālijas valsts, Tavolaru tajā neiekļauj, 1903. gadā jau Itālijas karalis paraksta draudzības līgumu ar Tavolaras Karalisti. 1934. gadā nomirst pēdējā, oficiālā Tavolaras karaliene, atstājot salu Itālijai. Sala galīgi zaudē neatkarību, kad 1962. gadā tur izbūvē NATO kara bāzi. Pēc Otomāņu Impērijas sabrukšanas kurdi izveido [[Kurdistāna]]s Karalisti (1921—1924), bet briti to iekļauj savā Divupes mandāta teritorijā, tagadējā Irākā. Kurdu dumpinieki Austrumturcijā izveido Ararata Republiku (1927-1930), taču [[Turcija]] to atkal pievieno sev. Arābijas pussalas vidusdaļā līdz 1921. gadam pastāv Džabal-Šammaras (Ha'ilas) Emirāts. Uz austrumiem no tā - Nedždas un Hasas Emirāts (1902 - 1921), kas, iekarojot kaimiņus, kļūst par Nedždas Sultanātu (1921 - 1926). Austrumos no Ha'ilas atrodas Hidžāzas Karaliste (1916 - 1925), arī to iekaro Nedžda, izveidojot Nedždas un Hidžāzas Karalisti (1926 - 1932), kas 1932. gadā pārtop par Sauda Arābiju, tiek iekarots arī Asīras Emirāts (1910 – 1934, pilnībā) un pievienotas arī citas teritorijas. Nedždu un Hidžāzu iepriekš bija atzinušas tikai dažas tā laika lielvaras (PSRS, Lielbritānija, ASV un citas), pārsvarā nodibinot zemāka ranga diplomātiskās attiecības. Ķīnas pilsoņu kara laikā pirms Otrā pasaules kara vienā no tās provincēm tika nodibināta Ķīnas Padomju Republika (1931 - 1934), karam un japāņu okupācijai turpinoties, tas viss noveda pie tā, ka Ķīnas Republika savā varā saglabāja tikai Taivānu, bet 1949. gadā tika nodibināta Ķīnas Tautas Republika. 1971. gadā Ķīnas Republiku (Taivānu) [[ANO]] nomaina [[Ķīnas Tautas Republika]] - iesākas tās atzīšana, bet Tavānas (Taibejas) Ķīna daudzviet zaudē diplomātisko statusu. Savstarpēji viena otru neatzina savulaik sadalītās [[Vācija]]s un [[Vjetnama]]s valstis un to sabiedrotās no citu valstu vidus. Tikai pēc tam, kad abas vācu valstis 1973. gadā tika uzņemtas ANO, arī pārējās pasaules valstis masveidā sāka tās atzīt.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.ddr-wissen.de/wiki/ddr.pl?Staatliche_Anerkennung|title=DDR-Lexikon: Staatliche Anerkennung|website=www.ddr-wissen.de}}</ref> Jau apvienotā Vjetnama ANO tika uzņemta 1977. gadā, bet abas Korejas valstis - tikai 1991. gadā. No 1976. (drīzāk no 1978.) gada līdz 2009. gada 18. maijam [[Šrilanka]]s ziemeļos eksistēja tamilu pašpasludināta [[Tamililama]]s valsts, 2009. gadā to atkaroja šrilankiešu armija. Pašreiz savas valsts ideju uztur tamilu trimdas organizācijas. 1978. gadā, kad Izraēla karo ar Libānu, tās dienviddaļā izveidojas proizraēliska valstiņa „Neatkarīgā, Brīvā Libāna” (1979-2000), taču ilga kara rezultātā Libāna šo teritoriju atgūst. Āfrikā vairākus gadus pastāvēja šādas pašpasludinātas valstis: [[Rifas Republika]] (1921 – 1926), [[Katanga]] (1960 – 1963), [[Rodēzija]] (1965 – 1979), [[Biafra]] (1967 – 1970), [[Anžuana]] (1997 – 2002), [[Moheli]] (1998 – 2002), Ruvenzururu Karaliste (1963—1982) pasludina neatkarību pirms Ugandas un ilgi karo ar to, līdz noslēdz miera līgumu, iekļaujoties tās sastāvā, tagad tikai kultūrnacionāla autonomija. 20. gadsimta 2. pusē relatīvi ilgāku laiku „neatkarīgi” ir pastāvējuši 4 no [[Dienvidāfrika]]s „bantustāniem”: [[Transkeja]] (1976—1994), [[Boputatsvāna]] (1977—1994), [[Venda]] (1979—1994) un [[Ciskeja]] (1981—1994). To neatkarību atzina tikai Dienvidāfrikas Republika. Pilsoņu kara saplosītajā Somālijā laiku pa laikam kāda no teritorijām pasludina neatkarību, bet pēc tam atkal „izgaist”, piemēram, Džubalenda (1998-2001), lai pārvērstos Dienvidrietumsomālijā (2002-2006) un atkal kļūtu autonoma (pazīstama arī ar nosaukumu Azānija). Āzijā, centrālajā daļā līdz 1920. gadam pastāvēja [[Hivas Haniste]], ko ar Padomju Krievijas palīdzību pārvērta par Horezmas Tautas Padomju Republiku, bet 1924. gadā likvidēja, iekļaujot PSRS sastāvā. Tieši tāds pat liktenis bija citai valstij: [[Buhāras Emirāts]], pēc emīra gāšanas no 1920. līdz 1924. gadam sabija kā Buhāras Tautas Padomju Republika. Vispār, Krievijas pilsoņu kara laikā bijušās impērijas teritorijā neilgu laiku pastāvēja gandrīz 60 dažādi valstiski veidojumi. Maldivu salu dienviddaļā bija separātistu pasludināta valsts [[Apvienotā Suvadivu Republika]] (1959—1963). [[Demokrātiskā Kampučija]] (1975 – 1979), kas izveidojās, kad valsts apvērsumu [[Kambodža|Kambodžā]] izdarīja „sarkanie khmeri”, arī bija faktiski neatzīta valsts (pilnvērtīgas diplomātiskās attiecības tai bija tikai ar Ķīnu, Albāniju un Ziemeļkoreju). [[Gagauzija]] gribēja atdalīties no [[Moldova]]s un 1990. gadā pasludināja savu neatkarību, taču 1994. gadā samierinājās ar autonomiju (2014. gada Ukrainas notikumu sakarā zināma viļņošanās tur atsākusies). Neatzīts bija Afganistānas Islāma Emirāts (1996 – 2001). Okeānijā neatkarību divas reizes pasludināja Ziemeļzālamana salu Republika (1975—1976,1990—1998), nesekmīga cīņa par [[Bugenvila salas]] atdalīšanu no [[Papua-Jaungvineja]]s beidzās ar miera līgumu un apmierināšanos ar autonomiju. Tagadējās [[Krievija]]s teritorijā no 1991. gada līdz 2000. gadam (juridiski – līdz 2007.) pastāvēja [[Čečenu Republika Ičkerija]], divu karu rezultātā pašpasludinātā valsts tika likvidēta un [[Krievija]] atjaunoja tās bijušo, autonomijas statusu. Visas pārējās, bijušās pašpasludinātās valstis savu neatkarību nespēja saglabāt ilgāk par pāris gadiem, mēnešiem vai pat dienām. Bieži neatkarība tiek pasludināti tikai formāli, absolūti bez jebkāda reāla seguma, jaunākais piemērs [[Banksamoro Republika Mindanao]], ko Moro Nacionālās Atbrīvošanas Fronte pasludināja 2013. gada 12. augustā. Republikas teritorijā it kā ietilpstot: Mindanao, Sulu un Palavanas salas, kā arī Malaizijas štati: Sabaha un Saravaka. 2014. gada sākumā [[Irāka|Irākā]] islāmisti pasludina ieņemtajā Faludžas pilsētā [[Faludžas Islāma valsti]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://springtimeofnations.blogspot.com/2014/01/al-qaeda-affiliated-isis-militia.html|title=Springtime of Nations: Al-Qaeda-Affiliated ISIS Militia Declares Fallujah an Islamic State as Sunni-Shi’a War Spreads from Syria to Iraq|first=Chris|last=Roth|date=2014. gada 4. janv.}}</ref> ==Ārējās saites== * [http://www.unpo.org/ Nepārstāvēto Nāciju un Tautu Organizācijas (UNPO) mājaslapa] * [http://www.africafederation.net/ Āfrikas brīvo valstu federācija] * [http://oeas.info/ Jauno Āfrikas valstu organizācija] * [http://www.african-kingdoms-federation.com/ Āfrikas kontinenta karalistu federācija] * [https://web.archive.org/web/20131001160445/http://indigenouspeoples.nl/indigenous-peoples/other-organizations/indigenous-peoples-organizations Iedzimto jeb Pirmo nāciju organizācijas] * [http://www.worldstatesmen.org/Selfprocl.html Pašpasludinātās mikronācijas] * [https://web.archive.org/web/20140702011004/http://artofwar.ru/g/girchenko_j_w/text_0560.shtml Pašpasludinātās valstis bijušajā PSRS teritorijā] * [https://en.wikipedia.org/wiki/Government_in_exile Trimdas valdības] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Neatzītās valstis|*]] [[Kategorija:Valstu uzskaitījumi|Neatzitas valstis]] ls97e971fe0bd67t97ikw9w62krk9qb Lībija 0 1635 3665821 3614056 2022-08-02T15:34:28Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: Al-Qaeda → Al-Qaida (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{atveidošana+}} {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = {{ara|‏ادولة ليبيا ‎}}<br />''Dawlat Libya'' | pilnais_valsts_nosaukums = Lībijas Valsts | valsts_nosaukums = Libya | karoga_attēls = Flag of Libya.svg | karoga_nosaukums = Lībijas karogs | ģerboņa_attēls = The emblem on the passport of Libya.svg | ģerboņa_nosaukums = Lībijas ģerbonis | ģerboņa_platums = 80px | valsts_moto = | valsts_himna = ''[[Lībijas himna|Lībija, Lībija, Lībija]]'' | kartes_attēls = Libya_(Libya_centered;_orthographic_projection).svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Tripole]] | latd= 32 | latm= 52 | latNS= N | longd= 13 | longm= 11 | longEW= E | lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | valsts_valodas = [[arābu valoda]] | etniskās_grupas = arābi, berberi | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[Republika]] | valsts_galvas_tituls = Prezidents | valsts_galva = [[Mohamed al-Menfi]] | valsts_galvas_tituls2 = Premjerministrs | valsts_galva2 = [[Abdul Hamid Dbeibeh]] | neatkarības_iegūšana = [[Lībijas vēsture|Neatkarība]] | neatkarības_piezīme = | dibināta = 1951. | neatkarības_notikums = no [[Itālija]]s | neatkarības_datums = {{dat|1951|12|24}} | neatkarības_notikums2 = | neatkarības_datums2 = | platība_km2 = 1,759,541 | platība_rangs = 17. | procenti_ūdens = | iedzīvotāju_skaita_gads = 2014 | iedzīvotāju_skaits = 6,244,174 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 108. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 3,55 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 218. | IKP_PPP = $70,386 miljardi | IKP_PPP_gads = 2013 | IKP_PPP_rangs = 80. | IKP_PPP_per_capita = $11,497 | IKP_PPP_per_capita_rangs = 82. | HDI = {{samazinājās}} 0.724 | HDI_gads = 2019 | HDI_kategorija = <font color="green">augsts</font> | HDI_rangs = 105. | Gini = | Gini_gads = | Gini_kategorija = | Gini_rangs = | valūta = [[Lībijas dinārs]] | valūtas_kods = LYD | laika_zona = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | laika_zona_DST = nav | utc_offset_DST = +2 | domēns = [[.ly]] | tālsarunu_kods = 218 | iso_kods_num = 434 | iso_kods_alfa2 = LY | iso_kods_alfa3 = LBY | piezīmes = | piezīme1 = | piezīme2 = }} '''Lībija''' ({{val|ar|ليبيا}}), oficiāli '''Lībijas Valsts''' (‏ادولة ليبيا ‎‎) ir valsts [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]]. To ziemeļos apskalo [[Vidusjūra]], kā arī robežojas ar [[Ēģipte|Ēģipti]] austrumos, ar [[Sudāna|Sudānu]] dienvidaustrumos, ar [[Čada|Čadu]] un ar [[Nigēra|Nigēru]] dienvidos, ar [[Alžīrija|Alžīriju]] rietumos, bet ziemeļrietumos ar [[Tunisija|Tunisiju]]. Lībijas kopējā platība ir 1 759 541 [[km²]], un to ietekmē Vidusjūras un Sahāras klimatiskā zona. Lielāko daļu valsts teritorijas aizņem Lībijas tuksnesis, kas ir viena no neauglīgākajām vietām uz Zemes. Auglīgākās zonas atrodas Sidra līča apkārtnē pie Vidusjūras. [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] par Lībiju dēvēja visu [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfriku]] uz rietumiem no Ēģiptes, reizēm pat visu [[Āfrika]]s kontinentu. Līdz 1945. gadam Lībija bija [[Itālija]]s kolonija, bet tā kā Itālija [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] bija zaudētājvalsts, 1951. gada 24. decembrī Lībija ieguva neatkarību, izveidojot [[Lībijas karaliste|Lībijas karalisti]]. 1970. gadu beigās Lībijas armija iebruka [[Čada|Čadā]] un uzsāka [[Toijotu karš|Toijotu karu]]. [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|2001. gada septembrī]] Lībija bija viena no pirmajām [[Arābu pasaule]]s, kas izteica līdzjūtību ASV un nosodīja terora akta veicējus. Atbalstīja arī [[Karš Afganistānā (no 2001)|ASV iebrukumu Afganistānā]] un nodeva Lībijas specdienestu rīcībā esošo [[Al-Qaida]] dalībnieku sarakstus. 2006. gada maijā ASV svītroja Lībiju no terorismu atbalstošo valstu saraksta. 2011. gada februārī Lībijas lielākajās pilsētās sākās masu protesti, kas noveda pie [[Lībijas pilsoņu karš (2011)|pilsoņu kara]] un Rietumu valstis bez oficiāla kara pieteikuma uzsāka militāru gaisa uzbrukumus Lībijas teritorijai. {{dat|2013|1|9||bez}} parlaments pieņēma lēmumu par valsts nosaukuma maiņu no Lielā Lībijas Sociālistiskā Arābu Tautas Džamahīrija uz Lībijas Valsti. Lībija ir republika, kas sastāv no divdesmit divām municipalitātēm. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir [[Tripole]]. Lībija ar 6,24 miljoniem iedzīvotāju ir simtu piektā lielākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita, ceturtā lielākā valsts Āfrikā un septiņpadsmitā lielākā valsts pasaulē pēc platības. Lībija ir [[Arābu Līga]]s, [[Islāma sadarbības organizācija]]s, [[Starptautiskā standartizācijas organizācija]]s, [[Nepievienošanās kustība]]s un [[OPEC]] dalībvalsts. == Vēsture == Līdz 1945. gadam Lībija bija [[Itālija]]s kolonija, kuru apdzīvoja arābu un berberu ciltis un [[Itāļi|itāļu]] kolonisti. Lībijā dzīvoja aptuveni četri miljoni iedzīvotāju, kuri pārsvarā bija [[beduīni]], kā arī aptuveni 11 000 itāļu kolonisti. Itālija [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] bija viena no zaudētājvalstīm, tāpēc 1951. gada 24. decembrī Lībija ieguva neatkarību, izveidojot [[Lībijas karaliste|Lībijas karalisti]]. Karaļa Idrisa reālā vara nesniedzās tālāk par Tripoli un pāris apdzīvotām vietām Vidusjūras piekrastē, pārējo teritoriju vadīja cilšu vecās padomes un [[Šeihs|šeihi]], bet vienīgā centralizētā un visu zemi aptverošā struktūra bija armija. Valstī valdīja nabadzība un [[korupcija]]. === Lībijas Arābu Republika === 1969. gada 1. septembrī, kamēr karalis Idriss atradās vizītē Turcijā, kapteiņa [[Muamars Kadāfi|Muamara Kadāfi]] vadībā armijas vienības sadumpojās un sagrāba karaļa pili, valdības iestādes, radio un TV centrus, gāžot [[Monarhija|monarhiju]] un pasludinot Lībiju par Lībijas Arābu Republiku. Septembra vidū Kadāfi tika iecelts par Revolucionārās pavēlniecības padomes priekšsēdētāju un bruņoto spēku virspavēlnieku pulkveža dienesta pakāpē, uzņemoties valsts turpmāko vadību. Pirmais ko jaunā valdība paveica ieguvusi varas grožus, lauza līgumus un likvidēja visas ārvalstu kara bāzes to skaitā lielāko [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] karabāzi ārpus tās teritorijas ''Wheelus Field'', bet oktobrī izraidīja no valsts itāļu kolonistus. Tika pārskatīti līgumi ar Rietumu [[nafta]]s ieguves kompānijām, palielinot Lībijas saņemamo iegūstamo resursu daļu un uzsākta plaša sociālās attīstības programma, ceļot pilsētās un ciemos skolas, slimnīcas, sabiedriskās ēkas un daudzdzīvokļu namus. Tika aizliegti [[alkoholiskie dzērieni]] un sākta valsts atbalstīta [[sieviešu emancipācija]]s politika. Apvērsuma īstenotāji bija kvēli [[Panarābisms|panarābisti]], taču nonākuši pie varas pakāpeniski atsacījās no šī ideoloģiskā virziena. Kadāfi uzskatīja, ka [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[ĶTR]] demonstrētais [[sociālisms]] esot tikpat netaisnīgs, kā Rietumu valstīs valdošais [[kapitālisms]], jo sociālisms apspiež personību, bet kapitālisms ir izdevīgs tikai bagātajiem, tāpēc ir jāiet "trešais ceļš", kuru izklāstīja savā darbā „Zaļā grāmata“. === Lībijas Sociālistiskā Arābu Tautas Džamahīrija === 1971. gadā līdzīgi Ēģiptes Arābu Sociālistu savienībai, tika izveidota Lībijas Sociālistu savienība. Iekšpolitika bija autoritāra, taču salīdzinoši mērena, bez izteiktām policejiska režīma pazīmēm, jo nebija masu represiju vai ierobežojumu, nebija arī īstas opozīcijas salīdzinot ar karalistes laiku, Lībijā bija vērojams straujš saimnieciskais uzplaukums. 1970. gadu sākumā cīņai pret Kadāfi režīmu tika izveidota pagrīdes teroristiska organizācija „Lībijas atbrīvošanas nacionālā fronte“, kuru sponsorēja Sudāna, Maroka, Irāka un Saūda Arābija, taču organizācija bija maza un nekādu nopietnu panākumu tai nebija. Salīdzinot Lībiju ar citām arābu valstīm, valstij bija raksturīga liela iecietība pret disidentismu. Nebija nekādu masu represiju vai citādi domājošo vajāšanu, varēja visai brīvi kritizēt valsts varu. Taču individuālā līmenī tika īstenotas virkne politisko slepkavību, arī citu valstu teritorijā, likvidējot varai bīstamākos opozicionārus. Laika posmā no 1980. līdz 1986. gadam [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Eiropas Savienība|ES]] tika nogalināti piecpadsmit turp emigrējušie opozicionāri.<ref name="nosaukums-1">[http://www.ladno.ru/person/kaddafi/bio/ Каддафи Муаммар : биография]</ref> 1988. gadā pēc Kadāfi rīkojuma publiski tika sagrauti Furnašas cietuma vārti Tripolē, atbrīvojot pēdējos 400 politieslodzītos, Kadāfi publiski saplēsa disidentismā apsūdzēto "melnos sarakstus". Kriminālatbildība iestājās tikai par centieniem organizēties, lai mainītu valsts iekārtu. 1980. gadu sākumā Lībija sāka īstenot asāku iekšpolitisko un ārpolitisko virzību, Kadāfi režīmam iegūstot autoritārisma iezīmes. Jau 1970. gados sākās represijas pret [[Islāmisms|radikālajiem islamistiem]], deportējot no valsts „[[Musulmaņu brālība|Musulmaņu brālību]]“, bet 1986. gadā tika slēgtas četrdesmit astoņas reliģiskas iestādes kā ekstrēmismu kultivējošas. 2000. gadā norisinājās skaļa tiesas prāva pret Bengazi Universitātes pasniedzēju un studentu grupu, kas tika apsūdzēti reliģiskajā ekstrēmismā un valsts pamatu graušanā no kuriem vairāki tika sodīti ar nāvi. Visā režīma pastāvēšanas laikā ar nāvi sodīti vairāki desmiti varas politisko pretinieku. === Toyotas karš === 1977. gada februārī Lībijas armija iebruka [[Čada|Čadā]], aizsākot [[Toyotas karš|Toyotas karu]], kas ilga no 1978. līdz 1987. gadam. Čadas kaujinieki ar kalašņikoviem un [[Francija]]s aviācijas atbalstu braukāja pa Sahāru [[Toyota]]s markas apvidus mašīnās un, izmantojot partizānu kara taktiku, uzvarēja daudz labāk apbruņotās lībiešu bruņutanku vienības. Toyotas kara nosaukums ir radies Toyotas markas automašīnu dēļ. Pamatiemesls, kāpēc Lībija zaudēja, bija armijas sliktās kaujas spējas un zemā disciplīna. === Pilsoņu karš === {{pamatraksts|2011. gada Lībijas pilsoņu karš}} {{pamatraksts|Lībijas pilsoņu karš (no 2014)}} [[Attēls:Libyan_Civil_War.svg|thumb|250px|[[Lībijas pilsoņu karš (no 2014)|Lībijas pilsoņu karš]] (no 2014): {{krāsa|#ebc0b3}} [[Tubruka]]s valdība un Lībijas Nacionālā armija, {{krāsa|#cae7c4}} [[Tripole]]s [[Nacionālās vienotības valdība]] un sabiedrotie, {{krāsa|#86c286}} islāmistu [[Nacionālās glābšanas valdība]]/[[Vispārējais nacionālais kongress]], {{krāsa|#e4e4e4}} revolucionāri, {{krāsa|#afc6e9}} vietēji spēki, {{krāsa|#e3d975}} [[Tuaregi]]]] 2011. gada februārī Lībijas lielākajās pilsētās sākās masu protesti, kas strauji pārauga austrumu cilšu bruņotā dumpī. Sākās [[pilsoņu karš]] un sacēlušajām ciltīm pievienojās armijas un policijas daļas, kurās dominēja šo cilšu locekļi, karadarbībā tika mobilizēti zemessardzes spēki. Dumpiniekiem ciešot militāru sakāvi un strauji atkāpjoties uz valsts austrumiem, virkne Rietumu valstu nosodīja Lībiju par bruņota spēka pielietošanu pret tās iedzīvotājiem. 17. martā [[ANO Drošības padome]] pieņēma lēmumu par lidojumu aizliegumu Lībijas kara aviācijai, bet 19. martā Francija, Lielbritānija, ASV un virkne citu Rietumu valstu bez oficiāla kara pieteikuma uzsāka militārus gaisa uzbrukumus stratēģiskajiem mērķiem Lībijas teritorijā, Lībijas pretgaisa aizsardzības sistēmai un armijas bāzēm jeb sāka militāro operāciju "Odiseja rītausma". Pirmos triecienus raidīja Francijas kara lidmašīnas, drīz pēc tam ASV kara flote raidīja vairāk nekā 110 ''Tomahawk'' raķešu. Lībijas militāros objektus ar raķetēm apšaudīja arī britu zemūdenes un reaktīvās lidmašīnas. Pret Lībiju tika noteikta arī lidojumu un kuģu satiksmes blokāde. Rietumvalstu vadītās operācijas pirmās fāzes mērķis bija iznīcināt Lībijas pretgaisa aizsardzības sistēmas.<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/starptautiskie-speki-turpina-uzbrukumus-merkiem-libija.d?id=37482993 Starptautiskie spēki turpina uzbrukumus mērķiem Lībijā]</ref> 2011. gada marta beigās karadarbību pret Lībiju uzņēmās vadīt [[NATO]]. Turpmākajos uzlidojumos Lībijas armijas smagā tehnika tika praktiski iznīcināta un tālāk pilsoņu karš Lībijā attīstījās ar strēlnieku ieročiem un vieglo artilēriju bruņotu mobilu vienību sadursmēm. NATO spēki atbalstīja dumpiniekus ar bruņojuma piegādēm, kara aviācijas triecieniem, sūtot palīgā arī instruktorus un īpašo uzdevumu vienības. Augustā, kad NATO spēki ar gaisa uzlidojumiem bija praktiski sagrāvuši Lībijas armiju, NATO ļāva austrumu cilšu [[Šeihs|šeihu]] bruņotajiem spēkiem ieņemt lielāko daļu valsts, Rietumu valstis, ieskaitot ASV un Krieviju, jau bija atzinušas jaunās Lībijas pagaidu valdības leģitimitāti. {{dat|2013|1|9||bez}} parlaments pieņēma lēmumu par valsts nosaukuma maiņu no Lielā Lībijas Sociālistiskā Arābu Tautas Džamahīrija uz Lībijas Valsts. == Ģeogrāfija == Lībijas teritorija aizņem 1 759 541 [[km²]]. Tā pēc platības ir septiņpadsmitā lielākā valsts pasaulē un ceturtā lielākā valsts Āfrikā. Lībijas augstākais punkts ir Biku Biti, kura augstums ir 2 267 metri virs jūras līmeņa un atrodas [[Tibesti]] masīvā. Lielāko valsts daļu jeb 90% no valsts teritorijas aizņem [[tuksnesis]]. Valsts austrumu daļu aizņem [[Lībijas tuksnesis]], kas ir viena no neauglīgākajām vietām uz [[Zeme]]s. Daudzos tā reģionos nelīst pat desmitiem gadu un pat tuksneša augstākajās vietās ir apgabali, kur mēdz nolīt vidēji reizi 5 gados. Nav izteiktu augstieņu, izņemot reģionu netālu no robežas ar [[Čada|Čadu]], kur izvietojies [[Tibesti]] masīvs ar augstumu līdz 2200 metriem virs jūras līmeņa. Auglīgākās zonas ir [[Sidra līcis|Sidra līča]] apkārtnē pie [[Vidusjūra]]s. Lībijas krasta līnija gar Vidusjūru ir 1770 kilometrus gara un tā ir viena no garākajām Āfrikā. === Administratīvais iedalījums === [[Attēls:Libya, administrative divisions - Nmbrs - colored.svg|thumbnail|Lībijas municipalitātes]] Teritorija tradicionāli ir sadalīta trīs vēsturiskās provincēs rietumos atrodas [[Tripolitānija]], austrumos [[Kirenaika]] un dienvidos [[Fecāna]], bet pēc 2007. gada reformas šis iedalījums vairs netiek plaši izmantots. Lībija līdz 2007. gadam bija sīkāk iedalīta trīsdesmit divos apgabalos un trijos reģionos, bet no 2007. gada Lībija ir sadalīta divdesmit divos apgabalos. {| class="wikitable sortable" |- ! Nr. kartē !! Apgabals !! Platība<br />(km<sup>2</sup>) !! Iedzīvotāji |- |align="center"| 1 || [[Butnanas apgabals]] || 84 996 || 159 536 |- |align="center"| 2 || [[Dernas apgabals]] || 31 511 || 163 351 |- |align="center"| 3 || [[Džabalahdaras apgabals]] || 11 429 || 203 156 |- |align="center"| 4 || [[Mardžas apgabals]] || 13 515 || 185 848 |- |align="center"| 5 || [[Bengazi apgabals]] || 11 372 || 670 797 |- |align="center"| 6 || [[Vahatas apgabals]] || 105 523 || 177 047 |- |align="center"| 7 || [[Kufras apgabals]] || 433 611 || 50 104 |- |align="center"| 8 || [[Sirtes apgabals]] || 225 437 || 193 720 |- |align="center"| 9 || [[Misuratas apgabals]] || 356 308 || 550 938 |- |align="center"| 10 || [[Margabas apgabals]] || 6 796 || 432 202 |- |align="center"| 11 || [[Tripoli apgabals]] || 835 || 1 065 405 |- |align="center"| 12 || [[Džifaras apgabals]] || 2 666 || 453 198 |- |align="center"| 13 || [[Zavijas apgabals]] || 2 753 || 290 993 |- |align="center"| 14 || [[Nugatahumsas apgabals]] || 6 089 || 287 662 |- |align="center"| 15 || [[Džabalgarbi apgabals]] || 76 717 || 304 159 |- |align="center"| 16 || [[Nalutas apgabals]] || 67 191 || 93 224 |- |align="center"| 17 || [[Džufras apgabals]] || 117 410 || 52 342 |- |align="center"| 18 || [[Vadi-el-Šatas apgabals]] || 97 160 || 78 532 |- |align="center"| 19 || [[Sabhas apgabals]] || 107 310 || 134 162 |- |align="center"| 20 || [[Vadi-el-Hajatas apgabals]] || 31 485 || 76 858 |- |align="center"| 21 || [[Gatas apgabals]] || 68 482 || 23 518 |- |align="center"| 22 || [[Marzukas apgabals]] || 356 308 || 78 621 |} === Klimats === Pastāv vismaz 5 klimatiskās zonas, taču dominē divas — Vidusjūras un Sahāras. Piekrastes zemienēs ir izteikts Vidusjūras klimats ar siltām vasarām un mērenām ziemām, taču tuksnesī dienas ir ļoti karstas un naktis — vēsas, līdz ar to diennakts gaisa temperatūras amplitūda ir loti plaša. === Dabas resursi === Lībijā ir bagātas [[nafta]]s un [[dabasgāze]]s atradnes. 1960. gados zem Sahāras tuksneša ģeologi atrada 4 milzu pazemes rezervuārus pilnus ar saldūdeni — Kufras, Sirti, Morzukas un Hamadas (''the Kufra basin, the Sirt basin, the Morzuk basin and the Hamada basin'') — no kuriem pirmie trīs ir aptuveni {{nobr|35 000 km3}} ietilpībā, bet kopējais [[saldūdens]] apjoms tur ir līdzvērtīgs ūdens apjomam [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]] jeb daudzumam, ko dotu [[Nīla]]s upe, tekot 200 gadus (skat. [[Lielais Lībijas ūdensvads]]). == Valdība == Līdz 2011. gadam valsts pārvaldi veidoja tautas sapulču jeb kongresu tīkls, sākot ar iedzīvotāju sapulcēm, kas pilda pašvaldību funkcijas, reģionu sapulcēm un beidzot ar Nacionālo tautas sapulci jeb Vistautas kongresu kā visaugstāko varas institūciju. Tautas sapulces pārstāvjus ievēlēja vispārējas vēlēšanas, kā rezultātā katra cilts solidāri balsoja tikai par savas cits vadoņu izvirzītajiem kandidātiem, un vēlēšanās uzvarēja tie kandidāti, kas piederēja pie lielākas cilts. Tas radīja lielu neapmierinātību daudzos cilvēkos, jo parastas, neizglītotas cilts pārstāvis varēja uzvarēt vēlēšanās, bet izglītoto cilšu pārstāvji nevarēja uzvarēt, jo bija mazākumā. Mazo cilšu pārstāvjiem vienīgā karjeras izaugsme bija iespējama armijā. Arī valsts finanšu iekšpolitiku noteica Tautas sapulces, kurās noteicošie bija cilšu vadoņi, kā rezultātā pašvaldībām atvēlētā budžeta daļa bija neproporcionāla, salīdzinot ar kopbudžetu, bet Kadāfi neko nevarēja padarīt. Principā tas paralizēja valsts modernizācijas procesu, jo valdībai nebija gandrīz nekādas sociālās varas, tikai militārās un ekonomiskās varas groži. Pastāvīgā opozīcija valdībai bija austrumu cilšu šeihi, kuru teritorijā bija lielākās naftas atradnes, pārstrādes rūpnīcas un ostas un kuri vēlējās lielāko daļu no naftas ienākumiem. Kopš 2011. gada septembra valsts augstākā institūcija ir Lībijas Pagaidu pārejas nacionālā padome, kuru izveidoja 2011. gada 23. martā Bengazi. Padomi veido trīsdesmit viens cilts pārstāvis. Tās priekšsēdētājs sākumā bija Mahmuds Džebrils, bet vēlāk viņu atstādināja un viņa vietā par priekšsēdētāju kļuva Mustafa Abdels Džalils, kuram ir pakļauta Pagaidu valdība.<ref>Vairākums Eiropas valstu, ASV un Nigērija atzina Pagaidu pārejas nacionālo padomi 22. augustā, bet Ķīna to atzina 12. septembrī — [http://www.diena.lv/pasaule/afrikas-savieniba-atzist-libijas-pagaidu-parejas-nacionalo-padomi-13904555 Āfrikas Savienība atzīst Lībijas Pagaidu pārejas nacionālo padomi — BNS/AFP, 2011. gada 21. septembris]</ref> Toties Tripolē kā valsts augstākā institūcija tika izveidota Augstākā drošības padome, kas informēja pasaules sabiedrību, ka uzskata austrumu cilšu šeihu un monarhijas piekritēju izveidoto Pagaidu pārejas nacionālo padomi nevis par nacionālās varas pārstāvjiem, bet gan tikai par Bengazi pašvaldību. Ar šo formālo prezentāciju Lībijā atkal atsākās cīņa par varu starp Tripoli un Bengazi. Vēl uz varu Lībijā pretendēja islāmisti, kuru līderis ir bijušais džihādists Abdels Fahims Belhadži un nacionālā armija, kuru vada ģenerālis Suleimans Mahmuds.<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/arvalstu-mediji-libijas-nakotne-dubaija-vai-iraka.d?id=41396843 Ārvalstu mediji: Lībijas nākotne — Dubaija vai Irāka? www.DELFI.lv | 27. oktobris 2011 05:16]</ref> == Ārpolitika == === Terorisms === Lībija atbalstīja revolucionārās un separātiskās kustības visā pasaulē, arī tās, kas savā taktikā pielietoja [[Terorisms|teroristiskas]] metodes kā [[Uganda]], [[Palestīna]], [[Ziemeļīrija]], [[Maroka]], [[Sudāna]], [[Filipīnas]], [[Spānija]] un citas. Lībijai sākot jaukties citu valstu iekšējās lietās un atbalstot to opozīciju, Rietumu valstis iekļāva Lībiju terorismu atbalstošo valstu sarakstā. Pēc tam, kad [[Izraēla]]s pretgaisa aizsardzības spēki notrieca virs okupētās [[Sīnāja pussala]]s lidojošu Lībijas pasažieru lidmašīnu, attiecības ar Izraēlu pasliktinājās. 1973. gadā Kadāfi deva patvērumu [[palestīniešu bēgļi]]em un to organizācijām. 1970. gadu beigās Lībijā tika izveidotas aptuveni divdesmit treniņnometnes, kurās apmācības kursu izgāja vairāk nekā 7000 dažādāko valstu opozīcijas organizāciju kaujinieki.<ref name="nosaukums-1" /> 1975. gadā Tripolē ieradās [[Padomju Savienība]]s delegācija ar [[Aleksejs Kosigins|Alekseju Kosiginu]] priekšgalā, bet Lībijas līderis Kadafi trīs reizes no 1976. līdz 1985. gadam apmeklēja PSRS, kur tikās ar padomju līderiem [[Leonīds Brežņevs|Leonīdu Brežņevu]], bet vēlāk ar [[Mihails Gorbačovs|Mihailu Gorbačovu]]. Lībija iepirka no PSRS armijas bruņojumu, transporta līdzekļus, padomju inženieri tika noalgoti augstsprieguma līniju un [[Lielais Lībijas ūdensvads|Lielā ūdensvada]] būvei, lauksaimniecības attīstīšanai.<ref name="nosaukums-1" /> Paralēli tika uzturēta un attīstīta sadarbība arī ar Rietumu valstīm, cenšoties laipot starp abām „aukstā kara“ nometnēm un nepieslienoties nevienai no tām. Drīz arī Lībijas slepenie dienesti paši sāka organizēt dažādus teroraktus. 1985. gada 5. aprīlī Lībijas aģenti sarīkoja sprādzienu [[Rietumberlīne]]s diskotēkā ''La Belle'', kā rezultātā trīs cilvēki gāja bojā, bet vairāk nekā 250 cilvēki guva ievainojumus. 1989. gada 19. septembrī lībiešu atbalstītie teroristi [[Nigēra]]s gaisa telpā uzspridzināja franču aviolīnijas UTA lidmašīnu ar 170 cilvēkiem. Situācija vēl vairāk saasinājās pēc aviokompānijas ''Pan American'' pasažieru lidmašīnas uzspridzināšanas 1988. gada 21. decembrī virs Lokerbijas pilsētiņas [[Skotija|Skotijā]]. Par terora akta organizēšanu tika vainoti divi Lībijas drošības dienesta virsnieki, taču Tripole atteicās tos izdot ASV tiesībsargājošām iestādēm, pieprasot neitrālu trešās puses izmeklēšanu. Kā rezultātā pret Lībiju tika īstenotas virkne politisku sankciju un ekonomikas embargo. 1999. gadā [[Nīderlande]]s tiesas priekšā stājās visi apsūdzētie, kas bija saistīti ar terorismu. Pēc prāvas 2003. gada augustā Lībija oficiāli atzina savu specdienestu saistību ar šo terora aktu un attiecības ar Rietumu valstīm sāka uzlaboties. 1981. gadā ASV Valsts departaments oficiāli apsūdzēja Muamaru Kadāfi terorismā, jo viņš bija gatavojis atentātu pret ASV prezidentu [[Ronalds Reigans|Ronaldu Reiganu]]. Kaut arī visi Lībijas teroristi bija no organizācijām, kuru mērķis bija Kadāfi gāšana, 1981. gadā Kadāfi tika pasludināts par "teroristu Nr.1". Visi ASV pilsoņi, kas dzīvoja un strādāja Lībijā, pēc valsts departamenta rīkojuma bija spiesti pamest valsti. 1982. gadā ASV noteica [[embargo]] Lībijas naftai, bet 1986. gadā tika sarautas diplomātiskās attiecības starp abām valstīm. ASV kara lidmašīnas sāka regulāri pārkāpt Lībijas gaisa telpu, iesaistoties sadursmēs ar Lībijas kara aviāciju, līdz 1986. gada 15. aprīlī veica kaujas uzlidojumus Bengazi un Tripolei, par trieciena mērķi izvēloties galvenokārt Kadāfi rezidences. Uzlidojumā gāja bojā vairāk kā simts iedzīvotājs, kuru skaitā bija arī Kadāfi gadu vecā meita. Tā kā tas bija rupjš starptautisko tiesību pārkāpums, Lībija pasaules acīs kļuva par cietēju, ko Kadāfi labi prata izmantot, nostiprinot valsts pozīciju starptautiskajā arēnā. [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|2001. gada septembrī]] Kadāfi bija viens no pirmajiem arābu līderiem, kas izteica līdzjūtību ASV un nosodīja terora akta veicējus. Atbalstīja [[Karš Afganistānā (no 2001)|ASV iebrukumu Afganistānā]] un nodeva Lībijas specdienestu rīcībā esošo ''[[Al-Qaida]]'' dalībnieku sarakstus. Ap šo laiku Kadāfi publiski atzina Izraēlas valsts tiesības uz pastāvēšanu un nāca klajā ar aicinājumiem [[Ebreju un palestīniešu pretstāve|palestīniešu-Izraēlas konfliktu]] atrisināt mierīgā ceļā. 2003. gada septembrī ANO sankcijas pret Lībiju tika atceltas, ko atzīst par ievērojamu Kadāfi diplomātijas panākumu. To veicināja arī Lībijas lēmums 2004. gada janvārī ratificēt līgumu par atomieroču izmēģinājumu aizliegumu, tā vietā valsts aizsardzības stratēģiju orientējot uz spēcīgas zemessardzes izveidošanu, kas, pēc Afganistānas karu pieredzes, būtu nopietnāks ierocis pret naidīgu valstu invāziju. M. Kadāfi veica virkni diplomātisko vizīšu [[Eiropas Savienība]] valstīs, slēdzot līgumus gan par ieroču iegādi Francijā, gan par dabasgāzes piegādi Itālijai. 2004. gada martā [[Lielbritānija]]s premjerministrs [[Tonijs Blērs]] ieradās vizītē Tripolē, slēdzot virkni vienošanos par Lībijas dabasgāzes, naftas atradņu un milzīgo Lībijas saldūdens krājumu izmantošanu, kuras vērtība Ziemeļāfrikas valstīs ir augstāka par fosilo kurināmo. 2006. gada maijā ASV valsts departaments izsvītroja Lībiju no terorismu atbalstošo valstu saraksta. 2008. gada aprīlī Lībijā vizītē ieradās Krievijas prezidents [[Vladimirs Putins]], bet septembrī ASV valsts sekretāre [[Kondolīza Raisa]]. 2008. gada oktobrī uz Lībiju devās pirmais ASV vēstnieks pēdējo trīsdesmit sešu gadu laikā. == Bruņotie spēki == Lībijai nekad nav bijusi nopietna un plaša mēroga karadarbībai paredzēta armija, jo no militārās taktikas viedokļa robežas tuksnesī ir pārāk garas, lai varētu izveidot frontes līniju, bet dienvidos plašas mazapdzīvotas teritorijas, tāpēc daudzskaitlīga armija nebija nepieciešama. Savukārt pret uzbrukumu no ziemeļiem, ko varētu īstenot tikai Rietumu valstis, masu armija būtu bezspēcīga. Lībija vienmēr ir gatavojusies partizānu karam un ārvalstu iebrukumam, veidojot visai labi apmācītu un apbruņotu cilšu zemessardzi, policijas spēkus un robežapsardzi. Armija drīzāk kalpoja kā stabilitātes svira, lai vienas cilts zemessardze neizdomā ar ieroču spēku pārņemt citas cilts teritoriju utt.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ly.html |title=Military of Libya, CIA — The World Factbook |access-date={{dat|2011|06|08||bez}} |archive-date={{dat|2016|12|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161224023634/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ly.html }}</ref> 2011. gada vasarā cīņai pret Lībijas armiju un valdībai lojālo cilšu zemessardzi, tika izveidoti Lībijas Pagaidu nacionālās padomes spēki ar komandieri Abdelu Fatahu Junisu priekšgalā, kurš savulaik bija viena no augstākajām diktatora Muamara Kadāfi režīma amatpersonām, taču vēlāk pārbēga nemiernieku pusē, uzņemoties dumpinieku spēku komandēšanu. 2011. gada jūlijā ģenerāli nogalināja un dumpinieki šajā atentātā vainoja sabiedroto islāmistu organizāciju.<ref>[http://www.diena.lv/pasaule/libijas-nemiernieku-lideris-atlaiz-pagaidu-valdibu-13897162 Lībijas nemiernieku līderis atlaiž pagaidu valdību. — LETA/AFP, 2011. gada 9. augusts]</ref> Kopš 2011. gada 20. oktobra tie ir vienīgie leģitīmie valsts bruņotie spēki. == Demogrāfija == [[Attēls:Libya_ethnic.svg|right|200px|thumb]] 90% iedzīvotāju dzīvo piekrastes rajonos. Pamatiedzīvotāji ir [[berberi]], [[arābi]], [[tuaregi]] un [[tubu]] (kopā 97%), bet lielākajās minoritātes ir [[ēģiptieši]], [[grieķi]], [[maltieši]] un [[turki]] (2009. gadā viesstrādnieki bija aptuveni 167 000). Līdz pat mūsu dienām izteikta cilšu sabiedrība, kur katrs indivīds morāli pakļaujas savas cilts vecajo padomei un šeiham. Praktiski nav novērojams cilšu metisizācijas process — skrupulozi tiek ievērota "asins tīrība". Savukārt ciltis dalās izteiktā hierarhijā, ciltīs ar augstāku sociālo statusu, tradicionāli izglītotākas, un ciltīs ar zemu sociālo statusu — katrs lībietis jau pēc ārējā izskata un apģērba redz, pie kādas cilts, t.i. sociālās grupas pieder sarunu biedrs. Vidējais dzīves ilgums ir 75,45 gadi (vīriešiem — 73,34 gadi, sievietēm — 77,66 gadi). Vecumā virs 15 gadiem brīvi raksta un lasa 95,4% iedzīvotāju. 97% iedzīvotāju ir musulmaņi [[sunnīti]], 3% ir kristieši ([[kopti]], [[Pareizticība|pareizticīgie]], [[katoļi]]). == Tautsaimniecība == Lībija ilgu laiku valdīja nesaskaņas cilšu starpā, tāpēc valdība uzsāka plašas programmas strādnieku slāņa veidošanai radot jaunas darba vietas iedzīvotājiem, kurās tie varētu kopā strādāt neatkarīgi no kādas cilts tie nāk. Tika būvētas gan lietderīgas, gan nevienam nevajadzīgas rūpnīcas kā, piemēram, valstij ar dažiem miljoniem iedzīvotāju nav izdevīgi būvēt ieroču rūpnīcas savām vajadzībām, jo iepirkt sanāk lētāk. Tika arī radīti labi atalgoti amati un subsidēts augstas pašizmaksas preču ražošana. Toties netika pieļauta arodbiedrību veidošana, jo uzskatīja, ka tajās dominēs vienas cilts pārstāvji. [[Nafta]]s atradņu nacionalizēšanas ievērojami palielināja valsts budžetu, tāpēc tika izvērsta plaša sociālās palīdzības politika. Rezultātā ap 2010. gadu Lībija izcēlās citu Ziemeļāfrikas valstu vidū ar to, ka tai [[IKP]] uz vienu iedzīvotāju bija 14 192 USD, par katru ģimenes locekli valsts gadā maksāja 1000 USD lielu pabalstu, par katru jaundzimušo pabalsts bija 7000 USD, bet jaunlaulātajiem tika piešķirts 64 000 USD liels pabalsts mājokļa iegādei. Bezdarbnieka pabalsts bija 730 USD mēnesī, biznesa uzsākšanai valsts deva 20 000 USD. Katram iedzīvotājam pienācās bezmaksas elektrība, izglītība, medicīna un zāles. Automašīnas iegādes gadījumā valsts sedza 50% cenas, bet zemessardzes locekļiem 65% un valsts noteiktā benzīna cena bija 0,14 USD litrā. Daudzbērnu ģimenēm bija izveidots īpašs veikalu tīkls, kurā produktus tirgoja par ievērojamu atlaidi. Izglītību un stažēšanos ārzemēs apmaksāja valsts. Varēja paņemt kredītus valsts bankā bez procentiem.<ref>[https://archive.is/20120713074030/radioliberty.livejournal.com/790680.html Блог Радио Свобода]</ref> Rezultātā Lībija bija arī iecienīts migrācijas mērķis viesstrādniekiem no Ēģiptes, Tunisas, Alžīras kā arī no Austrumeiropas valstīm. Lībija līdz 2011. gadam bija viena no attīstītākajām valstīm Āfrikā, ar augstāko dzīves līmeni kontinentā. Eksporta apjoms 2008. gadā sastādīja 64,5 miljardus dolāru. Pamatā eksportēja naftu, naftas produktus un dabasgāzi. Importa apjoms 2008. gadā bija 26,6 miljardi [[ASV dolārs|dolāru]]. Importēja dažādas rūpniecības preces, pārtiku, transporta līdzekļus un plaša patēriņa preces. Lībijā ir attīstīta ieguves rūpniecība, kas ir saistīts ar naftas un dabasgāzes ieguve, kā arī naftas pārstrādi un ķīmijas rūpniecību. Ievērojami attīstīta minerālmēslu ražošana, bet metālapstrādē [[Alumīnijs|alumīnija]] ražošana. Klimatisko apstākļu dēļ Lībijā ir vāji attīstīta lauksaimniecība. Lauksaimniecībā ir iesaistīti ap 17% iedzīvotāju un tā dod 4,2% no IKP. Izplatītākās dārzeņu kultūras ir [[kartupeļi]], [[kāposti]], [[tomāti]], [[sīpoli]], [[citroni]]. Lopkopībā dominē [[Aitas|aitkopība]] un [[Kamieļi|kamieļu]] audzēšana. Attīstīta arī putnkopība. Zvejniecība galvenokārt saistās tikai ar Vidusjūru, kurā tiek zvejoti [[Tuncis|tunči]], [[sardīne]]s un [[Kalmārs|kalmāri]]. === Transports === Lībijas kopējais ceļu garums ar asfalta segumu ir 47,6 tūkstoši kilometru. Valstī galvenokārt dominē autotransports, [[dzelzceļš]] ir vāji attīstīts, jo esošās nedaudzās dzelzceļa līnijas tika slēgtas 1965. gadā, karalistes laikā, bet jaunu līniju izbūve sākās tikai pēc 2000. gada. Liela loma ir jūras transportam. Lielākā [[osta]] atrodas Tripolē, svarīga loma ir arī Bengazi, Albaidas un Tobrukas ostām. Lībijas valsts kuģniecības kompānijai pieder divdesmit seši kravas kuģi, to skaitā divpadsmit tankkuģi. Attīstīta civilā aviācija. Valstī ir ap 50 lidlauku ar cieto segumu, kā arī trīs starptautiskas lidostas Bengazi, Tripolē un Sirtē. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Āfrika}} {{OPEC}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lībija| ]] qaxio790qjcssa80r8k9iq5kgi0b01t Jemena 0 1745 3665820 3610580 2022-08-02T15:33:54Z Bai-Bot 60304 /* Vēsture */sīkumi, replaced: al-Qaeda → Al-Qaida (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = <big> الجمهورية اليمنية </big><br />''{{Unicode|Al-Jumhūriyyah al-Yamaniyyah}}'' | pilnais_valsts_nosaukums = Jemenas Republika | valsts_nosaukums = Yemen | karoga_nosaukums = Jemenas Republikas karogs | karoga_attēls = Flag of Yemen.svg | ģerboņa_nosaukums = Jemenas Republikas ģerbonis | ģerboņa_platums = 125px | ģerboņa_attēls = Republic of Yemen.svg | kartes_attēls = LocationYemen.PNG | valsts_moto = ''"Allah, al-Watan, at-Thawra, al-Wehda"''<small><br />"Dievs, nācija, revolūcija, vienotība"</small> | valsts_himna = ''[[Jemenas Republikas himna|United Republika]]'' | valsts_valodas = [[arābu valoda]] | galvaspilsēta = [[Sana (pilsēta)|Sana]], [[Adena]] (pagaidu galvaspilsēta) |latd = 15 |latm = 21 |lats = 17 |latNS = N |longd = 44 |longm = 12 |longs = 24 |longEW = E | lielākā_pilsēta = [[Sana (pilsēta)|Sana]] | valsts_iekārta = [[Pagaidu valdība]] | valsts_galvas_tituls = [[Jemenas prezidents]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Jemenas viceprezidents|Viceprezidents]] | valsts_galvas_tituls3 = [[Jemenas premjerministrs|Premjerministrs]] | valsts_galva = [[Abdrabuhs Mansurs Hadi]] | valsts_galva2 = | valsts_galva3 = [[Ali Mohameds Mudžurs]] | platība_rangs = 49. | platība_km2 = 528,076 | procenti_ūdens = neievērojams | iedzīvotāju_skaits = 25 408 000<ref name=yearbook2013>{{tīmekļa atsauce|title=Statistical Yearbook 2013|url=http://www.cso-yemen.org/publiction/yearbook2011/population.xls|publisher=Central Statistical Organisation|accessdate=24 February 2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20121009023840/http://www.cso-yemen.org/publiction/yearbook2011/population.xls|archivedate={{dat|2012|10|09||bez}}}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121009023840/http://www.cso-yemen.org/publiction/yearbook2011/population.xls |date={{dat|2012|10|09||bez}} }}</ref> | etniskās_grupas = | iedzīvotāju_skaita_gads = 2013 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 48. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 44.7 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 160. | GDP_nominal = $16,511 miljardi<ref name=imf2>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2018/01/weodata/weorept.aspx?pr.x=43&pr.y=6&sy=2017&ey=2019&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=512%2C946%2C914%2C137%2C612%2C546%2C614%2C962%2C311%2C674%2C213%2C676%2C911%2C548%2C193%2C556%2C122%2C678%2C912%2C181%2C313%2C867%2C419%2C682%2C513%2C684%2C316%2C273%2C913%2C868%2C124%2C921%2C339%2C948%2C638%2C943%2C514%2C686%2C218%2C688%2C963%2C518%2C616%2C728%2C223%2C836%2C516%2C558%2C918%2C138%2C748%2C196%2C618%2C278%2C624%2C692%2C522%2C694%2C622%2C142%2C156%2C449%2C626%2C564%2C628%2C565%2C228%2C283%2C924%2C853%2C233%2C288%2C632%2C293%2C636%2C566%2C634%2C964%2C238%2C182%2C662%2C359%2C960%2C453%2C423%2C968%2C935%2C922%2C128%2C714%2C611%2C862%2C321%2C135%2C243%2C716%2C248%2C456%2C469%2C722%2C253%2C942%2C642%2C718%2C643%2C724%2C939%2C576%2C644%2C936%2C819%2C961%2C172%2C813%2C132%2C726%2C646%2C199%2C648%2C733%2C915%2C184%2C134%2C524%2C652%2C361%2C174%2C362%2C328%2C364%2C258%2C732%2C656%2C366%2C654%2C734%2C336%2C144%2C263%2C146%2C268%2C463%2C532%2C528%2C944%2C923%2C176%2C738%2C534%2C578%2C536%2C537%2C429%2C742%2C433%2C866%2C178%2C369%2C436%2C744%2C136%2C186%2C343%2C925%2C158%2C869%2C439%2C746%2C916%2C926%2C664%2C466%2C826%2C112%2C542%2C111%2C967%2C298%2C443%2C927%2C917%2C846%2C544%2C299%2C941%2C582%2C446%2C474%2C666%2C754%2C668%2C698%2C672&s=NGDPD%2CPPPGDP%2CNGDPRPPPPC%2CNGDPDPC&grp=0&a= |title=World Economic Outlook Database: Yemen |publisher=[[International Monetary Fund]] |date=April 2018 |accessdate=6 June 2018}}</ref> | GDP_nominal_rank = | GDP_nominal_year = 2017 | GDP_nominal_per_capita = $550<ref name=imf2/> | GDP_nominal_per_capita_rank = | IKP_PPP_gads = 2017 | IKP_PPP = $38,595 miljardi<ref name="imf2" /> | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = $1,172<ref name=imf2/> | IKP_PPP_per_capita_rangs = | neatkarības_iegūšana = Izveide | neatkarības_notikums = [[Jemenas apvienošana|Apvienošana]] | neatkarības_datums = {{dat|1990|5|22}} | HDI_gads = 2015 | HDI = {{samazinājās}} 0.482<ref name="HDI">{{tīmekļa atsauce|url=http://hdr.undp.org/sites/default/files/2016_human_development_report.pdf|title=2016 Human Development Report|year=2016|accessdate=21 March 2017|publisher=United Nations Development Programme}}</ref> | HDI_kategorija = <font color="#E0584E">zems</font> | valūta = [[Jemenas riāls]] | valūtas_kods = YER | laika_zona = | utc_offset = +3 | laika_zona_DST = | utc_offset_DST = | domēns = [[.ye]] | iso_kods_num = 887 | iso_kods_alfa2 = YE | iso_kods_alfa3 = YEM | tālsarunu_kods = 967 | piezīmes = }} '''Jemenas Republika''' ({{val|ar|الجمهوريّة اليمنية}}, Al-Jumhuriyah al-Yamaniyah) ir valsts [[Āzija]]s dienvidrietumos, [[Arābijas pussala]]s dienvidos. Ziemeļos tā robežojas ar [[Saūda Arābija|Saūda Arābiju]], bet austrumos ar [[Omāna|Omānu]]. No rietumiem to apskalo [[Sarkanā jūra]], no dienvidiem [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] [[Adenas līcis]] un [[Arābijas jūra]]. Tā ir viena no nabadzīgākajām pasaules valstīm. Jemena izveidojās 1990. gada 22. maijā, apvienojoties [[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika|Jemenas Tautas Demokrātiskajai Republikai]] un [[Jemenas Arābu Republika]]i. == Vēsture == 19. gadsimta vidū mūsdienu Jemenas teritorijas ziemeļu daļa kļuva par [[Osmaņu impērija]]s provinci. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] tā kļuva par neatkarīgu Jemenas karalisti un pēc [[teokrātija]]s gāšanas 1962. gadā tika pasludināta par [[Jemenas Arābu Republika|republiku]]. Jemenas dienvidu daļa no 1869. līdz 1967. gadam bija [[Britu impērija]]s pārvaldīts Adenas protektorāts. 1967. gadā Dienvidjemena ieguva neatkarību un 1970. gadā tika pasludināta par [[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika|komunistisku republiku]]. 1990. gada 22. maijā Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika un Jemenas Arābu Republika apvienojās, izveidojot Jemenas Republiku. [[Alī Abdulla Sālihs]] kļuva par apvienotās valsts pirmo prezidentu. 2011. gadā [[Arābu pavasaris|Arābu pavasara]] iespaidā Jemenā sākās protesti pret valdošo nabadzību, [[bezdarbs|bezdarbu]], [[Korupcija|korupciju]] un prezidenta Sāliha ieceri izmainīt Jemenas [[Konstitūcija|konstitūciju]] un likvidēt prezidenta termiņa ierobežojumu, padarot viņu par prezidentu uz mūžu.<ref name="Gelvin">{{grāmatas atsauce |author=James L. Gelvin|title=The Arab Uprisings: What Everyone Needs to Know |url=https://archive.org/details/arabuprisingswha0000gelv|year=2012 |page=[https://archive.org/details/arabuprisingswha0000gelv/page/68 68] |publisher=Oxford University Press|isbn=019989177X}}</ref> Prezidents Sālihs atkāpās un prezidenta pilnvaras tika nodotas viceprezidentam [[Abdrabuhs Mansurs Hadi|Abdrabuham Mansuram Hadi]], kurš oficiāli tika ievēlēts par prezidentu 2012. gada 21. februāra vēlēšanās, kurās viņš bija vienīgais kanditāts. Pārejas procesu traucēja [[Jemenas pilsoņu karš|militārs konflikts]] starp šiītu nemierniekiem [[hutieši]]em un citām nemiernieku grupām kā [[Al-Qaida]]. [[Attēls:Yemeni_Civil_War.svg|thumb|250px|left|[[Jemenas pilsoņu karš]]: {{krāsa|#f98787}} [[Abdrabuhs Mansurs Hadi|Hadi]] vadītā valdība, {{krāsa|#cae7c4}} [[Augstākā revolucionārā komiteja (Jemena)|Augstākā revolucionārā komiteja]] ([[hutieši]]), {{krāsa|#ffffff}} [[Al-Qaida Arābijas pussalā]], [[Islāma valsts]] Jemenas atzars, {{krāsa|#e3d975}} [[Dienvidu Pārejas padome]] (Dienvidjemenas separātisti)]] 2014. gada septembrī hutieši ieņēma galvaspilsētu [[Sana|Sanu]],<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://muftah.org/houthis-successful-yemen/#.VCicqfldWSo |author=Mareike Transfeld|title=Capturing Sanaa: Why the Houthis Were Successful in Yemen |date=2014 |website=Muftah |accessdate=17 October 2014}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.ipinst.org/media/pdf/publications/ipi_e_pub_mediating_transition.pdf|author=STEVEN A. ZYCK|title=Mediating Transition in Yemen: Achievements and Lessons|date=2014|website=International Peace Institute|accessdate=17 October 2014}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.washingtonpost.com/blogs/monkey-cage/wp/2014/09/26/shifting-balances-of-power-in-yemens-crisis/ |author=Silvana Toska |title=Shifting balances of power in Yemen's crisis|date=26 September 2014|website=The Washington Post |accessdate=24 October 2014}}</ref> pārņēma savā kontrolē galvenās valdības iestādes<ref name="glorious">{{ziņu atsauce|url=http://www.aljazeera.com/news/2015/02/houthi-leader-vows-defend-glorious-revolution-150207145038603.html|agency=Al Jazeera|title=Houthi leader vows to defend 'glorious revolution'|date=8 February 2015|accessdate=7 February 2015}}</ref> un pieprasīja prezidentam Hadi izveidot "vienotības valdību",<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.voanews.com/content/fighting-continues-in-yemen-before-un-peace-deal/2457211.html|agency=Voice of America|title=Yemeni Parties, Houthi Rebels Form Unity Government|date=21 September 2014|accessdate=22 January 2015}}</ref> taču vēlāk atteicās piedalīties valdībā<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.huffingtonpost.com/2014/11/09/yemen-government-crisis_n_6128974.html|agency=The Huffington Post|title=Yemen Swears In New Government Amid Crisis|date=9 November 2014|accessdate=22 January 2015|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150123053739/http://www.huffingtonpost.com/2014/11/09/yemen-government-crisis_n_6128974.html|archivedate={{dat|2015|01|23||bez}}}}</ref> un turpināja izdarīt spiedienu uz Hadi un viņa ministriem, pat aplencot prezidenta privāto dzīvesvietu un turot viņu mājas arestā.<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.newsday.com/news/nation/yemen-president-abed-rabbo-mansour-hadi-s-home-shelled-by-shiite-rebels-palace-taken-over-1.9826611|agency=Newsday|title=Shiite rebels shell Yemen president's home, take over palace|date=20 January 2015|accessdate=22 January 2015|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150123052802/http://www.newsday.com/news/nation/yemen-president-abed-rabbo-mansour-hadi-s-home-shelled-by-shiite-rebels-palace-taken-over-1.9826611|archivedate={{dat|2015|01|23||bez}}}}</ref> 2015. gada janvārī hutiešiem lojāli kaujinieki uzbruka prezidenta pilij un piespieda prezidentu atkāpties. Februārī hutieši atlaida [[Parlaments|parlamentu]] un pasludināja Muhameda Ali al-Hūthi vadīto revolucionāro komiteju par pagaidu valdību Jemenā. Šo deklarāciju noraidīja opozīcija un ārvalstu valdības, ieskaitot [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]].<ref name="glorious"/> 21. februārī Hadi izdevās aizbēgt no [[Sana]]s uz [[Adena|Adenu]]. Viņš nekavējoties sniedza runu televīzijā, atceļot savu atkāpšanos, nosodot apvērsumu un, aicinot atzīt sevi kā ievēlēto prezidentu.<ref name="withdraw">{{ziņu atsauce |url= http://www.usnews.com/news/world/articles/2015/02/22/hadi-once-quiet-leader-of-yemen-strikes-newly-defiant-pose |title= Hadi, a once-quiet leader of a fractious Yemen, strikes defiant pose by reclaiming presidency |work=U.S. News and World Report |first=Brian |last=Rohan |date=22 February 2015 |accessdate=22 February 2015}}</ref> Martā Hadi paziņoja, ka Adena būs Jemenas "pagaidu galvaspilsēta".<ref name="aden_dw">{{ziņu atsauce|url=http://www.dw.de/yemens-president-hadi-declares-new-temporary-capital/a-18332197|agency=Deutsche Welle|title=Yemen's President Hadi declares new 'temporary capital'|date=21 March 2015|accessdate=21 March 2015}}</ref><ref>{{ziņu atsauce|url=http://english.alarabiya.net/en/News/middle-east/2015/03/07/President-Hadi-says-Aden-is-Yemen-s-capital-.html|agency=Al Arabiya|title=President Hadi says Aden is Yemen’s ‘capital’|date=7 March 2015|accessdate=11 March 2015}}</ref> Hutieši turpināja virzīties uz dienvidiem līdz Adenai. Viss tur esošais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] personāls tika evakuēts, un prezidents Hadi bija spiests bēgt uz [[Saūda Arābija|Saūda Arābiju]]. 6. martā Saūda Arābija paziņoja par iesaistīšanos konfliktā un nodomu vadīt militāru [[Koalīcija|koalīciju]] pret hutiešiem. Tā apgalvoja, ka hutiešus atbalsta [[Irāna]], un sāka novietot savu karaspēku pie Jemenas robežas. Koalīcijā piedalījās [[Apvienotie Arābu Emirāti]], [[Kuveita]], [[Katara]], [[Bahreina]], [[Jordānija]], [[Maroka]], [[Sudāna]], [[Ēģipte]] un [[Pakistāna]]. ASV paziņoja, ka tā palīdzēs koalīcijai ar informāciju, mērķēšanu un loģistiku. == Iedzīvotāji == 2014. gadā Jemenā bija apmēram 24 miljoni iedzīvotāju. [[Summārais dzimstības koeficients]] Jemenā ir 4,45. Gandrīz visi iedzīvotāju ir [[musulmaņi]], no viņiem 53% ir [[sunnīti]], bet 45% [[šiīti]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Jemena-aizmetnis}} {{Āzija}} {{Padomju impērijas valstis}} {{Arābu līga}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Jemena| ]] 90c254nxpxn7n132s8asqkbm3xj8fn4 Bahreina 0 1992 3665727 3665705 2022-08-02T14:25:26Z Papuass 88 ([[m:Special:MyLanguage/User:Jon Harald Søby/diffedit|diffedit]]) wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = مملكة البحرين, ''Mamlakat al-Baḥrayn'' | pilnais_valsts_nosaukums = Bahreinas Karaliste | valsts_nosaukums = Bahrain | karoga_attēls = Flag of Bahrain.svg | karoga_nosaukums = Bahreinas karogs | ģerboņa_attēls = Coat of arms of Bahrain.svg | ģerboņa_nosaukums = Bahreinas ģerbonis | ģerboņa_platums = 85px | valsts_moto = | valsts_himna = ''[[Bahrainona]]'' | kartes_attēls = Bahrain on the globe (Afro-Eurasia centered).svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Manāma]] | latd= 26 | latm= 13 | latNS= N | longd= 50 | longm= 35 | longEW= E | lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | valsts_valodas = [[arābu valoda]] | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[Konstitucionāla monarhija]] | valsts_galvas_tituls = [[Bahreinas karalis|Karalis]] | valsts_galva = [[Hamads bin Isa al Halifa]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Bahreinas premjerministrs|Premjerministrs]] | valsts_galva2 = [[Kalifs ibn Salmans al Halifa]] | neatkarības_iegūšana = [[Bahreinas vēsture|Neatkarība]] | neatkarības_piezīme = | dibināta = | neatkarības_notikums = no [[Persija]]s | neatkarības_datums = [[1783]]. gadā | neatkarības_notikums2 = no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] | neatkarības_datums2 = {{dat|1971|12|16}} | platība_km2 = 665 | platība_rangs = | procenti_ūdens = | iedzīvotāju_skaita_gads = 2016 | iedzīvotāju_skaits = 1 425 171 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 155. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 1626,6 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 7. | IKP_PPP = 69,922 miljardi | IKP_PPP_gads = 2017 | IKP_PPP_rangs = 96. | IKP_PPP_per_capita = 51 956 | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = {{palielinājās}} | HDI_gads = 2007 | HDI_kategorija = 0,895 <font color=green>augsts</font> | HDI_rangs = 39. | Gini = | Gini_gads = | Gini_kategorija = | Gini_rangs = | valūta = [[Bahreinas dinārs]] | valūtas_kods = BHD | laika_zona = | utc_offset = +3 | laika_zona_DST = | utc_offset_DST = | domēns = [[.bh]] | tālsarunu_kods = 973 | iso_kods_num = 048 | iso_kods_alfa2 = BH | iso_kods_alfa3 = BHR | piezīmes = | piezīme1 = | piezīme2 = }} '''Bahreina''' ({{val-ar|البحرين}}, ''Baḥrayn''), oficiāli '''Bahreinas Karaliste''' (مملكة البحرين, ''Mamlakat al-Baḥrayn''), ir salu [[valsts]] [[Āzija|Āzijā]]. Valsts atrodas uz 3 lielām un vairākām nelielām [[sala|salām]] [[Persijas līcis|Persijas līcī]]. Valsts iekārta ir [[konstitucionāla monarhija]]. Tās galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir [[Manāma]]. == Nosaukums == Bahreinas nosaukums no [[arābu valoda]]s nozīmē "divas jūras", kas visticamāk ir atvasināts no fakta, ka galveno salu no visām pusēm apskalo [[sālsūdens]] ([[Persijas līcis]]), iekams tajā pašā laikā no dziļurbumiem pazemē ir iegūstams pietiekoši liels kvantums ar [[saldūdens|saldūdeni]] dzeramā ūdens vajadzībām.<ref>{{publikācijas atsauce|title=New Light on Human Prehistory in the Arabo–Persian Gulf Oasis|first=Jeffrey I.|last=Rose|journal=Current Anthropology|publisher=University of Chicago Press|volume=51|number=6|page=849-883|date=December 2010|accessdate=26 May 2012|url=http://www.jstor.org/stable/10.1086/657397}}</ref> == Valsts pārvalde == Valstī kopš 1783. gada valda Āl Halīfu dinastija. 2001. gada referenduma rezultātā Bahreina no emirāta pārtapa konstitucionālā monarhijā. 2002. gadā valstī notika pirmās parlamenta vēlēšanas. Parlaments sastāv no 40 deputātiem ar padomdevēja tiesībām. Valsts galva kopš 1975. gada ir karalis Hamads, kurš ieceļ premjerministru (kopš 1971. gada premjerministrs ir karaļa tēvocis kroņprincis Halīfa Bin Salmāns Āl Halīfa) un apstiprina tā izvēlētos Ministru kabineta locekļus.<ref name="nosaukums-1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.d-fakti.lv/lv/news/article/33513/ |title=Bahreinas opozīcija vēlas īstu konstitucionālo monarhiju |access-date={{dat|2011|07|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160310013847/http://www.d-fakti.lv/lv/news/article/33513 |archivedate={{dat|2016|03|10||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160310013847/http://www.d-fakti.lv/lv/news/article/33513 |date={{dat|2016|03|10||bez}} }}</ref> === Ārpolitika === Kopš 1981. gada Bahreina ir [[Līča Sadarbības padome]]s (''Gulf Cooperation Council'') dalībvalsts, [[NATO]] ārējais partneris un sabiedrotais. Bahreinā atrodas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] jūras kara spēku Piektās flotes bāze. === Iekšpolitika === Valsts vara koncentrējas [[Sunnīti|sunnītu]] elites rokās. Politiskā opozīcija koncentrējas ap [[Šiīti|šiītu]] ''Islāma nacionālās vienošanās asociāciju'' (vadītājs šeihs Alī Salmāns), kam parlamentā ir 18 deputātu mandātu.<ref name="nosaukums-1" /> 2011. gada pavasarī notikusī [[2011. gada Bahreinas nemieri|tautas sacelšanās]], kurā pieprasīja valsts pārvaldes demokratizāciju un reālas konstitucionālās monarhijas ieviešanu, tika apspiesta ar policijas un [[Saūda Arābija]]s un [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] iejaukšanos. == Iedzīvotāji == Pēc 2010. gada datiem, Bahreinā dzīvoja aptuveni 1 234 571 iedzīvotāju, no kuriem 46% (568 399) bija pilsoņi un 54% (666 172) [[nepilsoņi]].<ref name="2010-census">{{cite web |title=General Tables |url=http://www.census2010.gov.bh/results_en.php |publisher=Bahraini Census 2010 |accessdate=3 March 2012 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120320104234/http://www.census2010.gov.bh/results_en.php |archivedate={{dat|2012|03|20||bez}} }}</ref> Vēl arvien iedzīvotāji pārsvarā ir arābi, tomēr vairāk nekā 300 000 imigrantu bija no [[Indija]]s. Pēc reliģiskās piederības 90% iedzīvotāju ir [[musulmaņi]] ([[šiīti]] — 65%, [[sunnīti]] — 35%). == Ekonomika == Bahreinas [[ekonomika]] pārsvarā balstās uz [[nafta]]s un [[gāze]]s ieguvi, taču, izsīkstot izrakteņu atradnēm, pēdējos gados attīstās arī citas nozares. Tā ir pirmā Persijas līča valsts, kuras naftas krājumi ir praktiski beigušies. Bezdarbs ir aptuveni 15%, kas ir augstākais rādītājs līča valstu vidū. Valstī ir izveidota viena no reģionā labākajām [[izglītība]]s un [[veselības aizsardzība]]s sistēmām. Pēdējos gados Bahreinā ir attīstījies [[tūrisms]], jau vairākus gadus notiek [[Formula 1|F1]] sacensības ([[Bahreinas Grand Prix|Bahreinas ''Grand Prix'']]). Populārākie tūrisma objekti ir Manāmas tirgus, Hamīsas mošeja, Bahreinas forts, Pērļu zvejas muzejs, Aradas forts, Karaļa Fahada dambis, Naftas urbums nr. 1, Naftas muzejs. Plašas investīcijas te veic Igaunijas investīciju fonds ''[[LHV Pank|LHV Persian Gulf Fund]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lhv.lv/images/files/LHV%20Persian%20Gulf%20Fund%20280211_LV.pdf |title=LHV Persian Gulf Fund. 2011-02-28 |access-date=2011-07-19 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150509095640/https://www.lhv.lv/images/files/LHV%20Persian%20Gulf%20Fund%20280211_LV.pdf |archivedate=2015-05-09 }}</ref> == Skatīt arī == * [[Bahreinas valdnieki]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Bahrain|Bahreina}} * [http://www.turismazinas.lv/?i_id=1&m_id=50&i_ctr=183 Bahreina - tūrisma ziņas]{{Novecojusi saite}} {{Āzija-aizmetnis}} {{Līča kooperācijas padome}} {{Āzija}} {{Arābu līga}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bahreina| ]] [[Kategorija:Āzijas valstis]] mxwl8k8jrg5zd2qpjiiyk3jpqnw5ddf Ukrainas administratīvais iedalījums 0 3185 3665762 3610375 2022-08-02T14:54:34Z Bai-Bot 60304 /* Apgabali */sīkumi, replaced: Doņeckas tautas republik → Doneckas tautas republik using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki [[Attēls:Europe-Ukraine (disputed territory).svg|250px|thumbnail|[[Ukraina]]s novietojums]] '''[[Ukraina]]s administratīvo iedalījumu''' veido 27 reģioni:<ref>[https://web.archive.org/web/20160304212744/http://zakon3.rada.gov.ua/laws/show/156-19/paran6#n14 ЗАКОН УКРАЇНИ Про засади державної регіональної політики (Відомості Верховної Ради (ВВР), 2015, № 13, ст.90)]</ref> 24 apgabali ({{val|uk|область}}), 1 autonomā republika ({{val|uk|Автономна Республіка}}) un 2 pilsētas ar speciālu statusu ({{val|uk|місто зі спеціальним статусом}}). Kopš 2014. gada [[Krievija]] ir okupējusi [[Krimas Autonomā Republika|Krimas Autonomo Republiku]] un [[Sevastopole|Sevastopoli]], taču ''de iure'' tās vēl joprojām ir [[Ukraina]]s sastāvdaļa. Apgabali un autonomā republika sīkāk iedalās 136 [[Ukrainas rajoni|rajonos]] (''район'') un 1469 pašpārvaldes [[Ukrainas teritoriālās kopienas|teritoriālās kopienās]] (''територіальна громада''). == Administratīvo līmeņu shēma == {| class="wikitable" ! Augstākais līmenis !! Vidējais līmenis !! Primārais līmenis |- | 24 apgabali,<br />1 autonomā republika,<br />2 pilsētas ar speciālu statusu || 136 rajoni || 409 pilsētu kopienas,<br />435 ciematu kopienas,<br />625 lauku kopienas |} == Pirmā līmeņa administratīvais iedalījums == {| width=650px align=center |- | {{Image label begin|image=Ukraine adm location map.svg|width=650|float=none}} {{Image label small|x=0.06|y=0.33|scale=650|text=[[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu<br />apgabals]]}} {{Image label small|x=0.5|y=0.27|scale=650|text=[[Čerkasu apgabals|Čerkasu<br />apgabals]]}} {{Image label small|x=0.51|y=0.12|scale=650|text=[[Čerņihivas apgabals|Čerņihivas<br />apgabals]]}} {{Image label small|x=0.21|y=0.35|scale=650|text=[[Čerņivcu apgabals|Čerņivcu<br />apgabals]]}} {{Image label small|x=0.65|y=0.33|scale=650|text=[[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas<br />apgabals]]}} {{Image label small|x=0.82|y=0.36|scale=650|text=[[Doneckas apgabals|Doneckas<br />apgabals]]}} {{Image label small|x=0.76|y=0.24|scale=650|text=[[Harkivas apgabals|Harkivas<br />apgabals]]}} {{Image label small|x=0.61|y=0.47|scale=650|text=[[Hersonas apgabals|Hersonas<br />apgabals]]}} {{Image label small|x=0.25|y=0.25|scale=650|text=[[Hmeļnickas apgabals|Hmeļnickas<br />apgabals]]}} {{Image label small|x=0.11|y=0.31|scale=650|text=[[Ivanofrankivskas apgabals|Ivanofrankivskas<br />apgabals]]}} {{Image label small|x=0.44|y=0.22|scale=650|text=[[Kijivas apgabals|Kijivas<br />apgabals]]}} {{Image label small|x=0.51|y=0.33|scale=650|text=[[Kirovohradas apgabals|Kirovohradas<br />apgabals]]}} {{Image label small|x=0.88|y=0.3|scale=650|text=[[Luhanskas apgabals|Luhanskas<br />apgabals]]}} {{Image label small|x=0.10|y=0.22|scale=650|text=[[Ļvivas apgabals|Ļvivas<br />apgabals]]}} {{Image label small|x=0.51|y=0.41|scale=650|text=[[Mikolajivas apgabals|Mikolajivas<br />apgabals]]}} {{Image label small|x=0.44|y=0.46|scale=650|text=[[Odesas apgabals|Odesas<br />apgabals]]}} {{Image label small|x=0.61|y=0.22|scale=650|text=[[Poltavas apgabals|Poltavas<br />apgabals]]}} {{Image label small|x=0.24|y=0.14|scale=650|text=[[Rivnes apgabals|Rivnes<br />apgabals]]}} {{Image label small|x=0.63|y=0.13|scale=650|text=[[Sumu apgabals|Sumu<br />apgabals]]}} {{Image label small|x=0.18|y=0.26|scale=650|text=[[Ternopiļas apgabals|Ternopiļas<br />apgabals]]}} {{Image label small|x=0.35|y=0.3|scale=650|text=[[Vinnicas apgabals|Vinnicas<br />apgabals]]}} {{Image label small|x=0.16|y=0.13|scale=650|text=[[Volīnijas apgabals|Volīnijas<br />apgabals]]}} {{Image label small|x=0.71|y=0.42|scale=650|text=[[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas<br />apgabals]]}} {{Image label small|x=0.33|y=0.15|scale=650|text=[[Žitomiras apgabals|Žitomiras<br />apgabals]]}} {{Image label small|x=0.46|y=0.18|scale=650|text='''[[Kijiva]]'''}} {{Image label small|x=0.58|y=0.64|scale=650|text=''[[Sevastopole]]''}} {{Image label small|x=0.64|y=0.57|scale=650|text=''[[Krimas Autonomā Republika|Krimas<br />Autonomā<br />Republika]]''}} {{Image label end}} |} === Pilsētas ar speciālu statusu === {| class="sortable wikitable" |- ! Karte !! Karogs !! Ģerbonis !! Pilsēta !! Nosaukums<br />ukraiņu valodā !! Platība !! Iedzīvotāju skaits<br />(2021) !! ISO 3166-2 |- | [[Attēls:Kiev (city) in Ukraine.svg|100px]] || [[Attēls:Flag of Kyiv Kurovskyi.svg|70px]] || [[Attēls:COA of Kyiv Kurovskyi.svg|40px]] || '''[[Kijiva]]''' || ''Київ'' || {{nts|839}} || {{nts|2962180}}|| UA-30 |- | [[Attēls:Sevastopol in Ukraine.svg|100px]] || [[Attēls:Sevastopol-flag.gif|70px]] || [[Attēls:Sevastopol-COA.gif|45px]] || '''[[Sevastopole]]'''† || ''Севастополь'' || {{nts|864}} || {{nts|509992}}|| UA-40 |} † — Sevastopole ''de iure'' ir [[Ukraina]]s sastāvdaļa, taču faktiski kopš 2014. gada to kontrolē [[Krievija]]. === Autonomā Republika === {| class="sortable wikitable" |- ! Karte !! Karogs !! Ģerbonis !! Autonomā Republika !! Nosaukums<br />ukraiņu valodā !! Administratīvais<br />centrs !! Platība !! Iedzīvotāju skaits<br />(2014)<ref name="I.2014">Укрстат: [http://ukrstat.org/operativ/operativ2014/ds/kn/kn_r/kn0314_r.html Численность населения на 1 марта 2014 года и средняя численность за январь-февраль 2014 года] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304104130/http://ukrstat.org/operativ/operativ2014/ds/kn/kn_r/kn0314_r.html |date={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> !! Rajoni !! Teritoriālās kopienas !! ISO 3166-2 |- | [[Attēls:Crimea in Ukraine.svg|100px]] || [[Attēls:Flag of Crimea.svg|70px]] || [[Attēls:Emblem of Crimea.svg|45px]] || '''[[Krimas Autonomā Republika]]'''† || ''Автономна Республіка Крим'' || [[Simferopole]] || {{nts|26081}} || {{nts|1957801}} || 10 (14) || - || UA-43 |} † — Krimas Autonomā Republika ''de iure'' ir [[Ukraina]]s sastāvdaļa, taču faktiski kopš 2014. gada to kontrolē [[Krievija]]. === Apgabali === {| class="sortable wikitable" |- ! Karte !! Karogs !! Ģerbonis !! Apgabals !! Nosaukums<br />ukraiņu valodā !! Administratīvais<br />centrs !! Platība !! Iedzīvotāju skaits<br />(2021) !! Rajoni !! Teritoriālās kopienas !! ISO 3166-2 |- | [[Attēls:Zakarpattia in Ukraine.svg|100px]] || [[Attēls:Flag of Transcarpathian Oblast.png|70px]] || [[Attēls:CarpathianRutheniaCoA.svg|40px]] || '''[[Aizkarpatu apgabals]]''' || ''Закарпатська область'' || [[Užhoroda]] || {{nts|12777}} || 1 250 129 || 6 || 64 || UA-21 |- | [[Attēls:Cherkasy in Ukraine (claims hatched).svg|100px]] || [[Attēls:Flag of Cherkasy Oblast.png|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Cherkasy Oblast.svg|40px]] || '''[[Čerkasu apgabals]]''' || ''Черкаська область'' || [[Čerkasi]] || {{nts|20900}} || {{nts|1178266}}|| 4 || 66 || UA-71 |- | [[Attēls:Chernihiv in Ukraine (claims hatched).svg|100px]] || [[Attēls:Flag of Chernihiv Oblast.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Chernihiv Oblast.svg|40px]] || '''[[Čerņihivas apgabals]]''' || ''Чернігівська область'' || [[Čerņihiva]] || {{nts|31865}} || {{nts|976701}}|| 5 || 57 || UA-74 |- | [[Attēls:Chernivtsi in Ukraine (claims hatched).svg|100px]] || [[Attēls:Flag of Chernivtsi Oblast.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Chernivtsi Oblast.svg|40px]] || '''[[Čerņivcu apgabals]]''' || ''Чернівецька область'' || [[Čerņivci]] || {{nts|8097}} || {{nts|896566}}|| 3 || 52 || UA-77 |- | [[Attēls:Dnipropetrovsk in Ukraine (claims hatched).svg|100px]] || [[Attēls:Flag of Dnipropetrovsk Oblast.svg|70px]] || [[Attēls:Middle Coat of Arms of Dnipropetrovsk Oblast.svg|40px]] || '''[[Dņipropetrovskas apgabals]]''' || ''Дніпропетровська область'' || [[Dņipro]] || {{nts|31914}} || {{nts|3142035}}|| 7 || 86 || UA-12 |- | [[Attēls:Donetsk in Ukraine.svg|100px]] || [[Attēls:Flag of Donetsk Oblast.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Donetsk Oblast 1999.svg|40px]] || '''[[Doneckas apgabals]]*''' || ''Донецька область'' || [[Donecka]] || {{nts|26517}} || {{nts|4100280}}|| 8 || 66 || UA-14 |- | [[Attēls:Kharkiv in Ukraine.svg|100px]] || [[Attēls:Flag of Kharkiv Oblast.svg|70px]] || [[Attēls:COA of Kharkiv Oblast.svg|40px]] || '''[[Harkivas apgabals]]''' || ''Харківська область'' || [[Harkiva]] || {{nts|31415}} || {{nts|2633834}}|| 7 || 56 || UA-63 |- | [[Attēls:Kherson in Ukraine (claims hatched).svg|100px]] || [[Attēls:Flag of Kherson Oblast.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Kherson Oblast.svg|40px]] || '''[[Hersonas apgabals]]''' || ''Херсонська область'' || [[Hersona]] || {{nts|28461}} || {{nts|1016707}}|| 5 || 49 || UA-65 |- | [[Attēls:Khmelnytskyi in Ukraine (claims hatched).svg|100px]] || [[Attēls:Flag of Khmelnytskyi Oblast.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Khmelnytskyi Oblast.svg|40px]] || '''[[Hmeļnickas apgabals]]''' || ''Хмельницька область'' || [[Hmeļnicka]] || {{nts|20629}} || {{nts|1243787}}|| 3 || 60 || UA-68 |- | [[Attēls:Ivano-Frankivsk in Ukraine (claims hatched).svg|100px]] || [[Attēls:Flag of Ivano-Frankivsk Oblast2.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Ivano-Frankivsk Oblast.svg|40px]] || '''[[Ivanofrankivskas apgabals]]''' || ''Івано-Франківська область'' || [[Ivanofrankivska]] || {{nts|13928}} || {{nts|1361109}}|| 6 || 62 || UA-26 |- | [[Attēls:Kiev (oblast) in Ukraine (claims hatched).svg|100px]] || [[Attēls:Flag of Kiev Oblast.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Kyiv Oblast.png|40px]] || '''[[Kijivas apgabals]]''' || ''Київська область'' || [[Kijiva]] || {{nts|28131}} || {{nts|1788530}}|| 7 || 69 || UA-32 |- | [[Attēls:Kirovohrad in Ukraine (claims hatched).svg|100px]] || [[Attēls:Flag of Kirovohrad Oblast.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Kirovohrad Oblast.svg|40px]] || '''[[Kirovohradas apgabals]]''' || ''Кіровоградська область'' || [[Kropivņicka]] || {{nts|24588}} || {{nts|920128}}|| 4 || 49 || UA-35 |- | [[Attēls:Luhansk in Ukraine.svg|100px]] || [[Attēls:Flag of Luhansk Oblast.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms Luhansk Oblast.svg|40px]] || '''[[Luhanskas apgabals]]'''* || ''Луганська область'' || [[Luhanska]] || {{nts|26684}} || {{nts|2121322}}|| 8 || 37 || UA-09 |- | [[Attēls:Lviv in Ukraine.svg|100px]] || [[Attēls:Flag of Lviv Oblast.svg|70px]] || [[Attēls:Герб Львовской области.png|40px]] || '''[[Ļvivas apgabals]]''' || ''Львівська область'' || [[Ļviva]] || {{nts|21833}} || {{nts|2497750}}|| 7 || 73 || UA-46 |- | [[Attēls:Mykolaiv in Ukraine (claims hatched).svg|100px]] || [[Attēls:Flag of Mykolaiv Oblast.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Mykolaiv Oblast.svg|40px]] || '''[[Mikolajivas apgabals]]''' || ''Миколаївська область'' || [[Mikolajiva]] || {{nts|24598}} || {{nts|1108394}}|| 4 || 52 || UA-48 |- | [[Attēls:Odessa in Ukraine (claims hatched).svg|100px]] || [[Attēls:Flag of Odesa Oblast.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Odesa Oblast.svg|40px]] || '''[[Odesas apgabals]]''' || ''Одеська область'' || [[Odesa]] || {{nts|33310}} || {{nts|2368107}}|| 7 || 91 || UA-51 |- | [[Attēls:Poltava in Ukraine (claims hatched).svg|100px]] || [[Attēls:Flag of Poltava Oblast.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Poltava Oblast.svg|40px]] || '''[[Poltavas apgabals]]''' || ''Полтавська область'' || [[Poltava]] || {{nts|28748}} || {{nts|1371529}}|| 4 || 61 || UA-53 |- | [[Attēls:Rivne in Ukraine (claims hatched).svg|100px]] || [[Attēls:Flag of Rivne Oblast.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Rivne Oblast.svg|40px]] || '''[[Rivnes apgabals]]''' || ''Рівненська область'' || [[Rivne]] || {{nts|20047}} || {{nts|1148456}}|| 4 || 64 || UA-56 |- | [[Attēls:Sumy in Ukraine (claims hatched).svg|100px]] || [[Attēls:Flag of Sumy Oblast.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Sumy Oblast.svg|40px]] || '''[[Sumu apgabals]]''' || ''Сумська область'' || [[Sumi]] || {{nts|23834}} || {{nts|1053452}}|| 5 || 51 || UA-59 |- | [[Attēls:Ternopil in Ukraine (claims hatched).svg|100px]] || [[Attēls:Flag of Ternopil Oblast.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Ternopil Oblast.svg|40px]] || '''[[Ternopiļas apgabals]]''' || ''Тернопільська область'' || [[Ternopiļa]] || {{nts|13823}} || {{nts|1030562}}|| 3 || 55 || UA-61 |- | [[Attēls:Vinnytsia in Ukraine (claims hatched).svg|100px]] || [[Attēls:Flag of Vinnytsia Oblast.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Vinnytsa Oblast.svg|40px]] || '''[[Vinnicas apgabals]]''' || ''Вінницька область'' || [[Vinnica]] || {{nts|26513}} || {{nts|1529123}}|| 6 || 63 || UA-05 |- | [[Attēls:Volyn in Ukraine (claims hatched).svg|100px]] || [[Attēls:Volyn flag.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Volyn Oblast.svg|40px]] || '''[[Volīnijas apgabals]]''' || ''Волинська область'' || [[Lucka]] || {{nts|20143}} || {{nts|1027397}}|| 4 || 54 || UA-07 |- | [[Attēls:Zaporizhia in Ukraine (claims hatched).svg|100px]] || [[Attēls:Flag of Zaporizhia Oblast.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Zaporizhia Oblast.svg|40px]] || '''[[Zaporižjas apgabals]]''' || ''Запорізька область'' || [[Zaporižja]] || {{nts|27180}} || {{nts|1666515}}|| 5 || 67 || UA-23 |- | [[Attēls:Zhytomyr in Ukraine (claims hatched).svg|100px]] || [[Attēls:Flag of Zhytomyr Oblast.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Zhytomyr Oblast.svg|40px]] || '''[[Žitomiras apgabals]]''' || ''Житомирська область'' || [[Žitomira]] || {{nts|29832}} || {{nts|1195495}}|| 4 || 65 || UA-18 |} * Daļu no Doneckas un Luhanskas apgabaliem kontrolē [[Doneckas tautas republika]] un [[Luhanskas tautas republika]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Eiropas valstu administratīvie iedalījumi}} {{Ukrainas administratīvais iedalījums}} [[Kategorija:Ukrainas administratīvais iedalījums| ]] [[Kategorija:Valstu administratīvais iedalījums]] 5us0tvhome0qphhxk8eomfs4cu5hh19 Vikipēdija 0 3611 3665908 3651211 2022-08-02T23:20:06Z 95.68.50.14 cīsīņs wikitext text/x-wiki {{Mājaslapas infokaste | nosaukums = Vikipēdija (''Wikipedia'') | logo_attēls = [[Attēls:Wikipedia-logo-v2.svg|135px]] | lapas_attēls = [[Attēls:Www.wikipedia screenshot (2021).png|250px]] | lozungs = Brīva enciklopēdija, ko<br />ikviens var labot | veids = [[interneta enciklopēdija]] | valsts = {{flaga|ASV}} [[Santakrusa]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | īpašnieks = ''[[Wikimedia Foundation]]'' | izveidotāji = [[Džimijs Veilss]],<br />[[Lerijs Sendžers]]<ref name=Sidener>{{en ikona}} {{Ziņu atsauce | url = http://www.signonsandiego.com/uniontrib/20041206/news_mz1b6encyclo.html | author = Jonathan Sidener | title = Everyone's Encyclopedia | work = The San Diego Union-Tribune | accessdate = 2006-10-15}}</ref> | darbību_uzsāka = {{dat|2001|1|15}} | valodas = 269 aktīvas (281 kopā) | komerciāla = Nē | reģistrācija = Iespējama | reģistrēti_lietotāji = | popularitāte = {{flaga|ASV}} 6. vieta<ref>{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= http://www.alexa.com/topsites/countries/US | title= Alexa - Top Sites in United States | publisher= alexa.com | accessdate= 2014-05-20 | archive-date= 2016-04-09 | archive-url= https://web.archive.org/web/20160409001248/http://www.alexa.com/topsites/countries/US }}</ref><br />{{flaga|Vācija}} 7. vieta<ref>{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= http://www.alexa.com/topsites/countries/DE | title= Alexa - Top Sites in Germany | publisher= alexa.com | accessdate= 2014-05-20 | archive-date= 2014-08-28 | archive-url= https://web.archive.org/web/20140828060304/http://www.alexa.com/topsites/countries/DE }}</ref><br />{{flaga|Igaunija}} 7. vieta<ref>{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= http://www.alexa.com/topsites/countries/EE | title= Alexa - Top Sites in Estonia | publisher= alexa.com | accessdate= 2014-05-20 | archive-date= 2011-09-02 | archive-url= https://web.archive.org/web/20110902102932/http://www.alexa.com/topsites/countries/EE }}</ref><br />{{flaga|Francija}} 5. vieta<ref>{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= http://www.alexa.com/topsites/countries/FR | title= Alexa - Top Sites in France | publisher= alexa.com | accessdate= 2014-05-20 | archive-date= 2016-04-04 | archive-url= https://web.archive.org/web/20160404030104/http://www.alexa.com/topsites/countries/FR }}</ref><br />{{flaga|Lietuva}} 9. vieta<ref>{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= http://www.alexa.com/topsites/countries/LT | title= Alexa - Top Sites in Lithuania | publisher= alexa.com | accessdate= 2014-05-20 | archive-date= 2015-02-07 | archive-url= https://web.archive.org/web/20150207100004/http://www.alexa.com/topsites/countries/LT }}</ref><br />{{flaga|Apvienotā Karaliste}} 9. vieta<ref>{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= http://www.alexa.com/topsites/countries/GB | title= Alexa - Top Sites in United Kingdom | publisher= alexa.com | accessdate= 2014-05-20 | archive-date= 2014-07-13 | archive-url= https://web.archive.org/web/20140713140702/http://www.alexa.com/topsites/countries/GB }}</ref><br />{{flaga|Latvija}} 13. vieta<ref>{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= http://www.alexa.com/topsites/countries/LV | title= Alexa - Top Sites in Latvia | publisher= alexa.com | accessdate= 2014-05-20 | archive-date= 2014-11-13 | archive-url= https://web.archive.org/web/20141113065637/http://www.alexa.com/topsites/countries/LV }}</ref> | mājas_lapa = [http://www.wikipedia.org/ wikipedia.org] }} == cĪSĪNI IR LOTI ģaršig , it ipāsi babuļsas pagatavotie :))) == Vikipēdija paredzēta plašam lasītāju lokam — no skolēniem līdz pat zinātniekiem. === Rakstu labošana === Atšķirībā no tradicionālajām enciklopēdijām, piemēram, ''[[Encyclopædia Britannica]]'', nevienu rakstu Vikipēdijā nenovērtē eksperti. Neviens raksts nepieder tā izveidotājam vai kādam citam dalībniekam. Tā kā Vikipēdija aptver dažādas tēmas, tajā var ietilpt materiāli, ko daži cilvēki, tostarp Vikipēdijas dalībnieki,<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://www.news.com.au/technology/story/0,25642,24318423-5014239,00.html |title=Wikipedia users divided over sexual material |date=2008-09-09 |last=Schliebs |first=Mark |publisher=news.com.au |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080911235604/http://www.news.com.au/technology/story/0,25642,24318423-5014239,00.html |archivedate=2008-09-11 |access-date=2012-10-20 }}</ref> var uzskatīt par nevēlamiem, aizskarošiem vai pornogrāfiskiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://en.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:Wikipedia_is_not#Wikipedia_is_not_censored |title=Wikipedia is not censored |publisher=Wikipedia |accessdate=2008-04-30}}</ref> === Rakstu izveidošana === Vikipēdijas rakstus brīvprātīgi veido tās dalībnieki. Jebkuru no šiem rakstiem, izņemot aizsargātos, var labot ikviens, kam ir nodrošināta pieeja Vikipēdijai.<ref>Dažās pasaules vietās ir (vai ir bijusi) bloķēta pieeja Vikipēdijai</ref> Vikipēdijā nav apmaksātu autoru un dalībnieku, visa informācija tiek pievienota bez atlīdzības, Vikipēdijas dalībnieki to dara brīvprātīgi. Dalībnieki, kas Vikipēdijā apzinīgi darbojas jau ilgāku laiku un snieguši devumu Vikipēdijas attīstībā, var kļūt arī par [[Vikipēdija:Administratori|administratoriem]]. Administratori palīdz uzturēt Vikipēdiju, novērst vandalismu, bet viņiem nav nekādu priekšrocību rakstu izveidošanas vai labošanas ziņā salīdzinājumā ar pārējiem dalībniekiem. Veidojot rakstus, dalībnieku darbībām jābūt saskaņotām ar [[:en:Fair use under United States law|autortiesību likumiem]], kas darbojas ASV un [[Floridas štats|Floridas štatā]]. Publicējot savus darbus Vikipēdijā, tās autori piekrīt, ka viss raksta saturs ir brīvi izmantojams pēc ''[[Creative Commons]] Attribution/Share-Alike License''<ref>[http://creativecommons.org/licenses/by-sa/3.0/ Creative Commons Attribution/Share-Alike License]</ref> licences. Turklāt tiek ievērotas visas [[Vikipēdija:Autortiesības|autortiesības]]. === Vikipēdijas kritika === [[Attēls:John Seigenthaler Sr. speaking.jpg|right|200px|thumb|Džons Saigentalers raksturo Vikipēdiju kā "nekorektu un bezatbildīgu izpētes instrumentu"<ref name="Seigenthaler">{{Ziņu atsauce |url= http://www.usatoday.com/news/opinion/editorials/2005-11-29-wikipedia-edit_x.htm | last= Seigenthaler | first= John | title= A False Wikipedia 'biography' | date= 2005-11-29 | publisher= USA Today}}</ref>.]] Kā jebkuram lielam projektam, arī Vikipēdijai ir savi trūkumi. Tomēr brīvajā enciklopēdijā (tajā katrs var papildināt informāciju), pastāv mehānismi, kuri nodrošina atbildes uz šo kritiku un vismaz daļēji izskaidro, kā vajag cīnīties ar trūkumiem vai arī kāpēc ar tiem var samierināties. ==== Informācijas nepatiesums ==== Galvenais kritikas iemesls ir tas, ka Vikipēdiju var papildināt ikviens cilvēks, līdz ar to vairumā gadījumu neviens nevar garantēt, ka informācija ir patiesa. Tēmas nav apskatītas vienādā daudzumā (par vienu tēmu var būt uzrakstīts daudz labu rakstu, bet par citu — tikai kāds īss raksts). Pastāv arī zināms risks, ka kāds administrators varētu izmantot savas tiesības sliktiem mērķiem, kā arī Vikipēdijas izmantošana viltus ziņu izplatīšanai. ==== Anonīmās izmaiņas un vandalisms ==== Vikipēdijā jaunu informāciju var ievietot ikviens, tāpēc var gadīties, ka tiek ievietota ļoti zemas kvalitātes informācija. Dažkārt dalībnieki veic vandalismu — lapu satura dzēšanu vai bojāšanu, lai tajā būtu nepatiesa informācija un mazinātos tās autoritāte. Visbiežāk vandalisms ir lapas satura dzēšana, lamuvārdu vai nesakarīgu simbolu sakopojumu ierakstīšana tekstā, skaitļu vai dzimšanas datu pārlabošana un citi labojumi, kam nav nekāda sakara ar lapas tekstu. Parasti to dara anonīmie dalībnieki, kuri nav reģistrējuši savu lietotājvārdu, taču ir arī gadījumi, kad dalībnieks piereģistrējas, bet lielākā daļa no viņa darbībām ir vandalisms. == Logo evolūcija == <gallery mode="packed"> File:Wiki logo Nupedia.jpg|Dibināšana — 2001. gada beigas (pagaidu) File:Wiki logo The Cunctator.png|2001. gada beigas — 2003. gada 12. oktobris File:Wikipedia-logo-en.png|2003. gada 13. oktobris – 2010. gada 13. maijs File:Wikipedia-logo-v2.svg|2010. gada 13. maijs – pašlaik </gallery> == Skatīt arī == * [[Vikipēdija angļu valodā]] * [[Vikipēdija latviešu valodā]] * [[274301 Wikipedia]] * [[Vikipēdijas piemineklis]] == Atsauces un piezīmes == {{atsauces|2|refs= <ref name=MiliardWho>{{en ikona}} {{Ziņu atsauce | url = http://www.cityweekly.net/utah/article-5129-feature-wikipediots-who-are-these-devoted-even-obsessive-contributors-to-wikipedia.html|author=Mike Miliard | title = Wikipediots: Who Are These Devoted, Even Obsessive Contributors to Wikipedia? | work = Salt Lake City Weekly | date = 2008-03-01 | accessdate = 2008. gada 18. decembrī}}</ref> <ref name="AlexaStats">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.alexa.com/data/details/traffic_details/wikipedia.org?range=5y&size=large&y=t | title = Five-year Traffic Statistics for Wikipedia.org | publisher = Alexa Internet | accessdate = 2008. gada 15. jūlijā | archive-date = {{dat|2022|01|24||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20220124042758/https://www.alexa.com/siteinfo/wikipedia.org?range=5y }}</ref> <ref name=Tancer>{{en ikona}} {{Ziņu atsauce | url = http://www.time.com/time/business/article/0,8599,1595184,00.html | title = Look Who's Using Wikipedia | author = Bill Tancer | date = 2007-05-01 | publisher = ''Time'' | accessdate = 2007. gada 1. decembrī | quote = The sheer volume of content [...] is partly responsible for the site's dominance as an online reference. When compared to the top 3,200 educational reference sites in the U.S., Wikipedia is #1, capturing 24.3% of all visits to the category | archive-date = 2012-08-03 | archive-url = https://web.archive.org/web/20120803185245/http://www.time.com/time/business/article/0,8599,1595184,00.html }} Cf. Bill Tancer (Global Manager, Hitwise), [http://weblogs.hitwise.com/bill-tancer/2007/03/wikipedia_search_and_school_ho.html "Wikipedia, Search and School Homework"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120325220239/http://weblogs.hitwise.com/bill-tancer/2007/03/wikipedia_search_and_school_ho.html |date={{dat|2012|03|25||bez}} }}, ''Hitwise'': An Experian Company (Blog), March 1, 2007. Atjaunots 2008. gada 18. decembrī</ref> <ref name=Woodson>{{en ikona}} {{Ziņu atsauce | url = http://www.reuters.com/article/internetNews/idUSN0819429120070708 | title = Wikipedia remains go-to site for online news | date = 2007-07-08 | author = Alex Woodson | work = Reuters | accessdate = 2007. gada 16. decembrī | quote = Online encyclopedia Wikipedia has added about 20 million unique monthly visitors in the past year, making it the top online news and information destination, according to Nielsen//NetRatings.}}</ref> <ref name="AlexaTop500">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.alexa.com/site/ds/top_sites?ts_mode=global&lang=none | title = Top 500 | publisher = Alexa | accessdate = 2007. gda 4. decembrī | archive-date = {{dat|2007|12|21||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20071221013528/http://www.alexa.com/site/ds/top_sites?ts_mode=global&lang=none }}</ref> <ref name="SangerElitism">{{en ikona}} Larry Sanger, [http://www.kuro5hin.org/story/2004/12/30/142458/25 Why Wikipedia Must Jettison Its Anti-Elitism], Kuro5hin, December 31, 2004.</ref> <ref name="AcademiaAndWikipedia">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | author = Danah Boyd | url = http://many.corante.com/archives/2005/01/04/academia_and_wikipedia.php | title = Academia and Wikipedia | work = Many 2 Many: A Group [[Blog|Weblog]] on Social Software | publisher = Corante | date = 2005-01-04 | accessdate = 2008. gada 18. decembrī | quote = [The author, Danah Boyd, describes herself as] an expert on social media[,] ... a doctoral student in the School of Information at the University of California, Berkeley[,] and a fellow at the Harvard University Berkman Center for Internet & Society [at Harvard Law School.] | archiveurl = https://web.archive.org/web/20060316184224/http://many.corante.com/archives/2005/01/04/academia_and_wikipedia.php | archivedate = 2006-03-16 }}</ref> }} == Ārējās saites == {{refbegin}} * [http://wikipedia.org wikipedia.org], daudzvalodu portāls * [http://www.wikimediafoundation.org Wikimedia Foundation] * [http://twitter.com/Wikipedia Vikipēdija ''twitterī''] * [https://web.archive.org/web/20170710105853/https://www.wikistatistics.net/ Statistika] * Žurnāls "Nedēļa" (2008. gada 18. aprīlis). [http://tvnet.lv/tehnologijas/internets/102937-cirpt_vai_neapcirpt_vikipediju Cirpt vai neapcirpt Vikipēdiju]. [[tvnet.lv]]. {{refend}} {{Wikimedia Foundation}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vikipēdija| ]] [[Kategorija:Wikimedia projekti]] 76x3thtojw7qmdp655emhlkmhh6y7mh 3665909 3665908 2022-08-02T23:20:16Z Savh 21096 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/95.68.50.14|95.68.50.14]], atjaunoju versiju, ko saglabāja InternetArchiveBot wikitext text/x-wiki {{Mājaslapas infokaste | nosaukums = Vikipēdija (''Wikipedia'') | logo_attēls = [[Attēls:Wikipedia-logo-v2.svg|135px]] | lapas_attēls = [[Attēls:Www.wikipedia screenshot (2021).png|250px]] | lozungs = Brīva enciklopēdija, ko<br />ikviens var labot | veids = [[interneta enciklopēdija]] | valsts = {{flaga|ASV}} [[Santakrusa]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | īpašnieks = ''[[Wikimedia Foundation]]'' | izveidotāji = [[Džimijs Veilss]],<br />[[Lerijs Sendžers]]<ref name=Sidener>{{en ikona}} {{Ziņu atsauce | url = http://www.signonsandiego.com/uniontrib/20041206/news_mz1b6encyclo.html | author = Jonathan Sidener | title = Everyone's Encyclopedia | work = The San Diego Union-Tribune | accessdate = 2006-10-15}}</ref> | darbību_uzsāka = {{dat|2001|1|15}} | valodas = 269 aktīvas (281 kopā) | komerciāla = Nē | reģistrācija = Iespējama | reģistrēti_lietotāji = | popularitāte = {{flaga|ASV}} 6. vieta<ref>{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= http://www.alexa.com/topsites/countries/US | title= Alexa - Top Sites in United States | publisher= alexa.com | accessdate= 2014-05-20 | archive-date= 2016-04-09 | archive-url= https://web.archive.org/web/20160409001248/http://www.alexa.com/topsites/countries/US }}</ref><br />{{flaga|Vācija}} 7. vieta<ref>{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= http://www.alexa.com/topsites/countries/DE | title= Alexa - Top Sites in Germany | publisher= alexa.com | accessdate= 2014-05-20 | archive-date= 2014-08-28 | archive-url= https://web.archive.org/web/20140828060304/http://www.alexa.com/topsites/countries/DE }}</ref><br />{{flaga|Igaunija}} 7. vieta<ref>{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= http://www.alexa.com/topsites/countries/EE | title= Alexa - Top Sites in Estonia | publisher= alexa.com | accessdate= 2014-05-20 | archive-date= 2011-09-02 | archive-url= https://web.archive.org/web/20110902102932/http://www.alexa.com/topsites/countries/EE }}</ref><br />{{flaga|Francija}} 5. vieta<ref>{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= http://www.alexa.com/topsites/countries/FR | title= Alexa - Top Sites in France | publisher= alexa.com | accessdate= 2014-05-20 | archive-date= 2016-04-04 | archive-url= https://web.archive.org/web/20160404030104/http://www.alexa.com/topsites/countries/FR }}</ref><br />{{flaga|Lietuva}} 9. vieta<ref>{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= http://www.alexa.com/topsites/countries/LT | title= Alexa - Top Sites in Lithuania | publisher= alexa.com | accessdate= 2014-05-20 | archive-date= 2015-02-07 | archive-url= https://web.archive.org/web/20150207100004/http://www.alexa.com/topsites/countries/LT }}</ref><br />{{flaga|Apvienotā Karaliste}} 9. vieta<ref>{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= http://www.alexa.com/topsites/countries/GB | title= Alexa - Top Sites in United Kingdom | publisher= alexa.com | accessdate= 2014-05-20 | archive-date= 2014-07-13 | archive-url= https://web.archive.org/web/20140713140702/http://www.alexa.com/topsites/countries/GB }}</ref><br />{{flaga|Latvija}} 13. vieta<ref>{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= http://www.alexa.com/topsites/countries/LV | title= Alexa - Top Sites in Latvia | publisher= alexa.com | accessdate= 2014-05-20 | archive-date= 2014-11-13 | archive-url= https://web.archive.org/web/20141113065637/http://www.alexa.com/topsites/countries/LV }}</ref> | mājas_lapa = [http://www.wikipedia.org/ wikipedia.org] }} '''Vikipēdija''' (''Wikipedia'') ir brīva, daudzvalodu [[enciklopēdija]] ar bezmaksas saturu, kuras ikdienas darbību nodrošina [[bezpeļņas organizācija]] ''[[Wikimedia Foundation]]''. Kopš tās dibināšanas 2001. gadā, Vikipēdija ir kļuvusi par vienu no populārākajām uzziņu un ziņu vietnēm [[vispasaules tīmeklis|vispasaules tīmeklī]], kā arī vienu no apmeklētākajām [[mājaslapa|mājaslapām]] visā pasaulē.<ref name="AlexaStats" /><ref name=Tancer /><ref name=Woodson /><ref name="AlexaTop500" /> Nosaukums "Vikipēdija" ir [[hibrīdvārds]], kas cēlies no vārdiem "[[wiki]]" un "[[enciklopēdija]]". Vikipēdija tika palaista darbībā {{dat|2001|1|15||bez}}. Par tās dibinātājiem uzskata [[Džimijs Veilss|Džimiju Veilsu]] un [[Lerijs Sendžers|Leriju Sendžeru]].<ref name="MiliardWho" /> Vikipēdijā ir vairāk nekā 51 miljons rakstu, no tiem visvairāk ir [[angļu valodas Vikipēdija|angļu valodā]] (vairāk nekā 6 000 000), [[zviedru valodas Vikipēdija|zviedru]] (vairāk nekā 3 000 000), [[vācu valodas Vikipēdija|vācu]], [[franču valodas Vikipēdija|franču]] (vairāk nekā 2 000 000), [[nīderlandiešu valodas Vikipēdija|nīderlandiešu]], [[krievu valodas Vikipēdija|krievu]], [[itāļu valodas Vikipēdija|itāļu]], [[spāņu valodas Vikipēdija|spāņu]], [[poļu valodas Vikipēdija|poļu]], [[vjetnamiešu valodas Vikipēdija|vjetnamiešu]], [[japāņu valodas Vikipēdija|japāņu]], [[ķīniešu valodas Vikipēdija|ķīniešu]], [[arābu valodas Vikipēdija|arābu]], [[portugāļu valodas Vikipēdija|portugāļu]] un dažu citu valodu (vairāk nekā 1 000 000) Vikipēdijas versijās. Vikipēdijas kritiķi norāda uz tās sistemātisko aizspriedumainību un nesaskaņotību,<ref name="SangerElitism" /> kā arī uz to, ka rakstus var labot arī tādi cilvēki, kam nav zināšanu konkrētajā jomā.<ref name="AcademiaAndWikipedia" /> {{dat|2020|1|15||bez}} Vikipēdijā bija 309 dažādu valodu versijas (262 no tām bija vairāk nekā 1000 rakstu). Vikipēdija darbojas, izmantojot [[wiki]] programmatūru ''[[MediaWiki]]''. [[Vikipēdija latviešu valodā]] tika izveidota [[2003. gads|2003]]. gada jūnijā, un tajā pašlaik ir vairāk nekā {{formatnum:{{#invoke:math|round|{{NUMBEROFARTICLES:R}}|4}}}} rakstu. == Vēsture == Vikipēdija bija turpinājums projektam ''[[Nupedia]]'', kur [[angļu valoda|angļu valodā]] tika rakstīti raksti, kurus publicēja tikai pēc tam, kad tos bija caurskatījuši eksperti.<ref>Kaplan Andreas, Haenlein Michael (2014) Collaborative projects (social media application): About Wikipedia, the free encyclopedia. Business Horizons, Volume 57 Issue 5, pp.617-626</ref> ''Nupedia'' tika izveidota {{dat|2000|3|9||bez}}. Tā kā šis process bija ļoti laikietilpīgs, tad [[Džimijs Veilss]], ''Nupedia'' veidotājs, nolēma izveidot Vikipēdiju, kur ikviens var veidot, mainīt un uzlabot enciklopēdiskos rakstus. == Vikipēdijas būtība == Vikipēdija paredzēta plašam lasītāju lokam — no skolēniem līdz pat zinātniekiem. === Rakstu labošana === Atšķirībā no tradicionālajām enciklopēdijām, piemēram, ''[[Encyclopædia Britannica]]'', nevienu rakstu Vikipēdijā nenovērtē eksperti. Neviens raksts nepieder tā izveidotājam vai kādam citam dalībniekam. Tā kā Vikipēdija aptver dažādas tēmas, tajā var ietilpt materiāli, ko daži cilvēki, tostarp Vikipēdijas dalībnieki,<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://www.news.com.au/technology/story/0,25642,24318423-5014239,00.html |title=Wikipedia users divided over sexual material |date=2008-09-09 |last=Schliebs |first=Mark |publisher=news.com.au |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080911235604/http://www.news.com.au/technology/story/0,25642,24318423-5014239,00.html |archivedate=2008-09-11 |access-date=2012-10-20 }}</ref> var uzskatīt par nevēlamiem, aizskarošiem vai pornogrāfiskiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://en.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:Wikipedia_is_not#Wikipedia_is_not_censored |title=Wikipedia is not censored |publisher=Wikipedia |accessdate=2008-04-30}}</ref> === Rakstu izveidošana === Vikipēdijas rakstus brīvprātīgi veido tās dalībnieki. Jebkuru no šiem rakstiem, izņemot aizsargātos, var labot ikviens, kam ir nodrošināta pieeja Vikipēdijai.<ref>Dažās pasaules vietās ir (vai ir bijusi) bloķēta pieeja Vikipēdijai</ref> Vikipēdijā nav apmaksātu autoru un dalībnieku, visa informācija tiek pievienota bez atlīdzības, Vikipēdijas dalībnieki to dara brīvprātīgi. Dalībnieki, kas Vikipēdijā apzinīgi darbojas jau ilgāku laiku un snieguši devumu Vikipēdijas attīstībā, var kļūt arī par [[Vikipēdija:Administratori|administratoriem]]. Administratori palīdz uzturēt Vikipēdiju, novērst vandalismu, bet viņiem nav nekādu priekšrocību rakstu izveidošanas vai labošanas ziņā salīdzinājumā ar pārējiem dalībniekiem. Veidojot rakstus, dalībnieku darbībām jābūt saskaņotām ar [[:en:Fair use under United States law|autortiesību likumiem]], kas darbojas ASV un [[Floridas štats|Floridas štatā]]. Publicējot savus darbus Vikipēdijā, tās autori piekrīt, ka viss raksta saturs ir brīvi izmantojams pēc ''[[Creative Commons]] Attribution/Share-Alike License''<ref>[http://creativecommons.org/licenses/by-sa/3.0/ Creative Commons Attribution/Share-Alike License]</ref> licences. Turklāt tiek ievērotas visas [[Vikipēdija:Autortiesības|autortiesības]]. === Vikipēdijas kritika === [[Attēls:John Seigenthaler Sr. speaking.jpg|right|200px|thumb|Džons Saigentalers raksturo Vikipēdiju kā "nekorektu un bezatbildīgu izpētes instrumentu"<ref name="Seigenthaler">{{Ziņu atsauce |url= http://www.usatoday.com/news/opinion/editorials/2005-11-29-wikipedia-edit_x.htm | last= Seigenthaler | first= John | title= A False Wikipedia 'biography' | date= 2005-11-29 | publisher= USA Today}}</ref>.]] Kā jebkuram lielam projektam, arī Vikipēdijai ir savi trūkumi. Tomēr brīvajā enciklopēdijā (tajā katrs var papildināt informāciju), pastāv mehānismi, kuri nodrošina atbildes uz šo kritiku un vismaz daļēji izskaidro, kā vajag cīnīties ar trūkumiem vai arī kāpēc ar tiem var samierināties. ==== Informācijas nepatiesums ==== Galvenais kritikas iemesls ir tas, ka Vikipēdiju var papildināt ikviens cilvēks, līdz ar to vairumā gadījumu neviens nevar garantēt, ka informācija ir patiesa. Tēmas nav apskatītas vienādā daudzumā (par vienu tēmu var būt uzrakstīts daudz labu rakstu, bet par citu — tikai kāds īss raksts). Pastāv arī zināms risks, ka kāds administrators varētu izmantot savas tiesības sliktiem mērķiem, kā arī Vikipēdijas izmantošana viltus ziņu izplatīšanai. ==== Anonīmās izmaiņas un vandalisms ==== Vikipēdijā jaunu informāciju var ievietot ikviens, tāpēc var gadīties, ka tiek ievietota ļoti zemas kvalitātes informācija. Dažkārt dalībnieki veic vandalismu — lapu satura dzēšanu vai bojāšanu, lai tajā būtu nepatiesa informācija un mazinātos tās autoritāte. Visbiežāk vandalisms ir lapas satura dzēšana, lamuvārdu vai nesakarīgu simbolu sakopojumu ierakstīšana tekstā, skaitļu vai dzimšanas datu pārlabošana un citi labojumi, kam nav nekāda sakara ar lapas tekstu. Parasti to dara anonīmie dalībnieki, kuri nav reģistrējuši savu lietotājvārdu, taču ir arī gadījumi, kad dalībnieks piereģistrējas, bet lielākā daļa no viņa darbībām ir vandalisms. == Logo evolūcija == <gallery mode="packed"> File:Wiki logo Nupedia.jpg|Dibināšana — 2001. gada beigas (pagaidu) File:Wiki logo The Cunctator.png|2001. gada beigas — 2003. gada 12. oktobris File:Wikipedia-logo-en.png|2003. gada 13. oktobris – 2010. gada 13. maijs File:Wikipedia-logo-v2.svg|2010. gada 13. maijs – pašlaik </gallery> == Skatīt arī == * [[Vikipēdija angļu valodā]] * [[Vikipēdija latviešu valodā]] * [[274301 Wikipedia]] * [[Vikipēdijas piemineklis]] == Atsauces un piezīmes == {{atsauces|2|refs= <ref name=MiliardWho>{{en ikona}} {{Ziņu atsauce | url = http://www.cityweekly.net/utah/article-5129-feature-wikipediots-who-are-these-devoted-even-obsessive-contributors-to-wikipedia.html|author=Mike Miliard | title = Wikipediots: Who Are These Devoted, Even Obsessive Contributors to Wikipedia? | work = Salt Lake City Weekly | date = 2008-03-01 | accessdate = 2008. gada 18. decembrī}}</ref> <ref name="AlexaStats">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.alexa.com/data/details/traffic_details/wikipedia.org?range=5y&size=large&y=t | title = Five-year Traffic Statistics for Wikipedia.org | publisher = Alexa Internet | accessdate = 2008. gada 15. jūlijā | archive-date = {{dat|2022|01|24||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20220124042758/https://www.alexa.com/siteinfo/wikipedia.org?range=5y }}</ref> <ref name=Tancer>{{en ikona}} {{Ziņu atsauce | url = http://www.time.com/time/business/article/0,8599,1595184,00.html | title = Look Who's Using Wikipedia | author = Bill Tancer | date = 2007-05-01 | publisher = ''Time'' | accessdate = 2007. gada 1. decembrī | quote = The sheer volume of content [...] is partly responsible for the site's dominance as an online reference. When compared to the top 3,200 educational reference sites in the U.S., Wikipedia is #1, capturing 24.3% of all visits to the category | archive-date = 2012-08-03 | archive-url = https://web.archive.org/web/20120803185245/http://www.time.com/time/business/article/0,8599,1595184,00.html }} Cf. Bill Tancer (Global Manager, Hitwise), [http://weblogs.hitwise.com/bill-tancer/2007/03/wikipedia_search_and_school_ho.html "Wikipedia, Search and School Homework"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120325220239/http://weblogs.hitwise.com/bill-tancer/2007/03/wikipedia_search_and_school_ho.html |date={{dat|2012|03|25||bez}} }}, ''Hitwise'': An Experian Company (Blog), March 1, 2007. Atjaunots 2008. gada 18. decembrī</ref> <ref name=Woodson>{{en ikona}} {{Ziņu atsauce | url = http://www.reuters.com/article/internetNews/idUSN0819429120070708 | title = Wikipedia remains go-to site for online news | date = 2007-07-08 | author = Alex Woodson | work = Reuters | accessdate = 2007. gada 16. decembrī | quote = Online encyclopedia Wikipedia has added about 20 million unique monthly visitors in the past year, making it the top online news and information destination, according to Nielsen//NetRatings.}}</ref> <ref name="AlexaTop500">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.alexa.com/site/ds/top_sites?ts_mode=global&lang=none | title = Top 500 | publisher = Alexa | accessdate = 2007. gda 4. decembrī | archive-date = {{dat|2007|12|21||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20071221013528/http://www.alexa.com/site/ds/top_sites?ts_mode=global&lang=none }}</ref> <ref name="SangerElitism">{{en ikona}} Larry Sanger, [http://www.kuro5hin.org/story/2004/12/30/142458/25 Why Wikipedia Must Jettison Its Anti-Elitism], Kuro5hin, December 31, 2004.</ref> <ref name="AcademiaAndWikipedia">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | author = Danah Boyd | url = http://many.corante.com/archives/2005/01/04/academia_and_wikipedia.php | title = Academia and Wikipedia | work = Many 2 Many: A Group [[Blog|Weblog]] on Social Software | publisher = Corante | date = 2005-01-04 | accessdate = 2008. gada 18. decembrī | quote = [The author, Danah Boyd, describes herself as] an expert on social media[,] ... a doctoral student in the School of Information at the University of California, Berkeley[,] and a fellow at the Harvard University Berkman Center for Internet & Society [at Harvard Law School.] | archiveurl = https://web.archive.org/web/20060316184224/http://many.corante.com/archives/2005/01/04/academia_and_wikipedia.php | archivedate = 2006-03-16 }}</ref> }} == Ārējās saites == {{refbegin}} * [http://wikipedia.org wikipedia.org], daudzvalodu portāls * [http://www.wikimediafoundation.org Wikimedia Foundation] * [http://twitter.com/Wikipedia Vikipēdija ''twitterī''] * [https://web.archive.org/web/20170710105853/https://www.wikistatistics.net/ Statistika] * Žurnāls "Nedēļa" (2008. gada 18. aprīlis). [http://tvnet.lv/tehnologijas/internets/102937-cirpt_vai_neapcirpt_vikipediju Cirpt vai neapcirpt Vikipēdiju]. [[tvnet.lv]]. {{refend}} {{Wikimedia Foundation}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vikipēdija| ]] [[Kategorija:Wikimedia projekti]] 5oy9tekto0qp0mxhi7fb0ax61cj6zgg Osama bin Ladens 0 3804 3665798 3665578 2022-08-02T15:21:40Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: Al Qaeda → Al-Qaida (4) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Osama bin Ladens | vārds_orig = {{ara|أسامة بن لادن}} | attēls = Osama bin Laden portrait.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Osama bin Ladens aptuveni 1997. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1957 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 10 | dz_vieta = {{vieta|Saūda Arābija|Rijāda}} | m_dat_alt = | m_gads = 2011 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 2 | m_vieta = {{vieta|Pakistāna|Abotābāda}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = ''[[Al-Qaeda]]'' līderis | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Osama bin Muhameds bin Avads bin Ladens''' ({{val|ar|أسامة بن محمد بن عوض بن لادن}}, ''Usāmah bin Muhammad bin Awad bin Lādin''; dzimis {{dat|1957|03|10}} [[Rijāda|Rijādā]], [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]], miris {{dat|2011|05|01}}) bija [[teroristi|teroristu]] organizācijas ''[[Al-Qaida]]'' līderis. Viņš bija iekļauts [[FIB]] 10 vismeklētāko noziedznieku sarakstā un par viņa notveršanu bija izsludināta 25 000 000 [[ASV dolāri|ASV dolāru]] liela atlīdzība.<ref name="autogenerated1">{{laikraksta atsauce|last= |first= |author= |authorlink= |coauthors= |date= {{dat|2001|10|8||bez}}|title= Divus metrus garais miljonārs naudu tērē teroram|journal= Diena|volume= |issue= |page= |pages= 4. lpp|publisher= |location= Rīga|issn= |url= |language= }}</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis 1957. gadā [[Rijāda|Rijādā]] [[Jemena|jemeniešu]] celtniecības uzņēmēja Mohammada bin Ladena (1908—1967) un viņa 11. sievas [[Sīrija|sīrietes]] Hamidas al-Atas ģimenē kā septiņpadsmitais bērns (no 52). Drīz pēc viņa piedzimšanas viņa māti izdeva pie cita vīra un bērnību Osama pavadīja patēva ģimenē [[Hidžaza|Hidžazā]]. Bija 194 cm garš<ref name="autogenerated1" /> un izteikti reliģiozs cilvēks, dienēja [[Šariats|šariata]] policijā, kuras uzdevums ir uzraudzīt, cik cītīgi Saūda Arābijas iedzīvotāji ievēro reliģijas noteiktās uzvedības normas. Pēc tēva nāves aviokatastrofā 1967. gadā Osama mantoja vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu kapitālu un ieņēma vadošus amatus ģimenes uzņēmumā. Jau 16 gadu vecumā viņš sāka simpatizēt Saūda Arābijas reliģiski-politiskajai opozīcijai. 1979. gadā viņš pārtrauca studijas [[Džida]]s [[Karaļa Abdel Aziza universitāte]]s Ekonomikas un menedžmenta fakultātē un 1980. gada ziemā un pavasarī uzturējās [[Lahora|Lahorā]], [[Pakistāna|Pakistānā]], kur veidoja sakarus ar afgāņu opozīciju, palīdzēja tai ar finansējumu. Apbruņojis par saviem līdzekļiem aptuveni 2000 vīru lielu [[Arābi|arābu]] brīvprātīgo vienību, pārgāja robežu ar [[Afganistānas Demokrātiskā Republika|Afganistānu]] un piedalījās [[Afganistānas karš (1979—1989)|karā pret PSRS karaspēku]]. 1984. gadā bija viens no brīvprātīgo [[Modžaheds|modžahedu]] no citām [[Islāms|islāma]] valstīm vervēšanas biroja ''Maktab al-hidamat'' izveidotājiem, kur viņa organizatoriskie talanti varēja labāk izpausties, organizējot rekrutēšanu un ierašanos [[Pakistāna|Pakistānā]], pārvietošanās ceļus, kaujinieku treniņu nometnes. Tā kā šis process norisa [[Aukstais karš|aukstajā karā]] Pakistānas teritorijā, biroja darbība norisa ciešā sadarbībā ar Pakistānas un ASV specdienestiem, kuri piedalījās Osamas un tā līdzgaitnieku apmācībā un sagatavošanā. 1988. gadā birojs kļuva vairāk pazīstams kā ''[[Al-Qaida]]''. Kopš 1989. gada izveidoja vairāk nekā 60 uzņēmumu, daudziem centrālie biroji atradās Rietumos. Terorisma eksperta un rakstnieka Rolāna Žakāra grāmatā "Osamas bin Ladena vārdā" minēts, ka Osama bin Ladens investējis simtiem miljonu dolāru [[Zviedrija|Zviedrijā]] un [[Norvēģija|Norvēģijā]], kur viņu interesējušas ar zemkopību un piena produktu ražošanu saistītie uzņēmumi.<ref name="autogenerated1" /> 1991. gadā Osamu bin Ladenu par opozīcijas atbalstīšanu izraidīja no Saūda Arābijas un viņš pārcēlās uz dzīvi [[Sudāna|Sudānā]]. Nodarbojās ar celtniecību un ceļu būvi (viņa uzņēmumi izbūvēja aptuveni 1200 km cietā seguma ceļu), [[Hartuma|Hartumā]] uzcēla [[farmācija]]s rūpnīcu un pētniecības centru. 1996. gada augustā Osama bin Ladens izsludināja reliģisko karu un pēc izraidīšanas no Sudānas viņš pārcēlās uz dzīvi [[Afganistānas Islāma Emirāts|Afganistānas Islāma Emirātā]]. 1998. gada 7. augustā bin Ladena vadībā tika sarīkoti sprādzieni pie ASV vēstniecībām [[Kenija|Kenijā]] un [[Tanzānija|Tanzānijā]], kur terora aktos gāja bojā 224 cilvēki. 20. augustā ASV kara aviācija uzlidojumā sagrāva bin Ladena rūpnīcu Sudānā, vainojot viņu ķīmisko ieroču ražošanā. {{dat|2001|9|11}} ASV notika [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|terora aktu kopums]], kurā gāja bojā 2976 cilvēki, no kuriem lielākā daļa bija civiliedzīvotāji. Jau 13. septembrī ASV valsts sekretārs [[Kolins Pauels]] par šī terora aktu organizēšanu apsūdzēja ''Al-Qaida'' un tās līderi bin Ladenu. 28. septembrī FIB nāca klajā ar paziņojumu, ka vismaz trijiem no teroristiem esot bijusi saistība ar ''Al-Qaida''.<ref>Sabiedrotie pārliecināti par bin Ladena vainu. // Diena. 8.10.2001., 1. lpp.</ref> ASV valdība pieprasīja Afganistānai izdot Osamu, un 7. oktobrī [[ASV karš Afganistānā|iebruka šajā valstī]], taču bin Ladenu notvert neizdevās. === Nāve === Osamu bin Ladenu nogalināja [[atentāts|atentātā]] 2011. gadā naktī uz 2. maiju, ko veica ASV Īpašo spēku vienība uzbrukumā kādai privātmājai [[Abotābāda]]s priekšpilsētā Bilalā (50 kilometrus uz ziemeļiem no [[Pakistāna]]s galvaspilsētas [[Islāmābāda]]s).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/376183-baltais_nams_bin_ladens_uzbrukuma_bridi_nebija_brunots|title= Baltais nams: Bin Ladens uzbrukuma brīdī nebija bruņots|accessdate= {{dat|2011|6|3||bez}}|author= |date= |publisher= Tvnet}}</ref> Ēkā nogalināja arī trīs vīriešus un vienu sievieti, viens no nogalinātajiem vīriešiem bija bin Ladena dēls. Operācija ilgusi mazāk nekā 40 minūtes. ASV spēki tās gaitā zaudēja helikopteru mehāniskas kļūmes dēļ un paši iznīcināja šo lidaparātu.<ref name="Tvnet nogalinats bin Ladens">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/375858-asv_nogalinats_osama_bin_ladens|title= ASV: nogalināts Osama bin Ladens|accessdate= {{dat|2011|5|2||bez}}|author= |date= {{dat|2011|5|2||bez}}|publisher= Tvnet}}</ref> Bin Ladena līķi nogādāja uz ASV lidmašīnu bāzes kuģa ''Carl Vinson'' Arābijas jūrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.apollo.lv/portal/news/articles/237845?ref=theme|title= ASV senators medijiem stāsta, kā izskatījies bin Ladena līķis|accessdate= {{dat|2011|6|3||bez}}|author= |date= |publisher= Apollo|archiveurl= https://web.archive.org/web/20110514091353/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/237845?ref=theme|archivedate= {{dat|2011|05|14||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{11. septembra uzbrukums}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ladens, Osama bin}} [[Kategorija:1957. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2011. gadā mirušie]] [[Kategorija:Saūda Arābijas cilvēki]] [[Kategorija:Teroristi]] [[Kategorija:Al-Qaida]] 3wv7mb121dixg826ysqfgyq7u8lk1nv 3665825 3665798 2022-08-02T15:36:36Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: Al-Qaeda → Al-Qaida using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Osama bin Ladens | vārds_orig = {{ara|أسامة بن لادن}} | attēls = Osama bin Laden portrait.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Osama bin Ladens aptuveni 1997. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1957 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 10 | dz_vieta = {{vieta|Saūda Arābija|Rijāda}} | m_dat_alt = | m_gads = 2011 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 2 | m_vieta = {{vieta|Pakistāna|Abotābāda}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = ''[[Al-Qaida]]'' līderis | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Osama bin Muhameds bin Avads bin Ladens''' ({{val|ar|أسامة بن محمد بن عوض بن لادن}}, ''Usāmah bin Muhammad bin Awad bin Lādin''; dzimis {{dat|1957|03|10}} [[Rijāda|Rijādā]], [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]], miris {{dat|2011|05|01}}) bija [[teroristi|teroristu]] organizācijas ''[[Al-Qaida]]'' līderis. Viņš bija iekļauts [[FIB]] 10 vismeklētāko noziedznieku sarakstā un par viņa notveršanu bija izsludināta 25 000 000 [[ASV dolāri|ASV dolāru]] liela atlīdzība.<ref name="autogenerated1">{{laikraksta atsauce|last= |first= |author= |authorlink= |coauthors= |date= {{dat|2001|10|8||bez}}|title= Divus metrus garais miljonārs naudu tērē teroram|journal= Diena|volume= |issue= |page= |pages= 4. lpp|publisher= |location= Rīga|issn= |url= |language= }}</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis 1957. gadā [[Rijāda|Rijādā]] [[Jemena|jemeniešu]] celtniecības uzņēmēja Mohammada bin Ladena (1908—1967) un viņa 11. sievas [[Sīrija|sīrietes]] Hamidas al-Atas ģimenē kā septiņpadsmitais bērns (no 52). Drīz pēc viņa piedzimšanas viņa māti izdeva pie cita vīra un bērnību Osama pavadīja patēva ģimenē [[Hidžaza|Hidžazā]]. Bija 194 cm garš<ref name="autogenerated1" /> un izteikti reliģiozs cilvēks, dienēja [[Šariats|šariata]] policijā, kuras uzdevums ir uzraudzīt, cik cītīgi Saūda Arābijas iedzīvotāji ievēro reliģijas noteiktās uzvedības normas. Pēc tēva nāves aviokatastrofā 1967. gadā Osama mantoja vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu kapitālu un ieņēma vadošus amatus ģimenes uzņēmumā. Jau 16 gadu vecumā viņš sāka simpatizēt Saūda Arābijas reliģiski-politiskajai opozīcijai. 1979. gadā viņš pārtrauca studijas [[Džida]]s [[Karaļa Abdel Aziza universitāte]]s Ekonomikas un menedžmenta fakultātē un 1980. gada ziemā un pavasarī uzturējās [[Lahora|Lahorā]], [[Pakistāna|Pakistānā]], kur veidoja sakarus ar afgāņu opozīciju, palīdzēja tai ar finansējumu. Apbruņojis par saviem līdzekļiem aptuveni 2000 vīru lielu [[Arābi|arābu]] brīvprātīgo vienību, pārgāja robežu ar [[Afganistānas Demokrātiskā Republika|Afganistānu]] un piedalījās [[Afganistānas karš (1979—1989)|karā pret PSRS karaspēku]]. 1984. gadā bija viens no brīvprātīgo [[Modžaheds|modžahedu]] no citām [[Islāms|islāma]] valstīm vervēšanas biroja ''Maktab al-hidamat'' izveidotājiem, kur viņa organizatoriskie talanti varēja labāk izpausties, organizējot rekrutēšanu un ierašanos [[Pakistāna|Pakistānā]], pārvietošanās ceļus, kaujinieku treniņu nometnes. Tā kā šis process norisa [[Aukstais karš|aukstajā karā]] Pakistānas teritorijā, biroja darbība norisa ciešā sadarbībā ar Pakistānas un ASV specdienestiem, kuri piedalījās Osamas un tā līdzgaitnieku apmācībā un sagatavošanā. 1988. gadā birojs kļuva vairāk pazīstams kā ''[[Al-Qaida]]''. Kopš 1989. gada izveidoja vairāk nekā 60 uzņēmumu, daudziem centrālie biroji atradās Rietumos. Terorisma eksperta un rakstnieka Rolāna Žakāra grāmatā "Osamas bin Ladena vārdā" minēts, ka Osama bin Ladens investējis simtiem miljonu dolāru [[Zviedrija|Zviedrijā]] un [[Norvēģija|Norvēģijā]], kur viņu interesējušas ar zemkopību un piena produktu ražošanu saistītie uzņēmumi.<ref name="autogenerated1" /> 1991. gadā Osamu bin Ladenu par opozīcijas atbalstīšanu izraidīja no Saūda Arābijas un viņš pārcēlās uz dzīvi [[Sudāna|Sudānā]]. Nodarbojās ar celtniecību un ceļu būvi (viņa uzņēmumi izbūvēja aptuveni 1200 km cietā seguma ceļu), [[Hartuma|Hartumā]] uzcēla [[farmācija]]s rūpnīcu un pētniecības centru. 1996. gada augustā Osama bin Ladens izsludināja reliģisko karu un pēc izraidīšanas no Sudānas viņš pārcēlās uz dzīvi [[Afganistānas Islāma Emirāts|Afganistānas Islāma Emirātā]]. 1998. gada 7. augustā bin Ladena vadībā tika sarīkoti sprādzieni pie ASV vēstniecībām [[Kenija|Kenijā]] un [[Tanzānija|Tanzānijā]], kur terora aktos gāja bojā 224 cilvēki. 20. augustā ASV kara aviācija uzlidojumā sagrāva bin Ladena rūpnīcu Sudānā, vainojot viņu ķīmisko ieroču ražošanā. {{dat|2001|9|11}} ASV notika [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|terora aktu kopums]], kurā gāja bojā 2976 cilvēki, no kuriem lielākā daļa bija civiliedzīvotāji. Jau 13. septembrī ASV valsts sekretārs [[Kolins Pauels]] par šī terora aktu organizēšanu apsūdzēja ''Al-Qaida'' un tās līderi bin Ladenu. 28. septembrī FIB nāca klajā ar paziņojumu, ka vismaz trijiem no teroristiem esot bijusi saistība ar ''Al-Qaida''.<ref>Sabiedrotie pārliecināti par bin Ladena vainu. // Diena. 8.10.2001., 1. lpp.</ref> ASV valdība pieprasīja Afganistānai izdot Osamu, un 7. oktobrī [[ASV karš Afganistānā|iebruka šajā valstī]], taču bin Ladenu notvert neizdevās. === Nāve === Osamu bin Ladenu nogalināja [[atentāts|atentātā]] 2011. gadā naktī uz 2. maiju, ko veica ASV Īpašo spēku vienība uzbrukumā kādai privātmājai [[Abotābāda]]s priekšpilsētā Bilalā (50 kilometrus uz ziemeļiem no [[Pakistāna]]s galvaspilsētas [[Islāmābāda]]s).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/376183-baltais_nams_bin_ladens_uzbrukuma_bridi_nebija_brunots|title= Baltais nams: Bin Ladens uzbrukuma brīdī nebija bruņots|accessdate= {{dat|2011|6|3||bez}}|author= |date= |publisher= Tvnet}}</ref> Ēkā nogalināja arī trīs vīriešus un vienu sievieti, viens no nogalinātajiem vīriešiem bija bin Ladena dēls. Operācija ilgusi mazāk nekā 40 minūtes. ASV spēki tās gaitā zaudēja helikopteru mehāniskas kļūmes dēļ un paši iznīcināja šo lidaparātu.<ref name="Tvnet nogalinats bin Ladens">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/375858-asv_nogalinats_osama_bin_ladens|title= ASV: nogalināts Osama bin Ladens|accessdate= {{dat|2011|5|2||bez}}|author= |date= {{dat|2011|5|2||bez}}|publisher= Tvnet}}</ref> Bin Ladena līķi nogādāja uz ASV lidmašīnu bāzes kuģa ''Carl Vinson'' Arābijas jūrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.apollo.lv/portal/news/articles/237845?ref=theme|title= ASV senators medijiem stāsta, kā izskatījies bin Ladena līķis|accessdate= {{dat|2011|6|3||bez}}|author= |date= |publisher= Apollo|archiveurl= https://web.archive.org/web/20110514091353/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/237845?ref=theme|archivedate= {{dat|2011|05|14||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{11. septembra uzbrukums}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ladens, Osama bin}} [[Kategorija:1957. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2011. gadā mirušie]] [[Kategorija:Saūda Arābijas cilvēki]] [[Kategorija:Teroristi]] [[Kategorija:Al-Qaida]] 3pj4hbvrok8yc7jl71mgq6ko8cj13w0 Berlīne 0 5909 3665723 3662975 2022-08-02T13:44:43Z Lear 21 107648 + Ekonomka wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Berlīne | official_name = ''Berlin'' | settlement_type = | image_skyline = Berlin Montage 2022.png | image_caption = | image_flag = Flag of Berlin.svg | image_seal = | image_shield = Coat of arms of Berlin.svg | shield_link = | flag_link = | shield_size = 50px | image_map = Berlin in Germany and EU.png | pushpin_map = | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Federālā zeme | subdivision_type2 = | subdivision_name = {{flaga|Vācija}} [[Vācija]] | subdivision_name1 = Berlīne | subdivision_name2 = | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = Mērs | leader_name = Franziska Giffey ([[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija|SPD]]) | area_magnitude = | area_total_km2 = 892 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 31.12.2020 | population_footnotes = | population_total = 3769495 | population_urban = | population_metro = 4473101 | population_density_km2 = auto | timezone = CET | utc_offset = +1 | timezone_DST = CEST | utc_offset_DST = +2 | latd = 52 | latm = 31 | lats = 25 | latNS = N | longd = 13 | longm = 24 | longs = 41 | longEW = E | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = 10115—14199 | elevation_footnotes = | elevation_m = 34 - 115 | website = [http://www.berlin.de/ berlin.de] | footnotes = }} '''Berlīne''' ({{val|de|Berlin}}, izrunā: {{Unicode|[[IPA|[bɛɐ̯ˈliːn]]]}}) ir [[Vācija]]s [[galvaspilsēta]], kā arī atsevišķa [[Vācijas federālās zemes|federālā zeme]]. Tā ir lielākā valsts pilsēta, kā arī [[Eiropas Savienība]]s lielākā pilsēta. Berlīne atrodas Vācijas ziemeļaustrumos. Caur Berlīni tek [[Šprē]] un [[Hāfele]]s upes. Berlīne ir pasaules kultūras, politikas, mediju un zinātņu centrs. Tās ekonomika galvenokārt balstās uz augsto tehnoloģiju rūpniecību un pakalpojumu sektoru. Nozīmīgākās nozares ietver [[Informācijas tehnoloģijas|IT]], [[farmācija|farmāciju]], [[biomedicīna|biomedicīnu]], [[inženierzinātne|inženierzinātni]], [[biotehnoloģija]]s, [[elektronika|elektroniku]], satiksmes inženierzinātni un [[atjaunīgā enerģija|atjaunīgo enerģiju]]. Berlīne kalpo arī par nozīmīgu dzelzceļa un gaisa satiksmes centru, kā arī tā ir populārs tūristu galamērķis. Berlīne pirmo reizi dokumentēta [[13. gadsimts|13. gadsimtā]]. Berlīne ir bijusi [[Prūsijas Karaliste]]s (1701-1918), [[Vācijas impērija]]s (1871-1918), [[Veimāras republika]]s (1919-1933) un [[Trešais reihs|Trešā reiha]] (1933-1945) galvaspilsēta. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no [[1949]]. līdz [[1990]]. gadam Berlīne tika sadalīta divās daļās: [[Austrumberlīne|Austrumberlīnē]] un [[Rietumberlīne|Rietumberlīnē]]. Austrumberlīne kļuva par [[Austrumvācija]]s galvaspilsētu, bet Rietumberlīne kļuva par [[Rietumvācija]]s [[anklāvs|anklāvu]], kuru no [[1961]]. līdz [[1989]]. gadam apjoza [[Berlīnes mūris]]. Pēc [[Vācijas atkalapvienošana]]s Berlīne atkārtoti kļuva par Vācijas galvaspilsētu. Berlīne ir mājvieta slavenām universitātēm, pētniecības institūtiem, orķestriem, muzejiem un sporta komandām. Pilsēta ir labi pazīstami ar saviem festivāliem, daudzveidīgo arhitektūru, naktsdzīvi, mūsdienu mākslu, sabiedrisko transporta tīklu un augstas kvalitātes dzīves līmeni. == Vēsture == [[Attēls:West and East Germans at the Brandenburg Gate in 1989.jpg|thumb|200px|left|[[Berlīnes mūris]] pie [[Brandenburgas vārti]]em neilgi pirms nojaukšanas 1989. gadā.]] Berlīne būtībā ir ļoti jauna pilsēta. Tā sāka strauji attīstīties tikai pēc 1871. gada, kad tā kļuva par [[Vācu impērija]]s galvaspilsētu. Tomēr 20. gadsimta vēsturē Berlīnei ir īpaša nozīme. Tā kļuva par [[Trešais reihs|Trešā reiha]] galvaspilsētu. Adolf Hitler uzdeva savam iemīļotākajam arhitektam [[Alberts Špērs|Albertam Špēram]] radīt t.s. ''Welthauptstadt Germania'' (''Pasaules galvaspilsētu Germāniju''), nojaucot veco apbūvi un radot gigantiskas klasicisma stila celtnes. Maz kas tika realizēts no šiem plāniem, bet 1945. gadā Berlīne gandrīz pilnībā (70%) tika nopostīta. Pēc Vācijas kapitulācijas pilsēta tika sadalīta četrās okupācijas zonās — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Francija]]s un [[Padomju Savienība|PSRS]]. Tādējādi pilsēta kļuva par [[Aukstais karš|Aukstā kara]] krustpunktu. Berlīne (faktiski Austrumberlīne) kļuva par [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] galvaspilsētu, bet Rietumberlīne saglabāja okupētas teritorijas statusu. 1948. gada 26. jūnijā PSRS varas iestādes sāka Berlīnes blokādi, pārtraucot Rietumberlīnes apgādi ar produktiem un citām precēm. Rietumu sabiedrotie noorganizēja "gaisa tiltu" Berlīnes apgādei. Lai neļautu Austrumberlīnes iedzīvotājiem pārbēgt uz Rietumiem, 1961. gada 13. augustā tika uzcelts [[Berlīnes mūris]], kas kopā ar sadalīto pilsētu ir kļuvis par Aukstā kara simboliem. === Klāt === Berlīnes mūris krita 1989. gada 9. novembrī un šo datumu pieņem par Aukstā kara beigām. 1991. gada jūnijā [[Bundestāgs]] nolēma pārcelt apvienotās Vācijas galvaspilsētu no [[Bonna]]s uz Berlīni. == Demogrāfija == {{Colbegin|3}} * [[1220]] — 2 400 * [[1650]] — 6 500 * [[1709]] — 55 000 * [[1747]] — 107 000 * [[1800]] — 172 000 * [[1850]] — 420 000 * [[1861]] — 548 000 * [[1877]] — 1 009 000 * [[1900]] — 1 890 000 * [[1912]] — 2 095 000 * [[1917]] — 1 744 000 * [[1925]] — 4 024 000 * [[1942]] — 4 478 000 * [[1945]] — 2 807 000 * [[1950]] — 3 340 000 * [[1975]] — 3 083 000 * [[1987]] — 3 250 000 * [[1997]] — 3 425 000 * [[2007. gads|2007]] — 3 370 000 * [[2009. gads|2009]] — 3 431 420 * [[2010. gads|2010]] — 3 440 441 {{Colend}} == Ģeogrāfija == <gallery mode="packed"> Attēls:Sunrise Berlin 2014.jpg|Berlīne (2014) Attēls:Berlin - City Center Panorama.jpg|Berlīne (2015) </gallery> === Klimats === Berlīnē ir mērens piejūras klimats. Vasaras ir siltas, dažkārt mitras ar vidējo temperatūru 22-25&nbsp;°C dienā un 12-14&nbsp;°C naktī. Ziemas ir aukstas ar diezgan augstu vidējo temperatūru 3&nbsp;°C dienā un -2&nbsp;°C naktī. Pavasaris un rudens ir auksts un mitrs. Berlīnes apbūves teritorija rada mikroklimatu, kas uzkrāj siltumu starp ēkām un pilsētā mēdz būt par 4&nbsp;°C augstāka temperatūra nekā apkārtējos apgabalos. Gada nokrišņu daudzums ir 570&nbsp;mm ar mērenu nokrišņu daudzumu visu gadu. Sniegs galvenokārt sāk snigt no decembra līdz martam, taču sniega sega bieži paliek uz ilgāku laiku. Nesenā ziema 2009./2010. bija izņēmums, jo tad bija patstāvīga sniega sega no decembra beigām līdz marta sākumam. {{Weather box |location=Berlīnes |metric first=yes |single line=yes |Jan record high C=15.0 |Feb record high C=17.0 |Mar record high C=23.0 |Apr record high C=30.0 |May record high C=33.0 |Jun record high C=36.0 |Jul record high C=38.8 |Aug record high C=35.0 |Sep record high C=32.0 |Oct record high C=25.0 |Nov record high C=18.0 |Dec record high C=15.0 |year record high C=38.8 |Jan high C=2.9 |Feb high C=4.2 |Mar high C=8.5 |Apr high C=13.2 |May high C=18.9 |Jun high C=21.6 |Jul high C=23.7 |Aug high C=23.6 |Sep high C=18.8 |Oct high C=13.4 |Nov high C=7.1 |Dec high C=4.4 |year high C=13.4 |Jan mean C=0.5 |Feb mean C=1.3 |Mar mean C=4.9 |Apr mean C=8.7 |May mean C=14.0 |Jun mean C=17.0 |Jul mean C=19.0 |Aug mean C=18.9 |Sep mean C=14.7 |Oct mean C=9.9 |Nov mean C=4.7 |Dec mean C=2.0 |year mean C=9.6 |Jan low C=−1.9 |Feb low C=−1.5 |Mar low C=1.3 |Apr low C=4.2 |May low C=9.0 |Jun low C=12.3 |Jul low C=14.3 |Aug low C=14.1 |Sep low C=10.6 |Oct low C=6.4 |Nov low C=2.2 |Dec low C=−0.4 |year low C=5.9 |Jan record low C=-26.1 |Feb record low C=-25.0 |Mar record low C=-13.0 |Apr record low C=-4.0 |May record low C=-1.0 |Jun record low C=4.0 |Jul record low C=7.0 |Aug record low C=7.0 |Sep record low C=0.0 |Oct record low C=-7.0 |Nov record low C=-9.0 |Dec record low C=-24.0 |year record low C=-26.1 |Jan rain mm=42.3 |Feb rain mm=33.3 |Mar rain mm=40.5 |Apr rain mm=37.1 |May rain mm=53.8 |Jun rain mm=68.7 |Jul rain mm=55.5 |Aug rain mm=58.2 |Sep rain mm=45.1 |Oct rain mm=37.3 |Nov rain mm=43.6 |Dec rain mm=55.3 |Jan rain days=10.0 |Feb rain days=8.0 |Mar rain days=9.1 |Apr rain days=7.8 |May rain days=8.9 |Jun rain days=9.8 |Jul rain days=8.4 |Aug rain days=7.9 |Sep rain days=7.8 |Oct rain days=7.6 |Nov rain days=9.6 |Dec rain days=11.4 |unit rain days= 1.0 mm |Jan sun=46.5 |Feb sun=73.5 |Mar sun=120.9 |Apr sun=159.0 |May sun=220.1 |Jun sun=222.0 |Jul sun=217.0 |Aug sun=210.8 |Sep sun=156.0 |Oct sun=111.6 |Nov sun=51.0 |Dec sun=37.2 |year sun=1625.6 |source 1= }} === Aglomerācija === {{Pamatraksts|Brandenburga}} === Arhitektūra === [[Attēls:Brandenburger Tor nachts 2012-07.jpg|thumb|[[Brandenburgas vārti]]]] * Aleksandra laukums - Berlīnes centrālais laukums * [[Berlīnes televīzijas tornis]] — augstākais tornis Vācijā * [[Brandenburgas vārti]] - Berlīnes un visas Vācijas simbols, attēlots uz Vācijas [[eiro]] monētām * Neptūna strūklaka - slavenākā Berlīnes strūklaka * Potsdamas laukums - Berlīnes modernā arhitektūra * [[Reihstāgs (ēka)|Reihstāgs]] - atjaunotā Vācijas parlamenta celtne * ''Tiergarten'' (Zvēru dārzs) - slavenākais Berlīnes parks * ''Unter den Linden'' (Zem liepām) - Berlīnes centrālā iela * [[Berlīnes Uzvaras kolonna|Uzvaras kolonna]] ar Berlīnes simbolu - eņģeli <gallery class="center" mode="nolines" widths="180"> Attēls:German Cathedral and Concert Hall.JPG|''Gendarmenmarkt'' Attēls:Haus der Kulturen der Welt Nachtaufnahme.jpg|Haus der Kulturen der Welt Attēls:Berlin Reichstag BW 2.jpg|[[Reihstāgs (ēka)|Reihstāgs]] Attēls:Berliner Dom bei Nacht.jpg|Berlīnes Doms naktī Attēls:Siegessäule 2.JPG|[[Berlīnes Uzvaras kolonna|Uzvaras kolonna]] </gallery> == Administratīvais iedalījums == [[Attēls:Berlin Subdivisions.svg|thumb|300px|12 apgabalos]] Administratīvi Berlīne ir sadalīta 12 apgabalos ({{val-de|Bezirke}}). *Mitte *Friedrichshain-Kreuzberg *Charlottenburg-Wilmersdorf *Lichtenberg *Marzahn-Hellersdorf *Neukölln *Pankow *Reinickendorf *Spandau *Steglitz-Zehlendorf *Tempelhof-Schöneberg *Treptow-Köpenick === Sadraudzības pilsētas === Berlīnei ir [[Sadraudzības pilsēta|sadraudzības]] attiecības ar 17 pilsētām: {{Colbegin|2}} * 1967 {{flaga|ASV}} [[Losandželosa]], ASV * 1987 {{flaga|Francija}} [[Parīze]], Francija * 1988 {{flaga|Spānija}} [[Madride]], Spānija * 1989 {{flaga|Turcija}} [[Stambula]], Turcija * 1991 {{flaga|Polija}} [[Varšava]], Polija * 1991 {{flaga|Krievija}} [[Maskava]], Krievija * 1992 {{flaga|Beļģija}} [[Brisele]], Beļģija * 1992 {{flaga|Ungārija}} [[Budapešta]], Ungārija * 1993 {{flaga|Uzbekistāna}} [[Taškenta]], Uzbekistāna * 1993 {{flaga|Meksika}} [[Mehiko]], Meksika * 1993 {{flaga|Indonēzija}} [[Džakarta]], Indonēzija * 1994 {{flaga|Ķīna}} [[Pekina]], Ķīna * 1994 {{flaga|Japāna}} [[Tokija]], Japāna * 1994 {{flaga|Argentīna}} [[Buenosairesa]], Argentīna * 1995 {{flaga|Čehija}} [[Prāga]], Čehija * 2000 {{flaga|Namībija}} [[Vindhuka]], Namībija * 2000 {{flaga|Anglija}} [[Londona]], Anglija {{Colend}} [[Attēls:Berlin panorama.jpg|thumb|[[Bundestāgs]] (kreisi) ]] === Galvaspilsēta === * Schloss Bellevue - [[Vācijas prezidents]] * Bundeskanzleramt - [[Vācijas kanclers]] * [[Reihstāgs (ēka)|Reihstāgs]] - [[Bundestāgs]] * Bundesrat * Bundesministerium der Finanzen * [[Latvijas vēstnieks Vācijā]] == Zinātnes == [[Image:TUBerlin2021.jpg|küçükresim|thumb|[[Berlīnes Tehniskā universitāte]]]] * [[Berlīnes Humboltu universitāte]] * [[Berlīnes Tehniskā universitāte]] * Freie Universität Berlin * Universität der Künste Berlin * Alice Salomon Hochschule Berlin (ASH) * Berliner Hochschule für Technik (BHT) * Hochschule für Technik und Wirtschaft Berlin (HTW) * Hochschule für Wirtschaft und Recht Berlin (HWR) * European School of Management and Technology * Max-Planck-Gesellschaft * International Mathematical Union * Robert Koch-Institut * Max-Delbrück-Centrum für Molekulare Medizin * Zuse Institut Berlin * Fritz-Haber-Institut * TU9 German Universities of Technology * Leibniz-Gemeinschaft * Berlin-Brandenburgische Akademie der Wissenschaften === Nobela prēmiju laureāti === [[Image:Bundesarchiv Bild183-R57262, Werner Heisenberg.jpg|thumb|upright|[[Verners Heizenbergs]] (1933)]] {|class="wikitable" |-valign="top" | * 1902 [[Hermanis Emils Fišers]] * 1902 [[Teodors Momzens]] * 1905 [[Ādolfs fon Beiers]] * 1905 [[Robert Koch]] * 1907 [[Eduards Buhners]] * 1908 [[Pauls Ērlihs]] * 1909 [[Kārlis Ferdinands Brauns]] * 1910 [[Oto Vallahs]] * 1910 [[Albrehts Kosels]] * 1910 [[Pauls Heize]] * 1911 [[Vilhelms Vīns]] * 1914 [[Makss fon Laue]] * 1918 [[Fricis Hābers]] * 1918 [[Makss Planks]] * 1920 [[Valters Nernsts]] * 1921 [[Alberts Einšteins]] || * 1925 [[Gustavs Hercs]] * 1925 [[Džeimss Franks]] * 1925 [[Rihards Zigmondi]] * 1932 [[Verners Heizenbergs]] * 1933 [[Ervīns Šrēdingers]] * 1936 [[Peters Debajs]] * 1944 [[Oto Hāns]] * 1950 [[Kurts Alders]] * 1953 [[Fricis Alberts Lipmanis]] * 1953 [[Hanss Ādolfs Krebss]] * 1954 [[Makss Borns]] * 1956 [[Valters Bote]] * 1994 [[Reinhards Zeltens]] * 2009 [[Herta Millere]] * 2020 [[Emanuela Šarpentjē]] |} == Ekonomika == Šeit atrodas galvenās mītnes vairākām transnacionālām kompānijām: * [[Siemens]] - pasaulē lielākā elektrotehnikas un elektronikas kompānija. * Deutsche Bahn * Charité * Axel Springer * Zalando * Springer Nature == Kultūra == === Filmas par Berlīni === [[Attēls:20150212 - Wim Wenders at Berlinale by sebaso 2.jpg|thumb|[[Vims Venderss]]]] * Berlin: Die Sinfonie der Großstadt (Berlīne: lielpilsētas simfonija) (1927) — rež. Valters Rutmans (''Walter Ruttmann''). * Germania anno zero (Vācija — nulles stunda) (1948) — rež. Roberto Roselīni (''Roberto Rossellini''). * Cabaret (Kabarē) (1972) — rež. Bobs Foss (''Bob Fosse''). * Berlin Alexanderplatz (Berlīne, Aleksandra laukums) (1980) — rež. [[Rainers Verners Fasbinders]] (''Rainer Werner Fassbinder''). * Christiane F. - Wir Kinder vom Bahnhof Zoo (Mēs — Zoo stacijas bērni) (1981) — rež. Uli Ēdels (''Uli Edel''). * Der Himmel über Berlin (Debesis pār Berlīni) (1987) — rež. [[Vims Venderss]] (''Wim Wenders''). * Good Bye Lenin! (2003) — rež. Volfgangs Bekers (''Wolfgang Becker''). === Ievērojamas personības === Berlīnē dzimuši: {{div col}} * [[Žeroms Boatengs]] (''Jérôme Boateng'', 1988—) — futbolists * [[Konrāds Cūze]] (''Konrad Zuse'', 1910—1995) — inženieris * [[Marlēna Dītriha]] (''Marlene Dietrich'', 1901—1992) - aktrise un dziedātāja * [[Frīdrihs II Lielais|Frīdrihs Lielais]] (''Friedrich der Große'', 1712—1786) - Prūsijas karalis * [[Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts)|Frīdrihs Vilhelms I]] (''Friedrich Wilhelm I.'', 1620—1688) — Brandenburgas kūrfirsts * [[Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns|Frīdrihs Vilhelms I]] (''Friedrich Wilhelm I.'', 1688—1740) — Prūsijas karalis * [[Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns|Frīdrihs Vilhelms II]] (''Friedrich Wilhelm II.'', 1744—1797) — Prūsijas karalis * [[Frīdrihs Vilhelms IV Hoencollerns|Frīdrihs Vilhelms IV]] (''Friedrich Wilhelm IV.'', 1795—1861) — Prūsijas karalis * [[Valters Gropiuss]] — arhitekts * [[Georgs Gross]] (''George Grosz'', 1893—1959) — mākslinieks * [[Aleksandrs fon Humbolts]] (''Alexander von Humboldt'', 1769—1859) — zinātnieks * [[Herberts Markūze]] (''Herbert Marcuse'', 1898—1979) — filozofs * [[Lenija Rīfenštāle]] (''Leni Riefenstahl'', 1902—2003) — kinorežisore * [[Gustavs Štrēzemans]] — politiķis * [[Kurts Tuholskis]] (''Kurt Tucholsky'', 1890—1935) — publicists * [[Vilhelms I]] (''Wilhelm I.'', 1797—1888) — Vācijas imperators * [[Vilhelms II]] (''Wilhelm II.'', 1859—1941) — Vācijas imperators {{div col end}} === Sports === [[Attēls:Union-Fans-Choreographie.jpg|thumb|[[1. FC Union Berlin]]]] * [[1. FC Union Berlin]] * [[Hertha BSC]] * Alba Berlin * Füchse Berlin * [[Berlīnes Eisbären]] * Berlin Recycling Volleys * [[Mercedes-Benz Arena (Berlīne)]] * Stadion an der Alten Försterei * [[Berlīnes olimpiskais stadions]] === Attēlu galerija === <gallery mode="packed" heights="150px"> Image:Gorilla gorilla gorilla 01.jpg|Berlīnes zoodārzā Image:Philharmonie 1a.jpg|Berlīnes filharmonija Image:Nefertiti 30-01-2006.jpg|Nofretetes statuja Berlīnes muzejā Image:Berlin KaDeWe.jpg|KaDeWe </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vācijas zemes}} {{Eiropas galvaspilsētas}} {{VOS norises vietas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Berlīne|*]] [[Kategorija:Eiropas galvaspilsētas]] [[Kategorija:Olimpisko spēļu mājvietas]] dp5k91brpnur5yc3oiaobjcrn2r6u2i 3665867 3665723 2022-08-02T18:19:47Z Lear 21 107648 + Demogrāfija wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Berlīne | official_name = ''Berlin'' | settlement_type = | image_skyline = Berlin Montage 2022.png | image_caption = | image_flag = Flag of Berlin.svg | image_seal = | image_shield = Coat of arms of Berlin.svg | shield_link = | flag_link = | shield_size = 50px | image_map = Berlin in Germany and EU.png | pushpin_map = | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Federālā zeme | subdivision_type2 = | subdivision_name = {{flaga|Vācija}} [[Vācija]] | subdivision_name1 = Berlīne | subdivision_name2 = | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = Mērs | leader_name = Franziska Giffey ([[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija|SPD]]) | area_magnitude = | area_total_km2 = 892 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 31.12.2020 | population_footnotes = | population_total = 3769495 | population_urban = | population_metro = 4473101 | population_density_km2 = auto | timezone = CET | utc_offset = +1 | timezone_DST = CEST | utc_offset_DST = +2 | latd = 52 | latm = 31 | lats = 25 | latNS = N | longd = 13 | longm = 24 | longs = 41 | longEW = E | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = 10115—14199 | elevation_footnotes = | elevation_m = 34 - 115 | website = [http://www.berlin.de/ berlin.de] | footnotes = }} '''Berlīne''' ({{val|de|Berlin}}, izrunā: {{Unicode|[[IPA|[bɛɐ̯ˈliːn]]]}}) ir [[Vācija]]s [[galvaspilsēta]], kā arī atsevišķa [[Vācijas federālās zemes|federālā zeme]]. Tā ir lielākā valsts pilsēta, kā arī [[Eiropas Savienība]]s lielākā pilsēta. Berlīne atrodas Vācijas ziemeļaustrumos. Caur Berlīni tek [[Šprē]] un [[Hāfele]]s upes. Berlīne ir pasaules kultūras, politikas, mediju un zinātņu centrs. Tās ekonomika galvenokārt balstās uz augsto tehnoloģiju rūpniecību un pakalpojumu sektoru. Nozīmīgākās nozares ietver [[Informācijas tehnoloģijas|IT]], [[farmācija|farmāciju]], [[biomedicīna|biomedicīnu]], [[inženierzinātne|inženierzinātni]], [[biotehnoloģija]]s, [[elektronika|elektroniku]], satiksmes inženierzinātni un [[atjaunīgā enerģija|atjaunīgo enerģiju]]. Berlīne kalpo arī par nozīmīgu dzelzceļa un gaisa satiksmes centru, kā arī tā ir populārs tūristu galamērķis. Berlīne pirmo reizi dokumentēta [[13. gadsimts|13. gadsimtā]]. Berlīne ir bijusi [[Prūsijas Karaliste]]s (1701-1918), [[Vācijas impērija]]s (1871-1918), [[Veimāras republika]]s (1919-1933) un [[Trešais reihs|Trešā reiha]] (1933-1945) galvaspilsēta. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no [[1949]]. līdz [[1990]]. gadam Berlīne tika sadalīta divās daļās: [[Austrumberlīne|Austrumberlīnē]] un [[Rietumberlīne|Rietumberlīnē]]. Austrumberlīne kļuva par [[Austrumvācija]]s galvaspilsētu, bet Rietumberlīne kļuva par [[Rietumvācija]]s [[anklāvs|anklāvu]], kuru no [[1961]]. līdz [[1989]]. gadam apjoza [[Berlīnes mūris]]. Pēc [[Vācijas atkalapvienošana]]s Berlīne atkārtoti kļuva par Vācijas galvaspilsētu. Berlīne ir mājvieta slavenām universitātēm, pētniecības institūtiem, orķestriem, muzejiem un sporta komandām. Pilsēta ir labi pazīstami ar saviem festivāliem, daudzveidīgo arhitektūru, naktsdzīvi, mūsdienu mākslu, sabiedrisko transporta tīklu un augstas kvalitātes dzīves līmeni. == Vēsture == [[Attēls:West and East Germans at the Brandenburg Gate in 1989.jpg|thumb|200px|left|[[Berlīnes mūris]] pie [[Brandenburgas vārti]]em neilgi pirms nojaukšanas 1989. gadā.]] Berlīne būtībā ir ļoti jauna pilsēta. Tā sāka strauji attīstīties tikai pēc 1871. gada, kad tā kļuva par [[Vācu impērija]]s galvaspilsētu. Tomēr 20. gadsimta vēsturē Berlīnei ir īpaša nozīme. Tā kļuva par [[Trešais reihs|Trešā reiha]] galvaspilsētu. Adolf Hitler uzdeva savam iemīļotākajam arhitektam [[Alberts Špērs|Albertam Špēram]] radīt t.s. ''Welthauptstadt Germania'' (''Pasaules galvaspilsētu Germāniju''), nojaucot veco apbūvi un radot gigantiskas klasicisma stila celtnes. Maz kas tika realizēts no šiem plāniem, bet 1945. gadā Berlīne gandrīz pilnībā (70%) tika nopostīta. Pēc Vācijas kapitulācijas pilsēta tika sadalīta četrās okupācijas zonās — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Francija]]s un [[Padomju Savienība|PSRS]]. Tādējādi pilsēta kļuva par [[Aukstais karš|Aukstā kara]] krustpunktu. Berlīne (faktiski Austrumberlīne) kļuva par [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] galvaspilsētu, bet Rietumberlīne saglabāja okupētas teritorijas statusu. 1948. gada 26. jūnijā PSRS varas iestādes sāka Berlīnes blokādi, pārtraucot Rietumberlīnes apgādi ar produktiem un citām precēm. Rietumu sabiedrotie noorganizēja "gaisa tiltu" Berlīnes apgādei. Lai neļautu Austrumberlīnes iedzīvotājiem pārbēgt uz Rietumiem, 1961. gada 13. augustā tika uzcelts [[Berlīnes mūris]], kas kopā ar sadalīto pilsētu ir kļuvis par Aukstā kara simboliem. === Klāt === Berlīnes mūris krita 1989. gada 9. novembrī un šo datumu pieņem par Aukstā kara beigām. 1991. gada jūnijā [[Bundestāgs]] nolēma pārcelt apvienotās Vācijas galvaspilsētu no [[Bonna]]s uz Berlīni. == Demogrāfija == {{Colbegin|3}} * [[1220]] — 2 400 * [[1650]] — 6 500 * [[1709]] — 55 000 * [[1747]] — 107 000 * [[1800]] — 172 000 * [[1850]] — 420 000 * [[1861]] — 548 000 * [[1877]] — 1 009 000 * [[1900]] — 1 890 000 * [[1912]] — 2 095 000 * [[1917]] — 1 744 000 * [[1925]] — 4 024 000 * [[1942]] — 4 478 000 * [[1945]] — 2 807 000 * [[1950]] — 3 340 000 * [[1975]] — 3 083 000 * [[1987]] — 3 250 000 * [[1997]] — 3 425 000 * [[2007. gads|2007]] — 3 370 000 * [[2009. gads|2009]] — 3 431 420 * [[2010. gads|2010]] — 3 440 441 {{Colend}} ''Skatīt arī:'' ''[[Eiropas Savienības lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita]]'' == Ģeogrāfija == <gallery mode="packed"> Attēls:Sunrise Berlin 2014.jpg|Berlīne (2014) Attēls:Berlin - City Center Panorama.jpg|Berlīne (2015) </gallery> === Klimats === Berlīnē ir mērens piejūras klimats. Vasaras ir siltas, dažkārt mitras ar vidējo temperatūru 22-25&nbsp;°C dienā un 12-14&nbsp;°C naktī. Ziemas ir aukstas ar diezgan augstu vidējo temperatūru 3&nbsp;°C dienā un -2&nbsp;°C naktī. Pavasaris un rudens ir auksts un mitrs. Berlīnes apbūves teritorija rada mikroklimatu, kas uzkrāj siltumu starp ēkām un pilsētā mēdz būt par 4&nbsp;°C augstāka temperatūra nekā apkārtējos apgabalos. Gada nokrišņu daudzums ir 570&nbsp;mm ar mērenu nokrišņu daudzumu visu gadu. Sniegs galvenokārt sāk snigt no decembra līdz martam, taču sniega sega bieži paliek uz ilgāku laiku. Nesenā ziema 2009./2010. bija izņēmums, jo tad bija patstāvīga sniega sega no decembra beigām līdz marta sākumam. {{Weather box |location=Berlīnes |metric first=yes |single line=yes |Jan record high C=15.0 |Feb record high C=17.0 |Mar record high C=23.0 |Apr record high C=30.0 |May record high C=33.0 |Jun record high C=36.0 |Jul record high C=38.8 |Aug record high C=35.0 |Sep record high C=32.0 |Oct record high C=25.0 |Nov record high C=18.0 |Dec record high C=15.0 |year record high C=38.8 |Jan high C=2.9 |Feb high C=4.2 |Mar high C=8.5 |Apr high C=13.2 |May high C=18.9 |Jun high C=21.6 |Jul high C=23.7 |Aug high C=23.6 |Sep high C=18.8 |Oct high C=13.4 |Nov high C=7.1 |Dec high C=4.4 |year high C=13.4 |Jan mean C=0.5 |Feb mean C=1.3 |Mar mean C=4.9 |Apr mean C=8.7 |May mean C=14.0 |Jun mean C=17.0 |Jul mean C=19.0 |Aug mean C=18.9 |Sep mean C=14.7 |Oct mean C=9.9 |Nov mean C=4.7 |Dec mean C=2.0 |year mean C=9.6 |Jan low C=−1.9 |Feb low C=−1.5 |Mar low C=1.3 |Apr low C=4.2 |May low C=9.0 |Jun low C=12.3 |Jul low C=14.3 |Aug low C=14.1 |Sep low C=10.6 |Oct low C=6.4 |Nov low C=2.2 |Dec low C=−0.4 |year low C=5.9 |Jan record low C=-26.1 |Feb record low C=-25.0 |Mar record low C=-13.0 |Apr record low C=-4.0 |May record low C=-1.0 |Jun record low C=4.0 |Jul record low C=7.0 |Aug record low C=7.0 |Sep record low C=0.0 |Oct record low C=-7.0 |Nov record low C=-9.0 |Dec record low C=-24.0 |year record low C=-26.1 |Jan rain mm=42.3 |Feb rain mm=33.3 |Mar rain mm=40.5 |Apr rain mm=37.1 |May rain mm=53.8 |Jun rain mm=68.7 |Jul rain mm=55.5 |Aug rain mm=58.2 |Sep rain mm=45.1 |Oct rain mm=37.3 |Nov rain mm=43.6 |Dec rain mm=55.3 |Jan rain days=10.0 |Feb rain days=8.0 |Mar rain days=9.1 |Apr rain days=7.8 |May rain days=8.9 |Jun rain days=9.8 |Jul rain days=8.4 |Aug rain days=7.9 |Sep rain days=7.8 |Oct rain days=7.6 |Nov rain days=9.6 |Dec rain days=11.4 |unit rain days= 1.0 mm |Jan sun=46.5 |Feb sun=73.5 |Mar sun=120.9 |Apr sun=159.0 |May sun=220.1 |Jun sun=222.0 |Jul sun=217.0 |Aug sun=210.8 |Sep sun=156.0 |Oct sun=111.6 |Nov sun=51.0 |Dec sun=37.2 |year sun=1625.6 |source 1= }} === Aglomerācija === {{Pamatraksts|Brandenburga}} === Arhitektūra === [[Attēls:Brandenburger Tor nachts 2012-07.jpg|thumb|[[Brandenburgas vārti]]]] * Aleksandra laukums - Berlīnes centrālais laukums * [[Berlīnes televīzijas tornis]] — augstākais tornis Vācijā * [[Brandenburgas vārti]] - Berlīnes un visas Vācijas simbols, attēlots uz Vācijas [[eiro]] monētām * Neptūna strūklaka - slavenākā Berlīnes strūklaka * Potsdamas laukums - Berlīnes modernā arhitektūra * [[Reihstāgs (ēka)|Reihstāgs]] - atjaunotā Vācijas parlamenta celtne * ''Tiergarten'' (Zvēru dārzs) - slavenākais Berlīnes parks * ''Unter den Linden'' (Zem liepām) - Berlīnes centrālā iela * [[Berlīnes Uzvaras kolonna|Uzvaras kolonna]] ar Berlīnes simbolu - eņģeli <gallery class="center" mode="nolines" widths="180"> Attēls:German Cathedral and Concert Hall.JPG|''Gendarmenmarkt'' Attēls:Haus der Kulturen der Welt Nachtaufnahme.jpg|Haus der Kulturen der Welt Attēls:Berlin Reichstag BW 2.jpg|[[Reihstāgs (ēka)|Reihstāgs]] Attēls:Berliner Dom bei Nacht.jpg|Berlīnes Doms naktī Attēls:Siegessäule 2.JPG|[[Berlīnes Uzvaras kolonna|Uzvaras kolonna]] </gallery> == Administratīvais iedalījums == [[Attēls:Berlin Subdivisions.svg|thumb|300px|12 apgabalos]] Administratīvi Berlīne ir sadalīta 12 apgabalos ({{val-de|Bezirke}}). *Mitte *Friedrichshain-Kreuzberg *Charlottenburg-Wilmersdorf *Lichtenberg *Marzahn-Hellersdorf *Neukölln *Pankow *Reinickendorf *Spandau *Steglitz-Zehlendorf *Tempelhof-Schöneberg *Treptow-Köpenick === Sadraudzības pilsētas === Berlīnei ir [[Sadraudzības pilsēta|sadraudzības]] attiecības ar 17 pilsētām: {{Colbegin|2}} * 1967 {{flaga|ASV}} [[Losandželosa]], ASV * 1987 {{flaga|Francija}} [[Parīze]], Francija * 1988 {{flaga|Spānija}} [[Madride]], Spānija * 1989 {{flaga|Turcija}} [[Stambula]], Turcija * 1991 {{flaga|Polija}} [[Varšava]], Polija * 1991 {{flaga|Krievija}} [[Maskava]], Krievija * 1992 {{flaga|Beļģija}} [[Brisele]], Beļģija * 1992 {{flaga|Ungārija}} [[Budapešta]], Ungārija * 1993 {{flaga|Uzbekistāna}} [[Taškenta]], Uzbekistāna * 1993 {{flaga|Meksika}} [[Mehiko]], Meksika * 1993 {{flaga|Indonēzija}} [[Džakarta]], Indonēzija * 1994 {{flaga|Ķīna}} [[Pekina]], Ķīna * 1994 {{flaga|Japāna}} [[Tokija]], Japāna * 1994 {{flaga|Argentīna}} [[Buenosairesa]], Argentīna * 1995 {{flaga|Čehija}} [[Prāga]], Čehija * 2000 {{flaga|Namībija}} [[Vindhuka]], Namībija * 2000 {{flaga|Anglija}} [[Londona]], Anglija {{Colend}} [[Attēls:Berlin panorama.jpg|thumb|[[Bundestāgs]] (kreisi) ]] === Galvaspilsēta === * Schloss Bellevue - [[Vācijas prezidents]] * Bundeskanzleramt - [[Vācijas kanclers]] * [[Reihstāgs (ēka)|Reihstāgs]] - [[Bundestāgs]] * Bundesrat * Bundesministerium der Finanzen * [[Latvijas vēstnieks Vācijā]] == Zinātnes == [[Image:TUBerlin2021.jpg|küçükresim|thumb|[[Berlīnes Tehniskā universitāte]]]] * [[Berlīnes Humboltu universitāte]] * [[Berlīnes Tehniskā universitāte]] * Freie Universität Berlin * Universität der Künste Berlin * Alice Salomon Hochschule Berlin (ASH) * Berliner Hochschule für Technik (BHT) * Hochschule für Technik und Wirtschaft Berlin (HTW) * Hochschule für Wirtschaft und Recht Berlin (HWR) * European School of Management and Technology * Max-Planck-Gesellschaft * International Mathematical Union * Robert Koch-Institut * Max-Delbrück-Centrum für Molekulare Medizin * Zuse Institut Berlin * Fritz-Haber-Institut * TU9 German Universities of Technology * Leibniz-Gemeinschaft * Berlin-Brandenburgische Akademie der Wissenschaften === Nobela prēmiju laureāti === [[Image:Bundesarchiv Bild183-R57262, Werner Heisenberg.jpg|thumb|upright|[[Verners Heizenbergs]] (1933)]] {|class="wikitable" |-valign="top" | * 1902 [[Hermanis Emils Fišers]] * 1902 [[Teodors Momzens]] * 1905 [[Ādolfs fon Beiers]] * 1905 [[Robert Koch]] * 1907 [[Eduards Buhners]] * 1908 [[Pauls Ērlihs]] * 1909 [[Kārlis Ferdinands Brauns]] * 1910 [[Oto Vallahs]] * 1910 [[Albrehts Kosels]] * 1910 [[Pauls Heize]] * 1911 [[Vilhelms Vīns]] * 1914 [[Makss fon Laue]] * 1918 [[Fricis Hābers]] * 1918 [[Makss Planks]] * 1920 [[Valters Nernsts]] * 1921 [[Alberts Einšteins]] || * 1925 [[Gustavs Hercs]] * 1925 [[Džeimss Franks]] * 1925 [[Rihards Zigmondi]] * 1932 [[Verners Heizenbergs]] * 1933 [[Ervīns Šrēdingers]] * 1936 [[Peters Debajs]] * 1944 [[Oto Hāns]] * 1950 [[Kurts Alders]] * 1953 [[Fricis Alberts Lipmanis]] * 1953 [[Hanss Ādolfs Krebss]] * 1954 [[Makss Borns]] * 1956 [[Valters Bote]] * 1994 [[Reinhards Zeltens]] * 2009 [[Herta Millere]] * 2020 [[Emanuela Šarpentjē]] |} == Ekonomika == Šeit atrodas galvenās mītnes vairākām transnacionālām kompānijām: * [[Siemens]] - pasaulē lielākā elektrotehnikas un elektronikas kompānija. * Deutsche Bahn * Charité * Axel Springer * Zalando * Springer Nature == Kultūra == === Filmas par Berlīni === [[Attēls:20150212 - Wim Wenders at Berlinale by sebaso 2.jpg|thumb|[[Vims Venderss]]]] * Berlin: Die Sinfonie der Großstadt (Berlīne: lielpilsētas simfonija) (1927) — rež. Valters Rutmans (''Walter Ruttmann''). * Germania anno zero (Vācija — nulles stunda) (1948) — rež. Roberto Roselīni (''Roberto Rossellini''). * Cabaret (Kabarē) (1972) — rež. Bobs Foss (''Bob Fosse''). * Berlin Alexanderplatz (Berlīne, Aleksandra laukums) (1980) — rež. [[Rainers Verners Fasbinders]] (''Rainer Werner Fassbinder''). * Christiane F. - Wir Kinder vom Bahnhof Zoo (Mēs — Zoo stacijas bērni) (1981) — rež. Uli Ēdels (''Uli Edel''). * Der Himmel über Berlin (Debesis pār Berlīni) (1987) — rež. [[Vims Venderss]] (''Wim Wenders''). * Good Bye Lenin! (2003) — rež. Volfgangs Bekers (''Wolfgang Becker''). === Ievērojamas personības === Berlīnē dzimuši: {{div col}} * [[Žeroms Boatengs]] (''Jérôme Boateng'', 1988—) — futbolists * [[Konrāds Cūze]] (''Konrad Zuse'', 1910—1995) — inženieris * [[Marlēna Dītriha]] (''Marlene Dietrich'', 1901—1992) - aktrise un dziedātāja * [[Frīdrihs II Lielais|Frīdrihs Lielais]] (''Friedrich der Große'', 1712—1786) - Prūsijas karalis * [[Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts)|Frīdrihs Vilhelms I]] (''Friedrich Wilhelm I.'', 1620—1688) — Brandenburgas kūrfirsts * [[Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns|Frīdrihs Vilhelms I]] (''Friedrich Wilhelm I.'', 1688—1740) — Prūsijas karalis * [[Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns|Frīdrihs Vilhelms II]] (''Friedrich Wilhelm II.'', 1744—1797) — Prūsijas karalis * [[Frīdrihs Vilhelms IV Hoencollerns|Frīdrihs Vilhelms IV]] (''Friedrich Wilhelm IV.'', 1795—1861) — Prūsijas karalis * [[Valters Gropiuss]] — arhitekts * [[Georgs Gross]] (''George Grosz'', 1893—1959) — mākslinieks * [[Aleksandrs fon Humbolts]] (''Alexander von Humboldt'', 1769—1859) — zinātnieks * [[Herberts Markūze]] (''Herbert Marcuse'', 1898—1979) — filozofs * [[Lenija Rīfenštāle]] (''Leni Riefenstahl'', 1902—2003) — kinorežisore * [[Gustavs Štrēzemans]] — politiķis * [[Kurts Tuholskis]] (''Kurt Tucholsky'', 1890—1935) — publicists * [[Vilhelms I]] (''Wilhelm I.'', 1797—1888) — Vācijas imperators * [[Vilhelms II]] (''Wilhelm II.'', 1859—1941) — Vācijas imperators {{div col end}} === Sports === [[Attēls:Union-Fans-Choreographie.jpg|thumb|[[1. FC Union Berlin]]]] * [[1. FC Union Berlin]] * [[Hertha BSC]] * Alba Berlin * Füchse Berlin * [[Berlīnes Eisbären]] * Berlin Recycling Volleys * [[Mercedes-Benz Arena (Berlīne)]] * Stadion an der Alten Försterei * [[Berlīnes olimpiskais stadions]] === Attēlu galerija === <gallery mode="packed" heights="150px"> Image:Gorilla gorilla gorilla 01.jpg|Berlīnes zoodārzā Image:Philharmonie 1a.jpg|Berlīnes filharmonija Image:Nefertiti 30-01-2006.jpg|Nofretetes statuja Berlīnes muzejā Image:Berlin KaDeWe.jpg|KaDeWe </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vācijas zemes}} {{Eiropas galvaspilsētas}} {{VOS norises vietas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Berlīne|*]] [[Kategorija:Eiropas galvaspilsētas]] [[Kategorija:Olimpisko spēļu mājvietas]] ekmhwe989774rf9ucqc37qpxjlf1uj3 Šahs 0 6033 3665994 3663392 2022-08-03T08:24:31Z 85.254.74.115 Šahs nav sporta spēle, lai gan vēsturiski ir kļūdaini pieņemts tāds uzskats. Avots nav pareizs pats par sevi. wikitext text/x-wiki {{atsauces+}} {{vikisaites+}} {{noformējums+}} {{Citas nozīmes|galda spēli|Šahs (nozīmju atdalīšana)|Šahs}} [[Attēls:ChessSet.jpg|thumb|Šaha figūras. No kreisās: baltais karalis, melnais tornis un dāma, baltais bandinieks, melnais zirdziņš un baltais laidnis]] '''Šahs''' ir [[galda spēle]] ko spēlē divi cilvēki. To spēlē uz kvadrātveida galdiņa, kas sastāv no 8 rindām un 8 kolonām, kuras kopā veido 64 kvadrātveida lauciņus divās krāsās (tumšā un gaišā). Katrs spēlētājs sāk spēli ar 16 [[Šaha figūra|figūrām]], kas katra var tikt pārvietota un nokaut pretinieka figūras dažādos veidos. Sākot spēli, spēlētāja rīcībā ir astoņi [[Bandinieks (šahs)|bandinieki]], divi [[Zirdziņš (šahs)|zirdziņi]], divi [[Laidnis|laidņi]], divi [[Tornis (šahs)|torņi]], viens [[Karalis (šahs)|karalis]] un viena [[Dāma (šahs)|dāma]]. Viens spēlētājs spēlē ar gaišām figūrām ("baltās figūras"), otrs — ar tumšām ("melnās figūras"). Spēli sāk tas spēlētājs, kurš spēlē ar baltajiem. Spēles uzdevums ir pieteikt otram spēlētājam [[Mats (šahs)|matu]]. Mats ir tāds stāvoklis šahā, kad karalis ir zem sitiena un no šī uzbrukuma vairs nevar izvairīties. [[Attēls:Cb start large.png|thumb|Šaha sākumstāvoklis.]] == Šaha vēsture == Šahs attīstās jau aptuveni pusotru tūkstoti gadu. Tā pirmsākumi meklējami [[Indija|Indijā]] ap mūsu ēras 6. gadsimtu, kad to sauca par čaturangu. Daudzas un dažādas spēles gadsimtu gaitā nav izturējušas laika pārbaudi, turpretī šaham piemīt ilggadība. Cilvēkam piemīt tieksme pārbaudīt savas prāta spējas, pacīnīties radošajā jomā ar citiem. Senā spēle ir populāra arī tādēļ, ka tā ir daudzpusīga. Mūsdienās šahs ir gan sports, gan māksla, gan zinātne. Šahs noder aktīvai kulturālai atpūtai un vienlaikus tas ir savdabīga piedzīvojumu un izjūtu pasaule. Katrs var tajā atrast kaut ko sev noderīgu. Sacensības dod iespēju mēroties spēkiem — tāpat kā tas ir citos sporta veidos. Skaistas partijas, kombinācijas, galotnes, etīdes un uzdevumi sajūsmina ne mazāk kā labs skaņdarbs vai talantīgs aktiera tēlojums. Šaha teorijas studēšana, novitāšu meklējumi šajā jomā sagādā apmierinājumu cilvēkiem, kam tieksme uz zinātnisku domāšanu. Šahs attīsta garīgās spējas, fantāziju, trenē atmiņu, rada un pilnveido gribas īpašības un iemaņas — uzvarētgribu, apņēmību, aukstasinību, sīkstumu, atjautību, koncentrēšanās spēju, domāšanas disciplinētību. Pazīstamais padomju pedagogs [[Vasilijs Suhomļinskis]] rakstīja: "Bez šaha nevaru iedomāties garīgo spēju un atmiņas audzināšanu. [..] Šaha spēlei jāiekļaujas pamatskolas dzīvē kā vienam no garīgās kultūras elementiem." <ref>Cyxoмлинский В.А. О воспитании. М., Госполитиздат, 1973, c. 96.</ref> "Šahs — tas ir cilvēka prāta pārbaudes akmens." [[Johans Volfgangs fon Gēte|J. V. Gēte]], vācu dzejnieks. == Šaha spēle == Šaha spēle ir prāta sacensība starp diviem partneriem (pretiniekiem), tas norit uz speciāla galdiņa, noteiktā secībā pārvietojot (izdarot gājienus) figūras saskaņā ar pieņemtiem noteikumiem. == Šaha galdiņš == Šaha galdiņš, kam ir kvadrāta forma, sadalīts 64 kvadrātiņos — rūtiņās. Tie labākas uzskatāmības dēļ nokrāsoti pārmaiņus tumšā un gaišā krāsā un šaha valodā tiek saukti par melnajiem un baltajiem lauciņiem. Horizontālās lauciņu rindas tiek apzīmētas ar cipariem no 1 līdz 8, bet vertikālās — ar latīņu alfabēta pirmajiem burtiem a, b, c, d, e, f, g, h. Tādā veidā katram atsevišķam šaha galdiņa lauciņam, kas atrodas horizontāles un vertikāles krustojumā, ir savs apzīmējums. Nosaucot lauciņu, vispirms jāizrunā burts, bet pēc tam cipars. Piemēram: b5 (b pieci), c3 (c trīs) utt. === Šaha pozīcija === Šaha pozīcija ir figūru stāvoklis uz šaha galdiņa, pie tam papildus jābūt zināmam: kurai no pusēm ir gājiena kārta; abu pušu [[Rokāde|rokādes]] iespējamības; "sitiena garāmejot" iespējamība. Tas var attiekties uz kādas figūras pozīciju, visu figūru kopumu, kādu konkrētu šaha atklātni, vidusspēles motīviem vai spēles beigu pozīciju. Šaha kompozīcijā ir arī aktuāli termini, kā legāla vai nelegāla pozīcija, t.i., vai šāda pozīcija pēc noteikumiem varētu pastāvēt. Piemēram, nelegāla pozīcija būtu, ja baltie šahotu melnos un melnie neiziet no šaha.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Шахматы: Энциклопедический словарь|last=Карпов|publisher=А.Е|year=1990|isbn=5-85 270-005-3}}</ref> == Šaha figūras == Katram partnerim, sākot spēli, ir 16 vienādas krāsas figūras (baltas vai melnas), kurām katrai ir savs nosaukums un savs apzīmējums. Figūru skaits un nosaukums katram partnerim partijas sākumā: 1 karalis, 1 dāma, 2 torņi, 2 laidņi, 2 zirdziņi, 8 bandinieki. == Šaha spēles noteikumi == Spēles sākumā galdiņš jānovieto starp abiem [[pretiniekiem]] tā, lai pa labi no katra spēlētāja atrastos baltais stūra lauciņš (proti, h1 vai a8), un šaha figūras uz tā jāsaliek stingri noteiktā kārtībā. Baltās figūras vienmēr jānovieto uz pirmās un otrās, bet melnās — uz septītās un astotās horizontāles, turklāt katra figūra aizņem tikai vienu lauciņu. Tāpat jāiegaumē, ka sākumā balto dāma vienmēr atrodas uz baltā lauciņa, bet melno — uz melnā. Ar kādas krāsas figūrām jāspēlē katram partnerim, nosaka ar izlozi. Spēli vienmēr sāk baltie (t.i., spēlētājs ar baltajām figūrām). Pēc balto gājiena ar savu gājienu atbild melnie, tad seko balto otrais un melno otrais gājiens, balto trešais, melno trešais utt., secīgi līdz spēles beigām. Katru atsevišķu spēles reizi sauc par šaha partiju. Tādējādi katrs pretinieks pēc kārtas izdara pa vienam gājienam, pārvietojot katru reizi pēc izvēles kādu savu figūru no viena lauciņa uz otru. Nevienam no partneriem nav tiesību izdarīt divus gājienus pēc kārtas. Novietot figūru uz lauciņa, kuru aizņēmusi sava figūra (t.i., savas krāsas figūra), nav atļauts, bet var novietot figūru uz lauciņa, kuru aizņēmusi pretinieka figūra, iepriekš noņemot ("paņemot", "nositot") pēdējo no galdiņa. Šahā (atšķirībā no [[dambrete]]s) pretinieka figūras ņemšana nav obligāta. Nevienai figūrai, izņemot zirdziņu, nav tiesību "lēkt pāri" savām vai pretinieka figūrām. == Šaha terminu vārdnīca == * [[Atklātne (šahs)|Atklātne]] — šaha spēles sākuma stadija (pirmie 15—20 gājieni), kurā tiek mobilizēti spēlētāju spēki. * [[Demarkācijas līnija]] — iedomāta horizontāla līnija, kas sadala šaha galdiņu divos taisnstūros: a1 - a4 - h4 — h1 un a5 - a8 - h8 - h5. * [[Šaha pozīcija]] (stāvoklis) - jebkurš figūru izvietojums uz šaha galdiņa. * Sākuma stāvoklis (sākotnējā pozīcija) — figūru izvietojums partijas sākumā, kad baltie nav vēl izdarījuši savu pirmo gājienu. * Analīze — pozīcijas visu iespējamību izpēte un novērtējums. * Termins "pieteikt šahu" ("izdarīt šahu" vietā) palicis no tiem laikiem, kad spēles noteikumi prasīja, lai vārdu "šahs" teiktu skaļi. Pēc mūsdienu noteikumiem tas vairs nav obligāti. * Tālšāvējas figūras — tādas figūras, kuru triencienspēkam pakļauta visa līnija (vertikāle, horizontāle vai diagonāle); dāma, tornis vai laidnis atšķirībā no karaļa un zirdziņa. * Smagās figūras — kopīgais nosaukums dāmām un torņiem. * Vieglās figūras — kopīgais nosaukums laidņiem un zirdziņiem. * [[Slāpējošais mats]] — mata stāvoklis, kurā paša figūras atņem karalim visus atkāpšanās lauciņus. * [[Uzpleču mats]] — mata stāvoklis, kurā torņi, atrazdamies abās pusēs blakus karalim (izveidojot it kā uzplečus), atņem tam atkāpšanās lauciņus. Uzpleču mata piemērs: balto karalis atrodas uz laiciņa g1, balto torņi — uz lauciņiem f1 un h1, bet melno dāma uz lauciņa g3). * Dažādkrāsu laidņi — pa vienam laidnim katram pretiniekam, kuri iet pa pretējās krāsas lauciņiem. * Dubultie (trīskāršotie) bandinieki — viena spēlētāja divi (trīs) bandinieki, kas atrodas uz vienas vertikāles. * Brīvbandinieks - bandinieks, kura ceļā pa vertikāli, kā arī abās blakus vertikālēs nav neviena pretinieka bandinieka. * Figūras — šaha literatūrā tā parasti sauc karali, dāmu, torni, laidni un zirdziņu. * Spēka (kaujas) vienības — figūras. * [[Karaļa spārns]] (flangs) — galdiņa sastāvdaļa, kas ietilpst taisnstūrī e1 - e8 - h8 - h1. * [[Dāmas spārns]] (flangs) — galdiņa sastāvdaļa, kas ietilpst taisnstūrī d1 - d8 - a8 - a1. * [[Šaha centrs]] — kvadrāts, ko veido šaha galdiņa lauciņi d4 - d5 - e4 - e5. * [[Tornis (šahs)|Tornis]] — tornis iet (un ņem pretinieka figūru) pa horizontāli vai vertikāli (t.i., tikai pa taisnām līnijām) uz visām četrām pusēm visā iespējamā attālumā. Pozīcijā balto tornis var iet uz vienu no deviņiem brīviem lauciņiem. * [[Laidnis]] — laidnis iet (un ņem pretinieka figūras) tikai pa diagonālēm (t.i., pa slīpām līnijām) uz visām pusēm jebkurā tam pieejamā attālumā. Spēles sākumā katram partnerim ir pa diviem laidņiem: viens no tiem iet tikai pa baltajiem lauciņiem (baltlauciņu laidnis), bet otrs tikai pa melnajiem lauciņiem (melnlauciņu laidnis). * [[Dāma (šahs)|Dāma]] — dāma iet (un ņem pretinieka figūras) uz visām pusēm, visos tai pieejamos attālumos pa horizontālēm un vertikālēm kā tornis un pa diagonālēm kā laidnis. * [[Karalis (šahs)|Karalis]] — karalis iet (un ņem pretinieka figūras) visos virzienos, pa horizontālēm, vertikālēm un diagonālēm, bet tikai pa vienu blakus lauciņu. Karalis ir vienīgā figūra, ko nevar ņemt (noņemt no šaha galdiņa). Karalim toties nav tiesību ieņemt lauciņu, kuram uzbrūk pretinieka figūra, vai arī ņemt pretinieka figūru, kuru aizsargā cita figūra. * [[Zirdziņš (šahs)|Zirdziņš]] — zirdziņš ir figūra, kam ir iespēja izdarīt vissarežģītākos gājienus. Tas iet un ņem pretinieka figūras uz jebkuru pusi pa taisnstūra "3x2" (vai "2x3" lauciņu) diagonāli, tas ir, no iedomātā taisnstūra viena stūra uz pretējo. Zirdziņa gājienus var raksturot arī šādi: tas pārlec pa horizontāli vai vertikāli pāri lauciņam un nostājas uz blakus esošā citas krāsas lauciņa. Zirdziņš vienmēr maina lauciņu krāsu. Ja tas pirms gājiena stāv uz melnā lauciņa, tad pēc gājiena noteikti atrodas uz baltā, un otrādi. Zirdziņš ir vienīgā figūra, kam ir tiesības pārlēkt pāri savām un pretinieka figūrām. * [[Bandinieks (šahs)|Bandinieks]] - bandinieks virzās uz priekšu tikai pa vienam lauciņam. Ar vienu izņēmumu: no izejas punkta (baltajiem - no otrās horizontāles, melnajam — no septītās) katrs bandinieks, ja ir brīvs ceļš, pēc spēlētāja vēlēšanās var tikt pabīdīts uz priekšu pa diviem vai vienu lauciņu. Ja bandinieks jau izdarījis gājienu, tas zaudē tiesības uz dubultsoli un turpmāk katrā gājienā drīkst virzīties uz priekšu tikai pa vienu lauciņu. Ja bandinieks nokļūst uz pēdējās horizontāles (balto uz astotās, melno - uz pirmās), tas uzreiz [[Pārvēršanās (šahs)|pārvēršas]] par jebkuru savas krāsas figūru, izņemot karali. Turklāt nav nozīmes tam, vai uz galdiņa šāda figūra ir vai arī tā jau "nosista". Figūras izvēli nosaka pats šahists pēc saviem ieskatiem. Karalis, dāma, tornis, laidnis un zirdziņš ņem pretinieka figūras tāpat kā iet. Turpretī bandinieks pretinieka figūras neņem tāpat kā iet: tas ņem uz priekšu pa diagonāli, pa vienam lauciņam. Pēc noņemšanas, pārejot uz blakus vertikāli, bandinieks turpmākos gājienus izdara pa šo vertikāli. Nav nozīmes tam, vai uz šīs vertikāles ir tās pašas krāsas bandinieki vai nav. Ja bandinieks izdarījis sākuma gājienu uzreiz pa diviem lauciņiem (baltie no otrās uz ceturto horizontāli, melnie no septītās uz piekto), pārejot lauciņu, kas atrodas pretinieka bandinieka ņemšanas pozīcijā, pēdējam ir tiesības ņemt sev blakus nostājušos bandinieku, Turklāt bandinieks, kas ņem, nostājas nevis uz tā lauciņa, uz kuru pārlēca pretinieka bandinieks, bet uz lauciņa, kuram tika pārlēkts. Šis noteikums - "[[sišana garāmejot]]" attiecas tikai uz bandiniekiem. Jāatceras, ka sišana garāmejot var notikt tikai tūlīt, atbildot uz bandinieka dubultsoli. Vēlāk šīs tiesības zūd. == Rokāde == Galvenais noteikums, kas jāņem vērā, izdarot gājienu, ir šāds — katrs gājiens ir vienas figūras pārvietošanās uz citu lauciņu. Taču šim noteikumam ir viens izņēmums: abiem partneriem ir tiesības uz īpatnēju gājienu, kad uzreiz pārvietojas vienas krāsas divas figūras - karalis un tornis. Šo kombinēto gājienu sauc par [[Rokāde|rokādi]] un to izdara šādā veidā: karali pārvieto torņa virzienā pāri vienam lauciņam (t.i., nostājoties uz tās pašas krāsas lauciņa), bet torni pārceļ pāri karalim un novieto tam līdzās. Tā kā partneriem ir pa diviem torņiem, izšķir divu veidu rokādes: karaļa spārnā - īsā (0-0), bet dāmas spārnā - garā rokāde (0-0-0). Jāatceras, ka katrs spēlētājs vienas partijas laikā var izmantot rokādes tiesības tikai vienu reizi. Turklāt rokādi izdarīt drīkst, ja ievēro šādus piecus priekšnoteikumus: # Ja ar karali vai torni šīs partijas laikā nav izdarīts gājiens (ja ar vienu torni izdarīts gājiens, taisīt rokādi vairs iespējams tikai uz otru pusi). # Ja visi lauciņi starp karali un torni ir brīvi, t.i., ja uz tiem neatrodas kāda figūra - paša vai pretinieka. # Ja karalim rokādes izdarīšanas brīdī tieši neuzbrūk pretinieka figūra. # Ja karalim rokādes laikā nav jāšķērso lauciņš, kuram tai brīdī apdraud pretinieka figūra (kurš ir pa ņēmienam, sitienam). # Ja karalim roķējoties nav jānostājas uz lauciņa, kuru tieši apdraud pretinieka figūra (kurš ir pa ņēmienam, sitienam). Tas, ka tornis ir tieši apdraudēts vai arī rokādes laikā tam jāšķērso apdraudēts lauciņš, nav šķērslis rokādei. Traucējumiem, kas minēti no 2. līdz 5. punktam, ir pagaidu raksturs, un spēles gaitā tos var novērst, tādējādi iegūstot rokādes tiesības. == Uzbrukums un aizsardzība == Lai uz šaha galdiņa varētu risināties cīņa, figūrām citai uz citu būtiski jāiedarbojas. Šo mērķi var sasniegt, draudot ar savu figūru gājieniem sist pretinieka figūras. Protams, tāpat rīkojas arī pretinieks. Citiem vārdiem sakot, šaha cīņas būtība ir uzbrukumi un uzbrukumu atvairīšana (t.i., aizsargāšanās no draudiem). Sākot partiju, abu partneru rīcībā ir uzbrukuma un aizsardzības līdzekļi (baltajiem nedaudz labāk, jo viņi sāk, tātad, viņiem ir labāka attīstība), bet turpinājumā katra šahista resursu nosaka viņa prasme rīkoties ar savām figūrām. Gandrīz katra uzbrukuma gadījumā (uzbrukums ne katru reizi ir bīstams) iespējams vismaz viens no pieciem paņēmieniem, kā aizsargāt apdraudēto figūru: 1) ar apdraudēto vai kādu citu figūru likvidēt uzbrucēja figūru; 2) ar apdraudēto figūru aiziet no pretinieka trieciena; 3) pārsegt (aizsprostot) uzbrūkošās figūras darbības līniju; 4) aizsargāt apdraudēto figūru ar kādu citu savu figūru; 5) ar vienu no savām figūrām izveidot pretuzbrukumu līdzvērtīgai pretinieka figūrai vai arī kādam citam svarīgam objektam. Nav grūti pārliecināties, ka trešais aizsardzības paņēmiens nav lietojams, ja uzbrūk zirdziņš vai bandinieks. Ja iespējami vairāki aizsardzības paņēmieni, jāizvēlas lietderīgākais. Citiem vārdiem sakot, šahists, salīdzinādams visas iespējamības, izvēlas no tām vienu, kura viņam konkrētajā gadījumā šķiet visizdevīgākā. Protams, atkarībā no zināšanām un pieredzes šī izvēle var būt dažāda: jo pieredzējušāks šahists, jo drošāka varbūtība, ka partijas norises laikā viņš izvēlēsies labākos (spēcīgākos) turpinājumus. Ja grib kļūt par spēcīgu šahistu, jāizvirza sev mērķis - pēc iespējas ātrāk iemācīties saskatīt katrā stāvoklī visas figūru ņemšanas iespējas un visus šķēršļus, ko ar savām figūrām var radīt pretiniekam. == Karaļa nozīme šahā == Ja šaha cīņas gaitā tiek zaudēta dāma, torņi, laidņi, zirdziņi, bandinieki, tad partija vēl var turpināties. Turpretim karaļa liktenis tieši nosaka cīņas iznākumu. Karalis ir it kā sava karaspēka centrālā ass, ap kuru risinās visi notikumi partijā. Šīs ass iziešana no ierindas izraisa katastrofu — zaudējumu šaha kaujā, partijas tūlītējas beigas. Savukārt karaļa liktenis atkarīgs no pārējo figūru darbības, kas nosaka tā lomu uz šaha galdiņa. Citiem vārdiem sakot, figūra ir līdzeklis, ar ko var uzbrukt pretinieka karalim un aizsargāt savējo. Pretinieki cenšas pārvietot savas figūras nevis kā pagadās, bet gan mērķtiecīgi, tas ir, tā, lai, uzbrūkot pretinieka nometnei, galu galā padarītu to nespējīgu pasargāt savu karali un vienlaikus neļautu pretiniekam apdraudēt savu galveno figūru. Ja kāda no pretinieka figūrām draud nākamajā gājienā ņemt (sist) karali, tas nozīmē, ka karalim pieteikts šahs. Tas ir it kā brīdinājums bez vārdiem: "Ja neizvairīsies, iesi bojā!" Atšķirībā no citām apdraudētajām figūrām, karalis nekavējoties jāaizsargā. Turklāt no pieciem iepriekš aplūkotajiem aizsardzības līdzekļiem karalim noder tikai pirmie trīs, bet pret zirdziņa vai bandinieka uzbrukumu - tikai pirmie divi. Nedrīkst aizmirst, ka karalim nav tiesību atkāpties uz lauciņiem, kurus apdraud pretinieka figūras, tāpat tas nedrīkst ņemt aizsargātu figūru. == Mats == {{pamatraksts|Mats (šahs)}} Ja karalim pieteikts šahs, bet nav nevienas aizsardzības iespējas, tad pieteikts mats (t.i., šahs, no kura nav glābiņa) un tās ir partijas beigas. Spēlētājs, kurš nomatojis pretinieka karali, tiek uzskatīts par partijas uzvarētāju. Ja partija tiek spēlēta turnīrā vai mačā, tabulā uzvarētājam ieraksta vienu (1) punktu, bet zaudētājam nulli (0). Pabeidzot turnīru vai maču, dalībnieku iegūtie punkti tiek saskaitīti. Par uzvarētāju kļūst dalībnieks, kurš savācis visvairāk punktu. Tātad, mats — šaha cīņas galamērķis. Citiem vārdiem sakot, partnerim jācenšas nostādīt pretinieka karali bezizejas stāvoklī, t.i., pieteikt tam tādu šahu, no kura nav iespējams aizsargāties. Izvēloties jebkuru gājienu, jāņem vērā tā mērķtiecība. Parasti tas, kuram ir liels materiāla zaudējums (t.i., viņš ir zaudējis ievērojamu daļu no savām figūrām un tādējādi arī aizsardzības spējas), negaidot, kad viņa karalim tiks pieteikts mats, atzīst sevi par zaudētāju. Tādu "pirmstermiņa" kapitulāciju sauc par padošanos. Ilgstošu, bezcerīgu pretošanos augsti kvalificēti šahisti uzskata par sliktu stilu. Turpretī, ja līdz "kailiem karaļiem" cīnās iesācēji, tā nav nosodāma rīcība. == Neizšķirts šaha spēlē == Ne vienmēr šaha partijas rezultāts ir viena spēlētāja uzvara. Nereti nevienam no partneriem neizdodas gūt virsroku, un tad partija tiek atzīta par neizšķirtu jeb, kā teica senāk, pretinieki salīgst mieru. Pats vienkāršākais neizšķirta piemērs — pēc savstarpējas abu armiju izcīnīšanas uz galdiņa paliek tikai karaļi. Pēc spēles noteikumiem karaļi nevar tuvoties viens otram; loģiski, ka tie nevar viens otram pieteikt ne šahu, ne matu. Tādēļ šādā situācijā spēle zaudē nozīmi un tiek pārtraukta, bet iznākumu novērtē par neizšķirtu. Par bezierunu neizšķirtām pozīcijām uzskata arī tādas, kurās spēku samērs nav pietiekams, lai nomatotu pretinieka karali. Pie tādām pozīcijām pieskaitāmas: # vienam karalis un laidnis, otram — tikai karalis; # vienam karalis un zirdziņš, otram — tikai karalis; # katram pa karalim un vienādas krāsas laidnim. Šaha teorijā zināmi arī daudzi citi stāvokļi ar neizšķirtu spēku samēru. Bieži pozīcijas neizšķirta raksturs nosakāms ne tik daudz pēc spēku samēriem, cik pēc figūru izvietojuma uz galdiņa. Lai partija neilgtu bezgalīgi, neizšķirtu pēc vājākās puses pieprasījuma fiksē tad, ja tās pretinieks ar pietiekamiem spēkiem nevar (vai neprot) pieteikt matu 50 gājienos. Tomēr šis noteikums prasa obligāti ievērot divus priekšnoteikumus: pirmkārt, šajos 50 gājienos nedrīkst būt nevienas nomaiņas, otrkārt, nedrīkst būt izdarīts neviens gājiens ar bandinieku. Ja tas notiek, jāsāk jauna gājienu uzskaite (jauna 50 gājienu sērija). Ja abi partneri, baidīdamies pasliktināt savu figūru stāvokli, atkārto vienus un tos pašus gājienus, partijas rezultāts arī tiek atzīts par neizšķirtu. Pēc pašreizējiem noteikumiem neizšķirts šādos gadījumos tiek fiksēts pēc viena partnera pieprasījuma, kad viena un tā pati pozīcija atkārtojusies trīs reizes (šajā pozīcijā katru reizi gājienā kārtai jābūt vienai un tai pašai pusei). Neizšķirtu var pieprasīt arī tad, ja pozīcija trīsreiz atkārtojusies dažādos partijas posmos. Kad nevienai no pusēm nav pamata cīnīties par uzvaru, neizšķirtu var fiksēt pēc abpusējas vienošanās. Tādos gadījumos viens no partneriem piedāvā uzskatīt pozīciju par neizšķirtu (pieņemts teikt: piedāvāju neizšķirtu), un otrs, ja tāpat novērtē pozīciju, piedāvājumu pieņem. Ja pēdējais nepiekrīt šādam pozīcijas novērtējumam, viņš tiesīgs partnera piedāvājumu noraidīt, un partija tiek turpināta. Trīskāršās pozīcijas atkārtošanās paveids ir mūžīgais šahs, t. i., virkne nepārtraukti sekojošu šahu, no kuriem apdraudētajam karalim nav iespējams izvairīties. Parasti šādu paņēmienu, ja vien tas ir iespējams, cenšas izmantot vājākā puse — glābdamies no zaudējuma. == Pats == Uz šaha galdiņa dažkārt rodas stāvoklis, kurā viens no pretiniekiem, kad ir gājiena kārta, nevar spēlēt ne ar vienu figūru (karali ieskaitot), turklāt viņa karalis netiek šahots (citādi, tas būtu mats). Šādu situāciju sauc par [[Pats (šahs)|patu]], un partiju skaita par neizšķirtu. Visbiežāk pata stāvoklis gadās tad, kad viens no karaļiem, zaudējis visu savu karaspēku, nokļūst pretinieka figūru aplenkumā. Parasti šāda veida pats rodas, ja vientuļais karalis tiek nemākulīgi matots, vai arī spēlētājs, kuram ir liels pārsvars, pārsteidzīgi un neuzmanīgi aizraujas ar pretinieka figūru medībām. Galvenais pata cēlonis - paviršība uzvarētās pozīcijās. Dažkārt šahistam, kuram draud mats, izdodas radīt pata stāvokli, apzināti upurējot savu pēdējo (vai pat priekšpēdējo) figūru. Pats var būt arī likumsakarīgs cīņas rezultāts. Ja turnīrā vai mačā partija beigusies ar neizšķirtu, abiem partneriem tabulā ieraksta puspunktu (1/2). Neizšķirtus tāpat pieskaita punktu kopsummai. == Figūru salīdzināmā vērtība == Uz šaha galdiņa dažādām figūrām ir dažādas iespējas. Piemēram, vienai figūrai, lai nokļūtu no galdiņa vienas malas līdz otrai, vajadzīgs tikai viens gājiens, turpretim citai - vairāki gājieni. Dažas figūras iet tikai pa vienas krāsas lauciņiem, citas var pārvietoties pa visiem sešdesmit četriem. Dāma, novietota galdiņa centrā, kontrolē (tur pa sitienam) 27 lauciņus, turpretim zirdziņš - tikai astoņus utt. Figūru kustīgums un spējas sist nosaka to spēku (un attiecīgi arī vērtību). Šaha teorija un prakse noteikušas figūru salīdzināmo vērtību, pēc kuras jāvadās, lai izvairītos no materiālā zaudējuma. Pretējā gadījumā pretinieks iegūs spēku pārsvaru, kas galarezultātā var izraisīt karaļa bojāeju. Par figūru salīdzināmās vērtības pamatvienību pieņemts uzskatīt visvājāko figūru - bandinieku (sakarā ar bandinieka mazo vērtību to dažreiz pat neuzskata par figūru). Šaha figūru salīdzināmā vērtība: * bandinieks = 1 * zirdziņš = 3 * laidnis = 3 * tornis = 5 * dāma = 9 * karalis = 3 Sakarā ar sevišķo lomu, kas šaha partijā ir karalim, tā vērtība nav salīdzināma ne ar vienas citas figūras vērtību. Partijas sākumā, kad uz galdiņa atrodas daudz figūru, karalis cīņā aktīvi nepiedalās. Pat vēl vairāk - tas jāpaslēpj pretinieka figūrām mazāk pieejamā vietā (šim mērķim kalpo rokāde) un rūpīgi jāapsargā. Karaļa spēks izpaužas tikai galotnē, t.i., kad uz galdiņa vairs neatrodas daudz figūru un tam vairs nedraud tiešs uzbrukums. Partijas noslēguma stadijā karalis no aizsargājamās figūras kļūst par uzbrucēju, tādēļ izšķirīgu nozīmi iegūst prasme spēlēt ar karali. Pieņemts spēku samēra ziņā karali pielīdzināt apmēram laidnim vai zirdziņam. Ja viens no partneriem atdod savu figūru par līdzvērtīgu pretinieka figūrai, tad šādu operāciju sauc par nomaiņu. Tajā var abpusēji piedalīties ne tikai vienādās figūras. Lai šahists iesācējs varētu pēc iespējas ātrāk apgūt atsevišķu figūru spēku samēru, viņam nepieciešams zināt, ka: * dāma = 9 bandinieki * tornis = 5 bandinieki * dāma = 2 laidņi, zirdziņš = 2 zirdziņi, laidnis * tornis = laidnis, 2 bandinieki = zirdziņš, 2 bandinieki * laidnis = zirdziņš = 3 bandinieki * laidnis, zirdziņš > tornis > laidnis, bandinieks * 2 zirdziņi > tornis > zirdziņš, bandinieks * laidnis, zirdziņš > tornis, 1 bandinieks (2 figūras stiprākas par torni+bandinieku) Šie spēku samēri šahistam iesācējam var noderēt par kompasu, kas norāda, kādu figūru izdevīgi vai arī nav izdevīgi nomainīt. Citiem vārdiem sakot, viņš zina, ka bez zaudējumiem var nomainīt dāmu pret laidni (vai arī otrādi), torni pret laidni un diviem bandiniekiem utt. Un, no otras puses, nav izdevīgi atdot torni tikai pret laidni vai zirdziņu (šo atšķirību vērtībā starp torni un minētajām figūrām sauc par kvalitāti), laidni pret diviem bandiniekiem, dāmu pret torni un zirdziņu utt. Ja kādas operācijas rezultātā vienam no partneriem ir figūra vairāk var arī viņš kļuvis par kvalitatīvākās figūras īpašnieku, tad mēdz teikt, ka tas ieguvis materiāla pārsvaru.Tas pilnā mērā piemīt figūrām, kas atrodas uz tukša galdiņa. Taču partijas gaitā, kad uz galdiņa ir daudz figūru, to kustīgumu un triecienspēku ietekmē citu figūru izvietojums un arī attiecīgās figūras stāvoklis. Vislielākais triecienspēks figūrai piemīt centrā, bet vismazākais, kad tā novietota stūrī. Var gadīties, ka, piemēram, tornis, kas visu partijas laiku nostāvējis sākuma pozīcijā, ietekmē spēles rezultātu mazāk nekā vājāka figūra, teiksim, zirdziņš.Atkarībā no pozīcijas rakstura atsevišķās figūras spēks var mainīties. Vājāka figūra dažkārt var būt izšķirīgāka nekā figūra, kuras spēks ir daudz lielāks. Var gadīties, ka pat bandinieks kļūst derīgāks par daudz spēcīgāku figūru. Partijas noslēgumā dažu figūru vērtība samazinās (piemēram, zirdziņam), turpretī citām figūrām - pieaug, piemēram, tornim un bandiniekam. Torņi kļūst sevišķi spēcīgi, kad tie darbojas pa atklātajām līnijām. Īpašu vērtību iegūst brīvbandinieki un tālu aizvirzītie bandinieki. Nomainot figūras pret bandiniekiem, jāņem vērā pēdējo kvalitāte: vai tie ir savienoti vai izolēti, vāji vai stipri utt.. Turklāt nedrīkst aizmirst vēl vienu svarīgu bandinieku īpatnību: tiem nav gājiena atpakaļ. Citas figūras pēc neveiksmīga gājiena vēlāk - sekojošajos gājienos - var izlabot kļūdu un atgriezties atpakaļ, turpretim bandiniekiem šādas iespējas nav. Tie iet tikai uz priekšu. Laidnis reizē kontrolē gandrīz tikpat daudz lauciņu kā tornis, bet var virzīties tikai pa vienas krāsas lauciņiem, tādēļ otras krāsas diagonāles laidnim nav pieejamas. Turpretim zirdziņa rīcībā ir visi galdiņa lauciņi, turklāt tas var lēkt pāri savām un pretinieka figūrām, ko nedrīkst darīt neviena cita figūra. Laidnis darbojas efektīvāk atklātās pozīcijās un tad, kad ir brīvbandinieki, bet zirdziņš - slēgtajos stāvokļos ar sastingušiem bandinieku veidojumiem. Šahisti īpaši augstu vērtē dāmu - visstiprāko figūru. Ja viens no partneriem apzināti atdod vērtīgu figūru par mazvērtīgu (cerot vēlāk iegūt citas priekšrocības), to sauc par upuri. Upurēšanās gadījumā notiek momentāna figūru spēku izmaiņa, savdabīga vērtību pārvērtēšana, kvantitātes pārvēršanās kvalitātē. Šajā gadījumā par visspēcīgāko figūru kļūst tā, kas pieteic matu, iegūst stiprāku figūru, vienkārši uzlabo pozīciju utt. == Pozīcijas un gājienu pieraksts == Pierakstot pozīciju, pieņemts vispirms norādīt balto figūru stāvokli, pēc tam melno. Vispirms pieraksta karaļa, tad dāmas, torņu, laidņu, zirdziņu un bandinieku stāvokli. Vienādās figūras pieraksta to atrašanās secībā no a vertikāles līdz h vertikālei, ja tās ir vairākas uz vienas vertikāles, tad secībā no 1. līdz 8. horizontālei. Atainojot partijas gaitu, pieraksta "iziešanas lauciņu" - uz kura figūra nostājas. Labākas pārskatāmības dēļ pieņemts vispirms saīsināti pierakstīt figūru, kas izdarījusi gājienu, pēc tam starp diviem lauciņu apzīmējumiem liek domuzīmi vai atņemšanas zīmi ":" (piemēram, 2.Lf1 - c4 vai 6. Zf3xe5). Pierakstot bandinieka gājienu, pieņemts tā saīsinājumu nelietot (piemēram, 1.e2 - e4). Kad bandinieks sasniedzis savu pārvēršanās lauciņu (baltajiem - astotā horizontāle, melnajiem - pirmā), gājiena atzīmei tiek pievienots tās figūras saīsinātais apzīmējums, par kuru minētais bandinieks tiek pārvērsts (piemēram, 39. c7 - c8D). Ar 0 - 0 apzīmē īso, bet ar 0 - 0 - 0 garo rokādi. Pieņemts apzīmēt šahu ar +, matu ar #. Pēdējos liek tūlīt aiz attiecīgā gājiena (piemēram, 5. Df7xf8#). Šaha literatūrā pieņemts lietot arī vairākus citus apzīmējumus (tos gan var neizmantot partijas pierakstā spēles laikā), kurus liek pēc attiecīgā gājiena apzīmējuma. * ! — labs, spēcīgs gājiens; * !! — ļoti labs, ļoti spēcīgs gājiens; * ? — vājš gājiens, kļūda; * ?? — ļoti vājš gājiens, rupja kļūda; * !? — ievērības cienīgs gājiens; * ?! — apšaubāmas vērtības gājiens; * +- — baltajiem labāks stāvoklis; * = — līdzīgs stāvoklis, abpusēji vienādas izredzes; * -+ — melnajiem labāks stāvoklis. Dažos šaha izdevumos lieto vēl dažas papildzīmes, tādā gadījumā grāmatas ievadā tās tiek izskaidrotas. Pierakstot partiju, ļoti svarīgi fiksēt visus balto un melno gājienus tādā secībā, kādā tie izdarīti uz galdiņa. Gājieni tiek numurēti, turklāt balto gājienu un melno atbildi kopā skaita par vienu gājienu. Kad aplūko pozīciju, kurai iepriekšējie gājieni nav zināmi, sāk skaitīt ar pirmo gājienu. Ja pozīcijas analīze sākas ar melno gājienu, trūkstošā balto gājiena vietā jāliek trīs punkti (piemēram, 1.... e7 - e5). Gājienus partijā parasti pieraksta stabiņveidā (balto gājienu kreisajā pusē, melno — labajā), bet var rakstīt arī nepārtrauktās rindās. Šaha literatūrā attiecīgā gājiena pierakstiem bieži seko vērtējums, paskaidrojums. Tos sauc par komentāriem. 1. e2 - e4 e7 - e5 2. Zg1 - f3 Zb8- c6 3. Lf1 - c4 d7 - d6 4. Zb1 - c3 Lc8 - g4 5. 0 - 0 Zc6 - d4? 6. Zf3: e5! 6.... Lg4xd1?? 7. Lc4xf7+ Ke8 - e7 8. Zc3 - d5#. Šo partiju pierakstu sistēmu sauc par pilno notāciju. Lietota tiek arī saīsināta (īsa) notācija. Tās būtība ir tāda, ka, spēlējot partiju, zinām, uz kāda lauciņa figūra atrodas, tādēļ pieraksta tikai saīsināto apzīmējumu un lauciņu, uz kura tā tiek novietota (piemēram, 2. Lc4 vai 1.... e5). Ja uz viena lauciņa var nostāties divas vienāda nosaukuma figūras (piemēram, 6....Zge7 vai 9. T8d2). Saīsinātajā notācijā visas pārējās zīmes paliek nemainīgas, izņemot gadījumu, kad ņem ar bandinieku. Tad pēc gājiena numura raksta vertikāles burtu, uz kura bandinieks bija stāvējis, pievienojot ņemšanas zīmi un lauciņa apzīmējumu, uz kura bandinieks nostājies pēc ņemšanas. Piemēram, ja pilnajā notācijā rakstītajām 3. f4xe5, tad saīsinātajā raksta 3. fxe5. Ja notiek ņemšana garāmejot, tad pēc FIDE (Starptautiskā šaha federācija) noteikumiem jāpieraksta vēl burti g.e. (garāmejot). == Uzvedības noteikumi šaha spēles laikā == Ja spēlētājs, kuram ir gājiena kārta, pieskaras savai figūrai (netīši vai tīši), viņam obligāti ar šo figūru jāizdara gājiens, bet, ja pieskaras pretinieka figūrai, tā jāņem ar savu figūru neatkarīgi no tā, vai tas ir izdevīgi vai ne. Pieskaršanās savai figūrai, ar kuru nedrīkst izdarīt gājienu, kā arī pieskaršanās pretinieka figūrai, kuru nevar ņemt, paliek bez sekām, tas ir, spēlētājs var izdarīt jebkuru citu gājienu pēc savas izvēles. Turklāt nav jāizdara nekādi soda (piespiedu) gājieni ar karali vai kādu citu figūru. Ja šahists vienlaikus pieskaras savai un pretinieka figūrai, viņam noteikti jāņem šī pretinieka figūra ar savējo, kurai viņš pieskāries, bet, ja tas nav iespējams, jāņem ar jebkuru citu savu figūru. Ja vispirms skarta sava figūra, bet pēc tam pretinieka, kuru ar savu skarto figūru nevar ņemt, jāizdara jebkurš cits gājiens ar savu skarto figūru. Sakārtot uz galdiņa neprecīzi novietotu figūru (tikai tad, ja ir gājiena kārta!) var pēc tam, kad partneris ir brīdināts ar vārdu „sakārtoju”. Pretējā gadījumā stājas spēkā likums „ja esi pieskāries, tad jāiet!” Roka atņemta — gājiens izdarīts! Gājiens tiek uzskatīts par izdarītu, kad šahists savu figūru pārvietojis no viena lauciņa uz citu un atņēmis no tās roku; pārvēršot bandinieku, nolicis tā vietā citu tās pašas krāsas figūru un atņēmis no tās roku; izdarot rokādi, nolicis uz cita lauciņa karali, pēc tam torni un atņēmis no torņa roku. Ja rokāde nav izdarīta saskaņā ar noteikumiem (piemēram, karalis pārgājis pāri apdraudētam lauciņam un tamlīdzīgi), karalis un tornis tiek novietoti iepriekšējā stāvoklī, un jāizdara gājiens ar karali vai arī jānoroķējas uz pretējo pusi. Nedrīkst "ņemt atpakaļ" izdarītu gājienu, lai tā vietā ietu citur. Taču, ja roka vēl nav no figūras atņemta, atļauts ar šo figūru izdarīt jebkuru citu gājienu. Nevajag šo figūru ilgi turēt rokā virs galdiņa. Labāk to nostādīt atpakaļ uz sākotnējā lauciņa un tad labi apdomāt, uz kuru lauciņu šai figūrai iet. Minētie noteikumi jāievēro arī vieglajās (treniņa) partijās. Tas pieradina pie uzmanība gājienu izvēlē un pie spēles disciplīnas, kas novērsīs nepatīkamus zaudējumus steigas un nejaušu pieskārienu dēļ. Arī no partnera jāprasa stingri ievērot uzvedības noteikumus. Ja abi pretinieki izdara savstarpējas atlaides, tas nav taisnīgi attiecībā pret citiem sacensību dalībniekiem. Nekad nepieskarieties figūrām, iekams neesat izšķīries, ar kuru no tām jāizdara gājiens! Partneriem jābūt korektiem vienam pret otru neatkarīgi no tā, kā norit spēle un kāds tai iznākums. Partija jāsāk ar rokasspiedienu un ar to jābeidz pēc jebkura rezultāta. Partijas norises laikā jāievēro klusums un kārtība. Nedrīkst pieskarties galdiņa lauciņiem, lai atvieglotu sev gājienu aprēķinu. Jāapsveic pretinieks ar uzvaru un kopā ar viņu paškritiski jāizanalizē tikko spēlēto partiju, meklējot izdarītās kļūdas, lai no zaudējuma varētu mācīties (nav obligāti). Neētiski rīkojas tie šahisti, kuri pēc zaudējumiem dažās partijās sāk spēlēt pavirši un pat pamet turnīru, tā nereti izbojājot sacensību sportiskos un kvalifikācijas rezultātus. == Pazīstami šahisti no [[Latvija]]s == * [[Mihails Tāls]] * [[Ārons Ņimcovičs]] * [[Kārlis Bētiņš]] * [[Hermanis Matisons]] * [[Fricis Apšenieks]] * [[Vladimirs Petrovs (šahists)|Vladimirs Petrovs]] * [[Aivars Gipslis]] * [[Alvis Vītoliņš]] * [[Aleksejs Širovs]] * [[Edvīns Ķeņģis]] * [[Jānis Klovāns]] * [[Daniels Fridmans]] * [[Zigurds Lanka]] * [[Normunds Miezis]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Chess|Šahs}} * [http://www.sahafederacija.lv/ Latvijas šaha federācija] * [http://spokuspeles.tvnet.lv/games/?usg=online_sahs Spokuspeles.tvnet.lv online šahs]{{Novecojusi saite}} * [http://www.ficgs.com FICGS] — bezmaksas korespondencšaha serveris {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Šahs| ]] bu0o7osknl0c8bonf6cq0b81ixw5fd5 3666001 3665994 2022-08-03T08:51:47Z Papuass 88 viedoklis nav ar neko pamatots - Atcēlu [[Special:Contributions/85.254.74.115|85.254.74.115]] ([[User talk:85.254.74.115|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 3665994 wikitext text/x-wiki {{atsauces+}} {{vikisaites+}} {{noformējums+}} {{Citas nozīmes|galda spēli|Šahs (nozīmju atdalīšana)|Šahs}} [[Attēls:ChessSet.jpg|thumb|Šaha figūras. No kreisās: baltais karalis, melnais tornis un dāma, baltais bandinieks, melnais zirdziņš un baltais laidnis]] '''Šahs''' ir [[galda spēle]] un [[Sports|sporta]] veids,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lsfp.lv/sporta_registrs/atzitas_federacijas?page=4|title=LSFP. Atzīto sporta federāciju reģistrs|website=lsfp.lv|access-date=2022-07-30}}</ref> ko spēlē divi cilvēki. To spēlē uz kvadrātveida galdiņa, kas sastāv no 8 rindām un 8 kolonām, kuras kopā veido 64 kvadrātveida lauciņus divās krāsās (tumšā un gaišā). Katrs spēlētājs sāk spēli ar 16 [[Šaha figūra|figūrām]], kas katra var tikt pārvietota un nokaut pretinieka figūras dažādos veidos. Sākot spēli, spēlētāja rīcībā ir astoņi [[Bandinieks (šahs)|bandinieki]], divi [[Zirdziņš (šahs)|zirdziņi]], divi [[Laidnis|laidņi]], divi [[Tornis (šahs)|torņi]], viens [[Karalis (šahs)|karalis]] un viena [[Dāma (šahs)|dāma]]. Viens spēlētājs spēlē ar gaišām figūrām ("baltās figūras"), otrs — ar tumšām ("melnās figūras"). Spēli sāk tas spēlētājs, kurš spēlē ar baltajiem. Spēles uzdevums ir pieteikt otram spēlētājam [[Mats (šahs)|matu]]. Mats ir tāds stāvoklis šahā, kad karalis ir zem sitiena un no šī uzbrukuma vairs nevar izvairīties. [[Attēls:Cb start large.png|thumb|Šaha sākumstāvoklis.]] == Šaha vēsture == Šahs attīstās jau aptuveni pusotru tūkstoti gadu. Tā pirmsākumi meklējami [[Indija|Indijā]] ap mūsu ēras 6. gadsimtu, kad to sauca par čaturangu. Daudzas un dažādas spēles gadsimtu gaitā nav izturējušas laika pārbaudi, turpretī šaham piemīt ilggadība. Cilvēkam piemīt tieksme pārbaudīt savas prāta spējas, pacīnīties radošajā jomā ar citiem. Senā spēle ir populāra arī tādēļ, ka tā ir daudzpusīga. Mūsdienās šahs ir gan sports, gan māksla, gan zinātne. Šahs noder aktīvai kulturālai atpūtai un vienlaikus tas ir savdabīga piedzīvojumu un izjūtu pasaule. Katrs var tajā atrast kaut ko sev noderīgu. Sacensības dod iespēju mēroties spēkiem — tāpat kā tas ir citos sporta veidos. Skaistas partijas, kombinācijas, galotnes, etīdes un uzdevumi sajūsmina ne mazāk kā labs skaņdarbs vai talantīgs aktiera tēlojums. Šaha teorijas studēšana, novitāšu meklējumi šajā jomā sagādā apmierinājumu cilvēkiem, kam tieksme uz zinātnisku domāšanu. Šahs attīsta garīgās spējas, fantāziju, trenē atmiņu, rada un pilnveido gribas īpašības un iemaņas — uzvarētgribu, apņēmību, aukstasinību, sīkstumu, atjautību, koncentrēšanās spēju, domāšanas disciplinētību. Pazīstamais padomju pedagogs [[Vasilijs Suhomļinskis]] rakstīja: "Bez šaha nevaru iedomāties garīgo spēju un atmiņas audzināšanu. [..] Šaha spēlei jāiekļaujas pamatskolas dzīvē kā vienam no garīgās kultūras elementiem." <ref>Cyxoмлинский В.А. О воспитании. М., Госполитиздат, 1973, c. 96.</ref> "Šahs — tas ir cilvēka prāta pārbaudes akmens." [[Johans Volfgangs fon Gēte|J. V. Gēte]], vācu dzejnieks. == Šaha spēle == Šaha spēle ir prāta sacensība starp diviem partneriem (pretiniekiem), tas norit uz speciāla galdiņa, noteiktā secībā pārvietojot (izdarot gājienus) figūras saskaņā ar pieņemtiem noteikumiem. == Šaha galdiņš == Šaha galdiņš, kam ir kvadrāta forma, sadalīts 64 kvadrātiņos — rūtiņās. Tie labākas uzskatāmības dēļ nokrāsoti pārmaiņus tumšā un gaišā krāsā un šaha valodā tiek saukti par melnajiem un baltajiem lauciņiem. Horizontālās lauciņu rindas tiek apzīmētas ar cipariem no 1 līdz 8, bet vertikālās — ar latīņu alfabēta pirmajiem burtiem a, b, c, d, e, f, g, h. Tādā veidā katram atsevišķam šaha galdiņa lauciņam, kas atrodas horizontāles un vertikāles krustojumā, ir savs apzīmējums. Nosaucot lauciņu, vispirms jāizrunā burts, bet pēc tam cipars. Piemēram: b5 (b pieci), c3 (c trīs) utt. === Šaha pozīcija === Šaha pozīcija ir figūru stāvoklis uz šaha galdiņa, pie tam papildus jābūt zināmam: kurai no pusēm ir gājiena kārta; abu pušu [[Rokāde|rokādes]] iespējamības; "sitiena garāmejot" iespējamība. Tas var attiekties uz kādas figūras pozīciju, visu figūru kopumu, kādu konkrētu šaha atklātni, vidusspēles motīviem vai spēles beigu pozīciju. Šaha kompozīcijā ir arī aktuāli termini, kā legāla vai nelegāla pozīcija, t.i., vai šāda pozīcija pēc noteikumiem varētu pastāvēt. Piemēram, nelegāla pozīcija būtu, ja baltie šahotu melnos un melnie neiziet no šaha.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Шахматы: Энциклопедический словарь|last=Карпов|publisher=А.Е|year=1990|isbn=5-85 270-005-3}}</ref> == Šaha figūras == Katram partnerim, sākot spēli, ir 16 vienādas krāsas figūras (baltas vai melnas), kurām katrai ir savs nosaukums un savs apzīmējums. Figūru skaits un nosaukums katram partnerim partijas sākumā: 1 karalis, 1 dāma, 2 torņi, 2 laidņi, 2 zirdziņi, 8 bandinieki. == Šaha spēles noteikumi == Spēles sākumā galdiņš jānovieto starp abiem [[pretiniekiem]] tā, lai pa labi no katra spēlētāja atrastos baltais stūra lauciņš (proti, h1 vai a8), un šaha figūras uz tā jāsaliek stingri noteiktā kārtībā. Baltās figūras vienmēr jānovieto uz pirmās un otrās, bet melnās — uz septītās un astotās horizontāles, turklāt katra figūra aizņem tikai vienu lauciņu. Tāpat jāiegaumē, ka sākumā balto dāma vienmēr atrodas uz baltā lauciņa, bet melno — uz melnā. Ar kādas krāsas figūrām jāspēlē katram partnerim, nosaka ar izlozi. Spēli vienmēr sāk baltie (t.i., spēlētājs ar baltajām figūrām). Pēc balto gājiena ar savu gājienu atbild melnie, tad seko balto otrais un melno otrais gājiens, balto trešais, melno trešais utt., secīgi līdz spēles beigām. Katru atsevišķu spēles reizi sauc par šaha partiju. Tādējādi katrs pretinieks pēc kārtas izdara pa vienam gājienam, pārvietojot katru reizi pēc izvēles kādu savu figūru no viena lauciņa uz otru. Nevienam no partneriem nav tiesību izdarīt divus gājienus pēc kārtas. Novietot figūru uz lauciņa, kuru aizņēmusi sava figūra (t.i., savas krāsas figūra), nav atļauts, bet var novietot figūru uz lauciņa, kuru aizņēmusi pretinieka figūra, iepriekš noņemot ("paņemot", "nositot") pēdējo no galdiņa. Šahā (atšķirībā no [[dambrete]]s) pretinieka figūras ņemšana nav obligāta. Nevienai figūrai, izņemot zirdziņu, nav tiesību "lēkt pāri" savām vai pretinieka figūrām. == Šaha terminu vārdnīca == * [[Atklātne (šahs)|Atklātne]] — šaha spēles sākuma stadija (pirmie 15—20 gājieni), kurā tiek mobilizēti spēlētāju spēki. * [[Demarkācijas līnija]] — iedomāta horizontāla līnija, kas sadala šaha galdiņu divos taisnstūros: a1 - a4 - h4 — h1 un a5 - a8 - h8 - h5. * [[Šaha pozīcija]] (stāvoklis) - jebkurš figūru izvietojums uz šaha galdiņa. * Sākuma stāvoklis (sākotnējā pozīcija) — figūru izvietojums partijas sākumā, kad baltie nav vēl izdarījuši savu pirmo gājienu. * Analīze — pozīcijas visu iespējamību izpēte un novērtējums. * Termins "pieteikt šahu" ("izdarīt šahu" vietā) palicis no tiem laikiem, kad spēles noteikumi prasīja, lai vārdu "šahs" teiktu skaļi. Pēc mūsdienu noteikumiem tas vairs nav obligāti. * Tālšāvējas figūras — tādas figūras, kuru triencienspēkam pakļauta visa līnija (vertikāle, horizontāle vai diagonāle); dāma, tornis vai laidnis atšķirībā no karaļa un zirdziņa. * Smagās figūras — kopīgais nosaukums dāmām un torņiem. * Vieglās figūras — kopīgais nosaukums laidņiem un zirdziņiem. * [[Slāpējošais mats]] — mata stāvoklis, kurā paša figūras atņem karalim visus atkāpšanās lauciņus. * [[Uzpleču mats]] — mata stāvoklis, kurā torņi, atrazdamies abās pusēs blakus karalim (izveidojot it kā uzplečus), atņem tam atkāpšanās lauciņus. Uzpleču mata piemērs: balto karalis atrodas uz laiciņa g1, balto torņi — uz lauciņiem f1 un h1, bet melno dāma uz lauciņa g3). * Dažādkrāsu laidņi — pa vienam laidnim katram pretiniekam, kuri iet pa pretējās krāsas lauciņiem. * Dubultie (trīskāršotie) bandinieki — viena spēlētāja divi (trīs) bandinieki, kas atrodas uz vienas vertikāles. * Brīvbandinieks - bandinieks, kura ceļā pa vertikāli, kā arī abās blakus vertikālēs nav neviena pretinieka bandinieka. * Figūras — šaha literatūrā tā parasti sauc karali, dāmu, torni, laidni un zirdziņu. * Spēka (kaujas) vienības — figūras. * [[Karaļa spārns]] (flangs) — galdiņa sastāvdaļa, kas ietilpst taisnstūrī e1 - e8 - h8 - h1. * [[Dāmas spārns]] (flangs) — galdiņa sastāvdaļa, kas ietilpst taisnstūrī d1 - d8 - a8 - a1. * [[Šaha centrs]] — kvadrāts, ko veido šaha galdiņa lauciņi d4 - d5 - e4 - e5. * [[Tornis (šahs)|Tornis]] — tornis iet (un ņem pretinieka figūru) pa horizontāli vai vertikāli (t.i., tikai pa taisnām līnijām) uz visām četrām pusēm visā iespējamā attālumā. Pozīcijā balto tornis var iet uz vienu no deviņiem brīviem lauciņiem. * [[Laidnis]] — laidnis iet (un ņem pretinieka figūras) tikai pa diagonālēm (t.i., pa slīpām līnijām) uz visām pusēm jebkurā tam pieejamā attālumā. Spēles sākumā katram partnerim ir pa diviem laidņiem: viens no tiem iet tikai pa baltajiem lauciņiem (baltlauciņu laidnis), bet otrs tikai pa melnajiem lauciņiem (melnlauciņu laidnis). * [[Dāma (šahs)|Dāma]] — dāma iet (un ņem pretinieka figūras) uz visām pusēm, visos tai pieejamos attālumos pa horizontālēm un vertikālēm kā tornis un pa diagonālēm kā laidnis. * [[Karalis (šahs)|Karalis]] — karalis iet (un ņem pretinieka figūras) visos virzienos, pa horizontālēm, vertikālēm un diagonālēm, bet tikai pa vienu blakus lauciņu. Karalis ir vienīgā figūra, ko nevar ņemt (noņemt no šaha galdiņa). Karalim toties nav tiesību ieņemt lauciņu, kuram uzbrūk pretinieka figūra, vai arī ņemt pretinieka figūru, kuru aizsargā cita figūra. * [[Zirdziņš (šahs)|Zirdziņš]] — zirdziņš ir figūra, kam ir iespēja izdarīt vissarežģītākos gājienus. Tas iet un ņem pretinieka figūras uz jebkuru pusi pa taisnstūra "3x2" (vai "2x3" lauciņu) diagonāli, tas ir, no iedomātā taisnstūra viena stūra uz pretējo. Zirdziņa gājienus var raksturot arī šādi: tas pārlec pa horizontāli vai vertikāli pāri lauciņam un nostājas uz blakus esošā citas krāsas lauciņa. Zirdziņš vienmēr maina lauciņu krāsu. Ja tas pirms gājiena stāv uz melnā lauciņa, tad pēc gājiena noteikti atrodas uz baltā, un otrādi. Zirdziņš ir vienīgā figūra, kam ir tiesības pārlēkt pāri savām un pretinieka figūrām. * [[Bandinieks (šahs)|Bandinieks]] - bandinieks virzās uz priekšu tikai pa vienam lauciņam. Ar vienu izņēmumu: no izejas punkta (baltajiem - no otrās horizontāles, melnajam — no septītās) katrs bandinieks, ja ir brīvs ceļš, pēc spēlētāja vēlēšanās var tikt pabīdīts uz priekšu pa diviem vai vienu lauciņu. Ja bandinieks jau izdarījis gājienu, tas zaudē tiesības uz dubultsoli un turpmāk katrā gājienā drīkst virzīties uz priekšu tikai pa vienu lauciņu. Ja bandinieks nokļūst uz pēdējās horizontāles (balto uz astotās, melno - uz pirmās), tas uzreiz [[Pārvēršanās (šahs)|pārvēršas]] par jebkuru savas krāsas figūru, izņemot karali. Turklāt nav nozīmes tam, vai uz galdiņa šāda figūra ir vai arī tā jau "nosista". Figūras izvēli nosaka pats šahists pēc saviem ieskatiem. Karalis, dāma, tornis, laidnis un zirdziņš ņem pretinieka figūras tāpat kā iet. Turpretī bandinieks pretinieka figūras neņem tāpat kā iet: tas ņem uz priekšu pa diagonāli, pa vienam lauciņam. Pēc noņemšanas, pārejot uz blakus vertikāli, bandinieks turpmākos gājienus izdara pa šo vertikāli. Nav nozīmes tam, vai uz šīs vertikāles ir tās pašas krāsas bandinieki vai nav. Ja bandinieks izdarījis sākuma gājienu uzreiz pa diviem lauciņiem (baltie no otrās uz ceturto horizontāli, melnie no septītās uz piekto), pārejot lauciņu, kas atrodas pretinieka bandinieka ņemšanas pozīcijā, pēdējam ir tiesības ņemt sev blakus nostājušos bandinieku, Turklāt bandinieks, kas ņem, nostājas nevis uz tā lauciņa, uz kuru pārlēca pretinieka bandinieks, bet uz lauciņa, kuram tika pārlēkts. Šis noteikums - "[[sišana garāmejot]]" attiecas tikai uz bandiniekiem. Jāatceras, ka sišana garāmejot var notikt tikai tūlīt, atbildot uz bandinieka dubultsoli. Vēlāk šīs tiesības zūd. == Rokāde == Galvenais noteikums, kas jāņem vērā, izdarot gājienu, ir šāds — katrs gājiens ir vienas figūras pārvietošanās uz citu lauciņu. Taču šim noteikumam ir viens izņēmums: abiem partneriem ir tiesības uz īpatnēju gājienu, kad uzreiz pārvietojas vienas krāsas divas figūras - karalis un tornis. Šo kombinēto gājienu sauc par [[Rokāde|rokādi]] un to izdara šādā veidā: karali pārvieto torņa virzienā pāri vienam lauciņam (t.i., nostājoties uz tās pašas krāsas lauciņa), bet torni pārceļ pāri karalim un novieto tam līdzās. Tā kā partneriem ir pa diviem torņiem, izšķir divu veidu rokādes: karaļa spārnā - īsā (0-0), bet dāmas spārnā - garā rokāde (0-0-0). Jāatceras, ka katrs spēlētājs vienas partijas laikā var izmantot rokādes tiesības tikai vienu reizi. Turklāt rokādi izdarīt drīkst, ja ievēro šādus piecus priekšnoteikumus: # Ja ar karali vai torni šīs partijas laikā nav izdarīts gājiens (ja ar vienu torni izdarīts gājiens, taisīt rokādi vairs iespējams tikai uz otru pusi). # Ja visi lauciņi starp karali un torni ir brīvi, t.i., ja uz tiem neatrodas kāda figūra - paša vai pretinieka. # Ja karalim rokādes izdarīšanas brīdī tieši neuzbrūk pretinieka figūra. # Ja karalim rokādes laikā nav jāšķērso lauciņš, kuram tai brīdī apdraud pretinieka figūra (kurš ir pa ņēmienam, sitienam). # Ja karalim roķējoties nav jānostājas uz lauciņa, kuru tieši apdraud pretinieka figūra (kurš ir pa ņēmienam, sitienam). Tas, ka tornis ir tieši apdraudēts vai arī rokādes laikā tam jāšķērso apdraudēts lauciņš, nav šķērslis rokādei. Traucējumiem, kas minēti no 2. līdz 5. punktam, ir pagaidu raksturs, un spēles gaitā tos var novērst, tādējādi iegūstot rokādes tiesības. == Uzbrukums un aizsardzība == Lai uz šaha galdiņa varētu risināties cīņa, figūrām citai uz citu būtiski jāiedarbojas. Šo mērķi var sasniegt, draudot ar savu figūru gājieniem sist pretinieka figūras. Protams, tāpat rīkojas arī pretinieks. Citiem vārdiem sakot, šaha cīņas būtība ir uzbrukumi un uzbrukumu atvairīšana (t.i., aizsargāšanās no draudiem). Sākot partiju, abu partneru rīcībā ir uzbrukuma un aizsardzības līdzekļi (baltajiem nedaudz labāk, jo viņi sāk, tātad, viņiem ir labāka attīstība), bet turpinājumā katra šahista resursu nosaka viņa prasme rīkoties ar savām figūrām. Gandrīz katra uzbrukuma gadījumā (uzbrukums ne katru reizi ir bīstams) iespējams vismaz viens no pieciem paņēmieniem, kā aizsargāt apdraudēto figūru: 1) ar apdraudēto vai kādu citu figūru likvidēt uzbrucēja figūru; 2) ar apdraudēto figūru aiziet no pretinieka trieciena; 3) pārsegt (aizsprostot) uzbrūkošās figūras darbības līniju; 4) aizsargāt apdraudēto figūru ar kādu citu savu figūru; 5) ar vienu no savām figūrām izveidot pretuzbrukumu līdzvērtīgai pretinieka figūrai vai arī kādam citam svarīgam objektam. Nav grūti pārliecināties, ka trešais aizsardzības paņēmiens nav lietojams, ja uzbrūk zirdziņš vai bandinieks. Ja iespējami vairāki aizsardzības paņēmieni, jāizvēlas lietderīgākais. Citiem vārdiem sakot, šahists, salīdzinādams visas iespējamības, izvēlas no tām vienu, kura viņam konkrētajā gadījumā šķiet visizdevīgākā. Protams, atkarībā no zināšanām un pieredzes šī izvēle var būt dažāda: jo pieredzējušāks šahists, jo drošāka varbūtība, ka partijas norises laikā viņš izvēlēsies labākos (spēcīgākos) turpinājumus. Ja grib kļūt par spēcīgu šahistu, jāizvirza sev mērķis - pēc iespējas ātrāk iemācīties saskatīt katrā stāvoklī visas figūru ņemšanas iespējas un visus šķēršļus, ko ar savām figūrām var radīt pretiniekam. == Karaļa nozīme šahā == Ja šaha cīņas gaitā tiek zaudēta dāma, torņi, laidņi, zirdziņi, bandinieki, tad partija vēl var turpināties. Turpretim karaļa liktenis tieši nosaka cīņas iznākumu. Karalis ir it kā sava karaspēka centrālā ass, ap kuru risinās visi notikumi partijā. Šīs ass iziešana no ierindas izraisa katastrofu — zaudējumu šaha kaujā, partijas tūlītējas beigas. Savukārt karaļa liktenis atkarīgs no pārējo figūru darbības, kas nosaka tā lomu uz šaha galdiņa. Citiem vārdiem sakot, figūra ir līdzeklis, ar ko var uzbrukt pretinieka karalim un aizsargāt savējo. Pretinieki cenšas pārvietot savas figūras nevis kā pagadās, bet gan mērķtiecīgi, tas ir, tā, lai, uzbrūkot pretinieka nometnei, galu galā padarītu to nespējīgu pasargāt savu karali un vienlaikus neļautu pretiniekam apdraudēt savu galveno figūru. Ja kāda no pretinieka figūrām draud nākamajā gājienā ņemt (sist) karali, tas nozīmē, ka karalim pieteikts šahs. Tas ir it kā brīdinājums bez vārdiem: "Ja neizvairīsies, iesi bojā!" Atšķirībā no citām apdraudētajām figūrām, karalis nekavējoties jāaizsargā. Turklāt no pieciem iepriekš aplūkotajiem aizsardzības līdzekļiem karalim noder tikai pirmie trīs, bet pret zirdziņa vai bandinieka uzbrukumu - tikai pirmie divi. Nedrīkst aizmirst, ka karalim nav tiesību atkāpties uz lauciņiem, kurus apdraud pretinieka figūras, tāpat tas nedrīkst ņemt aizsargātu figūru. == Mats == {{pamatraksts|Mats (šahs)}} Ja karalim pieteikts šahs, bet nav nevienas aizsardzības iespējas, tad pieteikts mats (t.i., šahs, no kura nav glābiņa) un tās ir partijas beigas. Spēlētājs, kurš nomatojis pretinieka karali, tiek uzskatīts par partijas uzvarētāju. Ja partija tiek spēlēta turnīrā vai mačā, tabulā uzvarētājam ieraksta vienu (1) punktu, bet zaudētājam nulli (0). Pabeidzot turnīru vai maču, dalībnieku iegūtie punkti tiek saskaitīti. Par uzvarētāju kļūst dalībnieks, kurš savācis visvairāk punktu. Tātad, mats — šaha cīņas galamērķis. Citiem vārdiem sakot, partnerim jācenšas nostādīt pretinieka karali bezizejas stāvoklī, t.i., pieteikt tam tādu šahu, no kura nav iespējams aizsargāties. Izvēloties jebkuru gājienu, jāņem vērā tā mērķtiecība. Parasti tas, kuram ir liels materiāla zaudējums (t.i., viņš ir zaudējis ievērojamu daļu no savām figūrām un tādējādi arī aizsardzības spējas), negaidot, kad viņa karalim tiks pieteikts mats, atzīst sevi par zaudētāju. Tādu "pirmstermiņa" kapitulāciju sauc par padošanos. Ilgstošu, bezcerīgu pretošanos augsti kvalificēti šahisti uzskata par sliktu stilu. Turpretī, ja līdz "kailiem karaļiem" cīnās iesācēji, tā nav nosodāma rīcība. == Neizšķirts šaha spēlē == Ne vienmēr šaha partijas rezultāts ir viena spēlētāja uzvara. Nereti nevienam no partneriem neizdodas gūt virsroku, un tad partija tiek atzīta par neizšķirtu jeb, kā teica senāk, pretinieki salīgst mieru. Pats vienkāršākais neizšķirta piemērs — pēc savstarpējas abu armiju izcīnīšanas uz galdiņa paliek tikai karaļi. Pēc spēles noteikumiem karaļi nevar tuvoties viens otram; loģiski, ka tie nevar viens otram pieteikt ne šahu, ne matu. Tādēļ šādā situācijā spēle zaudē nozīmi un tiek pārtraukta, bet iznākumu novērtē par neizšķirtu. Par bezierunu neizšķirtām pozīcijām uzskata arī tādas, kurās spēku samērs nav pietiekams, lai nomatotu pretinieka karali. Pie tādām pozīcijām pieskaitāmas: # vienam karalis un laidnis, otram — tikai karalis; # vienam karalis un zirdziņš, otram — tikai karalis; # katram pa karalim un vienādas krāsas laidnim. Šaha teorijā zināmi arī daudzi citi stāvokļi ar neizšķirtu spēku samēru. Bieži pozīcijas neizšķirta raksturs nosakāms ne tik daudz pēc spēku samēriem, cik pēc figūru izvietojuma uz galdiņa. Lai partija neilgtu bezgalīgi, neizšķirtu pēc vājākās puses pieprasījuma fiksē tad, ja tās pretinieks ar pietiekamiem spēkiem nevar (vai neprot) pieteikt matu 50 gājienos. Tomēr šis noteikums prasa obligāti ievērot divus priekšnoteikumus: pirmkārt, šajos 50 gājienos nedrīkst būt nevienas nomaiņas, otrkārt, nedrīkst būt izdarīts neviens gājiens ar bandinieku. Ja tas notiek, jāsāk jauna gājienu uzskaite (jauna 50 gājienu sērija). Ja abi partneri, baidīdamies pasliktināt savu figūru stāvokli, atkārto vienus un tos pašus gājienus, partijas rezultāts arī tiek atzīts par neizšķirtu. Pēc pašreizējiem noteikumiem neizšķirts šādos gadījumos tiek fiksēts pēc viena partnera pieprasījuma, kad viena un tā pati pozīcija atkārtojusies trīs reizes (šajā pozīcijā katru reizi gājienā kārtai jābūt vienai un tai pašai pusei). Neizšķirtu var pieprasīt arī tad, ja pozīcija trīsreiz atkārtojusies dažādos partijas posmos. Kad nevienai no pusēm nav pamata cīnīties par uzvaru, neizšķirtu var fiksēt pēc abpusējas vienošanās. Tādos gadījumos viens no partneriem piedāvā uzskatīt pozīciju par neizšķirtu (pieņemts teikt: piedāvāju neizšķirtu), un otrs, ja tāpat novērtē pozīciju, piedāvājumu pieņem. Ja pēdējais nepiekrīt šādam pozīcijas novērtējumam, viņš tiesīgs partnera piedāvājumu noraidīt, un partija tiek turpināta. Trīskāršās pozīcijas atkārtošanās paveids ir mūžīgais šahs, t. i., virkne nepārtraukti sekojošu šahu, no kuriem apdraudētajam karalim nav iespējams izvairīties. Parasti šādu paņēmienu, ja vien tas ir iespējams, cenšas izmantot vājākā puse — glābdamies no zaudējuma. == Pats == Uz šaha galdiņa dažkārt rodas stāvoklis, kurā viens no pretiniekiem, kad ir gājiena kārta, nevar spēlēt ne ar vienu figūru (karali ieskaitot), turklāt viņa karalis netiek šahots (citādi, tas būtu mats). Šādu situāciju sauc par [[Pats (šahs)|patu]], un partiju skaita par neizšķirtu. Visbiežāk pata stāvoklis gadās tad, kad viens no karaļiem, zaudējis visu savu karaspēku, nokļūst pretinieka figūru aplenkumā. Parasti šāda veida pats rodas, ja vientuļais karalis tiek nemākulīgi matots, vai arī spēlētājs, kuram ir liels pārsvars, pārsteidzīgi un neuzmanīgi aizraujas ar pretinieka figūru medībām. Galvenais pata cēlonis - paviršība uzvarētās pozīcijās. Dažkārt šahistam, kuram draud mats, izdodas radīt pata stāvokli, apzināti upurējot savu pēdējo (vai pat priekšpēdējo) figūru. Pats var būt arī likumsakarīgs cīņas rezultāts. Ja turnīrā vai mačā partija beigusies ar neizšķirtu, abiem partneriem tabulā ieraksta puspunktu (1/2). Neizšķirtus tāpat pieskaita punktu kopsummai. == Figūru salīdzināmā vērtība == Uz šaha galdiņa dažādām figūrām ir dažādas iespējas. Piemēram, vienai figūrai, lai nokļūtu no galdiņa vienas malas līdz otrai, vajadzīgs tikai viens gājiens, turpretim citai - vairāki gājieni. Dažas figūras iet tikai pa vienas krāsas lauciņiem, citas var pārvietoties pa visiem sešdesmit četriem. Dāma, novietota galdiņa centrā, kontrolē (tur pa sitienam) 27 lauciņus, turpretim zirdziņš - tikai astoņus utt. Figūru kustīgums un spējas sist nosaka to spēku (un attiecīgi arī vērtību). Šaha teorija un prakse noteikušas figūru salīdzināmo vērtību, pēc kuras jāvadās, lai izvairītos no materiālā zaudējuma. Pretējā gadījumā pretinieks iegūs spēku pārsvaru, kas galarezultātā var izraisīt karaļa bojāeju. Par figūru salīdzināmās vērtības pamatvienību pieņemts uzskatīt visvājāko figūru - bandinieku (sakarā ar bandinieka mazo vērtību to dažreiz pat neuzskata par figūru). Šaha figūru salīdzināmā vērtība: * bandinieks = 1 * zirdziņš = 3 * laidnis = 3 * tornis = 5 * dāma = 9 * karalis = 3 Sakarā ar sevišķo lomu, kas šaha partijā ir karalim, tā vērtība nav salīdzināma ne ar vienas citas figūras vērtību. Partijas sākumā, kad uz galdiņa atrodas daudz figūru, karalis cīņā aktīvi nepiedalās. Pat vēl vairāk - tas jāpaslēpj pretinieka figūrām mazāk pieejamā vietā (šim mērķim kalpo rokāde) un rūpīgi jāapsargā. Karaļa spēks izpaužas tikai galotnē, t.i., kad uz galdiņa vairs neatrodas daudz figūru un tam vairs nedraud tiešs uzbrukums. Partijas noslēguma stadijā karalis no aizsargājamās figūras kļūst par uzbrucēju, tādēļ izšķirīgu nozīmi iegūst prasme spēlēt ar karali. Pieņemts spēku samēra ziņā karali pielīdzināt apmēram laidnim vai zirdziņam. Ja viens no partneriem atdod savu figūru par līdzvērtīgu pretinieka figūrai, tad šādu operāciju sauc par nomaiņu. Tajā var abpusēji piedalīties ne tikai vienādās figūras. Lai šahists iesācējs varētu pēc iespējas ātrāk apgūt atsevišķu figūru spēku samēru, viņam nepieciešams zināt, ka: * dāma = 9 bandinieki * tornis = 5 bandinieki * dāma = 2 laidņi, zirdziņš = 2 zirdziņi, laidnis * tornis = laidnis, 2 bandinieki = zirdziņš, 2 bandinieki * laidnis = zirdziņš = 3 bandinieki * laidnis, zirdziņš > tornis > laidnis, bandinieks * 2 zirdziņi > tornis > zirdziņš, bandinieks * laidnis, zirdziņš > tornis, 1 bandinieks (2 figūras stiprākas par torni+bandinieku) Šie spēku samēri šahistam iesācējam var noderēt par kompasu, kas norāda, kādu figūru izdevīgi vai arī nav izdevīgi nomainīt. Citiem vārdiem sakot, viņš zina, ka bez zaudējumiem var nomainīt dāmu pret laidni (vai arī otrādi), torni pret laidni un diviem bandiniekiem utt. Un, no otras puses, nav izdevīgi atdot torni tikai pret laidni vai zirdziņu (šo atšķirību vērtībā starp torni un minētajām figūrām sauc par kvalitāti), laidni pret diviem bandiniekiem, dāmu pret torni un zirdziņu utt. Ja kādas operācijas rezultātā vienam no partneriem ir figūra vairāk var arī viņš kļuvis par kvalitatīvākās figūras īpašnieku, tad mēdz teikt, ka tas ieguvis materiāla pārsvaru.Tas pilnā mērā piemīt figūrām, kas atrodas uz tukša galdiņa. Taču partijas gaitā, kad uz galdiņa ir daudz figūru, to kustīgumu un triecienspēku ietekmē citu figūru izvietojums un arī attiecīgās figūras stāvoklis. Vislielākais triecienspēks figūrai piemīt centrā, bet vismazākais, kad tā novietota stūrī. Var gadīties, ka, piemēram, tornis, kas visu partijas laiku nostāvējis sākuma pozīcijā, ietekmē spēles rezultātu mazāk nekā vājāka figūra, teiksim, zirdziņš.Atkarībā no pozīcijas rakstura atsevišķās figūras spēks var mainīties. Vājāka figūra dažkārt var būt izšķirīgāka nekā figūra, kuras spēks ir daudz lielāks. Var gadīties, ka pat bandinieks kļūst derīgāks par daudz spēcīgāku figūru. Partijas noslēgumā dažu figūru vērtība samazinās (piemēram, zirdziņam), turpretī citām figūrām - pieaug, piemēram, tornim un bandiniekam. Torņi kļūst sevišķi spēcīgi, kad tie darbojas pa atklātajām līnijām. Īpašu vērtību iegūst brīvbandinieki un tālu aizvirzītie bandinieki. Nomainot figūras pret bandiniekiem, jāņem vērā pēdējo kvalitāte: vai tie ir savienoti vai izolēti, vāji vai stipri utt.. Turklāt nedrīkst aizmirst vēl vienu svarīgu bandinieku īpatnību: tiem nav gājiena atpakaļ. Citas figūras pēc neveiksmīga gājiena vēlāk - sekojošajos gājienos - var izlabot kļūdu un atgriezties atpakaļ, turpretim bandiniekiem šādas iespējas nav. Tie iet tikai uz priekšu. Laidnis reizē kontrolē gandrīz tikpat daudz lauciņu kā tornis, bet var virzīties tikai pa vienas krāsas lauciņiem, tādēļ otras krāsas diagonāles laidnim nav pieejamas. Turpretim zirdziņa rīcībā ir visi galdiņa lauciņi, turklāt tas var lēkt pāri savām un pretinieka figūrām, ko nedrīkst darīt neviena cita figūra. Laidnis darbojas efektīvāk atklātās pozīcijās un tad, kad ir brīvbandinieki, bet zirdziņš - slēgtajos stāvokļos ar sastingušiem bandinieku veidojumiem. Šahisti īpaši augstu vērtē dāmu - visstiprāko figūru. Ja viens no partneriem apzināti atdod vērtīgu figūru par mazvērtīgu (cerot vēlāk iegūt citas priekšrocības), to sauc par upuri. Upurēšanās gadījumā notiek momentāna figūru spēku izmaiņa, savdabīga vērtību pārvērtēšana, kvantitātes pārvēršanās kvalitātē. Šajā gadījumā par visspēcīgāko figūru kļūst tā, kas pieteic matu, iegūst stiprāku figūru, vienkārši uzlabo pozīciju utt. == Pozīcijas un gājienu pieraksts == Pierakstot pozīciju, pieņemts vispirms norādīt balto figūru stāvokli, pēc tam melno. Vispirms pieraksta karaļa, tad dāmas, torņu, laidņu, zirdziņu un bandinieku stāvokli. Vienādās figūras pieraksta to atrašanās secībā no a vertikāles līdz h vertikālei, ja tās ir vairākas uz vienas vertikāles, tad secībā no 1. līdz 8. horizontālei. Atainojot partijas gaitu, pieraksta "iziešanas lauciņu" - uz kura figūra nostājas. Labākas pārskatāmības dēļ pieņemts vispirms saīsināti pierakstīt figūru, kas izdarījusi gājienu, pēc tam starp diviem lauciņu apzīmējumiem liek domuzīmi vai atņemšanas zīmi ":" (piemēram, 2.Lf1 - c4 vai 6. Zf3xe5). Pierakstot bandinieka gājienu, pieņemts tā saīsinājumu nelietot (piemēram, 1.e2 - e4). Kad bandinieks sasniedzis savu pārvēršanās lauciņu (baltajiem - astotā horizontāle, melnajiem - pirmā), gājiena atzīmei tiek pievienots tās figūras saīsinātais apzīmējums, par kuru minētais bandinieks tiek pārvērsts (piemēram, 39. c7 - c8D). Ar 0 - 0 apzīmē īso, bet ar 0 - 0 - 0 garo rokādi. Pieņemts apzīmēt šahu ar +, matu ar #. Pēdējos liek tūlīt aiz attiecīgā gājiena (piemēram, 5. Df7xf8#). Šaha literatūrā pieņemts lietot arī vairākus citus apzīmējumus (tos gan var neizmantot partijas pierakstā spēles laikā), kurus liek pēc attiecīgā gājiena apzīmējuma. * ! — labs, spēcīgs gājiens; * !! — ļoti labs, ļoti spēcīgs gājiens; * ? — vājš gājiens, kļūda; * ?? — ļoti vājš gājiens, rupja kļūda; * !? — ievērības cienīgs gājiens; * ?! — apšaubāmas vērtības gājiens; * +- — baltajiem labāks stāvoklis; * = — līdzīgs stāvoklis, abpusēji vienādas izredzes; * -+ — melnajiem labāks stāvoklis. Dažos šaha izdevumos lieto vēl dažas papildzīmes, tādā gadījumā grāmatas ievadā tās tiek izskaidrotas. Pierakstot partiju, ļoti svarīgi fiksēt visus balto un melno gājienus tādā secībā, kādā tie izdarīti uz galdiņa. Gājieni tiek numurēti, turklāt balto gājienu un melno atbildi kopā skaita par vienu gājienu. Kad aplūko pozīciju, kurai iepriekšējie gājieni nav zināmi, sāk skaitīt ar pirmo gājienu. Ja pozīcijas analīze sākas ar melno gājienu, trūkstošā balto gājiena vietā jāliek trīs punkti (piemēram, 1.... e7 - e5). Gājienus partijā parasti pieraksta stabiņveidā (balto gājienu kreisajā pusē, melno — labajā), bet var rakstīt arī nepārtrauktās rindās. Šaha literatūrā attiecīgā gājiena pierakstiem bieži seko vērtējums, paskaidrojums. Tos sauc par komentāriem. 1. e2 - e4 e7 - e5 2. Zg1 - f3 Zb8- c6 3. Lf1 - c4 d7 - d6 4. Zb1 - c3 Lc8 - g4 5. 0 - 0 Zc6 - d4? 6. Zf3: e5! 6.... Lg4xd1?? 7. Lc4xf7+ Ke8 - e7 8. Zc3 - d5#. Šo partiju pierakstu sistēmu sauc par pilno notāciju. Lietota tiek arī saīsināta (īsa) notācija. Tās būtība ir tāda, ka, spēlējot partiju, zinām, uz kāda lauciņa figūra atrodas, tādēļ pieraksta tikai saīsināto apzīmējumu un lauciņu, uz kura tā tiek novietota (piemēram, 2. Lc4 vai 1.... e5). Ja uz viena lauciņa var nostāties divas vienāda nosaukuma figūras (piemēram, 6....Zge7 vai 9. T8d2). Saīsinātajā notācijā visas pārējās zīmes paliek nemainīgas, izņemot gadījumu, kad ņem ar bandinieku. Tad pēc gājiena numura raksta vertikāles burtu, uz kura bandinieks bija stāvējis, pievienojot ņemšanas zīmi un lauciņa apzīmējumu, uz kura bandinieks nostājies pēc ņemšanas. Piemēram, ja pilnajā notācijā rakstītajām 3. f4xe5, tad saīsinātajā raksta 3. fxe5. Ja notiek ņemšana garāmejot, tad pēc FIDE (Starptautiskā šaha federācija) noteikumiem jāpieraksta vēl burti g.e. (garāmejot). == Uzvedības noteikumi šaha spēles laikā == Ja spēlētājs, kuram ir gājiena kārta, pieskaras savai figūrai (netīši vai tīši), viņam obligāti ar šo figūru jāizdara gājiens, bet, ja pieskaras pretinieka figūrai, tā jāņem ar savu figūru neatkarīgi no tā, vai tas ir izdevīgi vai ne. Pieskaršanās savai figūrai, ar kuru nedrīkst izdarīt gājienu, kā arī pieskaršanās pretinieka figūrai, kuru nevar ņemt, paliek bez sekām, tas ir, spēlētājs var izdarīt jebkuru citu gājienu pēc savas izvēles. Turklāt nav jāizdara nekādi soda (piespiedu) gājieni ar karali vai kādu citu figūru. Ja šahists vienlaikus pieskaras savai un pretinieka figūrai, viņam noteikti jāņem šī pretinieka figūra ar savējo, kurai viņš pieskāries, bet, ja tas nav iespējams, jāņem ar jebkuru citu savu figūru. Ja vispirms skarta sava figūra, bet pēc tam pretinieka, kuru ar savu skarto figūru nevar ņemt, jāizdara jebkurš cits gājiens ar savu skarto figūru. Sakārtot uz galdiņa neprecīzi novietotu figūru (tikai tad, ja ir gājiena kārta!) var pēc tam, kad partneris ir brīdināts ar vārdu „sakārtoju”. Pretējā gadījumā stājas spēkā likums „ja esi pieskāries, tad jāiet!” Roka atņemta — gājiens izdarīts! Gājiens tiek uzskatīts par izdarītu, kad šahists savu figūru pārvietojis no viena lauciņa uz citu un atņēmis no tās roku; pārvēršot bandinieku, nolicis tā vietā citu tās pašas krāsas figūru un atņēmis no tās roku; izdarot rokādi, nolicis uz cita lauciņa karali, pēc tam torni un atņēmis no torņa roku. Ja rokāde nav izdarīta saskaņā ar noteikumiem (piemēram, karalis pārgājis pāri apdraudētam lauciņam un tamlīdzīgi), karalis un tornis tiek novietoti iepriekšējā stāvoklī, un jāizdara gājiens ar karali vai arī jānoroķējas uz pretējo pusi. Nedrīkst "ņemt atpakaļ" izdarītu gājienu, lai tā vietā ietu citur. Taču, ja roka vēl nav no figūras atņemta, atļauts ar šo figūru izdarīt jebkuru citu gājienu. Nevajag šo figūru ilgi turēt rokā virs galdiņa. Labāk to nostādīt atpakaļ uz sākotnējā lauciņa un tad labi apdomāt, uz kuru lauciņu šai figūrai iet. Minētie noteikumi jāievēro arī vieglajās (treniņa) partijās. Tas pieradina pie uzmanība gājienu izvēlē un pie spēles disciplīnas, kas novērsīs nepatīkamus zaudējumus steigas un nejaušu pieskārienu dēļ. Arī no partnera jāprasa stingri ievērot uzvedības noteikumus. Ja abi pretinieki izdara savstarpējas atlaides, tas nav taisnīgi attiecībā pret citiem sacensību dalībniekiem. Nekad nepieskarieties figūrām, iekams neesat izšķīries, ar kuru no tām jāizdara gājiens! Partneriem jābūt korektiem vienam pret otru neatkarīgi no tā, kā norit spēle un kāds tai iznākums. Partija jāsāk ar rokasspiedienu un ar to jābeidz pēc jebkura rezultāta. Partijas norises laikā jāievēro klusums un kārtība. Nedrīkst pieskarties galdiņa lauciņiem, lai atvieglotu sev gājienu aprēķinu. Jāapsveic pretinieks ar uzvaru un kopā ar viņu paškritiski jāizanalizē tikko spēlēto partiju, meklējot izdarītās kļūdas, lai no zaudējuma varētu mācīties (nav obligāti). Neētiski rīkojas tie šahisti, kuri pēc zaudējumiem dažās partijās sāk spēlēt pavirši un pat pamet turnīru, tā nereti izbojājot sacensību sportiskos un kvalifikācijas rezultātus. == Pazīstami šahisti no [[Latvija]]s == * [[Mihails Tāls]] * [[Ārons Ņimcovičs]] * [[Kārlis Bētiņš]] * [[Hermanis Matisons]] * [[Fricis Apšenieks]] * [[Vladimirs Petrovs (šahists)|Vladimirs Petrovs]] * [[Aivars Gipslis]] * [[Alvis Vītoliņš]] * [[Aleksejs Širovs]] * [[Edvīns Ķeņģis]] * [[Jānis Klovāns]] * [[Daniels Fridmans]] * [[Zigurds Lanka]] * [[Normunds Miezis]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Chess|Šahs}} * [http://www.sahafederacija.lv/ Latvijas šaha federācija] * [http://spokuspeles.tvnet.lv/games/?usg=online_sahs Spokuspeles.tvnet.lv online šahs]{{Novecojusi saite}} * [http://www.ficgs.com FICGS] — bezmaksas korespondencšaha serveris {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Šahs| ]] 9ojwvxswds3m4rkusipb5c6fhq9vvfb Normāli apstākļi 0 7085 3666036 2807872 2022-08-03T10:54:08Z 80.89.78.249 wikitext text/x-wiki Pēc [[Starptautiskā teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienība|Starptautiskās teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienības]] (IUPAC) ieteikuma par '''normāliem apstākļiem''' [[termodinamika|termodinamikā]] sauc apstākļus, kur [[temperatūra]] ir 273,15 [[kelvins|K]] (201<sup>o</sup>C) un [[spiediens]] ir 1 [[Bārs (mērvienība)|bar]] (750 [[dzīvsudraba staba milimetrs|mmHg]]; 100 000 [[paskāls|Pa]]; 0,99 [[Atmosfēra (mērvienība)|atm]]). == Skatīt arī == * [[Atmosfēras spiediens]] * [[Istabas temperatūra]] {{ķīmija-aizmetnis}} {{fizika-aizmetnis}} [[Kategorija:Ķīmija]] [[Kategorija:Termodinamika]] qrsz88el06e13mhk40wxnd5hi6s912c 3666039 3666036 2022-08-03T10:56:45Z 80.89.78.249 wikitext text/x-wiki Pēc [[Starptautiskā teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienība|Starptautiskās teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienības]] (kakak) ieteikuma par '''normāliem apstākļiem''' [[termodinamika|termodinamikā]] sauc apstākļus, kur [[temperatūra]] ir 273,15 [[kelvins|K]] (201<sup>o</sup>C) un [[spiediens]] ir 1 [[Bārs (mērvienība)|bar]] (750 [[dzīvsudraba staba milimetrs|mmHg]]; 100 000 [[paskāls|Pa]]; 0,99 [[Atmosfēra (mērvienība)|atm]]). == Skatīt arī == * [[Atmosfēras spiediens]] * [[Istabas temperatūra]] {{ķīmija-aizmetnis}} {{fizika-aizmetnis}} [[Kategorija:Ķīmija]] [[Kategorija:Termodinamika]] tic0naxm12lua8t6nz0gqden6of01a4 3666041 3666039 2022-08-03T10:57:28Z 80.89.78.249 wikitext text/x-wiki Pēc [[Starptautiskā teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienība|Starptautiskās teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienības]] (UPAK) ieteikuma par '''normāliem apstākļiem''' [[termodinamika|termodinamikā]] sauc apstākļus, kur [[temperatūra]] ir 273,15 [[kelvins|K]] (201<sup>o</sup>C) un [[spiediens]] ir 1 [[Bārs (mērvienība)|bar]] (750 [[dzīvsudraba staba milimetrs|mmHg]]; 100 000 [[paskāls|Pa]]; 0,99 [[Atmosfēra (mērvienība)|atm]]). == Skatīt arī == * [[Atmosfēras spiediens]] * [[Istabas temperatūra]] {{ķīmija-aizmetnis}} {{fizika-aizmetnis}} [[Kategorija:Ķīmija]] [[Kategorija:Termodinamika]] aec8b4y28ex2zhvw3lev6rph90r6q5g 3666042 3666041 2022-08-03T10:57:47Z 77.219.1.79 wikitext text/x-wiki Pēc [[Starptautiskā teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienība|Starptautiskās teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienības]] (UPAK) ieteikuma par '''normāliem apstākļiem''' [[termodinamika|termodinamikā]] sauc apstākļus, kur [[temperatūra]] ir 273,15 [[kelvins|K]] (0<sup>o</sup>C) un [[spiediens]] ir 1 [[Bārs (mērvienība)|bar]] (750 [[dzīvsudraba staba milimetrs|mmHg]]; 100 000 [[paskāls|Pa]]; 0,99 [[Atmosfēra (mērvienība)|atm]]). == Skatīt arī == * [[Atmosfēras spiediens]] * [[Istabas temperatūra]] {{ķīmija-aizmetnis}} {{fizika-aizmetnis}} [[Kategorija:Ķīmija]] [[Kategorija:Termodinamika]] 5gf03urjy2a4e4kqg8xy903vqets409 3666044 3666042 2022-08-03T10:58:41Z 80.89.78.249 wikitext text/x-wiki Pēc [[Starptautiskā ortopēdiskās un praktiskās ķīmijas savienība|Starptautiskās teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienības]] (UPAK) ieteikuma par '''normāliem apstākļiem''' [[termodinamika|termodinamikā]] sauc apstākļus, kur [[temperatūra]] ir 273,15 [[kelvins|K]] (0<sup>o</sup>C) un [[spiediens]] ir 1 [[Bārs (mērvienība)|bar]] (750 [[dzīvsudraba staba milimetrs|mmHg]]; 100 000 [[paskāls|Pa]]; 0,99 [[Atmosfēra (mērvienība)|atm]]). == Skatīt arī == * [[Atmosfēras spiediens]] * [[Istabas temperatūra]] {{ķīmija-aizmetnis}} {{fizika-aizmetnis}} [[Kategorija:Ķīmija]] [[Kategorija:Termodinamika]] 8ur6c3pf39d7hjni5qoy2os7e9fj85w 3666045 3666044 2022-08-03T10:59:34Z 80.89.78.249 Kļīda wikitext text/x-wiki Pēc [[Starptautiskā ortopēdiskās un praktiskās ķīmijas savienība|Starptautiskās teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienības]] (UPAK) ieteikuma par '''normāliem apstākļiem''' [[termodinamika|termodinamikā]] sauc apstākļus, kur [[temperatūra]] ir 273,15 [[kelvins|K]] (91i28478181992jwusuejsu<sup>o</sup>C) un [[spiediens]] ir 1 [[Bārs (mērvienība)|bar]] (750 [[dzīvsudraba staba milimetrs|mmHg]]; 100 000 [[paskāls|Pa]]; 0,99 [[Atmosfēra (mērvienība)|atm]]). == Skatīt arī == * [[Atmosfēras spiediens]] * [[Istabas temperatūra]] {{ķīmija-aizmetnis}} {{fizika-aizmetnis}} [[Kategorija:Ķīmija]] [[Kategorija:Termodinamika]] 7zydqmkzsywj8stahrm16zja04yh7om 3666047 3666045 2022-08-03T11:00:58Z 77.219.1.79 wikitext text/x-wiki Pēc [[Starptautiskā ortopēdiskās un praktiskās ķīmijas savienība|Starptautiskās teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienības]] (UPAK) ieteikuma par '''normāliem apstākļiem''' [[termodinamika|termodinamikā]] sauc apstākļus, kur [[temperatūra]] ir 273,15 [[kelvins|K]] (0<sup>o</sup>C) un [[spiediens]] ir 1 [[Bārs (mērvienība)|bar]] (750 [[dzīvsudraba staba milimetrs|mmHg]]; 100 000 [[paskāls|Pa]]; 0,99 [[Atmosfēra (mērvienība)|atm]]). == Skatīt arī == * [[Atmosfēras spiediens]] * [[Istabas temperatūra]] {{ķīmija-aizmetnis}} {{fizika-aizmetnis}} [[Kategorija:Ķīmija]] [[Kategorija:Termodinamika]] 8ur6c3pf39d7hjni5qoy2os7e9fj85w 3666048 3666047 2022-08-03T11:01:23Z 77.219.1.79 wikitext text/x-wiki Pēc [[Starptautiskā ortopēdiskās un praktiskās ķīmijas savienība|Starptautiskās teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienības]] (STPKS) ieteikuma par '''normāliem apstākļiem''' [[termodinamika|termodinamikā]] sauc apstākļus, kur [[temperatūra]] ir 273,15 [[kelvins|K]] (0<sup>o</sup>C) un [[spiediens]] ir 1 [[Bārs (mērvienība)|bar]] (750 [[dzīvsudraba staba milimetrs|mmHg]]; 100 000 [[paskāls|Pa]]; 0,99 [[Atmosfēra (mērvienība)|atm]]). == Skatīt arī == * [[Atmosfēras spiediens]] * [[Istabas temperatūra]] {{ķīmija-aizmetnis}} {{fizika-aizmetnis}} [[Kategorija:Ķīmija]] [[Kategorija:Termodinamika]] 02wccwmg9ep54si7um00je2h98dhx44 3666051 3666048 2022-08-03T11:09:19Z Egilus 27634 atcelšana wikitext text/x-wiki Pēc [[Starptautiskā teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienība|Starptautiskās teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienības]] (IUPAC) ieteikuma par '''normāliem apstākļiem''' [[termodinamika|termodinamikā]] sauc apstākļus, kur [[temperatūra]] ir 273,15 [[kelvins|K]] (0<sup>o</sup>C) un [[spiediens]] ir 1 [[Bārs (mērvienība)|bar]] (750 [[dzīvsudraba staba milimetrs|mmHg]]; 100 000 [[paskāls|Pa]]; 0,99 [[Atmosfēra (mērvienība)|atm]]). == Skatīt arī == * [[Atmosfēras spiediens]] * [[Istabas temperatūra]] {{ķīmija-aizmetnis}} {{fizika-aizmetnis}} [[Kategorija:Ķīmija]] [[Kategorija:Termodinamika]] dh4371u2zhwxpluwwpfyd0h9mut3rwm 3666055 3666051 2022-08-03T11:20:10Z Meistars Joda 781 Aizsargāja "[[Normāli apstākļi]]" ([Labot=Atļaut tikai reģistrētiem dalībniekiem] (līdz 2022. gada 4. augusts, plkst. 11.20 (UTC)) [Pārvietot=Atļaut tikai reģistrētiem dalībniekiem] (līdz 2022. gada 4. augusts, plkst. 11.20 (UTC))) wikitext text/x-wiki Pēc [[Starptautiskā teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienība|Starptautiskās teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienības]] (IUPAC) ieteikuma par '''normāliem apstākļiem''' [[termodinamika|termodinamikā]] sauc apstākļus, kur [[temperatūra]] ir 273,15 [[kelvins|K]] (0<sup>o</sup>C) un [[spiediens]] ir 1 [[Bārs (mērvienība)|bar]] (750 [[dzīvsudraba staba milimetrs|mmHg]]; 100 000 [[paskāls|Pa]]; 0,99 [[Atmosfēra (mērvienība)|atm]]). == Skatīt arī == * [[Atmosfēras spiediens]] * [[Istabas temperatūra]] {{ķīmija-aizmetnis}} {{fizika-aizmetnis}} [[Kategorija:Ķīmija]] [[Kategorija:Termodinamika]] dh4371u2zhwxpluwwpfyd0h9mut3rwm Krievijas Federācijas pilsētu uzskaitījums 0 7637 3665857 3663338 2022-08-02T17:40:10Z Orange-kun 17353 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Russian Federation (orthographic projection) - Crimea disputed.svg|200px|thumbnail|[[Krievija]]s novietojums uz [[zeme]]slodes]] Šajā uzskatījumā apkopotas '''[[Krievijas Federācija]]s pilsētas.''' Saskaņā ar [[2010. gads|2010]]. gada Tautas skaitīšanas datiem Krievijas Federācijā bija 1100 apmetnes ar pilsētas statusu<ref name="ВПН2010групНП">[http://www.gks.ru/free_doc/new_site/perepis2010/croc/perepis_itogi1612.htm Госкомстат РФ. Окончательные итоги ВПН 2010] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130315114013/http://www.gks.ru/free_doc/new_site/perepis2010/croc/perepis_itogi1612.htm |date={{dat|2013|03|15||bez}} }}: [http://www.gks.ru/free_doc/new_site/perepis2010/croc/Documents/Vol1/pub-01-06.xlsx 6. Группировка городских населенных пунктов по численности населения по субъектам Российской Федерации] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150924120927/http://www.gks.ru/free_doc/new_site/perepis2010/croc/Documents/Vol1/pub-01-06.xlsx |date={{dat|2015|09|24||bez}} }}</ref>. Visvairāk pilsētu atrodas tās [[Eiropa]]s daļā. Krievijas Federācijas pilsētu skaita salīdzinājums pa gadiem: {| class="wikitable" |----- ! Gads ! Pilsētu skaits ! līdz 50 000 iedz.sk. ! 50 000 - 99 999 iedz.sk. ! no 100 000 iedz.sk. |- | align="center" | [[1926]] || align="center" | 461 ||align="center" |404 ||align="center" | 37 ||align="center" | 20 |- | align="center" | [[1979]] || align="center" | 999 ||align="center" |709 ||align="center" | 138 ||align="center" | 152 |- | align="center" | [[1989]] || align="center" | 1037 ||align="center" |710 ||align="center" | 163 ||align="center" | 164 |- | align="center" | [[2002]] || align="center" | 1108 ||align="center" |768 ||align="center" | 163 ||align="center" | 167 |- | align="center" | [[2004]] || align="center" | 1097 ||align="center" |770 ||align="center" | 162 ||align="center" | 165 |- | align="center" | [[2007]] || align="center" | 1095 ||align="center" |774 ||align="center" | 154 ||align="center" | 167 |} == Pilsētu sadalījums pēc iedzīvotāju skaita == Saskaņā ar Krievijas Federācijas Reģionālās attīstības ministrijas lēmumu "Pilsētu un Lauku reģionu plānošana un attīstība", pilsētas tiek iedalītas šādi<ref name="СП Градостроительство">[http://www.gorodufa.ru/files/uplfiles/snip.pdf Градостроительство. Планировка и застройка городских и сельских поселений Актуализированная редакция]</ref>.: * '''Miljonu pilsētas''' — pilsētas, ar vairāk kā 1 000 000 iedzīvotāju skaitu, * '''Milzīgās pilsētas''' — pilsētas ar 500 000 — 1 000 000 iedzīvotāju skaitu, * '''Ļoti lielās pilsētas''' — pilsētas ar 250 000 — 500 000 iedzīvotāju skaitu, * '''Lielās pilsētas''' — pilsētas ar 100 000 — 250 000 iedzīvotāju skaitu, * '''Vidējās pilsētas''' — pilsētas ar 50 000 — 100 000 iedzīvotāju skaitu, * '''Mazās pilsētas''' — pilsētas ar iedzīvotāju skaitu mazāku par 50 000. Pilsētu sadalījums uz [[2014]]. gada [[1. janvāris|1. janvāri]]<sup>1</sup></small>:<ref name="GKS_2014_gr.gorod">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gks.ru/free_doc/doc_2014/bul_dr/mun_obr2014.rar |title=Росстат. Федеральная служба Государственной статистики. Численность населения Российской Федерации на 1 января 2014 года. 24. Группировка числа городов по численности населения, проживающего в них, на 1 января 2014 года; 25. Группировка численности населения, проживающего в городах, на 1 января 2014 года |access-date={{dat|2014|12|25||bez}} |archive-date={{dat|2014|08|02||bez}} |archive-url=https://www.webcitation.org/6RWqP50QK?url=http://www.gks.ru/free_doc/doc_2014/bul_dr/mun_obr2014.rar }}</ref> {| class="prettytable" |-class="" ![[Krievijas Federācijas federālie apgabali|Krievijas<br/>federālie apgabali]]<small><sup>1</sup></small> ! <small> Miljonu pilsētas <br /> (vairāk par 1 000 000) </small> ! <small> Milzīgās pilsētas <br /> (500 000 — 1 000 000) </small> ! <small> Ļoti lielās pilsētas <br /> (250 000 — 500 000) </small> ! <small> Lielas pilsētas <br /> (100 000 — 250 000)</small> ! <small> Vidējas pilsētas <br /> (50 000 — 100 000)</small> ! <small> Mazās pilsētas <br /> (līdz 50 000)</small> ! <small> Kopā </small> |- align=center | align=center | [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] || 2 || 3 || 12 || 27 || 36 || 227 || 307 |- align=center | align=center | [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] || 2 || 2 || 4 || 9 || 16 || 46 || 79 |- align=center | align=center | [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] || 3 || 5 || 2 || 11 || 20 || 89 || 130 |- align=center | align=center | [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] || 0 || 2 || 2 || 6 || 6 || 50 || 66 |- align=center | align=center | [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] || 2 || 1 || 5 || 8 || 16 || 83 || 115 |- align=center | align=center | [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] || 5 || 7 || 5 || 15 || 36 || 130 || 198 |- align=center | align=center | [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]] || 1 || 0 || 6 || 4 || 13 || 122 || 146 |- align=center | align=center | [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] || 0 || 1 || 3 || 10 || 10 || 32 || 56 |- align=center | align=center | <small>''[[Krimas federālais apgabals|Krimas]]''</small> || <small>0</small> ||<small> 0</small> || <small>2</small> || <small>2</small> || <small>2</small> || <small>11</small> || <small>17</small> |- ! align=center | Kopā<small><sup>2</sup></small> || 15 || 21 || 39 || 90 || 153 || 779 || 1097 |- align=center ! align=center | Iedzīvotāju skaits || 32 079 163 || 12 754 954 || 13 449 683 || 13 895 593 || 10 703 298 || 16 141 189 || 99 023 880 |- align=center ! align=center | Iedzīvotāju % daudzums || 32,40% || 12,88% || 13,58% || 14,03% || 10,81% || 16,30% || 100,00% |} <small><sup>1</sup></small> Tabulā ir pieminētas Krievijas okupētās pilsētas [[Krima|Krimā]] (''de iure'' [[Ukraina]]s daļa), bet nav iekļautas pie kopējā pilsētu skaitā un kopā iedzīvotāju skaitā. <small><sup>2</sup></small> Neieskaitot 3 jaunās pilsētas Maskavas robežās: [[Moskovska]] (24210 iedz.sk.), [[Ščerbinka]] (38905 iedz.sk.) un [[Troicka]] (47291 iedz.sk.)<ref name="GKS_2014_gr.gorod"/>. === Miljonu pilsētas === {| class="standard" ! | 2014. gada 1. janvāris (iedz.sk.)<ref name="GKS_2014">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gks.ru/free_doc/doc_2014/bul_dr/mun_obr2014.rar |title=Росстат. Федеральная служба Государственной статистики. Численность населения Российской Федерации на 1 января 2014 года. 29-30-31-32. Города с численностью постоянного населения более 100 тыс. чел. |access-date={{dat|2014|12|25||bez}} |archive-date={{dat|2014|08|02||bez}} |archive-url=https://www.webcitation.org/6RWqP50QK?url=http://www.gks.ru/free_doc/doc_2014/bul_dr/mun_obr2014.rar }}</ref>. ! | 2010. gada 1. janvāris (iedz.sk.)<ref name="gsk-2010">[http://www.gks.ru/bgd/regl/b10_109/IssWWW.exe/Stg//%3Cextid%3E/%3Cstoragepath%3E::|tabl-17-10.xls Федеральная служба государственной статистики // Группировка городов в субъектах Российской Федерации по численности постоянного населения на 1 января 2010 г.]{{Novecojusi saite}}</ref>. ! | 2000. gada 1. janvāris (iedz.sk.) ! | 1990. gada 1. janvāris (iedz.sk.) |- | # [[Maskava]] (12 108 257) # [[Sanktpēterburga]] (5 131 942) # [[Novosibirska]] (1 547 910) # [[Jekaterinburga]] (1 412 346) # [[Ņižņijnovgoroda]] (1 263 873) # [[Kazaņa]] (1 190 850) # [[Samara]] (1 172 348) # [[Čeļabinska]] (1 169 432) # [[Omska]] (1 166 092) # [[Rostova pie Donas]] (1 109 835) # [[Ufa]] (1 096 702) # [[Krasnojarska]] (1 035 528) # [[Perma]] (1 026 477) # [[Volgograda]] (1 017 985) # [[Voroņeža]] (1 014 610) | # [[Maskava]] (11 514 000) # [[Sanktpēterburga]] (4 879 566) # [[Novosibirska]] (1 474 000) # [[Jekaterinburga]] (1 349 772) # [[Ņižņijnovgoroda]] (1 250 619) # [[Samara]] (1 164 685) # [[Omska]] (1 154 116) # [[Kazaņa]] (1 143 535) # [[Čeļabinska]] (1 130 132) # [[Rostova pie Donas]] (1 089 261) # [[Ufa]] (1 062 319) # [[Volgograda]] (1 021 215) | # [[Maskava]] (9 932 932) # [[Sanktpēterburga]] (4 741 923) # [[Novosibirska]] (1 398 800) # [[Ņižņijnovgoroda]] (1 357 000) # [[Jekaterinburga]] (1 266 300) # [[Samara]] (1 156 100) # [[Omska]] (1 148 900) # [[Kazaņa]] (1 101 000) # [[Ufa]] (1 091 200) # [[Čeļabinska]] (1 083 200) # [[Rostova pie Donas]] (1 012 700) # [[Perma]] (1 009 700) | # [[Maskava]] (8 880 124) # [[Sanktpēterburga]] (5 002 444) # [[Ņižņijnovgoroda]] (1 438 133) # [[Novosibirska]] (1 425 000) # [[Jekaterinburga]] (1 364 621) # [[Samara]] (1 216 233) # [[Omska]] (1 159 000) # [[Čeļabinska]] (1 141 777) # [[Kazaņa]] (1 094 378) # [[Rostova pie Donas]] (1 013 300) # [[Perma]] (1 090 944) |} == Pilsētu daudzums pa administratīvajām vienībām == === Apgabali === {| class="prettytable" style="font-size:85%" |-class= ! Autonomie apgabali !! Skaits !! Autonomie apgabali !! Skaits !! Autonomie apgabali !! Skaits !! Autonomie apgabali !! Skaits |- align=center | align=center | [[Amūras apgabals]] || 9 || [[Kirovas apgabals]] || 18 || [[Omskas apgabals]] || 6 || [[Tambovas apgabals]] || 8 |- align=center | align=center | [[Arhangeļskas apgabals]] || 13 || [[Kostromas apgabals]] || 12 || [[Orenburgas apgabals]] || 12 || [[Tjumeņas apgabals]] || 5 |- align=center | align=center | [[Astrahaņas apgabals]] || 6 || [[Kurgānas apgabals]] || 9 || [[Orlas apgabals]] || 7 || [[Tomskas apgabals]] || 6 |- align=center | align=center | [[Belgorodas apgabals]] || 11 || [[Kurskas apgabals]] || 10 || [[Penzas apgabals]] || 11 || [[Tulas apgabals]] || 19 |- align=center | align=center | [[Brjanskas apgabals]] || 16 || [[Ļeņingradas apgabals]] || 31 || [[Pleskavas apgabals]] || 14 || [[Tveras apgabals]] || 23 |- align=center | align=center | [[Čeļabinskas apgabals]] || 30 || [[Ļipeckas apgabals]] || 8 || [[Rjazaņas apgabals]] || 12 || [[Uļjanovskas apgabals]] || 6 |- align=center | align=center | [[Irkutskas apgabals]] || 22 || [[Magadanas apgabals]] || 2 || [[Rostovas apgabals]] || 23 || [[Vladimiras apgabals]] || 23 |- align=center | align=center | [[Ivanovas apgabals]] || 17 || [[Maskavas apgabals]] || 76 || [[Sahalīnas apgabals]] || 15 || [[Volgogradas apgabals]] || 19 |- align=center | align=center | [[Jaroslavļas apgabals]] || 11 || [[Murmanskas apgabals]] || 16 || [[Samaras apgabals]] || 11 || [[Vologdas apgabals]] || 15 |- align=center | align=center | [[Kalugas apgabals]] || 22 || [[Novgorodas apgabals]] || 10 || [[Saratovas apgabals]] || 18 || [[Voroņežas apgabals]] || 15 |- align=center | align=center | [[Kaļiņingradas apgabals]] || 22 || [[Novosibirskas apgabals]] || 14 || [[Smoļenskas apgabals]] || 15 |- align=center | align=center | [[Kemerovas apgabals]] || 20 || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || 28 || [[Sverdlovskas apgabals]] || 47 |} === Autonomie apgabali === [[Attēls:Russian Regions-EN.svg|500px|thumbnail|[[Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums]]]] {| class="prettytable" style="font-size:85%" |-class= ! Autonomie apgabali !! Skaits |- align=center | align=center | [[Ebreju autonomais apgabals]] || 2 |} === Autonomie apvidi === {| class="prettytable" style="font-size:85%" |-class= ! Autonomie apvidi !! Skaits !! Autonomie apvidi !! Skaits |- align=center | align=center | [[Čukotkas autonomais apvidus]] || 3 || [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus]] || 8 |- align=center | align=center | [[Hantu-mansu autonomais apvidus-Jugra]] || 16 || [[Ņencu autonomais apvidus]] || 1 |} === Federālās pilsētas === {| class="prettytable" style="font-size:85%" |-class= ! Pilsēta !! Skaits !! Pilsēta !! Skaits !! Pilsēta !! Skaits |- align=center | align=center | [[Maskava]] || 1 || [[Sanktpēterburga]] || 1 || ''[[Sevastopole]]<sup>1</sup>'' || 1 |} <small><sup>1</sup> (''de iure'' [[Ukraina]]s daļa)</small> === Novadi === {| class="prettytable" style="font-size:85%" |-class= ! Novadi !! Skaits !! Novadi !! Skaits !! Novadi !! Skaits |- align=center | align=center | [[Aizbaikāla novads]] || 10 || [[Kamčatkas novads]] || 3 || [[Permas novads]] || 25 |- align=center | align=center | [[Altaja novads]] || 12 || [[Krasnodaras novads]] || 26 || [[Piejūras novads]] || 12 |- align=center | align=center | [[Habarovskas novads]] || 7 || [[Krasnojarskas novads]] || 23 || [[Stavropoles novads]] || 19 |} === Republikas === {| class="prettytable" style="font-size:85%" |-class= ! Republika !! Skaits !! Republika !! Skaits !! Republika !! Skaits !! Republika !! Skaits !! Republika !! Skaits !! Republika !! Skaits |- align=center | align=center | [[Adigeja]] || 2 || [[Čečenija]] || 5 || [[Ingušija]] || 4 || [[Karēlija]] || 13 || [[Mordovija]] || 7 || [[Udmurtija]] || 6 |- align=center | align=center | [[Altaja Republika]] || 1 || [[Čuvašija]] || 9 || [[Kabarda-Balkārija]] || 8 || [[Komi]] || 10 || [[Saha]] || 13 || [[Ziemeļosetija-Alānija]] || 6 |- align=center | align=center | [[Baškortostāna]] || 21 || [[Dagestāna]] || 10 || [[Kalmikija]] || 3 || ''[[Krimas Republika|Krima]]<sup>1</sup>'' || ''16'' || [[Tatarstāna]] || 23 |- align=center | align=center | [[Burjatija]] || 6 || [[Hakasija]] || 6 || [[Karačaja-Čerkesija]] || 4 || [[Marijela]] || 4 || [[Tiva]] || 5 |} <small><sup>1</sup> (''de iure'' [[Ukraina]]s daļa)</small> == Uzskaitījums == {| class="sortable wikitable" ! Ģerbonis !! Pilsēta !! Nosaukums<br/><small>([[krievu valoda|krievu valodā]])</small>!! Iedz.sk.<br/>(2014)<ref>Somijas iedzīvotāju skaits pa pilsētām (2014.g. 30.aprīlis) http://vrk.fi/default.aspx?docid=8517&site=3&id=0 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140529223308/http://vrk.fi/default.aspx?docid=8517&site=3&id=0 |date={{dat|2014|05|29||bez}} }}</ref> !! Dibināta !! Pilsētas <br/>tiesības no !! Administratīvā vienība !! Federālais apgabals |- | [[Attēls:Coat of Arms of Abakan (Khakassia).png|20px]] || [[Abakana]] || ''Абакан'' || 173205 || [[1931]] || [[1931]] || [[Hakasija]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Abaza (Khakassia).png|20px]] || [[Abaza]] || ''Абаза'' || 16238 || [[1867]] || [[1966]] || [[Hakasija]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | || [[Abduļina]] || ''Абдулино'' || 19468 || [[1795]] || [[1923]] || [[Orenburgas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | || [[Abinska]] || ''Абинск'' || 36607 || [[1863]] || [[1963]] || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | [[File:Coat of arms of Achinsk (2006).png|20px]] || [[Ačinska]] || ''Ачинск'' || 106502 || [[1683]] || [[1782]] || [[Krasnojarskas novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Adygeysk.png|20px]] || [[Adigejska]] || ''Адыгейск'' || 12481 || [[1969]] || [[1976]] || [[Adigeja]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | [[File:Coat of Arms of Agidel (Bashkortostan).png|20px]] || [[Agideļa]] || ''Агидель'' || 15865 || [[1980]] || [[1991]] || [[Baškortostāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | || [[Agriza]] || ''Агрыз'' || 19778 || [[1646]] || [[1938]] || [[Tatarstāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Gerb-Akhtubinsk-new.jpg|20px]] || [[Ahtubinska]] || ''Ахтубинск'' || 38906 || [[1959]] || [[1959]] || [[Astrahaņas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | [[File:Akdovurak сoat of arms.png|20px]] || [[Akdovuraka]] || ''Ак-Довурак'' || 13570 || [[1964]] || [[1964]] || [[Tiva]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Aksai (Rostov oblast).png|20px]] || [[Aksaja (Krievija)|Aksaja]] || ''Аксай'' || 43166 || [[1570]] || [[1957]] || [[Rostovas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | || [[Alagira]] || ''Алагир'' || 20575 || [[1850]] || [[1938]] || [[Ziemeļosetija-Alānija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]] |- | [[File:Coat of Arms of Alapaevsk (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Alapajevska]] || ''Алапаевск'' || 37894 || [[1639]] || [[1781]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Coat Alatyr with the crown.svg|20px]] || [[Alatira]] || ''Алатырь'' || 36610 || [[1552]] || [[1552]] || [[Čuvašija]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Aldan (Yakutia).png|20px]] || [[Aldana]] || ''Алдан'' || 21364 || [[1924]] || [[1932]] || [[Saha]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] |- | [[File:RUS Алейск COA.gif|20px]] || [[Alejska]] || ''Алейск'' || 28493 || [[1913]] || [[1939]] || [[Altaja novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Aleksandrov (Vladimir oblast) (1781).png|20px]] || [[Aleksandrova (pilsēta)|Aleksandrova]] || ''Александров'' || 60580 || [[14. gadsimts]] || [[1778]] || [[Vladimiras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | || [[Aleksandrovska (Permas apgabals)|Aleksandrovska]] || ''Александровск'' || 13600 || [[1783]] || [[1951]] || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Aleksandrovsk.png|20px]] || [[Aleksandrovska-Sahaļinska]] || ''Александровск-Сахалинский'' || 9737 || [[1869]] || [[1917]] || [[Sahalīnas apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] |- | || [[Alzamaja]] || ''Алзамай'' || 6313 || [[1899]] || [[1955]] || [[Irkutskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Alekseevka (Belgorod oblast).svg|20px]] || [[Aļeksejevka]] || ''Алексеевка'' || 38876 || [[1685]] || [[1954]] || [[Belgorodas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Aleksin (Tula oblast).png|20px]] || [[Aļeksina]] || ''Алексин'' || 59157 || [[1348]] || [[1777]] || [[Tulas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Герб Альметьевского муниципального района.gif|20px]] || [[Aļmetjevska]] || ''Альметьевск'' || 149894 || [[18. gadsimts]] || [[1720]] || [[Tatarstāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Amursk (Khabarovsk krai) 2011.png|20px]] || [[Amurska]] || ''Амурск'' || 41074 || [[1958]] || [[1973]] || [[Habarovskas novads]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Anadyr (Chukotka).png|20px]] || [[Anadira]] || ''Анадырь'' || 14029 || [[1889]] || [[1965]] || [[Čukotkas autonomais apvidus]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Anapa (Krasnodar krai).svg|20px]] || [[Anapa]] || ''Анапа'' || 66776 || [[1781]] || [[1846]] || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | [[File:Coat of Arms of Andreapol (Tver oblast).png|20px]] || [[Andreapoļa]] || ''Андреаполь'' || 7528 || [[1907]] || [[1967]] || [[Tveras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Angarsk.svg|20px]] || [[Angarska]] || ''Ангарск'' || 229592 || [[1948]] || [[1951]] || [[Irkutskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Anivsky rayon (Sakhalinskaya oblast).gif|20px]] || [[Aniba]] || ''Анива'' || 9239 || [[1886]] || [[1946]] || [[Sahalīnas apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Anzhero-Sudzhensk (Kemerovo oblast).png|20px]] || [[Anžerosudženska]] || ''Анжеро-Судженск'' || 74376 || [[1897]] || [[1931]] || [[Kemerovas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of arms of Apatity (2013).gif|20px]] || [[Apatīti (pilsēta)|Apatīti]] || ''Апатиты'' || 57905 || [[1926]] || [[1966]] || [[Murmanskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Gerb Aprelevka.gif|20px]] || [[Apreļevka]] || ''Апрелевка'' || 22917 || [[1899]] || [[1961]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | || [[Apšeronska]] || ''Апшеронск'' || 40199 || [[1863]] || [[1947]] || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | [[File:Coat of Arms of Aramil (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Aramiļa]] || ''Арамиль'' || 14742 || [[1675]] || [[1966]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Coat of Arms of Ardatov (Mordovia) (1778).png|20px]] || [[Ardatova]] || ''Ардатов'' || 8976 || [[1671]] || [[1780]] || [[Mordvija]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | || [[Ardona]] || ''Ардон'' || 19095 || [[1823]] || [[1964]] || [[Ziemeļosetija-Alānija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]] |- | [[File:Coat of Arms of Argun (Chechnya).svg|20px]] || [[Arguna]] || ''Аргун'' || 33207 || [[18. gadsimts]] || [[1967]] || [[Čečenija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]] |- | [[File:Coat of Arms of Arkhangelsk.svg|20px]] || [[Arhangeļska]] || ''Архангельск'' || 350368 || [[1584]] || [[1584]] || [[Arhangeļskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Arkadak (Saratov oblast).png|20px]] || [[Arkadaka]] || ''Аркадак'' || 12328 || [[1721]] || [[1963]] || [[Saratovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Armavir (Krasnodar krai).png|20px]] || [[Armariva]] || ''Армавир'' || 191799 || [[1839]] || [[1914]] || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | [[File:Coat of Arms of Arseniev (Primorsky kray).png|20px]] || [[Arseņjeva]] || ''Арсеньев'' || 54085 || [[1902]] || [[1952]] || [[Piejūras novads]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Arsk (Tatarstan).png|20px]] || [[Arska]] || ''Арск'' || 19324 || [[13. gadsimts]] || [[2008]] || [[Tatarstāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Artyom (Primorsky kray).png|20px]] || [[Artjoma]] || ''Артём'' || 102405 || [[1924]] || [[1938]] || [[Piejūras novads]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] |- | || [[Artjomovska (Krasnojarskas novads)|Artjomovska]] || ''Артёмовск'' || 1896 || [[1700]] || [[1939]] || [[Krasnojarskas novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Artyomovsky (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Artjomovska (Sverdlovskas apgabals)|Artjomovska]] || ''Артёмовский'' || 31557 || || [[1938]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Coat of arms of Arzamas (Nizhny Novgorod oblast).svg|20px]] || [[Arzamasa]] || ''Арзамас'' || 105065 || [[1578]] || [[1578]] || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Asbest (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Asbesta]] || ''Асбест'' || 66855 || [[1889]] || [[1933]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | || [[Asina]] || ''Асино'' || 24640 || [[1896]] || [[1952]] || [[Tomskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Astrakhan.png|20px]] || [[Astrahaņa]] || ''Астрахань'' || 530863 || [[1558]] || [[1334]] || [[Astrahaņas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | [[File:Coat of Arms of Asha (Chelyabinsk oblast).png|20px]] || [[Aša]] || ''Аша'' || 30714 || [[1898]] || [[1933]] || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Coat of Arms of Atkarsk (Saratov oblast).png|20px]] || [[Atkarska]] || ''Аткарск'' || 25388 || [[18. gadsimts]] || [[1780]] || [[Saratovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Aznakeevskii rayon gerb.png|20px]] || [[Aznakajeva]] || ''Азнакаево'' || 34747 || [[1762]] || [[1987]] || [[Tatarstāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Azov.svg|20px]] || [[Azova]] || ''Азов'' || 82495 || [[1067]] || [[1708]] || [[Rostovas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | [[File:Coat of Arms of Babayevo (town), Vologda Oblast (from 2011-03-28).gif|20px]] || [[Babajeva]] || ''Бабаево'' || 11624 || [[1461]] || [[1925]] || [[Vologdas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Babushkin (Buryatia).png|20px]] || [[Babuškina]] || ''Бабушкин'' || 4712 || [[1760]] || [[1902]] || [[Burjatija]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Bagrationovsk (Kaliningrad oblast).png|20px]] || [[Bagrationovska]] || ''Багратионовск'' || 6229 || [[1336]] || [[1946]] || [[Kaļiņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | || [[Baikaļska]] || ''Байкальск'' || 13125 || [[1961]] || [[1966]] || [[Irkutskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | || [[Baimaka]] || ''Баймак'' || 17492 || [[1748]] || [[1938]] || [[Baškortostāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Bakal (Chelyabinsk oblast).png|20px]] || [[Bakala]] || ''Бакал'' || 20256 || [[1757]] || [[1951]] || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Gerb-Baksan-1968.gif|20px]] || [[Baksana]] || ''Баксан'' || 37373 || [[16. gadsimts]] || [[1967]] || [[Kabarda-Balkārija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]] |- | [[File:Coat of Arms of Balabanovo (Kaluga oblast).png|20px]] || [[Balabanova]] || ''Балабаново'' || 25656 || [[1584]] || [[1972]] || [[Kalugas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Герб Балахны.gif|20px]] || [[Balahna (Ņižņijnovgorodas apgabals)|Balahna]] || ''Балахна'' || 50107 || [[1474]] || [[1536]] || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Balakovo (Saratov oblast).png|20px]] || [[Balakova]] || ''Балаково'' || 194573 || [[1762]] || [[1911]] || [[Saratovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Герб Балашихи.svg|20px]] || [[Balašiha]] || ''Балашиха'' || 247075 || [[1830]] || [[1939]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Balashov (Saratov oblast).png|20px]] || [[Balašova]] || ''Балашов'' || 79695 || [[18. gadsimts]] || [[1780]] || [[Saratovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Baltiysk (Kaliningrad oblast).png|20px]] || [[Baltijska]] || ''Балтийск'' || 32922 || [[1626]] || [[1725]] || [[Kaļiņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of arm baley.jpg|20px]] || [[Baļeja]] || ''Балей'' || 11835 || [[1736]] || [[1938]] || [[Aizbaikāla novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | || [[Barabinska]] || ''Барабинск'' || 29714 || [[1893]] || [[1917]] || [[Novosibirskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of arms of Barysh.png|20px]] || [[Bariša]] || ''Барыш'' || 16608 || [[17. gadsimts]] || [[1954]] || [[Uļjanovskas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[Attēls:Barnaul coat of arms.jpg|20px]] || [[Barnaula]] || ''Барнаул'' || 632848 || [[1730. gadi]] || [[1771]] || [[Altaja novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Bataisk (Rostov oblast) (2003).png|20px]] || [[Bataiska]] || ''Батайск'' || 117405 || [[1769]] || [[1938]] || [[Rostovas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | [[File:Coat of Arms of Bavly (Tatarstan).png|20px]] || [[Bavli]] || ''Бавлы'' || 22178 || [[1658]] || [[1997]] || [[Tatarstāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | || [[Belaja Holuņica]] || ''Белая Холуница'' || 10717 || [[1764]] || [[1965]] || [[Kirovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Belaya Kalitva (Rostov oblast).png|20px]] || [[Belaja Kaļitva]] || ''Белая Калитва'' || 42185 || [[1703]] || [[1958]] || [[Rostovas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | [[File:Coat of Arms of Belebei (Bashkortostan).png|20px]] || [[Belebeja]] || ''Белебей'' || 59533 || [[1757]] || [[1781]] || [[Baškortostāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Belgorod.svg|20px]] || [[Belgoroda]] || ''Белгород'' || 379508 || [[1596]] || [[1596]] || [[Belgorodas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Bely (Tver oblast).png|20px]] || [[Belija (pilsēta)|Belija]] || ''Белый'' || 3432 || [[1350]] || || [[Tveras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Belogorsk (Amur oblast).png|20px]] || [[Belogorska]] || ''Белогорск'' || 67572 || [[1860]] || [[1926]] || [[Amūras apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Beloyarsky (Khanty-Mansia).png|20px]] || [[Belojarska]] || ''Белоярский'' || 20211 || [[1969]] || [[1988]] || [[Hantu-mansu autonomais apvidus-Jugra]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Coat of Arms of Belokurikha.svg|20px]] || [[Belokuriha]] || ''Белокуриха'' || 14529 || [[1803]] || [[1982]] || [[Altaja novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Герб Беломорска.svg|20px]] || [[Belomorska]] || ''Беломорск'' || 10372 || [[1419]] || [[1938]] || [[Karēlija]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Beloretsk (Bashkortostan).png|20px]] || [[Belorecka]] || ''Белорецк'' || 66939 || [[1762]] || [[1923]] || [[Baškortostāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Belorechensk (Krasnodar krai), coat of arms.png|20px]] || [[Belorečenska]] || ''Белореченск'' || 52608 || [[1862]] || [[1958]] || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | [[File:Coat of Arms of Belousovo (Kaluga oblast).png|20px]] || [[Belousova]] || ''Белоусово'' || 8538 || || [[2004]] || [[Kalugas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Belovo (Kemerovo oblast).png|20px]] || [[Belova]] || ''Белово'' || 74313 || [[1726]] || [[1938]] || [[Kemerovas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of arms of Belozersky District, Vologda Oblast.png|20px]] || [[Belozerska]] || ''Белозерск'' || 9380 || [[862]] || || [[Vologdas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Belinsky (Penza oblast).png|20px]] || [[Beļinskija]] || ''Белинский'' || 8323 || [[1708]] || [[1780]] || [[Penzas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Belyov (Tula oblast).png|20px]] || [[Beļova]] || ''Белёв'' || 13434 || [[1147]] || || [[Tulas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Berdsk (Novosibirsk oblast).png|20px]] || [[Berdska]] || ''Бердск'' || 101679 || [[1716]] || [[1944]] || [[Novosibirskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Berezniki (Perm krai) (1981).png|20px]] || [[Berezņiki]] || ''Березники'' || 150696 || [[17. gadsimts]] || [[1932]] || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Berezovskii city coat of arms (Kemerovo Oblast).png|20px]] || [[Berjozovska (Kemerovas apgabals)|Berjozovska]] || ''Берёзовский'' || 47250 || [[1949]] || [[1965]] || [[Kemerovas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Berezovsky (Sverdlovsk oblast).svg|20px]] || [[Berjozovska (Sverdlovskas apgabals)|Berjozovska]] || ''Берёзовский'' || 55199 || [[1748]] || [[1938]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Beslan coat.jpg|20px]] || [[Beslana]] || ''Беслан'' || 37037 || [[1847]] || [[1950]] || [[Ziemeļosetija-Alānija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]] |- | [[File:Coat of Arms of Bezhetsk (Tver oblast) 2006.gif|20px]] || [[Bežecka]] || ''Бежецк'' || 23112 || [[1137]] || [[1766]] || [[Tveras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Biysk (Altai krai) (1804).png|20px]] || [[Bijska]] || ''Бийск'' || 204041 || [[1709]] || [[1782]] || [[Altaja novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | || [[Bikina]] || ''Бикин'' || 16 508 || [[1895]] || [[1938]] || [[Habarovskas novads]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Bilibino (Chukotka).png|20px]] || [[Bilibina]] || ''Билибино'' || 5588 || [[1955]] || [[1993]] || [[Čukotkas autonomais apvidus]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Biryuch.svg|20px]] || [[Birjuča]] || ''Бирюч'' || 7317 || [[1705]] || [[2005]] || [[Belgorodas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Biryusinsk (Irkutsk oblast) (1977).png|20px]] || [[Birjusinska]] || ''Бирюсинск'' || 8602 || [[1897]] || [[1967]] || [[Irkutskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Birobidzhan.svg|20px]] || [[Birobidžana]] || ''Биробиджан'' || 74791 || [[1915]] || [[1937]] || [[Ebreju autonomais apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Birsk (Bashkortostan).png|20px]] || [[Birska]] || ''Бирск'' || 44679 || [[1663]] || [[1781]] || [[Baškortostāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Blagodarny.png|20px]] || [[Blagodarnija]] || ''Благодарный'' || 31959 || [[1782]] || [[1971]] || [[Stavropoles novads]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Blagoveshchensk (Amur oblat).png|20px]] || [[Blagoveščenska]] || ''Благовещенск'' || 220077 || [[1856]] || [[1858]] || [[Amūras apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Blagoveschensk (Bashkortostan).png|20px]] || [[Blagovešenska]] || ''Благовещенск'' || 34883 || [[1756]] || || [[Baškortostāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Bobrov (Voronezh oblast).png|20px]] || [[Bobrova]] || ''Бобров'' || 19210 || [[1698]] || [[1711]] || [[Voroņežas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Bodaibo (Irkutsk oblast).svg|20px]] || [[Bodaiba]] || ''Бодайбо'' || 14176 || [[1864]] || [[1903]] || [[Irkutskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Bogdanovich (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Bogdanoviča]] || ''Богданович'' || 29659 || [[1885]] || [[1947]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Coat of Arms of Bogoroditsk (Tula oblast).png|20px]] || [[Bogorodicka]] || ''Богородицк'' || 31404 || [[1663]] || [[1777]] || [[Tulas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Bogorodsk (N Novgorod oblast).png|20px]] || [[Bogorodska]] || ''Богородск'' || 35018 || [[1570]] || [[1923]] || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Bogotol city gerb.png|20px]] || [[Bogotola]] || ''Боготол'' || 20717 || [[1893]] || [[1911]] || [[Krasnojarskas novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Boguchar (Voronezh oblast).png|20px]] || [[Bogučara]] || ''Богучар'' || 11193 || [[1704]] || [[1779]] || [[Voroņežas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Boksitogorsky rayon (Leningrad oblast).svg|20px]] || [[Boksitogorska]] || ''Бокситогорск'' || 16028 || [[1929]] || [[1950]] || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Spassk (Bolgar Tatarstan) (1781).png|20px]] || [[Bolgara]] || ''Болгар'' || 8606 || || || [[Tatarstāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Bolkhov COA (Oryol Governorate) (1781).png|20px]] || [[Bolhova]] || ''Болхов'' || 11392 || [[1196]] || [[1778]] || [[Orlas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Bologoe (Tver oblast).png|20px]] || [[Bologoje]] || ''Бологое'' || 22177 || [[1495]] || [[1917]] || [[Tveras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | || [[Bolohova]] || ''Болохово'' || 9160 || [[16. gadsimts]] || [[1943]] || [[Tulas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Bolotnoe (Novosibirsk oblast).png|20px]] || [[Bolotnoje]] || ''Болотное'' || 16105 || [[1805]] || [[1943]] || [[Novosibirskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Volsk (Saratov oblast) (1780).png|20px]] || [[Boļska]] || ''Вольск'' || 64558 || [[1690]] || [[1780]] || [[Saratovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Bolshoy Kamen (Primorsky kray).png|20px]] || [[Boļšojkameņa]] || ''Большой Камень'' || 39126 || [[1947]] || [[1989]] || [[Piejūras novads]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Bor (Nizhny Novgorod oblast).png|20px]] || [[Bora (pilsēta)|Bora]] || ''Бор'' || 77918 || [[14. gadsimts]] || [[1938]] || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Borisoglebsk (Voronezh oblast).png|20px]] || [[Borisogļebska (Krievija)|Borisogļebska]] || ''Борисоглебск'' || 64208 || [[1698]] || [[1704]] || [[Voroņežas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Borodino (Krasnoyarsk krai) (2006).png|20px]] || [[Borodina]] || ''Бородино'' || 16522 || [[1949]] || [[1982]] || [[Krasnojarskas novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Borovichi (Novgorod oblast) (1772).png|20px]] || [[Boroviči]] || ''Боровичи'' || 52687 || [[15. gadsimts]] || [[1770]] || [[Novgorodas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Borovsk (Kaluga oblast) (1777).png|20px]] || [[Borovska]] || ''Боровск'' || 11697 || [[1358]] || [[1358]] || [[Kalugas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Borzya (Chita oblast).png|20px]] || [[Borzja]] || ''Борзя'' || 29822 || [[1899]] || [[1950]] || [[Aizbaikāla novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Bratsk (Irkutsk oblast).png|20px]] || [[Bratska]] || ''Братск'' || 238825 || [[1626]] || [[1955]] || [[Irkutskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of arms of Bryansk (Bryansk Oblast).svg|20px]] || [[Brjanska]] || ''Брянск'' || 408472 || [[985]] || [[1146]] || [[Brjanskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Bronnitsy (Moscow oblast) (2005).png|20px]] || [[Broņņici]] || ''Бронницы'' || 21814 || [[1453]] || [[1781]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Budyonnovsk (Stavropol krai).png|20px]] || [[Budjonovska]] || ''Будённовск'' || 63644 || [[1799]] || [[1799]] || [[Stavropoles novads]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Gerb v bugulme.gif|20px]] || [[Buguļma]] || ''Бугульма'' || 87193 || [[1736]] || [[1781]] || [[Tatarstāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Buguruslan (Orenburg oblast) (1982).png|20px]] || [[Buguruslana]] || ''Бугуруслан'' || 49971 || [[1748]] || [[1781]] || [[Orenburgas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of arms of Dagestan Oblast 1878.svg|20px]] || [[Buinakska]] || ''Буйнакск'' || 62 921 || [[1834]] || [[1866]] || [[Dagestāna]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]] |- | [[File:Coat of arms of Buinsk (Tatarstan) (1778).png|20px]] || [[Buinska]] || ''Буинск'' || 20718 || [[1691]] || [[1780]] || [[Tatarstāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Buy (Kostroma oblast).svg|20px]] || [[Buja]] || ''Буй'' || 24531 || [[1536]] || [[1719]] || [[Kostromas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Buturlinovka (Voronezh oblast).png|20px]] || [[Buturļinovka]] || ''Бутурлиновка'' || 25684 || [[1740]] || [[1917]] || [[Voroņežas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Buzuluk gerb.jpg|20px]] || [[Buzuluka]] || ''Бузулук'' || 84671 || [[1736]] || [[1781]] || [[Orenburgas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | || [[Čadana]] || ''Чадан'' || 8851 || [[1873]] || [[1945]] || [[Tiva]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Chaykovsky (2000).png|20px]] || [[Čaikovska]] || ''Чайковский'' || 82930 || [[1955]] || [[1962]] || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Chapaevsk (Samara oblast).png|20px]] || [[Čapajevska]] || ''Чапаевск'' || 72407 || || [[1927]] || [[Samaras apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Chaplygin (Lipetsk oblast) (2005).png|20px]] || [[Čapligina]] || ''Чаплыгин'' || 12124 || [[1638]] || [[1778]] || [[Ļipeckas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Chebarkul (Chelyabinsk oblast).png|20px]] || [[Čebarkuļa]] || ''Чебаркуль'' || 40892 || [[1736]] || [[1951]] || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Chebgerb.svg|20px]] || [[Čeboksari]] || ''Чебоксары'' || 468725 || [[1469]] || || [[Čuvašija]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | || [[Čegema]] || ''Чегем'' || 17820 || [[1822]] || [[2000]] || [[Kabarda-Balkārija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]] |- | [[File:Chehov coa.png|20px]] || [[Čehova]] || ''Чехов'' || 67603 || || [[1954]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Chekalin (Likhvin Tula oblast) (1777).png|20px]] || [[Čekaļina]] || ''Чекалин'' || 975 || [[1565]] || [[1944]] || [[Tulas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:CoA of Chelyabinsk (2000).svg|20px]] || [[Čeļabinska]] || ''Челябинск'' || 1169432 || [[1736]] || [[1781]] || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Coat of Arms of Cherdyn (Perm krai) (1783).png|20px]] || [[Čerdiņa]] || ''Чердынь'' || 4644 || [[1451]] || [[1535]] || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Cheremkhovo (Irkutsk oblast).png|20px]] || [[Čeremhova]] || ''Черемхово'' || 51324 || [[1772]] || [[1917]] || [[Irkutskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Cherepanovo (Novosibirsk oblast).png|20px]] || [[Čerepanova]] || ''Черепаново'' || 19521 || [[1912]] || [[1925]] || [[Novosibirskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Cherepovets (Vologda oblast) (1811).png|20px]] || [[Čerepoveca]] || ''Череповец'' || 316758 || [[1362]] || [[1777]] || [[Vologdas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Cherkessk (Karachay-Cherkessia).png|20px]] || [[Čerkeska]] || ''Черкесск'' || 124951 || [[1825]] || [[1931]] || [[Karačaja-Čerkesija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]] |- | [[File:Coat of Arms of Chernogolovka (Moscow oblast) (2001).png|20px]] || [[Černogolovka]] || ''Черноголовка'' || 21787 || [[1710]] || [[2001]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Chernogorsk (Khakassia).png|20px]] || [[Černogorska]] || ''Черногорск'' || 73187 || [[1907]] || [[1936]] || [[Hakasija]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Chernyshka (Perm krai).jpg|20px]] || [[Černuška]] || ''Чернушка'' || 32669 || [[1854]] || [[1966]] || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:RUS Chernyakhovsk COA (achievement).svg|20px]] || [[Čerņahovska]] || ''Черняховск'' || 37948 || [[1336]] || [[1946]] || [[Kaļiņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | || [[Čimļanska]] || ''Цимлянск'' || 14761 || [[1672]] || [[1961]] || [[Rostovas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | [[File:Coat of Arms of Chistopol (Tatarstan) (1781).png|20px]] || [[Čistopole]] || ''Чистополь'' || 61092 || [[18. gadsimts]] || [[1781]] || [[Tatarstāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of arms of Chita (Zabaykalsky Krai).svg|20px]] || [[Čita]] || ''Чита'' || 335760 || [[1653]] || [[1851]] || [[Aizbaikāla novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Tsivilsk (Chuvashia).png|20px]] || [[Čiviļska]] || ''Цивильск'' || 13540 || [[1589]] || [[1781]] || [[Čuvašija]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Chkalovsk (Nizhny Novgorod oblast).png|20px]] || [[Čkalovska]] || ''Чкаловск'' || 11882 || [[12. gadsimts]] || [[1955]] || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | || [[Čormoza]] || ''Чёрмоз'' || 3627 || [[1701]] || [[1943]] || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | || [[Čudova]] || ''Чудово'' || 15047 || [[16. gadsimts]] || [[1937]] || [[Novgorodas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Chukhloma (Kostroma oblast).png|20px]] || [[Čuhloma]] || ''Чухлома'' || 5145 || [[1381]] || [[1381]] || [[Kostromas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | || [[Čuļima]] || ''Чулым'' || 11285 || [[1762]] || [[1947]] || [[Novosibirskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Chusovoi (Perm krai).png|20px]] || [[Čusovoja]] || ''Чусовой'' || 45878 || [[1878]] || [[1933]] || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Dagestanskie Ogni.png|20px]] || [[Dagestanskije Ogņi]] || ''Дагестанские Огни'' || 28132 || [[1914]] || [[1990]] || [[Dagestāna]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]] |- | [[File:Coat of Arms of Dalmatovo (2006).png|20px]] || [[Dalmatova]] || ''Далматово'' || 13480 || [[1644]] || [[1947]] || [[Kurgānas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Coat of Arms of Dalnegorsk (Primorsky kray).png|20px]] || [[Daļņegorska]] || ''Дальнегорск'' || 35976 || [[1897]] || [[1989]] || [[Piejūras novads]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] |- | || [[Daļņerečenska]] || ''Дальнереченск'' || 26618 || [[1859]] || [[1917]] || [[Piejūras novads]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Dankov sity (Lipetsk oblast) 1862.png|20px]] || [[Dankova]] || ''Данков'' || 19920 || [[1568]] || [[1957]] || [[Ļipeckas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Danilov (Yaroslavl oblast) (2007).png|20px]] || [[Daņilova]] || ''Данилов'' || 15187 || [[15. gadsimts]] || [[1777]] || [[Jaroslavļas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | || [[Davļekanova]] || ''Давлеканово'' || 23953 || [[18. gadsimts]] || [[1942]] || [[Baškortostāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | || [[Dedovska]] || ''Дедовск'' || 29534 || [[1911]] || [[1940]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Degtyarsk (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Degtjarska]] || ''Дегтярск'' || 15920 || [[1914]] || [[1954]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Coat of Arms of Demidov (Porechie Smolensk oblast) (1780).png|20px]] || [[Demidova]] || ''Демидов'' || 6726 || [[1499]] || [[1776]] || [[Smoļenskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Derbent (Dagestan) (2014).jpg|20px]] || [[Derbenta]] || ''Дербент'' || 120470 || [[438]] || [[1840]] || [[Dagestāna]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]] |- | || [[Desnogorska]] || ''Десногорск'' || 28728 || [[1974]] || [[1989]] || [[Smoļenskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | || [[Digora]] || ''Дигора'' || 10462 || [[1852]] || [[1964]] || [[Ziemeļosetija-Alānija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]] |- | [[File:Coat of Arms of Dimitrovgrad.png|20px]] || [[Dimitrovgrada]] || ''Димитровград'' || 118513 || [[1698]] || [[1972]] || [[Uļjanovskas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Divnogorsk (Krasnoyarsk krai) (vector).svg|20px]] || [[Divnogorska]] || ''Дивногорск'' || 28857 || [[1956]] || [[1963]] || [[Krasnojarskas novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | || [[Djatkova]] || ''Дятьково'' || 27773 || [[1626]] || [[1938]] || [[Brjanskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Dyurtyuli rayon (Bashkortostan).png|20px]] || [[Djurtjuļi]] || ''Дюртюли'' || 31152 || [[1795]] || [[1989]] || [[Baškortostāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Dmitriev-Lgovsky (Kursk oblast) (1780).png|20px]] || [[Dmitrijeva]] || ''Дмитриев'' || 7062 || || [[1779]] || [[Kurskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms Dmitrov.png|20px]] || [[Dmitrova]] || ''Дмитров'' || 64906 || [[1154]] || || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Dmitrovsk-Olgovsky (Oryol oblast).png|20px]] || [[Dmitrovska]] || ''Дмитровск'' || 5424 || [[1711]] || [[1782]] || [[Orlas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Dno (Pskov oblast).png|20px]] || [[Dno]] || ''Дно'' || 8292 || [[1897]] || [[1925]] || [[Pleskavas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Dobryanka City Coat (Perm Krai, 2006).png|20px]] || [[Dobrjanka]] || ''Добрянка'' || 33395 || [[1623]] || [[1943]] || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Dolgoprudny (Moscow oblast) (2003).png|20px]] || [[Dolgoprudnija]] || ''Долгопрудный'' || 97505 || [[1931]] || [[1957]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Dolinsky rayon (Sakhalin oblast).png|20px]] || [[Doļinska]] || ''Долинск'' || 11814 || [[1884]] || [[1946]] || [[Sahalīnas apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Domodedovo (Moscow oblast).png|20px]] || [[Domodedova]] || ''Домодедово'' || 108223 || [[1900]] || [[1947]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Donskoy gerb.svg|20px]] || [[Donska]] || ''Донской'' || 63955 || [[1773]] || [[1939]] || [[Tulas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Donetsk (Rostov Oblast).png|20px]] || [[Doņecka (Krievija)|Doņecka]] || ''Донецк'' || 49170 || [[1681]] || [[1951]] || [[Rostovas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | [[File:Coat of Arms of Dorogobuzh (Smolensk oblast) (1780).png|20px]] || [[Dorogobuža]] || ''Дорогобуж'' || 10242 || [[1150]] || [[1150]] || [[Smoļenskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Drezna (Moscow oblast).png|20px]] || [[Drezna]] || ''Дрезна'' || 11767 || [[1897]] || [[1940]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of arms of Dubna.svg|20px]] || [[Dubna (Krievija)|Dubna]] || ''Дубна'' || 74791 || [[1956]] || [[1956]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Dubovka coat of arms (Volgograd region).png|20px]] || [[Dubovka (pilsēta)|Dubovka]] || ''Дубовка'' || 14219 || [[1734]] || [[1803]] || [[Volgogradas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | [[File:Coat of Arms of Dudinka (Taimyria).png|20px]] || [[Dudinka]] || ''Дудинка'' || 22410 || [[1667]] || [[1951]] || [[Krasnojarskas novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Dukhovshchina (Smolensk oblast) (1780).png|20px]] || [[Duhovščina]] || ''Духовщина'' || 4117 || [[1675]] || [[1777]] || [[Smoļenskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Dzerzhinsky (Moscow oblast).png|20px]] || [[Dzeržinska (Maskavas apgabals)|Dzeržinska]] || ''Дзержинский'' || 48470 || || [[1981]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Dzerzhinsk (Nizhny Novgorod oblast).png|20px]] || [[Dzeržinska (Krievija)|Džeržinska]] || ''Дзержинск'' || 235840 || [[1606]] || [[1930]] || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Elabuga (Tatarstan) (2006).png|20px]] || [[Elebuga]] || ''Елабуга'' || 71991 || [[1007]] || [[1780]] || [[Tatarstāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Elektrogorsk (Moscow oblast).png|20px]] || [[Elektrogorska]] || ''Электрогорск'' || 22889 || [[1912]] || [[1946]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Elektrostal (Moscow oblast).svg|20px]] || [[Elektrostaļa]] || ''Электросталь'' || 157409 || [[1916]] || [[1938]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Elektrougli (Moscow oblast).png|20px]] || [[Elektrougļi]] || ''Электроугли'' || 20674 || [[1899]] || [[1956]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Elista (Kalmykia) (2004).png|20px]] || [[Elista]] || ''Элиста'' || 104017 || [[1865]] || [[1930]] || [[Kalmikija]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | [[File:Герб города Ельни, Смоленской области- 2014-06-09 23-42.jpg|20px]] || [[Jeļņa]] || ''Ельня'' || 9573 || [[1150]] || [[1776]] || [[Smoļenskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | || [[Jemva]] || ''Емва'' || 13 625 || [[1941]] || [[1985]] || [[Komi]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Engels (Saratov oblast).png|20px]] || [[Engelsa]] || ''Энгельс'' || 217776 || [[1747]] || [[1914]] || [[Saratovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Ertil.gif|20px]] || [[Ertiļa]] || ''Эртиль'' || 10835 || [[1897]] || [[1963]] || [[Voroņežas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Fatezh (Kursk oblast) (1780).png|20px]] || [[Fateža]] || ''Фатеж'' || 5846 || [[17. gadsimts]] || [[1779]] || [[Kurskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Frolovo 02.png|20px]] || [[Florova]] || ''Фролово'' || 38585 || [[1859]] || [[1936]] || [[Volgogradas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | [[File:Coat of Arms of Fokino (Primorsky kray).png|20px]] || [[Fokina (Piejūras novads)|Fokina]] || ''Фокино'' || 23145 || [[1891]] || [[1980]] || [[Piejūras novads]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] |- | || [[Fokina]] || ''Фокино'' || 13333 || [[1899]] || [[1964]] || [[Brjanskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Fryazino (Moscow oblast).svg|20px]] || [[Frjazina]] || ''Фрязино'' || 58177 || [[1584]] || [[1951]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Furmanov (Ivanovo oblast).png|20px]] || [[Furmanova]] || ''Фурманов'' || 35367 || [[1918]] || [[1918]] || [[Ivanovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Gadzhievo.png|20px]] || [[Gadžijeva]] || ''Гаджиево'' || 11793 || [[1957]] || [[1981]] || [[Murmanskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Gagarin city.png|20px]] || [[Gagarina (pilsēta)|Gagarina]] || ''Гагарин'' || 30230 || [[1705]] || [[1776]] || [[Smoļenskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | || [[Gaja (Orenburgas apgabals)|Gaja]] || ''Гай '' || 36523 || [[1959]] || [[1979]] || [[Orenburgas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Galich (Kostroma oblast).png|20px]] || [[Gaļiča (Krievija)|Gaļiča]] || ''Галич'' || 16934 || [[1159]] || [[1778]] || [[Kostromas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Gatchina (v. 1).svg|20px]] || [[Gatčina]] || ''Гатчина'' || 95860 || || [[1796]] || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Gavrilov Posad (Ivanovo oblast) (1989).png|20px]] || [[Gavrilova Posada]] || ''Гаврилов Посад'' || 6050 || [[1434]] || [[1789]] || [[Ivanovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Gavrilov-Yam (Yaroslavl oblast).svg|20px]] || [[Gavrilovjama]] || ''Гаврилов-Ям'' || 17468 || [[1545]] || [[1938]] || [[Jaroslavļas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Gdov (Pskov oblast) (1781).png|20px]] || [[Gdova]] || ''Гдов'' || 3832 || [[14. gadsimts]] || [[1782]] || [[Pleskavas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Gelendzhik.svg|20px]] || [[Gelendžika]] || ''Геленджик'' || 65059 || [[1831]] || [[1915]] || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | [[File:Coat of Arms of Georgievsk (Stavropol kray) (2009).jpg|20px]] || [[Georgijevska]] || ''Георгиевск'' || 71017 || [[1777]] || [[1786]] || [[Stavropoles novads]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Glazov (Udmurtia).png|20px]] || [[Glazova]] || ''Глазов'' || 94909 || [[1678]] || [[1780]] || [[Udmurtija]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Golitsyno (Moscow oblast).png|20px]] || [[Goļicina]] || ''Голицыно'' || 17361 || [[1872]] || [[2004]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | || [[Gorbatova]] || ''Горбатов'' || 2123 || [[16. gadsimts]] || [[1779]] || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Goryachy Klyuch (Krasnodar krai).png|20px]] || [[Gorjačijkļuča]] || ''Горячий Ключ'' || 33459 || [[1868]] || [[1965]] || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | [[File:Coat of Arms of Gornoaltaysk (Altai Republic).png|20px]] || [[Gornoaltajska]] || ''Горно-Алтайск'' || 61420 || [[1830]] || [[1928]] || [[Altaja Republika]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | || [[Gornozavodska]] || ''Горнозаводск'' || 11623 || [[1965]] || [[1947]] || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Gornyak Coat of Arms.png|20px]] || [[Gorņaka (Krievija)|Gorņaka]] || ''Горняк'' || 13231 || [[1942]] || [[1969]] || [[Altaja novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Gorodets (Nizhny Novgorod).png|20px]] || [[Gorodeca]] || ''Городец'' || 30524 || [[1152]] || [[1922]] || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Gorodishe (Penza oblast).png|20px]] || [[Gorodišče (pilsēta)|Gorodišče]] || ''Городище'' || 8114 || [[1681]] || [[1780]] || [[Penzas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | || [[Gorodovikovska]] || ''Городовиковск'' || 9010 || [[1872]] || [[1971]] || [[Kalmikija]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | [[File:Coat of Arms of Gorokhovets (Vladimirskaya oblast).png|20px]] || [[Gorohoveca]] || ''Гороховец'' || 13326 || [[1168]] || [[1239]] || [[Vladimiras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Graivoron (Belgorod oblast).svg|20px]] || [[Graivorona]] || ''Грайворон'' || 6413 || [[1678]] || [[1838]] || [[Belgorodas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | || [[Gremjačinska]] || ''Гремячинск'' || 9599 || [[1941]] || [[1949]] || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Gryazi (1992).png|20px]] || [[Grjazi]] || ''Грязи'' || 46166 || [[1868]] || [[1938]] || [[Ļipeckas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Gryazovets (Vologda oblast) (1781).png|20px]] || [[Grjazoveca]] || ''Грязовец'' || 15081 || [[1538]] || [[1780]] || [[Vologdas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Grozny (Chechnya).svg|20px]] || [[Groznija]] || ''Грозный'' || 280263 || [[1818]] || [[1869]] || [[Čečenija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]] |- | || [[Gubaha]] || ''Губаха'' || 21658 || [[1755]] || [[1941]] || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Gubkin (Belgorod oblast).svg|20px]] || [[Gubkina]] || ''Губкин'' || 87896 || [[1939]] || [[1955]] || [[Belgorodas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Gubkinsky (Yamal Nenetsia).png|20px]] || [[Gubkinska]] || ''Губкинский'' || 26214 || [[1986]] || [[1986]] || [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | || [[Gudermesa]] || ''Гудермес'' || 50009 || [[18. gadsimts]] || [[1941]] || [[Čečenija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]] |- | [[File:Gukovo gerb.gif|20px]] || [[Gukova]] || ''Гуково'' || 65264 || [[1878]] || [[1955]] || [[Rostovas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | || [[Guļkeviči]] || ''Гулькевичи'' || 34479 || [[1875]] || [[1961]] || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | [[File:Gurevsk coat of arms.png|20px]] || [[Gurjevska (Kemerovas apgabals)|Gurjevska]] || ''Гурьевск'' || 24137 || [[1816]] || [[1938]] || [[Kemerovas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Guryevsk (Kaliningrad oblast).png|20px]] || [[Gurjevska]] || ''Гурьевск'' || 13628 || [[1262]] || || [[Kaļiņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Gusev (Kaliningrad oblast).png|20px]] || [[Guseva]] || ''Гусев'' || 28508 || [[16. gadsimts]] || [[1724]] || [[Kaļiņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Gus-Khrustalny (Vladimir oblast).png|20px]] || [[Gushrustaļnija]] || ''Гусь-Хрустальный'' || 57616 || [[1756]] || [[1921]] || [[Vladimiras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | || [[Gusinoozjorska]] || ''Гусиноозёрск'' || 23436 || [[1939]] || [[1953]] || [[Burjatija]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Gvardeisk (Kaliningrad oblast).png|20px]] || [[Gvardejska]] || ''Гвардейск'' || 13514 || [[1255]] || [[1722]] || [[Kaļiņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Khabarovsk.svg|20px]] || [[Habarovska]] || ''Хабаровск'' || 601043 || [[1858]] || [[1880]] || [[Habarovskas novads]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] |- | || [[Hadiženska]] || ''Хадыженск'' || 22246 || [[1864]] || [[1949]] || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Khanty-Mansiysk.svg|20px]] || [[Hantimansijska]] || ''Ханты-Мансийск'' || 93493 || [[1582]] || [[1950]] || [[Hantu-mansu autonomais apvidus-Jugra]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Coat of Arms of Kharabali (Astrakhan oblast).png|20px]] || [[Harabali]] || ''Харабали'' || 18146 || [[1789]] || [[1974]] || [[Astrahaņas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | || [[Harovska]] || ''Харовск'' || 9506 || [[1903]] || [[1954]] || [[Vologdas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Khasavyurt.png|20px]] || [[Hasavjurta]] || ''Хасавюрт'' || 135329 || [[1846]] || [[1931]] || [[Dagestāna]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]] |- | || [[Hiloka]] || ''Хилок'' || 11124 || [[1895]] || [[1951]] || [[Aizbaikāla novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Герб Химок.svg|20px]] || [[Himki]] || ''Химки'' || 225678 || [[1850]] || [[1939]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Kholm (Novgorod oblast) (1781).png|20px]] || [[Holma]] || ''Холм'' || 3633 || [[1144]] || [[1777]] || [[Novgorodas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Kholmsk (Sakhalin oblast) coat fof arms.png|20px]] || [[Holmska]] || ''Холмск'' || 28979 || [[1870]] || [[1922]] || [[Sahalīnas apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Hotkovo.png|20px]] || [[Hotjkova]] || ''Хотьково'' || 21697 || [[1308]] || [[1949]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Khvalynsk (Saratov oblast).png|20px]] || [[Hvaļinska]] || ''Хвалынск'' || 12985 || [[1556]] || [[1780]] || [[Saratovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Igarka.svg|20px]] || [[Igarka]] || ''Игарка'' || 5346 || [[1929]] || [[1931]] || [[Krasnojarskas novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | || [[Ilanskija]] || ''Иланский'' || 15582 || [[1646]] || [[1939]] || [[Krasnojarskas novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | || [[Innopolisa]] || ''Иннополис'' || 155000 || || [[2014]] || [[Tatarstāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Insar (Mordovia) (1781).png|20px]] || [[Insara]] || ''Инсар'' || 8555 || [[1648]] || [[1780]] || [[Mordvija]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | || [[Inta (pilsēta)|Inta]] || ''Инта'' || 28491 || [[1942]] || [[1954]] || [[Komi]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Inza gerb.png|20px]] || [[Inza]] || ''Инза'' || 18127 || [[1897]] || [[1946]] || [[Uļjanovskas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | || [[Ipatova]] || ''Ипатово'' || 25155 || [[1860]] || [[1979]] || [[Stavropoles novads]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Irbit (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Irbita]] || ''Ирбит'' || 37859 || [[1631]] || [[1775]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Coat of Arms of Irkutsk.svg|20px]] || [[Irkutska]] || ''Иркутск'' || 612973 || [[1661]] || [[1686]] || [[Irkutskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | || [[Isikuļa]] || ''Исилькуль'' || 24086 || [[1895]] || [[1945]] || [[Omskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of arms of Iskitim.png|20px]] || [[Iskitima]] || ''Искитим'' || 57938 || [[1717]] || [[1938]] || [[Novosibirskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Istra (2008).png|20px]] || [[Istra (pilsēta)|Istra]] || ''Истра'' || 35139 || [[1589]] || [[1781]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Ishim (Tyumen oblast).png|20px]] || [[Išima]] || ''Ишим'' || 65002 || [[1687]] || [[1782]] || [[Tjumeņas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | || [[Išimbaja]] || ''Ишимбай'' || 66177 || [[1815]] || [[1940]] || [[Baškortostāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Ivangorod (Leningrad oblast).png|20px]] || [[Ivangoroda]] || ''Ивангород'' || 10688 || [[1492]] || [[1954]] || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Ivanovo (Ivanovo oblast).png|20px]] || [[Ivanova]] || ''Иваново'' || 409223 || [[1561]] || [[1871]] || [[Ivanovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Ivanteevka (Moscow oblast).png|20px]] || [[Ivantejevka]] || ''Ивантеевка'' || 66695 || [[1564]] || [[1938]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of arms of ivdel (russia).jpg|20px]] || [[Ivdeļa]] || ''Ивдель'' || 16579 || [[1831]] || [[1943]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Coat of Arms of Izberbash.png|20px]] || [[Izberbaša]] || ''Избербаш'' || 56 322 || [[1932]] || [[1949]] || [[Dagestāna]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]] |- | [[File:Coat of Arms of Izobilny (Stavropol krai) (1973).png|20px]] || [[Izobiļna]] || ''Изобильный'' || 39022 || [[1895]] || [[1965]] || [[Stavropoles novads]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Izhevsk (Udmurtia).svg|20px]] || [[Iževska]] || ''Ижевск'' || 637309 || [[1760]] || [[1918]] || [[Udmurtija]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Yadrin (Chuvashia) (1781).png|20px]] || [[Jadrina]] || ''Ядрин'' || 8766 || [[1590]] || [[1781]] || [[Čuvašija]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Yakhroma (Moscow oblast) (1988).png|20px]] || [[Jahroma]] || ''Яхрома'' || 13554 || [[1841]] || [[1940]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Yakutsk.png|20px]] || [[Jakutska]] || ''Якутск'' || 294138 || [[1932]] || [[1643]] || [[Saha]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Yalutorovsk (Tyumen oblast) (1785).png|20px]] || [[Jalutorovska]] || ''Ялуторовск'' || 38327 || [[1659]] || [[1782]] || [[Tjumeņas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | || [[Janaula]] || ''Янаул'' || 26297 || [[1914]] || [[1991]] || [[Baškortostāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Yaransk.png|20px]] || [[Jaranska]] || ''Яранск'' || 16624 || [[1584]] || [[1780]] || [[Kirovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Yartsevo (Smolensk oblast).png|20px]] || [[Jarceva]] || ''Ярцево'' || 46266 || [[1610]] || [[1926]] || [[Smoļenskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Yaroslavl (1995).png|20px]] || [[Jaroslavļa]] || ''Ярославль'' || 602400 || [[1010]] || || [[Jaroslavļas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Yarovoe (Altai krai).png|20px]] || [[Jarovoje]] || ''Яровое'' || 18162 || [[1943]] || [[1993]] || [[Altaja novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | || [[Jasnija]] || ''Ясный'' || 15598 || [[1961]] || [[1979]] || [[Orenburgas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Yasnogorsk (Tula oblast) (1987).png|20px]] || [[Jasnogorska]] || ''Ясногорск'' || 16120 || [[1578]] || [[1965]] || [[Tulas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Efremov (Tula oblast).png|20px]] || [[Jefremova]] || ''Ефремов'' || 3760 || [[1637]] || [[1777]] || [[Tulas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Yegorievsk (Moscow oblast).png|20px]] || [[Jegorjevska]] || ''Егорьевск'' || 71154 || [[1462]] || [[1778]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Герб города Ейска.png|20px]] || [[Jeiska]] || ''Ейск'' || 85855 || [[1848]] || [[1848]] || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Yekaterinburg (Sverdlovsk oblast).svg|20px]] || [[Jekaterinburga]] || ''Екатеринбург'' || 1412346 || [[1723]] || [[1781]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | || [[Jelizova]] || ''Елизово'' || 38643 || [[1848]] || [[1975]] || [[Kamčatkas novads]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] |- | [[File:Gerb of Elez.jpg|20px]] || [[Jeļeca]] || ''Елец'' || 106377 || [[1146]] || [[1146]] || [[Ļipeckas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Emanzhelinsk (Chelyabinsk oblast).png|20px]] || [[Jemanželinska]] || ''Еманжелинск'' || 29931 || [[1931]] || [[1951]] || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Coat of Arms of Eniseisk.svg|20px]] || [[Jeņisejska]] || ''Енисейск'' || 18161 || [[1619]] || [[1676]] || [[Krasnojarskas novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Ermolino (Kaluga oblast).png|20px]] || [[Jermoļina]] || ''Ермолино'' || 10442 || || [[2008]] || [[Kalugas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Ershov gerb.png|20px]] || [[Jeršova (pilsēta)|Jeršova]] || ''Ершов'' || 20763 || [[1893]] || [[1963]] || [[Saratovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Essentuki (Stavropol krai).png|20px]] || [[Jesentuki]] || ''Ессентуки'' || 103093 || [[1825]] || [[1917]] || [[Stavropoles novads]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Yoshkar-Ola (Mariy-El).png|20px]] || [[Joškarola]] || ''Йошкар-Ола'' || 260352 || [[1584]] || [[1781]] || [[Marijela]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Yugorsk coat of arms.png|20px]] || [[Jugorska]] || ''Югорск'' || 35833 || [[1962]] || [[1992]] || [[Hantu-mansu autonomais apvidus-Jugra]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Coat of Arms of Yurga (Kemerovo oblast).png|20px]] || [[Jugra (pilsēta)|Jugra]] || ''Юрга'' || 81446 || [[1886]] || [[1949]] || [[Kemerovas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Yukhnov (Kaluga oblast) (1780).png|20px]] || [[Juhnova]] || ''Юхнов'' || 6462 || [[1410]] || [[1777]] || [[Kalugas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Yurievets (Ivanovo oblast).png|20px]] || [[Jurjeveča]] || ''Юрьевец'' || 9092 || [[1225]] || [[1778]] || [[Ivanovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Yuriev-Polsky (Vladimir oblast).png|20px]] || [[Jurjevpoļska]] || ''Юрьев-Польский'' || 19130 || [[1152]] || [[1778]] || [[Vladimiras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | || [[Jurjuzaņa]] || ''Юрюзань'' || 12159 || [[1758]] || [[1943]] || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | || [[Juža]] || ''Южа'' || 13365 || [[1628]] || [[1925]] || [[Ivanovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Yuzhno-Sakhalinsk.png|20px]] || [[Južnosahaļinska]] || ''Южно-Сахалинск'' || 192734 || [[1882]] || [[1905]] || [[Sahalīnas apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Jujno-Sukhokumsk.png|20px]] || [[Južnosuhokumska]] || ''Южно-Сухокумск'' || 10186 || [[1958]] || [[1988]] || [[Dagestāna]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]] |- | [[File:Coat of Arms of Yuzhnouralsk (Chelyabinsk oblast).png|20px]] || [[Južnouraļska]] || ''Южноуральск'' || 37565 || [[1948]] || [[1963]] || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Coat of Arms of Kachkanar (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Kačkanara]] || ''Качканар'' || 40260 || [[1957]] || [[1968]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Coat of Arms of Kadnikov (Vologda oblast) (1781).png|20px]] || [[Kadņikova]] || ''Кадников'' || 4723 || [[1492]] || [[1780]] || [[Vologdas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Kalach na donu gerb.png|20px]] || [[Kalača pie Donas]] || ''Калач-на-Дону'' || 25629 || [[1708]] || [[1951]] || [[Volgogradas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | || [[Kalača]] || ''Калач'' || 19516 || [[1716]] || [[1945]] || [[Voroņežas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Герб города Калачинск.gif|20px]] || [[Kalačinska]] || ''Калачинск'' || 22542 || [[1794]] || [[1918]] || [[Omskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Kaltan (Kemerovo oblast).png|20px]] || [[Kaltana]] || ''Калтан'' || 21784 || [[1946]] || [[1959]] || [[Kemerovas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of arms - Kaluga.jpg|20px]] || [[Kaluga]] || ''Калуга'' || 334191 || [[1371]] || || [[Kalugas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Kalyazin (Tver oblast).png|20px]] || [[Kaļazina]] || ''Калязин'' || 13394 || [[1434]] || [[1775]] || [[Tveras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[Attēls:Kgd gerb.png|20px]] || [[Kaļiņingrada]] || ''Калининград'' || 448548 || [[1255]] || || [[Kaļiņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Kalininsk (Saratov oblast).png|20px]] || [[Kaļiņinska]] || ''Калининск'' || 16061 || [[1680]] || [[1962]] || [[Saratovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Kambarka rayon (Udmurtia).svg|20px]] || [[Kambarka]] || ''Камбарка'' || 10658 || [[1767]] || [[1945]] || [[Udmurtija]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Kamenka (Penza oblast).png|20px]] || [[Kamenka (pilsēta)|Kamenka]] || ''Каменка'' || 37847 || [[18. gadsimts]] || [[1951]] || [[Penzas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | || [[Kamennogorska]] || ''Каменногорск'' || 6761 || [[1597]] || [[1940]] || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Kamensk-Shakhtinsky (Rostov oblast).png|20px]] || [[Kamenska Šahtinska]] || ''Каменск-Шахтинский'' || 91995 || [[1671]] || [[1927]] || [[Rostovas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | [[File:Coat of Arms of Kamensk-Uralsky (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Kamenska-Uraļska]] || ''Каменск-Уральский'' || 171483 || [[1701]] || [[1935]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Coat of Arms of Kamen-na-Obi (Altai kray).png|20px]] || [[Kameņa pie Obas]] || ''Камень-на-Оби'' || 42174 || [[1751]] || [[1915]] || [[Altaja novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | || [[Kameškova]] || ''Камешково'' || 12731 || [[1892]] || [[1951]] || [[Vladimiras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Kamyshin gerb big.jpg|20px]] || [[Kamišina]] || ''Камышин'' || 115070 || [[1668]] || [[1780]] || [[Volgogradas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | [[File:Kamyshlov city coa.png|20px]] || [[Kamišlova]] || ''Камышлов'' || 26732 || [[1668]] || [[1781]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Герб Камызяк.svg|20px]] || [[Kamizjaka]] || ''Камызяк'' || 16154 || [[1560]] || [[1973]] || [[Astrahaņas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | [[Attēls:Герб Канаша 2017.png|25x25px]] || [[Kanaša]] || ''Канаш'' || 45819 || [[1892]] || [[1925]] || [[Čuvašija]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Kandalaksha (Murmansk oblast) (2008).png|20px]] || [[Kandalakša]] || ''Кандалакша'' || 33542 || [[1548]] || [[1938]] || [[Murmanskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Kansk (Krasnoyarsk krai) (1855).png|20px]] || [[Kanska]] || ''Канск'' || 92142 || [[1636]] || [[1782]] || [[Krasnojarskas novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | || [[Karabanova]] || ''Карабаново'' || 14955 || [[1630]] || [[1938]] || [[Vladimiras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Karabash (Chelyabinsk oblast).png|20px]] || [[Karabaša]] || ''Карабаш'' || 11900 || [[1822]] || [[1933]] || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | || [[Karabulaka]] || ''Карабулак'' || 37883 || [[1859]] || [[1995]] || [[Ingušija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]] |- | || [[Karačajevska]] || ''Карачаевск'' || 20357 || [[1927]] || [[1927]] || [[Karačaja-Čerkesija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]] |- | [[File:Coat of Arms of Karachev (Oryol oblast) (1781).png|20px]] || [[Karačeva]] || ''Карачев'' || 18668 || [[1146]] || || [[Brjanskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Karasuk (Novosibirsk oblast).png|20px]] || [[Karasuka]] || ''Карасук'' || 28074 || [[1912]] || [[1954]] || [[Novosibirskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Kargat (Novosibirsk oblast).png|20px]] || [[Kargata]] || ''Каргат'' || 9720 || [[18. gadsimts]] || [[1965]] || [[Novosibirskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Kargopol coat of arms.png|20px]] || [[Kargopoļa]] || ''Каргополь'' || 10056 || [[1146]] || || [[Arhangeļskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Герб ГО Карпинск.jpg|20px]] || [[Karpinska]] || ''Карпинск'' || 28075 || [[1759]] || [[1941]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | || [[Kartali]] || ''Карталы'' || 28757 || [[1810]] || [[1944]] || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Coat of Arms of Kasimov (Ryazan oblast).png|20px]] || [[Kasimova]] || ''Касимов'' || 31897 || [[1152]] || || [[Rjazaņas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Kaslinsky District (Chelyabinsk oblast).png|20px]] || [[Kasļi]] || ''Касли'' || 16708 || [[1747]] || [[1942]] || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Gerb kaspiska.gif|20px]] || [[Kaspijska]] || ''Каспийск'' || 105106 || [[1932]] || [[1947]] || [[Dagestāna]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]] |- | [[File:Coat of Arms of Kashin (Tver oblast).png|20px]] || [[Kašina]] || ''Кашин'' || 15178 || [[1238]] || || [[Tveras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Kashira (Moscow oblast) (1998).png|20px]] || [[Kašira]] || ''Кашира'' || 40213 || [[1356]] || [[1777]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Kataysk (Kurgan oblast).png|20px]] || [[Kataiska]] || ''Катайск'' || 13169 || [[1655]] || [[1944]] || [[Kurgānas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Coat of Arms of Katav-Ivanovsk (Chelyabinsk oblast).png|20px]] || [[Katava-Ivanovska]] || ''Катав-Ивановск'' || 16732 || [[1755]] || [[1939]] || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Kazan (Tatarstan) (2004).png|20px]] || [[Kazaņa]] || ''Казань'' || 1190850 || [[1005]] || [[1391]] || [[Tatarstāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of arms of Kedrovy (Tomsk oblast).jpg|20px]] || [[Kedrovi]] || ''Кедровый'' || 2187 || [[1982]] || [[1987]] || [[Tomskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Kemerovo COA.svg|20px]] || [[Kemerova]] || ''Кемерово'' || 544006 || [[1701]] || [[1918]] || [[Kemerovas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Kem (Karelia) (1788).png|20px]] || [[Kemi]] || ''Кемь'' || 12191 || [[14. gadsimts]] || [[1785]] || [[Karēlija]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Kimovsk gerb.gif|20px]] || [[Kimovska]] || ''Кимовск'' || 27107 || [[17. gadsimts]] || [[1952]] || [[Tulas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Kimry (Tver Oblast).png|20px]] || [[Kimri]] || ''Кимры'' || 47235 || [[1546]] || [[1917]] || [[Tveras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Kinel (Samara oblast).png|20px]] || [[Kineļa]] || ''Кинель'' || 34251 || [[1837]] || [[1944]] || [[Samaras apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Gerb kineshma ivanovskaya oblast.jpg|20px]] || [[Kiņešma]] || ''Кинешма'' || 86067 || [[1429]] || [[1504]] || [[Ivanovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Kingisepp (Leningrad oblast).png|20px]] || [[Kingisepa]] || ''Кингисепп'' || 48128 || [[1384]] || [[1784]] || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Kireevsk (Tula oblast) (1990).png|20px]] || [[Kirejevska]] || ''Киреевск'' || 25073 || [[1762]] || [[1956]] || [[Tulas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Kirensk (Irkutsk oblast) (1790).png|20px]] || [[Kirenska]] || ''Киренск'' || 11802 || [[1630]] || [[1775]] || [[Irkutskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Kirillov Coat Of Arms.png|20px]] || [[Kirillova]] || ''Кириллов'' || 7515 || [[1397]] || [[1776]] || [[Vologdas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Kirishi (Leningrad oblast).svg|20px]] || [[Kiriši]] || ''Кириши'' || 52549 || [[1693]] || [[1965]] || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Kirov (Kaluga oblast).png|20px]] || [[Kirova (Kalugas apgabals)|Kirova]] || ''Киров'' || 31230 || [[1744]] || [[1936]] || [[Kalugas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of arms of Kirov.svg|20px]] || [[Kirova]] || ''Киров'' || 487138 || [[1181]] || [[1181]] || [[Kirovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Kirovgrad (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Kirovgrada]] || ''Кировград'' || 20271 || [[1661]] || [[1932]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Coat of Arms of Kirovo-Chepetsk (2004).png|20px]] || [[Kirovočepecka]] || ''Кирово-Чепецк'' || 75963 || [[1935]] || [[1955]] || [[Kirovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | || [[Kirovska (Ļeņingradas apgabals)|Kirovska]] || ''Кировск'' || 25409 || [[1931]] || [[1953]] || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Kirovsk coa.png|20px]] || [[Kirovska (Murmanskas apgabals)|Kirovska]] || ''Кировск'' || 27686 || || [[1931]] || [[Murmanskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | || [[Kirsa]] || ''Кирс'' || 9930 || [[1729]] || [[1965]] || [[Kirovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Kirsanov (Tambov oblast).png|20px]] || [[Kirsanova]] || ''Кирсанов'' || 17276 || [[1702]] || [[1779]] || [[Tambovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Kirzhach (Vladimirskaya oblast).png|20px]] || [[Kiržača]] || ''Киржач'' || 28160 || [[1332]] || [[1778]] || [[Vladimiras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Kiselyovsk (Kemerovo oblast).png|20px]] || [[Kiseļovska]] || ''Киселёвск'' || 94564 || [[1917]] || [[1936]] || [[Kemerovas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Kislovodsk (2013).svg|20px]] || [[Kislovodska]] || ''Кисловодск'' || 129949 || [[1803]] || [[1903]] || [[Stavropoles novads]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Kyshtym (Chelyabinsk oblast).png|20px]] || [[Kištima]] || ''Кыштым'' || 38463 || [[1757]] || [[1934]] || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Coat of Arms of Kizel (Perm krai).png|20px]] || [[Kizeļa]] || ''Кизел'' || 17213 || [[1750]] || [[1926]] || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Blason de Kyzyl.png|20px]] || [[Kizila]] || ''Кызыл'' || 113986 || [[1914]] || [[1914]] || [[Tiva]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Kiziljurt.png|20px]] || [[Kiziljurta]] || ''Кизилюрт'' || 34162 || [[1963]] || [[1963]] || [[Dagestāna]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]] |- | [[File:Coat of Arms of Kizlyar (Dagestan) (1842).png|20px]] || [[Kizļara]] || ''Кизляр'' || 48078 || [[1735]] || [[1785]] || [[Dagestāna]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]] |- | [[File:Coat of Arms of Kyakhta (Buryatia) (1861).png|20px]] || [[Kjahta]] || ''Кяхта'' || 20076 || [[1727]] || [[1805]] || [[Burjatija]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Klimovsk (Moscow oblast) (2002).png|20px]] || [[Kļimovska]] || ''Климовск'' || 56206 || [[1882]] || [[1940]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Gorodskoe poselenie Klin (Moscow oblast).png|20px]] || [[Kļina]] || ''Клин'' || 79461 || [[1317]] || [[1781]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Klintsy (Bryansk oblast) (1985).png|20px]] || [[Kļinci]] || ''Клинцы'' || 61919 || [[1707]] || [[1925]] || [[Brjanskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Knyaginin (Nizhny Novgorod oblast) (1781).png|20px]] || [[Kņagiņina]] || ''Княгинино'' || 6952 || [[1569]] || [[1998]] || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Kodinsk city.gif|20px]] || [[Kodinska]] || ''Кодинск'' || 16039 || [[1977]] || [[1989]] || [[Krasnojarskas novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Kogalym (Khanty-Mansia).png|20px]] || [[Kogalima]] || ''Когалым'' || 61011 || [[1975]] || [[1985]] || [[Hantu-mansu autonomais apvidus-Jugra]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Coat of Arms of Kokhma (Ivanovo oblast).png|20px]] || [[Kohma]] || ''Кохма'' || 29389 || [[1619]] || [[1925]] || [[Ivanovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Kola (Murmansk oblast) (1781).png|20px]] || [[Kola (pilsēta)|Kola]] || ''Кола'' || 1101 || [[1517]] || [[1965]] || [[Murmanskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Kologriv (Kostroma oblast).png|20px]] || [[Kologriva]] || ''Кологрив'' || 3147 || [[17. gadsimts]] || [[1778]] || [[Kostromas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Kolomna (Moscow oblast).png|20px]] || [[Kolomna]] || ''Коломна'' || 144316 || [[1177]] || || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Kolpashevo (Tomsk oblast) (2006).png|20px]] || [[Kolpaševa]] || ''Колпашево'' || 23073 || [[17. gadsimts]] || [[1938]] || [[Tomskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Kolchugino (Vladimir oblast).png|20px]] || [[Koļčugina]] || ''Кольчугино'' || 44405 || [[1871]] || [[1931]] || [[Vladimiras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | || [[Komsomoļska (Krievija)|Komsomoļska]] || ''Комсомольск'' || 8631 || [[1931]] || [[1950]] || [[Ivanovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Komsomolsk-na-Amure (Khabarovsk kray) (1999).png|20px]] || [[Komsomoļska pie Amūras]] || ''Комсомольск-на-Амуре'' || 254934 || [[1932]] || [[1932]] || [[Habarovskas novads]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Kommunar (Leningrad oblast).png|20px]] || [[Komunara]] || ''Коммунар'' || 21260 || [[1843]] || [[1993]] || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of arms Konakovo (Tver oblast) Russia 2007.png|20px]] || [[Konakova]] || ''Конаково'' || 41434 || [[1806]] || [[1937]] || [[Tveras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Kondopoga (Karelia).JPG|20px]] || [[Kondopoga]] || ''Кондопога'' || 31646 || [[1563]] || [[1938]] || [[Karēlija]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | || [[Kondrova]] || ''Кондрово'' || 15789 || [[1615]] || [[1938]] || [[Kalugas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:1211298549 konstantinovsk gerb.png|20px]] || [[Konstantinovska]] || ''Константиновск'' || 17543 || [[1864]] || [[1967]] || [[Rostovas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | [[File:Coat of Arms of Kopeysk (Chelyabinsk oblast) (2002).png|20px]] || [[Kopeiska]] || ''Копейск'' || 141878 || [[1907]] || [[1933]] || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | || [[Korabļina]] || ''Кораблино'' || 11554 || [[1676]] || [[1965]] || [[Rjazaņas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Герб Кореновска.png|20px]] || [[Korenovska]] || ''Кореновск'' || 41330 || [[1794]] || [[1961]] || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- ||| [[Korjažma]] || ''Коряжма'' || 38006 || [[1535]] || [[1985]] || [[Arhangeļskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Korkino (Chelyabinsk oblast).png|20px]] || [[Korkina]] || ''Коркино'' || 36219 || [[1789]] || [[1942]] || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Coat of Arms of Korocha (Belgorod oblast).svg|20px]] || [[Koroča]] || ''Короча'' || 5855 || [[1637]] || [[1708]] || [[Belgorodas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Korolyov (Moscow Oblast).svg|20px]] || [[Koroļova]] || ''Королёв'' || 187811 || [[1938]] || [[1938]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Korsakov (Sakhalin oblast).png|20px]] || [[Korsakova]] || ''Корсаков'' || 32860 || [[1853]] || [[1946]] || [[Sahalīnas apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Kosteryovo.png|20px]] || [[Kosterjova]] || ''Костерёво'' || 8734 || [[1890]] || [[1981]] || [[Vladimiras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Kostomuksha.png|20px]] || [[Kostomukša]] || ''Костомукша'' || 29036 || [[1977]] || [[1983]] || [[Karēlija]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Kostroma.svg|20px]] || [[Kostroma]] || ''Кострома'' || 273382 || [[1152]] || [[1213]] || [[Kostromas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Kotelnich (Kirov oblast).png|20px]] || [[Koteļņiča]] || ''Котельнич'' || 24451 || [[1181]] || [[1780]] || [[Kirovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Kotelniki (Moscow oblast).png|20px]] || [[Koteļņiki]] || ''Котельники'' || 39443 || [[17. gadsimts]] || [[2004]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Gerb Kotelnikovo.png|20px]] || [[Koteļņikova]] || ''Котельниково'' || 20458 || [[1897]] || [[1955]] || [[Volgogradas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | [[File:Coat of Arms of Kotlas (Arkhangelsk oblast) 2007.png|20px]] || [[Kotlasa]] || ''Котлас'' || 60532 || [[1890]] || [[1917]] || [[Arhangeļskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Kotovo (Volgograd oblast) (1994).png|20px]] || [[Kotova]] || ''Котово'' || 23268 || [[1710]] || [[1966]] || [[Volgogradas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | [[File:Kotovsk.png|20px]] || [[Kotovska (Krievija)|Kotovska]] || ''Котовск'' || 31220 || [[1914]] || [[1940]] || [[Tambovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Kovdor (Murmansk oblast).png|20px]] || [[Kovdora]] || ''Ковдор'' || 17630 || [[1953]] || [[1965]] || [[Murmanskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Kovylkino (Mordovia).png|20px]] || [[Kovilkina]] || ''Ковылкино'' || 20820 || [[1892]] || [[1960]] || [[Mordvija]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Kovrov (Vladimir oblast).png|20px]] || [[Kovrova]] || ''Ковров'' || 140981 || [[1157]] || [[1778]] || [[Vladimiras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Kozelsk (Kaluga oblast).png|20px]] || [[Kozeļska]] || ''Козельск'' || 16694 || [[12. gadsimts]] || || [[Kalugas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Kozlovka.png|20px]] || [[Kozlovka (pilsēta)|Kozlovka]] || ''Козловка'' || 9449 || [[1671]] || [[1967]] || [[Čuvašija]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Kozmodemiansk (Mariy El) (2005).png|20px]] || [[Kozmodemjanska]] || ''Козьмодемьянск'' || 20810 || [[1583]] || [[1781]] || [[Marijela]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | || [[Krasavina]] || ''Красавино'' || 6431 || || [[1947]] || [[Vologdas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Krasny Kholm (Tver oblast).png|20px]] || [[Krasnijholma]] || ''Красный Холм'' || 5367 || [[1518]] || [[1776]] || [[Tveras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Krasny Sulin.png|20px]] || [[Krasnijsuļina]] || ''Красный Сулин'' || 39497 || [[1797]] || [[1927]] || [[Rostovas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | || [[Krasnikuta]] || ''Красный Кут'' || 14460 || [[1837]] || [[1966]] || [[Saratovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Krasnoarmeisk (Moscow oblast).png|20px]] || [[Krasnoarmeiska (Maskavas apgabals)|Krasnoarmeiska]] || ''Красноармейск'' || 26641 || [[1928]] || [[1947]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Krasnoarmeysk (Saratov oblast).png|20px]] || [[Krasnoarmeiska (Saratovas apgabals)|Krasnoarmeiska]] || ''Красноармейск'' || 23736 || [[1765]] || [[1918]] || [[Saratovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Krasnodar (Krasnodar krai).png|20px]] || [[Krasnodara]] || ''Краснодар'' || 805680 || [[1793]] || [[1867]] || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | [[File:Coat of Arms of Krasnogorsk (Moscow oblast).png|20px]] || [[Krasnogorska]] || ''Красногорск'' || 132036 || [[1932]] || [[1940]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Krasnoyarsk (Krasnoyarsk krai).svg|20px]] || [[Krasnojarska]] || ''Красноярск'' || 1035528 || [[1628]] || || [[Krasnojarskas novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Krasnokamensk (Chita oblast).png|20px]] || [[Krasnokamenska]] || ''Краснокаменск'' || 54608 || [[1967]] || [[1969]] || [[Aizbaikāla novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Krasnokamsk (Perm krai) (1998).png|20px]] || [[Krasnokamska]] || ''Краснокамск'' || 53697 || [[1929]] || [[1938]] || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of arms of Krasnoslobodsk, Volgograd Oblast (2010).png|20px]] || [[Krasnoslobodska (Volgogradas apgabals)|Krasnoslobodska]] || ''Краснослободск '' || 16689 || [[1870]] || [[1955]] || [[Volgogradas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | [[File:Coat of Arms of Krasnoslobodsk (Modovia) (1781).png|20px]] || [[Krasnoslobodska (Mordvija)|Krasnoslobodska]] || ''Краснослободск'' || 9721 || [[1571]] || [[1706]] || [[Mordvija]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Krasnoturinsk (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Krasnoturinska]] || ''Краснотурьинск'' || 58874 || [[1758]] || [[1944]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Coat of Arms of Krasnoufimsk (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Krasnoufimska]] || ''Красноуфимск'' || 39306 || [[1736]] || [[1781]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Coat of Arms of Krasnouralsk (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Krasnouraļska]] || ''Красноуральск'' || 23870 || [[1925]] || [[1931]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | || [[Krasnovišerska]] || ''Красновишерск'' || 15917 || [[1894]] || [[1942]] || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | || [[Krasnozavodska]] || ''Краснозаводск'' || 13639 || [[1916]] || [[1940]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Krasnoznamensk (Moscow oblast).png|20px]] || [[Krasnoznamenska (Maskavas apgabals)|Krasnoznamenska]] || ''Краснознаменск'' || 38445 || [[1950]] || [[1981]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Krasnoznamensk (Kaliningrad oblast).png|20px]] || [[Krasnoznamenska]] || ''Краснознаменск'' || 3362 || [[1576]] || [[1946]] || [[Kaļiņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Kremenki (Kaluga oblast).png|20px]] || [[Kremjonki]] || ''Кремёнки'' || 10958 || || || [[Kalugas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Krymsk (Krasnodar krai) f (1999).png|20px]] || [[Krimska]] || ''Крымск'' || 57125 || [[1862]] || [[1958]] || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | [[File:Coat of Arms of Kropotkin (Krasnodar krai).png|20px]] || [[Kropotkina]] || ''Кропоткин'' || 80030 || [[1879]] || [[1921]] || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | [[File:Coat of Arms of Kstovo (Nizhny Novgorod oblast).png|20px]] || [[Kstova]] || ''Кстово'' || 66788 || [[14. gadsimts]] || [[1957]] || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Kubinka.png|20px]] || [[Kubinka]] || ''Кубинка'' || 21558 || [[15. gadsimts]] || [[2004]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Kudymkar.png|20px]] || [[Kudimkara]] || ''Кудымкар'' || 30525 || [[1579]] || [[1938]] || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:RUS Куйбышев COA.gif|20px]] || [[Kuibiševa (Novosibirskas apgabals)|Kuibiševa]] || ''Куйбышев'' || 44511 || [[1722]] || [[1782]] || [[Novosibirskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Kulebaki 1997 (Nizhny Novgorod oblast).png|20px]] || [[Kuļebaki]] || ''Кулебаки'' || 34068 || [[1677]] || [[1932]] || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Kumertau (Bashkortostan).png|20px]] || [[Kumertau]] || ''Кумертау'' || 61943 || [[1947]] || [[1953]] || [[Baškortostāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Kungur.jpg|20px]] || [[Kungura]] || ''Кунгур'' || 66765 || [[1663]] || [[1781]] || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | || [[Kupina]] || ''Купино'' || 14182 || [[1886]] || [[1944]] || [[Novosibirskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Kurchatov (Kursk oblast).png|20px]] || [[Kurčatova]] || ''Курчатов'' || 40022 || [[1968]] || [[1983]] || [[Kurskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Kurganinsk (Krasnodar krai).png|20px]] || [[Kurgaņinska]] || ''Курганинск'' || 48534 || [[1853]] || [[1961]] || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | [[File:Kurgan coat of arms.png|20px]] || [[Kurgāna]] || ''Курган'' || 325720 || [[1679]] || [[1782]] || [[Kurgānas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Coat of Arms of Kurilsk (Sakhalin oblast).png|20px]] || [[Kuriļska]] || ''Курильск'' || 1757 || [[18. gadsimts]] || [[1947]] || [[Sahalīnas apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Kurlovo (Vladimir oblast).png|20px]] || [[Kurlova]] || ''Курлово'' || 6378 || [[1811]] || [[1998]] || [[Vladimiras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Kurovskoye (Moscow oblast).png|20px]] || [[Kurovska]] || ''Куровское'' || 21436 || [[1646]] || [[1952]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Kursk.png|20px]] || [[Kurska]] || ''Курск'' || 431171 || [[25. gads]] || [[1095]] || [[Kurskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:COA of Kurtamysh.png|20px]] || [[Kurtamiša]] || ''Куртамыш'' || 16925 || [[1745]] || [[1956]] || [[Kurgānas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Coat of Arms of Kusa (Chelyabinsk oblast).png|20px]] || [[Kusa (pilsēta)|Kusa]] || ''Куса'' || 17941 || [[1778]] || [[1943]] || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Coat of Arms of Kushva (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Kušva]] || ''Кушва'' || 29323 || [[1735]] || [[1925]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Coat of Arms of Kuvandyk (Orenburg oblast).png|20px]] || [[Kuvandika]] || ''Кувандык'' || 24990 || [[1915]] || [[1953]] || [[Orenburgas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Kuvshinovo (Tver oblast).png|20px]] || [[Kuvšinova]] || ''Кувшиново'' || 9574 || [[1624]] || [[1938]] || [[Tveras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Kuznetsk (Penza oblast).png|20px]] || [[Kuzņecka]] || ''Кузнецк'' || 86155 || [[1699]] || [[1780]] || [[Penzas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Labinsk.png|20px]] || [[Labinska]] || ''Лабинск'' || 61195 || [[1841]] || [[1947]] || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | [[File:Coat of Arms of Labytnangi (Yamal Nenetsia).png|20px]] || [[Labitnangi]] || ''Лабытнанги'' || 26359 || [[1890]] || [[1975]] || [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Coat of Arms of Ladushkin (Kaliningrad oblast).png|20px]] || [[Laduškina]] || ''Ладушкин'' || 3952 || [[1314]] || || [[Kaļiņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | || [[Lagaņa]] || ''Лагань'' || 13493 || [[1871]] || [[1963]] || [[Kalmikija]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | [[File:Coat of Arms of Lahdenpohja (Karelia).png|20px]] || [[Lahdenpohja]] || ''Лахденпохья'' || 7539 || [[1600]] || [[1945]] || [[Karēlija]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Laishev (Tatarstan) (1781).png|20px]] || [[Laiševa]] || ''Лаишево'' || 8161 || [[1557]] || [[2004]] || [[Tatarstāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Lakinsk (Vladimir oblast).png|20px]] || [[Lakinska]] || ''Лакинск'' || 15009 || [[15. gadsimts]] || [[1969]] || [[Vladimiras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Langepas.svg|20px]] || [[Langepasa]] || ''Лангепас'' || 42801 || [[1980]] || [[1985]] || [[Hantu-mansu autonomais apvidus-Jugra]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | || [[Lipki]] || ''Липки'' || 8950 || [[17. gadsimts]] || [[1955]] || [[Tulas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Герб Лыскова (Нижегородская область).png|20px]] || [[Liskova]] || ''Лысково'' || 21414 || [[1410]] || [[1922]] || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Lysva (Perm krai).png|20px]] || [[Lisva]] || ''Лысьва'' || 64038 || [[1785]] || [[1926]] || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Lytkarino (Moscow oblast).png|20px]] || [[Litkarina]] || ''Лыткарино'' || 56050 || [[15. gadsimts]] || [[1957]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Lobnya (Moscow oblast).png|20px]] || [[Lobņa]] || ''Лобня'' || 82071 || [[1902]] || [[1961]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Lodeinoe Pole (Leningrad oblast).png|20px]] || [[Lodeinoje Poļe]] || ''Лодейное Поле'' || 20283 || [[1702]] || [[1785]] || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Losino-Petrovsky (Moscow oblast).png|20px]] || [[Losinoperovska]] || ''Лосино-Петровский'' || 24290 || [[1708]] || [[1951]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Luga (Leningrad oblast).png|20px]] || [[Luga (pilsēta)|Luga]] || ''Луга'' || 36774 || [[1777]] || [[1777]] || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Gerb lukhovitsy.gif|20px]] || [[Luhovici]] || ''Луховицы'' || 29737 || [[1594]] || [[1957]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | || [[Luza]] || ''Луза'' || 10693 || [[1899]] || [[1944]] || [[Kirovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms ofLyantor.jpg|20px]] || [[Ļantora]] || ''Лянтор'' || 40000 || [[1932]] || [[1992]] || [[Hantu-mansu autonomais apvidus-Jugra]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Coat of Arms of Lebedyan (Lipetsk oblast).png|20px]] || [[Ļebedjaņa]] || ''Лебедянь'' || 20241 || [[1605]] || [[1613]] || [[Ļipeckas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | || [[Ļenska]] || ''Ленск'' || 23948 || [[1663]] || [[1963]] || [[Saha]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Leninogorsk (Tatarstan).png|20px]] || [[Ļeņingorska]] || ''Лениногорск'' || 63708 || [[1795]] || [[1955]] || [[Tatarstāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | || [[Ļeņinska (Volgogradas apgabals)|Ļeņinska]] || ''Ленинск'' || 15403 || [[1802]] || [[1963]] || [[Volgogradas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | [[File:ГербЛенинск-Кузнецкий.gif|20px]] || [[Ļeņinska-Kuzņecka]] || ''Ленинск-Кузнецкий'' || 99290 || [[1763]] || [[1925]] || [[Kemerovas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Lermontov.png|20px]] || [[Ļermontova]] || ''Лермонтов'' || 22771 || [[1953]] || [[1956]] || [[Stavropoles novads]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Lesnoy (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Ļesnoja]] || ''Лесной'' || 49408 || [[1947]] || [[1954]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Coat of Arms of Lesosibirsk (Krasnoyarsk krai).png|20px]] || [[Ļesosibirska]] || ''Лесосибирск'' || 60277 || [[1975]] || [[1975]] || [[Krasnojarskas novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Lesozavodsk (Primorsky kray) (2006).png|20px]] || [[Ļesozavodska]] || ''Лесозаводск'' || 36619 || [[1932]] || [[1938]] || [[Piejūras novads]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Lgov (Kursk oblast) (1780).png|20px]] || [[Ļgova]] || ''Льгов'' || 20246 || [[1152]] || [[1779]] || [[Kurskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Likhoslavl (Tver oblast).png|20px]] || [[Ļihoslavļa]] || ''Лихославль'' || 12078 || [[1624]] || [[1925]] || [[Tveras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Likino-Dulevo (Moscow oblast).png|20px]] || [[Ļikina-Duļova]] || ''Ликино-Дулёво'' || 30683 || [[1930]] || [[1937]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Gerb lip.png|20px]] || [[Ļipecka]] || ''Липецк'' || 509719 || [[1703]] || [[1779]] || [[Ļipeckas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Liski coa.png|20px]] || [[Ļiski]] || ''Лиски'' || 55149 || [[16. gadsimts]] || [[1928]] || [[Voroņežas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Livny (Oryol oblast).png|20px]] || [[Ļivni]] || ''Ливны'' || 48996 || [[1586]] || [[1586]] || [[Orlas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | || [[Ļubaņa (Krievija)|Ļubaņa]] || ''Любань'' || 4594 || [[1500]] || [[1912]] || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Lyubertsy (Moscow oblast) (2007).png|20px]] || [[Ļuberci]] || ''Люберцы'' || 185067 || [[1623]] || [[1925]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Lyubim (Yaroslavl oblast) (1778).png|20px]] || [[Ļubima]] || ''Любим'' || 5177 || [[1538]] || || [[Jaroslavļas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Lyudinovo town (Kaluga oblast).png|20px]] || [[Ļudinova]] || ''Людиново'' || 39515 || [[1626]] || [[1938]] || [[Kalugas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Lukoyanov (Nizhny Novgorod oblast) (1781).png|20px]] || [[Ļukojanova]] || ''Лукоянов'' || 14264 || [[16. gadsimts]] || [[1779]] || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[Attēls:COA Magadan, Russian Federation.svg|20px]] || [[Magadana]] || ''Магадан'' || 94344 || [[1929]] || [[1939]] || [[Magadanas apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Magas (Ingushetia).png|20px]] || [[Magasa]] || ''Магас'' || 4756 || [[1995]] || [[2000]] || [[Ingušija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]] |- | [[File:Coat of Arms of Magnitogorsk (Chelyabinsk oblast).png|20px]] || [[Magņitogorska]] || ''Магнитогорск'' || 414897 || [[1929]] || [[1931]] || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Coat of Arms of Makhachkala.png|20px]] || [[Mahačkala]] || ''Махачкала'' || 578332 || [[1844]] || [[1857]] || [[Dagestāna]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]] |- | [[File:Coat of Arms of Maikop (Adygea).png|20px]] || [[Maikopa]] || ''Майкоп'' || 144544 || [[1857]] || [[1870]] || [[Adigeja]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | || [[Maiska]] || ''Майский'' || 26493 || [[1824]] || [[1965]] || [[Kabarda-Balkārija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]] |- | [[File:Coat of Arms of Makariev (Kostroma oblast).png|20px]] || [[Makarjeva]] || ''Макарьев'' || 6928 || [[1439]] || [[1778]] || [[Kostromas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | || [[Makarova]] || ''Макаров'' || 6525 || [[1892]] || [[1946]] || [[Sahalīnas apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] |- | || [[Makušina]] || ''Макушино'' || 7984 || [[17. gadsimts]] || [[1963]] || [[Kurgānas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Coat of arms of Malaya Vishera.svg|20px]] || [[Malaja Višera]] || ''Малая Вишера'' || 11789 || [[1843]] || [[1921]] || [[Novgorodas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | || [[Malgobeka]] || ''Малгобек'' || 34385 || [[1934]] || [[1939]] || [[Ingušija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]] |- | [[File:Coat of Arms of Malmyzh.png|20px]] || [[Malmiža]] || ''Малмыж'' || 7645 || [[1553]] || [[1780]] || [[Kirovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Maloarkhangelsk (Oryol oblast) (1781).png|20px]] || [[Maloarhangeļska]] || ''Малоархангельск'' || 3462 || [[17. gadsimts]] || [[1778]] || [[Orlas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Maloyaroslavets (Kaluga region).svg|20px]] || [[Malojaroslaveca]] || ''Малоярославец'' || 28955 || [[14. gadsimts]] || [[1776]] || [[Kalugas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Mamadysh (Tatarstan) (1781).png|20px]] || [[Mamadiša]] || ''Мамадыш'' || 15313 || [[1391]] || [[1781]] || [[Tatarstāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Mamonovo (Kaliningrad oblast).png|20px]] || [[Mamonova]] || ''Мамоново'' || 8105 || [[1301]] || [[1946]] || [[Kaļiņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Manturovo (Kostroma oblast) coat fof arms.png|20px]] || [[Manturova]] || ''Мантурово'' || 16400 || [[1617]] || [[1958]] || [[Kostromas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Mariinsk-herb.png|20px]] || [[Mariinska]] || ''Мариинск'' || 39850 || [[1698]] || [[1856]] || [[Kemerovas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Mariinsky Posad (Chuvashia).png|20px]] || [[Mariinskija Posada]] || ''Мариинский Посад'' || 8778 || [[1620]] || [[1856]] || [[Čuvašija]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Marks (Saratov oblast).png|20px]] || [[Marksa]] || ''Маркс'' || 31874 || [[1765]] || [[1918]] || [[Saratovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Moscow.svg|20px]] || [[Maskava]] || ''Москва'' || 12108257 || [[1147]] || || [[Maskava]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of arms of Mtsensk.svg|20px]] || [[Mcenska]] || ''Мценск'' || 39783 || [[1146]] || [[1778]] || [[Orlas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Medyn (Kaluga oblast) (1777).png|20px]] || [[Mediņa]] || ''Медынь'' || 7830 || [[1386]] || [[1776]] || [[Kalugas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Mednogorsk coat of arms.png|20px]] || [[Mednogorska]] || ''Медногорск'' || 26500 || [[1933]] || [[1939]] || [[Orenburgas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | || [[Medvežjegorska]] || ''Медвежьегорск'' || 14833 || [[1916]] || [[1938]] || [[Karēlija]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Megion.svg|20px]] || [[Megiona]] || ''Мегион'' || 48949 || [[1810]] || [[1980]] || [[Hantu-mansu autonomais apvidus-Jugra]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | || [[Meleuza]] || ''Мелеуз'' || 59994 || [[18. gadsimts]] || [[1958]] || [[Baškortostāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Melenki (Vladimir oblast) (1781).png|20px]] || [[Meļenki (pilsēta)|Meļenki]] || ''Меленки'' || 14490 || [[18. gadsimts]] || [[1778]] || [[Vladimiras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Mendeleyevsk (Tatarstan).png|20px]] || [[Mendeļejevska]] || ''Менделеевск'' || 22131 || [[1868]] || [[1967]] || [[Tatarstāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Menzelinsk (Tatarstan).png|20px]] || [[Menzeļinska]] || ''Мензелинск'' || 16968 || [[1586]] || [[1781]] || [[Tatarstāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Meshchovsk (Kaluga oblast).png|20px]] || [[Meščovska]] || ''Мещовск'' || 4036 || [[1238]] || [[1776]] || [[Kalugas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Mezen (Arkhangelsk oblast) (1780).png|20px]] || [[Mezeņa]] || ''Мезень'' || 3353 || [[16. gadsimts]] || [[1780]] || [[Arhangeļskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Mezhdurechensk (Kemerovo oblast).png|20px]] || [[Meždurečenska]] || ''Междуреченск'' || 98895 || [[1946]] || [[1955]] || [[Kemerovas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Mezhgorie (Bashkortostan).png|20px]] || [[Mežgorje]] || ''Межгорье'' || 16450 || [[1979]] || [[1995]] || [[Baškortostāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Mglin (Bryansk oblast) (1782).png|20px]] || [[Mgļina]] || ''Мглин'' || 7877 || [[1154]] || || [[Brjanskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Miass (Chelyabinsk oblast) (2002).png|20px]] || [[Miasa]] || ''Миасс'' || 150824 || [[1773]] || [[1919]] || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Coat of Arms of Michurinsk (Tambov oblast) (2003).png|20px]] || [[Mičurinska]] || ''Мичуринск'' || 96606 || [[1635]] || [[1635]] || [[Tambovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Mihai79.gif|20px]] || [[Mihailova]] || ''Михайлов'' || 11046 || [[1172]] || [[1778]] || [[Rjazaņas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Mikhaylovka (Volgograd Oblast) 2009.png|20px]] || [[Mihailovka]] || ''Михайловка'' || 58320 || [[1762]] || [[1948]] || [[Volgogradas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | [[File:Coat of Arms of Mihaylovsk (SK).png|20px]] || [[Mihailovska (Stavropoles novads)|Mihailovska]] || ''Михайловск'' || 79607 || [[1784]] || [[1999]] || [[Stavropoles novads]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Mikhailovsk (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Mihailovska (Sverdlovskas apgabals)|Mihailovska]] || ''Михайловск'' || 9387 || [[1805]] || [[1961]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | || [[Mikuņa]] || ''Микунь'' || 10179 || [[1937]] || [[1959]] || [[Komi]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Millerovo.png|20px]] || [[Millerova]] || ''Миллерово'' || 36141 || [[1786]] || [[1926]] || [[Rostovas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | [[File:Coat of Arms of Minusinsk (1854).png|20px]] || [[Minusinska]] || ''Минусинск'' || 68867 || [[1739]] || [[1822]] || [[Krasnojarskas novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | || [[Miņara]] || ''Миньяр'' || 9766 || [[1771]] || [[1943]] || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Coat of Arms of Mineralnye Vody (Stavropol kray)(2011).jpg|20px]] || [[Miņeraļnije Vodi]] || ''Минеральные Воды'' || 76205 || [[1878]] || [[1922]] || [[Stavropoles novads]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Mirny (Yakutia) (2004).png|20px]] || [[Mirnija (Saha)|Mirnija]] || ''Мирный'' || 34652 || [[1955]] || [[1959]] || [[Saha]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Mirny (Arkhangelsk oblast).png|20px]] || [[Mirnija (Arhangeļskas apgabals)|Mirnija]] || ''Мирный'' || 31370 || [[1957]] || [[1966]] || [[Arhangeļskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of arms of Myski (Kemerovo Oblast).jpg|20px]] || [[Miski]] || ''Мыски'' || 42598 || [[1826]] || [[1956]] || [[Kemerovas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Myshkin (2007).jpg|20px]] || [[Miškina]] || ''Мышкин'' || 5946 || [[15. gadsimts]] || [[1777]] || [[Jaroslavļas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Mytishchi rural settlement (Moscow Oblast).png|20px]] || [[Mitišči]] || ''Мытищи'' || 183224 || [[1460]] || [[1925]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | || [[Mogoča]] || ''Могоча'' || 13697 || [[1910]] || [[1950]] || [[Aizbaikāla novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Monchegorsk (Murmansk oblast).png|20px]] || [[Mončegorska]] || ''Мончегорск'' || 43470 || || [[1937]] || [[Murmanskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | || [[Morozovska]] || ''Морозовск'' || 26664 || [[1910]] || [[1941]] || [[Rostovas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | [[File:Flag of Morshansk (Tambov oblast).png|20px]] || [[Moršanska]] || ''Моршанск'' || 40029 || [[1623]] || [[1779]] || [[Tambovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Mosalsk (Kaluga oblast).png|20px]] || [[Mosaļska]] || ''Мосальск'' || 4239 || [[1231]] || [[1776]] || [[Kalugas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Mozdok (North Ossetia).png|20px]] || [[Mozdoka]] || ''Моздок'' || 39232 || [[1763]] || [[1785]] || [[Ziemeļosetija-Alānija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]] |- | [[File:Mozhaysk.png|20px]] || [[Možaiska]] || ''Можайск'' || 30595 || [[1231]] || [[1277]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Mozhga (Udmurtia) (1980).png|20px]] || [[Možga]] || ''Можга'' || 49841 || [[1835]] || [[1924]] || [[Udmurtija]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | || [[Muraši]] || ''Мураши'' || 6574 || [[1895]] || [[1944]] || [[Kirovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Muravlenko (Yamal Nenetsia).png|20px]] || [[Muravļenka]] || ''Муравленко'' || 33016 || [[1984]] || [[1990]] || [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:RUS Murmansk COA.svg|20px]] || [[Murmanska]] || ''Мурманск'' || 299148 || || [[1916]] || [[Murmanskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Murom (Vladimir oblast) (1781).png|20px]] || [[Muroma]] || ''Муром'' || 111474 || [[862]] || [[862]] || [[Vladimiras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Naberezhnye Chelny (Tatarstan).svg|20px]] || [[Naberežnije Čelni]] || ''Набережные Челны'' || 522048 || [[1626]] || [[1930]] || [[Tatarstāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Nadym and Nadymsky rayon (Yamal Nenetsia).png|20px]] || [[Nadima]] || ''Надым'' || 45792 || [[1597]] || [[1972]] || [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Coat of Arms of Nakhodka (Primorsky kray).png|20px]] || [[Nahodka]] || ''Находка'' || 156442 || [[1864]] || [[1950]] || [[Piejūras novads]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Nalchik since 2011.png|20px]] || [[Naļčika]] || ''Нальчик'' || 238802 || [[1724]] || [[1921]] || [[Kabarda-Balkārija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]] |- | || [[Narimanova]] || ''Нариманов'' || 11334 || [[1963]] || [[1984]] || [[Astrahaņas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | [[File:Coat of Arms of Naryan-Mar.png|20px]] || [[Narjanmara]] || ''Нарьян-Мар'' || 23390 || [[1931]] || [[1935]] || [[Ņencu autonomais apvidus]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | || [[Narofominska]] || ''Наро-Фоминск'' || 62295 || [[1840]] || [[1926]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | || [[Nartkala]] || ''Нарткала'' || 30500 || [[1913]] || [[1955]] || [[Kabarda-Balkārija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]] |- | || [[Navašina]] || ''Навашино'' || 15521 || [[1891]] || [[1957]] || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Navoloki (Ivanovo oblast).png|20px]] || [[Navoloki]] || ''Наволоки'' || 9854 || [[1775]] || [[1938]] || [[Ivanovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Nazarovo (Krasnoyarsk krai).gif|20px]] || [[Nazarova (pilsēta)|Nazarova]] || ''Назарово'' || 51437 || [[1700]] || [[1961]] || [[Krasnojarskas novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | || [[Nazivajevska]] || ''Называевск'' || 11471 || [[1910]] || [[1956]] || [[Omskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Nazran.svg|20px]] || [[Nazraņa]] || ''Назрань'' || 105823 || [[1781]] || [[1967]] || [[Ingušija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]] |- | [[File:Coat of Arms of Neya (Kostroma oblast).png|20px]] || [[Neja (pilsēta)|Neja]] || ''Нея'' || 9242 || [[1906]] || [[1958]] || [[Kostromas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Nelidovo (Tver oblast).png|20px]] || [[Neļidova]] || ''Нелидово'' || 21020 || [[1900]] || [[1949]] || [[Tveras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Nerekhta (Kostroma oblast).png|20px]] || [[Nerehta]] || ''Нерехта'' || 21847 || [[1214]] || [[1778]] || [[Kostromas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Nevel (Pskov oblast).png|20px]] || [[Neveļa]] || ''Невель'' || 15417 || [[1504]] || [[1773]] || [[Pleskavas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Nevelsk (Sakhalin oblast).png|20px]] || [[Neveļska]] || ''Невельск'' || 10722 || [[20. gadsimts]] || [[1946]] || [[Sahalīnas apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Nevyansk (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Nevjanska]] || ''Невьянск'' || 23831 || [[1701]] || [[1919]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | || [[Nikolajevska]] || ''Николаевск'' || 14428 || [[1747]] || [[1967]] || [[Volgogradas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | [[File:Coat of Arms of Nikolaevsk-na-Amure (Khabarovsk kray) (2002).png|20px]] || [[Nikolajevska pie Amūras]] || ''Николаевск-на-Амуре'' || 20774 || [[1850]] || [[1856]] || [[Habarovskas novads]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Nikolsk (Penza oblast).png|20px]] || [[Nikoļska (Penzas apgabals)|Nikoļska]] || ''Никольск'' || 22103 || [[1761]] || [[1954]] || [[Penzas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Nikolsk (Vologda oblast).png|20px]] || [[Nikoļska (Vologdas apgabals)|Nikoļska]] || ''Никольск'' || 8063 || [[15. gadsimts]] || [[1780]] || [[Vologdas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | || [[Nikoļskoje]] || ''Никольское'' || 20485 || [[1710]] || [[1990]] || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | || [[Nitva]] || ''Нытва'' || 18846 || [[1756]] || [[1942]] || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Noginskposel.gif|20px]] || [[Noginska]] || ''Ногинск'' || 101897 || [[1389]] || [[1781]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Noyabrsk (Yamal Nenetsia).png|20px]] || [[Nojabrjska]] || ''Ноябрьск'' || 107447 || [[1975]] || [[1982]] || [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Coat of Arms of Nolinsk (Kirov oblast) (1781).png|20px]] || [[Noļinska]] || ''Нолинск'' || 9794 || [[1668]] || [[1780]] || [[Kirovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Norilsk (Krasnoyarsk kray).png|20px]] || [[Noriļska]] || ''Норильск'' || 176559 || [[1935]] || [[1953]] || [[Krasnojarskas novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Novoladozhskoe urban settlement (2011).png|20px]] || [[Novaja Ladoga]] || ''Новая Ладога'' || 8800 || [[1704]] || [[1704]] || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Novaya Lyalya (Sverdlovsk oblast).jpg|20px]] || [[Novaja Ļaļa]] || ''Новая Ляля'' || 12149 || [[1903]] || [[1938]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Coat of Arms of Novy Oskol (Belgorod oblsat) 2.svg|20px]] || [[Novijoskola]] || ''Новый Оскол'' || 18911 || [[1647]] || [[1779]] || [[Belgorodas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Novy Urengoy (Yamal Nenetsia).png|20px]] || [[Novijurengoja]] || ''Новый Уренгой'' || 115753 || [[1975]] || [[1980]] || [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Coat of Arms of Novoaleksandrovsk (Stavropol kray).png|20px]] || [[Novoaleksandrovska (Krievija)|Novoaleksandrovska]] || ''Новоалександровск'' || 26876 || [[1804]] || [[1971]] || [[Stavropoles novads]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Novoaltaisk Coat of Arms.png|20px]] || [[Novoaltajska]] || ''Новоалтайск'' || 70985 || [[1736]] || [[1942]] || [[Altaja novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | || [[Novoaņņinska]] || ''Новоаннинский'' || 17009 || || [[1956]] || [[Volgogradas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | [[File:Coat of Arms of Novocheboksarsk (Chuvashia).svg|20px]] || [[Novočeboksarska]] || ''Новочебоксарск'' || 123992 || [[1960]] || [[1965]] || [[Čuvašija]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Novocherkassk.JPG|20px]] || [[Novočerkaska]] || ''Новочеркасск'' || 173464 || [[1805]] || [[1805]] || [[Rostovas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | [[File:Герб города Новодвинска-2007-2.jpg|20px]] || [[Novodvinska]] || ''Новодвинск'' || 39613 || [[1936]] || [[1977]] || [[Arhangeļskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Novohopersk (Voronezh oblast).png|20px]] || [[Novohopjorska]] || ''Новохопёрск'' || 6472 || [[1710]] || [[1779]] || [[Voroņežas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Novokubansk (Krasnodar krai).png|20px]] || [[Novokubanska]] || ''Новокубанск'' || 35042 || [[1867]] || [[1966]] || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | [[File:Coat of Arms of Novokuybyshevsk (Samara oblast).png|20px]] || [[Novokuibiševska]] || ''Новокуйбышевск'' || 106023 || [[1946]] || [[1952]] || [[Samaras apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Wapen Novokoeznetsk.png|20px]] || [[Novokuzņecka]] || ''Новокузнецк'' || 550213 || [[1618]] || [[1622]] || [[Kemerovas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of arms of Novomichurinsk (Ryazan oblast).png|20px]] || [[Novomičurinska]] || ''Новомичуринск'' || 17586 || [[1968]] || [[1981]] || [[Rjazaņas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Novomoskovsk (Tula oblast).png|20px]] || [[Novomoskovska (Krievija)|Novomoskovska]] || ''Новомосковск'' || 127984 || [[1930]] || [[1930]] || [[Tulas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Novopavlovsk.png|20px]] || [[Novopavlovska]] || ''Новопавловск'' || 26293 || [[1777]] || [[1981]] || [[Stavropoles novads]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Novorossiysk (Krasnodar kray) (2006).png|20px]] || [[Novorosijska]] || ''Новороссийск'' || 256580 || [[1838]] || [[1866]] || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Novorzhev (Pskov oblast) (1781).png|20px]] || [[Novorževa]] || ''Новоржев'' || 3477 || [[1777]] || [[1777]] || [[Pleskavas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Novosibirsk.svg|20px]] || [[Novosibirska]] || ''Новосибирск'' || 1547910 || [[1893]] || [[1903]] || [[Novosibirskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Novosil (Oryol oblast) (1778).png|20px]] || [[Novosiļa]] || ''Новосиль'' || 3447 || [[1155]] || [[1777]] || [[Orlas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Novosokolniki (Pskov oblast).png|20px]] || [[Novosokoļņiki]] || ''Новосокольники'' || 7692 || [[1901]] || [[1925]] || [[Pleskavas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Novoshakhtinsk (Rostov oblast).png|20px]] || [[Novošahtinska]] || ''Новошахтинск'' || 109468 || [[1936]] || [[1939]] || [[Rostovas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | [[File:Coat of Arms of Novotroitsk (Orenburg oblast).png|20px]] || [[Novotroicka]] || ''Новотроицк'' || 93578 || [[1920]] || [[1945]] || [[Orenburgas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of arms of Novoulyanovsk.png|20px]] || [[Novouļjanovska]] || ''Новоульяновск'' || 15104 || [[1957]] || [[1967]] || [[Uļjanovskas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Novouralsk (Sverdlovsk oblast) (1979).png|20px]] || [[Novouraļska]] || ''Новоуральск'' || 83107 || [[1941]] || [[1954]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | || [[Novouzenska]] || ''Новоузенск'' || 16417 || [[1760]] || [[1835]] || [[Saratovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Novovoronezh (Voronezh oblast).png|20px]] || [[Novovoroņeža]] || ''Нововоронеж'' || 31721 || [[1957]] || [[1987]] || [[Voroņežas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Novozybkov (Bryansk oblast).png|20px]] || [[Novozibkova]] || ''Новозыбков'' || 40773 || [[1701]] || [[1809]] || [[Brjanskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:NurlatCoa2006.gif|20px]] || [[Nurlata]] || ''Нурлат'' || 33267 || [[1905]] || [[1961]] || [[Tatarstāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of arms of Nyagan.png|20px]] || [[Ņagaņa]] || ''Нягань'' || 55946 || [[1965]] || [[1985]] || [[Hantu-mansu autonomais apvidus-Jugra]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | || [[Ņangoma]] || ''Няндома'' || 21 072 || [[1898]] || [[1939]] || [[Arhangeļskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Nyazepetrovsk (Chelyabinsk oblast).png|20px]] || [[Ņazepetrovska]] || ''Нязепетровск'' || 12067 || [[1747]] || [[1944]] || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:63neftegorsk g.png|20px]] || [[Ņeftegorska]] || ''Нефтегорск'' || 18488 || [[1960]] || [[1989]] || [[Samaras apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Nefteyugansk (Khanty-Mansia).png|20px]] || [[Ņeftejuganska]] || ''Нефтеюганск'' || 125850 || [[1961]] || [[1967]] || [[Hantu-mansu autonomais apvidus-Jugra]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Coat of Arms of Neftekamsk (Bashkortostan).png|20px]] || [[Ņeftekamska]] || ''Нефтекамск'' || 124005 || [[1963]] || [[1963]] || [[Baškortostāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Neftekumsk.png|20px]] || [[Ņeftekumska]] || ''Нефтекумск'' || 25566 || [[1958]] || [[1968]] || [[Stavropoles novads]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Neman (Kaliningrad oblast).png|20px]] || [[Ņemana (pilsēta)|Ņemana]] || ''Неман'' || 11492 || [[1277]] || [[1946]] || [[Kaļiņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Nerchinsk (Chita oblast) (1790).png|20px]] || [[Ņerčinska]] || ''Нерчинск'' || 14775 || [[1653]] || [[1689]] || [[Aizbaikāla novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Neryungri (Yakutia).png|20px]] || [[Ņerjungri]] || ''Нерюнгри'' || 58846 || [[1975]] || [[1975]] || [[Saha]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] |- | [[File:Gerb nesterov.jpg|20px]] || [[Ņesterova]] || ''Нестеров'' || 4383 || [[1539]] || [[1722]] || [[Kaļiņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Герб Невинномысск.jpg|20px]] || [[Ņevinnomiska]] || ''Невинномысск'' || 117638 || [[1825]] || [[1939]] || [[Stavropoles novads]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Nizhnyaya Salda (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Ņižņaja Salda]] || ''Нижняя Салда'' || 17297 || [[1760]] || [[1938]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Coat of Arms of Nizhnyaya Tura (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Ņižņaja Tura]] || ''Нижняя Тура'' || 21136 || [[1754]] || [[1949]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Coat of Arms of Nizhnekamsk rayon (Tatarstan).png|20px]] || [[Ņižņekamska]] || ''Нижнекамск'' || 235605 || [[1961]] || [[1966]] || [[Tatarstāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Nizhneudinsk (Irkutsk oblast) (1790).png|20px]] || [[Ņižņeudinska]] || ''Нижнеудинск'' || 34813 || [[1648]] || [[1763]] || [[Irkutskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Nizhnevartovsk.svg|20px]] || [[Ņižņevartovska]] || ''Нижневартовск'' || 265994 || [[1909]] || [[1972]] || [[Hantu-mansu autonomais apvidus-Jugra]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Coat of Arms of Nizhnie Sergi (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Ņižņiesergi]] || ''Нижние Серги'' || 9698 || [[1743]] || [[1943]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Coat of Arms of Nizhny Lomov (Penza oblast).png|20px]] || [[Ņižņijlomova]] || ''Нижний Ломов'' || 21848 || [[1636]] || [[1780]] || [[Penzas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Nizhny Novgorod.svg|20px]] || [[Ņižņijnovgoroda]] || ''Нижний Новгород'' || 1263873 || [[1221]] || [[1221]] || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Nizhny Tagil (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Ņižņijtagila]] || ''Нижний Тагил'' || 357280 || [[1722]] || [[1919]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Coat of Arms of Nyurba (Yakutia).png|20px]] || [[Ņurba]] || ''Нюрба'' || 9952 || [[1824]] || [[1997]] || [[Saha]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Ob (Novosibirsk oblast).png|20px]] || [[Oba (pilsēta)|Oba]] || ''Обь'' || 27430 || [[1934]] || [[1969]] || [[Novosibirskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | || [[Oblučje]] || ''Облучье'' || 8851 || [[1911]] || [[1938]] || [[Ebreju autonomais apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Obninsk (Kaluga oblast) proposal (2003 N2).png|20px]] || [[Obņinska]] || ''Обнинск'' || 107319 || [[1946]] || [[1956]] || [[Kalugas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Oboyan (Kursk oblast) (1780).png|20px]] || [[Obojaņa]] || ''Обоянь'' || 13465 || [[1649]] || [[1779]] || [[Kurskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | || [[Očora]] || ''Очёр'' || 14051 || [[1759]] || [[1950]] || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Odintsovo (Moscow oblast).png|20px]] || [[Odincova]] || ''Одинцово'' || 140439 || [[1470]] || [[1957]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Okha (Sakhalin oblast).png|20px]] || [[Oha]] || ''Оха'' || 21495 || [[1908]] || [[1938]] || [[Sahalīnas apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Okhansk (Perm krai) (2009).png|20px]] || [[Ohanska]] || ''Оханск'' || 7129 || [[1547]] || [[1781]] || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Oktyabrsky (Bashkortostan).png|20px]] || [[Oktjabrska (Baškortostāna)|Oktjabrska]] || ''Октябрьский'' || 112249 || [[1937]] || [[1946]] || [[Baškortostāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Oktyabrsk (Samara oblast).png|20px]] || [[Oktjabrska (Samaras apgabals)|Oktjabrska]] || ''Октябрьск'' || 26909 || [[1684]] || [[1956]] || [[Samaras apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Okulov.png|20px]] || [[Okulovka]] || ''Окуловка'' || 11330 || [[1851]] || [[1965]] || [[Novgorodas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Olonets (Karelia) (1781).png|20px]] || [[Oloņeca]] || ''Олонец'' || 8402 || [[1137]] || [[1649]] || [[Karēlija]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Olenegorsk (Murmansk oblast).png|20px]] || [[Oļeņegorska]] || ''Оленегорск'' || 21301 || [[1949]] || [[1957]] || [[Murmanskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Olekminsk (Yakutia) (1790).png|20px]] || [[Oļokminska]] || ''Олёкминск'' || 9206 || [[1635]] || [[1783]] || [[Saha]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] |- | [[File:Omsk coat of arms 2014.png|20px]] || [[Omska]] || ''Омск'' || 1166092 || [[1716]] || [[1782]] || [[Omskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | || [[Omutņinska]] || ''Омутнинск'' || 22722 || [[1773]] || [[1921]] || [[Kirovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | || [[Oņega]] || ''Онега'' || 20284 || [[1137]] || [[1780]] || [[Arhangeļskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[Attēls:Opochka city coa n7839.png|20px]] || [[Opočka]] || ''Опочка'' || 10599 || [[1412]] || [[1777]] || [[Pleskavas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Orekhovo-Zuevo (Moscow oblast).png|20px]] || [[Orehovozujeva]] || ''Орехово-Зуево'' || 120699 || [[1917]] || [[1917]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Orenburg.png|20px]] || [[Orenburga]] || ''Оренбург'' || 560046 || [[1734]] || || [[Orenburgas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of arms of Orsk.jpg|20px]] || [[Orska]] || ''Орск'' || 234813 || [[1935]] || [[1865]] || [[Orenburgas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Gerb orla 1988.jpg|20px]] || [[Orla]] || ''Орёл'' || 317076 || [[1566]] || [[1566]] || [[Orlas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Orlov (Kirov oblast) (1781).png|20px]] || [[Orlova (Krievija)|Orlova]] || ''Орлов'' || 6990 || [[1459]] || [[1780]] || [[Kirovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Osa (Perm krai) (2008).jpg|20px]] || [[Osa (pilsēta)|Osa]] || ''Оса'' || 20990 || [[1591]] || [[1737]] || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | || [[Osiņņiki (pilsēta)|Osiņņiki]] || ''Осинники'' || 44229 || [[1926]] || [[1938]] || [[Kemerovas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Ostashkov (Tver oblast).png|20px]] || [[Ostaškova]] || ''Осташков'' || 17109 || [[14. gadsimts]] || [[1770]] || [[Tveras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Ostrogozhsk (Voronezh oblast).png|20px]] || [[Ostrogožska]] || ''Острогожск'' || 32833 || [[1652]] || [[1765]] || [[Voroņežas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Ostrov (Pskov oblast).png|20px]] || [[Ostrova (Krievija)|Ostrova]] || ''Остров'' || 20629 || [[1341]] || [[1777]] || [[Pleskavas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Ostrovnoj gerb.png|20px]] || [[Ostrovnoja]] || ''Островной'' || 2038 || [[1981]] || || [[Murmanskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | || [[Otradnija]] || ''Отрадный'' || 47569 || [[1920]]-tie || [[1956]] || [[Samaras apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Otradnoe (Leningrad oblast).png|20px]] || [[Otradnoje]] || ''Отрадное'' || 25225 || [[1708]] || [[1970]] || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Ozyory (Moscow oblast).jpg|20px]] || [[Ozjori]] || ''Озёры'' || 25721 || [[1834]] || [[1925]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Ozyorsk (Chelyabinsk oblast).svg|20px]] || [[Ozjorska (Čeļabinskas apgabals)|Ozjorska]] || ''Озёрск'' || 80 596 || [[1945]] || [[1954]] || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Coat of Arms of Ozyorsk (Kaliningrad oblast).png|20px]] || [[Ozjorska (Kaļiņingradas apgabals)|Ozjorska]] || ''Озёрск'' || 4433 || [[1539]] || || [[Kaļiņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Ozherelye (Moscow oblast) (1989).png|20px]] || [[Ožereļje]] || ''Ожерелье'' || 10311 || [[1578]] || [[1958]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of arms of Pallasovka 2008 (official).png|20px]] || [[Pallasovka]] || ''Палласовка'' || 15493 || [[1907]] || [[1967]] || [[Volgogradas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | || [[Partizanska]] || ''Партизанск'' || 37778 || [[1896]] || [[1932]] || [[Piejūras novads]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Pavlovo (Nizhny Novgorod oblast).png|20px]] || [[Pavlova (pilsēta)|Pavlova]] || ''Павлово'' || 59029 || [[16. gadsimts]] || [[1919]] || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Pavlovsk (municipality in St Petersburg).png|20px]] || [[Pavlovska (Sanktpēterburga)|Pavlovska]] || ''Павловск'' || 16087 || [[1777]] || [[1796]] || [[Sanktpēterburga]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Pavlovsk (Voronezh oblast).png|20px]] || [[Pavlovska (Voroņežas apgabals)|Pavlovska]] || ''Павловск'' || 25148 || [[1709]] || [[1711]] || [[Voroņežas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Герб городского поселения Павловский Посад.gif|20px]] || [[Pavlovskijposada]] || ''Павловский Посад'' || 65592 || [[1328]] || [[1844]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Pechora (Komia) (1983).png|20px]] || [[Pečora (pilsēta)|Pečora]] || ''Печора'' || 41189 || [[1940]] || [[1949]] || [[Komi]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Pechory (Pskov oblast).png|20px]] || [[Pečori]] || ''Печоры'' || 10337 || [[1392]] || [[1782]] || [[Pleskavas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Penza (Penza oblast) (2001).png|20px]] || [[Penza]] || ''Пенза'' || 521329 || [[1663]] || || [[Penzas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Pereslavl-Zalessky (Yaroslavl oblast).png|20px]] || [[Pereslavļa-Zaļeska]] || ''Переславль-Залесский'' || 40283 || [[1152]] || || [[Jaroslavļas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Peresvet (Moscow oblast).svg|20px]] || [[Peresveta]] || ''Пересвет'' || 14010 || [[1948]] || [[2000]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coats of arms of Perevoz.png|20px]] || [[Perevoza]] || ''Перевоз'' || 8949 || [[16. gadsimts]] || [[2001]] || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Perm.svg|20px]] || [[Perma]] || ''Пермь'' || 1026477 || [[1723]] || [[1781]] || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Pervouralsk (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Pervouraļska]] || ''Первоуральск'' || 125573 || [[1732]] || [[1933]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | || [[Pestova]] || ''Пестово'' || 15824 || [[1918]] || [[1965]] || [[Novgorodas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[Attēls:Gerb pk.jpg|20px]] || [[Petropavlovska-Kamčatska]] || ''Петропавловск-Камчатский'' || 182711 || [[1740]] || [[1812]] || [[Kamčatkas novads]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Petrovsk (Saratov oblast).png|20px]] || [[Petrovska (Krievija)|Petrovska]] || ''Петровск'' || 30147 || [[1698]] || [[1780]] || [[Saratovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Petrovsk-Zabaikalsky (Chita oblast) (1984).png|20px]] || [[Petrovska-Zabaikaļska]] || ''Петровск-Забайкальский'' || 17486 || [[1789]] || [[1926]] || [[Aizbaikāla novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | || [[Petrovvala]] || ''Петров Вал'' || 12661 || [[1942]] || [[1988]] || [[Volgogradas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Petrozavodsk (Karelia).svg|20px]] || [[Petrozavodska]] || ''Петрозаводск'' || 272101 || [[1777]] || [[1777]] || [[Karēlija]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Petukhovo.png|20px]] || [[Petuhova]] || ''Петухово'' || 10628 || [[1779]] || [[1944]] || [[Kurgānas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | || [[Petuški]] || ''Петушки'' || 14113 || [[1861]] || [[1965]] || [[Vladimiras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Pevek (Chukotka).png|20px]] || [[Peveka]] || ''Певек'' || 4718 || [[1933]] || [[1967]] || [[Čukotkas autonomais apvidus]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] |- | || [[Počinoka]] || ''Починок'' || 8675 || [[1868]] || [[1926]] || [[Smoļenskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Pikalyovo (Leningrad oblast).png|20px]] || [[Pikaļova]] || ''Пикалёво'' || 20864 || [[1620]] || [[1954]] || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | || [[Pioņerska (pilsēta)|Pioņerska]] || ''Пионерский'' || 11633 || [[1254]] || [[1952]] || [[Kaļiņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Pytalovo (Pskov oblast).png|20px]] || [[Pitalova]] || ''Пыталово'' || 5447 || [[1782]] || [[1933]] || [[Pleskavas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Pyt-Yakh (Khanty-Mansia).png|20px]] || [[Pitjaha]] || ''Пыть-Ях'' || 41000 || [[1968]] || [[1990]] || [[Hantu-mansu autonomais apvidus-Jugra]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Coat of Arms of Pitkyaranta (Karelia).png|20px]] || [[Pitkeranta]] || ''Питкяранта'' || 10945 || [[15. gadsimts]] || [[1940]] || [[Karēlija]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Герб «Пятигорска».svg|20px]] || [[Pjatigorska]] || ''Пятигорск'' || 145952 || [[1780]] || [[1830]] || [[Stavropoles novads]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Plast (Chelyabinsk oblast).png|20px]] || [[Plasta]] || ''Пласт'' || 17260 || [[1940]] || [[1940]] || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | || [[Plavska]] || ''Плавск'' || 16028 || [[1563]] || [[1949]] || [[Tulas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[Attēls:Pskovgfull.jpg|20px]] || [[Pleskava]] || ''Псков'' || 206730 || [[903]] || [[903]] || [[Pleskavas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Plyos (Ivanovo oblast) (1779).png|20px]] || [[Pļosa]] || ''Плёс '' || 2089 || [[1410]] || [[1925]] || [[Ivanovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Герб Почепа.jpg|20px]] || [[Počepa]] || ''Почеп'' || 16975 || [[1447]] || [[1925]] || [[Brjanskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Podolsk (Moscow oblast).svg|20px]] || [[Podoļska]] || ''Подольск'' || 218537 || [[1559]] || [[1781]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Podporozhye (Leningrad oblast).gif|20px]] || [[Podporožje]] || ''Подпорожье'' || 18177 || [[1936]] || [[1956]] || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Pokhvistnevo (Samara oblast).png|20px]] || [[Pohvistņeva]] || ''Похвистнево'' || 28127 || [[1888]] || [[1947]] || [[Samaras apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Pokachi (Khanty-Mansia).png|20px]] || [[Pokači]] || ''Покачи'' || 17471 || [[1984]] || [[1992]] || [[Hantu-mansu autonomais apvidus-Jugra]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Coat of Arms of Pokrov (Vladimir oblast) (1781).png|20px]] || [[Pokrova (Vladimiras apgabals)|Pokrova]] || ''Покров'' || 17695 || [[1506]] || [[1778]] || [[Vladimiras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | || [[Pokrovska (Krievija)|Pokrovska]] || ''Покровск'' || 9042 || [[1682]] || [[1997]] || [[Saha]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Polyarny (Murmansk oblast).png|20px]] || [[Poļarnija]] || ''Полярный'' || 17053 || [[1896]] || [[1899]] || [[Murmanskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Polyarnye Zori (Murmansk oblast) (1995).png|20px]] || [[Poļarnije Zori]] || ''Полярные Зори'' || 14936 || [[1968]] || [[1991]] || [[Murmanskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Labiawa COA.png|20px]] || [[Poļeska]] || ''Полесск'' || 7291 || [[1258]] || [[1642]] || [[Kaļiņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Polevskoy.svg|20px]] || [[Poļevska]] || ''Полевской'' || 62904 || [[1718]] || [[1942]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | || [[Poļisajeva]] || ''Полысаево'' || 27253 || || [[1989]] || [[Kemerovas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Porkhov (Pskov oblast) (1781).png|20px]] || [[Porhova]] || ''Порхов'' || 9588 || [[1239]] || || [[Pleskavas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | || [[Poronaiska]] || ''Поронайск'' || 15251 || [[1869]] || [[1946]] || [[Sahalīnas apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Roslavl (Smolensk oblast) (1780).png|20px]] || [[Roslavļa]] || ''Рославль'' || 52070 || [[1137]] || [[1755]] || [[Smoļenskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Poshekhonye (Yaroslavl oblast) (1778).png|20px]] || [[Pošehoņje]] || ''Пошехонье'' || 5905 || [[17. gadsimts]] || [[1777]] || [[Jaroslavļas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Povorino (Voronezh oblast).png|20px]] || [[Povorina]] || ''Поворино'' || 17419 || [[1870]] || [[1938]] || [[Voroņežas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Pravdinsk (Kaliningrad oblast).png|20px]] || [[Pravdinska]] || ''Правдинск'' || 4288 || [[1312]] || || [[Kaļiņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Rybaki COA.png|20px]] || [[Primorska (Kaļiņingrada)|Primorska]] || ''Приморск'' || 1945 || [[1268]] || [[2008]] || [[Kaļiņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | || [[Primorska (Ļeņingrada)|Primorska]] || ''Приморск'' || 5782 || [[1268]] || [[1940]] || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Primorsko-Akhtarsk (Krasnodar krai).png|20px]] || [[Primorskoahtarska]] || ''Приморско-Ахтарск'' || 31740 || [[1854]] || [[1949]] || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Priozersk (Leningrad oblast) (1788).png|20px]] || [[Priozerska]] || ''Приозерск'' || 18890 || [[1295]] || [[1310]] || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | || [[Privolžska]] || ''Приволжск'' || 16358 || [[1484]] || [[1938]] || [[Ivanovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coats of arms of Prokhladny (Kabardino-Balkaria).png|20px]] || [[Prohladnija]] || ''Прохладный'' || 57934 || [[1765]] || [[1937]] || [[Kabarda-Balkārija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]] |- | [[File:Coat of arms of Prokopyevsk.jpg|20px]] || [[Prokopjevska]] || ''Прокопьевск'' || 202672 || [[1650]] || [[1931]] || [[Kemerovas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | || [[Proletarska]] || ''Пролетарск'' || 19793 || [[17. gadsimts]] || [[1970]] || [[Rostovas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | [[File:Coat of Arms of Protvino (Moscow oblast).png|20px]] || [[Protvina]] || ''Протвино'' || 37381 || [[1960]] || [[1989]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Puchezh (Ivanovo oblast).png|20px]] || [[Pučeža]] || ''Пучеж'' || 7624 || [[1594]] || [[1793]] || [[Ivanovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Pudozh (Karelia) (1788).png|20px]] || [[Pudoža]] || ''Пудож'' || 9269 || [[1382]] || [[1785]] || [[Karēlija]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | || [[Pugačova (pilsēta)|Pugačova]] || ''Пугачёв'' || 41375 || [[1764]] || [[1835]] || [[Saratovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Pustoshkinsky rayon (Pskov oblast).png|20px]] || [[Pustoška]] || ''Пустошка'' || 4295 || [[1901]] || [[1925]] || [[Pleskavas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Pushchino (Moscow oblast).png|20px]] || [[Puščina]] || ''Пущино'' || 21186 || [[1856]] || [[1966]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | || [[Puškina (Maskavas apgabals)|Puškina]] || ''Пушкино'' || 106121 || [[1499]] || [[1925]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Raduzhny (Vladimir oblast).png|20px]] || [[Radužnija]] || ''Радужный'' || 18368 || [[1971]] || [[1991]] || [[Vladimiras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Raduzhnyj gerb.jpg|20px]] || [[Radužnija]] || ''Радужный'' || 43177 || [[1973]] || [[1985]] || [[Hantu-mansu autonomais apvidus-Jugra]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Coat of Arms of Raychikhinsk (Amur oblast).png|20px]] || [[Raičihinska]] || ''Райчихинск'' || 18107 || [[1932]] || [[1944]] || [[Amūras apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Ramenskoye (Moscow oblast).png|20px]] || [[Ramenska]] || ''Раменское'' || 103069 || [[1760]]-tie gadi || [[1926]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | || [[Rasskazova]] || ''Рассказово'' || 44928 || [[1697]] || [[1926]] || [[Tambovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Revda and revdinski rayon coa.png|20px]] || [[Redva]] || ''Ревда'' || 61974 || [[1734]] || [[1935]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Coat of Arms of Reutov (Moscow oblast).png|20px]] || [[Reutova]] || ''Реутов'' || 91529 || [[15. gadsimts]] || [[1940]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Rezh (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Reža (pilsēta)|Reža]] || ''Реж'' || 37643 || [[1773]] || [[1943]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Coat of Arms of Rybinsk (Yaroslavl oblast).png|20px]] || [[Ribinska]] || ''Рыбинск'' || 194843 || [[1071]] || [[1777]] || [[Jaroslavļas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Rybnoye (Ryazan obl).png|20px]] || [[Ribnoje]] || ''Рыбное'' || 18791 || [[1597]] || [[1961]] || [[Rjazaņas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Rylsk rayon (Kursk oblast).png|20px]] || [[Riļska]] || ''Рыльск'' || 16163 || [[1152]] || [[12. gadsimts]] || [[Kurskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Ryazan large.png|20px]] || [[Rjazaņa]] || ''Рязань'' || 530341 || [[1095]] || [[1095]] || [[Rjazaņas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Ryazhsk (Ryazan oblast) (1779).png|20px]] || [[Rjažska]] || ''Ряжск'' || 21673 || [[1502]] || [[1778]] || [[Rjazaņas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | || [[Rodņiki]] || ''Родники'' || 25380 || [[1606]] || [[1918]] || [[Ivanovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Rossosh (Voronezh oblast).png|20px]] || [[Rosoša]] || ''Россошь'' || 62538 || [[17. gadsimts]] || [[1923]] || [[Voroņežas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Rostov-on-Don.svg|20px]] || [[Rostova pie Donas]] || ''Ростов-на-Дону'' || 1109835 || [[1749]] || [[1807]] || [[Rostovas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | [[File:Coat of Arms of Rostov.png|20px]] || [[Rostova]] || ''Ростов'' || 30923 || [[862]] || [[862]] || [[Jaroslavļas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Roshal (Moscow oblast).png|20px]] || [[Rošaļa]] || ''Рошаль'' || 21186 || [[1916]] || [[1940]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Rtishchevo (Saratov oblast).png|20px]] || [[Rtiščevo]] || ''Ртищево'' || 40248 || [[1666]] || [[1925]] || [[Saratovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Rubtsovsk coat of arms.png|20px]] || [[Rubcovska]] || ''Рубцовск'' || 147448 || [[1892]] || [[1927]] || [[Altaja novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Rudnya rayon (Smolensk oblast).png|20px]] || [[Rudņa (pilsēta)|Rudņa]] || ''Рудня'' || 9803 || [[1363]] || [[1926]] || [[Smoļenskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Ruza (Moscow oblast).png|20px]] || [[Ruza]] || ''Руза'' || 13554 || [[1328]] || [[1781]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | || [[Ruzajevka]] || ''Рузаевка'' || 46437 || [[1631]] || [[1937]] || [[Mordvija]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | || [[Rževa]] || ''Ржев'' || 60831 || [[1216]] || [[1216]] || [[Tveras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | || [[Safonova]] || ''Сафоново'' || 43845 || [[1859]] || [[1952]] || [[Smoļenskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Sayanogorsk gerb FRL-KEANE-RUSSIA.jpg|20px]] || [[Sajanogorska]] || ''Саяногорск'' || 48851 || [[1830]] || [[1975]] || [[Hakasija]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Sayansk (Irkutsk oblast).png|20px]] || [[Sajanska]] || ''Саянск'' || 39198 || [[1970]] || [[1985]] || [[Irkutskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | || [[Salaira]] || ''Салаир'' || 7985 || [[1626]] || [[1941]] || [[Kemerovas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Salavat.png|20px]] || [[Salavata]] || ''Салават'' || 154593 || [[1948]] || [[1954]] || [[Baškortostāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Salekhard (Yamal Nenetsia).png|20px]] || [[Saleharda]] || ''Салехард'' || 47931 || [[1595]] || [[1938]] || [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Coat of Arms of Salsk (Rostov oblast).png|20px]] || [[Saļska]] || ''Сальск'' || 59696 || [[1812]] || [[1918]] || [[Rostovas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | [[File:Coat of Arms of Samara (Samara oblast).png|20px]] || [[Samara]] || ''Самара'' || 1172348 || [[1586]] || [[1688]] || [[Samaras apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Saint Petersburg (2003).svg|20px]] || [[Sanktpēterburga]] || ''Санкт-Петербург'' || 5131942 || [[1703]] || || [[Sanktpēterburga]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Saransk.svg|20px]] || [[Saranska]] || ''Саранск'' || 299195 || [[1641]] || [[1780]] || [[Mordvija]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Sarapul (Udmurtia) (1781).png|20px]] || [[Sarapuļa]] || ''Сарапул'' || 99869 || [[1621]] || [[1780]] || [[Udmurtija]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Saratov.png|20px]] || [[Saratova]] || ''Саратов'' || 840785 || [[1590]] || || [[Saratovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Sarov (Nizhny Novgorod oblast).png|20px]] || [[Sarova]] || ''Саров'' || 94080 || [[1691]] || [[1951]] || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Sasovo (Ryazan oblast).png|20px]] || [[Sasova]] || ''Сасово'' || 27343 || [[1642]] || [[1926]] || [[Rjazaņas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Satka (Chelyabinsk oblast).png|20px]] || [[Satka]] || ''Сатка'' || 43229 || [[1758]] || [[1758]] || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Sebezh.png|20px]] || [[Sebeža]] || ''Себеж'' || 5660 || [[1535]] || [[1772]] || [[Pleskavas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Segezha.png|20px]] || [[Segeža]] || ''Сегежа'' || 28117 || [[1914]] || [[1943]] || [[Karēlija]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of arms of Seltco (Bryansk oblast).gif|20px]] || [[Seļca]] || ''Сельцо'' || 17140 || [[1870]].-tie gadi || [[1990]] || [[Brjanskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Semikarakorsk.png|20px]] || [[Semikarakovska]] || ''Семикаракорск'' || 22710 || [[1672]] || || [[Rostovas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | [[File:Coat of Arms of Semiluki (Voronezh oblast).png|20px]] || [[Semiluki]] || ''Семилуки'' || 26505 || [[1615]] || [[1954]] || [[Voroņežas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of arms of Semyonovsky urban district, Nizhny Novgorod Oblast.png|20px]] || [[Semjonova (Ņižņijnovgorodas apgabals)|Semjonova]] || ''Семёнов'' || 24503 || [[1644]] || [[1779]] || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Sengilei (Ulianovsk oblast) (1778).png|20px]] || [[Sengileja]] || ''Сенгилей'' || 6783 || [[1666]] || [[1943]] || [[Uļjanovskas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | || [[Serafimoviča]] || ''Серафимович'' || 9174 || [[1589]] || [[1933]] || [[Volgogradas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | [[File:Coat of Arms of Serdobsk (Penza oblast).png|20px]] || [[Serdobska]] || ''Сердобск'' || 33992 || [[1698]] || [[1780]] || [[Penzas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Sergach (Nizhny Novgorod oblast) (1781).png|20px]] || [[Sergača]] || ''Сергач'' || 20715 || [[1649]] || [[1779]] || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Sergiev Posad (Moscow oblast).png|20px]] || [[Sergijevposada]] || ''Сергиев Посад'' || 106718 || [[1337]] || [[1782]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Serov (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Serova]] || ''Серов'' || 98294 || [[1893]] || [[1926]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Serpukhov (Moscow oblast).png|20px]] || [[Serpuhova]] || ''Серпухов'' || 127125 || [[1339]] || [[1374]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Sertolovo (Leningrad oblast).png|20px]] || [[Sertolova]] || ''Сертолово'' || 50447 || [[1936]] || [[1998]] || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | || [[Severobaikaļska]] || ''Северобайкальск'' || 24209 || [[1974]] || [[1980]] || [[Burjatija]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Severodvinsk.svg|20px]] || [[Severodvinska]] || ''Северодвинск'' || 187284 || [[1936]] || [[1938]] || [[Arhangeļskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Severo-Kurilsk rayon (Sakhalin oblast).png|20px]] || [[Severokuriļska]] || ''Северо-Курильск'' || 2487 || || [[1946]] || [[Sahalīnas apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Severomorsk (Murmansk oblast).png|20px]] || [[Severomorska]] || ''Североморск'' || 48977 || [[1896]] || [[1951]] || [[Murmanskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Severouralsk (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Severouraļska]] || ''Североуральск'' || 27560 || [[1758]] || [[1944]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Coat of Arms of Seversk.svg|20px]] || [[Severska (Krievija)|Severska]] || ''Северск'' || 108950 || [[1949]] || [[1954]] || [[Tomskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Sevsk (Bryansk oblast) (1781).png|20px]] || [[Sevska]] || ''Севск'' || 6931 || [[1146]] || || [[Brjanskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Sibai (Bashkortostan).png|20px]] || [[Sibaja]] || ''Сибай'' || 62562 || [[1913]] || [[1955]] || [[Baškortostāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Syktyvkar (Komi) (2005).png|20px]] || [[Siktivkara]] || ''Сыктывкар'' || 241982 || [[1780]] || [[1780]] || [[Komi]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Sim (Chelyabinsk oblast).png|20px]] || [[Sima]] || ''Сим'' || 13672 || [[1759]] || [[1942]] || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Coat of Arms of Sysert (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Siserta]] || ''Сысерть'' || 20764 || [[1732]] || [[1946]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Syzran coa.png|20px]] || [[Sizraņa]] || ''Сызрань'' || 176057 || [[1683]] || [[1796]] || [[Samaras apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[Attēls:Sjasstroy city coa.gif|20px]] || [[Sjastroja]] || ''Сясьстрой'' || 13637 || [[1927]] || [[1992]] || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Skopin (Ryazan oblast).png|20px]] || [[Skopina]] || ''Скопин'' || 28092 || [[1597]] || [[1778]] || [[Rjazaņas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | || [[Skvorodina]] || ''Сковородино'' || 9404 || [[1908]] || [[1927]] || [[Amūras apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Slantsevo (Leningrad oblast).png|20px]] || [[Slanci]] || ''Сланцы'' || 33154 || [[1934]] || [[1949]] || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Slavgorod (Altai krai).png|20px]] || [[Slavgoroda]] || ''Славгород'' || 31006 || [[1910]] || [[1914]] || [[Altaja novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Slavyansk-na-Kubani (Krasnodar krai) (12-2006).png|20px]] || [[Slavjanska pie Kubaņas]] || ''Славянск-на-Кубани'' || 65115 || [[1865]] || [[1958]] || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | [[File:Coat of Arms of Slavsk (Kaliningrad oblast).png|20px]] || [[Slavska]] || ''Славск'' || 4408 || [[1292]] || [[1946]] || [[Kaļiņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Slobodskoy (town).png|20px]] || [[Slobodska]] || ''Слободской'' || 33490 || [[1489]] || [[1780]] || [[Kirovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Slyudyanka coat of arms.jpg|20px]] || [[Sļudjanka]] || ''Слюдянка'' || 18567 || [[1899]] || [[1936]] || [[Irkutskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Smolensk (Smolensk oblast) (2001).png|20px]] || [[Smoļenska]] || ''Смоленск'' || 330961 || [[863]] || [[863]] || [[Smoļenskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Gerb Snezhinsk.svg|20px]] || [[Sņežinska]] || ''Снежинск'' || 49475 || [[1957]] || [[1993]] || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Coat of Arms of Snezhnogorsk (Murmansk oblast) (1992).png|20px]] || [[Sņežnogorska]] || ''Снежногорск'' || 12514 || [[1970]] || [[1980]] || [[Murmanskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | || [[Sobinka]] || ''Собинка'' || 18702 || [[1858]] || [[1939]] || [[Vladimiras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Sochi (Krasnodar krai).svg|20px]] || [[Soči]] || ''Сочи'' || 399673 || [[1838]] || || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | [[File:35 sokol.png|20px]] || [[Sokola]] || ''Сокол'' || 37723 || [[1615]] || [[1932]] || [[Vologdas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Solnech.png|20px]] || [[Solņečnogorska]] || ''Солнечногорск'' || 52775 || [[18. gadsimts]] || [[1938]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Soltsy.png|20px]] || [[Soļči]] || ''Сольцы'' || 9267 || [[1390]] || [[1914]] || [[Novgorodas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Soligalich (Kostroma oblast) (1779).png|20px]] || [[Soļigaļiča]] || ''Солигалич'' || 6129 || [[1335]] || [[1778]] || [[Kostromas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Новый герб Соликамска.jpg|20px]] || [[Soļikamska]] || ''Соликамск'' || 95828 || [[1430]] || [[1573]] || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | || [[Soļiļecka]] || ''Соль-Илецк'' || 27338 || [[1754]] || [[1865]] || [[Orenburgas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Solvychegodsk (Arkhangelsk oblast) (1780).png|20px]] || [[Soļvičegorska]] || ''Сольвычегодск'' || 2261 || [[14. gadsimts]] || [[1796]] || [[Arhangeļskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Sorochinsk (Orenburg oblast).gif|20px]] || [[Soročinska]] || ''Сорочинск'' || 28549 || [[1737]] || [[1945]] || [[Orenburgas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Sorsk (Khakassia).png|20px]] || [[Sorska]] || ''Сорск'' || 11496 || [[1940]].tie gadi || [[1966]] || [[Hakasija]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Sortavala (Karelia).png|20px]] || [[Sortavala]] || ''Сортавала'' || 18857 || [[1468]] || [[1632]] || [[Karēlija]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Sosensky (Kaluga oblast).png|20px]] || [[Sosenska]] || ''Сосенский'' || 11509 || [[1952]] || [[1991]] || [[Kalugas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Sosnogorsk (Komia).png|20px]] || [[Sosnogorska]] || ''Сосногорск'' || 27134 || [[1939]] || [[1955]] || [[Komi]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Sosnovy Bor (Leningrad oblast).png|20px]] || [[Sosnovijbora]] || ''Сосновый Бор'' || 67079 || [[1958]] || [[1973]] || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | || [[Sosnovka (Krievija)|Sosnovka]] || ''Сосновка'' || 11821 || [[1699]] || [[1962]] || [[Kirovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Sosnovoborsk (Krasnoyarsk krai).png|20px]] || [[Sosnovoborska]] || ''Сосновоборск'' || 35532 || [[1971]] || [[1985]] || [[Krasnojarskas novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Sovetsky (Khanty-Mansyisky AO).png|20px]] || [[Sovetska (Hantu-mansu autonomais apvidus-Jugra)|Sovetska]] || ''Советский'' || 28087 || [[1963]] || [[1996]] || [[Hantu-mansu autonomais apvidus-Jugra]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[Attēls:Gerb Sovetsk.png|20px]] || [[Sovetska (Kaļiņingradas apgabals)|Sovetska]] || ''Советск'' || 41630 || [[1385]] || [[1552]] || [[Kaļiņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Sovetsk (Kirov oblast).png|20px]] || [[Sovetska (Kirovas apgabals)|Sovetska]] || ''Советск'' || 15868 || [[12. gadsimts]] || [[1937]] || [[Kirovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | || [[Sovetska (Tulas apgabals)|Sovetska]] || ''Советск'' || 7363 || [[1949]] || [[1954]] || [[Tulas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | || [[Sovetskaja Gavaņa]] || ''Советская Гавань'' || 26174 || [[1853]] || [[1941]] || [[Habarovskas novads]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Spas-Demensk (Kaluga oblast) (2008).png|20px]] || [[Spasdemenska]] || ''Спас-Деменск'' || 4534 || [[1446]] || [[1917]] || [[Kalugas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Gerb Klepiki.png|20px]] || [[Spaskļepiki]] || ''Спас-Клепики'' || 5666 || [[16. gadsimts]] || [[1920]] || [[Rjazaņas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Bednodemianovsk (Penza oblast) (2001).png|20px]] || [[Spaska]] || ''Спасск'' || 7209 || [[17. gadsimts]] || [[1779]] || [[Penzas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Blason de Spassk 2003 (Primorsky kray).png|20px]] || [[Spaska-Daļņija]] || ''Спасск-Дальний'' || 42491 || [[1886]] || [[1917]] || [[Piejūras novads]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] |- | [[File:Coat of arms Spassk-Ryazansky.gif|20px]] || [[Spaska-Rjazanskija]] || ''Спасск-Рязанский'' || 6971 || [[1629]] || [[1778]] || [[Rjazaņas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Srednekolymsk (Yakutia).png|20px]] || [[Sredņekolimska]] || ''Среднеколымск'' || 3484 || [[1643]] || [[1775]] || [[Saha]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Sredneuralsk (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Sredņeuraļska]] || ''Среднеуральск'' || 21368 || [[1931]] || [[1966]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | || [[Sretenska]] || ''Сретенск'' || 6609 || [[1689]] || [[1926]] || [[Aizbaikāla novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Staraya Kupavna.png|20px]] || [[Staraja Kupavna]] || ''Старая Купавна'' || 22027 || [[14. gadsimts]] || [[2004]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Staraya Russa.svg|20px]] || [[Staraja Rusa]] || ''Старая Русса'' || 29979 || [[1167]] || || [[Novgorodas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Staritsa (Tver oblast) (1780).png|20px]] || [[Starica]] || ''Старица'' || 8265 || [[1297]] || || [[Tveras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Stary Oskol (Belgorod oblast)2008.svg|20px]] || [[Starijoskola]] || ''Старый Оскол'' || 220630 || [[1593]] || [[1596]] || [[Belgorodas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Starodub (Bryansk oblast) (1782).png|20px]] || [[Staroduba]] || ''Стародуб'' || 18895 || [[1080]] || || [[Brjanskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Stavropol (1994).png|20px]] || [[Stavropole]] || ''Ставрополь'' || 419816 || [[1777]] || [[1785]] || [[Stavropoles novads]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Sterlitamak (Bashkortostan).png|20px]] || [[Sterļitamaka]] || ''Стерлитамак'' || 277048 || [[1766]] || [[1781]] || [[Baškortostāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Strezhevoy coat of arms.png|20px]] || [[Streževoja]] || ''Стрежевой'' || 41553 || [[1966]] || [[1978]] || [[Tomskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | || [[Stroiteļa]] || ''Строитель'' || 24192 || [[1958]] || [[2000]] || [[Belgorodas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | || [[Struņina]] || ''Струнино'' || 14022 || [[1492]] || [[1938]] || [[Vladimiras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Stupino (Moscow oblast).png|20px]] || [[Stupina]] || ''Ступино'' || 66414 || [[1938]] || [[1938]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Sudogda (Vladimir oblast) (1781).png|20px]] || [[Sudogda]] || ''Судогда'' || 11023 || [[1552]] || [[1778]] || [[Vladimiras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Sudzha (Kursk oblast) (1780).png|20px]] || [[Sudža]] || ''Суджа'' || 5722 || [[1664]] || || [[Kurskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Sukhinichi (Kaluga oblast) (1842).png|20px]] || [[Suhiņiči]] || ''Сухиничи'' || 15602 || [[18. gadsimts]] || [[1840]] || [[Kalugas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Sukhoi Log (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Suhojloga]] || ''Сухой Лог'' || 34425 || [[1710]] || [[1943]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | || [[Suojervi]] || ''Суоярви'' || 9270 || [[16. gadsimts]] || [[1940]] || [[Karēlija]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Surazh (Bryansk oblast) (1782).png|20px]] || [[Suraža (Krievija)|Suraža]] || ''Сураж'' || 11186 || [[17. gadsimts]] || [[1781]] || [[Brjanskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Surgut.svg|20px]] || [[Surguta]] || ''Сургут'' || 332313 || [[1594]] || [[1594]] || [[Hantu-mansu autonomais apvidus-Jugra]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Coat of arms of Surovikino without a crown (2008).png|20px]] || [[Surovikina]] || ''Суровикино'' || 19641 || [[1744]] || [[1966]] || [[Volgogradas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | || [[Surska]] || ''Сурск'' || 6792 || [[1849]] || [[1953]] || [[Penzas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Susuman (Magadan oblast).png|20px]] || [[Susumana]] || ''Сусуман'' || 5157 || [[1938]] || [[1964]] || [[Magadanas apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] |- | || [[Suvorova]] || ''Суворов'' || 18015 || [[1949]] || [[1954]] || [[Tulas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Suzdal.png|20px]] || [[Suzdaļa]] || ''Суздаль'' || 10061 || [[999]] || [[1778]] || [[Vladimiras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Svetly (Kaliningrad oblast).png|20px]] || [[Svetlija]] || ''Светлый'' || 21790 || [[1640]] || [[1955]] || [[Kaļiņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Svetlogorsk (Kaliningrad oblast).png|20px]] || [[Svetlogorska]] || ''Светлогорск'' || 11522 || [[1258]] || [[1946]] || [[Kaļiņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Svetlograd (Stavropol krai).png|20px]] || [[Svetlograda]] || ''Светлоград'' || 38099 || [[1786]] || [[1965]] || [[Stavropoles novads]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Svetogorsk (Leningrad oblast).png|20px]] || [[Svetogorska]] || ''Светогорск'' || 15896 || || [[1887]] || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | || [[Svirska]] || ''Свирск'' || 13144 || [[18. gadsimts]] || [[1949]] || [[Irkutskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Svobodny (Amur oblast).png|20px]] || [[Svobodnija]] || ''Свободный'' || 56246 || [[1912]] || [[1912]] || [[Amūras apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Shatsk (Ryazan oblast) (1781).png|20px]] || [[Šacka]] || ''Шацк'' || 6307 || [[1553]] || || [[Rjazaņas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Shadrinsk (Kurgan oblast).png|20px]] || [[Šadrinska]] || ''Шадринск'' || 77215 || [[1662]] || [[1712]] || [[Kurgānas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | || [[Šagonara]] || ''Шагонар'' || 10905 || [[1888]] || [[1945]] || [[Tiva]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of arms of Shakhty.png|20px]] || [[Šahti]] || ''Шахты'' || 237407 || [[1805]] || || [[Rostovas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | || [[Šahtorska]] || ''Шахтёрск'' || 7351 || [[20. gadsimts]] || [[1947]] || [[Sahalīnas apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] |- | [[File:Герб городского округа город Шахунья (Нижегородская область).jpg|20px]] || [[Šahuņja]] || ''Шахунья'' || 20499 || [[1921]] || || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | || [[Šali]] || ''Шали'' || 50412 || || [[1990]] || [[Čečenija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]] |- | [[File:Coat of arms of Sharypovo.png|20px]] || [[Šaripova]] || ''Шарыпово'' || 37411 || [[18. gadsimts]] || [[1981]] || [[Krasnojarskas novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Sharya (Kostroma oblast).png|20px]] || [[Šarja]] || ''Шарья'' || 23785 || [[1906]] || [[1938]] || [[Kostromas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Shatura city coa.gif|20px]] || [[Šatura]] || ''Шатура'' || 33190 || [[1423]] || [[1936]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Schigry (Kursk oblast) (1780).png|20px]] || [[Ščigri]] || ''Щигры'' || 16227 || [[18. gadsimts]] || [[1779]] || [[Kurskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Schyokino (Tula oblast).png|20px]] || [[Ščokina]] || ''Щёкино'' || 58531 || [[1870]] || [[1938]] || [[Tulas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Shchelkovo (Moscow oblast).png|20px]] || [[Ščolkova]] || ''Щёлково'' || 116366 || [[16. gadsimts]] || || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Schuche (2012).gif|20px]] || [[Ščučje]] || ''Щучье'' || 10577 || [[1750]] || [[1945]] || [[Kurgānas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Lob Coats of arms Shebekino.svg|20px]] || [[Šebekina]] || ''Шебекино'' || 43585 || [[1713]] || [[1938]] || [[Belgorodas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Shelehov (Irkutsk oblast).png|20px]] || [[Šeļehova (Irkutskas apgabals)|Šeļehova]] || ''Шелехов'' || 46775 || [[1953]] || [[1962]] || [[Irkutskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Shenkursk (Arkhangelsk oblast) (1780).png|20px]] || [[Šenkurska]] || ''Шенкурск'' || 5161 || [[1137]] || [[1780]] || [[Arhangeļskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Sychyovka (Sychyovsk Smolensk oblast) (1780).png|20px]] || [[Sičovka]] || ''Сычёвка'' || 8212 || [[1488]] || [[1776]] || [[Smoļenskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Shikhany (Saratov oblast).svg|20px]] || [[Šihaņi]] || ''Шиханы'' || 6045 || [[1928]] || [[1996]] || [[Saratovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Shilka (Chita oblast).png|20px]] || [[Šilka]] || ''Шилка'' || 13292 || [[1765]] || || [[Aizbaikāla novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | || [[Šimanovska]] || ''Шимановск'' || 19116 || [[1910]] || [[1950]] || [[Amūras apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Shlisselburg (Leningrad oblast).png|20px]] || [[Šliselburga]] || ''Шлиссельбург'' || 14554 || [[1323]] || [[1780]] || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of arms of Shuya (Ivanovo oblast).svg|20px]] || [[Šuja]] || ''Шуя'' || 58570 || [[1539]] || [[1539]] || [[Ivanovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Shumerlya (Chuvashia) (1976).png|20px]] || [[Šumerļa]] || ''Шумерля'' || 30536 || [[1916]] || [[1937]] || [[Čuvašija]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of arms of Shumikha (2005).png|20px]] || [[Šumiha]] || ''Шумиха'' || 17593 || [[1892]] || [[1944]] || [[Kurgānas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Taganrog.png|20px]] || [[Taganroga]] || ''Таганрог'' || 253587 || [[1698]] || [[1775]] || [[Rostovas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | [[File:Taiga coat of arms.png|20px]] || [[Taiga (pilsēta)|Taiga]] || ''Тайга'' || 25122 || [[1896]] || [[1911]] || [[Kemerovas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of arms of tayshet.png|20px]] || [[Taišeta]] || ''Тайшет'' || 33836 || [[1897]] || [[1938]] || [[Irkutskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Taldom (Moscow oblast).png|20px]] || [[Taldoma]] || ''Талдом'' || 13325 || [[1677]] || [[1929]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Talitsa (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Taļiča]] || ''Талица'' || 16081 || [[1732]] || [[1942]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Tambov (Tambov oblast) (1781).png|20px]] || [[Tambova]] || ''Тамбов'' || 284972 || [[1636]] || [[1719]] || [[Tambovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Gerb tara fin.png|20px]] || [[Tara]] || ''Тара'' || 27839 || [[1594]] || || [[Omskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Tarko-Sale (Yamalo-Nenetsky AO).png|20px]] || [[Tarkosaļe]] || ''Тарко-Сале'' || 21151 || [[1932]] || [[2004]] || [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Coat of Arms of Tarusa (Kaluga oblast) (1777).png|20px]] || [[Tarusa]] || ''Таруса'' || 9441 || [[1246]] || [[1776]] || [[Kalugas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of arms of Tastagol.png|20px]] || [[Taštagola]] || ''Таштагол'' || 22953 || [[1939]] || [[1963]] || [[Kemerovas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | || [[Tatarska]] || ''Татарск'' || 24165 || [[1894]] || [[1911]] || [[Novosibirskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Tavda (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Tavda]] || ''Тавда'' || 34270 || [[1910]] || [[1937]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | || [[Teberda]] || ''Теберда'' || 8776 || [[1868]] || [[1971]] || [[Karačaja-Čerkesija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]] |- | [[File:Gerb-Teikovo.jpg|20px]] || [[Teikova]] || ''Тейково'' || 33782 || [[17. gadsimts]] || [[1918]] || [[Ivanovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Temnikov (Mordovia) (1781).png|20px]] || [[Temņikova]] || ''Темников'' || 6689 || [[1536]] || || [[Mordvija]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Temryuk (Krasnodar krai).png|20px]] || [[Temrjuka]] || ''Темрюк'' || 38780 || || [[1860]] || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | || [[Tereka (pilsēta)|Tereka]] || ''Терек'' || 19446 || [[1876]] || [[1967]] || [[Kabarda-Balkārija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]] |- | || [[Tetjuši]] || ''Тетюши'' || 11419 || [[1578]] || [[1781]] || [[Tatarstāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Tikhoretsk (Krasnodar krai).png|20px]] || [[Tihorecka]] || ''Тихорецк'' || 59981 || [[1874]] || [[1926]] || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Tikhvin (Leningrad oblast) (1773).png|20px]] || [[Tihvina]] || ''Тихвин'' || 58289 || [[1383]] || [[1773]] || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Timashevsk.png|20px]] || [[Timašovska]] || ''Тимашёвск'' || 52953 || [[1794]] || [[1966]] || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | [[File:Coat of Arms of Tynda (Amur oblast) (2006).png|20px]] || [[Tinda]] || ''Тында'' || 34169 || [[1907]] || [[1975]] || [[Amūras apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] |- | || [[Tirniauza]] || ''Тырныауз'' || 20492 || [[1934]] || [[1955]] || [[Kabarda-Balkārija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]] |- | [[File:Coat of Arms of Tyukalinsk.png|20px]] || [[Tjukaļinska]] || ''Тюкалинск'' || 10695 || [[1759]] || [[1823]] || [[Omskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Tyumen (Tyumen oblast) (2005).png|20px]] || [[Tjumeņa]] || ''Тюмень'' || 679861 || [[1586]] || || [[Tjumeņas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Coat of Arms of Tobolsk (Tyumen oblast) (2007).png|20px]] || [[Toboļska]] || ''Тобольск'' || 98052 || [[1587]] || [[1587]] || [[Tjumeņas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Coat of Arms of Toguchin (Novosibirsk oblast).png|20px]] || [[Togučina]] || ''Тогучин'' || 21663 || [[1867]] || [[1945]] || [[Novosibirskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Togliatti (Samara oblast) small.png|20px]] || [[Toljati]] || ''Тольятти'' || 718127 || [[1737]] || [[1780]] || [[Samaras apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Tomarinsky rayon (Sakhalin oblast).png|20px]] || [[Tomari]] || ''Томари'' || 4033 || [[1870]] || [[1946]] || [[Sahalīnas apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] |- | || [[Tommota]] || ''Томмот'' || 7508 || [[1923]] || [[1923]] || [[Saha]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] |- | [[File:Tomsk city coat of arms.png|20px]] || [[Tomska]] || ''Томск'' || 557179 || [[1604]] || [[1629]] || [[Tomskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Topki coat of arms.png|20px]] || [[Topki]] || ''Топки'' || 28044 || [[1914]] || [[1933]] || [[Kemerovas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Toropets (Tver oblast).png|20px]] || [[Toropeca]] || ''Торопец'' || 12290 || [[1074]] || || [[Tveras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Torzhok (Tver oblast).png|20px]] || [[Toržoka]] || ''Торжок'' || 46950 || [[9. gadsimts]] || || [[Tveras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | || [[Tosno]] || ''Тосно'' || 39320 || [[1500]] || [[1963]] || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Totma (Vologda oblast).png|20px]] || [[Totjma]] || ''Тотьма'' || 9862 || [[1137]] || [[1780]] || [[Vologdas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Tryokhgorny (Chelyabinsk oblast).png|20px]] || [[Trjohgornija]] || ''Трёхгорный'' || 32789 || [[1952]] || [[1955]] || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Coat of Arms of Troitsk (Chelyabinsk oblast).png|20px]] || [[Troicka (Čeļabinskas apgabals)|Troicka]] || ''Троицк'' || 77176 || [[1743]] || [[1784]] || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Coat of Arms of Trubchevsk (Oryol oblast) (1781).png|20px]] || [[Trubčevska]] || ''Трубчевск'' || 14073 || [[975]] || || [[Brjanskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Tuapse (Krasnodar krai).png|20px]] || [[Tuapse]] || ''Туапсе'' || 63185 || [[1838]] || || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | [[File:Coat of Arms of Tuimazy rayon (Bashkortostan).png|20px]] || [[Tuimazi]] || ''Туймазы'' || 67587 || [[1912]] || [[1960]] || [[Baškortostāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Tula.png|20px]] || [[Tula]] || ''Ту́ла'' || 490508 || [[1146]] || || [[Tulas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Tulun (Irkutsk oblast).png|20px]] || [[Tuluna]] || ''Тулун'' || 42330 || [[1735]] || [[1927]] || [[Irkutskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | || [[Turana (Tiva)|Turana]] || ''Туран'' || 4873 || [[1885]] || [[1945]] || [[Tiva]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Turinsk (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Turinska]] || ''Туринск'' || 17277 || [[1600]] || || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Tutaev gerb vector.svg|20px]] || [[Tutajeva]] || ''Тутаев'' || 40380 || [[13. gadsimts]] || [[1777]] || [[Jaroslavļas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Tver (Tver oblast).png|20px]] || [[Tvera]] || ''Тверь'' || 411042 || [[1135]] || || [[Tveras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | || [[Učali]] || ''Учалы'' || 37681 || [[1955]] || [[1963]] || [[Baškortostāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Udachny coat of arms (2009).png|20px]] || [[Udačnija]] || ''Удачный'' || 11674 || [[1967]] || [[1987]] || [[Saha]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Udomlya (Tver oblast).png|20px]] || [[Udomļa]] || ''Удомля'' || 29405 || [[1478]] || [[1981]] || [[Tveras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of arms of Ufa.svg|20px]] || [[Ufa]] || ''Уфа'' || 1096702 || [[1574]] || [[1586]] || [[Baškortostāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Uglegorsk (Sakhalin oblast).png|20px]] || [[Ugļegorska (Krievija)|Ugļegorska]] || ''Углегорск'' || 9597 || [[20. gadsimts]] || [[1946]] || [[Sahalīnas apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Uglich (Yaroslavl oblast).png|20px]] || [[Ugļiča]] || ''Углич'' || 32766 || [[937]] || || [[Jaroslavļas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Ukhta (Komia) (1979).png|20px]] || [[Uhta]] || ''Ухта'' || 99155 || [[1929]] || [[1943]] || [[Komi]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | || [[Ujara]] || ''Уяр'' || 12 319 || [[1760]] || [[1944]] || [[Krasnojarskas novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[Attēls:Gerb u u.jpg|20px]] || [[Ulanude]] || ''Улан-Удэ'' || 421453 || [[1666]] || [[1690]] || [[Burjatija]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Ulyanovsk.png|20px]] || [[Uļjanovska]] || ''Ульяновск'' || 616672 || [[1648]] || [[1780]] || [[Uļjanovskas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Unecha (Bryansk oblast) (1986).png|20px]] || [[Uņeča]] || ''Унеча'' || 24946 || [[1887]] || [[1940]] || [[Brjanskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Uray.svg|20px]] || [[Uraja]] || ''Урай'' || 39893 || [[1922]] || [[1965]] || [[Hantu-mansu autonomais apvidus-Jugra]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | || [[Ureņa]] || ''Урень'' || 12066 || [[1719]] || [[1973]] || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Uryupinsk 1994.png|20px]] || [[Urjupinska]] || ''Урюпинск'' || 39548 || [[1618]] || [[1929]] || [[Volgogradas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | || [[Urusmartana]] || ''Урус-Мартан'' || 54248 || || [[1990]] || [[Čečenija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]] |- | [[File:Coat of Arms of Urzhum.png|20px]] || [[Uržuma]] || ''Уржум'' || 10080 || [[1584]] || [[1796]] || [[Kirovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Usinsk (Komia).png|20px]] || [[Usinska]] || ''Усинск'' || 39831 || [[1966]] || [[1984]] || [[Komi]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Usman (Lipetsk oblast) (1781).png|20px]] || [[Usmaņa]] || ''Усмань'' || 19432 || [[1645]] || [[1779]] || [[Ļipeckas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | || [[Usoļe]] || ''Усолье'' || 5814 || [[1606]] || [[1940]] || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Ussolie-Sibirskoye (Irkutsk oblast).png|20px]] || [[Usoļje-Sibirska]] || ''Усолье-Сибирское'' || 80 331 || [[1669]] || [[1925]] || [[Irkutskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | || [[Ustjdžeguta]] || ''Усть-Джегута'' || 29665 || || [[1975]] || [[Karačaja-Čerkesija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]] |- | [[File:Coat of Arms of Ust-Ilimsk (Irkutsk oblast).png|20px]] || [[Ustjiļimska]] || ''Усть-Илимск'' || 83635 || [[1966]] || [[1973]] || [[Irkutskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Ust-Kut 2009.png|20px]] || [[Ustjkuta]] || ''Усть-Кут'' || 43552 || [[1631]] || [[1954]] || [[Irkutskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Ust labinsk city coa 2010.gif|20px]] || [[Ustjlabinska]] || ''Усть-Лабинск'' || 42355 || [[1794]] || [[1958]] || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | [[File:Coat of arms of Ustyuzhna and Ustugnovsky District (Vologda Region).gif|20px]] || [[Ustjužna]] || ''Устюжна'' || 8942 || [[1252]] || || [[Vologdas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Ust-Katav (Chelyabinsk oblast).png|20px]] || [[Ustkatava]] || ''Усть-Катав'' || 23064 || [[1758]] || [[1942]] || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Coat of Arms of Ussuriysk (Primorsky kray).png|20px]] || [[Usurijska]] || ''Уссурийск'' || 166819 || [[1866]] || [[1898]] || [[Piejūras novads]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] |- | || [[Uvarova]] || ''Уварово'' || 25064 || [[1699]] || [[1966]] || [[Tambovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Uzlovaya (Tula oblast).png|20px]] || [[Uzlovaja]] || ''Узловая'' || 53316 || [[1873]] || [[1877]] || [[Tulas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | || [[Užura]] || ''Ужур'' || 15483 || [[1760]] || [[1953]] || [[Krasnojarskas novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Valday (Novgorod oblast).png|20px]] || [[Valdaja]] || ''Валдай'' || 14758 || [[1495]] || [[1770]] || [[Novgorodas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Valuyki (Belgorod oblast).svg|20px]] || [[Valuiki]] || ''Валуйки'' || 34437 || [[1593]] || [[1797]] || [[Belgorodas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Velizh.png|20px]] || [[Veļiža]] || ''Велиж'' || 7188 || [[1536]] || [[1776]] || [[Smoļenskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Velikie Luki (Pskov oblast).png|20px]] || [[Veļikije Luki]] || ''Великие Луки'' || 96514 || [[1166]] || [[1777]] || [[Pleskavas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Veliky Novgorod.svg|20px]] || [[Veļikijnovgoroda]] || ''Великий Новгород'' || 219971 || [[862]] || || [[Novgorodas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Velikiy Ustyug (Vologda oblast) (2000).png|20px]] || [[Veļikijustjuga]] || ''Великий Устюг'' || 31983 || [[1147]] || || [[Vologdas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Velsk (Arkhangelsk oblast) (1780).png|20px]] || [[Veļska]] || ''Вельск'' || 23126 || [[1137]] || [[1780]] || [[Arhangeļskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Venyov (Tula oblast).png|20px]] || [[Veņova]] || ''Венёв'' || 14244 || [[1371]] || [[1777]] || [[Tulas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Verea2.gif|20px]] || [[Vereja]] || ''Верея'' || 5297 || [[1371]] || || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | || [[Vereščagina]] || ''Верещагино'' || 22448 || [[1898]] || [[1942]] || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Verkhnyaya Pyshma (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Verhņaja Pišma]] || ''Верхняя Пышма'' || 64113 || [[1821]] || [[1946]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Coat of Arms of Verkhnyaya Salda (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Verhņaja Salda]] || ''Верхняя Салда'' || 44404 || [[1778]] || [[1938]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Coat of Arms of Verkhnyaya Tura (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Verhņaja Tura]] || ''Верхняя Тура'' || 9166 || [[1737]] || [[1941]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Coat of Arms of Verkhneuralsk (Chelyabinsk oblast).png|20px]] || [[Verhņeuraļska]] || ''Верхнеуральск'' || 9342 || [[1734]] || [[1781]] || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Coat of Arms of Verkhny Ufaley (Chelyabinsk oblast).png|20px]] || [[Verhņijufaleja]] || ''Верхний Уфалей'' || 29096 || [[1761]] || [[1941]] || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | || [[Verhņitagila]] || ''Верхний Тагил'' || 11365 || [[1716]] || [[1966]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Coat of Arms of Verkhoyansk (Yakutia) soviet.png|20px]] || [[Verhojanska]] || ''Верхоянск'' || 1173 || [[1638]] || [[1817]] || [[Saha]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Verkhoturie (Sverdlovsk oblast) coat ot arms.png|20px]] || [[Verhoturje]] || ''Верхотурье'' || 8771 || [[1597]] || [[1597]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Coat of Arms of Vesegonsk (Tver oblast).png|20px]] || [[Vesjegonska]] || ''Весьегонск'' || 6625 || [[1564]] || [[1776]] || [[Tveras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Vetluga (Nizhny Novgorod oblast) (1779).png|20px]] || [[Vetluga]] || ''Ветлуга'' || 8555 || [[1606]] || [[1778]] || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Vyborg.svg|20px]] || [[Viborga]] || ''Выборг'' || 80265 || [[1293]] || [[1403]] || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Vichuga.png|20px]] || [[Vičuga]] || ''Вичуга'' || 36100 || [[1925]] || [[1925]] || [[Ivanovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Герб Города Видное 2014-03-24 15-51.png|20px]] || [[Vidnoje]] || ''Видное'' || 57358 || [[1949]] || [[1965]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | || [[Vihorevka]] || ''Вихоревка'' || 21767 || [[1947]] || [[1966]] || [[Irkutskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of arms of Vyksa.png|20px]] || [[Viksa]] || ''Выкса'' || 54163 || [[1757]] || [[1934]] || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coats of Arms of Viluchinsk.svg|20px]] || [[Viļučinska]] || ''Вилючинск'' || 21602 || [[1968]] || [[1968]] || [[Kamčatkas novads]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Viluysk (Yakutia).png|20px]] || [[Viļujska]] || ''Вилюйск'' || 10559 || [[1634]] || [[1783]] || [[Saha]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Vysotskoe GP.png|20px]] || [[Visocka]] || ''Высоцк'' || 1155 || [[1532]] || [[1940]] || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Vysokovsk (Moscow oblast) (1997).png|20px]] || [[Visokovska]] || ''Высоковск'' || 10659 || [[1864]] || [[1940]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Vyshny Volochek (Tver oblast).png|20px]] || [[Višņijvoločoka]] || ''Вышний Волочёк'' || 49391 || [[1471]] || [[1770]] || [[Tveras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Vytegra (Vologda oblast) (1781).png|20px]] || [[Viterga]] || ''Вытегра'' || 10308 || [[1496]] || [[1773]] || [[Vologdas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Vyatskie Polyany (Kirov oblast).png|20px]] || [[Vjatskije Poļani]] || ''Вятские Поляны'' || 33584 || [[1596]] || || [[Kirovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | || [[Vjazemskija]] || ''Вяземский'' || 13881 || [[1894]] || [[1951]] || [[Habarovskas novads]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Vyazma (Smolensk oblast) (1780).png|20px]] || [[Vjazma]] || ''Вязьма'' || 54754 || [[1239]] || [[1776]] || [[Smoļenskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Vyazniki (Vladimir oblast) (1781).png|20px]] || [[Vjazņiki]] || ''Вязники'' || 38661 || [[1608]] || [[1778]] || [[Vladimiras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of arms of Vladikavkaz.png|20px]] || [[Vladikaukāza]] || ''Владикавказ'' || 308285 || [[1784]] || [[1931]] || [[Ziemeļosetija-Alānija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Vladimir (1781).png|20px]] || [[Vladimira]] || ''Владимир'' || 350087 || [[990]] || || [[Vladimiras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Gerbvlad2012.jpg|20px]] || [[Vladivostoka]] || ''Владивосток'' || 603244 || [[1860]] || [[1880]] || [[Piejūras novads]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Volchansk (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Volčanska]] || ''Волчанск'' || 9534 || || [[1956]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Coat of Arms of Volgodonsk (Rostov oblast).png|20px]] || [[Volgodonska]] || ''Волгодонск'' || 170074 || [[1950]] || [[1956]] || [[Rostovas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | [[File:Coat of arms of Volgograd city.svg|20px]] || [[Volgograda]] || ''Волгоград'' || 1017985 || [[1579]] || [[1780]] || [[Volgogradas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | [[File:Coat of Arms of Volgorechensk (Kostroma oblast).svg|20px]] || [[Volgorečenska]] || ''Волгореченск'' || 16768 || [[1964]] || [[1994]] || [[Kostromas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | || [[Volhova (pilsēta)|Volhova]] || ''Волхов'' || 46589 || [[1918]] || [[1933]] || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | || [[Volodarska]] || ''Володарск'' || 10074 || || [[1956]] || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Vologda (Vologda oblast) (1780).png|20px]] || [[Vologda]] || ''Вологда'' || 308172 || [[1147]] || || [[Vologdas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Volokolamsk (Moscow oblast).png|20px]] || [[Volokolamska]] || ''Волоколамск'' || 21692 || [[1135]] || || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Volosovo (Leningrad oblast).png|20px]] || [[Volosova]] || ''Волосово'' || 12179 || [[1870]] || [[1999]] || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Volzhsk (Mariy El).jpg|20px]] || [[Volžska (Marijela)|Volžska]] || ''Волжск'' || 54872 || [[1940]] || [[1940]] || [[Marijela]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Volzhsky (Volgograd oblast).png|20px]] || [[Volžska]] || ''Волжский'' || 326841 || [[1951]] || [[1954]] || [[Volgogradas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | [[File:Coat of Arms of Vorkuta (Komia) (1971).png|20px]] || [[Vorkuta]] || ''Воркута'' || 61638 || [[1936]] || [[1943]] || [[Komi]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of arms of Voronezh.png|20px]] || [[Voroņeža]] || ''Воронеж'' || 1014610 || [[1586]] || [[1779]] || [[Voroņežas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | || [[Vorsma]] || ''Ворсма'' || 10989 || [[16. gadsimts]] || [[1955]] || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:50voskresensk g.png|20px]] || [[Voskresenska]] || ''Воскресенск'' || 93521 || [[1862]] || [[1938]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Votkinsk (Udmurtia).png|20px]] || [[Votkincka]] || ''Воткинск'' || 98045 || [[1759]] || [[1935]] || [[Udmurtija]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[Attēls:Mo gorod vsevolozhsk.svg|20px]] || [[Vsevoložska]] || ''Всеволожск'' || 64368 || [[1892]] || [[1963]] || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | || [[Vutkila]] || ''Вуктыл'' || 11198 || [[1964]] || [[1984]] || [[Komi]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Zadonsk (Lipetsk oblast) (1781).png|20px]] || [[Zadonska]] || ''Задонск'' || 9565 || [[1615]] || [[1779]] || [[Ļipeckas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Zainsk (Tatarstan).png|20px]] || [[Zainska]] || ''Заинск'' || 41242 || [[1656]] || [[1978]] || [[Tatarstāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | || [[Zakamenska]] || ''Закаменск'' || 11455 || [[1934]] || [[1944]] || [[Burjatija]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Zaozyorny (Krasnoyarsk krai).png|20px]] || [[Zaozjornija]] || ''Заозёрный'' || 10276 || [[1776]] || [[1948]] || [[Krasnojarskas novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Zaozyorsk (Murmansk oblast) proposal.png|20px]] || [[Zaozjorska]] || ''Заозёрск'' || 9860 || [[1958]] || || [[Murmanskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | || [[Zapadnaja Dvina]] || ''Западная Двина'' || 8630 || [[1900]] || [[1937]] || [[Tveras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Zapolyarny (Murmansk oblast).jpg|20px]] || [[Zapoļarnija]] || ''Заполярный'' || 15424 || [[1956]] || [[1963]] || [[Murmanskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Герб городского поселения Зарайск.gif|20px]] || [[Zarajska]] || ''Зарайск'' || 24142 || [[1146]] || [[1778]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Zarechny (Penza oblast).png|20px]] || [[Zarečnija (Penzas apgabals)|Zarečnija]] || ''Заречный'' || 64095 || [[1958]] || [[1958]] || [[Penzas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Zarechny (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Zarečnija (Sverdlovskas apgabals)|Zarečnija]] || ''Заречный'' || 27351 || [[1955]] || [[1992]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Zarinsk coat of arms.png|20px]] || [[Zarinska]] || ''Заринск'' || 47586 || [[1979]] || [[1979]] || [[Altaja novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | || [[Zavitinska]] || ''Завитинск'' || 10952 || [[1906]] || [[1954]] || [[Amūras apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] |- | [[File:Zavodoukovsk Coat of arms.jpg|20px]] || [[Zavodoukovska]] || ''Заводоуковск'' || 25278 || [[1729]] || [[1960]] || [[Tjumeņas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | [[File:Zavolzh.png|20px]] || [[Zavolžje]] || ''Заволжье'' || 39344 || [[1947]] || [[1964]] || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Zavolzhsk.png|20px]] || [[Zavolžska]] || ''Заволжск'' || 11239 || [[19. gadsimts]] || [[1954]] || [[Ivanovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Zeya (Amur oblast).png|20px]] || [[Zeja]] || ''Зея'' || 24082 || [[1879]] || [[1906]] || [[Amūras apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Zelenodolsk (Tatarstan).png|20px]] || [[Zeļenodoļska]] || ''Зеленодольск'' || 98120 || [[1865]] || [[1932]] || [[Tatarstāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Zelenogorsk (Krasnoyarsk krai).png|20px]] || [[Zeļenogorska]] || ''Зеленогорск'' || 64343 || [[1956]] || || [[Krasnojarskas novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | || [[Zeļenogradska]] || ''Зеленоградск'' || 13592 || [[1252]] || || [[Kaļiņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Coat of Arms of Zelenokumsk.png|20px]] || [[Zeļenokumska]] || ''Зеленокумск'' || 35625 || [[1781]] || [[1965]] || [[Stavropoles novads]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | || [[Zernograda]] || ''Зерноград'' || 25833 || [[1929]] || [[1951]] || [[Rostovas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | [[File:Zima g.gif|20px]] || [[Zima]] || ''Зима'' || 31523 || [[1743]] || [[1922]] || [[Irkutskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Zlatoust.svg|20px]] || [[Zlatousta]] || ''Златоуст'' || 170920 || [[1754]] || [[1865]] || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] |- | || [[Zlinka]] || ''Злынка'' || 5490 || [[1702]] || [[1925]] || [[Brjanskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Zmeinogorsk Coat of Arms.jpg|20px]] || [[Zmeinogorska]] || ''Змеиногорск'' || 10617 || [[1736]] || [[1952]] || [[Altaja novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:RUS Знаменск COA.gif|20px]] || [[Znamenska]] || ''Знаменск'' || 27021 || [[1948]] || [[1962]] || [[Astrahaņas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | [[File:Coat of Arms of Zubtsov (Tver oblast).png|20px]] || [[Zubcova]] || ''Зубцов'' || 6590 || [[1216]] || [[1216]] || [[Tveras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | || [[Zujevka]] || ''Зуевка'' || 10945 || [[1898]] || [[1944]] || [[Kirovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Zvenigorod (Moscow oblast).png|20px]] || [[Zveņigoroda]] || ''Звенигород'' || 18183 || [[1152]] || [[1781]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | || [[Zveņigova]] || ''Звенигово'' || 11729 || [[1860]] || [[1974]] || [[Marijela]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Coat of Arms of Zverevo (Rostov oblast).png|20px]] || [[Zvereva]] || ''Зверево'' || 20974 || [[1819]] || [[1989]] || [[Rostovas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | [[File:Coat of Arms of Zheleznogorsk (Kursk oblast).png|20px]] || [[Železnogorska]] || ''Железногорск'' || 97601 || [[1957]] || [[1962]] || [[Kurskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Zheleznovodsk (Stavropol kray).png|20px]] || [[Želežnogorska]] || ''Железноводск'' || 24438 || [[1810]] || [[1917]] || [[Stavropoles novads]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] |- | [[File:Zhelegorsk ilimski gerb.png|20px]] || [[Želežnogorska-Iļimska]] || ''Железногорск-Илимский'' || 24505 || [[1948]] || [[1965]] || [[Irkutskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Zheleznodorozhny (Moscow oblast).png|20px]] || [[Žeļeznodorožnija]] || ''Железнодорожный'' || 146251 || [[1861]] || [[1952]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Zheleznogorsk.svg|20px]] || [[Žeļeznogorska]] || ''Железногорск'' || 84930 || [[1950]] || [[1954]] || [[Krasnojarskas novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] |- | [[File:Coat of Arms of Zherdevka (Tambov oblast).png|20px]] || [[Žerdevka]] || ''Жердевка'' || 14748 || [[1745]] || [[1954]] || [[Tambovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Zhigulyovsk (Samara oblast).png|20px]] || [[Žiguļovska]] || ''Жигулёвск'' || 55559 || [[1949]] || [[1952]] || [[Samaras apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] |- | [[File:Г Жирновск герб.jpg|20px]] || [[Žirnovska]] || ''Жирновск'' || 16414 || [[18. gadsimts]] || [[1958]] || [[Volgogradas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]] |- | [[File:Coat of Arms of Zhizdra (Kaluga oblast).png|20px]] || [[Žizdra]] || ''Жиздра'' || 5433 || [[1146]] || [[1777]] || [[Kalugas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Coat of Arms of Zhukov (Kaluga oblast).png|20px]] || [[Žukova (pilsēta)|Žukova]] || ''Жуков'' || 12014 || [[17. gadsimts]] || [[1996]] || [[Kalugas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Герб города Жуковка.jpg|20px]] || [[Žukovka]] || ''Жуковка'' || 17376 || [[1867]] || [[1962]] || [[Brjanskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |- | [[File:Герб Жуковского (города Московской области).svg|20px]] || [[Žukovska]] || ''Жуковский'' || 107552 || || [[1947]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] |} === ''Krimas federālais apgabals'' === Šīs 17 [[pilsēta]]s ''de iure'' atrodas [[Ukraina|Ukrainā]], neraugoties uz izmaiņām, kas veiktas pēc [[Krimas okupācija]]s. {| class="sortable wikitable" ! Ģerbonis !! Pilsēta !! Nosaukums<br/><small>([[ukraiņu valoda|ukraiņu valodā]])</small>!!Nosaukums<br/><small>([[krievu valoda|krievu valodā]])</small> !! Dibināta !! Pilsētas<br/>tiesības no !! Iedz.sk.<br/>(2014)<ref>Krimas (Ukrainas) iedzīvotāju skaits pa pilsētām (2014. gada 30. aprīlis) http://database.ukrcensus.gov.ua/PXWEB2007/ukr/publ_new1/index.asp</ref> !! Administratīvā vienība |- | [[Attēls:Alupka gerb new.png|25px]] || [[Alupka]] || ''Алýпка'' || ''Алупка'' || 8528 || || || [[Krimas Republika]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Alushta.png|25px]] || [[Alušta]] || ''Алушта'' || ''Алушта'' || 28295 || [[6. gadsimts]] || [[1902]] || [[Krimas Republika]] |- | [[Attēls:Armyansk COA.png|25px]] || [[Armjanska]] || ''Армянськ'' || ''Армянск'' || 22286 || [[1736]] || [[1993]] || [[Krimas Republika]] |- | [[Attēls:Герб Бахчисарая.jpg|25px]] || [[Bahčisaraja]] || ''Бахчисарáй'' || ''Бахчисарай'' || 26651 || [[1532]] || || [[Krimas Republika]] |- | [[Attēls:Bilogirsk big gerb.png|25px]] || [[Bilohirska]] || ''Білогірськ'' || ''Белогорск'' || 18252 || || || [[Krimas Republika]] |- | [[Attēls:UHT Dzhankoi.svg|25px]] || [[Džankoja]] || ''Джанкой'' || ''Джанкой'' || 35260 || || || [[Krimas Republika]] |- | [[Attēls:UHT Yevpatoriia, Crimea, Ukraine.svg|25px]] || [[Eipatorija]] || ''Євпаторія'' || ''Евпатория'' || 107040 || || || [[Krimas Republika]] |- | [[Attēls:Feodos s.png|25px]] || [[Feodosija]] || ''Феодосія'' || ''Феодосия'' || 69040 || || || [[Krimas Republika]] |- | [[Attēls:COA Yalta, Krym.svg|25px]] || [[Jalta]] || ''Ялта'' || ''Ялта'' || 78200 || [[1154]] || [[1838]] || [[Krimas Republika]] |- | [[Attēls:Kerch-COA.png|25px]] || [[Kerča]] || ''Керч'' || ''Керчь'' || 145920 || || || [[Krimas Republika]] |- | [[Attēls:COA Krasnoperekopsk.svg|25px]] || [[Krasnoperekopska]] || ''Красноперекопськ'' || ''Красноперекопск'' || 29560 || [[1932]] || [[1966]] || [[Krimas Republika]] |- | [[Attēls:COA Saky, Crimea, Ukraine.svg|25px]] || [[Saki]] || ''Саки'' || ''Саки'' || 22503 || || [[1952]] || [[Krimas Republika]] |- | [[Attēls:Sevastopol-COA.png|25px]] || [[Sevastopole]] || ''Севастополь'' || ''Севастополь'' || 348513 || || [[1783]] || [[Sevastopole]] |- | [[Attēls:COA Simferopol.svg|25px]] || [[Simferopole]] || ''Сімферополь'' || ''Симферополь'' || 330500 || [[1508]] || || [[Krimas Republika]] |- | [[Attēls:St krmd s.png|25px]] || [[Starijkrima]] || ''Старий Крим'' || ''Старый Крым'' || 9478 || || || [[Krimas Republika]] |- ||| [[Sudaka]] || ''Судак'' || ''Судак'' || 15532 || || || [[Krimas Republika]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Shcholkine.jpg|25px]] || [[Ščolkine]] || ''Щолкіне'' || ''Щёлкино'' || 11169 || [[1978]] || || [[Krimas Republika]] |} == Karte == Šajā kartē norādītas 50 lielākās Krievijas Federācijas pilsētas (ņemot vērā 2014. gada iedz.sk.) atrašanās vietas {{VietasKarte+|Krievija|width=1100 |float=center|caption = [[Krievijas Federācija]]s 50 lielāko pilsētu izvietojums ('''treknrakstā''' — galvaspilsēta)| |places = {{VietasKarte~|Krievija|lat=55.75|long=37.616667|position = top |label='''[[Maskava]]'''}} {{VietasKarte~|Krievija|lat=59.95|long=30.316667|position = top |label=[[Sanktpēterburga]]}} {{VietasKarte~|Krievija|lat=55.016667|long=82.916667|position = left |label=[[Novosibirska]]}} {{VietasKarte~|Krievija|lat=56.833333|long=60.583333|position = right |label=[[Jekaterinburga]]}} {{VietasKarte~|Krievija|lat=56.3112|long=43.9308|position = right |label=[[Ņižņijnovgoroda]]}} {{VietasKarte~|Krievija|lat= 55.790833|long= 49.114444|position = left |label=[[Kazaņa]]}} {{VietasKarte~|Krievija|lat=53.183333|long=50.116667|position = bottom |label=[[Samara]]}} {{VietasKarte~|Krievija|lat=55.162222|long=61.403056|position = bottom |label=[[Čeļabinska]]}} {{VietasKarte~|Krievija|lat=54.966667|long=73.383333|position = top |label=[[Omska]]}} {{VietasKarte~|Krievija|lat=47.240556|long=39.710556|position = top |label=[[Rostova pie Donas]]}} {{VietasKarte~|Krievija|lat=54.733333|long=55.966667|position = right |label=[[Ufa]]}} {{VietasKarte~|Krievija|lat=58.013889|long=56.248889|position = right |label=[[Perma]]}} {{VietasKarte~|Krievija|lat=48.701|long= 44.4996|position = right |label=[[Volgograda]]}} {{VietasKarte~|Krievija|lat=51.671667|long= 39.210556|position = bottom |label=[[Voroņeža]]}} {{VietasKarte~|Krievija|lat=51.533333|long=46|position = left |label=[[Saratova]]}} {{VietasKarte~|Krievija|lat=45.033333|long=38.983333|position = right |label=[[Krasnodara]]}} {{VietasKarte~|Krievija|lat=53.516667|long=49.416667|position = left |label=[[Toljati]]}} {{VietasKarte~|Krievija|lat= 57.15|long= 65.533333|position = right |label=[[Tjumeņa]]}} {{VietasKarte~|Krievija|lat=56.85|long= 53.216667|position = left |label=[[Iževska]]}} {{VietasKarte~|Krievija|lat=53.346944|long=83.776944|position = left |label=[[Barnaula]]}} {{VietasKarte~|Krievija|lat=54.316667|long= 48.366667|position = left |label=[[Uļjanovska]]}} {{VietasKarte~|Krievija|lat=52.283333|long=104.3|position = top |label=[[Irkutska]]}} {{VietasKarte~|Krievija|lat=43.116667|long=131.9|position = top |label=[[Vladivostoka]]}} {{VietasKarte~|Krievija|lat=57.616667|long=39.85|position = right |label=[[Jaroslavļa]]}} {{VietasKarte~|Krievija|lat=48.483333|long=135.066667|position = top |label=[[Habarovska]]}} {{VietasKarte~|Krievija|lat=42.966667|long=47.483333|position = top |label=[[Mahačkala]]}} {{VietasKarte~|Krievija|lat=51.766667|long=55.1|position = top |label=[[Orenburga]]}} {{VietasKarte~|Krievija|lat=56.488611|long= 84.952222|position = top |label=[[Tomska]]}} {{VietasKarte~|Krievija|lat=53.733333|long=87.083333|position = right |label=[[Novokuzņecka]]}} {{VietasKarte~|Krievija|lat=55.354167|long=86.089722|position = right |label=[[Kemerova]]}} {{VietasKarte~|Krievija|lat=46.333333|long=48.033333|position = top |label=[[Astrahaņa]]}} {{VietasKarte~|Krievija|lat=54.616667|long=39.716667|position = left |label=[[Rjazaņa]]}} {{VietasKarte~|Krievija|lat=55.701|long= 52.333333|position = bottom |label=[[Naberežnije Čelni|Naberežnije<br/>Čelni]]}} {{VietasKarte~|Krievija|lat=53.2|long=45|position = left |label=[[Penza]]}} {{VietasKarte~|Krievija|lat=52.616667|long=39.6|position = right |label=[[Ļipecka]]}} {{VietasKarte~|Krievija|lat=54.21|long= 37.616667|position = left |label=[[Tula]]}} {{VietasKarte~|Krievija|lat=58.6|long=49.65|position = right |label=[[Kirova]]}} {{VietasKarte~|Krievija|lat=56.116667|long=47.233333|position = right |label=[[Čeboksari]]}} {{VietasKarte~|Krievija|lat=54.716667|long= 20.5|position = top |label=[[Kaļiņingrada]]}} {{VietasKarte~|Krievija|lat=51.716667|long=36.183333|position = left |label=[[Kurska]]}} {{VietasKarte~|Krievija|lat=51.833333|long=107.616667|position = bottom |label=[[Ulanude]]}} {{VietasKarte~|Krievija|lat=45.033333|long=41.966667|position = right |label=[[Stavropole]]}} {{VietasKarte~|Krievija|lat=53.383333|long=59.033333|position = bottom |label=[[Magņitogorska]]}} {{VietasKarte~|Krievija|lat=56.857778|long= 35.921667|position = top |label=[[Tvera]]}} {{VietasKarte~|Krievija|lat=57|long=40.983333|position = right |label=[[Ivanova]]}} {{VietasKarte~|Krievija|lat=53.25|long=34.366667|position = left |label=[[Brjanska]]}} {{VietasKarte~|Krievija|lat=43.585278|long=39.720278|position = bottom |label=[[Soči]]}} {{VietasKarte~|Krievija|lat=50.6|long=36.6|position = left |label=[[Belgoroda]]}} {{VietasKarte~|Krasnojarskas novads|lat=56|long=92.833333|position = right |label=[[Krasnojarska]]}} }} == Galerija == {{Galerija |title=Krievijas Federācijas 10. lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita (2014. gada 1. janvāris) |width=160 | height=170 |perrow=5 |align=center |captionstyle=text-align:center; |footer= |Attēls:Kutuzov Avenue.jpg|1. — [[Maskava]] ([[Krievija]]s [[galvaspilsēta]]) |File:Petersburg Nikolskiy from Sowjetskaja Hotel.jpg|2. — [[Sanktpēterburga]] |File:СГУПС.jpg|3. — [[Novosibirska]] |File:Вид на городской пруд.jpg|4. — [[Jekaterinburga]] |File:Рождественская церковь, ночной вид на Стрелку.JPG|5. — [[Ņižņijnovgoroda]] |File:Kazan cityscape.jpg|6. — [[Kazaņa]] |File:Samara 003.jpg|7. — [[Samara]] |File:Kirova Street, Chelyabinsk.jpg|8. — [[Čeļabinska]] |File:Omsk Tarskaya street.jpg|9. — [[Omska]] |File:Rostov-on-don skyline.jpg|10. — [[Rostova pie Donas]] }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eiropas pilsētu uzskaitījumi}} {{Āzijas pilsētu uzskaitījumi}} [[Kategorija:Krievijas pilsētas|*]] [[Kategorija:Pilsētu uzskaitījumi]] ityuaivptj9mdrxxcurv3iax8g758ka Amerikas Savienotās Valstis 0 8048 3665812 3659982 2022-08-02T15:30:54Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: al-Qaeda → Al-Qaida (3) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{vērtīgs raksts}} {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''United States of America'' | pilnais_valsts_nosaukums = Amerikas Savienotās Valstis | valsts_nosaukums = United States of America | karoga_attēls = Flag of the United States.svg | karoga_nosaukums = ASV karogs | ģerboņa_attēls = US-GreatSeal-Obverse.svg | ģerboņa_nosaukums = ASV ģerbonis | valsts_moto = ''[[In God We Trust]]'' <small>(oficiālā kopš 1956.)</small><br>''[[E pluribus unum]]'' <small>([[latīņu valoda|latīņu valodā]]; tradicionālā)</small> | valsts_himna = "[[Zvaigžņotais karogs]]" | kartes_attēls = United States (orthographic projection).svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Vašingtona]] | latd=38 | latm=53 | latNS=N | longd=77 | longm=2 | longEW=W | lielākā_pilsēta = [[Ņujorka]] | valsts_valodas = nav (faktiski [[angļu valoda]]) | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[Konstitucionāla republika|Konstitucionāla]] [[federācija (valsts)|federāla]] [[prezidentāla republika]] | valsts_galvas_tituls = [[ASV prezidents|Prezidents]] | valsts_galva = [[Džo Baidens]] | valsts_galvas_tituls2 = [[ASV viceprezidents|Viceprezidente]] | valsts_galva2 = [[Kamala Herisa]] | valsts_galvas_tituls3 = [[ASV pārstāvju palāta|Pārstāvju palātas priekšsēdētāja]] | valsts_galva3 = [[Nensija Pelosi]] | valsts_galvas_tituls4 = [[ASV Augstākās tiesas priekšsēdētājs|Augstākās tiesas priekšsēdētājs]] | valsts_galva4 = [[Džons Robertss]] | neatkarības_iegūšana = [[ASV vēsture|Neatkarība]]<sup>1</sup> | neatkarības_piezīme = no [[Lielbritānijas Karaliste]]s | neatkarības_notikums = Deklarēta | neatkarības_datums = {{Dat|1776|7|4}} | neatkarības_notikums2 = | neatkarības_datums2 = | neatkarības_notikums3 = | neatkarības_datums3 = | platība_km2 = 9 833 520 | platība_rangs = 3/4. | procenti_ūdens = 4,66 | iedzīvotāju_skaits = 331 449 281<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.census.gov/newsroom/press-releases/2021/2020-census-apportionment-results.htmlpid=2020CENSUS&src=pt |title=Census Bureau's 2020 Population Count |work=[[United States Census]] |access-date=April 26, 2021}} The 2020 census is as of April 1, 2020.</ref> | iedzīvotāju_skaita_gads = [[2020. gads|2020]] | iedzīvotāju_skaits_rangs = 3. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 34 | apdzīvotības_blīvums_rangs = | IKP_PPP = $22 675 triljoni | IKP_PPP_gads = 2021 | IKP_PPP_rangs = 2. | IKP_PPP_per_capita = $56 421 | IKP_PPP_per_capita_rangs = 7. | HDI = 0.926 | HDI_gads = 2021 | HDI_kategorija = <span style="color:#009900">ļoti augsts</span> | HDI_rangs = 10. | Gini = 48.5<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=OECD Income Distribution Database: Gini, poverty, income, Methods and Concepts |url=http://www.oecd.org/els/soc/income-distribution-database.htm |website=Organisation for Economic Co-operation and Development|accessdate=17 June 2018|language=angliski}}</ref> | Gini_gads = 2015 | Gini_kategorija = <span style="color:#e0584e">vidējs</span> | Gini_rangs = | valūta = [[ASV dolārs]] ($) | valūtas_kods = USD | laika_zona = | utc_offset = no -5 līdz -10 | laika_zona_DST = | utc_offset_DST = no -4 līdz -10 | domēns = [[.us]], [[.gov]], [[.mil]], [[.edu]] | tālsarunu_kods = 1 | iso_kods_num = 840 | iso_kods_alfa2 = US | iso_kods_alfa3 = USA }} '''Amerikas Savienotās Valstis''' ({{val|en|the United States of America}}), arī '''ASV''' jeb '''Savienotās Valstis''' (''United States, USA, US''), ir [[federācija (valsts)|federāla]] [[konstitucionāla republika]], kas sastāv no [[ASV administratīvais iedalījums|50 štatiem]] un no viena [[federālais apgabals|federālā apgabala]]. Valsts atrodas galvenokārt [[Ziemeļamerika]]s centrālajā daļā, kur tās [[kontinentālie štati|savstarpēji saistītie 48 štati]] un galvaspilsētas apgabals [[Vašingtona]] ir izvietoti starp [[Atlantijas okeāns|Atlantijas]] un [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]]. Ziemeļos tā robežojas ar [[Kanāda|Kanādu]], bet dienvidos ar [[Meksika|Meksiku]]. Kontinenta ziemeļrietumos atrodas [[Aļaska|Aļaskas štats]] (austrumos robežojas ar Kanādu, savukārt rietumos ir jūras robeža ar [[Krievija|Krieviju]] iet cauri [[Beringa šaurums|Beringa šaurumam]]) un Klusajā okeānā [[Havajas]]. Savienoto Valstu pakļautībā ir arī teritorijas [[Karību jūra|Karību jūrā]] ([[Puertoriko]] un [[ASV Virdžīnas]]) un [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] (nozīmīgākās no tām ir [[Amerikāņu Samoa]], [[Guama]] un [[Ziemeļu Marianas Salas]]). Ar 9,83 miljoniem km² lielu platību un 306 miljoniem iedzīvotāju Savienotās Valstis ir [[valstu uzskaitījums pēc platības|trešā vai ceturtā]]<ref>Tas atkarīgs no [[Ķīna]]s platības pie kuras dažreiz pieskaita [[Taivāna (sala)|Taivānu]], dažreiz tomēr ne</ref> lielākā valsts pasaulē pēc platības, savukārt pēc iedzīvotāju skaita tā ir [[valstu uzskaitījums pēc iedzīvotāju skaita|trešā]] lielākā valsts. Amerikāņi ir viena no pasaules etniski daudzveidīgākajām un daudzkulturālākajām [[nācija|nācijām]].<ref name="DD">Adams, J.Q., and Pearlie Strother-Adams (2001). ''Dealing with Diversity''. Chicago: Kendall/Hunt. {{ISBN|0-7872-8145-X}}.</ref> ASV ir lielākā tautsaimniecība pasaulē, 2008. gadā tās [[iekšzemes kopprodukts]] bija 14,3 triljoni [[ASV dolārs|ASV dolāru]] (23% no visas pasaules IKP un gandrīz 21% no [[pirktspējas paritāte]]s).<ref name="IMF GDP">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2008/02/weodata/index.aspx|publisher=International Monetary Fund|title=World Economic Outlook Database|month=October|year=2008|accessdate=2008-10-27}}</ref><ref>[[Eiropas Savienība]]i ir lielāka kopējā ekonomika, bet tā nav viena valsts.</ref> Mazāk nekā pirms 400 gadiem Savienoto Valstu teritoriju apdzīvoja tikai [[Amerikas pamatiedzīvotāji]]. Sekoja Eiropas valstu koloniālais periods. Valsts tika izveidota no [[Trīspadsmit kolonijas|13 Lielbritānijas Karalistes kolonijām]] Atlantijas okeāna krastā. {{dat|1776|7|4}} kolonisti pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|Neatkarības deklarāciju]], kurā tika pasludināta koloniju neatkarība no Lielbritānijas. Pēc tam kolonijas izveidoja savienību. ASV austrumos atrodas [[Apalači|Apalaču kalni]], rietumos — [[Klinšu kalni]], bet vidusdaļā lielāko daļu no [[teritorija]]s aizņem [[Lielie līdzenumi]]. Lielie [[akmeņogles|ogļu]], [[nafta]]s un citu [[derīgie izrakteņi|derīgo izrakteņu]] krājumi, kā arī plašā [[imigrācija]] [[19. gadsimts|19. gadsimtā]] un [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumā veicināja strauju [[rūpniecība]]s un [[tirdzniecība]]s uzplaukumu. Mūsdienās amerikāņu ražotās preces, kā arī [[kultūra]] ir atpazīstamas visā pasaulē. == Etimoloģija == 1507. gadā vācu [[kartogrāfs]] [[Martins Valdzēmillers]] (''Martin Waldseemüller'') izveidoja pasaules karti, kurā viņš [[Rietumu puslode]]s zemes nodēvēja par "Ameriku" ("''America''") — itāliešu pētnieka un kartogrāfa [[Amerigo Vespuči]] vārdā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.usatoday.com/news/nation/2007-04-24-america-turns-500_N.htm?csp=34|title=Cartographer Put 'America' on the Map 500 years Ago|work=USA Today |date= 2007-04-24 | accessdate =2008-11-30}}</ref> Kādreizējās Britu kolonijas pirmās izmantoja šo jaunās valsts nosaukumu [[ASV Neatkarības deklarācija|Neatkarības deklarācijā]], kas bija "vienprātīga trīspadsmit Amerikas Savienoto Valstu Deklarācija", un to {{dat|1776|7|4}} pieņēma "Amerikas Savienoto Valstu pārstāvji" ("''Representatives of the United States of America''").<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.archives.gov/exhibits/charters/charters.html|title=The Charters of Freedom|publisher=National Archives|accessdate=2007-06-20}}</ref> Pašreizējais nosaukums tika oficiāli noformēts {{dat|1777|11|15}}, kad [[Otrais Kontinentālais Kongress]] (''Second Continental Congress'') pieņēma [[Konfederācijas statūti|Konfederācijas statūtus]] (''Articles of Confederation''). Vispārpieņemta ir arī īsā forma — ASV. Ir arī citas izplatītas valsts nosaukuma formas, piemēram, Savienotās Valstis vai vienkārši Amerika. Sarunvalodā dažreiz šī valsts tiek saukta arī par "Štatiem". Kādreiz populārs Savienoto Valstu nosaukums bija arī [[Kolumbija]]i, kas radies no [[Kristofors Kolumbs|Kristofora Kolumba]] vārda.{{nepieciešama atsauce}} Šis nosaukums joprojām ir aktuāls [[Vašingtona|Kolumbijas apgabala]] nosaukumā. Standarta vārds, kā dēvē Savienoto Valstu pilsoni, ir "[[Amerikāņi (nācija)|amerikānis]]". Angļu valodā nosaukums "Savienoto Valstu" ("''United States''") formāli tiek lietots arī kā [[īpašības vārds]]. Izplatīti īpašības vārdi, kas tiek lietoti attiecībā uz valsti, ir arī "amerikāņu" un "ASV", piemēram, "amerikāņu vērtības", "ASV bruņotie spēki" un tā tālāk. Vārds "amerikānis" reti tiek attiecināts uz cilvēkiem, kuri nav saistīti ar Savienotajām Valstīm. Sākotnēji angļu valodā frāze "Amerikas Savienotās Valstis" tika lietota [[daudzskaitlis|daudzskaitlī]] — piemēram, "''the United States are''" ("Savienotās Valstis ir") — tajā skaitā arī [[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais grozījums|Savienoto Valstu Konstitūcijas trīspadsmitajā grozījumā]], kas ratificēts 1865. gadā. Kā [[vienskaitlis|vienskaitļa]] formu — tas ir, "''the United States is''" — sāka lietot pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]] beigām. Šobrīd šīs frāzes standarta forma ir vienskaitlis; daudzskaitļa forma ir saglabāta [[idioma|idiomā]] "''these United States''" ("šīs Savienotās Valstis").<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://itre.cis.upenn.edu/~myl/languagelog/archives/002663.html|author=Zimmer, Benjamin|date=2005-11-24|title=Life in These, Uh, This United States|publisher=University of Pennsylvania—Language Log|accessdate=2008-02-22}}</ref> == Vēsture == {{Pamatraksts|ASV vēsture}} === Pamatiedzīvotāji un eiropiešu kolonisti === [[Amerikas pamatiedzīvotāji]] mūsdienu Amerikas Savienoto Valstu teritorijā ieceļoja no [[Āzija]]s. Viņi aptuveni pirms 10—15 tūkstoš gadiem šķērsoja [[Beringa šaurums|Beringa šaurumu]] un nonāca mūsdienu [[Aļaska]]s teritorijā. Laikam ritot, ciltis izklīda pa visu [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]]. <!-- Pirmais eiropietis, kas, iespējams, nonāca mūsdienu ASV teritorijā, bija slavenais [[vikingi|vikingu]] jūrasbraucējs [[Leifs Eriksons]], kurš atklāto zemi nosauca par Vīnlandi. Tomēr viņi neuzsāka šo zemju apdzīvošanu. --> ASV teritorijā savlaik bija attīstīta [[Misisipi kultūra]]. [[1492]]. gadā [[Kristofors Kolumbs]] atklāja [[Karību jūra]]s salas, bet pirmais eiropietis, kas tajā laikā piestāja mūsdienu ASV krastos, bija spānis [[Huans Ponse de Leons]],<ref>Iespējams nepareizi transliterēts vārds</ref> kurš {{dat|1513|4|2}} izkāpa zemē, kuru nosauca par "La Floridu". Pēc eiropiešu kolonistu ierašanās [[ASV Austrumu krasts|ASV Austrumu krastā]] daudzi miljoni Amerikas pamatiedzīvotāju mira no eiropiešu [[slimība|slimībām]], piemēram, no [[bakas|bakām]].<ref>{{Atsauce |author=Meltzer, D.J. |year=1992 |title=How Columbus Sickened the New World: Why Were Native Americans So Vulnerable to the Diseases European Settlers Brought With Them? |journal=New Scientist |pages=38—38 |url=http://www.newscientist.com/article/mg13618424.700-how-columbus-sickened-the-new-world-why-were-nativeamericans-so-vulnerable-to-the-diseases-european-settlers-brought-with-them.html}}</ref> [[Attēls:MayflowerHarbor.jpg|thumb|200px|Kuģis "''Mayflower''" 1620. gadā, kurš ar svētceļotājiem devās uz Ameriku.]] [[1606]]. gadā [[Londona|Londonā]] un [[Plimuta|Plimutā]] tika izveidotas vairākas kompānijas, kas nodarbojās ar ASV ziemeļaustrumu krasta izpēti un apguvi. Tomēr pirmā [[angļi|angļu]] apmetne [[1607]]. gadā ASV tika uzcelta vairāk uz dienvidiem, mūsdienu [[Virdžīnija]]s štatā. Tā tika nosaukta par [[Džeimstauna (Virdžīnija)|Džeimstaunu]]. Tas bija tirdzniecības punkts, kuru izveidoja trīs kuģu apkalpes ''"Newport"'' kuģa kapteiņa vadībā. Šī vieta vienlaicīgi kalpoja arī par atbalsta punktu apkārtnes izpētei. [[1609]]. gadā Džeimstaunā tika izveidotas [[tabaka]]s plantācijas, tādēļ ciemats piedzīvoja uzplaukumu. Ap [[1620]]. gadu ciematā dzīvoja vairāk nekā 1000 iedzīvotāju. Imigrantus no [[Eiropa]]s vilināja kontinentā atrodamie [[dabas resursi]]. Imigranti devās uz Ameriku arī tādēļ, ka Eiropā viņiem, atšķirībā no vairākuma, bija citādas domas par valdošo [[reliģija|reliģiju]] un politisko varu. Daudzi pārcēlās uz Jauno pasauli ar visu savu ģimeni un iedzīvi. Par spīti Jaunās pasaules vilinājumam, daudzi saskārās ar pārtikas trūkumu, kuru nespēja dot jaunatklātā zeme. [[1619]]. gadā uz Džeimstaunu tika atvesti pirmie melnādainie [[vergi]]. Tos no [[Āfrika]]s atveda [[Nīderlande|nīderlandieši]]. Angļi no viņiem nopirka 20 vergus, kuri turpmāk kalpoja kolonistiem. [[1620]]. gada decembrī [[Masačūsetsa]]s krastos piestāja kuģis "''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''", uz kura klāja bija 109 [[puritāņi|puritāņu]]—[[kalvinisms|kalvinistu]] svētceļotāji. Ar šo brīdi tiek uzskatīts, ka sākās mērķtiecīga angļu kolonizācija [[Jaunanglija|Jaunanglijā]]. Šie svētceļotāji noslēdza savstarpēju vienošanos par [[demokrātija|demokrātiju]], [[pašpārvalde|pašpārvaldi]] un pilsoņu tiesībām. Vēlāk līdzīgas vienošanās noslēdza [[Konektikuta]]s, [[Ņūhempšīra]]s un [[Rodailenda]]s kolonisti. Līdz [[1630]]. gadam Plimutas kolonijā, kas bija Jaunanglijas pirmā kolonija un vēlāk kļuva par [[Masačūsetsa|Masačūsetsu]], bija izveidojušās vairākas pilsētiņas, kurās uz dzīvi apmetās nesen atbraukušie angļu puritāņi. No 1630. līdz [[1643]]. gadam Jaunanglijā no Eiropas ieradās vairāk nekā 20 tūkstoši cilvēku. Arī Amerikas dienvidu kolonijās apmetās uz dzīvi vairāk nekā 45 tūkstoši cilvēku. 75 gadu laikā, kopš [[Virdžīnija]]s kolonijas izveidošanas, radās vēl 12 kolonijas — [[Ņūhempšīra]], [[Masačūsetsa]], [[Rodailenda]], [[Konektikuta]], [[Ņujorka (štats)|Ņujorka]], [[Ņūdžersija]], [[Pensilvānija]], [[Delavēra]], [[Mērilenda]], [[Ziemeļkarolīna]], [[Dienvidkarolīna]] un [[Džordžija]]. === Neatkarība un paplašināšanās === {{Pamatraksts|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Britu—amerikāņu karš|ASV—Meksikas karš}} [[Attēls:Declaration of Independence (1819), by John Trumbull.jpg|thumb|200px|Džona Trambella glezna "Neatkarības deklarācija".]] Pēc [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] [[18. gadsimts|18. gadsimta]] vidū [[Apvienotā Karaliste]] no [[Francija]]s ieguva [[Kanāda|Kanādu]] un [[Luiziāna]]s austrumu daļu. Pēc kara Lielbritānija valsts kase bija lielos parādos, un tā kā nodokļi pašā Lielbritānijā jau bija augsti, tika nolemts ieviest tiešos nodokļus Amerikas kolonijās. Tas noveda pie koloniju iedzīvotāju neapmierinātības, sākās masu kustība. [[1770. gadi|1770. gados]] masu nemieri pārauga [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Neatkarības karā]], kurš ilga no [[1775]]. līdz [[1783]]. gadam. Tā bija pirmā [[revolūcija]] Savienotajās Valstīs. ASV pasludināja savu neatkarību {{dat|1776|7|4}}, kad tās ar [[Francija]]s palīdzību sakāva Lielbritānijas koloniālo armiju. ASV Neatkarības deklarācija kļuva par politisku un filozofisku izaicinājumu Eiropai, jo saturēja fundamentālus [[apgaismības laikmets|apgaismība]]s principus. Tā, atšķirībā no Eiropā dominējošām [[monarhija|monarhisma]] attiecībām, ietvēra [[Džons Loks|Džona Loka]] līgumattiecību nostādnes, [[Monteskjē]] idejas par varas dalīšanu valstī, [[Žans Žaks Ruso|Žana Žaka Ruso]] sabiedriskā līguma principus. Te gan saskatāma zināma vēsturiska ironija, jo virkne deklarācijas autoru, tai skaitā [[Tomass Džefersons]] un [[Džordžs Vašingtons]], bija vergturi. ASV sāka veidoties [[kapitālisms|kapitālisma]] iekārtas elementi. Dienvidu štatos pārsvarā bija lieli [[feodālisms|pusfeodāli]] zemes īpašumi — [[plantācija]]s, kuras apstrādāja no [[Āfrika]]s ievestie [[vergi]]. 1845. gadā ASV tika pievienota [[Teksasa]], kas izraisīja [[ASV—Meksikas karš|karu ar Meksiku]]. 1847. gada septembrī krita galvaspisēta [[Mehiko]] un nākamā gada 2. februārī Meksika bija spiesta noslēgt miera līgumu, atdodot ASV plašas teritorijas (mūsdienu [[Teksasa|Teksasu]], [[Kalifornija|Kaliforniju]], [[Nevada|Nevadu]], [[Jūta|Jūtu]], [[Arizona|Arizonu]], [[Ņūmeksika|Ņūmeksiku]], kā arī daļu [[Kolorādo]] un [[Vaiominga]]s). Tāpat [[1867]]. gadā ASV iegādājās no [[Krievijas impērija]]s [[Aļaska|Aļasku]] un sāka to apgūt. === Pilsoņu karš, industrializācija un imperiālisms === {{Pamatraksts|Amerikas pilsoņu karš}} [[Attēls:Battle of Gettysburg, by Currier and Ives.png|thumb|200px|left|Getisburgas kauja, ''Currier and Ives'' litogrāfija ap 1863. gadu.]] [[Amerikas pilsoņu kara cēloņi|Saspīlējums]] vergu un brīvo valstu vidū aizsāka domstarpības valsts un federālo valdību attiecībās, kā arī spēcīgus konfliktus saistībā ar vergturības izplatīšanos jaunajos štatos jeb valstīs. [[Abrahams Linkolns]], kurš galvenokārt bija pret verdzību noskaņotās [[ASV Republikāniskā partija|Republikāņu partijas]] kandidāts, [[1860]]. gadā tika ievēlēts par [[ASV prezidents|prezidentu]]. Pirms viņa stāšanās šajā amatā septiņi vergu štati paziņoja par atšķelšanos — ko federālā valdība uzskatīja par nelegālu rīcību — un izveidoja [[Amerikas Valstu Konfederācija|Amerikas Konfederācijas Valstis]] ("''Confederate States of America''"). Ar Konfederācijas biedru uzbrukumu [[Samteras forts|Samteras fortam]] (''Fort Sumter'') bija sācies [[Amerikas pilsoņu karš]], un vēl četras vergu valstis pievienojās Konfederācijai. Linkolna [[Emancipācijas proklamēšana]] (''Emancipation Proclamation'') izraisīja [[verdzība]]s beigas Savienībā. Pēc Savienības uzvaras [[1865]]. gadā, trīs veiktie grozījumi [[ASV Konstitūcija|ASV Konstitūcijā]] nodrošināja brīvību gandrīz četriem miljoniem [[afroamerikāņi|afroamerikāņu]], kuri iepriekš bija vergi,<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www2.census.gov/prod2/decennial/documents/1860a-02.pdf| title = 1860 Census | publisher = U.S. Census Bureau | accessdate = 2007-06-10}} Page 7 lists a total slave population of 3,953,760.</ref> kā arī [[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums|padarīja viņus par pilsoņiem]] un [[ASV Konstitūcijas piecpadsmitais labojums|piešķīra balsstiesības]]. Karš un tā iznākums izraisīja būtisku [[federālisms|federālās varas]] palielināšanos.<ref>De Rosa, Marshall L. (1997). ''The Politics of Dissolution: The Quest for a National Identity and the American Civil War''. Edison, NJ: Transaction, p. 266. {{ISBN|1-56000-349-9}}.</ref> [[Attēls:Ellis island 1902.jpg|thumb|200px|Imigrantu ierašanās Ņujorkā 1902. gadā.]] Pēc kara un [[Abrahama Linkolna atentāts|Linkolna slepkavības]] radikālie republikāņi pielietoja [[Rekonstrukcija (ASV)|Rekonstrukcijas]] politiku, kas bija vērsta uz Dienvidu štatu reintegrāciju un pārveidošanu, vienlaikus nodrošinot tikko atbrīvoto vergu tiesības. [[1876]]. gada apstrīdēto prezidenta vēlēšanu risinājums, ko panāca [[1877. gada kompromiss]], noslēdza Rekonstrukciju; [[Džima Krova likumi|Džima Krova (''Jim Crow'') likumi]] drīz vien atņēma vēlēšanu tiesības daudziem afroamerikāņiem. Ziemeļu štatos [[urbanizācija]] un vēl nebijis [[imigranti|imigrantu]] pieplūdums no [[Dienvideiropa|Dienvidu]] un [[Austrumeiropa|Austrumu Eiropas]] paātrināja valsts [[industrializācija|industrializāciju]]. Imigrācijas vilnis, kas ilga līdz pat [[1929]]. gadam, nodrošināja valsti ar [[darbaspēks|darbaspēku]] un pārveidoja amerikāņu kultūru. Valsts attīstību veicināja augstu tarifu aizsardzība, nacionālās infrastruktūras veidošana un jauni banku noteikumi. [[1867]]. gadā Savienotās Valstis nopirka no [[Krievija]]s [[Aļaska|Aļasku]], un līdz ar to noslēdzās valsts cietzemes paplašināšanās. [[1890]]. gadā [[slaktiņš pie Vundednī strauta]] (''Wounded Knee Massacre'') bija pēdējais bruņotais konflikts ar [[Amerikas pamatiedzīvotāji|indiāņiem]]. 1893. gadā [[Havaju salas|Havaju salās]] dzīvojoši amerikāņu uzņēmēji gāza [[Havajas Karaliste]]s vietējo iedzīvotāju monarhiju un 1898. gadā Savienotās Valstis ar varu anektēja Havaju arhipelāgu. Uzvara [[Spānijas-Amerikas karš|Spānijas-Amerikas karā]] tajā pašā gadā parādīja, ka Savienotajām Valstīm piederēja vara pasaules mērogā. Pēc kara ASV ieguva [[Puertoriko]], [[Guama|Guamu]] un [[Filipīnas]]. Filipīnas ieguva neatkarību pusgadsimtu vēlāk; Puertoriko un Guama joprojām atrodas ASV pakļautībā. === Pirmais pasaules karš, Lielā depresija un Otrais pasaules karš === {{Pamatraksts|Pirmais pasaules karš|Lielā depresija|Otrais pasaules karš}} [[Attēls:Dust Bowl - Dallas, South Dakota 1936.jpg|thumb|200px|left|Izputējusi saimniecība [[Dienviddakota|Dienviddakotā]] ''the Dust Bowl'' laikā 1936. gadā.]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] izcelšanās laikā, [[1914]]. gadā, Savienotās Valstis saglabāja neitrālu pozīciju. Vairums amerikāņu juta līdzi [[briti]]em un [[franči]]em, tomēr daudzi bija noskaņoti pret iejaukšanos.<ref>Foner, Eric, and John A. Garraty (1991). ''The Reader's Companion to American History.'' New York: Houghton Mifflin, p. 576. {{ISBN|0-395-51372-3}}.</ref> [[1917]]. gadā Savienotās Valstis pievienojās [[Antante|Antantes valstīm]], pavēršot notikumu gaitu pret [[Centrālās lielvalstis|Centrālajiem Spēkiem]]. Karam beidzoties [[ASV Senāts]] nevēlējās ratificēt un neapstiprināja [[Versaļas līgums|Versaļas līgumu]], kas izveidoja [[Tautu Savienība|Tautu Savienību]]. Valsts rīkojās saskaņā ar [[unilaterālisms|unilaterālisma]] politiku, kas robežojās ar [[izolacionisms|izolacionismu]].<ref>McDuffie, Jerome, Gary Wayne Piggrem, and Steven E. Woodworth (2005). ''U.S. History Super Review''. Piscataway, NJ: Research & Education Association, p. 418. {{ISBN|0-7386-0070-9}}.</ref> [[1920]]. gadā kustība par [[sieviešu līdztiesības|sieviešu līdztiesībām]] guva panākumus ar [[ASV Konstitūcijas deviņpadsmitais grozījums|konstitucionālajiem grozījumiem]], kas sievietēm piešķīra [[balstiesības]]. Labklājība vētrainajos divdesmitajos gados ("''the Roaring Twenties''") beidzās ar [[Volstrītas sabrukums|Volstrītas sabrukumu]] un bankrotu [[1929]]. gadā, kas izraisīja [[Lielā depresija|Lielo depresiju]]. Pēc [[Franklins Rūzvelts|Franklina D. Rūzvelta]] ievēlēšanas prezidenta amatā [[1932]]. gadā atbildes reakcija bija [[Jaunais kurss]] ("''the New Deal''"), kas apvienoja dažāda veida politiku, un palielināja valdības iejaukšanos ekonomikā. "''[[The Dust Bowl]]''" ("Smilšu katls") 20. gadsimta trīsdesmito gadu vidū noveda nabadzībā daudzas lauksaimniecības un izraisīja jaunu rietumu migrācijas vilni. [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|thumb|200px|[[D-diena]]: ASV kareivji izsēžas [[Normandija]]s krastos Otrā pasaules kara laikā {{dat|1944|6|6}}.]] Savienotās Valstis arī bija neitrālā pozīcijā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmā, kad [[nacistiskā Vācija]] iebruka [[Polija|Polijā]] un [[1939]]. gada septembrī to okupēja. Savienotās Valstis iesaistījās tikai [[1941]]. gada martā, kad sāka materiāli atbalstīt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Antantes valstis]] saskaņā ar [[Lendlīze]]s programmu. {{dat|1941|12|7}} Savienotās Valstis pievienojās Sabiedrotajiem cīņā pret [[Ass valstis|Ass valstīm]], kad [[Japāna]] negaidīti veica [[Pērlhārboras bombardēšana|uzbrukumu Pērlhārborai]]. Iesaistīšanās šajā karā veicināja ASV saimniecību, sekmējot [[kapitālieguldījumi|kapitālieguldījumus]] un darbavietu izveidi. Lielāko karojošo valstu vidū Savienotās Valstis bija vienīgā valsts, kas kara dēļ kļuva bagātāka.<ref>Kennedy, Paul (1989). ''The Rise and Fall of the Great Powers''. New York: Vintage, p. 358. {{ISBN|0670728197}}.</ref> Sabiedroto valstu konferences [[Bretonvudsa|Bretonvudsā]] (''Bretton Woods'') un [[Jaltas konference|Jaltā]] lika pamatus [[Apvienoto Nāciju Organizācija|jaunai starptautisko organizāciju sistēmai]], kas nostādīja Savienotās Valstis un [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] pasaules notikumu centrā. Pēc uzvaras Eiropā [[1945]]. gadā notika starptautiska konference [[Sanfrancisko]], kuras laikā tika izveidota [[ANO statūti|Apvienoto Nāciju Harta]], kura kļuva aktīva pēc kara.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.state.gov/r/pa/ho/pubs/fs/55407.htm |title=The United States and the Founding of the United Nations, August 1941—October 1945|month=October | year=2005 |accessdate = 2007-06-11 |publisher=U.S. Dept. of State, Bureau of Public Affairs, Office of the Historian}}</ref> Savienotās Valstis radīja pirmos [[kodolieroči|kodolieročus]], kurus [[1945]]. gada augustā izmantoja, uzmetot divas bumbas uz Japānas pilsētām [[Hirosima|Hirosimu]] un [[Nagasaki]]. Tā paša gada [[2. septembris|2. septembrī]] Japāna kapitulēja, un līdz ar to beidzās arī karš.<ref>Pacific War Research Society (2006). ''Japan's Longest Day''. New York: Oxford University Press. {{ISBN|4-7700-2887-3}}.</ref> === Aukstais karš un protestu politika === {{Pamatraksts|Aukstais karš|Vjetnamas karš}} [[Attēls:Martin Luther King - March on Washington.jpg|thumb|175px|left|[[Mārtins Luters Kings]] 1963. gadā runas ''[[I Have a Dream]]'' laikā]] Savienotās Valstis un [[Padomju Savienība]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] visiem līdzekļiem tiecās pēc varas. [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā iezīmējās attiecības starp abām lielvarām, kurās dominēja [[militārisms]], kas saistījās ar [[Eiropa|Eiropu]], [[NATO]] un [[Varšavas pakts|Varšavas paktu]]. Savienotās Valstis veicināja [[Brīvā tirgus ekonomika|brīvo tirgu]] un [[kapitālisms|kapitālismu]], turpretim Padomju Savienība sekmēja [[komunisms|komunismu]] un [[plānveida ekonomika|plānveida ekonomiku]]. Amerikāņu karaspēks cīnījās ar [[Ķīna|komunistiskās Ķīnas]] bruņotajiem spēkiem [[Korejas karš|Korejas karā]], kas ilga no [[1950]]. līdz [[1953]]. gadam. [[Antiamerikānisko aktivitāšu komitejas palāta]] ierosināja vairākas izmeklēšanas pret aizdomīgiem kreiso partiju biedru apsvērumiem; tai pat laikā senators [[Džozefs Makārtijs]] kļuva par aktīvu antikomunistisko uzskatu paudēju un komunistiski un kreisi noskaņoto amerikāņu vajāšanu galveno iniciatoru. Pēc tam, kad [[1961]]. gadā Padomju Savienība veica [[Vostok-1|pirmo cilvēka lidojumu kosmosā]], prezidents [[Džons Kenedijs]] izteica vēlmi, lai Savienotās Valstis būtu pirmās, kuras varētu aizvest "[[Apollo (kosmiskais projekts)|cilvēku uz Mēnesi]]". Tas tika sasniegts [[1969]]. gadā. Kenedijs arī saskārās ar [[Kubas raķešu krīze|virkni saspīlētu notikumu]] saistībā ar Padomju bruņoto spēku kodolieročiem Kubā. Tajā pašā laikā Savienotās Valstis piedzīvoja ilgstošu saimniecības uzplaukumu. Palielinājās pilsoņu tiesību kustību skaits, ko vadīja [[afroamerikāņi]] — tādi kā [[Roza Pārksa]] un [[Mārtins Luters Kings]], kas cīnījās pret [[segregācija|segregāciju]] jeb noslāņošanos un [[diskriminācija|diskrimināciju]]. Pēc [[Atentāts pret Džonu Kenediju|Kenedija slepkavības]] [[1963]]. gadā prezidents [[Lindons Džonsons]] pieņēma Pilsoņu Tiesību aktu (1964. gadā) un Aktu par balsstiesībām (1965. gadā). Džonsons un viņa amata pēctecis [[Ričards Niksons]] izvērsa karu par pilnvarām [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumuāzijā]], kas turpinājās ar neveiksmīgo [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karu]]. Pieauga plaši izplatītā [[kontrkultūra|kontrkultūru]] kustība, kuru sekmēja nostāja pret Vjetnamas karu, tumšādaino nacionālisms un dzimumu revolūcija. [[Betija Frīdana]] (''Betty Friedan''), [[Glorija Šteinema]] (''Gloria Steinem'') un citas vadīja [[feminisms|feminisma]] jauno vilni, kas tiecās pēc sieviešu līdztiesībām un vienlīdzības politiskā, sociālā un ekonomiskā ziņā. [[Votergeitas skandāls|Votergeitas skandāla]] rezultātā [[1974]]. gadā Niksons kļuva par pirmo ASV prezidentu, kurš izvēlējās atkāpties no amata, nevis tikt apsūdzēts valsts noziegumā ar tādiem spriedumiem kā taisnīguma kavēšana un varas ļaunprātīga izmantošana. Viņa vietā par prezidentu kļuva viceprezidents [[Džeralds Fords]]. [[Džimijs Kārters|Džimija Kārtera]] administrācija [[1970. gadi|1970. gadu]] beigās iezīmējās ar [[stagflācija|stagflāciju]] un [[Irānas ķīlnieku krīze|Irānas ķīlnieku krīzi]]. [[Ronalds Reigans|Ronalda Reigana]] ievēlēšana prezidenta amatā [[1980]]. gadā vēstīja par pozitīvu maiņu Amerikas politikā, kas atainojās būtiskās izmaiņās [[nodoklis|nodokļu]] iekasēšanā un izdevumu prioritāšu ziņā. Viņa otrais termiņš šajā amatā izraisīja gan [[Irānas-Kontra skandāls|Irānas-Kontra skandālu]] (''Iran-Contra scandal''), gan arī nozīmīgu diplomātisko progresu saistībā ar Padomju Savienību. Aukstais karš noslēdzās ar Padomju Savienības sabrukumu. === Mūsdienas === {{skatīt arī|2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV}} [[Attēls:World-Trade-Center 9-11.jpg|thumb|200px|[[Pasaules tirdzniecības centrs]] {{dat|2001|9|11|Ģ}} rītā.]] Savienotās Valstis saglabāja savas pozīcijas kā [[lielvara]], kad tās un to sabiedrotās valstis piedalījās [[1990. gadi|1990. gadu]] sākumā [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju]] sankcionētajā [[Līča karš|Līča karā]] prezidenta [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordža H. V. Buša]] vadībā un 1990. gadu beigās [[Dienvidslāvijas kari|Dienvidslāvijas karos]] prezidenta [[Bills Klintons|Billa Klintona]] vadībā. No 1991. gada marta līdz 2001. gada martam prezidenta Klintona administrācijas darbības laikā ASV piedzīvoja ilgstošāko izaugsmi ASV vēsturē, kura gan reizē ietvēra spekulāciju burbuļa uzblīšanu (''dot-com bubble'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Voyce, Bill|url=http://iwin.iwd.state.ia.us/iowa/ArticleReader?itemid=00003700&print=1|title=Why the Expansion of the 1990s Lasted So Long|publisher=Iowa Workforce Information Network|date=2006-08-21|accessdate=2007-08-16|archiveurl=https://web.archive.org/web/20061006020321/http://iwin.iwd.state.ia.us/iowa/ArticleReader?itemid=00003700&print=1|archivedate=2006-10-06}}</ref> [[1998]]. gadā civilā tiesas prāva un [[Levinskas skandāls|seksa skandāls]] izraisīja Klintona [[impīčments|impīčmentu]], bet viņš savu amatu saglabāja. [[2000. gada ASV prezidenta vēlēšanas]] noslēdzās ar [[ASV Augstākā tiesa|ASV Augstākās tiesas]] lēmuma pieņemšanu — [[Džordžs V. Bušs]], Džordža H.V. Buša dēls, kļuva par prezidentu. {{dat|2001|9|11}} ''[[Al-Qaida]]'' teroristi šokēja pasauli ar uzbrukumu [[Pasaules tirdzniecības centrs|Pasaules tirdzniecības centram]] [[Ņujorka|Ņujorkā]] un [[Pentagons|Pentagonam]] netālu no [[Vašingtona]]s. Tajā tika nogalināti aptuveni trīs tūkstoši cilvēku. Kā atbildes reakciju Buša administrācija uzsāka "[[Karš pret terorismu|Karu pret terorismu]]". 2001. gada beigās [[ASV Bruņotie spēki]] iebruka [[Afganistāna|Afganistānā]], gāza [[Taliban|talibu]] valdību un iznīcināja ''Al-Qaida'' mācību nometnes. Talibu nemiernieki turpina partizāņu karu. 2002. gadā prezidenta Buša administrācija uz strīdu pamata sāka pieprasīt izmaiņas [[Irāka]]s pastāvošajā režīmā un valsts iekārtā.<ref>{{Tīmekļa atsauce| title = Many Europeans Oppose War in Iraq| work = USA Today| url = http://www.usatoday.com/news/world/2003-02-14-eu-survey.htm| date = 2003-02-14| accessdate = 2008-09-01}}{{Tīmekļa atsauce| author = Springford, John| title = 'Old’ and ‘New’ Europeans United: Public Attitudes Towards the Iraq War and US Foreign Policy| publisher = Centre for European Reform| url = http://www.cer.org.uk/pdf/back_brief_springford_dec03.pdf| month = December| year = 2003| accessdate = 2008-09-01| archiveurl = https://web.archive.org/web/20040328182510/http://www.cer.org.uk/pdf/back_brief_springford_dec03.pdf| archivedate = 2004-03-28}}</ref> NATO atbalsta trūkuma dēļ, vai arī pateicoties skaidri izteiktam Apvienoto Nāciju mandātam par militāru iejaukšanos, prezidents Bušs organizēja [[Labprātīgā koalīcija|Labprātīgo koalīciju]] ("''Coalition of the Willing''"); [[2003. gads|2003]]. gadā koalīcijas bruņotie spēki iebruka Irākā, gāžot Irākas diktatoru un bijušo ASV sabiedroto — [[Sadams Huseins|Sadamu Huseinu]]. Starptautiskā cilvēktiesību aizstāvības organizācija "[[Amnesty International]]" ir apsūdzējusi Savienotās Valstis [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] pārkāpumā saistībā ar vajāšanu [[Karš pret terorismu|Karā pret terorismu]] un [[Irākas karš|Irākas karā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=|url=http://thereport.amnesty.org/eng/Regions/Americas|title=Amnesty International Report 2007|publisher=Amnesty International|accessdate=2008-01-18|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080111012733/http://thereport.amnesty.org/eng/Regions/Americas|archivedate=2008-01-11}}</ref> [[2005. gads|2005]]. gadā [[viesuļvētra "Katrīna"]] radīja nopietnus postījumus lielākajā daļā ASV dienvidu teritorijās, izpostot [[Ņūorleāna|Ņūorleānu]]. {{dat|2008|11|4}} globālās ekonomikas krīzes laikā [[Baraks Obama]] tika [[2008. gada ASV prezidenta vēlēšanas|ievēlēts par ASV prezidentu]]. Viņš kļuva par pirmais [[afroamerikānis|afroamerikāni]], kurš ieņēmis ASV prezidenta amatu. == Ģeogrāfija == [[Attēls:USA topo en.jpg|thumb|200px|ASV centrālās daļas topogrāfiskā karte.]] Savienoto Valstu [[platība]] ir gandrīz 9,83 miljoni [[kvadrātkilometrs|km²]], bet kontinentālās ASV platība (bez [[Aļaska]]s un [[Havajas|Havaju salām]]) ir aptuveni 7,8 miljoni km². Aļaskas platība, kuru no kontinentālās ASV atdala [[Kanāda]], ir aptuveni 1,48 miljoni km², savukārt Havaju salu platība, kuras atrodas [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] ziemeļu daļas centrā, ir tikai 16,2 tūkstoši km². Atkarībā no tā, kāda ir [[Ķīna]]s platība (ar vai bez [[Taivāna (sala)|Taivānas]]), ASV ir trešā vai ceturtā lielākā valsts pasaulē pēc platības. Pirmās divas vietas ieņem [[Krievija]] un [[Kanāda]]. ASV pārvalda arī teritorijas [[Karību jūra|Karību jūrā]] ([[Puertoriko]] un [[ASV Virdžīnas]]) un Klusajā okeānā ([[Amerikāņu Samoa]], [[Guama]] un [[Ziemeļu Marianas Salas]]). Savienoto Valstu austrumu krastu apskalo [[Atlantijas okeāns]], rietumu krastu [[Klusais okeāns]], bet dienvidaustrumus apskalo [[Meksikas līcis]]. Ziemeļos tā robežojas ar [[Kanāda|Kanādu]], bet dienvidos — ar [[Meksika|Meksiku]]. Savienotajām Valstīm ir jūras robeža arī ar [[Krievija|Krievijas Federāciju]]. Tā iet cauri [[Beringa šaurums|Beringa šaurumam]] pie Aļaskas krastiem. Aļaskas ziemeļu krastu apskalo arī [[Ziemeļu Ledus okeāns]]. === Reljefs === ASV teritorijā ir vairāki lieli fiziogrāfiski objekti. Austrumos pie [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastiem atrodas [[Apalači|Apalaču]] kalnu sistēma. Rietumos un dienvidos no tās atrodas [[zemiene]]s, pa kurām plūst ASV lielākās [[upe]]s, piemēram, [[Misisipi (upe)|Misisipi]] un [[Misūri (upe)|Misūri]]. Vēl uz rietumiem apvidus pārvēršas [[līdzenums|līdzenumos]] un [[prērija|prērijās]], kurus sauc par [[Lielie līdzenumi|Lielajiem līdzenumiem]], bet aiz tiem sākas [[Klinšu kalni]] un [[Kordiljeri|Kordiljeru]] kalnu sistēma. Kordiljeru kalnu sistēma aizņem teju vai visus rietumos. Arī [[Aļaska|Aļaskā]] atrodas Kordiljeru kalnu sistēma. Tieši šeit atrodas arī Savienoto Valstu augstākais punkts, tas ir [[Denali]] (6193 m). Savukārt [[Havaju salas]] ir vulkāniskas salas, kuru augstākais punkts ir 4205 metrus virs jūras līmeņa, tas ir [[Maunakea]]. === Klimats === [[Attēls:Dimmitt Tornado1 - NOAA.jpg|thumb|200px|[[Virpuļviesulis]] [[Teksasa|Teksasā]].]] Savienoto Valstu lielā izmēra dēļ valstī ir praktiski ļoti plaša spektra [[klimats]]. Lielākā daļa no valsts atrodas [[mērenā josla|mērenajā joslā]], bet [[Havajas]], [[Florida]]s dienvidu daļa atrodas [[tropu josla|tropu joslā]], savukārt [[Aļaska]] atrodas [[Arktiskā josla|arktiskajā joslā]]. No [[Lielie līdzenumi|Lielo līdzenumu]] 100. meridiāna uz rietumiem ir sastopami arī [[pustuksnesis|pustuksneši]]. ASV klimatu spēcīgi ietekmē gaisa masas, kas nāk no [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] ziemeļu daļas. Savukārt ASV dienvidu štatus regulāri apdraud [[viesuļvētra]]s jeb orkāni. [[2005. gads|2005]]. gadā viena no tām, [[viesuļvētra "Katrīna"]], nopostīja [[Ņūorleāna|Ņūorleānu]], savukārt ASV vidienē regulāri plosās [[virpuļviesulis|virpuļviesuļi]]. Zemākā gaisa [[temperatūra]] ir reģistrēta [[Aļaska|Aļaskā]]. Tā sasniedza −62 °C.<ref>{{en ikona}} Williams, Jack [http://www.usatoday.com/weather/wcstates.htm Each state’s low temperature record] ''USA today'', ''URL accessed 13 June, 2006.''</ref> Savukārt augstākā temperatūra ir reģistrēta [[Nāves ieleja|Nāves ielejā]], [[Kalifornija|Kalifornijā]], kur termometra stabiņš sasniedza +56,7 °C atzīmi.<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.nps.gov/deva/planyourvisit/upload/Weather.pdf | title = Weather and Climate | year = 2002 | month = January | format = PDF | work = Official website for Death Valley National Park | publisher = National Park Service U. S. Department of the Interior | pages = 1-2}}</ref> Šī temperatūra ir par grādu zemāka, nekā pasaulē reģistrētā augstākā temperatūra. === Administratīvais iedalījums === {{Pamatraksts|ASV administratīvais iedalījums}} Amerikas Savienotās Valstis ir [[Federācija (valsts)|federāla savienība]], kas administratīvi iedalīta 50 štatos. Sākotnēji pastāvošie trīspadsmit štati bija trīspadsmit koloniju pēcteči, kuri pretojās britu likumiem. Lielākā daļa pārējo štatu tika pievienoti no teritorijām, kas tika iegūtas kara laikā vai arī tās iegādājās ASV valdība. Kā daži izņēmumi ir [[Vērmonta]], [[Teksasa]] un [[Havajas]]: katrs no šiem štatiem, pirms tie pievienojās valstu savienībai. bija neatkarīga republika. Vēl citi izņēmumi ir tie štati, kurus veidojuši sākotnējo trīspadsmit štatu teritorijā dzīvojošie. Savienoto Valstu vēstures pašā sākumā trīs štati tika šādi izveidoti: [[Kentuki]] no [[Virdžīnija]]s; [[Tenesī]] no [[Ziemeļkarolīna]]s; [[Meina]] no [[Masačūsetsa]]s. [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] laikā Ziemeļvirdžīnija atdalījās no Virdžīnijas. Visjaunākais štats — Havajas — ieguva štata statusu {{dat|1959|8|21}}. Štatiem nav tiesību atdalīties no savienības. Štati kopā veido liela mēroga ASV zemes masu; vēl divas citas teritorijas, kas uzskatāmas par neatņemamu ASV valsts daļu, ir [[Vašingtona|Kolumbijas apgabals]], federālais apgabals, kur atrodas galvaspilsēta [[Vašingtona]]; un [[Palmiras atols]] (''Palmyra Atoll''), kas ir neapdzīvota, bet ietilpst valsts teritorijā Klusajā okeānā un atrodas Klusajā Okeānā. Savienotajām Valstīm pieder arī piecas lielas aizjūras teritorijas: [[Puertoriko]] un [[ASV Virdžīnas]] Karību jūrā; un [[Amerikāņu Samoa]], [[Guama]] un [[Ziemeļu Marianas Salas]] Klusajā okeānā. Šajās visās iepriekš minētajās teritorijās dzimušiem ir ASV pilsonība (izņemot tikai Amerikāņu Samoa teritorijā dzimušos). {{ASV štatu karte}} === Nacionālie parki === ASV daba ir ļoti dažāda, tādēļ valstī ir daudzas aizsargājamas dabas teritorijas. Vecākais dabas parks ne tikai ASV, bet arī pasaulē ir [[Jeloustonas nacionālais parks]]. Tas tika nodibināts jau 1872. gadā. Pašlaik ASV ir 35 nacionālie parki. Tās ir plašas teritorijas, kurās ir gan vietas, kur apmeklētājus neielaiž, gan arī speciāli tūristiem iekārtotas vietas. Visvairāk apmeklētais ir [[Greitsmokimauntinsu nacionālais parks]] Dienvidapalačos, ko gadā apskata 9 miljoni tūristu. Valsts rietumdaļā pazīstamākie ir Jeloustonas geizeru parks, Lielais Kolorādo kanjons, kā arī [[Josemitu nacionālais parks|Josemitu ieleja]]. == Valdība un vēlēšanas == [[Attēls:Capitol Building Full View.jpg|thumb|235px|[[ASV Kapitolijs]] — [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] darba vieta.]] Savienotās Valstis ir pasaulē vecākā joprojām eksistējošā [[Federācija (valsts)|federācija]]. ASV ir [[konstitucionāla republika]], "kurā vairākuma likumi nosaka minoritāšu tiesības, kas tiek aizsargātas ar likumu."<ref>Scheb, John M., and John M. Scheb II (2002). ''An Introduction to the American Legal System''. Florence, KY: Delmar, p. 6. {{ISBN|0-7668-2759-3}}.</ref> Tā būtībā ir veidota kā [[reprezentatīvā demokrātija]], lai gan ASV pilsoņi, kuri dzīvo šīs valsts teritorijā, netiek pielaisti pie balsošanas federālo amatpersonu vēlēšanās.<ref>Raskin, James B. (2003). ''Overruling Democracy: The Supreme Court Vs. the American People''. London and New York: Routledge, pp. 36—38. {{ISBN|0-415-93439-7}}.</ref> Valdības darbību regulē [[Valsts varas dalīšana|pilnvaru nodalīšana]], ko paredz [[ASV Konstitūcija]], kas kalpo par valsts galveno juridisko dokumentu. Amerikāņu [[federālisms|federālajā sistēmā]] pastāv trīs līmeņu valdība — federālā, valsts un vietējā; vietējās valdības pienākumi tiek vispārēji iedalīti starp [[apgabals (ASV)|apgabalu]] valdību un pašvaldībām. Gandrīz visos gadījumos izpildvaras un likumdošanas amatpersonas tiek ievēlētas pēc apgabala pilsoņu [[balsu vairākums|balsu vairākuma]]. Nepastāv [[proporcionālā pārstāvniecība]] federālā līmenī, un tas ir ļoti rets gadījums arī zemākos valdības līmeņos. Federālās un valsts juridiskās un [[ministru kabinets|ministru kabineta]] amatpersonas parasti ieceļ izpildvara un apstiprina likumdevēja vara, lai gan daži valsts tiesneši un amatpersonas tiek ieceltas pēc tautas balsojuma. [[Attēls:WhiteHouseSouthFacade.JPG|thumb|200px|left|[[Baltais nams|Baltā nama]] dienvidu fasāde — [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] darba vieta.]] Federālā valdība sastāv no trim nozarēm: * [[likumdošana]]: divpalātu [[ASV Kongress|Kongress]], ko veido [[ASV Senāts|Senāts]] un [[ASV Pārstāvju palāta|Pārstāvju palāta]]; pieņem federālos likumus, [[kara pieteikšana|deklarē karu]], pieņem līgumus un vienošanās, pieder vara pār naudas līdzekļiem un [[impīčments|vara par amatpersonu atcelšanu no amata]], tādējādi tai pieder iespēja atcelt no amata valdības locekļus. * [[izpildvara]]: [[ASV prezidents|prezidents]] ir [[militārais virspavēlnieks]]; pieder [[veto]] tiesības likumdošanas likumprojektos, pirms tiek pieņemts likums; ieceļ [[ASV Ministru kabinets|Ministru kabinetu]] un citas amatpersonas, kuras pārrauga un īsteno federālos likumus un politiku. * [[tiesu vara]]: [[ASV Augstākā tiesa|Augstākā tiesa]] un zemākās federālās tiesas, kurās tiesnešus ieceļ prezidents saskaņā ar Senāta apstiprinājumu; skaidro likumus un atceļ tos likumus, kuri uzskatāmi par nekonstitucionāliem. [[Attēls:USSupremeCourtWestFacade.JPG|thumb|200px|[[ASV Augstākā tiesa|ASV Augstākās tiesas]] ēkas rietumu ieeja.]] [[ASV Pārstāvju palāta|Pārstāvju palāta]] ietver 435 biedrus, no kuriem ikviens pārstāv kongresa apgabalu termiņā uz diviem gadiem. Pārstāvju palātas amati ir proporcionāli iedalīti starp [[ASV štati|štatiem]], vadoties pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] katros desmit gados. Tā, piemēram, pēc [[2000. gads|2000]]. gadā veiktās [[tautas skaitīšana]]s, septiņiem štatiem pieder kā minimums vismaz viens pārstāvis, turpretim [[Kalifornija]]i, kas ir vislielākais štats pēc iedzīvotāju skaita, pieder piecdesmit trīs amata vietas. [[ASV Senāts|Senātā]] ir 100 biedri, kurā katru štatu pārstāv divi [[ASV senators|senatori]], kas vairumā gadījumu tiek ievēlēti uz sešu gadu termiņu; viena trešdaļa no Senāta amata posteņiem tiek ievēlēti katru otro gadu. [[ASV prezidents|Prezidents]] tiek ievēlēts uz četru gadu termiņu un var tikt ievēlēts amatā ne vairāk kā uz diviem termiņiem. Prezidentu neievēl pēc tiešā balsojuma, bet pēc netiešās vēlēšanu kolēģijas sistēmas, kurā izšķirošās balsis sadala štati. [[ASV Augstākā tiesa|Augstākajā tiesā]], ko vada [[galvenais Savienoto Valstu tiesnesis]], ir deviņi biedri, kas atrodas šajos amatos uz mūžu. Valstu jeb štatu valdības ir veidotas pēc aptuveni līdzīga parauga; [[Nebraska]]s štatam vienīgajam ir vienkameras likumdošanas vara. Katra štata [[ASV gubernators|gubernatori]] tiek ievēlēti tiešā veidā. Visi likumi un procedūras gan štatos, gan federālajās valdībās ir priekšmets, kuru nepieciešams pārskatīt, un jebkurš likums, kas nav spēkā ar [[ASV Konstitūcija|Konstitūciju]], ir atceļams. Konstitūcijas oriģinālteksts paredz federālās valdības struktūru un pienākumus, kā arī tās saikni ar katru štatu individuāli. Konstitūcijas pirmais pants aizsargā tiesības izmantot ''habeas corpus'' principu, kas saistīts ar aizsardzību pret iespējami nelikumīgu apcietinājumu (ieslodzītajiem nodrošina tiesības apstrīdēt viņu aizturēšanu, kas uzliek pienākumu varas iestādēm pierādīt aizturēšanas pamatotību), bet trešais pants garantē tiesības uz tiesas procesu un likumīgu iztiesāšanu visās [[krimināllieta|krimināllietās]]. Ja Konstitūcijā tiek veikti grozījumi, tiem jāgūst atbalsts vismaz no trīs ceturtdaļām štatu. Konstitūcijā ir veikti grozījumi divdesmit septiņas reizes; pirmie desmit grozījumi, kas sastādīja [[ASV Tiesību bils|Tiesību bilu]], un Četrpadsmitais Konstitūcijas grozījums paredz galveno pamatu amerikāņu individuālajām tiesībām. === Partijas, ideoloģija un politika === [[Attēls:Official portrait of Barack Obama.jpg|thumb|150px|[[Baraks Obama]] — pirmais afroamerikāņu izcelsmes [[ASV prezidents]].]] Lielākajā daļā savas vēstures Savienoto Valstu darbība bijusi saskaņā ar [[divu partiju sistēma|divu partiju sistēmu]]. Vēlētiem amatiem visos līmeņos štata administrētās [[primārās vēlēšanās]] tiek izvēlēti galvenie partiju kandidāti, kas piedalīsies turpmākajās [[vispārējās vēlēšanās]]. Kopš [[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1856. gada vispārējām vēlēšanām]] galvenās partijas ir bijušas [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskā partija]] (''the Democratic Party''), kura dibināta [[1824]]. gadā, un [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskā partija]] (''the Republican Party''), kura dibināta [[1854]]. gadā. Kopš [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]] laikiem tikai viens trešās partijas prezidenta kandidāts — bijušais prezidents [[Teodors Rūzvelts]], kurš darbojās kā [[ASV Progresīvā partija|Progresa aizstāvis]] jeb Progresists [[1912]]. gadā — ir ieguvis 20% tautas balsošanā. Amerikāņu [[politiskā kultūra|politiskajā kultūrā]] Republikāņu partija tiek uzskatīta par centrāli labējo jeb "konservatīvo" partiju, savukārt Demokrātu partija uzskatāma par centrāli kreiso jeb "liberālo" partiju. [[ASV ziemeļaustrumi|Ziemeļaustrumu]] un [[ASV Rietumu krasts|Rietumu krasta]] štati, kā arī daži no [[Lielie ezeri|Lielo ezeru]] štatiem, kuri tiek dēvēti arī par "zilajiem štatiem" (''blue states''), ir relatīvi liberāli. Tā sauktie "sarkanie štati" (''red states'') [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]] un lielākā daļa [[Lielie līdzenumi|Lielā līdzenuma]] un [[Klinšu kalni|Klinšu kalnu]] štati ir relatīvi konservatīvi. [[2008. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2008. gada vēlēšanās]] prezidenta amatu ieguva demokrāts [[Baraks Obama]], kurš bija 44. prezidents ASV un pirmais [[afroamerikānis]], kurš ievēlēts šajā amatā. Visi iepriekšējie prezidenti bijuši tikai eiropiešu izcelsmes pārstāvji. 2008. gada prezidenta vēlēšanas arī parādīja, ka Demokrātu partija nostiprina savu ietekmi un kontroli gan [[ASV Pārstāvju palāta|Pārstāvju palātā]], gan [[ASV Senāts|Senātā]]. 111. Savienoto Valstu Kongresā Senāts ietvēra 57 demokrātus, divus neatkarīgos pārstāvjus, kuri slēgtā pirmsvēlēšanu kampaņā piedalījās kopā ar demokrātiem, un 40 republikāņi (tiek diskutēts par vēl vienu amata posteni); Pārstāvju palāta ietver 256 demokrātus un 178 republikāņus (viens amata postenis ir vakants). == Ārpolitika == [[Attēls:Bush&Putin33rdG8.jpg|thumb|150px|Bijušais [[ASV prezidents]] [[Džordžs V. Bušs]] un [[Krievija]]s prezidents [[Vladimirs Putins]] 33. [[Lielais astotnieks|G8]] samnita laikā 2007. gadā.]] Savienotajām Valstīm pieder globāla ietekme ekonomikas, politikas un militārā jomā. ASV ir pastāvīgs biedrs [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s (ANO) [[ANO Drošības padome|Drošības Padomē]], un [[Ņujorka|Ņujorkā]] atrodas [[Apvienoto Nāciju galvenā mītne|ANO galvenā mītne]] jeb centrālā pārvalde. Gandrīz visām valstīm ir savas [[vēstniecība]]s, kuras atrodas [[Vašingtona|Vašingtonā]], kā arī daudzi [[konsulāts|konsulāti]] visā valsts teritorijā. Turklāt gandrīz visas valstis uzņem savās valstīs amerikāņu diplomātiskās pārstāvniecības. Tomēr [[Kuba]]i, [[Irāna]]i, [[Ziemeļkoreja]]i, [[Butāna]]i, [[Sudāna]]i un [[Ķīnas Republika]]i (Taivānai) nepastāv oficiālas diplomātiskas attiecības ar Savienotajām Valstīm. Savienotajām Valstīm ir īpašas attiecības ar [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]], kā arī spēcīga saikne ar [[Austrālija|Austrāliju]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Japāna|Japānu]], [[Izraēla|Izraēlu]] un citām [[NATO]] dalībvalstīm. Savienotās Valstis cieši sadarbojas arī ar kaimiņvalstīm, kas atrodas [[Amerikas valstu organizācija|Amerikas valstu organizācijā]] (AVO) ("''Organization of American States''", OAS), kā arī ar valstīm, ar kurām noslēgti līgumi par brīvo tirdzniecību kā, piemēram, trīspusīgais [[Ziemeļamerikas Brīvās tirdzniecības līgums]] ("''North American Free Trade Agreement''", NAFTA) ar [[Kanāda|Kanādu]] un [[Meksika|Meksiku]]. 2005. gadā Savienotās Valstis ieguldīja $27 miljardus [[oficiālais attīstības atbalsts|oficiālās attīstības atbalstam]], kas bija vairāk kā jebkur citur pasaulē. Tomēr, kas attiecas uz [[valsts bruto ienākums|valsts bruto ienākuma]] daļu (GNI — ''gross national income''), ASV ar 0,22% devumu ierindojās divdesmitajā vietā divdesmit divu donorvalstu vidū, tas ir, valstu vidū, kas sniedz ekonomisku palīdzību. Nevalstiskie jeb ar valdību nesaistītie avoti kā, piemēram, privāti dibināti uzņēmumi, korporācijas jeb akciju sabiedrības, izglītības un reliģiskās iestādes šim mērķim ziedoja $96 miljardus. Kopējā summa — $123 miljardi — arīdzan ir lielāka nekā jebkur citur pasaulē un septītajā vietā pēc valsts bruto ienākuma procentuālās attiecības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Americans Favor Private Giving, People-to-People Contacts|date=2007-05-24|publisher=U.S. Dept. of State, International Information Programs|url=http://usinfo.state.gov/xarchives/display.html?p=washfile-english&y=2007&m=May&x=20070524165115zjsredna0.2997553|accessdate=2007-06-17|archiveurl=https://archive.is/20070613030525/http://usinfo.state.gov/xarchives/display.html?p=washfile-english&y=2007&m=May&x=20070524165115zjsredna0.2997553|archivedate=2007-06-13}}</ref> Pēc [[Padomju Savienība|PSRS]] sabrukuma ASV kļuva par vienīgo globāla mēroga lielvalsti pasaulē, nenoliedzamu līderi ekonomiskajā, politiskajā un militārajā ziņā. Ārpolitikā uzsāka aktīvu t.s. ''karsto punktu'' nomierināšanas stratēģiju, Rietumu demokrātijām naidīgu politisku režīmu iegrožošanu vai pat likvidēšanu t.s. ''trešās pasaules'' valstīs un bijušajās PSRS satelītvalstīs. Lielākās problēmas ir reālpolitikas rīcības saskaņošana ar starptautiskajām tiesībām, un saskaršanās ar kardināli jaunu problēmu: politisko [[Terorisms|terorismu]], kas vērsts konkrēti pret ASV un to sabiedroto īstenoto politiku, piemēram, [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|2001. gada 11. septembra uzbrukums]], kurā vaino teroristu organizāciju ''[[Al-Qaida]]''. == Bruņotie spēki == [[Attēls:USS Abraham Lincoln(CVN 72).jpg|thumb|200px|ASV lidmašīnu bāzes kuģis ''USS Abraham Lincoln''.]] [[ASV prezidents|Prezidentam]] pieder [[ASV Bruņotie spēki|valsts bruņoto spēku]] virspavēlnieka tituls, un tieši prezidents ieceļ šo bruņoto spēku vadītājus, kā arī [[ASV aizsardzības ministrs|aizsardzības ministru]] (''secretary of defence'') un apvienotā militārā štāba priekšniekus jeb vadītājus (''Joint Chiefs of the Staff''). [[ASV Aizsardzības departaments|Savienoto Valstu aizsardzības departaments]] pārvalda bruņotos spēkus, tai skaitā armiju, [[ASV Jūras kara flote|jūras kara floti]], jūras kājniekus un [[ASV Gaisa spēki|gaisa karaspēkus]]. ASV krasta apsardzi miera laikos vada Dzimtenes drošības departaments (''Department of Homeland Security''), bet kara laikā — Jūras kara flotes departaments (''Department of the Navy''). 2005. gadā militārajā nozarē ASV aktīvā dienestā bija nodarbināti 1,38 miljoni darbinieku,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.globalpolicy.org/empire/tables/2005/1231militarypersonnel.pdf|title=Department of Defense Active Duty Military Personnel Strengths by Regional Area and by Country (309A)|date=2005-12-31|publisher=Global Policy Forum|accessdate=2007-06-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20081112093417/http://www.globalpolicy.org/empire/tables/2005/1231militarypersonnel.pdf|archivedate=2008-11-12}}</ref> kā arī ir vairāki simti tūkstošu gan Militārajās rezervēs, gan Nacionālajā gvardē (''National Guard''); kopumā iesaistīti vairāk nekā 2,3 miljoni cilvēku. Arī Aizsardzības departamentā kopumā nodarbināti gandrīz 700 000 civilpersonu, neskaitot darba izpildītājus. Militārais dienests ASV ir brīvprātīgs, taču karaklausība, tas ir, obligātais militārais dienests iespējams karalaikā ar Obligātā kara dienesta sistēmas starpniecību (''Selective Service System''). Amerikas bruņotie spēki var tikt strauji izvietoti ar gaisa spēku lielās flotes palīdzību, kas sastāv no lidaparātu transporta un gaisa tankeriem degvielas krājumu papildināšanai, kā arī, izmantojot Jūras kara floti ar vienpadsmit aktīviem [[Aviācijas bāzeskuģis|aviācijas bāzeskuģiem]], Jūras flotes ekspedīcijas vienības gan [[Atlantijas okeāns|Atlantijas]], gan [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] kara flotēs. Ārpus Savienoto Valstu robežām ASV militāri spēki ir izvietoti 770 bāzēs un iestādēs ikvienā kontinentā izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.globalpolicy.org/empire/intervention/2005/basestructurereport.pdf|title=Department of Defense Base Structure Report, Fiscal Year 2005 Baseline|publisher=Global Policy Forum|accessdate=2007-06-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070621150632/http://www.globalpolicy.org/empire/intervention/2005/basestructurereport.pdf|archivedate=2007-06-21}}</ref> ASV globālās militārās klātbūtnes (ar savu karaspēku citu valstu teritorijās) pakāpe ir iedvesmojusi dažus zinātniekus un izglītotās personas raksturot Savienotās Valstis kā "(militāro) bāzu impēriju" ("''empire of bases''").<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Ikenberry, G. John |url=http://people.cas.sc.edu/rosati/ttp.ikenberry.empirereviews.fa.march04.htm |title=Illusions of Empire: Defining the New American Order |work=Foreign Affairs |date=March/April 2004 |access-date={{dat|2010|06|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100613134220/http://people.cas.sc.edu/rosati/ttp.ikenberry.empirereviews.fa.march04.htm |archivedate={{dat|2010|06|13||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce|author=Kreisler, Harry, and Chalmers Johnson|url=http://globetrotter.berkeley.edu/people4/CJohnson/cjohnson-con3.html|title=Conversations with History|publisher=University of California at Berkeley|date=2004-01-29|accessdate=2007-06-21}}</ref> Kopējie ASV militārie izdevumi 2006. gadā veidoja 528 miljardus dolāru, kas bija 46% no pasaules jeb globālo izdevumu apjoma un pārsniedza pārējo turpmāko četrpadsmit lielāko nacionālo militāro izdevumu kopskaitu. (Analoģiski runājot par [[pirktspējas paritāte|pirktspējas paritāti]], tas bija vairāk nekā turpmākie seši pirktspējas nacionālie izdevumi kopā). Iedzīvotāju vidējie izdevumi $1,756 dolāru apmērā bija aptuveni desmit reizes vairāk nekā šāds vidējais rādītājs pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sipri.org/contents/milap/milex/mex_major_spenders.pdf/download |title=The Fifteen Major Spender Countries in 2006 |publisher=Stockholm International Peace Research Institute |year=2007 |accessdate=2007-06-20 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070814224502/http://www.sipri.org/contents/milap/milex/mex_major_spenders.pdf/download |archivedate=2007-08-14 }}</ref> Runājot par [[Iekšzemes kopprodukts|IKP]] 4,06% apmērā ASV militārie izdevumi ierindojas 27. vietā starp 172 valstīm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2034rank.html |title=Rank Order—Military Expenditures—Percent of GDP |publisher=CIA |work=The World Factbook |date=2007-05-31 |accessdate=2007-06-13 |archive-date=2018-01-20 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180120113336/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2034rank.html }}</ref> Ierosinātais [[ASV Aizsardzības departaments|Aizsardzības departamenta]] budžets 2009. gadam — t.i., $515,4 miljardi dolāru — ir pieaugums par 7% pēc 2008. gada un gandrīz 74% pieaugums pēc 2001. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.whitehouse.gov/omb/budget/fy2009/defense.html |title=Department of Defense |publisher=Office of Management and Budget |work=Budget of the United States Government, FY 2009 |accessdate=2008-03-02 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080306191929/http://www.whitehouse.gov/omb/budget/fy2009/defense.html |archivedate=2008-03-06 }}</ref> Ir aprēķināts, ka [[Irākas karš]] Savienotajām Valstīm izmaksājis $2,7 triljonus dolāru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Goldman, David|url=http://money.cnn.com/2008/06/11/news/economy/iraq_war_hearing/ |title=Iraq War Could Cost Taxpayers $2.7 Trillion |publisher=CNNMoney |date= 2008-06-12|accessdate=2009-03-10}}</ref> Uz 2009. gada 3. maiju, Savienotās Valstis ir zaudējušas 4 284 karā kritušos un vairāk nekā 31 000 karavīru ir tikuši ievainoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://icasualties.org/Iraq/index.aspx |title=Iraq Coalition Casualties |publisher=Iraq Coalition Casualty Count |date=2009-05-03 |accessdate=2009-05-03 |archive-date=2011-03-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20110321080348/http://icasualties.org/Iraq/index.aspx }}</ref> == Saimniecība == {| class="wikitable" border="1" table style="border:1px black; float:right; margin-left:1em;" |- ! style="background:#f99;" colspan="2"|Ekonomiskie rādītāji |- |[[Bezdarbs]]||8,9%<sup>2009. gada aprīlī</sup><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bls.gov/news.release/empsit.nr0.htm|title= Employment Situation Summary|publisher=U.S. Dept. of Labor|date=2009-04-03|accessdate = 2009-04-04}}</ref> |- |[[Iekšzemes kopprodukts|IKP]] pieaugums||−5,7%<sup>2009. gada 1. ceturksnī</sup> [1,1%<sup>2008. gadā</sup>]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bea.gov/national/xls/gdpchg.xls|title=Gross Domestic Product|publisher=Bureau of Economic Analysis|date=2009-05-29|accessdate=2009-06-03|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090826171407/https://www.bea.gov/national/xls/gdpchg.xls|archivedate=2009-08-26}} Change is based on [[Chained dollars|chained 2000 dollars]]. Quarterly growth is expressed as an annualized rate.</ref> |- |[[Inflācija]]||−0,7%<sup>no 2008. gada aprīļa līdz 2009. gada aprīlim</sup><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bls.gov/news.release/cpi.nr0.htm|title=Consumer Price Index: April 2009|publisher=Bureau of Labor Statistics|date=2009-05-15|accessdate = 2009-05-26}}</ref> |- |[[Valsts budžets]]||$11,383 triljoni<sup>2009. gadā 2. jūnijā</sup><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.treasurydirect.gov/NP/BPDLogin?application=np|title=Debt Statistics|publisher=U.S. Dept. of the Treasury|accessdate=2009-06-03|archive-date=2011-04-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20110418203433/http://www.treasurydirect.gov/NP/BPDLogin?application=np}}</ref> |- |[[Nabadzība]]||12,5%<sup>2007. gadā</sup><ref name="CBPR08">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/Press-Release/www/releases/archives/income_wealth/012528.html|title=Household Income Rises, Poverty Rate Unchanged, Number of Uninsured Down|publisher=U.S. Census Bureau|date=2008-08-26|accessdate=2008-09-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080905160819/http://www.census.gov/Press-Release/www/releases/archives/income_wealth/012528.html|archivedate=2008-09-05}}</ref> |} Savienotajās Valstīs ir jaukta [[kapitālisms|kapitālistiskā]] ekonomika, ko sekmē bagātīgi [[dabas resursi]], labi attīstīta [[infrastruktūra]] un augsts produktivitātes līmenis.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Natural Resources: Neither Curse Nor Destiny|url=https://archive.org/details/naturalresources00lede|author=Lederman, Daniel, and William Maloney |publisher=World Bank|year=2007|isbn=0821365452|page=[https://archive.org/details/naturalresources00lede/page/n205 185]}}</ref> Saskaņā ar [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] sniegto informāciju, ASV [[iekšzemes kopprodukts]] (IKP) 14,3 triljonu apmērā veido 23% no pasaules kopējā bruto produkta — tirgus valūtas kursu līmeņos — un gandrīz 21% no kopējā pasaules bruto produkta — [[pirktspējas paritāte]]s līmenī.<ref name="IMF GDP"/> Kā lielākais nacionālais IKP līmenis pasaulē tas bija par 4% mazāk nekā [[Eiropas Savienība]]s kopējais IKP pirktspējas paritātes līmenī 2007. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2001rank.html|title=Rank Order—GDP (Purchasing Power Parity)|publisher=CIA|work=World Factbook|date=2008-10-09|accessdate=2008-10-21|archive-date=2011-06-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20110604195034/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2001rank.html}}</ref> ASV ierindojas septiņpadsmitajā vietā pasaulē pēc IKP nominālvērtības uz vienu cilvēku un sestajā vietā pēc IKP uz vienu cilvēku pēc pirktspējas paritātes.<ref name="IMF GDP"/> Savienotās Valstis ir lielākais preču [[imports|importētājs]] un trešais lielākais [[eksports|eksportētājs]] pasaulē, lai gan eksporta līmenis uz vienu cilvēku ir relatīvi zems. ASV galvenie tirdzniecības partneri ir [[Kanāda]], [[Ķīna]], [[Meksika]], [[Japāna]] un [[Vācija]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/foreign-trade/top/dst/current/balance.html|title=U.S. Top Trading Partners, 2006|publisher=U.S. Census Bureau|accessdate=2007-03-26|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100209032601/http://www.census.gov/foreign-trade/top/dst/current/balance.html|archivedate=2010-02-09}}</ref> Eksporta pamatpreces ir [[elektroierīce]]s, tai pat laikā [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļi]] ir ASV galvenie importa produkti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/prod/2006pubs/07statab/foreign.pdf|title= Table 1289. U.S. Exports and General Imports by Selected SITC Commodity Groups: 2002 to 2005 |publisher=U.S. Census Bureau|work=Statistical Abstract of the United States 2007|month=October | year=2006|accessdate=2007-08-26}}</ref> Globālās konkurētspējas pārskatā (''Global Competitiveness Report'') Savienotās Valstis atrodas vispārēji valstu sarakstu augšējās pozīcijās.<ref>{{Tīmekļa atsauce| url=http://gcr.weforum.org/gcr/|title = Rankings: Global Competitiveness Report 2008-2009| publisher= World Economic Forum|accessdate=2008-10-12}} Click the link "Rankings" to access the entire list.</ref> Pēc paplašināšanas un attīstības perioda, kas ilga tikai sešus gadus, ASV kopš 2007. gada decembra atrodas [[ASV saimniecība|saimniecības]] [[lejupslīde (ekonomika)|lejupslīdes]] fāzē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.nytimes.com/2008/12/02/business/02markets.html|author=Grynbaum, Michael A.|title=Dow Plunges 680 Points as Recession Is Declared|work=The New York Times|date=2008-12-01|accessdate=2008-12-01}}</ref> [[Attēls:NYC NYSE.jpg|thumb|175px|left|[[Ņujorkas fondu birža]] Volstrītā.]] Ir aprēķināts, ka 2009. gadā [[privātais sektors]] veido 55,3% no ASV saimniecības, un federālo valdību darbība veido 24,1%, bet valsts un vietējās pašvaldības darbības (ieskaitot pārvedumus federālajā līmenī) — atlikušos 20,6%.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.usgovernmentspending.com/index.php|title=Government Spending Overview|publisher=usgovernmentspending.com|accessdate=2009-05-09}}</ref> ASV saimniecība ir postindustriāla, kurā apkalpojošā jeb pakalpojumu nozare veido 67,8% IKP.<ref name="Econ">{{Tīmekļa atsauce|url=http://usinfo.state.gov/products/pubs/economy-in-brief/page3.html|accessdate=2008-03-12|title=USA Economy in Brief|publisher=U.S. Dept. of State, International Information Programs|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080312123609/http://usinfo.state.gov/products/pubs/economy-in-brief/page3.html|archivedate=2008-03-12}}</ref> Ieņēmumu ziņā vadošās [[uzņēmējdarbība]]s nozares ir [[vairumtirdzniecība]] un [[mazumtirdzniecība]]; [[neto]] ienākumu ziņā vadošās ir finanšu un [[apdrošināšana]]s nozares.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/prod/2006pubs/07statab/business.pdf|title= Table 726. Number of Returns, Receipts, and Net Income by Type of Business and Industry: 2003 |publisher=U.S. Census Bureau|work=Statistical Abstract of the United States 2007|month=October | year=2006|accessdate=2007-08-26}}</ref> Savienotās Valstis joprojām ir un paliek rūpnieciskā vara, kurā vadošā ražošanas joma ir [[ķīmskais produkts|ķīmiskie produkti]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/prod/2006pubs/07statab/manufact.pdf|title= Table 971. Gross Domestic Product in Manufacturing in Current and Real (2000) Dollars by Industry: 2000 to 2005 (2004)|publisher=U.S. Census Bureau|work=Statistical Abstract of the United States 2007|month=October | year=2006|accessdate=2007-08-26}}</ref> Savienotās Valstis ir trešā lielākā [[nafta]]s ražotājvalsts pasaulē un arīdzan lielākā naftas importētāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2173rank.html|title=Rank Order—Oil (Production)|publisher=CIA|work=The World Factbook|date=2007-09-06|accessdate=2007-09-14|archive-date=2012-05-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20120512233445/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2173rank.html}} {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2174rank.html|title=Rank Order—Oil (Consumption)|publisher=CIA|work=The World Factbook|date=2007-09-06|accessdate=2007-09-14|archive-date=2018-12-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20181226073521/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2174rank.html%20}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eia.doe.gov/pub/oil_gas/petroleum/data_publications/company_level_imports/current/import.html|title=Crude Oil and Total Petroleum Imports Top 15 Countries|publisher=U.S. Energy Information Administration|date=2008-08-26|accessdate=2008-09-10}}</ref> ASV ir pasaulē galvenā [[elektroenerģija]]s un [[atomenerģija]]s, kā arī šķidrās [[dabasgāze]]s, [[sērs|sēra]], [[fosfāts|fosfātu]] un [[sāļi|sāļu]] ražotāja. Lai arī [[lauksaimniecība]]s nozare veido tikai nepilnu 1% no IKP,<ref name="Econ"/> Savienotās Valstis ir pasaulē lielākā [[kukurūza]]s<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.grains.org/page.ww?section=Barley,+Corn+%26+Sorghum&name=Corn|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080112182404/http://www.grains.org/page.ww?section=Barley,+Corn+%26+Sorghum&name=Corn|archivedate=2008-01-12|title=Corn|publisher=U.S. Grains Council|accessdate=2008-03-13}}</ref> un [[soja]]s pupiņu ražotāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.worldwatch.org/node/5442|title=Soybean Demand Continues to Drive Production|publisher=Worldwatch Institute|date=2007-11-06|accessdate=2008-03-13|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080316060234/http://www.worldwatch.org/node/5442|archivedate=2008-03-16}}</ref> [[Ņujorkas fondu birža]] (''the New York Stock Exchange'') ir pasaulē lielākā [[birža]] pēc dolāru apgrozījuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ir.nyse.com/phoenix.zhtml?c=129145&p=irol-newsArticle&ID=1036503&highlight= |title= New Release/Ultra Petroleum Corp., |publisher=NYSE Euronext|date=2007-07-03|accessdate=2007-08-03}}</ref> "''[[Coca-Cola]]''" un "''[[McDonald's]]''" ir divi visatpazīstamākie zīmoli pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cheskin.com/view_news.php?id=2 |title=Sony, LG, Wal-Mart among Most Extendible Brands |publisher=Cheskin |date=2005-06-06 |accessdate=2007-06-19 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120312001935/http://www.cheskin.com/view_news.php?id=2 |archivedate=2012-03-12 }}</ref> 2005. gadā 155 miljoni personu bija nodarbinātas, saņemot zināmus ienākumus, un 80% šo cilvēku strādāja pilna laika štata amatos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pubdb3.census.gov/macro/032006/perinc/new05_001.htm|title=Labor Force and Earnings, 2005|publisher=U.S. Census Bureau|accessdate=2007-05-29|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120205211749/http://pubdb3.census.gov/macro/032006/perinc/new05_001.htm|archivedate=2012-02-05}}</ref> Vairākums personu, t.i. 79%, bija nodarbināti apkalpojošā jeb pakalpojumu nozarē.<ref name="WF">{{Tīmekļa atsauce| url = https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/us.html| title = United States| publisher = CIA| work = The World Factbook| date = 2007-05-31| accessdate = 2008-10-14| archive-date = 2018-12-25| archive-url = https://web.archive.org/web/20181225135647/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/us.html%20}}</ref> [[Veselības aprūpe]] un [[sociālā palīdzība]] ir vadošās nozares populācijas nodarbinātībā, kurās strādā aptuveni 15,5 miljoni cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/prod/2006pubs/07statab/business.pdf|title= Table 739. Establishments, Employees, and Payroll by Employment-Size Class and Industry: 2000 to 2003 |publisher=U.S. Census Bureau|work=Statistical Abstract of the United States 2007|month=October | year=2006|accessdate=2007-08-26}}</ref> Apmēram 12% strādnieku un darbinieku ir iekļauti dažādās apvienībās un biedrībās, salīdzinot ar 30% [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Fuller, Thomas|url=http://www.iht.com/articles/2005/06/14/news/europe.php|title= In the East, Many EU Work Rules Don't Apply|date=2005-06-15|work=International Herald Tribune|accessdate=2007-06-28}}</ref> [[Pasaules Banka]] ierindo Savienotās Valstis pirmajā vietā pēc darbinieku un strādājošo pieņemšanas un atlaišanas.<ref name="EDBI">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.doingbusiness.org/ExploreEconomies/?economyid=197|accessdate=2007-06-28|title=Doing Business in the United States (2006)|publisher=World Bank}}</ref> Laikā no 1973. līdz 2003. gadam vidusmēra amerikāņa darba stundas ir pieaugušas līdz 199 stundām gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.usnews.com/usnews/opinion/articles/031110/10dobbs.htm|author=Dobbs, Lou|title=The Perils of Productivity|work=U.S. News & World Report|date=2003-11-02|accessdate=2007-06-30|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110411111232/http://www.usnews.com/usnews/opinion/articles/031110/10dobbs.htm|archivedate=2011-04-11}}</ref> Daļēji šī iemesla dēļ Amerikas Savienotās Valstis joprojām saglabā augstākos [[darba ražīgums|darba ražīguma]] rādītājus pasaulē. Tomēr Savienotās Valstis vairs nav tādā vadošajā pozīcijā vienas stundas darba ražīguma ziņā kā tā bija 1950. gados līdz 1990. gadu sākumam; strādājošie jeb darbinieki [[Norvēģija|Norvēģijā]], [[Francija|Francijā]], [[Beļģija|Beļģijā]] un [[Luksemburga|Luksemburgā]] šobrīd uzrāda daudz produktīvāku darbu vienas stundas vienībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kilm.ilo.org/2005/press/download/ExSumEN.pdf|title=Highlights of Current Labour Market trends|publisher=International Labour Organization|work=Key Indicators of the Labour Market Programme|date=2005-12-09|accessdate=2007-12-20|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080216000018/http://kilm.ilo.org/2005/press/download/ExSumEN.pdf|archivedate=2008-02-16}}</ref> Salīdzinot ar Eiropu, ASV mantas jeb [[īpašuma nodoklis|īpašuma nodokļa]] un uzņēmumu [[ienākuma nodoklis|ienākuma nodokļa]] likme ir kopumā augstāka, bet ar darbaspēku saistītās, it īpaši patēriņa nodokļu likmes ir zemākas.<ref>{{Ziņu atsauce|author=Gumbel, Peter|url=http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,662737-2,00.html|title=Escape from Tax Hell|date=2004-07-11|work=Time|accessdate=2007-06-28|archive-date=2010-01-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20100107005616/http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,662737-2,00.html}}</ref> === Ienākumi un tautas attīstība === [[Attēls:Homeless - American Flag.jpg|thumb|150px|Cilvēki, kuri palikuši bez mājām, padara nabadzību ASV arvien redzamāku.]] Saskaņā ar [[ASV Statistikas Birojs|ASV Statistikas Biroja]] (''United States Census Bureau'') datiem, vidējie mājsaimniecības ienākumi pirms nodokļu nomaksas 2007. gadā veidoja $50 233 dolārus. Šādi vidējie ienākumi [[Mērilenda|Mērilendā]] veidoja $68 080 dolārus, bet [[Misisipi (štats)|Misisipi]] štatā tie bija $36 338 dolāri.<ref name="CBPR08"/> Izmantojot [[pirktspējas paritāte]]s valūtas kursus, vispārējie vidējie rādītāji ir līdzīgi tiem, kas raksturīgi attīstīto nāciju vispārtikušākajām ļaužu šķirām. Pēc straujas pazemināšanās 20. gadsimta vidū [[nabadzība]]s līmenis atrodas nemainīgā līmenī kopš 1970. gadu sākuma, un aptuveni 11—15% amerikāņu ik gadu atrodas zem nabadzības līmeņa, savukārt 58,5% cilvēku pavada vismaz gadu nabadzībā, būdami vecumā no 25 līdz 75 gadiem.<ref name="USCB IP&HIC 2007">{{Tīmekļa atsauce|author=DeNavas-Walt, Carmen, Bernadette D. Proctor, and Jessica Smith|url=http://www.census.gov/prod/2008pubs/p60-235.pdf|format=PDF|title=Income, Poverty, and Health Insurance Coverage in the United States: 2007|publisher=U.S. Census Bureau|month=August | year=2008|accessdate = 2008-11-13}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce |last=Hacker |first=Jacob S. |year=2006 |title=The Great Risk Shift: The New Economic Insecurity and the Decline of the American Dream |url=https://archive.org/details/greatriskshiftas00hack |location=New York |publisher=Oxford University Press}}</ref> 2007. gadā 37,3 miljoni amerikāņu dzīvoja nabadzībā.<ref name="CBPR08"/> Šobrīd ASV [[labklājība]]s stāvoklis ir viens no visstingrākajiem visā pasaulē, kas samazina gan relatīvo nabadzību, gan absolūto nabadzības līmeni krietni mazāk nekā vidēji tas tiek darīts bagātajās valstīs.<ref name="Sme">Smeeding, T. M. (2005). "Public Policy: Economic Inequality and Poverty: The United States in Comparative Perspective." ''Social Science Quarterly'' 86, 955—983.</ref><ref>Kenworthy, L. (1999). "Do Social-Welfare Policies Reduce Poverty? A Cross-National Assessment" ''Social Forces'' 77(3), 1119—1139. Bradley, D., E. Huber, S. Moller, F. Nielsen, and J. D. Stephens (2003). "Determinants of Relative Poverty in Advanced Capitalist Democracies" ''American Sociological Review'' 68(1), 22—51.</ref> Kamēr amerikāņu labklājības līmenis veiksmīgi ļauj samazināt nabadzību gados vecāko cilvēku vidū,<ref>Orr, D. (November—December, 2004). "Social Security Isn't Broken: So Why the Rush to 'Fix' It?" In C. Sturr and R. Vasudevan, eds. (2007). ''Current Economic Issues''. Boston: Economic Affairs Bureau.</ref> jaunatne un gados jaunāki cilvēki saņem tikai relatīvi nelielu palīdzību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.prospect.org/cs/articles?article=a_new_deal_of_their_own|author=Starr, Paul|date=2008-02-25|title=A New Deal of Their Own|work=American Prospect|accessdate=2008-07-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080505021735/http://www.prospect.org/cs/articles?article=a_new_deal_of_their_own|archivedate=2008-05-05}}</ref> 2007. gadā [[UNICEF]] (Apvienoto Nāciju Starptautiskā bērnu fonda) veiktais pētījums par bērnu labklājību divdesmit vienā industrializētā valstī ierindoja Savienotās Valstis pirmspēdējā vietā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/nol/shared/bsp/hi/pdfs/13_02_07_nn_unicef.pdf|title=Child Poverty in Perspective: An Overview of Child Well-Being in Rich Countries|author=UNICEF|work=BBC|year=2007|accessdate=2007-09-10}}</ref> Neskatoties uz produktivitātes strauju pieaugumu, kā arī zemu bezdarba un inflācijas līmeni, ienākumu peļņa kopš 1980. gada ir bijusi daudz palēlinātāka nekā iepriekšējās desmitgadēs; ienākumu palielināšanās ir vairs ne tik plaši izplatīta iezīme, bez tam to pavada palielināts ekonomiskā nedrošības situācija. Laika posmā no 1947. līdz 1979. gadam patiesais vidusmēra ienākumu līmenis palielinājās par 80% visās ļaužu šķirās — nabadzīgāko amerikāņu ienākumi pieauga pat straujāk nekā bagāto ienākumi.<ref name="Bar">Bartels, L. M. (2008). ''Unequal Democracy: The Political Economy of the New Gilded Age''. Princeton, NJ: Princeton University Press.</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.demos.org/inequality/numbers.cfm#1|author=Hartman, C.|year=2008|title=By the Numbers: Income|accessdate=2008-07-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110929183505/http://www.demos.org/inequality/numbers.cfm#1|archivedate=2011-09-29}}</ref> Vidusmēra mājsaimniecības ienākumi visu ļaužu šķiru gadījumos ir auguši kopš 1980. gada,<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Henderson, David R.|url=http://www.hoover.org/publications/digest/3522596.html|title=The Rich—and Poor—Are Getting Richer|work=Hoover Digest|year=1998|accessdate = 2007-06-19}}</ref> lielākoties pateicoties tam, ka vairāk mājsaimniecību pelnīja divējādi, kā arī dzimuma nevienlīdzība tika izskausta, darba stundas tika pagarinātas, bet attīstība un izaugsme ir bijusi lēnīgāka un lielā mērā bija vērsta tikai uz pašu „augšgalu” jeb virsotni.<ref name="Sme"/><ref name="Bar"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.frbsf.org/news/speeches/2006/1106.html|author=Yellen, J.|year=2006|title=Speech to the Center for the Study of Democracy 2006—2007 Economics of Governance Lecture University of California, Irvine|publisher=Federal Reserve Board|location=San Francisco|accessdate=2008-07-24|archive-date=2010-12-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20101205221853/http://www.frbsf.org/news/speeches/2006/1106.html}} {{Tīmekļa atsauce|author=Shapiro, Isaac|url=http://www.cbpp.org/10-17-05inc.htm|title=New IRS Data Show Income Inequality Is Again on the Rise|date=2005-10-17|publisher=Center on Budget and Policy Priorities|accessdate=2007-05-16}} Gilbert, D. (1998). ''The American Class Structure''. Belmont, CA: Wadsworth. {{ISBN|0-534-50520-1}}.</ref> Tādējādi ienākumu daļa pašā augšgalā bija 1%—21,8% no kopējā ziņotā ienākumu daudzuma 2005. gadā, un kopš 1980. gada šī ienākumu procentuālā likme ir vairāk nekā dubultīgi palielinājusies,<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.nytimes.com/2007/03/29/business/29tax.html?ex=1332820800&en=fb472e72466c34c8&ei=5088&partner=rssnyt&emc=rss|title=Income Gap Is Widening, Data Shows|author=Johnston, David Cay| work = The New York Times|date=2007-03-29|accessdate=2007-05-16}}</ref> kas Savienotās Valstis padara par valsti ar lielāko ienākumu nevienlīdzību attīstīto nāciju vidū.<ref name="Sme"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://elsa.berkeley.edu/~saez/TabFig2005prel.xls|author=Saez, E.|title=Table A1: Top Fractiles Income Shares (Excluding Capital Gains) in the U.S., 1913—2005|publisher=UC Berkeley|month=October|year=2007|accessdate=2008-07-24}} {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/fields/2172.html|title=Field Listing—Distribution of Family Income—Gini Index|publisher=CIA|work=The World Factbook|date=2007-06-14|accessdate=2007-06-17|archive-date=2007-06-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20070613005439/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/fields/2172.html}}</ref> 1% ienākumu nodrošina 27,6% visu veidu federālo nodokļu ieņēmumus; 10% — 54,7% federālo nodokļu ieņēmumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.cbo.gov/ftpdocs/88xx/doc8885/EffectiveTaxRates.shtml | title=Shares of Federal Tax Liabilities, 2004 and 2005| publisher=Congressional Budget Office| accessdate = 2008-11-02}}</ref> Labums, kas tiek gūts no ienākumiem, tiek lielā mērā koncentrēts: bagātākie 10% cilvēku no pieaugušo iedzīvotāju vidus pieder 69,8% no valsts saimniecības bagātības, kas ir otra lielākā šāda daļa attīstīto valstu vidū.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Domhoff, G. William|url=http://sociology.ucsc.edu/whorulesamerica/power/wealth.html|title=Table 4: Percentage of Wealth Held by the Top 10% of the Adult Population in Various Western Countries|publisher =University of California at Santa Cruz, Sociology Dept.| work = Power in America|month=December | year=2006| accessdate=2006-08-21}}</ref> 1% personu pieder 33,4% no valsts neto bagātības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Kennickell, Arthur B.|url=http://www.federalreserve.gov/pubs/oss/oss2/papers/concentration.2004.5.pdf|title=Table11a: Amounts (Billions of 2004 Dollars) and Shares of Net Worth and Components Distributed by Net Worth Groups, 2004|publisher =Federal Reserve Board| work = Currents and Undercurrents: Changes in the Distribution of Wealth, 1989—2004|date=2006-08-02|accessdate=2007-06-24}}</ref> === Transports === [[Attēls:Map of current Interstates.svg|thumb|200px|ASV [[Starpštatu šoseju sistēma|starpštatu ceļu sistēma]].]] Kas attiecas uz 2003. gadu, uz 1 000 amerikāņiem bija 759 [[automašīna]]s, salīdzinot ar nākamā gada rādītājiem [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]], kur uz 1 000 iedzīvotājiem bija tikai 472 automašīnas.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url =http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=STAT/06/125| title =Car Free Day 2006: Nearly One Car per Two Inhabitants in the EU25 in 2004| date=2006-09-19|publisher =Europa, Eurostat Press Office| accessdate = 2007-08-15}}</ref> Aptuveni 40% no personīgajiem transportlīdzekļiem ir busiņi, sporta mašīnas un vieglās kravas automašīnas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url =http://www.bts.gov/publications/highlights_of_the_2001_national_household_travel_survey/html/section_01.html|title =Household, Individual, and Vehicle Characteristics|publisher =U.S. Dept. of Transportation, Bureau of Transportation Statistics|work =2001 National Household Travel Survey|accessdate =2007-08-15|archiveurl =https://web.archive.org/web/20070929125403/http://www.bts.gov/publications/highlights_of_the_2001_national_household_travel_survey/html/section_01.html|archivedate =2007-09-29}}</ref> Vidusmēra pieaugušais amerikānis (uzskaitot visus — gan tos, kuri paši vada un nevada automašīnas) katru dienu ceļā pavada 55 [[minūte]]s, nobraucot 47 [[kilometrs|kilometrus]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url =http://www.bts.gov/publications/highlights_of_the_2001_national_household_travel_survey/html/section_02.html|title =Daily Passenger Travel|publisher =U.S. Dept. of Transportation, Bureau of Transportation Statistics|work =2001 National Household Travel Survey|accessdate =2007-08-15|archiveurl =https://web.archive.org/web/20070929125646/http://www.bts.gov/publications/highlights_of_the_2001_national_household_travel_survey/html/section_02.html|archivedate =2007-09-29}}</ref> ASV starppilsētu pasažieru [[dzelzceļš|dzelzceļa]] sistēma ir relatīvi vāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.gao.gov/products/GAO-07-15 | title = Intercity Passenger Rail: National Policy and Strategies Needed to Maximize Public Benefits from Federal Expenditures| date=2006-11-13| publisher = U.S. Government Accountability Office| accessdate = 2007-06-20}}</ref> Tikai 9% no kopējiem braucieniem, kas tiek mērot ceļā uz/no darbu, ASV tiek pavadīti masu jeb [[sabiedriskais transports|sabiedriskajos transportos]], salīdzinot ar Eiropu, kur tie ir 38,8%.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.policy.rutgers.edu/vtc/documents/TOD.Euro-Style_Planning-Renne-Wells.pdf | format = PDF | author = Renne, John L., and Jan S. Wells | title = Emerging European-Style Planning in the United States: Transit-Oriented Development (p. 2) | year = 2003 | publisher = Rutgers, The State University of New Jersey | accessdate = 2007-06-11 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20140912143021/http://www.policy.rutgers.edu/vtc/documents/TOD.Euro-Style_Planning-Renne-Wells.pdf | archivedate = 2014-09-12 }}</ref> Velosipēdi tiek lietoti minimāli, ievērojami mazāk nekā Eiropā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.transalt.org/files/resources/other/010901TQpdf021.pdf | author = Pucher, John, and Lewis Dijkstra | title = Making Walking and Cycling Safer: Lessons from Europe | month = February | year = 2000 | publisher = Transportation Alternatives | work = Transportation Quarterly | accessdate = 2007-08-15 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080216000017/http://www.transalt.org/files/resources/other/010901TQpdf021.pdf | archivedate = 2008-02-16 }}</ref> Civilās aviācijas nozare ir pilnībā privatizēta, tomēr vairums lielāko [[lidosta|lidostu]] pieder valstij. Piecas pasaulē lielākās [[aviolīnija]]s pēc pārvadāto pasažieru skaita ir amerikāņu: pirmajā vietā ierindojas lidsabiedrība "[[American Airlines]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.iata.org/ps/publications/wats-passenger-carried.htm|title=Scheduled Passengers Carried|publisher=International Air Transport Association (IATA)|year=2006|accessdate=2007-08-15|archive-date=2010-03-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20100323213100/http://www.iata.org/ps/publications/wats-passenger-carried.htm}}</ref> No pasaules trīsdesmit visnodarbinātākajām un visrosīgākajām pasažieru lidostām sešpadsmit atrodas Savienotajās Valstīs, ieskaitot šī saraksta pašā augšgalā esošo un vadošo [[Atlantas Starptautiskā lidosta|Atlantas Starptautisko lidostu]] "Hartsfield-Jackson Atlanta International Airport (ATL)".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.airports.org/cda/aci_common/display/main/aci_content07_c.jsp?zn=aci&cp=1-5-54-55_666_2__|title=Passenger Traffic 2006 Final|publisher=Airports Council International|date=2007-07-18|accessdate=2007-08-15|archive-date=2012-04-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20120429000000/http://www.airports.org/cda/aci_common/display/main/aci_content07_c.jsp?zn=aci&cp=1-5-54-55_666_2__}}</ref> === Enerģija === Savienoto Valstu enerģijas tirgus apjoms ir 29 000 [[teravatstunda]]s [[elektroenerģija]]s gadā. Enerģijas patēriņš uz vienu cilvēku ir ekvivalents 7,8 tonnas [[nafta]]s patēriņam gadā, salīdzinot, piemēram, ar [[Vācija|Vāciju]], kur tas ir 4,2 tonnas, bet toties [[Kanāda|Kanādā]] šis lielums sasniedz 8,3 tonnas. 2005. gadā 40% no šīs enerģijas tika iegūtas no naftas, 23% no [[akmeņogles|akmeņoglēm]] un 22% no [[dabasgāze]]s. Atlikušo procentuālā daļu apgādāja ar [[atomenerģija]]s un [[atjaunīgie resursi|atjaunojamās enerģijas resursu]] palīdzību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.eia.doe.gov/emeu/aer/pdf/pages/sec1_3.pdf|title= Diagram 1: Energy Flow, 2007|work=EIA Annual Energy Review 2007 |publisher=U.S. Dept. of Energy, Energy Information Administration| accessdate =2008-06-25}}</ref> Savienotās Valstis ir lielākais naftas patērētājs pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2174rank.html|title=Rank Order—Oil (Consumption)|publisher=CIA|work=The World Factbook|date=2007-09-06|accessdate=2007-09-14|archive-date=2018-12-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20181226073521/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2174rank.html%20}}</ref> Desmitgadēm ilgi atomenerģijai bijusi relatīvi ierobežota loma salīdzinot ar daudzām citām attīstītām valstīm. 2007. gadā tika aizpildīti vairāki pieteikumi jaunām [[atomelektrostacija|atomelektrostacijām]].<ref>{{Ziņu atsauce |url= http://www.economist.com/science/displaystory.cfm?story_id=9762843|title= Atomic Renaissance|work= Economist | accessdate=2007-09-06}}</ref> == Demogrāfija == [[Attēls:Census-2000-Data-Top-US-Ancestries-by-County-1396x955.png|thumb|200px|Etnisko grupu sadalījums ASV teritorijā.]] Tiek uzskatīts, ka Savienoto Valstu populācija jeb [[iedzīvotāju kopskaits]] pēc [[ASV Statistikas birojs|ASV Statistikas biroja]] datiem ir 306 507 000 iedzīvotāji,<ref name="POP">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/population/www/popclockus.html|publisher=U.S. Census Bureau|title=U.S. POPClock Projection}}</ref> ieskaitot aplēses par 11,2 miljoniem nelegālo [[imigranti|imigrantu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce| url = http://www.cis.org/articles/2008/back808.pdf| author = Camarota, Steven A., and Karen Jensenius| title = Homeward Bound: Recent Immigration Enforcement and the Decline in the Illegal Alien Population| month = July| year = 2008| publisher = Center for Immigration Studies| accessdate = 2008-08-06| archiveurl = https://web.archive.org/web/20130419093925/http://www.cis.org/articles/2008/back808.pdf| archivedate = 2013-04-19}}</ref> Savienotās Valstis ir trešā visapdzīvotākā valsts pasaulē pēc [[Ķīna]]s un [[Indija]]s. ASV populācijas pieauguma līmenis ir 0,89%,<ref name="WF"/> salīdzinājumā ar 0,16% Eiropas Savienībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce| url = https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ee.html| title = European Union| publisher = CIA| work = The World Factbook| date = 2007-05-31| accessdate = 2007-06-15| archive-date = 2020-06-15| archive-url = https://web.archive.org/web/20200615123528/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ee.html}}</ref> Dzimstības līmenis ASV ir 14,16% uz 1000 iedzīvotājiem, kas ir 30% zem vidējā rādītāja pasaulē un vairāk nekā jebkurā Eiropas valstī, izņemot [[Albānija|Albāniju]] un [[Īrija|Īriju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce| url = https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2054rank.html| title = Rank Order—Birth Rate| publisher = CIA| work = The World Factbook| date = 2007-05-31| accessdate = 2007-06-13| archive-date = 2013-03-10| archive-url = https://www.webcitation.org/6F0FiNNzQ?url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2054rank.html}}</ref> 2008. finanšu gadā 1,1 miljonam imigrantu tika piešķirta likumīga dzīvesvieta.<ref>[http://www.dhs.gov/xlibrary/assets/statistics/publications/lpr_fr_2008.pdf “U.S. Legal Permanent Residents: 2008”]. Office of Immigration Statistics ''Annual Flow Report.''</ref> [[Meksika]] ir bijusi galvenais jaunu rezidentu jeb iedzīvotāju avots vairāk nekā divas desmitgades; kopš 1998. gada Ķīna, Indija un [[Filipīnas]] ir bijušas valstu pirmajā četriniekā, no kurām ik gadu uz ASV dodas visvairāk imigrantu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dhs.gov/ximgtn/statistics/publications/LPR07.shtm|title=Persons Obtaining Legal Permanent Resident Status by Region and Country of Birth: Fiscal Years 1998 to 2007 (Table 3)|publisher=U.S. Dept. of Homeland Security|accessdate=2008-09-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080906133358/http://www.dhs.gov/ximgtn/statistics/publications/LPR07.shtm|archivedate=2008-09-06}}</ref> Savienotās Valstis ir vienīgā industrializētā valsts, kurā joprojām tiek paredzēts liels populācijas pieaugums.<ref name="PRC">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.prcdc.org/summaries/uspopperspec/uspopperspec.html|title=Executive Summary: A Population Perspective of the United States|publisher=Population Resource Center|month=May|year=2000|accessdate=2007-12-20|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070604165856/http://www.prcdc.org/summaries/uspopperspec/uspopperspec.html|archivedate=2007-06-04}}</ref> Savienoto Valstu populācija ir ļoti dažāda — trīsdesmit viena izcelsmju grupās ir vairāk nekā miljons biedru.<ref name="An2000">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/prod/2004pubs/c2kbr-35.pdf|title=Ancestry 2000| publisher = U.S.Census Bureau|month=June|year=2004|accessdate=2007-06-13}}</ref> Baltādainie amerikāņi ir lielākā rasu grupa, kas blakus vācu amerikāņiem, īru amerikāņiem un angļu amerikāņiem veido trīs no ASV četrām lielākajām iedzīvotāju izcelsmju grupām.<ref name="An2000"/> [[Afroamerikāņi]] ir nācijas lielākā rasu minoritāte un trešā lielākā no izcelsmju grupām.<ref name="An2000"/><ref name="Cen2007">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/popest/national/asrh/NC-EST2007-srh.html|title=Annual Estimates of the Population by Sex, Race, and Hispanic or Latino Origin for the United States: April 1, 2000 to July 1, 2007 (NC-EST2006-03)|publisher=U.S. Census Bureau, Population Division|date=2008-05-01|accessdate=2008-09-05|archiveurl=https://web.archive.org/web/20081219060144/http://www.census.gov/popest/national/asrh/NC-EST2007-srh.html|archivedate=2008-12-19}}</ref> Āzijas amerikāņi ir ASV valsts otra lielākā rasu minoritāte; divas lielākās Āzijas amerikāņu izcelsmju grupas ir [[ķīnieši]] un [[filipīnieši]].<ref name="An2000"/> 2007. gadā ASV populācija ietvēra pēc aprēķiniem 4,5 miljonus cilvēku ar Amerikas indiāņu vai Aļaskas vietējās izcelsmes iedzīvotāju (2,9 miljoni tikai šādas izcelsmes iedzīvotāju) un vairāk nekā 1 miljons dažu vietējo havajiešu vai Klusā Okeāna salu izcelsmes iedzīvotāju (0,5 miljoni).<ref name="Cen2007"/><ref name="Minority">{{Tīmekļa atsauce|url=http://usinfo.state.gov/xarchives/display.html?p=washfile-english&y=2006&m=July&x=20060707160631jmnamdeirf0.2887079|author=Friedman, Michael Jay|title=Minority Groups Now One-Third of U.S. Population|publisher=U.S. Dept. of State, Bureau of International Information Programs|date=2006-07-14|accessdate=2007-06-13|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070613222159/http://usinfo.state.gov/xarchives/display.html?p=washfile-english&y=2006&m=July&x=20060707160631jmnamdeirf0.2887079|archivedate=2007-06-13}}</ref> Spāņu un latīņamerikāņu populācijas pieaugums ir galvenā iedzīvotāju procesu jeb demogrāfijas ievirze. 45,4 miljoni spāņu amerikāņu izcelsmes iedzīvotāju tiek identificēti kā ar atšķirīgu "etniskumu" saskaņā ar Statistikas jeb tautas skaitīšanas biroju (''Census Bureau''); 64% spāņu amerikāņu ir meksikāņu izcelsmes.<ref name=CB2007>{{Tīmekļa atsauce | url = http://factfinder.census.gov/servlet/DTTable?_bm=y&-ds_name=ACS_2007_1YR_G00_&-CONTEXT=dt&-mt_name=ACS_2007_1YR_G2000_B03001&-redoLog=true&-geo_id=01000US&-geo_id=04000US48&-format=&-_lang=en&-SubjectID=15233304 | title = B03001. Hispanic or Latino Origin by Specific Origin | work = 2007 American Community Survey | publisher = U.S. Census Bureau | accessdate = 2008-09-26 | archiveurl = https://archive.today/20200212040125/http://factfinder.census.gov/servlet/DTTable?_bm=y&-ds_name=ACS_2007_1YR_G00_&-CONTEXT=dt&-mt_name=ACS_2007_1YR_G2000_B03001&-redoLog=true&-geo_id=01000US&-geo_id=04000US48&-format=&-_lang=en&-SubjectID=15233304 | archivedate = 2020-02-12 }}</ref> Laikā no 2000. līdz 2007. gadam, valsts spāņu populācija pieauga par 27%, tai pat laikā ne-spāniskas izcelsmes populācija palielinājās tikai par 3,6%.<ref name="Cen2007"/> Lielākā daļa no šī pieauguma ir imigrācijas dēļ; kas attiecas uz 2007. gadu, 12,4% ASV iedzīvotāju bija ārvalstīs dzimušie, no kuriem 54% bija dzimuši un nākuši no [[Latīņamerika]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce| url = http://www.census.gov/compendia/statab/cats/population/native_and_foreignborn_populations.html| archiveurl = https://web.archive.org/web/20071225193714/http://www.census.gov/compendia/statab/cats/population/native_and_foreignborn_populations.html| archivedate = 2007-12-25| title = Population: Native and Foreign-born Populations (Tables 42 and 43)| publisher = U.S. Census Bureau| work = 2009 Statistical Abstract| date = 2008-12-23| accessdate = 2009-01-21}}</ref> Dzimstība arī ir viens no noteicošajiem faktoriem; vidusmēra spāņu izcelsmes sieviete savas dzīves laikā pasaulē laiž trīs bērnus. Salīdzinājums ir dzimstības līmenis nespāniskas izcelsmes tumšādaino sieviešu vidū ir 2,2% un ne-spāniskas izcelsmes baltādaino sieviešu vidū — 1,8% (zem 2,1% līmeņa).<ref name="PRC"/> Minoritātes (kā definēts pēc ASV Statistikas biroja datiem, vēl bez ne-spāniskas izcelsmes un vairāku rasu baltādainajiem cilvēkiem) veido 34% no populācijas; tiek prognozēts, ka šie cilvēki būs ASV minoritāte līdz 2024. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/Press-Release/www/releases/archives/population/012496.html|title=An Older and More Diverse Nation by Midcentury|publisher=U.S. Census Bureau|date=2008-08-14|accessdate=2008-09-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080822044429/http://www.census.gov/Press-Release/www/releases/archives/population/012496.html|archivedate=2008-08-22}}</ref> Aptuveni 79% amerikāņu dzīvo pilsētas teritorijās (saskaņā ar Statistikas jeb tautas skaitīšanas biroja datiem šādas teritorijas ietver arī piepilsētas); aptuveni puse no šiem iedzīvotājiem mājo pilsētās, kurās iedzīvotāju skaits pārsniedz 50 000.<ref>{{Tīmekļa atsauce| url = http://factfinder.census.gov/servlet/GCTTable?_bm=y&-state=gct&-ds_name=DEC_2000_SF1_U&-_box_head_nbr=GCT-P1&-mt_name=&-_caller=geoselect&-geo_id=&-format=US-1&-_lang=en| title = United States—Urban/Rural and Inside/Outside Metropolitan Area (GCT-P1. Population, Housing Units, Area, and Density: 2000)| publisher = U.S. Census Bureau| date = 2000-04-01| accessdate = 2008-09-23| archiveurl = https://archive.today/20200212044207/http://factfinder.census.gov/servlet/GCTTable?_bm=y&-state=gct&-ds_name=DEC_2000_SF1_U&-_box_head_nbr=GCT-P1&-mt_name=&-_caller=geoselect&-geo_id=&-format=US-1&-_lang=en| archivedate = 2020-02-12}}</ref> 2006. gadā 254 šādās pievienotās vietās bija vairāk nekā 100 000, deviņas pilsētās bija vairāk nekā 1 miljons iedzīvotāju, un četrās pasaules mēroga pilsētās populācija pārsniedza 2 miljonus ([[Ņujorka|Ņujorkā]], [[Losandželosa|Losandželosā]], [[Čikāga|Čikāgā]] un [[Hjūstona|Hjūstonā]]).<ref name=PopEstBigCities1>{{Tīmekļa atsauce| url = http://www.census.gov/Press-Release/www/2007/cb07-91table1.pdf| format = PDF| title = Table 1: Population Estimates for the 25 Largest U.S. Cities Based on July 1, 2006, Population Estimates: April 1, 2000 to July 1, 2006| work = 2006 Population Estimates| publisher = U.S. Census Bureau, Population Division| date = 2007-06-28| accessdate = 2007-09-08| archiveurl = https://web.archive.org/web/20080405222543/http://www.census.gov/Press-Release/www/2007/cb07-91table1.pdf| archivedate = 2008-04-05}}</ref> ASV ir piecdesmit metropolītas jeb galvaspilsētu teritorijas, kurās populācijas līmenis ir lielāks par 1 miljonu.<ref name="PopEstMSA1">{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.census.gov/Press-Release/www/releases/archives/cb07-51tbl2.pdf | format = PDF | title = Table 2. Population Estimates for the 100 Most Populous Metropolitan Statistical Areas Based on July 1, 2006, Population Estimates | work = 2006 Population Estimates | publisher = U.S. Census Bureau | date = 2007-04-05 | accessdate = 2007-06-17 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090315053359/http://www.census.gov/Press-Release/www/releases/archives/cb07-51tbl2.pdf | archivedate = 2009-03-15 }}</ref> No piecdesmit metropolītu teritorijām, kas visstraujāk attīstās, divdesmit trīs atrodas ASV rietumos un divdesmit piecas — dienvidos. [[Atlanta]]s, [[Dalasa]]s, [[Hjūstona]]s, [[Fīniksa]]s un [[Kalifornija]]s salu impērijas metropolītu teritorijas visas ir palielinājušās par vairāk nekā trīs ceturtdaļām miljona iedzīvotāju laika posmā no 2000. līdz 2006. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/Press-Release/www/releases/archives/population/009865.html|title=50 Fastest-Growing Metro Areas Concentrated in West and South|publisher=U.S. Census Bureau|date=2007-04-05|accessdate=2007-01-26|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080516120419/http://www.census.gov/Press-Release/www/releases/archives/population/009865.html|archivedate=2008-05-16}}</ref> {{ASV lielākās pilsētas}} {{clear}} == Zinātne un tehnoloģijas == [[Attēls:Buzz salutes the U.S. Flag.jpg|thumb|175px|Astronoms [[Edvins ("Bazs") Oldrins]] uz [[Mēness]] virsmas 1969. gadā.]] Savienotās Valstis ir bijis līderis zinātnisko pētījumu un tehnoloģisko inovāciju ziņā kopš 19. gadsimta beigām. 1876. gadā [[Aleksandrs Greiems Bells]] saņēma pirmo ASV patentu [[telefons|telefonam]]. [[Tomass Edisons|Tomasa Edisona]] laboratorijā tika izveidots skaņu plašu atskaņotājs ([[fonogrāfs]]), kā arī pirmā ilgāku laiku darbojošās [[gaismas spuldze]] un pirmā [[kinokamera]]. [[Nikola Tesla]] bija [[maiņstrāva]]s, [[ģenerators|ģeneratora]] un [[radio]] atklājējs. 20. gadsimta sākumā [[Ransoms E. Oldss|Ransoma E. Oldsa]] (''Ransom E. Olds'') un [[Henrijs Fords|Henrija Forda]] automašīnu ražošanas kompānijas ieviesa montāžas [[konveijers|konveijeri]]. [[Brāļi Raiti]] 1903. gadā veica pirmo ilgstošo un vadīto lidojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Benedetti, François|url=http://www.fai.org/news_archives/fai/000295.asp|title=100 Years Ago, the Dream of Icarus Became Reality|publisher=Fédération Aéronautique Internationale (FAI)|date=2003-12-17|accessdate=2007-08-15|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070912065254/http://www.fai.org/news_archives/fai/000295.asp|archivedate=2007-09-12}}</ref> [[Nacionālsociālisms|Nacisma]] uzplaukums 1930. gados piespieda daudzus Eiropas zinātniekus, ieskaitot [[Alberts Einšteins|Albertu Einšteinu]] un [[Enriko Fermi]] imigrēt uz Savienotajām Valstīm. Otrā pasaules kara laikā [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] ietvaros tika izveidoti [[kodolieroči]], tādējādi piesakot [[Atomenerģijas laikmets|Atomenerģijas laikmetu]] (''Atomic Age''). Lidojumi [[kosmoss|kosmosā]] radīja strauju [[raķešbūve]]s, materiālu zinātnes un [[dators|datoru]] attīstību. Savienotās Valstis lielā mērā attīstīja ARPANET Perspektīvo pētījumu pārvaldes tīklu un tā "pēcteci" — [[Internets|Internetu]]. Mūsdienās lielākā daļa finansējuma zinātnei un attīstībai — tas ir, 64% — tiek gūti no [[privātais sektors|privātā sektora]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.census.gov/compendia/statab/tables/08s0775.xls | title = Research and Development (R&D) Expenditures by Source and Objective: 1970 to 2004 | publisher = U.S. Census Bureau | accessdate = 2007-06-19 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081031141104/http://www.census.gov/compendia/statab/tables/08s0775.xls | archivedate = 2008-10-31 }}</ref> Savienotās Valstis ir līderis zinātnisko pētījumu rakstu krājumu un ietekmīguma faktora ziņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.guardian.co.uk/education/2006/mar/21/highereducation.uk4 |author=MacLeod, Donald| title = Britain Second in World Research Rankings | date=2006-03-21 | work = Guardian | accessdate = 2006-05-14}}</ref> Amerikāņiem pieder augsta līmeņa tehnoloģiskās patēriņa preces,<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.nationmaster.com/graph/med_tel_percap-media-televisions-per-capita | title = Media Statistics > Televisions (per capita) by Country | publisher = NationMaster | month = December | year = 2003 | access-date = {{dat|2009|06|06||bez}} | archive-date = {{dat|2007|03|17||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20070317112936/https://www.nationmaster.com/graph/med_tel_percap-media-televisions-per-capita }} {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.nationmaster.com/graph/med_per_com_percap-media-personal-computers-per-capita | title = Media Statistics > Personal Computers (per capita) by Country | publisher = NationMaster | month = December | year = 2003 }} {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.nationmaster.com/graph/med_rad_percap-media-radios-per-capita | title = Media Statistics > Radios (per capita) by Country | publisher = NationMaster | month = December | year = 2003 | accessdate = 2007-06-03 | archive-date = 2006-12-22 | archive-url = https://web.archive.org/web/20061222160715/https://www.nationmaster.com/graph/med_rad_percap-media-radios-per-capita }}</ref> un gandrīz puse ASV mājsaimniecību ir platjoslas pieeja Internetam.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://adage.com/digital/article?article_id=116136 | title = Download 2007 Digital Fact Pack | date=2007-04-23| work = Advertising Age | accessdate = 2007-06-10}}</ref> Šī valsts ir galvenā ģenētiski modificētas pārtikas izveidotāja un audzētāja; vairāk kā puse no pasaules zemes, kas apstādīta ar biotehnoloģisko labību, atrodas Savienotajās Valstīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.isaaa.org/Resources/Publications/briefs/35/executivesummary/default.html | title = ISAAA Brief 35-2006: Executive Summary—Global Status of Commercialized Biotech/GM Crops: 2006 | publisher = International Service for the Acquisition of Agri-Biotech Applications | accessdate = 2007-06-19}}</ref> == Kultūra == Amerikāņi ir daudzkulturāla nācija. Savienotajās Valstīs dzīvo dažādas [[etniska grupa|etniskās grupas]], kurām ir atšķirīgas [[tradīcija]]s un vērtības.<ref name="DD"/><ref name="Society in Focus">Thompson, William, and Joseph Hickey (2005). ''Society in Focus''. Boston: Pearson. {{ISBN|0-205-41365-X}}.</ref> Savienotajās Valstīs nedzīvo "tīrie" amerikāņi, izņemot [[indiāņi|indiāņus]] un [[havajieši|havajiešus]]. Gandrīz visu amerikāņu senči ir ieceļojuši šajā valstī pēdējo piecu simtu gadu laikā.<ref>Fiorina, Morris P., and Paul E. Peterson (2000). ''The New American Democracy''. London: Longman, p. 97. {{ISBN|0-321-07058-5}}.</ref> Līdz ar to arī pašreizējā dominējošā kultūra ir ieceļojusi Amerikā reizē ar ieceļotājiem. ASV dominē galvenokārt [[Rietumu kultūra]], kuru spēcīgi ietekmē citas kultūras, piemēram, [[Afroamerikāņu kultūra]].<ref name="DD"/><ref>Holloway, Joseph E. (2005). ''Africanisms in American Culture'', 2d ed. Bloomington: Indiana University Press, pp. 18—38. {{ISBN|0-253-34479-4}}. Johnson, Fern L. (1999). ''Speaking Culturally: Language Diversity in the United States''. Thousand Oaks, Calif., London, and New Delhi: Sage, p. 116. {{ISBN|0-8039-5912-5}}.</ref> Pēdējā laikā šo sajaukumu spēcīgi ietekmē arī imigranti no [[Āzija]]s un [[Latīņamerika]]s. Mūsdienās amerikāņu kultūra ir jūtama visā pasaulē. Nu jau visā pasaulē ir plaši izplatīti tādi neatņemami ASV kultūras elementi kā [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] produkti, piemēram, [[hotdogs|hotdogi]], [[hamburgers|hamburgeri]], atspirdzinošie dzērieni un citi. Arī amerikāņu [[kinofilma]]s ir izplatītas visā pasaulē.<ref name=IEC /> == Sports == [[Attēls:Shea Smith-edit1.jpg|thumb|200px|[[Amerikāņu futbols|Amerikāņu futbola]] koledžu līgas spēlētājs grasās dot piespēli.]] Kopš [[19. gadsimts|19. gadsimta]] par Savienoto Valstu nacionālo sporta veidu ir atzīts [[beisbols]]. Pirmā organizētā beisbola spēle starp divām komandām [[1816]]. gadā notika [[Ņūdžersija|Ņūdžersijā]]. [[Augstākā beisbola līga|Augstāko beisbola līgu]] gan dibināja tikai [[1876]]. gadā. Katru gadu, sākoties jaunai beisbola sezonai, pirmo simbolisko metienu veic [[ASV prezidents]].<ref name=IEC>{{lv ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.iec.lv/?section_id=169&l=2 | title = ASV | publisher = IEC | accessdate = 2009. gada 28. maijā}}</ref> Bez beisbola amerikāņi ir iecienījuši arī [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]], [[basketbols|basketbolu]] un [[hokejs|hokeju]]. Arī koledžu futbols un basketbols piesaista lielu skatītāju daudzumu. [[Nacionālā futbola līga]] (NFL) ir vidēji visvairāk apmeklētākā sporta līga pasaulē. No individuālajiem sporta veidiem popularitāti ir ieguvuši [[bokss]] un [[zirgu skriešanās sacīkstes]]. Klasiskais [[futbols]] gan Amerikā nav augstā cieņā. == Ārējās saites == {{commons|United States|Amerikas Savienotās Valstis}} {| style="font-size:90%;" |width=420 valign=top| '''Latviski:''' * [http://www.iec.lv/?section_id=169&l=2 ASV] iec.lv * [http://www.travelnews.lv/?i_id=1&m_id=50&i_ctr=58 Noderīgi zināt » Amerikas Savienotās Valstis (United States)] travelnews.lv * [https://web.archive.org/web/20100724230636/http://lv.tixik.com/c/north-america-4/amerikas-savienot%C4%81s-valstis-238/ Amerikas Savienotās Valstis ceļvedi] lv.tixik.com * [http://www.icelo.lv/lat/amerikas-savienotas-valstis/ttstasti/ Amerikas Savienotās Valstis; iCeļo stāsti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120309081416/http://www.icelo.lv/lat/amerikas-savienotas-valstis/ttstasti/ |date={{dat|2012|03|09||bez}} }} icelo.lv * [http://www.atravel.lv/site/lat/asv-informacija-par-valsti/ Amerikas Savienotās Valstis (ASV). Informācija par valsti.] atravel.lv * [https://web.archive.org/web/20110921152314/http://www.twip.org/world-in-photos-north-america-united-states-of-america-lv-246-g.html Amerikas Savienotās Valstis; Pasaule fotogrāfijās] twip.org |width=420 valign=top| '''Angliski:''' * [http://www.usa.gov/ Official U.S. Government Web Portal] Gateway to government sites * [http://www.house.gov/ House] Official site of the United States House of Representatives * [http://www.senate.gov/ Senate] Official site of the United States Senate * [http://www.whitehouse.gov/ White House] Official site of the President of the United States * [http://www.supremecourtus.gov/ Supreme Court] Official site of the Supreme Court of the United States |} == Atsauces un piezīmes == {{atsauces|30em}} {{G8}} {{NATO}} {{Ziemeļamerikas valstis}} {{ASV štati}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV| ]] 7j8qy2dof2cv0sq7rslrtpiq5nziwy0 Saijeds Kutbs 0 9457 3665826 3583876 2022-08-02T15:36:49Z Bai-Bot 60304 /* Filozofija */sīkumi, replaced: />. → />, Al-Qaeda → Al-Qaida (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | dz_gads = 1906 | dz_diena = 9 | dz_mēnesis = 10 | attēls = Sayyid Qutb.jpg | m_gads = 1966 | m_mēnesis = 8 | m_diena = 29 | vārds = Saijeds Ibrahims Huseins Šadilli Kutbs | vārds_orig = سيد قطب إبراهيم حسين | tautība = ēģiptietis | reliģija = islāms | alma_mater = Dār al-‘Ulūm | m_vieta = {{Flaga|Ēģipte}} [[Kaira]], [[Ēģipte]] | dz_vieta = {{Flaga|Ēģipte}} Mūša, Asjutas apgabals, [[Ēģipte]] }} '''Saijeds Ibrahims Huseins Šadilli Kutbs,''' plašāk zināms kā '''Saijeds Kutbs''' ({{val|ar|سيد قطب إبراهيم حسين}}, dzimis {{dat|1906|10|9}} [[Ēģipte|Ēģiptē]], miris {{dat|1966|8|29}}) bija ēģiptiešu [[Islāmisms|islāmists]], kustības [[Musulmaņu brālība]] teorētiķis. Viņa darbi ir iedvesmojuši daudzu islāma fundamentālistu un kaujinieku kustību rašanos visā islāma pasaulē,<ref name="Irwin">[https://www.theguardian.com/world/2001/nov/01/afghanistan.terrorism3 Robert Irwin, "Is this the man who inspired Bin Laden?"] ''[[The Guardian]]'' (1 November 2001).</ref> un Kutba grāmatas ''Fi zilal al-Qur'an'' ([[Korāns|Korāna]] paēnī) un ''Ma'alim fi-l-Tariq'' (Ceļastabi) tiek uzskatītas par ļoti nozīmīgām mūsdienu islāmismā,<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Voices of Resurgent Islam|url=https://archive.org/details/voicesofresurgen00hcen|last=Esposito|first=John L.|publisher=Oxford University Press|year=1983|location=New York|pages=[https://archive.org/details/voicesofresurgen00hcen/page/67 67]-69}}</ref> viņu uzskata par [[salafisms|salafītu]] džihādisma novirziena izveidotāju,<ref>{{Ziņu atsauce|last=Manne|first=Robert|date=7 November 2016|title=Sayyid Qutb: Father of Salafi Jihadism, Forerunner of the Islamic State|work=ABC News|url=https://www.abc.net.au/religion/sayyid-qutb-father-of-salafi-jihadism-forerunner-of-the-islamic-/10096380|url-status=|archive-url=https://web.archive.org/web/20181002133334/http://www.abc.net.au/religion/sayyid-qutb-father-of-salafi-jihadism-forerunner-of-the-islamic-/10096380|archive-date=16 January 2019}}</ref> lai gan pats šis termins radies daudz vēlāk.<ref>"Jihadist-Salafism" is introduced by Gilles Kepel, ''Jihad: The Trail of Political Islam'' (Harvard: Harvard University Press, 2002)</ref><ref>[https://www.meforum.org/541/coming-to-terms-fundamentalists-or-islamists Kramer, Martin (Spring 2003). "Coming to Terms: Fundamentalists or Islamists?"]. Middle East Quarterly. X (2): 65–77.</ref> == Biogrāfija == Saijeds Kutbs dzimis 1906. gada 9. oktobrī Mūšā — mazā ciematiņā Ēģiptes vidienē. Kaut arī no mazotnes vienmēr bijis reliģiozs, Kutbs nemācījās reliģiskā skolā, bet gan laicīgā valsts skolā. 10 gadu vecumā iemācījās Korānu no galvas, kas dziļi iespaidoja viņa turpmāko dzīves ceļu. Pēc tam mācījās "Zinātņu namā" (''Dār al-‘Ulūm'') [[Kaira|Kairā]] par skolotāju. Pēc bakalaura grāda iegūšanas 1933. gadā Kutbs Izglītības ministrijas paspārnē strādāja par skolotāju, bet no 1939. līdz 1952. gadam tur strādāja par ierēdni. Viņu interesēja literatūra un starp 1924. un 1954. gadu viņš publicēja apmēram 125 dzejoļus un gandrīz 500 rakstus par literatūru, sociālām un politiskām problēmām un izglītību dažādos laikrakstus un literatūras žurnālos. Šie darbi bija laicīgi, un tie nesaturēja vēlāko pievēršanos islāmismam. No 1948. līdz 1950. gadam studējis [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kur ieguvis maģistra grādu [[Kolorādo]] Valsts Izglītības koledžā (tagad Ziemeļkolorādo Universitāte). Kutbs kļuva pārliecināts par Rietumu korumpētību un, atgriežoties Ēģiptē, iestājās Musulmaņu brālībā. Viņš kļuva par vienu no organizācijas galvenajiem runasvīriem un neilgu laiku bija tās žurnāla redaktors. Sākotnēji Kutbs atbalstīja [[Gamāls Abdels Nāsers|Gamāla Abdulnāsira]] revolucionāro režīmu,<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Princeton Encyclopedia of Islamic Political Thought|last=Bowering|first=Gerhard|publisher=Princeton University Press|year=2013|location=Princeton|pages=488-489}}</ref> tomēr jau 1954. gadā tika ieslodzīts saistībā ar atentāta mēģinājumu un kūdīšanu uz nemieriem. Nežēlīgā attieksme cietumā Kutbu pārliecināja, ka Ēģipte, tāpat kā Rietumi, ir korumpēta, un, balstoties uz agrīno islāma intelektuāļu idejām, viņš apgalvoja, ka mūsdienu musulmaņu sabiedrība zaudējusi ticību, tāpēc tā kļuvusi par pamatotu mērķi džihādam. Viņš tika izlaists no cietuma 1964. gadā, tomēr drīz pēc tam atkal tika arestēts saistībā ar "Musulmaņu brālības" veikto varas gāšanas mēģinājumu un notiesāts uz nāvi. Nāvessods tika izpildīts 1966. gada 29. augustā.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/biography/Sayyid-Qutb|title=Sayyid Qutb|last=The Editors of Encyclopaedia Britannica|access-date=07.04.2019}}</ref> == Filozofija == Sākotnēji Kutbs iestājās par ieroču [[Džihāds|džihādu]] tikai kā par musulmaņu pašaizsardzību,<ref>[https://archive.org/details/socialjusticeini00qutb Qutb, ''Social Justice in Islam'']</ref> taču vēlākie viņa darbi bija daudz radikālāki un agresīvāki par agrākajiem,<ref name=":2">Stahl, A.E. "'Offensive Jihad' in Sayyid Qutb's Ideology." International Institute for Counter-Terrorism. 24 March 2011.</ref> kas lielā mērā bija saistīts ar viņa ieslodzījuma apstākļiem. Tas izpaudās ar teocentrisku pasaules skatījumu — tikai [[Dievs islāmā|Dievam]] ir suverēna vara''.'' Sabiedrība tiek pārvaldīta vai nu pēc Dieva likumiem — [[Šariats|šariata]], vai arī tā ir ''džāhilijja'' (arābu: الجاهليّة) jeb tāda, kas ir aktīvi vērsta pret Dievu. Neeksistē vidusceļš, nav iespējams sadarboties ar sekulāristiem, un ar sociālajām institūcijām nav iespējams kompromiss. Ir jābalstās tikai uz Dieva likumiem, nevis uz cilvēku idejām. Kutbs visas sava laika sabiedrības uzskatīja par ''džāhilijja''. Šī iemesla pēc islāms ir jāatsāk no sākuma, lai tas būtu tāds kā [[Muhameds|pravieša Muhameda]] laikā. ''Džāhillija'' visticamāk atbildētu ar vardarbību, un Dievs noteiktu iznākumu.<ref name=":1" /> Izstrādājot savu džihāda evolūcijas sistēmu, Kutbs par pamatu ņēma Korāna sūru atklāsmes hronoloģiju. Saskaņā ar šo sistēmu, pirmajā stadijā Allāhs atturēja musulmaņus no džihāda. Otrajā stadijā džihāds tika atļauts. Trešajā džihāds kļūst obligāts kā cīņa ar islāma ienaidniekiem. Pēdējā posmā džihāds ir pienākums cīnīties ar visiem neticīgajiem, neatkarīgi no to attieksmes pret islāmu. Saskaņā ar Kutbu, musulmaņiem ir jānošķiras no neticīgo sabiedrības, tādā veidā atdarinot Muhammeda [[Hidžra|hidžru]], lai pēc tam uzsāktu ofensīvu džihādu.<ref name=":2" /> Kutbs darbos aprakstīja mūsdienu musulmaņu centienus pielāgot svešus pasaules uztveres modeļus kā slimību.<ref name=":0" /> Viņš sevi neuzskatīja par kādas kustības līderi, bet gan par dedzīgu misionāru, kas mudināja cilvēkus atzīt islāmu par dzīves sistēmu. Kutbs uztraucās, ka musulmaņi ir aizmirsuši savas ticības pamatus, un ka tā ir zaudējusi savu nozīmību publiskajā sfērā. Tas, viņaprāt, bija ne tikai absurdi, jo islāms bija nedalāms, bet arī radīja eksistenciālus draudus musulmaņu labklājībai.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Oxford Handbook of Islam and Politics|last=Emad El-Din Shahin|first=John L. Esposito,|publisher=Oxford University Press|year=2013|location=New York|pages=159-161}}</ref> 24 Kutba sarakstītās grāmatas tikušas izdotas,<ref>John L. Esposito, ''Islam and Politics'', Syracuse University Press (1998), p. 139</ref> bet ap 30 izdotas netika, galvenokārt varas iestāžu pretdarbības dēļ.<ref>Badmas 'Lanre Yusuf, ''Sayyid Quṭb: A Study of His Tafsīr'', The Other Press (2009), p. 89</ref> Tiek uzskatīts, ka Kutba darbi un viņa ideoloģija, t.s. "kutbisms",<ref>[http://www.earthlysojourner.com/id29.html Qutbism. Earthlysojourner.com]</ref> ir teorētiskā bāze [[Islāma terorisms|islāma kaujinieku]] kustībām, piemēram ''[[Al-Qaida]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/topic/Muslim-Brotherhood|title=Muslim Brotherhood|last=The Editors of Encyclopaedia Britannica|access-date=05.04.2019}}</ref> Viens no ''Al-Qaida'' līderiem [[Aimans az Zavāhirī]] nosaucis Kutbu par savu garīgo skolotāju. Daži pētnieki velk paralēles Kutba nozīmei islāmā ar [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nozīmi rietumu [[sociāldemokrātija|sociāldemokrātijā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20150102052508/http://www.pdx.edu/sites/www.pdx.edu.sociologyofislam/files/media_assets/The%20America%20I%20Have%20Seen%20Sayyid%20Qutb%20Ustad.pdf “The America I Have Seen” — Kutba raksts par ASV], 1951 {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20051220161840/http://www.youngmuslims.ca/online_library/tafsir/syed_qutb/ Kutba Korāna komentāri - "Korāna paēnī"] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20100813111858/http://web.youngmuslims.ca/online_library/books/milestones/hold/index_2.htm Kutba "Ceļastabi"] {{en ikona}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kutbs, Saijeds}} [[Kategorija:1906. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1966. gadā mirušie]] [[Kategorija:Politiķi]] [[Kategorija:Teroristi]] [[Kategorija:Ēģiptes cilvēki]] [[Kategorija:Reliģijas filozofija]] [[Kategorija:Ar nāvi sodītie cilvēki]] [[Kategorija:Islāma ideologi]] [[Kategorija:Musulmaņu reliģiskie līderi]] cxdmcxszqzieeg3a2o7gsjmuxlf268p Donecka 0 9717 3665751 3647650 2022-08-02T14:52:36Z Bai-Bot 60304 /* Vēsture */sīkumi, replaced: Doņeckas tautas republik → Doneckas tautas republik using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|pilsētu Ukrainā|pilsētu Krievijā|Doņecka (Krievija)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Donecka | official_name = ''Донецьк'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = Kalmius. Donets'k, Ukraine.JPG | imagesize = | image_caption = Kalmiusas upe Doneckā | image_flag = Flag of Donetsk.svg | image_shield = Большой герб Донецка.png | pushpin_map = Ukraina#Doneckas apgabals | pushpin_label_position = | latd = 48 | latm = 00| lats = 10| latNS = N | longd = 37| longm = 48| longs = 19| longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{karogs|Ukraina}} | subdivision_type1 = Apgabals | subdivision_name1 = [[Doneckas apgabals]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = Dibināta | established_date = [[1869]]. gadā | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = '''Juzovka''' (Юзовка)<br />'''Staļina''' (Сталино) | area_total_km2 = 358 | elevation_m = 169 | population_footnotes = | population_total = 975959 | population_as_of = {{dat|2011|7|1|SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_density_sq_mi = | population_urban = | population_metro = 2009700 | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = 83000 — 83497 | area_code = +380 622, 623 | website = | footnotes = }} '''Donecka'''<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/pecpusdiena/vairaku-ukrainas-pilsetu-nosaukumi-latviesu-valoda-turpmak-jarak.a93880/|title=Vairāku Ukrainas pilsētu nosaukumi latviešu valodā turpmāk jāraksta citādi|publisher=|work=Latvijas radio|access-date=6.05.2019|date=19.10.2017|last=Skuja|first=Arta}}</ref> ({{val|uk|Донецьк}}) ir pilsēta [[Ukraina]]s austrumos pie [[Kaļmiusa]]s upes. [[Doneckas apgabals|Doneckas apgabala]] centrs. Neformālā [[akmeņogles|akmeņogļu]] ieguves rajona [[Doņecas akmeņogļu baseins|Donbasa]] galvaspilsēta. Liels rūpniecības centrs. Donecka ir viens no Ukrainas [[krievi|krievu]] minoritātes centriem. Kaut arī formāli pilsētas iedzīvotāju lielākā daļa ir [[ukraiņi]], Doneckā dominē [[krievu valoda]]. == Vēsture == Doņecku 1869. gadā dibinājis [[Velsa|velsiešu]] uzņēmējs Džons Hjūzs (''John Hughes''). Viņa uzvārds krievu valodā ir ''Юз'' (''Juz''), no kā Doņeckas senais nosaukums '''Juzovka'''. Hjūzs dibināja [[metalurģija|metalurģisko]] rūpnīcu [[kazaki|kazaku]] ciema Aleksandrovas vietā, un 1874. gadā šeit tiek iegūts pirmais [[čuguns]]. Visai strauji Juzovka un Donbass kļuva par vienu no [[Krievija]]s smagās rūpniecības centriem. 1924. gadā Juzovku pārdēvēja par '''Staļinu''' (''Сталино''). [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā pilsētu gandrīz pilnīgi nopostīja, un pēckara gados atjaunoja ar tā laika tipisku apbūvi. 1961. gada pilsētu pārdēvēja par '''Doņecku''' — [[Doņeca]]s upes vārdā. Kopš 2014. gada aprīļa Donecka un tās apkārtne ir Ukrainas armijas un prokrievisko separātistu sadursmju vieta [[Donbasa karš|Donbasa karā]], atrodoties [[Doneckas tautas republika|prokrievisko separātistu]] kontrolē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/cits/donecka-separatistu-nagos-14051403|title=Doņecka separātistu nagos|publisher=|work=Diena|access-date=7.04.2019|date=8.04.2014|last=Ķezberis|first=Uldis}}</ref> Kara laikā iznīcināta [[Doneckas starptautiskā lidosta]]. == Cilvēki == Doņeckā dzimuši: * [[Anatolijs Fomenko]] (''Анатолий Фоменко'') (1945) — matemātiķis un vēsturnieks * [[Marija Cviguna]] (''Марина Цвигун'') (1960) — sektante * [[Rinats Ahmetovs]] (''Ринат Ахметов'') (1966) — uzņēmējs * [[Aleksandrs Zaharčenko]] (''Александр Захарченко'') (1976–2018) — separātistu līderis, starptautiski neatzītās [[Doneckas tautas republika]]s vadītājs * [[Olga Saladuha]] (''Ольга Саладуха'') (1983) — vieglatlēte == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Doneckas apgabala pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} 2ex7b307klqvt8uvlcmyfc840go1ohx Vladimirs Toporovs 0 10791 3665778 3494826 2022-08-02T15:06:58Z Baisulis 11523 /* ievads */ : wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Vladimirs Toporovs | vārds_orig = Владимир Николаевич Топоров | attēls = Владимир Николаевич Топоров.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1928 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 5 | dz_vieta = [[Maskava]], [[PSRS]]<br />({{RUS}}) | m_dat_alt = | m_gads = 2005 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 5 | m_vieta = [[Maskava]], {{RUS}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = [[filoloģija|filologs]], [[valodniecība|valodnieks]], [[literatūrzinātne|literatūrzinātnieks]], [[semiotika|semiotiķis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Vladimirs Toporovs''' ({{val-ru|Влади́мир Никола́евич Топоро́в}}; dzimis {{dat|1928|7|5}}, miris {{dat|2005|12|5}}) bija [[Krievi|krievu]] [[filoloģija|filologs]], [[valodniecība]]s, [[literatūrzinātne]]s, [[mitoloģija]]s speciālists un [[semiotika|semiotiķis]]. == Dzīvesgājums == Vladimirs Toporovs dzimis 1928. gada 5. jūlijā [[Maskava|Maskavā]]. No 1946. līdz 1951. gadam viņš studējis slāvistiku [[Maskavas Universitāte|Maskavas Universitātē]], līdz 1954. gadam turpinājis studijas šajā pašā universitātē aspirantūrā. 1954. gadā uzsāka darbu toreizējā [[Padomju Savienība|PSRS]] Zinātņu Akadēmijas Slāvistikas institūtā (tagad — Slāvistikas un balkānistikas institūts); gadu vēlāk tika aizstāvēta zinātņu kandidāta disertācija par [[slāvu valodas|slāvu valodu]] lokatīvu. == Zinātniskā darbība == 1961. gadā iznākušajā monogrāfijā „Slāvu valodu lokatīvs” (''Локатив в славянских языках'') plaši izmantoti arī [[baltu valodas|baltu valodu]] dotumi. Izcila nozīme ir 1962. gadā publicētajam pētījumam (kas veikts kopā ar [[Oļegs Trubačovs|Oļegu Trubačovu]]) par [[Dņepra]]s augšteces rajona [[hidronīmija|hidronīmiju]] ''Лингвистический анализ гидронимов Верхнего Поднепровья'' (1962). Labi pazīstami arī citi Toporova darbi, piemēram, kopā ar [[Vjačeslavs Ivanovs (lingvists)|Vjačeslavu Ivanovu]] uzrakstītās grāmatas „Sanskrits” (''Санскрит'', 1960), „Slāvu valodu modelējošās semiotiskās sistēmas” (''Славянские языковые моделирующие семиотические системы'', 1965), „Pētījumi par slāvu senatni” (''Исследования в области славянских древностей'', 1974). Tāpat izcila nozīme ir arī Vladimira Toporova [[senprūšu valoda]]s vārdnīcai (''Прусский язык: Словарь'', 1975-90; klajā nākuši pieci sējumi, kas aptver burtus A-L). Toporovs pievērsies arī [[baltu mitoloģija]]s izpētei: 2001. gadā [[Viļņa|Viļņā]] izdota darbu izlase „Baltu mitoloģijas un rituāla pētījumi” (''Baltų mitologijos ir ritualo tyrimai''); kopā ar Vjačeslavu Ivanovu sagatavoti raksti par baltu un slāvu mitoloģiju enciklopēdijai „Pasaules tautu mīti” (''Мифи народов мира 1-2'', 1980-82) utt. Kopējais Toporova zinātnisko publikāciju skaits — ap 1500. Galvenie Vladimira Toporova zinātniskās darbības virzieni bija: * valodniecībā — salīdzinoši vēsturiskā valodniecība, [[etimoloģija]], tipoloģiskā valodniecība, teorētiskā valodniecība; * [[semiotika]]; * [[mitoloģija]] un [[reliģija]]; * [[folklora]]; * [[literatūra]]; * krievu garīgā kultūra. Vladimirs Toporovs bija [[Viļņas Universitāte]]s goda doktors (no 1994. gada), [[Krievijas Zinātņu akadēmija]]s (1990) un arī [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s (1990) goda biedrs, dažādu izdevumu, to skaitā arī starptautisku, redakcijas kolēģijas loceklis (''Вопросы языкознания'', ''Этимология'', ''Linguistica Baltica'', ''International Journal of Poetics'', ''Kodikas'', ''Proverbium'' u.c.), dažādu starptautisku organizāciju (''Academia Europaea'', ''International Semiotic Society'', ''International Language Origin Society'', ''International Philosophic Peirce Society'') biedrs. 1990. gadā Toporovs kļuvis par PSRS Valsts prēmijas laureātu, taču no tās atteicies, protestējot pret PSRS vardarbīgo politiku Baltijas valstīs. 1998. gadā saņēmis [[Aleksandra Solžeņicina prēmija|Aleksandra Solžeņicina]], bet 2004. - [[Andreja Belija prēmija|Andreja Belija]] prēmiju. 2002. gadā ieguvis arī [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa|Latvijas ZA Lielo medaļu]]. == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20130131014335/http://krotov.info/spravki/history_bio/20_bio/1928toporov.htm Toporova darbi Jakova Krotova bibliotēkā] {{ru ikona}} {{LZA Lielā medaļa}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Toporovs, Vladimirs}} [[Kategorija:1928. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2005. gadā mirušie]] [[Kategorija:Maskavā dzimušie]] [[Kategorija:Krievu filologi]] [[Kategorija:Krievu literatūrzinātnieki]] [[Kategorija:Krievu valodnieki]] [[Kategorija:Literatūras kritiķi]] [[Kategorija:Semiotika]] [[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielās medaļas ieguvēji]] [[Kategorija:Ar Goda ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:PSRS Valsts prēmijas laureāti]] b349kv9y3w1y08cimaf801hyniqmrpt Andrejs Rubins 0 14699 3666018 3657722 2022-08-03T10:06:24Z 94.101.239.174 Tika paziņots par futbolista aiziešanu wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Andrejs Rubins | image = [[Attēls:Andrejs Rubins.jpg|200px]] | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1978|11|26}} | cityofbirth = {{flaga|PSRS}} [[Rīga]] | countryofbirth = [[Latvijas PSR]], [[Padomju Savienība|PSRS]] <br /> (tagad {{LAT}}) | height = 175 | position = [[Pussargs (futbols)|Malējais pussargs]] | currentclub = | clubnumber = | youthyears1 = 1996 | youthclubs1 = {{flaga|Latvija}} [[FK Auda]] | years1 = 1997 | clubs1 = {{flaga|Zviedrija}} [[Östers IF]] | caps1 = 11 | goals1 = 0 | years2 = 1998-2000 | clubs2 = {{flaga|Latvija}} [[Skonto FC]] | caps2 = 67 | goals2 = 14 | years3 = 2001-2003 | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace FC]] | caps3 = 31 | goals3 = 0 | years4 = 2003-2004 | clubs4 = {{flaga|Krievija}} [[Jaroslavļas "Šiņņik"]] | caps4 = 51 | goals4 = 4 | years5 = 2005 | clubs5 = {{flaga|Krievija}} [[FK Spartak Maskava|Maskavas "Spartak"]] | caps5 = 5 | goals5 = 0 | years6 = 2006-2007 | clubs6 = {{flaga|Krievija}} [[Jaroslavļas "Šiņņik"]] | caps6 = 13 | goals6 = 0 | years7 = 2007-2008 | clubs7 = {{flaga|Latvija}} {{īre}} [[FK Liepājas Metalurgs]] | caps7 = 18 | goals7 = 1 | years8 = 2008-2010 | clubs8 = {{flaga|Azerbaidžāna}} [[Keşla FK|Baku "Inter"]] | caps8 = 49 | goals8 = 9 | years9 = 2010-2011 | clubs9 = {{flaga|Azerbaidžāna}} [[Karabakh FK]] | caps9 = 12 | goals9 = 0 | years10 = 2011-2012 | clubs10 = {{flaga|Azerbaidžāna}} [[Zakatalas "Simurq"]] | caps10 = 18 | goals10 = 1 | pcupdate = | nationalyears1 = 1998-2011 | nationalteam1 = {{fb|LAT}} | nationalcaps1 = 117 | nationalgoals1 = 10 | ntupdate = | death_date = 2022.gada 3.augustā }} '''Andrejs Rubins''' (dzimis 1978. gada 26. novembrī [[Rīga|Rīgā]]) ir bijušais [[Latvijas futbola izlase]]s pussargs. [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlasē]] Rubins ir aizvadījis 117 spēles, gūdams 10 vārtus. Rubins kopā ar izlasi piedalījās [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]] Portugālē. == Karjera == Karjeru Rubins sāka [[Zviedrija]]s augstākās līgas klubā ''[[Östers IF]]''. Jau nākamajā gadā Rubins atgriezās [[Latvija|Latvijā]] [[Skonto FC|Skonto]] komandā, kuras sastāvā trīs reizes ir uzvarējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas čempionātā]], kā arī divreiz ieguva [[Latvijas Kauss futbolā|Latvijas Kausu]]. [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlasē]] Rubins debitēja 20 gadu vecumā 1998. gada 10. novembrī pārbaudes spēlē pret [[Tunisijas futbola izlase|Tunisiju]]. Kopš tā laika Rubins ir stabils [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] kreisās malas pussargs, un viņš ir aizvadījis visvairāk spēļu no visiem [[Latvijas futbola izlase]]s futbolistiem 21. gadsimtā. 2000. gada beigās Rubins kopā ar izlases vārtsargu [[Aleksandrs Koļinko|Aleksandru Koļinko]] devās uz [[Anglija]]s klubu ''[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]''. Anglijā Rubins aizvadīja dažas ļoti veiksmīgas spēles, piemēram kausa izcīņas spēlē pret ''[[Liverpool FC|Liverpool F.C.]]'' Rubins guva izšķirošos uzvaras vārtus, tā izpelnoties uzmanību visā Anglijā. Tomēr šeit viņam neizdevās nostiprināties, tādēļ 2003. gadā Rubins devās uz [[Krievija]]s Premjerlīgas klubu ''[[Šiņņik]]''. Klubā Rubins aizvadīja 2 veiksmīgas sezonas, līdz 2005. gadā pārgāja uz [[Aleksandrs Starkovs|Aleksandra Starkova]] trenēto [[FK Spartak Maskava|Maskavas Spartak]], kurā nespēja nostiprināties un aizvadīja tikai 5 spēles, tādēļ 2006. gada sezonā atkal atgriezās ''Šiņņik'' sastāvā. 2007. gadā viņš tika izīrēts [[FK Liepājas Metalurgs|Liepājas Metalurgam]], kura sastāvā uzsāka arī 2008. gada sezonu. Pēc pussezonas Rubins no "Metalurga" tika atlaists, bet augustā noslēdza līgumu ar [[Azerbaidžāna]]s komandu ''[[Keşla FK|Inter]]''. Pēc divām sezonām ''Inter'' sastāvā un čempiontitula iegūšanas 2010. gadā Rubins pārcēlās uz citu Azerbaidžānas klubu — [[Baku "Kharabakh"]],<ref>[http://sportacentrs.com/futbols/legionari/21072010-rubins_pariet_uz_karabakh Rubins pāriet uz "Karabakh"] sportacentrs.com</ref> bet 2011. gada septembrī pievienojās citam Azerbaidžānas klubam [[Zakatalas "Simurq"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://parsportu.lv/articles/3/53851/ |title=Pie Jurana spēlēs Rubins un Grebis |access-date={{dat|2014|06|03||bez}} |archiveurl=https://archive.is/20120716054222/http://parsportu.lv/articles/3/53851/ |archivedate={{dat|2012|07|16||bez}} }} {{Webarchive|url=https://archive.is/20120716054222/http://parsportu.lv/articles/3/53851/ |date={{dat|2012|07|16||bez}} }}</ref> 2013. gada 13. martā Rubins paziņoja par futbolista karjeras beigšanu.<ref>[http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/13032013-rubins_beidz_futbolista_karjeru Rubins: "Ja nevaru spēlēt par simts procentiem, tad nav vērts"] sportacentrs.com</ref> == Biogrāfija == 2022. gada 4. martā tika prezentēta ar [[Latvijas Futbola federācija]]s atbalstu izdota [[Askolds Uldriķis|Askolda Uldriķa]] un Andreja Rubina kopīga grāmata par Andreja Rubina biogrāfiju — "Es sēdēju tikai vienreiz".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/13839/iznakusi-gramata-es-sedeju-tikai-vienreiz-andreja-rubina-autobiografija/?debug=1|title=Iznākusi grāmata "Es sēdēju tikai vienreiz" - Andreja Rubina autobiogrāfija|website=LFF.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}</ref> == Sasniegumi == * [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas čempions]] — 3 (1998.—2000.) * [[Latvijas Kauss futbolā|Latvijas kausa ieguvējs]] — 2 (1998., 2000.) * Azerbaidžānas čempions — 1 (2010.) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{LV sastāvs Euro 2004}} {{DEFAULTSORT:Rubins, Andrejs}} [[Kategorija:1978. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas futbolisti]] [[Kategorija:2004. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:FK Spartak Maskava spēlētāji]] [[Kategorija:Crystal Palace F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:FK Liepājas Metalurgs spēlētāji]] [[Kategorija:Skonto FC spēlētāji]] [[Kategorija:Latvijas izlases futbolisti]] teu9lo5sylzo0md7mwq5aqwaq9l5xcf 3666049 3666018 2022-08-03T11:04:43Z Egilus 27634 Anonīma nosauktajam nāves datumam tieši šodien neredzu apstiprinājuma. wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Andrejs Rubins | image = [[Attēls:Andrejs Rubins.jpg|200px]] | fullname = | dateofbirth = {{dat|1978|11|26}} | cityofbirth = {{flaga|PSRS}} [[Rīga]] | countryofbirth = [[Latvijas PSR]], [[Padomju Savienība|PSRS]] <br /> (tagad {{LAT}}) | death_date = {{miršanas datums un vecums|2022|8|3|1978|11|26}} | height = 175 | position = [[Pussargs (futbols)|Malējais pussargs]] | currentclub = | clubnumber = | youthyears1 = 1996 | youthclubs1 = {{flaga|Latvija}} [[FK Auda]] | years1 = 1997 | clubs1 = {{flaga|Zviedrija}} [[Östers IF]] | caps1 = 11 | goals1 = 0 | years2 = 1998-2000 | clubs2 = {{flaga|Latvija}} [[Skonto FC]] | caps2 = 67 | goals2 = 14 | years3 = 2001-2003 | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Crystal Palace FC]] | caps3 = 31 | goals3 = 0 | years4 = 2003-2004 | clubs4 = {{flaga|Krievija}} [[Jaroslavļas "Šiņņik"]] | caps4 = 51 | goals4 = 4 | years5 = 2005 | clubs5 = {{flaga|Krievija}} [[FK Spartak Maskava|Maskavas "Spartak"]] | caps5 = 5 | goals5 = 0 | years6 = 2006-2007 | clubs6 = {{flaga|Krievija}} [[Jaroslavļas "Šiņņik"]] | caps6 = 13 | goals6 = 0 | years7 = 2007-2008 | clubs7 = {{flaga|Latvija}} {{īre}} [[FK Liepājas Metalurgs]] | caps7 = 18 | goals7 = 1 | years8 = 2008-2010 | clubs8 = {{flaga|Azerbaidžāna}} [[Keşla FK|Baku "Inter"]] | caps8 = 49 | goals8 = 9 | years9 = 2010-2011 | clubs9 = {{flaga|Azerbaidžāna}} [[Karabakh FK]] | caps9 = 12 | goals9 = 0 | years10 = 2011-2012 | clubs10 = {{flaga|Azerbaidžāna}} [[Zakatalas "Simurq"]] | caps10 = 18 | goals10 = 1 | pcupdate = | nationalyears1 = 1998-2011 | nationalteam1 = {{fb|LAT}} | nationalcaps1 = 117 | nationalgoals1 = 10 | ntupdate = }} '''Andrejs Rubins''' (dzimis 1978. gada 26. novembrī [[Rīga|Rīgā]], miris 2022. gada augustā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/futbols/paragri-vinsaule-devies-latvijas-izlases-slavu-kaldinajusais-futbolists-rubins.a467864/|title=Pāragri viņsaulē devies Latvijas izlases slavu kaldinājušais futbolists Rubins|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-03|language=lv}}</ref> ir bijušais [[Latvijas futbola izlase]]s pussargs. [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlasē]] Rubins ir aizvadījis 117 spēles, gūdams 10 vārtus. Rubins kopā ar izlasi piedalījās [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]] Portugālē. == Karjera == Karjeru Rubins sāka [[Zviedrija]]s augstākās līgas klubā ''[[Östers IF]]''. Jau nākamajā gadā Rubins atgriezās [[Latvija|Latvijā]] [[Skonto FC|Skonto]] komandā, kuras sastāvā trīs reizes ir uzvarējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas čempionātā]], kā arī divreiz ieguva [[Latvijas Kauss futbolā|Latvijas Kausu]]. [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlasē]] Rubins debitēja 20 gadu vecumā 1998. gada 10. novembrī pārbaudes spēlē pret [[Tunisijas futbola izlase|Tunisiju]]. Kopš tā laika Rubins ir stabils [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] kreisās malas pussargs, un viņš ir aizvadījis visvairāk spēļu no visiem [[Latvijas futbola izlase]]s futbolistiem 21. gadsimtā. 2000. gada beigās Rubins kopā ar izlases vārtsargu [[Aleksandrs Koļinko|Aleksandru Koļinko]] devās uz [[Anglija]]s klubu ''[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]''. Anglijā Rubins aizvadīja dažas ļoti veiksmīgas spēles, piemēram kausa izcīņas spēlē pret ''[[Liverpool FC|Liverpool F.C.]]'' Rubins guva izšķirošos uzvaras vārtus, tā izpelnoties uzmanību visā Anglijā. Tomēr šeit viņam neizdevās nostiprināties, tādēļ 2003. gadā Rubins devās uz [[Krievija]]s Premjerlīgas klubu ''[[Šiņņik]]''. Klubā Rubins aizvadīja 2 veiksmīgas sezonas, līdz 2005. gadā pārgāja uz [[Aleksandrs Starkovs|Aleksandra Starkova]] trenēto [[FK Spartak Maskava|Maskavas Spartak]], kurā nespēja nostiprināties un aizvadīja tikai 5 spēles, tādēļ 2006. gada sezonā atkal atgriezās ''Šiņņik'' sastāvā. 2007. gadā viņš tika izīrēts [[FK Liepājas Metalurgs|Liepājas Metalurgam]], kura sastāvā uzsāka arī 2008. gada sezonu. Pēc pussezonas Rubins no "Metalurga" tika atlaists, bet augustā noslēdza līgumu ar [[Azerbaidžāna]]s komandu ''[[Keşla FK|Inter]]''. Pēc divām sezonām ''Inter'' sastāvā un čempiontitula iegūšanas 2010. gadā Rubins pārcēlās uz citu Azerbaidžānas klubu — [[Baku "Kharabakh"]],<ref>[http://sportacentrs.com/futbols/legionari/21072010-rubins_pariet_uz_karabakh Rubins pāriet uz "Karabakh"] sportacentrs.com</ref> bet 2011. gada septembrī pievienojās citam Azerbaidžānas klubam [[Zakatalas "Simurq"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://parsportu.lv/articles/3/53851/ |title=Pie Jurana spēlēs Rubins un Grebis |access-date={{dat|2014|06|03||bez}} |archiveurl=https://archive.is/20120716054222/http://parsportu.lv/articles/3/53851/ |archivedate={{dat|2012|07|16||bez}} }} {{Webarchive|url=https://archive.is/20120716054222/http://parsportu.lv/articles/3/53851/ |date={{dat|2012|07|16||bez}} }}</ref> 2013. gada 13. martā Rubins paziņoja par futbolista karjeras beigšanu.<ref>[http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/13032013-rubins_beidz_futbolista_karjeru Rubins: "Ja nevaru spēlēt par simts procentiem, tad nav vērts"] sportacentrs.com</ref> == Biogrāfija == 2022. gada 4. martā tika prezentēta ar [[Latvijas Futbola federācija]]s atbalstu izdota [[Askolds Uldriķis|Askolda Uldriķa]] un Andreja Rubina kopīga grāmata par Andreja Rubina biogrāfiju — "Es sēdēju tikai vienreiz".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/13839/iznakusi-gramata-es-sedeju-tikai-vienreiz-andreja-rubina-autobiografija/?debug=1|title=Iznākusi grāmata "Es sēdēju tikai vienreiz" - Andreja Rubina autobiogrāfija|website=LFF.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}</ref> == Sasniegumi == * [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas čempions]] — 3 (1998.—2000.) * [[Latvijas Kauss futbolā|Latvijas kausa ieguvējs]] — 2 (1998., 2000.) * Azerbaidžānas čempions — 1 (2010.) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{LV sastāvs Euro 2004}} {{DEFAULTSORT:Rubins, Andrejs}} [[Kategorija:1978. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas futbolisti]] [[Kategorija:2004. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:FK Spartak Maskava spēlētāji]] [[Kategorija:Crystal Palace F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:FK Liepājas Metalurgs spēlētāji]] [[Kategorija:Skonto FC spēlētāji]] [[Kategorija:Latvijas izlases futbolisti]] r2ob7lx1zo0qp6m5bpseir0h5fc1uho Veidne:Vai tu zināji/Ieteiktie fakti 10 15425 3665915 3665471 2022-08-03T03:05:08Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Amazonita1.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[amazonīts|amazonīta]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir ņemts no [[Amazone]]s upes, no kuras agrāk tika iegūti zaļi akmeņi, lai gan nav zināms, vai šie akmeņi bijuši amazonīti? * ... [[Kanāda|Kanādā]] dzimušais [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas izlases]] [[hokejists]] '''[[Džesijs Blekers]]''' [[2009. gada NHL drafts|2009. gada NHL draftā]] tika izvēlēts ar kopējo 58. numuru, taču karjeras laikā tikai vienu spēli ir spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]], savukārt kanādiešu izcelsmes [[Kazahstāna]]s hokejists '''[[Darens Dīcs]]''' NHL ir nospēlējis 13 spēles, bet [[zviedrs]] '''[[Viktors Svedbergs]]''', kurš arī pārstāv šo [[Centrālāzija]]s valsti — 27 spēles? * ... '''[[Letjas mežs]]''' [[Donavas delta|Donavas deltā]] [[Rumānija|Rumānijā]] ir vistālāk ziemeļos esošais subtropu mežs, kurā ir daudz staipekņu un liānu veida kāpelējošu augu? [[Attēls:Former ZIL area Moscow asv2018-01 img3.jpg|border|right|50px]] * ... 2013. gadā ražošana '''[[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosauktajā autobūves rūpnīcā]]''' [[Maskava|Maskavā]] tika pilnībā apstādināta un pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka bijušās ZIL rūpnīcas teritorijā būs dzīvokļi 30 tūkstošiem pilsētnieku <small>(attēlā pamestā rūpnīcas teritorija 2018. gadā)</small>? * ... '''[[2012. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2012. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Serbija]]s galvaspilsētā [[Belgrada|Belgradā]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja sudraba medaļu svara kategorijā līdz 59 kg, finālā piekāpjoties [[Hanna Vasilenko|Hannai Vasilenko]] no [[Ukraina]]s? * ... 1969. gada [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijas sestajā filmā '''"[[Viņas augstības slepenajā dienestā]]"''' pirmo un vienīgo reizi galveno varoni attēloja austrāliešu aktieris Džordžs Leizenbijs (sākotnēji bija paredzēts, ka Leizenbijs Bondu attēlos 7 filmās, taču filmas uzņemšanas gaitā viņš paziņoja, ka piedalīsies tikai vienā)? [[Attēls:Jeu_de_paume.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Jeu de paume]]''''' ir telpu bumbas un laukuma spēle, kuras izcelsme ir [[Francija|Francijā]]; spēle ir vairāku mūsdienās zināmu sporta veidu priekštecis, ieskaitot [[teniss|tenisu]], bijis [[Olimpiskie sporta veidi|olimpiskais sporta veids]] un tam ir šobrīd ir vecākais notiekošais ikgadējais pasaules čempionāts sportā, kas pirmoreiz tika rīkots pirms vairāk nekā 250 gadiem <small>(attēlā ''Jeu de paume'' 17. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Mihails Gavrilovs]]''', kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] bija ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās padomes]] deputātu un nebalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas neatkarības deklarāciju]], vēlāk četras reizes tika ievēlēts par [[Rīgas dome]]s deputātu? * ... '''[[Sarisu ezers]]''' ir pēc platības un tilpuma lielākais [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], bet lielākā [[ūdenstilpe]] ir Mingečeviras ūdenskrātuve valsts ziemeļos? [[Attēls:Flag of East Timor.svg|border|right|50px]] * ... [[Austrumtimora]]s konstitūcijā aprakstīts, ka dzeltenais trijstūris '''[[Austrumtimoras karogs|Austrumtimoras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> apraksta [[koloniālisms|koloniālisma]] pēdas valsts vēsturē; melnais trijstūris apzīmē tumsonību, kas jāpārvar; sarkanais lauks apzīmē cīņu par neatkarības atjaunošanu; karoga zvaigznes baltā krāsa simbolizē mieru? * ... lai gan [[Ungārija]]s karaļi viduslaiku valsti '''[[Bosnijas banats|Bosnijas banatu]]''' uzskatīja par Ungārijas kroņa zemju daļu, gandrīz visu savu pastāvēšanas laiku tā bija faktiski neatkarīga [[valsts]]? * ... [[Francija]]s '''''[[Crédit Agricole]]''''', kas sākotnēji darbojās [[lauksaimniecība]]s jomā, ir lielākais kooperatīvo un savstarpējo [[banka|banku]] tīkls pasaulē? [[Attēls:Luigi Galvani, oil-painting.jpg|border|right|50px]] * ... 1780. gadā [[itāļi|itāļu]] [[ārsts]], [[fiziķis]], [[biologs]] un [[filozofs]] '''[[Luidži Galvāni]]''' <small>(attēlā)</small> un viņa sieva Lūcija atklāja, ka mirušas [[varde]]s kājas [[muskuļi]] raustās, kad tos skar elektriskā dzirkstele; šis bija viens no pirmajiem mēģinājumiem izpētīt bioelektrību? * ... 2020. gada novembrī [[Ukraina]]s [[basketbolists]] '''[[Alekss Leņs]]''' noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Toronto "Raptors"]], taču jau janvārī pēc 13 aizvadītām spēlēm komanda viņu atbrīvoja, un viņš kļuva par pirmo "Raptors" spēlētāju, kas nav spēlējis [[Toronto]], jo [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ komanda mājas spēles aizvadīja ''[[Amalie Arena]]'' [[Tampa|Tampā]]? * ... otrā filma par [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] '''"[[Ar mīlestību no Krievijas]]"''' guva plašu atzinību kritiķu vidū un sasniedza kopējos ienākumus 79 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā? [[Attēls:Лес вокруг г.Ямантау.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidurāli|Dienvidurālu]]''' pakājes plešas līdz 250 km platumā, kas ir ievērojami vairāk nekā pārējā [[Urāli|Urālu]] daļā, kur grēdas platums ir no 40 līdz 150 km <small>(attēlā Dienvidurālu augstākā virsotne [[Jamantau]])</small>? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2019. gadā]]''' [[Slovēnija]]s trenera [[Slaviša Stojanovičs|Slavišas Stojanoviča]] vadībā zaudēja pirmajās deviņās spēlēs [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā, tikai pēdējā spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] izcīnot uzvaru ar 1:0; visa gada laikā [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlase]] guva tikai 3 vārtus? * ... [[Francija]]s uzņēmums '''''[[Michelin]]''''' ir pasaulē vadošais [[riepa|riepu]] ražotājs? [[Attēls:Foļvarkas vecticībnieku baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... daudzi no '''[[Latvijas vecticībnieki]]em''' mitinās [[Daugavpils|Daugavpilī]], kurā pašlaik ir sešas draudzes, tādēļ baznīcas aprindās tā tiek dēvēta par "Vecticībnieku [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]" <small>(attēlā [[Foļvarka (Kastuļinas pagasts)|Foļvarka]]s vecticībnieku baznīca [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]])</small>? * ... '''[[Bizantija (pilsēta)|Bizantijas pilsētas]]''' nosaukumu 330. gadā [[Romas imperators]] [[Konstantīns I]] mainīja imperatora vārdā uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]? * ... [[Vācija]]s uzņēmējs '''[[Rūdolfs Daslers]]''' dibināja uzņēmumu ''[[Puma (uzņēmums)|Puma]]'', bet viņa jaunākais brālis Ādolfs Daslers uzņēmumu — ''[[Adidas]]''; abu uzņēmumu galvenie biroji vēl joprojām atrodas [[Bavārija]]s pilsētā '''[[Hercogenauraha|Hercogenaurahā]]'''? [[Attēls:Spaltblättlinge.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā skaldlapīte|parastajai skaldlapītei]]''' <small>(attēlā)</small> ir daudz īpatnību, kas attiecas uz tās dzimumvairošanos, lapiņu noslēgšanās sistēmu, ārstnieciskajām īpašībām un spēju augt dažādās vietās, ieskaitot [[cilvēks|cilvēka]] organisma iekšieni, tāpēc tā izsauc paaugstinātu zinātnieku un mediķu uzmanību? * ... [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] kritušajiem karavīriem veltītais '''[[Dobeles atbrīvošanas piemineklis]]''' tika uzspridzināts, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s pieminekli atjaunoja un otrreiz atklāja [[1996. gads Latvijā|1996. gadā]]? * ... [[1982. gads|1982. gadā]] '''[[Zolderas trase|Zolderas trasē]]''' [[Beļģija|Beļģijā]] kvalifikācijas braucienā gāja bojā ''[[Formula 1]]'' [[Kanāda]]s pilots [[Žils Vilnēvs]]? [[Attēls:Tom Kuhnhackl 2017-10-04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s sastāvā divkārtējais [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvējs '''[[Toms Kīnhakls]]''' <small>(attēlā)</small> debitēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīrā, kur pēdējā spēlē pret [[Latvijas hokeja izlase|Latviju]] guva uzvaras vārtus, nodrošinot Vācijas izlasei dalību olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pidriķis]]''' ir [[ciems]] [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Burtnieku pagasts|Burtnieku pagastā]]? * ... '''[[ļeņinisms]]''' ir [[marksisms|marksisma]] variants, kurā ietverto uzskatu kopums apgalvo, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības [[proletariāts|proletariātam]] bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni [[revolucionārs|revolucionāra]] apziņa? [[Attēls:Zis 150 museum.jpg|border|right|50px]] * ... [[1956. gads|1956. gadā]], pēc XX [[PSKP]] kongresa, [[Staļins|Staļina]] vārdā nosauktā rūpnīca jeb ZIS (''Завод имени Сталина'') tika pārdēvēta par [[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosaukto rūpnīcu]] jeb ZIL (''Завод имени Лихачёва''), līdz ar to arī automašīnu marka tika mainīta, tādējādi daļai no pēdējiem '''[[ZIS-150]]''' <small>(attēlā)</small> modeļiem dzinēja pārsegā tika iespiests ''ЗИЛ'' iepriekšējā ''ЗИС'' vietā? * ... [[ungāri|ungāru]] [[peldētājs]] '''[[Zoltāns Halmai]]''' piedalījās trijās vasaras olimpiskajās spēlēs (1900—1908) un katrās izcīnīja olimpiskās medaļas — kopsummā septiņas olimpiskās medaļas, kā arī divas medaļas [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Francija|Francijā]] bāzētā kompānija '''''[[L'Oréal]]''''' ir pasaules lielākais [[kosmētika]]s uzņēmums? [[Attēls:Reutemann 1981.jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīna]]s sacīkšu pilots '''[[Karloss Reutemans]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš uzvarēja 12 ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, vēlāk kļuva par ievērojamu politiķi, kļuva par [[Santafē province]]s gubernatoru un tika ievēlēts Argentīnas senātā? * ... '''[[Aijūbidu dinastija]]s''' valsts, kas Tuvajos Austrumos pastāvēja no 1171. līdz 1341. gadam, dibinātājs bija [[Saladīns]] un tās centrs atradās mūsdienu [[Ēģipte]]s teritorijā? * ... '''[[Kislovodska]]''' [[Krievija]]s dienvidos, [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] ziemeļu priekškalnēs ir kūrortpilsēta, kurā attīstīta [[terapija]] ar ārstnieciskajiem [[minerālūdeņi]]em un [[dūņas|dūņām]]? [[Attēls:ParkPatriot2015part13-375.jpg|border|right|50px]] * ... [[kravas automašīna]]s '''[[ZIL-164]]''' <small>(attēlā)</small> un ZIL-164A ilgus gadus bija galvenās darba automašīnas gandrīz visās [[PSRS]] autosaimniecībās; uz to bāzes specializētās rūpnīcas lielos daudzumos izlaida furgonus, cisternas, ugunsdzēsības automašīnas, autoceltņus un citu veidu speciālo tehniku? * ... [[Francija]]s uzņēmumu grupa '''[[LVMH]]''', kas apvieno ''[[Louis Vuitton]]'', ''Moët Hennessy'', ''Moët et Chandon'' un ''Hennessy'', ir pasaules līderis luksusa nozarē pēc apgrozījuma? * ... 1900. gadā '''[[Frederiks Leins]]''' piedalījās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]], kur startēja divās [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanas]] disciplīnās, abās izcīnot zelta medaļas — [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metru brīvajā stilā]] un [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu joslas peldēšanā]]; līdz ar to viņš kļuva par pirmo [[Austrālija]]s sportistu, kurš ieguvis olimpiskās medaļas peldēšanā? [[Attēls:Kusttram2.jpg|border|right|50px]] * ... 67 kilometrus garā '''[[Krasta tramvajs|Krasta tramvaja]]''' līnija [[Beļģija|Beļģijā]] ir garākā ekspluatācijā esošā [[tramvajs|tramvaja]] līnija pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[2006. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2006. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Maskava|Maskavā]] [[Latvija]]s sportiste [[Kristīne Odriņa-Urbova]] izcīnīja sudraba medaļu [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] svara kategorijā līdz 67 kg? * ... [[Šveice|Šveicē]] dzimušais [[Itālija]]s [[farmakologs]] '''[[Daniels Bovē]]''' [[1957. gads|1957. gadā]] saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem saistībā ar sintētiskiem savienojumiem, kas kavē noteiktu ķermeņa vielu darbību, un jo īpaši to iedarbību uz asinsvadu sistēmu un skeleta muskuļiem"? [[Attēls:Ana Brnabic, July 3, 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ana Brnabiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā sieviete [[Serbija]]s [[premjerministrs|premjerministra]] amatā un pirmā [[Homoseksualitāte|homoseksuālā]] persona šajā amatā? * ... '''[[Madrides klubs]]''' apvieno vairāk nekā 120 bijušos valstu [[prezidents|prezidentus]] un [[valdības vadītājs|valdību vadītājus]]? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metru peldēšanas distance 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija garākā olimpiskā [[peldēšana]]s disciplīna vairāk nekā gadsimta garumā, līdz [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada olimpiskajām spēlēm]] [[Pekina|Pekinā]], kad tika ieviesta 10 kilometru maratonpeldēšana atklātā ūdenī? [[Attēls:Hausspinne Tegenaria atrica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[milzu mājas zirneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no lielākajiem [[Centrālā Eiropa|Centrālās]] un [[Ziemeļeiropa]]s [[zirnekļi]]em? * ... '''[[Horvātijas Neatkarīgā valsts]]''' bija [[Trešais reihs|Trešā reiha]] un [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] marionešu valsts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kas tika izveidota 1941. gadā okupētās [[Dienvidslāvijas karaliste]]s teritorijā pēc [[Ass valstis|Ass valstu]] iebrukuma? * ... '''[[2021. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2021. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Varšava|Varšavā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja divas bronzas medaļas: [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] [[Alans Amirovs]] (79 kg) un [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]] [[Aleksandrs Jurkjans]] (63 kg)? [[Attēls:David Duchovny by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], [[kinoproducents]] un [[rakstnieks]] '''[[Deivids Duhovnijs]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk pazīstams no seriāla "[[X-faili. Slepenās lietas]]" (1993—2018), kur viņš attēloja [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] aģentu Foksu Malderu? * ... '''[[Nerodimka (upe)|Nerodimka]]''' [[Kosova]]s Nerodimljes reģionā ir vienīgais [[Eiropa]]s upju bifurkācijas gadījums, kas ieplūst divās jūrās: kreisais atzars ieplūst [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]], bet labais — [[Egejas jūra|Egejas jūrā]]? * ... '''[[saules iedegums]]''' ir [[Melanīni|melanīna]] daudzuma palielināšanās [[āda]]s virsslānī ([[Epiderma|epidermā]]) ilgstošas atrašanās tiešā [[saules gaisma]]s ietekmē? [[Attēls:Betpack-Dala.JPG|border|right|50px]] * ... praktiski neapdzīvotais [[tuksnesis]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], rietumos no [[Balhaša ezers|Balhaša ezera]] '''[[Betpakdala]]''' <small>(attēlā)</small> tiek dēvēts arī par Ziemeļu Bada stepi? * ... '''[[1962.—1963. gada Eiropas kausa sezona|1962.—1963. gada Eiropas kausa sezonā]]''' par uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s kluba ''[[AC Milan]]'' [[futbolisti]], finālā pārspējot pēdējo divu gadu čempioni [[Lisabonas "Benfica"]] un kļūstot par pirmo Itālijas klubu, kas ir uzvarējis turnīrā? * ... 1966. gadā [[Roberts Vaizs|Roberta Vaiza]] filma '''"[[Mūzikas skaņas]]"''' ar [[Džūlija Endrūsa|Džūliju Endrūsu]] un [[Kristofers Plamers|Kristoferu Plameru]] galvenajās lomās saņēma piecas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s, tajā skaitā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]? [[Attēls:Mileştii Mici (3944427747).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mileștii Mici (vīna darītava)|''Mileștii Mici'' vīna darītava]]''' [[Moldova|Moldovā]], kur atrodas pasaules lielākie [[vīns|vīna]] pagrabi <small>(attēlā)</small>, tika reģistrēta [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā lielākā vīna kolekcija pasaulē? * ... '''[[2021. gada Olaines novada domes vēlēšanas|2021. gada Olaines novada domes vēlēšanās]]''' pārliecinoši uzvarēja [[LSDSP]] saraksts ar līdzšinējo domes priekšsēdētāju [[Andris Bergs|Andri Bergu]] kā līderi? * ... '''[[pantjurkisms|pantjurkismu]]''', kas 1880. gados sludināja, ka visas [[tjurki|tjurku]] tautas, it īpaši [[islāms|islāmticīgās]], ir viena nācija, un tām ir jāapvienojas vienā vienotā valstī, aizsāka [[Krimas tatāri]], kas centās atdalīties no [[Krievijas Impērija]]s un iekļauties [[Osmaņu impērija]]s sastāvā? [[Attēls:Pētera ala.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sigulda]]s '''[[Pētera ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir šaura plaisa sarkana [[smilšakmens]] sienā, kuras augstums sasniedz 6,4 metrus, garums 6,3 metrus un platums 2,3 metrus? * ... '''[[1960.—1961. gada Eiropas kausa sezona|1960.—1961. gada Eiropas kausa sezonā]]''' [[Lisabonas "Benfica"]] bija pirmā [[futbols|futbola]] komanda no [[Portugāle]]s, kas spēlēja un uzvarēja Eiropas kausa finālā? * ... '''''[[TotalEnergies]]''''' ir viens no sešiem pasaules lielākajiem [[nafta]]s uzņēmumiem un lielākais [[Francija]]s uzņēmums pēc apgrozījuma? [[Attēls:Roman-gazeta 1928 (7).jpg|border|right|50px]] * ... [[1965. gads|1965. gadā]] padomju rakstnieks [[Mihails Šolohovs]] par romānu '''"[[Klusā Dona]]"''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]]? * ... daži izdzīvojušie atceras [[Staļins|Staļina]] laika [[Sevvostlags|Sevvostlaga]] apcietināšanas un nāvessoda izpildes vietu [[Magadanas apgabals|Magadanas apgabalā]] '''[[Serpantinka|Serpantinku]]''' kā vienu no visnežēlīgākajām vietām pat starp [[Kolima (reģions)|Kolimas]] izsūtījuma vietām? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās un 80. gados neredzīgā [[Bulgārija]]s mistiķe, gaišreģe un tautas medicīnas piekopēja '''[[Baba Vanga]]''' kļuva plaši pazīstama [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] ar savu gaišredzību un pareģošanu, miljoniem cilvēku uzskatīja, ka viņai piemīt paranormālas spējas? [[Attēls:George W. De Long cropped portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] flotes virsnieks, jūrasbraucējs un [[polārpētnieks]] '''[[Džordžs Delongs]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā [[Ļena]]s deltā pēc tam, kad viņa kuģis ''Jeannette'' bija avarējis pie [[Delonga salas|Delonga salām]] [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], kas vēlāk tika nosauktas viņa vārdā? * ... par '''[[1959.—1960. gada Eiropas kausa sezona]]s''' uzvarētājiem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[Spānija]]s klubs [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]], kas finālā uzvarēja [[Rietumvācija]]s klubu [[Frankfurtes "Eintracht"]] ar 7—3, kas joprojām ir [[Eiropas kauss (futbols)|Eiropas kausa]] un [[Čempionu līga]]s fināla rezultatīvākā spēle? * ... pirmais '''''[[ADwards]]''''' festivāls, kas ir lielākais notikums [[Radošās industrijas|radošo industriju]] nozarē [[Latvija|Latvijā]], norisinājās [[2006. gads Latvijā|2006. gadā]] un turpmāk notiek katru gadu? [[Attēls:Ema Klinec at Zakopane 2012.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada februārī [[Slovēnija]]s [[tramplīnlēcēja]] '''[[Ema Klineca]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaules čempioni uz normālā tramplīna un atnesa savai valstij pirmo pasaules čempionātu zelta medaļu? * ... dažreiz no mākslīgi atdalītas ķermeņa daļas ar '''[[reģenerācija]]s''' palīdzību spēj atjaunoties viss organisms; šādu reģenerāciju biežāk var novērot vienkāršas uzbūves dzīvniekiem, piemēram, [[zarndobumaiņi]]em un [[plakantārpi]]em, kuri spēj bezdzimumiski [[vairošanās|vairoties]] ar dalīšanās vai fragmentēšanās paņēmieniem, arī [[augi]]em tā ir bieži sastopama un tiek izmantota veģetatīvai pavairošanai ar atsevišķām augu daļām? * ... '''[[Kara trofeju parks (Baku)|Kara trofeju parka]]''' atklāšana un šeit izstādītie eksponāti, kurus [[Azerbaidžāna]]s bruņotie spēki ieguva karadarbības laikā [[Kalnu Karabaha|Kalnu Karabahā]] [[2020. gads|2020. gada]] rudenī, īpaši armēņu karavīru ķiveres un manekeni, izraisīja sašutuma vētru [[Armēnija|Armēnijā]] un diskusijas pašā Azerbaidžānā? [[Attēls:Remte manor.jpg|border|right|50px]] * ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā '''[[Remtes muiža]]s''' pili <small>(attēlā)</small> nodedzināja un pēc tam atjaunoja; [[Mēdemu dzimta]]s īpašumā tā bija līdz [[1920. gada zemes reforma]]i, kad muižu sadalīja 114 vienībās, bet pilī ierīkoja skolu? * ... [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Serbija]]s [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Nenads Trajkovičs]]''' bija [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]], pirmais ārzemju speciālists šajā amatā? * ... [[zviedri|zviedru]] bērnu rakstnieces [[Astrida Lindgrēna|Astridas Lindgrēnas]] nozīmīgāko darbu ilustratore ir [[Igaunija|Igaunijā]] dzimusī māksliniece '''[[Ilona Viklande]]'''? [[Attēls:Кремль Нижний 1 обрезанный.jpg|border|right|50px]] * ... līdz ar [[Kazaņa]]s krišanu '''[[Ņižņijnovgorodas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja militāro nozīmi [[Krievija]]s austrumu robežu aizsardzībai pret [[Kazaņas haniste|Kazaņas hanisti]], un vēlāk tajā atradās pilsētas un provinces iestādes? * ... {{Dat|1958|2|6||bez}} [[Minhene|Minhenē]], atgriežoties no '''[[1957.—1958. gada Eiropas kausa sezona]]s''' ceturdaļfināla spēles pret [[Belgradas "Crvena Zvezda"]], avarēja [[Manchester United FC|Mančestras "United"]] lidmašīna, un bojā gāja 8 komandas [[futbolisti]]? * ... '''[[Sarmātijas jauktie meži|Sarmātijas jaukto mežu]]''' ekoreģionā ietilpst visa [[Latvija]]s teritorija, un tas stiepjas no [[Zviedrija]]s dienviddaļas līdz [[Urālu kalni]]em? [[Attēls:Diodoro siculo - storico di Agira.jpg|border|right|50px]] * ... no [[sengrieķi|sengrieķu]] [[vēsturnieks|vēsturnieka]] '''[[Sicīlijas Diodors|Sicīlijas Diodora]]''' <small>(attēlā)</small> "Vēstures bibliotēkas" 40 grāmatām 15 ir saglabājušās līdz mūsdienām un apraksta [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] vēsturi? * ... [[Taškenta|Taškentā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] dzimusī [[riteņbraucēja]] '''[[Zuļfija Zabirova]]''' kļuva par [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada olimpisko spēļu]] un [[2002. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2002. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētāju individuālajā braucienā pārstāvot [[Krievija|Krieviju]], bet karjeras beigās vairākus gadus pārstāvēja [[Kazahstāna|Kazahstānu]]? * ... tā kā sašķidrinātās [[dabasgāze]]s pasaules tirgus strauji aug, tad '''[[sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātājs|sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātāju]]''' flote turpina piedzīvot milzīgu izaugsmi? [[Attēls:Lovis Corinth - Selbstportraet mit Tiroler Hut 1913.jpg|border|right|50px]] * ... tipiska '''[[Tiroles cepure]]''' tika izgatavota no zaļa filca ar malām apmēram plaukstas platumā <small>(attēlā [[Loviss Korints|Lovisa Korinta]] pašportrets)</small>? * ... '''[[telpaugi]]em''' ir pozitīva psiholoģiska ietekme un tie iekštelpās samazina gaisa piesārņojumu? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 7. martā 6 cilvēkiem, kurus apsūdz bijušā [[Latvija]]s [[futbolists|futbolista]] un futbola aģenta '''[[Romāns Bezzubovs|Romāna Bezzubova]]''' [[slepkavība|slepkavībā]] sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja to izdarījusi organizēta grupa, tika uzrādīta apsūdzība? [[Attēls:Viburnum 01.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[parastā irbene]]''' <small>(attēlā)</small> ir neoficiāls [[Ukraina]]s nacionālais simbols? * ... atšķirībā no saviem iekšējiem pretiniekiem [[boļševiki]]em, '''[[meņševiki]]''' bija pārliecināti, ka vadošā loma [[sociālisms|sociālistiskajā]] [[revolūcija|revolūcijā]] ir nevis [[partija]]i, bet strādnieku masveida kustībai? * ... '''[[Palearktika]]''', kas pirmo reizi kā termins tika izmantots zooģeogrāfiskajā klasifikācijā 19. gadsimtā, ietver sevī visu [[Vecā Pasaule|Vecās Pasaules]] netropisko daļu? [[Attēls:Sayano-Shushensky reservate.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sajānu-Šušenskas dabas rezervāts]]''' [[Sibīrija]]s dienvidos, [[Sajānu kalni|Sajānu kalnos]] tika izveidots 1976. gadā pie [[ūdenskrātuve]]s <small>(attēlā)</small>, kas radīta [[Krievija]]s lielākās [[elektrostacija]]s Sajānu-Šušenskas HES darbības nodrošināšanai, un tā mērķis bez [[dabas aizsardzība|dabas vērtību saglabāšanas]] ir lielas ūdenskrātuves ietekmes uz vietējo [[ekoloģija|ekoloģiju]] izpēte? * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Luka Banki]]''' kā [[Sjēnas "Montepaschi"]] trenera asistents palīdzēja komandai iegūt sešus [[Itālijas basketbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulus pēc kārtas, bet pēc tam vēl divus izcīnījis kā komandas galvenais treneris ar "Montepaschi" un "Emporio Armani Milano"? * ... [[tatāri|tatāru]] tautības [[Krievija]]s [[operdziedātāja]] '''[[Aida Garifullina]]''' 2014. gadā kļuva par [[Vīnes Valsts opera]]s solisti, bet 2017. gadā ieguva [[Austrija]]s pilsonību? [[Attēls:Emblem of XXII Olympic Games.svg|border|right|50px]] * ... [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Maskavas olimpisko spēļu]] oficiālās emblēmas <small>(attēlā)</small> autors ir [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimušais mākslinieks noformētājs '''[[Vladimirs Arsentjevs]]'''; par uzvaru konkursā viņš saņēma prēmiju — 1000 [[PSRS rublis|rubļus]]? * ... '''[[Antiohija|Antiohiju]]''', kas ilgu laiku bija [[Seleikīdu impērija]]s galvaspilsēta, ap 300 g.p.m.e. dibinājis [[Aleksandrs Lielais|Maķedonijas Aleksandra]] armijas ģenerālis [[Seleiks I Nikators]], nosaucot to sava tēva — Antioha vārdā? * ... par Eiropas kausa [[futbols|futbolā]] uzvarētājiem tā pirmajā '''[[1955.—1956. gada Eiropas kausa sezona|1955.—1956. gada sezonā]]''' kļuva [[Spānija]]s klubs [[Real Madrid (futbols)|''Real Madrid'']], kas finālā uzvarēja [[Francija]]s klubu ''[[Stade de Reims]]'' ar rezultātu 4—3? [[Attēls:Aspariskiai.jpg|border|right|50px]] * ... netālu no '''[[Asparišķi]]em''' <small>(attēlā)</small> — ciema [[Lietuva]]s ziemeļos, [[Mēmele]]s kreisajā krastā — atrodas Lietuvas galējais ziemeļu punkts? * ... no [[1935. gads|1935.]] līdz [[1945. gads|1945. gadam]] '''[[Genocīds pret čigāniem|genocīdā pret čigāniem]]''', ko īstenoja [[Trešais reihs]] un tā sabiedrotie, tika nogalināti vismaz 130 000 [[čigāni]], bet dažādos avotos nogalināto čigānu skaits svārstās no 200 līdz 500 tūkstošiem, un pat līdz 1,5 miljoniem? * ... [[Lielā spēle|Centrālāzijas ekspansijas]] sākuma posmā [[1798. gads|1798. gadā]] [[Krievijas impērija]] anektēja agrākās '''[[Kazahu haniste]]s''' ziemeļrietumu daļu, bet dienvidaustrumu daļa ("Lielā orda") saglabāja patstāvību līdz [[1820. gadi]]em? [[Attēls:Колбаса в оболочке Биолон Шейп.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija|Krievijā]] un citās bijušajās [[padomju republikas|padomju republikās]] populārā vārīto [[desa|desu]] šķirne '''[[doktora desa]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi tika ražota [[1936. gads|1936. gadā]] pēc Viskrievijas Gaļas nozares pētniecības institūta izstrādātas desas receptūras? * ... [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja 7 no 14 zelta medaļām '''[[Svarcelšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanas sacensībās 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''? * ... '''[[glīvenes|glīveņu]]''' vairošanās notiek gan veģetatīvi, gan ar [[sēklas|sēklām]], kas izplatās ar ūdeni vai tās apēd ūdensputni; eksperimenti ir parādījuši, ka sēklas paliek dzīvotspējīgas, izejot caur putnu gremošanas traktu, un šis, iespējams, ir vienīgais dabiskais mehānisms izplatībai starp izolētām ūdenstilpēm? [[Attēls:Drops futtert.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džungārijas kāmis|Džungārijas kāmji]]''' <small>(attēlā)</small> ir populāri [[mājdzīvnieki]], kas brīvā dabā ir sastopami [[Džungārija]]s [[stepe|stepē]] un blakus esošajās [[Kazahstāna]]s, [[Mongolija]]s un [[Sibīrija]]s stepēs? * ... līdz [[1920. gads|1920. gada]] novembrim no [[Vladivostoka]]s ostas vairāk nekā 72 tūkstoši '''[[Čehoslovāku leģions|Čehoslovāku leģiona]]''' karavīru, kas bija karojuši [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], atgriezās Eiropā; kritušo karavīru skaits pārsniedza 4000? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|zemūdens peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija vienīgā reize, kad šāda veida disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu peldēšanas programmā? [[Attēls:Poku138.jpg|border|right|50px]] * ... pateicoties nogurušo zirgu pastāvīgai maiņai, pasta karietes jeb '''[[diližanss|diližansi]]''' <small>(attēlā atjaunota pasta kariete mūsdienās)</small> kļuva par populārāko [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] veidu Eiropā un 19. gadsimtā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... pārstāvot [[Krievija|Krieviju]] trīs olimpiskās medaļas ieguvusī [[riteņbraucēja]] '''[[Olga Zabeļinska]]''' 2018. gadā nomainīja sporta pilsonību uz [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]? * ... '''[[Kaukāza Albānija]]i''' nav ne ģeogrāfiskas, ne vēsturiskas saistības ar mūsdienu [[Albānija|Albāniju]] [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]? [[Attēls:Jacky Ickx Porträt Mille Miglia 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Beļģija]]s sacīkšu pilots '''[[Žakijs Ikss]]''' <small>(attēlā)</small> ir sešas reizes uzvarējis [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] (tolaik rekordists), uzvarējis astoņos ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, kā arī 1983. gada [[Dakaras rallijs|Dakaras rallijā]]? * ... [[latvieši|latviešu]] [[burātājs]], rakstnieks un dēkainis '''[[Freds Rebels]]''', īstajā vārdā Paulis Sproģis, bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē šķērsoja [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]] no [[Austrālija]]s līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''''[[Tele2 (Lietuva)|Tele2]]''''' ir [[Lietuva]]s lielākais mobilo sakaru operators pēc apgrozījuma un klientu skaita? [[Attēls:Siliņupe, Ieteka jūrā, Lapmežciema pagasts, Engures novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Siliņupe (upe)|Siliņupe]]''' <small>(attēlā ieteka jūrā)</small> sākotnēji bija [[Slocene|Slocenes upes]] notece uz jūru, iespējams, ka tā radusies jau 1667.—1668. gadā, kad pēc [[hercogs Jēkabs|hercoga Jēkaba]] rīkojuma Sloceni padziļināja un izmantoja kā kanālu starp [[Lielupe|Lielupi]] un jūru? * ... [[1836. gads|1836. gadā]] mērierīce [[līdzstrāva]]s mērīšanai ieguva nosaukumu '''[[galvanometrs]]''' no Luidži Galvani uzvārda? * ... '''[[2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskais festivāls|2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskajā festivālā]]''', kas notika [[Turcija]]s pilsētā [[Trabzona|Trabzonā]], 5 medaļas izcīnīja [[Latvija]]s jaunie sportisti? [[Attēls:Max Verstappen 2017 Malaysia 3.jpg|border|right|50px]] * ... par '''[[2021. gada F1 sezona]]s''' čempionu, izraujot uzvaru sezonas pēdējās sacīkstes pēdējā aplī, kļuva [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small>, kuram tas bija pirmais tituls karjerā, kļūstot arī par pirmo [[Nīderlande]]s pilotu, kurš kļuvis par [[F1 čempionu saraksts|Pirmās formulas pasaules čempionu]]? * ... 2019. gadā '''[[Valstu uzskaitījums pēc oglekļa dioksīda emisijas apjoma|lielākais oglekļa dioksīda emisijas apjoms pasaulē]]''' bija [[Ķīna]]i, apsteidzot divas sekojošās valstis — [[ASV]] un [[Indija|Indiju]] — kopā ņemtas? * ... komēdiju filmā '''"[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]"''' britu komiķis [[Saša Barons Koens]] bija gan filmas [[scenārists]], gan producents, gan arī filmas galvenās lomas, [[Borats Sagdijevs|Borata Sagdijeva]], atveidotājs? [[Attēls:Old Observatory, Tartu, April 2012.JPG|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[Tartu Universitātes Vecā observatorija|Tartu Universitātes Vecajā observatorijā]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs, bet astronomiskie pētījumi 1964. gadā tika pārcelti uz [[Tartu observatorija]]s jauno ēku Teraverē uz dienvidrietumiem no [[Tartu]]? * ... '''[[krustā sišana]]''' kā [[nāvessods|nāvessoda]] veids dažās pasaules daļās tika izmantota vēl divdesmitajā gadsimtā, bet teorētiski tā joprojām ir viens no soda veidiem [[Irānas Islāma Republika|Irānas Islāma Republikā]], kaut arī tā pielietošanas gadījumi nav zināmi? * ... [[Turcijas basketbola izlase]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] spēlētājs '''[[Čedi Osmans]]''' ir dzimis mūsdienu [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]], viņa tēvs ir [[turki|turks]], bet māte [[bošņaki|bošņaku]] izcelsmes; vēlāk saņēmis [[Turcija]]s pilsonību? [[Attēls:Pallastunturi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc teritorijas '''[[Lapzeme (reģions)|Lapzeme]]''' ir lielākais no [[Somijas reģioni]]em <small>(attēlā [[Pallasa-Illestunturi nacionālais parks|Pallasa-Illestunturi nacionālā parka]] ainava ziemā)</small>? * ... '''[[gagauzi Moldovā]]''' galvenokārt dzīvo valsts dienvidos, it īpaši [[Gagauzijas autonomā teritorija|Gagauzijas autonomajā teritorijā]], un sastāda ap 5% no [[Moldova]]s iedzīvotājiem? * ... [[Andoras futbola izlase]]s centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Ildefonss Lima]]''' ir aizvadījis visvairāk spēļu un guvis visvairāk vārtu savas valsts izlases sastāvā? [[Attēls:Alatskivi mõisa peahoone.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunija]]s austrumos, [[Tartu apriņķis|Tartu apriņķī]] esošā '''[[Alatskivi pils]]''' <small>(attēlā)</small> pēc [[nacionalizācija]]s [[1919. gads|1919. gadā]] dažādos laikos bijusi skola, kavalērijas barakas, kolhoza kantoris, kino, bibliotēka? * ... '''[[Vrangeļa sala (rezervāts)|Vrangeļa salas rezervāta]]''' teritorijā ir apzinātas 417 [[vaskulārie augi|vaskulāro augu]] sugas, no kurām 23 ir [[endēmisms|endēmas]]; augu daudzveidība vairāk nekā divas reizes pārsniedz vidējo sugu skaitu citās [[Arktika]]s salās? * ... '''[[skābēti kāposti]]''' ir izplatīti vairāku [[Austrumeiropa]]s un [[Centrāleiropa]]s valstu virtuvēs? [[Attēls:20140619Nuphar lutea2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[lēpes|lēpju ģints]]''' ir tuvu radnieciska [[ūdensrozes|ūdensrozēm]], bet redzami atšķiras no tām ar 4—6 daudz mazākām ziedlapiņām spilgti [[dzeltenā krāsa|dzeltenā krāsā]] <small>(attēlā [[dzeltenā lēpe]])</small>? * ... [[ciems]] [[Igaunija]]s galējos dienvidaustrumos, [[Krievija]]s pierobežā '''[[Sātse]]''' un apkārtējie ciemi ir ievērojami ar to, ka svarīgākais ceļš, kas to savieno ar pārējo Igauniju, iet caur [[Krievija]]s teritoriju, tā saukto [[Sātses zābaks|Sātses zābaku]]? * ... '''[[Kapernauma]]''' senajā [[Galileja|Galilejā]] [[Bībele|Bībelē]] ir minēta kā pilsēta, kurā savas kalpošanas laikā dzīvoja [[Jēzus Kristus|Jēzus]] un sludināja vietējā [[sinagoga|sinagogā]]? [[Attēls:Vrangel_FP.jpg|border|right|50px]] * ... pēc tam, kad 1829. gadā [[baltvāci|baltvācu]] izcelsmes [[Krievija]]s flotes virsnieks, [[polārpētnieks]] un [[ģeogrāfs]] '''[[Ferdinands Vrangelis]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par [[Krievijas Amerika]]s 6. gubernatoru, viņš amata laikā personīgi apsekoja visu [[Ziemeļamerika]]s piekrasti no [[Beringa šaurums|Beringa šauruma]] līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''[[Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir vienīgā valsts, kas nav uzvarējusi, bet ir ieguvusi četrus rezultātus labāko trijniekā? * ... mācību vadības platformā '''[[Uzdevumi.lv]]''' ir reģistrējušies vairāk kā 500 000 lietotāju? [[Attēls:Sørvágsvatn 4.jpg|border|right|50px]] * ... pēc platības lielākais ezers [[Fēru salas|Fēru salās]] '''[[Servosvatns]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas tuvu okeāna krastam, tomēr tā ūdenslīmenis ir apmēram 30 metrus [[virs jūras līmeņa]]? * ... senā [[Galileja]]s pilsēta mūsdienu [[Izraēla]]s teritorijā '''[[Magdala]]''', kas [[Bībele|Bībelē]] minēta kā [[Marija Magdalēna|Marijas Magdalēnas]] dzimtā pilsēta, kā tāda parādījusies tekstos, kas datēti ar [[6. gadsimts|6. gadsimtu]]? * ... '''[[Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skola]]''' vēsturiskajās [[7. Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulka]] [[kazarmas|kazarmās]] [[Alūksne|Alūksnē]] dibināta [[1992. gads Latvijā|1992. gada]] [[11. novembris|11. novembrī]] kā Mobilo strēlnieku bataljons, kas bija pirmā regulārā [[NBS|armijas]] vienība [[Latvija]]s austrumu daļā? [[Attēls:Chacha.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli [[gruzīni|gruzīnu]] [[stiprais spirtotais dzēriens]] '''[[čača]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai mājās gatavots dzēriens, bet mūsdienās to parasti ražo profesionāli destilētāji un lielākā daļa vīna darītavu, kas to iekļauj savu produktu klāstā? * ... 15 kuģus, kas izrādījās iestrēguši [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] no [[1967. gads|1967. gada]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]], nosauca par '''"[[Dzeltenā flote|Dzelteno floti]]"''' tuksneša smilšu dēļ, kas noklāja kuģus? * ... 104 kilometrus garā '''[[dzelzceļa līnija Viļņa—Kauņa]]''' ir visintensīvāk izmantotā [[dzelzceļa līnija]] [[Lietuva|Lietuvā]]? [[Attēls:Claire Foy in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... lielāko atpazīstamību britu aktrise '''[[Klēra Foja]]''' <small>(attēlā)</small> piesaistīja par [[Elizabete II Vindzora|karalienes Elizabetes II]] lomu ''[[Netflix]]'' seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"? * ... 70 metrus zem jūras līmeņa '''[[Eisturojas tunelis]]''' [[Fēru salas|Fēru salās]] sadalās vairākos virzienos, un šeit ir pasaulē pirmais izbūvētais zemūdens apļveida krustojums? * ... '''[[Slokas kaujas (1915)|1915. gada Slokas kaujas]]''' bija vienas no pirmajām [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] kaujām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pret [[Vācija]]s armijas uzbrukumu Rīgas frontē? [[Attēls:Container Ship 'Ever Given' stuck in the Suez Canal, Egypt - March 24th, 2021 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suecas kanāla sastrēgums (2021)|Suecas kanāla sastrēgums 2021. gadā]]''', kad [[konteinerkuģis]] ''Ever Given'' uzskrēja uz sēkļa un nobloķēja kuģu kustību [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] <small>(attēlā 24. martā)</small>, apturēja vairāk nekā 300 kuģu kustību, aizkavējot ikdienas preču piegādi klientiem visā pasaulē? * ... '''[[Liberlendas Brīvā Republika]]''' ir [[mikronācija]], kura pretendē uz neapdzīvotām zemēm [[Donava]]s labajā krastā pie [[Serbija]]s un [[Horvātija]]s robežas, teritorijā, kuru Horvātija atzīst par Serbijas daļu, bet Serbija to nav savā teritorijā iekļāvusi? * ... rakstnieku [[Rūta Skujiņa|Rūtas Skujiņas]] un [[Jūlijs Lācis|Jūlija Lāča]] ģimenē dzimusī [[rakstniece]] un valodniece '''[[Lalita Muižniece]]''' [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]] kopā ar māti un māsu devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], bet pēc tam izceļoja uz [[ASV]]? [[Attēls:Coat of arms of Iultinsky Raion of Chukotka.png|border|right|50px]] * ... pēc straujā iedzīvotāju skaita krituma 1990. gados, kad tika slēgtas polimetālu rūdu raktuves, [[Krievija]]s ziemeļaustrumos [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] esošo Misšmitas rajonu 2008. gadā apvienoja ar Iviltinas rajonu, izveidojot Austrumu rajonu, ko drīz pārdēvēja atpakaļ par '''[[Iviltinas rajons|Iviltinas rajonu]]''' <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small>? * ... '''[[Kirkjubeūras Sv. Olafa baznīca]]''' [[Streimoja]]s salā ir senākā baznīca [[Fēru salas|Fēru salās]] un līdz [[luterisms|luterisma]] ieviešanai [[Dānija|Dānijā]] [[1537. gads|1537. gadā]] kalpoja kā Fēru salu [[bīskaps|bīskapa]] rezidence? * ... 0,059 km<sup>2</sup> lielā neapdzīvotā saliņa '''[[Notamā]]''' [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda arhipelāgā]] uz rietumiem no [[Sāremā]] salas ir tālākais [[Igaunija]]s rietumu punkts? [[Attēls:Holly Hunter by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1993. gada drāmā "Klavieres" '''[[Hollija Hantere]]''' <small>(attēlā 2015. gadā)</small> saņēma [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]], [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] un [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākā aktrise? * ... 1992. gadā '''[[Ļubomirs Moravčiks]]''' tika atzīts par [[Čehoslovākija]]s gada futbolistu, bet 2001. gadā par [[Slovākija]]s gada futbolistu; kopā abās izlasēs viņš ir aizvadījis 80 spēles? * ... '''[[valsts akciju sabiedrība|valsts akciju sabiedrībās]]''' kapitāla daļu turētāja ir valsts? [[Attēls:Enniberg.1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vijoja|Vijojas salas]]''' ziemeļos atrodas 754 metrus augstais [[Fēru salas|Fēru salu]] tālākais ziemeļu punkts '''[[Ennibergas rags]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir viena no augstākajām jūras klintīm pasaulē? * ... '''[[agora]]''' bija tirgus laukums [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] pilsētās, un tā bija vieta pilsoņu sapulcēm? * ... [[krievi|krievu]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], kinoscenārists un TV raidījumu vadītājs '''[[Sergejs Bodrovs jaunākais]]''' gāja bojā ledus [[lavīna]]s nobrukumā Karmadonas aizā [[Ziemeļosetija-Alānija|Ziemeļosetijā-Alānijā]] kopā ar visu savu filmēšanas komandu un citiem tuvumā esošajiem — kopumā gāja bojā vismaz 125 cilvēki? [[Attēls:Tartu Raekoda 2012 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tartu rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir jau trešā ēka, kas uzcelta šajā vietā — celts pēc [[1775. gads|1775. gada]] Lielā Tartu ugunsgrēka, kas iznīcināja pilsētas centru? * ... 2019. gada 22. maijā [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] paziņoja ka Starptautiskās Boksa federācijas tiesības rīkot olimpisko turnīru ir anulētas, tādēļ '''[[Bokss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|boksa turnīru 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' organizēja īpaši izveidota grupa, kuru vadīja Starptautiskās Vingrošanas federācijas prezidents Morinari Vatanabe? * ... '''[[Longa šaurums]]''', kas atdala [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] no [[Āzija]]s kontinenta, ir nosaukts par godu amerikāņu [[vaļu mednieki|vaļu medniekam]] Tomasam Longam, kurš [[1867. gads|1867. gadā]] atkārtoti atklāja Vrangeļa salu, atzīmēja to kartē un nodēvēja to [[Ferdinands Vrangelis|Ferdinanda Vrangeļa]] vārdā? [[Attēls:07Epidaurus Theater06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Epidauras teātris]]''' <small>(attēlā)</small> ir vislabāk saglabājušais [[sengrieķi|sengrieķu]] [[teātris]], kas darbojas arī mūsdienās, un izceļas ar izcilu [[akustika|akustiku]] un estētiku? * ... pārsvarā [[čukči|čukču]] un [[eveni|evenu]] apdzīvotā '''[[Kepervēma]]s''' ciema [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]], pirmsākumi ir [[Austrumsibīrijas jūra]]s krastā, kur [[Raučua]]s upes deltā [[1932. gads|1932. gadā]] nodibināja Raučuas ciemu kā kolhoza ''Vperjod'' centru, taču [[1947. gads|1947. gadā]] ciemu pārcēla iekšzemē uz tagadējo vietu [[Malijaņuja]]s krastā? * ... [[Fēru salas|Fēru salu]] augstākā kalna 880 metrus augstā '''[[Sleataratindurs|Sleataratindura]]''' nosaukums nozīmē "Plakanā virsotne"? [[Attēls:Central Asian Yurt in Museum in Samarkand.jpg|border|right|50px]] * ... [[Centrālāzija]]s tautu pārvietojamo mitekli '''[[jurta|jurtu]]''' <small>(attēlā)</small> veido koka karkass un filca pārklājums? * ... Fēru arhipelāga lielākajā salā '''[[Streimoja|Streimojā]]''' dzīvo apmēram 45% no visiem [[Fēru salas|Fēru salu]] [[iedzīvotāji]]em? * ... [[Krievija]]s [[Arktika]]s [[Vrangeļa sala]]s augstāko virsotni precīzi uzmērīja [[1938. gads|1938. gadā]], nosakot tās augstumu {{nobr|1096 m}} un nodēvējot par godu padomju iekārtai — '''[[Sovetskaja]]'''? [[Attēls:Alexander Skarsgard (29485267411) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] aktiera '''[[Aleksandrs Skašgords|Aleksandra Skašgorda]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir aktieris [[Stellans Skašgords]], un viņa brāļi Gustavs, Bils un Valters arī ir [[aktieri]]? * ... '''[[Maniža]]''', kas ar dziesmu ''Russian Woman'' bija [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas pārstāve]] [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], ir [[tadžiki]]ete, dzimusi [[Dušanbe]] un kopā ar ģimeni dzimteni pametusi tur notiekošā pilsoņu kara dēļ? * ... '''[[odeons|odeona]]''' konstrukcija bija līdzīga [[sengrieķi|sengrieķu]] vai [[romieši|romiešu]] [[Teātris|teātru]] konstrukcijai, taču tas bija mazāks par teātriem, un labākai [[akustika]]i tam bija [[jumts]]? [[Attēls:Lítla Dímun, Faroe Islands.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luitla Duimuna]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc platības lielākā neapdzīvotā [[sala]] [[Fēru salas|Fēru salās]]? * ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-11]]''''' nogādāja apkalpi uz pasaulē pirmo orbitālo staciju ''[[Saljut-1]]'', taču atgriežoties uz Zemes, [[1971. gads kosmonautikā|1971. gada]] 29. jūnijā apkalpe gāja bojā, nolaižamajam aparātam priekšlaicīgi dehermetizējoties? * ... '''[[dendroloģija]]''' no [[botānika]]s atdalījusies sākot ar 16. gadsimta vidu, to sekmēja [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841751927).jpg|border|right|50px]] * ... partijas "[[Katram un katrai]]" valdes locekle [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Karina Sprūde]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš pārstāvējusi partijas "[[Saskaņa]]" un [[KPV LV]]? * ... '''[[Antīkā Argosa]]''' iekļāva sevī divus paugurus ([[Larisa (Argosa)|Larisa]] un Aspiss), kas pildīja [[akropole]]s funkcijas, bet pAti pilsēta atradās šo pauguru austrumu un dienvidaustrumu nogāzē? * ... mazapdzīvotā '''[[Stjuarta sala]]''' jeb Rakiura, kas atrodas 30 km uz dienvidiem no [[Dienvidsala]]s, ir trešā lielākā [[Jaunzēlande]]i piederošā [[sala]]? [[Attēls:Maroochydore, Queensland 1.jpg|border|right|50px]] * ... attīstība [[Austrālija]]s [[Kvīnslendas štats|Kvīnslendas štata]] pilsētā '''[[Sanšainkosta|Sanšainkostā]]''' <small>(attēlā)</small> notika lēni, līdz [[tūrisms]] kļuva par nozīmīgu saimniecības nozari; mūsdienās gada laikā pilsētu apmeklē vairāk nekā 3,2 miljoni tūristu? * ... [[Sudeti|Sudetu]] kalnu sistēmas [[Krkonoše]]s kalnos [[Čehija|Čehijā]] atrodas '''[[Krkonošes nacionālais parks]]''', bet otrpus robežai [[Polija|Polijā]] — [[Karkonošu nacionālais parks]]? * ... sauszemes ceļu uz '''[[Omolona (ciems)|Omolonas]]''' ciemu [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] [[Biļibinas rajons|Biļibinas rajonā]] nav, ciema apgāde notiek ar [[aviācija]]s palīdzību vai navigācijas periodā pa upi — pie ciema beidzas [[Omolonas upe]]s kuģojamais posms? [[Attēls:Argos08.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Argosas teātris]]''' <small>(attēlā)</small>, kas 320. gadā pr.Kr. uzcelts [[Larisa (Argosa)|Larisas]] pakājē, bija viens no ievērojamākajiem teātriem [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un ietilpības ziņā pārspēja citus [[Teātris|teātrus]]? * ... '''[[Baltkrievija 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievijai bija plānots piedalīties 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Nīderlande|Nīderlandē]], taču valsts dalība konkursā tika noraidīta "acīmredzamā politiskā zemteksta" dēļ, ar otro reizi to diskvalificējot no konkursa? * ... tradicionāla [[gruzīni|gruzīnu]] '''[[tkemali]]''' mērce tiek gatavota pamatā no aličām, dažkārt arī no citām plūmju šķirnēm; bez plūmēm tiek izmantotas šādas sastāvdaļas: [[Ķiploks|ķiploki]], [[paleju mētra]], [[Kumīns|ķimenes]], [[koriandrs]], [[dilles]], [[čili pipari]] un [[sāls]]? [[Attēls:Tongariro Northern Circuit, New Zealand (5).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Ruapehu]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākais aktīvais [[vulkāns]] [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], tā augstums ir 2797 metri? * ... 2009. gadā [[Azerbaidžāna]]s valdība memoriālu '''[[26 Baku komisāri]]em''' likvidēja, un mūsdienu Azerbaidžānas vēsturnieku skatījums uz Baku komisāru darbību ir negatīvs, tos uzskata par [[armēņi|armēņu]] nacionālistu sazvērestību pret [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika|Azerbaidžānas Demokrātisko Republiku]]? * ... '''[[Salangas tunelis]]''', kas savieno [[Afganistāna]]s ziemeļu daļu ar [[Kabula|Kabulu]] tika uzcelts ar [[PSRS]] palīdzību un ir vienīgā iespēja ar autotransportu šķērsot [[Hindukušs|Hindukušu]] ziemas apstākļos? [[Attēls:Таллинн. 3.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tallinas līcis]]''' <small>(attēlā skats uz līci no [[Tallina]]s vecpilsētas)</small> ir dziļākais [[Igaunija]]s [[līcis]], kas sasniedz pat 100 metru dziļumu? * ... senatnē pie '''[[Murgapa]]s''' iekšējās [[upes delta|deltas]] mūsdienu [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] atradās [[Merva]]s pilsēta? * ... '''[[Līdumu kanāls]]''' tika izrakts [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]], veidojot Olaines purvā [[Uzvaras līdums|Uzvaras līduma]] viensētu kompleksu; nelielā apkaimes krituma dēļ arī [[Misa (upe)|Misa]], kurā tas ietek, lejpus kanāla tika regulēta? [[Attēls:Bilibino 2016-04 3.JPG|border|right|50px]] * ... pēc lielākās daļas kalnrūpniecības uzņēmumu slēgšanas [[Krievijas Federācija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] pilsētā '''[[Biļibina|Biļibinā]]''' <small>(attēlā)</small> darbojas daži privātie [[zelts|zelta]] ieguves arteļi, bet pilsētas iedzīvotāju skaits [[kalnrūpniecība]]s nerentabilitātes dēļ kopš 1989. gada samazinājies gandrīz trīs reizes, līdzīgi strauji samazinājies arī visa '''[[Biļibinas rajons|Biļibinas rajona]]''' iedzīvotāju skaits? * ... pēc spiega [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] tēla atveidošanas filmās "[[Dzīvās ugunis]]" un "[[Tiesības nogalināt]]" '''[[Timotijs Daltons|Timotijam Daltonam]]''' piedāvāja spēlēt Bondu arī 1995. gada filmā "[[Zeltacs]]", taču viņš atteicās, un šo lomu ieguva [[Pīrss Brosnans]]? * ... celtniecībā esošais '''[[Peļešacas tilts]]''' [[Horvātija]]s dienvidos savienos [[Peļešacas pussala|Peļešacas pussalu]] un [[Dubrovnika]]s pilsētu ar valsts pārējo daļu bez [[Bosnija-Hercegovina|Bosnijas-Hercegovinas]] teritorijas šķērsošanas? [[Attēls:Lactarius scrobiculatus T66.jpg|border|right|50px]] * ... [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] parasti '''[[eglene]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par neēdamu vai [[indīgās sēnes|indīgu sēni]], taču ziemeļu un dienvidu Eiropā tiek [[ēdamās sēnes|lietota pārtikā]] pēc novārīšanas, tāpat kā ēdamu un pārtikai ieteicamu to atzīmē [[ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija]]? * ... no 1995. gada '''[[graciozais vārpstiņgliemezis]]''' ir ierakstīts [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas sarkanajā grāmatā]] kā 3. kategorijas aizsargājamā suga? * ... teritoriju, kas mūsdienās ir '''[[Ķenguru sala]]''', sākotnēji apdzīvoja [[Austrālijas aborigēni]], bet pirms vairākiem tūkstošiem gadu, kad jūras līmeņa celšanās dēļ sala atdalījās no kontinenta, viņi to pameta? [[Attēls:JoePesci-2009.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džo Peši]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī mūziķis, viņš ir ierakstījis trīs [[mūzikas albums|studijas albumus]]? * ... par '''[[Vikipēdija baltkrievu valodā|Vikipēdijas baltkrievu valodas]]''' versijas pirmsākumu var uzskatīt 2004. gadu, taču pēc tam divarpus gadus pastāvēja lietotāju domstarpības, iekšējie konflikti un labojumu kari par [[baltkrievu valoda]]s rakstību, kas 2007. gadā beidzās ar visu līdz tam brīdim izveidoto rakstu pārcelšanu uz Vikipēdiju klasiskajā baltkrievu valodā? * ... [[Eritreja]]s izcelsmes [[itāļi|itāļu]] dziedātāja '''[[Senita]]''' ir divreiz pārstāvējusi [[Sanmarīno]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? [[Attēls:Chaun gerb.png|border|right|50px]] * ... no 1989. līdz 2002. gadam iedzīvotāju skaits '''[[Čaunas rajons|Čaunas rajonā]]''' [[Krievija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small> samazinājās no 32 tūkstošiem līdz nepilniem 7 tūkstošiem, tika likvidēti (pamesti) visi kalnrūpniecības ciemati? * ... '''[[Bārle-Nasava|Bārles-Nasavas]]''' pilsētā un pašvaldībā [[Nīderlande]]s dienvidos, [[Ziemeļbrabantes province|Ziemeļbrabantes provincē]], atrodas sarežģīta robeža ar [[Beļģija]]s komūnu Bārli-Hertogu: Bārle-Hertoga sastāv no 26 atsevišķiem zemes gabaliem, 22 no 26 zemes gabaliem atrodas Nīderlandes teritorijā, veidojot anklāvus, savukārt lielākajā Beļģijas anklāvā atrodas seši 6 Nīderlandes anklāvi, kā arī viens atrodas otrajā lielākajā Beļģijas anklāvā? * ... viduslaiku pilsētai Horasānā '''[[Marverrūda]]i''' domājams, gāja secen izpostīšana, kādu atnesa [[mongoļi]] [[Marvalsahidžana|Marvalsahidžanā]], taču šī vieta pārvērtās drupās [[Timurīdi|Timurīdu]] valdīšanas laikā 14. gadsimtā, kad tā tika pamesta? [[Attēls:Viggo Mortensen A (2020).jpg|border|right|50px]] * ... starptautisku atpazīstamību amerikāņu aktieris '''[[Vigo Mortensens]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva par Aragona lomas atveidošanu triloģijā "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]"? * ... '''[[Ļubļinas trīsstūris]]''' — sadarbības platforma starp [[Lietuva|Lietuvu]], [[Polija|Poliju]] un [[Ukraina|Ukrainu]] ar mērķi atbalstīt Ukrainas integrāciju [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] — tika izveidots [[Ļubļina|Ļubļinā]] kā atsauce uz viduslaiku [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūniju]], kas izveidoja [[Polijas un Lietuvas kopvalsts|Polijas un Lietuvas kopvalsti]]? * ... pavārs un televīzijas pavārraidījumu vadītājs '''[[Lauris Aleksejevs]]''' ir mācījies [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa mūzikas skolā]] [[kordiriģēšana|kordiriģēšanu]]? [[Attēls:2019 Rui Hachimura dribble (48824158846) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] ar 9. numuru izraudzītais '''[[Rui Hačimura]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par otro NBA draftā izvēlēto [[Japāna]]s [[basketbolists|basketbolistu]] pēc 2,34 m garā Jasutakas Okajamas, ko draftēja 1981. gadā? * ... [[Latvija|Latvijā]] nebija izveidojusies sava '''[[imažinisms|imažinisma]]''' kustība, taču [[Aleksandrs Čaks|Aleksandra Čaka]] dzeja, sevišķi agrīnā, ar tās pilsētas tēliem, salīdzinājumiem un [[epiteti]]em arī ir pieskaitāma pie imažinisma? * ... laika gaitā ir bijuši vairāki mēģinājumi apstrīdēt '''[[Pirmais termodinamikas likums|pirmo termodinamikas likumu]]''' un līdz ar to [[Enerģijas nezūdamības likums|enerģijas nezūdamības likumu]], tomēr neviens no tiem nav izdevies? [[Attēls:2019-01-31 Maui Jetty, Coral Coast, Viti Levu, Fiji.jpg|border|right|50px]] * ... [[Fidži]] arhipelāga lielākā sala '''[[Viti Levu]]''' <small>(attēlā)</small> ir apdzīvota senāk nekā [[Vanua Levu]]? * ... [[Norvēģija]]s [[distanču slēpotāja]]s '''[[Tīrila Venga|Tīrilas Vengas]]''' dvīņumāsa Lota Venga arī ir distanču slēpotāja, bet titulētā slēpotāja [[Heidi Venga]] ir viņu trešās pakāpes māsīca? * ... 1964. gada Džeimsa Bonda filmu sērijas trešā filma '''"[[Zelta pirksts]]"''' (''Goldfinger'') ir pirmā filma, kurā [[Džeimss Bonds]] brauc ar sev tipisko, daudzām funkcijām pilno ''[[Aston Martin]] DB5''? [[Attēls:Defense Secretary Lloyd J. Austin III (50885754687).jpg|border|right|50px]] * ... 28. [[ASV aizsardzības sekretārs]] '''[[Loids Ostins]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[afroamerikānis]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, kurš atrodas šajā amatā? * ... [[vieglatlēte]] '''[[Rūta Kate Lasmane]]''', kas ir olimpiskā čempiona [[3x3 basketbols|3x3 basketbolā]] [[Kārlis Lasmanis|Kārļa Lasmaņa]] māsa, 2021. gada [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionātā laboja [[Gundega Sproģe|Gundegas Sproģes]] 1999. gada [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] telpās? * ... saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais režisors"]] par 2020. gada filmu "[[Klejotāju zeme]]" ķīniešu režisore '''[[Hloja Žao]]''' kļuva par tikai otro sievieti, kas saņēmusi Kinoakadēmijas balvu kā labākā režisore pēc [[Ketrina Bigelova|Ketrinas Bigelovas]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056573174).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāts '''[[Ilmārs Dūrītis]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[veterinārmedicīna]]s [[zinātņu doktors]]? * ... [[Somija]]s [[distanču slēpotāja]] '''[[Johanna Matintalo]]''' augstā līmenī ir nodarbojusies arī ar [[vieglatlētika|vieglatlētiku]] — vidējo distanču skriešanu: piedalījusies Pasaules jauniešu un junioru čempionātos vieglatlētikā, kā arī 2013. gadā kļuvusi par Somijas čempioni [[800 m]] distancē? * ... [[aktrise]], [[rakstniece]], [[filantrope]] un bijusī [[modele]] '''[[Izabella Roselīni]]''' ir [[zviedri|zviedru]] aktrises [[Ingrīda Bergmane|Ingrīdas Bergmanes]] un [[itāļi|itāļu]] kinorežisora Roberto Roselīni meita? [[Attēls:Vienibas laukums (Cēsis).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[1951. gads Latvijā|1951. gada]] martā [[Uzvaras piemineklis Cēsīs|Uzvaras piemineklis]] [[Cēsis|Cēsīs]] tika uzspridzināts, un tā vietā [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]] uzstādīja [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] tēlu (autors [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārlis Jansons]]), bet '''[[Vienības laukums (Cēsis)|Vienības laukumu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pārdēvēja par Ļeņina laukumu? * ... '''"[[Dzīvās ugunis]]"''' ir pirmā filma, kur [[MI6]] aģentu [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] atveidoja britu aktieris [[Timotijs Daltons]]? * ... par '''[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona]]s''' čempioniem kļuva [[FK RFS]], kam tas bija pirmais tituls vēsturē, bet sudrabu izcīnīja [[Valmiera FC]], kurai tas arī bija labākais panākums vēsturē? [[Attēls:Gent Gravensteen R01.jpg|border|right|50px]] * ... pils [[Gente|Gentē]], kas no 1180. līdz 1353. gadam bija [[Flandrija]]s grāfu rezidence, vēlākajos laikos kalpoja kā tiesas nams, cietums, naudas kaltuve un rūpnīca, bet mūsdienās '''[[Flandrijas grāfu pils|Flandrijas grāfu pilī]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs? * ... '''[[ASV Libertāriešu partija|Libertāriešu partija]]''' ir trešā lielākā [[politiskā partija]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Gvatemalas futbola izlase]]''' ne reizi nav kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausam]], toties trīs reizes ir piedalījusies [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841652807).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Evija Papule]]''' <small>(attēlā)</small> pirms pievērsās [[politika]]i ilgstoši strādājusi [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijā]], bijusi [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāra]] vietniece? * ... '''[[lielgaballaiva]]s''' visvairāk izmantoja 19. gadsimtā kā piekrastes vai upju flotiles; [[kara flote]]s, kurām trūka lielo karakuģu, tās ar dažādiem rezultātiem izmantoja arī jūras kaujās? * ... laikā, kad no 1910. līdz 1945. gadam '''[[Koreja Japānas varā|Koreja atradās Japānas impērijas varā]]''', pret vietējiem iedzīvotājiem tika vērsta diskriminācija un veikta japanizācija? [[Attēls:John Malkovich at a screening of "Casanova Variations" in January 2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Malkovičs]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[aktieris]], [[kinorežisors]] un [[kinoproducents]], bet arī [[mode]]s dizaineris? * ... '''[[Burgasas līcis]]''' ir vistālāk uz rietumiem novietotā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] daļa? * ... 2020. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] drāmas filma '''"[[Klejotāju zeme]]"''' (''Nomadland'') tika nominēta [[93. Kinoakadēmijas balva]]i sešās kategorijās, no kurām ieguva balvas "Labākā filma", "Labākais režisors" ([[Hloja Žao]]) un "Labākā aktrise galvenajā lomā" ([[Frānsisa Makdormanda]])? [[Attēls:Ahosuolaheinä (Rumex acetosella).jpg|border|right|50px]] * ... visā [[Latvija]]s teritorijā savvaļā ir sastopama '''[[mazā skābene]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras lapas ir ēdamas un var tikt izmantotas [[kulinārija|kulinārijā]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] pilsētas daļa '''[[Cīrulīši (Cēsis)|Cīrulīši]]''' ir nozīmīgs kūrorts jau no 20. gadsimta 30. gadiem? * ... savulaik tika uzskatīts, ka '''[[ņencu valoda]]i''' ir divi [[dialekts|dialekti]] — tundras ņencu dialekts, kurā runā lielākā daļa [[ņenci|ņencu]], un meža ņencu dialekts, kas mūsdienās tiek uzskatīts par atsevišķu [[valoda|valodu]] — tajā runā ap 1000 cilvēku galvenokārt [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomā apvidus]] [[taigas zona|taigas zonā]]? [[Attēls:Deni Avdija 1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēla]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Deni Avdija]]m''' <small>(attēlā)</small> ir Izraēlas un [[Serbija]]s pilsonība, jo viņa tēvs Zufers Avdija bija profesionāls basketbolists, dzimis [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] [[Kosova]]s musulmaņu kopienā, bet lielāko karjeras daļu spēlējis Izraēlas klubos? * ... 1993. gadā '''[[Nūkas katedrāle]]''' ieguva [[katedrāle]]s statusu, un 1994. gadā [[Grenlande|Grenlandē]] pēc 616 gadu pārtraukuma tika iecelts [[bīskaps]] (līdz [[1378. gads|1378. gadam]] Grenlandes bīskapi rezidēja [[Gardara|Gardarā]])? * ... '''[[Miķelis Fišers (mākslinieks)|Miķelis Fišers]]''', kurš tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu [[Latvija]]s mākslas spilgtākajām un neordinārākajām personībām, bija Latvijas paviljona veidotājs 57. [[Venēcijas mākslas biennāle|Venēcijas mākslas biennālē]]? [[Attēls:Rovaniemi pajakyla 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemassvētku vecīša ciems]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas uz Ziemeļu [[polārais loks|polārā loka]], 8 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Rovaniemi]] centra [[Somija|Somijā]], [[Lapzeme (Somija)|Lapzemē]]; līdzās atrodas arī '''[[Santa Klausa parks]]'''? * ... '''[[Ajona]]s''' salas [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļaustrumos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] nosaukums ir cēlies no [[čukču valoda]]s vārda ''эйу'' — ‘atdzīvināt’ — ‘vieta, kur atspirgst [[ziemeļbrieži|briežu]] ganāmpulki’? * ... '''[[zigomicētes]]''' ir bijusi [[sēnes|sēņu]] [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] klase, kuras bijušās [[suga]]s ir iekļautas divos dažādu apakšvalstu nodalījumos ''Mucoromycota'' un ''Zoopagomycota''? [[Attēls:Hvalsey Church.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Valsajas baznīca|Valsajas baznīcā]]''' <small>(attēlā drupas mūsdienās)</small> [[1408. gads|1408. gadā]] notika kāzas, kas ir pēdējais dokumentētais notikums [[Grenlande]]s [[vikingi|vikingu]] vēsturē, pirms 15. gadsimta vidū neskaidru iemeslu dēļ vikingu apmetnes Grenlandē iznīka? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] visu kalumu medaļas izcīnījusī [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] [[distanču slēpotāja]] '''[[Natālija Ņeprjajeva]]''' 2021.—2022. gada sezonā kļuva arī par [[Pasaules kauss distanču slēpošanā|Pasaules kausa]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... [[Senā Roma|romiešu]] [[Norika]]s provinces centrs '''[[Viruna]]''', kuras drupas saglabājušās [[Austrija]]s dienvidos, [[Karintija|Karintijā]] pie [[Klāgenfurte]]s, tika pamesta [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] laikā? [[Attēls:Even women.jpg|border|right|50px]] * ... pavisam [[Sahas Republika|Sahas Republikā]] dažādos ulusos pastāv 20 nacionālo '''[[eveni|evenu]]''' <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> naslegu (pagastu), vairāki kopīgi ar [[evenki]]em un '''[[jukagiri]]em'''? * ... [[Samanta Tīna]] ar dziesmu '''''[[The Moon Is Rising]]''''' [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]] savā pusfinālā dziesma ieguva 17., pēdējo, vietu, nekvalificējoties finālam? * ... [[Latvijas PSR]] radošo savienību [[laikraksts|laikraksta]] '''"[[Literatūra un Māksla]]"''' pirmais galvenais redaktors no tā izveidošanas [[1945. gads Latvijā|1945. gadā]] bija dzejnieks [[Valdis Lukss]]? [[Attēls:Sorghum bicolor03.jpg|border|right|50px]] * ... pārtikā plaši lietotās [[Graudzāļu dzimta|graudzāles]] '''[[parastais sorgo|parastā sorgo]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsmes vieta ir [[Āfrika]], un tā ir mākslīgas kultivācijas rezultātā veidojusies [[suga]]? * ... '''[[Bratalida|Bratalaidā]]''' — vikinga [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] mājvietā [[Grenlande]]s galējos dienvidos — viņa pēcteči dzīvoja līdz [[15. gadsimts|15. gadsimta]] vidum, līdz neskaidru iemeslu dēļ iznīka? * ... '''[[Pihtsuskengess]]''' [[Somija]]s galējos ziemeļos ir lielākais [[ūdenskritums]] valstī? [[Attēls:Großglockner_vom_Fuscherkarkopf.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Grosglokners]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākais kalns [[Austrija|Austrijā]] un augstākā [[Alpi|Alpu]] virsotne uz austrumiem no [[Brennera pāreja]]s? * ... '''[[Medvežju salas]]''' [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] ir [[polārlāči|polārlāču]] ievērojamākā vairošanās vieta reģionā starp [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] un [[Taimira|Taimiru]]? * ... '''[[Ilze Jākobsone]]''' kļuva par pirmo [[Latvija]]s [[basketboliste|basketbolisti]], kas pārstāvējusi komandu [[Meksika]]s līgā, 2022. gada pavasarī noslēdzot līgumu ar [[Agvaskaljentesa]]s klubu "Panteras"? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841693537).jpg|border|right|50px]] * ... pirms kļūšanas par [[13. Saeima]]s deputātu '''[[Juris Rancāns]]''' <small>(attēlā)</small> bija vecākais izmeklētājs [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienestā]]? * ... '''[[Jakobshavnas šļūdonis|Jakobshavnas šļūdoņa]]''' baseins aptver 6,5% no [[Grenlande]]s [[ledus vairogs|ledus vairoga]] teritorijas un caur [[Ilulisatas ledus fjords|Ilulisatas ledus fjordu]] tas rada apmēram 10% no visiem Grenlandes [[aisbergi]]em? * ... '''[[Ivalo lidosta]]''' ir vistālāk uz ziemeļiem novietotā [[lidosta]] [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? [[Attēls:Murtal_Tamsweg_20132.jpg|border|right|50px]] * ... lejtecē '''[[Mūra (upe)|Mūra]]''' <small>(attēlā)</small> veido [[Austrija]]s—[[Slovēnija]]s, vēlāk Slovēnijas—[[Horvātija]]s, bet pašā lejtecē Horvātijas—[[Ungārija]]s robežu? * ... '''[[Birranga]]''' [[Taimiras pussala]]s vidienē [[Krievijas Federācija]]s ziemeļos tiek uzskatīta par vistālāk ziemeļos esošo kontinentālo [[kalnu sistēma|kalnu sistēmu]]? * ... populārais [[hokejs|hokeja]] komentētājs un sporta [[žurnālists]] '''[[Mariss Andersons]]''' aktīvi darbojies arī [[politika|politikā]], viņš bija [[5. Saeima|5.]] un [[7. Saeima]]s deputāts, pārstāvot partiju "[[Latvijas Ceļš]]"? [[Attēls:GunnbjornFromAboveABC.jpg|border|right|50px]] * ... 3694 metrus augsts [[fjelds]] un nunataks [[Grenlande]]s austrumos, '''[[Votkinsa kalni|Votkinsa kalnos]]''', '''[[Gunnbjerna fjelds]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā virsotne [[Grenlande|Grenlandē]] un [[Dānija|Dānijas karalistē]], kā arī augstākā virsotne uz ziemeļiem no [[Ziemeļu polārais loks|polārā loka]]? * ... '''[[Pasvīkelva]]''' jeb Pātsjoki, kas novada [[Inari ezers|Inari ezera]] ūdeņus uz [[Barenca jūra|Barenca jūru]], gandrīz visā tecējumā veido [[Krievija]]s—[[Norvēģija]]s robežu? * ... '''[[Jaunturku revolūcija]]''' [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] [[1908. gads|1908. gadā]] noveda pie [[1876. gads|1876. gada]] konstitūcijas atjaunošanas un [[Osmaņu impērijas otrās konstitūcijas laikmets|Otrā konstitucionālā laikmeta]]? [[Attēls:Ghiacciaiorhone.jpg|border|right|50px]] * ... lai nezaudētu ienākumus no [[tūrisms|tūrisma]], vasaras sezonā daļa no '''[[Ronas ledājs|Ronas ledāja]]''' [[Šveice]]s [[Alpi|Alpos]] <small>(attēlā)</small> mēles tiek apklāta, lai bremzētu ledus kušanu? * ... '''[[Angļu-krievu līgums (1907)|1907. gada Angļu-krievu līgums]]''' atrunāja abu pušu intereses [[Persija|Persijā]], [[Afganistāna|Afganistānā]] un [[Tibeta|Tibetā]], samazinot "[[Lielā spēle|Lielās spēles]]" izraisīto spriedzi? * ... pēc ''[[Mars Global Surveyor]]'' datiem tika konstatēts, ka '''[[Lielais Sirts]]''' uz [[Marss (planēta)|Marsa]] ir [[vulkāns|vairogvulkāns]] ar zemu reljefu, lai gan agrāk tas tika uzskatīts par [[Līdzenums|līdzenumu]]? [[Attēls:Tornionjoki Kukkolankoski Vastarannalla Ruotsi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc lielākās pietekas '''[[Muonioelvena]]s''', kura visā tecējumā veido [[Zviedrija]]s un [[Somija]]s valsts robežu, ieteces, lejtecē arī '''[[Tornelvena]]''' <small>(attēlā krāces pie Tornio)</small> veido abu valstu robežu? * ... [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts '''[[Morisa Džesepa rags]]''' atrodas 712 kilometrus no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]]? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte "[[Kustība Par!|Par!]]/[[Progresīvie]]" frakcijā '''[[Alija Turlaja]]''' ir viena no Rīgas Apkaimju alianses idejas autorēm un dibinātājām? [[Attēls:Matsalu laht.JPG|border|right|50px]] * ... tā kā '''[[Matsalu līcis]]''' [[Igaunija]]s rietumos <small>(attēlā)</small> ir ievērojama migrējošo putnu uzturēšanās vieta, ap līci izveidots [[Matsalu nacionālais parks]]? * ... no apmēram 2 miljoniem '''[[kabardieši|kabardiešu]]''' aptuveni 1,1 miljons dzīvo [[Turcija|Turcijā]] bet 516 tūkstoši [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]], galvenokārt [[Kabardas-Balkārijas Republika|Kabardas-Balkārijas Republikā]]? * ... [[1886. gads|1886. gadā]] '''[[Rišonlecijona|Rišonlecijonā]]''' (tulkojumā "Pirmais Ciānai" — viena no pirmajām mūsu laiku [[ebreji|ebreju]] apmetnēm [[Palestīna]]s teritorijā) bija ap 300 iedzīvotāju, pilsētā tika nodibināta pirmā skola Palestīnā pēc vairāk nekā tūkstoš gadu pārtraukuma ar apmācību [[ivrits|ivritā]]? [[Attēls:Melville-bay-hunting-boat.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grenlande]]s ziemeļrietumu piekrastē, [[Bafina jūra|Bafina jūrā]] esošais '''[[Melvila līcis]]''' <small>(attēlā)</small> parasti atbrīvojas no [[ledus]] tikai augusta vidū, bet aizsalst — septembra beigās? * ... '''[[anālā spura]]''' vairumam [[zivis|zivju]] tiek izmantota peldējuma stabilizēšanai, darbojoties kā kuģa ķīlis? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. septembrī, kad [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] [[Aloizs Vaznis]] pārņēma [[Latvijas PSR]] iekšlietu ministra '''[[Bruno Šteinbriks|Bruno Šteinbrika]]''' funkcijas, viņš bija spiests atkāpties no amata, lai gan iepriekš bija solījis, ka neaizies, iekams viņu neatcels [[Padomju Savienība|PSRS]] iekšlietu ministrs? [[Attēls:Paisaje de la Comarca.jpg|border|right|50px]] * ... [[Pīters Džeksons|Pītera Džeksona]] filmu sērijās "Hobits" un "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]" kā [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Dž. R. R. Tolkīna]] izdomātā '''[[Daliena]]''' jeb Šīra tika uzņemta lauku ainava zemnieku saimniecībā netālu no Matamatas [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], kur uzcēla [[hobiti|hobitu]] alu mājokļus un kas tādēļ kļuva par tūristu iecienītu galamērķi <small>(attēlā)</small>? * ... lielāko daļu '''[[Nogaju stepe]]s''' [[Krievijas Federācija]]s [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāza reģionā]], starp [[Tereka]]s un Kumas upēm, tradicionāli izmanto kā ziemas ganības [[aitas|aitām]], taču pārmērīgās ganīšanas dēļ stepes [[augsne]] ir noplicināta, un to apdraud [[pārtuksnešošanās]]? * ... no visām '''[[Kaukāza valodas|Kaukāza valodām]]''' mazāk nekā 30 ir sava [[rakstība]]? [[Attēls:Disko-bay-icebergs.jpg|border|right|50px]] * ... eiropieši ieradās '''[[Disko līcis|Disko līcī]]''' <small>(attēlā)</small> jau [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] laikā [[10. gadsimts|10. gadsimtā]] nodibinot [[vikingi|vikingu]] apmetnes [[Grenlande]]s rietumos? * ... dažādas [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] grupas nosaukumu "Redskins" uzskatīja par nievājošu un aizskarošu, tādēļ [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] klubs tika pārsaukts, un [[2022. gads sportā|2022. gadā]] tas ieguva '''[[Vašingtonas "Commanders"]]''' nosaukumu? * ... cauri nelielo '''[[Kataja]]s''' jeb Inakari saliņu [[Baltijas jūra]]s [[Botnijas līcis|Botnijas līča]] ziemeļos iet [[Zviedrija]]s—[[Somija]]s robeža, kas tika novilkta [[1809. gads|1809. gadā]], kad salas vietā bija divas atsevišķas saliņas, taču kopš tā laika teritorijas izostāzijas dēļ saliņas ir saplūdušas vienā? [[Attēls:Evening shadows on tundra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mežatundra]]s''' ainavām <small>(attēlā [[Kanāda|Kanādā]])</small> raksturīga nenoteikta robeža, mežatundra stiepjas 30—300 km platā joslā [[Eirāzija]]s un [[Ziemeļamerika]]s ziemeļos? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] bronzas medaļas ieguvēja [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu stafete|biatlona stafetē stafetē]] [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] komandā '''[[Saīds Karimulla Halili|Saīda Karimullas Halili]]''' tēvs [[1993. gads|1993. gadā]] pārcēlās no [[Afganistāna]]s uz [[Krievija|Krieviju]], lai studētu? * ... '''[[sānu līnija]]''' ir visām [[zivis|zivīm]] raksturīgs [[maņu orgāns]], kas uztver ūdens svārstību stiprumu un virzienu, palīdzot orientēties vidē un pamanīt ienaidnieku tuvumu? [[Attēls:Uummannaq-fjord-central.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ūmannakas fjords]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra lielākā [[Grenlande]]s [[fjords|fjordu]] sistēma aiz [[Skorsbija līcis|Skorsbija līča]]? * ... '''[[Halti]]''' kalna nogāzē uz [[Norvēģija]]s un [[Somija]]s robežas atrodas Somijas teritorijas augstākais punkts, taču Somijas augstākā kalnu virsotne ir netālu esošā '''[[Ridničohka]]'''? * ... [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] esošie '''[[Mārtiņa kapi]]''' tika ierīkoti [[1773. gads|1773. gadā]] (sākotnēji saukti arī par [[Āgenskalns|Āgenskalna]] kapiem), un tādējādie tie ir vieni no vecākajiem kapiem [[Rīga|Rīgā]]? [[Attēls:Barb gonio 080526 9681 ltn Pv.jpg|border|right|50px]] * ... [[zivis|zivju]] '''[[vēdera spuras|vēdera spuru pāris]]''' <small>(attēlā)</small> morfoloģiski atbilst citu [[mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] aizmugurējām ekstremitātēm, tāpat kā [[krūšu spuras]] vai priekšējais spuru pāris atbilst priekšējām ekstremitātēm? * ... '''[[Bulunas uluss|Bulunas ulusā]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļos ir aptuveni 8500 iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā puse dzīvo ulusa centrā [[Tiksi]] pilsētciematā? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju bērnu rakstnieks '''[[Jānis Larri]]''' ir pazīstams ar 1937. gada grāmatu bērniem "Karika un Vaļas neparastie piedzīvojumi", kura sarakstīta, lai jaunākās paaudzes vidū izplatītu zināšanas par [[entomoloģija|entomoloģiju]] un rosinātu interesi par šo zinātni; šajā fantastiskajā stāstā, kas guva milzīgus panākumus un tika vairākkārt izdots, samazināti bērni profesora pavadībā ceļo pa [[kukaiņi|kukaiņu]] pasauli? [[Attēls:Rigoberta Menchu 2009 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... [[Gvatemala]]s [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Rigoverta Menču]]''' <small>(attēlā)</small> [[1992. gads|1992. gadā]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] “par viņas darbu sociālajā taisnīgumā un etnokultūras izlīgumā, kas balstās uz [[Amerikas pamatiedzīvotāji|pamatiedzīvotāju]] tiesībām”? * ... '''[[2021. gada Pasaules U-19 čempionāts basketbolā]]''' notika no 3. jūlija līdz 11. jūlijam [[Rīga|Rīgā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]], un šī bija otrā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] notika šāda līmeņa turnīrs? * ... 2020. gada decembrī [[Saulkrastu novads (2009—2021)|Saulkrastu novada]] dome nolēma apvienot '''[[Saulkrastu vidusskola|Saulkrastu vidusskolu]]''' un Zvejniekciema vidusskolu, izveidojot Vidzemes jūrmalas vidusskolu, taču arī pēc apvienošanas mācības plānoja turpināt abu skolu ēkās? [[Attēls:Bet bet 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[1991. gads Latvijā|1991. gadā]] dibinātās [[poproks|poproka]] grupas '''"[[bet bet]]"''' <small>(attēlā 2019. gadā)</small> nosaukumam, kas laika gaitā daudzus mulsinājis, nav konkrētas nozīmes — tas izdomāts, jo tobrīd šķitis oriģināls un amizants? * ... {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]], pārstāvot [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpisko komiteju]], trīs bronzas medaļas izcīnījušais [[biatlonists]] '''[[Eduards Latipovs]]''' 2016. gadā uz laiku bija atstādināts no sacensībām par [[meldonijs|meldonija]] lietošanu? * ... apmēram 200 kilometrus garais '''[[Independensas fjords]]''' [[Grenlande]]s ziemeļu piekrastē, [[Vandela jūra|Vandela jūrā]], savu nosaukumu ieguva [[1892. gads|1892. gada]] [[4. jūlijs|4. jūlijā]], kad [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] polārpētnieks [[Roberts Pīrijs]] to atklāja [[ASV Neatkarības diena|ASV Neatkarības dienā]]? [[Attēls:Truelove Lowlands Devon Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Devona (sala)|Devona]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] uz ziemeļrietumiem no [[Bafina jūra]]s, ir pasaulē lielākā [[sala]] bez pastāvīgiem [[iedzīvotāji]]em? * ... pēc leģendas, savas '''[[95 tēzes]]''' [[Mārtiņš Luters]] [[1517. gads|1517. gada]] 31. oktobrī pienaglojis pie [[Vitenberga]]s klostera baznīcas durvīm, taču šis stāsts kļuvis pazīstams tikai pēc Lutera nāves un mūsdienās bieži tiek apšaubīts? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums|grūtniecības atvaļinājumu un dzemdību atvaļinājumu]]''' aprēķina kopā un piešķir 112 kalendāra dienas, neatkarīgi no tā, cik grūtniecības atvaļinājuma dienas izmantotas līdz dzemdībām? [[Attēls:ThreeGorgesDam-China2009.jpg|border|right|50px]] * ... 2015. gadā '''[[hidroelektroenerģija]]''' deva 16,6% no visas pasaulē saražotās elektroenerģijas un 70% no visas atjaunojamās enerģijas, un nākamajos 25 gados bija paredzēts ikgadējs pieaugums par aptuveni 3,1% <small>(attēlā [[Triju aizu aizsprosts]] [[Ķīna|Ķīnā]], kas ir pasaulē lielākā [[elektrostacija]] pēc tās uzstādītās jaudas (22,5 GW))</small>? * ... [[1930. gads|1930. gadā]] [[Krievijas PFSR]] tika izveidots Anabaras nacionālais ([[evenki|evenku]]) rajons ar centru Udžas ciemā, kas mūsdienās ir '''[[Anabaras uluss]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļu daļā, [[Anabara]]s lejtecē, kur 42% iedzīvotāju ir [[dolgani]], 23% evenki un 22% [[jakuti]]? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gadā]] toreizējā '''[[Jaunatnes organizācija "Protests"|Jaunatnes organizācijas "Protests"]]''' valdes locekle [[Justīne Panteļējeva]] tika [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēta Rīgas domē]] no "[[Progresīvie]]/[[Attīstībai/Par!]]" saraksta? [[Attēls:CAT-D10N-pic001.jpg|border|right|50px]] * ... parasti '''[[buldozers|buldozeri]]''' ir liela un jaudīga kāpurķēžu smagā tehnika <small>(attēlā ''Caterpillar'' buldozers ar āķi (riperi) smalcināšanai)</small>, daudz retāki ir riteņu buldozeri, kuriem parasti ir četri riteņi, kurus vada pilnpiedziņas sistēma, un tiem ir hidrauliska, šarnīrveida stūres sistēma? * ... [[1616. gads|1616. gadā]] jūrasbraucējs Roberts Bailots bija pirmais eiropietis, kas ieraudzīja '''[[Bailota sala|Bailota salu]]''' [[Kanāda|Kanādā]], uz ziemeļiem no [[Bafina sala]]s, un tā tika nosaukta viņa vārdā? * ... [[Latvija]]s '''[[Valsts meža dienests]]''' tika izveidots [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]], likvidējot Meža ministriju? [[Attēls:Чумы на берегу Кары.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Kara (upe)|Karas upes]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kuras ietekas tuvumā 1736. gadā ziemoja Stepana Maligina un Alekseja Skuratova Lielās Ziemeļu ekspedīcijas rietumu grupa, nodēvēta [[Karas jūra]] <small>(attēlā [[čums]] Karas krastā)</small>? * ... '''[[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' pirmo reizi programmā bija iekļautas individuālās sacensības [[ziemeļu divcīņa|ziemeļu divcīņā]] sievietēm un [[tramplīnlēkšana]] no lielā tramplīna sievietēm? * ... nelielā '''[[Kafeklubena]]''' jeb Inuitkekertāta [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] atrodas uz austrumiem no [[Morisa Džesepa rags|Morisa Džesepa raga]] un 713,5 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tādējādi pretendējot uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? [[Attēls:Colin Hanks in 2015.jpg|border|right|50px]] * ... [[Toms Henkss|Toma Henksa]] vecākais dēls '''[[Kolins Henkss]]''' <small>(attēlā)</small> arī ir pazīstams [[aktieris]], [[kinoproducents]] un [[režisors]]? * ... 2019. gada jūlijā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] centra spēlētājs '''[[Robins Lopess]]''' uz pievienojās [[Milvoki "Bucks"]] komandai, vienu sezonu profesionālajā basketbolā aizvadot kopā ar dvīņubrāli [[Bruks Lopess|Bruku Lopesu]]? * ... [[sengrieķi|sengrieķu]] pilsēta '''[[Tegeja]]''' bija viena no senākajām un ietekmīgākajām senās [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijas]] pilsētām? [[Attēls:Vanatinai, Louisiade Archipelago.jpg|border|right|50px]] * ... vispazīstamākie '''[[rifs|rifi]]''' ir tropu ūdeņu [[koraļļu rifi]] <small>(attēlā rifa ieskautā Vanatinai sala Luziādu arhipelāgā)</small>, kas izveidojušies biotiskos procesos, kuros galveno lomu spēlējuši pārkaļķojušies [[koraļļi]] un koraļļu [[aļģes]]? * ... 108 metrus garā un metru augstā saliņa '''[[ATOW1996]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] tika atklāta [[1996. gads|1996. gadā]] un pretendē uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? * ... [[Ķīnas Tautas Republika]]s izpratnē '''[[Pazemojumu gadsimts (Ķīna)|Pazemojumu gadsimts]]''' ir laika posms starp [[1839. gads|1839. gada]] Pirmo opija karu un ĶTR pasludināšanu [[1949. gads|1949. gadā]]? [[Attēls:Плато Путорана 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Putorana]]''' plato [[Krievija]]s ziemeļos ir veidots no [[bazalts|bazalta]] lavas straumēm, tā saucamajiem "Sibīrijas trapiem", kas ir sastopami visā [[Vidussibīrijas plakankalne|Vidussibīrijas plakankalnē]], bet Putorana <small>(attēlā)</small> ir vienīgais lielais reģions, kas pilnībā veidots no bazaltiem? * ... pats '''[[Mārvins Hīmeijers]]''' izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] pēc 2004. gada incidenta, kurš plašsaziņas līdzekļos un internetā ir pazīstams kā "Mārvina Hīmeijera karš", kurā ar bruņām aprīkotā [[buldozers|buldozerā]] viņš sagrāva 13 administratīvas, tirdzniecības un ražošanas ēkas Grenbijas pilsētiņā [[Kolorādo štats|Kolorādo štatā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Sūdezers (Ģibuļu pagasts)|Sūdezers]]''' ir neliels ezers [[Ģibuļu pagasts|Ģibuļu pagastā]], [[Talsu novads|Talsu novadā]]? [[Attēls:Gemeine Strubbelkopfröhrling Strobilomyces strobilaceus.JPG|border|right|50px]] * ... no vairāk nekā 40 '''[[zvīņbeku ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir atrasta tikai viena — tās [[tipiskā suga]] [[melnā zvīņbeka]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[itāļi|itāļu]] ceļotājs '''[[Ludoviko di Vartema]]''' bija pirmais vai viens no pirmajiem [[Eiropa]]s [[kristieši]]em, kas 16. gadsimta sākumā nonāca [[musulmaņi|musulmaņu]] svētajā pilsētā [[Meka|Mekā]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērna kopšanas atvaļinājums|bērna kopšanas atvaļinājuma]]''' kopējais ilgums nedrīkst būt garāks par pusotru gadu, bet to var izmantot pa daļām līdz dienai, kad [[bērns]] sasniedz astoņu gadu vecumu? [[Attēls:John David Washington.png|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džons Deivids Vašingtons]]''' <small>(attēlā)</small> ir spēlējis [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]] jauniešu līmenī, bet vēlāk, tāpat kā viņa tēvs [[Denzels Vašingtons]], sācis aktiera karjeru? * ... '''[[lidars|lidara]]''' darbības princips balstās [[gaisma]]s impulsa raidīšanā (parasti izmantojot [[lāzers|lāzeri]]) mērķa virzienā, kurš atstarojas no tā un daļēji atgriežas; atstaroto impulsa daļu izmanto analīzei, bet laiks, kuru gaismas stars patērējis ceļā līdz mērķim un atpakaļ, norāda attālumu līdz tam? * ... nelielā [[sala]] vai sēklis '''[[Odāka]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos tika atklāta [[1978. gads|1978. gadā]] un, atrodoties 705 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tā pretendē uz vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu; 2008. gadā, apsekojot ar [[helikopters|helikopteru]], sala gan netika konstatēta? [[Attēls:Pascal Siakam 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kamerūna]]s [[basketbolists|basketbolista]] '''[[Paskāls Siakams|Paskāla Siakama]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Toronto "Raptors"]] sastāvā 2019. gadā kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] čempionu, talants tika pamanīts cita Kamerūnā dzimušā NBA spēlētāja Lukas Mbā a Mute rīkotajā jauno spēlētāju nometnē? * ... 6 kilometrus garais un 3—4 metrus platais '''[[Diolks]]''', kas šķērsoja [[Korintas šaurums|Korintas šaurumu]], bija velkamais ceļš, pa kuru [[Antīkie laiki|antīkajos laikos]] pārvilka vieglos karakuģus un nelielus tirdzniecības kuģus starp [[Korintas līcis|Korintas līci]] un [[Saronikas līcis|Saroniku]] [[Grieķija|Grieķijā]], tādējādi nodrošinot īsāko satiksmi? * ... neapdzīvotā '''[[Henrietas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] ir vistālāk ziemeļos izvietotā [[Jaunsibīrijas salas|Jaunsibīrijas salu]] arhipelāga un [[Austrumsibīrijas jūra]]s sala? [[Attēls:Informal meeting of competitiveness and telecommunications ministers. Arrivals Edgars Tavars (35866986341).jpg|border|right|50px]] * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gada]] sākumā, pēc tam, kad [[13. Saeima]]s deputāte [[Dana Reizniece-Ozola]] nolika deputāta mandātu, [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] priekšsēdētājs '''[[Edgars Tavars]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par parlamenta deputātu? * ... '''[[Ūnartokekertaka]]''' [[Grenlande]]s austrumos par [[sala|salu]] tika atzīta 2005. gada septembrī, bet pirms tam tā ar ledāju bija savienota ar Liverpūles Zemi; salas izveidošanos zinātnieki saista [[Globālā sasilšana|globālo sasilšanu]]? * ... '''[[somu pirts]]''' temperatūra ir no 80 līdz 110 °C, parasti 80—90 °C, un tā tiek uzturēta virs [[Rasas punkts|rasas punkta]], lai nebūtu tvaika [[kondensācija]]s? [[Attēls:Coreus marginatus, Dock Bug.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ornamentblakšu dzimta|ornamentblaktis]]''' <small>(attēlā skābeņu vīgriežu ornamentblakts)</small> trauksmes laikā bieži izdala sekrētu ar nepatīkamu smaku no dziedzeriem, kas atrodas uz krūtīm? * ... 2006. gadā bijušais [[Latvijas kultūras ministrs|kultūras ministrs]] un vēstnieks '''[[Jānis Dripe]]''' kļuva par [[Rīga]]s pilsētas galveno arhitektu, būdams amatā līdz 2011. gadam, kad [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] [[Nils Ušakovs]] viņu atbrīvoja no amata? * ... arī [[cilvēks|cilvēkam]] ir 4 '''[[ilknis|ilkņi]]''', ko parasti sauc par acu zobiem, jo tie atrodas apmēram zem acīm? [[Attēls:Qeqertarsuaq.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Milna Zeme]]''' ir pēc platības trešā lielākā [[sala]] Grenlandes arhipelāgā pēc pašas [[Grenlande]]s un '''[[Disko sala]]s''' <small>(attēlā Kekertarsuakas pilsēta Disko salā)</small>? * ... 2019. gadā par [[Latvija]]s labāko sporta [[žurnālists|žurnālisti]] atzītā '''[[Inita Kresa-Katkovska]]''' savu [[basketboliste]]s karjeru ir aizvadījusi [[Rīgas TTT]] klubā, kuras sastāvā divreiz ieguvusi Eiropas kausu, kā arī piecreiz PSRS čempiones titulu? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās visa 600 mm dzelzceļu sistēma no [[Ogre]]s līdz [[Inčukalns (stacija)|Inčukalnam]] tika iznīcināta, arī '''[[dzelzceļa līnija Inčukalns—Allaži]]'''? [[Attēls:Barbara_Bush_portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gadā]] mirušo [[ASV prezidentu uzskaitījums|41.]] [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordža Herberta Volkera Buša]] un '''[[Barbara Buša|Barbaras Bušas]]''' <small>(attēlā)</small> laulības 73 gadi ir ilgākais laiks, ko kāds no ASV prezidentiem ir nodzīvojis [[laulība|laulībā]]? * ... [[Latvija]]s [[paukotāja]], [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada vasaras olimpisko spēļu]] dalībniece '''[[Jūlija Vansoviča]]''' tagad ir paukošanas [[trenere]] [[Daugavpils]] sporta skolā? * ... no 2019. gada latviešu [[dziedātāja]], vokālā pedagoģe un dziesmu autore '''[[Anna Zankovska]]''' ir pazīstama ar skatuves vārdu ''Katō''? [[Attēls:Bennett-Insel 4 2014-08-25.jpg|border|right|50px]] * ... neapdzīvoto '''[[Benneta sala|Benneta salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], '''[[Delonga salas|Delonga salu]]''' grupā [[1881. gads|1881. gadā]], dreifējot ar ledū iesalušo kuģi ''Jeannette'', atklāja amerikāņa [[Džordžs Delongs|Džordža Delonga]] ekspedīcija un nosauca to par godu ekspedīcijas sponsoram, avīzes ''New York Herald'' izdevējam Džeimsam Bennetam? * ... [[Latvija]]s [[džudo|džudists]], [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada Barselonas olimpisko spēļu]] dalībnieks '''[[Vadims Voinovs]]''' ir bijis divkārtējs Eiropas čempions PSRS komandas sastāvā? * ... lejtecē [[Velna grāvis (Garozes pieteka)|Velna grāvis]] savieno '''[[Garoze (upe)|Garozi]]''' ar ziemeļos tekošo [[Iecava (upe)|Iecavu]], pavasaros to aizver ar slūžu aizvaru pie bijušajām ūdensdzirnavām? [[Attēls:Heksamilions.JPG|border|right|50px]] * ... aizsargmūris, kas tika uzcelts šķērsām pāri visam [[Korintas šaurums|Korintas šaurumam]], lai aizsargātu vienīgo sauszemes ceļu, kas savieno [[Peloponesa|Peloponēsu]] ar kontinentālo [[Grieķija|Grieķiju]], '''[[Heksamilions]]''' <small>(attēlā drupas)</small> ir pats lielākais [[Arheoloģiskais piemineklis|arheoloģiskais objekts]] Grieķijā? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists '''[[Andrejs Kančeļskis]]''' 2014. gada augustā tika apstiprināts par [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] kluba ''[[FC Jūrmala]]'' galveno treneri, tomēr pēc sezonas beigām viņš klubu pameta? * ... [[dziedātāja]], dziesmu autore un radio personība '''''[[Patrisha]]''''' īstajā vārdā ir Patrīcija Ksenija Cuprijanoviča? [[Attēls:Spiro_Agnew.jpg|border|right|50px]] * ... 39. [[ASV viceprezidents]] prezidenta [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]] laikā '''[[Spiro Agņū]]''' <small>(attēlā)</small> bija otrais [[ASV viceprezidents]], kurš ir atkāpies no amata, pirmajam esot [[Džons Kelhūns|Džonam Kelhūnam]]? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Dalasas "Mavericks"]] spēlētāja '''[[Tims Hārdevejs jaunākais|Tima Hārdeveja jaunākā]]''' tēvs, arī Tims Hārdevejs, tāpat ir bijis basketbolists, spēlējis NBA, aizvadot līgā trīspadsmit sezonas? * ... '''[[Pīrija Zeme]]s''' [[Morisa Džesepa rags]] ir [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts? [[Attēls:BU Gitega (11).jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gada]] beigās [[Burundija]]s prezidents Pjērs Nkurunziza paziņoja, ka viņš izpildīs solījumu atgriezt '''[[Gitega]]i''' <small>(attēlā)</small> bijušo politiskās [[galvaspilsēta]]s statusu, [[Bužumbura]]i paliekot kā ekonomiskajai galvaspilsētai? * ... spēlē pret [[Polijas futbola izlase|Poliju]] [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]] [[Austrijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ivica Vastičs]]''' 38 gadu un 257 dienu vecumā guva vārtus, tādējādi kļūstot par vecāko spēlētāju [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] vēsturē, kas to ir paveicis? * ... '''[[Nacionālais kopienākums|nacionālo kopienākumu]]''' iegūst, ja [[Iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopproduktam]] pieskaita no citām valstīm saņemtos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un subsīdijas, un atņem citām valstīm samaksātos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un ražošanas un importa nodokļus? [[Attēls:Čužu purvs, 2019.08.24, krūmu čužas (Pentaphylloides fruticosa).jpg|border|right|50px]] * ... [[1927. gads|1927. gadā]] tika izveidota aizsargājamā teritorija "Kandavas sēravotu mežs", ko [[1934. gads Latvijā|1934. gadā]] paplašināja līdz 40 ha, iekļaujot [[krūmu čuža]]s atradni, kas ir vienīgā dabiskā šīs sugas atradne Latvijā, un arī mūsdienās krūmu čuža <small>(attēlā)</small> lielā skaitā ir sastopama '''[[Čužu purvs (dabas liegums)|Čužu purva dabas liegumā]]'''? * ... [[Džefs Kinijs|Džefa Kinija]] bērnu grāmatu sērija '''"[[Grega dienasgrāmata]]"''' kopumā Pasaulē pārdota vairāk kā 250 miljonu tirāžā, sērijas grāmatas ir tulkotas 56 valodās? * ... [[Latvija|Latvijā]] 20. gadsimta 20. un 30. gados ebreju [[politiskā partija]] '''[[Bunds (partija)|Bunds]]''' aktīvi uzstājās kā pret labējām latviešu partijām, tā arī pret [[komunisti]]em? [[Attēls:Larry Flynt 2009.jpg|border|right|50px]] * ... [[pornogrāfija|pornogrāfisko]] žurnālu un videofilmu izdevēja ''Hustler'' īpašnieks '''[[Lerijs Flints]]''' <small>(attēlā)</small> tika paralizēts 1978. gadā pēc slepkavības mēģinājuma, ko veica sērijveida slepkava Džozefs Franklins? * ... 2011. gadā [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] treneris '''[[Roberto Di Mateo]]''' pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s klubam ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'', kā [[Andrē Villašs-Boašs|Andrē Villaša-Boaša]] asistents, bet jau 2012. gadā Di Mateo kļuva par komandas galveno treneri un uzvarēja ar ''Chelsea'' [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|UEFA Čempionu līgas finālā]]? * ... līdz [[1994. gads Latvijā|1994. gadm]] '''[[Balbiši]]''' bija [[Ozolaines pagasts|Ozolaines pagasta]] centrs, tad tas pārcēlās prom, bet [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] Ozolaines pagasta pārvaldes administrācija pārcēlās atpakaļ uz Balbišu ciemu, šoreiz izvietojoties bijušās Ozolaines pamatskolas ēkā, kas bija slēgta skolēnu trūkuma dēļ? [[Attēls:Nathan Walker.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[hokejists]] '''[[Neitans Volkers]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais no savas valsts, kas ir profesionāli spēlējis Eiropā, ticis izvēlēts [[NHL drafts|NHL draftā]] un arī pirmais austrālietis, kas spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|šajā līgā]]? * ... [[laika joslas|laika skaitīšanas]] īpatnību dēļ, šķērsojot 4923 metru virs jūras līmeņa augsto '''[[Vāhdžīras pāreja|Vāhdžīras pāreju]]''' starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Ķīna|Ķīnu]], pulksteni nepieciešams pagriezt par trīs ar pusi stundām? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju [[čekists]] '''[[Jānis Apeters]]''', kurš [[1937. gads|1937. gadā]] kļuva par pirmo Solovku īpašās nozīmes nometnes ([[Solovku salas|Solovku salās]]) vadītāju, [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1938. gada 22. augustā tika notiesāts par valsts nodevību un dalību pretpadomju revolucionārā organizācijā un nošauts? [[Attēls:Sitka 84 Elev 135.jpg|border|right|50px]] * ... agrāk, kad [[Aļaska]] piederēja [[Krievijas Impērija]]i kā [[Krievijas Amerika]], '''[[Sitka]]s''' <small>(attēlā)</small> nosaukums bija Novoarhangeļska? * ... [[Lietuvas Futbola federācija]]s prezidents '''[[Toms Danilevičs]]''' spēlētāja karjeras laikā ir pārstāvējis [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas futbola izlasi]], aizvadot 71 spēli valstsvienībā? * ... '''[[pamežs|pamežu]]''' [[Latvija]]s apstākļos visbiežāk veido [[paegļi]], [[lazdas]], [[pīlādži]] un krūkļi, arī dažādu sugu [[kārkls|kārkli]], [[Parastā ieva|ievas]], [[plūškoki]], irbenes, segliņi, [[upene]]s, [[jāņogas]], [[Parastā zalktene|zalktenes]], vērenes, no kokiem — [[liepas]], [[gobas]], [[vīksnas]]? [[Attēls:Punishment sisyph.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] Efīras valdnieks '''[[Sīzifs]]''' par mēģinājumu apmānīt dievus tika sodīts [[Aīds|Aīda]] valstībā, kur viņam uz visiem laikiem jāveļ kalnā akmens, kas virsotnē atkal noripo lejā <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s visu laiku rezultatīvākā spēlētāja [[Leonīds Tambijevs|Leonīda Tambijeva]] dēls '''[[Kirils Tambijevs]]''' arī ir pazīstams hokejists, 2019. gadā ar [[Kazahstāna]]s klubu [[Karaghandi "Saryarka"]] kļuvis par [[Krievijas Augstākā hokeja līga|Krievijas Augstākās hokeja līgas]] čempionu? * ... '''[[Bensakas rags]]''' [[Tunisija|Tunisijā]], kas ir [[Āfrika]]s kontinenta tālākais ziemeļu punkts, ir nobeigums lielākajam Anžela ragam? [[Attēls:Black Hawk flying over a valley in Bamyan.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Bābi|Bābu]]''' kalnos [[Afganistāna]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> sākas daudzas no reģiona svarīgākajām upēm — [[Kabula (upe)|Kabula]], Argandaba, [[Helmanda]], Fartahrūda, [[Harīrūda]], [[Murgaba]], [[Balha (upe)|Balha]] un [[Kundūza]]? * ... 101 spēli [[Dānijas futbola izlase]]s sastāvā aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tomass Serensens]]''' ir piedalījies [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]? * ... '''[[Jeņisejas līcis]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kas ir Jeņisejas upes grīvlīcis jeb estuārs, ir ap 300 km garš? [[Attēls:Jeff Kinney Book Signing, November 2011 (1).jpg|border|right|50px]] * ... 2009. gadā žurnāls "[[Time]]" nosauca rakstnieku un karikatūristu, bērnu romāna "Grega dienasgrāmata" un tam sekojošās grāmatu sērijas autoru '''[[Džefs Kinijs|Džefu Kiniju]]''' <small>(attēlā)</small> par vienu no 100 ietekmīgākajiem pasaules cilvēkiem? * ... [[1942. gads|1942. gada]] augustā pie '''[[Diksona sala]]s''' notika vācu kreisera ''Admiral Scheer'' uzbrukums, kas bija vienīgā vācu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kaujas operācija [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] uz austrumiem no [[Urāli]]em? * ... kinofilma '''"[[Vara (2018. gada filma)|Vara]]"''' par 46. [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidentu]] [[Diks Čeinijs|Diku Čeiniju]] un viņa ceļu līdz kļūšanai par visspēcīgāko viceprezidentu ASV vēsturē tika nominēta astoņām [[91. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]]? [[Attēls:Aposeris foetida m1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[aposēres]]''' ir monotipiska augu [[Ģints (bioloģija)|ģints]], kurā ir klasificēta tikai viena augu suga — [[smirdīgā aposēre]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Anglijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Deivids Sīmens]]''' ir otrs ar spēlēm bagātākais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] vēsturē, atpaliekot tikai no [[Pīters Šiltons|Pītera Šiltona]]? * ... '''[[Griķi (ģints)|griķi]]''' ir uzskatīti par pseidolabību, nevis par labību, jo tie nepieder [[graudzāļu dzimta]]i? [[Attēls:Ish Smith 2020 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] saspēles vadītājs '''[[Išs Smits]]''' <small>(attēlā)</small> savas karjeras laikā ir pārstāvējis 12 NBA komandas? * ... 1923. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Pumpēni (Lietuva)|Pumpēnos]]''' bija 1139 iedzīvotāji, no tiem 33% ebreju; 1939. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 1400, taču 1941. gada jūlijā visi pilsētas [[ebreji]] tika sadzīti geto un 26. augustā nogalināti [[Holokausts|Holokaustā]]? * ... ilgu laiku '''[[Koteļnija|Koteļnijas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] tika izmantota tikai [[polārlapsa|polārlapsu]] medībām un [[mamuti|mamutu]] kaulu ievākšanai (tās piekrastē bija mednieku ziemas apmetnes, bet pastāvīgo iedzīvotāju salā nebija), taču līdz ar [[Ziemeļu jūras ceļš|Ziemeļu jūras ceļa]] attīstību salā tika ierīkotas vairākas [[meteostacija]]s? [[Attēls:Mosedis.jpg|border|right|50px]] * ... 1979. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Mosēda|Mosēdā]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts ārsta Vaclova Inta vecajās ūdensdzirnavās izveidotais Lietuvas [[laukakmeņi|laukakmeņu]] muzejs ar ap 5000 lieliem eksponātiem un lielu daudzumu mazāku? * ... '''[[Gerets Berijs]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas futbola Premjerlīgā]] ir nospēlējis 653 spēles, kas ir līgas rekords? * ... [[Igaunija]]s rietumos, '''[[Virtsu]]''' ciemā, atrodas osta, no kuras ir [[prāmis|prāmju]] satiksme ar [[Kuivastu]] ciemu [[Muhu sala|Muhu salā]] Sūrveina šauruma otrā pusē, no kurienes pa uzbērtu dambi autoceļš ved uz [[Sāremā]] salu? [[Attēls:Lejnieki Bauska (2).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Viļa Plūdoņa muzejs]]''' [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagasta]] "Lejeniekos" <small>(attēlā)</small> ir izveidots viensētā, kurā dzejnieks [[Vilis Plūdons]] ir dzimis un dzīvojis? * ... [[2019. gads sportā|2019. gada]] aprīlī [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] izslēgšanas kārtas septītajā spēlē pret [[Vegasas "Golden Knights"]] [[Sanhosē "Sharks"]] spēlētājs '''[[Kevins Lebanks]]''' kļuva par pirmo spēlētāju NHL vēsturē, kas vienā periodā, septītajā spēlē ir sakrājis četrus rezultativitātes punktus? * ... nepāliešu karavīri '''[[gurkas]]''' ir cēlušies no [[Radžastāna]]s izceļotājiem, kas 15. gadsimtā pārvietojušies uz [[Himalaji]]em, saukdami sevi par "govju ganiem"? [[Attēls:Stiliyan Petrov 2011.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stilijans Petrovs]]''' <small>(attēlā)</small> ar nospēlētām 105 spēlēm ir [[Bulgārijas futbola izlase]]s rekordists aizvadīto spēļu ziņā? * ... par '''[[Ļahova salas|Ļahova salu]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] pirmatklājēju tiek uzskatīts tirgonis Ivans Ļahovs, kurš, sekojot [[ziemeļbrieži|ziemeļbriežu]] baram, šķērsoja [[Lapteva šaurums|Lapteva jūras šaurumu]] un nonāca salās, kur atrada [[mamuti|mamutu]] kaulu un [[polārlapsa|polārlapsu]] krājumus, ziņoja par savu atklājumu uz [[Pēterburga|Pēterburgu]] un saņēma monopolu uz resursu ieguvi savā vārdā nosauktajās salās? * ... '''[[Termālie ūdeņi|termālos ūdeņus]]''' izmanto arī apkurei un kā alternatīvu elektroenerģijas avotu, piemēram, [[Islande]]s galvaspilsētu [[Reikjavīka|Reikjavīku]] pilnībā apsilda termālie ūdeņi? [[Attēls:2020.08.05 pie Krievupes stacijas.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Garkalnes meži|Garkalnes mežu dabas liegums]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[zaļā vārna|zaļās vārnas]] ligzdošanas vieta [[Baltija|Baltijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komandā [[Vašingtonas "Capitals"]] spēlējošais '''[[Daniels Sprongs]]''' 7 gadu vecumā pārcēlies no [[Nīderlande]]s uz [[Kanāda|Kanādu]], lai attīstītu [[hokejs|hokeja]] talantu, un nav spēlējis [[Nīderlandes hokeja izlase|Nīderlandes hokeja izlasē]], līdz ar to arī izlašu turnīros? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] par nopelniem [[Latvija]]s labā kultūras [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs '''[[Andrejs Volmārs]]''' saņēma [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? [[Attēls:Nofretete Neues Museum.jpg|border|right|50px]] * ... pastāv teorija, ka [[Ēģipte]]s [[faraons|faraona]] [[Ehnatons|Ehnatona]] sieva [[Nofretete]] <small>(attēlā)</small> ir bijusi '''[[Mitānija]]s''' valdnieku meita? * ... saskaņā ar daļā valstu, ieskaitot [[Latvija|Latviju]] un bijušo [[Padomju Savienība|PSRS]], pieņemto klasifikāciju, nogulumiežu '''[[Svīta (ģeoloģija)|svītas]]''' noteikšana ir kompleksa un iekļauj sevī gan slāņa [[fācija|faciālās]] litogrāfiskās ([[Ģeoloģija|ģeoloģiskās]]), gan [[paleontoloģija|paleontoloģiskās]] ([[bioloģija|bioloģiskās]]) īpatnības? * ... latviešu [[Bobslejs|bobsleja]] pilots, [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekinas olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Emīls Cipulis]]''' ar bobsleju sācis nodarboties 2019. gadā, bet pirms tam nodarbojies ar [[Motokross|motokrosu]]? [[Attēls:Harry Styles November 2014.jpg|border|right|50px]] * ... vienas no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām zēnu grupām ''[[One Direction]]'' solists '''[[Harijs Stailss]]''' <small>(attēlā)</small> 2017. gadā debitēja kino kā aktieris [[Kristofers Nolans|Kristofera Nolana]] kara filmā "[[Denkerka (filma)|Denkerka]]"? * ... 2020.—2021. gada sezonā [[Rīgas "Dinamo"]] pārstāvējušais [[Kanāda]]s [[hokejists]] '''[[Džeisijs Lipons]]''' [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] debitēja 2016. gadā, kopā aizvadot 9 spēles? * ... '''[[altīno]]''' ir retākais sastopamais vīrieša balss paveids? [[Attēls:Anzob mountains.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hisora grēda]]s''' <small>(attēlā Anzoba pāreja)</small> augstākā virsotne — 4643 metrus augstais '''[[Hazrati Sultons]]''' (agrākā PSKP XXII kongresa smaile) atrodas uz [[Tadžikistāna]]s un [[Uzbekistāna]]s robežas un ir Uzbekistānas augstākā virsotne? * ... [[Īrija]]s [[futbolists|futbolistam]], centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargam]] '''[[Ričards Danns|Ričardam Dannam]]''' pieder [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]s rekords par visvairāk iesistiem vārtiem savos vārtos (10 vārti)? * ... ar vidējo [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] +8,8 °C (2,4 °C virs normas), '''[[2020. gada laikapstākļi Latvijā]]''' kļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, par 0,6 °C pārspējot [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] rekordu? [[Attēls:Unio crassus1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dižgliemeņu virsdzimta]]s''' pārstāvjiem, kas dzīvo tikai [[saldūdeņi|saldūdeņos]], ir raksturīgs iekšējais perlamutra slānis un savdabīga zobu uzbūve <small>(attēlā biezā perlamutrene)</small>? * ... [[Fidži]] dzimušais '''[[Viktors Lindbergs]]''', kura vecāki bija [[zviedri|zviedru]] un [[īri|īru]] tautības, jaunību aizvadīja [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un uz [[Londona|Londonu]] pārcēlās īsi pirms [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]], kur izcīnīja zelta medaļu [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo turnīrā]], pārstāvot Jaukto komandu, un tādējādi tiek uzskatīts par pirmo Jaunzēlandes sportistu olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pērtas naudas kaltuve|Pērtas naudas kaltuvē]]''' tiek uzglabāta lielākā un vērtīgākā [[monēta]] pasaulē — "[[Austrālija]]s ķengura vienas tonnas zelta monēta", kas sver 1012 kg, ir aptuveni 80 cm plata un vairāk nekā 12 cm bieza? [[Attēls:Mother and very small baby hippo.jpg|border|right|50px]] * ... [[1831. gads|1831. gadā]] dibinātais '''[[Antverpenes zooloģiskais dārzs]]''' <small>(attēlā [[nīlzirgi]])</small> ir viens no vecākajiem [[Zooloģiskais dārzs|zooloģiskajiem dārziem]] pasaulē? * ... [[Trinidāda un Tobāgo|Trinidādas un Tobāgo]] [[futbolists]] '''[[Dvaits Jorks]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] guva 123 vārtus, kas līdz 2018. gadam bija augstākais rādītājs spēlētājam, kas nav no [[Eiropa]]s? * ... '''[[Rubensheisa|Rubensheisu]]''', kur mūsdienās iekārtots [[muzejs]], gleznotājs [[Pīters Pauls Rubenss]] nopirka [[1610. gads|1610. gadā]] un pārbūvēja savām vajadzībām? [[Attēls:VadimsLasenko.jpg|border|right|50px]] * ... 2020. gadā [[Latvijas iekšlietu ministrs]] [[Sandis Ģirģens]] kandidēja uz [[Latvijas Futbola federācija]]s prezidenta matu, taču vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja otrs kandidāts '''[[Vadims Ļašenko]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[bailes]] no augstuma jeb '''[[akrofobija]]''' tiek uzskatītas par vieglu neirozes pakāpi, kas parasti neizraisa nekādas sekas? * ... [[Japāna|Japānā]], kā [[vulkānisms|vulkāniski]] aktīvā valstī, ir tūkstošiem karsto avotu '''[[onsens|onsenu]]''', kas izkaisīti visās tās lielākajās salās? [[Attēls:Tumba Belasica IMG 7972.jpg|border|right|50px]] * ... 1880 metrus augstajā '''[[Tumba (kalns)|Tumbas kalna]]''' virsotnē [[Belasica]]s kalnu sistēmā <small>(attēlā)</small> satiekas triju valstu — [[Bulgārija]]s, [[Grieķija]]s un [[Ziemeļmaķedonija]]s teritorijas? * ... brāļi [[Gērijs Nevils|Gērijs]] un '''[[Fils Nevils|Fils]]''' Nevili kopā ar labiem panākumiem spēlējuši gan [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasē]], gan ''[[Manchester United]]'', bet pēc spēlētāja karjeras beigām abi strādājuši par [[treneri]]em? * ... pirmais, kas caurkuģoja '''[[Dmitrija Lapteva šaurums|Dmitrija Lapteva šaurumu]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] [[Krievija]]s ziemeļos, bija [[Dmitrijs Laptevs]] [[1739. gads|1739. gada]] 14. augustā, kura vārdā šaurums nosaukts? [[Attēls:RigaMeteoraIela.jpg|border|right|50px]] * ... tagadējo nosaukumu '''[[Meteora iela]]''' [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ieguva 1961. gadā, tā ir nosaukta gumijas rūpnīcas "Meteors" vārdā, kas 19. gadsimta beigās izveidota šajā apkārtnē? * ... 2017. gadā [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Žerārs Galāns]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] kluba [[Vegasas "Golden Knights"]] pirmo treneri un aizveda komandu līdz [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālam, kurā gan piekāpās [[Vašingtonas "Capitals"]]? * ... neapdzīvoto '''[[Anžū salas|Anžū salu]]''' grupā [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos bieži tiek atrastas seno dzīvnieku (mamutu, degunradžu, zirgu) un augu paliekas; [[mamuti|mamutu]] kaulu ieguve ir faktiski vienīgā ekonomiskā aktivitāte salās? [[Attēls:Zicht op het Delwaidedok.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antverpenes osta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc kravu apgrozījuma otrā lielākā [[Eiropa]]s [[osta]] aiz [[Roterdama]]s? * ... '''[[Tedijs Šerinhems]]''' ir vecākais laukuma spēlētājs, kas piedalījies [[Anglijas futbola Premjerlīga]]s mačā, kā arī vecākais [[futbolists]], kas ir guvis vārtus Premjerlīgā? * ... kādreiz neatkarīgā '''[[Mustangas Karaliste]]''', kas valodas un kultūras ziņā ir ļoti tuva tibetiešu kultūrai, kopš [[1951. gads|1951. gada]] ir [[Nepāla]]s sastāvdaļa? [[Attēls:2006-10-19 Rhizina undulata 1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[uzpūstā saknene]]''' <small>(attēlā)</small> ir visā [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] bieži sastopama [[Saprofīti|saprofīta]] un [[parazītisms|parazītiska]] sēne, ko uzskata par mežsaimniecībai kaitīgu [[priedes|priežu]] sakņu parazītu? * ... 2018. gada novembrī [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Kreigs Berube]]''' tika apstiprināts kā [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandas [[Sentluisas "Blues"]] galvenais treneris; gada izskaņā viņa vadītā komanda bija pēdējā vietā līgā, bet 2019. gadā tās spēle uzlabojās, komanda sezonas noslēgumā sasniedza Stenlija kausa finālu un ieguva [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]? * ... par [[Krievija]]s dienvidrietumos, netālu no [[Gelendžika]]s esošo pils kompleksu, kura celtniecība izmaksāja aptuveni 1,35 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], dokumentālajā filmā '''"[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]"''' tiek apgalvots, ka tā ir uzcelta [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidentam]] [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]]? [[Attēls:Dubai mall indoor.JPG|border|right|50px]] * ... '''''[[Dubai Mall]]''''' [[Dubaija|Dubaijā]], [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] platības ziņā ir lielākais [[iepirkšanās centrs]] pasaulē <small>(attēlā)</small> un kopš tā atklāšanas arī apmeklētākais lielveikals pasaulē? * ... pēc savas dzimšanas vietas un vecāku izcelsmes [[futbolists]] '''[[Ouens Hārgrīvss]]''' varēja pārstāvēt [[Kanādas futbola izlase|Kanādas]], [[Velsas futbola izlase|Velsas]] vai [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlasi; karjeras sākumā viņš spēlēja Velsas U19 izlasē, bet pēc tam pārstāvēja Angliju, piedaloties 42 spēlēs tās sastāvā? * ... kā patstāvīga zinātne '''[[ģeokrioloģija]]''' izveidojās [[Padomju Savienība|PSRS]] 1920. gados kā [[ģeoloģija]]s, [[ģeogrāfija]]s un [[ģeofizika]]s starpdisciplīna? [[Attēls:Tetele.JPG|border|right|50px]] * ... no senās '''[[Tetelmindes muiža]]s''' apbūves ir saglabājies tikai ap 1840. gadu celtais un 1992. gadā atjaunotais tornis <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Džoels Kvenevils]]''' ar [[Čikāgas "Blackhawks"]] komandu pavadīja savas karjeras spožākos gadus, izcīnot trīs [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... 1984. gada fantāzijas piedzīvojumu filma '''''[[Sheena]]''''' jeb ''Sheena: Queen of the Jungle'' piedzīvoja finansiālu neveiksmi kinoteātros un tika nominēta [[Zelta avenes balva]]i piecās nominācijās (arī kā "Sliktākā filma" un [[Tanja Robertsa]] kā "Sliktākā aktrise"), tomēr mājas video un [[DVD]] apritē tā iemantoja kulta statusu? [[Attēls:Карта Таврической Губернии.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Oktobra revolūcija]]s [[Krievijas Impērija]]s '''[[Taurijas guberņa]]s''' teritorijā <small>(attēlā 1882. gada kartē)</small> īslaicīgi pastāvēja Tauridas Padomju Republika? * ... [[Horvātijas futbola izlase]]s sastāvā [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trīs [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]] spēlējušais '''[[Josips Šimuničs]]''' dzimis [[Austrālija|Austrālijā]], [[Bosnija]]s [[Horvāti|horvātu]] imigrantu ģimenē, tur arī sācis [[futbols|futbola]] karjeru? * ... [[Nīderlande|Nīderlandē]] reģistrētais [[autobūve]]s uzņēmums '''''[[Stellantis]]''''' ir ceturtais lielākais autoražotājs pasaulē, kura grupā ietilpst zīmoli: ''[[Alfa Romeo]]'', ''Chrysler'', ''[[Citroën]]'', ''Dodge'', ''[[Fiat]]'', ''Jeep'', ''Lancia'', ''[[Maserati]]'', ''[[Opel]]'', ''[[Peugeot]]'' un ''Vauxhall''? [[Attēls:Meža iela pie Nometņu ielas 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Meža iela (Rīga)|Meža iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām ielām [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], veidojusies kā paralēls ceļš [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielai]] no [[Daugava]]s pārceltuvēm? * ... [[2015. gads sportā|2015. gadā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Maiks Salivans]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Pitsburgas "Penguins"]] galveno treneri un pirmajās divās sezonās ar komandu izcīnīja divus [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... '''[[Silgraužu skansts]]''' [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Cenu pagasts|Cenu pagastā]], [[Iecavas upe]]s labajā krastā pie [[Misa (upe)|Misas]] ietekas ir [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laika franču armijas nocietinājumu atliekas? [[Attēls:Oliver Bierhoff, Germany national football team (03).jpg|border|right|50px]] * ... [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionāta]] finālā pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]] '''[[Olivers Bīrhofs]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vācijas futbola izlase]]s labā guva vēsturē pirmos "zelta vārtus" kādā no starptautiskajiem futbola turnīriem? * ... lai arī teritoriāli [[Ķīna]] aptver piecas ģeogrāfiskās [[laika josla]]s, un tās kopējais platums pārsniedz 61 [[grāds (leņķis)|grādu]] (jeb 4 stundas), '''[[Ķīnas laiks]]''' ir noteikts pēc vienotas standarta laika nobīdes [[UTC+8|UTC+08:00]]? * ... [[1922. gads|1922. gadā]] [[Latvija]]s pierobežā esošo '''[[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķi]]''' (mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]) iekļāva [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalā]] izveidotās un starptautiski neatzītās [[Viduslietuvas Republika]]s, tad [[Viļņas Zeme]]s sastāvā? [[Attēls:Yana Kay.jpg|border|right|50px]] * ... [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] grupas ''[[F.L.Y.]]'' sastāvā ar dziesmu ''[[Hello from Mars]]'' piedalījušās dziedātājas '''''[[Yana Kay]]''''' <small>(attēlā)</small> īstais vārds ir Jana Kivlenika? * ... '''[[Neisa (Vācija)|Neisa]]''' un [[Trīre]] tiek uzskatītas par [[Vācija]]s vecākajām pilsētām? * ... izveidojot '''[[Ķeguma ūdenskrātuve|Ķeguma ūdenskrātuvi]]''', tika applūdināti 13 km² zemes, pilnībā applūda ap 50 saimniecību, daļēji — vairāk nekā 35? [[Attēls:Pentatoma rufipes 04.JPG|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[koku vairogblakts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Zālēdāji|zālēdāju]] suga un barojas ar [[augi|augu]] sulu, tās [[mute]]s aparāts var tikt izmantots uzbrukšanai [[kukaiņi]]em un to [[hemolimfa]]s sūkšanai; šī vairogblakts var adaptēties līdz [[gaļēdāji|plēsīgam]] raksturam un baroties ar kukaiņu [[Ola|olām]], [[kāpuri]]em, [[kūniņa|kūniņām]] un pieaugušiem īpatņiem? * ... [[Vācijas futbola izlase]]s sastāvā 105 spēles aizvadījušais '''[[Jirgens Kolers]]''' ir uzvarējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionātā]]? * ... daudzas ziņas par '''[[amorieši]]em''' nāk no [[ebreji|senebreju]] svētajiem rakstiem — [[Vecā Derība|Vecās Derības]]? [[Attēls:2020-01-12 IBU World Cup Biathlon Oberhof IMG 2968 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatloniste]] '''[[Elvīra Ēberga]]''' <small>(attēlā)</small>, kura 2021. gadā izcīnīja savu pirmo individuālo uzvaru [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā, ir titulētās biatlonistes [[Hanna Ēberga|Hannas Ēbergas]] jaunākā māsa? * ... seriāla par [[šahs|šaha]] brīnumbērna ceļu uz šaha pasaules virsotni '''"[[Dāmas gambīts (miniseriāls)|Dāmas gambīts]]"''' pirmizrāde notika straumēšanas servisā ''[[Netflix]]'' 2020. gada 23. oktobrī, un jau pēc četrām nedēļām tas kļuva par visvairāk skatīto ''Netflix'' miniseriālu? * ... visi '''[[ortonektīdi]]''' ir [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] [[endoparazīti]], kam raksturīgs samērā sarežģīts dzīves cikls, kurā iekļautas plazmodija, dzimumīpatņu un [[Kāpurs|kāpuru]] stadijas? [[Attēls:Fuligo septica - Gelbe Lohblüte - Hexenbutter - 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[gļotsēnes]]''' <small>(attēlā parastais ragansviests)</small> agrāk tika klasificētas kā [[sēnes]], jo tās veido [[sporas]], bet tagad tās vairs netiek uzskatītas par šīs [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] daļu? * ... [[Spānijas futbola izlase]]s sastāvā 126 spēles aizvadījušajam [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] '''[[Andoni Subisarreta]]m''' pieder rekords par visvairāk aizvadītām spēlēm ''[[La Liga]]'', kā arī par visvairāk "sausajām spēlēm"? * ... [[grāmatvedība|grāmatvedībā]] ilgtermiņa nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu sākotnējās vērtības samazināšanos laika gaitā lietošanas vai novecošanas dēļ sauc par '''[[nolietojums|nolietojumu]]''' vai amortizāciju? [[Attēls:Larry King by Gage Skidmore 2.jpg|border|right|50px]] * ... slavenais amerikāņu [[televīzija]]s sarunu šovu vadītājs '''[[Lerijs Kings]]''' <small>(attēlā)</small> bija precējies astoņas reizes? * ... no 1998. gada līdz 2014. gadam '''[[Berijs Trocs]]''' bija [[Našvilas "Predators"]] galvenais [[treneris]], 2013. gadā kļūstot par visilgāk ar vienu komandu strādājušo treneri [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... vēsturiskais drāmas seriāls par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karalienes [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] valdīšanas laiku '''"[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"''' (''The Crown'') sākas ar Elizabetes laulībām ar [[Princis Filips|Filipu, Edinburgas hercogu]] [[1947. gads|1947. gadā]], bet 5. un 6. sezona noslēgs seriālu, ietverot karalienes valdīšanu 21. gadsimtā? [[Attēls:Казанский кремль. Панорама с колеса обозрения.jpg|border|right|50px]] * ... [[Tatarstāna]]s prezidenta oficiālā rezidence '''[[Kazaņas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> 2000. gadā tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... [[Portugāles futbola izlase]]s sastāvā '''[[Fernandu Koutu]]''' ir piedalījies 110 spēlēs un spēlējis [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trijos [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]]? * ... [[Daugavpils]] [[vecticībnieki|vecticībnieku]] sabiedrisko darbinieku un [[Krievijas impērijas Valsts dome]]s 3. sasaukuma deputātu '''[[Mihails Jermolajevs|Mihailu Jermolajevu]]''' [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 27. martā [[lielinieki]] Daugavpilī nošāva? [[Attēls:BORMIO panoramica.jpg|border|right|50px]] * ... [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada olimpisko spēļu]] [[kalnu slēpošana]]s sacensības notiks [[Itālija]]s pašos ziemeļos, [[Lombardija]]s pilsētā '''[[Bormio]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džons Tortorella]]''' ir pirmais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dzimušais [[treneris]], kas [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] ir izcīnījis 500 uzvaras, kā arī ieguvis divas [[Džeka Adamsa balva]]s? * ... [[Dānija]]s sala '''[[Falstera]]''' ar tiltiem ir savienota ar [[Lollāna|Lollānu]] rietumos un [[Zēlande (sala)|Zēlandi]] ziemeļos? [[Attēls:Gigi Riva, Italia, 1968 (cropped 2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Luidži Riva]]''' <small>(attēlā)</small> ar 35 vārtiem 42 spēlēs ir visu laiku labākais [[Itālijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... lai gan '''[[2021. gada laikapstākļi Latvijā]]''' nesekoja [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019.]] un [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gada]] pēdās, un šis nekļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, tas ar vidējo gaisa temperatūru +7,0 °C bija 0,2 °C siltāks par klimatisko standarta normu, līdz ar to 2021. gads bija jau 9. secīgais gads, kas ir siltāks par klimatisko normu? * ... vēsturiski tagadējā '''[[Muižas iela (Rīga)|Muižas iela]]''' bijušās [[Anniņmuiža]]s teritorijā [[Imanta (Rīga)|Imantā]] ir bijusi ceļš, kas šķērsojis [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līniju Rīga—Tukums]] (pārbrauktuve), [[Apuzes iela]]s turpinājums? [[Attēls:Russula emetica 117475.jpg|border|right|50px]] * ... no vairāk par 1300 pasaulē sastopamajām '''[[bērzlapju ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir sastopamas vairāk nekā 100 <small>(attēlā [[sīvā bērzlape]] (''Russula emetica''))</small>? * ... [[bobslejists]], [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998. gada Nagano olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Rodžers Lodziņš]]''' ir bijis pasaules junioru vicečempions trīs reizes (1989., 1993. un 1994. gadā)? * ... [[latvieši|latviešu]] [[šlāgermūzika]]s grupas '''"[[Kantoris 04]]"''' nosaukums radies sākotnējās mēģinājumu atrašanās vietas dēļ: pirmie mēģinājumi notikuši [[Valmiera]]s gāzes kantorī, savukārt gāzes avārijas telefons bija 04 un grupā ir četri dalībnieki? [[Attēls:John F. Kennedy, White House color photo portrait.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1960. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1960. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ar niecīgu vēlētāju balsu pārsvaru uzvarēja [[Džons Kenedijs]] <small>(attēlā)</small> un [[Lindons Džonsons]], pārspējot [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]]? * ... savas paaudzes viens no labākajiem [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējiem]] '''[[Silvio Piola]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs [[Itālijas Serie A|Itālijas augstākajā futbola līgā]]? * ... viens no tiem [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputātiem, kas nebalsoja par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]], '''[[Ivans Ivanovs]]''' pēc tam darbojās kā deputāts septiņos [[Rīgas dome]]s sasaukumos? [[Attēls:Irelands_history.jpg|border|right|50px]] * ... [[aizvēsture|aizvēsturiskais]] [[arheoloģija]]s piemineklis [[Īrija]]s austrumos '''[[Ņūgreindža]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīts apmēram 32. gadsimtā pirms mūsu ēras, tātad tas ir vecāks par [[Stonhendža|Stonhendžu]] vai [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]? * ... '''[[2020.—2021. gada NHL sezona|2020.—2021. gada Nacionālās hokeja līgas sezonā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s, kā arī [[Kanāda]]s valdības noteikto robežu šķērsošanas noteikumu dēļ, septiņas Kanādā bāzētās komandas atradās vienā divīzijā? * ... lai arī '''[[Iļģuciems (stacija)|Iļģuciema dzelzceļa stacija]]''' nekad nav bijusi paredzēta pasažieru apkalpošanai, [[1935. gads Latvijā|1935. gadā]] Aviācijas svētku laikā norīkoti 2 pasažieru vilcienu reisi [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]—Iļģuciems, tie pieturējuši [[Torņakalns (stacija)|Torņakalnā]] un [[Zasulauks (stacija)|Zasulaukā]] un bijuši pārpildīti? [[Attēls:20130508 Samoylov Fruehjahrsexpedition 080 TOpel.jpg|border|right|50px]] * ... 2010. gada augustā [[polārstacija|polārstaciju]] '''[[Ostrovsamoilovskija|Arktiskais centrs "Ostrovsamoilovskija"]]''' <small>(attēlā)</small> apmeklēja [[Krievijas premjerministrs]] [[Vladimirs Putins]], un uzreiz pēc viņa vizītes tika pieņemts lēmums par stacijas radikālu modernizēšanu, piešķirot šim mērķim 500 miljonus [[Krievijas rublis|rubļu]]? * ... ar 56 vārtiem 93 spēlēs '''[[Alesandro Altobeli]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs ''[[Coppa Italia]]'' [[futbols|futbola]] turnīrā? * ... [[Latvija]]s ziemeļaustrumu daļā, ko aizņem [[Baltijas vairoga dienvidu nogāze]], [[Valmieras-Lokno izcilnis|Valmieras-Lokno izciļņa]] rajonā '''[[kristāliskais pamatklintājs]]''' atrodas tikai 340-350 metru dziļumā? [[Attēls:Storebæltsbroen from Sjælland.jpg|border|right|50px]] * ... kopš [[1998. gads|1998. gada]] pāri '''[[Lielais Belts|Lielajam Beltam]]''', vienam no trijiem [[Dāņu šaurumi]]em, ir izbūvēts Lielā Belta tilts <small>(attēlā)</small>? * ... 2017. gada februārī [[Starptautiskā Biatlona savienība|Starptautiskās Biatlona savienības]] valde piespieda [[Krievija|Krieviju]] atteikties no '''[[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionāta biatlonā]]''' rīkošanas tiesībām [[dopings|dopinga]] skandāla dēļ, un [[Pokļuka]] [[Slovēnija|Slovēnijā]] tika apstiprināta par čempionāta norises vietu? * ... [[kembrijs|kembrija]] [[smilšakmens|smilšakmeņos]] '''[[Inčukalna izcilnis|Inčukalna izciļņa]]''' teritorijā ir ierīkota [[Inčukalna gāzes krātuve]]? [[Attēls:Tim Howard Portland Timbers vs Colorado Rapids 2016-10-16.jpg|border|right|50px]] * ... [[2012. gads sportā|2012. gada]] 4. janvārī [[ASV futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tims Hauards]]''' <small>(attēlā)</small> guva vārtus ''[[Everton FC]]'' labā pret ''[[Bolton Wanderers]]'', tādējādi kļūstot par tikai ceturto vārtsargu, kas ir guvis vārtus [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] '''[[Gada sēne Latvijā]]''' ir divas brūnzobju sugas: [[rūsganā brūnzobe]] un [[Peka brūnzobe]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kompānija '''''[[Dow Chemical Company]]''''' ir viens no lielākajiem ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem pasaulē, dažkārt saukts par "ķīmisko kompāniju ķīmisko kompāniju", jo daudzi uzņēmuma produkti ir izejvielas citām ķīmiskajām kompānijām? [[Attēls:Biden_oath_of_office.jpg|border|right|50px]] * ... tobrīdējais [[ASV prezidents]] [[Donalds Tramps]], kurš bija atteicies atzīt savu sakāvi [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās]], nepiedalījās '''[[Džo Baidena inaugurācija]]s''' ceremonijā <small>(attēlā [[Džo Baidens]] nodod zvērestu)</small>? * ... tā kā [[Krievijas impērija]]s valdība neatbalstīja savas valsts sportistu dalību [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]], tad [[Anglija|Anglijā]] dzīvojošais [[latvieši|latviešu]] vieglatlēts '''[[Georgs Linds]]''' (Liepiņš) pats nolēma pieteikties un [[maratons|maratona]] skrējienā ieņēma 19. vietu? * ... ar '''[[Kaledonijas krokojums|Kaledonijas krokojumu]]''' ir saistītas [[dzelzs]] rūdu, [[Titāns|titāna]], [[Zelts|zelta]] un daļēji arī [[Molibdēns|molibdēna]] atradnes? [[Attēls:Vohilaid.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] 4,48 km² lielā '''[[Vohilaida|Vohilaidas sala]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Igaunija|Igaunijā]], 300 metrus uz austrumiem no [[Hījumā sala]]s, bija apdzīvota? * ... [[Francijas futbola izlase]]s sastāvā 82 spēlēs 28 vārtus guvušais '''[[Juri Džorkajefs]]''' ir dzimis [[Liona|Lionā]] jauktas izcelsmes ģimenē: viņa tēvam ir [[Poļi|poļu]] un [[Kalmiki|kalmiku]] saknes, savukārt māte ir [[Armēņi|armēniete]]? * ... pirmais [[esperanto valoda]]s popularizētājs [[Latvija|Latvijā]] bija '''[[Ints Čače]]'''; [[1922. gads Latvijā|1922. gadā]] tika izdota viņa pirmā esperanto mācību grāmata [[latviešu valoda|latviešu valodā]]? [[Attēls:Jeanneke Pis, Brussels, Belgium (DSCF4010).jpg|border|right|50px]] * ... [[bronza]]s [[skulptūra|skulpturālā]] [[strūklaka]] [[Beļģija]]s galvaspilsētā [[Brisele|Briselē]] '''[[Čurājošā meitenīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīta kā antitēze Briseles simbolam [[Čurājošais puisēns]]? * ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] '''[[Birzgales luterāņu baznīca|Birzgales luterāņu baznīcu]]''' nojauca, bet tās vietā uzcēla [[Birzgales ciems|Birzgales ciema]] padomes ēku? * ... [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ '''[[2020. gada F1 sezona]]s''' sākums tika atlikts no marta līdz jūlijam; tāpat pandēmija ieviesa būtiskas izmaiņas sacīkšu kalendārā — sezona sastāvēja no 17 kārtām (sākotnēji plānoto 22 vietā), vairākas sacīkstes tika atceltas, no kurām daļa tika aizvietotas ar citām? [[Attēls:Ķuršu baznīcas sānskats.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievijas Impērija]]s laikā [[Pededzes pagasts|Pededzes pagasta]] [[Pareizticība|pareizticīgie]] pulcējās baznīcā un kapsētā [[Lavri|Lauru pagastā]] (agrāk [[Igaunija|Igaunijā]], tagad [[Krievija|Krievijā]]); tā kā pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] ieviestās robežas ierobežoja pārvietošanos, draudze uzcēla '''[[Ķuršu pareizticīgo baznīca|Ķuršu pareizticīgo baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[baski|basku]] izcelsmes bijušais [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Bisente Lizarazū]]''' ir spēlējis arī [[Basku Zeme]]s futbola izlasē, kurā lielākoties tiek pulcināti basku spēlētāji no [[Spānija]]s? * ... [[kosmētika]]s ražošanas uzņēmums '''''[[H.A. Brieger]]''''' ir dibināts 2006. gadā kā [[Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca]]s meitas uzņēmums un 2020. gadā tas pārņēma maksātnespējīgās AS "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]" ražošanu? [[Attēls:Panorama Gorizia (tramonto).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gorīcija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Itālija]]s ziemeļaustrumos pie [[Slovēnija]]s robežas (otrpus robežai atrodas slovēņu pilsēta Nova Gorica)? * ... [[Krievijas Pareizticīgo baznīca|pareizticīgo]] garīdznieks '''[[Aleksejs Zotovs]]''' bija vienīgais [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputāts, kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. maijā atturējās balsojumā par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]]? * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatlonists]] '''[[Jespers Nelins]]''' karjeras sākumā nodarbojies ar [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanu]], taču panākumus nav guvis un biatlonam pievērsies 2012. gadā? [[Attēls:Koller.jpg|border|right|50px]] * ... ar 91 spēlē gūtajiem 55 vārtiem '''[[Jans Kollers]]''' <small>(attēlā)</small> ir visu laiku labākais [[Čehijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... luksus [[automašīna|automašīnu]] '''''[[Maserati]]''''' simbols ir trijžuburis, ko uzņēmuma dibinātāji brāļi Mazerati ņēmuši no [[Boloņa]]s centrālā laukuma [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] [[strūklaka]]s, lai gan mūsdienās uzņēmuma galvenā mītne atrodas [[Modēna|Modēnā]]? * ... '''[[Dabas aizsardzības pārvalde]]s''' pašreizējais vadītājs ir iepriekš [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālo botānisko dārzu]] vadījušais Andrejs Svilāns? [[Attēls:CFS Alert May 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Alerta]]''' <small>(attēlā)</small> [[Nunavuta]]s teritorijā, [[Kanāda|Kanādā]], [[Elsmīra sala|Elsmīra salā]] ir vistālāk uz ziemeļiem esošā apdzīvotā vieta pasaulē? * ... sākot ar 2021.—22. gada sezonu [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] Klusā okeāna divīzijā spēlējošais klubs '''[[Sietlas "Kraken"]]''' kļuva par pirmo profesionālo [[hokejs|hokeja]] komandu, kas bāzēta [[Sietla|Sietlā]], kopš 1975. gada? * ... vienas no visgrūtāk sasniedzamajām [[Grieķija]]s salām — '''[[Gaudosa]]s''' dienvidu punkts Tripiti rags ir [[Eiropa]]s galējais dienvidu punkts (ja Eiropā neiekļauj [[Kanāriju salas]] un [[Kipra|Kipru]])? [[Attēls:Trinity College - Great Court 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kembridžas Universitāte]]s '''[[Trīsvienības koledža|Trīsvienības koledžu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1546. gads|1546. gadā]] dibinājis [[Anglijas karalis]] [[Henrijs VIII Tjudors|Henrijs VIII]]? * ... '''[[Karels Poborskis]]''' [[Čehijas futbola izlase]]s sastāvā ir nospēlējis 118 spēles, piedaloties [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996.]], [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]]? * ... kā pirmais eiropietis '''[[Bugenvila sala|Bugenvila salu]]''' [[1768. gads|1768. gadā]] apmeklēja [[franči|franču]] pētnieks Luijs Antuāns de Bugenvils, kura vārdā arī sala ir nosaukta? [[Attēls:Piran_from_the_sea.JPG|border|right|50px]] * ... kopš [[Dienvidslāvija]]s sabrukšanas [[1991. gads|1991. gadā]] '''[[Piranas līcis|Piranas līča]]''' akvatorija <small>(attēlā)</small> ir robežstrīda objekts starp [[Slovēnija|Slovēniju]] un [[Horvātija|Horvātiju]]; šī strīda dēļ [[2008. gads|2008. gadā]] Slovēnija bloķēja Horvātijas iestāšanās sarunas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionātā]] [[Pokļuka|Pokļukā]] Austrijas biatloniste '''[[Līza Terēza Hauzere]]''' kļuva par čempioni distancē ar kopēju startu un ieguva divas sudraba medaļas, lai gan līdz šai sezonai Pasaules kausa posmos ne reizi nebija iekļuvusi trijniekā individuālajās distancēs? * ... [[ziema|ziemā]] [[Somija]]i piederošo '''[[Hailuoto|Hailuoto salu]]''' [[Botnijas līcis|Botnijas līcī]] ar kontinentu savieno [[ledus ceļš]]? [[Attēls:Nummulite Naturhistorisches Museum Basel 27102013.jpg|border|right|50px]] * ... izmirušajā '''[[numulīti|numulītu ģintī]]''' <small>(attēlā čaula skatā no iekšpuses)</small> ir sastopamas lielākās [[foraminīferas|foraminīferu]] formas, kas diametrā var sasniegt 16 [[centimetrs|centimetrus]]? * ... '''[[Džimijs Grīvss]]''' ir vēsturē labākais vārtu guvējs [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas augstākajā futbola līgā]]; sešas reizes kļuvis par līgas labāko vārtu guvēju? * ... '''[[Musala]]''' ir ne vien [[Rila|Rilas kalnu]] un [[Bulgārija]]s, bet arī visas [[Balkānu pussala]]s augstākā virsotne? [[Attēls:Joel Embiid 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2014. gada NBA drafts|2014. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] [[Kamerūna]]s basketbolistu '''[[Džoels Embīds|Džoelu Embīdu]]''' <small>(attēlā)</small> ar kopējo trešo kārtas numuru izraudzījās [[Filadelfijas "76ers"]], taču traumu dēļ divas pirmās sezonas spēlētājs izlaida un šajā laikā iemantoja iesauku ''the Process'', jo komanda, negūstot panākumus, lietoja saukli ''Trust the process''? * ... '''[[zinātņu doktors|zinātņu doktora]]''' grāda esamība akadēmiskajā pasaulē ir priekšnoteikums patstāvīgai pētījumu veikšanai un mācīšanai [[augstskola|augstskolās]] un pētniecības iestādēs? * ... [[2009. gads|2009. gadā]] mūzikas producentam '''[[Fils Spektors|Filam Spektoram]]''' tika piespriests vismaz 19 gadu cietumsods par aktrises Lanas Klārksones slepkavību; viņš nomira slimnīcā [[2021. gads|2021. gada]] 16. janvārī no [[COVID-19]] radītajām komplikācijām? [[Attēls:Marc Wilmots 20190913 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Marks Vilmotss]]''' <small>(attēlā)</small> [[Beļģijas futbola izlase]]s sastāvā ir spēlējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]], [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā]], bet laika posmā no 2012. gada līdz 2016. gadam bija izlases galvenais treneris? * ... [[2019. gads|2019. gada]] nogalē '''[[Bugenvilas autonomais reģions|Bugenvilas autonomajā reģionā]]''' norisinājās neatkarības referendums, kurā 98,31% iedzīvotāju nobalsoja par Bugenvilas neatkarību no [[Papua-Jaungvineja]]s? * ... '''[[Apspiesto Eiropas tautu asambleja]]s''', kas darbojās [[Rietumvalstis|Rietumvalstīs]] no 1954. līdz 1972. gadam, pirmais priekšsēdis bija latviešu diplomāts '''[[Vilis Māsēns]]'''? [[Attēls:Armillaria mellea 59252.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā celmene]]''' <small>(attēlā)</small> bieži parazitē uz dzīviem [[koki]]em, novedot pie to bojāejas, arī nodarot ievērojamus zaudējumus mežsaimniecībai un augļkopībai? * ... pieckārtējam [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]]s dalībniekam '''[[Džimijs Batlers|Džimijam Batleram]]''' ir bijusi smaga, nelabvēlīga bērnība: tēvs ģimeni pametis, un māte 13 gadu vecumā padzinusi viņu no mājām? * ... '''[[Nikolajs Bulgaņins]]''' no 1955. gada līdz 1958. gadam vadīja [[Padomju Savienība|PSRS]] Ministru padomi (laika posmā starp [[Georgijs Maļenkovs|Georgiju Maļenkovu]] un [[Ņikita Hruščovs|Ņikitu Hruščovu]])? [[Attēls:Chlorochroa pinicola 07.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[vairogblakšu dzimta]]s''' [[Anatomija|anatomiskā]] un uzvedības daudzveidība padara šo grupu interesantu pētniekiem [[Evolūcija|evolucionāros]] un [[Ekoloģija|ekoloģiskos]] jautājumos <small>(attēlā Latvijā sastopamā ''Chlorochroa pinicola'')</small>? * ... 16 gadu un 1 dienas vecumā [[Kamerūna|Kamerūnā]] dzimušais [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Jusufa Mukoko]]''' 2020. gadā debitēja [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]], līdz ar to kļūstot par visu laiku jaunāko Bundeslīgas spēlētāju? * ... '''[[Latvijas sūkļu sugu uzskaitījums|Latvijā savvaļā ir sastopamas 5 sūkļu sugas]]''', kuras visas dzīvo [[Saldūdens|saldūdeņos]] un ietilpst krūmsūkļu dzimtā? [[Attēls:Opekalna baznīca Štafenhāgens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Opekalna luterāņu baznīca]]''' ir visaugstāk (235 metri virs jūras līmeņa) celtais [[dievnams]] [[Latvija|Latvijā]] <small>(attēlā baznīca 19. gadsimta vidū [[Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens|Štafenhāgena]] zīmējumā)</small>? * ... 1913. gadā '''[[Ebija Preta]]''', olimpiskās bronzas medaļas ieguvēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|golfā]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par karalisko aprindu locekli, kad apprecējās ar [[Serbija]]s princi Aleksi Karageorgeviču un pieņēma vārdu Darja, princese Karageorgeviča? * ... privātmāju ciemata Amatciems veidotājs un idejas autors '''[[Aivars Zvirbulis]]''' (Čiris) savulaik bijis viens no "Apgāda Jāņa sēta" dibinātājiem un īpašniekiem? [[Attēls:Vaivari Start 2016 (28584465830).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"|Nacionālais rehabilitācijas centra "Vaivari"]]''' piramīdas formas ēku [[Jūrmala|Jūrmalā]] <small>(attēlā)</small> [[Latvijas PSR|padomju gados]] tautā dēvēja par "[[Kosmonauti|Kosmonautu]] sanatoriju", jo sākotnēji tā bijusi paredzēta ar kosmosa pētniecību saistīto tehnoloģiju nozares darbinieku atpūtai? * ... [[Anglija]]s [[futbolists]] '''[[Billijs Raits]]''' bija pirmais futbolists pasaulē, kas sasniedza 100 spēļu robežu izlašu spēlēs? * ... [[1972. gads|1972. gadā]] [[Padomju Savienība|PSRS]] televīzijas cenzori '''[[Jautro un atjautīgo klubs|Jautro un atjautīgo kluba]]''' (KVN) studentu improvizētos jokus sāka uzskatīt par aizskarošiem un pretpadomju, tādējādi klubs tika aizliegts un atjaunots tikai [[Perestroika]]s laikmetā [[1986. gads|1986. gadā]]? [[Attēls:Váh a Revúca v Ružomberku.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Vāha]]''' <small>(attēlā pie [[Ružomberoka]]s)</small> ir garākā [[Slovākija]]s [[upe]], kas pilnībā tek valsts teritorijā? * ... '''[[Sandis Amoliņš]]''' tiek atzīts par [[Valmiera]]s [[basketbols|basketbola]] vēsturē visvairāk profesionālo spēļu aizvadījušo basketbolistu? * ... [[Alsungas pilsmuiža]]s īpašnieks '''[[Johans Ulrihs fon Šverins]]''' [[1634. gads|1634. gadā]] atdeva [[Alsungas katoļu baznīca|Alšvangas baznīcu]] [[Romas katoļu baznīca]]i un veicināja vēlākā [[Suitu novads|Suitu novada]] iedzīvotāju pievēršanu katoļticībā? [[Attēls:Polster Toni-7361-fmp (18560369719).jpg|border|right|50px]] * ... ar 95 spēlēs gūtajiem 44 vārtiem '''[[Antons Polsters]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Austrijas futbola izlase]]s visu laiku labākais vārtu guvējs? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 22. decembrī '''[[Sociālās aprūpes centrs "Rauda"|Sociālās aprūpes centrā "Rauda"]]''' [[Smārdes pagasts|Smārdes pagasta]] [[Rauda (Smārdes pagasts)|Raudā]] sākās [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 uzliesmojums]], kurā līdz 11. janvārim saslima 64 darbinieki un 184 klienti, un nomira 21 pozitīvs centra klients? * ... [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[Pasaules Pārtikas programma]]i''' tika piešķirta [[Nobela miera prēmija]] par "tās centieniem apkarot badu, ieguldījumu apstākļu uzlabošanā konfliktu skartajos rajonos un rīkošanos kā dzinējspēkam centienos novērst bada izmantošanu kā kara un konflikta ieroci"? [[Attēls:Louis Bastien (sportif).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luijs Bastjēns]]''' <small>(attēlā)</small> [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] startēja gan [[paukošana]]s, gan [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanas]] sacensībās, kurās izcīnīja zelta medaļu [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometru distancē]]? * ... 1997. gada [[Krievija]]s kriminālfilma '''"[[Brālis (filma)|Brālis]]"''' pirmizrādi piedzīvoja [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] un vēlāk kļuva par par "[[kulta filma|kulta filmu]]"? * ... [[žurnālists|žurnālista]], televīzijas un radio raidījumu vadītāja '''[[Arnis Krauze|Arņa Krauzes]]''' pusbrālis ir [[aktieris]], raidījumu vadītājs un komiķis Valters Krauze? [[Attēls:Aneurus avenius 03.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Mizasblakšu dzimta|mizasblaktis]]''' <small>(attēlā [[Latvija|Latvijā]] sastopamā ''Aneurus avenius'')</small> barojas ar sēnītēm, kas piedalās koku pūšanas procesos, izsūcot sēņu hifas ekstraktu? * ... ik gadu uz Zemes '''[[Meža ugunsgrēks|meža ugunsgrēkos]]''' izdeg no 10 līdz 15 miljoniem hektāru [[mežs|meža]]? * ... [[Nīderlandes futbola izlase]]s sastāvā dvīņu brāļi '''[[Renē van de Kerhofs|Renē]]''' un '''[[Villijs van de Kerhofs|Villijs]]''' van de Kerhofi spēlēja [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974.]] un [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gada FIFA Pasaules kausā]], bet 2004. gadā abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? [[Attēls:Copenhagen airport from air.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kopenhāgenas lidosta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc pasažieru skaita lielākā [[lidosta]] [[Skandināvija|Skandināvijā]]? * ... [[NBA|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubā [[Ņūorleānas "Pelicans"]] spēlējošais '''[[Garets Templs]]''' savā ilgajā karjerā spēlējis 11 dažādu NBA komandu sastāvā? * ... sākotnēji programmatūra '''''[[Adobe Illustrator|Adobe Illustrator CC]]''''' tika izveidota ''[[Apple Macintosh]]'' lietotājiem [[1985. gads|1985. gadā]]? [[Attēls:2007-06-16 Hygrocybe conica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[smailā stiklene|smailās stiklenes]]''' lielā vizuālā daudzveidība <small>(attēlā)</small> liek daudziem speciālistiem uzskatīt, ka patiesībā tā ir vairāku sugu kopums, taču līdz ģenētiskajai izpētei šis jautājums paliek atklāts? * ... 2004. gadā [[Dānija]]s [[futbolists]] '''[[Brians Laudrups]]''' un viņa vecākais brālis [[Mikāls Laudrups|Mikāls]] abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? * ... '''[[Veclanga]]''' ir [[Langa]]s senā gultne, kas agrāk tecējusi pretējā virzienā, novadot [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus uz jūru; 18. gadsimta beigās Langa lejtecē aizsērēja, un par Ķīšezera vienīgo noteci kļuva [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]]? [[Attēls:Jill Biden portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|1987|6|17||bez}} '''[[Džila Baidena]]''' <small>(attēlā)</small> apprecējās ar vēlāko [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Džo Baidens|Džo Baidenu]], ar kuru viņa iepazinās aklajā randiņā 1975. gadā? * ... latviešu [[dambrete|dambretists]] un treneris, starptautiskais meistars [[Simtlauciņu dambrete|simtlauciņu dambretē]] '''[[Roberts Misāns]]''' ir precējies ar dambretisti [[Oļesja Abduļina|Oļesju Abduļinu]] no [[Krievija]]s, kura tagad pārstāv [[Latvija|Latviju]]? * ... '''[[Akila]]''' ir lielākā [[Īrija]]s sala, neskaitot pašu [[Īrija (sala)|Īriju]]? [[Attēls:MarcelDesailly.JPG|border|right|50px]] * ... 1992. gadā [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Marsels Desajī]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās [[Marseļas "Olympique"]], kuras sastāvā izcīnīja [[UEFA Čempionu līga]]s titulu, bet nākamajā sezonā kopā ar ''[[AC Milan]]'' ieguva otro Čempionu līgas titulu divu gadu laikā? * ... pirmo apdzīvoto vietu mūsdienu '''[[Ustjoļeņoka]]s''' vietā [[1633. gads|1633. gadā]] dibināja [[Toboļska]]s kazaks Ivans Rebrovs, un ilgu laiku tā bija šīs [[Krievija]]s [[Arktika]]s daļas administratīvais centrs? * ... ilggadējais [[Ventspils dome]]s priekšsēdētājs [[Aivars Lembergs]] kandidēja '''[[2021. gada Ventspils domes vēlēšanas|2021. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' par spīti pirmās instances tiesas spriedumam, ar kuru viņš ir atzīts par vainīgu virknē noziegumu un ir atkārtoti nonācis apcietinājumā? [[Attēls:Shanghai Tower 2015.jpg|border|right|50px]] * ... 128 stāvus un 632 metrus augstais '''[[Šanhajas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā ēka [[Ķīna|Ķīnā]] un otra [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā ēka pasaulē]]? * ... '''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Riteņbraukšanas sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika aizvadītas 95 dažādas disciplīnas, taču šobrīd [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] par "olimpiskajām" disciplīnām atzīst tikai trīs no tām (kopā visās sacensībās varētu būt startējuši pat aptuveni 250 dalībnieki)? * ... 2010. gada [[Krievija]]s tautskaitē uzskaitītie 862 '''[[nganasani]]''' tiek uzskatīti par vistālāk ziemeļos mītošo [[Eirāzija]]s tautu? [[Attēls:Giampiero Boniperti, Juventus.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džampjēro Boniperti]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kā [[futbolists]] ar [[Turīnas "Juventus"]] ieguva piecus [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas ''Serie A'']] titulus un divus ''[[Itālijas kauss futbolā|Coppa Italia]]'' titulus, no 1994. gada līdz 1999. gadam bija [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] ekonomģeogrāfs, [[kartogrāfs]], "[[Jāņa sēta (uzņēmums)|Jāņa sēta]]" līdzīpašnieks '''[[Jānis Turlajs]]''' tika apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? * ... '''"[[Skats uz slepkavību]]"''' 1985. gadā bija septītā un pēdējā filma [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijā, kurā [[Rodžers Mūrs]] atveidoja [[Slepenais izlūkošanas dienests|MI6]] aģentu Bondu? [[Attēls:Alūksnes Mākslas skola (Vecā pils) (2).jpg|border|right|50px]] * ... [[Fītinghofi]]em celtajā '''[[Alūksnes Vecā pils|Alūksnes Vecajā pilī]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās atrodas mākslas skola? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] rakstniece, recenzente un romānu autore '''[[Mērija Ebota]]''' startēja [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu golfa turnīrā]], kur uzvarēja viņas meita [[Margareta Ebota]], un šī ir vienīgā reize olimpisko spēļu vēsturē, kad māte un meita vienā un tajā pašā olimpiādē startēja vienā un tajā pašā sporta veidā? * ... lielākā daļa [[Krievija]]s ziemeļu tautas '''[[dolgani|dolganu]]''' dzīvo [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] [[Taimiras Dolganu—Ņencu rajons|Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā]], kur tie veido 15,7 % no iedzīvotāju kopskaita? [[Attēls:Hades Altemps Inv8584.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romiešu mitoloģija|romiešu]] pazemes dieva '''[[Plutons (mitoloģija)|Plutona]]''' <small>(attēlā)</small> tēlam [[Grieķu mitoloģija|seno grieķu mitoloģijā]] atbilst [[Aīds]]? * ... leģendārais [[Itālija]]s [[futbolists]] '''[[Franko Barēzi]]''' visu savu karjeru pavadīja ''[[AC Milan]]'' komandā, 15 gadus esot arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Latvija]]s mediju uzņēmuma '''''[[All Media Latvia]]''''' (zināms arī kā ''TV3 Group'') īpašnieks ir [[Lietuva]]s sakaru uzņēmums ''[[Bite Lietuva|UAB Bite Lietuva]]'', kas pastarpināti pieder investīciju uzņēmumam ''Providence Equity Partners''? [[Attēls:Talc schist 2 (16921632302).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[talka slāneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir mīksts [[iezis]], kas rodas, metamorfizējoties serpentīna iežiem, kā arī [[dolomīts|dolomīta]] metasomatozes rezultātā? * ... '''[[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem; šī bija pirmā un vienīgā reize, kad [[krikets]] ir bijis iekļauts [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā? * ... mūsdienās [[Krievija]]s ziemeļu tauta '''[[enci]]''' mīt galvenokārt vairs tikai divos ciematos [[Jeņiseja]]s labajā krastā: tundras enci Voroncovas ciematā Jeņisejas grīvā, bet meža enci — 350 km uz dienvidiem Potapovas ciematā? [[Attēls:Hong Myung-Bo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidkorejas futbola izlase]]s sastāvā 136 spēles nospēlējušais '''[[Hons Mjonbo]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no diviem [[Āzija]]s [[futbolisti]]em, kas 2004. gadā tika iekļauts [[FIFA 100]] sarakstā? * ... 19. gadsimta otrajā pusē, sakārtojot [[dambrete]]s noteikumus, lai organizētu lielas sacensības, par populārāko pasaulē kļuva viens no simtlauciņu dambretes variantiem jeb [[starptautiskā dambrete]], tomēr daudzi varianti tika spēlēti uz 64 lauciņu galdiņa: viens no tiem bija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] un vēlāk [[Padomju Savienība|PSRS]] populārā '''[[krievu dambrete]]'''? * ... [[Krievija]]s ziemeļos esošās '''[[Anabara]]s''' upes baseinā ir pasaulē lielākās [[dimanti|dimantu]] atradnes ārpus [[Āfrika]]s un [[Austrālija]]s? [[Attēls:Migma ss 2006.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[migmatīts|migmatītos]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Metamorfais iezis|metamorfo iežu]], visbiežāk [[Gneiss|gneisu]] vai amfibolītu joslas, sakārtotas paralēli ar [[Granīts|granīta]] sastāva materiālu? * ... '''[[Anna Haselborga]]''' ([[Zviedrija]]s sieviešu izlases kapteine (skips)) ar savu komandu uzvarēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] sieviešu [[kērlings|kērlinga]] turnīrā, kļuva par 2018. un 2019. gada pasaules čempionāta sudraba medaļnieci un abās sezonās uzvarēja arī Eiropas čempionātā? * ... '''[[Pripetes purvi]]''' ietilpst [[Poļesje]]s vēsturiskajā novadā, veido dabisko robežu starp [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] ziemeļos un [[Ukraina|Ukrainu]] dienvidos? [[Attēls:Set.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Sets (mitoloģija)|Sets]]''' [[Senās Ēģiptes mitoloģija|ēģiptiešu mitoloģijā]] ir [[tuksnesis|tuksneša]] dievs un ļaunuma iemiesojums, kas tiek attēlots ar [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeni]] un [[mājas ēzelis|ēzeļa]] galvu <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džalma Santušs]]''', [[Francs Bekenbauers]] un [[Filips Lāms]] ir vienīgie futbolisti, kas trīs reizes ir iekļauti [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa finālturnīra]] simboliskajā izlasē? * ... ap 240 km garais '''[[Hatangas līcis]]''' faktiski ir [[Hatanga (upe)|Hatangas upes]] estuārs? [[Attēls:Lindes muižas vārti 2017.gads.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Lindes muiža]]s''' kungu nams gāja bojā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, netika atjaunots un tagad ir neievērojamas drupas, taču ir saglabājušies Lindes muižas vārti <small>(attēlā)</small> un muižas parks? * ... '''[[Aleksandrs Merkati]]''' bija nozīmīga figūra [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] agrīnajā vēsturē — viņš iepazīstināja [[Pjērs de Kubertēns|de Kubertēnu]] ar [[Grieķija]]s kroņprinci Konstantīnu, kurš sniedza atbalstu [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmajām olimpiskajām spēlēm]]; [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] pats Merkati startēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|golfa turnīrā]]? * ... dažkārt '''[[Langas kanāls|Langas kanālu]]''' dēvē un arī kartēs atzīmē kā [[Langa|Langu]], kas līdz 18. gadsimta beigām novadīja uz jūru [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus, nevis bija tā [[pieteka]] kā mūsdienās? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Bohrdt - Sieg der Lübecker.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļu septiņgadu karš]]''' noritēja [[Zviedrija]]s dienviddaļā un mūsdienu [[Igaunija|Igaunijā]] līdztekus [[Livonijas karš|Livonijas kara]] norisēm, tādēļ reizēm tiek uzskatīts par daļu no tā <small>(attēlā jūras kauja starp [[Lībeka]]s un Zviedrijas kuģiem pie [[Gotlande]]s 1564. gadā)</small>? * ... kopējais '''[[hakasu valoda]]s''' pratēju skaits tiek lēsts ap 43 tūkstošiem, kas ir aptuveni puse no visiem hakasiem (otra daļa galvenokārt runā [[krievu valoda|krievu valodā]])? * ... [[Rīga]]s ielu sarakstos '''[[Ganu iela (Rīga)|Ganu iela]]''' ir atrodama no 1885. gada, un tās nosaukums ir saistīts ar atrašanos līdzās pilsētas ganībām (līdzīgi netālajam [[Ganību dambis|Ganību dambim]])? <!--dyk diena --> [[Attēls:Macedonian cross.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Maķedonijas krusts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] [[pareizticīgā baznīca|pareizticīgās baznīcas]] simbols? * ... '''[[2010. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2010. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Azerbaidžāna]]s galvaspilsētā [[Baku]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja zelta medaļu svara kategorijā līdz 55 kg, finālā pārspējot [[Nataļja Goļca|Nataļju Goļcu]] no [[Krievija]]s? * ... '''[[Latvijas Ārpolitikas institūts]]''' ir vecākā un viszināmākā iestāde, kas piedalās [[Latvija]]s ārpolitikas veidošanā; [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] to nodibināja tās pirmais direktors [[Atis Lejiņš]], kurš vadīja biedrību līdz [[2011. gads Latvijā|2011. gadam]], kad par direktoru kļuva Andris Sprūds? <!--dyk diena --> [[Attēls:The spiral minaret in Samarra.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sāmarra]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] no 836. līdz 892. gadam bija [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] [[galvaspilsēta]] un ir viena no retajām tā laika pilsētām, kas saglabājusi plānojumu un apbūves elementus <small>(attēlā)</small>? * ... [[ASV]] dzimušais [[Baltkrievija]]s [[hokejists]] '''[[Šeins Prinss]]''' ir [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] izvēlēts ar kopējo 61. numuru un nospēlējis 128 spēles [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... '''[[anatoliešu valodas]]''' ir izmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupa, kuras bija izplatītas [[Anatolija|Anatolijā]], mūsdienu [[Turcija]]s teritorijā, tostarp '''[[hetu valoda]]''' izmira ap 10. gadsimtu pirms mūsu ēras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Talgat Musabayev.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kazahstāna]]s [[kosmonauts]] '''[[Talgats Musabajevs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš trīs reizes devies kosmosa lidojumā, no 2007. līdz 2016. gadam bija Kazahstānas Nacionālās kosmosa aģentūras priekšsēdētājs, bet vēlāk kļuva par valsts prezidenta padomnieku un parlamenta deputātu? * ... [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Egils Levits|Egila Levita]] [[13. Saeima]]i iesniegtajā [[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]] priekšlikumā bija minētas piecas vēsturiskās latviešu zemes — [[Vidzeme]], [[Latgale]], [[Kurzeme]], [[Zemgale]] un [[Sēlija]], taču deputāts [[Viktors Valainis]] iesniedza priekšlikumu izdalīt arī '''[[Rīga (vēsturiskā zeme)|Rīgu]]''' kā atsevišķu latviešu vēsturisko zemi, kas sākotnēji guva atbalstu, bet vēlāk trešajā lasījumā tika balsojumā noraidīts? * ... '''[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''', kas notika [[Turīna|Turīnā]], bija trešā reize [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzija]]s vēsturē, kad konkurss notika '''[[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijā]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carnegie Hall - Full (48155558466).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kārnegija zāle]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas Septītās avēnijas un 57. ielas stūrī [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]] ir viena no prestižākajām klasiskās mūzikas koncertzālēm pasaulē? * ... [[Zviedrijas hokeja izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jūhans Garpenlēvs]]''' pats kā spēlētājs [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991.]] un [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992. gadā]] kļuva par pasaules čempionu Zviedrijas izlases sastāvā? * ... '''[[Kārļa Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Čehija|Čehijā]], kas dibināta [[1348. gads|1348. gadā]], līdz ar to tā ir arī senākā universitāte [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maneskin 2019.jpg|border|right|200px]] * ... [[Itālija]]s [[rokmūzika|rokgrupas]] '''''[[Måneskin]]''''' <small>(attēlā)</small>, kas uzvarēja [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], nosaukums [[dāņu valoda|dāņu valodā]] nozīmē 'mēness gaisma, mēnesnīca'? * ... '''[[Donavas—Dravas nacionālais parks]]''' [[Ungārija]]s dienviddaļā sastāv no 21 savstarpēji nesaistīta iecirkņa [[Donava]]s un [[Drava (upe)|Dravas]] upju [[paliene|palienēs]]? * ... mūsdienās '''[[Ikšķiles muiža]]s''' kungu mājas vieta un alusdarītavas pamati atrodas [[Rīgas HES ūdenskrātuve]]s dzelmē starp Danču krogu Rīgas ielā un [[Ikšķiles baznīcas drupas|Ikšķiles baznīcas drupām]] uz salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nord-Krim-Kanal.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkrimas kanāls]]''' <small>(attēlā kartē)</small> pārvada [[Dņepra]]s ūdeņus no [[Kahovkas ūdenskrātuve]]s uz [[Krimas pussala|Krimas pussalu]], jo mazā [[nokrišņu daudzums|nokrišņu daudzuma]] un vājā upju tīkla dēļ Krimā trūkst [[saldūdens]]? * ... avārijas gadījumā, piemēram, [[kuģis|kuģa]] nogrimšanas vai [[lidmašīna]]s avārijas gadījumā, '''[[avārijas vietu norādošā radiobāka|avārijas vietu norādošās radiobākas]]''' raidītājs tiek aktivizēts un sāk nepārtraukti raidīt radiosignālu, ko meklēšanas un glābšanas komandas izmanto, lai ātri noteiktu avārijas vietu un sniegtu palīdzību? * ... pirmā dziedātāja, kas uz skatuves izpildīja '''"[[Nakts karalienes ārija|Nakts karalienes āriju]]"''' no [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] operas "[[Burvju flauta]]", bija viņa svaine '''[[Jozefa Vēbere]]''', kurai bija ievērojamas balss dotības un plašs balss diapazons, un, iespējams, Mocarts, zinot Vēberes labās vokālās spējas, uzrakstīja abas Nakts karalienes ārijas, lai tās parādītu? <!--dyk diena --> [[Attēls:FPSO OSX-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[peldošā ieguves un uzglabāšanas vienība|peldošajām ieguves un uzglabāšanas vienībām]]''' <small>(attēlā [[Brazīlija]]s piekrastē)</small> tiek dota priekšroka izvietošanai attālos jūras [[nafta]]s un [[dabasgāze|gāzes]] ieguves rajonos, jo kuģus ir viegli izvietot, un naftas eksportam nav nepieciešama vietējā cauruļvadu infrastruktūra? * ... [[žurnāliste]], redaktore un [[rakstniece]] '''[[Monika Zīle]]''' ir darbojusies arī politikā, bijusi [[7. Saeima]]s deputāte no "[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]"? * ... sākotnēji '''[[2021. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2021. gada UEFA Čempionu līgas finālu]]''' plānoja aizvadīt [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] [[Krievija|Krievijā]], bet tā kā [[2020. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2020. gada fināls]] [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tika pārcelts no [[Stambula]]s uz [[Lisabona|Lisabonu]], tika nolemts Stambulā rīkot 2021. gada finālu, tomēr, lai nodrošinātu finālā spēlējošo divu [[Anglija]]s klubu līdzjutēju klātbūtni, [[UEFA]] vēlreiz mainīja fināla vietu uz Portugāli, jo [[Turcija]] tika iekļauta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] COVID-19 dēļ noteikto ceļošanas ierobežojumu sarkanajā sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:COVID-19 rapid test.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ātrais antigēnu tests|ātrie antigēnu testi]]''' parasti sniedz rezultātu 5 līdz 30 minūtēs, tiem nepieciešama minimāla apmācība vai infrastruktūra, un tiem ir ievērojamas izmaksu priekšrocības <small>(attēlā ''[[SARS-CoV-2]]'' ātrie testi)</small>? * ... '''[[Ryanair lidojums 4978|''Ryanair'' lidojumam 4978]]''' 2021. gada 23. maijā no [[Atēnu starptautiskā lidosta|Atēnām]] uz [[Viļņas starptautiskā lidosta|Viļņu]], tuvojoties [[Lietuva]]s gaisa telpai, tika ziņots, ka tajā atrodoties spridzeklis, tāpēc lidmašīnu pārtvēra [[Baltkrievija]]s reaktīvais iznīcinātājs ''[[MiG-29]]'' un novirzīja uz [[Minskas Nacionālā lidosta|Minsku]], kur vienu no tās pasažieriem — [[baltkrievi|baltkrievu]] opozicionāru žurnālistu [[Ramans Pratasevičs|Ramanu Prataseviču]] — apcietināja kriminālpolicija? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] brāļu Sabra un Asima Ilkeru ar mazu [[maize]]s ceptuvi [[Stambula|Stambulā]] aizsāktais uzņēmums '''''[[Ülker]]''''' mūsdienās eksportē produktus uz 110 valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hélio Castroneves at the 2018 Indianapolis 500.jpg|border|right|150px]] * ... [[Brazīlija]]s [[autosportists]] '''[[Elju Kastrunevess]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no četriem braucējiem, kam ir izdevies uzvarēt ''[[Indianapolis 500]]'' sacensībās četras reizes (2001., 2002., 2009. un 2021. gadā)? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 19. februāra partijas "Likums un kārtība" kongresa pārstāvju sapulcē, tika lemts par partijas nosaukuma maiņu no "Likums un kārtība" uz '''"[[Katram un katrai]]"''', saglabājot [[Aldis Gobzems|Aldi Gobzemu]] kā partijas priekšsēdētāju? * ... pirmās liecības par [[cilvēks|cilvēku]] parādīšanos '''[[Maltas vēsture|Maltas vēsturē]]''' ir ap 8000 gadu vecas, un šie cilvēki jau pratuši [[zemkopība|zemkopību]]; tomēr viņu metodes noplicināja [[augsne|augsni]], un salas atkal kļuva mazapdzīvotas vai neapdzīvotas? <!--dyk diena --> [[Attēls:UPC-A-036000291452.svg|border|right|200px]] * ... pētījumi parāda, ka '''[[universālais produkta kods|universālā produkta koda]]''' jeb UPC <small>(attēlā UPC svītrkods)</small> pieņemšana un popularizēšana ir stimulējusi inovācijas un veicinājusi starptautisko [[mazumtirdzniecība]]s piegādes ķēžu izaugsmi? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenā [[treneris|trenera]] pienākumu izpildītājs '''[[Robs Peidžs]]''' pats savulaik izlases rindās aizvadījis 41 spēli un vienā spēlē bijis izlases [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Padomju Savienība|padomju]] un [[Vācija|vācu]] [[komponists]] '''[[Alfrēds Šnitke]]''' bija dzimis [[Engelsa|Engelsā]], [[Volgas Vācu APSR]], viņa tēvs bija [[Ebreji|ebrejs]] no [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtes]], kas 1927. gadā pārcēlās uz [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]], bet māte bija [[Krievija|Krievijas]] [[Pievolga|Pievolgas]] vāciete? <!--dyk diena --> [[Attēls:Compact fluorescent light bulbs 105W 36W 11W.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[luminiscences spuldze|luminiscences spuldžu]]''' <small>(attēlā)</small> caurspīdīgais [[stikls|stikla]] apvalks no iekšpuses ir pārklāts ar luminoforu — materiālu, kas [[ultravioletais starojums|ultravioletā starojuma]] ietekmē [[luminiscence|luminiscē]] un tādējādi rada [[Redzamā gaisma|redzamo gaismu]]? * ... '''[[Dānija—Norvēģija|Dānijas un Norvēģijas savienība]]''' radās [[1380. gads|1380. gadā]], kad pēc [[Norvēģijas ķēniņi|Norvēģijas ķēniņa]] Hokona VI nāves viņa sieva un [[Dānijas ķēniņi|Dānija ķēniņa]] [[Valdemārs IV|Valdemāra IV]] meita [[Margrēte I]] savu mazgadīgo dēlu Olufu II pasludināja par Dānijas un Norvēģijas ķēniņu? * ... gadu iepriekš ar [[Latvijas PSR]] Ministru padomes rīkojumu likvidējot Zvārdes un Ķērkliņu ciemus, un lauksaimniecisko darbību pārtraucot pieciem [[kolhozs|kolhoziem]], [[1954. gads Latvijā|1954. gadā]] Zvārdē izveidoja '''[[Zvārdes poligons|PSRS kara aviācijas poligonu]]''', kur padomju kara lidotāji trenējās bumbu nomešanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Heydar Aliyev 1997.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Heidara Alijeva personības kults|Heidara Alijeva personības kultu]]''' uzskata par [[Azerbaidžāna]]s ideoloģijas pamatu, kas balstās uz apgalvojuma, ka [[Heidars Alijevs]] <small>(attēlā)</small> izglābis [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], un šis personības kults tiek pārnests arī uz viņa dēlu [[Ilhams Alijevs|Ilhamu Alijevu]]? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās autobusu ražotājs '''''[[Biamax]]''''' bija viens no lielākajiem [[Grieķija]]s uzņēmumiem, tam bija trīs rūpnīcas ([[Atēnas|Atēnās]], [[Saloniki|Salonikos]] un [[Larisa|Larisā]]) un vairākas citas saimniecības būves visā valstī? * ... [[Atmodas kustība]]s laikā [[1989. gads Latvijā|1989. gadā]] [[ASV latvieši|ASV latvietis]] '''[[Pēteris Kārlis Elferts]]''' ieradās [[Latvijas PSR]], kur jūlijā piedalījās protesta akcijās pret [[Zvārdes poligons|PSRS armijas poligonu Zvārdē]], tādēļ tika izraidīts no Latvijas ar liegumu atgriezties turpmākajos piecos gados? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idriss Déby at the White House in 2014.jpg|border|right|150px]] * ... 2021. gada 11. aprīlī [[Čada]]s vēlēšanu komisija '''[[Idriss Debī|Idrisu Debī]]''' <small>(attēlā)</small> pasludināja atkārtoti ievēlētu par [[Čadas prezidentu uzskaitījums|Čadas prezidentu]]; viņš devās uz frontes līniju, kur Čadas armija cīnījās ar nemiernieku grupējumu FACT, un 20. aprīlī tika smagi ievainots, un no šautajām brūcēm nomira? * ... '''[[citrona baterija]]''' ir līdzīga [[Voltas stabs|pirmajam elektroķīmiskajam strāvas avotam]], ko [[1800. gads|1800. gadā]] izgudroja [[Alesandro Volta]], kurš [[citrons|citrona]] [[sula]]s vietā izmantoja [[Sālsūdens|sālsūdeni]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Literatūras balva|Eiropas Savienības Literatūras balvu]]''' ir saņēmuši četri [[Latvija]]s [[literāti]]: [[Inga Žolude]], [[Jānis Joņevs]], [[Osvalds Zebris]] un '''[[Laura Vinogradova]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:18.novembra svinīgie pasākumi (50616049653).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Māris Možvillo]]''' <small>(attēlā)</small> nesekmīgi kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no [[KPV LV]] saraksta, taču vēlāk kļuva par [[13. Saeima]]s deputātu mandātu nolikušās [[Linda Liepiņa|Lindas Liepiņas]] vietā? * ... '''[[Zalcburgas lidosta]]''' [[Austrija|Austrijā]] ir nosaukta [[komponists|komponista]] [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfganga Amadeja Mocarta]] vārdā? * ... [[PSRS]] un [[Krievija]]s virsnieks un politiķis '''[[Ļevs Rohļins]]''' [[1998. gads|1998. gada]] 3. jūlijā tika nogalināts savā gultā ar šāvienu galvā; slepkavībā sākotnēji atzinās viņa sieva Tamāru, kura tika notiesāta, tomēr pastāv uzskats, ka tā bijusi Krievijas slepeno dienestu organizēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Guppy pho 0048.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[gupija|gupiju]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvidamerika]]s ziemeļi — [[Venecuēla]]s un [[Gajāna]]s saldūdeņi, taču tā ir viena no visizplatītākajām akvārija zivīm, tāpēc ir sastopama arī citu pasaules daļu un kontinentu ūdeņos, no nebrīves nonākot savvaļā? * ... '''[[2021. gada Augšdaugavas novada domes vēlēšanas]]''' bija pirmās vēlēšanas kopš [[Latvijas administratīvais iedalījums#2021. gada administratīvi teritoriālā reforma|2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] jaunizveidotajā [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]], kurās uzvarēja [[Daugavpils novada partija]], iegūstot 7 no 15 vietām novada domē? * ... "Studentu lieta – taisna un cieta!" ir '''[[Latvijas Studentu apvienība]]s''' sauklis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carex echinata.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas vairāk nekā 100 '''[[grīšļu dzimta]]i''' piederošas sugas, tostarp '''[[aslapu grīslis]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] cilmes [[Izraēla]]s māksliniekus '''[[brāļi Šamiri|brāļus Šamirus]]''' dēvē par “nacionālajiem dizaineriem”, viņu nozīmīgākais darbs ir Izraēlas [[ģerbonis]]? * ... '''[[Krievu—zviedru karš (1741—1743)]]''' noslēdzās ar [[Turku]] miera līgumu, kurā [[Zviedrija]] atteicās ne tikai no [[Baltija]]s provincēm, bet arī no teritorijas [[Somija|Somijā]]; Zviedrijas Riksdaga komisija piesprieda [[nāvessods|nāvessodu]] neveiksmīgajiem karaspēka komandieriem ģenerāļiem Kārlim Emīlam Lēvenhauptam un [[Henriks Magnuss fon Budenbroks|Henrikam Magnusam fon Budenbrokam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Quality-i70.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kanzassitija (Kanzasa)|Kanzassitija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie [[Kanzasa]]s un [[Misūri (štats)|Misūri]] štatu robežas; robežas otrā pusē atrodas Misūri štata [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]? * ... '''[[abdominoplastika]]''' jeb vēdera plastika ir [[ķirurģija|ķirurģiska]] operācija — liekās ādas un taukaudu noņemšana un vienlaicīga [[vēders|vēdera]] priekšējās sienas muskuļu pievilkšana? * ... visas jūrniecībā izmantotās '''[[radiobāka]]s''' mūsdienās ir izslēgtas? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small> ...? * ... ...? * ... ...? 1bcujboaav2ha47xxwb5394jl4v7c04 3665924 3665915 2022-08-03T05:11:35Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +3 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Amazonita1.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[amazonīts|amazonīta]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir ņemts no [[Amazone]]s upes, no kuras agrāk tika iegūti zaļi akmeņi, lai gan nav zināms, vai šie akmeņi bijuši amazonīti? * ... [[Kanāda|Kanādā]] dzimušais [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas izlases]] [[hokejists]] '''[[Džesijs Blekers]]''' [[2009. gada NHL drafts|2009. gada NHL draftā]] tika izvēlēts ar kopējo 58. numuru, taču karjeras laikā tikai vienu spēli ir spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]], savukārt kanādiešu izcelsmes [[Kazahstāna]]s hokejists '''[[Darens Dīcs]]''' NHL ir nospēlējis 13 spēles, bet [[zviedrs]] '''[[Viktors Svedbergs]]''', kurš arī pārstāv šo [[Centrālāzija]]s valsti — 27 spēles? * ... '''[[Letjas mežs]]''' [[Donavas delta|Donavas deltā]] [[Rumānija|Rumānijā]] ir vistālāk ziemeļos esošais subtropu mežs, kurā ir daudz staipekņu un liānu veida kāpelējošu augu? [[Attēls:Former ZIL area Moscow asv2018-01 img3.jpg|border|right|50px]] * ... 2013. gadā ražošana '''[[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosauktajā autobūves rūpnīcā]]''' [[Maskava|Maskavā]] tika pilnībā apstādināta un pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka bijušās ZIL rūpnīcas teritorijā būs dzīvokļi 30 tūkstošiem pilsētnieku <small>(attēlā pamestā rūpnīcas teritorija 2018. gadā)</small>? * ... '''[[2012. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2012. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Serbija]]s galvaspilsētā [[Belgrada|Belgradā]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja sudraba medaļu svara kategorijā līdz 59 kg, finālā piekāpjoties [[Hanna Vasilenko|Hannai Vasilenko]] no [[Ukraina]]s? * ... 1969. gada [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijas sestajā filmā '''"[[Viņas augstības slepenajā dienestā]]"''' pirmo un vienīgo reizi galveno varoni attēloja austrāliešu aktieris Džordžs Leizenbijs (sākotnēji bija paredzēts, ka Leizenbijs Bondu attēlos 7 filmās, taču filmas uzņemšanas gaitā viņš paziņoja, ka piedalīsies tikai vienā)? [[Attēls:Jeu_de_paume.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Jeu de paume]]''''' ir telpu bumbas un laukuma spēle, kuras izcelsme ir [[Francija|Francijā]]; spēle ir vairāku mūsdienās zināmu sporta veidu priekštecis, ieskaitot [[teniss|tenisu]], bijis [[Olimpiskie sporta veidi|olimpiskais sporta veids]] un tam ir šobrīd ir vecākais notiekošais ikgadējais pasaules čempionāts sportā, kas pirmoreiz tika rīkots pirms vairāk nekā 250 gadiem <small>(attēlā ''Jeu de paume'' 17. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Mihails Gavrilovs]]''', kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] bija ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās padomes]] deputātu un nebalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas neatkarības deklarāciju]], vēlāk četras reizes tika ievēlēts par [[Rīgas dome]]s deputātu? * ... '''[[Sarisu ezers]]''' ir pēc platības un tilpuma lielākais [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], bet lielākā [[ūdenstilpe]] ir Mingečeviras ūdenskrātuve valsts ziemeļos? [[Attēls:Flag of East Timor.svg|border|right|50px]] * ... [[Austrumtimora]]s konstitūcijā aprakstīts, ka dzeltenais trijstūris '''[[Austrumtimoras karogs|Austrumtimoras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> apraksta [[koloniālisms|koloniālisma]] pēdas valsts vēsturē; melnais trijstūris apzīmē tumsonību, kas jāpārvar; sarkanais lauks apzīmē cīņu par neatkarības atjaunošanu; karoga zvaigznes baltā krāsa simbolizē mieru? * ... lai gan [[Ungārija]]s karaļi viduslaiku valsti '''[[Bosnijas banats|Bosnijas banatu]]''' uzskatīja par Ungārijas kroņa zemju daļu, gandrīz visu savu pastāvēšanas laiku tā bija faktiski neatkarīga [[valsts]]? * ... [[Francija]]s '''''[[Crédit Agricole]]''''', kas sākotnēji darbojās [[lauksaimniecība]]s jomā, ir lielākais kooperatīvo un savstarpējo [[banka|banku]] tīkls pasaulē? [[Attēls:Luigi Galvani, oil-painting.jpg|border|right|50px]] * ... 1780. gadā [[itāļi|itāļu]] [[ārsts]], [[fiziķis]], [[biologs]] un [[filozofs]] '''[[Luidži Galvāni]]''' <small>(attēlā)</small> un viņa sieva Lūcija atklāja, ka mirušas [[varde]]s kājas [[muskuļi]] raustās, kad tos skar elektriskā dzirkstele; šis bija viens no pirmajiem mēģinājumiem izpētīt bioelektrību? * ... 2020. gada novembrī [[Ukraina]]s [[basketbolists]] '''[[Alekss Leņs]]''' noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Toronto "Raptors"]], taču jau janvārī pēc 13 aizvadītām spēlēm komanda viņu atbrīvoja, un viņš kļuva par pirmo "Raptors" spēlētāju, kas nav spēlējis [[Toronto]], jo [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ komanda mājas spēles aizvadīja ''[[Amalie Arena]]'' [[Tampa|Tampā]]? * ... otrā filma par [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] '''"[[Ar mīlestību no Krievijas]]"''' guva plašu atzinību kritiķu vidū un sasniedza kopējos ienākumus 79 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā? [[Attēls:Лес вокруг г.Ямантау.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidurāli|Dienvidurālu]]''' pakājes plešas līdz 250 km platumā, kas ir ievērojami vairāk nekā pārējā [[Urāli|Urālu]] daļā, kur grēdas platums ir no 40 līdz 150 km <small>(attēlā Dienvidurālu augstākā virsotne [[Jamantau]])</small>? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2019. gadā]]''' [[Slovēnija]]s trenera [[Slaviša Stojanovičs|Slavišas Stojanoviča]] vadībā zaudēja pirmajās deviņās spēlēs [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā, tikai pēdējā spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] izcīnot uzvaru ar 1:0; visa gada laikā [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlase]] guva tikai 3 vārtus? * ... [[Francija]]s uzņēmums '''''[[Michelin]]''''' ir pasaulē vadošais [[riepa|riepu]] ražotājs? [[Attēls:Foļvarkas vecticībnieku baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... daudzi no '''[[Latvijas vecticībnieki]]em''' mitinās [[Daugavpils|Daugavpilī]], kurā pašlaik ir sešas draudzes, tādēļ baznīcas aprindās tā tiek dēvēta par "Vecticībnieku [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]" <small>(attēlā [[Foļvarka (Kastuļinas pagasts)|Foļvarka]]s vecticībnieku baznīca [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]])</small>? * ... '''[[Bizantija (pilsēta)|Bizantijas pilsētas]]''' nosaukumu 330. gadā [[Romas imperators]] [[Konstantīns I]] mainīja imperatora vārdā uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]? * ... [[Vācija]]s uzņēmējs '''[[Rūdolfs Daslers]]''' dibināja uzņēmumu ''[[Puma (uzņēmums)|Puma]]'', bet viņa jaunākais brālis Ādolfs Daslers uzņēmumu — ''[[Adidas]]''; abu uzņēmumu galvenie biroji vēl joprojām atrodas [[Bavārija]]s pilsētā '''[[Hercogenauraha|Hercogenaurahā]]'''? [[Attēls:Spaltblättlinge.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā skaldlapīte|parastajai skaldlapītei]]''' <small>(attēlā)</small> ir daudz īpatnību, kas attiecas uz tās dzimumvairošanos, lapiņu noslēgšanās sistēmu, ārstnieciskajām īpašībām un spēju augt dažādās vietās, ieskaitot [[cilvēks|cilvēka]] organisma iekšieni, tāpēc tā izsauc paaugstinātu zinātnieku un mediķu uzmanību? * ... [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] kritušajiem karavīriem veltītais '''[[Dobeles atbrīvošanas piemineklis]]''' tika uzspridzināts, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s pieminekli atjaunoja un otrreiz atklāja [[1996. gads Latvijā|1996. gadā]]? * ... [[1982. gads|1982. gadā]] '''[[Zolderas trase|Zolderas trasē]]''' [[Beļģija|Beļģijā]] kvalifikācijas braucienā gāja bojā ''[[Formula 1]]'' [[Kanāda]]s pilots [[Žils Vilnēvs]]? [[Attēls:Tom Kuhnhackl 2017-10-04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s sastāvā divkārtējais [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvējs '''[[Toms Kīnhakls]]''' <small>(attēlā)</small> debitēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīrā, kur pēdējā spēlē pret [[Latvijas hokeja izlase|Latviju]] guva uzvaras vārtus, nodrošinot Vācijas izlasei dalību olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pidriķis]]''' ir [[ciems]] [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Burtnieku pagasts|Burtnieku pagastā]]? * ... '''[[ļeņinisms]]''' ir [[marksisms|marksisma]] variants, kurā ietverto uzskatu kopums apgalvo, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības [[proletariāts|proletariātam]] bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni [[revolucionārs|revolucionāra]] apziņa? [[Attēls:Zis 150 museum.jpg|border|right|50px]] * ... [[1956. gads|1956. gadā]], pēc XX [[PSKP]] kongresa, [[Staļins|Staļina]] vārdā nosauktā rūpnīca jeb ZIS (''Завод имени Сталина'') tika pārdēvēta par [[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosaukto rūpnīcu]] jeb ZIL (''Завод имени Лихачёва''), līdz ar to arī automašīnu marka tika mainīta, tādējādi daļai no pēdējiem '''[[ZIS-150]]''' <small>(attēlā)</small> modeļiem dzinēja pārsegā tika iespiests ''ЗИЛ'' iepriekšējā ''ЗИС'' vietā? * ... [[ungāri|ungāru]] [[peldētājs]] '''[[Zoltāns Halmai]]''' piedalījās trijās vasaras olimpiskajās spēlēs (1900—1908) un katrās izcīnīja olimpiskās medaļas — kopsummā septiņas olimpiskās medaļas, kā arī divas medaļas [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Francija|Francijā]] bāzētā kompānija '''''[[L'Oréal]]''''' ir pasaules lielākais [[kosmētika]]s uzņēmums? [[Attēls:Reutemann 1981.jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīna]]s sacīkšu pilots '''[[Karloss Reutemans]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš uzvarēja 12 ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, vēlāk kļuva par ievērojamu politiķi, kļuva par [[Santafē province]]s gubernatoru un tika ievēlēts Argentīnas senātā? * ... '''[[Aijūbidu dinastija]]s''' valsts, kas Tuvajos Austrumos pastāvēja no 1171. līdz 1341. gadam, dibinātājs bija [[Saladīns]] un tās centrs atradās mūsdienu [[Ēģipte]]s teritorijā? * ... '''[[Kislovodska]]''' [[Krievija]]s dienvidos, [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] ziemeļu priekškalnēs ir kūrortpilsēta, kurā attīstīta [[terapija]] ar ārstnieciskajiem [[minerālūdeņi]]em un [[dūņas|dūņām]]? [[Attēls:ParkPatriot2015part13-375.jpg|border|right|50px]] * ... [[kravas automašīna]]s '''[[ZIL-164]]''' <small>(attēlā)</small> un ZIL-164A ilgus gadus bija galvenās darba automašīnas gandrīz visās [[PSRS]] autosaimniecībās; uz to bāzes specializētās rūpnīcas lielos daudzumos izlaida furgonus, cisternas, ugunsdzēsības automašīnas, autoceltņus un citu veidu speciālo tehniku? * ... [[Francija]]s uzņēmumu grupa '''[[LVMH]]''', kas apvieno ''[[Louis Vuitton]]'', ''Moët Hennessy'', ''Moët et Chandon'' un ''Hennessy'', ir pasaules līderis luksusa nozarē pēc apgrozījuma? * ... 1900. gadā '''[[Frederiks Leins]]''' piedalījās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]], kur startēja divās [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanas]] disciplīnās, abās izcīnot zelta medaļas — [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metru brīvajā stilā]] un [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu joslas peldēšanā]]; līdz ar to viņš kļuva par pirmo [[Austrālija]]s sportistu, kurš ieguvis olimpiskās medaļas peldēšanā? [[Attēls:Kusttram2.jpg|border|right|50px]] * ... 67 kilometrus garā '''[[Krasta tramvajs|Krasta tramvaja]]''' līnija [[Beļģija|Beļģijā]] ir garākā ekspluatācijā esošā [[tramvajs|tramvaja]] līnija pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[2006. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2006. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Maskava|Maskavā]] [[Latvija]]s sportiste [[Kristīne Odriņa-Urbova]] izcīnīja sudraba medaļu [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] svara kategorijā līdz 67 kg? * ... [[Šveice|Šveicē]] dzimušais [[Itālija]]s [[farmakologs]] '''[[Daniels Bovē]]''' [[1957. gads|1957. gadā]] saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem saistībā ar sintētiskiem savienojumiem, kas kavē noteiktu ķermeņa vielu darbību, un jo īpaši to iedarbību uz asinsvadu sistēmu un skeleta muskuļiem"? [[Attēls:Ana Brnabic, July 3, 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ana Brnabiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā sieviete [[Serbija]]s [[premjerministrs|premjerministra]] amatā un pirmā [[Homoseksualitāte|homoseksuālā]] persona šajā amatā? * ... '''[[Madrides klubs]]''' apvieno vairāk nekā 120 bijušos valstu [[prezidents|prezidentus]] un [[valdības vadītājs|valdību vadītājus]]? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metru peldēšanas distance 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija garākā olimpiskā [[peldēšana]]s disciplīna vairāk nekā gadsimta garumā, līdz [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada olimpiskajām spēlēm]] [[Pekina|Pekinā]], kad tika ieviesta 10 kilometru maratonpeldēšana atklātā ūdenī? [[Attēls:Hausspinne Tegenaria atrica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[milzu mājas zirneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no lielākajiem [[Centrālā Eiropa|Centrālās]] un [[Ziemeļeiropa]]s [[zirnekļi]]em? * ... '''[[Horvātijas Neatkarīgā valsts]]''' bija [[Trešais reihs|Trešā reiha]] un [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] marionešu valsts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kas tika izveidota 1941. gadā okupētās [[Dienvidslāvijas karaliste]]s teritorijā pēc [[Ass valstis|Ass valstu]] iebrukuma? * ... '''[[2021. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2021. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Varšava|Varšavā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja divas bronzas medaļas: [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] [[Alans Amirovs]] (79 kg) un [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]] [[Aleksandrs Jurkjans]] (63 kg)? [[Attēls:David Duchovny by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], [[kinoproducents]] un [[rakstnieks]] '''[[Deivids Duhovnijs]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk pazīstams no seriāla "[[X-faili. Slepenās lietas]]" (1993—2018), kur viņš attēloja [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] aģentu Foksu Malderu? * ... '''[[Nerodimka (upe)|Nerodimka]]''' [[Kosova]]s Nerodimljes reģionā ir vienīgais [[Eiropa]]s upju bifurkācijas gadījums, kas ieplūst divās jūrās: kreisais atzars ieplūst [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]], bet labais — [[Egejas jūra|Egejas jūrā]]? * ... '''[[saules iedegums]]''' ir [[Melanīni|melanīna]] daudzuma palielināšanās [[āda]]s virsslānī ([[Epiderma|epidermā]]) ilgstošas atrašanās tiešā [[saules gaisma]]s ietekmē? [[Attēls:Betpack-Dala.JPG|border|right|50px]] * ... praktiski neapdzīvotais [[tuksnesis]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], rietumos no [[Balhaša ezers|Balhaša ezera]] '''[[Betpakdala]]''' <small>(attēlā)</small> tiek dēvēts arī par Ziemeļu Bada stepi? * ... '''[[1962.—1963. gada Eiropas kausa sezona|1962.—1963. gada Eiropas kausa sezonā]]''' par uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s kluba ''[[AC Milan]]'' [[futbolisti]], finālā pārspējot pēdējo divu gadu čempioni [[Lisabonas "Benfica"]] un kļūstot par pirmo Itālijas klubu, kas ir uzvarējis turnīrā? * ... 1966. gadā [[Roberts Vaizs|Roberta Vaiza]] filma '''"[[Mūzikas skaņas]]"''' ar [[Džūlija Endrūsa|Džūliju Endrūsu]] un [[Kristofers Plamers|Kristoferu Plameru]] galvenajās lomās saņēma piecas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s, tajā skaitā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]? [[Attēls:Mileştii Mici (3944427747).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mileștii Mici (vīna darītava)|''Mileștii Mici'' vīna darītava]]''' [[Moldova|Moldovā]], kur atrodas pasaules lielākie [[vīns|vīna]] pagrabi <small>(attēlā)</small>, tika reģistrēta [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā lielākā vīna kolekcija pasaulē? * ... '''[[2021. gada Olaines novada domes vēlēšanas|2021. gada Olaines novada domes vēlēšanās]]''' pārliecinoši uzvarēja [[LSDSP]] saraksts ar līdzšinējo domes priekšsēdētāju [[Andris Bergs|Andri Bergu]] kā līderi? * ... '''[[pantjurkisms|pantjurkismu]]''', kas 1880. gados sludināja, ka visas [[tjurki|tjurku]] tautas, it īpaši [[islāms|islāmticīgās]], ir viena nācija, un tām ir jāapvienojas vienā vienotā valstī, aizsāka [[Krimas tatāri]], kas centās atdalīties no [[Krievijas Impērija]]s un iekļauties [[Osmaņu impērija]]s sastāvā? [[Attēls:Pētera ala.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sigulda]]s '''[[Pētera ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir šaura plaisa sarkana [[smilšakmens]] sienā, kuras augstums sasniedz 6,4 metrus, garums 6,3 metrus un platums 2,3 metrus? * ... '''[[1960.—1961. gada Eiropas kausa sezona|1960.—1961. gada Eiropas kausa sezonā]]''' [[Lisabonas "Benfica"]] bija pirmā [[futbols|futbola]] komanda no [[Portugāle]]s, kas spēlēja un uzvarēja Eiropas kausa finālā? * ... '''''[[TotalEnergies]]''''' ir viens no sešiem pasaules lielākajiem [[nafta]]s uzņēmumiem un lielākais [[Francija]]s uzņēmums pēc apgrozījuma? [[Attēls:Roman-gazeta 1928 (7).jpg|border|right|50px]] * ... [[1965. gads|1965. gadā]] padomju rakstnieks [[Mihails Šolohovs]] par romānu '''"[[Klusā Dona]]"''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]]? * ... daži izdzīvojušie atceras [[Staļins|Staļina]] laika [[Sevvostlags|Sevvostlaga]] apcietināšanas un nāvessoda izpildes vietu [[Magadanas apgabals|Magadanas apgabalā]] '''[[Serpantinka|Serpantinku]]''' kā vienu no visnežēlīgākajām vietām pat starp [[Kolima (reģions)|Kolimas]] izsūtījuma vietām? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās un 80. gados neredzīgā [[Bulgārija]]s mistiķe, gaišreģe un tautas medicīnas piekopēja '''[[Baba Vanga]]''' kļuva plaši pazīstama [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] ar savu gaišredzību un pareģošanu, miljoniem cilvēku uzskatīja, ka viņai piemīt paranormālas spējas? [[Attēls:George W. De Long cropped portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] flotes virsnieks, jūrasbraucējs un [[polārpētnieks]] '''[[Džordžs Delongs]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā [[Ļena]]s deltā pēc tam, kad viņa kuģis ''Jeannette'' bija avarējis pie [[Delonga salas|Delonga salām]] [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], kas vēlāk tika nosauktas viņa vārdā? * ... par '''[[1959.—1960. gada Eiropas kausa sezona]]s''' uzvarētājiem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[Spānija]]s klubs [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]], kas finālā uzvarēja [[Rietumvācija]]s klubu [[Frankfurtes "Eintracht"]] ar 7—3, kas joprojām ir [[Eiropas kauss (futbols)|Eiropas kausa]] un [[Čempionu līga]]s fināla rezultatīvākā spēle? * ... pirmais '''''[[ADwards]]''''' festivāls, kas ir lielākais notikums [[Radošās industrijas|radošo industriju]] nozarē [[Latvija|Latvijā]], norisinājās [[2006. gads Latvijā|2006. gadā]] un turpmāk notiek katru gadu? [[Attēls:Ema Klinec at Zakopane 2012.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada februārī [[Slovēnija]]s [[tramplīnlēcēja]] '''[[Ema Klineca]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaules čempioni uz normālā tramplīna un atnesa savai valstij pirmo pasaules čempionātu zelta medaļu? * ... dažreiz no mākslīgi atdalītas ķermeņa daļas ar '''[[reģenerācija]]s''' palīdzību spēj atjaunoties viss organisms; šādu reģenerāciju biežāk var novērot vienkāršas uzbūves dzīvniekiem, piemēram, [[zarndobumaiņi]]em un [[plakantārpi]]em, kuri spēj bezdzimumiski [[vairošanās|vairoties]] ar dalīšanās vai fragmentēšanās paņēmieniem, arī [[augi]]em tā ir bieži sastopama un tiek izmantota veģetatīvai pavairošanai ar atsevišķām augu daļām? * ... '''[[Kara trofeju parks (Baku)|Kara trofeju parka]]''' atklāšana un šeit izstādītie eksponāti, kurus [[Azerbaidžāna]]s bruņotie spēki ieguva karadarbības laikā [[Kalnu Karabaha|Kalnu Karabahā]] [[2020. gads|2020. gada]] rudenī, īpaši armēņu karavīru ķiveres un manekeni, izraisīja sašutuma vētru [[Armēnija|Armēnijā]] un diskusijas pašā Azerbaidžānā? [[Attēls:Remte manor.jpg|border|right|50px]] * ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā '''[[Remtes muiža]]s''' pili <small>(attēlā)</small> nodedzināja un pēc tam atjaunoja; [[Mēdemu dzimta]]s īpašumā tā bija līdz [[1920. gada zemes reforma]]i, kad muižu sadalīja 114 vienībās, bet pilī ierīkoja skolu? * ... [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Serbija]]s [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Nenads Trajkovičs]]''' bija [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]], pirmais ārzemju speciālists šajā amatā? * ... [[zviedri|zviedru]] bērnu rakstnieces [[Astrida Lindgrēna|Astridas Lindgrēnas]] nozīmīgāko darbu ilustratore ir [[Igaunija|Igaunijā]] dzimusī māksliniece '''[[Ilona Viklande]]'''? [[Attēls:Кремль Нижний 1 обрезанный.jpg|border|right|50px]] * ... līdz ar [[Kazaņa]]s krišanu '''[[Ņižņijnovgorodas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja militāro nozīmi [[Krievija]]s austrumu robežu aizsardzībai pret [[Kazaņas haniste|Kazaņas hanisti]], un vēlāk tajā atradās pilsētas un provinces iestādes? * ... {{Dat|1958|2|6||bez}} [[Minhene|Minhenē]], atgriežoties no '''[[1957.—1958. gada Eiropas kausa sezona]]s''' ceturdaļfināla spēles pret [[Belgradas "Crvena Zvezda"]], avarēja [[Manchester United FC|Mančestras "United"]] lidmašīna, un bojā gāja 8 komandas [[futbolisti]]? * ... '''[[Sarmātijas jauktie meži|Sarmātijas jaukto mežu]]''' ekoreģionā ietilpst visa [[Latvija]]s teritorija, un tas stiepjas no [[Zviedrija]]s dienviddaļas līdz [[Urālu kalni]]em? [[Attēls:Diodoro siculo - storico di Agira.jpg|border|right|50px]] * ... no [[sengrieķi|sengrieķu]] [[vēsturnieks|vēsturnieka]] '''[[Sicīlijas Diodors|Sicīlijas Diodora]]''' <small>(attēlā)</small> "Vēstures bibliotēkas" 40 grāmatām 15 ir saglabājušās līdz mūsdienām un apraksta [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] vēsturi? * ... [[Taškenta|Taškentā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] dzimusī [[riteņbraucēja]] '''[[Zuļfija Zabirova]]''' kļuva par [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada olimpisko spēļu]] un [[2002. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2002. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētāju individuālajā braucienā pārstāvot [[Krievija|Krieviju]], bet karjeras beigās vairākus gadus pārstāvēja [[Kazahstāna|Kazahstānu]]? * ... tā kā sašķidrinātās [[dabasgāze]]s pasaules tirgus strauji aug, tad '''[[sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātājs|sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātāju]]''' flote turpina piedzīvot milzīgu izaugsmi? [[Attēls:Lovis Corinth - Selbstportraet mit Tiroler Hut 1913.jpg|border|right|50px]] * ... tipiska '''[[Tiroles cepure]]''' tika izgatavota no zaļa filca ar malām apmēram plaukstas platumā <small>(attēlā [[Loviss Korints|Lovisa Korinta]] pašportrets)</small>? * ... '''[[telpaugi]]em''' ir pozitīva psiholoģiska ietekme un tie iekštelpās samazina gaisa piesārņojumu? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 7. martā 6 cilvēkiem, kurus apsūdz bijušā [[Latvija]]s [[futbolists|futbolista]] un futbola aģenta '''[[Romāns Bezzubovs|Romāna Bezzubova]]''' [[slepkavība|slepkavībā]] sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja to izdarījusi organizēta grupa, tika uzrādīta apsūdzība? [[Attēls:Viburnum 01.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[parastā irbene]]''' <small>(attēlā)</small> ir neoficiāls [[Ukraina]]s nacionālais simbols? * ... atšķirībā no saviem iekšējiem pretiniekiem [[boļševiki]]em, '''[[meņševiki]]''' bija pārliecināti, ka vadošā loma [[sociālisms|sociālistiskajā]] [[revolūcija|revolūcijā]] ir nevis [[partija]]i, bet strādnieku masveida kustībai? * ... '''[[Palearktika]]''', kas pirmo reizi kā termins tika izmantots zooģeogrāfiskajā klasifikācijā 19. gadsimtā, ietver sevī visu [[Vecā Pasaule|Vecās Pasaules]] netropisko daļu? [[Attēls:Sayano-Shushensky reservate.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sajānu-Šušenskas dabas rezervāts]]''' [[Sibīrija]]s dienvidos, [[Sajānu kalni|Sajānu kalnos]] tika izveidots 1976. gadā pie [[ūdenskrātuve]]s <small>(attēlā)</small>, kas radīta [[Krievija]]s lielākās [[elektrostacija]]s Sajānu-Šušenskas HES darbības nodrošināšanai, un tā mērķis bez [[dabas aizsardzība|dabas vērtību saglabāšanas]] ir lielas ūdenskrātuves ietekmes uz vietējo [[ekoloģija|ekoloģiju]] izpēte? * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Luka Banki]]''' kā [[Sjēnas "Montepaschi"]] trenera asistents palīdzēja komandai iegūt sešus [[Itālijas basketbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulus pēc kārtas, bet pēc tam vēl divus izcīnījis kā komandas galvenais treneris ar "Montepaschi" un "Emporio Armani Milano"? * ... [[tatāri|tatāru]] tautības [[Krievija]]s [[operdziedātāja]] '''[[Aida Garifullina]]''' 2014. gadā kļuva par [[Vīnes Valsts opera]]s solisti, bet 2017. gadā ieguva [[Austrija]]s pilsonību? [[Attēls:Emblem of XXII Olympic Games.svg|border|right|50px]] * ... [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Maskavas olimpisko spēļu]] oficiālās emblēmas <small>(attēlā)</small> autors ir [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimušais mākslinieks noformētājs '''[[Vladimirs Arsentjevs]]'''; par uzvaru konkursā viņš saņēma prēmiju — 1000 [[PSRS rublis|rubļus]]? * ... '''[[Antiohija|Antiohiju]]''', kas ilgu laiku bija [[Seleikīdu impērija]]s galvaspilsēta, ap 300 g.p.m.e. dibinājis [[Aleksandrs Lielais|Maķedonijas Aleksandra]] armijas ģenerālis [[Seleiks I Nikators]], nosaucot to sava tēva — Antioha vārdā? * ... par Eiropas kausa [[futbols|futbolā]] uzvarētājiem tā pirmajā '''[[1955.—1956. gada Eiropas kausa sezona|1955.—1956. gada sezonā]]''' kļuva [[Spānija]]s klubs [[Real Madrid (futbols)|''Real Madrid'']], kas finālā uzvarēja [[Francija]]s klubu ''[[Stade de Reims]]'' ar rezultātu 4—3? [[Attēls:Aspariskiai.jpg|border|right|50px]] * ... netālu no '''[[Asparišķi]]em''' <small>(attēlā)</small> — ciema [[Lietuva]]s ziemeļos, [[Mēmele]]s kreisajā krastā — atrodas Lietuvas galējais ziemeļu punkts? * ... no [[1935. gads|1935.]] līdz [[1945. gads|1945. gadam]] '''[[Genocīds pret čigāniem|genocīdā pret čigāniem]]''', ko īstenoja [[Trešais reihs]] un tā sabiedrotie, tika nogalināti vismaz 130 000 [[čigāni]], bet dažādos avotos nogalināto čigānu skaits svārstās no 200 līdz 500 tūkstošiem, un pat līdz 1,5 miljoniem? * ... [[Lielā spēle|Centrālāzijas ekspansijas]] sākuma posmā [[1798. gads|1798. gadā]] [[Krievijas impērija]] anektēja agrākās '''[[Kazahu haniste]]s''' ziemeļrietumu daļu, bet dienvidaustrumu daļa ("Lielā orda") saglabāja patstāvību līdz [[1820. gadi]]em? [[Attēls:Колбаса в оболочке Биолон Шейп.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija|Krievijā]] un citās bijušajās [[padomju republikas|padomju republikās]] populārā vārīto [[desa|desu]] šķirne '''[[doktora desa]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi tika ražota [[1936. gads|1936. gadā]] pēc Viskrievijas Gaļas nozares pētniecības institūta izstrādātas desas receptūras? * ... [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja 7 no 14 zelta medaļām '''[[Svarcelšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanas sacensībās 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''? * ... '''[[glīvenes|glīveņu]]''' vairošanās notiek gan veģetatīvi, gan ar [[sēklas|sēklām]], kas izplatās ar ūdeni vai tās apēd ūdensputni; eksperimenti ir parādījuši, ka sēklas paliek dzīvotspējīgas, izejot caur putnu gremošanas traktu, un šis, iespējams, ir vienīgais dabiskais mehānisms izplatībai starp izolētām ūdenstilpēm? [[Attēls:Drops futtert.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džungārijas kāmis|Džungārijas kāmji]]''' <small>(attēlā)</small> ir populāri [[mājdzīvnieki]], kas brīvā dabā ir sastopami [[Džungārija]]s [[stepe|stepē]] un blakus esošajās [[Kazahstāna]]s, [[Mongolija]]s un [[Sibīrija]]s stepēs? * ... līdz [[1920. gads|1920. gada]] novembrim no [[Vladivostoka]]s ostas vairāk nekā 72 tūkstoši '''[[Čehoslovāku leģions|Čehoslovāku leģiona]]''' karavīru, kas bija karojuši [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], atgriezās Eiropā; kritušo karavīru skaits pārsniedza 4000? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|zemūdens peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija vienīgā reize, kad šāda veida disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu peldēšanas programmā? [[Attēls:Poku138.jpg|border|right|50px]] * ... pateicoties nogurušo zirgu pastāvīgai maiņai, pasta karietes jeb '''[[diližanss|diližansi]]''' <small>(attēlā atjaunota pasta kariete mūsdienās)</small> kļuva par populārāko [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] veidu Eiropā un 19. gadsimtā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... pārstāvot [[Krievija|Krieviju]] trīs olimpiskās medaļas ieguvusī [[riteņbraucēja]] '''[[Olga Zabeļinska]]''' 2018. gadā nomainīja sporta pilsonību uz [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]? * ... '''[[Kaukāza Albānija]]i''' nav ne ģeogrāfiskas, ne vēsturiskas saistības ar mūsdienu [[Albānija|Albāniju]] [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]? [[Attēls:Jacky Ickx Porträt Mille Miglia 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Beļģija]]s sacīkšu pilots '''[[Žakijs Ikss]]''' <small>(attēlā)</small> ir sešas reizes uzvarējis [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] (tolaik rekordists), uzvarējis astoņos ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, kā arī 1983. gada [[Dakaras rallijs|Dakaras rallijā]]? * ... [[latvieši|latviešu]] [[burātājs]], rakstnieks un dēkainis '''[[Freds Rebels]]''', īstajā vārdā Paulis Sproģis, bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē šķērsoja [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]] no [[Austrālija]]s līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''''[[Tele2 (Lietuva)|Tele2]]''''' ir [[Lietuva]]s lielākais mobilo sakaru operators pēc apgrozījuma un klientu skaita? [[Attēls:Siliņupe, Ieteka jūrā, Lapmežciema pagasts, Engures novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Siliņupe (upe)|Siliņupe]]''' <small>(attēlā ieteka jūrā)</small> sākotnēji bija [[Slocene|Slocenes upes]] notece uz jūru, iespējams, ka tā radusies jau 1667.—1668. gadā, kad pēc [[hercogs Jēkabs|hercoga Jēkaba]] rīkojuma Sloceni padziļināja un izmantoja kā kanālu starp [[Lielupe|Lielupi]] un jūru? * ... [[1836. gads|1836. gadā]] mērierīce [[līdzstrāva]]s mērīšanai ieguva nosaukumu '''[[galvanometrs]]''' no Luidži Galvani uzvārda? * ... '''[[2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskais festivāls|2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskajā festivālā]]''', kas notika [[Turcija]]s pilsētā [[Trabzona|Trabzonā]], 5 medaļas izcīnīja [[Latvija]]s jaunie sportisti? [[Attēls:Max Verstappen 2017 Malaysia 3.jpg|border|right|50px]] * ... par '''[[2021. gada F1 sezona]]s''' čempionu, izraujot uzvaru sezonas pēdējās sacīkstes pēdējā aplī, kļuva [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small>, kuram tas bija pirmais tituls karjerā, kļūstot arī par pirmo [[Nīderlande]]s pilotu, kurš kļuvis par [[F1 čempionu saraksts|Pirmās formulas pasaules čempionu]]? * ... 2019. gadā '''[[Valstu uzskaitījums pēc oglekļa dioksīda emisijas apjoma|lielākais oglekļa dioksīda emisijas apjoms pasaulē]]''' bija [[Ķīna]]i, apsteidzot divas sekojošās valstis — [[ASV]] un [[Indija|Indiju]] — kopā ņemtas? * ... komēdiju filmā '''"[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]"''' britu komiķis [[Saša Barons Koens]] bija gan filmas [[scenārists]], gan producents, gan arī filmas galvenās lomas, [[Borats Sagdijevs|Borata Sagdijeva]], atveidotājs? [[Attēls:Old Observatory, Tartu, April 2012.JPG|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[Tartu Universitātes Vecā observatorija|Tartu Universitātes Vecajā observatorijā]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs, bet astronomiskie pētījumi 1964. gadā tika pārcelti uz [[Tartu observatorija]]s jauno ēku Teraverē uz dienvidrietumiem no [[Tartu]]? * ... '''[[krustā sišana]]''' kā [[nāvessods|nāvessoda]] veids dažās pasaules daļās tika izmantota vēl divdesmitajā gadsimtā, bet teorētiski tā joprojām ir viens no soda veidiem [[Irānas Islāma Republika|Irānas Islāma Republikā]], kaut arī tā pielietošanas gadījumi nav zināmi? * ... [[Turcijas basketbola izlase]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] spēlētājs '''[[Čedi Osmans]]''' ir dzimis mūsdienu [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]], viņa tēvs ir [[turki|turks]], bet māte [[bošņaki|bošņaku]] izcelsmes; vēlāk saņēmis [[Turcija]]s pilsonību? [[Attēls:Pallastunturi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc teritorijas '''[[Lapzeme (reģions)|Lapzeme]]''' ir lielākais no [[Somijas reģioni]]em <small>(attēlā [[Pallasa-Illestunturi nacionālais parks|Pallasa-Illestunturi nacionālā parka]] ainava ziemā)</small>? * ... '''[[gagauzi Moldovā]]''' galvenokārt dzīvo valsts dienvidos, it īpaši [[Gagauzijas autonomā teritorija|Gagauzijas autonomajā teritorijā]], un sastāda ap 5% no [[Moldova]]s iedzīvotājiem? * ... [[Andoras futbola izlase]]s centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Ildefonss Lima]]''' ir aizvadījis visvairāk spēļu un guvis visvairāk vārtu savas valsts izlases sastāvā? [[Attēls:Alatskivi mõisa peahoone.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunija]]s austrumos, [[Tartu apriņķis|Tartu apriņķī]] esošā '''[[Alatskivi pils]]''' <small>(attēlā)</small> pēc [[nacionalizācija]]s [[1919. gads|1919. gadā]] dažādos laikos bijusi skola, kavalērijas barakas, kolhoza kantoris, kino, bibliotēka? * ... '''[[Vrangeļa sala (rezervāts)|Vrangeļa salas rezervāta]]''' teritorijā ir apzinātas 417 [[vaskulārie augi|vaskulāro augu]] sugas, no kurām 23 ir [[endēmisms|endēmas]]; augu daudzveidība vairāk nekā divas reizes pārsniedz vidējo sugu skaitu citās [[Arktika]]s salās? * ... '''[[skābēti kāposti]]''' ir izplatīti vairāku [[Austrumeiropa]]s un [[Centrāleiropa]]s valstu virtuvēs? [[Attēls:20140619Nuphar lutea2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[lēpes|lēpju ģints]]''' ir tuvu radnieciska [[ūdensrozes|ūdensrozēm]], bet redzami atšķiras no tām ar 4—6 daudz mazākām ziedlapiņām spilgti [[dzeltenā krāsa|dzeltenā krāsā]] <small>(attēlā [[dzeltenā lēpe]])</small>? * ... [[ciems]] [[Igaunija]]s galējos dienvidaustrumos, [[Krievija]]s pierobežā '''[[Sātse]]''' un apkārtējie ciemi ir ievērojami ar to, ka svarīgākais ceļš, kas to savieno ar pārējo Igauniju, iet caur [[Krievija]]s teritoriju, tā saukto [[Sātses zābaks|Sātses zābaku]]? * ... '''[[Kapernauma]]''' senajā [[Galileja|Galilejā]] [[Bībele|Bībelē]] ir minēta kā pilsēta, kurā savas kalpošanas laikā dzīvoja [[Jēzus Kristus|Jēzus]] un sludināja vietējā [[sinagoga|sinagogā]]? [[Attēls:Vrangel_FP.jpg|border|right|50px]] * ... pēc tam, kad 1829. gadā [[baltvāci|baltvācu]] izcelsmes [[Krievija]]s flotes virsnieks, [[polārpētnieks]] un [[ģeogrāfs]] '''[[Ferdinands Vrangelis]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par [[Krievijas Amerika]]s 6. gubernatoru, viņš amata laikā personīgi apsekoja visu [[Ziemeļamerika]]s piekrasti no [[Beringa šaurums|Beringa šauruma]] līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''[[Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir vienīgā valsts, kas nav uzvarējusi, bet ir ieguvusi četrus rezultātus labāko trijniekā? * ... mācību vadības platformā '''[[Uzdevumi.lv]]''' ir reģistrējušies vairāk kā 500 000 lietotāju? [[Attēls:Sørvágsvatn 4.jpg|border|right|50px]] * ... pēc platības lielākais ezers [[Fēru salas|Fēru salās]] '''[[Servosvatns]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas tuvu okeāna krastam, tomēr tā ūdenslīmenis ir apmēram 30 metrus [[virs jūras līmeņa]]? * ... senā [[Galileja]]s pilsēta mūsdienu [[Izraēla]]s teritorijā '''[[Magdala]]''', kas [[Bībele|Bībelē]] minēta kā [[Marija Magdalēna|Marijas Magdalēnas]] dzimtā pilsēta, kā tāda parādījusies tekstos, kas datēti ar [[6. gadsimts|6. gadsimtu]]? * ... '''[[Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skola]]''' vēsturiskajās [[7. Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulka]] [[kazarmas|kazarmās]] [[Alūksne|Alūksnē]] dibināta [[1992. gads Latvijā|1992. gada]] [[11. novembris|11. novembrī]] kā Mobilo strēlnieku bataljons, kas bija pirmā regulārā [[NBS|armijas]] vienība [[Latvija]]s austrumu daļā? [[Attēls:Chacha.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli [[gruzīni|gruzīnu]] [[stiprais spirtotais dzēriens]] '''[[čača]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai mājās gatavots dzēriens, bet mūsdienās to parasti ražo profesionāli destilētāji un lielākā daļa vīna darītavu, kas to iekļauj savu produktu klāstā? * ... 15 kuģus, kas izrādījās iestrēguši [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] no [[1967. gads|1967. gada]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]], nosauca par '''"[[Dzeltenā flote|Dzelteno floti]]"''' tuksneša smilšu dēļ, kas noklāja kuģus? * ... 104 kilometrus garā '''[[dzelzceļa līnija Viļņa—Kauņa]]''' ir visintensīvāk izmantotā [[dzelzceļa līnija]] [[Lietuva|Lietuvā]]? [[Attēls:Claire Foy in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... lielāko atpazīstamību britu aktrise '''[[Klēra Foja]]''' <small>(attēlā)</small> piesaistīja par [[Elizabete II Vindzora|karalienes Elizabetes II]] lomu ''[[Netflix]]'' seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"? * ... 70 metrus zem jūras līmeņa '''[[Eisturojas tunelis]]''' [[Fēru salas|Fēru salās]] sadalās vairākos virzienos, un šeit ir pasaulē pirmais izbūvētais zemūdens apļveida krustojums? * ... '''[[Slokas kaujas (1915)|1915. gada Slokas kaujas]]''' bija vienas no pirmajām [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] kaujām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pret [[Vācija]]s armijas uzbrukumu Rīgas frontē? [[Attēls:Container Ship 'Ever Given' stuck in the Suez Canal, Egypt - March 24th, 2021 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suecas kanāla sastrēgums (2021)|Suecas kanāla sastrēgums 2021. gadā]]''', kad [[konteinerkuģis]] ''Ever Given'' uzskrēja uz sēkļa un nobloķēja kuģu kustību [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] <small>(attēlā 24. martā)</small>, apturēja vairāk nekā 300 kuģu kustību, aizkavējot ikdienas preču piegādi klientiem visā pasaulē? * ... '''[[Liberlendas Brīvā Republika]]''' ir [[mikronācija]], kura pretendē uz neapdzīvotām zemēm [[Donava]]s labajā krastā pie [[Serbija]]s un [[Horvātija]]s robežas, teritorijā, kuru Horvātija atzīst par Serbijas daļu, bet Serbija to nav savā teritorijā iekļāvusi? * ... rakstnieku [[Rūta Skujiņa|Rūtas Skujiņas]] un [[Jūlijs Lācis|Jūlija Lāča]] ģimenē dzimusī [[rakstniece]] un valodniece '''[[Lalita Muižniece]]''' [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]] kopā ar māti un māsu devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], bet pēc tam izceļoja uz [[ASV]]? [[Attēls:Coat of arms of Iultinsky Raion of Chukotka.png|border|right|50px]] * ... pēc straujā iedzīvotāju skaita krituma 1990. gados, kad tika slēgtas polimetālu rūdu raktuves, [[Krievija]]s ziemeļaustrumos [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] esošo Misšmitas rajonu 2008. gadā apvienoja ar Iviltinas rajonu, izveidojot Austrumu rajonu, ko drīz pārdēvēja atpakaļ par '''[[Iviltinas rajons|Iviltinas rajonu]]''' <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small>? * ... '''[[Kirkjubeūras Sv. Olafa baznīca]]''' [[Streimoja]]s salā ir senākā baznīca [[Fēru salas|Fēru salās]] un līdz [[luterisms|luterisma]] ieviešanai [[Dānija|Dānijā]] [[1537. gads|1537. gadā]] kalpoja kā Fēru salu [[bīskaps|bīskapa]] rezidence? * ... 0,059 km<sup>2</sup> lielā neapdzīvotā saliņa '''[[Notamā]]''' [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda arhipelāgā]] uz rietumiem no [[Sāremā]] salas ir tālākais [[Igaunija]]s rietumu punkts? [[Attēls:Holly Hunter by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1993. gada drāmā "Klavieres" '''[[Hollija Hantere]]''' <small>(attēlā 2015. gadā)</small> saņēma [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]], [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] un [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākā aktrise? * ... 1992. gadā '''[[Ļubomirs Moravčiks]]''' tika atzīts par [[Čehoslovākija]]s gada futbolistu, bet 2001. gadā par [[Slovākija]]s gada futbolistu; kopā abās izlasēs viņš ir aizvadījis 80 spēles? * ... '''[[valsts akciju sabiedrība|valsts akciju sabiedrībās]]''' kapitāla daļu turētāja ir valsts? [[Attēls:Enniberg.1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vijoja|Vijojas salas]]''' ziemeļos atrodas 754 metrus augstais [[Fēru salas|Fēru salu]] tālākais ziemeļu punkts '''[[Ennibergas rags]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir viena no augstākajām jūras klintīm pasaulē? * ... '''[[agora]]''' bija tirgus laukums [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] pilsētās, un tā bija vieta pilsoņu sapulcēm? * ... [[krievi|krievu]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], kinoscenārists un TV raidījumu vadītājs '''[[Sergejs Bodrovs jaunākais]]''' gāja bojā ledus [[lavīna]]s nobrukumā Karmadonas aizā [[Ziemeļosetija-Alānija|Ziemeļosetijā-Alānijā]] kopā ar visu savu filmēšanas komandu un citiem tuvumā esošajiem — kopumā gāja bojā vismaz 125 cilvēki? [[Attēls:Tartu Raekoda 2012 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tartu rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir jau trešā ēka, kas uzcelta šajā vietā — celts pēc [[1775. gads|1775. gada]] Lielā Tartu ugunsgrēka, kas iznīcināja pilsētas centru? * ... 2019. gada 22. maijā [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] paziņoja ka Starptautiskās Boksa federācijas tiesības rīkot olimpisko turnīru ir anulētas, tādēļ '''[[Bokss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|boksa turnīru 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' organizēja īpaši izveidota grupa, kuru vadīja Starptautiskās Vingrošanas federācijas prezidents Morinari Vatanabe? * ... '''[[Longa šaurums]]''', kas atdala [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] no [[Āzija]]s kontinenta, ir nosaukts par godu amerikāņu [[vaļu mednieki|vaļu medniekam]] Tomasam Longam, kurš [[1867. gads|1867. gadā]] atkārtoti atklāja Vrangeļa salu, atzīmēja to kartē un nodēvēja to [[Ferdinands Vrangelis|Ferdinanda Vrangeļa]] vārdā? [[Attēls:07Epidaurus Theater06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Epidauras teātris]]''' <small>(attēlā)</small> ir vislabāk saglabājušais [[sengrieķi|sengrieķu]] [[teātris]], kas darbojas arī mūsdienās, un izceļas ar izcilu [[akustika|akustiku]] un estētiku? * ... pārsvarā [[čukči|čukču]] un [[eveni|evenu]] apdzīvotā '''[[Kepervēma]]s''' ciema [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]], pirmsākumi ir [[Austrumsibīrijas jūra]]s krastā, kur [[Raučua]]s upes deltā [[1932. gads|1932. gadā]] nodibināja Raučuas ciemu kā kolhoza ''Vperjod'' centru, taču [[1947. gads|1947. gadā]] ciemu pārcēla iekšzemē uz tagadējo vietu [[Malijaņuja]]s krastā? * ... [[Fēru salas|Fēru salu]] augstākā kalna 880 metrus augstā '''[[Sleataratindurs|Sleataratindura]]''' nosaukums nozīmē "Plakanā virsotne"? [[Attēls:Central Asian Yurt in Museum in Samarkand.jpg|border|right|50px]] * ... [[Centrālāzija]]s tautu pārvietojamo mitekli '''[[jurta|jurtu]]''' <small>(attēlā)</small> veido koka karkass un filca pārklājums? * ... Fēru arhipelāga lielākajā salā '''[[Streimoja|Streimojā]]''' dzīvo apmēram 45% no visiem [[Fēru salas|Fēru salu]] [[iedzīvotāji]]em? * ... [[Krievija]]s [[Arktika]]s [[Vrangeļa sala]]s augstāko virsotni precīzi uzmērīja [[1938. gads|1938. gadā]], nosakot tās augstumu {{nobr|1096 m}} un nodēvējot par godu padomju iekārtai — '''[[Sovetskaja]]'''? [[Attēls:Alexander Skarsgard (29485267411) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] aktiera '''[[Aleksandrs Skašgords|Aleksandra Skašgorda]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir aktieris [[Stellans Skašgords]], un viņa brāļi Gustavs, Bils un Valters arī ir [[aktieri]]? * ... '''[[Maniža]]''', kas ar dziesmu ''Russian Woman'' bija [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas pārstāve]] [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], ir [[tadžiki]]ete, dzimusi [[Dušanbe]] un kopā ar ģimeni dzimteni pametusi tur notiekošā pilsoņu kara dēļ? * ... '''[[odeons|odeona]]''' konstrukcija bija līdzīga [[sengrieķi|sengrieķu]] vai [[romieši|romiešu]] [[Teātris|teātru]] konstrukcijai, taču tas bija mazāks par teātriem, un labākai [[akustika]]i tam bija [[jumts]]? [[Attēls:Lítla Dímun, Faroe Islands.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luitla Duimuna]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc platības lielākā neapdzīvotā [[sala]] [[Fēru salas|Fēru salās]]? * ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-11]]''''' nogādāja apkalpi uz pasaulē pirmo orbitālo staciju ''[[Saljut-1]]'', taču atgriežoties uz Zemes, [[1971. gads kosmonautikā|1971. gada]] 29. jūnijā apkalpe gāja bojā, nolaižamajam aparātam priekšlaicīgi dehermetizējoties? * ... '''[[dendroloģija]]''' no [[botānika]]s atdalījusies sākot ar 16. gadsimta vidu, to sekmēja [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841751927).jpg|border|right|50px]] * ... partijas "[[Katram un katrai]]" valdes locekle [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Karina Sprūde]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš pārstāvējusi partijas "[[Saskaņa]]" un [[KPV LV]]? * ... '''[[Antīkā Argosa]]''' iekļāva sevī divus paugurus ([[Larisa (Argosa)|Larisa]] un Aspiss), kas pildīja [[akropole]]s funkcijas, bet pAti pilsēta atradās šo pauguru austrumu un dienvidaustrumu nogāzē? * ... mazapdzīvotā '''[[Stjuarta sala]]''' jeb Rakiura, kas atrodas 30 km uz dienvidiem no [[Dienvidsala]]s, ir trešā lielākā [[Jaunzēlande]]i piederošā [[sala]]? [[Attēls:Maroochydore, Queensland 1.jpg|border|right|50px]] * ... attīstība [[Austrālija]]s [[Kvīnslendas štats|Kvīnslendas štata]] pilsētā '''[[Sanšainkosta|Sanšainkostā]]''' <small>(attēlā)</small> notika lēni, līdz [[tūrisms]] kļuva par nozīmīgu saimniecības nozari; mūsdienās gada laikā pilsētu apmeklē vairāk nekā 3,2 miljoni tūristu? * ... [[Sudeti|Sudetu]] kalnu sistēmas [[Krkonoše]]s kalnos [[Čehija|Čehijā]] atrodas '''[[Krkonošes nacionālais parks]]''', bet otrpus robežai [[Polija|Polijā]] — [[Karkonošu nacionālais parks]]? * ... sauszemes ceļu uz '''[[Omolona (ciems)|Omolonas]]''' ciemu [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] [[Biļibinas rajons|Biļibinas rajonā]] nav, ciema apgāde notiek ar [[aviācija]]s palīdzību vai navigācijas periodā pa upi — pie ciema beidzas [[Omolonas upe]]s kuģojamais posms? [[Attēls:Argos08.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Argosas teātris]]''' <small>(attēlā)</small>, kas 320. gadā pr.Kr. uzcelts [[Larisa (Argosa)|Larisas]] pakājē, bija viens no ievērojamākajiem teātriem [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un ietilpības ziņā pārspēja citus [[Teātris|teātrus]]? * ... '''[[Baltkrievija 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievijai bija plānots piedalīties 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Nīderlande|Nīderlandē]], taču valsts dalība konkursā tika noraidīta "acīmredzamā politiskā zemteksta" dēļ, ar otro reizi to diskvalificējot no konkursa? * ... tradicionāla [[gruzīni|gruzīnu]] '''[[tkemali]]''' mērce tiek gatavota pamatā no aličām, dažkārt arī no citām plūmju šķirnēm; bez plūmēm tiek izmantotas šādas sastāvdaļas: [[Ķiploks|ķiploki]], [[paleju mētra]], [[Kumīns|ķimenes]], [[koriandrs]], [[dilles]], [[čili pipari]] un [[sāls]]? [[Attēls:Tongariro Northern Circuit, New Zealand (5).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Ruapehu]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākais aktīvais [[vulkāns]] [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], tā augstums ir 2797 metri? * ... 2009. gadā [[Azerbaidžāna]]s valdība memoriālu '''[[26 Baku komisāri]]em''' likvidēja, un mūsdienu Azerbaidžānas vēsturnieku skatījums uz Baku komisāru darbību ir negatīvs, tos uzskata par [[armēņi|armēņu]] nacionālistu sazvērestību pret [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika|Azerbaidžānas Demokrātisko Republiku]]? * ... '''[[Salangas tunelis]]''', kas savieno [[Afganistāna]]s ziemeļu daļu ar [[Kabula|Kabulu]] tika uzcelts ar [[PSRS]] palīdzību un ir vienīgā iespēja ar autotransportu šķērsot [[Hindukušs|Hindukušu]] ziemas apstākļos? [[Attēls:Таллинн. 3.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tallinas līcis]]''' <small>(attēlā skats uz līci no [[Tallina]]s vecpilsētas)</small> ir dziļākais [[Igaunija]]s [[līcis]], kas sasniedz pat 100 metru dziļumu? * ... senatnē pie '''[[Murgapa]]s''' iekšējās [[upes delta|deltas]] mūsdienu [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] atradās [[Merva]]s pilsēta? * ... '''[[Līdumu kanāls]]''' tika izrakts [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]], veidojot Olaines purvā [[Uzvaras līdums|Uzvaras līduma]] viensētu kompleksu; nelielā apkaimes krituma dēļ arī [[Misa (upe)|Misa]], kurā tas ietek, lejpus kanāla tika regulēta? [[Attēls:Bilibino 2016-04 3.JPG|border|right|50px]] * ... pēc lielākās daļas kalnrūpniecības uzņēmumu slēgšanas [[Krievijas Federācija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] pilsētā '''[[Biļibina|Biļibinā]]''' <small>(attēlā)</small> darbojas daži privātie [[zelts|zelta]] ieguves arteļi, bet pilsētas iedzīvotāju skaits [[kalnrūpniecība]]s nerentabilitātes dēļ kopš 1989. gada samazinājies gandrīz trīs reizes, līdzīgi strauji samazinājies arī visa '''[[Biļibinas rajons|Biļibinas rajona]]''' iedzīvotāju skaits? * ... pēc spiega [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] tēla atveidošanas filmās "[[Dzīvās ugunis]]" un "[[Tiesības nogalināt]]" '''[[Timotijs Daltons|Timotijam Daltonam]]''' piedāvāja spēlēt Bondu arī 1995. gada filmā "[[Zeltacs]]", taču viņš atteicās, un šo lomu ieguva [[Pīrss Brosnans]]? * ... celtniecībā esošais '''[[Peļešacas tilts]]''' [[Horvātija]]s dienvidos savienos [[Peļešacas pussala|Peļešacas pussalu]] un [[Dubrovnika]]s pilsētu ar valsts pārējo daļu bez [[Bosnija-Hercegovina|Bosnijas-Hercegovinas]] teritorijas šķērsošanas? [[Attēls:Lactarius scrobiculatus T66.jpg|border|right|50px]] * ... [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] parasti '''[[eglene]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par neēdamu vai [[indīgās sēnes|indīgu sēni]], taču ziemeļu un dienvidu Eiropā tiek [[ēdamās sēnes|lietota pārtikā]] pēc novārīšanas, tāpat kā ēdamu un pārtikai ieteicamu to atzīmē [[ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija]]? * ... no 1995. gada '''[[graciozais vārpstiņgliemezis]]''' ir ierakstīts [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas sarkanajā grāmatā]] kā 3. kategorijas aizsargājamā suga? * ... teritoriju, kas mūsdienās ir '''[[Ķenguru sala]]''', sākotnēji apdzīvoja [[Austrālijas aborigēni]], bet pirms vairākiem tūkstošiem gadu, kad jūras līmeņa celšanās dēļ sala atdalījās no kontinenta, viņi to pameta? [[Attēls:JoePesci-2009.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džo Peši]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī mūziķis, viņš ir ierakstījis trīs [[mūzikas albums|studijas albumus]]? * ... par '''[[Vikipēdija baltkrievu valodā|Vikipēdijas baltkrievu valodas]]''' versijas pirmsākumu var uzskatīt 2004. gadu, taču pēc tam divarpus gadus pastāvēja lietotāju domstarpības, iekšējie konflikti un labojumu kari par [[baltkrievu valoda]]s rakstību, kas 2007. gadā beidzās ar visu līdz tam brīdim izveidoto rakstu pārcelšanu uz Vikipēdiju klasiskajā baltkrievu valodā? * ... [[Eritreja]]s izcelsmes [[itāļi|itāļu]] dziedātāja '''[[Senita]]''' ir divreiz pārstāvējusi [[Sanmarīno]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? [[Attēls:Chaun gerb.png|border|right|50px]] * ... no 1989. līdz 2002. gadam iedzīvotāju skaits '''[[Čaunas rajons|Čaunas rajonā]]''' [[Krievija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small> samazinājās no 32 tūkstošiem līdz nepilniem 7 tūkstošiem, tika likvidēti (pamesti) visi kalnrūpniecības ciemati? * ... '''[[Bārle-Nasava|Bārles-Nasavas]]''' pilsētā un pašvaldībā [[Nīderlande]]s dienvidos, [[Ziemeļbrabantes province|Ziemeļbrabantes provincē]], atrodas sarežģīta robeža ar [[Beļģija]]s komūnu Bārli-Hertogu: Bārle-Hertoga sastāv no 26 atsevišķiem zemes gabaliem, 22 no 26 zemes gabaliem atrodas Nīderlandes teritorijā, veidojot anklāvus, savukārt lielākajā Beļģijas anklāvā atrodas seši 6 Nīderlandes anklāvi, kā arī viens atrodas otrajā lielākajā Beļģijas anklāvā? * ... viduslaiku pilsētai Horasānā '''[[Marverrūda]]i''' domājams, gāja secen izpostīšana, kādu atnesa [[mongoļi]] [[Marvalsahidžana|Marvalsahidžanā]], taču šī vieta pārvērtās drupās [[Timurīdi|Timurīdu]] valdīšanas laikā 14. gadsimtā, kad tā tika pamesta? [[Attēls:Viggo Mortensen A (2020).jpg|border|right|50px]] * ... starptautisku atpazīstamību amerikāņu aktieris '''[[Vigo Mortensens]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva par Aragona lomas atveidošanu triloģijā "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]"? * ... '''[[Ļubļinas trīsstūris]]''' — sadarbības platforma starp [[Lietuva|Lietuvu]], [[Polija|Poliju]] un [[Ukraina|Ukrainu]] ar mērķi atbalstīt Ukrainas integrāciju [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] — tika izveidots [[Ļubļina|Ļubļinā]] kā atsauce uz viduslaiku [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūniju]], kas izveidoja [[Polijas un Lietuvas kopvalsts|Polijas un Lietuvas kopvalsti]]? * ... pavārs un televīzijas pavārraidījumu vadītājs '''[[Lauris Aleksejevs]]''' ir mācījies [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa mūzikas skolā]] [[kordiriģēšana|kordiriģēšanu]]? [[Attēls:2019 Rui Hachimura dribble (48824158846) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] ar 9. numuru izraudzītais '''[[Rui Hačimura]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par otro NBA draftā izvēlēto [[Japāna]]s [[basketbolists|basketbolistu]] pēc 2,34 m garā Jasutakas Okajamas, ko draftēja 1981. gadā? * ... [[Latvija|Latvijā]] nebija izveidojusies sava '''[[imažinisms|imažinisma]]''' kustība, taču [[Aleksandrs Čaks|Aleksandra Čaka]] dzeja, sevišķi agrīnā, ar tās pilsētas tēliem, salīdzinājumiem un [[epiteti]]em arī ir pieskaitāma pie imažinisma? * ... laika gaitā ir bijuši vairāki mēģinājumi apstrīdēt '''[[Pirmais termodinamikas likums|pirmo termodinamikas likumu]]''' un līdz ar to [[Enerģijas nezūdamības likums|enerģijas nezūdamības likumu]], tomēr neviens no tiem nav izdevies? [[Attēls:2019-01-31 Maui Jetty, Coral Coast, Viti Levu, Fiji.jpg|border|right|50px]] * ... [[Fidži]] arhipelāga lielākā sala '''[[Viti Levu]]''' <small>(attēlā)</small> ir apdzīvota senāk nekā [[Vanua Levu]]? * ... [[Norvēģija]]s [[distanču slēpotāja]]s '''[[Tīrila Venga|Tīrilas Vengas]]''' dvīņumāsa Lota Venga arī ir distanču slēpotāja, bet titulētā slēpotāja [[Heidi Venga]] ir viņu trešās pakāpes māsīca? * ... 1964. gada Džeimsa Bonda filmu sērijas trešā filma '''"[[Zelta pirksts]]"''' (''Goldfinger'') ir pirmā filma, kurā [[Džeimss Bonds]] brauc ar sev tipisko, daudzām funkcijām pilno ''[[Aston Martin]] DB5''? [[Attēls:Defense Secretary Lloyd J. Austin III (50885754687).jpg|border|right|50px]] * ... 28. [[ASV aizsardzības sekretārs]] '''[[Loids Ostins]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[afroamerikānis]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, kurš atrodas šajā amatā? * ... [[vieglatlēte]] '''[[Rūta Kate Lasmane]]''', kas ir olimpiskā čempiona [[3x3 basketbols|3x3 basketbolā]] [[Kārlis Lasmanis|Kārļa Lasmaņa]] māsa, 2021. gada [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionātā laboja [[Gundega Sproģe|Gundegas Sproģes]] 1999. gada [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] telpās? * ... saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais režisors"]] par 2020. gada filmu "[[Klejotāju zeme]]" ķīniešu režisore '''[[Hloja Žao]]''' kļuva par tikai otro sievieti, kas saņēmusi Kinoakadēmijas balvu kā labākā režisore pēc [[Ketrina Bigelova|Ketrinas Bigelovas]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056573174).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāts '''[[Ilmārs Dūrītis]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[veterinārmedicīna]]s [[zinātņu doktors]]? * ... [[Somija]]s [[distanču slēpotāja]] '''[[Johanna Matintalo]]''' augstā līmenī ir nodarbojusies arī ar [[vieglatlētika|vieglatlētiku]] — vidējo distanču skriešanu: piedalījusies Pasaules jauniešu un junioru čempionātos vieglatlētikā, kā arī 2013. gadā kļuvusi par Somijas čempioni [[800 m]] distancē? * ... [[aktrise]], [[rakstniece]], [[filantrope]] un bijusī [[modele]] '''[[Izabella Roselīni]]''' ir [[zviedri|zviedru]] aktrises [[Ingrīda Bergmane|Ingrīdas Bergmanes]] un [[itāļi|itāļu]] kinorežisora Roberto Roselīni meita? [[Attēls:Vienibas laukums (Cēsis).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[1951. gads Latvijā|1951. gada]] martā [[Uzvaras piemineklis Cēsīs|Uzvaras piemineklis]] [[Cēsis|Cēsīs]] tika uzspridzināts, un tā vietā [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]] uzstādīja [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] tēlu (autors [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārlis Jansons]]), bet '''[[Vienības laukums (Cēsis)|Vienības laukumu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pārdēvēja par Ļeņina laukumu? * ... '''"[[Dzīvās ugunis]]"''' ir pirmā filma, kur [[MI6]] aģentu [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] atveidoja britu aktieris [[Timotijs Daltons]]? * ... par '''[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona]]s''' čempioniem kļuva [[FK RFS]], kam tas bija pirmais tituls vēsturē, bet sudrabu izcīnīja [[Valmiera FC]], kurai tas arī bija labākais panākums vēsturē? [[Attēls:Gent Gravensteen R01.jpg|border|right|50px]] * ... pils [[Gente|Gentē]], kas no 1180. līdz 1353. gadam bija [[Flandrija]]s grāfu rezidence, vēlākajos laikos kalpoja kā tiesas nams, cietums, naudas kaltuve un rūpnīca, bet mūsdienās '''[[Flandrijas grāfu pils|Flandrijas grāfu pilī]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs? * ... '''[[ASV Libertāriešu partija|Libertāriešu partija]]''' ir trešā lielākā [[politiskā partija]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Gvatemalas futbola izlase]]''' ne reizi nav kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausam]], toties trīs reizes ir piedalījusies [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841652807).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Evija Papule]]''' <small>(attēlā)</small> pirms pievērsās [[politika]]i ilgstoši strādājusi [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijā]], bijusi [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāra]] vietniece? * ... '''[[lielgaballaiva]]s''' visvairāk izmantoja 19. gadsimtā kā piekrastes vai upju flotiles; [[kara flote]]s, kurām trūka lielo karakuģu, tās ar dažādiem rezultātiem izmantoja arī jūras kaujās? * ... laikā, kad no 1910. līdz 1945. gadam '''[[Koreja Japānas varā|Koreja atradās Japānas impērijas varā]]''', pret vietējiem iedzīvotājiem tika vērsta diskriminācija un veikta japanizācija? [[Attēls:John Malkovich at a screening of "Casanova Variations" in January 2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Malkovičs]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[aktieris]], [[kinorežisors]] un [[kinoproducents]], bet arī [[mode]]s dizaineris? * ... '''[[Burgasas līcis]]''' ir vistālāk uz rietumiem novietotā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] daļa? * ... 2020. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] drāmas filma '''"[[Klejotāju zeme]]"''' (''Nomadland'') tika nominēta [[93. Kinoakadēmijas balva]]i sešās kategorijās, no kurām ieguva balvas "Labākā filma", "Labākais režisors" ([[Hloja Žao]]) un "Labākā aktrise galvenajā lomā" ([[Frānsisa Makdormanda]])? [[Attēls:Ahosuolaheinä (Rumex acetosella).jpg|border|right|50px]] * ... visā [[Latvija]]s teritorijā savvaļā ir sastopama '''[[mazā skābene]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras lapas ir ēdamas un var tikt izmantotas [[kulinārija|kulinārijā]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] pilsētas daļa '''[[Cīrulīši (Cēsis)|Cīrulīši]]''' ir nozīmīgs kūrorts jau no 20. gadsimta 30. gadiem? * ... savulaik tika uzskatīts, ka '''[[ņencu valoda]]i''' ir divi [[dialekts|dialekti]] — tundras ņencu dialekts, kurā runā lielākā daļa [[ņenci|ņencu]], un meža ņencu dialekts, kas mūsdienās tiek uzskatīts par atsevišķu [[valoda|valodu]] — tajā runā ap 1000 cilvēku galvenokārt [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomā apvidus]] [[taigas zona|taigas zonā]]? [[Attēls:Deni Avdija 1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēla]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Deni Avdija]]m''' <small>(attēlā)</small> ir Izraēlas un [[Serbija]]s pilsonība, jo viņa tēvs Zufers Avdija bija profesionāls basketbolists, dzimis [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] [[Kosova]]s musulmaņu kopienā, bet lielāko karjeras daļu spēlējis Izraēlas klubos? * ... 1993. gadā '''[[Nūkas katedrāle]]''' ieguva [[katedrāle]]s statusu, un 1994. gadā [[Grenlande|Grenlandē]] pēc 616 gadu pārtraukuma tika iecelts [[bīskaps]] (līdz [[1378. gads|1378. gadam]] Grenlandes bīskapi rezidēja [[Gardara|Gardarā]])? * ... '''[[Miķelis Fišers (mākslinieks)|Miķelis Fišers]]''', kurš tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu [[Latvija]]s mākslas spilgtākajām un neordinārākajām personībām, bija Latvijas paviljona veidotājs 57. [[Venēcijas mākslas biennāle|Venēcijas mākslas biennālē]]? [[Attēls:Rovaniemi pajakyla 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemassvētku vecīša ciems]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas uz Ziemeļu [[polārais loks|polārā loka]], 8 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Rovaniemi]] centra [[Somija|Somijā]], [[Lapzeme (Somija)|Lapzemē]]; līdzās atrodas arī '''[[Santa Klausa parks]]'''? * ... '''[[Ajona]]s''' salas [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļaustrumos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] nosaukums ir cēlies no [[čukču valoda]]s vārda ''эйу'' — ‘atdzīvināt’ — ‘vieta, kur atspirgst [[ziemeļbrieži|briežu]] ganāmpulki’? * ... '''[[zigomicētes]]''' ir bijusi [[sēnes|sēņu]] [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] klase, kuras bijušās [[suga]]s ir iekļautas divos dažādu apakšvalstu nodalījumos ''Mucoromycota'' un ''Zoopagomycota''? [[Attēls:Hvalsey Church.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Valsajas baznīca|Valsajas baznīcā]]''' <small>(attēlā drupas mūsdienās)</small> [[1408. gads|1408. gadā]] notika kāzas, kas ir pēdējais dokumentētais notikums [[Grenlande]]s [[vikingi|vikingu]] vēsturē, pirms 15. gadsimta vidū neskaidru iemeslu dēļ vikingu apmetnes Grenlandē iznīka? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] visu kalumu medaļas izcīnījusī [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] [[distanču slēpotāja]] '''[[Natālija Ņeprjajeva]]''' 2021.—2022. gada sezonā kļuva arī par [[Pasaules kauss distanču slēpošanā|Pasaules kausa]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... [[Senā Roma|romiešu]] [[Norika]]s provinces centrs '''[[Viruna]]''', kuras drupas saglabājušās [[Austrija]]s dienvidos, [[Karintija|Karintijā]] pie [[Klāgenfurte]]s, tika pamesta [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] laikā? [[Attēls:Even women.jpg|border|right|50px]] * ... pavisam [[Sahas Republika|Sahas Republikā]] dažādos ulusos pastāv 20 nacionālo '''[[eveni|evenu]]''' <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> naslegu (pagastu), vairāki kopīgi ar [[evenki]]em un '''[[jukagiri]]em'''? * ... [[Samanta Tīna]] ar dziesmu '''''[[The Moon Is Rising]]''''' [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]] savā pusfinālā dziesma ieguva 17., pēdējo, vietu, nekvalificējoties finālam? * ... [[Latvijas PSR]] radošo savienību [[laikraksts|laikraksta]] '''"[[Literatūra un Māksla]]"''' pirmais galvenais redaktors no tā izveidošanas [[1945. gads Latvijā|1945. gadā]] bija dzejnieks [[Valdis Lukss]]? [[Attēls:Sorghum bicolor03.jpg|border|right|50px]] * ... pārtikā plaši lietotās [[Graudzāļu dzimta|graudzāles]] '''[[parastais sorgo|parastā sorgo]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsmes vieta ir [[Āfrika]], un tā ir mākslīgas kultivācijas rezultātā veidojusies [[suga]]? * ... '''[[Bratalida|Bratalaidā]]''' — vikinga [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] mājvietā [[Grenlande]]s galējos dienvidos — viņa pēcteči dzīvoja līdz [[15. gadsimts|15. gadsimta]] vidum, līdz neskaidru iemeslu dēļ iznīka? * ... '''[[Pihtsuskengess]]''' [[Somija]]s galējos ziemeļos ir lielākais [[ūdenskritums]] valstī? [[Attēls:Großglockner_vom_Fuscherkarkopf.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Grosglokners]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākais kalns [[Austrija|Austrijā]] un augstākā [[Alpi|Alpu]] virsotne uz austrumiem no [[Brennera pāreja]]s? * ... '''[[Medvežju salas]]''' [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] ir [[polārlāči|polārlāču]] ievērojamākā vairošanās vieta reģionā starp [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] un [[Taimira|Taimiru]]? * ... '''[[Ilze Jākobsone]]''' kļuva par pirmo [[Latvija]]s [[basketboliste|basketbolisti]], kas pārstāvējusi komandu [[Meksika]]s līgā, 2022. gada pavasarī noslēdzot līgumu ar [[Agvaskaljentesa]]s klubu "Panteras"? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841693537).jpg|border|right|50px]] * ... pirms kļūšanas par [[13. Saeima]]s deputātu '''[[Juris Rancāns]]''' <small>(attēlā)</small> bija vecākais izmeklētājs [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienestā]]? * ... '''[[Jakobshavnas šļūdonis|Jakobshavnas šļūdoņa]]''' baseins aptver 6,5% no [[Grenlande]]s [[ledus vairogs|ledus vairoga]] teritorijas un caur [[Ilulisatas ledus fjords|Ilulisatas ledus fjordu]] tas rada apmēram 10% no visiem Grenlandes [[aisbergi]]em? * ... '''[[Ivalo lidosta]]''' ir vistālāk uz ziemeļiem novietotā [[lidosta]] [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? [[Attēls:Murtal_Tamsweg_20132.jpg|border|right|50px]] * ... lejtecē '''[[Mūra (upe)|Mūra]]''' <small>(attēlā)</small> veido [[Austrija]]s—[[Slovēnija]]s, vēlāk Slovēnijas—[[Horvātija]]s, bet pašā lejtecē Horvātijas—[[Ungārija]]s robežu? * ... '''[[Birranga]]''' [[Taimiras pussala]]s vidienē [[Krievijas Federācija]]s ziemeļos tiek uzskatīta par vistālāk ziemeļos esošo kontinentālo [[kalnu sistēma|kalnu sistēmu]]? * ... populārais [[hokejs|hokeja]] komentētājs un sporta [[žurnālists]] '''[[Mariss Andersons]]''' aktīvi darbojies arī [[politika|politikā]], viņš bija [[5. Saeima|5.]] un [[7. Saeima]]s deputāts, pārstāvot partiju "[[Latvijas Ceļš]]"? [[Attēls:GunnbjornFromAboveABC.jpg|border|right|50px]] * ... 3694 metrus augsts [[fjelds]] un nunataks [[Grenlande]]s austrumos, '''[[Votkinsa kalni|Votkinsa kalnos]]''', '''[[Gunnbjerna fjelds]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā virsotne [[Grenlande|Grenlandē]] un [[Dānija|Dānijas karalistē]], kā arī augstākā virsotne uz ziemeļiem no [[Ziemeļu polārais loks|polārā loka]]? * ... '''[[Pasvīkelva]]''' jeb Pātsjoki, kas novada [[Inari ezers|Inari ezera]] ūdeņus uz [[Barenca jūra|Barenca jūru]], gandrīz visā tecējumā veido [[Krievija]]s—[[Norvēģija]]s robežu? * ... '''[[Jaunturku revolūcija]]''' [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] [[1908. gads|1908. gadā]] noveda pie [[1876. gads|1876. gada]] konstitūcijas atjaunošanas un [[Osmaņu impērijas otrās konstitūcijas laikmets|Otrā konstitucionālā laikmeta]]? [[Attēls:Ghiacciaiorhone.jpg|border|right|50px]] * ... lai nezaudētu ienākumus no [[tūrisms|tūrisma]], vasaras sezonā daļa no '''[[Ronas ledājs|Ronas ledāja]]''' [[Šveice]]s [[Alpi|Alpos]] <small>(attēlā)</small> mēles tiek apklāta, lai bremzētu ledus kušanu? * ... '''[[Angļu-krievu līgums (1907)|1907. gada Angļu-krievu līgums]]''' atrunāja abu pušu intereses [[Persija|Persijā]], [[Afganistāna|Afganistānā]] un [[Tibeta|Tibetā]], samazinot "[[Lielā spēle|Lielās spēles]]" izraisīto spriedzi? * ... pēc ''[[Mars Global Surveyor]]'' datiem tika konstatēts, ka '''[[Lielais Sirts]]''' uz [[Marss (planēta)|Marsa]] ir [[vulkāns|vairogvulkāns]] ar zemu reljefu, lai gan agrāk tas tika uzskatīts par [[Līdzenums|līdzenumu]]? [[Attēls:Tornionjoki Kukkolankoski Vastarannalla Ruotsi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc lielākās pietekas '''[[Muonioelvena]]s''', kura visā tecējumā veido [[Zviedrija]]s un [[Somija]]s valsts robežu, ieteces, lejtecē arī '''[[Tornelvena]]''' <small>(attēlā krāces pie Tornio)</small> veido abu valstu robežu? * ... [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts '''[[Morisa Džesepa rags]]''' atrodas 712 kilometrus no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]]? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte "[[Kustība Par!|Par!]]/[[Progresīvie]]" frakcijā '''[[Alija Turlaja]]''' ir viena no Rīgas Apkaimju alianses idejas autorēm un dibinātājām? [[Attēls:Matsalu laht.JPG|border|right|50px]] * ... tā kā '''[[Matsalu līcis]]''' [[Igaunija]]s rietumos <small>(attēlā)</small> ir ievērojama migrējošo putnu uzturēšanās vieta, ap līci izveidots [[Matsalu nacionālais parks]]? * ... no apmēram 2 miljoniem '''[[kabardieši|kabardiešu]]''' aptuveni 1,1 miljons dzīvo [[Turcija|Turcijā]] bet 516 tūkstoši [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]], galvenokārt [[Kabardas-Balkārijas Republika|Kabardas-Balkārijas Republikā]]? * ... [[1886. gads|1886. gadā]] '''[[Rišonlecijona|Rišonlecijonā]]''' (tulkojumā "Pirmais Ciānai" — viena no pirmajām mūsu laiku [[ebreji|ebreju]] apmetnēm [[Palestīna]]s teritorijā) bija ap 300 iedzīvotāju, pilsētā tika nodibināta pirmā skola Palestīnā pēc vairāk nekā tūkstoš gadu pārtraukuma ar apmācību [[ivrits|ivritā]]? [[Attēls:Melville-bay-hunting-boat.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grenlande]]s ziemeļrietumu piekrastē, [[Bafina jūra|Bafina jūrā]] esošais '''[[Melvila līcis]]''' <small>(attēlā)</small> parasti atbrīvojas no [[ledus]] tikai augusta vidū, bet aizsalst — septembra beigās? * ... '''[[anālā spura]]''' vairumam [[zivis|zivju]] tiek izmantota peldējuma stabilizēšanai, darbojoties kā kuģa ķīlis? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. septembrī, kad [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] [[Aloizs Vaznis]] pārņēma [[Latvijas PSR]] iekšlietu ministra '''[[Bruno Šteinbriks|Bruno Šteinbrika]]''' funkcijas, viņš bija spiests atkāpties no amata, lai gan iepriekš bija solījis, ka neaizies, iekams viņu neatcels [[Padomju Savienība|PSRS]] iekšlietu ministrs? [[Attēls:Paisaje de la Comarca.jpg|border|right|50px]] * ... [[Pīters Džeksons|Pītera Džeksona]] filmu sērijās "Hobits" un "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]" kā [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Dž. R. R. Tolkīna]] izdomātā '''[[Daliena]]''' jeb Šīra tika uzņemta lauku ainava zemnieku saimniecībā netālu no Matamatas [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], kur uzcēla [[hobiti|hobitu]] alu mājokļus un kas tādēļ kļuva par tūristu iecienītu galamērķi <small>(attēlā)</small>? * ... lielāko daļu '''[[Nogaju stepe]]s''' [[Krievijas Federācija]]s [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāza reģionā]], starp [[Tereka]]s un Kumas upēm, tradicionāli izmanto kā ziemas ganības [[aitas|aitām]], taču pārmērīgās ganīšanas dēļ stepes [[augsne]] ir noplicināta, un to apdraud [[pārtuksnešošanās]]? * ... no visām '''[[Kaukāza valodas|Kaukāza valodām]]''' mazāk nekā 30 ir sava [[rakstība]]? [[Attēls:Disko-bay-icebergs.jpg|border|right|50px]] * ... eiropieši ieradās '''[[Disko līcis|Disko līcī]]''' <small>(attēlā)</small> jau [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] laikā [[10. gadsimts|10. gadsimtā]] nodibinot [[vikingi|vikingu]] apmetnes [[Grenlande]]s rietumos? * ... dažādas [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] grupas nosaukumu "Redskins" uzskatīja par nievājošu un aizskarošu, tādēļ [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] klubs tika pārsaukts, un [[2022. gads sportā|2022. gadā]] tas ieguva '''[[Vašingtonas "Commanders"]]''' nosaukumu? * ... cauri nelielo '''[[Kataja]]s''' jeb Inakari saliņu [[Baltijas jūra]]s [[Botnijas līcis|Botnijas līča]] ziemeļos iet [[Zviedrija]]s—[[Somija]]s robeža, kas tika novilkta [[1809. gads|1809. gadā]], kad salas vietā bija divas atsevišķas saliņas, taču kopš tā laika teritorijas izostāzijas dēļ saliņas ir saplūdušas vienā? [[Attēls:Evening shadows on tundra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mežatundra]]s''' ainavām <small>(attēlā [[Kanāda|Kanādā]])</small> raksturīga nenoteikta robeža, mežatundra stiepjas 30—300 km platā joslā [[Eirāzija]]s un [[Ziemeļamerika]]s ziemeļos? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] bronzas medaļas ieguvēja [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu stafete|biatlona stafetē stafetē]] [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] komandā '''[[Saīds Karimulla Halili|Saīda Karimullas Halili]]''' tēvs [[1993. gads|1993. gadā]] pārcēlās no [[Afganistāna]]s uz [[Krievija|Krieviju]], lai studētu? * ... '''[[sānu līnija]]''' ir visām [[zivis|zivīm]] raksturīgs [[maņu orgāns]], kas uztver ūdens svārstību stiprumu un virzienu, palīdzot orientēties vidē un pamanīt ienaidnieku tuvumu? [[Attēls:Uummannaq-fjord-central.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ūmannakas fjords]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra lielākā [[Grenlande]]s [[fjords|fjordu]] sistēma aiz [[Skorsbija līcis|Skorsbija līča]]? * ... '''[[Halti]]''' kalna nogāzē uz [[Norvēģija]]s un [[Somija]]s robežas atrodas Somijas teritorijas augstākais punkts, taču Somijas augstākā kalnu virsotne ir netālu esošā '''[[Ridničohka]]'''? * ... [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] esošie '''[[Mārtiņa kapi]]''' tika ierīkoti [[1773. gads|1773. gadā]] (sākotnēji saukti arī par [[Āgenskalns|Āgenskalna]] kapiem), un tādējādie tie ir vieni no vecākajiem kapiem [[Rīga|Rīgā]]? [[Attēls:Barb gonio 080526 9681 ltn Pv.jpg|border|right|50px]] * ... [[zivis|zivju]] '''[[vēdera spuras|vēdera spuru pāris]]''' <small>(attēlā)</small> morfoloģiski atbilst citu [[mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] aizmugurējām ekstremitātēm, tāpat kā [[krūšu spuras]] vai priekšējais spuru pāris atbilst priekšējām ekstremitātēm? * ... '''[[Bulunas uluss|Bulunas ulusā]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļos ir aptuveni 8500 iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā puse dzīvo ulusa centrā [[Tiksi]] pilsētciematā? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju bērnu rakstnieks '''[[Jānis Larri]]''' ir pazīstams ar 1937. gada grāmatu bērniem "Karika un Vaļas neparastie piedzīvojumi", kura sarakstīta, lai jaunākās paaudzes vidū izplatītu zināšanas par [[entomoloģija|entomoloģiju]] un rosinātu interesi par šo zinātni; šajā fantastiskajā stāstā, kas guva milzīgus panākumus un tika vairākkārt izdots, samazināti bērni profesora pavadībā ceļo pa [[kukaiņi|kukaiņu]] pasauli? [[Attēls:Rigoberta Menchu 2009 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... [[Gvatemala]]s [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Rigoverta Menču]]''' <small>(attēlā)</small> [[1992. gads|1992. gadā]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] “par viņas darbu sociālajā taisnīgumā un etnokultūras izlīgumā, kas balstās uz [[Amerikas pamatiedzīvotāji|pamatiedzīvotāju]] tiesībām”? * ... '''[[2021. gada Pasaules U-19 čempionāts basketbolā]]''' notika no 3. jūlija līdz 11. jūlijam [[Rīga|Rīgā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]], un šī bija otrā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] notika šāda līmeņa turnīrs? * ... 2020. gada decembrī [[Saulkrastu novads (2009—2021)|Saulkrastu novada]] dome nolēma apvienot '''[[Saulkrastu vidusskola|Saulkrastu vidusskolu]]''' un Zvejniekciema vidusskolu, izveidojot Vidzemes jūrmalas vidusskolu, taču arī pēc apvienošanas mācības plānoja turpināt abu skolu ēkās? [[Attēls:Bet bet 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[1991. gads Latvijā|1991. gadā]] dibinātās [[poproks|poproka]] grupas '''"[[bet bet]]"''' <small>(attēlā 2019. gadā)</small> nosaukumam, kas laika gaitā daudzus mulsinājis, nav konkrētas nozīmes — tas izdomāts, jo tobrīd šķitis oriģināls un amizants? * ... {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]], pārstāvot [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpisko komiteju]], trīs bronzas medaļas izcīnījušais [[biatlonists]] '''[[Eduards Latipovs]]''' 2016. gadā uz laiku bija atstādināts no sacensībām par [[meldonijs|meldonija]] lietošanu? * ... apmēram 200 kilometrus garais '''[[Independensas fjords]]''' [[Grenlande]]s ziemeļu piekrastē, [[Vandela jūra|Vandela jūrā]], savu nosaukumu ieguva [[1892. gads|1892. gada]] [[4. jūlijs|4. jūlijā]], kad [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] polārpētnieks [[Roberts Pīrijs]] to atklāja [[ASV Neatkarības diena|ASV Neatkarības dienā]]? [[Attēls:Truelove Lowlands Devon Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Devona (sala)|Devona]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] uz ziemeļrietumiem no [[Bafina jūra]]s, ir pasaulē lielākā [[sala]] bez pastāvīgiem [[iedzīvotāji]]em? * ... pēc leģendas, savas '''[[95 tēzes]]''' [[Mārtiņš Luters]] [[1517. gads|1517. gada]] 31. oktobrī pienaglojis pie [[Vitenberga]]s klostera baznīcas durvīm, taču šis stāsts kļuvis pazīstams tikai pēc Lutera nāves un mūsdienās bieži tiek apšaubīts? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums|grūtniecības atvaļinājumu un dzemdību atvaļinājumu]]''' aprēķina kopā un piešķir 112 kalendāra dienas, neatkarīgi no tā, cik grūtniecības atvaļinājuma dienas izmantotas līdz dzemdībām? [[Attēls:ThreeGorgesDam-China2009.jpg|border|right|50px]] * ... 2015. gadā '''[[hidroelektroenerģija]]''' deva 16,6% no visas pasaulē saražotās elektroenerģijas un 70% no visas atjaunojamās enerģijas, un nākamajos 25 gados bija paredzēts ikgadējs pieaugums par aptuveni 3,1% <small>(attēlā [[Triju aizu aizsprosts]] [[Ķīna|Ķīnā]], kas ir pasaulē lielākā [[elektrostacija]] pēc tās uzstādītās jaudas (22,5 GW))</small>? * ... [[1930. gads|1930. gadā]] [[Krievijas PFSR]] tika izveidots Anabaras nacionālais ([[evenki|evenku]]) rajons ar centru Udžas ciemā, kas mūsdienās ir '''[[Anabaras uluss]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļu daļā, [[Anabara]]s lejtecē, kur 42% iedzīvotāju ir [[dolgani]], 23% evenki un 22% [[jakuti]]? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gadā]] toreizējā '''[[Jaunatnes organizācija "Protests"|Jaunatnes organizācijas "Protests"]]''' valdes locekle [[Justīne Panteļējeva]] tika [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēta Rīgas domē]] no "[[Progresīvie]]/[[Attīstībai/Par!]]" saraksta? [[Attēls:CAT-D10N-pic001.jpg|border|right|50px]] * ... parasti '''[[buldozers|buldozeri]]''' ir liela un jaudīga kāpurķēžu smagā tehnika <small>(attēlā ''Caterpillar'' buldozers ar āķi (riperi) smalcināšanai)</small>, daudz retāki ir riteņu buldozeri, kuriem parasti ir četri riteņi, kurus vada pilnpiedziņas sistēma, un tiem ir hidrauliska, šarnīrveida stūres sistēma? * ... [[1616. gads|1616. gadā]] jūrasbraucējs Roberts Bailots bija pirmais eiropietis, kas ieraudzīja '''[[Bailota sala|Bailota salu]]''' [[Kanāda|Kanādā]], uz ziemeļiem no [[Bafina sala]]s, un tā tika nosaukta viņa vārdā? * ... [[Latvija]]s '''[[Valsts meža dienests]]''' tika izveidots [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]], likvidējot Meža ministriju? [[Attēls:Чумы на берегу Кары.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Kara (upe)|Karas upes]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kuras ietekas tuvumā 1736. gadā ziemoja Stepana Maligina un Alekseja Skuratova Lielās Ziemeļu ekspedīcijas rietumu grupa, nodēvēta [[Karas jūra]] <small>(attēlā [[čums]] Karas krastā)</small>? * ... '''[[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' pirmo reizi programmā bija iekļautas individuālās sacensības [[ziemeļu divcīņa|ziemeļu divcīņā]] sievietēm un [[tramplīnlēkšana]] no lielā tramplīna sievietēm? * ... nelielā '''[[Kafeklubena]]''' jeb Inuitkekertāta [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] atrodas uz austrumiem no [[Morisa Džesepa rags|Morisa Džesepa raga]] un 713,5 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tādējādi pretendējot uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? [[Attēls:Colin Hanks in 2015.jpg|border|right|50px]] * ... [[Toms Henkss|Toma Henksa]] vecākais dēls '''[[Kolins Henkss]]''' <small>(attēlā)</small> arī ir pazīstams [[aktieris]], [[kinoproducents]] un [[režisors]]? * ... 2019. gada jūlijā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] centra spēlētājs '''[[Robins Lopess]]''' uz pievienojās [[Milvoki "Bucks"]] komandai, vienu sezonu profesionālajā basketbolā aizvadot kopā ar dvīņubrāli [[Bruks Lopess|Bruku Lopesu]]? * ... [[sengrieķi|sengrieķu]] pilsēta '''[[Tegeja]]''' bija viena no senākajām un ietekmīgākajām senās [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijas]] pilsētām? [[Attēls:Vanatinai, Louisiade Archipelago.jpg|border|right|50px]] * ... vispazīstamākie '''[[rifs|rifi]]''' ir tropu ūdeņu [[koraļļu rifi]] <small>(attēlā rifa ieskautā Vanatinai sala Luziādu arhipelāgā)</small>, kas izveidojušies biotiskos procesos, kuros galveno lomu spēlējuši pārkaļķojušies [[koraļļi]] un koraļļu [[aļģes]]? * ... 108 metrus garā un metru augstā saliņa '''[[ATOW1996]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] tika atklāta [[1996. gads|1996. gadā]] un pretendē uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? * ... [[Ķīnas Tautas Republika]]s izpratnē '''[[Pazemojumu gadsimts (Ķīna)|Pazemojumu gadsimts]]''' ir laika posms starp [[1839. gads|1839. gada]] Pirmo opija karu un ĶTR pasludināšanu [[1949. gads|1949. gadā]]? [[Attēls:Плато Путорана 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Putorana]]''' plato [[Krievija]]s ziemeļos ir veidots no [[bazalts|bazalta]] lavas straumēm, tā saucamajiem "Sibīrijas trapiem", kas ir sastopami visā [[Vidussibīrijas plakankalne|Vidussibīrijas plakankalnē]], bet Putorana <small>(attēlā)</small> ir vienīgais lielais reģions, kas pilnībā veidots no bazaltiem? * ... pats '''[[Mārvins Hīmeijers]]''' izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] pēc 2004. gada incidenta, kurš plašsaziņas līdzekļos un internetā ir pazīstams kā "Mārvina Hīmeijera karš", kurā ar bruņām aprīkotā [[buldozers|buldozerā]] viņš sagrāva 13 administratīvas, tirdzniecības un ražošanas ēkas Grenbijas pilsētiņā [[Kolorādo štats|Kolorādo štatā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Sūdezers (Ģibuļu pagasts)|Sūdezers]]''' ir neliels ezers [[Ģibuļu pagasts|Ģibuļu pagastā]], [[Talsu novads|Talsu novadā]]? [[Attēls:Gemeine Strubbelkopfröhrling Strobilomyces strobilaceus.JPG|border|right|50px]] * ... no vairāk nekā 40 '''[[zvīņbeku ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir atrasta tikai viena — tās [[tipiskā suga]] [[melnā zvīņbeka]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[itāļi|itāļu]] ceļotājs '''[[Ludoviko di Vartema]]''' bija pirmais vai viens no pirmajiem [[Eiropa]]s [[kristieši]]em, kas 16. gadsimta sākumā nonāca [[musulmaņi|musulmaņu]] svētajā pilsētā [[Meka|Mekā]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērna kopšanas atvaļinājums|bērna kopšanas atvaļinājuma]]''' kopējais ilgums nedrīkst būt garāks par pusotru gadu, bet to var izmantot pa daļām līdz dienai, kad [[bērns]] sasniedz astoņu gadu vecumu? [[Attēls:John David Washington.png|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džons Deivids Vašingtons]]''' <small>(attēlā)</small> ir spēlējis [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]] jauniešu līmenī, bet vēlāk, tāpat kā viņa tēvs [[Denzels Vašingtons]], sācis aktiera karjeru? * ... '''[[lidars|lidara]]''' darbības princips balstās [[gaisma]]s impulsa raidīšanā (parasti izmantojot [[lāzers|lāzeri]]) mērķa virzienā, kurš atstarojas no tā un daļēji atgriežas; atstaroto impulsa daļu izmanto analīzei, bet laiks, kuru gaismas stars patērējis ceļā līdz mērķim un atpakaļ, norāda attālumu līdz tam? * ... nelielā [[sala]] vai sēklis '''[[Odāka]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos tika atklāta [[1978. gads|1978. gadā]] un, atrodoties 705 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tā pretendē uz vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu; 2008. gadā, apsekojot ar [[helikopters|helikopteru]], sala gan netika konstatēta? [[Attēls:Pascal Siakam 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kamerūna]]s [[basketbolists|basketbolista]] '''[[Paskāls Siakams|Paskāla Siakama]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Toronto "Raptors"]] sastāvā 2019. gadā kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] čempionu, talants tika pamanīts cita Kamerūnā dzimušā NBA spēlētāja Lukas Mbā a Mute rīkotajā jauno spēlētāju nometnē? * ... 6 kilometrus garais un 3—4 metrus platais '''[[Diolks]]''', kas šķērsoja [[Korintas šaurums|Korintas šaurumu]], bija velkamais ceļš, pa kuru [[Antīkie laiki|antīkajos laikos]] pārvilka vieglos karakuģus un nelielus tirdzniecības kuģus starp [[Korintas līcis|Korintas līci]] un [[Saronikas līcis|Saroniku]] [[Grieķija|Grieķijā]], tādējādi nodrošinot īsāko satiksmi? * ... neapdzīvotā '''[[Henrietas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] ir vistālāk ziemeļos izvietotā [[Jaunsibīrijas salas|Jaunsibīrijas salu]] arhipelāga un [[Austrumsibīrijas jūra]]s sala? [[Attēls:Informal meeting of competitiveness and telecommunications ministers. Arrivals Edgars Tavars (35866986341).jpg|border|right|50px]] * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gada]] sākumā, pēc tam, kad [[13. Saeima]]s deputāte [[Dana Reizniece-Ozola]] nolika deputāta mandātu, [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] priekšsēdētājs '''[[Edgars Tavars]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par parlamenta deputātu? * ... '''[[Ūnartokekertaka]]''' [[Grenlande]]s austrumos par [[sala|salu]] tika atzīta 2005. gada septembrī, bet pirms tam tā ar ledāju bija savienota ar Liverpūles Zemi; salas izveidošanos zinātnieki saista [[Globālā sasilšana|globālo sasilšanu]]? * ... '''[[somu pirts]]''' temperatūra ir no 80 līdz 110 °C, parasti 80—90 °C, un tā tiek uzturēta virs [[Rasas punkts|rasas punkta]], lai nebūtu tvaika [[kondensācija]]s? [[Attēls:Coreus marginatus, Dock Bug.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ornamentblakšu dzimta|ornamentblaktis]]''' <small>(attēlā skābeņu vīgriežu ornamentblakts)</small> trauksmes laikā bieži izdala sekrētu ar nepatīkamu smaku no dziedzeriem, kas atrodas uz krūtīm? * ... 2006. gadā bijušais [[Latvijas kultūras ministrs|kultūras ministrs]] un vēstnieks '''[[Jānis Dripe]]''' kļuva par [[Rīga]]s pilsētas galveno arhitektu, būdams amatā līdz 2011. gadam, kad [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] [[Nils Ušakovs]] viņu atbrīvoja no amata? * ... arī [[cilvēks|cilvēkam]] ir 4 '''[[ilknis|ilkņi]]''', ko parasti sauc par acu zobiem, jo tie atrodas apmēram zem acīm? [[Attēls:Qeqertarsuaq.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Milna Zeme]]''' ir pēc platības trešā lielākā [[sala]] Grenlandes arhipelāgā pēc pašas [[Grenlande]]s un '''[[Disko sala]]s''' <small>(attēlā Kekertarsuakas pilsēta Disko salā)</small>? * ... 2019. gadā par [[Latvija]]s labāko sporta [[žurnālists|žurnālisti]] atzītā '''[[Inita Kresa-Katkovska]]''' savu [[basketboliste]]s karjeru ir aizvadījusi [[Rīgas TTT]] klubā, kuras sastāvā divreiz ieguvusi Eiropas kausu, kā arī piecreiz PSRS čempiones titulu? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās visa 600 mm dzelzceļu sistēma no [[Ogre]]s līdz [[Inčukalns (stacija)|Inčukalnam]] tika iznīcināta, arī '''[[dzelzceļa līnija Inčukalns—Allaži]]'''? [[Attēls:Barbara_Bush_portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gadā]] mirušo [[ASV prezidentu uzskaitījums|41.]] [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordža Herberta Volkera Buša]] un '''[[Barbara Buša|Barbaras Bušas]]''' <small>(attēlā)</small> laulības 73 gadi ir ilgākais laiks, ko kāds no ASV prezidentiem ir nodzīvojis [[laulība|laulībā]]? * ... [[Latvija]]s [[paukotāja]], [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada vasaras olimpisko spēļu]] dalībniece '''[[Jūlija Vansoviča]]''' tagad ir paukošanas [[trenere]] [[Daugavpils]] sporta skolā? * ... no 2019. gada latviešu [[dziedātāja]], vokālā pedagoģe un dziesmu autore '''[[Anna Zankovska]]''' ir pazīstama ar skatuves vārdu ''Katō''? [[Attēls:Bennett-Insel 4 2014-08-25.jpg|border|right|50px]] * ... neapdzīvoto '''[[Benneta sala|Benneta salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], '''[[Delonga salas|Delonga salu]]''' grupā [[1881. gads|1881. gadā]], dreifējot ar ledū iesalušo kuģi ''Jeannette'', atklāja amerikāņa [[Džordžs Delongs|Džordža Delonga]] ekspedīcija un nosauca to par godu ekspedīcijas sponsoram, avīzes ''New York Herald'' izdevējam Džeimsam Bennetam? * ... [[Latvija]]s [[džudo|džudists]], [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada Barselonas olimpisko spēļu]] dalībnieks '''[[Vadims Voinovs]]''' ir bijis divkārtējs Eiropas čempions PSRS komandas sastāvā? * ... lejtecē [[Velna grāvis (Garozes pieteka)|Velna grāvis]] savieno '''[[Garoze (upe)|Garozi]]''' ar ziemeļos tekošo [[Iecava (upe)|Iecavu]], pavasaros to aizver ar slūžu aizvaru pie bijušajām ūdensdzirnavām? [[Attēls:Heksamilions.JPG|border|right|50px]] * ... aizsargmūris, kas tika uzcelts šķērsām pāri visam [[Korintas šaurums|Korintas šaurumam]], lai aizsargātu vienīgo sauszemes ceļu, kas savieno [[Peloponesa|Peloponēsu]] ar kontinentālo [[Grieķija|Grieķiju]], '''[[Heksamilions]]''' <small>(attēlā drupas)</small> ir pats lielākais [[Arheoloģiskais piemineklis|arheoloģiskais objekts]] Grieķijā? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists '''[[Andrejs Kančeļskis]]''' 2014. gada augustā tika apstiprināts par [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] kluba ''[[FC Jūrmala]]'' galveno treneri, tomēr pēc sezonas beigām viņš klubu pameta? * ... [[dziedātāja]], dziesmu autore un radio personība '''''[[Patrisha]]''''' īstajā vārdā ir Patrīcija Ksenija Cuprijanoviča? [[Attēls:Spiro_Agnew.jpg|border|right|50px]] * ... 39. [[ASV viceprezidents]] prezidenta [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]] laikā '''[[Spiro Agņū]]''' <small>(attēlā)</small> bija otrais [[ASV viceprezidents]], kurš ir atkāpies no amata, pirmajam esot [[Džons Kelhūns|Džonam Kelhūnam]]? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Dalasas "Mavericks"]] spēlētāja '''[[Tims Hārdevejs jaunākais|Tima Hārdeveja jaunākā]]''' tēvs, arī Tims Hārdevejs, tāpat ir bijis basketbolists, spēlējis NBA, aizvadot līgā trīspadsmit sezonas? * ... '''[[Pīrija Zeme]]s''' [[Morisa Džesepa rags]] ir [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts? [[Attēls:BU Gitega (11).jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gada]] beigās [[Burundija]]s prezidents Pjērs Nkurunziza paziņoja, ka viņš izpildīs solījumu atgriezt '''[[Gitega]]i''' <small>(attēlā)</small> bijušo politiskās [[galvaspilsēta]]s statusu, [[Bužumbura]]i paliekot kā ekonomiskajai galvaspilsētai? * ... spēlē pret [[Polijas futbola izlase|Poliju]] [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]] [[Austrijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ivica Vastičs]]''' 38 gadu un 257 dienu vecumā guva vārtus, tādējādi kļūstot par vecāko spēlētāju [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] vēsturē, kas to ir paveicis? * ... '''[[Nacionālais kopienākums|nacionālo kopienākumu]]''' iegūst, ja [[Iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopproduktam]] pieskaita no citām valstīm saņemtos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un subsīdijas, un atņem citām valstīm samaksātos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un ražošanas un importa nodokļus? [[Attēls:Čužu purvs, 2019.08.24, krūmu čužas (Pentaphylloides fruticosa).jpg|border|right|50px]] * ... [[1927. gads|1927. gadā]] tika izveidota aizsargājamā teritorija "Kandavas sēravotu mežs", ko [[1934. gads Latvijā|1934. gadā]] paplašināja līdz 40 ha, iekļaujot [[krūmu čuža]]s atradni, kas ir vienīgā dabiskā šīs sugas atradne Latvijā, un arī mūsdienās krūmu čuža <small>(attēlā)</small> lielā skaitā ir sastopama '''[[Čužu purvs (dabas liegums)|Čužu purva dabas liegumā]]'''? * ... [[Džefs Kinijs|Džefa Kinija]] bērnu grāmatu sērija '''"[[Grega dienasgrāmata]]"''' kopumā Pasaulē pārdota vairāk kā 250 miljonu tirāžā, sērijas grāmatas ir tulkotas 56 valodās? * ... [[Latvija|Latvijā]] 20. gadsimta 20. un 30. gados ebreju [[politiskā partija]] '''[[Bunds (partija)|Bunds]]''' aktīvi uzstājās kā pret labējām latviešu partijām, tā arī pret [[komunisti]]em? [[Attēls:Larry Flynt 2009.jpg|border|right|50px]] * ... [[pornogrāfija|pornogrāfisko]] žurnālu un videofilmu izdevēja ''Hustler'' īpašnieks '''[[Lerijs Flints]]''' <small>(attēlā)</small> tika paralizēts 1978. gadā pēc slepkavības mēģinājuma, ko veica sērijveida slepkava Džozefs Franklins? * ... 2011. gadā [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] treneris '''[[Roberto Di Mateo]]''' pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s klubam ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'', kā [[Andrē Villašs-Boašs|Andrē Villaša-Boaša]] asistents, bet jau 2012. gadā Di Mateo kļuva par komandas galveno treneri un uzvarēja ar ''Chelsea'' [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|UEFA Čempionu līgas finālā]]? * ... līdz [[1994. gads Latvijā|1994. gadm]] '''[[Balbiši]]''' bija [[Ozolaines pagasts|Ozolaines pagasta]] centrs, tad tas pārcēlās prom, bet [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] Ozolaines pagasta pārvaldes administrācija pārcēlās atpakaļ uz Balbišu ciemu, šoreiz izvietojoties bijušās Ozolaines pamatskolas ēkā, kas bija slēgta skolēnu trūkuma dēļ? [[Attēls:Nathan Walker.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[hokejists]] '''[[Neitans Volkers]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais no savas valsts, kas ir profesionāli spēlējis Eiropā, ticis izvēlēts [[NHL drafts|NHL draftā]] un arī pirmais austrālietis, kas spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|šajā līgā]]? * ... [[laika joslas|laika skaitīšanas]] īpatnību dēļ, šķērsojot 4923 metru virs jūras līmeņa augsto '''[[Vāhdžīras pāreja|Vāhdžīras pāreju]]''' starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Ķīna|Ķīnu]], pulksteni nepieciešams pagriezt par trīs ar pusi stundām? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju [[čekists]] '''[[Jānis Apeters]]''', kurš [[1937. gads|1937. gadā]] kļuva par pirmo Solovku īpašās nozīmes nometnes ([[Solovku salas|Solovku salās]]) vadītāju, [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1938. gada 22. augustā tika notiesāts par valsts nodevību un dalību pretpadomju revolucionārā organizācijā un nošauts? [[Attēls:Sitka 84 Elev 135.jpg|border|right|50px]] * ... agrāk, kad [[Aļaska]] piederēja [[Krievijas Impērija]]i kā [[Krievijas Amerika]], '''[[Sitka]]s''' <small>(attēlā)</small> nosaukums bija Novoarhangeļska? * ... [[Lietuvas Futbola federācija]]s prezidents '''[[Toms Danilevičs]]''' spēlētāja karjeras laikā ir pārstāvējis [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas futbola izlasi]], aizvadot 71 spēli valstsvienībā? * ... '''[[pamežs|pamežu]]''' [[Latvija]]s apstākļos visbiežāk veido [[paegļi]], [[lazdas]], [[pīlādži]] un krūkļi, arī dažādu sugu [[kārkls|kārkli]], [[Parastā ieva|ievas]], [[plūškoki]], irbenes, segliņi, [[upene]]s, [[jāņogas]], [[Parastā zalktene|zalktenes]], vērenes, no kokiem — [[liepas]], [[gobas]], [[vīksnas]]? [[Attēls:Punishment sisyph.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] Efīras valdnieks '''[[Sīzifs]]''' par mēģinājumu apmānīt dievus tika sodīts [[Aīds|Aīda]] valstībā, kur viņam uz visiem laikiem jāveļ kalnā akmens, kas virsotnē atkal noripo lejā <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s visu laiku rezultatīvākā spēlētāja [[Leonīds Tambijevs|Leonīda Tambijeva]] dēls '''[[Kirils Tambijevs]]''' arī ir pazīstams hokejists, 2019. gadā ar [[Kazahstāna]]s klubu [[Karaghandi "Saryarka"]] kļuvis par [[Krievijas Augstākā hokeja līga|Krievijas Augstākās hokeja līgas]] čempionu? * ... '''[[Bensakas rags]]''' [[Tunisija|Tunisijā]], kas ir [[Āfrika]]s kontinenta tālākais ziemeļu punkts, ir nobeigums lielākajam Anžela ragam? [[Attēls:Black Hawk flying over a valley in Bamyan.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Bābi|Bābu]]''' kalnos [[Afganistāna]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> sākas daudzas no reģiona svarīgākajām upēm — [[Kabula (upe)|Kabula]], Argandaba, [[Helmanda]], Fartahrūda, [[Harīrūda]], [[Murgaba]], [[Balha (upe)|Balha]] un [[Kundūza]]? * ... 101 spēli [[Dānijas futbola izlase]]s sastāvā aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tomass Serensens]]''' ir piedalījies [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]? * ... '''[[Jeņisejas līcis]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kas ir Jeņisejas upes grīvlīcis jeb estuārs, ir ap 300 km garš? [[Attēls:Jeff Kinney Book Signing, November 2011 (1).jpg|border|right|50px]] * ... 2009. gadā žurnāls "[[Time]]" nosauca rakstnieku un karikatūristu, bērnu romāna "Grega dienasgrāmata" un tam sekojošās grāmatu sērijas autoru '''[[Džefs Kinijs|Džefu Kiniju]]''' <small>(attēlā)</small> par vienu no 100 ietekmīgākajiem pasaules cilvēkiem? * ... [[1942. gads|1942. gada]] augustā pie '''[[Diksona sala]]s''' notika vācu kreisera ''Admiral Scheer'' uzbrukums, kas bija vienīgā vācu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kaujas operācija [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] uz austrumiem no [[Urāli]]em? * ... kinofilma '''"[[Vara (2018. gada filma)|Vara]]"''' par 46. [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidentu]] [[Diks Čeinijs|Diku Čeiniju]] un viņa ceļu līdz kļūšanai par visspēcīgāko viceprezidentu ASV vēsturē tika nominēta astoņām [[91. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]]? [[Attēls:Aposeris foetida m1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[aposēres]]''' ir monotipiska augu [[Ģints (bioloģija)|ģints]], kurā ir klasificēta tikai viena augu suga — [[smirdīgā aposēre]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Anglijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Deivids Sīmens]]''' ir otrs ar spēlēm bagātākais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] vēsturē, atpaliekot tikai no [[Pīters Šiltons|Pītera Šiltona]]? * ... '''[[Griķi (ģints)|griķi]]''' ir uzskatīti par pseidolabību, nevis par labību, jo tie nepieder [[graudzāļu dzimta]]i? [[Attēls:Ish Smith 2020 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] saspēles vadītājs '''[[Išs Smits]]''' <small>(attēlā)</small> savas karjeras laikā ir pārstāvējis 12 NBA komandas? * ... 1923. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Pumpēni (Lietuva)|Pumpēnos]]''' bija 1139 iedzīvotāji, no tiem 33% ebreju; 1939. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 1400, taču 1941. gada jūlijā visi pilsētas [[ebreji]] tika sadzīti geto un 26. augustā nogalināti [[Holokausts|Holokaustā]]? * ... ilgu laiku '''[[Koteļnija|Koteļnijas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] tika izmantota tikai [[polārlapsa|polārlapsu]] medībām un [[mamuti|mamutu]] kaulu ievākšanai (tās piekrastē bija mednieku ziemas apmetnes, bet pastāvīgo iedzīvotāju salā nebija), taču līdz ar [[Ziemeļu jūras ceļš|Ziemeļu jūras ceļa]] attīstību salā tika ierīkotas vairākas [[meteostacija]]s? [[Attēls:Mosedis.jpg|border|right|50px]] * ... 1979. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Mosēda|Mosēdā]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts ārsta Vaclova Inta vecajās ūdensdzirnavās izveidotais Lietuvas [[laukakmeņi|laukakmeņu]] muzejs ar ap 5000 lieliem eksponātiem un lielu daudzumu mazāku? * ... '''[[Gerets Berijs]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas futbola Premjerlīgā]] ir nospēlējis 653 spēles, kas ir līgas rekords? * ... [[Igaunija]]s rietumos, '''[[Virtsu]]''' ciemā, atrodas osta, no kuras ir [[prāmis|prāmju]] satiksme ar [[Kuivastu]] ciemu [[Muhu sala|Muhu salā]] Sūrveina šauruma otrā pusē, no kurienes pa uzbērtu dambi autoceļš ved uz [[Sāremā]] salu? [[Attēls:Lejnieki Bauska (2).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Viļa Plūdoņa muzejs]]''' [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagasta]] "Lejeniekos" <small>(attēlā)</small> ir izveidots viensētā, kurā dzejnieks [[Vilis Plūdons]] ir dzimis un dzīvojis? * ... [[2019. gads sportā|2019. gada]] aprīlī [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] izslēgšanas kārtas septītajā spēlē pret [[Vegasas "Golden Knights"]] [[Sanhosē "Sharks"]] spēlētājs '''[[Kevins Lebanks]]''' kļuva par pirmo spēlētāju NHL vēsturē, kas vienā periodā, septītajā spēlē ir sakrājis četrus rezultativitātes punktus? * ... nepāliešu karavīri '''[[gurkas]]''' ir cēlušies no [[Radžastāna]]s izceļotājiem, kas 15. gadsimtā pārvietojušies uz [[Himalaji]]em, saukdami sevi par "govju ganiem"? [[Attēls:Stiliyan Petrov 2011.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stilijans Petrovs]]''' <small>(attēlā)</small> ar nospēlētām 105 spēlēm ir [[Bulgārijas futbola izlase]]s rekordists aizvadīto spēļu ziņā? * ... par '''[[Ļahova salas|Ļahova salu]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] pirmatklājēju tiek uzskatīts tirgonis Ivans Ļahovs, kurš, sekojot [[ziemeļbrieži|ziemeļbriežu]] baram, šķērsoja [[Lapteva šaurums|Lapteva jūras šaurumu]] un nonāca salās, kur atrada [[mamuti|mamutu]] kaulu un [[polārlapsa|polārlapsu]] krājumus, ziņoja par savu atklājumu uz [[Pēterburga|Pēterburgu]] un saņēma monopolu uz resursu ieguvi savā vārdā nosauktajās salās? * ... '''[[Termālie ūdeņi|termālos ūdeņus]]''' izmanto arī apkurei un kā alternatīvu elektroenerģijas avotu, piemēram, [[Islande]]s galvaspilsētu [[Reikjavīka|Reikjavīku]] pilnībā apsilda termālie ūdeņi? [[Attēls:2020.08.05 pie Krievupes stacijas.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Garkalnes meži|Garkalnes mežu dabas liegums]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[zaļā vārna|zaļās vārnas]] ligzdošanas vieta [[Baltija|Baltijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komandā [[Vašingtonas "Capitals"]] spēlējošais '''[[Daniels Sprongs]]''' 7 gadu vecumā pārcēlies no [[Nīderlande]]s uz [[Kanāda|Kanādu]], lai attīstītu [[hokejs|hokeja]] talantu, un nav spēlējis [[Nīderlandes hokeja izlase|Nīderlandes hokeja izlasē]], līdz ar to arī izlašu turnīros? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] par nopelniem [[Latvija]]s labā kultūras [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs '''[[Andrejs Volmārs]]''' saņēma [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? [[Attēls:Nofretete Neues Museum.jpg|border|right|50px]] * ... pastāv teorija, ka [[Ēģipte]]s [[faraons|faraona]] [[Ehnatons|Ehnatona]] sieva [[Nofretete]] <small>(attēlā)</small> ir bijusi '''[[Mitānija]]s''' valdnieku meita? * ... saskaņā ar daļā valstu, ieskaitot [[Latvija|Latviju]] un bijušo [[Padomju Savienība|PSRS]], pieņemto klasifikāciju, nogulumiežu '''[[Svīta (ģeoloģija)|svītas]]''' noteikšana ir kompleksa un iekļauj sevī gan slāņa [[fācija|faciālās]] litogrāfiskās ([[Ģeoloģija|ģeoloģiskās]]), gan [[paleontoloģija|paleontoloģiskās]] ([[bioloģija|bioloģiskās]]) īpatnības? * ... latviešu [[Bobslejs|bobsleja]] pilots, [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekinas olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Emīls Cipulis]]''' ar bobsleju sācis nodarboties 2019. gadā, bet pirms tam nodarbojies ar [[Motokross|motokrosu]]? [[Attēls:Harry Styles November 2014.jpg|border|right|50px]] * ... vienas no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām zēnu grupām ''[[One Direction]]'' solists '''[[Harijs Stailss]]''' <small>(attēlā)</small> 2017. gadā debitēja kino kā aktieris [[Kristofers Nolans|Kristofera Nolana]] kara filmā "[[Denkerka (filma)|Denkerka]]"? * ... 2020.—2021. gada sezonā [[Rīgas "Dinamo"]] pārstāvējušais [[Kanāda]]s [[hokejists]] '''[[Džeisijs Lipons]]''' [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] debitēja 2016. gadā, kopā aizvadot 9 spēles? * ... '''[[altīno]]''' ir retākais sastopamais vīrieša balss paveids? [[Attēls:Anzob mountains.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hisora grēda]]s''' <small>(attēlā Anzoba pāreja)</small> augstākā virsotne — 4643 metrus augstais '''[[Hazrati Sultons]]''' (agrākā PSKP XXII kongresa smaile) atrodas uz [[Tadžikistāna]]s un [[Uzbekistāna]]s robežas un ir Uzbekistānas augstākā virsotne? * ... [[Īrija]]s [[futbolists|futbolistam]], centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargam]] '''[[Ričards Danns|Ričardam Dannam]]''' pieder [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]s rekords par visvairāk iesistiem vārtiem savos vārtos (10 vārti)? * ... ar vidējo [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] +8,8 °C (2,4 °C virs normas), '''[[2020. gada laikapstākļi Latvijā]]''' kļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, par 0,6 °C pārspējot [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] rekordu? [[Attēls:Unio crassus1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dižgliemeņu virsdzimta]]s''' pārstāvjiem, kas dzīvo tikai [[saldūdeņi|saldūdeņos]], ir raksturīgs iekšējais perlamutra slānis un savdabīga zobu uzbūve <small>(attēlā biezā perlamutrene)</small>? * ... [[Fidži]] dzimušais '''[[Viktors Lindbergs]]''', kura vecāki bija [[zviedri|zviedru]] un [[īri|īru]] tautības, jaunību aizvadīja [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un uz [[Londona|Londonu]] pārcēlās īsi pirms [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]], kur izcīnīja zelta medaļu [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo turnīrā]], pārstāvot Jaukto komandu, un tādējādi tiek uzskatīts par pirmo Jaunzēlandes sportistu olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pērtas naudas kaltuve|Pērtas naudas kaltuvē]]''' tiek uzglabāta lielākā un vērtīgākā [[monēta]] pasaulē — "[[Austrālija]]s ķengura vienas tonnas zelta monēta", kas sver 1012 kg, ir aptuveni 80 cm plata un vairāk nekā 12 cm bieza? [[Attēls:Mother and very small baby hippo.jpg|border|right|50px]] * ... [[1831. gads|1831. gadā]] dibinātais '''[[Antverpenes zooloģiskais dārzs]]''' <small>(attēlā [[nīlzirgi]])</small> ir viens no vecākajiem [[Zooloģiskais dārzs|zooloģiskajiem dārziem]] pasaulē? * ... [[Trinidāda un Tobāgo|Trinidādas un Tobāgo]] [[futbolists]] '''[[Dvaits Jorks]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] guva 123 vārtus, kas līdz 2018. gadam bija augstākais rādītājs spēlētājam, kas nav no [[Eiropa]]s? * ... '''[[Rubensheisa|Rubensheisu]]''', kur mūsdienās iekārtots [[muzejs]], gleznotājs [[Pīters Pauls Rubenss]] nopirka [[1610. gads|1610. gadā]] un pārbūvēja savām vajadzībām? [[Attēls:VadimsLasenko.jpg|border|right|50px]] * ... 2020. gadā [[Latvijas iekšlietu ministrs]] [[Sandis Ģirģens]] kandidēja uz [[Latvijas Futbola federācija]]s prezidenta matu, taču vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja otrs kandidāts '''[[Vadims Ļašenko]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[bailes]] no augstuma jeb '''[[akrofobija]]''' tiek uzskatītas par vieglu neirozes pakāpi, kas parasti neizraisa nekādas sekas? * ... [[Japāna|Japānā]], kā [[vulkānisms|vulkāniski]] aktīvā valstī, ir tūkstošiem karsto avotu '''[[onsens|onsenu]]''', kas izkaisīti visās tās lielākajās salās? [[Attēls:Tumba Belasica IMG 7972.jpg|border|right|50px]] * ... 1880 metrus augstajā '''[[Tumba (kalns)|Tumbas kalna]]''' virsotnē [[Belasica]]s kalnu sistēmā <small>(attēlā)</small> satiekas triju valstu — [[Bulgārija]]s, [[Grieķija]]s un [[Ziemeļmaķedonija]]s teritorijas? * ... brāļi [[Gērijs Nevils|Gērijs]] un '''[[Fils Nevils|Fils]]''' Nevili kopā ar labiem panākumiem spēlējuši gan [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasē]], gan ''[[Manchester United]]'', bet pēc spēlētāja karjeras beigām abi strādājuši par [[treneri]]em? * ... pirmais, kas caurkuģoja '''[[Dmitrija Lapteva šaurums|Dmitrija Lapteva šaurumu]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] [[Krievija]]s ziemeļos, bija [[Dmitrijs Laptevs]] [[1739. gads|1739. gada]] 14. augustā, kura vārdā šaurums nosaukts? [[Attēls:RigaMeteoraIela.jpg|border|right|50px]] * ... tagadējo nosaukumu '''[[Meteora iela]]''' [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ieguva 1961. gadā, tā ir nosaukta gumijas rūpnīcas "Meteors" vārdā, kas 19. gadsimta beigās izveidota šajā apkārtnē? * ... 2017. gadā [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Žerārs Galāns]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] kluba [[Vegasas "Golden Knights"]] pirmo treneri un aizveda komandu līdz [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālam, kurā gan piekāpās [[Vašingtonas "Capitals"]]? * ... neapdzīvoto '''[[Anžū salas|Anžū salu]]''' grupā [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos bieži tiek atrastas seno dzīvnieku (mamutu, degunradžu, zirgu) un augu paliekas; [[mamuti|mamutu]] kaulu ieguve ir faktiski vienīgā ekonomiskā aktivitāte salās? [[Attēls:Zicht op het Delwaidedok.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antverpenes osta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc kravu apgrozījuma otrā lielākā [[Eiropa]]s [[osta]] aiz [[Roterdama]]s? * ... '''[[Tedijs Šerinhems]]''' ir vecākais laukuma spēlētājs, kas piedalījies [[Anglijas futbola Premjerlīga]]s mačā, kā arī vecākais [[futbolists]], kas ir guvis vārtus Premjerlīgā? * ... kādreiz neatkarīgā '''[[Mustangas Karaliste]]''', kas valodas un kultūras ziņā ir ļoti tuva tibetiešu kultūrai, kopš [[1951. gads|1951. gada]] ir [[Nepāla]]s sastāvdaļa? [[Attēls:2006-10-19 Rhizina undulata 1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[uzpūstā saknene]]''' <small>(attēlā)</small> ir visā [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] bieži sastopama [[Saprofīti|saprofīta]] un [[parazītisms|parazītiska]] sēne, ko uzskata par mežsaimniecībai kaitīgu [[priedes|priežu]] sakņu parazītu? * ... 2018. gada novembrī [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Kreigs Berube]]''' tika apstiprināts kā [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandas [[Sentluisas "Blues"]] galvenais treneris; gada izskaņā viņa vadītā komanda bija pēdējā vietā līgā, bet 2019. gadā tās spēle uzlabojās, komanda sezonas noslēgumā sasniedza Stenlija kausa finālu un ieguva [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]? * ... par [[Krievija]]s dienvidrietumos, netālu no [[Gelendžika]]s esošo pils kompleksu, kura celtniecība izmaksāja aptuveni 1,35 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], dokumentālajā filmā '''"[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]"''' tiek apgalvots, ka tā ir uzcelta [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidentam]] [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]]? [[Attēls:Dubai mall indoor.JPG|border|right|50px]] * ... '''''[[Dubai Mall]]''''' [[Dubaija|Dubaijā]], [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] platības ziņā ir lielākais [[iepirkšanās centrs]] pasaulē <small>(attēlā)</small> un kopš tā atklāšanas arī apmeklētākais lielveikals pasaulē? * ... pēc savas dzimšanas vietas un vecāku izcelsmes [[futbolists]] '''[[Ouens Hārgrīvss]]''' varēja pārstāvēt [[Kanādas futbola izlase|Kanādas]], [[Velsas futbola izlase|Velsas]] vai [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlasi; karjeras sākumā viņš spēlēja Velsas U19 izlasē, bet pēc tam pārstāvēja Angliju, piedaloties 42 spēlēs tās sastāvā? * ... kā patstāvīga zinātne '''[[ģeokrioloģija]]''' izveidojās [[Padomju Savienība|PSRS]] 1920. gados kā [[ģeoloģija]]s, [[ģeogrāfija]]s un [[ģeofizika]]s starpdisciplīna? [[Attēls:Tetele.JPG|border|right|50px]] * ... no senās '''[[Tetelmindes muiža]]s''' apbūves ir saglabājies tikai ap 1840. gadu celtais un 1992. gadā atjaunotais tornis <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Džoels Kvenevils]]''' ar [[Čikāgas "Blackhawks"]] komandu pavadīja savas karjeras spožākos gadus, izcīnot trīs [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... 1984. gada fantāzijas piedzīvojumu filma '''''[[Sheena]]''''' jeb ''Sheena: Queen of the Jungle'' piedzīvoja finansiālu neveiksmi kinoteātros un tika nominēta [[Zelta avenes balva]]i piecās nominācijās (arī kā "Sliktākā filma" un [[Tanja Robertsa]] kā "Sliktākā aktrise"), tomēr mājas video un [[DVD]] apritē tā iemantoja kulta statusu? [[Attēls:Карта Таврической Губернии.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Oktobra revolūcija]]s [[Krievijas Impērija]]s '''[[Taurijas guberņa]]s''' teritorijā <small>(attēlā 1882. gada kartē)</small> īslaicīgi pastāvēja Tauridas Padomju Republika? * ... [[Horvātijas futbola izlase]]s sastāvā [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trīs [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]] spēlējušais '''[[Josips Šimuničs]]''' dzimis [[Austrālija|Austrālijā]], [[Bosnija]]s [[Horvāti|horvātu]] imigrantu ģimenē, tur arī sācis [[futbols|futbola]] karjeru? * ... [[Nīderlande|Nīderlandē]] reģistrētais [[autobūve]]s uzņēmums '''''[[Stellantis]]''''' ir ceturtais lielākais autoražotājs pasaulē, kura grupā ietilpst zīmoli: ''[[Alfa Romeo]]'', ''Chrysler'', ''[[Citroën]]'', ''Dodge'', ''[[Fiat]]'', ''Jeep'', ''Lancia'', ''[[Maserati]]'', ''[[Opel]]'', ''[[Peugeot]]'' un ''Vauxhall''? [[Attēls:Meža iela pie Nometņu ielas 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Meža iela (Rīga)|Meža iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām ielām [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], veidojusies kā paralēls ceļš [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielai]] no [[Daugava]]s pārceltuvēm? * ... [[2015. gads sportā|2015. gadā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Maiks Salivans]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Pitsburgas "Penguins"]] galveno treneri un pirmajās divās sezonās ar komandu izcīnīja divus [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... '''[[Silgraužu skansts]]''' [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Cenu pagasts|Cenu pagastā]], [[Iecavas upe]]s labajā krastā pie [[Misa (upe)|Misas]] ietekas ir [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laika franču armijas nocietinājumu atliekas? [[Attēls:Oliver Bierhoff, Germany national football team (03).jpg|border|right|50px]] * ... [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionāta]] finālā pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]] '''[[Olivers Bīrhofs]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vācijas futbola izlase]]s labā guva vēsturē pirmos "zelta vārtus" kādā no starptautiskajiem futbola turnīriem? * ... lai arī teritoriāli [[Ķīna]] aptver piecas ģeogrāfiskās [[laika josla]]s, un tās kopējais platums pārsniedz 61 [[grāds (leņķis)|grādu]] (jeb 4 stundas), '''[[Ķīnas laiks]]''' ir noteikts pēc vienotas standarta laika nobīdes [[UTC+8|UTC+08:00]]? * ... [[1922. gads|1922. gadā]] [[Latvija]]s pierobežā esošo '''[[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķi]]''' (mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]) iekļāva [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalā]] izveidotās un starptautiski neatzītās [[Viduslietuvas Republika]]s, tad [[Viļņas Zeme]]s sastāvā? [[Attēls:Yana Kay.jpg|border|right|50px]] * ... [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] grupas ''[[F.L.Y.]]'' sastāvā ar dziesmu ''[[Hello from Mars]]'' piedalījušās dziedātājas '''''[[Yana Kay]]''''' <small>(attēlā)</small> īstais vārds ir Jana Kivlenika? * ... '''[[Neisa (Vācija)|Neisa]]''' un [[Trīre]] tiek uzskatītas par [[Vācija]]s vecākajām pilsētām? * ... izveidojot '''[[Ķeguma ūdenskrātuve|Ķeguma ūdenskrātuvi]]''', tika applūdināti 13 km² zemes, pilnībā applūda ap 50 saimniecību, daļēji — vairāk nekā 35? [[Attēls:Pentatoma rufipes 04.JPG|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[koku vairogblakts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Zālēdāji|zālēdāju]] suga un barojas ar [[augi|augu]] sulu, tās [[mute]]s aparāts var tikt izmantots uzbrukšanai [[kukaiņi]]em un to [[hemolimfa]]s sūkšanai; šī vairogblakts var adaptēties līdz [[gaļēdāji|plēsīgam]] raksturam un baroties ar kukaiņu [[Ola|olām]], [[kāpuri]]em, [[kūniņa|kūniņām]] un pieaugušiem īpatņiem? * ... [[Vācijas futbola izlase]]s sastāvā 105 spēles aizvadījušais '''[[Jirgens Kolers]]''' ir uzvarējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionātā]]? * ... daudzas ziņas par '''[[amorieši]]em''' nāk no [[ebreji|senebreju]] svētajiem rakstiem — [[Vecā Derība|Vecās Derības]]? [[Attēls:2020-01-12 IBU World Cup Biathlon Oberhof IMG 2968 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatloniste]] '''[[Elvīra Ēberga]]''' <small>(attēlā)</small>, kura 2021. gadā izcīnīja savu pirmo individuālo uzvaru [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā, ir titulētās biatlonistes [[Hanna Ēberga|Hannas Ēbergas]] jaunākā māsa? * ... seriāla par [[šahs|šaha]] brīnumbērna ceļu uz šaha pasaules virsotni '''"[[Dāmas gambīts (miniseriāls)|Dāmas gambīts]]"''' pirmizrāde notika straumēšanas servisā ''[[Netflix]]'' 2020. gada 23. oktobrī, un jau pēc četrām nedēļām tas kļuva par visvairāk skatīto ''Netflix'' miniseriālu? * ... visi '''[[ortonektīdi]]''' ir [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] [[endoparazīti]], kam raksturīgs samērā sarežģīts dzīves cikls, kurā iekļautas plazmodija, dzimumīpatņu un [[Kāpurs|kāpuru]] stadijas? [[Attēls:Fuligo septica - Gelbe Lohblüte - Hexenbutter - 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[gļotsēnes]]''' <small>(attēlā parastais ragansviests)</small> agrāk tika klasificētas kā [[sēnes]], jo tās veido [[sporas]], bet tagad tās vairs netiek uzskatītas par šīs [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] daļu? * ... [[Spānijas futbola izlase]]s sastāvā 126 spēles aizvadījušajam [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] '''[[Andoni Subisarreta]]m''' pieder rekords par visvairāk aizvadītām spēlēm ''[[La Liga]]'', kā arī par visvairāk "sausajām spēlēm"? * ... [[grāmatvedība|grāmatvedībā]] ilgtermiņa nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu sākotnējās vērtības samazināšanos laika gaitā lietošanas vai novecošanas dēļ sauc par '''[[nolietojums|nolietojumu]]''' vai amortizāciju? [[Attēls:Larry King by Gage Skidmore 2.jpg|border|right|50px]] * ... slavenais amerikāņu [[televīzija]]s sarunu šovu vadītājs '''[[Lerijs Kings]]''' <small>(attēlā)</small> bija precējies astoņas reizes? * ... no 1998. gada līdz 2014. gadam '''[[Berijs Trocs]]''' bija [[Našvilas "Predators"]] galvenais [[treneris]], 2013. gadā kļūstot par visilgāk ar vienu komandu strādājušo treneri [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... vēsturiskais drāmas seriāls par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karalienes [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] valdīšanas laiku '''"[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"''' (''The Crown'') sākas ar Elizabetes laulībām ar [[Princis Filips|Filipu, Edinburgas hercogu]] [[1947. gads|1947. gadā]], bet 5. un 6. sezona noslēgs seriālu, ietverot karalienes valdīšanu 21. gadsimtā? [[Attēls:Казанский кремль. Панорама с колеса обозрения.jpg|border|right|50px]] * ... [[Tatarstāna]]s prezidenta oficiālā rezidence '''[[Kazaņas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> 2000. gadā tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... [[Portugāles futbola izlase]]s sastāvā '''[[Fernandu Koutu]]''' ir piedalījies 110 spēlēs un spēlējis [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trijos [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]]? * ... [[Daugavpils]] [[vecticībnieki|vecticībnieku]] sabiedrisko darbinieku un [[Krievijas impērijas Valsts dome]]s 3. sasaukuma deputātu '''[[Mihails Jermolajevs|Mihailu Jermolajevu]]''' [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 27. martā [[lielinieki]] Daugavpilī nošāva? [[Attēls:BORMIO panoramica.jpg|border|right|50px]] * ... [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada olimpisko spēļu]] [[kalnu slēpošana]]s sacensības notiks [[Itālija]]s pašos ziemeļos, [[Lombardija]]s pilsētā '''[[Bormio]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džons Tortorella]]''' ir pirmais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dzimušais [[treneris]], kas [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] ir izcīnījis 500 uzvaras, kā arī ieguvis divas [[Džeka Adamsa balva]]s? * ... [[Dānija]]s sala '''[[Falstera]]''' ar tiltiem ir savienota ar [[Lollāna|Lollānu]] rietumos un [[Zēlande (sala)|Zēlandi]] ziemeļos? [[Attēls:Gigi Riva, Italia, 1968 (cropped 2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Luidži Riva]]''' <small>(attēlā)</small> ar 35 vārtiem 42 spēlēs ir visu laiku labākais [[Itālijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... lai gan '''[[2021. gada laikapstākļi Latvijā]]''' nesekoja [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019.]] un [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gada]] pēdās, un šis nekļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, tas ar vidējo gaisa temperatūru +7,0 °C bija 0,2 °C siltāks par klimatisko standarta normu, līdz ar to 2021. gads bija jau 9. secīgais gads, kas ir siltāks par klimatisko normu? * ... vēsturiski tagadējā '''[[Muižas iela (Rīga)|Muižas iela]]''' bijušās [[Anniņmuiža]]s teritorijā [[Imanta (Rīga)|Imantā]] ir bijusi ceļš, kas šķērsojis [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līniju Rīga—Tukums]] (pārbrauktuve), [[Apuzes iela]]s turpinājums? [[Attēls:Russula emetica 117475.jpg|border|right|50px]] * ... no vairāk par 1300 pasaulē sastopamajām '''[[bērzlapju ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir sastopamas vairāk nekā 100 <small>(attēlā [[sīvā bērzlape]] (''Russula emetica''))</small>? * ... [[bobslejists]], [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998. gada Nagano olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Rodžers Lodziņš]]''' ir bijis pasaules junioru vicečempions trīs reizes (1989., 1993. un 1994. gadā)? * ... [[latvieši|latviešu]] [[šlāgermūzika]]s grupas '''"[[Kantoris 04]]"''' nosaukums radies sākotnējās mēģinājumu atrašanās vietas dēļ: pirmie mēģinājumi notikuši [[Valmiera]]s gāzes kantorī, savukārt gāzes avārijas telefons bija 04 un grupā ir četri dalībnieki? [[Attēls:John F. Kennedy, White House color photo portrait.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1960. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1960. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ar niecīgu vēlētāju balsu pārsvaru uzvarēja [[Džons Kenedijs]] <small>(attēlā)</small> un [[Lindons Džonsons]], pārspējot [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]]? * ... savas paaudzes viens no labākajiem [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējiem]] '''[[Silvio Piola]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs [[Itālijas Serie A|Itālijas augstākajā futbola līgā]]? * ... viens no tiem [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputātiem, kas nebalsoja par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]], '''[[Ivans Ivanovs]]''' pēc tam darbojās kā deputāts septiņos [[Rīgas dome]]s sasaukumos? [[Attēls:Irelands_history.jpg|border|right|50px]] * ... [[aizvēsture|aizvēsturiskais]] [[arheoloģija]]s piemineklis [[Īrija]]s austrumos '''[[Ņūgreindža]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīts apmēram 32. gadsimtā pirms mūsu ēras, tātad tas ir vecāks par [[Stonhendža|Stonhendžu]] vai [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]? * ... '''[[2020.—2021. gada NHL sezona|2020.—2021. gada Nacionālās hokeja līgas sezonā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s, kā arī [[Kanāda]]s valdības noteikto robežu šķērsošanas noteikumu dēļ, septiņas Kanādā bāzētās komandas atradās vienā divīzijā? * ... lai arī '''[[Iļģuciems (stacija)|Iļģuciema dzelzceļa stacija]]''' nekad nav bijusi paredzēta pasažieru apkalpošanai, [[1935. gads Latvijā|1935. gadā]] Aviācijas svētku laikā norīkoti 2 pasažieru vilcienu reisi [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]—Iļģuciems, tie pieturējuši [[Torņakalns (stacija)|Torņakalnā]] un [[Zasulauks (stacija)|Zasulaukā]] un bijuši pārpildīti? [[Attēls:20130508 Samoylov Fruehjahrsexpedition 080 TOpel.jpg|border|right|50px]] * ... 2010. gada augustā [[polārstacija|polārstaciju]] '''[[Ostrovsamoilovskija|Arktiskais centrs "Ostrovsamoilovskija"]]''' <small>(attēlā)</small> apmeklēja [[Krievijas premjerministrs]] [[Vladimirs Putins]], un uzreiz pēc viņa vizītes tika pieņemts lēmums par stacijas radikālu modernizēšanu, piešķirot šim mērķim 500 miljonus [[Krievijas rublis|rubļu]]? * ... ar 56 vārtiem 93 spēlēs '''[[Alesandro Altobeli]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs ''[[Coppa Italia]]'' [[futbols|futbola]] turnīrā? * ... [[Latvija]]s ziemeļaustrumu daļā, ko aizņem [[Baltijas vairoga dienvidu nogāze]], [[Valmieras-Lokno izcilnis|Valmieras-Lokno izciļņa]] rajonā '''[[kristāliskais pamatklintājs]]''' atrodas tikai 340-350 metru dziļumā? [[Attēls:Storebæltsbroen from Sjælland.jpg|border|right|50px]] * ... kopš [[1998. gads|1998. gada]] pāri '''[[Lielais Belts|Lielajam Beltam]]''', vienam no trijiem [[Dāņu šaurumi]]em, ir izbūvēts Lielā Belta tilts <small>(attēlā)</small>? * ... 2017. gada februārī [[Starptautiskā Biatlona savienība|Starptautiskās Biatlona savienības]] valde piespieda [[Krievija|Krieviju]] atteikties no '''[[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionāta biatlonā]]''' rīkošanas tiesībām [[dopings|dopinga]] skandāla dēļ, un [[Pokļuka]] [[Slovēnija|Slovēnijā]] tika apstiprināta par čempionāta norises vietu? * ... [[kembrijs|kembrija]] [[smilšakmens|smilšakmeņos]] '''[[Inčukalna izcilnis|Inčukalna izciļņa]]''' teritorijā ir ierīkota [[Inčukalna gāzes krātuve]]? [[Attēls:Tim Howard Portland Timbers vs Colorado Rapids 2016-10-16.jpg|border|right|50px]] * ... [[2012. gads sportā|2012. gada]] 4. janvārī [[ASV futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tims Hauards]]''' <small>(attēlā)</small> guva vārtus ''[[Everton FC]]'' labā pret ''[[Bolton Wanderers]]'', tādējādi kļūstot par tikai ceturto vārtsargu, kas ir guvis vārtus [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] '''[[Gada sēne Latvijā]]''' ir divas brūnzobju sugas: [[rūsganā brūnzobe]] un [[Peka brūnzobe]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kompānija '''''[[Dow Chemical Company]]''''' ir viens no lielākajiem ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem pasaulē, dažkārt saukts par "ķīmisko kompāniju ķīmisko kompāniju", jo daudzi uzņēmuma produkti ir izejvielas citām ķīmiskajām kompānijām? [[Attēls:Biden_oath_of_office.jpg|border|right|50px]] * ... tobrīdējais [[ASV prezidents]] [[Donalds Tramps]], kurš bija atteicies atzīt savu sakāvi [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās]], nepiedalījās '''[[Džo Baidena inaugurācija]]s''' ceremonijā <small>(attēlā [[Džo Baidens]] nodod zvērestu)</small>? * ... tā kā [[Krievijas impērija]]s valdība neatbalstīja savas valsts sportistu dalību [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]], tad [[Anglija|Anglijā]] dzīvojošais [[latvieši|latviešu]] vieglatlēts '''[[Georgs Linds]]''' (Liepiņš) pats nolēma pieteikties un [[maratons|maratona]] skrējienā ieņēma 19. vietu? * ... ar '''[[Kaledonijas krokojums|Kaledonijas krokojumu]]''' ir saistītas [[dzelzs]] rūdu, [[Titāns|titāna]], [[Zelts|zelta]] un daļēji arī [[Molibdēns|molibdēna]] atradnes? [[Attēls:Vohilaid.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] 4,48 km² lielā '''[[Vohilaida|Vohilaidas sala]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Igaunija|Igaunijā]], 300 metrus uz austrumiem no [[Hījumā sala]]s, bija apdzīvota? * ... [[Francijas futbola izlase]]s sastāvā 82 spēlēs 28 vārtus guvušais '''[[Juri Džorkajefs]]''' ir dzimis [[Liona|Lionā]] jauktas izcelsmes ģimenē: viņa tēvam ir [[Poļi|poļu]] un [[Kalmiki|kalmiku]] saknes, savukārt māte ir [[Armēņi|armēniete]]? * ... pirmais [[esperanto valoda]]s popularizētājs [[Latvija|Latvijā]] bija '''[[Ints Čače]]'''; [[1922. gads Latvijā|1922. gadā]] tika izdota viņa pirmā esperanto mācību grāmata [[latviešu valoda|latviešu valodā]]? [[Attēls:Jeanneke Pis, Brussels, Belgium (DSCF4010).jpg|border|right|50px]] * ... [[bronza]]s [[skulptūra|skulpturālā]] [[strūklaka]] [[Beļģija]]s galvaspilsētā [[Brisele|Briselē]] '''[[Čurājošā meitenīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīta kā antitēze Briseles simbolam [[Čurājošais puisēns]]? * ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] '''[[Birzgales luterāņu baznīca|Birzgales luterāņu baznīcu]]''' nojauca, bet tās vietā uzcēla [[Birzgales ciems|Birzgales ciema]] padomes ēku? * ... [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ '''[[2020. gada F1 sezona]]s''' sākums tika atlikts no marta līdz jūlijam; tāpat pandēmija ieviesa būtiskas izmaiņas sacīkšu kalendārā — sezona sastāvēja no 17 kārtām (sākotnēji plānoto 22 vietā), vairākas sacīkstes tika atceltas, no kurām daļa tika aizvietotas ar citām? [[Attēls:Ķuršu baznīcas sānskats.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievijas Impērija]]s laikā [[Pededzes pagasts|Pededzes pagasta]] [[Pareizticība|pareizticīgie]] pulcējās baznīcā un kapsētā [[Lavri|Lauru pagastā]] (agrāk [[Igaunija|Igaunijā]], tagad [[Krievija|Krievijā]]); tā kā pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] ieviestās robežas ierobežoja pārvietošanos, draudze uzcēla '''[[Ķuršu pareizticīgo baznīca|Ķuršu pareizticīgo baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[baski|basku]] izcelsmes bijušais [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Bisente Lizarazū]]''' ir spēlējis arī [[Basku Zeme]]s futbola izlasē, kurā lielākoties tiek pulcināti basku spēlētāji no [[Spānija]]s? * ... [[kosmētika]]s ražošanas uzņēmums '''''[[H.A. Brieger]]''''' ir dibināts 2006. gadā kā [[Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca]]s meitas uzņēmums un 2020. gadā tas pārņēma maksātnespējīgās AS "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]" ražošanu? [[Attēls:Panorama Gorizia (tramonto).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gorīcija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Itālija]]s ziemeļaustrumos pie [[Slovēnija]]s robežas (otrpus robežai atrodas slovēņu pilsēta Nova Gorica)? * ... [[Krievijas Pareizticīgo baznīca|pareizticīgo]] garīdznieks '''[[Aleksejs Zotovs]]''' bija vienīgais [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputāts, kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. maijā atturējās balsojumā par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]]? * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatlonists]] '''[[Jespers Nelins]]''' karjeras sākumā nodarbojies ar [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanu]], taču panākumus nav guvis un biatlonam pievērsies 2012. gadā? [[Attēls:Koller.jpg|border|right|50px]] * ... ar 91 spēlē gūtajiem 55 vārtiem '''[[Jans Kollers]]''' <small>(attēlā)</small> ir visu laiku labākais [[Čehijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... luksus [[automašīna|automašīnu]] '''''[[Maserati]]''''' simbols ir trijžuburis, ko uzņēmuma dibinātāji brāļi Mazerati ņēmuši no [[Boloņa]]s centrālā laukuma [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] [[strūklaka]]s, lai gan mūsdienās uzņēmuma galvenā mītne atrodas [[Modēna|Modēnā]]? * ... '''[[Dabas aizsardzības pārvalde]]s''' pašreizējais vadītājs ir iepriekš [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālo botānisko dārzu]] vadījušais Andrejs Svilāns? [[Attēls:CFS Alert May 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Alerta]]''' <small>(attēlā)</small> [[Nunavuta]]s teritorijā, [[Kanāda|Kanādā]], [[Elsmīra sala|Elsmīra salā]] ir vistālāk uz ziemeļiem esošā apdzīvotā vieta pasaulē? * ... sākot ar 2021.—22. gada sezonu [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] Klusā okeāna divīzijā spēlējošais klubs '''[[Sietlas "Kraken"]]''' kļuva par pirmo profesionālo [[hokejs|hokeja]] komandu, kas bāzēta [[Sietla|Sietlā]], kopš 1975. gada? * ... vienas no visgrūtāk sasniedzamajām [[Grieķija]]s salām — '''[[Gaudosa]]s''' dienvidu punkts Tripiti rags ir [[Eiropa]]s galējais dienvidu punkts (ja Eiropā neiekļauj [[Kanāriju salas]] un [[Kipra|Kipru]])? [[Attēls:Trinity College - Great Court 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kembridžas Universitāte]]s '''[[Trīsvienības koledža|Trīsvienības koledžu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1546. gads|1546. gadā]] dibinājis [[Anglijas karalis]] [[Henrijs VIII Tjudors|Henrijs VIII]]? * ... '''[[Karels Poborskis]]''' [[Čehijas futbola izlase]]s sastāvā ir nospēlējis 118 spēles, piedaloties [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996.]], [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]]? * ... kā pirmais eiropietis '''[[Bugenvila sala|Bugenvila salu]]''' [[1768. gads|1768. gadā]] apmeklēja [[franči|franču]] pētnieks Luijs Antuāns de Bugenvils, kura vārdā arī sala ir nosaukta? [[Attēls:Piran_from_the_sea.JPG|border|right|50px]] * ... kopš [[Dienvidslāvija]]s sabrukšanas [[1991. gads|1991. gadā]] '''[[Piranas līcis|Piranas līča]]''' akvatorija <small>(attēlā)</small> ir robežstrīda objekts starp [[Slovēnija|Slovēniju]] un [[Horvātija|Horvātiju]]; šī strīda dēļ [[2008. gads|2008. gadā]] Slovēnija bloķēja Horvātijas iestāšanās sarunas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionātā]] [[Pokļuka|Pokļukā]] Austrijas biatloniste '''[[Līza Terēza Hauzere]]''' kļuva par čempioni distancē ar kopēju startu un ieguva divas sudraba medaļas, lai gan līdz šai sezonai Pasaules kausa posmos ne reizi nebija iekļuvusi trijniekā individuālajās distancēs? * ... [[ziema|ziemā]] [[Somija]]i piederošo '''[[Hailuoto|Hailuoto salu]]''' [[Botnijas līcis|Botnijas līcī]] ar kontinentu savieno [[ledus ceļš]]? [[Attēls:Nummulite Naturhistorisches Museum Basel 27102013.jpg|border|right|50px]] * ... izmirušajā '''[[numulīti|numulītu ģintī]]''' <small>(attēlā čaula skatā no iekšpuses)</small> ir sastopamas lielākās [[foraminīferas|foraminīferu]] formas, kas diametrā var sasniegt 16 [[centimetrs|centimetrus]]? * ... '''[[Džimijs Grīvss]]''' ir vēsturē labākais vārtu guvējs [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas augstākajā futbola līgā]]; sešas reizes kļuvis par līgas labāko vārtu guvēju? * ... '''[[Musala]]''' ir ne vien [[Rila|Rilas kalnu]] un [[Bulgārija]]s, bet arī visas [[Balkānu pussala]]s augstākā virsotne? [[Attēls:Joel Embiid 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2014. gada NBA drafts|2014. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] [[Kamerūna]]s basketbolistu '''[[Džoels Embīds|Džoelu Embīdu]]''' <small>(attēlā)</small> ar kopējo trešo kārtas numuru izraudzījās [[Filadelfijas "76ers"]], taču traumu dēļ divas pirmās sezonas spēlētājs izlaida un šajā laikā iemantoja iesauku ''the Process'', jo komanda, negūstot panākumus, lietoja saukli ''Trust the process''? * ... '''[[zinātņu doktors|zinātņu doktora]]''' grāda esamība akadēmiskajā pasaulē ir priekšnoteikums patstāvīgai pētījumu veikšanai un mācīšanai [[augstskola|augstskolās]] un pētniecības iestādēs? * ... [[2009. gads|2009. gadā]] mūzikas producentam '''[[Fils Spektors|Filam Spektoram]]''' tika piespriests vismaz 19 gadu cietumsods par aktrises Lanas Klārksones slepkavību; viņš nomira slimnīcā [[2021. gads|2021. gada]] 16. janvārī no [[COVID-19]] radītajām komplikācijām? [[Attēls:Marc Wilmots 20190913 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Marks Vilmotss]]''' <small>(attēlā)</small> [[Beļģijas futbola izlase]]s sastāvā ir spēlējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]], [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā]], bet laika posmā no 2012. gada līdz 2016. gadam bija izlases galvenais treneris? * ... [[2019. gads|2019. gada]] nogalē '''[[Bugenvilas autonomais reģions|Bugenvilas autonomajā reģionā]]''' norisinājās neatkarības referendums, kurā 98,31% iedzīvotāju nobalsoja par Bugenvilas neatkarību no [[Papua-Jaungvineja]]s? * ... '''[[Apspiesto Eiropas tautu asambleja]]s''', kas darbojās [[Rietumvalstis|Rietumvalstīs]] no 1954. līdz 1972. gadam, pirmais priekšsēdis bija latviešu diplomāts '''[[Vilis Māsēns]]'''? [[Attēls:Armillaria mellea 59252.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā celmene]]''' <small>(attēlā)</small> bieži parazitē uz dzīviem [[koki]]em, novedot pie to bojāejas, arī nodarot ievērojamus zaudējumus mežsaimniecībai un augļkopībai? * ... pieckārtējam [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]]s dalībniekam '''[[Džimijs Batlers|Džimijam Batleram]]''' ir bijusi smaga, nelabvēlīga bērnība: tēvs ģimeni pametis, un māte 13 gadu vecumā padzinusi viņu no mājām? * ... '''[[Nikolajs Bulgaņins]]''' no 1955. gada līdz 1958. gadam vadīja [[Padomju Savienība|PSRS]] Ministru padomi (laika posmā starp [[Georgijs Maļenkovs|Georgiju Maļenkovu]] un [[Ņikita Hruščovs|Ņikitu Hruščovu]])? [[Attēls:Chlorochroa pinicola 07.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[vairogblakšu dzimta]]s''' [[Anatomija|anatomiskā]] un uzvedības daudzveidība padara šo grupu interesantu pētniekiem [[Evolūcija|evolucionāros]] un [[Ekoloģija|ekoloģiskos]] jautājumos <small>(attēlā Latvijā sastopamā ''Chlorochroa pinicola'')</small>? * ... 16 gadu un 1 dienas vecumā [[Kamerūna|Kamerūnā]] dzimušais [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Jusufa Mukoko]]''' 2020. gadā debitēja [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]], līdz ar to kļūstot par visu laiku jaunāko Bundeslīgas spēlētāju? * ... '''[[Latvijas sūkļu sugu uzskaitījums|Latvijā savvaļā ir sastopamas 5 sūkļu sugas]]''', kuras visas dzīvo [[Saldūdens|saldūdeņos]] un ietilpst krūmsūkļu dzimtā? [[Attēls:Opekalna baznīca Štafenhāgens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Opekalna luterāņu baznīca]]''' ir visaugstāk (235 metri virs jūras līmeņa) celtais [[dievnams]] [[Latvija|Latvijā]] <small>(attēlā baznīca 19. gadsimta vidū [[Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens|Štafenhāgena]] zīmējumā)</small>? * ... 1913. gadā '''[[Ebija Preta]]''', olimpiskās bronzas medaļas ieguvēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|golfā]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par karalisko aprindu locekli, kad apprecējās ar [[Serbija]]s princi Aleksi Karageorgeviču un pieņēma vārdu Darja, princese Karageorgeviča? * ... privātmāju ciemata Amatciems veidotājs un idejas autors '''[[Aivars Zvirbulis]]''' (Čiris) savulaik bijis viens no "Apgāda Jāņa sēta" dibinātājiem un īpašniekiem? [[Attēls:Vaivari Start 2016 (28584465830).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"|Nacionālais rehabilitācijas centra "Vaivari"]]''' piramīdas formas ēku [[Jūrmala|Jūrmalā]] <small>(attēlā)</small> [[Latvijas PSR|padomju gados]] tautā dēvēja par "[[Kosmonauti|Kosmonautu]] sanatoriju", jo sākotnēji tā bijusi paredzēta ar kosmosa pētniecību saistīto tehnoloģiju nozares darbinieku atpūtai? * ... [[Anglija]]s [[futbolists]] '''[[Billijs Raits]]''' bija pirmais futbolists pasaulē, kas sasniedza 100 spēļu robežu izlašu spēlēs? * ... [[1972. gads|1972. gadā]] [[Padomju Savienība|PSRS]] televīzijas cenzori '''[[Jautro un atjautīgo klubs|Jautro un atjautīgo kluba]]''' (KVN) studentu improvizētos jokus sāka uzskatīt par aizskarošiem un pretpadomju, tādējādi klubs tika aizliegts un atjaunots tikai [[Perestroika]]s laikmetā [[1986. gads|1986. gadā]]? [[Attēls:Váh a Revúca v Ružomberku.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Vāha]]''' <small>(attēlā pie [[Ružomberoka]]s)</small> ir garākā [[Slovākija]]s [[upe]], kas pilnībā tek valsts teritorijā? * ... '''[[Sandis Amoliņš]]''' tiek atzīts par [[Valmiera]]s [[basketbols|basketbola]] vēsturē visvairāk profesionālo spēļu aizvadījušo basketbolistu? * ... [[Alsungas pilsmuiža]]s īpašnieks '''[[Johans Ulrihs fon Šverins]]''' [[1634. gads|1634. gadā]] atdeva [[Alsungas katoļu baznīca|Alšvangas baznīcu]] [[Romas katoļu baznīca]]i un veicināja vēlākā [[Suitu novads|Suitu novada]] iedzīvotāju pievēršanu katoļticībā? [[Attēls:Polster Toni-7361-fmp (18560369719).jpg|border|right|50px]] * ... ar 95 spēlēs gūtajiem 44 vārtiem '''[[Antons Polsters]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Austrijas futbola izlase]]s visu laiku labākais vārtu guvējs? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 22. decembrī '''[[Sociālās aprūpes centrs "Rauda"|Sociālās aprūpes centrā "Rauda"]]''' [[Smārdes pagasts|Smārdes pagasta]] [[Rauda (Smārdes pagasts)|Raudā]] sākās [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 uzliesmojums]], kurā līdz 11. janvārim saslima 64 darbinieki un 184 klienti, un nomira 21 pozitīvs centra klients? * ... [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[Pasaules Pārtikas programma]]i''' tika piešķirta [[Nobela miera prēmija]] par "tās centieniem apkarot badu, ieguldījumu apstākļu uzlabošanā konfliktu skartajos rajonos un rīkošanos kā dzinējspēkam centienos novērst bada izmantošanu kā kara un konflikta ieroci"? [[Attēls:Louis Bastien (sportif).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luijs Bastjēns]]''' <small>(attēlā)</small> [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] startēja gan [[paukošana]]s, gan [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanas]] sacensībās, kurās izcīnīja zelta medaļu [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometru distancē]]? * ... 1997. gada [[Krievija]]s kriminālfilma '''"[[Brālis (filma)|Brālis]]"''' pirmizrādi piedzīvoja [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] un vēlāk kļuva par par "[[kulta filma|kulta filmu]]"? * ... [[žurnālists|žurnālista]], televīzijas un radio raidījumu vadītāja '''[[Arnis Krauze|Arņa Krauzes]]''' pusbrālis ir [[aktieris]], raidījumu vadītājs un komiķis Valters Krauze? [[Attēls:Aneurus avenius 03.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Mizasblakšu dzimta|mizasblaktis]]''' <small>(attēlā [[Latvija|Latvijā]] sastopamā ''Aneurus avenius'')</small> barojas ar sēnītēm, kas piedalās koku pūšanas procesos, izsūcot sēņu hifas ekstraktu? * ... ik gadu uz Zemes '''[[Meža ugunsgrēks|meža ugunsgrēkos]]''' izdeg no 10 līdz 15 miljoniem hektāru [[mežs|meža]]? * ... [[Nīderlandes futbola izlase]]s sastāvā dvīņu brāļi '''[[Renē van de Kerhofs|Renē]]''' un '''[[Villijs van de Kerhofs|Villijs]]''' van de Kerhofi spēlēja [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974.]] un [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gada FIFA Pasaules kausā]], bet 2004. gadā abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? [[Attēls:Copenhagen airport from air.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kopenhāgenas lidosta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc pasažieru skaita lielākā [[lidosta]] [[Skandināvija|Skandināvijā]]? * ... [[NBA|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubā [[Ņūorleānas "Pelicans"]] spēlējošais '''[[Garets Templs]]''' savā ilgajā karjerā spēlējis 11 dažādu NBA komandu sastāvā? * ... sākotnēji programmatūra '''''[[Adobe Illustrator|Adobe Illustrator CC]]''''' tika izveidota ''[[Apple Macintosh]]'' lietotājiem [[1985. gads|1985. gadā]]? [[Attēls:2007-06-16 Hygrocybe conica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[smailā stiklene|smailās stiklenes]]''' lielā vizuālā daudzveidība <small>(attēlā)</small> liek daudziem speciālistiem uzskatīt, ka patiesībā tā ir vairāku sugu kopums, taču līdz ģenētiskajai izpētei šis jautājums paliek atklāts? * ... 2004. gadā [[Dānija]]s [[futbolists]] '''[[Brians Laudrups]]''' un viņa vecākais brālis [[Mikāls Laudrups|Mikāls]] abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? * ... '''[[Veclanga]]''' ir [[Langa]]s senā gultne, kas agrāk tecējusi pretējā virzienā, novadot [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus uz jūru; 18. gadsimta beigās Langa lejtecē aizsērēja, un par Ķīšezera vienīgo noteci kļuva [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]]? [[Attēls:Jill Biden portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|1987|6|17||bez}} '''[[Džila Baidena]]''' <small>(attēlā)</small> apprecējās ar vēlāko [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Džo Baidens|Džo Baidenu]], ar kuru viņa iepazinās aklajā randiņā 1975. gadā? * ... latviešu [[dambrete|dambretists]] un treneris, starptautiskais meistars [[Simtlauciņu dambrete|simtlauciņu dambretē]] '''[[Roberts Misāns]]''' ir precējies ar dambretisti [[Oļesja Abduļina|Oļesju Abduļinu]] no [[Krievija]]s, kura tagad pārstāv [[Latvija|Latviju]]? * ... '''[[Akila]]''' ir lielākā [[Īrija]]s sala, neskaitot pašu [[Īrija (sala)|Īriju]]? [[Attēls:MarcelDesailly.JPG|border|right|50px]] * ... 1992. gadā [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Marsels Desajī]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās [[Marseļas "Olympique"]], kuras sastāvā izcīnīja [[UEFA Čempionu līga]]s titulu, bet nākamajā sezonā kopā ar ''[[AC Milan]]'' ieguva otro Čempionu līgas titulu divu gadu laikā? * ... pirmo apdzīvoto vietu mūsdienu '''[[Ustjoļeņoka]]s''' vietā [[1633. gads|1633. gadā]] dibināja [[Toboļska]]s kazaks Ivans Rebrovs, un ilgu laiku tā bija šīs [[Krievija]]s [[Arktika]]s daļas administratīvais centrs? * ... ilggadējais [[Ventspils dome]]s priekšsēdētājs [[Aivars Lembergs]] kandidēja '''[[2021. gada Ventspils domes vēlēšanas|2021. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' par spīti pirmās instances tiesas spriedumam, ar kuru viņš ir atzīts par vainīgu virknē noziegumu un ir atkārtoti nonācis apcietinājumā? [[Attēls:Shanghai Tower 2015.jpg|border|right|50px]] * ... 128 stāvus un 632 metrus augstais '''[[Šanhajas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā ēka [[Ķīna|Ķīnā]] un otra [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā ēka pasaulē]]? * ... '''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Riteņbraukšanas sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika aizvadītas 95 dažādas disciplīnas, taču šobrīd [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] par "olimpiskajām" disciplīnām atzīst tikai trīs no tām (kopā visās sacensībās varētu būt startējuši pat aptuveni 250 dalībnieki)? * ... 2010. gada [[Krievija]]s tautskaitē uzskaitītie 862 '''[[nganasani]]''' tiek uzskatīti par vistālāk ziemeļos mītošo [[Eirāzija]]s tautu? [[Attēls:Giampiero Boniperti, Juventus.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džampjēro Boniperti]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kā [[futbolists]] ar [[Turīnas "Juventus"]] ieguva piecus [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas ''Serie A'']] titulus un divus ''[[Itālijas kauss futbolā|Coppa Italia]]'' titulus, no 1994. gada līdz 1999. gadam bija [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] ekonomģeogrāfs, [[kartogrāfs]], "[[Jāņa sēta (uzņēmums)|Jāņa sēta]]" līdzīpašnieks '''[[Jānis Turlajs]]''' tika apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? * ... '''"[[Skats uz slepkavību]]"''' 1985. gadā bija septītā un pēdējā filma [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijā, kurā [[Rodžers Mūrs]] atveidoja [[Slepenais izlūkošanas dienests|MI6]] aģentu Bondu? [[Attēls:Alūksnes Mākslas skola (Vecā pils) (2).jpg|border|right|50px]] * ... [[Fītinghofi]]em celtajā '''[[Alūksnes Vecā pils|Alūksnes Vecajā pilī]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās atrodas mākslas skola? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] rakstniece, recenzente un romānu autore '''[[Mērija Ebota]]''' startēja [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu golfa turnīrā]], kur uzvarēja viņas meita [[Margareta Ebota]], un šī ir vienīgā reize olimpisko spēļu vēsturē, kad māte un meita vienā un tajā pašā olimpiādē startēja vienā un tajā pašā sporta veidā? * ... lielākā daļa [[Krievija]]s ziemeļu tautas '''[[dolgani|dolganu]]''' dzīvo [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] [[Taimiras Dolganu—Ņencu rajons|Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā]], kur tie veido 15,7 % no iedzīvotāju kopskaita? [[Attēls:Hades Altemps Inv8584.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romiešu mitoloģija|romiešu]] pazemes dieva '''[[Plutons (mitoloģija)|Plutona]]''' <small>(attēlā)</small> tēlam [[Grieķu mitoloģija|seno grieķu mitoloģijā]] atbilst [[Aīds]]? * ... leģendārais [[Itālija]]s [[futbolists]] '''[[Franko Barēzi]]''' visu savu karjeru pavadīja ''[[AC Milan]]'' komandā, 15 gadus esot arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Latvija]]s mediju uzņēmuma '''''[[All Media Latvia]]''''' (zināms arī kā ''TV3 Group'') īpašnieks ir [[Lietuva]]s sakaru uzņēmums ''[[Bite Lietuva|UAB Bite Lietuva]]'', kas pastarpināti pieder investīciju uzņēmumam ''Providence Equity Partners''? [[Attēls:Talc schist 2 (16921632302).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[talka slāneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir mīksts [[iezis]], kas rodas, metamorfizējoties serpentīna iežiem, kā arī [[dolomīts|dolomīta]] metasomatozes rezultātā? * ... '''[[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem; šī bija pirmā un vienīgā reize, kad [[krikets]] ir bijis iekļauts [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā? * ... mūsdienās [[Krievija]]s ziemeļu tauta '''[[enci]]''' mīt galvenokārt vairs tikai divos ciematos [[Jeņiseja]]s labajā krastā: tundras enci Voroncovas ciematā Jeņisejas grīvā, bet meža enci — 350 km uz dienvidiem Potapovas ciematā? [[Attēls:Hong Myung-Bo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidkorejas futbola izlase]]s sastāvā 136 spēles nospēlējušais '''[[Hons Mjonbo]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no diviem [[Āzija]]s [[futbolisti]]em, kas 2004. gadā tika iekļauts [[FIFA 100]] sarakstā? * ... 19. gadsimta otrajā pusē, sakārtojot [[dambrete]]s noteikumus, lai organizētu lielas sacensības, par populārāko pasaulē kļuva viens no simtlauciņu dambretes variantiem jeb [[starptautiskā dambrete]], tomēr daudzi varianti tika spēlēti uz 64 lauciņu galdiņa: viens no tiem bija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] un vēlāk [[Padomju Savienība|PSRS]] populārā '''[[krievu dambrete]]'''? * ... [[Krievija]]s ziemeļos esošās '''[[Anabara]]s''' upes baseinā ir pasaulē lielākās [[dimanti|dimantu]] atradnes ārpus [[Āfrika]]s un [[Austrālija]]s? [[Attēls:Migma ss 2006.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[migmatīts|migmatītos]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Metamorfais iezis|metamorfo iežu]], visbiežāk [[Gneiss|gneisu]] vai amfibolītu joslas, sakārtotas paralēli ar [[Granīts|granīta]] sastāva materiālu? * ... '''[[Anna Haselborga]]''' ([[Zviedrija]]s sieviešu izlases kapteine (skips)) ar savu komandu uzvarēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] sieviešu [[kērlings|kērlinga]] turnīrā, kļuva par 2018. un 2019. gada pasaules čempionāta sudraba medaļnieci un abās sezonās uzvarēja arī Eiropas čempionātā? * ... '''[[Pripetes purvi]]''' ietilpst [[Poļesje]]s vēsturiskajā novadā, veido dabisko robežu starp [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] ziemeļos un [[Ukraina|Ukrainu]] dienvidos? [[Attēls:Set.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Sets (mitoloģija)|Sets]]''' [[Senās Ēģiptes mitoloģija|ēģiptiešu mitoloģijā]] ir [[tuksnesis|tuksneša]] dievs un ļaunuma iemiesojums, kas tiek attēlots ar [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeni]] un [[mājas ēzelis|ēzeļa]] galvu <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džalma Santušs]]''', [[Francs Bekenbauers]] un [[Filips Lāms]] ir vienīgie futbolisti, kas trīs reizes ir iekļauti [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa finālturnīra]] simboliskajā izlasē? * ... ap 240 km garais '''[[Hatangas līcis]]''' faktiski ir [[Hatanga (upe)|Hatangas upes]] estuārs? [[Attēls:Lindes muižas vārti 2017.gads.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Lindes muiža]]s''' kungu nams gāja bojā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, netika atjaunots un tagad ir neievērojamas drupas, taču ir saglabājušies Lindes muižas vārti <small>(attēlā)</small> un muižas parks? * ... '''[[Aleksandrs Merkati]]''' bija nozīmīga figūra [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] agrīnajā vēsturē — viņš iepazīstināja [[Pjērs de Kubertēns|de Kubertēnu]] ar [[Grieķija]]s kroņprinci Konstantīnu, kurš sniedza atbalstu [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmajām olimpiskajām spēlēm]]; [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] pats Merkati startēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|golfa turnīrā]]? * ... dažkārt '''[[Langas kanāls|Langas kanālu]]''' dēvē un arī kartēs atzīmē kā [[Langa|Langu]], kas līdz 18. gadsimta beigām novadīja uz jūru [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus, nevis bija tā [[pieteka]] kā mūsdienās? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Bohrdt - Sieg der Lübecker.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļu septiņgadu karš]]''' noritēja [[Zviedrija]]s dienviddaļā un mūsdienu [[Igaunija|Igaunijā]] līdztekus [[Livonijas karš|Livonijas kara]] norisēm, tādēļ reizēm tiek uzskatīts par daļu no tā <small>(attēlā jūras kauja starp [[Lībeka]]s un Zviedrijas kuģiem pie [[Gotlande]]s 1564. gadā)</small>? * ... kopējais '''[[hakasu valoda]]s''' pratēju skaits tiek lēsts ap 43 tūkstošiem, kas ir aptuveni puse no visiem hakasiem (otra daļa galvenokārt runā [[krievu valoda|krievu valodā]])? * ... [[Rīga]]s ielu sarakstos '''[[Ganu iela (Rīga)|Ganu iela]]''' ir atrodama no 1885. gada, un tās nosaukums ir saistīts ar atrašanos līdzās pilsētas ganībām (līdzīgi netālajam [[Ganību dambis|Ganību dambim]])? <!--dyk diena --> [[Attēls:Macedonian cross.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Maķedonijas krusts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] [[pareizticīgā baznīca|pareizticīgās baznīcas]] simbols? * ... '''[[2010. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2010. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Azerbaidžāna]]s galvaspilsētā [[Baku]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja zelta medaļu svara kategorijā līdz 55 kg, finālā pārspējot [[Nataļja Goļca|Nataļju Goļcu]] no [[Krievija]]s? * ... '''[[Latvijas Ārpolitikas institūts]]''' ir vecākā un viszināmākā iestāde, kas piedalās [[Latvija]]s ārpolitikas veidošanā; [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] to nodibināja tās pirmais direktors [[Atis Lejiņš]], kurš vadīja biedrību līdz [[2011. gads Latvijā|2011. gadam]], kad par direktoru kļuva Andris Sprūds? <!--dyk diena --> [[Attēls:The spiral minaret in Samarra.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sāmarra]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] no 836. līdz 892. gadam bija [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] [[galvaspilsēta]] un ir viena no retajām tā laika pilsētām, kas saglabājusi plānojumu un apbūves elementus <small>(attēlā)</small>? * ... [[ASV]] dzimušais [[Baltkrievija]]s [[hokejists]] '''[[Šeins Prinss]]''' ir [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] izvēlēts ar kopējo 61. numuru un nospēlējis 128 spēles [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... '''[[anatoliešu valodas]]''' ir izmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupa, kuras bija izplatītas [[Anatolija|Anatolijā]], mūsdienu [[Turcija]]s teritorijā, tostarp '''[[hetu valoda]]''' izmira ap 10. gadsimtu pirms mūsu ēras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Talgat Musabayev.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kazahstāna]]s [[kosmonauts]] '''[[Talgats Musabajevs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš trīs reizes devies kosmosa lidojumā, no 2007. līdz 2016. gadam bija Kazahstānas Nacionālās kosmosa aģentūras priekšsēdētājs, bet vēlāk kļuva par valsts prezidenta padomnieku un parlamenta deputātu? * ... [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Egils Levits|Egila Levita]] [[13. Saeima]]i iesniegtajā [[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]] priekšlikumā bija minētas piecas vēsturiskās latviešu zemes — [[Vidzeme]], [[Latgale]], [[Kurzeme]], [[Zemgale]] un [[Sēlija]], taču deputāts [[Viktors Valainis]] iesniedza priekšlikumu izdalīt arī '''[[Rīga (vēsturiskā zeme)|Rīgu]]''' kā atsevišķu latviešu vēsturisko zemi, kas sākotnēji guva atbalstu, bet vēlāk trešajā lasījumā tika balsojumā noraidīts? * ... '''[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''', kas notika [[Turīna|Turīnā]], bija trešā reize [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzija]]s vēsturē, kad konkurss notika '''[[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijā]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carnegie Hall - Full (48155558466).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kārnegija zāle]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas Septītās avēnijas un 57. ielas stūrī [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]] ir viena no prestižākajām klasiskās mūzikas koncertzālēm pasaulē? * ... [[Zviedrijas hokeja izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jūhans Garpenlēvs]]''' pats kā spēlētājs [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991.]] un [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992. gadā]] kļuva par pasaules čempionu Zviedrijas izlases sastāvā? * ... '''[[Kārļa Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Čehija|Čehijā]], kas dibināta [[1348. gads|1348. gadā]], līdz ar to tā ir arī senākā universitāte [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maneskin 2019.jpg|border|right|200px]] * ... [[Itālija]]s [[rokmūzika|rokgrupas]] '''''[[Måneskin]]''''' <small>(attēlā)</small>, kas uzvarēja [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], nosaukums [[dāņu valoda|dāņu valodā]] nozīmē 'mēness gaisma, mēnesnīca'? * ... '''[[Donavas—Dravas nacionālais parks]]''' [[Ungārija]]s dienviddaļā sastāv no 21 savstarpēji nesaistīta iecirkņa [[Donava]]s un [[Drava (upe)|Dravas]] upju [[paliene|palienēs]]? * ... mūsdienās '''[[Ikšķiles muiža]]s''' kungu mājas vieta un alusdarītavas pamati atrodas [[Rīgas HES ūdenskrātuve]]s dzelmē starp Danču krogu Rīgas ielā un [[Ikšķiles baznīcas drupas|Ikšķiles baznīcas drupām]] uz salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nord-Krim-Kanal.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkrimas kanāls]]''' <small>(attēlā kartē)</small> pārvada [[Dņepra]]s ūdeņus no [[Kahovkas ūdenskrātuve]]s uz [[Krimas pussala|Krimas pussalu]], jo mazā [[nokrišņu daudzums|nokrišņu daudzuma]] un vājā upju tīkla dēļ Krimā trūkst [[saldūdens]]? * ... avārijas gadījumā, piemēram, [[kuģis|kuģa]] nogrimšanas vai [[lidmašīna]]s avārijas gadījumā, '''[[avārijas vietu norādošā radiobāka|avārijas vietu norādošās radiobākas]]''' raidītājs tiek aktivizēts un sāk nepārtraukti raidīt radiosignālu, ko meklēšanas un glābšanas komandas izmanto, lai ātri noteiktu avārijas vietu un sniegtu palīdzību? * ... pirmā dziedātāja, kas uz skatuves izpildīja '''"[[Nakts karalienes ārija|Nakts karalienes āriju]]"''' no [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] operas "[[Burvju flauta]]", bija viņa svaine '''[[Jozefa Vēbere]]''', kurai bija ievērojamas balss dotības un plašs balss diapazons, un, iespējams, Mocarts, zinot Vēberes labās vokālās spējas, uzrakstīja abas Nakts karalienes ārijas, lai tās parādītu? <!--dyk diena --> [[Attēls:FPSO OSX-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[peldošā ieguves un uzglabāšanas vienība|peldošajām ieguves un uzglabāšanas vienībām]]''' <small>(attēlā [[Brazīlija]]s piekrastē)</small> tiek dota priekšroka izvietošanai attālos jūras [[nafta]]s un [[dabasgāze|gāzes]] ieguves rajonos, jo kuģus ir viegli izvietot, un naftas eksportam nav nepieciešama vietējā cauruļvadu infrastruktūra? * ... [[žurnāliste]], redaktore un [[rakstniece]] '''[[Monika Zīle]]''' ir darbojusies arī politikā, bijusi [[7. Saeima]]s deputāte no "[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]"? * ... sākotnēji '''[[2021. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2021. gada UEFA Čempionu līgas finālu]]''' plānoja aizvadīt [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] [[Krievija|Krievijā]], bet tā kā [[2020. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2020. gada fināls]] [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tika pārcelts no [[Stambula]]s uz [[Lisabona|Lisabonu]], tika nolemts Stambulā rīkot 2021. gada finālu, tomēr, lai nodrošinātu finālā spēlējošo divu [[Anglija]]s klubu līdzjutēju klātbūtni, [[UEFA]] vēlreiz mainīja fināla vietu uz Portugāli, jo [[Turcija]] tika iekļauta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] COVID-19 dēļ noteikto ceļošanas ierobežojumu sarkanajā sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:COVID-19 rapid test.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ātrais antigēnu tests|ātrie antigēnu testi]]''' parasti sniedz rezultātu 5 līdz 30 minūtēs, tiem nepieciešama minimāla apmācība vai infrastruktūra, un tiem ir ievērojamas izmaksu priekšrocības <small>(attēlā ''[[SARS-CoV-2]]'' ātrie testi)</small>? * ... '''[[Ryanair lidojums 4978|''Ryanair'' lidojumam 4978]]''' 2021. gada 23. maijā no [[Atēnu starptautiskā lidosta|Atēnām]] uz [[Viļņas starptautiskā lidosta|Viļņu]], tuvojoties [[Lietuva]]s gaisa telpai, tika ziņots, ka tajā atrodoties spridzeklis, tāpēc lidmašīnu pārtvēra [[Baltkrievija]]s reaktīvais iznīcinātājs ''[[MiG-29]]'' un novirzīja uz [[Minskas Nacionālā lidosta|Minsku]], kur vienu no tās pasažieriem — [[baltkrievi|baltkrievu]] opozicionāru žurnālistu [[Ramans Pratasevičs|Ramanu Prataseviču]] — apcietināja kriminālpolicija? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] brāļu Sabra un Asima Ilkeru ar mazu [[maize]]s ceptuvi [[Stambula|Stambulā]] aizsāktais uzņēmums '''''[[Ülker]]''''' mūsdienās eksportē produktus uz 110 valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hélio Castroneves at the 2018 Indianapolis 500.jpg|border|right|150px]] * ... [[Brazīlija]]s [[autosportists]] '''[[Elju Kastrunevess]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no četriem braucējiem, kam ir izdevies uzvarēt ''[[Indianapolis 500]]'' sacensībās četras reizes (2001., 2002., 2009. un 2021. gadā)? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 19. februāra partijas "Likums un kārtība" kongresa pārstāvju sapulcē, tika lemts par partijas nosaukuma maiņu no "Likums un kārtība" uz '''"[[Katram un katrai]]"''', saglabājot [[Aldis Gobzems|Aldi Gobzemu]] kā partijas priekšsēdētāju? * ... pirmās liecības par [[cilvēks|cilvēku]] parādīšanos '''[[Maltas vēsture|Maltas vēsturē]]''' ir ap 8000 gadu vecas, un šie cilvēki jau pratuši [[zemkopība|zemkopību]]; tomēr viņu metodes noplicināja [[augsne|augsni]], un salas atkal kļuva mazapdzīvotas vai neapdzīvotas? <!--dyk diena --> [[Attēls:UPC-A-036000291452.svg|border|right|200px]] * ... pētījumi parāda, ka '''[[universālais produkta kods|universālā produkta koda]]''' jeb UPC <small>(attēlā UPC svītrkods)</small> pieņemšana un popularizēšana ir stimulējusi inovācijas un veicinājusi starptautisko [[mazumtirdzniecība]]s piegādes ķēžu izaugsmi? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenā [[treneris|trenera]] pienākumu izpildītājs '''[[Robs Peidžs]]''' pats savulaik izlases rindās aizvadījis 41 spēli un vienā spēlē bijis izlases [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Padomju Savienība|padomju]] un [[Vācija|vācu]] [[komponists]] '''[[Alfrēds Šnitke]]''' bija dzimis [[Engelsa|Engelsā]], [[Volgas Vācu APSR]], viņa tēvs bija [[Ebreji|ebrejs]] no [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtes]], kas 1927. gadā pārcēlās uz [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]], bet māte bija [[Krievija|Krievijas]] [[Pievolga|Pievolgas]] vāciete? <!--dyk diena --> [[Attēls:Compact fluorescent light bulbs 105W 36W 11W.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[luminiscences spuldze|luminiscences spuldžu]]''' <small>(attēlā)</small> caurspīdīgais [[stikls|stikla]] apvalks no iekšpuses ir pārklāts ar luminoforu — materiālu, kas [[ultravioletais starojums|ultravioletā starojuma]] ietekmē [[luminiscence|luminiscē]] un tādējādi rada [[Redzamā gaisma|redzamo gaismu]]? * ... '''[[Dānija—Norvēģija|Dānijas un Norvēģijas savienība]]''' radās [[1380. gads|1380. gadā]], kad pēc [[Norvēģijas ķēniņi|Norvēģijas ķēniņa]] Hokona VI nāves viņa sieva un [[Dānijas ķēniņi|Dānija ķēniņa]] [[Valdemārs IV|Valdemāra IV]] meita [[Margrēte I]] savu mazgadīgo dēlu Olufu II pasludināja par Dānijas un Norvēģijas ķēniņu? * ... gadu iepriekš ar [[Latvijas PSR]] Ministru padomes rīkojumu likvidējot Zvārdes un Ķērkliņu ciemus, un lauksaimniecisko darbību pārtraucot pieciem [[kolhozs|kolhoziem]], [[1954. gads Latvijā|1954. gadā]] Zvārdē izveidoja '''[[Zvārdes poligons|PSRS kara aviācijas poligonu]]''', kur padomju kara lidotāji trenējās bumbu nomešanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Heydar Aliyev 1997.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Heidara Alijeva personības kults|Heidara Alijeva personības kultu]]''' uzskata par [[Azerbaidžāna]]s ideoloģijas pamatu, kas balstās uz apgalvojuma, ka [[Heidars Alijevs]] <small>(attēlā)</small> izglābis [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], un šis personības kults tiek pārnests arī uz viņa dēlu [[Ilhams Alijevs|Ilhamu Alijevu]]? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās autobusu ražotājs '''''[[Biamax]]''''' bija viens no lielākajiem [[Grieķija]]s uzņēmumiem, tam bija trīs rūpnīcas ([[Atēnas|Atēnās]], [[Saloniki|Salonikos]] un [[Larisa|Larisā]]) un vairākas citas saimniecības būves visā valstī? * ... [[Atmodas kustība]]s laikā [[1989. gads Latvijā|1989. gadā]] [[ASV latvieši|ASV latvietis]] '''[[Pēteris Kārlis Elferts]]''' ieradās [[Latvijas PSR]], kur jūlijā piedalījās protesta akcijās pret [[Zvārdes poligons|PSRS armijas poligonu Zvārdē]], tādēļ tika izraidīts no Latvijas ar liegumu atgriezties turpmākajos piecos gados? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idriss Déby at the White House in 2014.jpg|border|right|150px]] * ... 2021. gada 11. aprīlī [[Čada]]s vēlēšanu komisija '''[[Idriss Debī|Idrisu Debī]]''' <small>(attēlā)</small> pasludināja atkārtoti ievēlētu par [[Čadas prezidentu uzskaitījums|Čadas prezidentu]]; viņš devās uz frontes līniju, kur Čadas armija cīnījās ar nemiernieku grupējumu FACT, un 20. aprīlī tika smagi ievainots, un no šautajām brūcēm nomira? * ... '''[[citrona baterija]]''' ir līdzīga [[Voltas stabs|pirmajam elektroķīmiskajam strāvas avotam]], ko [[1800. gads|1800. gadā]] izgudroja [[Alesandro Volta]], kurš [[citrons|citrona]] [[sula]]s vietā izmantoja [[Sālsūdens|sālsūdeni]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Literatūras balva|Eiropas Savienības Literatūras balvu]]''' ir saņēmuši četri [[Latvija]]s [[literāti]]: [[Inga Žolude]], [[Jānis Joņevs]], [[Osvalds Zebris]] un '''[[Laura Vinogradova]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:18.novembra svinīgie pasākumi (50616049653).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Māris Možvillo]]''' <small>(attēlā)</small> nesekmīgi kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no [[KPV LV]] saraksta, taču vēlāk kļuva par [[13. Saeima]]s deputātu mandātu nolikušās [[Linda Liepiņa|Lindas Liepiņas]] vietā? * ... '''[[Zalcburgas lidosta]]''' [[Austrija|Austrijā]] ir nosaukta [[komponists|komponista]] [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfganga Amadeja Mocarta]] vārdā? * ... [[PSRS]] un [[Krievija]]s virsnieks un politiķis '''[[Ļevs Rohļins]]''' [[1998. gads|1998. gada]] 3. jūlijā tika nogalināts savā gultā ar šāvienu galvā; slepkavībā sākotnēji atzinās viņa sieva Tamāru, kura tika notiesāta, tomēr pastāv uzskats, ka tā bijusi Krievijas slepeno dienestu organizēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Guppy pho 0048.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[gupija|gupiju]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvidamerika]]s ziemeļi — [[Venecuēla]]s un [[Gajāna]]s saldūdeņi, taču tā ir viena no visizplatītākajām akvārija zivīm, tāpēc ir sastopama arī citu pasaules daļu un kontinentu ūdeņos, no nebrīves nonākot savvaļā? * ... '''[[2021. gada Augšdaugavas novada domes vēlēšanas]]''' bija pirmās vēlēšanas kopš [[Latvijas administratīvais iedalījums#2021. gada administratīvi teritoriālā reforma|2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] jaunizveidotajā [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]], kurās uzvarēja [[Daugavpils novada partija]], iegūstot 7 no 15 vietām novada domē? * ... "Studentu lieta – taisna un cieta!" ir '''[[Latvijas Studentu apvienība]]s''' sauklis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carex echinata.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas vairāk nekā 100 '''[[grīšļu dzimta]]i''' piederošas sugas, tostarp '''[[aslapu grīslis]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] cilmes [[Izraēla]]s māksliniekus '''[[brāļi Šamiri|brāļus Šamirus]]''' dēvē par “nacionālajiem dizaineriem”, viņu nozīmīgākais darbs ir Izraēlas [[ģerbonis]]? * ... '''[[Krievu—zviedru karš (1741—1743)]]''' noslēdzās ar [[Turku]] miera līgumu, kurā [[Zviedrija]] atteicās ne tikai no [[Baltija]]s provincēm, bet arī no teritorijas [[Somija|Somijā]]; Zviedrijas Riksdaga komisija piesprieda [[nāvessods|nāvessodu]] neveiksmīgajiem karaspēka komandieriem ģenerāļiem Kārlim Emīlam Lēvenhauptam un [[Henriks Magnuss fon Budenbroks|Henrikam Magnusam fon Budenbrokam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Quality-i70.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kanzassitija (Kanzasa)|Kanzassitija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie [[Kanzasa]]s un [[Misūri (štats)|Misūri]] štatu robežas; robežas otrā pusē atrodas Misūri štata [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]? * ... '''[[abdominoplastika]]''' jeb vēdera plastika ir [[ķirurģija|ķirurģiska]] operācija — liekās ādas un taukaudu noņemšana un vienlaicīga [[vēders|vēdera]] priekšējās sienas muskuļu pievilkšana? * ... visas jūrniecībā izmantotās '''[[radiobāka]]s''' mūsdienās ir izslēgtas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nevers-Loirebréck--w.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nevēra|Nevērā]]''' <small>(attēlā tilts pār [[Luāra (upe)|Luāru]])</small> atrodas ''[[Formula 1]]'' sacīkšu trase [[Maņikūra]]? * ... '''[[regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' startēja tikai trīs komandas, bet par uzvarētājiem kļuva ''Union des Sociétés Françaises'' regbisti? * ... '''[[Šatelaraba]]''', kura izveidojas satekot kopā [[Eifrata]]i un [[Tigra]]i, un plūst pa [[Irāka]]s teritoriju, ir tikai ap 200 km gara, tomēr kopējais garums ar satekupi Eifratu sasniedz 3596 km? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small> ...? * ... ...? * ... ...? 1ib8vcf5uhztg91kqufi8s4meiqwm72 3665988 3665924 2022-08-03T07:52:38Z Spnq 103627 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Amazonita1.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[amazonīts|amazonīta]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir ņemts no [[Amazone]]s upes, no kuras agrāk tika iegūti zaļi akmeņi, lai gan nav zināms, vai šie akmeņi bijuši amazonīti? * ... [[Kanāda|Kanādā]] dzimušais [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas izlases]] [[hokejists]] '''[[Džesijs Blekers]]''' [[2009. gada NHL drafts|2009. gada NHL draftā]] tika izvēlēts ar kopējo 58. numuru, taču karjeras laikā tikai vienu spēli ir spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]], savukārt kanādiešu izcelsmes [[Kazahstāna]]s hokejists '''[[Darens Dīcs]]''' NHL ir nospēlējis 13 spēles, bet [[zviedrs]] '''[[Viktors Svedbergs]]''', kurš arī pārstāv šo [[Centrālāzija]]s valsti — 27 spēles? * ... '''[[Letjas mežs]]''' [[Donavas delta|Donavas deltā]] [[Rumānija|Rumānijā]] ir vistālāk ziemeļos esošais subtropu mežs, kurā ir daudz staipekņu un liānu veida kāpelējošu augu? [[Attēls:Former ZIL area Moscow asv2018-01 img3.jpg|border|right|50px]] * ... 2013. gadā ražošana '''[[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosauktajā autobūves rūpnīcā]]''' [[Maskava|Maskavā]] tika pilnībā apstādināta un pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka bijušās ZIL rūpnīcas teritorijā būs dzīvokļi 30 tūkstošiem pilsētnieku <small>(attēlā pamestā rūpnīcas teritorija 2018. gadā)</small>? * ... '''[[2012. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2012. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Serbija]]s galvaspilsētā [[Belgrada|Belgradā]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja sudraba medaļu svara kategorijā līdz 59 kg, finālā piekāpjoties [[Hanna Vasilenko|Hannai Vasilenko]] no [[Ukraina]]s? * ... 1969. gada [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijas sestajā filmā '''"[[Viņas augstības slepenajā dienestā]]"''' pirmo un vienīgo reizi galveno varoni attēloja austrāliešu aktieris Džordžs Leizenbijs (sākotnēji bija paredzēts, ka Leizenbijs Bondu attēlos 7 filmās, taču filmas uzņemšanas gaitā viņš paziņoja, ka piedalīsies tikai vienā)? [[Attēls:Jeu_de_paume.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Jeu de paume]]''''' ir telpu bumbas un laukuma spēle, kuras izcelsme ir [[Francija|Francijā]]; spēle ir vairāku mūsdienās zināmu sporta veidu priekštecis, ieskaitot [[teniss|tenisu]], bijis [[Olimpiskie sporta veidi|olimpiskais sporta veids]] un tam ir šobrīd ir vecākais notiekošais ikgadējais pasaules čempionāts sportā, kas pirmoreiz tika rīkots pirms vairāk nekā 250 gadiem <small>(attēlā ''Jeu de paume'' 17. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Mihails Gavrilovs]]''', kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] bija ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās padomes]] deputātu un nebalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas neatkarības deklarāciju]], vēlāk četras reizes tika ievēlēts par [[Rīgas dome]]s deputātu? * ... '''[[Sarisu ezers]]''' ir pēc platības un tilpuma lielākais [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], bet lielākā [[ūdenstilpe]] ir Mingečeviras ūdenskrātuve valsts ziemeļos? [[Attēls:Flag of East Timor.svg|border|right|50px]] * ... [[Austrumtimora]]s konstitūcijā aprakstīts, ka dzeltenais trijstūris '''[[Austrumtimoras karogs|Austrumtimoras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> apraksta [[koloniālisms|koloniālisma]] pēdas valsts vēsturē; melnais trijstūris apzīmē tumsonību, kas jāpārvar; sarkanais lauks apzīmē cīņu par neatkarības atjaunošanu; karoga zvaigznes baltā krāsa simbolizē mieru? * ... lai gan [[Ungārija]]s karaļi viduslaiku valsti '''[[Bosnijas banats|Bosnijas banatu]]''' uzskatīja par Ungārijas kroņa zemju daļu, gandrīz visu savu pastāvēšanas laiku tā bija faktiski neatkarīga [[valsts]]? * ... [[Francija]]s '''''[[Crédit Agricole]]''''', kas sākotnēji darbojās [[lauksaimniecība]]s jomā, ir lielākais kooperatīvo un savstarpējo [[banka|banku]] tīkls pasaulē? [[Attēls:Luigi Galvani, oil-painting.jpg|border|right|50px]] * ... 1780. gadā [[itāļi|itāļu]] [[ārsts]], [[fiziķis]], [[biologs]] un [[filozofs]] '''[[Luidži Galvāni]]''' <small>(attēlā)</small> un viņa sieva Lūcija atklāja, ka mirušas [[varde]]s kājas [[muskuļi]] raustās, kad tos skar elektriskā dzirkstele; šis bija viens no pirmajiem mēģinājumiem izpētīt bioelektrību? * ... 2020. gada novembrī [[Ukraina]]s [[basketbolists]] '''[[Alekss Leņs]]''' noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Toronto "Raptors"]], taču jau janvārī pēc 13 aizvadītām spēlēm komanda viņu atbrīvoja, un viņš kļuva par pirmo "Raptors" spēlētāju, kas nav spēlējis [[Toronto]], jo [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ komanda mājas spēles aizvadīja ''[[Amalie Arena]]'' [[Tampa|Tampā]]? * ... otrā filma par [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] '''"[[Ar mīlestību no Krievijas]]"''' guva plašu atzinību kritiķu vidū un sasniedza kopējos ienākumus 79 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā? [[Attēls:Лес вокруг г.Ямантау.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidurāli|Dienvidurālu]]''' pakājes plešas līdz 250 km platumā, kas ir ievērojami vairāk nekā pārējā [[Urāli|Urālu]] daļā, kur grēdas platums ir no 40 līdz 150 km <small>(attēlā Dienvidurālu augstākā virsotne [[Jamantau]])</small>? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2019. gadā]]''' [[Slovēnija]]s trenera [[Slaviša Stojanovičs|Slavišas Stojanoviča]] vadībā zaudēja pirmajās deviņās spēlēs [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā, tikai pēdējā spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] izcīnot uzvaru ar 1:0; visa gada laikā [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlase]] guva tikai 3 vārtus? * ... [[Francija]]s uzņēmums '''''[[Michelin]]''''' ir pasaulē vadošais [[riepa|riepu]] ražotājs? [[Attēls:Foļvarkas vecticībnieku baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... daudzi no '''[[Latvijas vecticībnieki]]em''' mitinās [[Daugavpils|Daugavpilī]], kurā pašlaik ir sešas draudzes, tādēļ baznīcas aprindās tā tiek dēvēta par "Vecticībnieku [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]" <small>(attēlā [[Foļvarka (Kastuļinas pagasts)|Foļvarka]]s vecticībnieku baznīca [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]])</small>? * ... '''[[Bizantija (pilsēta)|Bizantijas pilsētas]]''' nosaukumu 330. gadā [[Romas imperators]] [[Konstantīns I]] mainīja imperatora vārdā uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]? * ... [[Vācija]]s uzņēmējs '''[[Rūdolfs Daslers]]''' dibināja uzņēmumu ''[[Puma (uzņēmums)|Puma]]'', bet viņa jaunākais brālis Ādolfs Daslers uzņēmumu — ''[[Adidas]]''; abu uzņēmumu galvenie biroji vēl joprojām atrodas [[Bavārija]]s pilsētā '''[[Hercogenauraha|Hercogenaurahā]]'''? [[Attēls:Spaltblättlinge.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā skaldlapīte|parastajai skaldlapītei]]''' <small>(attēlā)</small> ir daudz īpatnību, kas attiecas uz tās dzimumvairošanos, lapiņu noslēgšanās sistēmu, ārstnieciskajām īpašībām un spēju augt dažādās vietās, ieskaitot [[cilvēks|cilvēka]] organisma iekšieni, tāpēc tā izsauc paaugstinātu zinātnieku un mediķu uzmanību? * ... [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] kritušajiem karavīriem veltītais '''[[Dobeles atbrīvošanas piemineklis]]''' tika uzspridzināts, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s pieminekli atjaunoja un otrreiz atklāja [[1996. gads Latvijā|1996. gadā]]? * ... [[1982. gads|1982. gadā]] '''[[Zolderas trase|Zolderas trasē]]''' [[Beļģija|Beļģijā]] kvalifikācijas braucienā gāja bojā ''[[Formula 1]]'' [[Kanāda]]s pilots [[Žils Vilnēvs]]? [[Attēls:Tom Kuhnhackl 2017-10-04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s sastāvā divkārtējais [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvējs '''[[Toms Kīnhakls]]''' <small>(attēlā)</small> debitēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīrā, kur pēdējā spēlē pret [[Latvijas hokeja izlase|Latviju]] guva uzvaras vārtus, nodrošinot Vācijas izlasei dalību olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pidriķis]]''' ir [[ciems]] [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Burtnieku pagasts|Burtnieku pagastā]]? * ... '''[[ļeņinisms]]''' ir [[marksisms|marksisma]] variants, kurā ietverto uzskatu kopums apgalvo, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības [[proletariāts|proletariātam]] bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni [[revolucionārs|revolucionāra]] apziņa? [[Attēls:Zis 150 museum.jpg|border|right|50px]] * ... [[1956. gads|1956. gadā]], pēc XX [[PSKP]] kongresa, [[Staļins|Staļina]] vārdā nosauktā rūpnīca jeb ZIS (''Завод имени Сталина'') tika pārdēvēta par [[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosaukto rūpnīcu]] jeb ZIL (''Завод имени Лихачёва''), līdz ar to arī automašīnu marka tika mainīta, tādējādi daļai no pēdējiem '''[[ZIS-150]]''' <small>(attēlā)</small> modeļiem dzinēja pārsegā tika iespiests ''ЗИЛ'' iepriekšējā ''ЗИС'' vietā? * ... [[ungāri|ungāru]] [[peldētājs]] '''[[Zoltāns Halmai]]''' piedalījās trijās vasaras olimpiskajās spēlēs (1900—1908) un katrās izcīnīja olimpiskās medaļas — kopsummā septiņas olimpiskās medaļas, kā arī divas medaļas [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Francija|Francijā]] bāzētā kompānija '''''[[L'Oréal]]''''' ir pasaules lielākais [[kosmētika]]s uzņēmums? [[Attēls:Reutemann 1981.jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīna]]s sacīkšu pilots '''[[Karloss Reutemans]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš uzvarēja 12 ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, vēlāk kļuva par ievērojamu politiķi, kļuva par [[Santafē province]]s gubernatoru un tika ievēlēts Argentīnas senātā? * ... '''[[Aijūbidu dinastija]]s''' valsts, kas Tuvajos Austrumos pastāvēja no 1171. līdz 1341. gadam, dibinātājs bija [[Saladīns]] un tās centrs atradās mūsdienu [[Ēģipte]]s teritorijā? * ... '''[[Kislovodska]]''' [[Krievija]]s dienvidos, [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] ziemeļu priekškalnēs ir kūrortpilsēta, kurā attīstīta [[terapija]] ar ārstnieciskajiem [[minerālūdeņi]]em un [[dūņas|dūņām]]? [[Attēls:ParkPatriot2015part13-375.jpg|border|right|50px]] * ... [[kravas automašīna]]s '''[[ZIL-164]]''' <small>(attēlā)</small> un ZIL-164A ilgus gadus bija galvenās darba automašīnas gandrīz visās [[PSRS]] autosaimniecībās; uz to bāzes specializētās rūpnīcas lielos daudzumos izlaida furgonus, cisternas, ugunsdzēsības automašīnas, autoceltņus un citu veidu speciālo tehniku? * ... [[Francija]]s uzņēmumu grupa '''[[LVMH]]''', kas apvieno ''[[Louis Vuitton]]'', ''Moët Hennessy'', ''Moët et Chandon'' un ''Hennessy'', ir pasaules līderis luksusa nozarē pēc apgrozījuma? * ... 1900. gadā '''[[Frederiks Leins]]''' piedalījās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]], kur startēja divās [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanas]] disciplīnās, abās izcīnot zelta medaļas — [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metru brīvajā stilā]] un [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu joslas peldēšanā]]; līdz ar to viņš kļuva par pirmo [[Austrālija]]s sportistu, kurš ieguvis olimpiskās medaļas peldēšanā? [[Attēls:Kusttram2.jpg|border|right|50px]] * ... 67 kilometrus garā '''[[Krasta tramvajs|Krasta tramvaja]]''' līnija [[Beļģija|Beļģijā]] ir garākā ekspluatācijā esošā [[tramvajs|tramvaja]] līnija pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[2006. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2006. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Maskava|Maskavā]] [[Latvija]]s sportiste [[Kristīne Odriņa-Urbova]] izcīnīja sudraba medaļu [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] svara kategorijā līdz 67 kg? * ... [[Šveice|Šveicē]] dzimušais [[Itālija]]s [[farmakologs]] '''[[Daniels Bovē]]''' [[1957. gads|1957. gadā]] saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem saistībā ar sintētiskiem savienojumiem, kas kavē noteiktu ķermeņa vielu darbību, un jo īpaši to iedarbību uz asinsvadu sistēmu un skeleta muskuļiem"? [[Attēls:Ana Brnabic, July 3, 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ana Brnabiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā sieviete [[Serbija]]s [[premjerministrs|premjerministra]] amatā un pirmā [[Homoseksualitāte|homoseksuālā]] persona šajā amatā? * ... '''[[Madrides klubs]]''' apvieno vairāk nekā 120 bijušos valstu [[prezidents|prezidentus]] un [[valdības vadītājs|valdību vadītājus]]? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metru peldēšanas distance 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija garākā olimpiskā [[peldēšana]]s disciplīna vairāk nekā gadsimta garumā, līdz [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada olimpiskajām spēlēm]] [[Pekina|Pekinā]], kad tika ieviesta 10 kilometru maratonpeldēšana atklātā ūdenī? [[Attēls:Hausspinne Tegenaria atrica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[milzu mājas zirneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no lielākajiem [[Centrālā Eiropa|Centrālās]] un [[Ziemeļeiropa]]s [[zirnekļi]]em? * ... '''[[Horvātijas Neatkarīgā valsts]]''' bija [[Trešais reihs|Trešā reiha]] un [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] marionešu valsts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kas tika izveidota 1941. gadā okupētās [[Dienvidslāvijas karaliste]]s teritorijā pēc [[Ass valstis|Ass valstu]] iebrukuma? * ... '''[[2021. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2021. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Varšava|Varšavā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja divas bronzas medaļas: [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] [[Alans Amirovs]] (79 kg) un [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]] [[Aleksandrs Jurkjans]] (63 kg)? [[Attēls:David Duchovny by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], [[kinoproducents]] un [[rakstnieks]] '''[[Deivids Duhovnijs]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk pazīstams no seriāla "[[X-faili. Slepenās lietas]]" (1993—2018), kur viņš attēloja [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] aģentu Foksu Malderu? * ... '''[[Nerodimka (upe)|Nerodimka]]''' [[Kosova]]s Nerodimljes reģionā ir vienīgais [[Eiropa]]s upju bifurkācijas gadījums, kas ieplūst divās jūrās: kreisais atzars ieplūst [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]], bet labais — [[Egejas jūra|Egejas jūrā]]? * ... '''[[saules iedegums]]''' ir [[Melanīni|melanīna]] daudzuma palielināšanās [[āda]]s virsslānī ([[Epiderma|epidermā]]) ilgstošas atrašanās tiešā [[saules gaisma]]s ietekmē? [[Attēls:Betpack-Dala.JPG|border|right|50px]] * ... praktiski neapdzīvotais [[tuksnesis]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], rietumos no [[Balhaša ezers|Balhaša ezera]] '''[[Betpakdala]]''' <small>(attēlā)</small> tiek dēvēts arī par Ziemeļu Bada stepi? * ... '''[[1962.—1963. gada Eiropas kausa sezona|1962.—1963. gada Eiropas kausa sezonā]]''' par uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s kluba ''[[AC Milan]]'' [[futbolisti]], finālā pārspējot pēdējo divu gadu čempioni [[Lisabonas "Benfica"]] un kļūstot par pirmo Itālijas klubu, kas ir uzvarējis turnīrā? * ... 1966. gadā [[Roberts Vaizs|Roberta Vaiza]] filma '''"[[Mūzikas skaņas]]"''' ar [[Džūlija Endrūsa|Džūliju Endrūsu]] un [[Kristofers Plamers|Kristoferu Plameru]] galvenajās lomās saņēma piecas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s, tajā skaitā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]? [[Attēls:Mileştii Mici (3944427747).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mileștii Mici (vīna darītava)|''Mileștii Mici'' vīna darītava]]''' [[Moldova|Moldovā]], kur atrodas pasaules lielākie [[vīns|vīna]] pagrabi <small>(attēlā)</small>, tika reģistrēta [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā lielākā vīna kolekcija pasaulē? * ... '''[[2021. gada Olaines novada domes vēlēšanas|2021. gada Olaines novada domes vēlēšanās]]''' pārliecinoši uzvarēja [[LSDSP]] saraksts ar līdzšinējo domes priekšsēdētāju [[Andris Bergs|Andri Bergu]] kā līderi? * ... '''[[pantjurkisms|pantjurkismu]]''', kas 1880. gados sludināja, ka visas [[tjurki|tjurku]] tautas, it īpaši [[islāms|islāmticīgās]], ir viena nācija, un tām ir jāapvienojas vienā vienotā valstī, aizsāka [[Krimas tatāri]], kas centās atdalīties no [[Krievijas Impērija]]s un iekļauties [[Osmaņu impērija]]s sastāvā? [[Attēls:Pētera ala.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sigulda]]s '''[[Pētera ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir šaura plaisa sarkana [[smilšakmens]] sienā, kuras augstums sasniedz 6,4 metrus, garums 6,3 metrus un platums 2,3 metrus? * ... '''[[1960.—1961. gada Eiropas kausa sezona|1960.—1961. gada Eiropas kausa sezonā]]''' [[Lisabonas "Benfica"]] bija pirmā [[futbols|futbola]] komanda no [[Portugāle]]s, kas spēlēja un uzvarēja Eiropas kausa finālā? * ... '''''[[TotalEnergies]]''''' ir viens no sešiem pasaules lielākajiem [[nafta]]s uzņēmumiem un lielākais [[Francija]]s uzņēmums pēc apgrozījuma? [[Attēls:Roman-gazeta 1928 (7).jpg|border|right|50px]] * ... [[1965. gads|1965. gadā]] padomju rakstnieks [[Mihails Šolohovs]] par romānu '''"[[Klusā Dona]]"''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]]? * ... daži izdzīvojušie atceras [[Staļins|Staļina]] laika [[Sevvostlags|Sevvostlaga]] apcietināšanas un nāvessoda izpildes vietu [[Magadanas apgabals|Magadanas apgabalā]] '''[[Serpantinka|Serpantinku]]''' kā vienu no visnežēlīgākajām vietām pat starp [[Kolima (reģions)|Kolimas]] izsūtījuma vietām? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās un 80. gados neredzīgā [[Bulgārija]]s mistiķe, gaišreģe un tautas medicīnas piekopēja '''[[Baba Vanga]]''' kļuva plaši pazīstama [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] ar savu gaišredzību un pareģošanu, miljoniem cilvēku uzskatīja, ka viņai piemīt paranormālas spējas? [[Attēls:George W. De Long cropped portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] flotes virsnieks, jūrasbraucējs un [[polārpētnieks]] '''[[Džordžs Delongs]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā [[Ļena]]s deltā pēc tam, kad viņa kuģis ''Jeannette'' bija avarējis pie [[Delonga salas|Delonga salām]] [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], kas vēlāk tika nosauktas viņa vārdā? * ... par '''[[1959.—1960. gada Eiropas kausa sezona]]s''' uzvarētājiem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[Spānija]]s klubs [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]], kas finālā uzvarēja [[Rietumvācija]]s klubu [[Frankfurtes "Eintracht"]] ar 7—3, kas joprojām ir [[Eiropas kauss (futbols)|Eiropas kausa]] un [[Čempionu līga]]s fināla rezultatīvākā spēle? * ... pirmais '''''[[ADwards]]''''' festivāls, kas ir lielākais notikums [[Radošās industrijas|radošo industriju]] nozarē [[Latvija|Latvijā]], norisinājās [[2006. gads Latvijā|2006. gadā]] un turpmāk notiek katru gadu? [[Attēls:Ema Klinec at Zakopane 2012.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada februārī [[Slovēnija]]s [[tramplīnlēcēja]] '''[[Ema Klineca]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaules čempioni uz normālā tramplīna un atnesa savai valstij pirmo pasaules čempionātu zelta medaļu? * ... dažreiz no mākslīgi atdalītas ķermeņa daļas ar '''[[reģenerācija]]s''' palīdzību spēj atjaunoties viss organisms; šādu reģenerāciju biežāk var novērot vienkāršas uzbūves dzīvniekiem, piemēram, [[zarndobumaiņi]]em un [[plakantārpi]]em, kuri spēj bezdzimumiski [[vairošanās|vairoties]] ar dalīšanās vai fragmentēšanās paņēmieniem, arī [[augi]]em tā ir bieži sastopama un tiek izmantota veģetatīvai pavairošanai ar atsevišķām augu daļām? * ... '''[[Kara trofeju parks (Baku)|Kara trofeju parka]]''' atklāšana un šeit izstādītie eksponāti, kurus [[Azerbaidžāna]]s bruņotie spēki ieguva karadarbības laikā [[Kalnu Karabaha|Kalnu Karabahā]] [[2020. gads|2020. gada]] rudenī, īpaši armēņu karavīru ķiveres un manekeni, izraisīja sašutuma vētru [[Armēnija|Armēnijā]] un diskusijas pašā Azerbaidžānā? [[Attēls:Remte manor.jpg|border|right|50px]] * ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā '''[[Remtes muiža]]s''' pili <small>(attēlā)</small> nodedzināja un pēc tam atjaunoja; [[Mēdemu dzimta]]s īpašumā tā bija līdz [[1920. gada zemes reforma]]i, kad muižu sadalīja 114 vienībās, bet pilī ierīkoja skolu? * ... [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Serbija]]s [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Nenads Trajkovičs]]''' bija [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]], pirmais ārzemju speciālists šajā amatā? * ... [[zviedri|zviedru]] bērnu rakstnieces [[Astrida Lindgrēna|Astridas Lindgrēnas]] nozīmīgāko darbu ilustratore ir [[Igaunija|Igaunijā]] dzimusī māksliniece '''[[Ilona Viklande]]'''? [[Attēls:Кремль Нижний 1 обрезанный.jpg|border|right|50px]] * ... līdz ar [[Kazaņa]]s krišanu '''[[Ņižņijnovgorodas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja militāro nozīmi [[Krievija]]s austrumu robežu aizsardzībai pret [[Kazaņas haniste|Kazaņas hanisti]], un vēlāk tajā atradās pilsētas un provinces iestādes? * ... {{Dat|1958|2|6||bez}} [[Minhene|Minhenē]], atgriežoties no '''[[1957.—1958. gada Eiropas kausa sezona]]s''' ceturdaļfināla spēles pret [[Belgradas "Crvena Zvezda"]], avarēja [[Manchester United FC|Mančestras "United"]] lidmašīna, un bojā gāja 8 komandas [[futbolisti]]? * ... '''[[Sarmātijas jauktie meži|Sarmātijas jaukto mežu]]''' ekoreģionā ietilpst visa [[Latvija]]s teritorija, un tas stiepjas no [[Zviedrija]]s dienviddaļas līdz [[Urālu kalni]]em? [[Attēls:Diodoro siculo - storico di Agira.jpg|border|right|50px]] * ... no [[sengrieķi|sengrieķu]] [[vēsturnieks|vēsturnieka]] '''[[Sicīlijas Diodors|Sicīlijas Diodora]]''' <small>(attēlā)</small> "Vēstures bibliotēkas" 40 grāmatām 15 ir saglabājušās līdz mūsdienām un apraksta [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] vēsturi? * ... [[Taškenta|Taškentā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] dzimusī [[riteņbraucēja]] '''[[Zuļfija Zabirova]]''' kļuva par [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada olimpisko spēļu]] un [[2002. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2002. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētāju individuālajā braucienā pārstāvot [[Krievija|Krieviju]], bet karjeras beigās vairākus gadus pārstāvēja [[Kazahstāna|Kazahstānu]]? * ... tā kā sašķidrinātās [[dabasgāze]]s pasaules tirgus strauji aug, tad '''[[sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātājs|sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātāju]]''' flote turpina piedzīvot milzīgu izaugsmi? [[Attēls:Lovis Corinth - Selbstportraet mit Tiroler Hut 1913.jpg|border|right|50px]] * ... tipiska '''[[Tiroles cepure]]''' tika izgatavota no zaļa filca ar malām apmēram plaukstas platumā <small>(attēlā [[Loviss Korints|Lovisa Korinta]] pašportrets)</small>? * ... '''[[telpaugi]]em''' ir pozitīva psiholoģiska ietekme un tie iekštelpās samazina gaisa piesārņojumu? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 7. martā 6 cilvēkiem, kurus apsūdz bijušā [[Latvija]]s [[futbolists|futbolista]] un futbola aģenta '''[[Romāns Bezzubovs|Romāna Bezzubova]]''' [[slepkavība|slepkavībā]] sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja to izdarījusi organizēta grupa, tika uzrādīta apsūdzība? [[Attēls:Viburnum 01.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[parastā irbene]]''' <small>(attēlā)</small> ir neoficiāls [[Ukraina]]s nacionālais simbols? * ... atšķirībā no saviem iekšējiem pretiniekiem [[boļševiki]]em, '''[[meņševiki]]''' bija pārliecināti, ka vadošā loma [[sociālisms|sociālistiskajā]] [[revolūcija|revolūcijā]] ir nevis [[partija]]i, bet strādnieku masveida kustībai? * ... '''[[Palearktika]]''', kas pirmo reizi kā termins tika izmantots zooģeogrāfiskajā klasifikācijā 19. gadsimtā, ietver sevī visu [[Vecā Pasaule|Vecās Pasaules]] netropisko daļu? [[Attēls:Sayano-Shushensky reservate.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sajānu-Šušenskas dabas rezervāts]]''' [[Sibīrija]]s dienvidos, [[Sajānu kalni|Sajānu kalnos]] tika izveidots 1976. gadā pie [[ūdenskrātuve]]s <small>(attēlā)</small>, kas radīta [[Krievija]]s lielākās [[elektrostacija]]s Sajānu-Šušenskas HES darbības nodrošināšanai, un tā mērķis bez [[dabas aizsardzība|dabas vērtību saglabāšanas]] ir lielas ūdenskrātuves ietekmes uz vietējo [[ekoloģija|ekoloģiju]] izpēte? * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Luka Banki]]''' kā [[Sjēnas "Montepaschi"]] trenera asistents palīdzēja komandai iegūt sešus [[Itālijas basketbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulus pēc kārtas, bet pēc tam vēl divus izcīnījis kā komandas galvenais treneris ar "Montepaschi" un "Emporio Armani Milano"? * ... [[tatāri|tatāru]] tautības [[Krievija]]s [[operdziedātāja]] '''[[Aida Garifullina]]''' 2014. gadā kļuva par [[Vīnes Valsts opera]]s solisti, bet 2017. gadā ieguva [[Austrija]]s pilsonību? [[Attēls:Emblem of XXII Olympic Games.svg|border|right|50px]] * ... [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Maskavas olimpisko spēļu]] oficiālās emblēmas <small>(attēlā)</small> autors ir [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimušais mākslinieks noformētājs '''[[Vladimirs Arsentjevs]]'''; par uzvaru konkursā viņš saņēma prēmiju — 1000 [[PSRS rublis|rubļus]]? * ... '''[[Antiohija|Antiohiju]]''', kas ilgu laiku bija [[Seleikīdu impērija]]s galvaspilsēta, ap 300 g.p.m.e. dibinājis [[Aleksandrs Lielais|Maķedonijas Aleksandra]] armijas ģenerālis [[Seleiks I Nikators]], nosaucot to sava tēva — Antioha vārdā? * ... par Eiropas kausa [[futbols|futbolā]] uzvarētājiem tā pirmajā '''[[1955.—1956. gada Eiropas kausa sezona|1955.—1956. gada sezonā]]''' kļuva [[Spānija]]s klubs [[Real Madrid (futbols)|''Real Madrid'']], kas finālā uzvarēja [[Francija]]s klubu ''[[Stade de Reims]]'' ar rezultātu 4—3? [[Attēls:Aspariskiai.jpg|border|right|50px]] * ... netālu no '''[[Asparišķi]]em''' <small>(attēlā)</small> — ciema [[Lietuva]]s ziemeļos, [[Mēmele]]s kreisajā krastā — atrodas Lietuvas galējais ziemeļu punkts? * ... no [[1935. gads|1935.]] līdz [[1945. gads|1945. gadam]] '''[[Genocīds pret čigāniem|genocīdā pret čigāniem]]''', ko īstenoja [[Trešais reihs]] un tā sabiedrotie, tika nogalināti vismaz 130 000 [[čigāni]], bet dažādos avotos nogalināto čigānu skaits svārstās no 200 līdz 500 tūkstošiem, un pat līdz 1,5 miljoniem? * ... [[Lielā spēle|Centrālāzijas ekspansijas]] sākuma posmā [[1798. gads|1798. gadā]] [[Krievijas impērija]] anektēja agrākās '''[[Kazahu haniste]]s''' ziemeļrietumu daļu, bet dienvidaustrumu daļa ("Lielā orda") saglabāja patstāvību līdz [[1820. gadi]]em? [[Attēls:Колбаса в оболочке Биолон Шейп.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija|Krievijā]] un citās bijušajās [[padomju republikas|padomju republikās]] populārā vārīto [[desa|desu]] šķirne '''[[doktora desa]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi tika ražota [[1936. gads|1936. gadā]] pēc Viskrievijas Gaļas nozares pētniecības institūta izstrādātas desas receptūras? * ... [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja 7 no 14 zelta medaļām '''[[Svarcelšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanas sacensībās 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''? * ... '''[[glīvenes|glīveņu]]''' vairošanās notiek gan veģetatīvi, gan ar [[sēklas|sēklām]], kas izplatās ar ūdeni vai tās apēd ūdensputni; eksperimenti ir parādījuši, ka sēklas paliek dzīvotspējīgas, izejot caur putnu gremošanas traktu, un šis, iespējams, ir vienīgais dabiskais mehānisms izplatībai starp izolētām ūdenstilpēm? [[Attēls:Drops futtert.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džungārijas kāmis|Džungārijas kāmji]]''' <small>(attēlā)</small> ir populāri [[mājdzīvnieki]], kas brīvā dabā ir sastopami [[Džungārija]]s [[stepe|stepē]] un blakus esošajās [[Kazahstāna]]s, [[Mongolija]]s un [[Sibīrija]]s stepēs? * ... līdz [[1920. gads|1920. gada]] novembrim no [[Vladivostoka]]s ostas vairāk nekā 72 tūkstoši '''[[Čehoslovāku leģions|Čehoslovāku leģiona]]''' karavīru, kas bija karojuši [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], atgriezās Eiropā; kritušo karavīru skaits pārsniedza 4000? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|zemūdens peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija vienīgā reize, kad šāda veida disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu peldēšanas programmā? [[Attēls:Poku138.jpg|border|right|50px]] * ... pateicoties nogurušo zirgu pastāvīgai maiņai, pasta karietes jeb '''[[diližanss|diližansi]]''' <small>(attēlā atjaunota pasta kariete mūsdienās)</small> kļuva par populārāko [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] veidu Eiropā un 19. gadsimtā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... pārstāvot [[Krievija|Krieviju]] trīs olimpiskās medaļas ieguvusī [[riteņbraucēja]] '''[[Olga Zabeļinska]]''' 2018. gadā nomainīja sporta pilsonību uz [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]? * ... '''[[Kaukāza Albānija]]i''' nav ne ģeogrāfiskas, ne vēsturiskas saistības ar mūsdienu [[Albānija|Albāniju]] [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]? [[Attēls:Jacky Ickx Porträt Mille Miglia 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Beļģija]]s sacīkšu pilots '''[[Žakijs Ikss]]''' <small>(attēlā)</small> ir sešas reizes uzvarējis [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] (tolaik rekordists), uzvarējis astoņos ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, kā arī 1983. gada [[Dakaras rallijs|Dakaras rallijā]]? * ... [[latvieši|latviešu]] [[burātājs]], rakstnieks un dēkainis '''[[Freds Rebels]]''', īstajā vārdā Paulis Sproģis, bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē šķērsoja [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]] no [[Austrālija]]s līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''''[[Tele2 (Lietuva)|Tele2]]''''' ir [[Lietuva]]s lielākais mobilo sakaru operators pēc apgrozījuma un klientu skaita? [[Attēls:Siliņupe, Ieteka jūrā, Lapmežciema pagasts, Engures novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Siliņupe (upe)|Siliņupe]]''' <small>(attēlā ieteka jūrā)</small> sākotnēji bija [[Slocene|Slocenes upes]] notece uz jūru, iespējams, ka tā radusies jau 1667.—1668. gadā, kad pēc [[hercogs Jēkabs|hercoga Jēkaba]] rīkojuma Sloceni padziļināja un izmantoja kā kanālu starp [[Lielupe|Lielupi]] un jūru? * ... [[1836. gads|1836. gadā]] mērierīce [[līdzstrāva]]s mērīšanai ieguva nosaukumu '''[[galvanometrs]]''' no Luidži Galvani uzvārda? * ... '''[[2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskais festivāls|2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskajā festivālā]]''', kas notika [[Turcija]]s pilsētā [[Trabzona|Trabzonā]], 5 medaļas izcīnīja [[Latvija]]s jaunie sportisti? [[Attēls:Max Verstappen 2017 Malaysia 3.jpg|border|right|50px]] * ... par '''[[2021. gada F1 sezona]]s''' čempionu, izraujot uzvaru sezonas pēdējās sacīkstes pēdējā aplī, kļuva [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small>, kuram tas bija pirmais tituls karjerā, kļūstot arī par pirmo [[Nīderlande]]s pilotu, kurš kļuvis par [[F1 čempionu saraksts|Pirmās formulas pasaules čempionu]]? * ... 2019. gadā '''[[Valstu uzskaitījums pēc oglekļa dioksīda emisijas apjoma|lielākais oglekļa dioksīda emisijas apjoms pasaulē]]''' bija [[Ķīna]]i, apsteidzot divas sekojošās valstis — [[ASV]] un [[Indija|Indiju]] — kopā ņemtas? * ... komēdiju filmā '''"[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]"''' britu komiķis [[Saša Barons Koens]] bija gan filmas [[scenārists]], gan producents, gan arī filmas galvenās lomas, [[Borats Sagdijevs|Borata Sagdijeva]], atveidotājs? [[Attēls:Old Observatory, Tartu, April 2012.JPG|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[Tartu Universitātes Vecā observatorija|Tartu Universitātes Vecajā observatorijā]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs, bet astronomiskie pētījumi 1964. gadā tika pārcelti uz [[Tartu observatorija]]s jauno ēku Teraverē uz dienvidrietumiem no [[Tartu]]? * ... '''[[krustā sišana]]''' kā [[nāvessods|nāvessoda]] veids dažās pasaules daļās tika izmantota vēl divdesmitajā gadsimtā, bet teorētiski tā joprojām ir viens no soda veidiem [[Irānas Islāma Republika|Irānas Islāma Republikā]], kaut arī tā pielietošanas gadījumi nav zināmi? * ... [[Turcijas basketbola izlase]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] spēlētājs '''[[Čedi Osmans]]''' ir dzimis mūsdienu [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]], viņa tēvs ir [[turki|turks]], bet māte [[bošņaki|bošņaku]] izcelsmes; vēlāk saņēmis [[Turcija]]s pilsonību? [[Attēls:Pallastunturi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc teritorijas '''[[Lapzeme (reģions)|Lapzeme]]''' ir lielākais no [[Somijas reģioni]]em <small>(attēlā [[Pallasa-Illestunturi nacionālais parks|Pallasa-Illestunturi nacionālā parka]] ainava ziemā)</small>? * ... '''[[gagauzi Moldovā]]''' galvenokārt dzīvo valsts dienvidos, it īpaši [[Gagauzijas autonomā teritorija|Gagauzijas autonomajā teritorijā]], un sastāda ap 5% no [[Moldova]]s iedzīvotājiem? * ... [[Andoras futbola izlase]]s centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Ildefonss Lima]]''' ir aizvadījis visvairāk spēļu un guvis visvairāk vārtu savas valsts izlases sastāvā? [[Attēls:Alatskivi mõisa peahoone.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunija]]s austrumos, [[Tartu apriņķis|Tartu apriņķī]] esošā '''[[Alatskivi pils]]''' <small>(attēlā)</small> pēc [[nacionalizācija]]s [[1919. gads|1919. gadā]] dažādos laikos bijusi skola, kavalērijas barakas, kolhoza kantoris, kino, bibliotēka? * ... '''[[Vrangeļa sala (rezervāts)|Vrangeļa salas rezervāta]]''' teritorijā ir apzinātas 417 [[vaskulārie augi|vaskulāro augu]] sugas, no kurām 23 ir [[endēmisms|endēmas]]; augu daudzveidība vairāk nekā divas reizes pārsniedz vidējo sugu skaitu citās [[Arktika]]s salās? * ... '''[[skābēti kāposti]]''' ir izplatīti vairāku [[Austrumeiropa]]s un [[Centrāleiropa]]s valstu virtuvēs? [[Attēls:20140619Nuphar lutea2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[lēpes|lēpju ģints]]''' ir tuvu radnieciska [[ūdensrozes|ūdensrozēm]], bet redzami atšķiras no tām ar 4—6 daudz mazākām ziedlapiņām spilgti [[dzeltenā krāsa|dzeltenā krāsā]] <small>(attēlā [[dzeltenā lēpe]])</small>? * ... [[ciems]] [[Igaunija]]s galējos dienvidaustrumos, [[Krievija]]s pierobežā '''[[Sātse]]''' un apkārtējie ciemi ir ievērojami ar to, ka svarīgākais ceļš, kas to savieno ar pārējo Igauniju, iet caur [[Krievija]]s teritoriju, tā saukto [[Sātses zābaks|Sātses zābaku]]? * ... '''[[Kapernauma]]''' senajā [[Galileja|Galilejā]] [[Bībele|Bībelē]] ir minēta kā pilsēta, kurā savas kalpošanas laikā dzīvoja [[Jēzus Kristus|Jēzus]] un sludināja vietējā [[sinagoga|sinagogā]]? [[Attēls:Vrangel_FP.jpg|border|right|50px]] * ... pēc tam, kad 1829. gadā [[baltvāci|baltvācu]] izcelsmes [[Krievija]]s flotes virsnieks, [[polārpētnieks]] un [[ģeogrāfs]] '''[[Ferdinands Vrangelis]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par [[Krievijas Amerika]]s 6. gubernatoru, viņš amata laikā personīgi apsekoja visu [[Ziemeļamerika]]s piekrasti no [[Beringa šaurums|Beringa šauruma]] līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''[[Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir vienīgā valsts, kas nav uzvarējusi, bet ir ieguvusi četrus rezultātus labāko trijniekā? * ... mācību vadības platformā '''[[Uzdevumi.lv]]''' ir reģistrējušies vairāk kā 500 000 lietotāju? [[Attēls:Sørvágsvatn 4.jpg|border|right|50px]] * ... pēc platības lielākais ezers [[Fēru salas|Fēru salās]] '''[[Servosvatns]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas tuvu okeāna krastam, tomēr tā ūdenslīmenis ir apmēram 30 metrus [[virs jūras līmeņa]]? * ... senā [[Galileja]]s pilsēta mūsdienu [[Izraēla]]s teritorijā '''[[Magdala]]''', kas [[Bībele|Bībelē]] minēta kā [[Marija Magdalēna|Marijas Magdalēnas]] dzimtā pilsēta, kā tāda parādījusies tekstos, kas datēti ar [[6. gadsimts|6. gadsimtu]]? * ... '''[[Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skola]]''' vēsturiskajās [[7. Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulka]] [[kazarmas|kazarmās]] [[Alūksne|Alūksnē]] dibināta [[1992. gads Latvijā|1992. gada]] [[11. novembris|11. novembrī]] kā Mobilo strēlnieku bataljons, kas bija pirmā regulārā [[NBS|armijas]] vienība [[Latvija]]s austrumu daļā? [[Attēls:Chacha.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli [[gruzīni|gruzīnu]] [[stiprais spirtotais dzēriens]] '''[[čača]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai mājās gatavots dzēriens, bet mūsdienās to parasti ražo profesionāli destilētāji un lielākā daļa vīna darītavu, kas to iekļauj savu produktu klāstā? * ... 15 kuģus, kas izrādījās iestrēguši [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] no [[1967. gads|1967. gada]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]], nosauca par '''"[[Dzeltenā flote|Dzelteno floti]]"''' tuksneša smilšu dēļ, kas noklāja kuģus? * ... 104 kilometrus garā '''[[dzelzceļa līnija Viļņa—Kauņa]]''' ir visintensīvāk izmantotā [[dzelzceļa līnija]] [[Lietuva|Lietuvā]]? [[Attēls:Claire Foy in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... lielāko atpazīstamību britu aktrise '''[[Klēra Foja]]''' <small>(attēlā)</small> piesaistīja par [[Elizabete II Vindzora|karalienes Elizabetes II]] lomu ''[[Netflix]]'' seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"? * ... 70 metrus zem jūras līmeņa '''[[Eisturojas tunelis]]''' [[Fēru salas|Fēru salās]] sadalās vairākos virzienos, un šeit ir pasaulē pirmais izbūvētais zemūdens apļveida krustojums? * ... '''[[Slokas kaujas (1915)|1915. gada Slokas kaujas]]''' bija vienas no pirmajām [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] kaujām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pret [[Vācija]]s armijas uzbrukumu Rīgas frontē? [[Attēls:Container Ship 'Ever Given' stuck in the Suez Canal, Egypt - March 24th, 2021 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suecas kanāla sastrēgums (2021)|Suecas kanāla sastrēgums 2021. gadā]]''', kad [[konteinerkuģis]] ''Ever Given'' uzskrēja uz sēkļa un nobloķēja kuģu kustību [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] <small>(attēlā 24. martā)</small>, apturēja vairāk nekā 300 kuģu kustību, aizkavējot ikdienas preču piegādi klientiem visā pasaulē? * ... '''[[Liberlendas Brīvā Republika]]''' ir [[mikronācija]], kura pretendē uz neapdzīvotām zemēm [[Donava]]s labajā krastā pie [[Serbija]]s un [[Horvātija]]s robežas, teritorijā, kuru Horvātija atzīst par Serbijas daļu, bet Serbija to nav savā teritorijā iekļāvusi? * ... rakstnieku [[Rūta Skujiņa|Rūtas Skujiņas]] un [[Jūlijs Lācis|Jūlija Lāča]] ģimenē dzimusī [[rakstniece]] un valodniece '''[[Lalita Muižniece]]''' [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]] kopā ar māti un māsu devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], bet pēc tam izceļoja uz [[ASV]]? [[Attēls:Coat of arms of Iultinsky Raion of Chukotka.png|border|right|50px]] * ... pēc straujā iedzīvotāju skaita krituma 1990. gados, kad tika slēgtas polimetālu rūdu raktuves, [[Krievija]]s ziemeļaustrumos [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] esošo Misšmitas rajonu 2008. gadā apvienoja ar Iviltinas rajonu, izveidojot Austrumu rajonu, ko drīz pārdēvēja atpakaļ par '''[[Iviltinas rajons|Iviltinas rajonu]]''' <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small>? * ... '''[[Kirkjubeūras Sv. Olafa baznīca]]''' [[Streimoja]]s salā ir senākā baznīca [[Fēru salas|Fēru salās]] un līdz [[luterisms|luterisma]] ieviešanai [[Dānija|Dānijā]] [[1537. gads|1537. gadā]] kalpoja kā Fēru salu [[bīskaps|bīskapa]] rezidence? * ... 0,059 km<sup>2</sup> lielā neapdzīvotā saliņa '''[[Notamā]]''' [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda arhipelāgā]] uz rietumiem no [[Sāremā]] salas ir tālākais [[Igaunija]]s rietumu punkts? [[Attēls:Holly Hunter by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1993. gada drāmā "Klavieres" '''[[Hollija Hantere]]''' <small>(attēlā 2015. gadā)</small> saņēma [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]], [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] un [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākā aktrise? * ... 1992. gadā '''[[Ļubomirs Moravčiks]]''' tika atzīts par [[Čehoslovākija]]s gada futbolistu, bet 2001. gadā par [[Slovākija]]s gada futbolistu; kopā abās izlasēs viņš ir aizvadījis 80 spēles? * ... '''[[valsts akciju sabiedrība|valsts akciju sabiedrībās]]''' kapitāla daļu turētāja ir valsts? [[Attēls:Enniberg.1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vijoja|Vijojas salas]]''' ziemeļos atrodas 754 metrus augstais [[Fēru salas|Fēru salu]] tālākais ziemeļu punkts '''[[Ennibergas rags]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir viena no augstākajām jūras klintīm pasaulē? * ... '''[[agora]]''' bija tirgus laukums [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] pilsētās, un tā bija vieta pilsoņu sapulcēm? * ... [[krievi|krievu]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], kinoscenārists un TV raidījumu vadītājs '''[[Sergejs Bodrovs jaunākais]]''' gāja bojā ledus [[lavīna]]s nobrukumā Karmadonas aizā [[Ziemeļosetija-Alānija|Ziemeļosetijā-Alānijā]] kopā ar visu savu filmēšanas komandu un citiem tuvumā esošajiem — kopumā gāja bojā vismaz 125 cilvēki? [[Attēls:Tartu Raekoda 2012 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tartu rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir jau trešā ēka, kas uzcelta šajā vietā — celts pēc [[1775. gads|1775. gada]] Lielā Tartu ugunsgrēka, kas iznīcināja pilsētas centru? * ... 2019. gada 22. maijā [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] paziņoja ka Starptautiskās Boksa federācijas tiesības rīkot olimpisko turnīru ir anulētas, tādēļ '''[[Bokss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|boksa turnīru 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' organizēja īpaši izveidota grupa, kuru vadīja Starptautiskās Vingrošanas federācijas prezidents Morinari Vatanabe? * ... '''[[Longa šaurums]]''', kas atdala [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] no [[Āzija]]s kontinenta, ir nosaukts par godu amerikāņu [[vaļu mednieki|vaļu medniekam]] Tomasam Longam, kurš [[1867. gads|1867. gadā]] atkārtoti atklāja Vrangeļa salu, atzīmēja to kartē un nodēvēja to [[Ferdinands Vrangelis|Ferdinanda Vrangeļa]] vārdā? [[Attēls:07Epidaurus Theater06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Epidauras teātris]]''' <small>(attēlā)</small> ir vislabāk saglabājušais [[sengrieķi|sengrieķu]] [[teātris]], kas darbojas arī mūsdienās, un izceļas ar izcilu [[akustika|akustiku]] un estētiku? * ... pārsvarā [[čukči|čukču]] un [[eveni|evenu]] apdzīvotā '''[[Kepervēma]]s''' ciema [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]], pirmsākumi ir [[Austrumsibīrijas jūra]]s krastā, kur [[Raučua]]s upes deltā [[1932. gads|1932. gadā]] nodibināja Raučuas ciemu kā kolhoza ''Vperjod'' centru, taču [[1947. gads|1947. gadā]] ciemu pārcēla iekšzemē uz tagadējo vietu [[Malijaņuja]]s krastā? * ... [[Fēru salas|Fēru salu]] augstākā kalna 880 metrus augstā '''[[Sleataratindurs|Sleataratindura]]''' nosaukums nozīmē "Plakanā virsotne"? [[Attēls:Central Asian Yurt in Museum in Samarkand.jpg|border|right|50px]] * ... [[Centrālāzija]]s tautu pārvietojamo mitekli '''[[jurta|jurtu]]''' <small>(attēlā)</small> veido koka karkass un filca pārklājums? * ... Fēru arhipelāga lielākajā salā '''[[Streimoja|Streimojā]]''' dzīvo apmēram 45% no visiem [[Fēru salas|Fēru salu]] [[iedzīvotāji]]em? * ... [[Krievija]]s [[Arktika]]s [[Vrangeļa sala]]s augstāko virsotni precīzi uzmērīja [[1938. gads|1938. gadā]], nosakot tās augstumu {{nobr|1096 m}} un nodēvējot par godu padomju iekārtai — '''[[Sovetskaja]]'''? [[Attēls:Alexander Skarsgard (29485267411) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] aktiera '''[[Aleksandrs Skašgords|Aleksandra Skašgorda]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir aktieris [[Stellans Skašgords]], un viņa brāļi Gustavs, Bils un Valters arī ir [[aktieri]]? * ... '''[[Maniža]]''', kas ar dziesmu ''Russian Woman'' bija [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas pārstāve]] [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], ir [[tadžiki]]ete, dzimusi [[Dušanbe]] un kopā ar ģimeni dzimteni pametusi tur notiekošā pilsoņu kara dēļ? * ... '''[[odeons|odeona]]''' konstrukcija bija līdzīga [[sengrieķi|sengrieķu]] vai [[romieši|romiešu]] [[Teātris|teātru]] konstrukcijai, taču tas bija mazāks par teātriem, un labākai [[akustika]]i tam bija [[jumts]]? [[Attēls:Lítla Dímun, Faroe Islands.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luitla Duimuna]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc platības lielākā neapdzīvotā [[sala]] [[Fēru salas|Fēru salās]]? * ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-11]]''''' nogādāja apkalpi uz pasaulē pirmo orbitālo staciju ''[[Saljut-1]]'', taču atgriežoties uz Zemes, [[1971. gads kosmonautikā|1971. gada]] 29. jūnijā apkalpe gāja bojā, nolaižamajam aparātam priekšlaicīgi dehermetizējoties? * ... '''[[dendroloģija]]''' no [[botānika]]s atdalījusies sākot ar 16. gadsimta vidu, to sekmēja [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841751927).jpg|border|right|50px]] * ... partijas "[[Katram un katrai]]" valdes locekle [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Karina Sprūde]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš pārstāvējusi partijas "[[Saskaņa]]" un [[KPV LV]]? * ... '''[[Antīkā Argosa]]''' iekļāva sevī divus paugurus ([[Larisa (Argosa)|Larisa]] un Aspiss), kas pildīja [[akropole]]s funkcijas, bet pAti pilsēta atradās šo pauguru austrumu un dienvidaustrumu nogāzē? * ... mazapdzīvotā '''[[Stjuarta sala]]''' jeb Rakiura, kas atrodas 30 km uz dienvidiem no [[Dienvidsala]]s, ir trešā lielākā [[Jaunzēlande]]i piederošā [[sala]]? [[Attēls:Maroochydore, Queensland 1.jpg|border|right|50px]] * ... attīstība [[Austrālija]]s [[Kvīnslendas štats|Kvīnslendas štata]] pilsētā '''[[Sanšainkosta|Sanšainkostā]]''' <small>(attēlā)</small> notika lēni, līdz [[tūrisms]] kļuva par nozīmīgu saimniecības nozari; mūsdienās gada laikā pilsētu apmeklē vairāk nekā 3,2 miljoni tūristu? * ... [[Sudeti|Sudetu]] kalnu sistēmas [[Krkonoše]]s kalnos [[Čehija|Čehijā]] atrodas '''[[Krkonošes nacionālais parks]]''', bet otrpus robežai [[Polija|Polijā]] — [[Karkonošu nacionālais parks]]? * ... sauszemes ceļu uz '''[[Omolona (ciems)|Omolonas]]''' ciemu [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] [[Biļibinas rajons|Biļibinas rajonā]] nav, ciema apgāde notiek ar [[aviācija]]s palīdzību vai navigācijas periodā pa upi — pie ciema beidzas [[Omolonas upe]]s kuģojamais posms? [[Attēls:Argos08.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Argosas teātris]]''' <small>(attēlā)</small>, kas 320. gadā pr.Kr. uzcelts [[Larisa (Argosa)|Larisas]] pakājē, bija viens no ievērojamākajiem teātriem [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un ietilpības ziņā pārspēja citus [[Teātris|teātrus]]? * ... '''[[Baltkrievija 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievijai bija plānots piedalīties 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Nīderlande|Nīderlandē]], taču valsts dalība konkursā tika noraidīta "acīmredzamā politiskā zemteksta" dēļ, ar otro reizi to diskvalificējot no konkursa? * ... tradicionāla [[gruzīni|gruzīnu]] '''[[tkemali]]''' mērce tiek gatavota pamatā no aličām, dažkārt arī no citām plūmju šķirnēm; bez plūmēm tiek izmantotas šādas sastāvdaļas: [[Ķiploks|ķiploki]], [[paleju mētra]], [[Kumīns|ķimenes]], [[koriandrs]], [[dilles]], [[čili pipari]] un [[sāls]]? [[Attēls:Tongariro Northern Circuit, New Zealand (5).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Ruapehu]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākais aktīvais [[vulkāns]] [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], tā augstums ir 2797 metri? * ... 2009. gadā [[Azerbaidžāna]]s valdība memoriālu '''[[26 Baku komisāri]]em''' likvidēja, un mūsdienu Azerbaidžānas vēsturnieku skatījums uz Baku komisāru darbību ir negatīvs, tos uzskata par [[armēņi|armēņu]] nacionālistu sazvērestību pret [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika|Azerbaidžānas Demokrātisko Republiku]]? * ... '''[[Salangas tunelis]]''', kas savieno [[Afganistāna]]s ziemeļu daļu ar [[Kabula|Kabulu]] tika uzcelts ar [[PSRS]] palīdzību un ir vienīgā iespēja ar autotransportu šķērsot [[Hindukušs|Hindukušu]] ziemas apstākļos? [[Attēls:Таллинн. 3.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tallinas līcis]]''' <small>(attēlā skats uz līci no [[Tallina]]s vecpilsētas)</small> ir dziļākais [[Igaunija]]s [[līcis]], kas sasniedz pat 100 metru dziļumu? * ... senatnē pie '''[[Murgapa]]s''' iekšējās [[upes delta|deltas]] mūsdienu [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] atradās [[Merva]]s pilsēta? * ... '''[[Līdumu kanāls]]''' tika izrakts [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]], veidojot Olaines purvā [[Uzvaras līdums|Uzvaras līduma]] viensētu kompleksu; nelielā apkaimes krituma dēļ arī [[Misa (upe)|Misa]], kurā tas ietek, lejpus kanāla tika regulēta? [[Attēls:Bilibino 2016-04 3.JPG|border|right|50px]] * ... pēc lielākās daļas kalnrūpniecības uzņēmumu slēgšanas [[Krievijas Federācija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] pilsētā '''[[Biļibina|Biļibinā]]''' <small>(attēlā)</small> darbojas daži privātie [[zelts|zelta]] ieguves arteļi, bet pilsētas iedzīvotāju skaits [[kalnrūpniecība]]s nerentabilitātes dēļ kopš 1989. gada samazinājies gandrīz trīs reizes, līdzīgi strauji samazinājies arī visa '''[[Biļibinas rajons|Biļibinas rajona]]''' iedzīvotāju skaits? * ... pēc spiega [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] tēla atveidošanas filmās "[[Dzīvās ugunis]]" un "[[Tiesības nogalināt]]" '''[[Timotijs Daltons|Timotijam Daltonam]]''' piedāvāja spēlēt Bondu arī 1995. gada filmā "[[Zeltacs]]", taču viņš atteicās, un šo lomu ieguva [[Pīrss Brosnans]]? * ... celtniecībā esošais '''[[Peļešacas tilts]]''' [[Horvātija]]s dienvidos savienos [[Peļešacas pussala|Peļešacas pussalu]] un [[Dubrovnika]]s pilsētu ar valsts pārējo daļu bez [[Bosnija-Hercegovina|Bosnijas-Hercegovinas]] teritorijas šķērsošanas? [[Attēls:Lactarius scrobiculatus T66.jpg|border|right|50px]] * ... [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] parasti '''[[eglene]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par neēdamu vai [[indīgās sēnes|indīgu sēni]], taču ziemeļu un dienvidu Eiropā tiek [[ēdamās sēnes|lietota pārtikā]] pēc novārīšanas, tāpat kā ēdamu un pārtikai ieteicamu to atzīmē [[ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija]]? * ... no 1995. gada '''[[graciozais vārpstiņgliemezis]]''' ir ierakstīts [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas sarkanajā grāmatā]] kā 3. kategorijas aizsargājamā suga? * ... teritoriju, kas mūsdienās ir '''[[Ķenguru sala]]''', sākotnēji apdzīvoja [[Austrālijas aborigēni]], bet pirms vairākiem tūkstošiem gadu, kad jūras līmeņa celšanās dēļ sala atdalījās no kontinenta, viņi to pameta? [[Attēls:JoePesci-2009.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džo Peši]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī mūziķis, viņš ir ierakstījis trīs [[mūzikas albums|studijas albumus]]? * ... par '''[[Vikipēdija baltkrievu valodā|Vikipēdijas baltkrievu valodas]]''' versijas pirmsākumu var uzskatīt 2004. gadu, taču pēc tam divarpus gadus pastāvēja lietotāju domstarpības, iekšējie konflikti un labojumu kari par [[baltkrievu valoda]]s rakstību, kas 2007. gadā beidzās ar visu līdz tam brīdim izveidoto rakstu pārcelšanu uz Vikipēdiju klasiskajā baltkrievu valodā? * ... [[Eritreja]]s izcelsmes [[itāļi|itāļu]] dziedātāja '''[[Senita]]''' ir divreiz pārstāvējusi [[Sanmarīno]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? [[Attēls:Chaun gerb.png|border|right|50px]] * ... no 1989. līdz 2002. gadam iedzīvotāju skaits '''[[Čaunas rajons|Čaunas rajonā]]''' [[Krievija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small> samazinājās no 32 tūkstošiem līdz nepilniem 7 tūkstošiem, tika likvidēti (pamesti) visi kalnrūpniecības ciemati? * ... '''[[Bārle-Nasava|Bārles-Nasavas]]''' pilsētā un pašvaldībā [[Nīderlande]]s dienvidos, [[Ziemeļbrabantes province|Ziemeļbrabantes provincē]], atrodas sarežģīta robeža ar [[Beļģija]]s komūnu Bārli-Hertogu: Bārle-Hertoga sastāv no 26 atsevišķiem zemes gabaliem, 22 no 26 zemes gabaliem atrodas Nīderlandes teritorijā, veidojot anklāvus, savukārt lielākajā Beļģijas anklāvā atrodas seši 6 Nīderlandes anklāvi, kā arī viens atrodas otrajā lielākajā Beļģijas anklāvā? * ... viduslaiku pilsētai Horasānā '''[[Marverrūda]]i''' domājams, gāja secen izpostīšana, kādu atnesa [[mongoļi]] [[Marvalsahidžana|Marvalsahidžanā]], taču šī vieta pārvērtās drupās [[Timurīdi|Timurīdu]] valdīšanas laikā 14. gadsimtā, kad tā tika pamesta? [[Attēls:Viggo Mortensen A (2020).jpg|border|right|50px]] * ... starptautisku atpazīstamību amerikāņu aktieris '''[[Vigo Mortensens]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva par Aragona lomas atveidošanu triloģijā "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]"? * ... '''[[Ļubļinas trīsstūris]]''' — sadarbības platforma starp [[Lietuva|Lietuvu]], [[Polija|Poliju]] un [[Ukraina|Ukrainu]] ar mērķi atbalstīt Ukrainas integrāciju [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] — tika izveidots [[Ļubļina|Ļubļinā]] kā atsauce uz viduslaiku [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūniju]], kas izveidoja [[Polijas un Lietuvas kopvalsts|Polijas un Lietuvas kopvalsti]]? * ... pavārs un televīzijas pavārraidījumu vadītājs '''[[Lauris Aleksejevs]]''' ir mācījies [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa mūzikas skolā]] [[kordiriģēšana|kordiriģēšanu]]? [[Attēls:2019 Rui Hachimura dribble (48824158846) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] ar 9. numuru izraudzītais '''[[Rui Hačimura]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par otro NBA draftā izvēlēto [[Japāna]]s [[basketbolists|basketbolistu]] pēc 2,34 m garā Jasutakas Okajamas, ko draftēja 1981. gadā? * ... [[Latvija|Latvijā]] nebija izveidojusies sava '''[[imažinisms|imažinisma]]''' kustība, taču [[Aleksandrs Čaks|Aleksandra Čaka]] dzeja, sevišķi agrīnā, ar tās pilsētas tēliem, salīdzinājumiem un [[epiteti]]em arī ir pieskaitāma pie imažinisma? * ... laika gaitā ir bijuši vairāki mēģinājumi apstrīdēt '''[[Pirmais termodinamikas likums|pirmo termodinamikas likumu]]''' un līdz ar to [[Enerģijas nezūdamības likums|enerģijas nezūdamības likumu]], tomēr neviens no tiem nav izdevies? [[Attēls:2019-01-31 Maui Jetty, Coral Coast, Viti Levu, Fiji.jpg|border|right|50px]] * ... [[Fidži]] arhipelāga lielākā sala '''[[Viti Levu]]''' <small>(attēlā)</small> ir apdzīvota senāk nekā [[Vanua Levu]]? * ... [[Norvēģija]]s [[distanču slēpotāja]]s '''[[Tīrila Venga|Tīrilas Vengas]]''' dvīņumāsa Lota Venga arī ir distanču slēpotāja, bet titulētā slēpotāja [[Heidi Venga]] ir viņu trešās pakāpes māsīca? * ... 1964. gada Džeimsa Bonda filmu sērijas trešā filma '''"[[Zelta pirksts]]"''' (''Goldfinger'') ir pirmā filma, kurā [[Džeimss Bonds]] brauc ar sev tipisko, daudzām funkcijām pilno ''[[Aston Martin]] DB5''? [[Attēls:Defense Secretary Lloyd J. Austin III (50885754687).jpg|border|right|50px]] * ... 28. [[ASV aizsardzības sekretārs]] '''[[Loids Ostins]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[afroamerikānis]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, kurš atrodas šajā amatā? * ... [[vieglatlēte]] '''[[Rūta Kate Lasmane]]''', kas ir olimpiskā čempiona [[3x3 basketbols|3x3 basketbolā]] [[Kārlis Lasmanis|Kārļa Lasmaņa]] māsa, 2021. gada [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionātā laboja [[Gundega Sproģe|Gundegas Sproģes]] 1999. gada [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] telpās? * ... saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais režisors"]] par 2020. gada filmu "[[Klejotāju zeme]]" ķīniešu režisore '''[[Hloja Žao]]''' kļuva par tikai otro sievieti, kas saņēmusi Kinoakadēmijas balvu kā labākā režisore pēc [[Ketrina Bigelova|Ketrinas Bigelovas]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056573174).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāts '''[[Ilmārs Dūrītis]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[veterinārmedicīna]]s [[zinātņu doktors]]? * ... [[Somija]]s [[distanču slēpotāja]] '''[[Johanna Matintalo]]''' augstā līmenī ir nodarbojusies arī ar [[vieglatlētika|vieglatlētiku]] — vidējo distanču skriešanu: piedalījusies Pasaules jauniešu un junioru čempionātos vieglatlētikā, kā arī 2013. gadā kļuvusi par Somijas čempioni [[800 m]] distancē? * ... [[aktrise]], [[rakstniece]], [[filantrope]] un bijusī [[modele]] '''[[Izabella Roselīni]]''' ir [[zviedri|zviedru]] aktrises [[Ingrīda Bergmane|Ingrīdas Bergmanes]] un [[itāļi|itāļu]] kinorežisora Roberto Roselīni meita? [[Attēls:Vienibas laukums (Cēsis).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[1951. gads Latvijā|1951. gada]] martā [[Uzvaras piemineklis Cēsīs|Uzvaras piemineklis]] [[Cēsis|Cēsīs]] tika uzspridzināts, un tā vietā [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]] uzstādīja [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] tēlu (autors [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārlis Jansons]]), bet '''[[Vienības laukums (Cēsis)|Vienības laukumu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pārdēvēja par Ļeņina laukumu? * ... '''"[[Dzīvās ugunis]]"''' ir pirmā filma, kur [[MI6]] aģentu [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] atveidoja britu aktieris [[Timotijs Daltons]]? * ... par '''[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona]]s''' čempioniem kļuva [[FK RFS]], kam tas bija pirmais tituls vēsturē, bet sudrabu izcīnīja [[Valmiera FC]], kurai tas arī bija labākais panākums vēsturē? [[Attēls:Gent Gravensteen R01.jpg|border|right|50px]] * ... pils [[Gente|Gentē]], kas no 1180. līdz 1353. gadam bija [[Flandrija]]s grāfu rezidence, vēlākajos laikos kalpoja kā tiesas nams, cietums, naudas kaltuve un rūpnīca, bet mūsdienās '''[[Flandrijas grāfu pils|Flandrijas grāfu pilī]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs? * ... '''[[ASV Libertāriešu partija|Libertāriešu partija]]''' ir trešā lielākā [[politiskā partija]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Gvatemalas futbola izlase]]''' ne reizi nav kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausam]], toties trīs reizes ir piedalījusies [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841652807).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Evija Papule]]''' <small>(attēlā)</small> pirms pievērsās [[politika]]i ilgstoši strādājusi [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijā]], bijusi [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāra]] vietniece? * ... '''[[lielgaballaiva]]s''' visvairāk izmantoja 19. gadsimtā kā piekrastes vai upju flotiles; [[kara flote]]s, kurām trūka lielo karakuģu, tās ar dažādiem rezultātiem izmantoja arī jūras kaujās? * ... laikā, kad no 1910. līdz 1945. gadam '''[[Koreja Japānas varā|Koreja atradās Japānas impērijas varā]]''', pret vietējiem iedzīvotājiem tika vērsta diskriminācija un veikta japanizācija? [[Attēls:John Malkovich at a screening of "Casanova Variations" in January 2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Malkovičs]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[aktieris]], [[kinorežisors]] un [[kinoproducents]], bet arī [[mode]]s dizaineris? * ... '''[[Burgasas līcis]]''' ir vistālāk uz rietumiem novietotā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] daļa? * ... 2020. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] drāmas filma '''"[[Klejotāju zeme]]"''' (''Nomadland'') tika nominēta [[93. Kinoakadēmijas balva]]i sešās kategorijās, no kurām ieguva balvas "Labākā filma", "Labākais režisors" ([[Hloja Žao]]) un "Labākā aktrise galvenajā lomā" ([[Frānsisa Makdormanda]])? [[Attēls:Ahosuolaheinä (Rumex acetosella).jpg|border|right|50px]] * ... visā [[Latvija]]s teritorijā savvaļā ir sastopama '''[[mazā skābene]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras lapas ir ēdamas un var tikt izmantotas [[kulinārija|kulinārijā]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] pilsētas daļa '''[[Cīrulīši (Cēsis)|Cīrulīši]]''' ir nozīmīgs kūrorts jau no 20. gadsimta 30. gadiem? * ... savulaik tika uzskatīts, ka '''[[ņencu valoda]]i''' ir divi [[dialekts|dialekti]] — tundras ņencu dialekts, kurā runā lielākā daļa [[ņenci|ņencu]], un meža ņencu dialekts, kas mūsdienās tiek uzskatīts par atsevišķu [[valoda|valodu]] — tajā runā ap 1000 cilvēku galvenokārt [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomā apvidus]] [[taigas zona|taigas zonā]]? [[Attēls:Deni Avdija 1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēla]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Deni Avdija]]m''' <small>(attēlā)</small> ir Izraēlas un [[Serbija]]s pilsonība, jo viņa tēvs Zufers Avdija bija profesionāls basketbolists, dzimis [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] [[Kosova]]s musulmaņu kopienā, bet lielāko karjeras daļu spēlējis Izraēlas klubos? * ... 1993. gadā '''[[Nūkas katedrāle]]''' ieguva [[katedrāle]]s statusu, un 1994. gadā [[Grenlande|Grenlandē]] pēc 616 gadu pārtraukuma tika iecelts [[bīskaps]] (līdz [[1378. gads|1378. gadam]] Grenlandes bīskapi rezidēja [[Gardara|Gardarā]])? * ... '''[[Miķelis Fišers (mākslinieks)|Miķelis Fišers]]''', kurš tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu [[Latvija]]s mākslas spilgtākajām un neordinārākajām personībām, bija Latvijas paviljona veidotājs 57. [[Venēcijas mākslas biennāle|Venēcijas mākslas biennālē]]? [[Attēls:Rovaniemi pajakyla 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemassvētku vecīša ciems]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas uz Ziemeļu [[polārais loks|polārā loka]], 8 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Rovaniemi]] centra [[Somija|Somijā]], [[Lapzeme (Somija)|Lapzemē]]; līdzās atrodas arī '''[[Santa Klausa parks]]'''? * ... '''[[Ajona]]s''' salas [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļaustrumos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] nosaukums ir cēlies no [[čukču valoda]]s vārda ''эйу'' — ‘atdzīvināt’ — ‘vieta, kur atspirgst [[ziemeļbrieži|briežu]] ganāmpulki’? * ... '''[[zigomicētes]]''' ir bijusi [[sēnes|sēņu]] [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] klase, kuras bijušās [[suga]]s ir iekļautas divos dažādu apakšvalstu nodalījumos ''Mucoromycota'' un ''Zoopagomycota''? [[Attēls:Hvalsey Church.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Valsajas baznīca|Valsajas baznīcā]]''' <small>(attēlā drupas mūsdienās)</small> [[1408. gads|1408. gadā]] notika kāzas, kas ir pēdējais dokumentētais notikums [[Grenlande]]s [[vikingi|vikingu]] vēsturē, pirms 15. gadsimta vidū neskaidru iemeslu dēļ vikingu apmetnes Grenlandē iznīka? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] visu kalumu medaļas izcīnījusī [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] [[distanču slēpotāja]] '''[[Natālija Ņeprjajeva]]''' 2021.—2022. gada sezonā kļuva arī par [[Pasaules kauss distanču slēpošanā|Pasaules kausa]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... [[Senā Roma|romiešu]] [[Norika]]s provinces centrs '''[[Viruna]]''', kuras drupas saglabājušās [[Austrija]]s dienvidos, [[Karintija|Karintijā]] pie [[Klāgenfurte]]s, tika pamesta [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] laikā? [[Attēls:Even women.jpg|border|right|50px]] * ... pavisam [[Sahas Republika|Sahas Republikā]] dažādos ulusos pastāv 20 nacionālo '''[[eveni|evenu]]''' <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> naslegu (pagastu), vairāki kopīgi ar [[evenki]]em un '''[[jukagiri]]em'''? * ... [[Samanta Tīna]] ar dziesmu '''''[[The Moon Is Rising]]''''' [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]] savā pusfinālā dziesma ieguva 17., pēdējo, vietu, nekvalificējoties finālam? * ... [[Latvijas PSR]] radošo savienību [[laikraksts|laikraksta]] '''"[[Literatūra un Māksla]]"''' pirmais galvenais redaktors no tā izveidošanas [[1945. gads Latvijā|1945. gadā]] bija dzejnieks [[Valdis Lukss]]? [[Attēls:Sorghum bicolor03.jpg|border|right|50px]] * ... pārtikā plaši lietotās [[Graudzāļu dzimta|graudzāles]] '''[[parastais sorgo|parastā sorgo]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsmes vieta ir [[Āfrika]], un tā ir mākslīgas kultivācijas rezultātā veidojusies [[suga]]? * ... '''[[Bratalida|Bratalaidā]]''' — vikinga [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] mājvietā [[Grenlande]]s galējos dienvidos — viņa pēcteči dzīvoja līdz [[15. gadsimts|15. gadsimta]] vidum, līdz neskaidru iemeslu dēļ iznīka? * ... '''[[Pihtsuskengess]]''' [[Somija]]s galējos ziemeļos ir lielākais [[ūdenskritums]] valstī? [[Attēls:Großglockner_vom_Fuscherkarkopf.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Grosglokners]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākais kalns [[Austrija|Austrijā]] un augstākā [[Alpi|Alpu]] virsotne uz austrumiem no [[Brennera pāreja]]s? * ... '''[[Medvežju salas]]''' [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] ir [[polārlāči|polārlāču]] ievērojamākā vairošanās vieta reģionā starp [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] un [[Taimira|Taimiru]]? * ... '''[[Ilze Jākobsone]]''' kļuva par pirmo [[Latvija]]s [[basketboliste|basketbolisti]], kas pārstāvējusi komandu [[Meksika]]s līgā, 2022. gada pavasarī noslēdzot līgumu ar [[Agvaskaljentesa]]s klubu "Panteras"? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841693537).jpg|border|right|50px]] * ... pirms kļūšanas par [[13. Saeima]]s deputātu '''[[Juris Rancāns]]''' <small>(attēlā)</small> bija vecākais izmeklētājs [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienestā]]? * ... '''[[Jakobshavnas šļūdonis|Jakobshavnas šļūdoņa]]''' baseins aptver 6,5% no [[Grenlande]]s [[ledus vairogs|ledus vairoga]] teritorijas un caur [[Ilulisatas ledus fjords|Ilulisatas ledus fjordu]] tas rada apmēram 10% no visiem Grenlandes [[aisbergi]]em? * ... '''[[Ivalo lidosta]]''' ir vistālāk uz ziemeļiem novietotā [[lidosta]] [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? [[Attēls:Murtal_Tamsweg_20132.jpg|border|right|50px]] * ... lejtecē '''[[Mūra (upe)|Mūra]]''' <small>(attēlā)</small> veido [[Austrija]]s—[[Slovēnija]]s, vēlāk Slovēnijas—[[Horvātija]]s, bet pašā lejtecē Horvātijas—[[Ungārija]]s robežu? * ... '''[[Birranga]]''' [[Taimiras pussala]]s vidienē [[Krievijas Federācija]]s ziemeļos tiek uzskatīta par vistālāk ziemeļos esošo kontinentālo [[kalnu sistēma|kalnu sistēmu]]? * ... populārais [[hokejs|hokeja]] komentētājs un sporta [[žurnālists]] '''[[Mariss Andersons]]''' aktīvi darbojies arī [[politika|politikā]], viņš bija [[5. Saeima|5.]] un [[7. Saeima]]s deputāts, pārstāvot partiju "[[Latvijas Ceļš]]"? [[Attēls:GunnbjornFromAboveABC.jpg|border|right|50px]] * ... 3694 metrus augsts [[fjelds]] un nunataks [[Grenlande]]s austrumos, '''[[Votkinsa kalni|Votkinsa kalnos]]''', '''[[Gunnbjerna fjelds]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā virsotne [[Grenlande|Grenlandē]] un [[Dānija|Dānijas karalistē]], kā arī augstākā virsotne uz ziemeļiem no [[Ziemeļu polārais loks|polārā loka]]? * ... '''[[Pasvīkelva]]''' jeb Pātsjoki, kas novada [[Inari ezers|Inari ezera]] ūdeņus uz [[Barenca jūra|Barenca jūru]], gandrīz visā tecējumā veido [[Krievija]]s—[[Norvēģija]]s robežu? * ... '''[[Jaunturku revolūcija]]''' [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] [[1908. gads|1908. gadā]] noveda pie [[1876. gads|1876. gada]] konstitūcijas atjaunošanas un [[Osmaņu impērijas otrās konstitūcijas laikmets|Otrā konstitucionālā laikmeta]]? [[Attēls:Ghiacciaiorhone.jpg|border|right|50px]] * ... lai nezaudētu ienākumus no [[tūrisms|tūrisma]], vasaras sezonā daļa no '''[[Ronas ledājs|Ronas ledāja]]''' [[Šveice]]s [[Alpi|Alpos]] <small>(attēlā)</small> mēles tiek apklāta, lai bremzētu ledus kušanu? * ... '''[[Angļu-krievu līgums (1907)|1907. gada Angļu-krievu līgums]]''' atrunāja abu pušu intereses [[Persija|Persijā]], [[Afganistāna|Afganistānā]] un [[Tibeta|Tibetā]], samazinot "[[Lielā spēle|Lielās spēles]]" izraisīto spriedzi? * ... pēc ''[[Mars Global Surveyor]]'' datiem tika konstatēts, ka '''[[Lielais Sirts]]''' uz [[Marss (planēta)|Marsa]] ir [[vulkāns|vairogvulkāns]] ar zemu reljefu, lai gan agrāk tas tika uzskatīts par [[Līdzenums|līdzenumu]]? [[Attēls:Tornionjoki Kukkolankoski Vastarannalla Ruotsi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc lielākās pietekas '''[[Muonioelvena]]s''', kura visā tecējumā veido [[Zviedrija]]s un [[Somija]]s valsts robežu, ieteces, lejtecē arī '''[[Tornelvena]]''' <small>(attēlā krāces pie Tornio)</small> veido abu valstu robežu? * ... [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts '''[[Morisa Džesepa rags]]''' atrodas 712 kilometrus no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]]? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte "[[Kustība Par!|Par!]]/[[Progresīvie]]" frakcijā '''[[Alija Turlaja]]''' ir viena no Rīgas Apkaimju alianses idejas autorēm un dibinātājām? [[Attēls:Matsalu laht.JPG|border|right|50px]] * ... tā kā '''[[Matsalu līcis]]''' [[Igaunija]]s rietumos <small>(attēlā)</small> ir ievērojama migrējošo putnu uzturēšanās vieta, ap līci izveidots [[Matsalu nacionālais parks]]? * ... no apmēram 2 miljoniem '''[[kabardieši|kabardiešu]]''' aptuveni 1,1 miljons dzīvo [[Turcija|Turcijā]] bet 516 tūkstoši [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]], galvenokārt [[Kabardas-Balkārijas Republika|Kabardas-Balkārijas Republikā]]? * ... [[1886. gads|1886. gadā]] '''[[Rišonlecijona|Rišonlecijonā]]''' (tulkojumā "Pirmais Ciānai" — viena no pirmajām mūsu laiku [[ebreji|ebreju]] apmetnēm [[Palestīna]]s teritorijā) bija ap 300 iedzīvotāju, pilsētā tika nodibināta pirmā skola Palestīnā pēc vairāk nekā tūkstoš gadu pārtraukuma ar apmācību [[ivrits|ivritā]]? [[Attēls:Melville-bay-hunting-boat.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grenlande]]s ziemeļrietumu piekrastē, [[Bafina jūra|Bafina jūrā]] esošais '''[[Melvila līcis]]''' <small>(attēlā)</small> parasti atbrīvojas no [[ledus]] tikai augusta vidū, bet aizsalst — septembra beigās? * ... '''[[anālā spura]]''' vairumam [[zivis|zivju]] tiek izmantota peldējuma stabilizēšanai, darbojoties kā kuģa ķīlis? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. septembrī, kad [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] [[Aloizs Vaznis]] pārņēma [[Latvijas PSR]] iekšlietu ministra '''[[Bruno Šteinbriks|Bruno Šteinbrika]]''' funkcijas, viņš bija spiests atkāpties no amata, lai gan iepriekš bija solījis, ka neaizies, iekams viņu neatcels [[Padomju Savienība|PSRS]] iekšlietu ministrs? [[Attēls:Paisaje de la Comarca.jpg|border|right|50px]] * ... [[Pīters Džeksons|Pītera Džeksona]] filmu sērijās "Hobits" un "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]" kā [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Dž. R. R. Tolkīna]] izdomātā '''[[Daliena]]''' jeb Šīra tika uzņemta lauku ainava zemnieku saimniecībā netālu no Matamatas [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], kur uzcēla [[hobiti|hobitu]] alu mājokļus un kas tādēļ kļuva par tūristu iecienītu galamērķi <small>(attēlā)</small>? * ... lielāko daļu '''[[Nogaju stepe]]s''' [[Krievijas Federācija]]s [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāza reģionā]], starp [[Tereka]]s un Kumas upēm, tradicionāli izmanto kā ziemas ganības [[aitas|aitām]], taču pārmērīgās ganīšanas dēļ stepes [[augsne]] ir noplicināta, un to apdraud [[pārtuksnešošanās]]? * ... no visām '''[[Kaukāza valodas|Kaukāza valodām]]''' mazāk nekā 30 ir sava [[rakstība]]? [[Attēls:Disko-bay-icebergs.jpg|border|right|50px]] * ... eiropieši ieradās '''[[Disko līcis|Disko līcī]]''' <small>(attēlā)</small> jau [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] laikā [[10. gadsimts|10. gadsimtā]] nodibinot [[vikingi|vikingu]] apmetnes [[Grenlande]]s rietumos? * ... dažādas [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] grupas nosaukumu "Redskins" uzskatīja par nievājošu un aizskarošu, tādēļ [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] klubs tika pārsaukts, un [[2022. gads sportā|2022. gadā]] tas ieguva '''[[Vašingtonas "Commanders"]]''' nosaukumu? * ... cauri nelielo '''[[Kataja]]s''' jeb Inakari saliņu [[Baltijas jūra]]s [[Botnijas līcis|Botnijas līča]] ziemeļos iet [[Zviedrija]]s—[[Somija]]s robeža, kas tika novilkta [[1809. gads|1809. gadā]], kad salas vietā bija divas atsevišķas saliņas, taču kopš tā laika teritorijas izostāzijas dēļ saliņas ir saplūdušas vienā? [[Attēls:Evening shadows on tundra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mežatundra]]s''' ainavām <small>(attēlā [[Kanāda|Kanādā]])</small> raksturīga nenoteikta robeža, mežatundra stiepjas 30—300 km platā joslā [[Eirāzija]]s un [[Ziemeļamerika]]s ziemeļos? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] bronzas medaļas ieguvēja [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu stafete|biatlona stafetē stafetē]] [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] komandā '''[[Saīds Karimulla Halili|Saīda Karimullas Halili]]''' tēvs [[1993. gads|1993. gadā]] pārcēlās no [[Afganistāna]]s uz [[Krievija|Krieviju]], lai studētu? * ... '''[[sānu līnija]]''' ir visām [[zivis|zivīm]] raksturīgs [[maņu orgāns]], kas uztver ūdens svārstību stiprumu un virzienu, palīdzot orientēties vidē un pamanīt ienaidnieku tuvumu? [[Attēls:Uummannaq-fjord-central.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ūmannakas fjords]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra lielākā [[Grenlande]]s [[fjords|fjordu]] sistēma aiz [[Skorsbija līcis|Skorsbija līča]]? * ... '''[[Halti]]''' kalna nogāzē uz [[Norvēģija]]s un [[Somija]]s robežas atrodas Somijas teritorijas augstākais punkts, taču Somijas augstākā kalnu virsotne ir netālu esošā '''[[Ridničohka]]'''? * ... [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] esošie '''[[Mārtiņa kapi]]''' tika ierīkoti [[1773. gads|1773. gadā]] (sākotnēji saukti arī par [[Āgenskalns|Āgenskalna]] kapiem), un tādējādie tie ir vieni no vecākajiem kapiem [[Rīga|Rīgā]]? [[Attēls:Barb gonio 080526 9681 ltn Pv.jpg|border|right|50px]] * ... [[zivis|zivju]] '''[[vēdera spuras|vēdera spuru pāris]]''' <small>(attēlā)</small> morfoloģiski atbilst citu [[mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] aizmugurējām ekstremitātēm, tāpat kā [[krūšu spuras]] vai priekšējais spuru pāris atbilst priekšējām ekstremitātēm? * ... '''[[Bulunas uluss|Bulunas ulusā]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļos ir aptuveni 8500 iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā puse dzīvo ulusa centrā [[Tiksi]] pilsētciematā? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju bērnu rakstnieks '''[[Jānis Larri]]''' ir pazīstams ar 1937. gada grāmatu bērniem "Karika un Vaļas neparastie piedzīvojumi", kura sarakstīta, lai jaunākās paaudzes vidū izplatītu zināšanas par [[entomoloģija|entomoloģiju]] un rosinātu interesi par šo zinātni; šajā fantastiskajā stāstā, kas guva milzīgus panākumus un tika vairākkārt izdots, samazināti bērni profesora pavadībā ceļo pa [[kukaiņi|kukaiņu]] pasauli? [[Attēls:Rigoberta Menchu 2009 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... [[Gvatemala]]s [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Rigoverta Menču]]''' <small>(attēlā)</small> [[1992. gads|1992. gadā]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] “par viņas darbu sociālajā taisnīgumā un etnokultūras izlīgumā, kas balstās uz [[Amerikas pamatiedzīvotāji|pamatiedzīvotāju]] tiesībām”? * ... '''[[2021. gada Pasaules U-19 čempionāts basketbolā]]''' notika no 3. jūlija līdz 11. jūlijam [[Rīga|Rīgā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]], un šī bija otrā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] notika šāda līmeņa turnīrs? * ... 2020. gada decembrī [[Saulkrastu novads (2009—2021)|Saulkrastu novada]] dome nolēma apvienot '''[[Saulkrastu vidusskola|Saulkrastu vidusskolu]]''' un Zvejniekciema vidusskolu, izveidojot Vidzemes jūrmalas vidusskolu, taču arī pēc apvienošanas mācības plānoja turpināt abu skolu ēkās? [[Attēls:Bet bet 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[1991. gads Latvijā|1991. gadā]] dibinātās [[poproks|poproka]] grupas '''"[[bet bet]]"''' <small>(attēlā 2019. gadā)</small> nosaukumam, kas laika gaitā daudzus mulsinājis, nav konkrētas nozīmes — tas izdomāts, jo tobrīd šķitis oriģināls un amizants? * ... {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]], pārstāvot [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpisko komiteju]], trīs bronzas medaļas izcīnījušais [[biatlonists]] '''[[Eduards Latipovs]]''' 2016. gadā uz laiku bija atstādināts no sacensībām par [[meldonijs|meldonija]] lietošanu? * ... apmēram 200 kilometrus garais '''[[Independensas fjords]]''' [[Grenlande]]s ziemeļu piekrastē, [[Vandela jūra|Vandela jūrā]], savu nosaukumu ieguva [[1892. gads|1892. gada]] [[4. jūlijs|4. jūlijā]], kad [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] polārpētnieks [[Roberts Pīrijs]] to atklāja [[ASV Neatkarības diena|ASV Neatkarības dienā]]? [[Attēls:Truelove Lowlands Devon Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Devona (sala)|Devona]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] uz ziemeļrietumiem no [[Bafina jūra]]s, ir pasaulē lielākā [[sala]] bez pastāvīgiem [[iedzīvotāji]]em? * ... pēc leģendas, savas '''[[95 tēzes]]''' [[Mārtiņš Luters]] [[1517. gads|1517. gada]] 31. oktobrī pienaglojis pie [[Vitenberga]]s klostera baznīcas durvīm, taču šis stāsts kļuvis pazīstams tikai pēc Lutera nāves un mūsdienās bieži tiek apšaubīts? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums|grūtniecības atvaļinājumu un dzemdību atvaļinājumu]]''' aprēķina kopā un piešķir 112 kalendāra dienas, neatkarīgi no tā, cik grūtniecības atvaļinājuma dienas izmantotas līdz dzemdībām? [[Attēls:ThreeGorgesDam-China2009.jpg|border|right|50px]] * ... 2015. gadā '''[[hidroelektroenerģija]]''' deva 16,6% no visas pasaulē saražotās elektroenerģijas un 70% no visas atjaunojamās enerģijas, un nākamajos 25 gados bija paredzēts ikgadējs pieaugums par aptuveni 3,1% <small>(attēlā [[Triju aizu aizsprosts]] [[Ķīna|Ķīnā]], kas ir pasaulē lielākā [[elektrostacija]] pēc tās uzstādītās jaudas (22,5 GW))</small>? * ... [[1930. gads|1930. gadā]] [[Krievijas PFSR]] tika izveidots Anabaras nacionālais ([[evenki|evenku]]) rajons ar centru Udžas ciemā, kas mūsdienās ir '''[[Anabaras uluss]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļu daļā, [[Anabara]]s lejtecē, kur 42% iedzīvotāju ir [[dolgani]], 23% evenki un 22% [[jakuti]]? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gadā]] toreizējā '''[[Jaunatnes organizācija "Protests"|Jaunatnes organizācijas "Protests"]]''' valdes locekle [[Justīne Panteļējeva]] tika [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēta Rīgas domē]] no "[[Progresīvie]]/[[Attīstībai/Par!]]" saraksta? [[Attēls:CAT-D10N-pic001.jpg|border|right|50px]] * ... parasti '''[[buldozers|buldozeri]]''' ir liela un jaudīga kāpurķēžu smagā tehnika <small>(attēlā ''Caterpillar'' buldozers ar āķi (riperi) smalcināšanai)</small>, daudz retāki ir riteņu buldozeri, kuriem parasti ir četri riteņi, kurus vada pilnpiedziņas sistēma, un tiem ir hidrauliska, šarnīrveida stūres sistēma? * ... [[1616. gads|1616. gadā]] jūrasbraucējs Roberts Bailots bija pirmais eiropietis, kas ieraudzīja '''[[Bailota sala|Bailota salu]]''' [[Kanāda|Kanādā]], uz ziemeļiem no [[Bafina sala]]s, un tā tika nosaukta viņa vārdā? * ... [[Latvija]]s '''[[Valsts meža dienests]]''' tika izveidots [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]], likvidējot Meža ministriju? [[Attēls:Чумы на берегу Кары.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Kara (upe)|Karas upes]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kuras ietekas tuvumā 1736. gadā ziemoja Stepana Maligina un Alekseja Skuratova Lielās Ziemeļu ekspedīcijas rietumu grupa, nodēvēta [[Karas jūra]] <small>(attēlā [[čums]] Karas krastā)</small>? * ... '''[[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' pirmo reizi programmā bija iekļautas individuālās sacensības [[ziemeļu divcīņa|ziemeļu divcīņā]] sievietēm un [[tramplīnlēkšana]] no lielā tramplīna sievietēm? * ... nelielā '''[[Kafeklubena]]''' jeb Inuitkekertāta [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] atrodas uz austrumiem no [[Morisa Džesepa rags|Morisa Džesepa raga]] un 713,5 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tādējādi pretendējot uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? [[Attēls:Colin Hanks in 2015.jpg|border|right|50px]] * ... [[Toms Henkss|Toma Henksa]] vecākais dēls '''[[Kolins Henkss]]''' <small>(attēlā)</small> arī ir pazīstams [[aktieris]], [[kinoproducents]] un [[režisors]]? * ... 2019. gada jūlijā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] centra spēlētājs '''[[Robins Lopess]]''' uz pievienojās [[Milvoki "Bucks"]] komandai, vienu sezonu profesionālajā basketbolā aizvadot kopā ar dvīņubrāli [[Bruks Lopess|Bruku Lopesu]]? * ... [[sengrieķi|sengrieķu]] pilsēta '''[[Tegeja]]''' bija viena no senākajām un ietekmīgākajām senās [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijas]] pilsētām? [[Attēls:Vanatinai, Louisiade Archipelago.jpg|border|right|50px]] * ... vispazīstamākie '''[[rifs|rifi]]''' ir tropu ūdeņu [[koraļļu rifi]] <small>(attēlā rifa ieskautā Vanatinai sala Luziādu arhipelāgā)</small>, kas izveidojušies biotiskos procesos, kuros galveno lomu spēlējuši pārkaļķojušies [[koraļļi]] un koraļļu [[aļģes]]? * ... 108 metrus garā un metru augstā saliņa '''[[ATOW1996]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] tika atklāta [[1996. gads|1996. gadā]] un pretendē uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? * ... [[Ķīnas Tautas Republika]]s izpratnē '''[[Pazemojumu gadsimts (Ķīna)|Pazemojumu gadsimts]]''' ir laika posms starp [[1839. gads|1839. gada]] Pirmo opija karu un ĶTR pasludināšanu [[1949. gads|1949. gadā]]? [[Attēls:Плато Путорана 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Putorana]]''' plato [[Krievija]]s ziemeļos ir veidots no [[bazalts|bazalta]] lavas straumēm, tā saucamajiem "Sibīrijas trapiem", kas ir sastopami visā [[Vidussibīrijas plakankalne|Vidussibīrijas plakankalnē]], bet Putorana <small>(attēlā)</small> ir vienīgais lielais reģions, kas pilnībā veidots no bazaltiem? * ... pats '''[[Mārvins Hīmeijers]]''' izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] pēc 2004. gada incidenta, kurš plašsaziņas līdzekļos un internetā ir pazīstams kā "Mārvina Hīmeijera karš", kurā ar bruņām aprīkotā [[buldozers|buldozerā]] viņš sagrāva 13 administratīvas, tirdzniecības un ražošanas ēkas Grenbijas pilsētiņā [[Kolorādo štats|Kolorādo štatā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Sūdezers (Ģibuļu pagasts)|Sūdezers]]''' ir neliels ezers [[Ģibuļu pagasts|Ģibuļu pagastā]], [[Talsu novads|Talsu novadā]]? [[Attēls:Gemeine Strubbelkopfröhrling Strobilomyces strobilaceus.JPG|border|right|50px]] * ... no vairāk nekā 40 '''[[zvīņbeku ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir atrasta tikai viena — tās [[tipiskā suga]] [[melnā zvīņbeka]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[itāļi|itāļu]] ceļotājs '''[[Ludoviko di Vartema]]''' bija pirmais vai viens no pirmajiem [[Eiropa]]s [[kristieši]]em, kas 16. gadsimta sākumā nonāca [[musulmaņi|musulmaņu]] svētajā pilsētā [[Meka|Mekā]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērna kopšanas atvaļinājums|bērna kopšanas atvaļinājuma]]''' kopējais ilgums nedrīkst būt garāks par pusotru gadu, bet to var izmantot pa daļām līdz dienai, kad [[bērns]] sasniedz astoņu gadu vecumu? [[Attēls:John David Washington.png|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džons Deivids Vašingtons]]''' <small>(attēlā)</small> ir spēlējis [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]] jauniešu līmenī, bet vēlāk, tāpat kā viņa tēvs [[Denzels Vašingtons]], sācis aktiera karjeru? * ... '''[[lidars|lidara]]''' darbības princips balstās [[gaisma]]s impulsa raidīšanā (parasti izmantojot [[lāzers|lāzeri]]) mērķa virzienā, kurš atstarojas no tā un daļēji atgriežas; atstaroto impulsa daļu izmanto analīzei, bet laiks, kuru gaismas stars patērējis ceļā līdz mērķim un atpakaļ, norāda attālumu līdz tam? * ... nelielā [[sala]] vai sēklis '''[[Odāka]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos tika atklāta [[1978. gads|1978. gadā]] un, atrodoties 705 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tā pretendē uz vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu; 2008. gadā, apsekojot ar [[helikopters|helikopteru]], sala gan netika konstatēta? [[Attēls:Pascal Siakam 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kamerūna]]s [[basketbolists|basketbolista]] '''[[Paskāls Siakams|Paskāla Siakama]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Toronto "Raptors"]] sastāvā 2019. gadā kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] čempionu, talants tika pamanīts cita Kamerūnā dzimušā NBA spēlētāja Lukas Mbā a Mute rīkotajā jauno spēlētāju nometnē? * ... 6 kilometrus garais un 3—4 metrus platais '''[[Diolks]]''', kas šķērsoja [[Korintas šaurums|Korintas šaurumu]], bija velkamais ceļš, pa kuru [[Antīkie laiki|antīkajos laikos]] pārvilka vieglos karakuģus un nelielus tirdzniecības kuģus starp [[Korintas līcis|Korintas līci]] un [[Saronikas līcis|Saroniku]] [[Grieķija|Grieķijā]], tādējādi nodrošinot īsāko satiksmi? * ... neapdzīvotā '''[[Henrietas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] ir vistālāk ziemeļos izvietotā [[Jaunsibīrijas salas|Jaunsibīrijas salu]] arhipelāga un [[Austrumsibīrijas jūra]]s sala? [[Attēls:Informal meeting of competitiveness and telecommunications ministers. Arrivals Edgars Tavars (35866986341).jpg|border|right|50px]] * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gada]] sākumā, pēc tam, kad [[13. Saeima]]s deputāte [[Dana Reizniece-Ozola]] nolika deputāta mandātu, [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] priekšsēdētājs '''[[Edgars Tavars]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par parlamenta deputātu? * ... '''[[Ūnartokekertaka]]''' [[Grenlande]]s austrumos par [[sala|salu]] tika atzīta 2005. gada septembrī, bet pirms tam tā ar ledāju bija savienota ar Liverpūles Zemi; salas izveidošanos zinātnieki saista [[Globālā sasilšana|globālo sasilšanu]]? * ... '''[[somu pirts]]''' temperatūra ir no 80 līdz 110 °C, parasti 80—90 °C, un tā tiek uzturēta virs [[Rasas punkts|rasas punkta]], lai nebūtu tvaika [[kondensācija]]s? [[Attēls:Coreus marginatus, Dock Bug.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ornamentblakšu dzimta|ornamentblaktis]]''' <small>(attēlā skābeņu vīgriežu ornamentblakts)</small> trauksmes laikā bieži izdala sekrētu ar nepatīkamu smaku no dziedzeriem, kas atrodas uz krūtīm? * ... 2006. gadā bijušais [[Latvijas kultūras ministrs|kultūras ministrs]] un vēstnieks '''[[Jānis Dripe]]''' kļuva par [[Rīga]]s pilsētas galveno arhitektu, būdams amatā līdz 2011. gadam, kad [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] [[Nils Ušakovs]] viņu atbrīvoja no amata? * ... arī [[cilvēks|cilvēkam]] ir 4 '''[[ilknis|ilkņi]]''', ko parasti sauc par acu zobiem, jo tie atrodas apmēram zem acīm? [[Attēls:Qeqertarsuaq.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Milna Zeme]]''' ir pēc platības trešā lielākā [[sala]] Grenlandes arhipelāgā pēc pašas [[Grenlande]]s un '''[[Disko sala]]s''' <small>(attēlā Kekertarsuakas pilsēta Disko salā)</small>? * ... 2019. gadā par [[Latvija]]s labāko sporta [[žurnālists|žurnālisti]] atzītā '''[[Inita Kresa-Katkovska]]''' savu [[basketboliste]]s karjeru ir aizvadījusi [[Rīgas TTT]] klubā, kuras sastāvā divreiz ieguvusi Eiropas kausu, kā arī piecreiz PSRS čempiones titulu? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās visa 600 mm dzelzceļu sistēma no [[Ogre]]s līdz [[Inčukalns (stacija)|Inčukalnam]] tika iznīcināta, arī '''[[dzelzceļa līnija Inčukalns—Allaži]]'''? [[Attēls:Barbara_Bush_portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gadā]] mirušo [[ASV prezidentu uzskaitījums|41.]] [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordža Herberta Volkera Buša]] un '''[[Barbara Buša|Barbaras Bušas]]''' <small>(attēlā)</small> laulības 73 gadi ir ilgākais laiks, ko kāds no ASV prezidentiem ir nodzīvojis [[laulība|laulībā]]? * ... [[Latvija]]s [[paukotāja]], [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada vasaras olimpisko spēļu]] dalībniece '''[[Jūlija Vansoviča]]''' tagad ir paukošanas [[trenere]] [[Daugavpils]] sporta skolā? * ... no 2019. gada latviešu [[dziedātāja]], vokālā pedagoģe un dziesmu autore '''[[Anna Zankovska]]''' ir pazīstama ar skatuves vārdu ''Katō''? [[Attēls:Bennett-Insel 4 2014-08-25.jpg|border|right|50px]] * ... neapdzīvoto '''[[Benneta sala|Benneta salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], '''[[Delonga salas|Delonga salu]]''' grupā [[1881. gads|1881. gadā]], dreifējot ar ledū iesalušo kuģi ''Jeannette'', atklāja amerikāņa [[Džordžs Delongs|Džordža Delonga]] ekspedīcija un nosauca to par godu ekspedīcijas sponsoram, avīzes ''New York Herald'' izdevējam Džeimsam Bennetam? * ... [[Latvija]]s [[džudo|džudists]], [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada Barselonas olimpisko spēļu]] dalībnieks '''[[Vadims Voinovs]]''' ir bijis divkārtējs Eiropas čempions PSRS komandas sastāvā? * ... lejtecē [[Velna grāvis (Garozes pieteka)|Velna grāvis]] savieno '''[[Garoze (upe)|Garozi]]''' ar ziemeļos tekošo [[Iecava (upe)|Iecavu]], pavasaros to aizver ar slūžu aizvaru pie bijušajām ūdensdzirnavām? [[Attēls:Heksamilions.JPG|border|right|50px]] * ... aizsargmūris, kas tika uzcelts šķērsām pāri visam [[Korintas šaurums|Korintas šaurumam]], lai aizsargātu vienīgo sauszemes ceļu, kas savieno [[Peloponesa|Peloponēsu]] ar kontinentālo [[Grieķija|Grieķiju]], '''[[Heksamilions]]''' <small>(attēlā drupas)</small> ir pats lielākais [[Arheoloģiskais piemineklis|arheoloģiskais objekts]] Grieķijā? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists '''[[Andrejs Kančeļskis]]''' 2014. gada augustā tika apstiprināts par [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] kluba ''[[FC Jūrmala]]'' galveno treneri, tomēr pēc sezonas beigām viņš klubu pameta? * ... [[dziedātāja]], dziesmu autore un radio personība '''''[[Patrisha]]''''' īstajā vārdā ir Patrīcija Ksenija Cuprijanoviča? [[Attēls:Spiro_Agnew.jpg|border|right|50px]] * ... 39. [[ASV viceprezidents]] prezidenta [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]] laikā '''[[Spiro Agņū]]''' <small>(attēlā)</small> bija otrais [[ASV viceprezidents]], kurš ir atkāpies no amata, pirmajam esot [[Džons Kelhūns|Džonam Kelhūnam]]? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Dalasas "Mavericks"]] spēlētāja '''[[Tims Hārdevejs jaunākais|Tima Hārdeveja jaunākā]]''' tēvs, arī Tims Hārdevejs, tāpat ir bijis basketbolists, spēlējis NBA, aizvadot līgā trīspadsmit sezonas? * ... '''[[Pīrija Zeme]]s''' [[Morisa Džesepa rags]] ir [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts? [[Attēls:BU Gitega (11).jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gada]] beigās [[Burundija]]s prezidents Pjērs Nkurunziza paziņoja, ka viņš izpildīs solījumu atgriezt '''[[Gitega]]i''' <small>(attēlā)</small> bijušo politiskās [[galvaspilsēta]]s statusu, [[Bužumbura]]i paliekot kā ekonomiskajai galvaspilsētai? * ... spēlē pret [[Polijas futbola izlase|Poliju]] [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]] [[Austrijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ivica Vastičs]]''' 38 gadu un 257 dienu vecumā guva vārtus, tādējādi kļūstot par vecāko spēlētāju [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] vēsturē, kas to ir paveicis? * ... '''[[Nacionālais kopienākums|nacionālo kopienākumu]]''' iegūst, ja [[Iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopproduktam]] pieskaita no citām valstīm saņemtos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un subsīdijas, un atņem citām valstīm samaksātos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un ražošanas un importa nodokļus? [[Attēls:Čužu purvs, 2019.08.24, krūmu čužas (Pentaphylloides fruticosa).jpg|border|right|50px]] * ... [[1927. gads|1927. gadā]] tika izveidota aizsargājamā teritorija "Kandavas sēravotu mežs", ko [[1934. gads Latvijā|1934. gadā]] paplašināja līdz 40 ha, iekļaujot [[krūmu čuža]]s atradni, kas ir vienīgā dabiskā šīs sugas atradne Latvijā, un arī mūsdienās krūmu čuža <small>(attēlā)</small> lielā skaitā ir sastopama '''[[Čužu purvs (dabas liegums)|Čužu purva dabas liegumā]]'''? * ... [[Džefs Kinijs|Džefa Kinija]] bērnu grāmatu sērija '''"[[Grega dienasgrāmata]]"''' kopumā Pasaulē pārdota vairāk kā 250 miljonu tirāžā, sērijas grāmatas ir tulkotas 56 valodās? * ... [[Latvija|Latvijā]] 20. gadsimta 20. un 30. gados ebreju [[politiskā partija]] '''[[Bunds (partija)|Bunds]]''' aktīvi uzstājās kā pret labējām latviešu partijām, tā arī pret [[komunisti]]em? [[Attēls:Larry Flynt 2009.jpg|border|right|50px]] * ... [[pornogrāfija|pornogrāfisko]] žurnālu un videofilmu izdevēja ''Hustler'' īpašnieks '''[[Lerijs Flints]]''' <small>(attēlā)</small> tika paralizēts 1978. gadā pēc slepkavības mēģinājuma, ko veica sērijveida slepkava Džozefs Franklins? * ... 2011. gadā [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] treneris '''[[Roberto Di Mateo]]''' pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s klubam ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'', kā [[Andrē Villašs-Boašs|Andrē Villaša-Boaša]] asistents, bet jau 2012. gadā Di Mateo kļuva par komandas galveno treneri un uzvarēja ar ''Chelsea'' [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|UEFA Čempionu līgas finālā]]? * ... līdz [[1994. gads Latvijā|1994. gadm]] '''[[Balbiši]]''' bija [[Ozolaines pagasts|Ozolaines pagasta]] centrs, tad tas pārcēlās prom, bet [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] Ozolaines pagasta pārvaldes administrācija pārcēlās atpakaļ uz Balbišu ciemu, šoreiz izvietojoties bijušās Ozolaines pamatskolas ēkā, kas bija slēgta skolēnu trūkuma dēļ? [[Attēls:Nathan Walker.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[hokejists]] '''[[Neitans Volkers]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais no savas valsts, kas ir profesionāli spēlējis Eiropā, ticis izvēlēts [[NHL drafts|NHL draftā]] un arī pirmais austrālietis, kas spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|šajā līgā]]? * ... [[laika joslas|laika skaitīšanas]] īpatnību dēļ, šķērsojot 4923 metru virs jūras līmeņa augsto '''[[Vāhdžīras pāreja|Vāhdžīras pāreju]]''' starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Ķīna|Ķīnu]], pulksteni nepieciešams pagriezt par trīs ar pusi stundām? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju [[čekists]] '''[[Jānis Apeters]]''', kurš [[1937. gads|1937. gadā]] kļuva par pirmo Solovku īpašās nozīmes nometnes ([[Solovku salas|Solovku salās]]) vadītāju, [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1938. gada 22. augustā tika notiesāts par valsts nodevību un dalību pretpadomju revolucionārā organizācijā un nošauts? [[Attēls:Sitka 84 Elev 135.jpg|border|right|50px]] * ... agrāk, kad [[Aļaska]] piederēja [[Krievijas Impērija]]i kā [[Krievijas Amerika]], '''[[Sitka]]s''' <small>(attēlā)</small> nosaukums bija Novoarhangeļska? * ... [[Lietuvas Futbola federācija]]s prezidents '''[[Toms Danilevičs]]''' spēlētāja karjeras laikā ir pārstāvējis [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas futbola izlasi]], aizvadot 71 spēli valstsvienībā? * ... '''[[pamežs|pamežu]]''' [[Latvija]]s apstākļos visbiežāk veido [[paegļi]], [[lazdas]], [[pīlādži]] un krūkļi, arī dažādu sugu [[kārkls|kārkli]], [[Parastā ieva|ievas]], [[plūškoki]], irbenes, segliņi, [[upene]]s, [[jāņogas]], [[Parastā zalktene|zalktenes]], vērenes, no kokiem — [[liepas]], [[gobas]], [[vīksnas]]? [[Attēls:Punishment sisyph.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] Efīras valdnieks '''[[Sīzifs]]''' par mēģinājumu apmānīt dievus tika sodīts [[Aīds|Aīda]] valstībā, kur viņam uz visiem laikiem jāveļ kalnā akmens, kas virsotnē atkal noripo lejā <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s visu laiku rezultatīvākā spēlētāja [[Leonīds Tambijevs|Leonīda Tambijeva]] dēls '''[[Kirils Tambijevs]]''' arī ir pazīstams hokejists, 2019. gadā ar [[Kazahstāna]]s klubu [[Karaghandi "Saryarka"]] kļuvis par [[Krievijas Augstākā hokeja līga|Krievijas Augstākās hokeja līgas]] čempionu? * ... '''[[Bensakas rags]]''' [[Tunisija|Tunisijā]], kas ir [[Āfrika]]s kontinenta tālākais ziemeļu punkts, ir nobeigums lielākajam Anžela ragam? [[Attēls:Black Hawk flying over a valley in Bamyan.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Bābi|Bābu]]''' kalnos [[Afganistāna]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> sākas daudzas no reģiona svarīgākajām upēm — [[Kabula (upe)|Kabula]], Argandaba, [[Helmanda]], Fartahrūda, [[Harīrūda]], [[Murgaba]], [[Balha (upe)|Balha]] un [[Kundūza]]? * ... 101 spēli [[Dānijas futbola izlase]]s sastāvā aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tomass Serensens]]''' ir piedalījies [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]? * ... '''[[Jeņisejas līcis]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kas ir Jeņisejas upes grīvlīcis jeb estuārs, ir ap 300 km garš? [[Attēls:Jeff Kinney Book Signing, November 2011 (1).jpg|border|right|50px]] * ... 2009. gadā žurnāls "[[Time]]" nosauca rakstnieku un karikatūristu, bērnu romāna "Grega dienasgrāmata" un tam sekojošās grāmatu sērijas autoru '''[[Džefs Kinijs|Džefu Kiniju]]''' <small>(attēlā)</small> par vienu no 100 ietekmīgākajiem pasaules cilvēkiem? * ... [[1942. gads|1942. gada]] augustā pie '''[[Diksona sala]]s''' notika vācu kreisera ''Admiral Scheer'' uzbrukums, kas bija vienīgā vācu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kaujas operācija [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] uz austrumiem no [[Urāli]]em? * ... kinofilma '''"[[Vara (2018. gada filma)|Vara]]"''' par 46. [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidentu]] [[Diks Čeinijs|Diku Čeiniju]] un viņa ceļu līdz kļūšanai par visspēcīgāko viceprezidentu ASV vēsturē tika nominēta astoņām [[91. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]]? [[Attēls:Aposeris foetida m1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[aposēres]]''' ir monotipiska augu [[Ģints (bioloģija)|ģints]], kurā ir klasificēta tikai viena augu suga — [[smirdīgā aposēre]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Anglijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Deivids Sīmens]]''' ir otrs ar spēlēm bagātākais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] vēsturē, atpaliekot tikai no [[Pīters Šiltons|Pītera Šiltona]]? * ... '''[[Griķi (ģints)|griķi]]''' ir uzskatīti par pseidolabību, nevis par labību, jo tie nepieder [[graudzāļu dzimta]]i? [[Attēls:Ish Smith 2020 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] saspēles vadītājs '''[[Išs Smits]]''' <small>(attēlā)</small> savas karjeras laikā ir pārstāvējis 12 NBA komandas? * ... 1923. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Pumpēni (Lietuva)|Pumpēnos]]''' bija 1139 iedzīvotāji, no tiem 33% ebreju; 1939. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 1400, taču 1941. gada jūlijā visi pilsētas [[ebreji]] tika sadzīti geto un 26. augustā nogalināti [[Holokausts|Holokaustā]]? * ... ilgu laiku '''[[Koteļnija|Koteļnijas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] tika izmantota tikai [[polārlapsa|polārlapsu]] medībām un [[mamuti|mamutu]] kaulu ievākšanai (tās piekrastē bija mednieku ziemas apmetnes, bet pastāvīgo iedzīvotāju salā nebija), taču līdz ar [[Ziemeļu jūras ceļš|Ziemeļu jūras ceļa]] attīstību salā tika ierīkotas vairākas [[meteostacija]]s? [[Attēls:Mosedis.jpg|border|right|50px]] * ... 1979. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Mosēda|Mosēdā]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts ārsta Vaclova Inta vecajās ūdensdzirnavās izveidotais Lietuvas [[laukakmeņi|laukakmeņu]] muzejs ar ap 5000 lieliem eksponātiem un lielu daudzumu mazāku? * ... '''[[Gerets Berijs]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas futbola Premjerlīgā]] ir nospēlējis 653 spēles, kas ir līgas rekords? * ... [[Igaunija]]s rietumos, '''[[Virtsu]]''' ciemā, atrodas osta, no kuras ir [[prāmis|prāmju]] satiksme ar [[Kuivastu]] ciemu [[Muhu sala|Muhu salā]] Sūrveina šauruma otrā pusē, no kurienes pa uzbērtu dambi autoceļš ved uz [[Sāremā]] salu? [[Attēls:Lejnieki Bauska (2).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Viļa Plūdoņa muzejs]]''' [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagasta]] "Lejeniekos" <small>(attēlā)</small> ir izveidots viensētā, kurā dzejnieks [[Vilis Plūdons]] ir dzimis un dzīvojis? * ... [[2019. gads sportā|2019. gada]] aprīlī [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] izslēgšanas kārtas septītajā spēlē pret [[Vegasas "Golden Knights"]] [[Sanhosē "Sharks"]] spēlētājs '''[[Kevins Lebanks]]''' kļuva par pirmo spēlētāju NHL vēsturē, kas vienā periodā, septītajā spēlē ir sakrājis četrus rezultativitātes punktus? * ... nepāliešu karavīri '''[[gurkas]]''' ir cēlušies no [[Radžastāna]]s izceļotājiem, kas 15. gadsimtā pārvietojušies uz [[Himalaji]]em, saukdami sevi par "govju ganiem"? [[Attēls:Stiliyan Petrov 2011.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stilijans Petrovs]]''' <small>(attēlā)</small> ar nospēlētām 105 spēlēm ir [[Bulgārijas futbola izlase]]s rekordists aizvadīto spēļu ziņā? * ... par '''[[Ļahova salas|Ļahova salu]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] pirmatklājēju tiek uzskatīts tirgonis Ivans Ļahovs, kurš, sekojot [[ziemeļbrieži|ziemeļbriežu]] baram, šķērsoja [[Lapteva šaurums|Lapteva jūras šaurumu]] un nonāca salās, kur atrada [[mamuti|mamutu]] kaulu un [[polārlapsa|polārlapsu]] krājumus, ziņoja par savu atklājumu uz [[Pēterburga|Pēterburgu]] un saņēma monopolu uz resursu ieguvi savā vārdā nosauktajās salās? * ... '''[[Termālie ūdeņi|termālos ūdeņus]]''' izmanto arī apkurei un kā alternatīvu elektroenerģijas avotu, piemēram, [[Islande]]s galvaspilsētu [[Reikjavīka|Reikjavīku]] pilnībā apsilda termālie ūdeņi? [[Attēls:2020.08.05 pie Krievupes stacijas.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Garkalnes meži|Garkalnes mežu dabas liegums]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[zaļā vārna|zaļās vārnas]] ligzdošanas vieta [[Baltija|Baltijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komandā [[Vašingtonas "Capitals"]] spēlējošais '''[[Daniels Sprongs]]''' 7 gadu vecumā pārcēlies no [[Nīderlande]]s uz [[Kanāda|Kanādu]], lai attīstītu [[hokejs|hokeja]] talantu, un nav spēlējis [[Nīderlandes hokeja izlase|Nīderlandes hokeja izlasē]], līdz ar to arī izlašu turnīros? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] par nopelniem [[Latvija]]s labā kultūras [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs '''[[Andrejs Volmārs]]''' saņēma [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? [[Attēls:Nofretete Neues Museum.jpg|border|right|50px]] * ... pastāv teorija, ka [[Ēģipte]]s [[faraons|faraona]] [[Ehnatons|Ehnatona]] sieva [[Nofretete]] <small>(attēlā)</small> ir bijusi '''[[Mitānija]]s''' valdnieku meita? * ... saskaņā ar daļā valstu, ieskaitot [[Latvija|Latviju]] un bijušo [[Padomju Savienība|PSRS]], pieņemto klasifikāciju, nogulumiežu '''[[Svīta (ģeoloģija)|svītas]]''' noteikšana ir kompleksa un iekļauj sevī gan slāņa [[fācija|faciālās]] litogrāfiskās ([[Ģeoloģija|ģeoloģiskās]]), gan [[paleontoloģija|paleontoloģiskās]] ([[bioloģija|bioloģiskās]]) īpatnības? * ... latviešu [[Bobslejs|bobsleja]] pilots, [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekinas olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Emīls Cipulis]]''' ar bobsleju sācis nodarboties 2019. gadā, bet pirms tam nodarbojies ar [[Motokross|motokrosu]]? [[Attēls:Harry Styles November 2014.jpg|border|right|50px]] * ... vienas no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām zēnu grupām ''[[One Direction]]'' solists '''[[Harijs Stailss]]''' <small>(attēlā)</small> 2017. gadā debitēja kino kā aktieris [[Kristofers Nolans|Kristofera Nolana]] kara filmā "[[Denkerka (filma)|Denkerka]]"? * ... 2020.—2021. gada sezonā [[Rīgas "Dinamo"]] pārstāvējušais [[Kanāda]]s [[hokejists]] '''[[Džeisijs Lipons]]''' [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] debitēja 2016. gadā, kopā aizvadot 9 spēles? * ... '''[[altīno]]''' ir retākais sastopamais vīrieša balss paveids? [[Attēls:Anzob mountains.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hisora grēda]]s''' <small>(attēlā Anzoba pāreja)</small> augstākā virsotne — 4643 metrus augstais '''[[Hazrati Sultons]]''' (agrākā PSKP XXII kongresa smaile) atrodas uz [[Tadžikistāna]]s un [[Uzbekistāna]]s robežas un ir Uzbekistānas augstākā virsotne? * ... [[Īrija]]s [[futbolists|futbolistam]], centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargam]] '''[[Ričards Danns|Ričardam Dannam]]''' pieder [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]s rekords par visvairāk iesistiem vārtiem savos vārtos (10 vārti)? * ... ar vidējo [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] +8,8 °C (2,4 °C virs normas), '''[[2020. gada laikapstākļi Latvijā]]''' kļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, par 0,6 °C pārspējot [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] rekordu? [[Attēls:Unio crassus1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dižgliemeņu virsdzimta]]s''' pārstāvjiem, kas dzīvo tikai [[saldūdeņi|saldūdeņos]], ir raksturīgs iekšējais perlamutra slānis un savdabīga zobu uzbūve <small>(attēlā biezā perlamutrene)</small>? * ... [[Fidži]] dzimušais '''[[Viktors Lindbergs]]''', kura vecāki bija [[zviedri|zviedru]] un [[īri|īru]] tautības, jaunību aizvadīja [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un uz [[Londona|Londonu]] pārcēlās īsi pirms [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]], kur izcīnīja zelta medaļu [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo turnīrā]], pārstāvot Jaukto komandu, un tādējādi tiek uzskatīts par pirmo Jaunzēlandes sportistu olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pērtas naudas kaltuve|Pērtas naudas kaltuvē]]''' tiek uzglabāta lielākā un vērtīgākā [[monēta]] pasaulē — "[[Austrālija]]s ķengura vienas tonnas zelta monēta", kas sver 1012 kg, ir aptuveni 80 cm plata un vairāk nekā 12 cm bieza? [[Attēls:Mother and very small baby hippo.jpg|border|right|50px]] * ... [[1831. gads|1831. gadā]] dibinātais '''[[Antverpenes zooloģiskais dārzs]]''' <small>(attēlā [[nīlzirgi]])</small> ir viens no vecākajiem [[Zooloģiskais dārzs|zooloģiskajiem dārziem]] pasaulē? * ... [[Trinidāda un Tobāgo|Trinidādas un Tobāgo]] [[futbolists]] '''[[Dvaits Jorks]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] guva 123 vārtus, kas līdz 2018. gadam bija augstākais rādītājs spēlētājam, kas nav no [[Eiropa]]s? * ... '''[[Rubensheisa|Rubensheisu]]''', kur mūsdienās iekārtots [[muzejs]], gleznotājs [[Pīters Pauls Rubenss]] nopirka [[1610. gads|1610. gadā]] un pārbūvēja savām vajadzībām? [[Attēls:VadimsLasenko.jpg|border|right|50px]] * ... 2020. gadā [[Latvijas iekšlietu ministrs]] [[Sandis Ģirģens]] kandidēja uz [[Latvijas Futbola federācija]]s prezidenta matu, taču vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja otrs kandidāts '''[[Vadims Ļašenko]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[bailes]] no augstuma jeb '''[[akrofobija]]''' tiek uzskatītas par vieglu neirozes pakāpi, kas parasti neizraisa nekādas sekas? * ... [[Japāna|Japānā]], kā [[vulkānisms|vulkāniski]] aktīvā valstī, ir tūkstošiem karsto avotu '''[[onsens|onsenu]]''', kas izkaisīti visās tās lielākajās salās? [[Attēls:Tumba Belasica IMG 7972.jpg|border|right|50px]] * ... 1880 metrus augstajā '''[[Tumba (kalns)|Tumbas kalna]]''' virsotnē [[Belasica]]s kalnu sistēmā <small>(attēlā)</small> satiekas triju valstu — [[Bulgārija]]s, [[Grieķija]]s un [[Ziemeļmaķedonija]]s teritorijas? * ... brāļi [[Gērijs Nevils|Gērijs]] un '''[[Fils Nevils|Fils]]''' Nevili kopā ar labiem panākumiem spēlējuši gan [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasē]], gan ''[[Manchester United]]'', bet pēc spēlētāja karjeras beigām abi strādājuši par [[treneri]]em? * ... pirmais, kas caurkuģoja '''[[Dmitrija Lapteva šaurums|Dmitrija Lapteva šaurumu]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] [[Krievija]]s ziemeļos, bija [[Dmitrijs Laptevs]] [[1739. gads|1739. gada]] 14. augustā, kura vārdā šaurums nosaukts? [[Attēls:RigaMeteoraIela.jpg|border|right|50px]] * ... tagadējo nosaukumu '''[[Meteora iela]]''' [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ieguva 1961. gadā, tā ir nosaukta gumijas rūpnīcas "Meteors" vārdā, kas 19. gadsimta beigās izveidota šajā apkārtnē? * ... 2017. gadā [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Žerārs Galāns]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] kluba [[Vegasas "Golden Knights"]] pirmo treneri un aizveda komandu līdz [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālam, kurā gan piekāpās [[Vašingtonas "Capitals"]]? * ... neapdzīvoto '''[[Anžū salas|Anžū salu]]''' grupā [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos bieži tiek atrastas seno dzīvnieku (mamutu, degunradžu, zirgu) un augu paliekas; [[mamuti|mamutu]] kaulu ieguve ir faktiski vienīgā ekonomiskā aktivitāte salās? [[Attēls:Zicht op het Delwaidedok.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antverpenes osta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc kravu apgrozījuma otrā lielākā [[Eiropa]]s [[osta]] aiz [[Roterdama]]s? * ... '''[[Tedijs Šerinhems]]''' ir vecākais laukuma spēlētājs, kas piedalījies [[Anglijas futbola Premjerlīga]]s mačā, kā arī vecākais [[futbolists]], kas ir guvis vārtus Premjerlīgā? * ... kādreiz neatkarīgā '''[[Mustangas Karaliste]]''', kas valodas un kultūras ziņā ir ļoti tuva tibetiešu kultūrai, kopš [[1951. gads|1951. gada]] ir [[Nepāla]]s sastāvdaļa? [[Attēls:2006-10-19 Rhizina undulata 1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[uzpūstā saknene]]''' <small>(attēlā)</small> ir visā [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] bieži sastopama [[Saprofīti|saprofīta]] un [[parazītisms|parazītiska]] sēne, ko uzskata par mežsaimniecībai kaitīgu [[priedes|priežu]] sakņu parazītu? * ... 2018. gada novembrī [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Kreigs Berube]]''' tika apstiprināts kā [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandas [[Sentluisas "Blues"]] galvenais treneris; gada izskaņā viņa vadītā komanda bija pēdējā vietā līgā, bet 2019. gadā tās spēle uzlabojās, komanda sezonas noslēgumā sasniedza Stenlija kausa finālu un ieguva [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]? * ... par [[Krievija]]s dienvidrietumos, netālu no [[Gelendžika]]s esošo pils kompleksu, kura celtniecība izmaksāja aptuveni 1,35 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], dokumentālajā filmā '''"[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]"''' tiek apgalvots, ka tā ir uzcelta [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidentam]] [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]]? [[Attēls:Dubai mall indoor.JPG|border|right|50px]] * ... '''''[[Dubai Mall]]''''' [[Dubaija|Dubaijā]], [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] platības ziņā ir lielākais [[iepirkšanās centrs]] pasaulē <small>(attēlā)</small> un kopš tā atklāšanas arī apmeklētākais lielveikals pasaulē? * ... pēc savas dzimšanas vietas un vecāku izcelsmes [[futbolists]] '''[[Ouens Hārgrīvss]]''' varēja pārstāvēt [[Kanādas futbola izlase|Kanādas]], [[Velsas futbola izlase|Velsas]] vai [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlasi; karjeras sākumā viņš spēlēja Velsas U19 izlasē, bet pēc tam pārstāvēja Angliju, piedaloties 42 spēlēs tās sastāvā? * ... kā patstāvīga zinātne '''[[ģeokrioloģija]]''' izveidojās [[Padomju Savienība|PSRS]] 1920. gados kā [[ģeoloģija]]s, [[ģeogrāfija]]s un [[ģeofizika]]s starpdisciplīna? [[Attēls:Tetele.JPG|border|right|50px]] * ... no senās '''[[Tetelmindes muiža]]s''' apbūves ir saglabājies tikai ap 1840. gadu celtais un 1992. gadā atjaunotais tornis <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Džoels Kvenevils]]''' ar [[Čikāgas "Blackhawks"]] komandu pavadīja savas karjeras spožākos gadus, izcīnot trīs [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... 1984. gada fantāzijas piedzīvojumu filma '''''[[Sheena]]''''' jeb ''Sheena: Queen of the Jungle'' piedzīvoja finansiālu neveiksmi kinoteātros un tika nominēta [[Zelta avenes balva]]i piecās nominācijās (arī kā "Sliktākā filma" un [[Tanja Robertsa]] kā "Sliktākā aktrise"), tomēr mājas video un [[DVD]] apritē tā iemantoja kulta statusu? [[Attēls:Карта Таврической Губернии.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Oktobra revolūcija]]s [[Krievijas Impērija]]s '''[[Taurijas guberņa]]s''' teritorijā <small>(attēlā 1882. gada kartē)</small> īslaicīgi pastāvēja Tauridas Padomju Republika? * ... [[Horvātijas futbola izlase]]s sastāvā [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trīs [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]] spēlējušais '''[[Josips Šimuničs]]''' dzimis [[Austrālija|Austrālijā]], [[Bosnija]]s [[Horvāti|horvātu]] imigrantu ģimenē, tur arī sācis [[futbols|futbola]] karjeru? * ... [[Nīderlande|Nīderlandē]] reģistrētais [[autobūve]]s uzņēmums '''''[[Stellantis]]''''' ir ceturtais lielākais autoražotājs pasaulē, kura grupā ietilpst zīmoli: ''[[Alfa Romeo]]'', ''Chrysler'', ''[[Citroën]]'', ''Dodge'', ''[[Fiat]]'', ''Jeep'', ''Lancia'', ''[[Maserati]]'', ''[[Opel]]'', ''[[Peugeot]]'' un ''Vauxhall''? [[Attēls:Meža iela pie Nometņu ielas 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Meža iela (Rīga)|Meža iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām ielām [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], veidojusies kā paralēls ceļš [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielai]] no [[Daugava]]s pārceltuvēm? * ... [[2015. gads sportā|2015. gadā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Maiks Salivans]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Pitsburgas "Penguins"]] galveno treneri un pirmajās divās sezonās ar komandu izcīnīja divus [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... '''[[Silgraužu skansts]]''' [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Cenu pagasts|Cenu pagastā]], [[Iecavas upe]]s labajā krastā pie [[Misa (upe)|Misas]] ietekas ir [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laika franču armijas nocietinājumu atliekas? [[Attēls:Oliver Bierhoff, Germany national football team (03).jpg|border|right|50px]] * ... [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionāta]] finālā pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]] '''[[Olivers Bīrhofs]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vācijas futbola izlase]]s labā guva vēsturē pirmos "zelta vārtus" kādā no starptautiskajiem futbola turnīriem? * ... lai arī teritoriāli [[Ķīna]] aptver piecas ģeogrāfiskās [[laika josla]]s, un tās kopējais platums pārsniedz 61 [[grāds (leņķis)|grādu]] (jeb 4 stundas), '''[[Ķīnas laiks]]''' ir noteikts pēc vienotas standarta laika nobīdes [[UTC+8|UTC+08:00]]? * ... [[1922. gads|1922. gadā]] [[Latvija]]s pierobežā esošo '''[[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķi]]''' (mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]) iekļāva [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalā]] izveidotās un starptautiski neatzītās [[Viduslietuvas Republika]]s, tad [[Viļņas Zeme]]s sastāvā? [[Attēls:Yana Kay.jpg|border|right|50px]] * ... [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] grupas ''[[F.L.Y.]]'' sastāvā ar dziesmu ''[[Hello from Mars]]'' piedalījušās dziedātājas '''''[[Yana Kay]]''''' <small>(attēlā)</small> īstais vārds ir Jana Kivlenika? * ... '''[[Neisa (Vācija)|Neisa]]''' un [[Trīre]] tiek uzskatītas par [[Vācija]]s vecākajām pilsētām? * ... izveidojot '''[[Ķeguma ūdenskrātuve|Ķeguma ūdenskrātuvi]]''', tika applūdināti 13 km² zemes, pilnībā applūda ap 50 saimniecību, daļēji — vairāk nekā 35? [[Attēls:Pentatoma rufipes 04.JPG|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[koku vairogblakts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Zālēdāji|zālēdāju]] suga un barojas ar [[augi|augu]] sulu, tās [[mute]]s aparāts var tikt izmantots uzbrukšanai [[kukaiņi]]em un to [[hemolimfa]]s sūkšanai; šī vairogblakts var adaptēties līdz [[gaļēdāji|plēsīgam]] raksturam un baroties ar kukaiņu [[Ola|olām]], [[kāpuri]]em, [[kūniņa|kūniņām]] un pieaugušiem īpatņiem? * ... [[Vācijas futbola izlase]]s sastāvā 105 spēles aizvadījušais '''[[Jirgens Kolers]]''' ir uzvarējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionātā]]? * ... daudzas ziņas par '''[[amorieši]]em''' nāk no [[ebreji|senebreju]] svētajiem rakstiem — [[Vecā Derība|Vecās Derības]]? [[Attēls:2020-01-12 IBU World Cup Biathlon Oberhof IMG 2968 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatloniste]] '''[[Elvīra Ēberga]]''' <small>(attēlā)</small>, kura 2021. gadā izcīnīja savu pirmo individuālo uzvaru [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā, ir titulētās biatlonistes [[Hanna Ēberga|Hannas Ēbergas]] jaunākā māsa? * ... seriāla par [[šahs|šaha]] brīnumbērna ceļu uz šaha pasaules virsotni '''"[[Dāmas gambīts (miniseriāls)|Dāmas gambīts]]"''' pirmizrāde notika straumēšanas servisā ''[[Netflix]]'' 2020. gada 23. oktobrī, un jau pēc četrām nedēļām tas kļuva par visvairāk skatīto ''Netflix'' miniseriālu? * ... visi '''[[ortonektīdi]]''' ir [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] [[endoparazīti]], kam raksturīgs samērā sarežģīts dzīves cikls, kurā iekļautas plazmodija, dzimumīpatņu un [[Kāpurs|kāpuru]] stadijas? [[Attēls:Fuligo septica - Gelbe Lohblüte - Hexenbutter - 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[gļotsēnes]]''' <small>(attēlā parastais ragansviests)</small> agrāk tika klasificētas kā [[sēnes]], jo tās veido [[sporas]], bet tagad tās vairs netiek uzskatītas par šīs [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] daļu? * ... [[Spānijas futbola izlase]]s sastāvā 126 spēles aizvadījušajam [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] '''[[Andoni Subisarreta]]m''' pieder rekords par visvairāk aizvadītām spēlēm ''[[La Liga]]'', kā arī par visvairāk "sausajām spēlēm"? * ... [[grāmatvedība|grāmatvedībā]] ilgtermiņa nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu sākotnējās vērtības samazināšanos laika gaitā lietošanas vai novecošanas dēļ sauc par '''[[nolietojums|nolietojumu]]''' vai amortizāciju? [[Attēls:Larry King by Gage Skidmore 2.jpg|border|right|50px]] * ... slavenais amerikāņu [[televīzija]]s sarunu šovu vadītājs '''[[Lerijs Kings]]''' <small>(attēlā)</small> bija precējies astoņas reizes? * ... no 1998. gada līdz 2014. gadam '''[[Berijs Trocs]]''' bija [[Našvilas "Predators"]] galvenais [[treneris]], 2013. gadā kļūstot par visilgāk ar vienu komandu strādājušo treneri [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... vēsturiskais drāmas seriāls par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karalienes [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] valdīšanas laiku '''"[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"''' (''The Crown'') sākas ar Elizabetes laulībām ar [[Princis Filips|Filipu, Edinburgas hercogu]] [[1947. gads|1947. gadā]], bet 5. un 6. sezona noslēgs seriālu, ietverot karalienes valdīšanu 21. gadsimtā? [[Attēls:Казанский кремль. Панорама с колеса обозрения.jpg|border|right|50px]] * ... [[Tatarstāna]]s prezidenta oficiālā rezidence '''[[Kazaņas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> 2000. gadā tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... [[Portugāles futbola izlase]]s sastāvā '''[[Fernandu Koutu]]''' ir piedalījies 110 spēlēs un spēlējis [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trijos [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]]? * ... [[Daugavpils]] [[vecticībnieki|vecticībnieku]] sabiedrisko darbinieku un [[Krievijas impērijas Valsts dome]]s 3. sasaukuma deputātu '''[[Mihails Jermolajevs|Mihailu Jermolajevu]]''' [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 27. martā [[lielinieki]] Daugavpilī nošāva? [[Attēls:BORMIO panoramica.jpg|border|right|50px]] * ... [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada olimpisko spēļu]] [[kalnu slēpošana]]s sacensības notiks [[Itālija]]s pašos ziemeļos, [[Lombardija]]s pilsētā '''[[Bormio]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džons Tortorella]]''' ir pirmais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dzimušais [[treneris]], kas [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] ir izcīnījis 500 uzvaras, kā arī ieguvis divas [[Džeka Adamsa balva]]s? * ... [[Dānija]]s sala '''[[Falstera]]''' ar tiltiem ir savienota ar [[Lollāna|Lollānu]] rietumos un [[Zēlande (sala)|Zēlandi]] ziemeļos? [[Attēls:Gigi Riva, Italia, 1968 (cropped 2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Luidži Riva]]''' <small>(attēlā)</small> ar 35 vārtiem 42 spēlēs ir visu laiku labākais [[Itālijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... lai gan '''[[2021. gada laikapstākļi Latvijā]]''' nesekoja [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019.]] un [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gada]] pēdās, un šis nekļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, tas ar vidējo gaisa temperatūru +7,0 °C bija 0,2 °C siltāks par klimatisko standarta normu, līdz ar to 2021. gads bija jau 9. secīgais gads, kas ir siltāks par klimatisko normu? * ... vēsturiski tagadējā '''[[Muižas iela (Rīga)|Muižas iela]]''' bijušās [[Anniņmuiža]]s teritorijā [[Imanta (Rīga)|Imantā]] ir bijusi ceļš, kas šķērsojis [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līniju Rīga—Tukums]] (pārbrauktuve), [[Apuzes iela]]s turpinājums? [[Attēls:Russula emetica 117475.jpg|border|right|50px]] * ... no vairāk par 1300 pasaulē sastopamajām '''[[bērzlapju ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir sastopamas vairāk nekā 100 <small>(attēlā [[sīvā bērzlape]] (''Russula emetica''))</small>? * ... [[bobslejists]], [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998. gada Nagano olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Rodžers Lodziņš]]''' ir bijis pasaules junioru vicečempions trīs reizes (1989., 1993. un 1994. gadā)? * ... [[latvieši|latviešu]] [[šlāgermūzika]]s grupas '''"[[Kantoris 04]]"''' nosaukums radies sākotnējās mēģinājumu atrašanās vietas dēļ: pirmie mēģinājumi notikuši [[Valmiera]]s gāzes kantorī, savukārt gāzes avārijas telefons bija 04 un grupā ir četri dalībnieki? [[Attēls:John F. Kennedy, White House color photo portrait.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1960. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1960. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ar niecīgu vēlētāju balsu pārsvaru uzvarēja [[Džons Kenedijs]] <small>(attēlā)</small> un [[Lindons Džonsons]], pārspējot [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]]? * ... savas paaudzes viens no labākajiem [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējiem]] '''[[Silvio Piola]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs [[Itālijas Serie A|Itālijas augstākajā futbola līgā]]? * ... viens no tiem [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputātiem, kas nebalsoja par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]], '''[[Ivans Ivanovs]]''' pēc tam darbojās kā deputāts septiņos [[Rīgas dome]]s sasaukumos? [[Attēls:Irelands_history.jpg|border|right|50px]] * ... [[aizvēsture|aizvēsturiskais]] [[arheoloģija]]s piemineklis [[Īrija]]s austrumos '''[[Ņūgreindža]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīts apmēram 32. gadsimtā pirms mūsu ēras, tātad tas ir vecāks par [[Stonhendža|Stonhendžu]] vai [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]? * ... '''[[2020.—2021. gada NHL sezona|2020.—2021. gada Nacionālās hokeja līgas sezonā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s, kā arī [[Kanāda]]s valdības noteikto robežu šķērsošanas noteikumu dēļ, septiņas Kanādā bāzētās komandas atradās vienā divīzijā? * ... lai arī '''[[Iļģuciems (stacija)|Iļģuciema dzelzceļa stacija]]''' nekad nav bijusi paredzēta pasažieru apkalpošanai, [[1935. gads Latvijā|1935. gadā]] Aviācijas svētku laikā norīkoti 2 pasažieru vilcienu reisi [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]—Iļģuciems, tie pieturējuši [[Torņakalns (stacija)|Torņakalnā]] un [[Zasulauks (stacija)|Zasulaukā]] un bijuši pārpildīti? [[Attēls:20130508 Samoylov Fruehjahrsexpedition 080 TOpel.jpg|border|right|50px]] * ... 2010. gada augustā [[polārstacija|polārstaciju]] '''[[Ostrovsamoilovskija|Arktiskais centrs "Ostrovsamoilovskija"]]''' <small>(attēlā)</small> apmeklēja [[Krievijas premjerministrs]] [[Vladimirs Putins]], un uzreiz pēc viņa vizītes tika pieņemts lēmums par stacijas radikālu modernizēšanu, piešķirot šim mērķim 500 miljonus [[Krievijas rublis|rubļu]]? * ... ar 56 vārtiem 93 spēlēs '''[[Alesandro Altobeli]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs ''[[Coppa Italia]]'' [[futbols|futbola]] turnīrā? * ... [[Latvija]]s ziemeļaustrumu daļā, ko aizņem [[Baltijas vairoga dienvidu nogāze]], [[Valmieras-Lokno izcilnis|Valmieras-Lokno izciļņa]] rajonā '''[[kristāliskais pamatklintājs]]''' atrodas tikai 340-350 metru dziļumā? [[Attēls:Storebæltsbroen from Sjælland.jpg|border|right|50px]] * ... kopš [[1998. gads|1998. gada]] pāri '''[[Lielais Belts|Lielajam Beltam]]''', vienam no trijiem [[Dāņu šaurumi]]em, ir izbūvēts Lielā Belta tilts <small>(attēlā)</small>? * ... 2017. gada februārī [[Starptautiskā Biatlona savienība|Starptautiskās Biatlona savienības]] valde piespieda [[Krievija|Krieviju]] atteikties no '''[[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionāta biatlonā]]''' rīkošanas tiesībām [[dopings|dopinga]] skandāla dēļ, un [[Pokļuka]] [[Slovēnija|Slovēnijā]] tika apstiprināta par čempionāta norises vietu? * ... [[kembrijs|kembrija]] [[smilšakmens|smilšakmeņos]] '''[[Inčukalna izcilnis|Inčukalna izciļņa]]''' teritorijā ir ierīkota [[Inčukalna gāzes krātuve]]? [[Attēls:Tim Howard Portland Timbers vs Colorado Rapids 2016-10-16.jpg|border|right|50px]] * ... [[2012. gads sportā|2012. gada]] 4. janvārī [[ASV futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tims Hauards]]''' <small>(attēlā)</small> guva vārtus ''[[Everton FC]]'' labā pret ''[[Bolton Wanderers]]'', tādējādi kļūstot par tikai ceturto vārtsargu, kas ir guvis vārtus [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] '''[[Gada sēne Latvijā]]''' ir divas brūnzobju sugas: [[rūsganā brūnzobe]] un [[Peka brūnzobe]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kompānija '''''[[Dow Chemical Company]]''''' ir viens no lielākajiem ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem pasaulē, dažkārt saukts par "ķīmisko kompāniju ķīmisko kompāniju", jo daudzi uzņēmuma produkti ir izejvielas citām ķīmiskajām kompānijām? [[Attēls:Biden_oath_of_office.jpg|border|right|50px]] * ... tobrīdējais [[ASV prezidents]] [[Donalds Tramps]], kurš bija atteicies atzīt savu sakāvi [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās]], nepiedalījās '''[[Džo Baidena inaugurācija]]s''' ceremonijā <small>(attēlā [[Džo Baidens]] nodod zvērestu)</small>? * ... tā kā [[Krievijas impērija]]s valdība neatbalstīja savas valsts sportistu dalību [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]], tad [[Anglija|Anglijā]] dzīvojošais [[latvieši|latviešu]] vieglatlēts '''[[Georgs Linds]]''' (Liepiņš) pats nolēma pieteikties un [[maratons|maratona]] skrējienā ieņēma 19. vietu? * ... ar '''[[Kaledonijas krokojums|Kaledonijas krokojumu]]''' ir saistītas [[dzelzs]] rūdu, [[Titāns|titāna]], [[Zelts|zelta]] un daļēji arī [[Molibdēns|molibdēna]] atradnes? [[Attēls:Vohilaid.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] 4,48 km² lielā '''[[Vohilaida|Vohilaidas sala]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Igaunija|Igaunijā]], 300 metrus uz austrumiem no [[Hījumā sala]]s, bija apdzīvota? * ... [[Francijas futbola izlase]]s sastāvā 82 spēlēs 28 vārtus guvušais '''[[Juri Džorkajefs]]''' ir dzimis [[Liona|Lionā]] jauktas izcelsmes ģimenē: viņa tēvam ir [[Poļi|poļu]] un [[Kalmiki|kalmiku]] saknes, savukārt māte ir [[Armēņi|armēniete]]? * ... pirmais [[esperanto valoda]]s popularizētājs [[Latvija|Latvijā]] bija '''[[Ints Čače]]'''; [[1922. gads Latvijā|1922. gadā]] tika izdota viņa pirmā esperanto mācību grāmata [[latviešu valoda|latviešu valodā]]? [[Attēls:Jeanneke Pis, Brussels, Belgium (DSCF4010).jpg|border|right|50px]] * ... [[bronza]]s [[skulptūra|skulpturālā]] [[strūklaka]] [[Beļģija]]s galvaspilsētā [[Brisele|Briselē]] '''[[Čurājošā meitenīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīta kā antitēze Briseles simbolam [[Čurājošais puisēns]]? * ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] '''[[Birzgales luterāņu baznīca|Birzgales luterāņu baznīcu]]''' nojauca, bet tās vietā uzcēla [[Birzgales ciems|Birzgales ciema]] padomes ēku? * ... [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ '''[[2020. gada F1 sezona]]s''' sākums tika atlikts no marta līdz jūlijam; tāpat pandēmija ieviesa būtiskas izmaiņas sacīkšu kalendārā — sezona sastāvēja no 17 kārtām (sākotnēji plānoto 22 vietā), vairākas sacīkstes tika atceltas, no kurām daļa tika aizvietotas ar citām? [[Attēls:Ķuršu baznīcas sānskats.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievijas Impērija]]s laikā [[Pededzes pagasts|Pededzes pagasta]] [[Pareizticība|pareizticīgie]] pulcējās baznīcā un kapsētā [[Lavri|Lauru pagastā]] (agrāk [[Igaunija|Igaunijā]], tagad [[Krievija|Krievijā]]); tā kā pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] ieviestās robežas ierobežoja pārvietošanos, draudze uzcēla '''[[Ķuršu pareizticīgo baznīca|Ķuršu pareizticīgo baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[baski|basku]] izcelsmes bijušais [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Bisente Lizarazū]]''' ir spēlējis arī [[Basku Zeme]]s futbola izlasē, kurā lielākoties tiek pulcināti basku spēlētāji no [[Spānija]]s? * ... [[kosmētika]]s ražošanas uzņēmums '''''[[H.A. Brieger]]''''' ir dibināts 2006. gadā kā [[Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca]]s meitas uzņēmums un 2020. gadā tas pārņēma maksātnespējīgās AS "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]" ražošanu? [[Attēls:Panorama Gorizia (tramonto).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gorīcija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Itālija]]s ziemeļaustrumos pie [[Slovēnija]]s robežas (otrpus robežai atrodas slovēņu pilsēta Nova Gorica)? * ... [[Krievijas Pareizticīgo baznīca|pareizticīgo]] garīdznieks '''[[Aleksejs Zotovs]]''' bija vienīgais [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputāts, kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. maijā atturējās balsojumā par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]]? * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatlonists]] '''[[Jespers Nelins]]''' karjeras sākumā nodarbojies ar [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanu]], taču panākumus nav guvis un biatlonam pievērsies 2012. gadā? [[Attēls:Koller.jpg|border|right|50px]] * ... ar 91 spēlē gūtajiem 55 vārtiem '''[[Jans Kollers]]''' <small>(attēlā)</small> ir visu laiku labākais [[Čehijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... luksus [[automašīna|automašīnu]] '''''[[Maserati]]''''' simbols ir trijžuburis, ko uzņēmuma dibinātāji brāļi Mazerati ņēmuši no [[Boloņa]]s centrālā laukuma [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] [[strūklaka]]s, lai gan mūsdienās uzņēmuma galvenā mītne atrodas [[Modēna|Modēnā]]? * ... '''[[Dabas aizsardzības pārvalde]]s''' pašreizējais vadītājs ir iepriekš [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālo botānisko dārzu]] vadījušais Andrejs Svilāns? [[Attēls:CFS Alert May 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Alerta]]''' <small>(attēlā)</small> [[Nunavuta]]s teritorijā, [[Kanāda|Kanādā]], [[Elsmīra sala|Elsmīra salā]] ir vistālāk uz ziemeļiem esošā apdzīvotā vieta pasaulē? * ... sākot ar 2021.—22. gada sezonu [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] Klusā okeāna divīzijā spēlējošais klubs '''[[Sietlas "Kraken"]]''' kļuva par pirmo profesionālo [[hokejs|hokeja]] komandu, kas bāzēta [[Sietla|Sietlā]], kopš 1975. gada? * ... vienas no visgrūtāk sasniedzamajām [[Grieķija]]s salām — '''[[Gaudosa]]s''' dienvidu punkts Tripiti rags ir [[Eiropa]]s galējais dienvidu punkts (ja Eiropā neiekļauj [[Kanāriju salas]] un [[Kipra|Kipru]])? [[Attēls:Trinity College - Great Court 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kembridžas Universitāte]]s '''[[Trīsvienības koledža|Trīsvienības koledžu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1546. gads|1546. gadā]] dibinājis [[Anglijas karalis]] [[Henrijs VIII Tjudors|Henrijs VIII]]? * ... '''[[Karels Poborskis]]''' [[Čehijas futbola izlase]]s sastāvā ir nospēlējis 118 spēles, piedaloties [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996.]], [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]]? * ... kā pirmais eiropietis '''[[Bugenvila sala|Bugenvila salu]]''' [[1768. gads|1768. gadā]] apmeklēja [[franči|franču]] pētnieks Luijs Antuāns de Bugenvils, kura vārdā arī sala ir nosaukta? [[Attēls:Piran_from_the_sea.JPG|border|right|50px]] * ... kopš [[Dienvidslāvija]]s sabrukšanas [[1991. gads|1991. gadā]] '''[[Piranas līcis|Piranas līča]]''' akvatorija <small>(attēlā)</small> ir robežstrīda objekts starp [[Slovēnija|Slovēniju]] un [[Horvātija|Horvātiju]]; šī strīda dēļ [[2008. gads|2008. gadā]] Slovēnija bloķēja Horvātijas iestāšanās sarunas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionātā]] [[Pokļuka|Pokļukā]] Austrijas biatloniste '''[[Līza Terēza Hauzere]]''' kļuva par čempioni distancē ar kopēju startu un ieguva divas sudraba medaļas, lai gan līdz šai sezonai Pasaules kausa posmos ne reizi nebija iekļuvusi trijniekā individuālajās distancēs? * ... [[ziema|ziemā]] [[Somija]]i piederošo '''[[Hailuoto|Hailuoto salu]]''' [[Botnijas līcis|Botnijas līcī]] ar kontinentu savieno [[ledus ceļš]]? [[Attēls:Nummulite Naturhistorisches Museum Basel 27102013.jpg|border|right|50px]] * ... izmirušajā '''[[numulīti|numulītu ģintī]]''' <small>(attēlā čaula skatā no iekšpuses)</small> ir sastopamas lielākās [[foraminīferas|foraminīferu]] formas, kas diametrā var sasniegt 16 [[centimetrs|centimetrus]]? * ... '''[[Džimijs Grīvss]]''' ir vēsturē labākais vārtu guvējs [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas augstākajā futbola līgā]]; sešas reizes kļuvis par līgas labāko vārtu guvēju? * ... '''[[Musala]]''' ir ne vien [[Rila|Rilas kalnu]] un [[Bulgārija]]s, bet arī visas [[Balkānu pussala]]s augstākā virsotne? [[Attēls:Joel Embiid 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2014. gada NBA drafts|2014. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] [[Kamerūna]]s basketbolistu '''[[Džoels Embīds|Džoelu Embīdu]]''' <small>(attēlā)</small> ar kopējo trešo kārtas numuru izraudzījās [[Filadelfijas "76ers"]], taču traumu dēļ divas pirmās sezonas spēlētājs izlaida un šajā laikā iemantoja iesauku ''the Process'', jo komanda, negūstot panākumus, lietoja saukli ''Trust the process''? * ... '''[[zinātņu doktors|zinātņu doktora]]''' grāda esamība akadēmiskajā pasaulē ir priekšnoteikums patstāvīgai pētījumu veikšanai un mācīšanai [[augstskola|augstskolās]] un pētniecības iestādēs? * ... [[2009. gads|2009. gadā]] mūzikas producentam '''[[Fils Spektors|Filam Spektoram]]''' tika piespriests vismaz 19 gadu cietumsods par aktrises Lanas Klārksones slepkavību; viņš nomira slimnīcā [[2021. gads|2021. gada]] 16. janvārī no [[COVID-19]] radītajām komplikācijām? [[Attēls:Marc Wilmots 20190913 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Marks Vilmotss]]''' <small>(attēlā)</small> [[Beļģijas futbola izlase]]s sastāvā ir spēlējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]], [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā]], bet laika posmā no 2012. gada līdz 2016. gadam bija izlases galvenais treneris? * ... [[2019. gads|2019. gada]] nogalē '''[[Bugenvilas autonomais reģions|Bugenvilas autonomajā reģionā]]''' norisinājās neatkarības referendums, kurā 98,31% iedzīvotāju nobalsoja par Bugenvilas neatkarību no [[Papua-Jaungvineja]]s? * ... '''[[Apspiesto Eiropas tautu asambleja]]s''', kas darbojās [[Rietumvalstis|Rietumvalstīs]] no 1954. līdz 1972. gadam, pirmais priekšsēdis bija latviešu diplomāts '''[[Vilis Māsēns]]'''? [[Attēls:Armillaria mellea 59252.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā celmene]]''' <small>(attēlā)</small> bieži parazitē uz dzīviem [[koki]]em, novedot pie to bojāejas, arī nodarot ievērojamus zaudējumus mežsaimniecībai un augļkopībai? * ... pieckārtējam [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]]s dalībniekam '''[[Džimijs Batlers|Džimijam Batleram]]''' ir bijusi smaga, nelabvēlīga bērnība: tēvs ģimeni pametis, un māte 13 gadu vecumā padzinusi viņu no mājām? * ... '''[[Nikolajs Bulgaņins]]''' no 1955. gada līdz 1958. gadam vadīja [[Padomju Savienība|PSRS]] Ministru padomi (laika posmā starp [[Georgijs Maļenkovs|Georgiju Maļenkovu]] un [[Ņikita Hruščovs|Ņikitu Hruščovu]])? [[Attēls:Chlorochroa pinicola 07.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[vairogblakšu dzimta]]s''' [[Anatomija|anatomiskā]] un uzvedības daudzveidība padara šo grupu interesantu pētniekiem [[Evolūcija|evolucionāros]] un [[Ekoloģija|ekoloģiskos]] jautājumos <small>(attēlā Latvijā sastopamā ''Chlorochroa pinicola'')</small>? * ... 16 gadu un 1 dienas vecumā [[Kamerūna|Kamerūnā]] dzimušais [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Jusufa Mukoko]]''' 2020. gadā debitēja [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]], līdz ar to kļūstot par visu laiku jaunāko Bundeslīgas spēlētāju? * ... '''[[Latvijas sūkļu sugu uzskaitījums|Latvijā savvaļā ir sastopamas 5 sūkļu sugas]]''', kuras visas dzīvo [[Saldūdens|saldūdeņos]] un ietilpst krūmsūkļu dzimtā? [[Attēls:Opekalna baznīca Štafenhāgens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Opekalna luterāņu baznīca]]''' ir visaugstāk (235 metri virs jūras līmeņa) celtais [[dievnams]] [[Latvija|Latvijā]] <small>(attēlā baznīca 19. gadsimta vidū [[Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens|Štafenhāgena]] zīmējumā)</small>? * ... 1913. gadā '''[[Ebija Preta]]''', olimpiskās bronzas medaļas ieguvēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|golfā]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par karalisko aprindu locekli, kad apprecējās ar [[Serbija]]s princi Aleksi Karageorgeviču un pieņēma vārdu Darja, princese Karageorgeviča? * ... privātmāju ciemata Amatciems veidotājs un idejas autors '''[[Aivars Zvirbulis]]''' (Čiris) savulaik bijis viens no "Apgāda Jāņa sēta" dibinātājiem un īpašniekiem? [[Attēls:Vaivari Start 2016 (28584465830).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"|Nacionālais rehabilitācijas centra "Vaivari"]]''' piramīdas formas ēku [[Jūrmala|Jūrmalā]] <small>(attēlā)</small> [[Latvijas PSR|padomju gados]] tautā dēvēja par "[[Kosmonauti|Kosmonautu]] sanatoriju", jo sākotnēji tā bijusi paredzēta ar kosmosa pētniecību saistīto tehnoloģiju nozares darbinieku atpūtai? * ... [[Anglija]]s [[futbolists]] '''[[Billijs Raits]]''' bija pirmais futbolists pasaulē, kas sasniedza 100 spēļu robežu izlašu spēlēs? * ... [[1972. gads|1972. gadā]] [[Padomju Savienība|PSRS]] televīzijas cenzori '''[[Jautro un atjautīgo klubs|Jautro un atjautīgo kluba]]''' (KVN) studentu improvizētos jokus sāka uzskatīt par aizskarošiem un pretpadomju, tādējādi klubs tika aizliegts un atjaunots tikai [[Perestroika]]s laikmetā [[1986. gads|1986. gadā]]? [[Attēls:Váh a Revúca v Ružomberku.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Vāha]]''' <small>(attēlā pie [[Ružomberoka]]s)</small> ir garākā [[Slovākija]]s [[upe]], kas pilnībā tek valsts teritorijā? * ... '''[[Sandis Amoliņš]]''' tiek atzīts par [[Valmiera]]s [[basketbols|basketbola]] vēsturē visvairāk profesionālo spēļu aizvadījušo basketbolistu? * ... [[Alsungas pilsmuiža]]s īpašnieks '''[[Johans Ulrihs fon Šverins]]''' [[1634. gads|1634. gadā]] atdeva [[Alsungas katoļu baznīca|Alšvangas baznīcu]] [[Romas katoļu baznīca]]i un veicināja vēlākā [[Suitu novads|Suitu novada]] iedzīvotāju pievēršanu katoļticībā? [[Attēls:Polster Toni-7361-fmp (18560369719).jpg|border|right|50px]] * ... ar 95 spēlēs gūtajiem 44 vārtiem '''[[Antons Polsters]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Austrijas futbola izlase]]s visu laiku labākais vārtu guvējs? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 22. decembrī '''[[Sociālās aprūpes centrs "Rauda"|Sociālās aprūpes centrā "Rauda"]]''' [[Smārdes pagasts|Smārdes pagasta]] [[Rauda (Smārdes pagasts)|Raudā]] sākās [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 uzliesmojums]], kurā līdz 11. janvārim saslima 64 darbinieki un 184 klienti, un nomira 21 pozitīvs centra klients? * ... [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[Pasaules Pārtikas programma]]i''' tika piešķirta [[Nobela miera prēmija]] par "tās centieniem apkarot badu, ieguldījumu apstākļu uzlabošanā konfliktu skartajos rajonos un rīkošanos kā dzinējspēkam centienos novērst bada izmantošanu kā kara un konflikta ieroci"? [[Attēls:Louis Bastien (sportif).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luijs Bastjēns]]''' <small>(attēlā)</small> [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] startēja gan [[paukošana]]s, gan [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanas]] sacensībās, kurās izcīnīja zelta medaļu [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometru distancē]]? * ... 1997. gada [[Krievija]]s kriminālfilma '''"[[Brālis (filma)|Brālis]]"''' pirmizrādi piedzīvoja [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] un vēlāk kļuva par par "[[kulta filma|kulta filmu]]"? * ... [[žurnālists|žurnālista]], televīzijas un radio raidījumu vadītāja '''[[Arnis Krauze|Arņa Krauzes]]''' pusbrālis ir [[aktieris]], raidījumu vadītājs un komiķis Valters Krauze? [[Attēls:Aneurus avenius 03.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Mizasblakšu dzimta|mizasblaktis]]''' <small>(attēlā [[Latvija|Latvijā]] sastopamā ''Aneurus avenius'')</small> barojas ar sēnītēm, kas piedalās koku pūšanas procesos, izsūcot sēņu hifas ekstraktu? * ... ik gadu uz Zemes '''[[Meža ugunsgrēks|meža ugunsgrēkos]]''' izdeg no 10 līdz 15 miljoniem hektāru [[mežs|meža]]? * ... [[Nīderlandes futbola izlase]]s sastāvā dvīņu brāļi '''[[Renē van de Kerhofs|Renē]]''' un '''[[Villijs van de Kerhofs|Villijs]]''' van de Kerhofi spēlēja [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974.]] un [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gada FIFA Pasaules kausā]], bet 2004. gadā abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? [[Attēls:Copenhagen airport from air.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kopenhāgenas lidosta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc pasažieru skaita lielākā [[lidosta]] [[Skandināvija|Skandināvijā]]? * ... [[NBA|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubā [[Ņūorleānas "Pelicans"]] spēlējošais '''[[Garets Templs]]''' savā ilgajā karjerā spēlējis 11 dažādu NBA komandu sastāvā? * ... sākotnēji programmatūra '''''[[Adobe Illustrator|Adobe Illustrator CC]]''''' tika izveidota ''[[Apple Macintosh]]'' lietotājiem [[1985. gads|1985. gadā]]? [[Attēls:2007-06-16 Hygrocybe conica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[smailā stiklene|smailās stiklenes]]''' lielā vizuālā daudzveidība <small>(attēlā)</small> liek daudziem speciālistiem uzskatīt, ka patiesībā tā ir vairāku sugu kopums, taču līdz ģenētiskajai izpētei šis jautājums paliek atklāts? * ... 2004. gadā [[Dānija]]s [[futbolists]] '''[[Brians Laudrups]]''' un viņa vecākais brālis [[Mikāls Laudrups|Mikāls]] abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? * ... '''[[Veclanga]]''' ir [[Langa]]s senā gultne, kas agrāk tecējusi pretējā virzienā, novadot [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus uz jūru; 18. gadsimta beigās Langa lejtecē aizsērēja, un par Ķīšezera vienīgo noteci kļuva [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]]? [[Attēls:Jill Biden portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|1987|6|17||bez}} '''[[Džila Baidena]]''' <small>(attēlā)</small> apprecējās ar vēlāko [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Džo Baidens|Džo Baidenu]], ar kuru viņa iepazinās aklajā randiņā 1975. gadā? * ... latviešu [[dambrete|dambretists]] un treneris, starptautiskais meistars [[Simtlauciņu dambrete|simtlauciņu dambretē]] '''[[Roberts Misāns]]''' ir precējies ar dambretisti [[Oļesja Abduļina|Oļesju Abduļinu]] no [[Krievija]]s, kura tagad pārstāv [[Latvija|Latviju]]? * ... '''[[Akila]]''' ir lielākā [[Īrija]]s sala, neskaitot pašu [[Īrija (sala)|Īriju]]? [[Attēls:MarcelDesailly.JPG|border|right|50px]] * ... 1992. gadā [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Marsels Desajī]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās [[Marseļas "Olympique"]], kuras sastāvā izcīnīja [[UEFA Čempionu līga]]s titulu, bet nākamajā sezonā kopā ar ''[[AC Milan]]'' ieguva otro Čempionu līgas titulu divu gadu laikā? * ... pirmo apdzīvoto vietu mūsdienu '''[[Ustjoļeņoka]]s''' vietā [[1633. gads|1633. gadā]] dibināja [[Toboļska]]s kazaks Ivans Rebrovs, un ilgu laiku tā bija šīs [[Krievija]]s [[Arktika]]s daļas administratīvais centrs? * ... ilggadējais [[Ventspils dome]]s priekšsēdētājs [[Aivars Lembergs]] kandidēja '''[[2021. gada Ventspils domes vēlēšanas|2021. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' par spīti pirmās instances tiesas spriedumam, ar kuru viņš ir atzīts par vainīgu virknē noziegumu un ir atkārtoti nonācis apcietinājumā? [[Attēls:Shanghai Tower 2015.jpg|border|right|50px]] * ... 128 stāvus un 632 metrus augstais '''[[Šanhajas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā ēka [[Ķīna|Ķīnā]] un otra [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā ēka pasaulē]]? * ... '''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Riteņbraukšanas sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika aizvadītas 95 dažādas disciplīnas, taču šobrīd [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] par "olimpiskajām" disciplīnām atzīst tikai trīs no tām (kopā visās sacensībās varētu būt startējuši pat aptuveni 250 dalībnieki)? * ... 2010. gada [[Krievija]]s tautskaitē uzskaitītie 862 '''[[nganasani]]''' tiek uzskatīti par vistālāk ziemeļos mītošo [[Eirāzija]]s tautu? [[Attēls:Giampiero Boniperti, Juventus.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džampjēro Boniperti]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kā [[futbolists]] ar [[Turīnas "Juventus"]] ieguva piecus [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas ''Serie A'']] titulus un divus ''[[Itālijas kauss futbolā|Coppa Italia]]'' titulus, no 1994. gada līdz 1999. gadam bija [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] ekonomģeogrāfs, [[kartogrāfs]], "[[Jāņa sēta (uzņēmums)|Jāņa sēta]]" līdzīpašnieks '''[[Jānis Turlajs]]''' tika apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? * ... '''"[[Skats uz slepkavību]]"''' 1985. gadā bija septītā un pēdējā filma [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijā, kurā [[Rodžers Mūrs]] atveidoja [[Slepenais izlūkošanas dienests|MI6]] aģentu Bondu? [[Attēls:Alūksnes Mākslas skola (Vecā pils) (2).jpg|border|right|50px]] * ... [[Fītinghofi]]em celtajā '''[[Alūksnes Vecā pils|Alūksnes Vecajā pilī]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās atrodas mākslas skola? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] rakstniece, recenzente un romānu autore '''[[Mērija Ebota]]''' startēja [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu golfa turnīrā]], kur uzvarēja viņas meita [[Margareta Ebota]], un šī ir vienīgā reize olimpisko spēļu vēsturē, kad māte un meita vienā un tajā pašā olimpiādē startēja vienā un tajā pašā sporta veidā? * ... lielākā daļa [[Krievija]]s ziemeļu tautas '''[[dolgani|dolganu]]''' dzīvo [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] [[Taimiras Dolganu—Ņencu rajons|Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā]], kur tie veido 15,7 % no iedzīvotāju kopskaita? [[Attēls:Hades Altemps Inv8584.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romiešu mitoloģija|romiešu]] pazemes dieva '''[[Plutons (mitoloģija)|Plutona]]''' <small>(attēlā)</small> tēlam [[Grieķu mitoloģija|seno grieķu mitoloģijā]] atbilst [[Aīds]]? * ... leģendārais [[Itālija]]s [[futbolists]] '''[[Franko Barēzi]]''' visu savu karjeru pavadīja ''[[AC Milan]]'' komandā, 15 gadus esot arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Latvija]]s mediju uzņēmuma '''''[[All Media Latvia]]''''' (zināms arī kā ''TV3 Group'') īpašnieks ir [[Lietuva]]s sakaru uzņēmums ''[[Bite Lietuva|UAB Bite Lietuva]]'', kas pastarpināti pieder investīciju uzņēmumam ''Providence Equity Partners''? [[Attēls:Talc schist 2 (16921632302).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[talka slāneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir mīksts [[iezis]], kas rodas, metamorfizējoties serpentīna iežiem, kā arī [[dolomīts|dolomīta]] metasomatozes rezultātā? * ... '''[[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem; šī bija pirmā un vienīgā reize, kad [[krikets]] ir bijis iekļauts [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā? * ... mūsdienās [[Krievija]]s ziemeļu tauta '''[[enci]]''' mīt galvenokārt vairs tikai divos ciematos [[Jeņiseja]]s labajā krastā: tundras enci Voroncovas ciematā Jeņisejas grīvā, bet meža enci — 350 km uz dienvidiem Potapovas ciematā? [[Attēls:Hong Myung-Bo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidkorejas futbola izlase]]s sastāvā 136 spēles nospēlējušais '''[[Hons Mjonbo]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no diviem [[Āzija]]s [[futbolisti]]em, kas 2004. gadā tika iekļauts [[FIFA 100]] sarakstā? * ... 19. gadsimta otrajā pusē, sakārtojot [[dambrete]]s noteikumus, lai organizētu lielas sacensības, par populārāko pasaulē kļuva viens no simtlauciņu dambretes variantiem jeb [[starptautiskā dambrete]], tomēr daudzi varianti tika spēlēti uz 64 lauciņu galdiņa: viens no tiem bija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] un vēlāk [[Padomju Savienība|PSRS]] populārā '''[[krievu dambrete]]'''? * ... [[Krievija]]s ziemeļos esošās '''[[Anabara]]s''' upes baseinā ir pasaulē lielākās [[dimanti|dimantu]] atradnes ārpus [[Āfrika]]s un [[Austrālija]]s? [[Attēls:Migma ss 2006.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[migmatīts|migmatītos]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Metamorfais iezis|metamorfo iežu]], visbiežāk [[Gneiss|gneisu]] vai amfibolītu joslas, sakārtotas paralēli ar [[Granīts|granīta]] sastāva materiālu? * ... '''[[Anna Haselborga]]''' ([[Zviedrija]]s sieviešu izlases kapteine (skips)) ar savu komandu uzvarēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] sieviešu [[kērlings|kērlinga]] turnīrā, kļuva par 2018. un 2019. gada pasaules čempionāta sudraba medaļnieci un abās sezonās uzvarēja arī Eiropas čempionātā? * ... '''[[Pripetes purvi]]''' ietilpst [[Poļesje]]s vēsturiskajā novadā, veido dabisko robežu starp [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] ziemeļos un [[Ukraina|Ukrainu]] dienvidos? [[Attēls:Set.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Sets (mitoloģija)|Sets]]''' [[Senās Ēģiptes mitoloģija|ēģiptiešu mitoloģijā]] ir [[tuksnesis|tuksneša]] dievs un ļaunuma iemiesojums, kas tiek attēlots ar [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeni]] un [[mājas ēzelis|ēzeļa]] galvu <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džalma Santušs]]''', [[Francs Bekenbauers]] un [[Filips Lāms]] ir vienīgie futbolisti, kas trīs reizes ir iekļauti [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa finālturnīra]] simboliskajā izlasē? * ... ap 240 km garais '''[[Hatangas līcis]]''' faktiski ir [[Hatanga (upe)|Hatangas upes]] estuārs? [[Attēls:Lindes muižas vārti 2017.gads.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Lindes muiža]]s''' kungu nams gāja bojā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, netika atjaunots un tagad ir neievērojamas drupas, taču ir saglabājušies Lindes muižas vārti <small>(attēlā)</small> un muižas parks? * ... '''[[Aleksandrs Merkati]]''' bija nozīmīga figūra [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] agrīnajā vēsturē — viņš iepazīstināja [[Pjērs de Kubertēns|de Kubertēnu]] ar [[Grieķija]]s kroņprinci Konstantīnu, kurš sniedza atbalstu [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmajām olimpiskajām spēlēm]]; [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] pats Merkati startēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|golfa turnīrā]]? * ... dažkārt '''[[Langas kanāls|Langas kanālu]]''' dēvē un arī kartēs atzīmē kā [[Langa|Langu]], kas līdz 18. gadsimta beigām novadīja uz jūru [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus, nevis bija tā [[pieteka]] kā mūsdienās? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Bohrdt - Sieg der Lübecker.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļu septiņgadu karš]]''' noritēja [[Zviedrija]]s dienviddaļā un mūsdienu [[Igaunija|Igaunijā]] līdztekus [[Livonijas karš|Livonijas kara]] norisēm, tādēļ reizēm tiek uzskatīts par daļu no tā <small>(attēlā jūras kauja starp [[Lībeka]]s un Zviedrijas kuģiem pie [[Gotlande]]s 1564. gadā)</small>? * ... kopējais '''[[hakasu valoda]]s''' pratēju skaits tiek lēsts ap 43 tūkstošiem, kas ir aptuveni puse no visiem hakasiem (otra daļa galvenokārt runā [[krievu valoda|krievu valodā]])? * ... [[Rīga]]s ielu sarakstos '''[[Ganu iela (Rīga)|Ganu iela]]''' ir atrodama no 1885. gada, un tās nosaukums ir saistīts ar atrašanos līdzās pilsētas ganībām (līdzīgi netālajam [[Ganību dambis|Ganību dambim]])? <!--dyk diena --> [[Attēls:Macedonian cross.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Maķedonijas krusts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] [[pareizticīgā baznīca|pareizticīgās baznīcas]] simbols? * ... '''[[2010. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2010. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Azerbaidžāna]]s galvaspilsētā [[Baku]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja zelta medaļu svara kategorijā līdz 55 kg, finālā pārspējot [[Nataļja Goļca|Nataļju Goļcu]] no [[Krievija]]s? * ... '''[[Latvijas Ārpolitikas institūts]]''' ir vecākā un viszināmākā iestāde, kas piedalās [[Latvija]]s ārpolitikas veidošanā; [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] to nodibināja tās pirmais direktors [[Atis Lejiņš]], kurš vadīja biedrību līdz [[2011. gads Latvijā|2011. gadam]], kad par direktoru kļuva Andris Sprūds? <!--dyk diena --> [[Attēls:The spiral minaret in Samarra.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sāmarra]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] no 836. līdz 892. gadam bija [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] [[galvaspilsēta]] un ir viena no retajām tā laika pilsētām, kas saglabājusi plānojumu un apbūves elementus <small>(attēlā)</small>? * ... [[ASV]] dzimušais [[Baltkrievija]]s [[hokejists]] '''[[Šeins Prinss]]''' ir [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] izvēlēts ar kopējo 61. numuru un nospēlējis 128 spēles [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... '''[[anatoliešu valodas]]''' ir izmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupa, kuras bija izplatītas [[Anatolija|Anatolijā]], mūsdienu [[Turcija]]s teritorijā, tostarp '''[[hetu valoda]]''' izmira ap 10. gadsimtu pirms mūsu ēras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Talgat Musabayev.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kazahstāna]]s [[kosmonauts]] '''[[Talgats Musabajevs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš trīs reizes devies kosmosa lidojumā, no 2007. līdz 2016. gadam bija Kazahstānas Nacionālās kosmosa aģentūras priekšsēdētājs, bet vēlāk kļuva par valsts prezidenta padomnieku un parlamenta deputātu? * ... [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Egils Levits|Egila Levita]] [[13. Saeima]]i iesniegtajā [[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]] priekšlikumā bija minētas piecas vēsturiskās latviešu zemes — [[Vidzeme]], [[Latgale]], [[Kurzeme]], [[Zemgale]] un [[Sēlija]], taču deputāts [[Viktors Valainis]] iesniedza priekšlikumu izdalīt arī '''[[Rīga (vēsturiskā zeme)|Rīgu]]''' kā atsevišķu latviešu vēsturisko zemi, kas sākotnēji guva atbalstu, bet vēlāk trešajā lasījumā tika balsojumā noraidīts? * ... '''[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''', kas notika [[Turīna|Turīnā]], bija trešā reize [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzija]]s vēsturē, kad konkurss notika '''[[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijā]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carnegie Hall - Full (48155558466).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kārnegija zāle]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas Septītās avēnijas un 57. ielas stūrī [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]] ir viena no prestižākajām klasiskās mūzikas koncertzālēm pasaulē? * ... [[Zviedrijas hokeja izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jūhans Garpenlēvs]]''' pats kā spēlētājs [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991.]] un [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992. gadā]] kļuva par pasaules čempionu Zviedrijas izlases sastāvā? * ... '''[[Kārļa Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Čehija|Čehijā]], kas dibināta [[1348. gads|1348. gadā]], līdz ar to tā ir arī senākā universitāte [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maneskin 2019.jpg|border|right|200px]] * ... [[Itālija]]s [[rokmūzika|rokgrupas]] '''''[[Måneskin]]''''' <small>(attēlā)</small>, kas uzvarēja [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], nosaukums [[dāņu valoda|dāņu valodā]] nozīmē 'mēness gaisma, mēnesnīca'? * ... '''[[Donavas—Dravas nacionālais parks]]''' [[Ungārija]]s dienviddaļā sastāv no 21 savstarpēji nesaistīta iecirkņa [[Donava]]s un [[Drava (upe)|Dravas]] upju [[paliene|palienēs]]? * ... mūsdienās '''[[Ikšķiles muiža]]s''' kungu mājas vieta un alusdarītavas pamati atrodas [[Rīgas HES ūdenskrātuve]]s dzelmē starp Danču krogu Rīgas ielā un [[Ikšķiles baznīcas drupas|Ikšķiles baznīcas drupām]] uz salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nord-Krim-Kanal.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkrimas kanāls]]''' <small>(attēlā kartē)</small> pārvada [[Dņepra]]s ūdeņus no [[Kahovkas ūdenskrātuve]]s uz [[Krimas pussala|Krimas pussalu]], jo mazā [[nokrišņu daudzums|nokrišņu daudzuma]] un vājā upju tīkla dēļ Krimā trūkst [[saldūdens]]? * ... avārijas gadījumā, piemēram, [[kuģis|kuģa]] nogrimšanas vai [[lidmašīna]]s avārijas gadījumā, '''[[avārijas vietu norādošā radiobāka|avārijas vietu norādošās radiobākas]]''' raidītājs tiek aktivizēts un sāk nepārtraukti raidīt radiosignālu, ko meklēšanas un glābšanas komandas izmanto, lai ātri noteiktu avārijas vietu un sniegtu palīdzību? * ... pirmā dziedātāja, kas uz skatuves izpildīja '''"[[Nakts karalienes ārija|Nakts karalienes āriju]]"''' no [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] operas "[[Burvju flauta]]", bija viņa svaine '''[[Jozefa Vēbere]]''', kurai bija ievērojamas balss dotības un plašs balss diapazons, un, iespējams, Mocarts, zinot Vēberes labās vokālās spējas, uzrakstīja abas Nakts karalienes ārijas, lai tās parādītu? <!--dyk diena --> [[Attēls:FPSO OSX-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[peldošā ieguves un uzglabāšanas vienība|peldošajām ieguves un uzglabāšanas vienībām]]''' <small>(attēlā [[Brazīlija]]s piekrastē)</small> tiek dota priekšroka izvietošanai attālos jūras [[nafta]]s un [[dabasgāze|gāzes]] ieguves rajonos, jo kuģus ir viegli izvietot, un naftas eksportam nav nepieciešama vietējā cauruļvadu infrastruktūra? * ... [[žurnāliste]], redaktore un [[rakstniece]] '''[[Monika Zīle]]''' ir darbojusies arī politikā, bijusi [[7. Saeima]]s deputāte no "[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]"? * ... sākotnēji '''[[2021. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2021. gada UEFA Čempionu līgas finālu]]''' plānoja aizvadīt [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] [[Krievija|Krievijā]], bet tā kā [[2020. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2020. gada fināls]] [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tika pārcelts no [[Stambula]]s uz [[Lisabona|Lisabonu]], tika nolemts Stambulā rīkot 2021. gada finālu, tomēr, lai nodrošinātu finālā spēlējošo divu [[Anglija]]s klubu līdzjutēju klātbūtni, [[UEFA]] vēlreiz mainīja fināla vietu uz Portugāli, jo [[Turcija]] tika iekļauta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] COVID-19 dēļ noteikto ceļošanas ierobežojumu sarkanajā sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:COVID-19 rapid test.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ātrais antigēnu tests|ātrie antigēnu testi]]''' parasti sniedz rezultātu 5 līdz 30 minūtēs, tiem nepieciešama minimāla apmācība vai infrastruktūra, un tiem ir ievērojamas izmaksu priekšrocības <small>(attēlā ''[[SARS-CoV-2]]'' ātrie testi)</small>? * ... '''[[Ryanair lidojums 4978|''Ryanair'' lidojumam 4978]]''' 2021. gada 23. maijā no [[Atēnu starptautiskā lidosta|Atēnām]] uz [[Viļņas starptautiskā lidosta|Viļņu]], tuvojoties [[Lietuva]]s gaisa telpai, tika ziņots, ka tajā atrodoties spridzeklis, tāpēc lidmašīnu pārtvēra [[Baltkrievija]]s reaktīvais iznīcinātājs ''[[MiG-29]]'' un novirzīja uz [[Minskas Nacionālā lidosta|Minsku]], kur vienu no tās pasažieriem — [[baltkrievi|baltkrievu]] opozicionāru žurnālistu [[Ramans Pratasevičs|Ramanu Prataseviču]] — apcietināja kriminālpolicija? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] brāļu Sabra un Asima Ilkeru ar mazu [[maize]]s ceptuvi [[Stambula|Stambulā]] aizsāktais uzņēmums '''''[[Ülker]]''''' mūsdienās eksportē produktus uz 110 valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hélio Castroneves at the 2018 Indianapolis 500.jpg|border|right|150px]] * ... [[Brazīlija]]s [[autosportists]] '''[[Elju Kastrunevess]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no četriem braucējiem, kam ir izdevies uzvarēt ''[[Indianapolis 500]]'' sacensībās četras reizes (2001., 2002., 2009. un 2021. gadā)? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 19. februāra partijas "Likums un kārtība" kongresa pārstāvju sapulcē, tika lemts par partijas nosaukuma maiņu no "Likums un kārtība" uz '''"[[Katram un katrai]]"''', saglabājot [[Aldis Gobzems|Aldi Gobzemu]] kā partijas priekšsēdētāju? * ... pirmās liecības par [[cilvēks|cilvēku]] parādīšanos '''[[Maltas vēsture|Maltas vēsturē]]''' ir ap 8000 gadu vecas, un šie cilvēki jau pratuši [[zemkopība|zemkopību]]; tomēr viņu metodes noplicināja [[augsne|augsni]], un salas atkal kļuva mazapdzīvotas vai neapdzīvotas? <!--dyk diena --> [[Attēls:UPC-A-036000291452.svg|border|right|200px]] * ... pētījumi parāda, ka '''[[universālais produkta kods|universālā produkta koda]]''' jeb UPC <small>(attēlā UPC svītrkods)</small> pieņemšana un popularizēšana ir stimulējusi inovācijas un veicinājusi starptautisko [[mazumtirdzniecība]]s piegādes ķēžu izaugsmi? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenā [[treneris|trenera]] pienākumu izpildītājs '''[[Robs Peidžs]]''' pats savulaik izlases rindās aizvadījis 41 spēli un vienā spēlē bijis izlases [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Padomju Savienība|padomju]] un [[Vācija|vācu]] [[komponists]] '''[[Alfrēds Šnitke]]''' bija dzimis [[Engelsa|Engelsā]], [[Volgas Vācu APSR]], viņa tēvs bija [[Ebreji|ebrejs]] no [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtes]], kas 1927. gadā pārcēlās uz [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]], bet māte bija [[Krievija|Krievijas]] [[Pievolga|Pievolgas]] vāciete? <!--dyk diena --> [[Attēls:Compact fluorescent light bulbs 105W 36W 11W.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[luminiscences spuldze|luminiscences spuldžu]]''' <small>(attēlā)</small> caurspīdīgais [[stikls|stikla]] apvalks no iekšpuses ir pārklāts ar luminoforu — materiālu, kas [[ultravioletais starojums|ultravioletā starojuma]] ietekmē [[luminiscence|luminiscē]] un tādējādi rada [[Redzamā gaisma|redzamo gaismu]]? * ... '''[[Dānija—Norvēģija|Dānijas un Norvēģijas savienība]]''' radās [[1380. gads|1380. gadā]], kad pēc [[Norvēģijas ķēniņi|Norvēģijas ķēniņa]] Hokona VI nāves viņa sieva un [[Dānijas ķēniņi|Dānija ķēniņa]] [[Valdemārs IV|Valdemāra IV]] meita [[Margrēte I]] savu mazgadīgo dēlu Olufu II pasludināja par Dānijas un Norvēģijas ķēniņu? * ... gadu iepriekš ar [[Latvijas PSR]] Ministru padomes rīkojumu likvidējot Zvārdes un Ķērkliņu ciemus, un lauksaimniecisko darbību pārtraucot pieciem [[kolhozs|kolhoziem]], [[1954. gads Latvijā|1954. gadā]] Zvārdē izveidoja '''[[Zvārdes poligons|PSRS kara aviācijas poligonu]]''', kur padomju kara lidotāji trenējās bumbu nomešanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Heydar Aliyev 1997.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Heidara Alijeva personības kults|Heidara Alijeva personības kultu]]''' uzskata par [[Azerbaidžāna]]s ideoloģijas pamatu, kas balstās uz apgalvojuma, ka [[Heidars Alijevs]] <small>(attēlā)</small> izglābis [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], un šis personības kults tiek pārnests arī uz viņa dēlu [[Ilhams Alijevs|Ilhamu Alijevu]]? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās autobusu ražotājs '''''[[Biamax]]''''' bija viens no lielākajiem [[Grieķija]]s uzņēmumiem, tam bija trīs rūpnīcas ([[Atēnas|Atēnās]], [[Saloniki|Salonikos]] un [[Larisa|Larisā]]) un vairākas citas saimniecības būves visā valstī? * ... [[Atmodas kustība]]s laikā [[1989. gads Latvijā|1989. gadā]] [[ASV latvieši|ASV latvietis]] '''[[Pēteris Kārlis Elferts]]''' ieradās [[Latvijas PSR]], kur jūlijā piedalījās protesta akcijās pret [[Zvārdes poligons|PSRS armijas poligonu Zvārdē]], tādēļ tika izraidīts no Latvijas ar liegumu atgriezties turpmākajos piecos gados? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idriss Déby at the White House in 2014.jpg|border|right|150px]] * ... 2021. gada 11. aprīlī [[Čada]]s vēlēšanu komisija '''[[Idriss Debī|Idrisu Debī]]''' <small>(attēlā)</small> pasludināja atkārtoti ievēlētu par [[Čadas prezidentu uzskaitījums|Čadas prezidentu]]; viņš devās uz frontes līniju, kur Čadas armija cīnījās ar nemiernieku grupējumu FACT, un 20. aprīlī tika smagi ievainots, un no šautajām brūcēm nomira? * ... '''[[citrona baterija]]''' ir līdzīga [[Voltas stabs|pirmajam elektroķīmiskajam strāvas avotam]], ko [[1800. gads|1800. gadā]] izgudroja [[Alesandro Volta]], kurš [[citrons|citrona]] [[sula]]s vietā izmantoja [[Sālsūdens|sālsūdeni]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Literatūras balva|Eiropas Savienības Literatūras balvu]]''' ir saņēmuši četri [[Latvija]]s [[literāti]]: [[Inga Žolude]], [[Jānis Joņevs]], [[Osvalds Zebris]] un '''[[Laura Vinogradova]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:18.novembra svinīgie pasākumi (50616049653).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Māris Možvillo]]''' <small>(attēlā)</small> nesekmīgi kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no [[KPV LV]] saraksta, taču vēlāk kļuva par [[13. Saeima]]s deputātu mandātu nolikušās [[Linda Liepiņa|Lindas Liepiņas]] vietā? * ... '''[[Zalcburgas lidosta]]''' [[Austrija|Austrijā]] ir nosaukta [[komponists|komponista]] [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfganga Amadeja Mocarta]] vārdā? * ... [[PSRS]] un [[Krievija]]s virsnieks un politiķis '''[[Ļevs Rohļins]]''' [[1998. gads|1998. gada]] 3. jūlijā tika nogalināts savā gultā ar šāvienu galvā; slepkavībā sākotnēji atzinās viņa sieva Tamāru, kura tika notiesāta, tomēr pastāv uzskats, ka tā bijusi Krievijas slepeno dienestu organizēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Guppy pho 0048.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[gupija|gupiju]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvidamerika]]s ziemeļi — [[Venecuēla]]s un [[Gajāna]]s saldūdeņi, taču tā ir viena no visizplatītākajām akvārija zivīm, tāpēc ir sastopama arī citu pasaules daļu un kontinentu ūdeņos, no nebrīves nonākot savvaļā? * ... '''[[2021. gada Augšdaugavas novada domes vēlēšanas]]''' bija pirmās vēlēšanas kopš [[Latvijas administratīvais iedalījums#2021. gada administratīvi teritoriālā reforma|2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] jaunizveidotajā [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]], kurās uzvarēja [[Daugavpils novada partija]], iegūstot 7 no 15 vietām novada domē? * ... "Studentu lieta – taisna un cieta!" ir '''[[Latvijas Studentu apvienība]]s''' sauklis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carex echinata.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas vairāk nekā 100 '''[[grīšļu dzimta]]i''' piederošas sugas, tostarp '''[[aslapu grīslis]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] cilmes [[Izraēla]]s māksliniekus '''[[brāļi Šamiri|brāļus Šamirus]]''' dēvē par “nacionālajiem dizaineriem”, viņu nozīmīgākais darbs ir Izraēlas [[ģerbonis]]? * ... '''[[Krievu—zviedru karš (1741—1743)]]''' noslēdzās ar [[Turku]] miera līgumu, kurā [[Zviedrija]] atteicās ne tikai no [[Baltija]]s provincēm, bet arī no teritorijas [[Somija|Somijā]]; Zviedrijas Riksdaga komisija piesprieda [[nāvessods|nāvessodu]] neveiksmīgajiem karaspēka komandieriem ģenerāļiem Kārlim Emīlam Lēvenhauptam un [[Henriks Magnuss fon Budenbroks|Henrikam Magnusam fon Budenbrokam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Quality-i70.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kanzassitija (Kanzasa)|Kanzassitija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie [[Kanzasa]]s un [[Misūri (štats)|Misūri]] štatu robežas; robežas otrā pusē atrodas Misūri štata [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]? * ... '''[[abdominoplastika]]''' jeb vēdera plastika ir [[ķirurģija|ķirurģiska]] operācija — liekās ādas un taukaudu noņemšana un vienlaicīga [[vēders|vēdera]] priekšējās sienas muskuļu pievilkšana? * ... visas jūrniecībā izmantotās '''[[radiobāka]]s''' mūsdienās ir izslēgtas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nevers-Loirebréck--w.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nevēra|Nevērā]]''' <small>(attēlā tilts pār [[Luāra (upe)|Luāru]])</small> atrodas ''[[Formula 1]]'' sacīkšu trase [[Maņikūra]]? * ... '''[[regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' startēja tikai trīs komandas, bet par uzvarētājiem kļuva ''Union des Sociétés Françaises'' regbisti? * ... '''[[Šatelaraba]]''', kura izveidojas satekot kopā [[Eifrata]]i un [[Tigra]]i, un plūst pa [[Irāka]]s teritoriju, ir tikai ap 200 km gara, tomēr kopējais garums ar satekupi Eifratu sasniedz 3596 km? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small> ...? * ... '''[[Pērtiķu bakas]]''' pirmoreiz tika atklātas laboratorijas pērtiķiem 1958. gadā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]] un cilvēku saslimšanas gadījumi pirmoreiz tika reģistrēti 1970. gadā? * ... ...? l67vfl08xolqnj8eezlq1humzf2i4m3 3665989 3665988 2022-08-03T07:53:22Z Spnq 103627 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Amazonita1.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[amazonīts|amazonīta]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir ņemts no [[Amazone]]s upes, no kuras agrāk tika iegūti zaļi akmeņi, lai gan nav zināms, vai šie akmeņi bijuši amazonīti? * ... [[Kanāda|Kanādā]] dzimušais [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas izlases]] [[hokejists]] '''[[Džesijs Blekers]]''' [[2009. gada NHL drafts|2009. gada NHL draftā]] tika izvēlēts ar kopējo 58. numuru, taču karjeras laikā tikai vienu spēli ir spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]], savukārt kanādiešu izcelsmes [[Kazahstāna]]s hokejists '''[[Darens Dīcs]]''' NHL ir nospēlējis 13 spēles, bet [[zviedrs]] '''[[Viktors Svedbergs]]''', kurš arī pārstāv šo [[Centrālāzija]]s valsti — 27 spēles? * ... '''[[Letjas mežs]]''' [[Donavas delta|Donavas deltā]] [[Rumānija|Rumānijā]] ir vistālāk ziemeļos esošais subtropu mežs, kurā ir daudz staipekņu un liānu veida kāpelējošu augu? [[Attēls:Former ZIL area Moscow asv2018-01 img3.jpg|border|right|50px]] * ... 2013. gadā ražošana '''[[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosauktajā autobūves rūpnīcā]]''' [[Maskava|Maskavā]] tika pilnībā apstādināta un pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka bijušās ZIL rūpnīcas teritorijā būs dzīvokļi 30 tūkstošiem pilsētnieku <small>(attēlā pamestā rūpnīcas teritorija 2018. gadā)</small>? * ... '''[[2012. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2012. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Serbija]]s galvaspilsētā [[Belgrada|Belgradā]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja sudraba medaļu svara kategorijā līdz 59 kg, finālā piekāpjoties [[Hanna Vasilenko|Hannai Vasilenko]] no [[Ukraina]]s? * ... 1969. gada [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijas sestajā filmā '''"[[Viņas augstības slepenajā dienestā]]"''' pirmo un vienīgo reizi galveno varoni attēloja austrāliešu aktieris Džordžs Leizenbijs (sākotnēji bija paredzēts, ka Leizenbijs Bondu attēlos 7 filmās, taču filmas uzņemšanas gaitā viņš paziņoja, ka piedalīsies tikai vienā)? [[Attēls:Jeu_de_paume.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Jeu de paume]]''''' ir telpu bumbas un laukuma spēle, kuras izcelsme ir [[Francija|Francijā]]; spēle ir vairāku mūsdienās zināmu sporta veidu priekštecis, ieskaitot [[teniss|tenisu]], bijis [[Olimpiskie sporta veidi|olimpiskais sporta veids]] un tam ir šobrīd ir vecākais notiekošais ikgadējais pasaules čempionāts sportā, kas pirmoreiz tika rīkots pirms vairāk nekā 250 gadiem <small>(attēlā ''Jeu de paume'' 17. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Mihails Gavrilovs]]''', kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] bija ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās padomes]] deputātu un nebalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas neatkarības deklarāciju]], vēlāk četras reizes tika ievēlēts par [[Rīgas dome]]s deputātu? * ... '''[[Sarisu ezers]]''' ir pēc platības un tilpuma lielākais [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], bet lielākā [[ūdenstilpe]] ir Mingečeviras ūdenskrātuve valsts ziemeļos? [[Attēls:Flag of East Timor.svg|border|right|50px]] * ... [[Austrumtimora]]s konstitūcijā aprakstīts, ka dzeltenais trijstūris '''[[Austrumtimoras karogs|Austrumtimoras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> apraksta [[koloniālisms|koloniālisma]] pēdas valsts vēsturē; melnais trijstūris apzīmē tumsonību, kas jāpārvar; sarkanais lauks apzīmē cīņu par neatkarības atjaunošanu; karoga zvaigznes baltā krāsa simbolizē mieru? * ... lai gan [[Ungārija]]s karaļi viduslaiku valsti '''[[Bosnijas banats|Bosnijas banatu]]''' uzskatīja par Ungārijas kroņa zemju daļu, gandrīz visu savu pastāvēšanas laiku tā bija faktiski neatkarīga [[valsts]]? * ... [[Francija]]s '''''[[Crédit Agricole]]''''', kas sākotnēji darbojās [[lauksaimniecība]]s jomā, ir lielākais kooperatīvo un savstarpējo [[banka|banku]] tīkls pasaulē? [[Attēls:Luigi Galvani, oil-painting.jpg|border|right|50px]] * ... 1780. gadā [[itāļi|itāļu]] [[ārsts]], [[fiziķis]], [[biologs]] un [[filozofs]] '''[[Luidži Galvāni]]''' <small>(attēlā)</small> un viņa sieva Lūcija atklāja, ka mirušas [[varde]]s kājas [[muskuļi]] raustās, kad tos skar elektriskā dzirkstele; šis bija viens no pirmajiem mēģinājumiem izpētīt bioelektrību? * ... 2020. gada novembrī [[Ukraina]]s [[basketbolists]] '''[[Alekss Leņs]]''' noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Toronto "Raptors"]], taču jau janvārī pēc 13 aizvadītām spēlēm komanda viņu atbrīvoja, un viņš kļuva par pirmo "Raptors" spēlētāju, kas nav spēlējis [[Toronto]], jo [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ komanda mājas spēles aizvadīja ''[[Amalie Arena]]'' [[Tampa|Tampā]]? * ... otrā filma par [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] '''"[[Ar mīlestību no Krievijas]]"''' guva plašu atzinību kritiķu vidū un sasniedza kopējos ienākumus 79 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā? [[Attēls:Лес вокруг г.Ямантау.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidurāli|Dienvidurālu]]''' pakājes plešas līdz 250 km platumā, kas ir ievērojami vairāk nekā pārējā [[Urāli|Urālu]] daļā, kur grēdas platums ir no 40 līdz 150 km <small>(attēlā Dienvidurālu augstākā virsotne [[Jamantau]])</small>? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2019. gadā]]''' [[Slovēnija]]s trenera [[Slaviša Stojanovičs|Slavišas Stojanoviča]] vadībā zaudēja pirmajās deviņās spēlēs [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā, tikai pēdējā spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] izcīnot uzvaru ar 1:0; visa gada laikā [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlase]] guva tikai 3 vārtus? * ... [[Francija]]s uzņēmums '''''[[Michelin]]''''' ir pasaulē vadošais [[riepa|riepu]] ražotājs? [[Attēls:Foļvarkas vecticībnieku baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... daudzi no '''[[Latvijas vecticībnieki]]em''' mitinās [[Daugavpils|Daugavpilī]], kurā pašlaik ir sešas draudzes, tādēļ baznīcas aprindās tā tiek dēvēta par "Vecticībnieku [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]" <small>(attēlā [[Foļvarka (Kastuļinas pagasts)|Foļvarka]]s vecticībnieku baznīca [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]])</small>? * ... '''[[Bizantija (pilsēta)|Bizantijas pilsētas]]''' nosaukumu 330. gadā [[Romas imperators]] [[Konstantīns I]] mainīja imperatora vārdā uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]? * ... [[Vācija]]s uzņēmējs '''[[Rūdolfs Daslers]]''' dibināja uzņēmumu ''[[Puma (uzņēmums)|Puma]]'', bet viņa jaunākais brālis Ādolfs Daslers uzņēmumu — ''[[Adidas]]''; abu uzņēmumu galvenie biroji vēl joprojām atrodas [[Bavārija]]s pilsētā '''[[Hercogenauraha|Hercogenaurahā]]'''? [[Attēls:Spaltblättlinge.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā skaldlapīte|parastajai skaldlapītei]]''' <small>(attēlā)</small> ir daudz īpatnību, kas attiecas uz tās dzimumvairošanos, lapiņu noslēgšanās sistēmu, ārstnieciskajām īpašībām un spēju augt dažādās vietās, ieskaitot [[cilvēks|cilvēka]] organisma iekšieni, tāpēc tā izsauc paaugstinātu zinātnieku un mediķu uzmanību? * ... [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] kritušajiem karavīriem veltītais '''[[Dobeles atbrīvošanas piemineklis]]''' tika uzspridzināts, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s pieminekli atjaunoja un otrreiz atklāja [[1996. gads Latvijā|1996. gadā]]? * ... [[1982. gads|1982. gadā]] '''[[Zolderas trase|Zolderas trasē]]''' [[Beļģija|Beļģijā]] kvalifikācijas braucienā gāja bojā ''[[Formula 1]]'' [[Kanāda]]s pilots [[Žils Vilnēvs]]? [[Attēls:Tom Kuhnhackl 2017-10-04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s sastāvā divkārtējais [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvējs '''[[Toms Kīnhakls]]''' <small>(attēlā)</small> debitēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīrā, kur pēdējā spēlē pret [[Latvijas hokeja izlase|Latviju]] guva uzvaras vārtus, nodrošinot Vācijas izlasei dalību olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pidriķis]]''' ir [[ciems]] [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Burtnieku pagasts|Burtnieku pagastā]]? * ... '''[[ļeņinisms]]''' ir [[marksisms|marksisma]] variants, kurā ietverto uzskatu kopums apgalvo, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības [[proletariāts|proletariātam]] bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni [[revolucionārs|revolucionāra]] apziņa? [[Attēls:Zis 150 museum.jpg|border|right|50px]] * ... [[1956. gads|1956. gadā]], pēc XX [[PSKP]] kongresa, [[Staļins|Staļina]] vārdā nosauktā rūpnīca jeb ZIS (''Завод имени Сталина'') tika pārdēvēta par [[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosaukto rūpnīcu]] jeb ZIL (''Завод имени Лихачёва''), līdz ar to arī automašīnu marka tika mainīta, tādējādi daļai no pēdējiem '''[[ZIS-150]]''' <small>(attēlā)</small> modeļiem dzinēja pārsegā tika iespiests ''ЗИЛ'' iepriekšējā ''ЗИС'' vietā? * ... [[ungāri|ungāru]] [[peldētājs]] '''[[Zoltāns Halmai]]''' piedalījās trijās vasaras olimpiskajās spēlēs (1900—1908) un katrās izcīnīja olimpiskās medaļas — kopsummā septiņas olimpiskās medaļas, kā arī divas medaļas [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Francija|Francijā]] bāzētā kompānija '''''[[L'Oréal]]''''' ir pasaules lielākais [[kosmētika]]s uzņēmums? [[Attēls:Reutemann 1981.jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīna]]s sacīkšu pilots '''[[Karloss Reutemans]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš uzvarēja 12 ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, vēlāk kļuva par ievērojamu politiķi, kļuva par [[Santafē province]]s gubernatoru un tika ievēlēts Argentīnas senātā? * ... '''[[Aijūbidu dinastija]]s''' valsts, kas Tuvajos Austrumos pastāvēja no 1171. līdz 1341. gadam, dibinātājs bija [[Saladīns]] un tās centrs atradās mūsdienu [[Ēģipte]]s teritorijā? * ... '''[[Kislovodska]]''' [[Krievija]]s dienvidos, [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] ziemeļu priekškalnēs ir kūrortpilsēta, kurā attīstīta [[terapija]] ar ārstnieciskajiem [[minerālūdeņi]]em un [[dūņas|dūņām]]? [[Attēls:ParkPatriot2015part13-375.jpg|border|right|50px]] * ... [[kravas automašīna]]s '''[[ZIL-164]]''' <small>(attēlā)</small> un ZIL-164A ilgus gadus bija galvenās darba automašīnas gandrīz visās [[PSRS]] autosaimniecībās; uz to bāzes specializētās rūpnīcas lielos daudzumos izlaida furgonus, cisternas, ugunsdzēsības automašīnas, autoceltņus un citu veidu speciālo tehniku? * ... [[Francija]]s uzņēmumu grupa '''[[LVMH]]''', kas apvieno ''[[Louis Vuitton]]'', ''Moët Hennessy'', ''Moët et Chandon'' un ''Hennessy'', ir pasaules līderis luksusa nozarē pēc apgrozījuma? * ... 1900. gadā '''[[Frederiks Leins]]''' piedalījās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]], kur startēja divās [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanas]] disciplīnās, abās izcīnot zelta medaļas — [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metru brīvajā stilā]] un [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu joslas peldēšanā]]; līdz ar to viņš kļuva par pirmo [[Austrālija]]s sportistu, kurš ieguvis olimpiskās medaļas peldēšanā? [[Attēls:Kusttram2.jpg|border|right|50px]] * ... 67 kilometrus garā '''[[Krasta tramvajs|Krasta tramvaja]]''' līnija [[Beļģija|Beļģijā]] ir garākā ekspluatācijā esošā [[tramvajs|tramvaja]] līnija pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[2006. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2006. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Maskava|Maskavā]] [[Latvija]]s sportiste [[Kristīne Odriņa-Urbova]] izcīnīja sudraba medaļu [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] svara kategorijā līdz 67 kg? * ... [[Šveice|Šveicē]] dzimušais [[Itālija]]s [[farmakologs]] '''[[Daniels Bovē]]''' [[1957. gads|1957. gadā]] saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem saistībā ar sintētiskiem savienojumiem, kas kavē noteiktu ķermeņa vielu darbību, un jo īpaši to iedarbību uz asinsvadu sistēmu un skeleta muskuļiem"? [[Attēls:Ana Brnabic, July 3, 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ana Brnabiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā sieviete [[Serbija]]s [[premjerministrs|premjerministra]] amatā un pirmā [[Homoseksualitāte|homoseksuālā]] persona šajā amatā? * ... '''[[Madrides klubs]]''' apvieno vairāk nekā 120 bijušos valstu [[prezidents|prezidentus]] un [[valdības vadītājs|valdību vadītājus]]? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metru peldēšanas distance 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija garākā olimpiskā [[peldēšana]]s disciplīna vairāk nekā gadsimta garumā, līdz [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada olimpiskajām spēlēm]] [[Pekina|Pekinā]], kad tika ieviesta 10 kilometru maratonpeldēšana atklātā ūdenī? [[Attēls:Hausspinne Tegenaria atrica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[milzu mājas zirneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no lielākajiem [[Centrālā Eiropa|Centrālās]] un [[Ziemeļeiropa]]s [[zirnekļi]]em? * ... '''[[Horvātijas Neatkarīgā valsts]]''' bija [[Trešais reihs|Trešā reiha]] un [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] marionešu valsts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kas tika izveidota 1941. gadā okupētās [[Dienvidslāvijas karaliste]]s teritorijā pēc [[Ass valstis|Ass valstu]] iebrukuma? * ... '''[[2021. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2021. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Varšava|Varšavā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja divas bronzas medaļas: [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] [[Alans Amirovs]] (79 kg) un [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]] [[Aleksandrs Jurkjans]] (63 kg)? [[Attēls:David Duchovny by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], [[kinoproducents]] un [[rakstnieks]] '''[[Deivids Duhovnijs]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk pazīstams no seriāla "[[X-faili. Slepenās lietas]]" (1993—2018), kur viņš attēloja [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] aģentu Foksu Malderu? * ... '''[[Nerodimka (upe)|Nerodimka]]''' [[Kosova]]s Nerodimljes reģionā ir vienīgais [[Eiropa]]s upju bifurkācijas gadījums, kas ieplūst divās jūrās: kreisais atzars ieplūst [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]], bet labais — [[Egejas jūra|Egejas jūrā]]? * ... '''[[saules iedegums]]''' ir [[Melanīni|melanīna]] daudzuma palielināšanās [[āda]]s virsslānī ([[Epiderma|epidermā]]) ilgstošas atrašanās tiešā [[saules gaisma]]s ietekmē? [[Attēls:Betpack-Dala.JPG|border|right|50px]] * ... praktiski neapdzīvotais [[tuksnesis]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], rietumos no [[Balhaša ezers|Balhaša ezera]] '''[[Betpakdala]]''' <small>(attēlā)</small> tiek dēvēts arī par Ziemeļu Bada stepi? * ... '''[[1962.—1963. gada Eiropas kausa sezona|1962.—1963. gada Eiropas kausa sezonā]]''' par uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s kluba ''[[AC Milan]]'' [[futbolisti]], finālā pārspējot pēdējo divu gadu čempioni [[Lisabonas "Benfica"]] un kļūstot par pirmo Itālijas klubu, kas ir uzvarējis turnīrā? * ... 1966. gadā [[Roberts Vaizs|Roberta Vaiza]] filma '''"[[Mūzikas skaņas]]"''' ar [[Džūlija Endrūsa|Džūliju Endrūsu]] un [[Kristofers Plamers|Kristoferu Plameru]] galvenajās lomās saņēma piecas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s, tajā skaitā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]? [[Attēls:Mileştii Mici (3944427747).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mileștii Mici (vīna darītava)|''Mileștii Mici'' vīna darītava]]''' [[Moldova|Moldovā]], kur atrodas pasaules lielākie [[vīns|vīna]] pagrabi <small>(attēlā)</small>, tika reģistrēta [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā lielākā vīna kolekcija pasaulē? * ... '''[[2021. gada Olaines novada domes vēlēšanas|2021. gada Olaines novada domes vēlēšanās]]''' pārliecinoši uzvarēja [[LSDSP]] saraksts ar līdzšinējo domes priekšsēdētāju [[Andris Bergs|Andri Bergu]] kā līderi? * ... '''[[pantjurkisms|pantjurkismu]]''', kas 1880. gados sludināja, ka visas [[tjurki|tjurku]] tautas, it īpaši [[islāms|islāmticīgās]], ir viena nācija, un tām ir jāapvienojas vienā vienotā valstī, aizsāka [[Krimas tatāri]], kas centās atdalīties no [[Krievijas Impērija]]s un iekļauties [[Osmaņu impērija]]s sastāvā? [[Attēls:Pētera ala.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sigulda]]s '''[[Pētera ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir šaura plaisa sarkana [[smilšakmens]] sienā, kuras augstums sasniedz 6,4 metrus, garums 6,3 metrus un platums 2,3 metrus? * ... '''[[1960.—1961. gada Eiropas kausa sezona|1960.—1961. gada Eiropas kausa sezonā]]''' [[Lisabonas "Benfica"]] bija pirmā [[futbols|futbola]] komanda no [[Portugāle]]s, kas spēlēja un uzvarēja Eiropas kausa finālā? * ... '''''[[TotalEnergies]]''''' ir viens no sešiem pasaules lielākajiem [[nafta]]s uzņēmumiem un lielākais [[Francija]]s uzņēmums pēc apgrozījuma? [[Attēls:Roman-gazeta 1928 (7).jpg|border|right|50px]] * ... [[1965. gads|1965. gadā]] padomju rakstnieks [[Mihails Šolohovs]] par romānu '''"[[Klusā Dona]]"''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]]? * ... daži izdzīvojušie atceras [[Staļins|Staļina]] laika [[Sevvostlags|Sevvostlaga]] apcietināšanas un nāvessoda izpildes vietu [[Magadanas apgabals|Magadanas apgabalā]] '''[[Serpantinka|Serpantinku]]''' kā vienu no visnežēlīgākajām vietām pat starp [[Kolima (reģions)|Kolimas]] izsūtījuma vietām? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās un 80. gados neredzīgā [[Bulgārija]]s mistiķe, gaišreģe un tautas medicīnas piekopēja '''[[Baba Vanga]]''' kļuva plaši pazīstama [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] ar savu gaišredzību un pareģošanu, miljoniem cilvēku uzskatīja, ka viņai piemīt paranormālas spējas? [[Attēls:George W. De Long cropped portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] flotes virsnieks, jūrasbraucējs un [[polārpētnieks]] '''[[Džordžs Delongs]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā [[Ļena]]s deltā pēc tam, kad viņa kuģis ''Jeannette'' bija avarējis pie [[Delonga salas|Delonga salām]] [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], kas vēlāk tika nosauktas viņa vārdā? * ... par '''[[1959.—1960. gada Eiropas kausa sezona]]s''' uzvarētājiem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[Spānija]]s klubs [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]], kas finālā uzvarēja [[Rietumvācija]]s klubu [[Frankfurtes "Eintracht"]] ar 7—3, kas joprojām ir [[Eiropas kauss (futbols)|Eiropas kausa]] un [[Čempionu līga]]s fināla rezultatīvākā spēle? * ... pirmais '''''[[ADwards]]''''' festivāls, kas ir lielākais notikums [[Radošās industrijas|radošo industriju]] nozarē [[Latvija|Latvijā]], norisinājās [[2006. gads Latvijā|2006. gadā]] un turpmāk notiek katru gadu? [[Attēls:Ema Klinec at Zakopane 2012.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada februārī [[Slovēnija]]s [[tramplīnlēcēja]] '''[[Ema Klineca]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaules čempioni uz normālā tramplīna un atnesa savai valstij pirmo pasaules čempionātu zelta medaļu? * ... dažreiz no mākslīgi atdalītas ķermeņa daļas ar '''[[reģenerācija]]s''' palīdzību spēj atjaunoties viss organisms; šādu reģenerāciju biežāk var novērot vienkāršas uzbūves dzīvniekiem, piemēram, [[zarndobumaiņi]]em un [[plakantārpi]]em, kuri spēj bezdzimumiski [[vairošanās|vairoties]] ar dalīšanās vai fragmentēšanās paņēmieniem, arī [[augi]]em tā ir bieži sastopama un tiek izmantota veģetatīvai pavairošanai ar atsevišķām augu daļām? * ... '''[[Kara trofeju parks (Baku)|Kara trofeju parka]]''' atklāšana un šeit izstādītie eksponāti, kurus [[Azerbaidžāna]]s bruņotie spēki ieguva karadarbības laikā [[Kalnu Karabaha|Kalnu Karabahā]] [[2020. gads|2020. gada]] rudenī, īpaši armēņu karavīru ķiveres un manekeni, izraisīja sašutuma vētru [[Armēnija|Armēnijā]] un diskusijas pašā Azerbaidžānā? [[Attēls:Remte manor.jpg|border|right|50px]] * ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā '''[[Remtes muiža]]s''' pili <small>(attēlā)</small> nodedzināja un pēc tam atjaunoja; [[Mēdemu dzimta]]s īpašumā tā bija līdz [[1920. gada zemes reforma]]i, kad muižu sadalīja 114 vienībās, bet pilī ierīkoja skolu? * ... [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Serbija]]s [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Nenads Trajkovičs]]''' bija [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]], pirmais ārzemju speciālists šajā amatā? * ... [[zviedri|zviedru]] bērnu rakstnieces [[Astrida Lindgrēna|Astridas Lindgrēnas]] nozīmīgāko darbu ilustratore ir [[Igaunija|Igaunijā]] dzimusī māksliniece '''[[Ilona Viklande]]'''? [[Attēls:Кремль Нижний 1 обрезанный.jpg|border|right|50px]] * ... līdz ar [[Kazaņa]]s krišanu '''[[Ņižņijnovgorodas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja militāro nozīmi [[Krievija]]s austrumu robežu aizsardzībai pret [[Kazaņas haniste|Kazaņas hanisti]], un vēlāk tajā atradās pilsētas un provinces iestādes? * ... {{Dat|1958|2|6||bez}} [[Minhene|Minhenē]], atgriežoties no '''[[1957.—1958. gada Eiropas kausa sezona]]s''' ceturdaļfināla spēles pret [[Belgradas "Crvena Zvezda"]], avarēja [[Manchester United FC|Mančestras "United"]] lidmašīna, un bojā gāja 8 komandas [[futbolisti]]? * ... '''[[Sarmātijas jauktie meži|Sarmātijas jaukto mežu]]''' ekoreģionā ietilpst visa [[Latvija]]s teritorija, un tas stiepjas no [[Zviedrija]]s dienviddaļas līdz [[Urālu kalni]]em? [[Attēls:Diodoro siculo - storico di Agira.jpg|border|right|50px]] * ... no [[sengrieķi|sengrieķu]] [[vēsturnieks|vēsturnieka]] '''[[Sicīlijas Diodors|Sicīlijas Diodora]]''' <small>(attēlā)</small> "Vēstures bibliotēkas" 40 grāmatām 15 ir saglabājušās līdz mūsdienām un apraksta [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] vēsturi? * ... [[Taškenta|Taškentā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] dzimusī [[riteņbraucēja]] '''[[Zuļfija Zabirova]]''' kļuva par [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada olimpisko spēļu]] un [[2002. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2002. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētāju individuālajā braucienā pārstāvot [[Krievija|Krieviju]], bet karjeras beigās vairākus gadus pārstāvēja [[Kazahstāna|Kazahstānu]]? * ... tā kā sašķidrinātās [[dabasgāze]]s pasaules tirgus strauji aug, tad '''[[sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātājs|sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātāju]]''' flote turpina piedzīvot milzīgu izaugsmi? [[Attēls:Lovis Corinth - Selbstportraet mit Tiroler Hut 1913.jpg|border|right|50px]] * ... tipiska '''[[Tiroles cepure]]''' tika izgatavota no zaļa filca ar malām apmēram plaukstas platumā <small>(attēlā [[Loviss Korints|Lovisa Korinta]] pašportrets)</small>? * ... '''[[telpaugi]]em''' ir pozitīva psiholoģiska ietekme un tie iekštelpās samazina gaisa piesārņojumu? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 7. martā 6 cilvēkiem, kurus apsūdz bijušā [[Latvija]]s [[futbolists|futbolista]] un futbola aģenta '''[[Romāns Bezzubovs|Romāna Bezzubova]]''' [[slepkavība|slepkavībā]] sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja to izdarījusi organizēta grupa, tika uzrādīta apsūdzība? [[Attēls:Viburnum 01.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[parastā irbene]]''' <small>(attēlā)</small> ir neoficiāls [[Ukraina]]s nacionālais simbols? * ... atšķirībā no saviem iekšējiem pretiniekiem [[boļševiki]]em, '''[[meņševiki]]''' bija pārliecināti, ka vadošā loma [[sociālisms|sociālistiskajā]] [[revolūcija|revolūcijā]] ir nevis [[partija]]i, bet strādnieku masveida kustībai? * ... '''[[Palearktika]]''', kas pirmo reizi kā termins tika izmantots zooģeogrāfiskajā klasifikācijā 19. gadsimtā, ietver sevī visu [[Vecā Pasaule|Vecās Pasaules]] netropisko daļu? [[Attēls:Sayano-Shushensky reservate.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sajānu-Šušenskas dabas rezervāts]]''' [[Sibīrija]]s dienvidos, [[Sajānu kalni|Sajānu kalnos]] tika izveidots 1976. gadā pie [[ūdenskrātuve]]s <small>(attēlā)</small>, kas radīta [[Krievija]]s lielākās [[elektrostacija]]s Sajānu-Šušenskas HES darbības nodrošināšanai, un tā mērķis bez [[dabas aizsardzība|dabas vērtību saglabāšanas]] ir lielas ūdenskrātuves ietekmes uz vietējo [[ekoloģija|ekoloģiju]] izpēte? * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Luka Banki]]''' kā [[Sjēnas "Montepaschi"]] trenera asistents palīdzēja komandai iegūt sešus [[Itālijas basketbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulus pēc kārtas, bet pēc tam vēl divus izcīnījis kā komandas galvenais treneris ar "Montepaschi" un "Emporio Armani Milano"? * ... [[tatāri|tatāru]] tautības [[Krievija]]s [[operdziedātāja]] '''[[Aida Garifullina]]''' 2014. gadā kļuva par [[Vīnes Valsts opera]]s solisti, bet 2017. gadā ieguva [[Austrija]]s pilsonību? [[Attēls:Emblem of XXII Olympic Games.svg|border|right|50px]] * ... [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Maskavas olimpisko spēļu]] oficiālās emblēmas <small>(attēlā)</small> autors ir [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimušais mākslinieks noformētājs '''[[Vladimirs Arsentjevs]]'''; par uzvaru konkursā viņš saņēma prēmiju — 1000 [[PSRS rublis|rubļus]]? * ... '''[[Antiohija|Antiohiju]]''', kas ilgu laiku bija [[Seleikīdu impērija]]s galvaspilsēta, ap 300 g.p.m.e. dibinājis [[Aleksandrs Lielais|Maķedonijas Aleksandra]] armijas ģenerālis [[Seleiks I Nikators]], nosaucot to sava tēva — Antioha vārdā? * ... par Eiropas kausa [[futbols|futbolā]] uzvarētājiem tā pirmajā '''[[1955.—1956. gada Eiropas kausa sezona|1955.—1956. gada sezonā]]''' kļuva [[Spānija]]s klubs [[Real Madrid (futbols)|''Real Madrid'']], kas finālā uzvarēja [[Francija]]s klubu ''[[Stade de Reims]]'' ar rezultātu 4—3? [[Attēls:Aspariskiai.jpg|border|right|50px]] * ... netālu no '''[[Asparišķi]]em''' <small>(attēlā)</small> — ciema [[Lietuva]]s ziemeļos, [[Mēmele]]s kreisajā krastā — atrodas Lietuvas galējais ziemeļu punkts? * ... no [[1935. gads|1935.]] līdz [[1945. gads|1945. gadam]] '''[[Genocīds pret čigāniem|genocīdā pret čigāniem]]''', ko īstenoja [[Trešais reihs]] un tā sabiedrotie, tika nogalināti vismaz 130 000 [[čigāni]], bet dažādos avotos nogalināto čigānu skaits svārstās no 200 līdz 500 tūkstošiem, un pat līdz 1,5 miljoniem? * ... [[Lielā spēle|Centrālāzijas ekspansijas]] sākuma posmā [[1798. gads|1798. gadā]] [[Krievijas impērija]] anektēja agrākās '''[[Kazahu haniste]]s''' ziemeļrietumu daļu, bet dienvidaustrumu daļa ("Lielā orda") saglabāja patstāvību līdz [[1820. gadi]]em? [[Attēls:Колбаса в оболочке Биолон Шейп.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija|Krievijā]] un citās bijušajās [[padomju republikas|padomju republikās]] populārā vārīto [[desa|desu]] šķirne '''[[doktora desa]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi tika ražota [[1936. gads|1936. gadā]] pēc Viskrievijas Gaļas nozares pētniecības institūta izstrādātas desas receptūras? * ... [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja 7 no 14 zelta medaļām '''[[Svarcelšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanas sacensībās 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''? * ... '''[[glīvenes|glīveņu]]''' vairošanās notiek gan veģetatīvi, gan ar [[sēklas|sēklām]], kas izplatās ar ūdeni vai tās apēd ūdensputni; eksperimenti ir parādījuši, ka sēklas paliek dzīvotspējīgas, izejot caur putnu gremošanas traktu, un šis, iespējams, ir vienīgais dabiskais mehānisms izplatībai starp izolētām ūdenstilpēm? [[Attēls:Drops futtert.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džungārijas kāmis|Džungārijas kāmji]]''' <small>(attēlā)</small> ir populāri [[mājdzīvnieki]], kas brīvā dabā ir sastopami [[Džungārija]]s [[stepe|stepē]] un blakus esošajās [[Kazahstāna]]s, [[Mongolija]]s un [[Sibīrija]]s stepēs? * ... līdz [[1920. gads|1920. gada]] novembrim no [[Vladivostoka]]s ostas vairāk nekā 72 tūkstoši '''[[Čehoslovāku leģions|Čehoslovāku leģiona]]''' karavīru, kas bija karojuši [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], atgriezās Eiropā; kritušo karavīru skaits pārsniedza 4000? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|zemūdens peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija vienīgā reize, kad šāda veida disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu peldēšanas programmā? [[Attēls:Poku138.jpg|border|right|50px]] * ... pateicoties nogurušo zirgu pastāvīgai maiņai, pasta karietes jeb '''[[diližanss|diližansi]]''' <small>(attēlā atjaunota pasta kariete mūsdienās)</small> kļuva par populārāko [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] veidu Eiropā un 19. gadsimtā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... pārstāvot [[Krievija|Krieviju]] trīs olimpiskās medaļas ieguvusī [[riteņbraucēja]] '''[[Olga Zabeļinska]]''' 2018. gadā nomainīja sporta pilsonību uz [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]? * ... '''[[Kaukāza Albānija]]i''' nav ne ģeogrāfiskas, ne vēsturiskas saistības ar mūsdienu [[Albānija|Albāniju]] [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]? [[Attēls:Jacky Ickx Porträt Mille Miglia 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Beļģija]]s sacīkšu pilots '''[[Žakijs Ikss]]''' <small>(attēlā)</small> ir sešas reizes uzvarējis [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] (tolaik rekordists), uzvarējis astoņos ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, kā arī 1983. gada [[Dakaras rallijs|Dakaras rallijā]]? * ... [[latvieši|latviešu]] [[burātājs]], rakstnieks un dēkainis '''[[Freds Rebels]]''', īstajā vārdā Paulis Sproģis, bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē šķērsoja [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]] no [[Austrālija]]s līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''''[[Tele2 (Lietuva)|Tele2]]''''' ir [[Lietuva]]s lielākais mobilo sakaru operators pēc apgrozījuma un klientu skaita? [[Attēls:Siliņupe, Ieteka jūrā, Lapmežciema pagasts, Engures novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Siliņupe (upe)|Siliņupe]]''' <small>(attēlā ieteka jūrā)</small> sākotnēji bija [[Slocene|Slocenes upes]] notece uz jūru, iespējams, ka tā radusies jau 1667.—1668. gadā, kad pēc [[hercogs Jēkabs|hercoga Jēkaba]] rīkojuma Sloceni padziļināja un izmantoja kā kanālu starp [[Lielupe|Lielupi]] un jūru? * ... [[1836. gads|1836. gadā]] mērierīce [[līdzstrāva]]s mērīšanai ieguva nosaukumu '''[[galvanometrs]]''' no Luidži Galvani uzvārda? * ... '''[[2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskais festivāls|2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskajā festivālā]]''', kas notika [[Turcija]]s pilsētā [[Trabzona|Trabzonā]], 5 medaļas izcīnīja [[Latvija]]s jaunie sportisti? [[Attēls:Max Verstappen 2017 Malaysia 3.jpg|border|right|50px]] * ... par '''[[2021. gada F1 sezona]]s''' čempionu, izraujot uzvaru sezonas pēdējās sacīkstes pēdējā aplī, kļuva [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small>, kuram tas bija pirmais tituls karjerā, kļūstot arī par pirmo [[Nīderlande]]s pilotu, kurš kļuvis par [[F1 čempionu saraksts|Pirmās formulas pasaules čempionu]]? * ... 2019. gadā '''[[Valstu uzskaitījums pēc oglekļa dioksīda emisijas apjoma|lielākais oglekļa dioksīda emisijas apjoms pasaulē]]''' bija [[Ķīna]]i, apsteidzot divas sekojošās valstis — [[ASV]] un [[Indija|Indiju]] — kopā ņemtas? * ... komēdiju filmā '''"[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]"''' britu komiķis [[Saša Barons Koens]] bija gan filmas [[scenārists]], gan producents, gan arī filmas galvenās lomas, [[Borats Sagdijevs|Borata Sagdijeva]], atveidotājs? [[Attēls:Old Observatory, Tartu, April 2012.JPG|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[Tartu Universitātes Vecā observatorija|Tartu Universitātes Vecajā observatorijā]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs, bet astronomiskie pētījumi 1964. gadā tika pārcelti uz [[Tartu observatorija]]s jauno ēku Teraverē uz dienvidrietumiem no [[Tartu]]? * ... '''[[krustā sišana]]''' kā [[nāvessods|nāvessoda]] veids dažās pasaules daļās tika izmantota vēl divdesmitajā gadsimtā, bet teorētiski tā joprojām ir viens no soda veidiem [[Irānas Islāma Republika|Irānas Islāma Republikā]], kaut arī tā pielietošanas gadījumi nav zināmi? * ... [[Turcijas basketbola izlase]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] spēlētājs '''[[Čedi Osmans]]''' ir dzimis mūsdienu [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]], viņa tēvs ir [[turki|turks]], bet māte [[bošņaki|bošņaku]] izcelsmes; vēlāk saņēmis [[Turcija]]s pilsonību? [[Attēls:Pallastunturi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc teritorijas '''[[Lapzeme (reģions)|Lapzeme]]''' ir lielākais no [[Somijas reģioni]]em <small>(attēlā [[Pallasa-Illestunturi nacionālais parks|Pallasa-Illestunturi nacionālā parka]] ainava ziemā)</small>? * ... '''[[gagauzi Moldovā]]''' galvenokārt dzīvo valsts dienvidos, it īpaši [[Gagauzijas autonomā teritorija|Gagauzijas autonomajā teritorijā]], un sastāda ap 5% no [[Moldova]]s iedzīvotājiem? * ... [[Andoras futbola izlase]]s centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Ildefonss Lima]]''' ir aizvadījis visvairāk spēļu un guvis visvairāk vārtu savas valsts izlases sastāvā? [[Attēls:Alatskivi mõisa peahoone.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunija]]s austrumos, [[Tartu apriņķis|Tartu apriņķī]] esošā '''[[Alatskivi pils]]''' <small>(attēlā)</small> pēc [[nacionalizācija]]s [[1919. gads|1919. gadā]] dažādos laikos bijusi skola, kavalērijas barakas, kolhoza kantoris, kino, bibliotēka? * ... '''[[Vrangeļa sala (rezervāts)|Vrangeļa salas rezervāta]]''' teritorijā ir apzinātas 417 [[vaskulārie augi|vaskulāro augu]] sugas, no kurām 23 ir [[endēmisms|endēmas]]; augu daudzveidība vairāk nekā divas reizes pārsniedz vidējo sugu skaitu citās [[Arktika]]s salās? * ... '''[[skābēti kāposti]]''' ir izplatīti vairāku [[Austrumeiropa]]s un [[Centrāleiropa]]s valstu virtuvēs? [[Attēls:20140619Nuphar lutea2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[lēpes|lēpju ģints]]''' ir tuvu radnieciska [[ūdensrozes|ūdensrozēm]], bet redzami atšķiras no tām ar 4—6 daudz mazākām ziedlapiņām spilgti [[dzeltenā krāsa|dzeltenā krāsā]] <small>(attēlā [[dzeltenā lēpe]])</small>? * ... [[ciems]] [[Igaunija]]s galējos dienvidaustrumos, [[Krievija]]s pierobežā '''[[Sātse]]''' un apkārtējie ciemi ir ievērojami ar to, ka svarīgākais ceļš, kas to savieno ar pārējo Igauniju, iet caur [[Krievija]]s teritoriju, tā saukto [[Sātses zābaks|Sātses zābaku]]? * ... '''[[Kapernauma]]''' senajā [[Galileja|Galilejā]] [[Bībele|Bībelē]] ir minēta kā pilsēta, kurā savas kalpošanas laikā dzīvoja [[Jēzus Kristus|Jēzus]] un sludināja vietējā [[sinagoga|sinagogā]]? [[Attēls:Vrangel_FP.jpg|border|right|50px]] * ... pēc tam, kad 1829. gadā [[baltvāci|baltvācu]] izcelsmes [[Krievija]]s flotes virsnieks, [[polārpētnieks]] un [[ģeogrāfs]] '''[[Ferdinands Vrangelis]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par [[Krievijas Amerika]]s 6. gubernatoru, viņš amata laikā personīgi apsekoja visu [[Ziemeļamerika]]s piekrasti no [[Beringa šaurums|Beringa šauruma]] līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''[[Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir vienīgā valsts, kas nav uzvarējusi, bet ir ieguvusi četrus rezultātus labāko trijniekā? * ... mācību vadības platformā '''[[Uzdevumi.lv]]''' ir reģistrējušies vairāk kā 500 000 lietotāju? [[Attēls:Sørvágsvatn 4.jpg|border|right|50px]] * ... pēc platības lielākais ezers [[Fēru salas|Fēru salās]] '''[[Servosvatns]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas tuvu okeāna krastam, tomēr tā ūdenslīmenis ir apmēram 30 metrus [[virs jūras līmeņa]]? * ... senā [[Galileja]]s pilsēta mūsdienu [[Izraēla]]s teritorijā '''[[Magdala]]''', kas [[Bībele|Bībelē]] minēta kā [[Marija Magdalēna|Marijas Magdalēnas]] dzimtā pilsēta, kā tāda parādījusies tekstos, kas datēti ar [[6. gadsimts|6. gadsimtu]]? * ... '''[[Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skola]]''' vēsturiskajās [[7. Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulka]] [[kazarmas|kazarmās]] [[Alūksne|Alūksnē]] dibināta [[1992. gads Latvijā|1992. gada]] [[11. novembris|11. novembrī]] kā Mobilo strēlnieku bataljons, kas bija pirmā regulārā [[NBS|armijas]] vienība [[Latvija]]s austrumu daļā? [[Attēls:Chacha.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli [[gruzīni|gruzīnu]] [[stiprais spirtotais dzēriens]] '''[[čača]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai mājās gatavots dzēriens, bet mūsdienās to parasti ražo profesionāli destilētāji un lielākā daļa vīna darītavu, kas to iekļauj savu produktu klāstā? * ... 15 kuģus, kas izrādījās iestrēguši [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] no [[1967. gads|1967. gada]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]], nosauca par '''"[[Dzeltenā flote|Dzelteno floti]]"''' tuksneša smilšu dēļ, kas noklāja kuģus? * ... 104 kilometrus garā '''[[dzelzceļa līnija Viļņa—Kauņa]]''' ir visintensīvāk izmantotā [[dzelzceļa līnija]] [[Lietuva|Lietuvā]]? [[Attēls:Claire Foy in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... lielāko atpazīstamību britu aktrise '''[[Klēra Foja]]''' <small>(attēlā)</small> piesaistīja par [[Elizabete II Vindzora|karalienes Elizabetes II]] lomu ''[[Netflix]]'' seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"? * ... 70 metrus zem jūras līmeņa '''[[Eisturojas tunelis]]''' [[Fēru salas|Fēru salās]] sadalās vairākos virzienos, un šeit ir pasaulē pirmais izbūvētais zemūdens apļveida krustojums? * ... '''[[Slokas kaujas (1915)|1915. gada Slokas kaujas]]''' bija vienas no pirmajām [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] kaujām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pret [[Vācija]]s armijas uzbrukumu Rīgas frontē? [[Attēls:Container Ship 'Ever Given' stuck in the Suez Canal, Egypt - March 24th, 2021 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suecas kanāla sastrēgums (2021)|Suecas kanāla sastrēgums 2021. gadā]]''', kad [[konteinerkuģis]] ''Ever Given'' uzskrēja uz sēkļa un nobloķēja kuģu kustību [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] <small>(attēlā 24. martā)</small>, apturēja vairāk nekā 300 kuģu kustību, aizkavējot ikdienas preču piegādi klientiem visā pasaulē? * ... '''[[Liberlendas Brīvā Republika]]''' ir [[mikronācija]], kura pretendē uz neapdzīvotām zemēm [[Donava]]s labajā krastā pie [[Serbija]]s un [[Horvātija]]s robežas, teritorijā, kuru Horvātija atzīst par Serbijas daļu, bet Serbija to nav savā teritorijā iekļāvusi? * ... rakstnieku [[Rūta Skujiņa|Rūtas Skujiņas]] un [[Jūlijs Lācis|Jūlija Lāča]] ģimenē dzimusī [[rakstniece]] un valodniece '''[[Lalita Muižniece]]''' [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]] kopā ar māti un māsu devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], bet pēc tam izceļoja uz [[ASV]]? [[Attēls:Coat of arms of Iultinsky Raion of Chukotka.png|border|right|50px]] * ... pēc straujā iedzīvotāju skaita krituma 1990. gados, kad tika slēgtas polimetālu rūdu raktuves, [[Krievija]]s ziemeļaustrumos [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] esošo Misšmitas rajonu 2008. gadā apvienoja ar Iviltinas rajonu, izveidojot Austrumu rajonu, ko drīz pārdēvēja atpakaļ par '''[[Iviltinas rajons|Iviltinas rajonu]]''' <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small>? * ... '''[[Kirkjubeūras Sv. Olafa baznīca]]''' [[Streimoja]]s salā ir senākā baznīca [[Fēru salas|Fēru salās]] un līdz [[luterisms|luterisma]] ieviešanai [[Dānija|Dānijā]] [[1537. gads|1537. gadā]] kalpoja kā Fēru salu [[bīskaps|bīskapa]] rezidence? * ... 0,059 km<sup>2</sup> lielā neapdzīvotā saliņa '''[[Notamā]]''' [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda arhipelāgā]] uz rietumiem no [[Sāremā]] salas ir tālākais [[Igaunija]]s rietumu punkts? [[Attēls:Holly Hunter by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1993. gada drāmā "Klavieres" '''[[Hollija Hantere]]''' <small>(attēlā 2015. gadā)</small> saņēma [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]], [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] un [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākā aktrise? * ... 1992. gadā '''[[Ļubomirs Moravčiks]]''' tika atzīts par [[Čehoslovākija]]s gada futbolistu, bet 2001. gadā par [[Slovākija]]s gada futbolistu; kopā abās izlasēs viņš ir aizvadījis 80 spēles? * ... '''[[valsts akciju sabiedrība|valsts akciju sabiedrībās]]''' kapitāla daļu turētāja ir valsts? [[Attēls:Enniberg.1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vijoja|Vijojas salas]]''' ziemeļos atrodas 754 metrus augstais [[Fēru salas|Fēru salu]] tālākais ziemeļu punkts '''[[Ennibergas rags]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir viena no augstākajām jūras klintīm pasaulē? * ... '''[[agora]]''' bija tirgus laukums [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] pilsētās, un tā bija vieta pilsoņu sapulcēm? * ... [[krievi|krievu]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], kinoscenārists un TV raidījumu vadītājs '''[[Sergejs Bodrovs jaunākais]]''' gāja bojā ledus [[lavīna]]s nobrukumā Karmadonas aizā [[Ziemeļosetija-Alānija|Ziemeļosetijā-Alānijā]] kopā ar visu savu filmēšanas komandu un citiem tuvumā esošajiem — kopumā gāja bojā vismaz 125 cilvēki? [[Attēls:Tartu Raekoda 2012 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tartu rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir jau trešā ēka, kas uzcelta šajā vietā — celts pēc [[1775. gads|1775. gada]] Lielā Tartu ugunsgrēka, kas iznīcināja pilsētas centru? * ... 2019. gada 22. maijā [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] paziņoja ka Starptautiskās Boksa federācijas tiesības rīkot olimpisko turnīru ir anulētas, tādēļ '''[[Bokss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|boksa turnīru 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' organizēja īpaši izveidota grupa, kuru vadīja Starptautiskās Vingrošanas federācijas prezidents Morinari Vatanabe? * ... '''[[Longa šaurums]]''', kas atdala [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] no [[Āzija]]s kontinenta, ir nosaukts par godu amerikāņu [[vaļu mednieki|vaļu medniekam]] Tomasam Longam, kurš [[1867. gads|1867. gadā]] atkārtoti atklāja Vrangeļa salu, atzīmēja to kartē un nodēvēja to [[Ferdinands Vrangelis|Ferdinanda Vrangeļa]] vārdā? [[Attēls:07Epidaurus Theater06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Epidauras teātris]]''' <small>(attēlā)</small> ir vislabāk saglabājušais [[sengrieķi|sengrieķu]] [[teātris]], kas darbojas arī mūsdienās, un izceļas ar izcilu [[akustika|akustiku]] un estētiku? * ... pārsvarā [[čukči|čukču]] un [[eveni|evenu]] apdzīvotā '''[[Kepervēma]]s''' ciema [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]], pirmsākumi ir [[Austrumsibīrijas jūra]]s krastā, kur [[Raučua]]s upes deltā [[1932. gads|1932. gadā]] nodibināja Raučuas ciemu kā kolhoza ''Vperjod'' centru, taču [[1947. gads|1947. gadā]] ciemu pārcēla iekšzemē uz tagadējo vietu [[Malijaņuja]]s krastā? * ... [[Fēru salas|Fēru salu]] augstākā kalna 880 metrus augstā '''[[Sleataratindurs|Sleataratindura]]''' nosaukums nozīmē "Plakanā virsotne"? [[Attēls:Central Asian Yurt in Museum in Samarkand.jpg|border|right|50px]] * ... [[Centrālāzija]]s tautu pārvietojamo mitekli '''[[jurta|jurtu]]''' <small>(attēlā)</small> veido koka karkass un filca pārklājums? * ... Fēru arhipelāga lielākajā salā '''[[Streimoja|Streimojā]]''' dzīvo apmēram 45% no visiem [[Fēru salas|Fēru salu]] [[iedzīvotāji]]em? * ... [[Krievija]]s [[Arktika]]s [[Vrangeļa sala]]s augstāko virsotni precīzi uzmērīja [[1938. gads|1938. gadā]], nosakot tās augstumu {{nobr|1096 m}} un nodēvējot par godu padomju iekārtai — '''[[Sovetskaja]]'''? [[Attēls:Alexander Skarsgard (29485267411) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] aktiera '''[[Aleksandrs Skašgords|Aleksandra Skašgorda]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir aktieris [[Stellans Skašgords]], un viņa brāļi Gustavs, Bils un Valters arī ir [[aktieri]]? * ... '''[[Maniža]]''', kas ar dziesmu ''Russian Woman'' bija [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas pārstāve]] [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], ir [[tadžiki]]ete, dzimusi [[Dušanbe]] un kopā ar ģimeni dzimteni pametusi tur notiekošā pilsoņu kara dēļ? * ... '''[[odeons|odeona]]''' konstrukcija bija līdzīga [[sengrieķi|sengrieķu]] vai [[romieši|romiešu]] [[Teātris|teātru]] konstrukcijai, taču tas bija mazāks par teātriem, un labākai [[akustika]]i tam bija [[jumts]]? [[Attēls:Lítla Dímun, Faroe Islands.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luitla Duimuna]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc platības lielākā neapdzīvotā [[sala]] [[Fēru salas|Fēru salās]]? * ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-11]]''''' nogādāja apkalpi uz pasaulē pirmo orbitālo staciju ''[[Saljut-1]]'', taču atgriežoties uz Zemes, [[1971. gads kosmonautikā|1971. gada]] 29. jūnijā apkalpe gāja bojā, nolaižamajam aparātam priekšlaicīgi dehermetizējoties? * ... '''[[dendroloģija]]''' no [[botānika]]s atdalījusies sākot ar 16. gadsimta vidu, to sekmēja [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841751927).jpg|border|right|50px]] * ... partijas "[[Katram un katrai]]" valdes locekle [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Karina Sprūde]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš pārstāvējusi partijas "[[Saskaņa]]" un [[KPV LV]]? * ... '''[[Antīkā Argosa]]''' iekļāva sevī divus paugurus ([[Larisa (Argosa)|Larisa]] un Aspiss), kas pildīja [[akropole]]s funkcijas, bet pAti pilsēta atradās šo pauguru austrumu un dienvidaustrumu nogāzē? * ... mazapdzīvotā '''[[Stjuarta sala]]''' jeb Rakiura, kas atrodas 30 km uz dienvidiem no [[Dienvidsala]]s, ir trešā lielākā [[Jaunzēlande]]i piederošā [[sala]]? [[Attēls:Maroochydore, Queensland 1.jpg|border|right|50px]] * ... attīstība [[Austrālija]]s [[Kvīnslendas štats|Kvīnslendas štata]] pilsētā '''[[Sanšainkosta|Sanšainkostā]]''' <small>(attēlā)</small> notika lēni, līdz [[tūrisms]] kļuva par nozīmīgu saimniecības nozari; mūsdienās gada laikā pilsētu apmeklē vairāk nekā 3,2 miljoni tūristu? * ... [[Sudeti|Sudetu]] kalnu sistēmas [[Krkonoše]]s kalnos [[Čehija|Čehijā]] atrodas '''[[Krkonošes nacionālais parks]]''', bet otrpus robežai [[Polija|Polijā]] — [[Karkonošu nacionālais parks]]? * ... sauszemes ceļu uz '''[[Omolona (ciems)|Omolonas]]''' ciemu [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] [[Biļibinas rajons|Biļibinas rajonā]] nav, ciema apgāde notiek ar [[aviācija]]s palīdzību vai navigācijas periodā pa upi — pie ciema beidzas [[Omolonas upe]]s kuģojamais posms? [[Attēls:Argos08.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Argosas teātris]]''' <small>(attēlā)</small>, kas 320. gadā pr.Kr. uzcelts [[Larisa (Argosa)|Larisas]] pakājē, bija viens no ievērojamākajiem teātriem [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un ietilpības ziņā pārspēja citus [[Teātris|teātrus]]? * ... '''[[Baltkrievija 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievijai bija plānots piedalīties 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Nīderlande|Nīderlandē]], taču valsts dalība konkursā tika noraidīta "acīmredzamā politiskā zemteksta" dēļ, ar otro reizi to diskvalificējot no konkursa? * ... tradicionāla [[gruzīni|gruzīnu]] '''[[tkemali]]''' mērce tiek gatavota pamatā no aličām, dažkārt arī no citām plūmju šķirnēm; bez plūmēm tiek izmantotas šādas sastāvdaļas: [[Ķiploks|ķiploki]], [[paleju mētra]], [[Kumīns|ķimenes]], [[koriandrs]], [[dilles]], [[čili pipari]] un [[sāls]]? [[Attēls:Tongariro Northern Circuit, New Zealand (5).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Ruapehu]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākais aktīvais [[vulkāns]] [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], tā augstums ir 2797 metri? * ... 2009. gadā [[Azerbaidžāna]]s valdība memoriālu '''[[26 Baku komisāri]]em''' likvidēja, un mūsdienu Azerbaidžānas vēsturnieku skatījums uz Baku komisāru darbību ir negatīvs, tos uzskata par [[armēņi|armēņu]] nacionālistu sazvērestību pret [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika|Azerbaidžānas Demokrātisko Republiku]]? * ... '''[[Salangas tunelis]]''', kas savieno [[Afganistāna]]s ziemeļu daļu ar [[Kabula|Kabulu]] tika uzcelts ar [[PSRS]] palīdzību un ir vienīgā iespēja ar autotransportu šķērsot [[Hindukušs|Hindukušu]] ziemas apstākļos? [[Attēls:Таллинн. 3.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tallinas līcis]]''' <small>(attēlā skats uz līci no [[Tallina]]s vecpilsētas)</small> ir dziļākais [[Igaunija]]s [[līcis]], kas sasniedz pat 100 metru dziļumu? * ... senatnē pie '''[[Murgapa]]s''' iekšējās [[upes delta|deltas]] mūsdienu [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] atradās [[Merva]]s pilsēta? * ... '''[[Līdumu kanāls]]''' tika izrakts [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]], veidojot Olaines purvā [[Uzvaras līdums|Uzvaras līduma]] viensētu kompleksu; nelielā apkaimes krituma dēļ arī [[Misa (upe)|Misa]], kurā tas ietek, lejpus kanāla tika regulēta? [[Attēls:Bilibino 2016-04 3.JPG|border|right|50px]] * ... pēc lielākās daļas kalnrūpniecības uzņēmumu slēgšanas [[Krievijas Federācija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] pilsētā '''[[Biļibina|Biļibinā]]''' <small>(attēlā)</small> darbojas daži privātie [[zelts|zelta]] ieguves arteļi, bet pilsētas iedzīvotāju skaits [[kalnrūpniecība]]s nerentabilitātes dēļ kopš 1989. gada samazinājies gandrīz trīs reizes, līdzīgi strauji samazinājies arī visa '''[[Biļibinas rajons|Biļibinas rajona]]''' iedzīvotāju skaits? * ... pēc spiega [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] tēla atveidošanas filmās "[[Dzīvās ugunis]]" un "[[Tiesības nogalināt]]" '''[[Timotijs Daltons|Timotijam Daltonam]]''' piedāvāja spēlēt Bondu arī 1995. gada filmā "[[Zeltacs]]", taču viņš atteicās, un šo lomu ieguva [[Pīrss Brosnans]]? * ... celtniecībā esošais '''[[Peļešacas tilts]]''' [[Horvātija]]s dienvidos savienos [[Peļešacas pussala|Peļešacas pussalu]] un [[Dubrovnika]]s pilsētu ar valsts pārējo daļu bez [[Bosnija-Hercegovina|Bosnijas-Hercegovinas]] teritorijas šķērsošanas? [[Attēls:Lactarius scrobiculatus T66.jpg|border|right|50px]] * ... [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] parasti '''[[eglene]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par neēdamu vai [[indīgās sēnes|indīgu sēni]], taču ziemeļu un dienvidu Eiropā tiek [[ēdamās sēnes|lietota pārtikā]] pēc novārīšanas, tāpat kā ēdamu un pārtikai ieteicamu to atzīmē [[ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija]]? * ... no 1995. gada '''[[graciozais vārpstiņgliemezis]]''' ir ierakstīts [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas sarkanajā grāmatā]] kā 3. kategorijas aizsargājamā suga? * ... teritoriju, kas mūsdienās ir '''[[Ķenguru sala]]''', sākotnēji apdzīvoja [[Austrālijas aborigēni]], bet pirms vairākiem tūkstošiem gadu, kad jūras līmeņa celšanās dēļ sala atdalījās no kontinenta, viņi to pameta? [[Attēls:JoePesci-2009.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džo Peši]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī mūziķis, viņš ir ierakstījis trīs [[mūzikas albums|studijas albumus]]? * ... par '''[[Vikipēdija baltkrievu valodā|Vikipēdijas baltkrievu valodas]]''' versijas pirmsākumu var uzskatīt 2004. gadu, taču pēc tam divarpus gadus pastāvēja lietotāju domstarpības, iekšējie konflikti un labojumu kari par [[baltkrievu valoda]]s rakstību, kas 2007. gadā beidzās ar visu līdz tam brīdim izveidoto rakstu pārcelšanu uz Vikipēdiju klasiskajā baltkrievu valodā? * ... [[Eritreja]]s izcelsmes [[itāļi|itāļu]] dziedātāja '''[[Senita]]''' ir divreiz pārstāvējusi [[Sanmarīno]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? [[Attēls:Chaun gerb.png|border|right|50px]] * ... no 1989. līdz 2002. gadam iedzīvotāju skaits '''[[Čaunas rajons|Čaunas rajonā]]''' [[Krievija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small> samazinājās no 32 tūkstošiem līdz nepilniem 7 tūkstošiem, tika likvidēti (pamesti) visi kalnrūpniecības ciemati? * ... '''[[Bārle-Nasava|Bārles-Nasavas]]''' pilsētā un pašvaldībā [[Nīderlande]]s dienvidos, [[Ziemeļbrabantes province|Ziemeļbrabantes provincē]], atrodas sarežģīta robeža ar [[Beļģija]]s komūnu Bārli-Hertogu: Bārle-Hertoga sastāv no 26 atsevišķiem zemes gabaliem, 22 no 26 zemes gabaliem atrodas Nīderlandes teritorijā, veidojot anklāvus, savukārt lielākajā Beļģijas anklāvā atrodas seši 6 Nīderlandes anklāvi, kā arī viens atrodas otrajā lielākajā Beļģijas anklāvā? * ... viduslaiku pilsētai Horasānā '''[[Marverrūda]]i''' domājams, gāja secen izpostīšana, kādu atnesa [[mongoļi]] [[Marvalsahidžana|Marvalsahidžanā]], taču šī vieta pārvērtās drupās [[Timurīdi|Timurīdu]] valdīšanas laikā 14. gadsimtā, kad tā tika pamesta? [[Attēls:Viggo Mortensen A (2020).jpg|border|right|50px]] * ... starptautisku atpazīstamību amerikāņu aktieris '''[[Vigo Mortensens]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva par Aragona lomas atveidošanu triloģijā "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]"? * ... '''[[Ļubļinas trīsstūris]]''' — sadarbības platforma starp [[Lietuva|Lietuvu]], [[Polija|Poliju]] un [[Ukraina|Ukrainu]] ar mērķi atbalstīt Ukrainas integrāciju [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] — tika izveidots [[Ļubļina|Ļubļinā]] kā atsauce uz viduslaiku [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūniju]], kas izveidoja [[Polijas un Lietuvas kopvalsts|Polijas un Lietuvas kopvalsti]]? * ... pavārs un televīzijas pavārraidījumu vadītājs '''[[Lauris Aleksejevs]]''' ir mācījies [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa mūzikas skolā]] [[kordiriģēšana|kordiriģēšanu]]? [[Attēls:2019 Rui Hachimura dribble (48824158846) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] ar 9. numuru izraudzītais '''[[Rui Hačimura]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par otro NBA draftā izvēlēto [[Japāna]]s [[basketbolists|basketbolistu]] pēc 2,34 m garā Jasutakas Okajamas, ko draftēja 1981. gadā? * ... [[Latvija|Latvijā]] nebija izveidojusies sava '''[[imažinisms|imažinisma]]''' kustība, taču [[Aleksandrs Čaks|Aleksandra Čaka]] dzeja, sevišķi agrīnā, ar tās pilsētas tēliem, salīdzinājumiem un [[epiteti]]em arī ir pieskaitāma pie imažinisma? * ... laika gaitā ir bijuši vairāki mēģinājumi apstrīdēt '''[[Pirmais termodinamikas likums|pirmo termodinamikas likumu]]''' un līdz ar to [[Enerģijas nezūdamības likums|enerģijas nezūdamības likumu]], tomēr neviens no tiem nav izdevies? [[Attēls:2019-01-31 Maui Jetty, Coral Coast, Viti Levu, Fiji.jpg|border|right|50px]] * ... [[Fidži]] arhipelāga lielākā sala '''[[Viti Levu]]''' <small>(attēlā)</small> ir apdzīvota senāk nekā [[Vanua Levu]]? * ... [[Norvēģija]]s [[distanču slēpotāja]]s '''[[Tīrila Venga|Tīrilas Vengas]]''' dvīņumāsa Lota Venga arī ir distanču slēpotāja, bet titulētā slēpotāja [[Heidi Venga]] ir viņu trešās pakāpes māsīca? * ... 1964. gada Džeimsa Bonda filmu sērijas trešā filma '''"[[Zelta pirksts]]"''' (''Goldfinger'') ir pirmā filma, kurā [[Džeimss Bonds]] brauc ar sev tipisko, daudzām funkcijām pilno ''[[Aston Martin]] DB5''? [[Attēls:Defense Secretary Lloyd J. Austin III (50885754687).jpg|border|right|50px]] * ... 28. [[ASV aizsardzības sekretārs]] '''[[Loids Ostins]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[afroamerikānis]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, kurš atrodas šajā amatā? * ... [[vieglatlēte]] '''[[Rūta Kate Lasmane]]''', kas ir olimpiskā čempiona [[3x3 basketbols|3x3 basketbolā]] [[Kārlis Lasmanis|Kārļa Lasmaņa]] māsa, 2021. gada [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionātā laboja [[Gundega Sproģe|Gundegas Sproģes]] 1999. gada [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] telpās? * ... saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais režisors"]] par 2020. gada filmu "[[Klejotāju zeme]]" ķīniešu režisore '''[[Hloja Žao]]''' kļuva par tikai otro sievieti, kas saņēmusi Kinoakadēmijas balvu kā labākā režisore pēc [[Ketrina Bigelova|Ketrinas Bigelovas]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056573174).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāts '''[[Ilmārs Dūrītis]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[veterinārmedicīna]]s [[zinātņu doktors]]? * ... [[Somija]]s [[distanču slēpotāja]] '''[[Johanna Matintalo]]''' augstā līmenī ir nodarbojusies arī ar [[vieglatlētika|vieglatlētiku]] — vidējo distanču skriešanu: piedalījusies Pasaules jauniešu un junioru čempionātos vieglatlētikā, kā arī 2013. gadā kļuvusi par Somijas čempioni [[800 m]] distancē? * ... [[aktrise]], [[rakstniece]], [[filantrope]] un bijusī [[modele]] '''[[Izabella Roselīni]]''' ir [[zviedri|zviedru]] aktrises [[Ingrīda Bergmane|Ingrīdas Bergmanes]] un [[itāļi|itāļu]] kinorežisora Roberto Roselīni meita? [[Attēls:Vienibas laukums (Cēsis).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[1951. gads Latvijā|1951. gada]] martā [[Uzvaras piemineklis Cēsīs|Uzvaras piemineklis]] [[Cēsis|Cēsīs]] tika uzspridzināts, un tā vietā [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]] uzstādīja [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] tēlu (autors [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārlis Jansons]]), bet '''[[Vienības laukums (Cēsis)|Vienības laukumu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pārdēvēja par Ļeņina laukumu? * ... '''"[[Dzīvās ugunis]]"''' ir pirmā filma, kur [[MI6]] aģentu [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] atveidoja britu aktieris [[Timotijs Daltons]]? * ... par '''[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona]]s''' čempioniem kļuva [[FK RFS]], kam tas bija pirmais tituls vēsturē, bet sudrabu izcīnīja [[Valmiera FC]], kurai tas arī bija labākais panākums vēsturē? [[Attēls:Gent Gravensteen R01.jpg|border|right|50px]] * ... pils [[Gente|Gentē]], kas no 1180. līdz 1353. gadam bija [[Flandrija]]s grāfu rezidence, vēlākajos laikos kalpoja kā tiesas nams, cietums, naudas kaltuve un rūpnīca, bet mūsdienās '''[[Flandrijas grāfu pils|Flandrijas grāfu pilī]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs? * ... '''[[ASV Libertāriešu partija|Libertāriešu partija]]''' ir trešā lielākā [[politiskā partija]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Gvatemalas futbola izlase]]''' ne reizi nav kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausam]], toties trīs reizes ir piedalījusies [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841652807).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Evija Papule]]''' <small>(attēlā)</small> pirms pievērsās [[politika]]i ilgstoši strādājusi [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijā]], bijusi [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāra]] vietniece? * ... '''[[lielgaballaiva]]s''' visvairāk izmantoja 19. gadsimtā kā piekrastes vai upju flotiles; [[kara flote]]s, kurām trūka lielo karakuģu, tās ar dažādiem rezultātiem izmantoja arī jūras kaujās? * ... laikā, kad no 1910. līdz 1945. gadam '''[[Koreja Japānas varā|Koreja atradās Japānas impērijas varā]]''', pret vietējiem iedzīvotājiem tika vērsta diskriminācija un veikta japanizācija? [[Attēls:John Malkovich at a screening of "Casanova Variations" in January 2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Malkovičs]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[aktieris]], [[kinorežisors]] un [[kinoproducents]], bet arī [[mode]]s dizaineris? * ... '''[[Burgasas līcis]]''' ir vistālāk uz rietumiem novietotā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] daļa? * ... 2020. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] drāmas filma '''"[[Klejotāju zeme]]"''' (''Nomadland'') tika nominēta [[93. Kinoakadēmijas balva]]i sešās kategorijās, no kurām ieguva balvas "Labākā filma", "Labākais režisors" ([[Hloja Žao]]) un "Labākā aktrise galvenajā lomā" ([[Frānsisa Makdormanda]])? [[Attēls:Ahosuolaheinä (Rumex acetosella).jpg|border|right|50px]] * ... visā [[Latvija]]s teritorijā savvaļā ir sastopama '''[[mazā skābene]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras lapas ir ēdamas un var tikt izmantotas [[kulinārija|kulinārijā]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] pilsētas daļa '''[[Cīrulīši (Cēsis)|Cīrulīši]]''' ir nozīmīgs kūrorts jau no 20. gadsimta 30. gadiem? * ... savulaik tika uzskatīts, ka '''[[ņencu valoda]]i''' ir divi [[dialekts|dialekti]] — tundras ņencu dialekts, kurā runā lielākā daļa [[ņenci|ņencu]], un meža ņencu dialekts, kas mūsdienās tiek uzskatīts par atsevišķu [[valoda|valodu]] — tajā runā ap 1000 cilvēku galvenokārt [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomā apvidus]] [[taigas zona|taigas zonā]]? [[Attēls:Deni Avdija 1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēla]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Deni Avdija]]m''' <small>(attēlā)</small> ir Izraēlas un [[Serbija]]s pilsonība, jo viņa tēvs Zufers Avdija bija profesionāls basketbolists, dzimis [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] [[Kosova]]s musulmaņu kopienā, bet lielāko karjeras daļu spēlējis Izraēlas klubos? * ... 1993. gadā '''[[Nūkas katedrāle]]''' ieguva [[katedrāle]]s statusu, un 1994. gadā [[Grenlande|Grenlandē]] pēc 616 gadu pārtraukuma tika iecelts [[bīskaps]] (līdz [[1378. gads|1378. gadam]] Grenlandes bīskapi rezidēja [[Gardara|Gardarā]])? * ... '''[[Miķelis Fišers (mākslinieks)|Miķelis Fišers]]''', kurš tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu [[Latvija]]s mākslas spilgtākajām un neordinārākajām personībām, bija Latvijas paviljona veidotājs 57. [[Venēcijas mākslas biennāle|Venēcijas mākslas biennālē]]? [[Attēls:Rovaniemi pajakyla 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemassvētku vecīša ciems]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas uz Ziemeļu [[polārais loks|polārā loka]], 8 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Rovaniemi]] centra [[Somija|Somijā]], [[Lapzeme (Somija)|Lapzemē]]; līdzās atrodas arī '''[[Santa Klausa parks]]'''? * ... '''[[Ajona]]s''' salas [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļaustrumos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] nosaukums ir cēlies no [[čukču valoda]]s vārda ''эйу'' — ‘atdzīvināt’ — ‘vieta, kur atspirgst [[ziemeļbrieži|briežu]] ganāmpulki’? * ... '''[[zigomicētes]]''' ir bijusi [[sēnes|sēņu]] [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] klase, kuras bijušās [[suga]]s ir iekļautas divos dažādu apakšvalstu nodalījumos ''Mucoromycota'' un ''Zoopagomycota''? [[Attēls:Hvalsey Church.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Valsajas baznīca|Valsajas baznīcā]]''' <small>(attēlā drupas mūsdienās)</small> [[1408. gads|1408. gadā]] notika kāzas, kas ir pēdējais dokumentētais notikums [[Grenlande]]s [[vikingi|vikingu]] vēsturē, pirms 15. gadsimta vidū neskaidru iemeslu dēļ vikingu apmetnes Grenlandē iznīka? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] visu kalumu medaļas izcīnījusī [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] [[distanču slēpotāja]] '''[[Natālija Ņeprjajeva]]''' 2021.—2022. gada sezonā kļuva arī par [[Pasaules kauss distanču slēpošanā|Pasaules kausa]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... [[Senā Roma|romiešu]] [[Norika]]s provinces centrs '''[[Viruna]]''', kuras drupas saglabājušās [[Austrija]]s dienvidos, [[Karintija|Karintijā]] pie [[Klāgenfurte]]s, tika pamesta [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] laikā? [[Attēls:Even women.jpg|border|right|50px]] * ... pavisam [[Sahas Republika|Sahas Republikā]] dažādos ulusos pastāv 20 nacionālo '''[[eveni|evenu]]''' <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> naslegu (pagastu), vairāki kopīgi ar [[evenki]]em un '''[[jukagiri]]em'''? * ... [[Samanta Tīna]] ar dziesmu '''''[[The Moon Is Rising]]''''' [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]] savā pusfinālā dziesma ieguva 17., pēdējo, vietu, nekvalificējoties finālam? * ... [[Latvijas PSR]] radošo savienību [[laikraksts|laikraksta]] '''"[[Literatūra un Māksla]]"''' pirmais galvenais redaktors no tā izveidošanas [[1945. gads Latvijā|1945. gadā]] bija dzejnieks [[Valdis Lukss]]? [[Attēls:Sorghum bicolor03.jpg|border|right|50px]] * ... pārtikā plaši lietotās [[Graudzāļu dzimta|graudzāles]] '''[[parastais sorgo|parastā sorgo]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsmes vieta ir [[Āfrika]], un tā ir mākslīgas kultivācijas rezultātā veidojusies [[suga]]? * ... '''[[Bratalida|Bratalaidā]]''' — vikinga [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] mājvietā [[Grenlande]]s galējos dienvidos — viņa pēcteči dzīvoja līdz [[15. gadsimts|15. gadsimta]] vidum, līdz neskaidru iemeslu dēļ iznīka? * ... '''[[Pihtsuskengess]]''' [[Somija]]s galējos ziemeļos ir lielākais [[ūdenskritums]] valstī? [[Attēls:Großglockner_vom_Fuscherkarkopf.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Grosglokners]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākais kalns [[Austrija|Austrijā]] un augstākā [[Alpi|Alpu]] virsotne uz austrumiem no [[Brennera pāreja]]s? * ... '''[[Medvežju salas]]''' [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] ir [[polārlāči|polārlāču]] ievērojamākā vairošanās vieta reģionā starp [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] un [[Taimira|Taimiru]]? * ... '''[[Ilze Jākobsone]]''' kļuva par pirmo [[Latvija]]s [[basketboliste|basketbolisti]], kas pārstāvējusi komandu [[Meksika]]s līgā, 2022. gada pavasarī noslēdzot līgumu ar [[Agvaskaljentesa]]s klubu "Panteras"? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841693537).jpg|border|right|50px]] * ... pirms kļūšanas par [[13. Saeima]]s deputātu '''[[Juris Rancāns]]''' <small>(attēlā)</small> bija vecākais izmeklētājs [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienestā]]? * ... '''[[Jakobshavnas šļūdonis|Jakobshavnas šļūdoņa]]''' baseins aptver 6,5% no [[Grenlande]]s [[ledus vairogs|ledus vairoga]] teritorijas un caur [[Ilulisatas ledus fjords|Ilulisatas ledus fjordu]] tas rada apmēram 10% no visiem Grenlandes [[aisbergi]]em? * ... '''[[Ivalo lidosta]]''' ir vistālāk uz ziemeļiem novietotā [[lidosta]] [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? [[Attēls:Murtal_Tamsweg_20132.jpg|border|right|50px]] * ... lejtecē '''[[Mūra (upe)|Mūra]]''' <small>(attēlā)</small> veido [[Austrija]]s—[[Slovēnija]]s, vēlāk Slovēnijas—[[Horvātija]]s, bet pašā lejtecē Horvātijas—[[Ungārija]]s robežu? * ... '''[[Birranga]]''' [[Taimiras pussala]]s vidienē [[Krievijas Federācija]]s ziemeļos tiek uzskatīta par vistālāk ziemeļos esošo kontinentālo [[kalnu sistēma|kalnu sistēmu]]? * ... populārais [[hokejs|hokeja]] komentētājs un sporta [[žurnālists]] '''[[Mariss Andersons]]''' aktīvi darbojies arī [[politika|politikā]], viņš bija [[5. Saeima|5.]] un [[7. Saeima]]s deputāts, pārstāvot partiju "[[Latvijas Ceļš]]"? [[Attēls:GunnbjornFromAboveABC.jpg|border|right|50px]] * ... 3694 metrus augsts [[fjelds]] un nunataks [[Grenlande]]s austrumos, '''[[Votkinsa kalni|Votkinsa kalnos]]''', '''[[Gunnbjerna fjelds]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā virsotne [[Grenlande|Grenlandē]] un [[Dānija|Dānijas karalistē]], kā arī augstākā virsotne uz ziemeļiem no [[Ziemeļu polārais loks|polārā loka]]? * ... '''[[Pasvīkelva]]''' jeb Pātsjoki, kas novada [[Inari ezers|Inari ezera]] ūdeņus uz [[Barenca jūra|Barenca jūru]], gandrīz visā tecējumā veido [[Krievija]]s—[[Norvēģija]]s robežu? * ... '''[[Jaunturku revolūcija]]''' [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] [[1908. gads|1908. gadā]] noveda pie [[1876. gads|1876. gada]] konstitūcijas atjaunošanas un [[Osmaņu impērijas otrās konstitūcijas laikmets|Otrā konstitucionālā laikmeta]]? [[Attēls:Ghiacciaiorhone.jpg|border|right|50px]] * ... lai nezaudētu ienākumus no [[tūrisms|tūrisma]], vasaras sezonā daļa no '''[[Ronas ledājs|Ronas ledāja]]''' [[Šveice]]s [[Alpi|Alpos]] <small>(attēlā)</small> mēles tiek apklāta, lai bremzētu ledus kušanu? * ... '''[[Angļu-krievu līgums (1907)|1907. gada Angļu-krievu līgums]]''' atrunāja abu pušu intereses [[Persija|Persijā]], [[Afganistāna|Afganistānā]] un [[Tibeta|Tibetā]], samazinot "[[Lielā spēle|Lielās spēles]]" izraisīto spriedzi? * ... pēc ''[[Mars Global Surveyor]]'' datiem tika konstatēts, ka '''[[Lielais Sirts]]''' uz [[Marss (planēta)|Marsa]] ir [[vulkāns|vairogvulkāns]] ar zemu reljefu, lai gan agrāk tas tika uzskatīts par [[Līdzenums|līdzenumu]]? [[Attēls:Tornionjoki Kukkolankoski Vastarannalla Ruotsi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc lielākās pietekas '''[[Muonioelvena]]s''', kura visā tecējumā veido [[Zviedrija]]s un [[Somija]]s valsts robežu, ieteces, lejtecē arī '''[[Tornelvena]]''' <small>(attēlā krāces pie Tornio)</small> veido abu valstu robežu? * ... [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts '''[[Morisa Džesepa rags]]''' atrodas 712 kilometrus no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]]? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte "[[Kustība Par!|Par!]]/[[Progresīvie]]" frakcijā '''[[Alija Turlaja]]''' ir viena no Rīgas Apkaimju alianses idejas autorēm un dibinātājām? [[Attēls:Matsalu laht.JPG|border|right|50px]] * ... tā kā '''[[Matsalu līcis]]''' [[Igaunija]]s rietumos <small>(attēlā)</small> ir ievērojama migrējošo putnu uzturēšanās vieta, ap līci izveidots [[Matsalu nacionālais parks]]? * ... no apmēram 2 miljoniem '''[[kabardieši|kabardiešu]]''' aptuveni 1,1 miljons dzīvo [[Turcija|Turcijā]] bet 516 tūkstoši [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]], galvenokārt [[Kabardas-Balkārijas Republika|Kabardas-Balkārijas Republikā]]? * ... [[1886. gads|1886. gadā]] '''[[Rišonlecijona|Rišonlecijonā]]''' (tulkojumā "Pirmais Ciānai" — viena no pirmajām mūsu laiku [[ebreji|ebreju]] apmetnēm [[Palestīna]]s teritorijā) bija ap 300 iedzīvotāju, pilsētā tika nodibināta pirmā skola Palestīnā pēc vairāk nekā tūkstoš gadu pārtraukuma ar apmācību [[ivrits|ivritā]]? [[Attēls:Melville-bay-hunting-boat.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grenlande]]s ziemeļrietumu piekrastē, [[Bafina jūra|Bafina jūrā]] esošais '''[[Melvila līcis]]''' <small>(attēlā)</small> parasti atbrīvojas no [[ledus]] tikai augusta vidū, bet aizsalst — septembra beigās? * ... '''[[anālā spura]]''' vairumam [[zivis|zivju]] tiek izmantota peldējuma stabilizēšanai, darbojoties kā kuģa ķīlis? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. septembrī, kad [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] [[Aloizs Vaznis]] pārņēma [[Latvijas PSR]] iekšlietu ministra '''[[Bruno Šteinbriks|Bruno Šteinbrika]]''' funkcijas, viņš bija spiests atkāpties no amata, lai gan iepriekš bija solījis, ka neaizies, iekams viņu neatcels [[Padomju Savienība|PSRS]] iekšlietu ministrs? [[Attēls:Paisaje de la Comarca.jpg|border|right|50px]] * ... [[Pīters Džeksons|Pītera Džeksona]] filmu sērijās "Hobits" un "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]" kā [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Dž. R. R. Tolkīna]] izdomātā '''[[Daliena]]''' jeb Šīra tika uzņemta lauku ainava zemnieku saimniecībā netālu no Matamatas [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], kur uzcēla [[hobiti|hobitu]] alu mājokļus un kas tādēļ kļuva par tūristu iecienītu galamērķi <small>(attēlā)</small>? * ... lielāko daļu '''[[Nogaju stepe]]s''' [[Krievijas Federācija]]s [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāza reģionā]], starp [[Tereka]]s un Kumas upēm, tradicionāli izmanto kā ziemas ganības [[aitas|aitām]], taču pārmērīgās ganīšanas dēļ stepes [[augsne]] ir noplicināta, un to apdraud [[pārtuksnešošanās]]? * ... no visām '''[[Kaukāza valodas|Kaukāza valodām]]''' mazāk nekā 30 ir sava [[rakstība]]? [[Attēls:Disko-bay-icebergs.jpg|border|right|50px]] * ... eiropieši ieradās '''[[Disko līcis|Disko līcī]]''' <small>(attēlā)</small> jau [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] laikā [[10. gadsimts|10. gadsimtā]] nodibinot [[vikingi|vikingu]] apmetnes [[Grenlande]]s rietumos? * ... dažādas [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] grupas nosaukumu "Redskins" uzskatīja par nievājošu un aizskarošu, tādēļ [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] klubs tika pārsaukts, un [[2022. gads sportā|2022. gadā]] tas ieguva '''[[Vašingtonas "Commanders"]]''' nosaukumu? * ... cauri nelielo '''[[Kataja]]s''' jeb Inakari saliņu [[Baltijas jūra]]s [[Botnijas līcis|Botnijas līča]] ziemeļos iet [[Zviedrija]]s—[[Somija]]s robeža, kas tika novilkta [[1809. gads|1809. gadā]], kad salas vietā bija divas atsevišķas saliņas, taču kopš tā laika teritorijas izostāzijas dēļ saliņas ir saplūdušas vienā? [[Attēls:Evening shadows on tundra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mežatundra]]s''' ainavām <small>(attēlā [[Kanāda|Kanādā]])</small> raksturīga nenoteikta robeža, mežatundra stiepjas 30—300 km platā joslā [[Eirāzija]]s un [[Ziemeļamerika]]s ziemeļos? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] bronzas medaļas ieguvēja [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu stafete|biatlona stafetē stafetē]] [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] komandā '''[[Saīds Karimulla Halili|Saīda Karimullas Halili]]''' tēvs [[1993. gads|1993. gadā]] pārcēlās no [[Afganistāna]]s uz [[Krievija|Krieviju]], lai studētu? * ... '''[[sānu līnija]]''' ir visām [[zivis|zivīm]] raksturīgs [[maņu orgāns]], kas uztver ūdens svārstību stiprumu un virzienu, palīdzot orientēties vidē un pamanīt ienaidnieku tuvumu? [[Attēls:Uummannaq-fjord-central.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ūmannakas fjords]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra lielākā [[Grenlande]]s [[fjords|fjordu]] sistēma aiz [[Skorsbija līcis|Skorsbija līča]]? * ... '''[[Halti]]''' kalna nogāzē uz [[Norvēģija]]s un [[Somija]]s robežas atrodas Somijas teritorijas augstākais punkts, taču Somijas augstākā kalnu virsotne ir netālu esošā '''[[Ridničohka]]'''? * ... [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] esošie '''[[Mārtiņa kapi]]''' tika ierīkoti [[1773. gads|1773. gadā]] (sākotnēji saukti arī par [[Āgenskalns|Āgenskalna]] kapiem), un tādējādie tie ir vieni no vecākajiem kapiem [[Rīga|Rīgā]]? [[Attēls:Barb gonio 080526 9681 ltn Pv.jpg|border|right|50px]] * ... [[zivis|zivju]] '''[[vēdera spuras|vēdera spuru pāris]]''' <small>(attēlā)</small> morfoloģiski atbilst citu [[mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] aizmugurējām ekstremitātēm, tāpat kā [[krūšu spuras]] vai priekšējais spuru pāris atbilst priekšējām ekstremitātēm? * ... '''[[Bulunas uluss|Bulunas ulusā]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļos ir aptuveni 8500 iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā puse dzīvo ulusa centrā [[Tiksi]] pilsētciematā? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju bērnu rakstnieks '''[[Jānis Larri]]''' ir pazīstams ar 1937. gada grāmatu bērniem "Karika un Vaļas neparastie piedzīvojumi", kura sarakstīta, lai jaunākās paaudzes vidū izplatītu zināšanas par [[entomoloģija|entomoloģiju]] un rosinātu interesi par šo zinātni; šajā fantastiskajā stāstā, kas guva milzīgus panākumus un tika vairākkārt izdots, samazināti bērni profesora pavadībā ceļo pa [[kukaiņi|kukaiņu]] pasauli? [[Attēls:Rigoberta Menchu 2009 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... [[Gvatemala]]s [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Rigoverta Menču]]''' <small>(attēlā)</small> [[1992. gads|1992. gadā]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] “par viņas darbu sociālajā taisnīgumā un etnokultūras izlīgumā, kas balstās uz [[Amerikas pamatiedzīvotāji|pamatiedzīvotāju]] tiesībām”? * ... '''[[2021. gada Pasaules U-19 čempionāts basketbolā]]''' notika no 3. jūlija līdz 11. jūlijam [[Rīga|Rīgā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]], un šī bija otrā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] notika šāda līmeņa turnīrs? * ... 2020. gada decembrī [[Saulkrastu novads (2009—2021)|Saulkrastu novada]] dome nolēma apvienot '''[[Saulkrastu vidusskola|Saulkrastu vidusskolu]]''' un Zvejniekciema vidusskolu, izveidojot Vidzemes jūrmalas vidusskolu, taču arī pēc apvienošanas mācības plānoja turpināt abu skolu ēkās? [[Attēls:Bet bet 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[1991. gads Latvijā|1991. gadā]] dibinātās [[poproks|poproka]] grupas '''"[[bet bet]]"''' <small>(attēlā 2019. gadā)</small> nosaukumam, kas laika gaitā daudzus mulsinājis, nav konkrētas nozīmes — tas izdomāts, jo tobrīd šķitis oriģināls un amizants? * ... {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]], pārstāvot [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpisko komiteju]], trīs bronzas medaļas izcīnījušais [[biatlonists]] '''[[Eduards Latipovs]]''' 2016. gadā uz laiku bija atstādināts no sacensībām par [[meldonijs|meldonija]] lietošanu? * ... apmēram 200 kilometrus garais '''[[Independensas fjords]]''' [[Grenlande]]s ziemeļu piekrastē, [[Vandela jūra|Vandela jūrā]], savu nosaukumu ieguva [[1892. gads|1892. gada]] [[4. jūlijs|4. jūlijā]], kad [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] polārpētnieks [[Roberts Pīrijs]] to atklāja [[ASV Neatkarības diena|ASV Neatkarības dienā]]? [[Attēls:Truelove Lowlands Devon Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Devona (sala)|Devona]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] uz ziemeļrietumiem no [[Bafina jūra]]s, ir pasaulē lielākā [[sala]] bez pastāvīgiem [[iedzīvotāji]]em? * ... pēc leģendas, savas '''[[95 tēzes]]''' [[Mārtiņš Luters]] [[1517. gads|1517. gada]] 31. oktobrī pienaglojis pie [[Vitenberga]]s klostera baznīcas durvīm, taču šis stāsts kļuvis pazīstams tikai pēc Lutera nāves un mūsdienās bieži tiek apšaubīts? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums|grūtniecības atvaļinājumu un dzemdību atvaļinājumu]]''' aprēķina kopā un piešķir 112 kalendāra dienas, neatkarīgi no tā, cik grūtniecības atvaļinājuma dienas izmantotas līdz dzemdībām? [[Attēls:ThreeGorgesDam-China2009.jpg|border|right|50px]] * ... 2015. gadā '''[[hidroelektroenerģija]]''' deva 16,6% no visas pasaulē saražotās elektroenerģijas un 70% no visas atjaunojamās enerģijas, un nākamajos 25 gados bija paredzēts ikgadējs pieaugums par aptuveni 3,1% <small>(attēlā [[Triju aizu aizsprosts]] [[Ķīna|Ķīnā]], kas ir pasaulē lielākā [[elektrostacija]] pēc tās uzstādītās jaudas (22,5 GW))</small>? * ... [[1930. gads|1930. gadā]] [[Krievijas PFSR]] tika izveidots Anabaras nacionālais ([[evenki|evenku]]) rajons ar centru Udžas ciemā, kas mūsdienās ir '''[[Anabaras uluss]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļu daļā, [[Anabara]]s lejtecē, kur 42% iedzīvotāju ir [[dolgani]], 23% evenki un 22% [[jakuti]]? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gadā]] toreizējā '''[[Jaunatnes organizācija "Protests"|Jaunatnes organizācijas "Protests"]]''' valdes locekle [[Justīne Panteļējeva]] tika [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēta Rīgas domē]] no "[[Progresīvie]]/[[Attīstībai/Par!]]" saraksta? [[Attēls:CAT-D10N-pic001.jpg|border|right|50px]] * ... parasti '''[[buldozers|buldozeri]]''' ir liela un jaudīga kāpurķēžu smagā tehnika <small>(attēlā ''Caterpillar'' buldozers ar āķi (riperi) smalcināšanai)</small>, daudz retāki ir riteņu buldozeri, kuriem parasti ir četri riteņi, kurus vada pilnpiedziņas sistēma, un tiem ir hidrauliska, šarnīrveida stūres sistēma? * ... [[1616. gads|1616. gadā]] jūrasbraucējs Roberts Bailots bija pirmais eiropietis, kas ieraudzīja '''[[Bailota sala|Bailota salu]]''' [[Kanāda|Kanādā]], uz ziemeļiem no [[Bafina sala]]s, un tā tika nosaukta viņa vārdā? * ... [[Latvija]]s '''[[Valsts meža dienests]]''' tika izveidots [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]], likvidējot Meža ministriju? [[Attēls:Чумы на берегу Кары.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Kara (upe)|Karas upes]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kuras ietekas tuvumā 1736. gadā ziemoja Stepana Maligina un Alekseja Skuratova Lielās Ziemeļu ekspedīcijas rietumu grupa, nodēvēta [[Karas jūra]] <small>(attēlā [[čums]] Karas krastā)</small>? * ... '''[[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' pirmo reizi programmā bija iekļautas individuālās sacensības [[ziemeļu divcīņa|ziemeļu divcīņā]] sievietēm un [[tramplīnlēkšana]] no lielā tramplīna sievietēm? * ... nelielā '''[[Kafeklubena]]''' jeb Inuitkekertāta [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] atrodas uz austrumiem no [[Morisa Džesepa rags|Morisa Džesepa raga]] un 713,5 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tādējādi pretendējot uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? [[Attēls:Colin Hanks in 2015.jpg|border|right|50px]] * ... [[Toms Henkss|Toma Henksa]] vecākais dēls '''[[Kolins Henkss]]''' <small>(attēlā)</small> arī ir pazīstams [[aktieris]], [[kinoproducents]] un [[režisors]]? * ... 2019. gada jūlijā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] centra spēlētājs '''[[Robins Lopess]]''' uz pievienojās [[Milvoki "Bucks"]] komandai, vienu sezonu profesionālajā basketbolā aizvadot kopā ar dvīņubrāli [[Bruks Lopess|Bruku Lopesu]]? * ... [[sengrieķi|sengrieķu]] pilsēta '''[[Tegeja]]''' bija viena no senākajām un ietekmīgākajām senās [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijas]] pilsētām? [[Attēls:Vanatinai, Louisiade Archipelago.jpg|border|right|50px]] * ... vispazīstamākie '''[[rifs|rifi]]''' ir tropu ūdeņu [[koraļļu rifi]] <small>(attēlā rifa ieskautā Vanatinai sala Luziādu arhipelāgā)</small>, kas izveidojušies biotiskos procesos, kuros galveno lomu spēlējuši pārkaļķojušies [[koraļļi]] un koraļļu [[aļģes]]? * ... 108 metrus garā un metru augstā saliņa '''[[ATOW1996]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] tika atklāta [[1996. gads|1996. gadā]] un pretendē uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? * ... [[Ķīnas Tautas Republika]]s izpratnē '''[[Pazemojumu gadsimts (Ķīna)|Pazemojumu gadsimts]]''' ir laika posms starp [[1839. gads|1839. gada]] Pirmo opija karu un ĶTR pasludināšanu [[1949. gads|1949. gadā]]? [[Attēls:Плато Путорана 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Putorana]]''' plato [[Krievija]]s ziemeļos ir veidots no [[bazalts|bazalta]] lavas straumēm, tā saucamajiem "Sibīrijas trapiem", kas ir sastopami visā [[Vidussibīrijas plakankalne|Vidussibīrijas plakankalnē]], bet Putorana <small>(attēlā)</small> ir vienīgais lielais reģions, kas pilnībā veidots no bazaltiem? * ... pats '''[[Mārvins Hīmeijers]]''' izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] pēc 2004. gada incidenta, kurš plašsaziņas līdzekļos un internetā ir pazīstams kā "Mārvina Hīmeijera karš", kurā ar bruņām aprīkotā [[buldozers|buldozerā]] viņš sagrāva 13 administratīvas, tirdzniecības un ražošanas ēkas Grenbijas pilsētiņā [[Kolorādo štats|Kolorādo štatā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Sūdezers (Ģibuļu pagasts)|Sūdezers]]''' ir neliels ezers [[Ģibuļu pagasts|Ģibuļu pagastā]], [[Talsu novads|Talsu novadā]]? [[Attēls:Gemeine Strubbelkopfröhrling Strobilomyces strobilaceus.JPG|border|right|50px]] * ... no vairāk nekā 40 '''[[zvīņbeku ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir atrasta tikai viena — tās [[tipiskā suga]] [[melnā zvīņbeka]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[itāļi|itāļu]] ceļotājs '''[[Ludoviko di Vartema]]''' bija pirmais vai viens no pirmajiem [[Eiropa]]s [[kristieši]]em, kas 16. gadsimta sākumā nonāca [[musulmaņi|musulmaņu]] svētajā pilsētā [[Meka|Mekā]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērna kopšanas atvaļinājums|bērna kopšanas atvaļinājuma]]''' kopējais ilgums nedrīkst būt garāks par pusotru gadu, bet to var izmantot pa daļām līdz dienai, kad [[bērns]] sasniedz astoņu gadu vecumu? [[Attēls:John David Washington.png|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džons Deivids Vašingtons]]''' <small>(attēlā)</small> ir spēlējis [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]] jauniešu līmenī, bet vēlāk, tāpat kā viņa tēvs [[Denzels Vašingtons]], sācis aktiera karjeru? * ... '''[[lidars|lidara]]''' darbības princips balstās [[gaisma]]s impulsa raidīšanā (parasti izmantojot [[lāzers|lāzeri]]) mērķa virzienā, kurš atstarojas no tā un daļēji atgriežas; atstaroto impulsa daļu izmanto analīzei, bet laiks, kuru gaismas stars patērējis ceļā līdz mērķim un atpakaļ, norāda attālumu līdz tam? * ... nelielā [[sala]] vai sēklis '''[[Odāka]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos tika atklāta [[1978. gads|1978. gadā]] un, atrodoties 705 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tā pretendē uz vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu; 2008. gadā, apsekojot ar [[helikopters|helikopteru]], sala gan netika konstatēta? [[Attēls:Pascal Siakam 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kamerūna]]s [[basketbolists|basketbolista]] '''[[Paskāls Siakams|Paskāla Siakama]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Toronto "Raptors"]] sastāvā 2019. gadā kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] čempionu, talants tika pamanīts cita Kamerūnā dzimušā NBA spēlētāja Lukas Mbā a Mute rīkotajā jauno spēlētāju nometnē? * ... 6 kilometrus garais un 3—4 metrus platais '''[[Diolks]]''', kas šķērsoja [[Korintas šaurums|Korintas šaurumu]], bija velkamais ceļš, pa kuru [[Antīkie laiki|antīkajos laikos]] pārvilka vieglos karakuģus un nelielus tirdzniecības kuģus starp [[Korintas līcis|Korintas līci]] un [[Saronikas līcis|Saroniku]] [[Grieķija|Grieķijā]], tādējādi nodrošinot īsāko satiksmi? * ... neapdzīvotā '''[[Henrietas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] ir vistālāk ziemeļos izvietotā [[Jaunsibīrijas salas|Jaunsibīrijas salu]] arhipelāga un [[Austrumsibīrijas jūra]]s sala? [[Attēls:Informal meeting of competitiveness and telecommunications ministers. Arrivals Edgars Tavars (35866986341).jpg|border|right|50px]] * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gada]] sākumā, pēc tam, kad [[13. Saeima]]s deputāte [[Dana Reizniece-Ozola]] nolika deputāta mandātu, [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] priekšsēdētājs '''[[Edgars Tavars]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par parlamenta deputātu? * ... '''[[Ūnartokekertaka]]''' [[Grenlande]]s austrumos par [[sala|salu]] tika atzīta 2005. gada septembrī, bet pirms tam tā ar ledāju bija savienota ar Liverpūles Zemi; salas izveidošanos zinātnieki saista [[Globālā sasilšana|globālo sasilšanu]]? * ... '''[[somu pirts]]''' temperatūra ir no 80 līdz 110 °C, parasti 80—90 °C, un tā tiek uzturēta virs [[Rasas punkts|rasas punkta]], lai nebūtu tvaika [[kondensācija]]s? [[Attēls:Coreus marginatus, Dock Bug.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ornamentblakšu dzimta|ornamentblaktis]]''' <small>(attēlā skābeņu vīgriežu ornamentblakts)</small> trauksmes laikā bieži izdala sekrētu ar nepatīkamu smaku no dziedzeriem, kas atrodas uz krūtīm? * ... 2006. gadā bijušais [[Latvijas kultūras ministrs|kultūras ministrs]] un vēstnieks '''[[Jānis Dripe]]''' kļuva par [[Rīga]]s pilsētas galveno arhitektu, būdams amatā līdz 2011. gadam, kad [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] [[Nils Ušakovs]] viņu atbrīvoja no amata? * ... arī [[cilvēks|cilvēkam]] ir 4 '''[[ilknis|ilkņi]]''', ko parasti sauc par acu zobiem, jo tie atrodas apmēram zem acīm? [[Attēls:Qeqertarsuaq.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Milna Zeme]]''' ir pēc platības trešā lielākā [[sala]] Grenlandes arhipelāgā pēc pašas [[Grenlande]]s un '''[[Disko sala]]s''' <small>(attēlā Kekertarsuakas pilsēta Disko salā)</small>? * ... 2019. gadā par [[Latvija]]s labāko sporta [[žurnālists|žurnālisti]] atzītā '''[[Inita Kresa-Katkovska]]''' savu [[basketboliste]]s karjeru ir aizvadījusi [[Rīgas TTT]] klubā, kuras sastāvā divreiz ieguvusi Eiropas kausu, kā arī piecreiz PSRS čempiones titulu? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās visa 600 mm dzelzceļu sistēma no [[Ogre]]s līdz [[Inčukalns (stacija)|Inčukalnam]] tika iznīcināta, arī '''[[dzelzceļa līnija Inčukalns—Allaži]]'''? [[Attēls:Barbara_Bush_portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gadā]] mirušo [[ASV prezidentu uzskaitījums|41.]] [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordža Herberta Volkera Buša]] un '''[[Barbara Buša|Barbaras Bušas]]''' <small>(attēlā)</small> laulības 73 gadi ir ilgākais laiks, ko kāds no ASV prezidentiem ir nodzīvojis [[laulība|laulībā]]? * ... [[Latvija]]s [[paukotāja]], [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada vasaras olimpisko spēļu]] dalībniece '''[[Jūlija Vansoviča]]''' tagad ir paukošanas [[trenere]] [[Daugavpils]] sporta skolā? * ... no 2019. gada latviešu [[dziedātāja]], vokālā pedagoģe un dziesmu autore '''[[Anna Zankovska]]''' ir pazīstama ar skatuves vārdu ''Katō''? [[Attēls:Bennett-Insel 4 2014-08-25.jpg|border|right|50px]] * ... neapdzīvoto '''[[Benneta sala|Benneta salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], '''[[Delonga salas|Delonga salu]]''' grupā [[1881. gads|1881. gadā]], dreifējot ar ledū iesalušo kuģi ''Jeannette'', atklāja amerikāņa [[Džordžs Delongs|Džordža Delonga]] ekspedīcija un nosauca to par godu ekspedīcijas sponsoram, avīzes ''New York Herald'' izdevējam Džeimsam Bennetam? * ... [[Latvija]]s [[džudo|džudists]], [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada Barselonas olimpisko spēļu]] dalībnieks '''[[Vadims Voinovs]]''' ir bijis divkārtējs Eiropas čempions PSRS komandas sastāvā? * ... lejtecē [[Velna grāvis (Garozes pieteka)|Velna grāvis]] savieno '''[[Garoze (upe)|Garozi]]''' ar ziemeļos tekošo [[Iecava (upe)|Iecavu]], pavasaros to aizver ar slūžu aizvaru pie bijušajām ūdensdzirnavām? [[Attēls:Heksamilions.JPG|border|right|50px]] * ... aizsargmūris, kas tika uzcelts šķērsām pāri visam [[Korintas šaurums|Korintas šaurumam]], lai aizsargātu vienīgo sauszemes ceļu, kas savieno [[Peloponesa|Peloponēsu]] ar kontinentālo [[Grieķija|Grieķiju]], '''[[Heksamilions]]''' <small>(attēlā drupas)</small> ir pats lielākais [[Arheoloģiskais piemineklis|arheoloģiskais objekts]] Grieķijā? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists '''[[Andrejs Kančeļskis]]''' 2014. gada augustā tika apstiprināts par [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] kluba ''[[FC Jūrmala]]'' galveno treneri, tomēr pēc sezonas beigām viņš klubu pameta? * ... [[dziedātāja]], dziesmu autore un radio personība '''''[[Patrisha]]''''' īstajā vārdā ir Patrīcija Ksenija Cuprijanoviča? [[Attēls:Spiro_Agnew.jpg|border|right|50px]] * ... 39. [[ASV viceprezidents]] prezidenta [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]] laikā '''[[Spiro Agņū]]''' <small>(attēlā)</small> bija otrais [[ASV viceprezidents]], kurš ir atkāpies no amata, pirmajam esot [[Džons Kelhūns|Džonam Kelhūnam]]? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Dalasas "Mavericks"]] spēlētāja '''[[Tims Hārdevejs jaunākais|Tima Hārdeveja jaunākā]]''' tēvs, arī Tims Hārdevejs, tāpat ir bijis basketbolists, spēlējis NBA, aizvadot līgā trīspadsmit sezonas? * ... '''[[Pīrija Zeme]]s''' [[Morisa Džesepa rags]] ir [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts? [[Attēls:BU Gitega (11).jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gada]] beigās [[Burundija]]s prezidents Pjērs Nkurunziza paziņoja, ka viņš izpildīs solījumu atgriezt '''[[Gitega]]i''' <small>(attēlā)</small> bijušo politiskās [[galvaspilsēta]]s statusu, [[Bužumbura]]i paliekot kā ekonomiskajai galvaspilsētai? * ... spēlē pret [[Polijas futbola izlase|Poliju]] [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]] [[Austrijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ivica Vastičs]]''' 38 gadu un 257 dienu vecumā guva vārtus, tādējādi kļūstot par vecāko spēlētāju [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] vēsturē, kas to ir paveicis? * ... '''[[Nacionālais kopienākums|nacionālo kopienākumu]]''' iegūst, ja [[Iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopproduktam]] pieskaita no citām valstīm saņemtos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un subsīdijas, un atņem citām valstīm samaksātos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un ražošanas un importa nodokļus? [[Attēls:Čužu purvs, 2019.08.24, krūmu čužas (Pentaphylloides fruticosa).jpg|border|right|50px]] * ... [[1927. gads|1927. gadā]] tika izveidota aizsargājamā teritorija "Kandavas sēravotu mežs", ko [[1934. gads Latvijā|1934. gadā]] paplašināja līdz 40 ha, iekļaujot [[krūmu čuža]]s atradni, kas ir vienīgā dabiskā šīs sugas atradne Latvijā, un arī mūsdienās krūmu čuža <small>(attēlā)</small> lielā skaitā ir sastopama '''[[Čužu purvs (dabas liegums)|Čužu purva dabas liegumā]]'''? * ... [[Džefs Kinijs|Džefa Kinija]] bērnu grāmatu sērija '''"[[Grega dienasgrāmata]]"''' kopumā Pasaulē pārdota vairāk kā 250 miljonu tirāžā, sērijas grāmatas ir tulkotas 56 valodās? * ... [[Latvija|Latvijā]] 20. gadsimta 20. un 30. gados ebreju [[politiskā partija]] '''[[Bunds (partija)|Bunds]]''' aktīvi uzstājās kā pret labējām latviešu partijām, tā arī pret [[komunisti]]em? [[Attēls:Larry Flynt 2009.jpg|border|right|50px]] * ... [[pornogrāfija|pornogrāfisko]] žurnālu un videofilmu izdevēja ''Hustler'' īpašnieks '''[[Lerijs Flints]]''' <small>(attēlā)</small> tika paralizēts 1978. gadā pēc slepkavības mēģinājuma, ko veica sērijveida slepkava Džozefs Franklins? * ... 2011. gadā [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] treneris '''[[Roberto Di Mateo]]''' pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s klubam ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'', kā [[Andrē Villašs-Boašs|Andrē Villaša-Boaša]] asistents, bet jau 2012. gadā Di Mateo kļuva par komandas galveno treneri un uzvarēja ar ''Chelsea'' [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|UEFA Čempionu līgas finālā]]? * ... līdz [[1994. gads Latvijā|1994. gadm]] '''[[Balbiši]]''' bija [[Ozolaines pagasts|Ozolaines pagasta]] centrs, tad tas pārcēlās prom, bet [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] Ozolaines pagasta pārvaldes administrācija pārcēlās atpakaļ uz Balbišu ciemu, šoreiz izvietojoties bijušās Ozolaines pamatskolas ēkā, kas bija slēgta skolēnu trūkuma dēļ? [[Attēls:Nathan Walker.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[hokejists]] '''[[Neitans Volkers]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais no savas valsts, kas ir profesionāli spēlējis Eiropā, ticis izvēlēts [[NHL drafts|NHL draftā]] un arī pirmais austrālietis, kas spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|šajā līgā]]? * ... [[laika joslas|laika skaitīšanas]] īpatnību dēļ, šķērsojot 4923 metru virs jūras līmeņa augsto '''[[Vāhdžīras pāreja|Vāhdžīras pāreju]]''' starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Ķīna|Ķīnu]], pulksteni nepieciešams pagriezt par trīs ar pusi stundām? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju [[čekists]] '''[[Jānis Apeters]]''', kurš [[1937. gads|1937. gadā]] kļuva par pirmo Solovku īpašās nozīmes nometnes ([[Solovku salas|Solovku salās]]) vadītāju, [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1938. gada 22. augustā tika notiesāts par valsts nodevību un dalību pretpadomju revolucionārā organizācijā un nošauts? [[Attēls:Sitka 84 Elev 135.jpg|border|right|50px]] * ... agrāk, kad [[Aļaska]] piederēja [[Krievijas Impērija]]i kā [[Krievijas Amerika]], '''[[Sitka]]s''' <small>(attēlā)</small> nosaukums bija Novoarhangeļska? * ... [[Lietuvas Futbola federācija]]s prezidents '''[[Toms Danilevičs]]''' spēlētāja karjeras laikā ir pārstāvējis [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas futbola izlasi]], aizvadot 71 spēli valstsvienībā? * ... '''[[pamežs|pamežu]]''' [[Latvija]]s apstākļos visbiežāk veido [[paegļi]], [[lazdas]], [[pīlādži]] un krūkļi, arī dažādu sugu [[kārkls|kārkli]], [[Parastā ieva|ievas]], [[plūškoki]], irbenes, segliņi, [[upene]]s, [[jāņogas]], [[Parastā zalktene|zalktenes]], vērenes, no kokiem — [[liepas]], [[gobas]], [[vīksnas]]? [[Attēls:Punishment sisyph.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] Efīras valdnieks '''[[Sīzifs]]''' par mēģinājumu apmānīt dievus tika sodīts [[Aīds|Aīda]] valstībā, kur viņam uz visiem laikiem jāveļ kalnā akmens, kas virsotnē atkal noripo lejā <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s visu laiku rezultatīvākā spēlētāja [[Leonīds Tambijevs|Leonīda Tambijeva]] dēls '''[[Kirils Tambijevs]]''' arī ir pazīstams hokejists, 2019. gadā ar [[Kazahstāna]]s klubu [[Karaghandi "Saryarka"]] kļuvis par [[Krievijas Augstākā hokeja līga|Krievijas Augstākās hokeja līgas]] čempionu? * ... '''[[Bensakas rags]]''' [[Tunisija|Tunisijā]], kas ir [[Āfrika]]s kontinenta tālākais ziemeļu punkts, ir nobeigums lielākajam Anžela ragam? [[Attēls:Black Hawk flying over a valley in Bamyan.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Bābi|Bābu]]''' kalnos [[Afganistāna]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> sākas daudzas no reģiona svarīgākajām upēm — [[Kabula (upe)|Kabula]], Argandaba, [[Helmanda]], Fartahrūda, [[Harīrūda]], [[Murgaba]], [[Balha (upe)|Balha]] un [[Kundūza]]? * ... 101 spēli [[Dānijas futbola izlase]]s sastāvā aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tomass Serensens]]''' ir piedalījies [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]? * ... '''[[Jeņisejas līcis]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kas ir Jeņisejas upes grīvlīcis jeb estuārs, ir ap 300 km garš? [[Attēls:Jeff Kinney Book Signing, November 2011 (1).jpg|border|right|50px]] * ... 2009. gadā žurnāls "[[Time]]" nosauca rakstnieku un karikatūristu, bērnu romāna "Grega dienasgrāmata" un tam sekojošās grāmatu sērijas autoru '''[[Džefs Kinijs|Džefu Kiniju]]''' <small>(attēlā)</small> par vienu no 100 ietekmīgākajiem pasaules cilvēkiem? * ... [[1942. gads|1942. gada]] augustā pie '''[[Diksona sala]]s''' notika vācu kreisera ''Admiral Scheer'' uzbrukums, kas bija vienīgā vācu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kaujas operācija [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] uz austrumiem no [[Urāli]]em? * ... kinofilma '''"[[Vara (2018. gada filma)|Vara]]"''' par 46. [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidentu]] [[Diks Čeinijs|Diku Čeiniju]] un viņa ceļu līdz kļūšanai par visspēcīgāko viceprezidentu ASV vēsturē tika nominēta astoņām [[91. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]]? [[Attēls:Aposeris foetida m1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[aposēres]]''' ir monotipiska augu [[Ģints (bioloģija)|ģints]], kurā ir klasificēta tikai viena augu suga — [[smirdīgā aposēre]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Anglijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Deivids Sīmens]]''' ir otrs ar spēlēm bagātākais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] vēsturē, atpaliekot tikai no [[Pīters Šiltons|Pītera Šiltona]]? * ... '''[[Griķi (ģints)|griķi]]''' ir uzskatīti par pseidolabību, nevis par labību, jo tie nepieder [[graudzāļu dzimta]]i? [[Attēls:Ish Smith 2020 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] saspēles vadītājs '''[[Išs Smits]]''' <small>(attēlā)</small> savas karjeras laikā ir pārstāvējis 12 NBA komandas? * ... 1923. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Pumpēni (Lietuva)|Pumpēnos]]''' bija 1139 iedzīvotāji, no tiem 33% ebreju; 1939. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 1400, taču 1941. gada jūlijā visi pilsētas [[ebreji]] tika sadzīti geto un 26. augustā nogalināti [[Holokausts|Holokaustā]]? * ... ilgu laiku '''[[Koteļnija|Koteļnijas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] tika izmantota tikai [[polārlapsa|polārlapsu]] medībām un [[mamuti|mamutu]] kaulu ievākšanai (tās piekrastē bija mednieku ziemas apmetnes, bet pastāvīgo iedzīvotāju salā nebija), taču līdz ar [[Ziemeļu jūras ceļš|Ziemeļu jūras ceļa]] attīstību salā tika ierīkotas vairākas [[meteostacija]]s? [[Attēls:Mosedis.jpg|border|right|50px]] * ... 1979. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Mosēda|Mosēdā]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts ārsta Vaclova Inta vecajās ūdensdzirnavās izveidotais Lietuvas [[laukakmeņi|laukakmeņu]] muzejs ar ap 5000 lieliem eksponātiem un lielu daudzumu mazāku? * ... '''[[Gerets Berijs]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas futbola Premjerlīgā]] ir nospēlējis 653 spēles, kas ir līgas rekords? * ... [[Igaunija]]s rietumos, '''[[Virtsu]]''' ciemā, atrodas osta, no kuras ir [[prāmis|prāmju]] satiksme ar [[Kuivastu]] ciemu [[Muhu sala|Muhu salā]] Sūrveina šauruma otrā pusē, no kurienes pa uzbērtu dambi autoceļš ved uz [[Sāremā]] salu? [[Attēls:Lejnieki Bauska (2).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Viļa Plūdoņa muzejs]]''' [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagasta]] "Lejeniekos" <small>(attēlā)</small> ir izveidots viensētā, kurā dzejnieks [[Vilis Plūdons]] ir dzimis un dzīvojis? * ... [[2019. gads sportā|2019. gada]] aprīlī [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] izslēgšanas kārtas septītajā spēlē pret [[Vegasas "Golden Knights"]] [[Sanhosē "Sharks"]] spēlētājs '''[[Kevins Lebanks]]''' kļuva par pirmo spēlētāju NHL vēsturē, kas vienā periodā, septītajā spēlē ir sakrājis četrus rezultativitātes punktus? * ... nepāliešu karavīri '''[[gurkas]]''' ir cēlušies no [[Radžastāna]]s izceļotājiem, kas 15. gadsimtā pārvietojušies uz [[Himalaji]]em, saukdami sevi par "govju ganiem"? [[Attēls:Stiliyan Petrov 2011.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stilijans Petrovs]]''' <small>(attēlā)</small> ar nospēlētām 105 spēlēm ir [[Bulgārijas futbola izlase]]s rekordists aizvadīto spēļu ziņā? * ... par '''[[Ļahova salas|Ļahova salu]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] pirmatklājēju tiek uzskatīts tirgonis Ivans Ļahovs, kurš, sekojot [[ziemeļbrieži|ziemeļbriežu]] baram, šķērsoja [[Lapteva šaurums|Lapteva jūras šaurumu]] un nonāca salās, kur atrada [[mamuti|mamutu]] kaulu un [[polārlapsa|polārlapsu]] krājumus, ziņoja par savu atklājumu uz [[Pēterburga|Pēterburgu]] un saņēma monopolu uz resursu ieguvi savā vārdā nosauktajās salās? * ... '''[[Termālie ūdeņi|termālos ūdeņus]]''' izmanto arī apkurei un kā alternatīvu elektroenerģijas avotu, piemēram, [[Islande]]s galvaspilsētu [[Reikjavīka|Reikjavīku]] pilnībā apsilda termālie ūdeņi? [[Attēls:2020.08.05 pie Krievupes stacijas.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Garkalnes meži|Garkalnes mežu dabas liegums]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[zaļā vārna|zaļās vārnas]] ligzdošanas vieta [[Baltija|Baltijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komandā [[Vašingtonas "Capitals"]] spēlējošais '''[[Daniels Sprongs]]''' 7 gadu vecumā pārcēlies no [[Nīderlande]]s uz [[Kanāda|Kanādu]], lai attīstītu [[hokejs|hokeja]] talantu, un nav spēlējis [[Nīderlandes hokeja izlase|Nīderlandes hokeja izlasē]], līdz ar to arī izlašu turnīros? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] par nopelniem [[Latvija]]s labā kultūras [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs '''[[Andrejs Volmārs]]''' saņēma [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? [[Attēls:Nofretete Neues Museum.jpg|border|right|50px]] * ... pastāv teorija, ka [[Ēģipte]]s [[faraons|faraona]] [[Ehnatons|Ehnatona]] sieva [[Nofretete]] <small>(attēlā)</small> ir bijusi '''[[Mitānija]]s''' valdnieku meita? * ... saskaņā ar daļā valstu, ieskaitot [[Latvija|Latviju]] un bijušo [[Padomju Savienība|PSRS]], pieņemto klasifikāciju, nogulumiežu '''[[Svīta (ģeoloģija)|svītas]]''' noteikšana ir kompleksa un iekļauj sevī gan slāņa [[fācija|faciālās]] litogrāfiskās ([[Ģeoloģija|ģeoloģiskās]]), gan [[paleontoloģija|paleontoloģiskās]] ([[bioloģija|bioloģiskās]]) īpatnības? * ... latviešu [[Bobslejs|bobsleja]] pilots, [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekinas olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Emīls Cipulis]]''' ar bobsleju sācis nodarboties 2019. gadā, bet pirms tam nodarbojies ar [[Motokross|motokrosu]]? [[Attēls:Harry Styles November 2014.jpg|border|right|50px]] * ... vienas no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām zēnu grupām ''[[One Direction]]'' solists '''[[Harijs Stailss]]''' <small>(attēlā)</small> 2017. gadā debitēja kino kā aktieris [[Kristofers Nolans|Kristofera Nolana]] kara filmā "[[Denkerka (filma)|Denkerka]]"? * ... 2020.—2021. gada sezonā [[Rīgas "Dinamo"]] pārstāvējušais [[Kanāda]]s [[hokejists]] '''[[Džeisijs Lipons]]''' [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] debitēja 2016. gadā, kopā aizvadot 9 spēles? * ... '''[[altīno]]''' ir retākais sastopamais vīrieša balss paveids? [[Attēls:Anzob mountains.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hisora grēda]]s''' <small>(attēlā Anzoba pāreja)</small> augstākā virsotne — 4643 metrus augstais '''[[Hazrati Sultons]]''' (agrākā PSKP XXII kongresa smaile) atrodas uz [[Tadžikistāna]]s un [[Uzbekistāna]]s robežas un ir Uzbekistānas augstākā virsotne? * ... [[Īrija]]s [[futbolists|futbolistam]], centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargam]] '''[[Ričards Danns|Ričardam Dannam]]''' pieder [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]s rekords par visvairāk iesistiem vārtiem savos vārtos (10 vārti)? * ... ar vidējo [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] +8,8 °C (2,4 °C virs normas), '''[[2020. gada laikapstākļi Latvijā]]''' kļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, par 0,6 °C pārspējot [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] rekordu? [[Attēls:Unio crassus1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dižgliemeņu virsdzimta]]s''' pārstāvjiem, kas dzīvo tikai [[saldūdeņi|saldūdeņos]], ir raksturīgs iekšējais perlamutra slānis un savdabīga zobu uzbūve <small>(attēlā biezā perlamutrene)</small>? * ... [[Fidži]] dzimušais '''[[Viktors Lindbergs]]''', kura vecāki bija [[zviedri|zviedru]] un [[īri|īru]] tautības, jaunību aizvadīja [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un uz [[Londona|Londonu]] pārcēlās īsi pirms [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]], kur izcīnīja zelta medaļu [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo turnīrā]], pārstāvot Jaukto komandu, un tādējādi tiek uzskatīts par pirmo Jaunzēlandes sportistu olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pērtas naudas kaltuve|Pērtas naudas kaltuvē]]''' tiek uzglabāta lielākā un vērtīgākā [[monēta]] pasaulē — "[[Austrālija]]s ķengura vienas tonnas zelta monēta", kas sver 1012 kg, ir aptuveni 80 cm plata un vairāk nekā 12 cm bieza? [[Attēls:Mother and very small baby hippo.jpg|border|right|50px]] * ... [[1831. gads|1831. gadā]] dibinātais '''[[Antverpenes zooloģiskais dārzs]]''' <small>(attēlā [[nīlzirgi]])</small> ir viens no vecākajiem [[Zooloģiskais dārzs|zooloģiskajiem dārziem]] pasaulē? * ... [[Trinidāda un Tobāgo|Trinidādas un Tobāgo]] [[futbolists]] '''[[Dvaits Jorks]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] guva 123 vārtus, kas līdz 2018. gadam bija augstākais rādītājs spēlētājam, kas nav no [[Eiropa]]s? * ... '''[[Rubensheisa|Rubensheisu]]''', kur mūsdienās iekārtots [[muzejs]], gleznotājs [[Pīters Pauls Rubenss]] nopirka [[1610. gads|1610. gadā]] un pārbūvēja savām vajadzībām? [[Attēls:VadimsLasenko.jpg|border|right|50px]] * ... 2020. gadā [[Latvijas iekšlietu ministrs]] [[Sandis Ģirģens]] kandidēja uz [[Latvijas Futbola federācija]]s prezidenta matu, taču vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja otrs kandidāts '''[[Vadims Ļašenko]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[bailes]] no augstuma jeb '''[[akrofobija]]''' tiek uzskatītas par vieglu neirozes pakāpi, kas parasti neizraisa nekādas sekas? * ... [[Japāna|Japānā]], kā [[vulkānisms|vulkāniski]] aktīvā valstī, ir tūkstošiem karsto avotu '''[[onsens|onsenu]]''', kas izkaisīti visās tās lielākajās salās? [[Attēls:Tumba Belasica IMG 7972.jpg|border|right|50px]] * ... 1880 metrus augstajā '''[[Tumba (kalns)|Tumbas kalna]]''' virsotnē [[Belasica]]s kalnu sistēmā <small>(attēlā)</small> satiekas triju valstu — [[Bulgārija]]s, [[Grieķija]]s un [[Ziemeļmaķedonija]]s teritorijas? * ... brāļi [[Gērijs Nevils|Gērijs]] un '''[[Fils Nevils|Fils]]''' Nevili kopā ar labiem panākumiem spēlējuši gan [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasē]], gan ''[[Manchester United]]'', bet pēc spēlētāja karjeras beigām abi strādājuši par [[treneri]]em? * ... pirmais, kas caurkuģoja '''[[Dmitrija Lapteva šaurums|Dmitrija Lapteva šaurumu]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] [[Krievija]]s ziemeļos, bija [[Dmitrijs Laptevs]] [[1739. gads|1739. gada]] 14. augustā, kura vārdā šaurums nosaukts? [[Attēls:RigaMeteoraIela.jpg|border|right|50px]] * ... tagadējo nosaukumu '''[[Meteora iela]]''' [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ieguva 1961. gadā, tā ir nosaukta gumijas rūpnīcas "Meteors" vārdā, kas 19. gadsimta beigās izveidota šajā apkārtnē? * ... 2017. gadā [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Žerārs Galāns]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] kluba [[Vegasas "Golden Knights"]] pirmo treneri un aizveda komandu līdz [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālam, kurā gan piekāpās [[Vašingtonas "Capitals"]]? * ... neapdzīvoto '''[[Anžū salas|Anžū salu]]''' grupā [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos bieži tiek atrastas seno dzīvnieku (mamutu, degunradžu, zirgu) un augu paliekas; [[mamuti|mamutu]] kaulu ieguve ir faktiski vienīgā ekonomiskā aktivitāte salās? [[Attēls:Zicht op het Delwaidedok.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antverpenes osta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc kravu apgrozījuma otrā lielākā [[Eiropa]]s [[osta]] aiz [[Roterdama]]s? * ... '''[[Tedijs Šerinhems]]''' ir vecākais laukuma spēlētājs, kas piedalījies [[Anglijas futbola Premjerlīga]]s mačā, kā arī vecākais [[futbolists]], kas ir guvis vārtus Premjerlīgā? * ... kādreiz neatkarīgā '''[[Mustangas Karaliste]]''', kas valodas un kultūras ziņā ir ļoti tuva tibetiešu kultūrai, kopš [[1951. gads|1951. gada]] ir [[Nepāla]]s sastāvdaļa? [[Attēls:2006-10-19 Rhizina undulata 1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[uzpūstā saknene]]''' <small>(attēlā)</small> ir visā [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] bieži sastopama [[Saprofīti|saprofīta]] un [[parazītisms|parazītiska]] sēne, ko uzskata par mežsaimniecībai kaitīgu [[priedes|priežu]] sakņu parazītu? * ... 2018. gada novembrī [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Kreigs Berube]]''' tika apstiprināts kā [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandas [[Sentluisas "Blues"]] galvenais treneris; gada izskaņā viņa vadītā komanda bija pēdējā vietā līgā, bet 2019. gadā tās spēle uzlabojās, komanda sezonas noslēgumā sasniedza Stenlija kausa finālu un ieguva [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]? * ... par [[Krievija]]s dienvidrietumos, netālu no [[Gelendžika]]s esošo pils kompleksu, kura celtniecība izmaksāja aptuveni 1,35 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], dokumentālajā filmā '''"[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]"''' tiek apgalvots, ka tā ir uzcelta [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidentam]] [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]]? [[Attēls:Dubai mall indoor.JPG|border|right|50px]] * ... '''''[[Dubai Mall]]''''' [[Dubaija|Dubaijā]], [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] platības ziņā ir lielākais [[iepirkšanās centrs]] pasaulē <small>(attēlā)</small> un kopš tā atklāšanas arī apmeklētākais lielveikals pasaulē? * ... pēc savas dzimšanas vietas un vecāku izcelsmes [[futbolists]] '''[[Ouens Hārgrīvss]]''' varēja pārstāvēt [[Kanādas futbola izlase|Kanādas]], [[Velsas futbola izlase|Velsas]] vai [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlasi; karjeras sākumā viņš spēlēja Velsas U19 izlasē, bet pēc tam pārstāvēja Angliju, piedaloties 42 spēlēs tās sastāvā? * ... kā patstāvīga zinātne '''[[ģeokrioloģija]]''' izveidojās [[Padomju Savienība|PSRS]] 1920. gados kā [[ģeoloģija]]s, [[ģeogrāfija]]s un [[ģeofizika]]s starpdisciplīna? [[Attēls:Tetele.JPG|border|right|50px]] * ... no senās '''[[Tetelmindes muiža]]s''' apbūves ir saglabājies tikai ap 1840. gadu celtais un 1992. gadā atjaunotais tornis <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Džoels Kvenevils]]''' ar [[Čikāgas "Blackhawks"]] komandu pavadīja savas karjeras spožākos gadus, izcīnot trīs [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... 1984. gada fantāzijas piedzīvojumu filma '''''[[Sheena]]''''' jeb ''Sheena: Queen of the Jungle'' piedzīvoja finansiālu neveiksmi kinoteātros un tika nominēta [[Zelta avenes balva]]i piecās nominācijās (arī kā "Sliktākā filma" un [[Tanja Robertsa]] kā "Sliktākā aktrise"), tomēr mājas video un [[DVD]] apritē tā iemantoja kulta statusu? [[Attēls:Карта Таврической Губернии.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Oktobra revolūcija]]s [[Krievijas Impērija]]s '''[[Taurijas guberņa]]s''' teritorijā <small>(attēlā 1882. gada kartē)</small> īslaicīgi pastāvēja Tauridas Padomju Republika? * ... [[Horvātijas futbola izlase]]s sastāvā [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trīs [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]] spēlējušais '''[[Josips Šimuničs]]''' dzimis [[Austrālija|Austrālijā]], [[Bosnija]]s [[Horvāti|horvātu]] imigrantu ģimenē, tur arī sācis [[futbols|futbola]] karjeru? * ... [[Nīderlande|Nīderlandē]] reģistrētais [[autobūve]]s uzņēmums '''''[[Stellantis]]''''' ir ceturtais lielākais autoražotājs pasaulē, kura grupā ietilpst zīmoli: ''[[Alfa Romeo]]'', ''Chrysler'', ''[[Citroën]]'', ''Dodge'', ''[[Fiat]]'', ''Jeep'', ''Lancia'', ''[[Maserati]]'', ''[[Opel]]'', ''[[Peugeot]]'' un ''Vauxhall''? [[Attēls:Meža iela pie Nometņu ielas 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Meža iela (Rīga)|Meža iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām ielām [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], veidojusies kā paralēls ceļš [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielai]] no [[Daugava]]s pārceltuvēm? * ... [[2015. gads sportā|2015. gadā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Maiks Salivans]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Pitsburgas "Penguins"]] galveno treneri un pirmajās divās sezonās ar komandu izcīnīja divus [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... '''[[Silgraužu skansts]]''' [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Cenu pagasts|Cenu pagastā]], [[Iecavas upe]]s labajā krastā pie [[Misa (upe)|Misas]] ietekas ir [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laika franču armijas nocietinājumu atliekas? [[Attēls:Oliver Bierhoff, Germany national football team (03).jpg|border|right|50px]] * ... [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionāta]] finālā pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]] '''[[Olivers Bīrhofs]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vācijas futbola izlase]]s labā guva vēsturē pirmos "zelta vārtus" kādā no starptautiskajiem futbola turnīriem? * ... lai arī teritoriāli [[Ķīna]] aptver piecas ģeogrāfiskās [[laika josla]]s, un tās kopējais platums pārsniedz 61 [[grāds (leņķis)|grādu]] (jeb 4 stundas), '''[[Ķīnas laiks]]''' ir noteikts pēc vienotas standarta laika nobīdes [[UTC+8|UTC+08:00]]? * ... [[1922. gads|1922. gadā]] [[Latvija]]s pierobežā esošo '''[[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķi]]''' (mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]) iekļāva [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalā]] izveidotās un starptautiski neatzītās [[Viduslietuvas Republika]]s, tad [[Viļņas Zeme]]s sastāvā? [[Attēls:Yana Kay.jpg|border|right|50px]] * ... [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] grupas ''[[F.L.Y.]]'' sastāvā ar dziesmu ''[[Hello from Mars]]'' piedalījušās dziedātājas '''''[[Yana Kay]]''''' <small>(attēlā)</small> īstais vārds ir Jana Kivlenika? * ... '''[[Neisa (Vācija)|Neisa]]''' un [[Trīre]] tiek uzskatītas par [[Vācija]]s vecākajām pilsētām? * ... izveidojot '''[[Ķeguma ūdenskrātuve|Ķeguma ūdenskrātuvi]]''', tika applūdināti 13 km² zemes, pilnībā applūda ap 50 saimniecību, daļēji — vairāk nekā 35? [[Attēls:Pentatoma rufipes 04.JPG|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[koku vairogblakts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Zālēdāji|zālēdāju]] suga un barojas ar [[augi|augu]] sulu, tās [[mute]]s aparāts var tikt izmantots uzbrukšanai [[kukaiņi]]em un to [[hemolimfa]]s sūkšanai; šī vairogblakts var adaptēties līdz [[gaļēdāji|plēsīgam]] raksturam un baroties ar kukaiņu [[Ola|olām]], [[kāpuri]]em, [[kūniņa|kūniņām]] un pieaugušiem īpatņiem? * ... [[Vācijas futbola izlase]]s sastāvā 105 spēles aizvadījušais '''[[Jirgens Kolers]]''' ir uzvarējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionātā]]? * ... daudzas ziņas par '''[[amorieši]]em''' nāk no [[ebreji|senebreju]] svētajiem rakstiem — [[Vecā Derība|Vecās Derības]]? [[Attēls:2020-01-12 IBU World Cup Biathlon Oberhof IMG 2968 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatloniste]] '''[[Elvīra Ēberga]]''' <small>(attēlā)</small>, kura 2021. gadā izcīnīja savu pirmo individuālo uzvaru [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā, ir titulētās biatlonistes [[Hanna Ēberga|Hannas Ēbergas]] jaunākā māsa? * ... seriāla par [[šahs|šaha]] brīnumbērna ceļu uz šaha pasaules virsotni '''"[[Dāmas gambīts (miniseriāls)|Dāmas gambīts]]"''' pirmizrāde notika straumēšanas servisā ''[[Netflix]]'' 2020. gada 23. oktobrī, un jau pēc četrām nedēļām tas kļuva par visvairāk skatīto ''Netflix'' miniseriālu? * ... visi '''[[ortonektīdi]]''' ir [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] [[endoparazīti]], kam raksturīgs samērā sarežģīts dzīves cikls, kurā iekļautas plazmodija, dzimumīpatņu un [[Kāpurs|kāpuru]] stadijas? [[Attēls:Fuligo septica - Gelbe Lohblüte - Hexenbutter - 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[gļotsēnes]]''' <small>(attēlā parastais ragansviests)</small> agrāk tika klasificētas kā [[sēnes]], jo tās veido [[sporas]], bet tagad tās vairs netiek uzskatītas par šīs [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] daļu? * ... [[Spānijas futbola izlase]]s sastāvā 126 spēles aizvadījušajam [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] '''[[Andoni Subisarreta]]m''' pieder rekords par visvairāk aizvadītām spēlēm ''[[La Liga]]'', kā arī par visvairāk "sausajām spēlēm"? * ... [[grāmatvedība|grāmatvedībā]] ilgtermiņa nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu sākotnējās vērtības samazināšanos laika gaitā lietošanas vai novecošanas dēļ sauc par '''[[nolietojums|nolietojumu]]''' vai amortizāciju? [[Attēls:Larry King by Gage Skidmore 2.jpg|border|right|50px]] * ... slavenais amerikāņu [[televīzija]]s sarunu šovu vadītājs '''[[Lerijs Kings]]''' <small>(attēlā)</small> bija precējies astoņas reizes? * ... no 1998. gada līdz 2014. gadam '''[[Berijs Trocs]]''' bija [[Našvilas "Predators"]] galvenais [[treneris]], 2013. gadā kļūstot par visilgāk ar vienu komandu strādājušo treneri [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... vēsturiskais drāmas seriāls par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karalienes [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] valdīšanas laiku '''"[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"''' (''The Crown'') sākas ar Elizabetes laulībām ar [[Princis Filips|Filipu, Edinburgas hercogu]] [[1947. gads|1947. gadā]], bet 5. un 6. sezona noslēgs seriālu, ietverot karalienes valdīšanu 21. gadsimtā? [[Attēls:Казанский кремль. Панорама с колеса обозрения.jpg|border|right|50px]] * ... [[Tatarstāna]]s prezidenta oficiālā rezidence '''[[Kazaņas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> 2000. gadā tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... [[Portugāles futbola izlase]]s sastāvā '''[[Fernandu Koutu]]''' ir piedalījies 110 spēlēs un spēlējis [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trijos [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]]? * ... [[Daugavpils]] [[vecticībnieki|vecticībnieku]] sabiedrisko darbinieku un [[Krievijas impērijas Valsts dome]]s 3. sasaukuma deputātu '''[[Mihails Jermolajevs|Mihailu Jermolajevu]]''' [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 27. martā [[lielinieki]] Daugavpilī nošāva? [[Attēls:BORMIO panoramica.jpg|border|right|50px]] * ... [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada olimpisko spēļu]] [[kalnu slēpošana]]s sacensības notiks [[Itālija]]s pašos ziemeļos, [[Lombardija]]s pilsētā '''[[Bormio]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džons Tortorella]]''' ir pirmais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dzimušais [[treneris]], kas [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] ir izcīnījis 500 uzvaras, kā arī ieguvis divas [[Džeka Adamsa balva]]s? * ... [[Dānija]]s sala '''[[Falstera]]''' ar tiltiem ir savienota ar [[Lollāna|Lollānu]] rietumos un [[Zēlande (sala)|Zēlandi]] ziemeļos? [[Attēls:Gigi Riva, Italia, 1968 (cropped 2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Luidži Riva]]''' <small>(attēlā)</small> ar 35 vārtiem 42 spēlēs ir visu laiku labākais [[Itālijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... lai gan '''[[2021. gada laikapstākļi Latvijā]]''' nesekoja [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019.]] un [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gada]] pēdās, un šis nekļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, tas ar vidējo gaisa temperatūru +7,0 °C bija 0,2 °C siltāks par klimatisko standarta normu, līdz ar to 2021. gads bija jau 9. secīgais gads, kas ir siltāks par klimatisko normu? * ... vēsturiski tagadējā '''[[Muižas iela (Rīga)|Muižas iela]]''' bijušās [[Anniņmuiža]]s teritorijā [[Imanta (Rīga)|Imantā]] ir bijusi ceļš, kas šķērsojis [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līniju Rīga—Tukums]] (pārbrauktuve), [[Apuzes iela]]s turpinājums? [[Attēls:Russula emetica 117475.jpg|border|right|50px]] * ... no vairāk par 1300 pasaulē sastopamajām '''[[bērzlapju ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir sastopamas vairāk nekā 100 <small>(attēlā [[sīvā bērzlape]] (''Russula emetica''))</small>? * ... [[bobslejists]], [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998. gada Nagano olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Rodžers Lodziņš]]''' ir bijis pasaules junioru vicečempions trīs reizes (1989., 1993. un 1994. gadā)? * ... [[latvieši|latviešu]] [[šlāgermūzika]]s grupas '''"[[Kantoris 04]]"''' nosaukums radies sākotnējās mēģinājumu atrašanās vietas dēļ: pirmie mēģinājumi notikuši [[Valmiera]]s gāzes kantorī, savukārt gāzes avārijas telefons bija 04 un grupā ir četri dalībnieki? [[Attēls:John F. Kennedy, White House color photo portrait.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1960. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1960. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ar niecīgu vēlētāju balsu pārsvaru uzvarēja [[Džons Kenedijs]] <small>(attēlā)</small> un [[Lindons Džonsons]], pārspējot [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]]? * ... savas paaudzes viens no labākajiem [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējiem]] '''[[Silvio Piola]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs [[Itālijas Serie A|Itālijas augstākajā futbola līgā]]? * ... viens no tiem [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputātiem, kas nebalsoja par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]], '''[[Ivans Ivanovs]]''' pēc tam darbojās kā deputāts septiņos [[Rīgas dome]]s sasaukumos? [[Attēls:Irelands_history.jpg|border|right|50px]] * ... [[aizvēsture|aizvēsturiskais]] [[arheoloģija]]s piemineklis [[Īrija]]s austrumos '''[[Ņūgreindža]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīts apmēram 32. gadsimtā pirms mūsu ēras, tātad tas ir vecāks par [[Stonhendža|Stonhendžu]] vai [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]? * ... '''[[2020.—2021. gada NHL sezona|2020.—2021. gada Nacionālās hokeja līgas sezonā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s, kā arī [[Kanāda]]s valdības noteikto robežu šķērsošanas noteikumu dēļ, septiņas Kanādā bāzētās komandas atradās vienā divīzijā? * ... lai arī '''[[Iļģuciems (stacija)|Iļģuciema dzelzceļa stacija]]''' nekad nav bijusi paredzēta pasažieru apkalpošanai, [[1935. gads Latvijā|1935. gadā]] Aviācijas svētku laikā norīkoti 2 pasažieru vilcienu reisi [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]—Iļģuciems, tie pieturējuši [[Torņakalns (stacija)|Torņakalnā]] un [[Zasulauks (stacija)|Zasulaukā]] un bijuši pārpildīti? [[Attēls:20130508 Samoylov Fruehjahrsexpedition 080 TOpel.jpg|border|right|50px]] * ... 2010. gada augustā [[polārstacija|polārstaciju]] '''[[Ostrovsamoilovskija|Arktiskais centrs "Ostrovsamoilovskija"]]''' <small>(attēlā)</small> apmeklēja [[Krievijas premjerministrs]] [[Vladimirs Putins]], un uzreiz pēc viņa vizītes tika pieņemts lēmums par stacijas radikālu modernizēšanu, piešķirot šim mērķim 500 miljonus [[Krievijas rublis|rubļu]]? * ... ar 56 vārtiem 93 spēlēs '''[[Alesandro Altobeli]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs ''[[Coppa Italia]]'' [[futbols|futbola]] turnīrā? * ... [[Latvija]]s ziemeļaustrumu daļā, ko aizņem [[Baltijas vairoga dienvidu nogāze]], [[Valmieras-Lokno izcilnis|Valmieras-Lokno izciļņa]] rajonā '''[[kristāliskais pamatklintājs]]''' atrodas tikai 340-350 metru dziļumā? [[Attēls:Storebæltsbroen from Sjælland.jpg|border|right|50px]] * ... kopš [[1998. gads|1998. gada]] pāri '''[[Lielais Belts|Lielajam Beltam]]''', vienam no trijiem [[Dāņu šaurumi]]em, ir izbūvēts Lielā Belta tilts <small>(attēlā)</small>? * ... 2017. gada februārī [[Starptautiskā Biatlona savienība|Starptautiskās Biatlona savienības]] valde piespieda [[Krievija|Krieviju]] atteikties no '''[[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionāta biatlonā]]''' rīkošanas tiesībām [[dopings|dopinga]] skandāla dēļ, un [[Pokļuka]] [[Slovēnija|Slovēnijā]] tika apstiprināta par čempionāta norises vietu? * ... [[kembrijs|kembrija]] [[smilšakmens|smilšakmeņos]] '''[[Inčukalna izcilnis|Inčukalna izciļņa]]''' teritorijā ir ierīkota [[Inčukalna gāzes krātuve]]? [[Attēls:Tim Howard Portland Timbers vs Colorado Rapids 2016-10-16.jpg|border|right|50px]] * ... [[2012. gads sportā|2012. gada]] 4. janvārī [[ASV futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tims Hauards]]''' <small>(attēlā)</small> guva vārtus ''[[Everton FC]]'' labā pret ''[[Bolton Wanderers]]'', tādējādi kļūstot par tikai ceturto vārtsargu, kas ir guvis vārtus [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] '''[[Gada sēne Latvijā]]''' ir divas brūnzobju sugas: [[rūsganā brūnzobe]] un [[Peka brūnzobe]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kompānija '''''[[Dow Chemical Company]]''''' ir viens no lielākajiem ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem pasaulē, dažkārt saukts par "ķīmisko kompāniju ķīmisko kompāniju", jo daudzi uzņēmuma produkti ir izejvielas citām ķīmiskajām kompānijām? [[Attēls:Biden_oath_of_office.jpg|border|right|50px]] * ... tobrīdējais [[ASV prezidents]] [[Donalds Tramps]], kurš bija atteicies atzīt savu sakāvi [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās]], nepiedalījās '''[[Džo Baidena inaugurācija]]s''' ceremonijā <small>(attēlā [[Džo Baidens]] nodod zvērestu)</small>? * ... tā kā [[Krievijas impērija]]s valdība neatbalstīja savas valsts sportistu dalību [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]], tad [[Anglija|Anglijā]] dzīvojošais [[latvieši|latviešu]] vieglatlēts '''[[Georgs Linds]]''' (Liepiņš) pats nolēma pieteikties un [[maratons|maratona]] skrējienā ieņēma 19. vietu? * ... ar '''[[Kaledonijas krokojums|Kaledonijas krokojumu]]''' ir saistītas [[dzelzs]] rūdu, [[Titāns|titāna]], [[Zelts|zelta]] un daļēji arī [[Molibdēns|molibdēna]] atradnes? [[Attēls:Vohilaid.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] 4,48 km² lielā '''[[Vohilaida|Vohilaidas sala]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Igaunija|Igaunijā]], 300 metrus uz austrumiem no [[Hījumā sala]]s, bija apdzīvota? * ... [[Francijas futbola izlase]]s sastāvā 82 spēlēs 28 vārtus guvušais '''[[Juri Džorkajefs]]''' ir dzimis [[Liona|Lionā]] jauktas izcelsmes ģimenē: viņa tēvam ir [[Poļi|poļu]] un [[Kalmiki|kalmiku]] saknes, savukārt māte ir [[Armēņi|armēniete]]? * ... pirmais [[esperanto valoda]]s popularizētājs [[Latvija|Latvijā]] bija '''[[Ints Čače]]'''; [[1922. gads Latvijā|1922. gadā]] tika izdota viņa pirmā esperanto mācību grāmata [[latviešu valoda|latviešu valodā]]? [[Attēls:Jeanneke Pis, Brussels, Belgium (DSCF4010).jpg|border|right|50px]] * ... [[bronza]]s [[skulptūra|skulpturālā]] [[strūklaka]] [[Beļģija]]s galvaspilsētā [[Brisele|Briselē]] '''[[Čurājošā meitenīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīta kā antitēze Briseles simbolam [[Čurājošais puisēns]]? * ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] '''[[Birzgales luterāņu baznīca|Birzgales luterāņu baznīcu]]''' nojauca, bet tās vietā uzcēla [[Birzgales ciems|Birzgales ciema]] padomes ēku? * ... [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ '''[[2020. gada F1 sezona]]s''' sākums tika atlikts no marta līdz jūlijam; tāpat pandēmija ieviesa būtiskas izmaiņas sacīkšu kalendārā — sezona sastāvēja no 17 kārtām (sākotnēji plānoto 22 vietā), vairākas sacīkstes tika atceltas, no kurām daļa tika aizvietotas ar citām? [[Attēls:Ķuršu baznīcas sānskats.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievijas Impērija]]s laikā [[Pededzes pagasts|Pededzes pagasta]] [[Pareizticība|pareizticīgie]] pulcējās baznīcā un kapsētā [[Lavri|Lauru pagastā]] (agrāk [[Igaunija|Igaunijā]], tagad [[Krievija|Krievijā]]); tā kā pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] ieviestās robežas ierobežoja pārvietošanos, draudze uzcēla '''[[Ķuršu pareizticīgo baznīca|Ķuršu pareizticīgo baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[baski|basku]] izcelsmes bijušais [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Bisente Lizarazū]]''' ir spēlējis arī [[Basku Zeme]]s futbola izlasē, kurā lielākoties tiek pulcināti basku spēlētāji no [[Spānija]]s? * ... [[kosmētika]]s ražošanas uzņēmums '''''[[H.A. Brieger]]''''' ir dibināts 2006. gadā kā [[Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca]]s meitas uzņēmums un 2020. gadā tas pārņēma maksātnespējīgās AS "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]" ražošanu? [[Attēls:Panorama Gorizia (tramonto).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gorīcija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Itālija]]s ziemeļaustrumos pie [[Slovēnija]]s robežas (otrpus robežai atrodas slovēņu pilsēta Nova Gorica)? * ... [[Krievijas Pareizticīgo baznīca|pareizticīgo]] garīdznieks '''[[Aleksejs Zotovs]]''' bija vienīgais [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputāts, kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. maijā atturējās balsojumā par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]]? * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatlonists]] '''[[Jespers Nelins]]''' karjeras sākumā nodarbojies ar [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanu]], taču panākumus nav guvis un biatlonam pievērsies 2012. gadā? [[Attēls:Koller.jpg|border|right|50px]] * ... ar 91 spēlē gūtajiem 55 vārtiem '''[[Jans Kollers]]''' <small>(attēlā)</small> ir visu laiku labākais [[Čehijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... luksus [[automašīna|automašīnu]] '''''[[Maserati]]''''' simbols ir trijžuburis, ko uzņēmuma dibinātāji brāļi Mazerati ņēmuši no [[Boloņa]]s centrālā laukuma [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] [[strūklaka]]s, lai gan mūsdienās uzņēmuma galvenā mītne atrodas [[Modēna|Modēnā]]? * ... '''[[Dabas aizsardzības pārvalde]]s''' pašreizējais vadītājs ir iepriekš [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālo botānisko dārzu]] vadījušais Andrejs Svilāns? [[Attēls:CFS Alert May 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Alerta]]''' <small>(attēlā)</small> [[Nunavuta]]s teritorijā, [[Kanāda|Kanādā]], [[Elsmīra sala|Elsmīra salā]] ir vistālāk uz ziemeļiem esošā apdzīvotā vieta pasaulē? * ... sākot ar 2021.—22. gada sezonu [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] Klusā okeāna divīzijā spēlējošais klubs '''[[Sietlas "Kraken"]]''' kļuva par pirmo profesionālo [[hokejs|hokeja]] komandu, kas bāzēta [[Sietla|Sietlā]], kopš 1975. gada? * ... vienas no visgrūtāk sasniedzamajām [[Grieķija]]s salām — '''[[Gaudosa]]s''' dienvidu punkts Tripiti rags ir [[Eiropa]]s galējais dienvidu punkts (ja Eiropā neiekļauj [[Kanāriju salas]] un [[Kipra|Kipru]])? [[Attēls:Trinity College - Great Court 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kembridžas Universitāte]]s '''[[Trīsvienības koledža|Trīsvienības koledžu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1546. gads|1546. gadā]] dibinājis [[Anglijas karalis]] [[Henrijs VIII Tjudors|Henrijs VIII]]? * ... '''[[Karels Poborskis]]''' [[Čehijas futbola izlase]]s sastāvā ir nospēlējis 118 spēles, piedaloties [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996.]], [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]]? * ... kā pirmais eiropietis '''[[Bugenvila sala|Bugenvila salu]]''' [[1768. gads|1768. gadā]] apmeklēja [[franči|franču]] pētnieks Luijs Antuāns de Bugenvils, kura vārdā arī sala ir nosaukta? [[Attēls:Piran_from_the_sea.JPG|border|right|50px]] * ... kopš [[Dienvidslāvija]]s sabrukšanas [[1991. gads|1991. gadā]] '''[[Piranas līcis|Piranas līča]]''' akvatorija <small>(attēlā)</small> ir robežstrīda objekts starp [[Slovēnija|Slovēniju]] un [[Horvātija|Horvātiju]]; šī strīda dēļ [[2008. gads|2008. gadā]] Slovēnija bloķēja Horvātijas iestāšanās sarunas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionātā]] [[Pokļuka|Pokļukā]] Austrijas biatloniste '''[[Līza Terēza Hauzere]]''' kļuva par čempioni distancē ar kopēju startu un ieguva divas sudraba medaļas, lai gan līdz šai sezonai Pasaules kausa posmos ne reizi nebija iekļuvusi trijniekā individuālajās distancēs? * ... [[ziema|ziemā]] [[Somija]]i piederošo '''[[Hailuoto|Hailuoto salu]]''' [[Botnijas līcis|Botnijas līcī]] ar kontinentu savieno [[ledus ceļš]]? [[Attēls:Nummulite Naturhistorisches Museum Basel 27102013.jpg|border|right|50px]] * ... izmirušajā '''[[numulīti|numulītu ģintī]]''' <small>(attēlā čaula skatā no iekšpuses)</small> ir sastopamas lielākās [[foraminīferas|foraminīferu]] formas, kas diametrā var sasniegt 16 [[centimetrs|centimetrus]]? * ... '''[[Džimijs Grīvss]]''' ir vēsturē labākais vārtu guvējs [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas augstākajā futbola līgā]]; sešas reizes kļuvis par līgas labāko vārtu guvēju? * ... '''[[Musala]]''' ir ne vien [[Rila|Rilas kalnu]] un [[Bulgārija]]s, bet arī visas [[Balkānu pussala]]s augstākā virsotne? [[Attēls:Joel Embiid 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2014. gada NBA drafts|2014. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] [[Kamerūna]]s basketbolistu '''[[Džoels Embīds|Džoelu Embīdu]]''' <small>(attēlā)</small> ar kopējo trešo kārtas numuru izraudzījās [[Filadelfijas "76ers"]], taču traumu dēļ divas pirmās sezonas spēlētājs izlaida un šajā laikā iemantoja iesauku ''the Process'', jo komanda, negūstot panākumus, lietoja saukli ''Trust the process''? * ... '''[[zinātņu doktors|zinātņu doktora]]''' grāda esamība akadēmiskajā pasaulē ir priekšnoteikums patstāvīgai pētījumu veikšanai un mācīšanai [[augstskola|augstskolās]] un pētniecības iestādēs? * ... [[2009. gads|2009. gadā]] mūzikas producentam '''[[Fils Spektors|Filam Spektoram]]''' tika piespriests vismaz 19 gadu cietumsods par aktrises Lanas Klārksones slepkavību; viņš nomira slimnīcā [[2021. gads|2021. gada]] 16. janvārī no [[COVID-19]] radītajām komplikācijām? [[Attēls:Marc Wilmots 20190913 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Marks Vilmotss]]''' <small>(attēlā)</small> [[Beļģijas futbola izlase]]s sastāvā ir spēlējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]], [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā]], bet laika posmā no 2012. gada līdz 2016. gadam bija izlases galvenais treneris? * ... [[2019. gads|2019. gada]] nogalē '''[[Bugenvilas autonomais reģions|Bugenvilas autonomajā reģionā]]''' norisinājās neatkarības referendums, kurā 98,31% iedzīvotāju nobalsoja par Bugenvilas neatkarību no [[Papua-Jaungvineja]]s? * ... '''[[Apspiesto Eiropas tautu asambleja]]s''', kas darbojās [[Rietumvalstis|Rietumvalstīs]] no 1954. līdz 1972. gadam, pirmais priekšsēdis bija latviešu diplomāts '''[[Vilis Māsēns]]'''? [[Attēls:Armillaria mellea 59252.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā celmene]]''' <small>(attēlā)</small> bieži parazitē uz dzīviem [[koki]]em, novedot pie to bojāejas, arī nodarot ievērojamus zaudējumus mežsaimniecībai un augļkopībai? * ... pieckārtējam [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]]s dalībniekam '''[[Džimijs Batlers|Džimijam Batleram]]''' ir bijusi smaga, nelabvēlīga bērnība: tēvs ģimeni pametis, un māte 13 gadu vecumā padzinusi viņu no mājām? * ... '''[[Nikolajs Bulgaņins]]''' no 1955. gada līdz 1958. gadam vadīja [[Padomju Savienība|PSRS]] Ministru padomi (laika posmā starp [[Georgijs Maļenkovs|Georgiju Maļenkovu]] un [[Ņikita Hruščovs|Ņikitu Hruščovu]])? [[Attēls:Chlorochroa pinicola 07.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[vairogblakšu dzimta]]s''' [[Anatomija|anatomiskā]] un uzvedības daudzveidība padara šo grupu interesantu pētniekiem [[Evolūcija|evolucionāros]] un [[Ekoloģija|ekoloģiskos]] jautājumos <small>(attēlā Latvijā sastopamā ''Chlorochroa pinicola'')</small>? * ... 16 gadu un 1 dienas vecumā [[Kamerūna|Kamerūnā]] dzimušais [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Jusufa Mukoko]]''' 2020. gadā debitēja [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]], līdz ar to kļūstot par visu laiku jaunāko Bundeslīgas spēlētāju? * ... '''[[Latvijas sūkļu sugu uzskaitījums|Latvijā savvaļā ir sastopamas 5 sūkļu sugas]]''', kuras visas dzīvo [[Saldūdens|saldūdeņos]] un ietilpst krūmsūkļu dzimtā? [[Attēls:Opekalna baznīca Štafenhāgens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Opekalna luterāņu baznīca]]''' ir visaugstāk (235 metri virs jūras līmeņa) celtais [[dievnams]] [[Latvija|Latvijā]] <small>(attēlā baznīca 19. gadsimta vidū [[Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens|Štafenhāgena]] zīmējumā)</small>? * ... 1913. gadā '''[[Ebija Preta]]''', olimpiskās bronzas medaļas ieguvēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|golfā]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par karalisko aprindu locekli, kad apprecējās ar [[Serbija]]s princi Aleksi Karageorgeviču un pieņēma vārdu Darja, princese Karageorgeviča? * ... privātmāju ciemata Amatciems veidotājs un idejas autors '''[[Aivars Zvirbulis]]''' (Čiris) savulaik bijis viens no "Apgāda Jāņa sēta" dibinātājiem un īpašniekiem? [[Attēls:Vaivari Start 2016 (28584465830).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"|Nacionālais rehabilitācijas centra "Vaivari"]]''' piramīdas formas ēku [[Jūrmala|Jūrmalā]] <small>(attēlā)</small> [[Latvijas PSR|padomju gados]] tautā dēvēja par "[[Kosmonauti|Kosmonautu]] sanatoriju", jo sākotnēji tā bijusi paredzēta ar kosmosa pētniecību saistīto tehnoloģiju nozares darbinieku atpūtai? * ... [[Anglija]]s [[futbolists]] '''[[Billijs Raits]]''' bija pirmais futbolists pasaulē, kas sasniedza 100 spēļu robežu izlašu spēlēs? * ... [[1972. gads|1972. gadā]] [[Padomju Savienība|PSRS]] televīzijas cenzori '''[[Jautro un atjautīgo klubs|Jautro un atjautīgo kluba]]''' (KVN) studentu improvizētos jokus sāka uzskatīt par aizskarošiem un pretpadomju, tādējādi klubs tika aizliegts un atjaunots tikai [[Perestroika]]s laikmetā [[1986. gads|1986. gadā]]? [[Attēls:Váh a Revúca v Ružomberku.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Vāha]]''' <small>(attēlā pie [[Ružomberoka]]s)</small> ir garākā [[Slovākija]]s [[upe]], kas pilnībā tek valsts teritorijā? * ... '''[[Sandis Amoliņš]]''' tiek atzīts par [[Valmiera]]s [[basketbols|basketbola]] vēsturē visvairāk profesionālo spēļu aizvadījušo basketbolistu? * ... [[Alsungas pilsmuiža]]s īpašnieks '''[[Johans Ulrihs fon Šverins]]''' [[1634. gads|1634. gadā]] atdeva [[Alsungas katoļu baznīca|Alšvangas baznīcu]] [[Romas katoļu baznīca]]i un veicināja vēlākā [[Suitu novads|Suitu novada]] iedzīvotāju pievēršanu katoļticībā? [[Attēls:Polster Toni-7361-fmp (18560369719).jpg|border|right|50px]] * ... ar 95 spēlēs gūtajiem 44 vārtiem '''[[Antons Polsters]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Austrijas futbola izlase]]s visu laiku labākais vārtu guvējs? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 22. decembrī '''[[Sociālās aprūpes centrs "Rauda"|Sociālās aprūpes centrā "Rauda"]]''' [[Smārdes pagasts|Smārdes pagasta]] [[Rauda (Smārdes pagasts)|Raudā]] sākās [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 uzliesmojums]], kurā līdz 11. janvārim saslima 64 darbinieki un 184 klienti, un nomira 21 pozitīvs centra klients? * ... [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[Pasaules Pārtikas programma]]i''' tika piešķirta [[Nobela miera prēmija]] par "tās centieniem apkarot badu, ieguldījumu apstākļu uzlabošanā konfliktu skartajos rajonos un rīkošanos kā dzinējspēkam centienos novērst bada izmantošanu kā kara un konflikta ieroci"? [[Attēls:Louis Bastien (sportif).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luijs Bastjēns]]''' <small>(attēlā)</small> [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] startēja gan [[paukošana]]s, gan [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanas]] sacensībās, kurās izcīnīja zelta medaļu [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometru distancē]]? * ... 1997. gada [[Krievija]]s kriminālfilma '''"[[Brālis (filma)|Brālis]]"''' pirmizrādi piedzīvoja [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] un vēlāk kļuva par par "[[kulta filma|kulta filmu]]"? * ... [[žurnālists|žurnālista]], televīzijas un radio raidījumu vadītāja '''[[Arnis Krauze|Arņa Krauzes]]''' pusbrālis ir [[aktieris]], raidījumu vadītājs un komiķis Valters Krauze? [[Attēls:Aneurus avenius 03.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Mizasblakšu dzimta|mizasblaktis]]''' <small>(attēlā [[Latvija|Latvijā]] sastopamā ''Aneurus avenius'')</small> barojas ar sēnītēm, kas piedalās koku pūšanas procesos, izsūcot sēņu hifas ekstraktu? * ... ik gadu uz Zemes '''[[Meža ugunsgrēks|meža ugunsgrēkos]]''' izdeg no 10 līdz 15 miljoniem hektāru [[mežs|meža]]? * ... [[Nīderlandes futbola izlase]]s sastāvā dvīņu brāļi '''[[Renē van de Kerhofs|Renē]]''' un '''[[Villijs van de Kerhofs|Villijs]]''' van de Kerhofi spēlēja [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974.]] un [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gada FIFA Pasaules kausā]], bet 2004. gadā abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? [[Attēls:Copenhagen airport from air.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kopenhāgenas lidosta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc pasažieru skaita lielākā [[lidosta]] [[Skandināvija|Skandināvijā]]? * ... [[NBA|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubā [[Ņūorleānas "Pelicans"]] spēlējošais '''[[Garets Templs]]''' savā ilgajā karjerā spēlējis 11 dažādu NBA komandu sastāvā? * ... sākotnēji programmatūra '''''[[Adobe Illustrator|Adobe Illustrator CC]]''''' tika izveidota ''[[Apple Macintosh]]'' lietotājiem [[1985. gads|1985. gadā]]? [[Attēls:2007-06-16 Hygrocybe conica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[smailā stiklene|smailās stiklenes]]''' lielā vizuālā daudzveidība <small>(attēlā)</small> liek daudziem speciālistiem uzskatīt, ka patiesībā tā ir vairāku sugu kopums, taču līdz ģenētiskajai izpētei šis jautājums paliek atklāts? * ... 2004. gadā [[Dānija]]s [[futbolists]] '''[[Brians Laudrups]]''' un viņa vecākais brālis [[Mikāls Laudrups|Mikāls]] abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? * ... '''[[Veclanga]]''' ir [[Langa]]s senā gultne, kas agrāk tecējusi pretējā virzienā, novadot [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus uz jūru; 18. gadsimta beigās Langa lejtecē aizsērēja, un par Ķīšezera vienīgo noteci kļuva [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]]? [[Attēls:Jill Biden portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|1987|6|17||bez}} '''[[Džila Baidena]]''' <small>(attēlā)</small> apprecējās ar vēlāko [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Džo Baidens|Džo Baidenu]], ar kuru viņa iepazinās aklajā randiņā 1975. gadā? * ... latviešu [[dambrete|dambretists]] un treneris, starptautiskais meistars [[Simtlauciņu dambrete|simtlauciņu dambretē]] '''[[Roberts Misāns]]''' ir precējies ar dambretisti [[Oļesja Abduļina|Oļesju Abduļinu]] no [[Krievija]]s, kura tagad pārstāv [[Latvija|Latviju]]? * ... '''[[Akila]]''' ir lielākā [[Īrija]]s sala, neskaitot pašu [[Īrija (sala)|Īriju]]? [[Attēls:MarcelDesailly.JPG|border|right|50px]] * ... 1992. gadā [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Marsels Desajī]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās [[Marseļas "Olympique"]], kuras sastāvā izcīnīja [[UEFA Čempionu līga]]s titulu, bet nākamajā sezonā kopā ar ''[[AC Milan]]'' ieguva otro Čempionu līgas titulu divu gadu laikā? * ... pirmo apdzīvoto vietu mūsdienu '''[[Ustjoļeņoka]]s''' vietā [[1633. gads|1633. gadā]] dibināja [[Toboļska]]s kazaks Ivans Rebrovs, un ilgu laiku tā bija šīs [[Krievija]]s [[Arktika]]s daļas administratīvais centrs? * ... ilggadējais [[Ventspils dome]]s priekšsēdētājs [[Aivars Lembergs]] kandidēja '''[[2021. gada Ventspils domes vēlēšanas|2021. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' par spīti pirmās instances tiesas spriedumam, ar kuru viņš ir atzīts par vainīgu virknē noziegumu un ir atkārtoti nonācis apcietinājumā? [[Attēls:Shanghai Tower 2015.jpg|border|right|50px]] * ... 128 stāvus un 632 metrus augstais '''[[Šanhajas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā ēka [[Ķīna|Ķīnā]] un otra [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā ēka pasaulē]]? * ... '''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Riteņbraukšanas sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika aizvadītas 95 dažādas disciplīnas, taču šobrīd [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] par "olimpiskajām" disciplīnām atzīst tikai trīs no tām (kopā visās sacensībās varētu būt startējuši pat aptuveni 250 dalībnieki)? * ... 2010. gada [[Krievija]]s tautskaitē uzskaitītie 862 '''[[nganasani]]''' tiek uzskatīti par vistālāk ziemeļos mītošo [[Eirāzija]]s tautu? [[Attēls:Giampiero Boniperti, Juventus.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džampjēro Boniperti]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kā [[futbolists]] ar [[Turīnas "Juventus"]] ieguva piecus [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas ''Serie A'']] titulus un divus ''[[Itālijas kauss futbolā|Coppa Italia]]'' titulus, no 1994. gada līdz 1999. gadam bija [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] ekonomģeogrāfs, [[kartogrāfs]], "[[Jāņa sēta (uzņēmums)|Jāņa sēta]]" līdzīpašnieks '''[[Jānis Turlajs]]''' tika apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? * ... '''"[[Skats uz slepkavību]]"''' 1985. gadā bija septītā un pēdējā filma [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijā, kurā [[Rodžers Mūrs]] atveidoja [[Slepenais izlūkošanas dienests|MI6]] aģentu Bondu? [[Attēls:Alūksnes Mākslas skola (Vecā pils) (2).jpg|border|right|50px]] * ... [[Fītinghofi]]em celtajā '''[[Alūksnes Vecā pils|Alūksnes Vecajā pilī]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās atrodas mākslas skola? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] rakstniece, recenzente un romānu autore '''[[Mērija Ebota]]''' startēja [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu golfa turnīrā]], kur uzvarēja viņas meita [[Margareta Ebota]], un šī ir vienīgā reize olimpisko spēļu vēsturē, kad māte un meita vienā un tajā pašā olimpiādē startēja vienā un tajā pašā sporta veidā? * ... lielākā daļa [[Krievija]]s ziemeļu tautas '''[[dolgani|dolganu]]''' dzīvo [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] [[Taimiras Dolganu—Ņencu rajons|Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā]], kur tie veido 15,7 % no iedzīvotāju kopskaita? [[Attēls:Hades Altemps Inv8584.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romiešu mitoloģija|romiešu]] pazemes dieva '''[[Plutons (mitoloģija)|Plutona]]''' <small>(attēlā)</small> tēlam [[Grieķu mitoloģija|seno grieķu mitoloģijā]] atbilst [[Aīds]]? * ... leģendārais [[Itālija]]s [[futbolists]] '''[[Franko Barēzi]]''' visu savu karjeru pavadīja ''[[AC Milan]]'' komandā, 15 gadus esot arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Latvija]]s mediju uzņēmuma '''''[[All Media Latvia]]''''' (zināms arī kā ''TV3 Group'') īpašnieks ir [[Lietuva]]s sakaru uzņēmums ''[[Bite Lietuva|UAB Bite Lietuva]]'', kas pastarpināti pieder investīciju uzņēmumam ''Providence Equity Partners''? [[Attēls:Talc schist 2 (16921632302).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[talka slāneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir mīksts [[iezis]], kas rodas, metamorfizējoties serpentīna iežiem, kā arī [[dolomīts|dolomīta]] metasomatozes rezultātā? * ... '''[[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem; šī bija pirmā un vienīgā reize, kad [[krikets]] ir bijis iekļauts [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā? * ... mūsdienās [[Krievija]]s ziemeļu tauta '''[[enci]]''' mīt galvenokārt vairs tikai divos ciematos [[Jeņiseja]]s labajā krastā: tundras enci Voroncovas ciematā Jeņisejas grīvā, bet meža enci — 350 km uz dienvidiem Potapovas ciematā? [[Attēls:Hong Myung-Bo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidkorejas futbola izlase]]s sastāvā 136 spēles nospēlējušais '''[[Hons Mjonbo]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no diviem [[Āzija]]s [[futbolisti]]em, kas 2004. gadā tika iekļauts [[FIFA 100]] sarakstā? * ... 19. gadsimta otrajā pusē, sakārtojot [[dambrete]]s noteikumus, lai organizētu lielas sacensības, par populārāko pasaulē kļuva viens no simtlauciņu dambretes variantiem jeb [[starptautiskā dambrete]], tomēr daudzi varianti tika spēlēti uz 64 lauciņu galdiņa: viens no tiem bija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] un vēlāk [[Padomju Savienība|PSRS]] populārā '''[[krievu dambrete]]'''? * ... [[Krievija]]s ziemeļos esošās '''[[Anabara]]s''' upes baseinā ir pasaulē lielākās [[dimanti|dimantu]] atradnes ārpus [[Āfrika]]s un [[Austrālija]]s? [[Attēls:Migma ss 2006.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[migmatīts|migmatītos]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Metamorfais iezis|metamorfo iežu]], visbiežāk [[Gneiss|gneisu]] vai amfibolītu joslas, sakārtotas paralēli ar [[Granīts|granīta]] sastāva materiālu? * ... '''[[Anna Haselborga]]''' ([[Zviedrija]]s sieviešu izlases kapteine (skips)) ar savu komandu uzvarēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] sieviešu [[kērlings|kērlinga]] turnīrā, kļuva par 2018. un 2019. gada pasaules čempionāta sudraba medaļnieci un abās sezonās uzvarēja arī Eiropas čempionātā? * ... '''[[Pripetes purvi]]''' ietilpst [[Poļesje]]s vēsturiskajā novadā, veido dabisko robežu starp [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] ziemeļos un [[Ukraina|Ukrainu]] dienvidos? [[Attēls:Set.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Sets (mitoloģija)|Sets]]''' [[Senās Ēģiptes mitoloģija|ēģiptiešu mitoloģijā]] ir [[tuksnesis|tuksneša]] dievs un ļaunuma iemiesojums, kas tiek attēlots ar [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeni]] un [[mājas ēzelis|ēzeļa]] galvu <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džalma Santušs]]''', [[Francs Bekenbauers]] un [[Filips Lāms]] ir vienīgie futbolisti, kas trīs reizes ir iekļauti [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa finālturnīra]] simboliskajā izlasē? * ... ap 240 km garais '''[[Hatangas līcis]]''' faktiski ir [[Hatanga (upe)|Hatangas upes]] estuārs? [[Attēls:Lindes muižas vārti 2017.gads.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Lindes muiža]]s''' kungu nams gāja bojā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, netika atjaunots un tagad ir neievērojamas drupas, taču ir saglabājušies Lindes muižas vārti <small>(attēlā)</small> un muižas parks? * ... '''[[Aleksandrs Merkati]]''' bija nozīmīga figūra [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] agrīnajā vēsturē — viņš iepazīstināja [[Pjērs de Kubertēns|de Kubertēnu]] ar [[Grieķija]]s kroņprinci Konstantīnu, kurš sniedza atbalstu [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmajām olimpiskajām spēlēm]]; [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] pats Merkati startēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|golfa turnīrā]]? * ... dažkārt '''[[Langas kanāls|Langas kanālu]]''' dēvē un arī kartēs atzīmē kā [[Langa|Langu]], kas līdz 18. gadsimta beigām novadīja uz jūru [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus, nevis bija tā [[pieteka]] kā mūsdienās? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Bohrdt - Sieg der Lübecker.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļu septiņgadu karš]]''' noritēja [[Zviedrija]]s dienviddaļā un mūsdienu [[Igaunija|Igaunijā]] līdztekus [[Livonijas karš|Livonijas kara]] norisēm, tādēļ reizēm tiek uzskatīts par daļu no tā <small>(attēlā jūras kauja starp [[Lībeka]]s un Zviedrijas kuģiem pie [[Gotlande]]s 1564. gadā)</small>? * ... kopējais '''[[hakasu valoda]]s''' pratēju skaits tiek lēsts ap 43 tūkstošiem, kas ir aptuveni puse no visiem hakasiem (otra daļa galvenokārt runā [[krievu valoda|krievu valodā]])? * ... [[Rīga]]s ielu sarakstos '''[[Ganu iela (Rīga)|Ganu iela]]''' ir atrodama no 1885. gada, un tās nosaukums ir saistīts ar atrašanos līdzās pilsētas ganībām (līdzīgi netālajam [[Ganību dambis|Ganību dambim]])? <!--dyk diena --> [[Attēls:Macedonian cross.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Maķedonijas krusts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] [[pareizticīgā baznīca|pareizticīgās baznīcas]] simbols? * ... '''[[2010. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2010. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Azerbaidžāna]]s galvaspilsētā [[Baku]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja zelta medaļu svara kategorijā līdz 55 kg, finālā pārspējot [[Nataļja Goļca|Nataļju Goļcu]] no [[Krievija]]s? * ... '''[[Latvijas Ārpolitikas institūts]]''' ir vecākā un viszināmākā iestāde, kas piedalās [[Latvija]]s ārpolitikas veidošanā; [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] to nodibināja tās pirmais direktors [[Atis Lejiņš]], kurš vadīja biedrību līdz [[2011. gads Latvijā|2011. gadam]], kad par direktoru kļuva Andris Sprūds? <!--dyk diena --> [[Attēls:The spiral minaret in Samarra.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sāmarra]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] no 836. līdz 892. gadam bija [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] [[galvaspilsēta]] un ir viena no retajām tā laika pilsētām, kas saglabājusi plānojumu un apbūves elementus <small>(attēlā)</small>? * ... [[ASV]] dzimušais [[Baltkrievija]]s [[hokejists]] '''[[Šeins Prinss]]''' ir [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] izvēlēts ar kopējo 61. numuru un nospēlējis 128 spēles [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... '''[[anatoliešu valodas]]''' ir izmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupa, kuras bija izplatītas [[Anatolija|Anatolijā]], mūsdienu [[Turcija]]s teritorijā, tostarp '''[[hetu valoda]]''' izmira ap 10. gadsimtu pirms mūsu ēras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Talgat Musabayev.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kazahstāna]]s [[kosmonauts]] '''[[Talgats Musabajevs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš trīs reizes devies kosmosa lidojumā, no 2007. līdz 2016. gadam bija Kazahstānas Nacionālās kosmosa aģentūras priekšsēdētājs, bet vēlāk kļuva par valsts prezidenta padomnieku un parlamenta deputātu? * ... [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Egils Levits|Egila Levita]] [[13. Saeima]]i iesniegtajā [[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]] priekšlikumā bija minētas piecas vēsturiskās latviešu zemes — [[Vidzeme]], [[Latgale]], [[Kurzeme]], [[Zemgale]] un [[Sēlija]], taču deputāts [[Viktors Valainis]] iesniedza priekšlikumu izdalīt arī '''[[Rīga (vēsturiskā zeme)|Rīgu]]''' kā atsevišķu latviešu vēsturisko zemi, kas sākotnēji guva atbalstu, bet vēlāk trešajā lasījumā tika balsojumā noraidīts? * ... '''[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''', kas notika [[Turīna|Turīnā]], bija trešā reize [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzija]]s vēsturē, kad konkurss notika '''[[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijā]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carnegie Hall - Full (48155558466).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kārnegija zāle]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas Septītās avēnijas un 57. ielas stūrī [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]] ir viena no prestižākajām klasiskās mūzikas koncertzālēm pasaulē? * ... [[Zviedrijas hokeja izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jūhans Garpenlēvs]]''' pats kā spēlētājs [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991.]] un [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992. gadā]] kļuva par pasaules čempionu Zviedrijas izlases sastāvā? * ... '''[[Kārļa Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Čehija|Čehijā]], kas dibināta [[1348. gads|1348. gadā]], līdz ar to tā ir arī senākā universitāte [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maneskin 2019.jpg|border|right|200px]] * ... [[Itālija]]s [[rokmūzika|rokgrupas]] '''''[[Måneskin]]''''' <small>(attēlā)</small>, kas uzvarēja [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], nosaukums [[dāņu valoda|dāņu valodā]] nozīmē 'mēness gaisma, mēnesnīca'? * ... '''[[Donavas—Dravas nacionālais parks]]''' [[Ungārija]]s dienviddaļā sastāv no 21 savstarpēji nesaistīta iecirkņa [[Donava]]s un [[Drava (upe)|Dravas]] upju [[paliene|palienēs]]? * ... mūsdienās '''[[Ikšķiles muiža]]s''' kungu mājas vieta un alusdarītavas pamati atrodas [[Rīgas HES ūdenskrātuve]]s dzelmē starp Danču krogu Rīgas ielā un [[Ikšķiles baznīcas drupas|Ikšķiles baznīcas drupām]] uz salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nord-Krim-Kanal.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkrimas kanāls]]''' <small>(attēlā kartē)</small> pārvada [[Dņepra]]s ūdeņus no [[Kahovkas ūdenskrātuve]]s uz [[Krimas pussala|Krimas pussalu]], jo mazā [[nokrišņu daudzums|nokrišņu daudzuma]] un vājā upju tīkla dēļ Krimā trūkst [[saldūdens]]? * ... avārijas gadījumā, piemēram, [[kuģis|kuģa]] nogrimšanas vai [[lidmašīna]]s avārijas gadījumā, '''[[avārijas vietu norādošā radiobāka|avārijas vietu norādošās radiobākas]]''' raidītājs tiek aktivizēts un sāk nepārtraukti raidīt radiosignālu, ko meklēšanas un glābšanas komandas izmanto, lai ātri noteiktu avārijas vietu un sniegtu palīdzību? * ... pirmā dziedātāja, kas uz skatuves izpildīja '''"[[Nakts karalienes ārija|Nakts karalienes āriju]]"''' no [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] operas "[[Burvju flauta]]", bija viņa svaine '''[[Jozefa Vēbere]]''', kurai bija ievērojamas balss dotības un plašs balss diapazons, un, iespējams, Mocarts, zinot Vēberes labās vokālās spējas, uzrakstīja abas Nakts karalienes ārijas, lai tās parādītu? <!--dyk diena --> [[Attēls:FPSO OSX-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[peldošā ieguves un uzglabāšanas vienība|peldošajām ieguves un uzglabāšanas vienībām]]''' <small>(attēlā [[Brazīlija]]s piekrastē)</small> tiek dota priekšroka izvietošanai attālos jūras [[nafta]]s un [[dabasgāze|gāzes]] ieguves rajonos, jo kuģus ir viegli izvietot, un naftas eksportam nav nepieciešama vietējā cauruļvadu infrastruktūra? * ... [[žurnāliste]], redaktore un [[rakstniece]] '''[[Monika Zīle]]''' ir darbojusies arī politikā, bijusi [[7. Saeima]]s deputāte no "[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]"? * ... sākotnēji '''[[2021. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2021. gada UEFA Čempionu līgas finālu]]''' plānoja aizvadīt [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] [[Krievija|Krievijā]], bet tā kā [[2020. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2020. gada fināls]] [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tika pārcelts no [[Stambula]]s uz [[Lisabona|Lisabonu]], tika nolemts Stambulā rīkot 2021. gada finālu, tomēr, lai nodrošinātu finālā spēlējošo divu [[Anglija]]s klubu līdzjutēju klātbūtni, [[UEFA]] vēlreiz mainīja fināla vietu uz Portugāli, jo [[Turcija]] tika iekļauta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] COVID-19 dēļ noteikto ceļošanas ierobežojumu sarkanajā sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:COVID-19 rapid test.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ātrais antigēnu tests|ātrie antigēnu testi]]''' parasti sniedz rezultātu 5 līdz 30 minūtēs, tiem nepieciešama minimāla apmācība vai infrastruktūra, un tiem ir ievērojamas izmaksu priekšrocības <small>(attēlā ''[[SARS-CoV-2]]'' ātrie testi)</small>? * ... '''[[Ryanair lidojums 4978|''Ryanair'' lidojumam 4978]]''' 2021. gada 23. maijā no [[Atēnu starptautiskā lidosta|Atēnām]] uz [[Viļņas starptautiskā lidosta|Viļņu]], tuvojoties [[Lietuva]]s gaisa telpai, tika ziņots, ka tajā atrodoties spridzeklis, tāpēc lidmašīnu pārtvēra [[Baltkrievija]]s reaktīvais iznīcinātājs ''[[MiG-29]]'' un novirzīja uz [[Minskas Nacionālā lidosta|Minsku]], kur vienu no tās pasažieriem — [[baltkrievi|baltkrievu]] opozicionāru žurnālistu [[Ramans Pratasevičs|Ramanu Prataseviču]] — apcietināja kriminālpolicija? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] brāļu Sabra un Asima Ilkeru ar mazu [[maize]]s ceptuvi [[Stambula|Stambulā]] aizsāktais uzņēmums '''''[[Ülker]]''''' mūsdienās eksportē produktus uz 110 valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hélio Castroneves at the 2018 Indianapolis 500.jpg|border|right|150px]] * ... [[Brazīlija]]s [[autosportists]] '''[[Elju Kastrunevess]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no četriem braucējiem, kam ir izdevies uzvarēt ''[[Indianapolis 500]]'' sacensībās četras reizes (2001., 2002., 2009. un 2021. gadā)? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 19. februāra partijas "Likums un kārtība" kongresa pārstāvju sapulcē, tika lemts par partijas nosaukuma maiņu no "Likums un kārtība" uz '''"[[Katram un katrai]]"''', saglabājot [[Aldis Gobzems|Aldi Gobzemu]] kā partijas priekšsēdētāju? * ... pirmās liecības par [[cilvēks|cilvēku]] parādīšanos '''[[Maltas vēsture|Maltas vēsturē]]''' ir ap 8000 gadu vecas, un šie cilvēki jau pratuši [[zemkopība|zemkopību]]; tomēr viņu metodes noplicināja [[augsne|augsni]], un salas atkal kļuva mazapdzīvotas vai neapdzīvotas? <!--dyk diena --> [[Attēls:UPC-A-036000291452.svg|border|right|200px]] * ... pētījumi parāda, ka '''[[universālais produkta kods|universālā produkta koda]]''' jeb UPC <small>(attēlā UPC svītrkods)</small> pieņemšana un popularizēšana ir stimulējusi inovācijas un veicinājusi starptautisko [[mazumtirdzniecība]]s piegādes ķēžu izaugsmi? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenā [[treneris|trenera]] pienākumu izpildītājs '''[[Robs Peidžs]]''' pats savulaik izlases rindās aizvadījis 41 spēli un vienā spēlē bijis izlases [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Padomju Savienība|padomju]] un [[Vācija|vācu]] [[komponists]] '''[[Alfrēds Šnitke]]''' bija dzimis [[Engelsa|Engelsā]], [[Volgas Vācu APSR]], viņa tēvs bija [[Ebreji|ebrejs]] no [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtes]], kas 1927. gadā pārcēlās uz [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]], bet māte bija [[Krievija|Krievijas]] [[Pievolga|Pievolgas]] vāciete? <!--dyk diena --> [[Attēls:Compact fluorescent light bulbs 105W 36W 11W.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[luminiscences spuldze|luminiscences spuldžu]]''' <small>(attēlā)</small> caurspīdīgais [[stikls|stikla]] apvalks no iekšpuses ir pārklāts ar luminoforu — materiālu, kas [[ultravioletais starojums|ultravioletā starojuma]] ietekmē [[luminiscence|luminiscē]] un tādējādi rada [[Redzamā gaisma|redzamo gaismu]]? * ... '''[[Dānija—Norvēģija|Dānijas un Norvēģijas savienība]]''' radās [[1380. gads|1380. gadā]], kad pēc [[Norvēģijas ķēniņi|Norvēģijas ķēniņa]] Hokona VI nāves viņa sieva un [[Dānijas ķēniņi|Dānija ķēniņa]] [[Valdemārs IV|Valdemāra IV]] meita [[Margrēte I]] savu mazgadīgo dēlu Olufu II pasludināja par Dānijas un Norvēģijas ķēniņu? * ... gadu iepriekš ar [[Latvijas PSR]] Ministru padomes rīkojumu likvidējot Zvārdes un Ķērkliņu ciemus, un lauksaimniecisko darbību pārtraucot pieciem [[kolhozs|kolhoziem]], [[1954. gads Latvijā|1954. gadā]] Zvārdē izveidoja '''[[Zvārdes poligons|PSRS kara aviācijas poligonu]]''', kur padomju kara lidotāji trenējās bumbu nomešanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Heydar Aliyev 1997.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Heidara Alijeva personības kults|Heidara Alijeva personības kultu]]''' uzskata par [[Azerbaidžāna]]s ideoloģijas pamatu, kas balstās uz apgalvojuma, ka [[Heidars Alijevs]] <small>(attēlā)</small> izglābis [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], un šis personības kults tiek pārnests arī uz viņa dēlu [[Ilhams Alijevs|Ilhamu Alijevu]]? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās autobusu ražotājs '''''[[Biamax]]''''' bija viens no lielākajiem [[Grieķija]]s uzņēmumiem, tam bija trīs rūpnīcas ([[Atēnas|Atēnās]], [[Saloniki|Salonikos]] un [[Larisa|Larisā]]) un vairākas citas saimniecības būves visā valstī? * ... [[Atmodas kustība]]s laikā [[1989. gads Latvijā|1989. gadā]] [[ASV latvieši|ASV latvietis]] '''[[Pēteris Kārlis Elferts]]''' ieradās [[Latvijas PSR]], kur jūlijā piedalījās protesta akcijās pret [[Zvārdes poligons|PSRS armijas poligonu Zvārdē]], tādēļ tika izraidīts no Latvijas ar liegumu atgriezties turpmākajos piecos gados? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idriss Déby at the White House in 2014.jpg|border|right|150px]] * ... 2021. gada 11. aprīlī [[Čada]]s vēlēšanu komisija '''[[Idriss Debī|Idrisu Debī]]''' <small>(attēlā)</small> pasludināja atkārtoti ievēlētu par [[Čadas prezidentu uzskaitījums|Čadas prezidentu]]; viņš devās uz frontes līniju, kur Čadas armija cīnījās ar nemiernieku grupējumu FACT, un 20. aprīlī tika smagi ievainots, un no šautajām brūcēm nomira? * ... '''[[citrona baterija]]''' ir līdzīga [[Voltas stabs|pirmajam elektroķīmiskajam strāvas avotam]], ko [[1800. gads|1800. gadā]] izgudroja [[Alesandro Volta]], kurš [[citrons|citrona]] [[sula]]s vietā izmantoja [[Sālsūdens|sālsūdeni]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Literatūras balva|Eiropas Savienības Literatūras balvu]]''' ir saņēmuši četri [[Latvija]]s [[literāti]]: [[Inga Žolude]], [[Jānis Joņevs]], [[Osvalds Zebris]] un '''[[Laura Vinogradova]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:18.novembra svinīgie pasākumi (50616049653).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Māris Možvillo]]''' <small>(attēlā)</small> nesekmīgi kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no [[KPV LV]] saraksta, taču vēlāk kļuva par [[13. Saeima]]s deputātu mandātu nolikušās [[Linda Liepiņa|Lindas Liepiņas]] vietā? * ... '''[[Zalcburgas lidosta]]''' [[Austrija|Austrijā]] ir nosaukta [[komponists|komponista]] [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfganga Amadeja Mocarta]] vārdā? * ... [[PSRS]] un [[Krievija]]s virsnieks un politiķis '''[[Ļevs Rohļins]]''' [[1998. gads|1998. gada]] 3. jūlijā tika nogalināts savā gultā ar šāvienu galvā; slepkavībā sākotnēji atzinās viņa sieva Tamāru, kura tika notiesāta, tomēr pastāv uzskats, ka tā bijusi Krievijas slepeno dienestu organizēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Guppy pho 0048.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[gupija|gupiju]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvidamerika]]s ziemeļi — [[Venecuēla]]s un [[Gajāna]]s saldūdeņi, taču tā ir viena no visizplatītākajām akvārija zivīm, tāpēc ir sastopama arī citu pasaules daļu un kontinentu ūdeņos, no nebrīves nonākot savvaļā? * ... '''[[2021. gada Augšdaugavas novada domes vēlēšanas]]''' bija pirmās vēlēšanas kopš [[Latvijas administratīvais iedalījums#2021. gada administratīvi teritoriālā reforma|2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] jaunizveidotajā [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]], kurās uzvarēja [[Daugavpils novada partija]], iegūstot 7 no 15 vietām novada domē? * ... "Studentu lieta – taisna un cieta!" ir '''[[Latvijas Studentu apvienība]]s''' sauklis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carex echinata.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas vairāk nekā 100 '''[[grīšļu dzimta]]i''' piederošas sugas, tostarp '''[[aslapu grīslis]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] cilmes [[Izraēla]]s māksliniekus '''[[brāļi Šamiri|brāļus Šamirus]]''' dēvē par “nacionālajiem dizaineriem”, viņu nozīmīgākais darbs ir Izraēlas [[ģerbonis]]? * ... '''[[Krievu—zviedru karš (1741—1743)]]''' noslēdzās ar [[Turku]] miera līgumu, kurā [[Zviedrija]] atteicās ne tikai no [[Baltija]]s provincēm, bet arī no teritorijas [[Somija|Somijā]]; Zviedrijas Riksdaga komisija piesprieda [[nāvessods|nāvessodu]] neveiksmīgajiem karaspēka komandieriem ģenerāļiem Kārlim Emīlam Lēvenhauptam un [[Henriks Magnuss fon Budenbroks|Henrikam Magnusam fon Budenbrokam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Quality-i70.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kanzassitija (Kanzasa)|Kanzassitija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie [[Kanzasa]]s un [[Misūri (štats)|Misūri]] štatu robežas; robežas otrā pusē atrodas Misūri štata [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]? * ... '''[[abdominoplastika]]''' jeb vēdera plastika ir [[ķirurģija|ķirurģiska]] operācija — liekās ādas un taukaudu noņemšana un vienlaicīga [[vēders|vēdera]] priekšējās sienas muskuļu pievilkšana? * ... visas jūrniecībā izmantotās '''[[radiobāka]]s''' mūsdienās ir izslēgtas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nevers-Loirebréck--w.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nevēra|Nevērā]]''' <small>(attēlā tilts pār [[Luāra (upe)|Luāru]])</small> atrodas ''[[Formula 1]]'' sacīkšu trase [[Maņikūra]]? * ... '''[[regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' startēja tikai trīs komandas, bet par uzvarētājiem kļuva ''Union des Sociétés Françaises'' regbisti? * ... '''[[Šatelaraba]]''', kura izveidojas satekot kopā [[Eifrata]]i un [[Tigra]]i, un plūst pa [[Irāka]]s teritoriju, ir tikai ap 200 km gara, tomēr kopējais garums ar satekupi Eifratu sasniedz 3596 km? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small> ...? * ... '''[[Pērtiķu bakas]]''' pirmoreiz tika atklātas laboratorijas pērtiķiem 1958. gadā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]] un pirmie cilvēku saslimšanas gadījumi tika reģistrēti 1970. gadā? * ... ...? 5hpwn8gb0p6c5a56xyz53nsgudyx4hu Nevils Čemberlens 0 15762 3665949 3574161 2022-08-03T06:01:54Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Apvienotās Karalistes finanšu ministri]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Nevils Čemberlens | vārds_orģ = ''Neville Chamberlain'' | attēls =Bundesarchiv Bild 183-H12967, Münchener Abkommen, Chamberlain.jpg | mazs_att = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] | term_sākums = {{dat|1937|5|28|N}} | term_beigas = {{dat|1940|5|10|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | monarhs = [[Džordžs VI Vindzors|Džordžs VI]] | priekštecis = [[Stenlijs Boldvins]] | pēctecis = [[Vinstons Čērčils]] <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1869|3|18}} | dzim_vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Birmingema}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1940|11|9|1869|3|18}} | mir_vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Hempšīra|Hekfīlda}} | apglabāts = | tautība = | partija = [[Konservatīvo partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partija]] | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = Uzņēmējs | alma_mater = | reliģija = | paraksts = Neville Chamberlain Signature 2.svg | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Artūrs Nevils Čemberlens''' ({{val|en|Arthur Neville Chamberlain}}; dzimis {{dat|1869|3|18}} [[Birmingema|Birmingemā]], miris {{dat|1940|11|9}} [[Hekfīlda|Hekfīldā]]) bija [[Apvienotā Karaliste|britu]] politiķis no [[Lielbritānijas Konservatīvā partija|Lielbritānijas Konservatīvo partijas]]. [[Apvienotās Karalistes premjers]] (1937—1940). [[Ādolfs Hitlers|Ādolfam Hitleram]] nostiprinot varu, pielietoja t.s. Hitlera nomierināšanas taktiku. Tas noveda pie [[Minhenes vienošanās]] parakstīšanas 1938. gada 29. septembrī, kura ļāva [[Vācija]]i okupēt [[Čehoslovākija|Čehoslovākiju]]. Demisionēja pēc tam, kad Vācija iebruka [[Nīderlande|Nīderlandē]], [[Beļģija|Beļģijā]] un [[Francija|Francijā]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Stenlijs Boldvins]] | virsraksts = [[Lielbritānijas premjerministrs]]| periods = [[1937]]—[[1940]] | pēc = [[Vinstons Čērčils]] }} {{kastes beigas}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{Britu premjerministri}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Čemberlens, Nevils}} [[Kategorija:1869. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1940. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rietummidlendas grāfistē dzimušie]] [[Kategorija:Britu politiķi]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes premjerministri]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes finanšu ministri]] rjokrjkkfamfwg1mccgs6lunqyaig2q Ostins Čemberlens 0 15798 3665946 3571712 2022-08-03T06:00:14Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Apvienotās Karalistes finanšu ministri]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Ostins Čemberlens | vārds_orig = ''Sir Austen Chamberlain'' | attēls = Sir (Joseph) Austen Chamberlain.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1863 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 16 | dz_vieta = [[Birmingema]], {{GBR}} | m_gads = 1937 | m_mēnesis = 05 | m_diena = 13 | m_vieta = [[Londona]], {{GBR}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[briti|brits]] | nodarbošanās = politiķis | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = Austen Chamberlain Signature.svg | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Sers Ostins Čemberlens''' (''Sir Austen Chamberlain'', dzimis {{dat|1863|10|16}}, miris {{dat|1937|3|17}}) bija [[Apvienotā Karaliste|britu]] politiķis. [[Nevils Čemberlens|Nevila Čemberlena]] pusbrālis. 1925.gada [[Nobela miera prēmija]]s laureāts.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The Nobel Peace Prize 1925 |publisher=Nobel Foundation |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1925/}}</ref> Prēmiju ieguva, būdams [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]]s ārlietu ministrs, tā tika piešķirta par [[Lokarno līgumi|Lokarno līgumu]] izstrādi un ieviešanu. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1925/chamberlain-bio.html Nobela prēmijas profils] {{en ikona}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | pirms = [[Fritjofs Nansens]] (1922. gadā)| virsraksts = [[Nobela miera prēmija]] | periods = [[1925]]<br />kopā ar [[Čārlzs Doss|Čārlzu Dosu]]| pēc = [[Aristids Briāns]]<br />[[Gustavs Štrēzemans]]}} {{kastes beigas}} {{Nobela miera prēmijas laureāti}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Čemberlens, Ostins}} [[Kategorija:1863. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1937. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rietummidlendas grāfistē dzimušie]] [[Kategorija:Britu politiķi]] [[Kategorija:Ārlietu ministri]] [[Kategorija:Nobela miera prēmijas laureāti]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes finanšu ministri]] d87yim0scd1kilyuum2otsnlszti8yh Faisalābāda 0 16899 3665816 3170794 2022-08-02T15:31:45Z Bai-Bot 60304 /* Vēsture */sīkumi, replaced: Al-Qaeda → Al-Qaida using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Faisalābāda | native_name = | settlement_type = | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = Clocktower Faisalabad, Panorama.jpg | imagesize = | image_caption = | image_flag = | image_seal = | pushpin_map = Pakistāna | pushpin_label_position = | latd = 31 | latm = 25 | lats = 0 | latNS = N | longd = 73 | longm = 5 | longs = 28 | longEW = | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Pakistāna}}''' | subdivision_type1 = Province | subdivision_name1 = [[Pendžaba]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | area_total_km2 = 1300 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | elevation_m = 184 | population_footnotes = | population_total = 3203846 | population_as_of = {{dat|2017|||SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = | utc_offset = | timezone_DST = | utc_offset_DST = | area_code = | website = | footnotes = }} '''Faisalābāda''' (فیصل آباد,''Faisalabad'') ir pilsēta [[Pakistāna]]s ziemeļu daļā. Liels [[tekstilrūpniecība]]s centrs. Pilsētā atrodas viena no lielākajām universitātēm Āzijā - Faisalābādas Lauksaimniecības universitāte. == Vēsture == Pilsētu 1880. gadā nodibināja [[Lielbritānija|britu]] [[Pendžaba]]s ģenerālgubernators Čārlzs Džeimss Lajols (''Charles James Lyall''), tāpēc tās nosaukums britu varas laikā bija Lajolpūra (''Lyallpur''). 1902. gadā pilsētā bija mazāk kā 5000 iedzīvotāju. Pakistānas neatkarības gados Faisalābāda strauji auga. 1977. gadā par godu [[Saūda Arābija]]s karalim [[Faisals|Faisalam]] pilsēta ieguva pašreizējo nosaukumu. 2002. gada martā pilsētā notika specdienestu operācijas, kurās tika sagūstīti un vēlāk uz [[Guantanamo nometne|Guantanamo nometni]] pārvietoti vairāki augsta ranga ''[[Al-Qaida]]'' darbinieki. == Cilvēki == Faisalabadā dzimuši: * [[Nusrats Fatehs Ali Hans]] (''Nusrat Fateh Ali Khan'', 1948-1997) - mūziķis {{Pakistāna-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Pakistānas pilsētas]] 52m8pw1eg5bzkcgbbkz4biwra213u0c Kategorija:Latvijas finanšu ministri 14 18549 3665938 2002554 2022-08-03T05:51:33Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Finanšu ministri]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{catmore}} [[Kategorija:Ministru kabineta locekļi]] [[Kategorija:Finanšu ministri]] ox9zq2njt0eutvf3caup64hmjx7zt3b Auru pagasts 0 20473 3665848 3555936 2022-08-02T16:45:20Z Melilac 38935 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Auru pagasts | karte = Auru pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | ģerboņa_nosaukums = Xxx ģerbonis <!-- pirms ģerboņa norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | ģerboņa_platums = <!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--> | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Dobeles novads | centrs = Auri | platība = 111,09 | iedzīvotāji = 3388<ref>{{pmlp2010}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2010 | blīvums = {{#expr: 3388/ 111.09 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = }} '''Auru pagasts''' ir viena no [[Dobeles novads|Dobeles novada]] administratīvajām teritorijām tā centrālajā daļā. Robežojas ar sava novada [[Dobele|Dobeles pilsētu]], [[Krimūnu pagasts|Krimūnu]], [[Penkules pagasts|Penkules]], [[Naudītes pagasts|Naudītes]], [[Annenieku pagasts|Annenieku]], [[Dobeles pagasts|Dobeles]] un [[Tērvetes pagasts|Tērvetes]] pagastiem. == Daba == === Reljefa formas === [[Buku kalns]], [[Darmāku kalns]], [[Garais kalns]], [[Puču kalns]], [[Rūju kalns]], [[Velna kalns]]. === Hidrogrāfija === ==== Ūdensteces ==== [[Apguldes ezera grāvis]], [[Auce (upe)|Auce]], [[Aurupīte (Ālaves pieteka)|Aurupīte]], [[Ālave]], [[Bērze (upe)|Bērze]], [[Gardene (upe)|Gardene]], [[Jugla (Ālaves pieteka)|Jugla]], [[Sesava (Bērzes pieteka)|Sesava]]. ====Ūdenstilpes==== [[Apguldes dzirnavu ezers]], [[Austrumu dīķis]], [[Dziļezers (Auru pagasts)|Dziļezers]], [[Jaunmensku dīķis]], [[Priedāju dīķis]], [[Rūju dīķi]], [[Teiku dīķis]]. == Vēsture == [[Attēls:Vecapguldes muižas kungu māja.jpg|thumb|260px|Vecapguldes muižas kungu māja Pirmā pasaules kara laikā (vācu armijas pulka štābs).]] Līdz [[1920. gada zemes reforma]]i Auru pagasta toreizējā teritorijā atradās [[Auru muiža]] (''Auermünde''), [[Audzu muiža]] (''Neu-Friedrichshof'', mūsdienās [[Krimūnu pagasts|Krimūnu pagastā]]), [[Ālaves muiža]] (''Alauen'', mūsdienās [[Ālave (ciems)|Ālave]] [[Penkules pagasts|Penkules pagastā]]), Pēterfeldes muiža (''Peterfeld''), [[Tīles muiža]] (''Thielenhof''), [[Vecabguldes muiža]] (''Alt-Abgulden'', mūsdienās [[Apgulde]] [[Naudītes pagasts|Naudītes pagastā]]), [[Lielabguldes muiža|Lielabguldes]] (''Groß-Abgulden'', mūsdienās [[Lielapgulde]] [[Naudītes pagasts|Naudītes pagastā]]) muižas. Mūsdienu Auru pagasta teritorijā atradās arī Ādama muiža (''Adamshof''), Lielbērzes muiža (''Groß-Bersen'', [[Lielbērze]]), Mazbērzes muiža (''Klein-Bersen''), Pakaišmuiža (''Potkaisen''). Pēc agrārās reformas * Auru muižu (vācu: ''Auermünde'') 672 ha kopplatībā sadalīja 56 vienībās; * Audzu muižu (''Neu-Friedrichshof'') 349 ha kopplatībā sadalīja 16 vienībās; * Ālaves muižu (''Alauen'') 292 ha kopplatībā sadalīja 23 vienībās; * Tīles muižu (''Thielenhof'') 74 ha kopplatībā sadalīja 7 vienībās; * Lielabguldes (''Groß-Abgulden'') un Mazabguldes muižas 440 ha kopplatībā sadalīja 30 vienībās; * Vecabguldes muižu (''Alt-Abgulden'') 274 ha kopplatībā sadalīja 22 vienībās. Lielabguldes muižas kungu mājā iekārtoja Abguldes divgadīgo lauksaimniecības skolu. 1935. gadā [[Jelgavas apriņķis|Jelgavas apriņķa]] Auru pagasta platība bija 56 km² un tajā dzīvoja 1452 iedzīvotāji.<ref>{{EncLP}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja Auru un [[Krimūnu ciems|Krimūnu]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā [[Dobeles rajons|Dobeles rajona]] '''Auru ciemam''' pievienoja likvidēto Krimūnu ciemu, 1963. gadā - daļu likvidētā [[Gaismas ciems|Gaismas ciema]], bet 1968. gadā Auru ciema [[padomju saimniecība]]s «Krimūnas» teritoriju pievienoja [[Austrumu ciems|Austrumu ciemam]].<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā '''Auru pagastu''' kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Dobeles novads|Dobeles novadā]]. ===Kultūras pieminekļi=== *Kviešu apmetne *Oškalnu senkapi (Zviedru kapi) *Pēkaiņu senkapi *Lielbērzes kapu kapliča == Iedzīvotāji == === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Gardene]], [[Ķirpēni]] (līdz 2012. gadam Kroņauce),<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://dobele.lv/upload/domes_lemumi/2012/lemumidnd_nr.9_30.08.2012.pdf |title=Dobeles novada dome |access-date=17.09.2012 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160312075508/http://dobele.lv/upload/domes_lemumi/2012/lemumidnd_nr.9_30.08.2012.pdf |archivedate=12.03.2016 }}</ref> [[Auri]] (pagasta centrs), [[Liepziedi (Auru pagasts)|Liepziedi]], [[Lielbērze]], [[Bērzkrasti]], [[Rūpnieki (Auru pagasts)|Rūpnieki]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dobele.lv/lv/content/auru-pagasts |title=Auru pagasts. Vispārīga informācija. |access-date={{dat|2017|02|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170206220251/http://www.dobele.lv/lv/content/auru-pagasts |archivedate={{dat|2017|02|06||bez}} }}</ref>. == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Dobeles novads}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Dobeles rajons}} {{Jelgavas apriņķis}} }} [[Kategorija:Dobeles apriņķis]] [[Kategorija:Zemgale]] [[Kategorija:Dobeles novada pagasti]] [[Kategorija:Auru pagasts| ]] fcejoir8zwjrt2t92rjika2mqkojgg7 Nairobi 0 22410 3665824 3545568 2022-08-02T15:36:23Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: Al-Qaeda → Al-Qaida using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Nairobi | official_name = ''Nairobi'' | settlement_type = | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = Nairobi Montage A.jpg | image_caption = | image_flag = Flag of Nairobi.svg | image_seal = | image_shield = Nairobi City Logo.png | pushpin_map = Kenija#Āfrika | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 1 | latm = 17 | lats = | latNS = S | longd = 36 | longm = 49 | longs = | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{karogs|Kenija}} | subdivision_type1 = Apgabals | subdivision_name1 = [[Nairobi apgabals]] | area_total_km2 = 696 | elevation_m = 1661 | population_total = 3138369 | population_as_of = {{dat|2009|||SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | website = {{url|http://www.nairobi.go.ke/}} | footnotes = }} '''Nairobi''' (''Nairobi'') ir [[Kenija]]s galvaspilsēta un lielākā pilsēta. Atrodas valsts dienviddaļā 1661 metru virs jūras līmeņa pie Nairobi upes. Tā ir lielākā [[Austrumāfrika]]s pilsēta un svarīgs [[Āfrika]]s politiskais un finansiālais centrs. Nairobi ir [[ANO Vides programma]]s (''United Nations Environment Programme, UNEP'') un [[ANO Iedzīvotāju apmetņu programma]]s (''United Nations Human Settlements Programme, UN—HABITAT'') galveno mītņu vieta. Pilsētā atrodas [[Nairobi fondu birža]] — viena no lielākajām Āfrikā. Ap pilsētu atrodas vairāki [[graustu rajons|graustu rajoni]], viens no tiem — Kibera ir lielākais visā Āfrikā, tajā dzīvo no 0,5 līdz 1 miljonam cilvēku. Nairobi [[noziedzība]]s līmeņa dēļ tiek uzskatīta par vienu no bīstamākajām pilsētām pasaulē. Tā dibināta 1899. gadā, kad pašreizējās pilsētas vietā [[Lielbritānija|briti]] ierīkoja [[dzelzceļš|dzelzceļa]] depo. 1905. gadā Nairobi kļuva par [[Britu Austrumāfrika]]s kolonijas administratīvo centru. 1954. gadā tā ieguva pilsētas tiesības. 1963. gadā Nairobi kļuva par neatkarīgās Kenijas galvaspilsētu. 1998. gada 7. augustā Nairobi tika uzspridzināta [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēstniecība. Gāja bojā 224 cilvēki un apmēram 4000 tika ievainoti. Tiek uzskatīts, ka teroraktu realizēja [[Al-Qaida]]. No 1917. līdz 1931. gadam Nairobi un tās apkārtnē dzīvoja [[Karena Bliksena]], šo dzīves gadu ietekmē tapis viņas darbs [[No Āfrikas dziļumiem]] (''Out of Africa''). == Cilvēki == Nairobi dzimuši: * [[Ričards Dokinss]] (''Richard Dawkins'', 1941-) — zoologs * [[Ričards Līkijs]] (''Richard Leakey'', 1944-) — paleontologs * [[Katerina Ndereba]] (''Catherine Ndereba'', 1972-) — maratoniste * [[Rodžers Vitekers]] (''Roger Whittaker'', 1936-) — mūziķis * [[Kriss Frūms]] (''Chris Froome'', 1985-) — riteņbraucējs == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Āfrikas galvaspilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kenijas pilsētas]] sc7z7z5hhz92f8vnbz35s6vg5zq7nq5 Aronas pagasts 0 26317 3665973 3554463 2022-08-03T06:58:36Z Fenn-O-maniC 80678 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Aronas pagasts | karte = Arona Parish (LocMap).png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = Aronas pagasta ģerbonis.svg | ģerboņa_nosaukums = Aronas pagasta ģerbonis | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Aronas pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Madonas novads | centrs = Kusa | platība = 149,7 | iedzīvotāji = 1437<ref>[http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf Latvijas iedzivotaju skaits pašvaldibas]. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.</ref> | iedzīvotāji_gads = 2016 | blīvums = {{#expr: 1427 / 149.7 round 1}} | izveidots = 1945 | mājaslapa = <!-- bez "http://" daļas --> }} '''Aronas pagasts''' ir viena no [[Madonas novads|Madonas novada]] administratīvajām teritorijām tā vidienē. Robežojas ar sava novada [[Madona]]s pilsētu un [[Sarkaņu pagasts|Sarkaņu]], [[Lazdonas pagasts|Lazdonas]], [[Bērzaunes pagasts|Bērzaunes]], [[Vestienas pagasts|Vestienas]], [[Mārcienas pagasts|Mārcienas]], [[Liezēres pagasts|Liezēres]] un [[Cesvaines pagasts|Cesvaines]] pagastiem. == Daba == Pagasts atrodas [[Vidzemes augstiene]]s [[Vestienas pauguraine|Vestienas paugurainē]]. Reljefs paugurains, augstākie kalni ir [[Nesaules kalns]] (284,2 m) un [[Ķelēnu kalns]] (283,4 m). Pagasta platība ir 14 974 ha, no tiem meži — 7011 ha, lauksaimniecības zeme 6085 ha. === Reljefa formas === [[Akas kalns]], [[Akļu kalns]], [[Augstumkalns]], [[Biemeltu kalns]], [[Birzkalns]], [[Bricu kalns]], [[Briedēnu kalns]], [[Burtnieku kalns]], [[Cepļa kalns]], [[Cūkas kalns]], [[Glemžu kalns]], [[Jozumu kalns]], [[Jurcēnu kalns]], [[Kalnavoitu kalns]], [[Kaļvu kalns]], [[Kaniņkalns]], [[Karātavkalns]], [[Karātavu kalns (Aronas pagasts)|Karātavu kalns]], [[Krūmiņkalns]], [[Ķelēnu kalns]], [[Lazdiešu kalns]], [[Nesaules kalns]], [[Odukalns (kalns)|Odukalns]], [[Ošinieku Baznīcas kalns]], [[Penderu kalniņš]], [[Puļpu kalns]], [[Purvakalns]], [[Silviešu kalns]], [[Stuburkalns]], [[Sudrabiņu kalns]], [[Svētais kalns (Aronas pagasts)|Svētais kalns]], [[Toliņu kalns]], [[Viestēnu kalns]], [[Vikšeru kalns]], [[Zeduļu Baznīcas kalniņš]], [[Žagaru kalns]]. === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== Cauri pagastam tek [[Arona]] (izteka — Puksteņu purvi, ietek [[Aiviekste|Aiviekstē]]), [[Bložupīte]], [[Briedaine]], [[Dēklainīte]], [[Dietlāviņa]], [[Dzirnupīte (Aronas pieteka)|Dzirnupīte]], [[Iztekas strauts]], [[Jole]] (izteka — Oļu dīķi, ieteka — [[Arona]]s upe pie "Sateku" mājām), [[Kapupīte (Aronas pieteka)|Kapupīte]] (izteka — [[Sarkaņu pagasts|Sarkaņu pagastā]] no Rāvijas purviem, ieteka — [[Arona]]s upē pie Pīlīšu fermas), [[Madonas upīte]], [[Ogre (upe)|Ogre]] (izteka — [[Lielais Līdēris|Lielais Līdēres ezers]], ieteka — [[Daugava]]), [[Ogrīte (Ogres pieteka)|Ogrīte]], [[Pirkenes strauts]], [[Sīļauka]], [[Sūla]], [[Urdava]] un [[Viešupe]]. ==== Ūdenstilpes ==== Pagastā atrodas [[Apaļais dīķis]], [[Dēklainis]], [[Ezermuižas ezers]], [[Grāvja dzirnavezers]], [[Kaijenieks]], [[Kučuru dzirnavezers]], [[Kusas ūdenskrātuves]], [[Lauteres ezers]], [[Lejas Rubeņu dzirnavezers]], [[Lielais Līdēris]], [[Lielais Rāvijs]], [[Lipielu ezers]], [[Lodes ezeriņš]], [[Madonas ezers]], [[Mazais Līdēris]], [[Mazā Cepurīte]], [[Naglas ezers]], [[Nepadeves ezers]], [[Nesaules ezers]], [[Oļu dīķi]], [[Pelšu ezers]], [[Sasēris]], [[Skujiešu ezers]], [[Tīžu dīķis]] un [[Viešūrs]]. ==== Purvi ==== [[Līču purvs]], [[Nesaules purvs]], [[Sasēra purvs]]. === Dabas aizsardzība === Pagasta teritorijā atrodas daļa no [[aizsargājamo ainavu apvidus]] [[Vestiena (aizsargājamo ainavu apvidus)|Vestiena]], tajā savukārt ietilpst [[dabas parks]] [[Gaiziņkalns (dabas parks)|Gaiziņkalns]]. Pagastā atrodas arī [[dabas liegums]] [[Nesaules kalns]]. == Vēsture == [[Attēls:Aronas pagasts 1940.png|thumb|250px|Aronas pagasta teritorija 1940. gadā. Mūsdienu administratīvās robežas dotas ar violetu krāsu]] Pirmās ziņas par teritorijas apdzīvotību ir no 13. gadsimta sākuma. Tagadējā Aronas pagastā dzīvojuši latgaļi. 1211. gada [[Letijas dalīšanas līgums|Letijas dalīšanas līgumā]] minēta [[Jersika (valsts)|Jersika]]s ķēniņvalsts [[Negeste]]s (Nīgastes) pils. Mājas ar šādu nosaukumu vēl šodien ir Aronas pagastā, šajās mājās 20. gadsimta sākumā bija pagastnams. Līdz [[1920. gada zemes reforma]]i tagadējā Aronas pagasta teritorijā atradās [[Lautere|Lauteres muiža]] (''Lauternsee''; pirmo reizi minēta 1570. gadā), [[Lode (Aronas pagasts)|Lodes muiža]] (''Lodenhof''; 17. gs. beigās), [[Zelgauska|Zelgauskas muiža]] (''Selgowksy''; 17. gs. beigās), [[Vestienas muiža]] (''Fehsen''; 1762. gadā), [[Oļi (Aronas pagasts)|Oļu muiža]] (''Ohlenhof''; 1797. gadā), [[Kusa|Kusas muiža]] (''Kussen''), [[Līdēre|Līdēres muiža]] (''Lüdern'') muižas, Kalvu un Jaunlazdonas pusmuižas. [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā darbojās Grazdonas (Grostonas), Līdēres, Kusas, Oļu un Lubejas rīcības komitejas, Grostonas pagastā soda ekspedīcija nodedzināja divas zemnieku mājas, Latvijas Brīvības cīņu laikā Kusas pagastā darbojās partizāni Veckalniņa vadībā. 1935. gadā tagadējā Aronas pagasta teritorija atradās piecos pagastos - [[Kusas pagasts|Kusas]], [[Lubējas pagasts|Lubejas]], [[Oļu pagasts|Oļu]], [[Viesienas pagasts|Viesienas]] un [[Grostonas pagasts|Grostonas]]. Pagastu kopplatība bija ap 20 000 ha un tajos dzīvoja 3920 iedzīvotāju. [[Latvijas PSR]] laikā 1945. gadā [[Madonas apriņķis|Madonas apriņķa]] [[Grostonas pagasts|Grostonas pagastā]] izveidoja Aronas [[ciema padome|ciema padomi]]. [[Madonas rajons|Madonas rajona]] '''Aronas ciemam''' 1951. gadā pievienoja likvidēto [[Grostonas ciems|Grostonas ciemu]], 1954. gadā — likvidēto [[Jaunlazdonas ciems|Jaunlazdonas ciemu]]. 1973. gadā pievienoja likvidēto [[Kusas ciems|Kusas ciemu]], bet daļu teritorijas pievienoja [[Bērzaunes ciems|Bērzaunes]] un [[Mārcienas ciems|Mārcienas]] ciemiem. 1977. gadā Aronas ciemam pievienoja daļu Bērzaunes ciema un daļu likvidētā [[Viesienas ciems|Viesienas ciema]], bet daļu ciema teritorijas pievienoja Bērzaunes un [[Lazdonas ciems|Lazdonas]] ciemiem. 1979. gadā Aronas ciemam pievienoja daļu [[Sarkaņu ciems|Sarkaņu ciema]], bet daļu Aronas ciema teritorijas pievienoja [[Liezēres ciems|Liezēres ciemam]].<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Aronas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Madonas novads|Madonas novadā]]. === Kolektīvās saimniecības === 1949. gadā pagasta teritorijā tika izveidoti 11 [[kolhozi]], kurus apvienojot, 1952. gadā izveidoja kolhozu "Vidzeme", 1965. gadā — kolhozu "Arona". Savukārt, apvienojot tos, 1977. gadā izveidoja padomju saimniecību "Viesiena". Kusā darbojās Madonas specializētās meliorācijas celtniecības pārvaldes iecirknis ar darbnīcām<ref>{{EncLP}}</ref> — organizācija [[Kusa#Madonas PMK-19|"PMK-19"]] === Kultūras pieminekļi === Pagasta teritorijā atrodas [[Arnicēnu pilskalns]], [[Aronas grantsbedru senkapi]], [[Aroniešu apmetne]], [[Ciskānu akmens krāvums]], [[Dārznīcas pilskalns]], [[Dietlāvu senkapi]], [[Ezermuižas senkapi]], [[Jaunandrānu pilskalns]], [[Kalnavaitu Karātavu kalns]], [[Kalnavaitu senkapi]], [[Kārklu senkapi]], [[Krastkalnu senkapi]], [[Kučuru senkapi]], [[Kusas apmetne un senkapi]], [[Lauteres pilskalns]], [[Lazdiešu senkapi]], [[Ošinieku Baznīcas kalns]], [[Ošinieku senkapi]], [[Nesaules senkapi]], [[Svētais kalns (Aronas pagasts)|Svētais kalns]], [[Trušļu senkapi]], [[Vālēnu apmetne]], [[Zeduļu Baznīcas kalns]], [[Zeduļu senkapi]]. Mūsdienu pagasta teritorijā atrodas vēsturiskās [[Kusas muiža]], [[Lauteres muiža]] un [[Zelgauskas muiža]], [[Līdēres baznīca|Līdēres pareizticīgo baznīca]], kā arī [[Strūves ģeodēziskais loks|Strūves ģeodēziskā loka]] punkts [[Nesaules kalns|Nesaules kalnā]]. == Iedzīvotāji == === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Kusa]] (pagasta centrs), [[Lautere]], [[Zelgauska]], [[Līdēre]], [[Lode (Aronas pagasts)|Lode]]. === Ievērojamas personības === {{Jāuzlabo}} No Aronas pagasta nāk tādi ievērojami cilvēki, kā: [[Jūlijs Dievkociņš]] (rakstnieks), [[Alfejs Bromults]] (gleznotājs), Ēvalds Mercs (aktieris), Jānis Silītis (rakstnieks), [[Pēteris Sarķis]] (fabulists) un [[Pēteris Dreimanis]] (vēsturnieks). == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Madonas novads}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Madonas rajons}} }} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Madonas novada pagasti]] [[Kategorija:Aronas pagasts| ]] [[Kategorija:Grostonas pagasts]] d66r6l76nb6pxy0lhosnpdhr6tnnnyx Ances pagasts 0 27733 3665929 3553817 2022-08-03T05:19:29Z Fenn-O-maniC 80678 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Ances pagasts | karte = Ances pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = Ances pagasta ģerbonis.svg | ģerboņa_nosaukums = Ances pagasta ģerbonis | ģerboņa_platums = 80px | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Ances pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Ventspils novads | centrs = Ance (ciems)|Ance | platība = 397,78 | iedzīvotāji = 656<ref>{{PMLPiedz|2016-1}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2016 | blīvums = {{#expr: 656 / 397.78 round 1}} | izveidots = 1925 | mājaslapa = <!-- bez "http://" daļas --> }} '''Ances pagasts''' ir viena no [[Ventspils novads|Ventspils novada]] administratīvajām teritorijām tā ziemeļrietumos. Robežojas ar sava novada [[Tārgales pagasts|Tārgales]], [[Popes pagasts|Popes]] un [[Puzes pagasts|Puzes]] pagastiem, bet austrumos tam ir robeža ar [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Kolkas pagasts|Kolkas]] un [[Dundagas pagasts|Dundagas]] pagastiem. == Daba == === Reljefa formas === [[Bānitskalni]], [[Briežkalns]], [[Dambkalns]], [[Dižpurkangars]], [[Kārškalns]], [[Ķirškalns]], [[Liepkangars]], [[Riekstkalns]], [[Sīpolkalns]], [[Šķībais kalns]], [[Trumpkalns]], [[Veramkalns]], [[Zigatu pilskalns]]. === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== [[Asiķvalks]], [[Avotgrāvis (Lonastes pieteka)|Avotgrāvis]], [[Ābramgrāvis]], [[Bērzvalks (Raķupes pieteka)|Bērzvalks]], [[Brandgrāvis]], [[Čikste (Ostupes pieteka)|Čikste]], [[Dižgrāvis (Irbes pieteka)|Dižgrāvis]], [[Drollupe]], [[Dzērves valks]], [[Grūžvalks]], [[Irbe (upe)|Irbe]], [[Īvanvalks]], [[Kalējvalks]], [[Kārklu valks|Kārklvalks]], [[Ķikans]], [[Lāžvalks]], [[Lonaste (upe)|Lonaste]], [[Lūžupe]], [[Mālvalks (Lonastes pieteka)|Mālvalks]], [[Mīzalvalks]], [[Nabagvalks]], [[Ostupe (Lonastes pieteka)|Ostupe]], [[Pāce (upe)|Pāce]], [[Raķupe]], [[Rinda (upe)|Rinda]], [[Rindsupe]], [[Rūšupe]], [[Sātikvalks]], [[Stende (upe)|Stende]], [[Teļvalks]], [[Trumpe (Stendes pieteka)|Trumpe]], [[Vecbelzējvalks]], [[Vedalvalks]]. ==== Ūdenstilpes ==== [[Bēržezers]], [[Bočezers]], [[Bogajaņijāra]], [[Ciņu ūdenskrātuve]], [[Dambju ezers]], [[Dangataga]], [[Dūmezers]], [[Garais ezers (Ances pagasts)|Garais ezers]], [[Kalpezers]], [[Lukņezers]], [[Makšķerezers]], [[Puterezers]], [[Skarbezers]], [[Stulbezers (Ances pagasts)|Stulbezers]], [[Zigatezers]]. ==== Purvi ==== [[Anšķenpurvs]], [[Arumpurvs]], [[Bālmaņu purvs]], [[Bānitspors]], [[Bolderpurvs]], [[Bukdangas]], [[Dampurs]], [[Dižais purvs]], [[Dižpuri]], [[Dižpurs (Ances pagasts)|Dižpurs]], [[Dižvalki]], [[Duņņu purvs]], [[Jankevicu purvs]], [[Jāņpurvs]], [[Kalnmalpurvs]], [[Kamparposums]], [[Kaucerpurvs]], [[Kaustpurvi]], [[Kāpu purvs]], [[Kriķpurvs]], [[Laipaspurvs]], [[Langstes]], [[Lemešpurvs]], [[Liekne (purvs)|Liekne]], [[Lielās Platelspļavas]], [[Līcnieku purvs]], [[Luknas purvs]], [[Lūžpurs]], [[Mazpurs]], [[Mālriņķis]], [[Pakalstes]], [[Pāces purvs]], [[Plikpurvs]], [[Preinvadpurvs]], [[Puteru purvs]], [[Putnviga]], [[Rindzikas]], [[Skaidceļpurvs]], [[Skarbas purvs]], [[Straganu purvs]], [[Stulbezerpurvs]], [[Suņcirtes]], [[Vecbelzēju purvs]], [[Vilkvalkpurs]], [[Zvanu purvs]], [[Zveņģpurvs]], [[Žīddegums]]. ===Dabas liegumi=== [[Ances purvi un meži]], [[Ovīši (dabas liegums)|Ovīši]], [[Raķupes ieleja]] == Vēsture == Līdz 19. gadsimta sākumam ietilpa [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalā]]. Ances pagasts izveidots [[Ventspils apriņķis|Ventspils apriņķī]] 1925. gadā, izdalot to no [[Popes pagasts|Popes pagasta]]<ref>[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_wawe1925n86|article:DIVL10|query:pagasts Valdības rīkojumi un pavēles] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1925n86{{!}}article:DIVL10{{!}}query:pagasts |date={{dat|2016|04|06||bez}} }} Valdības Vēstnesis 1925.gada 20.aprīlis</ref>. 1935. gadā tā platība bija 374,9 km² un tajā dzīvoja 3302 iedzīvotāji.<ref>{{EncLP}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja Ances, [[Lielirbes ciems|Lielirbes]], [[Lonastes ciems|Lonastes]] un [[Rindas ciems|Rindas]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. '''Ances ciems''' ietilpis [[Dundagas rajons|Dundagas]] (1949-1956), [[Ventspils rajons|Ventspils]] (1956-1962), [[Talsu rajons|Talsu]] (1962-1967) un atkal Ventspils (1967-2009) rajonos. Ances ciemam 1951. gadā pievienoja likvidēto Rindas ciemu, 1954. gadā - likvidētos Lonastes un Lielirbes (daļu) ciemus.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Ances pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Ventspils novads|Ventspils novadā]]. == Iedzīvotāji == === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Ance (ciems)|Ance]] (pagasta centrs), [[Irbene]], [[Jorniņi]], [[Kārlmuiža|Kārļmuiža]], [[Lonaste]], [[Ostupciems]], [[Rinda (ciems)|Rinda]], [[Silciems (Ances pagasts)|Silciems]], [[Virpe]]. === Ievērojamas personības === * [[Georgs Heinrihs Loskīls]] (1740—1814) — mācītājs, rakstnieks un garīgo dziesmu autors, * [[Ansis Buševics]] (1878—1943) — finanšu ministrs (1923). == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Ances pagasta ciemi|nocat=yes}} {{Ventspils novads}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Ventspils rajons}} {{Ventspils apriņķis}} }} [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Ventspils novada pagasti]] [[Kategorija:Ances pagasts| ]] psd0ofr892291vuac21zfz4brrjxqjr Terorisms 0 28172 3665831 3522972 2022-08-02T15:38:37Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: al-Qaeda → Al-Qaida (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki '''Terorisms''' (no {{val|la|terror}} — 'šausmas') ir politiskās [[vardarbība]]s forma, ko īsteno nevalstiski grupējumi ar nolūku panākt politiskas izmaiņas: pretējās puses piekāpšanos politiskos, juridiskos vai ekonomiskos jautājumos. Terorismu vispirms raksturo nevis tieša un tūlītēja vardarbība, bet gan vardarbības draudi. Terorismam raksturīgākās iezīmes parādās jau [[Franču revolūcija]]s laikā, taču atsevišķas terorismam raksturīgas iezīmes ir vēsturiski novērojamas jau agrāk dažādos pasaules reģionos. Terorisms kļuva īpaši aktuāls 20. gadsimta otrajā pusē, kā reakcija uz situāciju [[Ziemeļīrija|Ziemeļīrijā]], [[Basku Zeme|basku zemēs]] un jo īpaši pēc [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|11. septembra teroraktiem ASV]]. == Etimoloģija == Jēdziens “terorisms” ir saistīts ar latīņu valodas darbības vārdu ''terrere'', kas nozīmē “iebiedēt”. Jēdziens “terorisms” sākotnēji tika izmantos, lai raksturotu politisku un militāru taktiku: izraisīt [[bailes]] pretiniekam.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Fine|first=Jonathan|date=2010|title=Political and Philological Origins of the Term ‘Terrorism’ from the Ancient Near East to Our Times|journal=Middle Eastern Studies|volume=46 (2)|pages=271|doi=10.1080/00263201003619927}}</ref> Jēdzienu sāka biežāk lietot [[Apgaismības laikmets|apgaismības laikmeta]] beigās un Franču revolūcijas norises gaitā, no latīņu “''terrere''” atvasinot jēdzienus biedējošs ([[Angļu valoda|angļu]]: ''terrifying'') un šausmīgs (angļu: ''terrible''). Jēdziens ''terror'' dažādos tā nozīmes attīstības laikos ir lietots, lai norādītu uz baiļu vai šausmu dažādo dabu un iespējamajām asociācijām, raksturojot baiļu politisko, psiholoģisko un fizisko dabu.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Fine|first=Jonathan|date=2010|title=Political and Philological Origins of the Term ‘Terrorism’ from the Ancient Near East to Our Times|journal=Middle Eastern Studies|volume=46 (2)|pages=275|doi=10.1080/00263201003619927}}</ref> == Definīcija == Terorisms definējams kā mērķtiecīga dažādu vardarbīgu aktu īstenošana, lai panāktu politiskas izmaiņas, un, saprotams, kā līdzeklis, nevis mērķis. Terorisms ir tāds vardarbības veids, kas vērsts pret civiliedzīvotājiem, lai izraisītu spēcīgas bailes vardarbības akta lieciniekos, lai panāktu terorisma veicēja ieceru piepildīšanos. Sekojot Ričarda Ingliša (''Richard English'') piedāvājumam, terorismu var definējoši aprakstīt kā heterogēnu vardarbību, kas tiek lietota politisku mērķu dēļ, terorisms var tikt vērsts pret dažādiem mērķiem un dažādos veidos, tas ietver psiholoģisku dimensiju, radot draudu sajūtu gan vardarbības upuru, gan šīs vardarbības liecinieku lokā ar nolūku sasniegt politiskus mērķus; terorisms ietver varas apliecināšanu un varas attiecību pārstrukturēšanas centienus; terorismu var uzskatīt par kara sastāvdaļu un tādējādi saprast kā tikai vienu no elementiem plašākos vardarbīgos un nevardarbīgos mēģinājumos panākt politiskas izmaiņas.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Terrorism: How to Respond|url=https://archive.org/details/terrorismhowtore00engl|last=English|first=Richard|publisher=Oxford University Press|year=2009|isbn=9780199229987|location=Oxford|page=[https://archive.org/details/terrorismhowtore00engl/page/24 24]}}</ref> Atkāpjoties no tādas terorisma izpratnes, kas priekšplānā izvirza militāra rakstura pasākumus, [[Terorisma pētniecība|terorisma pētniecībā]] terorismu dažkārt skata pat [[Fenomenoloģija|fenomenoloģiski]], pievēršoties tā jēgai un nozīmei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.unterror.com/|title=Latvijas Valsts izglītības attīstības aģentūras pēcdoktorantūras pētniecības atbalsta programmas projekts unTERROR – "Saprast teroru: fenomenoloģiski-hermeneitiskā metodoloģija terorisma pētniecībai"}}</ref> Īsi sakot, terorisma definīcija ir izplūdusi. Grūtības formulēt visaptverošu terorisma definīciju ir saistāmas ar dažādu politiski ideoloģisko nostāju nesakritībām un dažādu teroristisko izpausmju atšķirībām. Par spīti dažādām terorisma izpausmēm un nekonsekvencēm, terorisms tiek definēts kā politiskas noziedzības veids, ko raksturo dažādas vardarbības formas ([[slepkavība]]s, kaitniecība, cilvēku ievainošana un [[nogalināšana]], draudi), kuras īsteno, lai terorizētu individuālas personas, personu grupas, valstu valdības, [[valstu savienība]]s un politiskas organizācijas. Terorisma izpausmes, jeb tas, kas var tikt uzskatīts par teroristisku, var tikt piedēvēts kā brīvības cīnītājiem (piemēram, [[mežabrāļi]]em vai [[Afganistāna]]s modžahediem), tā lielāka mēroga vardarbībai (piemēram, valsts terors). Lai arī pastāv terorisma organizācijas, kas ir identificējamas, kā teroristiskas, par teroristiem mēdz dēvēt arī vardarbīgus pūļus un citus par ekstrēmistiem atzītus indivīdus, kas ir izmantojuši vardarbību drošības vai varas ietekmes mazināšanai, un lai panāktu apdraudētās puses piekāpšanos politiskos, juridiskos vai ekonomiskos jautājumos. Terorismu raksturo ne tikai tā vardarbības formas, bet arī nolūks. No valsts skatu punkta terorisms vienmēr tiek saprasts kā noziedzīga darbība, kas var izpausties kā lokāla vai globāla iebiedēšana un draudu izteikšana, kolektīva vai individuāla uzbrukšana institūcijām vai civiliedzīvotājiem, un kā valsts nesankcionēta brīvības izcīnīšana un masu nekārtību radīšana. Gan Īru republikāņu Armija (''Irish Republican Army'' (IRA)), gan Īru Nacionālā Atbrīvošanas Armija (''Irish National Liberation Army'' (INLA)) atbilda 1970. gadu izpratnei par teroristiem un terorismu (vardarbība vērsta pret valsti),<ref>{{Grāmatas atsauce|last1=Sluka|trans_chapter=|isbn=0203880226|oclc=|doi=|id=|page=|pages=142|at=|chapter=The Contribution of Anthropology|location=London|chapterurl=|quote=|ref=|bibcode=|laysummary=|laydate=|separator=|postscript=|language=|publisher=Routledge|first1=Jeffrey A.|url=|editor1-first=Jackson|editor1-last=Richard|editor2-first=Marie|editor2-last=Breen Smyth|editor3-first=Jeroen|editor3-last=Gunning|title=Critical Terrorism Studies. A New Research Agenda|format=|origyear=|accessdate=|type=|edition=|series=|volume=|date=|year=2009|month=|lastauthoramp=}}</ref> taču, mainoties terorisma nozīmei, šos grupējumus dažkārt identificē kā brīvības cīnītājus. Situācijas, kad kļūdaini organizācijas tiek raksturotas kā teroristiskas, ļauj dziļāk izskatīt jautājumu, kā nošķirt teroristiskas un neteroristiskas organizācijas. Neteroristiskas organizācijas, pat ja bruņotas, pretojas valsts varai un līdzcilvēku diskriminēšanai, nevis mēģinot traucēt politisko norisi, bet ieviešot jaunu un stabilāku sistēmu. Atšķirībā no teroristiskām organizācijām, neteroristiskām organizācijām, kas cīnās tautas vārdā, mēdz būt liels sabiedrības atbalsts, jo tās vēršas pret, pēc viņu domām, neleģitīmo valsts varu.<ref>{{Grāmatas atsauce|last1=Sluka|year=2009|trans_chapter=|at=|pages=143|page=|id=|doi=|oclc=|isbn=0203880226|language=|location=London|publisher=Routledge|origyear=|month=|volume=|first1=Jeffrey A.|series=|edition=|type=|accessdate=|format=|url=|title=Critical Terrorism Studies. A New Research Agenda|editor3-last=Gunning|editor3-first=Jeroen|editor2-last=Breen Smyth|editor2-first=Marie|editor1-last=Jackson|editor1-first=Richard|chapter=The Contribution of Anthropology}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Cronin|first=Audrey Kurth|date=2002|title=Behind the Curve: Globalization and International Terrorism|url=https://www.jstor.org/stable/3092113|journal=International Security|volume=27 (3)|pages=33}}</ref> Lai izvairītos no dažādiem pārpratumiem, tiek iestrādātas arī plašākas, terorisma dažādās variācijas iekļaujošākas definīcijas. Terorisma formas un nolūkus aptverošāku definīciju piedāvā Jūdžīns Viktors Valters (''Eugene Victor Walter''). Viņš izšķir trīs galvenos terorisma elementus: # terorismam ir raksturīga draudu izteikšana vai tiešas vardarbības īstenošana pret kādu indivīdu vai indivīdu grupu; # vardarbības īstenotājs tās lieciniekos grib radīt bailes, bet vardarbības upurim ir instrumentāla loma (t.i., upuris tiek izmantots kā bieds ar vēstījumu “lūk, kas var notikt ar citiem!”); # vardarbības īstenotājs sagaida, ka vardarbības liecinieki pielāgos savu uzvedību novērotajam vardarbības aktam un citām līdzīgām vardarbības izpausmēm (t.i., terorists manipulē ar cilvēku jūtām un uzvedību, traucējot ikdienas norisēm).<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Terror and Resistance|url=https://archive.org/details/terrorresistance0000walt|last=Walter|first=Eugene|publisher=Oxford University Press|year=1969|location=Oxford}}</ref> Savukārt Paula Vilkinsona (''Paul Wilkinson'') terorisma definīcija izceļ piecus terorismu raksturojošus aspektus: # terorisma īstenotā vardarbība ir pārdomāta un tā tiek mērķtiecīgi izmantota, lai īstenotu ārkārtēju baiļu vai šausmu (terora) atmosfēru; # vardarbība tiek inscenēta tā, lai to varētu novērot iespējami plaša auditorija, vardarbības akts ne vienmēr ir primāri orientēts uz kaitējuma nodarīšanu tā upurim vai upuriem; # izmantotā vardarbība un teroristiskie uzbrukumi tiek vērsti uz nejauši izvēlētiem un simboliskiem mērķiem, tostarp civiliedzīvotājiem; # sabiedrībā, kur tiek īstenota vardarbība, tā tiek skatīta kā neparasta jeb sabiedrības normām neatbilstoša, radot sašutuma un baiļu izjūtu; # teroristiskā vardarbība tiek izmantota, lai ietekmētu politiskos lēmumus un ikdienas darbības.<ref>{{Grāmatas atsauce|last1=Wilkinson|year=1992|trans_chapter=|at=|pages=228-257|page=|id=|doi=|oclc=|isbn=|language=|location=London|publisher=Clarenden Press|origyear=|month=|date=|first1=Paul|volume=|series=|edition=|type=|accessdate=|format=|url=|title=Dilemmas of World Politics: International Issues in a Changing World|editor3-last=|editor3-first=|editor2-last=Rengger|editor2-first=Nick|editor1-last=Baylis|editor1-first=John|chapter=International Terrorism: New Risks to World Order}}</ref> Pastāv vairāki terorisma skaidrojumi, kurus varam sastapt gan dažādu valstu normatīvajos aktos, gan dažādās starptautiskās pretterorisma programmās, nemaz nerunājot par dažādu ekspertu definējumiem un skaidrojumiem. [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] normatīvajos aktos terorisma definīciju sastopam ASV Kodeksa XXII nodaļas 2656(f)d pantā: “Terorisms ir politiski motivēta vardarbība ar iepriekšēju nodomu, kura vērsta pret ārrindas (civiliedzīvotāji, incidenta laikā neapbruņots militārais personāls) mērķiem un kuru veic minoritāšu grupas vai slepenie aģenti, lai ietekmētu politiku. Starptautiskais terorisms ir terorisms, kurā iesaistīti vairāk nekā vienas valsts iedzīvotāji vai kas aptver vairāku valstu teritorijas. Teroristiska grupa ir jebkura grupa vai tās apakšnodaļa, kura praktizē starptautisko terorismu.” [[Krievija]]s Federācijas Kriminālkodeksa (stājās spēkā 01.01.1997.) 205. pantā terorisms tiek sapludināts arī ar krimināla rakstura nodarījumiem un tam vairs nav tikai un vienīgi politisks raksturs. == Vēsturiskās terorisma formas == 20. gadsimtā izstrādātās terorisma definīcijas cenšas terorismu aplūkot pēc tā būtības un mērķiem, nevis pēc tā formas, kā tas notiek pētniecībā, kur terorisms tiek cieši saistīts ar Franču Revolūciju,<ref name=":0">{{Publikācijas atsauce|last=Weimann|first=Gabriel|date=2005|title=The Theater of Terror. The Psychology of Terrorism and the Mass Media|journal=Journal of Aggression, Maltreatment & Trauma|volume=9 (3-4)|pages=279-390|doi=10.1300/J146v09n03_08}}</ref> kad jebkura pret valsts sistēmu vērsta vardarbība tika skatīta kā terors, nemieru un nekārtības veicinoša darbība. Lai arī terorisma jēdziens ir ieviests pēc [[Apgaismības laikmets|Apgaismības laikmeta,]] tomēr dažādas terorisma izpausmes formas var fiksēt jau agrāk, kas ietekmē to, ka nav vienota izpratne par to, kas ir terorisms. Vispārpieņemta un juridiski korekta terorisma definīcija nepastāv, jo “kas vienam ir terorists, tas citam var būt brīvības cīnītājs”. Piemēram, vai mežabrāļu grupas Latvijā, kuras pielietoja vardarbību, kurā izmanto arī sabiedrisku objektu spridzināšanu, lai pretotos [[Padomju Savienība|PSRS]] okupācijas režīmam, bija “teroristi” (nogalināja un iebiedēja arī civiliedzīvotājus, kuru uzskatīja par kolaboracionistiem) vai “brīvības cīnītāji”? Vai vardarbības izmantošana pret likumīgi ievēlētas valdības represīvu un nelikumīgu politiku (piemēram, nacistiskajā Vācijā, ir “pašaizsardzība” vai “terorisms”? Taču ir iespējams novērot, kā attīstās dažādas terorisma metodes kā, piemēram, slepkavības izmantošana iebiedēšanai un politisko un sociālo iestāžu demolēšana. Viens no pirmajiem vēsturiski fiksētajiem terorisma piemēriem ir jūdu sekta sikariji (no [[Grieķu valoda|grieķu]] valodas ''sikarioi'', “dunča cilvēks”, atvasināts no ''sika'' — īss, dunčveidīgs zobens) 1. gadsimtā mūsu ērā, kas iestājās pret romiešu varu un uzsāka publisku slepkavību kampaņu nolūkā izskaust līdzcilvēku sadarbošanos ar Romas pārvaldi.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Horsley|first=Richard A.|date=1979|title=The Sicarii: Ancient Jewish "Terrorists"|url=https://www.jstor.org/stable/1202887|journal=The Journal of Religion|volume=59 (4)|pages=435-458|via=JSTOR}}</ref> Grupējumu varētu uzskatīt par teroristisku, jo tas ar savām vardarbības metodēm tiecās izmainīt politisko situāciju, proti, panākt [[Romas impērija|Romas]] atkāpšanos no [[Jūdejas ķēniņvalsts|Jūdejas provinces]]. Par teroristisku organizāciju var uzskatīt arī asasīnus. Šis grupējums, kura darbība ir datējama ar 11.–13. gadsimtu, bija [[Musulmaņi|musulmaņu]] reliģiski politiska [[sekta]], kuras biedru bezierunu pakļaušanās grupējuma vadībai un pašaizliedzīgā uzupurēšanās aukstasinīgu, publisku slepkavību veikšanā sēja milzu bailes gan sabiedrībā, gan varas līmenī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/asas%C4%ABni|title=asasīni}}</ref> Šis grupējums bija fanātisks un vērsās vardarbību pret ikvienu, kurš nepiekrita tā reliģiskajiem vai sociālajiem ideāliem.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Assassins: A Radical Sect in Islam|last=Lewis|first=Bernard|publisher=Perseus Books Group|year=2003|location=New York}}</ref> Terorisma kontekstā būtiski ir tas, ka slepkavības notika publiski, liedzot slepkavam reālas iespējas aizbēgt, kā arī noslepkavotie bija varas augsta līmeņa pārstāvji, bet gatavošanās slepkavībai, iefiltrējoties upura līdzcilvēku (piemēram, valdnieka ierēdņu) lokā, varēja notikt ilgi. Savukārt, vārds “''assasin''” (slepkava) ir cēlies no arābu valodas ''hashasin'' — tā viduslaikos dēvēja ismaelītu sektu [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]. Par savdabīgu terorisma formu var uzskatīt tā saukto thagu (no angļu valodas: ''thugs'') jeb [[Bandīts|bandītu]] sektu [[Indija|Indijā]]. Tās biedri nolaupīja un nožņaudzot noslepkavoja ceļiniekus, lai slavinātu vardarbību un tādējādi apliecinātu uzticību dievietei Kalī. Šaujampulvera sazvērestība ir 17. gadsimtā neveiksmīgs īstenots uzbrukums anglikāņu katoļu baznīcas monarham. Uzbrukuma mērķis bija ietekmēt baznīcas ideoloģisko darbību, kuras rezultātā tika diskriminēti citu reliģiju sekotāji. Mērķis bija uzspridzināt vienu no ietekmīgākajām celtnēm, kura kā simbols bija nozīmīga gan reliģijas instancēm, gan sabiedrībai. Šāda rīcība ir skatāma, kā teroristiska, jo, kā novērojams modernajos terorisma gadījumos – vardarbība tiek mērķēta pret nozīmīgām un simboliskām vietām un politisko varu un darbību traucēšanai. Protams, politiskā terorisma parādīšanos saista arī ar [[Franču revolūcija|Francijas revolūciju]] — [[Jakobīņi|jakobīņu]] terors sākās brīdī, kad Sen-Žists paziņoja: “Katram cilvēkam ir tiesības nogalināt tirānu, un tauta nevar atņemt šīs tiesības nevienam savam pārstāvim”. [[Eiropa|Eiropu]] pārņēma politisko atentātu vilnis. Ideja par terorismu kā veidu brīvības sasniegšanai no Eiropas izplatījās visā pasaulē. Līdzīgi [[Indija|Indijā]] tika izveidota reliģiska teroristiska organizācija “''Hur Brotherhood''”, kuras locekļi veica atentātus pret [[Lielbritānijas impērija|britu koloniālajiem ierēdņiem]]. [[Balkānu pussala|Balkānos]] izveidojās “Maķedoniešu iekšējā revolucionārā organizācija” (''Internal Macedonian Revolutionary Organization''), kas uzsāka teroristisku darbību pret [[Osmaņu impērija]]s varas struktūrām un to atbalstītājiem. Serbu-horvātu teroristiskā organizācija “Melnā roka” (''Black Hand'') savu teroristisko darbību vērsa pret [[Austroungārija]]s impēriju. Modernā terorisma sākotni var saistīt ar [[Anarhisms|anarhisma]] kustības vardarbīgajām izpausmēm [[19. gadsimts|19. gadsimta]] beigās un [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumā un, jo īpaši, ar vardarbības uzliesmojumu 19. gadsimta deviņdesmitajos gados, kad anarhisti vai ar tiem saistīti darboņi veica spridzināšanas un slepkavības, tostarp nogalinot [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas karali]] [[Umberto I]], [[Francijas prezidentu uzskaitījums|Francijas prezidentu]] [[Marī Fransuā Sadī Karno]], [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Viljams Makinlijs|Viljamu Makinliju]]. Anarhisma kustības būtiskākais ieguldījums modernā terorisma tapšanā ir ideja par “propagandu ar darbiem”, proti, ideja, ka sabiedrību var sekmīgāk ierosināt uz sacelšanos nevis ar uzrunām, bet ar rīcības piemēru. Lai gan sākotnēji šī ideja netika attiecināta uz baiļu radīšanas vardarbības aktiem, laika gaitā tieši šī pieeja nostiprinājās un guva plašu pielietojumu, ko būtiski veicināja arī tā laika tehnoloģiskā inovācija - [[dinamīts]]. Наро́дная во́лa (“Tautas griba”) ir 19. gadsimta revolucionāra, teroristiska organizācija, kas centās gāzt [[Krievijas Impērija]]s valdību, tādējādi cīnoties par tautas brīvību. Izplatot propagandas laikrakstus un dibinot politiskas organizācijas, šī grupējuma īstenotās darbības un veiktās vardarbības uztvēra ne kā tautas brīvības cīnītājus, bet kā pret valsts iekārtu noskaņotus teroristus. [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā teroristiskā darbība ļoti aktivizējās, piemēram, [[Padomju Savienība|PSRS]] atbalstītā RAF — Rote Armie Fraktion — kuras mērķis bija iekārtas maiņa [[Vācija|Vācijā]]. Laika posmā no 1968. līdz 1980. gadam fiksēti 6700 terora akti, pie tam vairāk nekā puse no tiem veikti Rietumeiropā. Pēc [[Padomju Savienība|PSRS]] sabrukuma, kad ASV kļūst par vienīgo globāla mēroga lielvalsti pasaulē, nenoliedzamu līderi ekonomiskajā, politiskajā un militārajā ziņā, un uzsāka Rietumu demokrātijām naidīgu politisku režīmu iegrožošanu vai pat likvidēšanu, ieviešot Rietumu kārtību t.s. ''trešās pasaules'' valstīs un bijušajās PSRS satelītvalstīs, kā atbildes reakcija sākās politiskā terorisma vilnis, kas vērsts konkrēti pret ASV un to sabiedroto īstenoto politiku. Piemēram, [[Islāms|musulmaņu]] teroristu pašnāvnieku kustības sākums ir datējams ar 1994. gada rudeni, kad Damaskā par 70 kaujinieku grupas “Islam Jihad” izveidošanu paziņoja Fathi Škaki, [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV]]. 11. septembra uzbrukums, kurā vaino teroristu organizāciju [[Al-Qaida]]. == Terorisma veidi == 20. gadsimta 60. gados, attīstoties terorisma draudiem un teroristisko aktu īstenošanai pasaulē, terorisms tika saistīts ar konkrētām Tuvo Austrumu organizācijām un to darbību teatrālo raksturu.<ref name=":0" /> Terorismā, neskaitot iebiedēšanu, arvien lielāka loma ir pašnāvniekiem, ķīlnieku sagrābšanai, uzbrukumiem pūlim, kā arī tīmekļa terorisms, piemēram, uzbrūkot valstiskām organizācijām ar kibertehnikām. === Ideoloģiskais terorisms === Parasti saistīts ar revolucionāri noskaņotām organizācijām, kuru mērķis ir iegūt politisku varu, izraisīt iekšpolitisku vai starptautisku nestabilitāti. Sākot ar krievu “narodņikiem”, franču anarhistiem, urugvajiešu ''tupomarosiem'' un beidzot ar itāļu “Sarkanajām Brigādēm” (Red Brigades), šie cilvēki dzīvo un nogalina ideālu vārdā (piemēram, D’Anuncio, [[Če Gevara]] un Ulrika Mainhofa). === Etniskais jeb nacionālais terorisms === Tas vērsts uz kādas tautas neatkarības sasniegšanu, lai atdalītu kādu etnisko grupu no citas, vai gluži otrādi: lai savienotu tās vai atkal apvienotu. Tas ir klasisks mēģinājums panākt etniskas minoritātes valstisku neatkarību valstī, kurā vara pieder lielākai nācijai. Šādi mērķi ir, piemēram, basku “Basku Tēvzeme un Brīvība” (BFL&L) Spānijā, tamilu “Tīģeriem” Šrilankā, “Īru Republikāņu Armijai” (IRA) Ziemeļīrijā, sikhiem Pendžabā, “Kvebekas Atbrīvošanas frontei” Kanādā, kurdiem Irākā un Turcijā, čečeniem Krievijā un daudziem citiem. Ideoloģiskā amplitūda var būt visplašākā — sākot ar apspiestas tautas patiesām ilgām pēc brīvības un beidzot ar rasiski noskaņotiem etniskajiem “tīrītājiem”. === Sociāli-revolucionārais terorisms === Radies un attīstījies samērā nesen Dienvidamerikā. Mērķis bija pēkšņi, “ne no kā”, veikt sociālo revolūciju. Par itāļu, japāņu un rietumvāciešu teroristu instrukciju terorisma taktikā kļuva 1969. gadā izdotā brazīlieša K. Marigelli rokasgrāmata “Mazā instrukciju rokasgrāmata pilsētas partizāniem”. ''Tupomari'' (pilsētas partizāni) teroristiskā darbība Urugvajā kļuva par paraugmodeli teroristiem Rietumeiropā. Paralēli kreiso radikāļu terorismam nopietnus draudus rada arī labējie ekstrēmistiskie grupējumi (uz neofašistiskas vai neonacistiskas ideoloģijas pamata) Itālijā un Vācijā. === Reliģiskais terorisms === Visbiežāk jaunu, mazskaitlīgu, politiski apspiestu un radikāli noskaņotu sektu darbība. Grūti prognozējams un sevišķi bīstams terorisma paveids, jo reliģiskā pārliecība var likt cilvēkam ziedot sevi idejas vārdā visneiedomājamākajos veidos. Šie teroristi reti izvirza prasības, un masveida rituālās pašnāvības ir viņu iemīļotākā akcija kaut, piemēram, sektas “Aum Shinrikyo” mēģinājums Japānā noorganizēt Pasaules galu, aptvēra arī sektā neiesaistītus cilvēkus. === Revolucionārais terorisms === Mērķis ir gāzt esošo varu un panākt, lai pie varas nāk valdība, kura atbalsta viņu politiskos uzskatus un sociālos centienus. Teroristu akcijas — cilvēku nolaupīšanas, varas pārstāvju un to atbalstītāju slepkavības, spridzināšanas, — tiek rīkotas, lai izraisītu represīvu reakciju no varas puses, kura cenšas sevi aizsargāt. Tāda reakcija, atspoguļota arī masu medijos, palīdz revolucionāriem demonstrēt sabiedrībai varas antihumāno raksturu. Šādā situācijā valdībai jābūt ļoti uzmanīgai, lai terorisma apkarošanas operācijās neciestu nevainīgi cilvēki, jo teroristi šo apstākli noteikti izmantos savu ideju un pozīcijas propagandēšanai. Klasiskus piemērus sekmīgam revolucionārajam terorismam mēs redzam situācijās, kad Mao Dzeduna vadītie komunisti gāza sociāldemokrātisko Čana Kaiši valdību, Fidela Kastro vadīto revolucionāru straujajos panākumos cīņā pret Fulhensio Batistas režīmu Kubā u.c. === Valsts terorisms === Valdība ar represijām un iebiedēšanu piespiež valsts iedzīvotājus paklausīt, un apspiež politisko opozīciju, nepieļauj politisko uzskatu dažādību. Lielākā daļa informācijas, ko zinām par valstu atbalstīto terorismu, nāk no cilvēktiesību aizsardzības organizācijas ''Amnesty International'', kura apkopo ziņas par šādiem starptautiskiem incidentiem. Tās pēdējā ziņojumā par politisko teroru 138 valstīs konstatēts, ka vēl joprojām desmitiem tūkstošu cilvēku cieš “drošības operācijās”, politieslodzītos spīdzina aptuveni 100 valstīs, cilvēki pazūd vai tiem turēti slepenā ieslodzījumā aptuveni 20 valstīs, valdību atbalstīti "nāves eskadroni" darbojas vairāk nekā 35 valstīs. === Politiskais terorisms === Vērsts pret konkrētiem cilvēkiem vai grupām, kas ir opozīcijā teroristu politiskajai pozīcijai, vai arī pret tiem, kurus teroristi uzskata par esošiem “ārpus likuma” un kuri ir jāneitralizē vai jāiznīcina. Tā, piemēram, ASV Kukluksklans un Amerikas Nacistu partija izmantoja politiskas slepkavības, lai cīnītos pret izmaiņām civiltiesībās par labu minoritāšu grupām. === Kriminālais terorisms === * Noziedznieku mēģinājumos diktēt savas prasības varas struktūrām (piemēram, pieprasīt atļaut pamest valsti, kurā tiem draud sods, samaksāt izpirkuma maksu par ķīlniekiem, atbrīvot ieslodzītos grupas dalībniekus utt.). * Kādas ideoloģiskas teroristu grupas noziedzīgā darbībā, kurai tīri pragmatiski mērķi (laupīšana, [[rekets]], lai iegūtu līdzekļus organizācijas darbībai). Šīs kategorijas darbības raksturīgas gan klasiskajām sicīliešu, ķīniešu un ebreju [[mafija]]s grupām ASV, gan vairākām kreisi noskaņotām organizācijām Eiropā. === Individuālais terorisms === Individuāli īstenoti atentāti vai masu slepkavības, atklājot uguni ar šaujamieroci pa garāmgājēju pūli, sprādzieni un lidmašīnu nolaupīšanas, kurus veic viens cilvēks. Visbiežāk bez sagatavošanās un īpaša mērķa. Izplatītākais motīvs: lai atriebtos sabiedrībai. T.s. ''[[Unabombers]]'', kurš sūtīja pa pastu vēstulēs spridzekļus, M. D. Čepmens, kurš nošāva Džonu Lenonu, Timotijs Makveins, kurš uzspridzināja valdības ēku Oklahomā un profesionālais terorists Karloss (I. Ramiress Sančess), kurš veica visdažādāko teroristisko organizāciju “pasūtījumus”, u.c. === Apolitiskais terorisms === Teroristu aktivitātes pasaulē ietver arī tādas grupas, kas atbalsta daļējus sociālos un reliģiskos pamatus. Piemēram, pretaborta grupas finansē demonstrācijas pie klīnikām, kurās veic abortus, un daļa to locekļu nonāk pat tik tālu, ka fiziski uzbrūk klientiem, ārstiem, spridzina to birojus. Līdzīgi ir arī ar dažādām dzīvnieku aizsardzības kustībām, kuri uzbrūk ļaudīm, kuri valkā kažokādas, aplej tās ar krāsu, skābi vai kā citādi bojā. Tas ir daļas vides grupu vadmotīvs — terora taktikas pielietošana pret tiem, kas viņuprāt kaitē ekoloģijai. === Starptautiskais terorisms === Starptautiskās teroristu organizācijas ir ar plašu struktūras tīklu, sadarbojas ar lokālajām grupām, koordinē darbību, ir aktīvākas, nekā kādā konkrētā valstī esošie teroristiskie grupējumi, piemēram, [[Al-Qaida]]. ==Skatīt arī == * [[Terorisms Latvijā]] == Bibliogrāfija == <references /> == Papildus avoti == * Larry J. Siegel, “Criminology” — by West Publishing Company, St.Paul, 1991. * Freda Adler, Gerhard O.W. Mueller, William S. Laufer, “Criminology” — by McGraw-Hill Inc., New York, 1995. * “Patterns of Global Terrorism”, U.S. Depratment of State Dispach, Volume 6, Number 19, May 8, 1995. published by the Bureau of Public Affairs, Article 4 * Aigars Balodis, “Vienam terorists, citam brīvības cīnītājs” / “Diena”, 20.03.96. * [[Ilmārs Šlāpins]], “Terorisma valdzinājums” / “Rīgas laiks”, Nr 4, 1996. * Г.И. Шнайдер, Криминология. — Юниверс, Москва, 1994. == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20080929070311/http://vesture.sauc.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=182&Itemid=28 Terorisms. Drošības aspekti Latvijā un Baltijā.] * [https://web.archive.org/web/20090629124051/http://www.crimestart.com/Terrorism/ Crimestart] terrorism links {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Terorisms| ]] 9iht7xfusxb4vnk1wtj3aym8esigbhb 2005. gads 0 28483 3665768 3659336 2022-08-02T14:59:10Z Baisulis 11523 /* Decembris */ +1 aizgājējs.... wikitext text/x-wiki {{Gads|2005}} {{Gada citi notikumi|2005}} {{Gads citos kalendāros|2005}} '''2005'''. ({{Rom sk gadam|2005}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[sestdiena|sestdienā]]. Šis gads bija: * Pasaules fizikas gads (pieminot 100. gadadienu, kopš [[Alberts Einšteins|Alberta Einšteina]] nozīmīgo atklājumu publicēšanas [[1905]]. gadā); * [[Eiropa]]s kultūras pilsētas [[Korka]]s gads. == Notikumi == === Janvāris === * [[5. janvāris]] — amerikāņu zinātnieks [[Maikls Brauns]] atklāja pundurplanētu [[Erīda (pundurplanēta)|Erīdu]]. * [[9. janvāris]] — [[Palestīna]]s pašpārvaldes prezidenta vēlēšanās uzvarēja [[Mahmuds Abass]]. * [[12. janvāris]] — tika palaista [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] zonde [[Deep Impact (zonde)|Deep Impact]] [[komēta]]s izpētei. * [[14. janvāris]] — [[Huygens]] nolaižamais aparāts nosēdās uz [[Saturns (planēta)|Saturna]] pavadoņa [[Titāns (pavadonis)|Titāna]]. * [[20. janvāris]]: ** [[Džordžs V. Bušs|Džordža V. Buša]] inaugurācija par [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidentu uz otro termiņu. ** [[Īrija|Īrijā]] tika pabeigta pāriešana uz [[metriskā sistēma|metrisko sistēmu]]. ** Pirmās brīvās parlamenta vēlēšanas [[Irāka|Irākā]] kopš [[1958]]. gada. === Februāris === * [[1. februāris]]: ** par [[Nepāla]]s premjerministru kļuva [[Giridža Prasads Koirala]], nomainot [[Šers Bahadurs Deuba|Šeru Bahaduru Deubu]]. ** [[Spānija]]s parlaments noraidīja [[Basku zeme]]s valdības ierosināto likumu par plašāku autonomiju. * [[2. februāris]] — par [[Mozambika]]s 3. prezidentu tika iecelts [[Armandu Gebuza]]. * [[8. februāris]]: ** [[Dānija]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Anderss Fogs Rasmusens|Andersa Foga Rasmusena]] vadītā centriski labēja koalīcija; ** par [[Grieķija]]s prezidentu ievēlēts [[Karols Papulijs]]. * [[10. februāris]]: ** [[Ziemeļkoreja]] paziņoja, ka tai ir [[kodolieroči]], kas nepieciešami aizsardzībai pret [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. ** [[Sauda Arābija|Sauda Arābijā]] notika pirmās pašvaldību vēlēšanas, bet tajās atļauts piedalīties bija tikai vīriešiem. * [[16. februāris]] — stājās spēkā [[Kioto protokols]], bet bez [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Austrālija]]s piedalīšanās. * [[22. februāris]] — [[Irāna]]s provinces [[Kermana]]s [[Zaranda]]s reģionā notika 6,4 baļļu stipra [[zemestrīce]], kurā gāja bojā 500 cilvēki un vairāk nekā 1000 ievainoti. === Marts === * [[1. marts]] — par [[Urugvaja]]s prezidentu kļuva [[Tabare Vaskess]]. * [[3. marts]] — miljonārs [[Stīvs Fosets]] uzstādīja pasaules rekordu, aplidojot [[zeme]]slodi ar lidmašīnu [[Virgin Atlantic GlobalFlyer]] vienatnē bez apstāšanās un bez degvielas papildu uzpildīšanās. * [[20. marts]] — [[Japāna|Japānā]] [[Kjusju|Kjusju salas]] rietumos notika 7 ballu stipra [[zemestrīce]], kurā vismaz viens gāja bojā un vismaz 250 cilvēku tika ievainoti. * [[24. marts]] — "Tulpju revolūcija" [[Kirgizstāna|Kirgizstānā]], kas gāza prezidentu [[Askars Akajevs|Askaru Akajevu]]. * [[25. marts]] — par [[Kirgizstānas prezidents|Kirgizstānas prezidentu]] kļuva [[Kurmanbeks Bakijevs]]. * [[28. marts]] — [[Indonēzija|Indonēzijā]] [[Sumatra|Sumatras salā]] notika 8,7 ballu stipra [[zemestrīce]]. Tā bija otra spēcīgākā zemestrīce kopš [[1965]]. gada. === Aprīlis === [[Attēls:Pope Benedictus XVI january,20 2006 (20).JPG|thumb|[[Benedikts XVI]]]] * [[2. aprīlis]] — miris pāvests [[Jānis Pāvils II]], vairāk nekā 4 miljoni cilvēku apmeklēja [[Vatikāns|Vatikānu]], lai sērotu par viņu. * [[19. aprīlis]] — par 265. pāvestu kļuva vācietis [[Benedikts XVI]] (kardināls Jozefs Ratcingers), kad par viņu nobalsoja Romas katoļu kardinālu konklāvs. * [[24. aprīlis]] — [[Vatikāns|Vatikānā]] notika pāvesta [[Benedikts XVI|Benedikta XVI]] inaugurācija. * [[25. aprīlis]] — par [[Čehija]]s premjerministru kļuva [[Jirži Paroubeks]]. * [[26. aprīlis]] — starptautiskā spiediena rezultātā [[Sīrija]] izveda pēdējās daļas no tās 14 000 militārā kontingenta [[Libāna|Libānā]] pēc 29 gadu militārās klātbūtnes šajā valstī. * [[27. aprīlis]] — superaerolaineris [[Airbus A380]] veica pirmo lidojumu [[Tulūza|Tulūzā]], [[Francija|Francijā]]. === Maijs === * [[5. maijs]] — [[Apvienotā karaliste|Apvienotajā karalistē]] parlamenta vēlēšanas; [[leiboristu partija]] ar [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] priekšgalā saglabāja vairākumu. * [[13. maijs]] — [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] masu protestu laikā tika nogalināti 700 cilvēku. * [[15. maijs]]: ** [[Austrija|Austrijā]] par pasaules čempioniem [[hokejs|hokejā]] kļūs [[Čehijas hokeja izlase]]. ** [[Etiopija|Etiopijā]] notika vispārējās vēlēšanas. * [[19. maijs|19.]]—[[21. maijs]] — [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]] uzvar grieķu dziedātāja [[Elēna Paparizu]]. * [[29. maijs]] — [[Francija|Francijā]] referendumā tika noraidīta [[Eiropas Savienība]]s konstitūcija. === Jūnijs === * [[Jūnijs]] — atklāti nelielās pundurplanētas [[Plutons|Plutona]] dabiskie pavadoņi — [[Nikte (pavadonis)|Nikte]] un [[Hidra (pavadonis)|Hidra]]. * [[1. jūnijs]] — [[Nīderlande|Nīderlandē]] referendumā tika noraidīta [[Eiropas Savienība]]s konstitūcija. * [[21. jūnijs]] — nesējraķete [[Volna]], kurai kosmosā bija jānogadā pirmā [[saules bura]], cieta avāriju; kosmiskais aparāts tika zaudēts. === Jūlijs === [[Attēls:Space Shuttle Discovery leaps from Launch Pad 39B on the Return to Flight mission STS-114.jpg|thumb|200px|26. jūlijs: tika palaists Space Shuttle "Discovery" kārtējā misijā STS-114.]] * [[4. jūlijs]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] [[starpplanētu zonde]]s [[Deep Impact]] vara lode ietriecās [[Tempel 1]] [[komēta|komētā]], radot krāteri, kas atsedza komētas kodola materiālus zinātniskiem pētījumiem. * [[7. jūlijs]] — [[Londona|Londonā]] notika [[Sprādzieni Londonā 2005. gada 7. jūlijā|četri bumbu sprādzieni]] (3 [[metropolitēns|metro]] un 1 [[autobuss|autobusā]]), nogalinot 56 cilvēkus un vairāk par 700 ievainojot. * [[24. jūlijs]] — par ''[[Tour de France]]'' uzvarētāju kļūst [[Lānss Ārmstrongs]]. * [[26. jūlijs]] — [[Space Shuttle]] [[Discovery (kosmoplāns)|Discovery]] tika palaists misijā [[STS-114]]. Tas bija pirmais lidojums pēc 2,5 gadu pārtraukuma sakarā ar [[Columbia]] katastrofu. Discovery uz zemes atgriezās {{dat||8|9}}. === Augusts === * [[1. augusts]] — par [[Saūda Arābija]]s monarhu kļuva [[Abdulla Saūds]]. * [[12. augusts]] — palaista [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] [[starpplanētu zonde]] [[Mars Reconnaissance Orbiter]]. * [[18. augusts]] — [[Viskonsina]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] diennakts laikā plosījās 22 tornado. Bojā gāja 1 cilvēks. * [[29. augusts]] — [[Viesuļvētra Katrīna]] izraisīja plašus postījumus un 1836 cilvēku bojāeju [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] no [[Luiziāna]]s līdz [[Alabama]]i; [[Misisipi (upe)|Misisipi]] upes līmeņa celšanās dēļ tika pārrauti aizsprosti, un 80% [[Ņūorleāna]]s applūda. === Septembris === [[Attēls:Navy flooded New Orleans 20050901 trim.jpg|thumb|200px|Plūdi [[Ņūorleāna|Ņūorleānā]] pēc [[viesuļvētra]]s [[Viesuļvētra Katrīna|Katrīnas]].]] * [[11. septembris]] — par [[Albānija]]s premjerministru ievēlēts [[Sali Beriša]]. * [[18. septembris]] — [[Vācija|Vācijā]] parlamenta vēlēšanas: uzvaru svinēja [[Angela Merkele|Angelas Merkeles]] Kristīgi demokrātiskā savienība un [[Gerhards Šrēders|Gerharda Šrēdera]] Sociāldemokrātiskā partija. === Oktobris === * [[8. oktobris]] — [[Kašmīra|Kašmīrā]] notika [[zemestrīce]], kurā gāja bojā vairāk nekā 80 000 cilvēki. * [[12. oktobris]] — [[Ķīna|Ķīnā]] tika palaists 2. pilotētais [[kosmosa kuģis]] [[Shenzhou 6]], kurā atradās ''Fei Junlong'' un ''Nie Haisheng''. === Novembris === * [[8. novembris]] — [[Francija|Francijā]] tika izsludināts ārkārtas stāvoklis pēc 12 dienu nekārtībām. * [[22. novembris]] — [[Angela Merkele]] kļuva par [[Vācijas kanclers|Vācijas kancleru]]. === Decembris === * [[10. decembris]]: ** notika [[Starptautiskā Miera konference]]. ** tika atklāts pundurplanētas [[Erīda (pundurplanēta)|Erīdas]] vienīgais dabiskais pavadonis — [[Disnomija (pavadonis)|Disnomija]]. * [[18. decembris]] — [[Bolīvija]]s prezidenta vēlēšanās uzvarēja [[Evo Moraless]]. * [[23. decembris]] — [[Čada]] izsludināja kara stāvokli pret [[Sudāna|Sudānu]], kura {{dat||12|18}} uzbruka [[Adre|Aderei]], nogalinot 100 cilvēku. == Miruši == === Janvāris === * [[25. janvāris]] — [[Filips Džonsons]] (''Philip Johnson''), amerikāņu arhitekts (dzimis [[1906]].) === Februāris === * [[2. februāris]] — [[Maksis Šmēlings]] (''Max Schmeling''), vācu bokseris (dzimis [[1905]].) * [[10. februāris]] — [[Arturs Millers]] (''Arthur Miller''), amerikāņu dramaturgs (dzimis [[1915]].) * [[25. februāris]] — [[Pīters Benensons]] (''Peter Benenson''), ''Amnesty International'' dibinātājs (dzimis [[1921]].) === Marts === * [[2. marts]] — [[Kendzo Tange]] (丹下健三, ''Tange Kenzō''), japāņu arhitekts (dzimis [[1913]].) * [[3. marts]] — [[Rinuss Mihelss]] (''Rinus Michels''), Nīderlandes futbolists, treneris (dzimis [[1928]].) * [[8. marts]] — [[Aslans Mashadovs]] (''Аслан Али кӏант Масхадан''), Ičkērijas prezidents (dzimis [[1951]].) === Aprīlis === * [[2. aprīlis]] — [[Jānis Pāvils II]], Romas pāvests (dzimis [[1920]].) * [[5. aprīlis]] — [[Sols Belovs]] (''Saul Bellow''), ASV rakstnieks (dzimis [[1915]].) === Maijs === * [[10. maijs]] — [[Pols Rikērs]] (''Paul Ricœur''), franču filozofs (dzimis [[1913]].) * [[17. maijs]] — [[Džordžs F. Kenans]] (''George F. Kennan''), ASV diplomāts, politologs (dzimis [[1904]].) === Jūlijs === * [[17. jūlijs]] — [[Edvards Hīts]] (''Edward Heath''), britu politiķis (dzimis [[1916]].) === Augusts === * [[1. augusts]] — [[Fahads bin Abduls Azizs Al Sauds]] (''Fahad bin Abdul Aziz Al Saud''), Sauda Arābijas karalis (dzimis [[1923]].) * [[6. augusts]] — [[Vizma Belševica]], latviešu dzejniece, rakstniece un tulkotāja (dzimusi [[1931]].) * [[16. augusts]] — [[Aleksandrs Gomeļskis]] (''Александр Яковлевич Гомельский''), krievu basketbola treneris (dzimis [[1928]].) * [[18. augusts]] — [[Elza Radziņa]], latviešu aktrise (dzimusi [[1917]].) === Septembris === * [[14. septembris]] — [[Roberts Vaizs]] (''Robert Wise''), ASV kinorežisors, kinoproducents un montāžas režisors (dzimis 1914. gadā) * [[20. septembris]] — [[Simons Vīzentāls]] (''Simon Wiesenthal''), ebreju sabiedrisks darbinieks (dzimis [[1908]].) * [[25. septembris]] — [[Dons Adamss]], ASV kinoaktieris (dzimis [[1923]].) === Oktobris === * [[24. oktobris]] — [[Roza Pārksa]] (''Rosa Parks''), ASV cilvēktiesību aktīviste (dzimusi [[1913]].) === Novembris === * [[5. novembris]] — [[Džons Faulzs]] (''John Robert Fowles''), angļu rakstnieks un esejists (dzimis [[1926]].) * [[25. novembris]] — [[Ričards Bērnss]] (''Richard Burns''), angļu rallists (dzimis [[1971]].) === Decembris === * [[5. decembris]] — [[Vladimirs Toporovs]] (''Владимир Топоров''), krievu filologs (dzimis 1928. gadā) * [[9. decembris]] — [[Roberts Šeklijs]] (''Robert Sheckley''), ASV fantastikas rakstnieks (dzimis [[1928]].) == Nobela prēmijas == * [[Nobela piemiņas prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — [[Roberts Aumans]], [[Tomass Šellings]] * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Rojs Glaubers]], [[Džons Holls]], [[Teodors Henšs]] * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Robins Vorens]], [[Breijs Māršals]] * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Roberts Grabss]], [[Ričards Šroks]], [[Īvs Šovēns]] * [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Harolds Pinters]] * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — [[Mohameds El Barādeī]], [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra]] {{pg6}} {{commons}} [[Kategorija:2005. gads| ]] 0lm6oj0jincb0cldqse8ll6sxfy2w3e 2007. gads 0 28751 3665781 3665495 2022-08-02T15:11:01Z Bai-Bot 60304 /* Aprīlis */sīkumi, replaced: Al Qaeda → Al-Qaida using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Gads|2007}} {{Gada citi notikumi|2007}} {{Gads citos kalendāros|2007}} '''2007'''. ({{Rom sk gadam|2007}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[pirmdiena|pirmdienā]]. Šis gads ir: * [[Starptautiskais polārais gads]] ({{dat|2007|3|1|SK}}-{{dat|2009|3|1|SK}}); * Starptautiskais [[heliofizika]]s gads; * [[Delfīni|Delfīna]] gads; * [[Kodoldzinējs|Kodoldzinēja]] gads * Pēc [[ķīniešu kalendārs|ķīniešu kalendāra]] [[suns|suņa]] gads līdz [[17. februāris|17. februārim]], ko [[18. februāris|18. februārī]] nomaina [[cūka]]s gads. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[Bulgārija]] un [[Rumānija]] tika uzņemta [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]. ** [[Slovēnija|Slovēnijā]] ieviests [[eiro]], aizstājot [[tolārs|tolāru]]. ** [[Bans Kimūns]] kļuva par [[ANO ģenerālsekretārs|ANO ģenerālsekretāru]], nomainot [[Kofi Anans|Kofi Ananu]]. ** [[Angola]] iestājās [[OPEC]]. ** [[Somālijas karš]]: karotāji no Musulmaņu savienības pameta viņu cietoksni [[Kisimajo]] un bēga uz [[Kenija]]s robežu. * [[2. janvāris]] — [[Gibraltārs|Gibraltārā]] stājās spēkā jaunā [[konstitūcija]]. * [[4. janvāris]] — [[Nensija Pelosi]] kļuva par pirmo sievieti spīkeri [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. * [[7. janvāris]] — [[Staņislavs Velguss]], jaunieceltais [[Varšava]]s arhibīskaps, atkāpās no amata pēc tam, kad tika atklāta viņa sadarbība ar slepenajiem dienestiem komunistiskā režīma laikā. * [[8. janvāris]]: ** [[Daniels Ortega]] tika ievēlēts uz otru termiņu par [[Nikaragva]]s prezidentu. ** [[Krievija]]s [[nafta]]s piegāde [[Polija]]i, [[Vācija]]i un [[Ukraina]]i tika pazemināta sakarā ar Krievijas un [[Baltkrievija]]s strīda saasināšanos; tā tika atjaunota pēc 3 dienām. * [[9. janvāris]] — [[Stīvs Džobss]] pirmo reizi publiski prezentē [[iPhone]]. * [[10. janvāris]] — [[ASV prezidenti|ASV prezidents]] [[Džordžs V. Bušs|Džordžs Bušs]] paziņoja par plāniem izvietot 21 500 papildu karaspēku [[Irāka|Irākā]]. * [[11. janvāris]]: ** [[Vjetnama|Vjetnamu]] uzņēma [[Pasaules Tirdzniecības Organizācija|Pasaules Tirdzniecības organizācijā]] kā 150. locekli. ** [[Ķīna]] izmēģināja [[ballistiskā raķete|ballistiskās raķetes]]. * [[13. janvāris]] — [[Grieķija|grieķu]] kuģis "''Server''" avarēja pie [[Norvēģija]]s krastiem, jūrā izplūda aptuveni 200 tonnas [[nafta]]s. * [[14. janvāris]] — [[Starptautiskais Sarkanais Krusts]] un [[Sarkanā Pusmēness Kustība]] oficiāli pārņēma Sarkanā Kristāla nereliģiozo emblēmu no ārzemju operācijām. * [[17. janvāris]] — [[Orkāns|orkāna]] stipruma [[vētra Kirils]] nogalināja vismaz 40 cilvēkus [[Eiropa|Rietumeiropā]]. * [[18. janvāris]] — [[Maknota komēta]], spožākā komēta, kas parādījusies pēdējo 40 gadu laikā, bija redzama [[Zeme]]s Dienvidu puslodē. * [[24. janvāris]] — [[Izraēla]]s tieslietu ministrija paziņo, ka [[Izraēlas prezidenti|prezidents]] [[Mošē Kacavs]] tiks tiesāts par izvarošanu un spēka izmantošanu; nākamajā dienā viņš atkāpās no amata. * [[25. janvāris]] — [[Gambija|Gambijā]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[30. janvāris]] — [[Microsoft]] laida klajā [[Windows Vista]] un [[Microsoft Office 2007]]. * [[31. janvāris]] — [[Venecuēlas Nacionālā Asambleja]] izdeva dekrētu par varas piešķiršanu uz vēl 18 mēnešiem [[Venecuēlas prezidenti|prezidentam]] [[Hugo Čavess|Hugo Čavesam]]. === Februāris === * [[2. februāris]]: ** [[Ķīnas prezidenti|Ķīnas prezidents]] [[Hu Dzintaoi]] parakstīja ekonomiskus darījumus ar [[Sudāna|Sudānu]]. ** [[Somālijas karš]]: 8 cilvēki gāja bojā mīnu uzbrukumā [[Somālija]]s galvaspilsētā [[Mogadiša|Mogadišā]]. * [[3. februāris]]: ** Nāvējošais [[H5N1]] vīruss ([[putnu gripa]]) tika atklāts [[Anglija]]s grāfistē [[Safolka|Safolkā]]. ** [[Indonēzija|Indonēzijā]] pēc [[El Ninjo]] plosīšanās tiek izsludināts ārkārtas stāvoklis. ** Automašīnas sprādzienā pārpildītā [[Bagdāde]]s tirgū bojā gāja vismaz 135 cilvēki, bet 339 tika ievainoti. * [[11. februāris]] — nacionālajā referendumā [[Portugāle|Portugālē]] tika legalizēti aborti. * [[13. februāris]] — [[Ķīnas Republika|Taivānā]] opozīcijas līderis [[Ma Jings]] atkāpās no priekšsēdētāja amata [[Kuomintangu partija|Kuomintangu partijā]] vēlāk viņam izvirza apsūdzību par naudas piesavināšanos. * [[19. februāris]] — [[Ziemeļkoreja]] piekrita pārtraukt savu kodolprogrammu apmaiņā pret [[nafta|naftu]]. * [[22. februāris]] — [[Alsungas novads|Alsungas novadā]], "Reģu pansionāta" ugunsgrēkā bojā gāja 26 cilvēki. * [[25. februāris]] — notika [[79. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija. * [[26. februāris]] — starptautiskā tiesa atzina [[Serbija|Serbiju]] par vainīgu nespējā novērst genocīdu [[Srebrenica|Srebrenicā]]. === Marts === * [[1. marts]]: ** [[Parīze|Parīzē]] atklāts [[Starptautiskais polārais gads]], piešķirot 1,5 miljardus [[ASV dolārs|USD]] [[Arktika]]s un [[Antarktika]]s izpētei; ** [[Airbus]] paziņoja, ka pārtrauks darbu pie [[A380]]F kravas lidmašīnas izstrādes; ** [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidaustrumu štatos 31 [[tornādo]] prasīja 30 cilvēku dzīvības un daļēji izpostīja [[Enterpraisa]]s pilsētu [[Alabama]]s štatā. * [[4. marts]]: ** Parlamenta vēlēšanas [[Igaunija|Igaunijā]], kurās pirmo reizi bija iespējams balsot arī elektroniskā veidā; ** Parlamenta vēlēšanas [[Abhāzija|Abhāzijā]]. * [[5. marts]] — [[Pekina|Pekinā]] sākās [[Nacionālais tautas kongress]], kas turpinājās līdz {{dat||3|15|D}}. * [[6. marts]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sasniegts rekords [[džekpots|džekpota]] loterijā — 370 miljoni [[ASV dolārs|USD]] . * [[7. marts]] — [[Ziemeļīrijas asambleja]]s vēlēšanas. * [[12. marts]] — [[Alans Džonsons]], [[BBC]] žurnālists pazuda [[Gazas sektors|Gazā]], [[Palestīna|Palestīnā]]. * [[17. marts]] — [[Bagdāde|Bagdādē]], [[hlors|hlora]] bumbas [[sprādziens]] ievainoja simtiem cilvēku. * [[19. marts]] — [[Akmeņogles|ogļu]] raktuvēs [[Kemerovas apgabals|Kemerovas apgabalā]], [[Krievija|Krievijā]], [[metāns|metāna]] eksplozijā bojā gāja 108 cilvēki. * [[25. marts]] — [[Berlīne|Berlīnē]], 27 [[Eiropa]]s ministri atzīmēja 50 gadadienu kopš ir noslēgts [[Romas līgums]]. * [[26. marts]] — [[Kanāda]]s provincē [[Kvebeka (province)|Kvebekā]] [[Kvebekas Nacionālā Asambleja|Nacionālās Asamblejas]] vēlēšanās uzvarēja [[Liberāļu partija]]; ** 6,9 baļļu stipra [[zemestrīce]] [[Japāna|Japānā]], [[Išikavas province|Išikavas provincē]], dzīvību zaudēja 1 cilvēks, ievainoti vismaz 193 cilvēki. * [[27. marts]]: ** [[Latvijas ministru prezidenti|Latvijas Ministru prezidents]] [[Aigars Kalvītis]] un [[Krievijas Ministru prezidenti|Krievijas premjers]] [[Mihails Fradkovs]] [[Maskava|Maskavā]] [[Krievija]]s valdības ēkā parakstīja [[1997]]. gadā parafēto [[Latvijas un Krievijas robežlīgums|Latvijas un Krievijas robežlīgumu]]. ** par [[Mjanma]]s (Birmas) galvaspilsētu oficiāli kļuva [[Nepjido]]. * [[31. marts]]: ** [[Sidneja|Sidnejā]], [[Austrālija|Austrālijā]], cilvēki uz stundu izslēdza elektrību, lai pievērstu uzmanību [[globālā sasilšana|globālajām klimata pārmaiņām]]. ** [[Benina|Beninā]] notika parlamenta vēlēšanas. === Aprīlis === * [[2. aprīlis]]: ** Stājās spēkā [[smēķēšana]]s aizliegums slēgtās telpās [[Velsa|Velsā]]. ** [[Zālamanu salas]] satricināja 8,1 balli spēcīga [[zemestrīce]], un pēc tam salas skāra arī [[cunami]]. * [[3. aprīlis]] — [[Ukraina]]s prezidents [[Viktors Juščenko]] atlaida prokrieviski noskaņoto parlamentu. * [[4. aprīlis]] — [[NATO]] un [[Afganistāna]]s bruņotie spēki pārņēma [[Taliban]] pārvaldīto [[Helmandas province|Helmandas provinci]]. * [[5. aprīlis]] — [[Grieķija|grieķu]] kruīza kuģis ''M/S Diamond'' uztriecās uz rifa netālu no [[Santorīnī sala]]s. * [[11. aprīlis]] — [[Al-Qaida]] uzņēmās atbildību par diviem sprādzieniem [[Alžīra|Alžīrā]], kuros bojā gāja 33 cilvēki, vairāk kā 200 ievainoti. * [[14. aprīlis]]: ** Bijušais [[šahs|šaha]] čempions [[Garijs Kasparovs]] aizturēts [[Maskava|Maskavā]] par piedalīšanos aizliegtā gājienā; ** Nepierasts temperatūras paaugstinājums visā [[Eiropa|Eiropā]], netālu no [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtes]], [[Vācija|Vācijā]], sasniedzot pat gandrīz 30 °C. * [[16. aprīlis]] — studentu pilsētiņā [[Virdžīnija|Virdžīnijā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], notika [[slaktiņš Virdžīnijas Tehniskajā universitātē|apšaude]], kurā dzīvību zaudēja 32 cilvēki, un pēc incidenta vainīgais pats nošāvās. * [[21. aprīlis]] — [[Nigērija|Nigērijā]] notiek [[Nigērijas prezidenti|prezidenta]] vēlēšanas. * [[22. aprīlis]] — [[Francijas prezidenti|Francijas prezidenta]] vēlēšanu pirmā kārta. * [[24. aprīlis]] — [[Mehiko]] legalizēti aborti. * [[26. aprīlis]] — [[Bronzas nakts]]: [[Tallina|Tallinā]], [[Igaunija|Igaunijā]] notika "[[Tallinas bronzas kareivis|Bronzas kareivja]]" statujas demontāža un [[Sarkanā armija|padomju karavīru]] apbedījumu ekshumācija. Krievvalodīgie iedzīvotāji vairākas dienas rīkoja plašas protesta akcijas, kas pārauga masu nekārtībās. * [[27. aprīlis]] — [[Turcijas prezidenti|Turcijas prezidenta]] vēlēšanu pirmā kārta, kuras rezultātus anulēja [[Konstitucionālā tiesa]]. === Maijs === * [[4. maijs]] — [[tornādo]] izpostīja [[Grīnsberija]]s pilsētu [[Kannzasa]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], bojā gāja vismaz 12 cilvēku. * [[5. maijs]] — [[Kenya Airways]] lidmašīna ''KQ 507'' avarēja [[Kamerūna|Kamerūnā]], bojā gāja 114 cilvēki. * [[6. maijs]]: ** [[Nikolā Sarkozī]] tika ievēlēts par [[Francija]]s prezidentu. ** [[Burkinafaso]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[8. maijs]] — [[Ziemeļīrija|Ziemeļīrijā]] atjaunota vietējā pašpārvalde ar protestantu pārstāvi [[Aiens Peislijs|Aienu Peisliju]] kā premjerministru. * [[10. maijs]] — [[Tonijs Blērs]] paziņoja, ka [[27. jūnijs|27. jūnijā]] atkāpsies no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] premjerministra amata. * [[14. maijs]] — [[Filipīnas|Filipīnās]] notika senatoru vēlēšanas. * [[12. maijs]] — [[Armēnija|Armēnijā]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[16. maijs]] — [[Nikolā Sarkozī]] sāka pildīt [[Francijas prezidenti|Francijas Republikas prezidenta]] pienākumus. * [[17. maijs]]: ** [[Latvija]]s [[Saeima]] ratificēja [[Latvijas un Krievijas robežlīgums|Latvijas un Krievijas robežlīgumu]]. ** [[Alekss Salmonds]] oficiāli kļuva par pirmo [[Skotijas premjerministri|Skotijas premjerministru]]. ** [[Krievijas Ortodoksālā baznīca]] ārzemēs un [[Maskava]]s patriarhs apvienojās pēc 8 gadu šķelšanās. * [[20. maijs]] — sadursmes [[Libāna]]s galvaspilsētā [[Tripole|Tripolē]] pārauga par [[2007. gada Libānas konflikts|Libānas konfliktu]]. * [[23. maijs]] — ogļraktuvē [[Krievija]]s pilsētā [[Novokužnecka|Novokuzņeckā]] gāja bojā 38 cilvēki. * [[24. maijs]] — [[Īrija|Īrijā]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[28. maijs]] — [[Rijo Mori]] tika kronēta par jauno [[Mis Universe]] 2007. * [[31. maijs]] — [[Valdis Zatlers]] tika ievēlēts par [[Latvijas prezidents|Latvijas prezidentu]]. === Jūnijs === * [[5. jūnijs]] — [[Vilciens|vilciena]] avārija netālu no Kerangas [[Viktorija (Austrālija)|Viktorijā]], [[Austrālija|Austrālijā]], 12 cilvēki gāja bojā un 23 ievainoti . * [[6. jūnijs|6.]]-[[8. jūnijs]] — 33. [[G8|Lielā astotnieka]] samits [[Hailigendama|Hailigendamā]], [[Vācija|Vācijā]]. * [[8. jūnijs]] — [[Space Shuttle]] [[Atlantis]] ekspedīcijaa [[STS-117]] starts. * [[24. jūnijs]] — [[Kongo Republika|Kongo Republikā]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[27. jūnijs]] — [[Tonijs Blērs]] atstāja [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] premjerministra amatu, viņa vietā par premjerministru kļuva [[Gordons Brauns]]. * [[28. jūnijs]] — [[Grieķija]]s gadsimta lielākais karstuma vilnis izraisīja vairāk kā 200 [[mežs|mežu]] [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]], dzīvību zaudēja vismaz 11 cilvēki. * [[29. jūnijs]] — [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] policija atrada un neitralizēja [[Londona]]s centrā paslēptu bumbu. * [[29. jūnijs]] — [[Apple Inc.]] pārdošanā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] izlaida mobilo telefonu [[iPhone]]. * [[30. jūnijs]]: ** [[Glāzgovas starptautiskā lidosta|Glāzgovas starptautiskās lidostas]] galvenā termināļa ieejā ietriecās terorista vadīts apvidus auto, izraisot ugunsgrēku. ** [[Austrumtimora|Austrumtimorā]] notika parlamenta vēlēšanas. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]]: ** [[Austrija|Austrijā]] tika mainīts balsstiesīgo iedzīvotāju vecums no 18 uz 16 gadiem. ** [[Portugāle]] kļuva par [[Eiropas Savienība]]s prezidējošo valsti pēc [[Vācija]]s. ** [[Austrālija|Austrālijā]], [[Viktorija (Austrālija)|Viktorijā]] un [[Jaundienvidvelsa|Jaundienvidvelsā]] aizliedza smēķēt klubos. ** [[Vemblija stadions|Vemblija stadionā]] notika [[Velsa]]s princesei [[Princese Diāna|Diānai]] veltīts atceres koncerts. * [[3. jūlijs]] — [[Sudāna|Sudānā]] notika plūdi, kas bija postošākie visā [[Sudānas vēsture|Sudānas vēsturē]]. * [[7. jūlijs]] — [[Live Earth]] akcijā visā pasaulē notika 9 koncerti, lai pievērstu cilvēku uzmanību globālajai sasilšanai. * [[8. jūlijs]] — [[Boeing]] prezentēja [[Boeing 787]]. * [[9. jūlijs]] — [[Argentīna]]s neatkarības dienā, [[Buenosairesa|Buenosairesā]] uzsniga [[sniegs]], kas pēdējoreiz tika novērots gandrīz pirms 100 gadiem. * [[16. jūlijs]] — [[Apvienotā Karaliste]] no valsts izraidīja [[Krievija]]s diplomātu, atbildot uz Krievijas nevēlēšanos izdot [[Andrejs Lugovojs|Andreju Lugovoju]], kas tika turēts aizdomās par [[Aleksandrs Ļitviņenko|Aleksandra Ļitviņenko]] slepkavību. * [[18. jūlijs]] — [[Nelsons Mandela]] sapulcināja pasaules līderu grupu, lai spriestu par pasaules problēmām. * [[19. jūlijs]] — 72 gadus vecā [[Pratibha Patila]] kļuva par pirmo sievieti [[Indijas prezidenti]]. * [[22. jūlijs]] — [[Turcija|Turcijā]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[24. jūlijs]] — par [[Albānija]]s [[Albānijas prezidenti|prezidentu]] kļuva [[Bamirs Topi]]. * [[29. jūlijs]] — [[Japāna|Japānā]] notika koalīcijas vēlēšanas. * [[30. jūlijs]] — [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] jaunais premjerministrs [[Gordons Brauns]] devās savā pirmajā vizītē uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. === Augusts === * [[3. augusts]] — ''[[Daimler (uzņēmums)|DaimlerChrysler]]'' pārdeva ''[[Chrysler]]'' investīciju uzņēmumam ''Cerberus Capital Management''. * [[4. augusts]]: ** [[Slovēnija|Slovēnijā]] stājās spēkā aizliegums smēķēt publiskās vietās; ** [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] palaista [[Marss (planēta)|Marsa]] zonde ''[[Phoenix (zonde)|Phoenix]]''. * [[6. augusts]] — sabrūkot raktuvēm [[Jūta|Jūtas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tika iesprostoti 6 cilvēki, kurus neizdevās izglābt. * [[8. augusts]] — palaists daudzkārt izmantojamais kosmosa kuģis ''[[Endeavour (kosmoplāns)|Endeavour]]'' misijā ''[[STS-118]]''. * [[14. augusts]] — vairākos teroristu pašnāvnieku izraisītajos sprādzienos [[Irāka]]s ziemeļos bojā gāja 572 cilvēki. * [[15. augusts]] — [[Peru]] skāra 8 balles stipra zemestrīce, bojā gāja 512 un ievainoti vairāk nekā pusotra tūkstoša cilvēku. * [[21. augusts]] — viesuļvētra Dīns kā 5. kategorijas viesuļvētra sasniedza [[Jukatanas pussala|Jukatanas pussalu]] [[Meksika|Meksikā]]. * [[25. augusts]] — divu bumbu sprādzienos [[Haidarābādu]] [[Indija|Indijā]] dzīvību zaudēja 44 cilvēki. * [[28. augusts]] — [[Abdullahs Gils]] (''Abdullah Gül'') tika ievēlēts par 11. [[Turcijas prezidenti|Turcijas prezidentu]]. === Septembris === * [[1. septembris]] — [[Somija|Somijā]] visa [[analogā televīzija]] tika pārcelta uz [[digitālā televīzija|digitālo apraidi]]. * [[3. septembris]] — [[Jamaika|Jamaikā]] notika vispārējās vēlēšanas. * [[4. septembris]] — [[Nikaragva]]s ziemeļaustrumu krastus sasniedza 5. kategorijas viesuļvētra Fēlikss. * [[11. septembris]] — [[Krievija|Krievijā]] tika izmēģināta pasaulē jaudīgākā [[Termobāriskie ieroči|vakuuma bumba]] * [[12. septembris]]: ** Atkāpās [[Japāna]]s premjerministrs [[Šindzo Abe]], atkāpšanās stājas spēkā {{dat||9|19}}; ** Atkāpās [[Krievija]]s premjerministrs [[Mihails Fratkovs]] un viņa vadītais ministru kabinets; * [[12. septembris|12.]] — [[13. septembris]] — [[Indonēzija]]s [[Sumatra]]s salas piekrasti satricināja spēcīgu [[zemestrīce|zemestrīču]] sērija (6,1—8,2 balles). * [[13. septembris]] — par pasaules augstāko celtni kļuva [[Dubaijas tornis]]. * [[14. septembris]] — par [[Krievija]]s premjerministru kļuva [[Viktors Zubkovs]] pēc [[Krievijas Dome|Domes]] balsojuma. * [[16. septembris]]: ** Parlamenta vēlēšanas [[Grieķija|Grieķijā]]. ** [[Taizeme|Taizemē]] avarēja pasažieru lidmašīna, 89 cilvēki gāja bojā. [[Attēls:2007 Myanmar protests 11 (M-cropped).jpg|thumb|150px|Protesti Mjanmā]]. * [[17. septembris]] — par [[Sjerraleone]]s prezidentu tika iecelts [[Ernests Bai Koroma]]. * [[22. septembris]] — [[Mjanma|Mjanmā]] sākās budistu mūku demonstrācijas pret militāro valdību, kas pēc dažām dienām pārauga vairāku desmitu tūkstošu iedzīvotāju protestos. * [[26. septembris]] — [[Japāna]]s imperators [[Akihito]] formāli apstiprināja [[Jasuo Fukuda|Jasuo Fukudu]] par 91. Japānas premjerministru. * [[30. septembris]]: ** [[Ukraina|Ukrainā]] norisinājās parlamenta ārkārtas vēlēšanas pēc tam, kad prezidents [[Viktors Juščenko]] atlaida parlamentu. ** [[Kamerūna|Kamerūnā]] notika parlamenta vēlēšanas. === Oktobris === * [[1. oktobris]] — [[Anglija|Anglijā]] un [[Velsa|Velsā]] minimālais vecums, lai varētu iegādāties tabakas izstrādājumus tika pacelts no 16 uz 18. * [[2. oktobris]] — sākās otrais [[Koreja]]s samits. [[Dienvidkoreja]]s prezidents [[Ro Mu Hjuns]] un [[Ziemeļkoreja]]s vadītājs [[Kims Čen Irs]] tikās [[Phenjana|Phenjanā]]. * [[3. oktobris]] — [[Krievija]]s [[prezidents]] [[Vladimirs Putins]] parakstīja [[Latvija]]s Saeimas un [[Krievija]]s Domes ratificēto robežlīgumu. * [[6. oktobris]] — prezidenta vēlēšanas [[Pakistāna|Pakistānā]]. * [[11. oktobris]] — [[Klīvlenda|Klīvlendā]], [[Ohaio (štats)|Ohaio]] štatā, skolas apšaudē tika nogalināts viens cilvēks, ievainoti pieci. * [[15. oktobris]] — pirmais [[Airbus]] [[Airbus A380|A380]] tika piegādāts [[Singapore Airlines]]. * [[17. oktobris]] — [[Kiribati]] notika prezidenta vēlēšanas. * [[18. oktobris]] — pēc astoņiem trimdā pavadītiem gadiem, bijusī [[Pakistāna]]s premjerministre [[Benazira Bhuto]] atgriezās dzimtenē. Vēlāk, tajā pašā dienā, sprāga vairākas bumbas netālu no Bhuto konvoja; gāja bojā vairāk nekā 130 cilvēku. [[Attēls:Wildfire California Santa Clarita.jpg|thumb|Mežu ugunsgrēki [[Santaklarita|Santaklaritā]], [[Kalifornija|Kalifornijā]]]] * [[20. oktobris]] — [[Kalifornija|Kalifornijā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] meža ugunsgrēku rezultātā tika evakuēti vairāk nekā 1 miljons cilvēku, iznīcinātas vairāk nekā 1600 ēku. * [[21. oktobris]]: ** Parlamenta vēlēšanas [[Polija|Polijā]], [[Donalds Tusks|Donalda Tuska]] vadītā liberālā partija [[Pilsoniskā platforma]] ieguva visvairāk balsu; ** Parlamenta vēlēšanas [[Šveice|Šveicē]]; ** Prezidenta vēlēšanu pirmā kārta [[Slovēnija|Slovēnijā]]; ** [[2007. gada F1 sezona]] noslēdzās [[Interlaguša]]s trasē, uzvaru gan sacīkstē, gan čempionātā izcīnīja [[Kimi Reikenens]]. * [[25. oktobris]] — pirmais [[Airbus A380]] lidojums ar pasažieriem, ko veica [[Singapore Airlines]]. * [[28. oktobris]] — [[Argentīna]]s prezidenta un parlamenta vēlēšanas; par Argentīnas pirmo prezidenti sievieti kļuva [[Kristina Fernandesa Kirhnere]] (''Cristina Fernández de Kirchner''). * [[31. oktobris]] — bumbas sprādzienā autobusā [[Toljati]], [[Krievija|Krievijā]] bojā gāja astoņi un ievainoti vairāk nekā piecdesmit cilvēki. === Novembris === * [[2. novembris]] — vairāk nekā 100 000 [[Gruzija]]s opozīcijas partiju atbalstītāju pulcējās [[Tbilisi]] centrā, paužot protestu pret Gruzijas prezidentu Mihailu Saakašvili un pieprasot ārkārtas prezidenta un parlamenta vēlēšanas.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=520864 Tbilisi vairāk nekā 100 000 cilvēku protestē pret Saakašvili], tvnet.lv, {{dat|2007|11|3|SK}}</ref> * [[3. novembris]] — [[Pakistāna]]s prezidents [[Pervezs Mušarafs]] izziņoja ārkārtas stāvokli valstī. * [[6. novembris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] štatos [[Kentuki]], [[Misisipi (štats)|Misisipi]], [[Ņūdžersija|Ņūdžersijā]] un [[Virdžīnija|Virdžīnijā]] notika likumdošanas vēlēšanas; Kentuki un Misisipi štatos notika gubernatora vēlēšanas. * [[7. novembris]]: ** [[Gruzija]]s prezidents [[Mihails Saakašvili]] izsludināja ārkārtas stāvokli valstī; ** [[Jokelas skolas apšaude|Jokelas skolas apšaudē]] [[Jokela]]s vidusskolā [[Somija|Somijā]] nogalināti 9 cilvēki. * [[9. novembris]] — par [[Polija]]s premjerministru kļuva [[Donalds Tusks]]. * [[11. novembris]] — [[Slovēnija|Slovēnijā]] notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā [[Danilo Turks]] uzvarēja ar 68,26%. * [[13. novembris]] — [[Dānija|Dānijā]] notika parlamenta vēlēšanas. [[Dānijas premjerministri|Premjerministrs]] [[Anderss Fogs Rasmusens]] tika ievēlēts uz trešo termiņu. * [[14. novembris]] — 7,7 balles stipra [[zemestrīce]] [[Čīle|Čīlē]]. * [[16. novembris]] — par [[Polija]]s premjerministru tika iecelts [[Donalds Tusks]]. * [[17. novembris]] — [[Kosova]]s parlamenta vēlēšanas, kurās uzvarēja [[Hašims Tači|Hašima Tači]] vadīta partija. * [[22. novembris]] — [[Vladimirs Gurgenidze]] tiek ievēlēts par 17. [[Gruzijas premjerministri|Gruzijas premjerministru]]. * [[24. novembris]] — [[Austrālijas Leiboristu partija]] [[Kevins Rads|Kevina Rada]] vadībā uzvarēja federālajās vēlēšanās [[Austrālija|Austrālijā]]. * [[25. novembris]]: ** [[Rumānija|Rumānijā]] notika [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] vēlēšanas. ** [[Horvātija|Horvātijā]] notika parlamenta vēlēšanas. ** [[Gruzijas parlaments]] pieņēma [[Gruzijas prezidenti|prezidenta]] [[Mihails Saakašvili|Mihaila Saakašvili]] demisiju. * [[29. novembris]] — [[Filipīnas]] bruņotie spēki izveidoja aplenkumu [[Manilas pussala|Manilas pussalā]]. === Decembris === * [[2. decembris]] — [[Vienotā Krievija]] uzvarēja parlamenta vēlēšanās [[Krievija|Krievijā]]. * [[8. decembris]] — [[Lisabona|Lisabonā]] notika [[Eiropas Savienības un Āfrikas samits]]. * [[10. decembris]]: ** [[Apvienotā Karaliste|britu]] rokgrupa [[Led Zeppelin]] sniedza atkalapvienošanās koncertu [[O2 Arēna|O2 Arēnā]], [[Londona|Londonā]], pulcējot ap 20 000 cilvēku. ** par [[Argentīna]]s prezidenti kļuva [[Kristina Fernandesa de Kiršnere]]. * [[11. decembris]] — [[Alžīra|Alžīrā]] notika divu bumbas eksplozijas. * [[12. decembris]] — [[Šveice|Šveicē]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[13. decembris]] — [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstu līderi [[Lisabona|Lisabonā]] noslēdza [[Lisabonas līgums|Lisabonas līgumu]]. * [[15. decembris]] — [[Pakistānas prezidenti|Pakistānas prezidents]] [[Pervezs Mušarafs]] atcēla ārkārtas stāvokli [[Pakistāna|Pakistānā]]. * [[16. decembris]] — [[Kirgizstāna|Kirgizstānā]] notiek parlamenta vēlēšanas, tajās uzvarēja [[Ak Žol partija]]. * [[18. decembris]]: ** [[Jūlija Timošenko]] kļuva par [[Ukrainas premjerministri]]. ** [[Džakobs Zuma|Džakobu Zumu]] ievēlēja par prezidentu Āfrikas Starptautiskajā kongresā [[DĀR]]. * [[19. decembris]] — [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]] notika [[Dienvidkorejas prezidenti|prezidenta]] vēlēšanas. * [[21. decembris]] — [[Čehija]], [[Igaunija]], [[Ungārija]], [[Latvija]], [[Lietuva]], [[Malta]], [[Polija]], [[Slovākija]] un [[Slovēnija]] parakstīja [[Šengenas līgums|Šengenas līgumu]]. * [[23. decembris]]: ** [[Taizeme|Taizemē]] notika vispārējās vēlēšanas. ** [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] notika prezidenta vēlēšanas. * [[24. decembris]] — tika paziņots, ka [[Nepāla]]s 240 gadus ilgusī monarhija tiks likvidēta [[2008. gads|2008]]. gadā, un tiks ieviesta republika. * [[27. decembris]]: ** Terorista-pašnāvnieka uzbrukumā [[Pakistāna|Pakistānā]] gāja bojā bijusī valsts premjerministre [[Benazira Bhuto]]. ** [[Kenija|Kenijā]] notika prezidenta un parlamenta vēlēšanas. * [[30. decembris]] — par [[Pakistāna]]s premjerministru kļuva [[Asifs Ali Zardari]]. == Visu gadu == * [[Afganistānas karš]] * [[Dārfūras konflikts]] * [[Irākas karš]] * [[Izraēlas — Palestīnas konflikts]] == Miruši == === Janvāris === * [[11. janvāris]] — [[Roberts Antons Vilsons]] (''Robert Anton Wilson''), amerikāņu rakstnieks (dzimis [[1932]].) * [[14. janvāris]] — [[Darlīna Konlija]], ASV aktrise (dzimusi [[1934]].) * [[22. janvāris]] — [[Vilnis Detlovs]] Latvijas matemātiķis (dzimis [[1923]].) * [[23. janvāris]] — [[Rišards Kapusciņskis]] (''Ryszard Kapuściński''), poļu žurnālists (dzimis [[1932]].) * [[30. janvāris]] — [[Sidnijs Šeldons]], ASV rakstnieks (dzimis [[1917]].) === Februāris === * [[1. februāris]] — [[Boriss Jeļcins]] (''Борис Николаевич Ельцин''), Krievijas prezidents (dzimis [[1931]].) * [[8. februāris]] — [[Anna Nikola Smita]], ASV modele un aktrise (dzimusi [[1967]].) * [[17. februāris]] — [[Jurga Ivanauskaite]], Lietuvas rakstniece (dzimusi [[1961]].) === Marts === * [[6. marts]] — [[Žans Bodrijārs]], Francijas filozofs (dzimis [[1929]].) * [[15. marts]] — [[Vītauts Ķernaģis]] (''Vytautas Kernagis''), lietuviešu mūziķis, televīzijas pārraižu vadītājs (dzimis [[1951]].) * [[17. marts]] — [[Džons Bekuss]] (''John Backus''), ASV datorzinātnieks (dzimis [[1924]].) * [[23. marts]] — [[Pols Koens]] (''Paul Cohen''), amerikāņu matemātiķis (dzimis [[1934]].) === Aprīlis === * [[11. aprīlis]] — [[Kurts Vonnegūts]] (''Kurt Vonnegut''), ASV rakstnieks (dzimis [[1922]].) * [[23. aprīlis]] — [[Boriss Jeļcins]], Krievijas prezidents (dzimis [[1931]].) * [[27. aprīlis]] — [[Mstislavs Rostropovičs]] (''Мстислав Ростропович''), krievu čellists un diriģents (dzimis [[1927]].) === Maijs === * [[3. maijs]] — [[Volters Širra]] (''Walter Marty Schirra''), ASV astronauts (dzimis [[1923]].) * [[28. maijs]] — [[Deivids Leins]] (''David Lane''), ASV balto nacionālistu līderis (dzimis [[1938]].) === Jūnijs === * [[8. jūnijs]] — [[Ričards Rortijs]] (''Richard Rorty''), ASV filozofs (dzimis [[1931]]) * [[16. jūnijs]] — [[Jānis Pīnups]], pēdējais Otrā pasaules kara mežabrālis Latvijā (dzimis [[1925]].) === Jūlijs === * [[30. jūlijs]] — [[Ingmārs Bergmans]] (''Ernst Ingmar Bergman''), Zviedrijas kinorežisors (dzimis [[1918]].) * [[30. jūlijs]] — [[Mikelandželo Antonioni]] (''Michelangelo Antonioni''), itāļu kinorežisors (dzimis [[1912]].) === Augusts === * [[5. augusts]] — [[Žans Marī Listižē]] (''Jean-Marie Lustiger''), franču katoļu garīdznieks (dzimis [[1926]].) * [[28. augusts]] — [[Antonio Puerta]], spāņu futbolists (dzimis [[1984]].) === Septembris === * [[6. septembris]] — [[Lučāno Pavaroti]], itāļu operdziedonis (dzimis [[1935]].) * [[15. septembris]] — [[Kolins Makrejs]], britu rallija pilots (dzimis [[1968]].) * [[23. septembris]] — [[Marsels Marso]] (''Marcel Marceau''), franču mīms (dzimis [[1923]].) * [[30. septembris]] — [[Milans Jeličs]] (''Milan Jelić''), bosniešu politiķis (dzimis [[1956]].) === Oktobris === * [[7. oktobris]] — [[Noriks Abe]] (''Norick Abe''), japāņu motociklists (dzimis [[1975]].) * [[16. oktobris]]: ** [[Debora Kāra]] (''Deborah Kerr''), skotu aktrise (dzimusi [[1921. gads|1921]].) ** [[Toše Proeskis]] (''Тоше Проески''), maķedoniešu mūziķis (dzimis [[1981]].) * [[26. oktobris]] — [[Arturs Kronbergs]] (''Arthur Kornberg''), ASV bioķīmiķis (dzimis [[1918]].) === Novembris === * [[3. novembris]] — [[Aleksandrs Dedjuško]] (''Александр Викторович Дедюшко''), krievu kinoaktieris (dzimis [[1962]].) * [[5. novembris]] — [[Nilss Līdholms]] (''Nils Liedholm''), zviedru futbolists un treneris (dzimis [[1922]].) * [[30. novembris]] — [[Īvls Knīvls]] (''Evel Knievel''), ASV kaskadieris (dzimis [[1938]].) === Decembris === * [[5. decembris]] — [[Karlheincs Štokhauzens]] (''Karlheinz Stockhausen''), vācu komponists (dzimis [[1938]].) * [[12. decembris]] — [[Aiks Tērners]] (''Ike Turner''), ASV mūziķis (dzimis [[1931]].) * [[26. decembris]] — [[Ištvāns Šāndorfi]] (''Sándorfi István''), ungāru gleznotājs (dzimis [[1948]].) * [[27. decembris]] — [[Benazira Bhuto]] (''Benazir Bhutto''), Pakistānas politiķie (dzimusi [[1953]].) == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — [[Leonīds Hurvičs]] (''Leonid Hurwicz''), [[Ēriks Maskins]] (''Eric Maskin'') un [[Rodžers Maijersons]] (''Roger Myerson'') * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Albērs Fērs]] (''Albert Fert'') un [[Peters Grīnbergs]] (''Peter Grünberg'') * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Mario Kapeči]] (''Mario Capecchi''), [[Olivers Smitiss]] (''Oliver Smithies'') un [[Martins Evanss]] (''Martin Evans'') * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Gerhards Ertls]] (''Gerhard Ertl'') * [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Dorisa Lesinga]] (''Doris Lessing'') * [[Nobela miera prēmija|Miera prēmija]] — [[Els Gors]] (''Albert Gore'') un [[ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padome]] == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} {{pg1}} {{commons}} [[Kategorija:2007. gads| ]] icohegbmerdiffitto97szrofyv8ybg Ņūkāsla pie Tainas 0 29013 3665840 3529216 2022-08-02T16:08:42Z 109.175.143.49 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ņūkāsla pie Tainas | official_name = ''Newcastle upon Tyne'' | settlement_type = [[Lielbritānijas pilsētu uzskaitījums|Pilsēta]] | image_skyline = College of various Newcastle landmarks.jpg | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Anglija | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{karogs|Apvienotā Karaliste}} | subdivision_type1 = Valsts daļa | subdivision_name1 = {{karogs|Anglija}} | subdivision_type2 = Reģions | subdivision_name2 = [[Ziemeļaustrumanglija]] | subdivision_type3 = Grāfiste | subdivision_name3 = [[Nortamberlenda]] | established_title = Dibināta | established_date = 2. gadsimts | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 114 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2014 | population_footnotes = | population_total = 289835 | population_urban = 879996 | population_metro = 1650000 | population_density_km2 = auto | timezone = | utc_offset = | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 54 | latm = 58 | lats = 20 | latNS = N | longd = 1 | longm = 36 | longs = 30 | longEW = W | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = | website = {{URL|https://www.newcastle.gov.uk/}} | footnotes = }} '''Ņūkāsla pie Tainas''' ({{val|en|Newcastle upon Tyne}}), bieži saīsināti '''Ņūkāsla''', ir pilsēta (''city'') [[Ziemeļaustrumanglija|Ziemeļaustrumanglijā]] pie [[Taina]]s upes ietekas [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūrā]]. [[Taina un Vīra|Tainas un Vīras]] aglomerācijas galvenais centrs. Pilsētas un apkārtnes iedzīvotājus dēvē par džordijiem (''geordies''). Vēsturiski svarīgs [[akmeņogles|ogļu]] tirdzniecības centrs. == Vēsture == Pilsētas pirmsākumi meklēkami mūsu ēras II gs., kad [[Senā Roma|romiešu]] imperators [[Adriāns]] pilsētas mūsdienu teritorijā nodibināja apmetni Ponseliju (''Pons Aelius''). Mūsdienās no tā laika apbūves redzama [[Adriāna valnis|Adriāna vaļņa]] atliekas, kuras redzamas vairākās vietās pilsētā. Kad romieši pameta Britāniju, pilsēta ietilpa [[anglosakši|anglosakšu]] [[Nortumberlenda karaliste|Nortumberlendas karalistē]], un bija pazīstama kā Monkčestra (''Monkchester''). [[1080]]. gadā, pēc sacelšanās pret [[normāņi]]em, pilsētu pilnībā nopostīja [[bīskaps Odo]]. Tomēr [[Vilhelms Iekarotājs|Vilhelma Iekarotāja]] dēls [[Normandija]]s hercogs [[Robērs III]], apzinoties vietas stratēģisko nozīmi, uzcēla šeit koka pili, kuru nosauca par ''Novum Castellum/New Castle'' (Jaunā pils), no kurienes pilsētas mūsdienu nosaukums. [[Viduslaiki|Viduslaikos]] Ņūkāsla bija Anglijas ziemeļu robežpilsēta. Vairākkārt tai uzbruka [[Skotija|skotu]] karaspēks, bet [[1174]]. gadā Ņūkāslā tika ieslodzīts Skotijas karalis [[Viljams I]]. Anglijas karalis [[Čarlzs I Stjuarts|Čarlzs I]] XVII gadsimtā piešķīra Ņūkāslai tiesības tirgoties ar Austrumanglijas [[akmeņogles|oglēm]], un šis monopols labvēlīgi ietekmēja pilsētas attīstību. [[Anglijas pilsoņu karš|Anglijas pilsoņu kara]] laikā Ņūkāsla atbalstīja karali, tāpēc [[1644]]. gadā tai uzbruka parlamenta piekritēji, kuru atbalsta bāze bija [[Sanderlenda]]. 18. gadsimtā Ņūkāsla līdz ar [[Londona|Londonu]], [[Oksforda|Oksfordu]] un [[Kembridža|Kembridžu]] bija viens no angļu grāmatu izdošanas centriem. 19. gadsimtā Ņūkāslā strauji attīstījās smagā rūpniecība un tā bija viens no [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] centriem. 20. gadsimta vidū smagā rūpniecība Ņūkāslā panīka. == Saimniecība == Pilsētā ir bankas ''[[Northern Rock]]'' un [[programmatūra]]s uzņēmuma ''[[The Sage Group]]'' galveno mītņu vieta. == Sports == Sportā Ņūkāsla pazīstama kā [[Premjerlīga]]s [[futbols|futbola]] kluba ''[[Newcastle United F.C.]]'' mājvieta. == Cilvēki == Ņūkāslā pie Tainas dzimuši: * [[Tomass Adisons]] (''Thomas Addison'', 1793—1860) — ārsts; * [[Rūdolfs Ābels]] (''Рудольф Абель'', 1903—1971) — [[Padomju Savienība|padomju]] spiegs; * [[Ēriks Bardons]] (''Eric Burdon'', 1941) — mūziķis; * [[Pīters Bērdslijs]] (''Peter Beardsley'', 1961) — futbolists; * [[Henks Mārvins]] (''Hank Marvin'', 1941) — mūziķis; * [[Mets Ridlijs]] (''Matt Ridley'', 1958) — rakstnieks; * [[Džordžs Stīvensons]] (''George Stephenson'', 1781—1848) — izgudrotājs; * [[Roberts Stīvensons]] (''Robert Stephenson'', 1803—1859) — inženieris; * [[Alans Šīrers]] (''Alan Shearer'', 1970) — futbolists; * [[Abhisits Vedžadživa]] (อภิสิทธิ์ เวชชาชีวะ, 1964) — taizemiešu politiķis. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Anglijas pilsētas]] sk577y1g2sy1a4yq4zjeghbx13ipjdb Džordžs V. Bušs 0 29134 3665815 3655995 2022-08-02T15:31:42Z Bai-Bot 60304 /* Prezidentūra */sīkumi, replaced: al-Qaeda → Al-Qaida (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|43. ASV prezidentu|Džordžs Bušs|Džordžs Bušs}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Džordžs V. Bušs | vārds_orģ = ''George W. Bush'' | attēls = George-W-Bush.jpeg | mazs_att = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[ASV prezidenti|43.]] [[ASV prezidents]] | term_sākums = {{Dat|2001|1|20|N}} | term_beigas = {{Dat|2009|1|20|N}} | viceprezidents = [[Diks Čeinijs]] | priekštecis = [[Bills Klintons]] | pēctecis = [[Baraks Obama]] <!------ Otrais amats ------> | amats2 = 46. [[Teksasa]]s gubernators | term_sākums2 = {{dat|1995|1|17|N}} | term_beigas2 = {{Dat|2000|12|21|N}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1946|7|6}} | dzim_vieta = {{vieta|ASV|Konektikuta|Ņūheivena}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[ASV Republikāniskā partija|Republikāņi]] | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = [[Lora Buša]] | bērni = 2 meitas | profesija = Uzņēmējs | alma_mater = | reliģija = [[Metodisms|Metodists]] | paraksts = GeorgeWBush Signature.svg | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Džordžs Volkers Bušs''' ({{val|en|George Walker Bush}}; dzimis {{dat|1946|7|6}}) ir amerikāņu politiķis un uzņēmējs, kurš bija 43. [[ASV prezidents]] no 2001 līdz 2009. gadam, un 46. [[Teksasa]]s gubernators no 1995. gada līdz 2000. gadam. [[Barbara Buša|Barbaras Buša]]s un [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordža H. V. Buša]] vecākais dēls piedzima [[Ņūheivena|Ņūheivenā]]. Pēc [[Jeila Universitāte]]s beigšanas 1968. gadā un [[Hārvardas Biznesa skola]]s beigšanas 1975. gadā, Bušs strādāja naftas uzņēmumos. Viņš apprecējās ar [[Lora Buša|Loru Bušu]] 1977. gadā un neilgi pēc tam neveiksmīgi kandidēja uz [[ASV Pārstāvju palāta|ASV Pārstāvju palātu]]. Viņam vēlāk vienlaikus piederēja [[Teksasas "Rangers"]] beisbola komanda pirms Ānas Ričardas pārspēšanas 1994. gada Teksasas gubernatora vēlēšanās. Bušs tika ievēlēts 2000. gadā pēc tuvām un pretrunīgām vēlēšanām, kļūstot par ceturto ASV prezidentu, kurš tiks ievēlēts, saņemot mazāk balsu nekā viņa pretinieks.<ref>{{Tīmekļa atsauce|accessdate=July 31, 2012|publisher=Ushistory.org|url=http://www.ushistory.org/gov/7c.asp|title=Selection and Succession of the President|archiveurl=https://web.archive.org/web/20101201235253/http://www.ushistory.org/gov/7c.asp|archivedate={{dat|2010|12|01||bez}}}}</ref> Bušs ir otrais prezidents, kurš ir bijušā prezidenta dēls, pirmais bija [[Džons Kvinsijs Adamss]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Life Portraits|accessdate=March 16, 2010|url=http://www.americanpresidents.org/presidents/president.asp?PresidentNumber=42|publisher=American Presidents|archivedate={{dat|2009|05|06||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090506050241/http://www.americanpresidents.org/presidents/president.asp?PresidentNumber=42}}</ref> Viņš ir arī bijušā [[Florida]]s gubernatora [[Džebs Bušs|Džeba Buša]] brālis. Buša prezidentūras astotajā mēnesī notika [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV]]. Atbildot uz to, Bušs uzsāka [[karš pret terorismu|karu pret terorismu]], starptautisku militāru kampaņu, kas ietvēra karu [[Karš Afganistānā (no 2001)|Afganistānā]], kuru uzsāka 2001. gadā, un karu [[Karš Irākā|Irākā]], kas tika uzsākts 2003. gadā. == Prezidentūra == Bušs pirmoreiz par prezidentu tika ievēlēts [[2000. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2000. gada ASV prezidenta vēlēšanās]], kas bija vienas no sīvākajām un diskutablākajām vēlēšanām valsts vēsturē. Mēnesi pēc balsu saskaitīšanas kļuva skaidrs, ka Bušs vēlēšanās ir apsteidzis savu konkurentu [[Els Gors|Elu Goru]]. Astoņus mēnešus pēc viņa stāšanās amatā [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|2001. gada 11. septembrī]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Al-Qaida]]'' sponsorētie teroristi-pašnāvnieki ar lidmašīnām ietriecās ēkās [[Ņujorka|Ņujorkā]] un [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Džordžs Bušs atbildēja ar "[[Karš pret terorismu|kara pret terorismu]]" izsludināšanu, kas kļuva par galveno viņa prezidentūras laika notikumu. [[2001. gads|2001]]. gada [[oktobris|oktobrī]] viņš pavēlēja sākt [[ASV karš Afganistānā|uzbrukumu Afganistānai]] un [[Taliban|talibu]] režīma gāšanu, lai iznīcinātu ar to saistīto ''Al-Qaida'' organizāciju. 2003. gada martā Bušs sāka iebrukumu [[Irāka|Irākā]], balstoties uz pieņēmumiem, ka Irākai ir pieejami masu iznīcināšanas ieroči, kuri vēlāk tā arī netika atrasti. [[Karš Irākā]] noveda pie [[Sadams Huseins|Sadama Huseina]] režīma gāšanas un paša līdera nāvessoda pakarot, taču ne stāvokļa stabilizācijas. Bušs sāka [[demokrātija]]s ieviešanu [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], sākot ar Afganistānu un Irāku. ASV vienpusēja politika nopietni sarežģīja [[Vašingtona]]s attiecības ar sabiedrotajiem Eiropā un citviet pasaulē. Irākas kara vidū Bušs tika atkārtoti ievēlēts ASV prezidenta amatā 2004. gadā, pārspējot savu konkurentu [[Džons Kerijs|Džonu Keriju]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.whitehouse.gov/about/presidents/georgewbush/ Oficiālā biogrāfija] {{en ikona}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms=[[Bills Klintons]] | virsraksts = [[ASV prezidents]] | periods={{dat|2001|1|20|N}} — {{dat|2009|1|20|N}} | pēc = [[Baraks Obama]] }} {{kastes beigas}} {{ASVprezidenti}} {{Gada cilvēks (Time) 1976—2000}} {{Gada cilvēks (Time) 2001—2025}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bušs, Džordžs V.}} [[Kategorija:1946. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Konektikutā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikas Savienoto Valstu prezidenti]] [[Kategorija:ASV gubernatori]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielkrusta komandieri]] m2spmo9x45m5ggikip7vubmon4gymqw Vinstons Čērčils 0 32190 3665959 3573110 2022-08-03T06:06:58Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Apvienotās Karalistes finanšu ministri]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|premjerministru|Čērčils|Čērčils}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Vinstons Čērčils | vārds_orģ =''Winston Churchill'' | attēls =Churchill HU 90973.jpg | amats =[[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] | term_sākums ={{Dat|1940|05|10|N}} | term_beigas ={{Dat|1945|07|27|N}} | priekštecis =[[Nevils Čemberlens]] | pēctecis =[[Klements Etlijs]] | amats2 = | term_sākums2 ={{Dat|1951|10|26|N}} | term_beigas2 ={{Dat|1955|04|07|N}} | priekštecis2 =[[Klements Etlijs]] | pēctecis2 =[[Entonijs Īdens]] | dzim_dati ={{Dat|1874|11|30}} | dzim_vieta =[[Blenheimas pils]], [[Vudstoka]], [[Oksfordšīra]], {{GBR}} | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1965|1|24|1874|11|30}} | mir_vieta =[[Kensingtona]], [[Londona]], {{GBR}} | tautība = | partija = * [[Lielbritānijas konservatīvā partija|Konservatīvā partija]] (1900—1904, 1924—1964) * [[Lielbritānijas liberālā partija|Liberālā partija]] (1904—1924) | dzīvesb =Klementīne Čērčila (''Clementine Churchill'') | profesija =politiķis, karavīrs, rakstnieks | alma_mater =[[Sandhērsta]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Sers Vinstons Leonards Spensers-Čērčils''' ({{val-en|Sir Winston Leonard Spencer-Churchill}}; dzimis {{dat|1874|11|30}}, miris {{dat|1965|01|24}}) bija [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] politiķis, pazīstams kā Apvienotās Karalistes līderis [[Otrais pasaules karš|Otrā Pasaules kara]] laikā. Bija arī armijas virsnieks, rakstnieks un gleznotājs. Apvienotās Karalistes premjerministrs no 1940. līdz 1945. un no 1951. līdz 1955. gadam. == Biogrāfija == Dzimis dižciltīgajā un ietekmīgajā Spenseru ģimenē. Tēvs lords [[Rendolfs Čērčils]] bija politiķis, vēlāk [[Pārstāvju palāta]]s līderis. Skolā Vinstons Čērčils neizcēlās ar īpašām sekmēm. Vēlāk studēja [[Sandhērsta]]s Militārajā akadēmijā. Britu armijas sastāvā piedalījās karadarbībā [[Indija|Indijā]], [[Sudāna|Sudānā]] un [[Angļu-būru karš|Otrajā būru karā]]. Piedalījās arī kaujās [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Rietumu fronte|Rietumu frontē]]. Kopš 1900. gada — parlamenta loceklis. Līdz 1940. gadam, kad demisionējot [[Nevils Čemberlens|Nevilam Čemberlenam]], par Lielbritānijas premjeru kļuva Čērčils, ieņēma vairākus svarīgus amatus valstī. Piemēram, 1911. gadā kā iekšlietu ministrs pesonīgi piedalījās [[Sidnejstrītas aplenkums|Sidnejstrītas aplenkumā]], kurā tika likvidēta [[Latvija|latviešu]] revolucionāru — laupītāju grupa [[Pēteris Krāsotājs|Pētera Krāsotāja]] (''Peter the Painter'') vadībā. Čērčils par matu izglābās no nāves, jo lode trāpīja viņa cepurē. Pirmā pasaules kara laikā Čērčils bija Pirmais Admiralitātes lords, tomēr atkāpās no amata pēc [[Galipoli kauja]]s neveiksmes. Pirms stāšanās premjerministra amatā Čērčils bija finanšu ministrs. Otrā pasaules kara laikā, spītējot daudzām neveiksmēm, izmantojot savu pārliecību, runas dāvanas un politisko ožu, spēja kopā ar [[Sabiedrotie (Otrais Pasaules karš)|Sabiedrotajiem]] gūt uzvaru karā. Tomēr pēc uzvaras karā zaudēja 1945. gada parlamenta vēlēšanās, tāpēc nepiedalījās [[Potsdamas konference]]s noslēdzošajā posmā. 1946. gada 5. martā [[Fultona|Fultonā]], [[Misūri (štats)|Misūri]] Čērčils teica [[Fultonas runa|Fultonas runu]], kurā vērsās pret [[Padomju Savienība|PSRS]] un pieminēja "[[dzelzs priekškars|dzelzs priekškaru]]", kas pārdala Eiropu. Šo runu var uzskatīt par [[Aukstais karš|Aukstā kara]] sākumu. 1951. gadā Čērčils atkal spēja kļūt par Lielbritānijas premjerministru. Čērčils bija viens no pirmajiem, kas aicināja izveidot "Eiropas Savienotās Valstis", tādējādi arī viens no pirmajiem [[Eiropas Savienība]]s idejiskajiem atbalstītājiem. Otrā pasaules kara pieredze pārliecināja viņu, ka mieru var garantēt apvienota Eiropa. Secinājumus, ko viņš izdarījis no vēstures sniegtajām mācībstundām, viņš izteica savā "runā studējošajai jaunatnei" 1946. gadā [[Cīrihes universitāte|Cīrihes universitātē]]: "Ir viens līdzeklis, kas […] dažos gados padarītu visu Eiropu […] brīvu un […] laimīgu. Ir jāatjauno Eiropas ģimene, vai vismaz tik daudz no tās, cik mēs varam, un jānodrošina struktūra, kurā tā var mājot mierā, drošībā un brīvībā. Mums jāizveido sava veida Eiropas Savienotās Valstis." 1953. gadā Čērčilam piešķīra [[Nobela prēmija|Nobela prēmiju]] literatūrā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{Nobel}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Nevils Čemberlens]]<br />[[Klements Etlijs]] | virsraksts = [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] | periods = 1940—1945<br />1951—1955 | pēc = Klements Etlijs<br />[[Entonijs Īdens]]}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | pirms = [[Fransuā Moriaks]] | virsraksts = [[Nobela prēmija literatūrā]] | periods = 1953 | pēc = [[Ernests Hemingvejs]]}} {{kastes beigas}} {{Britu premjerministri}} {{Gada cilvēks (Time) 1927–1950}} {{Nobela prēmijas laureāti literatūrā}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Čērčils, Vinstons}} [[Kategorija:1874. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1965. gadā mirušie]] [[Kategorija:Oksfordšīrā dzimušie]] [[Kategorija:Britu politiķi]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes premjerministri]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes dižciltīgie]] [[Kategorija:Angļu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Britu rakstnieki]] [[Kategorija:20. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti literatūrā]] [[Kategorija:Londonā mirušie]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes finanšu ministri]] kaczmwbyyv7gtscdi54pqkpt38z0bko 2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV 0 32847 3665804 3665581 2022-08-02T15:26:11Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: Al-Qaeda → Al-Qaida (3) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Civiliedzīvotāju uzbrukuma infokaste | title = 2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV | attēls = September 11 Photo Montage.jpg | attēla_apraksts = No augšas uz leju: degošais [[Pasaules tirdzniecības centrs]], sabrukusī [[Pentagons|Pentagona]] sekcija, [[United Airlines reiss 175|Reiss 175]] ietriecas WTC 2 ēkā, ugunsdzēsējs lūdz palīdzību, tiek atrasts [[United Airlines reiss 93|Reisa 93]] dzinējs, [[American Airlines reiss 77|Reiss 77]] ietriecas Pentagona ēkā | vieta = {{plainlist| * [[Ņujorka]] * [[Ārlingtonas apgabals]] * [[Šenksvila]]s apkārtne }} | koordinātas = | datums = {{dat|2001|9|11|N|bez}} | laiks = {{nowrap|8.46 – 10.28}} | laika_josla = [[UTC-4]] | veids = {{plainlist| * Lidmašīnas nolaupīšana * Pašnāvnieku uzbrukums * Masu slepkavība * Terorisms }} | bojā_gājušie = 2996 {{smaller|(2977 upuri, 19&nbsp;nolaupītāji)}} | ievainotie = 6000+ | izraisītāji = | izraisītājs = | aizdomās_turētie = | aizdomās_turētais = | ieroči = | dalībnieku_skaits = | dalībnieks = | aizstāvji = | aizstāvis = }} '''2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV''' bija četri [[terorisms|teroristu]] uzbrukumi [[Ņujorka|Ņujorkā]], [[Ārlingtonas apgabals|Ārlingtonas apgabalā]] un [[Šenksvila]]s apkārtnē, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], ko paveica islāmistu teroristu organizācija ''[[Al-Qaida]]'' {{dat|2001|9|11||bez}}. Šajā uzbrukumā kopumā gāja bojā gandrīz 3000 cilvēku, tika nodarīti 10 miljardus ASV dolāru vērti bojājumi. == Norise == Četras teroristu pašnāvnieku grupas (katrā no tām bija viens vai vairāki trenēti piloti), kopumā 19 ''Al-Qaida'' teroristi, nolaupīja četras pasažieru lidmašīnas un izmantoja tās kā ieroci pret civiliem un militāriem objektiem ASV, lidojumā taranējot šos objektus. Divas no nolaupītajām lidmašīnām ([[United Airlines reiss 175|''United Airlines'' reiss 175]] un [[American Airlines reiss 11|''American Airlines'' reiss 11]]) ar aptuveni 18 minūšu intervālu ietriecās [[Pasaules tirdzniecības centrs|Pasaules tirdzniecības centra]] dvīņu torņos, [[Ņujorka|Ņujorkā]], kas drīz pēc trieciena sabruka. Bojā gāja 2606 cilvēki, kas tobrīd atradās ēkās. [[American Airlines reiss 77|''American Airlines'' reisa 77]] lidmašīna ietriecās [[Pentagons|Pentagona]] ēkā, [[Virdžīnija|Virdžīnijā]], izraisot vispārēju eksploziju un degšanu. Ceturtā nolaupītā lidmašīna, aviokompānijas [[United Airlines reiss 93|''United Airlines'' reiss 93]] tika mērķtiecīgi virzīta uz [[Vašingtona|Vašingtonu]], bet nokrita netālu no [[Šenksvila]]s pilsētiņas [[Pensilvānija]]s štatā. Vašingtonā tika evakuēts Baltais nams un citas valdības ēkas. Ņujorkā valdīja haoss. ASV gaisa telpa tika pilnīgi slēgta lidojumiem. ASV Bruņotajos spēkos tika pasludināta kaujas gatavība "Delta" (gatavība karam). Eventuālas agresijas atvairīšanai tika sagatavoti arī kodolspēki. ASV slēdza robežu ar [[Kanāda|Kanādu]] un [[Meksika|Meksiku]]. [[NATO]] evakuēja galveno mītni [[Brisele|Briselē]]. [[Izraēla]] evakuēja savas diplomātiskās pārstāvniecības ārvalstīs. ASV valdība jau nākamajā dienā par šo terora aktu organizēšanu apsūdzēja [[Osama bin Ladens|Osamu bin Ladenu]], uzskatot, ka, dzīvojot Afganistānā, viņš organizējis 11. septembra terora aktus, un viņa vadīto teroristu grupu ''Al-Qaida''. Pierādījumus, kas lika uzskatīt tieši ''Al-Qaida'' par šī terora akta īstenotājiem, ASV valdība neatklāja, jo to lielākā daļa esot slepena un skarot izlūkdienestu darbu. 28. septembrī FIB nāca klajā ar paziņojumu, ka beidzot ir konstatētas visu 19 teroristu personības, un vismaz 3 no tiem esot bijusi saistība ar ''Al-Qaida''.<ref>Sabiedrotie pārliecināti par bin Ladena vainu. // Diena. 8.10.2001., 1. lpp.</ref> Virkne neskaidrību un pretrunu notikumu skaidrojumā ir radījušas plašas diskusijas un [[sazvērestības teorija]]s par šo tēmu. === Terora akta īstenotāji === [[Attēls:National Park Service 9-11 Statue of Liberty and WTC fire.jpg|200px|thumb|[[Pasaules tirdzniecības centrs]] [[Ņujorka|Ņujorkā]] dažas minūtes pēc trieciena dienvidu tornim]] Galvenais organizētājs, iespējams, bija [[Hālids Šeihs Muhameds]] (''Khalid Sheikh Mohammed'') — arestēts [[Pakistāna|Pakistānā]] 2003. gada 1. martā, ieslodzīts Gvantanamo cietumā. 2008. gada decembrī Halids Šeihs Muhameds paziņoja, ka vēlas atzīt savu vainu. Kopā ar viņu bija apsūdzēti jemenietis Ramzi bin Šibhs (''Ramzi Binalshibh''), kurš it kā bijis uzbrukumu koordinators, taču nav varējis iegūt ASV vīzu un akcijā nav piedalījies, Saūdu Arābijas iedzīvotājs Mustafa Ahmeds Havzavi, kurš bijis viens no diviem terora akta finansētājiem, un Halida Šeiha radinieks Ali Abdel Azizs Ali.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nra.lv/zinas/13366-vienpadsmita-septembra-teroristi-atzinusi-savu-vainu.htm?act=show_comments |title=Vienpadsmitā septembra teroristi atzinuši savu vainu. // NRA. 09.12.2008. |access-date=03.01.2010 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150910185906/http://nra.lv/zinas/13366-vienpadsmita-septembra-teroristi-atzinusi-savu-vainu.htm?act=show_comments |archivedate=10.09.2015 }}</ref> Kopā terora aktā piedalījās 19 teroristi, no kuriem 15 bija [[Saūda Arābija]]s, 2 — [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]], 1 — [[Ēģipte]]s un 1 — [[Libāna]]s pilsonis. 14. septembrī, izmantojot aviobiļešu reģistru, bija noskaidrotas jau 18 teroristu personas. * [[American Airlines reiss 11]]: [[Muhameds Atā]] ({{ara|محمد عطا}}, Muḥammad ‘Aṭā), [[Satāms as Sukāmī]] ({{ara|سطام السقامي‎}}, Saṭām as-Suqāmī), [[Valīds eš Šehrī]] ({{ara|وليد الشهري‎}}, Walīd ash-Shehrī), [[Vaīls eš Šehrī]] ({{ara|وائل الشهري‎}}, Wāīl ash-Shehrī), [[Abdelazīzs el Umerī]] ({{ara|عبد العزيز العمري‎}}, ʿAbd al-ʿAzīz al-ʿUmarī) * [[United Airlines reiss 175]]: [[Mervāns eš Šehī]] ({{ara|مروان الشحي‎}}, Marwān ash-Sheḥḥī), [[Fājezs Benīhammeds]] ({{ara|فايز بني حمد‎}}, Fāyaz Banī Ḥammad), [[Muhands eš Šehrī]] ({{ara|مهند الشهري‎}}, Muhand ash-Shehrī), [[Hamza el Gāmdī]] ({{ara|حمزة الغامدي‎}}, Ḥamzah al-Ghāmdī), [[Ahmeds el Gāmdī]] ({{ara|احمد الغامدي‎}}, Aḥmad al-Ghāmdī) * [[American Airlines reiss 77]]: [[Hānī Handžūrs]] ({{ara|هاني حنجور‎}}, Hānī Ḥanjūr), [[Hālids el Mihdārs]] ({{ara|خالد المحضار‎}}, Khālid al-Miḥḍār), [[Mādžeds Mūkads]] ({{ara|ماجد مشعان موقد‎}}, Mājad Mūqad), [[Nevāfs el Hāzmī]] ({{ara|نواف الحازمي‎}}, Nawāf al-Ḥāzmī), [[Sālems el Hāzmī]] ({{ara|سالم الحازمي‎}}, Sālam al-Ḥāzmī) * [[United Airlines reiss 93]]: [[Zijāds Džerra]] ({{ara|زياد جراح‎}}, Ziyād Samīr Jarrāḥ), [[Ahmeds en Nāmī]] ({{ara|أحمد بن عبد الله النعمي}}, Aḥmad an-Nāmī), [[Saīds el Gāmdī]] ({{ara|سعيد الغامدي‎}}, Sa‘īd al-Ghāmdī), [[Ahmeds el Haznāvī]] ({{ara|احمد الحزناوي‎}}, Aḥmad al-Ḥaznāwī). == ASV reakcija == [[Attēls:WTCgroundzero.jpg|200px|thumb|[[Pasaules tirdzniecības centrs]] [[Ņujorka|Ņujorkā]] pēc abu torņu sabrukšanas (tā saucamais ''Ground Zero'')]] {{pamatraksts|ASV karš Afganistānā}} [[ASV prezidents]] [[Džordžs V. Bušs|Džordžs Bušs]] paziņoja: "Mēs atradīsim tos, kas to izdarīja... Mēs viņiem liksim bēgt un sauksim pie atbildības..." 85% amerikāņu atbalstīja domu dot triecienu valstij, kas sniegtu teroristiem patvērumu. ASV Kongresa Pārstāvju palāta ar lielu balsu vairākumu atbalstīja Senāta rezolūciju, kas prezidentam piešķir pilnvaras "piemērot spēku, lai atrastu un sodītu terora aktu rīkotājus". Džordžs Bušs nevilcinājās mobilizēt 50 tūkstošus rezervistu, bet prezidenta reitings, kas pirms 11. septembra bija zem 50% robežas, divās nedēļās pacēlās līdz 90% atbalstītāju, sasniedzot rekordu ASV vēsturē.<ref>[http://www.lv.lv/?menu=lvplus&type=doc&id=143271 Pasaule piemin 11. septembra 5. gadskārtu. // Latvijas Vēstnesis Plus. 12.09.2006.]{{Novecojusi saite}}</ref> == Pasaules reakcija == NATO sabiedrotie aktivizēja alianses Statūtu 5. pantu. No ASV nedraudzīgajiem spēkiem pirmie reaģēja kustība "Islāma džihāds", kuras pārstāvis paziņoja, ka uzbrukumi ir rezultāts ASV īstenotajai politikai Tuvajos Austrumos. 16. septembrī Persijas līča sadarbības padomes dalībvalstis — Bahreina, Kuveita, Omāna, Saūda Arābija un Apvienotie Arābu Emirāti, — paziņoja, ka ir gatavas aktīvi atbalstīt Vašingtonu cīņā pret terorismu. 2001. gada 5. septembrī, tikai pāris dienu pirms teroristu uzbrukumiem, kas satricināja pasauli, deputāti pieņēma rezolūciju, kurā ietverti vairāki ieteikumi par [[Eiropas Savienība]]s lomu terorisma apkarošanā. Deputāti pieprasīja, lai Padome ievieš Eiropas aresta orderi, kas palīdzētu apkarot terorismu, un pieprasīja izstrādāt ES definīciju terora aktiem, kā arī noteikt vispārpieņemtas soda sankcijas par terorismu. Parlaments uzskatīja, ka oficiālās izdošanas procedūras būtu jāatceļ un dalībvalstīm būtu jāatzīst citu dalībvalstu lēmumi par teroristu pārkāpumiem. EP deputāti arī aicināja ES dalībvalstis pieņemt standarta kompensācijas pasākumus teroristu noziegumu upuriem. Uzreiz pēc 2001. gada 11. septembra [[Eiropas Komisija]] sakopoja spēkus terorisma apkarošanai. 2001. gada 1. oktobrī Eiropas Komisija ierosināja iesaldēt līdzekļus 27 privātpersonām un organizācijām, kuras turēja aizdomās par dalību uzbrukumu organizēšanā. == Nozīme == ASV sabiedrībai "dvīņu torņi" bija viens no valsts simboliem un to sagraušana ievērojami mainīja amerikāņu skatījumu uz pasauli, iznīcinot līdzšinējos priekšstatus par šīs lielvaras varenību un neievainojamību. Pēc šī terora akta amerikāņi pat sāka simbolisku laika skaitīšanu: pirms un pēc 11. septembra. Lai finansētu "karu pret terorismu", ASV nodokļu maksātāji piekrituši ievērojami palielināt militāros izdevumus. Pentagona budžets 2000. gadā bija aptuveni 290 miljardi dolāru, bet pašlaik tas sasniedzis jau 440 miljardus dolāru (turklāt vēl papildus 120 miljardi tiek piešķirti militāro operāciju finansēšanai Irākā un Afganistānā). ASV amatpersonas informē, ka pasaulē kopš 11. septembra apcietināts vairāk nekā 4000 cilvēku, kas tiek turēti aizdomās par terorismu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.publika.lv/index.php?p2=15758 |title=Karš pret terorismu nav uzvarēts - publika.lv |access-date={{dat|2010|01|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120307145143/http://www.publika.lv/index.php?p2=15758 |archivedate={{dat|2012|03|07||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120307145143/http://www.publika.lv/index.php?p2=15758 |date={{dat|2012|03|07||bez}} }}</ref> Šie notikumi kalpoja par galveno pavērsiena punktu Rietumu pretterorisma politikas attīstībā un dažādu valstu un starptautisko organizāciju darbībā. Kopumā mainījās ASV ārpolitika: tā vēl vairāk tika realizēta no spēka pozīcijām. Turpmākajos gados pamatojoties uz terorisma apkarošanu, ASV vadītā koalīcija veica iebrukumu [[Afganistāna|Afganistānā]] un [[Irāka|Irākā]] pat bez [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] mandāta. Lidostās tika ieviestas papildu kontroles un ierobežojumi. Līdzīgi terora akti tika veikti arī Eiropā: {{dat|2004|3|11}} [[Madride|Madridē]] un {{dat|2005|7|7}} [[Londona|Londonā]]. Pēc šiem terora aktiem attieksme pret musulmaņiem un imigrantiem ir kļuvusi neiecietīgāka ne tikai ASV, bet arī citās pasaules valstīs. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.9-11commission.gov/ National Commission on Terrorist Attacks Upon the United States] * [http://911digitalarchive.org/ The September 11 Digital Archive] * [http://memory.loc.gov/ammem/collections/911_archive/ September 11, 2001, Documentary Project] {{11. septembra uzbrukums}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV| ]] [[Kategorija:Al-Qaida]] r2rqxl5qv6a50421ow4wqr32laoa2hz Trīsdesmitgadu karš 0 32881 3665783 3627690 2022-08-02T15:12:38Z 94.186.94.134 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Trīsdesmitgadu karš | width = 320px | partof = | image = Map Thirty Years War-en.svg | image_size = 250px | alt = | caption = Karojošās puses un galvenie karagājieni Trīsdesmitgadu kara laikā. Sārtā krāsā iezīmētas protestantu zemes, dzeltenā un oranžā krāsā [[Hābsburgi|Hābsburgu]] dinastijas pārvaldītās katoļu zemes | date = {{dat|1618|5|23|N}} – {{dat|1648|5|15|N}}<br />{{resize|''(29 gadi, 11 mēneši, 22 dienas)''}} | place = [[Centrāleiropa]] | coordinates = <!--Use the {{coord}} template --> | map_type = | map_relief = | map_size = | map_marksize = | map_caption = | map_label = | territory = | result = [[Vestfālenes miera līgums]] | status = | combatants_header = | combatant1 = '''Pret Hābsburgu valstis un sabiedrotie:''' <br /> {{Flagicon|Sweden|1562}} [[Zvierijas Impērija]] {{resize|(no 1630)}}<br /> {{Flagicon image|Statenvlag.svg}} [[Nīderlandes Republika]]<br /> {{Flagicon image|Royal Standard of the King of France.svg}} [[Francijas Karaliste]] {{resize|(no 1635)}}<br /> {{Flagicon|Dānija}} [[Dānijas–Norvēģijas ūnija]] {{resize|(1625–29)}}<br /> {{Flagicon|Bohēmija}} [[Bohēmijas kroņa zemes]] {{resize|(1618–20)}}<br /> {{Flagicon image|Flag of The Electoral Palatinate (1604).svg}} [[Kurpfalca]] {{resize|(līdz 1623)}}<br /> {{Flagicon image|Flag of Electoral Saxony.svg}} [[Saksijas kūrfirstiste]] {{resize|(līdz 1635)}}<br /> [[Brandenburga-Prūsija]] {{resize|(līdz 1635)}}<br /> [[Braunšveiga–Līneburga]]<br /> {{Flagicon|Anglija}} [[Anglijas Karaliste]] {{resize|(1625–30)}}<br /> {{Flagicon image|Flag of Scotland (traditional).svg}} [[Skotijas Karaliste]] {{resize|(1625–38)}}<br /> {{flagicon image|Banner of Gabriel Bethlen.svg}} [[Transilvānijas hercogiste]] {{resize|(no 1619)}} ---- '''Atbalstītāji:'''<br /> * {{flagicon|Ottoman Empire}} [[Osmaņu impērija]] * {{Flagicon image|Flag of Oryol ship (variant).svg}} [[Krievijas cariste]] | combatant2 = '''Hābsburgu valstis un sabiedrotie:'''<br /> {{Flag|Svētā Romas impērija}} * {{Flagicon image|Catholic League (Germany).svg|22px}} [[Katoļu līga]] * {{Flagicon image|Flag_of_the_Habsburg_Monarchy.svg|22px}} [[Hābsburgu monarhija]] {{Flagicon image|Flag of Cross of Burgundy.svg}} [[Spānijas impērija]]<br /> {{flagicon image|Flag of the Habsburg Monarchy.svg}} [[Ungārijas Karaliste]]<br /> {{Flagicon|Dānija}} [[Dānijas–Norvēģijas ūnija]] {{resize|(1643–45)}} ---- '''Atbalstītāji:''' * {{Flagicon image|Banner of Sigismund III Vasa.svg|size=23px|border=}} [[Polijas kroņa zemes]] * {{Flagicon image|Zaporozhian Sich flag.svg|border=}} [[Zaporožjes Seča]] | combatant3 = | commander1 = {{Flagicon|Sweden|1562}} [[Gustavs Ādolfs]] | commander2 = | commander3 = | units1 = | units2 = | units3 = | strength1 = | strength2 = | strength3 = | casualties1 = | casualties2 = | casualties3 = | notes = | campaignbox = }} '''Trīsdesmitgadu karš''' (1618—1648) bija [[karš]] [[Eiropa|Eiropā]] par ietekmes sadali starp diviem nesamierināmiem [[kristietība|kristīgās]] ticības novirzieniem - [[katolicisms|katolicismu]] un [[protestantisms|protestantismu]]. Līdztekus Trīsdesmitgadu karam Latvijas teritorijā noritēja [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)]], kura laikā zviedri ieņēma [[Rīga|Rīgu]] (1621) un uz laiku okupēja [[Kurzemes hercogiste]]s un [[Prūsijas hercogiste]]s teritorijas. == Vēsture == Protestantu savienība izveidojās [[1608]]. gadā, pēc tam, kad par [[Bohēmija]]s karali tika ievēlēts [[Ferdinands II Hābsburgs|Ferdinands II]], kas bija kaismīgs katolicisma aizstāvis. Nemieri sākās [[Prāga|Prāgā]] un pamazām pārsviedās uz pārējo [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] teritoriju, bet pēc tam arī uz lielāko daļu Eiropas. Laika periodā no 1618. līdz 1648.gadam karā tika ierautas tādas valstis kā [[Dānija]], [[Spānija]], [[Zviedrija]] un [[Francija]]. Kara gaitā visvairāk cieta tieši mūsdienu [[Vācija]]s teritorija. Tika izpostītas un izlaupītas pilsētas. Precīzu ziņu par bojā gājušajiem nav, tomēr pēc atsevišķu hronistu domām tikai [[Augsburga|Augsburgā]] bojā gāja vairāk kā 30 000 cilvēku. Viens no kara iemesliem bija Zviedrijas vēlme nodrošināt Falūnas vara eksportu, jo to sāka izspiest lētākais Ungārijas ražojums. Kara beigās 1648. gadā tika noslēgts [[Vestfālenes miera līgums]], kura rezultātā vācu zemēs izveidojās jauna politiskā situācija, kurā imperatora un [[pāvests|Romas pāvesta]] vara samazinājās un nonāca vācu [[kūrfirsts|kūrfirstu]] rokās. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vēsture-aizmetnis}} {{Reliģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:17. gadsimta kari]] [[Kategorija:Reformācija]] [[Kategorija:Kari ar Vāciju]] [[Kategorija:Kari ar Austriju]] [[Kategorija:Kari ar Franciju]] [[Kategorija:Kari ar Dāniju]] [[Kategorija:Kari ar Spāniju]] [[Kategorija:Kari ar Zviedriju]] [[Kategorija:Kari Eiropā]] [[Kategorija:Nīderlandes vēsture]] fanfzipf6rkmwny18vhpr8372o12gyg 3665785 3665783 2022-08-02T15:13:12Z 94.186.94.134 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Trīsdesmitgadu karš | width = 320px | partof = | image = Map Thirty Years War-en.svg | image_size = 250px | alt = | caption = Karojošās puses un galvenie karagājieni Trīsdesmitgadu kara laikā. Sārtā krāsā iezīmētas protestantu zemes, dzeltenā un oranžā krāsā [[Hābsburgi|Hābsburgu]] dinastijas pārvaldītās katoļu zemes | date = {{dat|1618|5|23|N}} – {{dat|1648|5|15|N}}<br />{{resize|''(29 gadi, 11 mēneši, 22 dienas)''}} | place = [[Centrāleiropa]] | coordinates = <!--Use the {{coord}} template --> | map_type = | map_relief = | map_size = | map_marksize = | map_caption = | map_label = | territory = | result = [[Vestfālenes miera līgums]] | status = | combatants_header = | combatant1 = '''Pret Hābsburgu valstis un sabiedrotie:''' <br /> {{Flagicon|Sweden|1562}} [[Zvierijas Impērija]] {{resize|(no 1630)}}<br /> {{Flagicon image|Statenvlag.svg}} [[Nīderlandes Republika]]<br /> {{Flagicon image|Royal Standard of the King of France.svg}} [[Francijas Karaliste]] {{resize|(no 1635)}}<br /> {{Flagicon|Dānija}} [[Dānijas–Norvēģijas ūnija]] {{resize|(1625–29)}}<br /> {{Flagicon|Bohēmija}} [[Bohēmijas kroņa zemes]] {{resize|(1618–20)}}<br /> {{Flagicon image|Flag of The Electoral Palatinate (1604).svg}} [[Kurpfalca]] {{resize|(līdz 1623)}}<br /> {{Flagicon image|Flag of Electoral Saxony.svg}} [[Saksijas kūrfirstiste]] {{resize|(līdz 1635)}}<br /> [[Brandenburga-Prūsija]] {{resize|(līdz 1635)}}<br /> [[Braunšveiga–Līneburga]]<br /> {{Flagicon|Anglija}} [[Anglijas Karaliste]] {{resize|(1625–30)}}<br /> {{Flagicon image|Flag of Scotland (traditional).svg}} [[Skotijas Karaliste]] {{resize|(1625–38)}}<br /> {{flagicon image|Banner of Gabriel Bethlen.svg}} [[Transilvānijas hercogiste]] {{resize|(no 1619)}} ---- '''Atbalstītāji:'''<br /> * {{flagicon|Ottoman Empire}} [[Osmaņu impērija]] * {{Flagicon image|Flag of Oryol ship (variant).svg}} [[Krievijas cariste]] | combatant2 = '''Hābsburgu valstis un sabiedrotie:'''<br /> {{Flag|Svētā Romas impērija}} * {{Flagicon image|Catholic League (Germany).svg|22px}} [[Katoļu līga]] * {{Flagicon image|Flag_of_the_Habsburg_Monarchy.svg|22px}} [[Hābsburgu monarhija]] {{Flagicon image|Flag of Cross of Burgundy.svg}} [[Spānijas impērija]]<br /> {{flagicon image|Flag of the Habsburg Monarchy.svg}} [[Ungārijas Karaliste]]<br /> {{Flagicon|Dānija}} [[Dānijas–Norvēģijas ūnija]] {{resize|(1643–45)}} ---- '''Atbalstītāji:''' * {{Flagicon image|Banner of Sigismund III Vasa.svg|size=23px|border=}} [[Polijas kroņa zemes]] * {{Flagicon image|Zaporozhian Sich flag.svg|border=}} [[Zaporožjes Seča]] | combatant3 = | commander1 = {{Flagicon|Sweden|1562}} [[Gustavs Ādolfs]] | commander2 = | commander3 = | units1 = | units2 = | units3 = | strength1 = | strength2 = | strength3 = | casualties1 = | casualties2 = | casualties3 = | notes = | campaignbox = }} '''Trīsdesmitgadu karš''' (1618—1648) bija [[karš]] [[Eiropa|Eiropā]] par ietekmes sadali starp diviem nesamierināmiem [[kristietība|kristīgās]] ticības novirzieniem - [[katolicisms|katolicismu]] un [[protestantisms|protestantismu]]. Līdztekus Trīsdesmitgadu karam Latvijas teritorijā noritēja [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)]], kura laikā zviedri ieņēma [[Rīga|Rīgu]] (1621) un uz laiku okupēja [[Kurzemes hercogiste]]s un [[Prūsijas hercogiste]]s teritorijas. == Vēsture == Protestantu savienība izveidojās [[1608]]. gadā, pēc tam, kad par [[Bohēmija]]s karali tika ievēlēts [[Ferdinands II Hābsburgs|Ferdinands II]], kas bija kaismīgs katolicisma aizstāvis. Nemieri sākās [[Prāga|Prāgā]] un pamazām pārsviedās uz pārējo [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] teritoriju, bet pēc tam arī uz lielāko daļu Eiropas. Laika periodā no 1618. līdz 1648.gadam karā tika ierautas tādas valstis kā [[Dānija]], [[Spānija]], [[Zviedrija]] un [[Francija]]. Kara gaitā visvairāk cieta tieši mūsdienu [[Vācija]]s teritorija. Tika izpostītas un izlaupītas pilsētas. Precīzu ziņu par bojā gājušajiem nav, tomēr pēc atsevišķu hronistu domām tikai [[Augsburga|Augsburgā]] bojā gāja vairāk kā 30 000 cilvēku. Viens no kara iemesliem bija Zviedrijas vēlme nodrošināt Falūnas vara eksportu, jo to no Eiropas tirgiem sāka izspiest lētākais Ungārijas ražojums. Kara beigās 1648. gadā tika noslēgts [[Vestfālenes miera līgums]], kura rezultātā vācu zemēs izveidojās jauna politiskā situācija, kurā imperatora un [[pāvests|Romas pāvesta]] vara samazinājās un nonāca vācu [[kūrfirsts|kūrfirstu]] rokās. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vēsture-aizmetnis}} {{Reliģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:17. gadsimta kari]] [[Kategorija:Reformācija]] [[Kategorija:Kari ar Vāciju]] [[Kategorija:Kari ar Austriju]] [[Kategorija:Kari ar Franciju]] [[Kategorija:Kari ar Dāniju]] [[Kategorija:Kari ar Spāniju]] [[Kategorija:Kari ar Zviedriju]] [[Kategorija:Kari Eiropā]] [[Kategorija:Nīderlandes vēsture]] h5ee5379d1zzzxt5eiy33mkdo4s7ppt Akmeņogles 0 33046 3665756 3588255 2022-08-02T14:53:57Z 94.186.94.134 /* Izmantošana */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Coal.jpg|thumbnail|235px|Akmeņogles]] '''Akmeņogles''' ir biogēnas izcelsmes [[nogulumieži|nogulumiezis]]. Tas ir melnas vai brūngani melnas krāsas [[degizraktenis|degtspējīgs iezis]], kuram ir liela nozīme pasaules [[enerģētika|enerģētikā]]. Akmeņogles pieder pie [[neatjaunojams dabas resurss|neatjaunojamiem dabas resursiem]]. Akmeņogles galvenokārt sastāv no [[ogleklis|oglekļa]]. To sastāvā bieži ir arī [[ūdeņradis]], [[sērs]], [[skābeklis]] un [[slāpeklis]]. == Akmeņogļu veidošanās == Akmeņogles veidojušās no augu organiskajām atliekām [[paleozojs|paleozoja]] ērā apmēram pirms 300 līdz 350 miljoniem gadu, tādēļ šo ģeoloģisko periodu sauc par [[akmeņogļu periods|akmeņogļu periodu]]. Akmeņogles veidojas apstākļos, kuros augu atliekas uzkrājas ātrāk, nekā notiek to sadalīšanās [[baktērijas|baktēriju]] iedarbībā. Parasti šādi apstākļi ir [[purvs|purvos]]. Sākotnējā ogļu veidošanās stadija ir [[kūdra]]. Tai nokļūstot zem citiem nogulumiežiem, [[spiediens|spiediena]] iedarbībā no kūdras izdalās [[ūdens]] un gāzes. Zemāka spiediena ietekmē veidojas [[brūnogles]], augstāka spiediena un [[temperatūra]]s ietekmē — akmeņogles un [[antracīts]]. == Akmeņogļu veidi == * [[Brūnogles]] ([[lignīts]], [[degakmens]], [[degslāneklis]]). Satur daudz [[ūdens]] un samērā maz [[ogleklis|oglekļa]]. Dod samērā nedaudz siltuma. * Akmeņogles (subbituminozās akmeņogles, bituminozās akmeņogles). Labs kurināmais. Veidojas no brūnoglēm ap 3 km dziļumā. * [[Antracīts]]. Satur līdz 96% oglekļa. Dod sevišķi daudz siltuma, taču grūti uzliesmo. Veidojas līdz 6 km dziļumā. Vērtīga ķīmiskā izejviela. * [[Grafīts]]. Praktiski tīrs ogleklis. Kā kurināmais nav derīgs, taču ir plašs pielietojums tehnikā. == Izmantošana == [[Attēls:Ashtabulacoalcars e2.jpg|thumbnail|200px|Ar akmeņoglēm piekrauti vagoni gatavi transportēšanai]] Senākās ziņas par akmeņogļu izmantošanu [[kurināšana]]i ir lasāmas sengrieķu zinātnieka [[Teofrasts|Teofrasta]] darbā "Par akmeņiem". 1567. gadā Allendorfas sāls tvaicētavā, sāka izmantot akmeņogles. 1584. gadā sāka koksēt ugunskurā. Johans Renans attīstīja koksēšanas tehnoloģiju. Līdz ar [[rūpnieciskā revolūcija|rūpniecisko revolūciju]] 18. gadsimtā [[Lielbritānijas Karaliste|Lielbritānijā]] un drīz pēc tam arī pārējā pasaulē par galveno enerģijas avotu kļuva akmeņogles. Šis enerģijas ieguves veids pasaulē bija galvenais līdz pat 20. gadsimta sākumam,{{fact}} kad to nomainīja [[nafta]] un [[dabasgāze]]. Mūsdienās akmeņogles izmanto galvenokārt par kurināmo [[siltums|siltuma]] un [[elektroenerģija]]s iegūšanai. Tās ir arī vērtīga ķīmiskā izejviela (skatīt [[Fišera—Tropša sintēze|Fišera—Tropša sintēzi]]). No akmeņoglēm iegūst akmeņogļu [[kokss|koksu]], ko izmanto [[metalurģija|metalurģijā]]. 2012. gadā pasaulē tika patērēti 7,697 miljardi tonnu akmeņogļu.<ref name="iea"/> Salīdzinot ar 2000. gadu, kad akmeņogļu patēriņš bija 4,762 miljardi tonnu, tas ir pieaudzis par 60%.<ref name="iea"/> Visvairāk akmeņogļu patērē [[Ķīna]], [[Amerikas Savienotās Valstis]], [[Indija]], [[Krievija]] un [[Japāna]] (76% no visas pasaules akmeņogļu patēriņa).<ref name="worldcoal"/> Latvijā nav rūpnieciski izmantojamu akmeņogļu atradņu, tās tiek importētas (pārsvarā no [[Kuzbass|Kuzbasa]]). [[Kurzeme|Kurzemē]] [[juras periods|juras perioda]] nogulumos nelielā daudzumā sastopamas [[brūnogles]], taču to izmantošana pagaidām ir problemātiska.<ref name="lza"/> == Skatīt arī == * [[Kūdra]] * [[Ogleklis]] == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="iea">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.iea.org/topics/coal/ | title= Coal | publisher= International Energy Agency | language= angliski | accessdate= 2014. gada 27. novembrī}}</ref> <ref name="worldcoal">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.worldcoal.org/coal/uses-of-coal/ | title= Uses of Coal | publisher= World Coal Association | language= angliski | accessdate= 2014. gada 26. novembrī | archive-date= 2014. gada 29. Novembris | archive-url= https://web.archive.org/web/20141129131123/http://www.worldcoal.org/coal/uses-of-coal/ }}</ref> <ref name="lza">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lza.lv/ZV/zv022000.htm#5 |title=Zinātnes Vēstnesis - Latvijas derīgie izrakteņi un to izmantošana |access-date={{dat|2007|05|25||bez}} |archive-date={{dat|2007|04|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20070416043420/http://www.lza.lv/ZV/zv022000.htm#5 }}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ģeoloģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Degizrakteņi]] 7z43pwms0ro8b5ltzuqu7y8xpgo3mue 3665780 3665756 2022-08-02T15:10:42Z 94.186.94.134 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Coal.jpg|thumbnail|235px|Akmeņogles]] '''Akmeņogles''' ir biogēnas izcelsmes [[nogulumieži|nogulumiezis]]. Tas ir melnas vai brūngani melnas krāsas [[degizraktenis|degtspējīgs iezis]], kuram ir liela nozīme pasaules [[enerģētika|enerģētikā]]. Akmeņogles pieder pie [[neatjaunojams dabas resurss|neatjaunojamiem dabas resursiem]]. Akmeņogles galvenokārt sastāv no [[ogleklis|oglekļa]]. To sastāvā bieži ir arī [[ūdeņradis]], [[sērs]], [[skābeklis]] un [[slāpeklis]]. == Akmeņogļu veidošanās == Akmeņogles veidojušās no augu organiskajām atliekām [[paleozojs|paleozoja]] ērā apmēram pirms 300 līdz 350 miljoniem gadu, tādēļ šo ģeoloģisko periodu sauc par [[akmeņogļu periods|akmeņogļu periodu]]. Akmeņogles veidojas apstākļos, kuros augu atliekas uzkrājas ātrāk, nekā notiek to sadalīšanās [[baktērijas|baktēriju]] iedarbībā. Parasti šādi apstākļi ir [[purvs|purvos]]. Sākotnējā ogļu veidošanās stadija ir [[kūdra]]. Tai nokļūstot zem citiem nogulumiežiem, [[spiediens|spiediena]] iedarbībā no kūdras izdalās [[ūdens]] un gāzes. Zemāka spiediena ietekmē veidojas [[brūnogles]], augstāka spiediena un [[temperatūra]]s ietekmē — akmeņogles un [[antracīts]]. == Akmeņogļu veidi == * [[Brūnogles]] ([[lignīts]], [[degakmens]], [[degslāneklis]]). Satur daudz [[ūdens]] un samērā maz [[ogleklis|oglekļa]]. Dod samērā nedaudz siltuma. * Akmeņogles (subbituminozās akmeņogles, bituminozās akmeņogles). Labs kurināmais. Veidojas no brūnoglēm ap 3 km dziļumā. * [[Antracīts]]. Satur līdz 96% oglekļa. Dod sevišķi daudz siltuma, taču grūti uzliesmo. Veidojas līdz 6 km dziļumā. Vērtīga ķīmiskā izejviela. * [[Grafīts]]. Praktiski tīrs ogleklis. Kā kurināmais nav derīgs, taču ir plašs pielietojums tehnikā. == Izmantošana == [[Attēls:Ashtabulacoalcars e2.jpg|thumbnail|200px|Ar akmeņoglēm piekrauti vagoni gatavi transportēšanai]] Senākās ziņas par akmeņogļu izmantošanu [[kurināšana]]i ir lasāmas sengrieķu zinātnieka [[Teofrasts|Teofrasta]] darbā "Par akmeņiem". 1567. gadā Allendorfas sāls tvaicētavā, sāka izmantot akmeņogles. 1584. gadā Harcburgā sāka koksēt ugunskurā. Johans Renans attīstīja koksēšanas tehnoloģiju, ko pielietoja stikla un vara iegūšanā, kaļķa ddzināšanā. Trīsdesmit gadu karš apturēja akmeņogļu masveida izmantošanu. Līdz ar [[rūpnieciskā revolūcija|rūpniecisko revolūciju]] 18. gadsimtā [[Lielbritānijas Karaliste|Lielbritānijā]] un drīz pēc tam arī pārējā pasaulē par galveno enerģijas avotu kļuva akmeņogles. Šis enerģijas ieguves veids pasaulē bija galvenais līdz pat 20. gadsimta sākumam,{{fact}} kad to nomainīja [[nafta]] un [[dabasgāze]]. Mūsdienās akmeņogles izmanto galvenokārt par kurināmo [[siltums|siltuma]] un [[elektroenerģija]]s iegūšanai. Tās ir arī vērtīga ķīmiskā izejviela (skatīt [[Fišera—Tropša sintēze|Fišera—Tropša sintēzi]]). No akmeņoglēm iegūst akmeņogļu [[kokss|koksu]], ko izmanto [[metalurģija|metalurģijā]]. 2012. gadā pasaulē tika patērēti 7,697 miljardi tonnu akmeņogļu.<ref name="iea"/> Salīdzinot ar 2000. gadu, kad akmeņogļu patēriņš bija 4,762 miljardi tonnu, tas ir pieaudzis par 60%.<ref name="iea"/> Visvairāk akmeņogļu patērē [[Ķīna]], [[Amerikas Savienotās Valstis]], [[Indija]], [[Krievija]] un [[Japāna]] (76% no visas pasaules akmeņogļu patēriņa).<ref name="worldcoal"/> Latvijā nav rūpnieciski izmantojamu akmeņogļu atradņu, tās tiek importētas (pārsvarā no [[Kuzbass|Kuzbasa]]). [[Kurzeme|Kurzemē]] [[juras periods|juras perioda]] nogulumos nelielā daudzumā sastopamas [[brūnogles]], taču to izmantošana pagaidām ir problemātiska.<ref name="lza"/> == Skatīt arī == * [[Kūdra]] * [[Ogleklis]] == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="iea">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.iea.org/topics/coal/ | title= Coal | publisher= International Energy Agency | language= angliski | accessdate= 2014. gada 27. novembrī}}</ref> <ref name="worldcoal">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.worldcoal.org/coal/uses-of-coal/ | title= Uses of Coal | publisher= World Coal Association | language= angliski | accessdate= 2014. gada 26. novembrī | archive-date= 2014. gada 29. Novembris | archive-url= https://web.archive.org/web/20141129131123/http://www.worldcoal.org/coal/uses-of-coal/ }}</ref> <ref name="lza">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lza.lv/ZV/zv022000.htm#5 |title=Zinātnes Vēstnesis - Latvijas derīgie izrakteņi un to izmantošana |access-date={{dat|2007|05|25||bez}} |archive-date={{dat|2007|04|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20070416043420/http://www.lza.lv/ZV/zv022000.htm#5 }}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ģeoloģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Degizrakteņi]] nplynamrcg1a90jz51g5vdog9ycunx7 3665842 3665780 2022-08-02T16:12:55Z Papuass 88 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Coal.jpg|thumbnail|235px|Akmeņogles]] '''Akmeņogles''' ir biogēnas izcelsmes [[nogulumieži|nogulumiezis]]. Tas ir melnas vai brūngani melnas krāsas [[degizraktenis|degtspējīgs iezis]], kuram ir liela nozīme pasaules [[enerģētika|enerģētikā]]. Akmeņogles pieder pie [[neatjaunojams dabas resurss|neatjaunojamiem dabas resursiem]]. Akmeņogles galvenokārt sastāv no [[ogleklis|oglekļa]]. To sastāvā bieži ir arī [[ūdeņradis]], [[sērs]], [[skābeklis]] un [[slāpeklis]]. == Akmeņogļu veidošanās == Akmeņogles veidojušās no augu organiskajām atliekām [[paleozojs|paleozoja]] ērā apmēram pirms 300 līdz 350 miljoniem gadu, tādēļ šo ģeoloģisko periodu sauc par [[akmeņogļu periods|akmeņogļu periodu]]. Akmeņogles veidojas apstākļos, kuros augu atliekas uzkrājas ātrāk, nekā notiek to sadalīšanās [[baktērijas|baktēriju]] iedarbībā. Parasti šādi apstākļi ir [[purvs|purvos]]. Sākotnējā ogļu veidošanās stadija ir [[kūdra]]. Tai nokļūstot zem citiem nogulumiežiem, [[spiediens|spiediena]] iedarbībā no kūdras izdalās [[ūdens]] un gāzes. Zemāka spiediena ietekmē veidojas [[brūnogles]], augstāka spiediena un [[temperatūra]]s ietekmē — akmeņogles un [[antracīts]]. == Akmeņogļu veidi == * [[Brūnogles]] ([[lignīts]], [[degakmens]], [[degslāneklis]]). Satur daudz [[ūdens]] un samērā maz [[ogleklis|oglekļa]]. Dod samērā nedaudz siltuma. * Akmeņogles (subbituminozās akmeņogles, bituminozās akmeņogles). Labs kurināmais. Veidojas no brūnoglēm ap 3 km dziļumā. * [[Antracīts]]. Satur līdz 96% oglekļa. Dod sevišķi daudz siltuma, taču grūti uzliesmo. Veidojas līdz 6 km dziļumā. Vērtīga ķīmiskā izejviela. * [[Grafīts]]. Praktiski tīrs ogleklis. Kā kurināmais nav derīgs, taču ir plašs pielietojums tehnikā. == Izmantošana == [[Attēls:Ashtabulacoalcars e2.jpg|thumbnail|200px|Ar akmeņoglēm piekrauti vagoni gatavi transportēšanai]] Senākās ziņas par akmeņogļu izmantošanu [[kurināšana]]i ir lasāmas sengrieķu zinātnieka [[Teofrasts|Teofrasta]] darbā "Par akmeņiem". 1567. gadā Allendorfas sāls tvaicētavā sāka izmantot akmeņogles. 1584. gadā Harcburgā sāka koksēt ugunskurā. [[Johans Renans]] attīstīja koksēšanas tehnoloģiju, ko pielietoja stikla un vara iegūšanā, kaļķa dedzināšanā. [[Trīsdesmitgadu karš]] apturēja akmeņogļu masveida izmantošanu. Līdz ar [[rūpnieciskā revolūcija|rūpniecisko revolūciju]] 18. gadsimtā [[Lielbritānijas Karaliste|Lielbritānijā]] un drīz pēc tam arī pārējā pasaulē par galveno enerģijas avotu kļuva akmeņogles. Šis enerģijas ieguves veids pasaulē bija galvenais līdz pat 20. gadsimta sākumam,{{fact}} kad to nomainīja [[nafta]] un [[dabasgāze]]. Mūsdienās akmeņogles izmanto galvenokārt par kurināmo [[siltums|siltuma]] un [[elektroenerģija]]s iegūšanai. Tās ir arī vērtīga ķīmiskā izejviela (skatīt [[Fišera—Tropša sintēze|Fišera—Tropša sintēzi]]). No akmeņoglēm iegūst akmeņogļu [[kokss|koksu]], ko izmanto [[metalurģija|metalurģijā]]. 2012. gadā pasaulē tika patērēti 7,697 miljardi tonnu akmeņogļu.<ref name="iea"/> Salīdzinot ar 2000. gadu, kad akmeņogļu patēriņš bija 4,762 miljardi tonnu, tas ir pieaudzis par 60%.<ref name="iea"/> Visvairāk akmeņogļu patērē [[Ķīna]], [[Amerikas Savienotās Valstis]], [[Indija]], [[Krievija]] un [[Japāna]] (76% no visas pasaules akmeņogļu patēriņa).<ref name="worldcoal"/> Latvijā nav rūpnieciski izmantojamu akmeņogļu atradņu, tās tiek importētas (pārsvarā no [[Kuzbass|Kuzbasa]]). [[Kurzeme|Kurzemē]] [[juras periods|juras perioda]] nogulumos nelielā daudzumā sastopamas [[brūnogles]], taču to izmantošana pagaidām ir problemātiska.<ref name="lza"/> == Skatīt arī == * [[Kūdra]] * [[Ogleklis]] == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="iea">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.iea.org/topics/coal/ | title= Coal | publisher= International Energy Agency | language= angliski | accessdate= 2014. gada 27. novembrī}}</ref> <ref name="worldcoal">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.worldcoal.org/coal/uses-of-coal/ | title= Uses of Coal | publisher= World Coal Association | language= angliski | accessdate= 2014. gada 26. novembrī | archive-date= 2014. gada 29. Novembris | archive-url= https://web.archive.org/web/20141129131123/http://www.worldcoal.org/coal/uses-of-coal/ }}</ref> <ref name="lza">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lza.lv/ZV/zv022000.htm#5 |title=Zinātnes Vēstnesis - Latvijas derīgie izrakteņi un to izmantošana |access-date={{dat|2007|05|25||bez}} |archive-date={{dat|2007|04|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20070416043420/http://www.lza.lv/ZV/zv022000.htm#5 }}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ģeoloģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Degizrakteņi]] tatff1dgba4loryjweni4p9phu4aqaj Gordons Brauns 0 34196 3665964 3665161 2022-08-03T06:35:47Z Treisijs 347 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Gordons Brauns | vārds_orģ = ''Gordon Brown'' | attēls = Gordon Brown official.jpg | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] | term_sākums = {{Dat|2007|6|27|N}} | term_beigas = {{Dat|2010|5|11|N}} | monarhs = [[Elizabete II Vindzora|Elizabete II]] | priekštecis = [[Tonijs Blērs]] | pēctecis = [[Deivids Kemerons]] <!------ Otrais amats ------> | amats2 = Apvienotās Karalistes finanšu ministrs | term_sākums2 = {{dat|1997|5|2|N}} | term_beigas2 = {{dat|2007|6|27|N}} | premjers2 = [[Tonijs Blērs]] | priekštecis2 = [[Kenneth Clarke|Kenets Klārks]] | pēctecis2 = [[Alistair Darling|Alistērs Dārlings]] <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1951|2|20}} | dzim_vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Skotija|Gifnoka}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[Leiboristu partija (Apvienotā Karaliste)|Leiboristu partija]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = [[Šāra Brauna]] | bērni = | profesija = | alma_mater = [[Edinburgas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Džeimss Gordons Brauns''' ({{val|en|James Gordon Brown}}; dzimis {{dat|1951|02|20}}) ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] politiķis, no 2007. līdz 2010. gadam bija [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] un [[Leiboristu partija (Apvienotā Karaliste)|Leiboristu (Darba) partijas]] līderis. [[Tonijs Blērs|Tonija Blēra]] valdībā no 1997. līdz 2007. gadam bija [[Lielbritānijas finanšu ministrs]]. No 1983. līdz 2015. gadam bija [[Apvienotās Karalistes parlaments|Apvienotās Karalistes parlamenta]] Pārstāvju palātas biedrs. Gordons Brauns ir dzimis [[Gifnoka|Gifnokā]], [[Skotija|Skotijā]], kā otrais no trim dēliem [[mācītājs|mācītāja]] ģimenē. Kad Braunam bija trīs gadi, viņa ģimene pārcēlās dzīvot uz [[Kērkoldi]]. Skolā padevās mācības, un 16 gadu vecumā sāka studēt vēsturi [[Edinburgas Universitāte|Edinburgas Universitātē]], kur arī iesaistījās studentu pašpārvaldē. 1972. gadā Brauns absolvēja Edinburgas Universitāti un kļuva par tās pašas universitātes [[rektors|rektoru]]. Vēlāk viņš ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] vēsturē un ir sarakstījis arī dažas grāmatas. 1983. gadā Gordons Brauns kļuva par [[Apvienotās Karalistes parlaments|Apvienotās Karalistes parlamenta]] Pārstāvju palātas biedrs, pārstāvot Kērkoldi. No 1997. līdz 2007. gadam bija Lielbritānijas finanšu ministrs, kļūsto par visilgāk esošo personu šajā amatā kopš 19. gadsimta. Kad Brauns tika iecelts ministru prezidenta amatā, par jauno finanšu ministru kļuva [[Alisters Dārlings]]. Gordons Brauns par premjerministru kļuva trīs dienas pēc Leiboristu partijas vadības pārņemšanas no iepriekšējā premjerministra [[Tonijs Blērs|Tonija Blēra]]. No premjerministra amata atkāpies {{dat|2010|05|11||bez}}, pēc vēlēšanām nespējot iegūt parlamenta vairākuma atbalstu. == Atsauces == {{atsauces+}} {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{UK-aizmetnis}} {{Britu premjerministri}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Brauns, Gordons}} [[Kategorija:1951. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Skotijā dzimušie]] [[Kategorija:Leiboristu partijas politiķi]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes premjerministri]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes finanšu ministri]] [[Kategorija:Skotijas politiķi]] q5bqexxxcn2i2wbzhrkkcmtvfhz7ox8 Šahāda 0 35496 3665836 3504385 2022-08-02T15:41:10Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: Al-Qaeda → Al-Qaida using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Islāms}} [[Attēls:Flag of Saudi Arabia.svg|thumb|right|200px|[[Saūda Arābija]]s valsts karogs.]] '''Šahāda''' ({{val-ar| الشهادة}} ''{{unicode|ash Shahādah}}''; vārds ir cēlies no arābu valodas vārda apliecināt, ''šahida'' ({{ara| شهد}})) ir ticības apliecinājums islāmā. Šahāda ir [[musulmaņi|musulmaņu]] ticības apliecinājums tam, ka Dievs ir vienīgais un, ka [[Muhameds]] ir pēdējais [[Islāma pravieši|pravietis]]. Šahādas skaitīšana ir viens no [[Islāma pieci pīlāri|pieciem islāma pīlāriem]] un musulmaņi to skaita katru dienu. Šahāda ir pirmā no sešām [[Kalima|kalimām]] (ticības apliecinājuma paveidi). == Varianti == * [[Arābu valoda|Arābu valodā]]: :* أشهد أن] لا إله إلاَّ الله و [أشهد أن ] محمد رسول الله ] * Transliterācija: :* [`aʃhadu `an] la: ila:ha illa:lla:h, wa [`aʃhadu `anna] muḥammadan rasu:lulla:h * Latviešu valodā: :* [Es apliecinu, ka] nav cita dieva kā Dievs un [es apliecinu, ka] Muhameds ir Dieva ziņnesis. Saskaņā ar islāmā vispārpieņemto tradīciju, pietiek ar godprātīgu šahādas noskaitīšanu vienu reizi, lai kļūtu par musulmani. Arābu valodā iespraustos ''ašhadu an'' (es apliecinu, ka) parasti nelieto. Atsevišķos [[šiīti|šiītu]] novirzienos musulmaņi papildina šahadu ar teicienu „Ali ir Dieva draugs” (arābu valodā: علي ولي الله), lai uzsvērtu to, ka arī Ali ir ticīgo vadonis, kopā ar Dievu un Muhamedu, saskaņā ar [[Korāns|Korānā]] teikto (5:55). Lielākā daļa šiītu, izņemot Nizari Ismaila sekotāji, šo papildinājumu uzskata tikai par vēlamu, nevis obligātu. == Vēsture == Vecākais šahādas tulkojums ir [[grieķu valoda|grieķu valodā]]: ''Οὐκ ἔστι[ν θεὸς εἰ μὴ ὁ θεὸς μόνος•] Μααμὲ[τ ἀπόστολος θεοῦ]'' [Ouk esti[n theos ei mē ho theos monos;] Maame[[t apostolos theou]], „Nav cita dieva izņemot Vienīgo Dievu; Muhameds ir Dieva apustulis”, kur vārds ''Allah'' tiek tulkots kā „Vienīgais Dievs”. == Priekšnosacījumi šahādas skaitīšanai == Šahādas skaitīšanai noteikti septiņi priekšnosacījumi, bez kuriem to uzskata par nepatiesu: * '''Al-`ilm''': izpratne par šahādas jēgu, tās noliegumu un apstiprinājumu; * '''Al-jakīn''': noteiktība — pilnībā apzināties to, ka nedrīkst būt nekādu aizdomu vai šaubu; * '''Al-ihlās''': patiesa ticība, pretstatā daudzdievībai; * '''Al-sidk''': patiesums, kas izslēdz melus vai divkosību; * '''Al-mahabah''': prieks par šahādu un tās ziņu, kā arī tās mīlēšana; * '''Al-inkiad''': padevība tās pamatotajām prasībām, tai skaitā pienākumi, kas pildāmi aiz cieņas pret Dievu, pelnot Viņa labvēlību; * '''Al-kubūl''': pieņemšana, kas nepieļauj atteikšanos no šahādas. == Karogi ar šahādu == Šahādu raksta uz vairāku valstu karogiem: * [[Saūda Arābija]]s karogā uz zaļa fona; * starptautiski neatzītās [[Somalilenda]]s valsts karogā; * Afganistānas Islāma Valsts karogā (1990—1992); * Afganistānas Islāma Emirāta karogā (1997—2001); * Afganistānas 2004. gada konstitūcijas projektā uz sarkana fona ar baltiem burtiem. Kopš 2004. gada šahādu lieto arī grupējums [[Al-Qaida]] [https://web.archive.org/web/20070927012348/http://www.allstates-flag.com/fotw/flags/qt-i.html]. == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20070927234206/http://www.islamicpath.org/kalimas.html Sešas kalimas] Sešas kalimas arābu valodā ar tulkojumiem angļu valodā un transliterāciju.. * [https://web.archive.org/web/20080614224613/http://www.livinghalal.com/glossary.html LivingHalal.com Islāma audio rādītājs] * [http://AbdurRahman.org/faith/ AbdurRahman.org] * Audio ** [https://web.archive.org/web/20071019023056/http://www.livinghalal.com/audio/release/released_shahada_arabic_basic.mp3 Pamata veids] ** [https://web.archive.org/web/20071129192553/http://www.livinghalal.com/audio/release/released_shahada_arabic.mp3 Pagarinātais veids] [[Kategorija:Islāma mācība un doktrīna]] [[Kategorija:Islāma pieci pīlāri]] t94gvkyc747xfb6wrwucnli1uaqb2cz 21. februāris 0 35698 3665746 3630778 2022-08-02T14:52:01Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: Doņeckas tautas republik → Doneckas tautas republik using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki '''21. februāris''' ir gada 52. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]. Līdz gada beigām ir atlikušas 313 (314 garajā gadā) dienas. == Vārda dienas == [[Ariadne]], [[Eleonora]] == Notikumi == * [[1440. gads]] — dibināta [[Prūsijas Konfederācija]]. * [[1613. gads]] — [[Mihails Fjodorovičs Romanovs|Mihails Romanovs]] tika izvēlēts par [[cars|caru]], sākot [[Romanovu dinastija]]s valdīšanu [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]. * [[1848. gads]] — [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] publicēja [[Komunistiskās partijas manifests|Komunisma manifestu]]. * [[1916. gads]] — [[Pirmais pasaules karš]]: sākās [[Verdenas kauja]]. * [[1945. gads]] — [[Pēneminde|Pēnemindē]] vācieši palaida pēdējo [[V-2 raķete|A4 (V-2)]] raķeti. * [[1953. gads]] — [[Frānsiss Kriks]] un [[Džeimss Votsons]] atklāja [[Dezoksiribonukleīnskābe|DNS]] molekulas struktūru. * [[1960. gads]] — [[Kuba|Kubā]] tika [[nacionalizācija|nacionalizēti]] visi uzņēmumi. * [[1972. gads]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] automātiskā zonde [[Luna-20]] nolaidās uz [[Mēness]]. * [[1992. gads]] — [[ANO Drošības padome]] apstiprināja rezolūciju 743, lai sūtītu miera uzturēšanas spēkus uz [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]]. * [[1995. gads]] — [[Stīvs Fosets]] nolaidās [[Kanāda]]s provincē [[Saskačevana|Saskačevanā]], kļūstot par pirmo cilvēku, kas vienatnē šķērsojis [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]] [[gaisa balons|gaisa balonā]]. * [[2007. gads]] — [[Itālija]]s premjerministrs [[Romāno Prodi]] paziņoja par atkāpšanos no amata, bet to noraidīja Itālijas prezidents [[Džordžo Napolitāno]]. * [[2008. gads]] — ar raķeti [[RIM-161 Standard missile 3|SM-3]] tika iznīcināts sabojājies [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] spiegošanas pavadonis [[USA-193]]. * [[2020. gads]] — finanšu darījuma darba grupa (FATF) plenārsēdē [[Parīze|Parīzē]] secinājusi, ka Latvija ir pirmā "''[[Moneyval]]''" dalībvalsts, kura sekmīgi izpildījusi visas FATF 40 rekomendācijas.<ref>[https://www.delfi.lv/bizness/bankas_un_finanses/kapitalais-remonts-ir-izdevies-latvija-izspruk-no-peleka-saraksta.d?id=51904847 Delfi.lv]</ref> * [[2022. gads]] — [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze]]: [[Krievijas prezidents]] [[Vladimirs Putins]] parakstīja [[Luhanskas tautas republika|Luganskas]] un [[Doneckas tautas republika]]s atzīšanas deklarāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/|title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-24|language=lv}}</ref> == Dzimuši == * [[1728. gads]] — [[Pēteris III]] (''Пётр III''), Krievijas cars (miris 1762. gadā) * [[1779. gads]] — [[Frīdrihs Kārlis fon Savinjī]] (''Friedrich Carl von Savigny''), vācu jurists (miris 1861. gadā) * [[1791. gads]] — [[Kārlis Černi]] (''Carl Czerny''), austriešu mūziķis (miris 1857. gadā) * [[1885. gads]] — [[Saša Gitrī]] (''Sacha Guitry''), franču aktieris (miris 1957. gadā) * [[1903. gads]]: ** [[Anaīsa Nina]] (''Anaïs Nin''), franču rakstniece (mirusi 1977. gadā) ** [[Raimons Keno]] (''Raymond Queneau''), franču rakstnieks (miris 1976. gadā) ** [[Ūlavs V]] (''Olav V''), Norvēģijas karalis (miris 1991. gadā) * [[1904. gads]] — [[Aleksejs Kosigins]] (''Алексей Косыгин''), PSRS politiķis (miris 1980. gadā) * [[1924. gads]] — [[Roberts Mugabe]] (''Robert Mugabe''), Zimbabves prezidents (miris 2019. gadā) * [[1925. gads]] — [[Toms Gērelss]] (''Tom Gehrels''), nīderlandiešu ASV astronoms (miris 2011. gadā) * [[1937. gads]] — [[Haralds V Gliksburgs|Haralds V]] (''Harald V''), Norvēģijas karalis * [[1946. gads]] — [[Elans Rikmens]] (''Alan Rickman''), angļu aktieris un režisors (miris 2016. gadā) * [[1951. gads Latvijā|1951. gads]] — [[Viktors Dergunovs]] (''Виктор Дергунов''), Latvijas krievu ārsts un politiķis * [[1953. gads]] — [[Viljams Pītersens]] (''William Petersen''), amerikāņu aktieris * [[1955. gads]] — [[Kelsijs Gramers]] (''Kelsey Grammer''), ASV aktieris * [[1962. gads]] — [[Čaks Palahņuks]] (''Chuck Palahniuk''), ASV rakstnieks * [[1964. gads]]: ** [[Marks Kelijs]] (''Mark Kelly''), ASV kosmonauts ** [[Skots Kelijs]] (''Scott Kelly''), ASV kosmonauts * [[1978. gads]] — [[Ralfs Bartelss]] (''Ralf Bartels''), vācu lodes grūdējs * [[1979. gads]] — [[Dženifere Lava Hjūita]] (''Jennifer Love Hewitt''), ASV aktrise * [[1980. gads]] ** [[Dāvis Sīmanis jaunākais]], latviešu režisors ** [[Džigme Khesars Namgjels Vangčuks]] (''འཇིགས་མེད་གེ་སར་རྣམ་རྒྱལ་དབང་ཕྱུག''་), Butānas karalis * [[1983. gads]] — [[Melānija Lorāna]] (''Mélanie Laurent''), franču aktrise, modele, režisore, dziedātāja un rakstniece * [[1987. gads]] — [[Iļja Proskurjakovs]] (''Илья Проскуряков''), krievu hokejists * [[1989. gads]] — [[Korbins Blo]] (''Corbin Bleu''), ASV aktieris un dziedātājs == Miruši == * [[4. gads]] — [[Gajs Cēzars]] (''Gaius Julius Caesar''), nozīmētais imperatora [[Oktaviāns|Oktaviāna]] pēctecis (dzimis 20. gadā p.m.ē.) * [[1513. gads]] — [[Jūlijs II]] (''Iulius II''), Romas pāvests (dzimis 1443. gadā) * [[1677. gads]] — [[Benedikts Spinoza]] (ברוך שפינוזה‎; ''Benedictus de Spinoza''), ebreju Nīderlandes filozofs (dzimis 1632. gadā) * [[1730. gads]] — [[Benedikts XIII]] (''Benedictus XIII''), Romas pāvests (dzimis 1650. gadā) * [[1824. gads]] — [[Ežēns de Boarnē]] (''Eugène de Beauharnais''), Napoleona pieņemtais dēls (dzimis 1781. gadā) * [[1895. gads]] — [[Nikolajs Ļeskovs]] (''Николай Семёнович Лесков''), krievu rakstnieks (dzimis 1831. gadā) * [[1919. gads]] — [[Kurts Eisners]] (''Kurt Eisner''), vācu politiķis (dzimis 1867. gadā) * [[1938. gads]] — [[Džordžs Elerijs Heils]] (''George Ellery Hale''), ASV astronoms (dzimis 1868. gadā) * [[1945. gads]] — [[Konstantīns Čakste]], latviešu jurists, politiķis, pretestības kustības dalībnieks Otrā pasaules kara laikā (dzimis 1901. gadā) * [[1950. gads]] — [[Frederiks Kīpings]] (''Frederick Keeping''), britu riteņbraucējs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (miris 1867. gadā) * [[1965. gads]] — [[Malkolms X]] (''Malcolm X''), ASV musulmaņu garīgais līderis, cilvēktiesību aizstāvis (miris 1965. gadā) * [[1989. gads]] — [[Šāndors Mārai]] (''Márai Sándor''); ungāru rakstnieks (dzimis 1900. gadā) * [[2006. gads]] — [[Genādijs Aigi]] (''Генна́дий Айги́''), čuvašu izcelsmes dzejnieks un tulkotājs (dzimis 1934. gadā) * [[2015. gads]] — [[Aleksejs Gubarevs]] (''Алексей Александрович Губарев''), PSRS kosmonauts (dzimis 1931. gadā) * [[2017. gads]] — [[Kenets Erovs]] (''Kenneth Arrow''), ASV ekonomists (dzimis 1921. gadā) * [[2020. gads]] — [[Mihkels Smeļanskis]] (''Mihkel Smeljanski''), igauņu aktieris un dziedātājs (dzimis 1950. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * [[Starptautiskā dzimtās valodas diena]] ([[UNESCO]]) * Starptautiskā tūrisma gidu diena == Atsauces == {{atsauces}} {{Viss gads}} [[Kategorija:Februāris]] o81m2jtr8e7akni8a1pwi2o1bgrnsp5 1998. gads 0 37600 3665802 3660380 2022-08-02T15:25:10Z Bai-Bot 60304 /* Augusts */sīkumi, replaced: Alkaida → Al-Qaida using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Gads|1998}} {{Gada citi notikumi|1998}} {{Gads citos kalendāros|1998}} '''1998'''. ({{Rom sk gadam|1998}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[Krievija|Krievijā]] naudas reforma: [[Denominācija (ekonomika)|denominācijas]] rezultātā apgrozībā tika atjaunotas [[kapeika]]s; ** stājās spēkā smēķēšanas aizliegums [[Kalifornija]]s štata ([[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) bāros un restorānos. * [[6. janvāris]] — tika palaista [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] [[Mēness]] zonde ''[[Lunar Prospector]]''. * [[8. janvāris]]: ** [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[astrofizika|astrofiziķis]] [[Sols Perlmuters]] paziņoja, ka [[Visums|Visuma]] izplešanās notiek ar [[paātrinājums|paātrinājumu]]. ** Dibināta [[Japānas Demokrātiskā partija]]. * [[17. janvāris]] — Pola Džonsa apsūdzēja [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Bills Klintons|Billu Klintonu]] seksuālā izmantošanā. * [[26. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijā [[ASV prezidents|prezidents]] [[Bills Klintons]] noliedza, ka viņam ir bijušas seksuālas attiecības ar Moniku Levinsku. * [[28. janvāris]] — ''[[Ford Motor Company]]'' paziņoja, ka tā ir nopirkusi ''[[Volvo Cars]]'' par 6,45 miljardiem [[ASV dolārs|dolāru]]. === Februāris === [[Attēls:Rouble.jpg|thumb|Jaunie [[Krievijas rublis|Krievijas rubļi]]]] * [[4. februāris]] — 6,1 balli stipra zemestrīce [[Afganistāna|Afganistānā]], bojā gāja vairāk kā 5000 cilvēku. * [[7. februāris|7.]]—[[22. februāris]] — 18. [[ziemas olimpiskās spēles]] [[Nagano]] pilsētā [[Japāna|Japānā]]. * [[9. februāris]] — otrais [[atentāts|atentāta]] mēģinājums pret [[Gruzija]]s prezidentu [[Eduards Ševardnadze|Eduardu Ševardnadzi]]; viņa kortežu apšaudīja ar [[ganātmetējs|granātmetējiem]], pats viņš tika viegli ievainots. * [[20. februāris]] — [[Irāka]]s prezidents [[Sadams Huseins]] vienojās ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] ģenerālsekretāru [[Kofi Anans|Kofi Ananu]], ļaujot ieroču inspektoriem atgriezties [[Bagdāde|Bagdādē]], tādējādi novēršot [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā karaliste|Apvienotās Karalistes]] iebrukumu. * [[25. februāris]] — par [[Dienvidkoreja]]s prezidentu kļuva [[Kims Tedžuns]]. * [[26. februāris]] — par [[Lietuva]]s prezidentu tika iecelts [[Valds Adamkus]]. * [[28. februāris]] — [[Serbija]]s policija sāka operāciju, lai iztīrītu [[Kosova|Kosovu]] no "teroristu bandām". === Marts === [[Attēls:Lunar_Prospector_orbiter.jpg|thumb|''[[Lunar Prospector]]'']] * [[2. marts]] — tika publiskots, ka dati no ''[[Galileo (starpplanētu zonde)|Galileo]]'' zondes liecina, ka zem [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] biezās ledus segas varētu būt šķidrs okeāns. * [[11. marts]] — [[Dānija|Dānijā]] parlamenta vēlēšanas; premjerministra [[Pols Nīrups Rasmusens|Pola Nīrupa Rasmusena]] vadītā sociāldemokrātu partija negaidīti ieguva vairākumu. * [[14. marts]] — 6,9 baļļu stipra zemestrīce [[Irāna]]s dienvidaustrumos. * [[23. marts]]: ** [[Krievija|Krievijā]] atkāpās premjerministrs [[Viktors Černomirdins]]; ** [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]: režisora [[Džeims Kemerons|Džeimsa Kemerona]] filma ''[[Titāniks (filma)|Titāniks]]'' ieguva 11 Oskarus. * [[29. marts]] — 16 [[virpuļviesulis|virpuļviesuļiem]] plosoties [[Minesota]]s štatā, gāja bojā 3 cilvēki. === Aprīlis === * [[6. aprīlis]] — [[Pakistāna]] izmēģināja [[vidējas darbības rādiusa raķete]]s, ar kuram varētu uzbrukt [[Indija]]i. * [[8. aprīlis]] — F5 [[virpuļviesulis]] [[Birmingema]]s pilsētā [[Alabama]]s štatā izraisīja 32 cilvēku nāvi. * [[16. aprīlis]] — F3 [[virpuļviesulis]] izraisīja postījumus [[Nešvila]]s pilsētu [[Tenesī]] štatā, bojā gāja 4 cilvēki. Tā bija vienīgā reize pēdējo 11 gadu laikā, kad virpuļviesulis skāra lielu pilsētu. === Maijs === [[Attēls:IMac Bondi Blue.jpg|thumb|''[[iMac]]'' G3]] * [[7. maijs]] — ''[[Apple Computer]]'' prezentēja datoru ''[[iMac]]''. * [[11. maijs]]: ** [[Indija]] veica trīs pazemes [[kodolizmēģinājums|kodolizmēģinājumus]]. ** [[Francija|Francijā]] tika izkaltas pirmās [[eiro]] monētas. Ta kā 1998. gadā netika panākta galīgā vienošanās par monētu specifikācijām, tās tika izkausētas un atkārtoti izkaltas [[1999]]. gadā. * [[13. maijs]] — [[Indija]] veica vēl divus kodolizmēģinājumus. [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Japāna]] paziņoja par ekonomisko sankciju ieviešanu pret Indiju. * [[13. maijs|13.]]-[[14. maijs]] — grautiņi pret [[Indonēzija]]s [[ķīnieši]]em. Indonēzijas pamatiedzīvotāji iznīcināja un nodedzināja viņu īpašumus, nogalināja un piekāva vairāk nekā 1000 ķīniešu. * [[18. maijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] Tieslietu departaments un 20 štati iesniedza prasību tiesā pret [[Microsoft]] par [[monopols|monopola]] stāvokļa izmantošanu. * [[19. maijs]] — sabojājās [[sakaru pavadonis]] ''[[Galaxy 4]]'', atstājot 80—90% pasaules [[peidžers|peidžeru]] bez sakariem. * [[21. maijs]] — atkāpās [[Indonēzija]]s prezidents [[Suharto]] pēc 32 gadu valdīšanas. Viceprezidents [[Jusufs Habibi]] kļuva par trešo prezidentu. * [[23. maijs]] — [[īri]] ar pārliecinošu balsu vairākumu atbalstīja [[Labās piektdienas vienošanās|Labās piektdienas vienošanos]]. * [[28. maijs]] — [[Pakistāna]] veica piecus [[kodolizmēģinājums|kodolizmēģinājumus]], atbildot uz [[Indija]]s kodolizmēģinājumiem. * [[30. maijs]]: ** [[Pakistāna]] veica vēl vienu kodolizmēģinājumu; ** 6,6 baļļu stipra zemestrīce [[Afganistāna|Afganistānā]], bojā gāja vairāk kā 5000 cilvēku. === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē pie Mainas]] izveidota [[Eiropas Centrālā banka]]. * [[3. jūnijs]] — [[Vācija|Vācijā]] divu ātrvilcienu sadursmē starp [[Hannovere|Hannoveri]] un [[Hamburga|Hamburgu]] dzīvību zaudēja 101 cilvēks. * [[10. jūnijs]]—[[12. jūlijs]] — [[Francija|Francijā]] notika [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. * [[25. jūnijs]] — ''[[Microsoft]]'' izlaida ''[[Windows 98]]'' (''First Edition''). === Jūlijs === Jūlijs — [[Jandzi]] upē [[Ķīna|Ķīnā]] milzīgi [[plūdi]]; armija tika sūtīta palīdzībai plūdu seku novēršanai. * [[5. jūlijs]] — [[Japāna]] palaida [[starpplanētu zonde|zondi]] [[Nozomi]] (''Planet B'') uz [[Marss (planēta)|Marsu]]. * [[10. jūlijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Dalasa]]s [[katoļi|katoļu]] [[diecēze]] piekrita samaksāt 23,4 miljonus [[ASV dolārs|dolāru]] deviņiem bijušajiem altāra zēniem, kurus seksuāli izmantojis bijušais priesteris Rudolfs Koss. * [[17. jūlijs]]: ** konferencē [[Roma|Romā]] 120 valstis nobalsoja par [[Starptautiskā krimināltiesa|Starptautiskās krimināltiesas]] izveidi. ** [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] tika pārapbedītas [[Krievija]]s pēdējā cara [[Nikolajs II|Nikolaja II]] un viņa ģimenes mirstīgas atliekas. ** [[cunami]], kuru izraisīja [[zemestrīce]] jūrā, nopostīja 10 ciemus [[Papua Jaungvineja|Papua Jaungvinejā]], bojā gāja aptuveni 1500 cilvēku, 2000 bez vēsts pazuduši, tūkstošiem palika bez pajumtes. ** žurnālā ''[[Science (žurnāls)|Science]]'' publicēts raksts par [[genoms|genoa]] sekvencēšanas pabeigšanu [[baktērija]]i [[Treponema pallidum]], kas izraisa [[sifiliss|sifilisu]]. * [[31. jūlijs]] — [[Apvienotā karaliste|Apvienotajā Karalistē]] stājās spēkā aizliegums importēt [[kājnieku mīnas]]. === Augusts === [[Attēls:Kenya bombing 1.jpg|thumb|200px|[[Nairobi]] vēstniecības spridzināšanas sekas]] * [[5. augusts]] — [[Irāka]] oficiāli atteicās sadarboties ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] ieroču inspektoriem. * [[7. augusts]]: ** [[Jandzi]] upe [[Ķīna|Ķīnā]] pārrāva galveno aizsprostu; bojā gāja 12 000 cilvēku; ** [[Daressalama|Daressalamā]], [[Tanzānija|Tanzānijā]] un [[Nairobi]], [[Kenija|Kenijā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[vēstniecība|vēstniecībās]] notika bumbu sprādzieni, dzīvību zaudēja 224 cilvēki vaikāk nekā 4500 ievainoti. ASV šos sprādzienus saistīja ar [[Osama bin Ladens|Osamu bin Ladenu]] no [[Saūda Arābija]]s. * [[15. augusts]] — [[Īstā ĪRA]] uzspridzināja bumbu automašīnā [[Omaga|Omagā]], [[Ziemeļīrija|Ziemeļīrijā]], bojā gāja 29 cilvēki, ievainoti vairak nekā 200. * [[17. augusts]] — [[Krievija]]s valdība paziņoja par [[defolts|defoltu]], nespējot izpildīt īstermiņa finansiālās saistības. Nākamo 6 mēnešu laikā [[Krievijas rublis|rubļa]] kurss kritās par 70% attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]], daudzas bankas bankrotēja, miljoniem cilvēku zaudēja savus ietaupījumus. * [[19. augusts]] — savā 52. dzimšanas dienā [[ASV prezidents]] [[Bills Klintons]] atzinās, ka viņam ir bijušas "nepiedienīgas fiziskas attiecības" ar Moniku Levinsku. * [[20. augusts]] — atbildot uz [[7. augusts|7. augusta]] vēstniecību spridzināšanu, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica raķešu uzbrukumus pret ''[[Al-Qaida]]'' nelegālajiem grupējumiem [[Afganistāna|Afganistānā]] un farmaceitisko rūpnīcu [[Hartūma|Hartūmā]], [[Sudāna|Sudānā]]. * [[31. augusts]] — [[Ziemeļkoreja]] palaida ballistisko raķeti ''[[Taepodong-1]]''. Lai gan Ziemeļkoreja apgalvoja, ka [[ģeocentriskā orbīta|orbītu]] sasniedza [[Zemes mākslīgais pavadonis|pavadonis]] ''[[Kwangmyongsong]]'', [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] novērošanas dienests [[NORAD]] to neapstiprināja. * [[31. augusts]] — pulksten 12:03 tika apturēta [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] pēdējā un lielākā [[Krievija]]s militārā objekta Skrundas radiolokācijas stacijas darbība.<ref>[http://www.diena.lv/lat/politics/politika/ka-pirms-10-gadiem-apklusa-skrundas-monstrs Kā pirms 10 gadiem apklusa Skrundas monstrs], [[Diena (laikraksts)|Diena]], {{dat|2008|08|30|SK}}</ref> === Septembris === * [[2. septembris]]: ** [[Swissair]] [[McDonnell Douglas MD-11]] katastrofa pie ''Peggys Cove'' [[Jaunskotija|Jaunskotijā]], [[Kanāda|Kanādā]] ceļā no [[Ņujorka]]s uz [[Ženēva|Ženēvu]]. Visi 229 pasažieri un apkalpes locekļi gaja bojā. ** Notika pirmais [[Boeing 717]] lidojums. * [[3. septembris]] — [[Somālija|Somālijā]] ostas pilsēta [[Kismājo]] tika pasludināta par pašpasludinātās valsts [[Džubalenda]]s galvaspilsētu. * [[7. septembris]] — tika dibināts uzņēmums ''[[Google]] Inc''. * [[9. septembris]]; ** par [[Krievija]]s premjerministru tika iecelts [[Jevgēņijs Primakovs]]; ** [[Globalstar]] zaudēja 12 [[sakaru pavadonis|sakaru pavadoņus]] nesējraķetes [[Zeņit-2]] avārijā. * [[27. septembris]]: ** [[Vācija|Vācijā]] parlamenta vēlēšanas, kurās uzvarēja [[Vācijas sociāldemokrātiskā partija]] ar [[Gerhards Šrēders|Gerhardu Šrēderu]] priekšgalā; ** tika palaists [[Google]] [[Google meklētājs|interneta meklētājs]]. === Oktobris === * [[16. oktobris]] — bijušajam [[Čīle]]s diktatoram [[Augusto Pinočets|Augusto Pinočetam]] tika uzlikts mājas arests medicīniskās ārstēšanās laikā [[Apvienotā karaliste|Apvienotajā karalistē]]. * [[29. oktobris]]: ** ''[[Space Shuttle]]'' ''[[Discovery (kosmoplāns)|Discovery]]'' startēja misijā ''[[STS-95]]'', 77 gadu vecajam [[Džons Glens|Džonam Glenam]] kļūstot par otru vecāko cilvēku, kas lidojis kosmosā. ** lidojumā no [[Adana]]s uz [[Ankara|Ankaru]] [[kurdi|kurdu]] kaujinieks nolaupīja [[Turcija]]s lidmašīnu un pilotam pieprasīja lidot uz [[Šveice|Šveici]]. Iestāstot nolaupītajam, ka [[Sofija|Sofijā]] viņi veiks degvielas uzpildīšana, lidmašīna nolaidās Ankarā. ** viesuļvētrā Mičs [[Centrālamerika|Centrālamerikā]] dzīvību zaudēja aptuveni 18 000 cilveku. === Novembris === * [[1. novembris]] — dibināta [[Eiropas Cilvēktiesību tiesa]]. * [[5. novembris]] — sakarā ar Levinskas skandālu, lai ierosinātu [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] atstādināšanu, Pārstāvju palātas juridiskās komitejas vadītājs Henrijs Haids nosūtīja 81 jautajumu [[Bills Klintons|Billam Klintonam]]. * [[12. novembris]] — ''[[Daimler-Benz]]'' pabeidza apvienošanos ar ''[[Chrysler Corporation]]'', izveidojot ''[[Daimler (uzņēmums)|DaimlerChrysler]]''. * [[13. novembris|13.]]-[[14. novembris]] — [[ASV prezidents]] [[Bills Klintons]] apstiprināja gaisa uzlidojumu veikšanu [[Irāka]]i, bet pēdējā brīdī tos atcēla, jo Irāka apsolīja sadarboties ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] ieroču inspektoriem. * [[19. novembris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] Pārstāvju palātas juridiskā komiteja sāka prezidenta atstādināšanas procedūru pret Billu Klintonu. * [[20. novembris]]: ** [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] tika nogalināta [[Gaļina Starovoitova]], [[Krievija]]s parlamenta deputāte un demokrātijas aizstāve. ** ar nesējraķeti [[Proton-K]] tika palaists [[Starptautiskā kosmiskā stacija|Starptautiskās kosmiskās stacijas]] pirmais elements — [[Zarja modulis]]. * [[23. novembris|23.]]-[[26. novembris]] — pēc [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] ieroču inspektoru ziņotā, [[Irāka]] atkal pārtrauca sadarboties, nedodot informāciju. * [[24. novembris]] — ''[[America Online]]'' paziņoja, ka tā iegādāsies ''[[Netscape Communications]]'' par 4,2 miljardiem [[ASV dolārs|dolāru]]. * [[30. novembris]] — ''[[Deutsche Bank]]'' paziņoja par ''[[Bankers Trust]]'' iegādāšanos par 10 miljardiem [[ASV dolārs|dolāru]], tā kļūstot par lielāko finanšu institūciju pasaulē. === Decembris === * [[1. decembris]] — [[Exxon]] paziņoja par 73,7 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] darījumu, lai iegadātos [[Mobil]], tā izveidojot [[Exxon-Mobil]], otru lielāko pasaules uzņēmumu pēc ienākumiem. * [[6. decembris]] — par [[Venecuēla]]s prezidentu tika ievelēts [[Ugo Čavess]]. * [[11. decembris]] — [[Irāka]] paziņoja, ka [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] ieroču inspektoriem jāatstāj valsts. * [[16. decembris|16.]]-[[19. decembris]] — [[ASV prezidents]] [[Bills Klintons]] apstiprināja gaisa uzlidojumu veikšanu [[Irāka]]i. [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] ieroču inspektori tika evakuēti no Irākas. * [[26. decembris]] — [[Irāka]] paziņoja, ka tā atklās uguni uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā karaliste|Apvienotās Karalistes]] lidmašīnām, kas patrulē ziemeļu un dienvidu zonās. * [[29. decembris]] — [[Sarkanie khmeri|Sarkano khmeru]] līderi atvainojās par [[genocīds|genocīdu]] [[Kambodža|Kambodžā]], kur [[1970. gadi|1970. gados]] gāja bojā vairāk nekā 1 miljons cilvēku. == Dzimuši == * [[9. aprīlis]] — [[Elle Faninga]] (''Elle Fanning''), ASV aktrise * [[9. maijs]] — [[Duglass Luiss]] (''Douglas Luiz''), Brazīlijas futbolists * [[8. jūlijs]] — [[Maija Hoka]] (''Maya Hawke''), amerikāņu aktrise, modele un dziedātāja * [[12. novembris]] — [[Žils Kondē]] (''Jules Koundé''), Francijas futbolists == Miruši == * [[7. janvāris]] — [[Vladimirs Prelogs]] (''Vladimir Prelog''), horvātu ķīmiķis (dzimis [[1906]]) * [[9. janvāris]] — [[Keniči Fukui]] (福井謙, ''Fukui Ken'ichi''), Japāņu ķīmiķis (dzimis [[1918]]) * [[8. februāris]] — [[Haldors Laksness]] (''Halldór Kiljan Laxness''), islandiešu rakstnieks (dzimis [[1902]]) * [[17. februāris]] — [[Ernsts Jingers]] (''Ernst Jünger''), vācu rakstnieks (dzimis [[1895]]) * [[26. februāris]] — [[Teodore Šulcs]] (''Theodore Schultz''), ASV ekonomists (dzimis [[1902]]) * [[27. februāris]] — [[Džordžs Hičingss]] (''George H. Hitchings''), ASV zinātnieks (dzimis [[1905]]) * [[16. marts]] — [[Dereks Bārtons]] (''Derek Barton''), britu ķīmiķis (dzimis [[1918]]) * [[21. marts]] — [[Gaļina Ulanova]] (''Галина Сергеевна Уланова''), krievu baletdejotāja (dzimusi [[1910]].) * [[15. aprīlis]] — [[Pols Pots]] (''Pol Pot''), Kambodžas Sarkano khmeru vadītājs (dzimis [[1925]]) * [[19. aprīlis]] — [[Oktavio Pass]] (''Octavio Paz''), Meksikas diplomāts un rakstnieks (dzimis [[1914]]) * [[21. aprīlis]] — [[Žans Fransuā Liotārs]] (''Jean-François Lyotard''), franču filozofs (dzimis [[1924. gads|1924]]) * [[29. aprīlis]] — [[Karloss Kastaneda]] (''Carlos Castaneda''), amerikāņu rakstnieks un antropologs (dzimis [[1925]]) * [[7. maijs]] — [[Alans Kormaks]] (''Allan McLeod Cormack''), Dienvidāfrikā dzimis ārsts (dzimis [[1924]]) * [[14. maijs]] — [[Frenks Sinatra]] (''Frank Sinatra''), ASV dziedātājs un aktieris (dzimis [[1915]]) * [[29. maijs]] — [[Berijs Goldvoters]] (''Barry Goldwater''), amerikāņu politiķis (dzimis [[1909]]) * [[21. jūlijs]] — [[Alans Šepards]] (''Alan Shepard''), ASV kosmonauts (dzimis [[1923]]) * [[3. augusts]] — [[Harijs Liepiņš]], latviešu aktieris (dzimis [[1927]]) * [[4. augusts]] — [[Jurijs Artjuhins]] (''Юрий Петрович Артюхин''), PSRS kosmonauts (dzimis [[1930]]) * [[5. augusts]] — [[Todors Živkovs]] (''Тодор Живков''), bulgāru politiķis (dzimis [[1911]].) * [[13. augusts]] — [[Žiljēns Grīns]] (''Julian Hartridge Green''),ASV dzimis franču rakstnieks (dzimis [[1900]]) * [[6. septembris]] — [[Akira Kurosava]] (黒澤明, ''Kurosawa Akira''), japāņu kinorežisors (dzimis [[1910]]) * [[9. oktobris]] — [[Pēteris Pētersons]], latviešu dramaturgs (dzimis [[1923]]) * [[8. novembris]] — [[Žans Marē]] (''Jean Marais''), franču aktieris (dzimis [[1913]]) * [[7. decembris]] — [[Martins Rotbels]] (''Martin Rodbell''), ASV zinātnieks (dzimis [[1925]]) * [[18. decembris]] — [[Ļevs Djomins]] (''Лев Степанович Дёмин''), PSRS kosmonauts (dzimis [[1926]]) * [[20. decembris]] — [[Alans Hodžkins]] (''Alan Lloyd Hodgkin''), britu zinātnieks (dzimis [[1914]]) == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} {{commons}} {{pg4}} [[Kategorija:1998. gads| ]] kxyumxtongnn3k5k0faqziz858nug9i 1928. gads 0 37668 3665726 3665265 2022-08-02T14:24:17Z Papuass 88 /* Dzimuši */ wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1928. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1928. gads Latvijā}} {{Gadu navigācija|1928}} {{Gada citi notikumi|1928}} {{Gads citos kalendāros|1928}} '''1928. gads''' ({{Rom sk gadam|1928}}) bija garais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[svētdiena|svētdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notiek valūtas maiņa no [[Igaunijas marka|markas]] uz [[Igaunijas krona|kronu]]. * [[11. janvāris]] — [[Josifs Staļins|Staļins]] izsūta [[Ļevs Trockis|Trocki]] trimdā uz [[Almati|Alma-Atu]]. === Februāris === * [[11. februāris]] — [[Šveice]]s pilsētā [[Sanktmorica|Sanktmoricā]] sākas [[1928. gada ziemas olimpiskās spēles|otrās ziemas olimpiskās spēles]]. === Marts === * [[12. marts]] — [[Malta]] kļūst par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] domīniju. === Aprīlis === * [[22. aprīlis]] — spēcīga [[zemestrīce]] noposta [[Korinta]]s pilsētu [[Grieķija|Grieķijā]]. <!-- === Maijs === === Jūnijs === --> === Jūlijs === * [[28. jūlijs]] — [[Nīderlande]]s galvaspilsētā [[Amsterdama|Amsterdamā]] tiek atklātas [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskās spēles]]. === Augusts === * [[augusts]] — dibināta [[Izraēlas Futbola asociācija]]. * [[25. augusts]] — [[Zogu I|Ahmeds Cogolli]] pasludina sevi par [[Albānija]]s karali. Kronēšana notiek 1. septembrī. === Septembris === * [[1. septembris]]: ** dibināta [[Albānija|Albānijas karaliste]]. ** par Albānijas karali kļuva [[Zogu I]]. * [[3. septembris]] — [[Aleksandrs Flemings]] atklāja [[penicilīni|penicilīnu]]. * [[25. septembris]] — ASV dibināts uzņēmums ''Galvin Manufacturing Corporation'' (vēlākais ''[[Motorola]]''). === Novembris === * [[1. novembris]] — [[Turcija|Turcijā]] ievieš jauno [[turku valoda]]s alfabētu, nomainot [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]] ar [[latīņu alfabēts|latīņu alfabētu]]. <!-- === Decembris === --> == Dzimuši == ;Janvāris * [[5. janvāris]]: ** [[Zulfikārs Ali Bhuto]] (''Zulfikar Ali Bhutto''), Pakistānas politiķis (miris 1979. gadā) ** [[Volters Mondeils]] (''Walter Mondale''), 42. ASV viceprezidents, ASV senators no Minesotas štata (miris 2021. gadā) * [[18. janvāris]] — [[Aleksandrs Gomeļskis]] (''Александр Яковлевич Гомельский''), krievu basketbola treneris (miris 2005. gadā) * [[25. janvāris]] — [[Eduards Ševardnadze]] (ედუარდ შევარდნაძე), Gruzijas prezidents (miris 2014. gadā) ;Februāris * [[9. februāris]] — [[Rinuss Mihelss]] (''Rinus Michels''), Nīderlandes futbolists, treneris (miris 2005. gadā) * [[26. februāris]]: ** [[Ariels Šarons]] (אריאל שרון‎), Izraēlas politiķis (miris 2014. gadā) ** [[Anatolijs Fiļipčenko]] (''Анатолий Васильевич Филипченко''), PSRS kosmonauts ;Marts * [[14. marts]] — [[Frenks Bormans]] (''Frank Borman''), ASV kosmonauts * [[25. marts]] — [[Džeimss Lovels]] (''James Lovell''), ASV kosmonauts * [[28. marts]] — [[Zbigņevs Bžeziņskis]] (''Zbigniew Brzezinski''), ASV politiķis, politologs (miris 2017. gadā) ;Aprīlis * [[4. aprīlis]] — [[Meija Endželu]] (''Maya Angelou''), ASV rakstniece, dzejniece, dejotāja un dziedātāja (mirusi 2014. gadā) * [[6. aprīlis]] — [[Džeimss Votsons]] (''James D. Watson''), ASV molekulārbiologs * [[12. aprīlis]] — [[Hārdijs Krīgers]] (''Hardy Krüger''), vācu aktieris un rakstnieks (miris 2022. gadā) * [[22. aprīlis]] — [[Estele Herisa]] (''Estelle Harris''), amerikāņu aktrise un komiķe (mirusi 2022. gadā) ;Maijs * [[4. maijs]] — [[Hosnī Mubāraks]] (محمد حسني سيد مبارك), Ēģiptes prezidents (miris 2020. gadā) * [[10. maijs]] — [[Arnolds Rītels]], (''Arnold Rüütel''), Igaunijas prezidents * [[26. maijs]] — [[Džeks Kevorkjans]] (''Jack Kevorkian''), ASV ārsts, eitanāzijas popularizētājs (miris 2011. gadā) * [[30. maijs]] — [[Anjēze Varda]] (''Agnès Varda''), franču kinorežisore (mirusi 2019. gadā) ;Jūnijs * [[14. jūnijs]] — [[Če Gevara]], Latīņamerikas komunists, marksistu revolucionārs (miris 1967. gadā) * [[20. jūnijs]] — [[Mārtins Landau]] (''Martin Landau''), ASV aktieris (miris 2017. gadā) * [[28. jūnijs]] — [[Hanss Blikss]] (''Hans Blix''), Zviedrijas politiķis un diplomāts ;Jūlijs * [[4. jūlijs]] — [[Džampjēro Boniperti]] (''Giampiero Boniperti''), Itālijas futbolists un politiķis (miris 2021. gadā) * [[5. jūlijs]]: ** [[Vladimirs Toporovs]] (''Владимир Николаевич Топоров''), krievu filologs (miris 2005. gadā) ** [[Juris Hartmanis]], latviešu datorzinātnieks (miris 2022. gadā) * [[13. jūlijs]] — [[Valentīns Pikulis]] (''Валентин Саввич Пикуль''), krievu rakstnieks (miris 1990. gadā) * [[20. jūlijs]] — [[Pavels Kohouts]] (''Pavel Kohout''), čehu rakstnieks * [[26. jūlijs]] — [[Stenlijs Kubriks]] (''Stanley Kubrick''), ASV kinorežisors (miris 1999. gadā) ;Augusts * [[5. augusts]] — [[Čons Vonsings]] (Chung Won-shik,정원식), Dienvidkorejas premjerministrs (miris 2020. gadā) * [[6. augusts]] — [[Endijs Vorhols]] (''Andy Warhol''), rusīnu izcelsmes ASV mākslinieks (miris 1987. gadā) * [[7. augusts]] — [[Džeimss Randi]] (''James Randi''), Kanādas, ASV iluzionists un zinātniskais skeptiķis (miris 2020. gadā) * [[14. augusts]] — [[Līna Vertmullere]] (''Lina Wertmüller''), itāļu scenāriste un kinorežisore (mirusi 2021. gadā) * [[15. augusts]] — [[Nikolass Rougs]] (''Nicolas Roeg''), angļu kinorežisors (miris 2018. gadā) * [[31. augusts]] — [[Džeimss Kobērns]] (''James Coburn''), ASV aktieris (miris 2002. gadā) ;Oktobris * [[3. oktobris]] — [[Kāre Villohs]] (''Kåre Willoch''), Norvēģijas 30. premjerministrs (miris 2021. gadā) * [[12. oktobris]] — [[Dživans Gasparjans]] (''Ջիվան Գասպարյան''), armēņu mūziķis un komponists (miris 2021. gadā) * [[25. oktobris]] — [[Peters Naurs]] (''Peter Naur''), dāņu datorzinātnieks (miris 2016. gadā) ;Novembris * [[10. novembris]] — [[Ennio Morrikone]] (''Ennio Morricone''), itāliešu komponists un diriģents (miris 2020. gadā) * [[14. novembris]] — [[Vitālijs Masols]] (''Віталій Андрійович Масол''), Ukrainas politiķis (miris 2018. gadā) == Miruši == * [[6. janvāris]] — [[Alvins Krencleins]] (''Alvin Kraenzlein''), amerikāņu vieglatlēts, četru olimpisko zelta medaļu ieguvējs vieglatlētikā (dzimis 1878. gadā) * [[4. februāris]] — [[Hendriks Lorencs]] (''Hendrik Lorentz''), nīderlandiešu fiziķis (dzimis 1853. gadā) * [[15. februāris]] — [[Herberts Henrijs Askvits]] (''Herbert Henry Asquith''), britu politiķis (dzimis 1852. gadā) * [[25. februāris]] — [[Ģula Kakašs]] (''Gyula Kakas''), ungāru vingrotājs, 1896. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieks (dzimis 1876. gadā) * [[28. februāris]] — [[Armando Diazs]] (''Armando Diaz''), itāļu karavadonis (dzimis 1861. gadā) * [[20. marts]] — [[Viljams Henrijs]] (''William Henry''), poļu izcelsmes Lielbritāniju pārstāvošs peldētājs un ūdenspolo spēlētājs, olimpiskās zelta medaļas ieguvējs (dzimis 1859. gadā) * [[22. aprīlis]] — [[Pjotrs Vrangelis]] (''Пётр Николаевич Врангель''), krievu ģenerālis (dzimis 1878. gadā) * [[18. jūnijs]] — [[Roalds Amundsens]] (''Roald Amundsen''), norvēģu polārpētnieks (dzimis 1872. gadā) * [[1. jūlijs]] — [[Čārlzs B. K. Bīčkrofts]] (''Charles B. K. Beachcroft''), britu kriketa spēlētājs, olimpiskās zelta medaļas ieguvējs (dzimis 1870. gadā) * [[12. augusts]] — [[Leošs Janāčeks]] (''Leoš Janáček''), čehu komponists (dzimis 1854. gadā) * [[30. augusts]] — ** [[Vilhelms Vīns]] (''Wilhelm Wien''), vācu fiziķis (dzimis 1864. gadā) ** [[Francis fon Štuks]] (''Franz von Stuck''), vācu gleznotājs un skulptors (dzimis 1863. gadā) * [[10. decembris]] — [[Čārlzs Renī Makintošs]] (''Charles Rennie Mackintosh''), skotu arhitekts (dzimis 1868. gadā) * [[21. decembris]] — [[Luidži Kadorna]] (''Luigi Cadorna''), itāļu karavīrs (dzimis 1850. gadā) * [[30. decembris]] — [[Žans Kollā]] (''Jean Collas''), franču regbists un virves vilkšanas pārstāvis, olimpisko medaļu ieguvējs (dzimis 1874. gadā) {{Gg7}} {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:1928. gads| ]] jge5p07tqywn70i1yexfm4qmnxolh1g 21. gadsimts 0 38220 3665806 3638218 2022-08-02T15:26:32Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: Al-Qaeda → Al-Qaida (3) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Gadsimts2|21}} {{notiek}} '''21. gadsimts''', arī '''XXI gadsimts''', ir esošais [[gadsimts]], kurš pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[mūsu ēra]]s {{Dat|2001|01|01}} un beigsies {{Dat|2100|12|31}}. Tas ir pirmais gadsimts mūsu ēras [[3. tūkstošgade|trešajā tūkstošgadē]]. == Nozīmīgākie notikumi == [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un mazākā mērā visā Rietumu pasaulē notika politiskā dalīšanās starp liberālisma un konservatīvisma ideoloģijām. Pieauga [[populisms]] un [[nacionālisms]]. * [[2001. gads|2001]]. — [[Džordžs V. Bušs]] kļuva par [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidentu. Inaugurācijas ceremonija notika 2001. gada [[20. janvāris|20. janvārī]]. * 2001. — [[11. septembris|11. septembra]] rītā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] austrumu daļā vairākās vietās vienlaicīgi tika sarīkoti [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|terora akti]]. Četras [[Al-Qaida]] teroristu pašnāvnieku grupas, kopumā 19 teroristi nolaupīja četras pasažieru lidmašīnas un izmantoja tās kā ieroci pret civiliem un militāriem objektiem ASV, lidojumā taranējot šos objektus. Bojā gāja 2976 cilvēki, no kuriem lielākā daļa bija civiliedzīvotāji: 246 lidmašīnu pasažieri un apkalpju locekļi, 2603 — PTC augstceltnēs, 125 — [[Pentagons|Pentagonā]]. * 2001. — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[NATO]] [[7. oktobris|7. oktobrī]] uzsāka [[Karš Afganistānā (no 2001)|iebrukumu Afganistānā]] un gāza [[Al-Qaida]] atbalstīto [[Taliban]] valdību. Karaspēks palika ieviest demokrātisku valdību, cīnīties ar lēnām pieaugošajiem nemieriem, kā arī meklēt Al-Qaida līderi [[Osama bin Ladens|Osamu bin Ladenu]]. * [[2002]]. — [[11. jūlijs|1. jūlijā]] tika dibināta [[Starptautiskā krimināltiesa]]. * [[2003. gads|2003]]. — [[20. marts|20. martā]] ASV, Lielbritānija un to sabiedrotie uzsāka [[Karš Irākā|iebrukumu Irākā]] un gāza [[Sadams Huseins|Sadama Huseina]] režīmu. Karš beidzās ar ASV karaspēka izvešanu 2010. gada augustā. * [[2004]]. — [[1. maijs|1. maijā]] [[Čehija]], [[Igaunija]], [[Kipra]], [[Latvija]], [[Lietuva]], [[Malta]], [[Polija]], [[Slovākija]], [[Slovēnija]] un [[Ungārija]] kļuva par [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstīm. * [[2004]]. — 26. decembrī notika [[2004. gada Indijas okeāna zemestrīce]], kas izraisīja [[cunami]] viļņus Indijas okeānā, bojā gāja līdz 280 000 cilvēku. * [[2007]]. — līdz ar ASV lielāko finanšu institūciju sabrukumu sākās [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze]], kas pārauga [[Eirozonas krīze|Eirozonas krīzē]]. * [[2009. gads|2009]]. — [[20. janvāris|20. janvārī]] notika [[44. ASV prezidents|44.]] [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] inaugurācijas ceremonija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] galvaspilsētā [[Vašingtona|Vašingtonā]], kuru klātienē apmeklēja rekordliels cilvēku skaits, aptuveni 1,8 miljoni cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://edition.cnn.com/2009/POLITICS/01/20/obama.inauguration/index.html |title=U.S. celebrates as President Obama vows new era |access-date={{dat|2010|03|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100308191917/http://edition.cnn.com/2009/POLITICS/01/20/obama.inauguration/index.html |archivedate={{dat|2010|03|08||bez}} }}</ref> * [[2010. gads|2010]]. — [[17. decembris|17. decembrī]] sākās pret valdību vērsti protesti [[Tunisija|Tunisijā]], kam sekoja protesti un sacelšanās citur Arābu pasaulē jeb "[[Arābu pavasaris]]". * [[2013]]. — 21. novembrī sākās pret Ukrainas valdību vērsta protesta kustība ([[Eiromaidans]]), kas noveda pie Ukrainas prezidenta atlaišanas. * [[2014]]. — [[Krimas krīze]], pēc kuras sākās [[Donbasa karš]]. * [[2015]]. — sākās [[Eiropas migrantu krīze]], kas pastiprināja domstarpības starp [[Eiropas Savienība]]s valstīm. * [[2016]]. — pēc 23. jūnija referenduma sākās [[Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības]]. === Proklamētās valstis === * {{flaga|Abhāzija}} '''[[Abhāzija]]'''<sup>1</sup> * {{flaga|Austrumtimora}} '''[[Austrumtimora]]''' * {{flaga|Kosova}} '''[[Kosova]]'''<sup>2</sup> * {{flaga|Melnkalne}} '''[[Melnkalne]]''' * {{flaga|Serbija}} '''[[Serbija]]''' * {{flaga|Serbija un Melnkalne}} '''[[Serbija un Melnkalne]]'''<sup>3</sup> * {{flaga|Dienvidosetija}} '''[[Dienvidosetija]]'''<sup>1</sup> * {{flaga|Dienvidsudāna}} '''[[Dienvidsudāna]]''' * {{flaga|Palestīna}} '''[[Palestīna]]''' : 1: Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarību apstrīd [[Gruzija]] un tās par neatkarīgām valstīm atzīst tikai [[Krievija]], [[Nikaragva]], [[Venecuēla]] un [[Nauru]]. : 2: Kosovu ir atzinušas 72 [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] dalībvalstis un [[Ķīnas Tautas Republika]]. : 3: [[Dienvidslāvijas Federatīvā Republika]] [[2003. gads|2003]]. gadā tika atjaunota kā [[Serbijas un Melnkalnes Savienība]], bet kā valsts pastāvēja tikai 3 gadus, [[2006. gads|2006]]. gadā sadaloties [[Serbija|Serbijā]] un [[Melnkalne|Melnkalnē]]. === Tehnoloģijas === * [[Mobilais telefons|Mobilo telefonu]] izmantošana [[Eiropa|Eiropā]] sasniedza 100%. * Digitālie pārnēsājamie audio atskaņotāji tika plaši izmantoti attīstītajās valstīs. * Digitālās fotokameras gandrīz pilnībā aizvietoja tradicionālās filmu kameras. * Bezvadu tehnoloģijas sāka spēlēt lielāku lomu cilvēku dzīvē. == Dabas katastrofas == === 2000. gadi === * [[2001. gads|2001]]. gada [[26. janvāris|26. janvārī]] zemestrīcē [[Gudžarāta]]s štatā [[Indija|Indijā]] gāja bojā aptuveni 20 000 cilvēku. * [[2003. gads|2003]]. gada vasarā karstuma vilnī [[Eiropa|Eiropā]] bojā gāja aptuveni 30 000 cilvēku. * [[2004]]. gada [[26. decembris|26. decembrī]] netālu no [[Sumatra]]s, [[Indonēzija|Indonēzijā]], notika 9,0 baļļu stipra [[2004. gada Indijas okeāna zemestrīce|zemestrīce]], kas izraisīja [[cunami]], kurā dzīvību zaudēja vairāk nekā 200 000 cilvēku. === 2010. gadi === * [[2010. gada Haiti zemestrīce|2010. gada zemestrīcē Haiti]] bojā gāja vismaz 230 000 cilvēku. * [[2011. gads|2011]]. gada [[11. marts|11. martā]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] netālu no [[Japāna]]s piekrastes notika spēcīga [[2011. gada Japānas zemestrīce|zemestrīce]] un tai sekojošs [[cunami]], kuros gāja bojā vairāk nekā 15 000 cilvēku. == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:21. gadsimts| ]] [[Kategorija:Gadsimti]] 7qav8c5ntdbkgl4qkbhazmuwjgcwxpp Latvijas Neatkarīgā Televīzija 0 40824 3666017 3660073 2022-08-03T09:57:35Z 2A03:EC00:B178:19B8:0:0:0:2 wikitext text/x-wiki {{noformējums+}} {{Pov}} {{enciklopēdisks stils+}}{{cita nozīme|televīzijas kanālu|teātri|Latvijas Nacionālais teātris}} {{Televīzijas infokaste |nosaukums = Latvijas Neatkarīgā Televīzija |logo = LNT llogo.jpg |logo izmērs = 200px |formāts = Komerciālā televīzija |valsts = {{LVA}} |valoda = [[Latviešu valoda|Latviešu]], [[Krievu valoda|krievu]] |adrese = Elijas iela 17,[[Rīga]], LV-1050 (līdz 2016.g.) Dzelzavas iela 120G, [[Rīga]], LV-1021 (no 2016.g.) |dibināta = 1996 |sauklis = Tava televīzija no sirds! |ģenerāldirektors = [[Andrejs Ēķis]] |redzam-cilvēki = |popular-raidījumi = LNT Ziņas<br />LNT 900 sekundes<br />LNT brokastis<br />Degpunktā<br />LNT Ziņu TOP 10<br />[[Eiropas čempionāts basketbolā]] |apraide = [[Latvija]], [[satelīts]] |kanāli = [[LNT]] ([[Sirius 4]], 11,958) |tirgus-daļa = 8,6%, TNS Latvia, 2014. gada novembris |iepriekšējais = [[NTV-5]], [[Picca TV]] |nākamais = [[TV3 Life]] |mājas-lapa = [http://www.lnt.lv/ www.lnt.lv] |pārtrauca raidīt=Ziņu dienests - {{dat|2019|12|1}} Pavisam pārtrauca raidīšanu - {{dat|2020|03|1}}}} '''Latvijas Neatkarīgā Televīzija''' jeb saīsinājumā '''LNT''' bija [[televīzija]]s kanāls [[Latvija|Latvijā]], kas izveidots 1996. gadā, apvienojoties kanāliem [[NTV-5]] un [[Picca TV]]. Kanāls piederēja uzņēmumam "[[All Media Baltics]]". Kanāla LNT dibinātājs un ģenerāldirektors bija uzņēmējs [[Andrejs Ēķis]]. Kanāls LNT bija viens no vadošajiem televīzijas kanāliem [[Latvija|Latvijā]]. LNT veidoja dažādas pārraides — gan informatīvas, gan izklaidējošas, piemēram, "[[900 sekundes]]", "[[LNT ziņas]]", "[[LNT brokastis]]", "[[LNT Top 10]]", "[[Mana mamma gatavo labāk nekā tavējā]]", "[[Savādi gan]]" un citi. Kanālā varēja arī skatīties dažādas [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudas]] un [[Krievija]]s [[Kinofilma|filma]]s un seriālus. Kanāls veidoja arī sabiedriskās iniciatīvas projektus: "[[Eņģeļi pār Latviju]]", "[[Labestības diena]]". 2019. gada 8. novembrī kanāla īpašnieki paziņoja par kanāla nosaukuma un formāta maiņu, kurš 2020. gada 1. martā tika aizvietots ar [[TV3 Life]], kura ēters ir orientēts [[Sieviete|sieviešu]] auditorijai. Kanāla LNT Ziņu dienests tika reorganizēts un apvienots ar kanāla [[TV3 Latvija|TV3]] Ziņu dienestu.<ref name=":0">{{ziņu atsauce |title=LNT neturpinās darbu esošajā formātā |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lnt-neturpinas-darbu-esosaja-formata.a337723/ |accessdate={{dat|2019|11|9||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2019|11|8||bez}}}}</ref> == LNT vēsture == 1996. gada augustā apvienojoties kanāliem [[NTV-5]] un [[Picca TV]] izveidojās Latvijas Neatkarīgā Televīzija jeb LNT – pirmais privātais vislatvijas televīzijas kanāls. Kanāls LNT savas darbības sākumā nebija īpaši orientēts uz kādu noteiktu skatītāju daļu, jo tajā laikā tas bija vienīgais nacionālais komerckanāls un nepastāvēja konkurence. Skatītājiem bija iespēja skatīties piedāvāto mākslas filmu un sevišķi seriālu klāstu, Krievijas televīziju programmu retranslācijas neatkarīgi no satura, jo iepriekš neviens kanāls Latvijā nebija devis šādu piedāvājumu un nebija izveidots kabeļtelevīzijas tīkls. Līdz ar to kanāls LNT darbības sākumā programmā apmēram 40% aizņēma tieši citās valstīs ražotie televīzijas seriāli un autorprogrammas. No pirmās pastāvēšanas dienas kanāls bija izveidojis savus ziņu raidījumus, kas bija ietverti kanāla programmā. 1999. gadā kanāls LNT nomainīja savu logotipu no pelēkās un sarkanās uz zilo un balto krāsu. 2004. gada 5. oktobrī kanāla LNT ēterā no rīta pulksten 7.00 līdz 8.30 sāka rādīt jaunu informatīvo ziņu programmu "[[900 sekundes]]". Tas bija Latvijā neredzēts, pasaules televīzijas ziņu līmenim un prasībām atbilstošs projekts, kura realizācija un izveidē televīzijas kanāls veica liela mēroga investīcijas. Skatītājus uzrunāja divi ziņu diktori [[Kristīne Garklāva]] un [[Ģirts Timrots]]. Raidījums dalījās 15 minūšu ziņu ciklos, kuros skatītājs īsā laikā ieguva visu nepieciešamo aktuālāko informāciju par svarīgākajiem notikumiem Latvijā un pasaulē, sporta jaunumiem, laika ziņām un iepazīties ar rīta preses apskatu. Par jaunumiem presē visus informēja [[Ilmārs Roķis]], sporta ziņas lasīja [[Lauris Lizbovskis]] un laika ziņas vadīja [[Ilze Šuvcāne]] un [[Ieva Bērziņa]].<ref>[http://www.lnt.lv/spots/article.php?id=1712 Lnt.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20050207203827/http://www.lnt.lv/spots/article.php?id=1712 |date={{dat|2005|02|07||bez}} }} - 900 sekundes</ref> 2006. gada augustā kanāls ''LNT'' nosvinēja 10 gadu jubileju. Uzsākot kanāla 10. sezonu septembrī, [[Doma laukums|Doma laukumā]] tika aicināti cilvēki veidot visu laiku sirsnīgāko televīzijas logotipu. Vēl kanāls ''LNT'' izvirzīja sev ambiciozu, bet sasniedzamu mērķi — atņemt [[Latvijas Televīzija]]i tiesības ziņu jomā. Lai to panāktu, tika investēti ievērojami līdzekļi pasaules standartiem atbilstošas studijas un ziņu programmu izveidē. LNT Ziņu dienestam izdevās piesaistīt skatītāju uzmanību, iemantot arī ekspertu un citu masu mediju atzinību. "LNT ziņu" programmu viesi bija gan politiķi, gan sabiedrībā atzīti savas nozares eksperti un viedokļu līderi. 2007. gada vasarā tika realizēts viens no grandiozākajiem projektiem kanāla LNT vēsturē. Tika aizsākta jauna tradīcija – viena diena vasaras sākumā katru gadu visā Latvijā tiek pasludināta par "Labestības dienu", lai šajā labestības projektā vienas dienas garumā saziedotu naudu smagi slimu bērnu ārstēšanai. 2007. gada septembrī kanāla LNT 11. sezonā iedzīvotāji bija aicināti uz [[Doma laukums|Doma laukumu]], lai piedalītos un izveidotu no liela cilvēku pulka kanāla logotipu sirds formā, kura bija zilā krāsā. 2008. gada augusta beigās kanāls LNT savu 12. sezonu sāka ar grandiozu atklāšanas šovu, kas vainagojās ar fantastisku uguņošanu [[11. novembra krastmala|11. novembra krastmalā]] un kanāla tiešraidē. Pirms Ziemassvētkiem kanāls LNT kopā ar [[Katrīne Pasternaka|Katrīni Pasternaku]] un atbalstītājiem aizsāka labestības akciju "Eņģeļi pār Latviju", kuras galvenais mērķis bija uzlabot smagi slimo bērnu dzīves kvalitāti un palīdzēt tiem dzīvot pēc iespējas pilnvērtīgāku dzīvi. Labestības akcija "Eņģeļi pār Latviju" aicināja ikvienu ziedot un kļūt par bērna sargeņģeli. 2011. gada 26. augustā kanāls LNT svinēja 15 gadu jubileju un uzsāka 15. sezonu. Svinīgais pasākums tiešraidē norisinājās [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālās operā]] un vakarā, [[11. novembra krastmala|11. novembra krastmalā]], kanāls piedzīvoja neparastu salūtu. 2012. gada 9. janvārī par kanāla [[TV5]], [[LNT]] un [[Kanāls 2]] televīzijas īpašnieku kļuva [[Zviedrija]]s mediju kompānija "[[Modern Times Group]]".<ref>[http://www.mtg.se/en/media/press-releases/mtg-signs-agreement-to-acquire-lnt-free-tv-group-in-latvia/ MTG signs agreement to acquire LNT free-TV group in Latvia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120510021059/http://www.mtg.se/en/media/press-releases/mtg-signs-agreement-to-acquire-lnt-free-tv-group-in-latvia/|date={{dat|2012|05|10||bez}}}}. Mtg.se. 2012. gada 9. janvārī. Skatīts: 2016. gada 29. decembrī.</ref> 2013. gada oktobrī kanāli LNT, [[TV5]] un [[Kanāls 2]] pārgāja uz 16:9 formātu (izņemot dažas programmas līdz 2018. gadam, kad kanāls pārgāja [[Augstas izšķirtspējas televīzija|HD]] kvalitātē). 2015. gada 31. augustā LNT Ziņu dienestam bija jauna, multifunkcionāla studija, kuras veidošanā bija ņemts vērā mūsdienu tendences, plašas digitālās iespējas, un grafiskais noformējums kļuvis dinamiskāks un vizuāli plašāks. Jauno studiju skatītāji varēja redzēt no rīta raidījumā "900 sekundes". Studija tapusi sadarbībā ar augsta līmeņa ārvalstu profesionāļiem.<ref>[http://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/skaties-ka-tapa-jauna-lnt-zinu-dienesta-studija/ Skaties, kā tapa jaunā LNT Ziņu dienesta studija!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210306090150/https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/skaties-ka-tapa-jauna-lnt-zinu-dienesta-studija/ |date={{dat|2021|03|06||bez}} }} Skaties.lv. 2015. gada 31. augustā. Skatīts: 2017. gada 7. janvārī.</ref> 5. septembrī kanāls LNT nosvinēja 20 gadu jubileju un atklāja 20. sezonu. Jubileju svinēja pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] kopā ar kanāla LNT personībām un cilvēkiem. Vēl pasākumā tika sumināti Laimīgie cilvēki, kurus kanāls ''LNT'' meklēja visu vasaru un atklāja Eiropas basketbola čempionātu, kas bija viens no svētku kulminācijas brīžiem. Vel par godu kanāla LNT 20. sezonai bija radīta dokumentālā filma "[[LNT 20 sezonas. Spilgtākie mirkļi]]", kur iespaidos un atmiņās dalījās Baiba Zūzena, Māris Grigalis, [[Ilze Dobele]], Agris Blūmfelds, Ieva Brante, Katrīne Pasternaka, Rolands Laķis, Armands Ekštets un citi. Filmā tika apkopotas tradīcijas un notikumi, kurus Latvijas sabiedrībā bija aizsācis kanāls LNT. Piemēram, vēlēšanu debates, sarkanbaltsarkano lentīšu piespraušana Patriotu nedēļā, vairāki ziedošanas projekti, muzikāli, ģimeniski un izklaidējoši šovi, kas aizkustinājuši visus Latvijas iedzīvotājus. Bija nozīmīgi, ka daudzi šodienas skatuves mākslinieki savus pirmos soļus uz skatuves spēruši kanāla LNT realitātes šovos.<ref>[http://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/lnt-20-sezonas-atklasana-dzied-un-sumina-laimigos-cilvekus/#foto-1 LNT 20. sezonas atklāšanā dzied un sumina Laimīgos cilvēkus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210306082228/https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/lnt-20-sezonas-atklasana-dzied-un-sumina-laimigos-cilvekus/#foto-1 |date={{dat|2021|03|06||bez}} }}! Skaties.lv. 2015. gada 6. septembrī. Skatīts: 2017. gada 3. janvārī.</ref> {{dat|2019|11|8||bez}} kanāla īpašnieki paziņoja par kanāla nosaukuma un formāta maiņu, kurš [[2020. gads Latvijā|2020.]] gada 1. martā tika aizvietots ar [[TV3 Life]], kura ēters ir orientēts [[Sieviete|sieviešu]] auditorijai. Kanāla LNT Ziņu dienests tika reorganizēts un apvienots ar kanāla [[TV3 Latvija|TV3]] Ziņu dienestu.<ref name=":0" /> == LNT veidotās pārraides == Kanāla ''LNT'' vēsturē bija izveidoti daudzi pašmāju veidotie raidījumi, šovi, seriāli, spēles un projekti. Visvairāk tika izveidoti pašmāju veidotie šovi kur cilvēkiem viņi bija iecienīti un ieguva vislielāko popularitāti. === LNT raidījumi === "[[Atklātās lietas]]" — 2003. gada 21. februārī kanālā ''LNT'' tika pārraidīts dokumentāls raidījumu [[cikls]] "Atklātās lietas" par skaļākajiem noziegumiem [[Latvija|Latvijā]]. Raidījumā tika izmantoti dokumentāli kadri, liecinieku, iesaistīto personu stāstījumi un inscenētas ainas. Raidījumā "Atklātās lietas" bija iekļauti arī bijušās [[Padomju Savienība|PSRS]] kinoarhīvu materiāli, kuros redzami ekskluzīvi dokumentāli [[Kadrs (informācijas tehnoloģijas)|kadri]]. Dokumentālā raidījuma tapšanā piedalījās Latvijā zināmi žurnālisti - [[Vairis Stašāns]], [[Sandijs Semjonovs]] un [[Mārcis Pumpurs]].<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/lnt-jauns-raidijums-par-skalakajiem-noziegumiem.d?id=4777572 LNT jauns raidījums par skaļākajiem noziegumiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305141708/http://www.delfi.lv/news/national/politics/lnt-jauns-raidijums-par-skalakajiem-noziegumiem.d?id=4777572 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}. Delfi.lv. 2003. gada 12. februārī<span class="reference-accessdate">. Skatīts: 2016. gada 29. decembrī</span>.</ref> "[[Mājokļa jautājums]]" — 2005. gada 28. septembrī kanālā ''LNT'' tika pārraidīts raidījums "Mājokļa jautājums", kas stundas laikā piedāvāja skatītājiem piedzīvot iespaidīgas pārvērtības kādā no mājokļa telpām. Raidījums uzrunāja ikvienu, kas gribēja gūt idejas un iedvesmu savas dzīvojamās platības pārveidošanai, iekārtošanai un remontam. Viesistabas, bērnistabas, virtuves, vannas istabas, guļamistabas, verandas, garāžas, pagrabi, bēniņi – to visu pārvērst līdz nepazīšanai bija raidījuma "Mājokļa jautājuma" spēkos. Raidījums "Mājokļa jautājums" kopumā ilga sešas sezonas.<ref>[http://www.lnt.lv/lv/shows/majokla_jautajums/about/ Lnt.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120228142402/http://www.lnt.lv/lv/shows/majokla_jautajums/about/ |date={{dat|2012|02|28||bez}} }} - Mājokļa jautājums</ref> "[[Palīdzības formula]]" — 2006. gada 24. aprīlī kanālā ''LNT'' tika pārraidīts raidījums "Palīdzības formula". Raidījuma galvenais mērķis bija meklēt problēmu cēloņus un sniegs konkrētai problēmai atbilstošus risinājuma variantus. Raidījumu vadīja profesionāls psihoterapeits Ervīns Alksnis. Katrā raidījumā cilvēkiem bija iespēja uzklausīt dažādus likteņstāstus. Katrā no tiem bija viena un tā pati problēma no dažādiem skatu punktiem. Problēmu loks bija plašs, tās bija vecāku attiecības un bērnu audzināšanas krīzes, laulāto nesaskaņas, atkarību problēmas. Skatoties raidījumu, skatītājiem bija iespēja identificēt problēmsituācijas ar savu dzīves pieredzi un iegūt vērtīgu informāciju. Visu dalībnieku problēmstāsti tika filmēti viņu mājās, vidē, kurā viņi jūtas ērti un var brīvi runāt par savu problēmu un šie materiāli tika demonstrēti raidījuma laikā.<ref>[http://www.lnt.lv/spots/article.php?id=117811 Lnt.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071009171552/http://www.lnt.lv/spots/article.php?id=117811 |date={{dat|2007|10|09||bez}} }} - Palīdzības formula</ref> 2. oktobrī Ervīna Alksniņa vietā raidījumu vadīja [[Katrīne Pasternaka]] un tika nomainīts raidījuma nosaukums uz "Katrīnes palīdzības formula".<ref>[http://apollo.tvnet.lv/zinas/palidzibas-formula-maina-nosaukumu-un-vaditaju/340764 «Palīdzības formula» maina nosaukumu un vadītāju]{{Novecojusi saite}}. Apollo.lv. 2006. gada 26. septembrī. Skatīts: 2016. gada 30. decembrī.</ref> "[[Sirmā ēdienkaratē]]" — 2006. gada kanālā ''LNT'' tika pārraidīts viens no visu laiku populārākajiem [[kulinārija]]s raidījumiem "Sirmā ēdienkaratē". Raidījuma vadītājs [[Mārtiņš Sirmais]] ir izcils pavārs, kurš gatavo un rada jaunus, veselīgus ēdienus, kā arī gardus [[Kulinārija|kulinārijus]] brīnumus jebkādās kombinācijās. [[Mārtiņš Sirmais]] raidījuma laikā izglītoja ikvienu skatītāju, stāstot par produktu labajām un sliktajām īpašībām un to cik vērtīga ir to lietošana cilvēka [[Uzturs|uzturā]]. Raidījums "Sirmā ēdienkaratē" kopumā ilga piecas sezonas.<ref>[http://www.lnt.lv/lv/shows/sirma_edienkarate/about Lnt.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111007193155/http://www.lnt.lv/lv/shows/sirma_edienkarate/about/ |date={{dat|2011|10|07||bez}} }} - Sirmā edienkartē</ref> "[[Tautas balss (raidījums)|Tautas balss]]" — 2007. gadā kanālā ''LNT'' tika pārraidīts raidījums "Tautas balss". Raidījums "Tautas balss" bija tapis, lai atbildētu uz cilvēka jautājumiem un par to, kas cilvēkus bija nokaitinājis, uzjautrinājis un uzrunājis. Katru dienu raidījumā rādīja dažādus viedokļus, eksperimentus, šokējošus un atklātus cilvēka stāstus, izklaidi un informāciju par laiku, naudu un veselību kas bija noticis [[Latvija|Latvijā]]. Raidījumu vadīja [[Māris Grigalis]] un [[Elīna Doļģe]].<ref>[http://www.lnt.lv/lv/shows/tbalss/tbabout/ Lnt.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120825233841/http://www.lnt.lv/lv/shows/tbalss/tbabout/ |date={{dat|2012|08|25||bez}} }} - Tautas balss</ref> 2012. gada 1. oktobrī raidījums "Tautas balss" tika pārtraukts un šī raidījuma vietā nāca jauns informatīvi izklaidējošs raidījums "[[Labvakar, Latvija!]]" kas atšķirās no raidījuma "Tautas balss".<ref>[http://www.delfi.lv/izklaide/televizija/lnt-partrauks-veidot-raidijumu-tautas-balss.d?id=42676170 LNT pārtrauks veidot raidījumu 'Tautas balss']{{Novecojusi saite}}. Delfi.lv. 2012. gada 17. septembrī. Skatīts: 2016. gada 30. decembrī.</ref> "[[Mans mīļais draugs]]" — 2008. gada 12. aprīlī kanālā ''LNT'' tika pārraidīts ģimenes raidījums "Mans mīļais draugs". Raidījumu vadīja aktrise [[Vita Baļčunaite]] un [[Nauris Logins]]. Vadītāji ciemojās pie kāda sabiedrībā pazīstama cilvēka, kam ir mājdzīvnieks, lai dalītos mīluļa aprūpes pieredzē, padomos, ieteikumos un tika izrunāta mājdzīvnieka paradumi un rakstura iezīmes. Vēl raidījumā stāstīja par jocīgiem, ģeniāliem un neparastiem dzīvniekiem un par patversmē nonākušo dzīvnieku dzīves stāstus un rosināja skatītājus, pirms iegādājoties jaunu mājdzīvnieki, apsvērt iespēju, adoptēt, kādu no patversmē esošajiem dzīvniekiem. Vēl tika intervēti speciālisti par mājdzīvnieku kopšanu, audzināšanu un citiem aktuāliem jautājumiem.<ref>[http://www.lnt.lv/lv/shows/mans-milais-draugs/about Lnt.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120115040804/http://www.lnt.lv/lv/shows/mans-milais-draugs/about/ |date={{dat|2012|01|15||bez}} }} - Mans Mīļais Draugs</ref> "[[Ražots Latvijā]]" — 2009. gadā kanālā ''LNT'' tika pārraidīt raidījums "Ražots Latvijā", kur stāstīja un rādija, kā top ikdienā patērējamās [[preces]], kas tiek ražotas Latvijā. Ikvienam no mums ir interesanti, kā veido pierastus sadzīves priekšmetus, pārtikas produktus un citas dzīvošanai nepieciešamas lietas, īpaši, ja to izcelsme ir [[Latvija]]. Mēs ikdienā lietojam tūkstošiem priekšmetu, sākot no [[Sērkociņš|sērkociņiem]] un beidzot ar [[Siers|sieru]], bet reti aizdomājamies, kādu ceļu tie mērojuši līdz mūsu mājām.<ref>[http://www.lnt.lv/lv/shows/produced/parlatv/ Lnt.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120120084128/http://www.lnt.lv/lv/shows/produced/parlatv/ |date={{dat|2012|01|20||bez}} }} - Ražots Latvijā</ref> "[[Labās ziņas]]" — 2010. gada 6. februārī kanālā ''LNT'' tika pārraidīts analītisks humora raidījums "Labās ziņas" par spilgtākajām valsts un pasaules aktualitātēm. Raidījuma ietvaros varēja apskatīties ar lokālu skatu par globālām lietām. Par visu, kas mums ir aktuāls – par [[Politika|politiku]] un politiķiem, par spilgtām personībām, par [[Sports|sportu]] un [[Kultūra|kultūru]], par kaitinošām reklāmām, jauniem TV šoviem, un ikvienu notikumu, kas izraisa [[sabiedrība]]s rezonansi.<ref>[http://www.lnt.lv/lv/shows/labais/parlabo/ Lnt.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100613181220/http://www.lnt.lv/lv/shows/labais/parlabo/ |date={{dat|2010|06|13||bez}} }} - Labās ziņas</ref> Raidījumu vadīja Nora Koks. "[[Brīnišķīgās Vakara Ziņas ar Andu Auziņu]]" — 2009. gada 10. aprīlī kanālā ''LNT'' tika pārraidīts notikumu izvērtējošu raidījumu "Brīnišķīgās Vakara Ziņas ar Andu Auziņu", kura vadītāja Anda Auziņa. Raidījums atklāja Latvijas sabiedrībai nedēļas spilgtākos un smieklīgākos [[Notikums|notikumus]] un to, kas aiz katra [[Notikums|notikuma]] slēpās.<ref>[http://www.tvnet.lv/izklaide/kino/55923-raidijums_briniskigas_vakara_zinas_ar_andu_auzinu Raidījums „Brīnišķīgās Vakara Ziņas ar Andu Auziņu”!] Tvnet.lv. 2009. gada 1. aprīlis. Skatīts: 2016. gada 29. decembrī.</ref> "[[Ievas pārvērtības]]" — 2010. gada 27. oktobrī kanālā ''LNT'' tika pārraidīts pārvērtības raidījums "Ievas pārvērtības". Populārais un visvairāk lasītais nedēļas žurnāls "[[Ieva (žurnāls)|Ieva]]" ar iemīļoto rubriku "Tavas pārvērtības" bija arī kanāla ''LNT'' raidījumā "Ievas pārvērtības". Katrā raidījumā pārvērtības piedzīvoja viena sieviete ar diviem modes mākslinieku [[Indra Salceviča|Indras Salcevičas]] un [[Gints Bude|Ginta Budes]] uzraudzībā. Modes mākslinieki devās pie raidījuma varonēm, lai izrevidētu viņas skapi. Drēbju šķirošana notika ar trīs dažādu krāsu grozu palīdzību – zaļajā grozā nonāca apģērbs, kam tika dota zaļā gaisma, dzeltenajā grozā nonāca apģērbs, kuru var uzvilkt tikai dažreiz, bet sarkanā groza saturu dizaineri ieteica izmest vai atdot labdarībai. Pēc drēbju izšķirošanas, stilisti deva padomus sievietei, kas jāievēro, jāizceļ vai jānoslēpj, izvēloties apģērbu. Lai pārvērtības notiktu ne tikai apģērbā, sieviete tika nodota friziera un grima māksliniekiem.<ref>[http://www.lnt.lv/lv/shows/parvert/parr Lnt.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101230011610/http://www.lnt.lv/lv/shows/parvert/parr/ |date={{dat|2010|12|30||bez}} }} - Ievas pārvērtības</ref> "[[Čiks un gatavs]]" — 2011. gada 9. aprīlī kanālā ''LNT'' tika pārraidīts pavāru raidījums "Čiks un gatavs". Raidījumu vadītājs bija pavārs Lauris Aleksejevs un kopā ar saviem bērniem stāstīja, kā pagatavot brīnumgardas lietas. Apvienojot Laura un viņa bērnu apbrīnojamo talantu, radīja ģimenes uzņēmumu – kafejnīcu "Čiks un gatavs". Filmēšanas laukumā gāja karsti, jo īsā laikā kopā ar bērniem bija jāpaspēj sagatavot gardi ēdieni saviem raidījuma viesiem. Laura un viņu bērnu piedāvātie ēdieni bija garšīgi un to pagatavošanai nebija nepieciešami ļoti dārgi produkti, garšvielas un ilga laika pavadīšana pie plīts.<ref>[http://www.lnt.lv/lv/shows/cikgatavs/cikraidijum Lnt.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110809131040/http://www.lnt.lv/lv/shows/cikgatavs/cikraidijum/ |date={{dat|2011|08|09||bez}} }} - Čiks un gatavs</ref> "[[Lapsa virtuvē]]" — 2011. gada 4. septembrī kanālā ''LNT'' tika pārraidīts kulinārijas raidījumu "Lapsa virtuvē". Tas bija konceptuāli pilnīgi jauns raidījums, kur rādīja kā var pagatavot garšīgus ēdienus. Īpašs uzsvars katrā raidījumā tika likts uz kūku vai saldo ēdienu gatavošanu, jo raidījumu vadītāja Liene Tomsone jeb Lapsa ir kafejnīcas "[[Kūkotava]]" saimniece. Receptes bija ļoti vienkāršas un visiem pieejamas. Receptes bija pieejamas internetā un recepšu bukleti bija pieejami visos veikalos "[[Rimi Baltic|Rimi]]".<ref>[http://www.lnt.lv/lv/shows/lapsa/ob/ Lnt.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120112052903/http://www.lnt.lv/lv/shows/lapsa/ob/ |date={{dat|2012|01|12||bez}} }} - Lapsa virtuvē</ref> "[[Tehnovīzija]]" — 2012. gada 18. martā kanālā ''LNT'' tika pārraidīts tehnoloģiju raidījums "Tehnovīzija". Raidījumā stāstīja par datoriem, mobilajiem telefoniem, tehnoloģijām, telekomunikācijām, sadzīves tehniku un par citām tehnoloģijas lietām. Katrā raidījuma vairākos sižetos tika salīdzinātas dažādu iekārtu iespējas - praktiski uztveršanas, izturības, ātrdarbības testi, tika pausts lietotāju viedoklis - no vidēja patērētāja viedokļa līdz profesionālim un tika sniegts maksimāli daudz praktisku padomu un īstenoti aizraujoši eksperimenti. Raidījumu vadīja mūziķis [[Kristaps Rūķītis]].<ref>[http://www.lnt.lv/lv/shows/tehno/th Lnt.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120921042348/http://www.lnt.lv/lv/shows/tehno/th/ |date={{dat|2012|09|21||bez}} }} - Tehnovīzija</ref> "[[Laimīgs un vesels]]" — 2012. gada 3. jūnijā kanāls ''LNT'' kopā ar "[[Veselības centrs 4]]" un "[[Medicīnas sabiedrība ARS|Medicīnas sabiedrību ARS]]" pārraidīja veselības un skaistumkopšanas raidījumu "Laimīgs un vesels". Raidījuma mērķis bija sniegt praktiskus padomus un atspoguļot mūsdienu iespējas ārstniecības un estētiskās skaistumkopšanas jomā. Katrs raidījums tika veltīts noteiktai aktuālai tēmai, tajos piedalījās medicīnas eksperti un vadošo jomu speciālisti, lai plašāk diskutētu par veselības un skaistumkopšanas problēmām, meklētu risinājumu un atbildētu uz studijas viesu jautājumiem. Studijā uz vietas bija iespēja sekot izmeklēšanas gaitai un uzklausīt ekspertu skaidrojumu par jaunākajām ārstēšanas metodēm un vērot video no operāciju norises. Raidījuma vadīja [[Iveta Komisāre-Gorodņičija]].<ref>[http://www.lnt.lv/lv/shows/laimigsvesels/par Lnt.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130212161016/http://www.lnt.lv/lv/shows/laimigsvesels/par/ |date={{dat|2013|02|12||bez}} }} - Laimīgs un vesels</ref> "[[Labvakar, Latvija!]]" — 2012. gada 1. oktobrī kanālā ''LNT'' tika pārraidīts informatīvi izklaidējošs raidījums "Labvakar, Latvija!". Raidījums atspoguļoja Latvijā plašāko kultūras notikumu klāstu, kur varēja uzzināt par jaunākajām pirmizrādēm Latvijas teātros, kādi notiks koncerti, grāmatu un mākslas jaunumiem un ielūkoties kultūras dzīves aizkulisēs. Vēl bija iespēja iepazīties un sarunāties ar Latvijas spilgtākajām personībām un uzzināt lietas par kurām neviens cits iepriekš nav runājis un stāstījis.<ref>[http://www.lnt.lv/lv/shows/labvakarlv/parlabvakar Lnt.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130210224231/http://www.lnt.lv/lv/shows/labvakarlv/parlabvakar/ |date={{dat|2013|02|10||bez}} }} - Labvakar, Latvija!</ref> === LNT šovi === "[[Viens, divi - gatavs!]]" — 2004. gada 3. oktobrī kanālā ''LNT'' tika pārraidīts kulinārijas šovs "Viens, divi - gatavs!". Šovs tika veidots pēc pasaulē pazīstamā un populārā kulinārijas raidījuma "[[Ready Stady Cook]]". Kulinārijas šova ekspertu lomā katru reizi redzēja profesionālus Rīgas restorānu pavārus, bet garšīgu un interesantu ēdienu pagatavošanā sacentās sabiedrībā zināmi un populāri cilvēki. Produktu kopējā summa nedrīkstēja pārsniegt piecus latus, bet pagatavošanas laiks bija divdesmit minūtes. Kulinārijas šovu vadīja [[Valters Krauze]].<ref>[http://www.lnt.lv/spots/article.php?id=1663 Lnt.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20050306203617/http://www.lnt.lv/spots/article.php?id=1663 |date={{dat|2005|03|06||bez}} }} - Viens, divi - gatavs!</ref> "[[Drosmīgās pārvērtības]]" — 2005. gada 8. oktobrī kanālā ''LNT'' tika pārraidīts pārvērtības šovs "Drosmīgās pārvērtības", kas Latvijā līdz šim nebija tapis. Šī šova tapšanas process bija ļoti sarežģīts un garš. Vasarā kanāls ''LNT'' bija izsludinājis pieteikšanos drosmīgajām pārvērtībām. Pāris dienu laikā piedalīties gribētāju skaits sasniedza četrus simtus. Izvēlētās sievietes bija pavisam parastas Latvijas iedzīvotājas – grāmatvede un deviņu bērnu māmiņa, friziere un krāsotāja. Katrai no viņām bija savs sapnis, kurš bija piepildījies. Pateicoties speciālistiem - plastikas ķirurgu Jāņa Zaržecka, Tālivalža Krūmiņa un Eduarda Juršēvica, zobārstu Armanda Ozoliņa, Linarda Griežņa, Andas Virgas, Normunda Gailīša, Valda Vanaga un tehniķa Volfganga Vedeninga līdzdalībai šajā projektā rezultāts bija ļoti fantastisks. Tika veiktas visdažādākās procedūras un operācijas - ķirurģiskas plakstiņu koriģējošas un sejas ādas pievilkšanas operācijas, ausu korekcijas, krūšu implantu ievietošana, redzes uzlabošana ar lāzera staru, zobu pārveidošana un labošana. Katru pārtapšanas procesu noslēdza viesošanās skaistumkopšanas salonos - sejas ādas uzlabošanas procedūras un manikīrs. Atkarībā no veicamo operāciju sarežģītības, pārtapšanas process ilga līdz pat četriem mēnešiem. Bija arī procedūras, kuras vajadzēja veikt visu vasaru.<ref>[http://www.lnt.lv/spots/article.php?id=46707 Lnt.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20051210190235/http://www.lnt.lv/spots/article.php?id=46707 |date={{dat|2005|12|10||bez}} }} - Drosmīgās pārvērtības</ref> "[[Sirdspuķīte]]" — 2006. gada 11. novembrī kanālā ''LNT'' tika pārraidīts realitātes šovs "Sirdspuķīte", kura būtība bija ļaut vīriešiem izbaudīt dažādas situācijas no sieviešu dzīves. Viņus sagaidīja pārbaudījumi skaistumkopšanas salonā, fotostudijā un modes skatē, kā arī bija jāiemācās staigāt augstpapēžu kurpēs, krāsoties un pucēties. Vīrieši mēģināja saprast, uz ko ir gatavas sievietes, lai iepatiktos stiprajam dzimumam. "[[Divas zvaigznes]]" — 2007. gada 22. septembrī kanālā ''LNT'' tika pārraidīts šovs "Divas zvaigznes", kuru vadīja [[Sindija Vilde]] un [[Dailes teātris|Dailes teātra]] [[aktieris]] [[Dainis Gaidelis]]. Šovā dalību uzsāka 14 dažādu paaudžu zvaigžņu pāri - viena no šīm zvaigznēm ir teicami dziedoša, bet otra - ko ievērojamu sasniegusi citā sfērā, piemēram, biznesā, sportā, mākslā vai izklaidē. Šovā "Divas zvaigznes" uzvarēja Māris Grigalis un [[Veronika Plotņikova]]. "[[Cīņas klubs (raidījums)|Cīņas klubs]]" — 2007. gada 10. oktobrī kanālā ''LNT'' tika pārraidīts aizraujošākais un spraigākais Latvijas populārāko mūziķu sacensību šovs "Cīņas klubs". Par šova "Cīņas kluba" dalībnieku varēja kļūt ikviens Latvijas [[mūziķis]] vai [[Mūzikas grupa|grupa]], par kuru dziesmām tika visvairāk balsots "[[Radio SWH]]" topā. Pēc šī topa rezultātiem katra mēneša četras populārākās dziesmas ieguva tiesības piedalīties televīzijas šova "Cīņas klubs" starpfinālos. Katrā šovā mūziķi tika sadalīti divos pāros. Mūziķu uzdevums bija tiešraidē un dzīvajā izpildījumā nospēlēt savu un pretinieka dziesmu, kuras ar savu balsojumu vērtēja televīzijas skatītāji un radio klausītāji. Katra pāra uzvarētāji izpildīja vēl vienu dziesmu pēc savas izvēles. Uzvar mūziķu apvienība, kura saņem vislielāko skatītāju un klausītāju balsu skaitu. Šovu vadīja [[Anna Lieckalniņa]], bet šova tiesneši bija [[Artis Volfs]] un [[Toms Grēviņš]]. 2007. gadā šova finālā uzvarēja [[Andris Ērglis]] ar dziesmu "[[Ripoja akmens]]".<ref>[http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/288-lnt_saksies_cinas_klubs TVNET :: Latvijā - LNT sāksies "Cīņas klubs"<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref> 2008. gadā ir notikuši četri televīzijas šovi "Cīņas klubs", kuros uzvarēja [[Dons]] ar dziesmu "[[Kolekcionārs]]", rokgrupa [[R.A.P.]] "[[Ej un meklē]]", [[Aisha]] "[[Dziesma pustumsā]]" un [[Ivo Fomins]] ar dziesmu "[[Mēs dzīvojam pasakā]]".<ref>[http://www.platforma.lv/news/article.php?id=302065 Platforma.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160312055827/http://www.platforma.lv/news/article.php?id=302065 |date={{dat|2016|03|12||bez}} }} - Cīņas klubs</ref><ref>[http://www.lmk.lv/cinasklubs/2008/ Lmk.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080429230457/http://www.lmk.lv/cinasklubs/2008/ |date={{dat|2008|04|29||bez}} }} - Cīņas klubs</ref> "[[Dubultremonts]]" — 2007. gada 15. oktobrī kanālā ''LNT'' tika pārraidīts draugu šovs "Dubultremonts". Tas bija šovs, kur varēja pieteikties jebkurš cilvēks, lai uztaisītu remontu un izmainītu savu līdzšinējā dzīvokļa izskatu. Kvalificētās remontbrigādes un dizaineru vadībā varēja izremontēt sava drauga istabu, bet tavs draugs izremontēs tavējo. Remontbrigāde un dizaineri palīdzēja ar materiāliem, idejām, meistaru padomiem un instrumentiem, bet tu ar savu draugu un ģimenes darbaspēku. Šovā bija dotas tikai divas dienas un 1000 lati, lai pārvērstu savu dzīvojamo telpu. Raidījuma ģenerālsponsori bija būvmateriālu veikals "[[K-rauta]]" un banka "[[Nordea]]".<ref>[https://web.archive.org/web/20071011015749/http://www.lnt.lv/spots/article.php?id=272393 Lnt.lv] - Dubultremonts</ref> "[[Zvaigžņu lietus (šovs)|Zvaigžņu lietus]]" — 2008. gada 27. janvārī kanālā ''LNT'' tika pārraidīts muzikālais šovs "[[Zvaigžņu lietus (šovs)|Zvaigžņu lietus]]". Šovs pārsteidza savus skatītājus ar vērienīgāko muzikālo šovu televīzijas vēsturē, kura vadītāji bija [[Māris Grigalis]] un TV dīva [[Anna Lieckalniņa]]. Dziesmotajā cīņā uzvarēja [[Intars Rešetins]] un [[Yana Key]]. 2008. gada septembrī sekoja arī "Zvaigžņu lietus 2", kuru vadīja Māris Grigalis un [[Žanete Skarule]]. Otrajā sezonā uzvarētāju laurus plūca dziedātāja [[Kristīna Zaharova]] un uzņēmējs [[Nikolā Roldāns]].<ref>[http://www.lnt.lv/lv/shows/zvaigznu_lietus/about/ Lnt.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100709162012/http://www.lnt.lv/lv/shows/zvaigznu_lietus/about/ |date={{dat|2010|07|09||bez}} }} - Zvaigžņu lietus</ref> "[[Latvijas Princese]]" — 2008. gada 30. augustā kanālā ''LNT'' tika pārraidīts šovs "Latvijas Princese". Daudz pozitīvu emociju un intrigu saglabājās līdz pat šova finālam. Par galveno šova balvu un titulu cīnījās 20 atraktīvas, drosmīgas un azartiskas meitenes. Izturot visdažādākos pārbaudījumus un lieliski sevi pierādot, ka var būt līdztiesīga, draudzīga un cienīga nest "Latvijas Princese 2008" kroni, par šova uzvarētāju kļuva Katrīna Puriņa. 2009. gadā ar lielu nepacietību sākās šova "Latvijas Princese 2009" otrā sezona. Par uzvarētāju un attiecīgi "Latvijas princeses 2009" titula īpašnieci kļuva Alise Piterniece.<ref name="nosaukums-2">[http://www.lnt.lv/lv/about/ Lnt.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120214172719/http://www.lnt.lv/lv/about/ |date={{dat|2012|02|14||bez}} }} - Latvijas Princese, Sapņu līgava, OKartes skatuve</ref> "[[Latvijas Zelta talanti]]" — 2008. gadā kanālā ''LNT'' tika pārraidīts šovs "Latvijas Zelta talanti" par godu Latvijas valsts 90 gadu jubilejai. Kanāls ''LNT'' uzsāka talantu meklēšanu šovam "Latvijas Zelta talanti". Šovs bija unikāls ar to, ka tajā varēja piedalīties ikviens aizrautīgs un sirdī pozitīvs cilvēks un dalībniekiem nebija nekādi vecuma ierobežojumi. Šovu vadīja [[Guntars Gulbiņš]] un [[Jānis Moisejs]]. Šovs "Latvijas Zelta talanti" bija kā svētki apdāvinātiem cilvēkiem, kuri līdz šim bijuši nepamanīti. Viens no šova pārsteigumiem bija, ka raidījumus varēja vērot tiešraidēs no dažādām Latvijas pilsētām. Skatītāji bija tie, kuri noteica vistalantīgāko un apdāvinātāko Latvijas cilvēku. Titulu "Latvijas Zelta Talants 2008" un galveno balvu ieguvējs bija celtnieks Dainis Skutelis no [[Preiļu novads|Preiļu novada]]. 2009. gadā norisinājās šova "Latvijas Zelta talanti 2009" otrā sezona, kas deva jaunu iespēju ikvienam talantīgam valsts iedzīvotājam iepazīstināt visu Latviju ar savu talantu. Šovu vadīja mūziķis [[Lauris Reiniks]]. Par šova "Latvijas Zelta talanti 2009" uzvarētājiem un galvenās balvas ieguvējiem kļuva grupa "[[Drums Clinic]]" no [[Jelgava]]s.<ref name="nosaukums-1" /> 2010. gadā norisinājās šova "Latvijas Zelta Talanti 2010" trešā sezona. Šovu vadīja ''LNT'' raidījumu vadītājs [[Māris Grigalis]]. Titulu "Latvijas Zelta talanti 2010" un galveno balvu 5000 EUR ieguva [[Latvijas Ielu Vingrošanas sporta biedrība]].<ref>[http://zl2.lnt.lv/lv/ Lnt.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120127035810/http://zl2.lnt.lv/lv |date={{dat|2012|01|27||bez}} }} - Latvijas Zelta talanti</ref> "[[Paldies Dievam, piektdiena ir klāt]]" — 2008. gada 28. septembrī kanālā ''LNT'' tika pārraidīts jauns, skatītāju novērtēts humora šovs "Paldies Dievam, piektdiena ir klāt". Katru piektdienas vakaru smieklus un pikantus jokus garantēja trīs skaistas un mazliet kaprīzas [[raganas]]: [[Jaunais Vilnis (konkurss)|"Jaunā Viļņa]] dienasgrāmatas" veidotāja [[Maija Silova]], TV seja [[Kristīne Veisa]] un "Zelta Zivtiņas" dzīvokļa iemītniece [[Dace Grimze]].<ref>[http://www.lnt.lv/lv/shows/piektdiena/about/ Lnt.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081110225509/http://www.lnt.lv/lv/shows/piektdiena/about/ |date={{dat|2008|11|10||bez}} }} - Paldies Dievam, piektdiena klāt</ref> "[[Dziedošās ģimenes]]" — 2009. gadā kanālā ''LNT'' tika pārraidīts ģimenes šovs "Dziedošās ģimenes". Tas bija projekts, kas aizsākās 2009. gadā un bija saņēmis vislielāko un sirsnīgāko skatītāju mīlestību un atbalstu. Pirmās divas šova sezonas vadīja dziedātājs un [[komponists]] [[Lauris Reiniks]]. Pirmās sezonas dziedošā šova cīņā uzvarēja Vītolu ģimene no [[Madonas rajons|Madonas rajona]], [[Liezēres pagasts|Liezēres pagasta]]. 2010. gada otrajā sezonas šovā "Dziedošās ģimenes" uzvarēja Zaļkalniņu ģimene no [[Lielvārdes novads|Lielvārdes novada]]. 2011. gadā pateicoties lielajam atbalstam un skatītāju atsaucībai sākās trešā sezona šovam "Dziedošās ģimenes", kuru vadīja dziedātājs [[Normunds Rutulis]] kopā ar savu meitu Lindu. Par trešās sezonas šova uzvarētājiem kļuva Puncuļu ģimene no [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]].<ref>[http://gimenes.lnt.lv/lv/ Lnt.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120126070558/http://gimenes.lnt.lv/lv/ |date={{dat|2012|01|26||bez}} }} - Dziedošās ģimenes</ref> "[[Sapņu līgava]]" — 2009. gada 4. aprīlī kanālā ''LNT'' saviem skatītājiem piedāvāja un pārraidīja jaunu attiecību šovu "Sapņu līgava", kurā par galvenās personas - Ievas Kokorēvičas sirdi, cīņu uzsāka 20 drosmīgi vīrieši vecumā no 19 līdz 32 gadiem. Šis bija stāsts par izvēli, par to, kā cilvēki izvēlas veidot attiecības, par to, kā puiši izvēlas rīkoties konkrētos pārbaudījumos, par to, kā beigās Ieva izvēlēsies vienu vienīgo lielisko vīrieti un par to, vai puisis, kuru izvēlēsies Ieva, izlems tālāk satikties ar viņu, vai saņemt naudas balvu - 5000 Ls un Ievu vairs nesatikt. Ievai izvēlēties nebija viegli, bet, izvērtējot visus par un pret, Sapņu līgava par savu izredzēto izvēlējās Alvi. Pēc tam arī Alvim nācās izvēlēties - ņemt 5000 Ls vai turpināt iepazīt Ievu. [[Nauda]] palika savā vietā, jo Alvis vēlējās turpināt draudzību ar Ievu.<ref name="nosaukums-2" /> "[[OKartes skatuve]]" —  2010. gadā kopā ar kanālu ''LNT'' un ar sakaru operatoru "[[OKarte]]" veidoja muzikālo šovu "OKartes skatuve". Šovs cilvēkiem ļāva piepildīt savu sapni par lielo skatuvi, piedaloties grandiozākajā muzikālajā projektā. Par muzikālā šova uzvarētāju kļuva vienmēr oriģinālām idejām bagātā un šobrīd viena no populārākajām dziedātājām [[Samanta Tīna]].<ref name="nosaukums-2" /> 2011. gadā ''LNT'' un izklaides kanāls [[Kanāls 2|''LMK'']] (tagad ''[[Kanāls 2]]'') kopā ar sakaru operatoru "OKarte" veidoja muzikālo šovu "OKartes skatuve". Šova būtība bija ļaut dalībniekiem brīvi un radoši izpausties – radīt oriģināldziesmas, skatuves tēlu, rūpēties par mārketingu un finansēm. Viss ar mūzikas radīšanu un grupas veidošanu saistītais menedžments pilnībā tika nodots dalībnieku pašu rokās. Dalībniekiem nedēļas laikā bija jāsagatavo priekšnesums lielajam piektdienas koncertam – divas dziesmas, ko dalībnieki koncertā izpildīja vienu pēc otras. Viena dziesma bija dalībnieku šovā radīta oriģināldziesma, otra jau pazīstama dziesma, ko dalībnieki izpildīja savā interpretācijā. Tā kā mūzikas industrijā toni primāri nosaka fani, šova vienīgie lēmēji par dalībnieku vietu izkārtojumu koncertā bija televīzijas skatītāji. Par muzikālā šova "OKartes skatuve" uzvarētājiem kļuva grupa "[[Jātnieki]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.okartesskatuve.lv/par-sovu/27-noteikumi.html|title=Par šovu "OKartes skatuve"|publisher=Okartesskatuve.lv|date=|accessdate=2012. gada 2. februārī|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111230140020/http://www.okartesskatuve.lv/par-sovu/27-noteikumi.html|archivedate={{dat|2011|12|30||bez}}}}</ref> "[[Aklās kāzas]]" — 2010. gada 14. februārī, Valentīndienā kanāla ''LNT'' notika veidotais iepazīšanās [[šovs]] "Aklās kāzas". Visas Latvijas priekšā divi pilnīgi sveši cilvēki - Oskars un Alise, viens otram teica jāvārdu. Viņus kopā saveda skatītāju balsojums.<ref>[http://www.lnt.lv/lv/shows/aklaas/parkazam/ Lnt.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100720233046/http://www.lnt.lv/lv/shows/aklaas/parkazam/ |date={{dat|2010|07|20||bez}} }} - Aklās kāzas</ref> "[[Maģiskās kāzas Molā]]" — 2010. gadā kopā ar kanālu ''LNT'' un tirdzniecības centru "[[Mols (tirdzniecības centrs)|Mols]]" rīkoja un pārraidīja piedzīvojuma šovu "Maģiskās kāzas Molā". Šovs notika tirdzniecības centrā "Mols". Šovam kopā pieteicās 110 pāri, kuri bija gatavi apprecēties televīzijas tiešraidē visas Latvijas acu priekšā maģiskajā datumā, kas bija 10.10.10. Desmit laimīgie pāri televīzijas tiešraidē visas Latvijas priekšā teica "Jāvārdu", solot viens otram mūžīgu mīlestību un uzticību. Šovā "Maģiskās kāzas Molā" tika uzstādīti divi lieli [[Rekords|rekordi]] - viesiem tika pasniegta lielākā kāzu torte Latvijā, kas svēra 200 kilogramus, kā arī sarūpēta lielākā kāzu šampanieša piramīda divu metru augstumā no 1000 glāzēm.<ref>[http://www.lnt.lv/lv/shows/kazas_mola/about/ Lnt.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121022173909/http://www.lnt.lv/lv/shows/kazas_mola/about/ |date={{dat|2012|10|22||bez}} }} - Maģiskās kāzas Molā</ref> "[[Karaliskais anekdošu turnīrs]]" — kanālā ''LNT'' tika pārraidīts humora šovs "Karaliskais anekdošu turnīrs", kas ienesa [[Humors|humora]] devu ikviena skatītāja sirdī. Aktieru dueļus vadīja, iespējams, Latvijas labākais joku pazinējs un plēsējs – "Karaliskā Improvizācijas teātra" [[aktieris]] [[Jānis Skutelis]]. "Karaliskais anekdošu turnīrs" norisinājās pēc sporta spēļu uzbūves - no sākuma bija priekšsacīkstes, kurās katra teātra trupa piedalījās divas reizes, cīnoties par punktiem. Tie, kuri ieguva visvairāk punktus, tikās ceturtdaļfinālos, kam sekoja pusfināli un turnīru noslēdza lielais fināls, kurā tika noskaidroti 2011. gada "Karaliskā anekdošu turnīra" uzvarētāji – [[Dailes teātris|Dailes teātra]] aktieri [[Dainis Grūbe]] un [[Gints Andžāns]].<ref name="nosaukums-1" /> "[[Mazo dziesmas Latvijai]]" — 2011. gada sākumā kopā ar kanālu ''LNT'' un apdrošināšanas sabiedrību "[[BTA Baltic Insurance Company|BTA]]", veidoja un pārraidīja kopprojektu kurš saucās "Mazo dziesmas Latvijai". Projektu vadīja ''LNT'' raidījumu vadītājs [[Māris Grigalis]] un operdziedātāja [[Evita Zālīte]]. Svētdienas vakaros kanālā ''LNT'' valdīja prieks, sirsnība un patiesas emocijas, jo bērni no visas [[Latvija]]s ar savām balsīm iepriecināja ikvienu skatītāju un mazie dziedātāji katru nedēļu iemantoja arvien liekāku skatītāju mīlestību. 8. [[Maijs|maijā]], šova finālā par uzvarētāju un Latvijas cerību 2011 kļuva Valērija Satibaldijeva no [[Ludzas novads|Ludzas novada]]. Otro vietu ieguva Agate Albekeite no [[Skrīveri]]em, bet godpilno trešo vietu ieņēma Emīls Mangulis no [[Ogre]]s.<ref>[http://www.lnt.lv/lv/shows/mazodziesmas/Mazodziesmas/ Lnt.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110810033834/http://www.lnt.lv/lv/shows/mazodziesmas/Mazodziesmas/ |date={{dat|2011|08|10||bez}} }} - Mazo dziesmas Latvijai</ref> "[[120 stundas]]" — 2011. gada 21. maijā kanālā ''LNT'' tika pārraidīts šovs "120 stundas", kurā varēja sekot līdzi piecu populāru pašmāju blondīņu gaitām Vidusjūrā - burāšanas ekspedīcijā piedalījās [[Marika Ģederte]], [[Agnese Zeltiņa]], [[Guna Geikina]], [[Dace Dēnava]] un [[Laura Everte]]. Šova laikā tika pārbaudīti sieviešu spēks un izturība, turklāt, blondīņu, par ko sabiedrībā valda visvairāk stereotipu. Sievietēm bija nācies kāpt uz [[jahta]]s klāja, lai kapteiņa Ulda Mežuļa vadībā apgūtu burāšanas prasmes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sieviesuklubs.lv/izklaide/TV/jaunais-blondinu-sovs-120-stundas-jau-sovakar-lnt/|title=Jaunais blondīņu šovs "120 stundas" jau šovakar LNT!|publisher=Sieviesuklubs.lv|date=|accessdate=2012. gada 2. februārī}}{{Novecojusi saite}}</ref> "[[Pelnrušķīte (šovs)|Pelnrušķīte]]" — 2012. gada 11. februārī kanālā ''LNT'' tika pārraidīts šovs "Pelnrušķīte", kurā piedalījās 12 dalībnieces, vecumā no 18 līdz 35 gadiem, kuras bija gatavas pierādīt, ka viņām ir princeses raksturojošas īpašības - labestība, grācija, sirds gudrība, čaklums, erudīcija un smalkums. Ikvienu pelnrušķīti sagaidīs visdažādākie uzdevumi, kuros vajadzēs mācīties dejot, ģērbties un iziet sabiedrībā. Katrs no pārbaudījumiem bija pilns satraucošu un negaidītu pavērsienu, kur šova dalībniecēm bija jāapliecina savas īpašības un dotības, lai iemantotu ekspertu atzinību un izcīnītu uzvaru šovā.<ref>[http://www.tvnet.lv/izklaide/tv_radio/409022-sovs_pelnruskite_lnt_no_11februara Šovs «Pelnrušķīte» - LNT no 11. februāra]. 2012. gada 31. janvāris. Skatīts: 2016. gada 29. oktobrī. </ref> "[[Zelta ķepa]]" — 2012. gada 25. martā kanālā ''LNT'' tika pārraidīts dzīvnieku talantu šovs "Zelta ķepa". Kanāls ''LNT'' un ģimenes raidījums "Mans mīļais draugs" meklēja mājdzīvniekus, kuriem bija īpaši talanti. Šāds dzīvnieku talantu šovs Latvijā tapa pirmo reizi, kur bija iespēja parādīt savu mājdzīvnieka talantu visai Latvijai. Katrā raidījumā dzīvnieku talantu vērtēšanā piedalījās žūrija un skatītāji. Pēc katra priekšnesuma, dalībnieku vērtēja žūrija. Žūrija katru dalībnieku vērtēja, piešķirot dalībniekam ķepu. Skatītāju balsojumā iekļuva tie raidījuma dalībnieki, kas no žūrijas būs saņēmuši divas vai trīs ķepas. Šovu vadīja ģimenes raidījuma "Mans mīļais draugs" vadītāja [[Vita Baļčunaite]].<ref>[http://www.lnt.lv/lv/shows/kepa/raid Lnt.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120905050424/http://www.lnt.lv/lv/shows/kepa/raid/ |date={{dat|2012|09|05||bez}} }} - Zelta ķepa</ref> "[[Dvīņi dzied!]]" — 2012. gada 15. aprīlī kanālā ''LNT'' tika pārraidīts dvīņu muzikālais šovs "Dvīņi dzied!". Tas bija Latvijā vēl neredzēts un oriģināls muzikālais šovs. 28 dziedošie dvīņi bija gatavi piedalīties šovā, lai pārsteigtu un iepriecinātu cilvēkus ar skanīgām dziesmām, sirsnību un smiekliem. Šova piecos raidījumos – četros atlases raidījumos un finālā – piedalījās dvīņu pāri vecumā no 3 līdz 80 gadiem, kuri pārstāvēja visu Latviju. Katrā atlases raidījumā dzīvās grupas pavadījumā uzstājās septiņi dvīņu pāri, no katra atlases raidījuma tālāk uz finālu tika izvirzīti divi dvīņu pāri, kuri bija ieguvuši vislielāko žūrijas un skatītāju vērtējumu. Finālā noskaidroja dziedošākos Latvijas dvīņus. Šovā varēja dzirdēt dziesmas no Latvijas pirmās brīvvalsts laika un pēdējo gadu radio hītus. Raidījumu vadīja kanāla ''LNT'' raidījumu vadītājs Kristaps Tālbergs un šova "[[Dziedošās ģimenes]]" dalībnieces, dziedošās dvīnes Katrīna un Anna Drozdovičas. Šova finālā uzvarēja Rūdolfs un Reinholds Sprukuļi.<ref>[http://www.lnt.lv/lv/shows/dvini/pardv Lnt.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120921042325/http://www.lnt.lv/lv/shows/dvini/pardv/ |date={{dat|2012|09|21||bez}} }} - Dvīņi dzied!</ref> "[[Precamies!?!]]" — 2012. gadā kanālā ''LNT'' tika pārraidīts iepazīšanās šovs "Precamies!?!". Iepazīšanās šovs tika veidots pēc populārā Krievijas projekta "Давай поженимся" (Ejam precēties) formāta, kura galvenais mērķis bija palīdzēt satikties neprecētiem cilvēkiem. Katrā pārraidē puisis vai meitene izvēlējās vienu no trim pretendentiem, kuri mēģināja iemantot galvenā šova varoņa simpātijas. Šova dalībniekus aktīvi atbalstīja draugi un radinieki, kuri deva padomus, uzdeva āķīgus jautājumus, lai palīdzētu noskaidrot, vai pretendents ir piemērots. Tāpat šovā lielu lomu spēlēja vadītāji - eksperti, kuri dalībniekiem palīdzēja saprast, kurš no kandidātiem ir piemērotākais.<ref>[http://www.lnt.lv/lv/shows/precamies/par/ Lnt.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121128020146/http://www.lnt.lv/lv/shows/precamies/par/ |date={{dat|2012|11|28||bez}} }} - Precamies!?!</ref> === LNT seriāli === "[[Sirdsmīļā Monika]]" — 1999. gada 6. novembrī kanālā ''LNT'' tika pārraidīts komēdijseriāls "Sirdsmīļā Monika". Notikumiem un pārpratumiem īstas latviešu bīstamās mājsaimnieces Monikas ikdienas viltībiņas. Galvenās lomas atveidotāja Monika bija mazliet neaprēķināma karstgalve un viltniece, un vienmēr ļoti sievišķīga. Visbiežāk viņa rīkojās un tikai tad domāja. Mājsaimniece, kura ilgojās būt kaut kas vairāk. Seriāla galveno lomu atveidotāji bija [[Mirdza Martinsone (aktrise)|Mirdza Martinsone]], [[Jānis Reinis]], [[Olga Dreģe]] un [[Leons Krivāns]].<ref>[http://www.lnt.lv/lv/tvshows/monika/ Lnt.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100918023038/http://www.lnt.lv/lv/tvshows/monika/ |date={{dat|2010|09|18||bez}} }} - Sirdsmīļā Monika</ref> “[[Ferdinands Lieliskais]]” — 2002. gada 24. septembrī kanālā ''LNT'' tika pārraidīts komēdijseriāls “Ferdinands Lieliskais”. Tā bija situāciju komēdija par savādnieku ģimenīti ar uzvārdu Lieliskie, kuri meklē visdažādākās un visnegaidītākās iespējas izrauties no pelēcīgās ikdienas un naudas trūkuma. Ceļš uz izraušanos tika meklēts diezgan netradicionāli - ar jaunu izgudrojumu patentēšanu, pārgudru filozofēšanu, mistisku izmēģinājumu un eksperimentu veikšanu un iesaistīšanos apšaubāmās afērās. Seriāla galvenos varoņus atveidoja aktieri [[Jānis Jarāns]], [[Gunta Virkava]] un [[Jana Duļevska]].<ref>[https://web.archive.org/web/20051105110902/http://www.lnt.lv/series/article.php?id=43342 Lnt.lv] - Ferdinands Lieliskais</ref> "[[Rīgas Eiroports]]" — 2005. gada 2. aprīlī kanālā ''LNT'' tika pārraidīts seriāls "Rīgas Eiroports". Seriālā bija patiesas latviešu emocijas, salauzti likteņi – greizsirdība, nodevība, mīlestība. Satriecošas stjuartes, atbaidoši piloti, mīlošas meitenes, pliekani vīrieši – šai seriālā ir viss, kas vajadzīgs, lai apvītušas intrigantes to kritizētu. Stāsta darbība risinās [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Rīgas lidostā]], kur darbu ir atradušas tautā mīlētās pensionāres Mildiņa Nabiņa un Skaidrīte Krāniņa. Tieši tur tad arī rodas jautrība un smiekli, izspēlējot visdažādākās komiskas situācijas par pasažieriem, pilotiem, dakteriem un citiem. Seriālā spēlēja [[Jānis Jarāns]] un [[Dainis Porgants]].<ref>[http://www.lnt.lv/spots/article.php?id=21302 Lnt.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20050404233004/http://www.lnt.lv/spots/article.php?id=21302 |date={{dat|2005|04|04||bez}} }} - Rīgas Eiroports</ref> "[[Saldais pārītis]]" — 2006. gada 20. oktobrī kanālā ''LNT'' tika pārraidīts komēdijseriāls "Saldais pārītis". Seriālā bija tikai divi galvenie varoņi: Simona – [[Sandra Kļaviņa|Sandra Zvīgule]], Filips – [[Artūrs Skrastiņš]], abi kopā – saldais pārītis. Ar humoru par mūžseno un vispārzināmo atšķirību starp vīriešiem un sievietēm. Katra epizode bija kā pierādījums izdaudzinātajai patiesībai - vīrieši ir no Marsa, bet sievietes - no Veneras. Simona ir interesanta, moderna un totāli iemīlējusies savā vīrietī. Jūtas droši, bet tomēr dažkārt uztraucas par Filipa pagātnes dēkām. Filips ir tipisks vīrietis. Gudrs, labi izskatās un skaitās sieviešu lietpratējs.<ref>[https://web.archive.org/web/20061012001220/http://www.lnt.lv/series/article.php?id=221827 Lnt.lv] - Saldais pārītis</ref> "[[Diena kopā ar miljonāru]]" — 2006. gada 2. jūlijā kanālā ''LNT'' tika pārraidīts dokumentālais seriāls "Diena kopā ar miljonāru". Seriālā bija patiesi stāsti par to, kā miljonāri dabū lielo naudu mazajā Latvijā, par veiksmes noslēpumiem, kurus skatītājs uzzina no pirmavotiem. "Diena kopā ar miljonāru" bija vienkārša un nesamākslota patiesība par mūsu valsts ietekmīgākajiem un bagātākajiem cilvēkiem. Katrā raidījumā tika atspoguļota viena Latvijas miljonāra ikdiena visas dienas garumā, sākot ar rīta kafiju un tādām ikdienišķām nodarbēm kā bērnu nogādāšana skolā vai bērnudārzā, līdz pat vakaram, kuru dažs pavada kopā ar ģimeni, bet cits nododas ekstrēmām izklaidēm. Seriālā piedalījās miljonāri [[Jūlijs Krūmiņš]], [[Irēna Pulkinena]], [[Māris Gailis]] un citi. Visas viņu darbības tika uzmanīgi fiksētas videokamerās un mikrofonos, bet mūsu miljonāru būtību skatītājiem centās atklāt dokumentālā seriāla autors – žurnālists [[Vladislavs Andrejevs]].<ref>[http://www.lnt.lv/spots/article.php?id=130063 Lnt.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060827003107/http://www.lnt.lv/spots/article.php?id=130063 |date={{dat|2006|08|27||bez}} }} - Diena kopā ar miljonāru</ref> "[[Svešā dzīve]]" — 2007. gada 1. oktobrī kanālā ''LNT'' tika pārraidīts seriāls "Svešā dzīve". Seriāla centrā bija trīs ģimeņu dzīves līkloči, taču vienlaikus tas bija arī stāsts par 21. gadsimta dažādu intrigu pilno Latviju. Seriāls tika veidots balstoties uz to dienu notikumiem politikā un ikdienas dzīvē. Seriāla "Svešā dzīve" galveno lomu atveidotāji bija [[Lilita Ozoliņa]], [[Juris Bartkevičs]], [[Sarmīte Rubule]], [[Māris Bezmers]], [[Mārtiņš Brūveris]], [[Esmeralda Ermale]], [[Pēteris Gaudiņš]], [[Liene Šomase]], [[Karina Lučiņina]] un [[Maija Korkliša]].<ref>[http://www.lnt.lv/lv/tvshows/sveshaa_dziive/ Lnt.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100714161239/http://www.lnt.lv/lv/tvshows/sveshaa_dziive/ |date={{dat|2010|07|14||bez}} }} - Svešā dzīve</ref> "[[Cerību iela 21]]" — 2008. gada 29. septembrī kanālā ''LNT'' tika pārraidīts seriāls "Cerību iela 21". Seriāla galvenā vadlīnija bija mīlas trīsstūris, kurā latviešu meitenei Līgai jeb [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālā teātra]] [[aktrise]]i [[Anna Klēvere|Annai Klēverei]] nācās saskarties ar divu brāļu mīlestību – jauno, simpātisko Dāvi, ko atveidoja [[Dailes teātris|Dailes teātra]] aktieris [[Intars Rešetins]], un turīgo Ēriku, kura lomā iejutās [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālā teātra]] aktieris [[Normunds Laizāns]]. Seriālā galveno varoņu lomas atveidoja arī [[Zane Burnicka]], [[Velta Skurstene]], [[Rihards Lepers]] un dziedātāja [[Aisha]].<ref>[http://ceribuiela.lnt.lv/lv/ Lnt.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090830043016/http://ceribuiela.lnt.lv/lv |date={{dat|2009|08|30||bez}} }} - Cerību iela 21</ref> "[[Mīli mani mūžam]]" — 2009. gada 7. septembrī kanālā ''LNT'' tika pārraidīts seriāls "Mīli mani mūžam". Seriāla stāsts bija par divu jauniešu - Elīzas un Gustava [[mīlestība|mīlestību]]. Par divām naidīgi noskaņotām [[Ģimene|ģimenēm]] - Grosvaldiem un Vīksnām, kuru bērni satikās un iemīlēja viens otru. Elīzai un Gustavam bija jāslēpj sava [[mīlestība]], jo viņi zināja, ka ģimenes aizliegs būt tiem kopā. Tomēr, lai kādus šķēršļus liktenis tiem lika pārvarēt, viņu mīlestība izrādījās stiprāka. Seriāla galvenās lomas spēlēja [[Juris Žagars]], [[Ieva Pļavniece]], [[Normunds Laizāns]], [[Leonarda Kļaviņa|Leonarda Ķestere-Kļaviņa]] un citi [[aktieri]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://ifdb.lv/j445|title=LNT filmē pašmāju seriālu "Mīli mani mūžam"|publisher=Ifdb.lv|date=|accessdate=2012. gada 2. februārī}}{{Novecojusi saite}}</ref> "[[Tikai nesaki man Bizu|Tikai nesaki man bizu]]" — 2011. gada 21. septembrī kanālā ''LNT'' tika pārraidīts seriāls "Tikai nesaki man bizu". Stāstīts bija par jaunas sievietes Laumas ceļu uz laimi un mīlestību, par sarežģījumiem, ar kuriem viņai nākas saskarties, par cilvēku attiecībām, kurās ir gan draudzība, gan nodevība, gan aprēķins, gan nesavtība – dzīve visā tās sulīgajā krāšņumā. Tas ir stāsts par cilvēka iekšējo spēku, par metodēm, ar kādām mēs dzīvojam – viens iet, ar kāju sperot durvis, otrs stāv pie durvīm un gaida iespēju ieiet. Domājams, ka skatītāji seriālā meklē ne tikai izklaidi, aizraujošu stāstu un līdzpārdzīvojumu, bet arī formulu – kā pašam kļūt laimīgam. Seriālā galvenās lomas atveidotāji bija [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālā teātra]] aktieris [[Jānis Āmanis]] un [[Valmieras teātris|Valmieras teātra]] aktrise [[Inga Apine|Inga Siliņa]]. Ievērojamas lomas seriālā ir [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālā teātra]] aktierim [[Ivars Kļavinskis|Ivaram Kļavinskim]] un [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras drāmas teātra]] aktrisei [[Ilze Lieckalniņa|Ilzei Lieckalniņai]]. Seriālā piedalās arī [[Pēteris Gaudiņš]], [[Esmeralda Ermale]], [[Anta Aizupe]], [[Madara Botmane]] un [[Ingus Kniploks]].<ref>[http://www.lnt.lv/lv/tvshows/bizu/ Lnt.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111216192225/http://www.lnt.lv/lv/tvshows/bizu/ |date={{dat|2011|12|16||bez}} }} - Mīli mani mūžam</ref> "[[Dzīves krustcelēs]]" — 2012. gada 1. novembrī kanālā ''LNT'' tika pārraidīts dokumentālais seriāls "Dzīves krustcelēs". Dokumentālais seriāls tika balstīts uz patiesiem un reāliem notikumiem dažādās ģimenēs. Katrā sērijā tika stāstīts par dažādām ģimenes vai cilvēku problēmām un atgadījumiem. Ikvienu no stāstiem papildināja dažādu pieaicināto speciālistu (juristu, policistu, psihologu) viedoklis. Sērijas tika veidotas tā, lai sabiedrība vairāk izjustu sapratni vienam pret otru, mēģinot iztikt bez konfliktsituācijām.<ref>[http://www.lnt.lv/lv/shows/dzivekrusceles/parto Lnt.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130113070027/http://www.lnt.lv/lv/shows/dzivekrusceles/parto/ |date={{dat|2013|01|13||bez}} }} - Dzīves krustcēlēs</ref> === LNT spēles === "[[Prāta banka]]" — 2002. gada 19. martā kanālā ''LNT'' tika pārraidīta intelektuāla spēle "Prāta banka" un tās vadītājs bija [[Eduards Švāns]]. Ikviens skatītājs varēja pārbaudīt savu erudīciju, skatoties un pastarpināti piedaloties spēlē "Prāta banka". 2010. gadā par intelektuālās spēles "Prāta bankas" vadītāju kļuva dabas pētnieks un piedzīvojumu meklētājs [[Māris Olte]]. Intelektuālajai spēlei "Prāta banka" kopumā bija 8 sezonas.<ref>[http://www.lnt.lv/lv/shows/prata_banka/about/ Lnt.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110726134153/http://www.lnt.lv/lv/shows/prata_banka/about/ |date={{dat|2011|07|26||bez}} }} - Prāta banka</ref> "[[Spicie triki]]" — 2005. gada 7. oktobrī kanālā ''LNT'' tika pārraidīta spēle "Spicie triki". Spēle "Spicie triki" bija ģimenes komandu spēle, kur vienas nedēļas laikā kādai ģimenei bija jāveic raidījuma veidotāju noteiktais uzdevums. Uzdevumi bija visdažādākie un ģimenes pārstāvim nākās demonstrēt gan prāta, gan spēka un veiklības prasmes. Lai arī sākotnēji pārbaudījumi var likties nepārvarami, ar draudzīgu ģimenes atbalstu tie bija apgūstami un izpildāmi. Katra ģimene, kas piedalās raidījuma balvas izvēlas sev paši no īpaša kataloga un bija tikai viens noteikums – summa nedrīkstēja pārsniegt 1000 latus. Spēli vadīja Gundars Āboliņš.<ref>[http://www.lnt.lv/spots/article.php?id=45944 Lnt.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060827002608/http://www.lnt.lv/spots/article.php?id=45944 |date={{dat|2006|08|27||bez}} }} - Spicie triki</ref> "[[Zelta ģimene]]" — 2006. gadā kanālā ''LNT'' tika pārraidīta spēle "Zelta ģimene". Spēlē piedalījās un sacentās divas apņēmības pilnas ģimenes ar mērķi uzminēt nevis pareizās, bet populārākās atbildes uz dažādiem jautājumiem, kuri tika uzdoti 100 nejauši sastaptiem [[Latvija]]s iedzīvotājiem. Par labu domu un pozitīvu emociju lādēto spēli rūpējās tās vadītājs - spēkavīrs [[Raimonds Bergmanis]].<ref>[http://www.lnt.lv/lv/shows/golden_family/about/ Lnt.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081028024041/http://www.lnt.lv/lv/shows/golden_family/about/ |date={{dat|2008|10|28||bez}} }} - Zelta ģimene</ref> "[[Solo ar orķestri]]" — 2006. gada 1. oktobrī kanālā ''LNT'' tika pārraidīta muzikālā spēle "Solo ar orķestri". Muzikālā spēle "Solo ar orķestri" bija muzikāla sacensība, kuras dalībnieku uzdevums bija uzminēt melodijas. Visu spēles muzikālo izrādi diriģēja [[Valters un Kaža]]. Spēli uzsāka astoņi dalībnieki, kas tiek sadalīti divās komandās. Uz otru raundu devās komanda, kas uzvar pirmajā raundā - četri dalībnieki, kas no jauna tiek sadalīti divās komandās un spēli turpina divi pret divi. Trešajā, izšķirošajā raundā spēli turpināja komanda, kas uzvarēja otrajā raundā. Katrā raundā bija jāuzmin trīs dziesmas.<ref>[http://www.lnt.lv/spots/article.php?id=196070 Lnt.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070220040551/http://www.lnt.lv/spots/article.php?id=196070 |date={{dat|2007|02|20||bez}} }} - Solo ar orķestri</ref> "[[Zelta drudzis (spēle)|Zelta drudzis]]" — 2007. gada 10. aprīlī kanālā ''LNT'' tika pārraidīta televīzijas spēle "Zelta drudzis". Televīzijas spēle "Zelta drudzis" notika pa tālruni. Pa tālruni varēja zvanīt tie, kuriem bija Lattelekom vai LMT abonenti un kuri skatās kanālu ''LNT''. Piedalīties spēlē katru dienu varēja ikviens pilngadīgs cilvēks sasniedzot 18 gadus. Spēlē piedalījās visi tie, kas piezvana uz norādīto spēles tālruni. Katram zvanītājam tika piešķirts dalībnieka numurs, ar kuru tas piedalās spēlē. Ikdienas spēlē piedalās visi pēdējo 24 stundu zvanītāji, bet svētdienas lielajā papildus spēlē – "SuperDžekpots" varēja piedalīties visas nedēļas zvanītāji. Televīzijas spēli vadīja [[Inta Kindzule]] un [[Olafs Upenieks]].<ref>[http://www.lnt.lv/spots/article.php?id=254170 Lnt.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080119215314/http://www.lnt.lv/spots/article.php?id=254170 |date={{dat|2008|01|19||bez}} }} - Zelta drudzis</ref> "[[Lielais jautājums]]" — 2008. gada 6. oktobrī kanālā ''LNT'' tika pārraidīta televīzijas veiksmes spēle "Lielais jautājums". Šī spēle katram dalībniekam lika sasparoties, dod iespēju izmēģināt veiksmi un pārbaudīt savas zināšanas. Veiksmes spēlē bija uzdoti āķīgi un sarežģīti jautājumi kurus vajadzēja atminēt. Tajā varēja piedalīties ikviens pilngadīgs cilvēks sasniedzot 18 gadus, kas skatījās raidījumu un kas varēja zvanot uz tālruni sniegt atbildes uz tiešraidē uzdotajiem jautājumiem. Raidījuma laikā piedalās četri dalībnieki un izspēlē dažādas prāta spēles. Uzvarētājs saņem naudas balvu.<ref>[http://lielaisjautajums.lv/ Lielaisjautajums.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140517174358/http://lielaisjautajums.lv/ |date={{dat|2014|05|17||bez}} }} - Lielais jautājums</ref> === LNT projekti un labestības pasākumi === "Latvijas ideja" — 2007. gadā kanāls ''LNT'' sadarbībā ar „[[GE Money Bank (Latvija)|GE Money]]” banku veidoja projektu, kurš saucās "Latvijas ideja: Nauda seko idejai". [[Projekts|Projekta]] mērķis bija aicināt ikvienu Latvijas iedzīvotāju pieteikt savu perspektīvo [[Bizness|biznesa]] ideju un nest Latvijas vārdu pasaulē.<ref>[http://www.gemoneybank.lv/lv/par-mums/jaunumi/arhivs/2007/Latvijas-ideja-sociologiskais-portrets/ GE Money Bank: Noskaidrots GE Money atbalstītā projekta "Latvijas ideja. Nauda seko idejai" iesūtīto ideju autoru socioloģiskais portrets] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120521135448/http://www.gemoneybank.lv/lv/par-mums/jaunumi/arhivs/2007/Latvijas-ideja-sociologiskais-portrets/ |date={{dat|2012|05|21||bez}} }}. 2007. gads. Skatīts: 2016. gada 29. decembrī.</ref> "Latvijas Mobilais reportieris" — 2010. gadā kanāls ''LNT'' sadarbībā ar mobilo sakaru operatoru "[[Latvijas Mobilais Telefons|Latvijas Mobilais telefons]]" aizsāka [[Latvija|Latvijā]] vēl nebijušu kopprojektu kas saucās "Latvijas Mobilais reportieris", kurā aicināja visus iedzīvotājus kļūt par [[Reportieris|reportieriem]] un ietekmēt notikumus Latvijā. [[Projekts|Projekta]] mērķis ir padarīt sociālu atbildīgu katru Latvijas iedzīvotāju, kurš ir liecinieks sabiedriski svarīgam vai interesantam notikumam. Aizraut un izglītot Latvijas iedzīvotājus par modernajām [[Tehnoloģija|tehnoloģijām]], padarot tās viegli lietojamas ikvienam, jo tā ir ne tikai mūsu rītdiena, bet jau šodiena.<ref>[http://www.lnt.lv/lv/shows/mobrep/par/ Lnt.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120229005453/http://www.lnt.lv/lv/shows/mobrep/par/ |date={{dat|2012|02|29||bez}} }} - Latvijas Mobilais reportieris</ref> "Rūdolfa Jāņi Cinevillā" — 2011. gada 23. un 24. jūnijā [[Kinopilsēta Cinevilla|kinopilsētā „Cinevilla”]] Tukuma novada Slampē norisinājās tautas kopības lielfestivāls "Rūdolfa Jāņi Cinevillā". Divu dienu un visīsākās nakts garumā bija iespēja izjust gan tūkstošgadu tradīciju mistiku, gan ļauties svētku jautrībai un mūsdienīgām izklaidēm – piedzīvot īstenus Jāņusvētkus. Svētku tiešraides bija vērojamas kanālā ''LNT''.<ref>[http://www.rudolfajani.lv/13-jaunumi/6-r%C5%ABdolfa-j%C4%81%C5%86i-cinevill%C4%81.html Rūdolfa Jāņi Cinevillā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110803211501/http://www.rudolfajani.lv/13-jaunumi/6-r%C5%ABdolfa-j%C4%81%C5%86i-cinevill%C4%81.html |date={{dat|2011|08|03||bez}} }}. 2011. gada 3. augustā. Skatīts: 2016. gada 29. decembrī</ref> Labdarības akcija "[[Labestības diena]]" ir viens no grandiozākajiem [[Projekts|projektiem]] kanāla ''LNT'' vēsturē. Kanāls aizsāka jaunu tradīciju, kur viena diena vasaras sākumā katru gadu visā [[Latvija|Latvijā]] tiek pasludināta par "Labestības dienu".<ref>[http://www.lnt.lv/lv/shows/labestibas-diena/about/ Lnt.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120130165200/http://www.lnt.lv/lv/shows/labestibas-diena/about/ |date={{dat|2012|01|30||bez}} }} - Labestības diena</ref> Labestības dienas mērķis ir uzrunāt sabiedrību un palūgt palīdzību tiem bērniem un ģimenēm, kuriem tas ir visvairāk vajadzīgs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/332765-tvnet_aicina_ziedot_un_piedalities_labestibas_diena|title=TVNET aicina ziedot un piedalīties Labestības dienā!|publisher=Tvnet.lv|date=2010. gada 30. maijā|accessdate=2012. gada 2 februārī}}</ref> 2011. gadā "Labestības dienā", pateicoties visiem Latvijas iedzīvotājiem, saziedoja 215,301,83 latus, līdz ar to kopā mēs varējām palīdzēt 51 bērnam saņemt [[ārstniecība]]s un rehabilitācijas [[Pakalpojums|pakalpojumus]], operāciju apmaksu, tehniskos palīglīdzekļus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ziedot.lv/lv/project/1064|title=Labestības diena 2011|publisher=Ziedot.lv|date=|accessdate=2012. gada 2. februārī|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110903121636/http://www.ziedot.lv/lv/project/1064|archivedate=2011. gada 3. Septembris}}</ref> Labestības akcija "Eņģeļi pār Latviju" aizsākās 2008. gadā. Kanāls ''LNT'' kopā ar [[Katrīne Pasternaka|Katrīni Pasternaku]] un atbalstītājiem aizsāka labestības akciju "Eņģeļi pār Latviju", kuras galvenais mērķis ir uzlabot smagi slimo bērnu dzīves kvalitāti un palīdzēt tiem dzīvot pēc iespējas pilnvērtīgāku dzīvi. Labestības akcija "Eņģeļi pār Latviju" aicina ikvienu ziedot un kļūt par bērna sargeņģeli. 2011. gadā kanāls ''LNT'' kopā ar "[[Swedbank]]", "[[Ziedot.lv]]" un "[[Rimi Baltic|Rimi]]" aicināja jau ceturto gadu pēc kārtas ikvienu iesaistīties labestības akcijā "Eņģeļi pār Latviju". Trijos gados Latvija bija saziedojusi vairāk kā miljons latu - 1’224,436,39 Ls un palīdzējuši 456 bērniem. 2011. gadā pateicoties cilvēku lielajai atsaucībai, tika saziedoti 334 799 Ls, kas nodrošina iespēju palīdzēt 83 smagi slimiem bērniem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lnt.lv/lv/shows/engelilv/enpar/|title=Labestības akcijā „Eņģeļi pār Latviju” kopā saziedoti – 334 799,78 Ls!|publisher=Lnt.lv|date=|accessdate=2012. gada 2. februārī|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120124160756/http://www.lnt.lv/lv/shows/engelilv/enpar/|archivedate=2012. gada 24. Janvāris}}</ref> == Sasniegumi == 2007. gadā kanāls ''LNT'' ieņēma pirmo vietu Latvijā mīlētāko zīmolu topā televīzijas kategorijā, un sesto vietu visu nozaru [[Zīmols|zīmolu]] topā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lnt.lv/lv/about/targets/|title=LNT sasniegumi|publisher=Lnt.lv|date=|accessdate=2012. gada 2. februārī|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110903052206/http://www.lnt.lv/lv/about/targets/|archivedate=2011. gada 3. Septembris}}</ref> 2008. gada nominācijas kanāla ''LNT'' raidījumu "LNT Top 10" un "Ražots Latvijā" vadītājs [[Haralds Burkovskis]] saņēma [[Cicerona balva|Cicerona balvu]] par augstu [[Meistardarbs|meistarību]] [[žurnālistika|žurnālistikā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=350&Itemid=47|title=Pasniegtas Cicerona un Mērfija balvas|publisher=Lza.lv|date=|accessdate=2012-02-02|archive-date=2020-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20200811154038/http://www.lza.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=350&Itemid=47}}</ref> "LNT Ziņu dienesta" veidotais rīta raidījums "900 sekundes" saņēma balvu no [[Radiostacijas Latvijā|Nacionālās Radio un Televīzijas padomes]] kā gada labākais televīzijas raidījums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=|url=http://www.tvnet.lv/izklaide/kino/56283-skatitakas_zinu_parraides_lnt_kanala|title=Skatītākās ziņu pārraides LNT kanālā|publisher=Tvnet.lv|date=2009. gada 14. janvārī|accessdate=2012. gada 2. februārī}}</ref> "[[European Hit Radio]]" nominācijā "Gada labākā reklāma – mediji" balvu ieguva kanāla ''LNT'' seriāla veidotā radio [[reklāma]] "Svešā dzīve". 2009. gada 20. aprīlī kanālam ''LNT'' pasniedza "Zelta vilnis" balvas šādās nominācijās: "Gada ziņu raidījums" – ''LNT'' raidījums 900 sekundes, "Gada dokumentālais raidījums" – ''LNT'' raidījums Degpunktā, "Gada speciālizlaidums" – ''LNT'' raidījums Labestības diena, "Gada producents" – ''LNT'' radošais direktors [[Niks Volmārs]], "Gada televīzijas seja" – ''LNT'' raidījumu un televīzijas šovu vadītājs [[Māris Grigalis]], "Gada muzikālais šovs" – ''LNT'' šovs Dziedošās ģimenes, "Gada translācija" uzvarējis konkursa [[2009. gada Jaunais Vilnis|Jaunais vilnis 2009]] atspoguļojums kanālā ''LNT'' un [[TV5 Latvija|''TV5'']], "Gada televīzijas seja" – ''LNT'' projektu vadītājs [[Lauris Reiniks]], "Gada dzīvesstila raidījumu" – ''LNT'' raidījums Sirmā ēdienkaratē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/20216/pasniegtas-balvas-zelta-vilnis-labakajiem-televizija|title=Pasniegtas balvas „Zelta vilnis” labākajiem televīzijā|publisher=Kasjauns.lv|date=2010. gada 21. aprīlī|accessdate=2012. gada 2. decembrī|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120618120133/http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/20216/pasniegtas-balvas-zelta-vilnis-labakajiem-televizija|archivedate=2012. gada 18. Jūnijs}}</ref> 2009. gada 4. maijā kanāla ''LNT'' labestības akciju "Labestības diena" un "Eņģeļi pār Latviju" vadītāja [[Katrīne Pasternaka]] saņēma [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://easyget.lv/sadzive/read/12572/|title=Katrīne Pasternaka saņem Triju Zvaigžņu ordeni|publisher=Easyget.lv|date=|accessdate=2012. gada 2. februārī}}{{Novecojusi saite}}</ref> "[[Password 2009]]" sociālajā kategorijā uzvarēja kanāla ''LNT'' labestības akcija "Eņģeļi pār Latviju".<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=|url=http://www.7guru.lv/news/nozareszinas/article.php?id=51312|title="PAssword 2009" mārketinga sasniegumu konkursa finālā ar Nordea, Statoil un Tetra Pak|publisher=7guru.lv|date=2009. gada 26. februārī|accessdate=2012. gada 2. februārī}}{{Novecojusi saite}}</ref> 2010. gada 22. martā kanālam ''LNT'' pasniedza "Zelta vilnis" balvas šādās nominācijās: "Gada ziņu raidījums" – ''LNT'' raidījums 900 sekundes, "Gada izklaides šovs" – ''LNT'' šovs Latvijas Zelta talanti 2010, "Gada producente" – ''LNT'' projektu Labestības diena, Latvijas dziedošās ģimenes un Tautas balss [[Televīzijas producents|producente]] [[Ilze Ancāne]], "Gada dzīvesstila raidījums" – ''LNT'' raidījums Mājokļa jautājums, "Gada 15 minūtes slavas" – [[Kaspars Zlidnis]] un [[Latvijas Ielu vingrotāji]] ''LNT'' Latvijas Zelta talanti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/43188/pasniegta-nacionala-tv-skatitaju-balva-zelta-vilnis|title=Pasniegta Nacionālā TV skatītāju balva „Zelta vilnis”|publisher=Kasjauns.lv|date=2011. gada 23. martā|accessdate=2012. gada 2. februārī|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120616143316/http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/43188/pasniegta-nacionala-tv-skatitaju-balva-zelta-vilnis|archivedate=2012. gada 16. Jūnijs}}</ref> Kanāls ''LNT'' par projektu "Labestības diena" saņēma [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Cicerona balvu.<ref name="nosaukums-1">[http://www.lnt.lv/lv/about/ Lnt.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120214172719/http://www.lnt.lv/lv/about/ |date={{dat|2012|02|14||bez}} }} - Latvijas Zelta talanti, Karaliskais anekdošu turnīrs, Labestības diena</ref> == LNT svinīgās ceremonijas == Kopš 2006. gada kanāla ''LNT'' raidījums "[[Degpunktā]]" svinīgajā ceremonijā "[[Latvijas gada varonis]]" godināja cilvēkus, kuri riskējot ar savu dzīvību, ir rīkojušies atbildīgi, izglābuši cilvēkus un ir dāvājuši citiem iespēju dzīvot. Lai uzzinātu kur šādi dzīvības glābēji ir, raidījuma "Degpunktā" komanda un "[[Tele2]]" aicināja pastāstīt aizkustinošus stāstu un stāstus par brīnumainajiem dzīvības glābējiem Latvijā, lai sabiedrība zinātu un lepotos ar cilvēkiem, kuri ir izglābuši cilvēkus no nāves briesmām. Ceremonijas "Gada varonis" balvas simbols bija bezdelīga – pats ātrākais putns, kurš uz saviem spārniem cilvēkiem nes cerību. Kopš 2010. gada 1. septembra - Zinību dienā, kanāla ''LNT'' tiešraidē sadarbībā ar veikalu tīklu "[[Maxima]]" īpaši svinīgā ceremonijā tika sumināti un apbalvoti stipendiju konkursa "[[Latvijas Izcilnieki]]" jaunieši, kuri bija guvuši būtiskus sasniegumus eksaktās zinātnēs, humanitārās zinātnēs, mākslas, [[kultūra]]s un [[mūzika]]s jomā, sporta un veselības jomā un sabiedriskās aktivitātēs. == Iepriekšējie logo == {{Galerija |width=150 | height=150 |perrow=3|lines=2 |align=center |captionstyle=text-align:center; |Attēls:Picca TV logo.png|[[Picca TV]] logotips (1994—1996) |Attēls:LNTs.png|Sākotnējais logotips (1996—1999) |Attēls:LNT logo.png|Logotips (1999—2015) }} == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20071029230648/http://www.lnt.lv/ LNT mājas lapa] [[Kategorija:Latvijas televīzijas kanāli]] m0xucgzce8w1gq0mpg1jw9cfzil9v8v Atentāts 0 43955 3665814 3576682 2022-08-02T15:31:24Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: .gad → . gad, Al-Qaeda → Al-Qaida using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki [[Attēls:The Assassination of President Lincoln - Currier and Ives.png|right|250px|thumb|Atentāts pret [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Abrahams Linkolns|Abrahamu Linkolnu]] 1865. gadā. Mākslinieka zīmējums.]] '''Atentāts''' ir sabiedriska darbinieka [[slepkavība]] vai tās mēģinājums ({{val-la|attentatum}} no ''ad-temptāre'' - "mēģinājums izdarīt"). Atšķirībā no citu veidu slepkavībām, atentāts parasti tiek veikts ar [[ideoloģija|ideoloģisku]] vai [[politika|politisku]] pamatojumu. Parasti atentātus veic vairāku cilvēku grupējumi vai arī [[garīga slimība|garīgi slimi]] cilvēki. Vēl bez ideoloģiskajām un politiskajām motivācijām, par atentāta izdarīšanas iemeslu var būt [[nauda]] ([[pasūtīta slepkavība]]), [[atriebība]] vai arī [[militāra operācija]]. == Nosaukums == Angliski lietotais vārds ''assassinate'' (no {{val-ar|حشّاشين‎}} ''Ḥashshāshīn'' - "apsētais" vai "[[hašišs|hašiša]] lietotājs") turpretī nozīmē '''mērķtiecīgu slepkavību''' (nāves soda izpildīšanu bez tiesas) arī tiek lietots, lai apzīmētu valdības sankcionētu ienaidnieku nogalināšanu.<ref>{{en ikona}} [http://www.yourdictionary.com/assassinate ''Webster's New World College Dictionary'' dotā "assassinate" definīcija]: Assassinate is defined as the act of killing someone (usually a famous person) deliberately, or the act of killing someone after being hired to do so.</ref><ref name="ARIEL">{{en ikona}} ''[http://www.washingtontimes.com/commentary/20040325-091452-7923r.htm Reportāža: Mērtiecīga slepkavība...]'' ''(Commentary: Targeted killing...)'' - Ariels Kohens, ''[[The Washington Post]]'', ceturtdiena, 25. marts 2004. gadā</ref> Atentāts bieži tiek saistīta ar tādiem terminiem kā [[terorisms]] un [[brīvības cīnītājs]]. Dažreiz ar atentātu tiek apzīmēta arī darbība, kad tiek nogalināts cilvēks bez īpašas vajadzības.<ref name="ARIEL"/> == Zināmākie atentāti un to mēģinājumi == {{jāuzlabo|jāatdala atentāti un mēģinājumi atsevišķos sarakstos}} * pret [[Senā Maķedonija|Senās Maķedonijas]] ķēniņu [[Filips II (Maķedonija)|Filipu II]] 336. gadā p.m.ē.; * pret [[Senā Roma|Senās Romas]] diktatoru [[Jūlijs Cēzars|Jūliju Cēzaru]] 44. gadā p.m.ē.; * pret [[Senās Romas imperatori|Senās Romas imperatoru]] [[Kaligula|Kaligulu]] 41. gadā m.ē.; * pret [[Nīderlande]]s neatkarības kustības līderi [[Orānijas Vilhelms|Orānijas Vilhelmu]] 1584. gadā; * pret [[Francija]]s karali [[Anrī III Valuā|Anrī III]] 1589. gadā; * pret [[Francija]]s karali [[Anrī IV]] 1610. gadā; * pret [[Krievijas impērija]]s ķeizaru [[Pāvils I Romanovs|Pāvilu I]] 1801. gadā; * pret [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidentu [[Abrahams Linkolns|Abrahamu Linkolnu]] 1865. gadā; * pret [[Krievijas impērija]]s ķeizaru [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandru II]] 1881. gadā; * pret ASV prezidentu [[Džeimss Gārfīlds|Džeimsu Gārfīldu]] 1881. gadā; * pret [[Austroungārija]]s ķeizarieni [[Bavārijas Elizabete|Elizabeti]] (Sisī) 1898. gadā; * pret ASV prezidentu [[Viljams Makinlijs|Viljamu Makinliju]] 1901. gadā; * [[Atentāts pret Franci Ferdinandu|pret]] Austroungārijas troņmantnieku [[Francis Ferdinands|Franci Ferdinandu]] 1914. gadā; * pret [[Padomju Krievija]]s Tautas Komisāru padomes priekšsēdētāju [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņinu]] 1918. gadā; * pret [[Latvijas Ministru prezidenti|Latvijas Ministru prezidentu]] [[Kārlis Ulmanis|Kārli Ulmani]] 1920. gadā; * pret ukraiņu politiķi [[Simons Petļura|Simonu Petļuru]] 1926. gadā; * pret bijušo padomju politiķi [[Ļevs Trockis|Ļevu Trocki]] 1940. gadā; * pret [[Trešais Reihs|Trešā Reiha]] Galvenās Drošības pārvaldes vadītāju [[Reinhards Heidrihs|Reinhardu Heidrihu]] 1942. gadā; * pret [[Vācija]]s fīreru [[Ādolfs Hitlers|Ādolfu Hitleru]] 1944. gadā; * pret [[Indija]]s neatkarības kustības līderi [[Mohandāss Karamčands Gandijs|Mohandāsu Karamčandu Gandiju]] 1948. gadā; * [[Atentāts pret Džonu Kenediju|pret]] ASV prezidentu [[Džons Kenedijs|Džonu Kenediju]] 1963. gadā; * pret ASV politiķi [[Mārtins Luters Kings|Mārtinu Luteru Kingu]] 1968. gadā; * pret [[Romas pāvesti|Romas pāvestu]] [[Jānis Pāvils II|Jāni Pāvilu II]] 1981. gadā; * pret [[Ēģipte]]s prezidentu [[Anvars Sādāts|Anvaru Sādātu]] 1981. gadā; * pret Indijas premjerministri [[Indira Gandija|Indiru Gandiju]] 1984. gadā; * pret [[Izraēla]]s premjerministru [[Ichaks Rabins|Ichaku Rabinu]] 1995. gadā; * pret [[Čečenija]]s prezidentu [[Džohars Dudajevs|Džoharu Dudajevu]] 1996. gadā; * pret [[Ukraina]]s prezidentu [[Viktors Juščenko|Viktoru Juščenko]] 2004. gadā; * pret bijušo [[VDK]] aģentu [[Šabtajs Kalmanovičs|Šabtaju Kalmanoviču]] 2009. gadā; * pret [[Al-Qaida]] līderi [[Osama bin Ladens|Osamu bin Ladenu]] 2011. gadā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{sabiedrība-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Drošība]] [[Kategorija:Noziegumi]] [[Kategorija:Terorisms]] nzmcwyxsl51v2p6tfzii99bjq4x3oiw Al-Qaida 0 45444 3665793 3665588 2022-08-02T15:16:19Z Lasks 38532 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Infokaste | bodystyle = {{WPMILHIST Infobox style|main_box_raw}} | above = ''Al-Qaida'' | abovestyle = {{WPMILHIST Infobox style|header_raw}} | subheader = <div class="nickname">{{ara|القاعدة‎}}</div> Dalībnieki [[karš pret terorismu|karā pret terorismu]], [[Afganistānas pilsoņu karš|Afganistānas pilsoņu karā]], [[Somālijas pilsoņu karš|Somālijas pilsoņu karā]], [[Irākas karš|Irākas karā]], [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]] | subheaderstyle = {{WPMILHIST Infobox style|sub_header_raw}} | image = {{#invoke:InfoboxImage|InfoboxImage|image=Flag of Jihad.svg|size=235px|alt=Džihāda karogs — izmanto vairāki ''Al-Qaida'' grupējumi}} | imagestyle = {{WPMILHIST Infobox style|image_box_raw}} | caption = Džihāda karogs — izmanto vairāki ''Al-Qaida'' grupējumi | label1 = Darbība | data1 = 1988–pašlaik | label2 = Ideoloģija | data2 = {{ubl|[[vahābisms]]|[[džihādisms]]|[[kutbisms]]|[[panislāmisms]]|[[antikomunisms]]|[[anticionisms]]|[[antisemītisms]]}} | label3 = Līderi | data3 = {{ubl|[[Osama bin Ladens]] (1988–2011)|[[Aimans az Zavāhirī]] (2011–2022)}} | label4 = | data4 = }} '''''Al-Qaida'''''<ref>{{tīmekļa atsauce | url= https://termini.gov.lv/atrast/organiz%C4%81cija%20Al-Qaida/lv | title= Organizācija Al-Qaida | publisher= Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls | accessdate= 2019. gada 17. jūlijā}}</ref> ({{val|ar|القاعدة‎}}, ''al-qāʿida'' — ‘pamats’) ir starptautiska [[sunnītu islāms|sunnītu]] islāmistu [[kaujinieks|kaujinieku]] un [[terorisms|teroristu]] organizācija. To 1988. gadā izveidoja [[Abdulla Azāms|Abdulla Azāms]] un [[Osama bin Ladens]]. ''Al-Qaida'' darbojas kā islāma ekstrēmistu un salafistu džihādistu tīkls. [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju Organizācijas]] Drošības padome, [[NATO|Ziemeļatlantijas līguma organizācija (NATO)]], [[Eiropas Savienība]], [[Amerikas Savienotās Valstis]], [[Ķīna]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]], [[Krievija]], [[Indija]] un daudzas citas valstis ir atzinušas ''Al-Qaida'' par teroristu grupu. == Nosaukums == Nosaukums ''Al-Qaida'' ([[Latviešu valoda|latviešu]]: ''Al Kāida'') nozīmē “bāze” jeb “pamats”. Nosaukums ''Al-Qaida'' tika izmantots, lai runātu par militāro bāzi, kur militārie grupējumi un musulmaņi tika apmācīti cīņā pret Padomju Savienību,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://archives.cnn.com/2002/WORLD/asiapcf/south/02/05/binladen.transcript/index.html|title=CNN.com - Transcript of Bin Laden's October interview - February 5, 2002|website=web.archive.org|access-date=2021-12-13|date=2006-12-06|archive-date=2006-12-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20061206081331/http://archives.cnn.com/2002/WORLD/asiapcf/south/02/05/binladen.transcript/index.html}}</ref> tāpēc to varētu tulkot arī kā “trenniņnometne”.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|last1=Kūlis|year=2018|pages=|page=|doi=|oclc=|isbn=|location=Rīga|publisher=LU FSI|format=|first1=Māris|url=|title=Terorisma krustugunīs: Islāma valsts|editor3-last=|editor3-first=|editor2-last=|editor2-first=|editor1-last=|editor1-first=|chapter=Afganistānas karš. Karš pret sarkanajiem}}</ref> Vienlaikus šo apzīmējumu var saprast kā datubāzi, jo sākotnēji to attiecināja uz elektronisku katalogu, kurā atradās informācija par visiem pieņemtajiem un uzaicinātajiem musulmaņiem, kuri cīnījās pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theguardian.com/uk/2005/jul/08/july7.development|title=Robin Cook: The struggle against terrorism cannot be won by military means|last=Cook|first=Robin|website=the Guardian|access-date=2021-12-13|date=2005-07-08|language=en}}</ref> == Vēsture == ''Al-Qaida'' grupējuma izveidi sekmēja [[Afganistānas karš (1979—1989)|Padomju Savienības karš Afganistānā]] 1979.–1989. gadā. Jau pirms kara sākuma Afganistānā Padomju Savienības atbalstītā [[Komunisms|komunistu]] valdība juta vietējo vecmodīgo cilšu un islāmistu pretestību modernizācijas centieniem, bet [[Karš|kara]] laikā dažādie grupējumi atrada kopīgu valodu cīņā pret lielvaru. Lai sekmētu t.s. Afganistānas arābu centienus atbalstīt afgāņus un atrastu, kur un kā pievienoties kaujām, 1984. gadā Abdulla Azāms, Osama Bin Lādens u.c. dibināja “Pakalpojumu biroju” (''Maktab al-Khidamat''), kas funkcionēja kā saziņas un apgādes centrāle.<ref name=":0" /> Birojs organizēja brīvprātīgo rekrutēšanu un ierašanos [[Pakistāna|Pakistānā]], finansējumu, kaujinieku treniņu nometnes.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.inss.org.il/wp-content/uploads/sites/2/systemfiles/(FILE)1298359986.pdf|title=Abdullah Azzam, al-Qaeda, and Hamas: Concepts of Jihad and Istishhad|last=Maliach|first=Asaf|pages=80}}</ref> Ņemot vērā [[Aukstais karš|Aukstā kara]] apstākļus, birojs varēja cieši sadarboties ne tikai ar vietējiem kaujinieku grupējumiem, bet arī ar Pakistānas (un tādējādi pastarpināti arī ar ASV) specdienestiem, kuri sekmēja kaujinieku apmācības un sagatavošanu cīņai par Afganistānas varas atgūšanu, kas drīz vien tika definēts kā svētais karš jeb [[džihāds]].<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|last1=Migaux|year=2007|pages=314|page=|doi=|oclc=|isbn=|location=Berkley|publisher=University of California Press|format=|first1=Philippe|url=|title=The History of Terrorism. From Antiquity to Al Qaeda|editor3-last=|editor3-first=|editor2-last=Blin|editor2-first=Arnaud|editor1-last=Chaliand|editor1-first=Gérard|chapter=}}</ref> Salīdzinājumā ar kaujinieku skaitu Afganistānā Pakalpojumu biroja pienesums karadarbībai visā pastāvēšanas laikā tomēr bija niecīgs, un par nozīmīgāko šī biroja devumu uzskatāma kaujinieku datubāzes izveide: pat ja tai nebija tāda sākotnējā nolūka, vēlāk to izmantoja par pamatu teroristiskas organizācijas izveidē. ''Al-Qaida'' uz Pakalpojumu biroja pamatiem 1988. gada 11. novembrī nodibināja [[Abdulla Azāms]], [[Osama bin Ladens|Osama bin Laden]]<nowiki/>s un Ēģiptiešu džihāda grupējums [[Aimans az Zavāhirī|Aimana az Zavāhirī]] vadībā.<ref>{{Grāmatas atsauce|last1=Kūlis|year=2018|pages=|page=|doi=|oclc=|isbn=|location=Rīga|publisher=LU FSI|format=|first1=Māris|url=|title=Terorisma krustugunīs: Islāma valsts|editor3-last=|editor3-first=|editor2-last=|editor2-first=|editor1-last=|editor1-first=|chapter=Afgāņu džihāds un Al Kāida}}</ref> Azams publicēja astoņus ''Al-Qaida'' biedru rīcības pamatprincipus. Pamatprincipi iekļāva nepieciešamību pēc drosmes (pat visgrūtākajās situācijās), līdera klātbūtni katrā gājienā, noteiktu izpratni par tikumību, kas aizliedz pakļaušanos iekārēm un baudām, kā arī uzsvēra, cik svarīgas ir lūgšanas, pacietība un lojalitāte.<ref>Philippe Migaux. Gérard Chaliand, Arnaud Blin (redaktori) . ''The History of Terrorism. From Antiquity to Al Qaeda''. Berkley: University of California Press, 2007. 315.lpp.</ref> Pēc 1989. gada, kad tika nogalināts Azāms (slepkavības lieta tā arī nekad nav tikusi atrisināta), Osama Bin Ladens kļuva par teroristu organizācijas ''Al-Qaida'' līderi un vienīgo vadītāju, saglabājot ievērojamu ēģiptiešu grupējuma ietekmi, par savu vietnieku ieceļot Zavāhirī. Pēc Padomju Savienības atkāpšanās no Afganistānas ''Al-Qaida'' Bin Ladena vadībā turpināja cīnīties par [[Islāms|islāma]] atjaunotni un izaugsmi, un politisko varēšanu.<ref name=":1" /> ''Al-Qaida'' plašu atpazīstamību ieguva 1998. gada 7. augustā, kad tās teroristi īstenoja uzbrukumu ASV vēstniecībām [[Daressalama|Daressalamā]] [[Tanzānija|Tanzānijā]] un [[Nairobi]] [[Kenija|Kenijā]].<ref name=":2" /> Pēc Bin Ladena nogalināšanas 2011. gadā par organizācijas līderi kļuva [[Aimans az Zavāhirī|Aimans az Zavāhir]]<nowiki/>ī, kurš laikā, kad ASV atzīmēja 11. septembra teroraktu 20. gadadienu jeb piemiņas dienu, izplatīja video, slavinot ''Al-Qaida'' veikumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/al-qaeda-lideris-izplatijis-jaunu-video.a421014/|title=«Al Qaeda» līderis izplatījis jaunu video|website=www.lsm.lv|access-date=2021-12-13|language=lv}}</ref> Savukārt nākamais ''Al-Qaida'' vadītājs, iespējams, būs Seifs al Adls, īstajā vārdā Mohammeds Salahadins Abdzidāns.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/maris-kulis-teroristu-jauna-maina|title=Māris Kūlis: Teroristu jaunā maiņa. Kamēr vīruss vēl nav atkāpies, teroristu organizācijas pārstrukturējas|website=LA.LV|access-date=2021-12-13|language=lv}}</ref> == Lielākie veiktie terora akti == ''Al-Qaida'' grupējums ir veicis uzbrukumus nemilitāriem un militāriem mērķiem dažādās valstīs, tomēr nozīmīgākie notikumi bija: * 1998. gada 7. augustā tika sarīkoti sprādzieni pie ASV vēstniecībām [[Kenija|Kenijā]] un [[Tanzānija|Tanzānijā]], kur terora aktos gāja bojā 224 cilvēki. ASV reaģēja, 20. augustā bombardējot Osamas zāļu rūpnīcu Somālijā un ''Al-Qaida'' treniņnometnes Afganistānā. * 2001. gada 11. septembrī ASV notika [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|terora akti]], kuros gāja bojā 2996 cilvēki, no kuriem lielākā daļa bija civiliedzīvotāji. Jau 13. septembrī ASV valsts sekretārs [[Kolins Pauels]] šo terora aktu organizēšanā apsūdzēja teroristu grupu ''Al-Qaida'' un tās līderi [[Osama bin Ladens|Bin Ladenu]]. ASV valdība pieprasīja [[Afganistāna]]i izdot Bin Ladenu un 7. oktobrī kopā ar sabiedroto valstu armijām [[karš Afganistānā (2001—2014)|iebruka šajā valstī]]. Daļa ''Al-Qaida'' kaujinieku kopā ar Bin Ladenu patvērās Pakistānā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Organizācija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Al-Qaida]] [[Kategorija:Teroristu organizācijas]] [[Kategorija:Islāmisms]] [[Kategorija:Islāma organizācijas]] dtjn9frt4ebmssbcs9jzpwnkt85sqvd Allažu pagasts 0 48111 3665852 3599613 2022-08-02T16:56:06Z Fenn-O-maniC 80678 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Allažu pagasts | karte = Allažu pagasts LocMap.png | karte2 = | karte2_apraksts = | ģerboņa_attēls = Allažu pagasta ģerbonis.svg | ģerboņa_nosaukums = Allažu pagasta ģerbonis | ģerboņa_platums = 85px | karoga_attēls = | karoga_nosaukums = | centrs = Allaži | novads = Novads | novada_nosaukums = Siguldas novads | platība = 156,4 | iedzīvotāji = 1956<ref>{{pmlp2010}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2010 | blīvums = {{#expr: 1956 / 156.4 round 1}} | izveidots = | likvidēts = | teritorijas = | mājaslapa = www.sigulda.lv }} '''Allažu pagasts''' ir viena no [[Siguldas novads|Siguldas novada]] administratīvajām teritorijām novada dienviddaļā. Robežojas ar [[Sigulda]]s pilsētu un [[Siguldas pagasts|Siguldas]], [[Mālpils pagasts|Mālpils]], [[Inčukalna pagasts|Inčukalna]] un [[Krimuldas pagasts|Krimuldas]] pagastiem, kā arī [[Ropažu novads|Ropažu novada]], [[Ropažu pagasts|Ropažu pagastu]]. == Daba == Allažu pagasts atrodas divu [[Klimats|klimatisko]] rajonu teritorijās. Nedaudz vairāk kā 50% teritorijas ietekmē Vidzemes Centrālās augstienes rietumu daļas klimatiskās īpatnības. Pagasta rietumu daļā pakāpeniski pastiprinās piejūras klimata ietekme, tomēr krasa atšķirība klimatiskajos apstākļos nav novērojama. Klimats ir mēreni silts un mitrs. Vasaras relatīvi vēsas, mākoņainas. Reljefs paugurains, augstākais punkts atrodas pagasta ZR daļā - Sauleskalnos – 113,8 m vjl..<ref name="piemērs"/> === Hidrogrāfija === Virszemes ūdeņi aizņem nelielu daļu no pagasta teritorijas – 144.1 ha, kas sastāda tikai 0.9%. Tās ir [[upe]]s, [[Ezers|ezeri]], [[Dīķis|dīķi]], [[Avots|avoti]]. Pagasta ziemeļdaļu šķērso [[Gauja]]s un [[Daugava]]s ūdensšķirtne. Visu pagastu šķērso [[Lielā Jugla|Lielās Juglas]] pieteka [[Tumšupe (upe)|Tumšupe]]. Līdz [[Allažmuiža]]i tā tek plašā ielejā. Allažu pagastā sākas Tumšupes pietekas Arupīte, [[Krievupe]], kā arī Ķibīte. Pie Allažiem sākas Dūņupe, kas tek uz Lielās Juglas pieteku [[Suda|Sudu]]. Gaujas pietekas ir [[Lorupe]] un Egļupe ar pieteku Barģupi, kas sākas no [[Mežmuižas avoti|Mežmuižas jeb Kaļķugravas avotiem]] <ref name="piemērs1">{{EncLP}}</ref>. Lielākie ezeri ir Vecezers un Linezers ar spoguļa laukuma platību 1 ha katrs. Abi ir izveidojušies karsta procesos un atrodas īpaši aizsargājamā teritorijā „Ezernieku karsta kritenes”. Vecezera ūdens līmenis ir vairāk vai mazāk pastāvīgs, tajā ir viena sala. Ezerā ir īpaši aizsargājami biotopi ar mazo lēpi un ežgalvīšu audzēm. Linezers ir lielākais ezers Latvijā, no kura dažkārt daļēji vai pilnīgi pazūd ūdens. Karsta procesos izveidojies arī 0,5 ha lielais Velna dīķis, kas atrodas uz austrumiem no abiem iepriekšminētajiem .<ref name="piemērs"/> Mežmuižas avotu dabas liegumā ir 1 ha lielais [[Kaļķugravas dzirnavezers]]. Tas neaizsalst arī ziemā, jo caur to tek Kaļķugravas avotu ūdeņi, un ezera gultnē atsedzas zilais [[Devons|devona perioda māls]]. Kaļķugravas jeb Mežmuižas avoti (tautā saukti par Septiņiem avotiņiem) ir avotu sakopojums Rīgas rajona Allažu pagastā <ref name="piemērs"/>. Šie avoti iztek no Kaļķugravas nogāzes un pa strautu tek lejup uz Dzirnavu ezeru. Atkarībā no nokrišņu daudzuma avotu skaits svārstās no 3-14 avotiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://tourism.sigulda.lv/kalkugravas-mezmuizas-avoti/|title=Kaļķugravas (Mežmuižas) avoti. |accessdate=2015-04-13}}</ref> ==== Ūdesnteces ==== [[Arupīte (Tumšupes pieteka)|Arupīte]], [[Barģupe]], [[Dūņupe (Sudas pieteka)|Dūņupe]], [[Egļupe (Gaujas pieteka)|Egļupe]], [[Ērmaņu urga]], [[Krievupe]], [[Ķibīte]], [[Lorupe]], [[Tumšupe (upe)|Tumšupe]]. ==== Ūdenstilpes ==== [[Allažmuižas dzirnavezers]], [[Jaunsostu dīķi]], [[Kaļķugravas dzirnavezers]], [[Lielgrodes dīķis]], [[Linezers (Allažu pagasts)|Linezers]], [[Mazvildas dīķis]], [[Rumpju dīķis]], [[Skubiņu dīķis]], [[Vecezers]], , [[Vecgauja]], [[Veģu dīķi]], [[Velna dīķis]]. ==== Purvi ==== [[Buļļu purvs]], [[Jūgu purvs]], [[Klajais purvs]], [[Laugas purvs]], [[Rampurs]], [[Zušu purvs]]. ===Reljefa formas=== [[Cēsu kalns]], [[Lakangars]], [[Lāčkalni]], [[Mazie Kangari]], [[Sarkankalni]], [[Sporu kalns]]. == Vēsture == Allaži ir sena apdzīvota vieta, kuras nosaukums cēlies no [[Lībieši|lībiešu]] vārda „''allasille''”, kas nozīmē „lejup no augšienes” jeb „nokalne”. [[Arheoloģijas piemineklis|Arheoloģijas pieminekļi]] liecina, ka Allažu pagastā [[11. gs.|11.]] – [[13. gs.|13.]] gs. dzīvojuši [[Gauja|Gaujas lībieši]]. Vecākie senkapi atrodas pie Allažu [[kapsēta]]s, savukārt plašāk pazīstami ir [[Saknīšu – Atvasīšu senkapi|Saknīšu – Atvasīšu]] un [[Kapurgu senkapi|Kapurgu uzkalniņkapi]]. Saknīšu – Atvasīšu lībiešu uzkalniņkapi ir vieni no pirmajiem literatūrā minētajiem republikas arheoloģijas pieminekļiem. Kapurgu senkapi,iespējams, senāk bijis plašs kapulauks, bet, ierīkojot tīrumus, daļa nopostīta, un  mūsdienās tikai 50 – 100 m lielā laukumā saglabājušies 25 lībiešu 11. – 12. gs. apbedījumi.  Allažos dzīvojošo lībiešu pārvaldes centrs atradās [[Satezeles pilskalns|Satezeles pilskalnā]].<ref name="piemērs"/> 12. gs. beigās Latvijā parādījās vācu tirgotāji un [[Garīdznieks|garīdznieki]]. Gaujas lībieši bija pirmie, kurus [[Krustneši|vācu krustneši]] pakļāva [[Kristīgā ticība|kristīgajai ticībai]] ap [[1206. gads|1206.]] gadu. Lībiešu zemes sadalīja [[ordenis]] un [[bīskaps]]. Allažu novads nonāca [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] īpašumā.<ref name="piemērs"/> [[1561. gads|1561]]. gadā [[Livonijas konfederācija]] tika sakauta [[Livonijas karš|Livonijas karā]] ar [[Krievija|Krieviju]], un tās zemes sadalītas [[Dānija]]i, [[Zviedrija]]i un [[Polija]]i. Visa [[Rīgas bīskapija]] un ordeņa [[Gaujas koridors]] nonāca [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] varā, taču jau [[1600. gads|1600]]. gadā sākās [[Poļu — zviedru karš|zviedru – poļu karš]], kas beidzās [[1629. gads|1629]]. gadā ar [[Altmarkas pamiers|Altmarkas pamiera]] līgumu, pēc kura Zviedrija ieguva Vidzemi. Zviedru valdība sāka to aktīvi saimniekot un [[1638. gads|1638.]] gadā Vidzemē veica [[Arklu revīzija|arklu revīziju]] – mērīja un novērtēja zemi. Arklu revīzijas dokumentos minētas Allažu „Černauskas”, „Sostes”, „Brankas”, „Pullēni”, „Kūkiņas”, „Stīverkrogs” un citas mājas. [[1700. gads|1700]]. gadā sākās [[Lielais Ziemeļu karš]], kura galvenās karojošās valstis bija Zviedrija un Krievija ar tās sabiedrotajiem. Kara sākumā Vidzemē ienāca krievu karaspēks [[Šeremetjevs|Šeremetjeva]] vadībā un nodarīja pamatīgus postījumus.<ref name="piemērs"/> [[1710. gads|1710.]] gadā plosījās [[Lielais mēris]], kas bija vēl postošāks nekā karš. Sevišķi smagi tas skāra Rietumvidzemi (mira 85 – 94% iedzīvotāju), Allažu un Pullēnu muižās bojā gāja 89,3%  iedzīvotāju. Līdz ar to lībieši Vidzemē gandrīz izzuda un šajos novados ienāca un apmetās [[latvieši]]. Lielais Ziemeļu karš beidzās [[1721. gads|1721]]. gadā, un, saskaņā ar līguma noteikumiem, Vidzeme nonāca Krievijas varā.<ref name="piemērs"/> [[18. gs.|18.]] – [[19. gs.|19.]] gs. Allaži bija nozīmīgs dzimtniecisko manufaktūru centrs Vidzemē. [[1760. gads|1760]]. gadā kāds [[Pēterburga]]s tirgotājs Allažos atvēra ādas apstrādes manufaktūru. Allažos darbojās lielākā stikla fabrika [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. No [[1811. gads|1811]]. līdz [[1830. gads|1830]]. gadam Allažu muižā darbojās cukura manufaktūra, kurā pārstrādāja ievesto niedru jēlcukuru. Vēlāk tās vietā ierīkoja brūzi, kurā ražoja liķieri „Allažu Ķimelis”. Šo liķieri eksportēja arī uz ārzemēm, un tas ienesa lielu peļņu. Turpat tika spiesta ķimeņu eļļa. Brūzis beidza darboties 1905. gadā. Allažu pagasta teritorijā laika gaitā bija izveidojušās vairākas [[muiža]]s: Pullēnu, Plānupes, Šķiliņu, Allažu muiža. Pēdējie Allažu muižas īpašnieki bija baroni Blankenhāgeni. 1905. gada revolucionāro notikumu laikā Allažu muiža tika nodedzināta. No muižas kompleksa saglabājusies muižas ūdensdzirnavu ēka (celta 1801) un muižas parks (6 ha) ar 17 introducēto koku un krūmu sugām.<ref name="piemērs"/> Allažu pagasts cieta [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, jo 1917. gadā cauri pagasta teritorijai 4&nbsp;km garumā gāja frontes līnija. Kara postījumi sasniedza 79%, pilnīgi tika sagrauta muižas pils. Latvijas brīvvalsts laikā Allaži strauji attīstījās. Līdztekus 96 vecsaimniecībām ar 4762 ha zemes uz muižu zemes izveidojās jaunsaimniecības. [[Allažu muiža|Allažu muižu]] sadalīja 164 jaunsaimniecībās ar kopplatību 3468 ha. [[Plānupes muiža|Plānupes muižu]] sadalīja 19 saimniecībās ar kopējo platību 453 ha, Allažu mācītājmuižā izveidoja 23 saimniecības ar kopējo platību 421 ha. Pagasta teritorijā darbojās kaļķu ceplis, ķieģeļu ceplis, šūnakmens lauztuves. [[1926. gads|1926]]. gadā pagasta iedzīvotāji par saviem līdzekļiem uzcēla [[Allažu pamatskola|skolu]] . Tajā pašā gadā uzcelts arī Allažu tautas nams, un pēc arhitekta [[Pauls Kundziņš|P. Kundziņa]] projekta uzcelta baznīca, kura ir valsts nozīmes [[arhitektūras piemineklis]]. [[1927. gads|1927]]. gadā Allažu pagastā bija 1360 iedzīvotāju. 1935. gadā Allažu pagasta platība bija 15065 ha.<ref name="piemērs"/> Allažu pagastā bija daudz turīgu saimnieku, taču plaukstošo dzīvi pārtrauca pie varas nākušie [[komunisti]] un karš, kā arī ar to saistītā pagasta iedzīvotāju izvešana un [[emigrācija]].<ref name="piemērs"/> 1945. gadā pagastā izveidoja Allažu un [[Mucenieku ciems|Mucenieku]] [[ciema padome]]s. 1948. – 1949. gadā Allažos dibināja [[Kolhozs|kolhozus]]. 1947. gadā tika ierīkots speciālā režīma un psihiski slimo cilvēku pansionāts bijušajā skolas ēkā, kas nedaudz vēlāk pārcelts „Stīverkrogā” (tagad – Stīveri)<ref name="piemērs"/>. Pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Allažu ciemam pievienoja Mucenieku ciemu, 1958. gadā - [[Jūdažu ciems|Jūdažu ciema]] kolhoza "Dzirkstele" teritoriju. 1963. gadā Allažu ciema [[padomju saimniecība]]s "Mālpils" teritoriju pievienoja [[Mālpils ciems|Mālpils ciemam]].<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> Sākotnēji pagasta teritorijā tika izveidoti 5 kolhozi, tomēr laika gaitā tie apvienojās, un 1973. gadā pēc pēdējās apvienošanās Allažos izveidojās viens kolhozs – „Allaži”. Kolhozs specializējās piena un gaļas ražošanā. 70. gados sāka veidoties citas nozares: [[dārzkopība]], zivkopība un palīgražošana. Kolhozā strādāja ap 1000 cilvēku. 1979. gadā tika izveidots kokapstrādes uzņēmums „Agrokoks”, kas ražoja koka būvkonstrukcijas un sagatavoja kokmateriālus.<ref name="piemērs"/> 70. – 80. gados Allažos tika apbūvēts kolhoza centrs. Tika uzcelta kolhoza kantora ēka, sadzīves pakalpojumu ēka, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas. 1986. gadā sāka darboties [[bērnudārzs]]. 90. gadu sākumā, kad kolhozu sistēma sabruka, atkal sāka veidoties zemnieku un piemājas saimniecības, veidojās arī privātie uzņēmumi.<ref name="piemērs"/> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.<ref name="piemērs1"/> 2009. gadā Allažu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Siguldas novads|Siguldas novadā]]. === Ievērojamas vietas un objekti === * Kaļķugravas jeb [[Mežmuižas avoti]] * Kaļķugravas ūdensdzirnavu ēka * [[Mazie Kangari]] * [[Černausku akmens]] * [[Allažu baznīca]] * [[Zviedru baznīcas drupas]] * Allažmuižas vecā ūdensdzirnavu ēka un parks * Piemineklis latviešu leģionāriem * Piemineklis tēlniekam [[Teodors Zaļkalns|Teodoram Zaļkalnam]] * Piemineklis par godu [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] līdzdalībai Allažu lopkopības pārraudzības biedrības dibināšanā [[1904]]. gadā * [[Ezernieku karsta kritenes]] * Černausku dižozols * [[Allažu pamatskola]] == Iedzīvotāji == === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas: [[Allaži]], [[Stīveri]], [[Allažmuiža]], [[Egļupe (Allažu pagasts)|Egļupe]], [[Plānupe]]. === Ievērojamas personības === * [[Herberts Dāboliņš]] (1908-2000), bija latviešu distanču slēpotājs. == Saimniecība == === Transports === Pagastu šķērso 1. šķiras autoceļi [[Garkalne]] – [[Alauksts]], [[Inčukalns]] – [[Ikšķile]], 2. šķiras autoceļi Sigulda – Allažmuiža, Klintis – Celmi, [[Mazie Kangari]], Inčukalns – Kalējbūņas. Gar pagasta ziemeļu robežu iet [[dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži]].<ref name="piemērs">Allažu pagasta padome. 2008. Rīgas rajona Allažu pagasta teritorijas plānojums 2008.-2020.gadiem. 30.-36., 52.-53.,55.-56.,59.-60. lpp.</ref> == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Siguldas novads}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Rīgas rajons}} {{Rīgas apriņķis}} }} {{DEFAULTSORT:Allažu pagasts}} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Siguldas novada pagasti]] [[Kategorija:Allažu pagasts| ]] pnfk61licx6asmvbnloaa3tvt2hggby Islāmisms 0 49223 3665818 3558576 2022-08-02T15:33:26Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: .gad → . gad (2), Al-Qaeda → Al-Qaida (3) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{sadalīt}} {{vikisaites+}} '''Islāmisms''', arī '''islāma fundamentālisms''', ir politizēta [[islāms|islāma]] [[ideoloģija]], kas izmanto [[šariats|šariatu]], noliedzot [[Sekulārisms|sekulārās]] valdīšanas formas. Radusies 19. gadsimta vidū kā reakcija uz [[Rietumu pasaule|Rietumu]] ietekmi, straujām izmaiņām [[Musulmaņi|musulmaņu]] sabiedrībā un modernizāciju.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.newsweek.com/short-history-islamism-298235|title=A Short History of Islamism|website=Newsweek|access-date=2021-11-26|date=2015-01-10|language=en}}</ref> == Terminoloģija == Jēdzienus [[politiskais islāms]], islāmisms, islāma fundamentālisms, integrisms un islāma atmoda var izmantot, lai aprakstītu vienu un to pašu fenomenu – islāma politizāciju, tomēr ne visi no tiem ir vienlīdz atzīti.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Yapp|first=M.E.|date=2004|title=Islam and Islamism|journal=Middle Eastern Studies|volume=40:2|pages=161-162}}</ref> Sākotnēji šī fenomena definēšanai literatūrā tika lietots vārds islāma "[[fundamentālisms]]", bet, tā kā termins fundamentālisms ir nācis no [[kristietība]]s, tas nes negatīvu nozīmi un islāma kontekstā uzsver fenomena reliģiskās saknes, aizmirstot par nacionālajām un sociālajām problēmām. Šī iemesla dēļ daudzi akadēmiķi dod priekšroku islāma fundamentālistus saukt par islāmistiem un runāt par islāmistu kustībām, nevis islāma fundamentālismu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/topic/fundamentalism|title=fundamentalism {{!}} Study, Types, & Facts {{!}} Britannica|website=www.britannica.com|access-date=2021-11-26|language=en}}</ref> Tāpat, atšķirībā no citām [[Ābrama reliģijas|ābramiskajām reliģijām]], svētajiem rakstiem – [[Korāns|Korānam]] ir centrālā vieta islāmā. No tā ir skaidrs, ka visi musulmaņi, neatkarīgi no sektas vai dievbijības, tic Korānam kā nemaldīgai [[Allāhs|Allāha]] atklāsmei. Līdz ar to, ja tiek vērtēta attieksme pret svētajiem rakstiem, visus musulmaņus varētu saukt par fundamentālistiem.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Islamic Threat: Myth or Reality?|url=https://archive.org/details/islamicthreat00john|last=Esposito|first=J.L.|publisher=Oxford University Press|year=1992|location=Oxford|pages=[https://archive.org/details/islamicthreat00john/page/7 7]-8}}</ref> Attiecībā uz islāmismu, pētniecībā pastāv tā definīciju daudzums, kas brīžiem apgrūtina tā skaidrojumu. Pēdējos gados politoloģijā aizvien populārāks kļuvis tieši apzīmējums "islāmisms", jo šis jēdziens ir ērtāks — tā sakne ir „islāms”, bet savukārt, galotne -isms norāda uz ideoloģiju, tādā veidā islāmisms ietver sevī reliģisko, politisko un ideoloģisko darbību. Citiem vārdiem, islāmismu var definēt kā islāma totālu ideoloģisko sistēmu, [[reliģija]]s un [[politika]]s sintēzi. Tomēr, tā kā [[Arābu valoda|arābu valodā]] nav tāda jēdziena kā islāmisms, tiek izmantots arī jēdziens [[salafisms]] jeb „dievbijīgo senču sekotāji” (''salaf al-salih''), atsaucoties uz agrīnā islāma ''salafītu'' tradīciju. == Koncepcija == Ar islāmisma jēdzienu tiek apzīmētas dažādas modernās islāma revolucionāru grupas un ideoloģijas, kuru mērķis ir ieviest šariatu kā absolūto pamatu ikvienā dzīves jomā. Parasti islāmistu grupas cenšas gāzt sekulāras valdības, vai arī tādas, kas viņu izpratnē nepareizi īsteno islāma principus. Islāmisti cenšas aizstāt šīs valdības ar tādām, kas pēc viņu domām iemiesotu islāma ideālus. Kaut arī par galveno idejisko kodolu islāmismā ir nevis reliģisko, bet sabiedrisko problēmu risināšana, teoloģiskais diskurss tomēr paliek galvenais līdzeklis kā ietekmēt sabiedrību. Islāmisti tic, ka viņu dibinātajām valdībām ir jādod politisks un finansiāls atbalsts islāma skolām un universitātēm, un jāaizliedz visas pārējās izglītības formas, jāliek pamatus ekonomiskām sistēmām, kas ir brīvas no Rietumu ietekmes. Tām ir arī jāizveido sabiedrības, kurās bagātība ir vienmērīgi sadalīta starp visām grupām, un jāsamazina lielās plaisas, kas eksistē starp bagātajiem un nabagajiem, kā arī jāveicina dažādu veselības un sociālo pakalpojumu pieejamību katram islāma valsts iedzīvotājam. Vēl viens islāmistu mērķis ir stiprināt uz islāmu balstītu morālo kodeksu, kas iekļauj sevī ģērbšanos saskaņā ar islāmistu interpretāciju par islāma likumiem, legāli īstenotu vīriešu un sieviešu nošķirtību, kuri nav no vienas ģimenes, dzimumaktu aizliegšanu ārpus laulības, kā arī alkohola, prostitūcijas, azartspēļu un praktiski visu formu Rietumu filmu, seriālu, žurnālu, grāmatu, attēlu un mūzikas aizliegšanu. Islāmisti tic, ka šie kultūras produkti būtu aizliedzami, jo tie ir pret islāmu. Tajos bieži tiek attēloti dzimumakti ārpus laulības, alkohola lietošana, savtīgums un materiālisms, kas ir pretrunā ar islāmu.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Encyclopedia of Islam|last=Campo|first=J. E.|publisher=Infobase Publishing|year=2009|location=New York|pages=376-377}}</ref> Pētniecībā pastāv divi polāri uzskati, attiecībā uz islāmisma nākotnes perspektīvām. Pirmo polu aizstāv tie, kas uzskata, ka islāmismu gaida pagrimums, otro polu aizstāv tie, kas uzskata, ka islāmisms ir mūžīgs fenomens islāmā. Franču autors Olivjē Ruā raksta, ka islāmisms vairs nav ģeostratēģisks faktors, tas nespēj apvienot un mobilizēt musulmaņu pasauli. Katra islāmistu kustība, organizācija, kas rodas kādā konkrētā musulmaņu valstī, tur eksistencionālā līmenī, negūstot īpašu izplatību ārpus savas valsts robežām.<ref>Olivier Roy, ''The Failure of Political Islam'',London: I. B. Tauris Publishers, 1994.</ref> Cits autors Žils Kepels uzskata, ka islāmistu politiskie projekti un plāni dibināt islāma valsti netiek realizēti, tie neattaisno savu ideoloģiju, jo nav nodibināts [[Kalifāts]].<ref>Gilles Kepel, ''Jihad: The Trail of political Islam'',London: I.B. Tauris & Co Ltd., 2002.</ref> == Islāmisma rašanās == Kaut arī islāmisma kustība, kas radās 19. gadsimtā bija atbilde uz tā laika notikumiem, tā spēcīgi balstījās uz iepriekšējo gadsimtu atjaunotājiem. Šīs kopīgās idejas radās dažādos kontekstos vietās, kā [[Indija]], [[Arābijas pussala|Arābija]] un [[Ziemeļāfrika]], un kopīgi ir argumenti pret aklu imitāciju (''taqlīd''), kā arī fanātiska sekošana agrākajām likuma skolām (''madhhabs''). Kopš 19. gadsimta vidus reliģiskās atjaunošanas un reformu tradīcijas attīstījās kā vēl nekad agrāk. Šis laikmets iezīmēja musulmaņu valstu militāro un politisko konfrontāciju ar Rietumiem, kurā tās smagi zaudēja gan militārajā, gan politiskajā, kā arī ekonomiskajā un intelektuālajā ziņā. Islāmisma rašanās bija atbilde uz [[Osmaņu impērija]]s sabrukuma daudzajām krīzēm, un kā alternatīva Rietumu un Austrumu ideoloģijām.<ref name=":0" /> Daudzu musulmaņu reformistu acīs Rietumi izkopa labākas intelektuālās prasmes, kas bija atbildīgas par Rietumu varas pārākumu. Tā kā sadursmes starp šīm divām varām izvērtās pēkšņi un plašā mērogā, un musulmaņi saskārās ar ārkārtīgi strauju jaunu ideju pieplūdumu, viņiem bija maz laika, lai piemērotos jaunajam dzīves ritmam. Tāpēc bija svarīgi rast piemērotu atbildi, lai stātos pretī Rietumu pastiprinātajai ietekmei. Tā rezultātā visā musulmaņu pasaulē radās dažādas modernistu kustības. Modernistu vidū reformas tematika bija plaši izplatīta. Tādas autoritātes kā [[Džamāls al Dīns al Afgānī]] ticēja, ka musulmaņi zem imperiālas varas var būt brīvi tikai tad, kad viņi pieņem pirmās islāma ummas (sabiedrības) aizrautību un mentalitāti.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=S.J.D. al-Afghānī|first=A.H. Hāirī|date=1971|title=Afghānī on the Decline of Islam|journal=Die Welt des Islams|volume=New Series 13.1/2|pages=124}}</ref> Tāpat viņš apgalvoja, ka musulmaņiem būtu nepieciešama tāda pati reformistu kustība islāma mantojuma atjaunošanai kādas radās [[Eiropa|Eiropā]] [[Mārtiņš Luters|Mārtiņa Lutera]] un citu reformistu darbības rezultātā. Daudziem modernistiem modernā laikmeta sākums lika izvērtēt islāma intelektuālās tradīcijas, kas nozīmēja atsacīšanos no agrīno intelektuāļu aklas sekošanas. Viņi argumentēja elastīgu islāma un avotu interpretāciju, kas musulmaņiem palīdzētu radīt institūcijas, kas atbilstu modernajiem apstākļiem. Atgriešanās pie islāma tā sākotnējā stadijā parādītu musulmaņu sabiedrībām nepieciešamo intelektuālo dinamiku, lai panāktu Rietumus. Tad islāms pasaulē iegūtu pienācīgu vietu, tomēr, lai to sasniegtu, bija nepieciešams reformēt politiskās, juridiskās un izglītības institūcijas.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Oxford Handbook of Islam and Politics|last=Shahin E. E|first=Esposito, L. J|publisher=Oxford University Press|year=2013|location=New York|pages=31}}</ref> == Islāmisma ideologi == {| class="wikitable" |+ ![[Arābijas pussala]] |[[Muhammads Ibn Abd al Vahābs|Muhammads bin Abd al Vahabs]] |- ![[Ēģipte]] |[[Rašīds Rīda]], [[Muhammads Abduhs]], [[Hasans al Banna]], [[Saijeds Kutbs]] |- ![[Indijas subkontinents|Indijas subkontintents]] |[[Saijeds Ahmads Kāns]], [[Muhameds Ikbāls|Muhammads Ikbāls]], [[Abuls Alā Maudūdī]] |- ![[Irāna]] |[[Džamāls al Dīns al Afgānī]], [[Rūhollāhs Mūsavī Homeinī]], [[Alī Šariatī]], [[Alī Hāmenejī|Alī Hamīneijī]] |- ![[Levante]] |[[Muhammads Takidīns al Nabhānī]], [[Ibn Taimija]], [[Ibn Kaimija]] |- ![[Magriba|Magreba]] |[[Muhammads bin Alī al Sanūsī]] |- ![[Turcija]] |[[Nāmiks Kemāls]], [[Mehmets Ākifs]] |} == Islāmistu organizācijas mūsdienās == {| class="wikitable" |+ ![[Afganistāna]] |[[Taliban]] |- ![[Libāna]] |[[Hezbollah]] |- ![[Palestīnas Valsts|Palestīna]] |[[Hamās]] |- ![[Indijas subkontinents]] |[[Jamaat-e-Islami]] |- !Transreģionālās |[[Musulmaņu brālība]], [[Al-Qaida]], [[Hizb ut Tahrir]], [[Islāma valsts]] |} === HAMAS === {{Pamatraksts|Hamas}} HAMAS ir akronīms no arābu vārdiem(''Harakat Al-Muqawama Al-Islamia''), vārds nozīmē “zīmogs”, nozīmē “Praviešu zīmogs- Muhammeds”. Tulkojumā nozīmē Islāma Pretošanās Kustība. Tā ir radikāli [[fundamentālisms|fundamentālistiskā]] islāma organizācija, kura kļuva aktīva intifādas sākumposmā, un darbojās, galvenokārt, [[Gazas josla|Gazas reģionā]], kā arī [[Jūdeja|Jūdejā]] un Samarijā. Tā tika dibināta 1987. gadā, kā atzars no „Musulmaņu brālības” Palestīnas atzara, un no paša sākuma tā tika vadīta no MB puses. HAMAS dibinātāji ir divas personas, proti, šeihs Ahmeds Ismails Jassins un Abdels Azizs al-Rantissī. Šeihs Ahmeds Jassins vadīja HAMAS un bija tās līderis līdz savam arestam un apcietinājumam 1989. gadā. [[Attēls:Hamas_seal.gif|right|100px|‎]] Pirms intifādas HAMAS izveidošanā nospēlēja lomu cita organizācija, proti, „Al-majama Al-Islami” asociācija Gāzas rajonā, kura kļuva par svarīgu rekrutēšanas avotu HAMAS teroraktu veikšanai. HAMAS veidošanā tika izmantota eksistējošā šīs asociācijas infrastruktūra. Un sākumposmā HAMAS darbojās zem dažādiem nosaukumiem, kā piemēram „Al- Tiar Al-Islami” („Islāma strauts”). Kad HAMAS kļuva aktīva Judajā un Samarijā, tad tā kļuva ietekmīgāka islāmistu organizācija reģionā, un intifadas laikā tā sāka spēlēt galveno lomu. Savā darbībā HAMAS izmanto teroraktus pret Izraēlu, ar mērķi atgūt Palestīnas teritoriju un dibināt Palestīnas valsti Izraēlas valsts vietā. Galvenais HAMAS mērķis ir formulēts kā džihāds par Palestīnas atbrīvošanu un Islāmiskās Palestīnas dibināšanu no Vidusjūras līdz pat Jordānas upei. Lai rekrutētu jaunus locekļus, tās darbība notiek ap mošejām un dienesta institūcijām. 2006. gada janvārī Palestīnas vēlēšanu kampaņā HAMAS uzvarēja, iegūstot vairākumu balsu. HAMAS aktīvisti tiek iedalīti brigādēs. Pazīstamākā brigāde ir ''Izz al-Din al-Qassam'' brigāde, uz kuras rēķina ir daudz veiktu teroraktu gan pret Izraēlas pilsoņiem, gan pret Izraēlas militārajiem mērķiem. HAMAS palielināja savu aktivitāti īpaši 2002.-2003. gados. HAMAS atbalstītāju un locekļu precīzs skaits nav zināms. Bet aptuveni aprēķina, ka to skaits ir desmitiem tūkstošu. No ārvalstīm HAMAS saņem finansējumus no Irānas, no privātiem labdariem no arābu valstīm, bet primāri no Palestīnas ekspatriantiem no visas pasaules. Daži fondi, kas atbalsta HAMAS darbību, atrodas arī Rietumeiropā un Ziemeļamerikā. Mūsdienās HAMAS ir otrā spēcīgāka grupa pēc FATAH. Tā ir spēcīga opozīcija miera procesam reģionā, opozīcija sekulārajiem nacionālistiem. HAMAS ideoloģija ir aizgūta no "Musulmaņu brālības". „Islāma līgumā”, dokumentā, kuru HAMAS nopublicēja 1988. gadā, tā definē sevi kā „Musulmaņu brālības Palestīnas atzaru”. Bet ir novērojama atšķirība un dažādība starp HAMAS prioritātēm un "Musulmaņu brālības" mērķiem reģionā. Piemēram jautājumā par džihādu. Ja "Musulmaņu brālība" vēlas iedibināt islāmu visā musulmaņu pasaulē vispirms, un tikai pēc tam ar džihādu pret Izraēlu atbrīvot Palestīnu. Tad HAMAS pretēji, uzsver džihādu kā vienīgu līdzekli Palestīnas atbrīvošanai. HAMAS definē džihādu kā katra musulmaņa individuālo pienākumu. Galvenais HAMAS mērķis ir islāma valsts dibināšana Palestīnā caur intifādu un džihādu. HAMAS ir vienlaikus nacionālistiskā kustība ar fokusu uz Palestīnu un palestīniešiem, un vienlaikus saredz sevi vienā rindā ar citām islāmistu organizācijām, kā daļu no transnacionālās islāmistu kustības. HAMAS noraida Izraēlas valsts eksistences faktu, un vēlas lai tā pamestu tai okupētas 1967. gadā teritorijas, arī atteiktos no Judajas un Samarijas (Rietumu krasts) un Gāzas teritorijas. Struktūra: Gāzā, Judajā un Samarijā HAMAS balstās uz kombinācijas no reģionālajām un funkcionālajām organizācijām. Tādējādi daži identiskie nogrupējumi darbojas paralēli katrā reģionā. HAMAS, kā organizācija, sastāv no dažādiem neatkarīgajiem līmeņiem. -Infrastruktūra (''dawa'') — nodarbojas ar rekrutēšanu, finansiālā atbalsta izplatīšanu -Varmācības īstenošana intifādas kontekstā -Drošība (''aman'') — informācijas vākšana par sadarbību ar specdienestiem. Šī informācija nokļūst tā saucamajā „trieciena komitejā”, pēc tam aizdomīgas personas tiek nogalinātas -Publikācijas (''al-‘alam'') — skrejlapas, propagandas materiāli. Militārajā aspektā HAMAS sastāv no divām militārām grupām: „Palestīnas svētie karotāji” (''Al-Mujahidūn Al-Falestiniūn''), kas darbojas pret Izraēlu; un Drošības sekcija (''Jehaz Aman'') — kas vāc informāciju. === Hizb al-Tahrir === ''Hizb al- Tahrir'' ir dibināta 1952. gadā Palestīnā, Jeruzālemē. Tās dibinātājs ir palestīnietis šeihs Muhammeds Takiddīns al- Nabhani (1909—1979), kas bija islāma zinātnieks un jurists.''Hizb al-Tahrir'' uzskata par „Musulamaņu Brālības” frakciju. Šis viedoklis pamatojas uz fakta, ka daudzi tās locekļi, to skaitā arī pats Al- Nabhani nāca no „Musulamaņu Brālības” aprindām, un viņi uzskatīja to par pārāk konservatīvu, apsūdzot to sadarbībā ar valdošo režīmu. ''Hizb al- Tahrir'' bija tā laika politiskā partija, kuras ideoloģija bija islāms, un mērķis- Kalifāta jeb Islāma valsts izveidošana. Neskatoties uz tās vajāšanu atsevišķajos reģionos, partija darbojās Tuvajos Austrumos, Āfrikā, Āzijā un pēdējā laikā, kļūstot par starptautisku organizāciju, ASV un Eiropā. Nabhani raksti izrāda raizes par arābu- musulmaņu valstīm, kas atrodas rietumu ietekmē. Viņa pamatmērķis bija apvienot tās vienā Kalifātā, kurā varētu atsākt islāma dzīvesveidu. Tā kā arābu zemes atradās sekulāro politisko režīmu varā, Nabhani šīs valstis pieskaitīja pie rietumu pasaules, nosaucot tās par „neticības zemi” (''dar al-kufr''), nosaucot to līderus par neticīgajiem, kas nespēj valdīt saskaņā ar Allāha atklāsmi. Lai gāztu to neislāmiskās politiskās sistēmas, viņš izplatīja alternatīvas politiskās idejas, atvasinātās no islāma ideoloģijas, un aicināja īstenot intelektuālo revolūciju, kas vestu pie politiskās revolūcijas, kas transformētu sabiedrības galvenās institūcijas. Atšķirībā no citiem Palestīnas izcelsmes islāmistu organizācijām, ''Hizb al- Tahrir'' neuzskata Palestīnas problēmu par galveno savā ideoloģijā, un uz tās nefokusējas, kaut arī ir zināms, ka 1948. gada notikums kļuva par iemeslu Nabhani iniciatīvai partijas izveidošanai 1952. gadā. ''Hizb al-Tahrir'' līderis tagad ir šeihs Ata Abu Al- Rišta (''Sheikh Ata Abu Al-Rishta''). 1980. gados tās atzari tika izveidoti vairākās Eiropas valstīs, tādās kā, Vācija un Austrija, kur HT koncentrēja savu uzmanību uz musulmaņu viesstrādniekiem un studentiem, izplatot ārpus mošejām žurnālu ''Al- Khilafa''. Pirmā Eiropas valsts, kas aizliedza Hizb al-Tahrir darbību, kļuva Vācija, kad 2003. gada janvārī HT darbību apturēja tās antisemitiskās propagandas dēļ. Lielbritānijā ''Hizb al-Tahrir'' savu centru dibināja 1980. gadu sākumā, kad daži tās aktīvisti no Tuvo Austrumu valstīm bija spiesti emigrēt un tur palikt. Tie no sākuma ietekmēja tos musulmaņus, kas bija pagaidu iemītnieki, galvenokārt, studenti un viesstrādnieki, kā arī otrās paaudzes jaunie musulmaņi. Hizb al-Tahrir darbojas Londonā un apkārtējos rajonos ar lielu musulmaņu iedzīvotāju skaitu (Birmingemā, Bredfordā, Šefildā). Sākotnēji tās darbība fokusējās uz arābiem, bet vēlāk uz Turcijas, Somālijas un Pakistānas izcelsmes imigrantiem. Partijas mērķis sākotnējā periodā bija izveidot potenciālus aktīvistus, kas turpinātu tās mērķu īstenošanu arī pēc atgriešanas savās valstīs. 1990. gados rekrutēšana kļuva īpaši veiksmīga Āzijas kopienu vidū. Lielbritānijas ''Hizb al-Tahrir'' atzars publicēja žurnālus ''Al- Fajr'' angļu valodā un ''Al- Khilafa'' arābu, vēlāk arī angļu valodā. 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā Lielbritānijas musulmaņu kopienas apzinājās HT kustības ekspansiju. 1993. gadā HT publisko uzmanību saviļņoja ar intensīvu skrejlapu izplatīšanas kampaņu ar provokatoriskiem antisemītiskiem virsrakstiem (piemēram, „Miers ar Izraēlu ir noziegums pret islāmu”), lekcijām universitātēs un mošejās, aicinot uz džihādu pret ebrejiem Palestīnā. Pēc ebreju kopienas protesta reakcijas, universitāšu pārvaldes apšaubīja savas atļaujas došanu izmantot universitāšu telpas ''Hizb al-Tahrir'' runātājiem, un turpmāk aizliedza. ''Hizb al-Tahrir'', savukārt atbildēja ar sekojošo: „Kad cilvēkiem, tādiem kā Salmanam Rušdi, ir tiesības kropļot islāmu un pazemot musulmaņus, bet mēs nevaram pat rīkot satikšanās, lai diskutētu par mūsu reliģiju, tad kaut kas nav kārtībā ar Britāniju”.<ref>Suha Taji-Farouki, ''A Fundamental Quest Hizb al-Tahrir and the Search for the Islamic Caliphate'' (London: Grey Seal, 1996).</ref> No ''Hizb al-Tahrir'' publikācijām Lielbritānijā var secināt, ka tā nav tikai antisemītiska, bet arī homofobiska un rasistiska, jo citēja hadīsu, kurā hinduisti nosaukti par „necivilizētiem mežoņiem”. ''Hizb al-Tahrir'' radikālā platforma ātri piesaistīja masu medija uzmanību. Šāds ''Hizb al-Tahrir'' raksturojums kļuva par vispārējo publisko viedokli, un tā ātri tika nosaukta par „britu islāma radikālo bumbu ar laika degli”, un uzskatīta par „visietekmīgāko no Lielbritānijas jaunajām radikālajām grupām”. ''Hizb al-Tahrir'' koncentrējas uz Londonas Universitātēm un koledžām (to starpā, Līdsa, Mančestras, Šefildas, Bristoles, Nottingemas), kopumā tā ir aktīva vairāk nekā piecdesmit universitāšu pilsētiņās. Un 1994. gada martā tā tika aizliegta Birmingemas Centrālanglijas universitātē. Šāda veiksmīga ''Hizb al-Tahrir'' aktivitāte universitātēs, īpaši Āzijas izcelsmes studentu vidū, ir izskaidrojama ar faktu, ka tie ir attālināti no stingriem etniskajiem pamatiem, kas raksturo mošejas kontekstu, kas padara viņus par izturīgiem pret partijas ideoloģiju. Studējot koledžās, viņi kļūst jutīgi attiecībā uz priekšstatu par vienu vispasaules islāma Kalifātu, kas ietilpina visas etniskās un klanu atšķirības, un veido Britānijas Āzijas musulmaņu kopienas. ''Hizb al-Tahrir'' potenciālo auditoriju veido jaunie musulmaņi vecumā jaunāki par divdesmit pieciem gadiem, kas nāk no socio-ekonomiski neprivileģētas vides, kas cieš no bezdarba un rasu diskriminācijas. Caur ideoloģisko apstrādi, ''Hizb al-Tahrir'' sniedz atsvešinātai musulmaņu jaunatnei piederības sajūtu un skaidru atbildi uz savas identitātes meklējumu. === Al-Qaida === {{Pamatraksts|Al-Qaida}} ''Al-Qaida'' tulkojumā nozīmē “bāze”. Tā ir starptautisskā teroristiskā organizācija ar tās filiālu tīklu daudzās pasaules valstīs. To 1988. gadā dibināja [[Osama bin Ladens]], kas nāk no Saūda Arābijas. Viņš dzimis Džiddas pilsētā, 1974. gadā pabeidza ekonomisko fakultāti karaļa Abdela Aziza universitātē. Viņa tēvs Muhammeds Avads bin Ladens nāk no Jemenas, un bija lielākās celtniecības kompānijas ''Bin Laden Group'' īpašnieks. Osama ir 17.bērns ģimenē no 52 bērniem. Viņa tēvam bija 20 sievas un Osama bija 10. sievas dēls. Bez tēva kapitāla, ģimeni atbalstīja pats Saūda Arābijas monarhs. 1975. gadā tēvs gāja bojā aviokatastrofā, un Osama kļūst par tēva īpašumu īpašnieku. Viņam pieder Sudānas celtniecības kompānija ''Al-Hidžra'', ''Al-Šamal'' bankas akcijas, ''Taba'' investīciju concerns. Jau 16 gadu vecumā Osama pievienojās vienai no Saūda Arābijas fundamentālistu kustībām. Osama bija precējies 3 reizes, viņam ir divi dēli. Pēdējā viņa sieva ir talību līdera mullas Omara meita. Bin Ladens sāka savu teroristisko un politisko karjeru Afganistānā Afganistānas kara laikā 1979. gadā. Uzzinot par Padomju armijas ienākšanu Afganistānā, viņš devās turp. Tur viņš izveidoja celtniecības organizācijas, kas veica ceļu un tuneļu būvdarbus islāma opozīcijas interesēs. Paralēli Bin Ladens piedalījās kara darbībās. Izmantojot savus finansiālos līdzekļus, izmantojot tīklu ''Maktab al-kadamat'', viņš vervēja jaunus locekļus visapkārt pasaulei, kuri vēlējās būt līdzdalīgiem džihādā pret PSRS. Būtisku lomu Bin Ladena tapšanā par islāma fundamentālistu organizācijas līderu, nospēlēja ASV izlūkdienesti, kuri atbalstīja materiāli un tehniski afgāņu opozīciju. Kopš 1988. gada Bin Ladena intereses jau mazāk saistās ar Afganistānu, un vairāk ar islāmistu starptautisko darbību. Afganistānas kara laikā izveidojās profesionāli sagatavoti kaujinieki, spējīgi efektīvi karot. Tuvo Austrumu mudžahedi sāka pievienoties dažādām islāmistu organizācijām. Viņi piedalījās karadarbībās Somalijā, Bosnijā, Kosovā, Čečenijā, Tadžikistānā. Al-Kāidas pamatlocekļus sastāda Afganistānas kara veterāni jeb mudžahedi. Uzskata, ka bez teroraktu veikšanas, šī organizācija nodarbojas ar jaunu islāmistu vienību izveidošanu un jau esošo radikalizēšanu. Al-Kāidas pamatmērķis ir laicīgo politisko režīmu gāšana arābu valstīs un teokrātiskās iekārtas ieviešana, Šariāta normu ieviešana, un perspektīvā visu musulmanu valstu apvienošana vienā Kalifātā. Al-Kāida darbojas pret rietumu valstu ietekmi uz arābu reģionu, īpaši pret ASV. Tā cenšas izraidīt ASV karaspēkus no Persijas līča reģiona valstīm, it īpaši no Saūda Arābijas. Par vēl vienu svarīgu prioritāti ir Izraēlas valsts likvidēšana. Sākot no 1994. gada galvenā Al-Kāidas bāze kļūst Sudānā, kurā viņš ceļ dažādas rūpniecības, veic investīcijas ražošanā, ceļu būvniecībā, bankās, eksporta-importa operācijās. No rūpniecības Bin Ladens saņem ienākumus desmitiem miljonu dolāru, kas viņam ļauj uzturēt teroristu kontingentu. 1996. gada maijā ASV valdības spiediena rezultātā uz Sudānu, Bin Ladens spiests pamest šo valsti. Kopš tā laika viņš no jauna apmetās Afganistānā. Al-Kāida saredz visu notiekošo Tuvajos Austrumos, kā patieso musulmaņu cīņu pret islāma ķeceriem. ASV karaspēka klātbūtne Saūda Arābijā, saskaņā ar Bin Ladenu, ir jaunais kristīgo rietumu režīmu Krusta karš pret musulmaņu austrumiem, kā islāma “svētvietu okupācija”, kas ir papildus motīvs pretamerikāņu noskaņām. Paiet 10 gadi pēc Al-Kāidas izveidošanas, un 1998. gadā Bin Ladens proklamēja islāmistu teroristu apvienotās organizācijas izveidošanu “Islāma pasaules fronte cīņai pret jūdiem un krustnešiem” (''Al-Jabhah al-Islamiyyah al-‘Alamiyyah li-Qital al-Yuhud wal-Salibiyyin''). Šīs frontes izveidotāju vidū bija Al-Zavāhiri (''Al-Jihad'', Ēģipte), Rifai Ahmad Taha (''Gamaa al-Islamija''), un daži Pakistānas islāmistu nogrupējumu līderi. Frontē arī ir iekļauti Kašmiras, Bangladešas un Afganistānas organizāciju militārie atzari. Visas šīs organizācijas koordinē darbības aiz Al-Kāidas vadības vienotājām struktūrām. Katras organizācijas pārstāvji noteica kārtējā uzbrukuma objektu. Sadarbība īstenojās kara okupāciju veikšanas līmenī, bet pašas organizācijas darbojās neatkarīgi. Pateicoties plašam atbalstītāju tīklam ASV, Eiropā un Āzijā, Bin Ladens vada savu organizāciju, izmantojot pēdējā laika tehniskos paņēmienus- internetu, faksu, satelīttelefonus. Al-Kāida veic teroraktus pret ASV pilsoņiem jebkurā pasaules valstī ar sekojošiem mērķiem: demoralizēt amerikāņus un spiest pamest arābu valstis, neiejaukties musulmaņu valstu lietās, ietekmēt Persijas līča valstis ar mērķi spiest arābus atteikties no ASV atbalstīšanas. == Skatīt arī == * [[Salafisms]] * [[Politiskais islāms]] * [[Radikālais islāms]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20080323233137/http://ksunne.ru/zabl/takfir/hawarij.htm Par haridžitu sektu] {{ru ikona}} * [http://www.ikhwanweb.com/ "Musulmaņu brālības" oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20071011034505/http://jamaat.org/overview/founder.html Maulanas Maududi biogrāfija] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20080322065952/http://www.hizb.org.uk/hizb/index.php Hizb al-Tahrir organizācijas Lielbritānijā tīmekļa vietne] {{en ikona}} [[Kategorija:Islāmisms| ]] 6znz5yglffp0dpa6s8fhc3f6d3ume44 Daugavas loki 0 55196 3665999 3641590 2022-08-03T08:39:23Z Kmlyvens 28737 /* Ārējās saites */ wikitext text/x-wiki {{Aizsargājamas dabas teritorijas infokaste | name = Daugavas loki | alt_name = | native_name = | iucn_category = | photo = Vasargelišķu skatu tornis2.jpg | photo_width = | photo_caption = Skats uz Rozališku loku no Vasargelišku skatu torņa | photo2 = | photo2_width = | photo2_caption = | map = Latvija | map_caption = | map_relief = jā | map_size = | latd = 55 | latm = 53 | lats = 19 | latNS = N | longd = 26 | longm = 55 | longs = 22 | longEW = E | type = [[dabas parks]] | prot_category = | location = [[Augšdaugavas novads]]<br/>[[Krāslavas novads]] | nearest_city = | area = {{mērv|ha=12372}} | established = 1990 | visitation_num = | visitation_year = | governing_body = Dabas aizsardzības pārvalde | website = | footnotes = | embedded = }} '''Daugavas loki''' ir [[dabas parks]] [[Latgale]]s dienvidaustrumos. Izvietojies [[Latgales augstiene]]s [[Augšdaugavas pazeminājums|Augšdaugavas pazeminājumā]], aizņem [[Daugava]]s ieleju posmā no [[Krāslava]]s līdz [[Naujene]]i, administratīvi ietilpst [[Krāslavas novads|Krāslavas]] un [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas]] novados. Parks izveidots 1990. gadā, lai saglabātu unikālos dabas kompleksus, dabas un kultūrvēsturiskās vērtības un mazpārveidotu ainavu Daugavas senlejas Krāslavas — Naujenes posmā un tam piegulošajā teritorijā, kā arī lai likvidētu [[Daugavpils HES]] celtniecības gaitā dabai nodarītus postījumus. Parka teritorija pilnībā ietilpst [[Augšdaugava]]s aizsargājamo ainavu apvidū, savukārt parka teritorijā ir vairāki aizsargājami dabas pieminekļi: [[Adamovas krauja]], [[Daugavas Vārti]], [[Mālkalnes avots]], [[Sandarišku karengravas]] un [[Sproģu gravas]], kā arī [[Slutiški|Slutišku]] etnogrāfiskais brīvdabas muzejs. ''[[Natura 2000]]'' teritorija.<ref>[http://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/dabas_parki/daugavas_loki/ Dabas aizsardzības pārvalde. Daugavas loki]</ref> == Literatūra == * Jansons B. Dabas parks «Daugavas loki» / B. Jansons. — Daugavpils : Saule, 1999. — 94 lpp. : il. {{ISBN|9984-14-093-8}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.vietas.lv/objekts/daugavas_loki_dabas_parks/ «Daugavas loki» — Vietas.lv] * [http://www.naujene.biblioteka.lv/Alise/alise3i.asp?Prev=0&Next=2&Curr=1&Ident=1033194&catalogue=3&P4=3&opty=27 Dabas parks «Daugavas loki» Naujenes tautas bibliotēkas vietnē] {{Latvijas dabas parki}} [[Kategorija:Latvijas dabas parki]] [[Kategorija:Augšdaugavas novads]] [[Kategorija:Krāslavas novads]] hsf61o0f1g52dq1er58oda1vjkm7zz1 3666014 3665999 2022-08-03T09:47:43Z Egilus 27634 Pārliku strādājošo ārsaiti kā atsauci un vēl pārrakstīju no tās. wikitext text/x-wiki {{Aizsargājamas dabas teritorijas infokaste | name = Daugavas loki | alt_name = | native_name = | iucn_category = | photo = Vasargelišķu skatu tornis2.jpg | photo_width = | photo_caption = Skats uz Rozališku loku no Vasargelišku skatu torņa | photo2 = | photo2_width = | photo2_caption = | map = Latvija | map_caption = | map_relief = jā | map_size = | latd = 55 | latm = 53 | lats = 19 | latNS = N | longd = 26 | longm = 55 | longs = 22 | longEW = E | type = [[dabas parks]] | prot_category = | location = [[Augšdaugavas novads]]<br />[[Krāslavas novads]] | nearest_city = | area = {{mērv|ha=12372}} | established = 1990 | visitation_num = | visitation_year = | governing_body = Dabas aizsardzības pārvalde | website = | footnotes = | embedded = }} '''Daugavas loki''' ir [[dabas parks]] [[Latgale]]s dienvidaustrumos. Izvietojies [[Latgales augstiene]]s [[Augšdaugavas pazeminājums|Augšdaugavas pazeminājumā]], aizņem [[Daugava]]s ieleju posmā no [[Krāslava]]s līdz [[Naujene]]i, administratīvi ietilpst [[Krāslavas novads|Krāslavas]] un [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas]] novados. Parks izveidots 1990. gadā, lai saglabātu unikālos dabas kompleksus, dabas un kultūrvēsturiskās vērtības un mazpārveidotu ainavu Daugavas senlejas Krāslavas — Naujenes posmā un tam piegulošajā teritorijā,<ref name="Vietas">[https://www.vietas.lv/objekts/daugavas_loki_dabas_parks/ «Daugavas loki» — Vietas.lv]</ref> kā arī lai likvidētu [[Daugavpils HES]] celtniecības gaitā dabai nodarītus postījumus. Parka teritorija pilnībā ietilpst [[Augšdaugava]]s aizsargājamo ainavu apvidū, savukārt parka teritorijā ir vairāki aizsargājami dabas pieminekļi: [[Adamovas krauja]], [[Daugavas Vārti]], [[Mālkalnes avots]], [[Sandarišku karengravas]] un [[Sproģu gravas]], kā arī [[Slutiški|Slutišku]] etnogrāfiskais brīvdabas muzejs. ''[[Natura 2000]]'' teritorija.<ref>[http://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/dabas_parki/daugavas_loki/ Dabas aizsardzības pārvalde. Daugavas loki]</ref> Parka pamatelementi ir 8 Daugavas loki visā tā garumā. Loku garums pa upes tecējumu ir 4 līdz 8 km, tiem ir savi nosaukumi: Adamovas (Šķerskānu), Zvejnieku, Tartaka, Daugavsargu, Ververu, Rozališķu, Butišķu un Elernes loks. Dabas parka vidējās daļas krastos, kur Daugavā ietek daudzas mazas upītes - [[Borne]], [[Rudņa]], [[Poguļanka (upe)|Poguļanka]], [[Mālkalne]], [[Židiņupīte]], [[Balta (upe)|Balta]] un [[Putānu strauts]], parasts gravu erozijas saposmots reljefs. Adamovas lokā, Slutišķu un Ververu kraujās redzami devona iežu atsegumi.<ref name="Vietas" /> Parka teritorijā atrodas 23 arheoloģiskie pieminekļi, tai skaitā [[Vecpils pilskalns|Vecpils]], Vecračinas [[Markovas pilskalns]], [[Slutišķu viduslaiku apmetne]]s vieta. Daugavas labajā krastā atrodas ģeoloģisks dabas aizsardzības objekts — [[Adamovas krauja]], Tās pamatdaļā 7 m virs ūdens līmeņa atrodas 1 — 2 m biezs māla un kūdras slānis, kurā atrastas vairāk nekā 50 starpleduslaikmeta augu sugu atliekas.<ref name="Vietas" /> Meži aizņem 38% no parka platības; no meža tipiem parastākais ir [[lāns]], bagātākās augsnēs arī [[damaksnis]]. No aizsargājamajām augu sugām šeit zināmas [[matainais grīslis]] (''Carex pilosa''), [[cepurainā neotiante]] (''Neottianthe cucullata''), [[zirņveida dedestiņa]] (''Lathyrus pisiformis''), [[spožais suņuburkšķis]] (''Anthriscus nitida''), [[zāļlapu smiltenīte]] (''Arenaria procera'') un citas, pavisam 53.<ref name="Vietas" /><ref>[https://www.daba.gov.lv/lv/media/10403/download Daba.gov.lv. Aizsargājamās augu sugas dabas parkā „Daugavas loki”]</ref> No aizsargājamajām putnu sugām šeit atzīmēts [[mazais zīriņš]] (''Sterna albifrons''), [[grieze]] (''Crex crex''), [[paipala]] (''Coturnix coturnix''), [[zivju dzenītis]] (''Alcedo atthis'') un citas, pavisam 33.<ref name="Vietas" /><ref>[https://www.daba.gov.lv/lv/media/7807/download Daba.gov.lv. Dabas parka „Daugavas loki” teritorijā novērotās Eiropas un Latvijas retās un īpaši aizsargājamās putnu sugas...]</ref> == Literatūra == * Jansons B. Dabas parks «Daugavas loki» / B. Jansons. — Daugavpils : Saule, 1999. — 94 lpp. : il. {{ISBN|9984-14-093-8}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas dabas parki}} [[Kategorija:Latvijas dabas parki]] [[Kategorija:Augšdaugavas novads]] [[Kategorija:Krāslavas novads]] je94cebzdrgi06py6gpti11ac788ri2 3666015 3666014 2022-08-03T09:48:08Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{Aizsargājamas dabas teritorijas infokaste | name = Daugavas loki | alt_name = | native_name = | iucn_category = | photo = Vasargelišķu skatu tornis2.jpg | photo_width = | photo_caption = Skats uz Rozališku loku no Vasargelišku skatu torņa | photo2 = | photo2_width = | photo2_caption = | map = Latvija | map_caption = | map_relief = jā | map_size = | latd = 55 | latm = 53 | lats = 19 | latNS = N | longd = 26 | longm = 55 | longs = 22 | longEW = E | type = [[dabas parks]] | prot_category = | location = [[Augšdaugavas novads]]<br />[[Krāslavas novads]] | nearest_city = | area = {{mērv|ha=12372}} | established = 1990 | visitation_num = | visitation_year = | governing_body = Dabas aizsardzības pārvalde | website = | footnotes = | embedded = }} '''Daugavas loki''' ir [[dabas parks]] [[Latgale]]s dienvidaustrumos. Izvietojies [[Latgales augstiene]]s [[Augšdaugavas pazeminājums|Augšdaugavas pazeminājumā]], aizņem [[Daugava]]s ieleju posmā no [[Krāslava]]s līdz [[Naujene]]i, administratīvi ietilpst [[Krāslavas novads|Krāslavas]] un [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas]] novados. Parks izveidots 1990. gadā, lai saglabātu unikālos dabas kompleksus, dabas un kultūrvēsturiskās vērtības un mazpārveidotu ainavu Daugavas senlejas Krāslavas — Naujenes posmā un tam piegulošajā teritorijā,<ref name="Vietas">[https://www.vietas.lv/objekts/daugavas_loki_dabas_parks/ «Daugavas loki» — Vietas.lv]</ref> kā arī lai likvidētu [[Daugavpils HES]] celtniecības gaitā dabai nodarītus postījumus. Parka teritorija pilnībā ietilpst [[Augšdaugava]]s aizsargājamo ainavu apvidū, savukārt parka teritorijā ir vairāki aizsargājami dabas pieminekļi: [[Adamovas krauja]], [[Daugavas Vārti]], [[Mālkalnes avots]], [[Sandarišku karengravas]] un [[Sproģu gravas]], kā arī [[Slutiški|Slutišku]] etnogrāfiskais brīvdabas muzejs. ''[[Natura 2000]]'' teritorija.<ref>[http://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/dabas_parki/daugavas_loki/ Dabas aizsardzības pārvalde. Daugavas loki]</ref> Parka pamatelementi ir 8 Daugavas loki visā tā garumā. Loku garums pa upes tecējumu ir 4 līdz 8 km, tiem ir savi nosaukumi: Adamovas (Šķerskānu), Zvejnieku, Tartaka, Daugavsargu, Ververu, Rozališķu, Butišķu un Elernes loks. Dabas parka vidējās daļas krastos, kur Daugavā ietek daudzas mazas upītes — [[Borne]], [[Rudņa]], [[Poguļanka (upe)|Poguļanka]], [[Mālkalne]], [[Židiņupīte]], [[Balta (upe)|Balta]] un [[Putānu strauts]], parasts gravu erozijas saposmots reljefs. Adamovas lokā, Slutišķu un Ververu kraujās redzami devona iežu atsegumi.<ref name="Vietas" /> Parka teritorijā atrodas 23 arheoloģiskie pieminekļi, tai skaitā [[Vecpils pilskalns|Vecpils]], Vecračinas [[Markovas pilskalns]], [[Slutišķu viduslaiku apmetne]]s vieta. Daugavas labajā krastā atrodas ģeoloģisks dabas aizsardzības objekts — [[Adamovas krauja]], Tās pamatdaļā 7 m virs ūdens līmeņa atrodas 1 — 2 m biezs māla un kūdras slānis, kurā atrastas vairāk nekā 50 starpleduslaikmeta augu sugu atliekas.<ref name="Vietas" /> Meži aizņem 38% no parka platības; no meža tipiem parastākais ir [[lāns]], bagātākās augsnēs arī [[damaksnis]]. No aizsargājamajām augu sugām šeit zināmas [[matainais grīslis]] (''Carex pilosa''), [[cepurainā neotiante]] (''Neottianthe cucullata''), [[zirņveida dedestiņa]] (''Lathyrus pisiformis''), [[spožais suņuburkšķis]] (''Anthriscus nitida''), [[zāļlapu smiltenīte]] (''Arenaria procera'') un citas, pavisam 53.<ref name="Vietas" /><ref>[https://www.daba.gov.lv/lv/media/10403/download Daba.gov.lv. Aizsargājamās augu sugas dabas parkā „Daugavas loki”]</ref> No aizsargājamajām putnu sugām šeit atzīmēts [[mazais zīriņš]] (''Sterna albifrons''), [[grieze]] (''Crex crex''), [[paipala]] (''Coturnix coturnix''), [[zivju dzenītis]] (''Alcedo atthis'') un citas, pavisam 33.<ref name="Vietas" /><ref>[https://www.daba.gov.lv/lv/media/7807/download Daba.gov.lv. Dabas parka „Daugavas loki” teritorijā novērotās Eiropas un Latvijas retās un īpaši aizsargājamās putnu sugas...]</ref> == Literatūra == * Jansons B. Dabas parks «Daugavas loki» / B. Jansons. — Daugavpils : Saule, 1999. — 94 lpp. : il. {{ISBN|9984-14-093-8}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas dabas parki}} [[Kategorija:Latvijas dabas parki]] [[Kategorija:Augšdaugavas novads]] [[Kategorija:Krāslavas novads]] 5d95an8f424wwr7udjflld43a67l7jb 3666016 3666015 2022-08-03T09:51:34Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{Aizsargājamas dabas teritorijas infokaste | name = Daugavas loki | alt_name = | native_name = | iucn_category = | photo = Vasargelišķu skatu tornis2.jpg | photo_width = | photo_caption = Skats uz Rozališku loku no Vasargelišku skatu torņa | photo2 = | photo2_width = | photo2_caption = | map = Latvija | map_caption = | map_relief = jā | map_size = | latd = 55 | latm = 53 | lats = 19 | latNS = N | longd = 26 | longm = 55 | longs = 22 | longEW = E | type = [[dabas parks]] | prot_category = | location = [[Augšdaugavas novads]]<br />[[Krāslavas novads]] | nearest_city = | area = {{mērv|ha=12372}} | established = 1990 | visitation_num = | visitation_year = | governing_body = Dabas aizsardzības pārvalde | website = | footnotes = | embedded = }} '''Daugavas loki''' ir [[dabas parks]] [[Latgale]]s dienvidaustrumos. Izvietojies [[Latgales augstiene]]s [[Augšdaugavas pazeminājums|Augšdaugavas pazeminājumā]], aizņem [[Daugava]]s ieleju posmā no [[Krāslava]]s līdz [[Naujene]]i, administratīvi ietilpst [[Krāslavas novads|Krāslavas]] un [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas]] novados. Parks izveidots 1990. gadā, lai saglabātu unikālos dabas kompleksus, dabas un kultūrvēsturiskās vērtības un mazpārveidotu ainavu Daugavas senlejas Krāslavas — Naujenes posmā un tam piegulošajā teritorijā,<ref name="Vietas">[https://www.vietas.lv/objekts/daugavas_loki_dabas_parks/ «Daugavas loki» — Vietas.lv]</ref> kā arī lai likvidētu [[Daugavpils HES]] celtniecības gaitā dabai nodarītus postījumus. Parka teritorija pilnībā ietilpst [[Augšdaugava]]s aizsargājamo ainavu apvidū, savukārt parka teritorijā ir vairāki aizsargājami dabas pieminekļi: [[Adamovas krauja]], [[Daugavas Vārti]], [[Mālkalnes avots]], [[Sandarišku karengravas]] un [[Sproģu gravas]], kā arī [[Slutiški|Slutišku]] etnogrāfiskais brīvdabas muzejs. ''[[Natura 2000]]'' teritorija.<ref>[http://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/dabas_parki/daugavas_loki/ Dabas aizsardzības pārvalde. Daugavas loki]</ref> Parka pamatelementi ir 8 Daugavas loki visā tā garumā. Loku garums pa upes tecējumu ir 4 līdz 8 km, tiem ir savi nosaukumi: Adamovas (Šķerskānu), Zvejnieku, Tartaka, Daugavsargu, Ververu, Rozališķu, Butišķu un Elernes loks. Dabas parka vidējās daļas krastos, kur Daugavā ietek daudzas mazas upītes — [[Borne]], [[Rudņa]], [[Poguļanka (upe)|Poguļanka]], [[Mālkalne]], [[Židiņupīte]], [[Balta (upe)|Balta]] un [[Putānu strauts]], parasts gravu erozijas saposmots reljefs. Adamovas lokā, Slutišķu un Ververu kraujās redzami devona iežu atsegumi.<ref name="Vietas" /> Parka teritorijā atrodas 23 arheoloģiskie pieminekļi, tai skaitā [[Vecpils pilskalns|Vecpils]], Vecračinas [[Markovas pilskalns]], [[Slutišķu viduslaiku apmetne]]s vieta. Daugavas labajā krastā atrodas ģeoloģisks dabas aizsardzības objekts — [[Adamovas krauja]], Tās pamatdaļā 7 m virs ūdens līmeņa atrodas 1 — 2 m biezs māla un kūdras slānis, kurā atrastas vairāk nekā 50 starpleduslaikmeta augu sugu atliekas.<ref name="Vietas" /> Meži aizņem 38% no parka platības; no meža tipiem parastākais ir [[lāns]], bagātākās augsnēs arī [[damaksnis]]. No aizsargājamajām augu sugām šeit zināmas [[matainais grīslis]] (''Carex pilosa''), [[cepurainā neotiante]] (''Neottianthe cucullata''), [[zirņveida dedestiņa]] (''Lathyrus pisiformis''), [[spožais suņuburkšķis]] (''Anthriscus nitida''), [[zāļlapu smiltenīte]] (''Arenaria procera'') un citas, pavisam 53.<ref name="Vietas" /><ref>[https://www.daba.gov.lv/lv/media/10403/download Daba.gov.lv. Aizsargājamās augu sugas dabas parkā „Daugavas loki”]</ref> No aizsargājamajām putnu sugām šeit atzīmēts [[mazais zīriņš]] (''Sterna albifrons''), [[grieze]] (''Crex crex''), [[paipala]] (''Coturnix coturnix''), [[zivju dzenītis]] (''Alcedo atthis'') un citas, pavisam 33.<ref name="Vietas" /><ref>[https://www.daba.gov.lv/lv/media/7807/download Daba.gov.lv. Dabas parka „Daugavas loki” teritorijā novērotās Eiropas un Latvijas retās un īpaši aizsargājamās putnu sugas...]</ref> == Literatūra == * Jansons B. Dabas parks «Daugavas loki» / B. Jansons. — Daugavpils : Saule, 1999. — 94 lpp. : il. {{ISBN|9984-14-093-8}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas dabas parki}} [[Kategorija:Latvijas dabas parki]] [[Kategorija:Augšdaugavas novads]] [[Kategorija:Krāslavas novads]] jlrie6va3ac4w8ozl1ekzz6z8yjg0su 3666032 3666016 2022-08-03T10:41:53Z Biafra 13794 dabas parks nav vienīgā un nav arī pamat-nozīme. wikitext text/x-wiki {{Aizsargājamas dabas teritorijas infokaste | name = Daugavas loki | alt_name = | native_name = | iucn_category = | photo = Vasargelišķu skatu tornis2.jpg | photo_width = | photo_caption = Skats uz Rozališku loku no Vasargelišku skatu torņa | photo2 = | photo2_width = | photo2_caption = | map = Latvija | map_caption = | map_relief = jā | map_size = | latd = 55 | latm = 53 | lats = 19 | latNS = N | longd = 26 | longm = 55 | longs = 22 | longEW = E | type = [[dabas parks]] | prot_category = | location = [[Augšdaugavas novads]]<br />[[Krāslavas novads]] | nearest_city = | area = {{mērv|ha=12372}} | established = 1990 | visitation_num = | visitation_year = | governing_body = Dabas aizsardzības pārvalde | website = | footnotes = | embedded = }} '''Daugavas loki''' ir [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejas]] daļa, kā arī [[dabas parks]] [[Latgale]]s dienvidaustrumos un [[Sēlija|Augšzemes]] austrumos. Izvietojies [[Latgales augstiene]]s [[Augšdaugavas pazeminājums|Augšdaugavas pazeminājumā]], aizņem [[Daugava]]s ieleju posmā no [[Krāslava]]s līdz [[Naujene]]i, administratīvi ietilpst [[Krāslavas novads|Krāslavas]] un [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas]] novados. Dabas parks izveidots 1990. gadā, lai saglabātu unikālos dabas kompleksus, dabas un kultūrvēsturiskās vērtības un mazpārveidotu ainavu Daugavas senlejas Krāslavas — Naujenes posmā un tam piegulošajā teritorijā,<ref name="Vietas">[https://www.vietas.lv/objekts/daugavas_loki_dabas_parks/ «Daugavas loki» — Vietas.lv]</ref> kā arī lai likvidētu [[Daugavpils HES]] celtniecības gaitā dabai nodarītus postījumus. Parka teritorija pilnībā ietilpst [[Augšdaugava]]s aizsargājamo ainavu apvidū, savukārt parka teritorijā ir vairāki aizsargājami dabas pieminekļi: [[Adamovas krauja]], [[Daugavas Vārti]], [[Mālkalnes avots]], [[Sandarišku karengravas]] un [[Sproģu gravas]], kā arī [[Slutiški|Slutišku]] etnogrāfiskais brīvdabas muzejs. ''[[Natura 2000]]'' teritorija.<ref>[http://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/dabas_parki/daugavas_loki/ Dabas aizsardzības pārvalde. Daugavas loki]</ref> Parka pamatelementi ir 8 Daugavas loki visā tā garumā. Loku garums pa upes tecējumu ir 4 līdz 8 km, tiem ir savi nosaukumi: Adamovas (Šķerskānu), Zvejnieku, Tartaka, Daugavsargu, Ververu, Rozališķu, Butišķu un Elernes loks. Dabas parka vidējās daļas krastos, kur Daugavā ietek daudzas mazas upītes — [[Borne]], [[Rudņa]], [[Poguļanka (upe)|Poguļanka]], [[Mālkalne]], [[Židiņupīte]], [[Balta (upe)|Balta]] un [[Putānu strauts]], parasts gravu erozijas saposmots reljefs. Adamovas lokā, Slutišķu un Ververu kraujās redzami devona iežu atsegumi.<ref name="Vietas" /> Parka teritorijā atrodas 23 arheoloģiskie pieminekļi, tai skaitā [[Vecpils pilskalns|Vecpils]], Vecračinas [[Markovas pilskalns]], [[Slutišķu viduslaiku apmetne]]s vieta. Daugavas labajā krastā atrodas ģeoloģisks dabas aizsardzības objekts — [[Adamovas krauja]], Tās pamatdaļā 7 m virs ūdens līmeņa atrodas 1 — 2 m biezs māla un kūdras slānis, kurā atrastas vairāk nekā 50 starpleduslaikmeta augu sugu atliekas.<ref name="Vietas" /> Meži aizņem 38% no parka platības; no meža tipiem parastākais ir [[lāns]], bagātākās augsnēs arī [[damaksnis]]. No aizsargājamajām augu sugām šeit zināmas [[matainais grīslis]] (''Carex pilosa''), [[cepurainā neotiante]] (''Neottianthe cucullata''), [[zirņveida dedestiņa]] (''Lathyrus pisiformis''), [[spožais suņuburkšķis]] (''Anthriscus nitida''), [[zāļlapu smiltenīte]] (''Arenaria procera'') un citas, pavisam 53.<ref name="Vietas" /><ref>[https://www.daba.gov.lv/lv/media/10403/download Daba.gov.lv. Aizsargājamās augu sugas dabas parkā „Daugavas loki”]</ref> No aizsargājamajām putnu sugām šeit atzīmēts [[mazais zīriņš]] (''Sterna albifrons''), [[grieze]] (''Crex crex''), [[paipala]] (''Coturnix coturnix''), [[zivju dzenītis]] (''Alcedo atthis'') un citas, pavisam 33.<ref name="Vietas" /><ref>[https://www.daba.gov.lv/lv/media/7807/download Daba.gov.lv. Dabas parka „Daugavas loki” teritorijā novērotās Eiropas un Latvijas retās un īpaši aizsargājamās putnu sugas...]</ref> == Literatūra == * Jansons B. Dabas parks «Daugavas loki» / B. Jansons. — Daugavpils : Saule, 1999. — 94 lpp. : il. {{ISBN|9984-14-093-8}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas dabas parki}} [[Kategorija:Latvijas dabas parki]] [[Kategorija:Augšdaugavas novads]] [[Kategorija:Krāslavas novads]] lra239txihcrosu2wl7atmj6cpb6zje Veidne:Vai tu zināji/Arhīvs1 10 59069 3665799 3658689 2022-08-02T15:22:44Z Bai-Bot 60304 /* Veidnes "Vai tu zināji" izmantotie fakti (2008—2013) */sīkumi, replaced: Lāčplēša kara → Lāčplēša Kara, [[latvietis]] → [[latvieši|latvietis]] (2), [[latvietis| → [[latvieši|, Al Qaeda → Al-Qaida using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šeit ir veidnes [[Veidne:Vai tu zināji]] izmantoto faktu arhīvs, relatīvi jaunākie izmantotie fakti saglabājas [[Veidnes diskusija:Vai tu zināji#"Vai tu zināji" arhīvs (sākumā jaunākie, beigās vecākie)|turpat, kur bija]]. Saraksta sākumā ir jaunākie fakti, beigās — vecākie. (Diskusijas daļai jaunākie ieraksti ir apakšā, vecākie — augšā). == Veidnes "Vai tu zināji" izmantotie fakti (2008—2013) == [[Attēls:Gutenberg Bible, Lenox Copy, New York Public Library, 2009. Pic 01.jpg|border|right|50px]] * ... ka līdz mūsdienām ir saglabājušās 48 [[Johans Gūtenbergs|Johana Gūtenberga]] iespiestās '''[[Gūtenberga bībele|bībeles]]''' (attēlā) kopijas, no kurām tikai 21 ir pilnīga? * ... ka viens no galvenajiem [[Polija]]s [[autoceļš|autoceļiem]] — '''[[Autoceļš 1 (Polija)|Autoceļš 1]]''' — četras reizes šķērso [[Visla]]s upi? * ... ka '''[[Rūtiņu kļava]]''' ir lielākā parastā kļava ne tikai [[Latvija|Latvijā]], bet arī [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]? * ... ka septiņu sezonu laikā, kuras '''[[Mičs Ričmonds]]''' (attēlā) spēlēja [[Sakramento "Kings"]], viņš bija rezultatīvākais spēlētājs, taču komanda tikai vienu reizi kvalificējās [[NBA izslēgšanas spēles|NBA izslēgšanas spēlēm]]? * ... ka saistībā ar [[dopings|dopinga]] lietošanu [[riteņbraukšana|riteņbraukšanā]] pazīstamais [[spāņi|spāņu]] sporta [[ārsts]] '''[[Eufemiano Fuentess]]''' ir apgalvojis, ka ir sadarbojies arī ar citu [[sporta veidi|sporta veidu]] pārstāvjiem un ir teicis: "Ja es runātu, [[Spānijas futbola izlase]]i tiktu atņemts [[2010. gada Pasaules kauss futbolā|2010. gada Pasaules kauss]]"? * ... ka '''[[Google meklētājs|''Google'' meklētājs]]''' ir populārākais [[internets|internetā]], katru dienu tajā tiek veikti vairāk nekā trīs miljardi meklējumu? [[Attēls:JFK limousine.png|border|right|50px]] * ... ka 61% [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] atzīst, ka tic [[Džons Kenedijs|Džona Kenedija]] [[Atentāts pret Džonu Kenediju|atentāta]] '''[[Džona Kenedija atentāta sazvērestības teorijas|sazvērestības teorijām]]''' (attēlā prezidenta auto īsu brīdi pirms atentāta), nevis vientuļā šāvēja [[Lī Hārvijs Osvalds|Lī Hārvija Osvalda]] uzbrukumam? * ... ka [[Vācijas impērija]]s '''[[Baltijas jūras divīzija|Baltijas jūras divīziju]]''', kas piedalījās [[Somijas pilsoņu karš|Somijas pilsoņu karā]] [[Svīnhūvuda pirmais senāts|Balto somu]] pusē, komandēja vēlākais vācu spēku komandieris [[Bermontiāde]]s laikā [[Rīdigers fon der Golcs]]? * ... ka [[Igo (mūziķis)|Igo]] un citu mūziķu iedziedātajā [[Mūzikas albums|albumā]] '''"[[Pasaule Ziemassvētku krāsās]]"''' ietvertas dažādu tautu [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] [[dziesma]]s [[Latviešu valoda|latviešu]], [[Angļu valoda|angļu]], [[Franču valoda|franču]], [[Armēņu valoda|armēņu]], [[Krievu valoda|krievu]], [[Igauņu valoda|igauņu]], [[Norvēģu valoda|norvēģu]], [[Ķīniešu valoda|ķīniešu]], [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Vācu valoda|vācu]] valodā? [[Attēls:Samuel Reshevsky versus the World.JPG|border|right|50px]] * ... ka [[šahs|šaha]] brīnumbērns '''[[Semjuels Reševskis]]''' iemācījies spēlēt 4 gadu vecumā un jau 8 gadu vecumā sniedzis simultānspēles seansus (attēlā)? * ... ka [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1919)|Rīgas Politehniskā institūta]] direktors '''[[Voldemārs fon Knīrīms]]''' mūža nogali pavadīja Skangaļu muižā, kur pie viņa vasarās ciemojās arī mazmazdēls, vēlākais [[Zviedrija]]s premjerministrs [[Ūlofs Palme]]? * ... ka '''[[Postkrosings|Postkrosinga]]''' kustības ietvaros ir nosūtīti un saņemti vairāk kā 20 miljoni pastkaršu? [[Attēls:Valmiermuižas pils tornis 2000-08-05.jpg|border|right|50px]] * ... ka no neobaroka stilā celtās '''[[Valmiermuižas kungu māja]]s''' līdz mūsdienām saglabājies vienīgi pils tornītis (attēlā)? * ... ka [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] [[dziesma]] '''"[[Klusa nakts, svēta nakts]]"''' ir tikusi [[Tulkošana|tulkota]] apmēram 140 [[valoda|valodās]] un [[2011. gads|2011. gadā]] [[UNESCO]] to iekļāva nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā? * ... ka ziemošanas laikā '''[[lielais susuris|lielā susura]]''' ķermeņa [[temperatūra]] pazeminās līdz 3—4 °C, un [[elpošana]] palēninās līdz 1—3 ieelpām minūtē? * ... ka [[Kolumbija]]s mūsdienu [[cukurs|cukurrūpniecības]] pamatlicējs '''[[Santjago Eders]]''' (attēlā) ir dzimis mūsdienu [[Latvija]]s teritorijā, bet [[19. gadsimts|19. gadsimta]] vidū emigrējis uz [[Amerika|Ameriku]]? * ... ka [[Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas Politehniskās augstskolas]] trešais direktors, dzejnieka [[Ansis Līventāls|Anša Līventāla]] dēls '''[[Kārlis Augusts Līventāls]]''' bija pirmais [[latvieši|latvietis]] augstskolas vadībā? * ... ka '''[[ekoskola]]s''' statuss [[Latvija|Latvijā]] ir piešķirts 120 izglītības iestādēm? [[Attēls:World Orienteering Championships 2010 - relay 58.jpg|border|right|50px]] * ... ka [[Francija]]s [[orientierists]] '''[[Tjerī Žoržu]]''' (attēlā) tiek dēvēts par Vidējās distances karali, jo [[Pasaules čempionāts orientēšanās sportā|Pasaules čempionātos]] šajā distancē ir uzvarējis vairāk reižu, kā visi pārējie sportisti kopā? * ... ka mūsdienu [[latviešu valoda|latviešu literārajā valodā]] ir 10 '''[[divskaņi]]'''? * ... ka [[Kuba]]s [[šahists]] '''[[Huans Korso]]''' vēsturē pazīstams kā pirmais, kas nospēlējis maču ar nākamo Pasaules šaha čempionu [[Hosē Rauls Kapablanka|Hosē Raulu Kapablanku]]? [[Attēls:Pfau imponierend.jpg|border|right|50px]] * ... ka [[aste]]s garums aizņem vairāk kā 60% no kopējā '''[[Indijas pāvs|Indijas pāva]]''' tēviņa (attēlā) ķermeņa garuma, sasniedzot 1,4—1,6 m? * ... ka, lai arī ir pierasts uzskatīt, ka '''[[ežu dzimta]]s''' dzīvniekiem ir adatu kažociņš, tomēr mataino ežu apakšdzimtas sugām nav adatu, bet to [[apmatojums|matojums]] ir spalvains un mīksts? * ... ka [[mazumtirdzniecība]]s tīkla "[[Maxima]]" lielākais akcionārs '''[[Nerijus Numavičs]]''' ar īpašumiem vairāku simtu miljonu [[eiro]] vērtībā tiek uzskatīts par bagātāko cilvēku [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]? [[Attēls:Rovaniemi pajakyla 2.jpg|border|right|50px]] * ... ka '''[[Rovaniemi]]''' atrodas piecus [[kilometri|kilometrus]] uz dienvidiem no [[Ziemeļu polārais loks|Ziemeļu polārā loka]], uz kura ierīkots [[Ziemassvētku vecītis|Ziemassvētku vecīša]] ciemats (attēlā)? * ... ka izcilākais [[fabula|fabulists]] [[krievi|krievu]] [[literatūra|literatūrā]] '''[[Ivans Krilovs]]''' ir dzīvojis [[Rīga|Rīgā]], no [[1801. gads|1801.]] līdz [[1803. gads|1803. gadam]] bija [[Rīgas vietniecība|Rīgas ģenerālgubernatora]] Segeja Goļicina kancelejas vadītājs? * ... ka '''[[taifūns Haijans|taifūns "Haijans"]]''', kas [[2013. gads|2013. gada]] novembrī radīja smagus postījumus [[Filipīnas|Filipīnās]], ir viens no spēcīgākajiem fiksētajiem [[Tropiskais ciklons|tropiskajiem cikloniem]] [[meteoroloģija|meteoroloģisko]] novērojumu vēsturē? [[Attēls:JohannGalle.jpg|border|right|50px]] * ... ka [[Neptūns (planēta)|Neptūna]] atklājējs '''[[Johans Gotfrīds Galle]]''' (attēlā) vienmēr noliedza, ka viņš atklājis [[planēta|planētu]], apgalvojot, ka tas ir tikai Irbēna Leverjē nopelns? * ... ka [[franči|franču]] [[komponists]] '''[[Fromentāls Alevī]]''' bija [[Žoržs Bizē|Žorža Bizē]] [[skolotājs]] un sievastēvs? * ... ka pirmajā oficiālajā mačā par Pasaules šaha čempiona nosaukumu '''[[Johanness Cukertorts]]''' izvirzījās vadībā ar 4:1, tomēr vēlāk [[Vilhelms Steinics|Vilhelma Steinica]] pozicionālai spēles izpratnei bija izšķiroša nozīme, un viņš uzvarēja? [[Attēls:Mimas Cassini.jpg|border|right|50px]] * ... ka [[Saturna pavadoņi|Saturna pavadonis]] '''[[Mimass (pavadonis)|Mimass]]''' (attēlā) ir pats mazākais zināmais [[astronomija|astronomiskais]] ķermenis ar [[gravitācija]]s iespaidā veidotu [[lode|lodveida]] formu? * ... ka '''[[dzelzceļa līnija Kārsava—Rēzekne I]]''' tika atklāta {{dat|1860|11|08}} un ir senākā [[Dzelzceļš Latvijā|dzelzceļa līnija Latvijā]]? * ... ka pirmo kritušo [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] '''[[Andrejs Stūris|Andreja Stūra]]''', '''[[Jēkabs Voldemārs Timma|Jēkaba Voldemāra Timmas]]''' un '''[[Jānis Gavenas|Jāņa Gavenas]]''' izvadīšana izvērtās par plašu tautas manifestāciju no [[Latviešu biedrības nams|Latviešu biedrības nama]] līdz [[Rīgas Meža kapi|Meža kapiem]]? [[Attēls:Serengeti Bueffel1.jpg|border|right|50px]] * ... ka '''[[Āfrikas bifelis]]''' (attēlā) ir viens no bīstamākajiem [[dzīvnieki]]em, katru gadu tie nogalina apmēram 200 cilvēku? * ... ka garākais [[Starptautiskais E ceļu tīkls|starptautiskā E ceļu tīkla]] [[autoceļš]] ir '''[[Eiropas autoceļš E40|E40]]''', kas stiepjas vairāk kā 8000 [[kilometri|kilometru]] garumā? * ... ka, uzvarot '''[[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, šķēpa mešana|šķēpa mešanas sacensībās 1968. gada olimpiskajās spēlēs]]''', [[Jānis Lūsis (vieglatlēts)|Jānis Lūsis]] kļuva par trešo [[Latvija]]s [[šķēpa metējs|šķēpa metēju]] pēc [[Inese Jaunzeme|Ineses Jaunzemes]] un [[Elvīra Ozoliņa|Elvīras Ozoliņas]], kas izcīnījis [[zelta medaļa|zelta medaļu]] šajā disciplīnā? [[Attēls:Karlis Fihtenbergs.png|border|right|50px]] * ... ka [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] varonis '''[[Kārlis Fihtenbergs]]''' (attēlā) krita gūstā [[Bermontiāde]]s laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] [[15. oktobris|15. oktobrī]], veicot māņu uzbrukumu pāri [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Dzelzceļa tiltam]], un viņa mirstīgās atliekas ar spīdzināšanas pazīmēm tika atrastas iesalušas [[Daugava|Daugavā]] pēc [[Pārdaugava]]s atbrīvošanas? * ... ka '''[[Neptūna gredzeni]]''' sastāv no [[ledus]] daļiņām, klātām ar [[silikāti|silikātiežu]] putekļiem un, iespējams, arī [[ogleklis|oglekli]] saturošām vielām? * ... ka vairāku [[Saules sistēma]]s [[planēta|planētu]] [[Dabiskais pavadonis|pavadoņu]] atklājējs '''[[Viljams Lasels]]''' nopelnīja ievērojamus līdzekļus, brūvējot [[alus|alu]], un tas viņam ļāva pievērsties [[astronomija]]i? [[Attēls:Bulduru konferences delegāti un novērotāji 1920.jpg|border|right|50px]] * ... ka [[Igaunija]]s, [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s, [[Polija]]s un [[Somija]]s valdību pārstāvji '''[[Bulduru konference|Bulduru konferencē]]''' (attēlā) [[1920. gads|1920. gada]] [[6. augusts|6. augustā]] izlēma veidot Baltijas savienību jeb Baltijas Antanti? * ... ka Frānsisa Beikona [[1969. gads|1969. gada]] [[glezna]] '''"[[Luciāna Freida trīs studijas]]"''' [[2013. gads|2013. gada]] novembrī tika pārdota par 142,4 miljoniem [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kas augstākā samaksa izsolēs par kādu mākslas darbu? * ... ka, salīdzinot ar citām [[dzelzceļš|dzelzceļa līnijām]] [[Latvija|Latvijā]], '''[[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Šķirotava|dzelzceļa līnijā Zemitāni—Šķirotava]]''' kursē visvairāk kravas vilcienu diennaktī — 45 [[vilcieni]] abos virzienos? [[Attēls:McLeod Ganj main street.jpg|border|right|50px]] * ... ka [[Indija]]s pilsētā '''[[Daramsala|Daramsalā]]''' (attēlā) atrodas [[Dalailama]]s rezidence un [[Tibeta]]s valdība [[trimda|trimdā]]? * ... ka visu '''[[Rietumberlīne]]s''' blokādes laiku 1948. un 1949. gadā rietumu sabiedrotie veica pārtikas piegādes pilsētai ar [[lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... ka [[Krišjānis Barons|Krišjāņa Barona]] mazdēls [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] leitnants '''[[Kārlis Barons (virsnieks)|Kārlis Barons]]''' krita varoņa nāvē [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]]? [[Attēls:Ben Nevis south face.jpg|border|right|50px]] * ... ka [[Lielbritānijas sala]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] augstāko virsotni '''[[Neviss|Nevisu]]''' (attēlā) gadā apmeklē ap 100 000 [[tūrisms|tūristu]]? * ... ka bijušais [[Krievija]]s finanšu ministrs '''[[Aleksejs Kudrins]]''' ir dzimis [[Dobele|Dobelē]] un skolas gaitas uzsācis [[Tukums|Tukumā]]? * ... ka pēc [[Latvija]]s iestāšanās [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] "[[Latvijas balzams|Latvijas balzamam]]" izdevās saglabāt vēsturisko nosaukumu '''"[[Rīgas šampanietis]]"''' savam ražotajam dzērienam, lai gan saskaņā ar regulu par šampanieti drīkst saukt tikai [[Francija]]s [[Šampaņa-Ardēni|Šampaņas provincē]] ražotu dzirkstošo [[vīns|vīnu]]? [[Attēls:Kölner Dom 2013-06-06-01.JPG|border|right|50px]] * ... ka [[Vācija]]s populārākais [[tūrisms|tūrisma]] objekts '''[[Ķelnes katedrāle]]''' (attēlā) tika būvēta no [[1248. gads|1248.]] līdz [[1880. gads|1880. gadam]] un pēc pabeigšanas kļuva par tā laika augstāko [[celtne|celtni]] pasaulē? * ... ka Aigars Voitišķis un [[Ingus Ulmanis]] nodibināja savu grupu '''"[[Lādezers (grupa)|Lādezers]]"''' pēc tam, kad domstarpību dēļ par muzikālo stilu atšķēlās no grupas "[[Jumprava (grupa)|Jumprava]]"? * ... ka [[Neptūns (planēta)|Neptūna]] [[dabiskais pavadonis|pavadonis]] '''[[Nēso (pavadonis)|Nēso]]''' ir vistālāk no savas planētas riņķojošais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? [[Attēls:Kiril georgiev 2011.jpg|border|right|50px]] * ... ka [[Bulgārija]]s [[šahists]] '''[[Kirils Georgijevs]]''' (attēlā) [[2009. gads sportā|2009. gadā]] uzstādīja pasaules rekordu simultānspēles seansā, vienlaicīgi spēlējot ar 360 pretiniekiem? * ... ka [[indieši|indiešu]] galvā rēķinātāja '''[[Šakuntala Devi]]''' spējusi 28 [[sekunde|sekunžu]] laikā pareizi sareizināt divus 13 ciparu lielus [[Skaitlis|skaitļus]], šis fakts tika iekļauts [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]]? * ... ka '''[[Mauritānijas futbola izlase]]s''' smagākais zaudējums ir spēle pret [[Gvinejas futbola izlase|Gvinejas futbola izlasi]] [[1972. gads|1972. gadā]], kas tika zaudēta ar 0—14? [[Attēls:Kiwi (Actinidia chinensis) 1 Luc Viatour edit.jpg|border|right|50px]] * ... ka vislielāko '''[[Kivi (auglis)|kivi]]''' (attēlā) ražu novāc [[Itālija|Itālijā]] un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], lai gan to dabiskais izplatības areāls ir [[Ķīna]]s dienvidi? * ... ka [[SI sistēma|SI sistēmā]] [[leņķis|leņķa]] [[mērvienība]] ir [[radiāns]], bet ierastā mērvienība '''[[Grāds (leņķis)|grāds]]''' ir vienāds ar [[π]]/180 radiāniem? * ... ka, uzvarot '''[[1985. gada Mikrofona aptauja|1985. gada "Mikrofona" aptaujā]]''' ar [[dziesma|dziesmu]] "Zibsnī zvaigzne aiz Daugavas", [[Mirdza Zīvere]] kļuva par aptaujas pirmās vietas ieguvēju jau ceturto reizi? [[Attēls:Maugham retouched.jpg|border|right|50px]] * ... ka, tā kā [[Francija]]s likumi paredzēja, ka jebkurai valstī dzimušajai personai jādienē tās armijā, vēlākā [[Lielbritānija|britu]] [[rakstnieks|rakstnieka]] un spiega '''[[Somersets Moems|Somerseta Moema]]''' (attēlā) tēvs — vēstniecības darbinieks — izkārtoja, ka Moems dzimis britu vēstniecībā? * ... ka '''[[Edinburgas Universitāte]]s''' kanclers ir [[Princese Anna]]? * ... ka vienīgais '''[[Nobela prēmijas laureāti fizikā|Nobela prēmijas fizikā laureāts]]''', kas balvu saņēmis divas reizes, ir [[Džons Bardīns]]? [[Attēls:Alejandro Dumas hijo 03.jpg|border|right|50px]] * ... ka [[Aleksandrs Dimā (tēvs)|Aleksandra Dimā]] ārlaulības dēls '''[[Aleksandrs Dimā (dēls)]]''' (attēlā) par sava pazīstamākā [[romāns|romāna]] "Kamēliju dāma" galvenās varones prototipu izraudzījās savu mīļāko Mariju Diplesī? * ... ka [[cenzūra]] '''[[1979. gada Mikrofona aptauja|1979. gada "Mikrofona" aptaujā]]''' aizliedza atskaņot [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] un Valda Artava dziesmu "Trīs runči" leģendārā aktiera [[Edgars Liepiņš|Edgara Liepiņa]] izpildījumā? * ... ka [[itāļi|itāļu]] [[futbolists]] '''[[Marko Materaci]]''' pēc [[2006. gada Pasaules kauss futbolā|2006. gada Pasaules kausa finālturnīra]] kļuva plaši pazīstams ar [[Zinedins Zidāns|Zinedina Zidāna]] izprovocēšanu uz sarkano kartīti '''[[2006. gada FIFA Pasaules kausa fināls|turnīra finālspēlē]]'''? [[Attēls:Rīgas Svētās Trejādības pareizticīgo baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... ka '''[[Rīgas Svētās Trīsvienības pareizticīgo baznīca]]''' (attēlā pirms Pirmā pasaules kara) ir senākais [[Pareizticība|pareizticīgo]] [[dievnams]] [[Pārdaugava|Pārdaugavā]]? * ... ka 2013. gadā mirušais bijušais [[Polija]]s ministru padomes priekšsēdētājs'''[[Tadeušs Mazoveckis]]''' bija pirmais nekomunistiskais [[premjerministrs]] [[Austrumu bloks|Austrumu blokā]] pēc [[1946. gads|1946. gada]]? * ... ka [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014. gada Soču ziemas olimpisko spēļu]] [[olimpiskā lāpa]] ar [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģi]] '''''[[Sojuz TMA-11M]]''''' pirmoreiz vēsturē tika nogādāta [[kosmoss|kosmosā]]? [[Attēls:Sergei Belov 2012.jpg|border|right|50px]] * ... ka [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972. gada Minhenes olimpisko spēļu]] čempions [[basketbols|basketbolā]] '''[[Sergejs Belovs]]''' (attēlā) aizdedza olimpisko lāpu [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Maskavas olimpiskajās spēlēs]]? * ... ka [[Rīgas Esplanāde|Rīgas Esplanādē]] rīkoto muzikāli teatrālo masu uzvedumu '''[[Atdzimšanas dziesma]]''' [[1934. gada 15. maija valsts apvērsums|Ulmaņa apvērsuma]] atbalstam esot apmeklējuši 160 000 cilvēku? * ... ka pēdējā reize, kad [["Mikrofona" aptauja|"Mikrofona" aptaujā]] uzvarēja [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] [[dziesma]], bija '''[[Mikrofona aptauja 1982|1982. gadā]]'''? [[Attēls:Rīgas Svētā Mārtiņa evaņģēliski luteriskā baznīca.JPG|border|right|50px]] * ... ka '''[[Rīgas Svētā Mārtiņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]''' (attēlā 20. gadsimta sākumā) ir senākā [[Pārdaugava]]s [[luterāņi|luterāņu]] [[baznīca (celtne)|baznīca]]? * ... ka '''[[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, 100 metri|100 m finālskrējiens 1988. gada olimpiskajās spēlēs]]''' nereti tiek saukts par visu laiku "netīrāko" sacīksti: tās uzvarētājs [[Bens Džonsons]] ar jaunu [[Pasaules rekords vieglatlētikā|pasaules rekordu]] tika pieķerts [[dopings|dopinga]] lietošanā un viņam [[zelta medaļa]] tika atņemta? * ... ka [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] spiegs '''[[Alfrēds Tiltiņš]]''' bija triju (vai divu) [[Sarkanā Karoga ordenis|Sarkanā Karoga ordeņa]] un viena [[Ļeņina ordenis|Ļeņina ordeņa]] kavalieris? [[Attēls:Valsts Ķemeru viesnīca pēc 1936. gada.JPG|border|right|50px]] * ... ka viens no spilgtākajiem neoeklektisma paraugiem [[Latvija]]s [[arhitektūra|arhitektūrā]] '''[[Ķemeru viesnīca]]''' (attēlā 1930. gados) tiek rekonstruēta jau vairāk kā 10 gadus, taču bez rezultāta? * ... ka '''[[debess ziemeļpols]]''' atrodas [[Mazā Lāča zvaigznājs|Mazā Lāča zvaigznājā]], bet '''[[debess dienvidpols]]''' [[Oktanta zvaigznājs|Oktanta zvaigznājā]]? * ... ka, lai gan ģimenē [[Lielmeistars (šahs)|lielmeistare]] '''[[Sofija Polgāra]]''' tika uzskatīta par talantīgāko no māsām, tomēr viņas [[šahs|šaha]] rezultāti nesasniedza [[Judīte Polgāra|Judītes]] un [[Žuža Polgāra|Žužas]] līmeni? [[Attēls:Lawrence-before-Valerianus.jpg|border|right|50px]] * ... ka tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Svētais Labrencis]]''' (attēlā ar imperatoru Valeriānu) ticis uzcepts uz metāla režģa, tāpēc dažkārt tiek attēlots kopā ar šo režģi? * ... ka ēkā, kurā atradās '''[[Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāzija]]''', tagad atrodas [[Latvijas Universitāte]]s Matemātikas un informātikas intitūts? * ... ka [[Čikāgas "Black Hawks"]] sastāvā '''[[Glenns Hols]]''' astoņu sezonu garumā aizvadīja 502 pilnas spēles pēc kārtas, kas vēl joprojām ir [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] rekords starp [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargiem]]? [[Attēls:1778 Louis Napoleon.jpg|border|right|50px]] * ... ka [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] savu jaunāko brāli '''[[Luijs Bonaparte|Luiju Bonaparti]]''' (attēlā) iecēla par [[Holande]]s karali un viņš valdīja no [[1806. gads|1806.]] līdz [[1810. gads|1810. gadam]]? * ... ka ar izcīnītām deviņām medaļām '''[[Klaudija Pehšteina]]''' ir medaļām bagātākā [[ātrslidotāja]] [[ziemas olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē un pirmā sportiste, kas izcīnījusi medaļu piecās olimpiskajās spēlēs pēc kārtas? * ... ka [[Zeme]]s rotācijas '''[[ass slīpums]]''' samazinās par 0,013° katros simts gados? [[Attēls:South Tarawa from the air.jpg|border|right|50px]] * ... ka [[Kiribati]] [[galvaspilsēta|galvaspilsētu]] '''[[Teinainano]]''' (attēlā) veido vairāki atsevišķi [[ciems|ciemi]], kas atrodas Taravas [[atols|atola]] dienvidos un faktiskā valsts galvaspilsēta ir Bairiki ciems? * ... ka '''[[1941. gada jūnija notikumi Litenē|1941. gada jūnija notikumos Litenē]]''' nogalināja apmēram 50 [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] karavīrus, bet no vairāk nekā 560 deportētajiem atgriezās tikai 70, pārējie tika nošauti vai gājuši bojā [[Gulags|Gulaga nometnēs]]? * ... ka, protestējot pret [[Padomju Savienība|PSRS]] veikto [[Čehoslovākija]]s okupāciju, [[1969. gads Latvijā|1969. gada]] [[13. aprīlis|13. aprīlī]] [[matemātiķis]] '''[[Iļja Ripss]]''' aizdedzinājās pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], par ko viņam piesprieda piespiedu [[psihiatrija|psihiatrisku]] ārstēšanu? [[Attēls:Michael Essien 4646.jpg|border|right|50px]] * ... ka [[2005. gads sportā|2005. gadā]] [[Anglijas Premjerlīga]]s klubs "[[Chelsea]]" par '''[[Maikls Esjēns|Maikla Esjēna]]''' (attēlā) pāreju samaksāja [[Lionas "Olympique"]] 24,4 miljonus [[Sterliņu mārciņa|mārciņu]], tādējādi [[Gana]]s [[futbolists]] kļuva par dārgāko [[Āfrika]]s spēlētāju? * ... ka viena '''[[kalorija]]''' ir vienāda ar [[siltuma daudzums|siltuma daudzumu]], kas nepieciešams, lai vienu [[grams|gramu]] [[ūdens]] uzsildītu par vienu [[Celsija grāds|Celsija grādu]]? * ... ka mūsdienās visplašāk lietotais un populārākais teksta procesors pasaulē '''''[[Microsoft Word]]''''' pirmoreiz tika izlaists [[1983. gads|1983. gadā]] ar nosaukumu ''Multi-Tool Word''? [[Attēls:Columba palumbus - geograph.org.uk - 1408423.jpg|border|right|50px]] * ... ka pirmās dzīves dienas '''[[lauku balodis|lauku baložu]]''' (attēlā) putnēni tiek baroti ar "baložu pienu" — īpašu substanci, kas izstrādājas gremošanas trakta augšgalā esošajos kakla dziedzeros? * ... ka [[astoņkājis Pols]], kas pareizi prognozēja visu [[Vācijas futbola izlase|Vācijas izlases]] spēļu rezultātus [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā]], pareizi paredzēja arī turnīra '''[[2010. gada FIFA Pasaules kausa fināls|finālspēles]]''' iznākumu? * ... ka [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] īpašnieki ir gan amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džons Voits]]''', gan viņa meita [[Andželīna Džolija]]? [[Attēls:Latvijas Dabas muzejs.JPG|border|right|50px]] * ... ka '''[[Latvijas Dabas muzejs]]''' (attēlā) ir [[Baltija|Baltijā]] vecākais kompleksais [[dabaszinātnes|dabaszinātņu]] [[muzejs]]? * ... ka [[1946. gads Latvijā|1946. gada]] vidū [[Latvijas PSR]] darbojās 20 '''[[iznīcinātāju bataljoni]]''' ar 15 202 cīnītājiem, kas apsargāja vietējās padomju iestādes un piedalījās akcijās pret [[nacionālie partizāni|nacionālajiem partizāniem]]? * ... ka spēlē '''[[Argentīna—Anglija (1986. gada FIFA Pasaules kauss)|Argentīna—Anglija 1986. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā]]''' tika gūti, iespējams, divi slavenākie vārti [[futbols|futbola]] vēsturē, un abus guva [[Djego Maradona]]? [[Attēls:Laurie Island in the South Orkney Islands.jpg|border|right|50px]] * ... ka [[1904. gads|1904. gadā]] izveidotā '''[[Orkadasa]]s''' [[polārstacija]] '''[[Dienvidorkneju salas|Dienvidorkneju salu]]''' '''[[Lorija sala|Lorija salā]]''' (attēlā) ir vissenākā [[cilvēki|cilvēku]] apdzīvotā vieta [[Antarktika|Antarktikā]]? * ... ka [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākumā vairāk nekā 75 tūk­stoši '''[[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]]''' palika [[Ostlandes reihskomisariāts|Ostlandes reihskomisariātā]] un pēc '''[[holokausts Latvijā|holokausta]]''' [[Latvija|Latvijā]] atgriezās tikai mazliet vairāk nekā tūkstotis no tiem? * ... ka ikdienā vietējie [[iedzīvotāji]] '''[[Hertogenbosa|Hertogenbosu]]''' dēvē par ''Den Bosch'', kas nozīmē "mežs"? [[Attēls:Hugh Hefner Glamourcon 2010.jpg|border|right|50px]] * ... ka '''[[Hjū Hefners]]''' (attēlā), lai sāktu izdot žurnālu ''[[Playboy]]'', ieguva naudu no investoriem, mātes un bankas aizdevuma? * ... ka [[Eliass Lenrūts|Eliasa Lenrūta]] sastādītā [[somi|somu]] nacionālā [[eposs|eposa]] '''[[Kalevala]]''' ietekmē Frīdrihs Kreicvalds izveidoja [[igauņi|igauņu]] eposu [[Kalevipoegs]]? * ... ka '''[[Latvijas lietuvieši|Latvijas lietuviešu]]''' mazākumtautība ir aptuveni desmit reižu lielāka kā '''[[Latvijas igauņi|Latvijas igauņu]]''' mazākumtautība? [[Attēls:Mount-Foster.jpg|border|right|50px]] * ... ka [[Dienvidšetlendas salas|Dienvidšetlendas salu]] augstākajā virsotnē '''[[Fostera kalns|Fostera kalnā]]''' (attēlā) pirmā ekspedīcija uzkāpa [[1996. gads|1996. gadā]]? * ... ka [[peldētājs]] '''[[Artūrs Jakovļevs]]''' savās trešajās [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajā spēlēs 2000. gadā Sidnejā]] startēja 33 gadu vecumā, būdams Latvijas Peldēšanas federācijas ģenerālsekretārs? * ... ka mūsdienu [[karaspēks|karaspēkos]] '''[[divīzija]]''' ir mazākā kombinēto ieroču vienība, kura spējīga darboties neatkarīgi? [[Attēls:Keith RichardsCLOSE UP.jpg|border|right|50px]] * ... ka viens no grupas ''[[The Rolling Stones]]'' dibinātājiem '''[[Kīts Ričardss]]''' (attēlā) ir filmējies arī [[kino]], tostarp divās no [[Karību jūras pirāti (filmu sērija)|"Karību jūras pirātu" sērijas]] filmām? * ... ka 35,9% no '''[[Latvijas krievi]]em''' pēc 2010. gada datiem nebija [[Latvija]]s [[pilsoņi]]? * ... ka '''[[Beludžistāna (province)|Beludžistāna]]''' ir lielākā [[Pakistāna]]s province, aizņemot 44% no valsts [[teritorija]]s, toties šeit dzīvo tikai 5% Pakistānas [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? [[Attēls:Train wreck at Montparnasse 1895.jpg|border|right|50px]] * ... ka vienīgais '''[[Katastrofa Monparnasas stacijā|katastrofas Monparnasas stacijā]]''' (attēlā) upuris bija vakara [[avīze|avīžu]] pārdevēja, uz kuras [[kiosks|kioska]] uzgāzās sienas gruveši? * ... ka pēc [[Kurzemes hercogiste]]s inkorporācijas [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] [[hercogs Pēteris|hercogam Pēterim]] piederējušās '''[[Kroņvircavas muiža]]s''' un '''[[Svētes muiža]]s''' ēkas pārbūvēja [[karaspēks|armijas]] vajadzībām? * ... ka vīriešu personvārds '''[[Filips (personvārds)|Filips]]''' ir cēlies no [[grieķu valoda]]s ''Φίλιππος'' — ‘zirgu mīļotājs’, ‘zirgu draugs’? [[Attēls:T.E. Lawrence With Lawrence in Arabia.jpg|border|right|50px]] * ... ka [[Lielbritānija|britu]] virsnieks '''[[T. E. Lorenss]]''', kas vairāk pazīstams kā Arābijas Lorenss (attēlā), gāja bojā [[motocikls|motocikla]] avārijā [[Dorseta|Dorsetā]], nevis [[Arābu sacelšanās]] notikumos [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], kur viņam bija nozīmīga loma? * ... ka pēc [[2008. gads|2008. gada]] izdotajās '''[[Beļģijas eiro monētas|Beļģijas eiro monētās]]''' tika atjaunināts [[Alberts II (Beļģija)|karaļa]] portrets, lai atbilstu izmaiņām viņa izskatā, bet tā kā [[Eiropas Savienība]] pieņēma rekomendāciju, ka monarha portretu var atjaunināt tikai reizi 15 gados, vēlāk kaltajām monētām atkal tika izmantots iepriekšējais portrets? * ... ka [[Vācija]]s pilsēta '''[[Johanngeorgenštate]]''', kas atrodas pie [[Čehija]]s robežas, [[1654. gads|1654. gadā]] tika dibināta kā patvērums [[protestanti|protestantu]] [[bēgļi]]em no [[Bohēmija]]s? [[Attēls:Lustes pilsdrupas 2008.jpg|border|right|50px]] * ... ka '''[[Lustes pils]]''', no kuras mūsdienās saglabājušās tikai iespaidīgas ārsienas (attēlā), savulaik bija viena no greznākajām [[Kurzemes un Zemgales hercogs|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Pēteris Bīrons|Pētera]] [[pils|pilīm]]? * ... ka pirmās [[latviešu valoda|latviešu]] garīgo tekstu rokasgrāmatas autors '''[[Johans Rīvijs (mācītājs)|Johans Rīvijs]]''' "nekārtīgas dzīves" dēļ bija spiests atstāt [[Rīga|Rīgu]] un pārcelties uz [[Dobele|Dobeli]]? * ... ka [[asteroīds]] '''''[[274301 Wikipedia]]''''' tiešsaistes [[enciklopēdija]]s [[Vikipēdija]] vārdā tika nosaukts [[2013. gads|2013. gada]] janvārī? [[Attēls:Bill Murray Deauville 2011.jpg|border|right|50px]] * ... ka amerikāņu [[aktieris]] '''[[Bills Marijs]]''' (attēlā) ir dzimis [[īri|īru]] [[katoļi|katoļu]] izcelsmes ģimenē, kurā bija deviņi [[bērni]], pie tam par aktieriem kļuva vēl trīs no Mariju ģimenes dēliem? * ... ka pastāvīgi apdzīvotas pētnieciskās stacijas izveidošana '''[[Sanpedru un Sanpaulu salas|Sanpedru un Sanpaulu salās]]''' ļāva ievērojami paplašināt [[Brazīlija]]s speciālo ekonomisko zonu? * ... ka 0,026 km<sup>2</sup> platībā '''[[Kouluņas pilsētcietoksnis|Kouluņas pilsētcietoksnī]]''' [[Honkonga|Honkongā]] [[1987. gads|1987. gadā]] dzīvoja 33 000 [[iedzīvotāji|cilvēku]]? [[Attēls:Ilha de Marajó Beach, Pará, Brazil.jpg|border|right|50px]] * ... ka [[Amazone]]s [[upes delta|deltā]] esošā '''[[Maražo]]''' (attēlā) ir lielākā [[upe|upju]] [[sala]] pasaulē? * ... ka [[2010. gads|2010. gadā]] tika pasniegta "aizmirstā" '''[[Bukera balva]]''' par [[1970. gads|1970. gada]] darbiem, ko saņēma Džeimss Gordons Farels? * ... ka '''[[Jāņa 3:16]]''' tiek saukts par [[Bībele]]s populārāko pantu? [[Attēls:Hong Kong Island Skyline 201108.jpg|border|right|50px]] * ... ka tad, kad Pirmā Opija kara laikā '''[[Honkongas sala|Honkongas salu]]''' (attēlā) okupēja [[Lielbritānija]], tajā bija ap 3000 [[iedzīvotāji]], kamēr mūsdienās tās iedzīvotāju skaits ir {{nobr|1 289 500}}? * ... ka sieviešu priekšvārds '''[[Nora (personvārds)|Nora]]''' [[Latvija]]s teritorijā pirmoreiz ir reģistrēts [[Matīši|Matīšos]] [[1792. gads|1792. gadā]]? * ... ka 800 m uz ziemeļrietumiem no [[Dienvidamerika]]s kontinentālās daļas galējā austrumu punkta '''[[Seišasa rags|Seišasa raga]]''' atrodas Kabubranku zemesrags, kas agrāk tika uzskatīts par kontinenta galējo punktu? [[Attēls:Chilean Icebreaker off Antarctica.jpg|border|right|50px]] * ... ka jau kopš [[Disepšenas sala]]s atklāšanas laikiem '''[[Fostera osta]]''' (attēlā) tiek uzskatīta par vienām no drošākajām enkurvietām [[Antarktika|Antarktikā]]? * ... ka [[8. oktobris|8. oktobrī]] [[Sanhosē "Sharks"]] 19 gadus vecais [[čehi|čehu]] [[hokejists]] '''[[Tomāšs Hertls]]''' kļuva par jaunāko [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] spēlētāju kopš 1987.—88. gada sezonas, kas vienā spēlē guvis četrus vārtus? * ... ka karaļa '''[[Karlušs I|Karluša I]]''' valdīšanas laikā [[Portugāle]]s valsts divreiz deklarēja [[bankrots|bankrotu]]? [[Attēls:Deutschland 5c.gif|border|right|50px]] * ... ka pretēji [[Eiropas Savienība]]s [[2008. gads|2008. gadā]] izdotajām rekomendācijām, uz '''[[Vācijas eiro monētas|Vācijas eiro monētām]]''' (attēlā 5 centu monēta) nav norādes par to izdevējvalsti? * ... ka jūrasbraucējs '''[[Vilems Barencs]]''' gāja bojā savas pēdējās ekspedīcijas laikā [[Barenca jūra|jūrā]], kas vēlāk tika nosaukta viņa vārdā, ceļā no [[Novaja Zemļa]]s uz [[Kolas pussala|Kolas pussalu]]? * ... ka '''[[tortilja]]s''' nosaukuma izcelsme saistāma ar [[spāņi|spāņu]] [[konkistadori]]em, kuriem šie plāceņi atgādināja omletes, ko [[Spānija|Spānijā]] apzīmē ar vārdu ''tortilla''? [[Attēls:Maria II Portugal 1829.jpg|border|right|50px]] * ... ka [[Portugāle]]s karaliene no [[1826. gads|1826. gada]] līdz [[1853. gads|1853. gadam]] '''[[Marija II Bragansa|Marija II]]''' (attēlā) ir vienīgais Eiropas [[monarhs]], kas dzimis ārpus [[Eiropa]]s? * ... ka [[1979. gads|1979. gadā]] atentātā nogalinātais [[Korejas Republika]]s prezidents '''[[Paks Čonhi]]''' bija pašreizējās prezidentes [[Paka Kinhje|Pakas Kinhje]] tēvs? * ... ka '''''[[Let It Be (dziesma)|Let It Be]]''''' bija pēdējais ''[[The Beatles]]'' [[singls]] pirms [[Pols Makartnijs]] paziņoja par aiziešanu no grupas? [[Attēls:Kägu õunapuul.jpg|border|right|50px]] * ... ka '''[[dzeguzes]]''' (attēlā [[parastā dzeguze]]) barojas ar lieliem [[kukaiņi]]em un to [[kāpuri]]em, spalvainos [[tauriņi|tauriņu]] kāpurus ieskaitot, kurus citi [[putni]] nemedī? * ... ka 7 [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s saņēmušo [[Lielbritānija]]s [[kinofilma|kinofilmu]] '''"[[Arābijas Lorenss (filma)|Arābijas Lorenss]]"''' [[Amerikas Filmu institūts]] ir nosaucis par visu laiku labāko episkā žanra filmu? * ... ka [[2013. gads|2013. gadā]] [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] saņēmusī '''[[Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija]]''' apvieno 190 dalībvalstis? [[Attēls:Augstas Gudrības Grāmata (1776).jpg|border|right|50px]] * ... ka [[1774. gads|1774. gadā]] izdotā [[Gothards Frīdrihs Stenders|Gotharda Frīdriha Stendera]] '''[[Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas]]''' (attēlā) ir pirmā '''[[Latvijas enciklopēdijas|enciklopēdija latviešu valodā]]'''? * ... ka [[citplanēta]]s '''[[Kepler-7b]]''', kas atrodas [[Liras zvaigznājs|Liras zvaigznājā]], vidējais [[blīvums]] ir mazāk par vienu septiņpadsmito daļu no [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] blīvuma, līdz ar to tā ir viena no "irdenākajām" pašlaik zināmajām [[planēta|planētām]]? * ... ka apmēram 50 '''[[dzegužveidīgie|dzegužveidīgo]]''' [[putni|putnu]] [[suga]]s ir ligzdošanas parazīti — tie [[olas]] paši neperē, bet dēj tās citu [[putni|putnu]] [[ligzda|ligzdās]]? [[Attēls:David Aebischer 14.09.2012.jpg|border|right|50px]] * ... ka 2001. gada pavasarī [[Kolorado "Avalanche"]] vārtsargs '''[[Dāvids Ebišers]]''' (attēlā) kļuva par pirmo [[Šveice]]s [[hokejists|hokejistu]], kurš izcīnījis [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]? * ... ka gan '''[[Nivejas kalns]]''' [[Dienvidorkneju salas|Dienvidorkneju salās]], gan [[Pagodromas aiza]] [[Eimerija oāze|Eimerija oāzē]] savus nosaukumus ieguvuši no [[sniega vētrasputns|sniega vētrasputna]] zinātniskā nosaukuma ''Pagodroma nivea''? * ... ka mūsdienu [[bruņotie spēki|bruņotajos spēkos]] '''[[kājnieki]]''' veido sauszemes spēku kodolu? [[Attēls:Rio de la Plata BA 2.JPG|border|right|50px]] * ... ka Paranas un Urugvajas upju satekestuāra '''[[Laplata (upe)|Laplatas]]''' (attēlā satelītuzņēmumā) platums sasniedz 220 [[Kilometrs|km]] pie ietekas [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]]? * ... ka [[2013. gads|2013. gadā]] pasaulē dzīvoja 110 cilvēki, kuru īpašumi pēc ''[[Forbes]]'' datiem bija novērtēti vairāk kā '''[[10000000000 (skaitlis)|desmit miljardu]]''' [[ASV dolārs|ASV dolāru]] vērtībā? * ... ka atšķirībā no vairuma citu [[kentaurs|kentauru]] [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]], kam piemita naidīgums pret [[cilvēki]]em, '''[[Hīrons]]''' bija gudrs un labsirdīgs, mācīja [[Ahillejs|Ahilleju]] un citus varoņus? [[Attēls:VingtAnnees 157.jpg|border|right|50px]] * ... ka [[Beļģijas karalis]] '''[[Leopolds II (Beļģija)|Leopolds II]]''' (attēlā) vēsturē iegājis kā [[Kongo brīvvalsts]] nodibinātājs un īpašnieks: [[1884. gads|1884. gada]] [[Berlīne]]s konferencē viņam tā tika piešķirta kā privātīpašums? * ... ka visām '''[[eiro monētas|eiro monētām]]''' ir vienota reversa puse, bet aversa pusē katra [[eiro zona]]s valsts kaļ savus simbolus? * ... ka dēļ [[Latvijas okupācija 1940. gadā|Latvijas okupācijas 1940. gadā]] '''[[Latviešu konversācijas vārdnīca]]s''' izdošanu apturēja pie šķirkļa ''Tjepolo'', tomēr izdotais 21 sējums satur 43 008 šķirkļu? [[Attēls:Meissen1.jpg|border|right|50px]] * ... ka [[1710. gads|1710. gadā]] Albrehtsburgas pilī '''[[Meisene|Meisenē]]''' (attēlā) nodibināja [[porcelāns|porcelāna]] manufaktūru — pirmo kvalitatīva porcelāna ražotni ārpus [[Ķīna]]s? * ... ka '''''[[Nokia 9000 Communicator]]''''' tiek uzskatīts par ''[[Nokia]]'' pirmo [[viedtālrunis|viedtālruni]]? * ... ka lidojumi virs '''[[100 000 (skaitlis)|100 000]]''' [[metri|metru]] jeb 100 [[kilometri|kilometru]] augstuma pēc Starptautiskās Aeronautikas federācijas definīcijas tiek saukti par [[kosmoss|kosmiskajiem]] lidojumiem? [[Attēls:Apodemus sylvaticus bosmuis.jpg|border|right|50px]] * ... ka '''[[peļu dzimta|peļu dzimtā]]''' (attēlā meža klaidoņpele) ir vairāk nekā 700 mūsdienās dzīvojošas [[sugas]] un tādējādi tā ir lielākā [[zīdītāji|zīdītāju]] [[Dzimta (bioloģija)|dzimta]] pasaulē? * ... ka uz '''[[Slaktiņš Kūsinena klubā|slaktiņa Kūsinena klubā]]''' upuru kapakmeņa tika uzrakstīts "Balto somu upuri", lai gan vainīgi bija pašu '''[[Somijas komunistiskā partija|Somijas komunistiskās partijas]]''' biedri? * ... ka [[Kongo Republika]]s galvaspilsēta [[Brazavila]] ir nosaukta [[Āfrika]]s apceļotāja un Franču Centrālafrikas koloniju pamatlicēja '''[[Pjērs Savornjāns de Braza|Pjēra Savornjāna de Brazas]]''' vārdā? [[Attēls:ModernEgypt, Muhammad Ali by Auguste Couder, BAP 17996.jpg|border|right|50px]] * ... ka [[Ēģipte]]s [[vāli]] '''[[Muhameds Alī pašā]]''' (attēlā), kurš dažkārt tiek uzskatīts par mūsdienu Ēģiptes pamatlicēju, pēc izcelsmes bija tagadējās [[Grieķija]]s teritorijā dzimis [[albānis]]? * ... ka [[1991. gads|1991. gada]] [[13. janvāris|13. janvārī]] jeb '''[[1991. gada janvāra notikumi Lietuvā|Asiņainajā svētdienā]]''' notikušajā [[Padomju armija]]s specvienības uzbrukumā [[Viļņa]]s Televīzijas tornim gāja bojā 15 cilvēki? * ... ka [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] federālais deficīts [[2011. gads|2011. gadā]] sasniedza 1,4 '''[[triljons|triljonus]]''' [[ASV dolārs|ASV dolāru]], bet '''[[triljons]]''' [[Zimbabve]]s dolāru [[2009. gads|2009. gadā]] bija apmēram 4 [[Latvijas lats|Latvijas latu]] vērtībā? [[Attēls:Stoll Friedrich Erdmanngeb1760.jpg|border|right|50px]] * ... ka [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[luterāņi|luterāņu]] mācītājs '''[[Frīdrihs Erdmans Štolls]]''' (attēlā) nodarbojās arī ar [[ornitoloģija|ornitoloģiju]] un ir nošāvis un ievācis kolekcijai sārto strazdu [[Vidzeme|Vidzemē]], kas ir senākais mūsdienās zināmais šīs [[Latvijas putnu sugu saraksts|sugas novērojums Latvijā]]? * ... ka [[somi|somu]] [[revolucionārs]] '''[[Eino Rahja]]''' [[1917. gads|1917. gadā]] palīdzēja [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņinam]] bēgt uz [[Somija|Somiju]] un pēc tam atgriezties atpakaļ [[Petrograda|Petrogradā]]? * ... ka '''[[Žans Fransuā de Laperūzs|Laperūza]]''' ekspedīcijā apkārt zemeslodei, kura pazuda [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija pieteicies arī 16 gadus vecais [[Napoleons Bonaparte|Napoleons]], taču netika uzņemts? [[Attēls:DECEPTION ISLAND.jpg|border|right|50px]] * ... ka [[kapsēta|kapsētā]] pie [[vaļu medības|vaļu mednieku]] bāzes [[Antarktika|antarktiskajā]] '''[[Disepšenas sala|Disepšenas salā]]''' (attēlā) ir apglabāti 35 cilvēki, bet kapsēta pati tika apbērta ar pelniem [[1969. gads|1969. gada]] [[vulkāna izvirdums|vulkāna izvirdumā]]? * ... ka '''[[Dzelzceļa līnija Liepāja—Vaiņode|dzelzceļa līnijas Liepāja—Vaiņode]]''' slēgšana notika ar ievērojamu iedzīvotāju pretestību, arī vilciena sliežu bloķēšanu, par ko tika ierosināta krimināllieta, un [[policija]]s izkliedētu protesta akciju? * ... ka [[Maroka|marokāņu]] izcelsmes [[Beļģija]]s [[futbolists]] '''[[Zakarija Bakali]]''', gūstot trīs vārtus 17 gadu un 96 dienu vecumā, ir jaunākais ''[[Eredivisie]]'' spēlētājs, kas guvis ''hat trick''? [[Attēls:Mantis-greece-alonisos-0a.jpg|border|right|50px]] * ... ka '''[[dievlūdzēji]]em''' (attēlā Āfrikas milzu dievlūdzējs) ir ļoti laba [[redze]] un tie spēj novērtēt ļoti smalkas detaļas līdz 20 [[metri|metru]] attālumam? * ... ka '''[[Debesbraukšanas diena]]''' vienmēr tiek svinēta [[ceturtdiena|ceturtdienā]], laika posmā no [[30. aprīlis|30. aprīļa]] līdz [[3. jūnijs|3. jūnijam]]? * ... ka, piedraudot ar pārcelšanos uz [[Austrija|Austriju]], [[Lihtenšteina]]s [[firsts]] '''[[Hanss Ādams II]]''' spēja panākt uzvaru [[referendums|referendumā]], kurā nostiprināja ietekmi valsts [[politika|politikā]]? [[Attēls:Northern Shoveler by Dan Pancamo.jpg|border|right|50px]] * ... ka '''[[platknābis|platknābim]]''' (attēlā) [[knābis|knābja]] malās ir labi attīstītas lamellas: smalkas plāksnītes, kas uzķer katru [[planktons|planktona]] kripatiņu no cauri plūstošā ūdens? * ... ka '''[[Bauskas Svētā Gara evaņģēliski luteriskā baznīca]]''' ir senākā [[Bauska]]s vecpilsētas [[celtne]]? * ... ka [[Somijas pilsoņu karš|Somijas pilsoņu kara]] [[Tampere]]s aizstāvēšanas laikā '''[[Ēro Hāpalainens]]''' tika atcelts no Sarkanās gvardes virspavēlnieka amata [[alkoholisms|alkoholisma]] dēl? [[Attēls:Scomber scombrus.jpg|border|right|50px]] * ... ka '''[[Atlantijas makrele]]i''' (attēlā), lai [[elpošana|elpotu]], visu laiku ir jākustas, jo tai ir jānodrošina nepārtraukta [[ūdens]] kustība cauri žaunām? * ... ka '''[[Amerikas kauss]]''' ir pasaulē vecākās starptautiskās [[sports|sporta]] sacensības, kas notiek vēl joprojām? * ... ka saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''''[[Wiki Loves Monuments]]''''' ir pārspējis reģistrēto pasaules rekordu kā lielākais [[foto]]konkurss? [[Attēls:Mount Rainier 5917s.JPG|border|right|50px]] * ... ka '''[[Reinīra kalns]]''' (attēlā) ir topogrāfiski ievērojamākais [[kalns]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kontinentālie štati|kontinentālajos štatos]] un [[Kaskāžu kalni|Kaskāžu kalnos]]? * ... ka saskaņā ar '''[[1866. gada pagastu pašvaldību likums|1866. gada pagastu pašvaldību likumu]]''' [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi [[zemnieki]] paši pilnībā atbildēja par nodokļu nomaksu, ceļu labošanu, veco un slimo aprūpi, algu noteikšanu, budžeta apspriešanu, pagasta skolas skolotāja ievēlēšanu? * ... ka [[Plutons (pundurplanēta)|Plutona]] [[dabiskais pavadonis|pavadonis]] '''[[Hidra (pavadonis)|Hidra]]''' tika atklāts [[2005. gads|2005. gadā]], izpētot ar [[Habla kosmiskais teleskops|Habla kosmisko teleskopu]] iegūtos attēlus? [[Attēls:Short-eared owl.jpg|border|right|50px]] * ... ka '''[[purva pūce]]i''' (attēlā) kā visām [[ausainās pūces|ausainajām pūcēm]] ir dekoratīvie [[ausis|ausu]] pušķi, bet tie parasti nav redzami, taču, kad pūce ir satraukta un ieņem aizsargāšanās pozu, tā tos izslej? * ... ka [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[diska mešana|diska metējs]] '''[[Els Orters]]''' visās četrās [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kurās piedalījās, izcīnīja [[zelta medaļa|zelta medaļu]] ar jaunu olimpisko rekordu? * ... ka [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] ir novērotas 2 '''[[makreļu apakšdzimta]]s''' sugas: '''[[Atlantijas makrele]]''' (''Scomber scombrus'') un pelamida (''Sarda sarda'')? [[Attēls:DahliaDahlstarSunsetPink.jpg|border|right|50px]] * ... ka '''[[dālijas|dāliju]]''' (attēlā) dabiskais izplatības areāls ir [[Meksika]], kā arī citas [[Centrālamerika]]s valstis? * ... ka kopš dzimšanas [[aklums|aklā]] [[peldētāja]] '''[[Triša Zorna]]''' ir piedalījusies septiņās [[Paraolimpiskās spēles|Paraolimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot 55 [[medaļa]]s? * ... ka [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] kaujās [[Latvija]]s teritorijā gāja bojā 16 '''[[somu jēgeri]]'''? [[Attēls:Javier Zanetti FC Internazionale 3.jpg|border|right|50px]] * ... ka '''[[Havjers Dzaneti]]''' (attēlā) ir [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas izlasē]] visvairāk spēles aizvadījušais [[futbolists]]? * ... ka '''[[Džons Fords]]''' ir vienīgais [[kinorežisors]], kas četras reizes saņēmis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais režisors]]? * ... ka visas '''[[makreļu apakškārta]]s''' [[zivis]] ir ļoti ātras peldētājas? [[Attēls:Braki - R. Blaumaņa muzejs 1999-08-16.jpg|border|right|50px]] * ... ka [[ēka|ēkā]], kurā iekārtots [[Rūdolfs Blaumanis|Rūdolfa Blaumaņa]] '''[[Braki (muzejs)|muzejs "Braki"]]''' (attēlā), Blaumanis ir radījis lielāko daļu savu darbu? * ... ka [[1950. gads|1950. gada]] [[7. janvāris|7. janvārī]] '''[[Maskavas VVS MVO]]''' [[hokejs|hokeja]] komanda cieta aviokatastrofā, kurā gāja bojā visi [[lidmašīna|lidmašīnā]] esošie komandas locekļi, tostarp divi [[latvieši|latviešu]] [[hokejists|hokejisti]] [[Harijs Mellups]] un Roberts Šūlmanis? * ... ka pēc [[Rīga]]s sindika '''[[Dāvids Hilhens|Dāvida Hilhena]]''' ierosmes no [[Reformācija]]s laikā [[katoļi|katoļu]] [[klosteris|klosteros]] un skolās konfiscētajām grāmatām izveidoja Rīgas pilsētas bibliotēku? [[Attēls:Segerparad i Helsingfors.jpg|border|right|50px]] * ... ka [[1918. gads|1918. gadā]] notikušajā '''[[Somijas pilsoņu karš|Somijas pilsoņu karā]]''' (attēlā "balto" uzvaras parāde [[Helsinki|Helsinkos]]) bojā gāja aptuveni 37 000 cilvēku, no kuriem lielākā daļa bija "sarkano" piekritēji? * ... ka [[Vācija]]s [[pilsēta]] '''[[Grimma]]''' cieta [[2002. gads|2002. gada]] Eiropas [[plūdi|plūdos]], kad tika aizskalots 18. gadsimtā celtais tilts pār Muldi, ko [[2012. gads|2012. gadā]] atjaunoja, bet [[2013. gads|2013. gadā]] plūdos atkal aizskaloja? * ... ka [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006. gada olimpiādes]] olimpiskās lāpas iededzēja '''[[Stefānija Belmondo]]''' bija otrā sieviete, kas [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskajās spēlēs]] izcīnījusi desmit medaļas? [[Attēls:Attica 06-13 Athens 50 View from Philopappos - Acropolis Hill.jpg|border|right|50px]] * ... ka ir pierādījumi, ka pakalns, kurā atrodas '''[[Atēnu akropole]]''' (attēlā) ir ticis apdzīvots jau 4. gadu tūkstotī p.m.ē.? * ... ka amerikānis '''[[Bills Bredlijs]]''' pēc sekmīgas [[basketbols|basketbolista]] karjeras, kurā izcīnījis uzvaru [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] un [[NBA]] čempionātā, iekļuva [[ASV Senāts|ASV Senātā]], kur darbojās 20 gadus? * ... ka [[Alans Aleksandrs Milns]] lāci '''[[Vinnijs Pūks|Vinniju Pūku]]''' nosauca dēlam Kristoferam Robinam piederējuša rotaļu [[lācis|lāča]] vārdā? [[Attēls:Lissemys punctata1.jpg|border|right|50px]] * ... ka '''[[slēptkakla bruņurupuči|slēptkakla bruņurupuču]]''' (attēlā Indijas punktainais mīkstbruņrupucis) galvenā iezīme ir spēja pilnībā paslēpt zem bruņām [[kakls|kaklu]] un [[galva|galvu]]? * ... ka [[krievi|krievu]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Vladimirs Konstantinovs|Vladimira Konstantinova]]''' karjera pārtrūka, kad pēc pasākuma, kurā tika atzīmēta [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] izcīnīšana, [[limuzīns]], kurā brauca spēlētājs, avarēja un viņš guva smagas traumas? * ... ka [[Somija]]s uzņēmums '''''[[Tiimari]]''''', kam [[2012. gads|2012. gada]] beigās piederēja 194 veikali, no kuriem 20 — [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], [[2013. gads|2013. gada]] [[18. septembris|18. septembrī]] iesniedza [[bankrots|bankrota]] pieteikumu? [[Attēls:Cap Froward.jpg|border|right|50px]] * ... ka [[Dienvidamerika]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Frovorda rags]]''' (attēlā) nosaukumu ieguvis no tā apkārtnē pastāvošajiem neprognozējamajiem un skarbajiem [[laikapstākļi]]em? * ... ka '''[[Skotijs Boumens]]''' deviņas reizes ir izcīnījis [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]] kā [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandas treneris un vēl vairākas reizes, ieņemot citus amatus [[sporta klubs|klubos]]? * ... ka ''[[The Rolling Stones]]'' [[1965. gads|1965. gada]] dziesma '''''[[(I Can't Get No) Satisfaction]]''''' [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] tika atskaņota vienīgi pirātiskajās radiostacijās, jo tās vārdi tika uzskatīti par pārāk seksuāli ierosinošiem? [[Attēls:Isla Juan Fernandez (vista hacia Robinson Crusoe desde Montaña).jpg|border|right|50px]] * ... ka No [[1704. gads|1704.]] līdz [[1709. gads|1709. gadam]] '''[[Huana Fernandesa salas|Huana Fernandesa salu]]''' Robinsona Kruzo salā (attēlā) vienatnē dzīvoja [[skoti|skotu]] jūrnieks Aleksandrs Selkērks, kas kļuva par prototipu [[Daniels Defo|Daniela Defo]] romāna "[[Robinsons Kruzo]]" galvenajam varonim? * ... ka [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[basketboliste]] '''[[Lūsija Herisa]]''' ir pirmā un vienīgā [[sieviete]], kas izraudzīta [[NBA drafts|NBA draftā]]? * ... ka '''[[Anderss Sūrns|Andersa Sūrna]]''' [[akvarelis]] ''Sommarnöje'' 2010. gadā tika pārdots par rekordaugstu summu [[zviedri|zviedru]] [[mākslinieks|mākslinieka]] darbam — 26 miljoniem [[Zviedrijas krona|kronu]]? [[Attēls:Gustaf V av Sverige.jpg|border|right|50px]] * ... ka '''[[Gustavs V]]''' (attēlā) bija pēdējais [[Zviedrijas karalis]], kurš tieši iejaucās valsts [[politika|politiskajos]] procesos, kad [[1914. gads|1914. gada]] [[6. februāris|6. februāra]] runā kritizēja valdību par nepietiekamu valsts militāro attīstību? * ... ka [[2013. gads Latvijā|2013. gadā]] viņsaulē aizgājušais bijušais [[hokejists]] '''[[Ulvis Katlaps]]''', spēlējot [[PSRS hokeja izlase|PSRS U-18 izlasē]] bija arī tās [[Kapteinis (hokejs)|kapteinis]]? * ... ka populārā [[burtveidols|burtveidolu]] grupa '''''[[Times New Roman]]''''' tika ieviesta [[1931. gads|1931. gadā]] britu [[laikraksts|laikrakstā]] ''[[The Times]]''? [[Attēls:Christopher Horner CA 2011.jpg|border|right|50px]] * ... ka '''[[Kriss Horners]]''' (attēlā) [[2013. gada Vuelta a España|2013. gadā]] 41 gada vecumā uzvarēja ''[[Vuelta a España]]'' velobraucienā, kļūdams par vecāko [[Lielās tūres]] uzvarētāju [[riteņbraukšana]]s vēsturē? * ... ka terminu '''[[vivisekcija]]''' ieviesa [[dzīvnieku aizstāvības ētika|dzīvnieku aizstāvji]], kas iestājās pret izmēģinājumiem ar [[dzīvnieki]]em? * ... ka '''[[Ādolfs Ēriks Nordenšelds]]''', kura vadītā ekspedīcija pirmā veica Ziemeļu jūras ceļu no [[Atlantijas okeāns|Atlantijas]] uz [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], bija arī [[Zviedrija]]s parlamenta deputāts, lai gan bija dzimis [[Krievija]]i piederošajā [[Somija|Somijā]]? [[Attēls:Gustav I of Sweden c 1550.jpg|border|right|50px]] * ... ka, lai arī [[Zviedrijas karalis]] '''[[Gustavs I]]''' (attēlā) tiek vērtēts kā [[tirāns]], tomēr viņš ir uzskatāms par mūsdienu [[Zviedrija]]s pamatlicēju? * ... ka pirmo darba versiju [[romāns|romānam]] '''"[[Mūsu cilvēks Havanā]]"''' [[Greiems Grīns]] sarakstīja jau [[1946. gads|1946. gadā]] kā scenāriju filmai, kur darbība norisinās [[Igaunija|Igaunijā]] [[1938. gads|1938. gadā]]? * ... ka [[Rēzekne]] ir viena no [[Latvijas pilsētas|Latvijas pilsētām]], kur '''[[Brīvības iela (Rēzekne)|Brīvības iela]]''' nav starp galvenajām [[iela|ielām]], vēsturiski tā bijusi arī Stacijas iela un Vienības iela? [[Attēls:Tove Jansson 1956.jpg|border|right|50px]] * ... ka grāmatu par [[Trollīši Mumini|trollīšiem Muminiem]] autore '''[[Tūve Jānsone]]''' (attēlā) ir cēlusies no [[Somija]]s [[zviedri|zviedru]] minoritātes un rakstīja [[zviedru valoda|zviedru valodā]]? * ... ka lai arī bieži [[Mežonīgie rietumi|Mežonīgo rietumu]] laupītājs '''[[Džese Džeimss]]''' ticis attēlots kā sava laika [[Robins Huds]], kas aplaupīja bagātos un laupījumu atdeva nabadzīgajiem, tomēr tam nav nekādu pierādījumu? * ... ka '''[[2. tūkstošgade]]s''' pirmajos septiņos [[gadsimts|gadsimtos]] [[pasaule]]s [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]] skaits pieauga divas reizes, taču pēc tam izaugsme kļuva daudz straujāka? [[Attēls:Rod Stewart 86.jpg|border|right|50px]] * ... ka pēc kārtas seši '''[[Rods Stjuarts|Roda Stjuarta]]''' (attēlā) [[mūzikas albums|mūzikas albumi]] ir ierindojušies [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] topa pirmajā vietā? * ... ka visilgāk vienspēļu sieviešu [[teniss|tenisa]] '''[[WTA ranga pirmo numuru saraksts|WTA ranga līderes]]''' godā ir bijusi [[Štefija Grāfa]], savukārt vīriešu '''[[ATP ranga pirmo numuru saraksts|ATP ranga līdera]]''' godā — [[Rodžers Federers]]? * ... ka '''[[Brīvības sala]]i''' [[Ņujorka|Ņujorkā]] līdz [[1956. gads|1956. gadam]] oficiālais nosaukums bija Bedlo sala? [[Attēls:Moscow Kremlin from Kamenny bridge.jpg|border|right|50px]] * ... ka [[Krievija]]s [[Krievijas prezidents|prezidenta]] rezidencei un vēsturiskajam celtņu kompleksam '''[[Maskavas kremlis|Maskavas kremlim]]''' (attēlā) ir 20 torņi? * ... ka '''''[[The Wall Street Journal]]''''' ir lielākais [[laikraksts]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pēc pārdotajiem eksemplāriem: vidēji darba dienās tā metiens pārsniedz 2,378 miljonus? * ... ka '''[[Andreass Vezālijs]]''' tiek uzskatīts par mūsdienu [[cilvēka anatomija]]s zinātnes aizsācēju? [[Attēls:Sylvia Burka 1977.jpg|border|right|50px]] * ... ka [[Kanāda]]s [[trimdas latvieši|latviešu]] [[ātrslidotāja]] '''[[Silvija Burka]]''' (attēlā), kas bija trīs [[ziemas olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībniece, bijusi Kanādas čempione arī [[treka riteņbraukšana|treka riteņbraukšanā]]? * ... ka [[Somija]]s [[alus]] ražotājam '''''[[Olvi]]''''' pilnībā pieder [[Igaunija]]s kompānija ''A. Le Coq'' un gandrīz pilnībā [[Latvija]]s kompānija "[[Cēsu alus]]"? * ... ka [[Džastins Bībers|Džastina Bībera]] dziesma '''''[[Baby]]''''' ir vairāk pārdotākā [[dziesma]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, bet tās videoklips 2010. gada jūlijā kļuva par visu laiku skatītāko video ''[[YouTube]]''? [[Attēls:Goerlitz neisseufer st peter u paul.jpg|border|right|50px]] * ... ka [[Livonija]]s [[Apgaismības laikmets|Apgaismības laikmeta]] sabiedriskā darbinieka [[Johans Kristofs Broce|Johana Kristofa Broces]] dzimtā pilsēta '''[[Gerlica]]''' (attēlā) mūsdienās ir visvairāk uz austrumiem esošā [[Vācija]]s [[pilsēta]]? * ... ka [[deja]] '''''[[Moonwalk]]''''' guva popularitāti visā pasaulē, kad [[Maikls Džeksons]] to nodejoja dziesmas ''[[Billie Jean]]'' izpildīšanas laikā [[1983. gads|1983. gadā]]? * ... ka '''[[Joensū "Jokipojat"]]''' [[hokejs|hokeja]] klubā, kas sadarbojas ar [[Rīgas "Dinamo"]], savulaik spēlējis arī [[Rīga]]s kluba galvenais treneris [[Artis Ābols]]? [[Attēls:I.G.Lestocq by Stenglin after Grooth's original.jpg|border|right|50px]] * ... ka 18. gadsimta [[Krievijas impērija]]s galminieks un intrigants '''[[Lestoks]]''' (attēlā) pēc kanclera Alekseja Bestuževa pavēles tika nolemts [[nāvessods|nāvessodam]] un tikai ķeizarienes [[Elizabete Petrovna|Elizabetes Petrovnas]] apžēlošana viņu izglāba? * ... ka [[Kirovs Lipmans]] jau kopš [[1998. gads Latvijā|1998. gada]] ir '''[[Latvijas Hokeja federācija]]s''' vadītājs? * ... ka iespējamais galvenais [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|2001. gada 11. septembra uzbrukuma ASV]] organizators '''[[Hālids Šeihs Muhameds]]''' esot atzinies, ka ir piedalījies vairākos no pēdējo 20 gadu lielākajiem [[terora akti]]em? [[Attēls:Thomas Bach - 6546.jpg|border|right|50px]] * ... ka jaunais [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] prezidents '''[[Tomass Bahs]]''' (attēlā) {{oss|V=1976|L=L}} [[Monreāla|Monreālā]] izcīnīja [[zelta medaļa|zelta medaļu]] [[Vācija]]s sastāvā komandu sacensībās [[paukošana|paukošanā]] ar floreti un ir pirmais SOK vadītājs, kam ir olimpiskā medaļa? * ... ka [[2013. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|2013. gada Eiropas U-18 čempionāta basketbolā]] labākajam metienu bloķētājam '''[[Kristaps Porziņģis|Kristapam Porziņģim]]''' tiek prognozēta vieta 2015. gada [[NBA drafts|NBA drafta]] pirmajā kārtā? * ... ka no jēlas [[liellops|liellopu]] [[gaļa]]s pagatavoto '''[[Lady Gaga gaļas kleita|''Lady Gaga'' kleitu]]''' nosodīja dzīvnieku tiesību aizstāvju grupas? [[Attēls:De 20 jarige Ludwig II in kroningsmantel door Ferdinand von Piloty 1865.jpg|border|right|50px]] * ... ka ieslodzītais [[Bavārija]]s karalis '''[[Ludvigs II]]''' (attēlā) jau nākošajā dienā pēc izsūtīšanas uz Bergas pili tika atrasts noslīcis [[Štarnbergas ezers|Štarnbergas ezerā]]? * ... ka aptuveni 99% no '''[[asaras|asarām]]''' veido [[ūdens]]? * ... ka '''[[Jāņa Rozes apgāds|„Jāņa Rozes apgāda”]]''' saknes sniedzas [[1914. gads Latvijā|1914. gadā]], kad grāmatnieks Jānis Roze sāka izdot [[grāmata]]s? [[Attēls:David Frost Rumsfeld interview cropped.jpg|border|right|50px]] * ... ka '''[[Deivids Frosts|Deivida Frosta]]''' (attēlā) intervijas ar bijušo [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]] vēroja vairāk nekā 45 miljoni [[televīzija]]s skatītāju, kas ir lielākā auditorija vēsturē, kas skatījusies politisku interviju? * ... ka '''[[Špenglera kauss|Špenglera kausa]]''' izcīņa [[hokejs|hokejā]], kurā [[Rīgas "Dinamo"]] [[2011. gads sportā|2011. gadā]] ieguva otro vietu, notiek jau kopš [[1923. gads|1923. gada]]? * ... ka [[Kristena Stjuarta|Kristenas Stjuartas]] atveidotā galvenā loma kinofilmā '''"[[Sniegbaltīte un mednieks]]"''' tika piedāvāta arī dziedātājai [[Teilora Svifta|Teilorai Sviftai]], taču viņa atteicās? [[Attēls:Vensku Edvarts.jpg|border|right|50px]] * ... ka [[dzejnieks|dzejnieka]] un [[žurnālists|žurnālista]] '''[[Vensku Edvarts|Vensku Edvarta]]''' (attēlā) un [[Juris Alunāns|Jura Alunāna]] brāļa meitas Luīzes Skujenieces dēls [[Marģers Skujenieks|Marģers]] kļuva par [[Latvijas Ministru prezidents|Latvijas Ministru prezidentu]] un bija visu četru pirmskara [[Saeima|Saeimu]] deputāts? * ... ka 872 dienu ilgās '''[[Ļeņingradas blokāde]]s''' pirmajā [[ziema|ziemā]] no bada katru dienu gāja bojā vairāki tūkstoši civiliedzīvotāju? * ... ka kinofilmu studija ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'' pieder masu mediju uzņēmumam '''''[[21st Century Fox]]'''''? [[Attēls:Pepemujica2.jpg|border|right|50px]] * ... ka [[Urugvaja]]s [[prezidents]] '''[[Hosē Muhika]]''' (attēlā) sava vienkāršā dzīvesveida dēļ tiek saukts par "pasaulē nabadzīgāko prezidentu", 90% no savas [[alga]]s viņš ziedo trūkumcietējiem? * ... ka pirmais [[kosmiskais aparāts]], kas tuvumā pētījis [[Saturns (planēta)|Saturnu]], '''''[[Pioneer 11]]''''' darbojās vairāk kā 22 [[gads|gadus]]? * ... ka [[Jurjānu Andrejs|Jurjānu Andreja]] [[koris|kora]] [[dziesma]]s '''"[[Nevis slinkojot un pūstot]]"''' vārdu autors ir [[čehi|čehu]] rakstnieks Františeks Čelakovskis, bet [[Juris Alunāns]] 1860. gadā [[dzejolis|dzejoli]] vien latviskojis, vēlāk pievienojot ceturto pantu? [[Attēls:PileofpitaS.jpg|border|right|50px]] * ... ka '''[[pita]]''' (attēlā) tiek uzskatīta par vienu no senākajiem [[maize]]s veidiem, kas lietota jau [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un minēta [[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]? * ... ka pirmais '''[[Vienības brauciens]]''' tika organizēts [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] ar [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] atbalstu? * ... ka [[Gunārs Piesis|Gunāra Pieša]] [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] mākslas [[filma|filmā]] '''[[Maija un Paija (filma)|"Maija un Paija"]]''' galvenajā lomā filmējusies pašreizējā [[Saeima]]s deputāte [[Elīna Siliņa]], bet Ciesas lomā — cita deputāte [[Inese Laizāne]]? [[Attēls:Bubo bubo 1 (Martin Mecnarowski).jpg|border|right|50px]] * ... ka retos gadījumos '''[[ūpis|ūpja]]''' (attēlā) medījums var sasniegt pieaugušas [[lapsa]]s un jauna [[briežu dzimta|briedēna]] lielumu, līdz pat 17 kg? * ... ka pirmais [[Rīgas vagonbūves rūpnīca|Rīgas vagonbūves rūpnīcā]] ražotais [[vilciens]] '''[[ER1]]''' nonāca ekspluatācijā [[1958. gads|1958. gadā]] un kalpoja līdz pat [[1992. gads|1992. gadam]]? * ... ka [[Zeme]]s [[Ģeoloģiskā laika skala|ģeoloģiskās vēstures]] pašreizējā ēra '''[[kainozojs]]''' sākās pēc masveida izmiršanas [[Krīta periods|krīta perioda]] beigās? * ... ka raksturīgākā '''[[narvalis|narvaļu]]''' (attēlā) pazīme ir [[tēviņš|tēviņu]] 1,5—3,1 m garais ilknis, kas parasti ir labi attīstīts kreisais augšējais ilknis un aug [[augšžoklis|augšžoklī]] cauri [[lūpa]]i? * ... ka [[Žils Verns|Žila Verna]] [[fantastika]]s [[romāns|romānā]] "20 000 ljē pa jūras dzelmi" [[zemūdene]] ''Nautilus'' ir būvēta ''Motala Verkstad'' '''[[Mūtala]]s''' pilsētā [[Zviedrija|Zviedrijā]]? * ... ka '''[[Baltijas valstu augstākās ēkas|Baltijas valstu augstākā ēka]]''' ir 149 m augstā [[Viļņa]]s [[augstceltne]] [[Europa Tower|Eiropas tornis]]? [[Attēls:Mont St Michel 3, Brittany, France - July 2011.jpg|border|right|50px]] * ... ka '''[[Monsenmišela]]''' (attēlā) ir viens no populārākajiem [[tūrisms|tūrisma]] apskates objektiem [[Francija|Francijā]], ko katru gadu apmeklē ap 3 miljoni tūristu? * ... ka tradicionālais [[arābi|arābu]] [[ēdiens]] '''[[felāfels]]''' tiek plaši lietots citur pasaulē [[veģetārieši|veģetāriešu]] un [[Vegānisms|vegānu]] ēdienkartē? * ... ka '''[[dzelzceļa līnija Rēzekne—Daugavpils]]''' tika uzbūvēta [[1860. gads|1860. gadā]] kā daļa no [[Sanktpēterburga]]s—[[Varšava]]s līnijas un ir viena no senākajām [[dzelzceļš|dzelzceļa]] līnijām [[Latvija|Latvijā]]? [[Attēls:Pioneer 10-11 spacecraft.jpg|border|right|50px]] * ... ka [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[starpplanētu zonde]] '''''[[Pioneer 10]]''''', kas veica [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pirmo pārlidojumu, kļuva par pirmo [[kosmiskais aparāts|kosmisko aparātu]], kurš sasniedzis [[Otrais kosmiskais ātrums|ātrumu]] [[Saules sistēma]]s atstāšanai? * ... ka [[4. Saeima]]s un [[Tautas Saeima]]s deputāts '''[[Fricis Bergs]]''' piedzīvoja [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas neatkarības atjaunošanu]] un tolaik izteica atbalstu partijai "[[Līdztiesība]]"? * ... ka '''[[Gods Dievam augstībā]]''' ir viens no senākajiem [[kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] dziedājumiem, kas saglabājies līdz mūsdienām? [[Attēls:Bubo virginianus -Canada-6.jpg|border|right|50px]] * ... ka '''[[ūpji|ūpju]]''' (attēlā Amerikas ūpis) īstās [[ausis]] nav redzamas, tās atrodas sejas spoguļa malās, kā ļoti garas, plašas atveres, turklāt tās nav simetriskas — viena atrodas zemāk, otra augstāk? * ... ka izžūstot [[gaiss|gaisā]], '''[[lavašs]]''' strauji sacietē un tādā stāvoklī var tikt uzglabāts līdz pat [[gads|gadam]]? * ... ka '''[[antracēns|antracēna]]''' [[molekula]] ir viena no vissarežģītākajām [[Organiskā viela|organiskajām]] molekulām, kādas konstatētas [[starpzvaigžņu vide|starpzvaigžņu vidē]]? [[Attēls:Panorama Abu Simbel crop.jpg|border|right|50px]] * ... ka 1960. gados '''[[Abū Simbelas tempļi]]''' (attēlā) tika sazāģēti blokos un pārcelti uz augstāku vietu, jo tika būvēts [[Asuānas aizsprosts]], kā rezultātā [[Nīla]]s ūdens līmenis pacēlās, un tempļi būtu applūduši? * ... ka '''[[Tunisijas revolūcija]]s''' ietekmē aizsākās [[Arābu pavasaris]] — nemieru vilnis, kas skāra [[Arābu pasaule|Arābu pasauli]], jo īpaši valstis, kurās valdīja [[autoritārisms|autoritāri]] režīmi? * ... ka [[franči|franču]] [[rakstniece]]s '''[[Kolete]]s''' skūpsts ar [[sieviete|sievieti]] uz ''Moulin Rouge'' skatuves [[1907. gads|1907. gadā]] izraisīja skandālu un [[policija]]s iejaukšanos? [[Attēls:Macmahon.jpg|border|right|50px]] * ... ka [[monarhisms|monarhistu]] [[Francijas prezidents]] maršals '''[[Patriss de Makmahons]]''' (attēlā) ir piedzimis kā sešpadsmitais bērns 17 bērnu ģimenē? * ... ka laikā, kad '''[[Hermanis Adolfi]]''' bija [[Liepāja]]s pilsētas galva, viņa [[dvīņi|dvīņubrālis]] '''[[Armins Adolfi]]''' bija [[Kuldīga]]s pilsētas galva? * ... ka garākais '''[[vietvārds]]''' ir [[Taumatafakatanihanakoauauotamateaturipukakapikimaunahoronukupokaifenuakitanatahu]], kas ir [[kalns|kalna]] nosaukums [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]]? [[Attēls:Aglonas stacija 23.JPG|border|right|50px]] * ... ka reizi gadā uz '''[[Aglona (stacija)|Aglonas staciju]]''' (attēlā) no [[Rīga]]s kursē īpašs dīzeļ[[vilciens]], lai atvieglotu [[svētceļnieki|svētceļnieku]] nokļūšanu [[Aglonas bazilika|Aglonas bazilikā]]? * ... ka, lai arī '''[[astainie abinieki]]''' ārēji ir līdzīgi [[ķirzakas|ķirzakām]], tās savstarpēji nav tuvu radniecīgas grupas, bet tuvākie radinieki tiem ir [[bezastainie abinieki]]? * ... ka '''[[Rīgas Svētā Alberta Romas katoļu baznīca]]''' ir vislielākā [[katoļu baznīca]] [[Latvija|Latvijā]]: tajā var ietilpt 2500 cilvēku? [[Attēls:Malpelo island NOAA.jpg|border|right|50px]] * ... ka neapdzīvotā [[vulkānisms|vulkāniskas]] izcelsmes '''[[Malpelo sala]]''' (attēlā) [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ir vienīgā 300 km garās platās Malpelo grēdas virsūdens daļa? * ... ka '''[[sendvičs]]''' ir nosaukts par godu Sendvičas [[grāfs|grāfam]] Džonam Montegjū, kas [[18. gadsimts|18. gadsimtā]] esot to izgudrojis? * ... ka pašreizējā [[2013. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules]] un [[2012. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas]] čempiona [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Vītezslavs Veselijs|Vītezslava Veselija]]''' treneris ir [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] šajā [[vieglatlētika]]s disciplīnā [[Jans Železnijs]]? [[Attēls:Ivan VI of Russia with Y.Mengden by anonymous (18th c., Tretyakov gallery).jpg|border|right|50px]] * ... ka [[Carnikava]]s [[baronese]] '''[[Auguste Juliāna fon Mendgena]]''' (attēlā ar imperatoru [[Ivans VI Romanovs|Ivanu VI]]) bija ne vien [[Krievijas impērija]]s Pirmā galma dāma, bet arī reģentes [[Anna Leopoldovna|Annas Leopoldovnas]] vistuvākā draudzene, favorīte un mīļākā? * ... ka būdams [[Latvija]]s delegācijas priekšsēdētājs, tobrīdējais [[Rīgas pilsētas galva]] '''[[Andrejs Frīdenbergs]]''' [[1920. gads Latvijā|1920. gada]] augustā parakstīja [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Latvijas—Krievijas miera līgumu]]? * ... ka '''[[alkoholiskais hepatīts]]''' [[aknas|aknās]] attīstās 5 līdz 7 regulāras [[alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] lietošanas gadu laikā? [[Attēls:Isla del Coco-chatham beach.jpg|border|right|50px]] * ... ka '''[[Kokosas sala|Kokosas salā]]''' (attēlā) pirmais izkāpa [[spāņi|spāņu]] jūrasbraucējs Huans Kabesass un nosauca to par Kokesas un Santakrusas salu (Gliemežvāku un Svētā krusta salu), taču vēlāk [[kartogrāfi|kartogrāfu]] kļūdu rezultātā nosaukums transformējās tagadējā formā? * ... ka '''[[kamambērs|kamambēra]]''' [[siers|siera]] gatavošanā tiek izmantota ''Penicillium camemberti'' [[pelējums|pelējuma]] [[sēnīte]], kas dod sieram tā raksturīgo izskatu un garšu? * ... ka lai gan '''[[Ceturtais Krusta karš]]''' tika organizēts ar mērķi iekarot tagadējās [[Ēģipte]]s ziemeļu daļu, [[Venēcijas Republika|venēciešu]] tirgotāji novirzīja [[krustneši|krustnešus]] uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]], kas krita latīņu [[bruņinieks|bruņinieku]] rokās? [[Attēls:Baking Bread in Bai Bazaar, Dashoguz.jpg|border|right|50px]] * ... ka [[Āzija|Āzijā]] plaši lietotā '''[[Tandirs|tandira]]''' krāsns (attēlā) minēta jau 18. gadsimtā pirms mūsu ēras [[Poēma par Gilgamešu|Poēmā par Gilgamešu]]? * ... ka bijušajā '''[[Gaujienas muiža]]s''' aldara mājā no 1922. līdz 1944. gadam dzīvoja komponists [[Jāzeps Vītols]], pašlaik tur atrodas memoriālais [[muzejs]] "Anniņas"? * ... ka [[Hokeja slavas zāle|Hokeja slavas zālē]] ir uzņemts ne vien viens no izcilākajiem [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] spēlējušiem [[hokejists|hokejistiem]] [[Fils Espozito]], bet arī viņa jaunākais brālis [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] '''[[Tonijs Espozito]]'''? [[Attēls:Cedaras siers.JPG|border|right|50px]] * ... ka '''[[čedars]]''' (attēlā) mūsdienās ir visplašāk pirktais un ēstais [[siers]]? * ... ka [[Emīls Dārziņš|Emīla Dārziņa]] [[1904. gads Latvijā|1904. gadā]] komponētais instrumentālais opuss '''"[[Melanholiskais valsis]]"''' ir kļuvis par vienu no pašiem populārākajiem latviešu simfoniskajiem skaņdarbiem? * ... ka [[franči|franču]] [[fiziķis]] '''[[Pols Lanževēns]]''' bija [[Pjērs Kirī|Pjēra Kirī]] skolnieks, pēc tam viņa atraitnes [[Marija Sklodovska-Kirī|Marijas Sklodovskas-Kirī]] mīļākais? [[Attēls:Gaujienas viduslaiku pilsdrupas 18. gs. beigās.jpg|border|right|50px]] * ... ka '''[[Gaujienas viduslaiku pils|Gaujienas viduslaiku pilī]]''' (attēlā drupas 18. gadsimta beigās) vairākus gadus [[Livonijas ordenis]] turēja gūstā [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]]? * ... ka [[dziesma]]s, kas visvairāk reižu ir iekļautas [[Vispārējie latviešu Dziesmu svētki|Vispārējo latviešu Dziesmu svētku]] programmā, ir [[Jāzeps Vītols|Jāzepa Vītola]] "[[Gaismas pils]]" un [[Emilis Melngailis|Emiļa Melngaiļa]] '''"[[Jāņuvakars (dziesma)|Jāņuvakars]]"'''? * ... ka '''[[86. Kinoakadēmijas balva]]s''' tiks pasniegtas nedēļu vēlāk nekā ierasts, lai nesakristu ar [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014. gada ziemas olimpiskajām spēlēm]] [[Soči|Sočos]]? [[Attēls:Merlene Ottey - 2. Memoriał Kamili Skolimowskiej - Warszawa, 2011-09-20.jpg|border|right|50px]] * ... ka viena no titulētākajām sprinterēm [[vieglatlētika]]s vēsturē '''[[Merlīna Otija]]''' (attēlā vidū) 52 gadu vecumā skrēja [[Slovēnija]]s [[4x100 metru stafete]]s komandā, kļūstot par vecāko sportistu, kas startējis [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātā]]? * ... ka [[Argentīna]]s '''[[Čubutas province|Čubutas provincē]]''' aptuveni 10% no [[iedzīvotāji]]em ir ieceļotāji no [[Velsa]]s, kas runā [[velsiešu valoda|velsiešu valodā]]? * ... ka '''[[Pūniešu kari|Pūniešu karu]]''' rezultātā [[Kartāga]]s pilsēta tika pilnībā nopostīta un beidza pastāvēt arī kartāgiešu valsts? [[Attēls:Neophron percnopterus -San Diego Zoo -upper body-8a.jpg|border|right|50px]] * ... ka [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] '''[[baltais grifs|baltais grifs jeb maitērglis]]''' (attēlā) bija dievietes [[Izīda]]s svētais putns un tika izmantots kā simbols valdniekam un varai? * ... ka [[1940. gads Latvijā|1940. gada]] [[14. jūnijs|14. jūnija]] naktī, divas dienas pirms '''[[Latgales Dziesmu svētki Daugavpilī|Latgales Dziesmu svētkiem]]''', notikušo [[Masļenku robežincidents|robežincidentu pie Masļenkiem]] dēļ [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] svētkos neieradās, bet viņa uzrunu varēja noklausīties [[radio]]fona pārraidē? * ... ka lielākā daļa [[Itālija]]s ziemeļos esošās '''[[Bolcāno autonomā province|Bolcāno autonomās provinces]]''' [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]] runā [[vācu valoda|vācu valodā]]? [[Attēls:Mining and Scientific Press - March 28 1885 - Interoceanic Ship Railway (206).png|border|right|50px]] * ... ka [[19. gadsimts|19. gadsimta]] beigās '''[[Tevantepekas zemesšaurums|Tevantepekas zemesšaurumā]]''' tika projektēts [[kuģi|kuģu]] transportēšanai paredzēts vairāku ceļu [[dzelzceļš]] (attēlā)? * ... ka [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[FK Daugava (2003)|Rīgas "Daugava"]] spēlējošais '''[[Povils Lukšis]]''' trīs reizes ir kļuvis par [[Lietuvas futbola čempionāta A līga]]s rezultatīvāko spēlētāju? * ... ka [[politiķis]] '''[[Klāvs Lorencs]]''' bijis ieslodzījumā dažādu režīmu valdīšanas laikā: izsūtīts uz [[Sibīrija|Sibīriju]] gan [[1913. gads Latvijā|1913. gadā]], gan [[1951. gads Latvijā|1951. gadā]], ieslodzīts [[Liepājas koncentrācijas nometne (1934—1935)|Liepājas koncentrācijas nometnē]] [[1934. gads Latvijā|1934. gadā]]? [[Attēls:Moscow (3).jpg|border|right|50px]] * ... ka ar 78 360 skatītāju sēdvietām '''[[Lužņiku stadions]]''' (attēlā), kur notika '''[[2013. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā]]''', ir lielākais [[stadions]] [[Krievija|Krievijā]]? * ... ka [[Čehoslovākija]]s Komunistiskās partijas vadītājs no [[1952. gads|1952.]] līdz [[1968. gads|1968. gadam]] '''[[Antonīns Novotnijs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] pavadīja ieslodzījumā [[Mauthauzenes koncentrācijas nometne|Mauthauzenes koncentrācijas nometnē]]? * ... ka tolaik [[Trimdas latvieši|trimdā]] [[Kanāda|Kanādā]] dzīvojošā [[komponists|komponista]] '''[[Jānis Norvilis|Jāņa Norviļa]]''' [[patriotisms|patriotiskās]] [[dziesma]]s skanēja tautas manifestācijā "Par tiesisku valsti" [[Mežaparks|Mežaparkā]] un citos [[Trešā atmoda|Atmodas laika]] pasākumos? [[Attēls:Devīto latviešu dziesmu svētku plakāts.jpg|border|right|50px]] * ... ka '''[[IX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki|IX Vispārējo latviešu Dziesmu svētku]]''' protektors bija [[Kārlis Ulmanis]] (attēlā svētku plakāts) un tika noteikts, ka svētku programmai jābūt „diženai, patriotiskai, ar lieliem tautas vienības svētkiem piemērotām dziesmām”? * ... ka [[1994. gada NHL drafts|1994. gada jauno spēlētāju izvēlē]] '''[[Toivo Sūrso]]''' kļuva par pirmo [[Igaunija]]s [[hokejists|hokejistu]], kas iekļuvis [[NHL drafts|NHL draftā]]? * ... ka gada laikā visā pasaulē tiek izņemti ap 2 miljoniem '''[[patenti|patentu]]'''? [[Attēls:Cygnus cygnus -Regents Park, London, England -head-8.jpg|border|right|50px]] * ... ka '''[[ziemeļu gulbis]]''' (attēlā) ir viens no smagākajiem lidojošiem [[putni]]em: datētais lielākais tēviņš ir svēris 15,5 [[kg]]? * ... ka '''[[Niues futbola izlase]]''' ir spēlējusi tikai divas oficiālas spēles abas [[1983. gads|1983. gadā]]: 0-19 pret [[Papua-Jaungvineja|Papua-Jaungvineju]] un 0-14 pret [[Taiti]]? * ... ka [[divkupru kamielis]] ir nosaukts par baktriānu '''[[Baktrija]]s''' reģiona vārdā, lai gan nav liecību, ka senajā Baktrijā dzīvojuši savvaļas kamieļi? [[Attēls:Vecdaugavas ziemeļu gals.JPG|border|right|50px]] * ... ka līdz 16. gadsimta vidum tagadējā '''[[Vecdaugava (atteka)|Vecdaugava]]''' (attēlā) bija [[Daugava]]s galvenā notece uz [[Rīgas līcis|Rīgas līci]]? * ... ka '''[[Astotie latvju vispārējie dziesmu svētki|Astoto latvju vispārējo dziesmu svētku]]''' nosaukums sākotnēji bija "Atceres dziesmu dienas" un tika veltīti [[I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki|Pirmo vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku]] 60 gadu atcerei? * ... ka '''[[spārneņi|spārneņu]]''' [[apakšklase|apakšklasē]] ir apkopotas visas spārnaino [[kukaiņi|kukaiņu]] sugas, ieskaitot arī tos, kuri [[evolūcija]]s gaitā lidošanas spēju ir zaudējuši? [[Attēls:Hauptmarkt Zwickau.jpg|border|right|50px]] * ... ka [[Reformācija]]s laikā '''[[Cvikava]]''' (attēlā pilsētas centrālais laukums) bija otrā pilsēta aiz Vitenbergas, kas pieņēma [[luterisms|luterismu]]? * ... ka '''[[zirņu laputs]]''' [[mātīte]] dzīves laikā dzemdē ap 100 meitām, kuras turpina partenoģenētisko [[vairošanās|vairošanos]], bet rudenī sāk dzimt [[tēviņš|tēviņi]], un pēc pārošanās ar tiem mātītes dēj [[olas]] pārziemošanai? * ... ka nedemokrātiski ievēlētās [[Tautas Saeima]]s priekšsēdētāja biedre '''[[Ieva Paldiņa]]''' [[1940. gads Latvijā|1940. gada]] augustā, tērpusies [[latviešu tautastērps|tautastērpā]], bija viena no delegātiem [[Maskava|Maskavā]], kas lūdza [[Latvija]]s uzņemšanu [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Jēkabs Graubiņš.jpg|border|right|50px]] * ... ka apsveikuma [[dziesma]]s "Daudz baltu dieniņu" autors '''[[Jēkabs Graubiņš]]''' (attēlā) bijis soda nometņu ieslodzītais gan [[1919. gads Latvijā|1919. gadā]] [[LSPR]] laikā, gan [[1951. gads Latvijā|1951. gadā]] [[Latvijas PSR|LPSR]] laikā? * ... ka '''[[Aleksandrs Birzenieks]]''' bija visu trīs 1930. gados notikušo [[Vispārējie latviešu Dziesmu svētki|Vispārējo latviešu Dziesmu svētku]] celtņu projektu autors? * ... ka '''[[Kalifornijas līcis|Kalifornijas līcī]]''' ir sastopama [[bioluminiscence|bioluminiscentā]] [[protisti|protistu]] suga ''Noctiluca miliaris'', kas naktīs rada ūdenī sārtu spīdumu, kā dēļ līci dažkārt dēvē par [[cinobrs|Cinobra]] [[jūra|jūru]]? [[Attēls:Narva highway bridge.jpg|border|right|50px]] * ... ka [[Krievija]]s pilsēta '''[[Ivangoroda]]''' atrodas [[Narva (upe)|Narvas]] upes krastā tieši pretī [[Igaunija]]s pilsētai [[Narva]]i (attēlā skats uz robežupi)? * ... ka [[Starptautiskā riteņbraukšanas savienība|Starptautiskās riteņbraukšanas savienības]] prezidents '''[[Patriks Makvaids]]''' nāk no 10 bērnu [[ģimene]]s, kurā visi septiņi dēli nodarbojās ar [[velosports|velosportu]] un vairāki startējuši [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] un [[Pasaules čempionāts riteņbraukšanā|Pasaules čempionātos]]? * ... ka [[rakstniece]] '''[[Dace Rukšāne]]''' kļuva pazīstama ar savu pirmo [[romāns|romānu]] "Romāniņš", kurā atklāti iztirzāja [[sieviete]]s seksualitātes jautājumus? [[Attēls:VII dziesmu svētku estrādes panorāma Esplanādē.jpg|border|right|50px]] * ... ka '''[[VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki|VII Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem]]''' speciāli būvētā estrāde (attēlā) bija paredzēta 12 000 dziedātāju, bet laukums — 35 340 skatītāju izvietošanai? * ... ka '''[[kapibaru ģints]]''' zinātniskais nosaukums ''Hydrochoerus'' cēlies no [[grieķu valoda|grieķu]] vārdiem — ὕδωρ (''hýdor'', [[ūdens]]) un χοίρος (''choíros'', [[cūka]]), kas tiešā [[latviešu valoda|latviešu]] tulkojumā nozīmē 'ūdenscūka'? * ... ka [[Manila]]s konurbācijas lielākā pilsēta '''[[Kesonsitija]]''' bija [[Filipīnas|Filipīnu]] galvaspilsēta no [[1948. gads|1948.]] līdz [[1976. gads|1976. gadam]]? [[Attēls:Bahá'u'lláh (Mírzá Ḥusayn-`Alí Núrí) in 1868.jpg|border|right|50px]] * ... ka [[bahāisms|bahāisma]] ticības dibinātājs '''[[Bahāullāhs]]''' (attēlā) savu uzskatu dēļ dzīves pēdējos 24 gadus nodzīvoja [[cietums|cietumā]]? * ... ka tad, kad spāņi 16. gadsimta pirmajā pusē sasniedza '''[[Kalifornijas pussala|Kalifornijas pussalu]]''', tai tika dots Garsi Rodrigesa de Montalvo [[romāns|romānā]] "Esplandiešu piedzīvojumi" aprakstītās [[sala]]s nosaukums? * ... ka '''[[Derbenta|Derbentā]]''' — [[Krievija]]s pilsētā pie [[Kaspijas jūra]]s — visvairāk dzīvo lezgīni, [[azerbaidžāņi]] un tabasarani? [[Attēls:Acyrthosiphon pisum (pea aphid)-PLoS.jpg|border|right|50px]] * ... ka '''[[laputis]]''' (attēlā zirņu laputs) [[Vairošanās|vairojas]] ļoti ātri, tām gadā attīstās no 4 līdz 16 paaudzēm? * ... ka [[Klusais okeāns|Klusajam okeānam]] piederīgās '''[[Sališu jūra]]s''' platība ir tikai 18 000 km<sup>2</sup>? * ... ka [[Somija]]s [[hokejists]] '''[[Sami Kapanens]]''' 17 gadu vecumā debitēja pieaugušo hokejā [[Kuopio "KalPa"]] sastāvā, bet tagad 40 gadu vecumā atkal spēlē šai pat klubā, būdams arī tā īpašnieks? [[Attēls:Capivara ST.jpg|border|right|50px]] * ... ka vairāk kā metru garā '''[[kapibara]]''' (attēlā), kas sver tikpat, cik sver pieaudzis [[cilvēks]], ir pasaules lielākais [[grauzējs]]? * ... ka tā vietā, lai pieņemtu titulu "Velsas princese", [[princis Čārlzs|prinča Čārlza]] dzīvesbiedre '''[[Kamilla, Kornvolas hercogiene|Kamilla]]''' izvēlējās titulu "Kornvolas hercogiene", jo Velsas princeses tituls tiek asociēts ar Čārlza pirmo sievu [[princese Diāna|princesi Diānu]]? * ... ka sākotnēji '''[[V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki|V Vispārējos latviešu Dziesmu svētkus]]''' bija paredzēts rīkot [[1904. gads Latvijā|1904. gadā]], bet šo nodomu izjauca [[Krievu-japāņu karš]], pēc tam aizkavēja [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcija]], un svētki notika tikai [[1910. gads Latvijā|1910. gadā]]? [[Attēls:Elephas maximus (Bandipur).jpg|border|right|50px]] * ... ka lielākais [[Eirāzija|Eirāzijā]] dzīvojošais sauszemes [[zīdītājs]] '''[[Āzijas zilonis]]''' (attēlā) vienā dienā apēd 150 [[kg]] dažādu [[augi|augu]] [[barība]]s? * ... ka [[Čehijas Ekstralīga]]s [[hokejs|hokeja]] kluba ''HC Plzeň 1929'' [[Kapteinis (hokejs)|kapteinis]] '''[[Martins Straka]]''' ir arī komandas ģenerālmenedžeris un līdzīpašnieks? * ... ka pilnas biļetes cena '''[[Ogres sabiedriskais transports|Ogres sabiedriskajā transportā]]''' ir 35 [[Lata apgrozības naudas zīmes|santīmi]]? [[Attēls:IV Vispārīgo latviešu dziedāšanas un mūzikas svētku ēka.jpg|border|right|50px]] * ... ka '''[[IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki|IV Vispārējo latviešu Dziesmu un Mūzikas svētku]]''' rīkošanai uzbūvētā [[ēka]] (attēlā) bija toreiz lielākā [[Kokmateriāli|koka]] konstrukcija pasaulē? * ... ka [[2013. gads|2013. gada]] [[22. jūlijs|22. jūlijā]] dzimušais '''[[Kembridžas princis Džordžs]]''' ir trešais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] monarhijas mantošanas līnijā pēc sava vectēva [[Princis Čārlzs|prinča Čārlza]] un tēva [[Princis Viljams, Kembridžas hercogs|prinča Viljama]]? * ... ka [[lietuvieši|lietuviešu]] izcelsmes [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājam '''[[Džonijs Junaits|Džonijam Junaitam]]''' 52 gadus piederēja rekords par visvairāk pēc kārtas aizvadītajām spēlēm ar piezemējuma piespēli [[Nacionālā futbola līga|Nacionālajā futbola līgā]]? [[Attēls:Hindenburg at lakehurst.jpg|border|right|50px]] * ... ka 245 [[metri|metrus]] garais [[dirižablis]] '''''[[LZ 129 Hindenburg]]''''' (attēlā) uzbūvēšanas brīdī bija lielākais [[lidaparāts]] pasaulē? * ... ka [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas izlases]] izcīnītās [[sudraba medaļa]]s '''[[2013. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|2013. gada Eiropas U-20 čempionātā basketbolā]]''' ir augstākais sasniegums vīriešu [[basketbols|basketbola]] izlašu turnīros pēc neatkarības atjaunošanas? * ... ka [[1973. gads|1973. gada]] [[3. aprīlis|3. aprīlī]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[telesakari|telesakaru]] iekārtu ražotājs '''''[[Motorola]]''''' demonstrēja pirmā portatīvā [[mobilais telefons|mobilā telefona]] prototipu? [[Attēls:African Bush Elephant.jpg|border|right|50px]] * ... ka '''[[Āfrikas ziloņi]]em''' (attēlā Āfrikas savannas zilonis), atšķirībā no [[Āzijas zilonis|Āzijas ziloņa]], ilkņi ir abiem [[dzimumi]]em? * ... ka '''[[1864. gada latviešu dziesmu diena Dikļos]]''' sākotnēji bija iecerēta kā parasts [[koris|koru]] koncerts slēgtās telpās, taču mācītājs '''[[Juris Neikens]]''' izšķīrās to sarīkot brīvā dabā, tā aizsākot [[Latviešu dziesmu svētki|latviešu dziesmu svētku]] tradīciju? * ... ka [[angļi|angļu]] [[airētājs]] '''[[Stīvs Redgreivs]]''' ir piedalījies piecās [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] un izcīnījis [[zelta medaļa|zelta medaļu]] katrās no tām? [[Attēls:The Earth seen from Apollo 17.jpg|border|right|50px]] * ... ka slavenā [[Zeme]]s [[fotogrāfija]] '''"[[Zilā marmora bumbiņa]]"''' (attēlā) ir uzņemta no 45 tūkstošu [[kilometri|kilometru]] liela attāluma? * ... ka '''[[Buļļu sala]]''' izveidojusies 1755.—1757. gados, [[Lielupe]]i pavasara [[pali|palos]] pārraujot šauro akumulatīvo strēli un izveidojot jaunu ieteku [[Rīgas līcis|līcī]]? * ... ka viens no pazīstamākajiem mūsdienu [[igauņi|igauņu]] [[rakstnieki]]em '''[[Andruss Kivirehks]]''' ir divkārtējs '''[[Jāņa Baltvilka balva]]s''' laureāts? [[Attēls:Catherine of Braganza, Queen of England.jpg|border|right|50px]] * ... ka [[Anglija]]s karaļa [[Čārlzs II Stjuarts|Čārlza II]] sieva '''[[Bragansas Katrīna]]''' (attēlā) nespēja sagādāt karalim pēcteci, toties viņam bija krietns daudzums ārlaulības bērnu, no kuriem viņš par saviem oficiāli atzina 14? * ... ka senākais zināmais '''[[snuķainis]]''' ''Eritherium azzouzorum'' bija mazs, [[lapsa]]s izmēra dzīvnieks? * ... ka [[1789. gads|1789. gadā]] '''[[Antuāns Lorāns de Žisjē]]''' publicēja augu [[Klasifikācijas sistēma pēc ģints un sugas|klasifikāciju]], kas pamatos tiek izmantota arī mūsdienās? [[Attēls:Merlin prey fencepost Cochrane cropped.jpg|border|right|50px]] * ... ka '''[[purva piekūns]]''' (attēlā) ir ātrs un izveicīgs mednieks, kas var nomedīt pat [[mājas balodis|baložus]], kas ir līdzīgā lielumā? * ... ka [[Ulmaņa 5. Ministru kabinets|Kārļa Ulmaņa valdības]] [[Latvijas finanšu ministrs|finanšu ministra]] '''[[Alfrēds Valdmanis|Alfrēda Valdmaņa]]''' dēls [[Gundars Valdmanis]] pēc atgriešanās no trimdas [[Kanāda|Kanādā]] arī darbojās politikā un bija ievēlēts [[6. Saeima|6. Saeimā]]? * ... ka '''[[Bifons]]''', kas izvirzīja tēzi par [[suga|sugu]] izmaiņām ārējo apstākļu ietekmē, tā likdams pamatus [[Darvins|Darvina]] teorijai, ir arī viens no zinātniskā [[rasisms|rasisma]] pamatlicējiem? [[Attēls:Aerial Hollywood Sign.jpg|border|right|50px]] * ... ka slaveno '''[[Holivudas zīme|Holivudas zīmi]]''' (attēlā) sākotnēji veidoja uzraksts HOLLYWOODLAND? * ... ka [[serbi|serbu]] [[šahiste]]s '''[[Alisa Mariča]]''' un Mirjana Mariča ir vienīgās [[dvīņi|dvīņu māsas]] pasaulē ar [[Lielmeistars (šahs)|lielmeistare]]s tituliem? * ... ka starp [[kristietība|kristīgajām baznīcām]] '''[[Krievijas Pareizticīgo baznīca]]''' ir otrs lielākais novirziens pēc [[Romas katoļu baznīca]]s pēc sekotāju skaita? [[Attēls:Volcán Chimborazo, "El Taita Chimborazo".jpg|border|right|50px]] * ... ka tā kā '''[[Čimboraso]]''' (attēlā) atrodas ļoti tuvu [[Zeme]]s [[ekvators|ekvatoram]], tā ir vistālāk no Zemes centra esošā virsotne? * ... ka astotā [[Pasaules čempione šahā]] '''[[Žuža Polgāra]]''' [[2005. gads sportā|2005. gadā]] uzstādīja pasaules rekordu [[šahs|šaha]] simultānspēles seansā, vienlaicīgi spēlējot ar 326 pretiniekiem? * ... ka '''[[PSRS čempionāta hokejā 1987.—1988. gada sezona]]''' bija veiksmīgākā [[Rīgas "Dinamo" (1946—1995)|Rīgas "Dinamo"]] vēsturē, jo tajā tika izcīnītas čempionāta [[sudraba medaļa]]s? [[Attēls:Daugavpils Ss Boris and Gleb Orthodox Cathedral (2).jpg|border|right|50px]] * ... ka '''[[Daugavpils Svētā Borisa un Svētā Gļeba pareizticīgo katedrāle|Daugavpils Svētā Borisa un Svētā Gļeba pareizticīgo katedrālē]]''' (attēlā) vienlaikus var atrasties 5000 cilvēki, kas to padara par lielāko [[Pareizticība|pareizticīgo]] [[baznīca (celtne)|baznīcu]] [[Latvija|Latvijā]]? * ... ka vienu no nozīmīgākajiem [[Indas ielejas civilizācija]]s centriem '''[[Mohendžodaro]]''' cilvēki pameta 19. gadsimtā p.m.ē. un tikai mūsu ēras [[1922. gads|1922. gadā]] to atklāja no jauna? * ... ka [[Tirza]]s [[koris|kora]] dalībnieku uzstāšanās [[Latviešu tautastērpi|tautastērpos]] '''[[II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki|II Vispārīgos latviešu Dziedāšanas svētkos]]''' izraisīja lielu interesi, bet jau '''[[III Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki|III Vispārīgos latviešu Dziedāšanas svētkos]]''' tautastērpi vairs nebija gluži retums? [[Attēls:HouYifan13a.jpg|border|right|50px]] * ... ka pašreizējā [[Pasaules čempione šahā|Pasaules čempione]] [[Ķīna]]s [[šahiste]] '''[[Hou Jifaņa]]''' (attēlā) 14 ar pusi gadu vecumā izpildīja vīriešu [[Lielmeistars (šahs)|lielmeistara]] normu, kļūstot par visu laiku jaunāko sievieti, kas to paveikusi? * ... ka '''[[jūrascūciņveidīgie|jūrascūciņveidīgajiem]]''', sasniedzot [[Dienvidamerika|Dienvidameriku]], eksplozijas veidā izveidojās liela [[zālēdāji|zālēdāju]] [[suga|sugu]] dažādība, sākot ar žurkas izmēra [[grauzēji]]em un beidzot ar bizona izmēra mūsdienās izmirušām sugām? * ... ka [[Pirmais pasaules karš|Pirmo pasaules karu]] aizsākušais '''[[atentāts pret Franci Ferdinandu]]''' bija sekmīgs kroņprinci vedošās automašīnas vadītāja pieļautās kļūdas dēļ? [[Attēls:Metropolīts Aleksandrs 2011.jpg|border|right|50px]] * ... ka [[Rīgas un visas Latvijas metropolīts]] '''[[Aleksandrs (Aleksandrs Kudrjašovs)|Aleksandrs]]''' (attēlā) pirms iesvētīšanas par [[priesteris|priesteri]] ir strādājis par [[skolotājs|skolotāju]] un oficiantu? * ... ka '''[[2013. gada NHL drafts|2013. gada NHL draftā]]''' ar kopējo 124. numuru izvēlētais [[Kristers Gudļevskis]] kļuva par otro [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargu]] pēc [[Artūrs Irbe|Artūra Irbes]], kurš ticis draftēts? * ... ka '''[[lignīns]]''' ir otrs izplatītākais biopolimērs [[augi|augu]] valstī pēc [[celuloze]]s, tas nodrošina augu audu spēju [[koksne|pārkoksnēties]]? [[Attēls:Tramvaja galapunkts Jaunķemeros (1912-1914).jpg|border|right|50px]] * ... ka '''[[Jaunķemeri|Jaunķemeru]]''' attīstība sākās pēc tam, kad no [[Ķemeri]]em līdz [[pludmale]]i [[1912. gads Latvijā|1912. gadā]] izbūvēja elektriskā [[tramvajs|tramvaja]] līniju (attēlā galapunkts Jaunķemeros)? * ... ka [[dzelzceļa stacija]] '''[[Sabile (stacija)|Sabile]]''' atrodas [[Jaunpagasts|Jaunpagastā]], 11 km attālumā no [[Sabile]]s? * ... ka [[Latvijas Televīzija]]s seriāla "[[Neprāta cena]]" un [[TV3 Latvija]] seriāla "[[UgunsGrēks]]" galvenais varonis '''[[Leons Timmermanis]]''' ir bijis sašauts, akls un paralizēts? [[Attēls:Pope Sixtus II.jpg|border|right|50px]] * ... ka saskaņā ar [[leģenda|leģendu]] [[Romas pāvests|Romas pāvestam]] (bīskapam) '''[[Siksts II|Sikstam II]]''' (attēlā) bija seši [[pirksti]]? * ... ka pirmais [[futbola klubs]] [[Latvija|Latvijā]] '''''[[Britannia|Britannia (British Football Club)]]''''' ir dibināts [[1907. gads|1907. gadā]] un tajā spēlēja [[Rīga|Rīgā]] dzīvojošie [[angļi|angļu]] tautības spēlētāji? * ... ka pirmās '''[[Oksfordas—Kembridžas airēšanas sacensības]]''' notika [[1829. gads|1829. gadā]], un visvairāk uzvaru ir izcīnījusi [[Kembridžas Universitāte]] — 81? [[Attēls:Anthony Bennett by Jeremy Rincon.jpg|border|right|50px]] * ... ka '''[[2013. gada NBA drafts|2013. gada NBA draftā]]''' ar pirmo numuru izraudzītais '''[[Entonijs Benets]]''' (attēlā) kļuva par pirmo ar [[NBA drafta pirmie numuri|visaugstāko numuru]] izraudzīto [[Kanāda]]s [[basketbolists|basketbolistu]]? * ... ka [[Katara]]s [[emīrs]] '''[[Tamīms bin Hameds al Tānī]]''' ir absolvējis [[Sandhērsta|Sandhērstas militāro akadēmiju]] un ir [[SOK|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] loceklis? * ... ka '''[[2013. gada Tour de France|2013. gada ''Tour de France'']]''' bija 100. ''[[Tour de France]]'' velobrauciens? [[Attēls:Ventspils stacija 22.jpg|border|right|50px]] * ... ka '''[[Ventspils dzelzceļa stacija]]''' (attēlā) [[1901. gads Latvijā|1901. gadā]] tika atklāta kā uzbūvētās [[Dzelzceļa līnija Rīga—Ventspils|Ventspils—Maskavas līnijas]] pagaidu galastacija, jo projektā bijis paredzēts staciju izvietot [[Venta]]s kreisajā krastā? * ... ka [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Edvīns Mozess]]''' laikā no [[1977. gads|1977.]] līdz [[1987. gads|1987. gadam]] [[400 m barjerskrējiens|400 m barjerskrējienā]] izcīnīja uzvaru 122 skrējienos pēc kārtas? * ... ka [[Anglija]]s karalienes '''[[Francijas Henrieta Marija|Henrietas Marijas]]''' vārdā ir nosaukts [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] štats [[Mērilenda]]? [[Attēls:Adriatic Cicada 01.jpg|border|right|50px]] * ... ka daudzās valstīs '''[[cikāžu dzimta]]s''' kukaiņi (attēlā kalnu cikāde) tiek izmantoti kā [[cilvēks|cilvēku]] pārtika, pie tam ēšanai vērtīgākas skaitās mātītes, jo tām ir vairāk "gaļas"? * ... ka '''''[[Fanta]]''''' ir radīta [[1940. gads|1940. gadā]] [[Trešais reihs|Vācijas]] tirgum, izmantojot tur pieejamās sastāvdaļas, kas ļāva ''[[Coca-Cola]] Company'' apiet [[tirdzniecība]]s ierobežojumus ar Vāciju? * ... ka [[Zviedrija]]s [[papīrs|papīra]] izstrādājumu ražotājs '''''[[Svenska Cellulosa Aktiebolaget SCA]]''''' ir viens no lielākajiem privātajiem [[mežs|meža]] īpašniekiem valstī ar 2,6 miljoniem [[hektārs|hektāru]]? [[Attēls:Edward Snowden.jpg|border|right|50px]] * ... ka bijušais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|CIP]] un Nacionālās drošības aģentūras darbinieks '''[[Edvards Snoudens]]''' (attēlā) [[Maskava]]s Šeremetjevas lidostas tranzītzonā uzturas jau kopš kopš [[24. jūnijs|24. jūnija]]? * ... ka tiek uzskatīts, ka [[Padomju Savienība|padomju]] filmas '''"[[Likteņa ironija jeb Vieglu garu!]]"''' pirmizrādi [[televīzija|televīzijā]] [[1976. gads|1976. gada]] [[1. janvāris|1. janvārī]] noskatījās apmēram 100 miljoni cilvēku? * ... ka pirmā [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāniete]], kas vienās [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] izcīnījusi trīs [[zelta medaļa]]s, '''[[Vilma Rūdolfa]]''' bija 20. bērns 22 bērnu ģimenē? [[Attēls:Wilson Kipketer (2010).jpg|border|right|50px]] * ... ka [[Dānija|Dāniju]] pārstāvošā [[vieglatlēts|vieglatlēta]] '''[[Vilsons Kipketers|Vilsona Kipketera]]''' (attēlā) uzstādītais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekords]] [[800 m]] distancē netika pārspēts gandrīz 13 gadus, līdz to [[2010. gads sportā|2010. gadā]] laboja '''[[Deivids Rudiša]]'''? * ... ka [[1940. gads Latvijā|1940. gada]] [[15. jūnijs|15. jūnija]] '''[[Masļenku robežincidents]]''' bija vērsts pret trim robežsargu posteņiem, ne vien Masļenkos, bet arī Šmaiļos un Žurgos? * ... ka dažu sugu '''[[cikādes|cikāžu]]''' izdotās skaņas ir dzirdamas vairāku simtu [[metrs|metru]] attālumā? [[Attēls:Catherine aragon.jpg|border|right|50px]] * ... ka pirms 24 gadu laulības ar [[Anglija]]s karali [[Henrijs VIII Tjudors|Henriju VIII]] '''[[Aragonas Katrīna]]''' (attēlā) bija precējusies ar viņa vecāko brāli Velsas princi Artūru? * ... ka [[1905. gada revolūcija]]s laikā, pēc atgriešanās no [[Vjatka]]s [[trimda]]s līdz [[emigrācija]]i uz [[Šveice|Šveici]], '''[[Pumpuri|Pumpuros]]''' dzīvoja [[Rainis]] un [[Aspazija]]? * ... ka [[Somija]]s akadēmiķis, politiķis un uzņēmējs, viens no ''[[Nokia]]'' dibinātājiem '''[[Leo Mekelīns]]''' pārvaldīja piecas [[valoda]]s, bet [[somu valoda|somu valodu]] neapguva? [[Attēls:Levski-North.jpg|border|right|50px]] * ... ka [[1819. gads|1819. gada]] [[19. februāris|19. februārī]] britu jūrnieku ieraudzītā '''[[Livingstona sala]]''' (attēlā) bija pirmā cilvēku atklātā cietzeme [[Antarktika|Antarktikā]]? * ... ka vēlākā [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāta no [[Itālija]]s '''[[Pjetro Mennea]]s''' [[1979. gads|1979. gadā]] uzstādītais [[Pasaules rekords vieglatlētikā|pasaules rekords]] [[vieglatlētika]]s [[200 m]] sprinta distancē noturējās nepārspēts gandrīz 17 gadus? * ... ka atšķirībā no citām [[simbioze]]s formām, '''[[parazītisms|parazītisma]]''' rezultātā saimniekorganisms no attiecībām negūst nekādu labumu? [[Attēls:Lipušku vecticībnieku lūgšanu nams (2).jpg|border|right|50px]] * ... ka [[1893. gads Latvijā|1893. gadā]] '''[[Lipuški|Lipuškos]]''' bija vislielākā [[vecticībnieki|vecticībnieku]] draudze [[Baltija|Baltijā]] (attēlā vecticībnieku lūgšanu nams)? * ... ka [[Kanāda]]s [[hokejists|hokejistam]] '''[[Marks Popovičs|Markam Popovičam]]''', kurš nākamajā sezonā pārstāvēs [[KHL]] jaunpienācēju [[Zagrebas "Medveščak"]] no [[Horvātija]]s, ir [[horvāti|horvātu]] izcelsme? * ... ka no [[Mediči dzimta]]s nākošais [[Romas pāvests]] '''[[Leons X]]''' bija pēdējais pāvests, kurš ievēlēšanas brīdī nebija [[priesteris]]? [[Attēls:Suricates, Namibia-2.jpg|border|right|50px]] * ... ka lai arī '''[[surikāti]]em''' (attēlā) ir raksturīga altruistiska uzvedība, gadās, ka tie nogalina jaunākos bara locekļus, lai uzlabotu savu pēcnācēju vietu hierarhijā? * ... ka '''[[Raunda|Raundas salā]]''' [[endēms|endēmas]] ir visas četras šeit sastopamās [[rāpuļi|rāpuļu]] sugas? * ... ka [[1755. gads|1755. gadā]] [[Lielupe]] izlauzās uz [[Baltijas jūra|jūru]] tagadējā [[ieteka]]s vietā, līdz ar to Buļļu muižas zemes sadalījās divās daļās, kas mūsdienās ir [[Jūrmala]]s '''[[Buļļuciems]]''' un [[Rīga]]s [[Rītabuļļi]] un [[Vakarbuļļi]]? [[Attēls:Sprint final 2013, WOC 2013, 19.JPG|border|right|50px]] * ... ka pēc '''[[2013. gada Pasaules čempionāts orientēšanās sportā|2013. gada Pasaules čempionāta]]''' [[Šveice]]s [[Orientēšanās sports|orientieristei]] [[Simona Nigli|Simonai Nigli]] (attēlā uz čempionāta goda pjedestāla) pieder jau 23 Pasaules čempiones tituli? * ... ka '''[[Bulduru luterāņu baznīca|Bulduru luterāņu baznīcā]]''' no [[1953. gads Latvijā|1953. gada]] līdz [[1992. gads Latvijā|1992. gadam]] atradās Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs? * ... ka [[Brazīlija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Rožeriu Seni]]''' ir guvis vairāk nekā 100 vārtus, visus no [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitieniem]] vai [[Tiešais brīvsitiens|tiešajiem brīvsitieniem]], kļūstot par pirmo un vienīgo vārtsargu, kas sasniedzis šo robežu? [[Attēls:Troglodyte-sylvain haye.jpg|border|right|50px]] * ... ka '''[[paceplītis|paceplīša]]''' (attēlā) zinātniskais nosaukums ''Troglodytes troglodytes'' ir cēlies no [[sengrieķu valoda|sengrieķu]] vārda ''τρωγλοδύτης'', kas nozīmē „dzīvojošais alā”? * ... ka '''[[decibels]]''' ir desmitā daļa no retāk izmantotā bela, kas nosaukts par godu [[Aleksandrs Greiems Bells|Aleksandram Greiemam Bellam]]? * ... ka '''[[Žans de Lafontēns]]''' aizsāka [[fabula]]s žanru [[franči|franču]] [[literatūra|literatūrā]]? [[Attēls:Whaler & Chinstraps (3433510531).jpg|border|right|50px]] * ... ka nelielā '''[[Hāfmūna]]s''' sala (attēlā) [[Dienvidšetlendas salas|Dienvidšetlendas salu]] arhipelāgā bija pirmā vieta [[Antarktika|Antarktikā]], kur tika izveidots [[Google Maps]] ''StreetView'' pakalpojums? * ... ka '''[[Imants Zauls]]''', kurš kopā ar [[Teodors Ķirsis|Teodoru Ķirsi]] kā pirmais [[Latvija]]s [[alpīnists]] uzkāpa pasaules augstākajā virsotnē [[Everests|Everestā]], nodarbojas arī ar krustu, gaiļu un zvanu uzstādīšanu [[baznīca (celtne)|baznīcās]]? * ... ka [[Nora Džonsa|Noras Džonsas]] debijas albums '''''[[Come Away with Me]]''''' ieguva astoņas [[Grammy balva]]s? [[Attēls:Riga Castle Fire.JPG|border|right|50px]] * ... ka '''[[Rīgas pils ugunsgrēks|ugunsgrēka Rīgas pilī]]''' (attēlā) novēršanā tika iesaistīti 79 glābēji, 11 autocisternas, 3 autokāpnes, 1 pacēlājs un 3 specializēti transportlīdzekļi? * ... ka [[Beļģija]]s province '''[[Flāmu Brabante]]''' no visām pusēm ieskauj [[Briseles galvaspilsētas reģions|Briseles galvaspilsētas reģionu]]? * ... ka '''[[koptu valoda]]''' mūsdienās ir [[mirusi valoda]], lai gan joprojām tiek izmantota kā [[liturģiskā valoda]] [[Koptu Pareizticīgā Baznīca|Koptu Pareizticīgajā baznīcā]] un Koptu Katoļu baznīcā? [[Attēls:TPL Birdy WP POCSAG-Pager.jpg|border|right|50px]] * ... ka '''[[peidžers|peidžeru]]''' (attēlā) popularitāte maksimumu sasniedza 1990. gadu vidū, bet tad tos izspieda [[mobilais telefons|mobilie telefoni]]? * ... ka '''[[dzelte|dzelti]]''' izraisa [[žults]] pigmenta bilirubīna koncentrācijas palielināšanās [[asinis|asinīs]]? * ... ka '''[[Fātiha]]''' [[islāms|islāmā]] ir tikpat svarīga kā [[kristietība|kristietībā]] [[Tēvreize]]? [[Attēls:Messalina aus Baumeister.jpg|border|right|50px]] * ... ka [[Romas imperators|Romas imperatora]] [[Klaudijs|Klaudija]] trešā sieva '''[[Mesalīna]]''' (attēlā) mūsdienās ir kļuvusi par [[sekss|seksuālās]] izvirtības simbolu? * ... ka [[Krievija]]s [[televīzija]]s seriāla '''"[[Muhtars atgriežas]]"''' galvenā varoņa Muhtara lomā ir bijuši pavisam desmit [[suns|suņi]]? * ... ka '''[[Džerolāmo Kardāno]]''' vārdā ir nosaukts kardāna pārvads, kuru viņš aprakstījis, tomēr nav izgudrojis? [[Attēls:2010-kabini-purple-heron.jpg|border|right|50px]] * ... ka '''[[rudais gārnis|rudajam gārnim]]''' [[pirksti]] ir garāki kā citām [[gārņi|gārņu]] sugām un tas bez grūtībām spēj staigāt pa lielām ūdensaugu lapām? * ... ka '''[[Platona akadēmija]]s''' slēgšanu dažkārt uzskata par [[senie laiki|seno laiku]] beigām un [[viduslaiki|viduslaiku]] iestāšanos? * ... ka [[Zviedrija|Zviedriju]] pārstāvošajam [[hokejists|hokejistam]] '''[[Džonijs Oduja|Džonijam Odujam]]''', kas [[Čikāgas "Blackhawks"]] sastāvā ieguva [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]] [[2013. gads sportā|2013. gadā]], viens no vecākiem ir cēlies no [[Kenija]]s? [[Attēls:Kaugurciems_pirms_Otrā_pasaules_kara.jpg|border|right|50px]] * ... ka [[Jūrmala]]s kā kūrorta senākā daļa ir '''[[Kaugurciems]]''' (attēlā — sena pastkarte), kur peldu viesi apmetās jau 18. gadsimtā? * ... ka [[Romas katoļu baznīca]]s svētais '''[[Aloīzijs Gonzaga]]''' tiek godināts kā studējošās jaunatnes un [[AIDS]] slimnieku aizbildnis? * ... ka [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] dzīvo ap 4,7 miljoniem '''[[norvēģi|norvēģu]]''' un to pēcteču? [[Attēls:Komodo dragon with tongue.jpg|border|right|50px]] * ... ka '''[[varānu virsdzimta]]i''' pieder gan izmirušās visu laiku lielākās zināmās ūdens un sauszemes [[ķirzakas]], gan lielākā mūsdienās dzīvojošā ķirzaka — [[Komodo varāns]] (attēlā)? * ... ka [[fiziķis]] '''[[Edgars Imants Siliņš]]''' ir visbiežāk citētais [[latvieši|latviešu]] [[zinātnieks]]? * ... ka '''[[2013. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' bija pirmais, kurā savā starpā spēlēja divi [[Vācija]]s [[futbols|futbola]] klubi? [[Attēls:Nowruz in northern Afghanistan in March 2011.jpg|border|right|50px]] * ... ka '''[[Mazārešarīfa|Mazārešarīfā]]''' (attēlā), iespējams, ir apglabāts [[Muhameds|Muhameda]] znots [[Alī Ibn Abū Tālibs]], tādēļ tā tiek uzskatīta par nozīmīgāko [[musulmaņi|musulmaņu]] [[Svētceļojums islāmā|svētceļojumu]] galamērķi [[Afganistāna|Afganistānā]]? * ... ka '''[[Kitija Laksa]]''' nepilnu 17 gadu vecumā debitēja [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas basketbola izlases]] sastāvā un [[2013. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2013. gada Eiropas čempionātā]] kļuva par turnīra jaunāko spēlētāju? * ... ka [[1583. gads|1583. gada]] [[12. decembris|12. decembrī]], kad vēlākais pāvests '''[[Leons XI]]''' kļuva par [[kardināls|kardinālu]], par kardināliem iecēla vēl trīs citus vēlākos [[Romas pāvests|Romas pāvestus]], taču neviens no šiem četriem pāvesta amatā nebija ilgāk par gadu? [[Attēls:Westernwall2.jpg|border|right|50px]] * ... ka '''[[Raudu mūris|Raudu mūrim]]''' (attēlā) ir divi sektori — pie viena [[lūgšanas]] skaita [[sievietes]], pie otra — [[vīrieši]]? * ... ka '''[[2013. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2013. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' iepriekšējās priekšsēdētājas [[Žanna Kulakova|Žannas Kulakovas]] pārstāvētais Mūsu partijas un [[Reformu partija]]s kopējais saraksts neiekļuva [[Daugavpils dome|domē]], no [[5% barjera]]s atpaliekot vien par 0,01%? * ... ka aptuveni pirms 3600 gadiem notikušais [[vulkāna izvirdums]] '''[[Santorine|Santorinē]]''', iespējams, izraisīja Mīnojas civilizācijas norietu? [[Attēls:Michael Chekhov 1910х.jpg|border|right|50px]] * ... ka [[Antons Čehovs|Antona Čehova]] brāļadēls [[aktieris]] '''[[Mihails Čehovs]]''' (attēlā) no 1931. līdz 1934. gadam strādājis [[Rīga|Rīgā]], tāpēc viņa vārdā nosaukts [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Rīgas Krievu teātris]]? * ... ka '''[[Allahābāda|Allahābādā]]''' ir dzimuši trīs [[Indija]]s premjerministri: [[Džavāharlāls Nehru]], [[Indira Gandija]] un Višvanats Prataps Singhs un vēl četri Indijas premjerministri ir ar šo pilsētu saistīti? * ... ka '''[[Sibīrijas mēris|Sibīrijas mēra]]''' [[baktērija]]s var saglabāties [[āda|ādā]] vai [[vilna|vilnā]] vairākus gadu desmitus? [[Attēls:ClementXIII.jpeg|border|right|50px]] * ... ka [[pāvests]] '''[[Klements XIII]]''' (attēlā) [[Aizliegto grāmatu reģistrs|aizliegto grāmatu reģistrā]] iekļāva [[Denī Didro]] vadībā tapušo "[[Enciklopēdija (Denī Didro)|Enciklopēdiju]]"? * ... ka '''[[Nellija Jezdakova]]''' pirms kļūšanas par [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienesta]] ģenerāldirektori divreiz bijusi šī amata pienākumu izpildītāja? * ... ka [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Brīvības cīņu]] varone '''[[Līna Čanka]]''' iestājās [[Latviešu strēlnieki|Latviešu strēlnieku]] vienībās ar sava mirušā brāļa dokumentiem un vārdu 'Jānis'? [[Attēls:Dodo, Jersey Zoo.jpg|border|right|50px]] * ... ka par '''[[Darela savvaļas parks|Darela savvaļas parka]]''' (attēlā [[dodo]] statuja pie parka ieejas) izveidošanu [[Džeralds Darels]] rakstījis savās grāmatās "Zvērudārzs manā bagāžā. Muiža dzīvniekiem" un "Noķeriet man kolobusu"? * ... ka līdz miršanas brīdim [[2013. gads Latvijā|2013. gada]] 2. jūnijā '''[[Grizelda Kristiņa]]''' bija pēdējā dzīvā [[lībiešu valoda]]s runātāja, kam tā bija dzimtā valoda? * ... ka [[Arktika|Arktikā]] sastopamais '''[[baltvalis]]''' vienu reizi ir novērots arī [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]]? [[Attēls:Jūrmala, Dubultu baznīca. 2000-04-30.jpg|border|right|50px]] * ... ka '''[[Dubultu luterāņu baznīca]]''' (attēlā) ir lielākā [[jūgendstils|jūgendstila]] mūra [[baznīca (celtne)|baznīca]] [[Latvija|Latvijā]]? * ... ka gruzīnu [[šahiste]]s '''[[Nona Gaprindašvili]]''' un '''[[Maija Čiburdanidze]]''' bija pirmās sievietes, kam piešķīra vīriešu šaha lielmeistara nosaukumu? * ... ka [[inflācija|hiperinflācija]]s dēļ 1990. gadu sākumā [[Polija]]s [[valūta]] '''[[zlots]]''' tika denominēts un viens jaunais zlots atbilst 10 000 vecajiem? [[Attēls:Fredrik Idestam.png|border|right|50px]] * ... ka ''[[Nokia]]'' dibinātājs '''[[Fredriks Idestams]]''' (attēlā) uzņēmumu [[1865. gads|1865. gadā]] izveidoja, lai ražotu [[celuloze|celulozi]]? * ... ka '''[[narvaļu dzimta]]s''' sugas ir ļoti vokālas un, lai sazinātos, izdod dažādas [[skaņa]]s, kā arī izmanto navigācijai eholokāciju? * ... ka '''[[Seleikīdu impērija]]s''' valdnieku dinastijas dibinātājs bija Seleiks I Nikators, kas bija viens no [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] vadošajiem ģenerāļiem? [[Attēls:Rbk dolde.jpg|border|right|50px]] * ... ka tāpat kā citu invazīvo [[latvāņi|latvāņu]] [[sula]], arī '''[[Mantegaca latvānis|Mantegaca latvāņa]]''' (attēlā) sula var radīt [[āda]]s apdegumus? * ... ka [[1945. gads|1945. gadā]] [[Francija]]s gaisa transporta uzņēmumi tika nacionalizēti un viss gaisa transporta tīkls nodots '''''[[Air France]]''''' pārziņā, kas joprojām ir daļēji valstij piederoša kompānija? * ... ka [[Eirāzija]]s galējo austrumu punktu '''[[Dežņova rags|Dežņova ragu]]''' no [[Ziemeļamerika]]s galējā rietumu punkta '''[[Velsas Prinča rags|Velsas Prinča raga]]''' šķir tikai 86 km [[Beringa šaurums|Beringa šauruma]] ūdeņu? [[Attēls:Nikolskoe komandor island.jpg|border|right|50px]] * ... ka '''[[Komandora salas]]''' (attēlā Beringa sala) bija neapdzīvotas līdz [[1825. gads|1825. gadam]], kad tajās nomitināja aleutus no Atkas un Atu salām? * ... ka viens no izcilākajiem [[indiāņi|indiāņu]] karavadoņiem '''[[Virsaitis Džozefs]]''' tiek uzskatīts par visbiežāk citēto [[Ziemeļamerika]]s pamatiedzīvotāju? * ... ka izcilā [[Padomju Savienība|padomju]] [[šahists|šahista]] '''[[Dāvids Bronšteins|Dāvida Bronšteina]]''' tēvs tika nepamatoti [[Lielais terors|represēts 1937. gadā]] kā iespējams [[Ļevs Trockis|Ļeva Trocka]] (īstajā vārdā — Leiba Bronšteins) radinieks? [[Attēls:Phasianus colchicus 3 tom (Lukasz Lukasik).jpg|border|right|50px]] * ... ka no briesmām '''[[fazāni]]''' (attēlā [[parastais fazāns]]) parasti izvairās, skrienot un skriet tie var ļoti ātri, sasniedzot 32 km/h ātrumu? * ... ka divās [[Mikrofona dziesmu aptauja|Mikrofona dziesmu aptaujās]] uzvarējušais estrādes [[dziedātājs]] '''[[Ojārs Grīnbergs]]''' ir bijis [[6. Saeima]]s deputāts? * ... ka pirmais [[Latvijas pareizticīgo baznīca]]s Rīgas un visas Latvijas metropolīts '''[[Augustīns Pētersons]]''' 19. gadsimta beigās aktīvi piedalījies [[latviešu tautas dziesmas|latviešu tautas dziesmu]] vākšanā? [[Attēls:Captain Jack.jpg|border|right|50px]] * ... ka pēc [[nāves sods|nāves soda]] izpildes [[Oregona]]s [[indiāņi|indiāņu]] modoku cilts virsaiša '''[[Kintpuašs|Kintpuaša]]''' (attēlā) atliekas tika iebalzamētas un izmantotas karnevālu atrakcijās? * ... ka '''[[svārsts|svārsta]]''' mehānisms bija pasaulē precīzākais laikrādis līdz pat [[1930. gadi]]em? * ... ka '''[[Tatāru šaurums|Tatāru šauruma]]''' nosaukums cēlies no [[etnonīms|etnonīma]] "tatāri", ar ko eiropieši līdz pat [[18. gadsimts|18. gadsimtam]] apzīmēja lielāko daļu [[Ziemeļāzija]]s tautu? [[Attēls:Tappisaki.JPG|border|right|50px]] * ... ka '''[[Cugaru šaurums|Cugaru šaurumu]]''' (attēlā) šķērso 53,85 km garais [[Seikana tunelis]], kas ir garākais [[dzelzceļš|dzelzceļa]] [[tunelis]] pasaulē? * ... ka [[ūdens]] '''[[trīskāršais punkts]]''' tika izmantots [[termodinamika|termodinamiskās]] [[temperatūra]]s [[SI pamatvienības]] [[kelvins|kelvina]] definēšanai? * ... ka '''[[lauku zvirbulis]]''' ārēji ir ļoti līdzīgs [[mājas zvirbulis|mājas zvirbulim]], tāpēc līdz [[1713. gads|1713. gadam]] uzskatīja, ka tā ir viena [[suga]]? [[Attēls:Claudio Pizarro 2010.jpg|border|right|50px]] * ... ka [[Peru]] [[futbolists]] '''[[Klaudio Pisarro]]''' (attēlā) ir visvairāk vārtus guvušais ārvalstu spēlētājs [[Vācijas Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]]? * ... ka liela daļa cilvēku mītnēs atrodamo '''[[putekļi|putekļu]]''' rodas no paša [[cilvēks|cilvēka]] [[āda]]s, no tās noloboties sīkām raga kārtas plēksnītēm? * ... ka [[Pareizticība|pareizticībā]] '''[[Klusā nedēļa]]''' sākas vienu dienu agrāk kā citos [[kristietība]]s novirzienos — ar Lācara sestdienu, kas ir tieši pirms [[Pūpolsvētdiena]]s? * ... ka [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Federālais izmeklēšanas birojs]] ir izsludinājis atlīdzību 25 miljonu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā par ''[[Al-Qaida]]'' līdera '''[[Aimans az Zavāhirī|Aimana az Zavāhirī]]''' (attēlā) neitralizēšanu? * ... ka abiem '''[[cekuldūkuris|cekuldūkuru]]''' vecākiem atstājot [[ligzda|ligzdu]], [[olas]] tiek noslēptas un apsegtas ar trūdošiem augiem, kas trūdot izdala siltumu un tupina sildīt olas? * ... ka bijušais [[Krievija]]s [[riteņbraucējs]] '''[[Deniss Meņšovs]]''' [[2009. gads sportā|2009. gadā]] kļuva par simtā ''[[Giro d'Italia]]'' velobrauciena uzvarētāju? [[Attēls:Gallinago gallinago 1 (Martin Mecnarowski).jpg|border|right|50px]] * ... ka '''[[mērkaziņa]]''' (attēlā) savu nosaukumu ieguvusi no [[riests|riesta]] lidojuma, kura laikā rada blēšanai līdzīgu skaņu, [[aste]]s malējām [[spalva|spalvām]] ātri vibrējot vējā? * ... ka ik gadu ar '''[[dzeltenais drudzis|dzelteno drudzi]]''' slimo 200 tūkstoši [[cilvēks|cilvēku]], kas nav bijuši [[vakcinācija|vakcinēti]], un šīs slimības dēļ notiek 30 tūkstoši nāves gadījumu? * ... ka '''''[[Estádio do Maracanã]]''''' stadions [[Riodežaneiro]], kur notiks [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausa]] spēles un {{oss|V=2016|L=n}}, atklāšanas brīdī bija pasaulē lielākais [[stadions]]? [[Attēls:Ziglevica.gif|border|right|50px]] * ... ka viena no nedaudzajām ar [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]] apbalvotajām sievietēm '''[[Elza Žiglevica]]''' (attēlā) tika ieskaitīta [[Latvijas Bruņotie spēki|armijā]] pēc nāves, jo šo ordeni piešķīra tikai karavīriem? * ... ka '''[[pūslīši]]''' atšķirībā no vairuma '''[[sloku dzimta]]s''' putnu barojas peldot? * ... ka visvairāk čempiontitulus '''[[Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''' ir izcīnījušas [[Jaunzēlande]]s un [[Ziemeļkoreja]]s [[hokejs|hokeja]] izlases? [[Attēls:Bernie Ecclestone 2012 Bahrain.jpg|border|right|50px]] * ... ka '''[[Bērnijs Eklstons]]''' (attēlā), kas tiek uzskatīts par galveno personu ''[[Formula 1]]'', pats kā braucējs ir piedalījies divās sacīkstēs 1958. gadā, tomēr nevienā no tām neizgāja uz starta? * ... ka '''[[bezdelīgu piekūns]]''' pamatā barojas ar lieliem lidojošiem [[kukaiņi]]em, bet mazi [[putni]] ir mazāk svarīgs barības objekts, lai arī [[suga]]s nosaukums liecina par pretējo? * ... ka vienas no divām civilajām apdzīvotajām vietām [[Antarktika|Antarktikā]] '''[[Vilja las Estreljasa|Viljas las Estreljasas]]''' nosaukums [[spāņu valoda|spāņu valodā]] nozīmē ‘Zvaigžņu pilsēta’? [[Attēls:Common Teal (Anas crecca) near Hodal, Haryana W IMG 6512.jpg|border|right|50px]] * ... ka [[Latvija|Latvijā]] bieži sastopamais '''[[krīklis]]''' (attēlā tēviņš) ir mazākā no [[peldpīles|peldpīlēm]], vairāk kā divas reizes mazāks par [[meža pīle|meža pīli]]? * ... ka tagadējais '''[[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris]]''' tika izveidots 19. gadsimta 50. gadu beigās pēc [[Rīga]]s pilsētas aizsargvaļņu nojaukšanas? * ... ka '''[[Fēlikss Baumgartners]]''', veicot lēcienu no vairāk nekā 39 km augstuma ar vidējo ātrumu 377,12 m/s, kļuva par pirmo personu, kas [[brīvais kritiens|brīvajā kritienā]] pārsniedzis [[skaņas ātrums|skaņas ātrumu]]? [[Attēls:Artocarpus altilis (fruit).jpg|border|right|50px]] * ... ka mūsdienās daudzās [[tropi|tropu zemēs]] audzēto '''[[maizeskoks|maizeskoku]]''' (attēlā auglis) ārpus [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] salām pirmoreiz sāka audzēt [[Jamaika|Jamaikā]], lai nodrošinātu ar lētu pārtiku [[vergi|vergus]]? * ... ka '''[[Karalienes Šarlotes salas]]''' jeb '''[[Haida Gvaī]]''' ir viena no mitrākajām vietām uz [[Zeme]]s ārpus [[Ekvatoriālā josla|ekvatoriālajiem reģioniem]]? * ... ka vecākā atrastā '''[[ķemme]]''' ir 5000 gadus veca, un tā ir atrasta [[Senā Persija|Senās Persijas]] teritorijā? [[Attēls:Kaaba mirror edit jj.jpg|border|right|50px]] * ... ka '''[[Harāma mošeja]]''' [[Meka|Mekā]] (attēlā ar [[Kaaba|Kaabu]] centrā) aizņem 35,68 ha lielu platību un ir lielākā [[mošeja]] pasaulē? * ... ka pēc [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] datiem aptuveni 27% ķīlnieku izrāda '''[[Stokholmas sindroms|Stokholmas sindroma]]''' pazīmes? * ... ka [[Višī Francija]]s premjerministrs no [[1942. gads|1942.]] līdz [[1944. gads|1944. gadam]] '''[[Pjērs Lavals]]''' pēc kara tika [[nāvessods|notiesāts ar nāvi]] nošaujot? [[Attēls:Linces19.jpg|border|right|50px]] * ... ka '''[[Ibērijas lūsis]]''' (attēlā) ir visapdraudētākā [[kaķu apakšdzimta]]s suga pasaulē? * ... ka [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Austrālija]]s [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Andrejs Lēmanis]]''' kopš [[2013. gads sportā|2013. gada]] aprīļa ir [[Austrālijas basketbola izlase]]s galvenais treneris? * ... ka ne vienmēr '''[[ziloņkauls]]''' tiek iegūts no [[ziloņi]]em, to var iegūt arī no [[nīlzirgi]]em, [[valzirgi]]em, [[cūkas|cūkām]], [[mamuti]]em, [[kašaloti]]em un narvaļiem? [[Attēls:Mindaugas II.jpg|border|right|50px]] * ... ka '''[[Vilhelms fon Urahs]]''' (attēlā) bija ne vien ievēlēts par [[Lietuva]]s karali Mindaugu II, bet arī pretendēja uz [[Monako]] un [[Albānija]]s troni? * ... ka '''[[Neretas muiža]]s''' centrs atradās ap 7 km attālumā no tagadējās [[Nereta]]s? * ... ka daudz '''[[baltisms|baltismu]]''' ir [[somu valoda|somu valodā]]? [[Attēls:Ster Orde van het Britse Rijk.jpg|border|right|50px]] * ... ka jaunākais no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] bruņniecības [[ordenis|ordeņiem]] — '''[[Britu impērijas ordenis]]''' (attēlā) — ir arī britu ordenis ar vislielāko saņēmēju skaitu? * ... ka visas četras '''[[lamu cilts|lamu ciltī]]''' mūsdienās dzīvojošās [[suga]]s savā starpā var pāroties un radīt [[vairošanās|vairoties]] spējīgus pēcnācējus? * ... ka pirmatklājējs '''[[Bartolomeu Diašs]]''' ragu [[Āfrika]]s dienvidrietumos nosauca par Vētru ragu, tomēr [[Portugāle]]s karalis Žuāns II pārdēvēja to par [[Labās Cerības rags|Labās Cerības ragu]], cerot, ka tiks atklāts jūrasceļš uz [[Indija|Indiju]]? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 146-1969-054-16, Reinhard Heydrich.jpg|border|right|50px]] * ... ka, atriebjot [[atentāts|atentātu]], kurā tika nogalināts viens no [[Trešais reihs|Trešā reiha]] vadošajiem politiķiem '''[[Reinhards Heidrihs]]''' (attēlā), tika nopostīti divi ciemi [[Čehija|Čehijā]] un nogalināti gandrīz visi to iedzīvotāji? * ... ka '''[[Jaja Ture]]''' ir bijis [[Kotdivuāra]]s, [[Grieķija]]s, [[Spānija]]s un [[Anglijas Premjerlīga]]s čempions [[futbols|futbolā]]? * ... ka fotogrāfa '''[[Vilis Rīdzenieks|Viļa Rīdzenieka]]''' uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Latvijas Republikas pasludināšana 1918. gada 18. novembrī]]"''' ir vienīgā [[Latvijas valsts pasludināšana|valsts pasludināšanas]] vizuālā liecība? [[Attēls:Encyclopedie de D'Alembert et Diderot - Premiere Page - ENC 1-NA5.jpg|border|right|50px]] * ... ka [[Denī Didro]] vadībā sastādītā '''"[[Enciklopēdija (Denī Didro)|Enciklopēdija]]"''' (attēlā) tika izdota vairāk kā divdesmit gadu laikā no [[1751. gads|1751.]] līdz [[1772. gads|1772. gadam]]? * ... ka [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Kriss Frūms]]''' ir dzimis [[Kenija|Kenijā]] un uzaudzis [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]], taču pārstāv vecvecāku dzimteni [[Lielbritānija|Lielbritāniju]]? * ... ka [[komunisms|komunistiskās]] [[Čehoslovākija]]s vadītājs '''[[Klements Gotvalds]]''' mira [[1953. gads|1953. gada]] [[14. marts|14. martā]] — dažas dienas pēc [[Staļins|Staļina]] bērēm? [[Attēls:Andrew Carnegie, three-quarter length portrait, seated, facing slightly left, 1913-crop.jpg|border|right|50px]] * ... ka [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] '''[[Endrū Kārnegijs]]''' (attēlā) tiek uzskatīts par vienu no visu laiku bagātākajiem pasaules iedzīvotājiem? * ... ka no [[Rīgas "Dinamo"]] spēlējušajiem '''[[Rīgas "Dinamo" drafta izvēļu uzskaitījums|KHL draftā komandas izraudzītajiem]]''' hokejistiem visaugstākais drafta numurs bijis [[Roberts Bukarts|Robertam Bukartam]]? * ... ka '''[[gaismas zobens]]''' tiek uzskatīts par vispopulārāko [[ierocis|ieroci]] [[kinofilma|filmu]] vēsturē? [[Attēls:Frankfurt Am Main-Neue Boerse von Suedosten-20120222.jpg|border|right|50px]] * ... ka '''[[Frankfurtes fondu birža|Frankfurtes fondu biržā]]''' (attēlā) tiek veikti vairāk nekā 90% visu [[Vācija]]s vērtspapīru darījumu? * ... ka [[NBA]] [[basketbolists]] '''[[Džeisons Kolinss]]''' ir pirmais Ziemeļamerikas lielo profesionālo līgu spēlētājs, kas publiski atzinis, ka ir [[homoseksualitāte|homoseksuāls]]? * ... ka bijušās [[Latvijas Valsts prezidente]]s [[Vaira Vīķe-Freiberga|Vairas Vīķes-Freibergas]] vīrs '''[[Imants Freibergs]]''' ir bijis [[Dainu skapis|Dainu skapja]] digitalizācijas idejas autors? [[Attēls:2011 Trampeltier 1528.JPG|border|right|50px]] * ... ka '''[[divkupru kamielis|divkupru kamielim]]''' (attēlā) piemīt spēja iztikt bez [[ūdens]] dzeršanas apmēram mēnesi? * ... ka [[Čehija]]s pilsēta '''[[Frīdekmīsteka]]''' ir izveidota [[1943. gads|1943. gadā]], kad tika apvienota [[Silēzija|Silēzijā]] esošā Frīdeka ar [[Morāvija|Morāvijā]] esošo Mīsteku? * ... ka '''[[Sergejs Seņins]]''' pirms vairākiem [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātiem hokejā]] ir bijis pēdējais [[hokejists]], kas atskaitīts no [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas izlases]]? [[Attēls:Ahu Tongariki.jpg|border|right|50px]] * ... ka lielākā no uzstādītajām '''[[moai]]''' statujām (attēlā) ir 9,8 metrus augsta un sver aptuveni 82 tonnas? * ... ka [[Ķīna]]s [[polārstacija]] [[Antarktika|Antarktikā]] '''[[Čančena]]''' ir nosaukta par godu [[Lielais Ķīnas mūris|Lielajam Ķīnas mūrim]]? * ... ka [[Dreifusa lieta]]s centrālā persona '''[[Alfreds Dreifuss]]''', kas tika apžēlots pēc soda par valsts nodevību, [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā atgriezās dienestā [[Francija]]s armijā? [[Attēls:Inese Aizstrauta.jpg|border|right|50px]] * ... ka [[Rīgas dome]]s deputāta kandidāte [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gada pašvaldību vēlēšanās]] '''[[Inese Aizstrauta]]''' (attēlā) par [[Jūrmala]]s domes priekšsēdētāju tika ievēlēta 2005. gada 18. martā ar "[[Jūrmalgeita]]s" skandālu saistītajās vēlēšanās? * ... ka pēdējais [[nāvessods]], kas ticis izpildīts [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]], tika veikts ar '''[[giljotīna|giljotīnu]]'''? * ... ka pasaulē pirmais [[klonēšana|klonētais]] [[zīdītājs]] — [[aita]] '''[[Dollija]]''' — nodzīvoja līdz sešu gadu vecumam? [[Attēls:Balvu pils 2000-07-28.jpg|border|right|50px]] * ... ka '''[[Balvu muiža]]s''' [[neoklasicisms|neoklasicisma]] stilā celtā kungu māja (attēlā) bijusi nodegusi [[1920. gads Latvijā|1920.]] un [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]]? * ... ka '''[[1930. gada Pasaules čempionāts hokejā]]''' bija pirmais atsevišķais [[Pasaules čempionāts hokejā]], ārpus [[olimpiskās spēles|olimpiskajām spēlēm]], pie tam tas tika rīkots trīs valstīs? * ... ka '''''[[Sojuz-1]]''''' avārija [[1967. gads|1967. gadā]], kurā gāja bojā [[kosmonauts]] [[Vladimirs Komarovs]], bija pirmā reize, kad cilvēks gājis bojā [[kosmiskais lidojums|kosmiskā lidojuma]] laikā? [[Attēls:Fat man.jpg|border|right|50px]] * ... ka [[atombumba|atombumbu]] '''"[[Resnais vīrs]]"''' (attēlā) [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] sākotnēji bija plānots [[Hirosimas un Nagasaki bombardēšana|uzspridzināt]] virs Kokuras, nevis [[Nagasaki]]? * ... ka '''[[Spratlija salas]]''' [[Dienvidķīnas jūra|Dienvidķīnas jūrā]] ir teritorija ar starptautiski nenoregulētu statusu — uz to pilnībā vai daļēji pretendē sešas [[valstis]]? * ... ka viens no modernākajiem [[kuģi]]em [[Latvija]]s 1930. gadu tirdzniecības flotē '''"[[Hercogs Jēkabs (kuģis)|Hercogs Jēkabs]]"''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izmantots ieslodzīto transportēšanai [[Ohotskas jūra|Ohotskas jūrā]]? [[Attēls:Erzsebet kiralyne photo 1867.jpg|border|right|50px]] * ... ka [[Austroungārija]]s imperatora [[Francis Jozefs I|Franča Jozefa I]] sieva '''[[Bavārijas Elizabete]]''' (attēlā), ko mūsdienās biežāk dēvē par '''Sisī''', gāja bojā [[anarhists|anarhista]] uzbrukumā uz ielas [[Ženēva|Ženēvā]]? * ... ka '''[[Dainu skapis|Dainu skapī]]''' atrodas 268 815 lapiņas ar četrām līdz astoņām [[tautasdziesma]]s rindām uz katras no tām? * ... ka [[futbols|futbola]] spēle '''[[Austrālija 31—0 Amerikāņu Samoa]]''' bija iemesls priekšsacīkšu kārtas izveidei [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] kvalifikācijas sistēmā Okeānijas zonai? [[Attēls:Maduro en el Congreso peruano.jpg|border|right|50px]] * ... ka [[2013. gads|2013. gada]] aprīlī par [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]] ievēlētais '''[[Nikolass Maduro]]''' (attēlā) bija Hosē Visentes Rangela miesassargs neveiksmīgajā [[1983. gads|1983. gada]] prezidenta vēlēšanu kampaņā? * ... ka '''[[Tonkinas līcis|Tonkinas līča]]''' [[ķīniešu valoda]]s nosaukums «Beibu līcis» nozīmē — ''Ziemeļu līcis'', lai arī tas atrodas pašos [[Ķīna]]s dienvidos? * ... ka [[aktieris]] '''[[Arnis Līcītis]]''' kopumā tēlojis apmēram 150 dažādās [[filma|filmās]], galvenokārt [[Krievija|Krievijā]]? [[Attēls:Delta Air Lines B767-332 N130DL.jpg|border|right|50px]] * ... ka viena '''''[[Boeing 767]]''''' [[lidmašīna]] (attēlā) maksā 160 — 200 miljonus [[ASV dolārs|dolāru]]? * ... ka [[aktrise]] '''[[Džūlija Endrūsa]]''' savu vienīgo [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kā [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā aktrise]] ir saņēmusi par savu debijas kinofilmu "Mērija Popinsa"? * ... ka, atrodoties 430 [[metrs|metrus]] [[virs jūras līmeņa]], '''[[Rahiva]]''' [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]] ir [[Ukraina]]s visaugstāk novietotā pilsēta? [[Attēls:Martin - centrum.jpg|border|right|50px]] * ... ka [[Slovākija]]s nacionālā [[bibliotēka]] atrodas '''[[Martina|Martinā]]''' (attēlā pilsētas centrs), nevis valsts [[galvaspilsēta|galvaspilsētā]] [[Bratislava|Bratislavā]]? * ... ka '''[[Karaliskā Griničas observatorija]]''' ir vieta, caur kuru iet [[Griničas meridiāns|Griničas (nulles) meridiāns]]? * ... ka [[Igaunija]]s [[orientierists]] '''[[Timo Silds]]''' sacensībās, kas notiek [[Latvija|Latvijā]], pārstāv klubu ''OK Alūksne'' un trīs reizes ir kļuvis par [[Latvijas čempionāts orientēšanās sportā|Latvijas čempionu]]? [[Attēls:Zara Phillips cropped but without a crop.jpg|border|right|50px]] * ... ka '''[[Zāra Filipsa|Zārai Filipsai]]''' (attēlā) {{oss|V=2012|L=L}} [[sudraba medaļa|sudraba medaļu]] [[jāšana|jāšanā]] pasniedza viņas māte '''[[Princese Anna|karaliskā princese Anna]]'''? * ... ka '''[[Lainas salas]]''' ir izvietotas abpus [[ekvators|ekvatoram]], no kura [[angļu valoda|angliskā]] nosaukuma (''The Line'') arī ir cēlies [[salu grupa]]s nosaukums? * ... ka [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[vieglatlētika|vieglatlētes]] '''[[Florensa Grifita-Džoinere|Florensas Grifitas-Džoineres]]''' [[1988. gads|1988. gadā]] uzstādītie labākie rezultāti [[100 metri|100]] un [[200 m]] sprinta distancēs joprojām ir [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordi]]? [[Attēls:Bonobo-04.jpg|border|right|50px]] * ... ka '''[[bonobo]]''' (attēlā) un parastās [[šimpanzes]] [[Dezoksiribonukleīnskābe|DNS]] salīdzinoši ar [[cilvēks|cilvēka]] (''Homo sapiens'') DNS sakrīt par 98%, un abas šimpanžu sugas ir tuvāk radniecīgas cilvēkiem, nekā [[gorillas|gorillām]]? * ... ka otrā senākā zināmā [[ungāri|ungāru]] valdnieka '''[[Ārpāds|Ārpāda]]''' vadībā ungāru ciltis pārgāja [[Karpatu kalni|Karpatu kalnus]] un ieradās mūsdienu [[Ungārija]]s teritorijā? * ... ka '''[[Aksas mošeja]]''' [[Jeruzaleme|Jeruzalemē]] ir trešā svētākā vieta [[islāms|islāmā]] pēc Harama mošejas [[Meka|Mekā]] un Nabavi mošejas [[Medīna|Medīnā]]? [[Attēls:Uzhgorod.jpg|border|right|50px]] * ... ka [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabala]] centrs '''[[Užhoroda]]''' (attēlā) pēdējos 100 gados bijusi [[Austroungārija]]s, [[Čehoslovākija]]s, [[Ungārija]]s, [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Ukraina]]s sastāvā? * ... ka [[Somija]]s [[mobilais telefons|mobilo telefonu]] ražotājs ''[[Nokia]]'' uzņēmumu '''''[[NAVTEQ]]''''', kas nodarbojās ar [[ģeogrāfiskās informācijas sistēmas|ģeogrāfiskās informācijas sistēmu]] un navigācijas programmatūras izstrādi, iegādājās par 8,1 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]]? * ... ka [[Vācija]]s slidotāja '''[[Anni Frīzingere-Postma]]''' ir medaļām bagātākā sportiste [[ātrslidošana]]s Pasaules čempionātos atsevišķās distancēs — izcīnījusi 22 medaļas, no kurām 12 ir [[zelta medaļa|zelta]]? [[Attēls:King George Island Kirche der Bellingshausen Station.jpg|border|right|50px]] * ... ka '''[[Belinshauzena]]s''' [[polārstacija|polārstacijā]] [[Antarktika|Antarktikā]] atrodas pasaulē vistālāk [[dienvidi|dienvidos]] uzbūvētā [[baznīca (celtne)|baznīca]] (attēlā), kurā ir savs pastāvīgs [[priesteris|mācītājs]] un kurš kalpo visu gadu? * ... ka [[Vācijas Demokrātiskā Republika|vācu]] [[vieglatlētika|vieglatlēts]] '''[[Ūve Hons]]''' ir vienīgais [[šķēpa metējs]], kas sacensībās šķēpu raidījis tālāk par 100 [[metrs|metriem]]? * ... ka '''[[bendijs|bendijā]]''' spēlētāji (izņemot [[vārtsargs (bendijs)|vārtsargus]]) spēles laikā nedrīkst pieskarties bumbai ar [[galva|galvu]], [[roka|rokām]] un [[plauksta|plaukstām]]? [[Attēls:Michael Kalashikov.jpg|border|right|50px]] * ... ka slavenais [[ieroči|ieroču]] izgudrotājs '''[[Mihails Kalašņikovs]]''' (attēlā) [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākumā dienēja [[tanks|tanku]] daļā, taču pēc ievainojuma pievērsās ieroču konstruēšanai? * ... ka [[Kurzeme|Kurzemē]] dzimušais dabas pētnieks '''[[Kārlis Bergs]]''' gandrīz 30 gadus darbojies [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], kur aprakstījis simtiem jaunu dzīvnieku sugu? * ... ka viens no lielākajiem [[telesakari|telesakaru]] tīklu ražotājiem pasaulē '''''[[Ericsson]]''''' ir dibināts [[1876. gads|1876. gadā]] kā darbnīca [[telegrāfs|telegrāfa]] aparātu un signālaparatūras remontam? [[Attēls:London Eye Twilight April 2006.jpg|border|right|50px]] * ... ka sākotnēji '''"[[Londonas acs]]"''' (attēlā) bija paredzēta vienīgi [[tūkstošgade]]s svinībām un bija plānota panorāmas rata nojaukšana, taču tas darbojas joprojām? * ... ka '''[[Gvano salu akts]]''' ļāva salas ar '''[[gvano]]''' krājumiem padarīt par [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] teritorijām ar nosacījumu, ka [[sala]]s ir neapdzīvotas un neatrodas citas valsts jurisdikcijā? * ... ka [[Francija]]s suverenitāte uz visām tai piederošajām '''[[Indijas okeāna izklaidus salas|Indijas okeāna izklaidus salām]]''' tiek apstrīdēta? [[Attēls:Edward Gierek - portrait from 1976.jpg|border|right|50px]] * ... ka '''[[Edvards Gereks]]''' (attēlā), kas desmit gadus bija vadījis [[Polijas Tautas republika|Polijas Tautas republiku]], [[1981. gads|1981. gadā]] uz gadu tika ieslodzīts cietumā kā vainīgais par [[ekonomika]]s slikto stāvokli valstī? * ... ka '''[[Austrijas himna]]i''' līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] tika izmantota [[Jozefs Haidns|Jozefa Haidna]] mūzika, bet kopš [[1946. gads|1946. gada]] — [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfganaga Amadeja Mocarta]] mūzika? * ... ka '''[[Marianas salas|Marianas salu]]''' lielāko salu [[Guama|Guamu]] [[Japāna]]s karaspēks [[1941. gads|1941. gadā]] ieņēma vienlaicīgi ar [[Pērlhārboras bombardēšana|Pērlhārboras bombardēšanu]]? [[Attēls:Bassas da india.jpg|border|right|50px]] * ... ka [[Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes|Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs]] ietilpstošā '''[[Basa da Indija]]''' (attēlā [[atols|atola]] satelītattēls) savu tagadējo nosaukumu ieguvusi [[kartogrāfs|kartogrāfu]] kļūdu dēļ? * ... ka '''[[Franča Jozefa Zeme|Franča Jozefa Zemi]]''' ar kuģi iespējams sasniegt tikai dažās vasaras nedēļās, kad atkūst [[ledus]] [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ka [[Vecrīga]]s ielas, kas veido mūsdienu '''[[Bīskapa gāte|Bīskapa gāti]]''', viduslaikos atradās [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] pils teritorijā? [[Attēls:Haapsalu raudteejaama ooteplatvorm.jpg|border|right|50px]] * ... ka '''[[Hāpsalu (stacija)|Hāpsalu stacijā]]''' (attēlā), lai arī tā nav savienota ar pārējo [[Igaunija]]s [[dzelzceļš|dzelzceļa]] tīklu, ir ierīkots Igaunijas dzelzceļa [[muzejs]]? * ... ka [[Ņujorkas (štats)|Ņujorkas štata]] [[ciems]] '''[[Leikpleisida]]''' ir bijusi divu [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] norises vieta? * ... ka vairākas valstis, tostarp arī [[Latvija]], bija liegušas [[Anglija|Anglijā]] mirušajam [[Krievija]]s miljardierim '''[[Boriss Berezovskis|Borisam Berezovskim]]''' iebraukt to teritorijās? [[Attēls:Sveriges utrikesminister Laila Freivalds.jpg|border|right|50px]] * ... ka [[latvieši|latviešu]] tautības [[Zviedrija]]s politiķe '''[[Laila Freivalde]]''' (attēlā) trīs reizes bijusi [[ministre]] Zviedrijas valdībā? * ... ka '''[[Spāres baznīca]]''' atšķiras no pārējām [[Kurzeme]]s baznīcām — tā ir centriska astoņstūru "šķērsbaznīca" bez torņa? * ... ka no '''[[Nikolauss fon Himzels|Nikolausa fon Himzela]]''' kolekcijas 1773. gadā izveidoja publisko [[muzejs|muzeju]] (tagad [[Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs]]), kas ir viens no vecākajiem [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Eurovisie Songfestival 1980 ( Den Haag ) winnaar Johnny Logan in aktie, Bestanddeelnr 930-7803.jpg|border|right|50px]] * ... ka [[Īrija]]s mūziķis '''[[Džonijs Logans]]''' (attēlā 1980. gada Eirovīzijā) ar trim uzvarām (divas kā [[dziedātājs|dziedātājam]], viena kā dziesmas autoram) ir veiksmīgākais [[mākslinieks]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vēsturē? * ... ka '''[[Malajas arhipelāgs]]''' ir lielākais [[arhipelāgs]] pasaulē gan pēc [[platība]]s, gan pēc [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]] skaita? * ... ka '''[[Vilis Cimmermanis]]''' ir pirmais Latvijas čempions [[vieglatlētika|vieglatlētikā]] — 1920. gada 19. septembrī viņš uzvarēja [[5000 m]] distancē I Latvijas Vispārējos sporta svētkos? [[Attēls:Carte antilles 1843.jpg|border|right|50px]] * ... ka '''[[Antiļu salas|Antiļu salu]]''' (attēlā) nosaukums ir cēlies no leģendārās Antilijas salas, kas [[viduslaiki|viduslaiku]] [[karte|kartēs]] tika zīmēta starp [[Kanāriju salas|Kanāriju salām]] un [[Indija|Indiju]]? * ... ka '''''[[Amazon|Amazon.com]]''''' ir pasaulē lielākais tiešsaites [[mazumtirdzniecība]]s [[uzņēmums]]? * ... ka '''[[Anžela Brice]]''' ir viena no diviem [[Latvija]]s sportistiem, kas pārstāvējusi valsti [[ziemas olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] [[biatlons|biatlonā]] un [[distanču slēpošana|distanču slēpošanā]]? [[Attēls:Anguilla anguilla.jpg|border|right|50px]] * ... ka '''[[zušveidīgās|zušveidīgajām zivīm]]''' (attēlā [[Eiropas zutis]]) nav vēdera spuru, daudzām sugām — arī krūšu spuru, bet muguras spura un anālā spura ir savienotas ar astes spuru, veidojot garu spuras lenti? * ... ka Brūss Beners filmā '''"[[Nepārspējamais Halks]]"''' kļūst par [[Halks|Halku]] ar [[gamma starojums|gamma starojuma]] palīdzību? * ... ka '''[[suiti|suitu]]''' kopienas veidošanās saistāma ar [[katoļticīgie|katoļticīgo]] fon Šverinu dzimtu, kam no 1574. līdz 1738. gadam piederēja vairākas muižas ap [[Alšvanga|Alšvangu]]? [[Attēls:Khourrem.jpg|border|right|50px]] * ... ka [[sultāns|sultāna]] [[Suleimans I|Suleimana I]] sieva '''[[Roksolana]]''' (attēlā), viena no ietekmīgākajām sievietēm [[Osmaņu impērija]]s vēsturē, valdnieka [[harēms|harēmā]] nokļuva caur [[vergi|vergu]] tirgu? * ... ka '''[[Peskāras Grand Prix|Peskāras ''Grand Prix'']]''' izcīņa ir notikusi tikai vienas ''[[Formula 1]]'' sezonas ietvaros, toties tai joprojām pieder garākās trases rekords — 25 km? * ... ka '''[[Jānis Ciaguns]]''' ir pirmais [[latvieši|latviešu]] [[kalnu slēpotājs]], kas jau [[Padomju Savienība|padomju laikā]] startējis gan Pasaules čempionātā, gan Pasaules kausa izcīņā? * ... ka '''[[Džons Demjaņuks]]''' (attēlā tiesas procesā [[Jeruzaleme|Jeruzālemē]]) vairākkārt ticis tiesāts par noziegumiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, tomēr sodu nepaspēja izciest? * ... ka [[Somālija]]s [[Valsts augstākā līmeņa domēns|augstākā līmeņa domēns]] '''[[.so]]''' ilgu laiku bija neaktīvs? * ... ka '''''[[E3 Harelbeke]]''''', [[šosejas riteņbraukšana]]s sacensības [[Beļģija|Beļģijā]], nosaukumu ieguvušas no Harelbekes pilsētas tuvumā esošās autostrādes E3? [[Attēls:Friedrich Wilhelm Rembert von Berg.jpg|border|right|50px]] * ... ka vēlākais [[Krievijas impērija]]s armijas feldmaršals '''[[Frīdrihs fon Bergs]]''' (attēlā) [[1812. gada karš|1812. gada kara]] sākumā piedalījās '''[[Ķekavas kauja (1812)|Ķekavas kaujā]]''', pirms kuras viņš esot pārģērbies par [[latvieši|latviešu]] zemnieku un izlūkojis pretinieka pozīcijas? * ... ka [[Fēru Salas|Fēru Salu]] [[futbolists|futbolista]] un [[šahists|šahista]] '''[[Torkils Nīlsens|Torkila Nīlsena]]''' abi dēli arī spēlē gan futbolu, gan šahu? * ... ka ''[[Queen]]'' dziesma '''''[[We Are the Champions]]''''' bija [[1994. gada FIFA Pasaules kauss futbolā|1994. gada FIFA Pasaules kausa futbolā]] oficiālā dziesma? [[Attēls:Väinameri 05Feb2004.jpg|border|right|50px]] * ... ka '''[[Monzunds|Monzunda šauruma]]''' (attēlā) [[igauņu valoda|igauniskais]] nosaukums «Veinameri» tulkojumā nozīmē «[[jūras šaurums|šaurumu]] [[jūra]]»? * ... ka studijas ''[[Pixar Animation Studios]]'' pirmās burvju pasakas '''"[[Drošsirde]]"''' veidotāji smēlās iedvesmu no [[Hanss Kristians Andersens|Andersena]] un [[Brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] darbiem? * ... ka [[pāvests|pāvesta]] '''[[Leons XII|Leona XII]]''' īstais vārds bija ''Annibāls Frančesko Klements Melkiors Džirolāmo Nikola Sermatejs della Dženga''? [[Attēls:Pope Francis in March 2013.jpg|border|right|50px]] * ... ka '''[[Francisks]]''' (attēlā) ir pirmais [[pāvests]] no [[Dienvidu puslode]]s? * ... ka [[Vācbaltieši|vācbaltu]] dzimta '''[[Lēvisi of Menāri]]''' [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]] ir ieceļojuši no [[Skotija]]s? * ... ka bijušais [[latvieši|latviešu]] [[riteņbraucējs]] '''[[Andris Reiss]]''' strādā [[Krievija]]s [[riteņbraukšanas komanda|riteņbraukšanas komandā]] ''[[Team Katusha|Katusha]]'' par [[masieris|masieri]]? [[Attēls:Saturn eclipse exaggerated.jpg|border|right|50px]] * ... ka '''[[Saturna gredzeni|Saturna gredzenus]]''' (attēlā) pirmais novēroja [[Galileo Galilejs]] [[1610. gads|1610. gadā]]? * ... ka [[Kanāda]]s [[hokejists]] '''[[Kreigs Adamss]]''' ir dzimis [[Bruneja|Brunejā]]? * ... ka '''[[Zvārtava]]s''' ciems vairs neatrodas [[Zvārtavas pagasts|Zvārtavas pagastā]], bet Zvārtavas pasta nodaļa atrodas '''[[Stepi|Stepu]]''' ciemā, kam uz ceļa norādēm rakstīts — «Kalnaine»? [[Attēls:Ольга княгиня.jpg|border|right|50px]] * ... ka [[kristības|kristītā]] '''[[Kijevas kņaziene Olga]]''' (attēlā) nepievērsa [[kristietība]]i savu dēlu Svjatoslavu, tādēļ par kristietības galējo ieviesēju [[Kijevas Krievzeme|Kijevas Krievzemē]] kļuva Olgas mazdēls [[Vladimirs Svjatoslavičs]]? * ... ka '''[[Amazones lietus mežs]]''' ietver vairāk nekā pusi no pasaulē palikušajiem [[lietus meži]]em? * ... ka [[Pāvila 1. vēstule korintiešiem]] ir pirmais zināmais darbs, kurā tiek pieminēts '''[[pēdējais vakarēdiens]]'''? [[Attēls:Margaret Court July 1970a.jpg|border|right|50px]] * ... ka '''[[Mārgarita Korta]]''' (attēlā) [[1970. gads|1970. gadā]] kļuva par pirmo [[tenisiste|tenisisti]] atklātajā ērā, kas vienā kalendārajā gadā uzvar visos četros ''[[Grand Slam]]'' vienspēļu turnīros? * ... ka '''[[Sendijas Hukas pamatskolas apšaude]]''' ir otra nāvējošākā apšaude [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] mācību iestāžu vēsturē pēc [[Slaktiņš Virdžīnijas Tehniskajā universitātē|slaktiņa Virdžīnijas Tehniskajā universitātē]]? * ... ka '''[[Džeimss Vedels|Džeimsa Vedela]]''' atklātā [[jūra]], ko viņš nosauca par [[Džordža IV jūra|Džordža IV jūru]], [[1900. gads|1900. gadā]] tika pārdēvēta atklājēja vārdā? [[Attēls:Vladimir2.jpg|border|right|50px]] * ... ka '''[[Radzivila hronika]]''' (attēlā ilustrācija) glabājas [[Pēterburga|Pēterburgā]], Krievijas Zinātņu akadēmijas bibliotēkā kopš [[1758. gads|1758. gada]], kad [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā [[Krievija]]s karaspēks ieņēma [[Kēnigsberga|Kēnigsbergu]] un nolaupīja tās rokrakstu? * ... ka [[televīzija]]s seriālā '''"[[Likteņa līdumnieki]]"''' ir parādīts laika posms no [[1885. gads|1885.]] līdz [[1995. gads Latvijā|1995. gadam]]? * ... ka '''[[Vilhelms Roberts fon Bulmerinks]]''' [[1915. gads Latvijā|1915. gadā]] tika izsūtīts uz [[Irkutska|Irkutsku]], bet formāli turpināja būt [[Rīgas pilsētas galva]], jo jauns netika ievēlēts līdz [[1917. gads Latvijā|1917. gada]] pašvaldību vēlēšanām? [[Attēls:메밀.JPG|border|right|50px]] * ... ka '''[[griķi]]em''' (attēlā) līdz pat [[sals|salam]] ir [[zieds|ziedi]] un tos bieži izmanto kā nektāra avotu [[medus bites|medus bitēm]]? * ... ka '''[[Krisa Everte]]''' ir sasniegusi finālu 34 ''[[Grand Slam]]'' turnīru finālos, kas ir profesionālā [[teniss|tenisa]] rekords gan starp sievietēm, gan vīriešiem? * ... ka '''[[Krāslavas Valsts ģimnāzija]]s''' pirmā direktore bija [[Valērija Seile]] — pirmā sieviete [[Latgale|Latgalē]], kas ieguvusi akadēmisko [[izglītība|izglītību]]? [[Attēls:Surnia-ulula-002.jpg|border|right|50px]] * ... ka [[Latvija]] un [[Igaunija]] ir vienīgās valstis [[Eiropa|Eiropā]], kur '''[[svītrainā pūce]]''' (attēlā) ir izzudusi kā ligzdotāja? * ... ka [[Itāļi|itāļu]] [[kalnu slēpošana]]s leģenda '''[[Alberto Tomba]]''' ar izcīnītām 50 uzvarām atsevišķos Pasaules kausa posmos atpaliek tikai no [[Ingemars Stēnmarks|Ingemara Stēnmarka]] un [[Hermanis Maiers|Hermaņa Maiera]]? * ... ka '''[[Džona Kenedija starptautiskā lidosta]]''' savu pašreizējo nosaukumu ieguva mēnesi pēc [[atentāts pret Džonu Kenediju|atentāta pret ASV prezidentu Džonu Kenediju]]? [[Attēls:2003 - First ladies Bella Kocharian, Laura Bush, Lyudmila Putina and Zorka Parvanova (from left to right).jpg|border|right|50px]] * ... ka pirmā [[sieviete]], kuru iesāka saukt par '''[[pirmā lēdija|pirmo lēdiju]]''' (attēlā [[Armēnija]]s, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Krievija]]s un [[Bulgārija]]s prezidentu dzīvesbiedres 2003. gadā) bija neprecētā ASV 15. prezidenta [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] radiniece Heriete Leina? * ... ka '''[[Latvijas Basketbola līgas Zvaigžņu spēle]]s''' notiek jau kopš [[1993. gads Latvijā|1993. gada]]? * ... ka '''[[Cēsu Valsts ģimnāzija]]s''' vēsturi var izsekot no [[1825. gads|1825. gada]] un šai laikā skolai ir bijuši 10 dažādi nosaukumi? [[Attēls:Hercs Franks 2010.jpg|border|right|50px]] * ... ka '''[[Hercs Franks]]''' (attēlā) bija viens no latviešu poētiskā [[dokumentālā filma|dokumentālā kino]] tradīcijas radītājiem? * ... ka ievērojamā latviešu gleznotāja [[Augusts Annuss|Augusta Annusa]] dēls '''[[Jānis Annuss (gleznotājs)|Jānis Annuss]]''' arī bija gleznotājs? [[Attēls:Katoļu baznīca Eglainē.jpg|border|right|50px]] * ... ka '''[[Eglaines Jaunavas Marijas — Baznīcas Mātes Romas katoļu baznīca|Eglaines katoļu baznīcā]]''' (attēlā) ir [[kristības|kristīts]] pašreizējais [[Rīgas arhidiecēze]]s [[arhibīskaps]] metropolīts [[Zbigņevs Stankevičs]]? * ... ka [[1945. gads|1945. gada]] [[8. maijs|8. maijā]], kad [[Trešais reihs|Vācijas]] karaspēks '''[[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes katlā]]''' parakstīja [[kapitulācija]]s aktu, [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] padevās 146 000 karavīru? * ... ka organizācija "Simona Vīzentāla centrs" ir izveidota '''[[Simons Vīzentāls|Simona Vīzentāla]]''' dzīves laikā un nosaukta viņa vārdā, bet nav viņa radīta vai vadīta? [[Attēls:Male Impala in in Lake Nakuru National Park.JPG|border|right|50px]] * ... ka '''[[impala]]i''' (attēlā tēviņš) grūsnības periods ilgst 6—7 [[mēnesis|mēnešus]], un tā uz vienu mēnesi spēj novilcināt [[dzemdības|dzemdību]] brīdi, ja nav piemēroti apstākļi? * ... ka [[dižakmens]] '''«[[Lāčplēša gulta]]»''' agrāk atradies [[Daugava]]s gultnē, bet [[1938. gads Latvijā|1938. gadā]] tas tika pārvests uz [[Ķeguma HES]] ūdenskrātuves krastu pirms tās uzplūdināšanas? * ... ka lielākā daļa '''[[pļavas ķirzaka]]s''' populācijas ir dzīvdzemdētājas, nevis oldējējas, atšķirībā no lielā vairuma [[ķirzakas|ķirzaku]]? [[Attēls:Beatification of John Paul II (1).jpg|border|right|50px]] * ... ka pēc [[katoļu baznīca]]s [[kanons|kanoniem]] '''[[beatifikācija]]''' (attēlā [[Jānis Pāvils II|Jāņa Pāvila II]] beatifikācija) nevar sākties agrāk nekā 5 [[gads|gadus]] pēc personas [[nāve]]s? * ... ka [[psihoanalīze|psihoanalītiķa]] '''[[Vilhelms Reihs|Vilhelma Reiha]]''' grāmatas ''Die Massenpsychologie des Faschismus'' pēc varas iestāžu lēmuma savulaik tika sadedzinātas gan nacistu [[Vācija|Vācijā]], gan vēlāk [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... ka 22 gadus vecais [[Melnkalne]]s [[basketbolists]] '''[[Nikola Vučevičs]]''' jau pirmajā sezonā [[Orlando "Magic"]] sastāvā uzstādīja kluba rekordu, izcīnot 29 [[atlēkusī bumba|bumbas zem groziem]]? [[Attēls:Laupa mõisa peahoone jõega.jpg|border|right|50px]] * ... ka [[Igaunija]]s otra garākā upe '''[[Pernu]]''' (attēlā) ir kuģojama tikai 9 [[kilometrs|kilometru]] garumā tās lejtecē? * ... ka '''[[eksponentfunkcija]]s''' ''[[e (matemātiska konstante)|e]]''<sup>''x''</sup> [[atvasinājums]] ir pati funkcija ''e''<sup>''x''</sup>? * ... ka [[zviedri|zviedru]] [[teniss|tenisists]] '''[[Stefans Ēdbergs]]''' četras reizes [[Zviedrija]]s komandas sastāvā uzvarējis [[Deivisa kauss|Deivisa kausa]] izcīņā? [[Attēls:Lones stacija.jpg|border|right|50px|Bijušās Lones dzelzceļa stacijas ēka]] * ... ka '''[[Lone|Lonē]]''' ir saglabājusies [[Viesītes šaursliežu dzelzceļš|Viesītes šaursliežu dzelzceļa]] līnijas [[Jēkabpils]]—[[Nereta]] [[dzelzceļa stacija]]s ēka (attēlā)? * ... ka '''[[Altonavas iela]]''' šķērso divas [[dzelzceļš|dzelzceļa]] līnijas: [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Rīga—Tukums]] un [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīga—Jelgava]]? * ... ka '''[[Dreika šaurums]]''' ir grūti kuģojams, jo tajā ir biežas, spēcīgas un neprognozējamas [[vētra]]s, dienvidu daļā — [[aisbergs|aisbergi]]? [[Attēls:"NO GAS" SIGNS WERE A COMMON SIGHT IN OREGON DURING THE FALL OF 1973, SUCH AS AT THIS STATION IN LINCOLN CITY ALONG... - NARA - 555416.jpg|border|right|50px]] * ... ka '''[[1973. gada naftas krīze]]s''' (attēlā) laikā [[nafta]]s cena pieauga no trīs līdz divpadsmit [[ASV dolārs|dolāriem]] par barelu? * ... ka [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[ģeoloģija|ģeologa]], [[Bērzaines ģimnāzija]]s absolventa '''[[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna fon Grēvinka]]''' vārdā nosaukts [[šļūdonis]] [[Aļaska|Aļaskā]]? * ... ka '''[[Sauka|Saukā]]''' atrodas [[Latvija]]s [[fotogrāfija]]s pamatlicēja Mārtiņa Buclera muzejs? [[Attēls:Kjetil-Andre Aamodt Kitzbuehel 2000.jpg|border|right|50px]] * ... ka [[norvēģija|norvēģu]] kalnu slēpotājs '''[[Hjētils Andrē Omots]]''' (attēlā) ir gan jaunākais, gan vecākais [[zelta medaļa]]s ieguvējs [[kalnu slēpošana|kalnu slēpošanā]] [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? * ... ka '''[[Lielais Klusā okeāna atkritumu plankums]]''' aizņem 0,4—8% [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] teritorijas un satur vairāk kā miljonu tonnu [[atkritumi|atkritumu]]? * ... ka '''[[Boulsa rags|Boulsa ragā]]''' [[Klerensas sala]]s dienvidos ligzdo vairāk kā 112 tūkstoši pāru zodasiksnas [[pingvīni|pingvīnu]]? [[Attēls:TommyLeeJones07TIFF cropped.jpg|border|right|50px]] * ... ka filmas «Vīri melnā» galvenās lomas atveidotājs '''[[Tomijs Lī Džonss]]''' (attēlā) ir saņēmis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] tikai kā labākais otrā plāna [[aktieris]] par lomu [[1993]]. gada trillerī ''The Fugitive''? * ... ka bērnu grāmatu autore un ilustratore '''[[Dzidra Rinkule-Zemzare]]''' bijusi [[Rīgas zoodārzs|Rīgas zoodārza]] [[ziloņi|zilonītes]] Zuzītes "krustmāmiņa", aktīvi piedalījusies līdzekļu vākšanā Zuzes atpirkšanai no [[Maskava]]s zoodārza? [[Attēls:Matterhorn from Domhütte - 2.jpg|border|right|50px]] * ... ka '''[[Materhorns]]''' (attēlā) ir viena no bīstamākajām [[Alpi|Alpu]] virsotnēm — laikā no [[1865]]. līdz [[1995]]. gadam, kāpjot kalnā, dzīvību zaudējuši apmēram 500 [[cilvēks|cilvēki]]? * ... ka [[volejboliste]] '''[[Minjona Hehta]]''' bija pirmā latviešu [[sportiste]], kas izcīnījusi pasaules čempiones titulu kādā no sporta veidiem? * ... ka pašreizējās '''[[Jūrkalnes katoļu baznīca]]s''' priekšteces, vecās baznīcas, pamati mūsdienās ir ieskaloti [[Baltijas jūra|jūrā]]? [[Attēls:Tilgaļu milzakmens.jpg|border|right|50px]] * ... ka '''[[Tilgaļu milzakmens]]''' (attēlā) ir vislielākais [[dižakmens]] [[Kurzeme|Kurzemē]]? * ... ka '''[[2013. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2013. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' 11 medaļas izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists|biatlonisti]], tostarp [[Tūra Bergere]] ieguva četras zelta un divas sudraba medaļas? * ... ka '''[[Dvīņi (zodiaka zīme)|Dvīņu zodiaka zīmi]]''' pārvaldošā planēta ir [[Merkurs (planēta)|Merkurs]]? [[Attēls:Stefan II węgierski.jpg|border|right|50px]] * ... ka '''[[Ištvāns II Ārpāds|Ištvāns II]]''' (attēlā) par [[Ungārija]]s [[Karalis|karali]] tika kronēts jau kā bērns [[1105. gads|1105. gadā]], tēvam karalim [[Kālmāns Grāmatnieks|Kālmānam]] dzīvam esot? * ... ka pēc [[Stīvens Kings|Stīvena Kinga]] [[romāns|romāna]] motīviem tapusī filma '''[[Zaļā jūdze|«Zaļā jūdze»]]''' bija nominēta četrām [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]] (arī kā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā filma]]), taču neieguva nevienu no tām? * ... ka '''[[Latvijas regbija izlase]]''' savā debijas spēlē 1992. gadā zaudēja [[Gruzija]]s izlasei ar rezultātu 3—28? [[Attēls:Tourists land at Point Wild, Elephant Island (6019058631).jpg|border|right|50px]] * ... ka '''[[Dienvidšetlendas salas]]''' (attēlā) ir visblīvāk apdzīvotā teritorija [[Antarktika|Antarktikā]] — šeit izvietojušās 13 valstu 17 [[polārstacija]]s? * ... ka '''[[Māris Ziediņš (hokejists)|Māris Ziediņš]]''' ir pirmais [[Talsi|Talsu]] [[hokejs|hokeja]] audzēknis, kas iekļuvis [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas hokeja izlasē]]? * ... ka [[Latvija|Latvijā]] ir sastopamas 13 '''[[Latvijas abinieki|abinieku sugas]]''', no kurām 4 ir ierakstītas [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]]? [[Attēls:Zemgale station.jpg|border|right|50px]] * ... ka '''[[Zemgales Svētā Krusta pagodināšanas Romas katoļu baznīca]]''' (attēlā) ierīkota bijušajā [[Zemgale (stacija)|Zemgales]] dzelzceļa stacijas ēkā? * ... ka '''[[Longailenda]]s''' salā dzīvo vairāk cilvēku kā [[Īrija|Īrijā]] vai [[Jamaika|Jamaikā]]? * ... ka kuģošanas maršrutus '''[[rēcošie četrdesmitie|rēcošajos četrdesmitajos]]''' jūrnieki sauc arī par «miroņu taku»? [[Attēls:Norfolk Island jail1.jpg|border|right|50px]] * ... ka no [[Norfolkas Sala]]s galvaspilsētas '''[[Kingstona (Norfolkas Sala)|Kingstonas]]''' (attēlā) pirmajiem 22 [[iedzīvotāji]]em 15 bija ieslodzītie? * ... ka no [[Austrija|austriešu]] rakstnieka '''[[Leopolds fon Zahers-Mazohs|Leopolda fon Zahera-Mazoha]]''' uzvārda ir radies jēdziens [[mazohisms]]? * ... ka lielākajā no sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma '''"[[Lido]]"''' [[restorāns|restorāniem]] vienlaikus var tikt uzņemti aptuveni 1000 cilvēki? [[Attēls:Bērzaines ģimnāzija (1915).jpg|border|right|50px]] * ... ka '''[[Bērzaines ģimnāzija]]''' pie [[Cēsis|Cēsīm]] (attēlā) līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] tika uzskatīta par par vienu no labākajām [[Baltija]]s ģimnāzijām? * ... ka [[Austrālija|austrāliešu]] mūziķa '''[[Niks Keivs|Nika Keiva]]''' pirmais [[romāns]] «Un ēzelis ieraudzīja eņģeli» ticis izdots arī [[latviešu valoda|latviešu valodā]]? * ... ka [[ukraiņi|ukraiņu]] dzejnieks '''[[Tarass Ševčenko]]''' tika izpirkts no [[dzimtbūšana]]s ar [[glezna]]s palīdzību? [[Attēls:Dry Etosha Pan.jpg|border|right|50px]] * ... ka sausais [[sāls]] un sakaltušu dubļu [[līdzenums]] '''[[Etoša]]''' (attēlā) atrodas sena [[ezers|ezera]] gultnē, kas bijis pildīts ar [[ūdens|ūdeni]] pirms 16 000 gadiem? * ... ka '''[[Aknīstes Svētā Ignācija Romas katoļu baznīca]]s''' projekts ir veidots pēc [[Kauņa]]s [[katedrāle]]s parauga? * ... ka '''[[glodene]]s''', līdzīgi kā [[ķirzakas]], briesmu gadījumos nomet [[aste|asti]], kas vēlāk ataug? [[Attēls:Haralds_Loudons.png|border|right|50px]] * ... ka [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[ornitoloģija|ornitologs]], [[Berlīne]]s Universitātes profesors '''[[Haralds Loudons]]''' (attēlā) bijis pirmais [[putni|putnu]] sistemātiķis [[Latvija|Latvijā]]? * ... ka [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[saksofons|saksofonists]] un komponists '''[[Ornets Kolmens]]''' bija viens no galvenajiem mūziķiem, kas 1960. gados radīja [[brīvais džezs|brīvā džeza]] mūzikas kustību un žanru? * ... ka '''''[[GEOS (8 bitu operētājsistēma)|GEOS]]''''' 1980. gadu otrajā pusē bija otrā pārdotākā grafiskā [[operētājsistēma]] pēc ''MacOS'' un trešā pārdotākā operētājsistēma pēc ''[[MS-DOS]]'' un ''MacOS''? [[Attēls:Cristobal Huet.jpg|border|right|50px]] * ... ka [[Francijas hokeja izlase|Francijas]] izlases vārtsargs '''[[Kristobals Iē]]''' (attēlā) ir pirmais franču [[hokejs|hokejists]], kas ieguvis [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]? * ... ka '''[[Sinklērs Lūiss]]''' 1930. gadā kļuva par pirmo [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] rakstnieku, kas saņēmis [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]]? * ... ka [[ukraiņi|ukraiņu]] dzejnieka '''[[Ivans Franko|Ivana Franko]]''' vārdā nosaukta [[Ivanofrankivska]]s pilsēta? [[Attēls:Sir Humphry Davy, Bt by Thomas Phillips.jpg|border|right|50px]] * ... ka britu [[ķīmija|ķīmiķis]] un izgudrotājs '''[[Hamfrijs Deivijs]]''' (attēlā) 1815. gadā izgudroja eksplozijdrošu lampu [[akmeņogles|ogļraču]] vajadzībām? * ... ka 1909. gadā [[Ukraina]]s pilsētas '''[[Borislava]]s''' apkaimē ieguva 5% no pasaules [[nafta]]s? [[Attēls:Daugavpils Shot Factory.jpeg|border|right|50px]] * ... ka '''[[Daugavpils skrošu rūpnīca|Daugavpils skrošu rūpnīcā]]''' (attēlā) atrodas [[Eiropa|Eiropā]] vienīgais [[svins|svina]] liešanas [[tornis]], kas joprojām darbojas? * ... ka zvaigžņu skaits '''[[Eiropas karogs|Eiropas karogā]]''' netiek mainīts atkarībā no [[Eiropas Savienība]]s un [[Eiropas Padome]]s dalībvalstu skaita? * ... ka '''[[sudraba nitrāts|sudraba nitrātu]]''' sauc arī par elles akmeni? [[Attēls:Great Sphinx of Giza - 20080716a.jpg|border|right|50px]] * ... ka '''[[Lielā sfinksa]]''' (attēlā) ir pasaulē lielākā monolīta statuja un vecākā zināmā monumentālā [[skulptūra]]? * ... ka [[singls]] '''''[[Someone like You]]''''' [[2011. gads|2011. gadā]] kļuva par pirmo un pagaidām vienīgo [[Adele (dziedātāja)|Adeles]] dziesmu, kas ierindojusies pirmajā vietā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] topā? * ... ka '''[[Superkauss XLVII]]''' bija pirmā [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] ''[[Super Bowl]]'' spēle, kad abu komandu galvenie treneri bija brāļi — Džons Harbo un Džims Harbo? [[Attēls:Goldfish3.jpg|border|right|50px]] * ... ka pirmās '''[[zelta zivtiņa]]s''' (attēlā) tikušas domesticētas [[Ķīna|Ķīnā]] pirms vairāk nekā 1000 gadiem? * ... ka [[ukraiņi|ukraiņu]] dzejniece un publiciste '''[[Lesja Ukrainka]]''' 1902. gadā [[ukraiņu valoda|ukrainiski]] tulkojusi [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskās partijas manifestu]]? [[Attēls:Pantheon Front.jpg|border|right|50px]] * ... ka gandrīz divus tūkstošus gadu pēc uzcelšanas [[Roma]]s '''[[Panteons (Roma)|Panteona]]''' (attēlā) [[kupols]] joprojām ir pasaulē lielākais [[dzelzsbetons|dzelzsbetona]] kupols? * ... ka '''[[Čehijas karogs]]''' ir cēlies no [[Čehoslovākija]]s karoga, kas sākotnēji bija vienāds ar [[Polijas karogs|Polijas karogu]], tāpēc [[1920. gads|1920. gadā]] tika mainīts? * ... ka [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] nav nevienas '''[[iekšzemes valstis|iekšzemes valsts]]'''? [[Attēls:Frank Abagnale (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... ka krāpnieks un vērtspapīru viltotājs '''[[Frenks Abagneils]]''' (attēlā) 1980. gadā sarakstījis autobiogrāfiju ''Catch Me If You Can'', pēc kuras tikusi uzņemta '''[[Noķer mani, ja vari|filma]]''', kurā viņu attēlo [[Leonardo Di Kaprio]]? * ... ka pašpasludinātās [[Kalnu Karabaha]]s galvaspilsētā '''[[Stepanakerta|Stepanakertā]]''' dzimuši divi [[Armēnija]]s prezidenti? * ... ka [[cianīdi|cianīdu]] un [[zilskābe]]s nosaukums radies, pateicoties '''[[Berlīnes zilais|Berlīnes zilā]]''' krāsai? * ... ka [[Latvijas Republika]]s apbalvojums '''[[Atzinības krusts]]''' (attēlā) tika veidots pēc [[Kurzemes hercogiste]]s Atzinības ordeņa līdzības? [[Attēls:Atzinības krusts.jpg|border|right|50px]] * ... ka [[Liepāja]]s [[futbolists]] '''[[Ainārs Linards]]''' ir guvis pirmo vārtus [[Latvijas futbola izlase]]s labā pēc neatkarības atgūšanas? * ... ka [[šūna|šūnu]] fragmenta '''[[Trombocīts|trombocīta]]''' vidējais dzīves ilgums ir no 5 līdz 9 [[diena|dienām]]? * ... ka [[Albānija|Albānijā]] no 1967. līdz 1986. gadam tika uzbūvēti vairāk kā 700 tūkstoši [[dzelzsbetons|dzelzsbetona]] '''[[Albānijas bunkuri|bunkuru]]''' (attēlā) — uz četriem valsts iedzīvotājiem viens bunkurs? [[Attēls:Vermosh 69.JPG|border|right|50px]] * ... ka [[politika|politiskā]] žargona termina '''«[[noderīgais idiots]]»''' izcelsmi piedēvē [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņinam]]? * ... ka no '''[[Ketleru dzimta]]s''' nākuši septiņi hercogi [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s tronī? * ... ka '''[[Kūra (pilsēta)|Kūra]]''' (attēlā) tiek uzskatīta par vecāko [[Šveice]]s [[pilsēta|pilsētu]] ar 5000 gadu senu [[vēsture|vēsturi]]? [[Attēls:Chur 2008 (1).jpg|border|right|50px]] * ... ka uzņēmējs '''[[Gunārs Ķirsons]]''' trīs reizes kļuvis par [[Latvija]]s čempionu [[sambo]], bet 2009. gadā ticis ievēlēts par Latvijas [[Džudo]] federācijas valdes priekšsēdētāju? * ... ka [[Baltkrievija]]s vistālāk [[rietumi|rietumos]] esošā [[pilsēta]] '''[[Visokaje]]''' ir atradusies [[Lietuvas lielkņaziste]]s, [[Reča Pospoļita|Rečas Pospoļitas]], [[Prūsija]]s, [[Krievija]]s, [[Polija]]s, [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Baltkrievija]]s sastāvā? * ... ka latviešu diriģents '''[[Teodors Kalniņš]]''' (attēlā) [[1934]]. gadā ticis apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]], bet [[1948]]. gadā saņēmis [[Latvijas PSR]] Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukumu? [[Attēls:Teodors_Kalniņš.jpg|border|right|50px]] * ... ka mūsdienās '''[[ainu valoda]]s''' pratēju skaits tiek lēsts no 15 līdz 150 cilvēkiem, lai gan ainu etniskās grupas pārstāvju skaits tiek lēsts ap 25 tūkstošiem? * ... ka [[Latvija]]s '''[[prezidentūra Eiropas Savienības Padomē]]''', kas notiks [[2015. gads|2015. gada]] pirmajā pusē, būs pirmā prezidentūra [[Latvijas vēsture|Latvijas vēsturē]]? * ... ka lielāko daļu no '''[[Sardīnijas Karaliste]]s''' (attēlā ģerbonis) pastāvēšanas laika tās politiskā un ekonomiskā [[galvaspilsēta]] bija [[Turīna]], kas neatrodas [[Sardīnija]]s salā? [[Attēls:Armoiries Sardaigne 1815.png|right|50px]] * ... ka [[masa]]s mērvienība [[puds]] rakstu avotos minēta jau '''[[1134|1134. gadā]]'''? * ... ka [[2012. gada olimpiskās spēles]] bija pirmās, kurās vīrieši un sievietes sacentās vienādā skaitā '''[[Riteņbraukšana olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanas disciplīnu]]'''? * ... ka '''[[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]]''' (attēlā saspridzināts [[1947. gads|1947. gadā]]) bija trīsdesmit istabas ar kopējo platību {{nobr|250 m²}}? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-M1204-319, Berlin, Reichskanzlei, gesprengter Führerbunker.jpg|border|right|50px]] * ... ka kolumbiešu [[narkotikas|narkobarons]] miljardieris '''[[Pablo Eskobars]]''' ir bijis ievēlēts [[Kolumbija]]s parlamenta apakšpalātā? * ... ka '''[[Žeļko Obradovičs|Žeļko Obradoviča]]''' vadītie [[basketbols|basketbola]] klubi ir astoņas reizes uzvarējuši [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], kas ir rekords starp treneriem? * ... ka termini ''[[sadisms]]'' un ''sadists'' ir atvasināti no rakstnieka un filozofa '''[[Marķīzs de Sads|Marķīza de Sada]]''' (attēlā) vārda? [[Attēls:Sade (van Loo).png|right|50px]] * ... ka [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[aviators]] '''[[Čārlzs Lindbergs]]''' bija pirmais, kurš vienatnē pārlidoja pāri [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānam]]? * ... ka pēc karalienes [[Beatrikse]]s atteikšanās no troņa kroņprincis '''[[Vilems Aleksandrs]]''' kļūs par pirmo vīriešu kārtas [[Nīderlande]]s valsts galvu pēc Vilema III, kurš valdīt beidza 1890. gadā? * ... ka [[ebreji|ebreju]] tirgotājs un [[polija|poļu]] armijas [[kavalērija]]s [[pulkvedis]] '''[[Bereks Joselevičs]]''' (attēlā) tiek uzskatīts par pirmo ebreju militāro vienību izveidotāju un komandieri Jaunākajos laikos? [[Attēls:Berek Joselewicz (1764–1809).jpg|border|right|50px]] * ... ka [[vācieši|vācu]] [[ķīmija|ķīmiķis]], [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmija]]s laureāts '''[[Hermanis Emils Fišers]]''' atklāja veidu, kā sintezēt [[kofeīns|kofeīnu]]? * ... ka [[Igate]]s '''[[Igates Svētā Jāņa Kristītāja un Svētās Marijas Magdalēnas baznīca|Svētā Jāņa Kristītāja un Svētās Marijas Magdalēnas baznīca]]''' ir pirmā konsekrētā ekumēniskā [[baznīca (celtne)|baznīca]] [[Latvija|Latvijā]]? * ... ka, lai sterilizētu savas pa [[maita|maitu]] sabristās kājas, '''[[grifi]]''' (attēlā) [[urīns|urinē]] tām tieši virsū? [[Attēls:Gyps africanus Torgos tracheliotus.jpg|border|right|50px]] * ... ka baktēriju '''[[Bālā treponēma|bālo treponēmu]]''' par "bālo" sauc tādēļ, ka to nevar nokrāsot ar [[krāsvielas|anilīnkrāsvielām]]? * ... ka no [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s ir atteikušies trīs cilvēki — '''[[Dadlijs Nikolss]]''', '''[[Džordžs Skots]]''' un [[Marlons Brando]]? * ... parazītisko '''[[kāšgalvjtārpi|kāšgalvjtārpu]]''' (attēlā) izmēri variē no dažiem milimetriem līdz pat 65 centimetriem? [[Attēls:Macracanthorhynchus hirudinaceus adult BAM1.jpg|border|right|50px]] * ... ka [[katolicisms|katoliskajās]] zemēs populārie vārdi Havjers un Ksavers ir doti par godu '''[[Francisks Ksaverijs|Svētajam Franciskam Ksaverijam]]'''? * ... ka no '''[[ērkšķu plūme]]s''' ir cēlušās kultūraugu sugas kā ķiršveida jeb Kaukāza plūme un [[mājas plūme]]? * ... ka norvēģu polārpētnieks '''[[Karls Antons Larsens]]''' (attēlā) tiek uzskatīts par [[Antarktika]]s [[vaļu medības|vaļu medību]] industrijas izveidotāju? [[Attēls:Carl-Anton-Larsen.jpg|right|50px]] * ... ka '''[[Ungurpils]]''' latviskais nosaukums cēlies no Pirkeles [[muiža]]s īpašnieku baronu [[Ungerni-Šternbergi|Ungernu]] dzimtas uzvārda? * ... ka '''''[[The Verve]]''''' pašķiršanās laikā tās līderis Ričards Eškrofts noraidīja runas par atkalapvienošanos, sakot: "Drīzāk varētu apvienot visus četrus [[The Beatles|Bītlus]]," taču 2007. gadā grupa apvienojās? * ... ka '''[[Siguldas Jaunā pils]]''' (attēlā) celta kā [[Sigulda]]s muižas īpašnieku dzīvojamā māja, bet mūsdienās tajā atrodas [[Siguldas novads|Siguldas novada]] dome? [[Attēls:Sigulda Castle closeup.jpg|border|right|50px]] * ... ka [[romieši|romiešu]] [[mitoloģija]]s debesu dieviete '''[[Junona]]''' ir gan [[Jupiters (mitoloģija)|Jupitera]] māsa, gan sieva? * ... ka '''[[egļu rudmiese]]''' ir ēdama [[sēne]], bet tās garša ir rūgta un tā netiek tik augstu vērtēta kā tai līdzīgā suga '''[[priežu rudmiese]]'''? * ... ka [[Baltkrievija]]s pilsētas '''[[Smarhoņa]]s''' ģerbonī (attēlā) attēlots dejojošs [[lācis]], jo 17. un 18. gadsimtā pie pilsētas Radzivili bija ierīkojuši dresēto lāču [[skola|skolu]]? [[Attēls:Coat_of_Arms_of_Smarhoń,_Belarus.svg|right|50px]] * ... ka pašlaik ātrākais '''[[superdators]]''' vienā [[sekunde|sekundē]] spēj izpildīt 17,59 kvadriljonus instrukciju? * ... ka [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas izlases]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Edgars Rūja]]''' 1935. gadā divas spēles aizvadījis arī [[Latvijas futbola izlase|Latvijas futbola izlasē]]? * ... ka '''[[Eiropas kokvarde]]s''' (attēlā) [[pirksti|pirkstu]] galos ir piesūcekņi, ar kuru palīdzību dzīvnieks spēj pārvietoties pa zariem un lapām? [[Attēls:Hyla02 ST 10.jpg|border|right|50px]] * ... ka portāls '''[[Inbox.lv]]''' pēdējos četrus gadus ietilpst mīlētāko [[Latvija]]s [[zīmols|zīmolu]] trijniekā? * ... ka dažiem '''[[četrkājaiņi]]em''', piemēram, [[čūskas|čūskām]], [[kājas]] var būt pavisam izzudušas? * ... ka [[2013. gads|2013. gada]] sākumā '''[[Holivudas Slavas aleja|Holivudas Slavas alejā]]''' (attēlā) bija 2488 izklaides industrijā panākumus guvušiem cilvēkiem veltītas zvaigznes? [[Attēls:Hollywood Walk of Fame.jpg|border|right|50px]] * ... ka [[rakstnieks|rakstnieka]] '''[[Ēvalds Vilks|Ēvalda Vilka]]''' īstais vārds ir Ēvalds Lācis? * ... ka pēc [[Meksika]]s likumiem '''[[tekila|tekilu]]''' ir atļauts ražot tikai [[Halisko]] štatā un ierobežotos dažu citu štatu reģionos? * ... ka '''[[maitas putni|maitas putnu]]''' (attēlā) [[kuņģis|kuņģa]] sula bez problēmām tiek galā ar botulīna [[toksīns|toksīnu]], cūku mēri vai Sibīrijas mēri, kas daudziem citiem [[maitēdāji]]em varētu izraisīt [[nāve|nāvi]]? [[Attēls:Buitres_leonados_(Gyps_fulvus)_0.jpg|border|right|50px]] * ... ka [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] inženieris un uzņēmējs '''[[Pols Berans]]''' ir viens no [[internets|interneta]] pamatlicējiem, [[pakešu komutācija]]s izgudrotājs? * ... ka [[Baltkrievija]]s pilsēta '''[[Ļida]]''' ir bijusi [[Lietuvas dižkunigaitija]]s valdnieka [[Aļģirds|Aļģirda]] rezidence? * ... ka [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[gangsteris]] '''[[Meirs Lanskis]]''' (attēlā) bija viens no [[Lasvegasa]]s [[azartspēles|azartspēļu]] industrijas pamatlicējiem? [[Attēls:Meyer Lansky NYWTS 1 retouched.jpg|border|right|50px]] * ... ka [[Maskavas apgabals|Maskavas apgabala]] pilsētā '''[[Kubinka|Kubinkā]]''' atrodas viens no pasaulē lielākajiem [[Kubinkas bruņutehnikas muzejs|bruņutehnikas muzejiem]]? * ... ka '''[[Ķīnas Komunistiskā partija]]''' ar vairāk nekā 80 miljoniem biedru (6% no kopējā kontinentālās [[Ķīna]]s iedzīvotāju skaita) ir pasaulē lielākā [[partija]]? * ... ka '''[[Ans Lī]]''' (attēlā) kļuva par pirmo aziātu, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais režisors]]? [[Attēls:Ang Lee - 66ème Festival de Venise (Mostra).jpg|border|right|50px]] * ... ka biedrība '''„[[Demokrātiskie patrioti]]”''' ir sabiedriski politiska [[organizācija]] (nav [[politiska partija|partija]]), tomēr tā veido savu frakciju [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... ka '''[[lipeklis]]''' ir tas, kas piešķir [[mīkla (pārtika)|mīklai]] [[Viskoelastība|elastību]], veicina tās rūgšanu un piešķir [[maize]]i sīkstumu? * ... ka '''[[gārgales|gārgaļu]]''' (attēlā brūnkakla gārgale) ģintī ir piecas mūsdienās dzīvojošas [[suga]]s, no kurām četras sastopamas [[Latvija|Latvijā]]? [[Attēls:Gavia Stellata Ölfusá 20090606.jpg|border|right|50px]] * ... ka [[16. gadsimts|16. gadsimtā]] '''[[Ašmjani]]''' bija ievērojams [[kalvinisms|kalvinisma]] centrs? * ... ka '''[[Jaunnorvēģu valoda|jaunnorvēģu valodu]]''' kā oficiālo valodu deklarējušas 27% no [[Norvēģija]]s pašvaldībām? * ... ka '''[[Svētais Filips]]''' (attēlā) ir cepurnieku, konditoru un [[Urugvaja]]s aizgādnis? [[Attēls:Rubens apostel philippus.jpg|border|right|50px]] * ... ka '''[[Vikipēdija latgaliešu valodā|Vikipēdijā latgaliešu valodā]]''' joprojām ir tikai 744 raksti? * ... ka [[Dānija]]s [[hokejs|hokeja]] kluba '''''[[Herning Blue Fox]]''''' sastāvā spēlējuši [[Latvija]]s hokejisti Sergejs Seņins, [[Aleksandrs Semjonovs]] un [[Agris Saviels]]? * ... ka '''[[virpotāji]]em''' (attēlā) ķermeņa priekšējā galā ir skropstiņu gredzeni, kas kalpo gan kā [[barība|barošanās]], gan arī kā pārvietošanās līdzeklis? [[Attēls:Mikrofoto.de-Brachionus quadridentatus 6.jpg|border|right|50px]] * ... ka '''[[Inčukalna kauja|Inčukalna kaujā]]''' pret [[Baltijas landesvērs|Baltijas landesvēru]] [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] daļas vadīja [[latvieši]] [[Roberts Apinis]] un [[Jānis Fabriciuss]]? * ... ka '''[[pasterizēšana]]''' nosaukta tās izgudrotāja franču ķīmiķa un mikrobiologa [[Luijs Pastērs|Luija Pastēra]] vārdā? * ... ka '''[[upes nēģis|upes nēģim]]''' (attēlā) ir trīs [[acis]]? [[Attēls:Lampetra fluviatilis.jpg|border|right|50px]] * ... ka '''[[Hiolīti|hiolītu]]''' pārakmeņojumi ir zināmi nogulumos no [[kembrijs|kembrija]] līdz [[perms|permam]]? * ... ka '''[[Kalnišķi (Nīcas pagasts)|Kalnišķi]]''' ir mūziķes [[Austra Pumpure|Austras Pumpures]] dzimtā vieta? * ... ka [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] '''[[mājas apogs]]''' (attēlā) bija gudrības un dievietes [[Atēna]]s simbols? [[Attēls:Mochuelo Común ( Athene noctua )(1).jpg|border|right|50px]] * ... ka amerikāņu [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Stens Lī]]''' ir viens no [[Zirnekļcilvēks|Zirnekļcilvēka]] un [[Halks|Halka]] izgudrotājiem? * ... ka faktiskā [[Palestīnas autonomija]]s galvaspilsēta '''[[Rāmalla]]''' agrāk bija [[kristietība|kristiešu]] pilsēta? * ... ka par pirmo '''[[imāms|imāmu]]''' kļuva pravieša [[Muhameds|Muhameda]] znots [[Alī Ibn Abū Tālibs]]? * ... ka '''[[Paka Kinhje]]''' ir pirmā sieviete — [[Korejas Republika]]s prezidente? [[Attēls:Soyinka,_Wole_(1934).jpg|border|right|100px]] * ... ka [[Nobela prēmija]]s laureāts '''[[Vole Šojinka]]''' (attēlā) [[dzeja|dzeju]] galvenokārt raksta jorubu valodā, bet [[proza|prozu]] un [[drāma|drāmu]] — [[angļu valoda|angļu valodā]]? * ... ka '''[[Dieva Jērs]]''' ir viens no [[kristietība]]s pamatsimboliem, kas simbolizē [[Jēzus Kristus]] nesto upuri, lai atpestītu cilvēci no bojāejas? * ... ka '''[[Pāvilostas Lielais akmens]]''' ir lielākais jūrakmens [[Latvija|Latvijā]]? * ... ka [[Padomju Savienība]]s maršals '''[[Ovaness Bagramjans]]''', būdams Baltijas kara apgabala virspavēlnieks, dzīvojis [[Mežaparks|Mežaparkā]]? * ... ka '''[[Ēģipte (ciems)|Ēģiptes]]''' [[luterāņi|luterāņu]] [[baznīca (celtne)|baznīca]] ir vietējās nozīmes kultūras piemineklis? [[Attēls:Rhododendron-by-eiffel-public-domain-20040617.jpg|border|right|100px]] * ... ka par godu karalienei [[Elizabete II|Elizabetei II]] nosaukti divi apgabali [[Antarktīda|Antarktīdā]] — [[Princeses Elizabetes Zeme]] 1931. gadā un '''[[Karalienes Elizabetes Zeme]]''' 2012. gadā? * ... ka '''[[rododendri]]''' (attēlā) mēdz būt gan mūžzaļi, gan vasarzaļi? * ... ka '''[[Taiti futbola izlase]]''' ir [[2012. gads sportā|2012. gada]] [[Okeānijas Nāciju kauss|Okeānijas Nāciju kausa]] ieguvēja? * ... ka '''[[Alberts Hofmanis]]''' savu atklājumu [[Lizergīnskābes dietilamīds|LSD]] raksturoja kā "zāles dvēselei" un izteica nožēlu par vielas aizliegumu? * ... ka [[reformācija]]s laikmeta [[Rīga]]s grāmatu iespiedējs '''[[Nikolajs Mollīns]]''' ir iespiedis apmēram 180 darbu [[latīņu valoda|latīņu]], [[vācu valoda|vācu]] un [[latviešu valoda|latviešu]] valodā? * ... ka [[Irāna]]s '''[[Islāma revolūcija]]s''' sākotnējā posmā vienoti pret valdošo dinastiju kopā ar [[islāmisms|islāmistiem]] iestājās arī [[liberālisms|liberāļi]] un [[komunisti]]? * ... ka, atšķirībā no vēlāk izveidotajām [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] vienībām, '''[[Latviešu policijas bataljoni|Latviešu policijas bataljonu]]''' apgāde bija trūcīga un tie bija vāji bruņoti? [[Attēls:3 Brueder.jpg|border|right|100px]] * ... ka viena no '''[[Trīs brāļi|Trīs brāļu]]''' (attēlā) ēkām ir vecākais mūra dzīvojamais [[nams]] [[Rīga|Rīgā]], kas ir saglabājies līdz mūsdienām? * ... ka '''[[Ārlingtona (Teksasa)|Ārlingtona]]''' ir lielākā pilsēta [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kurā nav [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] sistēmas? * ... ka ģeoloģiskais veidojums ar 500 km diametru, kas atrodas zem [[Antarktīda]]s [[ledus vairogs|ledus vairoga]] [[Vilksa Zeme]]s rajonā, tiek uzskatīts par gigantisku '''[[Vilksa Zemes meteorīta krāteris|meteorīta krāteri]]'''? * ... ka [[baski|basku]] [[futbolists]] '''[[Hoseba Lorente]]''' ir iesitis ātrākos vārtus [[Spānija]]s "[[La Liga]]" vēsturē — 7,82 [[sekunde]]s pēc spēles sākuma? * ... ka jau savu debijas sezonu [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] '''[[Marsels Dions]]''' noslēdza kā [[Detroitas "Red Wings"]] rezultatīvākais spēlētājs? * ... ka '''[[perma-triasa izmiršana]]''' bija lielākā [[biosfēra]]s katastrofa [[Zeme]]s vēsturē, kuras rezultātā izmira 96% jūras sugu un 70% sauszemes [[mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] sugu? [[Attēls:Male and female pheasant.jpg|border|right|100px]] * ... ka parasti vairāku '''[[fazāns|fazānu]]''' mātīšu (attēlā pa kreisi) barā ir sastopams tikai viens tēviņš (attēlā pa labi)? * ... ka aktieris un dziedātājs '''[[Johanness Hēsterss]]''' līdz pat nāvei turpināja uzstāties un tika uzskatīts par vienu no vecākajiem jelkad praktizējušajiem [[aktieri]]em pasaulē? * ... ka [[1976. gads|1976. gadā]] '''[[Esperansa|Esperansas polārstacijā]]''' atklātā [[kapela]] ir pirmā [[katoļi|katoļu]] sakrālā celtne [[Antarktika|Antarktikā]]? * ... ka '''[[perms]]''' ir vienīgā [[ģeoloģiskā sistēma]], kas sākotnēji tika izdalīta [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]], nevis [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? * ... ka ''[[App Store]]'' ir tikuši iegādāti vairāk kā 12 miljoni videospēles '''''[[Angry Birds]]''''' kopiju? * ... ka '''[[Grūtas parks]]''' tā tapšanas stadijā radīja daudzus protestus, tomēr mūsdienās kļuvis par vienu no apmeklētākajiem tūristu objektiem [[Lietuva|Lietuvā]]? [[Attēls:Galapagos giant tortoise Geochelone elephantopus.jpg|border|right|100px]] * ... ka '''[[Galapagu bruņurupucis]]''' (attēlā) ir viens no ilgāk dzīvojošajiem [[mugurkaulnieki]]em — savvaļā tas nodzīvo vairāk nekā 100 gadus, nebrīvē pat vairāk nekā 170 gadus? * ... ka '''''[[The Walt Disney Company]]''''' ir lielākais mediju konglomerāts pasaulē pēc ienākumiem? * ... ka [[Šveices hokeja līga]]s kluba '''''[[SC Bern]]''''' mājas spēles '''''[[PostFinance Arena]]''''' jau 10 gadus ir apmeklētākās visā [[Eiropa|Eiropā]]? * ... ka no [[1796. gads|1796.]] līdz [[1834. gads|1834. gadam]] '''[[Bādene pie Vīnes|Bādenē pie Vīnes]]''' ik vasaru uzturējās imperators [[Francis II Hābsburgs|Francis II]], ērtības labad pasludinot pilsētu par savu vasaras rezidenci? * ... ka [[opera|operu]] galvenās partitūras '''[[baritons|baritoniem]]''' sāka rakstīt vien [[18. gadsimts|18. gadsimta]] otrajā pusē? * ... ka [[Rīgas VEF]] [[basketbolists]] '''[[Donāts Zavacks]]''' ir izcīnījis [[ULEB Eirokauss|ULEB Eirokausu]] [[Viļņas "Lietuvos rytas"|"Lietuvos rytas"]] sastāvā? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 146-2004-0061, Marika Rökk.jpg|border|right|100px]] * ... ka [[1945. gads|1945. gadā]] pēc [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] kapitulācijas slavenā [[aktrise]] '''[[Marika Reke]]''' (attēlā) tika apsūdzēta kolaboracionismā un saņēma uzstāšanās aizliegumu [[Vācija|Vācijā]]? * ... ka [[18. gadsimts|18. gadsimtā]] pie '''[[Bārbele]]s''' sēravota izveidotā sērūdens vannu dziedniecības iestāde bija pirmais šāda veida objekts [[Latvija|Latvijā]]? * ... ka [[Rumānija]]s galvaspilsētā [[Bukareste|Bukarestē]] uzceltā '''[[Parlamenta pils]]''' ir platības ziņā lielākā ēka [[Eiropa|Eiropā]]? * ... ka pirmais [[dators]], kas izmantoja '''[[grafiskā lietotāja saskarne|grafisko saskarni]]''', bija ''Xerox Alto'', ko izlaida {{dat|1973}}? * ... ka '''[[Ina Strazdiņa]]''' jau vairākus gadus ir vienīgais [[Latvija]]s mediju pārstāvis, kas pastāvīgi strādā [[Brisele|Briselē]]? * ... ka [[zīdītāji|zīdītāju]] '''[[sēklinieku maisiņš|sēklinieku maisiņa]]''' galvenā funkcija ir neļaut [[sēklinieki]]em sasilt līdz normālai ķermeņa temperatūrai? [[Attēls:House mouse.jpg|border|right|100px]] * ... ka gandrīz visā pasaulē sastopamās '''[[mājas pele]]s''' (attēlā) dabiskais izplatības areāls ir tikai [[Eirāzija]] un [[Āfrika]]s ziemeļi? * ... ka [[skolotājs]] un [[etnogrāfs]] '''[[Matīss Siliņš]]''' bija pirmais [[kartogrāfs]], kas sastādījis un izdevis [[ģeogrāfiskā karte|kartes]] [[latviešu valoda|latviešu valodā]]? * ... ka [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Krievija]]s miljardieris '''[[Pjotrs Avens]]''' ir apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? * ... ka slavenais [[vesterns|vesternu]] [[aktieris]] '''[[Čārlzs Bronsons]]''' dzimis 15 bērnu [[Lietuva]]s [[emigrācija|emigrantu]] ģimenē kā Karolis Bučinskis? * ... ka '''[[hindustāņu valoda]]''' ir veidojusies kā ''[[lingua franca]]'', balstoties uz [[hindi]] un [[urdu]] valodām? * ... ka '''[[rums|rumu]]''' iegūt ar raudzēšanu pirmo reizi uzsāka [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] [[cukurniedres|cukurniedru]] plantācijās [[Karību reģions|Karību reģionā]]? [[Attēls:Peter & Paul fortress in SPB 03.jpg|border|right|100px]] * ... ka '''[[Ņeva]]''' (attēlā [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]]) ir trešā lielākā upe [[Eiropa|Eiropā]] pēc ūdens caurplūduma, kaut arī tās garums ir tikai 74 kilometri? * ... ka pirmais demokrātiski ievēlētais [[Sanktpēterburga]]s mērs '''[[Anatolijs Sobčaks]]''' ir "[[krievi|krievu]] [[Parisa Hiltone|Parisas Hiltones]]" [[Ksenija Sobčaka|Ksenijas Sobčakas]] tēvs? * ... ka pirmais '''[[čukču valoda]]s''' [[alfabēts]] bija veidots uz [[latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] pamata? * ... ka '''[[dzelzceļa līnija Daugavpils—Kurcums|dzelzceļa līnijā Daugavpils—Kurcums]]''' tika uzbūvēts pirmais pastāvīgais tilts pār [[Daugava|Daugavu]] Latvijas teritorijā? * ... ka no 16. gadsimta [[astronoms|astronoma]] un [[astrologs|astrologa]] '''[[Zaharijs Stopijs|Zaharija Stopija]]''' Pierīgas muižiņas vārda radies [[Stopiņu novads|Stopiņu novada]] nosaukums? * ... ka [[Angļi|angļu]] [[aktieris]] '''[[Džons Gilguds]]''' spēlējis [[Hamlets|Hamletu]] sešos dažādos iestudējumos? [[Attēls:Louise, Queen of Prussia by Vigee-Lebrun (1801, Schloss Charlottenburg).jpg|border|right|100px]] * ... ka pēc [[Prūsija]]s karalienes '''[[Mēklenburgas-Štrēlicas Luīze|Luīzes]]''' (attēlā) nāves [[Napoleons]] esot teicis: "Prūsijas karalis zaudējis savu spējīgāko ministru"? * ... ka lietuviešu atmodas darbinieks '''[[Jons Basanavičs]]''' bija [[Bulgārija]]s pilsonis? * ... ka '''''[[Windows 1.0]]''''' ir visilgāk atbalstītā ''[[Microsoft Windows]]'' [[operētājsistēma]], ko atbalstīja 16 gadus? * ... ka '''[[101. kilometrs]]''' bija neoficiāls nosaukums tiesību ierobežojumam, kas pastāvēja [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] pret atsevišķām iepriekš sodīto personu kategorijām? * ... ka [[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabala]] pilsētā '''[[Gvardejska|Gvardejskā]]''' ir labi saglabājusies viduslaiku Tapiavas pils, kura gan nav pieejama apmeklētājiem, jo tajā ierīkots [[cietums]]? * ... ka pēc [[Josifs Staļins|Staļina]] nāves '''[[Georgijs Maļenkovs]]''' dažus mēnešus bija faktiskais [[PSRS vadītāji|PSRS valsts vadītājs]]? [[Attēls:Friedrich Wilhelm Bessel (1839 painting).jpg|border|right|100px]] * ... ka [[vācieši|vācu]] [[astronoms|astronomam]] un [[matemātiķis|matemātiķim]] '''[[Frīdrihs Beselis|Frīdriham Beselim]]''' (attēlā) nebija pat ģimnāzijas izglītības? * ... ka Īru Republikāņu armijas kaujinieks '''[[Bobijs Sendss]]''', atrazdamies [[cietums|cietumā]], tika ievēlēts [[Lielbritānijas parlaments|Lielbritānijas parlamentā]] un uz nepilnu mēnesi (līdz nāvei badastreikā) kļuva par tā jaunāko deputātu? * ... ka autoceļš '''[[P47]]''' [[Rugāju novads|Rugāju novadā]] 7 km garā posmā piecas reizes šķērso [[Vārniene]]s upi? * ... ka '''[[Šķēpa mešana Latvijā|Latvijas šķēpa mešanas]]''' vēsturē pirmais fiksētais rezultāts bija 28,35 metri? * ... ka [[itāļi|itāļu]] avantūrists '''[[Džakomo Kazanova]]''' savā [[mīla]]s piedzīvojumiem bagātajā dzīvē uzturējies arī [[Rīga|Rīgā]] un [[Jelgava|Jelgavā]]? * ... ka '''[[Juris Binde]]''' ir [[LMT]] vadītājs jau kopš [[1992. gads Latvijā|1992. gada]]? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|100px]] * ... ka periodā starp abiem [[pasaules kari]]em lidojums ar pasažieru '''[[dirižablis|dirižabli]]''' (attēlā militārs dirižablis) bija daudz komfortablāks, nekā ar toreizējām [[lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... ka '''[[kērlings|kērlingā]]''' izmantoto akmeņu [[svars]] sasniedz 20 kilogramus? * ... ka [[roņi|roņu]] mednieks '''[[Džons Deiviss (roņu mednieks)|Džons Deiviss]]''' tiek uzskatīts par pirmo cilvēku, kas izkāpis krastā kontinentālajā [[Antarktīda|Antarktīdā]]? * ... ka [[Kontinentālā hokeja līga|KHL]] kluba [[Maskavas "Spartak" (hokejs)|Maskavas "Spartak"]] mājvietā '''[[Sokoļņiku Sporta pils|Sokoļņiku Sporta pilī]]''' notika [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada olimpisko spēļu]] [[handbols|handbola]] turnīrs? * ... ka '''[[saulgrieži|saulgriežu]]''' laikā [[Terminators (astronomija)|terminatora]] līnija pieskaras [[Zeme]]s arktiskajam un antarktiskajam [[polārais loks|polārajam lokam]]? * ... ka pirmie [[zīdītāji]] izveidojās '''[[Mezozojs|mezozoja]]''' ēras pirmajā ([[triass|triasa]]) periodā, bet pirmie [[putni]] vēlāk — vidējā ([[Juras periods|juras]]) periodā? [[Attēls:Stefenhagens Staburags.jpg|border|right|100px]] * ... ka [[Pļaviņu HES]] celtniecības laikā gandrīz katra [[Latvija]]s ģimene devās atvadīties no '''[[Staburags|Staburaga]]''' (attēlā 19. gadsimta gravīrā)? * ... ka '''[[Ziemeļlatvija (laikraksts)|laikraksts "Ziemeļlatvija"]]''' ar pārtraukumiem un dažādiem nosaukumiem iznāk kopš [[1925. gads Latvijā|1925. gada]]? * ... ka [[Gruzijas basketbola izlase]]s kapteinis '''[[Zaza Pačulija]]''' jau 13 gadu vecumā sasniedza 204 cm augumu? * ... ka [[Somija]]s valstij pieder 50,1% '''''[[Neste Oil]]''''' akciju? * ... ka [[Polija]]s šahista '''[[Akiba Rubinšteins|Akiba Rubinšteina]]''' ģimene cerēja, ka viņš kļūs par [[rabīns|rabīnu]], tomēr viņš aizrāvās ar [[šahs|šahu]] un pameta [[Talmūds|Talmūda]] studijas? * ... ka '''[[jautājuma zīme]]s''' izskats ir radies no burta [[q]] — [[latīņu valoda|latīņu]] vārda ''quaestio'' (‘meklēt (atbildi)’) pirmā burta? [[Attēls:Loviisan voimalaitos ilmasta.png|border|right|100px]] * ... ka divās '''[[Atomenerģētika Somijā|Somijas atomelektrostacijās]]''' (attēlā [[Lovīsas atomelektrostacija]]) saražo ap 30% no visa valsts elektroenerģijas patēriņa? * ... ka [[Treka riteņbraukšana|treka riteņbraucēji]] '''[[Ainārs Ķiksis]]''' un '''[[Viesturs Bērziņš]]''' augstāko vietu [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] ir ieguvuši komandu sprintā kopā ar [[BMX]] braucēju un vēlāko treneri [[Ivo Lakučs|Ivo Lakuču]]? * ... ka '''"[[Jēru klusēšana]]"''' saņēma piecas "lielās" balvas [[64. Kinoakadēmijas balva|1991. gada "Oskara" ceremonijā]], kļūstot par tikai trešo šādi novērtēto [[kinofilma|filmu]]? * ... ka '''[[Austerlicas kauja|Austerlicas kauju]]''' dēvē arī par Trīs imperatoru kauju, jo tajā iesaistītos [[karaspēks|karaspēkus]] vadīja [[Napoleons Bonaparts]], [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] un [[Francis II Hābsburgs|Francis II]]? * ... ka [[kamaniņu braucēja]] '''[[Iluta Gaile]]''' ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte? * ... ka neskaidrās situācijas dēļ [[Ungārija|Ungārijā]] 14. gadsimta sākumā [[karalis]] '''[[Kārols I Anžū|Kārols I]]''' tika kronēts trīs reizes? [[Attēls:Mauna Kea from the ocean.jpg|border|right|100px]] * ... ka '''[[Maunakea|Maunakea vulkāna]]''' (attēlā) kopējais augstums no pamatnes okeāna gultnē līdz virsotnei ir 10&nbsp;200&nbsp;m, kas ir daudz vairāk nekā lielākajam kalnam pasaulē — [[Everests|Everestam]]? * ... ka [[revolucionārs]] un padomju [[diplomāts]] '''[[Ādolfs Joffe]]''' nošāvās [[1927. gads|1927.&nbsp;gadā]] pēc [[Staļins|Staļina]] uzvaras pār [[Trockis|Trocki]] politiskajā cīņā par varu [[Padomju Savienība|PSRS]]? * ... ka prognozēts, ka '''[[XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki|XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV Deju svētkos]]''' piedalīsies aptuveni 39&nbsp;000 dalībnieku un tos apmeklēs ap 800&nbsp;000 skatītāju? * ... ka [[aktrise]]s '''[[Ilze Ķuzule|Ilzes Ķuzules]]''' māte ir [[dzejniece]] [[Māra Zālīte]]? * ... ka '''''[[Siemens]]''''' ir lielākais [[Eiropa|Eiropā]] bāzētais [[elektronika]]s un [[elektrotehnika]]s [[uzņēmums]]? * ... ka '''[[Ruslans Ponomarjovs]]''' [[šahs|šaha]] lielmeistara nosaukumu ieguva 14 gadu vecumā, bet '''[[Mangnuss Kārlsens]]''' — 13 gadu vecumā? [[Attēls:Islam karimov cropped.jpg|border|right|100px]] * ... ka '''[[Isloms Karimovs]]''' (attēlā) kā Uzbekijas PSR [[PSKP|komunistiskās partijas]] vadītājs un pēc tam kā [[Uzbekistāna]]s prezidents valsti nepārtraukti vada jau kopš [[1989. gads|1989. gada]]? * ... ka [[somi|somu]] [[vieglatlēts]] '''[[Mati Jervinens]]''', uzvarot [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Losandželosa|Losandželosā]], šķēpu raidīja 72,21 metra tālumā, tādēļ tik augsts tornis tika uzcelts {{oss|V=1952}}. gada [[Helsinki|Helsinku]] Olimpiskajam stadionam? * ... ka '''[[Juras kantons|Jura]]''' ir jaunākais [[Šveices kantons]], kas [[1977. gads|1977. gadā]] atdalījās no [[Bernes kantons|Bernes kantona]] un [[1979. gads|1979. gadā]] oficiāli pievienojās [[Šveices Konfederācija]]i? * ... ka '''[[Everi Brendidžs]]''' ir vienīgais [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] prezidents, kas nav no [[Eiropa]]s? * ... ka par '''[[biofizika]]s''' pirmsākumiem uzskata [[1771. gads|1771. gadā]] veiktos [[eksperiments|eksperimentus]] ar mirušu [[varde|vardi]], kad, pārlecot [[Elektrība|elektriskajai]] dzirkstelei uz tās [[kāja|kājām]], tika novērota saraušanās? * ... ka [[Itālija]]s [[paukotāja]] '''[[Valentīna Vecāli]]''' ir viena no tikai četriem sportistiem [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpisko spēļu]] vēsturē, kas ir spējuši iegūt piecas medaļas vienā disciplīnā? [[Attēls:Sidney street guards.jpg|border|right|100px]] * ... ka '''[[Sidnejstrītas aplenkums]]''' (attēlā) bija kauja starp [[latvieši|latviešu]] [[anarhisti]]em un [[Londona]]s policiju un armiju, ko vadīja toreizējais [[Lielbritānija]]s iekšlietu ministrs [[Vinstons Čērčils]]? * ... ka [[latvieši|latviešu]] [[vieglatlēts]] '''[[Oto Jurģis]]''' vairākas reizes [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] pārspēja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]], taču tas netika iesniegts apstiprināšanai [[Starptautiskā vieglatlētikas federācija|Starptautiskajā vieglatlētikas federācijā]]? * ... ka [[Lielais terors|Lielā terora]] laiku ‎'''[[Butovas masu kapi|Butovas]]''' un '''[[Komunarkas masu kapi]]''' vēl 1990. gadu vidū bija apjozti ar dzeloņdrāšu žogu un kā [[Valsts drošības komiteja|VDK]] "specobjekts" tika apsargāti? * ... ka [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s [[karalis]] '''[[Bēla III]]''' bija viens no sava laikmeta bagātākajiem valdniekiem Eiropā? * ... ka [[Ķīna]]s [[peldētāja]] '''[[Je Šiveņa]]''' '''[[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Peldēšana 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|400 m kompleksā peldējuma]] finālā pēdējos 50 m nopeldēja ātrāk par uzvarētāju analogā vīriešu distancē [[Raiens Lohte|Raienu Lohti]]? * ... ka '''[[džinsi|džinsu]]''' izgudrotājs ir [[Rīga|Rīgā]] dzimušais [[Džeikobs Deiviss]]? [[Attēls:Vilhelms_Knoriņš.jpg|border|right|100px]] * ... ka latviešu skolotājs '''[[Vilhelms Knoriņš]]''' (attēlā) bijis it kā [[Staļins|Staļina]] sarakstītās grāmatas «[[PSKP|Vissavienības Komunistiskās (boļševiku) partijas]] vēstures īsais kurss» redkolēģijas vadītājs? * ... ka [[polārstacija]] '''[[Gabrjela Gonsalesa Videla]]''' nosaukta par godu [[Čīle]]s prezidentam Gabrjelam Gonsalesam Videlam, kurš [[1948]]. gada februārī kļuva par pasaulē pirmo valsts galvu, kas apmeklējis [[Antarktīda]]s kontinentu? * ... ka [[japāņi|japāņu]] rakstniece '''[[Murasaki Šikibu]]''' ir sarakstījusi romānu «[[Leģenda par Gendži]]», kas ir vispāratzīts par [[Japāna]]s [[literatūra]]s augstāko sasniegumu? * ... ka neidentificētais latviešu revolucionāro kaujinieku barvedis '''[[Pēteris Krāsotājs]]''' kļuva par antivaroņa prototipu [[Žoržs Simenons|Žorža Simenona]] pirmajā romānā par detektīvu Megrē «'''[[Pēteris Latvietis]]'''»? * ... ka [[Libāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Sūra (pilsēta)|Sūra]]''' bieži ir pieminēta [[Bībele|Bībelē]], gan [[Vecā Derība|Vecajā Derībā]], gan [[Jaunā Derība|Jaunajā Derībā]]? * ... ka '''[[Melhiora salas|Melhiora salu]]''' [[arhipelāgs|arhipelāgā]] atsevišķās salas nosauktas pēc [[grieķu alfabēts|grieķu alfabēta]] [[burts|burtiem]]? [[Attēls:Leons_Paegle.jpg|border|right|100px]] * ... ka latviešu rakstnieka un politiķa '''[[Leons Paegle|Leona Paegles]]''' (attēlā) vārdā līdz 1990. gadam bija nosaukta [[Rīgas Valsts 1. ģimnāzija]]? * ... ka [[Ministru kabinets|Ministru kabineta]] sēžu zālē atrodas bijušajam [[Latvijas Tieslietu ministrs|tieslietu ministram]] '''[[Hermanis Apsītis|Hermanim Apsītim]]''' veltīta piemiņas plāksne? * ... ka '''[[Ļudovīts Štūrs]]''' un [[Aleksandrs Dubčeks]] ir dzimuši vienā ēkā? * ... ka '''[[Martins Mīrseps]]''' ir vienīgais [[Igaunija]]s [[basketbolists]], kas spēlējis [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]? * ... ka pie '''[[Pārogres dzelzceļa stacija]]s''' [[1935. gads Latvijā|1935. gadā]] bija iestādītas arī [[palma]]s? * ... ka pēc [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi|Lielajiem ģeogrāfiskajiem atklājumiem]] [[valsts|lielvalstis]] '''[[pirātisms|pirātismu]]''' izmantoja, lai kaitētu citu [[kuģi]]em un nenonāktu līdz savstarpējām jūras kaujām? [[Attēls:Visby 13-.JPG|border|right|150px]] * ... ka '''[[Visbija]]''' (attēlā) ir viena no vislabāk saglabājušajām [[viduslaiki|viduslaiku]] [[pilsēta|pilsētām]] [[Skandināvija|Skandināvijā]]? * ... ka [[Beļģija]]s polārpētnieka '''[[Adriens de Žerlašs de Gomerī|Adriena de Žerlaša]]''' ekspedīcija bija pirmā, kas pārziemoja [[Antarktika|Antarktikā]], jo kuģis ''Belgica'' tika iesprostots [[pakledus|pakledū]]? * ... ka '''[[Tautas Saeima]]''' savā pirmajā sēdē [[1940. gads Latvijā|1940. gada]] [[21. jūlijs|21. jūlijā]] pasludināja [[Latvijas Republika]]s likvidēšanu? * ... ka '''[[pāli valoda|pāli valodā]]''' cilvēki [[Indija|Indijā]] ikdienā beidza sarunāties jau ap [[14. gadsimts|14. gadsimtu]], tomēr tā joprojām pastāv kā [[Teravādas budisms|budistu]] [[liturģiskā valoda]]? * ... ka '''"[[Čikāgas piecīši|Čikāgas piecīšu]]"''' leģendāro [[1989. gads Latvijā|1989. gada]] [[koncerts|koncertturneju]] [[Latvija|Latvijā]] kopumā apmeklēja ap 180 000 cilvēku? * ... ka [[Zeme]]s '''[[ozona slānis]]''' absorbē 97—99% no [[Saule]]s izstarotā [[ultravioletais starojums|ultravioletā starojuma]]? [[Attēls:Port-Lockroy.jpg|border|right|150px]] * ... ka pirmā [[Lielbritānija|britu]] [[polārstacija]] [[Antarktīdas pussala|Antarktīdas pussalā]] '''[[Portlokruā]]''' (attēlā) mūsdienās darbojas kā [[muzejs]] un gadā to apmeklē vairāk kā {{nobr|10 000}} tūristu? * ... ka [[latvieši|latviešu]] [[mūziķis]] un dziesmu autors '''[[Eduards Rozenštrauhs]]''' strādājis leļļu [[teātris|teātrī]]? * ... ka '''[[Nīštates miera līgums]]''' starp [[Krievijas cariste|Krievijas caristi]] un [[Zviedrijas karaliste|Zviedrijas karalisti]] izbeidza 21 gadu ilgušo [[Lielais Ziemeļu karš|Lielo Ziemeļu karu]]? * ... ka [[dimants|dimantus]] saturošie '''[[kimberlīts|kimberlītu]]''' ieži varētu būt atrodami arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... ka '''[[Hlodvigs I]]''' bija pirmais no [[franki|franku]] [[karalis|karaļiem]], kas par savas valsts [[galvaspilsēta|galvaspilsētu]] 508. gadā izvēlējās [[Parīze|Parīzi]]? * ... ka '''[[Juris Tone|Jurim Tonem]]''' pieder divi [[Latvijas rekordi vieglatlētikā]], tomēr visas trīs [[olimpiskās spēles]], kurās viņš piedalījies, ir notikušas [[ziemas olimpiskās spēles|ziemā]]? [[Attēls:Bombus terrestris1 trzmiel ziemny small.jpg|border|right|150px]] * ... ka '''[[kamenes|kameņu]]''' (attēlā) pūkainais [[mati|apmatojums]] tās pasargā no vēsa [[laikapstākļi|laika]]? * ... ka līdz [[1973. gads|1973. gadam]], kad [[latīņu alfabēts]] oficiāli tika pieņemts par '''[[somāļu valoda]]s''' rakstības veidu, somāļu valoda tikpat kā nebija [[rakstība|pierakstāma]]? * ... ka [[Latvija|Latviju]] pārstāvējusī [[daiļslidotāja]] '''[[Jeļena Berežnaja]]''' [[1996. gads Latvijā|1996. gadā]] guva [[galva]]s traumu, uz laiku bija paralizēta un nespēja runāt, tomēr viņa atsāka trenēties un [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles|2002. gadā]] kļuva par olimpisko čempioni, jau pārstāvot [[Krievija|Krieviju]]? * ... ka pēc '''[[Zemgales galīgā nopostīšana|Zemgales galīgās nopostīšanas]]''' [[zemgaļi]] izlēma atstāt savu zemi un lielākā daļa pārcēlās uz [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuvas dižkunigaitiju]]? * ... ka '''[[2012. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2012. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' nenotiek soļošanas sacensības un [[maratonskrējiens|maratonskrējieni]]? * ... ka '''[[Neciklopēdija]]''' ir pieejama vairāk nekā 75 [[valoda|valodās]]? [[Attēls:Luscinia luscinia vogelartinfo chris romeiks CHR3635.jpg|border|right|150px]] * ... ka izcilā dziedātāja '''[[lakstīgala]]''' (attēlā) ir neliela auguma [[dziedātājputns]], ar neuzkrītošu, pelēkbrūnu apspalvojumu? * ... ka uz pirmā [[žurnāls|žurnāla]] '''''[[Playboy]]''''' vāka bija [[Merilina Monro|Merilinas Monro]] [[fotoattēls]]? * ... ka '''[[Čičenica]]''' ir viens no apmeklētākajiem [[Arheoloģiskais piemineklis|arheoloģiskajiem pieminekļiem]] [[Meksika|Meksikā]], ko katru gadu apmeklē apmēram 1,2 miljoni tūristu? * ... ka [[Horvātijas futbola izlase|Horvātijas izlases]] [[futbolists]] '''[[Ivica Oličs]]''' nepiedalās [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gada Eiropas čempionāta finālturnīrā]], jo guva traumu četras dienas pirms tā sākuma? * ... ka '''[[ausainā pūce|ausainajai pūcei]]''', kā visām pūcēm, ir asimetriski [[auss|ausu]] atvērumi: kreisās auss atvere ir augstāk nekā labā? * ... ka '''''[[Waffen-SS]]''''' vienības [[kara fronte|frontē]] pakļāvās [[Vērmahts|Vērmahtam]]? [[Attēls:Gregory XIII.jpg|border|right|150px]] * ... ka [[pāvests|pāvesta]] '''[[Gregorijs XIII|Gregorija XIII]]''' (attēlā) veiktā [[kalendārs|kalendāra]] reforma aizsāka mūsdienu [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] lietošanu? * ... ka '''[[dzelzceļa līnija Jaunkalsnava—Veseta]]''' joprojām tiek izmantota, un gadā pa to tiek aizvesti līdz 7000 vagonu [[grants]] [[dzelzceļš|dzelzceļa]] būvei? * ... ka trīs [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībniece soļošanā '''[[Anita Liepiņa]]''' pēc [[vieglatlēte]]s karjeras beigām kļuvusi par divkārtēju pasaules čempioni [[rogainings|rogainingā]]? * ... ka [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dzimušais [[žurnālists]] '''[[Kārlis Streips]]''' jau kopš [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] pastāvīgi dzīvo [[Latvija|Latvijā]]? * ... ka no [[romieši|romiešu]] dieva '''[[Marss (dievs)|Marsa]]''' vārda ir radies [[marts|marta]] mēneša nosaukums, kas romiešu [[kalendārs|kalendārā]] bija gada pirmais mēnesis? * ... ka pirmās '''[[ābece]]s''' [[latviešu valoda|latviešu valodā]] [[17. gadsimts|17. gadsimta]] beigās izdeva [[Vācieši|vācu]] mācītāji? [[Attēls:Flying Vespula vulgaris.jpg|border|right|150px]] * ... ka '''[[dzēlējlapsenes|dzēlējlapseņu]]''' (attēlā parastā lapsene) [[inde]]s dzelonis ir attīstījies no olu dējekļa, kas zaudējis spēju dēt [[ola]]s? * ... ka zvaigzne '''[[Betelgeize]]''' kļūs par [[pārnova|pārnovu]] un tas var notikt visai drīz? * ... ka vēlākais Latvijas [[Latvijas kara ministrs|kara]] un [[Latvijas tieslietu ministrs|tieslietu ministrs]] '''[[Antons Ozols]]''' [[Bermontiāde]]s laikā tika ievainots dienesta pienākumu pildīšanas laikā? * ... ka otrais [[ANO ģenerālsekretārs]] '''[[Dāgs Hammaršelds]]''' gāja bojā amata pildīšanas laikā [[lidmašīna]]s avārijā [[Zambija|Zambijā]]? * ... ka [[Šveice]]s [[Orientēšanās sports|orientieriste]] '''[[Simona Nigli]]''' divreiz atgriezusies sportā pēc bērnu [[piedzimšana]]s un atkal uzvarējusi sezonas lielākajās sacensībās? * ... ka pirms pārošanās '''[[ķirmji]]''' savstarpēji sazinās, piesitot ar [[galva|galvu]] pie alas sieniņas, ko māņticīgi cilvēki sauc par "nāves pulksteni"? [[Attēls:Gustav IV Adolph of Sweden.PNG|border|right|150px]] * ... ka [[Zviedrijas karalis]] '''[[Gustavs IV Ādolfs]]''' (attēlā) troni zaudēja [[apvērsums|apvērsuma]] rezultātā [[1809. gads|1809. gadā]]? * ... ka '''[[sinhronā peldēšana]]''' ir viens no diviem sporta veidiem [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kurā sacensības notiek tikai [[sieviete|sievietēm]]? * ... ka '''[[sirseņi]]''' ir plēsēji, kas dabā pārtiek no citiem [[kukaiņi]]em un [[maita]]s? * ... ka [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|Londonas olimpiskajām spēlēm]] kvalificējušais '''[[Matīss Burģis]]''' būs pirmais [[Latvija]]s [[galda teniss|galda tenisists]], kas piedalījies [[olimpiskās spēles|olimpiādē]]? * ... ka '''[[cauruļzobis]]''' ir ļoti ātrs zemes racējs, kas spēj izrakt 60 [[centimetrs|cm]] mazāk kā 30 [[sekunde|sekundēs]]? * ... ka [[Spānija]]s [[riteņbraucējs|riteņbraucēja]] '''[[Hoakims Rodrigess|Hoakima Rodrigesa]]''' iesauka ir ''Purito'' — "mazais cigārs"? [[Attēls:Pelikan Walvis Bay.jpg|border|right|150px]] * ... ka '''[[sārtais pelikāns]]''' (attēlā) [[Latvija|Latvijā]] kopš 1865. gada konstatēts tikai septiņas reizes, toties trīs no šiem [[Putnu vērošana|novērojumiem]] notikuši [[2012. gads Latvijā|2012. gadā]]? * ... ka '''[[kailā mietene|kailo mieteni]]''' agrāk uzskatīja par ēdamu [[sēne|sēni]], bet tagad par [[Inde|indīgu]], tomēr daži to joprojām lieto uzturā? * ... ka pašlaik spēkā esošie [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordi]] [[diska mešana|diska mešanā]] gan sievietēm, gan vīriešiem ir uzstādīti '''[[Neibrandenburga|Neibrandenburgā]]'''? * ... ka dirižabļu konstruktora '''[[Ferdinands fon Cepelīns|Ferdinanda fon Cepelīna]]''' sieva bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] muižniece no [[Gulbene]]s? * ... ka pirmais [[Latvijas Olimpiskā komiteja|Latvijas Olimpiskās komitejas]] prezidents '''[[Jānis Dikmanis]]''' ir arī vienīgais [[latvieši|latvietis]], kas bijis [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskā Olimpiskās komitejas]] loceklis? * ... ka '''[[Mēklenburgas-Štrēlicas Šarlote|karaliene Šarlote]]''' ieviesa [[Lielbritānija|Lielbritānijā]] [[Ziemassvētku egle]]s tradīciju? [[Attēls:Iano Cornarius.jpg|border|right|150px]] * ... ka [[Reformācija]]s laiku [[ārsts]] un tulkotājs '''[[Jans Kornārijs]]''' (attēlā) jaunības gados pēc [[Roterdamas Erasms|Roterdamas Erasma]] ieteikuma devās strādāt par ārstu [[Rīga|Rīgā]]? * ... ka '''[[Margarita Perveņecka]]''' par savu pirmo [[romāns|romānu]] "Gaetāno Krematoss" saņēma 2011. gada '''[[Literatūras gada balva|Literatūras gada balvu]]'''? * ... ka [[Stokholma]]s arēnā '''''[[Ericsson Globe]]''''' [[2013. gads|2013. gadā]] būs risinājušās jau četru [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules hokeja čempionātu]] spēles? * ... ka [[Izraēla]]s [[prezidents]] '''[[Šimons Peress]]''' vairāk nekā 66 gadus ilgajā [[politika|politiskajā]] karjerā bijis 12 valdību loceklis? * ... ka [[Dienvidslāvija|dienvidslāvu]] [[aktieris|aktierim]] '''[[Gojko Mitičs|Gojko Mitičam]]''', kurš vislabāk pazīstams ar [[indiāņi|indiāņu]] Čingačguka, Tekumsē un Oceolas lomām, kā nesmēķētājam vissarežģītākā filmēšanā esot bijusi miera pīpes ceremonija? * ... ka [[Starptautiskā riteņbraukšanas savienība]] veloķiveres lietošanu sacensībās kā obligātu ieviesa tikai 2003. gadā pēc [[Kazahstāna]]s sportista '''[[Andrejs Kiviļevs|Andreja Kiviļeva]]''' nāves? [[Attēls:Bruknas manor.jpg|border|right|150px]] * ... ka '''[[Bruknas muiža|Bruknas muižā]]''' (attēlā) darbojas sabiedriska organizācija "Kalna svētību kopiena", kas veic [[Narkomānija|narkomānu]] atveseļošanu, izmantojot lūgšanas un [[darbs|darba]] terapiju? * ... ka [[Valmiera]]s ģerbonī attēlotā vērša piere ir no Zviedrijas kanclera '''[[Aksels Oksenšerna|Aksela Oksenšernas]]''' dzimtas ģerboņa? * ... ka divas '''[[Gunārs Birkerts|Gunāra Birkerta]]''' projektētās [[ēka]]s ir iekļautas 150 visu laiku labāko ASV uzcelto ēku sarakstā? * ... ka '''[[žultspūslis|žultspūšļa]]''' izoperēšana nav bīstama [[cilvēks|cilvēka]] dzīvībai un to dara, ja ir izveidojušies žultsakmeņi? * ... ka '''[[Juris Podnieks|Jura Podnieka]]''' [[1986. gads Latvijā|1986. gada]] filmu "[[Vai viegli būt jaunam?]]" gada laikā bija noskatījušies 28 miljoni skatītāju? * ... ka [[1995. gads Latvijā|1995. gada]] [[14. maijs|14. maijā]] '''[[Teodors Ķirsis]]''' kopā ar Imantu Zaulu kā pirmie [[Latvija]]s [[alpīnisms|alpīnisti]] uzkāpa pasaules augstākajā virsotnē [[Everests|Everestā]]? [[Attēls:North Korean Unha-3 rocket at launch pad.jpg|border|right|150px]] * ... ka '''[[1989. gada Latvijas šaha čempionāts|1989. gada Latvijas šaha čempionātā]]''' tika nospēlēta pati garākā partija [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē — [[Viesturs Meijers]] un [[Igors Rausis]] vienojās par neizšķirtu tieši 200. gājienā? * ... ka [[Ziemeļkoreja]]s [[zemes mākslīgais pavadonis|pavadonis]] '''''[[Kwangmyŏngsŏng-3]]''''' (attēlā tā [[nesējraķete]] starta laukumā), kura palaišana tika pieskaņota [[Kims Irsens|Kima Irsena]] simtajai gadadienai, tika zaudēts avārijā [[2012. gads|2012. gada]] [[14. aprīlis|14. aprīlī]]? * ... ka [[Indija]]s prezidente '''[[Pratibha Patila]]''' ir pirmā [[sieviete]] šajā amatā? * ... ka [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas izlases]] [[futbolists]] '''[[Toms Tamošausks]]''' jau kopš [[2006. gads sportā|2006. gada]] spēlē [[Latvija]]s klubā [[FK Liepājas Metalurgs|Liepājas "Metalurgs"]] un ir šīs komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... ka [[1986. gads|1986. gadā]] [[Stīvs Džobss]] atpirka kinostudiju '''''[[Pixar Animation Studios]]''''' no [[Džordžs Lūkass|Džordža Lūkasa]] par 10 miljoniem [[ASV dolārs|ASV dolāru]]? * ... ka svētceļojumā uz [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]] mirušās '''[[Polockas Eifrosīnija]]s''' mirstīgās atliekas [[Polocka|Polockā]] atgriezās [[1910. gads|1910. gadā]], vairāk kā 700 gadus pēc viņas nāves? * ... ka visvairāk '''[[Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā — individuālais brauciens|Pasaules čempiona titulus riteņbraukšanas individuālajā braucienā]]''' ir izcīnījis [[Fabians Kančellāra]]? [[Attēls:Luize sharlote.jpg|border|right|150px]] * ... ka [[Kurzemes hercogs|Kurzemes hercoga]] [[hercogs Jēkabs|Jēkaba]] sieva '''[[Luīze Šarlote]]''' (attēlā) piederēja [[reformātu baznīca]]i un viņas laikā [[Jelgava|Jelgavā]] tika izveidota reformātu draudze? * ... ka '''[[mātes diena]]''' dažādās [[valsts|valstīs]] tiek svinēta atšķirīgos [[datums|datumos]]? * ... ka 165 cm garais '''[[Ērls Boikinss]]''' ir otrais visu laiku īsākais [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] [[basketbols|basketbolists]] līgas vēsturē? * ... ka '''[[1924. gada Latvijas šaha čempionāts]]''' "bija ievērojams ar to, ka bija pirmais Latvijas mērogā, un [..] tikai ar šo turnīru faktiski nodibinājās Latvijas šaha dzīve"? * ... ka '''[[Versaļas pils|Versaļas pilī]]''' ir apmēram 2300 istabas, un kopējā celtnes platība ir 67 000 km<sup>2</sup>? * ... ka '''[[1939. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1939. gada Eiropas čempionātā basketbolā]]''' uzvaru guva [[Lietuvas basketbola izlase|Lietuvas izlase]], bet otrajā vietā ierindojās [[Latvijas basketbola izlase|Latvija]]? [[Attēls:Nicolae Ceaușescu.jpg|border|right|150px]] * ... ka pēc tam, kad [[1989. gads|1989. gada]] revolūcijā tika gāzts '''[[Nikolaje Čaušesku|Nikolajes Čaušesku]]''' (attēlā) režīms [[Rumānija|Rumānijā]], viņam tika izpildīts [[nāvessods]]? * ... ka '''[[Brahmaputra]]''' ir kuģojama aptuveni 1300 km garumā? * ... ka '''[[Tamāra Dauniene]]''' bija pirmā ārpus [[Latvija]]s augusī [[basketboliste]], kas spēlējusi [[Rīgas TTT]]? * ... ka '''[[Minskas kņazi]]''' bija [[Lietuvas dižkunigaiši|Lietuvas dižkunigaišu]] vasaļi kopš [[13. gadsimts|13. gadsimta]] vidus? * ... ka visvairāk reižu (23) '''[[NHL Visu zvaigžņu spēle|NHL Visu zvaigžņu spēlē]]''' ir piedalījies [[Gordijs Hovs]]? * ... ka [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] virsniekam, [[Baltā kustība|Baltās kustības]] dalībniekam [[Romāns fon Ungerns-Šternbergs|Romānam fon Ungernam-Šternbergam]] par ieguldījumu [[Mongolija]]s atbrīvošanā no [[Ķīnieši|ķīniešu]] okupācijas tika piešķirts [[hans|hana]] tituls? [[Attēls:Jean-Baptiste Charcot.jpg|border|right|150px]] * ... ka [[Francija|franču]] polārpētnieks '''[[Žans Batists Šarko]]''' (attēlā) savos ceļojumos komandējis četrus [[kuģis|kuģus]] ar vienādu nosaukumu — ''Pourquoi Pas?'' (‘Kāpēc ne?’)? * ... ka [[Džons Kenedijs]] ir pēdējais no četriem [[ASV prezidents|ASV prezidentiem]], kas tikuši '''[[atentāts pret Džonu Kenediju|nogalināti atentātos]]'''? * ... ka '''[[Jēkabs Janševskis]]''' savu pirmo [[romāns|romānu]] "Dzimtene" (piecos sējumos) ar pārtraukumiem rakstīja 40 gadus? * ... ka [[Īslande]]s [[premjerministrs|premjerministre]] '''[[Jouhana Sīgurdardoutira]]''' ir pirmā pasaulē zināmā atklātā [[homoseksuālisms|homoseksuālā]] valdības vadītāja? * ... ka '''[[zvīņneši|zvīņnešu]]''' [[gaļa]] ir iecienīta arī [[Ķīna|Ķīnā]], kur tā tiek uzskatīta par delikatesi? * ... ka pirmās [[sieviete]]s [[Antarktīda|Antarktīdā]] pārziemoja 1947. gadā '''[[Īstbeisa]]s''' bāzē? [[Attēls:Coprinopsis atramentaria 3 - Lindsey.jpg|border|right|150px]] * ... ka '''[[pelēkā tintene]]''' (attēlā) ir [[inde|indīga]], lietojot to kopā ar [[alkohols|alkoholu]]? * ... ka '''[[Longjerbīene]]''' ir vistālāk uz ziemeļiem esošā apdzīvotā vieta, kuras [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]] skaits pārsniedz 1000? * ... ka [[1847. gads|1847. gadā]] 54 582 zemnieku [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] pārgāja '''[[Latvijas pareizticīgā baznīca|pareizticībā]]'''? * ... ka [[riteņbraukšana]]s komandas '''''[[Euskaltel-Euskadi]]''''' braucēji ir gandrīz tikai no [[Basku zeme]]s? * ... ka [[opera|operdziedātāja]] '''[[Kristīne Opolais]]''' ir precējusies ar diriģentu [[Andris Nelsons|Andri Nelsonu]]? * ... ka [[acteki]] '''[[bruņneši|bruņnešus]]''' sauc ''azotochtli'', kas [[latviešu valoda|latviski]] nozīmē "bruņurupučtruši"? [[Attēls:Accipiter nisus 1 (Bohuš Číčel).jpg|border|right|150px]] * ... ka '''[[zvirbuļvanags|zvirbuļu vanagu]]''' [[mātīte]]s ir līdz pat 25% lielākas par [[tēviņš|tēviņiem]] (attēlā) un var svērt pat divas reizes vairāk? * ... ka no bērnības [[aklums|aklais]] [[dzejnieks]] '''[[Neredzīgais Indriķis]]''' ticis dēvēts par "[[latvieši|latviešu]] [[Homērs|Homēru]]"? * ... ka [[Lielbritānija|britu]] [[aktrise]] '''[[Helēna Mirena]]''' saņēmusi atzinību par [[karaliene|karalieņu]] [[Elizabete I|Elizabetes I]] un [[Elizabete II|Elizabetes II]] lomām filmās ''Elizabeth I'' un ''The Queen''? * ... ka '''[[Milhauss Van Hautens|Milhauss]]''' ir viens no nedaudzajiem [[animācija]]s seriāla "[[Simpsoni]]" varoņiem, kuram ir uzacis? * ... ka '''"[[Latviešu Avīzes]]"''' (''Latweeschu Awises''), ko [[Jelgava|Jelgavā]] izdeva no [[1822. gads|1822.]] līdz [[1915. gads Latvijā|1915. gadam]], bija visilgāk izdotais preses izdevums [[latviešu valoda|latviešu valodā]]? * ... ka automobiļu ražotājs '''''[[Alfa Romeo]]''''' ir daļa no koncerna ''[[FIAT|FIAT Group]]''? [[Attēls:Lactarius torminosus (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... ka pēc '''[[parastais vilnītis|vilnīšu]]''' (attēlā) novārīšanas [[inde|indīgie toksīni]] tajos tiek iznīcināti, tāpēc dažos pasaules reģionos, arī [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], to lieto uzturā kā ēdamu [[sēne|sēni]]? * ... ka [[Francija]]s kara ministrs '''[[Andrē Mažino]]''' iniciējis [[nocietinājums|nocietinājumu]] līnijas izbūvi uz valsts austrumu robežām — «Mažino līniju»? * ... ka [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] mācītājs '''[[Gustavs Reinholds fon Klots]]''' bijis [[Latviešu literārā biedrība|Latviešu literārās biedrības]] dibinātājs un pirmais tās vadītājs? * ... ka '''[[Saipla]]s''' polārstacijā [[Antarktīda|Antarktīdā]] bija izbūvēta pasaulē lielākā ({{nobr|42 km}} gara) antena ļoti zemas [[frekvence]]s viļņu raidītājiem? * ... ka [[2006. gads|2006. gadā]] '''[[Dopinga lietošanā pieķertie Latvijas sportisti|dopinga lietošanā]]''' pieķēra [[Latvija]]s kērlinga spēlētāju Edgaru Soiku? * ... ka [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]] '''[[Žoržs Tikmers]]''' jau piekto reizi būs [[Latvija olimpiskajās spēlēs|Latvijas delegācijas]] vadītājs? [[Attēls:Eižens Finks.jpg|border|right|150px]] * ... ka starpkaru [[Latvija|Latvijā]] slavenais gaišreģis '''[[Eižens Finks]]''' (attēlā) jaunībā bija ceļojoša [[cirks|cirka]] mākslinieks? * ... ka pēdējais '''[[ceļotājbalodis]]''' nomira [[1914. gads|1914. gadā]] [[Sinsinati]] [[zoodārzs|zoodārzā]], lai gan vēl 19. gadsimta vidū to skaits bija mērāms miljardos? * ... ka [[2011. gads|2011. gadā]] '''[[Vilnis Baltiņš]]''' kļuva par pirmo [[latvieši|latvieti]], kas saņēmis [[SOK|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] Olimpisko ordeni? * ... ka '''[[Orsons Velss|Orsona Velsa]]''' [[1938. gads|1938. gadā]] veidotais [[Herberts Velss|Herberta Velsa]] [[romāns|romāna]] "Pasauļu kari" [[radio]] inscenējums par [[citplanētieši|citplanētiešu]] uzbrukumu izraisīja paniku ASV ziemeļaustrumu iedzīvotājos? * ... ka '''[[Māteru Juris]]''' [[latviešu valoda|latviešu valodā]] ieviesis vairākus juridiskos terminus, piemēram, "laulības pārkāpšana" (laulības "laušanas" vietā)? * ... ka '''[[sinotibetiešu valodu saime]]''' ir otra lielākā [[valodu saime]] pēc runātāju skaita aiz [[indoeiropiešu valodu saime]]s? [[Attēls:Jeremy Lin with the Knicks and reporters.jpg|border|right|150px]] * ... ka [[basketbols|basketbolists]] '''[[Džeremijs Lins]]''' (attēlā) divu nedēļu laikā no maz spēlējoša rezervista kļuva par [[Ņujorkas "Knicks"]] līderi un vairāku NBA rekordu īpašnieku? * ... ka [[hokejs|hokeja]] [[hokeja policists|"policists"]] '''[[Džeremijs Jablonskis]]''' nopelnīja 56 soda minūtes jau savā pirmajā spēlē [[Čehovas "Vitjaz"]] sastāvā? * ... ka '''[[velokross|velokrosa]]''' sacensību laikā ir atļauts mainīt velosipēdu? * ... ka Vinstons Bišops, viens no seriāla '''''[[New Girl]]''''' galvenajiem varoņiem, ir spēlējis [[basketbols|basketbolu]] profesionālā līmenī [[Latvija|Latvijā]]? * ... ka spēle '''[[Cirks (spēle)|Cirks]]''' ir cēlusies no [[Indija]]s, kur tā simboliski atainoja ceļu uz pestīšanu? * ... ka '''[[Stefans Peteransels|Stefanam Peteranselam]]''' pieder uzvaru rekords (10) [[Dakaras rallijs|Dakaras rallijā]], no kurām daļa iegūta [[Motocikls|motociklu]] klasē, daļa [[Automobilis|automobiļu]] klasē? * ... ka [[komunisms|komunistu]] revolucionārs '''[[Felikss Dzeržinskis]]''' (attēlā) 1898.—1909. gadā trīs reizes bijis izsūtīts uz [[Sibīrija|Sibīriju]], no kuras visas reizes izbēdzis? * ... ka '''[[Šveices franks]]''' mūsdienās ir palikusi vienīgā [[valūta]] [[Eiropa|Eiropā]], ko sauc par franku? * ... ka [[2011. gads|2011. gadā]] [[Kanāda]] kļuva par pirmo valsti, kas izstājusies no '''[[Kioto protokols|Kioto protokola]]'''? * ... ka tiek uzskatīts, ka '''[[Kultūras revolūcija]]s''' laikā [[Ķīna|Ķīnā]] bojā gāja vairāk nekā 7,7 miljoni [[cilvēks|cilvēku]]? * ... ka starpkontinentālie lidojumi ar '''''[[Concorde]]''''' notika uz pusi ātrāk nekā ar citām pasažieru [[lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... ka [[Ņujorka]]s '''[[Taimskvērs]]''' ir pasaulē populārākais [[tūrisms|tūrisma]] objekts, katru gadu to apmeklē vairāk nekā 39 miljoni cilvēku? [[Attēls:Coat of arms of Estonia.svg|border|right|150px]] * ... ka '''[[Igaunijas ģerbonis]]''' (attēlā) ar trīs [[lauva|lauvām]] uz [[Vairogs (heraldika)|vairoga]] ir radies no [[dāņi|dāņu]] valdnieka [[Valdemārs II|Valdemāra II]] ģerboņa? * ... ka ar '''[[karaļūdens]]''' palīdzību iegūst [[zelts|zeltu]] un [[platīns|platīnu]] no tos saturošiem [[atkritumi]]em? * ... ka vairākkārtējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[vieglatlētika|800 m skrējienā]] '''[[Sebastjans Ko]]''' ir bijis [[Apvienotās Karalistes parlaments|Apvienotās Karalistes parlamenta]] deputāts no [[Konservatīvo partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partijas]]? * ... ka '''[[triass|triasa]]''' periodā uz [[Zeme]]s parādījās pirmie lidojošie [[mugurkaulnieki]], kā arī pirmie īstie [[zīdītāji]]? * ... ka [[11. Saeima]]s deputāts '''[[Ingmārs Čaklais]]''' ir [[dzejnieks|dzejnieka]] un publicista [[Māris Čaklais|Māra Čaklā]] dēls? * ... ka [[Izraēla]]s [[Izraēlas premjerministru uzskaitījums|premjerministrs]] '''[[Ariels Šarons]]''' 2006. gada 4. janvārī pārcieta [[insults|insultu]] un kopš tā laika ir [[koma]]s stāvoklī? [[Attēls:Priedaines stacija 1.JPG|border|right|150px]] * ... ka '''[[Priedaine (stacija)|Priedaines stacijā]]''' (attēlā) tika ierīkoti pirmie gaismas signāli [[Latvijas dzelzceļš|Latvijas dzelzceļā]]? * ... ka [[Ādolfs Hitlers|Ādolfam Hitleram]] par '''[[Alus pučs|Alus puča]]''' sarīkošanu nācās nosēdēt [[cietums|cietumā]] mazāk nekā gadu? * ... ka [[latvieši|latviešu]] izcelsmes politiķis '''[[Antons Ābele]]''' ir jaunākais [[Zviedrija]]s parlamenta deputāts tā vēsturē? * ... ka 2012. [[gada putns Latvijā]] '''[[jūras ērglis]]''' ir lielākais Latvijā ligzdojošais plēsīgais putns? * ... ka '''[[Dižliepas|Dižliepās]]''' augošā Elku liepa ir [[Baltija|Baltijā]] resnākā [[parastā liepa]]? * ... ka '''[[Olga Rajecka]]''' ir dzimusi [[Lietuva|Lietuvā]]? [[Attēls:Bērzgales baznīca Aglonas pagastā 2002-08-11.jpg|border|right|150px]] * ... ka '''[[Bērzgales Dieva apredzības Romas katoļu baznīca]]''' (attēlā) ir viena no vecākām [[Latgale]]s koka [[baznīca (celtne)|baznīcām]]? * ... ka vēlākais [[Latvija]]s ministrs '''[[Voldemārs Salnais]]''' [[1913. gads|1913. gadā]] izbēga no katorgas un emigrēja uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... ka '''[[Orlando]]''' pilsētu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ik gadu apmeklē 51 miljons [[tūrisms|tūristu]]? * ... ka '''[[4. Saeima]]''' bija pēdējais demokrātiski [[vēlēšanas|ievēlētais]] [[Latvija]]s [[parlaments]] starpkaru periodā? * ... ka '''[[Berknera sala]]''' ir pasaulē vistālāk [[dienvidi|dienvidos]] esošā [[sala]]? * ... ka [[Vadims Vasiļevskis]] ir vienīgais '''[[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|Latvijas karognesējs olimpiskajās spēlēs]]''', kam šis gods uzticēts divreiz? [[Attēls:George Soros - World Economic Forum Annual Meeting Davos 2010.jpg|border|right|150px]] * ... ka '''[[Džordžs Soross|Džordža Sorosa]]''' (attēlā) īpašumi [[2011. gads|2011. gadā]] novērtēti ar 22 miljardiem [[ASV dolārs|ASV dolāru]], bet kopš [[1979. gads|1979. gada]] 8 miljardus viņš ir ieguldījis ar [[cilvēktiesības|cilvēktiesībām]], [[veselība|veselību]] un [[izglītība|izglītību]] saistītos projektos? * ... ka [[Rīgas "Dinamo"]] 20 gadus vecais [[hokejs|hokejists]] '''[[Juris Upītis]]''' izcēlies ar rezultativitāti, gūstot vārtus debijas spēlē un 3 vārtus pirmajās 9 spēlēs? * ... ka līdz [[2008. gads|2008. gadam]] '''''[[General Motors]]''''' 77 gadu garumā bija lielākais [[Automobilis|automobiļu]] ražotājs pasaulē? * ... ka [[Latvijas Basketbola savienība]]s priekšsēdētājs '''[[Valdis Voins]]''' iepriekš bija [[Latvijas Valsts policija]]s priekšnieks? * ... ka '''[[baltegles|baltegļu]]''' augstums var sasniegt pat 80 metrus? * ... ka 1958. gada [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas čempions šahā]] '''[[Israels Zilbers]]''' mūža nogalē iztiku pelnīja [[Ņujorka]]s parkā, spēlējot ar apmeklētājiem, un no viņa dzīves stāsta radīts viens no tēliem filmā "Meklējot [[Bobijs Fišers|Bobiju Fišeru]]"? [[Attēls:Ded Moroz Snegurochka Christmas card.jpg|border|right|150px]] * ... ka '''[[Sniegbaltīte (Jaungada tēls)|Sniegbaltītes]]''' kā [[Salatētis|Salatēta]] pavadones (attēlā kopā ar Salatēti) tēls ir attīstījies bijušajā [[Padomju Savienība|PSRS]], bet vispār tā pazīstama kopš [[19. gadsimts|19. gadsimta]] beigām? * ... ka agrāk [[Tabores pagasts|Tabores pagasta]] '''[[Budiški|Budišku ciems]]''' sastāvēja no trim [[viensēta|viensētām]], toties tagad apdzīvota ir vairs tikai viena? * ... ka 2010. gadā 39. [[šahs|šaha]] olimpiādē [[Hantimansijska|Hantimansijskā]] '''[[Ilze Bērziņa]]''' izcīnīja bronzas medaļu pie trešā galdiņa, kas ir labākais Latvijas panākums šaha olimpiādēs pēc neatkarības atjaunošanas? * ... ka "[[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskarotā]]" [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudas]] filma "[[Brīnišķais prāts]]" stāsta par amerikāņu zinātnieka '''[[Džons Nešs|Džona Neša]]''' matemātisko izcilību un cīņu ar [[Šizofrēnija|šizofrēniju]]? * ... ka '''[[Lielais terors|Lielā terora]]''' laikā 1937. un 1938. gadā [[Staļins]] vērsās arī pret daudzām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] dzīvojošām etniskām grupām, tostarp ar [[nāvessods|nāvessodu]] tika sodīti vairāk kā 16 000 [[latvieši|latviešu]]? * ... ka no vairāk kā 36 tūkstošiem [[Slovākija]]s pilsētas '''[[Komārno]]''' [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]] apmēram 60% ir [[ungāri]]? [[Attēls:K8085-21.jpg|border|right|150px]] * ... ka attīstīta '''[[termīti|termītu]]''' karaliene (attēlā) spēj izdēt 2000 [[ola|olu]] dienā? * ... ka '''[[Ladislavs Postums]]''' tika kronēts par [[Ungārija]]s [[karalis|karali]] mazāk kā trīs mēnešu vecumā? * ... ka '''[[Jānis Serģis]]''' [[motokross|motokrosa]] karjeru beidza 1992. gadā, kad panākumus sāka gūt viņa dēls [[Kristers Serģis|Kristers]]? * ... ka [[Saeima]]s deputāte '''[[Iveta Grigule]]''' bija viena no pieciem deputātiem, kas [[2011. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|Valsts prezidenta vēlēšanās]] virzīja [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andri Bērziņu]], bet drīz pēc tam viņa tika izslēgta no [[LZP|Zaļās partijas]]? * ... ka [[Latvija|Latvijā]] visiem [[uzņēmums|uzņēmumiem]] un iestādēm ir jābūt izstrādātai '''[[darba aizsardzība]]s''' sistēmai un jābūt speciālistam, kas to uzrauga un uztur? * ... ka '''[[ziemas ceļš|ziemas ceļi]]''' tiek ierīkoti arī [[Igaunija|Igaunijā]] satiksmei starp [[sala|salām]] un cietzemi? [[Attēls:CashewSnack.jpg|border|right|150px]] * ... ka '''[[rietumu anakardija]]s''', ko kultivē tās augļu — Indijas riekstu jeb kešjuriekstu (attēlā) — dēļ, augļapvalkā ir [[inde|indīga]] [[eļļa]], ko izmanto [[rūpniecība|rūpniecībā]]? * ... ka '''[[jūras leopards]]''' ir otrais plēsīgākais [[dzīvnieks]] (aiz [[zobenvalis|zobenvaļa]]) [[Antarktika]]s ūdeņos un mēdz uzbrukt arī [[cilvēks|cilvēkiem]]? * ... ka [[11. Saeima|Saeimas]] jaunākais deputāts '''[[Jānis Upenieks]]''' ir spēlējis [[Latvija]]s [[beisbols|beisbola]] izlasē? * ... ka [[Eiroparlaments|Eiroparlamenta]] prezidents '''[[Ježijs Buzeks]]''' [[2001. gads|2001. gadā]] pēc zaudējuma [[vēlēšanas|vēlēšanās]] bija pametis [[politika|politiku]]? * ... ka no [[Zeme]]s [[Atmosfēra|atmosfērā]] esošajām [[gāze|gāzēm]] vislielāko ieguldījumu '''[[siltumnīcas efekts|siltumnīcas efektā]]''' dod [[ūdens]] [[tvaiks|tvaiki]]? * ... ka pašreizējais Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents '''[[Mārtiņš Bičevskis]]''' 24 gadu vecumā kļuva par [[7. Saeima]]s deputātu? [[Attēls:Krabbenfresser.jpg|border|right|150px]] * ... ka pretēji savam nosaukumam '''[[krabjēdājronis]]''' (attēlā) nebarojas ar [[krabji]]em, kuri nemaz nedzīvo [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]], bet pamatā barojas ar Antarktikas [[krili]]em? * ... ka visiem '''[[vētrasputni]]em''' piemīt spēcīga [[ligzda|ligzdošanas]] filopatrija: putni vienmēr atgriežas vienā un tajā pašā vietā, lai ligzdotu? * ... ka '''[[Rūperts Grints]]''' '''[[Rons Vīzlijs|Rona Vīzlija]]''' lomai '''[[Harijs Poters (filmu sērija)|Harija Potera filmu sērijā]]''' tika izraudzīts 11 gadu vecumā, bet līdz tam bija tēlojis vienīgi skolas lugās un vietējā teātra grupā? * ... ka labākie rezultāti '''[[kaitslēpošana|kaitslēpošanā]]''' ir sasniegti [[Grenlande|Grenlandē]] un [[Antarktīda|Antarktīdā]], kur tiek izmantots spēcīgais un noturīgais [[katabatiskais vējš]]? * ... ka [[Rīgas VEF]] [[basketbolists]] '''[[Kortnijs Simss]]''' karjeras laikā piecas spēles aizvadījis [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]], pie tam trīs dažādos klubos? * ... ka [[Bohēmija]]s [[karalis]] '''[[Otokārs II]]''' kļuva par [[Austrija]]s [[hercogs|hercogu]], apprecoties ar 26 gadus vecāko troņmantnieci Bābenbergu Margarētu? [[Attēls:Skaistkalnesbaznica.JPG|border|right|150px]] * ... ka '''[[Skaistkalnes katoļu baznīca]]''' (attēlā) ir otra populārākā [[Dievmāte]]s svētceļojuma apmeklējuma vieta [[Latvija|Latvijā]] pēc [[Aglonas katoļu bazilika|Aglonas]]? * ... ka '''[[Čans Kaiši]]''' žurnāla ''[[Time]]'' vērtējumā tika atzīts par [[1937. gads|1937. gada]] "[[Gada cilvēks (Time)|Gada cilvēku]]"? * ... ka [[Antarktīda]]s augstākā virsotne '''[[Vinsona masīvs]]''' ir tikai par {{nobr|799 m}} augstāks par kontinenta [[ledus vairogs|ledus vairoga]] augstāko punktu uz [[Arga leduskupols|Arga leduskupola]]? * ... ka '''[[ziedkāposts]]''' ir [[dārza kāposts|dārza kāposta]] pasuga? * ... ka paši senākie zināmie [[Zeme]]s [[ieži]] ir 3,92 miljardus gadu vecie Akastas pelēkie '''[[gneiss|gneisi]]'''? * ... ka [[Rīgas "Dinamo"]] hokejists '''[[Ville Nieminens]]''' 2000.—2001. gada [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] sezonā bija [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvējs ar [[Kolorādo "Avalanche"]]? [[Attēls:HenriIV.jpg|border|right|150px]] * ... ka [[Francija]]s karalis '''[[Anrī IV]]''' (attēlā) ir gājis bojā [[atentāts|atentātā]] — [[1610. gads|1610. gadā]] viņu nāvīgi sadūra [[katoļi|katoļu]] fanātiķis Fransuā Ravajaks? * ... ka [[Latvija]]s valdība [[1923. gads|1923. gadā]] '''[[Durbes muiža]]s''' kungu māju piešķīra lietošanā [[dzejnieks|dzejniekam]] [[Rainis|Rainim]]? * ... ka slavenais 1920. gadu laupītājs '''[[Ansis Kaupēns]]''' veicis vairāk nekā 30 laupīšanas un 19 slepkavības? * ... ka [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] muižnieks '''[[Kristofs Johans Frīdrihs fon Mēdems]]''' bija [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] pārstāvis [[Vašingtona|Vašingtonā]]? * ... ka '''[[Džozefs Pulicers]]''' pazīstams ar to, ka pēc savas nāves novēlēja 2 miljonus [[ASV dolārs|dolāru]] balvu fondam, ko tagad pazīst kā [[Pulicera balva|Pulicera balvu]]? * ... ka pie '''[[redīsi|redīsu]]''' [[suga]]s pieder arī rutki, kas ir redīsa pasuga? [[Attēls:Pétrel des neiges - Snow Petrel.jpg|border|right|150px]] * ... ka '''[[sniega vētrasputns]]''' (attēlā) var ligzdot [[Antarktīda]]s iekšzemē līdz pat {{nobr|440 km}} attālumā no krasta? * ... ka [[Valdgales pagasts|Valdgales pagasta]] [[ciems]] '''[[Gambija (ciems)|Gambija]]''' savu nosaukumu ieguvis kādreiz slikti izbraucamo ceļu dēļ? * ... ka [[1969. gads|1969. gada]] [[20. jūlijs|20. jūlijā]] kā otrais [[cilvēks]] uz [[Mēness]] izkāpa '''[[Bazs Oldrins]]'''? * ... ka '''[[dzelzceļa līnija Valka—Rūjiena—Pērnava]]''' bija pirmais '''[[šaursliežu dzelzceļš]]''' Latvijas teritorijā? * ... ka padomju [[vingrošana|vingrotājs]] '''[[Aleksandrs Ditjatins]]''' ir ieguvis visvairāk [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] medaļas individuālajās sacensībās olimpisko spēļu vēsturē un vienīgais sportists, kas izcīnījis medaļas visās astoņās vingrošanas disciplīnās vienās olimpiskajās spēlēs? * ... ka [[Kalifornija]]i, [[ASV štati|ASV štatam]] ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, pašlaik ir 53 vietas '''[[ASV Pārstāvju palāta|Pārstāvju palātā]]'''? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-452-0985-36, Russland, Generäle Löhr und W. v. Richthofen (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... ka 1918. gada aprīlī, kad '''[[Volframs fon Rihthofens]]''' (attēlā) veica savu pirmo kaujas lidojumu, viņa brālis leģendārais [[Sarkanais barons|Sarkanais barons Manfrēds]] krita kaujā? * ... ka '''[[Noršēpinga|Noršēpingā]]''' atrodas [[Zviedrija|Zviedrijā]] lielākais [[zoodārzs]]? * ... ka [[2012. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2012. gada ASV prezidenta vēlēšanu]] kandidāts '''[[Mits Romnijs]]''' ir bijis [[mormoņi|mormoņu]] misionārs [[Francija|Francijā]]? * ... ka pārnestā nozīmē ar vārdu '''[[Volstrīta]]''' nereti saprot arī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[finanses|finanšu]] tirgu kopumā? * ... ka pastāv simtiem teoriju par '''[[Džeks Uzšķērdējs|Džeka Uzšķērdēja]]''' identitāti? * ... ka [[uzņēmējs]] '''[[Raimonds Gerkens]]''' ir dzimis astoņu bērnu ģimenē? [[Attēls:Asūnes baznīca 2002-08-11.jpg|border|right|150px]] * ... ka '''[[Asūnes Svētā Krusta paaugstināšanas Romas katoļu baznīca|Asūnes katoļu baznīcā]]''' (attēlā) atrodas pirmā [[latgaliešu valoda|latgaliešu valodā]] izdotā [[grāmata]], kas Asūnē tika apkopota 1730. gadā? * ... ka pastāv teorija, ka vēlīnajā [[krīts (periods)|krīta]] periodā '''[[Gunnerusa grēda]]''' ir bijis sauszemes tilts starp [[Austrumantarktīda|Austrumantarktīdu]] un [[Madagaskara|Madagaskaru]]? * ... ka '''[[Aldis Drēģeris]]''' savā [[mūzika|mūzikā]] aptvēris dažādus tematus, taču īpaši pazīstams ar dziesmām par [[alkohols|alkoholu]] un [[sieviete|sievietēm]]? * ... ka '''[[Atakamas tuksnesis]]''' ir sausākais [[tuksnesis]] pasaulē? * ... ka pasaulē lielākā [[irigācija]]s būve — '''[[Lielais Lībijas ūdensvads]]''' — kopā ar atzariem pārsniedz vairāk nekā 13 000 [[kilometrs|km]] garumu? * ... ka '''[[Ledus dziļurbums|ledus dziļurbumu]]''' šahtas, lai tās spiediena dēļ nedeformētos, piepilda ar [[petroleja|petroleju]]? [[Attēls:Kovalevskis.jpg|border|right|150px]] * ... ka evolucionārās [[paleontoloģija]]s pamatlicējs '''[[Vladimirs Kovaļevskis]]''' (attēlā) dzimis [[Vārkavas pagasts|Vārkavas pagastā]]? * ... ka no '''[[grenlandiešu valoda]]s''' ir cēlušies tādi vārdi kā iglu, anoraks, [[smailīte|kajaks]] un [[nunataks]]? * ... ka '''[[Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība]]s''' vadītāja ir pašreizējā [[Vācijas kanclere]] [[Angela Merkele]]? * ... ka [[Rīgas Kinostudija]]s mākslas filma "'''[[Elpojiet dziļi]]'''" savu pirmizrādi piedzīvoja 20 gadus pēc uzņemšanas? * ... ka '''[[sājūdens]]''' veidojas, sajaucoties [[jūra]]s [[ūdens|ūdenim]] ar [[saldūdens|saldūdeni]]? * ... ka bijušais [[Francija]]s premjerministrs '''[[Robērs Šūmanis]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[Vācijas impērija]]s armijā? [[Attēls:Pasienes Sv. Krusta Romas katoļu baznīca.jpg|border|right|150px]] * ... ka '''[[Pasienes katoļu baznīca]]''' (attēlā) tiek uzskatīta par vienu no izcilākajām [[polis|poļu]] jeb [[Austrumeiropa]]s [[baroks|baroka]] stila celtnēm [[Latgale|Latgalē]] un [[Latvija|Latvijā]]? * ... ka '''[[Birgita Fišere]]''' ir visu laiku jaunākā (18 gadi) un vecākā (42 gadi) sportiste, kas [[Smaiļošana un kanoe airēšana|smaiļošanā]] ir izcīnījusi zelta medaļu [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? * ... ka pie [[kinoteātris|kinoteātra]] "Splendid Palace", kad tajā 1940. gadā izrādīja filmu '''"[[Zvejnieka dēls (1939. gada filma)|Zvejnieka dēls]]"''', veidojās garas rindas un divos mēnešos visā [[Latvija|Latvijā]] [[kinofilma|filmu]] noskatījās ap 250 000 skatītāju? * ... ka [[latvieši|latviešu]] [[šahs|šahists]] '''[[Igors Rausis]]''' starptautiskās sacensībās ir pārstāvējis arī [[Bangladeša|Bangladešu]]? * ... ka vācu dabaszinātnieks '''[[Georgs Forsters]]''' bijis [[Franču revolūcija]]s iedvesmotās [[Mainca]]s Republikas pagaidu administrācijas viceprezidents? * ... ka "Melnais [[pulkvedis]]" '''[[Viktors Alksnis]]''' ir viena no [[Padomju Savienība|PSRS]] gaisa kara spēku izveidotājiem [[Jēkabs Alksnis (virsnieks)|Jēkaba Alkšņa]] mazdēls? [[Attēls:Naomi Campbell Cannes cropped.jpg|border|right|150px]] * ... ka '''[[Naomi Kempbela]]''' (attēlā) tiek uzskatīta par sava laika slavenāko melnādaino [[Modelis (profesija)|modeli]] pasaulē? * ... ka [[vikingi|vikingu]] laika [[Dānija]]s karaļa '''[[Haralds I Zilzobis|Haralda Zilzobja]]''' vārdā nosaukts protokols ''[[Bluetooth]]''? * ... ka '''[[Vilis Samsons]]''' bija pēdējais dzīvais [[latvieši|latviešu tautības]] [[Padomju Savienības Varonis]]? * ... ka [[orientēšanās sports|orientēšanās]] seriāls '''[[Magnēts (orientēšanās sacensības)|“Magnēts”]]''' ir vienīgās [[sports|sporta sacensības]] [[Latvija|Latvijā]], kur dalībniekiem iespējams iegūt balvā [[automašīna|automašīnu]]? * ... ka [[Vācija]]s admirālis '''[[Erihs Rēders]]''' jaunībā bijis ķeizara [[Vilhelms II|Vilhelma II]] privātās [[jahta]]s apkalpē? * ... ka [[Raivis Belohvoščiks]] 10 reizes uzvarējis '''[[Latvijas čempionāts šosejas riteņbraukšanā individuālajā braucienā|Latvijas čempionātā šosejas riteņbraukšanā individuālajā braucienā]]''? [[Attēls:Višķu baznīca 2001-08-11.jpg|border|right|150px]] * ... ka '''[[Višķu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca]]''' (attēlā) ir viens no nedaudzajiem [[Latvija]]s dievnamiem, kas būvēta no šķeltiem akmeņiem un ir viena torņa bazilikāņu krusta baznīcu tipa [[dievnams]]? * ... ka amerikāņu [[starpplanētu zonde]] '''''[[Voyager 2]]''''' tika palaista [[1977]]. gadā un no tās joprojām tiek saņemta zinātniska informācija? * ... ka [[Nīderlande]]s [[futbolists]] '''[[Klarenss Zēdorfs]]''' ir pirmais, kurš [[Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] uzvarējis trīs klubu sastāvā (''[[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]]'', ''[[Real Madrid C.F.|Real]]'' un ''[[AC Milan]]'')? * ... ka amerikāņu [[ķīmija|ķīmiķis]] '''[[Lainuss Polings]]''' ir viens no četrām personām, kas saņēmuši vairāk nekā vienu [[Nobela prēmija|Nobela prēmiju]]? * ... ka '''[[Argentīnas futbola pirmā divīzija|Argentīnas futbola pirmās divīzijas]]''' visveiksmīgākais klubs ir ''[[River Plate]]'', kas izcīnījis 33 čempiona titulus? * ... ka '''[[Vilhelms Keitels]]''' parakstīja [[Trešais reihs|Vācijas]] bezierunu [[kapitulācija|kapitulāciju]] [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]]? [[Attēls:Grozny Avia Yakovlev Yak-42.jpg|border|right|150px]] * ... ka pēc katastrofas 1982. gadā [[Padomju Savienība|PSRS]] [[lidmašīna|lidmašīnu]] '''[[Jak-42]]''' (attēlā) ražošana tika pārtraukta un līdz 1985. gadam tās neekspluatēja? * ... ka '''[[zilais ledus|zilā ledus]]''' apgabali [[Antarktīda|Antarktīdā]] tiek izmantoti [[lidlauks|lidlauku]] izveidošanai? * ... ka '''[[Brigu Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca|Brigu katoļu baznīcu]]''' 1866. gadā atņēma [[katoļi]]em un atdeva [[Pareizticība|pareizticīgajiem]], lai gan katoļu draudzē bija 1154 ticīgie? * ... ka pēc '''[[Stendes—Ventspils lauku dzelzceļi|Stendes—Ventspils lauku dzelzceļu sistēmas]]''' likvidācijas tās stacija kalpo [[Talsi|Talsu]] autoostas vajadzībām? * ... ka '''[[Frankfurtes grāmatu gadatirgus]]''' ir lielākā [[grāmata|grāmatu]] izstāde pasaulē? * ... ka caur '''"[[Nord Stream]]"''' plānots gadā pārsūknēt 11% no [[Eiropa|Eiropā]] patērētā [[dabasgāze]]s apjoma? [[Attēls:Strix nebulosaRB.jpg|border|right|150px]] * ... ka līdz novērojumiem 2006. gadā '''[[ziemeļpūce]]''' (attēlā) [[Latvija|Latvijā]] netika [[putnu vērošana|novērota]] apmēram 100 gadus? * ... ka '''[[Johans Bleiks]]''' ir viens no diviem visjaunākajiem [[vieglatlētika|vieglatlētiem]], kas [[100 m|100 m distanci]] veikuši ātrāk par 10 sekundēm? * ... ka [[Rīga|Rīgā]] dzimušais [[šahs|šahists]] '''[[Aleksandrs Voitkēvičs]]''' ir pārstāvējis [[Padomju Savienība|PSRS]], [[Polija|Poliju]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], bet ne [[Latvija|Latviju]]? * ... ka [[bokss|bokseris]] '''[[Rokijs Marčiāno]]''' karjeras beigšanas brīdī bija vienīgais smagsvaru čempions, kurš ne reizi nebija piedzīvojis zaudējumu? * ... ka savu izcelsmi ar '''[[īri]]em''' saista ap 80 miljoni pasaules [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... ka '''[[Aija Skrastiņa|Aijas Skrastiņas]]''' 2011. gadā kopā ar [[Somija]]s komandu ''Kalevan Rasti'' ieņemtā 5. vieta stafešu sacensībās ''[[Venla]]'' ir augstākā, kādu spējušas sasniegt [[Latvija]]s [[Orientēšanās sports|orientieristes]]? * ... ka [[1991. gads|1991. gada]] '''[[Augusta pučs]]''' (attēlā) paātrināja [[Padomju Savienība]]s [[Padomju Sociālistiskās Republikas|republiku]], arī [[Latvija]]s, neatkarības iegūšanu? * ... ka '''''[[Progress M-12M]]''''' avārija 2011. gada 24. jūnijā bija otrais negadījums pēc kārtas [[Krievija]]s [[kosmonautika|kosmonautikā]] nedēļas laikā? * ... ka populārā seriāla "[[Simpsoni]]" tēla '''[[Klauns Krastijs|Klauna Krastija]]''' pilns vārds ir "Hēršels Šmoikels Pinčass Jeručams Krustofskis"? * ... ka pēc '''[[Lielais mēris Latvijā|Lielā mēra]]''' daudzās [[Kurzeme]]s draudzēs vairs nebija neviena iedzīvotāja? * ... ka [[Dienvidāfrika]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]] '''[[Oskars Pistoriuss]]''' ir zināms kā "ātrākais cilvēks bez [[kāja|kājām]]"? * ... ka '''[[vāraunieks]]''' ir [[Latgales keramika]]s pods ēdiena gatavošanai? [[Attēls:Russia-2001-stamp-Yuri_Nikulin.jpg|border|right|170px]] * ... ka krievu aktieris '''[[Jurijs Ņikuļins]]''' (attēlā) pēc demobilizācijas mēģināja iestāties Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūtā un vairāku [[teātris|teātru]] studijās, taču tika atraidīts "[[aktieris|aktierspēju]] trūkuma dēļ"? * ... ka '''[[Daugmale (stacija)|Daugmales]]''' stacija un [[Daugmale]]s ciems atrodas pretējos [[Daugava]]s krastos? * ... ka bijušais [[Serbija|serbu]] virsnieks '''[[Ratko Mladičs]]''' bēguļoja no tiesībsargājošām iestādēm no [[1996]]. līdz [[2011. gads|2011]]. gadam? * ... ka '''[[Irlava|Irlavā]]''' bijušā [[Irlavas skolotāju seminārs|skolotāju semināra]] ēkā mūsdienās atrodas [[Rainis|Raiņa]] vārdā nosauktais bērnunams? * ... ka ģeogrāfijas vārdnīcā '''[[Pasaules zemes un tautas]]''' iekļauti šķirkļi par visām bijušās [[Padomju Savienība|PSRS]] [[pilsēta|pilsētām]]? * ... ka [[Sentkitsa un Nevisa|Sentkitsas un Nevisas]] [[vieglatlēts]] '''[[Kims Kolinss]]''' ir pirmais savas valsts pārstāvis, kurš iekļuvis [[100 m|100 m distances]] finālā [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? [[Attēls:Jaunpagasta vecticībnieku baznīca 2001-07-21.jpg|border|right|150px]] * ... ka Neivakenes baznīca (attēlā) '''[[Jaunpagasts|Jaunpagastā]]''' ir viens no trim [[vecticībnieki|vecticībnieku]] [[dievnams|dievnamiem]] [[Kurzeme|Kurzemē]]? * ... ka [[Krievijas impērija]]s armijas [[ģenerālis|ģenerālleitnants]] grāfs '''[[Valeriāns Zubovs]]''' bijis [[Rundāles pils]] īpašnieks no 1795. līdz 1804. gadam? * ... ka '''[[melnā driģene]]''' ir [[inde|indīgs]] augs un visas auga daļas satur [[alkaloīdi|alkaloīdus]] un glikozīdus? * ... ka '''[[Azerbaidžānas vēsture|Azerbaidžānas Demokrātiskā (Tautas) republika]]''' bija pirmā valsts [[musulmaņi|musulmaņu]] pasaulē ar [[Demokrātija|demokrātisku]] pārvaldes formu? * ... ka '''[[Karaliskie Antigvas un Barbudas aizsardzības spēki]]''' ir pasaulē mazākā [[karaspēks|armija]] pēc aktīvā personāla skaita? * ... ka [[Kanāda|kanādietis]] '''[[Teds Nolans]]''' ir otrais [[Ziemeļamerika]]s treneris, kurš ir apstiprināts par [[Latvijas hokeja izlase]]s galveno treneri? [[Attēls:IDIAR-1.jpg|border|right|180px]] * ... ka [[lidlaiva|lidlaivu]] '''''[[Dornier Wal]]''''' (attēlā) savās ekspedīcijās ir izmantojuši [[Roalds Amundsens]] [[Arktika|Arktikā]] un [[Alfrēds Ričers]] [[Antarktika|Antarktikā]]? * ... ka par '''[[dižakmens|dižakmeni]]''' uzskatāms laukakmens, kura virszemes daļas [[tilpums]] pārsniedz {{nobr|7 m<sup>3</sup>}}? * ... ka [[armēņi|armēņu]] izcelsmes [[franči|franču]] dziedātājs '''[[Šarls Aznavūrs]]''' no 2009. gada ir [[Armēnija]]s vēstnieks [[Šveice|Šveicē]] un [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]]? * ... ka [[17. gadsimts|17.]] un [[18. gadsimts|18. gadsimtos]] tagadējās '''[[Nīgrande]]s''' vietā atradās [[pilsēta|pilsētiņa]] Pīlesmiests? * ... ka [[Latvija|Latvijā]] [[1984]]. gadā bija '''[[polderis|polderi]]''' apmēram 40 000 [[ha]] platībā? * ... ka lai stadionā varētu notikt [[UEFA Čempionu līga]]s kvalifikācijas izslēgšanas spēles vai kāda no pamatturnīra spēlēm, tam jābūt '''[[UEFA stadionu kategorijas|ceturtās kategorijas]]''' stadionam? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 134-C1743, Alfred von Tirpitz.jpg|border|right|150px]] * ... ka '''[[Alfreds fon Tirpics]]''' (attēlā) tiek dēvēts pār "[[Vācija]]s kara flotes tēvu"? * ... ka mūsu ēras 3. gadsimtā '''[[armēņi]]''' kā pirmie pasaulē pieņēma [[kristietība|kristietību]] par valsts reliģiju? * ... ka [[Ropažu novads|Ropažu novada]] ciems '''[[Silakrogs (Ropažu novads)|Silakrogs]]''' līdz [[1993. gads|1993. gadam]] bija [[Padomju armija]]s militārā pilsētiņa? * ... ka '''[[Latvijas ceļu muzejs]]''' atrodas [[Šlokenbekas muiža|Šlokenbekas muižā]]? * ... ka pēdējā [[Višķu pagasts|Višķu pagasta]] '''[[Degļi (Višķu pagasts)|Degļu ciema]]''' iedzīvotāja mirusi [[2009. gads|2009. gadā]]? * ... ka '''[[Ķoņu kalns]]''' ir augstākais un lielākais [[drumlins]] [[Latvija|Latvijā]]? [[Attēls:Emily Deschanel 2009 Shankbone.jpg|border|right|150px]] * ... ka [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] aktrises '''[[Emīlija Dešanela|Emīlijas Dešanelas]]''' (attēlā) vecvectēvs ir 11. [[Francijas prezidenti|Francijas prezidents]] Pols Dešanels? * ... ka Latvijas U-19 [[basketbols|basketbola]] izlases [[saspēles vadītājs (basketbols)|saspēles vadītājs]] '''[[Kaspars Vecvagars]]''' ir agrākā [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas pieaugušo izlases]] spēlētāja [[Arnis Vecvagars|Arņa Vecvagara]] dēls? * ... ka '''[[hemoroīds|hemoroīdi]]''' var rasties arī ikdienā ilgstoši sēžot, piemēram, pie [[dators|datora]]? * ... ka pēc ''[[Forbes]]'' datiem '''[[Dalasas "Cowboys"]]''' [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] klubs ir vērtīgākais sporta klubs [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... ka latviešu [[basketbols|basketbolists]] '''[[Kristaps Purnis]]''' ir vienpadsmit reizes uzvarējis [[LBL|Latvijas basketbola līgā]]? * ... ka '''[[Lūžņa]]''' vēsturiski ir bijis [[līvi|lībiešu]] pēdējais apdzīvotais ciems 75 km garā posmā no [[Kolka]]s līdz [[Ventspils|Ventspilij]]? * ... ka [[Monako]] firsts '''[[Albērs II]]''' bijis [[bobslejs|bobslejists]], piedalījies piecās [[ziemas olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? * ... ka '''[[Kārlis Skaubītis]]''' bija pirmais latvietis — balonlidotājs? * ... ka '''[[Salpa līnija|Salpa līnijā]]''' nav notikusi karadarbība, lai gan nocietinājumi tajā bija daudz stiprāki kā [[Manerheima līnija|Manerheima līnijā]]? * ... ka '''[[130. Latviešu strēlnieku korpuss]]''' tika saukts par nacionālo formējumu, tomēr tajā etniskie [[latvieši]] bija mazākumā līdz pat [[1945. gads|1945. gada]] Kurzemes cietokšņa kaujām? * ... ka [[dzelzceļa stacija]] '''[[Jāņavārti]]''' sākotnēji izveidota kā [[pieturas punkts]] [[Dzelzceļa līnija Rīga Preču—Ērgļi|Ērgļu dzelzceļa līnijas]] vajadzībām? [[Attēls:Ernests Dinsbergs ap 1900.jpg|border|right|150px]] * ... ka pedagogs, dzejnieks un publicists '''[[Ernests Dinsbergs]]''' (attēlā) bija '''[[Krišjānis Barons|Krišjāņa Barona]]''' skolotājs? * ... ka [[automobilis|automobiļa]] '''[[garenbāze]]''' var būt dažāda labajā un kreisajā pusē? * ... ka teiciens "Aizver muti!" ir kļuvis īpaši populārs pēc [[Saeima]]s deputāta '''[[Ingmārs Līdaka|Ingmāra Līdakas]]''' reakcijas uz skaļām deputātu sarunām laikā, kad viņš runā no tribīnes? * ... ka [[LBL|Latvijas basketbola līgā]] profesionāļa karjeru uzsākušais [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikānis]] '''[[Džons Roberts Holdens]]''' kļuva par pirmo tumšādaino spēlētāju [[Krievijas basketbola izlase|Krievijas basketbola izlasē]]? * ... ka par visu laiku izcilāko [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētāju uzskatītais '''[[Džerijs Raiss]]''' ir veicis visvairāk piezemējumu (208) visā [[Nacionālā futbola līga|NFL]] vēsturē? * ... ka politiķe un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] dzīvesbiedre '''[[Inese Šlesere]]''' ir bijusi "Mis Latvija"? [[Attēls:Skansen entre 1.jpg|border|right|150px]] * ... ka '''[[Skansens]]''' (attēlā) ir pasaulē pirmais brīvdabas [[muzejs]]? * ... ka horvātu [[basketbolists]] '''[[Nikola Vujčičs]]''' ir pirmais spēlētājs [[Eirolīga vīriešiem|Eirolīgas]] vēsturē, kas spēlē sasniedzis ''triple-double''? * ... ka '''''[[Aš bégu (albums)|Aš bégu]]''''' ir [[Lauris Reiniks|Laura Reinika]] albuma ''[[Es skrienu]]'' versija [[lietuviešu valoda|lietuviešu valodā]]? * ... ka '''[[Naņdzjina]]''' trīs reizes ir bijusi [[Ķīna]]s [[galvaspilsēta]]? * ... ka pazīstamos «Mārupes» [[gurķi|gurķus]] un [[tomāti|tomātus]] audzē '''[[Jaunmārupe]]s''' siltumnīcās? * ... ka pēc '''[[Kastere Semenja|Kasteres Semenjas]]''' uzvaras 800 m distancē [[2009. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] radās diskusijas par sportistes dzimumu? * ... ka [[Dienvidāfrika]]s prezidents '''[[Jakobs Zuma]]''' (attēlā) ir [[poligāmija|poligāmists]]; precējies piecas reizes un viņam ir 20 bērnu? * ... ka '''[[Rīgas Motormuzejs]]''' ir lielākais seno spēkratu muzejs [[Baltija]]s valstīs? * ... ka '''[[Lohnesa ezera briesmonis|Nesijas]]''' novērojumi ļāva [[Lohnesa ezers|Lohnesa ezeram]] kļūt par nozīmīgu [[tūrisms|tūrisma]] objektu? * ... ka [[10. Saeima]]s deputāts '''[[Edvards Smiltēns]]''' politikā iesaistījās, jo Saeimai bija ļoti zems sabiedrības uzticības reitings? * ... ka '''[[Donalds Daks|Donaldam Dakam]]''' nav bikšu (izņemot gadījumus, kad viņš dodas peldēt)? * ... ka Eiropas rekordists 10 000 m skrējienā '''[[Mohameds Farahs]]''' ir dzimis [[Somālija]]s galvaspilsētā [[Mogadīšo]]? [[Attēls:John Wilkes Booth-portrait.jpg|border|right|150px]] * ... ka '''[[Džons Vilkss Būts|Džonam Vilksam Būtam]]''' (attēlā) pēc [[atentāts|atentāta]] pret [[Abrahams Linkolns|Abrahamu Linkolnu]] izdarīšanas izdevās aizbēgt, bet viņš tika notverts un nošauts 12 dienas vēlāk? * ... ka [[televīzija]]s kanāls '''[[CNN]]''' pirmais pasaulē piedāvāja ziņu pārraides 24 stundas diennaktī? * ... ka [[ASV pilsoņu karš|ASV pilsoņu kara]] konfederātu prezidents '''[[Džefersons Deiviss]]''' pēc zaudējuma karā un saņemšanas gūstā netika tiesāts? * ... ka terorists '''[[Muhameds Atā]]''' vadīja ''American Airlines'' pasažieru [[lidmašīna|lidmašīnu]], kas [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|2001. gada 11. septembrī]] ietriecās [[Pasaules tirdzniecības centrs|Pasaules tirdzniecības centrā]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... ka '''[[Losis]]''' ir [[Venta]]s kreisā krasta pieteka — [[Latvija]]s un [[Lietuva]]s robežupe? * ... ka bijušais [[basketbols|basketbolists]] '''[[Edgars Šneps]]''' ir bijis Izglītības un zinātnes ministrijas [[valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāra]] vietnieks? [[Attēls:Aglona basilica.jpg|border|right|150px]] * ... ka pastāv uzskats, ka [[svētbilde]]i “Aglonas Brīnumdarītāja Dievmāte” '''[[Aglonas katoļu bazilika|Aglonas katoļu bazilikā]]''' (attēlā) piemīt dziednieciskas spējas? * ... ka '''[[Panorāma (raidījums)|Panorāma]]''' ir vecākais [[televīzija]]s informatīvais ziņu raidījums [[Latvija|Latvijā]] un tiek translēts kopš [[1958. gads|1958. gada]]? * ... ka [[Sāmsala]]s ciems '''[[Angla]]''' ir ievērojams ar tajā esošajām četrām [[vējdzirnavas|vējdzirnavām]]? * ... ka [[BK Ventspils]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Brendons Hanters]]''' ir līdz šim [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] sevi vislabāk apliecinājušais spēlētājs, kurš karjeru turpinājis Latvijas klubā? * ... ka '''[[Lielstraupes pils]]''' ir vienīgā [[pils]] [[Latvija|Latvijā]], kas vienā korpusā apvienota ar [[baznīca (celtne)|baznīcu]]? * ... ka '''[[Kreuna]]''' kopā ar pietekām ir vienīgā [[Nemuna]]s baseina upe [[Latvija|Latvijā]]? [[Attēls:Grímsvötn Volcano Showing Plume - May 22.jpg|border|right|150px]] * ... ka 2011. gada '''[[Grimsvetns|Grimsvetna]]''' (attēlā) izvirduma pelnu mākonis sasniedza [[Eiropa|Eiropu]], kur tika atcelti ap 900 avioreisu, tomēr tas neizraisīja plašu aviosatiksmes paralīzi, kā tas notika, kad izvirda [[Eijafjadlajegidls]]? * ... ka [[Brisele]]s simbols '''"[[Čurājošais puisēns]]"''' ir tikai 30 cm augsta [[bronza]]s [[skulptūra]]? * ... ka [[10. Saeima|Saeimas]] deputāte '''[[Dana Reizniece-Ozola]]''' jau 15 gadu vecumā pirmo reizi kļuva par Latvijas čempioni [[šahs|šahā]]? * ... ka '''[[Zersenajs Tadese|Zersenaja Tadeses]]''' uzvara 2006. gada Pasaules čempionātā pusmaratonā bija pirmā uzvara Pasaules čempionātā [[Eritreja]]s [[sports|sporta]] vēsturē? * ... ka '''[[Alūksnes Jaunā pils|Alūksnes Jaunajai pilij]]''' ir sarežģīta konfigurācija, jo visas telpas ir izvietotas no abām pusēm lielai parādes zālei, kas izpaužas [[ēka]]s ārējā apjomā? * ... ka '''[[Džejs Baumīsters|Džejam Baumīsteram]]''' pieder "dzelzs vīra" rekords starp aktīvajiem [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] spēlētājiem (piedalījies 424 spēlēs pēc kārtas)? [[Attēls:Ritupes dzc stacija.JPG|border|right|150px]] * ... ka dzelzceļa stacijas ēka '''[[Rītupe (ciems)|Rītupē]]''' (attēlā) šobrīd vairs netiek izmantota un ir pamesta, lai arī ir arhitektūras piemineklis? * ... ka [[10. Saeima|10. Saeimā]] ir [[10. Saeimas vēlēšanas|ievēlēti]] brāļi Artūrs un '''[[Raimonds Rubiks|Raimonds Rubiki]]''', kamēr viņu tēvs [[Alfrēds Rubiks]] ir [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts? * ... ka '''[[Šefīldas "United"]]''' bija pirmais sporta klubs, kurš izmantoja nosaukumu ''United''? * ... ka '''[[flogistons|flogistona]]''' hipotēze bija pirmā zinātniskā [[teorija]] [[ķīmija]]s vēsturē? * ... ka '''[[Sapatņi|Sapatņu]]''' ciems, kas sastāv no divām apdzīvotām mājām, ir [[Latvija]]s uz austrumiem vistālāk esošā apdzīvotā vieta? * ... ka mūsdienās ir sastopamas tikai ap 280 '''[[pleckāji|pleckāju]]''' [[suga|sugām]], kamēr [[fosilijas|fosilā veidā]] ap 30 000 sugu? * ... ka 2005.—2006. gada sezonā, kad [[Kanāda]]s junioru [[hokejs|hokeja]] komanda '''[[Monktonas "Wildcats"]]''' izcīnīja Prezidenta kausu, tās sastāvā spēlēja arī latviešu hokejisti [[Mārtiņš Karsums]] un [[Oskars Bārtulis]]? [[Attēls:Prince Philip by Allan Warren 1992.jpg|border|right|150px]] * ... ka Edinburgas hercogs '''[[Princis Filips|Filips Mauntbatens]]''' (attēlā) pirms laulībām ar [[Apvienotā Karaliste|britu]] [[Elizabete II Vindzora|princesi Elizabeti]] bija [[Grieķija]]s un [[Dānija]]s princis? * ... ka '''[[Čandīgarha]]''' vienlaicīgi ir administratīvais centrs diviem [[Indija]]s štatiem ([[Pendžāba (Indija)|Pendžābai]] un [[Harjāna]]i), bet neietilpst nevienā no tiem un ir atsevišķa administratīva vienība? * ... ka viens no [[BMX riteņbraukšana]]s aizsācējiem Latvijā '''[[Ivo Lakučs]]''' savās pirmajās [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Sidnejā]] startēja treka [[riteņbraukšana|riteņbraukšanā]]? * ... ka pēc bijušā [[Ādolfs Hitlers|Hitlera]] adjutanta '''[[Oto Ginše]]s''' nāves [[2003. gads|2003. gadā]] palika dzīvs tikai viens fīrera pēdējo dzīves dienu aculiecinieks? * ... ka saskaņā ar populārās [[NBA drafts|NBA drafta]] apskatu interneta vietnes ''NBADraft.net'' vērtējumu [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolistam]] '''[[Dāvis Bertāns|Dāvim Bertānam]]''' ir labas izredzes tikt izraudzītam 2011. gada drafta otrajā kārtā? * ... ka [[Austrālija]]s [[teniss|tenisistes]] '''[[Jeļena Dokiča|Jeļenas Dokičas]]''' ģimene [[1991. gads|1991. gadā]] pameta [[Horvātija|Horvātiju]], bēgot no [[Horvātijas karš|pilsoņu kara]]? [[Attēls:Turaidas-pils.jpg|border|right|150px]] * ... ka '''[[Turaidas pils]]''' (attēlā) uzcelta nodedzinātās [[līvi|līvu]] valdnieka [[Kaupo]] koka [[pils]] vietā? * ... ka [[gangsteris]] '''[[Als Kapone]]''' ilgus gadus bija [[Čikāga]]s organizētās noziedzības galva, tomēr viņa notiesāšanas iemesls bija izvairīšanās no [[nodokļi|nodokļu]] nomaksas? * ... ka '''[[Keidels Evanss]]''' ir pirmais [[Austrālija|austrālietis]], kurš uzvarējis individuālajā braucienā Pasaules čempionātā šosejas [[riteņbraukšana|riteņbraukšanā]]? * ... ka [[vācieši|vācu]] politiķis '''[[Augusts Vinnigs]]''' [[Vācija]]s valdības uzdevumā kā ģenerālpilnvarotais [[Baltija]]s zemēs 1918. gada 26. novembrī parakstīja [[Latvijas Pagaidu valdība]]s atzīšanas notu? * ... ka '''[[Rīgas Latviešu biedrība]]s''' galvenie mērķi sākotnēji bija palīdzība trūkumcietējiem un derīgu zināšanu, "godīgas kārtības" un "gara apgaismošanas" izplatīšana starp [[Rīga]]s [[latvieši]]em? * ... ka '''[[Rauls Kastro]]''', kurš 2008. gada pārņēma [[Kuba]]s prezidenta amatu no sava brāļa [[Fidels Kastro|Fidela Kastro]], tikai kopš 2011. gada ir arī Kubas Komunistiskās partijas vadītājs? [[Attēls:Portlandia arctica-fossiel.jpg|border|right|150px]] * ... ka '''[[Joldijas jūra]]s''' nosaukums veidojies no [[gliemenes]] ''Joldia portlandia'' (attēlā), kas šajā periodā iekļuva jūrā no [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]]? * ... ka [[Arvīds Krievs|Arvīda Krieva]] vēsturiskā drāma '''"[[Dancis pa trim]]"''' bija pēdējā [[filma]], kurā filmējās [[Mārtiņš Freimanis]]? * ... ka '''[[Fukusimas I AES avārija]]''' ir otrā kodolkatastrofa pēc [[Čornobiļas AES katastrofa]]s, kas novērtēta ar 7. līmeni pēc [[Starptautiskā kodolnegadījumu skala|Starptautiskās kodolnegadījumu skalas]]? * ... ka [[pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekords]] [[tāllēkšana|tāllēkšanā]], ko [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968. gada Mehiko olimpiskajās spēlēs]] uzstādīja '''[[Bobs Bīmons]]''', noturējās 23 gadus? * ... ka '''[[Holocēns|holocēnā jeb pēcledus laikmetā]]''' [[ledājs|ledāju]] kušanas rezultātā [[okeāns|okeānu]] ūdens līmenis ir cēlies par apmēram 35 metriem? * ... ka '''[[Džons Terijs]]''' ir pirmo vārtu autors [[Anglijas futbola izlase]]s sastāvā jaunajā [[Vemblija stadions|Vemblija stadionā]]? [[Attēls:WillSmithMay10.jpg|border|right|150px]] * ... ka '''[[Vils Smits]]''' (attēlā) kļuva par pirmo [[aktieris|aktieri]], kurš filmējies astoņās filmās pēc kārtas, kuru ieņēmumi ASV pārsniedza 100 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]]? * ... ka '''[[Liepna (upe)|Liepna]]''' 200 m garumā ir [[Latvija]]s un [[Krievija]]s robežupe? * ... ka pēc kopējā klubā aizvadīto spēļu skaita līderis starp visiem [[Kontinentālā hokeja līga|KHL]] kluba [[Rīgas "Dinamo"]] '''[[Rīgas "Dinamo" spēlētāju uzskaitījums|spēlētājiem]]''' ir [[Miķelis Rēdlihs]]? * ... ka no '''[[Egļukalns|Egļukalna]]''' virsotnē esošā skatu torņa var saskatīt ap 12 km tālo [[Daugavpils|Daugavpili]]? * ... ka, atšķirībā no citiem pākšaugiem, '''[[zemesrieksti|zemesriekstu]]''' [[auglis|augļi]], ko cilvēki lieto [[uzturs|uzturā]], nogatavojas zem zemes? * ... ka [[zviedri|zviedru]] [[hokejs|hokeja]] [[vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] '''[[Pelle Lindbergs]]''' bija pirmais, kas virs vārtiem spēles laikā novietoja ūdens pudeli, jo cīnījās ar [[atūdeņošanās|atūdeņošanos]]? [[Attēls:Uncia uncia.jpg|border|right|150px]] * ... ka '''[[sniega leopards|sniega leoparda]]''' (attēlā) [[aste]] ir bieza un gaļīga, jo uz tās dzīvnieks uzkrāj [[tauki|tauku]] rezerves? * ... ka '''[[Guntis Valneris]]''' jau 13 gadu vecumā uzvarēja Latvijas čempionātā krievu [[dambrete|dambretē]] pieaugušajiem un PSRS jauniešu čempionātā? * ... ka kopā ar vairākām citām sādžām arī '''[[Ādžūni]]''' ietilpa teritorijā, ko 1921. gadā [[Latvija]]s teritorijā iekļāva no [[Kauņas guberņa]]s? * ... ka '''[[Varis Krūmiņš (basketbolists)|Varis Krūmiņš]]''' [[2007. gads|2007. gadā]] bija Latvijas jauniešu U-18 izlases treneris, kad tā izcīnīja pirmo Eiropas čempionāta medaļu vīriešu [[basketbols|basketbolā]] pēc neatkarības atjaunošanas? * ... ka '''[[Latvijas Ornitoloģijas biedrība]]s''' simbols ir [[Latvija]]s nacionālais [[putns]] [[baltā cielava]]? * ... ka sākotnēji '''[[ziemeļu divcīņa|ziemeļu divcīņā]]''' pirmā notika [[distanču slēpošana]], kurai sekoja tramplīnlēkšana un kārtība tika mainīta [[1950]]. gadā? [[Attēls:Alessandro Volta.jpeg|border|right|150px]] * ... ka itāļu fiziķis '''[[Alesandro Volta]]''' (attēlā) bija pirmais, kas atklāja un izolēja [[metāns|metāna]] gāzi? * ... ka portugāļu futbolists '''[[Nani]]''' dzimis [[Kaboverde|Kaboverdē]]? * ... ka '''[[Dzierkaļu kalns]]''' pēc relatīvā augstuma (89,2 m) ir augstākais [[Latvija|Latvijā]]? * ... ka '''[[krustnagliņas]]''' ir žāvēti īstā [[Nagliņkoks|nagliņkoka]] ziedpumpuri? * ... ka '''[[Garezers (ciems)|Garezera]]''' ciems, kam 1935. gadā tika piešķirts [[ciems (BAV)|biezi apdzīvotas vietas]] statuss, mūsdienās vairs neeksistē? * ... ka '''[[Luijs XVI]]''' ir vienīgais [[Francija]]s karalis, kuram ticis izpildīts [[nāvessods]]? [[Attēls:Zvanītaju iela.jpg|150px|right|1931. gada plūdi Jēkabpilī]] * ... ka '''[[1931. gada plūdi Jēkabpilī|1931. gada plūdos Jēkabpilī]]''' (attēlā) Daugavas līmenis pārsniedza vidējo vasaras līmeni par 5,56 metriem? * ... ka agrāk [[radioaktivitāte]]s mērīšanai lietoja ārpussistēmas mērvienību '''[[kirī]]''', kas precīzi atbilst 3,7·10<sup>10</sup> '''[[bekerels|bekereliem]]'''? * ... ka '''[[Seržs Ibaka]]''' ir pirmais [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] [[basketbols|basketbolists]] no [[Kongo Republika]]s? * ... ka [[Amatas novads|Amatas novada]] [[Zaubes pagasts|pagasta]] centrs '''[[Zaube]]''' atrodas 42 km no attālumā no novada domes «Ausmās»? * ... ka [[Somijas hokeja izlase]]s ģenerālmenedžeris '''[[Jari Kurri]]''' [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] karjeras beigās bija visu laiku rezultatīvākais [[Eiropa|Eiropā]] dzimušais un uzaugušais spēlētājs? * ... ka par [[Ians Flemings|Iana Fleminga]] romānu varoni '''[[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]]''' ir uzņemtas 22 [[kinofilma]]s? [[Attēls:Rīgas kinostudijas ēka.jpg|150px|right|Rīgas Kinostudija]] * ... ka [[Rīgas Kinostudija|Rīgas Kinostudijā]] (attēlā) bāzēto '''[[Tautas kinoaktieru studija|Tautas kinoaktieru studiju]]''' ir absolvējuši tādi aktieri kā [[Ivars Kalniņš]], [[Lilita Ozoliņa]], [[Alvis Hermanis]] un [[Mirdza Martinsone]]? * ... ka kinorežisors '''[[Leonīds Leimanis]]''' [[Trešais reihs|vācu]] okupācijas laikā izveidoja un vadīja [[Rīga]]s pagrīdes antifašistisko organizāciju "Сīņа"? * ... ka '''[[lielais dumpis]]''' skaļā sauciena dēļ, kas atgādina buļļa māvienu, ieguvis savu zinātnisko nosaukumu ''Botaurus'' (''taurus'' [[latīņu valoda|latīniski]] nozīmē [[liellops]])? * ... ka divkārtējam [[ziemas olimpiskās spēles|olimpiskajam čempionam]] snovbordā '''[[Šons Vaits|Šonam Vaitam]]''' rudās [[mati|matu]] krāsas dēļ dota iesauka ''The Flying Tomato'' (lidojošais [[tomāts]])? * ... ka '''[[Čornobiļas atomelektrostacija]]''' pārtrauca darbību tikai 1999. gadā, vairāk kā 13 gadus pēc [[Čornobiļas AES katastrofa|katastrofas]]? * ... ka 1966. gada [[Rīgas Kinostudija]]s [[kinofilma|filma]] '''"[[Noktirne (filma)|Noktirne]]"''' ir filmēta [[Rīga|Rīgā]], [[Armēnija|Armēnijā]] un [[Tjanšans|Tjanšanā]]? [[Attēls:Adrea alba Luc Viatour.jpg|130px|right|Lielais baltais gārnis]] * ... ka kopš 2000. gada '''[[lielais baltais gārnis]]''' (attēlā) ir pastāvīgs ligzdotājs arī [[Latvija|Latvijā]], lai gan pirms tam bija tikai reti ieceļojoša suga? * ... ka [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskās partijas]] kandidāte ASV viceprezidenta amatam [[2008. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2008. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Sāra Peilina]]''' jaunībā bijusi [[Aļaska]]s mazpilsētas skaistuma karaliene? * ... ka '''''[[Stade de France]]''''' ir piektais lielākais [[futbols|futbola]] [[stadions]] [[Eiropa|Eiropā]] pēc skatītāju vietu skaita? * ... ka sākotnēji '''[[bāka]]s''' tika celtas no [[koksne|koka]], tāpēc [[vētra|vētru]] laikā tās bieži sabruka? * ... ka [[Vācijas hokeja izlase]]s [[vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] '''[[Dmitrijs Kočņevs]]''' ir dzimis [[Kazahstāna]]s pilsētā [[Karaghandi]]? * ... ka otrais [[Indonēzija]]s prezidents '''[[Suharto]]''' valsts vadītāja amatā pavadīja 31 gadu? [[Attēls:Henry Kissinger.jpg|130px|right|Henrijs Kisindžers]] * ... ka [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[diplomāts]] '''[[Henrijs Kisindžers]]''' (attēlā) ir [[Nobela miera prēmija]]s laureāts? * ... ka '''[[dabasgāze]]s''' galvenā sastāvdaļa ir [[metāns]]? * ... ka '''[[Ugāle]]''' ir lielākā apdzīvotā vieta [[ventspils novads|Ventspils novadā]]? * ... ka '''[[čurkstes|čurkstu ģints]]''' zinātniskais nosaukums ''Delichon'' [[sengrieķu valoda|sengrieķu valodā]] nozīmē [[bezdelīga]]? * ... ka '''[[Deivids Robinsons]]''' [[ASV basketbola izlase]]s sastāvā piedalījies trijās [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] un visās trijās viņa pārstāvētā komanda guva uzvaru? * ... ka '''"[[Kaugurieši]]"''' ir pirmā pilnmetrāžas spēlfilma, kas uzņemta [[Rīgas Kinostudija|Rīgas Kinostudijā]]? [[Attēls:Flickr - Saeima - Saeimas 3.novembra ārkārtas sēde (8).jpg|130px|right|Klāvs Olšteins]] * ... ka [[10. Saeima]]s deputāts '''[[Klāvs Olšteins]]''' nodeva deputāta zvērestu par vienu dienu vēlāk, jo Saeimas pirmajā darba dienā kļuva par tēvu? * ... ka '''[[Dienviddžordžija]]s''' sala ir viena no divām vietām [[Dienvidu puslode|Dienvidu puslodē]], kurā introducēti [[ziemeļbrieži]]? * ... ka, neatkarīgi no dzimuma, ikvienam [[islāms|musulmanim]] vismaz vienu reizi dzīvē ir jāveic '''[[hadžs]]'''? * ... ka arī mūsdienās '''[[vaļu medības|vaļu medībās]]''' gadā visā pasaulē tiek nomedīti ap 1500 [[vaļi|vaļu]]? * ... ka '''[[Viesītes šaursliežu dzelzceļš]]''' bija lielākais 600 mm sliežu platuma [[dzelzceļš|dzelzceļu]] tīkls Latvijā? * ... ka [[krievi|krievu]] režisora '''[[Kirils Serebreņņikovs|Kirila Serebreņņikova]]''' izrāde "Mirušās dvēseles" [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālajā teātrī]] tika atzīta par [[Spēlmaņu nakts 2009/2010|gada labāko izrādi Latvijā 2010. gadā]]? [[Attēls:Zila govs.jpg|130px|right|Latvijas zilā govs]] * ... ka '''[[Latvijas zilā govs]]''' (attēlā) ir ļoti reti sastopama [[liellops|liellopu]] [[šķirne]], kas faktiski atrodas uz izmiršanas robežas? * ... ka '''[[pantāga]]''' ir tradicionāls latviešu Ūsiņa dienas un [[Lieldienas|Lieldienu]] ēdiens? * ... ka pašreizējais [[Latvijas finanšu ministrs]] '''[[Andris Vilks (ekonomists)|Andris Vilks]]''' ir ieguvis augstāko izglītību kā ģeogrāfijas pasniedzējs? * ... ka '''[[somi]]''' pēc ticības galvenokārt ir [[luterticība|luterāņi]]? * ... ka 95% no visām Latvijas aitām ir '''[[Latvijas tumšgalve]]s''' šķirnes aitas? * ... ka '''[[Dainis Dukurs]]''' tiek uzskatīts par [[skeletons|skeletona]] aizsācēju Latvijā? * ... ka '''''[[Camp Nou]]''''' (attēlā) ir lielākais [[futbols|futbola]] stadions Eiropā? * ... ka '''''[[Windows XP]]''''' pēc 2011. gada janvāra datiem ir pasaulē plašāk lietotā [[operētājsistēma]], kas izmanto [[internets|internetu]]? * ... ka [[Norvēģija]]s karalis '''[[Hokons VII]]''' bija viens no nedaudzajiem vēlētajiem Eiropas [[monarhs|monarhiem]]? * ... ka [[Latviešu nacionālie bruņotie spēki|Latviešu nacionālo bruņoto spēku]] '''[[Ziemeļlatvijas brigāde]]''' līdz [[1919. gads|1919. gada]] jūlijam bija pakļauta [[Igaunijas armija|Igaunijas bruņoto spēku]] štābam un virspavēlniekam? * ... ka [[10. Saeima]]s deputāte '''[[Inese Laizāne]]''' ir filmējusies [[Jānis Streičs|Jāņa Streiča]] filmā "Cilvēka bērns"? * ... ka '''[[devons|devona periodā]]''' parādījās pirmie sauszemes [[mugurkaulnieki]] ([[abinieki]])? [[Attēls:Mark Zuckerberg - South by Southwest 2008 - 2-crop.jpg|120px|right|Marks Zakerbergs]] * ... ka interneta tīmekļa vietnes ''[[Facebook]]'' izveidotājs '''[[Marks Zakerbergs]]''' (attēlā) 2008. gadā kļuva par jaunāko miljardieri pasaulē? * ... ka aktieris '''[[Nikolass Keidžs]]''' ir cēlies no [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[kino]] aprindās ievērojamās Kopolu dzimtas? * ... ka matemātiķis '''[[Jānis Mencis vecākais]]''' ir viens no pirmajiem atjaunotā [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] kavalieriem? * ... ka '''[[Futbola karš]]''' sākās pēc [[Hondurasa]]s futbola valstsvienības zaudējuma [[Salvadora]]s valstsvienībai atlases spēlēs par ceļazīmi uz [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausu]]? * ... ka '''[[sters]]''' ir tilpuma mērvienība, ko izmanto [[malka]]s vai citu kokmateriālu mērīšanai? * ... ka reti, galvenokārt [[mutācija|mutāciju]] dēļ, [[cilvēks|cilvēkam]] var būt vairāk nekā pieci '''[[pirksts|pirksti]]''' uz vienas rokas? [[Attēls:Vaclav Klaus headshot.jpg|120px|right|Vāclavs Klauss]] * ... ka [[Čehija]]s prezidents '''[[Vāclavs Klauss]]''' (attēlā) tiek saukts par "[[Centrāleiropa]]s [[Mārgarita Tečere|Mārgaritu Tečeri]]"? * ... ka [[Spēlmaņu nakts]] '''[[Spēlmaņu nakts gada aktrise|gada aktrises balva]]''' visvairāk — 4 reizes — ir piešķirta [[Rēzija Kalniņa|Rēzijai Kalniņai]]? * ... ka '''[[Eiropas muflons]]''' tika sistematizēts kā atsevišķa [[suga]], līdz [[Dezoksiribonukleīnskābe|DNS]] pētījumos tika atklāts, ka tā ir viena no [[savvaļas aita]]s pasugām? * ... ka bijušā '''[[Lubānas pagasts|Lubānas pagasta]]''' teritorija šobrīd ir sadalīta divos pagastos un [[Lubāna]]s pilsētā? * ... ka jurists un politiķis '''[[Aleksejs Loskutovs]]''' uzņēmās [[Ilmārs Poikāns|Ilmāra Poikāna]] (Neo) aizstāvību [[VID datu noplūde]]s lietā? * ... ka '''[[avokado]]''' dēvē arī par aligatorbumbieri? [[Attēls:Red deer stag 2009 denmark.jpg|130px|right|Staltbrieža bullis]] * ... ka '''[[staltbriedis|staltbrieži]]''' (attēlā) [[Latvija]]s teritorijā bija izzuduši, bet vācu muižnieki sugu Latvijā introducēja no jauna, ierīkojot iršu dārzus? * ... ka rakstnieka '''[[Paulu Koelju]]''' slavenākais darbs "Alķīmiķis" ir iztulkots 71 pasaules valodā? * ... ka '''[[Heopsa piramīda]]''' ir vecākais no [[septiņi pasaules brīnumi|septiņiem pasaules brīnumiem]] un vienīgais, kas ir saglabājies līdz mūsdienām? * ... ka '''[[Folklendu karš]]''' ir pēdējais militārais konflikts, kurā [[Apvienotā Karaliste]] karoja bez neviena sabiedrotā? * ... ka [[2011. gads|2011]]. gada '''[[gada putns Latvijā]]''' ir [[meža pūce]]? * ... ka viens no [[NSDAP]] galvenajiem ideologiem '''[[Alfrēds Rozenbergs]]''' ir dzimis [[Tallina|Tallinā]]? [[Attēls:Zalenieki manor house.jpg|right|border|160px|Zaļā muiža]] * ... ka '''[[Zaļā muiža]]''' (attēlā) ir ievērojama ar to, ka tās fasādes laika gaitā nav izmainītas? * ... ka '''[[Hantsvila|Hantsvilā]]''' ir dzimis Vikipēdijas izveidotājs [[Džimijs Veilss]]? * ... ka '''''[[Super Bowl XLI]]''''' 30 sekunžu reklāma izmaksāja 2,6 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]]? * ... ka '''[[Krampova]]s''' skrajciemā [[Vērēmu pagasts|Vērēmu pagastā]] ir tikai viens iedzīvotājs? * ... ka hokejists '''[[Kristiāns Pelšs]]''' jau sešpadsmit gadu vecumā spēlēja [[DHK Latgale]] rindās? * ... ka angļu mūziķis '''[[Ēriks Kleptons]]''' ir vienīgais trīs reizes Rokenrola slavas zālē iekļuvušais cilvēks: vienu reizi kā solists, abas pārējās reizes kā grupu ''The Yardbirds'' un ''Cream'' dalībnieks? [[Attēls:NHL_Winter_Classic_2008.jpg|130px|right|Arvils Ašeradens]] * ... ka '''[[NHL Ziemas klasika]]s''' (attēlā) spēles vienmēr tikušas aizvadītas 1. janvārī? * ... ka [[futbols|futbola]] klubs '''"[[FC Twente]]"''' vienreiz ([[1975]]. gadā) iekļuva [[UEFA kauss|UEFA kausa]] finālā? * ... ka 17 gadu nepārtrauktas darbības laikā vissezonas polārstacija '''[[Neimaijere II]]''' bija iegrimusi sniegā un [[firns|firnā]] par 14 m? * ... ka '''[[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra]]''' [[2005. gads|2005]]. gadā saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]]? * ... ka [[Latvija|Latvijā]] '''[[valsts apvērsums]]''' ir noticis vienreiz — [[1934]]. gadā? * ... ka abi grupas ''[[Zebrahead]]'' albuma '''''[[Playmate of the Year]]''''' singli tika izmantoti filmu skaņu celiņos? [[Attēls:Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Arvils Ašeradens.jpg|130px|right|Arvils Ašeradens]] * ... ka '''[[Arvils Ašeradens]]''' (attēlā) darba gaitas sāka "[[LETA|Latinform]]" krāsu fotolaboratorijā? * ... ka [[1976]]. gada [[Rīgas Kinostudija]]s spēlfilmā '''"[[Ģimenes melodrāma]]"''' ir filmējies "[[Parex banka]]s" bijušais īpašnieks Valērijs Kargins? * ... ka pilnais '''[[Mēness aptumsums]]''' ilgst 104 [[minūte]]s? * ... ka pēc [[Rīga]]s '''[[Mazā ģilde|Mazās ģildes]]''' parauga Mazās ģildes nodibināja arī [[Cēsis|Cēsīs]], [[Liepāja|Liepājā]], [[Grobiņa|Grobiņā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Kuldīga|Kuldīgā]] un [[Ventspils|Ventspilī]]? * ... ka '''[[Jaunjelgavas rajons|Jaunjelgavas rajonā]]''' bija divas [[ciema padome]]s ar identisku nosaukumu? * ... ka '''[[Podkolzina pret Latviju]]''' bija pirmā lieta pret [[Latvija|Latviju]], kuru pēc būtības izsprieda [[Eiropas Cilvēktiesību tiesa]]? [[Attēls:LeslieNielsenOct08-replacement.jpg|130px|right|Leslijs Līlsens]] * ... ka '''[[Leslijs Nīlsens]]''' (attēlā) [[televīzija|TV]] debitēja [[1948]]. gadā? * ... ka '''[[panteras|panteru ģints]]''' pārstāvji ir vienīgie [[kaķu dzimta]]s dzīvnieki, kas spēj rēkt? * ... ka caur '''[[Adenas līcis|Adenas līci]]''' tiek transportēti 11 procenti no visas pasaules [[nafta]]s? * ... ka viens no [[Baltā kustība|Baltās kustības]] līderiem '''[[Pjotrs Vrangelis]]''' dzimis mūsdienu [[Lietuva]]s teritorijā? * ... ka '''[[Modheima]]s''' [[polārstacija|polārstaciju]] ierīkoja starptautiska ekspedīcija, kurā bija 6 norvēģi, 4 zviedri, 3 briti, 1 austrālietis un 1 kanādietis? * ... ka '''[[Maiks Taisons]]''' savas pirmās 19 cīņas uzvarēja ar nokautu? [[Attēls:Merops-apiaster.JPG|150px|right|Bišu dzenis]] * ... ka '''[[bišu dzenis]]''' (attēlā) [[Latvija|Latvijā]] agrāk bijis rets maldu viesis, bet kopš 2003. gada ligzdo katru gadu? * ... ka '''[[Salaspils koncentrācijas nometne]]s''' oficiālais nosaukums bija "Policijas cietums un darba audzināšanas nometne"? * ... ka '''[[2001.—2002. gada NBA sezona]]''' bija pirmā sezona [[Nacionālā basketbola asociācija|līgas]] vēsturē, kad sezonas rezultatīvākais spēlētājs, kurš šoreiz bija [[Elens Aiversons]], neiekļuva simboliskajā pirmajā izlasē? * ... ka politiķis '''[[Andris Ameriks]]''' skolas gados ir ieguvis meistara titulu [[dambrete|dambretē]]? * ... ka '''[[koherence]]''' izpaužas divu vai vairāku viļņu mijiedarbībā? * ... ka '''[[Stenkomas-Vilsas glečers]]''' tika atklāts [[1915]]. gadā un nosaukts par godu vienai no galvenajiem ekspedīcijas sponsoriem Dženetai Stenkomai-Vilsai? [[Attēls:Christmas Tree.JPG|130px|right|Ziemassvētku egle]] * ... ka pirmās mākslīgās '''[[ziemassvētku egle]]s''' (attēlā) parādījās Vācijā 19. gadsimtā? * ... ka, lai [[mežs|mežu]] sauktu par '''[[lietus mežs|lietus mežu]]''', tā nokrišņu daudzumam ir jābūt vismaz 2000 mm gadā? * ... ka visi '''[[degizraktenis|degizrakteņi]]''' satur [[ogleklis|oglekli]] un ir veidojušies kā nogulumieži [[ģeoloģija|ģeoloģisku]] procesu rezultātā? * ... ka politiķis '''[[Pēteris Tabūns]]''' pēc izglītības ir sporta skolotājs un žurnālists? * ... ka par '''[[laterāla domāšana|laterālu domāšanas stilu]]''' sauc nestandarta un radošu domāšanu ar mērķi atrisināt problēmu? * ... ka zaudējot vairāk nekā 20% ķermeņa šķidruma, par nāves cēloni var kļūt '''[[atūdeņošanās]]'''? [[Attēls:Stavenn_Gallus_varius_0.jpg|130px|right|Zaļā savvaļas vista]] * ... ka '''[[zaļā savvaļas vista]]''' (attēlā), atšķirībā no citiem [[vistas|vistu]] ģints putniem, spēj lidot garākus attālumus? * ... ka '''[[Jakobs Benjamins Fišers]]''' bija pirmais akadēmiski izglītotais [[Rīga]]s [[dabaszinātnes|dabaszinātnieks]]? * ... ka [[Latvija|Latvijā]] vienīgā savvaļas '''[[priedes|priežu]]''' suga ir [[parastā priede]]? * ... ka 2010. gada '''[[Latgales futbola čempionāts 2010|Latgales futbola čempionāta]]''' uzvarētāji ir [[FK Ilūkste]]? * ... ka '''[[Abavas iela (Rīga)|Abavas ielas]]''' kādreizējais nosaukums ir ''Abavasmuižas iela''? * ... ka [[Somija|somu]] [[hokejs|hokeja]] vārtsargs '''[[Antero Nītimeki]]''' [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] tika atzīts par visa turnīra [[MVP|vērtīgāko spēlētāju]]? [[Attēls:2010-06-03 Arena AufSchalke 01.jpg|150px|right|Veltins-Arena]] * ... ka '''[[Veltins-Arena]]''' (attēlā) [[futbols|futbola]] stadionā notika [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010. gada Pasaules čempionāta hokejā]] atklāšanas spēle? * ... ka '''[[Šetlendas salas|Šetlendas salās]]''' galvenās nodarbošanās ir [[aitkopība]] un zvejniecība? * ... ka vecākais [[Londona]]s futbola klubs ir '''[[Fulham FC]]'''? * ... ka '''[[antiviela]]''' ir visdārgākā substance pasaulē? * ... ka '''[[Dino Dzofs]]''' ir visu laiku vecākais [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausu]] ieguvušais futbolists? * ... ka '''[[Princeses Astridas krasts|Princeses Astridas krastā]]''' darbojās vienīgā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] [[polārstacija]]? [[Attēls:Coracias_garrulus_-Kruger_National_Park,_South_Africa-8.jpg|150px|right|Zaļā vārna]] * ... ka '''[[zaļā vārna]]''' (attēlā) nav nedz [[zaļā krāsa|zaļa]], nedz tā ir [[vārnas|vārna]]? * ... ka [[10. Saeima]]s deputāte '''[[Dace Reinika]]''' ir dziedātāja [[Lauris Reiniks|Laura Reinika]] māte? * ... ka grupas '''[[Marilyn Manson (grupa)|Marilyn Manson]]''' sākotnējais nosaukums bija ''Marilyn Manson & the Spooky Kids''? * ... ka '''[[ASV Republikāniskā partija|ASV Republikānisko partiju]]''' [[1854]]. gadā dibināja pret [[verdzība|verdzību]] noskaņoti aktīvisti? * ... ka '''[[askēze]]''' ir [[hedonisms|hedonisma]] pretstats? * ... ka [[Somija|somu]] [[snaiperis]] '''[[Simo Heihe]]''' [[Ziemas karš|Ziemas karā]] nošāvis 505 ienaidniekus, kas ir vislielākais reģistrētais nogalināto skaits lielajos karos? [[Attēls:ArenasWizards.jpg|130px|right|Džilberts Arenass]] * ... ka '''[[Džilberts Arenass]]''' (attēlā) piedalījies trijās [[NBA Visu zvaigžņu spēle|NBA Visu zvaigžņu spēlēs]]? * ... ka '''[[koku žagata]]s''' ļoti reti nolaižas zemē, lai barotos? * ... ka visvairāk '''[[cukurniedres|cukurniedru]]''' tiek izaudzēts [[Brazīlija|Brazīlijā]]? * ... ka '''[[2010. gada NBA Visu zvaigžņu spēle|2010. gada NBA Visu zvaigžņu spēli]]''' klātienē vēroja 108 713 skatītāji, kas ir visu laiku visvairāk apmeklētākā spēle [[basketbols|basketbola]] vēsturē? * ... ka ir pazīstamas vairāk nekā 400 '''[[vienkārša viela|vienkāršas vielas]]'''? * ... ka '''[[Valentīna diena]]s''' pirmsākumi tiek saistīti ar [[romieši|romiešu]] svētkiem Luperkālijām? [[Attēls:Braille.jpg|150px|right|Luijs Brails]] * ... ka 15 gadu vecumā '''[[Luijs Brails]]''' (attēlā) pabeidza [[Braila raksts|Braila raksta]] izveidi neredzīgajiem? * ... ka '''[[Eduards Brencēns]]''' ir viens no profesionālās scenogrāfijas iedibinātājiem Latvijā? * ... ka augstākais kalns ārpus [[Āzija]]s ir '''[[Akonkagva]]'''? * ... ka '''[[Māris Gulbis]]''' bija viens no sabiedrībā populārākajiem [[Repšes Ministru kabinets|Repšes valdības]] ministriem? * ... ka '''[[Karalienes Fabiolas kalni|‎Karalienes Fabiolas kalnu]]''' pakājē atrasts līdz pat 25% pasaules [[meteorīts|meteorītu]]? * ... ka mikrobiologs '''[[Roberts Kohs]]''' atklājis [[tuberkuloze]]s ierosinātāju? [[Attēls:Calocitta formosa -Costa Rica -upper body-8.jpg|150px|right|Baltrīkles žagatsīlis]] * ... ka '''[[baltrīkles žagatsīlis]]''' (attēlā) ir bieži novērojams [[kafija]]s plantācijās? * ... ka '''[[Pasaules tirdzniecības centrs|Pasaules tirdzniecības centra]]''' biroju telpu kopējā platība bija 1,24 miljoni m²? * ... ka '''[[Džemma Skulme]]''' ir gleznotāja [[Oto Skulme]]s un tēlnieces [[Marta Skulme|Martas Skulmes]] meita? * ... ka '''[[penicilīns]]''' bija pirmā atklātā dabiskā [[antibiotika]]? * ... ka '''[[Plato (polārstacija)|Plato polārstacijā]]''' [[1968]]. gada jūlijā tikusi novērota pasaulē zemākā mēneša vidējā [[temperatūra]] −73,2&nbsp;°C? * ... ka '''[[Latvijas padomju enciklopēdija|Latvijas padomju enciklopēdijā]]''' iekļautas vairāk kā 600 [[karte|karšu]]? [[Attēls:Olof_Palme_statsminister,_tidigt_70-tal.jpg|right|150px|Ūlofs Palme]] * ... ka Zviedrijas bijušais premjerministrs '''[[Ūlofs Palme]]''' (attēlā) bērnībā vasaras pavadījis [[Latvija|Latvijā]] Skangaļu muižā? * ... ka '''[[Eridana (ģeoloģija)|Eridana]]''' kā [[upe]] izzuda vidējā [[pleistocēns|pleistocēna]] sākumā, kad apledojuma [[ledājs]] izraka [[Baltijas jūra]]s gultni? * ... ka pirmais oficiālais valsts līmeņa '''[[Brazīlijas čempionāta futbolā A sērija|Brazīlijas čempionāts futbolā]]''' notika tikai 1971. gadā? * ... ka Lietuvas prezidentu '''[[Antans Smetona|Antanu Smetonu]]''' studiju gados vairākkārt izslēdza no universitātes par [[nacionālisms|nacionālistiskiem]] uzskatiem? * ... ka līdz [[iekšdedzes dzinējs|iekšdedzes dzinēja]] izgudrošanai '''[[benzīns]]''' bija [[petroleja]]s rūpniecības atkritumprodukts, ko sadedzināja īpašās bedrēs? * ... ka viens no pirmajiem priekšmetiem, ko par $14,83 pārdeva '''[[eBay]]''' izsolē, bija sabojāts lāzera rādāmkociņš? [[Attēls:Pseudo-Dmitrius.jpg|right|130px|Viltusdmitrijs I]] * ... ka '''[[Viltusdmitrijs I]]''' (attēlā) bijis [[Krievija]]s [[Krievijas cariste|cars]] mazāk kā gadu? * ... ka '''[[Marta Skulme]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā [[latvieši|latviešu]] sieviete — [[tēlnieks|tēlniece]]? * ... ka '''[[kovārnis]]''' ir viens no mazākajiem putniem [[vārnas|vārnu]] ģintī? * ... ka '''[[Štiglica Centrālā tehniskās zīmēšanas skola|Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā]]''' mācījušies [[Gustavs Šķilters]] un [[Teodors Zaļkalns]]? * ... ka līdz [[2009. gads|2009]]. gada janvārim visā pasaulē bija pārdoti 350 miljoni '''[[Rubika kubs|Rubika kubu]]'''? * ... ka pirmos '''[[Ielāps (programmatūra)|programmatūras ielāpus]]''' programmatūras apgādātāji piegādāja uz papīra lentēm vai [[perfokarte|perfokartēm]]? [[Attēls:Kaijas Getlinos.jpg|border|140px|right|Kaijas Getliņu izgāztuvē]] * ... ka '''[[Rumbula (Stopiņu novads)|Rumbulā]]''' esošā Getliņu izgāztuve (attēlā) ir lielākā atklātā atkritumu izgāztuve [[Baltija|Baltijā]] un [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ka '''[[lielais dižkoksngrauzis]]''' ir vislielākā [[koksngraužu dzimta|koksngraužu]] [[vaboles|vabole]] [[Eiropa|Eiropā]]? * ... ka '''[[Aizkraukles ģerbonis|Aizkraukles ģerbonī]]''' trīs [[ozols|ozola]] lapas simbolizē [[Pļaviņu HES]] turbīnas? * ... ka 4 [[Saeima|Saeimu]] deputāts '''[[Kārlis Leiškalns]]''' [[Latvijas PSR]] laikā ir strādājis par bārmeni? * ... ka PSRS diplomāts Austrālijā '''[[Vladimirs Petrovs (diplomāts)|Vladimirs Petrovs]]''' nodarbojās ar padomju pilsoņu uzraudzīšanu, lai neviens nepārbēgtu uz Rietumiem, bet pats vēlāk pieprasīja politisko patvērumu? * ... ka '''[[biosfēra]]s''' apakšējā robeža sniedzas līdz 4 — 5 km dziļumam Zemes dzīlēs? [[Attēls:Schimpanse_Zoo_Leipzig.jpg|border|140px|right|Šimpanze]] * ... ka '''[[šimpanzes]]''' (attēlā) ir [[ģenētika|ģenētiski]] visradniecīgākā suga [[cilvēks|cilvēkam]]? * ... ka '''[[Harisons Fords]]''' ticis atskaitīts no Riponas koledžas nesekmības dēļ? * ... ka [[latīņu valoda]]s izteiciens '''''[[de facto]]''''' [[Tieslietas|tieslietās]] nozīmē "praksē, bet ne obligāti saskaņā ar likumu"? * ... ka [[futbols|futbolists]] '''[[Kenijs Dalglišs]]''' ticis atzīts par pēckara labāko [[Lielbritānija|britu]] uzbrucēju? * ... ka '''[[I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki|I Vispārīgajos latviešu Dziedāšanas svētkos]]''' piedalījās 45 kori? * ... ka '''[[Konstantīns Petss]]''' bija viens no trim [[1918]]. gada 24. februāra [[Igaunija]]s neatkarības deklarācijas parakstītājiem? [[Attēls:Boomkruiper1reversed.jpg|border|120px|right|Īspirkstu mizložņa]] * ... ka '''[[īspirkstu mizložņa]]''' (attēlā) ir 345. savvaļā sastaptā [[putni|putnu]] suga [[Latvija|Latvijā]]? * ... ka atlēts '''[[Terijs Fokss]]''' bija jaunākais cilvēks, kas tika apbalvots ar [[Kanāda]]s ordeni? * ... ka gleznotāja '''[[Emma Baltmane]]''' popularitāti ieguvusi ar [[Krustpils]] tirgus skatiem? * ... ka '''[[armēņu kalendārs|armēņu kalendārā]]''' nav [[garais gads|garā gada]]? * ... ka '''[[Kuldīgas ķieģeļu tilts]]''' ir trešais garākais ķieģeļu [[tilts]] [[Eiropa|Eiropā]]? * ... ka [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] nosauca '''[[Ho Ši Mina ceļš|Ho Ši Mina ceļu]]''' par vienu no lielākajiem militārās inženierijas sasniegumiem 20. gadsimtā? [[Attēls:Greater_Coat_of_Arms_of_the_Russian_Empire_1700x1767_pix_Igor_Barbe_2006.jpg|135px|right|Krievijas impērijas ģerbonis]] * ... ka '''[[Krievijas impērijas ģerbonis]]''' (attēlā) attīstījies no [[Bizantijas impērija]]s divgalvainā zelta ērgļa? * ... ka futbolistam '''[[Žists Fontēns|Žistam Fontēnam]]''' pieder rekords ar visvairāk gūtajiem vārtiem vienā [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] finālturnīrā? * ... ka '''[[Rietumaustrālija]]''' ir lielākais [[Austrālija]]s štats pēc platības? * ... ka aktieris '''[[Dastins Hofmans]]''' ir saņēmis divas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s un piecus [[Zelta Globuss|Zelta Globusus]]? * ... ka visi '''[[Amerikas Hokeja Līga|Amerikas Hokeja Līgā]]''' spēlējošie hokeja klubi ir [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandu fārmklubi? * ... ka iznīcinātāja '''[[MiG-29]]''' nosaukums [[NATO]] terminoloģijā ir ''Fulcrum''? [[Attēls:Dolomedes plantarius spider.jpg|border|right|150px|Krastu medniekzirneklis Lisiņas krastā]] * ... ka '''[[krastu medniekzirneklis]]''' (attēlā) ir lielākais Latvijā sastopamais [[zirneklis]]? * ... ka '''[[1994. gada ziemas olimpiskās spēles]]''' bija pirmās, kas nenotika vienā [[gads|gadā]] ar [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajām spēlēm]]? * ... ka '''[[GULAG]]''' pirmais priekšnieks no [[1930]]. gada aprīļa līdz jūnijam bija latvietis [[Teodors Eihmans]]? * ... ka amerikāņu aktrise '''[[Liva Tailere]]''' ir grupas [[Aerosmith]] vadošā vokālista Stīvena Tailera meita. * ... ka pirmajā [[1979]]. gadā izdotajā '''[[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas PSR Sarkanajā grāmatā]]''' iekļuva 118 dzīvnieku [[suga]]s un 1 pasuga? * ... ka [[Rubenšs Barikello]] '''[[2010. gada Beļģijas Grand Prix|2010. gada Beļģijas ''Grand Prix'']]''' kļuva par pirmo [[Formula 1|F1]] pilotu, kas piedalījies 300 sacīkstēs? [[Attēls:Kapa 2010.jpg|border|right|150px|2010. gada Kāpas finišs]] * ... ka dalībnieku skaits [[orientēšanās]] sacensībās '''[[Kāpas trīsdienas|Kāpa]]''' (attēlā) pēdējos gados regulāri pārsniedz 1500 un tās ir lielākās daudzdienu sacensības [[Baltija|Baltijā]]? * ... ka kosmonauts '''[[Aleksejs Ļeonovs]]''' ir pirmais cilvēks, kas [[iziešana kosmosā|izgājis atklātā kosmosā]]? * ... ka '''[[Apvienotās Karalistes himna]]s''' nosaukums, atkarībā no tā, vai tronī ir karalis vai karaliene, ir ''God Save the King'' vai ''God Save the Queen''? * ... ka '''[[Boloņas Universitāte]]''' ir vecākā pasaules [[universitāte]]? * ... ka '''[[Boriss Cilevičs]]''' ar zelta medaļu pabeidza [[Daugavpils]] 3. vidusskolu? * ... ka [[bīskaps]] '''[[Gredzens (bīskapa insignija)|gredzenu]]''' valkā vienmēr, izņemot Lielo piektdienu? [[Attēls:Edvard_Munch_1921.jpg|border|right|120px|Edvards Munks]] * ... ka norvēģu gleznotājs '''[[Edvards Munks]]''' (attēlā) ir viens no [[ekspresionisms|ekspresionisma]] aizsācējiem? * ... ka [[šiīti|šiītu]] paramilitārās un politiskās organizācijas '''[[Hezbollah]]''' nosaukums tulkojumā nozīmē 'Dieva partija'? * ... ka amerikāniete '''[[Ketrina Bigelova]]''' ir pirmā sieviete, kas saņem [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|"Oskaru"]] kā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā režisore]]. * ... ka visi [[primāti]], kas dzīvo [[Madagaskara|Madagaskarā]], ir '''[[puspērtiķi]]'''? * ... ka [[Lady GaGa]] singls '''"[[Poker Face]]"''' ir viena no visu laiku vislejuplādētākajām dziesmām [[Lielbritānija|Lielbritānijā]]? * ... ka '''[[Merida (Venecuēla)|Meridā]]''' ir lielākā studentu pilsētiņa [[Venecuēla|Venecuēlā]]? [[Attēls:Penelope Cruz.jpg|border|right|110px|Penelope Krusa]] * ... ka '''[[Penelope Krusa]]''' (attēlā) ir pirmā [[Spānija|spāņu]] aktrise, kas ir saņēmusi [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]]? * ... ka '''[[Mosona]]''' ir vecākā [[Austrālija]]s [[polārstacija]] un vecākā nepārtraukti apdzīvotā polārstacija aiz [[polārais loks|dienvidu polārā loka]]? * ... ka '''[[Miļģerīns]]''' bija [[sēļi|sēļu]] vai [[Aukštaitija|aukštaišu]] kunigaitis un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasalis? * ... ka '''[[Fudzi]]''' ir aktīvs [[stratovulkāns]], kura pēdējais izvirdums bija 1707.—1708. gadā? * ... ka '''[[Pulicera balva]]''' tiek piešķirta saskaņā ar [[Kolumbijas Universitāte]]s komitejas lēmumu? * ... ka [[komikss|komiksu]] varonis '''[[Zirnekļcilvēks]]''' pirmo reizi parādās ''Amazing Fantasy'' 15. numurā [[1962]]. gada augustā? [[Attēls:Child with Smallpox Bangladesh.jpg|border|right|100px|Bērns Bangladešā, kas slimo ar bakām.]] * ... ka '''[[bakas]]''' (attēlā) ir [[infekcija]]s [[slimība]], kas raksturīga tikai [[cilvēks|cilvēkam]]? * ... ka '''[[Maskavas Valsts universitāte]]''' tika izveidota [[1755]]. gadā pēc krievu zinātnieka [[Mihails Lomonosovs|Mihaila Lomonosova]] iniciatīvas? * ... ka 362 m dziļais '''[[Radoka ezers]]''' ir dziļākais zināmais [[ezers]] [[Antarktīda|Antarktīdā]]? * ... ka [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] filosofa '''[[Hermanis fon Keizerlings|Hermaņa fon Keizerlinga]]''' māte 1890. gadā apprecējās ar mājskolotāju, kā dēļ viņš uz ilgu laiku sarāva attiecības ar māti? * ... ka starp '''[[Valsts Kandavas lauksaimniecības tehnikums|Valsts Kandavas lauksaimniecības tehnikuma]]''' absolventiem ir dziedātājs [[Ivo Fomins]], politiķis [[Oskars Grīgs]]? * ... ka 4087 m vjl izvietotā '''[[Kuņluņa]]''' ir Pasaulē augstākā [[polārstacija]]? [[Attēls:Hirscheber1a.jpg|right|border|120px|Buru babirusa cūka]] * ... ka '''[[Cūku dzimta|cūku dzimtā]]''' (attēlā Buru babirusa cūka) ir 18 mūsdienās dzīvojošas [[suga]]s, kas iedalītas 6 [[ģints (bioloģija)|ģintīs]]? * ... ka '''[[Tour de France 2010|2010. gada Tour de France]]''' sākās [[Nīderlande]]s pilsētā [[Roterdama|Roterdamā]]? * ... ka '''[[Anna Seile]]''' ir viena no tikai četriem [[Latvija]]s politiķiem, kas bijuši visu [[Saeima|parlamentu]] deputāti pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas? * ... ka [[Lietuva]] 1998.—1999. gadā lietoja '''[[Centrāleiropas vasaras laiks|Centrāleiropas vasaras laiku]]'''? * ... ka apzīmējums '''[[Dzelzs priekškars]]''' pirmoreiz tika lietots [[Vinstons Čērčils|Vinstona Čērčila]] 1946. gada 5. marta runā Fultonā? * ... ka amerikāņu aktrise '''[[Eimija Ērvinga]]''' pretendējusi uz princeses Leas lomu filmā [[Zvaigžņu kari]]? * ... ka [[Padomju Savienība|padomju]] karavadonis '''[[Ivans Koņevs]]''' (attēlā) [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā komandējis 6 [[kara fronte|frontes]]? * ... ka austrāliešu futbolists '''[[Ārčijs Tompsons]]''' vienā izlašu spēlē ir guvis 13 vārtus? * ... ka '''[[antibiotikas]]''' tiek lietotas, lai ārstētu infekcijas, ko radījuši [[mikroorganisms|mikroorganismi]], ieskaitot [[sēnītes]] un [[protozoji|protozojus]]? * ... ka latviešu [[gleznotājs]] '''[[Aleksandrs Drēviņš]]''' bijis [[Maskava]]s Augstāko mākslinieciski tehnisko darbnīcu (''VHUTEMAS'') vadītājs? * ... ka senais '''[[Trāķija]]s''' reģions ir sadalīts starp [[Bulgārija|Bulgāriju]], [[Grieķija|Grieķiju]] un [[Turcija|Turciju]]? * ... ka amerikāņu peldētājs '''[[Marks Spics]]''' 1972. gada olimpiskajās spēlēs izcīnīja septiņas zelta medaļas? [[Attēls:Augspils pilsk.JPG|border|150px|right|Augšpils pilskalns]] * ... ka '''[[Višgorodoka]]''' (attēlā) no 1920. līdz 1944. gada bija Latvijas [[Augšpils pagasts|Augšpils pagasta]] centrs? * ... ka ukraiņu bokseris '''[[Vitālijs Kļičko]]''' ir uzvarējis 40 cīņās no 42 cīņām, kurās ir piedalījies? * ... ka [[Kristietība|kristietībā]] un [[islāms|islamā]] '''[[elle]]''' tiek attēlota kā ugunīga un ciešanu pilna vieta, kamēr citas [[reliģija]]s attēlo to kā aukstu un drūmu vietu? * ... ka summārā '''[[arheji|arheju]]''' biomasa uz [[Zeme|planētas]] (10<sup>14</sup> tonnas) pārsniedz visu pārējo [[dzīvība]]s formu aprēķināto biomasu (2,4x10<sup>12</sup> [[tonna]]s)? * ... ka '''[[Voruta]]''' bija [[Lietuvas valdnieki|Lietuvas dižkunigaiša]] [[Mindaugs|Mindauga]] rezidence? * ... ka '''[[Mirnija (polārstacija)|Mirnija]]''' ir vecākā [[Krievija]]s vissezonas [[polārstacija]] [[Antarktīda|Antarktīdā]]? [[Attēls:Fibonacci.jpg|right|120px|border|Fibonači.]] * ... ka '''[[Leonardo Fibonači]] '''(attēlā) vislabāk ir zināms, kā arābu skaitļu ieviesējs [[Eiropa]]s zinātnē un kā [[Fibonači skaitļi|Fibonači skaitļu]] izveidotājs? * ... ka '''[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] izcīnīja 239 medaļas, bet pārējās valstis kopā — 41? * ... ka ārsts un politiķis '''[[Pēteris Apinis]]''' bijis Latvijas Orientēšanās federācijas prezidents? * ... ka '''[[Brazīlijas basketbola izlase]]''' [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] ir izcīnījusi 3 [[bronza]]s medaļas? * ... ka 2009. gadā [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] saņēma '''[[Herta Millere]]'''? * ... ka '''[[persiks|persiku]]''' izcelsmes vieta ir [[Ķīna (reģions)|Ķīna]]? [[Attēls:Sergei Bubka (2007) cropped.jpg|right|border|150px]] * ... ka '''[[Sergejs Bubka]]''' (attēlā) ir uzstādījis 35 Pasaules rekordus kārtslēkšanā? * ... ka 1892. gadā tika izstrādāta '''[[skaņuplate|skaņuplašu]]''' pavairošanas metode? * ... ka '''[[Javas smirdīgais āpsis|Javas smirdīgo āpsi]]''' iedala vai nu pie [[āpši]]em, vai [[skunksi]]em? * ... ka '''[[mājas cūka|mājas cūku]]''' uzskata par vienu no [[meža cūka]]s pasugām? * ... ka '''[[Endrū Bainams]]''' ir visjaunākais basketbolists, kas spēlējis [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]? * ... ka [[smaiļošana un kanoe airēšana|kanoe airētājs]] '''[[Ivans Klementjevs]]''' ir triju [[olimpiskās spēles|olimpisko medaļu]] īpašnieks? [[Attēls:1921._Нестор_Махно_в_лагере_для_перемещенных_лиц_в_Румынии.jpg|90px|right|border]] * ... ka [[ukraiņi|ukraiņu]] anarhokomunistu '''[[Nestors Mahno|Nestoru Mahno]]''' (attēlā) uzskata par [[tačanka]]s izgudrotāju? * ... ka vācu ģenerālfeldmaršals '''[[Ervins Rommels]]''' tika dēvēts par "Tuksnešu Lapsu"? * ... ka '''[[Babītes pilskalns|Babītes pilskalnā]]''' [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] atradusies Svētās Marijas pils? * ... ka [[baltā kustība|baltās kustības]] līderis '''[[Aleksandrs Kolčaks]]''' 1909. gadā publicēja zinātnisku darbu "Karas un Sibīrijas jūru ledus"? * ... ka, ieelpojot '''[[sēra heksafluorīds|sēra heksafluorīdu]]''', [[balss]] tembrs jūtami pazeminās? * ... ka filosofs '''[[Mozess Mendelsons]]''' bija ebreju [[apgaismība]]s (haskalas) aizsācējs? * ... ka '''[[Zaratustra]]s''' (attēlā) [[grieķu valoda|grieķiskais]] vārds ''Zoroastrs'' nozīmē "Zelta Zvaigzne"?[[Attēls:Raffael 071.jpg|right|border|150px]] * ... ka [[Antarktīda]]s '''[[ledāja vairogs]]''' satur 30 000 000 km³ [[ledus]]? * ... ka somu vieglatlēts '''[[Pāvo Nurmi]]''' ar 12 izcīnītajām medaļām ir visveiksmīgākais vieglatlēts visā [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē? * ... ka [[Āfrika]] ir vienīgais apdzīvotais kontinents, kurā nav '''[[Trolejbusu satiksme pasaulē|trolejbusu satiksmes]]'''? * ... ka skotu rakstnieks [[Roberts Luiss Stīvensons]] miris [[Samoa]] galvaspilsētā '''[[Apija|Apijā]]'''? * ... ka 1984. gada [[NBA drafts|NBA draftā]] tika draftēts amerikāņu vieglatlēts '''[[Karls Luiss]]'''? * ... ka [[vulkāns|vulkāna]] '''[[Eijafjadlajegidls|Eijafjadlajegidla]]''' (attēlā) nosaukums tulkojumā no [[īslandiešu valoda]]s nozīmē "salu kalnu ledājs"?[[Attēls:Fimmvorduhals 2010 03 27 dawn.jpg|150px|border|right]] * ... ka [[Dienvidpols|Dienvidpola]] [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[polārstacija]] '''[[Amundsenskota-Sautpola]]''' ir būvēta no jauna trīs reizes? * ... ka '''[[Panama (pilsēta)|Panamas]]''' nosaukums ir cēlies no [[spāņu valoda|spāņu]] vārda ''panamá'', kas nozīmē "daudz zivju"? * ... ka '''[[bambusi]]''', lai arī atgādina [[koks|kokus]], pieder pie graudzālēm? * ... ka '''[[Volters Širra]]''' ir vienīgais [[astronauts]], kas lidojis visās trijās pirmajās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kosmosa programmās: [[Mercury (kosmiskais projekts)|Mercury]], [[Gemini (kosmiskais projekts)|Gemini]] un [[Apollo (kosmiskais projekts)|Apollo]]? * ... ka saskaņā ar '''[[dokumentālā hipotēze|dokumentālo hipotēzi]]''' [[Tora]] tika sastādīta no četriem neatkarīgiem avotiem? * ... ka tramvaju '''[[Tatra T3]]''' (attēlā) no [[1961]]. gada līdz [[1999]]. gadam saražoja 13 963 eksemplāros?[[Attēls:Tram_Tatra_T3_Praha_6102.jpg|border|150px|right]] * ... ka ar '''[[Tēvijas kara ordenis|Tēvijas kara ordeni]]''' apbalvoti vairāk kā 9,1 miljons cilvēku? * ... ka pirmais '''[[Trolejbuss|trolejbusu]]''' maršruts [[Rīga|Rīgā]] tika izveidots [[1947]]. gadā no Daugavpils ielas līdz [[Viestura dārzs|Viestura dārzam]]? * ... ka līdz [[1975]]. gadam '''[[Spilves lidosta]]''' bija viena no lielākajām [[Padomju Savienība|PSRS]] rietumu daļas lidostām? * ... ka '''[[Mercury-Atlas 6]]''' bija pirmā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pilotējamā orbitālā misija? * ... ka [[Saturns (planēta)|Saturna]] pavadonis '''[[Fēbe (pavadonis)|Fēbe]]''' bija pirmais pavadonis, kuru atklāja, izmantojot [[fotogrāfija]]s? [[Attēls:Mawsons_Hut_at_Cape_Denison.jpg|border|150px|right]] * ... ka '''[[Keipdenisona]]s''' [[polārstacija]] (attēlā) oficiāli ir atzīta par [[vējš|vējaināko]] vietu uz planētas jūras līmenī? * ... ka '''[[Patagonijas cūkšņukura skunkss]]''' ir imūns pret klaburčūsku kodieniem? * ... ka '''[[Mozambikas karogs]]''' ir vienīgais [[karogs]] pasaulē, uz kura ir attēlots mūsdienās pielietots ierocis — [[AK-47|Kalašņikova automāts]]? * ... ka '''[[Buses pilskalns|Buses pilskalna]]''' apdzīvotība aizsākusies jau [[Bronzas laikmets|Bronzas laikmetā]] un turpinājusies līdz pat [[14. gadsimts|14. gadsimtam]]? * ... ka '''[[Palu staipeknītis|palu staipeknītim]]''' [[Latvija]] ir izplatības areāla austrumu robeža? * ... ka '''[[sērūdeņradis]]''' slikti šķīst [[ūdens|ūdenī]], bet labi [[etanols|etanolā]]? [[Attēls:Halvard Hanevold.JPG|120px|right]] * ... ka biatlonists '''[[Halvars Hanevolls]]''' (attēlā) olimpiskajās spēlēs un pasaules čempionātos izcīnījis 22 [[medaļa]]s? * ... ka '''[[mildronāts|mildronāta]]''' sākotnējais nosaukums bija "kvaterīns"? * ... ka krievu kosmonauts '''[[Germans Titovs]]''' bija pirmais, kas gulējis kosmosā? * ... ka '''[[zebiekste]]s''' [[latīņu valoda|latīniskais]] nosaukums ''Mustela nivalis'' latviski nozīmē — sniega sermulis? * ... ka dziedātāja '''[[Dons (mūziķis)|Dona]]''' īstais vārds ir Arturs Šingerejs? * ... ka '''[[Rotaļlietu stāsts]]''' bija pirmā pilnmetrāžas [[filma]], kurā tika izmantota tikai datoranimācija? [[Attēls:James Clark Ross.jpg|100px|right]] * ... ka britu polārpētnieka '''[[Džeimss Ross|Džeimsa Rosa]]''' (attēlā) vārdā [[Antarktika|Antarktikā]] ir nosauktas divas [[sala]]s pretējās kontinenta pusēs? * ... ka '''[[Brāļu draudzes|brāļu draudžu]]''' kustība bija viena no pirmās [[latvieši|latviešu]] atmodas veicinātājiem? * ... ka padomju [[Mēness]] zonde '''[[E-1 (Mēness zonde)|E-1]]''' mērķi sasniedza tikai ar septīto mēģinājumu? * ... ka pirmās pastāvīgās būves [[Antarktīda|Antarktīdā]] tika uzceltas [[1899]]. gadā '''[[Adēra rags|Adēra ragā]]'''? * ... ka [[studentu korporācija]] '''[[Fraternitas Vanenica]]''' ir jaunākā latviešu studentu korporācija? * ... ka krievu tenisiste '''[[Anna Kurņikova]]''' ir visjaunākā [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībniece [[Krievija]]s sastāvā? [[Attēls:Spidola.jpg|right|150px]] * ... ka [[radiouztvērējs]] '''[[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]]''' (''attēlā'') bija [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] pirmais masveidā ražotais pārnēsājamais [[tranzistors|tranzistoru]] uztvērējs ar [[radioviļņi|īsviļņu]] diapazonu? * ... ka '''[[Volština]]''' ir vienīgā pilsēta Eiropā, no kuras saglabājušies regulāri pasažieru reisi ar tvaika lokomotīvi? * ... ka '''[[Sentluisa]]s''' neoficiālais nosaukums ir "Kurgānu pilsēta"? * ... ka '''[[Birgita Eigemēla]]''' bija pirmā ne-itāliete, kas saņēma konkursa ''"Zelta Olīva"'' galveno balvu? * ... ka [[Antarktīda]]s garākā upe '''[[Oniksa]]''' ir tikai 28 km gara? * ... ka '''[[Dani Alvešs]]''' šobrīd ir dārgākais [[futbols|futbola]] aizsargs? [[Attēls:Cameroon COA.svg|border|right|120px]] * ... ka '''[[Kamerūnas ģerbonis]]''' (''attēlā'') ticis mainīts sešas reizes? * ... ka '''[[Vižiska]]''' ir vācu raķešu konstruktora [[Verners fon Brauns|Vernera fon Brauna]] dzimtā pilsēta? * ... ka pēdējais indiāņu '''[[patukseti|patuksetu]]''' cilts pārstāvis mira 1622. gadā? * ... ka '''[[Āfrikas svītrainā zebiekste]]''' savu upuri nogalina, iekožoties kaklā un nositot to ar savu augumu? * ... ka [[Afganistāna]]s nosaukums [[Taleban]] valdīšanas laikā bija '''[[Afganistānas Islāma Emirāts]]'''? * ... ka '''[[Rīgas plānošanas reģions|Rīgas plānošanas reģiona]]''' teritorija ietver daļas no [[Vidzeme]]s, [[Zemgale]]s un [[Kurzeme]]s? * [[Attēls:Kazdangas pils.JPG|150px|right|Kazdangas pils]] ... ka '''[[Kazdangas pils]]''' (attēlā) tiek uzskatīta par vienu no pirmajām zinātniskajām [[restaurācija|restaurācijām]] Latvijā? * ... ka igauņu dziedātāja '''[[Mārja-Līsa Ilusa]]''' ir divas reizes pārstāvējusi [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijā]]? * ... ka '''[[Brazīlija]]''' robežojas ar [[Francija|Franciju]]? * ... ka lietuviešu basketbolists '''[[Židrūns Ilgausks]]''' NBA spēlē kopš 1996. gada? * ... ka '''[[Tadaiķu pagasts|Tadaiķu pagasta]]''' vēsturiskais centrs Tadaiķi nemaz neatrodas pagasta teritorijā? * ... ka vispusīgais latviešu sportists '''[[Arvīds Jurgens]]''' spēlējis Latvijas [[futbols|futbola]], [[hokejs|hokeja]], [[basketbols|basketbola]] un [[bendijs|bendija]] izlasēs? * ... ka '''[[teflons]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija slepens stratēģisks materiāls? [[Attēls:Dothan Regional Airport.jpg|120px|right]] * ... ka pasaulē visvairāk '''[[lidosta|lidostu]]''' (attēlā) atrodas [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienotajās Valstīs]]? * ... ka '''[[Latvijas Akadēmiskā bibliotēka]]''' ir viena no senākajām [[bibliotēka|bibliotēkām]] [[Eiropa|Eiropā]]? * ... ka '''[[amfetamīns]]''' spēj pamodināt cilvēku no visdziļākā [[miegs|miega]]? * ... ka sākotnējie '''[[Turki Vācijā|turku imigranti]]''' domāja, ka [[Vācija|Vācijā]] ieradušies tikai uz laiku? * ... ka [[Butāna|Butānas Karalistē]] tiek mērīts nevis [[nacionālais kopprodukts]], bet '''[[nacionālā kopējā laime]]'''? * ... ka [[Kristofors Kolumbs]] ir nomiris '''[[Valjadolida|Valjadolidā]]'''? * ... ka '''[[Denvera|Denverā]]''' atrodas [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs [[Kolorādo "Avalanche"|Kolorādo "''Avalanche''"]]? [[Attēls:Lemon.jpg|120px|right]] * ... ka no '''[[citrons|citrona]]''' (attēlā) iegūtā sulā ir 5 % [[citronskābe]]s, kas tai piešķir skābeno garšu? * ... ka '''[[Pasaules Tirdzniecības Organizācija|Pasaules Tirdzniecības Organizācijā]]''' ir 153 dalībvalstis? * ... ka [[Paragvaja]]s galvaspilsētas '''[[Asunsjona]]s''' nosaukums [[spāņu valoda|spāņu valodā]] nozīmē "debesbraukšana"? * ... ka kopš 1945. gada ir bijušas tikai 26 dienas, kad visā pasaulē vienlaicīgi ir valdījis '''[[miers]]''' un nav bijusi karadarbība? * ... ka [[Leonardo da Vinči]] glezna "'''[[Mona Liza]]'''" pieder [[Francija]]s valdībai un atrodas [[Luvra|Luvrā]]? * ... ka no 155 km garā '''[[Berlīnes mūris|Berlīnes mūra]]''' mūsdienās ir saglabājies tikai trīs kilometru garš posms? [[Attēls:Sea lion head.jpg|120px|right]] * ... ka '''[[jūras lauva]]s''' (attēlā) ļoti reti uzbrūk cilvēkam, tomēr šādi gadījumi ir reģistrēti? * ... ka '''[[nikotīns|nikotīna]]''' piliens nogalina nevis vienu, bet trīs [[zirgs|zirgus]]? * ... ka [[Bolderāja]], [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] un [[Vecmīlgrāvis]] bija [[Rīga]]s pilsētai pakļauti '''[[pilsētciemats|pilsētciemati]]'''? * ... ka '''[[Pēteris Radziņš]]''' bija pirmais, kuram pasniedza [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]]? * ... ka '''[[Santantioko]]''' ir [[Itālija]]s ceturtā lielākā [[sala]]? * ... ka '''[[Harijs Mellups]]''' bija [[PSRS hokeja izlase]]s vārtsargs tās starptautiskajā debijas hokeja spēlē pret [[Čehoslovākija|Čehoslovākiju]]? [[Attēls:Everasma ship.jpeg|120px|right]] * ... ka tvaikoņa '''[[Everasma]]''' (attēlā) 1942. gadā veiktā [[Vērmahts|nacistiskās Vācijas]] zemūdenes nejaušā taranēšana ir vienīgais zināmais gadījums, kad, piedaloties aktīvā karadarbībā, sadursmē jūrā kāds Latvijas kuģis ir nogremdējis pretinieka kuģi? * ... ka '''[[Lusaka]]''' ir [[Zambija]]s galvaspilsēta? * ... ka '''[[Jozefs Gebelss]]''' bija [[Vācijas kanclers]] tikai vienu dienu? * ... ka '''[[Als Pačīno]]''' slavu ieguva ar Maikla Korleones lomu filmā "[[Krusttēvs (filma)|Krusttēvs]]"? * ... ka [[Armēnija]]s augstākā līmeņa domēnu '''[[.am]]''' reliģisku iemeslu dēļ nedrīkst izmantot neķītrām mājas lapām? * ... ka '''[[Bernhards Rīmanis]]''' bija viens no neeiklīda ģeometrijas pamatlicējiem? [[Attēls:Squaric acid.svg|120px|right|Kvadrātskābes struktūrformula]] * ... ka '''[[kvadrātskābe]]s''' (struktūrformula attēlā) nosaukums cēlies tās molekulas [[kvadrāts|kvadrātveida]] formas dēļ? * ... ka '''[[Pretorija]]''' ir tikai viena no trim [[Dienvidāfrikas Republika]]s galvaspilsētām? * ... ka '''[[Ķīna (reģions)|Ķīna]]''' ir vecākā joprojām eksistējošā [[civilizācija]]? * ... ka '''[[Konstantīns I]]''' bija pirmais [[Romas impērija|Romas]] imperators, kurš pieņēma [[kristietība|kristietību]]? * ... ka [[Baltijas ceļš|Baltijas ceļa]] piemiņas skrējienā "'''[[Sirdspuksti Baltijai]]'''" piedalījās aptuveni 60 000 cilvēku? * ... ka [[arābi]] par '''[[Allāhs|Allāhu]]''' sauc jebkuru [[Dievs|Dievu]] no [[Ābrama reliģijas|Ābrama reliģijām]]? [[Attēls:Dundagas pils.jpg|120px|right|Dundagas pils no putna lidojuma]] * ... ka 20. gadsimta sākumā '''[[Dundagas pagasts|Dundagas muiža]]''' (attēlā Dundagas pils no putna lidojuma) bija lielākā [[Baltija|Baltijā]]? * ... ka [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] lielākā pilsēta ir '''[[Dubaija]]''', nevis tās galvaspilsēta Abū Dabī? * ... ka '''[[pulksteņa rādītāja kustības virziens|pulksteņa rādītāju kustības virziens]]''' ir izvēlēts dēļ [[ēna]]s kustības virziena [[Saule]]s pulksteņos? * ... ka '''[[Lejasnormandija]]''' ir lielākais [[zirgi|zirgkopības]] reģions [[Francija|Francijā]]? * ... ka vienīgais latviešu mākslinieks, kura darbu pirkt Latvijā savulaik speciāli ieradās slavenās Drēzdenes galerijas pārstāvji, ir bijis '''[[Voldemārs Irbe]]'''? * ... ka visbiežāk '''[[kompleksi saistītais skaitlis|kompleksi saistīto skaitli]]''' izmanto [[komplekss skaitlis|kompleksa skaitļa]] [[absolūtā vērtība|absolūtās vērtības]] un apgrieztā skaitļa atrašanai? [[Attēls:Female pair.jpg|120px|right|Gailis un vista]] * ... ka '''[[vista]]s''' (attēlā redzams gailis un vista) ir vieni no visizplatītākajiem mājdzīvniekiem pasaulē? * ... ka '''[[Severomuiskas tunelis]]''' ir garākais [[tunelis]] [[Krievija|Krievijā]]? * ... ka amerikāņu aktieris '''[[Marlons Brando]]''' atrodas ceturtajā vietā Amerikāņu Filmu Institūta "Visu laiku izcilāko vīriešu kārtas zvaigžņu" sarakstā? * ... ka pēdējais cilvēks uz [[Mēness]] ir bijis '''[[Jūdžīns Sernans]]'''? * ... ka [[Libāna]]s galvaspilsēta '''[[Beirūta]]''' ir viena no vecākajām joprojām apdzīvotajām pilsētām? * ... ka '''[[Ansis Lerhis-Puškaitis]]''' ir vācis un apkopojis latviešu tautas [[pasaka]]s? [[Attēls:Taj Mahal in March 2004.jpg|120px|right|Tadžmahāls]] * ... ka '''[[Tadžmahāls|Tadžmahālu]]''' (attēlā) par godu savai otrajai sievai Mumtāzai Mehelai uzbūvēja mogolu imperators [[Šahs Džahāns]]? * ... ka '''[[Migels de Servantess]]''' ir autors "[[Dons Kihots|Donam Kihotam]]", kas ir viens no nozīmīgākajiem darbiem [[literatūra]]s vēsturē? * ... ka pašreizējais kluba [[Rīgas "Dinamo"]] ģenerālmenedžeris '''[[Normunds Sējējs]]''' no 2006. līdz 2008. gadam bija [[HK Rīga 2000]] galvenais treneris? * ... ka '''[[lapblusiņas]]''' tiek uzskatītas par vienu no "primitīvākajām" grupām [[blaktis|blakšu]] kārtā? * ... ka latviešu basketbolists '''[[Maigonis Valdmanis]]''' ir ieguvis trīs olimpiskā sudraba medaļas? * ... ka pašreiz '''[[Seikana tunelis]]''' ir garākais [[dzelzceļš|dzelzceļa]] tunelis pasaulē? * ... ka '''[[Alberts Kauls|Albertam Kaulam]]''' bija aizliegts kandidēt [[Saeima]]s un pašvaldību vēlēšanās?[[Attēls:Haloin in medan. 2008, 22nd sept.jpg|120px|right|Halo]] * ... ka '''[[halo]]''' (attēlā) retos gadījumos mēdz rasties ap ielas gaismām? * ... ka '''[[Žaime Algersuari]]''' {{dat|2009|07|26}} debitēja [[Formula 1]] čempionātā un kļuva par visu laiku jaunāko braucēju? * ... ka [[Antante]] tika dibināta kā atbildes reakcija uz '''[[Trejsavienība (1882)|1882. gada Trejsavienības]]''' izveidi? * ... ka '''[[turbulence|turbulenci]]''' [[1883]]. gadā atklāja angļu inženieris Osborns Reinoldss? * ... ka '''[[Bēnazīra Bhuto]]''' bija pirmā sieviete, kura kļuva par premjerministri kādā no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm? * ... ka [[Bruņoto vilcienu pulks (Latvija)|Bruņoto vilcienu pulku]] deviņpadsmit gadus komandēja '''[[Jānis Lavenieks]]'''? [[Attēls:Olympia 1938.jpg|right|120px|Kadrs no Lenijas Rīfenštāles kinofilmas «Olympia»]] * ... ka '''[[Lenija Rīfenštāle]]''', uzņemot filmu par 1936. gada olimpiskajām spēlēm (kadrs attēlā), vairākiem sportistiem pieprasīja atkārtot savu sniegumu ērtākas un izteiksmīgākas filmēšanas vajadzībām? * ... ka '''[[acetilēndinitrils]]''', degot [[skābeklis|skābeklī]], rada viskarstāko '''[[liesma|liesmu]]''', ko var dot ķīmiska degviela? * ... ka [[Kuba|Kubā]] pastāv tāda cīņas māksla kā paukošana ar '''[[mačete|mačetēm]]'''? * ... ka '''[[vektoriālais reizinājums|vektoriālo reizinājumu]]''' no diviem [[vektors|vektoriem]] ir iespējams definēt tikai trīs un septiņās [[dimensija|dimensijās]]? * ... ka '''[[dzelzceļa līnija Pakalnieši—Kūdupe]]''' darbojās tikai 10 gadus? * ... ka [[latviešu valoda]] bija trešā valoda, kurā pilnībā tika iztulkots [[Jaroslavs Hašeks|Jaroslava Hašeka]] romāns '''[[Krietnais kareivis Šveiks]]'''? [[Attēls:Ganna diode 3A703B.jpg|right|120px|Ganna diode]] * ... ka '''[[Ganna diode]]''' (attēlā) ir [[diode]]s veids, kam nav '''[[p-n pāreja]]s'''? * ... ka '''[[Masimo Bonīni]]''' ir vienīgais [[Sanmarīno]] futbolists, kurš ieguvis [[UEFA Čempionu līga|Čempionu līgas]] kausu? * ... ka [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienoto Valstu]] oficiālā devīze "'''''[[In God We Trust]]'''''" ir arī [[Florida]]s štata oficiālā [[devīze]]? * ... ka '''[[Rīgas ģerbonis]]''' tagadējā izskatā apstiprināts [[1925]]. gadā? * ... ka '''[[Krievijas Augstākā līga hokejā]]''' jau kopš tās dibināšanas 1992. gadā ir otra spēcīgākā Krievijas hokeja līga? * ... ka inženieris '''[[Maiks Gaskoins]]''', pateicoties savam agresīvajam darba stilam, ieguvis iesauku "buldogs"? * ... ka '''[[lietusmērītājs]]''' tiek saukts arī par pluviometru? * ... ka '''[[Virbupe|Virbupi]]''' šķērso [[dzelzceļa līnija Rīga—Ventspils]]? [[Attēls:Visvaldis Lācis.jpg|right|120px|Visvaldis Lācis]] * ... ka '''[[Visvaldis Lācis]]''' (attēlā) 1949. gadā izslēgts no [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]s par brīvdomību? * ... ka [[Rīga]]s apkaimes '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciema]]''' daudzstāvu dzīvojamais rajons sastāv galvenokārt no 602. sērijas ēkām? * ... ka [[hokejs|hokejists]] '''[[Aleksejs Morozovs]]''' ir divkārtējs pasaules čempions? * ... ka '''[[Kalimantāna]]''' ir vienīgā sala pasaulē, kuras teritorijā atrodas trīs valstis? * ... ka grāmatu izdevniecības "[[Zelta ābele]]" vadītājs '''[[Miķelis Goppers]]''' bija Latvijas armijas ģenerāļa [[Kārlis Goppers|Kārļa Goppera]] dēls? * ... ka [[1986]]. gadā [[Starptautiskā Vieglatlētikas federācija]] mainīja '''[[šķēpa mešana|šķēpa]]''' konstrukciju, lai tas biežāk iedurtos zemē un sacensībās būtu mazāk neieskaitītu mēģinājumu? [[Attēls:Iss-20 1.jpg|right|120px|SKS 20. ekspedīcijas logo]] * ... ka '''[[SKS 20. ekspedīcija]]''' (attēlā — misijas logo) ir pirmā ekspedīcija uz [[Starptautiskā kosmiskā stacija|Starptautisko kosmisko staciju]], kuras pamatapkalpē ir 6 cilvēki? * ... ka '''[[Daina Taimiņa]]''' pirmā izveidoja tamborētu hiperboliskās plaknes modeli? * ... ka '''[[Jānis Pīnups]]''' bija pēdējais Otrā pasaules kara mežabrālis Latvijā? * ... ka mata '''[[higrometrs|higrometra]]''' galvenā sastāvdaļa var būt cilvēka mats? * ... ka '''[[džainisms]]''' ir radies ne vēlāk par 6. gadsimtu pirms mūsu ēras? * ... ka '''[[Pirmā Mozus grāmata]]''' ir gan pirmā [[Bībele]]s, gan arī pirmā [[Tora]]s grāmata? * ... ka '''[[VAZ-2103]]''' ir viens no VAZ auto modeļiem, kas ir zināms arī kā "Žigulis"? [[Attēls:Louis Pasteur.jpg|120px|right|Luijs Pastērs]] * ... ka '''[[Luijs Pastērs]]''' (attēlā) ir izstrādājis vakcīnu pret trakumsērgu? * ... ka '''[[Embassy Hill]]''' [[Formula 1]] komanda tika likvidēta pēc tam, kad aviokatastrofā gāja bojā tās dibinātājs un vadītājs [[Greiems Hils]]? * ... ka '''[[malārija]]''' ir endēmiska vairāk nekā 100 valstīs? * ... ka '''[[Dāvids Sīmansons]]''' bija vecākais [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] kavalieris? * ... ka '''[[Maikls Ovens]]''' pašlaik ir ceturtais labākais vārtu guvējs [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasē]] ar četrdesmit gūtiem vārtiem. * ... ka '''[[komplekss skaitlis|kompleksos skaitļus]]''' sāka lietot laikā, kad uz negatīviem skaitļiem mēdza skatīties ar aizdomām, bet mūsdienās matemātiķi un fiziķi tos uzskata par daudz dabīgākiem un "reālākiem" nekā [[reāls skaitlis|reālie skaitļi]]? [[Attēls:View_of_inside_Anfield_Stadium_from_Anfield_Road_Stand.jpg|right|120px]] * ... ka '''[[Enfīldas stadions]]''' (attēlā) ir Eiropas futbola asociāciju savienības ([[UEFA]]) elites stadions? * ... ka '''[[Grūba]]s''' upe ir 11 km gara? * ... ka '''[[Aigars Fadejevs]]''' 2000. gada olimpiskajās spēlēs izcīnīja sudraba medaļu 50 km soļošanā? * ... ka ķīnieši izmantoja '''[[daktiloskopija|pirkstu nospiedumus]]''' paraksta vietā? [[Attēls:Bienenkoenigin3.jpg|right|120px|Bišu māte darba bišu ieskauta]] * ... ka '''[[bišu māte]]''' (attēlā redzama bišu māte darba bišu ieskauta) ir vienīgā pieaugusī bite medus bišu saimē, kas spējīga radīt pēcnācējus? * ... ka '''[[Tukuma Raiņa ģimnāzija]]s''' himnas teksta autors ir [[Ojārs Vācietis]]? * ... ka '''[[Galileo (starpplanētu zonde)|Galileo]]''' starpplanētu zonde atklāja to, ka '''[[Buru Delta]]''' ir aptumsuma maiņzvaigzne? * ... ka '''[[svaru bumba (sportā)|svaru bumbu]]''' parasti veido no čuguna? * ... ka '''[[Šrēdingera vienādojums]]''' apraksta kvantu sistēmas stāvokļa maiņu [[laiks|laikā]]? * ... ka '''[[sausums|sausumā]]''' apgrūtināta normāla [[fotosintēze]]s procesa norise? [[Attēls:Lennart Meri 1998.jpg|right|120px|L. Meri 1998. gadā]] * ... ka [[Igaunija]]s prezidents '''[[Lenarts Meri]]''' (attēlā) pēc profesijas bija kinorežisors un rakstnieks? * ... ka autosportists '''[[Stefano Modena]]''' ir dzimis [[Modena]]s pilsētā? * ... ka [[Kolumbija]]s futbolistu '''[[Andress Eskobars|Andresu Eskobaru]]''' nošāva 10 dienas pēc tam, kad viņš ieraidīja bumbu savos vārtos [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausa]] spēlē? * ... ka '''[[Rīgas Kinostudija]]''' ir vecākā filmu studija Latvijā? * ... ka '''[[Sfēriskā ģeometrija|sfēriskajā ģeometrijā]]''' trīsstūra [[leņķis|leņķu]] summa vienmēr ir lielāka par 180°? * ... ka ģenētiskās analīzes ir pierādījušas, ka '''[[pelēkās lapsas]]''' nav tuvas radinieces nevienam no suņu cilts vai lapsu cilts, tādēļ tās tagad iedala pie suņu dzimtas pamatcilts kopā ar lielausu lapsām, kas ir vistuvākās radinieces pelēkajām lapsām? [[Attēls:Tarascon Castle (bridge).jpg|right|120px|Aizsarggrāvis ap pili]] * ... ka mūsdienās '''[[aizsarggrāvis|aizsarggrāvjus]]''' (attēlā) izmanto dažādiem mērķiem, tostarp, lai sargātu pilsētu no imigrantiem? * ... ka grupas ''[[Led Zeppelin]]'' albums '''[[Presence]]''' tika ierakstīts, solistam Robertam Plāntam atkopjoties pēc autoavārijas? * ... ka '''[[RAF 977 Latvija]]''' bija viens no populārākajiem [[Rīgas autobusu fabrika|RAF]] [[mikroautobuss|mikroautobusu]] modeļiem? * ... ka terminu '''[[Lielais Tēvijas karš]]''' pirmo reizi lietoja [[Staļins]], kad pa radio uzrunāja [[Padomju Savienība|PSRS]] iedzīvotājus 1941. gada 3. jūlijā? * ... ka [[līvi|līvu]] sacelšanās vadoņa '''[[Ako]]''' galvu pasniedza [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskapam Albertam]] kā uzvaras zīmi? * ... ka pirmās '''[[haubice]]s''' tika ieviestas 17. gadsimtā [[Zviedrija|Zviedrijā]] kā aplenkuma ieroči? [[Attēls:Mandel zoom 00 mandelbrot set.jpg|120px|right|Mandelbrota kopa]] * ... ka '''[[Mandelbrota kopa]]''' (attēlā) ir viens no pazīstamākajiem un sarežģītākajiem '''[[fraktālis|fraktāļiem]]'''? * ... ka '''[[Baltais degunradzis|baltā degunradža]]''' nosaukums nācis no flāmu valodas ''weit'' ("platais"), kurš angliski pārveidots par ''white'' ("baltais"); savukārt '''[[Melnais degunradzis|melnā degunradža]]''' nosaukums veidots, lai nodalītu no baltā, lai gan abu ādas krāsa ir pelēka? * ... ka [[1990]]. gadā [[Daugava|Daugavā]] ieplūda 24 tonnas nāvējošas indes — '''[[acetonciānhidrīns|acetonciānhidrīna]]'''? * ... ka '''[[Dainis Turlais|Daini Turlo]]''' 40. padomju armijas virspavēlnieks iesaucis par "veiksmes talismanu"? * ... ka '''[[Antuāns Lavuazjē]]''' tiek uzskatīts par mūsdienu [[ķīmija]]s pamatlicēju? * ... ka '''[[Šetlendas ponijs]]''' var būt labāks aklo cilvēku pavadonis nekā [[suns]]? [[Attēls:Barnard2005.gif|120px|right|Bārnarda zvaigzne]] * ... ka '''[[Bārnarda zvaigzne]]''' (attēlā) ir visātrākā [[zvaigzne]] pie debesīm, tādēļ to dēvē arī par Bārnarda lidojošo zvaigzni? * ... ka '''[[Līveni]]''' ir viena no pazīstamākajām [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] dzimtām? * ... ka '''[[Maslova vajadzību hierarhija]]''' izstrādāta [[1943]]. gadā? * ... ka vienam no pasaulē ātrākajiem tankiem '''[[FV101 Scorpion]]''' tika izmantots luksa automašīnas ''Jaguar'' dzinējs? * ... ka saskaņā ar 2009. gada teritoriālo reformu '''[[Balvu novads|Balvu novadā]]''' ir apvienojami [[Balvi|Balvu]] pilsēta un tie 10 Balvu rajona pagasti, kas nav iekļauti Baltinavas, Rugāju un Viļakas novadā? * ... ka '''[[visvarenības paradokss]]''' ir savstarpēji saistītu [[paradokss|paradoksu]] saime, kuros tiek apskatīts jautājums par to, kas visvarenībai ir pa spēkam paveikt? [[Attēls:OrangeBloss_wb.jpg|120px|right|Apelsīni]] * ... ka '''[[apelsīns|apelsīna]]''' (attēlā) nosaukums nāk no nīderlandiešu valodas vārda ''appelsina'', kas nozīmē "ķīniešu ābols"? * ... ka '''[[Basku Zeme]]s''' lielākā pilsēta ir [[Bilbao]], bet tās galvaspilsēta ir [[Vitorija]]? * ... ka [[Austrālija|Austrālijā]] dzīvo visvairāk savvaļas zirgu ('''[[Brambijs|brambiju]]''') pasaulē? * ... ka '''[[Mišels Platini]]''' ir vienīgais futbolists, kurš [[Zelta bumba|Zelta bumbu]] ieguvis trīs gadus pēc kārtas? * ... ka futbolists '''[[Deniss Bergkamps]]''' bieži vien nedevās uz Eiropas kausu spēlēm viesos, jo baidījās no pārlidojumiem ar lidmašīnu? * ... ka pastāvēja uzskats, ka '''[[soraija]]s''' šķirnes zirgi ir izmiruši? [[Attēls:Infantry Regiment Nato.png|right|130px]] * ... ka '''[[Pulks (armija)|pulks]]''' (attēlā — [[NATO]] simbols) ir karaspēka apakšvienība, kas parasti sastāv no 3 līdz 7 [[bataljons|bataljoniem]]? * ... ka '''[[Pamplona]]s''' pilsēta ir slavena ar vēršu skriešanās festivālu? * ... ka skatītākais televīzijas raidījums [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir "'''''[[Melodifestivalen]]'''''"? * ... ka '''[[Zelta bumba]]s''' apbalvojumu visvairāk reižu (7) ir saņēmuši [[Vācija]]s futbolisti? * ... ka '''[[Ahmeda III strūklaka]]''' kalpoja kā tikšanās un sabiedriskās dzīves centrs [[Osmaņu impērija]]s laikā [[Konstantinopole|Konstantinopolē]]? * ... ka '''[[Sīriuss]]''' mūsdienās ir spožākā [[zvaigzne]] pie debesīm [[nakts]] laikā? [[Attēls:Vilcieni Skjirotavas stacijaa.jpg|right|130px]] * ... ka Latvijā ir divas '''[[šķirošanas stacija]]s''' (attēlā)? * ... ka '''[[moldāvu valoda]]''' ir tāda pati kā [[rumāņu valoda]]? * ... ka [[zirgi]]em izšķir divus pamattipus: '''[[karstasiņu zirgi|karstasiņu zirgus]]''' un '''[[aukstasiņu zirgi|aukstasiņu zirgus]]''', bet tas nav saistīts ar asins temperatūru? * ... ka '''[[Mēbiusa lenta]]''' ir [[virsma]], kam ir tikai viena puse? * ... ka termins '''[[Bolivuda]]''' ir attiecināms tikai uz [[Mumbaja|Mumbajā]] bāzēto [[hindi|hindi valodas]] filmu industriju? * ... ka grupas '''[[883 (grupa)|883]]''' divpadsmit gadu pastāvēšanas vēsturē ir izdoti 35 singli un tās sastāvā ir bijuši 24 mūziķi? [[Attēls:EtaCarinae.jpg|120px|right]] * ... ka [[19. gadsimts|19. gadsimta]] vidū '''[[Kuģa Ķīļa Eta]]''' (attēlā) ir bijusi otrā spožākā [[zvaigzne]] pie debesīm? * ... ka '''[[fluorūdeņražskābe]]''' saēd [[stikls|stiklu]], tādēļ jāglabā plastmasas traukos? * ... ka aukstās '''[[oklūzijas fronte]]s''' Latvijā novērojamas [[vasara|vasarā]], bet siltās — [[ziema|ziemā]]? * ... ka '''[[Raunis]]''' ir bijusī robežupe starp [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeni]] un [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapiju]]? * ... ka plašu publicitāti ieguva baumas, ka aiz '''[[Heila—Bopa komēta]]s''' ir paslēpies [[ārpuszemes dzīvība|citplanētiešu]] kuģis, un tas izraisīja pat masu pašnāvību, kuru veica [[sekta]]s "''[[Heaven's Gate]]''" sekotāji? * ... ka cilvēki '''[[seklais miegs|seklā miega]]''' laikā ir salauzuši rokas? [[Attēls:Octanitrocubane-3D-balls.png|120px|right]] * ... ka '''[[oktanitrokubāns]]''' (attēlā) tiek uzskatīts par spēcīgāko ķīmisko [[sprāgstviela|sprāgstvielu]]? * ... ka '''[[Peugeot]]''' ir otrs lielākais [[automašīna|automašīnu]] ražotājs [[Eiropa|Eiropā]]? * ... ka populārais itāliešu aktieris '''[[Bads Spensers]]''' ir bijis arī vairākkārtējs [[Itālija]]s čempions [[peldēšana|peldēšanā]]? * ... ka '''[[Buļļupe]]''' kādreiz bija vienīgā [[Lielupe]]s ieteka jūrā un Daugavā? * ... ka '''[[Bolderājas—Priedaines kāpu grēda]]s''' daļu pie [[Bolderāja]]s sauc par "Rīgas Sahāru"? * ... ka '''[[Asūnīca]]s''' upes nosaukums augštecē ir "Dagda"? [[Attēls:Indian Rhino 001.jpg|120px|right]] * ... ka gan zirgi, gan degunradži (attēlā) pieder pie vienas '''[[nepārnadži|nepārnadžu]]''' kārtas? * ... ka '''[[Melngalvji|Melngalvju]]''' brālības patrons bija Svētais Maurīcijs? * ... ka 1976. gada Monreālas '''[[olimpisko spēļu boikoti|olimpiskās spēles boikotēja]]''' 28 [[Āfrika]]s valstis? * ... ka uz '''[[Alekšupīte]]s''' [[Kuldīga|Kuldīgā]] atrodas Kurzemē augstākais dabīgais ūdenskritums? * ... ka '''[[Selīna Diona]]''' piecas reizes ir ieguvusi ''[[Grammy balva|Grammy]]'' mūzikas balvu? * ... ka ASV pirmo finanšu ministru '''[[Aleksandrs Hamiltons|Aleksandru Hamiltonu]]''' divkaujā nogalināja ASV viceprezidents? [[Attēls:African wild Ass.jpg|right|border|90px|Āfrikas savvaļas ēzelis]] * ... ka [[Izraēla|Izraēlā]] ir izveidots dabas parks '''[[Āfrikas savvaļas ēzelis|Āfrikas savvaļas ēzeļu]]''' (attēlā) aizsardzībai? * ... ka [[Austrālija]]i piederošajā '''[[Lorda Hava sala|Lorda Hava salā]]''' ziemas un vasaras laiks atšķiras tikai par pusstundu? * ... ka [[etoloģija]]s pamatlicējs '''[[Konrāds Lorencs]]''' 1938. gadā iestājās [[NSDAP]]? * ... ka [[Irāna]]s pilsētas '''[[Rāmsara]]s''' apkārtne ievērojama ar vienu no pasaulē augstākajiem dabīgās [[radioaktivitāte]]s līmeņiem? * ...ka '''[[Pateicības diena|Pateicības dienā]]''' ASV prezidentam tiek pasniegts dzīvs tītars? * ...ka '''[[Lāču sala]]''' pieder [[Norvēģija]]i? * ...ka pirmais '''[[smēķēšanas ierobežošana|smēķētāju vajāšanas gadījums]]''' reģistrēts 1492. gadā? * ...ka '''[[Ļevs Jašins]]''' (attēlā) tiek uzskatīts par labāko vārtsargu [[futbols|futbola]] vēsturē? * ...ka filmā "'''[[Mūmija (filma)|Mūmija]]'''" daži dialogi tika runāti senajā ēģiptiešu valodā? * ...ka '''[[Gatis Gūts]]''' pēc karjeras beigām kļuva par [[bobslejs|bobsleja]] treneri? * ...ka '''[[Belousova—Žabotinska reakcija]]''' bija pirmā atklātā periodiskā [[ķīmiskā reakcija]]? * ...ka [[Austrālija]]i piederošo '''[[Koraļļu Jūras Salas|Koraļļu Jūras Salu]]''' vienīgā apdzīvotā sala ir Vilisa sala, kurā atrodas meteoroloģiskā stacija ar 3—4 cilvēku personālu? * ...ka [[Čehija]]s lidmašīnu ražotājfirma '''"[[Avia]]"''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā ražoja lidmašīnas Trešā reiha vajadzībām? [[Attēls:Gray970.png|right|121px|Plaušas]] * ...ka cilvēkiem '''[[plaušas]]''' (attēlā) aizņem gandrīz visu krūšu dobumu? * ...ka [[bobslejs|bobslejists]] '''[[Zintis Ekmanis]]''' savās pirmajās [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] (1984. gadā) ieguva bronzas medaļu? * ...ka filma '''"[[Pa asmeni skrejošais]]"''' ir atzīta par visu laiku labāko [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] filmu? * ...ka filma '''"[[300 spartieši]]"''' ir uzņemta pēc tāda paša nosaukuma komiksa? * ...ka [[Jaunava Marija|Jaunavas Marijas]] māte '''[[Svētā Anna]]''' [[Bībele|Bībelē]] nav nosaukta vārdā? * ...ka '''[[0,999...]]''' ir vienāds ar viens? [[Attēls:Polar graph paper.svg|120px|right]] * ...ka '''[[polārā koordinātu sistēma|polārajā koordinātu sistēmā]]''' (attēlā) punkta atrašanās vietu nosaka pēc [[leņķis|leņķa]] un attāluma līdz tam? * ...ka '''[[Pauls fon Hindenburgs]]''' ir tiešs [[Mārtiņš Luters|Mārtiņa Lutera]] pēctecis? * ...ka Hārperas Lī romāns '''"[[Kas nogalina lakstīgalu...]]"''' ir apbalvots ar Pulicera prēmiju? * ...ka pirmais no [[Aizeks Azimovs|Aizeka Azimova]] definētajiem '''[[Trīs robottehnikas likumi|Trim robottehnikas likumiem]]''' ir šāds: robots nedrīkst savainot cilvēku vai arī ar bezdarbību pakļaut cilvēku savainojumiem? * ...ka pirmskara Latvijas izlases futbolists '''[[Aleksandrs Vanags (sportists)|Aleksandrs Vanags]]''', spēlējot ''RC Strasbourg'' klubā 1951. gadā ir ieguvis Francijas kausu? * ...ka '''"[[Hamlets]]"''' ir [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] garākā luga? [[Attēls:Tagore3.jpg|90px|right]] * ...ka '''[[Rabindranats Tagore]]''' (attēlā) ir pirmais [[Nobela prēmiju laureāti|Nobela prēmijas laureāts]] no [[Āzija]]s? * ...ka sazvērnieks '''[[Klauss fon Štaufenbergs]]''' pēc nāvessoda tika apglabāts ar militāru godu? * ...ka kara pilots '''[[Erihs Hartmans]]''' notriecis 352 ienaidnieka lidmašīnas? * ...ka '''[[Konrāds Cūze]]''' ir pirmās [[programmēšanas valoda]]s ''Plankalkül'' autors? * ...ka vācu matemātiķis '''[[Karls Veierštrāss]]''' 14 gadus nostrādāja par ģimnāzijas skolotāju? * ...ka [[Neapole]]s karalis '''[[Joahims Mirats]]''' bija [[Napoleons|Napoleona]] svainis? [[Attēls:Schv56.jpg|121px|right]] * ...ka '''[[atompulkstenis|atompulksteņi]]''' (attēlā) ir visprecīzākie no visiem [[pulkstenis|pulksteņiem]]? * ...ka [[Zviedrija]]s karalis '''[[Kārlis XII]]''' faktiski ir Kārlis VI? * ...ka '''[[Juris Hartmanis]]''' ir vienīgais latvietis, kurš saņēmis [[Tjūringa balva|Tjūringa balvu]], [[Nobela prēmija]]s ekvivalentu datorzinātnē? * ...ka '''[[Kārlis Linnejs]]''' bieži tiek dēvēts par [[taksonomija]]s tēvu? * ...ka lietuviešu literāts '''[[Antans Baranausks]]''' bija [[Sejni|Sejnu]] bīskaps? * ...ka vadībzinības klasiķis '''[[Frederiks Teilors]]''' bija labs [[teniss|tenisists]]? [[Attēls:Game of life animated glider.gif|right]] * ...ka '''[[Dzīve (spēle)|spēle "Dzīve"]]''' (attēlā) ir [[šūnu automāts]], kas var modelēt [[dzīvība]]s [[evolūcija|evolūciju]]? * ...ka mūsdienu [[pedagoģija]]s pamatlicējs '''[[Jans Komenskis]]''' bija politisks bēglis? * ...ka '''[[Svētais Adalberts no Prāgas|Svētajam Adalbertam no Prāgas]]''' ir divas oficiālas kapavietas? * ...ka pēdējoreiz [[Formula 1]] '''{{f1gp|Austrijas}}''' rīkoja {{f1|2003}}. gadā? * ...ka [[Padomju Savienība]], lai pārbaudītu, vai dzīvība spēj izturēt [[kosmiskais lidojums|kosmisko lidojumu]], nosūtīja orbītā ap [[Zeme|Zemi]] suni vārdā '''[[Laika]]'''? * ...ka '''[[Venecuēla]]s''' pilnais nosaukums kopš [[1999]]. gada ir '''Venecuēlas Bolivāra Republika''', par godu [[Simons Bolivārs|Simonam Bolivāram]]? [[Attēls:Great Fire London.jpg|121px|right|Semjuels Adamss]] * ...ka '''[[Lielais Londonas ugunsgrēks]]''' (attēlā) bija lielākais ugunsgrēks ne tikai Londonas vēsturē, bet arī viens no nozīmīgākajiem notikumiem [[Anglijas vēsture|Anglijas vēsturē]]? * ...ka [[Apvienotā Karaliste|britu]] banka '''[[Phoenix Finance]]''' mēģināja piedalīties {{f1|2002}}. gada [[Formula 1]] sezonā, tomēr [[Starptautiskā Automobiļu federācija]] tai to liedza? * ...ka [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] slepkava '''[[Mumija Abu-Džamals]]''' ir [[nāvessods|notiesāts uz nāvi]] par [[1981]]. gadā izdarītu slepkavību, tomēr sods vēl nav izpildīts? * ...ka '''[[tuberkuloze]]''' parasti skar plaušas? * ...ka '''[[hiphops|hiphopa]]''' dzīvesstils ir radies [[Bronksa|Bronksā]]? * ...ka '''[[Džeks Rūbijs]]''' publiski nogalināja [[Lī Hārvijs Osvalds|Lī Hārviju Osvaldu]], cilvēku, kurš apsūdzēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Džons Kenedijs|Džona Kenedija]] slepkavībā? [[Attēls:SamuelAdamsLarge.jpeg|121px|right|Semjuels Adamss]] * ...ka '''[[Semjuels Adamss]]''' (attēlā) bija slepenas, pret britiem vērstas organizācijas "Brīvības dēli" veidotājs? * ...ka '''[[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris]]''' ir vecākais [[krievi|krievu]] [[teātris]] ārpus [[Krievija]]s? * ...ka '''[[zobu emalja]]''' ir cietākā ķermeņa daļa? * ...ka grupas [[Led Zeppelin]] pirmais albums tika nosaukts par "'''[[Led Zeppelin (albums)|Led Zeppelin]]'''"? * ...ka [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada vasaras olimpisko spēļu]] '''[[Cīņas sports 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, grieķu-romiešu cīņa, līdz 66 kg|grieķu-romiešu cīņas sacīkstēs vīriešiem svara kategorijā līdz 66 kilogramiem]]''' uzvaru izcīnīja [[Francija]]s sportists Stīvs Geno? * ...ka '''[[Īzaks Baševiss Singers]]''' pēdējos 35 savas dzīves gadus bija pārliecināts [[veģetārisms|veģetārietis]]? [[Attēls:Quercus ilex rotundifolia.jpg|121px|right|Akmens ozols]] * ...ka '''[[akmens ozols|akmens ozola]]''' (attēlā) zīļu novārījums var tikt izmantots ievainojumu dezinfekcijai? * ...ka '''[[Hirša indekss]]''' parāda kāda autora publikāciju citējamību? * ...ka starptautiskā nevalstiskā organizācija '''"[[Ārsti bez robežām]]"''' tika izveidota, lai sniegtu palīdzību civiliedzīvotājiem [[Nigērija|Nigērijā]], kur no 1967. līdz 1970. gadam plosījās karš? * ...ka '''[[Alcheimera slimība]]''' galvenokārt tiek diagnosticēta cilvēkiem, kuri ir sasnieguši 65 gadu vecumu? * ...ka grupas [[Queen]] albums "'''[[Innuendo]]'''" bija pēdējais grupas studijas albums, kurš tika izdots solista [[Fredijs Merkūrijs|Fredija Merkūrija]] dzīves laikā? * ...ka vienu no [[šahs|šaha]] [[atklātne (šahs)|atklātņu]] veidiem sauc par '''[[latviešu gambīts|latviešu gambītu]]'''? [[Attēls:Semafors.jpg|right|101px|border|Semafors]] * ...ka '''[[semafors|semafori]]''' (attēlā) agrāk tika izmantoti dzelzceļos luksoforu vietā? : Šis pārāk līdzīgs optiskajam telegrāfam, blakus nebūtu vēlams likt. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 20:44, 22 septembrī, 2008 (UTC) :: Pacēlu telegrāfu augstāk. --'''[[Lietotājs:SpeedKing|<span style="color:black">Speed</span>]][[Lietotājs:SpeedKing|<span style="background-color:black;color:white">King</span>]]''' (''[[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]]'') 12:40, 23 septembrī, 2008 (UTC) * ...ka '''[[Dobeles meteorīta krāteris]]''' ir 4,5 km plats? * ...ka latviešu politiķis '''[[Jānis Ādamsons]]''' ir bijis [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrs]]? * ...ka nogatavojušies '''[[Antonovka (ābols)|Antonovkas šķirnes āboli]]''' ir dzelteni? * ...ka uz 100 000 iedzīvotājiem pasaulē visvairāk '''[[pašnāvība|pašnāvību]]''' ir [[Lietuva|Lietuvā]]? * ...ka pasaulē garākā '''[[optiskais telegrāfs|optiskā telegrāfa]]''' līnija gājusi cauri [[Latvija]]s teritorijai? [[Attēls:Blue Rock Pigeon (Columba livia) in Kolkata I IMG 9762.jpg|121px|right|Mājas balodis]] * ...ka pieradināti '''[[mājas balodis|mājas baloži]]''' (attēlā) dzīvo apmēram 15 gadus, pretstatā savvaļas, kas dzīvo no trim līdz pieciem gadiem? * ...ka '''[[Viestura ordenis|Viestura ordeņa]]''' devīze ir "Esiet stipri un cīnieties"? * ...ka '''[[Bermontiāde]]s''' laikā Latvijas armija zaudēja ap 2000 karavīru? * ...ka amerikāņu dziedātājs '''[[Deivids Dreimans]]''' ir atzīts par 42. visu laiku labāko smagā metāla vokālistu? * ...ka '''[[Jorbalinda]]''', pilsēta [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], ir 37. [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]] dzimšanas vieta? * ...ka, ja radīsies nopietnas problēmas [[STS-125]] kosmiskajā lidojumā, kura laikā ieplānots remontēt [[Habla kosmiskais teleskops|Habla teleskopu]], tiks palaista glābšanas ekspedīcija '''[[STS-400]]'''? [[Attēls:Kangchenjunga.JPG|right|121px|Kančendžanga]] * ...ka '''[[Kančendžanga]]s''' kalns (attēlā) ir pasaules trešais augstākais kalns, atpaliekot vien no [[Everests|Everesta]] un [[K2]]? * ...ka galvenie [[Andora]]s galvaspilsētas '''[[Andora la Velja]]s''' ienākumi rodas no tūrisma, tirdzniecības un banku darbības? * ...ka filozofs '''[[Pīters Singers]]''' ir Melburnas Universitātes goda profesors? * ...ka [[Kartāga|Kartāgas republikas]] senators '''[[Hanibāls Barka]]''', lai izvairītos no romiešu gūsta, izdarīja pašnāvību, iedzerot [[inde|indi]]? * ...ka '''[[Hērda Sala un Makdonalda Salas]]''' ir neapdzīvotas? * ...ka [[Padomju Savienība]]s radītā bruņmašīna [[BMP-1]] ir pasaulē pirmā kājnieku kaujas mašīna? [[Attēls:The White Album.svg|101px|right|border|The Beatles]] * ...ka grupas "[[The Beatles]]" devītais albums, ar nosaukumu '''[[The Beatles (albums)|The Beatles]]''' (attēlā — vāks), ir visu laiku 10. pārdotākais albums [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]? * ...ka '''[[augšdelma kauls|augšdelma kaula]]''' lūzums visbiežāk novērojams tā ķirurģiskajā kakliņā? * ...ka 2005. gadā plosījušās '''[[Viesuļvētra Katrīna|viesuļvētras Katrīna]]''' radītie zaudējumi sastādīja 81,2 miljardus ASV dolāru? * ...ka '''[[Karls Gustavs Mannerheims]]''' kā jaunākais asistents piedalījies Krievijas cara [[Nikolajs II Romanovs|Nikolaja II]] kronēšanas ceremonijā? * ...ka par '''[[Kaulu zāģis|kaulu zāģi]]''' tiek dēvēts ķirurģisks instruments [[osteotoms]], kā arī vācu ložmetējs [[MG-42]]? * ...ka '''[[Karabaha|Karabahu]]''' 2. gadsimtā apdzīvoja albāņu ciltis? [[Attēls:Blueye.JPG|right|100px|Cilvēka acs]] * ...ka katrā cilvēka '''[[acs|acī]]''' (attēlā) ir ~170 miljoni nūjiņu — īpašu fotoreceptoro šūnu? * ...ka '''[[Sanktpēterburgas "Zenit"]]''' 2008. gadā ieguva [[UEFA Superkauss|UEFA Superkausu]], pēc uzvaras pār [[Manchester United FC|Mančestras "United"]] 2-1, [[Monako]]. * ...ka '''[[sūkļi]]''' ir nekustīgi dzīvnieki? * ...ka '''[[Tambora|Tamborā]]''' 1815. gada aprīlī notika viens no spēcīgākajiem [[vulkāns|vulkānu]] izvirdumiem, kāds jebkad reģistrēts? * ...ka '''[[vilkacis|vilkaču]]''' parādīšanās savulaik tika saistīta ar pilnmēnesi? [[Attēls:St Mary Lake.jpg|right|121px|Glečera nacionālais parks]] * ...ka '''[[Glečera nacionālais parks]]''' (attēlā) atrodas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Montāna]]s štata ziemeļos? * ...ka [[futbols|futbolists]] '''[[Tiagu Mendešs]]''' spēlē [[pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā? * ...ka '''[[Bāta (Somerseta)|Bātas]]''' pilsētā [[Somerseta|Somersetā]] ([[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]) dzīvo 80 000 iedzīvotāju? * ...ka grupas "[[Queen]]" albumā "'''[[News of the World]]'''" ir iekļautas dziesmas "We Are The Champions" un "We Will Rock You"? * ...ka '''[[Māris Štrombergs]]''' ir pirmais [[olimpiskās spēles|olimpiskais]] čempions [[BMX]] riteņbraukšanā? * ...ka caur '''[[Suecas kanāls|Suecas kanālu]]''' pārvadā apmēram 15% visas pasaules kravu? [[Attēls:Dinistora simbols.png|right|121px|Dinistora apzīmējums shēmās]] * ...ka '''[[dinistors]]''' (attēlā — apzīmējums shēmās) ir [[tiristors|tiristora]] veids, kam nav vadības [[elektrods|elektrodu]]? * ...ka par '''[[jahta|jahtu]]''' sauc jebkuru buru vai motorkuģi, kas kas domāts sportam un atpūtai? * ...ka visvairāk uzvaru '''[[ATP Masters Series]]''' [[teniss|tenisa]] turnīros ir izcīnījis [[Andrē Agasi]]? * ...ka '''[[Kornela Universitāte]]''' dibināta 1865. gadā? * ...ka '''[[Ekibastuza|Ekibastuzā]]''' atrodas garākais skurstenis pasaulē (419,7 metri)? * ...ka '''[[Prāgas metro]]''' līniju kopgarums ir 59 kilometri? [[Attēls:Flag_of_Adjara.svg|right|121px|Adžārijas karogs]] * ...ka vairākums [[Gruzija]]s provinces '''[[Adžārija]]s''' (attēlā — karogs) iedzīvotāju ir [[islāms|musulmaņi]]? * ...ka '''[[NeXT|NeXT Computer, Inc.]]''' izveidoja [[Stīvs Džobss]] pēc atkāpšanās no amata ''[[Apple Inc.]]''? * ...ka '''[[Islāmābāda]]s''' pilsēta tika izveidota [[1960. gadi|1960. gados]], lai aizvietotu [[Karāči]] kā [[Pakistāna]]s galvaspilsētu? * ...ka sociālo tīklu '''[[Facebook]]''' visā pasaulē izmanto vairāk nekā 80 miljoni lietotāju? * ...ka '''[[Simons Bolivars]]''' bija viens no nozīmīgākajiem [[Dienvidamerika]]s brīvības cīnītājiem par neatkarību no [[Spānija]]s? * ...ka '''[[Augstākā beisbola līga|MLB]]''' ir augstākā [[beisbols|beisbola]] līga Ziemeļamerikā? [[Attēls:Osaka07 D9A Blanka Vlasic post-VC.jpg|100px|right|Blanka Vlašiča]] * ...ka [[vieglatlētika|augstlēcējas]] '''[[Blanka Vlašiča|Blankas Vlašičas]]''' (attēlā) personīgais rekords ir 2,07 [[metrs|metri]]? : Es domāju, ka to Blankas Vlašičas atēlu nevajadzētu likt (pārāk biedējoša)! Vai tad nav nevienas normālas viņas bildes? --[[Lietotājs:Standfest|Standfest]] 11:52, 10 augustā, 2008 (UTC) :: Normāls attēls, kas vainas? Man, personīgi, nekādas bailes viņas izskats neiedveš. Ja tev ir ierosinājumi par citiem attēliem, vari palūkot [http://commons.wikimedia.org/wiki/Category:Blanka_Vlašić Vikikrātuves kategoriju]. --'''[[Lietotājs:SpeedKing|<span style="color:black">Speed</span>]][[Lietotājs:SpeedKing|<span style="background-color:black;color:white">King</span>]]''' (''[[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]]'') 18:52, 10 augustā, 2008 (UTC) * ...ka Latvijai nonākot PSRS okupācijas varā, tās armija tika reformēta un pārdēvēta par '''[[Latvijas iedzīvotāji PSRS armijā Otrā pasaules kara laikā|Latvijas PSR Tautas armiju]]'''? * ...ka '''[[FIFA Pasaules kauss pludmales futbolā]]''' līdz šim ir rīkots 14 reizes, no kurām 12 par čempioniem kļuva [[Brazīlija]]s izlase? : Nav skaidrības par nosaukumu. --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 07:05, 1 augustā, 2008 (UTC) :: Gan vēl līdz ielikšanai noskaidrosies. --'''[[Lietotājs:SpeedKing|<span style="color:black">Speed</span>]][[Lietotājs:SpeedKing|<span style="background-color:black;color:white">King</span>]]''' (''[[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]]'') 08:42, 1 augustā, 2008 (UTC) * ...ka gandrīz visi '''[[ferments|fermenti]]''' ir [[olbaltumvielas]]? * ...ka '''[[pļavas dedestiņa]]''' zied no [[jūnijs|jūnija]] līdz [[augusts|augustam]]? : Man tā nešķiet interesanta informācija — lielākā daļa augu zied vasarā. --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 07:33, 6 augustā, 2008 (UTC) * ...ka kosmonauts '''[[Anatolijs Solovjovs]]''' [[iziešana kosmosā|atklātā kosmosā]] kopā ir pavadījis 78 stundas 48 minūtes, kas rekords vienam cilvēkam? : Šī informācija vēl jāpārbauda. Vairākās vietās redzēju, ka tikai ~70 stundas. --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 07:05, 1 augustā, 2008 (UTC) :: Vai tas nozīmē, ka rekords pieder kādam citam? --'''[[Lietotājs:SpeedKing|<span style="color:black">Speed</span>]][[Lietotājs:SpeedKing|<span style="background-color:black;color:white">King</span>]]''' (''[[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]]'') 08:42, 1 augustā, 2008 (UTC) ::: Rekords ir viņam, bet skaitļi laikam nav pareizi. --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 08:53, 1 augustā, 2008 (UTC) :::: Tad var vienkārši pieminēt, ka viņš atklātā kosmosā ir pavadījis rekordlielu stundu skaitu. --'''[[Lietotājs:SpeedKing|<span style="color:black">Speed</span>]][[Lietotājs:SpeedKing|<span style="background-color:black;color:white">King</span>]]''' (''[[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]]'') 09:05, 1 augustā, 2008 (UTC) ::::: Pārbaudīju: 78 h 48 min. Varam likt iekšā. --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 07:33, 6 augustā, 2008 (UTC) [[Attēls:64785279.7xFdDbri.jpg|right|101px|Marija Šarapova]] * ...ka [[teniss|tenisiste]] '''[[Marija Šarapova]]''' (attēlā) savu pirmo ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' turnīru izcīnīja 17 gadu vecumā? * ...ka '''[[antropocentrisms]]''' ir uzskats, ka uzmanības centrā jābūt cilvēkiem un attiecībā pret cilvēku interesēm ir vērtējams viss pārējais? * ...ka '''[[grafēns]]''' ir izturīgākais materiāls, kāds jebkad testēts? * ...ka '''[[Voyager 1]]''' ir pašreiz vistālāk no [[Zeme]]s esošais cilvēku veidotais [[kosmiskais aparāts|aparāts]]? * ...ka '''[[Sesks Fabregass]]''' ir jaunākais futbolists, kas pārstāvējis [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasi]]? * ...ka [[hokejs|hokejists]] '''[[Ronalds Petrovickis]]''' ir spēlējis četros dažādos [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] klubos un tagad uz pārbaudes laiku ir pievienojies [[Rīgas "Dinamo"]]? [[Attēls:Whole Monaco.jpg|119px|right|Montekarlo]] * ...ka '''[[Montekarlo]]''' (attēlā) dažkārt kļūdaini tiek uzskatīta par [[Monako]] galvaspilsētu, lai gan tādas formāli nav? * ...ka '''[[DNS reparācija]]''' ir process, kura laikā šūna identificē un izlabo bojājumus [[dezoksiribonukleīnskābe|DNS]] molekulās, kurās ir iekodēts tā [[genoms]]? * ...ka, atšķirībā no lielā [[futbols|futbola]], kur čempionāts notiek reizi 4 gados, '''[[pludmales futbols|pludmales futbola]]''' pasaules čempionāts notiek ik gadu? * ...ka '''[[troposfēra|troposfērā]]''' atrodas vairāk nekā 80% visas atmosfēras gaisa masas? * ...ka grupas '''"[[Die Toten Hosen]]"''' nosaukums tiešā tulkojumā nozīmē "beigtās bikses", tomēr ar šo vārdu savienojumu sarunvalodā apzīmē arī impotenci un garlaicību? * ...ka '''[[Emre Belēzolu]]''' ir [[Turcijas futbola izlase]]s kapteinis? [[Attēls:The Levant 3.png|99px|right|Levante]] * ...ka '''[[Levante]]s''' apgabala (attēlā — aptuvenais areāls) nosaukums nozīmē "Austošās Saules zeme" jeb "Austrumi"? * ...ka Asuka — sieviete ar putekļu sūcēju — ir personāžs datorspēlē '''[[Sweet Home (spēle)|Sweet Home]]'''? * ...ka '''[[Luvra]]''' ir viens no pasaules apmeklētākajiem muzejiem? * ...ka '''[[Kristus Pestītājs (statuja)|Kristus Pestītājs]]''' ir pasaulē augstākā [[Jēzus Kristus|Kristus]] statuja? * ...ka [[Brazīlija|brazīliešu]] futbolists '''[[Ronaldu]]''' savu profesionāļa karjeru uzsāka [[1993]]. gadā? * ...ka '''[[Hārvarda Universitāte|Hārvarda Universitāti]]''' uzskata par labāko [[universitāte|universitāti]] mūsdienās? [[Attēls:Tünel Istanbul.jpg|right|120px|Tünel]] * ...ka [[Turcija]]s '''[[Tünel]]''' (attēlā) ir otrs vecākais metro pasaulē aiz [[Londona]]s metro? * ... ka [[elementārdaļiņa]] neitrālais '''[[pions]]''' ir pati sev [[antidaļiņa]]? * ...ka '''[[Latvijas futbola izlase 2006. gadā]]''' noslīdēja [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules rangā]] par 24 vietām? [[Attēls:Kidney PioM.png|100px|right|Nieres šķērsgriezums]] * ...ka '''[[nieres]]''' (attēlā — šķērsgriezums) izmēri ir 12 x 6 x 4 cm? * ...ka '''[[ķīmiskais barometrs|ķīmiskā barometra]]''' darbības princips nav vēl zinātniski pilnīgi izskaidrots? * ...ka '''[[Abduss Salams]]''' ir pirmais pakistānietis — [[Nobela prēmija]]s laureāts? * ...ka francūzis '''[[Mišels Lotito]]''' ir apēdis lidmašīnu Cessna 150? * ...ka matemātiķis '''[[Šrīnivāsa Rāmānudžans]]''' uzskatīja, ka formulas viņam sapnī diktē dieviete Namagīri? * ...ka '''[[etilacetāts|etilacetātu]]''' dažreiz lieto bezkofeīna kafijas ražošanā? [[Attēls:N2m stegosaurus.jpg|120px|right|Stegozaurs]] * ...ka '''[[stegozaurs|stegozaura]]''' (attēlā) nosaukums ir cēlies no grieķu vārda ''stegos'', kas nozīmē "jumts", "patvērums"? * ...ka kopš 1990-to gadu vidus mūziķis '''[[Ice Cube]]''' vairāk koncentrējas savai aktiera karjerai un viņa mūziķa karjera ievērojami palēninājās? * ...ka Taivānas kompānija '''[[VIA]]''' ir lielākais pasaulē neatkarīgais [[mātesplate|mātesplašu]] mikroshēmojumu ražotājs? * ...ka aktrise '''[[Vera Singajevska]]''' 1995. gadā saņēma IV šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? * ...ka '''[[Mazāko brāļu kapucīnu ordenis|Mazāko brāļu kapucīnu ordeņa]]''' pirmais oficiālais nosaukums bija "Vientuļnieku dzīves mazākie brāļi"? * ...ka '''[[beisbols 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs beisbolā]]''' tikai [[Nīderlande]]s izlase pārstāvēs Eiropu? [[Attēls:Alnus glutinosa 004.jpg|120px|right|Melnalkšņi]] * ...ka '''[[melnalksnis|melnalkšņu]]''' (attēlā) meži, nemainoties mitruma apstākļiem, var pastāvēt [[gadsimts|gadsimtiem]] ilgi? * ...ka cilvēkam piemīt augsti attīstīta [[griba]], kuras spēks ir tik liels, ka ļauj mums pārvarēt gandrīz vai jebkuras iedomājamās '''[[sāpes]]'''? * ...ka '''[[bites]]''' dzīvo visos kontinentos, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]]? * ...ka '''[[Jenny May]]''' īstais vārds ir Maija Stuģe? * ...ka '''[[purvājs|purvāji]]''' aizņem tikai 1 % no [[Latvija]]s mežu kopplatības? * ...ka cilvēks bez [[ūdens]] nevar '''[[izdzīvošana|izdzīvot]]''' ilgāk par trim [[diena|dienām]]? [[Attēls:WienPalaisTrautson.jpg|120px|right]] * ...ka '''[[Trautsonas pils]]''' (attēlā) ir viena no pasaulē vislabāk saglabājušajām [[pils|pilīm]]? * ...ka '''[[Kvadrantīdas]]''' ir spēcīga [[meteoru plūsma]] janvārī? * ...ka animācijas filma '''[[Džonijs Bravo]]''' ir radīta [[1997]]. gada 7. jūlijā? * ...ka kabeļtelevīzijas tīkls '''[[MTV]]''' ir nodibināts 1981. gadā [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ...ka pēc ticējumiem zirgu pakava atrašana un pārnešana mājās nes '''[[veiksme|veiksmi]]'''? * ...ka zvaigznāju '''[[Zivis (zvaigznājs)|Zivis]]''' apzīmē ar šādu simbolu [[Attēls:Pisces.svg|10px]]? [[Attēls:Peugeot 206 WRC.jpg|120px|right]] * ...ka populārākie '''[[autosports|autosporta]]''' veidi ir atklāto riteņu sacīkstes, [[salonautomobiļu sacensības]] un [[autorallijs]] (attēlā)? * ...ka elektriskais pokemons '''[[Pikaču]]''' var uzkrāt [[elektrība|elektrību]] savos vaigos elektriskajiem uzbrukumiem? * ...ka automobiļu ražošanas firma '''[[Fiat]]''' izgatavoja arī [[tanks|tankus]]? * ...ka, jo spožāks ir [[debess ķermenis]], jo mazāks ir tā '''[[redzamais spožums]]'''? * ...ka '''[[Staļina līnija]]''' tika izveidota, lai aizsargātu [[Padomju Savienība|PSRS]] pret draudiem no rietumvalstīm? * ...ka '''[[Latvijas futbola izlase 1938. gadā]]''' nezaudēja nevienā spēlē? [[Attēls:Trzy krzyze.jpg|120px|right]] * ...ka '''[[Katiņas slaktiņš|Katiņas slaktiņā]]''' (attēlā redzams piemiņas memoriāls) [[upuri|upuru]] skaits bija ap 22 000 cilvēku? * ...ka '''[[Turcijas Bruņotie spēki]]''' ir otra lielākā [[NATO]] armija aiz ASV? * ...ka '''[[24. gadsimts p.m.ē.|24. gadsimtā p.m.ē.]]''' semītu pilsētas Akadas valdnieks Sargons pakļāva Ūru un citas lielākās [[šumeri|šumeru]] pilsētas, izveidojot pirmo impēriju [[Mezopotāmija|Mezopotāmijā]]? * ...ka Austrumeiropā vēl joprojām ļoti populārs ir mobilā telefona modelis '''[[Nokia 3310]]'''? * ...ka par pirmo '''[[vārdnīca|vārdnīcu]]''' var uzskatīt [[Ebla|Eblā]] atrastās māla plāksnītes, kas palīdzēja [[ebliešu valoda|ebliešu raksta]] zīmes iztulkot šumeru valodā? * ...ka '''[[M/S Baltic Kristina|Baltic Kristina]]''' bija pirmais pasažieru prāmis, kurš nodrošināja kruīza kuģu satiksmi no [[Rīga]]s, kad [[1999]]. gadā beidza kursēt prāmis [[M/S Russ|Russ]]? [[Attēls:Dekatron.gif|right|Dekatrons]] * ...ka pirms [[pusvadītājs|pusvadītāju]] ieviešanas skaitļošanas tehnikā izmantoja speciālas skaitītāj[[elektronu lampa|lampas]] — '''[[dekatrons|dekatronus]]''' (attēlā)? * ...ka '''[[Manhatana]]''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] visblīvāk apdzīvotā teritorija? * ...ka '''[[Zīda ceļš]]''' izveidots 114. gadā pirms mūsu ēras? * ...ka '''[[Tālavs Jundzis]]''' divreiz ir bijis [[Latvijas Aizsardzības ministrs]]? * ...ka '''[[Kazaņas "Ak Bars"]]''' [[hokejs|hokeja]] komanda divreiz ir izcīnījusi [[Krievija]]s Superlīgas titulu? * ...ka '''[[HSBC]]''' pēc ''Forbes'' ziņām 2008. gada aprīlī ir lielākā pasaules kompānija? [[Attēls:Central Park, November 2001.png|120px|right|Centrālparks]] * ...ka '''[[Centrālparks]]''' (attēlā) ir visvairāk apmeklētais parks [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ...ka pēc statistikas datiem, '''[[kasešu bumba]]s''' nogalina vairāk civiliedzīvotāju nekā karavīru? * ...ka grupa "'''[[Ill Niño]]'''" sākotnēji tika nosaukta dabas parādības "[[El Niño]]" vārdā, tomēr nosaukumu [[2000. gads|2000]]. gadā nacās mainīt, jo grupa ar tādu nosaukumu jau pastāvēja? * ...ka grafiskā logu sistēma '''[[X Window System]]''' tika izstradāta jau 1984. gadā? * ...ka [[atombumba]]s radītājs '''[[Roberts Openheimers]]''' zināja [[sanskrits|sanskritu]]? * ...ka 1719. gadā nākamo [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes un Zemgales]] [[Hercogs|hercogu]] '''[[Ernsts Johans Bīrons|Ernstu Johanu Bīronu]]''' [[Prūsija (karaliste)|Prūsijas karalistē]] arestēja un tiesāja par slepkavību? [[Attēls:Sydney Opera House Sails.jpg|120px|right|Sidnejas operteātris]] * ...ka [[2007. gads|2007]]. gadā '''[[Sidnejas operteātris]]''' (attēlā) tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma objekts|UNESCO Pasaules mantojuma objektu]] sarakstā? * ...ka '''[[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]]''' laikā [[ASV prezidents]] bija [[Abrahams Linkolns]]? * ...ka '''[[Normunds Rutulis]]''' solokarjeru uzsācis [[1996]]. gadā? * ...ka '''[[Ērglis (zvaigznājs)|Ērgļa zvaigznāju]]''' [[Latvija|Latvijā]] var redzēt vasarā? * ...ka '''[[Džons Kokrofts]]''' atklāja, kā sašķelt [[atoma kodols|atoma kodolu]]? * ...ka spēle '''[[Need for Speed II]]''' ir pirmā [[Need For Speed (sērija)|savā sērijā]], kur ir iespējams tūnēt mašīnu? [[Attēls:Melanistic panthera onca.jpg|120px|right|Melnā pantera]] * ...ka '''[[melnā pantera|melnās panteras]]''' (attēlā) patiesībā neeksistē, bet ar šo terminu bieži vien apzīmē lielos [[kaķu dzimta|kaķus]], kuriem ir melns kažoks? * ...ka [[Lielais Sprādziens|Lielā Sprādziena]] teorijas kritiķis '''[[Freds Hoils]]''' ir teorijas nosaukuma autors? * ...ka '''[[Īrijas parlamenta ēka]]''' bija pasaulē pirmā pēc īpaša pasūtījuma celtā divpalātu parlamenta ēka? * ...ka Anglijas karalienes [[Elizabete I|Elizabetes I]] padomdevējs '''[[Džons Dī]]''' parakstīja ziņojumus karalienei kā 007? * ...ka [[šokolāde]]s izstrādājumos pildītā '''[[nuga]]''' var būt gan cieta, gan mīksta atkarībā no tās sastāva? * ...ka '''[[Grand Theft Auto IV]]''' darbība norisinās pilsētā, kuras prototips ir [[Ņujorka]]? [[Attēls:Turkishcoffee.jpg|right|120px|Turku kafija]] * ...ka '''[[Turku kafija|turku kafiju]]''' (attēlā) pagatavo no vissmalkākā maluma kafijas pupiņām? * ...ka '''[[Irānas - Irākas karš]]''' ilga gandrīz astoņus gadus? * ...ka '''[[Disnejlenda]]s''' parku [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kopš atvēršanas ir apmeklējuši vairāk nekā 515 miljoni cilvēku? * ...ka '''[[Kontinentālā hokeja līga|Kontinentālajā Hokeja Līgā]]''' 24 komandas sacentīsies par [[Jurijs Gagarins|Gagarina]] kausu? * ...ka '''[[maratons|maratona]]''' oficiālā distance ir 42,195 [[kilometrs|kilometri]]? * ...ka grupu '''[[Bee Gees]]''' izveidoja brāļi Berijs, Robins un Moriss Gibi? [[Attēls:Wyvern of the rulers of Wessex.jpg|119px|right|Veseksu dinastijas heraldiskais simbols]] * ...ka '''[[Veseksu dinastija]]''' (attēlā — heraldiskais simbols) aizsāka [[Anglijas karaliste|Anglijas karalisti]]? * ...ka '''[[Halo 3]]''' pirmajās 20 stundās pēc izlaišanas spēlēja vairāk nekā miljons cilvēki? * ...ka '''[[Amsterdama (sala)|Amsterdamas]]''' salai [[Indijas okeāns|Indijas okeānā]] nosaukumu deva tikai 111 gadus pēc tās atklāšanas? * ...ka [[Žils Verns|Žila Verna]] romānos ''Kapteiņa Granta bērni'' un ''Noslēpumu sala'' minētā '''[[Marijas Terēzas sala]]''' nemaz neeksistē? * ...ka '''[[Vilsona teorēma]]''' ļauj noteikt, vai naturāls skaitlis ir [[pirmskaitlis]]? * ...ka '''[[Marmaraja]]s''' dzelzceļa tuneļa projekts savienos [[Stambula]]s [[Eiropa]]s un [[Āzija]]s daļas? * ...ka '''[[Henrijs I Izglītotais]]''' bija pēdējais [[Anglijas Karaliste|Anglijas]] karalis no [[Normandiešu dinastija]]s? * ...ka vidējais laiks, lai pārvietotu kuģi pa '''[[Panamas kanāls|Panamas kanālu]]''' (attēlā — karte), ir 9 stundas, minimālais 4 stundas 10 minūtes? * ...ka '''[[Edmunds Hilarijs]]''' 33 gadu vecumā, 1953. gada 29. maijā, kopā ar šerpu Tenzingu Norgeju pirmoreiz sekmīgi uzkāpa [[Everests|Everestā]]? * ...ka '''[[Antīkās olimpiskās spēles]]''' likvidēja vispārējā [[Pagānisms|pagānisma]] vajāšanas un iznīdēšanas vilnī [[Romas impērija|Romas impērijā]], [[kristietība]]i kļūstot par vienīgo valsts reliģiju? * ...ka '''[[Ļubomeža]]s''' pilsēta līdz [[1945]]. gadam ietilpa [[Vācija]]s sastāvā, tomēr, pamatojoties uz [[Potsdamas konference]]s lēmumiem, pilsēta tika piešķirta [[Polija]]i, bet pilsētas vācu iedzīvotāji padzīti? * ...ka '''[[Stewart Grand Prix]]''' [[Formula 1]] komanda sāka meklēt pilotus ieliekot sludinājumu žurnālā "Autosport"? * ...ka, kad '''[[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfgangam Amadejam Mocartam]]''' bija 12 gadi, viņš saslima ar bakām, un viņa tēvs atteicās viņu potēt, uzskatot, ka tā būs "Dieva griba", vai zēnam dzīvot vai mirt? [[Attēls:Apollo program.svg|right|99px|Apollo programmas zīmotne]] * ...ka kopš '''[[Apollo programma]]s''' (attēlā — zīmotne) nobeiguma 1972. gadā, cilvēks nav bijis uz [[Mēness]]? * ...ka '''[[Tomo Miličevičs]]''', grupas [[30 Seconds to Mars]] ģitārists, ir horvāts pēc tautības un amerikānis pēc pilsonības? * ...ka [[Senā Roma|Romas]] imperatora '''[[Diokletiāns|Diokletiāna]]''' mīļākā nodarbe bija kāpostu audzēšana? * ...ka '''[[sējas melnsēklīte]]s''' sēklas izmanto kā garšvielas? * ...ka '''[[Olimpiskais sporta centrs|Olimpiskajā sporta centrā]]''' darbojas Vsevoloda Zeļonija džudo skola? * ...ka '''[[2008. gada WRC sezona]]''' ilgs vairāk nekā 10 mēnešus? * ...ka pirms '''[[72. Kinoakadēmijas balva]]s''' (attēlā — [[2007. gads|2007]]. gada balvas) tika atrastas atkritumu konteinerā nedēļu pirms ceremonijas? * ...ka '''[[Sergejs Volkovs (kosmonauts)|Sergejs Volkovs]]''' šobrīd ir pasaulē vienīgais kosmonauts otrajā paaudzē? * ...ka '''[[laga]]''' ieviesa kuģu ātruma skaitīšanu mezglos? * ...ka '''[[Fidži hindi]]''' valoda nav saprotama [[Indija]]s iedzīvotājiem, neskatoties uz to kopīgajām saknēm? * ...ka '''[[parastā ozolīte|parasto ozolīti]]''' izmanto kā dekoratīvu augu? * ...ka '''[[Narvas bāka]]s''' tornis gāja bojā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? [[Attēls:1Dunc Gray Velodrome.jpg|121px|right|Danka Greja velodroms]] * ...ka '''[[Danka Greja velodroms]]''' (attēlā) tika atklāts [[1999]]. gada 28. novembrī? * ...ka [[viduslaiki|viduslaikos]] '''[[bannerets|banneretam]]''' bija tiesības vest kaujā karaspēka vienību zem sava karoga? * ...ka vienā no visu laiku nāvējošākajām [[dabas katastrofas|dabas katastrofām]], 1887. gada Huanhē plūdos, '''[[upuri|upuru]]''' skaits bija vismaz 900 000 cilvēku? * ...ka padomju laikā '''[[Rīgas Brāļu kapi|Rīgas Brāļu kapos]]''' apglabāja arī Sarkanās armijas kareivjus? * ...ka '''[[Leu bāka]]s''' baltais gaismas signāls ir redzams 7 jūras jūdžu attālumā? * ...ka '''[[Gotlande]]''' ir [[Baltijas jūra]]s lielākā sala? [[Attēls:Bobrun Altenberg, Germany.jpg|99px|right|Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trases pirmais līkums]] * ...ka '''[[Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Altenbergas bobsleja trases]]''' (attēlā — pirmais līkums) būvniecību uzraudzīja [[Austrumvācija]]s drošības dienesta vadītājs? * ...ka '''[[bislama]]''' ir [[Vanuatu]] oficiālā valoda, kaut arī tā ir dzimtā tikai 6200 cilvēkiem? * ...ka '''[[Bosfors]]''' šķir [[Stambula]]s [[Eiropa]]s un [[Āzija]]s daļas? * ...ka eksperti spriež, ka līdz 2100. gadam varētu '''[[izmiršana|izmirt]]''' puse zināmo sugu? * ...ka '''[[Velsas princis]]''' parasti ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] monarha vecākais dēls? * ...ka '''[[Salemas raganu prāva|Salemas raganu prāvā]]''' par buršanos tika sodīti vairāk nekā 150 cilvēku? [[Attēls:POL Oława COA.svg|right|99px|Olavas ģerbonis]] * ...ka '''[[Olava]]s''' pilsētā (attēlā — ģerbonis), [[Polija|Polijā]], [[2006. gads|2006]]. gadā atklāja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] autodaļu ražotāja American Axle rūpnīcu? * ...ka '''[[varlpiri zīmju valoda|varlpiri zīmju valodu]]''' [[Austrālija|Austrālijā]] pārsvarā lieto atraitnes, kurām sēru laikā tradīcijas liedz sarunāties? * ...ka Ēģiptes faraons '''[[Ehnatons]]''' mēģināja ieviest monoteisku reliģiju? * ...ka '''[[Sultāna Mehmeda Iekarotāja tilts]]''' savieno [[Stambula]]s [[Eiropa]]s un [[Āzija]]s daļas? * ...ka grupas '''[[Jimmy Eat World]]''' albums "Bleed American" tika pārdēvēts par "Jimmy Eat World" pēc [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukuma ASV]]? [[Attēls:Alim_Khan_(1880–1944),_Emir_of_Bukhara,_photographed_by_S.M._Prokudin-Gorskiy_in_1911.jpg|right|99px|Emīrs Alim-hans]] * ...ka '''[[emīrs]]''' (attēlā — Buhāras emīrs Alim-hans) ir [[islāms|islāma]] valstu vēsturē augstākās aristokrātijas tituls vai arī militārais rangs? * ...ka '''[[friulu valoda]]''' ir oficiāli atzīta [[minoritātes valoda]] [[Itālija|Itālijā]]? * ...ka '''[[Pitkērna|Pitkērnā]]''' dzīvo tikai 50 iedzīvotāji? * ...ka '''[[Sarkandaugava]]s''' rajons [[Rīga|Rīgā]] ir ieguvis savu nosaukumu no [[Daugava]]s attekas, pie kuras rajons atrodas? * ...ka '''[[Ziemeļanatolijas lūzums|Ziemeļanatolijas lūzumā]]''' plātnes kustas no 1 līdz 20 centimetriem gadā lielu [[ātrums|ātrumu]]? * ...ka '''[[Kaļiņingradas zoodārzs]]''' ir viens no vecākajiem [[Krievija]]s zoodārziem? [[Attēls:Pkk supporters london april 2003.jpg|99px|right|PKK atbalstītāju demonstrācija Londonā, 2003. gada 15. februārī.]] * ...ka starptautiski '''[[Kurdistānas Strādnieku partija]]''' (attēlā — atbalstītāju rīkota demonstrācija) tiek uzskatīta par teroristisku organizāciju? * ...ka '''[[Pols Volfovics]]''' divus gadus bija Pasaules Bankas prezidents, tomēr [[2007. gads|2007]]. gadā atkāpās sakarā ar apsūdzībām par iekšējās ētikas pārkāpumiem? * ...ka '''[[Aragonas karaliste]]''' 1469. gadā pārtapa par Spānijas karalisti, apvienojoties ar [[Kastīlijas karaliste|Kastīlijas karalisti]]? * ...ka '''[[horvātu valoda]]''' ir valsts valoda ne tikai [[Horvātija|Horvātijā]], bet arī [[Melnkalne|Melnkalnē]], kā arī [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]]? * ...ka '''[[Zviedrijas Elitsērija]]''' [[hokejs|hokejā]] tika dibināta 1975. gadā? * ...ka 11,5% '''[[Gambija]]s''' platības aizņem ūdens? [[Attēls:Flag of the Kingdom of Asturias.svg|99px|right|Astūrijas karalistes karogs]] * ...ka '''[[Astūrijas karaliste]]''' (attēlā — karogs) 924. gadā tika pārsaukta par Leonas karalisti, bet 1230. gadā apvienojās ar Kastīlijas karalisti? * ...ka [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] komponists '''[[Filips Glāss]]''' pēc stila tiek uzskatīts par minimālistu, tomēr pats nepiekrīt šim apgalvojumam? * ...ka lielākā daļa [[pasaule]]s '''[[dzintars|dzintara]]''' ir 30-90 miljonus gadu veca? * ...ka '''[[Starptautiskā Okeanogrāfijas komisija|Starptautiskās Okeanogrāfijas komisijas]]''' uzdevums ir kontrolēt [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] [[cunami brīdinājuma sistēma]]s darbību? * ...ka '''[[Žemaitija]]''' līdz pat 15. gadsimtam ir bijusi strīdus teritorija starp Lietuvas dižkunigaitisti un Vācu ordeņa teritorijām Livonijā un Prūsijā? * ...ka amerikāņu dziedātājs '''[[Džastins Timberleiks]]''' kļuva populārs kā puišu grupas "'N Sync" dalībnieks? [[Attēls:Mehter cevgen.jpg|99px|right|Osmaņu impērijas militārais orķestris mūsdienās)]] * ...ka [[Turki (tautība)|turku]] '''[[Mehteru orķestris]]''' (attēlā) tiek uzskatīts par vecāko militāro orķestri pasaulē? * ...ka '''[[Pasaules čempionāts biatlonā 2008|2008. gada pasaules čempionāts biatlonā]]''' ir otrais, kas norisinās Esterzundā? * ...ka presē '''[[Ziemeļilinoisas Universitātes apšaude|Ziemeļilinoisas Universitātes apšaudi]]''' sauc par "Valentīndienas slaktiņu"? * ...ka '''[[Ziemeļu Kipras Turku Republika|Ziemeļu Kipras Turku Republiku]]''' starptautiski atzīst tikai [[Turcija]]? * ...ka '''[[Šrilanka]]''' bieži tiek dēvēta par "Indijas okeāna pērli"? * ...ka '''[[Indriķis Reinbahs]]''' bija pirmais spēlētājs, kurš guvis vārtus [[Latvijas hokeja izlase]]s labā (1932. gadā)? [[Attēls:Surikov Pokoreniye Sibiri Yermakom.jpg|99px|right|Vasīlija Surikova glezna "Jermaks iekaro Sibīriju"]] * ...ka par '''[[krievu-čukču karš|krievu-čukču kariem]]''' (attēlā) sauc 17.—18. gs. militāros konfliktus Krievijas Tālo austrumu kolonizēšanas periodā starp Krievijas karaspēku (kopā ar sabiedroto jakutu un korjaku atsevišķām vienībām) un čukču ciltīm? * ...ka '''[[oksidēšanas pakāpe]]''' ir pozitīva, ja elektroni ir atvilkti nost no atoma un negatīva, ja tie ir pievilkti klāt atomam? * ...ka '''[[Korejas karš]]''' [[Dienvidkoreja|Korejas Republikā]] tiek dēvēts par "25. jūnija incidentu", bet [[Ziemeļkoreja|Korejas TDR]] to dēvē par "tēvijas atbrīvošanas" karu? * ...ka ziemas ilgums '''[[Čukču pussala|Čukču pussalā]]''' ir 10 mēneši? * ...ka vairākās valstīs '''[[Jehovas liecinieki|Jehovas liecinieku]]''' darbība ir aizliegta? * ...ka '''[[okeāna dibens]]''' nav mazāk daudzveidīgs kā [[sauszeme]]? [[Attēls:Hulkenberg Sepang 2006.jpg|99px|right|Hulkenbergs 2006. gadā]] * ...ka '''[[Niko Hulkenbergs]]''' (attēlā) pašlaik ir [[WilliamsF1|Williams]] [[Formula 1|F1]] komandas testpilots? * ...ka [[futbols|futbolists]] '''[[Žans Marks Bosmans]]''' ir vairāk pazīstams ar Bosmana lēmumu, nevis sasniegumiem futbolā? * ...ka '''[[Iterzene|Iterzenē]]''' Matiass Rusts sāka savu vēsturisko lidojumu uz Sarkano laukumu 1987. gadā? * ...ka [[Stambula|Stambulā]] esošais '''[[Dževahira tirdzniecības centrs]]''' ir pasaulē septītais un Eiropā lielākais tirdzniecības centrs? * ...ka '''[[Intars Dambis]]''' ir kļuvis par [[Eiropa]]s čempionu bobslejā? * ...ka līdz 18. gadsimtam mākslas darbus '''[[restaurācija|restaurēja]]''', tikai lai būtu skaisti un atbilstu saimnieka gaumei? [[Attēls:Easter eggs - straw decoration.jpg|99px|right|Trauks ar lieldienu olām]] * ...ka daudzi pagāniskie kristiešu '''[[Lieldienas|Lieldienu]]''' svinēšanas elementi ir kļuvuši par tradīcijām? (attēlā — trauks ar Lieldienu olām) * ...ka '''[[fon Tīzenhauzeni|fon Tīzenhauenu]]''' dzimta radusies Tīzenhauzenā un ieceļojusi [[Latvija|Latvijā]] krusta karu laikā 13. gadsimtā? * ...ka '''[[Gņeva]]s''' pilsēta pirmo reizi rakstos minēta 13. gadsimta pirmajā pusē? * ...ka '''[[Trumena doktrīna|Trumena doktrīnu]]''' uzskata par [[aukstais karš|aukstā kara]] sākumu? * ...ka '''[[Karls Dēnics]]''' uz īsu brīdi kļuva par [[Vācija]]s prezidentu pēc [[Ādolfs Hitlers|Hitlera]] nāves? * ...ka '''[[Andris Dambis]]''' [[1996]]. gadā viņš kļuva ar pirmo latviešu autosportistu, kurš ir izcīnījis kādu [[Eiropa]]s godalgu? [[Attēls:Brain 090407.jpg|99px|right|Cilvēka smadzenes]] * ...ka '''[[smadzenes]]''' (attēlā) ir visiem [[mugurkaulnieki]]em? * ...ka '''[[Gleivicas incidents]]''' kalpoja kā iemesls [[Vācija]]s iebrukumam [[Polija|Polijā]] [[1939]]. gadā? * ...ka arābu valodā vārdam "[[Dievs islāmā|Allāhs]]" ir izveidota īpaša '''[[ligatūra]]'''? * ...ka [[Indonēzija]]s lielākā sala '''[[Sumatra]]''' ir sestā lielākā sala pasaulē? * ...ka pirmā '''[[mobilā observatorija]]''' Eiropā tika izveidota Latvijā? [[Attēls:Broadway tower edit.jpg|right|150px]] * ...ka '''[[Bruno Senna]]s''' autosportista karjera tika pārtraukta uz 10 gadiem pēc tam, kad viņa tēvocis [[Airtons Senna]] gāja bojā sacīkšu avārijā? * ...ka '''[[Brodvejas tornis|Brodvejas torni]]''' lords Koventrijs uzcēla tikai tāpēc, lai viņa sieva varētu pārliecināties, ka no viņas mājas būs redzama signāluguns uz tā? * ...ka [[Malaizija|Malaizijā]] '''[[sikspārņi]]''' tiek lietoti arī uzturā? * ...ka [[Zeme]]s [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] valdošais '''[[gadalaiks]]''' ir pretējs [[Dienvidu puslode|Dienvidu puslodē]] valdošajam? * ...ka par '''[[Floresas cilvēks|hobitiem]]''' ir iesaukta izmirusi [[Homo ģints|cilvēku ģints]] suga, kura dzīvoja Indonēzijā? [[Attēls:LauraPausini.jpg|right|120px]] * ...ka itāliešu dziedātājas '''[[Laura Pauzīni|Lauras Pauzīni]]''' (attēlā) albumi visā pasaulē ir tikuši pārdoti vairāk nekā 32 miljonos eksemplāru? * ...ka '''[[Rīgas Valsts 1. ģimnāzija]]''' ir piedzīvojusi vismaz 15 dažādus nosaukumus? * ...ka '''[[jūras līmenis]]''' 20. gadsimta laikā ir pacēlies par 20 centimetriem? * ...ka grupai [[U2]] sava albuma '''"[[October (albums)|October]]"''' ierakstīšanas laikā studijā nācās improvizēt ar dziesmu vārdiem, jo bija nozagta mape ar jau sacerētajiem dziesmu tekstiem? * ...ka '''[[Reinjona|Reinjonā]]''' nabadzīgo franču kolonistu pēcteči žargonā tiek saukti par "mazajiem baltajiem" (''P'tit blancs'')? [[Attēls:Mummy at British Museum.jpg|right|150px]] * ...ka vārds '''"[[mūmija]]"''' (attēlā) ir cēlies no persiešu un arābu valodas vārda ''mūmiyyah'' (مومية), kas nozīmē — bitumens? * ...ka [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] mūziķes [[Madonna (mūziķe)|Madonnas]] 1990. gada albuma '''[[The Immaculate Collection (albums)|The Immaculate Collection]]''' sākotnējais nosaukums bija "Ultra Madonna"? * ...ka '''[[Christmas Tree EXEC]]''' bija pirmā tīkla veida vīrusa programa (interneta tārps), kas 1987. gada decembrī paralizēja vairākus internacionālos datoru tīklus? [[Attēls:EPR OLK3 TVO fotomont 2 Vogelperspektive.jpg|right|150px]] * ...ka, kopš Čornobiļas AES avārijas 1986. gadā, Eiropā pirmo reaktoru sāka būvēt tikai 2005. gadā '''[[Olkiluoto atomelektrostacija|Olkiluoto atomelektrostacijā]]''' (attēlā)? * ...ka kopš [[2003. gads|2003]]. gada ik gadu tiek organizēta '''[[gada vārds Latvijā|gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena]]''' meklēšanas akcija [[Latvija|Latvijā]]? * ...ka amerikāņu fotogrāfs '''[[Filips Halsmans]]''' ir dzimis [[Rīga|Rīgā]]? * ...ka staigājot pa nīlzirgu mugurām, '''[[Āfrikas jakana]]''' ar saviem nagiem saskrāpē to un tādēļ nīlzirgi cenšas tos nokampt, rezultātā apdraudot šī putna dzīvību? * ...ka '''[[Gvena Stefani]]''' savu dziedātājas karjeru sāka 1980. gadu otrajā pusē kā sava brāļa Ērika izveidotās rokgrupas "No Doubt" soliste? * ...ka '''[[Ignalina]]''' pirmoreiz oficiāli rakstos minēta 1810. gadā, kad Ignas Tīzenhauzs nopirka Gineitišķu muižu un pievienoja to pie Ignalinas? [[Attēls:Sandstar 300.jpg|right|121px]] * ...ka '''[[Adatādaiņi|adatādaiņu]]''' kāpuriem ir izteikta divpusējā simetrija, bet pieaugušajiem starainā simetrija tiek uzskatīta par sekundāru, kas izveidojusies, pārejot uz sēdošu vai mazkustīgu dzīvesveidu (sk. attēlā — jūras zvaigzne starp jūras ežiem)? * ...ka vācbaltu ķīmiķis '''[[Vilhelms Ostvalds]]''' ir vienīgais Latvijā dzimušais un strādājušais [[Nobela prēmija]]s laureāts? * ...ka no visiem [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] [[faraons|faraoniem]] visilgāk valdīja '''[[Pepi II]]''' (94 gadus)? * ...ka '''[[polietilēns]]''' dažkārt tiek saukts arī par polimetilēnu, jo tā [[molekula]]s sastāv no savā starpā saistītām metilēngrupām? * ...ka pēdējā '''[[PlayStation]]''' spēle bija FIFA Football 2005, kura tika izdota gandrīz desmit gadus pēc konsoles nākšanas klajā? * ...ka viens no lielākajiem ''būvlaukumiem'' pasaulē ir jaunā [[Kazahstāna]]s galvaspilsēta '''[[Astana]]'''? * ...ka maldīgais uzskats par '''[[citronskābe]]s''' kaitīgumu radies bioķīmiskā [[Krebsa cikls|Krebsa cikla]] nosaukuma dēļ? * ...ka '''[[skrejviļņa lampa|skrejviļņa lampu]]''' izgudrojis arhitekts [[Rūdolfs Kompfners]], par ko viņam piešķirts fizikas doktora grāds? [[Attēls:Prokudin-Gorskii-09-edit2.jpg|right|121px]] * ...ka viens no pirmajiem krāsu fotogrāfiju izmantoja Krievijas cara fotogrāfs '''[[Sergejs Prokudins-Gorskis]]'''? (attēlā viena no viņa fotogrāfijām) * ...ka [[tanks|tanka]] '''[[Fiat 3000]]''' dizains tika aizgūts no [[Francija|franču]] [[Renault FT-17]]? * ...ka '''[[mēles kauls]]''' ir vienīgais [[cilvēka skelets|cilvēka skeleta]] kauls, kas tieši nesavienojas ar citiem [[kauli]]em? * ...ka '''[[Ernsts Johans Bīrons|Ernsta Johana Bīrona]]''' valdīšanas laikā pār [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes hercogisti]] tika uzbūvētas [[Jelgavas pils|Jelgavas]] un [[Rundāles pils|Rundāles]] pilis? * ...ka '''[[Doom (videospēle)|Doom]]''' ir atzīta par visu laiku labāko datorspēli? [[Attēls:Gray164.png|right|100px]] * ...ka '''[[asaru kauls]]''' ir pats mazākais [[cilvēka galvaskauss|cilvēka galvaskausa]] kauls? * ...ka '''[[vaiga kauls]]''' (attēlā, vidū) ir viens no izturīgākajiem [[cilvēka galvaskauss|cilvēka galvaskausa]] sejas daļas kauliem? * ...ka grupas [[U2]] solista '''[[Bono]]''' pseidonīms radies no latīņu valodas ''Bono Vox'', kas nozīmē "labā balss"? * ...ka kinofilma '''[[Rīgas sargi]]''' jau piektajā tās rādīšanas nedēļā kļuva par kinoteātros skatītāko latviešu filmu, kas uzņemta pēc neatkarības atgūšanas? * ...ka pirmajos 18 mēnešos kopš nonākšanas tirgū tika pārdotas vairāk nekā miljons '''[[Ford Mustang]]''' automašīnas? * ...ka '''[[pīļknābji]]''' ir viena no piecām [[zīdītāji|zīdītāju]] sugām, kuru pārstāvji dēj olas? [[Attēls:Parthenon from west.jpg|right|99px]] [[Attēls:Joshua A Norton.jpg|right|121px]] * ...ka 1859. gadā '''[[Džošua Abrahams Nortons]]''' (attēlā) pasludināja pats sevi par [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienoto Valstu]] imperatoru? * ...ka [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]] vairāk nekā 4000 gadus galvenais nāves soda veids bija '''[[sabradāšana ar ziloni]]'''? * ...ka '''[[mandarīnu valoda|mandarīnu valodā]]''' runā visvairāk cilvēku? * ...ka '''[[geizers|geizeri]]''' ir sastopami tikai sešos reģionos pasaulē? * ...ka '''[[Partenons]]''' (attēlā) ir celts par godu grieķu dievietei [[Atēna]]i? * ...ka Saša Barons Koens ir '''[[Kembridžas Universitātes absolventu uzskaitījums|studējis vēsturi Kembridžas Universitātē]]'''? * ...ka, ja visi cilvēka '''[[muskuļi]]''' vienlaikus darbotos vienā un tajā pašā virzienā, cilvēks spētu pacelt 20—30 tonnu? * ...ka '''[[Šķēles 1. Ministru kabinets]]''' bija pagaidām vienīgais, kuru vadīja bezpartijisks [[Latvijas Ministru prezidenti|premjerministrs]]? * ...ka '''[[Ķīna|Ķīnā]]''' dzīvo gandrīz piektā daļa no visas pasaules iedzīvotājiem? * ...ka '''[[Oksirinkhosa]]''' ir viena no visnozīmīgākajām [[arheoloģija|arheoloģisko]] atradumu vietām, kāda jebkad ir atrasta? * ...ka '''[[Juris Upatnieks]]''' ir bijis vistuvāk no latviešu zinātniekiem, lai iegūtu [[Nobela prēmija|Nobela prēmiju par]] sava darba ieguldījumu [[hologrāfija]]s attīstībā? [[Attēls:CH-AL Geneva 2003-06-11.jpg|right|150px]] * ...ka '''[[Ženēvas stadions]]''' ir viens no četriem [[Šveice]]s [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|Euro 2008]] [[futbols|futbola]] čempionāta stadioniem? * ...ka '''[[fidžiešu valoda]]''' ir dzimtā valoda mazāk nekā pusei [[Fidži]] iedzīvotāju? * ...ka '''[[pingvīni]]em''' kauli ir līdzīgi zīdītāju kauliem (delfīna un roņa), jo nesatur iekšējos dobumus, kā tas ir citiem putniem? * ...ka apzīmējumu "'''[[Impresionisms]]'''" izgudroja kāds mākslas kritiķis, asi nosodot šo stilu? [[Attēls:Anders-Celsius-Head.jpg|right|100px]] * ...ka '''[[Anderss Celsijs]]''' (attēlā) izgudroja temperatūras skalu, kurā 100 grādi bija ledus kušanas temperatūra, bet 0 grādi ūdens vārīšanās temperatūra, savukārt mūsdienu skalu izveidoja Kārlis Linnejs? * ...ka datorspēles '''[[F1 Challenge '99-'02]]''' spēlētāji un fani veidoja paši savas sezonas, tostarp, citas sacīkšu sērijas, citas sezonas un izdomātas sezonas? * ...ka rallija čempiona '''[[Ričards Bērnss|Ričarda Bērnsa]]''' smadzeņu audzējs tika atklāts ceļā uz Velsas ralliju, kad pilots zaudēja samaņu? * ...ka '''[[Belgradas miera līgums (1739)|1739. gada Belgradas miera līgums]]''' izbeidza divus gadus ilgās sadursmes austriešu-turku karā, kura laikā [[Hābsburgi]] bija pievienojušies [[Krievijas impērija|Krievijai]] [[Krievu-turku karš (1735–1739)|krievu-turku karā]]? * ...ka '''[[GP2]]''' nedēļas nogalē maksimālo punktu skaitu (20) ir savācis tikai [[Nelsons Anželo Pikē|Nelsiņjo Pikē]] [[2006. gads|2006]]. gada [[Ungārija]]s posmā? [[Attēls:SolarSailRepairIss016e008875.jpg|right|100px]] * ...ka misijā '''[[STS-120]]''' kosmonauti veica [[Starptautiskā kosmiskā stacija|Starptautiskās kosmiskās stacijas]] ieplīsušo saules bateriju neplānotu remontu, sameistarojot no kabeļa un metāla plāksnītēm kaut ko līdzīgu krekla aproču pogām. (attēlā) * ...ka [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, pēc [[Polijas kampaņa]]s, '''[[Drohičina]]''' bija robežpilsēta starp [[Vācija]]s un [[Padomju Savienība|PSRS]] okupētajām Polijas daļām? * ...ka [[Formula 1|F1]] ekspilotu '''[[Džulians Beilijs|Džulianu Beiliju]]''' mediji uzskata par BBC raidījuma "Gāzi grīdā!" noslēpumaino sacīkšu braucēju, Stigu? [[Attēls:Dubulttriode darbiibaa.jpg|right|80px]] * ...ka, lai samazinātu [[elektronu lampa|elektronu lampu]] skaitu aparatūrā, vienā korpusā tika ietilpinātas 2 lampas ('''[[dubultdiode]]''' un dubulttriode — sk. attēlā) vai pat 3 ('''[[dubultdiode-triode]]''')? * ...ka '''[[Quake]]''' ir pirmā popularitāti ieguvusī 3D datorspēle, kurā bija pielietota pilnīga 3D tehnoloģija? * ...ka '''[[Rīcības programma (1968)|1968. gada Rīcības programma]]''' paredzēja [[Čehoslovākija]]i atrast savu ceļu, kā sasniegt sociālismu, neatkarīgi no [[Padomju Savienība|PSRS]]? * ...ka '''[[Zalkša zīme]]''' ir gudrības un zintniecības simbols? * ...ka '''[[Džeimsa sala]]''' agrāk tika saukta par Svētā Andreja salu un bija [[Kurzemes hercogiste]]s koloniālā teritorija? * ...ka pieaugušam cilvēkam ir ~206 '''[[kauli]]''' un tie veido ~18% ķermeņa masas? * ...ka '''[[Uzvaras parks]]''' tika atklāts jau 1910. gadā? [[Attēls:Brian_Molko_Placebo.jpg|right|121px]] * ...ka '''[[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]''' atrodas [[Jelgavas pils|Jelgavas pilī]]? * ...ka grupas "[[Placebo]]" solists, brits '''[[Braiens Molko]]''' (attēlā) ir dzimis [[Brisele|Briselē]]? * ...ka '''[[vairāku bumbu sistēma]]''' [[futbols|futbolā]] ļauj turpināt spēli ar citu bumbu, nezaudējot laiku, ja bumba tiek izsista autā? * ...ka [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] atrašanās vietā kādreiz atradās [[Pēteris I|Pētera I]] statuja? [[Attēls:HulmeDenis196508.jpg|right|121px]] * ...ka '''[[Stambulas trase]]''' bieži tiek salīdzināta ar slaveno [[Spa-Frankošampa]]s trasi? * ...lai autosacīkšu pilotus informētu par situāciju trasē tiek izmantoti '''[[F1 karogi|karogi]]'''? * ... pirmajās 11 '''[[Mikrofona aptauja|Mikrofona dziesmu aptaujās]]''' uzvarēja [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] dziesmas, līdz viņš izlēma vairs nepiedalīties? * ...1967. gada [[Formula 1]] čempions '''[[Denijs Halms]]''' (skat. attēlā) savā pirmajā F1 sacīkstē astoņus apļus atpalika no līdera? * ... ka '''[[2008. gada Pasaules čempionāts hokejā]]''' pirmoreiz kopš 1962. gada notiks [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], kas tiek uzskatīta par [[hokejs|hokeja]] dzimteni? * ...'''[[Roņu sala]]s''' iedzīvotāji (pārsvarā zviedri) 1919. gadā izvēlējās pievienoties nevis [[Latvija]]i bet gan [[Igaunija]]i tāpēc, ka Igaunijas salās jau bija citas zviedru kopienas? * ...Saipana '''[[Ziemeļu Marianas Salas|Ziemeļu Marianu Salās]]''' ir vieta ar pasaulē vismazāk mainīgo temperatūru? [[Attēls:Flag of Andorra.svg|right|60px]] * ...Zemes aukstākā jūra ir '''[[Linkolna jūra]]''', kuru visu gadu klāj līdz 15 metrus bieza ledus sega? * ...līdz 1825. gadam '''[[Oksforda]]s''' pilsēta vienreiz gadā maksāja universitātei 1 pensu par katru no 1355. gada nemieros nosistajiem 63 studentiem? * ...'''[[Sumo]]''' cīņas sekmes atkarīgas no cīkstoņa spēka un masas, kas var sasniegt pat 280 kg? * ...ka '''[[skinhedi|skūtgalvju]]''' (skinhedu) grupējumi mēdz būt gan ar rasistiskiem, gan, gluži pretēji, — anti-rasistiskiem uzskatiem? * ...ka SS vadītājs '''[[Heinrihs Himlers]]''' piedzima ģimnāzijas skolotāja ģimenē, bet SS formastērpa dizainu izstrādāja firma ''Hugo Boss'' * ...ka pirms 1866. gada '''[[Andoras Principāta karogs|Andoras karogā]]''' (skat. attēlā) bija tikai dzeltenā un sarkanā krāsa, bet zilo krāsu karogam lika pievienot [[Napoleons III]], lai uzsvērtu [[Francija]]s ietekmi uz valsti * ...ka ik gadus uz Zemes virsmas nokrīt 505 000 km³ '''[[nokrišņi|nokrišņu]]''', no kuriem 398 000 km³ nokrīt [[Pasaules okeāns|Pasaules okeānā]]? * ...ka par vērtīgākajiem '''[[avots|avotiem]]''' Latvijā uzskatāmi [[Ķemeri|Ķemeru]] sēravoti? * ...ka vislabāk saglabājies liela meteorīta krāteris uz Zemes ir '''[[Elgigitgins]]''' — ezers Čukču pussalā? [[Attēls:Tettigonia viridissima.JPG|right|60px]] * ...ka vienīgā sauszeme '''[[Sargasu jūra|Sargasu jūrā]]''' ir [[Bermudu salas]]? * ...ka '''[[receptīvā estētika]]''' literatūras pētniecības un teksta interpretācijas centrā izvirza lasītāju un lasīšanas aktu, teksta iedarbību uz lasītāju? * ...ka '''[[taisnspārņu kārta|taisnspārņu]]''' (skat. attēlā) priekšējie spārni lidošanai praktiski nav derīgi, toties to trīšana savā starpā vai pret pakaļkājām ir tā, kas rada sisināšanas skaņu? * ...ka [[Kanāriju salas|Kanāriju salu]] nosaukumu ieviesis [[Mauretānija]]s valdnieks '''[[Juba II]]''', jo salās bija sastopami nikni [[suns|suņi]] ([[latīņu valoda|latīņu valodā]] ''canaria'')? * ...ka '''[[Polijas futbola izlase]]''' ir divkārtēja [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] trešās vietas ieguvēja un arī [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskā čempione]], taču vēl nekad nav piedalījusies [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta finālturnīrā]]? * ...ka '''[[Sulu jūra]]s''' dzīlēs starp dažāda blīvuma ūdens slāņiem novērojami līdz 90 metrus augsti viļņi? * ...ka 2000. gadā Starptautiskā hidrogrāfijas organizācija izlēma, ka uz Zemes ir piektais '''[[okeāns]]''' — Dienvidu okeāns? [[Attēls:Tughra of Selim III.JPG|right|61px]] * ...ka mūsdienu šausmu literatūras pamatā ir '''[[gotiskā literatūra]]'''? * ...ka '''[[fantāzijas literatūra]]''' ir spēcīgi ietekmējusies no mitoloģijas un viduslaiku leģendām? * ...ka konfūcisms par valsts reliģiju Ķīnā tika pasludināts '''[[Haņu dinastija]]s''' laikā? * ...ka minimālais vecums, no kura Romas republikas laikā varēja ievēlēt par '''[[konsuls (Roma)|konsulu]]''', bija 41 gads patricietim, 42 gadi — plebejam? * ...ka Osmaņu impērijas sultāni, parakstot oficiālus dokumentus un vēstules, lietoja īpašu zīmi — '''[[tugra|tugru]]''' (skat. attēlā)? * ...ka Kambodžas ezers '''[[Tonlesaps]]''' apgādā ar pārtiku vairāk nekā 3 miljonus cilvēku un dod ap 60% no visiem Kambodžā patērētajiem proteīniem? [[Attēls:Thebirds.jpg|right|60px]] * ... ka Alfrēda Hičkoka filmā '''"[[Putni (kinofilma)|Putni]]"''' tika izmantotas tikai mākslīgi radītas putnu skaņas? * ... ka no '''[[berils|berila]]''' Senajā Britānijā izgatavoja lodes, kurās priesteri saskatīja pārdabiskas lietas? * ... ka, lai uzlabotu '''[[smaragds|smaragda]]''' izskatu, tas tiek turēts augu eļļā? * ... ka '''[[bruņurupuči]]''' aug visu dzīvi, augšanai pakāpeniski palēninoties? * ... ka '''[[Valters Skots]]''' ir viens no vēsturiskā romāna žanra aizsācējiem? * ... ka viens no lielākajiem vārsmās rakstītajiem darbiem '''[[literatūras vēsture|literatūras vēsturē]]''' ir senindiešu eposs "Mahābhārata"? * ... ka vārda '''"[[ebreji|ebrejs]]"''' vēsturiskā nozīme ir "tie, kas klejo no vietas uz vietu"? * ... ka '''[[Feniķija|feniķieši]]''' bija pirmie, kas jau 598-595. g. p.m.ē. apkuģojuši apkārt [[Āfrika]]i, domādami gan, ka pieveikuši tikai [[Lībija|Lībiju]]? * ... ka nosaukums "[[jaunlatvieši]]" '''''[[pirmā atmoda|pirmās atmodas]]''''' laikā radies no Vācijā izveidojušās literātu liberālistiskās kustības "Junges Deutschland", kuras pamatidejas bija līdzīgas jaunlatviešu kustībai? * ... ka mūra ēkas ar koka pārsegumu [[Eiropa|Rietumeiropā]] sāka būvēt '''[[Karolingu renesanse]]s''' laikā? * ... ka dzejnieks un tulkotājs '''[[Salvatore Kvazimodo]]''' kļuva par literātu, studējot ģeodēziju? == Diskusija == : Nevaru tagad atrast avotu (ja nekļūdos, tas bija rakstīts tādā grāmatā ar ziliem vākiem, "Eiropas tautu hronika" laikam saucas", kas man nav tagad pie rokas), bet skaidri atceros lasījis faktu, ka jau krietni pirms šī laikā Āfrikai pirmie apkārt apceļoja ēģiptieši kaut kāda tur faraona uzdevumā. --[[Lietotājs:Neonz|neonz]] 09:16, 11 jūlijā, 2006 (UTC) :: Pārkopēju šo uz [[Diskusija:Feniķija]] — fakts bija ņemts no attiecīgā raksta. --[[Lietotājs:Knakts|knakts]] 17:12, 11 jūlijā, 2006 (UTC) Ieteicams pārveidot bildi uz 121 pikseļa rezolūciju, jo Opera visas bildes, kuru platums sasniedz 120 pikseļus uzskata par reklāmām. [[Lietotājs:SpeedKing|SpeedKing]] 16:01, 12 septembrī, 2007 (UTC) : ok, gatavs -[[Lietotājs:Yyy|Yyy]] 16:28, 12 septembrī, 2007 (UTC) Varētu ielikt Molko bildi — Attēls:Brain molko placebo.jpg. [[Lietotājs:SpeedKing|--SpeedKing]] 06:57, 21 oktobrī, 2007 (UTC) Pārkārtoju vēl neizmantoto faktu ieteikumus agrākajā secībā (vecākie sākumā, jaunākie beigās). Vai tiešām Quake ir pirmā populārā 3D spēle? (Doom bija vēl populārāks, tikai tas nebija pilnībā 3D (taču no ārpuses pārāk neatšķīrās)). -[[Lietotājs:Yyy|Yyy]] 16:04, 4 novembrī, 2007 (UTC) : Tās spēles, kas bija pirms ''Quake'', skaitījās it kā pseido-3D, jo izmantotie modeļi bija "plakani", kā multiplikācijā. ''Quake'' modeļi sastāvēja no liela skaita atsevišķu daudzstūru vai trīsstūru, kas veidoja īstu trīsdimensiju figūru, kam varēja apiet apkārt un no katra skatu punkta tā izskatījās savādāk. ''Doom'' jau arī nebija pati pirmā tāda spēle, pirms tam bija Volfenšteins un laikam vēl kaut kas. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 16:15, 4 novembrī, 2007 (UTC) :: Nu jā, tā versija, kas bija [http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Veidnes_diskusija:Vai_tu_zin%C4%81ji&oldid=193896 šitajā] revīzijā pat bija saprotamāka (ok, stils varbūt nebija tik labs, bet domu saprast varēja labāk). Doom karte bija 2D, visi līķi un paceļamie priekšmeti arī bija 2D bet monstri (un cilvēciņi tīkla spēlēs) bija daļēji 3D. Quake pilnīgi viss bija 3D. -[[Lietotājs:Yyy|Yyy]] 16:47, 4 novembrī, 2007 (UTC) ::: īsts 3D ir pārlieku burtisks pārcēlums no angļu raksta kuru nezinot par pseido-3D nevar saprast. Vai nevar pateikt kaut kā labāk ? Teiksim "pirmā [..] spēle, kura pilnībā sastāvēja no 3D modeļiem" vai tamlīdzīgi ~~[[Lietotājs:Xil|<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>]]...<small>[[Lietotāja diskusija:Xil|<span style="color:#020087;">sist!</span>]]</small> 17:45, 4 novembrī, 2007 (UTC) :::: Pirmā 3D spēle, kurā bija pielietota pilnīga 3D tehnoloģija? --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 18:19, 4 novembrī, 2007 (UTC) ::::: Vispār laba ideja :) [[Lietotājs:SpeedKing|--SpeedKing]] 18:33, 4 novembrī, 2007 (UTC) Tās divkāršās un trīskāršās radiolampas vispār nav nekas sevišķi neparasts — savā laikā Rietumeiropā tika ražoti tā saucamie kompaktroni — 12 un vairāk kāju lampas, kur iekšā bija pat līdz 5 vai vairāk neatkarīgām lampām. Diemžēl vairs lāgā neatceros, kur to lasīju, bet šī tehnoloģija tika attīstīta mazāk dēļ kompaktifikācijas, vairāk dēļ nodokļiem uz radioaparātiem — par katru atsevišķu lampas "balonu" bija jāmaksā papildus nodoklis. Tādas lampas ir liels retums, jo līdz ar tranzistoru ieviešanu tas viss izbeidzās :) Atradīšu informāciju, uzrakstīšu atsevišķu rakstu. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 21:36, 4 novembrī, 2007 (UTC) : Es jau nemaz nezināju, ka bijušas 2 un trīskāršās, kur nu vēl 12. --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 06:04, 5 novembrī, 2007 (UTC) Man kaut kā nepatīk tas "briežu mīlētājs". Tas noteikti ir tiešs tulkojums no angļu valodas. Ja paraktos dziļāk, droši vien varētu atrast labāku nosaukumu. Arī raksts [[Oskars (personvārds)]] satur tikai 2 teikumus. : "Deer lover" — kas tev nepatīk? Turklāt, derētu ielikt kādu bildi šajā teksta blāķī, kaut vai Quake logo. [[Lietotājs:SpeedKing|--SpeedKing]] 14:53, 14 novembrī, 2007 (UTC) :: Nepatīk tulkojums "briežu mīlētājs". Tā kā diez vai kāds zin gēlu valodu, tad mēs izmantojam kā starpnieku angļu valodu, bet šeit var gadīties nesakritība vārdu dažādas nozīmes lietojumos. Tie ir tikai mani minējumi, bet varbūt tas nozīmē "briežu cienītājs", varbūt "tāds, kam patīk brieži". Varbūt tais laikos ar vārdu "oscar" apzīmēja mednieku, kas medīja tikai briežus. --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 15:16, 14 novembrī, 2007 (UTC) ::: Kāpēc tu domā, ka tādā gadījumā angļu vikipēdijā tas nebūtu rakstīts ? Viņiem lover nozīmē aptuveni to pašu ko mums, mīlnieks pat varbūt būtu bijis precīzāks tulkojums, mitoloģiskiem tēliem bieži vien ir sirsnīgas attiecības ar dzīvniekiem ;) Kas attiecas uz pārējo — man savukārt vispār nepatīk, ka "Vai tu zināji ?" tiek likti aizmetņi --~~[[Lietotājs:Xil|<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>]]...<small>[[Lietotāja diskusija:Xil|<span style="color:#020087;">sist!</span>]]</small> 18:51, 14 novembrī, 2007 (UTC) Skat. [http://en.wikipedia.org/wiki/User_talk:Blake3522 šo diskusiju angļu Vikipēdijā]. [[Lietotājs:SpeedKing|--SpeedKing]] 12:09, 16 novembrī, 2007 (UTC) : Un tu to jautā cilvēkam kurš savā lapā ir norādījis, ka viņam ir 20 dzimtās valodas ? Turklāt spriežot pēc angļu raksta saites, runa ir par Senīru valodu, kas ap šo laiku ir sadalījusies trijās jaunās valodās ~~[[Lietotājs:Xil|<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>]]...<small>[[Lietotāja diskusija:Xil|<span style="color:#020087;">sist!</span>]]</small> 01:26, 17 novembrī, 2007 (UTC) :: Tas [[:en:User:blake3522|Blake3522]] neizskatās īsti par pilnu ņemams... K.Siliņa "Latviešu personvārdu vārdnīcā" ("Zinātne", 1990) par briežu mīlēšanu attiecīgajā šķirklī nekas nav teikts. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 06:42, 17 novembrī, 2007 (UTC) ::: Angļu Vikipēdijā ir arī tāda lieta kā Reference desk, kur man stāstīja, ka runa esot par draudzību, google arī šķiet to apstiprina, tātad nomainīšu uz "briežu draugs". Vai nevajadzētu šo faktu no šejienes izņemt, ņemot vērā izmaiņas rakstā ? ::: P.S. Starp citu kādu nozīmi tā personvārdu vārdnīca piedāvā ? --~~[[Lietotājs:Xil|<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>]]...<small>[[Lietotāja diskusija:Xil|<font color="#020087">sist!</font&amp;gt;]]</small> 16:11, 17 novembrī, 2007 (UTC) :::: Ja tas ir briežu draugs, tad vajadzētu tā arī izmainīt. [[Lietotājs:SpeedKing|--SpeedKing]] 16:12, 17 novembrī, 2007 (UTC) :::: Vārdnīca apskata to pašu senangļu dievu un šķēpu. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 21:51, 17 novembrī, 2007 (UTC) Fakts par austriešu turku karu skan kaut kā dīvaini — vai nebūtu labāk teikt, piemēram "Kas izcēlās kad Hābsburgi pievienojās" ? ~~[[Lietotājs:Xil|<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>]]...<small>[[Lietotāja diskusija:Xil|<span style="color:#020087;">sist!</span>]]</small> 22:00, 28 novembrī, 2007 (UTC) : "atzīta par visu laiku labāko datorspēli" bez atsauces uz vērtētāju ir reklāma, ar atsauci — diez vai būs interesanta. [[Special:Contributions/89.201.57.201|89.201.57.201]] 14:56, 30 decembrī, 2007 (UTC) :: [[doom|Rakstā]] jau ir atsauce (pie kam ļoti labi redzama (3. atsauce, pirmās rindkopas pēdējais teikums))(raksts gan ir īss un par pašu spēli diezko daudz nepasaka, bet tā ir cita problēma) -[[Lietotājs:Yyy|Yyy]] 15:31, 30 decembrī, 2007 (UTC) ::: Par to jau ir runa, ka veidnē, un tādejādi sākumlapā šis vērtējums tiek pasniegts kā absolūts. [[Special:Contributions/89.201.57.201|89.201.57.201]] 15:54, 30 decembrī, 2007 (UTC) === Attēli, ziņu ticamība un vispārzināmība === Vai kāds varētu ielikt rakstā "[[Zalkša zīme]]" attēlu? Dīvaini sanāk — ja izdodas cilvēku ieinteresēt, viņš klikšķina, un... zīmi neredz. [[Lietotājs:217.198.224.13|217.198.224.13]] 13:16, 12 novembrī, 2007 (UTC) : Vispār varētu ielikt Uzvaras pieminekļa bildi, citādi bez bildes tas teksts neizskatās tik ieinteresējošs :) [[Lietotājs:SpeedKing|--SpeedKing]] 13:19, 12 novembrī, 2007 (UTC) :: Man pašreiz nav fotoaparāta... Starp citu, pēdējiem 4 rakstiem nav norādīti nekādi ziņu avoti. Domāju, ka lv.wiki ir daudz faktu ar atsaucēm. Vēl būtu vērā ņemams, ka vairums lietotāju ir no Latvijas — droši vien, to, ka Kurzemei bija kolonijas Āfrikā un LLU ir Jelgavas pilī, tie zina — bet no tiem pašiem rakstiem varētu ņemt kadus citus, mazāk zināmus faktus. [[Lietotājs:217.198.224.13|217.198.224.13]] 13:22, 12 novembrī, 2007 (UTC) ::: Es domāju par pašu sākumlapu, uzvaras pieminekļa bilde kā tāda ir. Paskaties raksta hronoloģiju, tur var redzēt, ka parasti ir bildes pie teksta. [[Lietotājs:SpeedKing|--SpeedKing]] 13:43, 12 novembrī, 2007 (UTC) Pie krievu-čukču kariem šito bildi nevajadzētu akcentēt. Bilde tomēr ir no Sibīrijas, nevis Ziemeļu iekarošanas (citas tautas, citi laiki). Es labāk pameklēšu kaut ko tuvāku tēmai. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 07:23, 12 februārī, 2008 (UTC) === Punktuācija === : Četros pēdējos (pirmajos no augšas) teikumos nav vajadzīgs komats pēc "ka"! [[Lietotājs:Aleksandrs Kuzmins|Aleksandrs Kuzmins]] 11:27, 22 decembrī, 2007 (UTC) :: Paldies, izlaboju visur! Stingri ņemot, tas komats būtu jāliek aiz '''Vai tu zināji...''' — taču tas kaut kā neveikli izskatītos. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 11:35, 22 decembrī, 2007 (UTC) === Jauns === Man liekas varētu iekļaut šo http://lv.wikipedia.org/wiki/Christmas_Tree_EXEC , tātad "Vai tu zināji, ka Christmas Tree EXEC bija pirmā tīkla veida vīrusa programa, kas 1987. gada Decembrī paralizēja vairākus internacionālos datoru tīklus." Rakstu var pielabot ja domājat ka viņā kautkas nav gluži pareizi. [[Lietotājs:Kristaps513|Kristaps513]] Tas ka neatbild nozīmē atteikums? [[Lietotājs:Kristaps513|Kristaps513]] : manuprāt var iekļaut, šo faktu gan varēja pielikt pie pārējiem, jo šeit neviens tik bieži neskatās -[[Lietotājs:Yyy|Yyy]] 17:15, 16 janvārī, 2008 (UTC) :: Kur ir tie pārējie? :) [[Lietotājs:Kristaps513|Kristaps513]] ::: Sadaļa "Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā)". [[Lietotājs:SpeedKing|--SpeedKing]] 17:25, 16 janvārī, 2008 (UTC) === Par daudz faktu === Pašlaik pirmajā lapā ir 7 fakti. [[Lietotājs:SpeedKing|--SpeedKing]] 07:42, 20 janvārī, 2008 (UTC) : Tagad izlaboju. -[[Lietotājs:Yyy|Yyy]] 08:05, 20 janvārī, 2008 (UTC) === Sumatra === [[Sumatra]] nav sestā lielākā Indonēzijas sala--[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 06:05, 2 februārī, 2008 (UTC) : Biju sajaucis — Sumatra ir sestā lielākā pasaules sala un atrodas Indonēzijā. [[Lietotājs:SpeedKing|--SpeedKing]] 07:41, 2 februārī, 2008 (UTC) === Sarkanā saite === Jāizņem sarkanā saite par 1939. gadu. [[Lietotājs:SpeedKing|--SpeedKing]] 15:05, 4 februārī, 2008 (UTC) === Izmiršana === Vai tu zināji ka iespējams līdz 2100. gadam [[izmiršana|izmirs]] puse zināmo sugu. [[Lietotājs:Kristaps513|Kristaps513]] 05:37, 9 martā, 2008 (UTC) === Līdzīgi fakti === Nav labi likt blakus līdzīgus faktus. Piem., Sultāna Mehmeda Iekarotāja tilts savieno Stambulas Eiropas un Āzijas daļas un Bosfors šķir Stambulas Eiropas un Āzijas daļas labāk pagaidīt, un ielikt pēc kāda laika. --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 20:07, 17 martā, 2008 (UTC) === Nokia 3310 === en.wiki rakstā bija rakstīts, ka tas bija un ir populārs modelis '''austrumeiropā''', par rietumeiropu tur nekas nebija teikts. -[[Lietotājs:Yyy|Yyy]] 03:46, 6 jūnijā, 2008 (UTC) === Rakstu kvalitāte === Kāda jēga ielikt faktu uz rakstu, kurā ir tikai pāris teikumi? Pedējā laikā tādi parādās. Vajadzētu mums noformulēt kritērijus, kādiem rakstiem jābūt, lai varētu likt pirmajā lapā saites uz tiem. Nedomāju, ka tiem obligāti būtu jābūt "labiem" vai "vērtīgiem", bet nu īsiem arī ne. Turklāt arī jāpārbauda faktu patiesums. --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 10:00, 26 jūnijā, 2008 (UTC) : Piekrītu, bet līdz balsošanas līmenim gan nevajadzētu pacelt. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] 10:02, 26 jūnijā, 2008 (UTC) :: Nekādas balsošanas nevajag, kvalitāte ir tieši tāda, kādai tai jābūt. Ja cilvēkiem patīk izķengāties pa vikipēdiju rakstot visādas glupības — neliegsim viņiem šo iespēju. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 11:25, 26 jūnijā, 2008 (UTC) ::: Nevajadzētu likt aizmetņus, turklāt vēl tādus, kas sastāv tikai no tā paša teksta, kas tiek likts šeit. Varētu noteikt, ka ir jābūt noteiktam teksta daudzumam un atsaucēm. Bet no otras puses varbūt nevajag taisīt liekas problēmas — veidnes saturu tāpat regulāri maina tikai Yyy, šķiet, tagad viņš vienkārši pārkopē ieteiktos faktus veidnē, bet, ja viņam un nevienam citam nav iebildumu, varbūt viņš varētu arī izvērtēt vai faktam tiešām vajadzētu parādīties sākumlapā ~~[[Lietotājs:Xil|<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>]] [[Lietotāja diskusija:Xil|<span style="color:#90249A;">*</span>]] 12:36, 26 jūnijā, 2008 (UTC) :::: ''Nevajadzētu nelikt'' šito manas smadzenes vienkārši neķer. Bet nu pie lietas — ir dziļi vienalga vai tas fakts ir par Pikaču (hohohoho), marmoņmormoniem vai ķīmisko barometru, tā veidne jau nu (manuprāt) nav īpaši svarīgais vikipēdijas kvalitātes indikators. Tas ir tiešām tādā vienkāršā "vai tu zināji"? līmenī. Bet ja kādam gribās izvētīt faktu nozīmību pirms ielikšanas veidnē — laipni lūdzu, ja gribās sarežģīt dzīvi. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 13:18, 26 jūnijā, 2008 (UTC) ::::: <small>Ak, dievs, es pārrakstījos — kāda šaušalīga traģēdija — neviens tagad noteikti nesapratīs domu un tas tagad trīs dienas jāapspriež.</small> Šie teksti parādās sākumlapā pēc kuras cilvēki spriež par Vikipēdijas vispārējo kvalitāti un kurai būtu jārosina cilvēkus iesaistīties rakstot Vikipēdijai atbilstošus rakstus — ja tur parādās teksti par pokemonu anatomijas īpatnībām un citiem brīnumiem nevajadzētu brīnīties, kad kāds te raksta par savām teorijām un citiem murgiem ~~[[Lietotājs:Xil|<span style="color:#FFBA13">'''''Xil'''''</span>]] [[Lietotāja diskusija:Xil|<span style="color:#90249A;">*</span>]] 13:40, 26 jūnijā, 2008 (UTC) :::::: Palūgšu neizturēties ''nicinoši''. Protams, ka šaušalīgi atvainojos ka aizskāru adminstratora ziloņkaula troni. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 13:45, 26 jūnijā, 2008 (UTC) :::: Šobrīd (18:39, 26 jūnijā, 2008 (UTC)) pirmie 2 fakti ir aizmetņi, taču tālākie ir garāki. Lielāko daļu faktu jau ieliek [[Lietotājs:SpeedKing|SpeedKing]], es tos tikai ielieku pašā veidnē. Jā, es tiešām lielākoties vienkārši pārkopēju (un sīkāk skatos tikai tad, ja tas fakts ir ĻOTI aizdomīgs). Vajadzētu saarhivēt izmantotos faktus (tas saraksts jau ir ļoti garš). Iespējamie varianti: pārvietot uz veidnes diskusija:Vai tu zināji/arhīvs; pārvietot uz vikipēdija:vai tu zināji faktu arhīvs. Vēl, varbūt šai veidnei noņemt pilno aizsardzību? (atstāt daļēji aizsargātu) (lai to tieši varētu izmainīt reģistrēti lietotāji). -[[Lietotājs:Yyy|Yyy]] 18:39, 26 jūnijā, 2008 (UTC) === Sanktpēterburgas "Zenit" === Manuprāt fakts par Sanktpēterburgas "Zenit" ir jāņem ārā, ja skatās to, ka šeit tikai liek faktus no jaunākajiem rakstiem. Pirmais ieraksts par Zenit ir tapis tālajā 2006. gada novembrī.--[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 12:31, 30 augustā, 2008 (UTC) : Bet arī fakts ir tāds, ka viņi Superkausu izcīnija tikai vakar. --[[Special:Contributions/84.237.230.62|84.237.230.62]] 14:13, 30 augustā, 2008 (UTC) :: Tas tiesa! Te taču tiek arī ievietoti jaunumi? --[[Lietotājs:Standfest|Standfest]] 14:15, 30 augustā, 2008 (UTC) ::: Kādam jāuzraksta raksts par [[UEFA Superkauss|UEFA Superkausu]] un tad būs problēma atrisināta :) --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 14:38, 30 augustā, 2008 (UTC) :::: Ok, nedaudz vēlāk uzrakstīšu! ;) --[[Lietotājs:Standfest|Standfest]] 14:41, 30 augustā, 2008 (UTC) === Interwikis === Hello. Could anybody add the interwiki links, please? <pre> [[af:Sjabloon:Het u geweet]] [[da:Skabelon:Vidste du at...]] [[de:Vorlage:Hauptseite Schon gewusst]] [[dsb:Pśedłoga:Zajmnostki]] [[en:Template:Did you know]] [[eo:Ŝablono:ĈefPaĝo/ĈuViSciasKe]] [[es:Plantilla:Sabías que]] [[fr:Modèle:Le saviez-vous ?]] [[he:תבנית:הידעת?]] [[hsb:Předłoha:HS-Wěš zo]] [[nl:Sjabloon:Hoofdpagina - wist je dat]] [[pl:Szablon:Czy wiesz]] [[pt:Predefinição:Sabia que]] [[ru:Шаблон:Знаете ли вы]] [[sk:Šablóna:Vedeli ste]] [[sv:Mall:Visste du att]] [[szl:Szablon:Wjedźoužeś]] </pre> Greetings --[[Lietotājs:Tlustulimu|Tlustulimu]] 21:38, 20 novembrī, 2008 (UTC) : done. -[[Lietotājs:Yyy|Yyy]] 09:58, 21 novembrī, 2008 (UTC) :: Thank you. --[[Lietotājs:Tlustulimu|Tlustulimu]] 16:25, 1 decembrī, 2008 (UTC) === Diskusija par Sīriusu === : Nebūtu īsti labi, ka Sīriuss būtu sākumlapā vienlaicīgi ar to [[Kuģa Ķīļa Eta|Kuģa Ķīļa Etu]] — pārāk līdzīgi fakti, turklāt šis fakts ir visai triviāls. Varbūt tā vietā likt, ka senie latvieši Sīriusu saukuši par Spuļģi vai vismaz nelikt vienlaicīgi ar Kuģa Ķīļa Etu? --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 14:14, 11 janvārī, 2009 (UTC) :: To ka varētu nelikt vienlaicīgi ar citām zvaigznēm, es piekrītu (arī par par Zelta bumbu nevajadzētu likt gandrīz reizē; skatīt zemāk), bet es domāju, ka daudzi nezina šo faktu, jo ļoti bieži man nākas dzirdēt, ka spožākā zvaigzne ir Polārzvaigzne...--[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 16:12, 12 janvārī, 2009 (UTC) ::: Diemžēl tā laikam varētu būt gan :(Atstāsim tad, kā ir, bet no savstarpēji līdzīgiem faktiem tomēr būtu jācenšas izvairīties. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 17:04, 12 janvārī, 2009 (UTC) === Žiguļi === Vai tad "Žigulis" skaitās tikai modelis VAZ-2103, citi nē? --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 04:33, 17 aprīlī, 2009 (UTC) : "Žiguļi" bija no 1. līdz 7. modelim. Salīdzināju latvisko rakstu ar krievu. Ir redzams, ka cilvēks tulkojis, īpaši neiedziļinoties būtībā. Krievu tekstā ir teikts, ka VAZ-2103 ir "Žiguļu" jauna versija, bet latviešu — var saprast, ka tikai VAZ-2103 modelis ir nosaukts par "Žiguļi". Tātad, šeit ieliktais "fakts" tiešām jāņem laukā vai jāatrod cits. --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 06:30, 17 aprīlī, 2009 (UTC) === Pirmā Ziemassvētku egle === Fakts, protams, ir interesants, bet vai tam nevajadzētu būt no "latviešu Vikipēdijas jaunākajiem rakstiem" kā teikts [[Veidne:Vai tu zināji|veidnē]]? --[[Lietotājs:Marozols|Marozols]] 02:48, 11 augustā, 2009 (UTC) : Jā, pie jaunākajiem rakstiem šis noteikti neiederas. No otras puses, ja šo noteikumu atceltu, būtu mazāk problēmu, kur ņemt jaunus faktus. Angļiem ir divas līdzīgas sākumlapas sadaļas — fakti no jaunākajiem rakstiem un vienkārši interesanti fakti. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 04:53, 11 augustā, 2009 (UTC) :: Tad šo atstājam vai nē? -[[Lietotājs:Yyy|Yyy]] 06:37, 24 augustā, 2009 (UTC) ::: Ja stingri pieturamies pie tā, ka tikai no jaunajiem rakstiem, tad šis fakts ir jāņem ārā.--[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 07:15, 24 augustā, 2009 (UTC) === Formulējuma precizitāte === "Vai tu zināji ... ka arābi par Allāhu sauc jebkuru Dievu no Ābrama reliģijām?" — Te jānorāda, ka t.s. ''ābramiskajās'' reliģijās nev nekādu "jebkuru" Dievu, jo visām šīm 3 reliģijām ir viens vienīgs kopīgs viens un tas pats Dievs, nevis 3 dažādi, tb jautājuma formulējums... hmm... visai aplams. --[[Lietotājs:Anonīms|anonīms]] 04:33, 31 augustā, 2009 (UTC) Kā var likt faktu, kuram rakstā ielikts "nepieciešama atsauce" ([[Rubika kubs]])? --[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 08:38, 12 oktobrī, 2010 (UTC) : Kā parasti attiecīgo rakstu nelāsīju un ieliku, tagad gan tas fakts izbeidzās dabiskā ceļā. -[[Lietotājs:Yyy|Yyy]] 10:04, 21 oktobrī, 2010 (UTC) hq3g8aahgcve1bprgt40vmx7y3ksw7r Stenlijs Boldvins 0 59309 3665945 3574147 2022-08-03T05:59:29Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Apvienotās Karalistes finanšu ministri]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Stenlijs Boldvins | vārds_orģ =Stanley Baldwin | attēls =Stanley Baldwin ggbain.32267.jpg | amats =[[Lielbritānijas premjerministrs]] | term_sākums ={{Dat|1923|05|23|N}} | term_beigas ={{Dat|1924|01|16|N}} | priekštecis =[[Endrū Bonars Lovs]] | pēctecis =[[Ramzejs Makdonalds]] | amats2 = | term_sākums2 ={{Dat|1924|11|04|N}} | term_beigas2 ={{Dat|1929|06|05|N}} | priekštecis2 =[[Ramzejs Makdonalds]] | pēctecis2 =[[Ramzejs Makdonalds]] | amats3 = | term_sākums3 ={{Dat|1935|06|07|N}} | term_beigas3 ={{Dat|1937|05|28|N}} | priekštecis3 =[[Ramzejs Makdonalds]] | pēctecis3 =[[Nevils Čemberlens]] | dzim_dati ={{Dat|1867|8|3}} | dzim_vieta ={{vieta|Apvienotā Karaliste|Vusteršīra|Bjūdlija}} | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1947|12|14|1867|8|3}} | mir_vieta ={{vieta|Apvienotā Karaliste|Vusteršīra|Storporta pie Severnas}} | tautība = | partija =[[Konservatīvā partija (Lielbritānija)|Konservatīvā partija]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater =[[Kembridžas Universitāte]] | reliģija =[[anglikānisms]] | paraksts = | piezīmes = }} '''Stenlijs Boldvins, Pirmais Bjūdlijas grāfs Boldvins''' ({{val|en|Stanley Baldwin, 1st Earl Baldwin of Bewdley}}; dzimis {{dat|1867|8|3}}, miris {{dat|1947|12|14}}) bija [[Lielbritānija|britu]] politiķis no [[Konservatīvā partija (Lielbritānija)|Konservatīvās partijas]]. Trīskārtējs Lielbritānijas premjerministrs starp abiem Pasaules kariem. == Biogrāfija == Dzimis dzelzs lielrūpnieka ģimenē. Rakstnieka [[Radjards Kiplings|Radjarda Kiplinga]] brālēns. Studējis [[Kembridžas Universitāte|Kembridžas Universitātē]]. Pēc universitātes beigšanas darbojās tēva biznesā, bet pēc tēva nāves [[1908]]. gadā turpināja darboties uzņēmējdarbībā. [[1906]]. gada vispārējās vēlēšanās balotējās no [[Konservatīvā partija (Lielbritānija)|Konservatīvās partijas]], tomēr, tāpat kā visās vēlēšanās, zaudēja konkurentam no [[Liberālā partija (Lielbritānija)|Liberālās partijas]]. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Boldvins kļuva par konservatīvo līdera [[Endrū Bonars Lovs|Endrū Bonara Lova]] privātsekretāru. [[1922]]. gadā konservatīvie uzvarēja vispārējās vēlēšanās, un Boldvins kļuva par [[Valsts kases kanclers|Valsts kases kancleru]], bet Bonars Lovs par premjeru. [[1923]]. gadā Bonaram Lovam diagnosticēja vēzi, un viņš atkāpās, bet Stenlijs Boldvins kļuva par premjeru. Kaut arī konsevatīvajiem bija vairākums apakšnamā, lai spētu ieviest [[protekcionisms|protekcionistiskus]] muitas tarifus, Boldvins deklarēja ārkārtas vēlēšanas 1923. gada decembrī. 1923. gada vēlēšanās konservatīvie samazināja pārstāvniecību parlamentā, un pirmoreiz Lielbritānijas vēsturē par premjerministru kļuva [[Leiboristu partija (Lielbritānija)|leiboristu]] pārstāvis [[Ramzejs Makdonalds]]. Tomēr tā paša gada 8. oktobrī Makdonalda valdība krita jautājumā par līguma ar [[Padomju Savienība|PSRS]]. Vispārējās vēlēšanās, kuras notika [[1924]]. gada novembrī uzvarēja konservatīvie. Savu lomu konservatoru uzvarā nospēlēja arī t. s. [[Zinovjeva vēstule]], kura vēlāk izrādījās britu specdienestu [[Rīga|Rīgā]] safabricēts viltojums. Pēc vēlēšanām Boldvins otro reizi kļuva par valsts premjerministru. [[1926]]. gadā Boldvina valdības laikā notika [[1926. gada Lielbritānijas ģenerālstreiks|ģenerālstreiks]]. Valdībai bija lieli panākumi valsts [[elektrifikācija|elektrifikācijā]]. Pēc [[1929]]. gada vēlēšanām pie varas atgriezās leiboristi un Makdonalds atkal atgriezās premjera amatā. [[1931]]. gadā konservatīvie izveidoja koalīciju ar Makdonaldu, par ko Makdonaldu izslēdza no leiboristu partijas. Boldvins kļuva par [[Lords - Padomes prezidents|Lordu - Padomes prezidentu]] (''Lord President of the Council''), bet, sakarā ar Makdonalda vecumu, par faktisko, un [[1935]]. gadā par formālo, premjeru kļuva Boldvins. Boldvinam trešoreiz nākot amatā, arvien reālāki kļuva pasaules kara draudi. Boldvina valdība ieņēma divdomīgu nostāju armijas attīstības jautājumā. Valdība demisionēja, kad no troņa atteicās karalis [[Edvards VIII]]. Boldvins atbalstīja [[Nevils Čemberlens|Nevila Čemberlena]] noslēgto [[Minhenes vienošanās|Minhenes vienošanos]]. Čemberlens [[1940]]. gadā mira, tāpēc Boldvins lielā mērā bija tas, kurš, sākoties [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]], saņēma publikas kritiku par šo vienošanos un Lielbritānijas negatavību kaujām frontē. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20070212064643/http://www.number10.gov.uk/output/Page137.asp Par Stenlija Boldvinu Dauningstrītas mājaslapā] {{en}} {{Britu premjerministri}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Boldvins, Stenlijs}} [[Kategorija:1867. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1947. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vusteršīrā dzimušie]] [[Kategorija:Britu politiķi]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes premjerministri]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes finanšu ministri]] 2ujo47rdu4azcl5o4e0xlrc3zllniu8 1936. gads 0 61125 3665936 3658522 2022-08-03T05:47:49Z Treisijs 347 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1936. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1936. gads Latvijā}} {{Gadu navigācija|1936}} {{Gada citi notikumi|1936}} {{Gads citos kalendāros|1936}} '''1936. gads''' ({{Rom sk gadam|1936}}) bija garais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[trešdiena|trešdienā]]. == Notikumi == === Marts === * [[1. marts]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pabeigta Hūvera aizsprosta būve. * [[7. marts]] — pārkāpjot Lokarno paktu un [[Versaļas līgums|Versaļas līgumu]], [[Vācija]] veica [[Reinzeme]]s remilitarizāciju. * [[8. marts]] — [[Deitona|Deitonā]], ASV tika rīkota pirmā salonautomobiļu sacīkstes. * [[29. marts]] — Vācijā referendumā 99% vēlētāju nobalsoja par Reinzemes reokupāciju. === Aprīlis === * [[11. aprīlis]] — dibināta [[Kanāda]]s lielākā aviokompānija ''[[Air Canada]]''. * [[28. aprīlis]] — par [[Ēģipte]]s karali kļuva [[Farūks I]]. === Maijs === * [[5. maijs]] — [[Itālija]]s spēki okupēja [[Adisabeba|Adisabebu]], [[Etiopija|Etiopijā]]. * [[9. maijs]] — [[Benito Musolīni]] paziņoja par Etiopijas pievienošanu Itālijai. * [[29. maijs]] — [[Turcija|Turcijā]] ar likumu noteikts Turcijas Republikas karogs un tā izgatavošanas un lietošanas noteikumi. === Jūnijs === * [[17. jūlijs]] — [[Spānija|Spānijā]] sākās [[Spānijas pilsoņu karš|pilsoņu karš]]. === Augusts === * [[1. augusts]] — sākās [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskās spēles Berlīnē]]. * [[16. augusts]] — beidzās [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskās spēles Berlīnē]]. === Septembris === * [[7. septembris]] — [[Hobārta]]s zooloģiskajā dārzā nomirst pēdējais dzīvais [[Tasmanijas vilks]]. === Novembris === * [[2. novembris]] — Itālijas diktators [[Benito Musolīni]] nodibināja aliansi ar Vāciju, ko viņš nosauca par "Romas—Berlīnes asi", šo valstu savienība vēlāk tika saukta par Ass valstīm. * [[25. novembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]] starp [[Trešais reihs|Trešo reihu]] un [[Japānas impērija|Japānas impēriju]] noslēgts [[antikomunistisks]] [[starptautisks līgums|pakts]] — [[Antikominternes pakts]]. === Decembris === * [[11. decembris]] — par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un [[Britu impērija|Britu domīniju]] karali kļuva [[Džordžs VI Vindzors]]. == Dzimuši == * [[4. janvāris]] — [[Džanni Vatimo]] (''Gianni Vattimo''), itāļu filozofs un politiķis * [[28. janvāris]] — [[Alans Alda]] (''Alan Alda''), ASV aktieris * [[11. februāris]] — [[Bērts Renoldss]] (''Burt Reynolds''), ASV aktieris (miris 2018. gadā) * [[29. februāris]] — [[Anrī Rišārs]] (''Henri Richard''), Kanādas hokejists (miris 2020. gadā) * [[9. marts]] — [[Zīna el Abidīns Ben Alī]] (''زين العابدين بن علي''), Tunisijas politiķis, bijušais valsts prezidents (miris 2019. gadā) * [[18. marts]] — [[Frederiks Vilems de Klerks]] (''Frederik Willem de Klerk''), Dienvidāfrikas politiķis (miris 2021. gadā) * [[28. marts]] — [[Mario Vargass Ljosa]] (''Mario Vargas Llosa''), Peru rakstnieks, politiķis * [[9. maijs]] — [[Alberts Finijs]] (''Albert Finney''), angļu aktieris (miris 2019. gadā) * [[17. maijs]] — [[Deniss Hopers]] (''Dennis Hopper''), ASV aktieris (miris 2010. gadā) * [[21. maijs]] — [[Ginters Blobels]] (''Günter Blobel''), vācu ASV biologs (miris 2018. gadā) * [[10. jūnijs]] — [[Vjačeslavs Kebičs]] (''Вячаслаў Кебіч''), Baltkrievijas premjerministrs (miris 2020. gadā) * [[18. jūnijs]] — [[Denijs Halms]] (''Denny Hulme''), jaunzēlandiešu autosportists (miris 1992. gadā) * [[23. jūnijs]] — [[Kosts Simitis]] (''Κώστας Σημίτης''/''Costas Simitis''), Grieķijas premjerministrs * [[24. jūnijs]] — [[Roberts Daunijs vecākais]] (''Robert Downey Sr.''), ASV aktieris un režisors (miris 2021. gadā) * [[16. jūlijs]] — [[Jasuo Fukuda]] (''福田 康夫''), Japānas politiķis * [[20. jūlijs]] — [[Sagino Grants]] (''Saginaw Grant''), indiāņu aktieris (miris 2021. gadā) * [[29. augusts]] — [[Džons Makeins]] (''John McCain''), ASV politiķis (miris 2018. gadā) * [[2. septembris]] — [[Endrū Grovs]] (''Andrew Grove''), Ungārijā dzimis ebreju ASV zinātnieks un uzņēmējs (miris 2016. gadā) * [[29. septembris]] — [[Silvio Berluskoni]] (''Silvio Berlusconi''), Itālijas politiķis un uzņēmējs * [[21. augusts]] — [[Vilts Čemberlens]] (''Wilt Chamberlain''), ASV basketbolists (miris 1999. gadā) * [[5. oktobris]] — [[Vāclavs Havels]] (''Václav Havel''), čehu dramaturgs un politiķis (miris 2011. gadā) * [[8. oktobris]] — [[Leonīds Kuravļovs]] (''Леонид Куравлёв''), PSRS un Krievijas aktieris (miris 2022. gadā) * [[11. oktobris]] — [[Čārlzs Gordons Fulertons]] (''Charles Gordon Fullerton''), ASV kosmonauts (miris 2013. gadā) * [[16. oktobris]] — [[Andrejs Čikatilo]] (''Андрей Чикатило''), krievu sērijveida slepkava (miris 1994. gadā) * [[5. novembris]] — [[Ūve Zēlers]] (''Uwe Seeler''), vācu futbolists (miris 2022. gadā) == Miruši == * [[18. janvāris]] — [[Radjards Kiplings]] (''Rudyard Kipling''), britu rakstnieks (dzimis 1865. gadā) * [[20. janvāris]] — [[Džordžs V Vindzors]] (''George V''), Apvienotās Karalistes karalis (dzimis 1865. gadā) * [[4. februāris]] — [[Vilhelms Gustlofs]] (''Wilhelm Gustloff''), šveiciešu nacists (dzimis 1895. gadā) * [[6. februāris]] — [[Ondržejs Pukls]] (''Ondřej Pukl''), čehu vieglatlēts (dzimis 1876. gadā) * [[27. februāris]] — [[Ivans Pavlovs]] (''Иван Павлов''), krievu fiziologs (dzimis 1849. gadā) * [[1. marts]] — [[Ogists Godinē]], franču burātājs (dzimis 1853. gadā) * [[16. marts]] — [[Dace Akmentiņa]], latviešu aktrise (dzimusi 1858. gadā) * [[21. marts]] — [[Aleksandrs Glazunovs]], krievu komponists (dzimis 1865. gadā) * [[8. aprīlis]] — [[Konrāds Bēkers]] (''Conrad Böcker''), vācu sporta vingrotājs, divu olimpisko zelta medaļu ieguvējs (dzimis 1870. gadā) * [[18. aprīlis]] — [[Otorīno Respīgi]] (''Ottorino Respighi''), itāļu komponists (dzimis 1879. gadā) * [[8. maijs]] — [[Osvalds Špenglers]] (''Oswald Spengler''), vācu vēsturnieks un filozofs (dzimis 1880. gadā) * [[14. jūnijs]] — [[Gilberts Kīts Čestertons]] (''Gilbert Keith Chesterton''), angļu rakstnieks (dzimis 1874. gadā) * [[18. jūnijs]] — [[Maksims Gorkijs]] (''Максим Горький''), krievu rakstnieks (dzimis 1868. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Morics Šliks]] (''Moritz Schlick''), austriešu filozofs (dzimis 1882. gadā) * [[28. jūnijs]] — [[Aleksandrs Berkmans]] (''Alexander Berkman''), Lietuvā dzimis ebreju izcelsmes anarhists (dzimis 1870. gadā) * [[24. jūlijs]] — [[Georgs Mihaeliss]] (''Georg Michaelis''), Vācijas kanclers (dzimis 1857. gadā) * [[1. augusts]] — [[Luijs Blerio]] (''Louis Blériot''), franču aviators (dzimis 1872. gadā) * [[19. augusts]] — [[Federiko Garsija Lorka]] (''Federico García Lorca''), spāņu dzejnieks un dramaturgs (dzimis 1898. gadā) * [[25. augusts]]: **[[Ļevs Kameņevs]] (''Лев Каменев''), PSRS politiķis (dzimis 1883. gadā) **[[Grigorijs Zinovjevs]] (''Григорий Зиновьев''), PSRS politiķis (dzimis 1883. gadā) * [[16. septembris]] — [[Žans Batists Šarko]] (''Jean-Baptiste Charcot''), franču zinātnieks, polārpētnieks un burātājs (dzimis 1867. gadā) * [[6. oktobris]] — [[Ģula Gembešs]] (''Gyula Gömbös''), Ungārijas politiķis (dzimis 1886. gadā) * [[19. oktobris]] — [[Lu Sjuņs]] (魯迅, ''Lǔ Xùn''), ķīniešu rakstnieks (dzimis 1811. gadā) * [[8. novembris]] — [[Viktors Lardanšē]] (''Victor Lardanchet''), franču regbists, olimpiskās zelta medaļas ieguvējs (dzimis 1863. gadā) * [[23. novembris]] — [[Žaks Sotero]] (''Jacques Sautereau''), franču kroketa spēlētājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1860. gadā) * [[10. decembris]] — [[Luidži Pirandello]] (''Luigi Pirandello''), itāļu rakstnieks (dzimis 1867. gadā) * [[22. decembris]] — [[Nikolajs Ostrovskis]] (''Николай Островский''), PSRS rakstnieks (dzimis 1904. gadā) * [[27. decembris]] — [[Hanss fon Zēkts]] (''Hans von Seeckt''), vācu ģenerālis (dzimis 1866. gadā) {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:1936. gads| ]] nhnsq3mo7c1lzf3ulcmq2z609d7xjvr Deivids Loids Džordžs 0 66298 3665955 3628643 2022-08-03T06:05:00Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Apvienotās Karalistes finanšu ministri]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Deivids Loids Džordžs | vārds_orģ =David Lloyd George | attēls =David Lloyd George.jpg | amats =[[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] | term_sākums ={{Dat|1916|12|07|N}}<ref>http://www.parliament.uk/commons/lib/research/briefings/snpc-04512.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100423150424/http://www.parliament.uk/commons/lib/research/briefings/snpc-04512.pdf |date={{dat|2010|04|23||bez}} }} {{en ikona}}</ref> | term_beigas ={{Dat|1922|10|22|N}} | priekštecis =[[Herberts Henrijs Askvits]] | pēctecis =[[Endrū Bonars Lovs]] | dzim_dati ={{Dat|1863|01|17|N}} | dzim_vieta ={{GBR}}, [[Lankašīra]] (tagad [[Lielā Mančestra]]) | mir_dati ={{Dat|1945|03|26|N}} | mir_vieta ={{GBR}}, [[Velsa]] | tautība =[[Velsa|velsietis]] | partija =[[Liberālā partija]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Deivids Loids Džordžs'''<ref>https://spartacus-educational.com/PRgeorge.htm</ref> ({{val-en|David Lloyd George}}; [[1863]]. gada [[17. janvāris]] — [[1945]]. gada [[26. marts]]) bija britu politiķis no [[Liberālā partija|Liberālās partijas]]. Vienīgais Lielbritānijas [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|premjerministrs]], kurš pēc tautības bija [[Velsa|velsietis]]. Vadīja valsti [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā. Viena no ietekmīgākajām personām [[1919. gada Parīzes miera konference|1919. gada Parīzes miera konferencē]]. Pēc 1922. gada Loida Džordža ietekme mazinājās. Gados pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] bija [[Hitlers|Hitlera]] [[Vācija]]s "nomierināšanas politikas" piekritējs. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{Britu premjerministri}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Loids Džordžs, Deivids}} [[Kategorija:1863. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1945. gadā mirušie]] [[Kategorija:Lielajā Mančestrā dzimušie]] [[Kategorija:Britu politiķi]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes premjerministri]] [[Kategorija:Velsas cilvēki]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes finanšu ministri]] jl4mjhpbfc97lgvf3d7wx3icgf5q2h2 Mārupes pagasts 0 72358 3665931 3642648 2022-08-03T05:30:55Z Prieditis2012 35105 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|administratīvo vienību (novadu) Latvijā no 2009. līdz 2021. gadam|esošo 1. līmeņa administratīvo vienību|Mārupes novads}}{{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Mārupes pagasts | karte = Marupes novads karte.png | karte2 = | karte2_apraksts = | ģerboņa_attēls = LVA Mārupes novads COA.png | ģerboņa_nosaukums = Mārupes pagasta ģerbonis | karoga_attēls = Mārupes novads Flag.png | karoga_nosaukums = Mārupes pagasta karogs | centrs = Mārupe | platība = 83,41 | iedzīvotāji = 4784 | iedzīvotāji_gads = 2022 | blīvums = {{#expr: 4784 / 57,36 round 1}} | mērs = | mērs_partija = | mērs_gads = | izveidots = | likvidēts = | teritorijas = | mājaslapa = www.marupe.lv }} '''Mārupes pagasts''' ir [[pagasts]] [[Mārupes novads|Mārupes novadā]] pie [[Rīga]]s dienvidu robežas. Pagasta centrs ir novada centrs [[Mārupe]]. Robežojas ar sava novada [[Babītes pagasts|Babītes pagastu]], kā arī [[Rīga|Rīgu]] un [[Olaines novads|Olaines novadu]]. No 2009. gada līdz 2021. gada administratīvi teritoriālajai reformai pastāvēja kā atsevišķs '''Mārupes novads'''. 2021. gadā Mārupes novadu kopā ar [[Babītes novads|Babītes novadu]] iekļāva jaunajā [[Mārupes novads|Mārupes novadā]]. == Daba == Mārupes pagasts atrodas [[Viduslatvijas zemiene]]s [[Tīreļu līdzenums|Tīreļu līdzenuma]] ziemeļu malā. Augstākā vieta atrodas dienvidos no [[Jaunmārupe]]s — 18,8 m vjl. Pagasta dienvidrietumu daļa purvaina, šeit atrodas [[Cenas tīrelis]], dienvidos — daļa [[Medema purvs|Medema purva]]. Pagasta austrumos tek [[Daugava]]s pieteka [[Mārupīte]], rietumu daļas ūdeņi pieder [[Babītes ezers|Babītes ezera]] (un tādējādi [[Lielupe]]s) baseinam. Pagasta rietumos atrodas [[Božu ūdenskrātuve]]s dienvidu daļa. === Upes === * [[Mārupīte]] * [[Neriņa]] ** [[Dzilnupe (Neriņas pieteka)|Dzilnupe]] === Purvi === * [[Bieriņu purvs]] (342 ha) — pagasta centrā * [[Medema purvs|Medema purva]] rietumu daļa * [[Cenas tīrelis|Cenas tīreļa]] ziemeļu mala == Vēsture == [[Attēls:Mārupes pagasta padomes ēka.JPG|thumb|250px|Mārupes novada domes ēka.]] Kopš 13. gadsimta tagadējais Mārupes pagasts ietilpa [[Rīgas landfogteja|Rīgas landfogtejā]], vēlāk [[Rīgas patrimonālais apgabals|Rīgas patrimonālā apgabala]] [[Katlakalna draudzes novads|Katlakalna draudzes novadā]]. 1910. gadā, atdalot no [[Olaines pagasts|Olaines pagasta]], izveidoja '''Bieriņu pagastu''', pēc tam atkal pievienoja Olainei un 1920. gadā atkal atdalīja. 1925. gadā Bieriņu pagastu pārdēvēja par '''Mārupes pagastu''' pēc tai cauri tekošās [[Mārupīte]]s nosaukuma. 1935. gadā [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] Mārupes pagasta platība bija 25 km² un tajā dzīvoja 1889 iedzīvotāji.<ref>{{EncLP}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja Mārupes un [[Tēriņu ciems|Tēriņu]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. [[Rīgas rajons|Rīgas rajona]] '''Mārupes ciemam''' 1963. gadā pievienoja likvidēto Tēriņu ciemu, kam pirms tam savukārt 1954. gadā bija pievienots likvidētais [[Mazcenas ciems]].<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1974. gadā daļu ciema teritorijas pievienoja [[Rīga]]s pilsētai. 1990. gadā Mārupes ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Mārupes pagasts tika pārveidots '''Mārupes novadā'''. 2021. gada administratīvi teritoriālā reformas rezultātā Mārupes novadu apvienoja ar [[Babītes novads|Babītes novadu]], izveidojot jaunu, plašāku [[Mārupes novads|Mārupes novadu]], kurā bez Mārupes pagasta ietilpst arī [[Babītes pagasts]] un [[Salas pagasts (Mārupes novads)|Salas pagasts]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7002404/valsts-prezidents-izsludina-administrativi-teritorialas-reformas-likumu|title=Valsts prezidents izsludina Administratīvi teritoriālās reformas likumu|website=TVNET|date=2020. gada 22. jūn.}}</ref> 2022. gada 1. jūlijā no Mārupes pagasta, kā atsevišķu adiministratīvu teritoriju, atdalīja [[Mārupe]]s pilsētu. == Apdzīvotās vietas == {{Nepilnīga nodaļa}} == Iedzīvotāji == === Etniskais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Mārupes novada (tagad pagasta) iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=19&zoom=100,442,-106|title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.|access-date=13.01.2017|archive-date=16.01.2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170116171219/http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=19&zoom=100,442,-106}}</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (13184) |green|67.8}} {{bar percent|[[Krievi]] (3323) |red|17.1}} {{bar percent|[[Ukraiņi]] (892) |blue|4.6}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (547) |violet|2.8}} {{bar percent|[[Poļi]] (234) |black|1.2}} {{bar percent|Cita tautība (699) |purple|3.6}} {{bar percent|Nav izvēlēta (571) |orange|2.9}} }} {{-}} == Pašvaldība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Tautsaimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība == Mārupes pagastā ir 8 pašvaldības izglītības iestādes:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marupe.lv/izglitiba/izglitibas-iestades/|title=Izglītības iestādes &#124; Mārupe|website=www.marupe.lv}}</ref> * [[Mārupes Valsts ģimnāzija]], * [[Mārupes pamatskola]], * [[Jaunmārupes pamatskola]], * Mārupes novada Skultes sākumskola, * Mārupes Mūzikas un mākslas skola, * pirmsskolas izglītības iestādes "Lienīte", "Zeltrīti" un "Mārzemīte", * privātie bērnudārzi. Mārupes pašvaldība nodrošina līdzfinansējumu 295,86 eiro apmērā bērniem, kas apgūst pirmsskolas izglītības programmu privātajās pirmsskolas izglītības iestādēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marupe.lv/lv/izglitiba/atbalsts-izglitibas-ieguvei-privatajas-iestades|title=Atbalsts izglītības ieguvei privātajās iestādēs &#124; Mārupe|website=www.marupe.lv}}</ref> == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} == Kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Reliģija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojami novadnieki == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojamas vietas == {{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Mārupes novadā}} * Mārupes pagasta teritorijā pie [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Starptautiskās lidosta "Rīga"]] atrodas [[Rīgas Aviācijas muzejs]]. {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēlu galerija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{o-mlapa|www.marupe.lv}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Mārupes novads}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Rīgas rajons}} {{Rīgas apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Mārupes novada pagasti]] [[Kategorija:Mārupes pagasts| ]] 8b6ifu61ehcvlppxkfv8an1v461gspt 3665932 3665931 2022-08-03T05:31:29Z Prieditis2012 35105 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|administratīvo vienību (novadu) Latvijā no 2009. līdz 2021. gadam|esošo 1. līmeņa administratīvo vienību|Mārupes novads}}{{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Mārupes pagasts | karte = Marupes novads karte.png | karte2 = | karte2_apraksts = | ģerboņa_attēls = LVA Mārupes novads COA.png | ģerboņa_nosaukums = Mārupes pagasta ģerbonis | karoga_attēls = Mārupes novads Flag.png | karoga_nosaukums = Mārupes pagasta karogs | centrs = Mārupe | platība = 83,41 | iedzīvotāji = 4784 | iedzīvotāji_gads = 2022 | blīvums = {{#expr: 4784 / 57.36 round 1}} | mērs = | mērs_partija = | mērs_gads = | izveidots = | likvidēts = | teritorijas = | mājaslapa = www.marupe.lv }} '''Mārupes pagasts''' ir [[pagasts]] [[Mārupes novads|Mārupes novadā]] pie [[Rīga]]s dienvidu robežas. Pagasta centrs ir novada centrs [[Mārupe]]. Robežojas ar sava novada [[Babītes pagasts|Babītes pagastu]], kā arī [[Rīga|Rīgu]] un [[Olaines novads|Olaines novadu]]. No 2009. gada līdz 2021. gada administratīvi teritoriālajai reformai pastāvēja kā atsevišķs '''Mārupes novads'''. 2021. gadā Mārupes novadu kopā ar [[Babītes novads|Babītes novadu]] iekļāva jaunajā [[Mārupes novads|Mārupes novadā]]. == Daba == Mārupes pagasts atrodas [[Viduslatvijas zemiene]]s [[Tīreļu līdzenums|Tīreļu līdzenuma]] ziemeļu malā. Augstākā vieta atrodas dienvidos no [[Jaunmārupe]]s — 18,8 m vjl. Pagasta dienvidrietumu daļa purvaina, šeit atrodas [[Cenas tīrelis]], dienvidos — daļa [[Medema purvs|Medema purva]]. Pagasta austrumos tek [[Daugava]]s pieteka [[Mārupīte]], rietumu daļas ūdeņi pieder [[Babītes ezers|Babītes ezera]] (un tādējādi [[Lielupe]]s) baseinam. Pagasta rietumos atrodas [[Božu ūdenskrātuve]]s dienvidu daļa. === Upes === * [[Mārupīte]] * [[Neriņa]] ** [[Dzilnupe (Neriņas pieteka)|Dzilnupe]] === Purvi === * [[Bieriņu purvs]] (342 ha) — pagasta centrā * [[Medema purvs|Medema purva]] rietumu daļa * [[Cenas tīrelis|Cenas tīreļa]] ziemeļu mala == Vēsture == [[Attēls:Mārupes pagasta padomes ēka.JPG|thumb|250px|Mārupes novada domes ēka.]] Kopš 13. gadsimta tagadējais Mārupes pagasts ietilpa [[Rīgas landfogteja|Rīgas landfogtejā]], vēlāk [[Rīgas patrimonālais apgabals|Rīgas patrimonālā apgabala]] [[Katlakalna draudzes novads|Katlakalna draudzes novadā]]. 1910. gadā, atdalot no [[Olaines pagasts|Olaines pagasta]], izveidoja '''Bieriņu pagastu''', pēc tam atkal pievienoja Olainei un 1920. gadā atkal atdalīja. 1925. gadā Bieriņu pagastu pārdēvēja par '''Mārupes pagastu''' pēc tai cauri tekošās [[Mārupīte]]s nosaukuma. 1935. gadā [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] Mārupes pagasta platība bija 25 km² un tajā dzīvoja 1889 iedzīvotāji.<ref>{{EncLP}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja Mārupes un [[Tēriņu ciems|Tēriņu]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. [[Rīgas rajons|Rīgas rajona]] '''Mārupes ciemam''' 1963. gadā pievienoja likvidēto Tēriņu ciemu, kam pirms tam savukārt 1954. gadā bija pievienots likvidētais [[Mazcenas ciems]].<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1974. gadā daļu ciema teritorijas pievienoja [[Rīga]]s pilsētai. 1990. gadā Mārupes ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Mārupes pagasts tika pārveidots '''Mārupes novadā'''. 2021. gada administratīvi teritoriālā reformas rezultātā Mārupes novadu apvienoja ar [[Babītes novads|Babītes novadu]], izveidojot jaunu, plašāku [[Mārupes novads|Mārupes novadu]], kurā bez Mārupes pagasta ietilpst arī [[Babītes pagasts]] un [[Salas pagasts (Mārupes novads)|Salas pagasts]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7002404/valsts-prezidents-izsludina-administrativi-teritorialas-reformas-likumu|title=Valsts prezidents izsludina Administratīvi teritoriālās reformas likumu|website=TVNET|date=2020. gada 22. jūn.}}</ref> 2022. gada 1. jūlijā no Mārupes pagasta, kā atsevišķu adiministratīvu teritoriju, atdalīja [[Mārupe]]s pilsētu. == Apdzīvotās vietas == {{Nepilnīga nodaļa}} == Iedzīvotāji == === Etniskais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Mārupes novada (tagad pagasta) iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=19&zoom=100,442,-106|title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.|access-date=13.01.2017|archive-date=16.01.2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170116171219/http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=19&zoom=100,442,-106}}</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (13184) |green|67.8}} {{bar percent|[[Krievi]] (3323) |red|17.1}} {{bar percent|[[Ukraiņi]] (892) |blue|4.6}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (547) |violet|2.8}} {{bar percent|[[Poļi]] (234) |black|1.2}} {{bar percent|Cita tautība (699) |purple|3.6}} {{bar percent|Nav izvēlēta (571) |orange|2.9}} }} {{-}} == Pašvaldība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Tautsaimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība == Mārupes pagastā ir 8 pašvaldības izglītības iestādes:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marupe.lv/izglitiba/izglitibas-iestades/|title=Izglītības iestādes &#124; Mārupe|website=www.marupe.lv}}</ref> * [[Mārupes Valsts ģimnāzija]], * [[Mārupes pamatskola]], * [[Jaunmārupes pamatskola]], * Mārupes novada Skultes sākumskola, * Mārupes Mūzikas un mākslas skola, * pirmsskolas izglītības iestādes "Lienīte", "Zeltrīti" un "Mārzemīte", * privātie bērnudārzi. Mārupes pašvaldība nodrošina līdzfinansējumu 295,86 eiro apmērā bērniem, kas apgūst pirmsskolas izglītības programmu privātajās pirmsskolas izglītības iestādēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marupe.lv/lv/izglitiba/atbalsts-izglitibas-ieguvei-privatajas-iestades|title=Atbalsts izglītības ieguvei privātajās iestādēs &#124; Mārupe|website=www.marupe.lv}}</ref> == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} == Kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Reliģija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojami novadnieki == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojamas vietas == {{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Mārupes novadā}} * Mārupes pagasta teritorijā pie [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Starptautiskās lidosta "Rīga"]] atrodas [[Rīgas Aviācijas muzejs]]. {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēlu galerija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{o-mlapa|www.marupe.lv}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Mārupes novads}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Rīgas rajons}} {{Rīgas apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Mārupes novada pagasti]] [[Kategorija:Mārupes pagasts| ]] k5shqxlcl42885tki0qnjvrmk0e4g87 3665934 3665932 2022-08-03T05:33:50Z Prieditis2012 35105 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|administratīvo vienību (novadu) Latvijā no 2009. līdz 2021. gadam|esošo 1. līmeņa administratīvo vienību|Mārupes novads}}{{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Mārupes pagasts | karte = Marupes novads karte.png | karte2 = | karte2_apraksts = | ģerboņa_attēls = LVA Mārupes novads COA.png | ģerboņa_nosaukums = Mārupes pagasta ģerbonis | karoga_attēls = Mārupes novads Flag.png | karoga_nosaukums = Mārupes pagasta karogs | centrs = Mārupe | platība = 83,41 | iedzīvotāji = 4784 | iedzīvotāji_gads = 2022 | blīvums = {{#expr: 4784 / 83.41 round 1}} | mērs = | mērs_partija = | mērs_gads = | izveidots = | likvidēts = | teritorijas = | mājaslapa = www.marupe.lv }} '''Mārupes pagasts''' ir [[pagasts]] [[Mārupes novads|Mārupes novadā]] pie [[Rīga]]s dienvidu robežas. Pagasta centrs ir novada centrs [[Mārupe]]. Robežojas ar sava novada [[Babītes pagasts|Babītes pagastu]], kā arī [[Rīga|Rīgu]] un [[Olaines novads|Olaines novadu]]. No 2009. gada līdz 2021. gada administratīvi teritoriālajai reformai pastāvēja kā atsevišķs '''Mārupes novads'''. 2021. gadā Mārupes novadu kopā ar [[Babītes novads|Babītes novadu]] iekļāva jaunajā [[Mārupes novads|Mārupes novadā]]. == Daba == Mārupes pagasts atrodas [[Viduslatvijas zemiene]]s [[Tīreļu līdzenums|Tīreļu līdzenuma]] ziemeļu malā. Augstākā vieta atrodas dienvidos no [[Jaunmārupe]]s — 18,8 m vjl. Pagasta dienvidrietumu daļa purvaina, šeit atrodas [[Cenas tīrelis]], dienvidos — daļa [[Medema purvs|Medema purva]]. Pagasta austrumos tek [[Daugava]]s pieteka [[Mārupīte]], rietumu daļas ūdeņi pieder [[Babītes ezers|Babītes ezera]] (un tādējādi [[Lielupe]]s) baseinam. Pagasta rietumos atrodas [[Božu ūdenskrātuve]]s dienvidu daļa. === Upes === * [[Mārupīte]] * [[Neriņa]] ** [[Dzilnupe (Neriņas pieteka)|Dzilnupe]] === Purvi === * [[Bieriņu purvs]] (342 ha) — pagasta centrā * [[Medema purvs|Medema purva]] rietumu daļa * [[Cenas tīrelis|Cenas tīreļa]] ziemeļu mala == Vēsture == [[Attēls:Mārupes pagasta padomes ēka.JPG|thumb|250px|Mārupes novada domes ēka.]] Kopš 13. gadsimta tagadējais Mārupes pagasts ietilpa [[Rīgas landfogteja|Rīgas landfogtejā]], vēlāk [[Rīgas patrimonālais apgabals|Rīgas patrimonālā apgabala]] [[Katlakalna draudzes novads|Katlakalna draudzes novadā]]. 1910. gadā, atdalot no [[Olaines pagasts|Olaines pagasta]], izveidoja '''Bieriņu pagastu''', pēc tam atkal pievienoja Olainei un 1920. gadā atkal atdalīja. 1925. gadā Bieriņu pagastu pārdēvēja par '''Mārupes pagastu''' pēc tai cauri tekošās [[Mārupīte]]s nosaukuma. 1935. gadā [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] Mārupes pagasta platība bija 25 km² un tajā dzīvoja 1889 iedzīvotāji.<ref>{{EncLP}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja Mārupes un [[Tēriņu ciems|Tēriņu]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. [[Rīgas rajons|Rīgas rajona]] '''Mārupes ciemam''' 1963. gadā pievienoja likvidēto Tēriņu ciemu, kam pirms tam savukārt 1954. gadā bija pievienots likvidētais [[Mazcenas ciems]].<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1974. gadā daļu ciema teritorijas pievienoja [[Rīga]]s pilsētai. 1990. gadā Mārupes ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Mārupes pagasts tika pārveidots '''Mārupes novadā'''. 2021. gada administratīvi teritoriālā reformas rezultātā Mārupes novadu apvienoja ar [[Babītes novads|Babītes novadu]], izveidojot jaunu, plašāku [[Mārupes novads|Mārupes novadu]], kurā bez Mārupes pagasta ietilpst arī [[Babītes pagasts]] un [[Salas pagasts (Mārupes novads)|Salas pagasts]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7002404/valsts-prezidents-izsludina-administrativi-teritorialas-reformas-likumu|title=Valsts prezidents izsludina Administratīvi teritoriālās reformas likumu|website=TVNET|date=2020. gada 22. jūn.}}</ref> 2022. gada 1. jūlijā no Mārupes pagasta, kā atsevišķu adiministratīvu teritoriju, atdalīja [[Mārupe]]s pilsētu. == Apdzīvotās vietas == {{Nepilnīga nodaļa}} == Iedzīvotāji == === Etniskais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Mārupes novada (tagad pagasta) iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=19&zoom=100,442,-106|title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.|access-date=13.01.2017|archive-date=16.01.2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170116171219/http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=19&zoom=100,442,-106}}</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (13184) |green|67.8}} {{bar percent|[[Krievi]] (3323) |red|17.1}} {{bar percent|[[Ukraiņi]] (892) |blue|4.6}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (547) |violet|2.8}} {{bar percent|[[Poļi]] (234) |black|1.2}} {{bar percent|Cita tautība (699) |purple|3.6}} {{bar percent|Nav izvēlēta (571) |orange|2.9}} }} {{-}} == Pašvaldība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Tautsaimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība == Mārupes pagastā ir 8 pašvaldības izglītības iestādes:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marupe.lv/izglitiba/izglitibas-iestades/|title=Izglītības iestādes &#124; Mārupe|website=www.marupe.lv}}</ref> * [[Mārupes Valsts ģimnāzija]], * [[Mārupes pamatskola]], * [[Jaunmārupes pamatskola]], * Mārupes novada Skultes sākumskola, * Mārupes Mūzikas un mākslas skola, * pirmsskolas izglītības iestādes "Lienīte", "Zeltrīti" un "Mārzemīte", * privātie bērnudārzi. Mārupes pašvaldība nodrošina līdzfinansējumu 295,86 eiro apmērā bērniem, kas apgūst pirmsskolas izglītības programmu privātajās pirmsskolas izglītības iestādēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marupe.lv/lv/izglitiba/atbalsts-izglitibas-ieguvei-privatajas-iestades|title=Atbalsts izglītības ieguvei privātajās iestādēs &#124; Mārupe|website=www.marupe.lv}}</ref> == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} == Kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Reliģija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojami novadnieki == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojamas vietas == {{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Mārupes novadā}} * Mārupes pagasta teritorijā pie [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Starptautiskās lidosta "Rīga"]] atrodas [[Rīgas Aviācijas muzejs]]. {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēlu galerija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{o-mlapa|www.marupe.lv}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Mārupes novads}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Rīgas rajons}} {{Rīgas apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Mārupes novada pagasti]] [[Kategorija:Mārupes pagasts| ]] iqkzhcs6ao117m4zwmzporzfawidree 2011. gads 0 75628 3665805 3659935 2022-08-02T15:26:22Z Bai-Bot 60304 /* Maijs */sīkumi, replaced: Al-Qaeda → Al-Qaida using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Gads|2011}} {{Gada citi notikumi|2011}} {{Gads citos kalendāros|2011}} '''2011'''. ({{Rom sk gadam|2011}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[sestdiena|sestdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[Igaunija]] pievienojās [[Eiro zona]]i, apgrozībā tika ieviests [[eiro]].<ref>[http://www.financenet.lv/zinas/335568-igaunija_bus_eiro_no_nakama_gada_latvija_ne_atrak_par_2014gadu Igaunijā būs eiro no nākamā gada. Latvijā ne ātrāk par 2014. gadu], tvnet.lv, {{dat|2010|6|17|SK}}</ref> ** sākās [[Ungārija]]s prezidentūras termiņš [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]. ** [[Aleksandrija|Aleksandrijā]], [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[kopti|koptu]] baznīcā nogranda bumbas sprādziens, bojā gāja 23 cilvēki, vēl 97 tika ievainoti. ** [[Dilma Rusefa]] kļuva par [[Brazīlijas prezidents|Brazīlijas prezidenti]], kas ir pirmā [[Brazīlija]]s prezidente - sieviete. ** Latvija kļuva par [[Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija]]s dalībvalsti.<ref>Latvijas Gaisa satiksme — [http://www.lgs.lv/lat/jaunumi/aktualitates/?doc=665 ''Latvija pievienojās Eurocontrol''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120117235227/http://www.lgs.lv/lat/jaunumi/aktualitates/?doc=665 |date={{dat|2012|01|17||bez}} }} (29.11.2010.)</ref> * [[3. janvāris]] — [[Čīle|Čīlē]] notika 7,1 stipra [[zemestrīce]]. * [[4. janvāris]] — ASV telesakaru iekārtu ražotājs ''[[Motorola]]'' sadalījās divos uzņēmumos: ''[[Motorola Solutions]]'' un ''[[Motorola Mobility]]''. * [[7. janvāris]] — [[Čīle]] atzina [[Palestīna]]s neatkarību. * [[8. janvāris]] — [[Tūsona|Tūsonā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], notika apšaude, kurā gāja bojā 6 cilvēki, vēl 13 tika ievainoti, tai skaitā [[ASV Pārstāvju palāta|Pārstāvju palātas]] locekle [[Gabriela Gifordsa]]. * [[9. janvāris|9.]]—[[15. janvāris]] — [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]] notika referendums, kurā vairākums atbalstīja tās neatkarību no [[Sudāna]]s. * [[12. janvāris]]: ** [[Austrālija]]s trešā lielākā pilsēta [[Brisbena]] piedzīvoja stiprākos [[plūdi|plūdus]] pēdējo 100 gadu laikā. ** plūdos [[Brazīlija]]s [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro štatā]] bojā gāja 250 cilvēki. * [[14. janvāris]] — [[Arābu pavasaris]]: [[Tunisija]]s valdība atkāpās pēc plašiem protestiem; prezidents [[Zīna el Abidīns Ben Alī]] pēc 23 gadu valdīšanas aizbēga uz Saūda Arābiju. * [[15. janvāris]] — [[Vikipēdija]] svinēja 10 gadu jubileju. * [[23. janvāris]] — [[Portugāle]]s prezidenta vēlēšanās uz atkārtotu termiņu tika ievēlēts [[Anibals Kavaku Silva]]. * [[24. janvāris]] — [[Maskava]]s starptautiskajā lidostā [[Domodedovas lidosta|Domodedovā]], uzsprāga terorista ienesta bumba; bojā gāja 37 cilvēki. * [[25. janvāris]]: ** [[2011. gada nemieri Ēģiptē|Nemieri Ēģiptē]]: valstī sākās pret valdību un prezidentu vērstas protesta akcijas. ** par [[Libāna]]s premjerministru kļuva [[Nadžibs Mikati]]. === Februāris === * [[1. februāris]] — par [[Jordānija]]s premjerministu kļuva [[Merūfs al Bahīts]]. * [[11. februāris]] — [[2011. gada nemieri Ēģiptē|Nemieri Ēģiptē]]: prezidents [[Hosnī Mubāraks]] atkāpās no sava amata. * [[13. februāris]]: ** [[2011. gada nemieri Ēģiptē|Nemieri Ēģiptē]]: Bruņoto spēku Augstākā padome atcēla konstitūcijas darbību un atlaida parlamentu; ** [[Čada]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja valdošā Patriotiskā Glābšanas partija. * [[11. februāris]] — [[2011. gada Lībijas pilsoņu karš|Lībijas pilsoņu karš]]: sākās masu protesti pret [[Muamars Kadāfi|Muamara Kadāfi]] režīmu. * [[25. februāris]] — [[Īrija|Īrijā]] notika vispārējās vēlēšanas. * [[27. februāris]]—[[14. marts]] — [[2011. gada Lībijas pilsoņu karš|Lībijas nemieru]] iespaidā divu nedēļu laikā [[benzīns|benzīna]] cenas cēlās par 20%. * [[27. februāris]] — notika [[83. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija; par labāko filmu atzīta "[[Karaļa runa]]". === Marts === * [[1. marts]] — [[Krievija|Krievijā]] stājās spēkā likums, kas [[milicija|miliciju]] pārdēvēja par [[policija|policiju]]. * [[6. marts]] — [[Igaunija]]s parlamenta vēlēšanās visvairāk balsu savāca Reformu partija. * [[11. marts]] — [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] pie [[Japāna]]s krastiem notika [[2011. gada Japānas zemestrīce|postoša 9 balles spēcīga zemestrīce]], kas izraisīja augstus [[cunami]] viļņus; zemestrīces upuru skaits tiek lēsts ap {{sk|20 000}}, cunami appludināja [[Fukušimas I AES avārija|Fukušimas I atomelektrostaciju]]. * [[12. marts]]: ** [[Fukušimas I AES avārija|Fukušimas atomelektrostacijā]] notika sprādziens, radiācijas līmenis pārsniedza normu 20 reizes; ** [[Nigēra]]s prezidenta vēlēšanās uzvarēja opozīcijas līderis [[Mahamadu Isufu]]. * [[15. marts]]: ** [[Fukušimas I AES avārija|Fukušimas atomelektrostacijas]] 2. un 4. energoblokā notika sprādzieni; ** [[Arābu pavasaris]]: pēc masu protestiem [[Bahreina|Bahreinā]] ieviests [[ārkārtas stāvoklis]]. * [[18. marts]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] zonde [[MESSENGER]] iegāja orbītā ap [[Merkurs (planēta)|Merkuru]]. * [[19. marts]]: ** [[2011. gada nemieri Ēģiptē|Nemieri Ēģiptē]]: referendumā tika atbalstītas izmaiņas konstitūcijā; ** [[2011. gada Lībijas pilsoņu karš|Lībijas pilsoņu karš]]: Apvienotās Karalistes, ASV un Francijas lidmašīnas sāka [[Muamars Kadāfi|Muamara Kadāfi]] kontrolēto rajonu bombardēšanu. * [[20. marts]]: ** [[Haiti]] prezidenta vēlēšanās uzvarēja [[Mišels Martelī]]; ** [[Arābu pavasaris]]: [[Jemena]]s prezidents atlaida parlamentu. * [[21. marts]] — [[Fidels Kastro]] atkāpās no [[Kuba]]s komunistiskās partijas pirmā sekretāra amata; šo amatu ieņēma viņa brālis [[Rauls Kastro]]. * [[23. marts]] — [[Portugāle]]s premjerministrs [[Žoze Sokratešs]] atkāpās no amata. * [[25. marts]] — [[Arābu pavasaris]]: [[Sīrija]]s bruņotie spēki atklāja uguni uz demonstrantiem [[Dera]]s pilsētā. * [[26. marts]] — [[Kanāda]]s ģenerālgubernators [[Deivids Džonstons]] atlaida parlamentu. * [[30. marts]] — [[Mjanma|Mjanmā]] atlaista militārā hunta, valsts prezidenta amatā stājās [[Teins Seins]]. * [[31. marts]] — [[Portugāle]]s prezidents [[Anibals Kavaku Silva]] atlaida parlamentu === Aprīlis === * [[3. aprīlis]]: ** [[Kazahstāna]]s prezidenta vēlēšanās uz ceturto termiņu ievēlēts [[Nursultans Nazarbajevs]]; ** paziņots par jaunas valsts [[Azanija]]s izveidi [[Somālija]]s dienvidos; par prezidentu kļuva bijušais Somālijas aizsardzības ministrs Mohameds Abdi Gandi. * [[7. aprīlis]] — par [[Kosova]]s prezidentu ievēlēta [[Atifete Jahjaga]], pirmā sieviete prezidente Kosovā. * [[10. aprīlis]] — [[Peru]] notika prezidenta vēlēšanu pirmā kārta. * [[11. aprīlis]]: ** [[Spridzināšana Minskas metro]]: [[Baltkrievija]]s galvaspilsētas [[Minska]]s metro tika sarīkots sprādziens, kurā bojā gāja 15 cilvēki; ** bijušo [[Kotdivuāra]]s prezidentu [[Lorāns Gbagbo|Lorānu Gbagbo]], kurš atteicās atzīt zaudējumu prezidenta vēlēšanās, sagūstīja Francijas specdienesti un nodeva ievēlētā prezidenta [[Alasans Vatara|Alasana Vataras]] atbalstītājiem. * [[15. aprīlis]] — ASV 114 gadu vecumā miris pasaules vecākais vīrietis Volters Brūnings. * [[16. aprīlis]] — par [[Nigērija]]s [[Nigērijas prezidenti|prezidentu]] tika pārvēlēts [[Gudlaks Džonatans]]. * [[17. aprīlis]]: ** [[Somija|Somijā]] notika parlamenta vēlēšanas, kurā vairāk balsu ieguva Nacionālā koalīcija; ** [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notika spēcīga vētra; bojā gājuši 44 cilvēki. * [[25. aprīlis]] — par [[Čada]]s prezidentu ievēlēts [[Idriss Debī]]. * [[25. aprīlis|25.]]—[[28. aprīlis]] — spēcīgā [[tornādo]] sērijā, kas skāra 9 [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] štatus un kurā tika novēroti vairāk kā 400 tornādo, bojā gāja vismaz 330 cilvēki; vissmagāk cieta [[Tuskalūsa]]s pilsēta [[Alabama]]s štatā. * [[29. aprīlis]] — notika [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Princis Viljams, Kembridžas hercogs|prinča Viljama, Kembridžas hercoga]] un [[Katrīna, Kembridžas hercogiene|Katrīnas, Kembridžas hercogienes]] [[Prinča Viljama un Katrīnas Midltones kāzas|kāzas]], ko tiešraidē noskatījās aptuveni 2 miljardi cilvēku.<ref>[http://www.bbc.co.uk/news/world-13245069?amp Royal wedding: The world watches William and Kate], bbc.co.uk {{en ikona}}</ref> * [[30. aprīlis]] — [[Laosa|Laosā]] notika parlamenta vēlēšanas. === Maijs === * [[1. maijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] speciālas operācijas laikā [[Pakistāna]]s pilsētā [[Abotabada|Abotabadā]] tika nogalināts radikālo islāmistu organizācijas ''[[Al-Qaida]]'' vadītājs [[Osama bin Ladens]].<ref name="tvnetlv">[http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/375858-asv_nogalinats_osama_bin_ladens ASV: nogalināts Osama bin Ladens], tvnet.lv, {{dat|2011|5|2|SK}}</ref><ref>[http://news.yahoo.com/s/ap/20110502/ap_on_re_us/us_bin_laden;_ylt=ArgaejHyzhGgMqhmFxJ4kkCs0NUE;_ylu=X3oDMTNjcGM1ZnNhBGFzc2V0A2FwLzIwMTEwNTAyL3VzX2Jpbl9sYWRlbgRjY29kZQNtb3N0cG9wdWxhcgRjcG9zAzEEcG9zAzEEcHQDaG9tZV9jb2tlBHNlYwN5bl90b3Bfc3RvcnkEc2xrA3NvdXJjZWFsLXFhaQ-- Obama: Bin Laden's death a 'good day' for America]{{Novecojusi saite}}, news.yahoo.com {{en ikona}}</ref> * [[2. maijs]] — [[Kanāda]]s parlamenta vēlēšanās visvairāk balsu ieguva valdošā Konservatīvā partija. * [[3. maijs]] — [[Palestīna]]s organizācijas [[FATH]] un [[HAMAS]] parakstīja vienošanos, kas paredz kopēju varas institūciju izveidi. * [[10. maijs]] — [[Microsoft]] par 8,5 miljardiem [[ASV dolārs|USD]] iegādājās interteta telefonijas uzņēmumu [[Skype]]. * [[14. maijs]] — [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] finālā uzvarēja [[Azerbaidžāna]]s pārstāvji ar dziesmu ''[[Running Scared]]''. * [[16. maijs]] — [[Eiropas Savienība]] nolēma aizdot 78 miljardus eiro finanšu grūtībās nonākušajai [[Portugāle]]i. * [[26. maijs]] — [[Serbija|Serbijā]] arestēts bijušais Bosnijas serbu armijas komandieris [[Ratko Mladičs]], kas apsūdzēts kara noziegumos. * [[28. maijs]] — [[Latvija]]s prezidents [[Valdis Zatlers]] paziņoja par referenduma sarīkošanu, kas paredz Saeimas atlaišanu un jaunu vēlēšanu rīkošanu. === Jūnijs === * [[2. jūnijs]] — par [[Latvija]]s prezidentu [[2011. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|ievēlēts]] [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]. * [[3. jūnijs]] — nemiernieki apšaudīja [[Jemena]]s prezidenta pili, ievainojot prezidentu [[Ali Abdalla Salehs|Ali Abdallu Salehu]], kā arī premjerministru. * [[5. jūnijs]]: ** [[Portugāle]]s parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās visvairāk balsu ieguva sociāldemokrātiskā partija; ** [[Peru]] prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarēja kreiso indiāņu partijas vadītājs [[Oljanta Umala]]. * [[12. jūnijs]] — [[Turcija]]s parlamenta vēlēšanās visvairāk balsu ieguva [[Taisnības un attīstības partija]]. * [[21. jūnijs]]: ** apstiprināts [[Grieķija]]s ministru kabinets ar premjerministru [[Georgioss Papandreu (jaunākais)|Georgiosu Papandreu]]; ** apstiprināts [[Portugāle]]s ministru kabinets ar premjerministru [[Pedru Pasušs Koelju|Pedru Pasušu Koelju]]; * [[22. jūnijs]] — par [[Somija]]s premjerministru apstiprināts [[Jirki Katainens]]. * [[28. jūnijs]] — par [[Starptautiskais valūtas fonds|Starptautiskā valūtas fonda]] izpilddirektoru ievēlēta [[Kristina Lagarda]], bijusī [[Francija]]s ekonomikas un finašu ministre. * [[30. jūnijs]] — beidza darbību [[Rietumeiropas Savienība]]. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — sākās [[Polija]]s prezidentūras termiņš [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]].<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/polija-klus-par-es-prezidejoso-valsti.d?id=39344067 Polija kļūs par ES prezidējošo valsti], delfi.lv</ref> * [[6. jūlijs]] — [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] paziņoja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] norises pilsētu — [[Phjončhana|Phjončhanu]]. * [[8. jūlijs|8.]]—[[22. jūlijs]] — [[STS-135]]: pēdējais kosmoplāna [[Space Shuttle]] kosmiskais lidojums. * [[9. jūlijs]] — [[Dienvidsudāna]] pasludināja neatkarību no [[Sudāna]]s. * [[20. jūlijs]]: ** [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] pasludināja badu [[Somālija|Somālijā]]. ** atklāts neliels pundurplanētas [[Plutons|Plutona]] dabiskais pavadonis — [[Kerbers (pavadonis)|Kerbers]]. * [[22. jūlijs]] — [[Norvēģija|Norvēģijā]] [[2011. gada terorista uzbrukums Norvēģijā|terorista uzbrukumā]] tika nogalināti 77 cilvēki. * [[23. jūlijs]] — [[2011. gada referendums par Saeimas atlaišanu|referendumā]] [[Latvija]]s balsstiesīgie iedzīvotāji nobalsoja par [[10. Saeima]]s atlaišanu. * [[24. jūlijs]] — [[Japāna|Japānā]] pārtraukta [[analogā televīzija|analogās televīzijas]] translācija. * [[25. jūlijs]] — par [[Vjetnama]]s [[Vjetnamas prezidents|prezidentu]] tika ievēlēts [[Trongs Tans Sangs]]. * [[28. jūlijs]] — [[Standard & Poor's]] pazemināja [[Grieķija]]s reitingu par divām pakāpēm. === Augusts === * [[5. augusts]]: ** [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] izpētes zondi [[Juno (starpplanētu zonde)|Juno]]; ** [[Standard & Poor's]] pirmoreiz vēsturē pazemināja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kredītreitingu no augstākās vērtības AAA uz АА+; ** pirmoreiz par [[Taizeme]]s premjerministru ievēlēta sieviete — [[Jinlaka Činavata]]. * [[6. augusts]] — [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sākās masu nekārtības, protestējot pret policijas darbību. * [[15. augusts]] — ''[[Google]]'' paziņoja par mobilo telefonu ražotāja ''[[Motorola Mobility]]'' pirkšanu par 12,5 miljardiem USD. * [[20. augusts|20.]]—[[28. augusts]] — [[2011. gada Lībijas pilsoņu karš|Lībijas pilsoņu karš]]: [[Lībija]]s nemiernieki ieņēma galvaspilsētu [[Tripole|Tripoli]], gāžot [[Muamars Kadāfi|Kadāfi]] valdību. * [[26. augusts]] — [[Abhāzija]]s prezidenta vēlēšanās uzvarēja [[Aleksandrs Ankvabs]]. * [[27. augusts]] — par [[Singapūra]]s prezidentu ievēlēts bijušais premjerministrs [[Tonijs Tans]]. * [[29. augusts]]: ** uz atkārtotu termiņu ievēlēts [[Igaunija]]s prezidents [[Tomass Hendriks Ilvess]]; ** par [[Nepāla]]s premjerministru ievēlēts maoists [[Baburams Bhatarai]]. * [[30. augusts]] — par [[Japāna]]s premjerministru ievēlēts [[Jošihiko Noda]]. * [[31. augusts]] — [[Kanāda]] pārtrauca [[analogā televīzija|analogās televīzijas]] translāciju. === Septembris === * [[1. septembris]] — [[Eiropas Savienība|ES]] tika aizliegta 50 [[Vats|W]] [[Kvēlspuldze|kvēlspuldžu]] tirdzniecība. * [[5. septembris]] — [[Indija]] un [[Bangladeša]] vienojās par robežas demarkāciju. * [[6. septembris]] — atklāts gāzes vads [[Nord Stream]] no [[Krievija]]s uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] pa [[Baltijas jūra]]s gultni. * [[7. septembris]] — pie [[Jaroslavļa]]s, [[Krievija|Krievijā]], notika [[2011. gada 7. septembra Jaroslavļas aviokatastrofa|aviokatastrofa]], kurā gāja bojā visi hokeja kluba [[Jaroslavļas "Lokomotiv"]] spēlētāji, tai skaitā arī latvietis [[Kārlis Skrastiņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/hokejs/khl/07092011-jaroslavla_nogazusies_lidmasina_ar_lokomo|title= Oficiāli: Skrastiņš gājis bojā aviokatastrofā Jaroslavļā|accessdate= {{dat|2011|9|7||bez}}|author= |date= {{dat|2011|9|7||bez}}|publisher= sportacentrs.com}}</ref> * [[15. septembris]] — [[Dānija]]s parlamenta vēlēšanās visvairāk balsu ieguva partiju koalīcija "Sarkanā alianse", kuras līdere [[Helle Torninga-Šmita]] kļuva par premjerministri. * [[17. septembris]] — [[11. Saeimas vēlēšanas]] Latvijā visvairāk balsu ieguva partiju apvienība "[[Saskaņas Centrs]]". * [[20. septembris]] — [[Zambija|Zambijā]] notika parlamenta un prezidenta vēlēšanas; par prezidentu ievēlēts opozīcijas līderis [[Maikls Sata]]. * [[21. septembris]] — par [[Spānija]]s premjerministru tika iecelts [[Marjano Rahojs]]. * [[25. septembris]]: ** [[Francija]]s parlamenta augšējās palātas vēlēšanās vairākumu pirmoreiz pēc 1958. gada ieguva kreisās partijas; ** [[Saūda Arābija]]s sievietēm dotas tiesības piedalīties vēlēšanās. * [[26. septembris]] — [[Spānija]]s premjerministrs [[Hosē Luiss Rodrigess Sapatero]] atlaida parlamentu. * [[28. septembris]] — [[Kuba|Kubā]] pirmoreiz kopš 1959. gada atļauts pirkt un pārdot automašīnas. * [[29. septembris]] — [[Ķīna|Ķīnā]] palaista pirmā orbitālā stacija [[Tiangong 1]]. === Oktobris === * [[3. oktobris]] — par [[Dānija]]s premjerministri tika iecelta [[Helle Torninga-Šmita]]. * [[9. oktobris]]: ** [[Polija|Polijā]] parlamenta vēlēšanās uzvarēja partija [[Pilsoņu platforma]] premjerministra [[Donalds Tusks|Donalda Tuska]] vadībā; ** par [[Kamerūna]]s prezidentu uz sesto termiņu ievēlēts [[Pols Bija]]. * [[18. oktobris]] — [[Izraēla]] un [[Palestīna]]s militārā organizācija [[Hamas]] sāka ieslodzīto apmaiņu, 2006. gadā nolaupīto Izraēlas armijas kareivi Giladu Šalitu apmainot pret 1027 palestīniešu un arābu ieslodzītajiem Izraēlā. * [[20. oktobris]]: ** [[2011. gada Lībijas pilsoņu karš|Lībijas pilsoņu karš]]: bijušais [[Lībija]]s līderis [[Muamars Kadāfi]] tika sagūstīts un nogalināts; ** [[baski|basku]] militārā organizācija [[Euskadi Ta Askatasuna|ETA]] paziņoja par bruņotās darbības beigšanu. * [[21. oktobris]] — pirmoreiz no [[Francija]]i piederošā [[Gviānas kosmiskais centrs|Gviānas kosmiskā centra]] palaista Krievijas nesējraķete [[Sojuz (nesējraķetes)|Sojuz]]. * [[23. oktobris]]: ** par [[Argentīna]]s prezidentu atkārtoti ievēlēta [[Kristina Fernandesa de Kiršnere]]; ** [[Tunisija]]s parlamenta pirmajās brīvajās vēlēšanās visvairāk balsu ieguva mērenā islāmiskā Atdzimšanas partija. * [[27. oktobris]]: ** [[Īrija]]s prezidenta vēlēšanās uzvarēja [[Maikls Higinss]]. ** [[Eiropas Savienība]] nolēma apstādināt dalībvalstu parādu pieaugumu: nolemts norakstīt 50 % [[Grieķija]]s parādu, rekapitalizēt Eiropas bankas un palielināt [[Eiropas Finanšu stabilitātes fonds|Eiropas Finanšu stabilitātes fondu]] līdz vienam triljonam eiro. * [[30. oktobris]]: ** [[Kirgizstāna]]s prezidenta vēlēšanās uzvarēja [[Almazbeks Atambajevs]]; ** [[Bulgārija]]s prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarēja [[Rosens Plevnlijevs]]; * [[31. oktobris]]: ** [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] izvēlēts simbolisks datums, kad Zemes iedzīvotāju skaits sasniedzis septiņus miljardus; ** [[Palestīna]] uzņemta [[UNESCO]]. === Novembris === * [[6. novembris]]: ** [[Nikaragva]] prezidenta un parlamenta vēlēšanās atkārtoti uzvarēja [[Daniels Ortega]] un viņa vadītā [[Sandīnistu nacionālās atbrīvošanas fronte]]; ** [[Gvatemala]]s prezidenta vēlēšanās uzvarēja [[Oto Peress Molina]]. * [[7. novembris]] — [[Grieķija]]s premjerministrs [[Georgioss Papandreu (jaunākais)|Georgioss Papandreu]] atkāpās no amata. * [[8. novembris]] — gāzes vads ''[[Nord Stream]]'' sāka dabasgāzes piegādes Rietumeiropai no Krievijas. * [[10. novembris]] — [[Kuba|Kubā]] atļauta nekustamā īpašuma pirkšana un pārdošana. * [[11. novembris]] — par [[Grieķija]]s premjerministru kļuva [[Loikass Papadimoss]]. * [[12. novembris]] — [[Itālija]]s premjerministrs [[Silvio Berluskoni]] atkāpās no amata. * [[13. novembris]] — par [[Itālija]]s premjerministru kļuva [[Mario Monti]]. * [[15. novembris]] —[[Kazahstāna]]s prezidents [[Nursultans Nazarbajevs]] paziņoja par parlamenta atlaišanu. * [[18. novembris]] - tika izlaista datorspēle [[Minecraft]] * [[20. novembris]] — [[Spānija]]s parlamenta vēlēšanās visvairāk balsu ieguva [[Tautas partija (Spānija)|Tautas partija]]. * [[21. novembris]] — [[Ēģipte]]s premjerministrs [[Esams Šarafs]] atkāpās no amata. * [[27. novembris]]: ** par [[Jemena]]s premjerministru kļuva [[Mohameds Basindva]]; ** [[Dienvidosetija]]s prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarēja [[Alla Džiojeva]]. * [[28. novembris]] — par [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] prezidentu atkārtoti kļuva [[Žozefs Kabila]]. * [[29. novembris]] — [[Dienvidosetija]]s augstākā tiesa atzina prezidenta vēlēšanu rezultātus par spēkā neesošiem. === Decembris === * [[1. decembris]] — [[Almati]] Kazahstānā atklāta [[metro]] pirmā līnija. * [[4. decembris]]: ** [[Krievijas Valsts dome]]s vēlēšanās visvairāk balsu ieguva partija [[Vienotā Krievija]]; pēc rezultātu paziņošanas sākās protesti, kas ir lielākie protesti Krievijā pēc PSRS sabrukuma; ** [[Slovēnija]]s parlamenta vēlēšanās visvairāk balsu ieguva partija "Pozitīvā Slovēnija"; ** [[Horvātija]]s parlamenta vēlēšanās visvairāk balsu ieguva "Kukuriku" koalīcija. * [[5. decembris]] — astronomi atklāja pirmo [[citplanēta|citplanētu]] ''[[Kepler-22b]]'', kas atrodas [[apdzīvojama zona|apdzīvojamā zonā]] un riņķo ap [[Saule]]i līdzīgu zvaigzni ''[[Kepler-22]]''. * [[6. decembris]] — par [[Beļģija]]s premjerministru kļuva [[Elio Di Rupo]]. * [[7. decembris]] — par [[Ēģipte]]s premjerministru kļuva [[Kamāls Ganzūri]]; viņam piešķirtas prezidenta pilnvaras. * [[9. decembris]] — [[Eiropas Savienība|ES]] līderu sanāksmē panākta vienošanās par automātiskām sankcijām tām eirozonas valstīm, kuras pārkāps noteiktos budžeta deficīta ierobežojumus; dalībvalstis nespēja vienoties par jaunu ES līgumu. * [[10. decembris]] — pēc protestiem no amata atkāpās [[Dienvidosetija]]s prezidents [[Eduards Kokoiti]], prezidenta amata pienākumi piešķirti premjerministram [[Vadims Brovcevs|Vadimam Brovcevam]]; noteiktas atkārtotas vēlēšanas. * [[11. decembris]] — [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s prezidenta vēlēšanās (pēc provizoriskiem rezultātiem) uzvarējis [[Jevgēņijs Ševčuks]]. * [[18. decembris]] — Irāku pameta pēdējie ASV karavīri, tādējādi noslēdzoties [[ASV bruņotie spēki|Savienoto Valstu spēku]] izvešanai no kara izpostītās valsts. Pēdējais konvojs, kurā ietilpa 110 transportlīdzekļu ar aptuveni pustūkstoti ASV karavīru, [[Irāka]]s un [[Kuveita]]s robežu šķērsoja ap plkst. 7.30.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/403995-no_irakas_izvesti_pedejie_asv_karaviri No Irākas izvesti pēdējie ASV karavīri], tvnet.lv, {{dat|2011|12|18|SK}}</ref> <!-- == Paredzētie nākotnes notikumi == ==Dzimuši== --> == Miruši == === Janvāris === * [[31. janvāris]] — [[Junisa Senborna]] (''Eunice Sanborn''), pasaulē vecākais cilvēks (dzimusi 1896.)<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=BNS |url=http://www.tvnet.lv/sievietem/dzive/364262-asv_mirusi_pasaule_vecaka_sieviete_115_gadu_vecuma |title=ASV mirusi pasaulē vecākā sieviete - 115 gadu vecumā |publisher=Tvnet.lv |date= |accessdate=2011-09-20}}</ref> === Februāris === * [[6. februāris]] — [[Gerijs Mūrs]] (''Gary Moore''), īru mūziķis (dzimis 1952.) * [[28. februāris]] — [[Annija Žirardo]] (''Annie Suzanne Girardot''), franču aktrise (dzimusi 1931.) === Marts === [[Attēls:Elizabeth Taylor trailer.jpg|thumb|120px|[[Elizabete Teilore]]]] [[Attēls:Ludmila Gurchenko.jpeg|thumb|120px|[[Ludmila Gurčenko]]]] * [[1. marts]] — [[Džons Laundžs]] (''John Michael Lounge''), ASV kosmonauts (dzimis 1946.) * [[4. marts]] — [[Simons van der Mērs]] (''Simon van der Meer''), nīderlandiešu fiziķis (dzimis 1925.) * [[21. marts]] — [[Nikolajs Andrianovs]] (''Николай Ефимович Андрианов''), krievu PSRS vingrotājs (dzimis 1952.) * [[23. marts]] — [[Elizabete Teilore]] (''Elizabeth Taylor''), angļu ASV aktrise (dzimusi 1932.) * [[26. marts]] — [[Pols Berans]] (''Paul Baran''), amerikāņu inženieris (dzimis 1926.) * [[30. marts]] — [[Ludmila Gurčenko]] (''Людмила Марковна Гурченко''), ukraiņu PSRS aktrise (dzimusi 1935.)<ref>[http://www.tvnet.lv/izklaide/kino/371926-mirusi_aktrise_ludmila_gurcenko Mirusi aktrise Ludmila Gurčenko], tvnet.lv</ref> === Aprīlis === * [[5. aprīlis]]: ** [[Baruhs Blumbergs]] (''Baruch Samuel Blumberg''), ASV ārsts, zinātnieks (dzimis 1925.) ** [[Anžs Felikss Patasē]] (''Ange-Félix Patassé''), Centrālāfrikas Republikas prezidents (dzimis 1937.) * [[9. aprīlis]] — [[Sidnijs Lūmets]] (''Sidney Lumet''), amerikāņu kinorežisors (dzimis [[1924. gads|1924]].) * [[14. aprīlis]] — [[Viljams Lipskombs]] (''William Lipscomb''), ASV ķīmiķis (dzimis 1919.) * [[24. aprīlis]] — [[Satja Sai Baba]] (''Sathya Sai Baba''), Indijas garīgais skolotājs (dzimis 1926.) === Maijs === [[Attēls:Osama bin Laden portrait.jpg|thumb|120px|[[Osama bin Ladens]]]] * [[1. maijs]] — [[Osama bin Ladens]] (''أسامة بن محمد بن عوض بن لادن''), arābu teroristu vadītājs (dzimis 1957.)<ref name="tvnetlv"/> * [[7. maijs]] — [[Vilards Boils]] (''Willard Boyle''), Kanādas fiziķis (dzimis 1924.) * [[9. maijs]] — [[Lidija Geilera Tehada]] (''Lidia Gueiler Tejada''), Bolīvijas prezidente (dzimusi 1921.) * [[29. maijs]]: ** [[Sergejs Bagapšs]] (''Сергеи Уасыл-иҧа Багаҧшь''), Abhāzijas prezidents (dzimis 1949.) ** [[Ferencs Mādls]] (''Mádl Ferenc''), Ungārijas prezidents (dzimis 1931.) * [[30. maijs]] — [[Rozalīna Jalova]] (''Rosalyn Sussman Yalow''), ASV fiziķe (dzimusi 1921.) === Jūnijs === * [[18. jūnijs]]: ** [[Frederiks Čiluba]] (''Frederick Chiluba''), Zambijas prezidents (dzimis 1943.) ** [[Jeļena Bonnere]] (''Елена Боннэр''), PSRS cilvēktiesību aktīviste (dzimusi 1923.) === Jūlijs === [[Attēls:Itamar Franco.jpg|thumb|120px|[[Itamars Franku]]]] [[Attēls:Otto Habsburg 001.jpg|thumb|120px|[[Oto fon Hābsburgs]]]] [[Attēls:AmyWinehouseBerlin2007.jpg|thumb|120px|[[Eimija Vainhausa]]]] * [[2. jūlijs]] — [[Itamars Franku]] (''Itamar Franco''), Brazīlijas prezidents (dzimis 1930.) * [[4. jūlijs]] — [[Oto fon Hābsburgs]] (''Otto von Habsburg''), Austroungārijas kroņprincis, vācu politiķis (dzimis 1912.) * [[11. jūlijs]] — [[Toms Gērelss]] (''Tom Gehrels''), nīderlandiešu ASV astronoms (dzimis 1925.) * [[17. jūlijs]] — [[Huans Marija Bordarberijs]] (''Juan Maria Bordaberry''), Urugvajas prezidents (dzimis 1928.) * [[23. jūlijs]] — [[Eimija Vainhausa]] (''Amy Winehouse''), angļu dziedātāja (dzimusi 1983.) * [[30. jūlijs]] — [[Mario Ečandi Himeness]] (''Mario Echandi Jiménez''), Kostarikas prezidents (dzimis 1915.) === Augusts === * [[2. augusts]] — [[Baruhs Benacerrafs]] (''Baruj Benacerraf''), Venecuēlā dzimis ASV imunologs (dzimis 1920.) * [[7. augusts]] — [[Hari Holkeri]] (''Harri Holkeri''), Somijas premjerministrs (dzimis 1937.) * [[16. augusts]] — [[Andrejs Bajuks]] (''Andrej Bajuk''), Slovēnijas premjerministrs (dzimis 1943.) * [[31. augusts]] — [[Valērijs Roždestvenskis]] (''Валерий Рождественский''), PSRS kosmonauts (dzimis 1939.) === Septembris === [[Attēls:Karlis Skrastins.jpg|thumb|120px|[[Kārlis Skrastiņš]]]] [[Attēls:Wangari Maathai no Brasil.jpg|thumb|120px|[[Vangari Maatai]]]] * [[7. septembris]]: ** hokeja kluba [[Jaroslavļas "Lokomotiv"]] spēlētāji un kluba personāls, tajā skaitā: ** [[Pavols Demitra]] (''Pavol Demitra''), slovāku hokejists (dzimis 1974.) ** [[Marats Kaļimuļins]] (''Марат Калимулин, Кәлимулин Марат), Krievijas hokejists (dzimis 1988) ** [[Stefans Līvs]] (''Stefan Liv''), Zviedrijas hokejists (dzimis 1980.) ** [[Jans Mareks]] (''Jan Marek''), čehu hokejists (dzimis 1979.) ** [[Karels Rahūneks]] (''Karel Rachůnek''), čehu hokejists (dzimis 1979.) ** [[Ruslans Salejs]] (''Руслан Салей''), baltkrievu hokejists (dzimis 1974.) ** [[Kārlis Skrastiņš]], latviešu hokejists (dzimis 1974.) ** [[Jurijs Uričevs]] (''Юрий Урычев''), krievu hokejists (dzimis 1991.) ** [[Josefs Vašīčeks]] (''Josef Vašíček''), čehu hokejists (dzimis 1980.) * [[12. septembris]] — [[Aleksandrs Gaļimovs]] (''Александр Галимов''), krievu hokejists (dzimis 1985.) * [[14. septembris]] — [[Rudolfs Mesbauers]] (''Rudolf Ludwig Mößbauer''), vācu fiziķis (dzimis 1929.) * [[20. septembris]] — [[Burhanudins Rabani]] (برهان الدين رباني ''Burhânuddîn Rabbânî''), Afganistānas prezidents (dzimis 1940.) * [[25. septembris]] — [[Vangari Maatai]] (''Wangari Maathai''), Kenijas sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1940.) * [[30. septembris]]: ** [[Anvars al Avlaki]] (أنور العولقي ''Anwar al-‘Awlaqī''), ASV dzimis islāma garīdznieks un terorists (dzimis 1971.) ** [[Ralfs Steinmans]] (''Ralph Steinman''), Kanādas imunologs un citologs (dzimis 1943.) === Oktobris === [[Attēls:Steve Jobs Headshot 2010-CROP.jpg|thumb|120px|[[Stīvs Džobss]]]] [[Attēls:Muammar al-Gaddafi 1-1.jpg|thumb|120px|[[Muamars Kadāfi]]]] * [[5. oktobris]] — [[Stīvs Džobss]] (''Steve Jobs''), ASV uzņēmējs (dzimis 1955.) * [[7. oktobris]] — [[Ramizs Alija]] (''Ramiz Alia''), Albānijas prezidents (dzimis 1925.) * [[12. oktobris]] (atrasts miris) — [[Deniss Ričijs]] (''Dennis MacAlistair Ritchie''), ASV datorzinātnieks (dzimis 1941.) * [[20. oktobris]] — [[Muamars Kadāfi]] (معمر القذافي, ''Muʿammar al-Qaḏḏāfī''), Lībijas vadītājs (dzimis 1942.) * [[24. oktobris]] — [[Džons Makartijs]] (''John McCarthy''), ASV datorzinātnieks (dzimis 1927.) === Novembris === * [[5. novembris]] — [[Normens Fosters Ramzejs]] (''Norman Foster Ramsey, Jr.''), ASV fiziķis (dzimis 1915.) * [[9. novembris]] — [[Hars Gobinds Korana]] (''Har Gobind Khorana''), Indijas izcelsmes ASV bioķīmiķis (dzimis 1922.) * [[27. novembris]] — [[Garijs Spīds]] (''Garry Speed''), velsiešu futbolists un treneris (dzimis 1969.) === Decembris === [[Attēls:Kim Jong Il.JPG|thumb|120px|[[Kims Čenirs]]]] [[Attēls:Václav Havel cut out.jpg|thumb|120px|[[Vāclavs Havels]]]] * [[15. decembris]] — [[Kristofers Hičinss]] (''Christopher Hitchens''), rakstnieks, žurnālists, reliģijas kritiķis (dzimis 1949.) <ref>[http://www.tvnet.lv/izklaide/gramatas/403505-miris_rakstnieks_un_domatajs_kristofers_hicenss Miris rakstnieks un domātājs Kristofers Hičenss], tvnet.lv, {{dat|2011|12|17|SK}}</ref> * [[17. decembris]]: ** [[Sezārija Evora]] (''Cesária Évora''), mūziķe (dzimusi 1941.) <ref>[http://www.tvnet.lv/muzika/jaunumi/403881-mirusi_dziedataja_sezarija_evora Mirusi dziedātāja Sezārija Evora], tvnet.lv, {{dat|2011|12|17|SK}}</ref> ** [[Kims Čenirs]] (김정일), Ziemeļkorejas partijas un valsts vadītājs (dzimis 1941.) * [[18. decembris]] — [[Vāclavs Havels]] (''Václav Havel''), čehu dramaturgs un politiķis (dzimis 1936.) == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — [[Kristofers Simss]], [[Tomass Sārdžents]] * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Sols Perlmuters]], [[Ādams Rīss]], [[Braiens Šmits]] * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Brūss Betlers]], [[Žils Hofmans]], [[Ralfs Steinmans]] * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Dens Šehtmans]] * [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Tūmass Transtrēmers]] * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — [[Elēna Džonsone Sirlīfa]], [[Tevekula Kermāna]], [[Leimaha Gbovī]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.buzzfeed.com/mjs538/the-most-powerful-photos-of-2011 45 visspēcīgākās 2011. gada fotogrādijas] {{pg6}} {{commons}} [[Kategorija:2011. gads| ]] 4a4ogabrxlzanxv8su4omghqsa8u7zf Cūkas (kāršu spēle) 0 77279 3666027 3372915 2022-08-03T10:29:22Z Gzhegozh 55184 Replaced with traditional Atlasnye deck wikitext text/x-wiki [[Attēls:Russian card game Durak.jpg|250px|thumb|Notiekoša Cūku spēle, trīs spēlētāju rokās esošās kārtis (2, 3 un 4). jaunu kāršu velkamā kava (1), bet pa vidu — kaujamās kārtis]] '''Cūkas''' jeb '''duraki''' (no {{val|ru|дурак}} — 'muļķis') ir tradicionāla krievu [[kāršu spēle]], kas izplatīta arī citās bijušajās [[Padomju Savienība]]s valstīs. == Noteikumi == Spēlei izmanto 36 kāršu komplektu. Visas kāršu spēles darbības notiek pulksteniski. Spēles gājienu uzsāk pa kreisi no dalītāja esošais spēlētājs. Spēles dalītājs tiek izvēlēts izlozes kārtībā pirms spēles. Katru nākamo izspēli dala iepriekšējās zaudētājs. Katram spēlētājam tiek izdalītas 6 kārtis pa 3 kārtīm. Atlikusī kava tiek nolikta galda vidū, atklājot nākamo kārti no kavas, kas būs konkrētās izspēles trumpju masts. Kārtīm mastā ir dažāds spēks — vājākā kārts ir 6, stiprākā — dūzis. Ja spēlētājam ir palikusi pēdējā kārts ,viņam drīkst atmest ar divām un vienādāmkārtīm,neskatoties uz to ka pretiniekam ir viena kārts palikusi uz rokas.Trumpja masta kārtis ir spēcīgākas par visu citu mastu kārtīm. Spēlētājs var veikt gājienu ar jebkādu kārti pēc paša izvēles, bet ja rokās ir vairākas vienāda stipruma kārtis (piemēram, divi kalpi vai 3 četrinieki), tad ar tām var veikt gājienu vienlaikus. Kāvējs (spēlētājs, pie kura tiek veikts gājiens) var kārtis kaut ar konkrētā masta spēcīgāku kārti vai arī kārti no trumpjiem. Ja kāvējs nevar vai nevēlas kaut kārti(s), viņš var uzņemt visas gājiena laikā izliktās kārtis. Taču, ja kāvējam ir tāda paša stipruma kārts, tad viņš var padot tās tālāk nākamajam spēlētājam ar tā paša stipruma kārti, pie nosacījuma, ja viņš (kāvējs) jau nav sācis atkaušanos. Gājiena laikā nevar dot kaušanai vairāk kārtis par kāvējam rokās esošo kāršu skaitu un kaušanai doto kāršu skaits nevar būt lielāks par sešām. Pēc katra gājiena spēlētājiem pulksteniski, sākot no gājiena uzsācēja, pēc vajadzības jāpaceļ kārtis no kavas, tā lai rokās būtu 6 kārtis. Kāvējs kārtis paceļ pēdējais. Zaudē tas spēlētājs, kuram rokās paliek pēdējās kārtis vai pēdējais veic atkaušanos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://turnirs.ir.lv/site/domina/about/ |title=Cūku turnīra noteikumi |access-date={{dat|2010|06|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100703101340/http://turnirs.ir.lv/site/domina/about/ |archivedate={{dat|2010|07|03||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Kāršu spēles]] qjgb26ecgde6itxeyh8b000mo2e3o0m Portāls:Kosmonautika/Nākamie starti 100 80630 3665884 3662885 2022-08-02T19:30:15Z Dainis 876 wikitext text/x-wiki <noinclude> :''Piezīme informācijas ievietotājam. Tuvākie notikumi ir augšā, tālākie — lejā. Šeit ievietot informāciju par nākamajos divos mēnešos plānotajiem startiem.'' :''Izdzēstos (startējuši) obligāti ievietot [[Portāls:Kosmonautika/Jaunumi]]''. </noinclude> * [[4. augusts]] — pavadonis ''[[Minhang Shaonian]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 4B]]''. * [[4. augusts]] — militārais pavadonis ''[[RASR-4]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[4. augusts]] — militārais pavadonis ''[[SBIRS GEO-6]]'', nesējraķete ''[[Atlas V 421]]''. * [[4. augusts]] — Mēness orbitālais aparāts ''[[Danuri]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[7. augusts]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-02]]'' (''Microsat-2A'') un nanopavadonis ''[[AzaadiSAT]]'', nesējraķetes ''[[SSLV]]'' pirmais starts. * [[9. augusts]] — Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Taijing-1 01]]'', ''[[Taijing-1 02]]'' (''Xingshidai-12'') un nanopavadonis ''[[Fangzhou-2F]]'' (''SPARK-02F''), nesējraķete ''[[Gushenxing-1]]'' (''Ceres-1''). * [[9. augusts]] — nezināma krava un nanopavadoņi ''[[CubeSX-HSE-2]]'', ''[[CYCLOPS]]'', ''[[Geoscan-Edelweiss]]'', ''[[ReshUCube-1]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1a / Fregat]]''. * [[9. augusts]] — 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[29. augusts]] — kosmiskie aparāti ''[[Artemis 1]]'', ''[[ArgoMoon]]'', ''[[BioSentinel]]'', ''[[CuSP]]'', ''[[EQUULEUS]]'', ''[[LunaH-Map]]'', ''[[Lunar IceCube]]'', ''[[LunIR]]'', ''[[Near-Earth Asteroid Scout]]'', ''[[OMOTENASHI]]'', ''[[Team Miles]]'', nesējraķetes ''[[Space Launch System|SLS]] Block 1'' pirmais starts. * Augusts — nesējraķetes ''[[RS1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * Augusts — 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[6. septembris]] — sakaru pavadonis ''[[EUTELSAT KONNECT VHTS]]'', nesējraķete ''[[Ariane 5 ECA]]''. * [[7. septembris]] — sakaru pavadonis ''[[BlueWalker 3]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[8. septembris]] — pavadoņi ''[[Amber-1]]'', ''[[CIRCE A]]'', ''[[CIRCE B]]'', ''[[ForgeStar-0]]'', ''[[Kernow Sat 1]]'', ''[[Prometheus 2A]]'', ''[[Prometheus 2B]]'', [[Pirmais Omānas pavadonis]], nesējraķete ''[[LauncherOne]]''. * [[21. septembris]] — kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-22]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1a]]''. * [[24. septembris]] — militārie sakaru pavadoņi 10 ''[[Transport Layer Tranche 0]]'' un 4 ''[[Tracking Layer Tranche 0]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[29. septembris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-5]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. <!-- * Septembris — kravas kuģis ''[[NG-18|Cygnus NG-18]]'', tā kravā arī pavadonis ''[[PearlAfricaSat-1]]'', nesējraķete ''[[Antares 230+]]''. * [[17. jūlijs]] — pavadoņi ''[[Sapling-1]]'', ''[[Spinnaker3]]'', ''[[GENESIS-G]]'', ''[[GENESIS-J]]'', 4 × ''[[QUBIK]]'', nesējraķete ''[[Firefly Alpha]]''. * Aprīlis — okeanogrāfijas pavadonis ''[[EOS-06]]'' (''Oceansat-3''), nanopavadoņi ''[[Guardian-Alpha]]'', ''[[Pixxel 1]]'', nesējraķete ''[[PSLV-CA]]''. * Decembris — nanopavadoņi ''[[AuroraSat-1]]'', ''[[WISA Woodsat]]'', ''[[MyRadar-1]]'', ''[[TRSI-2]]'', ''[[TRSI-3]]'', ''[[Unicorn 2]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[8. oktobris]] — nesējraķetes ''[[EcoRocket]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[9. oktobris]] — militārais sakaru pavadonis ''[[USSF-44]]'', kosmiskais velkonis ''[[LDPE-2]]'', pavadoņi ''[[LINUSS Chase]]'', ''[[LINUSS RSO]]'', ''[[TETRA-1]]'', nesējraķete ''[[Falcon Heavy]]''. * [[1. oktobris]] — Mēness nolaižamais aparāts ''[[Luna-25]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]''. * Februāris — 4 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Hainan-1]]'', nesējraķete ''[[Jielong 1]]''. * Janvāris — pavadonis ''[[Ark-2]]'' (''Fangzhou-2''), nesējraķete ''[[Shuang Quxian 1]]'' (''Hyperbola-1''). * [[25. novembris]] — navigācijas pavadonis ''[[GLONASS-M 761]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1b / Fregat]]''. * Septembris — radioamatieru pavadoņi ''[[CAS-5B]]'', ''[[CAS-7A]]'', ''[[CAS-7C]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng]]''. * [[25. februāris]] — pavadoņi ''[[Jilin-1 Optical-B]]'', ''[[Xiaoxiang 4]]'', ''[[Xiangrikui 1A]]'', ''[[Xiangrikui 1B]]'', ''[[Ouke-Micro 1]]'', ''[[Zhongwei 1]]'', nesējraķete ''[[Kuaizhou 11]]''. * [[4. novembris]] — 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. --> qi1hqraby57911hhgj84rxzctbxervh Vācijas futbola Bundeslīga 0 83689 3665992 3648023 2022-08-03T08:07:05Z Vylks 50297 wikitext text/x-wiki {{Sporta līga | nosaukums = Vācijas futbola Bundeslīga | aktuāla_sezona = 2022.—2023. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona | logo = Bundesliga logo (2017).svg | pikseļi = 180px | apraksts = Bundeslīgas logo | sports = [[Futbols]] | dibin = {{dat|1963}} | moto = | komandas = 18 | valsts = {{GER}} | izkr = [[Vācijas futbola Otrā Bundeslīga|Otrā Bundeslīga]] | viet_turn = [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kauss]] | starpt_turn = [[UEFA Čempionu līga|Čempionu līga]] <br /> [[UEFA Eiropas līga|Eiropas līga]]<br /> [[UEFA Eiropas konferenču līga|Eiropas konferenču līga]] | čempions = [[Minhenes "Bayern"]] <br />([[2021.—2022. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2021—22]]; 31. tituls) | čempions_visv = [[Minhenes "Bayern"]] <br />(31 tituli) | mlapa = [http://www.bundesliga.de www.bundesliga.de] }} '''Vācijas futbola Bundeslīga''' ir augstākā līga [[Vācija]]s futbola līgu sistēmā. Termins Bundeslīga tiek lietots arī [[Austrijas futbola Bundeslīga|Austrijas futbolā]] un ir attiecināts uz augstāko līmeņa līgu sacensībām dažos citos sporta veidos šajās abās [[valsts|valstīs]]. Pretēji citām valstīm Vācijā bija savā ziņā neparasta futbola struktūra, vienota nacionālā līga tika izveidota diezgan vēlu. Bundeslīga tika izveidota 1962. gadā, bet pirmo sezonu aizvadīja 1963. gadā. Līgas struktūra un nacionālo futbolu līgu organizācija līdz mūsdienām ir piedzīvojusi biežas pārmaiņas. Līgu dibināja [[Vācijas Futbola asociācija]], bet tagad to pārvalda organizācija "Vācijas futbola līga". == Klubi 2022.—2023. gada sezonā == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- !Klubs !Pilsēta !Stadions !Ietilpība !Vieta 2021.—2022. <br />gada sezonā |- |style="text-align:left;"|[[FC Augsburg|Augsburg]]|| [[Augsburga]] || ''[[WWK Arena]]'' || 30 660 || 14. |- |style="text-align:left;"|[[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer Leverkusen]]|| [[Leverkūzene]] || ''[[BayArena]]'' || 30 210 || 3. |- |style="text-align:left;"|[[Minhenes "Bayern"|Bayern München]]|| [[Minhene]] || ''[[Allianz Arena]]'' || 75 000 || '''1.''' |- |style="text-align:left;"|[[VfL Bochum|Bochum]]|| [[Bohuma]] || ''[[Vonovia Ruhrstadion]]'' ||| 27 599 || 13. |- |style="text-align:left;"|[[Dortmundes "Borussia"|Borussia Dortmund]]|| [[Dortmunde]] || ''[[Signal Iduna Park]]'' || 81 359 || 2. |- |style="text-align:left;"|[[Menhengladbahas "Borussia"|Borussia Mönchengladbach]]|| [[Menhengladbaha]] || ''[[Borussia-Park]]'' || 54 057 || 10. |- |style="text-align:left;"|[[Frankfurtes "Eintracht"|Eintracht]]|| [[Frankfurte pie Mainas]] || ''[[Deutsche Bank Park]]'' || 51 500 || 11. |- |style="text-align:left;"|[[SC Freiburg|Freiburg]]|| [[Freiburga]] || ''[[Europa-Park Stadion]]'' || 34 700 || 6. |- |style="text-align:left;"|[[Berlīnes "Hertha"|Hertha BSC]]|| [[Berlīne]] || [[Berlīnes olimpiskais stadions]] || 74 649 || 16. |- |style="text-align:left;"|[[TSG 1899 Hoffenheim|Hoffenheim]]|| [[Zinsheima]] || ''[[Rhein-Neckar-Arena|PreZero Arena ]]'' || 30 150 || 9. |- |style="text-align:left;"|[[1. FC Köln|Köln]]|| [[Ķelne]] || ''[[RheinEnergieStadion]]'' || 49 698 || 7. |- |style="text-align:left;"|[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]]|| [[Mainca]] || ''[[Mewa Arena]]'' || 34 000 || 8. |- |style="text-align:left;"|[[RB Leipzig]]|| [[Leipciga]] || ''[[Red Bull Arena (Leipciga)|Red Bull Arena]]'' || 47 069 || 4. |- |style="text-align:left;"|[[Gelzenkirhenes "Schalke 04"|Schalke 04]]|| [[Gelzenkirhene]] || ''[[Veltins-Arena]]'' || 62 271 || data-sort-value="17"| 1. ([[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgā]]) |- |style="text-align:left;"|[[VfB Stuttgart|Stuttgart]]|| [[Štutgarte]] || ''[[Mercedes-Benz Arena]]'' || 60 449 || 15. |- |style="text-align:left;"|[[1. FC Union Berlin|Union Berlin]]|| [[Berlīne]] || ''[[Stadion An der Alten Försterei]]'' || 22 012 || 5. |- |style="text-align:left;"|[[Brēmenes "Werder"|Werder]]|| [[Brēmene]] || ''[[Weserstadion]]'' || 42 100 || data-sort-value="18"| 2. ([[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgā]]) |- |style="text-align:left;"|[[VfL Wolfsburg|Wolfsburg]]|| [[Volfsburga]] || ''[[Volkswagen Arena]]'' || 30 000 || 12. |} == Uzvarētāji == {| |- |valign="top" | {| class="wikitable" |- ! Sezona ! Čempioni |- | [[1963.—1964. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1963–64]] || [[1. FC Köln]] |- | [[1964.—1965. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1964–65]] || [[Brēmenes "Werder"]] |- | [[1965.—1966. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1965–66]] || [[TSV 1860 München]] |- | [[1966.—1967. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1966–67]] || [[Eintracht Braunschweig]] |- | [[1967.—1968. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1967–68]] || [[1. FC Nürnberg]] |- | [[1968.—1969. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1968–69]] || [[Minhenes "Bayern"]] |- | [[1969.—1970. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1969–70]] || [[Menhengladbahas "Borussia"]] |- | [[1970.—1971. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1970–71]] || [[Menhengladbahas "Borussia"]] |- | [[1971.—1972. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1971–72]] || [[Minhenes "Bayern"]] |- | [[1972.—1973. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1972–73]] || [[Minhenes "Bayern"]] |- | [[1973–74. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1973–74]] || [[Minhenes "Bayern"]] |- | [[1974–75. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1974–75]] || [[Menhengladbahas "Borussia"]] |- | [[1975–76. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1975–76]] || [[Menhengladbahas "Borussia"]] |- | [[1976.—1977. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1976–77]] || [[Menhengladbahas "Borussia"]] |- | [[1977.—1978. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1977–78]] || [[1. FC Köln]] |} |valign="top"| {| class="wikitable" |- ! Sezona ! Čempioni |- | [[1978.—1979. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1978–79]] || [[Hamburger SV]] |- | [[1979.—1980. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1979–80]] || [[Minhenes "Bayern"]] |- | [[1980.—1981. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1980–81]] || [[Minhenes "Bayern"]] |- | [[1981.—1982. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1981–82]] || [[Hamburger SV]] |- | [[1982.—1983. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1982–83]] || [[Hamburger SV]] |- | [[1983.—1984. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1983–84]] || [[VfB Stuttgart]] |- | [[1984.—1985. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1984–85]] || [[Minhenes "Bayern"]] |- | [[1985.—1986. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1985–86]] || [[Minhenes "Bayern"]] |- | [[1986.—1987. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1986–87]] || [[Minhenes "Bayern"]] |- | [[1987–88. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1987–88]] || [[Brēmenes "Werder"]] |- | [[1988.—1989. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1988–89]] || [[Minhenes "Bayern"]] |- | [[1989.—1990. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1989–90]] || [[Minhenes "Bayern"]] |- | [[1990.—1991. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1990–91]] || [[1. FC Kaiserslautern]] |- | [[1991.—1992. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1991–92]] || [[VfB Stuttgart]] |- | [[1992.—1993. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1992–93]] || [[Brēmenes "Werder"]] |} |valign="top"| {| class="wikitable" |- ! Sezona ! Čempioni |- | [[1993.—1994. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1993–94]] || [[Minhenes "Bayern"]] |- | [[1994.—1995. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1994–95]] || [[Dortmundes "Borussia"]] |- | [[1995.—1996. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1995–96]] || [[Dortmundes "Borussia"]] |- | [[1996.—1997. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1996–97]] || [[Minhenes "Bayern"]] |- | [[1997.—1998. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1997–98]] || [[1. FC Kaiserslautern]] |- | [[1998.—1999. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1998–99]] || [[Minhenes "Bayern"]] |- | [[1999.—2000. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1999–00]] || [[Minhenes "Bayern"]] |- | [[2000.—2001. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2000–01]] || [[Minhenes "Bayern"]] |- | [[2001.—2002. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2001–02]] || [[Dortmundes "Borussia"]] |- | [[2002.—2003. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2002–03]] || [[Minhenes "Bayern"]] |- | [[2003.—2004. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2003–04]] || [[Brēmenes "Werder"]] |- | [[2004.—2005. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2004–05]] || [[Minhenes "Bayern"]] |- | [[2005.—2006. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2005–06]] || [[Minhenes "Bayern"]] |- | [[2006.—2007. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2006–07]] || [[VfB Stuttgart]] |- | [[2007.—2008. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2007–08]] || [[Minhenes "Bayern"]] |} |valign="top"| {| class="wikitable" |- ! Sezona ! Čempioni |- | [[2008.—2009. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2008–09]] || [[VfL Wolfsburg]] |- | [[2009.—2010. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2009–10]] || [[Minhenes "Bayern"]] |- | [[2010.—2011. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2010–11]] || [[Dortmundes "Borussia"]] |- | [[2011.—2012. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2011–12]] || [[Dortmundes "Borussia"]] |- | [[2012.—2013. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2012–13]] || [[Minhenes "Bayern"]] |- | [[2013.—2014. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2013–14]] || [[Minhenes "Bayern"]] |- | [[2014.—2015. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2014–15]] || [[Minhenes "Bayern"]] |- | [[2015.—2016. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2015–16]] || [[Minhenes "Bayern"]] |- | [[2016.—2017. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2016–17]] || [[Minhenes "Bayern"]] |- | [[2017.—2018. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2017–18]] || [[Minhenes "Bayern"]] |- | [[2018.—2019. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2018–19]] || [[Minhenes "Bayern"]] |- | [[2019.—2020. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2019–20]] || [[Minhenes "Bayern"]] |- | [[2020.—2021. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2020–21]] || [[Minhenes "Bayern"]] |- | [[2021.—2022. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2021–22]] || [[Minhenes "Bayern"]] |} |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{official}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Bundeslīga}} {{Vācijas futbola Bundeslīgas sezonas}} {{UEFA līgas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācijas futbola Bundeslīga| ]] [[Kategorija:Futbols Vācijā|Bundesliga]] oiij0f26dja7t8or9s00evpvcou3zya Slash 0 87002 3665911 3664461 2022-08-03T00:58:23Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.8.9 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = Seuls Hadsons |Attēls = Slash live in Rome by Paride.jpg |Att_izm = 235px |Apraksts = Slash uzstājas 2011. gadā |Fons = instrumentālists_bez_vokāla |Dz_vārds = Seuls Hadsons |Dzimis = {{Dzimšanas datums un vecums|1965|7|23}} |Miris = |Vieta_dz = {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Vesthamstīda]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] |Vieta_mr = |Instrumenti = [[ģitāra]] |Žanrs = [[Smagais roks]] |Nodarbošanās = [[ģitārists]], [[dzejnieks]] |Gadi = [[1983]] — pašlaik |Izdevējkompānija = [[UZI Suicide]], [[Geffen Records|Geffen]], [[Koch Entertainment|Koch]], [[RCA Records|RCA]] |Darbojies_arī = [[Guns N' Roses]]<br />[[Slash's Snakepit]]<br />[[Velvet Revolver]] |Mlapa = [http://www.slashonline.com slashonline.com] |Dzimums = V }} '''Seuls Hadsons''' (''Saul Hudson'', dzimis {{Dat|1965|7|23}}), labāk pazīstams ar savu skatuves vārdu '''Slash''', ir bijušais grupas [[Guns N' Roses]] ģitārists un pašreizējais grupas [[Velvet Revolver]] ģitārists.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.roadrunnerrecords.com/blabbermouth.net/news.aspx?mode=Article&newsitemID=34451 |title=BLABBERMOUTH.NET - Slash nosaukts par 'Labāko ģitāristu' ESQUIRE Magazine {{en ikona}} |access-date={{dat|2011|04|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100924134534/http://www.roadrunnerrecords.com/blabbermouth.net/news.aspx?mode=Article&newsitemID=34451 |archivedate={{dat|2010|09|24||bez}} }}</ref><ref>[http://www.rockwalk.com/inductees/inductee.cfm?id=170 Guitar Center's Hollywood Rockwalk {{en ikona}}]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.metalhammer.co.uk/news/article/?id=46671 |title=Metal Hammer - Jaunumu raksts {{en ikona}} |access-date={{dat|2010|11|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080424092230/http://www.metalhammer.co.uk/news/article/?id=46671 |archivedate={{dat|2008|04|24||bez}} }}</ref><ref>[http://www.digitaldreamdoor.com/pages/best_guitarsolo.html 100 Dižākie roka ģitāras solo {{en ikona}}]</ref> == Biogrāfija == === Bērnība === Seuls Hadsons piedzima 1965. gada 23. jūlijā [[Vesthamstīda|Vesthamstīdā]], [[Londona|Londonā]], [[Anglija|Anglijā]] <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.snakepit.org/bio.html |title=Biogrāfija Snakepit mājaslapā |access-date={{dat|2007|05|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070518132252/http://www.snakepit.org/bio.html |archivedate={{dat|2007|05|18||bez}} }}</ref> Slash [[afroamerikāņi|afroamerikāņu]] māte, Ola Hadsone, strādāja kā [[Deivids Bovijs|Deivida Bovija]], citu akteru un mūziķu tērpu dizainere, un viņa angļu tēvs, Entonijs Hadsons, bija mākslinieks, kurš izveidojis albumu vākus tādiem mūziķiem kā [[Nīls Jangs]] un [[Džonija Mičela]].<ref>[http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} ''Rolling Stone Magazine'' intervija {{en ikona}}], issue #596</ref> Slash uzauga [[Stoka pie Trentas|Stokā pie Trentas]], [[Stefordšīra|Stefordšīrā]]. Kad viņam bija 11 gadu, viņi pārvācās uz [[Losandželosa|Losandželosu]]. Viņa vecāki izšķīrās un viņš galvenokārt dzīvoja ar māti. Iesauku "Slash" viņam iedeva ģimenes draugs [[Sīmors Kasels]], jo viņš "visu laiku steidzās, pārmetās no vienas lietas uz citu."<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.snakepit.org/bio.html |title=Snakepit.org |access-date={{dat|2007|05|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070518132252/http://www.snakepit.org/bio.html |archivedate={{dat|2007|05|18||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://swindlemagazine.com/issueicons/slash/ |title=Swindle Magazine |access-date={{dat|2011|04|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100910081856/http://swindlemagazine.com/issueicons/slash/ |archivedate={{dat|2010|09|10||bez}} }}</ref> == Diskogrāfija == === Guns N' Roses === * [[Live ?!*@ Like a Suicide]] ([[1986]]) * [[Appetite for Destruction]] ([[1987]]) * [[EP (Live from the Jungle)]] ([[1987]]) * [[G N' R Lies]] ([[1988]]) * [[Use Your Illusion I]] ([[1991]]) * [[Use Your Illusion II]] ([[1991]]) * [[The Spaghetti Incident?]] ([[1993]]) * [[Use Your Illusion]] ([[1998]]) * [[Live Era: '87–'93]] ([[1999]]) * [[Greatest Hits (Guns N' Roses albums)|Greatest Hits]] ([[2004]]) === Slash's Snakepit === * [[It's Five O'Clock Somewhere]] ([[2004]]) * [[Ain't Life Grand]] ([[2007. gads|2007]]) === Velvet Revolver === * [[Contraband]] ([[1995]]) * [[Libertad]] ([[1995]]) === Solo === * [[Slash & Friends]] ([[2010. gads|2010]]) == Atsauces == {{atsauces}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1965. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Britu mūziķi]] 3apg1mdgmjirjukvx00p9t6el7svsaa Džordžs Kannings 0 87081 3665947 3574218 2022-08-03T06:00:55Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Apvienotās Karalistes finanšu ministri]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Džordžs Kannings | vārds_orģ =George Canning | attēls =Canning.jpg | amats =[[Lielbritānijas premjerministrs]] | term_sākums ={{Dat|1827|04|10|N}} | term_beigas ={{Dat|1827|08|08|N}} | priekštecis =[[Roberts Dženkinsons]] | pēctecis =[[Frederiks Robinsons]] | dzim_dati ={{Dat|1770|04|11|N}} | dzim_vieta =[[Vestminstera]], [[Londona]], {{flaga|Apvienotā Karaliste|1606}} [[Lielbritānijas karaliste]]<br />(tagad {{GBR}}) | mir_dati ={{Dat|1827|08|08|N}} | mir_vieta =[[Čisvika]], [[Midlseksa]]<br />(tagad [[Londona]], {{GBR}}) | tautība = | partija =[[toriji]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater =[[Oksfordas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Džordžs Kannings''' ({{val|en|George Canning}}; dzimis {{dat|1770|04|11}}, miris {{dat|1827|08|08}}) bija [[Lielbritānija|britu]] politiķis no [[toriji|toriju]] partijas [[liberālisms|liberālā]] spārna. No 1807. gada marta līdz 1809. gada oktobrim bija Lielbritānijas ārlietu ministrs [[Napoleona kari|Napoleona karu]] laikā. Viens no [[Svētā savienība|Svētās savienības]] pretiniekiem. Mūža nogalē kļuva par valsts premjerministru un mira amatā esot. Dzimis [[Londona|Londonā]] neveiksmīga vīna tirgotāja un aktrises ģimenē. Kanninga izglītošanu uzņēmās puiša tēvocis - bagāts tirgotājs. Džordžs Kannings mācījās [[Ītona|Ītonā]] un [[Oksfordas Universitāte|Oksfordas Universitātē]], kur iepazinās ar nākamo premjerministru no toriju partijas [[Roberts Dženkinsons|Robertu Dženkinsonu]]. Kanninga tēvocis bija no [[vigi|vigu]] partijas, tāpēc viņš iepazīstināja Džordžu Kanningu ar vigu līderiem [[Čārlzs Džeimss Fokss|Čārlzu Džeimsu Foksu]], [[Edmunds Bērks|Edmundu Bērku]] un [[Ričards Brinslijs Šeridans|Ričardu Brinsliju Šeridanu]]. Tomēr, redzot [[Franču revolūcija]]s notikumus, Kannings pameta vigus un pieslējās torijiem. 1793. gada viņš ar [[Viljams Pits Jaunākais|Viljama Pita Jaunākā]] atbalstu tika ievēlēts parlamentā no tipiska [[panīkušais miests|panīkušā miesta]], un ātri kļuva par vienu no toriju līderiem savas daiļrunības dēļ. Kannings bija viens no pirmajiem politiķiem, kurš izvērsa aktīvas priekšvēlēšanu kampaņas. 1795. gadā ieņēma pirmo valdības amatu - kļuva par Ārlietu ministra palīgu (''Under Secretary of State for Foreign Affairs''). 1809. gada septembrī, būdams ārlietu ministrs, Kannings izcīnīja [[divkauja|divkauju]] ar Lielbritānijas Kara un koloniju ministru [[Roberts Stjuarts|Robertu Stjuartu]] un tika ievainots. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Britu premjerministri}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kannings, Dzzordzzs}} [[Kategorija:1770. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1827. gadā mirušie]] [[Kategorija:Londonā dzimušie]] [[Kategorija:Britu politiķi]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes premjerministri]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes finanšu ministri]] kajd4dhybyn6x0ti9n2sw8vqtn8nwsf Roberts Pīls 0 87264 3665953 3574332 2022-08-03T06:04:02Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Apvienotās Karalistes finanšu ministri]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Roberts Pīls | vārds_orģ =Robert Peel | attēls =File:Sir Robert Peel, 2nd Bt by Henry William Pickersgill.jpg | amats =[[Lielbritānijas premjerministrs]] | term_sākums ={{Dat|1834|12|10|N}} | term_beigas ={{Dat|1835|06|29|N}} | priekštecis =[[Arturs Velslijs]] | pēctecis =[[Viljams Lembs]] | amats2 =[[Lielbritānijas premjerministrs]] | term_sākums2 ={{Dat|1841|08|30|N}} | term_beigas2 ={{Dat|1846|06|29|N}} | priekštecis2 =[[Viljams Lembs]] | pēctecis2 =[[Džons Rasels]] | dzim_dati ={{Dat|1788|02|05|N}} | dzim_vieta =[[Beri (Lankašīra)|Beri]], [[Lankašīra]] (tagad [[Lielā Mančestra]]), {{flaga|Apvienotā Karaliste|1606}} [[Lielbritānijas karaliste]]<br>(tagad {{GBR}}) | mir_dati ={{Dat|1850|07|02|N}} | mir_vieta =[[Vestminstera]], [[Londona]], {{GBR}}) | tautība = | partija =[[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvā partija]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater =[[Oksfordas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Sers Roberts Pīls, Otrais baronets''' ({{val|en|Sir Robert Peel, 2nd Baronet}}, dzimis {{dat|1788|02|05}}, miris {{dat|1850|07|02}}) bija britu politiķis no [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvās partijas]]. Bija [[Lielbritānija]]s premjerministrs no 1834. gada decembra līdz 1834. gada aprīlim, kā arī no 1841. gada augusta līdz 1846. gada jūnijam. Viens no Lielbritānijas Konservatīvās partijas un Lielbritānijas [[policija]]s dibinātājiem. Bija [[katoļu emancipācija]]s pretinieks. Atcēla [[Graudu likums|Graudu likumu]] (''Corn Laws''). 1844. gadā ar likumu ierobežoja sieviešu un bērnu darba stundas rūpniecībā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{commonscat|Robert Peel|Roberts Pīls}} {{Britu premjerministri}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pīls, Roberts}} [[Kategorija:1788. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1850. gadā mirušie]] [[Kategorija:Lielajā Mančestrā dzimušie]] [[Kategorija:Britu politiķi]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes premjerministri]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes finanšu ministri]] 0gujzqeslxpe425ih7azwuiddy42bpj Viljams Gledstons 0 87281 3665952 3574177 2022-08-03T06:03:31Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Apvienotās Karalistes finanšu ministri]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Viljams Gledstons | vārds_orģ =William Gladstone | attēls =Gladstone.jpg | amats =[[Lielbritānijas premjerministrs]] | term_sākums ={{Dat|1868|12|03|N}} | term_beigas ={{Dat|1874|02|17|N}} | priekštecis =[[Bendžamins Dizraeli]] | pēctecis =[[Bendžamins Dizraeli]] | term_sākums2 ={{Dat|1880|04|23|N}} | term_beigas2 ={{Dat|1885|06|09|N}} | priekštecis2 =[[Bendžamins Dizraeli]] | pēctecis2 =[[Roberts Gaskoins-Sesils]] | term_sākums3 ={{Dat|1886|02|01|N}} | term_beigas3 ={{Dat|1846|07|20|N}} | priekštecis3 =[[Roberts Gaskoins-Sesils]] | pēctecis3 =[[Roberts Gaskoins-Sesils]] | term_sākums4 ={{Dat|1892|08|15|N}} | term_beigas4 ={{Dat|1894|03|02|N}} | priekštecis4 =[[Roberts Gaskoins-Sesils]] | pēctecis4 =[[Arčibalds Primrouzs]] | dzim_dati ={{Dat|1809|12|29|N}} | dzim_vieta =[[Liverpūle]], [[Lankašīra]], {{GBR}} | mir_dati ={{Dat|1898|05|19|N}} | mir_vieta =Havardenas pils, [[Flintšīra]], [[Velsa]], {{GBR}} | tautība = | partija =[[Konservatīvo partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvā partija]], [[Liberālā partija]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater =[[Oksfordas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Viljams Evarts Gledstons''' ({{val|en|William Ewart Gladstone}}, dzimis {{dat|1809|12|29}}, miris {{dat|1898|05|19}}) bija britu politiķis no [[Liberālā partija|Liberālās partijas]]. Četras reizes ieņēma premjerministra amatu. Centās ieviest [[Īrija]]s [[Īrijas pašpārvaldes likums|Pašpārvaldes likumu]] (''Home Rule Bill''). Pazīstama ir Gledstona sāncensība ar [[Konservatīvo partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvās partijas]] līderi [[Bendžamins Dizraeli|Bendžaminu Dizraeli]] un saspīlētās attiecības ar karalieni [[Viktorija (Lielbritānija)|Viktoriju]]. [[Vinstons Čērčils]] savulaik atzinis Gledstonu par savu iedvesmas avotu. Dzimis [[Liverpūle|Liverpūlē]], tirgotāja ģimenē. Mācījās [[Ītona|Ītonā]] un [[Oksfordas Universitāte|Oksfordas Universitātē]]. 1832. gadā tika ievēlēts parlamentā. 1834. gadā iekļāvās [[Roberts Pīls|Roberta Pīla]] valdībā. No 1852. līdz 1855. gadam Gledstons ieņēma finanšu ministra (''Chancellor of the Exchequer'') posteni [[Džordžs Hamiltons-Gordons|Džordža Hamiltona-Gordona]] kabinetā. No 1855. līdz 1859. gadam - opozīcijā, bet no 1859. līdz 1866. gadam ieņēma finanšu ministra posteni [[Henrijs Džons Templs|Lorda Palmerstona]] kabinetā. No 1868. līdz 1874. gadam kā Liberālās partijas līderis bija valsts premjerministrs. 1874. gada vēlēšanās liberāļi zaudēja, tāpēc no 1874. līdz 1880. gadam Gledstons bija opozīcijā. 1880. gadā liberāļi atkal uzvarēja vēlēšanās un Gledstons atkal ieņēma premjerministra amatu. 1885. gadā [[Sudāna|Sudānā]] tika nogalināts ģenerālis [[Čārlzs Džordžs Gordons|Gordons]], kas bija spēcīgs trieciens Gledstona reputācijai, un tajā pašā gadā valdība demisionēja. 1886. gadā Gledstons atkal kļuva par premjeru, tomēr, nespēdams ieviest Īrijas pašpārvaldi, tajā pašā gadā demisionēja. Pēc 1892. gada vēlēšanām tika nodibināta liberāļu mazākuma valdība, un Gledstons ceturto reizi kļuva par premjeru. Kad [[Lordu palāta]] nobalsoja pret Īrijas pašpārvaldes likumu, 1894. gadā Gledstons 84 gadu vecumā demisionēja, un vēsturē vēl aizvien ir gados vecākais cilvēku, kurš ieņēmis Lielbritānijas premjerministra amatu. Miris 1898. gadā. Laulībā ar savu vienīgo sievu nodzīvojis 59 gadus. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{Britu premjerministri}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Gledstons, Viljams}} [[Kategorija:1809. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1898. gadā mirušie]] [[Kategorija:Mersisaidā dzimušie]] [[Kategorija:Britu politiķi]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes premjerministri]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes finanšu ministri]] 6jdf04ooatp0ft8olayfjazlyv6mea4 Herberts Henrijs Askvits 0 87840 3665948 3574132 2022-08-03T06:01:24Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Apvienotās Karalistes finanšu ministri]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Herberts Henrijs Askvits | vārds_orģ =Herbert Henry Asquith | attēls =Herbert-Henry-Asquith-1st-Earl-of-Oxford-and-Asquith.jpg | amats =[[Lielbritānijas premjerministrs]] | term_sākums ={{Dat|1908|04|05|N}} | term_beigas ={{Dat|1916|12|05|N}} | priekštecis =[[Henrijs Kempbels-Bannermans]] | pēctecis =[[Deivids Loids Džordžs]] | dzim_dati ={{Dat|1852|09|12|N}} | dzim_vieta =[[Morleja]], [[Līdsa]], {{GBR}} | mir_dati ={{Dat|1928|02|15|N}} | mir_vieta =''Sutton Courtenay'', [[Bērkšīra]] (tagad [[Oksfordšīra]]), {{GBR}} | tautība = | partija =[[Liberālā partija]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater =[[Oksfordas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Herberts Henrijs Askvits, Pirmais grāfs Oksfords un Askvits''' ({{val|en|Herbert Henry Asquith, 1st Earl of Oxford and Asquith}}; dzimis {{dat|1852|09|12}}, miris {{dat|1928|02|15}}) bija britu politiķis no [[Liberālā partija|Liberālās partijas]]. No 1908. gada aprīļa līdz 1916. gada decembrim - [[Lielbritānija]]s premjers. Viņa valdības laikā valsts piedzīvoja lielas sociālas pārmaiņas - tika ieviesta valsts apdrošināšana slimību un bezdarba gadījumā (''National Insurance'') un pensijas. H.H. Askvits bija premjers divus pirmos [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] gadus, kad amatā stājās [[Deivids Loids Džordžs]]. Dzimis [[Līdsa]]s pievārtē vilnas rūpnieka ģimenē. Studēja [[Oksfordas Universitāte|Oksfordas Universitātē]]. Strādāja par juristu. 1886. gadā tika ievēlēts parlamentā. No 1892. līdz 1895. gadam - iekšlietu ministrs [[Viljams Gladstons|Viljama Gladstona]] un [[Arčibalds Primrouzs|Arčibalda Primrouza]] kabinetos. 1895. gadā liberāļi zaudēja vēlēšanās un Askvits nokļuva opozīcijā. No 1905. gada - finanšu ministrs [[Henrijs Kempbels-Bannermans|Henrijs Kempbela-Bannermana]] kabinetā. Pēc Kempbela-Bannermana demisijas veselības stāvokļa dēļ Askvits kļuva par valsts premjerministru. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{commonscat|Herbert Henry Asquith, 1st Earl of Oxford and Asquith|Herberts Henrijs Askvits}} {{Britu premjerministri}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Askvits, Herberts Henrijs}} [[Kategorija:1852. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1928. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rietumjorkšīrā dzimušie]] [[Kategorija:Britu politiķi]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes premjerministri]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes finanšu ministri]] 641017p897v14fw26xtmpc3xkmwf2d4 AKS-74U 0 90089 3665807 3626122 2022-08-02T15:26:56Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: Al-Qaeda → Al-Qaida using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Ieroča infokaste |attēls = Aks74u.png |paraksts = AKS-74U ar atvāztu laidi |nosaukums = AKS-74U |valsts = {{USSR}}<br />{{RUS}} |tips = [[triecienšautene]] |konstruktors = [[Mihails Kalašņikovs]] |konstruktori = |ražotājs = [[Tulas ieroču rūpnīca]] |ražošanā_no = [[1980. gadi|1980. gadu]] sākuma |bruņojumā = [[Padomju Savienība|PSRS]], [[Krievija]], [[Ukraina]] u.c. |patronu_tips = 5,45×39 mm |darbības_princips = Gāzu darbību, rotējošs aizslēgs |šaušanas_ātrums = 650-700 minūtē |sākuma_ātrums = 735 m/s |attālums = 500 m |masa = 3 kg pilnā bruņojumā (magazīna 0,215 kg) |garums = 735 mm ar atvāztu laidi<br />490 mm ar salocītu laidi |stobrs = 210 mm |pārlādes_sistēma = [[Magazīna]] |patronas_aptverē = 30 |tēmēklis = Tērauda cilindrisks pusaplis ar graudu |versijas = AKS-74UN (''АКС-74УН''), AKS-74UB (''АКС-74УБ'') |daudzums = }} '''AKS-74U''' ({{val|ru|5,45-мм автомат Калашникова укороченный; АКС74У}}; [[GRAU indekss]] 6П26) ir [[triecienšautene]]s [[АКS-74]] saīsināta modifikācija. Tā tika izstrādāta [[Padomju Savienība|PSRS]] [[1970. gadi|1970. gadu]] beigās bruņumašīnu, aviotehnikas, lielgabalu apkalpju un desanta apkalpju apbruņošanai, kur svarīgs bija ieroča izmērs un kompaktums. Pirmo reizi ar AKS-74U tika apbruņoti Padomju Savienības Armijas desantnieki 1982. gadā. Plašu izplatību ieguva arī [[Iekšlietu ministrija|iekšlietu]] struktūrās un [[apsardze]]s uzņēmumos. [[Krievija]]s Iekšlietu ministrija pašlaik nomaina AKS-74U uz [[AK-105]]. AKS-74U izgatavo [[Tulas ieroču rūpnīca]] ar nosaukumu AKSU-74. Teroristu organizācijas "[[Al-Qaida]]" līderis [[Osama bin Ladens]] video pārraidēs ir redzams ar AKS-74U. Nosaukums "AKS-74U" atšifrējams kā "1974. gada Kalašņikova automāts", "S" — ''со складным прикладом'' ("ar saliekamu laidi"), "U" — ''укороченный'' ("saīsinātais"). == Apraksts == Salīdzinot ar triecienšauteni, AKS-74U ir diezgan mazs, savos izmēros atgādinot mašīnpistoli, taču tas šauj ar 5,45x39 mm patronām, kas ir triecienšautenes patronas. AKS-74U ir konstruēta no dzelzs un koka (pastobres un pistoļveida rokturis) materiāliem. Tam ir dzelzs saliekama [[laide]]. Tā kā daļa stobra ir ļoti īsa, tika konstruēta speciāla stobra ierīce. Tā kalpo kā liesmu slāpētājs un kā gāzu izplešanās kamera. Tā stobrs ir daudz reiz sašaurināts, arī gāzu kamera ir pabīdīta uz pabīdīta uz atpakaļu (laides pusi), pienācīgi nogriežot gāzes virzuļa kātu. Stobra kārba tam ir identiska kā AK-74, bet to, atšķirībā no AK-74, nevar noņemt. Uz stobra kārbas atrodas mērķeklis, kas domāts 200—400 m distancei. Tēmēklis ir cilindrisks pusaplis ar graudu. Dažiem AKS-74U nav atveres uz pastobres kā citiem. AKS-74U nevar pielikt durkli. Optiskos tēmēkļus var uzlikt modifikācijai AKS-74UN. == Uzbūve == AKS-74U sastāv no: * [[Stobrs|Stobra]], [[stobra kārba]]s, šaušanas mehānisma, dzelzs saliekamu [[laide|laidi]], tēmēšanas ierīci un pistoļveida rokturi; * Liesmu [[Uzliesmojuma slāpētājs|slāpētāja]]; * Aizslēga rāmja ar gāzu virzuli; * [[Aizslēgs|Aizslēga]]; * Atgriezējmehānisma; * Gāzes caurules; * Rokas sarga * [[Aptvere]]s; * Siksnas. == Priekšrocības un trūkumi == === Priekšrocības === * Augsta mobilitāte un iespēja pārvietot slēpti; * Augsta caursišanas spēja. === Trūkumi === * Mazs tēmēšanas attālums; * Šaušanas laikā ātri pārkarst. == Ātršāvība == Šausanas ātrums (automātisks): 650—700 šāvieni minūtē Kaujas šaušanas ātrums: * šaujot kārtām — līdz 100 šāvieniem minūtē * šaujot atsevišķiem šāvieniem — līdz 40 šāvieniem minūtē == Versijas == '''AKS-74UN''' ({{val-ru|Ночной}}) "Nakts" versija. Var uzlikt nakts redzamības tēmēkli (NSPU), sarkanā punkta tēmēkli "Kobra" (EKP-8-02), Dienas tēmēkli (Trilukss) un citus krievu optisko tēmēkļu izstrādājums. '''AKS-74UB''' ({{val-ru|Бесшумный}}) "Beztrokšņa" versija. Veidoja [[Krievija]]s speciālo uzdevumu vienība. Ierocis ir ekipēts ar PBS-4 [[slāpētājs|slāpētāju]] un 30 mm zemstobra granātšavēju [[BS-1]] "Tišina" ({{val-lv|klusums}}) ar slāpētāju. == AKS-74U filmās un datorspēlēs == AKS-74U ir sastopams filmās: * GoldenEye (ASV, 1995); * The World is not Enough (ASV, 1999); * Black Hawk Down (ASV, 2001); * Lara Croft: Tomb Raider (ASV, 2001); * Die Another Day (ASV, 2002); * Tomb Raider: The Cradle of Life (ASV, Lielbritānija, 2003); * Sniper 3 (ASV, 2004); * Babylon A.D. (ASV, Kanāda, 2008). AKS-74U ir sastopams datorspēlēs: * Operation Flashpoint (2001) * Metal Gear Solid 2: Sons of Liberty (2001) * Hitman 2: Silent Assasin (2002) * Delta Force: Task Force Dagger (2002) * America's Army (2002) * Conflict: Desert Storm II: Back to Baghdad (2003) * Combat Arms (2004) * Battlefield 2 (2005) * ArmA: Armed Assault (2007) * [[Call of Duty 4: Modern Warfare]] (2007) * Call of Duty: Black Ops (2010) * Battlefield: Bad Company (2008) * Metal Gear Solid 4: Guns of the Patriots (2008) * Ghost Recon Advanced Warfigther 2 (2008) * Dark Sector (2008) * Rainbow Six: Vegas 2 (2008) * ArmA II (2009) * America's 10 Most Wanted * Operation 7 * == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20100109141220/http://www.tulatoz.ru/en/milaksu74.html Oficiāla ražotāja mājaslapa (Angliski)] * [http://weapon.at.ua/load/321-1-0-809 Weapon.at.ua. AKS-74U (Angliski)] * [https://web.archive.org/web/20100308025434/http://world.guns.ru/assault/as03-e.htm Modernie Šaujamieroči (Angliski)] {{Kalašņikovs šaujamieroči}} [[Kategorija:5,45 mm šaujamieroči]] [[Kategorija:Triecienšautenes]] of3nhfbqh990lxs1eag1hcwekwbqxg4 Harolds Makmillans 0 91855 3665941 3574265 2022-08-03T05:54:34Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Apvienotās Karalistes finanšu ministri]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Harolds Makmillans | vārds_orģ =Harold Macmillan | attēls =Harold Macmillan.jpg | amats =[[Lielbritānijas premjerministrs]] | term_sākums ={{Dat|1957|01|10|N}} | term_beigas ={{Dat|1963|10|18|N}} | priekštecis =[[Entonijs Īdens]] | pēctecis =[[Aleks Daglass-Hjūms]] | dzim_dati ={{Dat|1894|02|10|N}} | dzim_vieta =[[Čelsija]], [[Londona]], {{GBR}} | mir_dati ={{Dat|1986|12|29|N}} | mir_vieta =Čelvudgeita (''Chelwood Gate''), [[Saseksa]], {{GBR}} | tautība = | partija =[[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvā partija]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater =[[Oksfordas Universitāte]] | reliģija =[[anglikānisms|anglikānis]] | paraksts = | piezīmes = }} '''Moriss Harolds Makmillans, Pirmais Stoktonas grāfs''' ({{val|en|Maurice Harold Macmillan, 1st Earl of Stockton}}; dzimis {{dat|1894|02|10}}, miris {{dat|1986|12|29}}) bija [[Lielbritānija|britu]] politiķis no [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvās partijas]]. Bija Lielbritānijas premjerministrs no 1957. gada 10. janvāra līdz 1963. gada 18. oktobrim. == Dzīvesgājums == Dzimis [[Londona|Londonā]], grāmatizdevēja ģimenē. Piedalījās [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]], kur smagi ievainots. 1924. gadā Makmillans tika pirmoreiz ievēlēts parlamentā. Pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] bija pazīstams kā [[nomierināšana]]s politikas kritiķis. Kara laikā darbojās [[Vinstons Čērčils|Vinstona Čērčila]] kabinetā. No 1942. līdz 1945. gadam darbojās tiešā Čērčila pakļautībā kā valdības pārstāvis Vidusjūras reģionā. Pēc kara no 1951. līdz 1954. gadam bija celtniecības ministrs (''Ministry of Housing and Local Government''), bet no 1954. līdz 1955. gadam — aizsardzības ministrs Čērčila kabinetā. 1955. gadā bija ārlietu, bet no 1955. līdz 1957. gadam — finanšu ministrs (''Chancellor of the Exchequer'') [[Entonijs Īdens|Entonija Īdena]] kabinetā. Pēc Īdena atkāpšanās 1957. gadā kļuva par Lielbritānijas premjerministru. Makmillans turoināja Lielbritānijas kā [[labklājības valsts]] izveidi, pamatojoties uz [[Keinsisms|keinsisma]] postulātiem, un veidodams jaukta tipa ekonomiku. Ārlietās Makmillans atjaunoja ciešo sadarbību ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kura bija pasliktinājusies pēc [[Suecas krīze]]s. Makmillana valdību laikā notika britu impērijas dekolonizācija un vairums Āfrikas un Āzijas britu koloniju kļuva neatkarīgas. Sadarbībā ar ASV tika paplašināta britu kodolprogramma un 1957. gada 8. novembrī [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] veiksmīgi tika izmēģināta pirmā britu [[ūdeņraža bumba]]. Lielbritānijas centienus iestāties [[Eiropas Ekonomiskā kopiena|Eiropas Ekonomiskajā kopienā]] 1963. gada 29. janvārī neitralizēja [[Francija]], uzlikdama [[veto]] šim lēmumam. 1963. gada vasarā izcēlās [[Prufumo skandāls]], kurš iedragāja valdības tēlu. Slimības (kā vēlāk izrādījās — kļūdainas diagnozes) dēļ, Makmillans 1963. gada 18. oktobrī atkāpās no amata. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{Britu premjerministri}} {{Commons category|Harold Macmillan|Harolds Makmillans}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Makmillans, Harolds}} [[Kategorija:1894. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1986. gadā mirušie]] [[Kategorija:Londonā dzimušie]] [[Kategorija:Britu politiķi]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes premjerministri]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes finanšu ministri]] ri2paiirf1gr71z6jkpxsiad4djeb26 3665942 3665941 2022-08-03T05:54:57Z Treisijs 347 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Harolds Makmillans | vārds_orģ =Harold Macmillan | attēls =Harold Macmillan.jpg | amats =[[Lielbritānijas premjerministrs]] | term_sākums ={{Dat|1957|01|10|N}} | term_beigas ={{Dat|1963|10|18|N}} | priekštecis =[[Entonijs Īdens]] | pēctecis =[[Aleks Daglass-Hjūms]] | dzim_dati ={{Dat|1894|02|10|N}} | dzim_vieta =[[Čelsija]], [[Londona]], {{GBR}} | mir_dati ={{Dat|1986|12|29|N}} | mir_vieta =Čelvudgeita (''Chelwood Gate''), [[Saseksa]], {{GBR}} | tautība = | partija =[[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvā partija]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater =[[Oksfordas Universitāte]] | reliģija =[[anglikānisms|anglikānis]] | paraksts = | piezīmes = }} '''Moriss Harolds Makmillans, Pirmais Stoktonas grāfs''' ({{val|en|Maurice Harold Macmillan, 1st Earl of Stockton}}; dzimis {{dat|1894|02|10}}, miris {{dat|1986|12|29}}) bija [[Lielbritānija|britu]] politiķis no [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvās partijas]]. Bija Lielbritānijas premjerministrs no 1957. gada 10. janvāra līdz 1963. gada 18. oktobrim. == Dzīvesgājums == Dzimis [[Londona|Londonā]], grāmatizdevēja ģimenē. Piedalījās [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]], kur smagi ievainots. 1924. gadā Makmillans tika pirmoreiz ievēlēts parlamentā. Pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] bija pazīstams kā [[nomierināšana]]s politikas kritiķis. Kara laikā darbojās [[Vinstons Čērčils|Vinstona Čērčila]] kabinetā. No 1942. līdz 1945. gadam darbojās tiešā Čērčila pakļautībā kā valdības pārstāvis Vidusjūras reģionā. Pēc kara no 1951. līdz 1954. gadam bija celtniecības ministrs (''Ministry of Housing and Local Government''), bet no 1954. līdz 1955. gadam — aizsardzības ministrs Čērčila kabinetā. 1955. gadā bija ārlietu, bet no 1955. līdz 1957. gadam — finanšu ministrs (''Chancellor of the Exchequer'') [[Entonijs Īdens|Entonija Īdena]] kabinetā. Pēc Īdena atkāpšanās 1957. gadā kļuva par Lielbritānijas premjerministru. Makmillans turoināja Lielbritānijas kā [[labklājības valsts]] izveidi, pamatojoties uz [[Keinsisms|keinsisma]] postulātiem, un veidodams jaukta tipa ekonomiku. Ārlietās Makmillans atjaunoja ciešo sadarbību ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kura bija pasliktinājusies pēc [[Suecas krīze]]s. Makmillana valdību laikā notika britu impērijas dekolonizācija un vairums Āfrikas un Āzijas britu koloniju kļuva neatkarīgas. Sadarbībā ar ASV tika paplašināta britu kodolprogramma un 1957. gada 8. novembrī [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] veiksmīgi tika izmēģināta pirmā britu [[ūdeņraža bumba]]. Lielbritānijas centienus iestāties [[Eiropas Ekonomiskā kopiena|Eiropas Ekonomiskajā kopienā]] 1963. gada 29. janvārī neitralizēja [[Francija]], uzlikdama [[veto]] šim lēmumam. 1963. gada vasarā izcēlās [[Prufumo skandāls]], kurš iedragāja valdības tēlu. Slimības (kā vēlāk izrādījās — kļūdainas diagnozes) dēļ, Makmillans 1963. gada 18. oktobrī atkāpās no amata. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{Britu premjerministri}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Makmillans, Harolds}} [[Kategorija:1894. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1986. gadā mirušie]] [[Kategorija:Londonā dzimušie]] [[Kategorija:Britu politiķi]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes premjerministri]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes finanšu ministri]] 0b63th44xstng4zhitixkeakr21h1lu Veidne:Vajadzīgie raksti 10 92021 3665860 3658315 2022-08-02T18:03:27Z EdgarsBot 50781 Pywikibot 7.5.2 wikitext text/x-wiki {{#invoke:list|horizontal|{{#invoke:random|list|limit=10|sep=dot |[[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] |[[Supercopa de España]] |[[Supercoppa Italiana]] |[[Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs]] |[[Johan Cruijff Schaal]] |[[BST]] |[[Peldēšana olimpiskajās spēlēs]] |[[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] |[[Trophée des Champions]] |[[Coupe de la Ligue]] |[[Taça de Portugal]] |[[Šaušana olimpiskajās spēlēs]] |[[Džudo olimpiskajās spēlēs]] |[[DFL Supercup]] |[[Krievijas kauss futbolā]] |[[Bokss olimpiskajās spēlēs]] |[[Mūzikas producents]] |[[Svarcelšana olimpiskajās spēlēs]] |[[Olimpiskā medaļu tabula]] |[[2009. gada NBA izslēgšanas spēles]] |[[Vingrošana olimpiskajās spēlēs]] |[[Burāšana olimpiskajās spēlēs]] |[[2008. gada NBA izslēgšanas spēles]] |[[Senkapi]] |[[Dziesmu autors]] |[[2007. gada NBA izslēgšanas spēles]] |[[Lapu koki]] |[[Supertaça Cândido de Oliveira]] |[[Enerģētika]] |[[Turcijas kauss futbolā]] |[[Skotijas kauss futbolā]] |[[Kalnu slēpošana olimpiskajās spēlēs]] |[[Yokohama F. Marinos]] |[[Paukošana olimpiskajās spēlēs]] |[[Krievijas Superkauss]] |[[2006. gada NBA izslēgšanas spēles]] |[[Latviešu valodas aģentūra]] |[[Taça da Liga]] |[[Sony Pictures Releasing]] |[[Apvienotais pasaules tops]] |[[Sēņu tirdzniecība]] |[[Cycling Weekly]] |[[Pogaļa]] |[[Distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs]] |[[2005. gada NBA izslēgšanas spēles]] |[[Cerezo Osaka]] |[[Future plc]] |[[Vācija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] |[[Allmusic]] |[[Eastern Time Zone]] |[[FIFA U-20 Pasaules kauss]] |[[Nagoya Grampus]] |[[Nippon TV Beleza]] |[[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] |[[Dānijas kauss futbolā]] |[[Tekvondo olimpiskajās spēlēs]] |[[Grieķu katolisms]] |[[Kashima Antlers]] |[[Daiļlēkšana olimpiskajās spēlēs]] |[[2017. gada NBA izslēgšanas spēles]] |[[Kashiwa Reysol]] |[[Júbilo Iwata]] |[[Nava]] |[[Galda teniss olimpiskajās spēlēs]] |[[Kontrolieris]] |[[Touchstone Pictures]] |[[Elektroenerģija]] |[[Jāšana olimpiskajās spēlēs]] |[[Intelsat]] |[[2003. gada NBA izslēgšanas spēles]] |[[Loka šaušana olimpiskajās spēlēs]] |[[The Numbers]] |[[2004. gada NBA izslēgšanas spēles]] |[[Ukrainas kauss futbolā]] |[[Village Roadshow Pictures]] |[[Summit Entertainment]] |[[Skotijas Līgas kauss]] |[[Ķīmiskā rūpniecība]] |[[Vissel Kobe]] |[[1994. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula]] |[[Horvātijas kauss futbolā]] |[[Šveices kauss futbolā]] |[[Rokot-KM]] |[[Beļģijas kauss futbolā]] |[[Columbia (kosmoplāns)]] |[[Grieķijas kauss futbolā]] |[[Beļģija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] |[[Krievijas Aizsardzības ministrija]] |[[Biatlons olimpiskajās spēlēs]] |[[Charles Lucien Bonaparte]] |[[Informatīvās pavadoņu sistēmas]] |[[Virsnieks]] |[[Shimizu S-Pulse]] |[[2002. gada NBA izslēgšanas spēles]] |[[Ķīnas Kosmosa tehnoloģiju akadēmija]] |[[Kompozīcija]] |[[Gints Bērziņš (kinooperators)]] |[[2018. gada NBA izslēgšanas spēles]] |[[Austrijas kauss futbolā]] |[[StudioCanal]] |[[2020. gada NBA izslēgšanas spēles]] |[[Eksperimentālā mūzika]] |[[Turcijas Superkauss]] |[[Olimpisko medaļu tabula]] |[[2005. gada Pasaules čempionāts biatlonā]] |[[Bīskapija]] |[[Pīlārs]] |[[Lietus sezona]] |[[Shonan Bellmare]] |[[Zviedrijas kauss futbolā]] |[[Polijas kauss futbolā]] |[[TSG Entertainment]] |[[Drīksna]] |[[Estuārs]] |[[Modernā pieccīņa olimpiskajās spēlēs]] |[[Rīgas apgabaltiesa]] |[[FC Tokyo]] |[[Kyoto Sanga FC]] |[[Klaviermūzika]] |[[TriStar Pictures]] |[[Bobslejs olimpiskajās spēlēs]] |[[Glīvene]] |[[Canadarm2]] |[[A&M Records]] |[[2001. gada NBA izslēgšanas spēles]] |[[Gunta Ikere]] |[[Ceļteku dzimta]] |[[Darba Sarkanā Karoga ordenis]] |[[Baltijas jūras reģiona Sarkanā grāmata]] |[[1957. gada Āfrikas Nāciju kauss]] |[[Club América]] |[[Žoklis]] |[[2004. gada Pasaules čempionāts biatlonā]] |[[Grīslis]] |[[Sjičanas pavadoņu palaišanas centrs]] |[[2005. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā]] |[[Džons Debnijs]] |[[Teodors Šapiro]] |[[Daudzdienu sacensības]] |[[Zemes tālizpētes pavadonis]] |[[Walt Disney Animation Studios]] |[[Falcon 9 Full Thrust]] |[[Badmintons olimpiskajās spēlēs]] |[[Tvaikonis]] |[[Vega (nesējraķete)]] |[[Informacionnyje sputnikovyje sistemy]] |[[Uragan-M]] |[[Original Film]] |[[Ūdenspolo olimpiskajās spēlēs]] |[[Marlboro]] |[[Valdis Celmiņš]] |[[Beļģijas Superkauss]] |[[Triatlons olimpiskajās spēlēs]] |[[Kamaniņu braukšana olimpiskajās spēlēs]] |[[Marvel Entertainment]] |[[Maccabi Haifa F.C.]] |[[Elektra Records]] |[[Coventry City F.C.]] |[[Kopvērtējums Giro d'Italia]] |[[Latreille]] |[[Ēriks Felners]] |[[Tims Bevans]] |[[Lapkoki]] |[[Vidusskola]] |[[1988. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula]] |[[Lēpe]] |[[Krievijas Zinātņu akadēmija]] |[[Urawa Reds Ladies]] |[[Krāteris]] |[[Kūrorts]] |[[Telefilma-Rīga]] |[[Sākotnējais publiskais piedāvājums]] |[[Space Systems/Loral]] |[[16:9]] |[[Aski]] |[[Volejbols olimpiskajās spēlēs]] |[[Uldis Jancis]] |[[Krievijas Kosmiskais karaspēks]] |[[Tomass Ņūmens]] |[[Kawasaki Frontale]] |[[Minhenes Universitāte]] |[[V678]] |[[Billboard (magazine)]] |[[EADS Astrium]] |[[Dzelzs rūda]] |[[Guntis Trekteris]] |[[Sony Pictures Classics]] |[[Newell's Old Boys]] |[[Surrey Satellite Technology]] |[[Nometnieks]] |[[Metālapstrāde]] |[[Nometnieki]] |[[INAC Kobe Leonessa]] |[[Čehijas kauss futbolā]] |[[Commercial Resupply Services]] |[[Austrumāfrikas laiks]] |[[Kristofs Beks]] |[[2010. gada Japānas Grand Prix]] |[[Džeimss Ņūtons Hovards]] |[[Peldplēve]] |[[Bakalaurs (grāds)]] |[[Keratīns]] |[[Frīstaila slēpošana olimpiskajās spēlēs]] |[[Ģenerālgubernatūra]] |[[Publicistika]] |[[2003. gada Pasaules čempionāts biatlonā]] |[[FC Sochaux-Montbéliard]] |[[2010. gada Ungārijas Grand Prix]] |[[Ukrainas Superkauss]] |[[Kokapstrāde]] |[[1998. gada NBA izslēgšanas spēles]] |[[Vilkvālītes]] |[[2010. gada Spānijas Grand Prix]] |[[2010. gada Turcijas Grand Prix]] |[[Vainaglapa]] |[[2010. gada Monako Grand Prix]] |[[2010. gada Itālijas Grand Prix]] |[[Pirotehnika]] |[[Marko Beltrami]] |[[Incertae sedis]] |[[Ekspedīcija]] |[[Club Français]] |[[2010. gada Kanādas Grand Prix]] |[[Hierarhija]] |[[Vidusatlantiskais reģionālais kosmoports]] |[[Indijas standarta laiks]] |[[Andrejs Rudzāts]] |[[2010. gada Vācijas Grand Prix]] |[[Pustuksnesis]] |[[Nanopavadonis]] |[[2010. gada Malaizijas Grand Prix]] |[[2010. gada Eiropas Grand Prix]] |[[Krievijas Gaisa kosmiskās aizsardzības karaspēks]] |[[2010. gada Austrālijas Grand Prix]] |[[2000. gada NBA izslēgšanas spēles]] |[[SDTV]] |[[2010. gada Lielbritānijas Grand Prix]] |[[Kārlis Auzāns]] |[[CDT]] |[[2010. gada Ķīnas Grand Prix]] |[[2010. gada Singapūras Grand Prix]] |[[Decca Records]] |[[Liga MX]] |[[Vara]] |[[Estrādes mūzika]] |[[2004. gada NBA drafts]] |[[Centra rajons (Ščecina)]] |[[Pauls Dambis]] |[[Brisson]] |[[Pasaules mūzika]] |[[GLONASS-M]] |[[1991. gada NBA izslēgšanas spēles]] |[[Time Inc. UK]] |[[Jeunesse Esch]] |[[Ādas zobi]] |[[1984. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula]] |[[A24]] |[[Dziesmu autore]] |[[Legendary Pictures]] |[[V396]] |[[2016. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija]] |[[Eutelsat]] |[[Saturn V]] |[[1998. gada Āfrikas Nāciju kauss]] |[[6. autobusu maršruts (Liepāja)]] |[[Dolby Digital]] |[[IST]] |[[Karotīns]] |[[Imagine Entertainment]] |[[Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā]] |[[Ūdensputni]] |[[Uldis Cekulis]] |[[1997. gada NBA izslēgšanas spēles]] |[[Kolonizēšana]] |[[720p]] |[[Vajocdzoras marze]] |[[Nīderlande 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] |[[Kauslapa]] |[[Racing Club de Avellaneda]] |[[Ciparu lejupielāde]] |[[Krustaceļš]] |[[Dune Entertainment]] |[[Chang Zheng 4B]] |[[Peter Simon Pallas]] |[[1992. gada Āfrikas Nāciju kauss]] |[[IndieWire]] |[[1982. gada Āfrikas Nāciju kauss]] |[[Dūnas]] |[[Dance-pop]] |[[TBS (TV kanāls)]] |[[Petronas]] |[[Tramplīnlēkšana olimpiskajās spēlēs]] |[[1996. gada Āfrikas Nāciju kauss]] |[[Ārpādu dinastija]] |[[Rokasbumba olimpiskajās spēlēs]] |[[Garnizons]] |[[Budapest Honvéd FC]] |[[Taustekļi]] |[[Rotācija]] |[[BBC Films]] |[[Raķešpakāpe]] |[[Krūšu kājas]] |[[2002. gada Āfrikas Nāciju kauss]] |[[OFLC]] |[[Indīpops]] |[[Latviešu vārda dienu kalendārs]] |[[Northrop Grumman]] |[[Zars]] |[[Copa do Brasil]] |[[Mākslas muzejs]] |[[Kanalizācija]] |[[Briz-KM]] |[[V636]] |[[2001. gada Pasaules čempionāts biatlonā]] |[[Ziepjkoku dzimta]] |[[2000. gada Āfrikas Nāciju kauss]] |[[Rietumu fronte]] |[[Branhiālā plātne]] |[[Hifas]] |[[ART]] |[[Itālijas komūnas]] |[[Redaktors]] |[[1974. gada Āfrikas Nāciju kauss]] |[[Kaitēklis]] |[[9. autobusu maršruts (Liepāja)]] |[[Újpest FC]] |[[Fox 2000 Pictures]] |[[Vāvelas katedrāle]] |[[Kults]] |[[Harmonijs]] |[[Dauka (studija)]] |[[Kopvērtējums Vuelta a España]] |[[Copa Sudamericana]] |[[Cooper Car Company]] |[[1988. gada Āfrikas Nāciju kauss]] |[[Berzenis]] |[[1990. gada Āfrikas Nāciju kauss]] |[[Krāšņumaugs]] |[[1994. gada Āfrikas Nāciju kauss]] |[[Iga FC Kunoichi]] |[[Riza Kajaalps]] |[[1989. gada NBA izslēgšanas spēles]] |[[V682]] |[[Harijs Gregsons-Viljamss]] |[[Galileo (navigācijas sistēma)]] |[[Hibrīds]] |[[Daugavas iela (Daugavpils)]] |[[Augšsilēzijas aglomerācija]] |[[2016. gada vasaras olimpisko spēļu noslēguma ceremonija]] |[[CD Tenerife]] |[[2009. gada Brazīlijas Grand Prix]] |[[2009. gada Eiropas Grand Prix]] |[[2013. gada Singapūras Grand Prix]] |[[2009. gada Singapūras Grand Prix]] |[[2009. gada Bahreinas Grand Prix]] |[[Mistrus Media]] |[[Džads Apatovs]] |[[2009. gada Spānijas Grand Prix]] |[[Konditoreja]] |[[Eiropas laika zonas]] |[[Vilkvālīte]] |[[2015. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona]] |[[Perfect World Pictures]] |[[2009. gada Japānas Grand Prix]] |[[Romēns Bardē]] |[[2009. gada Ķīnas Grand Prix]] |[[Nīls H. Morics]] |[[1976. gada Āfrikas Nāciju kauss]] |[[Karlsruher SC]] |[[1980. gada Āfrikas Nāciju kauss]] |[[1956. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula]] |[[2009. gada Beļģijas Grand Prix]] |[[Snovbords olimpiskajās spēlēs]] |[[Altārglezna]] |[[2009. gada Monako Grand Prix]] |[[2003. gada NBA drafts]] |[[Sulfīdi]] |[[2009. gada Lielbritānijas Grand Prix]] |[[2009. gada Turcijas Grand Prix]] |[[2009. gada Itālijas Grand Prix]] |[[Melodija (ierakstu kompānija)]] |[[Noliktava]] |[[Solidaritāte]] |[[Fueled by Ramen]] |[[Sādža]] |[[Canal+]] |[[Pludmales volejbols olimpiskajās spēlēs]] |[[Skots Radins]] |[[Apavi]] |[[Viduslejasvācu valoda]] |[[Eldars Kurtanidze]] |[[1987. gada NBA izslēgšanas spēles]] |[[2013. gada Ungārijas Grand Prix]] |[[Sprints]] |[[Bruņas]] |[[Triecienšautene]] |[[2013. gada Beļģijas Grand Prix]] |[[V10 dzinējs]] |[[Čiekurs]] |[[Naturalizācija]] |[[Strupastes]] |[[Golfs olimpiskajās spēlēs]] |[[PSRS kauss futbolā]] |[[2013. gada Lielbritānijas Grand Prix]] |[[Cruz Azul]] |[[Personība]] |[[2013. gada Indijas Grand Prix]] |[[2011 Vuelta a España]] |[[Ketlīna Kenedija]] |[[Šorttreks olimpiskajās spēlēs]] |[[Oberstdorfa]] |[[2013. gada ASV Grand Prix]] |[[2013. gada Japānas Grand Prix]] |[[1996. gada NBA izslēgšanas spēles]] |[[Ģeosinhronā orbīta]] |[[1988. gada NBA izslēgšanas spēles]] |[[Mežsaimniecība]] |[[Kastīlijas kronis]] |[[1984. gada Āfrikas Nāciju kauss]] |[[2013. gada Brazīlijas Grand Prix]] |[[RatPac-Dune Entertainment]] |[[Proporcija]] |[[2013. gada Korejas Grand Prix]] |[[1978. gada Āfrikas Nāciju kauss]] |[[Daily Mail]] |[[Fonācija]] |[[Airbus Defence and Space]] |[[Kultūrslānis]] |[[Bērnu literatūra]] |[[2013. gada Itālijas Grand Prix]] |[[Maikls Bejs]] |[[Simfoniskais orķestris]] |[[Tesēras]] |[[Studijas albums]] |[[1980. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula]] |[[Disertācija]] |[[7. autobusu maršruts (Liepāja)]] |[[Maļorkas karaliste]] |[[Kapenes]] |[[Eholokācija]] |[[Progress-MS]] |[[C.D. Guadalajara]] |[[1972. gada Āfrikas Nāciju kauss]] |[[2013. gada Vācijas Grand Prix]] |[[Cygnus (kosmosa kuģis)]] |[[Pathé]] |[[1992. gada NBA izslēgšanas spēles]] |[[Distanču slēpotāji 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] |[[Rīgavas līdzenums]] |[[Marks Motersbo]] |[[Rāznavas pauguraine]] |[[Televīzijas seriāls]] |[[1968. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula]] |[[PolyGram Filmed Entertainment]] |[[Diecēze]] |[[2013. gada Abū Dabī Grand Prix]] |[[V751]] |[[Cietokšņa iela (Daugavpils)]] |[[Analītiskā filozofija]] |[[Anžū dinastija]] |[[Austrālieši]] |[[2003. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā]] |[[1964. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula]] |[[1976. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula]] |[[Omiya Ardija]] |[[Lava Records]] |[[1990. gada NBA izslēgšanas spēles]] |[[Challenger (kosmoplāns)]] |[[Dimension Films]] |[[Norvēģija 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] |[[Dagdas pauguraine]] |[[Ģenerālfeldmaršals]] |[[Crew Dragon]] |[[Kompānija Hargla]] |[[V489]] |[[Bleda]] |[[Kapelāns]] |[[AACSB]] |[[10. autobusu maršruts (Liepāja)]] |[[Milicija]] |[[Reimatisms]] |[[Competitor Group, Inc.]] |[[Punktu klasifikācija Vuelta a España]] |[[2019.—2020. gada NBA sezona]] |[[Pēterburgas Zinātņu akadēmija]] |[[Ziemeļu divcīņa olimpiskajās spēlēs]] |[[Armens Nazarjans]] |[[Fitoplanktons]] |[[Tigres UANL]] |[[1986. gada NBA izslēgšanas spēles]] |[[Lagranža punkts]] |[[Krampji]] |[[Dzimumvairošanās]] |[[Ķīnas provinces]] |[[CONCACAF Čempionu līga]] |[[Džerijs Brukheimers]] |[[Garšaugs]] |[[Calcio Catania]] |[[United States Census Bureau]] |[[Briz-M]] |[[Chang Zheng 2D]] |[[Dienvidslāvijas kauss futbolā]] |[[V610]] |[[1995. gada NBA izslēgšanas spēles]] |[[Kaulenis]] |[[Matra]] |[[C.F. Pachuca]] |[[Rafinesque]] |[[Hokkaido Consadole Sapporo]] |[[1948. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula]] |[[Screen Gems]] |[[H-IIA]] |[[Tituls]] |[[NME]] |[[Vidusjūras reģions]] |[[United Launch Alliance]] |[[H-IIB]] |[[Hakasi]] |[[PST]] |[[Roberts Ričardsons]] |[[Toskānas lielhercogiste]] |[[Džons Pauels (komponists)]] |[[V676]] |[[EUTELSAT]] |[[Gatis Upmalis]] |[[Oita Trinita]] |[[Softroks]] |[[1986. gada Āfrikas Nāciju kauss]] |[[Lopbarība]] |[[Leģions (Roma)]] |[[Palatalizācija]] |[[Ūdensvads]] |[[Pilots]] |[[Monogrāfija]] |[[Daniels Nestors]] |[[C.F. Monterrey]] |[[Formula Renault]] |[[Doņu dzimta]] |[[Kanoniķis]] |[[Pieredze]] |[[Scott Free Productions]] |[[Pasaules čempionāts šaušanā]] |[[AMBA]] |[[Eon Productions]] |[[Tasaki Perule FC]] |[[Hulu]] |[[Džims Brodbents]] |[[Delta II]] |[[Spyglass Entertainment]] |[[NPO Prikladnoi Mehaniki]] |[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās]] |[[British Film Institute]] |[[Falcon 9]] |[[2017. gada ASV Grand Prix]] |[[2017. gada Monako Grand Prix]] |[[2016. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] |[[Gīsene]] |[[Kūts]] |[[Uzturvielas]] |[[Falcon 9 Block 5]] |[[Neo-noir]] |[[Ķieģeļu gotika]] |[[Futbols 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] |[[Lielbritānijas F3]] |[[Doktors]] |[[Roadrunner Records]] |[[Ūdeņraža māzers]] |[[Peñarol]] |[[IFC Films]] |[[Walt Disney Feature Animation]] |[[V112]] |[[Kapliča]] |[[TSV 1860 Munich]] |[[Džeimss Ņūtons Hauards]] |[[EasyJet]] |[[Williams Grand Prix Engineering]] |[[Nogulumi]] |[[Zarnu trakts]] |[[Rehabilitācija]] |[[1993. gada NBA izslēgšanas spēles]] |[[Gramatizācija]] |[[Burtnieka līdzenums]] |[[2017. gada Austrālijas Grand Prix]] |[[UMTS]] |[[Vegalta Sendai]] |[[Warner Bros. Animation]] |[[Norden AB]] |[[March Engineering]] |[[Busta Rhymes]] |[[TASS]] |[[Racing de Santander]] |[[2008. gada Singapūras Grand Prix]] |[[Melodrāma]] |[[1999. gada Pasaules čempionāts biatlonā]] |[[Heyday Films]] |[[Molnija (nesējraķete)]] |[[Konveijers]] |[[2013. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm]] |[[Lierse S.K.]] |[[Solārsinhronā orbīta]] |[[2004. gada Āfrikas Nāciju kauss]] |[[Pētergailis]] |[[2000. gada Pasaules čempionāts biatlonā]] |[[Falcon 9 v1.2]] |[[Pronotums]] |[[8. autobusu maršruts (Liepāja)]] |[[Miecvielas]] |[[2017. gada Ķīnas Grand Prix]] |[[Chang Zheng 3B]] |[[V762]] |[[Bonnas Universitāte]] |[[Virši]] |[[2008. gada Kanādas Grand Prix]] |[[Segspārni]] |[[Interneta enciklopēdija]] |[[2009 Vuelta a España]] |[[2017. gada Singapūras Grand Prix]] |[[2006. gada NBA drafts]] |[[Lemingi]] |[[Real Oviedo]] |[[Asa sižeta filma]] |[[Cīrihes Universitāte]] |[[Smolande]] |[[Ansamblis]] |[[2005. gada NBA drafts]] |[[Tīdžejs van Garderens]] |[[Deivids Ņūmens]] |[[1996. gada NBA drafts]] |[[2002. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm]] |[[Ūdensblusas]] |[[1971. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm]] |[[Rīgas apriņķa novadu apvienība]] |[[Vēdera plātne]] |[[Smoļenskas guberņa]] |[[Film4 Productions]] |[[2008. gada Lielbritānijas Grand Prix]] |[[1960. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula]] |[[2007. gada Kanādas Grand Prix]] |[[Kumiki]] |[[Valenciennes FC]] |[[2017. gada Bahreinas Grand Prix]] |[[Sojuz-STB/Fregat-MT]] |[[UK Singles Chart]] |[[Process]] |[[RKO Radio Pictures]] |[[Latviešu nacionālie bruņotie spēki]] |[[2017. gada Japānas Grand Prix]] |[[Sinhronizēta rotācija]] |[[2008. gada Malaizijas Grand Prix]] |[[Austrumslāvi]] |[[1997. gada Pasaules čempionāts biatlonā]] |[[Argentinos Juniors]] |[[Idriss Elba]] |[[Sinhronā peldēšana olimpiskajās spēlēs]] |[[Tibetieši]] |[[Otrais Čečenijas karš]] |[[EQUIS]] |[[2017. gada Itālijas Grand Prix]] |[[2017. gada Azerbaidžānas Grand Prix]] |[[2017. gada Meksikas Grand Prix]] |[[Slūžas]] |[[2017. gada Lielbritānijas Grand Prix]] |[[Spiegu filma]] |[[Nicholas Aylward Vigors]] |[[Monolīts kodols]] |[[2014. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona]] |[[Roadside Attractions]] |[[2017. gada Abū Dabī Grand Prix]] |[[Slidošana]] |[[2017. gada Kanādas Grand Prix]] |[[2017. gada Malaizijas Grand Prix]] |[[2008. gada Eiropas Grand Prix]] |[[PSRS Gaisa spēki]] |[[Luminofors]] |[[Absorbcija]] |[[Lemur-2]] |[[Terase]] |[[Braiens Greizers]] |[[2008. gada Austrālijas Grand Prix]] |[[Valmet]] |[[2008. gada Bahreinas Grand Prix]] |[[Standard-definition television]] |[[2017. gada Krievijas Grand Prix]] |[[2008. gada Beļģijas Grand Prix]] |[[Mute Records]] |[[Lietuvas pašvaldības]] |[[2002. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā]] |[[VeloNews]] |[[2005. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm]] |[[Lielbritānija olimpiskajās spēlēs]] |[[2017. gada Beļģijas Grand Prix]] |[[Jura Podnieka studija]] |[[2017. gada Austrijas Grand Prix]] |[[2017. gada Brazīlijas Grand Prix]] |[[Sony BMG]] |[[Vienības iela (Daugavpils)]] |[[Skrejceļš]] |[[Participant Media]] |[[Sausā sezona]] |[[Metsepoles līdzenums]] |[[Bruņutransportieris]] |[[Seriāls]] |[[VFS Films]] |[[1998. gada Pasaules čempionāts biatlonā]] |[[Apollo (kosmosa kuģis)]] |[[Sojuz TMA-M]] |[[2008. gada Ķīnas Grand Prix]] |[[2017. gada Spānijas Grand Prix]] |[[1952. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula]] |[[Gaisa plūsmas mehānisms]] |[[2017. gada Ungārijas Grand Prix]] |[[Strela-3M]] |[[Masas centrs]] |[[Vokālā mūzika]] |[[Arista Records]] |[[Nieze]] |[[Mynavi Vegalta Sendai Ladies]] |[[Power pop]] |[[Galms]] |[[Konsekrācija]] |[[Universal Records]] |[[Savojas dinastija]] |[[Guļbūve]] |[[Vēstniecība]] |[[2007. gada Beļģijas Grand Prix]] |[[2007. gada Japānas Grand Prix]] |[[Ūdensšķirtne]] |[[Glentoran F.C.]] |[[CERO]] |[[Eurostar E3000]] |[[2007. gada Spānijas Grand Prix]] |[[1989. gada Eiropas sacensības sieviešu izlasēm]] |[[Publicists]] |[[Hetmanis]] |[[Rumānijas kauss futbolā]] |[[2001. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm]] |[[1996. gada Pasaules čempionāts biatlonā]] |[[1964. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm]] |[[Marburgas Universitāte]] |[[2008. gada NBA drafts]] |[[1912. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] |[[Illiger]] |[[29. Kinoakadēmijas balva]] |[[Eiropas čempionāts airēšanā]] |[[Frederiks I]] |[[Mercedes AMG High Performance Powertrains]] |[[Diskusija]] |[[Dzīve]] |[[1987. gada Eiropas sacensības sieviešu izlasēm]] |[[2017. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā]] |[[2007. gada Monako Grand Prix]] |[[Maģistra grāds]] |[[Dānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] |[[Lauka hokejs olimpiskajās spēlēs]] |[[Germāniks]] |[[Hamza Jerlikaja]] |[[Latvijas Kultūras fonds]] |[[Baltkrievu alfabēts]] |[[Mobilizācija]] |[[Zinātnes filozofija]] |[[Marks Strongs]] |[[Munīcija]] |[[Kurzemes Vārds]] |[[TEPCO Mareeze]] |[[2007. gada Eiropas Grand Prix]] |[[1972. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula]] |[[Kuģniecība]] |[[1936. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula]] |[[1995. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm]] |[[2007. gada Malaizijas Grand Prix]] |[[Imantas iela (Daugavpils)]] |[[Persona]] |[[24. Kinoakadēmijas balva]] |[[Ārons Zigmans]] |[[V1401]] |[[2007. gada Itālijas Grand Prix]] |[[Galdnieks]] |[[Ķīnas FA kauss]] |[[Retranslators]] |[[Missy Elliott]] |[[1991. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm]] |[[MCA Records]] |[[1984. gada Eiropas sacensības sieviešu izlasēm]] |[[Pārvācošana]] |[[Rolfs Kents]] |[[Calcio Padova]] |[[2007. gada Francijas Grand Prix]] |[[Kora mūzika]] |[[Doktora grāds]] |[[Muguras plātne]] |[[Vietalvas iela (Rīga)]] |[[Jānis Zirnis]] |[[1970. gada Āfrikas Nāciju kauss]] |[[IMAX]] |[[Rēznas iela (Rēzekne)]] |[[FilmNation Entertainment]] |[[Ronijs Petersons]] |[[Valters Krauze]] |[[2007. gada Austrālijas Grand Prix]] |[[2007. gada Brazīlijas Grand Prix]] |[[PSRS Ministru Padome]] |[[58. Kinoakadēmijas balva]] |[[Formula One Group]] |[[33. Kinoakadēmijas balva]] |[[2009. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm]] |[[1997. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm]] |[[1967. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm]] |[[2007. gada Ķīnas Grand Prix]] |[[Club Universidad Nacional]] |[[Sergejs Tarasovs]] |[[Licence]] |[[Pasaules badmintona čempionāts]] |[[Sojuz-MS]] |[[1993. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm]] |[[Triangulācija]] |[[1983. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm]] |[[Apollo 17]] |[[11. autobusu maršruts (Liepāja)]] |[[2007. gada Lielbritānijas Grand Prix]] |[[ASV Nacionālais izlūkošanas birojs]] |[[Maikls Danna]] |[[2007. gada Ungārijas Grand Prix]] |[[Eirāzijas plātne]] |[[Al Hilal SFC]] |[[1999. gada NBA drafts]] |[[2007. gada Bahreinas Grand Prix]] |[[2016. gada Singapūras Grand Prix]] |[[Portugāles kauss futbolā]] |[[Borodinas kauja]] |[[AS Cannes]] |[[Slavonija]] |[[Pegmatīts]] |[[Starta paātrinātājs]] |[[2007. gada Turcijas Grand Prix]] |[[2007. gada ASV Grand Prix]] |[[1975. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm]] |[[Piebalgas pauguraine]] |[[Francijas franks]] |[[Mugen-Honda]] |[[Titan II GLV]] |[[Ungārijas valdnieku uzskaitījums]] |[[Nacionālais kino centrs]] |[[Radiostacija]] |[[Stacijas iela (Daugavpils)]] |[[DFL Ligapokal]] |[[Vjazma]] |[[Valmierai un Vidzemei]] |[[PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija]] |[[Kodoldegviela]] |[[2006. gada Austrālijas Grand Prix]] |[[Džeisons Klārks]] |[[Nickelodeon Movies]] |[[1985. gada NBA izslēgšanas spēles]] |[[Dnepr (nesējraķete)]] |[[2006. gada Bahreinas Grand Prix]] |[[V750]] |[[Futbols 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] |[[Spektrometrs]] |[[1994. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm]] |[[Frīdrihs Konradi]] |[[Finnair]] |[[Kaitēkļi]] |[[1928. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula]] |[[Campeonato Paulista]] |[[2009 Giro d'Italia]] |[[Zilupes līdzenums]] |[[2006. gada Vācijas Grand Prix]] |[[2006. gada Japānas Grand Prix]] |[[Ārpolitika]] |[[Kombinācijas klasifikācija Vuelta a España]] |[[Chang Zheng 3A]] |[[DreamWorks]] |[[2006. gada Monako Grand Prix]] |[[Dzimumbriedums]] |[[2006. gada Spānijas Grand Prix]] |[[2010 Giro d'Italia]] |[[1990. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm]] |[[MST]] |[[Gints Sola]] |[[2006. gada Āfrikas Nāciju kauss]] |[[1979. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm]] |[[Grodņas guberņa]] |[[2006. gada Francijas Grand Prix]] |[[Tufs]] |[[Friedrich Boie]] |[[CNES]] |[[Ornaments]] |[[Kanādas kosmosa aģentūra]] |[[Autobusu satiksme Ščecinā]] |[[57. Kinoakadēmijas balva]] |[[2006. gada Ungārijas Grand Prix]] |[[45. Kinoakadēmijas balva]] |[[2006. gada Kanādas Grand Prix]] |[[Beikersfīldas "Condors"]] |[[Jong Ajax]] |[[1959. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm]] |[[1994. gada NBA izslēgšanas spēles]] |[[McDonnell Aircraft]] |[[Plan B Entertainment]] |[[GSAT]] |[[NK Domžale]] |[[1998. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm]] |[[Spriedzes filma]] |[[1908. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] |[[Le Havre AC]] |[[Pšemislu dinastija]] |[[2006. gada Turcijas Grand Prix]] |[[Aiza]] |[[Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs]] |[[Prosa]] |[[Albirex Niigata]] |[[2007. gada NBA drafts]] |[[VHS]] |[[22. Kinoakadēmijas balva]] |[[K.S.K. Beveren]] |[[Vinterbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase]] |[[2006. gada Malaizijas Grand Prix]] |[[Chang Zheng 3C]] |[[Saljut-6]] |[[2006. gada Brazīlijas Grand Prix]] |[[2016. gada Malaizijas Grand Prix]] |[[Pallas]] |[[2006. gada Eiropas Grand Prix]] |[[2011 Giro d'Italia]] |[[Adsorbcija]] |[[2006. gada Sanmarīno Grand Prix]] |[[Partenoģenēze]] |[[Sedas līdzenums]] |[[Vodafone]] |[[Annapurna Pictures]] |[[Vigors]] |[[2006. gada ASV Grand Prix]] |[[Displejs]] |[[Warner Home Video]] |[[Struktūra]] |[[43. Kinoakadēmijas balva]] |[[Maharbeks Hadarcevs]] |[[Heckler & Koch]] |[[Financial Times]] |[[Mikels Landa]] |[[51. Kinoakadēmijas balva]] |[[V869]] |[[1957. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm]] |[[Rāte]] |[[Roberts Vinovskis]] |[[Kolonizācija]] |[[Chang Zheng 3B/E]] |[[Osrbli]] |[[27. Kinoakadēmijas balva]] |[[Entertainment One]] |[[Oxford University Press]] |[[Alternative]] |[[2016. gada Abū Dabī Grand Prix]] |[[Futbols 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] |[[Kalnu klasifikācija Vuelta a España]] |[[Fantāzijas filma]] |[[1986. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm]] |[[The Economist]] |[[Sojuz-2.1b]] |[[2006. gada Ķīnas Grand Prix]] |[[Krievijas Olimpiskā komiteja 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] |[[2011. gada Vuelta a España]] |[[1953. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm]] |[[Nazmi Avludža]] |[[Lionsgate Films]] |[[2006. gada Itālijas Grand Prix]] |[[Ķīnas Nacionālā kosmosa administrācija]] |[[Club Universidad de Chile]] |[[Kapuja]] |[[Taurkalnes līdzenums]] |[[Maikls Endrjūss]] |[[Scott Rudin Productions]] |[[2006. gada Lielbritānijas Grand Prix]] |[[2013. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona]] |[[Senebreju valoda]] |[[2016. gada ASV Grand Prix]] |[[DC Entertainment]] |[[Sagan Tosu]] |[[Aminogrupa]] |[[Kosmičeskaja svjaz']] |[[Normens Smits]] |[[Nekropole]] |[[Kentuki Universitāte]] |[[Anglijas futbola Pirmā līga]] |[[Yokohama Flügels]] |[[19. Kinoakadēmijas balva]] |[[Sojuz-2.1b/Fregat]] |[[Tods Filipss]] |[[Kūrortpilsēta]] |[[Reliance Entertainment]] |[[Kontinentālais klimats]] |[[Serafims Barzakovs]] |[[47. Kinoakadēmijas balva]] |[[Spraudzenis]] |[[Atlético Nacional]] |[[Freiburgas Universitāte]] |[[Otrais pūniešu karš]] |[[Rendijs Ņūmens]] |[[The Kennedy/Marshall Company]] |[[Kašūbi]]}}}}<noinclude> {{dokumentācija}} [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> c0cyrrzdc99ok39emyb7qv6gfcyf2zg Latvijas pagastu ģerboņi 0 94393 3665853 3665501 2022-08-02T16:56:44Z Fenn-O-maniC 80678 wikitext text/x-wiki '''Latvijas [[Pagasts|pagastu]] [[Ģerbonis|ģerboņi]]''' sāka ieviesties apritē pēc 1990. gada administratīvās reformas. == Ģerboņu uzskaitījums == {| |valign=top| {| class="wikitable" style="text-align:center;" !Nosaukums!!Ģerbonis!!Apstiprināts |- |[[Abavas pagasts|Abavas pagasta]]<br />[[Abavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Abavas pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2018|02|07||bez}}<ref name="kulturaskarte-1292">[http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/ Ģerboņu katalogs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180604030205/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem |date={{dat|2018|06|04||bez}} }}: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1292 Abavas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180606215750/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1292 |date={{dat|2018|06|06||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.server2.alt.lv/aktualitates/abavas_pagasta_gerbonis___starptautiski_atzits|title=Talsi - Abavas pagasta ģerbonis – starptautiski atzīts|website=www.talsi.server2.alt.lv|access-date=2022-05-26}}</ref> |- |[[Allažu pagasts|Allažu pagasta]]<br />[[Allažu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Allažu pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2002|05|07||bez}}<ref name="Siguldasnovads">[[Siguldas novads]]: [https://www.sigulda.lv/public/lat/siguldas_novads1/simboli1/ Simboli]</ref> |- |[[Ances pagasts|Ances pagasta]]<br />[[Ances pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ances pagasta ģerbonis.png|x60px]] |{{dat|2016|06|16||bez}}<ref name="kulturaskarte-1252">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1252 Ances pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170125151502/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1252 |date={{dat|2017|01|25||bez}} }}</ref> |- |[[Aronas pagasts|Aronas pagasta]]<br />[[Aronas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Aronas pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2006|11|16||bez}}<ref name="kulturaskarte-18">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/18 Aronas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151031123551/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/18|date={{dat|2015|10|31||bez}}}}</ref> |- |[[Ādažu pagasts|Ādažu pagasta]]<br />[[Ādažu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ādažu pagasts COA.svg|45px]] |2021. gada 27. decembrī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1373|title=Ģerboņu katalogs - Ādažu pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref><!-- Ģerboņu katalogā krāsas atšķiras. Sudraba laukā zaļa ūdensrozes lapa, tai uzlikts baltās ūdensrozes zieds dabiskā krāsā. --> |- |[[Ārlavas pagasts|Ārlavas pagasta]]<br />[[Ārlavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ārlavas pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2019|2|7||bez}}<ref name="kulturaskarte-1314">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1314 Ārlavas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200131213828/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1314 |date={{dat|2020|01|31||bez}} }}</ref> |- |[[Balgales pagasts|Balgales pagasta]]<br />[[Balgales pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Balgale parish COA.png|x60px]] |{{dat|2008|10|30||bez}}<ref name="kulturaskarte-71">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/71 Balgales pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226031950/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/71 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Baltinavas pagasts|Baltinavas pagasta]]<br />[[Baltinavas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Baltinavas pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2022|05|30||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1391|title=Ģerboņu katalogs - Baltinavas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-07-07}}</ref> |- |[[Barkavas pagasts|Barkavas pagasta]]<br />[[Barkavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Barkavas pagasta ģerbonis.png|x60px]] |{{dat|2018|11|15||bez}}<ref name="vestnesis-2018-230.2">[https://vestnesis.lv/ Latvijas Vēstnesis]: [https://vestnesis.lv/op/2018/230.2 Par ģerboņa reģistrāciju] 16.11.2018.</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1306|title=Ģerboņu katalogs - Barkavas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref> |- |[[Bārbeles pagasts|Bārbeles pagasta]]<br />[[Bārbeles pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Bārbeles pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2021|10|20||bez}}<ref>http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1366</ref><ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://vecumnieki.lv/sabiedriba-aktualais/3650-registrets-barbeles-stelpes-un-kurmenes-pagasta-gerbonis|title=Reģistrēts Bārbeles, Stelpes un Kurmenes pagasta ģerbonis - Bauskas novada pašvaldības iestāde «Vecumnieku apvienības pārvalde»|website=vecumnieki.lv|access-date=2022-05-26|language=lv-lv}}</ref> |- |[[Bēnes pagasts|Bēnes pagasta]]<br />[[Bēnes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Bēnes pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2006|12|18||bez}}<ref name="kulturaskarte-27">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/27 Bēnes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226044213/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/27 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Bērzaunes pagasts|Bērzaunes pagasta]]<br />[[Bērzaunes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Bērzaunes pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2010|10|25||bez}}<ref>[http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=605&art_id=18687 „Pašvaldību ģerboņu svētki” Rīgas pilī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305014229/http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=605&art_id=18687 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} 25.10.2011.</ref> |- |[[Birzgales pagasts|Birzgales pagasta]]<br />[[Birzgales pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Birzgales pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2008|02|11||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.birzgale.lv/avize/2008/Septembris.pdf |title=LR Kultūras ministrijas lēmums par Birzgales pagasta ģerboni |access-date={{dat|2010|09|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305150156/http://www.birzgale.lv/avize/2008/Septembris.pdf |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> |- |[[Brantu pagasts|Brantu pagasta]]<br />[[Brantu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Brantu pagasta ģerbonis.png|x60px]] |{{dat|2008|02|14||bez}}<ref name="kulturaskarte-52">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/52 Brantu pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180812092851/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/52 |date={{dat|2018|08|12||bez}} }}</ref> |- |[[Braslavas pagasts|Braslavas pagasta]]<br />[[Braslavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Braslavas pagasts COA.svg‎|x60px]] |{{dat|2007|11|29||bez}}<ref name="kulturaskarte-48">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/48 Braslavas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226035337/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/48 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Brīvzemnieku pagasts|Brīvzemnieku pagasta]]<br />[[Brīvzemnieku pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Brīvzemnieku pagasts COA.svg|x60px]] |2005. gadā |- |[[Brunavas pagasts|Brunavas pagasta]]<br />[[Brunavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Brunavas pagasts COA.svg|x60px]] |{{dat|2007|05|09||bez}}<ref name="kulturaskarte-33">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/33 Brunavas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226033004/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/33 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagasta]]<br />[[Carnikavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Carnikavas pagasts COA.svg|frameless|56x56px]] |{{dat|2021|12|27||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1374|title=Ģerboņu katalogs - Carnikavas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-02-02}}</ref><!--Zelta laukā pazemināts zils galvaspālis; vairoga galvā sudraba nēģis ar galvu uz kreiso pusi.--> |- |[[Cenu pagasts|Cenu pagasta]]<br />[[Cenu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Cenu pagasts COA.svg|x60px]] |2001. gadā |- |[[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagasta]]<br />[[Ceraukstes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Ceraukstes pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2007|01|05||bez}}<ref name="kulturaskarte-31">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/31 Ceraukstes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226033132/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/31 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Codes pagasts|Codes pagasta]]<br />[[Codes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Codes pagasts COA.png|x60px]] |1999. gadā |- |[[Daugmales pagasts|Daugmales pagasta]]<br />[[Daugmales pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Daugmales pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2017|04|18||bez}}<ref name="kulturaskarte-1272">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1272 Daugmales pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030095525/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1272 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}</ref> |- |[[Dāviņu pagasts|Dāviņu pagasta]]<br />[[Dāviņu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:COA of Dāviņi parish.png|x60px]] |{{dat|2015|05|12||bez}}<ref name="kulturaskarte-234">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/234 Dāviņu pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226035112/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/234 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Demenes pagasts|Demenes pagasta]]<br />[[Demenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Demenes pagasts COA.png|x60px]] |2000. gadā |- |[[Dikļu pagasts|Dikļu pagasta]]<br />[[Dikļu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Dikļu pagasts COA.png|x60px]] |2003. gadā |- |[[Drustu pagasts|Drustu pagasta]]<br />[[Drustu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Drustu pagasts COA.png|x60px]] |2003. gadā |- |[[Dundagas pagasts|Dundagas pagasta]]<br />[[Dundagas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Dundagas pagasts COA.svg|x60px]] |{{dat|2007|01|05||bez}}<ref name="kulturaskarte-29">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/29 Dundagas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226044151/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/29 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Dzelzavas pagasts|Dzelzavas pagasta]]<br />[[Dzelzavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Dzelzavas pagasts COA.png|x60px]] | |- |[[Dzērbenes pagasts|Dzērbenes pagasta]]<br />[[Dzērbenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Dzērbenes pagasts COA.png|x60px]] |2001. gadā |- |[[Džūkstes pagasts|Džūkstes pagasta]]<br />[[Džūkstes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Džūkstes pagasts COA.svg|x60px]] |{{dat|2006|08|15||bez}}<ref name="kulturaskarte-11">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/11 Džūkstes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226041947/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/11 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Elejas pagasts|Elejas pagasta]]<br />[[Elejas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Elejas pagasts COA.png|x60px]] |2000. gadā |- |[[Engures pagasts|Engures pagasta]]<br />[[Engures pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Engures pagasts.png|x60px]] |2000. gadā |- |[[Ēdoles pagasts|Ēdoles pagasta]]<br />[[Ēdoles pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ēdoles pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |2022. gada 30. maijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1394|title=Ģerboņu katalogs - Ēdoles pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-07-07}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kuldiga.lv/kuldigas-novads/aktualitates-pagastos/6637-edoles-pagastam-savs-gerbonis|title=Ēdoles pagastam savs ģerbonis|website=Kuldīgas novada pašvaldība|access-date=2022-07-07|language=lv-lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://edole.lv/edoles-gerbonis/|title=Ēdoles ģerbonis. – Ēdoles pagasts|last=Celma|first=Aira|access-date=2022-07-07|language=lv-LV}}</ref> |- |[[Ērgļu pagasts|Ērgļu pagasta]]<br />[[Ērgļu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Ērgļu pagasts COA.png|x60px]] |1999. gadā |- |[[Ērģemes pagasts|Ērģemes pagasta]]<br />[[Ērģemes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ērģemes pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2007|12|13||bez}}<ref name="kulturaskarte-51">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/51 Ērģemes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226040941/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/51 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Gailīšu pagasts|Gailīšu pagasta]]<br />[[Gailīšu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Gailīšu pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2005|08|15||bez}}<ref name="kulturaskarte-10">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/10 Gailīšu pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226042012/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/10 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Gaujienas pagasts|Gaujienas pagasta]]<br />[[Gaujienas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Gaujienas pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2008|09|30||bez}}<ref name="kulturaskarte-65">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/65 Gaujienas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170426211110/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/65 |date={{dat|2017|04|26||bez}} }}</ref> |- |[[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagasta]]<br />[[Garkalnes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Garkalnes pagasta ģerbonis.svg|45px]] |{{dat|2022|5=bez|4|5}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1386|title=Ģerboņu katalogs - Garkalnes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref> |- |[[Gudenieku pagasts|Gudenieku pagasta]]<br />[[Gudenieku pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Gudenieku pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2009|06|05||bez}}<ref name="kulturaskarte-83">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/83 Gudenieku pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181101094353/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/83|date={{dat|2018|11|01||bez}}}}</ref> |- |[[Ģibuļu pagasts|Ģibuļu pagasta]]<br />[[Ģibuļu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Ģibuļu pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2010|10|10||bez}} |- |[[Iecavas novads|Iecavas pagasta]]<br />[[Iecavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Iecavas pagasts COA.svg|45px]] |2022. gada 24. janvārī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1376|title=Ģerboņu katalogs - Iecavas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref> |- |[[Ilzenes pagasts|Ilzenes pagasta]]<br />[[Ilzenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Ilzenes pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2008|09|30||bez}}<ref name="kulturaskarte-63">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/63 Ilzenes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226043331/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/63 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Inčukalna pagasts|Inčukalna pagasta]]<br />[[Inčukalna pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Inčukalna pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2011|01|07||bez}}<ref name="kulturaskarte-140">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/140 Inčukalna pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226034931/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/140 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Inešu pagasts|Inešu pagasta]]<br />[[Inešu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Inešu pagasts COA.svg|x60px]] |2002. gadā |- |[[Īslīces pagasts|Īslīces pagasta]]<br />[[Īslīces pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Īslīces pagasts COA.png|x60px]] |2006. gadā |- |[[Īvandes pagasts|Īvandes pagasta]]<br />[[Īvandes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Īvandes pagasta ģerbonis.svg|58x58px]] |{{dat|2022|07|21||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1403|title=Ģerboņu katalogs - Īvandes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-08-01}}</ref> |- |[[Īves pagasts|Īves pagasta]]<br />[[Īves pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Īves pagasta ģerbonis.png|x60px]] |{{dat|2017|10|05||bez}}<ref name="kulturaskarte-1281">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1281 Īves pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180706175321/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1281 |date={{dat|2018|07|06||bez}} }}</ref><ref>{{Atsauce|title=Īves pagastam savs ģerbonis|url=https://www.youtube.com/watch?v=3NGCNZvTRJM|accessdate=2022-05-26|language=lv-LV|author=Talsu Televīzija}}</ref> |- |[[Jaungulbenes pagasts|Jaungulbenes pagasta]]<br />[[Jaungulbenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Jaungulbenes pagasta ģerbonis.png|x60px]] |{{dat|2018|01|16||bez}}<ref name="kulturaskarte-1291">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1291 Jaungulbenes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180814172209/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1291 |date={{dat|2018|08|14||bez}} }}</ref> |- |[[Jaunlutriņu pagasts|Jaunlutriņu pagasta]]<br />[[Jaunlutriņu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Jaunlutriņu pagasts COA.png|x60px]] |2001. gadā |- |[[Jaunpiebalgas pagasts|Jaunpiebalgas&nbsp;pagasta]]<br />[[Jaunpiebalgas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Jaunpiebalgas pagasts COA.svg|x60px]] |2000. gadā<ref name="jaunpiebalga">[[Jaunpiebalgas novads]]: [http://www.jaunpiebalga.lv/jaunpiebalgas-novads/novada-simboli Novada simboli] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170718145510/http://www.jaunpiebalga.lv/jaunpiebalgas-novads/novada-simboli |date={{dat|2017|07|18||bez}} }}</ref> |- |[[Jaunpils pagasts|Jaunpils pagasta]]<br />[[Jaunpils pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Jaunpils pagasts COA.svg|x60px]] |2001. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=331712|title=Par Tukuma novada simboliku|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-05-26|language=lv}}</ref> |- |[[Jersikas pagasts|Jersikas pagasta]]<br />[[Jersikas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Jersikas pagasts COA.png|x60px]] |2003. gads<ref>{{Youtube|Ah3lm87wGdI|Jaunā Līvānu novada ģerboņa izveidošana prasa vairāk nekā gadu}}</ref> |- |[[Jeru pagasts|Jeru pagasta]]<br />[[Jeru pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Jeru pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2006|07|31||bez}}<ref name="kulturaskarte-8">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/8 Jeru pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Jumpravas pagasts|Jumpravas pagasta]]<br />[[Jumpravas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Jumpravas pagasts.png|x60px]] |1999. gadā |- |[[Jūrkalnes pagasts|Jūrkalnes pagasta]]<br />[[Jūrkalnes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Jūrkalnes pagasts COA.png|x60px]] |2003. gadā |- |[[Kaives pagasts|Kaives pagasta]]<br />[[Kaives pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Kaives pagasts COA.png|x60px]] |2005. gadā |- |[[Kalnciema pagasts|Kalnciema pagasta]]<br />[[Kalnciema pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Coat of Arms of Kalnciems.svg|x60px]] |1998. gadā |- |[[Kalsnavas pagasts|Kalsnavas pagasta]]<br />[[Kalsnavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Kalsnavas pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2004|11|03||bez}}<ref>[http://www.kalsnava.lv/pagasta-identitate Kalsnavas pagasta pārvalde: Pagasta identitāte]</ref> |- |[[Kalupes pagasts|Kalupes pagasta]]<br />[[Kalupes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Kalupes pagasts.png|x60px]] |{{dat|2002|05|07||bez}} |- |[[Kārķu pagasts|Kārķu pagasta]]<br />[[Kārķu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Kārķu pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2012|03|29||bez}}<ref>[http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=605&art_id=19311 „Pašvaldību ģerboņu svētki” Rīgas pilī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304112549/http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=605&art_id=19311 |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} 29.03.2012.</ref> |- |[[Katvaru pagasts|Katvaru pagasta]]<br />[[Katvaru pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Katvaru pagasts COA.png|x60px]] |2005. gadā |- |[[Kaunatas pagasts|Kaunatas pagasta]]<br />[[Kaunatas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Kaunatas pagasts.png|x60px]] |2000. gadā |} |valign=top| {| class="wikitable" style="text-align:center;" !Nosaukums!!Ģerbonis!!Apstiprināts |- |[[Kazdangas pagasts|Kazdangas pagasta]]<br />[[Kazdangas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Kazdangas pagasts COA.png|x60px]] |2000. gadā |- |[[Kokneses pagasts|Kokneses pagasta]]<br />[[Kokneses pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Kokneses pagasts COA.svg|x60px]] |2002. gadā |- |[[Kolkas pagasts|Kolkas pagasta]]<br />[[Kolkas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Kolkas pagasts COA.svg|x60px]] |{{dat|2000|07|20||bez}}<ref name="Kolkaspagasts">Kolkas pagasts: [http://www.kolka.lv/?page_id=71 Par Kolku]</ref><!--Zilā laukā zelta smaile, uz tās pazemināts vairodziņš; zaļš, sudrabs, zils, valsts karoga krāsu samēros.--> <br>(pārapstiprināts 2022. g. 20. jūlijā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1400|title=Ģerboņu katalogs - Kolkas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-08-01}}</ref> |- |[[Krapes pagasts|Krapes pagasta]]<br />[[Krapes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Krapes pagasts COA.png|x60px]] |2006. gada 28. martā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ogresnovads.lv/lv/krapes-vesture|title=Vēsture {{!}} Ogres novada pašvaldība|website=www.ogresnovads.lv|access-date=2022-05-26|language=lv}}</ref> |- |[[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagasta]]<br />[[Krimuldas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Krimuldas pagasts COA.png|x60px]] |1998. gadā |- |[[Krimūnu pagasts|Krimūnu pagasta]]<br />[[Krimūnu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Krimūnu pagasts COA.png|x60px]] |2000. gadā |- |[[Krustpils pagasts|Krustpils pagasta]]<br />[[Krustpils pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Krustpils pagasts COA.svg|x60px]] |2003. gadā |- |[[Kurmāles pagasts|Kurmāles pagasta]]<br />[[Kurmāles pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Kurmāles pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2006|07|31||bez}}<ref name="kulturaskarte-6">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/6 Kurmāles pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Kurmenes pagasts|Kurmenes pagasta]]<br />[[Kurmenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Kurmenes pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2021|10|20||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1364|title=Ģerboņu katalogs - Kurmenes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref><ref name=":0" /> |- |[[Ķeipenes pagasts|Ķeipenes pagasta]]<br />[[Ķeipenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Ķeipenes pagasts COA.png|x60px]] |2004. gadā |- |[[Ķekavas pagasts|Ķekavas pagasta]]<br />[[Ķekavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Ķekavas pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2009|02|27||bez}}<ref name="kulturaskarte-77">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/77 Kurmāles pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Ķūļciema pagasts|Ķūļciema pagasta]]<br />[[Ķūļciema pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ķūļciema pagasta ģerbonis.png|x60px]] |{{dat|2018|06|27||bez}}<ref name="kulturaskarte-1299">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1299 Ķūļciema pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180629194217/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1299 |date={{dat|2018|06|29||bez}} }}</ref> |- |[[Laidu pagasts|Laidu pagasta]]<br />[[Laidu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Laidu pagasts COA.png|x60px]] |2002. gadā |- |[[Laidzes pagasts|Laidzes pagasta]]<br />[[Laidzes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Laidzes pagasts COA.png|x60px]] |2006. gadā |- |[[Lapmežciema pagasts|Lapmežciema&nbsp;pagasta]]<br />[[Lapmežciema pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Lapmežciema pagasts COA.png|x60px]] |2000. gadā |- |[[Lauberes pagasts|Lauberes pagasta]]<br />[[Lauberes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Lauberes pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ogresnovads.lv/lv/jaunums/paveiktais-ogres-novada-pagastos-2019-gada|title=Paveiktais Ogres novada pagastos 2019. gadā|website=www.ogresnovads.lv|access-date=2022-02-02|language=lv}}</ref> |- |[[Laucienes pagasts|Laucienes pagasta]]<br />[[Laucienes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Laucienes pagasts COA.svg|x60px]] |2004. gadā |- |[[Launkalnes pagasts|Launkalnes pagasta]]<br />[[Launkalnes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Launkalnes pagasta ģerbonis.JPG|x60px]] |{{dat|2015|07|15||bez}}<ref name="Smiltenesnovads">[[Smiltenes novads]]: [https://smiltene.lv/novad/par-novadu/simbolika/ Simbolika]</ref><!--Ģerboņa apraksts: Skaldīts: 1. – zaļā laukā raibs dzenis, 2. – sudraba laukā zaļš šaurkrusts.--> |- |[[Lejasciema pagasts|Lejasciema pagasta]]<br />[[Lejasciema pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Lejasciema pagasts COA.svg|x60px]] |{{dat|2015|05|12||bez}}<ref name="kulturaskarte-237">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/237 Lejasciema pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180430155957/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/237 |date={{dat|2018|04|30||bez}} }}</ref> |- |[[Lēdmanes pagasts|Lēdmanes pagasta]]<br />[[Lēdmanes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Lēdmanes pagasts COA.png|x60px]] |2003. gadā |- |[[Lēdurgas pagasts|Lēdurgas pagasta]]<br />[[Lēdurgas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Lēdurgas pagasts COA.png|x60px]] |1997. gadā |- |[[Liezēres pagasts|Liezēres pagasta]]<br />[[Liezēres pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:COA of Liezēres pagasts.PNG|x60px]] |{{dat|2014|03|11}} |- |[[Limbažu pagasts|Limbažu pagasta]]<br />[[Limbažu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Limbažu pagasts COA.png‎|x60px]] |2003. gadā |- |[[Litenes pagasts|Litenes pagasta]]<br />[[Litenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Litenes pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2012|04|13||bez}}<ref name="kulturaskarte-179">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/179 Litenes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190214122114/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/179 |date={{dat|2019|02|14||bez}} }}</ref> |- |[[Lizuma pagasts|Lizuma pagasta]]<br />[[Lizuma pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Lizuma pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2022|4|14||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1390|title=Ģerboņu katalogs - Lizuma pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lizums.lv/2022-gada-14-aprili-lizuma-pagasta-gerboni-ieklava-latvijas-gerbonu-registra/|title=2022. gada 14. aprīlī Lizuma pagasta ģerboni iekļāva Latvijas ģerboņu reģistrā – Lizuma pagasts|last=Dārzniece|first=Evita|website=Lizuma pagasts|access-date=2022-05-26|language=lv-LV}}</ref> |- |[[Lībagu pagasts|Lībagu pagasta]]<br />[[Lībagu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Lībagu pagasts COA.png‎|x60px]] |2005. gadā |- |[[Līvbērzes pagasts|Līvbērzes pagasta]]<br />[[Līvbērzes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Līvbērzes pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2007|07|03||bez}}<ref name="kulturaskarte-40">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/40 Līvbērzes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181101093423/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/40 |date={{dat|2018|11|01||bez}} }}</ref> |- |[[Lubes pagasts|Lubes pagasta]]<br />[[Lubes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Lubes pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2019|2|7||bez}}<ref name="kulturaskarte-1313">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1313 Lubes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200131213808/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1313 |date={{dat|2020|01|31||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsuvestis.lv/2019/03/19/nevelas-lai-laudis-lubes-pagasta-justos-ka-nomale/|title=Nevēlas, lai ļaudis Lubes pagastā justos kā nomalē|last=Raks-Lasmane|first=Mārīte|website=Talsu Vēstis|access-date=2022-05-26|date=2019-03-19|language=lv-LV}}</ref> |- |[[Lutriņu pagasts|Lutriņu pagasta]]<br />[[Lutriņu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Lutriņu pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2007|08|20||bez}}<ref name="kulturaskarte-41">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/41 Lutriņu pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Ļaudonas pagasts|Ļaudonas pagasta]]<br />[[Ļaudonas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Ļaudonas pagasts COA.png|x60px]] |2000. gadā |- |[[Madlienas pagasts|Madlienas pagasta]]<br />[[Madlienas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Madlienas pagasts.png|x60px]] |1999. gadā |- |[[Maltas pagasts|Maltas pagasta]]<br />[[Maltas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Maltas pagasts.png|x60px]] |{{dat|2010|02|09||bez}}<ref name="kulturaskarte-100">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/100 Maltas pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Mārcienas pagasts|Mārcienas pagasta]]<br />[[Mārcienas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Mārcienas pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2008|05|26||bez}}<ref name="kulturaskarte-57">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/57 Mārcienas pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Mazozolu pagasts|Mazozolu pagasta]]<br />[[Mazozolu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Mazozolu pagasts COA.png|x60px]] |2004. gadā |- |[[Medumu pagasts|Medumu pagasta]]<br />[[Medumu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Medumu pagasts COA.png|x60px]] |2003. gadā |- |[[Mērsraga pagasts|Mērsraga pagasta]]<br />[[Mērsraga pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Mērsraga pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2022|07|20||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/op/2022/115.15|title=Par ģerboņu aprakstu parakstīšanu - Latvijas Vēstnesis|last=|website=[[Latvijas Vēstnesis]]|access-date=2022-08-01|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1401|title=Ģerboņu katalogs - Mērsraga pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-08-01}}</ref> |- |[[Mētrienas pagasts|Mētrienas pagasta]]<br />[[Mētrienas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Mētrienas pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2012|06|27||bez}}<ref name="kulturaskarte-180">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/180 Mētrienas pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Mežotnes pagasts|Mežotnes pagasta]]<br />[[Mežotnes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:COA of Mežotne parish.png|x60px]] |{{dat|2007|10|03||bez}}<ref name="kulturaskarte-42">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/42 Mežotnes pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Mores pagasts|Mores pagasta]]<br />[[Mores pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Mores pagasts.png|x60px]] |2000. gadā<ref name="Siguldasnovads"/> |- |[[Naujenes pagasts|Naujenes pagasta]]<br />[[Naujenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Naujenes pagasts.png|x60px]] |1997. gadā |- |[[Nīcas pagasts|Nīcas pagasta]]<br />[[Nīcas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Nīcas pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2021|10|26||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1367|title=Ģerboņu katalogs - Nīcas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/zinas/novados/nica-un-otankos-izstrada-pagastu-gerbonus/|title=Nīcā un Otaņķos izstrādā pagastu ģerboņus|website=liepajniekiem.lv|access-date=2022-05-26|language=lv}}</ref> |- |[[Nīkrāces pagasts|Nīkrāces pagasta]]<br />[[Nīkrāces pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Nīkrāces pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2008|04|14||bez}}<ref name="kulturaskarte-56">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/56 Nīkrāces pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181101100909/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/56 |date={{dat|2018|11|01||bez}} }}</ref> |- |[[Novadnieku pagasts|Novadnieku pagasta]]<br />[[Novadnieku pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Novadnieku pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2009|02|27||bez}}<ref name="kulturaskarte-78">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/78 Novadnieku pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181101103126/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/78 |date={{dat|2018|11|01||bez}} }}</ref> |- |[[Ogresgala pagasts|Ogresgala pagasta]]<br />[[Ogresgala pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ogresgala pagasta ģerbonis.png|x60px]] |{{dat|2018|04|19||bez}}<ref>[http://www.ogresnovads.lv/lat/pasvaldiba/dome/sezu_tiesraides_video/2018/?page=0&doc=33540 Ogres novada pašvaldības domes sēde 19.04.2018.]{{Novecojusi saite}}:<br/> [http://www.ogresnovads.lv/files/lemumi/2018/19%20aprilis/Par_Ogresgala_pagasta_gerbona_apstiprinasanu_lemums19042018.doc Par Ogres novada pašvaldības Ogresgala pagasta ģerboņa meta apstiprināšanu.]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Ošupes pagasts|Ošupes pagasta]]<br />[[Ošupes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ošupes pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2013|03|20||bez}}<ref name="kulturaskarte-205">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/205 Ošupes pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref><ref name="2013-04-22">[http://likumi.lv/doc.php?id=256299 Par ģerboņu reģistrāciju] 22.04.2013.</ref> |- |[[Otaņķu pagasts|Otaņķu pagasta]]<br />[[Otaņķu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Otaņķu pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2022|2|25||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1383|title=Ģerboņu katalogs - Otaņķu pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nica.lv/lv/aktualitates/kadam-but-otanku-pagasta-gerbonim/|title=Aktualitātes » Nīcas novads|website=www.nica.lv|access-date=2022-05-26}}</ref> |- |[[Padures pagasts|Padures pagasta]]<br />[[Padures pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Padures pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2009|02|27||bez}}<ref name="kulturaskarte-64">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/64 Padures pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Pāles pagasts|Pāles pagasta]]<br />[[Pāles pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Pāles pagasts COA.png|x60px]] |2005. gadā |- |[[Pelču pagasts|Pelču pagasta]]<br />[[Pelču pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Pelču pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2021|6|22||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1360|title=Ģerboņu katalogs - Pelču pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kuldiga.lv/kuldigas-novads/aktualitates-pagastos/6160-apstiprinats-rendas-pagasta-gerbonis-veidos-gerbonus-ari-citiem-pagastiem|title=Apstiprināts Rendas pagasta ģerbonis, veidos ģerboņus arī citiem pagastiem - Kuldīgas novads|website=Kuldīgas novada pašvaldība|date=2021-11-10}}</ref> |- |[[Popes pagasts|Popes pagasta]]<br />[[Popes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Popes pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2008|02|30||bez}}<ref name="kulturaskarte-70">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/70 Popes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200812201815/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/70 |date={{dat|2020|08|12||bez}} }}</ref> |- |[[Pūres pagasts|Pūres pagasta]]<br />[[Pūres pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Pures pagasts.png|x60px]] |1999. gadā |- |[[Puzes pagasts|Puzes pagasta]]<br />[[Puzes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Puzes pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2016|06|16||bez}}<ref name="kulturaskarte-1253">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1253 Puzes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030163221/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1253 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}</ref> |- |[[Raiskuma pagasts|Raiskuma pagasta]]<br />[[Raiskuma pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Raiskuma pagasts COA.png|x60px]] |2001. gadā |- |[[Rankas pagasts|Rankas pagasta]]<br />[[Rankas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:COA of Rankas pagasts.png|x60px]] |{{dat|2013|12|27||bez}}<ref name="kulturaskarte-223">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/223 Rankas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181011071645/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/223 |date={{dat|2018|10|11||bez}} }}</ref><ref>[http://likumi.lv/doc.php?id=263769 Par ģerboņu reģistrāciju] 15.01.2014.</ref> |- |[[Raunas pagasts|Raunas pagasta]]<br />[[Raunas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Raunas pagasts COA.svg|x60px]] |1999. gadā |- |[[Rembates pagasts|Rembates pagasta]]<br />[[Rembates pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Rembates pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2013|05|15||bez}}<ref name="2013-06-07">[http://likumi.lv/doc.php?id=257344 Par ģerboņu reģistrāciju] 07.06.2013.</ref> |- |[[Rendas pagasts|Rendas pagasta]]<br />[[Rendas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Rendas pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2021|10|20||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1363|title=Ģerboņu katalogs - Rendas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref><ref name=":1" /> |- |[[Rojas pagasts|Rojas pagasta]]<br />[[Rojas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Rojas pagasts COA.svg‎|x60px]] |1998. gadā <br>(pārapstiprināts {{dat|2022|07|20||bez}})<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1402|title=Ģerboņu katalogs - Rojas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-08-01}}</ref> |- |[[Ropažu pagasts|Ropažu pagasta]]<br />[[Ropažu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ropažu pagasta ģerbonis.svg|45px]] |{{dat|2022|5=bez|4|5}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1388|title=Ģerboņu katalogs - Ropažu pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref> |- |[[Rubenes pagasts|Rubenes pagasta]]<br />[[Rubenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Rubenes pagasts COA.png|x60px]] |2003. gadā |} |valign=top| {| class="wikitable" style="text-align:center;" !Nosaukums!!Ģerbonis!!Apstiprināts |- |[[Rugāju pagasts|Rugāju pagasta]]<br />[[Rugāju pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Rugāju pagasts COA.svg|x60px]] |2001. gadā<br />(pārapstiprināts {{dat|2022|05|30||bez}})<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1392|title=Ģerboņu katalogs - Rugāju pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-07-07}}</ref> |- |[[Rundāles pagasts|Rundāles pagasta]]<br />[[Rundāles pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Rundāles pagasts COA.svg‎|x60px]] |2000. gadā |- |[[Salas pagasts (Babītes novads)|Salas pagasta]]<br />[[Salas pagasta (Vidzeme) ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Salas pagasts (Vidzeme) COA.png|x60px]] |{{dat|2007|07|03||bez}}<ref name="kulturaskarte-38">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/38 Salas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181026151907/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/38 |date={{dat|2018|10|26||bez}} }}</ref> |- |[[Salgales pagasts|Salgales pagasta]]<br />[[Salgales pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Salgales pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2015|05|12||bez}}<ref name="kulturaskarte-235">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/235 Salgales pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181026154433/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/235 |date={{dat|2018|10|26||bez}} }}</ref> |- |[[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]]<br />[[Sēmes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Sēmes pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2006|10|16||bez}}<ref name="kulturaskarte-13">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/13 Sēmes pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Sesavas pagasts|Sesavas pagasta]]<br />[[Sesavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Sesavas pagasts.png|x60px]] |2000. gadā |- |[[Siguldas pagasts|Siguldas pagasta]]<br />[[Siguldas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Siguldas pagasts COA.png|x60px]] |2002. gadā<ref name="Siguldasnovads"/> |- |[[Skaistkalnes pagasts|Skaistkalnes pagasta]]<br />[[Skaistkalnes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Skaistkalnes pagasts COA.png|x60px]] |2003. gadā |- |[[Skrudalienas pagasts|Skrudalienas&nbsp;pagasta]]<br />[[Skrudalienas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Skrudalienas pagasta ģerbonis.png|x60px]] |{{dat|2013|03|25||bez}}<ref name="kulturaskarte-206">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/206 Skrudalienas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030110027/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/206 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}</ref><ref name="2013-04-22" /> |- |[[Skujenes pagasts|Skujenes pagasta]]<br />[[Skujenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Skujenes pagasts COA.png|x60px]] |2004. gadā |- |[[Skultes pagasts|Skultes pagasta]]<br />[[Skultes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Skultes pagasts COA.png‎|x60px]] |{{dat|2006|10|31||bez}}<ref name="kulturaskarte-15">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/15 Skultes pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Smārdes pagasts|Smārdes pagasta]]<br />[[Smārdes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Smārdes pagasts COA.svg|x60px]] |2003. gadā |- |[[Smiltenes pagasts|Smiltenes pagasta]]<br />[[Smiltenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Smiltenes pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2007|10|10||bez}}<ref name="kulturaskarte-43">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/43 Smiltenes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030171837/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/43 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}</ref> |- |[[Snēpeles pagasts|Snēpeles pagasta]]<br />[[Snēpeles pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Snēpeles pagasts COA.png|x60px]] |2002. gadā |- |[[Staburaga pagasts|Staburaga pagasta]]<br />[[Staburaga pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Staburaga pagasts COA.svg|x60px]] |2002. gadā |- |[[Stalbes pagasts|Stalbes pagasta]]<br />[[Stalbes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Stalbes pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2010|10|19||bez}}<ref name="kulturaskarte-128">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/128 Stalbes pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Stāmerienas pagasts|Stāmerienas pagasta]]<br />[[Stāmerienas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Stāmerienas pagasts COA.svg|x60px]] |{{dat|2013|10|24||bez}}<ref name="kulturaskarte-219">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/219 Stāmerienas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190214122137/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/219 |date={{dat|2019|02|14||bez}} }}</ref><ref name="2013-10-31">[http://likumi.lv/doc.php?id=261475 Par ģerboņu reģistrāciju] 31.10.2013.</ref> |- |[[Stelpes pagasts|Stelpes pagasta]]<br />[[Stelpes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Stelpes pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2021|10|20||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1365|title=Ģerboņu katalogs - Stelpes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-02-02}}</ref><ref name=":0" /> |- |[[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagasta]]<br />[[Stopiņu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Stopiņu pagasta ģerbonis.svg|45px]] |{{dat|2022|4|5|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1387|title=Ģerboņu katalogs - Stopiņu pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref> |- |[[Stradu pagasts|Stradu pagasta]]<br />[[Stradu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Stradu pagasts COA.svg|x60px]] |{{dat|2018|01|16||bez}}<ref name="kulturaskarte-1290">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1290 Stradu pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030121332/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1290 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stradi.lv/pagasts-2/|title=Pagasts – Stradu pagasta pārvalde|access-date=2022-05-26|language=lv-LV}}</ref> |- |[[Straupes pagasts|Straupes pagasta]]<br />[[Straupes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Straupes pagasts.png|x60px]] |2000. gadā |- |[[Strazdes pagasts|Strazdes pagasta]]<br />[[Strazdes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Strazdes pagasta ģerbonis.png|x60px]] |{{dat|2018|06|27||bez}}<ref name="kulturaskarte-1300">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1300 Strazdes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180701084017/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1300 |date={{dat|2018|07|01||bez}} }}</ref> |- |[[Suntažu pagasts|Suntažu pagasta]]<br />[[Suntažu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Suntažu pagasts COA.png|x60px]] |2000. gadā |- |[[Sventes pagasts|Sventes pagasta]]<br />[[Sventes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:COA of Sventes pagasts.png|x60px]] |{{dat|2013|10|24||bez}}<ref name="2013-10-31" /> |- |[[Tārgales pagasts|Tārgales pagasta]]<br />[[Tārgales pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Tārgales pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2006|10|16||bez}}<ref name="kulturaskarte-14">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/14 Tārgales pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Taurenes pagasts|Taurenes pagasta]]<br />[[Taurenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Taurenes pagasts COA.png|x60px]] |2003. gadā |- |[[Taurupes pagasts|Taurupes pagasta]]<br />[[Taurupes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Taurupes pagasts COA.png|x60px]] |2004. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ogresnovads.lv/lv/taurupes-vesture|title=Vēsture {{!}} Ogres novada pašvaldība|website=www.ogresnovads.lv|access-date=2022-05-26|language=lv}}</ref> |- |[[Tirzas pagasts|Tirzas pagasta]]<br />[[Tirzas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Tirzas pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2018|01|16||bez}}<ref name="kulturaskarte-1289">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1289 Tirzas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030172634/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1289 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/login/?next=https%3A%2F%2Fwww.facebook.com%2Ftirzaspagasts%2Fposts%2F1513764225402763%2F|title=Tirzas pagasts – Ieraksti {{!}} Facebook|website=Facebook|access-date=2022-05-26|language=lv}}</ref> |- |[[Tomes pagasts|Tomes pagasta]]<br />[[Tomes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Tomes pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2013|05|15||bez}}<ref name="kulturaskarte-211">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/211 Tomes pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref><ref name="2013-06-07" /> |- |[[Trikātas pagasts|Trikātas pagasta]]<br />[[Trikātas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Trikātas pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2008|06|12||bez}}<ref name="kulturaskarte-60">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/60 Trikātas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030171152/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/60 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}</ref> |- |[[Tumes pagasts|Tumes pagasta]]<br />[[Tumes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Tumes pagasts COA.png|x60px]] |2002. gadā |- |[[Turlavas pagasts|Turlavas pagasta]]<br />[[Turlavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Turlavas pagasts COA.png|x60px]] ||{{dat|1998||||bez}}<ref>Heraldicum: [http://www.heraldicum.ru/latvija/pagasts/turlavas.htm Турлавская волость (Turlavas pagasts)]</ref> |- |[[Ugāles pagasts|Ugāles pagasta]]<br />[[Ugāles pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Ugāles pagasts COA.png|x60px]] |2003. gadā |- |[[Umurgas pagasts|Umurgas pagasta]]<br />[[Umurgas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Umurgas pagasts COA.svg|x60px]] |2005. gadā |- |[[Usmas pagasts|Usmas pagasta]]<br />[[Usmas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Usmas pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2017|01|10||bez}}<ref name="kulturaskarte-1269">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1269 Usmas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030100544/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1269 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}</ref> |- |[[Užavas pagasts|Užavas pagasta]]<br />[[Užavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Užavas pagasts COA.svg‎|x60px]] |{{dat|2006|07|31||bez}}<ref name="kulturaskarte-4">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/4 Užavas pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Vaives pagasts|Vaives pagasta]]<br />[[Vaives pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Vaives pagasts COA.svg|x60px]] |{{dat|2008|06|12||bez}}<ref name="kulturaskarte-59">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/59 Vaives pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Valdgales pagasts|Valdgales pagasta]]<br />[[Valdgales pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Coat of Arms of Valdgales pagasts.svg|x60px]] |{{dat|2009|03|17||bez}}<ref name="kulturaskarte-79">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/79 Valdgales pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Valkas pagasts|Valkas pagasta]]<br />[[Valkas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Valkas pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2009|03|17||bez}}<ref name="kulturaskarte-80">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/80 Valkas pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Valles pagasts|Valles pagasta]]<br />[[Valles pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Valles pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2006|07|31||bez}}<ref name="kulturaskarte-3">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/3 Valles pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Vandzenes pagasts|Vandzenes pagasta]]<br />[[Vandzenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Vandzenes pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2019|4|5||bez}}<ref name="2019-04-05">[https://likumi.lv/ta/id/306093 Par ģerboņu reģistrāciju] 05.04.2019.</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1319|title=Ģerboņu katalogs - Vandzenes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.server2.alt.lv/aktualitates/registrets_vandzenes_pagasta_gerbonis|title=Talsi - Reģistrēts Vandzenes pagasta ģerbonis|website=www.talsi.server2.alt.lv|access-date=2022-05-26}}</ref> |- |[[Vārves pagasts|Vārves pagasta]]<br />[[Vārves pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Vārves pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2016|10|06||bez}}<ref name="kulturaskarte-1263">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1263 Vārves pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030162204/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1263 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}</ref> |- |[[Vecpiebalgas pagasts|Vecpiebalgas pagasta]]<br />[[Vecpiebalgas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Vecpiebalgas pagasts.png|x60px]] |2002. gadā |- |[[Vecsaules pagasts|Vecsaules&nbsp;pagasta]]<br />[[Vecsaules pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:COA of Vecsaules pagasts.png|x60px]] |{{dat|2015|05|12||bez}}<ref name="kulturaskarte-233">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/233 Vecsaules pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226035504/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/233 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Vecumnieku pagasts|Vecumnieku&nbsp;pagasta]]<br />[[Vecumnieku pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Vecumnieku pagasts.png|x60px]] |{{dat|2001|10|26||bez}} |- |[[Veselavas pagasts|Veselavas pagasta]]<br />[[Veselavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Veselavas pagasts COA.png|x60px]] |2003. gadā |- |[[Vestienas pagasts|Vestienas pagasta]]<br />[[Vestienas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Vestienas pagasts.png|x60px]] |2000. gadā |- |[[Vidrižu pagasts|Vidrižu pagasta]]<br />[[Vidrižu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Vidrižu pagasts COA.svg|x60px]] |{{dat|2007|07|03||bez}}<ref name="kulturaskarte-39">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/39 Vidrižu pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Vijciema pagasts|Vijciema pagasta]]<br />[[Vijciema pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Vijciema pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2012|08|31||bez}}<ref name="kulturaskarte-196">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/196 Vijciema pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Vilces pagasts|Vilces pagasta]]<br />[[Vilces pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Vilces pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2015|05|12||bez}}<ref name="kulturaskarte-236">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/236 Vilces pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030165719/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/236 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}</ref> |- |[[Viļķenes pagasts|Viļķenes pagasta]]<br />[[Viļķenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Viļķenes pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2005|04|03||bez}}<ref>Viļķenes pagasta pārvalde: [http://www.vilkene.lv/par/vesture/ Viļķenes vēsture]</ref> |- |[[Virbu pagasts|Virbu pagasta]]<br />[[Virbu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Virbu pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2018|06|14||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1298|title=Ģerboņu katalogs - Virbu pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref><ref>Talsu novads: [http://www.talsi.lv/aktualitates/virbu_pagastam___savs_gerbonis/ Virbu pagastam – savs ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180623221909/http://www.talsi.lv/aktualitates/virbu_pagastam___savs_gerbonis/ |date={{dat|2018|06|23||bez}} }}</ref> |- |[[Vircavas pagasts|Vircavas pagasta]]<br />[[Vircavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Vircavas pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2007|03|30||bez}}<ref>Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/32 Vircavas pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Višķu pagasts|Višķu pagasta]]<br />[[Višķu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Višķu pagasts COA.png|x60px]] | 2001. gadā<ref>Višķu pagasta pārvalde: [http://www.viski.lv/par-pagastu/ Par pagastu]</ref> |- |[[Zentenes pagasts|Zentenes pagasta]]<br />[[Zentenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Zentenes pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2020|9|22||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1343|title=Ģerboņu katalogs - Zentenes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ntz.lv/tukuma-un-novada/zentenes-pagasts-ticis-pie-sava-gerbona/|title=Zentenes pagasts ticis pie sava ģerboņa|website=[[Neatkarīgās Tukuma Ziņas|NTZ]]|access-date=2022-05-26|date=2020-11-19|language=lv-LV}}</ref> |- |[[Zirņu pagasts|Zirņu pagasta]]<br />[[Zirņu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Zirņu pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2007|01|05||bez}}<ref name="kulturaskarte-30">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/30 Zirņu pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Ziru pagasts|Ziru pagasta]]<br />[[Ziru pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ziru pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2016|10|06||bez}}<ref name="kulturaskarte-1264">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1264 Ziru pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030130534/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1264 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}</ref> |- |[[Zlēku pagasts|Zlēku pagasta]]<br />[[Zlēku pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Zlēku pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2017|03|31||bez}}<ref name="kulturaskarte-1270">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1270 Zlēku pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030101912/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1270 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}</ref> |- |[[Zosēnu pagasts|Zosēnu pagasta]]<br />[[Zosēnu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Zosenu pagasts.png|x60px]] |1999. gadā<ref name="jaunpiebalga"/> |- |[[Zvārtavas pagasts|Zvārtavas pagasta]]<br />[[Zvārtavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Zvārtavas pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2007|12|13||bez}}<ref name="kulturaskarte-50">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/50 Zvārtavas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226041011/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/50 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |} |} == Atceltie pagastu ģerboņi == {| class="wikitable" style="text-align:center;" !Nosaukums!!Ģerbonis!!Apstiprināts!!Aizvietots!!Piezīme |- |[[Ādažu novads|Ādažu pagasta]]<br />ģerbonis |[[Attēls:Ādažu pagasts COA.svg|45px]] |{{dat|1999|7|29|5=bez}}<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aprinkis.lv/index.php/sabiedriba/pasvaldibas/28984-kads-bus-jauna-adazu-novada-gerbonis|title=Kāds būs jaunā Ādažu novada ģerbonis?|last=Vēstis”|first=Elita Pētersone, “Ādažu|website=www.aprinkis.lv|access-date=2022-05-26|date=2021-12-02|language=lv-lv}}</ref> |[[Attēls:Ādažu novads COA.svg|45px]] |<small>Pagasts [[Ādažu novada ģerbonis|reformēts par novadu]]</small> |- |[[Alsungas novads|Alsungas pagasta]]<br />[[Alsungas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Alsungas pagasta ģerbonis.svg|45px]] |{{dat|1999|5=bez}} |[[Attēls:Alsunga novads COA.svg|45px]] |<small>Pagasts [[Alsungas novada ģerbonis|reformēts par novadu]]</small> |- |[[Carnikavas novads|Carnikavas pagasta]]<br />ģerbonis |[[Attēls:Carnikavas pagasts COA.svg|45px]] |{{dat|2002|9|10|5=bez}}<ref name=":2" /> |[[Attēls:Carnikavas novads COA.svg|45px]] |<small>Pagasts [[Carnikavas novada ģerbonis|reformēts par novadu]]</small> |- |[[Garkalnes novads|Garkalnes pagasta]]<br />ģerbonis |[[Attēls:Garkalnes pagasta ģerbonis.svg|45px]] |{{dat|2002|5=bez}} |[[Attēls:Garkalnes novads COA.svg|45px]] |<small>Pagasts [[Garkalnes novada ģerbonis|reformēts par novadu]]</small> |- |[[Iecavas novads|Iecavas pagasta]]<br />ģerbonis |[[Attēls:Iecavas pagasts COA.svg|45px]] |{{dat|2002|05|07||bez}}<ref>[http://www.iecava.lv/upload/pasvaldiba/dokumenti/avize/2012_gads/05-04-2012_iecavas_zinas.pdf Laikraksta «Iecavas Ziņas» Nr. 14 (881) 05.04.2012.]</ref> |[[Attēls:Iecavas novads COA.svg|45px]] |<small>Pagasts [[Iecavas novada ģerbonis|reformēts par novadu]]</small> |- |[[Mālpils novads|Mālpils pagasta]]<br />[[Mālpils pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Mālpils pagasta ģerbonis.svg|45px]] |{{dat|2006|07|31||bez}}<ref name="kulturaskarte-1">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1 Mālpils pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref> |[[Attēls:Mālpils novads COA.svg|45px]] |<small>Pagasts [[Mālpils novada ģerbonis|reformēts par novadu]]</small> |- |[[Mārupes novads|Mārupes pagasta]]<br />[[Mārupes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Mārupes pagasts COA.png|45px]] |{{dat|2001|08|31||bez}} |[[Attēls:Mārupes novads COA.svg|45px]] |<small>Pagasts [[Mārupes novada ģerbonis|reformēts par novadu]]</small> |- |[[Ropažu novads|Ropažu pagasta]]<br />ģerbonis |[[Attēls:Ropažu pagasta ģerbonis.svg|45px]] |{{dat|2004|5=bez}} |[[Attēls:Ropažu novads COA 2012-2021.svg|45px]] |<small>Pagasts [[Ropažu novada ģerbonis|reformēts par novadu]]</small> |- |[[Skrīveru novads|Skrīveru pagasta]]<br />[[Skrīveru pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Skriveru pagasts.png|45px]] |{{dat|1998|5=bez}} |[[Attēls:Skrīveru novads COA.svg|45px]] |<small>Pagasts [[Skrīveru novada ģerbonis|reformēts par novadu]]</small> |- |[[Stopiņu novads|Stopiņu pagasta]]<br />ģerbonis |[[Attēls:Stopiņu pagasta ģerbonis.svg|45px]] |{{dat|1997|5=bez}} |[[Attēls:Stopiņu novads COA.svg|45px]] |<small>Pagasts [[Stopiņu novada ģerbonis|reformēts par novadu]]</small> |} == Skatīt arī == {{Commonscat|Coats of arms of parishes of Latvia|Latvijas pagastu ģerboņi}} * [[Ģerbonis]] * [[Latvijas ģerbonis]] * [[Latvijas pagastu uzskaitījums]] * [[Latvijas pagastu karogi]] * [[Latvijas pilsētu ģerboņi]] * [[Latvijas novadu ģerboņi]] == Atsauces == {{atsauces|3}} {{heraldika-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas pagastu ģerboņi| *]] abwbl6ypmqzz6vbi0zvtu2ibjcip408 3665928 3665853 2022-08-03T05:19:15Z Fenn-O-maniC 80678 wikitext text/x-wiki '''Latvijas [[Pagasts|pagastu]] [[Ģerbonis|ģerboņi]]''' sāka ieviesties apritē pēc 1990. gada administratīvās reformas. == Ģerboņu uzskaitījums == {| |valign=top| {| class="wikitable" style="text-align:center;" !Nosaukums!!Ģerbonis!!Apstiprināts |- |[[Abavas pagasts|Abavas pagasta]]<br />[[Abavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Abavas pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2018|02|07||bez}}<ref name="kulturaskarte-1292">[http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/ Ģerboņu katalogs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180604030205/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem |date={{dat|2018|06|04||bez}} }}: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1292 Abavas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180606215750/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1292 |date={{dat|2018|06|06||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.server2.alt.lv/aktualitates/abavas_pagasta_gerbonis___starptautiski_atzits|title=Talsi - Abavas pagasta ģerbonis – starptautiski atzīts|website=www.talsi.server2.alt.lv|access-date=2022-05-26}}</ref> |- |[[Allažu pagasts|Allažu pagasta]]<br />[[Allažu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Allažu pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2002|05|07||bez}}<ref name="Siguldasnovads">[[Siguldas novads]]: [https://www.sigulda.lv/public/lat/siguldas_novads1/simboli1/ Simboli]</ref> |- |[[Ances pagasts|Ances pagasta]]<br />[[Ances pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ances pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2016|06|16||bez}}<ref name="kulturaskarte-1252">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1252 Ances pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170125151502/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1252 |date={{dat|2017|01|25||bez}} }}</ref> |- |[[Aronas pagasts|Aronas pagasta]]<br />[[Aronas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Aronas pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2006|11|16||bez}}<ref name="kulturaskarte-18">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/18 Aronas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151031123551/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/18|date={{dat|2015|10|31||bez}}}}</ref> |- |[[Ādažu pagasts|Ādažu pagasta]]<br />[[Ādažu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ādažu pagasts COA.svg|45px]] |2021. gada 27. decembrī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1373|title=Ģerboņu katalogs - Ādažu pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref><!-- Ģerboņu katalogā krāsas atšķiras. Sudraba laukā zaļa ūdensrozes lapa, tai uzlikts baltās ūdensrozes zieds dabiskā krāsā. --> |- |[[Ārlavas pagasts|Ārlavas pagasta]]<br />[[Ārlavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ārlavas pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2019|2|7||bez}}<ref name="kulturaskarte-1314">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1314 Ārlavas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200131213828/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1314 |date={{dat|2020|01|31||bez}} }}</ref> |- |[[Balgales pagasts|Balgales pagasta]]<br />[[Balgales pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Balgale parish COA.png|x60px]] |{{dat|2008|10|30||bez}}<ref name="kulturaskarte-71">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/71 Balgales pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226031950/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/71 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Baltinavas pagasts|Baltinavas pagasta]]<br />[[Baltinavas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Baltinavas pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2022|05|30||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1391|title=Ģerboņu katalogs - Baltinavas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-07-07}}</ref> |- |[[Barkavas pagasts|Barkavas pagasta]]<br />[[Barkavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Barkavas pagasta ģerbonis.png|x60px]] |{{dat|2018|11|15||bez}}<ref name="vestnesis-2018-230.2">[https://vestnesis.lv/ Latvijas Vēstnesis]: [https://vestnesis.lv/op/2018/230.2 Par ģerboņa reģistrāciju] 16.11.2018.</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1306|title=Ģerboņu katalogs - Barkavas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref> |- |[[Bārbeles pagasts|Bārbeles pagasta]]<br />[[Bārbeles pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Bārbeles pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2021|10|20||bez}}<ref>http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1366</ref><ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://vecumnieki.lv/sabiedriba-aktualais/3650-registrets-barbeles-stelpes-un-kurmenes-pagasta-gerbonis|title=Reģistrēts Bārbeles, Stelpes un Kurmenes pagasta ģerbonis - Bauskas novada pašvaldības iestāde «Vecumnieku apvienības pārvalde»|website=vecumnieki.lv|access-date=2022-05-26|language=lv-lv}}</ref> |- |[[Bēnes pagasts|Bēnes pagasta]]<br />[[Bēnes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Bēnes pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2006|12|18||bez}}<ref name="kulturaskarte-27">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/27 Bēnes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226044213/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/27 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Bērzaunes pagasts|Bērzaunes pagasta]]<br />[[Bērzaunes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Bērzaunes pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2010|10|25||bez}}<ref>[http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=605&art_id=18687 „Pašvaldību ģerboņu svētki” Rīgas pilī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305014229/http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=605&art_id=18687 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} 25.10.2011.</ref> |- |[[Birzgales pagasts|Birzgales pagasta]]<br />[[Birzgales pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Birzgales pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2008|02|11||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.birzgale.lv/avize/2008/Septembris.pdf |title=LR Kultūras ministrijas lēmums par Birzgales pagasta ģerboni |access-date={{dat|2010|09|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305150156/http://www.birzgale.lv/avize/2008/Septembris.pdf |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> |- |[[Brantu pagasts|Brantu pagasta]]<br />[[Brantu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Brantu pagasta ģerbonis.png|x60px]] |{{dat|2008|02|14||bez}}<ref name="kulturaskarte-52">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/52 Brantu pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180812092851/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/52 |date={{dat|2018|08|12||bez}} }}</ref> |- |[[Braslavas pagasts|Braslavas pagasta]]<br />[[Braslavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Braslavas pagasts COA.svg‎|x60px]] |{{dat|2007|11|29||bez}}<ref name="kulturaskarte-48">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/48 Braslavas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226035337/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/48 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Brīvzemnieku pagasts|Brīvzemnieku pagasta]]<br />[[Brīvzemnieku pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Brīvzemnieku pagasts COA.svg|x60px]] |2005. gadā |- |[[Brunavas pagasts|Brunavas pagasta]]<br />[[Brunavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Brunavas pagasts COA.svg|x60px]] |{{dat|2007|05|09||bez}}<ref name="kulturaskarte-33">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/33 Brunavas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226033004/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/33 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagasta]]<br />[[Carnikavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Carnikavas pagasts COA.svg|frameless|56x56px]] |{{dat|2021|12|27||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1374|title=Ģerboņu katalogs - Carnikavas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-02-02}}</ref><!--Zelta laukā pazemināts zils galvaspālis; vairoga galvā sudraba nēģis ar galvu uz kreiso pusi.--> |- |[[Cenu pagasts|Cenu pagasta]]<br />[[Cenu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Cenu pagasts COA.svg|x60px]] |2001. gadā |- |[[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagasta]]<br />[[Ceraukstes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Ceraukstes pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2007|01|05||bez}}<ref name="kulturaskarte-31">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/31 Ceraukstes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226033132/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/31 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Codes pagasts|Codes pagasta]]<br />[[Codes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Codes pagasts COA.png|x60px]] |1999. gadā |- |[[Daugmales pagasts|Daugmales pagasta]]<br />[[Daugmales pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Daugmales pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2017|04|18||bez}}<ref name="kulturaskarte-1272">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1272 Daugmales pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030095525/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1272 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}</ref> |- |[[Dāviņu pagasts|Dāviņu pagasta]]<br />[[Dāviņu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:COA of Dāviņi parish.png|x60px]] |{{dat|2015|05|12||bez}}<ref name="kulturaskarte-234">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/234 Dāviņu pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226035112/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/234 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Demenes pagasts|Demenes pagasta]]<br />[[Demenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Demenes pagasts COA.png|x60px]] |2000. gadā |- |[[Dikļu pagasts|Dikļu pagasta]]<br />[[Dikļu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Dikļu pagasts COA.png|x60px]] |2003. gadā |- |[[Drustu pagasts|Drustu pagasta]]<br />[[Drustu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Drustu pagasts COA.png|x60px]] |2003. gadā |- |[[Dundagas pagasts|Dundagas pagasta]]<br />[[Dundagas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Dundagas pagasts COA.svg|x60px]] |{{dat|2007|01|05||bez}}<ref name="kulturaskarte-29">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/29 Dundagas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226044151/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/29 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Dzelzavas pagasts|Dzelzavas pagasta]]<br />[[Dzelzavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Dzelzavas pagasts COA.png|x60px]] | |- |[[Dzērbenes pagasts|Dzērbenes pagasta]]<br />[[Dzērbenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Dzērbenes pagasts COA.png|x60px]] |2001. gadā |- |[[Džūkstes pagasts|Džūkstes pagasta]]<br />[[Džūkstes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Džūkstes pagasts COA.svg|x60px]] |{{dat|2006|08|15||bez}}<ref name="kulturaskarte-11">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/11 Džūkstes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226041947/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/11 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Elejas pagasts|Elejas pagasta]]<br />[[Elejas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Elejas pagasts COA.png|x60px]] |2000. gadā |- |[[Engures pagasts|Engures pagasta]]<br />[[Engures pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Engures pagasts.png|x60px]] |2000. gadā |- |[[Ēdoles pagasts|Ēdoles pagasta]]<br />[[Ēdoles pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ēdoles pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |2022. gada 30. maijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1394|title=Ģerboņu katalogs - Ēdoles pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-07-07}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kuldiga.lv/kuldigas-novads/aktualitates-pagastos/6637-edoles-pagastam-savs-gerbonis|title=Ēdoles pagastam savs ģerbonis|website=Kuldīgas novada pašvaldība|access-date=2022-07-07|language=lv-lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://edole.lv/edoles-gerbonis/|title=Ēdoles ģerbonis. – Ēdoles pagasts|last=Celma|first=Aira|access-date=2022-07-07|language=lv-LV}}</ref> |- |[[Ērgļu pagasts|Ērgļu pagasta]]<br />[[Ērgļu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Ērgļu pagasts COA.png|x60px]] |1999. gadā |- |[[Ērģemes pagasts|Ērģemes pagasta]]<br />[[Ērģemes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ērģemes pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2007|12|13||bez}}<ref name="kulturaskarte-51">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/51 Ērģemes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226040941/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/51 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Gailīšu pagasts|Gailīšu pagasta]]<br />[[Gailīšu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Gailīšu pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2005|08|15||bez}}<ref name="kulturaskarte-10">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/10 Gailīšu pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226042012/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/10 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Gaujienas pagasts|Gaujienas pagasta]]<br />[[Gaujienas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Gaujienas pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2008|09|30||bez}}<ref name="kulturaskarte-65">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/65 Gaujienas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170426211110/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/65 |date={{dat|2017|04|26||bez}} }}</ref> |- |[[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagasta]]<br />[[Garkalnes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Garkalnes pagasta ģerbonis.svg|45px]] |{{dat|2022|5=bez|4|5}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1386|title=Ģerboņu katalogs - Garkalnes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref> |- |[[Gudenieku pagasts|Gudenieku pagasta]]<br />[[Gudenieku pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Gudenieku pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2009|06|05||bez}}<ref name="kulturaskarte-83">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/83 Gudenieku pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181101094353/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/83|date={{dat|2018|11|01||bez}}}}</ref> |- |[[Ģibuļu pagasts|Ģibuļu pagasta]]<br />[[Ģibuļu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Ģibuļu pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2010|10|10||bez}} |- |[[Iecavas novads|Iecavas pagasta]]<br />[[Iecavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Iecavas pagasts COA.svg|45px]] |2022. gada 24. janvārī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1376|title=Ģerboņu katalogs - Iecavas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref> |- |[[Ilzenes pagasts|Ilzenes pagasta]]<br />[[Ilzenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Ilzenes pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2008|09|30||bez}}<ref name="kulturaskarte-63">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/63 Ilzenes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226043331/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/63 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Inčukalna pagasts|Inčukalna pagasta]]<br />[[Inčukalna pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Inčukalna pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2011|01|07||bez}}<ref name="kulturaskarte-140">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/140 Inčukalna pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226034931/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/140 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Inešu pagasts|Inešu pagasta]]<br />[[Inešu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Inešu pagasts COA.svg|x60px]] |2002. gadā |- |[[Īslīces pagasts|Īslīces pagasta]]<br />[[Īslīces pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Īslīces pagasts COA.png|x60px]] |2006. gadā |- |[[Īvandes pagasts|Īvandes pagasta]]<br />[[Īvandes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Īvandes pagasta ģerbonis.svg|58x58px]] |{{dat|2022|07|21||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1403|title=Ģerboņu katalogs - Īvandes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-08-01}}</ref> |- |[[Īves pagasts|Īves pagasta]]<br />[[Īves pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Īves pagasta ģerbonis.png|x60px]] |{{dat|2017|10|05||bez}}<ref name="kulturaskarte-1281">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1281 Īves pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180706175321/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1281 |date={{dat|2018|07|06||bez}} }}</ref><ref>{{Atsauce|title=Īves pagastam savs ģerbonis|url=https://www.youtube.com/watch?v=3NGCNZvTRJM|accessdate=2022-05-26|language=lv-LV|author=Talsu Televīzija}}</ref> |- |[[Jaungulbenes pagasts|Jaungulbenes pagasta]]<br />[[Jaungulbenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Jaungulbenes pagasta ģerbonis.png|x60px]] |{{dat|2018|01|16||bez}}<ref name="kulturaskarte-1291">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1291 Jaungulbenes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180814172209/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1291 |date={{dat|2018|08|14||bez}} }}</ref> |- |[[Jaunlutriņu pagasts|Jaunlutriņu pagasta]]<br />[[Jaunlutriņu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Jaunlutriņu pagasts COA.png|x60px]] |2001. gadā |- |[[Jaunpiebalgas pagasts|Jaunpiebalgas&nbsp;pagasta]]<br />[[Jaunpiebalgas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Jaunpiebalgas pagasts COA.svg|x60px]] |2000. gadā<ref name="jaunpiebalga">[[Jaunpiebalgas novads]]: [http://www.jaunpiebalga.lv/jaunpiebalgas-novads/novada-simboli Novada simboli] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170718145510/http://www.jaunpiebalga.lv/jaunpiebalgas-novads/novada-simboli |date={{dat|2017|07|18||bez}} }}</ref> |- |[[Jaunpils pagasts|Jaunpils pagasta]]<br />[[Jaunpils pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Jaunpils pagasts COA.svg|x60px]] |2001. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=331712|title=Par Tukuma novada simboliku|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-05-26|language=lv}}</ref> |- |[[Jersikas pagasts|Jersikas pagasta]]<br />[[Jersikas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Jersikas pagasts COA.png|x60px]] |2003. gads<ref>{{Youtube|Ah3lm87wGdI|Jaunā Līvānu novada ģerboņa izveidošana prasa vairāk nekā gadu}}</ref> |- |[[Jeru pagasts|Jeru pagasta]]<br />[[Jeru pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Jeru pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2006|07|31||bez}}<ref name="kulturaskarte-8">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/8 Jeru pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Jumpravas pagasts|Jumpravas pagasta]]<br />[[Jumpravas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Jumpravas pagasts.png|x60px]] |1999. gadā |- |[[Jūrkalnes pagasts|Jūrkalnes pagasta]]<br />[[Jūrkalnes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Jūrkalnes pagasts COA.png|x60px]] |2003. gadā |- |[[Kaives pagasts|Kaives pagasta]]<br />[[Kaives pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Kaives pagasts COA.png|x60px]] |2005. gadā |- |[[Kalnciema pagasts|Kalnciema pagasta]]<br />[[Kalnciema pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Coat of Arms of Kalnciems.svg|x60px]] |1998. gadā |- |[[Kalsnavas pagasts|Kalsnavas pagasta]]<br />[[Kalsnavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Kalsnavas pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2004|11|03||bez}}<ref>[http://www.kalsnava.lv/pagasta-identitate Kalsnavas pagasta pārvalde: Pagasta identitāte]</ref> |- |[[Kalupes pagasts|Kalupes pagasta]]<br />[[Kalupes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Kalupes pagasts.png|x60px]] |{{dat|2002|05|07||bez}} |- |[[Kārķu pagasts|Kārķu pagasta]]<br />[[Kārķu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Kārķu pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2012|03|29||bez}}<ref>[http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=605&art_id=19311 „Pašvaldību ģerboņu svētki” Rīgas pilī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304112549/http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=605&art_id=19311 |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} 29.03.2012.</ref> |- |[[Katvaru pagasts|Katvaru pagasta]]<br />[[Katvaru pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Katvaru pagasts COA.png|x60px]] |2005. gadā |- |[[Kaunatas pagasts|Kaunatas pagasta]]<br />[[Kaunatas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Kaunatas pagasts.png|x60px]] |2000. gadā |} |valign=top| {| class="wikitable" style="text-align:center;" !Nosaukums!!Ģerbonis!!Apstiprināts |- |[[Kazdangas pagasts|Kazdangas pagasta]]<br />[[Kazdangas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Kazdangas pagasts COA.png|x60px]] |2000. gadā |- |[[Kokneses pagasts|Kokneses pagasta]]<br />[[Kokneses pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Kokneses pagasts COA.svg|x60px]] |2002. gadā |- |[[Kolkas pagasts|Kolkas pagasta]]<br />[[Kolkas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Kolkas pagasts COA.svg|x60px]] |{{dat|2000|07|20||bez}}<ref name="Kolkaspagasts">Kolkas pagasts: [http://www.kolka.lv/?page_id=71 Par Kolku]</ref><!--Zilā laukā zelta smaile, uz tās pazemināts vairodziņš; zaļš, sudrabs, zils, valsts karoga krāsu samēros.--> <br>(pārapstiprināts 2022. g. 20. jūlijā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1400|title=Ģerboņu katalogs - Kolkas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-08-01}}</ref> |- |[[Krapes pagasts|Krapes pagasta]]<br />[[Krapes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Krapes pagasts COA.png|x60px]] |2006. gada 28. martā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ogresnovads.lv/lv/krapes-vesture|title=Vēsture {{!}} Ogres novada pašvaldība|website=www.ogresnovads.lv|access-date=2022-05-26|language=lv}}</ref> |- |[[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagasta]]<br />[[Krimuldas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Krimuldas pagasts COA.png|x60px]] |1998. gadā |- |[[Krimūnu pagasts|Krimūnu pagasta]]<br />[[Krimūnu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Krimūnu pagasts COA.png|x60px]] |2000. gadā |- |[[Krustpils pagasts|Krustpils pagasta]]<br />[[Krustpils pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Krustpils pagasts COA.svg|x60px]] |2003. gadā |- |[[Kurmāles pagasts|Kurmāles pagasta]]<br />[[Kurmāles pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Kurmāles pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2006|07|31||bez}}<ref name="kulturaskarte-6">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/6 Kurmāles pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Kurmenes pagasts|Kurmenes pagasta]]<br />[[Kurmenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Kurmenes pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2021|10|20||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1364|title=Ģerboņu katalogs - Kurmenes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref><ref name=":0" /> |- |[[Ķeipenes pagasts|Ķeipenes pagasta]]<br />[[Ķeipenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Ķeipenes pagasts COA.png|x60px]] |2004. gadā |- |[[Ķekavas pagasts|Ķekavas pagasta]]<br />[[Ķekavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Ķekavas pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2009|02|27||bez}}<ref name="kulturaskarte-77">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/77 Kurmāles pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Ķūļciema pagasts|Ķūļciema pagasta]]<br />[[Ķūļciema pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ķūļciema pagasta ģerbonis.png|x60px]] |{{dat|2018|06|27||bez}}<ref name="kulturaskarte-1299">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1299 Ķūļciema pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180629194217/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1299 |date={{dat|2018|06|29||bez}} }}</ref> |- |[[Laidu pagasts|Laidu pagasta]]<br />[[Laidu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Laidu pagasts COA.png|x60px]] |2002. gadā |- |[[Laidzes pagasts|Laidzes pagasta]]<br />[[Laidzes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Laidzes pagasts COA.png|x60px]] |2006. gadā |- |[[Lapmežciema pagasts|Lapmežciema&nbsp;pagasta]]<br />[[Lapmežciema pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Lapmežciema pagasts COA.png|x60px]] |2000. gadā |- |[[Lauberes pagasts|Lauberes pagasta]]<br />[[Lauberes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Lauberes pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ogresnovads.lv/lv/jaunums/paveiktais-ogres-novada-pagastos-2019-gada|title=Paveiktais Ogres novada pagastos 2019. gadā|website=www.ogresnovads.lv|access-date=2022-02-02|language=lv}}</ref> |- |[[Laucienes pagasts|Laucienes pagasta]]<br />[[Laucienes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Laucienes pagasts COA.svg|x60px]] |2004. gadā |- |[[Launkalnes pagasts|Launkalnes pagasta]]<br />[[Launkalnes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Launkalnes pagasta ģerbonis.JPG|x60px]] |{{dat|2015|07|15||bez}}<ref name="Smiltenesnovads">[[Smiltenes novads]]: [https://smiltene.lv/novad/par-novadu/simbolika/ Simbolika]</ref><!--Ģerboņa apraksts: Skaldīts: 1. – zaļā laukā raibs dzenis, 2. – sudraba laukā zaļš šaurkrusts.--> |- |[[Lejasciema pagasts|Lejasciema pagasta]]<br />[[Lejasciema pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Lejasciema pagasts COA.svg|x60px]] |{{dat|2015|05|12||bez}}<ref name="kulturaskarte-237">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/237 Lejasciema pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180430155957/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/237 |date={{dat|2018|04|30||bez}} }}</ref> |- |[[Lēdmanes pagasts|Lēdmanes pagasta]]<br />[[Lēdmanes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Lēdmanes pagasts COA.png|x60px]] |2003. gadā |- |[[Lēdurgas pagasts|Lēdurgas pagasta]]<br />[[Lēdurgas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Lēdurgas pagasts COA.png|x60px]] |1997. gadā |- |[[Liezēres pagasts|Liezēres pagasta]]<br />[[Liezēres pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:COA of Liezēres pagasts.PNG|x60px]] |{{dat|2014|03|11}} |- |[[Limbažu pagasts|Limbažu pagasta]]<br />[[Limbažu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Limbažu pagasts COA.png‎|x60px]] |2003. gadā |- |[[Litenes pagasts|Litenes pagasta]]<br />[[Litenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Litenes pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2012|04|13||bez}}<ref name="kulturaskarte-179">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/179 Litenes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190214122114/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/179 |date={{dat|2019|02|14||bez}} }}</ref> |- |[[Lizuma pagasts|Lizuma pagasta]]<br />[[Lizuma pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Lizuma pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2022|4|14||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1390|title=Ģerboņu katalogs - Lizuma pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lizums.lv/2022-gada-14-aprili-lizuma-pagasta-gerboni-ieklava-latvijas-gerbonu-registra/|title=2022. gada 14. aprīlī Lizuma pagasta ģerboni iekļāva Latvijas ģerboņu reģistrā – Lizuma pagasts|last=Dārzniece|first=Evita|website=Lizuma pagasts|access-date=2022-05-26|language=lv-LV}}</ref> |- |[[Lībagu pagasts|Lībagu pagasta]]<br />[[Lībagu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Lībagu pagasts COA.png‎|x60px]] |2005. gadā |- |[[Līvbērzes pagasts|Līvbērzes pagasta]]<br />[[Līvbērzes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Līvbērzes pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2007|07|03||bez}}<ref name="kulturaskarte-40">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/40 Līvbērzes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181101093423/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/40 |date={{dat|2018|11|01||bez}} }}</ref> |- |[[Lubes pagasts|Lubes pagasta]]<br />[[Lubes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Lubes pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2019|2|7||bez}}<ref name="kulturaskarte-1313">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1313 Lubes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200131213808/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1313 |date={{dat|2020|01|31||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsuvestis.lv/2019/03/19/nevelas-lai-laudis-lubes-pagasta-justos-ka-nomale/|title=Nevēlas, lai ļaudis Lubes pagastā justos kā nomalē|last=Raks-Lasmane|first=Mārīte|website=Talsu Vēstis|access-date=2022-05-26|date=2019-03-19|language=lv-LV}}</ref> |- |[[Lutriņu pagasts|Lutriņu pagasta]]<br />[[Lutriņu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Lutriņu pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2007|08|20||bez}}<ref name="kulturaskarte-41">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/41 Lutriņu pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Ļaudonas pagasts|Ļaudonas pagasta]]<br />[[Ļaudonas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Ļaudonas pagasts COA.png|x60px]] |2000. gadā |- |[[Madlienas pagasts|Madlienas pagasta]]<br />[[Madlienas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Madlienas pagasts.png|x60px]] |1999. gadā |- |[[Maltas pagasts|Maltas pagasta]]<br />[[Maltas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Maltas pagasts.png|x60px]] |{{dat|2010|02|09||bez}}<ref name="kulturaskarte-100">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/100 Maltas pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Mārcienas pagasts|Mārcienas pagasta]]<br />[[Mārcienas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Mārcienas pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2008|05|26||bez}}<ref name="kulturaskarte-57">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/57 Mārcienas pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Mazozolu pagasts|Mazozolu pagasta]]<br />[[Mazozolu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Mazozolu pagasts COA.png|x60px]] |2004. gadā |- |[[Medumu pagasts|Medumu pagasta]]<br />[[Medumu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Medumu pagasts COA.png|x60px]] |2003. gadā |- |[[Mērsraga pagasts|Mērsraga pagasta]]<br />[[Mērsraga pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Mērsraga pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2022|07|20||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/op/2022/115.15|title=Par ģerboņu aprakstu parakstīšanu - Latvijas Vēstnesis|last=|website=[[Latvijas Vēstnesis]]|access-date=2022-08-01|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1401|title=Ģerboņu katalogs - Mērsraga pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-08-01}}</ref> |- |[[Mētrienas pagasts|Mētrienas pagasta]]<br />[[Mētrienas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Mētrienas pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2012|06|27||bez}}<ref name="kulturaskarte-180">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/180 Mētrienas pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Mežotnes pagasts|Mežotnes pagasta]]<br />[[Mežotnes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:COA of Mežotne parish.png|x60px]] |{{dat|2007|10|03||bez}}<ref name="kulturaskarte-42">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/42 Mežotnes pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Mores pagasts|Mores pagasta]]<br />[[Mores pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Mores pagasts.png|x60px]] |2000. gadā<ref name="Siguldasnovads"/> |- |[[Naujenes pagasts|Naujenes pagasta]]<br />[[Naujenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Naujenes pagasts.png|x60px]] |1997. gadā |- |[[Nīcas pagasts|Nīcas pagasta]]<br />[[Nīcas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Nīcas pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2021|10|26||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1367|title=Ģerboņu katalogs - Nīcas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/zinas/novados/nica-un-otankos-izstrada-pagastu-gerbonus/|title=Nīcā un Otaņķos izstrādā pagastu ģerboņus|website=liepajniekiem.lv|access-date=2022-05-26|language=lv}}</ref> |- |[[Nīkrāces pagasts|Nīkrāces pagasta]]<br />[[Nīkrāces pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Nīkrāces pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2008|04|14||bez}}<ref name="kulturaskarte-56">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/56 Nīkrāces pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181101100909/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/56 |date={{dat|2018|11|01||bez}} }}</ref> |- |[[Novadnieku pagasts|Novadnieku pagasta]]<br />[[Novadnieku pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Novadnieku pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2009|02|27||bez}}<ref name="kulturaskarte-78">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/78 Novadnieku pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181101103126/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/78 |date={{dat|2018|11|01||bez}} }}</ref> |- |[[Ogresgala pagasts|Ogresgala pagasta]]<br />[[Ogresgala pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ogresgala pagasta ģerbonis.png|x60px]] |{{dat|2018|04|19||bez}}<ref>[http://www.ogresnovads.lv/lat/pasvaldiba/dome/sezu_tiesraides_video/2018/?page=0&doc=33540 Ogres novada pašvaldības domes sēde 19.04.2018.]{{Novecojusi saite}}:<br/> [http://www.ogresnovads.lv/files/lemumi/2018/19%20aprilis/Par_Ogresgala_pagasta_gerbona_apstiprinasanu_lemums19042018.doc Par Ogres novada pašvaldības Ogresgala pagasta ģerboņa meta apstiprināšanu.]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Ošupes pagasts|Ošupes pagasta]]<br />[[Ošupes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ošupes pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2013|03|20||bez}}<ref name="kulturaskarte-205">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/205 Ošupes pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref><ref name="2013-04-22">[http://likumi.lv/doc.php?id=256299 Par ģerboņu reģistrāciju] 22.04.2013.</ref> |- |[[Otaņķu pagasts|Otaņķu pagasta]]<br />[[Otaņķu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Otaņķu pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2022|2|25||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1383|title=Ģerboņu katalogs - Otaņķu pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nica.lv/lv/aktualitates/kadam-but-otanku-pagasta-gerbonim/|title=Aktualitātes » Nīcas novads|website=www.nica.lv|access-date=2022-05-26}}</ref> |- |[[Padures pagasts|Padures pagasta]]<br />[[Padures pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Padures pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2009|02|27||bez}}<ref name="kulturaskarte-64">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/64 Padures pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Pāles pagasts|Pāles pagasta]]<br />[[Pāles pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Pāles pagasts COA.png|x60px]] |2005. gadā |- |[[Pelču pagasts|Pelču pagasta]]<br />[[Pelču pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Pelču pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2021|6|22||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1360|title=Ģerboņu katalogs - Pelču pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kuldiga.lv/kuldigas-novads/aktualitates-pagastos/6160-apstiprinats-rendas-pagasta-gerbonis-veidos-gerbonus-ari-citiem-pagastiem|title=Apstiprināts Rendas pagasta ģerbonis, veidos ģerboņus arī citiem pagastiem - Kuldīgas novads|website=Kuldīgas novada pašvaldība|date=2021-11-10}}</ref> |- |[[Popes pagasts|Popes pagasta]]<br />[[Popes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Popes pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2008|02|30||bez}}<ref name="kulturaskarte-70">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/70 Popes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200812201815/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/70 |date={{dat|2020|08|12||bez}} }}</ref> |- |[[Pūres pagasts|Pūres pagasta]]<br />[[Pūres pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Pures pagasts.png|x60px]] |1999. gadā |- |[[Puzes pagasts|Puzes pagasta]]<br />[[Puzes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Puzes pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2016|06|16||bez}}<ref name="kulturaskarte-1253">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1253 Puzes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030163221/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1253 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}</ref> |- |[[Raiskuma pagasts|Raiskuma pagasta]]<br />[[Raiskuma pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Raiskuma pagasts COA.png|x60px]] |2001. gadā |- |[[Rankas pagasts|Rankas pagasta]]<br />[[Rankas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:COA of Rankas pagasts.png|x60px]] |{{dat|2013|12|27||bez}}<ref name="kulturaskarte-223">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/223 Rankas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181011071645/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/223 |date={{dat|2018|10|11||bez}} }}</ref><ref>[http://likumi.lv/doc.php?id=263769 Par ģerboņu reģistrāciju] 15.01.2014.</ref> |- |[[Raunas pagasts|Raunas pagasta]]<br />[[Raunas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Raunas pagasts COA.svg|x60px]] |1999. gadā |- |[[Rembates pagasts|Rembates pagasta]]<br />[[Rembates pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Rembates pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2013|05|15||bez}}<ref name="2013-06-07">[http://likumi.lv/doc.php?id=257344 Par ģerboņu reģistrāciju] 07.06.2013.</ref> |- |[[Rendas pagasts|Rendas pagasta]]<br />[[Rendas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Rendas pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2021|10|20||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1363|title=Ģerboņu katalogs - Rendas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref><ref name=":1" /> |- |[[Rojas pagasts|Rojas pagasta]]<br />[[Rojas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Rojas pagasts COA.svg‎|x60px]] |1998. gadā <br>(pārapstiprināts {{dat|2022|07|20||bez}})<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1402|title=Ģerboņu katalogs - Rojas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-08-01}}</ref> |- |[[Ropažu pagasts|Ropažu pagasta]]<br />[[Ropažu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ropažu pagasta ģerbonis.svg|45px]] |{{dat|2022|5=bez|4|5}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1388|title=Ģerboņu katalogs - Ropažu pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref> |- |[[Rubenes pagasts|Rubenes pagasta]]<br />[[Rubenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Rubenes pagasts COA.png|x60px]] |2003. gadā |} |valign=top| {| class="wikitable" style="text-align:center;" !Nosaukums!!Ģerbonis!!Apstiprināts |- |[[Rugāju pagasts|Rugāju pagasta]]<br />[[Rugāju pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Rugāju pagasts COA.svg|x60px]] |2001. gadā<br />(pārapstiprināts {{dat|2022|05|30||bez}})<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1392|title=Ģerboņu katalogs - Rugāju pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-07-07}}</ref> |- |[[Rundāles pagasts|Rundāles pagasta]]<br />[[Rundāles pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Rundāles pagasts COA.svg‎|x60px]] |2000. gadā |- |[[Salas pagasts (Babītes novads)|Salas pagasta]]<br />[[Salas pagasta (Vidzeme) ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Salas pagasts (Vidzeme) COA.png|x60px]] |{{dat|2007|07|03||bez}}<ref name="kulturaskarte-38">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/38 Salas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181026151907/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/38 |date={{dat|2018|10|26||bez}} }}</ref> |- |[[Salgales pagasts|Salgales pagasta]]<br />[[Salgales pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Salgales pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2015|05|12||bez}}<ref name="kulturaskarte-235">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/235 Salgales pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181026154433/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/235 |date={{dat|2018|10|26||bez}} }}</ref> |- |[[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]]<br />[[Sēmes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Sēmes pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2006|10|16||bez}}<ref name="kulturaskarte-13">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/13 Sēmes pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Sesavas pagasts|Sesavas pagasta]]<br />[[Sesavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Sesavas pagasts.png|x60px]] |2000. gadā |- |[[Siguldas pagasts|Siguldas pagasta]]<br />[[Siguldas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Siguldas pagasts COA.png|x60px]] |2002. gadā<ref name="Siguldasnovads"/> |- |[[Skaistkalnes pagasts|Skaistkalnes pagasta]]<br />[[Skaistkalnes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Skaistkalnes pagasts COA.png|x60px]] |2003. gadā |- |[[Skrudalienas pagasts|Skrudalienas&nbsp;pagasta]]<br />[[Skrudalienas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Skrudalienas pagasta ģerbonis.png|x60px]] |{{dat|2013|03|25||bez}}<ref name="kulturaskarte-206">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/206 Skrudalienas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030110027/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/206 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}</ref><ref name="2013-04-22" /> |- |[[Skujenes pagasts|Skujenes pagasta]]<br />[[Skujenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Skujenes pagasts COA.png|x60px]] |2004. gadā |- |[[Skultes pagasts|Skultes pagasta]]<br />[[Skultes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Skultes pagasts COA.png‎|x60px]] |{{dat|2006|10|31||bez}}<ref name="kulturaskarte-15">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/15 Skultes pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Smārdes pagasts|Smārdes pagasta]]<br />[[Smārdes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Smārdes pagasts COA.svg|x60px]] |2003. gadā |- |[[Smiltenes pagasts|Smiltenes pagasta]]<br />[[Smiltenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Smiltenes pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2007|10|10||bez}}<ref name="kulturaskarte-43">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/43 Smiltenes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030171837/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/43 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}</ref> |- |[[Snēpeles pagasts|Snēpeles pagasta]]<br />[[Snēpeles pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Snēpeles pagasts COA.png|x60px]] |2002. gadā |- |[[Staburaga pagasts|Staburaga pagasta]]<br />[[Staburaga pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Staburaga pagasts COA.svg|x60px]] |2002. gadā |- |[[Stalbes pagasts|Stalbes pagasta]]<br />[[Stalbes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Stalbes pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2010|10|19||bez}}<ref name="kulturaskarte-128">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/128 Stalbes pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Stāmerienas pagasts|Stāmerienas pagasta]]<br />[[Stāmerienas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Stāmerienas pagasts COA.svg|x60px]] |{{dat|2013|10|24||bez}}<ref name="kulturaskarte-219">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/219 Stāmerienas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190214122137/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/219 |date={{dat|2019|02|14||bez}} }}</ref><ref name="2013-10-31">[http://likumi.lv/doc.php?id=261475 Par ģerboņu reģistrāciju] 31.10.2013.</ref> |- |[[Stelpes pagasts|Stelpes pagasta]]<br />[[Stelpes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Stelpes pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2021|10|20||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1365|title=Ģerboņu katalogs - Stelpes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-02-02}}</ref><ref name=":0" /> |- |[[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagasta]]<br />[[Stopiņu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Stopiņu pagasta ģerbonis.svg|45px]] |{{dat|2022|4|5|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1387|title=Ģerboņu katalogs - Stopiņu pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref> |- |[[Stradu pagasts|Stradu pagasta]]<br />[[Stradu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Stradu pagasts COA.svg|x60px]] |{{dat|2018|01|16||bez}}<ref name="kulturaskarte-1290">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1290 Stradu pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030121332/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1290 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stradi.lv/pagasts-2/|title=Pagasts – Stradu pagasta pārvalde|access-date=2022-05-26|language=lv-LV}}</ref> |- |[[Straupes pagasts|Straupes pagasta]]<br />[[Straupes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Straupes pagasts.png|x60px]] |2000. gadā |- |[[Strazdes pagasts|Strazdes pagasta]]<br />[[Strazdes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Strazdes pagasta ģerbonis.png|x60px]] |{{dat|2018|06|27||bez}}<ref name="kulturaskarte-1300">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1300 Strazdes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180701084017/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1300 |date={{dat|2018|07|01||bez}} }}</ref> |- |[[Suntažu pagasts|Suntažu pagasta]]<br />[[Suntažu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Suntažu pagasts COA.png|x60px]] |2000. gadā |- |[[Sventes pagasts|Sventes pagasta]]<br />[[Sventes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:COA of Sventes pagasts.png|x60px]] |{{dat|2013|10|24||bez}}<ref name="2013-10-31" /> |- |[[Tārgales pagasts|Tārgales pagasta]]<br />[[Tārgales pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Tārgales pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2006|10|16||bez}}<ref name="kulturaskarte-14">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/14 Tārgales pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Taurenes pagasts|Taurenes pagasta]]<br />[[Taurenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Taurenes pagasts COA.png|x60px]] |2003. gadā |- |[[Taurupes pagasts|Taurupes pagasta]]<br />[[Taurupes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Taurupes pagasts COA.png|x60px]] |2004. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ogresnovads.lv/lv/taurupes-vesture|title=Vēsture {{!}} Ogres novada pašvaldība|website=www.ogresnovads.lv|access-date=2022-05-26|language=lv}}</ref> |- |[[Tirzas pagasts|Tirzas pagasta]]<br />[[Tirzas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Tirzas pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2018|01|16||bez}}<ref name="kulturaskarte-1289">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1289 Tirzas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030172634/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1289 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/login/?next=https%3A%2F%2Fwww.facebook.com%2Ftirzaspagasts%2Fposts%2F1513764225402763%2F|title=Tirzas pagasts – Ieraksti {{!}} Facebook|website=Facebook|access-date=2022-05-26|language=lv}}</ref> |- |[[Tomes pagasts|Tomes pagasta]]<br />[[Tomes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Tomes pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2013|05|15||bez}}<ref name="kulturaskarte-211">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/211 Tomes pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref><ref name="2013-06-07" /> |- |[[Trikātas pagasts|Trikātas pagasta]]<br />[[Trikātas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Trikātas pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2008|06|12||bez}}<ref name="kulturaskarte-60">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/60 Trikātas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030171152/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/60 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}</ref> |- |[[Tumes pagasts|Tumes pagasta]]<br />[[Tumes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Tumes pagasts COA.png|x60px]] |2002. gadā |- |[[Turlavas pagasts|Turlavas pagasta]]<br />[[Turlavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Turlavas pagasts COA.png|x60px]] ||{{dat|1998||||bez}}<ref>Heraldicum: [http://www.heraldicum.ru/latvija/pagasts/turlavas.htm Турлавская волость (Turlavas pagasts)]</ref> |- |[[Ugāles pagasts|Ugāles pagasta]]<br />[[Ugāles pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Ugāles pagasts COA.png|x60px]] |2003. gadā |- |[[Umurgas pagasts|Umurgas pagasta]]<br />[[Umurgas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Umurgas pagasts COA.svg|x60px]] |2005. gadā |- |[[Usmas pagasts|Usmas pagasta]]<br />[[Usmas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Usmas pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2017|01|10||bez}}<ref name="kulturaskarte-1269">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1269 Usmas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030100544/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1269 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}</ref> |- |[[Užavas pagasts|Užavas pagasta]]<br />[[Užavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Užavas pagasts COA.svg‎|x60px]] |{{dat|2006|07|31||bez}}<ref name="kulturaskarte-4">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/4 Užavas pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Vaives pagasts|Vaives pagasta]]<br />[[Vaives pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Vaives pagasts COA.svg|x60px]] |{{dat|2008|06|12||bez}}<ref name="kulturaskarte-59">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/59 Vaives pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Valdgales pagasts|Valdgales pagasta]]<br />[[Valdgales pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Coat of Arms of Valdgales pagasts.svg|x60px]] |{{dat|2009|03|17||bez}}<ref name="kulturaskarte-79">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/79 Valdgales pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Valkas pagasts|Valkas pagasta]]<br />[[Valkas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Valkas pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2009|03|17||bez}}<ref name="kulturaskarte-80">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/80 Valkas pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Valles pagasts|Valles pagasta]]<br />[[Valles pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Valles pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2006|07|31||bez}}<ref name="kulturaskarte-3">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/3 Valles pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Vandzenes pagasts|Vandzenes pagasta]]<br />[[Vandzenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Vandzenes pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2019|4|5||bez}}<ref name="2019-04-05">[https://likumi.lv/ta/id/306093 Par ģerboņu reģistrāciju] 05.04.2019.</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1319|title=Ģerboņu katalogs - Vandzenes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.server2.alt.lv/aktualitates/registrets_vandzenes_pagasta_gerbonis|title=Talsi - Reģistrēts Vandzenes pagasta ģerbonis|website=www.talsi.server2.alt.lv|access-date=2022-05-26}}</ref> |- |[[Vārves pagasts|Vārves pagasta]]<br />[[Vārves pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Vārves pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2016|10|06||bez}}<ref name="kulturaskarte-1263">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1263 Vārves pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030162204/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1263 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}</ref> |- |[[Vecpiebalgas pagasts|Vecpiebalgas pagasta]]<br />[[Vecpiebalgas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Vecpiebalgas pagasts.png|x60px]] |2002. gadā |- |[[Vecsaules pagasts|Vecsaules&nbsp;pagasta]]<br />[[Vecsaules pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:COA of Vecsaules pagasts.png|x60px]] |{{dat|2015|05|12||bez}}<ref name="kulturaskarte-233">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/233 Vecsaules pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226035504/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/233 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Vecumnieku pagasts|Vecumnieku&nbsp;pagasta]]<br />[[Vecumnieku pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Vecumnieku pagasts.png|x60px]] |{{dat|2001|10|26||bez}} |- |[[Veselavas pagasts|Veselavas pagasta]]<br />[[Veselavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Veselavas pagasts COA.png|x60px]] |2003. gadā |- |[[Vestienas pagasts|Vestienas pagasta]]<br />[[Vestienas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Vestienas pagasts.png|x60px]] |2000. gadā |- |[[Vidrižu pagasts|Vidrižu pagasta]]<br />[[Vidrižu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Vidrižu pagasts COA.svg|x60px]] |{{dat|2007|07|03||bez}}<ref name="kulturaskarte-39">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/39 Vidrižu pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Vijciema pagasts|Vijciema pagasta]]<br />[[Vijciema pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Vijciema pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2012|08|31||bez}}<ref name="kulturaskarte-196">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/196 Vijciema pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Vilces pagasts|Vilces pagasta]]<br />[[Vilces pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Vilces pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2015|05|12||bez}}<ref name="kulturaskarte-236">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/236 Vilces pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030165719/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/236 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}</ref> |- |[[Viļķenes pagasts|Viļķenes pagasta]]<br />[[Viļķenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Viļķenes pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2005|04|03||bez}}<ref>Viļķenes pagasta pārvalde: [http://www.vilkene.lv/par/vesture/ Viļķenes vēsture]</ref> |- |[[Virbu pagasts|Virbu pagasta]]<br />[[Virbu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Virbu pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2018|06|14||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1298|title=Ģerboņu katalogs - Virbu pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref><ref>Talsu novads: [http://www.talsi.lv/aktualitates/virbu_pagastam___savs_gerbonis/ Virbu pagastam – savs ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180623221909/http://www.talsi.lv/aktualitates/virbu_pagastam___savs_gerbonis/ |date={{dat|2018|06|23||bez}} }}</ref> |- |[[Vircavas pagasts|Vircavas pagasta]]<br />[[Vircavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Vircavas pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2007|03|30||bez}}<ref>Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/32 Vircavas pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Višķu pagasts|Višķu pagasta]]<br />[[Višķu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Višķu pagasts COA.png|x60px]] | 2001. gadā<ref>Višķu pagasta pārvalde: [http://www.viski.lv/par-pagastu/ Par pagastu]</ref> |- |[[Zentenes pagasts|Zentenes pagasta]]<br />[[Zentenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Zentenes pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2020|9|22||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1343|title=Ģerboņu katalogs - Zentenes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ntz.lv/tukuma-un-novada/zentenes-pagasts-ticis-pie-sava-gerbona/|title=Zentenes pagasts ticis pie sava ģerboņa|website=[[Neatkarīgās Tukuma Ziņas|NTZ]]|access-date=2022-05-26|date=2020-11-19|language=lv-LV}}</ref> |- |[[Zirņu pagasts|Zirņu pagasta]]<br />[[Zirņu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Zirņu pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2007|01|05||bez}}<ref name="kulturaskarte-30">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/30 Zirņu pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Ziru pagasts|Ziru pagasta]]<br />[[Ziru pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ziru pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2016|10|06||bez}}<ref name="kulturaskarte-1264">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1264 Ziru pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030130534/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1264 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}</ref> |- |[[Zlēku pagasts|Zlēku pagasta]]<br />[[Zlēku pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Zlēku pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2017|03|31||bez}}<ref name="kulturaskarte-1270">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1270 Zlēku pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030101912/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1270 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}</ref> |- |[[Zosēnu pagasts|Zosēnu pagasta]]<br />[[Zosēnu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Zosenu pagasts.png|x60px]] |1999. gadā<ref name="jaunpiebalga"/> |- |[[Zvārtavas pagasts|Zvārtavas pagasta]]<br />[[Zvārtavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Zvārtavas pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2007|12|13||bez}}<ref name="kulturaskarte-50">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/50 Zvārtavas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226041011/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/50 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |} |} == Atceltie pagastu ģerboņi == {| class="wikitable" style="text-align:center;" !Nosaukums!!Ģerbonis!!Apstiprināts!!Aizvietots!!Piezīme |- |[[Ādažu novads|Ādažu pagasta]]<br />ģerbonis |[[Attēls:Ādažu pagasts COA.svg|45px]] |{{dat|1999|7|29|5=bez}}<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aprinkis.lv/index.php/sabiedriba/pasvaldibas/28984-kads-bus-jauna-adazu-novada-gerbonis|title=Kāds būs jaunā Ādažu novada ģerbonis?|last=Vēstis”|first=Elita Pētersone, “Ādažu|website=www.aprinkis.lv|access-date=2022-05-26|date=2021-12-02|language=lv-lv}}</ref> |[[Attēls:Ādažu novads COA.svg|45px]] |<small>Pagasts [[Ādažu novada ģerbonis|reformēts par novadu]]</small> |- |[[Alsungas novads|Alsungas pagasta]]<br />[[Alsungas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Alsungas pagasta ģerbonis.svg|45px]] |{{dat|1999|5=bez}} |[[Attēls:Alsunga novads COA.svg|45px]] |<small>Pagasts [[Alsungas novada ģerbonis|reformēts par novadu]]</small> |- |[[Carnikavas novads|Carnikavas pagasta]]<br />ģerbonis |[[Attēls:Carnikavas pagasts COA.svg|45px]] |{{dat|2002|9|10|5=bez}}<ref name=":2" /> |[[Attēls:Carnikavas novads COA.svg|45px]] |<small>Pagasts [[Carnikavas novada ģerbonis|reformēts par novadu]]</small> |- |[[Garkalnes novads|Garkalnes pagasta]]<br />ģerbonis |[[Attēls:Garkalnes pagasta ģerbonis.svg|45px]] |{{dat|2002|5=bez}} |[[Attēls:Garkalnes novads COA.svg|45px]] |<small>Pagasts [[Garkalnes novada ģerbonis|reformēts par novadu]]</small> |- |[[Iecavas novads|Iecavas pagasta]]<br />ģerbonis |[[Attēls:Iecavas pagasts COA.svg|45px]] |{{dat|2002|05|07||bez}}<ref>[http://www.iecava.lv/upload/pasvaldiba/dokumenti/avize/2012_gads/05-04-2012_iecavas_zinas.pdf Laikraksta «Iecavas Ziņas» Nr. 14 (881) 05.04.2012.]</ref> |[[Attēls:Iecavas novads COA.svg|45px]] |<small>Pagasts [[Iecavas novada ģerbonis|reformēts par novadu]]</small> |- |[[Mālpils novads|Mālpils pagasta]]<br />[[Mālpils pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Mālpils pagasta ģerbonis.svg|45px]] |{{dat|2006|07|31||bez}}<ref name="kulturaskarte-1">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1 Mālpils pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref> |[[Attēls:Mālpils novads COA.svg|45px]] |<small>Pagasts [[Mālpils novada ģerbonis|reformēts par novadu]]</small> |- |[[Mārupes novads|Mārupes pagasta]]<br />[[Mārupes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Mārupes pagasts COA.png|45px]] |{{dat|2001|08|31||bez}} |[[Attēls:Mārupes novads COA.svg|45px]] |<small>Pagasts [[Mārupes novada ģerbonis|reformēts par novadu]]</small> |- |[[Ropažu novads|Ropažu pagasta]]<br />ģerbonis |[[Attēls:Ropažu pagasta ģerbonis.svg|45px]] |{{dat|2004|5=bez}} |[[Attēls:Ropažu novads COA 2012-2021.svg|45px]] |<small>Pagasts [[Ropažu novada ģerbonis|reformēts par novadu]]</small> |- |[[Skrīveru novads|Skrīveru pagasta]]<br />[[Skrīveru pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Skriveru pagasts.png|45px]] |{{dat|1998|5=bez}} |[[Attēls:Skrīveru novads COA.svg|45px]] |<small>Pagasts [[Skrīveru novada ģerbonis|reformēts par novadu]]</small> |- |[[Stopiņu novads|Stopiņu pagasta]]<br />ģerbonis |[[Attēls:Stopiņu pagasta ģerbonis.svg|45px]] |{{dat|1997|5=bez}} |[[Attēls:Stopiņu novads COA.svg|45px]] |<small>Pagasts [[Stopiņu novada ģerbonis|reformēts par novadu]]</small> |} == Skatīt arī == {{Commonscat|Coats of arms of parishes of Latvia|Latvijas pagastu ģerboņi}} * [[Ģerbonis]] * [[Latvijas ģerbonis]] * [[Latvijas pagastu uzskaitījums]] * [[Latvijas pagastu karogi]] * [[Latvijas pilsētu ģerboņi]] * [[Latvijas novadu ģerboņi]] == Atsauces == {{atsauces|3}} {{heraldika-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas pagastu ģerboņi| *]] 32ycqss60l92anewtg9p82wofwus2uk 3665974 3665928 2022-08-03T06:59:03Z Fenn-O-maniC 80678 wikitext text/x-wiki '''Latvijas [[Pagasts|pagastu]] [[Ģerbonis|ģerboņi]]''' sāka ieviesties apritē pēc 1990. gada administratīvās reformas. == Ģerboņu uzskaitījums == {| |valign=top| {| class="wikitable" style="text-align:center;" !Nosaukums!!Ģerbonis!!Apstiprināts |- |[[Abavas pagasts|Abavas pagasta]]<br />[[Abavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Abavas pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2018|02|07||bez}}<ref name="kulturaskarte-1292">[http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/ Ģerboņu katalogs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180604030205/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem |date={{dat|2018|06|04||bez}} }}: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1292 Abavas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180606215750/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1292 |date={{dat|2018|06|06||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.server2.alt.lv/aktualitates/abavas_pagasta_gerbonis___starptautiski_atzits|title=Talsi - Abavas pagasta ģerbonis – starptautiski atzīts|website=www.talsi.server2.alt.lv|access-date=2022-05-26}}</ref> |- |[[Allažu pagasts|Allažu pagasta]]<br />[[Allažu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Allažu pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2002|05|07||bez}}<ref name="Siguldasnovads">[[Siguldas novads]]: [https://www.sigulda.lv/public/lat/siguldas_novads1/simboli1/ Simboli]</ref> |- |[[Ances pagasts|Ances pagasta]]<br />[[Ances pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ances pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2016|06|16||bez}}<ref name="kulturaskarte-1252">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1252 Ances pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170125151502/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1252 |date={{dat|2017|01|25||bez}} }}</ref> |- |[[Aronas pagasts|Aronas pagasta]]<br />[[Aronas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Aronas pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2006|11|16||bez}}<ref name="kulturaskarte-18">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/18 Aronas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151031123551/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/18|date={{dat|2015|10|31||bez}}}}</ref> |- |[[Ādažu pagasts|Ādažu pagasta]]<br />[[Ādažu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ādažu pagasts COA.svg|45px]] |2021. gada 27. decembrī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1373|title=Ģerboņu katalogs - Ādažu pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref><!-- Ģerboņu katalogā krāsas atšķiras. Sudraba laukā zaļa ūdensrozes lapa, tai uzlikts baltās ūdensrozes zieds dabiskā krāsā. --> |- |[[Ārlavas pagasts|Ārlavas pagasta]]<br />[[Ārlavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ārlavas pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2019|2|7||bez}}<ref name="kulturaskarte-1314">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1314 Ārlavas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200131213828/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1314 |date={{dat|2020|01|31||bez}} }}</ref> |- |[[Balgales pagasts|Balgales pagasta]]<br />[[Balgales pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Balgale parish COA.png|x60px]] |{{dat|2008|10|30||bez}}<ref name="kulturaskarte-71">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/71 Balgales pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226031950/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/71 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Baltinavas pagasts|Baltinavas pagasta]]<br />[[Baltinavas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Baltinavas pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2022|05|30||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1391|title=Ģerboņu katalogs - Baltinavas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-07-07}}</ref> |- |[[Barkavas pagasts|Barkavas pagasta]]<br />[[Barkavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Barkavas pagasta ģerbonis.png|x60px]] |{{dat|2018|11|15||bez}}<ref name="vestnesis-2018-230.2">[https://vestnesis.lv/ Latvijas Vēstnesis]: [https://vestnesis.lv/op/2018/230.2 Par ģerboņa reģistrāciju] 16.11.2018.</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1306|title=Ģerboņu katalogs - Barkavas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref> |- |[[Bārbeles pagasts|Bārbeles pagasta]]<br />[[Bārbeles pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Bārbeles pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2021|10|20||bez}}<ref>http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1366</ref><ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://vecumnieki.lv/sabiedriba-aktualais/3650-registrets-barbeles-stelpes-un-kurmenes-pagasta-gerbonis|title=Reģistrēts Bārbeles, Stelpes un Kurmenes pagasta ģerbonis - Bauskas novada pašvaldības iestāde «Vecumnieku apvienības pārvalde»|website=vecumnieki.lv|access-date=2022-05-26|language=lv-lv}}</ref> |- |[[Bēnes pagasts|Bēnes pagasta]]<br />[[Bēnes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Bēnes pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2006|12|18||bez}}<ref name="kulturaskarte-27">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/27 Bēnes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226044213/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/27 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Bērzaunes pagasts|Bērzaunes pagasta]]<br />[[Bērzaunes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Bērzaunes pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2010|10|25||bez}}<ref>[http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=605&art_id=18687 „Pašvaldību ģerboņu svētki” Rīgas pilī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305014229/http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=605&art_id=18687 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} 25.10.2011.</ref> |- |[[Birzgales pagasts|Birzgales pagasta]]<br />[[Birzgales pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Birzgales pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2008|02|11||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.birzgale.lv/avize/2008/Septembris.pdf |title=LR Kultūras ministrijas lēmums par Birzgales pagasta ģerboni |access-date={{dat|2010|09|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305150156/http://www.birzgale.lv/avize/2008/Septembris.pdf |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> |- |[[Brantu pagasts|Brantu pagasta]]<br />[[Brantu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Brantu pagasta ģerbonis.png|x60px]] |{{dat|2008|02|14||bez}}<ref name="kulturaskarte-52">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/52 Brantu pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180812092851/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/52 |date={{dat|2018|08|12||bez}} }}</ref> |- |[[Braslavas pagasts|Braslavas pagasta]]<br />[[Braslavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Braslavas pagasts COA.svg‎|x60px]] |{{dat|2007|11|29||bez}}<ref name="kulturaskarte-48">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/48 Braslavas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226035337/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/48 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Brīvzemnieku pagasts|Brīvzemnieku pagasta]]<br />[[Brīvzemnieku pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Brīvzemnieku pagasts COA.svg|x60px]] |2005. gadā |- |[[Brunavas pagasts|Brunavas pagasta]]<br />[[Brunavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Brunavas pagasts COA.svg|x60px]] |{{dat|2007|05|09||bez}}<ref name="kulturaskarte-33">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/33 Brunavas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226033004/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/33 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagasta]]<br />[[Carnikavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Carnikavas pagasts COA.svg|frameless|56x56px]] |{{dat|2021|12|27||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1374|title=Ģerboņu katalogs - Carnikavas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-02-02}}</ref><!--Zelta laukā pazemināts zils galvaspālis; vairoga galvā sudraba nēģis ar galvu uz kreiso pusi.--> |- |[[Cenu pagasts|Cenu pagasta]]<br />[[Cenu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Cenu pagasts COA.svg|x60px]] |2001. gadā |- |[[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagasta]]<br />[[Ceraukstes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Ceraukstes pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2007|01|05||bez}}<ref name="kulturaskarte-31">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/31 Ceraukstes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226033132/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/31 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Codes pagasts|Codes pagasta]]<br />[[Codes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Codes pagasts COA.png|x60px]] |1999. gadā |- |[[Daugmales pagasts|Daugmales pagasta]]<br />[[Daugmales pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Daugmales pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2017|04|18||bez}}<ref name="kulturaskarte-1272">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1272 Daugmales pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030095525/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1272 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}</ref> |- |[[Dāviņu pagasts|Dāviņu pagasta]]<br />[[Dāviņu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:COA of Dāviņi parish.png|x60px]] |{{dat|2015|05|12||bez}}<ref name="kulturaskarte-234">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/234 Dāviņu pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226035112/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/234 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Demenes pagasts|Demenes pagasta]]<br />[[Demenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Demenes pagasts COA.png|x60px]] |2000. gadā |- |[[Dikļu pagasts|Dikļu pagasta]]<br />[[Dikļu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Dikļu pagasts COA.png|x60px]] |2003. gadā |- |[[Drustu pagasts|Drustu pagasta]]<br />[[Drustu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Drustu pagasts COA.png|x60px]] |2003. gadā |- |[[Dundagas pagasts|Dundagas pagasta]]<br />[[Dundagas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Dundagas pagasts COA.svg|x60px]] |{{dat|2007|01|05||bez}}<ref name="kulturaskarte-29">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/29 Dundagas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226044151/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/29 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Dzelzavas pagasts|Dzelzavas pagasta]]<br />[[Dzelzavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Dzelzavas pagasts COA.png|x60px]] | |- |[[Dzērbenes pagasts|Dzērbenes pagasta]]<br />[[Dzērbenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Dzērbenes pagasts COA.png|x60px]] |2001. gadā |- |[[Džūkstes pagasts|Džūkstes pagasta]]<br />[[Džūkstes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Džūkstes pagasts COA.svg|x60px]] |{{dat|2006|08|15||bez}}<ref name="kulturaskarte-11">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/11 Džūkstes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226041947/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/11 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Elejas pagasts|Elejas pagasta]]<br />[[Elejas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Elejas pagasts COA.png|x60px]] |2000. gadā |- |[[Engures pagasts|Engures pagasta]]<br />[[Engures pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Engures pagasts.png|x60px]] |2000. gadā |- |[[Ēdoles pagasts|Ēdoles pagasta]]<br />[[Ēdoles pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ēdoles pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |2022. gada 30. maijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1394|title=Ģerboņu katalogs - Ēdoles pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-07-07}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kuldiga.lv/kuldigas-novads/aktualitates-pagastos/6637-edoles-pagastam-savs-gerbonis|title=Ēdoles pagastam savs ģerbonis|website=Kuldīgas novada pašvaldība|access-date=2022-07-07|language=lv-lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://edole.lv/edoles-gerbonis/|title=Ēdoles ģerbonis. – Ēdoles pagasts|last=Celma|first=Aira|access-date=2022-07-07|language=lv-LV}}</ref> |- |[[Ērgļu pagasts|Ērgļu pagasta]]<br />[[Ērgļu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Ērgļu pagasts COA.png|x60px]] |1999. gadā |- |[[Ērģemes pagasts|Ērģemes pagasta]]<br />[[Ērģemes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ērģemes pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2007|12|13||bez}}<ref name="kulturaskarte-51">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/51 Ērģemes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226040941/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/51 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Gailīšu pagasts|Gailīšu pagasta]]<br />[[Gailīšu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Gailīšu pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2005|08|15||bez}}<ref name="kulturaskarte-10">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/10 Gailīšu pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226042012/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/10 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Gaujienas pagasts|Gaujienas pagasta]]<br />[[Gaujienas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Gaujienas pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2008|09|30||bez}}<ref name="kulturaskarte-65">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/65 Gaujienas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170426211110/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/65 |date={{dat|2017|04|26||bez}} }}</ref> |- |[[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagasta]]<br />[[Garkalnes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Garkalnes pagasta ģerbonis.svg|45px]] |{{dat|2022|5=bez|4|5}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1386|title=Ģerboņu katalogs - Garkalnes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref> |- |[[Gudenieku pagasts|Gudenieku pagasta]]<br />[[Gudenieku pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Gudenieku pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2009|06|05||bez}}<ref name="kulturaskarte-83">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/83 Gudenieku pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181101094353/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/83|date={{dat|2018|11|01||bez}}}}</ref> |- |[[Ģibuļu pagasts|Ģibuļu pagasta]]<br />[[Ģibuļu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Ģibuļu pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2010|10|10||bez}} |- |[[Iecavas novads|Iecavas pagasta]]<br />[[Iecavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Iecavas pagasts COA.svg|45px]] |2022. gada 24. janvārī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1376|title=Ģerboņu katalogs - Iecavas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref> |- |[[Ilzenes pagasts|Ilzenes pagasta]]<br />[[Ilzenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Ilzenes pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2008|09|30||bez}}<ref name="kulturaskarte-63">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/63 Ilzenes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226043331/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/63 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Inčukalna pagasts|Inčukalna pagasta]]<br />[[Inčukalna pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Inčukalna pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2011|01|07||bez}}<ref name="kulturaskarte-140">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/140 Inčukalna pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226034931/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/140 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Inešu pagasts|Inešu pagasta]]<br />[[Inešu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Inešu pagasts COA.svg|x60px]] |2002. gadā |- |[[Īslīces pagasts|Īslīces pagasta]]<br />[[Īslīces pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Īslīces pagasts COA.png|x60px]] |2006. gadā |- |[[Īvandes pagasts|Īvandes pagasta]]<br />[[Īvandes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Īvandes pagasta ģerbonis.svg|58x58px]] |{{dat|2022|07|21||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1403|title=Ģerboņu katalogs - Īvandes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-08-01}}</ref> |- |[[Īves pagasts|Īves pagasta]]<br />[[Īves pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Īves pagasta ģerbonis.png|x60px]] |{{dat|2017|10|05||bez}}<ref name="kulturaskarte-1281">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1281 Īves pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180706175321/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1281 |date={{dat|2018|07|06||bez}} }}</ref><ref>{{Atsauce|title=Īves pagastam savs ģerbonis|url=https://www.youtube.com/watch?v=3NGCNZvTRJM|accessdate=2022-05-26|language=lv-LV|author=Talsu Televīzija}}</ref> |- |[[Jaungulbenes pagasts|Jaungulbenes pagasta]]<br />[[Jaungulbenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Jaungulbenes pagasta ģerbonis.png|x60px]] |{{dat|2018|01|16||bez}}<ref name="kulturaskarte-1291">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1291 Jaungulbenes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180814172209/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1291 |date={{dat|2018|08|14||bez}} }}</ref> |- |[[Jaunlutriņu pagasts|Jaunlutriņu pagasta]]<br />[[Jaunlutriņu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Jaunlutriņu pagasts COA.png|x60px]] |2001. gadā |- |[[Jaunpiebalgas pagasts|Jaunpiebalgas&nbsp;pagasta]]<br />[[Jaunpiebalgas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Jaunpiebalgas pagasts COA.svg|x60px]] |2000. gadā<ref name="jaunpiebalga">[[Jaunpiebalgas novads]]: [http://www.jaunpiebalga.lv/jaunpiebalgas-novads/novada-simboli Novada simboli] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170718145510/http://www.jaunpiebalga.lv/jaunpiebalgas-novads/novada-simboli |date={{dat|2017|07|18||bez}} }}</ref> |- |[[Jaunpils pagasts|Jaunpils pagasta]]<br />[[Jaunpils pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Jaunpils pagasts COA.svg|x60px]] |2001. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=331712|title=Par Tukuma novada simboliku|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-05-26|language=lv}}</ref> |- |[[Jersikas pagasts|Jersikas pagasta]]<br />[[Jersikas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Jersikas pagasts COA.png|x60px]] |2003. gads<ref>{{Youtube|Ah3lm87wGdI|Jaunā Līvānu novada ģerboņa izveidošana prasa vairāk nekā gadu}}</ref> |- |[[Jeru pagasts|Jeru pagasta]]<br />[[Jeru pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Jeru pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2006|07|31||bez}}<ref name="kulturaskarte-8">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/8 Jeru pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Jumpravas pagasts|Jumpravas pagasta]]<br />[[Jumpravas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Jumpravas pagasts.png|x60px]] |1999. gadā |- |[[Jūrkalnes pagasts|Jūrkalnes pagasta]]<br />[[Jūrkalnes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Jūrkalnes pagasts COA.png|x60px]] |2003. gadā |- |[[Kaives pagasts|Kaives pagasta]]<br />[[Kaives pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Kaives pagasts COA.png|x60px]] |2005. gadā |- |[[Kalnciema pagasts|Kalnciema pagasta]]<br />[[Kalnciema pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Coat of Arms of Kalnciems.svg|x60px]] |1998. gadā |- |[[Kalsnavas pagasts|Kalsnavas pagasta]]<br />[[Kalsnavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Kalsnavas pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2004|11|03||bez}}<ref>[http://www.kalsnava.lv/pagasta-identitate Kalsnavas pagasta pārvalde: Pagasta identitāte]</ref> |- |[[Kalupes pagasts|Kalupes pagasta]]<br />[[Kalupes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Kalupes pagasts.png|x60px]] |{{dat|2002|05|07||bez}} |- |[[Kārķu pagasts|Kārķu pagasta]]<br />[[Kārķu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Kārķu pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2012|03|29||bez}}<ref>[http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=605&art_id=19311 „Pašvaldību ģerboņu svētki” Rīgas pilī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304112549/http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=605&art_id=19311 |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} 29.03.2012.</ref> |- |[[Katvaru pagasts|Katvaru pagasta]]<br />[[Katvaru pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Katvaru pagasts COA.png|x60px]] |2005. gadā |- |[[Kaunatas pagasts|Kaunatas pagasta]]<br />[[Kaunatas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Kaunatas pagasts.png|x60px]] |2000. gadā |} |valign=top| {| class="wikitable" style="text-align:center;" !Nosaukums!!Ģerbonis!!Apstiprināts |- |[[Kazdangas pagasts|Kazdangas pagasta]]<br />[[Kazdangas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Kazdangas pagasts COA.png|x60px]] |2000. gadā |- |[[Kokneses pagasts|Kokneses pagasta]]<br />[[Kokneses pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Kokneses pagasts COA.svg|x60px]] |2002. gadā |- |[[Kolkas pagasts|Kolkas pagasta]]<br />[[Kolkas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Kolkas pagasts COA.svg|x60px]] |{{dat|2000|07|20||bez}}<ref name="Kolkaspagasts">Kolkas pagasts: [http://www.kolka.lv/?page_id=71 Par Kolku]</ref><!--Zilā laukā zelta smaile, uz tās pazemināts vairodziņš; zaļš, sudrabs, zils, valsts karoga krāsu samēros.--> <br>(pārapstiprināts 2022. g. 20. jūlijā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1400|title=Ģerboņu katalogs - Kolkas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-08-01}}</ref> |- |[[Krapes pagasts|Krapes pagasta]]<br />[[Krapes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Krapes pagasts COA.png|x60px]] |2006. gada 28. martā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ogresnovads.lv/lv/krapes-vesture|title=Vēsture {{!}} Ogres novada pašvaldība|website=www.ogresnovads.lv|access-date=2022-05-26|language=lv}}</ref> |- |[[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagasta]]<br />[[Krimuldas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Krimuldas pagasts COA.png|x60px]] |1998. gadā |- |[[Krimūnu pagasts|Krimūnu pagasta]]<br />[[Krimūnu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Krimūnu pagasts COA.png|x60px]] |2000. gadā |- |[[Krustpils pagasts|Krustpils pagasta]]<br />[[Krustpils pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Krustpils pagasts COA.svg|x60px]] |2003. gadā |- |[[Kurmāles pagasts|Kurmāles pagasta]]<br />[[Kurmāles pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Kurmāles pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2006|07|31||bez}}<ref name="kulturaskarte-6">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/6 Kurmāles pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Kurmenes pagasts|Kurmenes pagasta]]<br />[[Kurmenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Kurmenes pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2021|10|20||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1364|title=Ģerboņu katalogs - Kurmenes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref><ref name=":0" /> |- |[[Ķeipenes pagasts|Ķeipenes pagasta]]<br />[[Ķeipenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Ķeipenes pagasts COA.png|x60px]] |2004. gadā |- |[[Ķekavas pagasts|Ķekavas pagasta]]<br />[[Ķekavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Ķekavas pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2009|02|27||bez}}<ref name="kulturaskarte-77">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/77 Kurmāles pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Ķūļciema pagasts|Ķūļciema pagasta]]<br />[[Ķūļciema pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ķūļciema pagasta ģerbonis.png|x60px]] |{{dat|2018|06|27||bez}}<ref name="kulturaskarte-1299">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1299 Ķūļciema pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180629194217/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1299 |date={{dat|2018|06|29||bez}} }}</ref> |- |[[Laidu pagasts|Laidu pagasta]]<br />[[Laidu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Laidu pagasts COA.png|x60px]] |2002. gadā |- |[[Laidzes pagasts|Laidzes pagasta]]<br />[[Laidzes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Laidzes pagasts COA.png|x60px]] |2006. gadā |- |[[Lapmežciema pagasts|Lapmežciema&nbsp;pagasta]]<br />[[Lapmežciema pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Lapmežciema pagasts COA.png|x60px]] |2000. gadā |- |[[Lauberes pagasts|Lauberes pagasta]]<br />[[Lauberes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Lauberes pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ogresnovads.lv/lv/jaunums/paveiktais-ogres-novada-pagastos-2019-gada|title=Paveiktais Ogres novada pagastos 2019. gadā|website=www.ogresnovads.lv|access-date=2022-02-02|language=lv}}</ref> |- |[[Laucienes pagasts|Laucienes pagasta]]<br />[[Laucienes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Laucienes pagasts COA.svg|x60px]] |2004. gadā |- |[[Launkalnes pagasts|Launkalnes pagasta]]<br />[[Launkalnes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Launkalnes pagasta ģerbonis.JPG|x60px]] |{{dat|2015|07|15||bez}}<ref name="Smiltenesnovads">[[Smiltenes novads]]: [https://smiltene.lv/novad/par-novadu/simbolika/ Simbolika]</ref><!--Ģerboņa apraksts: Skaldīts: 1. – zaļā laukā raibs dzenis, 2. – sudraba laukā zaļš šaurkrusts.--> |- |[[Lejasciema pagasts|Lejasciema pagasta]]<br />[[Lejasciema pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Lejasciema pagasts COA.svg|x60px]] |{{dat|2015|05|12||bez}}<ref name="kulturaskarte-237">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/237 Lejasciema pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180430155957/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/237 |date={{dat|2018|04|30||bez}} }}</ref> |- |[[Lēdmanes pagasts|Lēdmanes pagasta]]<br />[[Lēdmanes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Lēdmanes pagasts COA.png|x60px]] |2003. gadā |- |[[Lēdurgas pagasts|Lēdurgas pagasta]]<br />[[Lēdurgas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Lēdurgas pagasts COA.png|x60px]] |1997. gadā |- |[[Liezēres pagasts|Liezēres pagasta]]<br />[[Liezēres pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:COA of Liezēres pagasts.PNG|x60px]] |{{dat|2014|03|11}} |- |[[Limbažu pagasts|Limbažu pagasta]]<br />[[Limbažu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Limbažu pagasts COA.png‎|x60px]] |2003. gadā |- |[[Litenes pagasts|Litenes pagasta]]<br />[[Litenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Litenes pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2012|04|13||bez}}<ref name="kulturaskarte-179">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/179 Litenes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190214122114/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/179 |date={{dat|2019|02|14||bez}} }}</ref> |- |[[Lizuma pagasts|Lizuma pagasta]]<br />[[Lizuma pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Lizuma pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2022|4|14||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1390|title=Ģerboņu katalogs - Lizuma pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lizums.lv/2022-gada-14-aprili-lizuma-pagasta-gerboni-ieklava-latvijas-gerbonu-registra/|title=2022. gada 14. aprīlī Lizuma pagasta ģerboni iekļāva Latvijas ģerboņu reģistrā – Lizuma pagasts|last=Dārzniece|first=Evita|website=Lizuma pagasts|access-date=2022-05-26|language=lv-LV}}</ref> |- |[[Lībagu pagasts|Lībagu pagasta]]<br />[[Lībagu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Lībagu pagasts COA.png‎|x60px]] |2005. gadā |- |[[Līvbērzes pagasts|Līvbērzes pagasta]]<br />[[Līvbērzes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Līvbērzes pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2007|07|03||bez}}<ref name="kulturaskarte-40">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/40 Līvbērzes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181101093423/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/40 |date={{dat|2018|11|01||bez}} }}</ref> |- |[[Lubes pagasts|Lubes pagasta]]<br />[[Lubes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Lubes pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2019|2|7||bez}}<ref name="kulturaskarte-1313">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1313 Lubes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200131213808/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1313 |date={{dat|2020|01|31||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsuvestis.lv/2019/03/19/nevelas-lai-laudis-lubes-pagasta-justos-ka-nomale/|title=Nevēlas, lai ļaudis Lubes pagastā justos kā nomalē|last=Raks-Lasmane|first=Mārīte|website=Talsu Vēstis|access-date=2022-05-26|date=2019-03-19|language=lv-LV}}</ref> |- |[[Lutriņu pagasts|Lutriņu pagasta]]<br />[[Lutriņu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Lutriņu pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2007|08|20||bez}}<ref name="kulturaskarte-41">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/41 Lutriņu pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Ļaudonas pagasts|Ļaudonas pagasta]]<br />[[Ļaudonas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Ļaudonas pagasts COA.png|x60px]] |2000. gadā |- |[[Madlienas pagasts|Madlienas pagasta]]<br />[[Madlienas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Madlienas pagasts.png|x60px]] |1999. gadā |- |[[Maltas pagasts|Maltas pagasta]]<br />[[Maltas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Maltas pagasts.png|x60px]] |{{dat|2010|02|09||bez}}<ref name="kulturaskarte-100">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/100 Maltas pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Mārcienas pagasts|Mārcienas pagasta]]<br />[[Mārcienas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Mārcienas pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2008|05|26||bez}}<ref name="kulturaskarte-57">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/57 Mārcienas pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Mazozolu pagasts|Mazozolu pagasta]]<br />[[Mazozolu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Mazozolu pagasts COA.png|x60px]] |2004. gadā |- |[[Medumu pagasts|Medumu pagasta]]<br />[[Medumu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Medumu pagasts COA.png|x60px]] |2003. gadā |- |[[Mērsraga pagasts|Mērsraga pagasta]]<br />[[Mērsraga pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Mērsraga pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2022|07|20||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/op/2022/115.15|title=Par ģerboņu aprakstu parakstīšanu - Latvijas Vēstnesis|last=|website=[[Latvijas Vēstnesis]]|access-date=2022-08-01|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1401|title=Ģerboņu katalogs - Mērsraga pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-08-01}}</ref> |- |[[Mētrienas pagasts|Mētrienas pagasta]]<br />[[Mētrienas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Mētrienas pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2012|06|27||bez}}<ref name="kulturaskarte-180">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/180 Mētrienas pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Mežotnes pagasts|Mežotnes pagasta]]<br />[[Mežotnes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:COA of Mežotne parish.png|x60px]] |{{dat|2007|10|03||bez}}<ref name="kulturaskarte-42">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/42 Mežotnes pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Mores pagasts|Mores pagasta]]<br />[[Mores pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Mores pagasts.png|x60px]] |2000. gadā<ref name="Siguldasnovads"/> |- |[[Naujenes pagasts|Naujenes pagasta]]<br />[[Naujenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Naujenes pagasts.png|x60px]] |1997. gadā |- |[[Nīcas pagasts|Nīcas pagasta]]<br />[[Nīcas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Nīcas pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2021|10|26||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1367|title=Ģerboņu katalogs - Nīcas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/zinas/novados/nica-un-otankos-izstrada-pagastu-gerbonus/|title=Nīcā un Otaņķos izstrādā pagastu ģerboņus|website=liepajniekiem.lv|access-date=2022-05-26|language=lv}}</ref> |- |[[Nīkrāces pagasts|Nīkrāces pagasta]]<br />[[Nīkrāces pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Nīkrāces pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2008|04|14||bez}}<ref name="kulturaskarte-56">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/56 Nīkrāces pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181101100909/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/56 |date={{dat|2018|11|01||bez}} }}</ref> |- |[[Novadnieku pagasts|Novadnieku pagasta]]<br />[[Novadnieku pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Novadnieku pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2009|02|27||bez}}<ref name="kulturaskarte-78">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/78 Novadnieku pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181101103126/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/78 |date={{dat|2018|11|01||bez}} }}</ref> |- |[[Ogresgala pagasts|Ogresgala pagasta]]<br />[[Ogresgala pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ogresgala pagasta ģerbonis.png|x60px]] |{{dat|2018|04|19||bez}}<ref>[http://www.ogresnovads.lv/lat/pasvaldiba/dome/sezu_tiesraides_video/2018/?page=0&doc=33540 Ogres novada pašvaldības domes sēde 19.04.2018.]{{Novecojusi saite}}:<br/> [http://www.ogresnovads.lv/files/lemumi/2018/19%20aprilis/Par_Ogresgala_pagasta_gerbona_apstiprinasanu_lemums19042018.doc Par Ogres novada pašvaldības Ogresgala pagasta ģerboņa meta apstiprināšanu.]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Ošupes pagasts|Ošupes pagasta]]<br />[[Ošupes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ošupes pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2013|03|20||bez}}<ref name="kulturaskarte-205">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/205 Ošupes pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref><ref name="2013-04-22">[http://likumi.lv/doc.php?id=256299 Par ģerboņu reģistrāciju] 22.04.2013.</ref> |- |[[Otaņķu pagasts|Otaņķu pagasta]]<br />[[Otaņķu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Otaņķu pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2022|2|25||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1383|title=Ģerboņu katalogs - Otaņķu pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nica.lv/lv/aktualitates/kadam-but-otanku-pagasta-gerbonim/|title=Aktualitātes » Nīcas novads|website=www.nica.lv|access-date=2022-05-26}}</ref> |- |[[Padures pagasts|Padures pagasta]]<br />[[Padures pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Padures pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2009|02|27||bez}}<ref name="kulturaskarte-64">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/64 Padures pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Pāles pagasts|Pāles pagasta]]<br />[[Pāles pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Pāles pagasts COA.png|x60px]] |2005. gadā |- |[[Pelču pagasts|Pelču pagasta]]<br />[[Pelču pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Pelču pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2021|6|22||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1360|title=Ģerboņu katalogs - Pelču pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kuldiga.lv/kuldigas-novads/aktualitates-pagastos/6160-apstiprinats-rendas-pagasta-gerbonis-veidos-gerbonus-ari-citiem-pagastiem|title=Apstiprināts Rendas pagasta ģerbonis, veidos ģerboņus arī citiem pagastiem - Kuldīgas novads|website=Kuldīgas novada pašvaldība|date=2021-11-10}}</ref> |- |[[Popes pagasts|Popes pagasta]]<br />[[Popes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Popes pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2008|02|30||bez}}<ref name="kulturaskarte-70">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/70 Popes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200812201815/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/70 |date={{dat|2020|08|12||bez}} }}</ref> |- |[[Pūres pagasts|Pūres pagasta]]<br />[[Pūres pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Pures pagasts.png|x60px]] |1999. gadā |- |[[Puzes pagasts|Puzes pagasta]]<br />[[Puzes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Puzes pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2016|06|16||bez}}<ref name="kulturaskarte-1253">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1253 Puzes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030163221/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1253 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}</ref> |- |[[Raiskuma pagasts|Raiskuma pagasta]]<br />[[Raiskuma pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Raiskuma pagasts COA.png|x60px]] |2001. gadā |- |[[Rankas pagasts|Rankas pagasta]]<br />[[Rankas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:COA of Rankas pagasts.png|x60px]] |{{dat|2013|12|27||bez}}<ref name="kulturaskarte-223">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/223 Rankas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181011071645/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/223 |date={{dat|2018|10|11||bez}} }}</ref><ref>[http://likumi.lv/doc.php?id=263769 Par ģerboņu reģistrāciju] 15.01.2014.</ref> |- |[[Raunas pagasts|Raunas pagasta]]<br />[[Raunas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Raunas pagasts COA.svg|x60px]] |1999. gadā |- |[[Rembates pagasts|Rembates pagasta]]<br />[[Rembates pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Rembates pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2013|05|15||bez}}<ref name="2013-06-07">[http://likumi.lv/doc.php?id=257344 Par ģerboņu reģistrāciju] 07.06.2013.</ref> |- |[[Rendas pagasts|Rendas pagasta]]<br />[[Rendas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Rendas pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2021|10|20||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1363|title=Ģerboņu katalogs - Rendas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref><ref name=":1" /> |- |[[Rojas pagasts|Rojas pagasta]]<br />[[Rojas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Rojas pagasts COA.svg‎|x60px]] |1998. gadā <br>(pārapstiprināts {{dat|2022|07|20||bez}})<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1402|title=Ģerboņu katalogs - Rojas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-08-01}}</ref> |- |[[Ropažu pagasts|Ropažu pagasta]]<br />[[Ropažu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ropažu pagasta ģerbonis.svg|45px]] |{{dat|2022|5=bez|4|5}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1388|title=Ģerboņu katalogs - Ropažu pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref> |- |[[Rubenes pagasts|Rubenes pagasta]]<br />[[Rubenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Rubenes pagasts COA.png|x60px]] |2003. gadā |} |valign=top| {| class="wikitable" style="text-align:center;" !Nosaukums!!Ģerbonis!!Apstiprināts |- |[[Rugāju pagasts|Rugāju pagasta]]<br />[[Rugāju pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Rugāju pagasts COA.svg|x60px]] |2001. gadā<br />(pārapstiprināts {{dat|2022|05|30||bez}})<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1392|title=Ģerboņu katalogs - Rugāju pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-07-07}}</ref> |- |[[Rundāles pagasts|Rundāles pagasta]]<br />[[Rundāles pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Rundāles pagasts COA.svg‎|x60px]] |2000. gadā |- |[[Salas pagasts (Babītes novads)|Salas pagasta]]<br />[[Salas pagasta (Vidzeme) ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Salas pagasts (Vidzeme) COA.png|x60px]] |{{dat|2007|07|03||bez}}<ref name="kulturaskarte-38">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/38 Salas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181026151907/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/38 |date={{dat|2018|10|26||bez}} }}</ref> |- |[[Salgales pagasts|Salgales pagasta]]<br />[[Salgales pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Salgales pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2015|05|12||bez}}<ref name="kulturaskarte-235">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/235 Salgales pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181026154433/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/235 |date={{dat|2018|10|26||bez}} }}</ref> |- |[[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]]<br />[[Sēmes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Sēmes pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2006|10|16||bez}}<ref name="kulturaskarte-13">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/13 Sēmes pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Sesavas pagasts|Sesavas pagasta]]<br />[[Sesavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Sesavas pagasts.png|x60px]] |2000. gadā |- |[[Siguldas pagasts|Siguldas pagasta]]<br />[[Siguldas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Siguldas pagasts COA.png|x60px]] |2002. gadā<ref name="Siguldasnovads"/> |- |[[Skaistkalnes pagasts|Skaistkalnes pagasta]]<br />[[Skaistkalnes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Skaistkalnes pagasts COA.png|x60px]] |2003. gadā |- |[[Skrudalienas pagasts|Skrudalienas&nbsp;pagasta]]<br />[[Skrudalienas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Skrudalienas pagasta ģerbonis.png|x60px]] |{{dat|2013|03|25||bez}}<ref name="kulturaskarte-206">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/206 Skrudalienas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030110027/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/206 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}</ref><ref name="2013-04-22" /> |- |[[Skujenes pagasts|Skujenes pagasta]]<br />[[Skujenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Skujenes pagasts COA.png|x60px]] |2004. gadā |- |[[Skultes pagasts|Skultes pagasta]]<br />[[Skultes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Skultes pagasts COA.png‎|x60px]] |{{dat|2006|10|31||bez}}<ref name="kulturaskarte-15">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/15 Skultes pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Smārdes pagasts|Smārdes pagasta]]<br />[[Smārdes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Smārdes pagasts COA.svg|x60px]] |2003. gadā |- |[[Smiltenes pagasts|Smiltenes pagasta]]<br />[[Smiltenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Smiltenes pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2007|10|10||bez}}<ref name="kulturaskarte-43">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/43 Smiltenes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030171837/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/43 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}</ref> |- |[[Snēpeles pagasts|Snēpeles pagasta]]<br />[[Snēpeles pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Snēpeles pagasts COA.png|x60px]] |2002. gadā |- |[[Staburaga pagasts|Staburaga pagasta]]<br />[[Staburaga pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Staburaga pagasts COA.svg|x60px]] |2002. gadā |- |[[Stalbes pagasts|Stalbes pagasta]]<br />[[Stalbes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Stalbes pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2010|10|19||bez}}<ref name="kulturaskarte-128">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/128 Stalbes pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Stāmerienas pagasts|Stāmerienas pagasta]]<br />[[Stāmerienas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Stāmerienas pagasts COA.svg|x60px]] |{{dat|2013|10|24||bez}}<ref name="kulturaskarte-219">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/219 Stāmerienas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190214122137/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/219 |date={{dat|2019|02|14||bez}} }}</ref><ref name="2013-10-31">[http://likumi.lv/doc.php?id=261475 Par ģerboņu reģistrāciju] 31.10.2013.</ref> |- |[[Stelpes pagasts|Stelpes pagasta]]<br />[[Stelpes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Stelpes pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2021|10|20||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1365|title=Ģerboņu katalogs - Stelpes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-02-02}}</ref><ref name=":0" /> |- |[[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagasta]]<br />[[Stopiņu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Stopiņu pagasta ģerbonis.svg|45px]] |{{dat|2022|4|5|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1387|title=Ģerboņu katalogs - Stopiņu pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref> |- |[[Stradu pagasts|Stradu pagasta]]<br />[[Stradu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Stradu pagasts COA.svg|x60px]] |{{dat|2018|01|16||bez}}<ref name="kulturaskarte-1290">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1290 Stradu pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030121332/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1290 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stradi.lv/pagasts-2/|title=Pagasts – Stradu pagasta pārvalde|access-date=2022-05-26|language=lv-LV}}</ref> |- |[[Straupes pagasts|Straupes pagasta]]<br />[[Straupes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Straupes pagasts.png|x60px]] |2000. gadā |- |[[Strazdes pagasts|Strazdes pagasta]]<br />[[Strazdes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Strazdes pagasta ģerbonis.png|x60px]] |{{dat|2018|06|27||bez}}<ref name="kulturaskarte-1300">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1300 Strazdes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180701084017/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1300 |date={{dat|2018|07|01||bez}} }}</ref> |- |[[Suntažu pagasts|Suntažu pagasta]]<br />[[Suntažu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Suntažu pagasts COA.png|x60px]] |2000. gadā |- |[[Sventes pagasts|Sventes pagasta]]<br />[[Sventes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:COA of Sventes pagasts.png|x60px]] |{{dat|2013|10|24||bez}}<ref name="2013-10-31" /> |- |[[Tārgales pagasts|Tārgales pagasta]]<br />[[Tārgales pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Tārgales pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2006|10|16||bez}}<ref name="kulturaskarte-14">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/14 Tārgales pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Taurenes pagasts|Taurenes pagasta]]<br />[[Taurenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Taurenes pagasts COA.png|x60px]] |2003. gadā |- |[[Taurupes pagasts|Taurupes pagasta]]<br />[[Taurupes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Taurupes pagasts COA.png|x60px]] |2004. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ogresnovads.lv/lv/taurupes-vesture|title=Vēsture {{!}} Ogres novada pašvaldība|website=www.ogresnovads.lv|access-date=2022-05-26|language=lv}}</ref> |- |[[Tirzas pagasts|Tirzas pagasta]]<br />[[Tirzas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Tirzas pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2018|01|16||bez}}<ref name="kulturaskarte-1289">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1289 Tirzas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030172634/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1289 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/login/?next=https%3A%2F%2Fwww.facebook.com%2Ftirzaspagasts%2Fposts%2F1513764225402763%2F|title=Tirzas pagasts – Ieraksti {{!}} Facebook|website=Facebook|access-date=2022-05-26|language=lv}}</ref> |- |[[Tomes pagasts|Tomes pagasta]]<br />[[Tomes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Tomes pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2013|05|15||bez}}<ref name="kulturaskarte-211">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/211 Tomes pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref><ref name="2013-06-07" /> |- |[[Trikātas pagasts|Trikātas pagasta]]<br />[[Trikātas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Trikātas pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2008|06|12||bez}}<ref name="kulturaskarte-60">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/60 Trikātas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030171152/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/60 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}</ref> |- |[[Tumes pagasts|Tumes pagasta]]<br />[[Tumes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Tumes pagasts COA.png|x60px]] |2002. gadā |- |[[Turlavas pagasts|Turlavas pagasta]]<br />[[Turlavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Turlavas pagasts COA.png|x60px]] ||{{dat|1998||||bez}}<ref>Heraldicum: [http://www.heraldicum.ru/latvija/pagasts/turlavas.htm Турлавская волость (Turlavas pagasts)]</ref> |- |[[Ugāles pagasts|Ugāles pagasta]]<br />[[Ugāles pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Ugāles pagasts COA.png|x60px]] |2003. gadā |- |[[Umurgas pagasts|Umurgas pagasta]]<br />[[Umurgas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Umurgas pagasts COA.svg|x60px]] |2005. gadā |- |[[Usmas pagasts|Usmas pagasta]]<br />[[Usmas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Usmas pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2017|01|10||bez}}<ref name="kulturaskarte-1269">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1269 Usmas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030100544/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1269 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}</ref> |- |[[Užavas pagasts|Užavas pagasta]]<br />[[Užavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Užavas pagasts COA.svg‎|x60px]] |{{dat|2006|07|31||bez}}<ref name="kulturaskarte-4">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/4 Užavas pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Vaives pagasts|Vaives pagasta]]<br />[[Vaives pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Vaives pagasts COA.svg|x60px]] |{{dat|2008|06|12||bez}}<ref name="kulturaskarte-59">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/59 Vaives pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Valdgales pagasts|Valdgales pagasta]]<br />[[Valdgales pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Coat of Arms of Valdgales pagasts.svg|x60px]] |{{dat|2009|03|17||bez}}<ref name="kulturaskarte-79">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/79 Valdgales pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Valkas pagasts|Valkas pagasta]]<br />[[Valkas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Valkas pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2009|03|17||bez}}<ref name="kulturaskarte-80">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/80 Valkas pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Valles pagasts|Valles pagasta]]<br />[[Valles pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Valles pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2006|07|31||bez}}<ref name="kulturaskarte-3">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/3 Valles pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Vandzenes pagasts|Vandzenes pagasta]]<br />[[Vandzenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Vandzenes pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2019|4|5||bez}}<ref name="2019-04-05">[https://likumi.lv/ta/id/306093 Par ģerboņu reģistrāciju] 05.04.2019.</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1319|title=Ģerboņu katalogs - Vandzenes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.server2.alt.lv/aktualitates/registrets_vandzenes_pagasta_gerbonis|title=Talsi - Reģistrēts Vandzenes pagasta ģerbonis|website=www.talsi.server2.alt.lv|access-date=2022-05-26}}</ref> |- |[[Vārves pagasts|Vārves pagasta]]<br />[[Vārves pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Vārves pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2016|10|06||bez}}<ref name="kulturaskarte-1263">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1263 Vārves pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030162204/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1263 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}</ref> |- |[[Vecpiebalgas pagasts|Vecpiebalgas pagasta]]<br />[[Vecpiebalgas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Vecpiebalgas pagasts.png|x60px]] |2002. gadā |- |[[Vecsaules pagasts|Vecsaules&nbsp;pagasta]]<br />[[Vecsaules pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:COA of Vecsaules pagasts.png|x60px]] |{{dat|2015|05|12||bez}}<ref name="kulturaskarte-233">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/233 Vecsaules pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226035504/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/233 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Vecumnieku pagasts|Vecumnieku&nbsp;pagasta]]<br />[[Vecumnieku pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Vecumnieku pagasts.png|x60px]] |{{dat|2001|10|26||bez}} |- |[[Veselavas pagasts|Veselavas pagasta]]<br />[[Veselavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Veselavas pagasts COA.png|x60px]] |2003. gadā |- |[[Vestienas pagasts|Vestienas pagasta]]<br />[[Vestienas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Vestienas pagasts.png|x60px]] |2000. gadā |- |[[Vidrižu pagasts|Vidrižu pagasta]]<br />[[Vidrižu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Vidrižu pagasts COA.svg|x60px]] |{{dat|2007|07|03||bez}}<ref name="kulturaskarte-39">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/39 Vidrižu pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Vijciema pagasts|Vijciema pagasta]]<br />[[Vijciema pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Vijciema pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2012|08|31||bez}}<ref name="kulturaskarte-196">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/196 Vijciema pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Vilces pagasts|Vilces pagasta]]<br />[[Vilces pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Vilces pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2015|05|12||bez}}<ref name="kulturaskarte-236">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/236 Vilces pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030165719/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/236 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}</ref> |- |[[Viļķenes pagasts|Viļķenes pagasta]]<br />[[Viļķenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Viļķenes pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2005|04|03||bez}}<ref>Viļķenes pagasta pārvalde: [http://www.vilkene.lv/par/vesture/ Viļķenes vēsture]</ref> |- |[[Virbu pagasts|Virbu pagasta]]<br />[[Virbu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Virbu pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2018|06|14||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1298|title=Ģerboņu katalogs - Virbu pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref><ref>Talsu novads: [http://www.talsi.lv/aktualitates/virbu_pagastam___savs_gerbonis/ Virbu pagastam – savs ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180623221909/http://www.talsi.lv/aktualitates/virbu_pagastam___savs_gerbonis/ |date={{dat|2018|06|23||bez}} }}</ref> |- |[[Vircavas pagasts|Vircavas pagasta]]<br />[[Vircavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Vircavas pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2007|03|30||bez}}<ref>Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/32 Vircavas pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Višķu pagasts|Višķu pagasta]]<br />[[Višķu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Višķu pagasts COA.png|x60px]] | 2001. gadā<ref>Višķu pagasta pārvalde: [http://www.viski.lv/par-pagastu/ Par pagastu]</ref> |- |[[Zentenes pagasts|Zentenes pagasta]]<br />[[Zentenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Zentenes pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2020|9|22||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1343|title=Ģerboņu katalogs - Zentenes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ntz.lv/tukuma-un-novada/zentenes-pagasts-ticis-pie-sava-gerbona/|title=Zentenes pagasts ticis pie sava ģerboņa|website=[[Neatkarīgās Tukuma Ziņas|NTZ]]|access-date=2022-05-26|date=2020-11-19|language=lv-LV}}</ref> |- |[[Zirņu pagasts|Zirņu pagasta]]<br />[[Zirņu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Zirņu pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2007|01|05||bez}}<ref name="kulturaskarte-30">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/30 Zirņu pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Ziru pagasts|Ziru pagasta]]<br />[[Ziru pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ziru pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2016|10|06||bez}}<ref name="kulturaskarte-1264">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1264 Ziru pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030130534/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1264 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}</ref> |- |[[Zlēku pagasts|Zlēku pagasta]]<br />[[Zlēku pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Zlēku pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2017|03|31||bez}}<ref name="kulturaskarte-1270">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1270 Zlēku pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030101912/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1270 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}</ref> |- |[[Zosēnu pagasts|Zosēnu pagasta]]<br />[[Zosēnu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Zosenu pagasts.png|x60px]] |1999. gadā<ref name="jaunpiebalga"/> |- |[[Zvārtavas pagasts|Zvārtavas pagasta]]<br />[[Zvārtavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Zvārtavas pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2007|12|13||bez}}<ref name="kulturaskarte-50">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/50 Zvārtavas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226041011/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/50 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |} |} == Atceltie pagastu ģerboņi == {| class="wikitable" style="text-align:center;" !Nosaukums!!Ģerbonis!!Apstiprināts!!Aizvietots!!Piezīme |- |[[Ādažu novads|Ādažu pagasta]]<br />ģerbonis |[[Attēls:Ādažu pagasts COA.svg|45px]] |{{dat|1999|7|29|5=bez}}<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aprinkis.lv/index.php/sabiedriba/pasvaldibas/28984-kads-bus-jauna-adazu-novada-gerbonis|title=Kāds būs jaunā Ādažu novada ģerbonis?|last=Vēstis”|first=Elita Pētersone, “Ādažu|website=www.aprinkis.lv|access-date=2022-05-26|date=2021-12-02|language=lv-lv}}</ref> |[[Attēls:Ādažu novads COA.svg|45px]] |<small>Pagasts [[Ādažu novada ģerbonis|reformēts par novadu]]</small> |- |[[Alsungas novads|Alsungas pagasta]]<br />[[Alsungas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Alsungas pagasta ģerbonis.svg|45px]] |{{dat|1999|5=bez}} |[[Attēls:Alsunga novads COA.svg|45px]] |<small>Pagasts [[Alsungas novada ģerbonis|reformēts par novadu]]</small> |- |[[Carnikavas novads|Carnikavas pagasta]]<br />ģerbonis |[[Attēls:Carnikavas pagasts COA.svg|45px]] |{{dat|2002|9|10|5=bez}}<ref name=":2" /> |[[Attēls:Carnikavas novads COA.svg|45px]] |<small>Pagasts [[Carnikavas novada ģerbonis|reformēts par novadu]]</small> |- |[[Garkalnes novads|Garkalnes pagasta]]<br />ģerbonis |[[Attēls:Garkalnes pagasta ģerbonis.svg|45px]] |{{dat|2002|5=bez}} |[[Attēls:Garkalnes novads COA.svg|45px]] |<small>Pagasts [[Garkalnes novada ģerbonis|reformēts par novadu]]</small> |- |[[Iecavas novads|Iecavas pagasta]]<br />ģerbonis |[[Attēls:Iecavas pagasts COA.svg|45px]] |{{dat|2002|05|07||bez}}<ref>[http://www.iecava.lv/upload/pasvaldiba/dokumenti/avize/2012_gads/05-04-2012_iecavas_zinas.pdf Laikraksta «Iecavas Ziņas» Nr. 14 (881) 05.04.2012.]</ref> |[[Attēls:Iecavas novads COA.svg|45px]] |<small>Pagasts [[Iecavas novada ģerbonis|reformēts par novadu]]</small> |- |[[Mālpils novads|Mālpils pagasta]]<br />[[Mālpils pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Mālpils pagasta ģerbonis.svg|45px]] |{{dat|2006|07|31||bez}}<ref name="kulturaskarte-1">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1 Mālpils pagasta ģerbonis]{{Novecojusi saite}}</ref> |[[Attēls:Mālpils novads COA.svg|45px]] |<small>Pagasts [[Mālpils novada ģerbonis|reformēts par novadu]]</small> |- |[[Mārupes novads|Mārupes pagasta]]<br />[[Mārupes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Mārupes pagasts COA.png|45px]] |{{dat|2001|08|31||bez}} |[[Attēls:Mārupes novads COA.svg|45px]] |<small>Pagasts [[Mārupes novada ģerbonis|reformēts par novadu]]</small> |- |[[Ropažu novads|Ropažu pagasta]]<br />ģerbonis |[[Attēls:Ropažu pagasta ģerbonis.svg|45px]] |{{dat|2004|5=bez}} |[[Attēls:Ropažu novads COA 2012-2021.svg|45px]] |<small>Pagasts [[Ropažu novada ģerbonis|reformēts par novadu]]</small> |- |[[Skrīveru novads|Skrīveru pagasta]]<br />[[Skrīveru pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Skriveru pagasts.png|45px]] |{{dat|1998|5=bez}} |[[Attēls:Skrīveru novads COA.svg|45px]] |<small>Pagasts [[Skrīveru novada ģerbonis|reformēts par novadu]]</small> |- |[[Stopiņu novads|Stopiņu pagasta]]<br />ģerbonis |[[Attēls:Stopiņu pagasta ģerbonis.svg|45px]] |{{dat|1997|5=bez}} |[[Attēls:Stopiņu novads COA.svg|45px]] |<small>Pagasts [[Stopiņu novada ģerbonis|reformēts par novadu]]</small> |} == Skatīt arī == {{Commonscat|Coats of arms of parishes of Latvia|Latvijas pagastu ģerboņi}} * [[Ģerbonis]] * [[Latvijas ģerbonis]] * [[Latvijas pagastu uzskaitījums]] * [[Latvijas pagastu karogi]] * [[Latvijas pilsētu ģerboņi]] * [[Latvijas novadu ģerboņi]] == Atsauces == {{atsauces|3}} {{heraldika-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas pagastu ģerboņi| *]] gf2kg978qx3og1wfjcpvdeihqod39df Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka 0 97222 3665856 3062529 2022-08-02T17:28:03Z Nanașu47 108085 wikitext text/x-wiki {{coord|56|57|36.52|N|24|6|12.56|E|display=title}} {{Bibliotēkas infokaste | nosaukums = Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka | logo = | virsraksts = | vieta = 2 ēkas [[Rīga|Rīgā]] ([[Rūpniecības iela (Rīga)|Rūpniecības ielā]] 10 un [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes ielā]] 24) | koordinātas = | dibināta = 1524. gadā | num_branches = | kolekcija = ~3 miljoni grāmatu un publikāciju | gada_aprite = | lasītāji = <!--Iedzīvotāju skaits, kam pieejam bibliotēka.--> | lietotāji = <!--Lasītāja kartes--> | budžets = | direktors = [[Venta Kocere]] | darbinieki = | website = [http://www.acadlib.lv/index.php?&21 Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka] }} [[Attēls:Teika, Akadeemiskaas biblioteekas eeka Lielvaardes 24.jpg|thumb|254px|Bibliotēkas augstceltne Lielvārdes ielā 24]] '''Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka''' ir publiski pieejama zinātniska [[bibliotēka]] [[Rīga|Rīgā]]. Šī bibliotēka atrodas LR Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā kā zinātniska institūcija, kas veic [[kultūra]]s un zināšanu centra funkcijas un kur notiek iespieddarbu, [[rokraksts|rokrakstu]], elektronisko izdevumu un citu dokumentu uzkrāšana, saglabāšana un sistematizēšana, lai nodrošinātu to publisko pieejamību. Akadēmiskajā bibliotēkā brīvi pieejami ir 1,3 miljoni [[grāmata|grāmatu]], 1,7 miljoni periodisko izdevumu eksemplāru, 19 000 rokrakstu eksemplāru, 32 000 reto grāmatu eksemplāru<ref>[http://www.lataba.lv/index.php?page=89 Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka]</ref>. Ir izmantojami [[dators|datori]] ar [[internets|interneta]] pieslēgumu un autoritatīvas ''on-line'' un [[kompaktdisks|CD-ROM]] datu bāzes, kā arī pašas bibliotēkas izstrādātas unikālās lokālās datu bāzes. Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka nodarbojas ar bibliogrāfisko rādītāju sastādīšanu un izdošanu, kā arī pētījumiem bibliotēku, [[bibliogrāfija]]s, grāmatzinātnes un informācijas tehnoloģiju nozarē. == Vēsture == Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka ir uzskatāma par vienu no senākajām publiskajām bibliotēkām [[Eiropa|Eiropā]], jo izveidota [[1524]]. gadā, par pamatu ņemot t.s. [[Svētbilžu grautiņi (Livonija)|svētbilžu grautiņu]] laikā pilsētas rātes konfiscēto [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas domkapitula]] bibliotēku (kas vākta jau kopš XIII gs.) kā arī [[Jezuītu ordenis|jezuītu kolēģijas]] bibliotēku un konfiscētos klosteru arhīvus (to, kas bija saglabājies pēc grautiņiem). Līdz pat [[1945]]. gadam tās nosaukums bija "Rīgas pilsētas bibliotēka" (''Bibliotheca Rigensis''). [[Latvijas PSR|LPSR]] laikā to pārdēvēja par "Valsts vēsturisko bibliotēku", bet pēc nodošanas Zinātņu Akadēmijai [[1946]]. gadā - par "Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fundamentālo bibliotēku". [[1954]]. gadā apvienota ar [[1885]]. gadā [[Jānis Misiņš|Jāņa Misiņa]] dibināto [[Misiņa bibliotēka|Misiņa bibliotēku]]. [[1992]]. gadā pārdēvēta par "Latvijas Akadēmisko bibliotēku". [[2009. gads|2009]]. gadā tā tika reorganizēta, kā rezultātā tā kļuva par [[Latvijas Universitāte]]s pamatstruktūrvienību. Tās nosaukums tika mainīts uz Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.acadlib.lv Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas tīmekļa vietne] {{sabiedrība-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rīgas bibliotēkas]] ryiba7pxls94nmnp0syf0qq5thmu9pk Zahars Priļepins 0 99032 3665772 3576218 2022-08-02T14:59:58Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: Doņeckas tautas republik → Doneckas tautas republik using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Prilepin.JPG|thumb|Zahars Priļepins, 2011]] '''Zahars Priļepins''' ({{val-ru|Захар Прилепин}}, īstajā vārdā '''Jevgeņijs Priļepins''' (''Евгений Николаевич Прилепин''), dzimis 1975. gada 7. jūlijā) — [[krievi|krievu]] [[proza]]iķis, [[žurnālistika|žurnālists]], [[Nacionālboļševiku partija]]s politiķis. [[Donbasa karš|Donbasa kara]] laikā darbojies pašpasludinātās [[Doneckas tautas republika]]s bruņotajos formējumos un pārvaldē. == Ievērojamākie darbi == * [https://web.archive.org/web/20090210142302/http://nazbol.ru/rubr23/index0/526.html «Patoloģijas»] (''Патологии'', romāns; 2004) * [http://sankya.ru/ «Saņkja»] (''Санькя'', romāns; 2006) * «Grēks» (''Грех'', romāns; 2007) * «Karsta šņabja pilnas kurpes» (''Ботинки, полные горячей водкой'', stāstu krājums; 2008) * «Es atnācu no Krievijas» (''Я пришёл из России'', eseja; 2008) * «Karš» (''Война'', stāstu antoloģija; 2008) * «Terra Tartarara. Tas skar personīgi mani» (''Terra Tartarara. Это касается лично меня'', autora publicistikas krājums; 2009) * «Sirds vārdadiena. Sarunas par krievu literatūra» (''Именины сердца. Разговоры с русской литературой'', autora intervijas ar rakstniekiem un dzejniekiem; 2009) * «Revolūcija» (''Революция'', stāstu antoloģija; 2009) == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://zaharprilepin.ru/ Zahar Prilepin] {{Politiķis-aizmetnis}} {{rakstnieks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Priļepins, Zahars}} [[Kategorija:1975. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievu rakstnieki]] [[Kategorija:Krievu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Krievijas politiķi]] [[Kategorija:Sociālisti]] [[Kategorija:Nacionālisti]] [[Kategorija:Nacionālboļševisms]] [[Kategorija:Rjazaņas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas Federācijas valdības prēmijas laureāti]] 94g4s0t4huvtgntyifq9y8762ll2nz2 Veidne:Vācijas futbola Bundeslīgas sezonas 10 99489 3665996 3616305 2022-08-03T08:27:55Z Vylks 50297 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Vācijas futbola Bundeslīgas sezonas | title = [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] sezonas | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} | list1 = * [[1963.—1964. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1963/64]] * [[1964.—1965. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1964/65]] * [[1965.—1966. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1965/66]] * [[1966.—1967. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1966/67]] * [[1967.—1968. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1967/68]] * [[1968.—1969. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1968/69]] * [[1969.—1970. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1969/70]] * [[1970.—1971. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1970/71]] * [[1971.—1972. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1971/72]] * [[1972.—1973. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1972/73]] * [[1973.—1974. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1973/74]] * [[1974.—1975. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1974/75]] * [[1975.—1976. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1975/76]] * [[1976.—1977. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1976/77]] * [[1977.—1978. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1977/78]] * [[1979.—1979. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1978/79]] * [[1979.—1980. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1979/80]] * [[1980.—1971. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1980/81]] * [[1981.—1982. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1981/82]] * [[1982.—1983. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1982/83]] * [[1983.—1984. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1983/84]] * [[1984.—1985. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1984/85]] * [[1985.—1986. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1985/86]] * [[1986.—1987. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1986/87]] * [[1987.—1988. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1987/88]] * [[1988.—1989. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1988/89]] * [[1989.—1990. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1989/90]] * [[1990.—1991. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1990/91]] * [[1991.—1992. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1991/92]] * [[1992.—1993. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1992/93]] * [[1993.—1994. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1993/94]] * [[1994.—1995. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1994/95]] * [[1995.—1996. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1995/96]] * [[1996.—1997. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1996/97]] * [[1997.—1998. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1997/98]] * [[1998.—1999. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1998/99]] * [[1999.—2000. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|1999/2000]] * [[2000.—2001. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2000/01]] * [[2001.—2002. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2001/02]] * [[2002.—2003. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2002/03]] * [[2003.—2004. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2003/04]] * [[2004.—2005. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2004/05]] * [[2005.—2006. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2005/06]] * [[2006.—2007. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2006/07]] * [[2007.—2008. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2007/08]] * [[2008.—2009. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2008/09]] * [[2009.—2010. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2009/10]] * [[2010.—2011. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2010/11]] * [[2011.—2012. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2011/12]] * [[2012.—2013. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2012/13]] * [[2013.—2014. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2013/14]] * [[2014.—2015. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2014/15]] * [[2015.—2016. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2015/16]] * [[2016.—2017. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2016/17]] * [[2017.—2018. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2017/18]] * [[2018.—2019. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2018/19]] * [[2019.—2020. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2019/20]] * [[2020.—2021. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2020/21]] * [[2021.—2022. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2021/22]] * [[2022.—2023. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2022/23]] }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Futbola veidnes|Bundeslīga]] </noinclude> 60cmsb0064rqe8jje0r28u1e3lz9nua Karš Afganistānā (2001—2014) 0 102398 3665791 3597238 2022-08-02T15:14:20Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: Al Qaeda → Al-Qaida (5) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki [[Attēls:ISAF.png|thumb|300px|Koalīcijas spēku (ISAF) vadības grupu izvietojums četros Afganistānas reģionos 2006. gadā. "Austrumi" (OST): [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], "Dienvidi" (SÜD): [[Nīderlande]], "Rietumi" (WEST): [[Itālija]], "Ziemeļi" (NORD): [[Vācija]].]] [[Attēls:Neotaliban insurgency 2002-2006 en.png|thumb|300px|Islāmistu nemiernieku kontrolētās teritorijas (zaļā krāsā) paplašināšanās no 2002. līdz 2006. gadam.]] '''Karš Afganistānā''' (2001—2014) bija [[Afganistānas pilsoņu karš|Afganistānas kara]] turpinājums, ko pēc [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|2001. gada 11. septembra uzbrukuma ASV]] 7. oktobrī sāka [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un to sabiedrotās valstis ar mērķi mainīt [[Afganistānas Islāma Emirāts|Afganistānas Islāma Emirāta]] valdību un iekārtu. [[NATO]] aktivizēja alianses Statūtu 5. pantu, kas nosaka, ka uzbrukums vienai dalībvalstij nozīmē uzbrukumu visai aliansei. Pēc ''[[Taliban]]'' režīma gāšanas 2001. gada decembrī tika izveidoti "Starptautiskās drošības atbalsta spēki Afganistānā" (''International Security Assistance Force'', [[ISAF]]), kas kopš 2003. gada darbojās NATO vadībā. Saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s (ANO) rezolūcijām ISAF galvenais uzdevums bija atbalstīt [[Afganistāna]]s valdību drošības un stabilitātes nodrošināšanai. Karā kopš 2003. gada piedalījās arī [[Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] kontingents, kas bija izvietots gan [[Kabula]]s starptautiskajā lidostā, gan Ziemeļu reģionālās pavēlniecības štābā Mazarišarīfā un [[Meimena]]s karabāzē, gan [[Kandahāra]]s lidostā. 2011. gadā sākās koalīcijas spēku izvešana, 2013. gadā militāro varu pārņēma Afganistānas valdības spēki, kas turpināja karu pret radikālajiem [[islāmisms|islāmistiem]]. Kaut arī 2014. gada 28. decembrī ASV formāli pasludināja kara beigšanos,<ref>[http://www.cbsnews.com/news/america-formally-ends-the-war-in-afghanistan/ U.S. formally ends the war in Afghanistan] cbsnews.com</ref> tas kopš 2015. gada turpinājās kā [[Afganistānas pilsoņu karš (kopš 2015)|Afganistānas pilsoņu karš]]. == Priekšvēsture == {{Pamatraksts|Afganistānas pilsoņu karš}} [[Attēls:Reagan sitting with people from the Afghanistan-Pakistan region in February 1983.jpg|thumb|200px|ASV prezidenta [[Reigans|Reigana]] tikšanās ar afgāņu nemierniekiem Baltajā namā 1983. gadā.]] 11. septembrī ASV notika plašs [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|masu terora akts]], kas četras teroristu pašnāvnieku grupas nolaupīja četras pasažieru lidmašīnas un izmantoja tās kā ieroci pret civiliem ([[Pasaules tirdzniecības centrs|Pasaules tirdzniecības centra]] ēka) un militāriem ([[Pentagons|Pentagonu]]) objektiem Ņujorkas centrā un Vašingtonas apkārtnē. Bojā gāja 2 976 cilvēki. 12. septembrī lielākā daļa valstu pauda solidaritāti ar ASV un nosodīja šo terora aktu. Dž. V. Bušs paziņoja, ka vienāds sods gaida gan terora akta veicējus, gan teroristu atbalstītājus. [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] sāka 80 darbinieku evakuāciju no Afganistānas. 13. septembrī ASV valsts sekretārs [[Kolins Pauels]] par šo terora aktu organizēšanu apsūdzēja teroristu grupu "[[Al-Qaida]]" un tās līderi [[Osama bin Ladens|bin Ladenu]], uzskatot, ka dzīvojot Afganistānā, viņš organizējis šo terora aktu. Šos terora aktus neesot bijis iespējams īstenot bez Afganistānas ''[[Taliban]]'' valdības ziņas, jo tā bez kādiem ierobežojumiem ļāva bin Ladenam un tā ļaudīm darboties šīs valsts teritorijā, plānot un īstenot savus plānus. Pierādījumus, kas lika uzskatīt tieši ''Al-Qaida'' par šī terora akta īstenotājiem, ASV valdība neatklāja, jo to lielākā daļa esot slepena un skarot izlūkdienestu darbu.<ref name="autogenerated1">Sabiedrotie pārliecināti par bin Ladena vainu. // Diena. 8.10.2001., 1. lpp.</ref> [[Krievija]] un [[NATO]] kopīgā paziņojumā aicināja visas pasaules valdības apkarot [[Terorisms|terorismu]]. [[Palestīnas autonomija|Palestīniešu pašpārvaldes]] prezidents [[Jāsirs Arafāts]] aicināja [[Arābi|arābu]] valstis pievienoties pretterorisma koalīcijai. 14. septembrī ASV vispārējo sēru diena. Afganistānas ''Taliban'' valdība piekrita izdot bin Ladenu trešajai neitrālai valstij tiesāšanai, ja [[Vašingtona]] iesniegs pierādījumus viņa saistībai ar šiem terora aktiem — ASV to noraidīja, pieprasot izdot aizdomās turamo tām. [[ASV Senāts]] apstiprināja 40 miljardu USD piešķiršanu pretterorisma kampaņai. ASV Pārstāvju palāta un Senāts apstiprināja rezolūciju, kas ļāva prezidentam Dž. V. Bušam "izmantot visu nepieciešamo un atbilstošo spēku" pret lidmašīnu nolaupītājiem. 15. septembrī Dž. V. Bušs paziņoja, ka ASV ir karastāvoklī, par galveno ienaidnieku nosaucot O. bin Ladenu. 17. septembrī tika atvērta [[Ņujorkas fondu birža]], [[Dow Jones]] bija zaudējis lielāko vidējo punktu daudzumu tā vēsturē. 18. septembrī Afganistānas valdība slēdza lidostas un izsludināja armijā kaujas gatavību atvairīt gaisa uzbrukumus. 19. septembrī ASV nosūtīja spēkus ar vairāk nekā 100 kaujas lidmašīnām uz [[Arābijas jūra|Arābijas jūru]]. Tika atcelti pēdējie lidojumu ierobežojumi ASV gaisa telpā. 20. septebrī Afganistānas valdība lika bin Ladenam sagatavoties izraidīšanai no valsts. Dž.V.Bušs uzstājās ar runu [[ASV Kongress|Kongresā]] un informēja par jaunu ministra amatu "dzimtenes aizstāvības uzraudzīšanai". [[Arābu līga]]s ģenerālsekretārs [[Amrs Musa]] paziņoja, ka arābu valstis nepiedalīsies uzbrukumā Afganistānai, ja tajā piedalīsies [[Izraēla]]. 21. septembrī trimdā dzīvojošais Afganistānas [[karalis]] [[Mohammads Zahirs šahs]] nāca klajā ar aicinājumu gāzt ''Taliban'' valdību un izveidot jaunu pārejas valdību. 22. septembrī Dž.V.Bušs atcēla 1998. gadā pret [[Pakistāna|Pakistānu]] un [[Indija|Indiju]] ieviestās sankcijas (par kodolizmēģinājumiem). 23. septembrī ASV beidzās oficiālās sēras. Afganistānas ''Taliban'' valdība informēja pasauli, ka bin Ladens ir izraidīts no valsts un viņa atrašanās vieta nav zināma. Vašingtona šo informāciju noraidīja kā melus. 24. septembrī ASV informēja par ''Al-Qaida'' un ''Taleban'' kontu iesaldēšanu ASV un tām draudzīgo valstu bankās. Afganistānas aizsardzības ministrs [[mulla Obaidulla]] izsludināja par papildus 300 000 karavīru mobilizāciju. [[Kazahstāna]]s prezidents [[Nursultans Nazarbajevs]] paziņoja, ka viņa valsts informē par pievienošanos ASV atbalstošo valstu nometnei. Pakistāna atsauc no Afganistānas vēstniecības darbiniekus. Krievijas prezidents [[Vladimirs Putins]] paziņo par papildus ieroču sūtījumiem [[Ziemeļu alianse]]i, piedāvājot ASV dalīties izlūkošanas datos un atverot Krievijas Federācijas gaisa telpu humānajai palīdzībai. 25. septembrī [[Kirgīzija]] un [[Turkmenistāna]] piedāvāja ASV palīdzību iespējamo militāro operāciju laikā. [[Saūda Arābija]] pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Afganistānu. G7 valstu finansu ministri vienojās apturēt terorismā aizdomās turēto organizāciju līdzekļu vākšanu un bloķēt to kontus. 26. septembrī Pakistāna paziņoja, ka tās bruņotie spēki nepiedalīsies iebrukumā Afganistānā. Šim paziņojumam pievienojās arī [[Irāna]]. 27. septembrī [[Apvienotie Arābu Emirāti]] bloķēja 26 aizdomās par terorismu turēto organizāciju kontus. ASV pieņēma likumu, ka gaisa spēkiem ir tiesības notriekt jebkuru komerclidmašīnu, ja tā apdraudēs ASV pilsētas. 28. septembrī [[FIB]] nāca klajā ar paziņojumu, ka beidzot ir konstatētas visu 19 teroristu personības un publicēja viņu fotogrāfijas, lai no sabiedrības gūtu precīzāku informāciju par šīm personām. ASV mediji izplatīja ziņas, ka Afganistānas teritorijā jau darbojas amerikāņu un britu armiju specvienības, kas cenšas atrast bin Ladenu. Saūdu Arābija paziņoja, ka ļauj izmanto savā teritorijā esošās militārās bāzes uzbrukumam Afganistānai. Afganistānas valdība kārtējo reizi piedāvāja piedalīties bin Ladena notveršanā, ja tiks sniegti pierādījumi viņa saistībai ar 11.09. terora aktiem un viņu tiesās trešajā neitrālajā valstī. 30. septembrī Afganistānas sūtnis Pakistānā mulla Abdulsalams Zaifs paziņoja, ka viņa valdībai ir zināma bin Ladena atrašanās vieta, taču šo informāciju neizpaudīs viņa paša drošības dēļ. 2. oktobrī ASV saviem sabiedrotajiem iesniedza pierādījumus par bin Ladena saistību ar terora aktiem Ņujorkā un Vašingtonā. NATO aktivizēja alianses Statūtu 5. pantu, kas nosaka, ka uzbrukums vienai dalībvalstij nozīmē uzbrukumu visai aliansei. ASV valdība atkārtoti noraidīja Afganistānas piedāvājumu uzsākt sarunas par bin Ladena vainu un viņa tiesāšanu. 4. oktobrī Lielbritānijas premjerministrs [[Entonijs Blērs]] parlamentam paziņoja, ka vismaz trim teroristiem savulaik ir bijuši kontakti ar bin Ladenu.<ref name="autogenerated1" /> 5. oktobrī Afganistāna atkal piedāvāja arestēt un tiesāt bin Ladenu, ja ASV iesniegs apsūdzībai pietiekamus pierādījumus. ASV paziņoja, ka 1000 karavīru ir pārdislocēti uz [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]] un tiks izvietoti Afganistānas pierobežā. 6. oktobrī G7 finansu ministri un centrālo banku vadība paziņoja par jauniem pasākumiem, lai izsekotu tos, kas finansē terorismu. [[Baltais nams]] noraidīja Afganistānas piedāvājumu atbrīvot 8 pirms diviem mēnešiem par [[kristietība]]s sludināšanu arestētos organizācijas ''Shelter Now'' darbiniekus, apmaiņā pret sarunām. Afganistāna atbrīvoja 28. oktobrī pierobežā ar Pakistānu aizdomās par spiegošanu aizturēto britu žurnālisti Ivonnu Ridliju. 7. oktobrī ''Taliban'' valdība informēja par 2000 karavīru pārdislocēšanu uz pierobežu ar Uzbekistānu un 1000 vīru lielu papildspēku nosūtīšanu uz Ziemeļu alianses fronti. Pievakarē sākās ASV un Lielbritānijas spēku uzbrukums (dažas stundas pēc tam, kad noraidīja kārtējo ''Taleban'' piedāvājumu sarunām par bin Ladena vainu).<ref name="autogenerated3">Pirmie mērķi: lidostas un teroristu bāzes. // Diena. 8.10.2001., 1. lpp.</ref> ASV prezidents [[Džordžs V. Bušs]] savā runā uzsākot karu, tā iemeslu noformulēja šādi: "Vairāk nekā pirms divām nedēļām es izvirzīju ''Taliban'' līderiem skaidru un konkrētu prasību virkni: slēgt teroristu apmācības nometnes, izdot ''Al-Qaida'' tīkla līderus un atbrīvot visus ārzemniekus, ieskaitot ASV pilsoņus, kas netaisnīgi ir ieslodzīti šajā valstī. Neviena no šīm prasībām netika izpildīta. Un tagad ''Taliban'' par to samaksās."<ref>ASV prezidenta Džordža V. Buša runa, sākot triecienus Afganistānai. // Diena. 8.10.2001., 1. lpp.</ref> [[Latvijas Republika]]s ārlietu ministrs [[Indulis Bērziņš]] informēja, ka uzbrukumam "ASV gatavojās ļoti rūpīgi, runājot ar sabiedrotajiem un sagatavojot sabiedrību".<ref>Kā jūs vērtējat ASV atbildes uzbrukumu? // Diena. 8.10.2001., 2. lpp.</ref> == Koalīcijas bruņotie spēki == [[Attēls:ISAF-Logo.svg|thumb|200px|ISAF logo ({{val|en|International Security Assistance Force}}; {{val|ps|کمک او همکاری}} — ''Komak wa Hamkari'', "Palīdzība un Sadarbība").]] [[Attēls:Michigan Latvia 01.jpg|thumb|250px|Latviešu, amerikāņu un afgāņu karavīri patrulē Nišagāmas ciemā Kunāras provincē (2009. gada 18. martā).]] [[Attēls:US_Army_solder_on_a_Poppy_Field.jpg|thumb|250px|Koalīcijas spēku ASV kareivis opija magoņu laukā.]] [[Attēls:M777_Howitzer_Helmand_April2007.JPEG|thumb|250px|Kanādas artilērija]] [[Attēls:Afghanistan Troop Strength.svg|thumb|300px|Koalīcijas (t.s. ASV) karaspēka lieluma izmaiņas Afganistānas kara beigu daļā.]] [[Attēls:Coalition military casualties in afghanistan by month.svg|thumb|300px|Koalīcijas militāro spēku zaudējumi.]] 2001. gada oktobrī ASV ap Afganistānu bija sakoncentrējušas aptuveni šādus spēkus:<ref>Karaspēka izvietojums uzbrukuma reģionā. // Diena. 8.10.2001., 2. lpp.</ref> [[Turcija|Turcijā]] ap 2000 kareivju, gaisa spēku vienības ''F15, F16, EA6B, KC135, E3B/C, C12''; [[Kuveita|Kuveitā]] — 3000 kareivju, tanki un bruņumašīnas; [[Saūda Arābija|Saūdu Arābijā]] — 650 kareivju, gaisa spēku vienības ''F15, F16, F117, C130, KC135''; [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]] — kaujas lidmašīnas; [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] — 1000 kareivju. Līcī atradās lidmašīnu bāzes kuģis "USS Enterprise" (uz klāja 50 kaujas lidmašīnas ''F14 Tomcat'' un ''FA18 Hornet''), kuru pavadīja kaujas grupa ar līdz 24 fregates un iznīcinātāji, mīnu traleri, vairākas zemūdenes, bet flotes grupas papildu bruņojumā ietilpa raķetes zeme-gaiss, ''EA-68 Prowler'' radaru slāpētāji un ''Hawkeye'' izlūklidmašīnas, kā arī otra flotes kaujas grupa, ko veidoja lidmašīnu bāzes kuģis "Carl Vinson" (uz klāja 70 lidmašīnas, tai skaitā ''F14 Tomcat'' un trīs ''F18'' eskadriļas), kuru pavadīja 1 zemūdene, 2 kreiseri un 2 iznīcinātāji, bet grupas papildu apbruņojumā bija 200 raķešu ''Tomahawk'' arsenāls. 2002. gada februārī Afganistānas teritorijā tika izvērsti [[Starptautiskie drošības atbalsta spēki]] (ISAF). Par pirmo vadošo valsti kļuva [[Apvienotā Karaliste]], kuru pēc sešiem mēnešiem nomainīja [[Turcija]], 2003. gada februārī šo spēku vadību uzņēmās [[Nīderlande]] un [[Vācija]]. 2003. gada augustā starptautiskās operācijas vadību pārņēma NATO. 2005. gada vidū Afganistānā tika izveidotas Provinču atjaunošanas vienības (''Province Reconstruction Teams'', PRT), kuru uzdevums bija sniegtu atbalstu Afganistānas pašvaldībām reģionos. 2009. gadā Afganistānā bija izvietoti aptuveni 68 000 amerikāņu karavīru un 60 000 vīru lielie koalīcijas spēki, kuru sastāvā bija 42 valstu karavīri,<ref name="autogenerated4">[http://www.diena.lv/lat/politics/arzemes/asv-japienem-lemums-par-afganistanas-misiju-2009-10-08-1 Kasparāns Ģ. ASV jāpieņem lēmums par Afganistānas misiju. // Diena. 8.10.2009.]</ref> bet kopējais ārvalstu karavīru skaits Afganistānā bija aptuveni 113 000.<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/janvari-afganistana-gajis-boja-rekordliels-starptautisko-speku-karaviru-skaits.d?id=29610719 LETA, 31. janvāris, 2010.]</ref> === Latvijas NBS kontingents === {{Pamatraksts|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku kontingents Afganistānā}} 2003. gada februāra beigās uz Afganistānu devās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS)]] mediķu vienība, kas sākotnēji bija iekļauta [[Nīderlande]]s bruņoto spēku hospitāļa sastāvā [[Kabula]]s starptautiskajā lidostā. 2003. gada augustā Latvijas NBS Mediķu vienību iekļāva [[Vācija]]s bruņoto spēku hospitāļa sastāvā. Pēc Latvijas iestāšanās [[NATO]] 2005. gada sākumā Kabulā ieradās Latvijas Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas (NMN) vienība, kas līdz 2006. gada februārim ietilpa [[Norvēģija]]s vadītajā kaujas grupā Kabulā. Latvijas NBS vienība iesaistījās Norvēģijas vadītajā Provinču atjaunošanas vienībā [[Farjābas province]]s pilsētā [[Meimena|Meimenā]]. 2006. gada sākumā Latvijas kontingentu pārvietoja uz Ziemeļu reģionālās pavēlniecības (ZRP) atbildības rajonu, kur Latvijas NBS štāba karavīri un apgādes speciālisti dienēja ZRP štābā [[Mazarišarīfa|Mazarišarīfā]], bet Meimenā bija izvietota Kājnieku nodaļa, Militārās novērošanas vienība un Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas grupa. 2007. gada jūnijā Latvijas NBS kontingentu palielināja no 35 līdz 72 karavīriem, jūlijā Afganistānā dienēja jau 97 NBS karavīri, no kuriem divi bija izvietoti Kabulā, 13 — Mazarišarīfā, bet 82 — Meimenā. Novembrī LNBS karavīru skaitu palielināja līdz 99, bet gada beigās līdz 172. 2008. gadā uz Afganistānu nosūtīja jaunu Operacionālās sadarbības padomnieku vienība 30 Latvijas un 16 ASV karavīru sastāvā, kas darbojās [[Nangarhāra]]s provincē Afganistānas ziemeļaustrumos. 2009. gadā Latvijas kontingentā bija 174 NBS karavīri, jūnijā uz Austrumu reģionu tika nosūtīta 2. Operacionālās sadarbības padomnieku vienība 34 karavīru sastāvā. 2010. gadā Latvijas kontingentā bija 176 karavīru, pavisam 2010. gadā Afganistānā dienēja 353 Latvijas NBS karavīri. 2011. gadā Latvijas kontingentu veidoja aptuveni 180 karavīru, kopumā šajā gadā operāciju rajonā uzturējās 374 Latvijas NBS karavīri. 2011. gada novembrī Latvija un [[Lietuva]] kopīgi iesaistījās afgāņu drošības spēku apmācībā Afganistānas dienvidu reģionā. 2012. gadā Afganistānā uzturējās vidēji 180 Latvijas NBS karavīru, kopumā šajā gadā ISAF dienēja 364 Latvijas karavīri. 2013. gada sākumā Latvijas kontingentā palika aptuveni 30 karavīru, bet martā militārajā bāzē ''Northen Lights'' Mazarišarīfā darbību sāka Ziemeļvalstu un Baltijas Pārejas atbalsta vienība, ko veidoja [[Zviedrija]]s, [[Norvēģija]]s, [[Somija]]s un Latvijas karavīri. 2013. gada maija sākumā Kabulā darbību sāka arī kopēja Norvēģijas un Latvijas Speciālo operāciju vienība, kuras galvenais uzdevums bija Afganistānas Speciālās policijas apmācība speciālo operāciju jautājumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mil.lv/lv/Operacijas/Ieprieksejas_operacijas/Starptautiskie_drosibas_atbalsta_speki.aspx |title=Starptautiskie drošības atbalsta spēki Afganistānā (ISAF - International Security Assistance Force) |access-date={{dat|2016|09|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160317080417/http://www.mil.lv/lv/Operacijas/Ieprieksejas_operacijas/Starptautiskie_drosibas_atbalsta_speki.aspx |archivedate={{dat|2016|03|17||bez}} }}</ref> ==== Kritušie Latvijas NBS karavīri ==== * [[Edgars Ozoliņš (karavīrs)|Edgars Ozoliņš]], dižkareivis, gājis bojā 2008. gada 11. augustā mīnas sprādzienā Meimenā.<ref>[https://nekropole.info/lv/Edgars-Ozolins-00.00.1985 nekropole.info]</ref> * [[Andrejs Merkuševs]], dižkareivis, kritis 2009. gada 1. maijā Kunāras provincē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mil.lv/lv/Operacijas/Kritusie_karaviri.aspx |title=Kritušie karavīri |access-date={{dat|2016|09|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160317152630/http://www.mil.lv/lv/Operacijas/Kritusie_karaviri.aspx |archivedate={{dat|2016|03|17||bez}} }}</ref> * [[Voldemārs Anševics]], seržants, kritis 2009. gada 1. maijā Kunāras provincē. * [[Dāvis Baltābols]], kaprālis, miris 2009. gada 5. augustā Vācijas Bruņoto spēku hospitālī Koblencā pēc 25. jūlija kaujas, izpildot patrulēšanas uzdevumu uz ziemeļiem no Meimenas.<ref>[http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/36030/latviesu-karavira-miklaina-nave Latviešu karavīra mīklainā nāve] ''kasjauns.lv'' 2010. gada 22. decembrī</ref> === Koalīcijas valstu militāro vienību lielums un kritušo skaits (2013) === {| class="sortable" class="wikitable" style="text-align:center" ! Valsts || Militārpersonu skaits || Bojā gājušo skaits<ref>2013. gada 26. decembrī no [http://icasualties.org/OEF/Nationality.aspx icasualties.org] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180814220603/http://icasualties.org/OEF/Nationality.aspx |date={{dat|2018|08|14||bez}} }}.</ref> |- | style="text-align:left" | {{USA}} || 90 000 || 2301 |- | style="text-align:left" | {{GBR}} || 9500 || 447 |- | style="text-align:left" | {{DEU}} || 4811 || 54 |- | style="text-align:left" | {{FRA}} || 4000 || 86 |- | style="text-align:left" | {{ITA}} || 4000 || 48 |- | style="text-align:left" | {{CAN}} || 3000 || 158 |- | style="text-align:left" | {{POL}} || 2600 || 43 |- | style="text-align:left" | {{NED}} || 2000 || 25 |- | style="text-align:left" | {{ROM}} || 2000 || 21 |- | style="text-align:left" | {{TUR}} || 1786 || 14 |- | style="text-align:left" | {{ESP}} || 1606 || 34 |- | style="text-align:left" | {{GEO}} || 1561 || 27 |- | style="text-align:left" | {{AUS}} || 1550 || 40 |- | style="text-align:left" | {{DEN}} || 750 || 43 |- | style="text-align:left" | {{BUL}} || 602 || 1 |- | style="text-align:left" | {{HUN}} || 582 || 7 |- | style="text-align:left" | {{NOR}} || 538 || 10 |- | style="text-align:left" | {{CZE}} || 529 || 5 |- | style="text-align:left" | {{BEL}} || 524 || 1 |- | style="text-align:left" | {{SWE}} || 500 || 5 |- | style="text-align:left" | {{KOR}} || 350 || 1 |- | style="text-align:left" | {{SVK}} || 343 || 1 |- | style="text-align:left" | {{ALB}} || 333 || 1 |- | style="text-align:left" | {{HRV}} || 320 || 0 |- | style="text-align:left" | {{LTU}} || 241 || 1 |- | style="text-align:left" | {{NZL}} || 191 || 11 |- | style="text-align:left" | {{FIN}} || 181 || 2 |- | style="text-align:left" | {{LAT}} || 180 || 4<ref>viens karavīrs miris pēc kaujas kara hospitālī Vācijā</ref> |- | style="text-align:left" | {{MKD}} || 177 || 0 |- | style="text-align:left" | {{EST}} || 162 || 9 |- | style="text-align:left" | {{GRE}} || 162 || 0 |- | style="text-align:left" | {{PRT}} || 155 || 2 |- | style="text-align:left" | {{ARM}} || 127 || 0 |- | style="text-align:left" | {{MNG}} || 102 || 0 |- | style="text-align:left" | {{BHR}} || 95 || 0 |- | style="text-align:left" | {{AZE}} || 94 || 0 |- | style="text-align:left" | {{SVN}} || 80 || 0 |- | style="text-align:left" | {{BIH}} || 59 || 0 |- | style="text-align:left" | {{TON}} || 55 || 0 |- | style="text-align:left" | {{JOR}} || 50 || 2 |- | style="text-align:left" | {{MYS}} || 46 || 0 |- | style="text-align:left" | {{MNE}} || 40 || 0 |- | style="text-align:left" | {{SGP}} || 39 || 0 |- | style="text-align:left" | {{UAE}} || 35 || 0 |- | style="text-align:left" | {{SLV}} || 25 || 0 |- | style="text-align:left" | {{UKR}} || 24 || 0 |- | style="text-align:left" | {{LUX}} || 10 || 0 |- | style="text-align:left" | {{IRL}} || 7 || 0 |- | style="text-align:left" | {{ISL}} || 6 || 0 |- | style="text-align:left" | {{AUT}} || 3 || 0 |} == Karadarbība == [[Attēls:Major US Special Forces Operations.jpg|thumb|250px|Lielākās koalīcijas spēku uzbrukuma operācijas 2001. un 2002. gadā.]] 7. oktobrī, svētdienas vakarā, sākās ASV un Lielbritānijas kara aviācijas (15 bumbvedēji un 25 kaujas lidmašīnas — bumbvedēji B2 bija no ASV gaisa kara spēkiem, bet B1 un B52 no Lielbritānijas Djego Garsijas gaisa spēku bāzes [[Indijas okeāns|Indijas okeānā]], savukārt triecienlidmašīnas bija no reģionā izvietotajiem aviācijas bāzes kuģiem; bez tam uzbrukumā piedalījās arī [[Arābijas jūra|Arābijas jūrā]] izvietotie karakuģi un zemūdenes, kas izšāva aptuveni 50 spārnotās raķetes<ref name="autogenerated3" />) uzlidojumi militāriem mērķiem Afganistānā. Piekrišanu iesaistīties karadarbībā mazliet vēlāk deva vairāk nekā 40 pasaules valstis. Pirmajā uzbrukuma kārtā tika bombardētas ar aviobumbām un spārnotajām raķetēm Afganistānas militāro spēku bāzes, lidostas, kā arī ''Al-Qaida'' apmācības nometnes. Tika bombardētas [[Kabula]], [[Dželelabada]], [[Kandahāra]].<ref name="autogenerated3" /> Vienlaikus sākās t.s. [[Ziemeļu alianse]]s spēku ofensīva uz sauszemes. Sabiedrotie atbalstīja iebrukumu un tam sekojošās stabilizācijas operācijas, jo militāro darbību likumīgu padarīja ANO mandāts. Bez tam pēc 11. septembra terora akta, ko pasludināja par "uzbrukumu ASV", tika aktualizēts [[NATO]] Statūtu 5. pants — ja uzbrūk vienai dalībvalstij, pārējās militāri tai palīdz aizstāvēties. Pakistāna atbalstīja ASV militāros triecienus pret kaimiņvalsti, taču turpināja uzskatīt ''Taleban'' par Afganistānas likumīgo valdību. 12. novembrī ''Taliban'' spēki atstāja Kabulu, dzīvi palikušie valdības locekļi evakuējās uz Pakistānu. Pēc divām dienām, 14. novembrī pilsētā iebrauca Ziemeļu alianses tanki. ASV vadītās alianses spēki okupēja valsti līdz laikam, kad tiks izveidota Rietumiem draudzīga valdība. 2003. gada augustā NATO oficiāli pārņēma Starptautiskos drošības palīdzības spēku (''International Security and Assistnace Force'' — ISAF) vadību, kas bija Ziemeļatlantijas alianses pirmā misija ārpus eiroatlantiskās zonas (NATO vadītajā misijā Afganistānā dien arī 170 [[Latvija]]s karavīri). [[Attēls:GIs_burn_a_suspected_Taliban_safehouse.jpg|thumb|250px|ISAF kareivji nodedzina ''Taliban'' patvertni.]] Pēc ASV vadīto koalīcijas spēku iebrukuma ''Taliban'' kaujiniekiem likumsakarīga bija atkāpšanās uz savu tautasbrāļu [[Puštuni|puštunu]] apdzīvotajām teritorijām [[Pakistāna|Pakistānā]] (Pakistānas un Afganistānas robežas abās pusēs dzīvojošie puštuni nekad nav atzinuši 1893. gadā britu koloniālās pārvaldes noteikto robežas demarkāciju pa tā dēvēto [[Duranda līnija|Duranda līniju]], kas sašķeļ puštunu apdzīvotās teritorijas divās daļās). Tiešā Afganistānas pierobežā atrodas t.s. Federāli pārvaldītās cilšu teritorijas (''Federally Administered Tribal Areas''), kuras Pakistānas sastāvā ir tikai juridiski. Praktiski visa vara šajās teritorijās jau kopš valsts dibināšanas ir bijusi pašu puštunu [[Cilts|cilšu]] un [[Klans|klanu]] rokās, bet centrālās varas pārstāvji tās tikai laiku pa laikam apmeklē armijas pavadībā. Šīs kalnainās teritorijas nu jau vairākus gadus kļuvušas par pajumti Afganistānas un Pakistānas talibiem, kuri pilnībā kontrolē, piemēram, tajās ietilpstošo Vaziristānu un Bažauru. Tur ierīkotajās nometnēs talibi varēja būt droši no amerikāņu sauszemes karaspēka tiešiem uzbrukumiem un atgūt spēkus, lai no jauna pāri robežai atsāktu aizvien pieaugošus uzbrukumus koalīcijas spēkiem Afganistānā. Talibi ir postulējuši, ka viņu mērķis ir cīņa pret okupācijas karaspēku, nevis pret Rietumiem. "Mums nav nodoma kaitēt pasaules valstīm, ieskaitot Eiropas valstis. Mūsu mērķis ir Afganistānas neatkarība un islāmiskas valsts veidošana".<ref name="autogenerated4" /> Partizānu karš izvērsies galvenokārt dienvidu un dienvidaustrumu puštunu apdzīvotajās provincēs, kur ''taliban'' kustībai ir plašs iedzīvotāju atbalsts. Partizānu darbībai šajās provincēs ir ļoti piemēroti apstākļi — kalnainais apvidus ļauj visai brīvi pārvietoties un arī veikt pēkšņus uzbrukumus, un pēc tiem noslēpties. Savukārt amerikāņu vadītajai rietumvalstu spēku koalīcijai kvantitatīvi nepietiekot karavīru, lai kontrolētu plašāku teritoriju. Faktiski iznāk, ka šajos plašajos kalnu novados ārzemju spēki kopā ar afgāņu nacionālo armiju un vietējo policiju apsargā paši sevi. Bez tam visai bieži ir gadījumi, kad afgāņu karavīri bez pavēles pamet kaujas lauku, atstājot ārzemniekus vienus pašus cīņā ar talibu mudžahedīniem. Lielas grūtības koalīcijas spēkiem sagādā tas, ka bez talibiem nākas sastapties ar vietējo cilšu bruņotajām vienībām vai pat nekur neiesaistītām civilpersonām, kas veic uzbrukumu personisku (atriebes) motīvu vadītas. Talibu mudžahedīni darbojas mazās grupās, kas spēj aptvert lielas teritorijas, un bieži vien pielieto pašnāvnieku misijas. Par to, cik brīvi partizāni pārvietojas pa koalīcijas spēku kontrolēto teritoriju, liecina kaut vai tas, ka 2008. gada 12. jūnijā talibu modžahedīni netraucēti iebruka Kandahāras cietumā un atbrīvoja aptuveni 900 tur ieslodzīto.<ref>[http://www.nra.lv/zinas/2702-afganistana-draud-iebrukt-pakistana.htm Afganistāna draud iebrukt Pakistānā. // NRA. 16.06.2008.]</ref> NATO spēki apsargāja savas bāzes, centrālās komunikāciju līnijas, valdības iestādes un, balstoties uz izlūkošanas datiem, centās precīziem triecieniem iznīcināt partizānu bāzes, dzīvo spēku un vadoņus. Tā ASV vadītajiem spēkiem 2007. gada maija sākumā speciālā operācijā izdevās nogalināt [[Mulla Dadulla|mullu Dadullu]], kurš bija galvenais ''Taleban'' militāro operāciju komandieris Afganistānā. Notikušās sadursmes abas karojošās puses centās pasniegt kā savu uzvaru, piemēram, viena no 2009. gada smagākajām kaujām bija 3. oktobrī NATO postenī Kītingā, kad gāja bojā astoņi amerikāņu karavīri, bet talibi zaudēja aptuveni 200 kaujinieku. Talibi šo kauju pasludinājuši par savu uzvaru, jo īsi pēc tam šī koalīcijas spēku bāze tika evakuēta. Savukārt amerikāņu pulkvežleitnants Roberts Brauns medijiem skaidroja, ka amerikāņi jau iepriekš bija nolēmuši šo bāzi slēgt kā pārāk nedrošu.<ref>[http://www.diena.lv/lat/politics/arzemes/foto-kopa-ar-afganu-ciemu-vecakajiem-spriez-ka-mazinat-taleban-speku Klimovičs A. Kopā ar afgāņu ciemu vecākajiem spriež, kā mazināt Taleban spēku. // Diena. 21. oktobris (2009.)]</ref> Neraugoties uz ievērojamo skaitlisko un tehnisko pārsvaru, Afganistānā dislocēto ASV un NATO spēku komandieris [[Deivids Makīrnans]] 2009. gada februārī publiski, ka cīņa pret nemierniekiem valsts dienvidos ir nonākusi strupceļā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bbi.lv/lv/news.php?r=0&news=2759 |title=ASV ģenerālis prognozē smagu gadu Afganistānā - bbi.lv |access-date={{dat|2010|01|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304235350/http://www.bbi.lv/lv/news.php?r=0&news=2759 |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> === Cilvēku upuri === [[Attēls:Bala Baluk massacre by US troops.jpg|thumb|250px|Bombardēšanā cietušais bērns hospitālī (2009).]] * 2001.-2003. gadā gājuši bojā no 3100 līdz 3600 civiliedzīvotāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://pubpages.unh.edu/~mwherold/dossier |title=A Dossier on Civilian Victims of United States' Aerial Bombing of Afghanistan: A Comprehensive Accounting |access-date={{dat|2016|09|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160303214440/http://pubpages.unh.edu/~mwherold/dossier |archivedate={{dat|2016|03|03||bez}} }}</ref> * 2005. gadā gājuši bojā ap 1700 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.matrixmasters.com/world/america/afghanistan/warafghanistan%20home.html|title=America's War on Afghanistan|publisher=}}</ref> * 2006. gadā nogalināti vairāk nekā 1000 civiliedzīvotāju.<ref>[http://www.nbcnews.com/id/16883222/ nbcnews.com]</ref> * 2007. gadā karš prasījis aptuveni 6000 cilvēku dzīvību, no kuriem lielākā daļa bijuši talibu kaujinieki. Tomēr krituši arī aptuveni 1000 Afganistānas drošības spēku darbinieku un vairāk nekā 200 ārzemju karavīru.<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/afganistana-sis-gads-bijis-asinainakais.d?id=19674040 Afganistānā šis gads bijis asiņainākais kopš talibu režīma gāšanas. — LETA, 02. decembris 2007.]</ref> * 2008. gadā — krituši 294 NATO karavīri;<ref name="autogenerated4" /> * 2009. gadā — krituši 500 NATO karavīri (30. jūnijā Paktijas provincē pirmais amerikāņu karavīrs Beuvs Bergdāls nonācis talibu gūstā<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/talibi-izplata-video-ar-sagustita-asv-karavira-vestijumu.d?id=28910001 Talibi izplata video ar sagūstīta ASV karavīra vēstījumu. LETA, 25.12.2009.]</ref>) * 2010. gadā nogalināti 2777 civiliedzīvotāji.<ref>[http://articles.latimes.com/2011/mar/10/world/la-fg-afghan-civilian-deaths-20110310 U.N.: 2010 deadliest year for Afghan civilians] articles.latimes.com</ref> * 2011. gadā nogalināti 3021 civiliedzīvotāji.<ref>[https://www.theguardian.com/world/2012/feb/04/afghan-civilian-death-toll-record Afghan civilian death toll reaches record high] theguardian.com</ref> == Rezultāti == === Pozitīvie === [[Attēls:Taliban insurgency in Afghanistan (2015–present).svg|thumb|300px|[[Afganistānas pilsoņu karš (kopš 2015)]]: valdības spēku kontrolētā teritorija pēc koalīcijas spēku izvešanas (jaunākie dati).]] * 2001. gada beigās [[Bonna|Bonnā]] tikās Rietumu valstu diplomāti ar afgāņu cilšu vadoņiem un diasporas politiskajiem līderiem, vienojoties par jaunas valdības izveidošanu (par pagaidu vadītāju koalīcijas spēku valstis 2001. gada decembrī iecēla [[Hāmids Karzajs|Hāmidu Karzaju]]) — vistautas Lojadžirgā (''Loya Jirga'' — lielā padome; 1051 delegāts no 380 valsts rajoniem) 2002. gada 10. jūnijā, Karzajs tika oficiāli ievēlēts par Afganistānas prezidentu.<ref>Opozīcija neatzīst šo ievēlēšanu par leģitīmu, jo tā notika okupācijas militārās varas kontrolē un uzraudzībā.</ref> Afganistānā izveidota prezidentāla republika, ko pārvalda prezidents, valdība, Nacionālā asambleja un pašvaldību padomes. 2004. gada janvārī pieņemta Konstitūcija. * Divpalātu parlaments — Nacionālā asambleja — uzsāka darbu 2005. gada 19. decembrī pēc 2005. gada 18. septembrī notikušajām vēlēšanām. Vēlēšanu kandidātes sievietes bija apmēram 10% no kopējā kandidātu skaita un pateicoties kārtībai rezervēt vietas sievietēm deputātēm, sievietes ieguva 27,3% vietu apakšpalātā un gandrīz 30% vietu pašvaldību padomē.<ref name="autogenerated2">[http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-//EP//TEXT+TA+P6-TA-2006-0017+0+DOC+XML+V0//LV Eiropas Parlamenta rezolūcija par Afganistānu — 2006. gada 18. janvāris]</ref> === Negatīvie === * Afganistānā tiek iegūti 95% no pasaulē patērētā [[Heroīns|heroīna]]. Kopš 2001. gada heroīna iegūšana ir dubultojusies.<ref>[http://www.narcomania.lv/pub/print.php?id=93&gid=31&lid=391&id=93 Afganistānā pēdējos gados pieaudzis narkomānu skaits — RD Atkarības Profilakses Centrs]{{Novecojusi saite}}</ref> * 2005. gada 18. septembrī notikušo vēlēšanu laikā nogalināja astoņus kandidātus un vairākus darbiniekus, kas iesaistīti vēlēšanu darbā. ES Vēlēšanu Novērošanas Misija ziņoja par pārkāpumiem un krāpšanu vairākās provincēs.<ref name="autogenerated2" /> * 2006. gadā Eiropas Parlaments paudis nosodījumu par simtiem cilvēku, kurus ASV spēki sagūstīja pēc iebrukuma, pārvešanu uz nelegālo Gvantanamo internēto nometni, kur, saskaņā ar daudzām liecībām, spīdzināšana, ko izmantoja ASV personāls, un slikta izturēšanās ir parasta parādība.<ref name="autogenerated2" /> * Tiesu vara un likumdošana Afganistānā ne visai atbilst demokrātijai Rietumu izpratnē, piemēram, 2009. gada augusta sākumā Afganistānā stājies spēkā šiītu minoritātes laulību regulējošs likums, kas atļauj vīram turēt badā un izvarot sievu, ja viņa atsakās nodarboties ar seksu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.postfactum.lv/2/3/?id_news=32643 |title=Afganistānā ievieš likumu, kas atļauj sievu izvarošanu - postfactum.lv |access-date={{dat|2010|01|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090822130950/http://www.postfactum.lv/2/3/?id_news=32643 |archivedate={{dat|2009|08|22||bez}} }}</ref> == Atsauces un paskaidrojumi == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.mfa.gov.lv/lv/ukraine/jaunumi/zinas/jaunumi-emb/?pg=1183&print=on Ārlietu ministrijas paziņojums sakarā ar ASV un tās sabiedroto uzsākto pretterorisma operāciju Afganistānā (08.10.2001.)]{{Novecojusi saite}} * [http://www.karavirs.lv/2009/10/atpakal-kara-afganistana.html Atpakaļ karā Afganistānā. // Militārais apskats Latvijā un pasaulē.]{{Novecojusi saite}} * [http://www.karavirs.lv/2009/10/latvijas-karaviri-piedalijusies.html Latvijas karavīri piedalījušies lielākajā kaujā Afganistānā. // Militārais apskats Latvijā un pasaulē.]{{Novecojusi saite}} * [https://web.archive.org/web/20100224070745/http://www.karavirs.lv/2009/10/latviesiem-negativa-pieredze-ar-afganu.html Latviešiem negatīva pieredze ar afgāņu karavīriem. // Militārais apskats Latvijā un pasaulē.] * [http://www.ca-c.org/annual/2007-eng/46.shtml Chronology of events for 2007] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110314191046/http://www.ca-c.org/annual/2007-eng/46.shtml |date={{dat|2011|03|14||bez}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2001. gads|11. septembra uzbrukums ASV]] [[Kategorija:ASV vēsture]] [[Kategorija:Afganistāna]] [[Kategorija:Kari ar Afganistānu]] [[Kategorija:21. gadsimta kari]] pl0kjsbno2ipsczhin5h5ngzsm8dmsw Afganistānas Islāma Emirāts (1996—2001) 0 102607 3665784 3625534 2022-08-02T15:13:06Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: ref>, → ref>, Al Qaeda → Al-Qaida using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2021. gada augusts}} {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = د افغانستان اسلامي امارات | pilnais_valsts_nosaukums = Afganistānas Islāma Emirāts | valsts_nosaukums = Afganistāna | karoga_attēls = Flag of the Taliban.svg | karoga_nosaukums = Afganistānas IE karogs | ģerboņa_attēls = | ģerboņa_nosaukums = Afganistānas IE ģerbonis | ģerboņa_platums = 85px | kartes_attēls = Afghanistan (orthographic projection).svg | galvaspilsēta = [[Kabula]] |latd=34 |latm=31 |latNS=N |longd=69 |longm=08 |longEW=E | lielākā_pilsēta = [[Kabula]] | valsts_valodas = [[puštunu valoda]]<br />[[dari|dari (persiešu) valoda]] | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = islama emirāts | neatkarības_notikums2 = Deklarēta | neatkarības_datums2 = 1996. | platība_km2 = 647500 | platība_rangs = 41 | procenti_ūdens = 1 | IKP_PPP = $21 miljards | IKP_PPP_gads = 1999 | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = $800 | valūta = [[Afgāni]] }} '''Afganistānas Islāma Emirāts''' (puštu: د افغانستان اسلامي امارت‎, ''Da Afġānistān Islāmī Amārāt'') ir ''[[Taliban]]'' izveidota [[islāma valsts]] [[Afganistāna|Afganistānā]], kas pastāvēja no 1996. līdz 2001. gadam un deva patvērumu [[Osama bin Ladens|bin Ladenam]] un viņa vadītajai [[Al-Qaida]] kustībai. Līdztekus Afganistānas ziemeļaustrumu provincēs turpināja eksistēt [[Afganistānas Islāma Valsts]], kas saglabāja plašu [[Diplomātiskā atzīšana|starptautisku atzīšanu]]. Pēc [[Afganistānas pilsoņu karš (kopš 2015)|NATO operācijas "Izšķirošais atbalsts"]] beigām no 2021. gada jūnija līdz augustam ''Taliban'' ieguva varu visā Afganistānā. == Izveide == Līdz 1996. gadam ''Taliban'' uzvarēja "veco modžahedu" koalīciju pilsoņu karā un pakļāva lielāko daļu Afganistānas teritorijas (~90% — vienīgi [[Ziemeļu alianse]]s atbalsta punkti Pandžeras ielejā, valsts ZA, palika ārpus ''Taleban'' kontrolētās teritorijas.) un iegūt pietiekamu spēku, lai gāztu Rabani valdību. Jaunās valdības leģitimitāti ''de iure'' atzina [[Apvienotie Arābu Emirāti]], [[Pakistāna]], [[Saūda Arābija]] un [[Ičkerijas Republika]], bet lielākā daļa citu valstu atzina ''de facto'', pieļaujot ekonomiskus un politiskus sakarus. == Pārvalde == Līdz 2001. gadam valdību veidoja talibu hierarhiskās struktūras — "iekšējais loks" un "ārējais loks". * [[emīrs]] [[Muhameds Omārs]] ** izglītības un informācijas ministrs — mulla Amirs Hans Mutaki ** aizsardzības ministrs — mulla Obaidulla == Iekšpolitika == ''Taliban'' ieviesa stingro islama interpretāciju — [[šariats|šariatu]], aizliedza [[Narkotikas|narkotiku]] audzēšanu,<ref>ANO Narkotiku kontroles programma informēja, ka ''Taliban'' režīms 2001. gadā iznīcinājis visu opija magoņu ražu savā kontrolē esošajā teritorijā (Ziemeļu alianses teritorijā — 10% no valsts, — to plantācijas pat palielinātas). Sloga G.Kara posta un opija zeme. // Diena. 8.10.2001., 4. lpp.</ref> lietošanu un tirdzniecību, [[azartspēles]], [[televīzija|TV]], Rietumu estrādes mūziku, [[alkohols|alkoholu]] — visu, kas saskaņā ar reliģijas dogmām ir "grēcīgs" un noved cilvēkus no "pareizā" ceļa. == Ārpolitika == Ārpolitikā īpaši sliktas attiecības izveidojās ar kaimiņos esošo [[Irāna|Irānu]], taču arī pārējās pasaules valstis pēc pāris gadu režīma valdīšanas sāka raudzīties uz ''Taleban'' valdību, neuzticīgi, līdz [[Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome]] 1999. gada 15. oktobrī ar 1267. rezolūciju un 2000. gada 19. decembra 1333. rezolūciju noteica sankciju režīmu pret Afganistānas Islama Emirātu, aizliedzot nodot vai piegādāt jebkāda veida ieročus un tamlīdzīgus materiālus (ieskaitot munīciju, militāro transportu, militārās iekārtas, paramilitārās iekārtas un rezerves daļas) uz teritorijām Afganistānā, kuras ANOs DP komiteja ir noteikusi par "teritorijām, kuras kontrolē Taleban režīms", arestējot banku kontus, finansu aktīvus un fondus, kas pieder vai ko kontrolē šis režīms vai ar to saistītas personas.<ref>Noteikumi par Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes noteikto sankciju režīmu pret Afganistānas Islama Emirātu. (spēkā ar 20.10.2001.) // Latvijas Vēstnesis, Nr.150 (2537), 19.10.2001.</ref> {| class="wikitable" style="float: right; font-size: 90%;" | colspan="2" style="text-align: center; background:#ccc999"|'''Afganistānas Islāma Emirāts''' |- | colspan="2" style="font-size: 90%; text-align: center;"|[[Attēls:Flag of the Taliban.svg|200px]]<br /> |- | colspan="2" style="text-align: center; background:#ccc999"|'''Vispārīga informācija''' |- | Bruņoto spēku virspavēlnieks: | mulla Omārs |- | Aizsardzības ministrs: | ... |- | Bruņoto spēku komandieris: | mulla Dadulla |- | colspan="2" style="text-align: center; background:#ccc999" | [[Attēls:Armija kv.svg|16px]] '''Sauszemes karaspēks''' |- | Kājnieki: | 100 000 |- | Tanki: | 150 |- | Bruņutransportieri: | 300 |- | colspan="2" style="text-align: center; background:#ccc999" | [[Attēls:Air_force.svg|28px]] '''Gaisa spēki''' |- | Iznīcinātāji: | 25 |- | Helikopteri: | 15 |- | colspan="2" style="text-align: center; background:#ccc999" | [[Attēls:Kalashnikov_black.svg|45px]] '''Ekipējums''' |- | Artilērijas ieroči: | 200 |- | Pretgaisa aizsardzības ieroči: | 120 |- | Pretgaisa raķešu iekārtas: | 100 |- |} == Likvidācija == Pēc [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|11. septembra terora akta ASV]] sākās ASV un to sabiedroto [[ASV karš Afganistānā|iebrukums Afganistānā]], kas beidzās ar ''Taleban'' valdības gāšanu. Dzīvi palikušie valdības locekļi evakuējās uz Pakistānu un pasludināja sevi par likumīgo Afganistānas valdību emigrācijā. == Atsauces un paskaidrojumi == {{atsauces}} {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:Afganistānas vēsture]] [[Kategorija:Islāma vēsture]] 6hmgxme6li4903zbw22gf9gy4x6txau 2014. gads 0 107922 3665744 3659325 2022-08-02T14:51:45Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: Doņeckas tautas republik → Doneckas tautas republik (4) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Gads|2014}} {{Gada citi notikumi|2014}} {{Gads citos kalendāros|2014}} '''2014'''. ({{Rom sk gadam|2014}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[trešdiena|trešdienā]]. [[ANO]] norādījusi, ka 2014. gads ir Starptautiskais [[Kristoloģija]]s un [[ģimene]]s [[saimniecība]]s gads.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=United Nations Observances|url=http://www.un.org/en/events/observances/|publisher=[[United Nations]]|accessdate=July 26, 2012}}</ref> == Notikumi == === Janvāris === [[Attēls:Latvijas 1 eiro monētas reversa dizains.jpg|thumb|150px|Latvijas 1 eiro monētas dizains]] * [[1. janvāris]]: ** [[Latvija]] oficiāli pievienojās [[eirozona]]i, nomainot savu naudas vienību [[lats|latus]] uz [[eiro]];<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/eiro-ieviesana/latvija-pievienojusies-eirozonai-teksta-tiesraide.d?id=43999118|title=Latvija pievienojusies eirozonai|date={{dat|2014|1|1||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|1|1||bez}}}}</ref> ** par [[Eiropas Savienība]]s prezidējošo valsti kļuva [[Grieķija]], nomainot [[Lietuva|Lietuvu]]; ** visā Eiropas Savienībā atcelti darba ierobežojumi [[Rumānija]]s un [[Bulgārija]]s pilsoņiem;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/pasaule/visa-es-atcelti-darba-ierobezojumi-rumaniem-un-bulgariem.d?id=43999664|title=Visā ES atcelti darba ierobežojumi rumāņiem un bulgāriem|date={{dat|2014|1|1||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|1|1||bez}}}}</ref> ** par [[Eiropas kultūras galvaspilsēta|Eiropas kultūras galvaspilsētām]] kļuva Latvijas galvaspilsēta [[Rīga]] un [[Zviedrija]]s pilsēta [[Ūmeo]]; ** [[Čehija]]s galvaspilsētā [[Prāga|Prāgā]] notika sprādziens, kurā bojā gāja [[Palestīna]]s vēstnieks;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/spradziena-cehija-gajis-boja-palestinas-vestnieks-1740.d?id=44000094|title=Sprādzienā Čehijā gājis bojā Palestīnas vēstnieks|date={{dat|2014|1|1||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|1|1||bez}}}}</ref> ** [[Didjē Burkhalters]] stājās [[Šveice]]s prezidenta amatā;<ref>[http://ria.ru/world/20140101/987561001.html#13885741216843&message=resize&relto=register&action=addClass&value=registration Дидье Буркхальтер вступает в должность президента Швейцарии.]</ref> ** [[Ņujorka]]s mēra amatā stājās [[Bills de Blasio]]; ** [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Kolorādo]] štatā atvērti pirmie [[marihuāna]]s veikali valstī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/kolorado-atverti-asv-pirmie-marihuanas-veikali.d?id=44000120|title=Kolorādo atvērti ASV pirmie marihuānas veikali|date={{dat|2014|1|1||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|1|1||bez}}}}</ref> * [[2. janvāris]] — ''[[Fiat]]'' kļuva par ASV autobūves uzņēmuma ''[[Chrysler]]'' īpašnieku. * [[3. janvāris]] — [[Anbara|Anbarā]], [[Irāka|Irākā]] bruņoto sadursmju rezultātā tika nogalināti vairāk nekā 100 cilvēki. * [[5. janvāris]] — [[Bangladeša|Bangladešā]] notika parlamenta vēlēšanas, kurās uzvarēja ''Awami'' līga; pirms un pēc vēlēšanām notika plaši protesti, kuros gāja bojā vairāki desmiti cilvēku.<ref>[http://www.rosbalt.ru/main/2014/01/05/1218283.html В ходе парламентских выборов в Бангладеш сожжены 200 участков, убиты более 10 человек.]</ref> [[Attēls:Sobekhotep I.jpg|thumb|150px|Iespējamā [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] faraona [[Sobekhoteps I|Sobekhotepa I]] galvas skulptūra]] * [[6. janvāris]]: ** [[ASV senāts]] apstiprināja [[Dženeta Jellena|Dženetu Jellenu]] [[Federālā Rezervju sistēma|Federālās Rezervju sistēmas]] vadītāja amatā; viņa ir pirmā sieviete, kas ieņem šo amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/pasaule/asv-centralas-bankas-vaditaja-amata-pirmo-reizi-vesture-apstiprina-sievieti.d?id=44012752|title=ASV centrālās bankas vadītāja amatā pirmo reizi vēsturē apstiprina sievieti|date={{dat|2014|1|7||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|1|7||bez}}}}</ref> ** [[Ēģipte]]s valsts senlietu ministrs [[Mohameds Ibrahims]] oficiāli paziņoja, ka ir atrasta un identificēta [[faraons|faraona]] [[Sobekhoteps I|Sobekhotepa I]] mūmija. * [[9. janvāris]]: ** ar ASV nesējraķeti palaisti [[Lietuva]]s pirmie [[Zemes mākslīgais pavadonis|pavadoņi]] ''[[LituanicaSAT-1]]'' un ''[[LitSat-1]]''. ** par savu demisiju oficiāli paziņoja [[Tunisija]]s premjerministrs [[Ali Larajeds]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/493042-demisionejis_tunisijas_premjers|title=Demisionējis Tunisijas premjers|date={{dat|2014|1|9||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|1|9||bez}}}}</ref> * [[10. janvāris]]: ** no [[Centrālāfrikas Republika]]s prezidenta amata atkāpās [[Mišels Džotodija]], par pagaidu prezidentu kļuva [[Aleksandrs Ferdinands Nguende]]. ** par [[Tunisija]]s premjerministru kļuva [[Mehdi Džomā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.reuters.com/article/2014/01/10/us-tunisia-crisis-idUSBREA090UE20140110|agency=Reuters|title=Tunisia's new PM takes office after Islamists resign|date=10 January 2014|accessdate=10 January 2014|archive-date={{dat|2015|09|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150924192344/http://www.reuters.com/article/2014/01/10/us-tunisia-crisis-idUSBREA090UE20140110}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150924192344/http://www.reuters.com/article/2014/01/10/us-tunisia-crisis-idUSBREA090UE20140110 |date={{dat|2015|09|24||bez}} }}</ref> * [[12. janvāris]] — pasniegtas 71. [[Zelta globusa balva]]s; par labākajām filmām atzītas "[[12 gadi verdzībā]]" un "[[Amerikāņu afēra]]". * [[14. janvāris|14.]]—[[15. janvāris]] — [[Ēģipte|Ēģiptē]] referendumā iedzīvotāji atbalstīja jauno konstitūciju. * [[19. janvāris]] — [[Ukraina]]s galvaspilsētā [[Kijeva|Kijevā]] sākās opozīcijas demonstrācijas dalībnieku sadursmes ar miliciju. * [[22. janvāris]]: ** par [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Latvijas Ministru prezidentu]] kļuva [[Laimdota Straujuma]], pirmā sieviete šajā amatā; ** [[Brazīlija|Brazīlijā]] atklāta jauna upju delfīnu suga — Aragvajas upes delfīns (''Inia araguaiaensis''). * [[23. janvāris]] — par [[Centrālāfrikas Republika]]s prezidentu kļuva [[Katrīna Samba-Panza]], pirmā sieviete šajā amatā. * [[26. janvāris]]: ** [[Losandželosa|Losandželosā]] notika 56. ''[[Grammy]]'' mūzikas balvas pasniegšanas ceremonija. ** [[Grieķija|Grieķijā]] notika zemestrīce ar 6 [[magnitūda|mangitūdu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/143059/60-magnitudu-zemestrice-nodara-postijumus-griekija|title= 6,0 magnitūdu zemestrīce nodara postījumus Grieķijā|date={{dat|2014|1|31||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|1|31||bez}}}}</ref> * [[28. janvāris]] — atkāpās [[Ukraina]]s premjerministrs [[Mikola Azarovs]]; par premjerministra vietas izpildītāju iecelts [[Sergejs Arbuzovs]]; atcelti arī vairāki Ukrainas parlamenta likumi, kas ierobežoja protestus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/ukrainas-parlaments-atcel-demonstracijas-ierobezojosos-likumus.d?id=44080479|title= Ukrainas parlaments atceļ demonstrācijas ierobežojošos likumus|date={{dat|2014|1|28||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|1|28||bez}}}}</ref> * [[29. janvāris]] — par [[Čehija]]s premjerministru apstiprināts [[Bohuslavs Sobotka]]. === Februāris === * [[2. februāris]]: ** [[Kostarika|Kostarikā]] notika prezidenta un parlamenta vēlēšanas. ** [[Salvadora|Salvadorā]] notika prezidenta vēlēšanas. ** [[Taizeme|Taizemē]] notika parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas, kuras martā atzītas par nederīgām. * [[7. februāris|7.]] — [[23. februāris]] — [[Soči|Sočos]], [[Krievija|Krievijā]], notika [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * [[9. februāris]] — [[Šveice|Šveicē]] referendumā vairākuma atbalstīja iebraukšanas kvotu atjaunošanu [[Eiropas Savienība]]s pilsoņiem. * [[11. februāris]] — [[Alžīrija|Alžīrijā]] lidmašīnaa katastrofā bojā gāja 77 cilvēki. * [[15. februāris]] — [[Tamams Salams]] kļuva par [[Libāna]]s premjerministru. * [[18. februāris|18.]] — [[21. februāris]] — [[Eiromaidans|Eiromaidana]] dalībnieku sadursmēs ar miliciju [[Ukraina|Ukrainā]] gāja bojā 77 cilvēki. * [[22. februāris]]: ** [[Ukraina]]s parlaments atlaida līdzšinējo prezidentu [[Viktors Janukovičs|Viktoru Janukoviču]], kurš aizbēga uz [[Krima|Krimu]], vēlāk uz [[Krievija|Krieviju]]; ** par [[Itālija]]s premjerministru kļuva [[Mateo Renci]]. * [[23. februāris]] — par [[Ukraina]]s prezidenta pienākumu izpildītāju iecelts [[Aleksandrs Turčinovs]]. * [[28. februāris]] — apmēram 50 bruņoti vīri ieņēma [[Simferopole]]s lidostu [[Krima|Krimā]], [[Ukraina|Ukrainā]] (vēlāk tie tika atzīti par [[Krievija]]s karavīriem). * [[27. februāris]] — par [[Ukraina]]s premjerministru kļuva [[Arsēnijs Jaceņuks]]. === Marts === * [[2. marts]] — tika pasniegtas [[86. Kinoakadēmijas balva]]s, par labāko filmu atzīstot "[[12 gadi verdzībā]]". * [[6. marts]] — [[Ukraina|Ukrainā]] ietilpstošās [[Krima]]s Augstākā padome pieņēma lēmumu par [[Krimas Autonomā Republika|Krimas Autonomās Republikas]] pievienošanos [[Krievija]]i un referenduma organizēšanu 16. martā. * [[8. marts]] — [[Malaysia Airlines reiss 370|bez vēsts pazuda]] [[Malaizija]]s lidmašīna ar 239 cilvēkiem reisā no [[Kualalumpura]]s uz [[Pekina|Pekinu]]. * [[11. marts]] — [[Krima]]s parlaments pieņēma deklarāciju par neatkarību no [[Ukraina]]s. * [[16. marts]]: ** [[Krima|Krimā]] referendumā atbalstīta pussalas pievienošana [[Krievija|Krievijas Federācijai]]; ** [[Serbija]]s parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās uzvarēja Serbijas progresīvā partija. * [[16. marts|16.]]—[[21. marts]] — [[Veneto]] iedzīvotāji neoficiālā referendumā atbalstīja neatkarību no [[Itālija]]s. * [[17. marts]] — [[Hārvarda — Smitsona astrofizikas centrs|Hārvarda — Smitsona astrofizikas centra]] zinātnieki paziņoja, ka atklājuši [[gravitācijas viļņi|gravitācijas viļņu]] pēdas. * [[18. marts]] — [[Krievija]]s prezidents [[Vladimirs Putins]] parakstīja līgumu par [[Krimas Autonomā Republika|Krimas Autonomās Republika]]s un [[Sevastopole]]s iekļaušanu Krievijas sastāvā. * [[21. marts]] — [[Krievija]]s Federācijas Padome ratificēja līgumu par [[Krimas Autonomā Republika|Krimas Autonomās Republika]]s un [[Sevastopole]]s iekļaušanu Krievijas sastāvā. * [[25. marts]] — par [[Kirgizstāna]]s premjerministra pienākumu izpildītāju iecelts [[Džoomarts Otorbajevs]] pēc tam, kad atkāpās [[Žantoro Satibaldijevs]]. * [[26. marts]] — par [[Igaunija]]s premjerministru kļuva [[Tāvi Reivass]], nomainot [[Andruss Ansips|Andrusu Ansipu]]. * [[27. marts]] — [[ANO Ģenerālā asambleja]] pieņēma rezolūciju "68/262", atzīstot [[Krima|Krimu]] [[Ukraina]]s starptautiskajās robežās, bet Krimas referendumu atzīstot par nelikumīgu. * [[29. marts]] — [[Slovākija|Slovākijā]] prezidenta vēlēšanās uzvarēja [[Andrejs Kiska]]. * [[31. marts]] — no [[Francija]]s premjerministra amata atkāpās [[Žans Marks Ero]], viņa vietā apstiprināts [[Manuels Valss]]. === Aprīlis === * [[2. aprīlis]] — par [[Kazahstāna]]s premjerministru kļuva [[Karims Masimovs]], nomainot [[Seriks Ahmetovs|Seriku Ahmetovu]]. * [[3. aprīlis]] — par [[Kirgizstāna]]s premjerministru apstiprināts [[Džoomarts Otorbajevs]], kurš līdz tam bija premjerministra pienākumu izpildītājs. * [[5. aprīlis]] — par [[Mali]] premjerministru kļuva [[Musa Mari]], nomainot [[Umars Tatams Li|Umaru Tatamu Li]]. * [[5. aprīlis]]: ** [[Ungārija]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja valdošā koalīcija ''Fidesz''; ** [[Kostarika]]s prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarēja [[Luiss Giljermo Soliss]]; ** [[Ukraina]]s dienvidaustrumos separātisti sāka ieņemt administratīvās ēkas. * [[7. aprīlis]]: ** [[Ukraina]]s [[Doņeckas apgabals|Doņeckas apgabalā]] dibināta [[Doneckas tautas republika]]; ** Ukrainas premjerministrs [[Oleksandrs Turčinovs]] pasludināja antiteroristisko operāciju pret bruņotajiem kaujiniekiem Doņeckas, Luhanskas un Harkovas apgabalā; ** kriptogrāfijas bibliotēkā ''[[OpenSSL]]'' atklāta kritiska ievainojamība ''[[Heartbleed]]''. * [[7. aprīlis]]—[[12. maijs]] — [[Indija]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja opozīcijas koalīcija Nacionālā demokrātiskā alianse. * [[9. aprīlis]] — [[Indonēzija|Indonēzijā]] notika vispārējās vēlēšanas. * [[13. aprīlis]]: ** par [[Armēnija]]s premjerministru kļuva [[Oviks Abramjans]]; ** [[Gvineja—Bisava|Gvinejā—Bisavā]] notika prezidenta vēlēšanu pirmā kārta un parlamenta vēlēšanas, kurās uzvarēja Āfrikas partija Gvinejas un Kaboverdes neatkarībai. * [[17. aprīlis]]: ** [[Ženēva|Ženēvā]] ASV, Krievijas, Ukrainas un Eiropas Savienības pārstāvji pieņēma paziņojumu, aicinot konfliktējošās puses Ukrainā atbruņot nelikumīgos bruņotos formējumus, atbrīvot ieņemtās ēkas un sēsties pie sarunu galda; ** par [[Alžīrija]]s prezidentu uz ceturto termiņu ievēlēts [[Abdelazizs Buteflika]]. * [[27. aprīlis]]: ** [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijā]] uz otru termiņu ievēlēts prezidents [[Gorge Ivanovs]] un parlamenta vēlēšanās uzvarēja valdošā partija; ** par [[Serbija]]s premjerministru kļuva [[Aleksandars Vučičs]], nomainot [[Ivica Dačičs|Ivicu Dačiču]]. * [[28. aprīlis]] ** [[Ukraina]]s [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabalā]] dibināta [[Luhanskas tautas republika]]; ** stājās spēkā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ekonomiskās sankcijas pret [[Krievija|Krieviju]] saistībā ar [[Krimas aneksija|Krimas aneksiju]]. * [[30. aprīlis]] — [[Irāka|Irākā]] notika parlamenta vēlēšanas. === Maijs === [[Attēls:Eurovision Song Contest 2014 logo.svg|100px|thumbnail|2014. gada [[Eirovīzija]]s logo]] * [[2. maijs]]: ** [[Ukraina|Ukrainā]], [[Odesa|Odesā]] sadursmēs starp separātistiem un Ukrainas atbalstītājiem gāja bojā aptuveni 50 cilvēki; ** [[Afganistāna|Afganistānā]], Badahšanā zemes nogruvumos gāja bojā vairāk nekā 250 cilvēki, bez vēsts pazuda aptuveni 2500. * [[4. maijs]]: ** par [[Lībija]]s premjerministru kļuva [[Ahmeds Maitiks]]; ** [[Panama]]s prezidenta vēlēšanās uzvarēja [[Huans Karloss Varela]]. * [[7. maijs]]: ** [[Dienvidāfrika|DĀR]] notika vispārējās vēlēšanas, kurās uzvarēja [[Āfrikas Nacionālais Kongress]]; ** [[Taizeme]]s konstitucionālā tiesa atvaļināja premjerministri [[Jinglaka Činnavata|Jinglaku Činnavatu]]; viņas vietā par premjerministru kļuva [[Nivathāmrongs Būnsongpājsāns]]. * [[10. maijs]] — [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]] notika [[2014. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] fināls, kurā uzvarēja [[Austrija]]s pārstāve [[Končita Vursta]] ar dziesmu ''[[Rise Like a Phoenix]]''. * [[11. maijs]] — separātistu kontrolētajos [[Ukraina]]s [[Doņeckas apgabals|Doņeckas]] un [[Luhanskas apgabals|Luhanskas]] apgabalos notika referendums par valstisko patstāvību. * [[12. maijs]] — [[Doneckas tautas republika]] pasludināja neatkarību no [[Ukraina]]s un aicināja [[Krievija|Krieviju]] uzņemt tās sastāvā. * [[13. maijs]] — [[Turcija]]s pilsētas [[Sama]]s ogļraktuvēs notika pazemes sprādziens, kurā bojā gāja 301 ogļracis. * [[14. maijs|14.]]—[[25. maijs]] — [[Kannas|Kannās]] notika 67. [[Kannu kinofestivāls]]. * [[17. maijs]] — [[Laosa|Laosā]] nogāžoties militārajai lidmašīnai bojā gāja 15 cilvēki, to skaitā 2 ministri un galvaspilsētas mērs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/laosa-nogazas-militara-lidmasina-boja-gajusi-ari-divi-ministri.d?id=44503340|title=Laosā nogāžas militārā lidmašīna; bojā gājuši arī divi ministri|date={{dat|2014|5|17||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|5|17||bez}}}}</ref> * [[18. maijs]]: ** [[Šveice|Šveicē]] notika referendums par minimālās algas noteikšanu, kas ir pasaulē lielākā;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/pasaule/sveice-notiek-referendums-par-pasaule-lielakas-minimalas-algas-noteiksanu.d?id=44505628|title= Šveicē notiek referendums par pasaulē lielākās minimālās algas noteikšanu|date={{dat|2014|5|18||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|5|18||bez}}}}</ref> ** [[Gvineja—Bisava|Gvinejas—Bisavas]] prezidenta vēlēšanas uzvarēja [[Žozē Mariu Vazs]]; ** [[Kolumbija]]s ziemeļu daļā aizdegoties autobusam, bojā gāja 31 bērns<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/world/other/aizdegoties-autobusam-kolumbija-miris-31-berns.d?id=44506956|title=Aizdegoties autobusam, Kolumbijā miris 31 bērns|date={{dat|2014|5|19||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|5|19||bez}}}}</ref> * [[20. maijs]]: ** [[Malāvija|Malāvijā]] notika vispārējās vēlēšanas, kurās par prezidentu kļuva [[Pīters Mutarika]]; ** [[Taizeme]]s armija pasludināja valstī karastāvokli pēc ieilgušiem pret valdību vērstiem nemieriem. * [[22. maijs]] — [[Taizeme|Taizemē]] valsts apvērsumā varu pārņēma Nacionālās drošības aizsardzības komiteja ar [[Prajuts Čānočhā|Prajuta Čānočhā]] priekšgalā. * [[22. maijs|22.]]—[[25. maijs]] — visās [[Eiropas Savienība]]s valstīs notika [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] vēlēšanas. * [[25. maijs]]: ** [[Ukraina]]s prezidenta ārkārtas vēlēšanās uzvarēja [[Petro Porošenko]]; ** [[Lietuva]]s prezidenta vēlēšanās atkārtoti ievēlēta [[Daļa Grībauskaite]]; ** [[Beļģija|Beļģijā]] notika parlamenta vēlēšanas, kurās visvairāk balsu ieguva Jaunā flāmu alianse. * [[26. maijs|26.]]—[[28. maijs]] — [[Ēģipte]]s prezidenta vēlēšanās uzvarēja [[Abdelfatāhs es Sīsī]]. * [[29. maijs]] — [[Astana|Astanā]] [[Baltkrievija]], [[Kazahstāna]] un [[Krievija]] dibināja [[Eirāzijas ekonomiskā savienība|Eirāzijas ekonomisko savienību]]. === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — [[Slovēnija]]s prezidents [[Boruts Pāhors]] atlaida parlamentu. * [[2. jūnijs]] — [[Indija|Indijā]] izveidots 29. štats [[Telangāna]], atdalot 10 apgabalus no [[Āndhra Pradēša|Āndhras Pradēšas]] štata. * [[3. jūnijs]] — [[Sīrija]]s prezidenta vēlēšanās uz atkārtotu termiņu ievēlēts [[Bašārs al Asads]]. * [[5. jūnijs]] — [[Sunnītu islāms|sunnītu]] militārā grupa sāka ofensīvu [[Irāka]]s ziemeļos, virzoties uz galvaspilsētu [[Bagdāde|Bagdādi]]. * [[10. jūnijs]]: ** par [[Izraēla]]s prezidentu ievēlēts [[Reuvens Rivlins]]; ** [[Islāma valsts]] kaujinieki ieņēma [[Irāka]]s otru lielāko pilsētu [[Mosula|Mosulu]]. * [[13. jūnijs]]—[[13. jūlijs]] — [[Brazīlija|Brazīlijā]] notika [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|Pasaules kauss futbolā]]. * [[14. jūnijs]] — [[Afganistāna]]s prezidenta vēlēšanās uzvarēja [[Ašrafs Ganī Ahmadzejs]]. * [[15. jūnijs]] — [[Kolumbija|Kolumbijā]] prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā atkārtoti ievēlēts [[Huans Manuels Santoss]]. * [[19. jūnijs]] — par [[Spānija]]s karali kronēts [[Felipe VI]], nomainot [[Huans Karloss I|Huanu Karlosu I]]. * [[24. jūnijs]] — par [[Somija]]s premjerministru kļuva [[Aleksanders Stubs]], nomainot [[Jirki Katainens|Jirki Katainenu]]. <!--* [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnā]] plānots pabeigt ''Sky City'' [[Debesskrāpis|debesskrāpi]].--> === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — [[Japāna]]s valdība [[Šindzo Abe]]s vadībā pieņāma rezolūciju, pirmo reizi pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] ļaujot bruņotajiem spēkiem piedalīties operācijās ārpus valsts. * [[6. jūlijs]] — [[Ukraina]]s spēki atguva kontroli pār [[Slovjanska|Slovjansku]] un [[Kramatorska|Kramatorsku]]. * [[8. jūlijs]]—[[26. augusts]] — augot saspīlējumam starp [[Izraēla|Izraēlu]] un [[Hamās]], atsākas [[Ebreju un palestīniešu pretstāve]]; 7 nedēļu laikā gāja bojā aptuveni 2100 [[palestīnieši]] un 71 Izraēlas iedzīvotājs. * [[9. jūlijs]]s ** [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanāš uzvarēja [[Džoko Vidodo]]; ** [[Krievija|Krievijā]] veikts jaunas nesējraķetes ''[[Angara A1.2]]'' pirmais starts. * [[13. jūlijs]] — ārkārtas parlamenta vēlēšanās [[Slovēnija|Slovēnijā]] visvairāk balsu ieguva ''Mira Cerarja'' partija. * [[16. jūlijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ieviesa pirmās sankcijas pret [[Krievija|Krieviju]] saistot to ar [[Ukraina]]s separātistu atbalstīšanu. * [[17. jūlijs]] — [[Ukraina|Ukrainā]] virs separātistu kontrolētās teritorijas ar raķeti notriekta ''[[Malaysia Airlines]]'' lidmašīna [[Malaysia Airlines reiss 17|reisā 17]], bojā gāja 298 cilvēki. * [[24. jūlijs]] — [[Mali]] nogāzās ''[[Air Algérie]]'' lidmašīna, bojā gāja 116 cilvēki. === Augusts === [[Attēls:Deceased per day Ebola 2014.png|thumb|240px|[[Ebolas vīruss|Ebolas vīrusa]] inficēšānās un nāves gadījumu pieaugums gada otrajā pusē]] * [[3. augusts]] — [[Ķīna]]s [[Juņnaņa]]s provincē 6,1 balli stiprā zemestrīcē gāja bojā ne mazāk kā 357 cilvēki. * [[6. augusts]]: ** atlaists [[Bulgārija]]s parlaments, par pagaidu valdības vadītāju kļuva [[Georgi Bliznaški]]; ** [[Eiropas Kosmosa aģentūra|ESA]] zonde ''[[Rosetta]]'' sasniedza [[Čurjumova—Gerasimenko komēta|Čurjumova—Gerasimenko komētu]] un kļuva par pirmo kosmisko aparātu, kurš iegājis orbītā ap [[komēta|komētu]]; ** [[Krievija]] aizliedza noteiktu pārtikas produktu importu no valstīm, kuras ieviesušas sankcijas pret Krieviju. * [[7. augusts]] — [[Libērija|Libērijā]] pasludināts ārkārtas stāvoklis saistībā ar [[Ebolas vīruss|Ebolas vīrusa]] epidēmijas saasināšanos. * [[8. augusts]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] spēki sāka gaisa uzlidojumus [[Islāma valsts]] kaujiniekiem [[Irāka]]s ziemeļos. * [[9. augusts]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pilsētā [[Fergusona (Misūri)|Fergusonā]] sākās nekārtības pēc tam, kad policists nošāva neapbruņotu melnādainu pusaudzi. * [[10. augusts]] — [[Turcija]]s prezidenta pirmajās visas tautas vēlēšanās uzvarēja premjerministrs [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžeps Erdogans]]. * [[21. augusts]] — [[Taizeme]]s palaments par premjerministru ievēlēja valsts apvērsuma organizētāju [[Prajuts Čānočhā|Prajutu Čānočhā]]. * [[25. augusts]] — [[Ukraina]]s prezidents [[Petro Porošenko]] atlaida parlamentu. * [[26. augusts]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ātrās ēdināšanas restorānu tīkls ''[[Burger King]]'' par 11,4 miljardiem dolāru iegādājās [[Kanāda]]s kafejnīcu tīklu ''[[Tim Hortons]]''. * [[27. augusts]] — krievu separātisti [[Ukraina|Ukrainā]] uzbruka [[Novoazovska]]i, tādējādi atklājot jaunu fronti. * [[30. augusts]] — [[Lesoto]] veikts valsts apvērsums; premjerministrs [[Tomass Tabane]] atstāja valsti. === Septembris === * [[1. septembris]] — krievu separātisti [[Ukraina|Ukrainā]] atguva kontroli pār [[Luhanska]]s lidostu. * [[5. septembris]] — parakstīta [[Minskas vienošanās]] par uguns pātraukšanu starp [[Ukraina]]s spēkiem un separātistiem. * [[8. septembris]] — Zviedrijas uzņēmums ''[[Electrolux]]'' par 3,3 miljardiem USD no ''[[General Electric]]'' iegādājās mājsaimniecības ierīču biznesu. * [[11. septembris]] — atkāpās [[Polija]]s premjerministrs [[Donalds Tusks]]. * [[14. septembris]] — [[Zviedrija|Zviedrijā]] parlamenta vēlēšanas visvairāk balsu ieguva [[Zviedrijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|Sociāldemokrātiskā partija]]. * [[18. septembris]] — [[Skotija|Skotijā]] [[Skotijas neatkarības referendums|referendumā]] netika atbalstīta izstāšanās no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]].<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/458032-skotijas_neatkaribas_referendums_bus_2014gada_18septembri Skotijas neatkarības referendums būs 2014. gada 18. septembrī], tvnet.lv, {{dat|2013|3|21|SK}}</ref> * [[19. septembris]] — par [[Slovēnija]]s premjerministru kļuva [[Mīroslavs Cērars jaunākais|Mīroslavs Cērars]]. * [[22. septembris]]: ** par [[Polija]]s premjerministru kļuva [[Eva Kopača]]; ** par [[Vanuatu]] prezidentu kļuva [[Boldvins Lonsdeils]]; ** [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] zonde ''[[MAVEN]]'' iegāja orbītā ap [[Marss (planēta)|Marsu]]. * [[24. septembris]] — [[Indija]]s zonde ''[[Mars Orbiter Mission]]'' iegāja orbītā ap [[Marss (planēta)|Marsu]] * [[29. septembris]] — [[Afganistāna]]s prezidenta amatā stājās [[Ašrafs Ganī Ahmadzejs]], viņa sāncensis vēlēšanās [[Abdulla Abdulla]] kļuva par premjerministru. === Oktobris === * [[4. oktobris]] — [[Latvija]]s [[12. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] visvairāk balsu ieguva partija "[[Saskaņa]]". * [[5. oktobris]]: ** [[Bulgārija]]s parlamenta ārkārtas vēlēšanās visvairāk balsu ieguva partija ''GERB''; ** [[Brazīlija|Brazīlijā]] notika parlamenta un prezidenta vēlēšanas. * [[9. oktobris]] — [[Igaunija]] pirmā no bijušās [[Padomju Savienība|PSRS]] republikām pieņēma likumu par viendzimuma partnerattiecību legalizāciju. * [[12. oktobris]]: ** [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] notika vispārējās vēlēšanas; ** [[Bolīvija|Bolīvijā]] notika vispārējās vēlēšanas, kurās uzvarēja prezidents [[Evo Moraless]] un viņa kreisi orientētā partija * [[15. oktobris]] — [[Mozambika|Mozambikā]] notika parlamenta un prezidenta vēlēšanas, par prezidentu ievēlēts [[Filipe Njusi]]. * [[22. oktobris]] — [[Slubice|Slubicē]], [[Polija|Polijā]], tika atklāts pasaulē pirmais [[piemineklis Vikipēdijai]]. * [[24. oktobris]] — [[Botsvana|Botsvanā]] notika vispārējās vēlēšanas, atkārtoti ievēlēts prezidents [[Ians Khana]]. * [[26. oktobris]]: ** [[Brazīlija|Brazīlijā]] prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uz otro termiņu ievēlēta [[Dilma Rusefa]]; ** [[Urugvaja|Urugvajā]] notika parlamenta un prezidenta vēlēšanas; referendums par konstitūcijas izmaiņām tika noraidīts; ** [[Ukraina|Ukrainā]] notika parlamenta vēlēšanas; ** [[Tunisija|Tunisijā]] notika parlamenta vēlēšanas; ** pēdējās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kara bāzes [[Afganistāna|Afganistānā]] nodotas Afganistānas spēkiem. * [[29. oktobris]]: ** [[Gajs Skots]] kļuva par [[Zambija]]s pagaidu prezidentu pēc tam, kad iepriekšējā dienā mira prezidents [[Maikls Sata]], ** [[Burkinafaso]] protestētāji pret prezidentu nodedzināja parlamenta ēku. * [[31. oktobris]]: ** no amata atkāpās [[Burkinafaso]] prezidents [[Blēzs Kompaore]], par valsts pagaidu galvu iecelts [[Jakoba Isāks Zida]]. ** ASV privātā raķešplāna ''[[SpaceShipTwo]]'' [[VSS Enterprise|katastrofā]] gāja bojā viens pilots, otrs nopietni ievainots. === Novembris === * [[2. novembris]] — [[Doneckas tautas republika|Doneckas tautas republikā]] un [[Luhanskas tautas republika|Luhanskas tautas republikā]] notika prezidenta un palamenta vēlēšanas. * [[4. novembris]] — [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] starpvēlēšanās vairākumu ieguva [[ASV Republikāniskā partija|republikāņi]]. * [[9. novembris]] — neoficiālā referendumā vairākums balsstiesīgo iedzīvotāju atbalstīja [[Katalonija]]s neatkarību. * [[12. novembris]] — pirmoreiz vēsturē [[kosmiskais aparāts]] nolaidās uz [[komēta]]s, zondes ''[[Rosetta]]'' nolaižamajam aparātam ''[[Philae]]'' nosēžoties uz [[Čurjumova—Gerasimenko komēta]]s kodola. * [[16. novembris]] — [[Rumānija]]s prezidenta vēlēšanu otrajā kartā uzvarēja [[Klauss Johaniss]]. * [[17. novembris]] — par [[Burkinafaso]] pārejas prezidentu kļuva [[Mišels Kafando]]. * [[21. novembris]]: ** [[Japāna]]s premjerministrs [[Šindzo Abe]] atlaida parlamentu; ** par [[Mongolija]]s premjerministru kļuva [[Čimedijns Saihanbilegs]]. * [[27. novembris]] — [[OPEC]] nolēma nesamazināt [[nafta]]s ieguvi, neskatoties uz to, ka kopš jūnija naftas cena bija nozīmīgi kritusies. * [[28. novembris]]: ** [[Namībija|Namībijā]] notika vispārējās vēlēšanas, kurās par prezidentu ievēlēts [[Hage Geingobs]]; ** [[nafta]]s cena pasaules tirgū nokritās vairāk nekā par 3 %; Maskavas biržā [[ASV dolārs|ASV dolāra]] kurss pārsniedza 50 [[Krievijas rublis|Krievijas rubļus]]. * [[30. novembris]]: ** [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanās vairākumu ieguva eiropeiski orientētās partijas; ** [[Urugvaja]]s prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarēja [[Tavare Vaskess]]. === Decembris === [[Attēls:Euro exchange rate to RUB.svg|thumb|240px|[[Krievijas rublis|Krievijas rubļa]] kursa kritums pret [[eiro]] gada nogalē]] * [[3. decembris]] — palaista [[Japāna]]s zonde ''[[Hayabusa 2]]'', ar kuru paredzēts atgādāt asteroīda paraugus. * [[5. decembris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] palaists bezpilota kosmosa kuģis ''[[Orion (kosmosa kuģis)|Orion]]'' pirmajā izmēģinājumu lidojumā ''[[Exploration Flight Test 1|EFT-1]]''. * [[14. decembris]] — [[Japāna]]s parlamenta apakšējās palātas vēlēšanās visvairāk balsu ieguva liberāldemoikrātiskā partija. * [[16. decembris]]: ** [[nafta]]s cena nokrita līdz 55—60 USD; ** [[Krievijas rublis|Krievijas rubļa]] kurss nokrita līdz 65 rubļiem par [[ASV dolārs|ASV dolāru]] un 80 rubļiem par [[eiro]]. * [[17. decembris]]: ** [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Kuba]] atjaunoja diplomātiskās attiecības pēc 55 gadu pārtraukuma; ** [[Spānija]]s enerģētika uzņēmums ''[[Repsol]]'' par 13 miljardiem USD nopirka [[Kanāda]]s enerģijas ražotāju ''[[Talisman Energy]]''. * [[21. decembris]] — [[Tunisija]]s prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarēja [[Bāji Kāids Assabsī]]. * [[23. decembris]] — pirmajā lidojumā palaista [[Krievija]]s smagā nesējraķete ''[[Angara-A5]]''. * [[27. decembris]] — par [[Baltkrievija]]s premjerministru kļuva [[Andrejs Kabjakovs]], nomainot [[Mihails Mjasņikovičs|Mihailu Mjasņikoviču]]. * [[28. decembris]] — [[Indonesia AirAsia reiss 8501|katastrofu cieta]] [[Indonēzija]]s lidasabiedrības ''[[Indonesia AirAsia]]'' lidmašīna ar 162 cilvēkiem uz borta. * [[29. decembris]] — [[Grieķija|Grieķijā]] atlaists parlaments un noteiktas jaunas vēlēšanas pēc tam, kad neizdevās ievēlēt prezidentu. * [[30. decembris]] — [[Gambija|Gambijā]] izgāzies valsts apvērsuma mēģinājums. == Miruši == === Janvāris === [[Attēls:Ariel Sharon Headshot.jpg|thumb|120px|[[Ariels Šarons]]]] * [[5. janvāris]] — [[Eusebiu]] (''Eusébio''), Portugāles futbolists (dzimis 1942. gadā) * [[9. janvāris]] — [[Deils Mortensens]] (''Dale Mortensen''), ASV ekonomists (dzimis 1939. gadā) * [[11. janvāris]] — [[Ariels Šarons]] (''אריאל שרון''), Izraēlas politiķis (dzimis 1928. gadā) * [[16. janvāris]] — [[Hiro Onoda]] (小野田 寛郎), japāņu karavīrs (dzimis 1922. gadā) * [[20. janvāris]] — [[Klaudio Abado]] (''Claudio Abbado''), itāļu diriģents (dzimis 1933. gadā) * [[27. janvāris]] — [[Pīts Sīgers]] (''Peter Seeger''), ASV folkdziedātājs (dzimis 1919. gadā) === Februāris === [[Attēls:Philip Seymour Hoffman 2011.jpg|thumb|120px|[[Filips Sīmors Hofmans]]]] * [[2. februāris]] — [[Filips Sīmors Hofmans]] (''Philip Seymour Hoffman''), ASV aktieris (dzimis 1967. gadā) * [[10. februāris]] — [[Šērlija Templa]] (''Shirley Temple''), ASV aktrise un diplomāte (dzimusi 1928. gadā) * [[19. februāris]]: ** [[Deils Gārdners]] (''Dale Allan Gardner''), ASV kosmonauts (dzimis 1948. gadā) ** [[Valērijs Kubasovs]] (''Валерий Кубасов''), PSRS kosmonauts (dzimis 1935. gadā) * [[23. februāris]] — [[Grigors Gurzadjans]] (Գրիգոր Գուրզադյան), armēņu astrofiziķis (dzimis 1922. gadā) * [[23. februāris]] — [[Alise Herca-Zommere]] (''Alice Herz-Somme''), Čehijas ebreju izcelsmes pianiste un mūzikas skolotāja, ilgdzīvotāja un vecākais Holokaustā izdzīvojušais cilvēks (dzimusi 1903. gadā) === Marts === [[Attēls:Adolfo Suarez 03 cropped.jpg|thumb|120px|[[Adolfo Svaress]]]] * [[1. marts]] — [[Alēns Renē]] (''Alain Resnais''), franču kinorežisors (dzimis 1922. gadā) * [[3. marts]] — [[Viljams Pougs]] (''William Reid Pogue''), ASV kosmonauts (dzimis 1930. gadā) * [[12. marts]] — [[Vera Hitilova]] (''Věra Chytilová''), čehu kinorežisore (dzimusi 1929. gadā) * [[23. marts]] — [[Adolfo Svaress]] (''Adolfo Suárez''), spāņu politiķis (dzimis 1932. gadā) === Aprīlis === [[Attēls:Gabriel Garcia Marquez.jpg|thumb|120px|[[Gabriels Garsija Markess]]]] * [[6. aprīlis]] — [[Mikijs Rūnijs]] (''Mickey Rooney''), ASV aktieris un izklaidētājs (dzimis 1920. gadā) * [[17. aprīlis]] — [[Gabriels Garsija Markess]] (''Gabriel García Márquez''), Kolumbijas rakstnieks (dzimis 1927. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Bobs Hoskinss]] (''Bob Hoskins''), angļu aktieris (dzimis 1942. gadā) === Maijs === [[Attēls:Wojciech Jaruzelski.jpg|thumb|120px|[[Vojcehs Jaruzeļskis]]]] * [[15. maijs]] — [[Žans Luks Dehane]] (''Jean-Luc Dehaene''), Beļģijas politiķis (dzimis 1940. gadā) * [[18. maijs]] — [[Vibo Okelss]], Nīderlandes kosmonauts, fiziķis (dzimis 1946. gadā) * [[19. maijs]] — [[Džeks Brebems]] (''Jack Brabham''), Austrālijas autosportists un funkcionārs (dzimis 1926. gadā) * [[22. maijs]] — [[Dragoļubs Velimirovičs]] (''Драгољуб Велимировић''), serbu šahists (dzimis 1942. gadā) * [[25. maijs]] — [[Vojcehs Jaruzeļskis]] (''Wojciech Jaruzelski''), Polijas prezidents (dzimis 1923. gadā) * [[28. maijs]]: ** [[Azlans, Perakas šahs]] (''Azlan''), Malaizijas valdnieks (dzimis 1928. gadā) ** [[Maija Endželu]] (''Maya Angelou''), ASV dzejniece (dzimusi 1928. gadā) * [[30. maijs]] — [[Henadzs Buravkins]] (''Генадзь Бураўкін'', ''Геннадий Буравкин''), baltkrievu dzejnieks, žurnālists un diplomāts (dzimis 1936. gadā) === Jūnijs === * [[11. jūnijs]] — [[Rubija Dī]] (''Ruby Dee''), ASV aktrise un dzejniece (dzimusi 1922. gadā) * [[14. jūnijs]] — [[Denjels Kīzs]] (''Daniel Keyes''), ASV rakstnieks (dzimis 1927. gadā) * [[18. jūnijs]] — [[Stefanija Kvoleka]] (''Stephanie Kwolek''), poļu izcelsmes ASV ķīmiķe (dzimusi 1923. gadā) * [[24. jūnijs]] — [[Īlaijs Volahs]] (''Eli Wallach''), ASV aktieris (dzimis 1915. gadā) * [[27. jūnijs]] — [[Leslijs Maniga]] (''Leslie Manigat''), Haiti prezidents (dzimis 1930. gadā) * [[30. jūnijs]] — [[Žeļko Šturanovičs]] (''Željko Šturanović''), Melnkalnes premjerministrs (dzimis 1960. gadā) === Jūlijs === [[Attēls:Eduard Schewardnadse.jpg|thumb|120px|[[Eduards Ševardnadze]]]] [[Attēls:Valeriya Novodvorskaya3.jpg|thumb|120px|[[Valērija Novodvorska]]]] * [[7. jūlijs]]: ** [[Eduards Ševardnadze]] (ედუარდ შევარდნაძე), PSRS un Gruzijas politiķis (dzimis 1928. gadā) ** [[Alfredo di Stefano]] (''Alfredo di Stéfano''), Argentīnas un Spānijas futbolists (dzimis 1926. gadā) * [[12. jūlijs]] — [[Valērija Novodvorska]] (''Валерия Новодворская''), padomju disidente, žurnāliste, politiķe, cilvēktiesību aktīviste (dzimusi 1950. gadā) * [[13. jūlijs]] — [[Nadine Gordimera]] (''Nadine Gordimer''), Dienvidāfrikas rakstniece, politiskā aktīviste (dzimusi 1923. gadā) * [[17. jūlijs]] — [[Henrijs Hartsfīlds]] (''Henry Hartsfield''), ASV kosmonauts (dzimis 1933. gadā) === Augusts === [[Attēls:Robin Williams 2011a (2).jpg|thumb|120px|[[Robins Viljamss]]]] [[Attēls:RichardAttenborough07TIFF.jpg|thumb|120px|[[Ričards Atenboro]]]] * [[11. augusts]] — [[Robins Viljamss]] (''Robin Williams''), ASV aktieris (dzimis 1951. gadā) * [[12. augusts]] — [[Lorēna Bekola]] (''Lauren Bacall''), ASV aktrise (dzimusi 1924. gadā) * [[24. augusts]] — [[Ričards Atenboro]] (''Richard Attenborough''), britu aktieris, režisors un producents (dzimis 1923. gadā) === Septembris === [[Attēls:Joan Rivers 2010 - David Shankbone.jpg|thumb|120px|[[Džoana Riversa]]]] * [[4. septembris]] — [[Džoana Riversa]] (''Joan Rivers''), ASV aktrise (dzimusi 1933. gadā) * [[10. septembris]] — [[Ričards Kīls]] (''Richard Kiel''), ASV aktieris (dzimis 1939. gadā) * [[20. septembris]] — [[Anatolijs Berezovojs]] (''Анатолий Березовой''), PSRS kosmonauts (dzimis 1942. gadā) * [[30. septembris]] — [[Martins Perls]] (''Martin Lewis Perl''), ASV fiziķis (dzimis 1927. gadā) === Oktobris === * [[4. oktobris]] — [[Žans Klods Divaljē]] (''Jean-Claude Duvalier''), Haiti prezidents (dzimis 1951. gadā) <!-- * [[17. oktobris]] — [[Mihails Mariņičs]] (''Міхаіл Марыніч''), Baltkrievijas diplomāts un politiķis, opozīcijas līderis (dzimis 1940. gadā) --> * [[20. oktobris]] — [[Oskars de la Renta]] (''Oscar de la Renta''), Dominikānā dzimis ASV modes dizainers (dzimis 1932. gadā) * [[21. oktobris]] — [[Gofs Vitlems]] (''Gough Whitlam''), Austrālijas premjerministrs (dzimis 1916. gadā) <!-- * [[21. oktobris]] — [[Bens Bredlijs]] (''Ben Bradlee''), ASV žurnālists, ''Washington Post'' redaktors (dzimis 1921. gadā) --> * [[24. oktobris]] — [[Mbuleni Mulaudzi]] (''Mbulaeni Mulaudzi''), Dienvidāfrikas vieglatlēts (dzimis 1980. gadā) * [[28. oktobris]] — [[Maikls Sata]] (''Michael Sata''), Zambijas prezidents (dzimis 1937. gadā) === Novembris === [[Attēls:Victor Tihonov.jpg|thumb|120px|[[Viktors Tihonovs (1930)|Viktors Tihonovs]]]] * [[13. novembris]] — [[Aleksandrs Grotendīks]] (''Alexander Grothendieck''), Francijas matemātiķis (dzimis 1928. gadā) * [[19. novembris]] — [[Maiks Nikolss]] (''Mike Nichols''), ASV kinorežisors (dzimis 1931. gadā) * [[24. novembris]] — [[Viktors Tihonovs (1930)|Viktors Tihonovs]] (''Виктор Тихонов''), krievu hokeja treneris (dzimis 1930. gadā) === Decembris === [[Attēls:Joe Cocker - Festival du Bout du Monde 2013 - 068.jpg|thumb|120px|[[Džo Kokers]]]] * [[2. decembris]] — [[Žans Belivo]] (''Jean Béliveau''), Kanādas hokejists (dzimis 1931. gadā) * [[5. decembris]] — [[Fabiola]] (''Fabiola''), Beļģijas karaliene (dzimusi 1928. gadā) * [[22. decembris]]: ** [[Džo Kokers]] (''Joe Cocker''), angļu mūziķis (dzimis 1944. gadā) ** [[Džozefs Sardžents]] (''Joseph Sargent''), ASV kino un televīzijas režisors (dzimis 1925. gadā) * [[26. decembris]] — [[Leo Tindemanss]] (''Leo Tindemans''), Beļģijas premjerministrs (dzimis 1922. gadā) == Atsauces == {{commons}} {{atsauces}} <!-- ==Nobela prēmijas== * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — --> {{Pg3}} [[Kategorija:2014. gads| ]] h70sxtd2odjxvdx4k4cnnbpg5wv0ees 46. autobusu maršruts (Rīga) 0 109010 3665868 3649534 2022-08-02T18:46:32Z 82.193.85.114 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 46. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Zolitūde]] |uz = [[Ziepniekkalns]] |karte = [[Attēls:Rīga Autobuss 46.png|250px]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 36,241 km<br />(17,339 km / 18,902 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 71 (35 / 36) |transporta vienīb = 6 (darbdienās) 2 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 6 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=2682&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''46. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Zolitūde]]s līdz [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalnam]]. 46. autobusu maršruta kopējais garums ir 36,241 km. Maršruta '''Zolitūde''' — '''Ziepniekkalns ''' kopējais garums ir 17,339 km, bet maršruta '''Ziepniekkalns ''' — '''Zolitūde''' kopējais garums ir 18,902 km. Darbdienās pa 46. autobusu maršrutu kursē 6 autobusi, bet brīvdienās — tikai 2 autobusi. 46. autobusu maršrutu apkalpo 6. autobusu parks. 2014. gada nogalē bija plāni novirzīt maršrutu Zolitūdē pa Anniņmuižas ielu abos virzienos un pagarināt to līdz lidostai "Rīga", mainot nosaukumu uz "Ziepniekkalns - Zolitūde - Lidosta".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rdsd.lv/uploads/media/5519369519b58.pdf|title=RĪGAS DOMES PASAŽIERU KOMERCPĀRVADĀJUMU LICENCĒŠANAS KOMISIJA. Sēdes protokols. 2014. gada 16. septembrī.}}</ref> Taču šāda iecere nav realizēta. == Maršruts == [[File:46. autobuss uz Kurzemes prospekta.jpg|thumb|255px|46. maršruta autobuss Kurzemes prospektā]] [[File:46. autobuss uz Valdeķu ielas.jpg|thumb|255px|46. maršruta autobuss Valdeķu ielā]] [[File:46. autobuss uz Valdeķu ielas (2).jpg|thumb|255px|46. maršruta autobuss Valdeķu ielā]] '''[[Zolitūde]]''' — '''[[Ziepniekkalns]]''' kursē pa šādām ielām: [[Rostokas iela (Rīga)|Rostokas iela]], [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]], [[Kurzemes prospekts]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Dzirciema iela]], [[Vīlipa iela (Rīga)|Vīlipa iela]], [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]], [[Lapu iela (Rīga)|Lapu iela]], [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]], [[Mārupes iela (Rīga)|Mārupes iela]], [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|O. Vācieša iela]], [[Torņakalna iela (Rīga)|Torņakalna iela]], [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]], [[Ģimnastikas iela (Rīga)|Ģimnastikas iela]], [[Tadaiķu iela (Rīga)|Tadaiķu iela]], [[Valdeķu iela (Rīga)|Valdeķu iela]] un [[Ozolciema iela (Rīga)|Ozolciema iela]]. '''Ziepniekkalns''' — '''Zolitūde''' kursē pa šādām ielām: Ozolciema iela, Valdeķu iela, Tadaiķu iela, Ģimnastikas iela, Vienības gatve, Torņakalna iela, O. Vācieša iela, Mārupes iela, Nometņu iela, Lapu iela, Melnsila iela, Vīlipa iela, Dzirciema iela, Slokas iela, Kurzemes prospekts, Zolitūdes iela, [[Gramzdas iela (Rīga)|Gramzdas iela]], [[Anniņmuižas iela (Rīga)|Anniņmuižas iela]] un Rostokas iela. == Pieturvietas == 46. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 71 pietura. Maršrutā '''[[Zolitūde]]''' — '''[[Ziepniekkalns]]''' ir 35 pieturas, bet maršrutā '''Ziepniekkalns''' — '''Zolitūde''' ir 36 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Zolitūde]]s D/P |- | align="center" | 2 | [[Anniņmuižas iela (Rīga)|Anniņmuižas iela]] |- | align="center" | 3 | [[Rostokas iela (Rīga)|Rostokas iela]] 16 |- | align="center" | 4 | [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]] |- | align="center" | 5 | [[Ceriņu iela (Rīga)|Ceriņu iela]] |- | align="center" | 6 | [[Airītes iela (Rīga)|Airītes iela]] |- | align="center" | 7 | Pagrieziens uz [[Babīte|Babīti]] |- | align="center" | 8 | [[Imanta]] 4 |- | align="center" | 9 | [[Dammes iela (Rīga)|Dammes iela]] |- | align="center" | 10 | [[Rigondas gatve]] |- | align="center" | 11 | [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]] |- | align="center" | 12 | ATC "Latina" |- | align="center" | 13 | Observatorijas iela |- | align="center" | 14 | [[Saulgožu iela (Rīga)|Saulgožu iela]] |- | align="center" | 15 | [[Mazā Stacijas iela (Rīga)|Mazā Stacijas iela]] |- | align="center" | 16 | [[Sēlpils iela (Rīga)|Sēlpils iela]] / [[Valsts asinsdonoru centrs|Donoru centrs]] |- | align="center" | 17 | [[Dārza iela (Rīga)|Dārza iela]] |- | align="center" | 18 | [[Latvijas Universitātes botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]] |- | align="center" | 19 | [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]] |- | align="center" | 20 | [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]] |- | align="center" | 21 | [[Ļermontova iela (Rīga)|Ļermontova iela]] |- | align="center" | 22 | [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]] |- | align="center" | 23 | [[Āgenskalna tirgus]] |- | align="center" | 24 | [[Tukuma iela (Rīga)|Tukuma iela]] |- | align="center" | 25 | [[Saules aleja (Rīga)|Saules aleja]] |- | align="center" | 26 | [[Torņakalna iela (Rīga)|Torņakalna iela]] |- |27 | - |- | align="center" | 28 | [[Satiksmes iela (Rīga)|Satiksmes iela]] |- | align="center" | 29 | [[Robežu iela (Rīga)|Robežu iela]] / [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu slimnīca]] |- | align="center" | 30 | [[Bērzupes iela (Rīga)|Bērzupes iela]] |- | align="center" | 31 | [[Valdeķu iela (Rīga)|Valdeķu iela]] |- | align="center" | 32 | [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]] |- | align="center" | 33 | [[Spulgas iela (Rīga)|Spulgas iela]] |- | align="center" | 34 |[[Rīgas 94. vidusskola|Ziepniekkalna vidusskola]] |- | align="center" | 35 | [[Ozolciema iela (Rīga)|Ozolciema iela]] |- | align="center" | 36 |[[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] D/P |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] D/P |- | align="center" | 2 | [[Ozolciema iela (Rīga)|Ozolciema iela]] |- | align="center" | 3 |[[Rīgas 94. vidusskola|Ziepniekkalna vidusskola]] |- | align="center" | 4 | [[Spulgas iela (Rīga)|Spulgas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]] |- | align="center" | 6 | [[Tadaiķu iela (Rīga)|Tadaiķu iela]] |- | align="center" | 7 | [[Bērzupes iela (Rīga)|Bērzupes iela]] |- | align="center" | 8 | [[Ģimnastikas iela (Rīga)|Ģimnastikas iela]] |- | align="center" | 9 | [[Robežu iela (Rīga)|Robežu iela]] / [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu slimnīca]] |- | align="center" | 10 | [[Satiksmes iela (Rīga)|Satiksmes iela]] |- | align="center" | 11 | [[Torņakalna iela (Rīga)|Torņakalna iela]] |- | align="center" | 12 | [[Saules aleja (Rīga)|Saules aleja]] |- | align="center" | 13 | [[Tukuma iela (Rīga)|Tukuma iela]] |- | align="center" | 14 | [[Āgenskalna tirgus]] |- | align="center" | 15 | [[Ļermontova iela (Rīga)|Ļermontova iela]] |- | align="center" | 16 | [[Āgenskalna iela (Rīga)|Āgenskalna iela]] |- | align="center" | 17 | [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]] |- | align="center" | 18 | [[Latvijas Universitātes botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]] |- | align="center" | 19 | [[Sēlpils iela (Rīga)|Sēlpils iela]] / [[Valsts asinsdonoru centrs|Donoru centrs]] |- | align="center" | 20 | [[Saulgožu iela (Rīga)|Saulgožu iela]] |- | align="center" | 21 | Observatorijas iela |- | align="center" | 22 | ATC "Latina" |- | align="center" | 23 | [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]] |- | align="center" | 24 | [[Rigondas gatve]] |- | align="center" | 25 | [[Dammes iela (Rīga)|Dammes iela]] |- | align="center" | 26 | [[Imanta]] 4 |- | align="center" | 27 | Pagrieziens uz [[Babīte|Babīti]] |- | align="center" | 28 | [[Airītes iela (Rīga)|Airītes iela]] |- | align="center" | 29 | [[Ceriņu iela (Rīga)|Ceriņu iela]] |- | align="center" | 30 | [[Rostokas iela (Rīga)|Rostokas iela]] |- | align="center" | 31 | [[Mežmalas iela (Rīga)|Mežmalas iela]] |- | align="center" | 32 | [[Gramzdas iela (Rīga)|Gramzdas iela]] |- | align="center" | 33 | [[Zantes iela (Rīga)|Zantes iela]] |- | align="center" | 34 | [[Paula Lejiņa iela (Rīga)|P. Lejiņa iela]] |- | align="center" | 35 | [[Anniņmuižas iela (Rīga)|Anniņmuižas iela]] |- | align="center" | 36 | [[Zolitūde]]s D/P |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|Fte3gS1c0Ok|Pilnā 46. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|46]] 5u0rbsb44k9ouqojatvvcap06yuq8zi 3665869 3665868 2022-08-02T18:48:23Z 82.193.85.114 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 46. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Zolitūde]] |uz = [[Ziepniekkalns]] |karte = [[Attēls:Rīga Autobuss 46.png|250px]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 36,241 km<br />(17,339 km / 18,902 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 71 (35 / 36) |transporta vienīb = 6 (darbdienās) 2 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 6 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=2682&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''46. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Zolitūde]]s līdz [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalnam]]. 46. autobusu maršruta kopējais garums ir 36,241 km. Maršruta '''[[Zolitūde]]''' — '''[[Ziepniekkalns]] ''' kopējais garums ir 17,339 km, bet maršruta '''[[Ziepniekkalns]] ''' — '''[[Zolitūde]]''' kopējais garums ir 18,902 km. Darbdienās pa 46. autobusu maršrutu kursē 6 autobusi, bet brīvdienās — tikai 2 autobusi. 46. autobusu maršrutu apkalpo 6. autobusu parks. 2014. gada nogalē bija plāni novirzīt maršrutu [[Zolitūde|Zolitūdē]] pa [[Anniņmuižas iela|Anniņmuižas ielu]] abos virzienos un pagarināt to līdz [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|lidostai "Rīga"]], mainot nosaukumu uz "[[Ziepniekkalns]] - [[Zolitūde]] - [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Lidosta]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rdsd.lv/uploads/media/5519369519b58.pdf|title=RĪGAS DOMES PASAŽIERU KOMERCPĀRVADĀJUMU LICENCĒŠANAS KOMISIJA. Sēdes protokols. 2014. gada 16. septembrī.}}</ref> Taču šāda iecere nav realizēta. == Maršruts == [[File:46. autobuss uz Kurzemes prospekta.jpg|thumb|255px|46. maršruta autobuss Kurzemes prospektā]] [[File:46. autobuss uz Valdeķu ielas.jpg|thumb|255px|46. maršruta autobuss Valdeķu ielā]] [[File:46. autobuss uz Valdeķu ielas (2).jpg|thumb|255px|46. maršruta autobuss Valdeķu ielā]] '''[[Zolitūde]]''' — '''[[Ziepniekkalns]]''' kursē pa šādām ielām: [[Rostokas iela (Rīga)|Rostokas iela]], [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]], [[Kurzemes prospekts]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Dzirciema iela]], [[Vīlipa iela (Rīga)|Vīlipa iela]], [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]], [[Lapu iela (Rīga)|Lapu iela]], [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]], [[Mārupes iela (Rīga)|Mārupes iela]], [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|O. Vācieša iela]], [[Torņakalna iela (Rīga)|Torņakalna iela]], [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]], [[Ģimnastikas iela (Rīga)|Ģimnastikas iela]], [[Tadaiķu iela (Rīga)|Tadaiķu iela]], [[Valdeķu iela (Rīga)|Valdeķu iela]] un [[Ozolciema iela (Rīga)|Ozolciema iela]]. '''Ziepniekkalns''' — '''Zolitūde''' kursē pa šādām ielām: Ozolciema iela, Valdeķu iela, Tadaiķu iela, Ģimnastikas iela, Vienības gatve, Torņakalna iela, O. Vācieša iela, Mārupes iela, Nometņu iela, Lapu iela, Melnsila iela, Vīlipa iela, Dzirciema iela, Slokas iela, Kurzemes prospekts, Zolitūdes iela, [[Gramzdas iela (Rīga)|Gramzdas iela]], [[Anniņmuižas iela (Rīga)|Anniņmuižas iela]] un Rostokas iela. == Pieturvietas == 46. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 71 pietura. Maršrutā '''[[Zolitūde]]''' — '''[[Ziepniekkalns]]''' ir 35 pieturas, bet maršrutā '''[[Ziepniekkalns]]''' — '''[[Zolitūde]]''' ir 36 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Zolitūde]]s D/P |- | align="center" | 2 | [[Anniņmuižas iela (Rīga)|Anniņmuižas iela]] |- | align="center" | 3 | [[Rostokas iela (Rīga)|Rostokas iela]] 16 |- | align="center" | 4 | [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]] |- | align="center" | 5 | [[Ceriņu iela (Rīga)|Ceriņu iela]] |- | align="center" | 6 | [[Airītes iela (Rīga)|Airītes iela]] |- | align="center" | 7 | Pagrieziens uz [[Babīte|Babīti]] |- | align="center" | 8 | [[Imanta]] 4 |- | align="center" | 9 | [[Dammes iela (Rīga)|Dammes iela]] |- | align="center" | 10 | [[Rigondas gatve]] |- | align="center" | 11 | [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]] |- | align="center" | 12 | ATC "Latina" |- | align="center" | 13 | Observatorijas iela |- | align="center" | 14 | [[Saulgožu iela (Rīga)|Saulgožu iela]] |- | align="center" | 15 | [[Mazā Stacijas iela (Rīga)|Mazā Stacijas iela]] |- | align="center" | 16 | [[Sēlpils iela (Rīga)|Sēlpils iela]] / [[Valsts asinsdonoru centrs|Donoru centrs]] |- | align="center" | 17 | [[Dārza iela (Rīga)|Dārza iela]] |- | align="center" | 18 | [[Latvijas Universitātes botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]] |- | align="center" | 19 | [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]] |- | align="center" | 20 | [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]] |- | align="center" | 21 | [[Ļermontova iela (Rīga)|Ļermontova iela]] |- | align="center" | 22 | [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]] |- | align="center" | 23 | [[Āgenskalna tirgus]] |- | align="center" | 24 | [[Tukuma iela (Rīga)|Tukuma iela]] |- | align="center" | 25 | [[Saules aleja (Rīga)|Saules aleja]] |- | align="center" | 26 | [[Torņakalna iela (Rīga)|Torņakalna iela]] |- |27 | - |- | align="center" | 28 | [[Satiksmes iela (Rīga)|Satiksmes iela]] |- | align="center" | 29 | [[Robežu iela (Rīga)|Robežu iela]] / [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu slimnīca]] |- | align="center" | 30 | [[Bērzupes iela (Rīga)|Bērzupes iela]] |- | align="center" | 31 | [[Valdeķu iela (Rīga)|Valdeķu iela]] |- | align="center" | 32 | [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]] |- | align="center" | 33 | [[Spulgas iela (Rīga)|Spulgas iela]] |- | align="center" | 34 |[[Rīgas 94. vidusskola|Ziepniekkalna vidusskola]] |- | align="center" | 35 | [[Ozolciema iela (Rīga)|Ozolciema iela]] |- | align="center" | 36 |[[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] D/P |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] D/P |- | align="center" | 2 | [[Ozolciema iela (Rīga)|Ozolciema iela]] |- | align="center" | 3 |[[Rīgas 94. vidusskola|Ziepniekkalna vidusskola]] |- | align="center" | 4 | [[Spulgas iela (Rīga)|Spulgas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]] |- | align="center" | 6 | [[Tadaiķu iela (Rīga)|Tadaiķu iela]] |- | align="center" | 7 | [[Bērzupes iela (Rīga)|Bērzupes iela]] |- | align="center" | 8 | [[Ģimnastikas iela (Rīga)|Ģimnastikas iela]] |- | align="center" | 9 | [[Robežu iela (Rīga)|Robežu iela]] / [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu slimnīca]] |- | align="center" | 10 | [[Satiksmes iela (Rīga)|Satiksmes iela]] |- | align="center" | 11 | [[Torņakalna iela (Rīga)|Torņakalna iela]] |- | align="center" | 12 | [[Saules aleja (Rīga)|Saules aleja]] |- | align="center" | 13 | [[Tukuma iela (Rīga)|Tukuma iela]] |- | align="center" | 14 | [[Āgenskalna tirgus]] |- | align="center" | 15 | [[Ļermontova iela (Rīga)|Ļermontova iela]] |- | align="center" | 16 | [[Āgenskalna iela (Rīga)|Āgenskalna iela]] |- | align="center" | 17 | [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]] |- | align="center" | 18 | [[Latvijas Universitātes botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]] |- | align="center" | 19 | [[Sēlpils iela (Rīga)|Sēlpils iela]] / [[Valsts asinsdonoru centrs|Donoru centrs]] |- | align="center" | 20 | [[Saulgožu iela (Rīga)|Saulgožu iela]] |- | align="center" | 21 | Observatorijas iela |- | align="center" | 22 | ATC "Latina" |- | align="center" | 23 | [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]] |- | align="center" | 24 | [[Rigondas gatve]] |- | align="center" | 25 | [[Dammes iela (Rīga)|Dammes iela]] |- | align="center" | 26 | [[Imanta]] 4 |- | align="center" | 27 | Pagrieziens uz [[Babīte|Babīti]] |- | align="center" | 28 | [[Airītes iela (Rīga)|Airītes iela]] |- | align="center" | 29 | [[Ceriņu iela (Rīga)|Ceriņu iela]] |- | align="center" | 30 | [[Rostokas iela (Rīga)|Rostokas iela]] |- | align="center" | 31 | [[Mežmalas iela (Rīga)|Mežmalas iela]] |- | align="center" | 32 | [[Gramzdas iela (Rīga)|Gramzdas iela]] |- | align="center" | 33 | [[Zantes iela (Rīga)|Zantes iela]] |- | align="center" | 34 | [[Paula Lejiņa iela (Rīga)|P. Lejiņa iela]] |- | align="center" | 35 | [[Anniņmuižas iela (Rīga)|Anniņmuižas iela]] |- | align="center" | 36 | [[Zolitūde]]s D/P |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|Fte3gS1c0Ok|Pilnā 46. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|46]] oyf50uqiif1r6okbqh3j1uaedpz53ok 21. trolejbusu maršruts (Rīga) 0 109659 3666009 3215746 2022-08-03T09:07:27Z 85.254.74.36 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 21. trolejbusu maršruts |fona krāsa = #0432C8 |no = [[Baznīcas iela (Rīga)|Baznīcas iela]] |uz = [[Iļģuciems]] |karte = [[Attēls:Rīga Trolejbuss 25.png|250px]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = {{dat|1983|06|22}} |slēgts = {{dat|2007|01|01}} |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 15,6 km<br />(7,8 km / 7,8 km) |pieturu skaits = 31 (16 / 15) |transporta vienīb = darbadienās 12 brīvdienās 5 |apkalpoja = [[Tramvaju un trolejbusu pārvalde|TTP]] / [[Rīgas satiksme]]<br>2. trolejbusu parks |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = |apakšveidne = {{Rīgas trolejbusa apakšveidne}} }} '''21. trolejbusu maršruts''' bija [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kurā pasažieri tika pārvadāti no [[Baznīcas iela (Rīga)|Baznīcas ielas]] un [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielas]] krustojuma apkārtnes (galapunkts saucās ''Baznīcas iela'') Rīgas [[Centrs (Rīga)|centrā]] pāri [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tiltam]] (ieskaitot apstāšanos [[Ķīpsala|Ķīpsalā]]), cauri [[Āgenskalna priedes|Āgenskalna priedēm]], [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciemam]] līdz galapunktam [[Iļģuciems|Iļģuciemā]], [[Baltā iela (Rīga)|Baltās]], [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu]] un [[Spilves iela (Rīga)|Spilves ielas]] krustojuma tuvumā. == Vēsture == Maršruts pa nepilnus divus gadus iepriekš atklāto [[Vanšu tilts (Rīga)|Gorkija]] (tagad Vanšu tiltu) palaists [[1983]]. gada [[22. jūnijs|22. jūnijā]] kā papildu trolejbusu līnija [[Āgenskalna priedes|Āgenskalna priežu]], [[Dzirciems|Dzirciema]] un [[Iļģuciems|Iļģuciema]] virzienā. [[2004]]. gada [[4. jūnijs|4. jūnijā]] uz Vanšu tilta Baznīcas ielas virzienā aizdegās 21. maršrutā kursējošais posmainais trolejbuss ''[[AKSM-333]]'' ar borta numuru ''2-704'', incidentā cilvēki necieta, taču trolejbuss bija neatgriezeniski bojāts un pēc negadījuma izmeklēšanas norakstīts.<ref name="tvnet_704">[https://www.tvnet.lv/6209824/uz-vansu-tilta-aizdegas-trolejbuss Uz Vanšu tilta aizdegas trolejbuss], tvnet.lv, {{dat|2004|06|04|SK}}</ref><ref name="deg_704">[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/AKSM-333/704/704_lat.htm Rīgas trolejbuss || AKSM-333 nr. 2-704], riga.mashke.org, {{dat|2007|03|29|SK}}</ref> Būtiskākās izmaiņas kustības organizācijā sekoja [[2005]]. gada [[1. maijs|1. maijā]] - maršruts pilsētas centrā pagarināts pa Krišjāņa Valdemāra, [[Aristida Briāna iela|Aristida Briāna]], [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas]], [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības]], [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku ielu]] un atpakaļ pa Krišjāņa Valdemāra ielu, veidojot vienvirziena loku ap [[Rīgas 1. slimnīca|Rīgas 1. slimnīcu]].<ref name="apollo_21">[https://www.apollo.lv/4725277/mainits-21-trolejbusa-marsruts Mainīts 21. trolejbusa maršruts], apollo.lv, {{dat|2005|04|25|SK}}</ref> Tādējādi pasažieriem no Iļģuciema un Dzirciema apkaimēm parādījās iespēja bez pārsēšanās nokļūt līdz [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte]]i, [[Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes baznīca|Rīgas Jaunajai Svētās Ģertrūdes baznīcai]], [[Vidzemes tirgus|Vidzemes (Matīsa) tirgum]], kā arī Rīgas 1. slimnīcai.<ref name="apollo_21" /> Par jauno līnijas galapunktu centrālajā daļā kļuva pieturvieta ''Brīvības iela'' Cēsu ielā starp Tallinas un Brīvības ielu, blakus Rīgas Jaunajai Svētās Ģertrūdes baznīcai. Iepriekš minētajā Cēsu ielas posmā tika uzstādīti daži trolejbusu kontakttīkla balsti un montēta kontakttīkla piekare ar gredzenveida atsaišu stiprinājumiem gaisā, tādējādi izvairoties no atsaišu izvietošanas tur esošo ēku sienās. [[2007]]. gada [[1. janvāris|1. janvārī]] pārnumurēts par [[25. trolejbusu maršruts (Rīga)|25. trolejbusu maršrutu]].<ref name="delfi_21">[https://www.delfi.lv/news/national/politics/mainis-21trolejbusa-marsruta-numuru.d?id=16419526 Mainīs 21.trolejbusa maršruta numuru], delfi.lv, {{dat|2006|12|22|SK}}</ref> Šāds lēmums pieņemts, jo gados vecāki cilvēki Dzirciema un Āgenskalna priežu apkaimes pieturvietās bieži jauca nesen trolejbusu līnijā kursēt uzsākušos jaunos ''[[Solaris Trollino 18]]'' trolejbusus ar [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21. autobusu maršrutā]] kursējošajiem ''[[Solaris Urbino 18|Solaris]]'' autobusiem līdzīgā ārējā vizuālā izskata dēļ.<ref name="delfi_21" /> == Maršruts == ''Par laika posmu no [[2005]]. gada [[1. maijs|1. maija]] līdz [[2007]]. gada [[1. janvāris|1. janvārim]] skatīt: [[25. trolejbusu maršruts (Rīga)|25. trolejbusu maršruts]].'' Virzienā ''[[Baznīcas iela (Rīga)|Baznīcas iela]]'' — ''[[Iļģuciems]]'' trolejbusi kursēja pa šādām ielām: Baznīcas iela, [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]], Krišjāņa Valdemāra iela, [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]], [[Kristapa iela]], [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]], [[Vīlipa iela (Rīga)|Vīlipa iela]], [[Dzirciema iela]] un [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]]. Virzienā ''Iļģuciems'' — ''Baznīcas iela'' trolejbusi kursēja pa šādām ielām: Lidoņu iela, Dzirciema iela, Vīlipa iela, Melnsila iela, [[Kapseļu iela]], Baložu iela, Kalnciema iela, Krišjāņa Valdemāra iela, Vanšu tilts, Krišjāņa Valdemāra iela, [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] un Baznīcas iela. === Pieturvietas === 21. trolejbusu maršrutā bija 31 pietura. Virzienā ''Baznīcas iela'' — ''Iļģuciems'' bija 16 pieturas, savukārt virzienā ''Iļģuciems'' — ''Baznīcas iela'' — 15 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | Baznīcas iela |- | align="center" | 2 | Lāčplēša iela |- | align="center" | 3 | [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] |- | align="center" | 4 | [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]] |- | align="center" | 5 | [[Ķīpsala]] |- | align="center" | 6 | [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]] |- | align="center" | 7 | [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]] |- | align="center" | 8 | [[Āgenskalna iela]] |- | align="center" | 9 | [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]] |- | align="center" | 10 | [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]] |- | align="center" | 11 | [[Sēlpils iela]] / [[Valsts asinsdonoru centrs|Donoru centrs]] |- | align="center" | 12 | [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] |- | align="center" | 13 | [[Vaidelotes iela (Rīga)|Vaidelotes iela]] |- | align="center" | 14 | [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]] |- | align="center" | 15 | Tirdzniecības centrs |- | align="center" | 16 | [[Spilves iela (Rīga)|Spilves iela]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | Spilves iela |- | align="center" | 2 | Tirdzniecības centrs |- | align="center" | 3 | Vaidelotes iela |- | align="center" | 4 | [[Mazā Stacijas iela (Rīga)|Mazā Stacijas iela]] |- | align="center" | 5 | Sēlpils iela / Donoru centrs |- | align="center" | 6 | [[Dārza iela (Rīga)|Dārza iela]] |- | align="center" | 7 | Botāniskais dārzs |- | align="center" | 8 | Kuldīgas iela |- | align="center" | 9 | Melnsila iela |- | align="center" | 10 | Kapseļu iela |- | align="center" | 11 | Slokas iela |- | align="center" | 12 | [[Preses nams]] |- | align="center" | 13 | [[Basteja bulvāris]] |- | align="center" | 14 | [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Mākslas muzejs]] |- | align="center" | 15 | Baznīcas iela |} |} == Skatīt arī == * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{youtube|oHD2ywEsUXA|21. trolejbusu maršruts Rīgas centrā, Elizabetes, Baznīcas, Lāčplēša un Krišjāņa Valdemāra ielā (filmēts 2005. gada aprīlī)}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā|21]] igloxels6jiosom3bvr34hu2vi4e4o0 3666011 3666009 2022-08-03T09:10:13Z 85.254.74.36 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 21. trolejbusu maršruts |fona krāsa = #0432C8 |no = [[Baznīcas iela (Rīga)|Baznīcas iela]] |uz = [[Iļģuciems]] |karte = [[Attēls:Rīga Trolejbuss 25.png|250px]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = {{dat|1983|06|22}} |slēgts = {{dat|2007|01|01}} |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 15,6 km<br />(7,8 km / 7,8 km) |pieturu skaits = 31 (16 / 15) |transporta vienīb = darbadienās 12 brīvdienās 6 |apkalpoja = [[Tramvaju un trolejbusu pārvalde|TTP]] / [[Rīgas satiksme]]<br>2. trolejbusu parks |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = |apakšveidne = {{Rīgas trolejbusa apakšveidne}} }} '''21. trolejbusu maršruts''' bija [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] maršruts, kurā pasažieri tika pārvadāti no [[Baznīcas iela (Rīga)|Baznīcas ielas]] un [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielas]] krustojuma apkārtnes (galapunkts saucās ''Baznīcas iela'') Rīgas [[Centrs (Rīga)|centrā]] pāri [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tiltam]] (ieskaitot apstāšanos [[Ķīpsala|Ķīpsalā]]), cauri [[Āgenskalna priedes|Āgenskalna priedēm]], [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciemam]] līdz galapunktam [[Iļģuciems|Iļģuciemā]], [[Baltā iela (Rīga)|Baltās]], [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu]] un [[Spilves iela (Rīga)|Spilves ielas]] krustojuma tuvumā. == Vēsture == Maršruts pa nepilnus divus gadus iepriekš atklāto [[Vanšu tilts (Rīga)|Gorkija]] (tagad Vanšu tiltu) palaists [[1983]]. gada [[22. jūnijs|22. jūnijā]] kā papildu trolejbusu līnija [[Āgenskalna priedes|Āgenskalna priežu]], [[Dzirciems|Dzirciema]] un [[Iļģuciems|Iļģuciema]] virzienā. [[2004]]. gada [[4. jūnijs|4. jūnijā]] uz Vanšu tilta Baznīcas ielas virzienā aizdegās 21. maršrutā kursējošais posmainais trolejbuss ''[[AKSM-333]]'' ar borta numuru ''2-704'', incidentā cilvēki necieta, taču trolejbuss bija neatgriezeniski bojāts un pēc negadījuma izmeklēšanas norakstīts.<ref name="tvnet_704">[https://www.tvnet.lv/6209824/uz-vansu-tilta-aizdegas-trolejbuss Uz Vanšu tilta aizdegas trolejbuss], tvnet.lv, {{dat|2004|06|04|SK}}</ref><ref name="deg_704">[http://riga.mashke.org/Riga-Troll/AKSM-333/704/704_lat.htm Rīgas trolejbuss || AKSM-333 nr. 2-704], riga.mashke.org, {{dat|2007|03|29|SK}}</ref> Būtiskākās izmaiņas kustības organizācijā sekoja [[2005]]. gada [[1. maijs|1. maijā]] - maršruts pilsētas centrā pagarināts pa Krišjāņa Valdemāra, [[Aristida Briāna iela|Aristida Briāna]], [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas]], [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības]], [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku ielu]] un atpakaļ pa Krišjāņa Valdemāra ielu, veidojot vienvirziena loku ap [[Rīgas 1. slimnīca|Rīgas 1. slimnīcu]].<ref name="apollo_21">[https://www.apollo.lv/4725277/mainits-21-trolejbusa-marsruts Mainīts 21. trolejbusa maršruts], apollo.lv, {{dat|2005|04|25|SK}}</ref> Tādējādi pasažieriem no Iļģuciema un Dzirciema apkaimēm parādījās iespēja bez pārsēšanās nokļūt līdz [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte]]i, [[Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes baznīca|Rīgas Jaunajai Svētās Ģertrūdes baznīcai]], [[Vidzemes tirgus|Vidzemes (Matīsa) tirgum]], kā arī Rīgas 1. slimnīcai.<ref name="apollo_21" /> Par jauno līnijas galapunktu centrālajā daļā kļuva pieturvieta ''Brīvības iela'' Cēsu ielā starp Tallinas un Brīvības ielu, blakus Rīgas Jaunajai Svētās Ģertrūdes baznīcai. Iepriekš minētajā Cēsu ielas posmā tika uzstādīti daži trolejbusu kontakttīkla balsti un montēta kontakttīkla piekare ar gredzenveida atsaišu stiprinājumiem gaisā, tādējādi izvairoties no atsaišu izvietošanas tur esošo ēku sienās. [[2007]]. gada [[1. janvāris|1. janvārī]] pārnumurēts par [[25. trolejbusu maršruts (Rīga)|25. trolejbusu maršrutu]].<ref name="delfi_21">[https://www.delfi.lv/news/national/politics/mainis-21trolejbusa-marsruta-numuru.d?id=16419526 Mainīs 21.trolejbusa maršruta numuru], delfi.lv, {{dat|2006|12|22|SK}}</ref> Šāds lēmums pieņemts, jo gados vecāki cilvēki Dzirciema un Āgenskalna priežu apkaimes pieturvietās bieži jauca nesen trolejbusu līnijā kursēt uzsākušos jaunos ''[[Solaris Trollino 18]]'' trolejbusus ar [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21. autobusu maršrutā]] kursējošajiem ''[[Solaris Urbino 18|Solaris]]'' autobusiem līdzīgā ārējā vizuālā izskata dēļ.<ref name="delfi_21" /> == Maršruts == ''Par laika posmu no [[2005]]. gada [[1. maijs|1. maija]] līdz [[2007]]. gada [[1. janvāris|1. janvārim]] skatīt: [[25. trolejbusu maršruts (Rīga)|25. trolejbusu maršruts]].'' Virzienā ''[[Baznīcas iela (Rīga)|Baznīcas iela]]'' — ''[[Iļģuciems]]'' trolejbusi kursēja pa šādām ielām: Baznīcas iela, [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]], Krišjāņa Valdemāra iela, [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]], [[Kristapa iela]], [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]], [[Vīlipa iela (Rīga)|Vīlipa iela]], [[Dzirciema iela]] un [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]]. Virzienā ''Iļģuciems'' — ''Baznīcas iela'' trolejbusi kursēja pa šādām ielām: Lidoņu iela, Dzirciema iela, Vīlipa iela, Melnsila iela, [[Kapseļu iela]], Baložu iela, Kalnciema iela, Krišjāņa Valdemāra iela, Vanšu tilts, Krišjāņa Valdemāra iela, [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] un Baznīcas iela. === Pieturvietas === 21. trolejbusu maršrutā bija 31 pietura. Virzienā ''Baznīcas iela'' — ''Iļģuciems'' bija 16 pieturas, savukārt virzienā ''Iļģuciems'' — ''Baznīcas iela'' — 15 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | Baznīcas iela |- | align="center" | 2 | Lāčplēša iela |- | align="center" | 3 | [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] |- | align="center" | 4 | [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]] |- | align="center" | 5 | [[Ķīpsala]] |- | align="center" | 6 | [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]] |- | align="center" | 7 | [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]] |- | align="center" | 8 | [[Āgenskalna iela]] |- | align="center" | 9 | [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]] |- | align="center" | 10 | [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]] |- | align="center" | 11 | [[Sēlpils iela]] / [[Valsts asinsdonoru centrs|Donoru centrs]] |- | align="center" | 12 | [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] |- | align="center" | 13 | [[Vaidelotes iela (Rīga)|Vaidelotes iela]] |- | align="center" | 14 | [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]] |- | align="center" | 15 | Tirdzniecības centrs |- | align="center" | 16 | [[Spilves iela (Rīga)|Spilves iela]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | Spilves iela |- | align="center" | 2 | Tirdzniecības centrs |- | align="center" | 3 | Vaidelotes iela |- | align="center" | 4 | [[Mazā Stacijas iela (Rīga)|Mazā Stacijas iela]] |- | align="center" | 5 | Sēlpils iela / Donoru centrs |- | align="center" | 6 | [[Dārza iela (Rīga)|Dārza iela]] |- | align="center" | 7 | Botāniskais dārzs |- | align="center" | 8 | Kuldīgas iela |- | align="center" | 9 | Melnsila iela |- | align="center" | 10 | Kapseļu iela |- | align="center" | 11 | Slokas iela |- | align="center" | 12 | [[Preses nams]] |- | align="center" | 13 | [[Basteja bulvāris]] |- | align="center" | 14 | [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Mākslas muzejs]] |- | align="center" | 15 | Baznīcas iela |} |} == Skatīt arī == * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{youtube|oHD2ywEsUXA|21. trolejbusu maršruts Rīgas centrā, Elizabetes, Baznīcas, Lāčplēša un Krišjāņa Valdemāra ielā (filmēts 2005. gada aprīlī)}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā|21]] 3oau0rajwx8a80lnt42hv3hn8yz1nj0 WebM 0 113533 3666053 2589848 2022-08-03T11:18:36Z Mashkawat.ahsan 81441 Video #WPWP wikitext text/x-wiki '''WebM projekts''' ir [[Google]] sponsorēts projekts ar mērķi radīt [[atvērts formāts|atvērtu]] un komerciāli brīvi izmantojamu video formātu, kas piedāvā augstas kvalitātes [[video kompresija|video kompresiju]], izmantošanai ar [[HTML5 video]]. [[File:Schlossbergbahn.webm|thumb|250px|WebM Video]] == Ārējās saites == * [http://www.webmproject.org/ Oficiālā projekta vietne] * [http://www.webmproject.org/code/specs/container/ WebM konteinera vadlīnijas] * [http://blog.mozilla.com/blog/2010/05/19/open-web-open-video-and-webm/ Mozilla paziņojums: Open Web, Open Video and WebM] * [http://dev.opera.com/articles/view/opera-supports-webm-video/ Opera paziņojums un versijas ar WebM atbalstu] {{IT-aizmetnis}} [[Kategorija:Google]] [[Kategorija:HTML 5]] pxyk6rceqopf8co6kb160hqlf9bad3x Veidne:Aktuāls notikums sākumlapā 10 115168 3665901 3637144 2022-08-02T21:18:51Z Edgars2007 9590 pārāk slikti rezultāti wikitext text/x-wiki [[Attēls:2022 Russian invasion of Ukraine.svg|200px|right|Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|link=Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] '''[[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]]''' ir Krievijas—Ukrainas kara plaša mēroga militāra operācija, ko 24. februāra rītā pēc [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] pavēles uzsāka [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotie spēki]], kas kopš 2021. gada marta [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)|lielā skaitā bija izvietoti]] netālu no Ukrainas robežas ar Krieviju, Baltkrieviju un [[Krimas okupācija|Krievijas 2014. gadā okupēto]] [[Krima|Krimu]]. Operāciju ievadīja Krievijas Bruņoto spēku atklāta ievešana pašpasludināto [[Doņeckas Tautas Republika|Doneckas]] un [[Luhanskas Tautas Republika|Luhanskas]] tautas republiku teritorijā 2022. gada 21. februārī, un to neatkarības atzīšana visa [[Doneckas apgabals|Doneckas]] un [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] robežās dienu vēlāk. 24. februārī plkst. 5.50 pēc [[Maskava]]s laika ([[UTC+3]]) Putins izsludināja vispārēju [[iebrukums|iebrukumu]] Ukrainā kā "īpašu militāru operāciju" ar mērķi "panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju". 10 minūtes vēlāk Krievijas Bruņotie spēki veica raķešu triecienus lidostām un militārajiem objektiem [[Kijiva|Kijivā]], [[Harkova|Harkivā]] un [[Dnipro]] un sāka virzīties dziļāk Ukrainas teritorijā. Vienlaikus [[Doņeckas Tautas Republika|Doneckas]] un [[Luhanskas Tautas Republika|Luhanskas]] tautas republiku bruņotie formējumi visā Donbasa frontes līnijā atsāka karadarbību pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem un vairākās vietās pārgāja uzbrukumā. <div align=right style="font-size:100%;">[[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|'''Lasīt vairāk...''']]</div> 0ba8vlvggfa2gzj8tau3vyhmibmucrz Muldakmens (stacija) 0 123062 3666026 3495160 2022-08-03T10:27:53Z Aérospatiale Concorde 108014 Pievienota atsauce,aktuālā informācija. wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dzelzceļa ceļa posteni|Muldakmens (nozīmju atdalīšana)|Muldakmens}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Muldakmens | tips = pieturas punkts | attēls = File:Muldakmens pietura 2021 (2).jpg | attēla_apraksts = Muldakmens pietura 2021. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|Rīga—Krustpils]] | atvērta = 1972 | citi_nosaukumi = ''845. km blokpostenis'' <br /> <small>(no 1972. līdz [[1999]]. g.)</small> | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 2 | adrese = | latd = 56.6311140 | latNS = N | longd = 25.2060145 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Aizkraukle (stacija)|Aizkraukle]] (4 km) <br /> [[Skrīveri (stacija)|Skrīveri]] (6 km) <br /> [[Koknese (stacija)|Koknese]] (16 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Dendrārijs (stacija)|Dendrārijs]] (12 km) <br /> [[Jumprava (stacija)|Jumprava]] (16 km) | attālums_līdz_Rīgai = 78 }} {{Rīga — Daugavpils|collapse=yes}} '''Muldakmens''' ir dzelzceļa [[pieturas punkts]] [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] [[Aizkraukles pagasts|Aizkraukles pagastā]], [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|līnijā Rīga—Krustpils]] starp [[Skrīveri (stacija)|Skrīveru]] un [[Aizkraukle (stacija)|Aizkraukles]] stacijām. Pietura atrodas pie autoceļa pārbrauktuves, kurš ved no [[Autoceļš A6 (Latvija)|Daugavpils šosejas]] uz [[Papardes (ciems)|Papardēm]]. Pieturā ir paaugstinātie peroni, kuru garums atbilst elektrovilcienu pirmajiem 4 vagoniem, bet nav nojumes pasažieriem. Muldakmens pieturā apstājas elektrovilcieni, kuri kursē maršrutā Rīga-Aizkraukle (izņemot vienu rīta un vakara vilcienu uz Rīgu un pēdējo vakara reisu uz Aizkraukli). No 2019. gada decembra tiks samazināts pasažieru vilcienu reisu skaits, kas pietur Muldakmens pieturā.<ref>[http://www.atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_20092019.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-l%25C4%2593mumi Sabiedriskā transporta padomes lēmums Nr.1 2019.gada 20.septembrī]{{Novecojusi saite}}</ref> Pieturas punktā biļešu kase ir slēgta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-08-03}}</ref> == Vēsture == Vilcienu kustības sarakstos pietura «845. kilometra blokpostenis» parādījās [[1972]]. gadā.<ref name="altbergs">Toms Altbergs, Karīna Augustāne, Ieva Pētersone. ''Dzelzceļi Latvijā''. Rīga : Jumava, 2009, 32. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> Pietura atradās blakus ceļa postenim, kur notika pāreja no viensliežu posma uz divsliežu. Postenis apkalpoja šo pārmiju (pārmija №2A) un darbojās Aizkraukles stacijas vadībā (šeit atradās Aizkraukles stacijas ieejas luksofors). [[1999]]. gadā pieturu nosauca tuvumā esošā [[Meļķitāru muldakmens]] vārdā, kas atrodas aptuveni 3 km uz [[ziemeļi]]em no ceļa posteņa.<ref name="altbergs" /> [[2012]]. gadā, sakarā ar otrā sliežu ceļa izbūvi iecirknī [[Skrīveri (stacija)|Skrīveri]]—[[Krustpils (stacija)|Krustpils]], ceļa posteņa perons tika pārcelts aptuveni 500 m Rīgas virzienā (pagaidu perons).<ref>[http://railwayz.info/photolines/station/1673 Muldakmens pieturas fotogrāfijas] {{krieviski}}</ref> Vēlāk tika uzbūvēti jauni, paaugstināti peroni nedaudz tālāk aiz pārbrauktuves Aizkraukles virzienā. [[2014]]. gada jūlijā, pieslēdzot jaunuzbūvēto posma Skrīveri—Muldakmens otro ceļu posma Muldakmens—Aizkraukle ceļam, posteņa pārmija tika likvidēta un tas tika pārveidots par pieturas punktu. == Attēlu galerija == <gallery widths="150px" heights="150px" perrow="4"> Attēls:Muldakmens pietura, pienāk vilciens uz Rīgu.JPG|<center><small>Muldakmens pietura 2016. gadā</small></center> File:Sliežu ceļi Muldakmenī 3.jpg|<center><small>Sliežu ceļi Krustpils virzienā</small></center> File:Sliežu ceļi Muldakmenī 4.jpg|<center><small>Sliežu ceļi Rīgas virzienā</small></center> Attēls:Muldakmens pietura.JPG|<center><small>Muldakmens pieturas punkta plāksnīte 2010. gadā.</small></center> Attēls:Muldakmens 01.JPG|<center><small>Muldakmens pieturas atrašanās vieta rekonstrukcijas laikā 2013. gadā</small></center> Attēls:Muldakmens 02.JPG|<center><small>Skats Aizkraukles virzienā</small></center> Attēls:Muldakmens 03.JPG|<center><small>Perons un informācijas dēlis</small></center> </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils}} [[Kategorija:Aizkraukles pagasts]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Krustpils stacijas un pieturas punkti]] siq58chfuy4jownymd6zf6d7a1c6kbr Skrīveri (stacija) 0 123064 3666025 3611807 2022-08-03T10:26:34Z Aérospatiale Concorde 108014 Pievienota atsauce,aktuālā informācija. wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju|Skrīveri (nozīmju atdalīšana)|Skrīveri}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Skrīveri | tips = stacija | attēls = File:Skrīveru stacija 2021 (2).jpg | attēla_apraksts = Skrīveru stacija 2021. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|Rīga—Krustpils]] | atvērta = 1861 | citi_nosaukumi = {{val-de|Römershof}} | stacijas_tips = pasažieru, kravas | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 2 | platformu_tips = 1 malas, 1 salas | sliežu_ceļi = 4 | adrese = | latd = 56.6473936 | latNS = N | longd = 25.1225270 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Aizkraukle (stacija)|Aizkraukle]] (10 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Dendrārijs (stacija)|Dendrārijs]] (6 km) <br /> [[Muldakmens (stacija)|Muldakmens]] (6 km) <br /> [[Jumprava (stacija)|Jumprava]] (10 km) <br /> [[Kaibala (stacija)|Kaibala]] (16 km) | attālums_līdz_Rīgai = 72 }} {{Rīga — Daugavpils|collapse=yes}} '''Skrīveri''' ir dzelzceļa stacija [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|līnijā Rīga—Daugavpils]], kas atrodas [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] [[Skrīveru pagasts|Skrīveru pagastā]], [[Skrīveri|Skrīveros]]. Mūsdienās stacijā ir 4 sliežu ceļi, divi no tiem ir elektrificēti. Stacijā pietur vilcieni maršrutos Rīga—Aizkraukle, Rīga—Krustpils, Rīga—Daugavpils, Rīga—Zilupe u.c. virzienos. Stacijā bija 2 peroni, viens no tiem nojaukts 2017. gadā, lai sāktu rekonstrukcijas darbus, taču jauns perons tika uzbūvēts tikai 2019. gadā. 2014. gadā pabeigta otrā sliežu ceļa izbūve posmā Skrīveri—Krustpils. Skrīveri ir D biļešu zonas gala stacija. Stacijā biļešu kase ir slēgta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-08-03}}</ref> == Vēsture == Stacija tika uzbūvēta līdz ar [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līnijas Rīga—Daugavpils]] būvniecību [[1861]]. gadā. Sākotnēji tā saucās '''Rēmershofa''' ({{val|de|Römershof}}).<ref name="autogenerated1">[http://www.ldz.lv/?object_id=3990 "Latvijas dzelzceļš"<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Jau [[1894]]. gadā šeit bija stacijas ēka, pasažieru nojume, divi [[perons|peroni]], preču šķūnis un [[rampa]], dzīvojamā ēka, lokomotīvju [[depo]], ar tvaika [[sūknis|sūkni]] aprīkots [[ūdenstornis]], divas pelnu bedres, tualete un aka. [[Pirmais Pasaules karš|Pirmā Pasaules kara]] laikā stacijas ēka gāja bojā, bet [[1923]]. gadā tās vietā pēc arhitekta [[Jānis Neija|Jāņa Neijas]] projekta uzcēla jaunu stacijas ēku, daļēji atjaunojot arī kādreiz tik plašo saimniecību. [[Otrais pasaules karš]] stacijas ēku atkal nopostīja, tagadējā ēka uzbūvēta [[1951]]. gadā. <gallery widths="170px" perrow="3"> Attēls:Dzelzceļa stacija Skrīveri 1926. gadā.jpg|<center><small>Dzelzceļa stacija [[1926]]. gadā</small></center> Attēls:Skrīveri_1930.jpg|<center><small>Skrīveru stacijas ēka 1930. gados</small></center> </gallery> ==Attēlu galerija== <gallery> Attēls:Skrīveru dzelzceļa stacija 2006-08-27.jpg|Skrīveru stacija 2006. gadā File:Sliežu ceļi Skrīveros 3.jpg|Sliežu ceļi Krustpils virzienā File:Sliežu ceļi Skrīveros 4.jpg|Sliežu ceļi Rīgas virzienā Attēls:Skrīveru stacija 1.jpg|Skrīveru stacija Attēls:Skrīveru stacija 2.jpg|Skrīveru stacija Attēls:Skrīveru stacija 3.jpg|Skrīveru stacija </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils}} {{DEFAULTSORT:Skriveri (stacija)}} [[Kategorija:Skrīveri]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Krustpils stacijas un pieturas punkti]] t9ldtggjkft7h1y2wkzagwupfs0p4qa Dendrārijs (stacija) 0 123069 3666024 3532458 2022-08-03T10:24:13Z Aérospatiale Concorde 108014 Pievienota atsauce,aktuālā informācija. wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|pieturas punktu|Dendrārijs (nozīmju atdalīšana)|Dendrārijs}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Dendrārijs | tips = pieturas punkts | attēls = Dendrārijs 21.jpg | attēla_apraksts = Dendrārija pietura 2019. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|Rīga—Krustpils]] | atvērta = 1972 | slēgta = 2019 | citi_nosaukumi = ''856. km blokpostenis'' | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 2 (1 paaugstināta) | platformu_tips = malas | sliežu_ceļi = 2 | adrese = | latd = 56 | latm = 39 | lats = 30 | latNS = N | longd = 25 | longm = 02 | longs = 37 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Skrīveri (stacija)|Skrīveri]] (6 km) <br /> [[Lielvārde (stacija)|Lielvārde]] (15 km) <br /> [[Aizkraukle (stacija)|Aizkraukle]] (16 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Jumprava (stacija)|Jumprava]] (4 km) <br /> [[Kaibala (stacija)|Kaibala]] (10 km) <br /> [[Muldakmens (stacija)|Muldakmens]] (12 km) | attālums_līdz_Rīgai = 66 }} {{Rīga — Daugavpils|collapse=yes}} '''Dendrārijs''' ir neizmantots dzelzceļa [[pieturas punkts]] [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] [[Skrīveru pagasts|Skrīveru pagastā]], [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|līnijā Rīga—Krustpils]]. Pieturai tuvākā apdzīvotā vieta ir [[Līči (Skrīveru novads)|Līču]] mazciems ap 3 km uz austrumiem, uz kurieni no pieturas neved nekādi ceļi. Pietura atrodas skaistā purvainā meža masīvā un tās tuvumā atrodas dažas viensētas. Tuvākā ir 856. km dzelzceļa ēka, kuras nosaukums saglabājies no padomju laika, kad kilometri šajā līnijā tika skaitīti no [[Maskava]]s. Nepāra ceļa (Rīgas virziena) zemā perona garums atbilst tikai 1 vagonam (tikai pirmais vagons, apmēram 20 m), pāra ceļa (Aizkraukles virziens) paaugstinātajam peronam — 4 pirmie vagoni. Sezonas laikā Dendrārija apkārtnē ir daudz odu, knišļu, mušu un dunduru. Apkaimē ir skaista un klusa raksturīga ainava. No Krapes puses pieturai var piekļūt pa aizaugušu meža stigu, kas aizgāzusies ar kritušiem lieliem un maziem kokiem, bet no [[Daugavpils šoseja]]s puses — pa grantētu meža ceļu, ko ziemā tīra nesistemātiski. Līdz tuvākajai autobusa pieturai "Dendroloģiskais parks" uz Daugavpils šosejas no dzelzceļa pieturas ir ap 5 km. Dendrārijā pieturēja elektrovilcieni maršrutā Rīga—Aizkraukle (pirmais un pēdējais Aizkraukles—Rīgas reiss nepieturēja, un nepieturēja arī pēdējais Rīgas-Aizkraukles reiss). No 2019. gada decembra Dendrārija pieturā sakarā ar mazu pasažieru plūsmu vilcieni vairs neapstājas.<ref>[http://www.atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_20092019.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-l%25C4%2593mumi Sabiedriskā transporta padomes lēmums Nr.1 2019.gada 20.septembrī]{{Novecojusi saite}}</ref><ref>[https://www.tvnet.lv/6794138/no-decembra-vilcieni-vairs-neapstasies-astonas-stacijas No decembra vilcieni vairs neapstāsies astoņās stacijās]</ref> Pieturas punktā nav biļešu kases.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-08-03}}</ref> == Vēsture == Pieturas punkts parādījās [[1972]]. gadā, ar nosaukumu «856. kilometra blokpostenis». Tā izveide tika saistīta ar pāreju no divceļu posma [[Skrīveri (stacija)|Skrīveri]]—856. km uz vienceļa posmu 856. km—[[Jumprava (stacija)|Jumprava]]<ref>[http://www.ldz.lv/?object_id=3990 Rīga—Daugavpils līnijas vēsture]</ref>. [[Ceļa postenis]] šeit bija līdz [[1991]]. gadam, kad posmā 856. km—Jumprava tika izbūvēts otrais sliežu ceļš. No [[1994]]. gada pieturas punkts nes nosaukumu «Dendrārijs», saistībā ar tuvumā esošo [[Skrīveru dendrārijs|Skrīveru dendrāriju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://railwayz.info/photolines/photo/6952 |title=http://railwayz.info/photolines/photo/6952 |access-date={{dat|2013|05|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140531151322/http://railwayz.info/photolines/photo/6952 |archivedate={{dat|2014|05|31||bez}} }}</ref> [[2009. gads|2009]]. gadā Dendrārija pieturas punktā tika izbūvēts pirmais Latvijā eksperimentālais paaugstinātais [[perons]] ([[Aizkraukle (stacija)|Aizkraukles]] virziena), 55 [[centimetrs|cm]] augstumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ldz.lv/?object_id=3867|title=LDz uzbūvējis pirmo paaugstināto peronu|accessdate={{dat|2010|8|22||bez}}|date={{dat|2009|1|27|SK}}|publisher=LDz Sabiedrisko attiecību daļa|archiveurl=https://web.archive.org/web/20101227114128/http://ldz.lv/?object_id=3867|archivedate={{dat|2010|12|27||bez}}}}</ref> Šis perons ir uzskatāms par daļēji paaugstinātu, jo atrodas zemāk par vagona grīdu. == Attēlu galerija == <gallery widths="150" heights="150" perrow="4"> Attēls:Dendrārijs 06.JPG|<center><small>Augstais perons</small></center> Attēls:Dendrārijs 25.jpg|<center><small>Dzelzceļa ēka 856. km pie Dendrārija pieturas</small></center> Attēls:Dendrārijs 10.JPG|<center><small>Uzraksta plāksne</small></center> Attēls:Dendrārijs 14.JPG|<center><small>2010. gads, skats Rīgas virzienā, kreisajā pusē bijusī 856. blokposteņa ēka, kas nav saglabājusies līdz mūsdienām</small></center> Attēls:Dendrārijs pietura 1.jpg|<center><small>Dendrārija pietura</small></center> Attēls:Dendrārijs pietura 2.jpg|<center><small>2016.g. vilcienu kustības saraksts Skrīveru virzienā no Dendrārija</small></center> Attēls:Dendrārijs pietura 3.jpg|<center><small>Dendrārija īsais perons</small></center> Attēls:Dendrārijs pietura 4.jpg|<center><small>2016.g. vilcienu kustības saraksts no Dendrārija Rīgas virzienā</small></center> </gallery> == Atsauces == {{commonscat|Dendrārijs railway station|Dendrārija pietura}} {{atsauces}} {{Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils}} [[Kategorija:Aizkraukles novads]] [[Kategorija:Skrīveru pagasts]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Krustpils stacijas un pieturas punkti]] lndaapn8oqns8ozgj1n3127tewbt3zx Jumprava (stacija) 0 123102 3666019 3509510 2022-08-03T10:16:36Z Aérospatiale Concorde 108014 Pievienota atsauce,aktuālā informācija. wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|pieturas punktu|Jumprava|Jumprava}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Jumprava | tips = pieturas punkts | attēls = File:Jumpravas stacija 2021 (2).jpg | attēla_apraksts = Jumpravas stacijas ēka 2021. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Daugavpils]] | atvērta = 1918 | citi_nosaukumi = Lomaņi | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 2 | adrese = | latd = 56.6797745 | latNS = N | longd = 24.9695186 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Skrīveri (stacija)|Skrīveri]] (10 km) <br /> [[Lielvārde (stacija)|Lielvārde]] (11 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Dendrārijs (stacija)|Dendrārijs]] (4 km) <br /> [[Kaibala (stacija)|Kaibala]] (6 km) | attālums_līdz_Rīgai = 62 }} {{Rīga — Daugavpils|collapse=yes}} '''Jumprava''' ir pieturas punkts<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/texts_files/2013%20tikla_parskats%20final2.pdf |title=Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārskats 2013; VAS Latvijas Dzelzceļš |access-date={{dat|2013|05|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130615150928/http://www.ldz.lv/texts_files/2013%20tikla_parskats%20final2.pdf |archivedate={{dat|2013|06|15||bez}} }}</ref> [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līnijā Rīga—Daugavpils]] , kas atrodas [[Latvija|Latvijā]] [[Vidzeme]]s apdzīvotā vietā [[Jumprava|Jumpravā]], kas ir [[Ogres novads|Ogres novada]] [[Jumpravas pagasts|Jumpravas pagasta]] centrs. Tā atrodas starp pieturas vietām [[Skrīveri (stacija)|Skrīveri]] un [[Kaibala (stacija)|Kaibala]]. Jumpravas pieturā apstājas elektrovilcieni, kas kursē maršrutā Rīga[[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|—]]<nowiki/>Aizkraukle, kā arī daļa Krustpils, Daugavpils, Zilupes un Madonas virziena dīzeļvilcienu. Stacijā biļešu kase ir slēgta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=AS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-08-03}}</ref> == Vēsture == Stacija tika uzbūvēta [[1918]]. gadā un tai deva nosaukumu '''Lomaņi'''. Kopš 1921. gada stacija saucas '''Jumprava'''. [[1926]]. gadā šeit tika uzbūvēta pirmā stacijas ēka. Taču [[Otrais Pasaules karš|Otrā Pasaules kara]] laikā stacija gāja bojā, tāpēc tās vietā tika izbūvēta jauna stacijas ēka [[1950]]. gadā bijušās vietā. Šī stacijas ēka ir saglabājusies līdz mūsdienām.<ref>[http://www.ldz.lv/?object_id=3990 "Latvijas dzelzceļš"<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Līdz [[1991]]. gadam šeit bija stacija, jo posmā Jumprava—Dendrārijs (856. km) bija vienceļa posms.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://railwayz.info/photolines/photo/6952 |title=http://railwayz.info/photolines/photo/6952 |access-date={{dat|2013|05|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140531151322/http://railwayz.info/photolines/photo/6952 |archivedate={{dat|2014|05|31||bez}} }}</ref> ==Attēlu galerija== <gallery> Attēls:Jumpravas stacija.JPG|Jumpravas stacijas ēka 2012. gadā File:Sliežu ceļi Jumpravā 4.jpg|Sliežu ceļi Rīgas virzienā File:Sliežu ceļi Jumpravā 3.jpg|Sliežu ceļi Krustpils virzienā Attēls:Jumpravas dz. pietura 1.jpg|Jumpravas dz. pietura Attēls:Jumpravas dz. pietura 2.jpg|Jumpravas dz. pietura Attēls:Jumpravas dz. pietura 3.jpg|Jumpravas dz. pietura </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils}} [[Kategorija:Jumpravas pagasts]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Krustpils stacijas un pieturas punkti]] 0ojbdi7zq0xzoow5thlvx4vp6xma9un 3666022 3666019 2022-08-03T10:22:43Z Aérospatiale Concorde 108014 Pievienota atsauce. wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|pieturas punktu|Jumprava|Jumprava}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Jumprava | tips = pieturas punkts | attēls = File:Jumpravas stacija 2021 (2).jpg | attēla_apraksts = Jumpravas stacijas ēka 2021. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Daugavpils]] | atvērta = 1918 | citi_nosaukumi = Lomaņi | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 2 | adrese = | latd = 56.6797745 | latNS = N | longd = 24.9695186 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Skrīveri (stacija)|Skrīveri]] (10 km) <br /> [[Lielvārde (stacija)|Lielvārde]] (11 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Dendrārijs (stacija)|Dendrārijs]] (4 km) <br /> [[Kaibala (stacija)|Kaibala]] (6 km) | attālums_līdz_Rīgai = 62 }} {{Rīga — Daugavpils|collapse=yes}} '''Jumprava''' ir pieturas punkts<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/texts_files/2013%20tikla_parskats%20final2.pdf |title=Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārskats 2013; VAS Latvijas Dzelzceļš |access-date={{dat|2013|05|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130615150928/http://www.ldz.lv/texts_files/2013%20tikla_parskats%20final2.pdf |archivedate={{dat|2013|06|15||bez}} }}</ref> [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līnijā Rīga—Daugavpils]] , kas atrodas [[Latvija|Latvijā]] [[Vidzeme]]s apdzīvotā vietā [[Jumprava|Jumpravā]], kas ir [[Ogres novads|Ogres novada]] [[Jumpravas pagasts|Jumpravas pagasta]] centrs. Tā atrodas starp pieturas vietām [[Skrīveri (stacija)|Skrīveri]] un [[Kaibala (stacija)|Kaibala]]. Jumpravas pieturā apstājas elektrovilcieni, kas kursē maršrutā Rīga[[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|—]]<nowiki/>Aizkraukle, kā arī daļa Krustpils, Daugavpils, Zilupes un Madonas virziena dīzeļvilcienu. Stacijā biļešu kase ir slēgta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-08-03}}</ref> == Vēsture == Stacija tika uzbūvēta [[1918]]. gadā un tai deva nosaukumu '''Lomaņi'''. Kopš 1921. gada stacija saucas '''Jumprava'''. [[1926]]. gadā šeit tika uzbūvēta pirmā stacijas ēka. Taču [[Otrais Pasaules karš|Otrā Pasaules kara]] laikā stacija gāja bojā, tāpēc tās vietā tika izbūvēta jauna stacijas ēka [[1950]]. gadā bijušās vietā. Šī stacijas ēka ir saglabājusies līdz mūsdienām.<ref>[http://www.ldz.lv/?object_id=3990 "Latvijas dzelzceļš"<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Līdz [[1991]]. gadam šeit bija stacija, jo posmā Jumprava—Dendrārijs (856. km) bija vienceļa posms.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://railwayz.info/photolines/photo/6952 |title=http://railwayz.info/photolines/photo/6952 |access-date={{dat|2013|05|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140531151322/http://railwayz.info/photolines/photo/6952 |archivedate={{dat|2014|05|31||bez}} }}</ref> ==Attēlu galerija== <gallery> Attēls:Jumpravas stacija.JPG|Jumpravas stacijas ēka 2012. gadā File:Sliežu ceļi Jumpravā 4.jpg|Sliežu ceļi Rīgas virzienā File:Sliežu ceļi Jumpravā 3.jpg|Sliežu ceļi Krustpils virzienā Attēls:Jumpravas dz. pietura 1.jpg|Jumpravas dz. pietura Attēls:Jumpravas dz. pietura 2.jpg|Jumpravas dz. pietura Attēls:Jumpravas dz. pietura 3.jpg|Jumpravas dz. pietura </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils}} [[Kategorija:Jumpravas pagasts]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Krustpils stacijas un pieturas punkti]] jgjhuuksi9d4gbnzxvuwp72utuxr4c5 Kaibala (stacija) 0 123107 3666021 3665348 2022-08-03T10:22:05Z Aérospatiale Concorde 108014 Pievienota atsauce. wikitext text/x-wiki {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Kaibala | tips = pieturas punkts | attēls = File:Kaibalas stacija 2021 (2).jpg | attēla_apraksts = Kaibalas pietura 2021. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Daugavpils]] | atvērta = 1930 |citi_nosaukumi = | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 2 | adrese = | latd = 56.7031529 | latNS = N | longd = 24.8886694 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Lielvārde (stacija)|Lielvārde]] (5 km) <br /> [[Skrīveri (stacija)|Skrīveri]] (16 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Jumprava (stacija)|Jumprava]] (6 km) <br /> [[Dendrārijs (stacija)|Dendrārijs]] (10 km) (slēgta) | attālums_līdz_Rīgai = 56 }} {{Rīga — Daugavpils|collapse=yes}} '''Kaibala''' ir dzelzceļa pieturas punkts, kas atrodas [[Latvija|Latvijā]] [[Ogres novads|Ogres novada]] [[Lielvārdes pagasts|Lielvārdes pagastā]] starp [[Jumprava (stacija)|Jumpravas]] pieturu un [[Lielvārde (stacija)|Lielvārdes]] dzelzceļa staciju. Kaibala ir C biļešu zonas gala stacija. No 2019. gada decembra tiks samazināts pasažieru vilcienu reisu skaits, kas pietur Kaibalas pieturā.<ref>[http://www.atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_20092019.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-l%25C4%2593mumi Sabiedriskā transporta padomes lēmums Nr.1 2019.gada 20.septembrī]{{Novecojusi saite}}</ref> No 2022. gada Kaibalas pieturu paredzēts slēgt.<ref>[http://www.atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_04102019.pdf Sabiedriskā transporta padomes lēmums Nr.1 2019.gada 4. oktobrī]</ref> Pieturas punktā nav biļešu kases.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-08-03}}</ref> == Vēsture == Pieturas punkts tika atvērts [[1930]]. gadā.<ref>[http://www.ldz.lv/?object_id=3990 "Latvijas dzelzceļš"<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Stacijas ēka tika būvēta blakus vecajai stacijas ēkai [[1935]]. gadā. Stacijas ēkā atradās uzgaidāmā telpa, kases telpa, dzīvojama telpa un virtuve. Kase darbojās līdz 1995. gada 1. janvārim. Vēlāk stacijas ēkas ārpusē tika izvietots aparāts, kur varēja nokompostrēt braukšanas talonus, pēc konduktoru ieviešanas biļete jāiegādājas vilcienā. ==Attēlu galerija== <gallery> Attēls:Kaibala.JPG|Kaibalas pietura 2012. gadā File:Sliežu ceļi Kaibalā 3.jpg|Sliežu ceļi Rīgas virzienā File:Sliežu ceļi Kaibalā 4.jpg|Sliežu ceļi Krustpils virzienā Attēls:Kaibalas dz. pietura 1.jpg|Kaibalas dz. pietura Attēls:Kaibalas dz. pietura 2.jpg|Kaibalas dz. pietura Attēls:Kaibalas dz. pietura 3.jpg|Kaibalas dz. pietura </gallery> == Ārējās saites == * [http://www.ldz.lv/?object_id=3990 Līnijas vēsture] * [https://web.archive.org/web/20130628023540/http://sirius.ldz.lv/sari/saraksts.asp Vilcienu kustības saraksta meklētājs] == Atsauces == {{atsauces}} {{Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils}} [[Kategorija:Ogres novads]] [[Kategorija:Lielvārdes pagasts]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Krustpils stacijas un pieturas punkti]] qfb9usevncp9sl0regapncfj16fsawr Muamars Kadāfi 0 142637 3665822 3528403 2022-08-02T15:36:14Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: .oktobr → . oktobr, Al-Qaeda → Al-Qaida using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Pārvietot|Muammars Kadāfi}} {{Papildu atsauces+}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Muamars Kadāfi | vārds_orģ = ''Muʿammar al-Qaḏḏāfī'' | attēls = Muammar al-Gaddafi at the AU summit.jpg | mazs_att = | apraksts = Muamars Kadāfi 2009. gadā | amats = Brālis Vadonis un Revolūcijas Vadītājs | term_sākums = {{dat|1969|9|1|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2011|10|20|N|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{dat|1942|6|7}} | dzim_vieta = [[Attēls:Flag of Italy (1861-1946) crowned.svg|21px|border]] [[Lībija|Itāļu Lībija]], [[Sirta]] | dzīves_vieta = {{vieta|Lībija|Sirta}} | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2011|10|20|1942|6|7}} | mir_vieta = {{vieta|Lībija|Sirta}} | apglabāts = | tautība = | partija = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = 4 dēli un meita | profesija = | alma_mater = | reliģija = [[Islāms]] | paraksts = Muammar al-Gaddafi Signature.svg | paraksts_izm = 75px | piezīmes = }} '''Muamars Kadāfi'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Kā pareizi saukt bijušo Lībijas diktatoru? Dzirdēti visdažādākie varianti. Plašsaziņas līdzekļos saka dažādi: ''Kadafi'', ''Kadāfi'', turklāt uzsverot gan pirmo, gan otro zilbi. Kā ir pareizi? |year= 2011 |format=[[Pārnesams dokumentu formāts|PDF]] |publisher= [[Latviešu valodas aģentūra]] |url= http://www.valoda.lv/wp-content/uploads/docs/BUJ/Pareizrakstiba_.pdf#page=9 |accessdate= 2017. gada 10. maijā |quote=Kadāfi vārda un uzvārda angliskajai transkripcijai ir ļoti daudz variantu. Ievērojot arābu uzvārda latīņalfabētisko transliterāciju un arābu personvārdu atveides ieteikumus latviešu valodā, uzvārds latviski būtu rakstāms '''''Kadāfi'''''. Turklāt šāda forma jau ir minēta Latvijas Padomju enciklopēdijā (LPE 10<sub>2</sub> sēj., 274.lpp.) – tātad uzvārda rakstība '''Kadāfi''' būtu jau uzskatāma par tradīciju. }}</ref> ({{val|ar|معمر القذافي}}, ''Muʿammar al-Qaḏḏāfī''; dzimis {{dat|1942|6|7}} [[Sirta|Sirtā]], [[Lībija|Lībijā]], miris {{dat|2011|10|20}} Sirtā) bija Lībijas valsts līderis kopš [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] 1969. gadā. Lībijas premjerministrs un aizsardzības ministrs (1970—1972), Vistautas kongresa ģenerālsekretārs (1977—1979). Kopš 1972. gada, kad M. Kadāfi atteicās no premjerministra nosaukuma, viņš tiek saukts par Brāli Vadoni un Revolūcijas Vadītāju. Pēc [[Omārs Bongo|Omāra Bongo]] ([[Gabona]]) nāves 2009. gada 8. jūnijā viņš kļuva par visilgāk valdījušo starp prezidentiem un premjerministriem (1969. gadā, kad viņš vadīja valsts apvērsumu pret karali Idrisu, M. Kadāfi bija tikai 27 gadus vecs). == Biogrāfija == {{enciklopēdiskais stils}} Muamars Kadāfi (pilnā vārdā: Muamars ben Muhameds Abu Menjars Abdels Salams ben Hamids al Kadāfi) dzimis 1942. gada 7. jūnijā Sirtas pilsētas apkaimē, [[beduīni|beduīnu]] ģimenē. 9 gadu vecumā uzsācis mācības pamatskolā, pēc tam [[Sebha]]s vidusskolā. 16 gadu vecumā aizrāvies ar [[Gamāls Abdels Nāsers|G.A.Nasera]] sludināto [[panarābisms|panarābismu]] un sociālo taisnīgumu. 1959. gadā uzsāka studijas [[Bengāzī Universitāte|Bengāzī Universitātē]], aizrāvās ar [[marksisms|marksismu]]. 1964. gadā Kadāfi pameta studijas un turpināja mācības Kara akadēmijā jaunāko virsnieku kursos. 1966. gadā uzsāka dienestu Lībijas karaliskajos bruņotajos spēkos. Tika aizsūtīts uz Lielbritāniju, iegūt sakaru karaspēka komandiera kvalifikāciju. 1969. gadā Kadāfi iecelts par signālkorpusa adjutantu. 1. septembrī kapteiņa Kadāfi vadībā jaunāko virsnieku grupas vadītas armijas vienības sadumpojās, sagrāba karaļa pili (karalis Idriss atradās Turcijā ārstēšanās nolūkos), valdības iestādes, radio un TV centrus, gāžot monarhiju un pasludinot Lībiju par republiku. Septembra vidū Kadāfi tika iecelts par Revolucionārās pavēlniecības padomes priekšsēdētāju un bruņoto spēku virspavēlnieku pulkveža dienesta pakāpē. Kopš šī laika Kadāfi atradās valsts vadībā, ieņemot dažādus posteņus: premjerministrs un aizsardzības ministrs (1970—1972), Vistautas kongresa ģenerālsekretārs (1977—1979). Tika dēvēts par Brāli vadoni un Revolūcijas vadītāju. 1976. gada janvārī viņam tika piešķirta ģenerālmajora dienesta pakāpe, taču Kadāfi atteicās to pieņemt, jo uzskatīja, ka pēc izdienas un militārās izglītības nevar būt nekas vairāk kā pulkvedis. 1970. gadā Kadāfi apprecējās, četri dēli un meita. Dzīvoja beduīnu teltī, oficiālās rezidences izmantojot tikai valsts pasākumos. Aizrāvās ar [[Jāšana|jāšanu]], [[Medniecība|medībām]] un [[Internets|internetu]]. Rakstīja [[Dzeja|dzeju]] un vieglo [[Proza|prozu]] — angliski Kadāfi esejas apkopotas krājumā "Escape to Hell". Par saviem paraugiem politikā minēja [[Abrahams Linkolns|Abrahamu Linkolnu]] un [[Mohandāss Karamčands Gandijs|Mohandāsu Karamčandu Gandiju]].<ref name="ladno1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ladno.ru/person/kaddafi/bio/ |title=Каддафи Муаммар : биография |publisher=Ladno.ru |date= |accessdate=2011-10-21}}</ref> Publiskajā sfērā bija plaši zināms kā ekstravaganta un eleganta apģērba cienītājs, publiski parādoties tikai labāko pasaules dizaineru šūdinātos tērpos. Līdz brīdim, kad katrs Lībijas iedzīvotājs būs nodrošināts ar savu mājokli, Kadāfi apņēmās ar savu ģimeni dzīvot beduīnu teltī, ko ņēma līdzi arī savu ārvalstu vizīšu laikā. Kadāfi tika sagūstīts un nogalināts 2011. gada 20. oktobrī: Kadāfi ar apsardzi mēģinājuši automašīnās pamest dumpinieku spēku ielenkto Sirtu, izlaužoties ar kauju, bet konvoju sabombardēja [[NATO]] kontingenta [[Francija]]s kara lidmašīnas "Mirage-2000". Pulkvedis un tā apsardze patvērušies [[apūdeņošana]]s kanālos pie ceļa, kur tos ielenca dumpinieku vienības. M. Kadāfi tika sagūstīts un nogalināts.<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/pec-sagustisanas-miris-bijusais-libijas-lideris-muamars-kadafi-nogalinats-ari-vina-dels-2300.d?id=41293323 Pēc sagūstīšanas miris bijušais Lībijas līderis Muamars Kadāfi, nogalināts arī viņa dēls] — DELFI.LV 20. oktobris 2011.</ref> Pēc tam gāztā Lībijas līdera līķis puskails tiek vilkts pa ielām Sirtes pilsētā.<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/kadafi-likis-vilkts-pa-sirtes-ielam.d?id=41298073 Kadāfi līķis vilkts pa Sirtes ielām] — DELFI.LV 20. oktobris 2011.</ref> "Mēs paziņojam pasaulei, ka Kadāfi ir miris revolūcijas gūstā. Tas ir vēsturisks brīdis. Tas ir tirānijas un diktatūras gals. Kadāfi ir sagaidījis savu likteni," paziņoja Pagaidu pārejas nacionālās padomes preses sekretārs Abdels Hafezs Goga, uzstājoties [[Bengāzī]].<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/kadafi-apsardzes-prieksnieks-vins-nebaidijas-no-naves.d?id=41308427 Kadāfi apsardzes priekšnieks: viņš nebaidījās no nāves] — DELFI.LV 21. oktobris 2011.</ref> Pagaidu valdība bija izvietojusi Kadāfi līķi publiskai apskatei kāda Misrātas veikala saldētavā. Tā kā līķis jau bija sācis trūdēt, 24. oktobrī tā publiska izrādīšana tika pārtraukta. 25. oktobrī Lībijas jaunā valsts administrācija — Nacionālā Pārejas padome (NPP) — informēja pasaules sabiedrību par gāztā Lībijas līdera Muamara Kadafi, viņa dēla Mutasima un bijušā aizsardzības ministra Abu Bakra Junisa apglabāšanu kādā neizpaustā vietā Lībijas tuksnesī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/62262/nogalinatais-libijas-diktators-kadafi-apglabats |title=Kadafi apglabāts - kasjauns.lv 25. oktobris 2011 |access-date={{dat|2011|10|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111027195258/http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/62262/nogalinatais-libijas-diktators-kadafi-apglabats |archivedate={{dat|2011|10|27||bez}} }}</ref> Kadāfi režīma laikā sievietēm bija atļauts strādāt jebkurā izvēlētajā profesijā un studēt universitātēs, bet tas neraksturoja Kadāfi personīgo attiekmi pret sievietēm. Pēc Kadāfi režīma krišanas atklājās, ka Kadāfi nolaupīja un seksuālai verdzībai un vardarbībai pakļāva sievietes no visas Lībijas, t.s. 15 gadus vecas meitenes.<ref>My ordeal as Gadaffi's sex slave: Woman who was kept in a dungeon and used to satisfy brutal dictator. http://www.dailymail.co.uk/news/article-2357835/My-ordeal-Gadaffis-sex-slave-Woman-kept-dungeon-used-satisfy-brutal-dictator.html Skatīts: 2013.07.07.</ref> == Kadāfi režīms == Pirmais, ko Kadāfi veica, saņēmis varas grožus, lauza līgumus un likvidēja visas ārvalstu kara bāzes (t. sk. lielāko [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] karabāzi ārpus tās teritorijas ''Wheelus Field''), izraidīja no valsts vairāk nekā 110 000 itāļu kolonistu, kas tur bija apmetušies 20. gados, kad Lībiju bija okupējusi [[Itālija]], paņemot sev auglīgākās zemes. Tika pārskatīti līgumi ar Rietumu [[nafta]]s ieguves kompānijām, palielinot Lībijas saņemamo iegūstamo resursu daļu. Uzsākta plaša sociālās attīstības programma, ceļot pilsētās un ciemos skolas, slimnīcas, sabiedriskās ēkas, daudzdzīvokļu namus. Tika aizliegti [[alkoholiskie dzērieni]] un sākta valsts atbalstīta [[sieviešu emancipācija]]s politika. === Ideoloģija === Ja jaunībā Kadāfi bija kvēls panarābists, tad pie varas nākot viņš atsacījās no šī ideoloģiskā virziena, sevi apzinoties par visa Āfrikas kontinenta pārstāvi, izvirzot Pan-Āfrikas ideju. Uzskatīja, ka kaut arī Āfrikas valstis 20. gs. otrajā pusē pamazām atbrīvojās no formālā koloniālisma, faktiskā šo valstu atkarība no bijušajām metropolēm saglabājās dažādās neokoloniālisma izpausmēs. Un arī lielākā daļa Āfrikas valstu būtībā esot veidoti mākslīgi veidojumi, kurus uz kartes ar lineālu savulaik izveidojuši koloniālo valstu ārlietu resoru ierēdņi, mākslīgi apvienojot dažādu cilšu, valodu un reliģiju pārstāvjus, kas kalpo kā avots pastāvīgiem konfliktiem starp dažādu cilšu un reliģiju pārstāvjiem. Kadafi galveno nozīmi piešķīra nevis mākslīgiem politiskiem veidojumiem, bet gan pašiem cilvēkiem, ģimenēm, vietējām kopienām, ciltīm un tautām, jo, atmirstot politiskiem veidojumiem, pazustu mākslīgās barjeras un Āfrikā suverenā vara pārvietotos uz dabiskām cilvēku apvienībām, izveidojot Āfrikas Savienotās valstis, kas iecerēta kā samērā brīva nāciju konfederācija. Visā Āfrikas kontinentā un citos pasaules reģionos darbojās arī Lībijas fondu finansēti attīstības projekti.<ref name="nosaukums-1">[http://aculiecinieks.delfi.lv/news/pasaule/janis-kucinskis-muamars-kadafi-xxi-gadsimta-gandijs.d?id=41589965 Jānis Kučinskis: Muamars Kadafi — XXI gadsimta Gandijs. // DELFI Aculiecinieks. 08.11.2011.]</ref> Valsts iekārtas ziņā Kadafi postulēja, ka PSRS un [[ĶTR]] demonstrētais [[sociālisms]] esot tikpat netaisnīgs, kā Rietumu valstīs valdošais [[kapitālisms]] — ja pirmais apspiežot personību, tad otrais izdevīgs tikai bagātajiem, t.i. mazākumam, tāpēc ir jāiet "trešais ceļš", kura vadlīnijas izklāstīja savā darbā "Zaļā grāmata". T.i. noraidīja gan Rietumu parauga liberālo demokrātiju ar daudzpartiju sistēmu, gan padomju parauga pseidosociālismu. Šīs teorijas mērķis ir atteikties no elitārā pārvaldes modeļa, kurā šaura elite neierobežoti pārvalda samiedrību, un ieviest tiešo tautas līdzdalību lēmumu pieņemšanā (tautas kongresu sistēmu), kurā dzīvei svarīgus lēmumus pieņem pati tauta.<ref name="nosaukums-1" /> 2008. gada martā Kadafi nāca klajā ar savu "Ienākumu pārdales" iniciatīvu, kas bija iecerēta kā nākamais solis "Zaļajā grāmatā" izklāstīto mērķu īstenošanā. Šā projekta ietvaros Kadafi ierosināja likvidēt lielu skaitu valsts institūciju un iedibināt Ienākumu sadalīšanas programmu, kas ienākumus no naftas tirdzniecības un citām valsts aktivitātēm vienlīdzīgi sadalītu starp Lībijas iedzīvotājiem, no kuriem katrs savu daļu saņemtu ik mēnesi, lai šos līdzekļus izmantotu personīgi, kooperācijā ar citiem pilsoņiem vai ieguldītu vietējo tautas komiteju saimnieciskajos projektos. Kadafi uzskatīja, ka tradicionālā valsts kā politiska konstrukcija tuvākajā laikā pakāpeniski atmirs, un sabiedrības dzīve balstīsies uz dabisko vienību — ģimeņu, vietējo kopienu un cilšu — brīvu sadarbību. Kadafi norādīja, ka formālie ierēdņi valsts struktūrās nenovēršami korumpējas un savu varu izmanto savtīgi, tāpēc visa vara atdodama pašas tautas rokās, valstij pagaidām atstājot vien aizsardzības, drošības un naftas ieguves funkcijas.<ref name="nosaukums-1" /> === Iekšpolitika === Kadāfi režīma sākumposmā iekšpolitika bija mērena, bez izteiktām policejiska režīma pazīmēm, nebija masu represiju. Salīdzinot ar karalistes laiku, Lībijā bija vērojams straujš saimnieciskais uzplaukums. 70. gadu sākumā cīņai pret Kadāfi režīmu tika izveidota pagrīdes teroristiska organizācija „Lībijas atbrīvošanas nacionālā fronte“, kuru sponsorēja Sudāna, Maroka, Irāka un Saūdu Arābija, taču organizācija bija mazskaitlīga un nekādu nopietnu panākumu tai nebija. 1988. gadā pēc Kadāfi rīkojuma publiski tika sagrauti Furnašas cietuma vārti Tripolē, atbrīvojot 400 politieslodzītos, Kadāfi publiski saplēsa disidentismā apsūdzēto "melnos sarakstus". Kriminālatbildība iestājās tikai par centieniem organizēties, lai mainītu valsts iekārtu. 80. gadu sākumā Lībija sāka īstenot asāku iekšpolitisko un ārpolitisko virzību, Kadāfi režīmam iegūstot autoritārisma iezīmes. Jau 70. gados sākās represijas pret [[islāmisms|radikālajiem islāmistiem]], deportējot no valsts „Musulmaņu brālības“ locekļus, bet 1986. gadā tika slēgtas 48 reliģiskas iestādes kā ekstrēmismu kultivējošas. 2000. gadā norisa skaļa tiesas prāva pret Bengāzī Universitātes pasniedzēju un studentu grupu, kas tika apsūdzēti reliģiskajā ekstrēmismā un valsts pamatu graušanā (vairāki tika sodīti ar nāvi). Visā režīma pastāvēšanas laikā ar nāvi sodīti vairāki desmiti varas politisko pretinieku. 2009. gadā pēc organizācijas ''[[Freedom House]]'' preses brīvības indeksa Lībijā pastāvēja vislielākā prese cenzūra Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu valstīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.freedomhouse.org/uploads/fop/2009/FreedomofthePress2009_tables.pdf|title=Freedom of the Press 2009|format=PDF|publisher=[[Freedom House]]|accessdate={{dat|2009|5|7}}|archive-date={{dat|2011|08|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110804224233/http://www.freedomhouse.org/uploads/fop/2009/FreedomofthePress2009_tables.pdf}}</ref> === Ārpolitika === Kadāfi valdīšanas laikā Lībija atbalstīja revolucionārās un separātistu kustības visā pasaulē, arī tās, kas savā taktikā pielietoja [[Terorisms|teroristiskas]] metodes: [[Uganda|Ugandā]], [[Palestīna|Palestīnā]], [[Ziemeļīrija|Ziemeļīrijā]], [[Maroka|Marokā]], [[Sudāna|Sudānā]], [[Filipīnas|Filipīnās]], [[Spānija|Spānijā]] u.c. Lībijai sākot jaukties citu valstu iekšējās lietās, atbalstot to opozīciju, Rietumu valstis iekļāva Lībiju terorismu atbalstošo valstu skaitā. Pats Kadāfi presei apgalvoja, ka neuzskatot palestīniešus un īrus par teroristiem, bet gan par brīvības cīnītājiem, un par savu mērķi uzskatot atbalstīt jebkuru tautu, kas vēlas izcīnīt brīvību un pašnoteikšanos. Pēc tam, kad [[Izraēla]]s pretgaisa aizsardzības spēki notrieca virs okupētās [[Sīnāja pussala]]s tur pāri lidojoši Lībijas pasažieru lidmašīnu, attiecības ar Izraēlu bija visai naidīgas. 1973. gadā Kadāfi deva patvērumu [[palestīniešu bēgļi]]em un to organizācijām. 70. gadu beigās Lībijā tika izveidotas aptuveni 20 treniņnometnes, kurās apmācības kursu izgāja vairāk nekā 7000 dažādāko valstu opozīcijas organizāciju kaujinieki.<ref name="ladno1"/> Pretstāve Rietumu valstīm piespieda 1975. gadā Kadāfi ārpolitikā meklēt atbalstu [[Padomju Savienība|PSRS]]. 1975. gadā pie Kadāfi ieradās PSRS delegācija ar [[Aleksejs Kosigins|Alekseju Kosiginu]] priekšgalā, bet pats Kadāfi trīs reizes (1976, 1981, 1985) apmeklēja PSRS, tikās ar padomju līderiem [[Leonīds Brežņevs|Leonīdu Brežņevu]], vēlāk ar [[Mihails Gorbačovs|Mihailu Gorbačovu]]. Lībija iepirka armijas bruņojumu, transporta līdzekļus, padomju inženieri tika noalgoti augstsprieguma līniju un [[Lielais Lībijas ūdensvads|Lielā ūdensvada]] būvei, lauksaimniecības attīstīšanai. Tai pašā laikā Kadāfi publiski neslēpa, ka sadarbojas tikai saimniecisku interešu vadīts, nevis ideoloģisku apsvērumu dēļ.<ref name="ladno1"/> Paralēli tika uzturēta un attīstīta sadarbība arī ar Rietumu valstīm, cenšoties laipot starp abām „aukstā kara“ nometnēm un nepieslienoties nevienai no tām. Valsti no "republikas" pārdēvēja par "džamahīriju" (ko visai aptuveni var tulkot kā "tautas valsts"). Par pārvaldes pamatinstitūciju kļuva tautas kongresi (jeb sapulces), kuros piedalījās visi pieaugušie valsts iedzīvotāji un kas regulēja visas sadzīves jomas, bet augstākā varas institūcija bija Vistautas kongress, par kura priekšsēdētāju ievēlēja Kadāfi. 1979. gadā Kadāfi pameta šo posteni, taču faktiski saglabāja reālo varu un ietekmi, īstenojot to caur revolucionārajām komitejām, kas organizēja kongresu darbu. 1990. gados Kadāfi publiski sāka izteikties par labu [[Panāfrikānisms|panāfrikānismam]] kā ideoloģijai, aktīvi iesaistoties [[Āfrika]]s kontinenta politiskajā arēnā. Ar Kadafi ziņu tika īstenotas virkne politisko slepkavību, t.sk. arī citu valstu teritorijā, likvidējot varai bīstamākos opozicionārus. Laikā no 1980. līdz 1986. gadam ASV un ES tika nogalināti 15 turp emigrējušie opozicionāri.<ref name="ladno1"/> Kaut arī pats Kadāfi vienmēr noliedzis, ka pirmais devis pavēli, 70. gadu beigās Lībijas armija iebruka [[Čada|Čadā]], aizsākot t.s. [[Toijotu karš|"Toijotu karu"]] (1978—1987), kurā galu galā zaudēja un bija spiesta no Čadas evakuēties. Pēc prezidenta [[Džimijs Kārters|Dž.Kārtera]] (1977—1981) rīkojuma no ASV tika izraidīti 6 Lībijas diplomāti. 1981. gadā ASV Valsts departaments oficiāli apsūdzēja Muamaru Kadāfi, ka tas gatavojis atentātu pret ASV prezidentu [[Ronalds Reigans|Ronaldu Reiganu]] (1981—1989). Kaut arī šo teroristu sarakstā visi bija no organizācijas, kuras viens no mērķiem bija paša Kadāfi gāšana, 1981. gadā Kadāfi tika pasludināts par "teroristu Nr.1". Visi ASV pilsoņi, kas dzīvoja un strādāja Lībijā, pēc valsts departamenta rīkojuma bija spiesti pamest valsti. 1982. gadā ASV noteica [[embargo]] Lībijas naftai. 1986. gadā tika sarautas diplomātiskās attiecības starp abām valstīm. ASV kara lidmašīnas sāka regulāri pārkāpt Lībijas gaisa telpu, iesaistoties sadursmēs ar Lībijas kara aviāciju, līdz 1986. gada 15. aprīlī veica kaujas uzlidojumus Bengāzī un Tripolei, par trieciena mērķi izvēloties Kadāfi rezidences. Uzlidojumā gāja bojā 101 iedzīvotājs, tai skaitā gadu vecā Kadāfi meitiņa. Tā kā tas bija rupjš starptautisko tiesību pārkāpums, Lībija pasaules acīs kļuva par cietēju, ko Kadāfi labi prata izmantot, nostiprinot valsts pozīcijas starptautiskajā arēnā. Situācija pasliktinājās pēc aviokompānijas ''Pan American'' pasažieru lidmašīnas uzspridzināšanas 1988. gada 21. decembrī virs Lokerbijas pilsētiņas [[Skotija|Skotijā]]. Par terora akta organizēšanu tika vainoti divi Lībijas drošības dienesta virsnieki, taču Tripole atteicās tos izdot ASV tiesībsargājošām iestādēm, pieprasot neitrālu trešās puses izmeklēšanu. Pret Lībiju tika īstenotas virkne politisku sankciju, ar ANO DP sankciju noteikts strikts ekonomikas embargo. Pēc tam, kad aizdomās turētie 1999. gadā stājās tiesas priekšā [[Nīderlande|Nīderlandē]], bet pēc prāvas 2003. gada augustā Lībija oficiāli atzina savu specdienestu saistību ar šo terora aktu, attiecības ar Rietumu valstīm sāka uzlaboties. [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|2001. gada septembrī]] M. Kadāfi bija viens no pirmajiem arābu līderiem, kas izteica līdzjūtību ASV un nosodīja terora akta veicējus. Atbalstīja arī [[Karš Afganistānā (no 2001)|ASV iebrukumu Afganistānā]] un pat nodevis Lībijas specdienestu rīcībā esošo ''[[Al-Qaida]]'' dalībnieku sarakstus. Ap šo laiku Kadāfi publiski atzina Izraēlas valsts tiesības uz pastāvēšanu un nāca klajā ar aicinājumiem [[Ebreju un palestīniešu pretstāve|palestīniešu-Izraēlas konfliktu]] noregulēt mierīgā ceļā. 2003. gada septembrī ANO sankcijas pret Lībiju tika atceltas, ko atzīst par ievērojamu Kadāfi diplomātijas panākumu. To veicināja arī Lībijas lēmums šajā pašā gadā atteikties no masu iznīcināšanas bruņojuma izveidošanas (2004. gada janvārī Kadāfi ratificēja Līgumu par atomieroču izmēģinājumu aizliegumu), tā vietā valsts aizsardzības stratēģijā orientējoties uz spēcīgas zemessardzes izveidošanu, kas, pēc Afganistānas karu pieredzes, būtu nopietnāks garants pret naidīgu valstu invāziju. M. Kadāfi veica virkni diplomātisko vizīšu [[Eiropas Savienība|ES]] valstīs, savukārt vairāki to līderi, piemēram, [[Lielbritānija]]s premjerministrs [[Tonijs Blērs]] 2004. gada martā ieradās vizītē Tripolē, slēdzot virkni vienošanos par Lībijas dabasgāzes un naftas atradņu izmantošanu un, svarīgākais, par milzīgajiem Lībijas saldūdens krājumiem, kuru vērtība Ziemeļāfrikas apstākļos ir daudz vērtīgāki par fosilo kurināmo. Normalizējis attiecības ar ES, Kadāfi sāka diplomātiski laipot starp [[Krievija|Krieviju]] un ASV. 2006. gada maijā ASV valsts departaments svītroja Lībiju no terorismu atbalstošo valstu saraksta. 2008. gada aprīlī Lībijā vizītē ieradās Krievijas prezidents [[Vladimirs Putins]], bet septembrī — ASV valsts sekretāre [[Kondolīza Raisa]] (oktobrī uz Lībiju devās pirmais ASV vēstnieks 36 gadu laikā). === Režīma krišana === {{main|2011. gada Lībijas pilsoņu karš}} 2011. gadā Lībijā sākās masu protesti, kas strauji pārauga austrumu cilšu bruņotā dumpī. Sākās pilsoņu karš — sacēlušajām ciltīm pievienojās armijas un policijas daļas, kurās dominēja šo cilšu locekļi, karadarbībā tika mobilizēti plašie zemessardzes spēki. Dumpiniekiem ciešot militāru sakāvi un strauji atkāpjoties uz valsts austrumiem, virkne Rietumu valstu nosodīja Kadāfi par bruņota spēka pielietošanu pret tautu. 17. martā [[ANO DP]] pieņēma lēmumu par lidojumu aizliegumu Lībijas kara aviācijai, bet 19. martā Francija, Lielbritānija, ASV un virkne citu Rietumu valstu bez oficiāla kara pieteikuma uzsāka militāru gaisa uzbrukumu stratēģiskajiem mērķiem Lībijas teritorijā, Lībijas pretgaisa aizsardzības sistēmai un armijas bāzēm — pirmais infrastruktūras objekts, kuru Lībijā iznīcināja NATO lidmašīnas, bija centrālā banka un naudas kaltuve. Marta beigās karadarbību pret Lībiju uzņēmās vadīt NATO. Augusta beigās, kad NATO spēki bija sagrāvuši Lībijas armiju gaisa uzlidojumos, ļaujot austrumu cilšu [[Šeihs|šeihu]] bruņotajiem spēkiem bija ieņemt lielāko daļu valsts, Kadāfi pameta rezidenci Tripolē, jo pilsētu ieņēma dumpinieki. 27. jūnijā [[Starptautiskā Krimināltiesa]] apsūdzēja M. Kadāfi noziegumos pret cilvēci un izdeva orderi tā arestam. 9. septembrī [[Interpols]] izsludināja Kadāfi starptautiskajā meklēšanā. Šajā laikā Rietumu valstis, ieskaitot ASV un Krieviju, jau bija atzinušas jaunās Lībijas valdības leģitimitāti. == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * [https://web.archive.org/web/20111127220707/http://www.lirika.lv/work1.php?format=2&file_ref=Kadafi_ZG.htm Muammārs Kadāfi. Zaļā grāmata.] == Ārējās saites == {{Commons category|Muammar al-Gaddafi|Muamars Kadāfi}} * [https://web.archive.org/web/20080115060424/http://www.algathafi.org/html-english/index.htm%23 Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * {{IMDB|0300490}} * http://www.kaddafi-muammar.ru/{{Novecojusi saite}} * [http://lenta.ru/lib/14181100/full.htm Каддафи, Муаммар — lenta.ru] {{ru ikona}} * [http://africaindependence.com/default.aspx africaindependence.com : African countries — Information And Links] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111102185444/http://africaindependence.com/default.aspx |date={{dat|2011|11|02||bez}} }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kadafi, Muamars}} [[Kategorija:1942. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2011. gadā mirušie]] [[Kategorija:Lībijas politiķi]] [[Kategorija:Nogalinātie politiķi]] [[Kategorija:Ar Draudzības ordeni apbalvotie (Krievija)]] q04zuu700o09cojcialhul3smkna5kj Lībijas pilsoņu karš (2011) 0 145231 3665792 3603465 2022-08-02T15:14:44Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: .august → . august, .septembr → . septembr, Al Qaeda → Al-Qaida (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Konflikta infokaste |konflikts = 2011. gada Lībijas pilsoņu karš |attēls = BM-21 Bengasi 0589 b1.JPG |paraksts = Iznīcināts [[Muamars Kadāfi|Kadāfi]] spēku [[BM-21 Grad]] netālu no [[Bengāzī]]. |sāklaiks = {{dat|2011|02|15||bez}} |vieta = [[Attēls:Flag of Libya.svg|24px]] / [[Attēls:Flag of Libya (1977-2011).svg|24px]] [[Lībija]] |puse1 = [[Attēls:Flag of Libya.svg|24px]] [[Lībijas Nacionālā pārejas padome]] * [[Nacionālās atbrīvošanas armija (Lībija)|Nacionālās atbrīvošanas armija]] * Pret Kadafi noskaņotas cilitis<ref name="tribewsj">{{ziņu atsauce|url=http://online.wsj.com/article/SB10001424052702304887904576395143328336026.html|work=[[The Wall Street Journal]]|date={{dat|2011|6|21||bez}}|title=Libya City Torn by Tribal Feud|accessdate={{dat|2011|7|26||bez}}|first=Sam|last=Dagher|language=angliski}}</ref><ref name="tribespiegel">{{ziņu atsauce|date={{dat|2011|7|26||bez}}|url=http://www.spiegel.de/international/world/0,1518,776695,00.html|work=[[Der Spiegel]]|accessdate={{dat|2011|7|26||bez}}|title=Tribal Rivalries Complicate Libyan War|last=Von Rohr|first=Mathieu|language=angliski}}</ref> {{vieta|Katara}} ---- Izpildīja [[ANO Drošības padomes rezolūcija 1973|ANO DP rezolūciju 1973]]: * {{vieta|NATO}} {{Collapsible list |title = NATO dalībvalstis |bullets = yes |frame_style = border:none; padding: 0; |title_style = |list_style = |1 = {{vieta|ASV}} |2 = {{vieta|Beļģija}} |3 = {{vieta|Bulgārija}} |4 = {{vieta|Dānija}} |5 = {{vieta|Francija}} |6 = {{vieta|Grieķija}} |7 = {{vieta|Itālija}} |8 = {{vieta|Kanāda}} |9 = {{vieta|Lielbritānija}} |10 = {{vieta|Nīderlande}} |11 = {{vieta|Norvēģija}}<ref>{{ziņu atsauce |date=29 July 2011 |url=http://www.agi.it/english-version/world/elenco-notizie/201107291140-pol-ren1034-last_libyan_mission_for_norway_s_f16s_to_fly_tomorrow |title=Last Libyan Mission for Norway's F16S To Fly Tomorrow |agency=[[Agenzia Giornalistica Italia]] |accessdate=11 August 2011 |deadurl=yes |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121123033546/http://www.agi.it/english-version/world/elenco-notizie/201107291140-pol-ren1034-last_libyan_mission_for_norway_s_f16s_to_fly_tomorrow |archivedate={{dat|2012|11|23||bez}} |language=angliski }}</ref> |12 = {{vieta|Rumānija}} |13 = {{vieta|Spānija}} |14 = {{vieta|Turcija}} }} {{Collapsible list |title = Citas valstis |bullets = yes |frame_style = border:none; padding: 0; |title_style = |list_style = |1 = {{vieta|AAE}} |2 = {{vieta|Jordānija}}<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.jordantimes.com/?news=36218|title=Jordanian Fighters Protecting Aid Mission|work=The Jordan Times|date=6 April 2011|accessdate=6 April 2011|language=angliski}}</ref> |3 = {{vieta|Zviedrija}}<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.wam.org.ae/servlet/Satellite?c=WamLocEnews&cid=1300255413630&p=1135099400124&pagename=WAM%2FWamLocEnews%2FW-T-LEN-FullNews|title=UAE Updates Support to UN Resolution 1973|agency=[[Emirates News Agency]]|date=25 March 2011|accessdate=26 March 2011|language=angliski}}</ref> }} ---- Pierobežā:<br /> {{vieta|Tunisija}} |puse2 = [[Attēls:Flag of Libya (1977-2011).svg|24px]] [[Lībijas Sociālistiskā Arābu Tautas Džamahīrija]] * Lībijas bruņotie spēki * Paramilitāri spēki * Kadafi atbalstošas ciltis <ref name="tribewsj"/><ref name="tribespiegel"/><ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.stabroeknews.com/2011/archives/02/23/libya%E2%80%99s-tribal-politics-key-to-gaddafi%E2%80%99s-fate/|agency=[[Reuters]]|location=London|work=Stabroek News|date=23 February 2011|accessdate=26 July 2011|title=Libya's Tribal Politics Key to Gaddafi's Fate|language=angliski}}</ref> * Ārzemju algotņi <small>(iespējams)</small><ref>{{ziņu atsauce|url=http://af.reuters.com/article/drcNews/idAFLDE71N11N20110224|title=Is Libya's Gaddafi Turning to Foreign Mercenaries?|agency=Reuters Africa|date=24 February 2011|accessdate=6 June 2011|language=angliski|archive-date={{dat|2011|11|30||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20111130075253/http://af.reuters.com/article/drcNews/idAFLDE71N11N20110224}}</ref><ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.news24.com/Africa/News/Mali-fears-as-Tuaregs-return-from-Libya-20111016|title=Mali fears as Tuaregs return from Libya|date=16 October 2011|work=News24|location=Cape Town, South Africa|accessdate=5 November 2011|language=angliski|archive-date={{dat|2018|09|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180913112851/https://www.news24.com/Africa/News/Mali-fears-as-Tuaregs-return-from-Libya-20111016}}</ref> |karavad1 = [[Attēls:Flag of Libya.svg|24px]] [[Mustaga Abduls Džalils]] u.c. |karavad2 = [[Attēls:Flag of Libya (1977-2011).svg|24px]] [[Muamars Kadāfi]] {{Kritis kaujā}} u.c. |zaud1 = 5 904—6 626 kaujinieku krituši |zaud2 = 3 309—4 227 karavīru krituši |kaujas = [[Tripoles kauja (2011)|Tripoles kauja]]<br />[[Sirtes kauja (2011)|Sirtes kauja]] |beiglaiks = {{dat|2011|10|23||bez}} |līgums = |iznāk = [[Muamara Kadafi valdīšnas laiks Lībijā|Kadafi režīma]] gāšana:<br /> * [[Lībijas Nacionālā pārejas padome]] pārņēma varu Lībijā * 105 valstis, kā arī [[ANO]], [[Eiropas Savienība|ES]], [[Arābu Līga|AL]] un [[Āfrikas Savienība|ĀS]] atzina Lībijas NPP par vienīgo leģitīmo varu Lībijā * Frakciju cīņas noveda līdz [[Lībijas pilsoņu karš (2014—)|jaunam pilsoņu karam 2014. gadā]] }} '''2011. gada Lībijas pilsoņu karš''', arī '''2011. gada sacelšanās Lībijā''', bija no 2011. gada marta līdz oktobrim [[Ziemeļāfrika]]s valstī [[Lībija|Lībijā]] notiekošs pilsoņu karš ar virknes Rietumu valstu līdzdalību, kurā tika gāzts [[Muamars Kadāfi|Muamara Kadāfi]] 42 gadus ilgais režīms. 2014. gadā karadarbība Lībijā atjaunojās kā [[Lībijas pilsoņu karš (no 2014)]]. == Nemieri == {{dat|2011|2|15}} Lībijā sākās masu protesti lielākajās pilsētās, kurus drošības spēki vardarbīgi izdzenāja. Policijas vardarbīgās rīcības Bengāzī dēļ protesti strauji pārauga austrumu cilšu bruņotā dumpī, dumpinieku zemessargiem pārņemot kontroli pār valsts austrumu apgabaliem.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.abc.net.au/news/stories/2011/02/24/3147195.htm |title=Time running out for cornered Gaddafi |date=24 February 2011 |publisher=ABC}}</ref> Starptautiskās cilvēktiesību organizācijas konstatēja virkni nopietnu cilvēktiesību pārkāpumu, [[Starptautiskā krimināltiesa]] brīdināja M. Kadāfi par viņa režīma veiktajiem cilvēktiesību pārkāpumiem.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://af.reuters.com/article/topNews/idAFJOE71R0H820110228 |title=Libyan attacks could be crime vs humanity: ICC |date=28 February 2011 |publisher=Reuters |access-date={{dat|2011|03|21||bez}} |archive-date={{dat|2012|01|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120121040951/http://af.reuters.com/article/topNews/idAFJOE71R0H820110228 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120121040951/http://af.reuters.com/article/topNews/idAFJOE71R0H820110228 |date={{dat|2012|01|21||bez}} }}</ref> Lībija kategoriski noliedza jebkādus noziegumus pret savu tautu, kategoriski noraidīja apsūdzības uzbrukumos civiliedzīvotājiem, apgalvojot, ka lojālie spēki cīnās nevis ar civiliedzīvotājiem, bet gan ar "[[Al-Qaida]]" teroristiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/world/other/al-qaeda-musulmaniem-butu-jacinas-gan-ar-nato-gan-ar-kadafi-spekiem.d?id=38044747 |title="Al Qaeda" līdera Osamas bin Ladena tuvākais līdzgaitnieks Aimans az Zavahri aicinājis Ziemeļāfrikas musulmaņus iesaistīties cīņā ar Lībijas valdības spēkiem |publisher=www.DELFI.lv |date= |accessdate=2011-10-27}}</ref> kas nostiprinājušies Bengāzī pilsētā. Tripole piedāvāja ASV un "Human Rights Watch" nosūtīt misiju, kas iepazītos ar situāciju Lībijā klātienē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/world/other/kadafi-dels-libija-grib-jau-rit-redzet-valsti-asv-un-tiesibu-aizstavju-misiju.d?id=38079685 |title=Kadafi dēls: Lībija grib jau rīt redzēt valstī ASV un tiesību aizstāvju misiju |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2011-10-27}}</ref> Šāda misija netika nosūtīta. == Starptautiskās sabiedrības reakcija == Marta sākumā valdības spēki uzsāka virzību uz austrumiem, tika atjaunota kontrole pār vairākām ostas pilsētām, tai skaitā Bregu, Relanufu un Binjevadu. Dumpiniekiem ciešot militāru sakāvi un strauji atkāpjoties uz valsts austrumiem, virkne Rietumu valstu nosodīja Kadāfi par bruņota spēka pielietošanu pret tautu. 18. martā M. Kadāfi gan paziņoja par uguns pārtraukšanu, taču jau nākamajā dienā sākās apšaudes Bengāzī pievārtē. Apvienoto Nāciju Organizācija sāka īstenot lidojumu aizliegumu virs Lībijas. Rietumu valstis nosodīja Lībijas valdību par spēka lietošanu pret civiliedzīvotājiem.<ref name="Gadhafi's Name">{{ziņu atsauce | title = Where Gadhafi's Name Is Still Gold | author1 = Casey, Nicholas |author2= de Córdoba, José |url= http://online.wsj.com/article/SB10001424052748704150604576166452254733490.html?mod=googlenews_wsj |work=The Wall Street Journal | date = 26 February 2011}}</ref> [[Apvienoto Nāciju Drošības padome]] pieņēma rezolūciju par M. Kadāfi un desmit tā radinieku un valdības locekļu lielā apļa aktīvu iesaldēšanu un ceļošanas ierobežošanu. Tāpat šajā rezolūcijā tika uzdots [[Starptautiskā Krimināltiesa|Starptautiskajai Krimināltiesai]] uzsākt Lībijas valdības darbības izmeklēšanu un izvērtēšanu.<ref>{{ziņu atsauce|last=Wyatt|first=Edward|title = Security Council Calls for War Crimes Inquiry in Libya |url = http://www.nytimes.com/2011/02/27/world/africa/27nations.html?hp | accessdate = 27 February 2011 |work=The New York Times |date= 26 February 2011}}</ref> 10. martā [[Francija]] kļuva par pirmo valsti pasaulē, kas atzīst Bengāzī izveidoto Lībijas pagaidu padomi par oficiālo Lībijas valdību.<ref>{{tīmekļa atsauce |url = http://english.aljazeera.net/news/europe/2011/03/2011310101413705407.html |title=France Supports Libya Rebel Council |date=10 March 2011 |publisher=Al Jazeera English}}</ref> 23. martā tika izveidota Lībijas Pagaidu pārejas nacionālā padome, kuru veido 31 cilts pārstāvji. Tās priekšsēdētāji: sākotnēji Mahmuds Džebrils, kuru atstādināja un par priekšsēdētāju kļuva Mustafa Abdels Džalils.<ref>Vairākums Eiropas valstu, ASV un Nigērija atzina Pagaidu pārejas nacionālo padomi 22. augustā, bet Ķīna to atzina 12. septembrī - [http://www.diena.lv/pasaule/afrikas-savieniba-atzist-libijas-pagaidu-parejas-nacionalo-padomi-13904555 Āfrikas Savienība atzīst Lībijas Pagaidu pārejas nacionālo padomi]</ref> == Starptautiskās koalīcijas iesaistīšanās un plaša mēroga karadarbība == [[Attēls:2011 War On Libya Belligerents.svg|280px|thumb|left|Valstis, kas iesaistījās [[ANO Drošības padomes rezolūcija 1973|ANO DP rezolūcijas 1973]] izpildē.]] 17. martā ANO DP pieņema rezolūciju par lidojumu aizlieguma zonas izveidošanu virs Lībijas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/370265-ano_drosibas_padome_atlauj_veikt_uzlidojumus_libijai|title= Gatavo uzlidojumu Lībijai; tā paziņo par uguns pārtraukšanu|accessdate= {{dat|2011|3|21|N|bez}}|author= |date= {{dat|2011|3|21|N|bez}}|publisher= TvNet}}</ref> (Ķīna un Krievija atturējās balsojumā), uzliekot par pienākumu rezolūcijas parakstītājvalstīm veikt visus nepieciešamos pasākumus,<ref>Tā kā ANO rezolūcijas nedod tiesības uzsākt karadarbību pret rezolūciju neievērojošu valsti - tām ir ieteikuma raksturs, - dzīvi palikušie gāztā Lībijas vadītāja ģimenes locekļi vairākkārt nākuši klajā ar paziņojumu, ka sūdzēšot NATO starptautiskajā tiesā.</ref> lai aizsargātu Lībijas civiliedzīvotājus.<ref name="UN News Centre">{{tīmekļa atsauce |url= http://www.un.org/apps/news/story.asp?NewsID=37800&Cr=libya&Cr1= |title=Security Council Authorizes 'All Necessary Measures' To Protect Civilians in Libya |author= UN | date = 17 March 2011 |work=UN News Centre |accessdate= 17 March 2011}}</ref> Savukārt 19. martā Francija, Lielbritānija, ASV un virkne citu Rietumu valstu uzsāka militāru gaisa uzbrukumu stratēģiskajiem mērķiem Lībijas teritorijā, Lībijas pretgaisa aizsardzības sistēmai un armijas bāzēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.apollo.lv/portal/news/articles/232806|title= Sākusies militāra iejaukšanās Lībijas konfliktā|accessdate= {{dat|2011|3|21|N|bez}}|author= |date= {{dat|2011|3|19|N|bez}}|publisher= apollo.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20110322030432/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/232806|archivedate= {{dat|2011|03|22||bez}}}}</ref> [[Apvienotā Karaliste]] veica operāciju ''Ellamy'', Francija — ''Harmattan'', [[Kanāda]] — ''Mobile'' un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] — ''Odyssey Dawn'', iznīcinot Lībijas pretgaisa aizsardzības spēkus.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.msnbc.msn.com/id/42164455/ns/world_news-mideastn_africa/?gt1=43001 |title=US fires 110 missiles at targets in Libya - World news - Mideast/N. Africa - msnbc.com |publisher=MSNBC |date= |accessdate=2011-03-19 |archive-date=2011-08-12 |archive-url=https://web.archive.org/web/20110812060231/http://www.msnbc.msn.com/id/42164455/ns/world_news-mideastn_africa/?gt1=43001 }}</ref> Marta beigās karadarbību pret Lībiju uzņēmās vadīt [[NATO]]. Augusta beigās NATO spēki bija pilnībā sagrāvuši Lībijas armiju gaisa uzlidojumos, ļaujot dumpinieku bruņotajiem spēkiem ieņemt lielāko daļu valsts, ieskaitot galvaspilsētu Tripoli. Šajā laikā Rietumu valstis, ieskaitot ASV un [[Krievija|Krieviju]], jau bija atzinušas Lībijas Pagaidu pārejas nacionālās padomes leģitimitāti. Režīma maiņu Lībijā apsveica arī virkne islama valstu, bet Venecuēlas prezidents [[Irāna]]s Ārlietu ministrija paziņoja, ka sekulārā Kadafi režīma likvidācija uzskatāma par "lielu uzvaru".<ref name="delfilv">{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/world/other/arvalstu-mediji-libijas-nakotne-dubaija-vai-iraka.d?id=41396843 |title=Ārvalstu mediji: Lībijas nākotne – Dubaija vai Irāka? |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2011-10-27}}</ref> === NATO uzbrukuma izmaksas === Francijas aizsardzības ministrs [[Žerārs Longē]] informēja, ka uzbrukums Lībijai izmaksājis Francijai 300 000 000 [[eiro]] ( 210 miljonus [[Lats|latu]]). Lielbritānija novērtējusi savu spēku uzbrukumu Lībijai ar 343 000 000 eiro (240 miljoniem latu), bet ASV, kuras ieguldījums bijis vislielākais, vēl nav publiskojusi atskaiti, taču jūnijā tās izdevumi bija sasnieguši 500 000 000 eiro ( 350 miljonus latu).<ref name="delfilv"/> Cik lielā mērā izpostīta Lībijas ekonomikas un militārā infrastruktūra, aprēķini nav veikti. == Pilsoņu kara oficiālās beigas == Gāztais Lībijas līderis Muamars Kadāfi, par kura atrašanās vietu pēdējā laikā nebija ticamu ziņu, kopš viņa pretinieki augustā ieņēma galvaspilsētu Tripoli, kaut viņa atrašānās vietas noskaidrošanā tika iesaistītas visas koalīcijas rīcībā esošās augstās tehnoloģijas, pēc galvaspilsētas pamešanas esot uzturējies savā dzimtajā pilsētā Sirtē. Sirtes iedzīvotāju zemessardze kopā ar pēdējām lojālajām armijas vienībām izrādīja sīvu pretošanos Lībijas pagaidu padomes spēkiem. Septembrī opozīcijas spēkiem vienreiz jau izdevās ielauzties Sirtē, taču Kadafi atbalstītāji pilsētu atkal atguva un uzsāka pretuzbrukumu, taču tikai pateicoties NATO uguni, pilsētas aizstāvjus izdevās sakaut. 20. oktobrī gāztā valdība ar apsardzi mēģinājuši automašīnās pamest dumpinieku spēku ielenkto Sirtes pilsētu, izlaužoties ar kauju, bet konvoju sabombardēja [[NATO]] kontingenta [[Francija]]s kara lidmašīnas "Mirage-2000". Pulkvedis un tā apsardze patvērušies [[apūdeņošana]]s kanālos pie ceļa, kur tos ielenca dumpinieku vienības. M. Kadāfi tika sagūstīts un nogalināts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/world/other/pec-sagustisanas-miris-bijusais-libijas-lideris-muamars-kadafi-nogalinats-ari-vina-dels-2300.d?id=41293323 |title=Pēc sagūstīšanas miris bijušais Lībijas līderis Muamars Kadāfi, nogalināts arī viņa dēls |publisher=Delfi.lv |date= |accessdate=2011-10-27}}</ref><ref>Saskaņā ar Ženēvas Konvenciju, tiklīdz bruņota konflikta dalībnieks ir sagūstīts, viņam jāpiemēro īpašas procedūras, ieskaitot medicīniskās palīdzības sniegšanu, turklāt kategoriski ir aizliegts viņu nogalināt. Ja gūstekni nogalina, tad tas klasificējams kā kara noziegums.</ref> 23. oktobrī Lībija pasludināja tautas atbrīvošanos pēc 42 gadus ilgušās diktatora Muammara Kadafi valdīšanas, kas beidzās ar viņa sagūstīšanu un nogalināšanu, kas nozīmēja faktisko astoņus mēnešus ilgušā pilsoņu kara beigas. Uzstājoties svinīgā ceremonijā par godu šim notikumam, Lībijas Pagaidu pārejas nacionālās padomes vadītājs Mustafā Abdels Džalils paziņoja, ka jaunā valsts, kas tiks izveidota pēc atbrīvošanās no Muamara Kadafi režīma, dzīvos pēc [[Šariats|šariata]] likumiem, un visas Kadafi ieviestās modernizācijas normas, kas tiem neatbilst, tiks atceltas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/world/other/libija-bus-islamistu-valsts.d?id=41348487 |title=Lībija būs islāmistu valsts |publisher=www.DELFI.lv |date= |accessdate=2011-10-27}}</ref> Savukārt Tripolē tika kā valsts augstākā institūcija izveidota Augstākā drošības padome (ADP), kas informēja pasaules sabiedrību, ka uzskata austrumu cilšu šeihu un monarhijas piekritēju izveidoto Pagaidu pārejas nacionālo padomi nevis par nacionālās varas pārstāvjiem, bet gan tikai Bengāzī pašvaldību. Ar šo formālo prezentāciju Lībijā atsākās tradicionālā cīņa par varu starp Tripoli un Bengāzī. Vēl par varu Lībijā cīnās islāmisti, kuru līderis ir bijušais džihādists Abdels Fahims Belhadži un nacionālā armija, kuru vada ģenerālis Suleimans Mahmuds, taču nopietnu militāru sadursmju starp visiem šiem spēkiem nav, tāpēc pilsoņu karu Lībijā uzskata par beigušos.<ref name="delfilv"/> === Pilsoņu kara turpināšanās === 2011. gada nogalē pakāpeniski atjaunojās sadursmes starp jaunajai varai nelojālo klanu zemessardzi un valdības spēkiem. 2012. gada 23. janvārī gāztajam režīmam uzticīgās vienības pēc 4 h ilgām ielu kaujām ieņēma Benivalidu (175 km uz dienvidaustrumiem no Tripoles), piespiežot atkāpties 28. kājnieku brigādes spēkus un pārņemot varu pilsētā un tā apkaimē.<ref>[http://www.gazeta.ru/politics/2012/01/24_a_3972365.shtml Джамахирия наносит ответный удар. - gazeta.ru 24.01.12.]</ref> == Kara noziegumi == === Lībijas gāztās valdības spēku veiktie kara noziegumi === === Pagaidu pārejas nacionālās padomes spēku veiktie kara noziegumi === 21. oktobrī Sirtes pilsētā cilvēktiesību organizācijas "Human Rights Watch" (HRW) pārstāvji fiksējuši 53 cilvēku mirstīgās atliekas, kurus opozīcijas kaujinieki ir sodījuši ar nāvi. Cilvēķi nogalināti vienādā veidā: rokas sasietas uz muguras, un viņi miruši no šāvieniem galvā. Līķi jau bija diezgan satrūdējuši, līdz ar to var secināt, ka cilvēki nogalināti pirms nedēļas, kad noritēja izšķirošās kaujas par Sirti. Atpazīti tika daži no bojāgājušajiem, to skaitā kāds augsta ranga armijas virsnieks un Sirtes pilsētas mērs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/news/world/other/cilvektiesibu-aizstavji-sirte-noslepkavoti-53-kadafi-atbalstitaji.d?id=41354289 |title=Cilvēktiesību aizstāvji: Sirtē noslepkavoti 53 Kadafi atbalstītāji |publisher=www.DELFI.lv |date= |accessdate=2011-10-27}}</ref> == Skatīt arī == * [[2011. gada Ēģiptes revolūcija]] == Atsauces == {{Atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} ;Ziņu apkopojumi * {{Tīmekļa atsauce|url= http://www.apollo.lv/portal/news/theme/4295/|title= Tēmas «Nemieri arābu pasaulē» raksti|accessdate= |author= |date= |publisher= apollo.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20110302150942/http://www.apollo.lv/portal/news/theme/4295|archivedate= {{dat|2011|03|02||bez}}}} * {{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis+libijas_konflikts|title= Lībijas konflikts|accessdate= |author= |date= |publisher= tvnet.lv|archive-date= {{dat|2011|03|23||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20110323101640/http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis+libijas_konflikts}} * {{ziņu atsauce | url = http://english.aljazeera.net/indepth/spotlight/libya/ | title = Libya Uprising |publisher=Al Jazeera English}} {{en ikona}} * {{ziņu atsauce | url = http://blogs.aljazeera.net/live/africa/live-blog-libya-feb-27 | title = Live Blog | publisher = Al Jazeera English | access-date = {{dat|2011|03|21||bez}} | archive-date = {{dat|2011|03|08||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20110308080819/http://blogs.aljazeera.net/live/africa/live-blog-libya-feb-27 }} {{en ikona}} * {{ziņu atsauce | url = http://www.bbc.co.uk/news/world-middle-east-12480844 | title = Libya Revolt |publisher=BBC News }} {{en ikona}} * {{ziņu atsauce | url = http://www.guardian.co.uk/world/blog/2011/feb/21/libya-uprising-middle-east-protests | title = Libya in Crisis |work=The Guardian |location=UK }} {{en ikona}} * {{ziņu atsauce | url = http://topics.nytimes.com/top/news/international/countriesandterritories/libya/ | title = Libya&nbsp;–The Protests (2011) |work=The New York Times }} {{en ikona}} * {{ziņu atsauce | url = http://www.reuters.com/places/libya | title = Libya |agency=Reuters }} {{en ikona}} * {{ziņu atsauce | url = http://en.rian.ru/trend/libya_2011/ | title = Libya 2011 | work = [[RIA Novosti]] | access-date = {{dat|2011|03|20||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20110227075451/http://en.rian.ru/trend/libya_2011 | archivedate = {{dat|2011|02|27||bez}} }} {{en ikona}} * {{ziņu atsauce | url = http://www.spiegel.de/international/topic/libya/ | title = Libya | work = Der Spiegel | access-date = {{dat|2011|03|21||bez}} | archive-date = {{dat|2011|03|08||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20110308195654/http://www.spiegel.de/international/topic/libya/ }} {{en ikona}} ;Raksti * {{ziņu atsauce | url = http://freearabvoice.org/?p=980 | publisher=[[Free Arab Voice]] | title = A Call To Defend Libya's Unity, Sovereignty, and Independence from Imperialist Aggression}} {{en ikona}} * {{ziņu atsauce | url = http://www.visionofhumanity.org/gpi-data/#/2010/scor/LY/detail | publisher = [[Vision of Humanity]] | title = Libya 2007–2010 Data, 23 Indicators Related to Peace, Democracy and Other Aspects | access-date = {{dat|2010|06|01||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20100601214002/http://www.visionofhumanity.org/gpi-data/#/2010/scor/LY/detail | archivedate = {{dat|2010|06|01||bez}} }} {{en ikona}} * {{ziņu atsauce | last=Clark | first=Campbell | last2=Chase | first2=Steven | title=Canada Girds for Substantial Military Role in North Africa | work=The Globe and Mail | location=Canada | date=1 March 2011 | accessdate=3 March 2011 | url=http://www.theglobeandmail.com/news/politics/with-special-forces-on-ground-ottawa-sends-frigate-to-libyan-coast/article1925022/?utm_medium=Feeds%3A%20RSS%2FAtom&utm_source=Politics&utm_content=1925022 | archiveurl=https://web.archive.org/web/20110309222122/http://www.theglobeandmail.com/news/politics/with-special-forces-on-ground-ottawa-sends-frigate-to-libyan-coast/article1925022/ | archivedate={{dat|2011|03|09||bez}} }} ;Intervijas * [http://www.presstv.ir/detail/176776.html Interview with Dr. Paul Craig Roberts, former assistant secretary to US Treasury, Panama City] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110717162230/http://www.presstv.ir/detail/176776.html |date={{dat|2011|07|17||bez}} }} [[Kategorija:Lībija]] [[Kategorija:2011. gads]] [[Kategorija:Kari Āfrikā]] [[Kategorija:Islāma vēsture]] [[gl:Libia - ليبيا#Protestas en contra do Goberno en 2011]] 6c3c01jao8hhxwwm54cp5uffmrxykcs 2022. gads 0 145584 3665722 3665704 2022-08-02T13:42:46Z Spnq 103627 Pieliku dažus maija, jūnija un jūlija notikumus wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Cita nozīme|2022. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|2022. gads Latvijā}} {{Gads|2022}} {{Gada citi notikumi|2022}} {{Gads citos kalendāros|2022}} '''2022. gads''' ({{Rom sk gadam|2022}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[sestdiena|sestdienā]]. Tas ir mūsu ēras [[21. gadsimts|divdesmit pirmā gadsimta]] un [[3. tūkstošgade|trešās tūkstošgades]] 22. gads, kā arī 2. gads divdesmit pirmā gadsimta trešajā desmitgadē. [[Apvienoto Nāciju Organizācija]] pasludinājusi 2022. gadu par starptautisko amatnieciskās zivsaimniecības un [[akvakultūra]]s gadu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://undocs.org/A/RES/72/72|title=International Year of Artisanal Fisheries and Aquaculture|website=United Nations|access-date=February 15, 2020}}</ref> un starptautisko [[stikls|stikla]] gadu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://undocs.org/A/RES/75/279|title=International Year of Glass|website=United Nations|access-date=July 17, 2021}}</ref> Tāpat kā [[2020. gads|2020]]. un [[2021. gads|2021. gadu]], arī 2022. gadu ir ļoti ietekmējusi [[COVID-19 pandēmija]]. Pasaulē sāka atcelt COVID ierobežojumus, kā rezultātā atkārtoti atvērtas starptautiskās robežas, kā arī turpinājās COVID-19 variantu parādīšanās atsevišķās pasaules valstīs. [[COVID-19 vakcīna|COVID-19 vakcīnu]] globālā izplatīšana, kas sākās 2020. gada beigās, turpinās visu šo gadu. 2022. gadā sākās [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukums Ukrainā]], kas izraisīja starptautiskus nosodījumus un sankcijas, {{nobr|13,7 miljonu}} [[ukraiņi|ukraiņu]] došanos prom no mājām ({{nobr|7,7 miljoni}} iekšzemē pārvietoto personu un {{nobr|6 miljoni}} [[bēgļi|bēgļu]]) un tas ir lielākais bruņotais konflikts [[Eiropa|Eiropā]] kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** stājās spēkā brīvās tirdzniecības līgums [[Reģionālā visaptverošā ekonomiskā partnerība]], kurā apvienojušās [[Austrālija]], [[Bruneja]], [[Japāna]], [[Kambodža]], [[Ķīna]], [[Laosa]], [[Jaunzēlande]], [[Singapūra]], [[Taizeme]], [[Vjetnama]]; ** [[Šveice]]s prezidenta amatā stājās [[Ignazio Kasiss]], nomainot [[Gijs Parmelēns|Giju Parmelēnu]]. * [[2. janvāris]]: ** [[Sudāna]]s premjerministrs [[Abdalla Hamdoks]] paziņoja par atkāpšanos no amata pēc tam, kad demokrātijas atbalsta protestos tika nogalināti cilvēki. ** [[Kazahstāna|Kazahstānā]] sākās masveida protesti pret gāzes cenu pieaugumu, kas izvērtās par grautiņiem visā valstī. * [[5. janvāris]] — [[Kazahstāna]]s premjerministrs [[Askars Mamins]] paziņoja par atkāpšanos no amata, turpinoties protestiem visā valstī; par premjerministra pienākumu izpildītāju iecelts viņa vietnieks [[Elihans Smaiilovs]]. * [[7. janvāris]] — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē ar [[COVID-19]] oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 300 miljonus. * [[10. janvāris]] — ASV veikta pirmā veiksmīgā [[sirds transplantācija]] no [[Ksenotransplantācija|cūkas cilvēkam]],<ref>{{Ziņu atsauce |date=10 January 2022|title=University of Maryland School of Medicine Faculty Scientists and Clinicians Perform Historic First Successful Transplant of Porcine Heart into Adult Human with End-Stage Heart Disease| url=https://www.umms.org/ummc/news/2022/first-successful-transplant-of-porcine-heart-into-adult-human-heart|work=University of Maryland Medical Center|access-date=11 January 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |date=10 January 2022|title=Man gets genetically-modified pig heart in world-first transplant| url=https://www.bbc.co.uk/news/world-us-canada-59944889|work=BBC News|access-date=11 January 2022}}</ref> pēc diviem mēnešiem gan viņš nomira.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.umms.org/ummc/news/2022/in-memoriam-david-bennett|title=In Memoriam: David Bennett|website=www.umms.org|access-date=2022-03-14|language=en}}</ref> * [[11. janvāris]] — par [[Kazahstāna]]s premjerministru kļuva [[Elihans Smaiilovs]]. * [[15. janvāris]] — [[Hungas Tongas]] zemūdens vulkāna izvirdums izraisīja postījumus [[Tonga|Tongā]] un [[cunami]] draudus [[Austrālija|Austrālijā]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Čīle|Čīlē]], [[Fidži]], [[Japāna|Japānā]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], [[Samoa|Samoā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. * [[16. janvāris]] — par [[Ziemeļmaķedonija]]s premjerministru kļuva [[Dimitars Kovačevski]], nomainot [[Zorans Zaevs|Zoranu Zaevu]]. * [[23. janvāris]]: ** [[Tropiskā vētra Ana|Tropiskās vētras Ana]] rezultātā 88 cilvēki gāja bojā [[Madagaskara|Madagaskarā]], [[Malāvija|Malāvijā]] un [[Mozambika|Mozambikā]]; ** apvērsuma laikā [[Burkinafaso]] tika gāzts prezidents [[Roks Marks Kristians Kaborē]]; apvērsums tika pamatots ar valdības nespēju ierobežot [[Islāma terorisms|islāmistu kaujinieku]] aktivitātes valstī. * [[29. janvāris]] — [[Serdžo Matarella]] tika pārvēlēts par [[Itālijas prezidents|Itālijas prezidentu]]. === Februāris === * {{dat||2|3|n}} — ASV militārā reida laikā [[Sīrija]]s rietumos tika nogalināts [[Islāma valsts]] līderis [[Abu Ibrahimu al Hašimi al Kuraiši]].<ref>{{Ziņu atsauce|date=3 February 2022|title=Islamic State leader Abu Ibrahim al-Qurayshi killed in Syria, US says|language=en-GB|work=BBC News|url=https://www.bbc.co.uk/news/world-middle-east-60246129|access-date=3 February 2022}}</ref> * no {{dat||2|4|ģ}} līdz {{dat||2|20|d}} — [[Pekina|Pekinā]], [[Ķīna|Ķīnā]] notiek [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * {{dat||2|5|n}} — [[Tropiskais ciklons Batsirai|Tropiskā ciklona Batsirai]] rezultātā [[Madagaskara|Madagaskarā]], [[Maurīcija|Maurīcijā]] un [[Reinjona|Reinjonā]] bojā gāja 123 cilvēki. * {{dat||2|13|n}} — par [[Vācijas prezidents|Vācijas prezidentu]] pārvēlēts [[Franks Valters Šteinmeiers]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=2022-02-13|title=Steinmeier elected for second term as German president|url=https://www.euronews.com/2022/02/13/steinmeier-elected-for-second-term-as-german-president|access-date=2022-02-13|website=Euronews|language=en}}</ref> * {{dat||2|14|n}} — [[Brīvības konvojs]]: [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]], pirmo reizi Kanādas vēsturē, izsludināja Ārkārtējās situācijas likuma iedarbināšanu, lai apspiestu valsts mēroga protestus un blokādes. * {{dat||2|21|n}} — [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze]]: [[Krievijas prezidents]] [[Vladimirs Putins]] parakstīja [[Luhanskas tautas republika|Luganskas]] un [[Doņeckas tautas republika]]s atzīšanas deklarāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/|title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-24|language=lv}}</ref> * {{dat||2|24|n}} — [[Krievija]]s karaspēks sāka [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|iebrukumu Ukrainā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/|title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-24|language=lv}}</ref> * {{dat||2|28|n}} — [[Ēģipte|Ēģiptē]] atzīmēja 100. gadadienu kopš tika pasludināta neatkarība no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.ees.ac.uk/news/celebrating-egyptology-in-2022|title=Celebrating Egyptology in 2022|work=ees.ac.uk|publisher=Egypt Exploration Society|date=|accessdate=29 December 2021}}</ref> === Marts === * [[2. marts]] — Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā: [[Starptautiskā krimināltiesa]] oficiāli paziņoja, ka izmeklēs [[Kara noziegumi|kara noziegumus]], kas pastrādāti [[Starptautiskās Krimināltiesas izmeklēšana Ukrainā|pret Ukrainu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn.lv/starptautiska-kriminaltiesa-izmekles-noziegumus-krievijas-kara-pret-ukrainu-396733|title=Starptautiskā Krimināltiesa izmeklēs noziegumus Krievijas karā pret Ukrainu|website=BNN - ZIŅAS AR VĒRTĪBU|access-date=2022-05-04|date=2022-03-01|language=lv-LV}}</ref> * [[4. marts]] — Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā: ārvalstu mediji, tostarp [[CNN]] un [[BBC]], apturēja darbību Krievijā pēc grozījumiem Kriminālkodeksā, kas paredz līdz 15 gadiem ilgu cietumsodu par "viltus ziņu" izplatīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ari-cnn-bbc-un-bloomberg-aptur-darbibu-krievija.a446552/|title=Arī CNN, BBC un «Bloomberg» aptur darbību Krievijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-04|language=lv}}</ref> * [[7. marts]] — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē no COVID-19 oficiāli reģistrēto mirušo skaits sasniedza 6 miljonus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2022/03/07/health/global-covid-deaths-surpass-six-million/index.html|title=Global Covid-19 deaths surpass 6 million|last=CNN|first=Deidre McPhillips|website=CNN|access-date=2022-03-30}}</ref> * [[9. marts]] — notika 2022. gada [[Dienvidkoreja]]s prezidenta vēlēšanas, kurās par prezidentu tika ievēlēts [[Tautas varas partija]]s kandidāts [[Juns Sukjols]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/dienvidkorejas-prezidenta-velesanas-uzvar-konservativas-opozicijas-kandidats-juns-sukjols|title=Dienvidkorejas prezidenta vēlēšanās uzvar konservatīvās opozīcijas kandidāts Juns Sukjols|website=LA.LV|access-date=2022-05-04|language=lv}}</ref> === Aprīlis === * [[3. aprīlis]] — par [[Ungārija]]s premjerministru tika atkārtoti ievēlēts [[Viktors Orbāns]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/hungarians-vote-orbans-12-year-rule-tight-ballot-overshadowed-by-ukraine-war-2022-04-03/|title=Orban scores crushing victory as Ukraine war solidifies support|work=Reuters|access-date=2022-04-13|date=2022-04-04|last=Pawlak|first=Justyna|language=en}}</ref> * [[7. aprīlis]] — [[ANO Ģenerālā asambleja]] nolēma par Krievijas dalības apturēšanu [[Cilvēktiesību padome|Cilvēktiesību padomē]]. Par šo lēmumu nobalsoja 93 valstis, 24 pret, 58 atturējās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-nobalso-par-krievijas-darbibas-apturesanu-cilvektiesibu-padome.a451513/|title=ANO nobalso par Krievijas darbības apturēšanu Cilvēktiesību padomē|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-13|language=lv}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/live/2022/apr/07/russia-ukraine-war-nato-foreign-ministers-to-meet-as-zelenskiy-dismisses-fresh-sanctions-live-news?page=with%3Ablock-624f08fa8f0887d7b40d5d7e|title=Ukraine braces for a renewed Russian offensive on its eastern front – as it happened|work=The Guardian|access-date=2022-04-13|date=2022-04-08|last=Singh|first=Samantha Lock (now); Maanvi|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> * [[10. aprīlis]] — notika [[2022. gada Francijas prezidenta vēlēšanas|2022. gada Francijas prezidenta vēlēšanu]] pirmā kārta.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/second-round-french-election-could-see-conservative-pecresse-level-with-macron-2022-01-12/|title=Second round of French election could see conservative Pecresse level with Macron -poll|work=Reuters|access-date=2022-04-13|date=2022-01-12|last=Reuters|language=en}}</ref> * [[13. aprīlis]] — COVID-19 pandēmija: pasaulē ar COVID-19 oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 500 miljonus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.axios.com/world-covid-cases-surpass-500-million-67de52f9-5230-42f2-b61d-5cf195b6dd57.html|title=World surpasses half a billion confirmed COVID cases|last=Falconer|first=Rebecca|website=Axios|access-date=2022-05-03|date=2022-04-13|language=en}}</ref> * [[20. aprīlis]] — [[Eiropas Dienvidu Observatorija]]s astronomi paziņoja, ka ir novērota jauna veida [[Nova|eksplodējoša zvaigzne]] — [[mikronova]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://earthsky.org/space/micronovas-small-mighty-like-nova-explosions/|title=EarthSky {{!}} Micronovas are new! They’re small, but mighty|website=earthsky.org|access-date=2022-05-20|date=2022-04-25|language=en-US}}</ref> * [[24. aprīlis]]: ** notika 2022. gada Francijas prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurās tika atkārtoti ievēlēts [[Emanuels Makrons]], tādējādi kļūstot par pirmo Francijas prezidentu 20 gadu laikā, kurš tika pārvēlēts uz otro termiņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/apr/24/emmanuel-macron-wins-french-presidential-election-say-projected-results|title=Victorious Macron vows to unite France after fending off Le Pen threat|website=the Guardian|access-date=2022-04-25|date=2022-04-24|language=en}}</ref> ** notika 2022. gada [[Slovēnija]]s parlamenta vēlēšanas, kurās par lielāko partiju kļuva "Brīvības kustība", iegūstot 41 no 90 deputātu vietām parlamentā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.euronews.com/2022/04/24/slovenians-out-to-vote-with-no-single-party-projected-to-rule-without-coalition|title=Slovenia's Janša defeated by opposition liberal Freedom Movement|website=euronews|access-date=2022-05-03|date=2022-04-24|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/slovenias-populist-pm-faces-close-election-race-against-environmentalist-party-2022-04-23/|title=Slovenia's populist PM loses election to environmentalist party-election commission|work=Reuters|access-date=2022-05-03|date=2022-04-24|last=Lihtenvalner|first=Katja|language=en}}</ref> * [[28. aprīlis]] — [[Melnkalne]]s parlaments ievēlēja jauno mazākuma valdību ar [[Dritans Abazovičs|Dritanu Abazoviču]] kā premjerministru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/melnkalne-apstiprina-jaunu-mazakuma-valdibu-jaunais-premjers-velas-valsts-tuvinasanos-es.d?id=54295616|title=Melnkalnē apstiprina jaunu mazākuma valdību; jaunais premjers vēlas valsts tuvināšanos ES|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-05-03|date=2022-04-29|language=lv}}</ref> === Maijs === * [[9. maijs]] — [[Šrilanka|Šrilankas]] premjerministrs [[Mahinda Radžapaksa]] atkāpās no amata ilgstošu protestu dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nemieru-del-srilanka-atkapjas-premjers.a455942/|title=Nemieru dēļ Šrilankā atkāpjas premjers|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-02|language=lv}}</ref> * no {{dat||5|10|ģ}} līdz {{dat||5|14|d}} — [[Turīna|Turīnā]], [[Itālija|Itālijā]] notika [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]; konkursā uzvarēja [[Kalush Orchestra|''Kalush Orchestra'']] ar dziesmu ''[[Stefania (dziesma)|Stefania]]'' no [[Ukraina|Ukrainas]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/event/turin-2022|title=Turin 2022|website=eurovision.tv|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/participant/kalush-orchestra-22|title=Kalush Orchestra|website=eurovision.tv|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref> === Jūnijs === * [[14. jūnijs]]: ** Šrilankas prezidents [[Gotabaja Radžapaksa]] atkāpās no prezidenta amata un aizbēga no valsts saistībā ar protestiem par notiekošo [[Ekonomiskā krīze|ekonomisko krīzi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7563282/srilankas-prezidents-aizbedzis-no-valsts|title=Šrilankas prezidents aizbēdzis no valsts|website=Ārvalstīs|access-date=2022-08-02|date=2022-07-13|language=lv}}</ref> ** [[Dānija]] un [[Kanāda]] atrisināja gandrīz 50 gadus ilgušās domstarpības (dēvētas par "[[Viskija karš|Viskija karu]]") par [[Hansa sala|Hansa salas]] piederību, vienojoties, ka salu sadalīs vienlīdzīgi un izveidos sauszemes robežu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-61801682|title=Whisky Wars: Denmark and Canada strike deal to end 50-year row over Arctic island|work=BBC News|access-date=2022-08-02|date=2022-06-14|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/507041-danija-un-kanada-nolemusas-kam-pieder-sala-arktika-strids-ilga-gandriz-50-gadus|title=Dānija un Kanāda nolēmušas, kam pieder sala Arktikā. Strīds ilga gandrīz 50 gadus|website=Jauns.lv|access-date=2022-08-02|language=lv}}</ref> * [[21. jūnijs]] — Šrilankas parlaments ievēlēja bijušo premjerministru [[Ranila Vikremesingi|Ranilu Vikremesingu]] par Šrilankas prezidentu<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-asia-62202901|title=Sri Lanka: Ranil Wickremesinghe elected president by MPs|work=BBC News|access-date=2022-08-02|date=2022-07-20|language=en-GB}}</ref> * no [[28. jūnijs|28. jūnija]] līdz [[30. jūnijs|30. jūnijam]] — notika [[2022. gada NATO samits]] [[Madride|Madridē]], [[Spānija|Spānijā]], kurā arī piedalījās atlasītas valstis no [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] un [[Indijas un Klusā okeāna reģions|Indijas un Klusā okeāna reģiona]]; samitā galvenokārt tika apspriestas aizsardzības pastiprinājumu iespējas pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] un ilgstošajiem draudiem citu valstu teritoriālajai integritātei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nato.int/cps/en/natohq/news_194990.htm|title=NATO Summit - Madrid, Spain - 28, 29 and 30 June 2022|last=NATO|website=NATO|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref> === Jūlijs === * [[8. jūlijs]] — [[Japāna|Japānā]], [[Naras prefektūra|Naras prefektūrā]] priekšvēlēšanu mītiņa runas laikā tika sašauts un nogalināts bijušais Japānas premjerministrs [[Šindzo Abe]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/live/world-asia-62088876|title=As it happened: Shinzo Abe - suspect used handmade gun to kill ex-Japan leader, say police|website=BBC News|access-date=2022-08-02|language=en-gb}}</ref> * [[11. jūlijs]] — tika publicēta pirmā ar [[Džeimsa Veba kosmiskais teleskops|Džeimsa Veba kosmisko teleskopu]] uzņemtā bilde, kurā ir redzama galaktiku kopa [[SMACS 0723]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54536260|title=Dziļākais ieskats Visuma vēsturē – publisko pirmo ar Veba teleskopu uzņemto bildi|last=Miķelsons|first=Edžus|website=delfi.lv|access-date=2022-08-02|date=2022-07-12|language=lv}}</ref> * [[18. jūlijs]] — notika [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja valdošās hinduistu nacionālistu partijas politiķe [[Draupadi Murmu]], kļūstot par pirmo cilšu pārstāvi un otro sievieti Indijas prezidenta amatā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7569490/indija-ievel-otro-prezidenti-sievieti|title=Indijā ievēl otro prezidenti-sievieti|website=Ārvalstīs|access-date=2022-08-02|date=2022-07-22|language=lv}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-asia-62202901|title=Sri Lanka: Ranil Wickremesinghe elected president by MPs|work=BBC News|access-date=2022-08-02|date=2022-07-20|language=en-GB}}</ref> === Augusts === == Paredzētie notikumi == === Augusts === === Septembris === === Oktobris === === Novembris === * no {{dat||11|21|ģ}} līdz {{dat||12|18|d}} — [[Katara|Katarā]] notiks [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. === Decembris === == Miruši == === Janvāris === * {{dat||1|2|n}}: ** [[Ēriks Valters Elsts]] (''Eric Walter Elst''), Beļģijas astronoms (dzimis 1936. gadā) ** [[Ričards Līkijs]] (''Richard Leakey''), Kenijas paleoantrpologs un politiķis (dzimis 1944. gadā) * {{dat||1|3|n}} — [[Viktors Saņejevs]] (''Виктор Санеев''), Padomju Savienības vieglatlēts (dzimis 1945. gadā) * {{dat||1|6|n}}: ** [[Pīters Bogdanovičs]] (''Peter Bogdanovich''), amerikāņu režisors un scenārists (dzimis 1939. gadā) ** [[Sidnijs Puatjē]] (''Sidney Poitier''), bahamiešu-amerikāņu aktieris, kinorežisors, autors un diplomāts (dzimis 1927. gadā) * {{dat||1|9|n}}: ** [[Tosiki Kaifu]] (海部 俊樹, ''Kaifu Toshiki''), Japānas politiķis (dzimis 1931. gadā) ** [[Bobs Segets]] (''Bob Saget''), amerikāņu aktieris un komiķis (dzimis 1956. gadā) * {{dat||1|10|n}} — [[Herberts Ahternbušs]] (''Herbert Achternbusch''), vāciešu kinorežisors, rakstnieks un gleznotājs (dzimis 1938. gadā) * {{dat||1|11|n}}: ** [[Anatolijs Aļabjevs]] (''Анатолий Алябьев''), PSRS biatlonists (dzimis 1951. gadā) ** [[Davids Sasoli]] (''David Sassoli''), itāļu politiķis, 16. Eiropas Parlamenta prezidents (dzimis 1956. gadā) ** [[Ernests Šonekans]] (''Ernest Shonekan''), Nigērijas politiķis (dzimis 1936. gadā) * {{dat||1|12|n}} — [[Ronija Spektore]] (''Ronnie Spector''), ASV dziedātāja (dzimusi 1943. gadā) * {{dat||1|13|n}} — [[Žans Žaks Benekss]] (''Jean-Jacques Beineix''), franču kinorežisors (dzimis 1946. gadā) * {{dat||1|14|n}} — [[Rikardu Bufils]] (''Ricardo Bofill''), spāņu arhitekts (dzimis 1939. gadā) * {{dat||1|16|n}} — [[Ibrahims Bubakars Keita]] (''Ibrahim Boubacar Keïta''), Mali politiķis, 5. Mali prezidents (dzimis 1945. gadā) * {{dat||1|18|n}}: ** [[Fransisko Gento]] (''Francisco Gento''), spāņu futbolists (dzimis 1933. gadā) ** [[Lūsija Herisa]] (''Lusia Harris''), ASV basketboliste (dzimusi 1955. gadā) ** [[Deivids Kokss]] (''David Cox''), britu statistiķis (dzimis 1924. gadā) ** [[Iveta Mimo]] (''Yvette Mimieux''), amerikāņu kino un televīzijas aktrise (dzimusi 1942. gadā) * {{dat||1|19|n}}: ** [[Hārdijs Krīgers]] (''Hardy Krüger''), vācu aktieris (dzimis 1928. gadā) ** [[Gaspārs Uljēls]] (''Gaspard Ulliel''), franču aktieris (dzimis 1984. gadā) * {{dat||1|20|n}}: ** [[Haidija Bibla]] (''Heidi Biebl''), vācu slēpotāja (dzimusi 1941. gadā) ** ''[[Meat Loaf]]'' (Maikls Lī Adejs), ASV dziedātājs un aktieris (dzimis 1947. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-devies-amerikanu-muzikis-un-aktieris-meat-loaf.a439891/|title=Mūžībā devies amerikāņu mūziķis un aktieris Meat Loaf|website=www.lsm.lv|access-date=2022-01-21|language=lv}}</ref> * {{dat||1|21|n}} — [[Luijs Andersons]] (''Louis Anderson''), amerikāņu komiķis un aktieris (dzimis 1953. gadā) * {{dat||1|22|n}}: ** [[Thiķ Ņat Haņs]] (''Thích Nhất Hạnh''), vjetnamiešu dzenbudisma mūks un cilvēktiesību aktīvists (dzimis 1926. gadā) * {{dat||1|23|n}}: ** [[Keto Losaberidze]] (ქეთევან ლოსაბერიძე), padomju un gruzīnu loka šāvējs (dzimis 1949. gadā) ** [[Tjerī Muglers]] (''Thierry Mugler''), franču modes mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * {{dat||1|24|n}} — [[Silvesters Čolāns]] (''Szilveszter Csollány''), ungāru vingrotājs (dzimis 1970. gadā) * {{dat||1|25|n}} — [[Vims Jansens]] (''Wim Jansen''), Nīderlandes futbolists (dzimis 1946. gadā) * {{dat||1|30|n}} — [[Leonīds Kuravļovs]] (''Леонид Куравлёв''), PSRS un Krievijas aktieris (dzimis 1936. gadā) <gallery> Richard Leakey (1986).jpg|[[Ričards Līkijs]] Peter Bogdanovich (cropped).jpg|[[Pīters Bogdanovičs]] Sidney Poitier-NPS.jpg|[[Sidnijs Puatjē]] Bob Saget, Behind The Velvet Rope TV .05.jpg|[[Bobs Segets]] Official portrait of David Sassoli, president of the European Parliament.jpg|[[Davids Sasoli]] Thich Nhat Hanh 12 (cropped).jpg|[[Thiķ Ņat Haņs]] Kuravlev (cropped).jpg|[[Leonīds Kuravļovs]] </gallery> === Februāris === * {{dat||2|2|n}} — [[Monika Viti]] (''Monica Vitti''), itāļu aktrise (dzimusi 1931. gadā) * {{dat||2|3|n}}: ** [[Kristoss Sartzetakis]] (''Χρήστος Σαρτζετάκης''), [[Grieķijas valsts vadītāju uzskaitījums|9. Grieķijas prezidents]] (dzimis 1929. gadā) ** [[Abu Ibrahimu al Hašimi al Kuraiši]] (أبو إبراهيم الهاشمي القرشي), [[Islāma valsts]] līderis (dzimis 1976. gadā) * {{dat||2|5|n}} — [[Boriss Meļņikovs]] (''Борис Мельников''), PSRS paukotājs (dzimis 1938. gadā) * {{dat||2|6|n}}: ** [[Ronijs Helstrems]] (''Ronnie Hellström''), zviedru futbolists (dzimis 1949. gadā) ** [[Lata Mangeškara]] (लता मंगेशकर, ''Latā Maṅgeśkar''), indiešu dziedātāja (dzimusi 1929. gadā) * {{dat||2|8|n}} — [[Liks Montaņjē]] (''Luc Montagnier''), franču virusologs, Nobela prēmijas laureāts fizioloģijā vai medicīnā (dzimis 1932. gadā) * {{dat||2|12|n}} — [[Aivans Raitmans]] (''Ivan Reitman''), Čehoslovākijā dzimis Kanādas režisors un scenārists (dzimis 1946. gadā) * {{dat||2|14|n}} — [[Borislavs Ivkovs]] (''Борислав Ивков''), Serbijas šahists (dzimis 1933. gadā) * {{dat||2|19|n}} — [[Kakuiči Mimura]] (三村 恪), japāņu futbolists (dzimis 1931. gadā) * {{dat||2|24|n}}: ** [[Dmitrijs Debelka]] (''Дзмітрый Дебелка''), baltkrievu cīkstonis (dzimis 1976. gadā) ** [[Selija Kelermane]] (''Sally Kellerman''), amerikāņu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1937. gadā) ** [[Vitālijs Skakuns]] (''Віталій Скакун''), ukraiņu karavīrs, sapieris (dzimis 1996. gadā) * {{dat||2|25|n}} — [[Oleksandrs Oksančenko]] (''Олександр Оксанченко''), ukraiņu militārās aviācijas pilots (dzimis 1968. gadā) * {{dat||2|28|n}} — [[Andrejs Suhoveckis]] (''Андрей Суховецкий''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1974. gadā) <gallery> Monica Vitti (1965) (cropped).jpg|[[Monika Viti]] Christos Sartzetakis (1989) cropped.jpg|[[Kristoss Sartzetakis]] Lata Mangeshkar - still 29065 crop.jpg|[[Lata Mangeškara]] Borislav Ivkov 1972.jpg|[[Borislavs Ivkovs]] Sally Kellerman at Boston University, 2009.jpg|[[Selija Kelermane]] </gallery> === Marts === * {{dat||3|1|n}} — [[Konrads Janis]] (''Conrad Janis''), ASV džeza mūziķis (dzimis 1928. gadā) * {{dat||3|4|n}}: ** [[Vitālijs Gerasimovs]] (''Виталий Герасимов''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1977. gadā) ** [[Šeins Varns]] (''Shane Warne''), Austrālijas kriketa spēlētājs (dzimis 1969. gadā) * {{dat||3|5|n}} — [[Vladimirs Žoga]] (''Владимир Жога''), Austrumukrainas prokrievisko separātistu komandieris (dzimis 1993. gadā) * {{dat||3|6|n}} — [[Pavlo Li]] (''Павло Лі''), ukraiņu aktieris (dzimis 1988. gadā) * {{dat||3|7|n}} — [[Muhamads Rafiks Tarars]] (محمد رفیق تارڑ, ''Muhammad Rafiq Tarar''), Pakistānas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1929. gadā) * {{dat||3|11|n}}: ** [[Rupija Banda]] (''Rupiah Banda''), Zambijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1937. gadā) ** [[Andrejs Koļesņikovs]] (''Андрей Колесников''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1977. gadā) * {{dat||3|13|n}}: ** [[Brents Reno]] (''Brent Renaud''), ASV žunālists (dzimis 1971. gadā) ** [[Viljams Hērts]] (''William Hurt''), ASV aktieris (dzimis 1950. gadā) * {{dat||3|15|n}}: ** [[Oļegs Mitjajevs]] (''Олег Митяев''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1974. gadā) ** [[Jūdžīns Pārkers]] (''Eugene Parker''), ASV fiziķis (dzimis 1927. gadā) * {{dat||3|16|n}} — [[Andrejs Mordvičevs]] (''Андрей Мордвичев''), Krievijas virsnieks, ģenerālleitnants (dzimis 1976. gadā) * {{dat||3|17|n}} — [[Oksana Šveca]] (''Оксана Швець''), ukraiņu aktrise (dzimusi 1955. gadā) * {{dat||3|21|n}}: ** [[Ivans Kolonna]] (''Ivanu Colonna''), korsikāņu nacionālists, terorists (dzimis 1960. gadā) ** [[Sumeilu Bubeje Maiga]] (''Soumeylou Boubèye Maïga''), Mali politiķis, premjerministrs (dzimis 1954. gadā) * {{dat||3|23|n}} — [[Medlina Olbraita]] (''Madeleine Albright''), čehu izcelsmes ASV politiķe (dzimusi 1937. gadā) * {{dat||3|25|n}}: ** [[Teilors Hokinss]] (''Taylor Hawkins''), ASV mūziķis (dzimis 1972. gadā) ** [[Jakovs Rezancevs]] (''Яков Резанцев''), Krievijas virsnieks, ģenerālleitnants (dzimis 1973. gadā) * [[27. marts]] — [[Ajazs Mitellibovs]] (''Ayaz Mütəllibov''), Azerbaidžānas prezidents (dzimis 1938. gadā) <gallery> Павло Лі.jpg|[[Pavlo Li]] William Hurt (2005) (cropped).jpg|[[Viljams Hērts]] Madeleine Albright 1997.jpg|[[Medlina Olbraita]] </gallery> === Aprīlis === * {{dat||4|1|n}} — [[Makss Levins]] (''Макс Левін''), Ukrainas fotogrāfs (dzimis 1981. gadā) * {{dat||4|2|n}}: ** [[Estele Herisa]] (''Estelle Harris''), amerikāņu aktrise un komiķe (dzimusi 1928. gadā) ** [[Mants Kvedaravičs]] (''Mantas Kvedaravičius''), lietuviešu filmu veidotājs, antropologs un arheologs (dzimis 1976. gadā) * {{dat||4|5|n}}: ** [[Nehemija Persofs]] (''Nehemiah Persoff''), amerikāņu aktieris un gleznotājs (dzimis 1919. gadā) ** [[Bjarni Trigvasons]] (''Bjarni Tryggvason''), islandiešu izcelsmes ASV astronauts (dzimis 1945. gadā) * {{dat||4|6|n}} — [[Vladimirs Žirinovskis]] (''Владимир Жириновский''), Krievijas politiķis (dzimis 1946. gadā) * {{dat||4|12|n}} — [[Gilberts Gotfrīds]] (''Gilbert Gottfried''), ASV estrādes komiķis un aktieris (dzimis 1955. gadā) * {{dat||4|13|n}} — [[Mišels Bukē]] (''Michel Bouquet''), franču teātra un kino aktieris (dzimis 1925. gadā) <!-- * pirms {{dat||4|13|n}} vai {{dat||4|14|n}} — [[Antons Kuprins]] (''Антон Куприн''), Krievijas kara jūrnieks, kuģa kapteinis (dzimis 1978. gadā) --> * {{dat||4|14|n}} — [[Maiks Bosī]] (''Mike Bossy''), Kanādas hokejists (dzimis 1957. gadā) * {{dat||4|15|n}} — [[Liza Šeridane]] (''Liz Sheridan''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1929. gadā) <!-- * pirms {{dat||4|16|n}} — [[Vladimirs Frolovs]] (''Владимир Фролов''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis ?) --> * {{dat||4|17|n}} — [[Katrīna Spaka]] (''Catherine Spaak''), franču un itāļu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1945. gadā) * {{dat||4|20|n}} — [[Roberts Morss]] (''Robert Morse''), amerikāņu aktieris (dzimis 1931. gadā) * {{dat||4|21|n}}: ** [[Mvai Kibaki]] (''Mwai Kibaki''), Kenijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1931. gadā) ** [[Žaks Perēns]] (''Jacques Perrin''), franču aktieris (dzimis 1941. gadā) * {{dat||4|22|n}} — [[Gijs Leflērs]] (''Guy Lafleur''), Kanādas hokejists (dzimis 1951. gadā) * {{dat||4|23|n}} — [[Orins Hečs]] (''Orrin Hatch''), ASV jurists un politiķis (dzimis 1934. gadā) * {{dat||4|26|n}} — [[Klauss Šulce]] (''Klaus Schulze''), vācu mūziķis (dzimis 1947. gadā) * {{dat||4|29|n}} — [[Andrejs Simonovs]] (''Андрей Симонов''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1966. gadā) <gallery> Владимир Жириновский (25-09-2021) (cropped).jpg|[[Vladimirs Žirinovskis]] Gilbert Gottfried 2016.jpg|[[Gilberts Gotfrīds]] </gallery> === Maijs === * {{dat||5|3|n}} — [[Staņislavs Šuškevičs]] (''Станісла́ў Шушке́віч''), Baltkrievijas zinātnieks un politiķis, Baltkrievijas Augstākās Padomes priekšsēdētājs (dzimis 1934. gadā) * {{dat||5|8|n}} — [[Freds Vords]] (''Fred Ward''), amerikāņu aktieris (dzimis 1942. gadā) * {{dat||5|10|n}} — [[Leonīds Kravčuks]] (''Леонід Кравчук''), PSRS un Ukrainas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1934. gadā) * {{dat||5|11|n}} — [[Širīna Abu Akleha]] (شيرين أبو عاقلة), palestīniešu žurnāliste (dzimusi 1971. gadā) * {{dat||5|13|n}}: ** [[Halīfa bin Zājids al Nahjāns]] (خليفة بن زايد بن سلطان آل نهيان), Abū Dabī šeihs un AAE prezidents (dzimis 1948. gadā) ** [[Bens Rojs Motelsons]] (''Ben Roy Mottelson''), ASV un Dānijas kodolfiziķis (dzimis 1926. gadā) * {{dat||5|17|n}} — [[Vangelis]] (''Βαγγέλης''), grieķu komponists (dzimis 1943. gadā) * {{dat||5|18|n}} — [[Rolands Kalniņš]], latviešu kinorežisors (dzimis 1922. gadā) * {{dat||5|22|n}} — [[Kanamats Botaševs]] (''Канамат Боташев''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1959. gadā) * {{dat||5|26|n}}: ** [[Endrū Flečers]] (''Andrew Fletcher''), angļu mūziķis (dzimis 1961. gadā) ** [[Čiriako De Mita]] (''Ciriaco De Mita''), itāļu politiķis, premjerministrs (dzimis 1928. gadā) ** [[Rejs Liota]] (''Ray Liotta''), ASV aktieris (dzimis 1954. gadā) * {{dat||5|28|n}} — [[Bujars Nišani]] (''Bujar Nishani''), Albānijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1966. gadā) <gallery> Šuškievič bchd.jpg|[[Staņislavs Šuškevičs]] Leonid Kravchuk 2013-06-18.JPG|[[Leonīds Kravčuks]] VangelisElGrecopremiereDE2.jpg|[[Vangelis]] Andy Fletcher t.jpg|[[Endrū Flečers]] Ray Liotta (8140672892).jpg|[[Rejs Liota]] Буяр Нишани.jpg|[[Bujars Nišani]] </gallery> === Jūnijs === * [[6. jūnijs]] — [[Valērijs Rjumins]] (''Валерий Рюмин''), PSRS un Krievijas kosmonauts (dzimis 1939. gadā) * [[12. jūnijs]] — [[Filips Beikers Hols]] (''Philip Baker Hall''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā) * [[17. jūnijs]] — [[Žans Luijs Trentiņāns]] (''Jean-Louis Trintignant''), Francijas aktieris un kinorežisors (dzimis 1930. gadā) * [[19. jūnijs]]: ** [[Ufe Ellemans-Jensens]] (''Uffe Ellemann-Jensen''), Dānijas politiķis (dzimis 1941. gadā) ** [[Genādijs Burbulis]] (''Геннадий Бурбулис''), lietuviešu izcelsmes Krievijas politiķis (dzimis 1945. gadā) * [[20. jūnijs]] — [[Reģimants Adomaitis]] (''Regimantas Adomaitis''), Lietuvas aktieris (dzimis 1937. gadā) * [[27. jūnijs]] — [[Džo Tērkels]] (''Joe Turkel''), amerikāņu aktieris (dzimis 1927. gadā) * [[28. jūnijs]] — [[Džinejts Arkins]] (''Cüneyt Arkın''), turku kinoaktieris un režisors (dzimis 1937. gadā) <!-- * [[29. jūnijs]] — [[Heršels V. Viljams]] (''Hershel Woodrow Williams''), ASV militārpersona<ref>https://www.washingtonpost.com/obituaries/2022/06/29/hershel-williams-wwii-medal-honor-dead/</ref> (dzimis 1923. gadā) --> <gallery> Valery Victorovitch2.jpg|[[Valērijs Rjumins]] Philip Baker Hall at the 2009 Tribeca Film Festival.jpg|[[Filips Beikers Hols]] Jean-Louis Trintignant Cannes 2012.jpg|[[Žans Luijs Trentiņāns]] </gallery> === Jūlijs === * [[2. jūlijs]]: ** [[Pīters Bruks]] (''Peter Brook''), angļu teātra un kino režisors (dzimis 1925. gadā) ** [[Susana Dosamantesa]] (''Susana Dosamantes''), meksikāņu aktrise (dzimusi 1948. gadā) * [[6. jūlijs]] — [[Džeimss Kāns]] (''James Caan''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[8. jūlijs]]: ** [[Šindzo Abe]] (安倍 晋三), japāņu politiķis, premjerministrs (dzimis 1954. gadā) ** [[Žuzē Eduardu duš Santušs]] (''José Eduardo dos Santos''), Angolas politiķis, prezidents (dzimis 1942. gadā) ** [[Tonijs Siriko]] (''Tony Sirico''), ASV aktieris (dzimis 1942. gadā) * [[14. jūlijs]] — [[Ivana Trampa]] (''Ivana Trump''), čehu izcelsmes ASV uzņēmēja un modele, [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] pirmā sieva (dzimusi 1949. gadā) * [[18. jūlijs]] — [[Klāss Oldenburgs]] (''Claes Oldenburg''), zviedru izcelsmes ASV skulptors (dzimis 1929. gadā) * [[21. jūlijs]] — [[Ūve Zēlers]] (''Uwe Seeler''), Vācijas futbolists (dzimis 1936. gadā) * [[25. jūlijs]]: ** [[Pols Sorvino]] (''Paul Sorvino''), ASV aktieris un mūziķis (dzimis 1939. gadā) ** [[Deivids Trimbls]] (''David Trimble''), britu politiķis, Ziemeļīrijas pirmais ministrs (dzimis 1944. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Juris Hartmanis]], latviešu datorzinātnieks (dzimis 1928. gadā) * [[30. jūlijs]] — [[Peta Kerola]] (''Pat Carroll''), amerikāņu aktrise un komiķe (dzimusi 1927. gadā) * [[31. jūlijs]]: ** [[Bills Rasels]] (''Bill Russell''), ASV basketbolists (dzimis 1934. gadā) ** [[Oleksijs Vadaturskis]] (''Олексій Вадатурський''), Ukrainas uzņēmējs (dzimis 1947. gadā) ** [[Aimans az Zavāhirī]] (''أيمن محمد ربيع الظواهري''), Ēģiptes teologs, ''Al-Qaeda'' līderis (dzimis 1951. gadā) <gallery> James_Caan_1976.jpg|[[Džeimss Kāns]] Shinzō Abe Official (cropped 2).jpg|[[Šindzo Abe]] José Eduardo dos Santos 3 (cropped).jpg|[[Žuzē Eduardu duš Santušs]] Ivana Trump cropped retouched.jpg|[[Ivana Trampa]] Uwe Seeler – Tag der Legenden 2016 03.jpg|[[Ūve Zēlers]] Bill Russell in the Green Room.jpg|[[Bills Rasels]] Ayman al-Zawahiri portrait.JPG|[[Aimans az Zavāhirī]] </gallery> <!-- == Svarīgi reliģiski svētki == == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — --> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg6}} {{Commons|2022}} [[Kategorija:2022. gads| ]] 0wo002khteilmy3m1w9c7t8mxztrkso 3665724 3665722 2022-08-02T14:00:53Z Spnq 103627 /* Februāris */ pievienots notikums wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Cita nozīme|2022. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|2022. gads Latvijā}} {{Gads|2022}} {{Gada citi notikumi|2022}} {{Gads citos kalendāros|2022}} '''2022. gads''' ({{Rom sk gadam|2022}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[sestdiena|sestdienā]]. Tas ir mūsu ēras [[21. gadsimts|divdesmit pirmā gadsimta]] un [[3. tūkstošgade|trešās tūkstošgades]] 22. gads, kā arī 2. gads divdesmit pirmā gadsimta trešajā desmitgadē. [[Apvienoto Nāciju Organizācija]] pasludinājusi 2022. gadu par starptautisko amatnieciskās zivsaimniecības un [[akvakultūra]]s gadu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://undocs.org/A/RES/72/72|title=International Year of Artisanal Fisheries and Aquaculture|website=United Nations|access-date=February 15, 2020}}</ref> un starptautisko [[stikls|stikla]] gadu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://undocs.org/A/RES/75/279|title=International Year of Glass|website=United Nations|access-date=July 17, 2021}}</ref> Tāpat kā [[2020. gads|2020]]. un [[2021. gads|2021. gadu]], arī 2022. gadu ir ļoti ietekmējusi [[COVID-19 pandēmija]]. Pasaulē sāka atcelt COVID ierobežojumus, kā rezultātā atkārtoti atvērtas starptautiskās robežas, kā arī turpinājās COVID-19 variantu parādīšanās atsevišķās pasaules valstīs. [[COVID-19 vakcīna|COVID-19 vakcīnu]] globālā izplatīšana, kas sākās 2020. gada beigās, turpinās visu šo gadu. 2022. gadā sākās [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukums Ukrainā]], kas izraisīja starptautiskus nosodījumus un sankcijas, {{nobr|13,7 miljonu}} [[ukraiņi|ukraiņu]] došanos prom no mājām ({{nobr|7,7 miljoni}} iekšzemē pārvietoto personu un {{nobr|6 miljoni}} [[bēgļi|bēgļu]]) un tas ir lielākais bruņotais konflikts [[Eiropa|Eiropā]] kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** stājās spēkā brīvās tirdzniecības līgums [[Reģionālā visaptverošā ekonomiskā partnerība]], kurā apvienojušās [[Austrālija]], [[Bruneja]], [[Japāna]], [[Kambodža]], [[Ķīna]], [[Laosa]], [[Jaunzēlande]], [[Singapūra]], [[Taizeme]], [[Vjetnama]]; ** [[Šveice]]s prezidenta amatā stājās [[Ignazio Kasiss]], nomainot [[Gijs Parmelēns|Giju Parmelēnu]]. * [[2. janvāris]]: ** [[Sudāna]]s premjerministrs [[Abdalla Hamdoks]] paziņoja par atkāpšanos no amata pēc tam, kad demokrātijas atbalsta protestos tika nogalināti cilvēki. ** [[Kazahstāna|Kazahstānā]] sākās masveida protesti pret gāzes cenu pieaugumu, kas izvērtās par grautiņiem visā valstī. * [[5. janvāris]] — [[Kazahstāna]]s premjerministrs [[Askars Mamins]] paziņoja par atkāpšanos no amata, turpinoties protestiem visā valstī; par premjerministra pienākumu izpildītāju iecelts viņa vietnieks [[Elihans Smaiilovs]]. * [[7. janvāris]] — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē ar [[COVID-19]] oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 300 miljonus. * [[10. janvāris]] — ASV veikta pirmā veiksmīgā [[sirds transplantācija]] no [[Ksenotransplantācija|cūkas cilvēkam]],<ref>{{Ziņu atsauce |date=10 January 2022|title=University of Maryland School of Medicine Faculty Scientists and Clinicians Perform Historic First Successful Transplant of Porcine Heart into Adult Human with End-Stage Heart Disease| url=https://www.umms.org/ummc/news/2022/first-successful-transplant-of-porcine-heart-into-adult-human-heart|work=University of Maryland Medical Center|access-date=11 January 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |date=10 January 2022|title=Man gets genetically-modified pig heart in world-first transplant| url=https://www.bbc.co.uk/news/world-us-canada-59944889|work=BBC News|access-date=11 January 2022}}</ref> pēc diviem mēnešiem gan viņš nomira.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.umms.org/ummc/news/2022/in-memoriam-david-bennett|title=In Memoriam: David Bennett|website=www.umms.org|access-date=2022-03-14|language=en}}</ref> * [[11. janvāris]] — par [[Kazahstāna]]s premjerministru kļuva [[Elihans Smaiilovs]]. * [[15. janvāris]] — [[Hungas Tongas]] zemūdens vulkāna izvirdums izraisīja postījumus [[Tonga|Tongā]] un [[cunami]] draudus [[Austrālija|Austrālijā]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Čīle|Čīlē]], [[Fidži]], [[Japāna|Japānā]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], [[Samoa|Samoā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. * [[16. janvāris]] — par [[Ziemeļmaķedonija]]s premjerministru kļuva [[Dimitars Kovačevski]], nomainot [[Zorans Zaevs|Zoranu Zaevu]]. * [[23. janvāris]]: ** [[Tropiskā vētra Ana|Tropiskās vētras Ana]] rezultātā 88 cilvēki gāja bojā [[Madagaskara|Madagaskarā]], [[Malāvija|Malāvijā]] un [[Mozambika|Mozambikā]]; ** apvērsuma laikā [[Burkinafaso]] tika gāzts prezidents [[Roks Marks Kristians Kaborē]]; apvērsums tika pamatots ar valdības nespēju ierobežot [[Islāma terorisms|islāmistu kaujinieku]] aktivitātes valstī. * [[29. janvāris]] — [[Serdžo Matarella]] tika pārvēlēts par [[Itālijas prezidents|Itālijas prezidentu]]. === Februāris === * {{dat||2|3|n}} — ASV militārā reida laikā [[Sīrija]]s rietumos tika nogalināts [[Islāma valsts]] līderis [[Abu Ibrahimu al Hašimi al Kuraiši]].<ref>{{Ziņu atsauce|date=3 February 2022|title=Islamic State leader Abu Ibrahim al-Qurayshi killed in Syria, US says|language=en-GB|work=BBC News|url=https://www.bbc.co.uk/news/world-middle-east-60246129|access-date=3 February 2022}}</ref> * 4. februāris — [[Ķīna]] un [[Krievija]] nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, iebilstot pret turpmāku [[NATO]] paplašināšanos un paužot "nopietnas bažas" par [[AUKUS]] drošības paktu, kā arī paziņoja par apņemšanos sadarboties savā starpā virknē jautājumu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-asia-60257080|title=China joins Russia in opposing Nato expansion|work=BBC News|access-date=2022-08-02|date=2022-02-04|language=en-GB}}</ref> * no {{dat||2|4|ģ}} līdz {{dat||2|20|d}} — [[Pekina|Pekinā]], [[Ķīna|Ķīnā]] notiek [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * {{dat||2|5|n}} — [[Tropiskais ciklons Batsirai|Tropiskā ciklona Batsirai]] rezultātā [[Madagaskara|Madagaskarā]], [[Maurīcija|Maurīcijā]] un [[Reinjona|Reinjonā]] bojā gāja 123 cilvēki. * [[8. februāris]] — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē ar [[COVID-19]] oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 400 miljonus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/live/2022/02/08/world/covid-test-vaccine-cases|title=The world surpasses 400 million known coronavirus cases and confronts how to live with Covid.|work=The New York Times|access-date=2022-08-02|date=2022-02-09|last=Astor|first=Maggie|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> * {{dat||2|13|n}} — par [[Vācijas prezidents|Vācijas prezidentu]] pārvēlēts [[Franks Valters Šteinmeiers]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=2022-02-13|title=Steinmeier elected for second term as German president|url=https://www.euronews.com/2022/02/13/steinmeier-elected-for-second-term-as-german-president|access-date=2022-02-13|website=Euronews|language=en}}</ref> * {{dat||2|14|n}} — [[Brīvības konvojs]]: [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]], pirmo reizi Kanādas vēsturē, izsludināja Ārkārtējās situācijas likuma iedarbināšanu, lai apspiestu valsts mēroga protestus un blokādes. * {{dat||2|21|n}} — [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze]]: [[Krievijas prezidents]] [[Vladimirs Putins]] parakstīja [[Luhanskas tautas republika|Luganskas]] un [[Doņeckas tautas republika]]s atzīšanas deklarāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/|title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-24|language=lv}}</ref> * {{dat||2|24|n}} — [[Krievija]]s karaspēks sāka [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|iebrukumu Ukrainā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/|title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-24|language=lv}}</ref> * {{dat||2|28|n}} — [[Ēģipte|Ēģiptē]] atzīmēja 100. gadadienu kopš tika pasludināta neatkarība no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.ees.ac.uk/news/celebrating-egyptology-in-2022|title=Celebrating Egyptology in 2022|work=ees.ac.uk|publisher=Egypt Exploration Society|date=|accessdate=29 December 2021}}</ref> === Marts === * [[2. marts]] — Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā: [[Starptautiskā krimināltiesa]] oficiāli paziņoja, ka izmeklēs [[Kara noziegumi|kara noziegumus]], kas pastrādāti [[Starptautiskās Krimināltiesas izmeklēšana Ukrainā|pret Ukrainu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn.lv/starptautiska-kriminaltiesa-izmekles-noziegumus-krievijas-kara-pret-ukrainu-396733|title=Starptautiskā Krimināltiesa izmeklēs noziegumus Krievijas karā pret Ukrainu|website=BNN - ZIŅAS AR VĒRTĪBU|access-date=2022-05-04|date=2022-03-01|language=lv-LV}}</ref> * [[4. marts]] — Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā: ārvalstu mediji, tostarp [[CNN]] un [[BBC]], apturēja darbību Krievijā pēc grozījumiem Kriminālkodeksā, kas paredz līdz 15 gadiem ilgu cietumsodu par "viltus ziņu" izplatīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ari-cnn-bbc-un-bloomberg-aptur-darbibu-krievija.a446552/|title=Arī CNN, BBC un «Bloomberg» aptur darbību Krievijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-04|language=lv}}</ref> * [[7. marts]] — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē no COVID-19 oficiāli reģistrēto mirušo skaits sasniedza 6 miljonus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2022/03/07/health/global-covid-deaths-surpass-six-million/index.html|title=Global Covid-19 deaths surpass 6 million|last=CNN|first=Deidre McPhillips|website=CNN|access-date=2022-03-30}}</ref> * [[9. marts]] — notika 2022. gada [[Dienvidkoreja]]s prezidenta vēlēšanas, kurās par prezidentu tika ievēlēts [[Tautas varas partija]]s kandidāts [[Juns Sukjols]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/dienvidkorejas-prezidenta-velesanas-uzvar-konservativas-opozicijas-kandidats-juns-sukjols|title=Dienvidkorejas prezidenta vēlēšanās uzvar konservatīvās opozīcijas kandidāts Juns Sukjols|website=LA.LV|access-date=2022-05-04|language=lv}}</ref> === Aprīlis === * [[3. aprīlis]] — par [[Ungārija]]s premjerministru tika atkārtoti ievēlēts [[Viktors Orbāns]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/hungarians-vote-orbans-12-year-rule-tight-ballot-overshadowed-by-ukraine-war-2022-04-03/|title=Orban scores crushing victory as Ukraine war solidifies support|work=Reuters|access-date=2022-04-13|date=2022-04-04|last=Pawlak|first=Justyna|language=en}}</ref> * [[7. aprīlis]] — [[ANO Ģenerālā asambleja]] nolēma par Krievijas dalības apturēšanu [[Cilvēktiesību padome|Cilvēktiesību padomē]]. Par šo lēmumu nobalsoja 93 valstis, 24 pret, 58 atturējās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-nobalso-par-krievijas-darbibas-apturesanu-cilvektiesibu-padome.a451513/|title=ANO nobalso par Krievijas darbības apturēšanu Cilvēktiesību padomē|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-13|language=lv}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/live/2022/apr/07/russia-ukraine-war-nato-foreign-ministers-to-meet-as-zelenskiy-dismisses-fresh-sanctions-live-news?page=with%3Ablock-624f08fa8f0887d7b40d5d7e|title=Ukraine braces for a renewed Russian offensive on its eastern front – as it happened|work=The Guardian|access-date=2022-04-13|date=2022-04-08|last=Singh|first=Samantha Lock (now); Maanvi|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> * [[10. aprīlis]] — notika [[2022. gada Francijas prezidenta vēlēšanas|2022. gada Francijas prezidenta vēlēšanu]] pirmā kārta.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/second-round-french-election-could-see-conservative-pecresse-level-with-macron-2022-01-12/|title=Second round of French election could see conservative Pecresse level with Macron -poll|work=Reuters|access-date=2022-04-13|date=2022-01-12|last=Reuters|language=en}}</ref> * [[13. aprīlis]] — COVID-19 pandēmija: pasaulē ar COVID-19 oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 500 miljonus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.axios.com/world-covid-cases-surpass-500-million-67de52f9-5230-42f2-b61d-5cf195b6dd57.html|title=World surpasses half a billion confirmed COVID cases|last=Falconer|first=Rebecca|website=Axios|access-date=2022-05-03|date=2022-04-13|language=en}}</ref> * [[20. aprīlis]] — [[Eiropas Dienvidu Observatorija]]s astronomi paziņoja, ka ir novērota jauna veida [[Nova|eksplodējoša zvaigzne]] — [[mikronova]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://earthsky.org/space/micronovas-small-mighty-like-nova-explosions/|title=EarthSky {{!}} Micronovas are new! They’re small, but mighty|website=earthsky.org|access-date=2022-05-20|date=2022-04-25|language=en-US}}</ref> * [[24. aprīlis]]: ** notika 2022. gada Francijas prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurās tika atkārtoti ievēlēts [[Emanuels Makrons]], tādējādi kļūstot par pirmo Francijas prezidentu 20 gadu laikā, kurš tika pārvēlēts uz otro termiņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/apr/24/emmanuel-macron-wins-french-presidential-election-say-projected-results|title=Victorious Macron vows to unite France after fending off Le Pen threat|website=the Guardian|access-date=2022-04-25|date=2022-04-24|language=en}}</ref> ** notika 2022. gada [[Slovēnija]]s parlamenta vēlēšanas, kurās par lielāko partiju kļuva "Brīvības kustība", iegūstot 41 no 90 deputātu vietām parlamentā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.euronews.com/2022/04/24/slovenians-out-to-vote-with-no-single-party-projected-to-rule-without-coalition|title=Slovenia's Janša defeated by opposition liberal Freedom Movement|website=euronews|access-date=2022-05-03|date=2022-04-24|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/slovenias-populist-pm-faces-close-election-race-against-environmentalist-party-2022-04-23/|title=Slovenia's populist PM loses election to environmentalist party-election commission|work=Reuters|access-date=2022-05-03|date=2022-04-24|last=Lihtenvalner|first=Katja|language=en}}</ref> * [[28. aprīlis]] — [[Melnkalne]]s parlaments ievēlēja jauno mazākuma valdību ar [[Dritans Abazovičs|Dritanu Abazoviču]] kā premjerministru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/melnkalne-apstiprina-jaunu-mazakuma-valdibu-jaunais-premjers-velas-valsts-tuvinasanos-es.d?id=54295616|title=Melnkalnē apstiprina jaunu mazākuma valdību; jaunais premjers vēlas valsts tuvināšanos ES|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-05-03|date=2022-04-29|language=lv}}</ref> === Maijs === * [[9. maijs]] — [[Šrilanka|Šrilankas]] premjerministrs [[Mahinda Radžapaksa]] atkāpās no amata ilgstošu protestu dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nemieru-del-srilanka-atkapjas-premjers.a455942/|title=Nemieru dēļ Šrilankā atkāpjas premjers|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-02|language=lv}}</ref> * no {{dat||5|10|ģ}} līdz {{dat||5|14|d}} — [[Turīna|Turīnā]], [[Itālija|Itālijā]] notika [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]; konkursā uzvarēja [[Kalush Orchestra|''Kalush Orchestra'']] ar dziesmu ''[[Stefania (dziesma)|Stefania]]'' no [[Ukraina|Ukrainas]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/event/turin-2022|title=Turin 2022|website=eurovision.tv|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/participant/kalush-orchestra-22|title=Kalush Orchestra|website=eurovision.tv|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref> === Jūnijs === * [[14. jūnijs]]: ** Šrilankas prezidents [[Gotabaja Radžapaksa]] atkāpās no prezidenta amata un aizbēga no valsts saistībā ar protestiem par notiekošo [[Ekonomiskā krīze|ekonomisko krīzi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7563282/srilankas-prezidents-aizbedzis-no-valsts|title=Šrilankas prezidents aizbēdzis no valsts|website=Ārvalstīs|access-date=2022-08-02|date=2022-07-13|language=lv}}</ref> ** [[Dānija]] un [[Kanāda]] atrisināja gandrīz 50 gadus ilgušās domstarpības (dēvētas par "[[Viskija karš|Viskija karu]]") par [[Hansa sala|Hansa salas]] piederību, vienojoties, ka salu sadalīs vienlīdzīgi un izveidos sauszemes robežu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-61801682|title=Whisky Wars: Denmark and Canada strike deal to end 50-year row over Arctic island|work=BBC News|access-date=2022-08-02|date=2022-06-14|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/507041-danija-un-kanada-nolemusas-kam-pieder-sala-arktika-strids-ilga-gandriz-50-gadus|title=Dānija un Kanāda nolēmušas, kam pieder sala Arktikā. Strīds ilga gandrīz 50 gadus|website=Jauns.lv|access-date=2022-08-02|language=lv}}</ref> * [[21. jūnijs]] — Šrilankas parlaments ievēlēja bijušo premjerministru [[Ranila Vikremesingi|Ranilu Vikremesingu]] par Šrilankas prezidentu<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-asia-62202901|title=Sri Lanka: Ranil Wickremesinghe elected president by MPs|work=BBC News|access-date=2022-08-02|date=2022-07-20|language=en-GB}}</ref> * no [[28. jūnijs|28. jūnija]] līdz [[30. jūnijs|30. jūnijam]] — notika [[2022. gada NATO samits]] [[Madride|Madridē]], [[Spānija|Spānijā]], kurā arī piedalījās atlasītas valstis no [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] un [[Indijas un Klusā okeāna reģions|Indijas un Klusā okeāna reģiona]]; samitā galvenokārt tika apspriestas aizsardzības pastiprinājumu iespējas pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] un ilgstošajiem draudiem citu valstu teritoriālajai integritātei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nato.int/cps/en/natohq/news_194990.htm|title=NATO Summit - Madrid, Spain - 28, 29 and 30 June 2022|last=NATO|website=NATO|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref> === Jūlijs === * [[8. jūlijs]] — [[Japāna|Japānā]], [[Naras prefektūra|Naras prefektūrā]] priekšvēlēšanu mītiņa runas laikā tika sašauts un nogalināts bijušais Japānas premjerministrs [[Šindzo Abe]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/live/world-asia-62088876|title=As it happened: Shinzo Abe - suspect used handmade gun to kill ex-Japan leader, say police|website=BBC News|access-date=2022-08-02|language=en-gb}}</ref> * [[11. jūlijs]] — tika publicēta pirmā ar [[Džeimsa Veba kosmiskais teleskops|Džeimsa Veba kosmisko teleskopu]] uzņemtā bilde, kurā ir redzama galaktiku kopa [[SMACS 0723]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54536260|title=Dziļākais ieskats Visuma vēsturē – publisko pirmo ar Veba teleskopu uzņemto bildi|last=Miķelsons|first=Edžus|website=delfi.lv|access-date=2022-08-02|date=2022-07-12|language=lv}}</ref> * [[18. jūlijs]] — notika [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja valdošās hinduistu nacionālistu partijas politiķe [[Draupadi Murmu]], kļūstot par pirmo cilšu pārstāvi un otro sievieti Indijas prezidenta amatā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7569490/indija-ievel-otro-prezidenti-sievieti|title=Indijā ievēl otro prezidenti-sievieti|website=Ārvalstīs|access-date=2022-08-02|date=2022-07-22|language=lv}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-asia-62202901|title=Sri Lanka: Ranil Wickremesinghe elected president by MPs|work=BBC News|access-date=2022-08-02|date=2022-07-20|language=en-GB}}</ref> === Augusts === == Paredzētie notikumi == === Augusts === === Septembris === === Oktobris === === Novembris === * no {{dat||11|21|ģ}} līdz {{dat||12|18|d}} — [[Katara|Katarā]] notiks [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. === Decembris === == Miruši == === Janvāris === * {{dat||1|2|n}}: ** [[Ēriks Valters Elsts]] (''Eric Walter Elst''), Beļģijas astronoms (dzimis 1936. gadā) ** [[Ričards Līkijs]] (''Richard Leakey''), Kenijas paleoantrpologs un politiķis (dzimis 1944. gadā) * {{dat||1|3|n}} — [[Viktors Saņejevs]] (''Виктор Санеев''), Padomju Savienības vieglatlēts (dzimis 1945. gadā) * {{dat||1|6|n}}: ** [[Pīters Bogdanovičs]] (''Peter Bogdanovich''), amerikāņu režisors un scenārists (dzimis 1939. gadā) ** [[Sidnijs Puatjē]] (''Sidney Poitier''), bahamiešu-amerikāņu aktieris, kinorežisors, autors un diplomāts (dzimis 1927. gadā) * {{dat||1|9|n}}: ** [[Tosiki Kaifu]] (海部 俊樹, ''Kaifu Toshiki''), Japānas politiķis (dzimis 1931. gadā) ** [[Bobs Segets]] (''Bob Saget''), amerikāņu aktieris un komiķis (dzimis 1956. gadā) * {{dat||1|10|n}} — [[Herberts Ahternbušs]] (''Herbert Achternbusch''), vāciešu kinorežisors, rakstnieks un gleznotājs (dzimis 1938. gadā) * {{dat||1|11|n}}: ** [[Anatolijs Aļabjevs]] (''Анатолий Алябьев''), PSRS biatlonists (dzimis 1951. gadā) ** [[Davids Sasoli]] (''David Sassoli''), itāļu politiķis, 16. Eiropas Parlamenta prezidents (dzimis 1956. gadā) ** [[Ernests Šonekans]] (''Ernest Shonekan''), Nigērijas politiķis (dzimis 1936. gadā) * {{dat||1|12|n}} — [[Ronija Spektore]] (''Ronnie Spector''), ASV dziedātāja (dzimusi 1943. gadā) * {{dat||1|13|n}} — [[Žans Žaks Benekss]] (''Jean-Jacques Beineix''), franču kinorežisors (dzimis 1946. gadā) * {{dat||1|14|n}} — [[Rikardu Bufils]] (''Ricardo Bofill''), spāņu arhitekts (dzimis 1939. gadā) * {{dat||1|16|n}} — [[Ibrahims Bubakars Keita]] (''Ibrahim Boubacar Keïta''), Mali politiķis, 5. Mali prezidents (dzimis 1945. gadā) * {{dat||1|18|n}}: ** [[Fransisko Gento]] (''Francisco Gento''), spāņu futbolists (dzimis 1933. gadā) ** [[Lūsija Herisa]] (''Lusia Harris''), ASV basketboliste (dzimusi 1955. gadā) ** [[Deivids Kokss]] (''David Cox''), britu statistiķis (dzimis 1924. gadā) ** [[Iveta Mimo]] (''Yvette Mimieux''), amerikāņu kino un televīzijas aktrise (dzimusi 1942. gadā) * {{dat||1|19|n}}: ** [[Hārdijs Krīgers]] (''Hardy Krüger''), vācu aktieris (dzimis 1928. gadā) ** [[Gaspārs Uljēls]] (''Gaspard Ulliel''), franču aktieris (dzimis 1984. gadā) * {{dat||1|20|n}}: ** [[Haidija Bibla]] (''Heidi Biebl''), vācu slēpotāja (dzimusi 1941. gadā) ** ''[[Meat Loaf]]'' (Maikls Lī Adejs), ASV dziedātājs un aktieris (dzimis 1947. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-devies-amerikanu-muzikis-un-aktieris-meat-loaf.a439891/|title=Mūžībā devies amerikāņu mūziķis un aktieris Meat Loaf|website=www.lsm.lv|access-date=2022-01-21|language=lv}}</ref> * {{dat||1|21|n}} — [[Luijs Andersons]] (''Louis Anderson''), amerikāņu komiķis un aktieris (dzimis 1953. gadā) * {{dat||1|22|n}}: ** [[Thiķ Ņat Haņs]] (''Thích Nhất Hạnh''), vjetnamiešu dzenbudisma mūks un cilvēktiesību aktīvists (dzimis 1926. gadā) * {{dat||1|23|n}}: ** [[Keto Losaberidze]] (ქეთევან ლოსაბერიძე), padomju un gruzīnu loka šāvējs (dzimis 1949. gadā) ** [[Tjerī Muglers]] (''Thierry Mugler''), franču modes mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * {{dat||1|24|n}} — [[Silvesters Čolāns]] (''Szilveszter Csollány''), ungāru vingrotājs (dzimis 1970. gadā) * {{dat||1|25|n}} — [[Vims Jansens]] (''Wim Jansen''), Nīderlandes futbolists (dzimis 1946. gadā) * {{dat||1|30|n}} — [[Leonīds Kuravļovs]] (''Леонид Куравлёв''), PSRS un Krievijas aktieris (dzimis 1936. gadā) <gallery> Richard Leakey (1986).jpg|[[Ričards Līkijs]] Peter Bogdanovich (cropped).jpg|[[Pīters Bogdanovičs]] Sidney Poitier-NPS.jpg|[[Sidnijs Puatjē]] Bob Saget, Behind The Velvet Rope TV .05.jpg|[[Bobs Segets]] Official portrait of David Sassoli, president of the European Parliament.jpg|[[Davids Sasoli]] Thich Nhat Hanh 12 (cropped).jpg|[[Thiķ Ņat Haņs]] Kuravlev (cropped).jpg|[[Leonīds Kuravļovs]] </gallery> === Februāris === * {{dat||2|2|n}} — [[Monika Viti]] (''Monica Vitti''), itāļu aktrise (dzimusi 1931. gadā) * {{dat||2|3|n}}: ** [[Kristoss Sartzetakis]] (''Χρήστος Σαρτζετάκης''), [[Grieķijas valsts vadītāju uzskaitījums|9. Grieķijas prezidents]] (dzimis 1929. gadā) ** [[Abu Ibrahimu al Hašimi al Kuraiši]] (أبو إبراهيم الهاشمي القرشي), [[Islāma valsts]] līderis (dzimis 1976. gadā) * {{dat||2|5|n}} — [[Boriss Meļņikovs]] (''Борис Мельников''), PSRS paukotājs (dzimis 1938. gadā) * {{dat||2|6|n}}: ** [[Ronijs Helstrems]] (''Ronnie Hellström''), zviedru futbolists (dzimis 1949. gadā) ** [[Lata Mangeškara]] (लता मंगेशकर, ''Latā Maṅgeśkar''), indiešu dziedātāja (dzimusi 1929. gadā) * {{dat||2|8|n}} — [[Liks Montaņjē]] (''Luc Montagnier''), franču virusologs, Nobela prēmijas laureāts fizioloģijā vai medicīnā (dzimis 1932. gadā) * {{dat||2|12|n}} — [[Aivans Raitmans]] (''Ivan Reitman''), Čehoslovākijā dzimis Kanādas režisors un scenārists (dzimis 1946. gadā) * {{dat||2|14|n}} — [[Borislavs Ivkovs]] (''Борислав Ивков''), Serbijas šahists (dzimis 1933. gadā) * {{dat||2|19|n}} — [[Kakuiči Mimura]] (三村 恪), japāņu futbolists (dzimis 1931. gadā) * {{dat||2|24|n}}: ** [[Dmitrijs Debelka]] (''Дзмітрый Дебелка''), baltkrievu cīkstonis (dzimis 1976. gadā) ** [[Selija Kelermane]] (''Sally Kellerman''), amerikāņu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1937. gadā) ** [[Vitālijs Skakuns]] (''Віталій Скакун''), ukraiņu karavīrs, sapieris (dzimis 1996. gadā) * {{dat||2|25|n}} — [[Oleksandrs Oksančenko]] (''Олександр Оксанченко''), ukraiņu militārās aviācijas pilots (dzimis 1968. gadā) * {{dat||2|28|n}} — [[Andrejs Suhoveckis]] (''Андрей Суховецкий''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1974. gadā) <gallery> Monica Vitti (1965) (cropped).jpg|[[Monika Viti]] Christos Sartzetakis (1989) cropped.jpg|[[Kristoss Sartzetakis]] Lata Mangeshkar - still 29065 crop.jpg|[[Lata Mangeškara]] Borislav Ivkov 1972.jpg|[[Borislavs Ivkovs]] Sally Kellerman at Boston University, 2009.jpg|[[Selija Kelermane]] </gallery> === Marts === * {{dat||3|1|n}} — [[Konrads Janis]] (''Conrad Janis''), ASV džeza mūziķis (dzimis 1928. gadā) * {{dat||3|4|n}}: ** [[Vitālijs Gerasimovs]] (''Виталий Герасимов''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1977. gadā) ** [[Šeins Varns]] (''Shane Warne''), Austrālijas kriketa spēlētājs (dzimis 1969. gadā) * {{dat||3|5|n}} — [[Vladimirs Žoga]] (''Владимир Жога''), Austrumukrainas prokrievisko separātistu komandieris (dzimis 1993. gadā) * {{dat||3|6|n}} — [[Pavlo Li]] (''Павло Лі''), ukraiņu aktieris (dzimis 1988. gadā) * {{dat||3|7|n}} — [[Muhamads Rafiks Tarars]] (محمد رفیق تارڑ, ''Muhammad Rafiq Tarar''), Pakistānas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1929. gadā) * {{dat||3|11|n}}: ** [[Rupija Banda]] (''Rupiah Banda''), Zambijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1937. gadā) ** [[Andrejs Koļesņikovs]] (''Андрей Колесников''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1977. gadā) * {{dat||3|13|n}}: ** [[Brents Reno]] (''Brent Renaud''), ASV žunālists (dzimis 1971. gadā) ** [[Viljams Hērts]] (''William Hurt''), ASV aktieris (dzimis 1950. gadā) * {{dat||3|15|n}}: ** [[Oļegs Mitjajevs]] (''Олег Митяев''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1974. gadā) ** [[Jūdžīns Pārkers]] (''Eugene Parker''), ASV fiziķis (dzimis 1927. gadā) * {{dat||3|16|n}} — [[Andrejs Mordvičevs]] (''Андрей Мордвичев''), Krievijas virsnieks, ģenerālleitnants (dzimis 1976. gadā) * {{dat||3|17|n}} — [[Oksana Šveca]] (''Оксана Швець''), ukraiņu aktrise (dzimusi 1955. gadā) * {{dat||3|21|n}}: ** [[Ivans Kolonna]] (''Ivanu Colonna''), korsikāņu nacionālists, terorists (dzimis 1960. gadā) ** [[Sumeilu Bubeje Maiga]] (''Soumeylou Boubèye Maïga''), Mali politiķis, premjerministrs (dzimis 1954. gadā) * {{dat||3|23|n}} — [[Medlina Olbraita]] (''Madeleine Albright''), čehu izcelsmes ASV politiķe (dzimusi 1937. gadā) * {{dat||3|25|n}}: ** [[Teilors Hokinss]] (''Taylor Hawkins''), ASV mūziķis (dzimis 1972. gadā) ** [[Jakovs Rezancevs]] (''Яков Резанцев''), Krievijas virsnieks, ģenerālleitnants (dzimis 1973. gadā) * [[27. marts]] — [[Ajazs Mitellibovs]] (''Ayaz Mütəllibov''), Azerbaidžānas prezidents (dzimis 1938. gadā) <gallery> Павло Лі.jpg|[[Pavlo Li]] William Hurt (2005) (cropped).jpg|[[Viljams Hērts]] Madeleine Albright 1997.jpg|[[Medlina Olbraita]] </gallery> === Aprīlis === * {{dat||4|1|n}} — [[Makss Levins]] (''Макс Левін''), Ukrainas fotogrāfs (dzimis 1981. gadā) * {{dat||4|2|n}}: ** [[Estele Herisa]] (''Estelle Harris''), amerikāņu aktrise un komiķe (dzimusi 1928. gadā) ** [[Mants Kvedaravičs]] (''Mantas Kvedaravičius''), lietuviešu filmu veidotājs, antropologs un arheologs (dzimis 1976. gadā) * {{dat||4|5|n}}: ** [[Nehemija Persofs]] (''Nehemiah Persoff''), amerikāņu aktieris un gleznotājs (dzimis 1919. gadā) ** [[Bjarni Trigvasons]] (''Bjarni Tryggvason''), islandiešu izcelsmes ASV astronauts (dzimis 1945. gadā) * {{dat||4|6|n}} — [[Vladimirs Žirinovskis]] (''Владимир Жириновский''), Krievijas politiķis (dzimis 1946. gadā) * {{dat||4|12|n}} — [[Gilberts Gotfrīds]] (''Gilbert Gottfried''), ASV estrādes komiķis un aktieris (dzimis 1955. gadā) * {{dat||4|13|n}} — [[Mišels Bukē]] (''Michel Bouquet''), franču teātra un kino aktieris (dzimis 1925. gadā) <!-- * pirms {{dat||4|13|n}} vai {{dat||4|14|n}} — [[Antons Kuprins]] (''Антон Куприн''), Krievijas kara jūrnieks, kuģa kapteinis (dzimis 1978. gadā) --> * {{dat||4|14|n}} — [[Maiks Bosī]] (''Mike Bossy''), Kanādas hokejists (dzimis 1957. gadā) * {{dat||4|15|n}} — [[Liza Šeridane]] (''Liz Sheridan''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1929. gadā) <!-- * pirms {{dat||4|16|n}} — [[Vladimirs Frolovs]] (''Владимир Фролов''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis ?) --> * {{dat||4|17|n}} — [[Katrīna Spaka]] (''Catherine Spaak''), franču un itāļu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1945. gadā) * {{dat||4|20|n}} — [[Roberts Morss]] (''Robert Morse''), amerikāņu aktieris (dzimis 1931. gadā) * {{dat||4|21|n}}: ** [[Mvai Kibaki]] (''Mwai Kibaki''), Kenijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1931. gadā) ** [[Žaks Perēns]] (''Jacques Perrin''), franču aktieris (dzimis 1941. gadā) * {{dat||4|22|n}} — [[Gijs Leflērs]] (''Guy Lafleur''), Kanādas hokejists (dzimis 1951. gadā) * {{dat||4|23|n}} — [[Orins Hečs]] (''Orrin Hatch''), ASV jurists un politiķis (dzimis 1934. gadā) * {{dat||4|26|n}} — [[Klauss Šulce]] (''Klaus Schulze''), vācu mūziķis (dzimis 1947. gadā) * {{dat||4|29|n}} — [[Andrejs Simonovs]] (''Андрей Симонов''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1966. gadā) <gallery> Владимир Жириновский (25-09-2021) (cropped).jpg|[[Vladimirs Žirinovskis]] Gilbert Gottfried 2016.jpg|[[Gilberts Gotfrīds]] </gallery> === Maijs === * {{dat||5|3|n}} — [[Staņislavs Šuškevičs]] (''Станісла́ў Шушке́віч''), Baltkrievijas zinātnieks un politiķis, Baltkrievijas Augstākās Padomes priekšsēdētājs (dzimis 1934. gadā) * {{dat||5|8|n}} — [[Freds Vords]] (''Fred Ward''), amerikāņu aktieris (dzimis 1942. gadā) * {{dat||5|10|n}} — [[Leonīds Kravčuks]] (''Леонід Кравчук''), PSRS un Ukrainas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1934. gadā) * {{dat||5|11|n}} — [[Širīna Abu Akleha]] (شيرين أبو عاقلة), palestīniešu žurnāliste (dzimusi 1971. gadā) * {{dat||5|13|n}}: ** [[Halīfa bin Zājids al Nahjāns]] (خليفة بن زايد بن سلطان آل نهيان), Abū Dabī šeihs un AAE prezidents (dzimis 1948. gadā) ** [[Bens Rojs Motelsons]] (''Ben Roy Mottelson''), ASV un Dānijas kodolfiziķis (dzimis 1926. gadā) * {{dat||5|17|n}} — [[Vangelis]] (''Βαγγέλης''), grieķu komponists (dzimis 1943. gadā) * {{dat||5|18|n}} — [[Rolands Kalniņš]], latviešu kinorežisors (dzimis 1922. gadā) * {{dat||5|22|n}} — [[Kanamats Botaševs]] (''Канамат Боташев''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1959. gadā) * {{dat||5|26|n}}: ** [[Endrū Flečers]] (''Andrew Fletcher''), angļu mūziķis (dzimis 1961. gadā) ** [[Čiriako De Mita]] (''Ciriaco De Mita''), itāļu politiķis, premjerministrs (dzimis 1928. gadā) ** [[Rejs Liota]] (''Ray Liotta''), ASV aktieris (dzimis 1954. gadā) * {{dat||5|28|n}} — [[Bujars Nišani]] (''Bujar Nishani''), Albānijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1966. gadā) <gallery> Šuškievič bchd.jpg|[[Staņislavs Šuškevičs]] Leonid Kravchuk 2013-06-18.JPG|[[Leonīds Kravčuks]] VangelisElGrecopremiereDE2.jpg|[[Vangelis]] Andy Fletcher t.jpg|[[Endrū Flečers]] Ray Liotta (8140672892).jpg|[[Rejs Liota]] Буяр Нишани.jpg|[[Bujars Nišani]] </gallery> === Jūnijs === * [[6. jūnijs]] — [[Valērijs Rjumins]] (''Валерий Рюмин''), PSRS un Krievijas kosmonauts (dzimis 1939. gadā) * [[12. jūnijs]] — [[Filips Beikers Hols]] (''Philip Baker Hall''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā) * [[17. jūnijs]] — [[Žans Luijs Trentiņāns]] (''Jean-Louis Trintignant''), Francijas aktieris un kinorežisors (dzimis 1930. gadā) * [[19. jūnijs]]: ** [[Ufe Ellemans-Jensens]] (''Uffe Ellemann-Jensen''), Dānijas politiķis (dzimis 1941. gadā) ** [[Genādijs Burbulis]] (''Геннадий Бурбулис''), lietuviešu izcelsmes Krievijas politiķis (dzimis 1945. gadā) * [[20. jūnijs]] — [[Reģimants Adomaitis]] (''Regimantas Adomaitis''), Lietuvas aktieris (dzimis 1937. gadā) * [[27. jūnijs]] — [[Džo Tērkels]] (''Joe Turkel''), amerikāņu aktieris (dzimis 1927. gadā) * [[28. jūnijs]] — [[Džinejts Arkins]] (''Cüneyt Arkın''), turku kinoaktieris un režisors (dzimis 1937. gadā) <!-- * [[29. jūnijs]] — [[Heršels V. Viljams]] (''Hershel Woodrow Williams''), ASV militārpersona<ref>https://www.washingtonpost.com/obituaries/2022/06/29/hershel-williams-wwii-medal-honor-dead/</ref> (dzimis 1923. gadā) --> <gallery> Valery Victorovitch2.jpg|[[Valērijs Rjumins]] Philip Baker Hall at the 2009 Tribeca Film Festival.jpg|[[Filips Beikers Hols]] Jean-Louis Trintignant Cannes 2012.jpg|[[Žans Luijs Trentiņāns]] </gallery> === Jūlijs === * [[2. jūlijs]]: ** [[Pīters Bruks]] (''Peter Brook''), angļu teātra un kino režisors (dzimis 1925. gadā) ** [[Susana Dosamantesa]] (''Susana Dosamantes''), meksikāņu aktrise (dzimusi 1948. gadā) * [[6. jūlijs]] — [[Džeimss Kāns]] (''James Caan''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[8. jūlijs]]: ** [[Šindzo Abe]] (安倍 晋三), japāņu politiķis, premjerministrs (dzimis 1954. gadā) ** [[Žuzē Eduardu duš Santušs]] (''José Eduardo dos Santos''), Angolas politiķis, prezidents (dzimis 1942. gadā) ** [[Tonijs Siriko]] (''Tony Sirico''), ASV aktieris (dzimis 1942. gadā) * [[14. jūlijs]] — [[Ivana Trampa]] (''Ivana Trump''), čehu izcelsmes ASV uzņēmēja un modele, [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] pirmā sieva (dzimusi 1949. gadā) * [[18. jūlijs]] — [[Klāss Oldenburgs]] (''Claes Oldenburg''), zviedru izcelsmes ASV skulptors (dzimis 1929. gadā) * [[21. jūlijs]] — [[Ūve Zēlers]] (''Uwe Seeler''), Vācijas futbolists (dzimis 1936. gadā) * [[25. jūlijs]]: ** [[Pols Sorvino]] (''Paul Sorvino''), ASV aktieris un mūziķis (dzimis 1939. gadā) ** [[Deivids Trimbls]] (''David Trimble''), britu politiķis, Ziemeļīrijas pirmais ministrs (dzimis 1944. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Juris Hartmanis]], latviešu datorzinātnieks (dzimis 1928. gadā) * [[30. jūlijs]] — [[Peta Kerola]] (''Pat Carroll''), amerikāņu aktrise un komiķe (dzimusi 1927. gadā) * [[31. jūlijs]]: ** [[Bills Rasels]] (''Bill Russell''), ASV basketbolists (dzimis 1934. gadā) ** [[Oleksijs Vadaturskis]] (''Олексій Вадатурський''), Ukrainas uzņēmējs (dzimis 1947. gadā) ** [[Aimans az Zavāhirī]] (''أيمن محمد ربيع الظواهري''), Ēģiptes teologs, ''Al-Qaeda'' līderis (dzimis 1951. gadā) <gallery> James_Caan_1976.jpg|[[Džeimss Kāns]] Shinzō Abe Official (cropped 2).jpg|[[Šindzo Abe]] José Eduardo dos Santos 3 (cropped).jpg|[[Žuzē Eduardu duš Santušs]] Ivana Trump cropped retouched.jpg|[[Ivana Trampa]] Uwe Seeler – Tag der Legenden 2016 03.jpg|[[Ūve Zēlers]] Bill Russell in the Green Room.jpg|[[Bills Rasels]] Ayman al-Zawahiri portrait.JPG|[[Aimans az Zavāhirī]] </gallery> <!-- == Svarīgi reliģiski svētki == == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — --> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg6}} {{Commons|2022}} [[Kategorija:2022. gads| ]] cddxc3k5axv921kb30gg74lo4zu3w20 3665728 3665724 2022-08-02T14:27:45Z Spnq 103627 Pielikti daži notikumi, atsauces un attēli wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Cita nozīme|2022. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|2022. gads Latvijā}} {{Gads|2022}} {{Gada citi notikumi|2022}} {{Gads citos kalendāros|2022}} '''2022. gads''' ({{Rom sk gadam|2022}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[sestdiena|sestdienā]]. Tas ir mūsu ēras [[21. gadsimts|divdesmit pirmā gadsimta]] un [[3. tūkstošgade|trešās tūkstošgades]] 22. gads, kā arī 2. gads divdesmit pirmā gadsimta trešajā desmitgadē. [[Apvienoto Nāciju Organizācija]] pasludinājusi 2022. gadu par starptautisko amatnieciskās zivsaimniecības un [[akvakultūra]]s gadu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://undocs.org/A/RES/72/72|title=International Year of Artisanal Fisheries and Aquaculture|website=United Nations|access-date=February 15, 2020}}</ref> un starptautisko [[stikls|stikla]] gadu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://undocs.org/A/RES/75/279|title=International Year of Glass|website=United Nations|access-date=July 17, 2021}}</ref> Tāpat kā [[2020. gads|2020]]. un [[2021. gads|2021. gadu]], arī 2022. gadu ir ļoti ietekmējusi [[COVID-19 pandēmija]]. Pasaulē sāka atcelt COVID ierobežojumus, kā rezultātā atkārtoti atvērtas starptautiskās robežas, kā arī turpinājās COVID-19 variantu parādīšanās atsevišķās pasaules valstīs. [[COVID-19 vakcīna|COVID-19 vakcīnu]] globālā izplatīšana, kas sākās 2020. gada beigās, turpinās visu šo gadu. 2022. gadā sākās [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukums Ukrainā]], kas izraisīja starptautiskus nosodījumus un sankcijas, {{nobr|13,7 miljonu}} [[ukraiņi|ukraiņu]] došanos prom no mājām ({{nobr|7,7 miljoni}} iekšzemē pārvietoto personu un {{nobr|6 miljoni}} [[bēgļi|bēgļu]]) un tas ir lielākais bruņotais konflikts [[Eiropa|Eiropā]] kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** stājās spēkā brīvās tirdzniecības līgums [[Reģionālā visaptverošā ekonomiskā partnerība]], kurā apvienojušās [[Austrālija]], [[Bruneja]], [[Japāna]], [[Kambodža]], [[Ķīna]], [[Laosa]], [[Jaunzēlande]], [[Singapūra]], [[Taizeme]], [[Vjetnama]];<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.scmp.com/economy/global-economy/article/3161707/what-rcep-worlds-largest-free-trade-deal-under-way|title=World’s largest free trade deal is under way, but what is RCEP?|website=South China Morning Post|access-date=2022-08-02|date=2022-01-01|language=en}}</ref> ** [[Šveice]]s prezidenta amatā stājās [[Ignazio Kasiss]], nomainot [[Gijs Parmelēns|Giju Parmelēnu]]. * [[2. janvāris]]: ** [[Sudāna]]s premjerministrs [[Abdalla Hamdoks]] paziņoja par atkāpšanos no amata pēc tam, kad demokrātijas atbalsta protestos tika nogalināti cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2022/01/02/world/sudan-protest-killed-anti-coup-security-forces/index.html|title=Sudan's Prime Minister resigns amid violent anti-coup protests that have left at least 57 people dead|last=CNN|first=Alaa Elassar and Pierre Meilhan|website=CNN|access-date=2022-08-02}}</ref> ** [[Kazahstāna|Kazahstānā]] sākās masveida protesti pret gāzes cenu pieaugumu, kas izvērtās par grautiņiem visā valstī. * [[5. janvāris]] — [[Kazahstāna]]s premjerministrs [[Askars Mamins]] paziņoja par atkāpšanos no amata, turpinoties protestiem visā valstī; par premjerministra pienākumu izpildītāju iecelts viņa vietnieks [[Elihans Smaiilovs]]. * [[7. janvāris]] — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē ar [[COVID-19]] oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 300 miljonus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/live/2022/01/06/world/omicron-covid-vaccine-tests|title=Covid News: Known Global Coronavirus Cases Top 300 Million|work=The New York Times|access-date=2022-08-02|date=2022-01-06|last=Bengali|first=Shashank|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> * [[10. janvāris]] — ASV veikta pirmā veiksmīgā [[sirds transplantācija]] no [[Ksenotransplantācija|cūkas cilvēkam]],<ref>{{Ziņu atsauce |date=10 January 2022|title=University of Maryland School of Medicine Faculty Scientists and Clinicians Perform Historic First Successful Transplant of Porcine Heart into Adult Human with End-Stage Heart Disease| url=https://www.umms.org/ummc/news/2022/first-successful-transplant-of-porcine-heart-into-adult-human-heart|work=University of Maryland Medical Center|access-date=11 January 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |date=10 January 2022|title=Man gets genetically-modified pig heart in world-first transplant| url=https://www.bbc.co.uk/news/world-us-canada-59944889|work=BBC News|access-date=11 January 2022}}</ref> pēc diviem mēnešiem gan viņš nomira.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.umms.org/ummc/news/2022/in-memoriam-david-bennett|title=In Memoriam: David Bennett|website=www.umms.org|access-date=2022-03-14|language=en}}</ref> * [[11. janvāris]] — par [[Kazahstāna]]s premjerministru kļuva [[Elihans Smaiilovs]]. * [[15. janvāris]] — [[Hungas Tongas]] zemūdens vulkāna izvirdums izraisīja postījumus [[Tonga|Tongā]] un [[cunami]] draudus [[Austrālija|Austrālijā]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Čīle|Čīlē]], [[Fidži]], [[Japāna|Japānā]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], [[Samoa|Samoā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-asia-60007119|title=Get away from shore - US and Japan warn on tsunami|work=BBC News|access-date=2022-08-02|date=2022-01-15|language=en-GB}}</ref> * [[16. janvāris]] — par [[Ziemeļmaķedonija]]s premjerministru kļuva [[Dimitars Kovačevski]], nomainot [[Zorans Zaevs|Zoranu Zaevu]]. * [[23. janvāris]]: ** [[Tropiskā vētra Ana|Tropiskās vētras Ana]] rezultātā 88 cilvēki gāja bojā [[Madagaskara|Madagaskarā]], [[Malāvija|Malāvijā]] un [[Mozambika|Mozambikā]]; ** apvērsuma laikā [[Burkinafaso]] tika gāzts prezidents [[Roks Marks Kristians Kaborē]]; apvērsums tika pamatots ar valdības nespēju ierobežot [[Islāma terorisms|islāmistu kaujinieku]] aktivitātes valstī. * [[Attēls:Centro de vacunación en la provincia de Santa Fe.jpg|thumb|Pasaulē injicēti vairāk nekā 10 miljardi [[COVID-19 vakcīna|vakcīnas pret COVID‑19]] devu.]][[28. janvāris]] — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē injicēti 10 miljardi [[COVID-19 vakcīna|vakcīnas pret COVID‑19]] devu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2022/01/28/world/covid-vaccines-10-billion-doses.html|title=The world surpasses 10 billion vaccine doses administered, but gaps persist in who gets the shots.|work=The New York Times|access-date=2022-08-02|date=2022-01-28|last=Bengali|first=Shashank|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> * [[29. janvāris]] — [[Serdžo Matarella]] tika pārvēlēts par [[Itālijas prezidents|Itālijas prezidentu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/1/29/italy-parties-ask-mattarella-to-remain-president-after-vote-chaos|title=Italian President Sergio Mattarella re-elected, ending impasse|website=www.aljazeera.com|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref> === Februāris === * {{dat||2|3|n}} — ASV militārā reida laikā [[Sīrija]]s rietumos tika nogalināts [[Islāma valsts]] līderis [[Abu Ibrahimu al Hašimi al Kuraiši]].<ref>{{Ziņu atsauce|date=3 February 2022|title=Islamic State leader Abu Ibrahim al-Qurayshi killed in Syria, US says|language=en-GB|work=BBC News|url=https://www.bbc.co.uk/news/world-middle-east-60246129|access-date=3 February 2022}}</ref> * 4. februāris — [[Ķīna]] un [[Krievija]] nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, iebilstot pret turpmāku [[NATO]] paplašināšanos un paužot "nopietnas bažas" par [[AUKUS]] drošības paktu, kā arī paziņoja par apņemšanos sadarboties savā starpā virknē jautājumu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-asia-60257080|title=China joins Russia in opposing Nato expansion|work=BBC News|access-date=2022-08-02|date=2022-02-04|language=en-GB}}</ref> * [[Attēls:Putin attended the opening ceremony of 2022 Beijing Winter Olympics (3).jpg|thumb|[[4. februāris|4. februārī]] [[Pekina|Pekinā]], [[Ķīna|Ķīnā]] notika [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] atklāšanas ceremonija]]no {{dat||2|4|ģ}} līdz {{dat||2|20|d}} — [[Pekina|Pekinā]], [[Ķīna|Ķīnā]] notiek [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * {{dat||2|5|n}} — [[Tropiskais ciklons Batsirai|Tropiskā ciklona Batsirai]] rezultātā [[Madagaskara|Madagaskarā]], [[Maurīcija|Maurīcijā]] un [[Reinjona|Reinjonā]] bojā gāja 123 cilvēki.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/africa/least-three-dead-after-cyclone-batsirai-causes-devastation-southeast-madagascar-2022-02-06/|title=Cyclone kills at least 10 in Madagascar, destroying homes and cutting power|work=Reuters|access-date=2022-08-02|date=2022-02-08|last=Rabary|first=Lovasoa|language=en}}</ref> * [[8. februāris]] — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē ar [[COVID-19]] oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 400 miljonus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/live/2022/02/08/world/covid-test-vaccine-cases|title=The world surpasses 400 million known coronavirus cases and confronts how to live with Covid.|work=The New York Times|access-date=2022-08-02|date=2022-02-09|last=Astor|first=Maggie|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> * {{dat||2|13|n}} — par [[Vācijas prezidents|Vācijas prezidentu]] pārvēlēts [[Franks Valters Šteinmeiers]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=2022-02-13|title=Steinmeier elected for second term as German president|url=https://www.euronews.com/2022/02/13/steinmeier-elected-for-second-term-as-german-president|access-date=2022-02-13|website=Euronews|language=en}}</ref> * {{dat||2|14|n}} — [[Brīvības konvojs]]: [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]], pirmo reizi Kanādas vēsturē, izsludināja Ārkārtējās situācijas likuma iedarbināšanu, lai apspiestu valsts mēroga protestus un blokādes. * {{dat||2|21|n}} — [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze]]: [[Krievijas prezidents]] [[Vladimirs Putins]] parakstīja [[Luhanskas tautas republika|Luganskas]] un [[Doņeckas tautas republika]]s atzīšanas deklarāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/|title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-24|language=lv}}</ref> * {{dat||2|24|n}} — [[Krievija]]s karaspēks sāka [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|iebrukumu Ukrainā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/|title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-24|language=lv}}</ref> * {{dat||2|28|n}} — [[Ēģipte|Ēģiptē]] atzīmēja 100. gadadienu kopš tika pasludināta neatkarība no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.ees.ac.uk/news/celebrating-egyptology-in-2022|title=Celebrating Egyptology in 2022|work=ees.ac.uk|publisher=Egypt Exploration Society|date=|accessdate=29 December 2021}}</ref> === Marts === * [[2. marts]]: ** Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā: ''[[World Athletics]]'' aizliedz Krievijai un Baltkrievijai piedalīties visos tās pasākumos.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/lifestyle/sports/badminton-swimming-federations-ban-athletes-russia-belarus-2022-03-01/|title=Russian and Belarusian athletes banned, tennis players avoid tour exclusion|work=Reuters|access-date=2022-08-02|date=2022-03-01|last=Reuters|language=en}}</ref> ** Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā: [[Starptautiskā krimināltiesa]] oficiāli paziņoja, ka izmeklēs [[Kara noziegumi|kara noziegumus]], kas pastrādāti [[Starptautiskās Krimināltiesas izmeklēšana Ukrainā|pret Ukrainu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn.lv/starptautiska-kriminaltiesa-izmekles-noziegumus-krievijas-kara-pret-ukrainu-396733|title=Starptautiskā Krimināltiesa izmeklēs noziegumus Krievijas karā pret Ukrainu|website=BNN - ZIŅAS AR VĒRTĪBU|access-date=2022-05-04|date=2022-03-01|language=lv-LV}}</ref> * [[4. marts]] — Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā: ārvalstu mediji, tostarp [[CNN]] un [[BBC]], apturēja darbību Krievijā pēc grozījumiem Kriminālkodeksā, kas paredz līdz 15 gadiem ilgu cietumsodu par "viltus ziņu" izplatīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ari-cnn-bbc-un-bloomberg-aptur-darbibu-krievija.a446552/|title=Arī CNN, BBC un «Bloomberg» aptur darbību Krievijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-04|language=lv}}</ref> * [[7. marts]] — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē no COVID-19 oficiāli reģistrēto mirušo skaits sasniedza 6 miljonus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2022/03/07/health/global-covid-deaths-surpass-six-million/index.html|title=Global Covid-19 deaths surpass 6 million|last=CNN|first=Deidre McPhillips|website=CNN|access-date=2022-03-30}}</ref> * [[9. marts]] — notika 2022. gada [[Dienvidkoreja]]s prezidenta vēlēšanas, kurās par prezidentu tika ievēlēts [[Tautas varas partija]]s kandidāts [[Juns Sukjols]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/dienvidkorejas-prezidenta-velesanas-uzvar-konservativas-opozicijas-kandidats-juns-sukjols|title=Dienvidkorejas prezidenta vēlēšanās uzvar konservatīvās opozīcijas kandidāts Juns Sukjols|website=LA.LV|access-date=2022-05-04|language=lv}}</ref> === Aprīlis === * [[3. aprīlis]] — par [[Ungārija]]s premjerministru tika atkārtoti ievēlēts [[Viktors Orbāns]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/hungarians-vote-orbans-12-year-rule-tight-ballot-overshadowed-by-ukraine-war-2022-04-03/|title=Orban scores crushing victory as Ukraine war solidifies support|work=Reuters|access-date=2022-04-13|date=2022-04-04|last=Pawlak|first=Justyna|language=en}}</ref> * [[7. aprīlis]] — [[ANO Ģenerālā asambleja]] nolēma par Krievijas dalības apturēšanu [[Cilvēktiesību padome|Cilvēktiesību padomē]]. Par šo lēmumu nobalsoja 93 valstis, 24 pret, 58 atturējās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-nobalso-par-krievijas-darbibas-apturesanu-cilvektiesibu-padome.a451513/|title=ANO nobalso par Krievijas darbības apturēšanu Cilvēktiesību padomē|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-13|language=lv}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/live/2022/apr/07/russia-ukraine-war-nato-foreign-ministers-to-meet-as-zelenskiy-dismisses-fresh-sanctions-live-news?page=with%3Ablock-624f08fa8f0887d7b40d5d7e|title=Ukraine braces for a renewed Russian offensive on its eastern front – as it happened|work=The Guardian|access-date=2022-04-13|date=2022-04-08|last=Singh|first=Samantha Lock (now); Maanvi|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> * [[10. aprīlis]] — notika [[2022. gada Francijas prezidenta vēlēšanas|2022. gada Francijas prezidenta vēlēšanu]] pirmā kārta.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/second-round-french-election-could-see-conservative-pecresse-level-with-macron-2022-01-12/|title=Second round of French election could see conservative Pecresse level with Macron -poll|work=Reuters|access-date=2022-04-13|date=2022-01-12|last=Reuters|language=en}}</ref> * [[13. aprīlis]] — COVID-19 pandēmija: pasaulē ar COVID-19 oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 500 miljonus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.axios.com/world-covid-cases-surpass-500-million-67de52f9-5230-42f2-b61d-5cf195b6dd57.html|title=World surpasses half a billion confirmed COVID cases|last=Falconer|first=Rebecca|website=Axios|access-date=2022-05-03|date=2022-04-13|language=en}}</ref> * [[20. aprīlis]] — [[Eiropas Dienvidu Observatorija]]s astronomi paziņoja, ka ir novērota jauna veida [[Nova|eksplodējoša zvaigzne]] — [[mikronova]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://earthsky.org/space/micronovas-small-mighty-like-nova-explosions/|title=EarthSky {{!}} Micronovas are new! They’re small, but mighty|website=earthsky.org|access-date=2022-05-20|date=2022-04-25|language=en-US}}</ref> * [[24. aprīlis]]: ** notika 2022. gada Francijas prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurās tika atkārtoti ievēlēts [[Emanuels Makrons]], tādējādi kļūstot par pirmo Francijas prezidentu 20 gadu laikā, kurš tika pārvēlēts uz otro termiņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/apr/24/emmanuel-macron-wins-french-presidential-election-say-projected-results|title=Victorious Macron vows to unite France after fending off Le Pen threat|website=the Guardian|access-date=2022-04-25|date=2022-04-24|language=en}}</ref> ** notika 2022. gada [[Slovēnija]]s parlamenta vēlēšanas, kurās par lielāko partiju kļuva "Brīvības kustība", iegūstot 41 no 90 deputātu vietām parlamentā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.euronews.com/2022/04/24/slovenians-out-to-vote-with-no-single-party-projected-to-rule-without-coalition|title=Slovenia's Janša defeated by opposition liberal Freedom Movement|website=euronews|access-date=2022-05-03|date=2022-04-24|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/slovenias-populist-pm-faces-close-election-race-against-environmentalist-party-2022-04-23/|title=Slovenia's populist PM loses election to environmentalist party-election commission|work=Reuters|access-date=2022-05-03|date=2022-04-24|last=Lihtenvalner|first=Katja|language=en}}</ref> * [[28. aprīlis]] — [[Melnkalne]]s parlaments ievēlēja jauno mazākuma valdību ar [[Dritans Abazovičs|Dritanu Abazoviču]] kā premjerministru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/melnkalne-apstiprina-jaunu-mazakuma-valdibu-jaunais-premjers-velas-valsts-tuvinasanos-es.d?id=54295616|title=Melnkalnē apstiprina jaunu mazākuma valdību; jaunais premjers vēlas valsts tuvināšanos ES|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-05-03|date=2022-04-29|language=lv}}</ref> === Maijs === * [[9. maijs]] — [[Šrilanka|Šrilankas]] premjerministrs [[Mahinda Radžapaksa]] atkāpās no amata ilgstošu protestu dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nemieru-del-srilanka-atkapjas-premjers.a455942/|title=Nemieru dēļ Šrilankā atkāpjas premjers|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-02|language=lv}}</ref> * no {{dat||5|10|ģ}} līdz {{dat||5|14|d}} — [[Turīna|Turīnā]], [[Itālija|Itālijā]] notika [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]; konkursā uzvarēja [[Kalush Orchestra|''Kalush Orchestra'']] ar dziesmu ''[[Stefania (dziesma)|Stefania]]'' no [[Ukraina|Ukrainas]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/event/turin-2022|title=Turin 2022|website=eurovision.tv|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/participant/kalush-orchestra-22|title=Kalush Orchestra|website=eurovision.tv|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref> === Jūnijs === * [[14. jūnijs]]: ** Šrilankas prezidents [[Gotabaja Radžapaksa]] atkāpās no prezidenta amata un aizbēga no valsts saistībā ar protestiem par notiekošo [[Ekonomiskā krīze|ekonomisko krīzi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7563282/srilankas-prezidents-aizbedzis-no-valsts|title=Šrilankas prezidents aizbēdzis no valsts|website=Ārvalstīs|access-date=2022-08-02|date=2022-07-13|language=lv}}</ref> ** [[Dānija]] un [[Kanāda]] atrisināja gandrīz 50 gadus ilgušās domstarpības (dēvētas par "[[Viskija karš|Viskija karu]]") par [[Hansa sala|Hansa salas]] piederību, vienojoties, ka salu sadalīs vienlīdzīgi un izveidos sauszemes robežu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-61801682|title=Whisky Wars: Denmark and Canada strike deal to end 50-year row over Arctic island|work=BBC News|access-date=2022-08-02|date=2022-06-14|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/507041-danija-un-kanada-nolemusas-kam-pieder-sala-arktika-strids-ilga-gandriz-50-gadus|title=Dānija un Kanāda nolēmušas, kam pieder sala Arktikā. Strīds ilga gandrīz 50 gadus|website=Jauns.lv|access-date=2022-08-02|language=lv}}</ref> * [[21. jūnijs]] — Šrilankas parlaments ievēlēja bijušo premjerministru [[Ranila Vikremesingi|Ranilu Vikremesingu]] par Šrilankas prezidentu<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-asia-62202901|title=Sri Lanka: Ranil Wickremesinghe elected president by MPs|work=BBC News|access-date=2022-08-02|date=2022-07-20|language=en-GB}}</ref> * no [[28. jūnijs|28. jūnija]] līdz [[30. jūnijs|30. jūnijam]] — notika [[2022. gada NATO samits]] [[Madride|Madridē]], [[Spānija|Spānijā]], kurā arī piedalījās atlasītas valstis no [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] un [[Indijas un Klusā okeāna reģions|Indijas un Klusā okeāna reģiona]]; samitā galvenokārt tika apspriestas aizsardzības pastiprinājumu iespējas pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] un ilgstošajiem draudiem citu valstu teritoriālajai integritātei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nato.int/cps/en/natohq/news_194990.htm|title=NATO Summit - Madrid, Spain - 28, 29 and 30 June 2022|last=NATO|website=NATO|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref> === Jūlijs === * [[8. jūlijs]] — [[Japāna|Japānā]], [[Naras prefektūra|Naras prefektūrā]] priekšvēlēšanu mītiņa runas laikā tika sašauts un nogalināts bijušais Japānas premjerministrs [[Šindzo Abe]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/live/world-asia-62088876|title=As it happened: Shinzo Abe - suspect used handmade gun to kill ex-Japan leader, say police|website=BBC News|access-date=2022-08-02|language=en-gb}}</ref> * [[11. jūlijs]] — tika publicēta pirmā ar [[Džeimsa Veba kosmiskais teleskops|Džeimsa Veba kosmisko teleskopu]] uzņemtā bilde, kurā ir redzama galaktiku kopa [[SMACS 0723]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54536260|title=Dziļākais ieskats Visuma vēsturē – publisko pirmo ar Veba teleskopu uzņemto bildi|last=Miķelsons|first=Edžus|website=delfi.lv|access-date=2022-08-02|date=2022-07-12|language=lv}}</ref> * [[18. jūlijs]] — notika [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja valdošās hinduistu nacionālistu partijas politiķe [[Draupadi Murmu]], kļūstot par pirmo cilšu pārstāvi un otro sievieti Indijas prezidenta amatā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7569490/indija-ievel-otro-prezidenti-sievieti|title=Indijā ievēl otro prezidenti-sievieti|website=Ārvalstīs|access-date=2022-08-02|date=2022-07-22|language=lv}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-asia-62202901|title=Sri Lanka: Ranil Wickremesinghe elected president by MPs|work=BBC News|access-date=2022-08-02|date=2022-07-20|language=en-GB}}</ref> === Augusts === == Paredzētie notikumi == === Augusts === === Septembris === === Oktobris === === Novembris === * no {{dat||11|21|ģ}} līdz {{dat||12|18|d}} — [[Katara|Katarā]] notiks [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. === Decembris === == Miruši == === Janvāris === * {{dat||1|2|n}}: ** [[Ēriks Valters Elsts]] (''Eric Walter Elst''), Beļģijas astronoms (dzimis 1936. gadā) ** [[Ričards Līkijs]] (''Richard Leakey''), Kenijas paleoantrpologs un politiķis (dzimis 1944. gadā) * {{dat||1|3|n}} — [[Viktors Saņejevs]] (''Виктор Санеев''), Padomju Savienības vieglatlēts (dzimis 1945. gadā) * {{dat||1|6|n}}: ** [[Pīters Bogdanovičs]] (''Peter Bogdanovich''), amerikāņu režisors un scenārists (dzimis 1939. gadā) ** [[Sidnijs Puatjē]] (''Sidney Poitier''), bahamiešu-amerikāņu aktieris, kinorežisors, autors un diplomāts (dzimis 1927. gadā) * {{dat||1|9|n}}: ** [[Tosiki Kaifu]] (海部 俊樹, ''Kaifu Toshiki''), Japānas politiķis (dzimis 1931. gadā) ** [[Bobs Segets]] (''Bob Saget''), amerikāņu aktieris un komiķis (dzimis 1956. gadā) * {{dat||1|10|n}} — [[Herberts Ahternbušs]] (''Herbert Achternbusch''), vāciešu kinorežisors, rakstnieks un gleznotājs (dzimis 1938. gadā) * {{dat||1|11|n}}: ** [[Anatolijs Aļabjevs]] (''Анатолий Алябьев''), PSRS biatlonists (dzimis 1951. gadā) ** [[Davids Sasoli]] (''David Sassoli''), itāļu politiķis, 16. Eiropas Parlamenta prezidents (dzimis 1956. gadā) ** [[Ernests Šonekans]] (''Ernest Shonekan''), Nigērijas politiķis (dzimis 1936. gadā) * {{dat||1|12|n}} — [[Ronija Spektore]] (''Ronnie Spector''), ASV dziedātāja (dzimusi 1943. gadā) * {{dat||1|13|n}} — [[Žans Žaks Benekss]] (''Jean-Jacques Beineix''), franču kinorežisors (dzimis 1946. gadā) * {{dat||1|14|n}} — [[Rikardu Bufils]] (''Ricardo Bofill''), spāņu arhitekts (dzimis 1939. gadā) * {{dat||1|16|n}} — [[Ibrahims Bubakars Keita]] (''Ibrahim Boubacar Keïta''), Mali politiķis, 5. Mali prezidents (dzimis 1945. gadā) * {{dat||1|18|n}}: ** [[Fransisko Gento]] (''Francisco Gento''), spāņu futbolists (dzimis 1933. gadā) ** [[Lūsija Herisa]] (''Lusia Harris''), ASV basketboliste (dzimusi 1955. gadā) ** [[Deivids Kokss]] (''David Cox''), britu statistiķis (dzimis 1924. gadā) ** [[Iveta Mimo]] (''Yvette Mimieux''), amerikāņu kino un televīzijas aktrise (dzimusi 1942. gadā) * {{dat||1|19|n}}: ** [[Hārdijs Krīgers]] (''Hardy Krüger''), vācu aktieris (dzimis 1928. gadā) ** [[Gaspārs Uljēls]] (''Gaspard Ulliel''), franču aktieris (dzimis 1984. gadā) * {{dat||1|20|n}}: ** [[Haidija Bibla]] (''Heidi Biebl''), vācu slēpotāja (dzimusi 1941. gadā) ** ''[[Meat Loaf]]'' (Maikls Lī Adejs), ASV dziedātājs un aktieris (dzimis 1947. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-devies-amerikanu-muzikis-un-aktieris-meat-loaf.a439891/|title=Mūžībā devies amerikāņu mūziķis un aktieris Meat Loaf|website=www.lsm.lv|access-date=2022-01-21|language=lv}}</ref> * {{dat||1|21|n}} — [[Luijs Andersons]] (''Louis Anderson''), amerikāņu komiķis un aktieris (dzimis 1953. gadā) * {{dat||1|22|n}}: ** [[Thiķ Ņat Haņs]] (''Thích Nhất Hạnh''), vjetnamiešu dzenbudisma mūks un cilvēktiesību aktīvists (dzimis 1926. gadā) * {{dat||1|23|n}}: ** [[Keto Losaberidze]] (ქეთევან ლოსაბერიძე), padomju un gruzīnu loka šāvējs (dzimis 1949. gadā) ** [[Tjerī Muglers]] (''Thierry Mugler''), franču modes mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * {{dat||1|24|n}} — [[Silvesters Čolāns]] (''Szilveszter Csollány''), ungāru vingrotājs (dzimis 1970. gadā) * {{dat||1|25|n}} — [[Vims Jansens]] (''Wim Jansen''), Nīderlandes futbolists (dzimis 1946. gadā) * {{dat||1|30|n}} — [[Leonīds Kuravļovs]] (''Леонид Куравлёв''), PSRS un Krievijas aktieris (dzimis 1936. gadā) <gallery> Richard Leakey (1986).jpg|[[Ričards Līkijs]] Peter Bogdanovich (cropped).jpg|[[Pīters Bogdanovičs]] Sidney Poitier-NPS.jpg|[[Sidnijs Puatjē]] Bob Saget, Behind The Velvet Rope TV .05.jpg|[[Bobs Segets]] Official portrait of David Sassoli, president of the European Parliament.jpg|[[Davids Sasoli]] Thich Nhat Hanh 12 (cropped).jpg|[[Thiķ Ņat Haņs]] Kuravlev (cropped).jpg|[[Leonīds Kuravļovs]] </gallery> === Februāris === * {{dat||2|2|n}} — [[Monika Viti]] (''Monica Vitti''), itāļu aktrise (dzimusi 1931. gadā) * {{dat||2|3|n}}: ** [[Kristoss Sartzetakis]] (''Χρήστος Σαρτζετάκης''), [[Grieķijas valsts vadītāju uzskaitījums|9. Grieķijas prezidents]] (dzimis 1929. gadā) ** [[Abu Ibrahimu al Hašimi al Kuraiši]] (أبو إبراهيم الهاشمي القرشي), [[Islāma valsts]] līderis (dzimis 1976. gadā) * {{dat||2|5|n}} — [[Boriss Meļņikovs]] (''Борис Мельников''), PSRS paukotājs (dzimis 1938. gadā) * {{dat||2|6|n}}: ** [[Ronijs Helstrems]] (''Ronnie Hellström''), zviedru futbolists (dzimis 1949. gadā) ** [[Lata Mangeškara]] (लता मंगेशकर, ''Latā Maṅgeśkar''), indiešu dziedātāja (dzimusi 1929. gadā) * {{dat||2|8|n}} — [[Liks Montaņjē]] (''Luc Montagnier''), franču virusologs, Nobela prēmijas laureāts fizioloģijā vai medicīnā (dzimis 1932. gadā) * {{dat||2|12|n}} — [[Aivans Raitmans]] (''Ivan Reitman''), Čehoslovākijā dzimis Kanādas režisors un scenārists (dzimis 1946. gadā) * {{dat||2|14|n}} — [[Borislavs Ivkovs]] (''Борислав Ивков''), Serbijas šahists (dzimis 1933. gadā) * {{dat||2|19|n}} — [[Kakuiči Mimura]] (三村 恪), japāņu futbolists (dzimis 1931. gadā) * {{dat||2|24|n}}: ** [[Dmitrijs Debelka]] (''Дзмітрый Дебелка''), baltkrievu cīkstonis (dzimis 1976. gadā) ** [[Selija Kelermane]] (''Sally Kellerman''), amerikāņu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1937. gadā) ** [[Vitālijs Skakuns]] (''Віталій Скакун''), ukraiņu karavīrs, sapieris (dzimis 1996. gadā) * {{dat||2|25|n}} — [[Oleksandrs Oksančenko]] (''Олександр Оксанченко''), ukraiņu militārās aviācijas pilots (dzimis 1968. gadā) * {{dat||2|28|n}} — [[Andrejs Suhoveckis]] (''Андрей Суховецкий''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1974. gadā) <gallery> Monica Vitti (1965) (cropped).jpg|[[Monika Viti]] Christos Sartzetakis (1989) cropped.jpg|[[Kristoss Sartzetakis]] Lata Mangeshkar - still 29065 crop.jpg|[[Lata Mangeškara]] Borislav Ivkov 1972.jpg|[[Borislavs Ivkovs]] Sally Kellerman at Boston University, 2009.jpg|[[Selija Kelermane]] </gallery> === Marts === * {{dat||3|1|n}} — [[Konrads Janis]] (''Conrad Janis''), ASV džeza mūziķis (dzimis 1928. gadā) * {{dat||3|4|n}}: ** [[Vitālijs Gerasimovs]] (''Виталий Герасимов''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1977. gadā) ** [[Šeins Varns]] (''Shane Warne''), Austrālijas kriketa spēlētājs (dzimis 1969. gadā) * {{dat||3|5|n}} — [[Vladimirs Žoga]] (''Владимир Жога''), Austrumukrainas prokrievisko separātistu komandieris (dzimis 1993. gadā) * {{dat||3|6|n}} — [[Pavlo Li]] (''Павло Лі''), ukraiņu aktieris (dzimis 1988. gadā) * {{dat||3|7|n}} — [[Muhamads Rafiks Tarars]] (محمد رفیق تارڑ, ''Muhammad Rafiq Tarar''), Pakistānas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1929. gadā) * {{dat||3|11|n}}: ** [[Rupija Banda]] (''Rupiah Banda''), Zambijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1937. gadā) ** [[Andrejs Koļesņikovs]] (''Андрей Колесников''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1977. gadā) * {{dat||3|13|n}}: ** [[Brents Reno]] (''Brent Renaud''), ASV žunālists (dzimis 1971. gadā) ** [[Viljams Hērts]] (''William Hurt''), ASV aktieris (dzimis 1950. gadā) * {{dat||3|15|n}}: ** [[Oļegs Mitjajevs]] (''Олег Митяев''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1974. gadā) ** [[Jūdžīns Pārkers]] (''Eugene Parker''), ASV fiziķis (dzimis 1927. gadā) * {{dat||3|16|n}} — [[Andrejs Mordvičevs]] (''Андрей Мордвичев''), Krievijas virsnieks, ģenerālleitnants (dzimis 1976. gadā) * {{dat||3|17|n}} — [[Oksana Šveca]] (''Оксана Швець''), ukraiņu aktrise (dzimusi 1955. gadā) * {{dat||3|21|n}}: ** [[Ivans Kolonna]] (''Ivanu Colonna''), korsikāņu nacionālists, terorists (dzimis 1960. gadā) ** [[Sumeilu Bubeje Maiga]] (''Soumeylou Boubèye Maïga''), Mali politiķis, premjerministrs (dzimis 1954. gadā) * {{dat||3|23|n}} — [[Medlina Olbraita]] (''Madeleine Albright''), čehu izcelsmes ASV politiķe (dzimusi 1937. gadā) * {{dat||3|25|n}}: ** [[Teilors Hokinss]] (''Taylor Hawkins''), ASV mūziķis (dzimis 1972. gadā) ** [[Jakovs Rezancevs]] (''Яков Резанцев''), Krievijas virsnieks, ģenerālleitnants (dzimis 1973. gadā) * [[27. marts]] — [[Ajazs Mitellibovs]] (''Ayaz Mütəllibov''), Azerbaidžānas prezidents (dzimis 1938. gadā) <gallery> Павло Лі.jpg|[[Pavlo Li]] William Hurt (2005) (cropped).jpg|[[Viljams Hērts]] Madeleine Albright 1997.jpg|[[Medlina Olbraita]] </gallery> === Aprīlis === * {{dat||4|1|n}} — [[Makss Levins]] (''Макс Левін''), Ukrainas fotogrāfs (dzimis 1981. gadā) * {{dat||4|2|n}}: ** [[Estele Herisa]] (''Estelle Harris''), amerikāņu aktrise un komiķe (dzimusi 1928. gadā) ** [[Mants Kvedaravičs]] (''Mantas Kvedaravičius''), lietuviešu filmu veidotājs, antropologs un arheologs (dzimis 1976. gadā) * {{dat||4|5|n}}: ** [[Nehemija Persofs]] (''Nehemiah Persoff''), amerikāņu aktieris un gleznotājs (dzimis 1919. gadā) ** [[Bjarni Trigvasons]] (''Bjarni Tryggvason''), islandiešu izcelsmes ASV astronauts (dzimis 1945. gadā) * {{dat||4|6|n}} — [[Vladimirs Žirinovskis]] (''Владимир Жириновский''), Krievijas politiķis (dzimis 1946. gadā) * {{dat||4|12|n}} — [[Gilberts Gotfrīds]] (''Gilbert Gottfried''), ASV estrādes komiķis un aktieris (dzimis 1955. gadā) * {{dat||4|13|n}} — [[Mišels Bukē]] (''Michel Bouquet''), franču teātra un kino aktieris (dzimis 1925. gadā) <!-- * pirms {{dat||4|13|n}} vai {{dat||4|14|n}} — [[Antons Kuprins]] (''Антон Куприн''), Krievijas kara jūrnieks, kuģa kapteinis (dzimis 1978. gadā) --> * {{dat||4|14|n}} — [[Maiks Bosī]] (''Mike Bossy''), Kanādas hokejists (dzimis 1957. gadā) * {{dat||4|15|n}} — [[Liza Šeridane]] (''Liz Sheridan''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1929. gadā) <!-- * pirms {{dat||4|16|n}} — [[Vladimirs Frolovs]] (''Владимир Фролов''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis ?) --> * {{dat||4|17|n}} — [[Katrīna Spaka]] (''Catherine Spaak''), franču un itāļu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1945. gadā) * {{dat||4|20|n}} — [[Roberts Morss]] (''Robert Morse''), amerikāņu aktieris (dzimis 1931. gadā) * {{dat||4|21|n}}: ** [[Mvai Kibaki]] (''Mwai Kibaki''), Kenijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1931. gadā) ** [[Žaks Perēns]] (''Jacques Perrin''), franču aktieris (dzimis 1941. gadā) * {{dat||4|22|n}} — [[Gijs Leflērs]] (''Guy Lafleur''), Kanādas hokejists (dzimis 1951. gadā) * {{dat||4|23|n}} — [[Orins Hečs]] (''Orrin Hatch''), ASV jurists un politiķis (dzimis 1934. gadā) * {{dat||4|26|n}} — [[Klauss Šulce]] (''Klaus Schulze''), vācu mūziķis (dzimis 1947. gadā) * {{dat||4|29|n}} — [[Andrejs Simonovs]] (''Андрей Симонов''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1966. gadā) <gallery> Владимир Жириновский (25-09-2021) (cropped).jpg|[[Vladimirs Žirinovskis]] Gilbert Gottfried 2016.jpg|[[Gilberts Gotfrīds]] </gallery> === Maijs === * {{dat||5|3|n}} — [[Staņislavs Šuškevičs]] (''Станісла́ў Шушке́віч''), Baltkrievijas zinātnieks un politiķis, Baltkrievijas Augstākās Padomes priekšsēdētājs (dzimis 1934. gadā) * {{dat||5|8|n}} — [[Freds Vords]] (''Fred Ward''), amerikāņu aktieris (dzimis 1942. gadā) * {{dat||5|10|n}} — [[Leonīds Kravčuks]] (''Леонід Кравчук''), PSRS un Ukrainas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1934. gadā) * {{dat||5|11|n}} — [[Širīna Abu Akleha]] (شيرين أبو عاقلة), palestīniešu žurnāliste (dzimusi 1971. gadā) * {{dat||5|13|n}}: ** [[Halīfa bin Zājids al Nahjāns]] (خليفة بن زايد بن سلطان آل نهيان), Abū Dabī šeihs un AAE prezidents (dzimis 1948. gadā) ** [[Bens Rojs Motelsons]] (''Ben Roy Mottelson''), ASV un Dānijas kodolfiziķis (dzimis 1926. gadā) * {{dat||5|17|n}} — [[Vangelis]] (''Βαγγέλης''), grieķu komponists (dzimis 1943. gadā) * {{dat||5|18|n}} — [[Rolands Kalniņš]], latviešu kinorežisors (dzimis 1922. gadā) * {{dat||5|22|n}} — [[Kanamats Botaševs]] (''Канамат Боташев''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1959. gadā) * {{dat||5|26|n}}: ** [[Endrū Flečers]] (''Andrew Fletcher''), angļu mūziķis (dzimis 1961. gadā) ** [[Čiriako De Mita]] (''Ciriaco De Mita''), itāļu politiķis, premjerministrs (dzimis 1928. gadā) ** [[Rejs Liota]] (''Ray Liotta''), ASV aktieris (dzimis 1954. gadā) * {{dat||5|28|n}} — [[Bujars Nišani]] (''Bujar Nishani''), Albānijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1966. gadā) <gallery> Šuškievič bchd.jpg|[[Staņislavs Šuškevičs]] Leonid Kravchuk 2013-06-18.JPG|[[Leonīds Kravčuks]] VangelisElGrecopremiereDE2.jpg|[[Vangelis]] Andy Fletcher t.jpg|[[Endrū Flečers]] Ray Liotta (8140672892).jpg|[[Rejs Liota]] Буяр Нишани.jpg|[[Bujars Nišani]] </gallery> === Jūnijs === * [[6. jūnijs]] — [[Valērijs Rjumins]] (''Валерий Рюмин''), PSRS un Krievijas kosmonauts (dzimis 1939. gadā) * [[12. jūnijs]] — [[Filips Beikers Hols]] (''Philip Baker Hall''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā) * [[17. jūnijs]] — [[Žans Luijs Trentiņāns]] (''Jean-Louis Trintignant''), Francijas aktieris un kinorežisors (dzimis 1930. gadā) * [[19. jūnijs]]: ** [[Ufe Ellemans-Jensens]] (''Uffe Ellemann-Jensen''), Dānijas politiķis (dzimis 1941. gadā) ** [[Genādijs Burbulis]] (''Геннадий Бурбулис''), lietuviešu izcelsmes Krievijas politiķis (dzimis 1945. gadā) * [[20. jūnijs]] — [[Reģimants Adomaitis]] (''Regimantas Adomaitis''), Lietuvas aktieris (dzimis 1937. gadā) * [[27. jūnijs]] — [[Džo Tērkels]] (''Joe Turkel''), amerikāņu aktieris (dzimis 1927. gadā) * [[28. jūnijs]] — [[Džinejts Arkins]] (''Cüneyt Arkın''), turku kinoaktieris un režisors (dzimis 1937. gadā) <!-- * [[29. jūnijs]] — [[Heršels V. Viljams]] (''Hershel Woodrow Williams''), ASV militārpersona<ref>https://www.washingtonpost.com/obituaries/2022/06/29/hershel-williams-wwii-medal-honor-dead/</ref> (dzimis 1923. gadā) --> <gallery> Valery Victorovitch2.jpg|[[Valērijs Rjumins]] Philip Baker Hall at the 2009 Tribeca Film Festival.jpg|[[Filips Beikers Hols]] Jean-Louis Trintignant Cannes 2012.jpg|[[Žans Luijs Trentiņāns]] </gallery> === Jūlijs === * [[2. jūlijs]]: ** [[Pīters Bruks]] (''Peter Brook''), angļu teātra un kino režisors (dzimis 1925. gadā) ** [[Susana Dosamantesa]] (''Susana Dosamantes''), meksikāņu aktrise (dzimusi 1948. gadā) * [[6. jūlijs]] — [[Džeimss Kāns]] (''James Caan''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[8. jūlijs]]: ** [[Šindzo Abe]] (安倍 晋三), japāņu politiķis, premjerministrs (dzimis 1954. gadā) ** [[Žuzē Eduardu duš Santušs]] (''José Eduardo dos Santos''), Angolas politiķis, prezidents (dzimis 1942. gadā) ** [[Tonijs Siriko]] (''Tony Sirico''), ASV aktieris (dzimis 1942. gadā) * [[14. jūlijs]] — [[Ivana Trampa]] (''Ivana Trump''), čehu izcelsmes ASV uzņēmēja un modele, [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] pirmā sieva (dzimusi 1949. gadā) * [[18. jūlijs]] — [[Klāss Oldenburgs]] (''Claes Oldenburg''), zviedru izcelsmes ASV skulptors (dzimis 1929. gadā) * [[21. jūlijs]] — [[Ūve Zēlers]] (''Uwe Seeler''), Vācijas futbolists (dzimis 1936. gadā) * [[25. jūlijs]]: ** [[Pols Sorvino]] (''Paul Sorvino''), ASV aktieris un mūziķis (dzimis 1939. gadā) ** [[Deivids Trimbls]] (''David Trimble''), britu politiķis, Ziemeļīrijas pirmais ministrs (dzimis 1944. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Juris Hartmanis]], latviešu datorzinātnieks (dzimis 1928. gadā) * [[30. jūlijs]] — [[Peta Kerola]] (''Pat Carroll''), amerikāņu aktrise un komiķe (dzimusi 1927. gadā) * [[31. jūlijs]]: ** [[Bills Rasels]] (''Bill Russell''), ASV basketbolists (dzimis 1934. gadā) ** [[Oleksijs Vadaturskis]] (''Олексій Вадатурський''), Ukrainas uzņēmējs (dzimis 1947. gadā) ** [[Aimans az Zavāhirī]] (''أيمن محمد ربيع الظواهري''), Ēģiptes teologs, ''Al-Qaeda'' līderis (dzimis 1951. gadā) <gallery> James_Caan_1976.jpg|[[Džeimss Kāns]] Shinzō Abe Official (cropped 2).jpg|[[Šindzo Abe]] José Eduardo dos Santos 3 (cropped).jpg|[[Žuzē Eduardu duš Santušs]] Ivana Trump cropped retouched.jpg|[[Ivana Trampa]] Uwe Seeler – Tag der Legenden 2016 03.jpg|[[Ūve Zēlers]] Bill Russell in the Green Room.jpg|[[Bills Rasels]] Ayman al-Zawahiri portrait.JPG|[[Aimans az Zavāhirī]] </gallery> <!-- == Svarīgi reliģiski svētki == == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — --> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg6}} {{Commons|2022}} [[Kategorija:2022. gads| ]] d2t6pvwyu469ecfqjp66orxtf3uxfsc 3665729 3665728 2022-08-02T14:36:14Z Baisulis 11523 /* Paredzētie notikumi */ izņemti tukšie mēneši.... wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Cita nozīme|2022. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|2022. gads Latvijā}} {{Gads|2022}} {{Gada citi notikumi|2022}} {{Gads citos kalendāros|2022}} '''2022. gads''' ({{Rom sk gadam|2022}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[sestdiena|sestdienā]]. Tas ir mūsu ēras [[21. gadsimts|divdesmit pirmā gadsimta]] un [[3. tūkstošgade|trešās tūkstošgades]] 22. gads, kā arī 2. gads divdesmit pirmā gadsimta trešajā desmitgadē. [[Apvienoto Nāciju Organizācija]] pasludinājusi 2022. gadu par starptautisko amatnieciskās zivsaimniecības un [[akvakultūra]]s gadu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://undocs.org/A/RES/72/72|title=International Year of Artisanal Fisheries and Aquaculture|website=United Nations|access-date=February 15, 2020}}</ref> un starptautisko [[stikls|stikla]] gadu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://undocs.org/A/RES/75/279|title=International Year of Glass|website=United Nations|access-date=July 17, 2021}}</ref> Tāpat kā [[2020. gads|2020]]. un [[2021. gads|2021. gadu]], arī 2022. gadu ir ļoti ietekmējusi [[COVID-19 pandēmija]]. Pasaulē sāka atcelt COVID ierobežojumus, kā rezultātā atkārtoti atvērtas starptautiskās robežas, kā arī turpinājās COVID-19 variantu parādīšanās atsevišķās pasaules valstīs. [[COVID-19 vakcīna|COVID-19 vakcīnu]] globālā izplatīšana, kas sākās 2020. gada beigās, turpinās visu šo gadu. 2022. gadā sākās [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukums Ukrainā]], kas izraisīja starptautiskus nosodījumus un sankcijas, {{nobr|13,7 miljonu}} [[ukraiņi|ukraiņu]] došanos prom no mājām ({{nobr|7,7 miljoni}} iekšzemē pārvietoto personu un {{nobr|6 miljoni}} [[bēgļi|bēgļu]]) un tas ir lielākais bruņotais konflikts [[Eiropa|Eiropā]] kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** stājās spēkā brīvās tirdzniecības līgums [[Reģionālā visaptverošā ekonomiskā partnerība]], kurā apvienojušās [[Austrālija]], [[Bruneja]], [[Japāna]], [[Kambodža]], [[Ķīna]], [[Laosa]], [[Jaunzēlande]], [[Singapūra]], [[Taizeme]], [[Vjetnama]];<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.scmp.com/economy/global-economy/article/3161707/what-rcep-worlds-largest-free-trade-deal-under-way|title=World’s largest free trade deal is under way, but what is RCEP?|website=South China Morning Post|access-date=2022-08-02|date=2022-01-01|language=en}}</ref> ** [[Šveice]]s prezidenta amatā stājās [[Ignazio Kasiss]], nomainot [[Gijs Parmelēns|Giju Parmelēnu]]. * [[2. janvāris]]: ** [[Sudāna]]s premjerministrs [[Abdalla Hamdoks]] paziņoja par atkāpšanos no amata pēc tam, kad demokrātijas atbalsta protestos tika nogalināti cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2022/01/02/world/sudan-protest-killed-anti-coup-security-forces/index.html|title=Sudan's Prime Minister resigns amid violent anti-coup protests that have left at least 57 people dead|last=CNN|first=Alaa Elassar and Pierre Meilhan|website=CNN|access-date=2022-08-02}}</ref> ** [[Kazahstāna|Kazahstānā]] sākās masveida protesti pret gāzes cenu pieaugumu, kas izvērtās par grautiņiem visā valstī. * [[5. janvāris]] — [[Kazahstāna]]s premjerministrs [[Askars Mamins]] paziņoja par atkāpšanos no amata, turpinoties protestiem visā valstī; par premjerministra pienākumu izpildītāju iecelts viņa vietnieks [[Elihans Smaiilovs]]. * [[7. janvāris]] — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē ar [[COVID-19]] oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 300 miljonus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/live/2022/01/06/world/omicron-covid-vaccine-tests|title=Covid News: Known Global Coronavirus Cases Top 300 Million|work=The New York Times|access-date=2022-08-02|date=2022-01-06|last=Bengali|first=Shashank|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> * [[10. janvāris]] — ASV veikta pirmā veiksmīgā [[sirds transplantācija]] no [[Ksenotransplantācija|cūkas cilvēkam]],<ref>{{Ziņu atsauce |date=10 January 2022|title=University of Maryland School of Medicine Faculty Scientists and Clinicians Perform Historic First Successful Transplant of Porcine Heart into Adult Human with End-Stage Heart Disease| url=https://www.umms.org/ummc/news/2022/first-successful-transplant-of-porcine-heart-into-adult-human-heart|work=University of Maryland Medical Center|access-date=11 January 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |date=10 January 2022|title=Man gets genetically-modified pig heart in world-first transplant| url=https://www.bbc.co.uk/news/world-us-canada-59944889|work=BBC News|access-date=11 January 2022}}</ref> pēc diviem mēnešiem gan viņš nomira.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.umms.org/ummc/news/2022/in-memoriam-david-bennett|title=In Memoriam: David Bennett|website=www.umms.org|access-date=2022-03-14|language=en}}</ref> * [[11. janvāris]] — par [[Kazahstāna]]s premjerministru kļuva [[Elihans Smaiilovs]]. * [[15. janvāris]] — [[Hungas Tongas]] zemūdens vulkāna izvirdums izraisīja postījumus [[Tonga|Tongā]] un [[cunami]] draudus [[Austrālija|Austrālijā]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Čīle|Čīlē]], [[Fidži]], [[Japāna|Japānā]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], [[Samoa|Samoā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-asia-60007119|title=Get away from shore - US and Japan warn on tsunami|work=BBC News|access-date=2022-08-02|date=2022-01-15|language=en-GB}}</ref> * [[16. janvāris]] — par [[Ziemeļmaķedonija]]s premjerministru kļuva [[Dimitars Kovačevski]], nomainot [[Zorans Zaevs|Zoranu Zaevu]]. * [[23. janvāris]]: ** [[Tropiskā vētra Ana|Tropiskās vētras Ana]] rezultātā 88 cilvēki gāja bojā [[Madagaskara|Madagaskarā]], [[Malāvija|Malāvijā]] un [[Mozambika|Mozambikā]]; ** apvērsuma laikā [[Burkinafaso]] tika gāzts prezidents [[Roks Marks Kristians Kaborē]]; apvērsums tika pamatots ar valdības nespēju ierobežot [[Islāma terorisms|islāmistu kaujinieku]] aktivitātes valstī. * [[Attēls:Centro de vacunación en la provincia de Santa Fe.jpg|thumb|Pasaulē injicēti vairāk nekā 10 miljardi [[COVID-19 vakcīna|vakcīnas pret COVID‑19]] devu.]][[28. janvāris]] — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē injicēti 10 miljardi [[COVID-19 vakcīna|vakcīnas pret COVID‑19]] devu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2022/01/28/world/covid-vaccines-10-billion-doses.html|title=The world surpasses 10 billion vaccine doses administered, but gaps persist in who gets the shots.|work=The New York Times|access-date=2022-08-02|date=2022-01-28|last=Bengali|first=Shashank|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> * [[29. janvāris]] — [[Serdžo Matarella]] tika pārvēlēts par [[Itālijas prezidents|Itālijas prezidentu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/1/29/italy-parties-ask-mattarella-to-remain-president-after-vote-chaos|title=Italian President Sergio Mattarella re-elected, ending impasse|website=www.aljazeera.com|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref> === Februāris === * {{dat||2|3|n}} — ASV militārā reida laikā [[Sīrija]]s rietumos tika nogalināts [[Islāma valsts]] līderis [[Abu Ibrahimu al Hašimi al Kuraiši]].<ref>{{Ziņu atsauce|date=3 February 2022|title=Islamic State leader Abu Ibrahim al-Qurayshi killed in Syria, US says|language=en-GB|work=BBC News|url=https://www.bbc.co.uk/news/world-middle-east-60246129|access-date=3 February 2022}}</ref> * 4. februāris — [[Ķīna]] un [[Krievija]] nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, iebilstot pret turpmāku [[NATO]] paplašināšanos un paužot "nopietnas bažas" par [[AUKUS]] drošības paktu, kā arī paziņoja par apņemšanos sadarboties savā starpā virknē jautājumu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-asia-60257080|title=China joins Russia in opposing Nato expansion|work=BBC News|access-date=2022-08-02|date=2022-02-04|language=en-GB}}</ref> * [[Attēls:Putin attended the opening ceremony of 2022 Beijing Winter Olympics (3).jpg|thumb|[[4. februāris|4. februārī]] [[Pekina|Pekinā]], [[Ķīna|Ķīnā]] notika [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] atklāšanas ceremonija]]no {{dat||2|4|ģ}} līdz {{dat||2|20|d}} — [[Pekina|Pekinā]], [[Ķīna|Ķīnā]] notiek [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * {{dat||2|5|n}} — [[Tropiskais ciklons Batsirai|Tropiskā ciklona Batsirai]] rezultātā [[Madagaskara|Madagaskarā]], [[Maurīcija|Maurīcijā]] un [[Reinjona|Reinjonā]] bojā gāja 123 cilvēki.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/africa/least-three-dead-after-cyclone-batsirai-causes-devastation-southeast-madagascar-2022-02-06/|title=Cyclone kills at least 10 in Madagascar, destroying homes and cutting power|work=Reuters|access-date=2022-08-02|date=2022-02-08|last=Rabary|first=Lovasoa|language=en}}</ref> * [[8. februāris]] — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē ar [[COVID-19]] oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 400 miljonus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/live/2022/02/08/world/covid-test-vaccine-cases|title=The world surpasses 400 million known coronavirus cases and confronts how to live with Covid.|work=The New York Times|access-date=2022-08-02|date=2022-02-09|last=Astor|first=Maggie|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> * {{dat||2|13|n}} — par [[Vācijas prezidents|Vācijas prezidentu]] pārvēlēts [[Franks Valters Šteinmeiers]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=2022-02-13|title=Steinmeier elected for second term as German president|url=https://www.euronews.com/2022/02/13/steinmeier-elected-for-second-term-as-german-president|access-date=2022-02-13|website=Euronews|language=en}}</ref> * {{dat||2|14|n}} — [[Brīvības konvojs]]: [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]], pirmo reizi Kanādas vēsturē, izsludināja Ārkārtējās situācijas likuma iedarbināšanu, lai apspiestu valsts mēroga protestus un blokādes. * {{dat||2|21|n}} — [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze]]: [[Krievijas prezidents]] [[Vladimirs Putins]] parakstīja [[Luhanskas tautas republika|Luganskas]] un [[Doņeckas tautas republika]]s atzīšanas deklarāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/|title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-24|language=lv}}</ref> * {{dat||2|24|n}} — [[Krievija]]s karaspēks sāka [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|iebrukumu Ukrainā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/|title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-24|language=lv}}</ref> * {{dat||2|28|n}} — [[Ēģipte|Ēģiptē]] atzīmēja 100. gadadienu kopš tika pasludināta neatkarība no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.ees.ac.uk/news/celebrating-egyptology-in-2022|title=Celebrating Egyptology in 2022|work=ees.ac.uk|publisher=Egypt Exploration Society|date=|accessdate=29 December 2021}}</ref> === Marts === * [[2. marts]]: ** Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā: ''[[World Athletics]]'' aizliedz Krievijai un Baltkrievijai piedalīties visos tās pasākumos.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/lifestyle/sports/badminton-swimming-federations-ban-athletes-russia-belarus-2022-03-01/|title=Russian and Belarusian athletes banned, tennis players avoid tour exclusion|work=Reuters|access-date=2022-08-02|date=2022-03-01|last=Reuters|language=en}}</ref> ** Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā: [[Starptautiskā krimināltiesa]] oficiāli paziņoja, ka izmeklēs [[Kara noziegumi|kara noziegumus]], kas pastrādāti [[Starptautiskās Krimināltiesas izmeklēšana Ukrainā|pret Ukrainu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn.lv/starptautiska-kriminaltiesa-izmekles-noziegumus-krievijas-kara-pret-ukrainu-396733|title=Starptautiskā Krimināltiesa izmeklēs noziegumus Krievijas karā pret Ukrainu|website=BNN - ZIŅAS AR VĒRTĪBU|access-date=2022-05-04|date=2022-03-01|language=lv-LV}}</ref> * [[4. marts]] — Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā: ārvalstu mediji, tostarp [[CNN]] un [[BBC]], apturēja darbību Krievijā pēc grozījumiem Kriminālkodeksā, kas paredz līdz 15 gadiem ilgu cietumsodu par "viltus ziņu" izplatīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ari-cnn-bbc-un-bloomberg-aptur-darbibu-krievija.a446552/|title=Arī CNN, BBC un «Bloomberg» aptur darbību Krievijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-04|language=lv}}</ref> * [[7. marts]] — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē no COVID-19 oficiāli reģistrēto mirušo skaits sasniedza 6 miljonus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2022/03/07/health/global-covid-deaths-surpass-six-million/index.html|title=Global Covid-19 deaths surpass 6 million|last=CNN|first=Deidre McPhillips|website=CNN|access-date=2022-03-30}}</ref> * [[9. marts]] — notika 2022. gada [[Dienvidkoreja]]s prezidenta vēlēšanas, kurās par prezidentu tika ievēlēts [[Tautas varas partija]]s kandidāts [[Juns Sukjols]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/dienvidkorejas-prezidenta-velesanas-uzvar-konservativas-opozicijas-kandidats-juns-sukjols|title=Dienvidkorejas prezidenta vēlēšanās uzvar konservatīvās opozīcijas kandidāts Juns Sukjols|website=LA.LV|access-date=2022-05-04|language=lv}}</ref> === Aprīlis === * [[3. aprīlis]] — par [[Ungārija]]s premjerministru tika atkārtoti ievēlēts [[Viktors Orbāns]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/hungarians-vote-orbans-12-year-rule-tight-ballot-overshadowed-by-ukraine-war-2022-04-03/|title=Orban scores crushing victory as Ukraine war solidifies support|work=Reuters|access-date=2022-04-13|date=2022-04-04|last=Pawlak|first=Justyna|language=en}}</ref> * [[7. aprīlis]] — [[ANO Ģenerālā asambleja]] nolēma par Krievijas dalības apturēšanu [[Cilvēktiesību padome|Cilvēktiesību padomē]]. Par šo lēmumu nobalsoja 93 valstis, 24 pret, 58 atturējās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-nobalso-par-krievijas-darbibas-apturesanu-cilvektiesibu-padome.a451513/|title=ANO nobalso par Krievijas darbības apturēšanu Cilvēktiesību padomē|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-13|language=lv}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/live/2022/apr/07/russia-ukraine-war-nato-foreign-ministers-to-meet-as-zelenskiy-dismisses-fresh-sanctions-live-news?page=with%3Ablock-624f08fa8f0887d7b40d5d7e|title=Ukraine braces for a renewed Russian offensive on its eastern front – as it happened|work=The Guardian|access-date=2022-04-13|date=2022-04-08|last=Singh|first=Samantha Lock (now); Maanvi|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> * [[10. aprīlis]] — notika [[2022. gada Francijas prezidenta vēlēšanas|2022. gada Francijas prezidenta vēlēšanu]] pirmā kārta.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/second-round-french-election-could-see-conservative-pecresse-level-with-macron-2022-01-12/|title=Second round of French election could see conservative Pecresse level with Macron -poll|work=Reuters|access-date=2022-04-13|date=2022-01-12|last=Reuters|language=en}}</ref> * [[13. aprīlis]] — COVID-19 pandēmija: pasaulē ar COVID-19 oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 500 miljonus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.axios.com/world-covid-cases-surpass-500-million-67de52f9-5230-42f2-b61d-5cf195b6dd57.html|title=World surpasses half a billion confirmed COVID cases|last=Falconer|first=Rebecca|website=Axios|access-date=2022-05-03|date=2022-04-13|language=en}}</ref> * [[20. aprīlis]] — [[Eiropas Dienvidu Observatorija]]s astronomi paziņoja, ka ir novērota jauna veida [[Nova|eksplodējoša zvaigzne]] — [[mikronova]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://earthsky.org/space/micronovas-small-mighty-like-nova-explosions/|title=EarthSky {{!}} Micronovas are new! They’re small, but mighty|website=earthsky.org|access-date=2022-05-20|date=2022-04-25|language=en-US}}</ref> * [[24. aprīlis]]: ** notika 2022. gada Francijas prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurās tika atkārtoti ievēlēts [[Emanuels Makrons]], tādējādi kļūstot par pirmo Francijas prezidentu 20 gadu laikā, kurš tika pārvēlēts uz otro termiņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/apr/24/emmanuel-macron-wins-french-presidential-election-say-projected-results|title=Victorious Macron vows to unite France after fending off Le Pen threat|website=the Guardian|access-date=2022-04-25|date=2022-04-24|language=en}}</ref> ** notika 2022. gada [[Slovēnija]]s parlamenta vēlēšanas, kurās par lielāko partiju kļuva "Brīvības kustība", iegūstot 41 no 90 deputātu vietām parlamentā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.euronews.com/2022/04/24/slovenians-out-to-vote-with-no-single-party-projected-to-rule-without-coalition|title=Slovenia's Janša defeated by opposition liberal Freedom Movement|website=euronews|access-date=2022-05-03|date=2022-04-24|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/slovenias-populist-pm-faces-close-election-race-against-environmentalist-party-2022-04-23/|title=Slovenia's populist PM loses election to environmentalist party-election commission|work=Reuters|access-date=2022-05-03|date=2022-04-24|last=Lihtenvalner|first=Katja|language=en}}</ref> * [[28. aprīlis]] — [[Melnkalne]]s parlaments ievēlēja jauno mazākuma valdību ar [[Dritans Abazovičs|Dritanu Abazoviču]] kā premjerministru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/melnkalne-apstiprina-jaunu-mazakuma-valdibu-jaunais-premjers-velas-valsts-tuvinasanos-es.d?id=54295616|title=Melnkalnē apstiprina jaunu mazākuma valdību; jaunais premjers vēlas valsts tuvināšanos ES|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-05-03|date=2022-04-29|language=lv}}</ref> === Maijs === * [[9. maijs]] — [[Šrilanka|Šrilankas]] premjerministrs [[Mahinda Radžapaksa]] atkāpās no amata ilgstošu protestu dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nemieru-del-srilanka-atkapjas-premjers.a455942/|title=Nemieru dēļ Šrilankā atkāpjas premjers|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-02|language=lv}}</ref> * no {{dat||5|10|ģ}} līdz {{dat||5|14|d}} — [[Turīna|Turīnā]], [[Itālija|Itālijā]] notika [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]; konkursā uzvarēja [[Kalush Orchestra|''Kalush Orchestra'']] ar dziesmu ''[[Stefania (dziesma)|Stefania]]'' no [[Ukraina|Ukrainas]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/event/turin-2022|title=Turin 2022|website=eurovision.tv|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/participant/kalush-orchestra-22|title=Kalush Orchestra|website=eurovision.tv|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref> === Jūnijs === * [[14. jūnijs]]: ** Šrilankas prezidents [[Gotabaja Radžapaksa]] atkāpās no prezidenta amata un aizbēga no valsts saistībā ar protestiem par notiekošo [[Ekonomiskā krīze|ekonomisko krīzi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7563282/srilankas-prezidents-aizbedzis-no-valsts|title=Šrilankas prezidents aizbēdzis no valsts|website=Ārvalstīs|access-date=2022-08-02|date=2022-07-13|language=lv}}</ref> ** [[Dānija]] un [[Kanāda]] atrisināja gandrīz 50 gadus ilgušās domstarpības (dēvētas par "[[Viskija karš|Viskija karu]]") par [[Hansa sala|Hansa salas]] piederību, vienojoties, ka salu sadalīs vienlīdzīgi un izveidos sauszemes robežu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-61801682|title=Whisky Wars: Denmark and Canada strike deal to end 50-year row over Arctic island|work=BBC News|access-date=2022-08-02|date=2022-06-14|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/507041-danija-un-kanada-nolemusas-kam-pieder-sala-arktika-strids-ilga-gandriz-50-gadus|title=Dānija un Kanāda nolēmušas, kam pieder sala Arktikā. Strīds ilga gandrīz 50 gadus|website=Jauns.lv|access-date=2022-08-02|language=lv}}</ref> * [[21. jūnijs]] — Šrilankas parlaments ievēlēja bijušo premjerministru [[Ranila Vikremesingi|Ranilu Vikremesingu]] par Šrilankas prezidentu<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-asia-62202901|title=Sri Lanka: Ranil Wickremesinghe elected president by MPs|work=BBC News|access-date=2022-08-02|date=2022-07-20|language=en-GB}}</ref> * no [[28. jūnijs|28. jūnija]] līdz [[30. jūnijs|30. jūnijam]] — notika [[2022. gada NATO samits]] [[Madride|Madridē]], [[Spānija|Spānijā]], kurā arī piedalījās atlasītas valstis no [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] un [[Indijas un Klusā okeāna reģions|Indijas un Klusā okeāna reģiona]]; samitā galvenokārt tika apspriestas aizsardzības pastiprinājumu iespējas pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] un ilgstošajiem draudiem citu valstu teritoriālajai integritātei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nato.int/cps/en/natohq/news_194990.htm|title=NATO Summit - Madrid, Spain - 28, 29 and 30 June 2022|last=NATO|website=NATO|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref> === Jūlijs === * [[8. jūlijs]] — [[Japāna|Japānā]], [[Naras prefektūra|Naras prefektūrā]] priekšvēlēšanu mītiņa runas laikā tika sašauts un nogalināts bijušais Japānas premjerministrs [[Šindzo Abe]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/live/world-asia-62088876|title=As it happened: Shinzo Abe - suspect used handmade gun to kill ex-Japan leader, say police|website=BBC News|access-date=2022-08-02|language=en-gb}}</ref> * [[11. jūlijs]] — tika publicēta pirmā ar [[Džeimsa Veba kosmiskais teleskops|Džeimsa Veba kosmisko teleskopu]] uzņemtā bilde, kurā ir redzama galaktiku kopa [[SMACS 0723]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54536260|title=Dziļākais ieskats Visuma vēsturē – publisko pirmo ar Veba teleskopu uzņemto bildi|last=Miķelsons|first=Edžus|website=delfi.lv|access-date=2022-08-02|date=2022-07-12|language=lv}}</ref> * [[18. jūlijs]] — notika [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja valdošās hinduistu nacionālistu partijas politiķe [[Draupadi Murmu]], kļūstot par pirmo cilšu pārstāvi un otro sievieti Indijas prezidenta amatā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7569490/indija-ievel-otro-prezidenti-sievieti|title=Indijā ievēl otro prezidenti-sievieti|website=Ārvalstīs|access-date=2022-08-02|date=2022-07-22|language=lv}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-asia-62202901|title=Sri Lanka: Ranil Wickremesinghe elected president by MPs|work=BBC News|access-date=2022-08-02|date=2022-07-20|language=en-GB}}</ref> === Augusts === == Paredzētie notikumi == === Novembris === * no {{dat||11|21|ģ}} līdz {{dat||12|18|d}} — [[Katara|Katarā]] notiks [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. == Miruši == === Janvāris === * {{dat||1|2|n}}: ** [[Ēriks Valters Elsts]] (''Eric Walter Elst''), Beļģijas astronoms (dzimis 1936. gadā) ** [[Ričards Līkijs]] (''Richard Leakey''), Kenijas paleoantrpologs un politiķis (dzimis 1944. gadā) * {{dat||1|3|n}} — [[Viktors Saņejevs]] (''Виктор Санеев''), Padomju Savienības vieglatlēts (dzimis 1945. gadā) * {{dat||1|6|n}}: ** [[Pīters Bogdanovičs]] (''Peter Bogdanovich''), amerikāņu režisors un scenārists (dzimis 1939. gadā) ** [[Sidnijs Puatjē]] (''Sidney Poitier''), bahamiešu-amerikāņu aktieris, kinorežisors, autors un diplomāts (dzimis 1927. gadā) * {{dat||1|9|n}}: ** [[Tosiki Kaifu]] (海部 俊樹, ''Kaifu Toshiki''), Japānas politiķis (dzimis 1931. gadā) ** [[Bobs Segets]] (''Bob Saget''), amerikāņu aktieris un komiķis (dzimis 1956. gadā) * {{dat||1|10|n}} — [[Herberts Ahternbušs]] (''Herbert Achternbusch''), vāciešu kinorežisors, rakstnieks un gleznotājs (dzimis 1938. gadā) * {{dat||1|11|n}}: ** [[Anatolijs Aļabjevs]] (''Анатолий Алябьев''), PSRS biatlonists (dzimis 1951. gadā) ** [[Davids Sasoli]] (''David Sassoli''), itāļu politiķis, 16. Eiropas Parlamenta prezidents (dzimis 1956. gadā) ** [[Ernests Šonekans]] (''Ernest Shonekan''), Nigērijas politiķis (dzimis 1936. gadā) * {{dat||1|12|n}} — [[Ronija Spektore]] (''Ronnie Spector''), ASV dziedātāja (dzimusi 1943. gadā) * {{dat||1|13|n}} — [[Žans Žaks Benekss]] (''Jean-Jacques Beineix''), franču kinorežisors (dzimis 1946. gadā) * {{dat||1|14|n}} — [[Rikardu Bufils]] (''Ricardo Bofill''), spāņu arhitekts (dzimis 1939. gadā) * {{dat||1|16|n}} — [[Ibrahims Bubakars Keita]] (''Ibrahim Boubacar Keïta''), Mali politiķis, 5. Mali prezidents (dzimis 1945. gadā) * {{dat||1|18|n}}: ** [[Fransisko Gento]] (''Francisco Gento''), spāņu futbolists (dzimis 1933. gadā) ** [[Lūsija Herisa]] (''Lusia Harris''), ASV basketboliste (dzimusi 1955. gadā) ** [[Deivids Kokss]] (''David Cox''), britu statistiķis (dzimis 1924. gadā) ** [[Iveta Mimo]] (''Yvette Mimieux''), amerikāņu kino un televīzijas aktrise (dzimusi 1942. gadā) * {{dat||1|19|n}}: ** [[Hārdijs Krīgers]] (''Hardy Krüger''), vācu aktieris (dzimis 1928. gadā) ** [[Gaspārs Uljēls]] (''Gaspard Ulliel''), franču aktieris (dzimis 1984. gadā) * {{dat||1|20|n}}: ** [[Haidija Bibla]] (''Heidi Biebl''), vācu slēpotāja (dzimusi 1941. gadā) ** ''[[Meat Loaf]]'' (Maikls Lī Adejs), ASV dziedātājs un aktieris (dzimis 1947. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-devies-amerikanu-muzikis-un-aktieris-meat-loaf.a439891/|title=Mūžībā devies amerikāņu mūziķis un aktieris Meat Loaf|website=www.lsm.lv|access-date=2022-01-21|language=lv}}</ref> * {{dat||1|21|n}} — [[Luijs Andersons]] (''Louis Anderson''), amerikāņu komiķis un aktieris (dzimis 1953. gadā) * {{dat||1|22|n}}: ** [[Thiķ Ņat Haņs]] (''Thích Nhất Hạnh''), vjetnamiešu dzenbudisma mūks un cilvēktiesību aktīvists (dzimis 1926. gadā) * {{dat||1|23|n}}: ** [[Keto Losaberidze]] (ქეთევან ლოსაბერიძე), padomju un gruzīnu loka šāvējs (dzimis 1949. gadā) ** [[Tjerī Muglers]] (''Thierry Mugler''), franču modes mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * {{dat||1|24|n}} — [[Silvesters Čolāns]] (''Szilveszter Csollány''), ungāru vingrotājs (dzimis 1970. gadā) * {{dat||1|25|n}} — [[Vims Jansens]] (''Wim Jansen''), Nīderlandes futbolists (dzimis 1946. gadā) * {{dat||1|30|n}} — [[Leonīds Kuravļovs]] (''Леонид Куравлёв''), PSRS un Krievijas aktieris (dzimis 1936. gadā) <gallery> Richard Leakey (1986).jpg|[[Ričards Līkijs]] Peter Bogdanovich (cropped).jpg|[[Pīters Bogdanovičs]] Sidney Poitier-NPS.jpg|[[Sidnijs Puatjē]] Bob Saget, Behind The Velvet Rope TV .05.jpg|[[Bobs Segets]] Official portrait of David Sassoli, president of the European Parliament.jpg|[[Davids Sasoli]] Thich Nhat Hanh 12 (cropped).jpg|[[Thiķ Ņat Haņs]] Kuravlev (cropped).jpg|[[Leonīds Kuravļovs]] </gallery> === Februāris === * {{dat||2|2|n}} — [[Monika Viti]] (''Monica Vitti''), itāļu aktrise (dzimusi 1931. gadā) * {{dat||2|3|n}}: ** [[Kristoss Sartzetakis]] (''Χρήστος Σαρτζετάκης''), [[Grieķijas valsts vadītāju uzskaitījums|9. Grieķijas prezidents]] (dzimis 1929. gadā) ** [[Abu Ibrahimu al Hašimi al Kuraiši]] (أبو إبراهيم الهاشمي القرشي), [[Islāma valsts]] līderis (dzimis 1976. gadā) * {{dat||2|5|n}} — [[Boriss Meļņikovs]] (''Борис Мельников''), PSRS paukotājs (dzimis 1938. gadā) * {{dat||2|6|n}}: ** [[Ronijs Helstrems]] (''Ronnie Hellström''), zviedru futbolists (dzimis 1949. gadā) ** [[Lata Mangeškara]] (लता मंगेशकर, ''Latā Maṅgeśkar''), indiešu dziedātāja (dzimusi 1929. gadā) * {{dat||2|8|n}} — [[Liks Montaņjē]] (''Luc Montagnier''), franču virusologs, Nobela prēmijas laureāts fizioloģijā vai medicīnā (dzimis 1932. gadā) * {{dat||2|12|n}} — [[Aivans Raitmans]] (''Ivan Reitman''), Čehoslovākijā dzimis Kanādas režisors un scenārists (dzimis 1946. gadā) * {{dat||2|14|n}} — [[Borislavs Ivkovs]] (''Борислав Ивков''), Serbijas šahists (dzimis 1933. gadā) * {{dat||2|19|n}} — [[Kakuiči Mimura]] (三村 恪), japāņu futbolists (dzimis 1931. gadā) * {{dat||2|24|n}}: ** [[Dmitrijs Debelka]] (''Дзмітрый Дебелка''), baltkrievu cīkstonis (dzimis 1976. gadā) ** [[Selija Kelermane]] (''Sally Kellerman''), amerikāņu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1937. gadā) ** [[Vitālijs Skakuns]] (''Віталій Скакун''), ukraiņu karavīrs, sapieris (dzimis 1996. gadā) * {{dat||2|25|n}} — [[Oleksandrs Oksančenko]] (''Олександр Оксанченко''), ukraiņu militārās aviācijas pilots (dzimis 1968. gadā) * {{dat||2|28|n}} — [[Andrejs Suhoveckis]] (''Андрей Суховецкий''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1974. gadā) <gallery> Monica Vitti (1965) (cropped).jpg|[[Monika Viti]] Christos Sartzetakis (1989) cropped.jpg|[[Kristoss Sartzetakis]] Lata Mangeshkar - still 29065 crop.jpg|[[Lata Mangeškara]] Borislav Ivkov 1972.jpg|[[Borislavs Ivkovs]] Sally Kellerman at Boston University, 2009.jpg|[[Selija Kelermane]] </gallery> === Marts === * {{dat||3|1|n}} — [[Konrads Janis]] (''Conrad Janis''), ASV džeza mūziķis (dzimis 1928. gadā) * {{dat||3|4|n}}: ** [[Vitālijs Gerasimovs]] (''Виталий Герасимов''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1977. gadā) ** [[Šeins Varns]] (''Shane Warne''), Austrālijas kriketa spēlētājs (dzimis 1969. gadā) * {{dat||3|5|n}} — [[Vladimirs Žoga]] (''Владимир Жога''), Austrumukrainas prokrievisko separātistu komandieris (dzimis 1993. gadā) * {{dat||3|6|n}} — [[Pavlo Li]] (''Павло Лі''), ukraiņu aktieris (dzimis 1988. gadā) * {{dat||3|7|n}} — [[Muhamads Rafiks Tarars]] (محمد رفیق تارڑ, ''Muhammad Rafiq Tarar''), Pakistānas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1929. gadā) * {{dat||3|11|n}}: ** [[Rupija Banda]] (''Rupiah Banda''), Zambijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1937. gadā) ** [[Andrejs Koļesņikovs]] (''Андрей Колесников''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1977. gadā) * {{dat||3|13|n}}: ** [[Brents Reno]] (''Brent Renaud''), ASV žunālists (dzimis 1971. gadā) ** [[Viljams Hērts]] (''William Hurt''), ASV aktieris (dzimis 1950. gadā) * {{dat||3|15|n}}: ** [[Oļegs Mitjajevs]] (''Олег Митяев''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1974. gadā) ** [[Jūdžīns Pārkers]] (''Eugene Parker''), ASV fiziķis (dzimis 1927. gadā) * {{dat||3|16|n}} — [[Andrejs Mordvičevs]] (''Андрей Мордвичев''), Krievijas virsnieks, ģenerālleitnants (dzimis 1976. gadā) * {{dat||3|17|n}} — [[Oksana Šveca]] (''Оксана Швець''), ukraiņu aktrise (dzimusi 1955. gadā) * {{dat||3|21|n}}: ** [[Ivans Kolonna]] (''Ivanu Colonna''), korsikāņu nacionālists, terorists (dzimis 1960. gadā) ** [[Sumeilu Bubeje Maiga]] (''Soumeylou Boubèye Maïga''), Mali politiķis, premjerministrs (dzimis 1954. gadā) * {{dat||3|23|n}} — [[Medlina Olbraita]] (''Madeleine Albright''), čehu izcelsmes ASV politiķe (dzimusi 1937. gadā) * {{dat||3|25|n}}: ** [[Teilors Hokinss]] (''Taylor Hawkins''), ASV mūziķis (dzimis 1972. gadā) ** [[Jakovs Rezancevs]] (''Яков Резанцев''), Krievijas virsnieks, ģenerālleitnants (dzimis 1973. gadā) * [[27. marts]] — [[Ajazs Mitellibovs]] (''Ayaz Mütəllibov''), Azerbaidžānas prezidents (dzimis 1938. gadā) <gallery> Павло Лі.jpg|[[Pavlo Li]] William Hurt (2005) (cropped).jpg|[[Viljams Hērts]] Madeleine Albright 1997.jpg|[[Medlina Olbraita]] </gallery> === Aprīlis === * {{dat||4|1|n}} — [[Makss Levins]] (''Макс Левін''), Ukrainas fotogrāfs (dzimis 1981. gadā) * {{dat||4|2|n}}: ** [[Estele Herisa]] (''Estelle Harris''), amerikāņu aktrise un komiķe (dzimusi 1928. gadā) ** [[Mants Kvedaravičs]] (''Mantas Kvedaravičius''), lietuviešu filmu veidotājs, antropologs un arheologs (dzimis 1976. gadā) * {{dat||4|5|n}}: ** [[Nehemija Persofs]] (''Nehemiah Persoff''), amerikāņu aktieris un gleznotājs (dzimis 1919. gadā) ** [[Bjarni Trigvasons]] (''Bjarni Tryggvason''), islandiešu izcelsmes ASV astronauts (dzimis 1945. gadā) * {{dat||4|6|n}} — [[Vladimirs Žirinovskis]] (''Владимир Жириновский''), Krievijas politiķis (dzimis 1946. gadā) * {{dat||4|12|n}} — [[Gilberts Gotfrīds]] (''Gilbert Gottfried''), ASV estrādes komiķis un aktieris (dzimis 1955. gadā) * {{dat||4|13|n}} — [[Mišels Bukē]] (''Michel Bouquet''), franču teātra un kino aktieris (dzimis 1925. gadā) <!-- * pirms {{dat||4|13|n}} vai {{dat||4|14|n}} — [[Antons Kuprins]] (''Антон Куприн''), Krievijas kara jūrnieks, kuģa kapteinis (dzimis 1978. gadā) --> * {{dat||4|14|n}} — [[Maiks Bosī]] (''Mike Bossy''), Kanādas hokejists (dzimis 1957. gadā) * {{dat||4|15|n}} — [[Liza Šeridane]] (''Liz Sheridan''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1929. gadā) <!-- * pirms {{dat||4|16|n}} — [[Vladimirs Frolovs]] (''Владимир Фролов''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis ?) --> * {{dat||4|17|n}} — [[Katrīna Spaka]] (''Catherine Spaak''), franču un itāļu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1945. gadā) * {{dat||4|20|n}} — [[Roberts Morss]] (''Robert Morse''), amerikāņu aktieris (dzimis 1931. gadā) * {{dat||4|21|n}}: ** [[Mvai Kibaki]] (''Mwai Kibaki''), Kenijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1931. gadā) ** [[Žaks Perēns]] (''Jacques Perrin''), franču aktieris (dzimis 1941. gadā) * {{dat||4|22|n}} — [[Gijs Leflērs]] (''Guy Lafleur''), Kanādas hokejists (dzimis 1951. gadā) * {{dat||4|23|n}} — [[Orins Hečs]] (''Orrin Hatch''), ASV jurists un politiķis (dzimis 1934. gadā) * {{dat||4|26|n}} — [[Klauss Šulce]] (''Klaus Schulze''), vācu mūziķis (dzimis 1947. gadā) * {{dat||4|29|n}} — [[Andrejs Simonovs]] (''Андрей Симонов''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1966. gadā) <gallery> Владимир Жириновский (25-09-2021) (cropped).jpg|[[Vladimirs Žirinovskis]] Gilbert Gottfried 2016.jpg|[[Gilberts Gotfrīds]] </gallery> === Maijs === * {{dat||5|3|n}} — [[Staņislavs Šuškevičs]] (''Станісла́ў Шушке́віч''), Baltkrievijas zinātnieks un politiķis, Baltkrievijas Augstākās Padomes priekšsēdētājs (dzimis 1934. gadā) * {{dat||5|8|n}} — [[Freds Vords]] (''Fred Ward''), amerikāņu aktieris (dzimis 1942. gadā) * {{dat||5|10|n}} — [[Leonīds Kravčuks]] (''Леонід Кравчук''), PSRS un Ukrainas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1934. gadā) * {{dat||5|11|n}} — [[Širīna Abu Akleha]] (شيرين أبو عاقلة), palestīniešu žurnāliste (dzimusi 1971. gadā) * {{dat||5|13|n}}: ** [[Halīfa bin Zājids al Nahjāns]] (خليفة بن زايد بن سلطان آل نهيان), Abū Dabī šeihs un AAE prezidents (dzimis 1948. gadā) ** [[Bens Rojs Motelsons]] (''Ben Roy Mottelson''), ASV un Dānijas kodolfiziķis (dzimis 1926. gadā) * {{dat||5|17|n}} — [[Vangelis]] (''Βαγγέλης''), grieķu komponists (dzimis 1943. gadā) * {{dat||5|18|n}} — [[Rolands Kalniņš]], latviešu kinorežisors (dzimis 1922. gadā) * {{dat||5|22|n}} — [[Kanamats Botaševs]] (''Канамат Боташев''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1959. gadā) * {{dat||5|26|n}}: ** [[Endrū Flečers]] (''Andrew Fletcher''), angļu mūziķis (dzimis 1961. gadā) ** [[Čiriako De Mita]] (''Ciriaco De Mita''), itāļu politiķis, premjerministrs (dzimis 1928. gadā) ** [[Rejs Liota]] (''Ray Liotta''), ASV aktieris (dzimis 1954. gadā) * {{dat||5|28|n}} — [[Bujars Nišani]] (''Bujar Nishani''), Albānijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1966. gadā) <gallery> Šuškievič bchd.jpg|[[Staņislavs Šuškevičs]] Leonid Kravchuk 2013-06-18.JPG|[[Leonīds Kravčuks]] VangelisElGrecopremiereDE2.jpg|[[Vangelis]] Andy Fletcher t.jpg|[[Endrū Flečers]] Ray Liotta (8140672892).jpg|[[Rejs Liota]] Буяр Нишани.jpg|[[Bujars Nišani]] </gallery> === Jūnijs === * [[6. jūnijs]] — [[Valērijs Rjumins]] (''Валерий Рюмин''), PSRS un Krievijas kosmonauts (dzimis 1939. gadā) * [[12. jūnijs]] — [[Filips Beikers Hols]] (''Philip Baker Hall''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā) * [[17. jūnijs]] — [[Žans Luijs Trentiņāns]] (''Jean-Louis Trintignant''), Francijas aktieris un kinorežisors (dzimis 1930. gadā) * [[19. jūnijs]]: ** [[Ufe Ellemans-Jensens]] (''Uffe Ellemann-Jensen''), Dānijas politiķis (dzimis 1941. gadā) ** [[Genādijs Burbulis]] (''Геннадий Бурбулис''), lietuviešu izcelsmes Krievijas politiķis (dzimis 1945. gadā) * [[20. jūnijs]] — [[Reģimants Adomaitis]] (''Regimantas Adomaitis''), Lietuvas aktieris (dzimis 1937. gadā) * [[27. jūnijs]] — [[Džo Tērkels]] (''Joe Turkel''), amerikāņu aktieris (dzimis 1927. gadā) * [[28. jūnijs]] — [[Džinejts Arkins]] (''Cüneyt Arkın''), turku kinoaktieris un režisors (dzimis 1937. gadā) <!-- * [[29. jūnijs]] — [[Heršels V. Viljams]] (''Hershel Woodrow Williams''), ASV militārpersona<ref>https://www.washingtonpost.com/obituaries/2022/06/29/hershel-williams-wwii-medal-honor-dead/</ref> (dzimis 1923. gadā) --> <gallery> Valery Victorovitch2.jpg|[[Valērijs Rjumins]] Philip Baker Hall at the 2009 Tribeca Film Festival.jpg|[[Filips Beikers Hols]] Jean-Louis Trintignant Cannes 2012.jpg|[[Žans Luijs Trentiņāns]] </gallery> === Jūlijs === * [[2. jūlijs]]: ** [[Pīters Bruks]] (''Peter Brook''), angļu teātra un kino režisors (dzimis 1925. gadā) ** [[Susana Dosamantesa]] (''Susana Dosamantes''), meksikāņu aktrise (dzimusi 1948. gadā) * [[6. jūlijs]] — [[Džeimss Kāns]] (''James Caan''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[8. jūlijs]]: ** [[Šindzo Abe]] (安倍 晋三), japāņu politiķis, premjerministrs (dzimis 1954. gadā) ** [[Žuzē Eduardu duš Santušs]] (''José Eduardo dos Santos''), Angolas politiķis, prezidents (dzimis 1942. gadā) ** [[Tonijs Siriko]] (''Tony Sirico''), ASV aktieris (dzimis 1942. gadā) * [[14. jūlijs]] — [[Ivana Trampa]] (''Ivana Trump''), čehu izcelsmes ASV uzņēmēja un modele, [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] pirmā sieva (dzimusi 1949. gadā) * [[18. jūlijs]] — [[Klāss Oldenburgs]] (''Claes Oldenburg''), zviedru izcelsmes ASV skulptors (dzimis 1929. gadā) * [[21. jūlijs]] — [[Ūve Zēlers]] (''Uwe Seeler''), Vācijas futbolists (dzimis 1936. gadā) * [[25. jūlijs]]: ** [[Pols Sorvino]] (''Paul Sorvino''), ASV aktieris un mūziķis (dzimis 1939. gadā) ** [[Deivids Trimbls]] (''David Trimble''), britu politiķis, Ziemeļīrijas pirmais ministrs (dzimis 1944. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Juris Hartmanis]], latviešu datorzinātnieks (dzimis 1928. gadā) * [[30. jūlijs]] — [[Peta Kerola]] (''Pat Carroll''), amerikāņu aktrise un komiķe (dzimusi 1927. gadā) * [[31. jūlijs]]: ** [[Bills Rasels]] (''Bill Russell''), ASV basketbolists (dzimis 1934. gadā) ** [[Oleksijs Vadaturskis]] (''Олексій Вадатурський''), Ukrainas uzņēmējs (dzimis 1947. gadā) ** [[Aimans az Zavāhirī]] (''أيمن محمد ربيع الظواهري''), Ēģiptes teologs, ''Al-Qaeda'' līderis (dzimis 1951. gadā) <gallery> James_Caan_1976.jpg|[[Džeimss Kāns]] Shinzō Abe Official (cropped 2).jpg|[[Šindzo Abe]] José Eduardo dos Santos 3 (cropped).jpg|[[Žuzē Eduardu duš Santušs]] Ivana Trump cropped retouched.jpg|[[Ivana Trampa]] Uwe Seeler – Tag der Legenden 2016 03.jpg|[[Ūve Zēlers]] Bill Russell in the Green Room.jpg|[[Bills Rasels]] Ayman al-Zawahiri portrait.JPG|[[Aimans az Zavāhirī]] </gallery> <!-- == Svarīgi reliģiski svētki == == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — --> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg6}} {{Commons|2022}} [[Kategorija:2022. gads| ]] d85fplkzqu5q56gwe4vbnkxu164jbrb 3665730 3665729 2022-08-02T14:37:16Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: Dimitars Kovačevski → Dimitars Kovačevskis using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Cita nozīme|2022. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|2022. gads Latvijā}} {{Gads|2022}} {{Gada citi notikumi|2022}} {{Gads citos kalendāros|2022}} '''2022. gads''' ({{Rom sk gadam|2022}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[sestdiena|sestdienā]]. Tas ir mūsu ēras [[21. gadsimts|divdesmit pirmā gadsimta]] un [[3. tūkstošgade|trešās tūkstošgades]] 22. gads, kā arī 2. gads divdesmit pirmā gadsimta trešajā desmitgadē. [[Apvienoto Nāciju Organizācija]] pasludinājusi 2022. gadu par starptautisko amatnieciskās zivsaimniecības un [[akvakultūra]]s gadu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://undocs.org/A/RES/72/72|title=International Year of Artisanal Fisheries and Aquaculture|website=United Nations|access-date=February 15, 2020}}</ref> un starptautisko [[stikls|stikla]] gadu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://undocs.org/A/RES/75/279|title=International Year of Glass|website=United Nations|access-date=July 17, 2021}}</ref> Tāpat kā [[2020. gads|2020]]. un [[2021. gads|2021. gadu]], arī 2022. gadu ir ļoti ietekmējusi [[COVID-19 pandēmija]]. Pasaulē sāka atcelt COVID ierobežojumus, kā rezultātā atkārtoti atvērtas starptautiskās robežas, kā arī turpinājās COVID-19 variantu parādīšanās atsevišķās pasaules valstīs. [[COVID-19 vakcīna|COVID-19 vakcīnu]] globālā izplatīšana, kas sākās 2020. gada beigās, turpinās visu šo gadu. 2022. gadā sākās [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukums Ukrainā]], kas izraisīja starptautiskus nosodījumus un sankcijas, {{nobr|13,7 miljonu}} [[ukraiņi|ukraiņu]] došanos prom no mājām ({{nobr|7,7 miljoni}} iekšzemē pārvietoto personu un {{nobr|6 miljoni}} [[bēgļi|bēgļu]]) un tas ir lielākais bruņotais konflikts [[Eiropa|Eiropā]] kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** stājās spēkā brīvās tirdzniecības līgums [[Reģionālā visaptverošā ekonomiskā partnerība]], kurā apvienojušās [[Austrālija]], [[Bruneja]], [[Japāna]], [[Kambodža]], [[Ķīna]], [[Laosa]], [[Jaunzēlande]], [[Singapūra]], [[Taizeme]], [[Vjetnama]];<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.scmp.com/economy/global-economy/article/3161707/what-rcep-worlds-largest-free-trade-deal-under-way|title=World’s largest free trade deal is under way, but what is RCEP?|website=South China Morning Post|access-date=2022-08-02|date=2022-01-01|language=en}}</ref> ** [[Šveice]]s prezidenta amatā stājās [[Ignazio Kasiss]], nomainot [[Gijs Parmelēns|Giju Parmelēnu]]. * [[2. janvāris]]: ** [[Sudāna]]s premjerministrs [[Abdalla Hamdoks]] paziņoja par atkāpšanos no amata pēc tam, kad demokrātijas atbalsta protestos tika nogalināti cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2022/01/02/world/sudan-protest-killed-anti-coup-security-forces/index.html|title=Sudan's Prime Minister resigns amid violent anti-coup protests that have left at least 57 people dead|last=CNN|first=Alaa Elassar and Pierre Meilhan|website=CNN|access-date=2022-08-02}}</ref> ** [[Kazahstāna|Kazahstānā]] sākās masveida protesti pret gāzes cenu pieaugumu, kas izvērtās par grautiņiem visā valstī. * [[5. janvāris]] — [[Kazahstāna]]s premjerministrs [[Askars Mamins]] paziņoja par atkāpšanos no amata, turpinoties protestiem visā valstī; par premjerministra pienākumu izpildītāju iecelts viņa vietnieks [[Elihans Smaiilovs]]. * [[7. janvāris]] — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē ar [[COVID-19]] oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 300 miljonus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/live/2022/01/06/world/omicron-covid-vaccine-tests|title=Covid News: Known Global Coronavirus Cases Top 300 Million|work=The New York Times|access-date=2022-08-02|date=2022-01-06|last=Bengali|first=Shashank|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> * [[10. janvāris]] — ASV veikta pirmā veiksmīgā [[sirds transplantācija]] no [[Ksenotransplantācija|cūkas cilvēkam]],<ref>{{Ziņu atsauce |date=10 January 2022|title=University of Maryland School of Medicine Faculty Scientists and Clinicians Perform Historic First Successful Transplant of Porcine Heart into Adult Human with End-Stage Heart Disease| url=https://www.umms.org/ummc/news/2022/first-successful-transplant-of-porcine-heart-into-adult-human-heart|work=University of Maryland Medical Center|access-date=11 January 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |date=10 January 2022|title=Man gets genetically-modified pig heart in world-first transplant| url=https://www.bbc.co.uk/news/world-us-canada-59944889|work=BBC News|access-date=11 January 2022}}</ref> pēc diviem mēnešiem gan viņš nomira.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.umms.org/ummc/news/2022/in-memoriam-david-bennett|title=In Memoriam: David Bennett|website=www.umms.org|access-date=2022-03-14|language=en}}</ref> * [[11. janvāris]] — par [[Kazahstāna]]s premjerministru kļuva [[Elihans Smaiilovs]]. * [[15. janvāris]] — [[Hungas Tongas]] zemūdens vulkāna izvirdums izraisīja postījumus [[Tonga|Tongā]] un [[cunami]] draudus [[Austrālija|Austrālijā]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Čīle|Čīlē]], [[Fidži]], [[Japāna|Japānā]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], [[Samoa|Samoā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-asia-60007119|title=Get away from shore - US and Japan warn on tsunami|work=BBC News|access-date=2022-08-02|date=2022-01-15|language=en-GB}}</ref> * [[16. janvāris]] — par [[Ziemeļmaķedonija]]s premjerministru kļuva [[Dimitars Kovačevskis]], nomainot [[Zorans Zaevs|Zoranu Zaevu]]. * [[23. janvāris]]: ** [[Tropiskā vētra Ana|Tropiskās vētras Ana]] rezultātā 88 cilvēki gāja bojā [[Madagaskara|Madagaskarā]], [[Malāvija|Malāvijā]] un [[Mozambika|Mozambikā]]; ** apvērsuma laikā [[Burkinafaso]] tika gāzts prezidents [[Roks Marks Kristians Kaborē]]; apvērsums tika pamatots ar valdības nespēju ierobežot [[Islāma terorisms|islāmistu kaujinieku]] aktivitātes valstī. * [[Attēls:Centro de vacunación en la provincia de Santa Fe.jpg|thumb|Pasaulē injicēti vairāk nekā 10 miljardi [[COVID-19 vakcīna|vakcīnas pret COVID‑19]] devu.]][[28. janvāris]] — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē injicēti 10 miljardi [[COVID-19 vakcīna|vakcīnas pret COVID‑19]] devu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2022/01/28/world/covid-vaccines-10-billion-doses.html|title=The world surpasses 10 billion vaccine doses administered, but gaps persist in who gets the shots.|work=The New York Times|access-date=2022-08-02|date=2022-01-28|last=Bengali|first=Shashank|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> * [[29. janvāris]] — [[Serdžo Matarella]] tika pārvēlēts par [[Itālijas prezidents|Itālijas prezidentu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/1/29/italy-parties-ask-mattarella-to-remain-president-after-vote-chaos|title=Italian President Sergio Mattarella re-elected, ending impasse|website=www.aljazeera.com|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref> === Februāris === * {{dat||2|3|n}} — ASV militārā reida laikā [[Sīrija]]s rietumos tika nogalināts [[Islāma valsts]] līderis [[Abu Ibrahimu al Hašimi al Kuraiši]].<ref>{{Ziņu atsauce|date=3 February 2022|title=Islamic State leader Abu Ibrahim al-Qurayshi killed in Syria, US says|language=en-GB|work=BBC News|url=https://www.bbc.co.uk/news/world-middle-east-60246129|access-date=3 February 2022}}</ref> * 4. februāris — [[Ķīna]] un [[Krievija]] nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, iebilstot pret turpmāku [[NATO]] paplašināšanos un paužot "nopietnas bažas" par [[AUKUS]] drošības paktu, kā arī paziņoja par apņemšanos sadarboties savā starpā virknē jautājumu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-asia-60257080|title=China joins Russia in opposing Nato expansion|work=BBC News|access-date=2022-08-02|date=2022-02-04|language=en-GB}}</ref> * [[Attēls:Putin attended the opening ceremony of 2022 Beijing Winter Olympics (3).jpg|thumb|[[4. februāris|4. februārī]] [[Pekina|Pekinā]], [[Ķīna|Ķīnā]] notika [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] atklāšanas ceremonija]]no {{dat||2|4|ģ}} līdz {{dat||2|20|d}} — [[Pekina|Pekinā]], [[Ķīna|Ķīnā]] notiek [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * {{dat||2|5|n}} — [[Tropiskais ciklons Batsirai|Tropiskā ciklona Batsirai]] rezultātā [[Madagaskara|Madagaskarā]], [[Maurīcija|Maurīcijā]] un [[Reinjona|Reinjonā]] bojā gāja 123 cilvēki.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/africa/least-three-dead-after-cyclone-batsirai-causes-devastation-southeast-madagascar-2022-02-06/|title=Cyclone kills at least 10 in Madagascar, destroying homes and cutting power|work=Reuters|access-date=2022-08-02|date=2022-02-08|last=Rabary|first=Lovasoa|language=en}}</ref> * [[8. februāris]] — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē ar [[COVID-19]] oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 400 miljonus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/live/2022/02/08/world/covid-test-vaccine-cases|title=The world surpasses 400 million known coronavirus cases and confronts how to live with Covid.|work=The New York Times|access-date=2022-08-02|date=2022-02-09|last=Astor|first=Maggie|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> * {{dat||2|13|n}} — par [[Vācijas prezidents|Vācijas prezidentu]] pārvēlēts [[Franks Valters Šteinmeiers]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=2022-02-13|title=Steinmeier elected for second term as German president|url=https://www.euronews.com/2022/02/13/steinmeier-elected-for-second-term-as-german-president|access-date=2022-02-13|website=Euronews|language=en}}</ref> * {{dat||2|14|n}} — [[Brīvības konvojs]]: [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]], pirmo reizi Kanādas vēsturē, izsludināja Ārkārtējās situācijas likuma iedarbināšanu, lai apspiestu valsts mēroga protestus un blokādes. * {{dat||2|21|n}} — [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze]]: [[Krievijas prezidents]] [[Vladimirs Putins]] parakstīja [[Luhanskas tautas republika|Luganskas]] un [[Doņeckas tautas republika]]s atzīšanas deklarāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/|title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-24|language=lv}}</ref> * {{dat||2|24|n}} — [[Krievija]]s karaspēks sāka [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|iebrukumu Ukrainā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/|title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-24|language=lv}}</ref> * {{dat||2|28|n}} — [[Ēģipte|Ēģiptē]] atzīmēja 100. gadadienu kopš tika pasludināta neatkarība no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.ees.ac.uk/news/celebrating-egyptology-in-2022|title=Celebrating Egyptology in 2022|work=ees.ac.uk|publisher=Egypt Exploration Society|date=|accessdate=29 December 2021}}</ref> === Marts === * [[2. marts]]: ** Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā: ''[[World Athletics]]'' aizliedz Krievijai un Baltkrievijai piedalīties visos tās pasākumos.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/lifestyle/sports/badminton-swimming-federations-ban-athletes-russia-belarus-2022-03-01/|title=Russian and Belarusian athletes banned, tennis players avoid tour exclusion|work=Reuters|access-date=2022-08-02|date=2022-03-01|last=Reuters|language=en}}</ref> ** Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā: [[Starptautiskā krimināltiesa]] oficiāli paziņoja, ka izmeklēs [[Kara noziegumi|kara noziegumus]], kas pastrādāti [[Starptautiskās Krimināltiesas izmeklēšana Ukrainā|pret Ukrainu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn.lv/starptautiska-kriminaltiesa-izmekles-noziegumus-krievijas-kara-pret-ukrainu-396733|title=Starptautiskā Krimināltiesa izmeklēs noziegumus Krievijas karā pret Ukrainu|website=BNN - ZIŅAS AR VĒRTĪBU|access-date=2022-05-04|date=2022-03-01|language=lv-LV}}</ref> * [[4. marts]] — Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā: ārvalstu mediji, tostarp [[CNN]] un [[BBC]], apturēja darbību Krievijā pēc grozījumiem Kriminālkodeksā, kas paredz līdz 15 gadiem ilgu cietumsodu par "viltus ziņu" izplatīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ari-cnn-bbc-un-bloomberg-aptur-darbibu-krievija.a446552/|title=Arī CNN, BBC un «Bloomberg» aptur darbību Krievijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-04|language=lv}}</ref> * [[7. marts]] — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē no COVID-19 oficiāli reģistrēto mirušo skaits sasniedza 6 miljonus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2022/03/07/health/global-covid-deaths-surpass-six-million/index.html|title=Global Covid-19 deaths surpass 6 million|last=CNN|first=Deidre McPhillips|website=CNN|access-date=2022-03-30}}</ref> * [[9. marts]] — notika 2022. gada [[Dienvidkoreja]]s prezidenta vēlēšanas, kurās par prezidentu tika ievēlēts [[Tautas varas partija]]s kandidāts [[Juns Sukjols]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/dienvidkorejas-prezidenta-velesanas-uzvar-konservativas-opozicijas-kandidats-juns-sukjols|title=Dienvidkorejas prezidenta vēlēšanās uzvar konservatīvās opozīcijas kandidāts Juns Sukjols|website=LA.LV|access-date=2022-05-04|language=lv}}</ref> === Aprīlis === * [[3. aprīlis]] — par [[Ungārija]]s premjerministru tika atkārtoti ievēlēts [[Viktors Orbāns]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/hungarians-vote-orbans-12-year-rule-tight-ballot-overshadowed-by-ukraine-war-2022-04-03/|title=Orban scores crushing victory as Ukraine war solidifies support|work=Reuters|access-date=2022-04-13|date=2022-04-04|last=Pawlak|first=Justyna|language=en}}</ref> * [[7. aprīlis]] — [[ANO Ģenerālā asambleja]] nolēma par Krievijas dalības apturēšanu [[Cilvēktiesību padome|Cilvēktiesību padomē]]. Par šo lēmumu nobalsoja 93 valstis, 24 pret, 58 atturējās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-nobalso-par-krievijas-darbibas-apturesanu-cilvektiesibu-padome.a451513/|title=ANO nobalso par Krievijas darbības apturēšanu Cilvēktiesību padomē|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-13|language=lv}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/live/2022/apr/07/russia-ukraine-war-nato-foreign-ministers-to-meet-as-zelenskiy-dismisses-fresh-sanctions-live-news?page=with%3Ablock-624f08fa8f0887d7b40d5d7e|title=Ukraine braces for a renewed Russian offensive on its eastern front – as it happened|work=The Guardian|access-date=2022-04-13|date=2022-04-08|last=Singh|first=Samantha Lock (now); Maanvi|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> * [[10. aprīlis]] — notika [[2022. gada Francijas prezidenta vēlēšanas|2022. gada Francijas prezidenta vēlēšanu]] pirmā kārta.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/second-round-french-election-could-see-conservative-pecresse-level-with-macron-2022-01-12/|title=Second round of French election could see conservative Pecresse level with Macron -poll|work=Reuters|access-date=2022-04-13|date=2022-01-12|last=Reuters|language=en}}</ref> * [[13. aprīlis]] — COVID-19 pandēmija: pasaulē ar COVID-19 oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 500 miljonus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.axios.com/world-covid-cases-surpass-500-million-67de52f9-5230-42f2-b61d-5cf195b6dd57.html|title=World surpasses half a billion confirmed COVID cases|last=Falconer|first=Rebecca|website=Axios|access-date=2022-05-03|date=2022-04-13|language=en}}</ref> * [[20. aprīlis]] — [[Eiropas Dienvidu Observatorija]]s astronomi paziņoja, ka ir novērota jauna veida [[Nova|eksplodējoša zvaigzne]] — [[mikronova]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://earthsky.org/space/micronovas-small-mighty-like-nova-explosions/|title=EarthSky {{!}} Micronovas are new! They’re small, but mighty|website=earthsky.org|access-date=2022-05-20|date=2022-04-25|language=en-US}}</ref> * [[24. aprīlis]]: ** notika 2022. gada Francijas prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurās tika atkārtoti ievēlēts [[Emanuels Makrons]], tādējādi kļūstot par pirmo Francijas prezidentu 20 gadu laikā, kurš tika pārvēlēts uz otro termiņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/apr/24/emmanuel-macron-wins-french-presidential-election-say-projected-results|title=Victorious Macron vows to unite France after fending off Le Pen threat|website=the Guardian|access-date=2022-04-25|date=2022-04-24|language=en}}</ref> ** notika 2022. gada [[Slovēnija]]s parlamenta vēlēšanas, kurās par lielāko partiju kļuva "Brīvības kustība", iegūstot 41 no 90 deputātu vietām parlamentā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.euronews.com/2022/04/24/slovenians-out-to-vote-with-no-single-party-projected-to-rule-without-coalition|title=Slovenia's Janša defeated by opposition liberal Freedom Movement|website=euronews|access-date=2022-05-03|date=2022-04-24|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/slovenias-populist-pm-faces-close-election-race-against-environmentalist-party-2022-04-23/|title=Slovenia's populist PM loses election to environmentalist party-election commission|work=Reuters|access-date=2022-05-03|date=2022-04-24|last=Lihtenvalner|first=Katja|language=en}}</ref> * [[28. aprīlis]] — [[Melnkalne]]s parlaments ievēlēja jauno mazākuma valdību ar [[Dritans Abazovičs|Dritanu Abazoviču]] kā premjerministru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/melnkalne-apstiprina-jaunu-mazakuma-valdibu-jaunais-premjers-velas-valsts-tuvinasanos-es.d?id=54295616|title=Melnkalnē apstiprina jaunu mazākuma valdību; jaunais premjers vēlas valsts tuvināšanos ES|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-05-03|date=2022-04-29|language=lv}}</ref> === Maijs === * [[9. maijs]] — [[Šrilanka]]s premjerministrs [[Mahinda Radžapaksa]] atkāpās no amata ilgstošu protestu dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nemieru-del-srilanka-atkapjas-premjers.a455942/|title=Nemieru dēļ Šrilankā atkāpjas premjers|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-02|language=lv}}</ref> * no {{dat||5|10|ģ}} līdz {{dat||5|14|d}} — [[Turīna|Turīnā]], [[Itālija|Itālijā]] notika [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]; konkursā uzvarēja ''[[Kalush Orchestra]]'' ar dziesmu ''[[Stefania (dziesma)|Stefania]]'' no [[Ukraina]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/event/turin-2022|title=Turin 2022|website=eurovision.tv|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/participant/kalush-orchestra-22|title=Kalush Orchestra|website=eurovision.tv|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref> === Jūnijs === * [[14. jūnijs]]: ** Šrilankas prezidents [[Gotabaja Radžapaksa]] atkāpās no prezidenta amata un aizbēga no valsts saistībā ar protestiem par notiekošo [[Ekonomiskā krīze|ekonomisko krīzi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7563282/srilankas-prezidents-aizbedzis-no-valsts|title=Šrilankas prezidents aizbēdzis no valsts|website=Ārvalstīs|access-date=2022-08-02|date=2022-07-13|language=lv}}</ref> ** [[Dānija]] un [[Kanāda]] atrisināja gandrīz 50 gadus ilgušās domstarpības (dēvētas par "[[Viskija karš|Viskija karu]]") par [[Hansa sala]]s piederību, vienojoties, ka salu sadalīs vienlīdzīgi un izveidos sauszemes robežu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-61801682|title=Whisky Wars: Denmark and Canada strike deal to end 50-year row over Arctic island|work=BBC News|access-date=2022-08-02|date=2022-06-14|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/507041-danija-un-kanada-nolemusas-kam-pieder-sala-arktika-strids-ilga-gandriz-50-gadus|title=Dānija un Kanāda nolēmušas, kam pieder sala Arktikā. Strīds ilga gandrīz 50 gadus|website=Jauns.lv|access-date=2022-08-02|language=lv}}</ref> * [[21. jūnijs]] — Šrilankas parlaments ievēlēja bijušo premjerministru [[Ranila Vikremesingi|Ranilu Vikremesingu]] par Šrilankas prezidentu<ref name="bbc.com">{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-asia-62202901|title=Sri Lanka: Ranil Wickremesinghe elected president by MPs|work=BBC News|access-date=2022-08-02|date=2022-07-20|language=en-GB}}</ref> * no [[28. jūnijs|28. jūnija]] līdz [[30. jūnijs|30. jūnijam]] — notika [[2022. gada NATO samits]] [[Madride|Madridē]], [[Spānija|Spānijā]], kurā arī piedalījās atlasītas valstis no [[Eiropas Savienība]]s un [[Indijas un Klusā okeāna reģions|Indijas un Klusā okeāna reģiona]]; samitā galvenokārt tika apspriestas aizsardzības pastiprinājumu iespējas pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] un ilgstošajiem draudiem citu valstu teritoriālajai integritātei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nato.int/cps/en/natohq/news_194990.htm|title=NATO Summit - Madrid, Spain - 28, 29 and 30 June 2022|last=NATO|website=NATO|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref> === Jūlijs === * [[8. jūlijs]] — [[Japāna|Japānā]], [[Naras prefektūra|Naras prefektūrā]] priekšvēlēšanu mītiņa runas laikā tika sašauts un nogalināts bijušais Japānas premjerministrs [[Šindzo Abe]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/live/world-asia-62088876|title=As it happened: Shinzo Abe - suspect used handmade gun to kill ex-Japan leader, say police|website=BBC News|access-date=2022-08-02|language=en-gb}}</ref> * [[11. jūlijs]] — tika publicēta pirmā ar [[Džeimsa Veba kosmiskais teleskops|Džeimsa Veba kosmisko teleskopu]] uzņemtā bilde, kurā ir redzama galaktiku kopa [[SMACS 0723]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54536260|title=Dziļākais ieskats Visuma vēsturē – publisko pirmo ar Veba teleskopu uzņemto bildi|last=Miķelsons|first=Edžus|website=delfi.lv|access-date=2022-08-02|date=2022-07-12|language=lv}}</ref> * [[18. jūlijs]] — notika [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja valdošās hinduistu nacionālistu partijas politiķe [[Draupadi Murmu]], kļūstot par pirmo cilšu pārstāvi un otro sievieti Indijas prezidenta amatā.<ref name="bbc.com"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7569490/indija-ievel-otro-prezidenti-sievieti|title=Indijā ievēl otro prezidenti-sievieti|website=Ārvalstīs|access-date=2022-08-02|date=2022-07-22|language=lv}}</ref> === Augusts === == Paredzētie notikumi == === Novembris === * no {{dat||11|21|ģ}} līdz {{dat||12|18|d}} — [[Katara|Katarā]] notiks [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. == Miruši == === Janvāris === * {{dat||1|2|n}}: ** [[Ēriks Valters Elsts]] (''Eric Walter Elst''), Beļģijas astronoms (dzimis 1936. gadā) ** [[Ričards Līkijs]] (''Richard Leakey''), Kenijas paleoantrpologs un politiķis (dzimis 1944. gadā) * {{dat||1|3|n}} — [[Viktors Saņejevs]] (''Виктор Санеев''), Padomju Savienības vieglatlēts (dzimis 1945. gadā) * {{dat||1|6|n}}: ** [[Pīters Bogdanovičs]] (''Peter Bogdanovich''), amerikāņu režisors un scenārists (dzimis 1939. gadā) ** [[Sidnijs Puatjē]] (''Sidney Poitier''), bahamiešu-amerikāņu aktieris, kinorežisors, autors un diplomāts (dzimis 1927. gadā) * {{dat||1|9|n}}: ** [[Tosiki Kaifu]] (海部 俊樹, ''Kaifu Toshiki''), Japānas politiķis (dzimis 1931. gadā) ** [[Bobs Segets]] (''Bob Saget''), amerikāņu aktieris un komiķis (dzimis 1956. gadā) * {{dat||1|10|n}} — [[Herberts Ahternbušs]] (''Herbert Achternbusch''), vāciešu kinorežisors, rakstnieks un gleznotājs (dzimis 1938. gadā) * {{dat||1|11|n}}: ** [[Anatolijs Aļabjevs]] (''Анатолий Алябьев''), PSRS biatlonists (dzimis 1951. gadā) ** [[Davids Sasoli]] (''David Sassoli''), itāļu politiķis, 16. Eiropas Parlamenta prezidents (dzimis 1956. gadā) ** [[Ernests Šonekans]] (''Ernest Shonekan''), Nigērijas politiķis (dzimis 1936. gadā) * {{dat||1|12|n}} — [[Ronija Spektore]] (''Ronnie Spector''), ASV dziedātāja (dzimusi 1943. gadā) * {{dat||1|13|n}} — [[Žans Žaks Benekss]] (''Jean-Jacques Beineix''), franču kinorežisors (dzimis 1946. gadā) * {{dat||1|14|n}} — [[Rikardu Bufils]] (''Ricardo Bofill''), spāņu arhitekts (dzimis 1939. gadā) * {{dat||1|16|n}} — [[Ibrahims Bubakars Keita]] (''Ibrahim Boubacar Keïta''), Mali politiķis, 5. Mali prezidents (dzimis 1945. gadā) * {{dat||1|18|n}}: ** [[Fransisko Gento]] (''Francisco Gento''), spāņu futbolists (dzimis 1933. gadā) ** [[Lūsija Herisa]] (''Lusia Harris''), ASV basketboliste (dzimusi 1955. gadā) ** [[Deivids Kokss]] (''David Cox''), britu statistiķis (dzimis 1924. gadā) ** [[Iveta Mimo]] (''Yvette Mimieux''), amerikāņu kino un televīzijas aktrise (dzimusi 1942. gadā) * {{dat||1|19|n}}: ** [[Hārdijs Krīgers]] (''Hardy Krüger''), vācu aktieris (dzimis 1928. gadā) ** [[Gaspārs Uljēls]] (''Gaspard Ulliel''), franču aktieris (dzimis 1984. gadā) * {{dat||1|20|n}}: ** [[Haidija Bibla]] (''Heidi Biebl''), vācu slēpotāja (dzimusi 1941. gadā) ** ''[[Meat Loaf]]'' (Maikls Lī Adejs), ASV dziedātājs un aktieris (dzimis 1947. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-devies-amerikanu-muzikis-un-aktieris-meat-loaf.a439891/|title=Mūžībā devies amerikāņu mūziķis un aktieris Meat Loaf|website=www.lsm.lv|access-date=2022-01-21|language=lv}}</ref> * {{dat||1|21|n}} — [[Luijs Andersons]] (''Louis Anderson''), amerikāņu komiķis un aktieris (dzimis 1953. gadā) * {{dat||1|22|n}}: ** [[Thiķ Ņat Haņs]] (''Thích Nhất Hạnh''), vjetnamiešu dzenbudisma mūks un cilvēktiesību aktīvists (dzimis 1926. gadā) * {{dat||1|23|n}}: ** [[Keto Losaberidze]] (ქეთევან ლოსაბერიძე), padomju un gruzīnu loka šāvējs (dzimis 1949. gadā) ** [[Tjerī Muglers]] (''Thierry Mugler''), franču modes mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * {{dat||1|24|n}} — [[Silvesters Čolāns]] (''Szilveszter Csollány''), ungāru vingrotājs (dzimis 1970. gadā) * {{dat||1|25|n}} — [[Vims Jansens]] (''Wim Jansen''), Nīderlandes futbolists (dzimis 1946. gadā) * {{dat||1|30|n}} — [[Leonīds Kuravļovs]] (''Леонид Куравлёв''), PSRS un Krievijas aktieris (dzimis 1936. gadā) <gallery> Richard Leakey (1986).jpg|[[Ričards Līkijs]] Peter Bogdanovich (cropped).jpg|[[Pīters Bogdanovičs]] Sidney Poitier-NPS.jpg|[[Sidnijs Puatjē]] Bob Saget, Behind The Velvet Rope TV .05.jpg|[[Bobs Segets]] Official portrait of David Sassoli, president of the European Parliament.jpg|[[Davids Sasoli]] Thich Nhat Hanh 12 (cropped).jpg|[[Thiķ Ņat Haņs]] Kuravlev (cropped).jpg|[[Leonīds Kuravļovs]] </gallery> === Februāris === * {{dat||2|2|n}} — [[Monika Viti]] (''Monica Vitti''), itāļu aktrise (dzimusi 1931. gadā) * {{dat||2|3|n}}: ** [[Kristoss Sartzetakis]] (''Χρήστος Σαρτζετάκης''), [[Grieķijas valsts vadītāju uzskaitījums|9. Grieķijas prezidents]] (dzimis 1929. gadā) ** [[Abu Ibrahimu al Hašimi al Kuraiši]] (أبو إبراهيم الهاشمي القرشي), [[Islāma valsts]] līderis (dzimis 1976. gadā) * {{dat||2|5|n}} — [[Boriss Meļņikovs]] (''Борис Мельников''), PSRS paukotājs (dzimis 1938. gadā) * {{dat||2|6|n}}: ** [[Ronijs Helstrems]] (''Ronnie Hellström''), zviedru futbolists (dzimis 1949. gadā) ** [[Lata Mangeškara]] (लता मंगेशकर, ''Latā Maṅgeśkar''), indiešu dziedātāja (dzimusi 1929. gadā) * {{dat||2|8|n}} — [[Liks Montaņjē]] (''Luc Montagnier''), franču virusologs, Nobela prēmijas laureāts fizioloģijā vai medicīnā (dzimis 1932. gadā) * {{dat||2|12|n}} — [[Aivans Raitmans]] (''Ivan Reitman''), Čehoslovākijā dzimis Kanādas režisors un scenārists (dzimis 1946. gadā) * {{dat||2|14|n}} — [[Borislavs Ivkovs]] (''Борислав Ивков''), Serbijas šahists (dzimis 1933. gadā) * {{dat||2|19|n}} — [[Kakuiči Mimura]] (三村 恪), japāņu futbolists (dzimis 1931. gadā) * {{dat||2|24|n}}: ** [[Dmitrijs Debelka]] (''Дзмітрый Дебелка''), baltkrievu cīkstonis (dzimis 1976. gadā) ** [[Selija Kelermane]] (''Sally Kellerman''), amerikāņu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1937. gadā) ** [[Vitālijs Skakuns]] (''Віталій Скакун''), ukraiņu karavīrs, sapieris (dzimis 1996. gadā) * {{dat||2|25|n}} — [[Oleksandrs Oksančenko]] (''Олександр Оксанченко''), ukraiņu militārās aviācijas pilots (dzimis 1968. gadā) * {{dat||2|28|n}} — [[Andrejs Suhoveckis]] (''Андрей Суховецкий''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1974. gadā) <gallery> Monica Vitti (1965) (cropped).jpg|[[Monika Viti]] Christos Sartzetakis (1989) cropped.jpg|[[Kristoss Sartzetakis]] Lata Mangeshkar - still 29065 crop.jpg|[[Lata Mangeškara]] Borislav Ivkov 1972.jpg|[[Borislavs Ivkovs]] Sally Kellerman at Boston University, 2009.jpg|[[Selija Kelermane]] </gallery> === Marts === * {{dat||3|1|n}} — [[Konrads Janis]] (''Conrad Janis''), ASV džeza mūziķis (dzimis 1928. gadā) * {{dat||3|4|n}}: ** [[Vitālijs Gerasimovs]] (''Виталий Герасимов''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1977. gadā) ** [[Šeins Varns]] (''Shane Warne''), Austrālijas kriketa spēlētājs (dzimis 1969. gadā) * {{dat||3|5|n}} — [[Vladimirs Žoga]] (''Владимир Жога''), Austrumukrainas prokrievisko separātistu komandieris (dzimis 1993. gadā) * {{dat||3|6|n}} — [[Pavlo Li]] (''Павло Лі''), ukraiņu aktieris (dzimis 1988. gadā) * {{dat||3|7|n}} — [[Muhamads Rafiks Tarars]] (محمد رفیق تارڑ, ''Muhammad Rafiq Tarar''), Pakistānas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1929. gadā) * {{dat||3|11|n}}: ** [[Rupija Banda]] (''Rupiah Banda''), Zambijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1937. gadā) ** [[Andrejs Koļesņikovs]] (''Андрей Колесников''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1977. gadā) * {{dat||3|13|n}}: ** [[Brents Reno]] (''Brent Renaud''), ASV žunālists (dzimis 1971. gadā) ** [[Viljams Hērts]] (''William Hurt''), ASV aktieris (dzimis 1950. gadā) * {{dat||3|15|n}}: ** [[Oļegs Mitjajevs]] (''Олег Митяев''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1974. gadā) ** [[Jūdžīns Pārkers]] (''Eugene Parker''), ASV fiziķis (dzimis 1927. gadā) * {{dat||3|16|n}} — [[Andrejs Mordvičevs]] (''Андрей Мордвичев''), Krievijas virsnieks, ģenerālleitnants (dzimis 1976. gadā) * {{dat||3|17|n}} — [[Oksana Šveca]] (''Оксана Швець''), ukraiņu aktrise (dzimusi 1955. gadā) * {{dat||3|21|n}}: ** [[Ivans Kolonna]] (''Ivanu Colonna''), korsikāņu nacionālists, terorists (dzimis 1960. gadā) ** [[Sumeilu Bubeje Maiga]] (''Soumeylou Boubèye Maïga''), Mali politiķis, premjerministrs (dzimis 1954. gadā) * {{dat||3|23|n}} — [[Medlina Olbraita]] (''Madeleine Albright''), čehu izcelsmes ASV politiķe (dzimusi 1937. gadā) * {{dat||3|25|n}}: ** [[Teilors Hokinss]] (''Taylor Hawkins''), ASV mūziķis (dzimis 1972. gadā) ** [[Jakovs Rezancevs]] (''Яков Резанцев''), Krievijas virsnieks, ģenerālleitnants (dzimis 1973. gadā) * [[27. marts]] — [[Ajazs Mitellibovs]] (''Ayaz Mütəllibov''), Azerbaidžānas prezidents (dzimis 1938. gadā) <gallery> Павло Лі.jpg|[[Pavlo Li]] William Hurt (2005) (cropped).jpg|[[Viljams Hērts]] Madeleine Albright 1997.jpg|[[Medlina Olbraita]] </gallery> === Aprīlis === * {{dat||4|1|n}} — [[Makss Levins]] (''Макс Левін''), Ukrainas fotogrāfs (dzimis 1981. gadā) * {{dat||4|2|n}}: ** [[Estele Herisa]] (''Estelle Harris''), amerikāņu aktrise un komiķe (dzimusi 1928. gadā) ** [[Mants Kvedaravičs]] (''Mantas Kvedaravičius''), lietuviešu filmu veidotājs, antropologs un arheologs (dzimis 1976. gadā) * {{dat||4|5|n}}: ** [[Nehemija Persofs]] (''Nehemiah Persoff''), amerikāņu aktieris un gleznotājs (dzimis 1919. gadā) ** [[Bjarni Trigvasons]] (''Bjarni Tryggvason''), islandiešu izcelsmes ASV astronauts (dzimis 1945. gadā) * {{dat||4|6|n}} — [[Vladimirs Žirinovskis]] (''Владимир Жириновский''), Krievijas politiķis (dzimis 1946. gadā) * {{dat||4|12|n}} — [[Gilberts Gotfrīds]] (''Gilbert Gottfried''), ASV estrādes komiķis un aktieris (dzimis 1955. gadā) * {{dat||4|13|n}} — [[Mišels Bukē]] (''Michel Bouquet''), franču teātra un kino aktieris (dzimis 1925. gadā) <!-- * pirms {{dat||4|13|n}} vai {{dat||4|14|n}} — [[Antons Kuprins]] (''Антон Куприн''), Krievijas kara jūrnieks, kuģa kapteinis (dzimis 1978. gadā) --> * {{dat||4|14|n}} — [[Maiks Bosī]] (''Mike Bossy''), Kanādas hokejists (dzimis 1957. gadā) * {{dat||4|15|n}} — [[Liza Šeridane]] (''Liz Sheridan''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1929. gadā) <!-- * pirms {{dat||4|16|n}} — [[Vladimirs Frolovs]] (''Владимир Фролов''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis ?) --> * {{dat||4|17|n}} — [[Katrīna Spaka]] (''Catherine Spaak''), franču un itāļu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1945. gadā) * {{dat||4|20|n}} — [[Roberts Morss]] (''Robert Morse''), amerikāņu aktieris (dzimis 1931. gadā) * {{dat||4|21|n}}: ** [[Mvai Kibaki]] (''Mwai Kibaki''), Kenijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1931. gadā) ** [[Žaks Perēns]] (''Jacques Perrin''), franču aktieris (dzimis 1941. gadā) * {{dat||4|22|n}} — [[Gijs Leflērs]] (''Guy Lafleur''), Kanādas hokejists (dzimis 1951. gadā) * {{dat||4|23|n}} — [[Orins Hečs]] (''Orrin Hatch''), ASV jurists un politiķis (dzimis 1934. gadā) * {{dat||4|26|n}} — [[Klauss Šulce]] (''Klaus Schulze''), vācu mūziķis (dzimis 1947. gadā) * {{dat||4|29|n}} — [[Andrejs Simonovs]] (''Андрей Симонов''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1966. gadā) <gallery> Владимир Жириновский (25-09-2021) (cropped).jpg|[[Vladimirs Žirinovskis]] Gilbert Gottfried 2016.jpg|[[Gilberts Gotfrīds]] </gallery> === Maijs === * {{dat||5|3|n}} — [[Staņislavs Šuškevičs]] (''Станісла́ў Шушке́віч''), Baltkrievijas zinātnieks un politiķis, Baltkrievijas Augstākās Padomes priekšsēdētājs (dzimis 1934. gadā) * {{dat||5|8|n}} — [[Freds Vords]] (''Fred Ward''), amerikāņu aktieris (dzimis 1942. gadā) * {{dat||5|10|n}} — [[Leonīds Kravčuks]] (''Леонід Кравчук''), PSRS un Ukrainas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1934. gadā) * {{dat||5|11|n}} — [[Širīna Abu Akleha]] (شيرين أبو عاقلة), palestīniešu žurnāliste (dzimusi 1971. gadā) * {{dat||5|13|n}}: ** [[Halīfa bin Zājids al Nahjāns]] (خليفة بن زايد بن سلطان آل نهيان), Abū Dabī šeihs un AAE prezidents (dzimis 1948. gadā) ** [[Bens Rojs Motelsons]] (''Ben Roy Mottelson''), ASV un Dānijas kodolfiziķis (dzimis 1926. gadā) * {{dat||5|17|n}} — [[Vangelis]] (''Βαγγέλης''), grieķu komponists (dzimis 1943. gadā) * {{dat||5|18|n}} — [[Rolands Kalniņš]], latviešu kinorežisors (dzimis 1922. gadā) * {{dat||5|22|n}} — [[Kanamats Botaševs]] (''Канамат Боташев''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1959. gadā) * {{dat||5|26|n}}: ** [[Endrū Flečers]] (''Andrew Fletcher''), angļu mūziķis (dzimis 1961. gadā) ** [[Čiriako De Mita]] (''Ciriaco De Mita''), itāļu politiķis, premjerministrs (dzimis 1928. gadā) ** [[Rejs Liota]] (''Ray Liotta''), ASV aktieris (dzimis 1954. gadā) * {{dat||5|28|n}} — [[Bujars Nišani]] (''Bujar Nishani''), Albānijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1966. gadā) <gallery> Šuškievič bchd.jpg|[[Staņislavs Šuškevičs]] Leonid Kravchuk 2013-06-18.JPG|[[Leonīds Kravčuks]] VangelisElGrecopremiereDE2.jpg|[[Vangelis]] Andy Fletcher t.jpg|[[Endrū Flečers]] Ray Liotta (8140672892).jpg|[[Rejs Liota]] Буяр Нишани.jpg|[[Bujars Nišani]] </gallery> === Jūnijs === * [[6. jūnijs]] — [[Valērijs Rjumins]] (''Валерий Рюмин''), PSRS un Krievijas kosmonauts (dzimis 1939. gadā) * [[12. jūnijs]] — [[Filips Beikers Hols]] (''Philip Baker Hall''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā) * [[17. jūnijs]] — [[Žans Luijs Trentiņāns]] (''Jean-Louis Trintignant''), Francijas aktieris un kinorežisors (dzimis 1930. gadā) * [[19. jūnijs]]: ** [[Ufe Ellemans-Jensens]] (''Uffe Ellemann-Jensen''), Dānijas politiķis (dzimis 1941. gadā) ** [[Genādijs Burbulis]] (''Геннадий Бурбулис''), lietuviešu izcelsmes Krievijas politiķis (dzimis 1945. gadā) * [[20. jūnijs]] — [[Reģimants Adomaitis]] (''Regimantas Adomaitis''), Lietuvas aktieris (dzimis 1937. gadā) * [[27. jūnijs]] — [[Džo Tērkels]] (''Joe Turkel''), amerikāņu aktieris (dzimis 1927. gadā) * [[28. jūnijs]] — [[Džinejts Arkins]] (''Cüneyt Arkın''), turku kinoaktieris un režisors (dzimis 1937. gadā) <!-- * [[29. jūnijs]] — [[Heršels V. Viljams]] (''Hershel Woodrow Williams''), ASV militārpersona<ref>https://www.washingtonpost.com/obituaries/2022/06/29/hershel-williams-wwii-medal-honor-dead/</ref> (dzimis 1923. gadā) --> <gallery> Valery Victorovitch2.jpg|[[Valērijs Rjumins]] Philip Baker Hall at the 2009 Tribeca Film Festival.jpg|[[Filips Beikers Hols]] Jean-Louis Trintignant Cannes 2012.jpg|[[Žans Luijs Trentiņāns]] </gallery> === Jūlijs === * [[2. jūlijs]]: ** [[Pīters Bruks]] (''Peter Brook''), angļu teātra un kino režisors (dzimis 1925. gadā) ** [[Susana Dosamantesa]] (''Susana Dosamantes''), meksikāņu aktrise (dzimusi 1948. gadā) * [[6. jūlijs]] — [[Džeimss Kāns]] (''James Caan''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[8. jūlijs]]: ** [[Šindzo Abe]] (安倍 晋三), japāņu politiķis, premjerministrs (dzimis 1954. gadā) ** [[Žuzē Eduardu duš Santušs]] (''José Eduardo dos Santos''), Angolas politiķis, prezidents (dzimis 1942. gadā) ** [[Tonijs Siriko]] (''Tony Sirico''), ASV aktieris (dzimis 1942. gadā) * [[14. jūlijs]] — [[Ivana Trampa]] (''Ivana Trump''), čehu izcelsmes ASV uzņēmēja un modele, [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] pirmā sieva (dzimusi 1949. gadā) * [[18. jūlijs]] — [[Klāss Oldenburgs]] (''Claes Oldenburg''), zviedru izcelsmes ASV skulptors (dzimis 1929. gadā) * [[21. jūlijs]] — [[Ūve Zēlers]] (''Uwe Seeler''), Vācijas futbolists (dzimis 1936. gadā) * [[25. jūlijs]]: ** [[Pols Sorvino]] (''Paul Sorvino''), ASV aktieris un mūziķis (dzimis 1939. gadā) ** [[Deivids Trimbls]] (''David Trimble''), britu politiķis, Ziemeļīrijas pirmais ministrs (dzimis 1944. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Juris Hartmanis]], latviešu datorzinātnieks (dzimis 1928. gadā) * [[30. jūlijs]] — [[Peta Kerola]] (''Pat Carroll''), amerikāņu aktrise un komiķe (dzimusi 1927. gadā) * [[31. jūlijs]]: ** [[Bills Rasels]] (''Bill Russell''), ASV basketbolists (dzimis 1934. gadā) ** [[Oleksijs Vadaturskis]] (''Олексій Вадатурський''), Ukrainas uzņēmējs (dzimis 1947. gadā) ** [[Aimans az Zavāhirī]] (''أيمن محمد ربيع الظواهري''), Ēģiptes teologs, ''Al-Qaeda'' līderis (dzimis 1951. gadā) <gallery> James_Caan_1976.jpg|[[Džeimss Kāns]] Shinzō Abe Official (cropped 2).jpg|[[Šindzo Abe]] José Eduardo dos Santos 3 (cropped).jpg|[[Žuzē Eduardu duš Santušs]] Ivana Trump cropped retouched.jpg|[[Ivana Trampa]] Uwe Seeler – Tag der Legenden 2016 03.jpg|[[Ūve Zēlers]] Bill Russell in the Green Room.jpg|[[Bills Rasels]] Ayman al-Zawahiri portrait.JPG|[[Aimans az Zavāhirī]] </gallery> <!-- == Svarīgi reliģiski svētki == == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — --> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg6}} {{Commons|2022}} [[Kategorija:2022. gads| ]] d10gzqfy1ruzs12a7axsllbmujhevfd 3665745 3665730 2022-08-02T14:51:52Z Bai-Bot 60304 /* Februāris */sīkumi, replaced: Doņeckas tautas republik → Doneckas tautas republik using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Cita nozīme|2022. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|2022. gads Latvijā}} {{Gads|2022}} {{Gada citi notikumi|2022}} {{Gads citos kalendāros|2022}} '''2022. gads''' ({{Rom sk gadam|2022}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[sestdiena|sestdienā]]. Tas ir mūsu ēras [[21. gadsimts|divdesmit pirmā gadsimta]] un [[3. tūkstošgade|trešās tūkstošgades]] 22. gads, kā arī 2. gads divdesmit pirmā gadsimta trešajā desmitgadē. [[Apvienoto Nāciju Organizācija]] pasludinājusi 2022. gadu par starptautisko amatnieciskās zivsaimniecības un [[akvakultūra]]s gadu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://undocs.org/A/RES/72/72|title=International Year of Artisanal Fisheries and Aquaculture|website=United Nations|access-date=February 15, 2020}}</ref> un starptautisko [[stikls|stikla]] gadu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://undocs.org/A/RES/75/279|title=International Year of Glass|website=United Nations|access-date=July 17, 2021}}</ref> Tāpat kā [[2020. gads|2020]]. un [[2021. gads|2021. gadu]], arī 2022. gadu ir ļoti ietekmējusi [[COVID-19 pandēmija]]. Pasaulē sāka atcelt COVID ierobežojumus, kā rezultātā atkārtoti atvērtas starptautiskās robežas, kā arī turpinājās COVID-19 variantu parādīšanās atsevišķās pasaules valstīs. [[COVID-19 vakcīna|COVID-19 vakcīnu]] globālā izplatīšana, kas sākās 2020. gada beigās, turpinās visu šo gadu. 2022. gadā sākās [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukums Ukrainā]], kas izraisīja starptautiskus nosodījumus un sankcijas, {{nobr|13,7 miljonu}} [[ukraiņi|ukraiņu]] došanos prom no mājām ({{nobr|7,7 miljoni}} iekšzemē pārvietoto personu un {{nobr|6 miljoni}} [[bēgļi|bēgļu]]) un tas ir lielākais bruņotais konflikts [[Eiropa|Eiropā]] kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** stājās spēkā brīvās tirdzniecības līgums [[Reģionālā visaptverošā ekonomiskā partnerība]], kurā apvienojušās [[Austrālija]], [[Bruneja]], [[Japāna]], [[Kambodža]], [[Ķīna]], [[Laosa]], [[Jaunzēlande]], [[Singapūra]], [[Taizeme]], [[Vjetnama]];<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.scmp.com/economy/global-economy/article/3161707/what-rcep-worlds-largest-free-trade-deal-under-way|title=World’s largest free trade deal is under way, but what is RCEP?|website=South China Morning Post|access-date=2022-08-02|date=2022-01-01|language=en}}</ref> ** [[Šveice]]s prezidenta amatā stājās [[Ignazio Kasiss]], nomainot [[Gijs Parmelēns|Giju Parmelēnu]]. * [[2. janvāris]]: ** [[Sudāna]]s premjerministrs [[Abdalla Hamdoks]] paziņoja par atkāpšanos no amata pēc tam, kad demokrātijas atbalsta protestos tika nogalināti cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2022/01/02/world/sudan-protest-killed-anti-coup-security-forces/index.html|title=Sudan's Prime Minister resigns amid violent anti-coup protests that have left at least 57 people dead|last=CNN|first=Alaa Elassar and Pierre Meilhan|website=CNN|access-date=2022-08-02}}</ref> ** [[Kazahstāna|Kazahstānā]] sākās masveida protesti pret gāzes cenu pieaugumu, kas izvērtās par grautiņiem visā valstī. * [[5. janvāris]] — [[Kazahstāna]]s premjerministrs [[Askars Mamins]] paziņoja par atkāpšanos no amata, turpinoties protestiem visā valstī; par premjerministra pienākumu izpildītāju iecelts viņa vietnieks [[Elihans Smaiilovs]]. * [[7. janvāris]] — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē ar [[COVID-19]] oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 300 miljonus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/live/2022/01/06/world/omicron-covid-vaccine-tests|title=Covid News: Known Global Coronavirus Cases Top 300 Million|work=The New York Times|access-date=2022-08-02|date=2022-01-06|last=Bengali|first=Shashank|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> * [[10. janvāris]] — ASV veikta pirmā veiksmīgā [[sirds transplantācija]] no [[Ksenotransplantācija|cūkas cilvēkam]],<ref>{{Ziņu atsauce |date=10 January 2022|title=University of Maryland School of Medicine Faculty Scientists and Clinicians Perform Historic First Successful Transplant of Porcine Heart into Adult Human with End-Stage Heart Disease| url=https://www.umms.org/ummc/news/2022/first-successful-transplant-of-porcine-heart-into-adult-human-heart|work=University of Maryland Medical Center|access-date=11 January 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |date=10 January 2022|title=Man gets genetically-modified pig heart in world-first transplant| url=https://www.bbc.co.uk/news/world-us-canada-59944889|work=BBC News|access-date=11 January 2022}}</ref> pēc diviem mēnešiem gan viņš nomira.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.umms.org/ummc/news/2022/in-memoriam-david-bennett|title=In Memoriam: David Bennett|website=www.umms.org|access-date=2022-03-14|language=en}}</ref> * [[11. janvāris]] — par [[Kazahstāna]]s premjerministru kļuva [[Elihans Smaiilovs]]. * [[15. janvāris]] — [[Hungas Tongas]] zemūdens vulkāna izvirdums izraisīja postījumus [[Tonga|Tongā]] un [[cunami]] draudus [[Austrālija|Austrālijā]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Čīle|Čīlē]], [[Fidži]], [[Japāna|Japānā]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], [[Samoa|Samoā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-asia-60007119|title=Get away from shore - US and Japan warn on tsunami|work=BBC News|access-date=2022-08-02|date=2022-01-15|language=en-GB}}</ref> * [[16. janvāris]] — par [[Ziemeļmaķedonija]]s premjerministru kļuva [[Dimitars Kovačevskis]], nomainot [[Zorans Zaevs|Zoranu Zaevu]]. * [[23. janvāris]]: ** [[Tropiskā vētra Ana|Tropiskās vētras Ana]] rezultātā 88 cilvēki gāja bojā [[Madagaskara|Madagaskarā]], [[Malāvija|Malāvijā]] un [[Mozambika|Mozambikā]]; ** apvērsuma laikā [[Burkinafaso]] tika gāzts prezidents [[Roks Marks Kristians Kaborē]]; apvērsums tika pamatots ar valdības nespēju ierobežot [[Islāma terorisms|islāmistu kaujinieku]] aktivitātes valstī. * [[Attēls:Centro de vacunación en la provincia de Santa Fe.jpg|thumb|Pasaulē injicēti vairāk nekā 10 miljardi [[COVID-19 vakcīna|vakcīnas pret COVID‑19]] devu.]][[28. janvāris]] — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē injicēti 10 miljardi [[COVID-19 vakcīna|vakcīnas pret COVID‑19]] devu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2022/01/28/world/covid-vaccines-10-billion-doses.html|title=The world surpasses 10 billion vaccine doses administered, but gaps persist in who gets the shots.|work=The New York Times|access-date=2022-08-02|date=2022-01-28|last=Bengali|first=Shashank|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> * [[29. janvāris]] — [[Serdžo Matarella]] tika pārvēlēts par [[Itālijas prezidents|Itālijas prezidentu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/1/29/italy-parties-ask-mattarella-to-remain-president-after-vote-chaos|title=Italian President Sergio Mattarella re-elected, ending impasse|website=www.aljazeera.com|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref> === Februāris === * {{dat||2|3|n}} — ASV militārā reida laikā [[Sīrija]]s rietumos tika nogalināts [[Islāma valsts]] līderis [[Abu Ibrahimu al Hašimi al Kuraiši]].<ref>{{Ziņu atsauce|date=3 February 2022|title=Islamic State leader Abu Ibrahim al-Qurayshi killed in Syria, US says|language=en-GB|work=BBC News|url=https://www.bbc.co.uk/news/world-middle-east-60246129|access-date=3 February 2022}}</ref> * 4. februāris — [[Ķīna]] un [[Krievija]] nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, iebilstot pret turpmāku [[NATO]] paplašināšanos un paužot "nopietnas bažas" par [[AUKUS]] drošības paktu, kā arī paziņoja par apņemšanos sadarboties savā starpā virknē jautājumu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-asia-60257080|title=China joins Russia in opposing Nato expansion|work=BBC News|access-date=2022-08-02|date=2022-02-04|language=en-GB}}</ref> * [[Attēls:Putin attended the opening ceremony of 2022 Beijing Winter Olympics (3).jpg|thumb|[[4. februāris|4. februārī]] [[Pekina|Pekinā]], [[Ķīna|Ķīnā]] notika [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] atklāšanas ceremonija]]no {{dat||2|4|ģ}} līdz {{dat||2|20|d}} — [[Pekina|Pekinā]], [[Ķīna|Ķīnā]] notiek [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * {{dat||2|5|n}} — [[Tropiskais ciklons Batsirai|Tropiskā ciklona Batsirai]] rezultātā [[Madagaskara|Madagaskarā]], [[Maurīcija|Maurīcijā]] un [[Reinjona|Reinjonā]] bojā gāja 123 cilvēki.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/africa/least-three-dead-after-cyclone-batsirai-causes-devastation-southeast-madagascar-2022-02-06/|title=Cyclone kills at least 10 in Madagascar, destroying homes and cutting power|work=Reuters|access-date=2022-08-02|date=2022-02-08|last=Rabary|first=Lovasoa|language=en}}</ref> * [[8. februāris]] — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē ar [[COVID-19]] oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 400 miljonus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/live/2022/02/08/world/covid-test-vaccine-cases|title=The world surpasses 400 million known coronavirus cases and confronts how to live with Covid.|work=The New York Times|access-date=2022-08-02|date=2022-02-09|last=Astor|first=Maggie|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> * {{dat||2|13|n}} — par [[Vācijas prezidents|Vācijas prezidentu]] pārvēlēts [[Franks Valters Šteinmeiers]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=2022-02-13|title=Steinmeier elected for second term as German president|url=https://www.euronews.com/2022/02/13/steinmeier-elected-for-second-term-as-german-president|access-date=2022-02-13|website=Euronews|language=en}}</ref> * {{dat||2|14|n}} — [[Brīvības konvojs]]: [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]], pirmo reizi Kanādas vēsturē, izsludināja Ārkārtējās situācijas likuma iedarbināšanu, lai apspiestu valsts mēroga protestus un blokādes. * {{dat||2|21|n}} — [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze]]: [[Krievijas prezidents]] [[Vladimirs Putins]] parakstīja [[Luhanskas tautas republika|Luganskas]] un [[Doneckas tautas republika]]s atzīšanas deklarāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/|title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-24|language=lv}}</ref> * {{dat||2|24|n}} — [[Krievija]]s karaspēks sāka [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|iebrukumu Ukrainā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/|title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-24|language=lv}}</ref> * {{dat||2|28|n}} — [[Ēģipte|Ēģiptē]] atzīmēja 100. gadadienu kopš tika pasludināta neatkarība no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.ees.ac.uk/news/celebrating-egyptology-in-2022|title=Celebrating Egyptology in 2022|work=ees.ac.uk|publisher=Egypt Exploration Society|date=|accessdate=29 December 2021}}</ref> === Marts === * [[2. marts]]: ** Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā: ''[[World Athletics]]'' aizliedz Krievijai un Baltkrievijai piedalīties visos tās pasākumos.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/lifestyle/sports/badminton-swimming-federations-ban-athletes-russia-belarus-2022-03-01/|title=Russian and Belarusian athletes banned, tennis players avoid tour exclusion|work=Reuters|access-date=2022-08-02|date=2022-03-01|last=Reuters|language=en}}</ref> ** Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā: [[Starptautiskā krimināltiesa]] oficiāli paziņoja, ka izmeklēs [[Kara noziegumi|kara noziegumus]], kas pastrādāti [[Starptautiskās Krimināltiesas izmeklēšana Ukrainā|pret Ukrainu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn.lv/starptautiska-kriminaltiesa-izmekles-noziegumus-krievijas-kara-pret-ukrainu-396733|title=Starptautiskā Krimināltiesa izmeklēs noziegumus Krievijas karā pret Ukrainu|website=BNN - ZIŅAS AR VĒRTĪBU|access-date=2022-05-04|date=2022-03-01|language=lv-LV}}</ref> * [[4. marts]] — Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā: ārvalstu mediji, tostarp [[CNN]] un [[BBC]], apturēja darbību Krievijā pēc grozījumiem Kriminālkodeksā, kas paredz līdz 15 gadiem ilgu cietumsodu par "viltus ziņu" izplatīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ari-cnn-bbc-un-bloomberg-aptur-darbibu-krievija.a446552/|title=Arī CNN, BBC un «Bloomberg» aptur darbību Krievijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-04|language=lv}}</ref> * [[7. marts]] — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē no COVID-19 oficiāli reģistrēto mirušo skaits sasniedza 6 miljonus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2022/03/07/health/global-covid-deaths-surpass-six-million/index.html|title=Global Covid-19 deaths surpass 6 million|last=CNN|first=Deidre McPhillips|website=CNN|access-date=2022-03-30}}</ref> * [[9. marts]] — notika 2022. gada [[Dienvidkoreja]]s prezidenta vēlēšanas, kurās par prezidentu tika ievēlēts [[Tautas varas partija]]s kandidāts [[Juns Sukjols]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/dienvidkorejas-prezidenta-velesanas-uzvar-konservativas-opozicijas-kandidats-juns-sukjols|title=Dienvidkorejas prezidenta vēlēšanās uzvar konservatīvās opozīcijas kandidāts Juns Sukjols|website=LA.LV|access-date=2022-05-04|language=lv}}</ref> === Aprīlis === * [[3. aprīlis]] — par [[Ungārija]]s premjerministru tika atkārtoti ievēlēts [[Viktors Orbāns]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/hungarians-vote-orbans-12-year-rule-tight-ballot-overshadowed-by-ukraine-war-2022-04-03/|title=Orban scores crushing victory as Ukraine war solidifies support|work=Reuters|access-date=2022-04-13|date=2022-04-04|last=Pawlak|first=Justyna|language=en}}</ref> * [[7. aprīlis]] — [[ANO Ģenerālā asambleja]] nolēma par Krievijas dalības apturēšanu [[Cilvēktiesību padome|Cilvēktiesību padomē]]. Par šo lēmumu nobalsoja 93 valstis, 24 pret, 58 atturējās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-nobalso-par-krievijas-darbibas-apturesanu-cilvektiesibu-padome.a451513/|title=ANO nobalso par Krievijas darbības apturēšanu Cilvēktiesību padomē|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-13|language=lv}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/live/2022/apr/07/russia-ukraine-war-nato-foreign-ministers-to-meet-as-zelenskiy-dismisses-fresh-sanctions-live-news?page=with%3Ablock-624f08fa8f0887d7b40d5d7e|title=Ukraine braces for a renewed Russian offensive on its eastern front – as it happened|work=The Guardian|access-date=2022-04-13|date=2022-04-08|last=Singh|first=Samantha Lock (now); Maanvi|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> * [[10. aprīlis]] — notika [[2022. gada Francijas prezidenta vēlēšanas|2022. gada Francijas prezidenta vēlēšanu]] pirmā kārta.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/second-round-french-election-could-see-conservative-pecresse-level-with-macron-2022-01-12/|title=Second round of French election could see conservative Pecresse level with Macron -poll|work=Reuters|access-date=2022-04-13|date=2022-01-12|last=Reuters|language=en}}</ref> * [[13. aprīlis]] — COVID-19 pandēmija: pasaulē ar COVID-19 oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 500 miljonus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.axios.com/world-covid-cases-surpass-500-million-67de52f9-5230-42f2-b61d-5cf195b6dd57.html|title=World surpasses half a billion confirmed COVID cases|last=Falconer|first=Rebecca|website=Axios|access-date=2022-05-03|date=2022-04-13|language=en}}</ref> * [[20. aprīlis]] — [[Eiropas Dienvidu Observatorija]]s astronomi paziņoja, ka ir novērota jauna veida [[Nova|eksplodējoša zvaigzne]] — [[mikronova]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://earthsky.org/space/micronovas-small-mighty-like-nova-explosions/|title=EarthSky {{!}} Micronovas are new! They’re small, but mighty|website=earthsky.org|access-date=2022-05-20|date=2022-04-25|language=en-US}}</ref> * [[24. aprīlis]]: ** notika 2022. gada Francijas prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurās tika atkārtoti ievēlēts [[Emanuels Makrons]], tādējādi kļūstot par pirmo Francijas prezidentu 20 gadu laikā, kurš tika pārvēlēts uz otro termiņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/apr/24/emmanuel-macron-wins-french-presidential-election-say-projected-results|title=Victorious Macron vows to unite France after fending off Le Pen threat|website=the Guardian|access-date=2022-04-25|date=2022-04-24|language=en}}</ref> ** notika 2022. gada [[Slovēnija]]s parlamenta vēlēšanas, kurās par lielāko partiju kļuva "Brīvības kustība", iegūstot 41 no 90 deputātu vietām parlamentā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.euronews.com/2022/04/24/slovenians-out-to-vote-with-no-single-party-projected-to-rule-without-coalition|title=Slovenia's Janša defeated by opposition liberal Freedom Movement|website=euronews|access-date=2022-05-03|date=2022-04-24|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/slovenias-populist-pm-faces-close-election-race-against-environmentalist-party-2022-04-23/|title=Slovenia's populist PM loses election to environmentalist party-election commission|work=Reuters|access-date=2022-05-03|date=2022-04-24|last=Lihtenvalner|first=Katja|language=en}}</ref> * [[28. aprīlis]] — [[Melnkalne]]s parlaments ievēlēja jauno mazākuma valdību ar [[Dritans Abazovičs|Dritanu Abazoviču]] kā premjerministru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/melnkalne-apstiprina-jaunu-mazakuma-valdibu-jaunais-premjers-velas-valsts-tuvinasanos-es.d?id=54295616|title=Melnkalnē apstiprina jaunu mazākuma valdību; jaunais premjers vēlas valsts tuvināšanos ES|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-05-03|date=2022-04-29|language=lv}}</ref> === Maijs === * [[9. maijs]] — [[Šrilanka]]s premjerministrs [[Mahinda Radžapaksa]] atkāpās no amata ilgstošu protestu dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nemieru-del-srilanka-atkapjas-premjers.a455942/|title=Nemieru dēļ Šrilankā atkāpjas premjers|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-02|language=lv}}</ref> * no {{dat||5|10|ģ}} līdz {{dat||5|14|d}} — [[Turīna|Turīnā]], [[Itālija|Itālijā]] notika [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]; konkursā uzvarēja ''[[Kalush Orchestra]]'' ar dziesmu ''[[Stefania (dziesma)|Stefania]]'' no [[Ukraina]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/event/turin-2022|title=Turin 2022|website=eurovision.tv|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/participant/kalush-orchestra-22|title=Kalush Orchestra|website=eurovision.tv|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref> === Jūnijs === * [[14. jūnijs]]: ** Šrilankas prezidents [[Gotabaja Radžapaksa]] atkāpās no prezidenta amata un aizbēga no valsts saistībā ar protestiem par notiekošo [[Ekonomiskā krīze|ekonomisko krīzi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7563282/srilankas-prezidents-aizbedzis-no-valsts|title=Šrilankas prezidents aizbēdzis no valsts|website=Ārvalstīs|access-date=2022-08-02|date=2022-07-13|language=lv}}</ref> ** [[Dānija]] un [[Kanāda]] atrisināja gandrīz 50 gadus ilgušās domstarpības (dēvētas par "[[Viskija karš|Viskija karu]]") par [[Hansa sala]]s piederību, vienojoties, ka salu sadalīs vienlīdzīgi un izveidos sauszemes robežu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-61801682|title=Whisky Wars: Denmark and Canada strike deal to end 50-year row over Arctic island|work=BBC News|access-date=2022-08-02|date=2022-06-14|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/507041-danija-un-kanada-nolemusas-kam-pieder-sala-arktika-strids-ilga-gandriz-50-gadus|title=Dānija un Kanāda nolēmušas, kam pieder sala Arktikā. Strīds ilga gandrīz 50 gadus|website=Jauns.lv|access-date=2022-08-02|language=lv}}</ref> * [[21. jūnijs]] — Šrilankas parlaments ievēlēja bijušo premjerministru [[Ranila Vikremesingi|Ranilu Vikremesingu]] par Šrilankas prezidentu<ref name="bbc.com">{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-asia-62202901|title=Sri Lanka: Ranil Wickremesinghe elected president by MPs|work=BBC News|access-date=2022-08-02|date=2022-07-20|language=en-GB}}</ref> * no [[28. jūnijs|28. jūnija]] līdz [[30. jūnijs|30. jūnijam]] — notika [[2022. gada NATO samits]] [[Madride|Madridē]], [[Spānija|Spānijā]], kurā arī piedalījās atlasītas valstis no [[Eiropas Savienība]]s un [[Indijas un Klusā okeāna reģions|Indijas un Klusā okeāna reģiona]]; samitā galvenokārt tika apspriestas aizsardzības pastiprinājumu iespējas pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] un ilgstošajiem draudiem citu valstu teritoriālajai integritātei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nato.int/cps/en/natohq/news_194990.htm|title=NATO Summit - Madrid, Spain - 28, 29 and 30 June 2022|last=NATO|website=NATO|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref> === Jūlijs === * [[8. jūlijs]] — [[Japāna|Japānā]], [[Naras prefektūra|Naras prefektūrā]] priekšvēlēšanu mītiņa runas laikā tika sašauts un nogalināts bijušais Japānas premjerministrs [[Šindzo Abe]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/live/world-asia-62088876|title=As it happened: Shinzo Abe - suspect used handmade gun to kill ex-Japan leader, say police|website=BBC News|access-date=2022-08-02|language=en-gb}}</ref> * [[11. jūlijs]] — tika publicēta pirmā ar [[Džeimsa Veba kosmiskais teleskops|Džeimsa Veba kosmisko teleskopu]] uzņemtā bilde, kurā ir redzama galaktiku kopa [[SMACS 0723]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54536260|title=Dziļākais ieskats Visuma vēsturē – publisko pirmo ar Veba teleskopu uzņemto bildi|last=Miķelsons|first=Edžus|website=delfi.lv|access-date=2022-08-02|date=2022-07-12|language=lv}}</ref> * [[18. jūlijs]] — notika [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja valdošās hinduistu nacionālistu partijas politiķe [[Draupadi Murmu]], kļūstot par pirmo cilšu pārstāvi un otro sievieti Indijas prezidenta amatā.<ref name="bbc.com"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7569490/indija-ievel-otro-prezidenti-sievieti|title=Indijā ievēl otro prezidenti-sievieti|website=Ārvalstīs|access-date=2022-08-02|date=2022-07-22|language=lv}}</ref> === Augusts === == Paredzētie notikumi == === Novembris === * no {{dat||11|21|ģ}} līdz {{dat||12|18|d}} — [[Katara|Katarā]] notiks [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. == Miruši == === Janvāris === * {{dat||1|2|n}}: ** [[Ēriks Valters Elsts]] (''Eric Walter Elst''), Beļģijas astronoms (dzimis 1936. gadā) ** [[Ričards Līkijs]] (''Richard Leakey''), Kenijas paleoantrpologs un politiķis (dzimis 1944. gadā) * {{dat||1|3|n}} — [[Viktors Saņejevs]] (''Виктор Санеев''), Padomju Savienības vieglatlēts (dzimis 1945. gadā) * {{dat||1|6|n}}: ** [[Pīters Bogdanovičs]] (''Peter Bogdanovich''), amerikāņu režisors un scenārists (dzimis 1939. gadā) ** [[Sidnijs Puatjē]] (''Sidney Poitier''), bahamiešu-amerikāņu aktieris, kinorežisors, autors un diplomāts (dzimis 1927. gadā) * {{dat||1|9|n}}: ** [[Tosiki Kaifu]] (海部 俊樹, ''Kaifu Toshiki''), Japānas politiķis (dzimis 1931. gadā) ** [[Bobs Segets]] (''Bob Saget''), amerikāņu aktieris un komiķis (dzimis 1956. gadā) * {{dat||1|10|n}} — [[Herberts Ahternbušs]] (''Herbert Achternbusch''), vāciešu kinorežisors, rakstnieks un gleznotājs (dzimis 1938. gadā) * {{dat||1|11|n}}: ** [[Anatolijs Aļabjevs]] (''Анатолий Алябьев''), PSRS biatlonists (dzimis 1951. gadā) ** [[Davids Sasoli]] (''David Sassoli''), itāļu politiķis, 16. Eiropas Parlamenta prezidents (dzimis 1956. gadā) ** [[Ernests Šonekans]] (''Ernest Shonekan''), Nigērijas politiķis (dzimis 1936. gadā) * {{dat||1|12|n}} — [[Ronija Spektore]] (''Ronnie Spector''), ASV dziedātāja (dzimusi 1943. gadā) * {{dat||1|13|n}} — [[Žans Žaks Benekss]] (''Jean-Jacques Beineix''), franču kinorežisors (dzimis 1946. gadā) * {{dat||1|14|n}} — [[Rikardu Bufils]] (''Ricardo Bofill''), spāņu arhitekts (dzimis 1939. gadā) * {{dat||1|16|n}} — [[Ibrahims Bubakars Keita]] (''Ibrahim Boubacar Keïta''), Mali politiķis, 5. Mali prezidents (dzimis 1945. gadā) * {{dat||1|18|n}}: ** [[Fransisko Gento]] (''Francisco Gento''), spāņu futbolists (dzimis 1933. gadā) ** [[Lūsija Herisa]] (''Lusia Harris''), ASV basketboliste (dzimusi 1955. gadā) ** [[Deivids Kokss]] (''David Cox''), britu statistiķis (dzimis 1924. gadā) ** [[Iveta Mimo]] (''Yvette Mimieux''), amerikāņu kino un televīzijas aktrise (dzimusi 1942. gadā) * {{dat||1|19|n}}: ** [[Hārdijs Krīgers]] (''Hardy Krüger''), vācu aktieris (dzimis 1928. gadā) ** [[Gaspārs Uljēls]] (''Gaspard Ulliel''), franču aktieris (dzimis 1984. gadā) * {{dat||1|20|n}}: ** [[Haidija Bibla]] (''Heidi Biebl''), vācu slēpotāja (dzimusi 1941. gadā) ** ''[[Meat Loaf]]'' (Maikls Lī Adejs), ASV dziedātājs un aktieris (dzimis 1947. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-devies-amerikanu-muzikis-un-aktieris-meat-loaf.a439891/|title=Mūžībā devies amerikāņu mūziķis un aktieris Meat Loaf|website=www.lsm.lv|access-date=2022-01-21|language=lv}}</ref> * {{dat||1|21|n}} — [[Luijs Andersons]] (''Louis Anderson''), amerikāņu komiķis un aktieris (dzimis 1953. gadā) * {{dat||1|22|n}}: ** [[Thiķ Ņat Haņs]] (''Thích Nhất Hạnh''), vjetnamiešu dzenbudisma mūks un cilvēktiesību aktīvists (dzimis 1926. gadā) * {{dat||1|23|n}}: ** [[Keto Losaberidze]] (ქეთევან ლოსაბერიძე), padomju un gruzīnu loka šāvējs (dzimis 1949. gadā) ** [[Tjerī Muglers]] (''Thierry Mugler''), franču modes mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * {{dat||1|24|n}} — [[Silvesters Čolāns]] (''Szilveszter Csollány''), ungāru vingrotājs (dzimis 1970. gadā) * {{dat||1|25|n}} — [[Vims Jansens]] (''Wim Jansen''), Nīderlandes futbolists (dzimis 1946. gadā) * {{dat||1|30|n}} — [[Leonīds Kuravļovs]] (''Леонид Куравлёв''), PSRS un Krievijas aktieris (dzimis 1936. gadā) <gallery> Richard Leakey (1986).jpg|[[Ričards Līkijs]] Peter Bogdanovich (cropped).jpg|[[Pīters Bogdanovičs]] Sidney Poitier-NPS.jpg|[[Sidnijs Puatjē]] Bob Saget, Behind The Velvet Rope TV .05.jpg|[[Bobs Segets]] Official portrait of David Sassoli, president of the European Parliament.jpg|[[Davids Sasoli]] Thich Nhat Hanh 12 (cropped).jpg|[[Thiķ Ņat Haņs]] Kuravlev (cropped).jpg|[[Leonīds Kuravļovs]] </gallery> === Februāris === * {{dat||2|2|n}} — [[Monika Viti]] (''Monica Vitti''), itāļu aktrise (dzimusi 1931. gadā) * {{dat||2|3|n}}: ** [[Kristoss Sartzetakis]] (''Χρήστος Σαρτζετάκης''), [[Grieķijas valsts vadītāju uzskaitījums|9. Grieķijas prezidents]] (dzimis 1929. gadā) ** [[Abu Ibrahimu al Hašimi al Kuraiši]] (أبو إبراهيم الهاشمي القرشي), [[Islāma valsts]] līderis (dzimis 1976. gadā) * {{dat||2|5|n}} — [[Boriss Meļņikovs]] (''Борис Мельников''), PSRS paukotājs (dzimis 1938. gadā) * {{dat||2|6|n}}: ** [[Ronijs Helstrems]] (''Ronnie Hellström''), zviedru futbolists (dzimis 1949. gadā) ** [[Lata Mangeškara]] (लता मंगेशकर, ''Latā Maṅgeśkar''), indiešu dziedātāja (dzimusi 1929. gadā) * {{dat||2|8|n}} — [[Liks Montaņjē]] (''Luc Montagnier''), franču virusologs, Nobela prēmijas laureāts fizioloģijā vai medicīnā (dzimis 1932. gadā) * {{dat||2|12|n}} — [[Aivans Raitmans]] (''Ivan Reitman''), Čehoslovākijā dzimis Kanādas režisors un scenārists (dzimis 1946. gadā) * {{dat||2|14|n}} — [[Borislavs Ivkovs]] (''Борислав Ивков''), Serbijas šahists (dzimis 1933. gadā) * {{dat||2|19|n}} — [[Kakuiči Mimura]] (三村 恪), japāņu futbolists (dzimis 1931. gadā) * {{dat||2|24|n}}: ** [[Dmitrijs Debelka]] (''Дзмітрый Дебелка''), baltkrievu cīkstonis (dzimis 1976. gadā) ** [[Selija Kelermane]] (''Sally Kellerman''), amerikāņu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1937. gadā) ** [[Vitālijs Skakuns]] (''Віталій Скакун''), ukraiņu karavīrs, sapieris (dzimis 1996. gadā) * {{dat||2|25|n}} — [[Oleksandrs Oksančenko]] (''Олександр Оксанченко''), ukraiņu militārās aviācijas pilots (dzimis 1968. gadā) * {{dat||2|28|n}} — [[Andrejs Suhoveckis]] (''Андрей Суховецкий''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1974. gadā) <gallery> Monica Vitti (1965) (cropped).jpg|[[Monika Viti]] Christos Sartzetakis (1989) cropped.jpg|[[Kristoss Sartzetakis]] Lata Mangeshkar - still 29065 crop.jpg|[[Lata Mangeškara]] Borislav Ivkov 1972.jpg|[[Borislavs Ivkovs]] Sally Kellerman at Boston University, 2009.jpg|[[Selija Kelermane]] </gallery> === Marts === * {{dat||3|1|n}} — [[Konrads Janis]] (''Conrad Janis''), ASV džeza mūziķis (dzimis 1928. gadā) * {{dat||3|4|n}}: ** [[Vitālijs Gerasimovs]] (''Виталий Герасимов''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1977. gadā) ** [[Šeins Varns]] (''Shane Warne''), Austrālijas kriketa spēlētājs (dzimis 1969. gadā) * {{dat||3|5|n}} — [[Vladimirs Žoga]] (''Владимир Жога''), Austrumukrainas prokrievisko separātistu komandieris (dzimis 1993. gadā) * {{dat||3|6|n}} — [[Pavlo Li]] (''Павло Лі''), ukraiņu aktieris (dzimis 1988. gadā) * {{dat||3|7|n}} — [[Muhamads Rafiks Tarars]] (محمد رفیق تارڑ, ''Muhammad Rafiq Tarar''), Pakistānas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1929. gadā) * {{dat||3|11|n}}: ** [[Rupija Banda]] (''Rupiah Banda''), Zambijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1937. gadā) ** [[Andrejs Koļesņikovs]] (''Андрей Колесников''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1977. gadā) * {{dat||3|13|n}}: ** [[Brents Reno]] (''Brent Renaud''), ASV žunālists (dzimis 1971. gadā) ** [[Viljams Hērts]] (''William Hurt''), ASV aktieris (dzimis 1950. gadā) * {{dat||3|15|n}}: ** [[Oļegs Mitjajevs]] (''Олег Митяев''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1974. gadā) ** [[Jūdžīns Pārkers]] (''Eugene Parker''), ASV fiziķis (dzimis 1927. gadā) * {{dat||3|16|n}} — [[Andrejs Mordvičevs]] (''Андрей Мордвичев''), Krievijas virsnieks, ģenerālleitnants (dzimis 1976. gadā) * {{dat||3|17|n}} — [[Oksana Šveca]] (''Оксана Швець''), ukraiņu aktrise (dzimusi 1955. gadā) * {{dat||3|21|n}}: ** [[Ivans Kolonna]] (''Ivanu Colonna''), korsikāņu nacionālists, terorists (dzimis 1960. gadā) ** [[Sumeilu Bubeje Maiga]] (''Soumeylou Boubèye Maïga''), Mali politiķis, premjerministrs (dzimis 1954. gadā) * {{dat||3|23|n}} — [[Medlina Olbraita]] (''Madeleine Albright''), čehu izcelsmes ASV politiķe (dzimusi 1937. gadā) * {{dat||3|25|n}}: ** [[Teilors Hokinss]] (''Taylor Hawkins''), ASV mūziķis (dzimis 1972. gadā) ** [[Jakovs Rezancevs]] (''Яков Резанцев''), Krievijas virsnieks, ģenerālleitnants (dzimis 1973. gadā) * [[27. marts]] — [[Ajazs Mitellibovs]] (''Ayaz Mütəllibov''), Azerbaidžānas prezidents (dzimis 1938. gadā) <gallery> Павло Лі.jpg|[[Pavlo Li]] William Hurt (2005) (cropped).jpg|[[Viljams Hērts]] Madeleine Albright 1997.jpg|[[Medlina Olbraita]] </gallery> === Aprīlis === * {{dat||4|1|n}} — [[Makss Levins]] (''Макс Левін''), Ukrainas fotogrāfs (dzimis 1981. gadā) * {{dat||4|2|n}}: ** [[Estele Herisa]] (''Estelle Harris''), amerikāņu aktrise un komiķe (dzimusi 1928. gadā) ** [[Mants Kvedaravičs]] (''Mantas Kvedaravičius''), lietuviešu filmu veidotājs, antropologs un arheologs (dzimis 1976. gadā) * {{dat||4|5|n}}: ** [[Nehemija Persofs]] (''Nehemiah Persoff''), amerikāņu aktieris un gleznotājs (dzimis 1919. gadā) ** [[Bjarni Trigvasons]] (''Bjarni Tryggvason''), islandiešu izcelsmes ASV astronauts (dzimis 1945. gadā) * {{dat||4|6|n}} — [[Vladimirs Žirinovskis]] (''Владимир Жириновский''), Krievijas politiķis (dzimis 1946. gadā) * {{dat||4|12|n}} — [[Gilberts Gotfrīds]] (''Gilbert Gottfried''), ASV estrādes komiķis un aktieris (dzimis 1955. gadā) * {{dat||4|13|n}} — [[Mišels Bukē]] (''Michel Bouquet''), franču teātra un kino aktieris (dzimis 1925. gadā) <!-- * pirms {{dat||4|13|n}} vai {{dat||4|14|n}} — [[Antons Kuprins]] (''Антон Куприн''), Krievijas kara jūrnieks, kuģa kapteinis (dzimis 1978. gadā) --> * {{dat||4|14|n}} — [[Maiks Bosī]] (''Mike Bossy''), Kanādas hokejists (dzimis 1957. gadā) * {{dat||4|15|n}} — [[Liza Šeridane]] (''Liz Sheridan''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1929. gadā) <!-- * pirms {{dat||4|16|n}} — [[Vladimirs Frolovs]] (''Владимир Фролов''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis ?) --> * {{dat||4|17|n}} — [[Katrīna Spaka]] (''Catherine Spaak''), franču un itāļu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1945. gadā) * {{dat||4|20|n}} — [[Roberts Morss]] (''Robert Morse''), amerikāņu aktieris (dzimis 1931. gadā) * {{dat||4|21|n}}: ** [[Mvai Kibaki]] (''Mwai Kibaki''), Kenijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1931. gadā) ** [[Žaks Perēns]] (''Jacques Perrin''), franču aktieris (dzimis 1941. gadā) * {{dat||4|22|n}} — [[Gijs Leflērs]] (''Guy Lafleur''), Kanādas hokejists (dzimis 1951. gadā) * {{dat||4|23|n}} — [[Orins Hečs]] (''Orrin Hatch''), ASV jurists un politiķis (dzimis 1934. gadā) * {{dat||4|26|n}} — [[Klauss Šulce]] (''Klaus Schulze''), vācu mūziķis (dzimis 1947. gadā) * {{dat||4|29|n}} — [[Andrejs Simonovs]] (''Андрей Симонов''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1966. gadā) <gallery> Владимир Жириновский (25-09-2021) (cropped).jpg|[[Vladimirs Žirinovskis]] Gilbert Gottfried 2016.jpg|[[Gilberts Gotfrīds]] </gallery> === Maijs === * {{dat||5|3|n}} — [[Staņislavs Šuškevičs]] (''Станісла́ў Шушке́віч''), Baltkrievijas zinātnieks un politiķis, Baltkrievijas Augstākās Padomes priekšsēdētājs (dzimis 1934. gadā) * {{dat||5|8|n}} — [[Freds Vords]] (''Fred Ward''), amerikāņu aktieris (dzimis 1942. gadā) * {{dat||5|10|n}} — [[Leonīds Kravčuks]] (''Леонід Кравчук''), PSRS un Ukrainas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1934. gadā) * {{dat||5|11|n}} — [[Širīna Abu Akleha]] (شيرين أبو عاقلة), palestīniešu žurnāliste (dzimusi 1971. gadā) * {{dat||5|13|n}}: ** [[Halīfa bin Zājids al Nahjāns]] (خليفة بن زايد بن سلطان آل نهيان), Abū Dabī šeihs un AAE prezidents (dzimis 1948. gadā) ** [[Bens Rojs Motelsons]] (''Ben Roy Mottelson''), ASV un Dānijas kodolfiziķis (dzimis 1926. gadā) * {{dat||5|17|n}} — [[Vangelis]] (''Βαγγέλης''), grieķu komponists (dzimis 1943. gadā) * {{dat||5|18|n}} — [[Rolands Kalniņš]], latviešu kinorežisors (dzimis 1922. gadā) * {{dat||5|22|n}} — [[Kanamats Botaševs]] (''Канамат Боташев''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1959. gadā) * {{dat||5|26|n}}: ** [[Endrū Flečers]] (''Andrew Fletcher''), angļu mūziķis (dzimis 1961. gadā) ** [[Čiriako De Mita]] (''Ciriaco De Mita''), itāļu politiķis, premjerministrs (dzimis 1928. gadā) ** [[Rejs Liota]] (''Ray Liotta''), ASV aktieris (dzimis 1954. gadā) * {{dat||5|28|n}} — [[Bujars Nišani]] (''Bujar Nishani''), Albānijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1966. gadā) <gallery> Šuškievič bchd.jpg|[[Staņislavs Šuškevičs]] Leonid Kravchuk 2013-06-18.JPG|[[Leonīds Kravčuks]] VangelisElGrecopremiereDE2.jpg|[[Vangelis]] Andy Fletcher t.jpg|[[Endrū Flečers]] Ray Liotta (8140672892).jpg|[[Rejs Liota]] Буяр Нишани.jpg|[[Bujars Nišani]] </gallery> === Jūnijs === * [[6. jūnijs]] — [[Valērijs Rjumins]] (''Валерий Рюмин''), PSRS un Krievijas kosmonauts (dzimis 1939. gadā) * [[12. jūnijs]] — [[Filips Beikers Hols]] (''Philip Baker Hall''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā) * [[17. jūnijs]] — [[Žans Luijs Trentiņāns]] (''Jean-Louis Trintignant''), Francijas aktieris un kinorežisors (dzimis 1930. gadā) * [[19. jūnijs]]: ** [[Ufe Ellemans-Jensens]] (''Uffe Ellemann-Jensen''), Dānijas politiķis (dzimis 1941. gadā) ** [[Genādijs Burbulis]] (''Геннадий Бурбулис''), lietuviešu izcelsmes Krievijas politiķis (dzimis 1945. gadā) * [[20. jūnijs]] — [[Reģimants Adomaitis]] (''Regimantas Adomaitis''), Lietuvas aktieris (dzimis 1937. gadā) * [[27. jūnijs]] — [[Džo Tērkels]] (''Joe Turkel''), amerikāņu aktieris (dzimis 1927. gadā) * [[28. jūnijs]] — [[Džinejts Arkins]] (''Cüneyt Arkın''), turku kinoaktieris un režisors (dzimis 1937. gadā) <!-- * [[29. jūnijs]] — [[Heršels V. Viljams]] (''Hershel Woodrow Williams''), ASV militārpersona<ref>https://www.washingtonpost.com/obituaries/2022/06/29/hershel-williams-wwii-medal-honor-dead/</ref> (dzimis 1923. gadā) --> <gallery> Valery Victorovitch2.jpg|[[Valērijs Rjumins]] Philip Baker Hall at the 2009 Tribeca Film Festival.jpg|[[Filips Beikers Hols]] Jean-Louis Trintignant Cannes 2012.jpg|[[Žans Luijs Trentiņāns]] </gallery> === Jūlijs === * [[2. jūlijs]]: ** [[Pīters Bruks]] (''Peter Brook''), angļu teātra un kino režisors (dzimis 1925. gadā) ** [[Susana Dosamantesa]] (''Susana Dosamantes''), meksikāņu aktrise (dzimusi 1948. gadā) * [[6. jūlijs]] — [[Džeimss Kāns]] (''James Caan''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[8. jūlijs]]: ** [[Šindzo Abe]] (安倍 晋三), japāņu politiķis, premjerministrs (dzimis 1954. gadā) ** [[Žuzē Eduardu duš Santušs]] (''José Eduardo dos Santos''), Angolas politiķis, prezidents (dzimis 1942. gadā) ** [[Tonijs Siriko]] (''Tony Sirico''), ASV aktieris (dzimis 1942. gadā) * [[14. jūlijs]] — [[Ivana Trampa]] (''Ivana Trump''), čehu izcelsmes ASV uzņēmēja un modele, [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] pirmā sieva (dzimusi 1949. gadā) * [[18. jūlijs]] — [[Klāss Oldenburgs]] (''Claes Oldenburg''), zviedru izcelsmes ASV skulptors (dzimis 1929. gadā) * [[21. jūlijs]] — [[Ūve Zēlers]] (''Uwe Seeler''), Vācijas futbolists (dzimis 1936. gadā) * [[25. jūlijs]]: ** [[Pols Sorvino]] (''Paul Sorvino''), ASV aktieris un mūziķis (dzimis 1939. gadā) ** [[Deivids Trimbls]] (''David Trimble''), britu politiķis, Ziemeļīrijas pirmais ministrs (dzimis 1944. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Juris Hartmanis]], latviešu datorzinātnieks (dzimis 1928. gadā) * [[30. jūlijs]] — [[Peta Kerola]] (''Pat Carroll''), amerikāņu aktrise un komiķe (dzimusi 1927. gadā) * [[31. jūlijs]]: ** [[Bills Rasels]] (''Bill Russell''), ASV basketbolists (dzimis 1934. gadā) ** [[Oleksijs Vadaturskis]] (''Олексій Вадатурський''), Ukrainas uzņēmējs (dzimis 1947. gadā) ** [[Aimans az Zavāhirī]] (''أيمن محمد ربيع الظواهري''), Ēģiptes teologs, ''Al-Qaeda'' līderis (dzimis 1951. gadā) <gallery> James_Caan_1976.jpg|[[Džeimss Kāns]] Shinzō Abe Official (cropped 2).jpg|[[Šindzo Abe]] José Eduardo dos Santos 3 (cropped).jpg|[[Žuzē Eduardu duš Santušs]] Ivana Trump cropped retouched.jpg|[[Ivana Trampa]] Uwe Seeler – Tag der Legenden 2016 03.jpg|[[Ūve Zēlers]] Bill Russell in the Green Room.jpg|[[Bills Rasels]] Ayman al-Zawahiri portrait.JPG|[[Aimans az Zavāhirī]] </gallery> <!-- == Svarīgi reliģiski svētki == == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — --> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg6}} {{Commons|2022}} [[Kategorija:2022. gads| ]] ip7quj8k5qsflzwhh1d46h822dadzw8 3665876 3665745 2022-08-02T19:03:22Z Spnq 103627 Jūlija notikums wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Cita nozīme|2022. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|2022. gads Latvijā}} {{Gads|2022}} {{Gada citi notikumi|2022}} {{Gads citos kalendāros|2022}} '''2022. gads''' ({{Rom sk gadam|2022}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[sestdiena|sestdienā]]. Tas ir mūsu ēras [[21. gadsimts|divdesmit pirmā gadsimta]] un [[3. tūkstošgade|trešās tūkstošgades]] 22. gads, kā arī 2. gads divdesmit pirmā gadsimta trešajā desmitgadē. [[Apvienoto Nāciju Organizācija]] pasludinājusi 2022. gadu par starptautisko amatnieciskās zivsaimniecības un [[akvakultūra]]s gadu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://undocs.org/A/RES/72/72|title=International Year of Artisanal Fisheries and Aquaculture|website=United Nations|access-date=February 15, 2020}}</ref> un starptautisko [[stikls|stikla]] gadu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://undocs.org/A/RES/75/279|title=International Year of Glass|website=United Nations|access-date=July 17, 2021}}</ref> Tāpat kā [[2020. gads|2020]]. un [[2021. gads|2021. gadu]], arī 2022. gadu ir ļoti ietekmējusi [[COVID-19 pandēmija]]. Pasaulē sāka atcelt COVID ierobežojumus, kā rezultātā atkārtoti atvērtas starptautiskās robežas, kā arī turpinājās COVID-19 variantu parādīšanās atsevišķās pasaules valstīs. [[COVID-19 vakcīna|COVID-19 vakcīnu]] globālā izplatīšana, kas sākās 2020. gada beigās, turpinās visu šo gadu. 2022. gadā sākās [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukums Ukrainā]], kas izraisīja starptautiskus nosodījumus un sankcijas, {{nobr|13,7 miljonu}} [[ukraiņi|ukraiņu]] došanos prom no mājām ({{nobr|7,7 miljoni}} iekšzemē pārvietoto personu un {{nobr|6 miljoni}} [[bēgļi|bēgļu]]) un tas ir lielākais bruņotais konflikts [[Eiropa|Eiropā]] kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** stājās spēkā brīvās tirdzniecības līgums [[Reģionālā visaptverošā ekonomiskā partnerība]], kurā apvienojušās [[Austrālija]], [[Bruneja]], [[Japāna]], [[Kambodža]], [[Ķīna]], [[Laosa]], [[Jaunzēlande]], [[Singapūra]], [[Taizeme]], [[Vjetnama]];<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.scmp.com/economy/global-economy/article/3161707/what-rcep-worlds-largest-free-trade-deal-under-way|title=World’s largest free trade deal is under way, but what is RCEP?|website=South China Morning Post|access-date=2022-08-02|date=2022-01-01|language=en}}</ref> ** [[Šveice]]s prezidenta amatā stājās [[Ignazio Kasiss]], nomainot [[Gijs Parmelēns|Giju Parmelēnu]]. * [[2. janvāris]]: ** [[Sudāna]]s premjerministrs [[Abdalla Hamdoks]] paziņoja par atkāpšanos no amata pēc tam, kad demokrātijas atbalsta protestos tika nogalināti cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2022/01/02/world/sudan-protest-killed-anti-coup-security-forces/index.html|title=Sudan's Prime Minister resigns amid violent anti-coup protests that have left at least 57 people dead|last=CNN|first=Alaa Elassar and Pierre Meilhan|website=CNN|access-date=2022-08-02}}</ref> ** [[Kazahstāna|Kazahstānā]] sākās masveida protesti pret gāzes cenu pieaugumu, kas izvērtās par grautiņiem visā valstī. * [[5. janvāris]] — [[Kazahstāna]]s premjerministrs [[Askars Mamins]] paziņoja par atkāpšanos no amata, turpinoties protestiem visā valstī; par premjerministra pienākumu izpildītāju iecelts viņa vietnieks [[Elihans Smaiilovs]]. * [[7. janvāris]] — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē ar [[COVID-19]] oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 300 miljonus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/live/2022/01/06/world/omicron-covid-vaccine-tests|title=Covid News: Known Global Coronavirus Cases Top 300 Million|work=The New York Times|access-date=2022-08-02|date=2022-01-06|last=Bengali|first=Shashank|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> * [[10. janvāris]] — ASV veikta pirmā veiksmīgā [[sirds transplantācija]] no [[Ksenotransplantācija|cūkas cilvēkam]],<ref>{{Ziņu atsauce |date=10 January 2022|title=University of Maryland School of Medicine Faculty Scientists and Clinicians Perform Historic First Successful Transplant of Porcine Heart into Adult Human with End-Stage Heart Disease| url=https://www.umms.org/ummc/news/2022/first-successful-transplant-of-porcine-heart-into-adult-human-heart|work=University of Maryland Medical Center|access-date=11 January 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |date=10 January 2022|title=Man gets genetically-modified pig heart in world-first transplant| url=https://www.bbc.co.uk/news/world-us-canada-59944889|work=BBC News|access-date=11 January 2022}}</ref> pēc diviem mēnešiem gan viņš nomira.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.umms.org/ummc/news/2022/in-memoriam-david-bennett|title=In Memoriam: David Bennett|website=www.umms.org|access-date=2022-03-14|language=en}}</ref> * [[11. janvāris]] — par [[Kazahstāna]]s premjerministru kļuva [[Elihans Smaiilovs]]. * [[15. janvāris]] — [[Hungas Tongas]] zemūdens vulkāna izvirdums izraisīja postījumus [[Tonga|Tongā]] un [[cunami]] draudus [[Austrālija|Austrālijā]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Čīle|Čīlē]], [[Fidži]], [[Japāna|Japānā]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], [[Samoa|Samoā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-asia-60007119|title=Get away from shore - US and Japan warn on tsunami|work=BBC News|access-date=2022-08-02|date=2022-01-15|language=en-GB}}</ref> * [[16. janvāris]] — par [[Ziemeļmaķedonija]]s premjerministru kļuva [[Dimitars Kovačevskis]], nomainot [[Zorans Zaevs|Zoranu Zaevu]]. * [[23. janvāris]]: ** [[Tropiskā vētra Ana|Tropiskās vētras Ana]] rezultātā 88 cilvēki gāja bojā [[Madagaskara|Madagaskarā]], [[Malāvija|Malāvijā]] un [[Mozambika|Mozambikā]]; ** apvērsuma laikā [[Burkinafaso]] tika gāzts prezidents [[Roks Marks Kristians Kaborē]]; apvērsums tika pamatots ar valdības nespēju ierobežot [[Islāma terorisms|islāmistu kaujinieku]] aktivitātes valstī. * [[Attēls:Centro de vacunación en la provincia de Santa Fe.jpg|thumb|Pasaulē injicēti vairāk nekā 10 miljardi [[COVID-19 vakcīna|vakcīnas pret COVID‑19]] devu.]][[28. janvāris]] — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē injicēti 10 miljardi [[COVID-19 vakcīna|vakcīnas pret COVID‑19]] devu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2022/01/28/world/covid-vaccines-10-billion-doses.html|title=The world surpasses 10 billion vaccine doses administered, but gaps persist in who gets the shots.|work=The New York Times|access-date=2022-08-02|date=2022-01-28|last=Bengali|first=Shashank|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> * [[29. janvāris]] — [[Serdžo Matarella]] tika pārvēlēts par [[Itālijas prezidents|Itālijas prezidentu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/1/29/italy-parties-ask-mattarella-to-remain-president-after-vote-chaos|title=Italian President Sergio Mattarella re-elected, ending impasse|website=www.aljazeera.com|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref> === Februāris === * {{dat||2|3|n}} — ASV militārā reida laikā [[Sīrija]]s rietumos tika nogalināts [[Islāma valsts]] līderis [[Abu Ibrahimu al Hašimi al Kuraiši]].<ref>{{Ziņu atsauce|date=3 February 2022|title=Islamic State leader Abu Ibrahim al-Qurayshi killed in Syria, US says|language=en-GB|work=BBC News|url=https://www.bbc.co.uk/news/world-middle-east-60246129|access-date=3 February 2022}}</ref> * 4. februāris — [[Ķīna]] un [[Krievija]] nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, iebilstot pret turpmāku [[NATO]] paplašināšanos un paužot "nopietnas bažas" par [[AUKUS]] drošības paktu, kā arī paziņoja par apņemšanos sadarboties savā starpā virknē jautājumu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-asia-60257080|title=China joins Russia in opposing Nato expansion|work=BBC News|access-date=2022-08-02|date=2022-02-04|language=en-GB}}</ref> * [[Attēls:Putin attended the opening ceremony of 2022 Beijing Winter Olympics (3).jpg|thumb|[[4. februāris|4. februārī]] [[Pekina|Pekinā]], [[Ķīna|Ķīnā]] notika [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] atklāšanas ceremonija]]no {{dat||2|4|ģ}} līdz {{dat||2|20|d}} — [[Pekina|Pekinā]], [[Ķīna|Ķīnā]] notiek [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * {{dat||2|5|n}} — [[Tropiskais ciklons Batsirai|Tropiskā ciklona Batsirai]] rezultātā [[Madagaskara|Madagaskarā]], [[Maurīcija|Maurīcijā]] un [[Reinjona|Reinjonā]] bojā gāja 123 cilvēki.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/africa/least-three-dead-after-cyclone-batsirai-causes-devastation-southeast-madagascar-2022-02-06/|title=Cyclone kills at least 10 in Madagascar, destroying homes and cutting power|work=Reuters|access-date=2022-08-02|date=2022-02-08|last=Rabary|first=Lovasoa|language=en}}</ref> * [[8. februāris]] — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē ar [[COVID-19]] oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 400 miljonus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/live/2022/02/08/world/covid-test-vaccine-cases|title=The world surpasses 400 million known coronavirus cases and confronts how to live with Covid.|work=The New York Times|access-date=2022-08-02|date=2022-02-09|last=Astor|first=Maggie|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> * {{dat||2|13|n}} — par [[Vācijas prezidents|Vācijas prezidentu]] pārvēlēts [[Franks Valters Šteinmeiers]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=2022-02-13|title=Steinmeier elected for second term as German president|url=https://www.euronews.com/2022/02/13/steinmeier-elected-for-second-term-as-german-president|access-date=2022-02-13|website=Euronews|language=en}}</ref> * {{dat||2|14|n}} — [[Brīvības konvojs]]: [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]], pirmo reizi Kanādas vēsturē, izsludināja Ārkārtējās situācijas likuma iedarbināšanu, lai apspiestu valsts mēroga protestus un blokādes. * {{dat||2|21|n}} — [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze]]: [[Krievijas prezidents]] [[Vladimirs Putins]] parakstīja [[Luhanskas tautas republika|Luganskas]] un [[Doneckas tautas republika]]s atzīšanas deklarāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/|title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-24|language=lv}}</ref> * {{dat||2|24|n}} — [[Krievija]]s karaspēks sāka [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|iebrukumu Ukrainā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/|title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-24|language=lv}}</ref> * {{dat||2|28|n}} — [[Ēģipte|Ēģiptē]] atzīmēja 100. gadadienu kopš tika pasludināta neatkarība no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.ees.ac.uk/news/celebrating-egyptology-in-2022|title=Celebrating Egyptology in 2022|work=ees.ac.uk|publisher=Egypt Exploration Society|date=|accessdate=29 December 2021}}</ref> === Marts === * [[2. marts]]: ** Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā: ''[[World Athletics]]'' aizliedz Krievijai un Baltkrievijai piedalīties visos tās pasākumos.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/lifestyle/sports/badminton-swimming-federations-ban-athletes-russia-belarus-2022-03-01/|title=Russian and Belarusian athletes banned, tennis players avoid tour exclusion|work=Reuters|access-date=2022-08-02|date=2022-03-01|last=Reuters|language=en}}</ref> ** Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā: [[Starptautiskā krimināltiesa]] oficiāli paziņoja, ka izmeklēs [[Kara noziegumi|kara noziegumus]], kas pastrādāti [[Starptautiskās Krimināltiesas izmeklēšana Ukrainā|pret Ukrainu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn.lv/starptautiska-kriminaltiesa-izmekles-noziegumus-krievijas-kara-pret-ukrainu-396733|title=Starptautiskā Krimināltiesa izmeklēs noziegumus Krievijas karā pret Ukrainu|website=BNN - ZIŅAS AR VĒRTĪBU|access-date=2022-05-04|date=2022-03-01|language=lv-LV}}</ref> * [[4. marts]] — Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā: ārvalstu mediji, tostarp [[CNN]] un [[BBC]], apturēja darbību Krievijā pēc grozījumiem Kriminālkodeksā, kas paredz līdz 15 gadiem ilgu cietumsodu par "viltus ziņu" izplatīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ari-cnn-bbc-un-bloomberg-aptur-darbibu-krievija.a446552/|title=Arī CNN, BBC un «Bloomberg» aptur darbību Krievijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-04|language=lv}}</ref> * [[7. marts]] — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē no COVID-19 oficiāli reģistrēto mirušo skaits sasniedza 6 miljonus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2022/03/07/health/global-covid-deaths-surpass-six-million/index.html|title=Global Covid-19 deaths surpass 6 million|last=CNN|first=Deidre McPhillips|website=CNN|access-date=2022-03-30}}</ref> * [[9. marts]] — notika 2022. gada [[Dienvidkoreja]]s prezidenta vēlēšanas, kurās par prezidentu tika ievēlēts [[Tautas varas partija]]s kandidāts [[Juns Sukjols]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/dienvidkorejas-prezidenta-velesanas-uzvar-konservativas-opozicijas-kandidats-juns-sukjols|title=Dienvidkorejas prezidenta vēlēšanās uzvar konservatīvās opozīcijas kandidāts Juns Sukjols|website=LA.LV|access-date=2022-05-04|language=lv}}</ref> === Aprīlis === * [[3. aprīlis]] — par [[Ungārija]]s premjerministru tika atkārtoti ievēlēts [[Viktors Orbāns]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/hungarians-vote-orbans-12-year-rule-tight-ballot-overshadowed-by-ukraine-war-2022-04-03/|title=Orban scores crushing victory as Ukraine war solidifies support|work=Reuters|access-date=2022-04-13|date=2022-04-04|last=Pawlak|first=Justyna|language=en}}</ref> * [[7. aprīlis]]: ** [[ANO Ģenerālā asambleja]] nolēma par Krievijas dalības apturēšanu [[Cilvēktiesību padome|Cilvēktiesību padomē]]. Par šo lēmumu nobalsoja 93 valstis, 24 pret, 58 atturējās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-nobalso-par-krievijas-darbibas-apturesanu-cilvektiesibu-padome.a451513/|title=ANO nobalso par Krievijas darbības apturēšanu Cilvēktiesību padomē|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-13|language=lv}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/live/2022/apr/07/russia-ukraine-war-nato-foreign-ministers-to-meet-as-zelenskiy-dismisses-fresh-sanctions-live-news?page=with%3Ablock-624f08fa8f0887d7b40d5d7e|title=Ukraine braces for a renewed Russian offensive on its eastern front – as it happened|work=The Guardian|access-date=2022-04-13|date=2022-04-08|last=Singh|first=Samantha Lock (now); Maanvi|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> ** pārtikas cenas pasaulē sasniedza augstāko līmeni kopš [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] pārtikas cenu indeksa sākuma 1990. gadā, un konkrētu preču cena, piemēram, [[Kvieši|kviešu]], Ukrainas krīzes rezultātā pieauga par gandrīz 20%.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/global-development/2022/apr/08/global-food-prices-rise-to-highest-ever-levels-after-russian-invasion-ukraine-wheat|title=Global food prices rise to highest ever levels after Russian invasion|website=the Guardian|access-date=2022-08-02|date=2022-04-08|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fao.org/worldfoodsituation/foodpricesindex/en/|title=FAO Food Price Index {{!}} World Food Situation {{!}} Food and Agriculture Organization of the United Nations|website=www.fao.org|access-date=2022-08-02}}</ref> * [[10. aprīlis]] — notika [[2022. gada Francijas prezidenta vēlēšanas|2022. gada Francijas prezidenta vēlēšanu]] pirmā kārta.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/second-round-french-election-could-see-conservative-pecresse-level-with-macron-2022-01-12/|title=Second round of French election could see conservative Pecresse level with Macron -poll|work=Reuters|access-date=2022-04-13|date=2022-01-12|last=Reuters|language=en}}</ref> * [[13. aprīlis]] — COVID-19 pandēmija: pasaulē ar COVID-19 oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 500 miljonus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.axios.com/world-covid-cases-surpass-500-million-67de52f9-5230-42f2-b61d-5cf195b6dd57.html|title=World surpasses half a billion confirmed COVID cases|last=Falconer|first=Rebecca|website=Axios|access-date=2022-05-03|date=2022-04-13|language=en}}</ref> * [[20. aprīlis]] — [[Eiropas Dienvidu Observatorija]]s astronomi paziņoja, ka ir novērota jauna veida [[Nova|eksplodējoša zvaigzne]] — [[mikronova]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://earthsky.org/space/micronovas-small-mighty-like-nova-explosions/|title=EarthSky {{!}} Micronovas are new! They’re small, but mighty|website=earthsky.org|access-date=2022-05-20|date=2022-04-25|language=en-US}}</ref> * [[24. aprīlis]]: ** notika 2022. gada Francijas prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurās tika atkārtoti ievēlēts [[Emanuels Makrons]], tādējādi kļūstot par pirmo Francijas prezidentu 20 gadu laikā, kurš tika pārvēlēts uz otro termiņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/apr/24/emmanuel-macron-wins-french-presidential-election-say-projected-results|title=Victorious Macron vows to unite France after fending off Le Pen threat|website=the Guardian|access-date=2022-04-25|date=2022-04-24|language=en}}</ref> ** notika 2022. gada [[Slovēnija]]s parlamenta vēlēšanas, kurās par lielāko partiju kļuva "Brīvības kustība", iegūstot 41 no 90 deputātu vietām parlamentā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.euronews.com/2022/04/24/slovenians-out-to-vote-with-no-single-party-projected-to-rule-without-coalition|title=Slovenia's Janša defeated by opposition liberal Freedom Movement|website=euronews|access-date=2022-05-03|date=2022-04-24|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/slovenias-populist-pm-faces-close-election-race-against-environmentalist-party-2022-04-23/|title=Slovenia's populist PM loses election to environmentalist party-election commission|work=Reuters|access-date=2022-05-03|date=2022-04-24|last=Lihtenvalner|first=Katja|language=en}}</ref> * [[28. aprīlis]] — [[Melnkalne]]s parlaments ievēlēja jauno mazākuma valdību ar [[Dritans Abazovičs|Dritanu Abazoviču]] kā premjerministru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/melnkalne-apstiprina-jaunu-mazakuma-valdibu-jaunais-premjers-velas-valsts-tuvinasanos-es.d?id=54295616|title=Melnkalnē apstiprina jaunu mazākuma valdību; jaunais premjers vēlas valsts tuvināšanos ES|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-05-03|date=2022-04-29|language=lv}}</ref> === Maijs === * [[9. maijs]] — [[Šrilanka]]s premjerministrs [[Mahinda Radžapaksa]] atkāpās no amata ilgstošu protestu dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nemieru-del-srilanka-atkapjas-premjers.a455942/|title=Nemieru dēļ Šrilankā atkāpjas premjers|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-02|language=lv}}</ref> * no {{dat||5|10|ģ}} līdz {{dat||5|14|d}} — [[Turīna|Turīnā]], [[Itālija|Itālijā]] notika [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]; konkursā uzvarēja ''[[Kalush Orchestra]]'' ar dziesmu ''[[Stefania (dziesma)|Stefania]]'' no [[Ukraina]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/event/turin-2022|title=Turin 2022|website=eurovision.tv|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/participant/kalush-orchestra-22|title=Kalush Orchestra|website=eurovision.tv|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref> === Jūnijs === * [[14. jūnijs]]: ** Šrilankas prezidents [[Gotabaja Radžapaksa]] atkāpās no prezidenta amata un aizbēga no valsts saistībā ar protestiem par notiekošo [[Ekonomiskā krīze|ekonomisko krīzi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7563282/srilankas-prezidents-aizbedzis-no-valsts|title=Šrilankas prezidents aizbēdzis no valsts|website=Ārvalstīs|access-date=2022-08-02|date=2022-07-13|language=lv}}</ref> ** [[Dānija]] un [[Kanāda]] atrisināja gandrīz 50 gadus ilgušās domstarpības (dēvētas par "[[Viskija karš|Viskija karu]]") par [[Hansa sala]]s piederību, vienojoties, ka salu sadalīs vienlīdzīgi un izveidos sauszemes robežu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-61801682|title=Whisky Wars: Denmark and Canada strike deal to end 50-year row over Arctic island|work=BBC News|access-date=2022-08-02|date=2022-06-14|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/507041-danija-un-kanada-nolemusas-kam-pieder-sala-arktika-strids-ilga-gandriz-50-gadus|title=Dānija un Kanāda nolēmušas, kam pieder sala Arktikā. Strīds ilga gandrīz 50 gadus|website=Jauns.lv|access-date=2022-08-02|language=lv}}</ref> * [[21. jūnijs]] — Šrilankas parlaments ievēlēja bijušo premjerministru [[Ranila Vikremesingi|Ranilu Vikremesingu]] par Šrilankas prezidentu<ref name="bbc.com">{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-asia-62202901|title=Sri Lanka: Ranil Wickremesinghe elected president by MPs|work=BBC News|access-date=2022-08-02|date=2022-07-20|language=en-GB}}</ref> * no [[28. jūnijs|28. jūnija]] līdz [[30. jūnijs|30. jūnijam]] — notika [[2022. gada NATO samits]] [[Madride|Madridē]], [[Spānija|Spānijā]], kurā arī piedalījās atlasītas valstis no [[Eiropas Savienība]]s un [[Indijas un Klusā okeāna reģions|Indijas un Klusā okeāna reģiona]]; samitā galvenokārt tika apspriestas aizsardzības pastiprinājumu iespējas pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] un ilgstošajiem draudiem citu valstu teritoriālajai integritātei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nato.int/cps/en/natohq/news_194990.htm|title=NATO Summit - Madrid, Spain - 28, 29 and 30 June 2022|last=NATO|website=NATO|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref> === Jūlijs === * [[8. jūlijs]] — [[Japāna|Japānā]], [[Naras prefektūra|Naras prefektūrā]] priekšvēlēšanu mītiņa runas laikā tika sašauts un nogalināts bijušais Japānas premjerministrs [[Šindzo Abe]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/live/world-asia-62088876|title=As it happened: Shinzo Abe - suspect used handmade gun to kill ex-Japan leader, say police|website=BBC News|access-date=2022-08-02|language=en-gb}}</ref> * [[11. jūlijs]] — tika publicēta pirmā ar [[Džeimsa Veba kosmiskais teleskops|Džeimsa Veba kosmisko teleskopu]] uzņemtā bilde, kurā ir redzama galaktiku kopa [[SMACS 0723]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54536260|title=Dziļākais ieskats Visuma vēsturē – publisko pirmo ar Veba teleskopu uzņemto bildi|last=Miķelsons|first=Edžus|website=delfi.lv|access-date=2022-08-02|date=2022-07-12|language=lv}}</ref> * [[18. jūlijs]] — notika [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja valdošās hinduistu nacionālistu partijas politiķe [[Draupadi Murmu]], kļūstot par pirmo cilšu pārstāvi un otro sievieti Indijas prezidenta amatā.<ref name="bbc.com"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7569490/indija-ievel-otro-prezidenti-sievieti|title=Indijā ievēl otro prezidenti-sievieti|website=Ārvalstīs|access-date=2022-08-02|date=2022-07-22|language=lv}}</ref> * [[23. jūlijs]] — [[Pasaules Veselības organizācija]] izsludināja globālu ārkārtas situāciju [[Pērtiķu bakas|pērtiķu baku]] dēļ; slimības gadījumu skaits 75 pasaules valstīs sasniedza 16 tūkstošus, kā arī bija reģistrēti pieci nāves gadījumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/jul/23/monkeypox-who-declares-public-health-emergency-of-international-concern|title=Monkeypox declared global health emergency by WHO as cases surge|website=the Guardian|access-date=2022-08-02|date=2022-07-23|language=en}}</ref> === Augusts === == Paredzētie notikumi == === Novembris === * no {{dat||11|21|ģ}} līdz {{dat||12|18|d}} — [[Katara|Katarā]] notiks [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. == Miruši == === Janvāris === * {{dat||1|2|n}}: ** [[Ēriks Valters Elsts]] (''Eric Walter Elst''), Beļģijas astronoms (dzimis 1936. gadā) ** [[Ričards Līkijs]] (''Richard Leakey''), Kenijas paleoantrpologs un politiķis (dzimis 1944. gadā) * {{dat||1|3|n}} — [[Viktors Saņejevs]] (''Виктор Санеев''), Padomju Savienības vieglatlēts (dzimis 1945. gadā) * {{dat||1|6|n}}: ** [[Pīters Bogdanovičs]] (''Peter Bogdanovich''), amerikāņu režisors un scenārists (dzimis 1939. gadā) ** [[Sidnijs Puatjē]] (''Sidney Poitier''), bahamiešu-amerikāņu aktieris, kinorežisors, autors un diplomāts (dzimis 1927. gadā) * {{dat||1|9|n}}: ** [[Tosiki Kaifu]] (海部 俊樹, ''Kaifu Toshiki''), Japānas politiķis (dzimis 1931. gadā) ** [[Bobs Segets]] (''Bob Saget''), amerikāņu aktieris un komiķis (dzimis 1956. gadā) * {{dat||1|10|n}} — [[Herberts Ahternbušs]] (''Herbert Achternbusch''), vāciešu kinorežisors, rakstnieks un gleznotājs (dzimis 1938. gadā) * {{dat||1|11|n}}: ** [[Anatolijs Aļabjevs]] (''Анатолий Алябьев''), PSRS biatlonists (dzimis 1951. gadā) ** [[Davids Sasoli]] (''David Sassoli''), itāļu politiķis, 16. Eiropas Parlamenta prezidents (dzimis 1956. gadā) ** [[Ernests Šonekans]] (''Ernest Shonekan''), Nigērijas politiķis (dzimis 1936. gadā) * {{dat||1|12|n}} — [[Ronija Spektore]] (''Ronnie Spector''), ASV dziedātāja (dzimusi 1943. gadā) * {{dat||1|13|n}} — [[Žans Žaks Benekss]] (''Jean-Jacques Beineix''), franču kinorežisors (dzimis 1946. gadā) * {{dat||1|14|n}} — [[Rikardu Bufils]] (''Ricardo Bofill''), spāņu arhitekts (dzimis 1939. gadā) * {{dat||1|16|n}} — [[Ibrahims Bubakars Keita]] (''Ibrahim Boubacar Keïta''), Mali politiķis, 5. Mali prezidents (dzimis 1945. gadā) * {{dat||1|18|n}}: ** [[Fransisko Gento]] (''Francisco Gento''), spāņu futbolists (dzimis 1933. gadā) ** [[Lūsija Herisa]] (''Lusia Harris''), ASV basketboliste (dzimusi 1955. gadā) ** [[Deivids Kokss]] (''David Cox''), britu statistiķis (dzimis 1924. gadā) ** [[Iveta Mimo]] (''Yvette Mimieux''), amerikāņu kino un televīzijas aktrise (dzimusi 1942. gadā) * {{dat||1|19|n}}: ** [[Hārdijs Krīgers]] (''Hardy Krüger''), vācu aktieris (dzimis 1928. gadā) ** [[Gaspārs Uljēls]] (''Gaspard Ulliel''), franču aktieris (dzimis 1984. gadā) * {{dat||1|20|n}}: ** [[Haidija Bibla]] (''Heidi Biebl''), vācu slēpotāja (dzimusi 1941. gadā) ** ''[[Meat Loaf]]'' (Maikls Lī Adejs), ASV dziedātājs un aktieris (dzimis 1947. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-devies-amerikanu-muzikis-un-aktieris-meat-loaf.a439891/|title=Mūžībā devies amerikāņu mūziķis un aktieris Meat Loaf|website=www.lsm.lv|access-date=2022-01-21|language=lv}}</ref> * {{dat||1|21|n}} — [[Luijs Andersons]] (''Louis Anderson''), amerikāņu komiķis un aktieris (dzimis 1953. gadā) * {{dat||1|22|n}}: ** [[Thiķ Ņat Haņs]] (''Thích Nhất Hạnh''), vjetnamiešu dzenbudisma mūks un cilvēktiesību aktīvists (dzimis 1926. gadā) * {{dat||1|23|n}}: ** [[Keto Losaberidze]] (ქეთევან ლოსაბერიძე), padomju un gruzīnu loka šāvējs (dzimis 1949. gadā) ** [[Tjerī Muglers]] (''Thierry Mugler''), franču modes mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * {{dat||1|24|n}} — [[Silvesters Čolāns]] (''Szilveszter Csollány''), ungāru vingrotājs (dzimis 1970. gadā) * {{dat||1|25|n}} — [[Vims Jansens]] (''Wim Jansen''), Nīderlandes futbolists (dzimis 1946. gadā) * {{dat||1|30|n}} — [[Leonīds Kuravļovs]] (''Леонид Куравлёв''), PSRS un Krievijas aktieris (dzimis 1936. gadā) <gallery> Richard Leakey (1986).jpg|[[Ričards Līkijs]] Peter Bogdanovich (cropped).jpg|[[Pīters Bogdanovičs]] Sidney Poitier-NPS.jpg|[[Sidnijs Puatjē]] Bob Saget, Behind The Velvet Rope TV .05.jpg|[[Bobs Segets]] Official portrait of David Sassoli, president of the European Parliament.jpg|[[Davids Sasoli]] Thich Nhat Hanh 12 (cropped).jpg|[[Thiķ Ņat Haņs]] Kuravlev (cropped).jpg|[[Leonīds Kuravļovs]] </gallery> === Februāris === * {{dat||2|2|n}} — [[Monika Viti]] (''Monica Vitti''), itāļu aktrise (dzimusi 1931. gadā) * {{dat||2|3|n}}: ** [[Kristoss Sartzetakis]] (''Χρήστος Σαρτζετάκης''), [[Grieķijas valsts vadītāju uzskaitījums|9. Grieķijas prezidents]] (dzimis 1929. gadā) ** [[Abu Ibrahimu al Hašimi al Kuraiši]] (أبو إبراهيم الهاشمي القرشي), [[Islāma valsts]] līderis (dzimis 1976. gadā) * {{dat||2|5|n}} — [[Boriss Meļņikovs]] (''Борис Мельников''), PSRS paukotājs (dzimis 1938. gadā) * {{dat||2|6|n}}: ** [[Ronijs Helstrems]] (''Ronnie Hellström''), zviedru futbolists (dzimis 1949. gadā) ** [[Lata Mangeškara]] (लता मंगेशकर, ''Latā Maṅgeśkar''), indiešu dziedātāja (dzimusi 1929. gadā) * {{dat||2|8|n}} — [[Liks Montaņjē]] (''Luc Montagnier''), franču virusologs, Nobela prēmijas laureāts fizioloģijā vai medicīnā (dzimis 1932. gadā) * {{dat||2|12|n}} — [[Aivans Raitmans]] (''Ivan Reitman''), Čehoslovākijā dzimis Kanādas režisors un scenārists (dzimis 1946. gadā) * {{dat||2|14|n}} — [[Borislavs Ivkovs]] (''Борислав Ивков''), Serbijas šahists (dzimis 1933. gadā) * {{dat||2|19|n}} — [[Kakuiči Mimura]] (三村 恪), japāņu futbolists (dzimis 1931. gadā) * {{dat||2|24|n}}: ** [[Dmitrijs Debelka]] (''Дзмітрый Дебелка''), baltkrievu cīkstonis (dzimis 1976. gadā) ** [[Selija Kelermane]] (''Sally Kellerman''), amerikāņu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1937. gadā) ** [[Vitālijs Skakuns]] (''Віталій Скакун''), ukraiņu karavīrs, sapieris (dzimis 1996. gadā) * {{dat||2|25|n}} — [[Oleksandrs Oksančenko]] (''Олександр Оксанченко''), ukraiņu militārās aviācijas pilots (dzimis 1968. gadā) * {{dat||2|28|n}} — [[Andrejs Suhoveckis]] (''Андрей Суховецкий''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1974. gadā) <gallery> Monica Vitti (1965) (cropped).jpg|[[Monika Viti]] Christos Sartzetakis (1989) cropped.jpg|[[Kristoss Sartzetakis]] Lata Mangeshkar - still 29065 crop.jpg|[[Lata Mangeškara]] Borislav Ivkov 1972.jpg|[[Borislavs Ivkovs]] Sally Kellerman at Boston University, 2009.jpg|[[Selija Kelermane]] </gallery> === Marts === * {{dat||3|1|n}} — [[Konrads Janis]] (''Conrad Janis''), ASV džeza mūziķis (dzimis 1928. gadā) * {{dat||3|4|n}}: ** [[Vitālijs Gerasimovs]] (''Виталий Герасимов''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1977. gadā) ** [[Šeins Varns]] (''Shane Warne''), Austrālijas kriketa spēlētājs (dzimis 1969. gadā) * {{dat||3|5|n}} — [[Vladimirs Žoga]] (''Владимир Жога''), Austrumukrainas prokrievisko separātistu komandieris (dzimis 1993. gadā) * {{dat||3|6|n}} — [[Pavlo Li]] (''Павло Лі''), ukraiņu aktieris (dzimis 1988. gadā) * {{dat||3|7|n}} — [[Muhamads Rafiks Tarars]] (محمد رفیق تارڑ, ''Muhammad Rafiq Tarar''), Pakistānas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1929. gadā) * {{dat||3|11|n}}: ** [[Rupija Banda]] (''Rupiah Banda''), Zambijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1937. gadā) ** [[Andrejs Koļesņikovs]] (''Андрей Колесников''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1977. gadā) * {{dat||3|13|n}}: ** [[Brents Reno]] (''Brent Renaud''), ASV žunālists (dzimis 1971. gadā) ** [[Viljams Hērts]] (''William Hurt''), ASV aktieris (dzimis 1950. gadā) * {{dat||3|15|n}}: ** [[Oļegs Mitjajevs]] (''Олег Митяев''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1974. gadā) ** [[Jūdžīns Pārkers]] (''Eugene Parker''), ASV fiziķis (dzimis 1927. gadā) * {{dat||3|16|n}} — [[Andrejs Mordvičevs]] (''Андрей Мордвичев''), Krievijas virsnieks, ģenerālleitnants (dzimis 1976. gadā) * {{dat||3|17|n}} — [[Oksana Šveca]] (''Оксана Швець''), ukraiņu aktrise (dzimusi 1955. gadā) * {{dat||3|21|n}}: ** [[Ivans Kolonna]] (''Ivanu Colonna''), korsikāņu nacionālists, terorists (dzimis 1960. gadā) ** [[Sumeilu Bubeje Maiga]] (''Soumeylou Boubèye Maïga''), Mali politiķis, premjerministrs (dzimis 1954. gadā) * {{dat||3|23|n}} — [[Medlina Olbraita]] (''Madeleine Albright''), čehu izcelsmes ASV politiķe (dzimusi 1937. gadā) * {{dat||3|25|n}}: ** [[Teilors Hokinss]] (''Taylor Hawkins''), ASV mūziķis (dzimis 1972. gadā) ** [[Jakovs Rezancevs]] (''Яков Резанцев''), Krievijas virsnieks, ģenerālleitnants (dzimis 1973. gadā) * [[27. marts]] — [[Ajazs Mitellibovs]] (''Ayaz Mütəllibov''), Azerbaidžānas prezidents (dzimis 1938. gadā) <gallery> Павло Лі.jpg|[[Pavlo Li]] William Hurt (2005) (cropped).jpg|[[Viljams Hērts]] Madeleine Albright 1997.jpg|[[Medlina Olbraita]] </gallery> === Aprīlis === * {{dat||4|1|n}} — [[Makss Levins]] (''Макс Левін''), Ukrainas fotogrāfs (dzimis 1981. gadā) * {{dat||4|2|n}}: ** [[Estele Herisa]] (''Estelle Harris''), amerikāņu aktrise un komiķe (dzimusi 1928. gadā) ** [[Mants Kvedaravičs]] (''Mantas Kvedaravičius''), lietuviešu filmu veidotājs, antropologs un arheologs (dzimis 1976. gadā) * {{dat||4|5|n}}: ** [[Nehemija Persofs]] (''Nehemiah Persoff''), amerikāņu aktieris un gleznotājs (dzimis 1919. gadā) ** [[Bjarni Trigvasons]] (''Bjarni Tryggvason''), islandiešu izcelsmes ASV astronauts (dzimis 1945. gadā) * {{dat||4|6|n}} — [[Vladimirs Žirinovskis]] (''Владимир Жириновский''), Krievijas politiķis (dzimis 1946. gadā) * {{dat||4|12|n}} — [[Gilberts Gotfrīds]] (''Gilbert Gottfried''), ASV estrādes komiķis un aktieris (dzimis 1955. gadā) * {{dat||4|13|n}} — [[Mišels Bukē]] (''Michel Bouquet''), franču teātra un kino aktieris (dzimis 1925. gadā) <!-- * pirms {{dat||4|13|n}} vai {{dat||4|14|n}} — [[Antons Kuprins]] (''Антон Куприн''), Krievijas kara jūrnieks, kuģa kapteinis (dzimis 1978. gadā) --> * {{dat||4|14|n}} — [[Maiks Bosī]] (''Mike Bossy''), Kanādas hokejists (dzimis 1957. gadā) * {{dat||4|15|n}} — [[Liza Šeridane]] (''Liz Sheridan''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1929. gadā) <!-- * pirms {{dat||4|16|n}} — [[Vladimirs Frolovs]] (''Владимир Фролов''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis ?) --> * {{dat||4|17|n}} — [[Katrīna Spaka]] (''Catherine Spaak''), franču un itāļu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1945. gadā) * {{dat||4|20|n}} — [[Roberts Morss]] (''Robert Morse''), amerikāņu aktieris (dzimis 1931. gadā) * {{dat||4|21|n}}: ** [[Mvai Kibaki]] (''Mwai Kibaki''), Kenijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1931. gadā) ** [[Žaks Perēns]] (''Jacques Perrin''), franču aktieris (dzimis 1941. gadā) * {{dat||4|22|n}} — [[Gijs Leflērs]] (''Guy Lafleur''), Kanādas hokejists (dzimis 1951. gadā) * {{dat||4|23|n}} — [[Orins Hečs]] (''Orrin Hatch''), ASV jurists un politiķis (dzimis 1934. gadā) * {{dat||4|26|n}} — [[Klauss Šulce]] (''Klaus Schulze''), vācu mūziķis (dzimis 1947. gadā) * {{dat||4|29|n}} — [[Andrejs Simonovs]] (''Андрей Симонов''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1966. gadā) <gallery> Владимир Жириновский (25-09-2021) (cropped).jpg|[[Vladimirs Žirinovskis]] Gilbert Gottfried 2016.jpg|[[Gilberts Gotfrīds]] </gallery> === Maijs === * {{dat||5|3|n}} — [[Staņislavs Šuškevičs]] (''Станісла́ў Шушке́віч''), Baltkrievijas zinātnieks un politiķis, Baltkrievijas Augstākās Padomes priekšsēdētājs (dzimis 1934. gadā) * {{dat||5|8|n}} — [[Freds Vords]] (''Fred Ward''), amerikāņu aktieris (dzimis 1942. gadā) * {{dat||5|10|n}} — [[Leonīds Kravčuks]] (''Леонід Кравчук''), PSRS un Ukrainas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1934. gadā) * {{dat||5|11|n}} — [[Širīna Abu Akleha]] (شيرين أبو عاقلة), palestīniešu žurnāliste (dzimusi 1971. gadā) * {{dat||5|13|n}}: ** [[Halīfa bin Zājids al Nahjāns]] (خليفة بن زايد بن سلطان آل نهيان), Abū Dabī šeihs un AAE prezidents (dzimis 1948. gadā) ** [[Bens Rojs Motelsons]] (''Ben Roy Mottelson''), ASV un Dānijas kodolfiziķis (dzimis 1926. gadā) * {{dat||5|17|n}} — [[Vangelis]] (''Βαγγέλης''), grieķu komponists (dzimis 1943. gadā) * {{dat||5|18|n}} — [[Rolands Kalniņš]], latviešu kinorežisors (dzimis 1922. gadā) * {{dat||5|22|n}} — [[Kanamats Botaševs]] (''Канамат Боташев''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1959. gadā) * {{dat||5|26|n}}: ** [[Endrū Flečers]] (''Andrew Fletcher''), angļu mūziķis (dzimis 1961. gadā) ** [[Čiriako De Mita]] (''Ciriaco De Mita''), itāļu politiķis, premjerministrs (dzimis 1928. gadā) ** [[Rejs Liota]] (''Ray Liotta''), ASV aktieris (dzimis 1954. gadā) * {{dat||5|28|n}} — [[Bujars Nišani]] (''Bujar Nishani''), Albānijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1966. gadā) <gallery> Šuškievič bchd.jpg|[[Staņislavs Šuškevičs]] Leonid Kravchuk 2013-06-18.JPG|[[Leonīds Kravčuks]] VangelisElGrecopremiereDE2.jpg|[[Vangelis]] Andy Fletcher t.jpg|[[Endrū Flečers]] Ray Liotta (8140672892).jpg|[[Rejs Liota]] Буяр Нишани.jpg|[[Bujars Nišani]] </gallery> === Jūnijs === * [[6. jūnijs]] — [[Valērijs Rjumins]] (''Валерий Рюмин''), PSRS un Krievijas kosmonauts (dzimis 1939. gadā) * [[12. jūnijs]] — [[Filips Beikers Hols]] (''Philip Baker Hall''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā) * [[17. jūnijs]] — [[Žans Luijs Trentiņāns]] (''Jean-Louis Trintignant''), Francijas aktieris un kinorežisors (dzimis 1930. gadā) * [[19. jūnijs]]: ** [[Ufe Ellemans-Jensens]] (''Uffe Ellemann-Jensen''), Dānijas politiķis (dzimis 1941. gadā) ** [[Genādijs Burbulis]] (''Геннадий Бурбулис''), lietuviešu izcelsmes Krievijas politiķis (dzimis 1945. gadā) * [[20. jūnijs]] — [[Reģimants Adomaitis]] (''Regimantas Adomaitis''), Lietuvas aktieris (dzimis 1937. gadā) * [[27. jūnijs]] — [[Džo Tērkels]] (''Joe Turkel''), amerikāņu aktieris (dzimis 1927. gadā) * [[28. jūnijs]] — [[Džinejts Arkins]] (''Cüneyt Arkın''), turku kinoaktieris un režisors (dzimis 1937. gadā) <!-- * [[29. jūnijs]] — [[Heršels V. Viljams]] (''Hershel Woodrow Williams''), ASV militārpersona<ref>https://www.washingtonpost.com/obituaries/2022/06/29/hershel-williams-wwii-medal-honor-dead/</ref> (dzimis 1923. gadā) --> <gallery> Valery Victorovitch2.jpg|[[Valērijs Rjumins]] Philip Baker Hall at the 2009 Tribeca Film Festival.jpg|[[Filips Beikers Hols]] Jean-Louis Trintignant Cannes 2012.jpg|[[Žans Luijs Trentiņāns]] </gallery> === Jūlijs === * [[2. jūlijs]]: ** [[Pīters Bruks]] (''Peter Brook''), angļu teātra un kino režisors (dzimis 1925. gadā) ** [[Susana Dosamantesa]] (''Susana Dosamantes''), meksikāņu aktrise (dzimusi 1948. gadā) * [[6. jūlijs]] — [[Džeimss Kāns]] (''James Caan''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[8. jūlijs]]: ** [[Šindzo Abe]] (安倍 晋三), japāņu politiķis, premjerministrs (dzimis 1954. gadā) ** [[Žuzē Eduardu duš Santušs]] (''José Eduardo dos Santos''), Angolas politiķis, prezidents (dzimis 1942. gadā) ** [[Tonijs Siriko]] (''Tony Sirico''), ASV aktieris (dzimis 1942. gadā) * [[14. jūlijs]] — [[Ivana Trampa]] (''Ivana Trump''), čehu izcelsmes ASV uzņēmēja un modele, [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] pirmā sieva (dzimusi 1949. gadā) * [[18. jūlijs]] — [[Klāss Oldenburgs]] (''Claes Oldenburg''), zviedru izcelsmes ASV skulptors (dzimis 1929. gadā) * [[21. jūlijs]] — [[Ūve Zēlers]] (''Uwe Seeler''), Vācijas futbolists (dzimis 1936. gadā) * [[25. jūlijs]]: ** [[Pols Sorvino]] (''Paul Sorvino''), ASV aktieris un mūziķis (dzimis 1939. gadā) ** [[Deivids Trimbls]] (''David Trimble''), britu politiķis, Ziemeļīrijas pirmais ministrs (dzimis 1944. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Juris Hartmanis]], latviešu datorzinātnieks (dzimis 1928. gadā) * [[30. jūlijs]] — [[Peta Kerola]] (''Pat Carroll''), amerikāņu aktrise un komiķe (dzimusi 1927. gadā) * [[31. jūlijs]]: ** [[Bills Rasels]] (''Bill Russell''), ASV basketbolists (dzimis 1934. gadā) ** [[Oleksijs Vadaturskis]] (''Олексій Вадатурський''), Ukrainas uzņēmējs (dzimis 1947. gadā) ** [[Aimans az Zavāhirī]] (''أيمن محمد ربيع الظواهري''), Ēģiptes teologs, ''Al-Qaeda'' līderis (dzimis 1951. gadā) <gallery> James_Caan_1976.jpg|[[Džeimss Kāns]] Shinzō Abe Official (cropped 2).jpg|[[Šindzo Abe]] José Eduardo dos Santos 3 (cropped).jpg|[[Žuzē Eduardu duš Santušs]] Ivana Trump cropped retouched.jpg|[[Ivana Trampa]] Uwe Seeler – Tag der Legenden 2016 03.jpg|[[Ūve Zēlers]] Bill Russell in the Green Room.jpg|[[Bills Rasels]] Ayman al-Zawahiri portrait.JPG|[[Aimans az Zavāhirī]] </gallery> <!-- == Svarīgi reliģiski svētki == == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — --> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg6}} {{Commons|2022}} [[Kategorija:2022. gads| ]] 0kstnwzb4atrhu3hwjn441n8i2krdmo Māris Jučers 0 148782 3665710 3390717 2022-08-02T13:02:29Z Gragox 965 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Māris Jučers | vārds_orig = | attēls = Maris Jucers 1.png | att_izm = 275px | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1987|6|18}} | dz_viet = {{Vieta|PSRS|Latvijas PSR|Priekule}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 190 [[Centimetrs|cm]] | svars = 80 [[Kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Vārtsargs (hokejs)|Vārtsargs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2003 | kar_beig = 2022 | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | amats = | līga = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = | klubs 1 = | kl_sez 2 = | klubs 2 = | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2011—2018 | taut 1 = {{ih|LAT}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = *[[Latvijas čempionu hokejā uzskaitījums|Latvijas čempions]] — 2008, 2009, 2011 | slavz = | aģenti = | dzimums = | atjaunots = {{dat|2022|8|2}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Māris Jučers''' (dzimis {{dat|1987|6|18}} [[Priekule|Priekulē]])<ref>[https://jauns.lv/raksts/sports/184067-dinamo-parakstijusi-ligumu-ar-vartsargu-mari-juceru Jauns: "Dinamo" parakstījuši līgumu ar vārtsargu Māri Jučeru]</ref><ref>[https://www.eliteprospects.com/player/5386/maris-jucers EliteProspects: Player Facts]</ref> ir bijušais [[latvieši|latviešu]] [[hokejists]], [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]]. Karjeras laikā [[Latvijas hokeja izlase]]s sastāvā piedalījies trīs [[pasaules čempionāts hokejā|pasaules čempionātos]]. Divas sezonas aizvadījis [[KHL|Kontinentālās hokeja līgas]] klubā [[Rīgas "Dinamo"]]. == Spēlētāja karjera == Karjeru uzsācis 2003. gadā Latvijas hokeja līgas kluba [[HK Zemgale|Zemgale]] sastāvā. Laika posmā no 2004.—2005. līdz 2006.—2007. gada sezonai M. Jučers pārstāvēja Zviedrijas 1. divīzijas klubu ''Tyringe'' "SoSS". No 2007.—2008. gada sezonas pārstāvēja [[HK Liepājas Metalurgs]], spēlējis arī kluba [[HK Liepājas Metalurgs-2|otrajā sastāvā]]. M. Jučers ir trīskārtējs Latvijas čempions (2007—2008, 2008—2009, 2010—2011), kā arī 2007.—2008. gada sezonas labākais līgas vārtsargs. 2011.-2012. un 2012.-2013. gada sezonā pārstāvēja [[Rīgas "Dinamo"]]. 2018. gadā kluba [[HK Liona]] sastāvā ieguvis Francijas kausu. No 2019. līdz 2022. gadam spēlēja [[HK Liepāja]] sastāvā. Latvijas izlasē debitēja {{dat|2011|4|8||bez}} pārbaudes spēlē pret [[Somijas hokeja izlase|Somijas izlasi]].<ref>[http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/44773/hokeja-vartsargs-jucers-negaidiju-ka-izlase-stasos-vartos Hokeja vārtsargs Jučers: Negaidīju, ka izlasē stāšos vārtos], kasjauns.lv</ref> Viņš tika pieteikts startam [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011. gada Pasaules čempionātā]] kā trešais vārtsargs,<ref>[http://sportacentrs.com/hokejs/hokejs_pc_2011/26042011-nosaukts_hokeja_izlases_sastavs_pc_viens_ Nosaukts hokeja izlases sastāvs PČ, paliek viens nezināmais], sportacentrs.com</ref> [[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā|2012. gadā]] aizvadīja 2 spēles, piedalījies arī [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013. gada čempionātā]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} * [https://lhf.lv/lv/person/5870 LHF profils] {{Latvijas hokejists-aizmetnis}} {{Navboxes | title = Latvijas izlase | titlestyle = background:maroon; color:white; | list = {{LV sastāvs PČH 2013}} {{LV sastāvs PČH 2012}} {{LV sastāvs PČH 2011}} }} {{DEFAULTSORT:Juczers, Maris}} [[Kategorija:1987. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Priekulē dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas hokejisti]] [[Kategorija:Rīgas "Dinamo" spēlētāji]] [[Kategorija:HK Liepājas spēlētāji]] [[Kategorija:HK Liepājas Metalurga spēlētāji]] 6e5z84z54b0o8khzsrbo92rryzix5hs Pabaži (Saulkrasti) 0 150101 3665966 3648285 2022-08-03T06:39:36Z Prieditis2012 35105 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|Saulkrastu pilsētas daļu|Pabaži|Pabaži}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Pabaži | settlement_type = Pilsētas daļa | image_skyline = Saulkrasti, velosipēdu muzeja rādītājs.jpg | image_caption = Velosipēdu muzeja rādītājs | image_shield = | shield_link = | shield_size = 80px | pushpin_map = Latvia | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pilsēta | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Saulkrastu novads]] | subdivision_name2 = [[Saulkrasti]] | established_title = Ciems no | established_date = 1925. gada | established_title2 = Pievienoti Saulkrastiem | established_date2 = 1950. gadā | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = <!-- iedzīvotāju gads --> | population_footnotes = <!-- specpiezīme par iedzīvotājiem; ar <ref></ref> tagiem --> | population_total = <!-- iedzīvotāju skaits -->112 cilv. | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 14 | lats = 30 | latNS = N | longd = 24 | longm = 24 | longs = 3 | longEW = E | elevation_footnotes = <!-- piezīmes par augstumu vjl --> | elevation_m = 10 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-2160 Saulkrasti | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Pabaži''', agrāk '''Katrīnbāde''' ({{val-de|Badeort Catharinenbad}}), ir [[Saulkrasti|Saulkrastu]] pilsētas daļa tās dienvidos. Izvietojušies ziemeļos no [[Inčupe]]s starp [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] krastu un [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Rīgas—Skulte]]s dzelzceļu (stacija [[Pabaži (stacija)|Pabaži]]) ap 2,5 km no pilsētas centra un 41 km no [[Rīga]]s. Pabažos atrodas vairākas viesnīcas, bērnu pansionāts, velosipēdu muzejs. Pie Inčupes ietekas atrodas aizsargājams dabas objekts Baltā kāpa. == Vēsture == [[Attēls:Katrīnbādes tiltiņš Pabažos.jpg|thumb|left|220px|Lapene un tiltiņš Katrīnbādes peldvietā pirms Pirmā pasaules kara.]] Jau 13. gadsimtā [[Krimulda]]s [[draudzes novads|draudzes novadā]] minēta apdzīvota vieta ''Pabasile''. 1764. gadā [[Krievijas impērija]]s ķeizariene [[Katrīna II]] savā atpakaļceļā no Rīgas uz Pēterburgu esot apmetusies pie savas galma dāmas Pabažu muižā un pat peldējusies jūrā, tādēļ vēlāk šī vieta esot iesaukta par Katrīnbādi ("Katrīnas peldvietu"). 1898. gadā Pabažu muižas zemes sadalīja vietējiem zvejniekiem un iznomāja vasarnīcu celšanai.<ref>[http://www.saulkrasti.lv/files/gCn_Saulkrastu_AP_gala_redakcija_12.06.2007.pdf Saulkrastu pilsētas ar lauku teritoriju pašvaldības teritorijas Attīstības programma]</ref> 1925. gadā [[Pabažu pagasts|Pabažu pagasta]] Katrīnbādei piešķīra [[biezi apdzīvota vieta|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statusu. Ap 1931. gadu Katrīnbādi pārdēvēja par Pabažiem. 1950. gadā Pabažus pievienoja Saulkrastiem, kam tajā pašā gadā piešķīra [[pilsētciemats|strādnieku ciemata]] statusu. == Attēlu galerija == <gallery> SaulkrastiIncupeDelta.png|Inčupes ieteka jūrā SaulkrastiPabaziStrand.png|Skats no kāpām </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Saulkrastu pilsētas daļas}} {{Rīgas apriņķis}} [[Kategorija:Saulkrasti]] [[Kategorija:Latvijas bijušie ciemi]] of2ezdzaos3joewo32qwp67weglfvk5 3665967 3665966 2022-08-03T06:40:25Z Prieditis2012 35105 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|Saulkrastu pilsētas daļu|Pabaži|Pabaži}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Pabaži | settlement_type = Pilsētas daļa | image_skyline = Saulkrasti, velosipēdu muzeja rādītājs.jpg | image_caption = Velosipēdu muzeja rādītājs | image_shield = | shield_link = | shield_size = 80px | pushpin_map = Latvia | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pilsēta | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Saulkrastu novads]] | subdivision_name2 = [[Saulkrasti]] | established_title = Ciems no | established_date = 1925. gada | established_title2 = Pievienoti Saulkrastiem | established_date2 = 1950. gadā | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = <!-- iedzīvotāju gads -->2022 g. | population_footnotes = <!-- specpiezīme par iedzīvotājiem; ar <ref></ref> tagiem --> | population_total = <!-- iedzīvotāju skaits -->112 cilv. | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 14 | lats = 30 | latNS = N | longd = 24 | longm = 24 | longs = 3 | longEW = E | elevation_footnotes = <!-- piezīmes par augstumu vjl --> | elevation_m = 10 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-2160 Saulkrasti | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Pabaži''', agrāk '''Katrīnbāde''' ({{val-de|Badeort Catharinenbad}}), ir [[Saulkrasti|Saulkrastu]] pilsētas daļa tās dienvidos. Izvietojušies ziemeļos no [[Inčupe]]s starp [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] krastu un [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Rīgas—Skulte]]s dzelzceļu (stacija [[Pabaži (stacija)|Pabaži]]) ap 2,5 km no pilsētas centra un 41 km no [[Rīga]]s. Pabažos atrodas vairākas viesnīcas, bērnu pansionāts, velosipēdu muzejs. Pie Inčupes ietekas atrodas aizsargājams dabas objekts Baltā kāpa. == Vēsture == [[Attēls:Katrīnbādes tiltiņš Pabažos.jpg|thumb|left|220px|Lapene un tiltiņš Katrīnbādes peldvietā pirms Pirmā pasaules kara.]] Jau 13. gadsimtā [[Krimulda]]s [[draudzes novads|draudzes novadā]] minēta apdzīvota vieta ''Pabasile''. 1764. gadā [[Krievijas impērija]]s ķeizariene [[Katrīna II]] savā atpakaļceļā no Rīgas uz Pēterburgu esot apmetusies pie savas galma dāmas Pabažu muižā un pat peldējusies jūrā, tādēļ vēlāk šī vieta esot iesaukta par Katrīnbādi ("Katrīnas peldvietu"). 1898. gadā Pabažu muižas zemes sadalīja vietējiem zvejniekiem un iznomāja vasarnīcu celšanai.<ref>[http://www.saulkrasti.lv/files/gCn_Saulkrastu_AP_gala_redakcija_12.06.2007.pdf Saulkrastu pilsētas ar lauku teritoriju pašvaldības teritorijas Attīstības programma]</ref> 1925. gadā [[Pabažu pagasts|Pabažu pagasta]] Katrīnbādei piešķīra [[biezi apdzīvota vieta|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statusu. Ap 1931. gadu Katrīnbādi pārdēvēja par Pabažiem. 1950. gadā Pabažus pievienoja Saulkrastiem, kam tajā pašā gadā piešķīra [[pilsētciemats|strādnieku ciemata]] statusu. == Attēlu galerija == <gallery> SaulkrastiIncupeDelta.png|Inčupes ieteka jūrā SaulkrastiPabaziStrand.png|Skats no kāpām </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Saulkrastu pilsētas daļas}} {{Rīgas apriņķis}} [[Kategorija:Saulkrasti]] [[Kategorija:Latvijas bijušie ciemi]] 27mitfbtjq541qd74dy7noxnfju6tbp Muhameds Atā 0 152685 3665823 3665579 2022-08-02T15:36:19Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: Al-Qaeda → Al-Qaida using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Muhameds Atā | vārds_orig = محمد عطا | attēls = Mohamed Atta.jpg | att_izmērs = 150px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1968 | dz_mēnesis = 09 | dz_diena = 01 | dz_vieta = [[Kafrelšeiha]], {{EGY}} | m_dat_alt = | m_gads = 2001 | m_mēnesis = 09 | m_diena = 11 | m_vieta = [[Manhatana]], [[Ņujorka]], [[Ņujorka (štats)|Ņujorka]], {{USA}} | dzīves_vieta = [[Ēģipte]], [[Vācija]] | pilsonība = | tautība = [[ēģiptieši|ēģiptietis]] | nodarbošanās = arhitekts | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Muhameds Muhameds el Āmirs Avads el Saids Atā''' ({{val-ar|محمد محمد الأمير عوض السيد عطا‎}}, dzimis {{dat|1968|09|01}}, miris {{dat|2001|09|11}}) bija [[Vācija|Vācijā]] studējis ēģiptiešu arhitekts, viens no [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|2001. gada 11. septembra uzbrukuma ASV]] realizētājiem. Viņš bija pilots nolaupītajai ''[[American Airlines]]'' pasažieru lidmašīnai, kas ietriecās [[Ņujorka]]s Pasaules tirdzniecības centra ziemeļu tornī, to sagraujot. Studēja arhitektūru [[Kairas universitāte|Kairas universitātē]], kuru absolvēja 1990. gadā. Turpināja studijas [[Hamburga|Hamburgā]] [[Hamburgas Tehniskā universitāte|Tehniskajā universitātē]]. Vietējā Hamburgas [[mošeja|mošejā]] kopā ar citiem domubiedriem, izveidoja t.s. "Hamburgas šūniņu". 1999. un 2000. gadā viesojās [[Afganistāna|Afganistānā]], kur tikās ar [[Osama bin Ladens|Osamu bin Ladenu]] un citiem ''[[Al-Qaida]]'' līderiem. 2000. gada jūnijā kopā ar [[Marvāns al Šehī|Marvānu al Šehī]] ieradās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kur [[Florida]]s dienvidos iestājās paātrinātajos pilotu kursos. 2001. gada 11. septembra rītā Muhameds Atā kopā ar vēl četriem teroristiem [[Bostona|Bostonā]] iesēdās [[American Airlines reiss 11|''American Airlines'' reisa 11]] pasažieru lidmašīnā uz [[Losandželosa|Losandželosu]]. Piecpadsmit minūtes pēc pacelšanās teroristi sagrāba lidaparātu, ievainojot vairākus cilvēkus. Muhameds Atā sēdās pie lidmašīnas vadības pults un 8.46 pēc vietējā laika ietriecās Pasaules tirdzniecības centra ziemeļu tornī Ņujorkā. Bojā gāja visi lidmašīnas pasažieri un vairāki tūkstoši cilvēku uz zemes. {{commonscat|Mohamed Atta|Muhameds Atā}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{11. septembra uzbrukums}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Atā, Muhameds}} [[Kategorija:Teroristi]] [[Kategorija:Al-Qaida]] hati9o6wdeack6copw30v5l8t7qvwlg Ņikita Ņikiforovs 0 153410 3665711 3657124 2022-08-02T13:02:44Z 195.13.208.226 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ņikita Ņikiforovs | attēls = Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde (17045372400).jpg | att_izm = | apraksts = Ņikita Ņikiforovs 2015. gadā | amats2 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2017|6|18|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers2 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | amats3 = [[11. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2011|10|17|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers3 = * [[Laimdota Straujuma]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = | amats4 = [[10. Saeima]]s deputāts | term_sākums4 = {{dat|2010|11|2|N|bez}} | term_beigas4 = {{dat|2011|10|16|N|bez}} | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | prezidents4 = [[Valdis Zatlers]] | premjers4 = [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis4 = | pēctecis4 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1983|9|8}} | dzim_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | partija = [[Saskaņa]] (2010-pašlaik) | dzīvesb = Jeļena Rjazanska | alma_mater = [[Baltijas Starptautiskā akadēmija]], Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūts | profesija = [[jurisprudence|jurists]] | tautība = [[Latvijas krievs]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Ņikita Ņikiforovs''' ({{val-ru|Никита Никифоров}}; dzimis {{dat|1983|9|8}}) ir [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes jurists un politiķis. Bijis 10., 11., un 12. [[Saeima]]s deputāts no "[[Saskaņas Centrs|Saskaņas Centra]]", ievēlēts no Rīgas vēlēšanu apgabala. == Biogrāfija == === Izglītība === [[2001. gads|2001]]. gadā Ņikiforovs pabeidza [[Rīgas Centra humanitārā vidusskola|Rīgas Centra humanitāro vidusskolu]] un ieguva vispārējo vidējo izglītību.<ref name="cvk">{{Tīmekļa atsauce | title = Ņikita Ņikiforovs | publisher = [[Centrālā vēlēšanu komisija]] | accessdate = 2011.06.12 | url = http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=1&cbutton=24294931242}}</ref> [[2005. gads|2005]]. gadā viņš absolvēja [[Baltijas Starptautiskā akadēmija|Baltijas Krievu institūtu]], iegūstot bakalaura grādu [[jurisprudence|jurisprudencē]]. [[2007. gads|2007]]. gadā viņš šajā pašā augstskolā, pārsauktā par Baltijas Starptautisko akadēmiju, ieguva maģistra grādu šajā pašā jomā.<ref name="cvk" /> [[2010. gads|2010]]. gadā aizstāvējis zinātņu kandidāta disertāciju Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūtā Pasaules politisko procesu katedrā.<ref name="sc">{{Tīmekļa atsauce | title = Ņikita Ņikiforovs | publisher = [[Saskaņas Centrs]] | accessdate = 2011.06.12 | url = http://www.saskanascentrs.lv/lv/musu_cilveki/nikita-nikiforovs968 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20110628081134/http://saskanascentrs.lv/lv/musu_cilveki/nikita-nikiforovs968 | archivedate = {{dat|2011|06|28||bez}} }}</ref> === Darba pieredze === Kopš [[2005. gads|2005]]. gada Ņikiforovs ir projektu vadītājs Baltijas Starptautiskajā akadēmijā. Kopš [[2008. gads|2008]]. gada viņš ir arī Baltijas Psiholoģijas un menedžmenta institūta valdes loceklis.<ref name="sc" /> === Politiskā darbība === [[2010. gads|2010]]. gadā Ņikiforovs piedalījās [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]]. Viņš tika ievēlēts no "[[Saskaņas Centrs|Saskaņas Centra]]" saraksta Rīgas apgabalā un deputāta mandātu ieguva {{dat||11|02}}.<ref name="sc" /><ref name="gg">{{Tīmekļa atsauce | title = Ņikita Ņikiforovs | publisher = Gudras galvas | accessdate = 2011.06.12 | url = http://gudrasgalvas.lv/kandidats/nikita_nikiforovs | archiveurl = https://web.archive.org/web/20110623234351/http://gudrasgalvas.lv/kandidats/nikita_nikiforovs | archivedate = {{dat|2011|06|23||bez}} }}</ref> Saeimā Ņikiforovs darbojas Juridiskajā komisijā, kā arī Publisko izdevumu un revīzijas komisijā.<ref name="gg" /> Līdz {{dat|2011|02|10|D}} darbojās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Urbanovičs turpmāk strādās Saeimas Budžeta komisijā | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2011.02.10. | accessdate = 2011.06.12 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=36749803#c36750175}}</ref> Ņikita Ņikiforovs ir darbojies arī "[[Parex banka]]s" pārņemšanas un reorganizācijas izvērtēšanas parlamentārās izmeklēšanas komisijā, kaut arī viņa tēvs bija bankas mazākuma akcionārs un bija iespējams interešu konflikts.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Raidījums: KNAB norāda uz deputāta Ņikiforova interešu konflikta risku 'Parex' jautājumā | publisher = Delfi | date = 2011.03.20. | accessdate = 2011.06.12 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/raidijums-knab-norada-uz-deputata-nikiforova-interesu-konflikta-risku-parex-jautajuma.d?id=37493823}}</ref> == Privātā dzīve == Ņikita Ņikiforovs ir dzimis {{dat|1983|09|08}}. Precējies, ir divi bērni.<ref name="sc" /> Aizraujas ar [[kalnu slēpošana|kalnu slēpošanu]] un [[veikbords|veikbordu]].<ref name="sc" /> Dzīvo [[Jūrmala|Jūrmalā]].<ref name="cvk" /> == Atsauces == {{commonscat|Ņikita Ņikiforovs}} {{atsauces}} {{11. Saeima}} {{10. Saeima}} {{12. Saeima}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ņikiforovs, Ņikita}} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas krievi]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:Baltijas Starptautiskās akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] fuzmj6ggoal84k1rvptqovi2zwxudfs 3665712 3665711 2022-08-02T13:03:03Z 195.13.208.226 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ņikita Ņikiforovs | attēls = Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde (17045372400).jpg | att_izm = 45px | apraksts = Ņikita Ņikiforovs 2015. gadā | amats2 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2017|6|18|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers2 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | amats3 = [[11. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2011|10|17|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers3 = * [[Laimdota Straujuma]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = | amats4 = [[10. Saeima]]s deputāts | term_sākums4 = {{dat|2010|11|2|N|bez}} | term_beigas4 = {{dat|2011|10|16|N|bez}} | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | prezidents4 = [[Valdis Zatlers]] | premjers4 = [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis4 = | pēctecis4 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1983|9|8}} | dzim_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | partija = [[Saskaņa]] (2010-pašlaik) | dzīvesb = Jeļena Rjazanska | alma_mater = [[Baltijas Starptautiskā akadēmija]], Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūts | profesija = [[jurisprudence|jurists]] | tautība = [[Latvijas krievs]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Ņikita Ņikiforovs''' ({{val-ru|Никита Никифоров}}; dzimis {{dat|1983|9|8}}) ir [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes jurists un politiķis. Bijis 10., 11., un 12. [[Saeima]]s deputāts no "[[Saskaņas Centrs|Saskaņas Centra]]", ievēlēts no Rīgas vēlēšanu apgabala. == Biogrāfija == === Izglītība === [[2001. gads|2001]]. gadā Ņikiforovs pabeidza [[Rīgas Centra humanitārā vidusskola|Rīgas Centra humanitāro vidusskolu]] un ieguva vispārējo vidējo izglītību.<ref name="cvk">{{Tīmekļa atsauce | title = Ņikita Ņikiforovs | publisher = [[Centrālā vēlēšanu komisija]] | accessdate = 2011.06.12 | url = http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=1&cbutton=24294931242}}</ref> [[2005. gads|2005]]. gadā viņš absolvēja [[Baltijas Starptautiskā akadēmija|Baltijas Krievu institūtu]], iegūstot bakalaura grādu [[jurisprudence|jurisprudencē]]. [[2007. gads|2007]]. gadā viņš šajā pašā augstskolā, pārsauktā par Baltijas Starptautisko akadēmiju, ieguva maģistra grādu šajā pašā jomā.<ref name="cvk" /> [[2010. gads|2010]]. gadā aizstāvējis zinātņu kandidāta disertāciju Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūtā Pasaules politisko procesu katedrā.<ref name="sc">{{Tīmekļa atsauce | title = Ņikita Ņikiforovs | publisher = [[Saskaņas Centrs]] | accessdate = 2011.06.12 | url = http://www.saskanascentrs.lv/lv/musu_cilveki/nikita-nikiforovs968 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20110628081134/http://saskanascentrs.lv/lv/musu_cilveki/nikita-nikiforovs968 | archivedate = {{dat|2011|06|28||bez}} }}</ref> === Darba pieredze === Kopš [[2005. gads|2005]]. gada Ņikiforovs ir projektu vadītājs Baltijas Starptautiskajā akadēmijā. Kopš [[2008. gads|2008]]. gada viņš ir arī Baltijas Psiholoģijas un menedžmenta institūta valdes loceklis.<ref name="sc" /> === Politiskā darbība === [[2010. gads|2010]]. gadā Ņikiforovs piedalījās [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]]. Viņš tika ievēlēts no "[[Saskaņas Centrs|Saskaņas Centra]]" saraksta Rīgas apgabalā un deputāta mandātu ieguva {{dat||11|02}}.<ref name="sc" /><ref name="gg">{{Tīmekļa atsauce | title = Ņikita Ņikiforovs | publisher = Gudras galvas | accessdate = 2011.06.12 | url = http://gudrasgalvas.lv/kandidats/nikita_nikiforovs | archiveurl = https://web.archive.org/web/20110623234351/http://gudrasgalvas.lv/kandidats/nikita_nikiforovs | archivedate = {{dat|2011|06|23||bez}} }}</ref> Saeimā Ņikiforovs darbojas Juridiskajā komisijā, kā arī Publisko izdevumu un revīzijas komisijā.<ref name="gg" /> Līdz {{dat|2011|02|10|D}} darbojās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Urbanovičs turpmāk strādās Saeimas Budžeta komisijā | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2011.02.10. | accessdate = 2011.06.12 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=36749803#c36750175}}</ref> Ņikita Ņikiforovs ir darbojies arī "[[Parex banka]]s" pārņemšanas un reorganizācijas izvērtēšanas parlamentārās izmeklēšanas komisijā, kaut arī viņa tēvs bija bankas mazākuma akcionārs un bija iespējams interešu konflikts.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Raidījums: KNAB norāda uz deputāta Ņikiforova interešu konflikta risku 'Parex' jautājumā | publisher = Delfi | date = 2011.03.20. | accessdate = 2011.06.12 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/raidijums-knab-norada-uz-deputata-nikiforova-interesu-konflikta-risku-parex-jautajuma.d?id=37493823}}</ref> == Privātā dzīve == Ņikita Ņikiforovs ir dzimis {{dat|1983|09|08}}. Precējies, ir divi bērni.<ref name="sc" /> Aizraujas ar [[kalnu slēpošana|kalnu slēpošanu]] un [[veikbords|veikbordu]].<ref name="sc" /> Dzīvo [[Jūrmala|Jūrmalā]].<ref name="cvk" /> == Atsauces == {{commonscat|Ņikita Ņikiforovs}} {{atsauces}} {{11. Saeima}} {{10. Saeima}} {{12. Saeima}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ņikiforovs, Ņikita}} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas krievi]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:Baltijas Starptautiskās akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] 10ad4icu1xlt2srb5cg3s3bwpic6kzk 3665713 3665712 2022-08-02T13:03:14Z 195.13.208.226 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ņikita Ņikiforovs | attēls = Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde (17045372400).jpg | att_izm = 145px | apraksts = Ņikita Ņikiforovs 2015. gadā | amats2 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2017|6|18|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers2 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | amats3 = [[11. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2011|10|17|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers3 = * [[Laimdota Straujuma]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = | amats4 = [[10. Saeima]]s deputāts | term_sākums4 = {{dat|2010|11|2|N|bez}} | term_beigas4 = {{dat|2011|10|16|N|bez}} | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | prezidents4 = [[Valdis Zatlers]] | premjers4 = [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis4 = | pēctecis4 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1983|9|8}} | dzim_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | partija = [[Saskaņa]] (2010-pašlaik) | dzīvesb = Jeļena Rjazanska | alma_mater = [[Baltijas Starptautiskā akadēmija]], Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūts | profesija = [[jurisprudence|jurists]] | tautība = [[Latvijas krievs]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Ņikita Ņikiforovs''' ({{val-ru|Никита Никифоров}}; dzimis {{dat|1983|9|8}}) ir [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes jurists un politiķis. Bijis 10., 11., un 12. [[Saeima]]s deputāts no "[[Saskaņas Centrs|Saskaņas Centra]]", ievēlēts no Rīgas vēlēšanu apgabala. == Biogrāfija == === Izglītība === [[2001. gads|2001]]. gadā Ņikiforovs pabeidza [[Rīgas Centra humanitārā vidusskola|Rīgas Centra humanitāro vidusskolu]] un ieguva vispārējo vidējo izglītību.<ref name="cvk">{{Tīmekļa atsauce | title = Ņikita Ņikiforovs | publisher = [[Centrālā vēlēšanu komisija]] | accessdate = 2011.06.12 | url = http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=1&cbutton=24294931242}}</ref> [[2005. gads|2005]]. gadā viņš absolvēja [[Baltijas Starptautiskā akadēmija|Baltijas Krievu institūtu]], iegūstot bakalaura grādu [[jurisprudence|jurisprudencē]]. [[2007. gads|2007]]. gadā viņš šajā pašā augstskolā, pārsauktā par Baltijas Starptautisko akadēmiju, ieguva maģistra grādu šajā pašā jomā.<ref name="cvk" /> [[2010. gads|2010]]. gadā aizstāvējis zinātņu kandidāta disertāciju Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūtā Pasaules politisko procesu katedrā.<ref name="sc">{{Tīmekļa atsauce | title = Ņikita Ņikiforovs | publisher = [[Saskaņas Centrs]] | accessdate = 2011.06.12 | url = http://www.saskanascentrs.lv/lv/musu_cilveki/nikita-nikiforovs968 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20110628081134/http://saskanascentrs.lv/lv/musu_cilveki/nikita-nikiforovs968 | archivedate = {{dat|2011|06|28||bez}} }}</ref> === Darba pieredze === Kopš [[2005. gads|2005]]. gada Ņikiforovs ir projektu vadītājs Baltijas Starptautiskajā akadēmijā. Kopš [[2008. gads|2008]]. gada viņš ir arī Baltijas Psiholoģijas un menedžmenta institūta valdes loceklis.<ref name="sc" /> === Politiskā darbība === [[2010. gads|2010]]. gadā Ņikiforovs piedalījās [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]]. Viņš tika ievēlēts no "[[Saskaņas Centrs|Saskaņas Centra]]" saraksta Rīgas apgabalā un deputāta mandātu ieguva {{dat||11|02}}.<ref name="sc" /><ref name="gg">{{Tīmekļa atsauce | title = Ņikita Ņikiforovs | publisher = Gudras galvas | accessdate = 2011.06.12 | url = http://gudrasgalvas.lv/kandidats/nikita_nikiforovs | archiveurl = https://web.archive.org/web/20110623234351/http://gudrasgalvas.lv/kandidats/nikita_nikiforovs | archivedate = {{dat|2011|06|23||bez}} }}</ref> Saeimā Ņikiforovs darbojas Juridiskajā komisijā, kā arī Publisko izdevumu un revīzijas komisijā.<ref name="gg" /> Līdz {{dat|2011|02|10|D}} darbojās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Urbanovičs turpmāk strādās Saeimas Budžeta komisijā | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2011.02.10. | accessdate = 2011.06.12 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=36749803#c36750175}}</ref> Ņikita Ņikiforovs ir darbojies arī "[[Parex banka]]s" pārņemšanas un reorganizācijas izvērtēšanas parlamentārās izmeklēšanas komisijā, kaut arī viņa tēvs bija bankas mazākuma akcionārs un bija iespējams interešu konflikts.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Raidījums: KNAB norāda uz deputāta Ņikiforova interešu konflikta risku 'Parex' jautājumā | publisher = Delfi | date = 2011.03.20. | accessdate = 2011.06.12 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/raidijums-knab-norada-uz-deputata-nikiforova-interesu-konflikta-risku-parex-jautajuma.d?id=37493823}}</ref> == Privātā dzīve == Ņikita Ņikiforovs ir dzimis {{dat|1983|09|08}}. Precējies, ir divi bērni.<ref name="sc" /> Aizraujas ar [[kalnu slēpošana|kalnu slēpošanu]] un [[veikbords|veikbordu]].<ref name="sc" /> Dzīvo [[Jūrmala|Jūrmalā]].<ref name="cvk" /> == Atsauces == {{commonscat|Ņikita Ņikiforovs}} {{atsauces}} {{11. Saeima}} {{10. Saeima}} {{12. Saeima}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ņikiforovs, Ņikita}} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas krievi]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:Baltijas Starptautiskās akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] h8koq3v62vml5bpqcu09b9tlybpkygf 3665714 3665713 2022-08-02T13:03:24Z 195.13.208.226 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ņikita Ņikiforovs | attēls = Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde (17045372400).jpg | att_izm = 345px | apraksts = Ņikita Ņikiforovs 2015. gadā | amats2 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2017|6|18|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers2 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | amats3 = [[11. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2011|10|17|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers3 = * [[Laimdota Straujuma]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = | amats4 = [[10. Saeima]]s deputāts | term_sākums4 = {{dat|2010|11|2|N|bez}} | term_beigas4 = {{dat|2011|10|16|N|bez}} | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | prezidents4 = [[Valdis Zatlers]] | premjers4 = [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis4 = | pēctecis4 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1983|9|8}} | dzim_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | partija = [[Saskaņa]] (2010-pašlaik) | dzīvesb = Jeļena Rjazanska | alma_mater = [[Baltijas Starptautiskā akadēmija]], Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūts | profesija = [[jurisprudence|jurists]] | tautība = [[Latvijas krievs]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Ņikita Ņikiforovs''' ({{val-ru|Никита Никифоров}}; dzimis {{dat|1983|9|8}}) ir [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes jurists un politiķis. Bijis 10., 11., un 12. [[Saeima]]s deputāts no "[[Saskaņas Centrs|Saskaņas Centra]]", ievēlēts no Rīgas vēlēšanu apgabala. == Biogrāfija == === Izglītība === [[2001. gads|2001]]. gadā Ņikiforovs pabeidza [[Rīgas Centra humanitārā vidusskola|Rīgas Centra humanitāro vidusskolu]] un ieguva vispārējo vidējo izglītību.<ref name="cvk">{{Tīmekļa atsauce | title = Ņikita Ņikiforovs | publisher = [[Centrālā vēlēšanu komisija]] | accessdate = 2011.06.12 | url = http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=1&cbutton=24294931242}}</ref> [[2005. gads|2005]]. gadā viņš absolvēja [[Baltijas Starptautiskā akadēmija|Baltijas Krievu institūtu]], iegūstot bakalaura grādu [[jurisprudence|jurisprudencē]]. [[2007. gads|2007]]. gadā viņš šajā pašā augstskolā, pārsauktā par Baltijas Starptautisko akadēmiju, ieguva maģistra grādu šajā pašā jomā.<ref name="cvk" /> [[2010. gads|2010]]. gadā aizstāvējis zinātņu kandidāta disertāciju Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūtā Pasaules politisko procesu katedrā.<ref name="sc">{{Tīmekļa atsauce | title = Ņikita Ņikiforovs | publisher = [[Saskaņas Centrs]] | accessdate = 2011.06.12 | url = http://www.saskanascentrs.lv/lv/musu_cilveki/nikita-nikiforovs968 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20110628081134/http://saskanascentrs.lv/lv/musu_cilveki/nikita-nikiforovs968 | archivedate = {{dat|2011|06|28||bez}} }}</ref> === Darba pieredze === Kopš [[2005. gads|2005]]. gada Ņikiforovs ir projektu vadītājs Baltijas Starptautiskajā akadēmijā. Kopš [[2008. gads|2008]]. gada viņš ir arī Baltijas Psiholoģijas un menedžmenta institūta valdes loceklis.<ref name="sc" /> === Politiskā darbība === [[2010. gads|2010]]. gadā Ņikiforovs piedalījās [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]]. Viņš tika ievēlēts no "[[Saskaņas Centrs|Saskaņas Centra]]" saraksta Rīgas apgabalā un deputāta mandātu ieguva {{dat||11|02}}.<ref name="sc" /><ref name="gg">{{Tīmekļa atsauce | title = Ņikita Ņikiforovs | publisher = Gudras galvas | accessdate = 2011.06.12 | url = http://gudrasgalvas.lv/kandidats/nikita_nikiforovs | archiveurl = https://web.archive.org/web/20110623234351/http://gudrasgalvas.lv/kandidats/nikita_nikiforovs | archivedate = {{dat|2011|06|23||bez}} }}</ref> Saeimā Ņikiforovs darbojas Juridiskajā komisijā, kā arī Publisko izdevumu un revīzijas komisijā.<ref name="gg" /> Līdz {{dat|2011|02|10|D}} darbojās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Urbanovičs turpmāk strādās Saeimas Budžeta komisijā | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2011.02.10. | accessdate = 2011.06.12 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=36749803#c36750175}}</ref> Ņikita Ņikiforovs ir darbojies arī "[[Parex banka]]s" pārņemšanas un reorganizācijas izvērtēšanas parlamentārās izmeklēšanas komisijā, kaut arī viņa tēvs bija bankas mazākuma akcionārs un bija iespējams interešu konflikts.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Raidījums: KNAB norāda uz deputāta Ņikiforova interešu konflikta risku 'Parex' jautājumā | publisher = Delfi | date = 2011.03.20. | accessdate = 2011.06.12 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/raidijums-knab-norada-uz-deputata-nikiforova-interesu-konflikta-risku-parex-jautajuma.d?id=37493823}}</ref> == Privātā dzīve == Ņikita Ņikiforovs ir dzimis {{dat|1983|09|08}}. Precējies, ir divi bērni.<ref name="sc" /> Aizraujas ar [[kalnu slēpošana|kalnu slēpošanu]] un [[veikbords|veikbordu]].<ref name="sc" /> Dzīvo [[Jūrmala|Jūrmalā]].<ref name="cvk" /> == Atsauces == {{commonscat|Ņikita Ņikiforovs}} {{atsauces}} {{11. Saeima}} {{10. Saeima}} {{12. Saeima}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ņikiforovs, Ņikita}} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas krievi]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:Baltijas Starptautiskās akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] 151p65768iodurjqq4pwdxhwngotn1f 3665715 3665714 2022-08-02T13:03:35Z 195.13.208.226 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ņikita Ņikiforovs | attēls = Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde (17045372400).jpg | att_izm = 250px | apraksts = Ņikita Ņikiforovs 2015. gadā | amats2 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2017|6|18|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers2 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | amats3 = [[11. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2011|10|17|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers3 = * [[Laimdota Straujuma]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = | amats4 = [[10. Saeima]]s deputāts | term_sākums4 = {{dat|2010|11|2|N|bez}} | term_beigas4 = {{dat|2011|10|16|N|bez}} | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | prezidents4 = [[Valdis Zatlers]] | premjers4 = [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis4 = | pēctecis4 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1983|9|8}} | dzim_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | partija = [[Saskaņa]] (2010-pašlaik) | dzīvesb = Jeļena Rjazanska | alma_mater = [[Baltijas Starptautiskā akadēmija]], Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūts | profesija = [[jurisprudence|jurists]] | tautība = [[Latvijas krievs]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Ņikita Ņikiforovs''' ({{val-ru|Никита Никифоров}}; dzimis {{dat|1983|9|8}}) ir [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes jurists un politiķis. Bijis 10., 11., un 12. [[Saeima]]s deputāts no "[[Saskaņas Centrs|Saskaņas Centra]]", ievēlēts no Rīgas vēlēšanu apgabala. == Biogrāfija == === Izglītība === [[2001. gads|2001]]. gadā Ņikiforovs pabeidza [[Rīgas Centra humanitārā vidusskola|Rīgas Centra humanitāro vidusskolu]] un ieguva vispārējo vidējo izglītību.<ref name="cvk">{{Tīmekļa atsauce | title = Ņikita Ņikiforovs | publisher = [[Centrālā vēlēšanu komisija]] | accessdate = 2011.06.12 | url = http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=1&cbutton=24294931242}}</ref> [[2005. gads|2005]]. gadā viņš absolvēja [[Baltijas Starptautiskā akadēmija|Baltijas Krievu institūtu]], iegūstot bakalaura grādu [[jurisprudence|jurisprudencē]]. [[2007. gads|2007]]. gadā viņš šajā pašā augstskolā, pārsauktā par Baltijas Starptautisko akadēmiju, ieguva maģistra grādu šajā pašā jomā.<ref name="cvk" /> [[2010. gads|2010]]. gadā aizstāvējis zinātņu kandidāta disertāciju Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūtā Pasaules politisko procesu katedrā.<ref name="sc">{{Tīmekļa atsauce | title = Ņikita Ņikiforovs | publisher = [[Saskaņas Centrs]] | accessdate = 2011.06.12 | url = http://www.saskanascentrs.lv/lv/musu_cilveki/nikita-nikiforovs968 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20110628081134/http://saskanascentrs.lv/lv/musu_cilveki/nikita-nikiforovs968 | archivedate = {{dat|2011|06|28||bez}} }}</ref> === Darba pieredze === Kopš [[2005. gads|2005]]. gada Ņikiforovs ir projektu vadītājs Baltijas Starptautiskajā akadēmijā. Kopš [[2008. gads|2008]]. gada viņš ir arī Baltijas Psiholoģijas un menedžmenta institūta valdes loceklis.<ref name="sc" /> === Politiskā darbība === [[2010. gads|2010]]. gadā Ņikiforovs piedalījās [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]]. Viņš tika ievēlēts no "[[Saskaņas Centrs|Saskaņas Centra]]" saraksta Rīgas apgabalā un deputāta mandātu ieguva {{dat||11|02}}.<ref name="sc" /><ref name="gg">{{Tīmekļa atsauce | title = Ņikita Ņikiforovs | publisher = Gudras galvas | accessdate = 2011.06.12 | url = http://gudrasgalvas.lv/kandidats/nikita_nikiforovs | archiveurl = https://web.archive.org/web/20110623234351/http://gudrasgalvas.lv/kandidats/nikita_nikiforovs | archivedate = {{dat|2011|06|23||bez}} }}</ref> Saeimā Ņikiforovs darbojas Juridiskajā komisijā, kā arī Publisko izdevumu un revīzijas komisijā.<ref name="gg" /> Līdz {{dat|2011|02|10|D}} darbojās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Urbanovičs turpmāk strādās Saeimas Budžeta komisijā | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2011.02.10. | accessdate = 2011.06.12 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=36749803#c36750175}}</ref> Ņikita Ņikiforovs ir darbojies arī "[[Parex banka]]s" pārņemšanas un reorganizācijas izvērtēšanas parlamentārās izmeklēšanas komisijā, kaut arī viņa tēvs bija bankas mazākuma akcionārs un bija iespējams interešu konflikts.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Raidījums: KNAB norāda uz deputāta Ņikiforova interešu konflikta risku 'Parex' jautājumā | publisher = Delfi | date = 2011.03.20. | accessdate = 2011.06.12 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/raidijums-knab-norada-uz-deputata-nikiforova-interesu-konflikta-risku-parex-jautajuma.d?id=37493823}}</ref> == Privātā dzīve == Ņikita Ņikiforovs ir dzimis {{dat|1983|09|08}}. Precējies, ir divi bērni.<ref name="sc" /> Aizraujas ar [[kalnu slēpošana|kalnu slēpošanu]] un [[veikbords|veikbordu]].<ref name="sc" /> Dzīvo [[Jūrmala|Jūrmalā]].<ref name="cvk" /> == Atsauces == {{commonscat|Ņikita Ņikiforovs}} {{atsauces}} {{11. Saeima}} {{10. Saeima}} {{12. Saeima}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ņikiforovs, Ņikita}} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas krievi]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:Baltijas Starptautiskās akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] sbr42nyoky80x4qsk08xtlyx0rl58ky Džeimss Kelahans 0 157560 3665950 3574100 2022-08-03T06:02:19Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Apvienotās Karalistes finanšu ministri]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Džeimss Kelahans | vārds_orģ = ''James Callaghan'' | attēls = James Callaghan.JPG | mazs_att = | apraksts = | amats = [[Lielbritānijas premjerministrs]] | term_sākums = {{dat|1976|4|5|N}} | term_beigas = {{dat|1979|5|4|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Harolds Vilsons]] | pēctecis = [[Mārgarita Tečere]] | amats2 = | term_sākums2 = | term_beigas2 = | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = | dzim_dati = {{dat|1912|3|27}} | dzim_vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Portsmūta}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2005|3|26|1912|3|27}} | mir_vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Ringmēra}} | apglabāts = | tautība = Brits | partija = [[Leiboristu partija (Apvienotā Karaliste)|Leiboristi]] | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = | reliģija = Nav (ateists) | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Leonards Džeimss "Džims" Kelahans''' ({{val|en|Leonard James "Jim" Callaghan, Baron Callaghan of Cardiff}}; {{dat|1912|3|27|N}} — {{dat|2005|3|26|N}}) bija britu [[politiķis]], laika posmā no 1976. līdz 1979. gadam bija [[Lielbritānijas premjerministrs]], pārstāvēja [[Leiboristu partija (Apvienotā Karaliste)|Leiboristu partiju]]. No 1976. līdz 1980. gadam bija Leiboristu partijas līderis. Dž. Kelahans ir vienīgais, kurš pildījis visu četru valsts augstāko amatpersonu pienākumus: premjerministra, finanšu ministra, iekšlietu ministra un ārlietu ministra. Dž. Kelahans finanšu ministra pienākumus pildīja laika posmā no 1964. līdz 1967. gadam, kas Lielbritānijas ekonomikā vija vētrains laiks. Pēc tam viņš trīs gadus bija iekšlietu ministrs. Savukārt 1974. gada martā kļuva par ārlietu ministru, kā amatā bija līdz 1976. gada aprīlim. 1976. gada 5. aprīlī tika ievēlēts par Lielbritānijas premjerministru, amatā nomainot [[Harolds Vilsons|Haroldu Vilsonu]]. 1980. gada 10. novembrī šo amatu atstāja pēc sakāves 1979. gada vēlēšanās. Pēc premjerministra amata atstāšanas bijis Vecākais apakšnama loceklis (1983—1987).{{nepieciešama atsauce}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20111216134932/http://www.number10.gov.uk/history-and-tour/james-callaghan-2/ Informācija] {{en ikona}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{Britu premjerministri}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kelahans, Džeimss}} [[Kategorija:1912. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2005. gadā mirušie]] [[Kategorija:Hempšīrā dzimušie]] [[Kategorija:Leiboristu partijas politiķi]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes premjerministri]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes finanšu ministri]] 5ov4vbd90fl1nrwn7lql5640x7f7sz0 Džons Meidžors 0 158223 3665957 3574266 2022-08-03T06:06:13Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Apvienotās Karalistes finanšu ministri]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Džons Meidžors | vārds_orģ = ''John Major'' | attēls = Major PM full.jpg | mazs_att = | apraksts = Džons Meidžors 1996. gadā | amats = [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] | term_sākums = {{dat|1990|11|28|N}} | term_beigas = {{dat|1997|5|2|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Mārgarita Tečere]] | pēctecis = [[Tonijs Blērs]] | amats2 = | term_sākums2 = | term_beigas2 = | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1943|3|29}} | dzim_vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Kāršeltona}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = brits | partija = [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvie]] | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = baņķieris | alma_mater = | reliģija = anglikānis | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Džons Meidžors''' ({{val|en|Sir John Major}}; dzimis {{dat|1943|3|29}} [[Kāršeltona|Kāršeltonā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]) ir britu [[politiķis]], laika posmā no 1990. līdz 1997. gadam bija [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]], pārstāv [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]]. Tāpat bijis ārlietu un finanšu ministrs [[Mārgarita Tečere|Mārgaritas Tečeres]] kabinetā. Laikā no 1979. līdz 2001. gadam bijis parlamenta loceklis. Pēc 2001. gada pametis aktīvo politiķa darbību. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.johnmajor.co.uk/ Mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110808113534/http://www.johnmajor.co.uk/ |date={{dat|2011|08|08||bez}} }} {{en ikona}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{Britu premjerministri}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Meidžors, Džons}} [[Kategorija:1943. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Londonā dzimušie]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes premjerministri]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes finanšu ministri]] 84skll3hdofn6fohx1ngicjtlawle9u Bengāzī 0 158839 3665787 3584125 2022-08-02T15:13:24Z Bai-Bot 60304 /* Vēsture */sīkumi, replaced: Al Qaeda → Al-Qaida using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Bengāzī | official_name = {{ara|بنغازي}} | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Old town sight.JPG | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Libya | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Apgabals | subdivision_type2 = | subdivision_name = {{LBY}} | subdivision_name1 = [[Bengāzī apgabals]] | subdivision_name2 = | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 60 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2010. gadā | population_footnotes = | population_total = 629824 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = EET | utc_offset = +2 | timezone_DST = nav | utc_offset_DST = +2 | latd = 32 | latm = 07 | lats = | latNS = N | longd = 20 | longm = 04 | longs = | longEW = E | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Bengāzī''' ({{val-ar|بنغازي}}, ''Binġāzī'', izrunā: {{IPA|[[IPA|[bənˈʁɑːzi]]]}}) ir [[Lībija]]s otra lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. Pilsēta atrodas valsts ziemeļaustrumos, [[Sidras līcis|Sidras līča]] krastā. == Vēsture == Pilsētu dibināja [[Senā Grieķija|senie grieķi]] ar nosaukumu ''Hesperides'' (''Ἑσπερίδες''). [[Senā Ēģipte|Ēģiptiešu]] faraona [[Ptolemajs III|Ptolemaja III]] valdīšanas laikā tās nosaukums bija ''Berenice''. 3. gadsimtā pilsēta kļuva nozīmīgāko pilsētu reģionā. No 1912. līdz 1942. gadam, kad [[Itālija]] bija okupējusi Lībiju, tā bija maza pilsētiņa, kas nīkuļoja. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Bengāzī ļoti cieta, tā stipri tika izpostīta. Kara laikā piecas reizes mainījās pilsētas "īpašnieki", līdz 1942. gada novembrī palika [[briti|britu]] kontrolē. 1951. gadā, kad Lībija ieguva neatkarību, tā strauji attīstījās un kļuva par valsts otru lielāko pilsētu pēc iedzīvotāju skaita. [[Lībijas pilsoņu karš|Lībijas pilsoņu kara]] laikā Bengāzī 2014. gadā ieņēma ar grupējumu “[[Al-Qaida]]” saistītie kaujinieki. Ilgu kauju rezultātā 2017. gada maijā feldmaršala Halifa Haftara vadītā Austrumlībijas armija padzina islāmistus no Bengāzī.<ref>[http://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/no-libijas-pilsetas-bengazi-padzen-teroristus.a235765/ No Lībijas pilsētas Bengazi padzen teroristus] Aigars Smiltnieks lsm.lv, 2017. gada 9. maijā</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Āfrika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lībijas ģeogrāfija]] 7thdmbqis398b0z53agof30kp9bxjwp Portugāles futbola Premjerlīga 0 162502 3666046 3617452 2022-08-03T11:00:01Z Vylks 50297 /* Klubi 2021.—2022. gada sezonā */ wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = ''Primeira Liga'' | aktuāla_sezona = | logo = Liga NOS logo.png | pikseļi = 150px | apraksts = | sports = [[Futbols]] | dibin = {{dat|1934}} | motto = | komandas = 18 | valsts = {{POR}} | kvalif = | izkr = ''Segunda Liga'' | viet_turn = | starpt_turn = | čempions = ''[[FC Porto]]''<br />(2021—22; 30. tituls) | čempions_visv = ''[[Lisabonas "Benfica"|SL Benfica]]''<br />(37 tituli) | mlapa = }} '''''Primeira Liga''''' ir augstākā [[futbols|futbola]] līga [[Portugāle|Portugālē]]. Nacionālajā čempionātā piedalās 18 komandas. ''Primeira Liga'' tika dibināta 1934. gadā. Čempionātā ierasti dominē tā sauktais "lielais trijnieks" ([[F.C. Porto|Porto]], [[Lisabonas "Benfica"|Benfica]] un [[Lisabonas "Sporting"|Sporting]]), kas kopumā izcīnījuši 85 titulus, pārējās divas reizes uzvarējuši [[C.F. Os Belenenses|Belenenses]] un [[Boavista F.C.|Boavista]]. Portugāles Premjerlīga ir viena no spēcīgākajām nacionālajām līgām Eiropā, šobrīd (2020) [[UEFA koeficienti|UEFA koeficientu]] rangā ieņemot sesto vietu aiz Spānijas ''[[La Liga]]'', [[Anglijas Premjerlīga]]s, [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]], [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] un [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/memberassociations/uefarankings/country/#/yr/2020 |title=Country coefficients |language=en |website=uefa.com |accessdate={{dat|2020|8|7||bez}}}}</ref> == Klubi 2022.—2023. gada sezonā == {| class="wikitable sortable" style="text-align: center;" ! width="120px" |Klubs !! width="150px" |Pilsēta !! width="120px" |Vieta 2021.—2022. <br />gada sezonā |- | style="text-align: left;" |''[[FC Arouca|Arouca]]''||[[Arouka]]||15. |- | style="text-align: left;" |''[[Lisabonas "Benfica"|Benfica]]''||[[Lisabona]]||3. |- | style="text-align: left;" |''[[Boavista FC|Boavista]]''||[[Portu]]||12. |- | style="text-align: left;" |''[[SC Braga|Braga]]''||[[Braga]]||4. |- | style="text-align: left;" |''[[Casa Pia AC|Casa Pia]]''||[[Lisabona]]||data-sort-value="17" |2. (''LigaPro'') |- | style="text-align: left;" |''[[GD Chaves|Chaves]]''||[[Šaviša]]||data-sort-value="18" |3. (''LigaPro'') |- | style="text-align: left;" |''[[GD Estoril-Praia|Estoril-Praia]]''||[[Eštorila]]||9. |- | style="text-align: left;" |[[FC Famalicão|''Famalicão'']]||[[Vilanova di Famalikana]]||8. |- | style="text-align: left;" |''[[Gil Vicente FC|Gil Vicente]]''||[[Barseluša]]||5. |- | style="text-align: left;" |''[[CS Marítimo|Marítimo]]''||[[Funšala]]||10. |- | style="text-align: left;" |''[[FC Paços de Ferreira|Paços de Ferreira]]''||[[Pasuša di Ferreira]]||11. |- | style="text-align: left;" |''[[Portimonense SC|Portimonense]]''||[[Portimauna]]||13. |- | style="text-align: left;" |''[[FC Porto|Porto]]''||[[Portu]]||'''1.''' |- | style="text-align: left;" |''[[Rio Ave FC|Rio Ave]]''||[[Vila du Kondi]]||data-sort-value="16" |1. (''LigaPro'') |- | style="text-align: left;" |''[[CD Santa Clara|Santa Clara]]''||[[Pontadelgada]]||7. |- | style="text-align: left;" |''[[Sporting CP]]''||[[Lisabona]]||2. |- | style="text-align: left;" |''[[Vitória SC]]''||[[Gimarainša]]||6. |- | style="text-align: left;" |''[[FC Vizela|Vizela]]''||[[Vizela]]||14. |} == Panākumiem bagātākie klubi == {| class="wikitable" style="width:100%; text-align:center;" |- ! Klubs ! width=60|Čempioni ! width=60|2. vieta ! width=40%|Uzvarētās sezonas ! width=40%|Otrās vietas sezonas |- | [[S.L. Benfica|Benfica]] | 37 | 29 | align=left| 1935–36, 1936–37, 1937–38, 1941–42, 1942–43, 1944–45, 1949–50, 1954–55, 1956–57, 1959–60, 1960–61, 1962–63, 1963–64, 1964–65, 1966–67, 1967–68, 1968–69, 1970–71, 1971–72, 1972–73, 1974–75, 1975–76, 1976–77, 1980–81, 1982–83, 1983–84, 1986–87, 1988–89, 1990–91, 1993–94, 2004–05, 2009–10, 2013–14, 2014–15, 2015–16, 2016–17, 2018–19 | align=left| 1943–44, 1945–46, 1946–47, 1947–48, 1948–49, 1951–52, 1952–53, 1955–56, 1958–59, 1965–66, 1969–70, 1973–74, 1977–78, 1978–79, 1981–82, 1985–86, 1987–88, 1989–90, 1991–92, 1992–93, 1995–96, 1997–98, 2002–03, 2003–04, 2010–11, 2011–12, 2012–13, 2017–18, 2019–20 |- | [[FC Porto|Porto]] | 30 | 28 | align=left| 1934–35, 1938–39, 1939–40, 1955–56, 1958–59, 1977–78, 1978–79, 1984–85, 1985–86, 1987–88, 1989–90, 1991–92, 1992–93, 1994–95, 1995–96, 1996–97, 1997–98, 1998–99, 2002–03, 2003–04, 2005–06, 2006–07, 2007–08, 2008–09, 2010–11, 2011–12, 2012–13, 2017–18, 2019–20, 2021–22 | align=left| 1935–36, 1937–38, 1940–41, 1950–51, 1953–54, 1956–57, 1957–58, 1961–62, 1962–63, 1963–64, 1964–65, 1968–69, 1974–75, 1979–80, 1980–81, 1982–83, 1983–84, 1986–87, 1988–89, 1990–91, 1993–94, 1999–2000, 2000–01, 2004–05, 2014–15, 2016–17, 2018–19, 2020–21 |- | [[Sporting CP]] | 19 | 22 | align=left| 1940–41, 1943–44, 1946–47, 1947–48, 1948–49, 1950–51, 1951–52, 1952–53, 1953–54, 1957–58, 1961–62, 1965–66, 1969–70, 1973–74, 1979–80, 1981–82, 1999–2000, 2001–02, 2020–21 | align=left| 1934–35, 1938–39, 1939–40, 1941–42, 1942–43, 1944–45, 1949–50, 1959–60, 1960–61, 1967–68, 1970–71, 1976–77, 1984–85, 1994–95, 1996–97, 2005–06, 2006–07, 2007–08, 2008–09, 2013–14, 2015–16, 2021–22 |- | [[C.F. Os Belenenses|Belenenses]] | {{0}}1 | {{0}}3 | align=left| 1945–46 | align=left| 1936–37, 1954–55, 1972–73 |- | [[Boavista F.C.|Boavista]] | {{0}}1 | {{0}}3 | align=left| 2000–01 | align=left| 1975–76, 1998–99, 2001–02 |- | [[Associação Académica de Coimbra – O.A.F.|Académica]] | {{0}}0 | {{0}}1 | align=left| — | align=left| 1966–67 |- | [[Vitória F.C.|Vitória de Setúbal]] | {{0}}0 | {{0}}1 | align=left| — | align=left| 1971–72 |- | [[S.C. Braga|Braga]] | {{0}}0 | {{0}}1 | align=left| — | align=left| 2009–10 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.ligaportugal.pt// Oficiālā vietne] {{pt ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{UEFA līgas}} [[Kategorija:Futbola līgas]] [[Kategorija:Futbols Portugālē]] 2hsmjek2896gmreg12u68yt2r7dg52e Veidne:Allažu pagasta ciemi 10 163004 3665930 2475257 2022-08-03T05:20:41Z Fenn-O-maniC 80678 wikitext text/x-wiki {{navbox | bodyclass = hlist |name=Allažu pagasta ciemi |title=[[Allažu pagasts|Allažu pagasta]] [[ciems|ciemi]] [[File:Allažu pagasta ģerbonis.svg|13px]] |list1= * '''[[Allaži]]''' * [[Allažmuiža]] * [[Egļupe (Allažu pagasts)|Egļupe]] * [[Plānupe]] * [[Stīveri]] }}<includeonly>{{category handler|main= [[Kategorija:Allažu pagasts]] [[Kategorija:Siguldas novada ciemi]] [[Kategorija:Latvijas ciemi]] | nocat = {{{nocat|}}} }}</includeonly><noinclude> [[Kategorija:Siguldas novada navigācijas veidnes]] </noinclude> gy7vdug0fpodkda6kerpsa38wn8kltn Ekstraklasa 0 169363 3666059 3648666 2022-08-03T11:32:22Z Vylks 50297 /* Klubi 2021.–2022. gada sezonā */ wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = Ekstraklasa | aktuāla_sezona = | logo = | pikseļi = 150px | apraksts = | sports = [[Futbols]] | dibin = {{dat|1926}} | moto = | valsts = {{POL}} | izkr = [[I liga polska w piłce nożnej|Otrā divīzija]] | viet_turn = [[Polijas kauss]] | starpt_turn = [[UEFA Čempionu līga]] <br /> [[UEFA Eiropas konferenču līga]] | komandas = 18 | čempions = [[Poznaņas "Lech"]]<br />(2021—22; 8. tituls) | čempions_visv = [[Varšavas "Legia"]]<br />(15 tituli) | mlapa = [http://ekstraklasa.org/index.php Ekstraklasa S.A.] }} '''Ekstraklasa''' (Profesionālā futbola līga) ir [[Polija]]s augstākā līga [[futbols|futbolā]]. Visvairāk titulu (15) tajā ir izcīnījusi [[Varšavas "Legia"]] komanda. [[File:Trofeum TME 2014-2015 (cropped).jpg|thumb|right|240px|Ekstraklasa 2014/15]] == Klubi 2022.–2023. gada sezonā == {{Location map+|Polija|alt=2022.—2023. gada sezonas komandas|caption=2022.—2023. gada sezonas komandas|float=right|places= {{location map~ |Polija |lat=50.061389 |long=19.937222 |label=[[Krakovas "Cracovia"|Cracovia]]|position=bottom}} {{location map~ |Polija |lat=50.296317 |long=18.768564 |label=[[Górnik Zabrze|Górnik]]|position=bottom}} {{location map~ |Polija |lat=53.105972 |long=23.149306 |label=[[Jagiellonia Białystok|Jagiellonia]]|position=bottom}} {{location map~ |Polija |lat=50.861389 |long=20.624722 |label=[[Korona Kielce|Korona]] |position=right}} {{location map~ |Polija |lat=52.3975 |long=16.857778 |label=[[Lech Poznań|Lech]]|position=right}} {{location map~ |Polija |lat=54.39 |long=18.640278 |label=[[Lechia Gdańsk|Lechia]]|position=bottom}} {{location map~ |Polija |lat=52.220461 |long=21.040628 |label=[[Legia Warsaw|Legia]]|position=right}} {{location map~ |Polija |lat=51.203684 |long=16.169858 |label=[[Miedź Legnica|Miedź]] |position=bottom}} {{location map~ |Polija |lat=50.306583 |long=18.695866 |label=[[Piast Gliwice|Piast]]|position=left}} {{location map~ |Polija |lat=53.436576 |long=14.518658 |label=[[Ščecinas "Pogon"|Pogoń]]|position=right}} {{Location map~ |Polija |lat=51.40 |long=21.17 |label=[[Radomiak Radom|Radomiak]] |position=top}} {{location map~ |Polija |lat=50.8 |long=19.116667 |label=[[Čenstohovas "Raków"|Raków]]|position=left}} {{location map~ |Polija |lat=51.141167 |long=16.943778 |label=[[Vroclavas "Śląsk"|Śląsk]]|position=right}} {{Location map~ |Polija |lat=50.283333 |long=21.433333 |label=[[Melecas "Stal"|Stal]] |position=right}} {{Location map~ |Polija |lat=52.397222 |long=16.858056 |label=[[Poznaņas "Warta"|Warta]] |position=bottom}} {{location map~ |Polija |lat=52.562004 |long=19.684067 |label=[[Plockas "Wisła"|Wisła Płock]]|position=right}} {{location map~ |Polija |lat=51.776944 |long=19.454722 |label=[[Widzew Łódź|Widzew]] |position=top}} {{location map~ |Polija |lat=51.41395 |long=16.198261 |label=[[Lubinas "Zagłębie"|Zagłębie]]|position=top}} |width=400}} Atsauce:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.90minut.pl/liga/1/liga10549.html |title=Ekstraklasa 2019/2020|accessdate={{dat|2019|10|20||bez}} |website=90minut.pl }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.90minut.pl/liga/0/liga9937.html |title=Ekstraklasa 2018/2019 |accessdate={{dat|2019|10|20||bez}} |website=90minut.pl }}</ref> {| class="wikitable sortable" style="text-align: center;" ! width="120px"|Klubs !! width="100px"|Pilsēta !! width="120px"|Vieta 2021.–2022. <br />gada sezonā |- |style="text-align: left;"|''[[Krakovas "Cracovia"|Cracovia]]''||[[Krakova]]||9. |- |style="text-align: left;"|''[[KS Gornik Zabže|Górnik]]''||[[Zabže]]||8. |- |style="text-align: left;"|''[[Bjalistokas "Jagiellonia"|Jagiellonia]]''||[[Bjalistoka]]||12. |- |style="text-align: left;"|''[[Kelces "Korona"|Korona]]''||[[Kelce]]||data-sort-value="18"|3. (1. līgā) |- |style="text-align: left;"|''[[Poznaņas "Lech"|Lech]]''||[[Poznaņa]]||'''1.''' |- |style="text-align: left;"|''[[Gdaņskas "Lechia"|Lechia]]''||[[Gdaņska]]||4. |- |style="text-align: left;"|''[[Varšavas "Legia"|Legia]]''||[[Varšava]]||10. |- |style="text-align: left;"|''[[Legņicas "Miedź"|Miedź]]''||[[Legņica]]||data-sort-value="16"|1. (1. līgā) |- |style="text-align: left;"|''[[Glivices "Piast"|Piast]]''||[[Glivice]]||5. |- |style="text-align: left;"|''[[Ščecinas "Pogon"|Pogoń]]''||[[Ščecina]]||3. |- |style="text-align: left;"|''[[Radomas "Radomiak"|Radomiak]]''||[[Radoma]]||7. |- |style="text-align: left;"|''[[Čenstohovas "Raków"|Raków]]''||[[Čenstohova]]||2. |- |style="text-align: left;"|''[[Melecas "Stal"|Stal]]''||[[Meleca]]||14. |- |style="text-align: left;"|''[[Poznaņas "Warta"|Warta]]''||[[Poznaņa]]||11. |- |style="text-align: left;"|''[[Lodzas "Widzew"|Widzew]]''||[[Lodza]]||data-sort-value="17"|2. (1. līgā) |- |style="text-align: left;"|''[[Plockas "Wisła"|Wisła Płock]]''||[[Plocka]]||6. |- |style="text-align: left;"|''[[Lubinas "Zagłębie"|Zagłębie]]''||[[Lubina]]||13. |- |style="text-align: left;"|''[[Vroclavas "Śląsk"|Śląsk]]''||[[Vroclava]]||15. |} == Titulu ieguvēji== Atsauce:<ref>[http://www.90minut.pl/strona.php?id=rozgrywki_mp Polijas čempionāts 1920 - 2015. gadam] (90minut.pl)</ref> [[Attēls:Cracovia 1921.jpg|thumb|320 px|[[Krakovas "Cracovia"]] ([[1921]])]] [[Attēls:Pogon Lwow 1926.jpg|thumb|320 px|[[Ļvovas "Pogon"]] ([[1926]])]] [[Attēls:Wisla Krakow 1928.jpg|thumb|320 px|[[Krakovas "Wisła"]] ([[1927]]/[[1928]])]] [[Attēls:ŁKS1936.png|thumb|320 px|[[Lodzas "ŁKS"]] ([[1936]])]] [[Attēls:Ruch 38.JPG|thumb|320 px|[[Hožuvas "Ruch"]] ([[1938]])]] [[Attēls:Warta Poznan 2011.jpg|thumb|320px|[[Poznaņas "Warta"]] ([[2011]])]] [[Attēls:Met-legia (2).jpg|thumb|320px|[[Varšavas "Legia"]] ([[2014]])]] [[Attēls:Metall-Ruh (5).jpg|thumb|320 px|[[Hožuvas "Ruch"]] ([[2014]])]] [[Attēls:Lech Poznań Mistrz Polski 2014-15 Trofeum.JPG|thumb|320px|[[Poznaņas "Lech"]] ([[2015]])]] [[Attēls:Lech Poznań 2015 8687.JPG|thumb|320px|[[Poznaņas "Lech"]] ([[2015]])]] ===Turnīri pirms Ekstraklases=== {| class="wikitable" !Sezona !Čempions !Vicečempions |- |- align="center" | '''1920''' |colspan=2| Turnīrs pārtraukts [[Padomju-poļu karš (1920)|Padomju-poļu kara]] dēļ |- | 1921 | '''[[Krakovas "Cracovia"]]''' | [[Varšavas "Polonia"]] |- | 1922 | '''[[Ļvovas "Pogon"]]''' | [[Poznaņas "Warta"]] |- | 1923 | '''[[Ļvovas "Pogon"]]''' | [[Krakovas "Wisła"]] |- |- align="center" | '''1924''' |colspan=2| Turnīrs nenotika sakarā ar olimpiskajām spēlēm |- | 1925 | '''[[Ļvovas "Pogon"]]''' | [[Poznaņas "Warta"]] |- | 1926 | '''[[Ļvovas "Pogon"]]''' | [[Varšavas "Polonia"]] |} === Ekstraklase=== {| class="wikitable" !Sezona !Čempions !Vicečempions |- | 1927 | '''[[Krakovas "Wisła"]]''' | [[1. FC Katovice]] |- | 1928 | '''[[Krakovas "Wisła"]]''' | [[Poznaņas "Warta"]] |- | 1929 | '''[[Poznaņas "Warta"]]''' | [[Krakovas "Garbarnia"]] |- | 1930 | '''[[Krakovas "Cracovia"]]''' | [[Krakovas "Wisła"]] |- | 1931 | '''[[Krakovas "Garbarnia"]]''' | [[Krakovas "Wisła"]] |- | 1932 | '''[[Krakovas "Cracovia"]]''' | [[Ļvovas "Pogon"]] |- | 1933 | '''[[Hožuvas "Ruch"]]''' | [[Ļvovas "Pogon"]] |- | 1934 | '''[[Hožuvas "Ruch"]]''' | [[Krakovas "Cracovia"]] |- | 1935 | '''[[Hožuvas "Ruch"]]''' | [[Ļvovas "Pogon"]] |- | 1936 | '''[[Hožuvas "Ruch"]]''' | [[Krakovas "Wisła"]] |- | 1937 | '''[[Krakovas "Cracovia"]]''' | [[Hožuvas "AKS"]] |- | 1938 | '''[[Hožuvas "Ruch"]]''' | [[Poznaņas "Warta"]] |- |- align="center" | '''1939''' |colspan=2| Turnīrs pārtraukts |- |- align="center" | '''1940-45''' |colspan=2| nenotika |- | 1946 | '''[[Varšavas "Polonia"]]''' | [[Poznaņas "Warta"]] |- | 1947 | '''[[Poznaņas "Warta"]]''' | [[Krakovas "Wisła"]] |- | 1948 | '''[[Krakovas "Cracovia"]]''' | [[Krakovas "Wisła"]] |- | 1949 | '''[[Krakovas "Gwardia"]]''' | [[Krakovas "Ogniwo"]] |- | 1950 | '''[[Krakovas "Wisła"]]''' | [[Hožuvas "Ruch"]] |- | 1951 | '''[[Hožuvas "Ruch"]]/([[Krakovas "Wisła"]])''' | [[Radlinas "Gornik"]] |- | 1952 | '''[[Hožuvas "Ruch"]]''' | [[Bitomas "Polonia"]] |- | 1953 | '''[[Hožuvas "Ruch"]]''' | [[Krakovas "Wawel"]] |- | 1954 | '''[[Bitomas "Polonia"]]''' | [[Lodzas "ŁKS"]] |- | 1955 | '''[[Varšavas "Legia"]]''' | [[Sosnovecas "Zagłebie"]] |- | 1956 | '''[[Varšavas "Legia"]]''' | [[Hožuvas "Ruch"]] |- | 1957 | '''[[KS Gornik Zabže]]''' | [[Varšavas "Gwardia"]] |- | 1958 | '''[[Lodzas "ŁKS"]]''' | [[Bitomas "Polonia"]] |- | 1959 | '''[[KS Gornik Zabže]]''' | [[Bitomas "Poonia"]] |- | 1960 | '''[[Hožuvas "Ruch"]]''' | [[Varšavas "Legia"]] |- | 1961 | '''[[KS Gornik Zabže]]''' | [[Bitomas "Polonia"]] |- | 1962 | '''[[Bitomas "Polonia"]]''' | [[KS Gornik Zabže]] |- | 1962–63 | '''[[KS Gornik Zabže]]''' | [[Hožuvas "Ruch"]] |- | 1963–64 | '''[[KS Gornik Zabže]]''' | [[Sosnovecas "Zagłebie"]] |- | 1964–65 | '''[[KS Gornik Zabže]]''' | [[Bitomas "Szombierki"]] |- | 1965–66 | '''[[KS Gornik Zabže]]''' | [[Krakovas "Wisła"]] |- | 1966–67 | '''[[KS Gornik Zabže]]''' | [[Sosnovecas "Zagłebie"]] |- | 1967–68 | '''[[Hožuvas "Ruch"]]''' | [[Varšavas "Legia"]] |- | 1968–69 | '''[[Varšavas "Legia"]]''' | [[KS Gornik Zabže]] |- | 1969–70 | '''[[Varšavas "Legia"]]''' | [[Hožuvas "Ruch"]] |- | 1970–71 | '''[[KS Gornik Zabže]]''' | [[Varšavas "Legia"]] |- | 1971–72 | '''[[KS Gornik Zabže]]''' | [[Sosnovecas "Zagłebie"]] |- | 1972–73 | '''[[Melecas "Stal"]]''' | [[Hožuvas "Ruch"]] |- | 1973–74 | '''[[Hožuvas "Ruch"]]''' | [[KS Gornik Zabže]] |- | 1974–75 | '''[[Hožuvas "Ruch"]]''' | [[Melecas "Stal"]] |- | 1975–76 | '''[[Melecas "Stal"]]''' | [[GKS Tihi]] |- | 1976–77 | '''[[Vroclavas "Śląsk"|Vroclavas "Silēzija"]]''' | [[Lodzas "Widzew"]] |- | 1977–78 | '''[[Krakovas "Wisła"]]''' | [[Vroclavas "Śląsk"|Vroclavas "Silēzija"]] |- | 1978–79 | '''[[Hožuvas "Ruch"]]''' | [[Lodzas "Widzew"]] |- | 1979–80 | '''[[Bitomas "Szombierki"]]''' | [[Lodzas "Widzew"]] |- | 1980–81 | '''[[Lodzas "Widzew"]]''' | [[Krakovas "Wisła"]] |- | 1981–82 | '''[[Lodzas "Widzew"]]''' | [[Vroclavas "Śląsk"|Vroclavas "Silēzija"]] |- | 1982–83 | '''[[Poznaņas "Lech"]]''' | [[Lodzas "Widzew"]] |- | 1983–84 | '''[[Poznaņas "Lech"]]''' | [[Lodzas "Widzew"]] |- | 1984–85 | '''[[KS Gornik Zabže]]''' | [[Varšavas "Legia"]] |- | 1985–86 | '''[[KS Gornik Zabže]]''' | [[Varšavas "Legia"]] |- | 1986–87 | '''[[KS Gornik Zabže]]''' | [[Ščecinas "Pogon"]] |- | 1987–88 | '''[[KS Gornik Zabže]]''' | [[GKS Katovice]] |- | |1988–89 | '''[[Hožuvas "Ruch"]]''' | [[GKS Katovice]] |- | 1989–90 | '''[[Poznaņas "Lech"]]''' | [[Ļubinas "Zaglebie"]] |- | 1990–91 | '''[[Lubinas "Zagłębie"]]''' | [[KS Gornik Zabže]] |- | 1991–92 | '''[[Poznaņas "Lech"]]''' | [[GKS Katovice]] |- | 1992–93 | '''[[Poznaņas "Lech"]]''' | [[Varšavas "Legia"]] |- | 1993–94 | '''[[Varšavas "Legia"]]''' | [[GKS Katovice]] |- | 1994–95 | '''[[Varšavas "Legia"]]''' | [[Lodzas "Widzew"]] |- | 1995–96 | '''[[Lodzas "Widzew"]]''' | [[Varšavas "Legia"]] |- | 1996–97 | '''[[Lodzas "Widzew"]]''' | [[Varšavas "Legia"]] |- | 1997–98 | '''[[Lodzas "ŁKS"]]''' | [[Varšavas "Polonia"]] |- | 1998–99 | '''[[Krakovas "Wisła"]]''' | [[Lodzas "Widzew"]] |- | 1999–00 | '''[[Varšavas "Polonia"]]''' | [[Krakovas "Wisła"]] |- | 2000–01 | '''[[Krakovas "Wisła"]]''' | [[Ščecinas "Pogon"]] |- | 2001–02 | '''[[Varšavas "Legia"]]''' | [[Krakovas "Wisła"]] |- | 2002–03 | '''[[Krakovas "Wisła"]]''' | [[Grodziskas Velkopolska "Dyskobolia"]] |- | 2003–04 | '''[[Krakovas "Wisła"]]''' | [[Varšavas "Legia"]] |- | 2004–05 | '''[[Krakovas "Wisła"]]''' | [[Grodziskas Velkopolska "Dyskobolia"]] |- | 2005–06 | '''[[Varšavas "Legia"]]''' | [[Krakovas "Wisła"]] |- | 2006–07 | '''[[Lubinas "Zagłębie"]]''' | [[GKS Belhatova]] |- | 2007–08 | '''[[Krakovas "Wisła"]]''' | [[Varšavas "Legia"]] |- | 2008–09 | '''[[Krakovas "Wisła"]]''' | [[Varšavas "Legia"]] |- | 2009–10 | '''[[Poznaņas "Lech"]]''' | [[Krakovas "Wisła"]] |- | 2010–11 | '''[[Krakovas "Wisła"]]''' | [[Vroclavas "Śląsk"|Vroclavas "Silēzija"]] |- | 2011–12 | '''[[Vroclavas "Śląsk"|Vroclavas "Silēzija"]]''' | [[Hožuvas "Ruch"]] |- | 2012–13 | '''[[Varšavas "Legia"]]''' | [[Poznaņas "Lech"]] |- | 2013–14 | '''[[Varšavas "Legia"]]''' | [[Poznaņas "Lech"]] |- | 2014–15 | '''[[Poznaņas "Lech"]]''' | [[Varšavas "Legia"]] |- | 2015–16 | '''[[Varšavas "Legia"]]''' | [[Glivices "Piast"]] |- | 2016–17 | '''[[Varšavas "Legia"]]''' | [[Bjalistokas "Jagiellonia"]] |- | 2017–18 | '''[[Varšavas "Legia"]]''' | [[Bjalistokas "Jagiellonia"]] |- | 2018–19 | '''[[Glivices "Piast"]]''' | [[Varšavas "Legia"]] |- | 2019–20 | '''[[Varšavas "Legia"]]''' | [[Poznaņas "Lech"]] |- | 2020–21 | '''[[Varšavas "Legia"]]''' | [[Čenstohovas "Raków"]] |- | 2021–22 | '''[[Poznaņas "Lech"]]''' | [[Čenstohovas "Raków"]] |} == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Polijas Futbola asociācija]]. * [[Polijas futbola izlase]]. == Ārējās saites == * [http://www.ekstraklasa.org/ Oficiālā vietne] * [http://ekstraklasa.net/ ekstraklasa.net] * [http://www.90minut.pl/ 90minut.pl] {{futbols-stub}} {{UEFA līgas}} [[Kategorija:Futbola līgas]] [[Kategorija:Polijas futbola čempionāta Pirmā divīzija]] no22yxgf2p7t1l10anqplcly4cj0ckr Bendžamins Dizraeli 0 193842 3665951 3573799 2022-08-03T06:02:57Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Apvienotās Karalistes finanšu ministri]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Bendžamins Dizraeli | vārds_orģ = ''Benjamin Disraeli'' | attēls = Benjamin Disraeli by Cornelius Jabez Hughes, 1878.jpg | mazs_att = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Lielbritānijas premjerministrs]] | term_sākums = {{dat|1874|2|20|N}} | term_beigas = {{dat|1880|4|21|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Viljams Gladstons]] | pēctecis = [[Viljams Gladstons]] <!------ Otrais amats ------> | amats2 = | term_sākums2 = {{dat|1868|2|27|N}} | term_beigas2 = {{dat|1868|12|1|N}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = [[Edvards Smits-Stenlijs]] | pēctecis2 = [[Viljams Gladstons]] <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1804|12|21}} | dzim_vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Londona}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1881|4|19|1804|12|21}} | mir_vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Londona}} | apglabāts = | tautība = | partija = [[Konservatīvo partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partija]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = Benjamin Disraeli Signature 2.svg | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Bendžamins Dizraeli''' ({{val|en|Benjamin Disraeli}}; dzimis {{dat|1804|12|21}}, miris {{dat|1881|4|19}}) bija britu politiķis un rakstnieks, [[Lielbritānijas premjerministrs]]. Bija valdības loceklis četras [[desmitgade]]s. Viņam bija nozīmīga loma mūsdienu Konservatīvo partijas izveidē 19. gadsimta vidū. 1848. gadā kļuva par toriju (vēlākā Konservatīvo partija) līderi. Trīs laikposmus 1852., 1858.—1859. un 1866.—[[1868. gads|1868. gadā]] bija finanšu [[ministrs]]. {{dat|1868|2|27||bez}} pirmoreiz kļuva par premjerministru. Viņš kļuva par pirmo un pašlaik vienīgo [[ebreji|ebreju]] ģimenē dzimušo premjerministru,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.number10.gov.uk/past-prime-ministers/benjamin-disraeli-the-earl-of-beaconsfield/|title=Benjamin Disraeli The Earl of Beaconsfield|publisher=Number10.gov.uk|accessdate={{dat|2012|7|25||bez}}}}</ref> taču jau {{dat|1868|12|1||bez}} atstāja amatu. Laikā no {{dat|1868|12|1|ģ|bez}} līdz {{dat|1874|2|17|d|bez}} bija opozīcijas līderis. Pēc tam vēlreiz kļuva par premjerministru, šoreiz amatā esot līdz {{dat|1880|4|21||bez}}. Ir vairāku romānu autors: "Koningsbijs" (1844), "Sibilla" (1845), "Tankreds" (1847).<ref name="lpe">{{LPE|2|615}}</ref> == Dzīvesgājums == Dizraeli dzimis Blumsberijā, toreizējā Midlseksas grāfistes daļā. Viņa tēvs novērsās no [[Jūdaisms|jūdaisma]] pēc strīda savā sinagogā un līdz ar to jaunais Bendžamins 12 gadu vecumā kļuva par anglikāni. Pēc vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem kļūt par pārstāvju palātas locekli, [[1837. gads|1837. gadā]] viņam tas izdevies. [[1846. gads|1846. gadā]] premjerministra [[Roberts Pīls|Roberta Pīla]] valdīšanas laikā strīdi par importētās labības tarifiem sašķēla toriju partiju un Dizraeli kļuva par tās vadošo figūru. Būdams torijs (vai Konservatīvais, kā daži no partijas biedriem sevi sāka saukt), Dizraeli simpatizēja dažiem čartistu mērķiem, uzstājoties par savienību starp zemes aristokrātiju un strādājošiem, cīnoties pret pieaugošo tirgotāju un jauno rūpnieku vidusšķiru. Kādu brīdi Dizraeli atbalstīja tā saucamo Jaunās Anglijas ideālistu grupu toriju partijas iekšienē, kura uzskatīja, ka zemes īpašnieku interesēs ir aizstāvēt nabadzīgās šķiras pret to apspiešanu no vidusšķiras biznesa puses. Tomēr Dizraeli par savas darbības galveno mērķi uzskatīja ārlietas, būdams ekspansionisma politikas atbalstītājs. Ar to viņš atšķīrās no liberāļu partijas ilgstošā vadītāja V. Gladstona, kuru vismazāk interesēja Britānijas loma Eiropas lietās. Par nopietnu Dizraeli karjeru veicinošo faktoru kļuva viņa ciešā draudzība ar karalieni Viktoriju, kurai viņš mācēja prasmīgi glaimot un ievirzīt sev labvēlīgu lēmumu pieņemšanā. Šo karalienes attieksmi veicināja Dizraeli saskanīgā laulība, kas atbilda karalienes priekšstatiem par ģimenes jūtu svarīgumu arī valdības vadīšanas jomā. Būdams atkārtoti premjerministrs (līdz [[1880. gads|1880. gadam]]) Dizraeli ļoti veiksmīgi palīdzēja risināt kara iznākumu starp Osmaņu un Krievijas impērijām Britu impērijas labā. Viņa darbošanās [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresā]] un diplomātiskā uzvara pār Krieviju nostiprināja Dizraeli reputāciju kā viena no vadošajiem Eiropas valstsvīriem. Par vienu no Dizraeli sasniegumiem bija britu iesaistīšanās Suecas kanāla akciju lielākās daļas pirkšanā toreiz Osmaņu impērijas kontrolētajā Ēģiptē. Tomēr starptautiskie notikumi ievirzījās Konservatīvo partijai nelabvēlīgā gultnē dēļ neveiksmēm [[Afganistāna|Afganistānā]] un Āfrikā. Tāpat nevēlēšanas atjaunot Labības likumus saniknoja britu zemniekus. Gadu pirms savas nāves Dizraeli pēc Konservatīvās partijas zaudētajām vēlēšanās pārtrauca politisko darbību un pievērsās rakstīšanai, pēdējo romānu Endimionu pabeigdams neilgi pirms savas nāves. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.number10.gov.uk/past-prime-ministers/benjamin-disraeli-the-earl-of-beaconsfield/ Biogrāfija] {{en ikona}} * [http://www.bbc.co.uk/history/historic_figures/disraeli_benjamin.shtml BBC profils] {{en ikona}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{Britu premjerministri}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Dizraeli, Bendžamins}} [[Kategorija:1804. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1881. gadā mirušie]] [[Kategorija:Londonā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas ebreji]] [[Kategorija:Britu politiķi]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes premjerministri]] [[Kategorija:Britu rakstnieki]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes finanšu ministri]] dl7e7rf6frco44lqbq1km8quhzpiueb Pjotrs Avens 0 204514 3665998 3660986 2022-08-03T08:32:07Z Igarjonok 40114 foto pievienošana wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|Krievijas miljardieri|latviešu strēlnieku virsnieku|Pēteris Avens}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Pjotrs Avens | vārds_orģ = ''Пётр Авен'' | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = Krievijas ārējo ekonomisko sakaru ministrs | term_sākums = {{dat|1992|2|22|N}} | term_beigas = {{dat|1992|12|22|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Boriss Jeļcins]] | premjers = [[Jegors Gaidars]] | priekštecis = Viktors Jarošenko | pēctecis = Sergejs Glazjevs <!------ Personas dati ------>| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1955|3|16}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskava|td=Krievija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = Oļegs Avens | māte = | dzīvesb = Jeļena Avena | bērni = | profesija = [[uzņēmējs]], [[politiķis]] | alma_mater = [[Maskavas Valsts universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = | attēls = [[File:Pjotrs Avens.jpg|thumb|Pjotrs Avens labdarības fonda “Paaudze” dibināšanas laikā]] }} '''Pjotrs Avens''' ({{val|ru|Пётр Олегович Авен}}; dzimis {{dat|1955|3|16}} [[Maskava|Maskavā]]) ir daļējas [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[uzņēmējs]] un [[politiķis]], miljardieris. == Izcelsme == P. Avena tēvs bija vadības sistēmu speciālists Oļegs Avens (1927—1992),<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.ipu.ru/node/11930|title=Авен Олег Иванович &#124; ИПУ РАН|website=www.ipu.ru}}</ref> bet vectēvs [[Jānis Avens]] (1895—1938), dzimis [[Jaunpiebalgas pagasts|Jaunpiebalgas pagastā]], [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieks]],<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv//arhivs/autoritarais-rezims-var-stradat-krievijas-laba-11343520|title=Arhīvs / Diena|website=www.diena.lv}}</ref> kas pēc [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] palicis dzīvot Krievijā un nogalināts [[NKVD]] [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā veiktajā [[NKVD "Latviešu operācija"|"Latviešu operācijā"]].<ref>[http://www.whoiswho.ru/old_site/russian/Curnom/62000/aven1.htm Петр Авен. Лакировка беспрецедентного хищничества, или Свет во тьме?] Павел Кислов whoiswho.ru</ref> Savukārt paša P. Avena māte pēc tautības ir [[ebreji]]ete. == Dzīvesgājums == Dzimis 1955. gadā Maskavā. Mācījās skolā ar matemātikas novirzienu, 1977. gadā beidza [[Maskavas Valsts universitāte]]s ekonomikas fakultāti, 1980. gadā aizstāvēja ekonomikas zinātņu kandidāta disertāciju. Strādāja PSRS ZA Sistēmisko pētījumu institūtā (1981—1988), pēc tam [[Vīne]]s Starptautiskajā pielietojamās sistēmanalīzes institūtā. Precējies, ir divi bērni. No 1991. līdz 1992. gadam darbojās Krievijas valsts pārvaldē. Bija ārlietu ministra pirmais vietnieks [[Jegors Gaidars|Jegora Gaidara]] valdībā, pēc tam Krievijas ārējo ekonomisko sakaru ministrs, Krievijas prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] pārstāvis [[G8]] padomē. No 1994. līdz 2011. gadam bija "Alfa-Bank" prezidents, pēc tam tāda paša nosaukuma banku grupas direktoru padomes priekšsēdētājs. Līdzīpašnieks kompānijā ''ABH Holdings'', kas apvienoja finanšu un naftas aktīvus, tāpat [[telesakari|telesakaru]] [[pārvaldītājsabiedrība]]s ''Altimo'' līdzīpašnieks. "[[Latvijas balzams|Latvijas balzama]]" direktoru padomes loceklis un Krievijas-Latvijas lietišķās sadarbības padomes priekšsēdētājs. Pēc žurnāla "[[Forbes]]" datiem 2011. gadā P. Avens bija 28. bagātākais cilvēks Krievijā, viņa īpašumu vērtība tika novērtēta ar 4,3 miljardiem ASV dolāru. Vaļasprieks — mākslas darbu kolekcionēšana. Saskaņā ar "Forbes" datiem P. Avenam pieder lielākā 20. gadsimta sākuma krievu mākslinieku darbu privātkolekcija.<ref>[http://www.forbes.ru/profile/petr-aven Петр Авен] Forbes.ru</ref> Apbalvots ar III šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]],<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/418762-ari_miljardieris_pjotrs_avens_tiek_pie_triju_zvaigznu_ordena Arī miljardieris Pjotrs Avens tiek pie Triju Zvaigžņu ordeņa] TVnet.lv</ref> bet 2022. gada martā, pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]], iekļuva sankciju sarakstā, un ordeņa kapituls nolēma apbalvojumu atņemt.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/putinam-pietuvinatajam-latvijas-pilsonim-avenam-atnem-triju-zvaigznu-ordeni.a446007/|title=Putinam pietuvinātajam Latvijas pilsonim Avenam atņem Triju Zvaigžņu ordeni|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}</ref> Drīz pēc tam atņemts arī [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātes]] [[Goda doktors|goda doktora]] tituls.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/zina/t/70651/|title=LU Senāts lēmis par goda doktora grāda anulēšanu Pjotram Avenam|website=www.lu.lv|access-date=2022-03-07}}</ref> 2016. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lieta-par-miljardiera-avena-pilsonibas-iegusanu-knab-neatklaj-kukulus-bet-konstate-ipasu-pmlp-labvelibu.a406828/|title=Lietā par miljardiera Avena pilsonības iegūšanu KNAB neatklāj kukuļus, bet konstatē īpašu PMLP labvēlību|website=LSM.lv|access-date=2022-02-25|date=2021-05-30|language=}}</ref> == Labdarība == [[Attēls:Aven Madonas-slimnica.jpg|thumb|Pjotrs Avens vizitē Madonas slimnīcā]] Latvijā darbojas P. Avena labdarības fonds "Paaudze"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://generation.lv/|title=Paaudze|website=generation.lv|access-date=2022-05-19}}</ref>, ko dibinājusi P. Avena dzīvesbiedre Jeļena Avena (mirusi 2015. gadā). Medicīnas jomā fonds atbalstā [[Madonas slimnīca|Madonas slimnīcu]], kurai dāvināja jaunāko medicīnisko aparatūru mātes un bērna, tai skaitā jaundzimušo, diagnostikai un ārstniecības nodrošināšanai, grūtnieču izmeklēšanai. Fonds nodrošināja slimnīcu ar iekārtam dzemdību nodaļas aprīkošanai. 2012. gadā, sadarbības ar slimnīcu sākumā, tās teritorijā tika iekārtota viens no pirmajām [[Glābējsilīte|glābējsilītēm]] (''BabyBox'') valstī. 2016. gadā fonds piegādāja Madonas slimnīcas Dzemdību nodaļai ultrasonogrāfu ''EPIQ5''''',''' kas maksāja 77 000 eiro.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/veseliba/189023-madonas-slimnicas-dzemdibu-nodala-ziedojuma-sanem-77-000-eiro-vertu-ultrasonografu.htm|title=Madonas slimnīcas dzemdību nodaļa ziedojumā saņem 77 000 eiro vērtu ultrasonogrāfu|website=nra.lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Avens, Pjotrs}} [[Kategorija:1955. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Krievijas politiķi]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Ar Goda ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Draudzības ordeni apbalvotie (Krievija)]] f38q0nh8x1j984aoyq1ysir3s5ox2rt 3666000 3665998 2022-08-03T08:47:36Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|Krievijas miljardieri|latviešu strēlnieku virsnieku|Pēteris Avens}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Pjotrs Avens | vārds_orģ = ''Пётр Авен'' | attēls = Pjotrs Avens.jpg | apraksts = Pjotrs Avens 2008. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = Krievijas ārējo ekonomisko sakaru ministrs | term_sākums = {{dat|1992|2|22|N}} | term_beigas = {{dat|1992|12|22|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Boriss Jeļcins]] | premjers = [[Jegors Gaidars]] | priekštecis = Viktors Jarošenko | pēctecis = Sergejs Glazjevs <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1955|3|16}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskava|td=Krievija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = Oļegs Avens | māte = | dzīvesb = Jeļena Avena | bērni = | profesija = [[uzņēmējs]], [[politiķis]] | alma_mater = [[Maskavas Valsts universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Pjotrs Avens''' ({{val|ru|Пётр Олегович Авен}}; dzimis {{dat|1955|3|16}} [[Maskava|Maskavā]]) ir daļējas [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[uzņēmējs]] un [[politiķis]], miljardieris. == Izcelsme == P. Avena tēvs bija vadības sistēmu speciālists Oļegs Avens (1927—1992),<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.ipu.ru/node/11930|title=Авен Олег Иванович &#124; ИПУ РАН|website=www.ipu.ru}}</ref> bet vectēvs [[Jānis Avens]] (1895—1938), dzimis [[Jaunpiebalgas pagasts|Jaunpiebalgas pagastā]], [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieks]],<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv//arhivs/autoritarais-rezims-var-stradat-krievijas-laba-11343520|title=Arhīvs / Diena|website=www.diena.lv}}</ref> kas pēc [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] palicis dzīvot Krievijā un nogalināts [[NKVD]] [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā veiktajā [[NKVD "Latviešu operācija"|"Latviešu operācijā"]].<ref>[http://www.whoiswho.ru/old_site/russian/Curnom/62000/aven1.htm Петр Авен. Лакировка беспрецедентного хищничества, или Свет во тьме?] Павел Кислов whoiswho.ru</ref> Savukārt paša P. Avena māte pēc tautības ir [[ebreji]]ete. == Dzīvesgājums == Dzimis 1955. gadā Maskavā. Mācījās skolā ar matemātikas novirzienu, 1977. gadā beidza [[Maskavas Valsts universitāte]]s ekonomikas fakultāti, 1980. gadā aizstāvēja ekonomikas zinātņu kandidāta disertāciju. Strādāja PSRS ZA Sistēmisko pētījumu institūtā (1981—1988), pēc tam [[Vīne]]s Starptautiskajā pielietojamās sistēmanalīzes institūtā. Precējies, ir divi bērni. No 1991. līdz 1992. gadam darbojās Krievijas valsts pārvaldē. Bija ārlietu ministra pirmais vietnieks [[Jegors Gaidars|Jegora Gaidara]] valdībā, pēc tam Krievijas ārējo ekonomisko sakaru ministrs, Krievijas prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] pārstāvis [[G8]] padomē. No 1994. līdz 2011. gadam bija "Alfa-Bank" prezidents, pēc tam tāda paša nosaukuma banku grupas direktoru padomes priekšsēdētājs. Līdzīpašnieks kompānijā ''ABH Holdings'', kas apvienoja finanšu un naftas aktīvus, tāpat [[telesakari|telesakaru]] [[pārvaldītājsabiedrība]]s ''Altimo'' līdzīpašnieks. "[[Latvijas balzams|Latvijas balzama]]" direktoru padomes loceklis un Krievijas-Latvijas lietišķās sadarbības padomes priekšsēdētājs. Pēc žurnāla "[[Forbes]]" datiem 2011. gadā P. Avens bija 28. bagātākais cilvēks Krievijā, viņa īpašumu vērtība tika novērtēta ar 4,3 miljardiem ASV dolāru. Vaļasprieks — mākslas darbu kolekcionēšana. Saskaņā ar "Forbes" datiem P. Avenam pieder lielākā 20. gadsimta sākuma krievu mākslinieku darbu privātkolekcija.<ref>[http://www.forbes.ru/profile/petr-aven Петр Авен] Forbes.ru</ref> Apbalvots ar III šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]],<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/418762-ari_miljardieris_pjotrs_avens_tiek_pie_triju_zvaigznu_ordena Arī miljardieris Pjotrs Avens tiek pie Triju Zvaigžņu ordeņa] TVnet.lv</ref> bet 2022. gada martā, pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]], iekļuva sankciju sarakstā, un ordeņa kapituls nolēma apbalvojumu atņemt.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/putinam-pietuvinatajam-latvijas-pilsonim-avenam-atnem-triju-zvaigznu-ordeni.a446007/|title=Putinam pietuvinātajam Latvijas pilsonim Avenam atņem Triju Zvaigžņu ordeni|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}</ref> Drīz pēc tam atņemts arī [[Latvijas Universitāte]]s [[Goda doktors|goda doktora]] tituls.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/zina/t/70651/|title=LU Senāts lēmis par goda doktora grāda anulēšanu Pjotram Avenam|website=www.lu.lv|access-date=2022-03-07}}</ref> 2016. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lieta-par-miljardiera-avena-pilsonibas-iegusanu-knab-neatklaj-kukulus-bet-konstate-ipasu-pmlp-labvelibu.a406828/|title=Lietā par miljardiera Avena pilsonības iegūšanu KNAB neatklāj kukuļus, bet konstatē īpašu PMLP labvēlību|website=LSM.lv|access-date=2022-02-25|date=2021-05-30|language=}}</ref> == Labdarība == [[Attēls:Aven Madonas-slimnica.jpg|thumb|Pjotrs Avens vizitē Madonas slimnīcā]] Latvijā darbojas P. Avena labdarības fonds "Paaudze"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://generation.lv/|title=Paaudze|website=generation.lv|access-date=2022-05-19}}</ref>, ko dibinājusi P. Avena dzīvesbiedre Jeļena Avena (mirusi 2015. gadā). Medicīnas jomā fonds atbalstā [[Madonas slimnīca|Madonas slimnīcu]], kurai dāvināja jaunāko medicīnisko aparatūru mātes un bērna, tai skaitā jaundzimušo, diagnostikai un ārstniecības nodrošināšanai, grūtnieču izmeklēšanai. Fonds nodrošināja slimnīcu ar iekārtam dzemdību nodaļas aprīkošanai. 2012. gadā, sadarbības ar slimnīcu sākumā, tās teritorijā tika iekārtota viens no pirmajām [[Glābējsilīte|glābējsilītēm]] (''BabyBox'') valstī. 2016. gadā fonds piegādāja Madonas slimnīcas Dzemdību nodaļai ultrasonogrāfu ''EPIQ5''''',''' kas maksāja 77 000 eiro.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/veseliba/189023-madonas-slimnicas-dzemdibu-nodala-ziedojuma-sanem-77-000-eiro-vertu-ultrasonografu.htm|title=Madonas slimnīcas dzemdību nodaļa ziedojumā saņem 77 000 eiro vērtu ultrasonogrāfu|website=nra.lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Avens, Pjotrs}} [[Kategorija:1955. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Krievijas politiķi]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Ar Goda ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Draudzības ordeni apbalvotie (Krievija)]] b502izp9m0yyptn71xwz25nmefj47kx 3666002 3666000 2022-08-03T08:55:55Z Papuass 88 atjaunots attēls wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|Krievijas miljardieri|latviešu strēlnieku virsnieku|Pēteris Avens}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Pjotrs Avens | vārds_orģ = ''Пётр Авен'' | attēls = Vladimir Putin 5 April 2002-1.jpg | apraksts = Pjotrs Avens sarunā ar Krievijas Federācijas prezidentu [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]] (2002) <!------ Pirmais amats ------> | amats = Krievijas ārējo ekonomisko sakaru ministrs | term_sākums = {{dat|1992|2|22|N}} | term_beigas = {{dat|1992|12|22|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Boriss Jeļcins]] | premjers = [[Jegors Gaidars]] | priekštecis = Viktors Jarošenko | pēctecis = Sergejs Glazjevs <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1955|3|16}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskava|td=Krievija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = Oļegs Avens | māte = | dzīvesb = Jeļena Avena | bērni = | profesija = [[uzņēmējs]], [[politiķis]] | alma_mater = [[Maskavas Valsts universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Pjotrs Avens''' ({{val|ru|Пётр Олегович Авен}}; dzimis {{dat|1955|3|16}} [[Maskava|Maskavā]]) ir daļējas [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[uzņēmējs]] un [[politiķis]], miljardieris. == Izcelsme == P. Avena tēvs bija vadības sistēmu speciālists Oļegs Avens (1927—1992),<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.ipu.ru/node/11930|title=Авен Олег Иванович &#124; ИПУ РАН|website=www.ipu.ru}}</ref> bet vectēvs [[Jānis Avens]] (1895—1938), dzimis [[Jaunpiebalgas pagasts|Jaunpiebalgas pagastā]], [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieks]],<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv//arhivs/autoritarais-rezims-var-stradat-krievijas-laba-11343520|title=Arhīvs / Diena|website=www.diena.lv}}</ref> kas pēc [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] palicis dzīvot Krievijā un nogalināts [[NKVD]] [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā veiktajā [[NKVD "Latviešu operācija"|"Latviešu operācijā"]].<ref>[http://www.whoiswho.ru/old_site/russian/Curnom/62000/aven1.htm Петр Авен. Лакировка беспрецедентного хищничества, или Свет во тьме?] Павел Кислов whoiswho.ru</ref> Savukārt paša P. Avena māte pēc tautības ir [[ebreji]]ete. == Dzīvesgājums == Dzimis 1955. gadā Maskavā. Mācījās skolā ar matemātikas novirzienu, 1977. gadā beidza [[Maskavas Valsts universitāte]]s ekonomikas fakultāti, 1980. gadā aizstāvēja ekonomikas zinātņu kandidāta disertāciju. Strādāja PSRS ZA Sistēmisko pētījumu institūtā (1981—1988), pēc tam [[Vīne]]s Starptautiskajā pielietojamās sistēmanalīzes institūtā. Precējies, ir divi bērni. No 1991. līdz 1992. gadam darbojās Krievijas valsts pārvaldē. Bija ārlietu ministra pirmais vietnieks [[Jegors Gaidars|Jegora Gaidara]] valdībā, pēc tam Krievijas ārējo ekonomisko sakaru ministrs, Krievijas prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] pārstāvis [[G8]] padomē. No 1994. līdz 2011. gadam bija "Alfa-Bank" prezidents, pēc tam tāda paša nosaukuma banku grupas direktoru padomes priekšsēdētājs. Līdzīpašnieks kompānijā ''ABH Holdings'', kas apvienoja finanšu un naftas aktīvus, tāpat [[telesakari|telesakaru]] [[pārvaldītājsabiedrība]]s ''Altimo'' līdzīpašnieks. "[[Latvijas balzams|Latvijas balzama]]" direktoru padomes loceklis un Krievijas-Latvijas lietišķās sadarbības padomes priekšsēdētājs. Pēc žurnāla "[[Forbes]]" datiem 2011. gadā P. Avens bija 28. bagātākais cilvēks Krievijā, viņa īpašumu vērtība tika novērtēta ar 4,3 miljardiem ASV dolāru. Vaļasprieks — mākslas darbu kolekcionēšana. Saskaņā ar "Forbes" datiem P. Avenam pieder lielākā 20. gadsimta sākuma krievu mākslinieku darbu privātkolekcija.<ref>[http://www.forbes.ru/profile/petr-aven Петр Авен] Forbes.ru</ref> Apbalvots ar III šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]],<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/418762-ari_miljardieris_pjotrs_avens_tiek_pie_triju_zvaigznu_ordena Arī miljardieris Pjotrs Avens tiek pie Triju Zvaigžņu ordeņa] TVnet.lv</ref> bet 2022. gada martā, pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]], iekļuva sankciju sarakstā, un ordeņa kapituls nolēma apbalvojumu atņemt.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/putinam-pietuvinatajam-latvijas-pilsonim-avenam-atnem-triju-zvaigznu-ordeni.a446007/|title=Putinam pietuvinātajam Latvijas pilsonim Avenam atņem Triju Zvaigžņu ordeni|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}</ref> Drīz pēc tam atņemts arī [[Latvijas Universitāte]]s [[Goda doktors|goda doktora]] tituls.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/zina/t/70651/|title=LU Senāts lēmis par goda doktora grāda anulēšanu Pjotram Avenam|website=www.lu.lv|access-date=2022-03-07}}</ref> 2016. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lieta-par-miljardiera-avena-pilsonibas-iegusanu-knab-neatklaj-kukulus-bet-konstate-ipasu-pmlp-labvelibu.a406828/|title=Lietā par miljardiera Avena pilsonības iegūšanu KNAB neatklāj kukuļus, bet konstatē īpašu PMLP labvēlību|website=LSM.lv|access-date=2022-02-25|date=2021-05-30|language=}}</ref> == Labdarība == [[Attēls:Aven Madonas-slimnica.jpg|thumb|Pjotrs Avens vizitē Madonas slimnīcā]] Latvijā darbojas P. Avena labdarības fonds "Paaudze"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://generation.lv/|title=Paaudze|website=generation.lv|access-date=2022-05-19}}</ref>, ko dibinājusi P. Avena dzīvesbiedre Jeļena Avena (mirusi 2015. gadā). Medicīnas jomā fonds atbalstā [[Madonas slimnīca|Madonas slimnīcu]], kurai dāvināja jaunāko medicīnisko aparatūru mātes un bērna, tai skaitā jaundzimušo, diagnostikai un ārstniecības nodrošināšanai, grūtnieču izmeklēšanai. Fonds nodrošināja slimnīcu ar iekārtam dzemdību nodaļas aprīkošanai. 2012. gadā, sadarbības ar slimnīcu sākumā, tās teritorijā tika iekārtota viens no pirmajām [[Glābējsilīte|glābējsilītēm]] (''BabyBox'') valstī. 2016. gadā fonds piegādāja Madonas slimnīcas Dzemdību nodaļai ultrasonogrāfu ''EPIQ5''''',''' kas maksāja 77 000 eiro.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/veseliba/189023-madonas-slimnicas-dzemdibu-nodala-ziedojuma-sanem-77-000-eiro-vertu-ultrasonografu.htm|title=Madonas slimnīcas dzemdību nodaļa ziedojumā saņem 77 000 eiro vērtu ultrasonogrāfu|website=nra.lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Avens, Pjotrs}} [[Kategorija:1955. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Krievijas politiķi]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Ar Goda ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Draudzības ordeni apbalvotie (Krievija)]] bk2y8etb7nhgwo57f6vnivsrvh7uiv9 3666005 3666002 2022-08-03T09:01:43Z 2A03:EC00:B180:2AF4:91A3:9F8C:9FC1:1A3C Tika noņemta neatbilstoša bilde. wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|Krievijas miljardieri|latviešu strēlnieku virsnieku|Pēteris Avens}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Pjotrs Avens | vārds_orģ = ''Пётр Авен'' | apraksts = Pjotrs Avens sarunā ar Krievijas Federācijas prezidentu [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]] (2002) <!------ Pirmais amats ------>| amats = Krievijas ārējo ekonomisko sakaru ministrs | term_sākums = {{dat|1992|2|22|N}} | term_beigas = {{dat|1992|12|22|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Boriss Jeļcins]] | premjers = [[Jegors Gaidars]] | priekštecis = Viktors Jarošenko | pēctecis = Sergejs Glazjevs <!------ Personas dati ------>| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1955|3|16}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskava|td=Krievija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = Oļegs Avens | māte = | dzīvesb = Jeļena Avena | bērni = | profesija = [[uzņēmējs]], [[politiķis]] | alma_mater = [[Maskavas Valsts universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Pjotrs Avens''' ({{val|ru|Пётр Олегович Авен}}; dzimis {{dat|1955|3|16}} [[Maskava|Maskavā]]) ir daļējas [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[uzņēmējs]] un [[politiķis]], miljardieris. == Izcelsme == P. Avena tēvs bija vadības sistēmu speciālists Oļegs Avens (1927—1992),<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.ipu.ru/node/11930|title=Авен Олег Иванович &#124; ИПУ РАН|website=www.ipu.ru}}</ref> bet vectēvs [[Jānis Avens]] (1895—1938), dzimis [[Jaunpiebalgas pagasts|Jaunpiebalgas pagastā]], [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieks]],<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv//arhivs/autoritarais-rezims-var-stradat-krievijas-laba-11343520|title=Arhīvs / Diena|website=www.diena.lv}}</ref> kas pēc [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] palicis dzīvot Krievijā un nogalināts [[NKVD]] [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā veiktajā [[NKVD "Latviešu operācija"|"Latviešu operācijā"]].<ref>[http://www.whoiswho.ru/old_site/russian/Curnom/62000/aven1.htm Петр Авен. Лакировка беспрецедентного хищничества, или Свет во тьме?] Павел Кислов whoiswho.ru</ref> Savukārt paša P. Avena māte pēc tautības ir [[ebreji]]ete. == Dzīvesgājums == Dzimis 1955. gadā Maskavā. Mācījās skolā ar matemātikas novirzienu, 1977. gadā beidza [[Maskavas Valsts universitāte]]s ekonomikas fakultāti, 1980. gadā aizstāvēja ekonomikas zinātņu kandidāta disertāciju. Strādāja PSRS ZA Sistēmisko pētījumu institūtā (1981—1988), pēc tam [[Vīne]]s Starptautiskajā pielietojamās sistēmanalīzes institūtā. Precējies, ir divi bērni. No 1991. līdz 1992. gadam darbojās Krievijas valsts pārvaldē. Bija ārlietu ministra pirmais vietnieks [[Jegors Gaidars|Jegora Gaidara]] valdībā, pēc tam Krievijas ārējo ekonomisko sakaru ministrs, Krievijas prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] pārstāvis [[G8]] padomē. No 1994. līdz 2011. gadam bija "Alfa-Bank" prezidents, pēc tam tāda paša nosaukuma banku grupas direktoru padomes priekšsēdētājs. Līdzīpašnieks kompānijā ''ABH Holdings'', kas apvienoja finanšu un naftas aktīvus, tāpat [[telesakari|telesakaru]] [[pārvaldītājsabiedrība]]s ''Altimo'' līdzīpašnieks. "[[Latvijas balzams|Latvijas balzama]]" direktoru padomes loceklis un Krievijas-Latvijas lietišķās sadarbības padomes priekšsēdētājs. Pēc žurnāla "[[Forbes]]" datiem 2011. gadā P. Avens bija 28. bagātākais cilvēks Krievijā, viņa īpašumu vērtība tika novērtēta ar 4,3 miljardiem ASV dolāru. Vaļasprieks — mākslas darbu kolekcionēšana. Saskaņā ar "Forbes" datiem P. Avenam pieder lielākā 20. gadsimta sākuma krievu mākslinieku darbu privātkolekcija.<ref>[http://www.forbes.ru/profile/petr-aven Петр Авен] Forbes.ru</ref> Apbalvots ar III šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]],<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/418762-ari_miljardieris_pjotrs_avens_tiek_pie_triju_zvaigznu_ordena Arī miljardieris Pjotrs Avens tiek pie Triju Zvaigžņu ordeņa] TVnet.lv</ref> bet 2022. gada martā, pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]], iekļuva sankciju sarakstā, un ordeņa kapituls nolēma apbalvojumu atņemt.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/putinam-pietuvinatajam-latvijas-pilsonim-avenam-atnem-triju-zvaigznu-ordeni.a446007/|title=Putinam pietuvinātajam Latvijas pilsonim Avenam atņem Triju Zvaigžņu ordeni|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}</ref> Drīz pēc tam atņemts arī [[Latvijas Universitāte]]s [[Goda doktors|goda doktora]] tituls.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/zina/t/70651/|title=LU Senāts lēmis par goda doktora grāda anulēšanu Pjotram Avenam|website=www.lu.lv|access-date=2022-03-07}}</ref> 2016. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lieta-par-miljardiera-avena-pilsonibas-iegusanu-knab-neatklaj-kukulus-bet-konstate-ipasu-pmlp-labvelibu.a406828/|title=Lietā par miljardiera Avena pilsonības iegūšanu KNAB neatklāj kukuļus, bet konstatē īpašu PMLP labvēlību|website=LSM.lv|access-date=2022-02-25|date=2021-05-30|language=}}</ref> == Labdarība == [[Attēls:Aven Madonas-slimnica.jpg|thumb|Pjotrs Avens vizitē Madonas slimnīcā]] Latvijā darbojas P. Avena labdarības fonds "Paaudze"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://generation.lv/|title=Paaudze|website=generation.lv|access-date=2022-05-19}}</ref>, ko dibinājusi P. Avena dzīvesbiedre Jeļena Avena (mirusi 2015. gadā). Medicīnas jomā fonds atbalstā [[Madonas slimnīca|Madonas slimnīcu]], kurai dāvināja jaunāko medicīnisko aparatūru mātes un bērna, tai skaitā jaundzimušo, diagnostikai un ārstniecības nodrošināšanai, grūtnieču izmeklēšanai. Fonds nodrošināja slimnīcu ar iekārtam dzemdību nodaļas aprīkošanai. 2012. gadā, sadarbības ar slimnīcu sākumā, tās teritorijā tika iekārtota viens no pirmajām [[Glābējsilīte|glābējsilītēm]] (''BabyBox'') valstī. 2016. gadā fonds piegādāja Madonas slimnīcas Dzemdību nodaļai ultrasonogrāfu ''EPIQ5''''',''' kas maksāja 77 000 eiro.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/veseliba/189023-madonas-slimnicas-dzemdibu-nodala-ziedojuma-sanem-77-000-eiro-vertu-ultrasonografu.htm|title=Madonas slimnīcas dzemdību nodaļa ziedojumā saņem 77 000 eiro vērtu ultrasonogrāfu|website=nra.lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Avens, Pjotrs}} [[Kategorija:1955. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Krievijas politiķi]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Ar Goda ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Draudzības ordeni apbalvotie (Krievija)]] 7jxgofs06nrlzexb7j9ggm38w20j7u7 3666007 3666005 2022-08-03T09:05:02Z Biafra 13794 Atcēlu [[Special:Contributions/2A03:EC00:B180:2AF4:91A3:9F8C:9FC1:1A3C|2A03:EC00:B180:2AF4:91A3:9F8C:9FC1:1A3C]] ([[User talk:2A03:EC00:B180:2AF4:91A3:9F8C:9FC1:1A3C|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 3666005 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|Krievijas miljardieri|latviešu strēlnieku virsnieku|Pēteris Avens}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Pjotrs Avens | vārds_orģ = ''Пётр Авен'' | attēls = Vladimir Putin 5 April 2002-1.jpg | apraksts = Pjotrs Avens sarunā ar Krievijas Federācijas prezidentu [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]] (2002) <!------ Pirmais amats ------> | amats = Krievijas ārējo ekonomisko sakaru ministrs | term_sākums = {{dat|1992|2|22|N}} | term_beigas = {{dat|1992|12|22|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Boriss Jeļcins]] | premjers = [[Jegors Gaidars]] | priekštecis = Viktors Jarošenko | pēctecis = Sergejs Glazjevs <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1955|3|16}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskava|td=Krievija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = Oļegs Avens | māte = | dzīvesb = Jeļena Avena | bērni = | profesija = [[uzņēmējs]], [[politiķis]] | alma_mater = [[Maskavas Valsts universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Pjotrs Avens''' ({{val|ru|Пётр Олегович Авен}}; dzimis {{dat|1955|3|16}} [[Maskava|Maskavā]]) ir daļējas [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[uzņēmējs]] un [[politiķis]], miljardieris. == Izcelsme == P. Avena tēvs bija vadības sistēmu speciālists Oļegs Avens (1927—1992),<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.ipu.ru/node/11930|title=Авен Олег Иванович &#124; ИПУ РАН|website=www.ipu.ru}}</ref> bet vectēvs [[Jānis Avens]] (1895—1938), dzimis [[Jaunpiebalgas pagasts|Jaunpiebalgas pagastā]], [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieks]],<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv//arhivs/autoritarais-rezims-var-stradat-krievijas-laba-11343520|title=Arhīvs / Diena|website=www.diena.lv}}</ref> kas pēc [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] palicis dzīvot Krievijā un nogalināts [[NKVD]] [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā veiktajā [[NKVD "Latviešu operācija"|"Latviešu operācijā"]].<ref>[http://www.whoiswho.ru/old_site/russian/Curnom/62000/aven1.htm Петр Авен. Лакировка беспрецедентного хищничества, или Свет во тьме?] Павел Кислов whoiswho.ru</ref> Savukārt paša P. Avena māte pēc tautības ir [[ebreji]]ete. == Dzīvesgājums == Dzimis 1955. gadā Maskavā. Mācījās skolā ar matemātikas novirzienu, 1977. gadā beidza [[Maskavas Valsts universitāte]]s ekonomikas fakultāti, 1980. gadā aizstāvēja ekonomikas zinātņu kandidāta disertāciju. Strādāja PSRS ZA Sistēmisko pētījumu institūtā (1981—1988), pēc tam [[Vīne]]s Starptautiskajā pielietojamās sistēmanalīzes institūtā. Precējies, ir divi bērni. No 1991. līdz 1992. gadam darbojās Krievijas valsts pārvaldē. Bija ārlietu ministra pirmais vietnieks [[Jegors Gaidars|Jegora Gaidara]] valdībā, pēc tam Krievijas ārējo ekonomisko sakaru ministrs, Krievijas prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] pārstāvis [[G8]] padomē. No 1994. līdz 2011. gadam bija "Alfa-Bank" prezidents, pēc tam tāda paša nosaukuma banku grupas direktoru padomes priekšsēdētājs. Līdzīpašnieks kompānijā ''ABH Holdings'', kas apvienoja finanšu un naftas aktīvus, tāpat [[telesakari|telesakaru]] [[pārvaldītājsabiedrība]]s ''Altimo'' līdzīpašnieks. "[[Latvijas balzams|Latvijas balzama]]" direktoru padomes loceklis un Krievijas-Latvijas lietišķās sadarbības padomes priekšsēdētājs. Pēc žurnāla "[[Forbes]]" datiem 2011. gadā P. Avens bija 28. bagātākais cilvēks Krievijā, viņa īpašumu vērtība tika novērtēta ar 4,3 miljardiem ASV dolāru. Vaļasprieks — mākslas darbu kolekcionēšana. Saskaņā ar "Forbes" datiem P. Avenam pieder lielākā 20. gadsimta sākuma krievu mākslinieku darbu privātkolekcija.<ref>[http://www.forbes.ru/profile/petr-aven Петр Авен] Forbes.ru</ref> Apbalvots ar III šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]],<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/418762-ari_miljardieris_pjotrs_avens_tiek_pie_triju_zvaigznu_ordena Arī miljardieris Pjotrs Avens tiek pie Triju Zvaigžņu ordeņa] TVnet.lv</ref> bet 2022. gada martā, pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]], iekļuva sankciju sarakstā, un ordeņa kapituls nolēma apbalvojumu atņemt.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/putinam-pietuvinatajam-latvijas-pilsonim-avenam-atnem-triju-zvaigznu-ordeni.a446007/|title=Putinam pietuvinātajam Latvijas pilsonim Avenam atņem Triju Zvaigžņu ordeni|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}</ref> Drīz pēc tam atņemts arī [[Latvijas Universitāte]]s [[Goda doktors|goda doktora]] tituls.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/zina/t/70651/|title=LU Senāts lēmis par goda doktora grāda anulēšanu Pjotram Avenam|website=www.lu.lv|access-date=2022-03-07}}</ref> 2016. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lieta-par-miljardiera-avena-pilsonibas-iegusanu-knab-neatklaj-kukulus-bet-konstate-ipasu-pmlp-labvelibu.a406828/|title=Lietā par miljardiera Avena pilsonības iegūšanu KNAB neatklāj kukuļus, bet konstatē īpašu PMLP labvēlību|website=LSM.lv|access-date=2022-02-25|date=2021-05-30|language=}}</ref> == Labdarība == [[Attēls:Aven Madonas-slimnica.jpg|thumb|Pjotrs Avens vizitē Madonas slimnīcā]] Latvijā darbojas P. Avena labdarības fonds "Paaudze"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://generation.lv/|title=Paaudze|website=generation.lv|access-date=2022-05-19}}</ref>, ko dibinājusi P. Avena dzīvesbiedre Jeļena Avena (mirusi 2015. gadā). Medicīnas jomā fonds atbalstā [[Madonas slimnīca|Madonas slimnīcu]], kurai dāvināja jaunāko medicīnisko aparatūru mātes un bērna, tai skaitā jaundzimušo, diagnostikai un ārstniecības nodrošināšanai, grūtnieču izmeklēšanai. Fonds nodrošināja slimnīcu ar iekārtam dzemdību nodaļas aprīkošanai. 2012. gadā, sadarbības ar slimnīcu sākumā, tās teritorijā tika iekārtota viens no pirmajām [[Glābējsilīte|glābējsilītēm]] (''BabyBox'') valstī. 2016. gadā fonds piegādāja Madonas slimnīcas Dzemdību nodaļai ultrasonogrāfu ''EPIQ5''''',''' kas maksāja 77 000 eiro.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/veseliba/189023-madonas-slimnicas-dzemdibu-nodala-ziedojuma-sanem-77-000-eiro-vertu-ultrasonografu.htm|title=Madonas slimnīcas dzemdību nodaļa ziedojumā saņem 77 000 eiro vērtu ultrasonogrāfu|website=nra.lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Avens, Pjotrs}} [[Kategorija:1955. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Krievijas politiķi]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Ar Goda ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Draudzības ordeni apbalvotie (Krievija)]] bk2y8etb7nhgwo57f6vnivsrvh7uiv9 Vikipēdija:Izmeklēti notikumi/11. aprīlis 4 211815 3665801 3452548 2022-08-02T15:24:18Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: Al Qaeda → Al-Qaida using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki <noinclude>{{../doc}}</noinclude> <!-- Only uncomment ONE image at a time --> <div style="float:right;margin-left:0.5em"> [[Attēls:Wounded Minsk blast 2.jpg|150x150px|Terorakts Minskas metropolitēnā]] </div> * [[1919. gads|1919]]. — izveidota [[Starptautiskā Darba organizācija]]. * [[1936. gads|1936]]. — [[Latvijas Ministru prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] ar paša izdota likuma pamatu stājās arī [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidenta]] amatā, nomainot [[Alberts Kviesis|Albertu Kviesi]]. * [[2006. gads|2006]]. — [[Eiropas Kosmosa aģentūra|ESA]] zonde ''[[Venus Express]]'' iegāja [[Venera (planēta)|Veneras]] orbītā. * [[2007. gads|2007]]. — teroristiskais grupējums ''[[Al-Qaida]]'' uzņēmās atbildību par diviem sprādzieniem [[Alžīra|Alžīrā]], kuros bojā gāja 33 cilvēki, vairāk kā 200 ievainoti. * [[2011. gads|2011]]. — [[Minska|Minskā]] notika [[Spridzināšana Minskas metro|terorakts]] [[Minskas metro|metropolitēnā]] <small>(attēlā)</small>. {{Izmeklēta notikuma kājene|Month=April|Day=11}} <noinclude> [[Kategorija:Izmeklēti notikumi pēc datuma|4-11]] </noinclude> euqweejtrtl12xyu4kf1cdmnxxk1jxe Amulas iela (Rīga) 0 219105 3666030 3316372 2022-08-03T10:37:43Z Kaamis007 67303 precizēju wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Amulas iela|Amulas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Amulas iela |attēls = RigaAmulasIela.jpg |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = <!-- Rīga Amulas iela karte.png --> |pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Zemgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Bieriņi]] |ielas garums = 399 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Amulas iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Zemgales priekšpilsēta|Zemgales priekšpilsētā]], [[Bieriņi|Bieriņos]]. Iela sākas no [[Kantora iela (Rīga)|Kantora ielas]], [[Lutriņu iela (Rīga)|Lutriņu ielas]] un [[Slampes iela (Rīga)|Slampes ielas]] krustojuma, puslokā iet līdzās [[Mārupīte]]i un beidzas krustojumā ar [[Cīravas iela (Rīga)|Cīravas ielu]]. Kopējais ielas garums ir 399 metri,<ref name="opendata-riga"/> tā klāta ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. Ielā ir tikai savrupmāju apbūve. 20. gadsimta 70. gados Amulas ielā un tuvākajā apkārtnē apmetās vairāki ievērojami tēlnieki. Viens no tiem bija [[Indulis Ranka]], kurš Mārupītes krastā sāka veidot skulptūru dārzu „Ulamula”, kur izstādīti vairāki desmiti [[skulptūra|skulptūru]].<ref>[http://www.apeirons.lv/new/?page=1&sub=25&id_cont=1542 Skulptūru dārzs, Mārupīte, Māras dīķis un Arkādijas parks] Apeirons.lv</ref> Mārupītes krastos izveidots [[Mārupītes mežaparks]]<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/zala_dzive/171027-marupites_parks_nikulo Mārupītes parks nīkuļo] TVNET.lv Zaļā dzīve</ref>, Amulas un Kantora ielas krustojumā atrodas [[stāvlaukums]], ko var izmantot skulptūru dārza un parka apmeklētāji. == Ielu savienojumi == Aizupes iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Kantora iela (Rīga)|Kantora iela]]/[[Lutriņu iela (Rīga)|Lutriņu iela]]/[[Slampes iela (Rīga)|Slampes iela]] * [[Cīravas iela (Rīga)|Cīravas iela]] (T veida krustojums) == Skatīt arī == * [[Bieriņi]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu A}} {{coord|56.9186|24.062|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Bieriņos]] [[Kategorija:Zemgales priekšpilsēta]] [[Kategorija:Rīgas ielu raksti, kuriem nav kartes]] kstvw5df5i7687daiga9y58ynwds9dc 3666043 3666030 2022-08-03T10:58:31Z Biafra 13794 /* Ielu savienojumi */ nešķiet, ka šādi ir labāk wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Amulas iela|Amulas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Amulas iela |attēls = RigaAmulasIela.jpg |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = <!-- Rīga Amulas iela karte.png --> |pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Zemgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Bieriņi]] |ielas garums = 399 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Amulas iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Zemgales priekšpilsēta|Zemgales priekšpilsētā]], [[Bieriņi|Bieriņos]]. Iela sākas no [[Kantora iela (Rīga)|Kantora ielas]], [[Lutriņu iela (Rīga)|Lutriņu ielas]] un [[Slampes iela (Rīga)|Slampes ielas]] krustojuma, puslokā iet līdzās [[Mārupīte]]i un beidzas krustojumā ar [[Cīravas iela (Rīga)|Cīravas ielu]]. Kopējais ielas garums ir 399 metri,<ref name="opendata-riga"/> tā klāta ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. Ielā ir tikai savrupmāju apbūve. 20. gadsimta 70. gados Amulas ielā un tuvākajā apkārtnē apmetās vairāki ievērojami tēlnieki. Viens no tiem bija [[Indulis Ranka]], kurš Mārupītes krastā sāka veidot skulptūru dārzu „Ulamula”, kur izstādīti vairāki desmiti [[skulptūra|skulptūru]].<ref>[http://www.apeirons.lv/new/?page=1&sub=25&id_cont=1542 Skulptūru dārzs, Mārupīte, Māras dīķis un Arkādijas parks] Apeirons.lv</ref> Mārupītes krastos izveidots [[Mārupītes mežaparks]]<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/zala_dzive/171027-marupites_parks_nikulo Mārupītes parks nīkuļo] TVNET.lv Zaļā dzīve</ref>, Amulas un Kantora ielas krustojumā atrodas [[stāvlaukums]], ko var izmantot skulptūru dārza un parka apmeklētāji. == Ielu savienojumi == Aizupes iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Kantora iela (Rīga)|Kantora iela]] * [[Lutriņu iela (Rīga)|Lutriņu iela]] * [[Slampes iela (Rīga)|Slampes iela]] * [[Cīravas iela (Rīga)|Cīravas iela]] (T veida krustojums) == Skatīt arī == * [[Bieriņi]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu A}} {{coord|56.9186|24.062|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Bieriņos]] [[Kategorija:Zemgales priekšpilsēta]] [[Kategorija:Rīgas ielu raksti, kuriem nav kartes]] okh9jurgo8826sadgx484teek8uu5yx 3666060 3666043 2022-08-03T11:33:13Z Biafra 13794 /* Ielu savienojumi */ wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Amulas iela|Amulas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Amulas iela |attēls = RigaAmulasIela.jpg |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = <!-- Rīga Amulas iela karte.png --> |pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Zemgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Bieriņi]] |ielas garums = 399 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Amulas iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Zemgales priekšpilsēta|Zemgales priekšpilsētā]], [[Bieriņi|Bieriņos]]. Iela sākas no [[Kantora iela (Rīga)|Kantora ielas]], [[Lutriņu iela (Rīga)|Lutriņu ielas]] un [[Slampes iela (Rīga)|Slampes ielas]] krustojuma, puslokā iet līdzās [[Mārupīte]]i un beidzas krustojumā ar [[Cīravas iela (Rīga)|Cīravas ielu]]. Kopējais ielas garums ir 399 metri,<ref name="opendata-riga"/> tā klāta ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. Ielā ir tikai savrupmāju apbūve. 20. gadsimta 70. gados Amulas ielā un tuvākajā apkārtnē apmetās vairāki ievērojami tēlnieki. Viens no tiem bija [[Indulis Ranka]], kurš Mārupītes krastā sāka veidot skulptūru dārzu „Ulamula”, kur izstādīti vairāki desmiti [[skulptūra|skulptūru]].<ref>[http://www.apeirons.lv/new/?page=1&sub=25&id_cont=1542 Skulptūru dārzs, Mārupīte, Māras dīķis un Arkādijas parks] Apeirons.lv</ref> Mārupītes krastos izveidots [[Mārupītes mežaparks]]<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/zala_dzive/171027-marupites_parks_nikulo Mārupītes parks nīkuļo] TVNET.lv Zaļā dzīve</ref>, Amulas un Kantora ielas krustojumā atrodas [[stāvlaukums]], ko var izmantot skulptūru dārza un parka apmeklētāji. == Ielu savienojumi == Aizupes iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Kantora iela (Rīga)|Kantora iela]] / [[Lutriņu iela (Rīga)|Lutriņu iela]] / [[Slampes iela (Rīga)|Slampes iela]] * [[Cīravas iela (Rīga)|Cīravas iela]] (T veida krustojums) == Skatīt arī == * [[Bieriņi]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu A}} {{coord|56.9186|24.062|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Bieriņos]] [[Kategorija:Zemgales priekšpilsēta]] [[Kategorija:Rīgas ielu raksti, kuriem nav kartes]] 14h6m4v0jkvn8aby8wufi4cb0awuley 3666062 3666060 2022-08-03T11:34:16Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Amulas iela|Amulas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Amulas iela |attēls = RigaAmulasIela.jpg |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = <!-- Rīga Amulas iela karte.png --> |pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Zemgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Bieriņi]] |ielas garums = 399 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Amulas iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Zemgales priekšpilsēta|Zemgales priekšpilsētā]], [[Bieriņi|Bieriņos]]. Iela sākas no [[Kantora iela (Rīga)|Kantora ielas]], [[Lutriņu iela (Rīga)|Lutriņu ielas]] un [[Slampes iela (Rīga)|Slampes ielas]] krustojuma, puslokā iet līdzās [[Mārupīte]]i un beidzas krustojumā ar [[Cīravas iela (Rīga)|Cīravas ielu]]. Kopējais ielas garums ir 399 metri,<ref name="opendata-riga"/> tā klāta ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. Ielā ir tikai savrupmāju apbūve. 20. gadsimta 70. gados Amulas ielā un tuvākajā apkārtnē apmetās vairāki ievērojami tēlnieki. Viens no tiem bija [[Indulis Ranka]], kurš Mārupītes krastā sāka veidot skulptūru dārzu „Ulamula”, kur izstādīti vairāki desmiti [[skulptūra|skulptūru]].<ref>[http://www.apeirons.lv/new/?page=1&sub=25&id_cont=1542 Skulptūru dārzs, Mārupīte, Māras dīķis un Arkādijas parks] Apeirons.lv</ref> Mārupītes krastos izveidots [[Mārupītes mežaparks]],<ref>[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/zala_dzive/171027-marupites_parks_nikulo Mārupītes parks nīkuļo] TVNET.lv Zaļā dzīve</ref> Amulas un Kantora ielas krustojumā atrodas [[stāvlaukums]], ko var izmantot skulptūru dārza un parka apmeklētāji. == Ielu savienojumi == Aizupes iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Kantora iela (Rīga)|Kantora iela]] / [[Lutriņu iela (Rīga)|Lutriņu iela]] / [[Slampes iela (Rīga)|Slampes iela]] * [[Cīravas iela (Rīga)|Cīravas iela]] (T veida krustojums) == Skatīt arī == * [[Bieriņi]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu A}} {{coord|56.9186|24.062|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Bieriņos]] [[Kategorija:Zemgales priekšpilsēta]] [[Kategorija:Rīgas ielu raksti, kuriem nav kartes]] k3iixl3rbgo2f1fm8nfoy1ri6y5wksx Aimans az Zavāhirī 0 224772 3665786 3665577 2022-08-02T15:13:20Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: Al Qaeda → Al-Qaida using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Aimans az Zavāhirī | vārds_orig = أيمن محمد ربيع الظواهري | attēls = Ayman al-Zawahiri portrait.JPG | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1951 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 19 | dz_vieta = {{vieta|Ēģipte|Kaira}} | m_dat_alt = | m_gads = 2022 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 31 | m_vieta = {{vieta|Afganistāna|Kabula}} | dzīves_vieta = {{PAK}}, {{AFG}}(iespējams) | pilsonība = | tautība = [[ēģiptietis]] | nodarbošanās = ''[[Al-Qaeda]]'' līderis | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = 7 | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Aimans Muhameds Rabīja az Zavāhirī''' ({{val-ar|أيمن محمد ربيع الظواهري}}, ''Ayman Muḥammad Rabīʿ aẓ-Ẓawāhirī''; dzimis {{dat|1951|6|19}} [[Kaira|Kairā]]; miris {{dat|2022|7|31}} [[Kabula|Kabulā]]) bija [[Ēģipte|ēģiptiešu]] ārsts un [[islāms|islāma]] teologs. No 2011. gada bija teroristiskās organizācijas ''[[Al-Qaida]]'' līderis. ASV [[Federālais izmeklēšanas birojs]] bija izsludinājis atlīdzību 25 miljonu dolāru apmērā par Zavāhirī neitralizēšanu.<ref name="tvnet">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/381789-asv_sola_atrast_un_nogalinat_ari_zavahiri |title=ASV sola atrast un nogalināt arī Zavahiri |accessdate=2013-05-24 |author= |work= |publisher=tvnet.lv/LETA/AFP |date=2011-06-17 |archiveurl= |archivedate= }}</ref> az Zavahirī tika nogalināts 2022. gada 31. jūlijā Kabulā, amerikāņu dronu uzbrukuma laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-trieciena-afganistana-nogalinats-al-qaeda-lideris-aimans-al-zavahiri.a467666/|title=ASV triecienā Afganistānā nogalināts «Al Qaeda» līderis Aimans al Zavāhiri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-02|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Zavāhirī, Aimans Az}} [[Kategorija:Ēģiptes cilvēki]] [[Kategorija:Teologi]] [[Kategorija:Teroristi]] [[Kategorija:Islāma ideologi]] [[Kategorija:Al-Qaida]] iqtkmena4sor08levtxhcps3l9fibuh 3665808 3665786 2022-08-02T15:29:10Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: Al-Qaeda → Al-Qaida (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Aimans az Zavāhirī | vārds_orig = أيمن محمد ربيع الظواهري | attēls = Ayman al-Zawahiri portrait.JPG | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1951 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 19 | dz_vieta = {{vieta|Ēģipte|Kaira}} | m_dat_alt = | m_gads = 2022 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 31 | m_vieta = {{vieta|Afganistāna|Kabula}} | dzīves_vieta = {{PAK}}, {{AFG}}(iespējams) | pilsonība = | tautība = [[ēģiptietis]] | nodarbošanās = ''[[Al-Qaida]]'' līderis | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = 7 | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Aimans Muhameds Rabīja az Zavāhirī''' ({{val-ar|أيمن محمد ربيع الظواهري}}, ''Ayman Muḥammad Rabīʿ aẓ-Ẓawāhirī''; dzimis {{dat|1951|6|19}} [[Kaira|Kairā]]; miris {{dat|2022|7|31}} [[Kabula|Kabulā]]) bija [[Ēģipte|ēģiptiešu]] ārsts un [[islāms|islāma]] teologs. No 2011. gada bija teroristiskās organizācijas ''[[Al-Qaida]]'' līderis. ASV [[Federālais izmeklēšanas birojs]] bija izsludinājis atlīdzību 25 miljonu dolāru apmērā par Zavāhirī neitralizēšanu.<ref name="tvnet">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/381789-asv_sola_atrast_un_nogalinat_ari_zavahiri |title=ASV sola atrast un nogalināt arī Zavahiri |accessdate=2013-05-24 |author= |work= |publisher=tvnet.lv/LETA/AFP |date=2011-06-17 |archiveurl= |archivedate= }}</ref> az Zavahirī tika nogalināts 2022. gada 31. jūlijā Kabulā, amerikāņu dronu uzbrukuma laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-trieciena-afganistana-nogalinats-al-qaeda-lideris-aimans-al-zavahiri.a467666/|title=ASV triecienā Afganistānā nogalināts «Al Qaeda» līderis Aimans al Zavāhiri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-02|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Zavāhirī, Aimans Az}} [[Kategorija:Ēģiptes cilvēki]] [[Kategorija:Teologi]] [[Kategorija:Teroristi]] [[Kategorija:Islāma ideologi]] [[Kategorija:Al-Qaida]] 9xthzneci2r0sd5iy3tc01lx1fee2er Darela savvaļas parks 0 225994 3665870 3665454 2022-08-02T18:50:38Z Algonkins 30993 /* Ieleja */ wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 300px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+ |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website = [https://www.durrell.org www.durrell.org] }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs''' ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabas pētnieks un [[rakstnieks]] [[Džeralds Darels]]. Tas atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas [[muiža]]s teritorijā. Kopš 1964. gada zoodārza vadību īsteno [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Zoodārzs aizņem 13 [[ha|hektāru]] platību. Kolekciju veido aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] [[suga]]s. Galvenā vērība tiek pievērsta [[izmirstošas sugas|izmirstošo]] sugu pavairošanai nebrīvē un atgriešanai savvaļā. ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] [[Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG|thumb|250px|Piemineklis [[Džeralds Darels|Darelam]] Džērsijas zoodārzā]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo dzīvniekiem vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem gadu ilgiem meklējumiem, Darels stundas laikā atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo "muižkungu" vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''"Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''". Dienu vēlāk, 1958. gada 18. oktobrī Darels kopā ar sievu, māti un sekretāri iesēdās kuģī, kas no [[Plimuta]]s devās uz [[Buenosairesa|Buenosairesu]]. Viņš bija "ieķīlājis" savu nākotni zoodārzā, taču to nenožēloja: viņu vairāk uztrauca nevis paša, bet apkārtējās vides nākotne. Ekspedīcijai bija divi galvenie mērķi – ievākt kolekciju zoodārzam un nofilmēt sēriju virkni par [[Argentīna]]s dabu. Buenosairesā Darels satikās ar [[dabaszinātnes|dabaszinātnieku]] [[Deivids Atenboro|Deividu Atenboro]], kas bija atgriezies no dzīvnieku vākšanas un filmēšanas ekspedīcijas [[Paragvaja|Paragvajā]]. Atenboro atceras, ka ''"Džerijs stāstīja aizvien vairāk par saviem plāniem un sava zoodārza sākumu"''. Darels skaidroja, ka visbiežāk krātiņi un aploki piemēroti apmeklētāju vajadzībām un ignorē dzīvnieku vajadzības. Viņš kritizēja zoodārzu lielāko daļu, kas nedomā par iemītnieku pavairošanu un neapgrūtina sevi ar pāru veidošanu un norādīja, ka kolekcijas parasti sastāv no liela izmēra dzīvniekiem kā [[lauva]]s vai [[degunradži|degunradžus]]. To turēšana ir ļoti dārga un aizņem lielu platību. Darela norādīja, ka "''[[Kalitriksu dzimta|kalitriksi]], [[skorpioni]], [[tauriņi]] un pat [[skudras]] šķitīs interesanti apmeklētājiem, ja tiks pienācīgi un pareizi izrādīti''". Ziemā pirmie dzīvnieki no Darela māsas [[Mana ģimene un citi zvēri|Margo]] savrupmājas dārza tika nogādāti uz muižas fermu. Ar dzīvnieku vācēja Kena Smita, Margo un viņas dēla Džerija Brīza palīdzību krātiņus aizveda līdz [[Veimuta(Dorseta)|Veimutas]] ostai, no kurienes ar prāmi pārveda uz Džērsiju un novietoja saimniecības ēkās un kūtīs. Džeralds atradās Argentīnā, būdams informēts par notiekošo. Muižas teritorijā drudžaini sākās iežogojumu un krātiņu veidošana. Džeralda asistents Smits no vietējiem iedzīvotājiem vai [[Peintona]]s pieņēma darbā personālu vietā, kurai vajadzēja kļūt par vienu no pasaules progresīvākajiem zoodārziem. Starp viņiem bija vēlākais zoodārza direktors Džeremijs Malisons, "Putnu sekcijas" kurators Džons Malets un Džons Hārtlijs, kas pavadīja Darelu ekspedīcijās uz Maurīciju. Zoodārzs vēra apmeklētājiem savas durvis [[Lieldienas|Lieldienu]] brīvdienās 1959. gada 26. martā. Nākamajā dienā apmeklētāju skaits pieauga teju četrkārtīgi līdz trim tūkstošiem, bet ceturtajā dienā sasniedza sešus tūkstošus. Atsevišķi no Darelu Kamerūnas kolekcijas mitinājās daudzi eksotiski citu kontinentu dzīvnieki, kurus no tirgotāju katalogiem bija iegādājies Kens Smits. Jūnijā ekspozīciju papildināja no Argentīnas atvestā kolekcija. Šeit nebija aplūkojami liela izmēra dzīvnieki kā [[ziloņi]] vai [[žirafes]]. Tos bija ne tikai dārgi iepirkt un uzturēt, bet tas neatbilda Darela redzējumam par zoodārzu kā mājokli un patvērumu aizraujošiem mazākiem radījumiem. 15. gadsimta siena šķūnis bija pārtapis par "Tropu putnu māju", govju kūts – "Pērtiķu māju", sidra spiestuvē tagad dzīvoja lielāki un mazāki [[zīdītāji]], garāža kļuva par "Rāpuļu māju", cūku aizgalde sniedza pajumti [[jenoti]]em, [[puma]]s un [[dingo]]. Nelielajā augļu dārzā gar krastu stiepās iežogojumu un aviāriju rinda, kur rudenī nobriedušie āboli krita uz [[pekari|pekaru]], [[tapīri|tapīru]] un [[īstie ķenguri|valabiju]] mugurām. Urdziņa klānu pļavā bija aizdambēta, izveidojot seklu ezeriņu, kur peldēja [[melnkakla gulbis|melnkakla gulbji]], [[mandarīnpīle]]s un citi ūdensputni. Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: "''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''". ==Ekspozīcijas un darbība== ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org./species/22690974/178136167 Nicobar Pigeon ''Caloenas nicobarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilā irēna]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103775156/93991401 Asian Fairy-bluebird ''Irena puella''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltastes žagatčakstīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/103894856/183077961 White-rumped Shama ''Kittacincla malabarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Palavanas pāvfazāns]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679398/132051467 Palawan Peacock-pheasant ''Polyplectron napoleonis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilgalvas smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22732350/131890764 Blue-crowned Laughingthrush ''Pterorhinus courtoisi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanastes smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715764/94468047 Red-tailed Laughingthrush ''Trochalopteron milnei''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Kastaņmuguras mežastrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22708361/131947428 Chestnut-backed Thrush ''Geokichla dohertyi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Emeišana mušķērājs]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715770/117063025 Emei Shan Liocichla ''Liocichla omeiensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690991/93298783 Mindanao Bleeding-heart ''Gallicolumba crinigera''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22716522/111107050 Red-billed Leiothrix ''Leiothrix lutea''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Smaragda balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22725538/94895385 Grey-capped Emerald Dove ''Chalcophaps indica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Melngalvas pita]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103656903/93693998 Western Hooded Pitta ''Pitta sordida''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sumatras smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22734448/177430305 Sumatran Laughingthrush ''Garrulax bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Javas punduržubīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22719912/183133210 Java Sparrow ''Lonchura oryzivora''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltkakla irbīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679050/92801007 Collared Partridge ''Arborophila gingica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Viens no uzkrītošākajiem ir zilgalvas smējējstrazds. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi gan dodo, gan citām Maurīcijas putnu sugām. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Zoodārzā aplūkojamie gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== [[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: "''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''". Salīdzinājumā ar katastrofālu daudzu sugu skaita samazināšanos, herpetoloģija – rāpuļu un abinieku studijas – sastopas ar īpašu lielu izaicinājumu. Izšķirošas bioloģiskas informācijas ieguve aizsardzības programmas ietvaros par šiem noslēpumainiem dzīvniekiem savvaļā ir gandrīz neiespējama. Spraigi un rūpīgi pētījumi Darela zoodārzā dod iespēju gūt daudzas fundamentālas atbildes un paātrina lauku pētījumus. ;Bruņurupuči [[Attēls:Angonoka Tortoise Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Angonoka]] "Rāpuļu & Abinieku centrā" Džērsijā]] [[Bruņurupuči]] visā pasaulē dzīvesvietas izzušanas un medību rezultātā atrodas smagā krīzē. Dažos Dienvidamerikas reģionos tie ir visiecienītākais bušmīts un Ķīnā ķermeņu daļas plaši izmanto vietējā medicīnā. [[Ķīļkrūšu bruņurupucis]] jeb angonoka no Madagaskaras tiek uzskatīts par apdraudētāko [[sauszemes bruņurupuču virsdzimta|sauszemes bruņurupuču]] sugu pasaulē. Darels iesāka tās aizsardzību 1985. gadā, kad savvaļā bija atlikuši mazāk kā 400 dzīvnieki. Kopš tā laika Džērsijas trests attīstīja sekmīgu pavairošanas un turēšanas programmu, un vairāk nekā 250 bruņurupucēni ir izšķīlušies Madagaskaras audzēšanas stacijā. Ap 40 dzīvnieku ir izlaisti atpakaļ savvaļā, un sadarbība ar vietējām komūnām ir stūrakmens tresta darbībā Madagaskarā. Zoodārzā tāpat tiek turēti vairāki jauni [[Galapagu bruņurupucis|Galapagu bruņurupuči]]. *[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' *[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' *[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' *[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' *[[Mazais nakts gekons]] ''(Nactus coindemirensis)'' *[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' *[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' *[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' *[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' *[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' *[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] Darels ieguldījums [[Gorillas|rietumu zemieņu gorillas]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/9404/136250858 Western Gorilla ''Gorilla gorilla''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgo tēviņu vārdā Džambo. Viņam jau bija izveidojusies galvenā brieduma pazīme – sidrabaini pelēks muguras apspalvojums. Iepriekš tur dzīvoja divas šīs [[pasuga]]s mātītes, kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā "Džambo līnija". Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, "Kingkongs"). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, neļaujot pienākt tuvāk jaunākām, trakulīgākām gorillām. Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'', ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast labāku veidu, lai labāk aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]]. Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām. Gorillu tūrisms ir izšķirošs ienākumu avots šī parka darbībai. ===Tamarīnu mežs=== [[Tamarīni]] ir mazākie [[pērtiķi]] un dzīvo Dienvidamerikas un Centrālamerikas tropu lietus mežos. Zoodārzā tiek turētas vairākas sugas – [[imperatora tamarīns]], [[divkrāsainais tamarīns]], [[zeltainais lauvtamarīns]] un [[melnais lauvtamarīns]]. Tie ir ļoti teritoriāli dzīvnieki, kas sazinās ar spalgiem saucieniem un dziedzeru smaržām iezīmē savu teritoriju. Tas ļauj Džersijā mežainā areālā turēt brīvi klaiņojošas tamarīnu grupas un neuztraukties, ka tie varētu aizklīst no vietas, kas sniedz barību un patvērumu. Divkrāsainai tamarīns ir viens no visapdraudētākajiem Amazones primātiem. Pirmie četri dzīvnieki ieradās Džērsijā 1990. gadā no [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] štata. Nākamo četru gadu laikā zoodārzs saņēma vēl piecus tamarīnus, un desmit gadu laikā vairoties spējīgā populācija bija pieaugusi līdz 35 dzīvniekiem. Neraugoties uz panākumiem, suga bija jutīgāka pret apkārtējām izmaiņām un uzņēmīgāka pret stresu un slimībām vairāk nekā citi [[kalitriksu dzimta|kalitriksi]]. Tobrīd zināšanas par divkrāsaino tamarīnu uzvedību dabā un savvaļā bija ļoti trūcīgas. Pētījumi ļāva nodrošināt tiem pareizu aprūpi, pietiekami plašu privāto telpu un pareizu uzturu. Tagad tā ir viena no plaukstošākām dzīvnieku kolekcijām Darela zoodārzā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife conservation Trust – 2001. Preliminary evaluation of the efficacy and safety of a UVB lamp used to prevent metabolic bone disease in pied tamarins ''Saguinus bicolor'' at Jersey Zoo. 37: 41–49</ref><ref>[https://www.iucnredlist.org/species/40644/192551696 Pied Tamarin ''Saguinus bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Lauvtamarīni]] apdzīvo Brazīlijas [[Atlantijas mežs|Atlantijas mežu]], kas sarucis līdz dažiem procentiem no sākotnējās platības.<ref>Dodo: Journal of Durrell Durrell Wildlife Conservation Trust – 2001. From enclosure to wood: Initial responses of ''Leontopithecus chrysomelas'' groups at Jersey Zoo to a change in environment. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 37: 21–23</ref> Katram no meža fragmentiem, kur dzīvo visu četru sugu lauvtamarīni, ir ļoti neliela iespēja saglabāties bez ārējas iejaukšanās. Darelam bija svarīga loma vairākās nozīmīgās iniciatīvās, ieskaitot lauvtamarīnu pavairošanu un reintrodukciju, dzīvesvietu atjaunošanu un savvaļas populāciju pārvietošanu no apdraudētiem meža pleķīšiem līdz aizsargājamām platībām. Darela trests palīdzēja izveidot koku koridorus, kas ļauj dzīvniekiem pārvietoties starp fragmentārajiem mežiem. Zoodārzā zeltainie lauvtamarīni tiek turēti kopš 1978. gada. Džērsijā dzimušu un izaugušu piecu dzīvnieku liela grupa 1987. gadā tika pārvesta pāri okeānam uz Riodežaneiro štatu un veiksmīgi reintroducēta savvaļā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Breeding the Golden Lion Tamarin ''Leontopithecus rosali rosalia'' at the Jersey Wildlife Conservation Trust. ''By'' J.B. Carroll, ''Section Head (Mammals), [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 19: 42–46</ref><ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1986. The Wildlife Preservation Trusts (J.W.P.T./W.P.T.I.) Support for the conservation of the genus ''Leontopithecus''. ''By'' Jeremy J.C. Mallinson. ''Zoological Director, [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 23: 6–18</ref> 1999. gadā aizsargājamā mežā [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] štata rietumos tika izlaista jaukta melno lauvtamarīnu grupa, kas iekļāva arī vairākus dzīvniekus no Džērsijas. Patlaban Darela zoodārzs ir vienīgā vieta, kur sugu iespējams aplūkot ārpus Brazīlijas.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Consevation Trust – 2000. Preliminary evaluation of the reintroduction of a mixed wild-captive group of black lion tamarins ''Leontopithecus chrysopygus''. 36: 30–38</ref> ===Centrālā ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em pastāvīgi cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars. Savvaļā parasti vairojas kalnainos apgabalos. Ievērojamākā ligzdošanas vieta atrodas sāļainā [[lagūna|lagūnā]] [[Laukas nacionālais parks|Laukas nacionālajā parkā]] 4000 m v.j.l., tamdēļ auksti vēji tiem nekaitē. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]] – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Tie ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis tiek ne vien nesaudzīgi nogalinātas, bet tāpat iztraucēti bari, traucējot putniem baroties. Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā tiek turētas [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]], [[Daurijas dzērve]]s<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692073/131927305 White-naped Crane ''Grus vipio''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[paradīzes dzērve]]s.<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692109/177514877 Blue Crane ''Anthropoides paradiseus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Paradīzes dzērves – [[Dienvidāfrika]]s [[nacionālais putns|nacionālā putna]] – skaits pēdējos gados sarūk, neraugoties uz savu statusu. Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm, un izšķīlušies dzērvju mazuļi pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti. Kuplajā augājā, mitrājos un ūdeņos raduši mājvietu dažādi vietējās faunas pārstāvji — [[zivju dzenīši]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas. Ielejā ieaudzētas divas reti sastopamas [[orhideju dzimta|orhideju]] sugas — [[Džērsijas orhideja]] un [[purvāju dienvidu orhideja]]. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]] – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju. Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690392/179390191 Pink Pigeon ''Nesoenas mayeri''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu. Tobrīd tur bija saglabājušies 20–30 baloži. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā sārto baložu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām Maskarēnu salās, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni. Mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1987. Notes on the Nesting Behavior of the Echo Parakeet ''Psittacula eques echo''. ''By'' Glyon Young. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 24: 102–111</ref> 1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi. Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] <ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22710912/183006359 Bali Myna ''Leucopsar rothschildi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā mazuļi regulāri izšķiļas kopš 1973. gada, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. Factors affecting chick survival in captive Bali starlings ''Leucopsar rothschildi''. Trace Williams. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 93–108</ref> Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki. ===Dienvidaustrumu Āzijas pērtiķi=== [[Orangutani]] Džērsijā tiek turēti kopš 1968. gada. Zoodārzā mīt kritiski apdraudētais [[Sumatras orangutans]], kas ir viens no 25 visvairāk apdraudētajiem pasaules primātiem. ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' ===Lemuri=== Zoodārzs ir mājas sešu sugu lemuriem. Daļa no tiem mīt Madagaskarai veltītajā ekspozīcijā ''Kirindi Mežs''. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Melnbaltais apkakles vari]] ''(Varecia variegata)'' *[[Sarkanais vari]] ''(Varecia rubra)'' *[[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' ===Kirindi Mežs=== Lielākais pārbūves darbs zoodārza teritorijā bija Kirindi Meža izveide. Tajā pārstāvētās Madagaskaras sugas mitinās apstākļos, kas pietuvināti Madagaskaras sausajiem mežiem. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' *[[Šaurstrīpu mangusts]] ''(Mungotictis decemlineata)'' *[[Madagaskaras gigantiskā žurka]] ''(Hypogeomys antimena)'' *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Melnspārnu garstilbis]] ''(Himantopus himantopus)'' *[[Dūkurpīle|Madagaskaras dūkurpīle]] ''(Thalassornis leuconotus insularis)'' *[[Baltvaigu svilpējpīle]] ''(Dendrocygna viduata)'' *[[Madagaskaras cekulainais ibiss]] ''(Lophotibis cristata)'' ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Darela zoodārzs iesāka [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis|Rodrigesas augļēdājsikspārņu]] pavairošanu nebrīvē]] Augļēdājsikspārņi ir viena no "atslēgas" sugām ekoloģijā – tie apputeksnē ziedus un izkaisa daudzu augu sēklas. Sikspārņu izzušana ir potenciāli postoša visai ekosistēmai – šos zīdītājus zaudējušie meži drīzumā zaudē arī citas sugas. Atšķirībā no kukaiņēdājiem [[sīksikspārņi]]em, dižsikspārņi neizmanto eholokāciju. Plašā zoodārza Sikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] liels iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18755/22087057 Rodrigues Flying Fox ''Pteropus rodricensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18732/22081502 Livingstone's Flying Fox ''Pteropus livingstonii''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> Rodrigesas saliņā 1955. gadā bija atlikuši aptuveni 1000 augļēdājsikspārņi. Nākamo divdesmit gadu laikā to skaits noslīdēja līdz septiņdesmit īpatņiem, un sugas atradās uz izmiršanas sliekšņa. Darela vadītā ekspedīcija 1976. gadā noķēra astoņpadsmit dzīvniekus un izveidoja nebrīvē turētas kolonijas Džērsijā un Maurīcijā. 1976. gada maijā trīs tēviņi un septiņas mātītes ieradās zoodārzā, un piecus mēnešus vēlāk nāca pasaulē pirmais mazulis. Astoņu gadu laikā piedzima astoņdesmit divi sikspārņi, kas ļāva atklāt satelītu kolonijas ārpus Džērsijas. Šobrīd Rodrigesas augļsikspārņu skaits pieaudzis līdz 10 000, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ==Ainava un augājs== Zoodārza ainavu veido blīvas [[mežs|mežaudzes]], [[parks|parki]], [[dārzs|krāšņumdārzi]] un [[ūdens dārzs|ūdens dārzi]]. Nopietna vērība pievērsta Džērsijas florai un faunai, tāpēc plašas platības atvēlētas vietējām [[dzīvotne|dzīvotnēm]]. 1 miljonu [[sterliņu mārciņa|mārciņu]] vērta projekta ietvaros triju gadu laikā Centrālā ieleja pārveidota vēl atbilstošāka vietējai videi, kuru iecienījuši [[zivju dzenītis|zivju dzenīši]], [[rūsganā mežstrupaste|rūsganās mežstrupastes]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas. Plaša ziedaugu un augļu koku stādīšana pārbagāti piesaista [[kukaiņi|kukaiņus]] un putnus. Sadarbībā ar vietējo vides pārvaldi tiek pavairotas daudzi Džērsijai salai reti augi – [[Džērsijas paparde]]s, [[Džērsijas neļķe]]s, Džērsijas [[zemenes]] un [[parastā vīrcele|parastās vīrceles]]. Dārzā izlikti vairāki desmiti putnu būrīši, kurus izmanto [[plīvurpūce]]s, [[piekūni]] un [[bezdelīgas]]. Izplatīta [[rudā vāvere]], [[ūbele]], [[dziedātājstrazds]] un izvairīgā [[īspirkstu mizložņa]], kas nav sastopama citviet ārpus Lielbritānijas. Daudzi citzemju retie [[koks|koki]], [[krūms|krūmi]] un [[ziedaugs|ziedaugi]] dzīvnieku voljēros iestādīti, lai atspoguļotu dabiskās dzīvesvietas. Zoodārzi apmeklētāji var novērot neskaitāmas eksotisku augu sugas, kas piemērotas Džērsijas klimatam. Ainavā spilgti izceļas vairākas [[palma]]s – [[dienvidu kordilīne]]s no [[Jaunzēlande]]s, kas tika iestādītas [[Normandija]] salās 19. gadsimta beigās, [[Eiropas pundurpalma]]s, [[Kanāriju dateļpalma]]s un ''[[Trachycarpus fortunei]]'', kā arī blīvas [[bambusi|bambusu]] audzes, [[mīkstā diksonija|mīkstās diksonijas]], iespaidīgie [[priežu daglītis|priežu daglīši]] jeb "dārgakmeņu torņi", [[Magelāna fuksija]]s, bet granīta sienas bagātīgi klāj [[Kalifornija]]s [[zilganais jānītis|zilganie jānīši]] un [[Meksikas jānītis|Meksikas jānīši]]. ==Darbība aizjūras zemēs== ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Gerald Durrell. The Authorized Biography. Douglas Botting. HarperCollins''Publishers''. 1999. ISBN 978-0-00-638730-5 * Ai-ai un es. Džeralds Darels. Nordik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * Exotic Garden Plants in the Channel Islands. Janine Le Pivert. Seaflower Books, Jersey. 2007. ISBN 978-1-903341-40-7 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[https://www.durrell.org Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] pg44o4netd6yypdjyua6in1t4gkadbk 3665890 3665870 2022-08-02T19:44:14Z Algonkins 30993 /* Centrālā ieleja */ wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 300px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+ |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website = [https://www.durrell.org www.durrell.org] }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs''' ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabas pētnieks un [[rakstnieks]] [[Džeralds Darels]]. Tas atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas [[muiža]]s teritorijā. Kopš 1964. gada zoodārza vadību īsteno [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Zoodārzs aizņem 13 [[ha|hektāru]] platību. Kolekciju veido aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] [[suga]]s. Galvenā vērība tiek pievērsta [[izmirstošas sugas|izmirstošo]] sugu pavairošanai nebrīvē un atgriešanai savvaļā. ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] [[Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG|thumb|250px|Piemineklis [[Džeralds Darels|Darelam]] Džērsijas zoodārzā]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo dzīvniekiem vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem gadu ilgiem meklējumiem, Darels stundas laikā atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo "muižkungu" vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''"Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''". Dienu vēlāk, 1958. gada 18. oktobrī Darels kopā ar sievu, māti un sekretāri iesēdās kuģī, kas no [[Plimuta]]s devās uz [[Buenosairesa|Buenosairesu]]. Viņš bija "ieķīlājis" savu nākotni zoodārzā, taču to nenožēloja: viņu vairāk uztrauca nevis paša, bet apkārtējās vides nākotne. Ekspedīcijai bija divi galvenie mērķi – ievākt kolekciju zoodārzam un nofilmēt sēriju virkni par [[Argentīna]]s dabu. Buenosairesā Darels satikās ar [[dabaszinātnes|dabaszinātnieku]] [[Deivids Atenboro|Deividu Atenboro]], kas bija atgriezies no dzīvnieku vākšanas un filmēšanas ekspedīcijas [[Paragvaja|Paragvajā]]. Atenboro atceras, ka ''"Džerijs stāstīja aizvien vairāk par saviem plāniem un sava zoodārza sākumu"''. Darels skaidroja, ka visbiežāk krātiņi un aploki piemēroti apmeklētāju vajadzībām un ignorē dzīvnieku vajadzības. Viņš kritizēja zoodārzu lielāko daļu, kas nedomā par iemītnieku pavairošanu un neapgrūtina sevi ar pāru veidošanu un norādīja, ka kolekcijas parasti sastāv no liela izmēra dzīvniekiem kā [[lauva]]s vai [[degunradži|degunradžus]]. To turēšana ir ļoti dārga un aizņem lielu platību. Darela norādīja, ka "''[[Kalitriksu dzimta|kalitriksi]], [[skorpioni]], [[tauriņi]] un pat [[skudras]] šķitīs interesanti apmeklētājiem, ja tiks pienācīgi un pareizi izrādīti''". Ziemā pirmie dzīvnieki no Darela māsas [[Mana ģimene un citi zvēri|Margo]] savrupmājas dārza tika nogādāti uz muižas fermu. Ar dzīvnieku vācēja Kena Smita, Margo un viņas dēla Džerija Brīza palīdzību krātiņus aizveda līdz [[Veimuta(Dorseta)|Veimutas]] ostai, no kurienes ar prāmi pārveda uz Džērsiju un novietoja saimniecības ēkās un kūtīs. Džeralds atradās Argentīnā, būdams informēts par notiekošo. Muižas teritorijā drudžaini sākās iežogojumu un krātiņu veidošana. Džeralda asistents Smits no vietējiem iedzīvotājiem vai [[Peintona]]s pieņēma darbā personālu vietā, kurai vajadzēja kļūt par vienu no pasaules progresīvākajiem zoodārziem. Starp viņiem bija vēlākais zoodārza direktors Džeremijs Malisons, "Putnu sekcijas" kurators Džons Malets un Džons Hārtlijs, kas pavadīja Darelu ekspedīcijās uz Maurīciju. Zoodārzs vēra apmeklētājiem savas durvis [[Lieldienas|Lieldienu]] brīvdienās 1959. gada 26. martā. Nākamajā dienā apmeklētāju skaits pieauga teju četrkārtīgi līdz trim tūkstošiem, bet ceturtajā dienā sasniedza sešus tūkstošus. Atsevišķi no Darelu Kamerūnas kolekcijas mitinājās daudzi eksotiski citu kontinentu dzīvnieki, kurus no tirgotāju katalogiem bija iegādājies Kens Smits. Jūnijā ekspozīciju papildināja no Argentīnas atvestā kolekcija. Šeit nebija aplūkojami liela izmēra dzīvnieki kā [[ziloņi]] vai [[žirafes]]. Tos bija ne tikai dārgi iepirkt un uzturēt, bet tas neatbilda Darela redzējumam par zoodārzu kā mājokli un patvērumu aizraujošiem mazākiem radījumiem. 15. gadsimta siena šķūnis bija pārtapis par "Tropu putnu māju", govju kūts – "Pērtiķu māju", sidra spiestuvē tagad dzīvoja lielāki un mazāki [[zīdītāji]], garāža kļuva par "Rāpuļu māju", cūku aizgalde sniedza pajumti [[jenoti]]em, [[puma]]s un [[dingo]]. Nelielajā augļu dārzā gar krastu stiepās iežogojumu un aviāriju rinda, kur rudenī nobriedušie āboli krita uz [[pekari|pekaru]], [[tapīri|tapīru]] un [[īstie ķenguri|valabiju]] mugurām. Urdziņa klānu pļavā bija aizdambēta, izveidojot seklu ezeriņu, kur peldēja [[melnkakla gulbis|melnkakla gulbji]], [[mandarīnpīle]]s un citi ūdensputni. Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: "''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''". ==Ekspozīcijas un darbība== ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org./species/22690974/178136167 Nicobar Pigeon ''Caloenas nicobarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilā irēna]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103775156/93991401 Asian Fairy-bluebird ''Irena puella''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltastes žagatčakstīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/103894856/183077961 White-rumped Shama ''Kittacincla malabarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Palavanas pāvfazāns]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679398/132051467 Palawan Peacock-pheasant ''Polyplectron napoleonis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilgalvas smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22732350/131890764 Blue-crowned Laughingthrush ''Pterorhinus courtoisi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanastes smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715764/94468047 Red-tailed Laughingthrush ''Trochalopteron milnei''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Kastaņmuguras mežastrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22708361/131947428 Chestnut-backed Thrush ''Geokichla dohertyi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Emeišana mušķērājs]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715770/117063025 Emei Shan Liocichla ''Liocichla omeiensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690991/93298783 Mindanao Bleeding-heart ''Gallicolumba crinigera''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22716522/111107050 Red-billed Leiothrix ''Leiothrix lutea''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Smaragda balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22725538/94895385 Grey-capped Emerald Dove ''Chalcophaps indica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Melngalvas pita]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103656903/93693998 Western Hooded Pitta ''Pitta sordida''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sumatras smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22734448/177430305 Sumatran Laughingthrush ''Garrulax bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Javas punduržubīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22719912/183133210 Java Sparrow ''Lonchura oryzivora''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltkakla irbīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679050/92801007 Collared Partridge ''Arborophila gingica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Viens no uzkrītošākajiem ir zilgalvas smējējstrazds. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi gan dodo, gan citām Maurīcijas putnu sugām. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Zoodārzā aplūkojamie gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== [[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: "''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''". Salīdzinājumā ar katastrofālu daudzu sugu skaita samazināšanos, herpetoloģija – rāpuļu un abinieku studijas – sastopas ar īpašu lielu izaicinājumu. Izšķirošas bioloģiskas informācijas ieguve aizsardzības programmas ietvaros par šiem noslēpumainiem dzīvniekiem savvaļā ir gandrīz neiespējama. Spraigi un rūpīgi pētījumi Darela zoodārzā dod iespēju gūt daudzas fundamentālas atbildes un paātrina lauku pētījumus. ;Bruņurupuči [[Attēls:Angonoka Tortoise Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Angonoka]] "Rāpuļu & Abinieku centrā" Džērsijā]] [[Bruņurupuči]] visā pasaulē dzīvesvietas izzušanas un medību rezultātā atrodas smagā krīzē. Dažos Dienvidamerikas reģionos tie ir visiecienītākais bušmīts un Ķīnā ķermeņu daļas plaši izmanto vietējā medicīnā. [[Ķīļkrūšu bruņurupucis]] jeb angonoka no Madagaskaras tiek uzskatīts par apdraudētāko [[sauszemes bruņurupuču virsdzimta|sauszemes bruņurupuču]] sugu pasaulē. Darels iesāka tās aizsardzību 1985. gadā, kad savvaļā bija atlikuši mazāk kā 400 dzīvnieki. Kopš tā laika Džērsijas trests attīstīja sekmīgu pavairošanas un turēšanas programmu, un vairāk nekā 250 bruņurupucēni ir izšķīlušies Madagaskaras audzēšanas stacijā. Ap 40 dzīvnieku ir izlaisti atpakaļ savvaļā, un sadarbība ar vietējām komūnām ir stūrakmens tresta darbībā Madagaskarā. Zoodārzā tāpat tiek turēti vairāki jauni [[Galapagu bruņurupucis|Galapagu bruņurupuči]]. *[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' *[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' *[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' *[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' *[[Mazais nakts gekons]] ''(Nactus coindemirensis)'' *[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' *[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' *[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' *[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' *[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' *[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] Darels ieguldījums [[Gorillas|rietumu zemieņu gorillas]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/9404/136250858 Western Gorilla ''Gorilla gorilla''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgo tēviņu vārdā Džambo. Viņam jau bija izveidojusies galvenā brieduma pazīme – sidrabaini pelēks muguras apspalvojums. Iepriekš tur dzīvoja divas šīs [[pasuga]]s mātītes, kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā "Džambo līnija". Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, "Kingkongs"). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, neļaujot pienākt tuvāk jaunākām, trakulīgākām gorillām. Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'', ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast labāku veidu, lai labāk aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]]. Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām. Gorillu tūrisms ir izšķirošs ienākumu avots šī parka darbībai. ===Tamarīnu mežs=== [[Tamarīni]] ir mazākie [[pērtiķi]] un dzīvo Dienvidamerikas un Centrālamerikas tropu lietus mežos. Zoodārzā tiek turētas vairākas sugas – [[imperatora tamarīns]], [[divkrāsainais tamarīns]], [[zeltainais lauvtamarīns]] un [[melnais lauvtamarīns]]. Tie ir ļoti teritoriāli dzīvnieki, kas sazinās ar spalgiem saucieniem un dziedzeru smaržām iezīmē savu teritoriju. Tas ļauj Džersijā mežainā areālā turēt brīvi klaiņojošas tamarīnu grupas un neuztraukties, ka tie varētu aizklīst no vietas, kas sniedz barību un patvērumu. Divkrāsainai tamarīns ir viens no visapdraudētākajiem Amazones primātiem. Pirmie četri dzīvnieki ieradās Džērsijā 1990. gadā no [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] štata. Nākamo četru gadu laikā zoodārzs saņēma vēl piecus tamarīnus, un desmit gadu laikā vairoties spējīgā populācija bija pieaugusi līdz 35 dzīvniekiem. Neraugoties uz panākumiem, suga bija jutīgāka pret apkārtējām izmaiņām un uzņēmīgāka pret stresu un slimībām vairāk nekā citi [[kalitriksu dzimta|kalitriksi]]. Tobrīd zināšanas par divkrāsaino tamarīnu uzvedību dabā un savvaļā bija ļoti trūcīgas. Pētījumi ļāva nodrošināt tiem pareizu aprūpi, pietiekami plašu privāto telpu un pareizu uzturu. Tagad tā ir viena no plaukstošākām dzīvnieku kolekcijām Darela zoodārzā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife conservation Trust – 2001. Preliminary evaluation of the efficacy and safety of a UVB lamp used to prevent metabolic bone disease in pied tamarins ''Saguinus bicolor'' at Jersey Zoo. 37: 41–49</ref><ref>[https://www.iucnredlist.org/species/40644/192551696 Pied Tamarin ''Saguinus bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Lauvtamarīni]] apdzīvo Brazīlijas [[Atlantijas mežs|Atlantijas mežu]], kas sarucis līdz dažiem procentiem no sākotnējās platības.<ref>Dodo: Journal of Durrell Durrell Wildlife Conservation Trust – 2001. From enclosure to wood: Initial responses of ''Leontopithecus chrysomelas'' groups at Jersey Zoo to a change in environment. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 37: 21–23</ref> Katram no meža fragmentiem, kur dzīvo visu četru sugu lauvtamarīni, ir ļoti neliela iespēja saglabāties bez ārējas iejaukšanās. Darelam bija svarīga loma vairākās nozīmīgās iniciatīvās, ieskaitot lauvtamarīnu pavairošanu un reintrodukciju, dzīvesvietu atjaunošanu un savvaļas populāciju pārvietošanu no apdraudētiem meža pleķīšiem līdz aizsargājamām platībām. Darela trests palīdzēja izveidot koku koridorus, kas ļauj dzīvniekiem pārvietoties starp fragmentārajiem mežiem. Zoodārzā zeltainie lauvtamarīni tiek turēti kopš 1978. gada. Džērsijā dzimušu un izaugušu piecu dzīvnieku liela grupa 1987. gadā tika pārvesta pāri okeānam uz Riodežaneiro štatu un veiksmīgi reintroducēta savvaļā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Breeding the Golden Lion Tamarin ''Leontopithecus rosali rosalia'' at the Jersey Wildlife Conservation Trust. ''By'' J.B. Carroll, ''Section Head (Mammals), [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 19: 42–46</ref><ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1986. The Wildlife Preservation Trusts (J.W.P.T./W.P.T.I.) Support for the conservation of the genus ''Leontopithecus''. ''By'' Jeremy J.C. Mallinson. ''Zoological Director, [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 23: 6–18</ref> 1999. gadā aizsargājamā mežā [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] štata rietumos tika izlaista jaukta melno lauvtamarīnu grupa, kas iekļāva arī vairākus dzīvniekus no Džērsijas. Patlaban Darela zoodārzs ir vienīgā vieta, kur sugu iespējams aplūkot ārpus Brazīlijas.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Consevation Trust – 2000. Preliminary evaluation of the reintroduction of a mixed wild-captive group of black lion tamarins ''Leontopithecus chrysopygus''. 36: 30–38</ref> ===Centrālā ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em pastāvīgi cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars. Savvaļā parasti vairojas kalnainos apgabalos. Ievērojamākā ligzdošanas vieta atrodas sāļainā [[lagūna|lagūnā]] [[Laukas nacionālais parks|Laukas nacionālajā parkā]] 4000 m v.j.l., tamdēļ auksti vēji tiem nekaitē. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]] – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Tie ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis tiek ne vien nesaudzīgi nogalinātas, bet tāpat iztraucēti bari, traucējot putniem baroties. Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā dzīvo [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]], [[Daurijas dzērve]]s<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692073/131927305 White-naped Crane ''Grus vipio''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[paradīzes dzērve]]s.<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692109/177514877 Blue Crane ''Anthropoides paradiseus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm. Dzīvesvietas degradācija un nelegāla putnu un olu ievākšana Āfrikas savannās un mitrājos strauji samazina pelēko vainagdzērvju skaitu. Paradīzes dzērves – [[Dienvidāfrika]]s [[nacionālais putns|nacionālā putna]] – stāvoklis savvaļā pēdējos gados nopietni pasliktinās, neraugoties uz savu statusu. Izšķīlušies dzērvju mazuļi pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti. Kuplajā augājā, mitrājos un ūdeņos raduši mājvietu dažādi vietējās faunas pārstāvji — [[zivju dzenīši]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas. Ielejā ieaudzētas divas reti sastopamas [[orhideju dzimta|orhideju]] sugas — [[Džērsijas orhideja]] un [[purvāju dienvidu orhideja]]. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]] – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju. Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690392/179390191 Pink Pigeon ''Nesoenas mayeri''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu. Tobrīd tur bija saglabājušies 20–30 baloži. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā sārto baložu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām Maskarēnu salās, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni. Mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1987. Notes on the Nesting Behavior of the Echo Parakeet ''Psittacula eques echo''. ''By'' Glyon Young. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 24: 102–111</ref> 1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi. Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] <ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22710912/183006359 Bali Myna ''Leucopsar rothschildi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā mazuļi regulāri izšķiļas kopš 1973. gada, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. Factors affecting chick survival in captive Bali starlings ''Leucopsar rothschildi''. Trace Williams. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 93–108</ref> Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki. ===Dienvidaustrumu Āzijas pērtiķi=== [[Orangutani]] Džērsijā tiek turēti kopš 1968. gada. Zoodārzā mīt kritiski apdraudētais [[Sumatras orangutans]], kas ir viens no 25 visvairāk apdraudētajiem pasaules primātiem. ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' ===Lemuri=== Zoodārzs ir mājas sešu sugu lemuriem. Daļa no tiem mīt Madagaskarai veltītajā ekspozīcijā ''Kirindi Mežs''. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Melnbaltais apkakles vari]] ''(Varecia variegata)'' *[[Sarkanais vari]] ''(Varecia rubra)'' *[[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' ===Kirindi Mežs=== Lielākais pārbūves darbs zoodārza teritorijā bija Kirindi Meža izveide. Tajā pārstāvētās Madagaskaras sugas mitinās apstākļos, kas pietuvināti Madagaskaras sausajiem mežiem. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' *[[Šaurstrīpu mangusts]] ''(Mungotictis decemlineata)'' *[[Madagaskaras gigantiskā žurka]] ''(Hypogeomys antimena)'' *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Melnspārnu garstilbis]] ''(Himantopus himantopus)'' *[[Dūkurpīle|Madagaskaras dūkurpīle]] ''(Thalassornis leuconotus insularis)'' *[[Baltvaigu svilpējpīle]] ''(Dendrocygna viduata)'' *[[Madagaskaras cekulainais ibiss]] ''(Lophotibis cristata)'' ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Darela zoodārzs iesāka [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis|Rodrigesas augļēdājsikspārņu]] pavairošanu nebrīvē]] Augļēdājsikspārņi ir viena no "atslēgas" sugām ekoloģijā – tie apputeksnē ziedus un izkaisa daudzu augu sēklas. Sikspārņu izzušana ir potenciāli postoša visai ekosistēmai – šos zīdītājus zaudējušie meži drīzumā zaudē arī citas sugas. Atšķirībā no kukaiņēdājiem [[sīksikspārņi]]em, dižsikspārņi neizmanto eholokāciju. Plašā zoodārza Sikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] liels iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18755/22087057 Rodrigues Flying Fox ''Pteropus rodricensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18732/22081502 Livingstone's Flying Fox ''Pteropus livingstonii''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> Rodrigesas saliņā 1955. gadā bija atlikuši aptuveni 1000 augļēdājsikspārņi. Nākamo divdesmit gadu laikā to skaits noslīdēja līdz septiņdesmit īpatņiem, un sugas atradās uz izmiršanas sliekšņa. Darela vadītā ekspedīcija 1976. gadā noķēra astoņpadsmit dzīvniekus un izveidoja nebrīvē turētas kolonijas Džērsijā un Maurīcijā. 1976. gada maijā trīs tēviņi un septiņas mātītes ieradās zoodārzā, un piecus mēnešus vēlāk nāca pasaulē pirmais mazulis. Astoņu gadu laikā piedzima astoņdesmit divi sikspārņi, kas ļāva atklāt satelītu kolonijas ārpus Džērsijas. Šobrīd Rodrigesas augļsikspārņu skaits pieaudzis līdz 10 000, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ==Ainava un augājs== Zoodārza ainavu veido blīvas [[mežs|mežaudzes]], [[parks|parki]], [[dārzs|krāšņumdārzi]] un [[ūdens dārzs|ūdens dārzi]]. Nopietna vērība pievērsta Džērsijas florai un faunai, tāpēc plašas platības atvēlētas vietējām [[dzīvotne|dzīvotnēm]]. 1 miljonu [[sterliņu mārciņa|mārciņu]] vērta projekta ietvaros triju gadu laikā Centrālā ieleja pārveidota vēl atbilstošāka vietējai videi, kuru iecienījuši [[zivju dzenītis|zivju dzenīši]], [[rūsganā mežstrupaste|rūsganās mežstrupastes]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas. Plaša ziedaugu un augļu koku stādīšana pārbagāti piesaista [[kukaiņi|kukaiņus]] un putnus. Sadarbībā ar vietējo vides pārvaldi tiek pavairotas daudzi Džērsijai salai reti augi – [[Džērsijas paparde]]s, [[Džērsijas neļķe]]s, Džērsijas [[zemenes]] un [[parastā vīrcele|parastās vīrceles]]. Dārzā izlikti vairāki desmiti putnu būrīši, kurus izmanto [[plīvurpūce]]s, [[piekūni]] un [[bezdelīgas]]. Izplatīta [[rudā vāvere]], [[ūbele]], [[dziedātājstrazds]] un izvairīgā [[īspirkstu mizložņa]], kas nav sastopama citviet ārpus Lielbritānijas. Daudzi citzemju retie [[koks|koki]], [[krūms|krūmi]] un [[ziedaugs|ziedaugi]] dzīvnieku voljēros iestādīti, lai atspoguļotu dabiskās dzīvesvietas. Zoodārzi apmeklētāji var novērot neskaitāmas eksotisku augu sugas, kas piemērotas Džērsijas klimatam. Ainavā spilgti izceļas vairākas [[palma]]s – [[dienvidu kordilīne]]s no [[Jaunzēlande]]s, kas tika iestādītas [[Normandija]] salās 19. gadsimta beigās, [[Eiropas pundurpalma]]s, [[Kanāriju dateļpalma]]s un ''[[Trachycarpus fortunei]]'', kā arī blīvas [[bambusi|bambusu]] audzes, [[mīkstā diksonija|mīkstās diksonijas]], iespaidīgie [[priežu daglītis|priežu daglīši]] jeb "dārgakmeņu torņi", [[Magelāna fuksija]]s, bet granīta sienas bagātīgi klāj [[Kalifornija]]s [[zilganais jānītis|zilganie jānīši]] un [[Meksikas jānītis|Meksikas jānīši]]. ==Darbība aizjūras zemēs== ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Gerald Durrell. The Authorized Biography. Douglas Botting. HarperCollins''Publishers''. 1999. ISBN 978-0-00-638730-5 * Ai-ai un es. Džeralds Darels. Nordik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * Exotic Garden Plants in the Channel Islands. Janine Le Pivert. Seaflower Books, Jersey. 2007. ISBN 978-1-903341-40-7 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[https://www.durrell.org Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] lt9xvym41gypjyowz9ccltdy0j0g13v 3665894 3665890 2022-08-02T20:25:01Z Algonkins 30993 /* Centrālā ieleja */ wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 300px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+ |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website = [https://www.durrell.org www.durrell.org] }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs''' ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabas pētnieks un [[rakstnieks]] [[Džeralds Darels]]. Tas atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas [[muiža]]s teritorijā. Kopš 1964. gada zoodārza vadību īsteno [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Zoodārzs aizņem 13 [[ha|hektāru]] platību. Kolekciju veido aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] [[suga]]s. Galvenā vērība tiek pievērsta [[izmirstošas sugas|izmirstošo]] sugu pavairošanai nebrīvē un atgriešanai savvaļā. ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] [[Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG|thumb|250px|Piemineklis [[Džeralds Darels|Darelam]] Džērsijas zoodārzā]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo dzīvniekiem vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem gadu ilgiem meklējumiem, Darels stundas laikā atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo "muižkungu" vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''"Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''". Dienu vēlāk, 1958. gada 18. oktobrī Darels kopā ar sievu, māti un sekretāri iesēdās kuģī, kas no [[Plimuta]]s devās uz [[Buenosairesa|Buenosairesu]]. Viņš bija "ieķīlājis" savu nākotni zoodārzā, taču to nenožēloja: viņu vairāk uztrauca nevis paša, bet apkārtējās vides nākotne. Ekspedīcijai bija divi galvenie mērķi – ievākt kolekciju zoodārzam un nofilmēt sēriju virkni par [[Argentīna]]s dabu. Buenosairesā Darels satikās ar [[dabaszinātnes|dabaszinātnieku]] [[Deivids Atenboro|Deividu Atenboro]], kas bija atgriezies no dzīvnieku vākšanas un filmēšanas ekspedīcijas [[Paragvaja|Paragvajā]]. Atenboro atceras, ka ''"Džerijs stāstīja aizvien vairāk par saviem plāniem un sava zoodārza sākumu"''. Darels skaidroja, ka visbiežāk krātiņi un aploki piemēroti apmeklētāju vajadzībām un ignorē dzīvnieku vajadzības. Viņš kritizēja zoodārzu lielāko daļu, kas nedomā par iemītnieku pavairošanu un neapgrūtina sevi ar pāru veidošanu un norādīja, ka kolekcijas parasti sastāv no liela izmēra dzīvniekiem kā [[lauva]]s vai [[degunradži|degunradžus]]. To turēšana ir ļoti dārga un aizņem lielu platību. Darela norādīja, ka "''[[Kalitriksu dzimta|kalitriksi]], [[skorpioni]], [[tauriņi]] un pat [[skudras]] šķitīs interesanti apmeklētājiem, ja tiks pienācīgi un pareizi izrādīti''". Ziemā pirmie dzīvnieki no Darela māsas [[Mana ģimene un citi zvēri|Margo]] savrupmājas dārza tika nogādāti uz muižas fermu. Ar dzīvnieku vācēja Kena Smita, Margo un viņas dēla Džerija Brīza palīdzību krātiņus aizveda līdz [[Veimuta(Dorseta)|Veimutas]] ostai, no kurienes ar prāmi pārveda uz Džērsiju un novietoja saimniecības ēkās un kūtīs. Džeralds atradās Argentīnā, būdams informēts par notiekošo. Muižas teritorijā drudžaini sākās iežogojumu un krātiņu veidošana. Džeralda asistents Smits no vietējiem iedzīvotājiem vai [[Peintona]]s pieņēma darbā personālu vietā, kurai vajadzēja kļūt par vienu no pasaules progresīvākajiem zoodārziem. Starp viņiem bija vēlākais zoodārza direktors Džeremijs Malisons, "Putnu sekcijas" kurators Džons Malets un Džons Hārtlijs, kas pavadīja Darelu ekspedīcijās uz Maurīciju. Zoodārzs vēra apmeklētājiem savas durvis [[Lieldienas|Lieldienu]] brīvdienās 1959. gada 26. martā. Nākamajā dienā apmeklētāju skaits pieauga teju četrkārtīgi līdz trim tūkstošiem, bet ceturtajā dienā sasniedza sešus tūkstošus. Atsevišķi no Darelu Kamerūnas kolekcijas mitinājās daudzi eksotiski citu kontinentu dzīvnieki, kurus no tirgotāju katalogiem bija iegādājies Kens Smits. Jūnijā ekspozīciju papildināja no Argentīnas atvestā kolekcija. Šeit nebija aplūkojami liela izmēra dzīvnieki kā [[ziloņi]] vai [[žirafes]]. Tos bija ne tikai dārgi iepirkt un uzturēt, bet tas neatbilda Darela redzējumam par zoodārzu kā mājokli un patvērumu aizraujošiem mazākiem radījumiem. 15. gadsimta siena šķūnis bija pārtapis par "Tropu putnu māju", govju kūts – "Pērtiķu māju", sidra spiestuvē tagad dzīvoja lielāki un mazāki [[zīdītāji]], garāža kļuva par "Rāpuļu māju", cūku aizgalde sniedza pajumti [[jenoti]]em, [[puma]]s un [[dingo]]. Nelielajā augļu dārzā gar krastu stiepās iežogojumu un aviāriju rinda, kur rudenī nobriedušie āboli krita uz [[pekari|pekaru]], [[tapīri|tapīru]] un [[īstie ķenguri|valabiju]] mugurām. Urdziņa klānu pļavā bija aizdambēta, izveidojot seklu ezeriņu, kur peldēja [[melnkakla gulbis|melnkakla gulbji]], [[mandarīnpīle]]s un citi ūdensputni. Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: "''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''". ==Ekspozīcijas un darbība== ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org./species/22690974/178136167 Nicobar Pigeon ''Caloenas nicobarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilā irēna]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103775156/93991401 Asian Fairy-bluebird ''Irena puella''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltastes žagatčakstīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/103894856/183077961 White-rumped Shama ''Kittacincla malabarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Palavanas pāvfazāns]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679398/132051467 Palawan Peacock-pheasant ''Polyplectron napoleonis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilgalvas smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22732350/131890764 Blue-crowned Laughingthrush ''Pterorhinus courtoisi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanastes smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715764/94468047 Red-tailed Laughingthrush ''Trochalopteron milnei''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Kastaņmuguras mežastrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22708361/131947428 Chestnut-backed Thrush ''Geokichla dohertyi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Emeišana mušķērājs]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715770/117063025 Emei Shan Liocichla ''Liocichla omeiensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690991/93298783 Mindanao Bleeding-heart ''Gallicolumba crinigera''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22716522/111107050 Red-billed Leiothrix ''Leiothrix lutea''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Smaragda balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22725538/94895385 Grey-capped Emerald Dove ''Chalcophaps indica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Melngalvas pita]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103656903/93693998 Western Hooded Pitta ''Pitta sordida''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sumatras smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22734448/177430305 Sumatran Laughingthrush ''Garrulax bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Javas punduržubīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22719912/183133210 Java Sparrow ''Lonchura oryzivora''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltkakla irbīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679050/92801007 Collared Partridge ''Arborophila gingica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Viens no uzkrītošākajiem ir zilgalvas smējējstrazds. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi gan dodo, gan citām Maurīcijas putnu sugām. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Zoodārzā aplūkojamie gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== [[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: "''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''". Salīdzinājumā ar katastrofālu daudzu sugu skaita samazināšanos, herpetoloģija – rāpuļu un abinieku studijas – sastopas ar īpašu lielu izaicinājumu. Izšķirošas bioloģiskas informācijas ieguve aizsardzības programmas ietvaros par šiem noslēpumainiem dzīvniekiem savvaļā ir gandrīz neiespējama. Spraigi un rūpīgi pētījumi Darela zoodārzā dod iespēju gūt daudzas fundamentālas atbildes un paātrina lauku pētījumus. ;Bruņurupuči [[Attēls:Angonoka Tortoise Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Angonoka]] "Rāpuļu & Abinieku centrā" Džērsijā]] [[Bruņurupuči]] visā pasaulē dzīvesvietas izzušanas un medību rezultātā atrodas smagā krīzē. Dažos Dienvidamerikas reģionos tie ir visiecienītākais bušmīts un Ķīnā ķermeņu daļas plaši izmanto vietējā medicīnā. [[Ķīļkrūšu bruņurupucis]] jeb angonoka no Madagaskaras tiek uzskatīts par apdraudētāko [[sauszemes bruņurupuču virsdzimta|sauszemes bruņurupuču]] sugu pasaulē. Darels iesāka tās aizsardzību 1985. gadā, kad savvaļā bija atlikuši mazāk kā 400 dzīvnieki. Kopš tā laika Džērsijas trests attīstīja sekmīgu pavairošanas un turēšanas programmu, un vairāk nekā 250 bruņurupucēni ir izšķīlušies Madagaskaras audzēšanas stacijā. Ap 40 dzīvnieku ir izlaisti atpakaļ savvaļā, un sadarbība ar vietējām komūnām ir stūrakmens tresta darbībā Madagaskarā. Zoodārzā tāpat tiek turēti vairāki jauni [[Galapagu bruņurupucis|Galapagu bruņurupuči]]. *[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' *[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' *[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' *[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' *[[Mazais nakts gekons]] ''(Nactus coindemirensis)'' *[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' *[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' *[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' *[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' *[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' *[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] Darels ieguldījums [[Gorillas|rietumu zemieņu gorillas]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/9404/136250858 Western Gorilla ''Gorilla gorilla''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgo tēviņu vārdā Džambo. Viņam jau bija izveidojusies galvenā brieduma pazīme – sidrabaini pelēks muguras apspalvojums. Iepriekš tur dzīvoja divas šīs [[pasuga]]s mātītes, kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā "Džambo līnija". Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, "Kingkongs"). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, neļaujot pienākt tuvāk jaunākām, trakulīgākām gorillām. Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'', ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast labāku veidu, lai labāk aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]]. Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām. Gorillu tūrisms ir izšķirošs ienākumu avots šī parka darbībai. ===Tamarīnu mežs=== [[Tamarīni]] ir mazākie [[pērtiķi]] un dzīvo Dienvidamerikas un Centrālamerikas tropu lietus mežos. Zoodārzā tiek turētas vairākas sugas – [[imperatora tamarīns]], [[divkrāsainais tamarīns]], [[zeltainais lauvtamarīns]] un [[melnais lauvtamarīns]]. Tie ir ļoti teritoriāli dzīvnieki, kas sazinās ar spalgiem saucieniem un dziedzeru smaržām iezīmē savu teritoriju. Tas ļauj Džersijā mežainā areālā turēt brīvi klaiņojošas tamarīnu grupas un neuztraukties, ka tie varētu aizklīst no vietas, kas sniedz barību un patvērumu. Divkrāsainai tamarīns ir viens no visapdraudētākajiem Amazones primātiem. Pirmie četri dzīvnieki ieradās Džērsijā 1990. gadā no [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] štata. Nākamo četru gadu laikā zoodārzs saņēma vēl piecus tamarīnus, un desmit gadu laikā vairoties spējīgā populācija bija pieaugusi līdz 35 dzīvniekiem. Neraugoties uz panākumiem, suga bija jutīgāka pret apkārtējām izmaiņām un uzņēmīgāka pret stresu un slimībām vairāk nekā citi [[kalitriksu dzimta|kalitriksi]]. Tobrīd zināšanas par divkrāsaino tamarīnu uzvedību dabā un savvaļā bija ļoti trūcīgas. Pētījumi ļāva nodrošināt tiem pareizu aprūpi, pietiekami plašu privāto telpu un pareizu uzturu. Tagad tā ir viena no plaukstošākām dzīvnieku kolekcijām Darela zoodārzā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife conservation Trust – 2001. Preliminary evaluation of the efficacy and safety of a UVB lamp used to prevent metabolic bone disease in pied tamarins ''Saguinus bicolor'' at Jersey Zoo. 37: 41–49</ref><ref>[https://www.iucnredlist.org/species/40644/192551696 Pied Tamarin ''Saguinus bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Lauvtamarīni]] apdzīvo Brazīlijas [[Atlantijas mežs|Atlantijas mežu]], kas sarucis līdz dažiem procentiem no sākotnējās platības.<ref>Dodo: Journal of Durrell Durrell Wildlife Conservation Trust – 2001. From enclosure to wood: Initial responses of ''Leontopithecus chrysomelas'' groups at Jersey Zoo to a change in environment. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 37: 21–23</ref> Katram no meža fragmentiem, kur dzīvo visu četru sugu lauvtamarīni, ir ļoti neliela iespēja saglabāties bez ārējas iejaukšanās. Darelam bija svarīga loma vairākās nozīmīgās iniciatīvās, ieskaitot lauvtamarīnu pavairošanu un reintrodukciju, dzīvesvietu atjaunošanu un savvaļas populāciju pārvietošanu no apdraudētiem meža pleķīšiem līdz aizsargājamām platībām. Darela trests palīdzēja izveidot koku koridorus, kas ļauj dzīvniekiem pārvietoties starp fragmentārajiem mežiem. Zoodārzā zeltainie lauvtamarīni tiek turēti kopš 1978. gada. Džērsijā dzimušu un izaugušu piecu dzīvnieku liela grupa 1987. gadā tika pārvesta pāri okeānam uz Riodežaneiro štatu un veiksmīgi reintroducēta savvaļā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Breeding the Golden Lion Tamarin ''Leontopithecus rosali rosalia'' at the Jersey Wildlife Conservation Trust. ''By'' J.B. Carroll, ''Section Head (Mammals), [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 19: 42–46</ref><ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1986. The Wildlife Preservation Trusts (J.W.P.T./W.P.T.I.) Support for the conservation of the genus ''Leontopithecus''. ''By'' Jeremy J.C. Mallinson. ''Zoological Director, [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 23: 6–18</ref> 1999. gadā aizsargājamā mežā [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] štata rietumos tika izlaista jaukta melno lauvtamarīnu grupa, kas iekļāva arī vairākus dzīvniekus no Džērsijas. Patlaban Darela zoodārzs ir vienīgā vieta, kur sugu iespējams aplūkot ārpus Brazīlijas.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Consevation Trust – 2000. Preliminary evaluation of the reintroduction of a mixed wild-captive group of black lion tamarins ''Leontopithecus chrysopygus''. 36: 30–38</ref> ===Centrālā ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em pastāvīgi cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars. Savvaļā parasti vairojas kalnainos apgabalos. Ievērojamākā ligzdošanas vieta atrodas sāļainā [[lagūna|lagūnā]] [[Laukas nacionālais parks|Laukas nacionālajā parkā]] 4000 m v.j.l., tamdēļ auksti vēji tiem nekaitē. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]] – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Tie ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis tiek ne vien nesaudzīgi nogalinātas, bet tāpat iztraucēti bari, traucējot putniem baroties. Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā dzīvo [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]], [[Daurijas dzērve]]s<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692073/131927305 White-naped Crane ''Grus vipio''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[paradīzes dzērve]]s.<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692109/177514877 Blue Crane ''Anthropoides paradiseus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm. Dzīvesvietas degradācija un nelegāla putnu un olu ievākšana Āfrikas savannās un mitrājos strauji samazina pelēko vainagdzērvju skaitu. Paradīzes dzērves – [[Dienvidāfrika]]s [[nacionālais putns|nacionālā putna]] – stāvoklis savvaļā pēdējos gados nopietni pasliktinās, neraugoties uz savu statusu. Nereti apmeklētājiem laimējas novērot dzērvju daudzveidīgās dejas, kas raksturīgas visām 15 sugām – elegantas pozas, dramatiski, augsti lēcieni ar izplestiem spārniem, saskaņota klanīšanās, skrējieni un īsi lidojumi, kurus pavada skaļi duetā izpildīti saucieni. Izmēģināt dejas soli mēdz pat divas dienas veci dzērvju mazuļi. Džērsijā izšķīlušies dzērvēni pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti. Kuplajā ielejas augājā, mitrājos un ūdeņos raduši mājvietu dažādi vietējās faunas pārstāvji — [[zivju dzenīši]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas. Ielejā ieaudzētas divas reti sastopamas [[orhideju dzimta|orhideju]] sugas — [[Džērsijas orhideja]] un [[purvāju dienvidu orhideja]]. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]] – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju. Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690392/179390191 Pink Pigeon ''Nesoenas mayeri''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu. Tobrīd tur bija saglabājušies 20–30 baloži. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā sārto baložu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām Maskarēnu salās, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni. Mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1987. Notes on the Nesting Behavior of the Echo Parakeet ''Psittacula eques echo''. ''By'' Glyon Young. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 24: 102–111</ref> 1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi. Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] <ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22710912/183006359 Bali Myna ''Leucopsar rothschildi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā mazuļi regulāri izšķiļas kopš 1973. gada, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. Factors affecting chick survival in captive Bali starlings ''Leucopsar rothschildi''. Trace Williams. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 93–108</ref> Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki. ===Dienvidaustrumu Āzijas pērtiķi=== [[Orangutani]] Džērsijā tiek turēti kopš 1968. gada. Zoodārzā mīt kritiski apdraudētais [[Sumatras orangutans]], kas ir viens no 25 visvairāk apdraudētajiem pasaules primātiem. ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' ===Lemuri=== Zoodārzs ir mājas sešu sugu lemuriem. Daļa no tiem mīt Madagaskarai veltītajā ekspozīcijā ''Kirindi Mežs''. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Melnbaltais apkakles vari]] ''(Varecia variegata)'' *[[Sarkanais vari]] ''(Varecia rubra)'' *[[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' ===Kirindi Mežs=== Lielākais pārbūves darbs zoodārza teritorijā bija Kirindi Meža izveide. Tajā pārstāvētās Madagaskaras sugas mitinās apstākļos, kas pietuvināti Madagaskaras sausajiem mežiem. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' *[[Šaurstrīpu mangusts]] ''(Mungotictis decemlineata)'' *[[Madagaskaras gigantiskā žurka]] ''(Hypogeomys antimena)'' *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Melnspārnu garstilbis]] ''(Himantopus himantopus)'' *[[Dūkurpīle|Madagaskaras dūkurpīle]] ''(Thalassornis leuconotus insularis)'' *[[Baltvaigu svilpējpīle]] ''(Dendrocygna viduata)'' *[[Madagaskaras cekulainais ibiss]] ''(Lophotibis cristata)'' ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Darela zoodārzs iesāka [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis|Rodrigesas augļēdājsikspārņu]] pavairošanu nebrīvē]] Augļēdājsikspārņi ir viena no "atslēgas" sugām ekoloģijā – tie apputeksnē ziedus un izkaisa daudzu augu sēklas. Sikspārņu izzušana ir potenciāli postoša visai ekosistēmai – šos zīdītājus zaudējušie meži drīzumā zaudē arī citas sugas. Atšķirībā no kukaiņēdājiem [[sīksikspārņi]]em, dižsikspārņi neizmanto eholokāciju. Plašā zoodārza Sikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] liels iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18755/22087057 Rodrigues Flying Fox ''Pteropus rodricensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18732/22081502 Livingstone's Flying Fox ''Pteropus livingstonii''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> Rodrigesas saliņā 1955. gadā bija atlikuši aptuveni 1000 augļēdājsikspārņi. Nākamo divdesmit gadu laikā to skaits noslīdēja līdz septiņdesmit īpatņiem, un sugas atradās uz izmiršanas sliekšņa. Darela vadītā ekspedīcija 1976. gadā noķēra astoņpadsmit dzīvniekus un izveidoja nebrīvē turētas kolonijas Džērsijā un Maurīcijā. 1976. gada maijā trīs tēviņi un septiņas mātītes ieradās zoodārzā, un piecus mēnešus vēlāk nāca pasaulē pirmais mazulis. Astoņu gadu laikā piedzima astoņdesmit divi sikspārņi, kas ļāva atklāt satelītu kolonijas ārpus Džērsijas. Šobrīd Rodrigesas augļsikspārņu skaits pieaudzis līdz 10 000, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ==Ainava un augājs== Zoodārza ainavu veido blīvas [[mežs|mežaudzes]], [[parks|parki]], [[dārzs|krāšņumdārzi]] un [[ūdens dārzs|ūdens dārzi]]. Nopietna vērība pievērsta Džērsijas florai un faunai, tāpēc plašas platības atvēlētas vietējām [[dzīvotne|dzīvotnēm]]. 1 miljonu [[sterliņu mārciņa|mārciņu]] vērta projekta ietvaros triju gadu laikā Centrālā ieleja pārveidota vēl atbilstošāka vietējai videi, kuru iecienījuši [[zivju dzenītis|zivju dzenīši]], [[rūsganā mežstrupaste|rūsganās mežstrupastes]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas. Plaša ziedaugu un augļu koku stādīšana pārbagāti piesaista [[kukaiņi|kukaiņus]] un putnus. Sadarbībā ar vietējo vides pārvaldi tiek pavairotas daudzi Džērsijai salai reti augi – [[Džērsijas paparde]]s, [[Džērsijas neļķe]]s, Džērsijas [[zemenes]] un [[parastā vīrcele|parastās vīrceles]]. Dārzā izlikti vairāki desmiti putnu būrīši, kurus izmanto [[plīvurpūce]]s, [[piekūni]] un [[bezdelīgas]]. Izplatīta [[rudā vāvere]], [[ūbele]], [[dziedātājstrazds]] un izvairīgā [[īspirkstu mizložņa]], kas nav sastopama citviet ārpus Lielbritānijas. Daudzi citzemju retie [[koks|koki]], [[krūms|krūmi]] un [[ziedaugs|ziedaugi]] dzīvnieku voljēros iestādīti, lai atspoguļotu dabiskās dzīvesvietas. Zoodārzi apmeklētāji var novērot neskaitāmas eksotisku augu sugas, kas piemērotas Džērsijas klimatam. Ainavā spilgti izceļas vairākas [[palma]]s – [[dienvidu kordilīne]]s no [[Jaunzēlande]]s, kas tika iestādītas [[Normandija]] salās 19. gadsimta beigās, [[Eiropas pundurpalma]]s, [[Kanāriju dateļpalma]]s un ''[[Trachycarpus fortunei]]'', kā arī blīvas [[bambusi|bambusu]] audzes, [[mīkstā diksonija|mīkstās diksonijas]], iespaidīgie [[priežu daglītis|priežu daglīši]] jeb "dārgakmeņu torņi", [[Magelāna fuksija]]s, bet granīta sienas bagātīgi klāj [[Kalifornija]]s [[zilganais jānītis|zilganie jānīši]] un [[Meksikas jānītis|Meksikas jānīši]]. ==Darbība aizjūras zemēs== ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Gerald Durrell. The Authorized Biography. Douglas Botting. HarperCollins''Publishers''. 1999. ISBN 978-0-00-638730-5 * Ai-ai un es. Džeralds Darels. Nordik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * Exotic Garden Plants in the Channel Islands. Janine Le Pivert. Seaflower Books, Jersey. 2007. ISBN 978-1-903341-40-7 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[https://www.durrell.org Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] feqqxstb85e2vu81rq9vuc9qaoi9omr 3665899 3665894 2022-08-02T20:50:47Z Algonkins 30993 /* Centrālā ieleja */ wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 300px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+ |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website = [https://www.durrell.org www.durrell.org] }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs''' ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabas pētnieks un [[rakstnieks]] [[Džeralds Darels]]. Tas atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas [[muiža]]s teritorijā. Kopš 1964. gada zoodārza vadību īsteno [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Zoodārzs aizņem 13 [[ha|hektāru]] platību. Kolekciju veido aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] [[suga]]s. Galvenā vērība tiek pievērsta [[izmirstošas sugas|izmirstošo]] sugu pavairošanai nebrīvē un atgriešanai savvaļā. ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] [[Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG|thumb|250px|Piemineklis [[Džeralds Darels|Darelam]] Džērsijas zoodārzā]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo dzīvniekiem vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem gadu ilgiem meklējumiem, Darels stundas laikā atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo "muižkungu" vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''"Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''". Dienu vēlāk, 1958. gada 18. oktobrī Darels kopā ar sievu, māti un sekretāri iesēdās kuģī, kas no [[Plimuta]]s devās uz [[Buenosairesa|Buenosairesu]]. Viņš bija "ieķīlājis" savu nākotni zoodārzā, taču to nenožēloja: viņu vairāk uztrauca nevis paša, bet apkārtējās vides nākotne. Ekspedīcijai bija divi galvenie mērķi – ievākt kolekciju zoodārzam un nofilmēt sēriju virkni par [[Argentīna]]s dabu. Buenosairesā Darels satikās ar [[dabaszinātnes|dabaszinātnieku]] [[Deivids Atenboro|Deividu Atenboro]], kas bija atgriezies no dzīvnieku vākšanas un filmēšanas ekspedīcijas [[Paragvaja|Paragvajā]]. Atenboro atceras, ka ''"Džerijs stāstīja aizvien vairāk par saviem plāniem un sava zoodārza sākumu"''. Darels skaidroja, ka visbiežāk krātiņi un aploki piemēroti apmeklētāju vajadzībām un ignorē dzīvnieku vajadzības. Viņš kritizēja zoodārzu lielāko daļu, kas nedomā par iemītnieku pavairošanu un neapgrūtina sevi ar pāru veidošanu un norādīja, ka kolekcijas parasti sastāv no liela izmēra dzīvniekiem kā [[lauva]]s vai [[degunradži|degunradžus]]. To turēšana ir ļoti dārga un aizņem lielu platību. Darela norādīja, ka "''[[Kalitriksu dzimta|kalitriksi]], [[skorpioni]], [[tauriņi]] un pat [[skudras]] šķitīs interesanti apmeklētājiem, ja tiks pienācīgi un pareizi izrādīti''". Ziemā pirmie dzīvnieki no Darela māsas [[Mana ģimene un citi zvēri|Margo]] savrupmājas dārza tika nogādāti uz muižas fermu. Ar dzīvnieku vācēja Kena Smita, Margo un viņas dēla Džerija Brīza palīdzību krātiņus aizveda līdz [[Veimuta(Dorseta)|Veimutas]] ostai, no kurienes ar prāmi pārveda uz Džērsiju un novietoja saimniecības ēkās un kūtīs. Džeralds atradās Argentīnā, būdams informēts par notiekošo. Muižas teritorijā drudžaini sākās iežogojumu un krātiņu veidošana. Džeralda asistents Smits no vietējiem iedzīvotājiem vai [[Peintona]]s pieņēma darbā personālu vietā, kurai vajadzēja kļūt par vienu no pasaules progresīvākajiem zoodārziem. Starp viņiem bija vēlākais zoodārza direktors Džeremijs Malisons, "Putnu sekcijas" kurators Džons Malets un Džons Hārtlijs, kas pavadīja Darelu ekspedīcijās uz Maurīciju. Zoodārzs vēra apmeklētājiem savas durvis [[Lieldienas|Lieldienu]] brīvdienās 1959. gada 26. martā. Nākamajā dienā apmeklētāju skaits pieauga teju četrkārtīgi līdz trim tūkstošiem, bet ceturtajā dienā sasniedza sešus tūkstošus. Atsevišķi no Darelu Kamerūnas kolekcijas mitinājās daudzi eksotiski citu kontinentu dzīvnieki, kurus no tirgotāju katalogiem bija iegādājies Kens Smits. Jūnijā ekspozīciju papildināja no Argentīnas atvestā kolekcija. Šeit nebija aplūkojami liela izmēra dzīvnieki kā [[ziloņi]] vai [[žirafes]]. Tos bija ne tikai dārgi iepirkt un uzturēt, bet tas neatbilda Darela redzējumam par zoodārzu kā mājokli un patvērumu aizraujošiem mazākiem radījumiem. 15. gadsimta siena šķūnis bija pārtapis par "Tropu putnu māju", govju kūts – "Pērtiķu māju", sidra spiestuvē tagad dzīvoja lielāki un mazāki [[zīdītāji]], garāža kļuva par "Rāpuļu māju", cūku aizgalde sniedza pajumti [[jenoti]]em, [[puma]]s un [[dingo]]. Nelielajā augļu dārzā gar krastu stiepās iežogojumu un aviāriju rinda, kur rudenī nobriedušie āboli krita uz [[pekari|pekaru]], [[tapīri|tapīru]] un [[īstie ķenguri|valabiju]] mugurām. Urdziņa klānu pļavā bija aizdambēta, izveidojot seklu ezeriņu, kur peldēja [[melnkakla gulbis|melnkakla gulbji]], [[mandarīnpīle]]s un citi ūdensputni. Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: "''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''". ==Ekspozīcijas un darbība== ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org./species/22690974/178136167 Nicobar Pigeon ''Caloenas nicobarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilā irēna]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103775156/93991401 Asian Fairy-bluebird ''Irena puella''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltastes žagatčakstīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/103894856/183077961 White-rumped Shama ''Kittacincla malabarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Palavanas pāvfazāns]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679398/132051467 Palawan Peacock-pheasant ''Polyplectron napoleonis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilgalvas smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22732350/131890764 Blue-crowned Laughingthrush ''Pterorhinus courtoisi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanastes smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715764/94468047 Red-tailed Laughingthrush ''Trochalopteron milnei''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Kastaņmuguras mežastrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22708361/131947428 Chestnut-backed Thrush ''Geokichla dohertyi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Emeišana mušķērājs]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715770/117063025 Emei Shan Liocichla ''Liocichla omeiensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690991/93298783 Mindanao Bleeding-heart ''Gallicolumba crinigera''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22716522/111107050 Red-billed Leiothrix ''Leiothrix lutea''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Smaragda balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22725538/94895385 Grey-capped Emerald Dove ''Chalcophaps indica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Melngalvas pita]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103656903/93693998 Western Hooded Pitta ''Pitta sordida''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sumatras smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22734448/177430305 Sumatran Laughingthrush ''Garrulax bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Javas punduržubīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22719912/183133210 Java Sparrow ''Lonchura oryzivora''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltkakla irbīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679050/92801007 Collared Partridge ''Arborophila gingica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Viens no uzkrītošākajiem ir zilgalvas smējējstrazds. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi gan dodo, gan citām Maurīcijas putnu sugām. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Zoodārzā aplūkojamie gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== [[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: "''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''". Salīdzinājumā ar katastrofālu daudzu sugu skaita samazināšanos, herpetoloģija – rāpuļu un abinieku studijas – sastopas ar īpašu lielu izaicinājumu. Izšķirošas bioloģiskas informācijas ieguve aizsardzības programmas ietvaros par šiem noslēpumainiem dzīvniekiem savvaļā ir gandrīz neiespējama. Spraigi un rūpīgi pētījumi Darela zoodārzā dod iespēju gūt daudzas fundamentālas atbildes un paātrina lauku pētījumus. ;Bruņurupuči [[Attēls:Angonoka Tortoise Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Angonoka]] "Rāpuļu & Abinieku centrā" Džērsijā]] [[Bruņurupuči]] visā pasaulē dzīvesvietas izzušanas un medību rezultātā atrodas smagā krīzē. Dažos Dienvidamerikas reģionos tie ir visiecienītākais bušmīts un Ķīnā ķermeņu daļas plaši izmanto vietējā medicīnā. [[Ķīļkrūšu bruņurupucis]] jeb angonoka no Madagaskaras tiek uzskatīts par apdraudētāko [[sauszemes bruņurupuču virsdzimta|sauszemes bruņurupuču]] sugu pasaulē. Darels iesāka tās aizsardzību 1985. gadā, kad savvaļā bija atlikuši mazāk kā 400 dzīvnieki. Kopš tā laika Džērsijas trests attīstīja sekmīgu pavairošanas un turēšanas programmu, un vairāk nekā 250 bruņurupucēni ir izšķīlušies Madagaskaras audzēšanas stacijā. Ap 40 dzīvnieku ir izlaisti atpakaļ savvaļā, un sadarbība ar vietējām komūnām ir stūrakmens tresta darbībā Madagaskarā. Zoodārzā tāpat tiek turēti vairāki jauni [[Galapagu bruņurupucis|Galapagu bruņurupuči]]. *[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' *[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' *[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' *[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' *[[Mazais nakts gekons]] ''(Nactus coindemirensis)'' *[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' *[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' *[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' *[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' *[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' *[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] Darels ieguldījums [[Gorillas|rietumu zemieņu gorillas]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/9404/136250858 Western Gorilla ''Gorilla gorilla''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgo tēviņu vārdā Džambo. Viņam jau bija izveidojusies galvenā brieduma pazīme – sidrabaini pelēks muguras apspalvojums. Iepriekš tur dzīvoja divas šīs [[pasuga]]s mātītes, kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā "Džambo līnija". Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, "Kingkongs"). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, neļaujot pienākt tuvāk jaunākām, trakulīgākām gorillām. Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'', ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast labāku veidu, lai labāk aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]]. Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām. Gorillu tūrisms ir izšķirošs ienākumu avots šī parka darbībai. ===Tamarīnu mežs=== [[Tamarīni]] ir mazākie [[pērtiķi]] un dzīvo Dienvidamerikas un Centrālamerikas tropu lietus mežos. Zoodārzā tiek turētas vairākas sugas – [[imperatora tamarīns]], [[divkrāsainais tamarīns]], [[zeltainais lauvtamarīns]] un [[melnais lauvtamarīns]]. Tie ir ļoti teritoriāli dzīvnieki, kas sazinās ar spalgiem saucieniem un dziedzeru smaržām iezīmē savu teritoriju. Tas ļauj Džersijā mežainā areālā turēt brīvi klaiņojošas tamarīnu grupas un neuztraukties, ka tie varētu aizklīst no vietas, kas sniedz barību un patvērumu. Divkrāsainai tamarīns ir viens no visapdraudētākajiem Amazones primātiem. Pirmie četri dzīvnieki ieradās Džērsijā 1990. gadā no [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] štata. Nākamo četru gadu laikā zoodārzs saņēma vēl piecus tamarīnus, un desmit gadu laikā vairoties spējīgā populācija bija pieaugusi līdz 35 dzīvniekiem. Neraugoties uz panākumiem, suga bija jutīgāka pret apkārtējām izmaiņām un uzņēmīgāka pret stresu un slimībām vairāk nekā citi [[kalitriksu dzimta|kalitriksi]]. Tobrīd zināšanas par divkrāsaino tamarīnu uzvedību dabā un savvaļā bija ļoti trūcīgas. Pētījumi ļāva nodrošināt tiem pareizu aprūpi, pietiekami plašu privāto telpu un pareizu uzturu. Tagad tā ir viena no plaukstošākām dzīvnieku kolekcijām Darela zoodārzā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife conservation Trust – 2001. Preliminary evaluation of the efficacy and safety of a UVB lamp used to prevent metabolic bone disease in pied tamarins ''Saguinus bicolor'' at Jersey Zoo. 37: 41–49</ref><ref>[https://www.iucnredlist.org/species/40644/192551696 Pied Tamarin ''Saguinus bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Lauvtamarīni]] apdzīvo Brazīlijas [[Atlantijas mežs|Atlantijas mežu]], kas sarucis līdz dažiem procentiem no sākotnējās platības.<ref>Dodo: Journal of Durrell Durrell Wildlife Conservation Trust – 2001. From enclosure to wood: Initial responses of ''Leontopithecus chrysomelas'' groups at Jersey Zoo to a change in environment. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 37: 21–23</ref> Katram no meža fragmentiem, kur dzīvo visu četru sugu lauvtamarīni, ir ļoti neliela iespēja saglabāties bez ārējas iejaukšanās. Darelam bija svarīga loma vairākās nozīmīgās iniciatīvās, ieskaitot lauvtamarīnu pavairošanu un reintrodukciju, dzīvesvietu atjaunošanu un savvaļas populāciju pārvietošanu no apdraudētiem meža pleķīšiem līdz aizsargājamām platībām. Darela trests palīdzēja izveidot koku koridorus, kas ļauj dzīvniekiem pārvietoties starp fragmentārajiem mežiem. Zoodārzā zeltainie lauvtamarīni tiek turēti kopš 1978. gada. Džērsijā dzimušu un izaugušu piecu dzīvnieku liela grupa 1987. gadā tika pārvesta pāri okeānam uz Riodežaneiro štatu un veiksmīgi reintroducēta savvaļā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Breeding the Golden Lion Tamarin ''Leontopithecus rosali rosalia'' at the Jersey Wildlife Conservation Trust. ''By'' J.B. Carroll, ''Section Head (Mammals), [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 19: 42–46</ref><ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1986. The Wildlife Preservation Trusts (J.W.P.T./W.P.T.I.) Support for the conservation of the genus ''Leontopithecus''. ''By'' Jeremy J.C. Mallinson. ''Zoological Director, [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 23: 6–18</ref> 1999. gadā aizsargājamā mežā [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] štata rietumos tika izlaista jaukta melno lauvtamarīnu grupa, kas iekļāva arī vairākus dzīvniekus no Džērsijas. Patlaban Darela zoodārzs ir vienīgā vieta, kur sugu iespējams aplūkot ārpus Brazīlijas.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Consevation Trust – 2000. Preliminary evaluation of the reintroduction of a mixed wild-captive group of black lion tamarins ''Leontopithecus chrysopygus''. 36: 30–38</ref> ===Centrālā ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em pastāvīgi cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars. Savvaļā parasti vairojas kalnainos apgabalos. Ievērojamākā ligzdošanas vieta atrodas sāļainā [[lagūna|lagūnā]] [[Laukas nacionālais parks|Laukas nacionālajā parkā]] 4000 m v.j.l., tamdēļ auksti vēji tiem nekaitē. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]] – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Tie ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis tiek ne vien nesaudzīgi nogalinātas, bet tāpat iztraucēti bari, traucējot putniem baroties. Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā dzīvo [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]],<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22692046/93334893 Grey Crowned Crane ''Balearica regulorum''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Daurijas dzērve]]s<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692073/131927305 White-naped Crane ''Grus vipio''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[paradīzes dzērve]]s.<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692109/177514877 Blue Crane ''Anthropoides paradiseus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm. Dzīvesvietas degradācija un nelegāla putnu un olu ievākšana Āfrikas savannās un mitrājos strauji samazina pelēko vainagdzērvju skaitu. Paradīzes dzērves – [[Dienvidāfrika]]s [[nacionālais putns|nacionālā putna]] – stāvoklis savvaļā pēdējos gados nopietni pasliktinās, neraugoties uz savu statusu. Nereti apmeklētājiem laimējas novērot dzērvju daudzveidīgās dejas, kas raksturīgas visām 15 sugām – elegantas pozas, dramatiski, augsti lēcieni ar izplestiem spārniem, saskaņota klanīšanās, skrējieni un īsi lidojumi, kurus pavada skaļi duetā izpildīti saucieni. Izmēģināt dejas soli mēdz pat divas dienas veci dzērvju mazuļi. Džērsijā izšķīlušies dzērvēni pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti. Kuplajā ielejas augājā, mitrājos un ūdeņos raduši mājvietu dažādi vietējās faunas pārstāvji — [[zivju dzenīši]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas. Ielejā ieaudzētas divas reti sastopamas [[orhideju dzimta|orhideju]] sugas — [[Džērsijas orhideja]] un [[purvāju dienvidu orhideja]]. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]] – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju. Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690392/179390191 Pink Pigeon ''Nesoenas mayeri''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu. Tobrīd tur bija saglabājušies 20–30 baloži. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā sārto baložu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām Maskarēnu salās, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni. Mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1987. Notes on the Nesting Behavior of the Echo Parakeet ''Psittacula eques echo''. ''By'' Glyon Young. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 24: 102–111</ref> 1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi. Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] <ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22710912/183006359 Bali Myna ''Leucopsar rothschildi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā mazuļi regulāri izšķiļas kopš 1973. gada, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. Factors affecting chick survival in captive Bali starlings ''Leucopsar rothschildi''. Trace Williams. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 93–108</ref> Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki. ===Dienvidaustrumu Āzijas pērtiķi=== [[Orangutani]] Džērsijā tiek turēti kopš 1968. gada. Zoodārzā mīt kritiski apdraudētais [[Sumatras orangutans]], kas ir viens no 25 visvairāk apdraudētajiem pasaules primātiem. ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' ===Lemuri=== Zoodārzs ir mājas sešu sugu lemuriem. Daļa no tiem mīt Madagaskarai veltītajā ekspozīcijā ''Kirindi Mežs''. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Melnbaltais apkakles vari]] ''(Varecia variegata)'' *[[Sarkanais vari]] ''(Varecia rubra)'' *[[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' ===Kirindi Mežs=== Lielākais pārbūves darbs zoodārza teritorijā bija Kirindi Meža izveide. Tajā pārstāvētās Madagaskaras sugas mitinās apstākļos, kas pietuvināti Madagaskaras sausajiem mežiem. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' *[[Šaurstrīpu mangusts]] ''(Mungotictis decemlineata)'' *[[Madagaskaras gigantiskā žurka]] ''(Hypogeomys antimena)'' *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Melnspārnu garstilbis]] ''(Himantopus himantopus)'' *[[Dūkurpīle|Madagaskaras dūkurpīle]] ''(Thalassornis leuconotus insularis)'' *[[Baltvaigu svilpējpīle]] ''(Dendrocygna viduata)'' *[[Madagaskaras cekulainais ibiss]] ''(Lophotibis cristata)'' ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Darela zoodārzs iesāka [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis|Rodrigesas augļēdājsikspārņu]] pavairošanu nebrīvē]] Augļēdājsikspārņi ir viena no "atslēgas" sugām ekoloģijā – tie apputeksnē ziedus un izkaisa daudzu augu sēklas. Sikspārņu izzušana ir potenciāli postoša visai ekosistēmai – šos zīdītājus zaudējušie meži drīzumā zaudē arī citas sugas. Atšķirībā no kukaiņēdājiem [[sīksikspārņi]]em, dižsikspārņi neizmanto eholokāciju. Plašā zoodārza Sikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] liels iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18755/22087057 Rodrigues Flying Fox ''Pteropus rodricensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18732/22081502 Livingstone's Flying Fox ''Pteropus livingstonii''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> Rodrigesas saliņā 1955. gadā bija atlikuši aptuveni 1000 augļēdājsikspārņi. Nākamo divdesmit gadu laikā to skaits noslīdēja līdz septiņdesmit īpatņiem, un sugas atradās uz izmiršanas sliekšņa. Darela vadītā ekspedīcija 1976. gadā noķēra astoņpadsmit dzīvniekus un izveidoja nebrīvē turētas kolonijas Džērsijā un Maurīcijā. 1976. gada maijā trīs tēviņi un septiņas mātītes ieradās zoodārzā, un piecus mēnešus vēlāk nāca pasaulē pirmais mazulis. Astoņu gadu laikā piedzima astoņdesmit divi sikspārņi, kas ļāva atklāt satelītu kolonijas ārpus Džērsijas. Šobrīd Rodrigesas augļsikspārņu skaits pieaudzis līdz 10 000, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ==Ainava un augājs== Zoodārza ainavu veido blīvas [[mežs|mežaudzes]], [[parks|parki]], [[dārzs|krāšņumdārzi]] un [[ūdens dārzs|ūdens dārzi]]. Nopietna vērība pievērsta Džērsijas florai un faunai, tāpēc plašas platības atvēlētas vietējām [[dzīvotne|dzīvotnēm]]. 1 miljonu [[sterliņu mārciņa|mārciņu]] vērta projekta ietvaros triju gadu laikā Centrālā ieleja pārveidota vēl atbilstošāka vietējai videi, kuru iecienījuši [[zivju dzenītis|zivju dzenīši]], [[rūsganā mežstrupaste|rūsganās mežstrupastes]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas. Plaša ziedaugu un augļu koku stādīšana pārbagāti piesaista [[kukaiņi|kukaiņus]] un putnus. Sadarbībā ar vietējo vides pārvaldi tiek pavairotas daudzi Džērsijai salai reti augi – [[Džērsijas paparde]]s, [[Džērsijas neļķe]]s, Džērsijas [[zemenes]] un [[parastā vīrcele|parastās vīrceles]]. Dārzā izlikti vairāki desmiti putnu būrīši, kurus izmanto [[plīvurpūce]]s, [[piekūni]] un [[bezdelīgas]]. Izplatīta [[rudā vāvere]], [[ūbele]], [[dziedātājstrazds]] un izvairīgā [[īspirkstu mizložņa]], kas nav sastopama citviet ārpus Lielbritānijas. Daudzi citzemju retie [[koks|koki]], [[krūms|krūmi]] un [[ziedaugs|ziedaugi]] dzīvnieku voljēros iestādīti, lai atspoguļotu dabiskās dzīvesvietas. Zoodārzi apmeklētāji var novērot neskaitāmas eksotisku augu sugas, kas piemērotas Džērsijas klimatam. Ainavā spilgti izceļas vairākas [[palma]]s – [[dienvidu kordilīne]]s no [[Jaunzēlande]]s, kas tika iestādītas [[Normandija]] salās 19. gadsimta beigās, [[Eiropas pundurpalma]]s, [[Kanāriju dateļpalma]]s un ''[[Trachycarpus fortunei]]'', kā arī blīvas [[bambusi|bambusu]] audzes, [[mīkstā diksonija|mīkstās diksonijas]], iespaidīgie [[priežu daglītis|priežu daglīši]] jeb "dārgakmeņu torņi", [[Magelāna fuksija]]s, bet granīta sienas bagātīgi klāj [[Kalifornija]]s [[zilganais jānītis|zilganie jānīši]] un [[Meksikas jānītis|Meksikas jānīši]]. ==Darbība aizjūras zemēs== ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Gerald Durrell. The Authorized Biography. Douglas Botting. HarperCollins''Publishers''. 1999. ISBN 978-0-00-638730-5 * Ai-ai un es. Džeralds Darels. Nordik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * Exotic Garden Plants in the Channel Islands. Janine Le Pivert. Seaflower Books, Jersey. 2007. ISBN 978-1-903341-40-7 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[https://www.durrell.org Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] 4qq6r7u34mzgac126kod073wzomu4we 3665958 3665899 2022-08-03T06:06:40Z Algonkins 30993 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 300px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+ |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website = [https://www.durrell.org www.durrell.org] }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs''' ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabas pētnieks un [[rakstnieks]] [[Džeralds Darels]]. Tas atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas [[muiža]]s teritorijā. Kopš 1964. gada zoodārza vadību īsteno [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Zoodārzs aizņem 13 [[ha|hektāru]] platību. Kolekciju veido aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] [[suga]]s. Galvenā vērība tiek pievērsta [[izmirstošas sugas|izmirstošo]] sugu pavairošanai nebrīvē un atgriešanai savvaļā. ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] [[Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG|thumb|250px|Piemineklis [[Džeralds Darels|Darelam]] Džērsijas zoodārzā]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo kolekcijai vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem gadu ilgiem meklējumiem, Darels stundas laikā atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo "muižkungu" vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''"Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''". Dienu vēlāk, 1958. gada 18. oktobrī Darels kopā ar sievu, māti un sekretāri iesēdās kuģī, kas no [[Plimuta]]s devās uz [[Buenosairesa|Buenosairesu]]. Viņš bija "ieķīlājis" savu nākotni zoodārzā, taču to nenožēloja: viņu vairāk uztrauca nevis paša, bet apkārtējās vides nākotne. Ekspedīcijai bija divi galvenie mērķi – ievākt kolekciju zoodārzam un nofilmēt sēriju virkni par [[Argentīna]]s dabu. Buenosairesā Darels satikās ar [[dabaszinātnes|dabaszinātnieku]] [[Deivids Atenboro|Deividu Atenboro]], kas bija atgriezies no dzīvnieku vākšanas un filmēšanas ekspedīcijas [[Paragvaja|Paragvajā]]. Atenboro atceras, ka ''"Džerijs stāstīja aizvien vairāk par saviem plāniem un sava zoodārza sākumu"''. Darels skaidroja, ka visbiežāk krātiņi un aploki piemēroti apmeklētāju vajadzībām un ignorē dzīvnieku vajadzības. Viņš kritizēja zoodārzu lielāko daļu, kas nedomā par iemītnieku pavairošanu un neapgrūtina sevi ar pāru veidošanu un norādīja, ka kolekcijas parasti sastāv no liela izmēra dzīvniekiem kā [[lauva]]s vai [[degunradži|degunradžus]]. To turēšana ir ļoti dārga un aizņem lielu platību. Darela norādīja, ka "''[[Kalitriksu dzimta|kalitriksi]], [[skorpioni]], [[tauriņi]] un pat [[skudras]] šķitīs interesanti apmeklētājiem, ja tiks pienācīgi un pareizi izrādīti''". Ziemā pirmie dzīvnieki no Darela māsas [[Mana ģimene un citi zvēri|Margo]] savrupmājas dārza tika nogādāti uz muižas fermu. Ar dzīvnieku vācēja Kena Smita, Margo un viņas dēla Džerija Brīza palīdzību krātiņus aizveda līdz [[Veimuta(Dorseta)|Veimutas]] ostai, no kurienes ar prāmi pārveda uz Džērsiju un novietoja saimniecības ēkās un kūtīs. Džeralds atradās Argentīnā, būdams informēts par notiekošo. Muižas teritorijā drudžaini sākās iežogojumu un krātiņu veidošana. Džeralda asistents Smits no vietējiem iedzīvotājiem vai [[Peintona]]s pieņēma darbā personālu vietā, kurai vajadzēja kļūt par vienu no pasaules progresīvākajiem zoodārziem. Starp viņiem bija vēlākais zoodārza direktors Džeremijs Malisons, "Putnu sekcijas" kurators Džons Malets un Džons Hārtlijs, kas pavadīja Darelu ekspedīcijās uz Maurīciju. Zoodārzs vēra apmeklētājiem savas durvis [[Lieldienas|Lieldienu]] brīvdienās 1959. gada 26. martā. Nākamajā dienā apmeklētāju skaits pieauga teju četrkārtīgi līdz trim tūkstošiem, bet ceturtajā dienā sasniedza sešus tūkstošus. Atsevišķi no Darelu Kamerūnas kolekcijas mitinājās daudzi eksotiski citu kontinentu dzīvnieki, kurus no tirgotāju katalogiem bija iegādājies Kens Smits. Jūnijā ekspozīciju papildināja no Argentīnas atvestā kolekcija. Šeit nebija aplūkojami liela izmēra dzīvnieki kā [[ziloņi]] vai [[žirafes]]. Tos bija ne tikai dārgi iepirkt un uzturēt, bet tas neatbilda Darela redzējumam par zoodārzu kā mājokli un patvērumu aizraujošiem mazākiem radījumiem. 15. gadsimta siena šķūnis bija pārtapis par "Tropu putnu māju", govju kūts – "Pērtiķu māju", sidra spiestuvē tagad dzīvoja lielāki un mazāki [[zīdītāji]], garāža kļuva par "Rāpuļu māju", cūku aizgalde sniedza pajumti [[jenoti]]em, [[puma]]s un [[dingo]]. Nelielajā augļu dārzā gar krastu stiepās iežogojumu un aviāriju rinda, kur rudenī nobriedušie āboli krita uz [[pekari|pekaru]], [[tapīri|tapīru]] un [[īstie ķenguri|valabiju]] mugurām. Urdziņa klānu pļavā bija aizdambēta, izveidojot seklu ezeriņu, kur peldēja [[melnkakla gulbis|melnkakla gulbji]], [[mandarīnpīle]]s un citi ūdensputni. Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: "''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''". ==Ekspozīcijas un darbība== ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org./species/22690974/178136167 Nicobar Pigeon ''Caloenas nicobarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilā irēna]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103775156/93991401 Asian Fairy-bluebird ''Irena puella''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltastes žagatčakstīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/103894856/183077961 White-rumped Shama ''Kittacincla malabarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Palavanas pāvfazāns]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679398/132051467 Palawan Peacock-pheasant ''Polyplectron napoleonis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilgalvas smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22732350/131890764 Blue-crowned Laughingthrush ''Pterorhinus courtoisi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanastes smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715764/94468047 Red-tailed Laughingthrush ''Trochalopteron milnei''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Kastaņmuguras mežastrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22708361/131947428 Chestnut-backed Thrush ''Geokichla dohertyi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Emeišana mušķērājs]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715770/117063025 Emei Shan Liocichla ''Liocichla omeiensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690991/93298783 Mindanao Bleeding-heart ''Gallicolumba crinigera''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22716522/111107050 Red-billed Leiothrix ''Leiothrix lutea''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Smaragda balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22725538/94895385 Grey-capped Emerald Dove ''Chalcophaps indica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Melngalvas pita]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103656903/93693998 Western Hooded Pitta ''Pitta sordida''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sumatras smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22734448/177430305 Sumatran Laughingthrush ''Garrulax bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Javas punduržubīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22719912/183133210 Java Sparrow ''Lonchura oryzivora''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltkakla irbīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679050/92801007 Collared Partridge ''Arborophila gingica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Viens no uzkrītošākajiem ir zilgalvas smējējstrazds. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi gan dodo, gan citām Maurīcijas putnu sugām. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Zoodārzā aplūkojamie gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== [[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: "''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''". Salīdzinājumā ar katastrofālu daudzu sugu skaita samazināšanos, herpetoloģija – rāpuļu un abinieku studijas – sastopas ar īpašu lielu izaicinājumu. Izšķirošas bioloģiskas informācijas ieguve aizsardzības programmas ietvaros par šiem noslēpumainiem dzīvniekiem savvaļā ir gandrīz neiespējama. Spraigi un rūpīgi pētījumi Darela zoodārzā dod iespēju gūt daudzas fundamentālas atbildes un paātrina lauku pētījumus. ;Bruņurupuči [[Attēls:Angonoka Tortoise Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Angonoka]] "Rāpuļu & Abinieku centrā" Džērsijā]] [[Bruņurupuči]] visā pasaulē dzīvesvietas izzušanas un medību rezultātā atrodas smagā krīzē. Dažos Dienvidamerikas reģionos tie ir visiecienītākais bušmīts un Ķīnā ķermeņu daļas plaši izmanto vietējā medicīnā. [[Ķīļkrūšu bruņurupucis]] jeb angonoka no Madagaskaras tiek uzskatīts par apdraudētāko [[sauszemes bruņurupuču virsdzimta|sauszemes bruņurupuču]] sugu pasaulē. Darels iesāka tās aizsardzību 1985. gadā, kad savvaļā bija atlikuši mazāk kā 400 dzīvnieki. Kopš tā laika Džērsijas trests attīstīja sekmīgu pavairošanas un turēšanas programmu, un vairāk nekā 250 bruņurupucēni ir izšķīlušies Madagaskaras audzēšanas stacijā. Ap 40 dzīvnieku ir izlaisti atpakaļ savvaļā, un sadarbība ar vietējām komūnām ir stūrakmens tresta darbībā Madagaskarā. Zoodārzā tāpat tiek turēti vairāki jauni [[Galapagu bruņurupucis|Galapagu bruņurupuči]]. *[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' *[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' *[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' *[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' *[[Mazais nakts gekons]] ''(Nactus coindemirensis)'' *[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' *[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' *[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' *[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' *[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' *[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] Darels ieguldījums [[Gorillas|rietumu zemieņu gorillas]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/9404/136250858 Western Gorilla ''Gorilla gorilla''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgo tēviņu vārdā Džambo. Viņam jau bija izveidojusies galvenā brieduma pazīme – sidrabaini pelēks muguras apspalvojums. Iepriekš tur dzīvoja divas šīs [[pasuga]]s mātītes, kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā "Džambo līnija". Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, "Kingkongs"). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, neļaujot pienākt tuvāk jaunākām, trakulīgākām gorillām. Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'', ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast labāku veidu, lai labāk aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]]. Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām. Gorillu tūrisms ir izšķirošs ienākumu avots šī parka darbībai. ===Tamarīnu mežs=== [[Tamarīni]] ir mazākie [[pērtiķi]] un dzīvo Dienvidamerikas un Centrālamerikas tropu lietus mežos. Zoodārzā tiek turētas vairākas sugas – [[imperatora tamarīns]], [[divkrāsainais tamarīns]], [[zeltainais lauvtamarīns]] un [[melnais lauvtamarīns]]. Tie ir ļoti teritoriāli dzīvnieki, kas sazinās ar spalgiem saucieniem un dziedzeru smaržām iezīmē savu teritoriju. Tas ļauj Džersijā mežainā areālā turēt brīvi klaiņojošas tamarīnu grupas un neuztraukties, ka tie varētu aizklīst no vietas, kas sniedz barību un patvērumu. Divkrāsainai tamarīns ir viens no visapdraudētākajiem Amazones primātiem. Pirmie četri dzīvnieki ieradās Džērsijā 1990. gadā no [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] štata. Nākamo četru gadu laikā zoodārzs saņēma vēl piecus tamarīnus, un desmit gadu laikā vairoties spējīgā populācija bija pieaugusi līdz 35 dzīvniekiem. Neraugoties uz panākumiem, suga bija jutīgāka pret apkārtējām izmaiņām un uzņēmīgāka pret stresu un slimībām vairāk nekā citi [[kalitriksu dzimta|kalitriksi]]. Tobrīd zināšanas par divkrāsaino tamarīnu uzvedību dabā un savvaļā bija ļoti trūcīgas. Pētījumi ļāva nodrošināt tiem pareizu aprūpi, pietiekami plašu privāto telpu un pareizu uzturu. Tagad tā ir viena no plaukstošākām dzīvnieku kolekcijām Darela zoodārzā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife conservation Trust – 2001. Preliminary evaluation of the efficacy and safety of a UVB lamp used to prevent metabolic bone disease in pied tamarins ''Saguinus bicolor'' at Jersey Zoo. 37: 41–49</ref><ref>[https://www.iucnredlist.org/species/40644/192551696 Pied Tamarin ''Saguinus bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Lauvtamarīni]] apdzīvo Brazīlijas [[Atlantijas mežs|Atlantijas mežu]], kas sarucis līdz dažiem procentiem no sākotnējās platības.<ref>Dodo: Journal of Durrell Durrell Wildlife Conservation Trust – 2001. From enclosure to wood: Initial responses of ''Leontopithecus chrysomelas'' groups at Jersey Zoo to a change in environment. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 37: 21–23</ref> Katram no meža fragmentiem, kur dzīvo visu četru sugu lauvtamarīni, ir ļoti neliela iespēja saglabāties bez ārējas iejaukšanās. Darelam bija svarīga loma vairākās nozīmīgās iniciatīvās, ieskaitot lauvtamarīnu pavairošanu un reintrodukciju, dzīvesvietu atjaunošanu un savvaļas populāciju pārvietošanu no apdraudētiem meža pleķīšiem līdz aizsargājamām platībām. Darela trests palīdzēja izveidot koku koridorus, kas ļauj dzīvniekiem pārvietoties starp fragmentārajiem mežiem. Zoodārzā zeltainie lauvtamarīni tiek turēti kopš 1978. gada. Džērsijā dzimušu un izaugušu piecu dzīvnieku liela grupa 1987. gadā tika pārvesta pāri okeānam uz Riodežaneiro štatu un veiksmīgi reintroducēta savvaļā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Breeding the Golden Lion Tamarin ''Leontopithecus rosali rosalia'' at the Jersey Wildlife Conservation Trust. ''By'' J.B. Carroll, ''Section Head (Mammals), [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 19: 42–46</ref><ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1986. The Wildlife Preservation Trusts (J.W.P.T./W.P.T.I.) Support for the conservation of the genus ''Leontopithecus''. ''By'' Jeremy J.C. Mallinson. ''Zoological Director, [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 23: 6–18</ref> 1999. gadā aizsargājamā mežā [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] štata rietumos tika izlaista jaukta melno lauvtamarīnu grupa, kas iekļāva arī vairākus dzīvniekus no Džērsijas. Patlaban Darela zoodārzs ir vienīgā vieta, kur sugu iespējams aplūkot ārpus Brazīlijas.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Consevation Trust – 2000. Preliminary evaluation of the reintroduction of a mixed wild-captive group of black lion tamarins ''Leontopithecus chrysopygus''. 36: 30–38</ref> ===Centrālā ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em pastāvīgi cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars. Savvaļā parasti vairojas kalnainos apgabalos. Ievērojamākā ligzdošanas vieta atrodas sāļainā [[lagūna|lagūnā]] [[Laukas nacionālais parks|Laukas nacionālajā parkā]] 4000 m v.j.l., tamdēļ auksti vēji tiem nekaitē. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]] – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Tie ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis tiek ne vien nesaudzīgi nogalinātas, bet tāpat iztraucēti bari, traucējot putniem baroties. Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā dzīvo [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]],<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22692046/93334893 Grey Crowned Crane ''Balearica regulorum''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Daurijas dzērve]]s<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692073/131927305 White-naped Crane ''Grus vipio''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[paradīzes dzērve]]s.<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692109/177514877 Blue Crane ''Anthropoides paradiseus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm. Dzīvesvietas degradācija un nelegāla putnu un olu ievākšana Āfrikas savannās un mitrājos strauji samazina pelēko vainagdzērvju skaitu. Paradīzes dzērves – [[Dienvidāfrika]]s [[nacionālais putns|nacionālā putna]] – stāvoklis savvaļā pēdējos gados nopietni pasliktinās, neraugoties uz savu statusu. Nereti apmeklētājiem laimējas novērot dzērvju daudzveidīgās dejas, kas raksturīgas visām 15 sugām – elegantas pozas, dramatiski, augsti lēcieni ar izplestiem spārniem, saskaņota klanīšanās, skrējieni un īsi lidojumi, kurus pavada skaļi duetā izpildīti saucieni. Izmēģināt dejas soli mēdz pat divas dienas veci dzērvju mazuļi. Džērsijā izšķīlušies dzērvēni pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti. Kuplajā ielejas augājā, mitrājos un ūdeņos raduši mājvietu dažādi vietējās faunas pārstāvji — [[zivju dzenīši]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas. Ielejā ieaudzētas divas reti sastopamas [[orhideju dzimta|orhideju]] sugas — [[Džērsijas orhideja]] un [[purvāju dienvidu orhideja]]. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]] – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju. Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690392/179390191 Pink Pigeon ''Nesoenas mayeri''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu. Tobrīd tur bija saglabājušies 20–30 baloži. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā sārto baložu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām Maskarēnu salās, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni. Mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1987. Notes on the Nesting Behavior of the Echo Parakeet ''Psittacula eques echo''. ''By'' Glyon Young. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 24: 102–111</ref> 1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi. Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] <ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22710912/183006359 Bali Myna ''Leucopsar rothschildi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā mazuļi regulāri izšķiļas kopš 1973. gada, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. Factors affecting chick survival in captive Bali starlings ''Leucopsar rothschildi''. Trace Williams. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 93–108</ref> Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki. ===Dienvidaustrumu Āzijas pērtiķi=== [[Orangutani]] Džērsijā tiek turēti kopš 1968. gada. Zoodārzā mīt kritiski apdraudētais [[Sumatras orangutans]], kas ir viens no 25 visvairāk apdraudētajiem pasaules primātiem. ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' ===Lemuri=== Zoodārzs ir mājas sešu sugu lemuriem. Daļa no tiem mīt Madagaskarai veltītajā ekspozīcijā ''Kirindi Mežs''. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Melnbaltais apkakles vari]] ''(Varecia variegata)'' *[[Sarkanais vari]] ''(Varecia rubra)'' *[[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' ===Kirindi Mežs=== Lielākais pārbūves darbs zoodārza teritorijā bija Kirindi Meža izveide. Tajā pārstāvētās Madagaskaras sugas mitinās apstākļos, kas pietuvināti Madagaskaras sausajiem mežiem. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' *[[Šaurstrīpu mangusts]] ''(Mungotictis decemlineata)'' *[[Madagaskaras gigantiskā žurka]] ''(Hypogeomys antimena)'' *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Melnspārnu garstilbis]] ''(Himantopus himantopus)'' *[[Dūkurpīle|Madagaskaras dūkurpīle]] ''(Thalassornis leuconotus insularis)'' *[[Baltvaigu svilpējpīle]] ''(Dendrocygna viduata)'' *[[Madagaskaras cekulainais ibiss]] ''(Lophotibis cristata)'' ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Darela zoodārzs iesāka [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis|Rodrigesas augļēdājsikspārņu]] pavairošanu nebrīvē]] Augļēdājsikspārņi ir viena no "atslēgas" sugām ekoloģijā – tie apputeksnē ziedus un izkaisa daudzu augu sēklas. Sikspārņu izzušana ir potenciāli postoša visai ekosistēmai – šos zīdītājus zaudējušie meži drīzumā zaudē arī citas sugas. Atšķirībā no kukaiņēdājiem [[sīksikspārņi]]em, dižsikspārņi neizmanto eholokāciju. Plašā zoodārza Sikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] liels iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18755/22087057 Rodrigues Flying Fox ''Pteropus rodricensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18732/22081502 Livingstone's Flying Fox ''Pteropus livingstonii''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> Rodrigesas saliņā 1955. gadā bija atlikuši aptuveni 1000 augļēdājsikspārņi. Nākamo divdesmit gadu laikā to skaits noslīdēja līdz septiņdesmit īpatņiem, un sugas atradās uz izmiršanas sliekšņa. Darela vadītā ekspedīcija 1976. gadā noķēra astoņpadsmit dzīvniekus un izveidoja nebrīvē turētas kolonijas Džērsijā un Maurīcijā. 1976. gada maijā trīs tēviņi un septiņas mātītes ieradās zoodārzā, un piecus mēnešus vēlāk nāca pasaulē pirmais mazulis. Astoņu gadu laikā piedzima astoņdesmit divi sikspārņi, kas ļāva atklāt satelītu kolonijas ārpus Džērsijas. Šobrīd Rodrigesas augļsikspārņu skaits pieaudzis līdz 10 000, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ==Ainava un augājs== Zoodārza ainavu veido blīvas [[mežs|mežaudzes]], [[parks|parki]], [[dārzs|krāšņumdārzi]] un [[ūdens dārzs|ūdens dārzi]]. Nopietna vērība pievērsta Džērsijas florai un faunai, tāpēc plašas platības atvēlētas vietējām [[dzīvotne|dzīvotnēm]]. 1 miljonu [[sterliņu mārciņa|mārciņu]] vērta projekta ietvaros triju gadu laikā Centrālā ieleja pārveidota vēl atbilstošāka vietējai videi, kuru iecienījuši [[zivju dzenītis|zivju dzenīši]], [[rūsganā mežstrupaste|rūsganās mežstrupastes]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas. Plaša ziedaugu un augļu koku stādīšana pārbagāti piesaista [[kukaiņi|kukaiņus]] un putnus. Sadarbībā ar vietējo vides pārvaldi tiek pavairotas daudzi Džērsijai salai reti augi – [[Džērsijas paparde]]s, [[Džērsijas neļķe]]s, Džērsijas [[zemenes]] un [[parastā vīrcele|parastās vīrceles]]. Dārzā izlikti vairāki desmiti putnu būrīši, kurus izmanto [[plīvurpūce]]s, [[piekūni]] un [[bezdelīgas]]. Izplatīta [[rudā vāvere]], [[ūbele]], [[dziedātājstrazds]] un izvairīgā [[īspirkstu mizložņa]], kas nav sastopama citviet ārpus Lielbritānijas. Daudzi citzemju retie [[koks|koki]], [[krūms|krūmi]] un [[ziedaugs|ziedaugi]] dzīvnieku voljēros iestādīti, lai atspoguļotu dabiskās dzīvesvietas. Zoodārzi apmeklētāji var novērot neskaitāmas eksotisku augu sugas, kas piemērotas Džērsijas klimatam. Ainavā spilgti izceļas vairākas [[palma]]s – [[dienvidu kordilīne]]s no [[Jaunzēlande]]s, kas tika iestādītas [[Normandija]] salās 19. gadsimta beigās, [[Eiropas pundurpalma]]s, [[Kanāriju dateļpalma]]s un ''[[Trachycarpus fortunei]]'', kā arī blīvas [[bambusi|bambusu]] audzes, [[mīkstā diksonija|mīkstās diksonijas]], iespaidīgie [[priežu daglītis|priežu daglīši]] jeb "dārgakmeņu torņi", [[Magelāna fuksija]]s, bet granīta sienas bagātīgi klāj [[Kalifornija]]s [[zilganais jānītis|zilganie jānīši]] un [[Meksikas jānītis|Meksikas jānīši]]. ==Darbība aizjūras zemēs== ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Gerald Durrell. The Authorized Biography. Douglas Botting. HarperCollins''Publishers''. 1999. ISBN 978-0-00-638730-5 * Ai-ai un es. Džeralds Darels. Nordik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * Exotic Garden Plants in the Channel Islands. Janine Le Pivert. Seaflower Books, Jersey. 2007. ISBN 978-1-903341-40-7 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[https://www.durrell.org Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] dng8jngd2a76g6jtawzw4nm7tnnbjy7 3665968 3665958 2022-08-03T06:42:36Z Algonkins 30993 /* Centrālā ieleja */ wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 300px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+ |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website = [https://www.durrell.org www.durrell.org] }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs''' ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabas pētnieks un [[rakstnieks]] [[Džeralds Darels]]. Tas atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas [[muiža]]s teritorijā. Kopš 1964. gada zoodārza vadību īsteno [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Zoodārzs aizņem 13 [[ha|hektāru]] platību. Kolekciju veido aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] [[suga]]s. Galvenā vērība tiek pievērsta [[izmirstošas sugas|izmirstošo]] sugu pavairošanai nebrīvē un atgriešanai savvaļā. ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] [[Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG|thumb|250px|Piemineklis [[Džeralds Darels|Darelam]] Džērsijas zoodārzā]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo kolekcijai vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem gadu ilgiem meklējumiem, Darels stundas laikā atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo "muižkungu" vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''"Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''". Dienu vēlāk, 1958. gada 18. oktobrī Darels kopā ar sievu, māti un sekretāri iesēdās kuģī, kas no [[Plimuta]]s devās uz [[Buenosairesa|Buenosairesu]]. Viņš bija "ieķīlājis" savu nākotni zoodārzā, taču to nenožēloja: viņu vairāk uztrauca nevis paša, bet apkārtējās vides nākotne. Ekspedīcijai bija divi galvenie mērķi – ievākt kolekciju zoodārzam un nofilmēt sēriju virkni par [[Argentīna]]s dabu. Buenosairesā Darels satikās ar [[dabaszinātnes|dabaszinātnieku]] [[Deivids Atenboro|Deividu Atenboro]], kas bija atgriezies no dzīvnieku vākšanas un filmēšanas ekspedīcijas [[Paragvaja|Paragvajā]]. Atenboro atceras, ka ''"Džerijs stāstīja aizvien vairāk par saviem plāniem un sava zoodārza sākumu"''. Darels skaidroja, ka visbiežāk krātiņi un aploki piemēroti apmeklētāju vajadzībām un ignorē dzīvnieku vajadzības. Viņš kritizēja zoodārzu lielāko daļu, kas nedomā par iemītnieku pavairošanu un neapgrūtina sevi ar pāru veidošanu un norādīja, ka kolekcijas parasti sastāv no liela izmēra dzīvniekiem kā [[lauva]]s vai [[degunradži|degunradžus]]. To turēšana ir ļoti dārga un aizņem lielu platību. Darela norādīja, ka "''[[Kalitriksu dzimta|kalitriksi]], [[skorpioni]], [[tauriņi]] un pat [[skudras]] šķitīs interesanti apmeklētājiem, ja tiks pienācīgi un pareizi izrādīti''". Ziemā pirmie dzīvnieki no Darela māsas [[Mana ģimene un citi zvēri|Margo]] savrupmājas dārza tika nogādāti uz muižas fermu. Ar dzīvnieku vācēja Kena Smita, Margo un viņas dēla Džerija Brīza palīdzību krātiņus aizveda līdz [[Veimuta(Dorseta)|Veimutas]] ostai, no kurienes ar prāmi pārveda uz Džērsiju un novietoja saimniecības ēkās un kūtīs. Džeralds atradās Argentīnā, būdams informēts par notiekošo. Muižas teritorijā drudžaini sākās iežogojumu un krātiņu veidošana. Džeralda asistents Smits no vietējiem iedzīvotājiem vai [[Peintona]]s pieņēma darbā personālu vietā, kurai vajadzēja kļūt par vienu no pasaules progresīvākajiem zoodārziem. Starp viņiem bija vēlākais zoodārza direktors Džeremijs Malisons, "Putnu sekcijas" kurators Džons Malets un Džons Hārtlijs, kas pavadīja Darelu ekspedīcijās uz Maurīciju. Zoodārzs vēra apmeklētājiem savas durvis [[Lieldienas|Lieldienu]] brīvdienās 1959. gada 26. martā. Nākamajā dienā apmeklētāju skaits pieauga teju četrkārtīgi līdz trim tūkstošiem, bet ceturtajā dienā sasniedza sešus tūkstošus. Atsevišķi no Darelu Kamerūnas kolekcijas mitinājās daudzi eksotiski citu kontinentu dzīvnieki, kurus no tirgotāju katalogiem bija iegādājies Kens Smits. Jūnijā ekspozīciju papildināja no Argentīnas atvestā kolekcija. Šeit nebija aplūkojami liela izmēra dzīvnieki kā [[ziloņi]] vai [[žirafes]]. Tos bija ne tikai dārgi iepirkt un uzturēt, bet tas neatbilda Darela redzējumam par zoodārzu kā mājokli un patvērumu aizraujošiem mazākiem radījumiem. 15. gadsimta siena šķūnis bija pārtapis par "Tropu putnu māju", govju kūts – "Pērtiķu māju", sidra spiestuvē tagad dzīvoja lielāki un mazāki [[zīdītāji]], garāža kļuva par "Rāpuļu māju", cūku aizgalde sniedza pajumti [[jenoti]]em, [[puma]]s un [[dingo]]. Nelielajā augļu dārzā gar krastu stiepās iežogojumu un aviāriju rinda, kur rudenī nobriedušie āboli krita uz [[pekari|pekaru]], [[tapīri|tapīru]] un [[īstie ķenguri|valabiju]] mugurām. Urdziņa klānu pļavā bija aizdambēta, izveidojot seklu ezeriņu, kur peldēja [[melnkakla gulbis|melnkakla gulbji]], [[mandarīnpīle]]s un citi ūdensputni. Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: "''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''". ==Ekspozīcijas un darbība== ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org./species/22690974/178136167 Nicobar Pigeon ''Caloenas nicobarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilā irēna]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103775156/93991401 Asian Fairy-bluebird ''Irena puella''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltastes žagatčakstīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/103894856/183077961 White-rumped Shama ''Kittacincla malabarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Palavanas pāvfazāns]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679398/132051467 Palawan Peacock-pheasant ''Polyplectron napoleonis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilgalvas smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22732350/131890764 Blue-crowned Laughingthrush ''Pterorhinus courtoisi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanastes smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715764/94468047 Red-tailed Laughingthrush ''Trochalopteron milnei''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Kastaņmuguras mežastrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22708361/131947428 Chestnut-backed Thrush ''Geokichla dohertyi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Emeišana mušķērājs]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715770/117063025 Emei Shan Liocichla ''Liocichla omeiensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690991/93298783 Mindanao Bleeding-heart ''Gallicolumba crinigera''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22716522/111107050 Red-billed Leiothrix ''Leiothrix lutea''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Smaragda balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22725538/94895385 Grey-capped Emerald Dove ''Chalcophaps indica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Melngalvas pita]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103656903/93693998 Western Hooded Pitta ''Pitta sordida''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sumatras smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22734448/177430305 Sumatran Laughingthrush ''Garrulax bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Javas punduržubīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22719912/183133210 Java Sparrow ''Lonchura oryzivora''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltkakla irbīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679050/92801007 Collared Partridge ''Arborophila gingica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Viens no uzkrītošākajiem ir zilgalvas smējējstrazds. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi gan dodo, gan citām Maurīcijas putnu sugām. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Zoodārzā aplūkojamie gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== [[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: "''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''". Salīdzinājumā ar katastrofālu daudzu sugu skaita samazināšanos, herpetoloģija – rāpuļu un abinieku studijas – sastopas ar īpašu lielu izaicinājumu. Izšķirošas bioloģiskas informācijas ieguve aizsardzības programmas ietvaros par šiem noslēpumainiem dzīvniekiem savvaļā ir gandrīz neiespējama. Spraigi un rūpīgi pētījumi Darela zoodārzā dod iespēju gūt daudzas fundamentālas atbildes un paātrina lauku pētījumus. ;Bruņurupuči [[Attēls:Angonoka Tortoise Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Angonoka]] "Rāpuļu & Abinieku centrā" Džērsijā]] [[Bruņurupuči]] visā pasaulē dzīvesvietas izzušanas un medību rezultātā atrodas smagā krīzē. Dažos Dienvidamerikas reģionos tie ir visiecienītākais bušmīts un Ķīnā ķermeņu daļas plaši izmanto vietējā medicīnā. [[Ķīļkrūšu bruņurupucis]] jeb angonoka no Madagaskaras tiek uzskatīts par apdraudētāko [[sauszemes bruņurupuču virsdzimta|sauszemes bruņurupuču]] sugu pasaulē. Darels iesāka tās aizsardzību 1985. gadā, kad savvaļā bija atlikuši mazāk kā 400 dzīvnieki. Kopš tā laika Džērsijas trests attīstīja sekmīgu pavairošanas un turēšanas programmu, un vairāk nekā 250 bruņurupucēni ir izšķīlušies Madagaskaras audzēšanas stacijā. Ap 40 dzīvnieku ir izlaisti atpakaļ savvaļā, un sadarbība ar vietējām komūnām ir stūrakmens tresta darbībā Madagaskarā. Zoodārzā tāpat tiek turēti vairāki jauni [[Galapagu bruņurupucis|Galapagu bruņurupuči]]. *[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' *[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' *[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' *[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' *[[Mazais nakts gekons]] ''(Nactus coindemirensis)'' *[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' *[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' *[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' *[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' *[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' *[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] Darels ieguldījums [[Gorillas|rietumu zemieņu gorillas]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/9404/136250858 Western Gorilla ''Gorilla gorilla''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgo tēviņu vārdā Džambo. Viņam jau bija izveidojusies galvenā brieduma pazīme – sidrabaini pelēks muguras apspalvojums. Iepriekš tur dzīvoja divas šīs [[pasuga]]s mātītes, kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā "Džambo līnija". Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, "Kingkongs"). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, neļaujot pienākt tuvāk jaunākām, trakulīgākām gorillām. Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'', ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast labāku veidu, lai labāk aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]]. Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām. Gorillu tūrisms ir izšķirošs ienākumu avots šī parka darbībai. ===Tamarīnu mežs=== [[Tamarīni]] ir mazākie [[pērtiķi]] un dzīvo Dienvidamerikas un Centrālamerikas tropu lietus mežos. Zoodārzā tiek turētas vairākas sugas – [[imperatora tamarīns]], [[divkrāsainais tamarīns]], [[zeltainais lauvtamarīns]] un [[melnais lauvtamarīns]]. Tie ir ļoti teritoriāli dzīvnieki, kas sazinās ar spalgiem saucieniem un dziedzeru smaržām iezīmē savu teritoriju. Tas ļauj Džersijā mežainā areālā turēt brīvi klaiņojošas tamarīnu grupas un neuztraukties, ka tie varētu aizklīst no vietas, kas sniedz barību un patvērumu. Divkrāsainai tamarīns ir viens no visapdraudētākajiem Amazones primātiem. Pirmie četri dzīvnieki ieradās Džērsijā 1990. gadā no [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] štata. Nākamo četru gadu laikā zoodārzs saņēma vēl piecus tamarīnus, un desmit gadu laikā vairoties spējīgā populācija bija pieaugusi līdz 35 dzīvniekiem. Neraugoties uz panākumiem, suga bija jutīgāka pret apkārtējām izmaiņām un uzņēmīgāka pret stresu un slimībām vairāk nekā citi [[kalitriksu dzimta|kalitriksi]]. Tobrīd zināšanas par divkrāsaino tamarīnu uzvedību dabā un savvaļā bija ļoti trūcīgas. Pētījumi ļāva nodrošināt tiem pareizu aprūpi, pietiekami plašu privāto telpu un pareizu uzturu. Tagad tā ir viena no plaukstošākām dzīvnieku kolekcijām Darela zoodārzā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife conservation Trust – 2001. Preliminary evaluation of the efficacy and safety of a UVB lamp used to prevent metabolic bone disease in pied tamarins ''Saguinus bicolor'' at Jersey Zoo. 37: 41–49</ref><ref>[https://www.iucnredlist.org/species/40644/192551696 Pied Tamarin ''Saguinus bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Lauvtamarīni]] apdzīvo Brazīlijas [[Atlantijas mežs|Atlantijas mežu]], kas sarucis līdz dažiem procentiem no sākotnējās platības.<ref>Dodo: Journal of Durrell Durrell Wildlife Conservation Trust – 2001. From enclosure to wood: Initial responses of ''Leontopithecus chrysomelas'' groups at Jersey Zoo to a change in environment. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 37: 21–23</ref> Katram no meža fragmentiem, kur dzīvo visu četru sugu lauvtamarīni, ir ļoti neliela iespēja saglabāties bez ārējas iejaukšanās. Darelam bija svarīga loma vairākās nozīmīgās iniciatīvās, ieskaitot lauvtamarīnu pavairošanu un reintrodukciju, dzīvesvietu atjaunošanu un savvaļas populāciju pārvietošanu no apdraudētiem meža pleķīšiem līdz aizsargājamām platībām. Darela trests palīdzēja izveidot koku koridorus, kas ļauj dzīvniekiem pārvietoties starp fragmentārajiem mežiem. Zoodārzā zeltainie lauvtamarīni tiek turēti kopš 1978. gada. Džērsijā dzimušu un izaugušu piecu dzīvnieku liela grupa 1987. gadā tika pārvesta pāri okeānam uz Riodežaneiro štatu un veiksmīgi reintroducēta savvaļā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Breeding the Golden Lion Tamarin ''Leontopithecus rosali rosalia'' at the Jersey Wildlife Conservation Trust. ''By'' J.B. Carroll, ''Section Head (Mammals), [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 19: 42–46</ref><ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1986. The Wildlife Preservation Trusts (J.W.P.T./W.P.T.I.) Support for the conservation of the genus ''Leontopithecus''. ''By'' Jeremy J.C. Mallinson. ''Zoological Director, [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 23: 6–18</ref> 1999. gadā aizsargājamā mežā [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] štata rietumos tika izlaista jaukta melno lauvtamarīnu grupa, kas iekļāva arī vairākus dzīvniekus no Džērsijas. Patlaban Darela zoodārzs ir vienīgā vieta, kur sugu iespējams aplūkot ārpus Brazīlijas.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Consevation Trust – 2000. Preliminary evaluation of the reintroduction of a mixed wild-captive group of black lion tamarins ''Leontopithecus chrysopygus''. 36: 30–38</ref> ===Centrālā ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em pastāvīgi cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars.<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22697365/132068236 Chilean Flamingo ''Phoenicopterus chilensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Savvaļā parasti vairojas kalnainos apgabalos. Ievērojamākā ligzdošanas vieta atrodas sāļainā [[lagūna|lagūnā]] [[Laukas nacionālais parks|Laukas nacionālajā parkā]] 4000 m v.j.l., tamdēļ auksti vēji tiem nekaitē. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22679954/118577901 Red-breasted Goose ''Branta ruficollis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Tie ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis ne vien nesaudzīgi nogalina, bet tāpat tiek trenkāti un izgaiņāti bari, traucējot putniem baroties. Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā dzīvo [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]],<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22692046/93334893 Grey Crowned Crane ''Balearica regulorum''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Daurijas dzērve]]s<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692073/131927305 White-naped Crane ''Grus vipio''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[paradīzes dzērve]]s.<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692109/177514877 Blue Crane ''Anthropoides paradiseus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm. Dzīvesvietas degradācija un nelegāla putnu un olu ievākšana Āfrikas savannās un mitrājos strauji samazina pelēko vainagdzērvju skaitu. Paradīzes dzērves – [[Dienvidāfrika]]s [[nacionālais putns|nacionālā putna]] – stāvoklis savvaļā pēdējos gados nopietni pasliktinās, neraugoties uz savu statusu. Nereti apmeklētājiem laimējas novērot dzērvju daudzveidīgās dejas, kas raksturīgas visām 15 sugām – elegantas pozas, dramatiski, augsti lēcieni ar izplestiem spārniem, saskaņota klanīšanās, skrējieni un īsi lidojumi, kurus pavada skaļi duetā izpildīti saucieni. Izmēģināt dejas soli mēdz pat divas dienas veci dzērvju mazuļi. Džērsijā izšķīlušies dzērvēni pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti. Kuplajā ielejas augājā, mitrājos un ūdeņos raduši mājvietu dažādi vietējās faunas pārstāvji — [[zivju dzenīši]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas. Ielejā ieaudzētas divas reti sastopamas [[orhideju dzimta|orhideju]] sugas — [[Džērsijas orhideja]] un [[purvāju dienvidu orhideja]]. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/44166/164580923 Asian Small-clawed Otter ''Aonyx cinereus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju. Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690392/179390191 Pink Pigeon ''Nesoenas mayeri''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu. Tobrīd tur bija saglabājušies 20–30 baloži. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā sārto baložu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām Maskarēnu salās, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni. Mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1987. Notes on the Nesting Behavior of the Echo Parakeet ''Psittacula eques echo''. ''By'' Glyon Young. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 24: 102–111</ref> 1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi. Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] <ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22710912/183006359 Bali Myna ''Leucopsar rothschildi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā mazuļi regulāri izšķiļas kopš 1973. gada, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. Factors affecting chick survival in captive Bali starlings ''Leucopsar rothschildi''. Trace Williams. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 93–108</ref> Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki. ===Dienvidaustrumu Āzijas pērtiķi=== [[Orangutani]] Džērsijā tiek turēti kopš 1968. gada. Zoodārzā mīt kritiski apdraudētais [[Sumatras orangutans]], kas ir viens no 25 visvairāk apdraudētajiem pasaules primātiem. ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' ===Lemuri=== Zoodārzs ir mājas sešu sugu lemuriem. Daļa no tiem mīt Madagaskarai veltītajā ekspozīcijā ''Kirindi Mežs''. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Melnbaltais apkakles vari]] ''(Varecia variegata)'' *[[Sarkanais vari]] ''(Varecia rubra)'' *[[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' ===Kirindi Mežs=== Lielākais pārbūves darbs zoodārza teritorijā bija Kirindi Meža izveide. Tajā pārstāvētās Madagaskaras sugas mitinās apstākļos, kas pietuvināti Madagaskaras sausajiem mežiem. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' *[[Šaurstrīpu mangusts]] ''(Mungotictis decemlineata)'' *[[Madagaskaras gigantiskā žurka]] ''(Hypogeomys antimena)'' *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Melnspārnu garstilbis]] ''(Himantopus himantopus)'' *[[Dūkurpīle|Madagaskaras dūkurpīle]] ''(Thalassornis leuconotus insularis)'' *[[Baltvaigu svilpējpīle]] ''(Dendrocygna viduata)'' *[[Madagaskaras cekulainais ibiss]] ''(Lophotibis cristata)'' ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Darela zoodārzs iesāka [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis|Rodrigesas augļēdājsikspārņu]] pavairošanu nebrīvē]] Augļēdājsikspārņi ir viena no "atslēgas" sugām ekoloģijā – tie apputeksnē ziedus un izkaisa daudzu augu sēklas. Sikspārņu izzušana ir potenciāli postoša visai ekosistēmai – šos zīdītājus zaudējušie meži drīzumā zaudē arī citas sugas. Atšķirībā no kukaiņēdājiem [[sīksikspārņi]]em, dižsikspārņi neizmanto eholokāciju. Plašā zoodārza Sikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] liels iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18755/22087057 Rodrigues Flying Fox ''Pteropus rodricensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18732/22081502 Livingstone's Flying Fox ''Pteropus livingstonii''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> Rodrigesas saliņā 1955. gadā bija atlikuši aptuveni 1000 augļēdājsikspārņi. Nākamo divdesmit gadu laikā to skaits noslīdēja līdz septiņdesmit īpatņiem, un sugas atradās uz izmiršanas sliekšņa. Darela vadītā ekspedīcija 1976. gadā noķēra astoņpadsmit dzīvniekus un izveidoja nebrīvē turētas kolonijas Džērsijā un Maurīcijā. 1976. gada maijā trīs tēviņi un septiņas mātītes ieradās zoodārzā, un piecus mēnešus vēlāk nāca pasaulē pirmais mazulis. Astoņu gadu laikā piedzima astoņdesmit divi sikspārņi, kas ļāva atklāt satelītu kolonijas ārpus Džērsijas. Šobrīd Rodrigesas augļsikspārņu skaits pieaudzis līdz 10 000, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ==Ainava un augājs== Zoodārza ainavu veido blīvas [[mežs|mežaudzes]], [[parks|parki]], [[dārzs|krāšņumdārzi]] un [[ūdens dārzs|ūdens dārzi]]. Nopietna vērība pievērsta Džērsijas florai un faunai, tāpēc plašas platības atvēlētas vietējām [[dzīvotne|dzīvotnēm]]. 1 miljonu [[sterliņu mārciņa|mārciņu]] vērta projekta ietvaros triju gadu laikā Centrālā ieleja pārveidota vēl atbilstošāka vietējai videi, kuru iecienījuši [[zivju dzenītis|zivju dzenīši]], [[rūsganā mežstrupaste|rūsganās mežstrupastes]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas. Plaša ziedaugu un augļu koku stādīšana pārbagāti piesaista [[kukaiņi|kukaiņus]] un putnus. Sadarbībā ar vietējo vides pārvaldi tiek pavairotas daudzi Džērsijai salai reti augi – [[Džērsijas paparde]]s, [[Džērsijas neļķe]]s, Džērsijas [[zemenes]] un [[parastā vīrcele|parastās vīrceles]]. Dārzā izlikti vairāki desmiti putnu būrīši, kurus izmanto [[plīvurpūce]]s, [[piekūni]] un [[bezdelīgas]]. Izplatīta [[rudā vāvere]], [[ūbele]], [[dziedātājstrazds]] un izvairīgā [[īspirkstu mizložņa]], kas nav sastopama citviet ārpus Lielbritānijas. Daudzi citzemju retie [[koks|koki]], [[krūms|krūmi]] un [[ziedaugs|ziedaugi]] dzīvnieku voljēros iestādīti, lai atspoguļotu dabiskās dzīvesvietas. Zoodārzi apmeklētāji var novērot neskaitāmas eksotisku augu sugas, kas piemērotas Džērsijas klimatam. Ainavā spilgti izceļas vairākas [[palma]]s – [[dienvidu kordilīne]]s no [[Jaunzēlande]]s, kas tika iestādītas [[Normandija]] salās 19. gadsimta beigās, [[Eiropas pundurpalma]]s, [[Kanāriju dateļpalma]]s un ''[[Trachycarpus fortunei]]'', kā arī blīvas [[bambusi|bambusu]] audzes, [[mīkstā diksonija|mīkstās diksonijas]], iespaidīgie [[priežu daglītis|priežu daglīši]] jeb "dārgakmeņu torņi", [[Magelāna fuksija]]s, bet granīta sienas bagātīgi klāj [[Kalifornija]]s [[zilganais jānītis|zilganie jānīši]] un [[Meksikas jānītis|Meksikas jānīši]]. ==Darbība aizjūras zemēs== ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Gerald Durrell. The Authorized Biography. Douglas Botting. HarperCollins''Publishers''. 1999. ISBN 978-0-00-638730-5 * Ai-ai un es. Džeralds Darels. Nordik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * Exotic Garden Plants in the Channel Islands. Janine Le Pivert. Seaflower Books, Jersey. 2007. ISBN 978-1-903341-40-7 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[https://www.durrell.org Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] 09iv5bdjoxwf4zjeioytgjf57pvklgd 3665980 3665968 2022-08-03T07:33:14Z Algonkins 30993 /* Aviāriji */ wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 300px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+ |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website = [https://www.durrell.org www.durrell.org] }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs''' ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabas pētnieks un [[rakstnieks]] [[Džeralds Darels]]. Tas atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas [[muiža]]s teritorijā. Kopš 1964. gada zoodārza vadību īsteno [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Zoodārzs aizņem 13 [[ha|hektāru]] platību. Kolekciju veido aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] [[suga]]s. Galvenā vērība tiek pievērsta [[izmirstošas sugas|izmirstošo]] sugu pavairošanai nebrīvē un atgriešanai savvaļā. ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] [[Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG|thumb|250px|Piemineklis [[Džeralds Darels|Darelam]] Džērsijas zoodārzā]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo kolekcijai vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem gadu ilgiem meklējumiem, Darels stundas laikā atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo "muižkungu" vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''"Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''". Dienu vēlāk, 1958. gada 18. oktobrī Darels kopā ar sievu, māti un sekretāri iesēdās kuģī, kas no [[Plimuta]]s devās uz [[Buenosairesa|Buenosairesu]]. Viņš bija "ieķīlājis" savu nākotni zoodārzā, taču to nenožēloja: viņu vairāk uztrauca nevis paša, bet apkārtējās vides nākotne. Ekspedīcijai bija divi galvenie mērķi – ievākt kolekciju zoodārzam un nofilmēt sēriju virkni par [[Argentīna]]s dabu. Buenosairesā Darels satikās ar [[dabaszinātnes|dabaszinātnieku]] [[Deivids Atenboro|Deividu Atenboro]], kas bija atgriezies no dzīvnieku vākšanas un filmēšanas ekspedīcijas [[Paragvaja|Paragvajā]]. Atenboro atceras, ka ''"Džerijs stāstīja aizvien vairāk par saviem plāniem un sava zoodārza sākumu"''. Darels skaidroja, ka visbiežāk krātiņi un aploki piemēroti apmeklētāju vajadzībām un ignorē dzīvnieku vajadzības. Viņš kritizēja zoodārzu lielāko daļu, kas nedomā par iemītnieku pavairošanu un neapgrūtina sevi ar pāru veidošanu un norādīja, ka kolekcijas parasti sastāv no liela izmēra dzīvniekiem kā [[lauva]]s vai [[degunradži|degunradžus]]. To turēšana ir ļoti dārga un aizņem lielu platību. Darela norādīja, ka "''[[Kalitriksu dzimta|kalitriksi]], [[skorpioni]], [[tauriņi]] un pat [[skudras]] šķitīs interesanti apmeklētājiem, ja tiks pienācīgi un pareizi izrādīti''". Ziemā pirmie dzīvnieki no Darela māsas [[Mana ģimene un citi zvēri|Margo]] savrupmājas dārza tika nogādāti uz muižas fermu. Ar dzīvnieku vācēja Kena Smita, Margo un viņas dēla Džerija Brīza palīdzību krātiņus aizveda līdz [[Veimuta(Dorseta)|Veimutas]] ostai, no kurienes ar prāmi pārveda uz Džērsiju un novietoja saimniecības ēkās un kūtīs. Džeralds atradās Argentīnā, būdams informēts par notiekošo. Muižas teritorijā drudžaini sākās iežogojumu un krātiņu veidošana. Džeralda asistents Smits no vietējiem iedzīvotājiem vai [[Peintona]]s pieņēma darbā personālu vietā, kurai vajadzēja kļūt par vienu no pasaules progresīvākajiem zoodārziem. Starp viņiem bija vēlākais zoodārza direktors Džeremijs Malisons, "Putnu sekcijas" kurators Džons Malets un Džons Hārtlijs, kas pavadīja Darelu ekspedīcijās uz Maurīciju. Zoodārzs vēra apmeklētājiem savas durvis [[Lieldienas|Lieldienu]] brīvdienās 1959. gada 26. martā. Nākamajā dienā apmeklētāju skaits pieauga teju četrkārtīgi līdz trim tūkstošiem, bet ceturtajā dienā sasniedza sešus tūkstošus. Atsevišķi no Darelu Kamerūnas kolekcijas mitinājās daudzi eksotiski citu kontinentu dzīvnieki, kurus no tirgotāju katalogiem bija iegādājies Kens Smits. Jūnijā ekspozīciju papildināja no Argentīnas atvestā kolekcija. Šeit nebija aplūkojami liela izmēra dzīvnieki kā [[ziloņi]] vai [[žirafes]]. Tos bija ne tikai dārgi iepirkt un uzturēt, bet tas neatbilda Darela redzējumam par zoodārzu kā mājokli un patvērumu aizraujošiem mazākiem radījumiem. 15. gadsimta siena šķūnis bija pārtapis par "Tropu putnu māju", govju kūts – "Pērtiķu māju", sidra spiestuvē tagad dzīvoja lielāki un mazāki [[zīdītāji]], garāža kļuva par "Rāpuļu māju", cūku aizgalde sniedza pajumti [[jenoti]]em, [[puma]]s un [[dingo]]. Nelielajā augļu dārzā gar krastu stiepās iežogojumu un aviāriju rinda, kur rudenī nobriedušie āboli krita uz [[pekari|pekaru]], [[tapīri|tapīru]] un [[īstie ķenguri|valabiju]] mugurām. Urdziņa klānu pļavā bija aizdambēta, izveidojot seklu ezeriņu, kur peldēja [[melnkakla gulbis|melnkakla gulbji]], [[mandarīnpīle]]s un citi ūdensputni. Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: "''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''". ==Ekspozīcijas un darbība== ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org./species/22690974/178136167 Nicobar Pigeon ''Caloenas nicobarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilā irēna]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103775156/93991401 Asian Fairy-bluebird ''Irena puella''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltastes žagatčakstīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/103894856/183077961 White-rumped Shama ''Kittacincla malabarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Palavanas pāvfazāns]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679398/132051467 Palawan Peacock-pheasant ''Polyplectron napoleonis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilgalvas smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22732350/131890764 Blue-crowned Laughingthrush ''Pterorhinus courtoisi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanastes smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715764/94468047 Red-tailed Laughingthrush ''Trochalopteron milnei''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Kastaņmuguras mežastrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22708361/131947428 Chestnut-backed Thrush ''Geokichla dohertyi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Emeišana mušķērājs]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715770/117063025 Emei Shan Liocichla ''Liocichla omeiensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690991/93298783 Mindanao Bleeding-heart ''Gallicolumba crinigera''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22716522/111107050 Red-billed Leiothrix ''Leiothrix lutea''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Smaragda balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22725538/94895385 Grey-capped Emerald Dove ''Chalcophaps indica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Melngalvas pita]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103656903/93693998 Western Hooded Pitta ''Pitta sordida''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sumatras smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22734448/177430305 Sumatran Laughingthrush ''Garrulax bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Javas punduržubīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22719912/183133210 Java Sparrow ''Lonchura oryzivora''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltkakla irbīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679050/92801007 Collared Partridge ''Arborophila gingica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Viens no uzkrītošākajiem ir zilgalvas smējējstrazds. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi gan dodo, gan citām Maurīcijas putnu sugām. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Zoodārzā aplūkojamie gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== [[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: "''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''". Salīdzinājumā ar katastrofālu daudzu sugu skaita samazināšanos, herpetoloģija – rāpuļu un abinieku studijas – sastopas ar īpašu lielu izaicinājumu. Izšķirošas bioloģiskas informācijas ieguve aizsardzības programmas ietvaros par šiem noslēpumainiem dzīvniekiem savvaļā ir gandrīz neiespējama. Spraigi un rūpīgi pētījumi Darela zoodārzā dod iespēju gūt daudzas fundamentālas atbildes un paātrina lauku pētījumus. ;Bruņurupuči [[Attēls:Angonoka Tortoise Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Angonoka]] "Rāpuļu & Abinieku centrā" Džērsijā]] [[Bruņurupuči]] visā pasaulē dzīvesvietas izzušanas un medību rezultātā atrodas smagā krīzē. Dažos Dienvidamerikas reģionos tie ir visiecienītākais bušmīts un Ķīnā ķermeņu daļas plaši izmanto vietējā medicīnā. [[Ķīļkrūšu bruņurupucis]] jeb angonoka no Madagaskaras tiek uzskatīts par apdraudētāko [[sauszemes bruņurupuču virsdzimta|sauszemes bruņurupuču]] sugu pasaulē. Darels iesāka tās aizsardzību 1985. gadā, kad savvaļā bija atlikuši mazāk kā 400 dzīvnieki. Kopš tā laika Džērsijas trests attīstīja sekmīgu pavairošanas un turēšanas programmu, un vairāk nekā 250 bruņurupucēni ir izšķīlušies Madagaskaras audzēšanas stacijā. Ap 40 dzīvnieku ir izlaisti atpakaļ savvaļā, un sadarbība ar vietējām komūnām ir stūrakmens tresta darbībā Madagaskarā. Zoodārzā tāpat tiek turēti vairāki jauni [[Galapagu bruņurupucis|Galapagu bruņurupuči]]. *[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' *[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' *[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' *[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' *[[Mazais nakts gekons]] ''(Nactus coindemirensis)'' *[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' *[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' *[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' *[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' *[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' *[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] Darels ieguldījums [[Gorillas|rietumu zemieņu gorillas]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/9404/136250858 Western Gorilla ''Gorilla gorilla''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgo tēviņu vārdā Džambo. Viņam jau bija izveidojusies galvenā brieduma pazīme – sidrabaini pelēks muguras apspalvojums. Iepriekš tur dzīvoja divas šīs [[pasuga]]s mātītes, kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā "Džambo līnija". Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, "Kingkongs"). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, neļaujot pienākt tuvāk jaunākām, trakulīgākām gorillām. Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'', ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast labāku veidu, lai labāk aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]]. Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām. Gorillu tūrisms ir izšķirošs ienākumu avots šī parka darbībai. ===Tamarīnu mežs=== [[Tamarīni]] ir mazākie [[pērtiķi]] un dzīvo Dienvidamerikas un Centrālamerikas tropu lietus mežos. Zoodārzā tiek turētas vairākas sugas – [[imperatora tamarīns]], [[divkrāsainais tamarīns]], [[zeltainais lauvtamarīns]] un [[melnais lauvtamarīns]]. Tie ir ļoti teritoriāli dzīvnieki, kas sazinās ar spalgiem saucieniem un dziedzeru smaržām iezīmē savu teritoriju. Tas ļauj Džersijā mežainā areālā turēt brīvi klaiņojošas tamarīnu grupas un neuztraukties, ka tie varētu aizklīst no vietas, kas sniedz barību un patvērumu. Divkrāsainai tamarīns ir viens no visapdraudētākajiem Amazones primātiem. Pirmie četri dzīvnieki ieradās Džērsijā 1990. gadā no [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] štata. Nākamo četru gadu laikā zoodārzs saņēma vēl piecus tamarīnus, un desmit gadu laikā vairoties spējīgā populācija bija pieaugusi līdz 35 dzīvniekiem. Neraugoties uz panākumiem, suga bija jutīgāka pret apkārtējām izmaiņām un uzņēmīgāka pret stresu un slimībām vairāk nekā citi [[kalitriksu dzimta|kalitriksi]]. Tobrīd zināšanas par divkrāsaino tamarīnu uzvedību dabā un savvaļā bija ļoti trūcīgas. Pētījumi ļāva nodrošināt tiem pareizu aprūpi, pietiekami plašu privāto telpu un pareizu uzturu. Tagad tā ir viena no plaukstošākām dzīvnieku kolekcijām Darela zoodārzā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife conservation Trust – 2001. Preliminary evaluation of the efficacy and safety of a UVB lamp used to prevent metabolic bone disease in pied tamarins ''Saguinus bicolor'' at Jersey Zoo. 37: 41–49</ref><ref>[https://www.iucnredlist.org/species/40644/192551696 Pied Tamarin ''Saguinus bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Lauvtamarīni]] apdzīvo Brazīlijas [[Atlantijas mežs|Atlantijas mežu]], kas sarucis līdz dažiem procentiem no sākotnējās platības.<ref>Dodo: Journal of Durrell Durrell Wildlife Conservation Trust – 2001. From enclosure to wood: Initial responses of ''Leontopithecus chrysomelas'' groups at Jersey Zoo to a change in environment. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 37: 21–23</ref> Katram no meža fragmentiem, kur dzīvo visu četru sugu lauvtamarīni, ir ļoti neliela iespēja saglabāties bez ārējas iejaukšanās. Darelam bija svarīga loma vairākās nozīmīgās iniciatīvās, ieskaitot lauvtamarīnu pavairošanu un reintrodukciju, dzīvesvietu atjaunošanu un savvaļas populāciju pārvietošanu no apdraudētiem meža pleķīšiem līdz aizsargājamām platībām. Darela trests palīdzēja izveidot koku koridorus, kas ļauj dzīvniekiem pārvietoties starp fragmentārajiem mežiem. Zoodārzā zeltainie lauvtamarīni tiek turēti kopš 1978. gada. Džērsijā dzimušu un izaugušu piecu dzīvnieku liela grupa 1987. gadā tika pārvesta pāri okeānam uz Riodežaneiro štatu un veiksmīgi reintroducēta savvaļā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Breeding the Golden Lion Tamarin ''Leontopithecus rosali rosalia'' at the Jersey Wildlife Conservation Trust. ''By'' J.B. Carroll, ''Section Head (Mammals), [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 19: 42–46</ref><ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1986. The Wildlife Preservation Trusts (J.W.P.T./W.P.T.I.) Support for the conservation of the genus ''Leontopithecus''. ''By'' Jeremy J.C. Mallinson. ''Zoological Director, [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 23: 6–18</ref> 1999. gadā aizsargājamā mežā [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] štata rietumos tika izlaista jaukta melno lauvtamarīnu grupa, kas iekļāva arī vairākus dzīvniekus no Džērsijas. Patlaban Darela zoodārzs ir vienīgā vieta, kur sugu iespējams aplūkot ārpus Brazīlijas.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Consevation Trust – 2000. Preliminary evaluation of the reintroduction of a mixed wild-captive group of black lion tamarins ''Leontopithecus chrysopygus''. 36: 30–38</ref> ===Centrālā ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em pastāvīgi cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars.<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22697365/132068236 Chilean Flamingo ''Phoenicopterus chilensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Savvaļā parasti vairojas kalnainos apgabalos. Ievērojamākā ligzdošanas vieta atrodas sāļainā [[lagūna|lagūnā]] [[Laukas nacionālais parks|Laukas nacionālajā parkā]] 4000 m v.j.l., tamdēļ auksti vēji tiem nekaitē. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22679954/118577901 Red-breasted Goose ''Branta ruficollis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Tie ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis ne vien nesaudzīgi nogalina, bet tāpat tiek trenkāti un izgaiņāti bari, traucējot putniem baroties. Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā dzīvo [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]],<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22692046/93334893 Grey Crowned Crane ''Balearica regulorum''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Daurijas dzērve]]s<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692073/131927305 White-naped Crane ''Grus vipio''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[paradīzes dzērve]]s.<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692109/177514877 Blue Crane ''Anthropoides paradiseus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm. Dzīvesvietas degradācija un nelegāla putnu un olu ievākšana Āfrikas savannās un mitrājos strauji samazina pelēko vainagdzērvju skaitu. Paradīzes dzērves – [[Dienvidāfrika]]s [[nacionālais putns|nacionālā putna]] – stāvoklis savvaļā pēdējos gados nopietni pasliktinās, neraugoties uz savu statusu. Nereti apmeklētājiem laimējas novērot dzērvju daudzveidīgās dejas, kas raksturīgas visām 15 sugām – elegantas pozas, dramatiski, augsti lēcieni ar izplestiem spārniem, saskaņota klanīšanās, skrējieni un īsi lidojumi, kurus pavada skaļi duetā izpildīti saucieni. Izmēģināt dejas soli mēdz pat divas dienas veci dzērvju mazuļi. Džērsijā izšķīlušies dzērvēni pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti. Kuplajā ielejas augājā, mitrājos un ūdeņos raduši mājvietu dažādi vietējās faunas pārstāvji — [[zivju dzenīši]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas. Ielejā ieaudzētas divas reti sastopamas [[orhideju dzimta|orhideju]] sugas — [[Džērsijas orhideja]] un [[purvāju dienvidu orhideja]]. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/44166/164580923 Asian Small-clawed Otter ''Aonyx cinereus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Hand-Rearing and Development of Bare-Faced Ibis Chicks ''Geronticus eremita'' at the Jersey Wildlife Preservation Trust. ''By'' F. Michelmore, W.L.R. Oliver. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]] 19: 51–69</ref> Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690392/179390191 Pink Pigeon ''Nesoenas mayeri''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu. Tobrīd tur bija saglabājušies 20–30 baloži. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā sārto baložu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām Maskarēnu salās, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni. Mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1987. Notes on the Nesting Behavior of the Echo Parakeet ''Psittacula eques echo''. ''By'' Glyon Young. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 24: 102–111</ref> 1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi. Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] <ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22710912/183006359 Bali Myna ''Leucopsar rothschildi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā mazuļi regulāri izšķiļas kopš 1973. gada, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. Factors affecting chick survival in captive Bali starlings ''Leucopsar rothschildi''. Trace Williams. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 93–108</ref> Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki. ===Dienvidaustrumu Āzijas pērtiķi=== [[Orangutani]] Džērsijā tiek turēti kopš 1968. gada. Zoodārzā mīt kritiski apdraudētais [[Sumatras orangutans]], kas ir viens no 25 visvairāk apdraudētajiem pasaules primātiem. ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' ===Lemuri=== Zoodārzs ir mājas sešu sugu lemuriem. Daļa no tiem mīt Madagaskarai veltītajā ekspozīcijā ''Kirindi Mežs''. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Melnbaltais apkakles vari]] ''(Varecia variegata)'' *[[Sarkanais vari]] ''(Varecia rubra)'' *[[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' ===Kirindi Mežs=== Lielākais pārbūves darbs zoodārza teritorijā bija Kirindi Meža izveide. Tajā pārstāvētās Madagaskaras sugas mitinās apstākļos, kas pietuvināti Madagaskaras sausajiem mežiem. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' *[[Šaurstrīpu mangusts]] ''(Mungotictis decemlineata)'' *[[Madagaskaras gigantiskā žurka]] ''(Hypogeomys antimena)'' *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Melnspārnu garstilbis]] ''(Himantopus himantopus)'' *[[Dūkurpīle|Madagaskaras dūkurpīle]] ''(Thalassornis leuconotus insularis)'' *[[Baltvaigu svilpējpīle]] ''(Dendrocygna viduata)'' *[[Madagaskaras cekulainais ibiss]] ''(Lophotibis cristata)'' ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Darela zoodārzs iesāka [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis|Rodrigesas augļēdājsikspārņu]] pavairošanu nebrīvē]] Augļēdājsikspārņi ir viena no "atslēgas" sugām ekoloģijā – tie apputeksnē ziedus un izkaisa daudzu augu sēklas. Sikspārņu izzušana ir potenciāli postoša visai ekosistēmai – šos zīdītājus zaudējušie meži drīzumā zaudē arī citas sugas. Atšķirībā no kukaiņēdājiem [[sīksikspārņi]]em, dižsikspārņi neizmanto eholokāciju. Plašā zoodārza Sikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] liels iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18755/22087057 Rodrigues Flying Fox ''Pteropus rodricensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18732/22081502 Livingstone's Flying Fox ''Pteropus livingstonii''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> Rodrigesas saliņā 1955. gadā bija atlikuši aptuveni 1000 augļēdājsikspārņi. Nākamo divdesmit gadu laikā to skaits noslīdēja līdz septiņdesmit īpatņiem, un sugas atradās uz izmiršanas sliekšņa. Darela vadītā ekspedīcija 1976. gadā noķēra astoņpadsmit dzīvniekus un izveidoja nebrīvē turētas kolonijas Džērsijā un Maurīcijā. 1976. gada maijā trīs tēviņi un septiņas mātītes ieradās zoodārzā, un piecus mēnešus vēlāk nāca pasaulē pirmais mazulis. Astoņu gadu laikā piedzima astoņdesmit divi sikspārņi, kas ļāva atklāt satelītu kolonijas ārpus Džērsijas. Šobrīd Rodrigesas augļsikspārņu skaits pieaudzis līdz 10 000, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ==Ainava un augājs== Zoodārza ainavu veido blīvas [[mežs|mežaudzes]], [[parks|parki]], [[dārzs|krāšņumdārzi]] un [[ūdens dārzs|ūdens dārzi]]. Nopietna vērība pievērsta Džērsijas florai un faunai, tāpēc plašas platības atvēlētas vietējām [[dzīvotne|dzīvotnēm]]. 1 miljonu [[sterliņu mārciņa|mārciņu]] vērta projekta ietvaros triju gadu laikā Centrālā ieleja pārveidota vēl atbilstošāka vietējai videi, kuru iecienījuši [[zivju dzenītis|zivju dzenīši]], [[rūsganā mežstrupaste|rūsganās mežstrupastes]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas. Plaša ziedaugu un augļu koku stādīšana pārbagāti piesaista [[kukaiņi|kukaiņus]] un putnus. Sadarbībā ar vietējo vides pārvaldi tiek pavairotas daudzi Džērsijai salai reti augi – [[Džērsijas paparde]]s, [[Džērsijas neļķe]]s, Džērsijas [[zemenes]] un [[parastā vīrcele|parastās vīrceles]]. Dārzā izlikti vairāki desmiti putnu būrīši, kurus izmanto [[plīvurpūce]]s, [[piekūni]] un [[bezdelīgas]]. Izplatīta [[rudā vāvere]], [[ūbele]], [[dziedātājstrazds]] un izvairīgā [[īspirkstu mizložņa]], kas nav sastopama citviet ārpus Lielbritānijas. Daudzi citzemju retie [[koks|koki]], [[krūms|krūmi]] un [[ziedaugs|ziedaugi]] dzīvnieku voljēros iestādīti, lai atspoguļotu dabiskās dzīvesvietas. Zoodārzi apmeklētāji var novērot neskaitāmas eksotisku augu sugas, kas piemērotas Džērsijas klimatam. Ainavā spilgti izceļas vairākas [[palma]]s – [[dienvidu kordilīne]]s no [[Jaunzēlande]]s, kas tika iestādītas [[Normandija]] salās 19. gadsimta beigās, [[Eiropas pundurpalma]]s, [[Kanāriju dateļpalma]]s un ''[[Trachycarpus fortunei]]'', kā arī blīvas [[bambusi|bambusu]] audzes, [[mīkstā diksonija|mīkstās diksonijas]], iespaidīgie [[priežu daglītis|priežu daglīši]] jeb "dārgakmeņu torņi", [[Magelāna fuksija]]s, bet granīta sienas bagātīgi klāj [[Kalifornija]]s [[zilganais jānītis|zilganie jānīši]] un [[Meksikas jānītis|Meksikas jānīši]]. ==Darbība aizjūras zemēs== ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Gerald Durrell. The Authorized Biography. Douglas Botting. HarperCollins''Publishers''. 1999. ISBN 978-0-00-638730-5 * Ai-ai un es. Džeralds Darels. Nordik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * Exotic Garden Plants in the Channel Islands. Janine Le Pivert. Seaflower Books, Jersey. 2007. ISBN 978-1-903341-40-7 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[https://www.durrell.org Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] rpqz4wucgwijmbrhn5l5w4ukosrzarv Raunda 0 227255 3665933 3659381 2022-08-03T05:31:34Z Algonkins 30993 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Raunda |attēls = Raundas sala.JPG |attēla paraksts = Raunda (tuvplānā) kopā ar [[Sērpenta|Sērpentu]] veido [[dabas rezervāts|dabas rezervātu]] |attēla izmērs |izvietojums = [[Indijas okeāns]] |arhipelāgs = [[Maskarēnu salas]] |vietaskarte = Maurīcija |alt karte = Mauritius relief location map.jpg |position = left |latd=19|latm=51|lats=0.13|latNS=S |longd=57|longm=47|longs=0|longEW=E |platība =1,69 |garums |krasta līnija |augstums = 280 |valsts = Maurīcija |iedzīvotāji = 0 }} '''Raunda''' ({{val|fr|Île Ronde}} — 'Apaļā sala') ir vulkāniskas izcelsmes [[sala]] [[Indijas okeāns|Indijas okeānā]], 22,5 km uz ziemeļiem no [[Maurīcija]]s. Tās platība ir 169 [[hektārs|ha]], maksimālais augstums sasniedz 280 m [[augstums virs jūras līmeņa|virs jūras līmeņa]]. Nelielo saliņu raksturo stāvas nogāzes un klinšaini [[krasts|krasti]], kas strauji iesliecas ūdenī. No Maurīcijas cietzemes to nošķir līdz 63 m dziļš [[šelfs]]. Raunda ir viena no tā saucamām ziemeļu saliņām. Tāpat šo nelielo "[[arhipelāgs|arhipelāgu]]" veido [[Ganerskveina]], [[Flata (sala)|Flata]], [[Gabriela sala]], [[Pižona klints]] un [[Sērpenta]].<ref name=birdlife/><ref name=phelsuma>[https://islandbiodiversity.com/Phelsuma%2024-6.pdf Sticks and stones: notes on the ecology and conservation of an endemic stick insect (''Apterograeffea marshallae'') and the restoring of an island ecosystem. ''Phelsuma'' 24 (2016); 72-79]</ref> Pirmatnīgo Raundu klāja [[koks|cietkoku]] [[meži]], kā arī bagātīgas [[pandānu dzimta|pandānu]] un [[palmas|palmu]] audzes. Salas [[ekosistēma|ekosistēmu]] katastrofāli iedragāja 19. gadsimta pirmajā pusē ievestās [[kaza]]s un [[trusis|truši]]. Šīs [[invazīva suga|invazīvās sugas]] noganīja [[veģetācija|veģetāciju]], izraisot augsnes [[erozija|eroziju]]. Līdz aptuveni 1844. gadam bija izmedīti pēdējie [[Maskarēnu milzu bruņurupuči]], kuri veicināja [[sēkla|sēklu]] izplatīšanu un augsnes auglību. Kopš 1957. gada Raunda kopā ar Sērpentu ir pasludināta par [[dabas rezervāts|dabas rezervātu]]. 1979. gadā tika izskaustas kazas, bet 1986. gadā — truši. Pateicoties nosacītai nošķirtībai un stingriem aizsardzības pasākumiem , Raunda ir saglabājusies kā mājvieta vismaz desmit endēmām augu [[suga|sugām]], ieskaitot palmu mežu, kas Maurīcijas cietzemē ir pilnībā izcirsts un astoņām [[rāpuļi|rāpuļu]] sugām. Tā ir viens no svarīgākajiem sauszemes [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] centriem Maurīcijā. Neraugoties uz sasniegtajiem panākumiem un pūlēm, augsnes erozija saglabājas kā nopietns šķērslis [[biotops|biotopu]] atjaunošanai un ekosistēmas funkcionēšanai. Aprakstīto sugu skaita ziņā Raunda proporcionāli tās platībai ir [[izmirstošas sugas|visapdraudētākais]] planētas nostūris.<ref name=birdlife/><ref name=phelsuma/><ref name=controlling>[https://www.durrell.org/wildlife/global-index/controlling/ Controlling Invasive Species. ''How does Durrell control invasive predators in order to protect native animals and plants?'' [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]]</ref><ref name=Island/><ref name=degradation/><ref>Land Degradation & Development. ''A comprehensive study of erosivity and soil erosion over a small tropical islet: Round Island, Mauritius''. Volume 31, Issue 3. 15 February 2020. Pages 372–383</ref> == Nosaukums == Raundas nosaukums neatbilst tās siluetam. Apaļa ir blakus esošā Sērpenta jeb Čūsku sala, taču tur nedzīvo neviena čūska. Turpretim Raundā vēl nesenā pagātnē mitinājās divu sugu čūskas. Misēkli radīja pētnieka [[Edgara Leopolda Leiarda]] atskaite, kurš 1856. gadā apmeklēja abas salas. == Izpētes vēsture == === Agrīnie apmeklējumi === [[Attēls:Sārtais balodis Egreta.JPG|thumb|300px|[[Sārtais balodis]] bija viena no [[suga|sugām]], kuru piesaistīja pirmatnīgā mežainā Raunda]] Raundas apgūšanas un kolonizācijas vēsture ļoti atšķīrās no procesiem, kas risinājās Maurīcijas cietzemē un citās tuvējās saliņās. Sīki un detalizēti ziemeļu saliņas netika aprakstītas līdz pat 19. gadsimta vidum, un par to sākotnējo ekoloģiju iespējams izsecināt no fragmentāriem agrīniem pierakstiem. Saliņas bija mežainas un daudzveidīgu augāju, tāpēc no cietzemes plaši piesaistīja [[Maurīcijas augļēdājsikspārnis|augļēdājsikspārņus]], [[sārtais balodis|sārtos baložus]], [[Maurīcijas zilais balodis|Maurīcijas zilos baložus]], [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis|gredzenkakla papagaiļus]], [[Maskarēnu pelēkais papagailis|Maskarēnu pelēkos papagaiļus]], [[Maurīcijas bulbuls|Maurīcijas bulbulus]] un citus putnus. Pirmais atzīmētais mēģinājums izsēsties Raundā notika 1670. gados. Maurīcijas kolonistu vidū klīda baumas, ka Flatas salu apdzīvo lieli bruņurupuču bari, bet piekrastes ūdeņos uzturas [[dugongs|dugongi]]. 1674. gada maijā gubernators organizēja ziemeļu saliņu izpēti. Flatā un Gabriela salā tolaik mitinājās ap 6000 bruņurupuču, un ekspedīcija izveda 320 dzīvniekus. Raundā izsēsties jūrnieki nespēja un ziņoja, ka to klāj palmu un pandānu meži. Atšķirībā no aizvien biežāk apmeklētām blakus saliņām, Raunda 18. gadsimtā kuģiniekiem dēļ grūtās piekļuves saglabājās vienīgi kā orientieris. Vienīgā zināmā izsēšanās notika ap 1750. gadu, kad pēc kuģa ''Sumatra'' tās apkalpe tur rada glābiņu. 1753. gadā ziemeļu saliņas pētīja franču [[astronoms]] un [[ģeodēzija|ģeodēzists]] [[Nikolā-Luiss Delakails]]. Viņš atzīmēja čūsku un ķirzaku milzīgo skaitu Raundā, Flatā un Gvanerskveinā. 18. gadsimta beigās Flatas, Gvanerskveinas un Gabriela saliņas palmām bagātās ekosistēmas bija pilnībā sagrautas. Izmedīti bija visi sauszemes bruņurupuču bari un seklajos līčos mitušie dugongi. Savukārt Raundā grūtās piekļuves dēļ vēl joprojām kuploja pirmatnīgie mūžzaļie cietkoku meži un palmu audzes.<ref name=dodo>Cheke A. & Hume J. ''Lost Land of the Dodo''. Chapter 9. "A Miraculous survival. The curious story of Round Island and the other islets off northern Mauritius". T & AD Poyser, London. 2008.—ISBN 978-0-7136-6544-4.</ref> === 19. gadsimta pētījumi === Pirmais detalizētais salas apraksts datējams ar 1844. gada decembri, kad [[gvano]] meklējumos Raundu un Sērpentu apmeklēja angļu inženieris un topogrāfs [[Džons Augusts Loids]]. Nelielo ekspedīciju pārsteidza negaidīts ciklons, un tās dalībnieki bija spiesti nedēļu uzturēties Raundā. Loids aprakstīja salas floru un faunu, kas kalpoja par pamatu vēlākiem pētījumiem. Tolaik tās lielākajā daļā, īpaši augsnēm bagātās gravās, kuploja biezas palmu un pandānu audzes. Augstāk nogāzēs tos bagātināja melnkoku un citu cietkoku meži, kas joslveidīgi stiepās lejup no salas virsotnes. Pētnieks aprakstīja abu [[tropu jūrasputni|tropu jūrasputnu]] sugu ligzdas, lidošanas spējas un zivju ķeršanas paņēmienus un uzsvēra sarkanastes tropu jūrasputnu pārbagātību. Tāpat Loids pieminēja milzīgo trušu skaitu, kuru bari pārņēmuši visu salu. Nav zināms, kad tieši šie kaitnieki bija izlaisti salā. Iespējams, tas notika gadus trīsdesmit pirms Loida ierašanās. Ekspedīcija uzdūrās pēdējai Maurīcijas milzu bruņurupuču populācijai, kas bija bija radusi patvērumu grūti sasniedzamajā Raundā — acīmredzot tas bija vissvarīgākais ekspedīcijas atklājums. Maurīcijas cietzemē milzu bruņurupuči nebija redzēti kopš 1730. gadiem, un Loidam radās iespēja novērot ''"dažus ļoti lielus"'' šīs izzūdošās sugas pārstāvjus. Kāds no viņa biedriem vienā no salas alām notvēra grūsnu bruņurupuču mātīti un pārveda uz Maurīciju, bet jaundzimušos bruņurupucēnus izdāļāja paziņām. 1856. gadā, veicot ceļojumu pa Indijas okeāna rietumu daļu, Raundā un Sērpentā vairāku dienu garus veica angļu [[ornitoloģija|ornitologs]] Edgars Leopolds Leiards. Viņš ievāca vairāku jūras putnu izbāžņus un olas. 1860. gada novembrī Raundu apmeklēja britu koloniālais administrators un ornitologs [[Edvards Ņūtons]]. Lai arī pētnieka publicētajā atskaitē minēti vienīgi putni, viņa dienasgrāmatā paustie novērojami liecina par ievērojamu vides degradāciju salīdzinājumā ar 1844. gadu. Ņūtons atzīmēja: ''"Salā ir ļoti nabadzīga veģetācija... [[Pandānu dzimta|Vacoa]] ir parastākais augs, parastas tāpat ir palmu sugas... Bez tam es redzēju vienu vai divas nīkulīgu meža koku sugas, [[kadiķi]], dažus zālaugus, [[ķērpji|ķērpjus]], [[paparžaugi|paparžaugus]]. Es neatradu ne mazāko augāju simts jardu attālumā no jūras... Turklāt'' [salā] ''ir platas joslas ar pilnīgi kailām klintīm bez augāja paliekām. Citviet ir plašas un plakanas tāda pat klintāja joslas, kuras klāj zemi bazalta gabali"''. Viņš īpaši izcēla milzīgas [[sarkanastes tropu jūrasputns|sarkanastes tropu jūrasputnu]] kolonijas, kuru ''"skaits būtu mērojams desmitos tūkstošu"'', kā arī sniedza pirmo atskaiti par sauszemes putnu sugu — [[svītrainā ūbele|svītrainās ūbeles]] pāri. Tāpat Ņūtons ir pirmais, kurš pieminēja kazas. Šos dzīvniekus izlaida salā vairākus gadus pirms viņa apmeklējuma. 1867. gadā Maurīcijā ieradās nenogurdināmais amerikāņu dabas pētnieks [[Nikolass Paiks]]. Viņš šajā aizjūras zemē pavadīja piecus gadus, kuru laikā pētīja Maurīcijas faunu, floru un ģeoloģiju, radīja teju piecsimt zivju zīmējumus un ievāca plašu zivju, [[koraļļi|koraļļu]], [[sūkļi|sūkļu]] un augu kolekciju. 1868. gada decembrī Paiks apmeklēja Raundu . Viņš joprojām varēja novērot pandānu un palmu audzes, bet vairs nespēja atrast cietkoku mežus: "''tie visi bija gandrīz pilnībā nopostīti''". Paiks konstatēja vien nelielas bijušo mežu stidziņas. Pētnieka vārdiem, "''grubuļaino salas virsotni atdzīvināja daži raupjas zāles pleķīši, kas kalpoja par barību daudziem trušiem un kazām''". Paiks aizrautīgi pētīja ne vien salas putnus un rāpuļus, bet arī visa veida kukaiņus. Paiks atgriezās Raundā nākamā gada novembrī kopā ar Maurīcijas gubernatoru un [[zinātne]]s [[mecenāts|mecenātu]] seru [[Henrijs Bārklijs|Henriju Bārkliju]] un [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] direktoru [[Džons Horns (botāniķis)|Džonu Hornu]]. Paiks galveno uzmanību veltīja faunai, kamēr viņa biedri pētīja augāju. Tomēr kopumā sala vairāk atgādināja atkailinātas klinšu nogāzes, kur vietām bija izmētāti vārgulīgu palmu un pandānu pudurīši. Kā trāpīgi atzīmēja Bārlijs, truši un kazas ir kļuvuši "''par galvenajiem koku kaitēkļiem, kas nogana zāli un nograuž jaunos dzinumus[...] sēklas parasti nepaspēj iesēties, bet, ja augam izdodas sekmīgi uzdīgt, tas nekavējoši tiek nograuzts''". Raundu turpināja apmeklēt arī citi pētnieki, tostarp viens no [[ekoloģija]]s zinātnes pamatlicējiem [[Karls Mēbiuss]] 1874. gadā un rāpuļu kolekcionāri no Vācijas 1880. gados. 1889. gada novembrī salu apsekoja skotu botāniķis [[Henrijs Džonstons]], kas ir pēdējais fiksētais tās apmeklējums 19. gadsimtā. Vēl salīdzinoši nesen zaļoksnējā sala bija kļuvusi "''ļoti neauglīga, un stāvo, brūno klinšu tuksnešaino izskatu atdzīvināja vienīgi mazītiņi izkaisītu palmu un pandānu pudurīši''". Tā kā erozijas rezultātā augsne bija ieskalota okeānā, lielākā daļa palmu auga uz kailām klintīm. Džonstons bija pēdējais, kurš novēroja "''mazu mežiņu dienvidu puses paugurā 450-550 [[pēda (mērvienība)|pēdu]] augstumā virs jūras līmeņa''". Tāpat botāniķis atzīmēja, ka daudzi no Maskarēnu salām endēmiem ''[[Fernelia]]'' krūmājiem iznīkst sausuma dēļ. Viņa vienīgie pieminētie dzīvnieki bija truši.<ref name=dodo/><ref>Lloyd, Lieutenant Colonel. ''Extract from a letter from Lieutenant Colonel Lloyd to the Secretary of Natural History of Mauritius''. 19.04.1845</ref><ref name=Nicolas>Nicolas Pike. ''Sub-tropical Rambles in the Land of Aphanapteryx: Personal Experience, Adventures, and Wanderings in and around the Island Mauritius.'' New York: Harper & Brothers. 1873. Pages 141-167.</ref><ref>Henry Halcro Johnston. ''Report on the Flora of Round Island, Mauritius''. Reprinted from the Transactions of the Botanical Society of Edinburgh. 1894.</ref> === 20. gadsimta pētījumi === 1906. gadā kārtējos gvano meklējumos Raundā piestāja [[Dienvidāfrika]]s ģeologi. Klinšu spraugās viņi atrada milzu bruņurupuču un augļsikspārņu kaulus. 1910. gadā salu apmeklēja britu ornitologs [[Ričards Meinerhāgens]]. Viņa fotogrāfijās redzamas triju palmu sugu audzes, [[pandānu dzimta|pandāni]] un liels skaits [[sarkanastes tropu jūrasputns|sarkanastes tropu jūrasputnu]]. Zem klinšu dzegām vai augājā viņš atrada svaigus jūrasputnu perējumus, nesen izšķīlušos mazuļus un putnēnus, kas jau bija gatavi pamest [[ligzda]]s. Pētnieks piemetināja, ka "''neraugoties uz likuma aizsardzību, šos putnus nesaudzīgi medī zvejnieki. Viņi tos bez žēlastības nogalina un pārdod ķīniešu restorāniem [[Portluī]], kur tos uzskata par izcilu delikatesi''". Meinerhāgens redzēja pieaugušus [[baltastes tropu jūrasputns|baltastes tropu jūrasputnus]], tomēr neatrada nevienu ligzdu. Tāpat viņš atzīmēja milzīgo trušu skaitu, kas visi bija "''lieli un trekni''". Pagāja vairāk nekā divdesmit gadi, pirms Raundā 1935. gadā ieradās cits zinātnieks – Maurīcijas [[botānika|botāniķis]] [[Pauls Oktavs Vjehe]]. Sala bija "''palikusi bez augāja, tomēr joprojām bija atrodamas sākotnējo palmu biežņu atliekas''", un vienīgi celmi liecināja par kādreizējiem platlapju 'mežiem'. Vjehe norādīja, ka kazas un truši nograuž asniņus, izraisot strauju augsnes eroziju. 1948. gadā salā ieradās zoologa Žana Vinsona komanda, kas veica pirmos nopietnos pētījumus kopš 1869. gada. Milzīgie sarkanastes tropu jūrasputnu bari medību rezultātā bija sarukuši līdz pusducim pāru. Lielā skaitā joprojām ligzdoja vairāk tramīgu jūras putnu sugas. Vinsons atzīmēja trušu un kazu pārpilnību un, gluži kā Bārklijs 1869. gadā, nespēja atrast "''nevienu jaunu palmiņu vai pandānu, jo tie drīz pēc uzdīgšanas tiek nograuzti''". Fotogrāfijas liecina, ka saliņas nogāzēs auga vienīgi augstas vecas palmas. Pētnieki noķēra divas boa čūskas un atzīmēja scinku un gekonu bagātību. Vinsona kolekcija veicināja Maskarēnu boa izpēti. Tika atklāts, ka augšžokļa kauls tām sadalīts divās savstarpējās kustīgās daļās — priekšējā un aizmugurējā. No visām čūskām šāda anatomiska īpatnība raksturīga vienīgi [[Maskarēnu žņaudzējčūskas|Maskarēnu žņaudzējčūskām]].<ref name=dodo/> == Ģeogrāfija == === Klimats === Raunda atrodas [[Tropu josla|tropu joslā]], nedaudz uz ziemeļiem no [[Dienvidu tropu loks|Dienvidu tropu loka]]. Visa gada garumā salā valda karsti un vējaini laika apstākļi. Sausākais periods ilgst no [[septembris|septembra]] līdz [[novembris|novembrim]]. Mitrākā gada daļa ir periods starp [[decembris|decembri]] un [[marts|martu]], un šajā laikā apgabalu piemeklē arī tropiskie [[ciklons|cikloni]] ar [[vējš|vēja]] ātrumu līdz 250 [[km/h]] un spēcīgām [[lietusgāze|lietusgāzēm]]. [[Gaisa temperatūra]] [[ziema]]s mēnešos svārstās no 22 °C līdz 30 °C, kamēr [[vasara]]s svelmē tā var sasniegt pat 50 °C.<ref name=Global2021>Markus A. Roesch. ''Understanding demographic limiting factors to species recovery: Nest-site suitability and breeding ecology of Phelsuma guentheri on Round Island, Mauritius''. Global Ecology and Conservation. Volume 30, October 2021</ref> Raundas [[rietumi|rietumu]] pusē klimats ir karstāks un sausāks, kamēr salas pārējās daļās dienvidaustrumu [[pasāti|pasātu]] ietekmē tas ir vēsāks un mitrāks.<ref>Erosion phenomena on Round Island, Mauritius. Tamsyn Anne Bean. University or Pretoria. February 2015, page 18</ref> === Hidroloģija === Lielās bangas un šaltis no atklātās jūras apšļāc [[piekraste|piekrasti]] ar ievērojamu [[sālsūdens]] daudzumu, taču porainās klintis, stāvās nogāzes un kraujās notekas pieļauj ļoti nelielu ūdens uzkrāšanos, parasti ātri gaistošu [[peļķe|lāmu]] veidā. Plūdi uzrodas vienīgi spēcīgu [[lietus|lietavu]] laikā. === Ģeoloģija === Raunda ir otra lielākā Maurīcijas [[šelfs|šelfa]] zonas sala. Pēc izcelsmes tā ir [[magmatiskie ieži|vulkāniska]] kore. Nogāzes pamatā ir stāvas un klāj vienu trešdaļu salas. Īpaši stāvo austrumu pusi veido viļņu daļēji noārdīts krāteris. Visu salu caurvij klintis, kuras veido vulkānisko pelnu formēti tufa slāņi ar vulkāniskām plēnēm jeb skoriju. Tomēr vietām sastopami arī iespaidīgi [[bazalts|bazalta]] gabali. Salas virsotnē atrodas daži [[kaļķakmens|kaļķakmeņi]], bet gar klinšu plaisām atrodams [[kvarcs]]. Visu salas piekrasti ieskauj robotas tufa [[klints|klintis]], kas strauji iesniedzas okeānā. Parasti to apskalo augsti viļņi, kas piekļuvi salai ar laivu padara ļoti apgrūtinošu. Relatīvi plakanas klintis atrodas vienīgi saliņas rietumu krastā. Grāmatā "Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži" [[Džeralds Darels]] rakstīja: "''Visa sala sastāvēja no tufa, un šo mīksto minerālu vējš un lietus bija gludinājis un krokojis, veidojot ieloces un robojumus, tā ka visa sala izskatījās kā milzīgs uz jūras virsmas izklāts akmens krinolīns ar dabas spēku darinātiem stīva brokāta izciļņiem, tornīšiem un augstiem stabiem. Ar nožēlu redzēju, ka vienīgā lēzenā vieta uz salas ir klinšainais krasts, kur mēs izcēlāmies malā. Viss pārējais šķita sastāvam no aizām un kraujām klintīm.''" === Augsne === 19. gadsimtā lielāko salas daļu klāja bagātīga un bieza [[augsne]]s kārta, kas bija piemērota palmu un cietkokšņu sugām. Džons Loids 1845. gadā rakstīja, ka augšējās ziemeļu nogāzēs augsne sasniedz triju pēdu (90 [[cm]]) biezumu. Kaili bija pamatā pasātiem pakļautie dienvidaustrumi. Augsnes [[erozija|eroziju]] izraisīja pārmērīgi savairojušās kazas un truši, kas noganīja augāju un nograuza jaunos asniņus. Neraugoties uz nozīmīgiem panākumiem izzūdošo sugu saglābšanā, noplicinātā augsne ir būtiskākais šķērslis vides atjaunošanai un ekosistēmas funkcionēšanai. Pašreizējo augsni lielākoties veido irdens smilšmāls ar visai vienveidīgu tekstūru un nabadzīgi veidotu struktūru, kas norāda uz iepriekšējās augsnes izzušanu un nesenu tās atjaunošanos. Raundu veido divu tipu augsne: ''Lithic leptosols'' rietumu nogāzē un ''Dystric leptosols'' ar ''Dystric regosol'' pamatā dienvidu areālā. Augsnes dziļums ievērojami atšķiras. Ēnainos nogabalos tā sniedzas no 11 līdz 30 cm, bet dziļākās ieplakās bieži sasniedz 60 cm dziļumu. Lielākajā salas daļā augsne ir ļoti sekla — vidēji 5 cm dziļa.<ref name=Island/><ref name=degradation>Land Degradation & Development. ''A comprehensive study of erosivity and soil over a small tropical islet: Round Island, Mauritius''. Vol 31, Issue 3. 15 October 2019</ref> == Flora == === Sākotnējā flora === 19. gadsimta sākumā Raunda bija vienīgā Maurīcijas saliņa, kuras ekosistēmu vēl nebija iedragājusi cilvēku postošā darbība. Neskarti kuploja mūžzaļās cietkoku audzes un skrajie [[palmu dzimta|palmu]] meži, kurus veidoja [[zilā latānija|zilās latānijas]],<ref name=IAWA>''Wood anatomy of twelwe species with potential for reintroduction on Round Island, Mauritius''. IAWA Journal, Vol. 19 (4), 1998: 393–413</ref><ref>[https://www.iucnredlist.org/species/38588/10128456 ''Latania loddigesii'']. [[Sarkanā grāmata]]</ref> ''[[Pandanus vandermeeschii]]'', [[pudeļpalma]]s,<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/38580/10126445 ''Hyophorbe lagenicaulis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Ganerskveinas alveja]]s, [[orkāna palma]]s ''conjugatum'' varietāte<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/38510/10125739 ''Dictyosperma album var. conjugatum''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[pandānu dzimta|pandāni]]. Salas ekosistēma līdzinājās t.s. 'palmu savannai' — sausākajam Maurīcijas apgabalam, kas šaurā joslā stiepās gar aizvēja rietumu piekrasti. Neraugoties uz [[savanna]]s nosaukumu, to pilnībā klāja koki, kas teju visur sniedzās līdz līcim. Kolonizācijas laikā šis biotops tika pilnībā izcirsts, un tā kādreizējās aprises saglabājušās Raundā un Gvanerskveinā. Precīzs cietkoku meža sastāvs nav zināms, jo liecības par laika posmu līdz 19. gadsimtam ir skopas. Maurīcijas palmu savannā nozīmīgākie cietkoki bija melnkoki, tambalakokves, ''Terminalia bentzoe'', dracēnas un fikusi. Koku, krūmu un puskrūmu saraksts iekļauj 103 šī Maurīcijas apgabala sugas no 40 [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]], kas būtu piemērotas pārstādīšanai un atgriešanai Raundā.<ref name=IAWA/> [[Attēls:Round Island Mauritius 1970s.JPG|thumb|left|250px|[[Invazīva suga|Invazīvo]] [[trusis|trušu]] un [[kaza|kazu]] dēļ 1970. gados salas [[augi|augu valsts]] bija gandrīz [[izmiršana|izzudusi]]]] [[Attēls:Round Island Mauritius 2003.JPG|thumb|left|250px|Pēc salas atbrīvošanas no trušiem un kazām tur [[introdukcija|pārstādīti]] tūkstošiem vietējo augu]] === Mūsdienu dzīvotnes === Mūsdienās Raunda ir dzīvotņu mozaīka, ko veido kailas klintis, blīvi zālaugu areāli, stādītu cietkoku audzes un ciešas palmu biežņas.<ref name=Zurich>Ecology and conservation of an endangered reptile on Round Island, Mauritius. University of Zurich. 2009</ref> Detalizēti 2003. gada Raundas salas pētījumi liecina par septiņiem atšķirīgiem [[augājs|veģetācijas]] tipiem: blīvām palmu audzēm, piekrastes biotopu, jauktām [[lakstaugs|zālaugu]] kopienām, krātera biotopu, klinšu biotopu, virsotnes biotopu, tuksnešaini.<ref name=Global2021/><ref name=Island/><ref name=Rg>''Relative density of Round Island's reptiles''. September 2018. [[ResearchGATE]]</ref> Blīvās palmu audzes (70,1 ha) aizņem klinšainās nogāzes ar izciļņiem, dziļām plaisām un ieplakām. Areālā dominē [[zilā latānija|zilās latānijas]] ar vietām augošiem pandāniem un pudeļpalmām. Zem blīvām lapotnēm un zālaugiem izveidojies dziļš lapu slānis. Piekrastes biotopu (41,9 ha) veido šauri un no veģetācijas gandrīz pilnībā brīvi pamatieži, kas stāvu klinšu veidā ieskauj salas ziemeļu piekrasti. Jaukto zālaugu biotopu (38,9 ha) raksturo ieplakas un nevienmērīgi sastopami klinšakmeņi. Dominē vīteņaugi: vietējie ''[[Ipomoea pes-caprae]]'',<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:30040623-2 ''Ipomoea pes-caprae''. Plants of the World Online. [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]]</ref> ''[[Tylophora coriacae]]'' un invazīvie ''[[Passiflora suberosa]]'',<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:321973-2 ''Passiflora suberosa''. Plants of the World Online. [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]]</ref> kas kopīgi ar guļošiem augiem, atsevišķām latānijas palmām un pandāniem ieplaku malās veido blīvus noēnotus pleķīšus. Iedzīvojušās dažas cietkoku sugas, kas tika iestādītas atjaunošanas programmas ietvaros. Biotopam ir dziļš augsnes slānis (30-50 cm) un, veicot augu atjaunošanas aktivitātes, šim areālam tiek pievērsta īpaša vērība.<ref name=elsevier>Elsevier. ''Bedrock-incised gully erosion phenomena on Round Island, Mauritius''. CATENA. Vol. 151, April 2017, Pages 107-117</ref> Krātera biotops (34,5 ha) iekļauj pamatiežu stāvas, ieliektas, pusmēnesveida formas nogāzes ar daudzām vertikālām sienām, dziļām plaisām un mazām aliņām. Nelielos, mazāk stāvos laukumiņos sastopamo augāju veido pandāni un dažas latānijas ar jauktu zālaugu kopienām. Klinšu biotops (13,5 ha) iekļauj krasi stāvus un pamatā no augiem brīvus pamatiežus ar seklām vagām un dažam nelielām aliņām. Tās nodrošina ar barības vielām bagātīgo palmu un zālaugu ieplaku biotopus. Virsotnes biotopu (12,9 ha) veido pamatieži ar klinšakmeņu krāvumiem un plānu akmeņainu augsni. Nabadzīgā veģetācija iekļauj nelielu zālaugu sugas, tostarp endēmo ''[[Phyllanthus mauritianus]]''. Virsotnes rietumu nogāze robežojas ar latānijām, ziemeļu nogāze — nelielu Ganerskveinas alveju areālu. Tuksnešaini (7,2 ha) veido areāli ar plānu augsni un maziem iežiem. Sastopami nelielu guļošu augu pleķīši, vairāki ''[[Scaevola taccada]]'' krūmāji un dažas latānijas. Katra no šīm dzīvotnēm satur [[Aizsardzības statuss|kritiski apdraudētas]] sugas. Iespējams, visatpazīstamākās ir blīvās un skrajās palmu audzes, kuras veido trīs endēmas sugas. === Palmas === [[Attēls:Latania loddigesii Mauritius.JPG|thumb|250px|[[Zilā latānija]] [[Egreta|Egretā]]]] [[Attēls:Cassine orientalis Ile Aux Aigrettes.JPG|thumb|250px|[[Maskarēnu salas|Maskarēnu salām]] [[endēms|endēmais]] [[kokaugs|koks]] ''[[Cassine orientalis]]'' ir viena no sugām, kas [[introdukcija|reintroducēta]] [[Egreta|Egretā]] un Raundā]] [[Attēls:Ipomoea pes-caprae. Mauritius.JPG|thumb|250px|Tītenis ''[[Ipomoea pes-caprae]]'' ir ierasts vīteņaugs jaukto [[lakstaugi|zālaugu]] [[biotops|biotopā]]]] [[Attēls:Malvales - Hibiscus fragilis 1.jpg|thumb|250px|[[Aizsardzības statuss|Kritiski apdraudētais]] ''[[Hibiscus fragilis]]'' ir pārstādīts no bīstamām [[invazīva suga|invazīvām sugām]] brīvajā Raundā]] Pirmo reizi Raundas augu valsti aprakstīja Džons Loids 1844. gadā. Viņš pieminēja trīs palmu sugas, kuras gandrīz vienlīdz bagātīgi klāja salu. Lai arī viņa apraksts ir visai savdabīgs, tas ļauj droši atpazīt orkāna palmu, pudeļpalmu un zilo latāniju. Vairāk nekā trīsdesmit gadus vēlāk arī Nikolā Paiks ziņoja par trim palmu sugām, kuras joprojām auga kuplā skaitā. Tomēr jau gadu vēlāk Džons Horns norādīja uz postošo ietekmi, ko palmām un citiem augiem nodara truši un kazas. 1990. gadā no pēdējās, dienvidrietumu nogāzē guļošās orkāna palmas tika ievākti daži vairoties spējīgi augļi, pirms tā gāja bojā drīz pēc 1994. gada [[ciklons|ciklona]]. No pēdējā brīdī ievāktajiem augļiem izaudzēti vairāk nekā 250 augu. Mēģinājumi šo varietāti reintroducēt Raundā pagaidām nav bijuši sekmīgi, tomēr vairāki desmiti palmu sekmīgi atgriezti [[Egreta]]s salā. Pudeļpalma gan Maurīcijā, gan citviet tropos kļuvusi par vienu no dekoratīvākajiem augiem. Tās izcelsmes vieta nav zināma, bet vienīgā savvaļas [[populācija]] bija saglabājusies Raundā. 1975. gadā no kādreizējām bagātīgām pudeļpalmu audzēm bija atlikuši piecpadsmit pieauguši koki, seši jauni kociņi un sešdesmit seši stādiņi. Savukārt 1986. gadā salā bija palikuši vairs tikai astoņi pieauguši koki un astoņpadsmit stādiņi, kas brīnumainā kārtā bija paglābušies no trušiem. Tādējādi laika posmā starp 1975. un 1986. gadu kopējais populācijas skaits bija noslīdējis no 87 īpatņiem līdz 26, un bez apņēmīgiem aizsardzības pasākumiem suga drīzumā būtu pilnībā izzudusi no Raundas. Pēc trušu un kazu iznīdēšanas pudeļpalmu audzes pamazām kļūst aizvien blīvākas. 2020. gadā salā zēla un plauka jau vairāk nekā 300 sugas pārstāvju. Zilā latānija ir visizplatītākā salas palma. Tā var sasniegt iespaidīgu augstumu ar lielu lapotni. Latāniju [[izplatības areāls|areāls]] aptver rietumu un ziemeļu nogāzes, kur tās vietām jau veido palmu mežus. Raundā ir lielākā šīs sugas populācija Maurīcijā. Latānijas palmu un pudeļpalmu atjaunošanās kļuva iespējama tikai pēc invazīvo zīdītāju izskaušanas.<ref name=Island/><ref name=invasive>Veitch,C.R. and Clout,M.N. (eds.). ''Turning the tide: the eradication of invasive species''. The impact of rabbit and goat on the ecology of Round Island, Mauritius. Publisher: IUCN SSC Invasive Species Group. Pages 53-63. [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība|IUCN]].</ref><ref>Andy Hurwitz. ''A Virtual Tour of Mauritius.'' The International Palm Society. August 2020</ref><ref>''Building robust, practicable counterfactuals and scenarios to evaluate the impact of species conservation interventions using inferential approaches''. Biological Conservation. Elsevier. Volume 261, September 2021</ref> === Citi augi === Salā sastopama ''[[Pandanus vandermeeschii]]'' lielākā populācija, kas ir viena no sešām vietējām pandānu sugām. Tas ir vidēja garuma koks, kuras lapojums atgādina palmas. Šauri lineārās lapas pie stumbra veido spirāliskus pušķus, kuru dobie vidi sniedz patvērumu salas gekoniem. Pandāni sastopami krāterī, bagātina palmu audzes un ieskauj virsotni.<ref name=Zurich/><ref name=Barachois>Giles Atkinson. ''The Barachois Project – A Baseline Study – Native and Endemic Species – Terrestrial Plants''. Biological Sciences University of Bristol Intern for the Barachois Project from June-September 2017</ref><ref>The Native Plants and Animals of Mauritius. The Mauritian Wildlife Foundation. {{ISBN|978-999493802-5}}, page 42</ref> Cits rets augs ir kritiski apdraudētā [[Ganerskveinas alveja]] – [[sukulenti|sukulents]] ar viegli ieliektām, sulīgām, blīvās piezemes rozetēs augošām lapām un sarkanīgi dzelteniem [[zieds|ziediem]]. Raundā un netālajā [[Ganerskveina|Ganerskveinā]] saglabājušās vienīgās zināmās sugas savvaļas atradnes. Arī alveju izplatības areāls lēnām palielinās.<ref name=Zurich/> Līdz aktīvu atjaunošanas darbu sākumam bija saglabājušās tikai divas vietējās cietkokšņu sugas — ''[[Gagnebina pterocarpa]]''<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:495347-1 ''Gagnebina pterocarpa''. Plants of the World Online. [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]]</ref> un viens vienīgs ''[[Fernelia buxifolia]]''<ref>[https://wcsp.science.kew.org/namedetail.do?name_id=84422 ''Fernelia buxifolia''. World Checklist of Selected Plant Families. [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]]</ref> jeb bois buis īpatnis. Abas sugas vēl 1868. gadā pieminēja Paiks. Viņš rakstīja, ka koki ir zemi, bet ar iespaidīgu lapotni, kuru zari sāniski plešas no pusotra metra līdz sešiem un pat deviņiem metriem. ''G. pterocarpa'' ir neliels, līdz 4 metriem augsts koks ar pelēku stumbru, plūksnaini saliktām lapām un baltiem, mazās "birstītēs" sagrupētiem ziediem. Arī ''F. buxifolia'' ir neliels koks vai krūms ar ieapaļām spīdīgām lapām, baltiem ziediem un sarkaniem augļiem. Raundā nozīmīgākie šo sugu apputeksnētāji un sēklu izplatītāji ir gekoni. Mūsdienās salā ir sekmīgi ieviestas vairākas citas cietkokšņu sugas.<ref name=Nicolas/><ref name=Zurich/><ref name=Barachois/><ref name=Restoration/> 1991. gadā salā introducēja Maurīcijai endēmo ''[[Dracaena concinna]]''<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:534149-1 ''Dracaena concinna''. Plants of the World Online. [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]]</ref> — kokam līdzīgu krūmu ar stāvu stumbru un dzelteniem ziediem, kura palmām līdzīgās lapas bagātīgi izplešas no stumbra virsotnes. Šīs [[dracēnas]] pamatā sastopamas ap virsotni un vietās, kur risinās stādījumu atjaunošana. Cits Raundā ieviests augs ir ''[[Premna serratifolia]]''<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:864424-1 ''Premna serratifolia''. Plants of the World Online. [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]]</ref> — neliels augošs vai ložņājošs koks, kas var sasniegt 5 m garumu. Pārstādītas trīs vietējās [[ebenkoki|ebenkoku]] sugas — [[Egretas melnkoks]],<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/30539/9561471 ''Diospyros egrettarum''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[melnais ebenkoks]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/30552/9562531 ''Diospyros tessellaria''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un ''[[Diospyros melanida]]'',<ref>[https://iucnredlist.org/species/30548/9562225 ''Diospyros melanida''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> kā arī divas [[fikusi|fikusu]] sugas — ''[[Ficus reflexa]]'' un ''[[Ficus rubra]]''. Iespaidīga lapotne raksturo Maskarēnu arhipelāgam endēmo ''[[Cassine orientalis]]'' jeb bois d'olive, kura augļi ārēji atgādina olīvas. Labvēlīgos apstākļos koks var sasniegt 20 m garumu.<ref name=Zurich/><ref name=Island/> Sekmīgi iejuties ''[[Scaevola taccada]]'' — blīvs krūms ar vaskainām sukulentu lapām, kas plaši sastopams tropu un subtropu piekrastē. Suga ir ļoti izturīga pret sāli un kalpo par vienu no pioniera augiem atjaunojamās platībās. Uz Raundu pārvietoti ārkārtīgi reti endēmi krūmi ar krāšņiem ziediem — ''[[Hibiscus fragilis]]''<ref>[https://iucnredlist.org/species/39431/10237940#assessment-information ''Hibiscus fragilis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[trohētijas|trohētija]] ''[[Trochetia parviflora]]''. Cietzemē tās apdraud invazīvās augu un dzīvnieku sugas.<ref name=Zurich/><ref name=Barachois/> 2020. gadā tika veiksmīgi reintroducēti vairāki simti pret noēnojumu izturīgo muskusa paparžu ''[[Microsorum scolopendria]]'' stādiņi. Lai arī suga ir parasta Maurīcijā, Raundā tā pilnībā izzuda 1980. gados. Ar papardēm paredzēts samazināt eroziju zem stādītajiem kokiem, veicināt nobirušo lapu satrūdēšanu un nodrošināt aizsardzību pret svešzemju sugu tālāku izplešanos.<ref>Success Story: Ferns growing. 22 January 2002. [[Maurīcijas savvaļas fonds]]</ref> Raundā ilgāku laiku bija vienīgā zināmā ''[[Aerva congesta]]'' kolonija. Tas ir sīciņš, 08–3,2 cm augsts guļošs augs, kas sastopams uz kailām klintīm. 2013. gadā Maurīcijas piekrastē atklāja vēl vienu atradni — aptuveni desmit augus, kuri aptvēra divus 1,8 x 2 cm un 6 x 12,5 cm lielus pleķīšus. Raundā populācija no nepilniem simts [[indivīds|indivīdiem]] 1996. gadā nokritusies līdz sešpadsmit 2016. gadā. Suga sekmīgi iedzīvojusies Egretas dabas rezervātā, tomēr mēģinājumi 2013. gadā tur izveidot jaunu koloniju cieta neveiksmi.<ref>Journal of Threatened Taxa. ''Conservation Status of Mascarene Amaranth Aerva Congesta Balf.F.Ex.Baker (Eudicots:Caryophyllales:Amaanthaceae): a Critically Endangered Endemic Herb of ghe Mascarenes, Indian Ocean''. 26 July 2018, Vol. 10, No. 8</ref> Daži citi retas salas augi ir ''[[Chloris filiformis]]'', ''[[Vetivera arguta]]'', ''[[Phyllanthus revaughanii]]'', ''[[Asparagus umbellulatus]]'' un ''[[Dichrondra repens]]''. Lai arī šīs sugas sastopamas citviet Maurīcijā, Raundas populācijas varētu pārstāvēt ģenētiski atšķirīgas atradnes.<ref name=Island/> === Sugu uzskaite === Pirmo visaptverošo augu uzskaiti 1975. gadā veica [[Edinburgas Universitāte]]s organizēta ekspedīcija. Tā atzīmēja 43 sugas.<ref>Bullock, D. & North, S. ''Report of the Edinburg University expedition to Round Island, Mauritius, July and August 1975''.</ref> 1986. gadā tika saskaitītas 55, bet 1993. gadā 60 sugas. Patlaban salā zināmas 114 augu sugas, no kurām aptuveni 36 ir svešzemju pārstāves. Sugu pieaugums saistāms ar vietējo augu [[introdukcija|reintrodukciju]]. Raundas augājs saglabājis plašu sākotnējo elementu daudzveidību, lai arī piedzīvoja ļoti nopietni izmaiņas 19. gadsimtā un smagi cieta no ievestiem zālaugiem. Augsti invazīvu kokaugu sēklas līdz salai nav nokļuvušas. Tomēr ievestās nezāles iesāka izplesties pēc kazu un trušu izskaušanas. == Fauna == [[Attēls:Leiolopisma telfairii Ile aux Aigrettes.JPG|thumb|250px|[[Telfēra scinks|Telfēra scinkam]] Raunda kļuva par pēdējo patvērumu]] [[Attēls:Round Island Boa.jpeg|thumb|250px|[[Raundas boa]] ir vienīgā [[čūskas|čūsku]] apakškārtas pārstāve [[Maskarēnu salas|Maskarēnu]] salās, kas pārdzīvoja [[arhipelāgs|arhipelāga]] kolonizāciju]] [[Attēls:Cylindraspis inepta.JPG|thumb|250px|[[Izmiršana|Izmirušie]] [[Maskarēnu milzu bruņurupuči|milzu bruņurupuči]] nodrošināja pilnvērtīgu [[ekosistēma|ekosistēmu]]; (attēlā rekonstruēts [[Maurīcijas seglmuguras milzu bruņurupucis|seglmuguras bruņurupucis]] [[Egreta|Egretā]])]] === Rāpuļi === 1753. gadā Nikolā-Luiss Delakails rakstīja, ka, atšķirībā no Maurīcijas cietzemes, "''kaimiņu salās Isle Ronde'' [Raunda]'', Isle Longue'' [Flata]'' un Coin de Mire'' [Ganerskveina]'' ir čūsku un ķirzaku pārpilnība''". Pirmos rūpīgos reptiļu pētījumus vairāk nekā 100 gadus vēlāk Raundā veica Paiks. Viņš detalizēti aprakstīja čūskas un četras ķirzaku sugas. Lai arī sala jau bija smagi cietusi no ievestām kazām un trušiem, Paika spilgtais apraksts joprojām liecina par rāpuļu bagātību. Pētnieks tos novēroja "''gandrīz ikvienā salas daļā''".<ref name=Nicolas/> Lai arī Raundā tika izlaisti truši un kazas, salā netika ievazātas svešzemju [[plēsēji|plēsēju]] un rāpuļu sugas. Pateicoties tam, tur saglabājusies visneskartākā reptiļu ekosistēma [[Maskarēnu salas|Maskarēnu arhipelāgā]]. Līdz 19. gadsimtam visu Maurīcijas [[dabiskā vide|vidi]] bija pārņēmušas invazīvās sugas, un pēc 1860. gadiem Raunda kļuva par pēdējo patvērumu [[Gintera gekons|Gintera gekonam]],<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/16926/152274946 Round Island Day Gecko ''Phelsuma guentheri'']. [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Telfēra scinks|Telfēra scinkam]],<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/11409/152276731 Telfair's Skink ''Leiolopisma telfairii'']. [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Darela nakts gekons|Darela nakts gekonam]],<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/17424288/17424347 Durrell's Night Gecko ''Nactus durrellorum'']. [[Sarkanā grāmata]]</ref><ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust - 1994. ''The Night Geckos of the genus Nactus in the Mascarene Islands a description of the distinctive population on Round Island''. Pp. 119-131. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]].</ref> [[Raundas boa]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/3989/152276140 Keel-scaled Boa ''Casarea dussumieri''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[Raundas alu boa]].<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/2864/13483086 Round Island Burrowing Boa ''Bolyeria multocarinata''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Salā saglabājās arī divas citas endēmas sugas — [[Bodžera scinks]],<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/62251/13482733 Bojer's Skink ''Gongylomorphus bojerii''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> kura areāls ietver vēl dažas citas [[kontinentālais šelfs|šelfa]] saliņas un [[Maurīcijas dienas gekons]],<ref>[https://animaldiversity.org/accounts/Phelsuma_ornata Ornate Day Gecko ''Phelsuma ornata''] Animal Diversity Web. [[Mičiganas Universitāte|University of Michigan Museum of Zoology]]</ref> kas apdzīvo Maurīcijas [[zemiene|zemieni]] un nelielās blakus saliņas. Raundā mitinās vēl viena vietējā suga — [[Boutona scinks]],<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/172864/1374500 Bouton's Skink ''Cryptoblepharus boutonii''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> kas tāpat sastopams dažās citās saliņās un Maurīcijas piekrastē.<ref name=birdlife/><ref>[https://www.worldwildlife.org/ecoregions/at0120 Islands of Reunion and Mauritius, east of Madagaskar]. [[Pasaules Dabas Fonds]]</ref> [[Zālēdāji|Zālēdāju]] ievešana izraisīja dabisko dzīvotņu bojāeju. Gandrīz pilnībā izzuda cietkoki un katastrofāli samazinājās palmām bagātie biotopi. 1970. gados niecīgie palmu un [[Pandanus vandermeeschii|pandānu]] pudurīši kļuva par pēdējām mikrodzīvotnēm izdzīvojušām rāpuļu populācijām. Tobrīd rāpuļu skaits bija kritiski zems, un šīs unikālās komūnas pastāvēšana kļuva nopietni apdraudēta. Pēc trušu un kazu izskaušanas iesākās palmu un citu dzīvotņu atjaunošanas darbi, kas veicināja strauju rāpuļu populāciju pieaugumu. Tomēr alu boa glābšanas pasākumi nāca pārāk vēlu. Zemsedzē un starp kritušām lapām dzīvojošā suga izzuda līdz ar augsnes eroziju, un tā nav redzēta kopš 1975. gada. Neraugoties uz rūpīgiem meklējumiem, alu boa tiek uzskatīta par izmirušu. Palmām bagātās dzīvotnes ir augiem blīvākie un komplicētākie biotopi, kur konstatēta visaugstākais scinku un gekonu skaits. Palmas, pandāni un biezais lapu slānis nodrošina uz zemes un kokos dzīvojošiem rāpuļiem bagātīgu vidi, kur sildīties, baroties, vairoties un rast patvērumu. Nākamie reptiļiem blīvākie biotopi ir krāteris, jauktās zālaugu kopienas un salas virsotne, jo Telfēra scinki, Gintera gekoni, dienas gekoni un Raundas boa spēj vienādi veiksmīgi izdzīvot arī no palmām brīvās audzēs. Endēmo sugu areāli kopumā aptver visu salu, taču to klātbūtne piekrastē pamatā ir īslaicīga. Telfēra scinku mātītes izdēj olas ne tikai mīkstajā zemē, bet arī jūrasputnu alās, kuras bagātīgi klāj vairākas salas vietas. Darela nakts gekons pamatā apdzīvo mitro sienu plaisas un klinšu atsegumus, tomēr visai bieži sastopams arī palmu audzēs. Sīciņais Boutona scinks ir tipisks piekrastes iemītnieks, kas nelielās lāmās vai viļņu šļakatām pakļautās vietās tvarsta [[vēžveidīgie|vēžveidīgos]] un [[zivis|zivtiņas]]. Savukārt virsotnes dzīvotnē novērojams augsts Bodžera scinku blīvums. Tas ir salīdzinoši atklāts biotops, un klinšu krāvumi ir to iecienīta dzīvesvieta.<ref name=Zurich/><ref name=Rg/><ref name=invasive/> Raundā visilgāk izdzīvoja viena vai abas pēdējās zināmās Maskarēnu milzu bruņurupuču sugas — [[Maurīcijas seglmuguras milzu bruņurupucis|Maurīcijas seglmuguras bruņurupucis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/6062/12385198 ''Cylindraspis inepta''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un/vai [[Maurīcijas kupolveida milzu bruņurupucis|Maurīcijas kupolveida bruņurupucis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/6064/12390055 ''Cylindraspis triserrata''] [[Sarkanā grāmata]]</ref>. Acīmredzot šīs sugas aizņēma atšķirīgas ekoloģiskas nišas – izmēros mazākais kupolveida bruņurupucis ganījās zālē, kamēr seglmuguras suga pamatā pārtika no lapām. Ganoties, izkaisot sēklas un mēslojot augsni, šie [[zālēdāji]] nodrošināja veselīgu augāja komūnu. Milzu bruņurupuči šeit [[izmiršana|izmira]] pēc 1844. gada — gandrīz 100 gadus vēlāk, nekā pārējā Maskarēnu arhipelāgā. Noķerto grūsno mātīti Loida ekspedīcija pārveda uz Maurīciju, bet mazuļus vēlāk uzdāvināja paziņām. Salas gubernators un zinātnes [[mecenāts]] [[Henrijs Bārklijs]] vēlāk tikās ar šīs ekspedīcijas dalībnieku un 1870. gadā ar nožēlu rakstīja, ka tika zaudēta jaunatklāta suga, kuras "''[[karapakss|karapaksi]] un citas atliekas lielā skaitā atrodamas šīs zemes purvos''".<ref name=Rg/><ref>Osteological finds on Trois Mamelles mountain extends the know ecological range of the extinct endemic Mauritian tortoise ''Cylindraspis'' sp. F.B.V Florens. University of Mauritius. January 2002</ref> Lai aizsargājamās Maurīcijas teritorijās nodrošinātu ekoloģisko līdzsvaru, 1990. gadu sākumā Egretā no [[Seišelas|Seišelām]] tika izlaisti brīvībā pirmie [[Aldabras milzu bruņurupucis|Aldabras milzu bruņurupuči]]. Attīstot veiksmīgo eksperimentu, 2007. gadā divpadsmit nepieaugušus milzu bruņurupučus no [[Lavanila|Lavanilas Maskarēnu rezervāta]] un divpadsmit [[Madagaskara]]s [[starainie bruņurupuči|starainos bruņurupučus]] pārveda uz Raundu. Tos sākumā izlaida iežogotā platībā, bet vēlāk ļāva brīvi ganīties visā salā. Populācija tika papildināta, un 2016. gada beigās Raundā brīvi klīda 463 milzu bruņurupuču īpatņu, kuru lielāko daļu veidoja jaunuļi un 15 starainie bruņurupuči. Pēdējie patlaban no salas aizvākti. Savukārt Seišelu milzeņi [[taksonomija|taksonomiski]] un pēc dzīvesveida līdzinās Maskarēnu milzu bruņurupučiem. Dzīvnieki sekmīgi izkaisa endēmo palmu sēklas, veicinot unikālās dzīvotnes izplatīšanos. Tādējādi bruņurupuču klātbūtne labvēlīgi ietekmē arī citu rāpuļu populācijas, kurām bagātīgās audzes sniedz lielisku patvērumu.<ref name=degradation /><ref>Tortoise Project. [[Maurīcijas savvaļas fonds]]</ref><ref>Saving Mauritius's rare species. By Gabby Salazar. [[BBC]], 13 September 2015</ref><ref>''Impacts of herbivory by ecological replacements on an island ecosystem''. Journal of Applied Ecology. British Ecological Society. 10 December 2021</ref><ref>Tortoise rewilding. Our Projects. [[Maurīcijas savvaļas fonds]]</ref> === Putni === [[Attēls:Phaethon lepturus Ilot Gabriel Mauritius.jpg|thumb|250px|[[Baltastes tropu jūrasputns]] [[Gabriela sala|Gabriela salā]], kas atrodas blakus Raundai]] Raunda ir [[putniem nozīmīga vieta|jūrasputniem nozīmīga]] sala, kur ievērojamā skaitā ligzdo vairākas [[putni|putnu]] sugas.<ref name=birdlife/> Lielākās ligzdojošu putnu kolonijas veido [[ķīļastes vētrasputns|ķīļastes vētrasputni]],<ref>[http://datazone.birdlife.org/species/factsheet/wedge-tailed-shearwater-ardenna-pacifica Wedge-tailed (''Ardenna pacifica'')]. ''[[BirdLife International]]''</ref> [[Trindadas vētrasputns|Trindadas vētrasputni]],<ref>[http://datazone.birdlife.org/species/factsheet/trindade-petrel-pterodroma-arminjoniana Trindade Petrel (''Pterodroma arminjoniana'')]. ''[[BirdLife International]]''</ref> [[sarkanastes tropu jūrasputns|sarkanastes tropu jūrasputni]],<ref>[http://datazone.birdlife.org/species/factsheet/red-tailed-tropicbird-phaethon-rubricauda Red-tailed Tropicbird (''Phaethon rubricauda'')]. ''[[BirdLife International]]''</ref> [[baltastes tropu jūrasputns|baltastes tropu jūrasputni]].<ref>[http://datazone.birdlife.org/species/factsheet/22696645 White-tailed Tropicbird (''Phaethon lepturus'')]. ''[[BirdLife International]]''</ref> Tropu jūrasputni ligzdo salas lielākajā daļā, bet īpaši ievērojama ligzdu koncentrācija novērojama stāvās, grūti aizsniedzamās nogāzēs. Baltastes sugas ligzdas atrodamas tāpat starp atklātām saknēm vai kritušām palmu lapām, kamēr sarkanastes suga ligzdo arī zem klinšainām nokarēm vai starp akmeņiem. Raunda ir vienīgā sala Indijas okeānā, kur uzturas vairoties spējīga Trindadas vētrasputnu kolonija.<ref>Frank B. Gill, Christian Jouanin. ''Notes on the Seabirds of Round Island, Mauritius.'' The Auk: Ornithological Advances 87:514-521. July 1970.</ref> Mazākā skaitā ligzdo [[Kermadeka vētrasputns|Kermadeka vētrasputni]],<ref>[http://datazone.birdlife.org/species/factsheet/kermadec-petrel-pterodroma-neglecta Kermadec Petrel (''Pterodroma neglecta'')]. ''[[BirdLife International]]''</ref> [[herolda vētrasputns|herolda vētrasputni]]<ref>[http://datazone.birdlife.org/species/factsheet/22698012 Herald Petrel (''Pterodroma heraldica'')]. ''[[BirdLife International]]''</ref>, [[Persijas vētrasputns|Persijas vētrasputni]]<ref>[http://datazone.birdlife.org/species/factsheet/22698267 Persian Shearwater (''Puffinus persicus'')]. ''[[BirdLife International]]''</ref>, [[mazais vētrasputns|mazie vētrasputni]].<ref>[http://datazone.birdlife.org/species/factsheet/45959011 Little Sheawater (''Puffinus assimilis'')]. ''[[BirdLife International]]''</ref> Salā ir vienīgā [[Bulvera vētrasputns|Bulvera vētrasputna]]<ref>[http://datazone.birdlife.org/species/factsheet/22698132 Bulwer's Petrel (''Bulweria bulwerii'')]. ''[[BirdLife International]]''</ref> Indijas okeāna populācija , lai arī tā iekļauj tikai dažus pārus. Raundu apmeklē arī citi jūras putni, kā [[melnspārnu vētrasputns]]<ref>[http://datazone.birdlife.org/species/factsheet/22697954 Black-winged Petrel (''Pterodroma nigripennis'')]. ''[[BirdLife International]]''</ref> un [[Baro vētrasputns]].<ref>[http://datazone.birdlife.org/factsheet/22698035 Barau's Petrel (''Pterodroma baraui'')]. ''[[BirdLife International]]''</ref> Tomēr šīs sugas pārstāv vienīgi daži īpatņi. Joprojām nav pilnībā skaidra Raundas vētrasputna taksonomiskā piederība, kuru varētu uzskatīt par salas vissaistošāko putnu. Acīmredzot tas ir Trindadas vētrasputna, Kermadeka vētrasputna un herolda vētrasputna hibrīds.<ref>Ruth M. Brown, Carl G. Jones. ''Range expansion and hybridization in Round Island petrels (Pterodroma spp.): Evidence from microsatellite genotypes.'' Molecular Ecology 19(15):3157-70. August 2010.</ref><ref name=Restoration>Round Island Restoration Programme. [[Maurīcijas savvaļas fonds]]. 06 August 2018.</ref><ref>Distribution and gene-flow in a hybridising population of ''Pterodroma'' petrels. Katherine Alice Booth Jones. Zoological Society of London. 10 August 2016</ref> Nelielā skaitā salā ligzdo [[svītrainais gārnis]],<ref>[http://datazone.birdlife.org/species/factsheet/22728182 Green-backed (''Butorides striata'')]. ''[[BirdLife International]]''</ref> bet gar piekrasti un klinšainām nogāzēm pārlidojumu laikā bieži novērojams [[akmeņtārtiņš]].<ref>[http://datazone.birdlife.org/species/factsheet/ruddy-turnstone-arenaria-interpres Ruddy Turnstone (''Arenaria interpres'')]. ''[[BirdLife International]]''</ref> Katru gadu Raundu apmeklē arī dažas citas migrējošas sugas. Tāpat manīta [[Maskarēnu salangāna]].<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22686511/154346114 Mascarene Swiftlet (''Aerodramus francicus'')]. [[Sarkanā grāmata]]</ref><ref>[http://datazone.birdlife.org/species/factsheet/mascarene-swiftlet-aerodramus-francicus Mascarene Swiftlet (''Aerodramus francicus'')]. ''[[BirdLife International]]''</ref> Laiku pa laikam salā ieklīst [[svītrainā ūbele]]<ref>[http://datazone.birdlife.org/species/factsheet/zebra-dove-geopelia-striata Zebra Dove (''Geopelia striata'')]. ''[[BirdLife International]]''</ref> un [[sarkanvaigu bulbuls]].<ref name=Restoration/><ref>[http://datazone.birdlife.org/species/factsheet/red-whiskered-bulbul-pycnonotus-jocosus Red-whiskered Bulbul (''Pycnonotus jocosus'')]. ''[[BirdLife International]]''</ref>. 1980. gados dabisku koloniju izveidoja [[mājas zvirbulis|mājas zvirbuļi]]. Centieni pilnībā izskaust mājas zvirbuļus un to vietā reintroducēt [[Maurīcijas fodijs|Maurīcijas fodijus]] pagaidām nav bijuši sekmīgi.<ref name=birdlife>[http://www.datazone.birdlife.org/site/factsheet/6658 Round Island. ''[[BirdLife International]]'']</ref><ref>Tatayah, R.R.V. ''The breeding biology of the Round Island petrel (Pterodroma arminjonia) and factors determining breeding success.'' University of Mauritius, Mauritius. 2010.</ref> <ref>Bednarczuk,E., Feare,C.J., Lovinbond,S., Tatayah,V & Jones,C.G. ''Attempted eradication of house sparrows Passer domesticus from Round Island (Mauritius), Indian Ocean.'' Conservation Evidence, 7, 75-86. 2010.</ref> === Bezmugurkaulnieki === [[Attēls:Crabs Mauritius Gabriel Island.JPG|thumb|250px|[[Maurīcija]]s [[piekraste]] ir stipri degradēta, tāpēc [[krabji]] sastopami vienīgi dažu saliņu cilvēku pūļu netraucētās, nomaļās vietās]] [[Attēls:Geograpsus stormi 2.JPG|thumb|250px|''[[Geograpsus stormi]]'' Raundas piekrastē ir reti sastopama [[krabji|krabju]] suga.]] Raundā atzīmēta [[bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] pārpilnība, kas nodrošina ar barību tur mītošos rāpuļus.<ref>Bullock, D., North, S., & Greig, S. (1982) ''Round Island Expedition 1982 Final Report''.</ref><ref>Bullock, D.J. & North, S. (1991) ''Round Island Expedition 1989. Final Report''.</ref> Darels rakstīja, ka izdzīvojušās palmu birzītēs "''mita [[prusaki]] un [[circeņi]], [[vaboles]], [[mušas]] un dīvaini kāpuri, kuru maksts atgādināja saldējuma konusveida turziņu; tur bija [[kukaiņi]], [[zirnekļi]] un gandrīz visur miljoniem sīku, sarkanu [[ērces|smidzīšu]], kas šķietami bez jebkāda mērķa tekalēja pa tufu. Alās zem sakritušajām latāniju lapām mitinājās interesanti sauszemes [[krabji]] purpura krāsā; tiem bija palsas krēmkrāsas spīles, kuras tie nemitīgi kustināja.''" Pirmos rūpīgos agrīnos pētījumus 1868. un 1869. gadā veica Nikolass Paiks. Viņš aprakstīja vairāku sugu [[zirnekļi|zirnekļus]] un triju sugu [[skorpioni|skorpionus]]. Pirmā apmeklējuma laikā Paiks uz palmas lapām notvēra "''spoži zaļu skorpionu [ar] iespaidīgi garu asti''". Tomēr suga bija kļuvusi reta, un visi turpmākie tās meklējumi beidzās nesekmīgi. Tāpat pētnieks norādīja uz [[gliemeži|gliemežu]], [[skolopendras|skolopendru]] un [[zarkukaiņi|zarkukaiņu]] pārbagātību. Uz ''Ipomoea pes-caprae'' zieda viņš noķēra vienu vienīgu [[bites|biti]] tumši sārtā krāsā un gaiši dzeltenām joslām. Plašajā muzeja kolekcijā Paiks nespēja atrast nevienu līdzīgu eksemplāru. Tāpat viņš novēroja vienu Maurīcijā bieži sastopamu [[platspāres|platspāri]], kas acīmredzami bija atpūsta no cietzemes.<ref name=Nicolas/> 1985. gadā aprakstīta jauna sulu sūcoša [[bruņutis|bruņuts]] suga ''[[Asterolecianum dictyospermae]]'', kas mitinās uz orkāna palmas. 1993. gadā Raundas un Sērpentas salā aprakstīta skolopendra ''[[Scolopendra abnormis]]'', 1995. gadā Raundā — ''[[Rhysida jonesi]]'' un ''[[Cryptops decoratus]]'', pēdējā no kurām iepriekš atzīmēta arī [[Madagaskara|Madagaskarā]]. <ref name=birdlife/><ref>Williams, D.J. & Mamet, J.R. (1986) A new species of ''Asterolecanium'' Targioni Tozzeti (Homoptera:Asterolecaniidae) on a palm in Round Island, Mauritius: A conservation puzzle. ''Systematic Entomology'', Volume 11, Issue 1; 129-132</ref> 2002. gadā aprakstīta endēma zarkukaiņu suga ''[[Apterograeffea marshallae]]'', kas zināma no 1868. gadā ievāktās Nikolasa Paika kolekcijas. Pētnieks savulaik atzīmēja, ka tas ir parasts Raundas faunas pārstāvis. Zarkukaiņi pamatā barojas uz zilo latāniju lapām, tomēr atsevišķos gadījumos tie novēroti arī uz pudeļpalmām, kā arī ''Dracaena concinna'' un ''Cassaena orientalis'' koku lapām. Ģints otra suga, kas mitinās Reinjonā, mitinās apdraudēto orkāna palmu lapotnē. Raundā saglabājušies tikai viens šīs palmas īpatnis, kas acīmredzot rada nopietnus šķēršļus zarkukaiņu plašākai izplatībai.<ref name=Nicolas/><ref>Sticks and stones: notes on the ecology and conservation of an endemic stick insect (''Apterograeffea marshallae'') and the restoration of an island ecosystem. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. [[Maurīcijas savvaļas fonds]]. ''Phelsuma'' 24 (2016); 72-79</ref> 2014. gadā tika atklāta agrāk nezināma [[sienāži|sienāžu]] suga ''[[Odontomelus ancestrus]]''. Tā apdzīvo atklātas palmu audzes un zālājus un nav sastopama ar veģetāciju nabadzīgās salas dzīvotnēs, tāpēc sugas kopīgais areāls nepārsniedz 1 km². Sienāži ir piemērojušies lielam rāpuļu blīvumam, un lielāko potenciālo apdraudējumu tiem rada invazīvās sugas.<ref name=Restoration/><ref>Endemic grasshoppers from the Macarene Islands: a critically endangered island fauna. Sylvain Hugel. Journal Insect Conervation (2015) 19:87-96</ref><ref>Grasshoppers of the Mascarene Islands:New species and new records (Orthoptera, Caelifera). Sylvain Hugel. [[ResearchGATE]]. December 2014</ref> Acīmredzot visas šīs dažādās bezmugurkaulnieku sugas bija sastopamas arī Maurīcijas cietzemē, kur kolonizācijas laikā sākotnējie endēmie meži gandrīz pilnībā izzuduši un klāj aptuveni 1% salas teritorijas.<ref name=Island/> Vismaz līdz 1869. gadam Raundā dzīvoja liela izmēra [[vaboles|vabole]] [[Fregates dižmelnulis]], kas patlaban saglabājies tikai vienā [[Seišelas|Seišelu]] salā — nelielajā Fregates salā. Dižmelnuļa izmiršanas iemesls bija kokaudžu un sauso koku izzušana, uz kuriem barojās vaboļu kāpuri. <ref>Lost Land of the Dodo: An Ecological History of Mauritius, Réunion & Rodrigues. Anthony S. Cheke, Julian Pender Hume. T & AD POYSER. London. 2008. Page 254</ref> Salas piekrastē zināmas trīs sauszemes [[krabji|krabju]] sugas — bieži sastopamā ''[[Geograpsus grayi]]''<ref>[https://www.sealifebase.ca/summary/Geograpsus-grayi.html# ''Geograpsus grayi''. SeaLifeBase]</ref>, reti atzīmētā ''[[Geograpsus stormi]]''<ref>[https://www.marinespecies.org/aphia.php?p=taxdetails&id=207534 ''Geograpsus stormi''. World Register of Marine Species]</ref> un kāda [[vientuļniekvēži|vientuļniekvēžu]] suga.<ref name=Island>A Management Plan for the Restoration of Round Island (2008—2012). Main Contributors Ashok Khadun, Visnuduth Bachraz, Ehsan Dulloo, Rachel Atkinson, Vikash Tatayah, Christine Griffiths, John Mauremootoo</ref> Sastopama [[Maskarēnu salas|Maskarēnu salām]] endēmās sauszemes [[gliemeži|gliemežu]] sugas ''[[Tropidophora fimbriata]]'' pasuga ''T. fimbriata haemostoma''.<ref name=Restoration/><ref>[https://molluscabase.org/aphia.php?p=taxdetails&id=1289211 ''Tropidophora fimbriata''. MolluscaBase]</ref><ref>A Field Guide to the Non-Marine Molluscs of the Mascarene Islands (Mauritius, Rodrigues and Réunion) and the Northern Depencies of Mauritius. Owen L. Griffiths, Vincent F. B. Florens "''Variety haemastoma confined to Round Island where it is moderately common; the largest living T. fimbriata.''"</ref> Divas citas gliemežu sugas ''[[Quickia concisa]]''<ref>[https://molluscabase.org/aphia.php?p=taxdetails&id=1421488 ''Quickia (Quickia) concisa''. MolluscaBase]</ref> un ''[[Gastrocopta microscopica]]''<ref>[https://molluscabase.org/aphia.php?p=taxdetails&id=1519078 ''Gastrocopta (Falsopupa) microscopica''. MolluscaBase]</ref> atzīmētas arī citās Maskarēnu salās.<ref name=Island/> == Aizsardzība == === Edvarda Ņūtona darbība === 1878. gadā Edvards Ņūtons uzskaitīja sešas Maurīcijas putnu sugas, kurām nepieciešamība aizsardzība. Piecas no tām iekļāva endēmos sauszemes putnus, bet sestā bija sarkanastes tropu jūrasputns — "''Phoethon phoenicurus, Paille en Quene — Ile Ronde''". Ornitologu darīja bažīgu, ka "''bezprātīgi mednieki laiku pa laikam tos izšauj''" un uzvēra nepieciešamību pasargāt sugu no izskaušanas. Ap 1880. gadu Raundā sarkanastes tropu jūrasputni joprojām ligzdoja milzīgā skaitā, un 1886. gadā izdota proklamācija paredzēja "''droši aizsargāt jūrasputnus Flatā un Gabriela salā''". Nākamā gada proklamācija bija vērsta uz sarkanastes tropu jūrasputnu aizsardzību Raundā. Tomēr putnu medības no varasiestāžu puses netika kontrolētas.<ref name=dodo/> === Agrīnie pasākumi === Pirmās aizsardzības aktivitātes saistāmas ar Maurīcijas gubernatora Roberta Ņūtona un zoologa Žana Vinsona darbību. 1954. gada oktobrī Ņūtons pievērsa uzmanību, ka "''uzšķērsto'' [sarkanastes tropu jūrasputnu] '' kaudzes ir satraucošs skats ikvienam Raundas salas apmeklētājam''". Putnu ligzdošanas periods no oktobra līdz janvārim nelaimīgā kārtā sakrita ar laika apstākļiem, kas bija vislabvēlīgākie laivinieku nokļūšanai līdz salai. Lai gan salīdzinājumā ar 1948. gadu sugas īpatņu skaits bija nedaudz palielinājies, gubernators uzskatīja, ka zvejnieki varētu pilnībā izskaust gan tropu jūrasputnus, gan [[vētrasputnu dzimta|vētrasputnus]]. 1957. gadā Ņūtons pasludināja Raundu par dabas rezervātu. Viņš pārlieku optimistiski cerēja, ka tas spēs apturēt malumedniekus. Vēl 1976. gada ekspedīcijas laikā Džeralds Darels rakstīja, ka sarkanastes tropu jūrasputni "''ir pārlieku viegls laupījums zvejniekiem, kas atbrauc uz Raundu, nogalina putnus un pēc tam aizved tos uz Maurīciju, kur pārdod ķīniešu restorānos''". Vinsons no 1948. līdz 1975. gadam apmeklēja salu deviņas reizes, veicot floras un faunas pētījumus. Viņš jutās satriekts, kad 1960. un 1962. gada cikloni izgāza lielāko daļu palmu un pandānu, gandrīz pilnībā nopostīja latānijas un citas augu sugas. Vinsons uzskatīja, ka trušu un kazu izskaušana būtu vienīgais ceļš, lai saglabātu saliņas unikālos iemītniekus. Viņš apceļoja starptautiskas vides aizsardzības pārvaldes un iesniedza īpašu ziņojumu par stāvokli Raundā Starptautiskai dabas un dabas resursu savienībai. Sākotnēji vienīgie pasākumi iekļāva sporādisku kazu un trušu izšaušanu. Vinsons nomira 1966. gadā, tomēr viņa pirmie soļi pamazām sāka nest augļus. Vietējā aizsardzības pārvalde centās novērst tropu jūrasputnu medības, savukārt zālēdāju skaita samazināšana ļāva nedaudz atkopties nelielajām latāniju un pandānu audzītēm. Vinsona darbu turpināja viņa dēls Žans-Mišels. Viņš no 1966. līdz 1975. gadam vairāk nekā trīs simts stundas veltīja Raundas pētījumiem un aprakstīja rāpuļu sugas.<ref>A. Wahab Owadally. Herpetology in Mauritius. A History of Extinction, Future Hope for Conservation. ''Conservator of Forests, Forestry Service, [[Kjūrpaipas botāniskais dārzs|Curepipe]], Mauritius'' 1989.</ref> Starptautiskās intereses rats pamazām sāka griezties, kad, pēc valdības uzaicinājuma, 1973. gada janvārī Maurīciju apmeklēja [[Pasaules Dabas Fonds|Pasaules Dabas Fonda]] pirmais vadītājs [[Pīters Skots]]. Pēc viņa ieteikuma notika mēģinājumi ar strihnīnu iznīdēt trušus. Tomēr tie beidzās neveiksmīgi, jo nākamām trusēnu paaudzēm izveidojās imunitāte pret šo indi. 1975. gadu pirmos visaptverošos ekoloģiskos pētījumus veica [[Edinburgas Universitāte]]s organizēta ekspedīcija. Lai uzraudzītu augāja izmaiņas, tika izveidoti vairāki pastāvīgi sektori. Šīs ekspedīcijas laikā pēdējo reizi bija novērota alu boa. Tika aplēsts augu, rāpuļu, trušu un kazu populāciju lielums. Ekspedīcija mēģināja izskaust zālēdājus, nošaujot 883 trušus un divas kazas.<ref name=dodo/> === Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības tresta darbība === [[Attēls:Round Island Durrell 1976.JPG|thumb|250px|[[Džeralds Darels|Džeralda Darela]] vadītā ekspedīcija Raundas apmeklējuma laikā 1976. gadā]] [[Attēls:Round Island 1976.JPG|thumb|250px|[[Džeralds Darels|Džeralda Darela]] (otrais no kreisās) vadītā ekspedīcija Raundas apmeklējuma laikā 1976. gadā]] 1976. gadā Maurīciju, [[Rodrigesa (sala)|Rodrigesu]] un Raundas salu pirmo reizi apmeklēja Džeralds Darels un [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības tresta]] personāls. Tas ievadīja ilglaicīgu tresta aktīvu iesaistīšanos vides saglabāšanas projektā Maurīcijā. Pirmie aizsardzības pasākumi skāra Maurīcijas sārtos baložus, Maurīcijas gredzenkakla papagaiļus, [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis|Rodrigesas augļedājsikspārņus]] un Raundu. Lai garantētu sugu izdzīvošanu trušu pārņemtajā salā, pavairošanai nebrīvē [[Darela savvaļas parks|Džērsijas zooloģiskajā dārzā]] divās Darela vadītās ekspedīcijās tika ievākti vairāki Telfēra scinki, Bodžera scinki, Gintera gekoni un Raundas boa. Pēc otrā salas apmeklējuma Darels rakstīja: ''"Pilots apmeta līkumu zemu virs salas. Redzējām tās lielo, kailo, izkaltušo kupri un kāda krātera kraujas malu... aizkustinošā plānā palmu josliņa stiepās kā bāli zaļš pusmēness kuprim ap vienu malu, bet pašā virsotnē rēgojās lieli sairdināta tufa strēķi. Šķita bezmaz neticami, ka pat tagad, kad sala praktiski jau beigusi dzīvot, tā tomēr vēl noder par mājokli tik daudziem radījumiem un augiem; un vēl jo neticamāk šķiet tas, ka sešas no turienes sugām nav sastopamas nekur citur pasaulē. Kad cēlāmies arvien augstāk un sala tirkīza krāsas jūrā saruka pavisam maziņa, es cieši apņēmos, ka jādara viss iespējamais, lai to glābtu".'' Tresta vadībā 1979. gadā Raundu atbrīvoja no kazām, 1986. gadā triju mēnešu operācijas laikā — trušiem, ļaujot salai pamazām atkopties.<ref>!t's time. 50th Anniversary Commemorative Plate. "''Durrell has been working to save the rare species reptiles of Round Island since 1976, including one of the larger gecko species, the Guenther's gecko (Phelsuma guentheri), which was brought to Jersey for breeding, as well as the Telfair's skink and Round Island boa. To save species, however, Durrell has long recognised that their habitats must be saved, too. Therefore, Durrell also began the long and challenging task to restore the unque habitat of Round Island, which had been destroyed by the goats and rabbits released there in the 19th century as a food supply for passing sailors. Gerald Durrell once described the Round Island project as the most important conservation effort with which the Trust had been involved. The knowledge gained from working on Round Island has since been to restore many other islands and their ecosystems. To acknowledge the siginifance of the original work, another gecko discovered on Round Island has been named in honour of Gerald Durrell and Lee Durrell — the Durrell's night gecko Nactus serpeninsula durrelli''". [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]</ref> 1988. gada ekspedīcijas laikā tika izstrādāts pirmais Raundas aizsardzības darbības plāns. Grāmatā "Šķirsta jubileja" (angliski izdota 1990. gadā) Darels šādi apraksta salas stāvokli gadu pēc trušu izskaušanas: <blockquote>''"Nekur nebija ne miņas no trušiem... bija redzams, ka krunkainā, saplaisājusī un noplicinātā Raundas salas zeme jau pārklājusies ar trauslu, zaļu jauno dzinumu kārtu. Salai tika dota otra izdzīvošanas iespēja."''</blockquote> === Maurīcijas savvaļas fonda darbība === [[Attēls:Maurīcijas Savvaļas Fonds.JPG|thumb|250px|Mūsdienās par Raundas aizsardzību gādā [[Maurīcijas savvaļas fonds]]]] [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fondu]] izveidoja pēc Džeralda Darela iniciatīvas 1984. gadā.<ref>Your Guide. "''In pantnerhip with the Mauritian Wildlife Foundation and the Island's National Parks and Conservation Service, Durrell has made a long-term commitment to the recovery of the remaining reptile species on Mauritius, restoring habitat on offshore islets, moving animals from one islet to another to establish new populations and reintroducing captive-bred individuals. This has involved close partnerships between the team in Mauritius and our staff back in Jersey''". [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]. Page 13.</ref>. Attiecībā uz Raundu fonds izvirzīja trīs pamatmērķus: * Atjaunot salas palmu un cietkoku audzes un bruņurupuču ganību augāju. * Aizsargāt apdraudētos augus un dzīvniekus. * Izmantot salu kā patvērumu apdraudētām Maurīcijas augu un dzīvnieku sugām, kā arī par avotu rāpuļu un jūrasputnu ieguvei, lai atjaunotu citas ekosistēmas.<ref name=Project>Round Island Restoration Project. [[Maurīcijas savvaļas fonds|Mauritian Wildlife Foundation]]. 2017</ref> Fonda īstenotie pasākumi iekļauj: * Invazīvo sugu kontrole: strikti karantīnas pasākumi, kas novērstu svešzemju sugu ievazāšanu, problemātisko sugu kontrole un izskaušana un izravēšana apstādītās platībās. * Augsnes erozijas pētīšana, dzīvotnes atjaunošana un reto sugu aizsardzība. * Pētījumu stacijas atjaunošana, lai uzlabotu tās kapacitāti. * Mežu atjaunošana: mežu stādīšana un kopšana, reto vietējo sugu pārstādīšana un piemērotas dabiskās vides atjaunošana, lai reintroducētu vietējo faunu. * Ekosistēmas izveidošana, kas ļautu piesaistīt putnus, rāpuļus un bezmugurkaulniekus. * Apdraudēto rāpuļu un jūrasputnu populāciju uzraudzība. * Analogu zālēdāju (bruņurupuču) ieviešana un uzraudzība, lai kontrolētu zālaugus. * Projekta publiskas apspriedes un plašsaziņas līdzekļu iesaistīšana.<ref name=Project/> ==== Invazīvo sugu kontrole ==== Starp 1990. un 1998. gadu notika regulāri fonda organizēti izbraucieni uz salu, lai iznīdētu potenciāli invazīvos augus. Pirmkārt tie bija ''[[Desmanthus virgatus]]'' un ''[[Desmodium incanum]]''. 1998. gadā šo abu sugu izskaušanas pasākumus pārtrauca, uzskatot to par neizpildāmu pasākumu. 2000. gadā Raundā vairākās vietās atklāja ''[[Chromolaena odorata]]'' — [[Rietumu puslode]]s augu un vienu no problemātiskākajām invazīvām sugām aizsargājamos [[Āfrika]]s [[lietusmeži|lietusmežos]]. Augus izravēja, ierobežojot tā tālāku izplatīšanos. 2020. gadā tika izravēts 1781 pieaudzis šīs sugas augs un 4235 stādiņi. Pūles bija attaisnojušās, un 2021. gadā tika atklāti un iznīdēti jau tikai 109 pieauguši augi un 15 stādiņi. 2006. gadā salā tika konstatēts jau pieaudzis citas ārkārtīgi invazīvas [[nezāles|nezāļu]] sugas ''[[Mikana micrantha]]'' stāds. Sugas augšanas ātrums labvēlīgos apstākļos var sasniegt 80—90 mm diennaktī, nomācot pat krūmus un kokus. Stāds tika noslāpēts karstumā zem biezas melnas plēves, daži jaunie asniņi izravēti, un šis augs salā vairs nav bijis novērots.<ref name=Island/><ref>Annual Report. On the activities of the Mauritian Wildlife Foundation. Year 2021. [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maururian Wildlife Foundation]]</ref> Par draudu rāpuļu, putnu un augu populācijām var kļūt arī invazīvās dzīvnieku sugas. Salu sasniegt tie spētu vienīgi nepiesardzīgu vizīšu reizēs vai gadījumā, ja netālu no salas notiktu kuģa avārija. Tā, piemēram, blakus esošajā Flatas saliņā ievazātais [[Āzijas mājas cirslis]] aptuveni gada laikā pilnībā izmedīja visu saliņai endēmo [[oranžastes scinks|oranžastes scinka]] populāciju. Līdz Raundai pagaidām nokļuvis vienīgi parastā mājas gekona parstāvis, kurš tika nonāvēts. Mājas gekoni ir ļoti agresīvi pret ''[[Darela nakts gekons|Nactus]]'' ģints sugām, un tā invāzija spētu izraisīt Darela nakts gekonu izzušanu. Žurku un citu grauzēju nokļūšana salā varētu kļūt par iemeslu trauslās ekosistēmas sabrukumam, kā tas noticis Maurīcijas cietzemē un citās saliņās. Tāpat plēsēji samazinātu putnu skaitu un ietekmētu augstvērtīgā [[gvano]] mēslojuma krājumus, kas negatīvi atsauktos uz augsnes auglību un bezmugurkaulnieku faunu.<ref name=Island/><ref>The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Reptiles of Mauritius — Orange-tailed skink. "''Just one single predator, like a rat or shrew, reaching one tiny islet around Mauritius that has provided homes for several reptile species, can destroy an entire population of skinks or geckos in days''". [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]. Page 27.</ref> 1993. gadā pirmo reizi veica plašu Raundas vētrasputnu novērošanu, kopumā apgredzenojot vairāk nekā 250 putnu. Tika ievākti Raundā un citās saliņās dzīvojošo rāpuļu [[DNS]] paraugi. Rezultātā bija izdalīta atsevišķa [[Sērpentas gekons|nakts gekona]] Raundas pasuga. Tajā pat gadā tālāku attīstību ieguva visaptverošs piekrastes saliņu aizsardzības plāns. Darbības rezultātā, piemēram, Ganerskveinā tika izskaustas [[pelēkā žurka|pelēkās žurkas]] un Indijas zaķi, Gabriela salā — melnās žurkas, Flatā — peles un melnās žurkas, Rodrigesā 1995. gadā kaķi. ==== Sugu aizsardzība ==== Raundas aizsardzību nevar aplūkot izolēti no pārējām Maurīcijas piekrastes saliņām. Apdraudēto sugu pasargāšanai tās tiek uzlūkotas kā papildus dzīvotnes. Tajā pašā laikā šīs saliņas var kalpot par avotu, kur iegūt jaunus īpatņus atjaunošanas darbībai Raundā. Tā, piemēram, ''[[Psiadia arguta]]'' no [[Gabriela sala]]s tika izmantots kā viens no "pionieraugiem" veģetācijas atjaunošanai Raundā. Vienā vai vairākās saliņās gūtai pieredzei ir ārkārtīgi būtiska nozīme aizsardzības pasākumiem blakus saliņās. ==== Mežu atjaunošana ==== ==== Pētniecības stacijas darbība ==== Pētniecības stacija tika atklāta 2002. gadā salā, kas deva iespēju Maurīcijas savvaļas fondam un tās partneriem uzsākt intensīvāku darbību, lai aizsargātu un atjaunotu dabisko vidi, ierobežotu invazīvās nezāles, apstādītu lielākas platības un uzraudzītu endēmo faunu. Personāla tieša līdzdalība ļāva 2006. gadā no [[Lavanila|Lavanilas Maskarēnu rezervāta]] uz Raundu pārvietot vairākus Aldabras milzu bruņurupučus un Madagaskaras staraino bruņurupuci. 2007. gadā no Darela zoodārza uz salu pārveda vēl 12 katras sugas pārstāvjus. Rezultāti bija sekmīgi, un savvaļā tika izlaisti jau vairāk nekā 100 bruņurupuču. Dabiskās vides atjaunošana un invazīvo dzīvnieku izskaušana ļāvusi uzplaukt salas rāpuļu sugām. Dažas no šīm populācijām ir pietiekami lielas, lai vairākus to īpatņus pārvietotu uz citām Maurīcijas piekrastes saliņām. Piemēram, Raundas boa ir lieliski iejutusies Ganerskveinā, bet Raundas scinks — Ganerskveinā un [[Egreta|Egretā]]. Savukārt augu pārstādīšana un atgriezto bruņurupuču darbība ļauj Raundā lēnām atjaunoties tās izzudušajam krāšņumam. == Galerija == <gallery> Attēls:Round Island Mauritius Field Station.JPG|Raundas sākotnējās pētījumu stacijas fragments [[Darela savvaļas parks|Darela zoodārzā]] Attēls:Aldabra tortoise La Vanille Mauritius.JPG|Aldabras milzu bruņurupuči [[Lavanila|Lavanilas Maskarēnu rezervātā]], no kurienes daļu tās populācijas pārvietoja uz Raundu Attēls:Astrochelys radiata Lavanille Mauritius.JPG|Starainie bruņurupuči [[Lavanila|Lavanilas Maskarēnu rezervātā]], kas organizēja sugas [[introdukcija|introdukciju]] Raundā </gallery> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Literatūra == * Extinct and Vanishing Birds of the World. James C. Greenway, Jr. Dover Publications, New York. 1967. 0-486-21869-4 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Flora of Mauritius and Seychelles. J. G. Baker. Asian Educational Services. New Delhi. Madras. 1999. XDH5-L7W-OUKS * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. {{ISBN|9984-751-12-0}} * Dodo. The Bird Behind the Legend. Alan Grihault. Mauritius. 2005. ISBN 99903-38-15-9 * Lost Land of the Dodo. An Ecological History of Mauritius, Reunion & Rodrigues. Anthony Cheke, Julian Hume. T & AD Poyser. London. 2008. ISBN 978-0-7136-6544-4. * Augu ģeogrāfija un daudzveidība. Normunds Priedītis. Apgāds Zvaigzne ABC, 2009. ISBN 978-9934-0-0829-0 * The Native Plants and Animals of Mauritius. The Mauritius Wildlife Foundation. Third edition 2014. ISBN 978-99949-38-02-5 == Ārējās atsauces == {{sisterlinks-inline}} [[Kategorija:Indijas okeāna salas]] [[Kategorija:Āfrikas salas]] [[Kategorija:Ziemeļu saliņas]] [[Kategorija:Maurīcijas dabas aizsargājamās teritorijas]] j47an819oi0muqy439qo9qed2h95c5c Sprite 0 228165 3665979 3579130 2022-08-03T07:32:05Z Edis 27633 Zaļo pudeļu beigas wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Dzēriena infokaste | Nosaukums = ''Sprite'' | Logo = | Tips = Gāzēts citrona-laimas dzēriens | Ražotājs = ''[[The Coca-Cola Company]]'' | Valsts = {{vieta|ASV|Džordžija|Atlanta}} | Ražo no = 1961 | Krāsa = bezkrāsains | Saistīti produkti = | Mājas lapa = {{url|http://www.sprite.com/}} }} [[Attēls:HK WC 灣仔道 236 Wan Chai Road Hung Yip Building 佳寶食品超級市場 Kai Bo Food Supermarket August 2020 SS2 04.jpg|thumb|right|300px|''Sprite'' ar citiem ''The Coca-Cola Company'' dzērieniem]] '''''Sprite''''' ir ''[[The Coca-Cola Company]]'' ražots gāzēts bezalkoholisks dzēriens ar [[laims|laima]] un [[citrons|citrona]] garšu. ''Sprite'' parasti tiek pārdots sudraba, zaļā un zilā [[skārdene|skārdenē]] vai caurspīdīgā [[pudele|pudelē]] ar zaļu etiķeti. Pirmo reizi dzērienu sāka ražot 1959. gadā, Rietumvācijā ar nosaukumu ''Fanta Klare Zitrone'', kas bija viens no ''[[Fanta]]'' paveidiem ar citrona garšu. Savā tagadējā nosaukumā to sāka ražot 1961. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kā alternatīvu ''[[Pepsi]]'' tajā laikā jaunajam un jau populārajam dzērienam ''[[7 Up]]''. ''Sprite'' ir kļuvis par populārāko bezalkoholisko dzērienu ar citronu garšu un ir sestais populārākais dzēriens pasaulē, kas ir pieejams 13 dažādos veidos 188 valstīs,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.caffeineinformer.com/top-10-soft-drinks |title=Pasaulē populārākie gāzētie dzērieni |access-date={{dat|2014|02|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131202014134/http://www.caffeineinformer.com/top-10-soft-drinks |archivedate={{dat|2013|12|02||bez}} }}</ref> tostarp arī [[Latvija|Latvijā]]. ''Sprite'' ir ļoti populārs [[Kanāda|Kanādā]], katru gadu tur tiek pārdoti vairāk nekā 15 miljoni ''Sprite'' iepakojumu. 2022. gada jūlijā ''The Coca-Cola Company'' paziņoja, ka 1. augustā tiks pārtraukta ''Sprite'' pildīšana zaļajās pudelēs, pārejot uz caurspīdīgām plastmasas pudelēm. Zaļā plastmasa satur zaļā polietilēna tereftalāta (PET), piedevu, ko nevar pārstrādāt jaunās pudelēs.<ref name="tvnet 2022.08.02" /> == Skatīt arī == * ''[[7 Up]]'' * ''[[Mountain Dew]]'' == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="tvnet 2022.08.02">[https://www.tvnet.lv/7575883/60-gadus-ilgas-eras-beigas-dzeriens-sprite-vairs-netiks-pardots-zalas-pudeles 60 gadus ilgas ēras beigas: dzēriens "Sprite" vairs netiks pārdots zaļās pudelēs] TVNET, 2022. gada 2. augusts</ref> }} {{dzēriens-aizmetnis}} [[Kategorija:Dzērienu zīmoli]] r77ozjlrkuwbsp7bwb51dopkmdc3fhu Hālids Šeihs Muhameds 0 232495 3665817 3665580 2022-08-02T15:32:27Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: {{cite web → {{tīmekļa atsauce, {{ddv → {{dzimšanas datums un vecums (2), Al-Qaeda → Al-Qaida (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Hālids Šeihs Muhameds | vārds_orig = خالد شيخ محمد | attēls = Khalid Shaikh Mohammed after capture.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Hālids Šeihs Muhameds 2003. gadā pēc apcietināšanas | dz_dat_alt = {{dzimšanas datums un vecums|1964|3|1}} vai {{dzimšanas datums un vecums|1965|11|14}}<ref name=biography.com>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.biography.com/articles/Khalid-Sheikh-Mohammed-241188 |title=Khalid Sheikh Mohammed Biography - Facts, Birthday, Life Story |publisher=[[The Biography Channel]] |accessdate=2012-02-14 |archive-date=2010-08-31 |archive-url=https://web.archive.org/web/20100831082440/http://www.biography.com/articles/Khalid-Sheikh-Mohammed-241188 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100831082440/http://www.biography.com/articles/Khalid-Sheikh-Mohammed-241188 |date=2010-08-31 }}</ref> | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = {{vieta|Pakistāna|Beludžistāna|2s=Beludžistāna (province)}}<ref name=biography.com/><ref name=NYTimesGuantanamoDocketISN10024>{{cite news| url = http://projects.nytimes.com/guantanamo/detainees/10024-khalid-shaikh-mohammed| title = Guantanamo Docket: Khalid Shaikh Mohammed| publisher = The New York Times| date = 2008-11-03| author = [[Margot Williams]]| accessdate =| quote= Detaini is a Pakistani who was raised in Kuwait (KU) during his formative years.}}</ref> vai {{vieta|Kuveita|Kuveita|3s=Kuveita (pilsēta)}}<ref name="BBC_16_March_2007">{{cite news |date= 16 March 2007 <!-- 09:25 GMT--> |url = http://news.bbc.co.uk/2/hi/south_asia/2811855.stm|title = Profile: Al-Qaeda 'kingpin'|publisher = BBC| accessdate = 2007-08-28}}</ref><ref name=NNDB>{{cite web|url=http://www.nndb.com/people/429/000027348/|title=Khalid Shaikh Mohammed|work=[[NNDB]]|accessdate=23 February 2012}}</ref><ref name=GlobalSecurity.org>{{cite web|url=http://www.globalsecurity.org/security/profiles/khalid_shaikh_mohammed.htm|title=Khalid Shaikh Mohammed|work=GlobalSecurity.org|accessdate=23 February 2012|archive-date={{dat|2014|09|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140915233211/http://www.globalsecurity.org/security/profiles/khalid_shaikh_mohammed.htm}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140915233211/http://www.globalsecurity.org/security/profiles/khalid_shaikh_mohammed.htm |date={{dat|2014|09|15||bez}} }}</ref> | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[beludžs]] | nodarbošanās = [[terorists]] | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Hālids Šeihs Muhameds''' ({{val-ar|خالد شيخ محمد}}, ''Khālid Shaykh Muḥammad'', dzimis {{dat|1964|3|1}} vai {{dat|1965|11|14}}) ir, iespējams, [[Kuveita|Kuveitā]] dzimis [[Pakistāna]]s [[beludži|beludžu]] izcelsmes [[terorists]], kuru uzskata par galveno [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|2001. gada 11. septembra uzbrukuma ASV]] organizatoru. Pašlaik atrodas cietumā [[Gvantanamo līča aizturēšanas nometne|ASV karabāzē Gvantanamo]], kur tiek tiesāts par apsūdzībām terora aktu organizēšanā, tai skaitā civiliedzīvotāju masu slepkavībām. Viņš tika notverts Pakistānas pilsētā [[Rāvalpindi]] {{dat|2003|3|2||bez}}. Studējis ASV, pēc tam atgriezies Pakistānā, kur iesaistījās teroristu organizācijās. Muhameds bija [[Osama bin Ladens|Osamas bin Ladena]] teroristu organizācijas ''[[Al-Qaida]]'' biedrs, viņš vadīja vairākas tās propagandas operācijas laikā no 1999. gada līdz 2001. gada beigām. Muhameds esot atzinies, ka ir piedalījies vairākos no pēdējo 20 gadu lielākajiem terora aktiem, taču tā kā ASV aģenti šo atzīšanos ir ieguvuši, spīdzinot viņu, šī atzīšanās tiek apšaubīta.<ref name="brown">[http://www.guardian.co.uk/commentisfree/2007/mar/19/truthandtorture Andrew Brown, "Truth and Torture"], ''The Guardian,'' 19 March 2007</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{11. septembra uzbrukums}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Muhameds, Halids Szeihs}} [[Kategorija:1960. gados dzimušie]] [[Kategorija:Teroristi]] [[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu dzimšanas datumu]] [[Kategorija:Al-Qaida]] ao57ucfsux8j2mky63fs9iunm3x7f3n Tesla (uzņēmums) 0 236971 3665886 3609347 2022-08-02T19:34:22Z Solar human 100786 laboju darbinieku skaitu. wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{citas nozīmes|automašīnu ražotāju|Tesla (nozīmju atdalīšana)|Tesla}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Tesla, Inc.'' | native_name = | logo = Tesla Motors logo.svg | logo_size = 80px | logo_caption = | image = | image_size = | image_caption = | type = | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 2003. gads | founder = Martins Eberhards, Marks Tarpennings | defunct = | location_city = [[Paloalto]], [[Kalifornija]] | location_country = {{USA}} | locations = | area_served = Visapkārt pasaulei | key_people = [[Īlons Masks]] (izpilddirektors) | industry = [[autorūpniecība]] | products = [[elektromobilis|elektromobiļi]], enerģijas uzglabāšanas sistēmas, Tesla enerģija | services = | revenue = US$21.461 billion (2018) | operating_income = US$-0.388 billion (2018) | net_income = US$−0.976 billion (2018) | aum = | assets = US$29.740 billion (2018) | equity = | owner = Īlons Masks | num_employees = 110,000 (Aprīlis 2022) | parent = | divisions = | subsid = SolarCity Tesla Grohmann Automation Maxwell Technologies | homepage = [https://www.tesla.com tesla.com] | footnotes = | intl = }} [[Attēls:TeslaMotors HQ PaloAlto.jpg|thumb|''Tesla Motors'' galvenā mītne [[Paloalto]]]] '''''Tesla, Inc.''''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Kalifornija|Kalifornijā]] bāzēts uzņēmums, kas projektē, ražo un pārdod [[elektromobilis|elektromobiļus]] un to piedziņas sastāvdaļas. ''Tesla'' akcijas tiek kotētas ''[[NASDAQ]]'' fondu biržā ar simbolu ''TSLA''.<ref>{{ziņu atsauce |url=http://firsttoknow.com/teslas-stocks-soar |title=Tesla's Stocks Soar |first=Rebekah |last=Sager |work=First to Kknow |date=2013-07-01 |accessdate=2013-07-11 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130828103712/http://firsttoknow.com/teslas-stocks-soar/ |archivedate=2013-08-28 }}</ref> ''Tesla'' ieguva plašu uzmanību ar tās ražoto elektromobiļa modeli ''[[Tesla Roadster (2008)|Tesla Roadster]]'', kas bija pirmais pilnībā elektriskais sērijveida sporta auto;<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.sportscarmonitor.com/blog/1044161_the-worlds-only-electric-sports-car-2010-tesla-roadster |title=The World's Only Electric Sports Car: 2010 Tesla Roadster |publisher=Sportscarmonitor.com |date=2010-04-11 |accessdate=2011-11-20 }}{{Novecojusi saite}}</ref> tam sekoja ''[[Tesla Model S|Model S]]'', pilnībā elektrisks [[luksusa sedans]], tam sekoja Model X,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tesla.com/modelx|title=Tesla Model X|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> pilnībā elektrisks luksusa SUV, un tam sekoja Model 3<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tesla.com/model3|title=Tesla Model 3|last=|first=|access-date=|date=}}</ref>. ''Tesla'' pārdod arī elektromobiļu piedziņas komponentes, ieskaitot [[litija jonu baterija|litija jonu bateriju]] komplektus citiem autoražotājiem, ieskaitot ''[[Daimler AG|Daimler]]'' un ''[[Toyota]]''.<ref name="alttransport.com">{{tīmekļa atsauce |url=http://alttransport.com/2010/09/tesla-and-toyotas-rav4-ev-and-now-a-tesla-dailmer-partnership/ |title=Tesla and Toyota’s RAV4 EV And Now A Tesla-Daimler Partnership – AltTransport: Your Guide to Smarter Ways of Getting Around |publisher=Alttransport.com |date=2010-09-14 |accessdate=2011-11-20 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120308060538/http://alttransport.com/2010/09/tesla-and-toyotas-rav4-ev-and-now-a-tesla-dailmer-partnership/ |archivedate=2012-03-08 }}</ref> ''Tesla'' izpilddirektors [[Īlons Masks]] ir izteicies, ka saredz ''Tesla'' kā neatkarīgu autoražotāju,<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Howell|first=Donna|title=Tesla Motors Shows Electric Model X SUV; What Next?|url=http://news.investors.com/Article/600566/201202081933/tesla-motors-partners-with-toyota-daimler.htm|work=investors.com|accessdate=2012-02-09}}</ref> kura nākotnes mērķis ir masveidā ražot pilnībā ar elektrību darbināmus automobiļus vidējam patērētājam pieejamā cenā. Pašlaik (2019.gada februārī) Tesla pārdod Model S, Model X, Model 3, atļauj rezervācijas uz Tesla Roadster 2. == Vēsture == Uzņēmumu Tesla (sākotnēji Tesla Motors) reģistrēja 2003. gada 1. jūlijā Martins Eberhards un Marks Tarpenings. 2004. gada februārī trīs dibinātāji piesaistīja investīcijas 7,5 miljonu ASV dolāru apmērā, Īlonam Maskam ieguldot 6,5 miljonus dolāru. Masks kļuva par direktoru padomes priekšsēdētāju un iecēla Eberhardu par ģenerāldirektoru.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=History of Tesla: Timeline and Facts|url=https://www.thestreet.com/technology/history-of-tesla-15088992|accessdate=2021-12-20|work=thestreet.com}}</ref> Pirmā Tesla automobiļa prototipi tika oficiāli prezentēti 2006. gada 19. jūlijā Santamonikā (Kalifornija).<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Zero to 60 in 4 Seconds, Totally From Revving Batteries|url=https://www.nytimes.com/2006/07/19/business/19electric.html|accessdate=2021-12-20|work=nytimes.com}}</ref> 2006. gadā Maskam izdevās piesaistīt finansējumu 100 miljonu dolāru apmērā. Rezultātā 2008. gadā Tesla sāka ražot savu pirmo modeli Roadster.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Electric Car Evolution|url=https://cleantechnica.com/2015/04/26/electric-car-history/|accessdate=2021-12-20|work=cleantechnica.com}}</ref> 2010. gada janvārī Tesla saņēma aizdevumu 465 miljonu dolāru apmērā no ASV Enerģētikas departamenta, ko uzņēmums atmaksāja 2013. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Tesla gets loan approval from US Department of Energy|url=https://www.tesla.com/blog/tesla-gets-loan-approval-us-department-energy|accessdate=2021-12-20|work=tesla.com}}</ref> 2010. gada maijā Tesla sāka būvēt rūpnīcu Frīmontā (Kalifornija) Model S ražošanai.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Idle Fremont Plant Gears Up for Tesla|url=https://www.wsj.com/articles/SB10001424052748704300604575554662948527140|accessdate=2021-12-20|work=wsj.com}}</ref> 2010. gada 29. jūnijā Tesla īstenoja akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) NASDAQ un piesaistīja 226 miljonus ASV dolāru, kļūstot par pirmo Amerikas auto ražotāju, kas īstenoja IPO, kopš to izdarīja Ford Motor 1956. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Growth Of Tesla Guide|url=https://comparebrokers.co/compare/growth-of-tesla/|accessdate=2021-12-20|work=comparebrokers.co}}</ref> 2012. gada jūnijā Tesla sāka ražot savu otro automašīnu Model S. 2017. gada jūlijā Tesla sāka sedana Model 3 tirdzniecību.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Everything you need to know about Tesla Model 3, which is starting production|url=https://www.theverge.com/2017/7/7/15934756/tesla-model-3-production-electric-car-musk|accessdate=2021-12-20|work=theverge.com}}</ref> Pēc desmit gadu darbības, 2013. gada pirmajā ceturksnī ''Tesla'' pirmoreiz uzrādīja peļņu.<ref name=Tesla1Q2013>{{ziņu atsauce|url=http://origin-www.bloomberg.com/news/2013-05-08/tesla-posts-first-quarterly-profit-on-model-s-deliveries.html|title=Tesla Posts First Quarterly Profit on Model S Deliveries|author=Alan Ohnsman|work=[[Bloomberg L.P.]]|date=2013-05-08|accessdate=2013-05-08|archiveurl=https://web.archive.org/web/20131004213742/http://origin-www.bloomberg.com/news/2013-05-08/tesla-posts-first-quarterly-profit-on-model-s-deliveries.html|archivedate=2013-10-04}}''During Q1 2013 a total of 4,900 Model S cars were delivered in North America (mostly in the U.S. and a few units delivered in Canada).''</ref><ref name=TeslaQ12013Report>{{tīmekļa atsauce|url=http://files.shareholder.com/downloads/ABEA-4CW8X0/2468175934x0x661989/ee71d11b-3563-489c-9471-9319fd963626/Q1%2013%20Shareholder%20Letter.pdf|title=Tesla Motors, Inc. – First Quarter 2013 Shareholder Letter|author=Tesla Motors|publisher=Tesla Motors|date=2013-05-08|accessdate=2013-05-08|archiveurl=https://web.archive.org/web/20131023060355/http://files.shareholder.com/downloads/ABEA-4CW8X0/2468175934x0x661989/ee71d11b-3563-489c-9471-9319fd963626/Q1%2013%20Shareholder%20Letter.pdf|archivedate=2013-10-23}}</ref> 2016. gada jūnijā ''Tesla'' paziņoja, ka vēlas iegādāties saules enerģijas iekārtu ražotāju ''[[SolarCity]]'', kurā Īlons Masks bija padomes priekšsēdētājs un viņam piederēja 22 % ''SolarCity'' kapitāldaļu. 1. augustā noslēgta vienošanās par ''SolarCity'' iegādi par 2,6 miljardiem USD.<ref name="DB 2016.08" /> Darījums vēl jāapstiprina akcionāriem un valsts institūcijām. 2019. gada 14. martā notika jaunā elektriskā auto Tesla Model Y prezentācija.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Tesla unveils Model Y electric SUV with 300 miles range and 7-seats|url=https://electrek.co/2019/03/14/tesla-model-y-electric-suv-unveil/|accessdate=2021-12-20|work=electrek.co}}</ref> 2020. gada novembrī Tesla, Uber un vēl 26 Amerikas uzņēmumi dibināja organizāciju Zero Emission Transport Association (ZETA), kas lobēs elektrisko auto skaitu palielināšanu ASV.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Clean Transportation Leaders Launch Zero Emission Transportation Association|url=https://www.prnewswire.com/news-releases/clean-transportation-leaders-launch-zero-emission-transportation-association-301174915.html|accessdate=2021-12-20|work=prnewswire.com}}</ref> 2021. gada 25. oktobrī uzņēmuma kapitalizācija pārsniedza 1 triljonu dolāru.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Tesla breaks $1tn valuation barrier after Hertz orders 100,000 vehicles|url=https://www.theguardian.com/technology/2021/oct/25/tesla-model-3-is-first-battery-electric-car-to-top-europe-monthly-sales-chart|accessdate=2021-12-20|work=theguardian.com}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="DB 2016.08">[http://www.db.lv/auto/pasaule/tesla-ieperkas-par-2-6-miljardiem-dolaru-452439 Tesla iepērkas par 2,6 miljardiem dolāru] LETA--AFP, 2016. gada 2. augusts</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā mājaslapa|1=https://www.tesla.com/}} * [http://www.teslamotors.com/blog/ Kompānijas oficiālais blogs] * {{facebook|teslamotors}} * {{url|https://plus.google.com/+TeslaMotors/posts |''Tesla'' oficiālā Google+ lapa}} * {{twitter|TeslaMotors}} * [https://web.archive.org/web/20131116073807/http://vimeo.com/teslamotors Kompānijas Vimeo profils] {{NASDAQ-100}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Tesla (uzņēmums)| ]] [[Kategorija:Nasdaq kotētie uzņēmumi]] b59n6eudpzcfojr8ekjenjclftnis22 3665889 3665886 2022-08-02T19:41:01Z Solar human 100786 laboju galvenās mītnes atrašanās vietu. wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{citas nozīmes|automašīnu ražotāju|Tesla (nozīmju atdalīšana)|Tesla}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Tesla, Inc.'' | native_name = | logo = Tesla Motors logo.svg | logo_size = 80px | logo_caption = | image = | image_size = | image_caption = | type = | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 2003. gads | founder = Martins Eberhards, Marks Tarpennings | defunct = | location_city = [[Ostina]], [[Teksasa]] | location_country = {{USA}} | locations = | area_served = Visapkārt pasaulei | key_people = [[Īlons Masks]] (izpilddirektors) | industry = [[autorūpniecība]] | products = [[elektromobilis|elektromobiļi]], enerģijas uzglabāšanas sistēmas, Tesla enerģija | services = | revenue = US$21.461 billion (2018) | operating_income = US$-0.388 billion (2018) | net_income = US$−0.976 billion (2018) | aum = | assets = US$29.740 billion (2018) | equity = | owner = Īlons Masks | num_employees = 110,000 (Aprīlis 2022) | parent = | divisions = | subsid = SolarCity Tesla Grohmann Automation Maxwell Technologies | homepage = [https://www.tesla.com tesla.com] | footnotes = | intl = }} [[Attēls:TeslaMotors HQ PaloAlto.jpg|thumb|''Tesla Motors'' sākotnēji galvenā mītne [[Paloalto]]]] '''''Tesla, Inc.''''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Kalifornija|Kalifornijā]] bāzēts uzņēmums, kas projektē, ražo un pārdod [[elektromobilis|elektromobiļus]] un to piedziņas sastāvdaļas. ''Tesla'' akcijas tiek kotētas ''[[NASDAQ]]'' fondu biržā ar simbolu ''TSLA''.<ref>{{ziņu atsauce |url=http://firsttoknow.com/teslas-stocks-soar |title=Tesla's Stocks Soar |first=Rebekah |last=Sager |work=First to Kknow |date=2013-07-01 |accessdate=2013-07-11 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130828103712/http://firsttoknow.com/teslas-stocks-soar/ |archivedate=2013-08-28 }}</ref> ''Tesla'' ieguva plašu uzmanību ar tās ražoto elektromobiļa modeli ''[[Tesla Roadster (2008)|Tesla Roadster]]'', kas bija pirmais pilnībā elektriskais sērijveida sporta auto;<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.sportscarmonitor.com/blog/1044161_the-worlds-only-electric-sports-car-2010-tesla-roadster |title=The World's Only Electric Sports Car: 2010 Tesla Roadster |publisher=Sportscarmonitor.com |date=2010-04-11 |accessdate=2011-11-20 }}{{Novecojusi saite}}</ref> tam sekoja ''[[Tesla Model S|Model S]]'', pilnībā elektrisks [[luksusa sedans]], tam sekoja Model X,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tesla.com/modelx|title=Tesla Model X|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> pilnībā elektrisks luksusa SUV, un tam sekoja Model 3<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tesla.com/model3|title=Tesla Model 3|last=|first=|access-date=|date=}}</ref>. ''Tesla'' pārdod arī elektromobiļu piedziņas komponentes, ieskaitot [[litija jonu baterija|litija jonu bateriju]] komplektus citiem autoražotājiem, ieskaitot ''[[Daimler AG|Daimler]]'' un ''[[Toyota]]''.<ref name="alttransport.com">{{tīmekļa atsauce |url=http://alttransport.com/2010/09/tesla-and-toyotas-rav4-ev-and-now-a-tesla-dailmer-partnership/ |title=Tesla and Toyota’s RAV4 EV And Now A Tesla-Daimler Partnership – AltTransport: Your Guide to Smarter Ways of Getting Around |publisher=Alttransport.com |date=2010-09-14 |accessdate=2011-11-20 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120308060538/http://alttransport.com/2010/09/tesla-and-toyotas-rav4-ev-and-now-a-tesla-dailmer-partnership/ |archivedate=2012-03-08 }}</ref> ''Tesla'' izpilddirektors [[Īlons Masks]] ir izteicies, ka saredz ''Tesla'' kā neatkarīgu autoražotāju,<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Howell|first=Donna|title=Tesla Motors Shows Electric Model X SUV; What Next?|url=http://news.investors.com/Article/600566/201202081933/tesla-motors-partners-with-toyota-daimler.htm|work=investors.com|accessdate=2012-02-09}}</ref> kura nākotnes mērķis ir masveidā ražot pilnībā ar elektrību darbināmus automobiļus vidējam patērētājam pieejamā cenā. Pašlaik (2019.gada februārī) Tesla pārdod Model S, Model X, Model 3, atļauj rezervācijas uz Tesla Roadster 2. == Vēsture == Uzņēmumu Tesla (sākotnēji Tesla Motors) reģistrēja 2003. gada 1. jūlijā Martins Eberhards un Marks Tarpenings. 2004. gada februārī trīs dibinātāji piesaistīja investīcijas 7,5 miljonu ASV dolāru apmērā, Īlonam Maskam ieguldot 6,5 miljonus dolāru. Masks kļuva par direktoru padomes priekšsēdētāju un iecēla Eberhardu par ģenerāldirektoru.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=History of Tesla: Timeline and Facts|url=https://www.thestreet.com/technology/history-of-tesla-15088992|accessdate=2021-12-20|work=thestreet.com}}</ref> Pirmā Tesla automobiļa prototipi tika oficiāli prezentēti 2006. gada 19. jūlijā Santamonikā (Kalifornija).<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Zero to 60 in 4 Seconds, Totally From Revving Batteries|url=https://www.nytimes.com/2006/07/19/business/19electric.html|accessdate=2021-12-20|work=nytimes.com}}</ref> 2006. gadā Maskam izdevās piesaistīt finansējumu 100 miljonu dolāru apmērā. Rezultātā 2008. gadā Tesla sāka ražot savu pirmo modeli Roadster.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Electric Car Evolution|url=https://cleantechnica.com/2015/04/26/electric-car-history/|accessdate=2021-12-20|work=cleantechnica.com}}</ref> 2010. gada janvārī Tesla saņēma aizdevumu 465 miljonu dolāru apmērā no ASV Enerģētikas departamenta, ko uzņēmums atmaksāja 2013. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Tesla gets loan approval from US Department of Energy|url=https://www.tesla.com/blog/tesla-gets-loan-approval-us-department-energy|accessdate=2021-12-20|work=tesla.com}}</ref> 2010. gada maijā Tesla sāka būvēt rūpnīcu Frīmontā (Kalifornija) Model S ražošanai.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Idle Fremont Plant Gears Up for Tesla|url=https://www.wsj.com/articles/SB10001424052748704300604575554662948527140|accessdate=2021-12-20|work=wsj.com}}</ref> 2010. gada 29. jūnijā Tesla īstenoja akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) NASDAQ un piesaistīja 226 miljonus ASV dolāru, kļūstot par pirmo Amerikas auto ražotāju, kas īstenoja IPO, kopš to izdarīja Ford Motor 1956. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Growth Of Tesla Guide|url=https://comparebrokers.co/compare/growth-of-tesla/|accessdate=2021-12-20|work=comparebrokers.co}}</ref> 2012. gada jūnijā Tesla sāka ražot savu otro automašīnu Model S. 2017. gada jūlijā Tesla sāka sedana Model 3 tirdzniecību.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Everything you need to know about Tesla Model 3, which is starting production|url=https://www.theverge.com/2017/7/7/15934756/tesla-model-3-production-electric-car-musk|accessdate=2021-12-20|work=theverge.com}}</ref> Pēc desmit gadu darbības, 2013. gada pirmajā ceturksnī ''Tesla'' pirmoreiz uzrādīja peļņu.<ref name=Tesla1Q2013>{{ziņu atsauce|url=http://origin-www.bloomberg.com/news/2013-05-08/tesla-posts-first-quarterly-profit-on-model-s-deliveries.html|title=Tesla Posts First Quarterly Profit on Model S Deliveries|author=Alan Ohnsman|work=[[Bloomberg L.P.]]|date=2013-05-08|accessdate=2013-05-08|archiveurl=https://web.archive.org/web/20131004213742/http://origin-www.bloomberg.com/news/2013-05-08/tesla-posts-first-quarterly-profit-on-model-s-deliveries.html|archivedate=2013-10-04}}''During Q1 2013 a total of 4,900 Model S cars were delivered in North America (mostly in the U.S. and a few units delivered in Canada).''</ref><ref name=TeslaQ12013Report>{{tīmekļa atsauce|url=http://files.shareholder.com/downloads/ABEA-4CW8X0/2468175934x0x661989/ee71d11b-3563-489c-9471-9319fd963626/Q1%2013%20Shareholder%20Letter.pdf|title=Tesla Motors, Inc. – First Quarter 2013 Shareholder Letter|author=Tesla Motors|publisher=Tesla Motors|date=2013-05-08|accessdate=2013-05-08|archiveurl=https://web.archive.org/web/20131023060355/http://files.shareholder.com/downloads/ABEA-4CW8X0/2468175934x0x661989/ee71d11b-3563-489c-9471-9319fd963626/Q1%2013%20Shareholder%20Letter.pdf|archivedate=2013-10-23}}</ref> 2016. gada jūnijā ''Tesla'' paziņoja, ka vēlas iegādāties saules enerģijas iekārtu ražotāju ''[[SolarCity]]'', kurā Īlons Masks bija padomes priekšsēdētājs un viņam piederēja 22 % ''SolarCity'' kapitāldaļu. 1. augustā noslēgta vienošanās par ''SolarCity'' iegādi par 2,6 miljardiem USD.<ref name="DB 2016.08" /> Darījums vēl jāapstiprina akcionāriem un valsts institūcijām. 2019. gada 14. martā notika jaunā elektriskā auto Tesla Model Y prezentācija.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Tesla unveils Model Y electric SUV with 300 miles range and 7-seats|url=https://electrek.co/2019/03/14/tesla-model-y-electric-suv-unveil/|accessdate=2021-12-20|work=electrek.co}}</ref> 2020. gada novembrī Tesla, Uber un vēl 26 Amerikas uzņēmumi dibināja organizāciju Zero Emission Transport Association (ZETA), kas lobēs elektrisko auto skaitu palielināšanu ASV.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Clean Transportation Leaders Launch Zero Emission Transportation Association|url=https://www.prnewswire.com/news-releases/clean-transportation-leaders-launch-zero-emission-transportation-association-301174915.html|accessdate=2021-12-20|work=prnewswire.com}}</ref> 2021. gada 25. oktobrī uzņēmuma kapitalizācija pārsniedza 1 triljonu dolāru.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Tesla breaks $1tn valuation barrier after Hertz orders 100,000 vehicles|url=https://www.theguardian.com/technology/2021/oct/25/tesla-model-3-is-first-battery-electric-car-to-top-europe-monthly-sales-chart|accessdate=2021-12-20|work=theguardian.com}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="DB 2016.08">[http://www.db.lv/auto/pasaule/tesla-ieperkas-par-2-6-miljardiem-dolaru-452439 Tesla iepērkas par 2,6 miljardiem dolāru] LETA--AFP, 2016. gada 2. augusts</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā mājaslapa|1=https://www.tesla.com/}} * [http://www.teslamotors.com/blog/ Kompānijas oficiālais blogs] * {{facebook|teslamotors}} * {{url|https://plus.google.com/+TeslaMotors/posts |''Tesla'' oficiālā Google+ lapa}} * {{twitter|TeslaMotors}} * [https://web.archive.org/web/20131116073807/http://vimeo.com/teslamotors Kompānijas Vimeo profils] {{NASDAQ-100}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Tesla (uzņēmums)| ]] [[Kategorija:Nasdaq kotētie uzņēmumi]] avpg1bhnec6im8yn8ahhop78tclwddn 3665891 3665889 2022-08-02T20:00:59Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{citas nozīmes|automašīnu ražotāju|Tesla (nozīmju atdalīšana)|Tesla}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Tesla, Inc.'' | native_name = | logo = Tesla Motors logo.svg | logo_size = 80px | logo_caption = | image = | image_size = | image_caption = | type = | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 2003. gads | founder = Martins Eberhards, Marks Tarpennings | defunct = | location_city = [[Ostina]], [[Teksasa]] | location_country = {{USA}} | locations = | area_served = Visapkārt pasaulei | key_people = [[Īlons Masks]] (izpilddirektors) | industry = [[autorūpniecība]] | products = [[elektromobilis|elektromobiļi]], enerģijas uzglabāšanas sistēmas, Tesla enerģija | services = | revenue = US$21.461 billion (2018) | operating_income = US$-0.388 billion (2018) | net_income = US$−0.976 billion (2018) | aum = | assets = US$29.740 billion (2018) | equity = | owner = Īlons Masks | num_employees = 110,000 (Aprīlis 2022) | parent = | divisions = | subsid = SolarCity Tesla Grohmann Automation Maxwell Technologies | homepage = [https://www.tesla.com tesla.com] | footnotes = | intl = }} [[Attēls:TeslaMotors HQ PaloAlto.jpg|thumb|''Tesla Motors'' sākotnēji galvenā mītne [[Paloalto]]]] '''''Tesla, Inc.''''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Teksasa|Teksasā]] (līdz 2021. gadam - [[Kalifornija|Kalifornijā]]) bāzēts uzņēmums, kas projektē, ražo un pārdod [[elektromobilis|elektromobiļus]] un to piedziņas sastāvdaļas. ''Tesla'' akcijas tiek kotētas ''[[NASDAQ]]'' fondu biržā ar simbolu ''TSLA''.<ref>{{ziņu atsauce |url=http://firsttoknow.com/teslas-stocks-soar |title=Tesla's Stocks Soar |first=Rebekah |last=Sager |work=First to Kknow |date=2013-07-01 |accessdate=2013-07-11 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130828103712/http://firsttoknow.com/teslas-stocks-soar/ |archivedate=2013-08-28 }}</ref> ''Tesla'' ieguva plašu uzmanību ar tās ražoto elektromobiļa modeli ''[[Tesla Roadster (2008)|Tesla Roadster]]'', kas bija pirmais pilnībā elektriskais sērijveida sporta auto;<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.sportscarmonitor.com/blog/1044161_the-worlds-only-electric-sports-car-2010-tesla-roadster |title=The World's Only Electric Sports Car: 2010 Tesla Roadster |publisher=Sportscarmonitor.com |date=2010-04-11 |accessdate=2011-11-20 }}{{Novecojusi saite}}</ref> tam sekoja ''[[Tesla Model S|Model S]]'', pilnībā elektrisks [[luksusa sedans]], tam sekoja Model X,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tesla.com/modelx|title=Tesla Model X|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> pilnībā elektrisks luksusa SUV, un tam sekoja Model 3<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tesla.com/model3|title=Tesla Model 3|last=|first=|access-date=|date=}}</ref>. ''Tesla'' pārdod arī elektromobiļu piedziņas komponentes, ieskaitot [[litija jonu baterija|litija jonu bateriju]] komplektus citiem autoražotājiem, ieskaitot ''[[Daimler AG|Daimler]]'' un ''[[Toyota]]''.<ref name="alttransport.com">{{tīmekļa atsauce |url=http://alttransport.com/2010/09/tesla-and-toyotas-rav4-ev-and-now-a-tesla-dailmer-partnership/ |title=Tesla and Toyota’s RAV4 EV And Now A Tesla-Daimler Partnership – AltTransport: Your Guide to Smarter Ways of Getting Around |publisher=Alttransport.com |date=2010-09-14 |accessdate=2011-11-20 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120308060538/http://alttransport.com/2010/09/tesla-and-toyotas-rav4-ev-and-now-a-tesla-dailmer-partnership/ |archivedate=2012-03-08 }}</ref> ''Tesla'' izpilddirektors [[Īlons Masks]] ir izteicies, ka saredz ''Tesla'' kā neatkarīgu autoražotāju,<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Howell|first=Donna|title=Tesla Motors Shows Electric Model X SUV; What Next?|url=http://news.investors.com/Article/600566/201202081933/tesla-motors-partners-with-toyota-daimler.htm|work=investors.com|accessdate=2012-02-09}}</ref> kura nākotnes mērķis ir masveidā ražot pilnībā ar elektrību darbināmus automobiļus vidējam patērētājam pieejamā cenā. Pašlaik (2019.gada februārī) Tesla pārdod Model S, Model X, Model 3, atļauj rezervācijas uz Tesla Roadster 2. == Vēsture == Uzņēmumu Tesla (sākotnēji Tesla Motors) reģistrēja 2003. gada 1. jūlijā Martins Eberhards un Marks Tarpenings. 2004. gada februārī trīs dibinātāji piesaistīja investīcijas 7,5 miljonu ASV dolāru apmērā, Īlonam Maskam ieguldot 6,5 miljonus dolāru. Masks kļuva par direktoru padomes priekšsēdētāju un iecēla Eberhardu par ģenerāldirektoru.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=History of Tesla: Timeline and Facts|url=https://www.thestreet.com/technology/history-of-tesla-15088992|accessdate=2021-12-20|work=thestreet.com}}</ref> Pirmā Tesla automobiļa prototipi tika oficiāli prezentēti 2006. gada 19. jūlijā Santamonikā (Kalifornija).<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Zero to 60 in 4 Seconds, Totally From Revving Batteries|url=https://www.nytimes.com/2006/07/19/business/19electric.html|accessdate=2021-12-20|work=nytimes.com}}</ref> 2006. gadā Maskam izdevās piesaistīt finansējumu 100 miljonu dolāru apmērā. Rezultātā 2008. gadā Tesla sāka ražot savu pirmo modeli Roadster.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Electric Car Evolution|url=https://cleantechnica.com/2015/04/26/electric-car-history/|accessdate=2021-12-20|work=cleantechnica.com}}</ref> 2010. gada janvārī Tesla saņēma aizdevumu 465 miljonu dolāru apmērā no ASV Enerģētikas departamenta, ko uzņēmums atmaksāja 2013. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Tesla gets loan approval from US Department of Energy|url=https://www.tesla.com/blog/tesla-gets-loan-approval-us-department-energy|accessdate=2021-12-20|work=tesla.com}}</ref> 2010. gada maijā Tesla sāka būvēt rūpnīcu Frīmontā (Kalifornija) Model S ražošanai.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Idle Fremont Plant Gears Up for Tesla|url=https://www.wsj.com/articles/SB10001424052748704300604575554662948527140|accessdate=2021-12-20|work=wsj.com}}</ref> 2010. gada 29. jūnijā Tesla īstenoja akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) NASDAQ un piesaistīja 226 miljonus ASV dolāru, kļūstot par pirmo Amerikas auto ražotāju, kas īstenoja IPO, kopš to izdarīja Ford Motor 1956. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Growth Of Tesla Guide|url=https://comparebrokers.co/compare/growth-of-tesla/|accessdate=2021-12-20|work=comparebrokers.co}}</ref> 2012. gada jūnijā Tesla sāka ražot savu otro automašīnu Model S. 2017. gada jūlijā Tesla sāka sedana Model 3 tirdzniecību.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Everything you need to know about Tesla Model 3, which is starting production|url=https://www.theverge.com/2017/7/7/15934756/tesla-model-3-production-electric-car-musk|accessdate=2021-12-20|work=theverge.com}}</ref> Pēc desmit gadu darbības, 2013. gada pirmajā ceturksnī ''Tesla'' pirmoreiz uzrādīja peļņu.<ref name=Tesla1Q2013>{{ziņu atsauce|url=http://origin-www.bloomberg.com/news/2013-05-08/tesla-posts-first-quarterly-profit-on-model-s-deliveries.html|title=Tesla Posts First Quarterly Profit on Model S Deliveries|author=Alan Ohnsman|work=[[Bloomberg L.P.]]|date=2013-05-08|accessdate=2013-05-08|archiveurl=https://web.archive.org/web/20131004213742/http://origin-www.bloomberg.com/news/2013-05-08/tesla-posts-first-quarterly-profit-on-model-s-deliveries.html|archivedate=2013-10-04}}''During Q1 2013 a total of 4,900 Model S cars were delivered in North America (mostly in the U.S. and a few units delivered in Canada).''</ref><ref name=TeslaQ12013Report>{{tīmekļa atsauce|url=http://files.shareholder.com/downloads/ABEA-4CW8X0/2468175934x0x661989/ee71d11b-3563-489c-9471-9319fd963626/Q1%2013%20Shareholder%20Letter.pdf|title=Tesla Motors, Inc. – First Quarter 2013 Shareholder Letter|author=Tesla Motors|publisher=Tesla Motors|date=2013-05-08|accessdate=2013-05-08|archiveurl=https://web.archive.org/web/20131023060355/http://files.shareholder.com/downloads/ABEA-4CW8X0/2468175934x0x661989/ee71d11b-3563-489c-9471-9319fd963626/Q1%2013%20Shareholder%20Letter.pdf|archivedate=2013-10-23}}</ref> 2016. gada jūnijā ''Tesla'' paziņoja, ka vēlas iegādāties saules enerģijas iekārtu ražotāju ''[[SolarCity]]'', kurā Īlons Masks bija padomes priekšsēdētājs un viņam piederēja 22 % ''SolarCity'' kapitāldaļu. 1. augustā noslēgta vienošanās par ''SolarCity'' iegādi par 2,6 miljardiem USD.<ref name="DB 2016.08" /> Darījums vēl jāapstiprina akcionāriem un valsts institūcijām. 2019. gada 14. martā notika jaunā elektriskā auto Tesla Model Y prezentācija.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Tesla unveils Model Y electric SUV with 300 miles range and 7-seats|url=https://electrek.co/2019/03/14/tesla-model-y-electric-suv-unveil/|accessdate=2021-12-20|work=electrek.co}}</ref> 2020. gada novembrī Tesla, Uber un vēl 26 Amerikas uzņēmumi dibināja organizāciju Zero Emission Transport Association (ZETA), kas lobēs elektrisko auto skaitu palielināšanu ASV.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Clean Transportation Leaders Launch Zero Emission Transportation Association|url=https://www.prnewswire.com/news-releases/clean-transportation-leaders-launch-zero-emission-transportation-association-301174915.html|accessdate=2021-12-20|work=prnewswire.com}}</ref> 2021. gada 25. oktobrī uzņēmuma kapitalizācija pārsniedza 1 triljonu dolāru.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Tesla breaks $1tn valuation barrier after Hertz orders 100,000 vehicles|url=https://www.theguardian.com/technology/2021/oct/25/tesla-model-3-is-first-battery-electric-car-to-top-europe-monthly-sales-chart|accessdate=2021-12-20|work=theguardian.com}}</ref> 2021. gada 1. decembrī galvenā mītne tika pārvietota no [[Paloalto|Palo Alto]] Kalifornijā uz [[Ostina|Ostinu]] Teksasā, kur jau atradās liela Teslas automobiļu rūpnīca.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2021-12-01/tesla-makes-it-official-completing-headquarters-move-to-texas|title=Tesla Makes It Official, Marking Headquarters Move to Texas|work=Bloomberg.com|access-date=2022-08-02|date=2021-12-01|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="DB 2016.08">[http://www.db.lv/auto/pasaule/tesla-ieperkas-par-2-6-miljardiem-dolaru-452439 Tesla iepērkas par 2,6 miljardiem dolāru] LETA--AFP, 2016. gada 2. augusts</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā mājaslapa|1=https://www.tesla.com/}} * [http://www.teslamotors.com/blog/ Kompānijas oficiālais blogs] * {{facebook|teslamotors}} * {{url|https://plus.google.com/+TeslaMotors/posts |''Tesla'' oficiālā Google+ lapa}} * {{twitter|TeslaMotors}} * [https://web.archive.org/web/20131116073807/http://vimeo.com/teslamotors Kompānijas Vimeo profils] {{NASDAQ-100}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Tesla (uzņēmums)| ]] [[Kategorija:Nasdaq kotētie uzņēmumi]] s07fd2wvmshv1197mu8mu1rl61mittx 3665892 3665891 2022-08-02T20:05:04Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{citas nozīmes|automašīnu ražotāju|Tesla (nozīmju atdalīšana)|Tesla}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Tesla, Inc.'' | native_name = | logo = Tesla Motors logo.svg | logo_size = 80px | logo_caption = | image = | image_size = | image_caption = | type = | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 2003. gads | founder = Martins Eberhards, Marks Tarpennings | defunct = | location_city = [[Ostina]], [[Teksasa]] | location_country = {{USA}} | locations = | area_served = Visapkārt pasaulei | key_people = [[Īlons Masks]] (izpilddirektors) | industry = [[autorūpniecība]] | products = [[elektromobilis|elektromobiļi]], enerģijas uzglabāšanas sistēmas, Tesla enerģija | services = | revenue = US$21.461 billion (2018) | operating_income = US$-0.388 billion (2018) | net_income = US$−0.976 billion (2018) | aum = | assets = US$29.740 billion (2018) | equity = | owner = Īlons Masks | num_employees = 110,000 (Aprīlis 2022) | parent = | divisions = | subsid = SolarCity Tesla Grohmann Automation Maxwell Technologies | homepage = [https://www.tesla.com tesla.com] | footnotes = | intl = }} [[Attēls:TeslaMotors HQ PaloAlto.jpg|thumb|''Tesla Motors'' sākotnēji galvenā mītne [[Paloalto]]]] '''''Tesla, Inc.''''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Teksasa|Teksasā]] (līdz 2021. gadam - [[Kalifornija|Kalifornijā]]) bāzēts uzņēmums, kas projektē, ražo un pārdod [[elektromobilis|elektromobiļus]] un to piedziņas sastāvdaļas. ''Tesla'' akcijas tiek kotētas ''[[NASDAQ]]'' fondu biržā ar simbolu ''TSLA''.<ref>{{ziņu atsauce |url=http://firsttoknow.com/teslas-stocks-soar |title=Tesla's Stocks Soar |first=Rebekah |last=Sager |work=First to Kknow |date=2013-07-01 |accessdate=2013-07-11 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130828103712/http://firsttoknow.com/teslas-stocks-soar/ |archivedate=2013-08-28 }}</ref> ''Tesla'' ieguva plašu uzmanību ar tās ražoto elektromobiļa modeli ''[[Tesla Roadster (2008)|Tesla Roadster]]'', kas bija pirmais pilnībā elektriskais sērijveida sporta auto;<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.sportscarmonitor.com/blog/1044161_the-worlds-only-electric-sports-car-2010-tesla-roadster |title=The World's Only Electric Sports Car: 2010 Tesla Roadster |publisher=Sportscarmonitor.com |date=2010-04-11 |accessdate=2011-11-20 }}{{Novecojusi saite}}</ref> tam sekoja ''[[Tesla Model S|Model S]]'', pilnībā elektrisks [[luksusa sedans]], tam sekoja Model X,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tesla.com/modelx|title=Tesla Model X|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> pilnībā elektrisks luksusa SUV, un tam sekoja Model 3<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tesla.com/model3|title=Tesla Model 3|last=|first=|access-date=|date=}}</ref>. ''Tesla'' pārdod arī elektromobiļu piedziņas komponentes, ieskaitot [[litija jonu baterija|litija jonu bateriju]] komplektus citiem autoražotājiem, ieskaitot ''[[Daimler AG|Daimler]]'' un ''[[Toyota]]''.<ref name="alttransport.com">{{tīmekļa atsauce |url=http://alttransport.com/2010/09/tesla-and-toyotas-rav4-ev-and-now-a-tesla-dailmer-partnership/ |title=Tesla and Toyota’s RAV4 EV And Now A Tesla-Daimler Partnership – AltTransport: Your Guide to Smarter Ways of Getting Around |publisher=Alttransport.com |date=2010-09-14 |accessdate=2011-11-20 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120308060538/http://alttransport.com/2010/09/tesla-and-toyotas-rav4-ev-and-now-a-tesla-dailmer-partnership/ |archivedate=2012-03-08 }}</ref> ''Tesla'' izpilddirektors [[Īlons Masks]] ir izteicies, ka saredz ''Tesla'' kā neatkarīgu autoražotāju,<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Howell|first=Donna|title=Tesla Motors Shows Electric Model X SUV; What Next?|url=http://news.investors.com/Article/600566/201202081933/tesla-motors-partners-with-toyota-daimler.htm|work=investors.com|accessdate=2012-02-09}}</ref> kura nākotnes mērķis ir masveidā ražot pilnībā ar elektrību darbināmus automobiļus vidējam patērētājam pieejamā cenā. Uz 2022. gada janvāri Tesla pārdeva 4 auto modeļus - Model S, Model X, Model 3 un Model Y. == Vēsture == Uzņēmumu Tesla (sākotnēji Tesla Motors) reģistrēja 2003. gada 1. jūlijā Martins Eberhards un Marks Tarpenings. 2004. gada februārī trīs dibinātāji piesaistīja investīcijas 7,5 miljonu ASV dolāru apmērā, Īlonam Maskam ieguldot 6,5 miljonus dolāru. Masks kļuva par direktoru padomes priekšsēdētāju un iecēla Eberhardu par ģenerāldirektoru.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=History of Tesla: Timeline and Facts|url=https://www.thestreet.com/technology/history-of-tesla-15088992|accessdate=2021-12-20|work=thestreet.com}}</ref> Pirmā Tesla automobiļa prototipi tika oficiāli prezentēti 2006. gada 19. jūlijā Santamonikā (Kalifornija).<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Zero to 60 in 4 Seconds, Totally From Revving Batteries|url=https://www.nytimes.com/2006/07/19/business/19electric.html|accessdate=2021-12-20|work=nytimes.com}}</ref> 2006. gadā Maskam izdevās piesaistīt finansējumu 100 miljonu dolāru apmērā. Rezultātā 2008. gadā Tesla sāka ražot savu pirmo modeli Roadster.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Electric Car Evolution|url=https://cleantechnica.com/2015/04/26/electric-car-history/|accessdate=2021-12-20|work=cleantechnica.com}}</ref> 2010. gada janvārī Tesla saņēma aizdevumu 465 miljonu dolāru apmērā no ASV Enerģētikas departamenta, ko uzņēmums atmaksāja 2013. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Tesla gets loan approval from US Department of Energy|url=https://www.tesla.com/blog/tesla-gets-loan-approval-us-department-energy|accessdate=2021-12-20|work=tesla.com}}</ref> 2010. gada maijā Tesla sāka būvēt rūpnīcu Frīmontā (Kalifornija) Model S ražošanai.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Idle Fremont Plant Gears Up for Tesla|url=https://www.wsj.com/articles/SB10001424052748704300604575554662948527140|accessdate=2021-12-20|work=wsj.com}}</ref> 2010. gada 29. jūnijā Tesla īstenoja akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) NASDAQ un piesaistīja 226 miljonus ASV dolāru, kļūstot par pirmo Amerikas auto ražotāju, kas īstenoja IPO, kopš to izdarīja Ford Motor 1956. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Growth Of Tesla Guide|url=https://comparebrokers.co/compare/growth-of-tesla/|accessdate=2021-12-20|work=comparebrokers.co}}</ref> 2012. gada jūnijā Tesla sāka ražot savu otro automašīnu Model S. 2017. gada jūlijā Tesla sāka sedana Model 3 tirdzniecību.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Everything you need to know about Tesla Model 3, which is starting production|url=https://www.theverge.com/2017/7/7/15934756/tesla-model-3-production-electric-car-musk|accessdate=2021-12-20|work=theverge.com}}</ref> Pēc desmit gadu darbības, 2013. gada pirmajā ceturksnī ''Tesla'' pirmoreiz uzrādīja peļņu.<ref name=Tesla1Q2013>{{ziņu atsauce|url=http://origin-www.bloomberg.com/news/2013-05-08/tesla-posts-first-quarterly-profit-on-model-s-deliveries.html|title=Tesla Posts First Quarterly Profit on Model S Deliveries|author=Alan Ohnsman|work=[[Bloomberg L.P.]]|date=2013-05-08|accessdate=2013-05-08|archiveurl=https://web.archive.org/web/20131004213742/http://origin-www.bloomberg.com/news/2013-05-08/tesla-posts-first-quarterly-profit-on-model-s-deliveries.html|archivedate=2013-10-04}}''During Q1 2013 a total of 4,900 Model S cars were delivered in North America (mostly in the U.S. and a few units delivered in Canada).''</ref><ref name=TeslaQ12013Report>{{tīmekļa atsauce|url=http://files.shareholder.com/downloads/ABEA-4CW8X0/2468175934x0x661989/ee71d11b-3563-489c-9471-9319fd963626/Q1%2013%20Shareholder%20Letter.pdf|title=Tesla Motors, Inc. – First Quarter 2013 Shareholder Letter|author=Tesla Motors|publisher=Tesla Motors|date=2013-05-08|accessdate=2013-05-08|archiveurl=https://web.archive.org/web/20131023060355/http://files.shareholder.com/downloads/ABEA-4CW8X0/2468175934x0x661989/ee71d11b-3563-489c-9471-9319fd963626/Q1%2013%20Shareholder%20Letter.pdf|archivedate=2013-10-23}}</ref> 2016. gada jūnijā ''Tesla'' paziņoja, ka vēlas iegādāties saules enerģijas iekārtu ražotāju ''[[SolarCity]]'', kurā Īlons Masks bija padomes priekšsēdētājs un viņam piederēja 22 % ''SolarCity'' kapitāldaļu. 1. augustā noslēgta vienošanās par ''SolarCity'' iegādi par 2,6 miljardiem USD.<ref name="DB 2016.08" /> Darījums vēl jāapstiprina akcionāriem un valsts institūcijām. 2019. gada 14. martā notika jaunā elektriskā auto Tesla Model Y prezentācija.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Tesla unveils Model Y electric SUV with 300 miles range and 7-seats|url=https://electrek.co/2019/03/14/tesla-model-y-electric-suv-unveil/|accessdate=2021-12-20|work=electrek.co}}</ref> 2020. gada novembrī Tesla, Uber un vēl 26 Amerikas uzņēmumi dibināja organizāciju Zero Emission Transport Association (ZETA), kas lobēs elektrisko auto skaitu palielināšanu ASV.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Clean Transportation Leaders Launch Zero Emission Transportation Association|url=https://www.prnewswire.com/news-releases/clean-transportation-leaders-launch-zero-emission-transportation-association-301174915.html|accessdate=2021-12-20|work=prnewswire.com}}</ref> 2021. gada 25. oktobrī uzņēmuma kapitalizācija pārsniedza 1 triljonu dolāru.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Tesla breaks $1tn valuation barrier after Hertz orders 100,000 vehicles|url=https://www.theguardian.com/technology/2021/oct/25/tesla-model-3-is-first-battery-electric-car-to-top-europe-monthly-sales-chart|accessdate=2021-12-20|work=theguardian.com}}</ref> 2021. gada 1. decembrī galvenā mītne tika pārvietota no [[Paloalto|Palo Alto]] Kalifornijā uz [[Ostina|Ostinu]] Teksasā, kur jau atradās liela Teslas automobiļu rūpnīca.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2021-12-01/tesla-makes-it-official-completing-headquarters-move-to-texas|title=Tesla Makes It Official, Marking Headquarters Move to Texas|work=Bloomberg.com|access-date=2022-08-02|date=2021-12-01|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="DB 2016.08">[http://www.db.lv/auto/pasaule/tesla-ieperkas-par-2-6-miljardiem-dolaru-452439 Tesla iepērkas par 2,6 miljardiem dolāru] LETA--AFP, 2016. gada 2. augusts</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā mājaslapa|1=https://www.tesla.com/}} * [http://www.teslamotors.com/blog/ Kompānijas oficiālais blogs] * {{facebook|teslamotors}} * {{url|https://plus.google.com/+TeslaMotors/posts |''Tesla'' oficiālā Google+ lapa}} * {{twitter|TeslaMotors}} * [https://web.archive.org/web/20131116073807/http://vimeo.com/teslamotors Kompānijas Vimeo profils] {{NASDAQ-100}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Tesla (uzņēmums)| ]] [[Kategorija:Nasdaq kotētie uzņēmumi]] fdza3nbxv9bs93xrx8xoeuw4tdv2gm1 3666006 3665892 2022-08-03T09:04:21Z Papuass 88 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{citas nozīmes|automašīnu ražotāju|Tesla (nozīmju atdalīšana)|Tesla}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Tesla, Inc.'' | native_name = | logo = Tesla Motors logo.svg | logo_size = 80px | logo_caption = | image = | image_size = | image_caption = | type = | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 2003. gads | founder = Martins Eberhards, Marks Tarpennings | defunct = | location_city = [[Ostina]], [[Teksasa]] | location_country = {{USA}} | locations = | area_served = Visapkārt pasaulei | key_people = [[Īlons Masks]] (izpilddirektors) | industry = [[autorūpniecība]] | products = [[elektromobilis|elektromobiļi]], enerģijas uzglabāšanas sistēmas, Tesla enerģija | services = | revenue = US$21.461 billion (2018) | operating_income = US$-0.388 billion (2018) | net_income = US$−0.976 billion (2018) | aum = | assets = US$29.740 billion (2018) | equity = | owner = Īlons Masks | num_employees = 110,000 (2022. gada aprīlis) | parent = | divisions = | subsid = SolarCity Tesla Grohmann Automation Maxwell Technologies | homepage = [https://www.tesla.com tesla.com] | footnotes = | intl = }} [[Attēls:TeslaMotors HQ PaloAlto.jpg|thumb|''Tesla Motors'' sākotnējā galvenā mītne [[Paloalto]]]] '''''Tesla, Inc.''''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Teksasa|Teksasā]] (līdz 2021. gadam — [[Kalifornija|Kalifornijā]]) bāzēts uzņēmums, kas projektē, ražo un pārdod [[elektromobilis|elektromobiļus]] un to piedziņas sastāvdaļas. ''Tesla'' akcijas tiek kotētas ''[[NASDAQ]]'' fondu biržā ar simbolu ''TSLA''.<ref>{{ziņu atsauce |url=http://firsttoknow.com/teslas-stocks-soar |title=Tesla's Stocks Soar |first=Rebekah |last=Sager |work=First to Kknow |date=2013-07-01 |accessdate=2013-07-11 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130828103712/http://firsttoknow.com/teslas-stocks-soar/ |archivedate=2013-08-28 }}</ref> ''Tesla'' ieguva plašu uzmanību ar tās ražoto elektromobiļa modeli ''[[Tesla Roadster (2008)|Tesla Roadster]]'', kas bija pirmais pilnībā elektriskais sērijveida sporta auto;<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.sportscarmonitor.com/blog/1044161_the-worlds-only-electric-sports-car-2010-tesla-roadster |title=The World's Only Electric Sports Car: 2010 Tesla Roadster |publisher=Sportscarmonitor.com |date=2010-04-11 |accessdate=2011-11-20 }}{{Novecojusi saite}}</ref> tam sekoja ''[[Tesla Model S|Model S]]'', pilnībā elektrisks [[luksusa sedans]], tam sekoja [[Tesla Model X|Model X]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tesla.com/modelx|title=Tesla Model X|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> pilnībā elektrisks luksusa SUV, un tam sekoja [[Tesla Model 3|Model 3]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tesla.com/model3|title=Tesla Model 3|last=|first=|access-date=|date=}}</ref>. ''Tesla'' pārdod arī elektromobiļu piedziņas komponentes, ieskaitot [[litija jonu baterija|litija jonu bateriju]] komplektus citiem autoražotājiem, ieskaitot ''[[Daimler AG|Daimler]]'' un ''[[Toyota]]''.<ref name="alttransport.com">{{tīmekļa atsauce |url=http://alttransport.com/2010/09/tesla-and-toyotas-rav4-ev-and-now-a-tesla-dailmer-partnership/ |title=Tesla and Toyota’s RAV4 EV And Now A Tesla-Daimler Partnership – AltTransport: Your Guide to Smarter Ways of Getting Around |publisher=Alttransport.com |date=2010-09-14 |accessdate=2011-11-20 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120308060538/http://alttransport.com/2010/09/tesla-and-toyotas-rav4-ev-and-now-a-tesla-dailmer-partnership/ |archivedate=2012-03-08 }}</ref> ''Tesla'' izpilddirektors [[Īlons Masks]] ir izteicies, ka saredz ''Tesla'' kā neatkarīgu autoražotāju,<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Howell|first=Donna|title=Tesla Motors Shows Electric Model X SUV; What Next?|url=http://news.investors.com/Article/600566/201202081933/tesla-motors-partners-with-toyota-daimler.htm|work=investors.com|accessdate=2012-02-09}}</ref> kura nākotnes mērķis ir masveidā ražot pilnībā ar elektrību darbināmus automobiļus vidējam patērētājam pieejamā cenā. 2022. gada janvārī Tesla piedāvāja četrus auto modeļus — Model S, Model X, Model 3 un Model Y. == Vēsture == Uzņēmumu Tesla (sākotnēji Tesla Motors) reģistrēja 2003. gada 1. jūlijā Martins Eberhards un Marks Tarpenings. 2004. gada februārī trīs dibinātāji piesaistīja investīcijas 7,5 miljonu ASV dolāru apmērā, Īlonam Maskam ieguldot 6,5 miljonus dolāru. Masks kļuva par direktoru padomes priekšsēdētāju un iecēla Eberhardu par ģenerāldirektoru.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=History of Tesla: Timeline and Facts|url=https://www.thestreet.com/technology/history-of-tesla-15088992|accessdate=2021-12-20|work=thestreet.com}}</ref> Pirmā Tesla automobiļa prototipi tika oficiāli prezentēti 2006. gada 19. jūlijā Santamonikā (Kalifornija).<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Zero to 60 in 4 Seconds, Totally From Revving Batteries|url=https://www.nytimes.com/2006/07/19/business/19electric.html|accessdate=2021-12-20|work=nytimes.com}}</ref> 2006. gadā Maskam izdevās piesaistīt finansējumu 100 miljonu dolāru apmērā. Rezultātā 2008. gadā Tesla sāka ražot savu pirmo modeli Roadster.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Electric Car Evolution|url=https://cleantechnica.com/2015/04/26/electric-car-history/|accessdate=2021-12-20|work=cleantechnica.com}}</ref> 2010. gada janvārī Tesla saņēma aizdevumu 465 miljonu dolāru apmērā no ASV Enerģētikas departamenta, ko uzņēmums atmaksāja 2013. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Tesla gets loan approval from US Department of Energy|url=https://www.tesla.com/blog/tesla-gets-loan-approval-us-department-energy|accessdate=2021-12-20|work=tesla.com}}</ref> 2010. gada maijā Tesla sāka būvēt rūpnīcu Frīmontā (Kalifornija) Model S ražošanai.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Idle Fremont Plant Gears Up for Tesla|url=https://www.wsj.com/articles/SB10001424052748704300604575554662948527140|accessdate=2021-12-20|work=wsj.com}}</ref> 2010. gada 29. jūnijā Tesla īstenoja akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) NASDAQ un piesaistīja 226 miljonus ASV dolāru, kļūstot par pirmo Amerikas auto ražotāju, kas īstenoja IPO, kopš to izdarīja Ford Motor 1956. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Growth Of Tesla Guide|url=https://comparebrokers.co/compare/growth-of-tesla/|accessdate=2021-12-20|work=comparebrokers.co}}</ref> 2012. gada jūnijā Tesla sāka ražot savu otro automašīnu Model S. 2017. gada jūlijā Tesla sāka sedana Model 3 tirdzniecību.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Everything you need to know about Tesla Model 3, which is starting production|url=https://www.theverge.com/2017/7/7/15934756/tesla-model-3-production-electric-car-musk|accessdate=2021-12-20|work=theverge.com}}</ref> Pēc desmit gadu darbības, 2013. gada pirmajā ceturksnī ''Tesla'' pirmoreiz uzrādīja peļņu.<ref name=Tesla1Q2013>{{ziņu atsauce|url=http://origin-www.bloomberg.com/news/2013-05-08/tesla-posts-first-quarterly-profit-on-model-s-deliveries.html|title=Tesla Posts First Quarterly Profit on Model S Deliveries|author=Alan Ohnsman|work=[[Bloomberg L.P.]]|date=2013-05-08|accessdate=2013-05-08|archiveurl=https://web.archive.org/web/20131004213742/http://origin-www.bloomberg.com/news/2013-05-08/tesla-posts-first-quarterly-profit-on-model-s-deliveries.html|archivedate=2013-10-04}}''During Q1 2013 a total of 4,900 Model S cars were delivered in North America (mostly in the U.S. and a few units delivered in Canada).''</ref><ref name=TeslaQ12013Report>{{tīmekļa atsauce|url=http://files.shareholder.com/downloads/ABEA-4CW8X0/2468175934x0x661989/ee71d11b-3563-489c-9471-9319fd963626/Q1%2013%20Shareholder%20Letter.pdf|title=Tesla Motors, Inc. – First Quarter 2013 Shareholder Letter|author=Tesla Motors|publisher=Tesla Motors|date=2013-05-08|accessdate=2013-05-08|archiveurl=https://web.archive.org/web/20131023060355/http://files.shareholder.com/downloads/ABEA-4CW8X0/2468175934x0x661989/ee71d11b-3563-489c-9471-9319fd963626/Q1%2013%20Shareholder%20Letter.pdf|archivedate=2013-10-23}}</ref> 2016. gada jūnijā ''Tesla'' paziņoja, ka vēlas iegādāties saules enerģijas iekārtu ražotāju ''[[SolarCity]]'', kurā Īlons Masks bija padomes priekšsēdētājs un viņam piederēja 22 % ''SolarCity'' kapitāldaļu. 1. augustā noslēgta vienošanās par ''SolarCity'' iegādi par 2,6 miljardiem USD.<ref name="DB 2016.08" /> Darījums vēl jāapstiprina akcionāriem un valsts institūcijām. 2019. gada 14. martā notika jaunā elektriskā auto Tesla Model Y prezentācija.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Tesla unveils Model Y electric SUV with 300 miles range and 7-seats|url=https://electrek.co/2019/03/14/tesla-model-y-electric-suv-unveil/|accessdate=2021-12-20|work=electrek.co}}</ref> 2020. gada novembrī Tesla, Uber un vēl 26 Amerikas uzņēmumi dibināja organizāciju Zero Emission Transport Association (ZETA), kas lobēs elektrisko auto skaitu palielināšanu ASV.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Clean Transportation Leaders Launch Zero Emission Transportation Association|url=https://www.prnewswire.com/news-releases/clean-transportation-leaders-launch-zero-emission-transportation-association-301174915.html|accessdate=2021-12-20|work=prnewswire.com}}</ref> 2021. gada 25. oktobrī uzņēmuma kapitalizācija pārsniedza 1 triljonu dolāru.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Tesla breaks $1tn valuation barrier after Hertz orders 100,000 vehicles|url=https://www.theguardian.com/technology/2021/oct/25/tesla-model-3-is-first-battery-electric-car-to-top-europe-monthly-sales-chart|accessdate=2021-12-20|work=theguardian.com}}</ref> 2021. gada 1. decembrī galvenā mītne tika pārvietota no [[Paloalto]] Kalifornijā uz [[Ostina|Ostinu]] Teksasā, kur jau atradās liela Teslas automobiļu rūpnīca.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2021-12-01/tesla-makes-it-official-completing-headquarters-move-to-texas|title=Tesla Makes It Official, Marking Headquarters Move to Texas|work=Bloomberg.com|access-date=2022-08-02|date=2021-12-01|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em|refs= <ref name="DB 2016.08">[http://www.db.lv/auto/pasaule/tesla-ieperkas-par-2-6-miljardiem-dolaru-452439 Tesla iepērkas par 2,6 miljardiem dolāru] LETA--AFP, 2016. gada 2. augusts</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā mājaslapa|1=https://www.tesla.com/}} * [http://www.teslamotors.com/blog/ Kompānijas oficiālais blogs] * {{facebook|teslamotors}} * {{URL|https://plus.google.com/+TeslaMotors/posts |''Tesla'' oficiālā Google+ lapa}} * {{twitter|TeslaMotors}} * [https://web.archive.org/web/20131116073807/http://vimeo.com/teslamotors Kompānijas Vimeo profils] {{NASDAQ-100}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Tesla (uzņēmums)| ]] [[Kategorija:Nasdaq kotētie uzņēmumi]] ddep9hirqb4xyqgsj9q31d0hee71vht Jaunkrievija 0 246138 3665753 3630512 2022-08-02T14:52:52Z Bai-Bot 60304 /* Ukrainas sašķelšanas mēģinājumi */sīkumi, replaced: Doņeckas tautas republik → Doneckas tautas republik (3) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|Ukrainas dienvidu daļu Krievijas Impērijas sastāvā|konfederāciju, kuru veido Doņeckas un Luhanskas Tautu Republikas,|Jaunkrievija (konfederācija)}} [[Attēls:Truce of Andrusovo 1667.PNG|thumb|250px|[[Krievijas cariste]]s iegūtā Polijas-Lietuvas daļa (tumši zaļā krāsā) pēc 1667. gada [[Andrusovas pamiers|Andrusovas pamiera līguma]]. Daļa no anektētās teritorijas ([[Zaporižjas Seča]]) kopā ar [[Krimas haniste]]i atņemtajām teritorijām vēlāk tika nodēvēta par Jaunkrieviju]] '''Jaunkrievija''' ({{val-uk|Новоросія}}, {{val-ru|Новоро́ссия}}) ir [[Ukraina]]s dienvidu daļas vēsturisks nosaukums [[Krievijas Impērija]]s sastāvā. Pēc šīs teritorijas iekarošanas šeit pastāvēja [[Jaunkrievijas guberņa]] (1764—1783, 1796—1802). Pēc tam to pārveidoja par Jaunkrievijas ģenerālgubernatūru (1802—1822), vēlāk par Jaunkrievijas-Besarābijas ģenerālgubernatūru (1822—1873). == Vēsture == 13. gadsimtā stepes zemes Melnās jūras ziemeļu daļā bijas pakļautas [[Zelta Orda]]i, 14. gadsimtā zemes starp Dņepru un Dņestru pakļāva [[Lietuvas dižkunigaitija]]. Pēc Zelta Ordas sabrukuma tagadējās Ukrainas dienvidu daļā dzīvojošās stepju klejotāju nogaju ciltis atzina [[Krimas haniste|Krimas hanu]] virsvadību. 16. gadsimtā šeit ieceļoja dažādas izcelsmes brīvie ļaudis, kas sevi dēvēja par [[kazaki]]em un apmetās grūti pieejamajās Dņepras palienēs un salās lejpus krācēm nodibināja nocietinājumu, ko dēvēja par [[Zaporižjas Seča|Aizkrāces (Zaporižjas) Seču]]. Pēc [[Bohdana Hmeļnicka sacelšanās]] (1649−1657) un [[Andrusovas pamiers|Andrusovas pamiera]] noslēgšanas Zaporižjas Seča nonāca [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas kopvalsts]] (labais krasts) un [[Krievijas cariste]]s (kreisais krasts) kontrolē. Pirms [[Krievu—turku karš (1735—1739)|Krievu—turku kara (1735—1739)]] 1734. gadā krievu karaspēks okupēja Zaporižjas Seču. No 1764. gada [[Dņepra]]s labā krasta daļa iekļauta [[Krievijas Impērija|Krievijas impērijā]] kā Jaunkrievijas guberņas daļa (1764—1783, 1796—1802). Sakotnēji guberņas pārvalde atradās tagadējā [[Poltavas apgabals|Poltavas apgabala]] [[Kremenčuka|Kremenčugas]] pilsētā Dņepras kreisajā krastā. Ķeizariene [[Katrīna II]] par Melnās jūras ziemeļu piekrastē iekaroto vietvaldi iecēla savu favorītu [[Grigorijs Potjomkins|Grigoriju Potjomkinu]], kas reti apdzīvotās stepes zemes devīgi izdalīja impērijas augstmaņiem. Zemes apstrādāšanai viņi ieveda dzimtļaudis no pirms tam iekarotās Ukrainas daļas. 1783. gadā Krievijas impērija iekaroja arī Krimas hanistei līdz tam piederējušo Dņepras kreisā krasta daļu. Iekarotās zemes iekļāva pēc Katrīnas II pavēles izveidotajās vietniecībās. Kad 1787. gadā ķeizariene Katrīna II ar karieti brauca apciemot gubernatoru Potjomkinu, viņš pavēlēja gar ceļa malu redzamības attālumā izbūvēt šķietamus ciemus ar māju fasādes sienām, ko vēlāk sāka dēvēt par "Potjomkina sādžām". Pēc Katrīnas II nāves viņas dēls [[Pāvils I]] lika atjaunot Jaunkrievijas guberņu, kuras pārvaldes centrs bija [[Dņipro|Jekaterinoslavā]], kas uz laiku tika pārdēvēta par Novorosijsku (1797—1802). Ķeizars [[Aleksandrs I]] 1802. gadā lika Jaunkrievijas guberņu sadalīt [[Nikolajevas guberņa|Nikolajevas]], [[Jekaterinoslavas guberņa|Jekaterinoslavas]] un [[Taurijas guberņa|Taurijas guberņās]], kas atradās '''Jaunkrievijas ģenerālgubernatora''' pakļautībā. Jaunkrievijas ģenerālgubernatora rezidence atradās Jakaterinoslavā (1801—1803), [[Mikolajiva|Nikolajevā]] (1803—1805) un [[Odesa|Odesā]] (1805—1873). 1822. gadā ģenerālgubernatūrai pievienoja [[Besarābija|Besarābiju]] un nodēvēja par '''Jaunkrievijas-Besarābijas ģenerālgubernatūru''' ({{val-ru|Новороссийско-Бессарабское генерал-губернаторство}}), kas pastāvēja līdz 1873. gadam. Lai kolonizētu iekarotās zemes, 1835. gadā Krievijas ķeizars [[Nikolajs I]] izdeva manifestu par [[ebreji|ebreju]] lauksaimnieku koloniju dibināšanu pie Melnās jūras. Zināms, ka 1835.—1841. gadā no [[Kurzemes guberņa]]s uz Hersonas guberņu izceļoja 2550 ebreji. Latvijā izplatījās baumas, ka ķeizars ir gatavs dot arī latviešu brīvlaistajiem zemniekiem "tukšo zemi" Jaunkrievijā, kas izraisīja "Siltās zemes kustību" Vidzemē un [[1841]]. gada [[Kartupeļu dumpis|Kartupeļu dumpi]] [[Jaunbebri|Jaunbebru]] muižā.<ref>{{LKV|I.|2001-2002}}</ref> Pēc [[Oktobra revolūcija]]s Jaunkrievijas teritorija bija Ukrainas Centrālās radas kontrolē, bet pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] noslēgšanas tā līdz 1918. gada aprīļa beigām nonāca ķeizariskās Vācijas kontrolē. Ar vācu armijas palīdzību ģenerālis [[Pavlo Skoropadskis]] 1918. gada 29. aprīlī veica valsts apvērsumu un pasludināja sevi par Ukrainas hetmani. Pēc Vācijas [[Novembra revolūcija]]s vācu karaspēks atstāja Ukrainu, hetmaņa vara tika gāzta un 1918. gada 14. decembrī varu atkal pārņēma [[Ukrainas Tautas Republika]]s valdība jeb "direktorija" ar [[Simons Petļura|Simonu Petļuru]] priekšgalā. [[Krievijas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]] laikā [[Jekaterinoslavas guberņa]]s teritoriju ieņēma [[Nestors Mahno|Nestora Mahno]] vadītā Revolucionārā Ukrainas nemiernieku armija (1918—1921). Kopš 1921. gada šī teritorija nonāca [[Ukrainas PSR]], kopš 1991. gada Ukrainas Republikas sastāvā. == Ukrainas sašķelšanas mēģinājumi == {{pamatraksts|Jaunkrievija (konfederācija)}} [[Attēls:Federal States of New Russia in Ukraine (Envisaged).PNG|thumb|250px|Separātistu iecerētā Jaunkrievijas Savienības teritorija]] [[Donbasa karš|Donbasa kara]] sākuma posmā 2014. gada aprīlī prokrieviski separātistu grupējumi saskaņoti sagrāba vairāku Ukrainas apgabalu administrācijas ēkas. Ieņemtajā Doņeckas apgabala valsts administrācijas ēkā tika pasludināta Doneckas tautas republikas (DTR) izveide, pieprasīta tās apvienošanās ar Krieviju un pagaidu miera uzturēšanas spēku ievešana apgabalā. Ukrainas pagaidu prezidents [[Oleksandrs Turčinovs]] paziņoja, ka "Krievijas specoperācijas mērķis ir destabilizēt situāciju valstī, gāzt Ukrainas varu, izjaukt vēlēšanas un saraut Ukrainas valsti gabalos."<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/504903-turcinovs_ukrainas_austrumos_notiekosais_ir_krievijas_specoperacijas_otrais_vilnis Turčinovs: Ukrainas austrumos notiekošais ir Krievijas specoperācijas otrais vilnis] [[LETA]]/UNIAN 2014. gada 7. aprīlī</ref> 17. aprīlī Krievijas prezidents Vladimirs Putins televīzijā minēja Jaunkrieviju kā Ukrainas dienvidaustrumu vēsturisko nosaukumu [[Krievijas Impērija]]s sastāvā un pieprasīja šajos reģionos garantēt krievu tiesības: {{citāts|Jautājums pat nav par to, jautājums ir par to, lai nodrošinātu Ukrainas dienvidaustrumu krievu un krievvalodīgo pilsoņu tiesības un likumīgās intereses. Atgādināšu, izmantojot cara laiku terminoloģiju, tā ir «Jaunkrievija», un šī Harkova, Luhanska, Doņecka, Hersona, Nikolajeva, Odesa cara laikos neietilpa Ukrainas sastāvā. Tās visas ir teritorijas, kuras Ukrainai [[1920. gadi|20. gados]] nodeva padomju valdība. Kāpēc viņi to izdarīja? Dievs vien zina.|[[Vladimirs Putins]]<ref>LETA/UNIAN (2014. gada 17. aprīlis). [http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/506420-putins_ukrainas_dienvidaustrumus_nodevejis_par_jaunkrieviju Putins Ukrainas dienvidaustrumus nodēvējis par «Jaunkrieviju»]</ref>}} 28. aprīlī tika paziņots par Luhanskas tautas republikas (LTR) izveidi. Prokrieviskie demonstranti pieprasīja rīkot referendumu, atcelt cenu un tarifu paaugstināšanu, kā arī valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/separatisti-luhanska-ienem-apgabala-administraciju.d?id=44442610 Separātisti Luhanskā ieņem apgabala administrāciju] DELFI 2014. gada 29. aprīlī</ref> 7. maijā Vladimirs Putins izplatīja paziņojumu, kurā lūdza Ukrainas dienvidaustrumu apgabalu prokrieviskos separātistus pārcelt 11. maijā izsludināto referendumu uz vēlāku laiku, taču separātisti paziņojuši, ka paredzētais referendums tomēr notiks.<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/doneckas-separatisti-atsakas-parcelt-11-maija-referendumu.d?id=44466830 Doņeckas separātisti atsakās pārcelt referendumu] DELFI 2014. gada 8. maijā</ref> 2014. gada 24. maijā [[Doneckas tautas republika]]s un [[Luhanskas tautas republika]]s pārstāvji vienojās, ka dibinās [[Jaunkrievija (konfederācija)|Jaunkrieviju]]. 2022. gadā [[Krievijas Federācija]]s prezidents Putins atzina Doneckas tautas republikas un Luhanskas tautas republikas neatkarību no Ukrainas. == Jaunkrievijas-Besarābijas ģenerālgubernatūras struktūra (1822) == * [[Hersonas guberņa]] * [[Jekaterinoslavas guberņa]] * [[Taurijas guberņa]] ar [[Feodosija]]s un Kerčas-Jenikales pilsētu pašvaldībām * [[Besarābija]]s apgabals * [[Odesa]]s pilsēta * [[Taganroga]]s pilsēta == Jaunkrievijā dibinātās pilsētas == *[[Zaporižja]] (Aleksandrovska, 1770) *[[Dņipro]] (Jekaterinoslava, Dņepropetrovska, 1776) * [[Hersona]] (1778) * [[Mariupole]] (1778) * [[Sevastopole]] (1783) * [[Simferopole]] (1784) * [[Melitopole]] (1784) *[[Pavlohrada]] (1784) *[[Mikolajiva]] (1789) * [[Tiraspole]] (1792) * [[Odesa]] (1794) == Atsauces == {{Atsauces}} == Skatīt arī == * [[Mazkrievija]] {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] [[Kategorija:Ukrainas vēsturiskie reģioni]] klkj17idavmdykrmqxlbu3xuytav2nm Bonars Lo 0 249027 3665954 3574263 2022-08-03T06:04:30Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Apvienotās Karalistes finanšu ministri]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Bonars Lo | vārds_orģ =''Bonar Law'' | attēls =A. Bonar Law LCCN2014715818 (cropped).jpg | amats =[[Lielbritānijas premjerministrs]] | term_sākums ={{Dat|1922|10|23|N}} | term_beigas ={{Dat|1923|05|22|N}} | priekštecis =[[Deivids Loids Džordžs]] | pēctecis =[[Stenlijs Boldvins]] | dzim_dati ={{Dat|1858|9|16|N}} | dzim_vieta =Kingstona, [[Ņūbransvika|Ņūbransvikas kolonija]], [[Lielbritānija]]<br />(Rekstona, [[Ņūbransvika]], {{CAN}}) | mir_dati ={{Dat|1923|10|30|N}} | mir_vieta =[[Londona]], {{GBR}} | tautība = | partija =[[Konservatīvo partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvā partija]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = | reliģija =[[Presbiterāņu baznīca]] | paraksts =Andrew Bonar Law Signature.svg | piezīmes = }} '''Endrū Bonars Lo''' ({{val|en|Andrew Bonar Law}}, dzimis {{dat|1858|9|16}}, miris {{dat|1923|10|30}}) bija britu politiķis no [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvās partijas]]. [[Lielbritānijas premjerministrs]] 1922. līdz 1923. gadam. Dzimis mūsdienu [[Kanāda|Kanādā]], mācītāja ģimenē. 12 gadu vecumā Bonars Lo pārcēlās uz [[Skotija|Skotiju]]. 1900. gadā tika ievēlēts [[Lielbritānijas parlaments|parlamentā]]. Bonara Lo premjerministra pienākumu veikšanas ilgums ir tikai 211 dienas (visīsākais 20. gadsimtā), toties viņš ilgāku laiku bija opozīcijas līderis - no 1911. gada novembra līdz 1921. gada martam un no 1922. gada oktobra līdz 1923. gada maijam. Iestājās par muitas tarifu reformu un pret [[Īrija]]s [[homrūla|homrūlu]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{Lielbritānija-aizmetnis}} {{Britu premjerministri}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lo, Bonars}} [[Kategorija:1858. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1923. gadā mirušie]] [[Kategorija:Ņūbransvikā dzimušie]] [[Kategorija:Britu politiķi]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes premjerministri]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes finanšu ministri]] 8swbo75wjvk4feq3zo9o28mv1ynxpgo Slovjanska 0 249097 3665761 3587961 2022-08-02T14:54:30Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: Doņeckas tautas republik → Doneckas tautas republik (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|pilsētu Doņeckas apgabalā|pilsētu Dņipropetrovskas apgabalā|Ņikopole}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Slovjanska | native_name = ''Слов'янськ'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = Sloviansk Railway Station.jpg | imagesize = | image_caption = Slovjanskas dzelzceļa stacija | image_flag = Flag of Sloviansk.svg | image_shield = Coat of Arms of Sloviansk.svg | pushpin_map = Ukraina | pushpin_label_position = left | pushpin_map_caption = Slovjanska Ukrainas kartē | pushpin_image = Donetsk Oblast in Ukraine (de jure).svg | pushpin_map1 = Doņeckas apgabals | pushpin_label_position1 = left | pushpin_map_caption1 = Slovjanska Doņeckas apgabala kartē | latd = 48 | latm = 51| lats = 12| latNS = N | longd = 37 | longm = 37| longs = 30| longEW = E | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UKR}} | subdivision_type1 = Apgabals | subdivision_name1 = [[Doņeckas apgabals]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = Dibināta | established_date = [[1645]]. gadā | established_title1 = Pilsēta no | established_date1 = [[1794]]. gada | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = '''Tora''' ''(Тор)''<br />'''Slovenska''' ''(Словенськ)'' | area_total_km2 = 58.9 | elevation_m = 74 | population_footnotes = | population_total = 117994 | population_as_of = {{dat|2012|||SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_density_sq_mi = | population_urban = | population_metro = | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = 84100 — 84129 | area_code = +380 6262 | website = {{url|http://www.slavrada.gov.ua}} | footnotes = }} '''Slovjanska''' ({{val-uk|Слов'янськ}}) ir pilsēta [[Ukraina]]s austrumos [[Doņeckas apgabals|Doņeckas apgabalā]]. Izvietojusies apgabala ziemeļos [[Kazennijtoreca]]s upes krastos, pieskaitāma [[Kramatorska]]s aglomerācijai. [[Slovjanskas rajons|Slovjanskas rajona]] centrs (rajonā neietilpst). Pilsētas padomei pakļautas [[Svjatohirska]]s un [[Mikolajivka]]s pilsētas (kopā {{nobr|74 km²}}, {{nobr|146 585}} iedzīvotāji <small>(2001)</small>). Apdzīvotā vieta dibināta 1645. gadā kā [[sāls]] ieguves un tirdzniecības centrs '''Tora'''. Pilsētas tiesības kopš 1794. gada. Kopš 1827. gada balneoloģiskais kūrorts. Ievērojams dzelzceļa mezgls, attīstīta ķīmiskā un būvmateriālu rūpniecība. 2014. gada pavasarī Slovjanska kļuva par vienu no Austrumukrainas nemieru nozīmīgākajām vietām. 12. aprīlī to ieņēma prokrieviskie nemiernieki un iekļāva [[Doneckas tautas republika|Doneckas tautas republikā]]. Vairākus mēnešus par pilsētu notika sīvas kaujas starp nemierniekiem un Ukrainas karaspēku, kas noslēdzās 5. jūlijā ar Ukrainas uzvaru un nemiernieku atkāpšanos uz [[Kramatorska|Kramatorsku]]. == Atsauces == {{atsauces+}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Doņeckas apgabala pilsētas}} 63jz4ujoygi0q5zxs13azt53gdrkf3i Debaļceve 0 249690 3665749 3576223 2022-08-02T14:52:28Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: Doņeckas tautas republik → Doneckas tautas republik using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Debaļceve | official_name = ''Дебальцеве'' | settlement_type = apgabala pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = Вокзал станції Дебальцеве.jpg | imagesize = | image_caption = Debaļceves dzelzceļa stacijas ēka | image_flag = Flag of Debalcevo.svg | image_shield = Gerb-gor-debalcevo.gif | shield_size = 75px | pushpin_map = Ukraina | pushpin_label_position = left | pushpin_map_caption = Debaļceve Ukrainas kartē | pushpin_image = Donetsk Oblast in Ukraine (de jure).svg | pushpin_map1 = Doņeckas apgabals | pushpin_label_position1 = top | pushpin_map_caption1 = Debaļceve Doņeckas apgabala kartē | latd = 48 | latm = 20| lats = 28| latNS = N | longd = 38| longm = 25| longs = 40| longEW = E | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UKR}} | subdivision_type1 = Apgabals | subdivision_name1 = [[Doņeckas apgabals]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = Dibināta | established_date = [[1878]]. gads | established_title1 = Pilsēta no | established_date1 = [[1938]]. gada | seat_type = | seat = | area_total_km2 = 24.31 | elevation_m = 308 | population_footnotes = | population_total = 25774 | population_as_of = {{dat|2013|||SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_urban = | population_metro = | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = 84700 — 84790 | area_code = +380 6249 | website = {{url|http://www.debaltsevo-rada.dn.ua/}} | footnotes = }} '''Debaļceve''' ({{val-uk|Дебальцеве}}) ir apgabala pakļautības pilsēta [[Ukraina]]s austrumos [[Doņeckas apgabals|Doņeckas apgabalā]]. Izvietojusies apgabala austrumdaļā, ietilpst [[Horļivka]]s—[[Jenakijeve]]s aglomerācijā. Debaļceves pilsētas padomei pakļauta [[Svitlodarska]]s pilsēta un [[Miroņivska]]s pilsētciemats (kopā 37 km², {{nobr|52 214}} iedzīvotāji <small>(2001)</small>). Debaļceve ir svarīgs dzelzceļa mezgls, šeit atrodas vairāki mašīnbūves un būvmateriālu ražošanas uzņēmumi, divas termoelektrostacijas. == Vēsture == Apdzīvotā vieta izveidojusies kā ciemats pie dzelzceļa stacijas, kas nosaukta netālā Debaļcevkas ciema vārdā. 1896. gadā pie stacijas palaida metalapstrādes rūpnīcu. Gadsimtu mijā Debaļceve izveidojās par svarīgu dzelzceļa mezglu ar šķirošanas staciju, diviem depo un remontrūpnīcu. 1911. gadā Debaļcevē dzīvoja {{nobr|20 000}} iedzīvotāju. 1921. gadā Debaļcevei piešķīra apriņķa pilsētas statusu, bet 1938. gadā — pilsētas statusu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://debaltsevo-rada.dn.ua/index.php/istoriia-mista/khronika-faktov-i-sobytij |title=Хроника фактов и событий |access-date={{dat|2014|04|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140531194741/http://debaltsevo-rada.dn.ua/index.php/istoriia-mista/khronika-faktov-i-sobytij |archivedate={{dat|2014|05|31||bez}} }}</ref> Debaļceves apkārtnē notiek intensīva karadarbība [[Austrumukrainas karš|Austrumukrainas karā]]. 2014. gada pavasarī pilsētu ieņēma [[Doneckas tautas republika]]s separātisti. Jūlijā pēc smagām kaujām pilsētu pārņēma Ukrainas karaspēks. 2015. gada sākumā atsākās sīvas kaujas par Debaļcevi, kas turpinājās arī pēc Minskas pamiera spēkā stāšanās un beidzās ar Ukrainas karaspēka atkāpšanos. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Doņeckas apgabala pilsētas}} 6mz33oq4kituhm4sr42b1y7wyeeonut Kadijivka 0 250753 3665755 3576224 2022-08-02T14:53:05Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: Doņeckas tautas republik → Doneckas tautas republik using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kadijivka | native_name = ''Кадіївка'' | settlement_type = apgabala pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = Stakhanov - Cinema Mir.jpg | imagesize = | image_caption = Kinoteātris ''Mir'' Kadijivku | image_flag = Flag of Stahanov.png | image_shield = Stahanov coa.png | shield_size = 75px | pushpin_map = Ukraina | pushpin_label_position = left | pushpin_map_caption = Stahanova Ukrainas kartē | pushpin_image = Luhansk Oblast in Ukraine (de jure).svg | pushpin_map1 = Luhanskas apgabals | pushpin_label_position1 = left | pushpin_map_caption1 = Kadijivku Luhanskas apgabala kartē | latd = 48 | latm = 34| lats = 5| latNS = N | longd = 38| longm = 39| longs = 31| longEW = E | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UKR}} | subdivision_type1 = Apgabals | subdivision_name1 = [[Luhanskas apgabals]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = Dibināta | established_date = 19. gadsimts | established_title1 = Pilsēta no | established_date1 = [[1932]]. gada | seat_type = | seat = | area_total_km2 = 71.5 | elevation_m = 251 | population_footnotes = | population_total = 77593 | population_as_of = {{dat|2013|||SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_urban = | population_metro = | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 94005 | area_code = +380 6444 | website = {{url|http://www.stakhanov.net.ua/}} | footnotes = }} '''Kadijivka''' ({{val-uk|Кадіївка}}) ir apgabala pakļautības [[pilsēta]] [[Ukraina]]s austrumos [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabalā]]. Izvietojusies apgabala rietumdaļā, ietilpst [[Alčevska]]s-Stahanovas aglomerācijā (kopā {{nobr|513 000}} iedzīvotāju <small>(2001)</small>). Stahanovas pilsētas padomei pakļautas [[Almazna]]s un [[Irmino]] pilsētas (kopā 91,8 km², {{nobr|94 500}} iedzīvotāju <small>(2010)</small>). Apdzīvotā vieta izveidojusies 1894. gadā kā ciemats pie cukurrūpnieka Šubina ierīkotās [[akmeņogles|akmeņogļu]] šahtas un sākotnēji saukusies par '''Šubinku'''. 1898. gadā pārdēvēta par '''Kadijivku''' ''(Кадіївка)''. Tajā pat gadā uzbūvēta pirmā metalurģiskā rūpnīca. 1932. gadā piešķirtas pilsētas tiesības. 1935. gadā vienā no pilsētas šahtām aizsākās tā dēvētā «stahanoviešu» kustība, kad [[Aleksejs Stahanovs]] ar palīgiem darba organizācijas uzlabojumu rezultātā vienas maiņas laikā 14 reizes pārpildīja tā laika izstrādes normu. 1937. gadā pārdēvēta par '''Sergo''' par godu revolucionāram un [[Padomju Savienība|PSRS]] valstsvīram [[Grigorijs Ordžonikidze|Grigorijam Ordžonikidzem]] (partijas segvārds Sergo). 1943. gadā pilsētai atgriezts '''Kadijivkas''' vārds, bet 1978. gadā tā pārdēvēta par godu [[Aleksejs Stahanovs|Aleksejam Stahanovam]]. Oficiāli 2015. gadā tai atkal atgriezts Kadijivkas vārds. Mūsdienās kalnrūpniecības, metalurģijas un mašīnbūves centrs. Kopš 2014. gada pilsētu kontrolē pārņēmuši neatzītās [[Doneckas tautas republika]]s spēki. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Luhanskas apgabala pilsētas}} lflu7mx7fbd6g4r82ey2djyurv6enhh Borispiļa 0 253388 3665776 3649957 2022-08-02T15:03:21Z CommonsDelinker 1319 Izņemts attēls "Borispolcity.jpg", jo [[commons:User:Elcobbola|Elcobbola]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: [[:c:COM:DW|Derivative work]] of non-free content ([[:c:COM:CSD#F3|F3]]): e.g., top right). wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Borispiļa | official_name = ''Бориспіль'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = | imagesize = | image_caption = Pulksteņa kustības virzienā - Eiropas laukums pilsētas centrā; Lidmašīnas An-225 "Mriya" sienas gleznojums; Lidosta "Borišpiļa"; skats uz pilsētu no debesīm | image_flag = UKR Бори́спіль flag.jpg | flag_size = | image_shield = Coat of Arms Boryspil.svg | shield_size = 75px | pushpin_map = Ukraina#Kijevas apgabals | pushpin_label_position = | latd = 50 | latm = 21 | lats = 4 | latNS = N | longd = 30 | longm = 57 | longs = 3 | longEW = E | coordinates_region = UA | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UKR}} | subdivision_type1 = Apgabals | subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Kyiv Oblast.png|23px|border]] [[Kijivas apgabals|Kijivas apg.]] | subdivision_type2 = Rajons | subdivision_name2 = [[Borispiļas rajons]] | government_type = | leader_title = | leader_name = | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 1015 | established_title1 = Pilsētas tiesības | established_date1 = 1956 | established_title2 = | established_date2 = | population_as_of = 2014 | population_total = 60271 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | population_footnotes = | area_total_km2 = 37.01 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 08300—08307 | area_code = +380 4595 | timezone = EET | utc_offset = +2 | timezone_DST = EEST | utc_offset_DST = +3 | website = {{url|http://www.boryspil.at.ua/}} | statslink = }} '''Borispiļa''' ({{val-uk |Бориспіль}}) ir pilsēta [[Ukraina|Ukrainā]], [[Kijivas apgabals|Kijivas apgabalā]].<ref>{{PZT|118|Borispole}}</ref> Izvietojusies apgabala austrumdaļā {{nobr|35 km}} no valsts galvaspilsētas un apgabala centra [[Kijiva]]s, ietilpst tās aglomerācijā. [[Borispiļas rajons|Borispiļas rajona]] centrs. {{nobr|6 km}} uz rietumiem no pilsētas atrodas [[Borispiļas starptautiskā lidosta]], kas ir Ukrainas lielākā lidosta. == Vēsture == Vēstures avotos pirmoreiz minēta 1015. gadā kā '''Letča''' (vai Ļto, Olto), kad pie Aļtes (Iļticas) upes netālu no pilsētas gāja bojā kņaza [[Vladimirs Svjatoslavičs|Vladimira]] dēls Boriss. Tajā vietā 1117. gadā tika uzcelta mūra baznīca. Letču 1239. gadā nopostīja mongoļu karaspēks. 1508. gadā tagadējās pilsētas teritorija nonāk klostera īpašumā un, domājams, iegūst tagadējo nosaukumu. 16. gadsimtā Borispiļai piešķirtas [[Magdeburgas tiesības]], bet vēlākos laikos tā vairākkārt nopostīta. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Kijivas apgabala pilsētas}} bw21ay9bn09men724623lq3fvk60btt American Airlines reiss 11 0 260445 3665809 3359796 2022-08-02T15:29:28Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: {{britannica → {{enciklopēdiju ārējās saites}}, {{Commonscat-inline → {{sisterlinks-inline}}, Al-Qaeda → Al-Qaida using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā|string=American Airlines}} {{Lidaparāta negadījuma infokaste |name = ''American Airlines'' reiss 11 |image = AA11 path.svg |caption = ''American Airlines'' reisa 11 ceļš no Bostonas līdz Ņujorkai |date = {{dat|2001|9|11|N|bez}} |type = |occurrence_type = Nolaupīšanas |site = {{vieta|ASV|Ņujorka|Manhatana|Pasaules tirdzniecības centrs|Ziemeļu tornis|5s=Pasaules tirdzniecības centrs}} |passengers = 76 (un 5 nolaupītāji) |crew = 11 |fatalities = 87 (un 5 nolaupītāji) un apmēram 1600 Pasaules tirdzniecības centra Ziemeļu tornī |survivors = 0 |aircraft_type = ''[[Boeing 767|Boeing 767-223ER]]'' |operator = ''[[American Airlines]]'' |tail_number = [http://registry.faa.gov/aircraftinquiry/NNum_Results.aspx?NNumbertxt=334AA N334AA] |origin = {{vieta|ASV|Bostona|Logana starptautiskā lidosta}} |destination = {{vieta|ASV|Losandželosa|Losandželosas starptautiskā lidosta}} }} '''''American Airlines'' reiss 11''' bija iekšzemes pasažieru lidmašīnas reiss, kuru nolaupīja pieci ''[[Al-Qaida]]'' locekļi {{dat|2001|9|11||bez}} [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|2001. gada 11. septembra uzbrukuma ASV]] ietvaros. 15 minūtes pēc pacelšanās teroristi sagrāba lidaparātu, ievainojot vairākus cilvēkus. [[Muhameds Atā]] sēdās pie lidmašīnas vadības pults. ''[[Boeing 767|Boeing 767-223ER]]'' lidmašīna ietriecās [[Pasaules tirdzniecības centrs|Pasaules tirdzniecības centra]] ziemeļu tornī, [[Ņujorka|Ņujorkā]], plkst. 8.46 pēc vietējā laika. Bojā gāja visi 92 lidmašīnā esošie cilvēki, no kuriem 76 bija pasažieri (vēl pieci — nolaupītāji). 102 minūtes pēc ietriekšanās Ziemeļu tornis sabruka. Kopumā Ziemeļu tornī gāja bojā apmēram 1600 cilvēku. Reiss bija paredzēts no Logana starptautiskās lidostas [[Bostona|Bostonā]], [[Masačūsetsa|Masačūsetsā]], uz Losandželosas starptautisko lidostu [[Losandželosa|Losandželosā]], [[Kalifornija|Kalifornijā]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20100112102310/http://neverforget911.org/americanairlinesflight11.aspx Bojāgājušie] {{en ikona}} {{Aizmetnis}} {{11. septembra uzbrukums}} [[Kategorija:2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV]] [[Kategorija:Aviokatastrofas]] kvvpnvprjr4fhfrifzi7elxo14ficrk United Airlines reiss 175 0 260446 3665832 3359795 2022-08-02T15:40:07Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: {{britannica → {{enciklopēdiju ārējās saites}}, {{Commonscat-inline → {{sisterlinks-inline}}, Al-Qaeda → Al-Qaida using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{coord|40|42|42|N|74|00|45|W|type:landmark|display=title}} {{nosaukums slīprakstā|string=United Airlines}} {{Lidaparāta negadījuma infokaste |name = ''United Airlines'' reiss 175 |image = UA175 path.svg |caption = ''United Airlines'' reisa 175 ceļš no Bostonas līdz Ņujorkai |date = {{dat|2001|9|11|N|bez}} |type = |occurrence_type = Nolaupīšanas |site = {{vieta|ASV|Ņujorka|Manhatana|Pasaules tirdzniecības centrs|Dienvidu tornis|5s=Pasaules tirdzniecības centrs}} |passengers = 51 (un 5 nolaupītāji) |crew = 9 |fatalities = 60 (un 5 nolaupītāji) un apmēram 900 Pasaules tirdzniecības centra Dienvidu tornī |survivors = 0 |aircraft_type = ''[[Boeing 767|Boeing 767-222]]'' |operator = ''[[United Airlines]]'' |tail_number = [http://registry.faa.gov/aircraftinquiry/NNum_Results.aspx?NNumbertxt=612UA N612UA] |origin = {{vieta|ASV|Bostona|Logana starptautiskā lidosta}} |destination = {{vieta|ASV|Losandželosa|Losandželosas starptautiskā lidosta}} }} '''''United Airlines'' reiss 175''' bija iekšzemes pasažieru lidmašīnas reiss, kuru nolaupīja pieci ''[[Al-Qaida]]'' locekļi {{dat|2001|9|11||bez}} [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|2001. gada 11. septembra uzbrukuma ASV]] ietvaros. Apmēram 30 minūtes pēc pacelšanās teroristi sagrāba lidaparātu, [[Mervāns eš Šehī]] pārņēma vadību. ''[[Boeing 767|Boeing 767-222]]'' lidmašīna ietriecās [[Pasaules tirdzniecības centrs|Pasaules tirdzniecības centra]] Dienvidu tornī, [[Ņujorka|Ņujorkā]], plkst. 9.03 pēc vietējā laika. Bojā gāja visi 65 lidmašīnā esošie cilvēki, no kuriem 51 bija pasažieris (vēl pieci — nolaupītāji). 56 minūtes pēc ietriekšanās Dienvidu tornis sabruka. Kopumā Dienvidu tornī gāja bojā apmēram 900 cilvēku. Reiss bija paredzēts no Logana starptautiskās lidostas [[Bostona|Bostonā]], [[Masačūsetsa|Masačūsetsā]], uz Losandželosas starptautisko lidostu [[Losandželosa|Losandželosā]], [[Kalifornija|Kalifornijā]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://edition.cnn.com/SPECIALS/2001/memorial/lists/by-location/page100.html Bojāgājušie] {{en ikona}} {{Aizmetnis}} {{11. septembra uzbrukums}} [[Kategorija:2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV]] [[Kategorija:Aviokatastrofas]] 13ur4mqkw2oel8rozwvfpnn03tl195l American Airlines reiss 77 0 260447 3665810 2637099 2022-08-02T15:29:43Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: {{britannica → {{enciklopēdiju ārējās saites}}, {{Commonscat-inline → {{sisterlinks-inline}}, Al-Qaeda → Al-Qaida using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā|string=American Airlines}} {{Lidaparāta negadījuma infokaste |name = ''American Airlines'' reiss 77 |image = Flightpath-AA77.gif |caption = ''American Airlines'' reisa 77 ceļš no Dalasas līdz Ārlingtonas apgabalam |date = {{dat|2001|9|11|N|bez}} |type = |occurrence_type = Nolaupīšanas |site = {{vieta|ASV|Virdžīnija|Ārlingtonas apgabals|Pentagons}} |passengers = 53 (un 5 nolaupītāji) |crew = 6 |fatalities = 59 (un 5 nolaupītāji) un 125 cilvēki Pentagonā |survivors = 0 |aircraft_type = ''[[Boeing 757|Boeing 757-223]]'' |operator = ''[[American Airlines]]'' |tail_number = [http://registry.faa.gov/aircraftinquiry/NNum_Results.aspx?NNumbertxt=644AA N644AA] |origin = {{vieta|ASV|Virdžīnija|Dalsa|Vašingtonas Dalsas starptautiskā lidosta}} |destination = {{vieta|ASV|Losandželosa|Losandželosas starptautiskā lidosta}} }} '''''American Airlines'' reiss 77''' bija iekšzemes pasažieru lidmašīnas reiss, kuru nolaupīja pieci ''[[Al-Qaida]]'' locekļi {{dat|2001|9|11||bez}} [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|2001. gada 11. septembra uzbrukuma ASV]] ietvaros. Mazāk nekā 35 minūtes pēc pacelšanās teroristi sagrāba lidaparātu, vadību pārņēma [[Hānī Handžūrs]]. ''[[Boeing 757|Boeing 757-223]]'' lidmašīna ietriecās [[ASV Aizsardzības departaments|ASV Aizsardzības departamenta]] ēkā — [[Pentagons|Pentagonā]] —, [[Ārlingtonas apgabals|Ārlingtonas apgabalā]], [[Virdžīnija|Virdžīnijā]], plkst. 9.37 pēc vietējā laika. Bojā gāja visi 64 lidmašīnā esošie cilvēki, no kuriem 53 bija pasažieri (vēl pieci — nolaupītāji), kā arī 125 cilvēki Pentagonā. Reiss bija paredzēts no Vašingtonas Dalsas starptautiskās lidostas [[Dalsa|Dalsā]], [[Virdžīnija|Virdžīnijā]], uz Losandželosas starptautisko lidostu [[Losandželosa|Losandželosā]], [[Kalifornija|Kalifornijā]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://edition.cnn.com/SPECIALS/2001/memorial/lists/by-location/page96.html Bojāgājušie] {{en ikona}} {{Aizmetnis}} {{11. septembra uzbrukums}} [[Kategorija:2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV]] [[Kategorija:Aviokatastrofas]] n3qg7uvumfg07x7cypvh78wbsb0kpb4 United Airlines reiss 93 0 260448 3665833 2637097 2022-08-02T15:40:21Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: {{britannica → {{enciklopēdiju ārējās saites}}, {{Commonscat-inline → {{sisterlinks-inline}}, Al-Qaeda → Al-Qaida using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā|string=United Airlines}} {{Lidaparāta negadījuma infokaste |name = ''United Airlines'' reiss 93 |image = UA93 path.svg |caption = ''United Airlines'' reisa 93 ceļš no Ņuarkas līdz ''Stonycreek Township'' |date = {{dat|2001|9|11|N|bez}} |type = |occurrence_type = Nolaupīšanas |site = {{vieta|ASV|Pensilvānija|Samersetas apgabals|''Stonycreek Township''|4s=Stonycreek Township}} |passengers = 33 (un 4 nolaupītāji) |crew = 7 |fatalities = 40 (un 4 nolaupītāji) |survivors = 0 |aircraft_type = ''[[Boeing 757|Boeing 757-222]]'' |operator = ''[[United Airlines]]'' |tail_number = [http://registry.faa.gov/aircraftinquiry/NNum_Results.aspx?NNumbertxt=591UA N644AA] |origin = {{vieta|ASV|Ņūdžersija|Ņuarka|Ņuarkas starptautiskā lidosta}} |destination = {{vieta|ASV|Sanfrancisko|Sanfrancisko starptautiskā lidosta}} }} '''''United Airlines'' reiss 93''' bija iekšzemes pasažieru lidmašīnas reiss, kuru nolaupīja četri ''[[Al-Qaida]]'' locekļi {{dat|2001|9|11||bez}} [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|2001. gada 11. septembra uzbrukuma ASV]] ietvaros. Apmēram 46 minūtes pēc pacelšanās teroristi sagrāba lidaparātu, vadību pārņēma [[Zijāds Džerra]]. ''[[Boeing 757|Boeing 757-222]]'' lidmašīna avarēja ''[[Stonycreek Township]]'', [[Pensilvānija|Pensilvānijā]], kad vadību centās atgūt daži no pasažieriem. Bojā gāja visi 44 lidmašīnā esošie cilvēki, no kuriem 33 bija pasažieri (vēl četri — nolaupītāji), uz Zemes neviens necieta. Lai arī nolaupītāju mērķis nav zināms, tiek uzskatīts, ka viņi vēlējās ietriekties [[Baltais nams|Baltajā namā]] vai [[Kapitolijs|Kapitolijā]], [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Reiss bija paredzēts no Ņuarkas starptautiskās lidostas [[Ņuarka|Ņuarkā]], [[Ņūdžersija|Ņūdžersijā]], uz Sanfrancisko starptautisko lidostu [[Sanfrancisko]], [[Kalifornija|Kalifornijā]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://edition.cnn.com/SPECIALS/2001/memorial/lists/by-location/page98.html Bojāgājušie] {{en ikona}} {{Aizmetnis}} {{11. septembra uzbrukums}} [[Kategorija:2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV]] [[Kategorija:Aviokatastrofas]] 4ta6lyjmn3a226erc2pj9nefesj3o4u Islāma valsts 0 261291 3665790 3588142 2022-08-02T15:14:05Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[PSRS]] → [[Padomju Savienība|PSRS]], al Qaeda → Al-Qaida using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|neatzītu valsti|Isis (nozīmju atdalīšana)|Isis}} {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = {{ara|الدولة الإسلامية}}<br>''{{transl|ar|ALA|Ad Dawlah l Islāmīyyah}}''<br>'''2014 — 2019''' | pilnais_valsts_nosaukums = Islāma valsts | valsts_nosaukums = | karoga_attēls = Flag of the Islamic State in Iraq and the Levant.svg | karoga_nosaukums = Islāma valsts karogs | ģerboņa_attēls = | ģerboņa_nosaukums = Islāma valsts ģerbonis | ģerboņa_platums = | valsts_moto = | valsts_himna = | kartes_attēls = Territoires de l'Etat islamique juin 2015.png | kartes_paraksts = Maksimālā Islāma valsts kontrolētā Sīrijas un Irākas teritorija (pelēkā krāsā) 2015. gada jūnijā | galvaspilsēta = {{vieta|Sīrija|Raka}}<ref>{{Ziņu atsauce|publisher=[[Al-Monitor]]|url=http://www.al-monitor.com/pulse/security/2014/06/syria-iraq-isis-invasions-strength.html|title=ISIS on offense in Iraq|date=10 June 2014|accessdate=11 June 2014|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140714144951/http://www.al-monitor.com/pulse/security/2014/06/syria-iraq-isis-invasions-strength.html|archivedate={{dat|2014|07|14||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.businessinsider.com/how-did-isis-kidnap-james-foley-2014-8 |title=One Big Question Surrounds The Murder Of US Journalist James Foley By ISIS |work=Business Insider |last=Kelley|first=Michael B.|date=20 August 2014 |accessdate=20 August 2014 |quote="...the de facto ISIS capital of Raqqa, Syria..."}}</ref> |latd=35|latm=57|lats=|latNS=N |longd=39|longm=1|longs=|longEW=E | lielākā_pilsēta = <!-- rakstīt "galvaspilsēta" , ja galvaspilsēta ir arī lielākā pilsēta --> | valsts_valodas = | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[Kalifāts]] | valsts_galvas_tituls = [[Kalifs]]<ref name="newname">{{Ziņu atsauce|url=http://www.independent.co.uk/news/world/middle-east/isis-declares-new-islamic-state-in-middle-east-with-abu-bakr-albaghdadi-as-emir-removing-iraq-and-syria-from-its-name-9571374.html|last=Withnall|first=Adam|title=Iraq crisis: Isis changes name and declares its territories a new Islamic state with 'restoration of caliphate' in Middle East|date=29 June 2014|accessdate=29 June 2014|work=[[The Independent]]}}</ref> | valsts_galva = [[Abū al Hasans al Hašemi al Kuraišī]] | neatkarības_iegūšana = | neatkarības_piezīme = | dibināta = | neatkarības_notikums = Pasludināta Islāma valsts Irākā un Levantē | neatkarības_datums = {{dat|2014|1|3|N|bez}}<ref name="Voice of America">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.voanews.com/content/iraqi-city-in-hands-of-alqaidalinked-militants/1823591.html|title=Iraqi City in Hands of Al-Qaida-Linked Militants|publisher=[[Voice of America]]|date=4 January 2014|accessdate=16 January 2014}}</ref><ref name="United Muslim Association of America">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.umaamerica.net/sites/default/files/2014_06_19_UADV_TheIraqCrisis_FINAL.pdf|title=The Crisis in Iraq|publisher=[[UMAA]]|date=18 June 2014|accessdate=29 August 2014|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140903095038/http://www.umaamerica.net/sites/default/files/2014_06_19_UADV_TheIraqCrisis_FINAL.pdf|archivedate={{dat|2014|09|03||bez}}}}</ref> | neatkarības_notikums2 = Pasludināts kalifāts | neatkarības_datums2 = {{dat|2014|6|29|N|bez}}<ref name="newname"/> | neatkarības_notikums3 = Pārtrauca eksistēt | neatkarības_datums3 = {{dat|2019|3|23|N|bez}}<ref>[https://www.tvnet.lv/6543771/3000-islama-valsts-dzihadisti-padevusies-kurdu-kaujiniekiem 3000 "Islāma valsts" džihādisti padevušies kurdu kaujiniekiem] TVNET/LETA/AFP 2019. gada 13. martā</ref> | platība_km2 = | iedzīvotāju_skaita_gads = | iedzīvotāju_skaits = | iedzīvotāju_skaits_rangs = | apdzīvotības_blīvums_km2 = | laika_zona = | utc_offset = +3 | laika_zona_DST = | utc_offset_DST = }} '''Islāma valsts''' ({{val|ar|الدولة الإسلامية}}, ''{{transl|ar|ALA|Ad Dawlah l ʾIslāmiyyah}}''), iepriekš paši sevi dēvējuši par '''Islāma valsti Irākā un Levantē''' (saīsināti ''ISIL'', ''ISIS'') ir [[Sunnītu islāms|sunnītu]] [[džihāds|džihādistu]] grupa, kas 2014. — 2019. gadā kontrolēja daļu no [[Irāka]]s un [[Sīrija]]s teritorijas. Dažkārt lietots arī nosaukums '''Dāiš''', kas ir arābu valodas [[akronīms]] ''Dāʿish'' ({{ara|داعش}}) no agrākā nosaukuma ''Ad Dawlah al Islāmiyah fī 'l ʿIrāq wash Shām'' ({{ara|الدولة الاسلامية في العراق والشام}}). Nosaukuma “Islāma valsts” aizstāšana ar dažādiem saīsinājumiem un akronīmiem var būt maldinoša, jo neuzrāda konkrētās organizācijas valsts veidošanas ambīcijas vai arī gluži vienkārši neprecīzi saattiecina šīs organizācijas dažādus attīstības posmus.<ref name="ReferenceA">{{Grāmatas atsauce|title=Terorisma krustugunīs: Islāma valsts|last=Kūlis|first=Māris|publisher=LU FSI|year=2018|isbn=9789934506536|location=Rīga|pages=28-30}}</ref> [[Apvienoto Nāciju Organizācija]], [[Filipīnas]], [[Malaizija]], Rietumu un Austrumu masu mediji šo grupu nosauca par teroristu grupu, vairākas valstis ([[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Austrālija]], [[Kanāda]], [[Indonēzija]], [[Turcija]], [[Krievija]] un [[Saūda Arābija]]) to sauca par teroristu organizāciju. Lai gan grupa sludina [[islāms|islāma]] reliģiju, pasaules lielākie islāma reliģiskie līderi to nosoda un uzskata tās uzskatus par nepareiziem.<ref>{{citation|url=http://www.newstatesman.com/world-affairs/2015/03/mehdi-hasan-how-islamic-islamic-state|title=Mehdi Hasan: How Islamic is Islamic State?|last=Hasan|first=Mehdi|authorlink=Medhi Hasan|work=New Statesman|date=2015. gada 10. marts|accessdate=2015. gada 7. jūnijs|section=The Theologian}} {{en ikona}}</ref> == Jēdziens == Angļu valodā lietotie apzīmējumi ''ISIS'' vai ''ISIL'' ir saīsinājumi no “Islāma valsts Irākā un Sīrijā” (''Islamic State of Iraq and Syria'' (vai ''al-Sham'')) un “Islāma valsts Irākā un Levantē” (''Islamic State of Iraq and the Levant''). Abi nosaukumi apzīmē vienu organizāciju. Līdz ar iebrukumu Sīrijā, pēc 2013. gada aprīļa Sīrijas teritorijas paplašināšanas, apzīmējumi ''al-Sham'' un ''Levante'' raksturoja vienu un to pašu teritoriju [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], kas lielā mērā sakrīt ar mūsdienu [[Sīrijas Republika|Sīrijas]] robežām. Lai arī ISIS un ISIL apzīmē vienu un to pašu subjektu, specifiskās atšķirības starp abiem jēdzieniem tiek plaši diskutētas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/blogs/worldviews/wp/2014/06/18/isis-or-isil-the-debate-over-what-to-call-iraqs-terror-group/|title=ISIS or ISIL? The debate over what to call Iraq’s terror group|last=Tharoor|first=Ishaan|access-date=1.12.2021}}</ref> Savukārt 2014. gada 29. jūnijā, simboliski izvirzot pretenzijas uz [[Kalifāts|kalifāta]] statusu, organizācija saīsināja savu nosaukumu līdz Islāma valstij.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://atjaunotne.lv/articles/kas-ir-islama-valsts|title=Kas ir Islāma valsts (Dāiša), un uz ko tā cer?|last=Kūlis|first=Māris|date=1.12.2021}}</ref> Nosaukumu “Islāma valsts” bieži kritizē kā neatbilstošu gan [[islāmticīgie]], gan islāma pētnieki, gan Islāma valsts sāncenši tās teritorijās, gan politiķi, argumentējot, ka teroristiskā organizācija ir atkāpusies no [[Islāma pieci pīlāri|islāma]] pamatdogmām un tā nav īsta [[valsts]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ibtimes.co.uk/iraq-crisis-senior-jordan-jihadist-slams-isis-caliphate-1455041|title=Iraq Crisis: Senior Jordan Jihadist Slams Isis Caliphate|last=Moore|first=Jack|access-date=1.12.2021}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2014/7/7/muslim-leaders-reject-baghdadis-caliphate|title=Muslim leaders reject Baghdadi’s caliphate|last=Mandhai|first=Shafik|access-date=1.12.2021}}</ref> Jautājums par organizācijas nosaukumu ir reliģiski, politiski un ideoloģiski nozīmīgs. Pirmkārt, ''Dāiš'' jeb jaundibinātais kalifāts nepretendē uz kādas noteiktas un ierobežotas teritorijas pārvaldi, kā rezultātā, ja nosaukums vēsta par vispasaules kundzību, tas iekļauj jau esošās teritorijas. Otrkārt, ''Dāiš'' nav valsts tradicionālā valsts nozīmē kā [[Francija]], [[Vjetnama]], [[Latvija]] u. tml., proti, ''Dāiš'' nav [[nācijvalsts]] — tā apvieno nevis kādu noteiktu etnosu (tautu) vai pilsonisku kopu, bet gan ummu — starptautisku kopienu, kuras identitātes pamatā ir reliģiskā piederība islāmam. Treškārt, nosaukumam piemīt [[propaganda]]s spēks, postulējot šo grupējumu kā valsti, kā rezultātā arī apkārtesošo teritoriju iedzīvotāji konkrēto reģionu var uztvert kā “valsti” un nākamais solis tad būtu normalizēt ideju par ''Dāiš'' leģitimitāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://atjaunotne.lv/articles/kas-ir-islama-valsts|title=Kas ir Islāma valsts (Dāiša), un uz ko tā cer?|last=Kūlis|first=Māris|access-date=1.12.2021}}</ref> [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] Valsts departaments mudinājis izmantot apzīmējumu ISIL, kas latviski būtu “Islāma valsts Irākā un Levantē” (IVIL) vai ''Dāiš''.<ref name="ReferenceA"/> Piemēram, 2014. gada runā [[ASV prezidents]] [[Baraks Obama]] norādīja, ka ''Dāiš'' nekad nav bijis nedz “islāmisks” (norādot, ka neviena reliģija neatbalsta nevainīgu cilvēku nogalināšanu), nedz “valsts” (pamatojot, ka neviena valdība nav atzinusi Islāma valsts statusu kā valsti).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://obamawhitehouse.archives.gov/the-press-office/2014/09/10/statement-president-isil-1|title=Statement by the President on ISIL|last=Barack|first=Obama|access-date=1.12.2021}}</ref> == Vēsture == Islāma valsts izveides augsni ir ietekmējuši vairāki vēsturiski faktori. Arābu nacionālisma un islāma revitalizācija 20. gadsimta sākumā, [[Izraēla]]s nodibināšana, sekulāro valdību korupcija un atsvešinātība no sabiedrības problēmām, kā arī “Musulmaņu brālības” salīdzinoši lielās sekmes šo problēmu risināšanā, nacionālistu neveiksmes karos un radikālo islāmistu nežēlīgās vajāšanas — šie un citi faktori ir sekmējuši islāmisma un džihādisma tapšanu un tādējādi arī radījuši pamatu Islāma valsts ideoloģijai. 20. gadsimta otrajā pusē [[Radikālais islāms|islāmisma radikalizāciju]] būtiski veicināja gan ķīlnieku krīze [[Meka|Mekā]], gan revolūcija Irānā, gan [[Padomju Savienība|PSRS]] īstenotais iebrukums [[Afganistāna|Afganistānā]]. Protams, nozīmīga bija arī šī laika ideoloģiju attīstības vēsture, kas ietekmēja industrializāciju un kapitālismu, ticības attīstību un nepieciešamību pēc reliģiskām autoritātēm.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Kūlis|first=Māris|date=2018|title=Pirmā daļa. Augsne|journal=Terorisma krustugunīs: Islāma valsts|location=Rīga|publisher=LU FSI}}</ref> Tuvo Austrumu politiku 20. gadsimta otrajā pusē [[Aukstais karš|aukstā kara]] ēnā galvenokārt noteica [[Izraēla]]s, [[Ēģipte]]s, [[Irāna]]s un [[Saūda Arābija]]s konfrontācijas, kas līdz ar PSRS un ASV īstenotajiem militārajiem projektiem veicināja Tuvajos Austrumos nepatstāvīgu un nemierīgu politisko vidi. Tuvajos Austrumos, pēc [[Osmaņu impērijas gals|Osmaņu impērijas izjukšanas]], vairākas valstis mēģināja dibināt jaunas apvienības, kā rezultātā Ēģipte un Sīrija vienojās [[Apvienotā Arābu Republika|Apvienotajā Arābu Republikā]] 1958. gadā (līdz 1971. gadam). Valstīm cenšoties rast atbalstu, veidojās jau atkal jaunas teritoriālas vienības un dalīšanas process bija nebeidzams, un vai nu vienu vai citu valsti atbalstīja ASV vai PSRS kara spēki, kas valstīm zem šīm lielvarām ļāva apzināties sevi un censties pēc lielākas neatkarības. Paralēli norisinājās Irānas islāmiskā revolūcija, kuras rezultāts bija apliecinājums tam, ka Tuvo Austrumu valstu iedzīvotāji spēj pretoties Rietumiem, dažas tuvējās valstis un monarhi, redzot islāma ietekmi, nostiprināja to kultūrā. Irānai, atbrīvojusies no ASV ietekmes, izvirzīja savus mērķus, kas īstenojās konfrontācijās ne tikai ar ASV, bet arī ar Tuvo Austrumu [[sunnīti|sunnītu]] lielvaru Saūda Arābiju. Abas valstis turpmāk arvien uzstājīgāk apelēja pie savam islāma virzienam piederīgo jūtām un tādējādi veicināja ummas šķelšanos. Saūda Arābija ar ASV atbalstu sparīgi eksportēja vahabismu, bet Irāna — savu revolucionāro šiismu. Konfrontācija starp Irānu un Saūda Arābiju nav rimusies un tieši izpaužas arī notikumos ap lslāma valsti. Hibrīdkaujinieku bruņošana, sabiedrības kūdīšana, [[Šiisms|šiisma]] un [[Sunnisms|sunnisma]] sanaidošana ne tikai turpinās, bet pat pieaug. Irākas iebrukums Irānā nākamajā gadā pēc revolūcijas un astoņus gadus ilgais karš vēl vairāk satricināja spēku samēru reģionā.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Kūlis|first=Māris|date=2018|title=Tūkstoš deviņi simti septiņdemit devītais. Irānas revolūcija|journal=Terorisma krustugunīs: Islāma valsts|location=Rīga|publisher=LU FSI}}</ref> Turpinoties konfrontācijām un islāma varenības uzplaukumam 2004. gadā, Zarkāvī vēstulē aicināja cīnīties pret šiītu un citām organizācijām. 2010. gados šīs sadursmes, pasliktinoties pašas IV stāvoklim, lielā mērā pārgāja uz [[Jemena|Jemenu]]. Islāma valsts sākotnēji dibināta 1999. gadā kā ''[[Al-Qaida]]'' atzars Irākā, laika gaitā tai ir bijuši dažādi nosaukumi. [[Karš Irākā|Irākas kara]] laikā 2006. gadā tā kopā ar citām sunnītu grupām izveidoja Modžahedu konsultatīvo padomi ({{val|ara|مجلس شورى المجاهدين في العراق}}, ''Majlis Shūra al Mujāhidīn fi al Irāq''). Grupas sākotnējais mērķis bija nodibināt islāma valsti tajos Irākas reģionos, kuros vairākums iedzīvotāju ir sunnīti, pēc organizācijas iesaistīšanās [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]] šai teritorijai tika pievienoti arī sunnītu apdzīvotie reģioni Sīrijā. Islāma valstij bija ciešas saites ar ''al-Qaeda'' līdz 2014. gada februārim, kad pēc astoņus mēnešus ilgušas cīņas par varu ''al-Qaeda'' norobežojās no Islāma valsts. Islāma valsts nosaukumu sāka lietot {{dat|2014|6|29||bez}}, kad kontrolēto teritoriju pasludināja par [[kalifāts|kalifātu]]. 2014. gada jūnijā Islāma valsts apgalvoja, ka viņu rindās Irākā ir vairāk nekā 4000 kaujinieku, bet Sīrijas cilvēktiesību novērotāji 2014. gada augustā ziņoja, ka kaujinieku skaits ir pieaudzis līdz 50 tūkstošiem Sīrijā un 30 tūkstošiem Irākā. [[Centrālā izlūkošanas pārvalde]] 2014. gada septembrī abu valstu kaujinieku skaitu novērtēja starp 20 un 31,5 tūkstošiem. Līdz 2019. gada 23. martam Islāma valsts Irākā un Sīrijā tika sagrauta, vairāk nekā 1000 kaujinieku aizbēga uz Irākas tuksnešainajiem apvidiem.<ref>[https://www.tvnet.lv/6525732/islama-valsts-kaujinieki-beg-no-sirijas-lidzi-nemot-miljoniem-dolaru “Islāma valsts” kaujinieki bēg no Sīrijas, līdzi ņemot miljoniem dolāru] tvnet.lv 2019. gada 18. februārī</ref> == Skatīt arī == * [[Sīrijas pilsoņu karš]] * [[Irākas pilsoņu karš]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Islāma organizācijas]] [[Kategorija:Islāmisms]] [[Kategorija:Terorisms]] 57szs8uo14h65o3jl4owps3ehdwhgtu Arsēnijs Pavlovs 0 263143 3665747 3576373 2022-08-02T14:52:07Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: Doņeckas tautas republik → Doneckas tautas republik (3) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Militārpersonas infokaste | platums = | vārds =Arsēnijs Pavlovs | vārds_orig =''Арсений Павлов'' | attēls =2015-05-05._Репетиция_парада_Победы_206_%28cropped%29.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads =1983 | dz_mēnesis =2 | dz_diena =2 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Uhta|td=Krievija}} | m_gads =2016 | m_mēnesis =10 | m_diena =16 | m_vieta = {{vieta|Ukraina|Doņecka}} | pilsonība = {{flag|Krievija}} | tautība = krievs{{nepieciešama atsauce}} | paraksts = | pakāpe = | dienesta_laiks = | valsts = | struktūra = | vienība = [[Attēls:Flag of the Sparta Battalion.svg|25px]] bataljons "Sparta" | nodarbošanās = | komandēja = | kaujas = Kauja par Slovjansku<br>Kauja par Doņeckas lidostu | apbalvojumi = | izglītība = | cits_darbs = | kategorijas = }} '''Arsēnijs Pavlovs''' ({{val|ru|Арсений Сергеевич Павлов}}, dzimis {{dat|1983|2|2}}, miris {{dat|2016|10|16}}), labāk zināms ar iesauku '''Motorola''', bija prokrievisko separātistu bataljona "Sparta" komandieris. Piedalījās pret [[Ukraina]]s valdību vērstās [[Austrumukrainas karš|militārās darbībās Austrumukrainā]], [[Doneckas tautas republika]]s pusē. Kļuva plašāk pazīstams pēc kaujām [[Slovjanska]]s apkārtnē, kuras tika pārraidītas tiešraidē.<ref name="vz.ru">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vz.ru/news/2014/7/11/695163.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|10|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20141006121041/http://www.vz.ru/news/2014/7/11/695163.html |archivedate={{dat|2014|10|06||bez}} }}</ref> Nogalināts ar liftā ievietotu spridzekli. == Biogrāfija == Par Motorolas biogrāfiju ir maz drošu un pārbaudītu faktu. Pēc viņa sniegtajām intervijām noprotams, ka viņš ir dzimis [[Komi APSR]], 1983. gadā. Dienējis Krievijas Federācijas jūras kājniekos, divreiz piedalījies kaujas operācijās [[Čečenija|Čečenijā]], katru reizi ar pusgada termiņu. Tāpat ir teicis, ka pēc profesijas esot glābējs (sertificēts), granīta apstrādes speciālists. Uz jautājumu kāpēc atrodas Ukrainā, atbildēja šādi: <blockquote> Iesēdos vilcienā un atbraucu. Nekavējos. Atbraucu tāpēc, ka šeit ir krievi. Jau teicu: tiklīdz Maidanā sāka lidot pirmie Molotova kokteiļi pa drošībniekiem, man kļuva skaidrs — viss, tas ir karš. Pēc tam, kad naciķi paziņoja, ka par katru savu nogalināto nogalinās desmit krievus. Gaidīt to, kad tas kļūs par realitāti, nebija iemesla. </blockquote> Ukrainas žurnālists Aleksandrs Goborecs 2014. gada 20. maijā internetā publicēja rakstu ar nosaukumu "Ar ko patiesi nodarbojas ''LifeNews'' žurnālisti pie Kramatorskas? Videopierādījumi." Tajā žurnālists apgalvoja, ka ''LifeNews'' žurnālisti "ne tikai sadarbojas ar teroristiem", bet arī veica kaujinieku komandēšanu [[Kramatorska]]s kauju laikā.<ref>[http://lifenews.ru/news/133611 Ополченец Моторола рассказал, как снял бой под Славянском]</ref> Plašākai sabiedrībai tika parādīts video, kurā tiek apgalvots, ka aizkadra balss, kura dod komandas kaujiniekiem, pieder ''LifeNews'' žurnālistam. Tomēr izrādijās, ka balss īpašnieks ir Motorola. Šī bija pirmā epizode, pateicoties kurai Motorola kļuva plašāk pazīstams. 2014. gada 18. jūnijā Arsēnijs Pavlovs kopā ar sievu ieradās [[Krima|Krimā]], lai ārstētos no kaujā gūtā rokas ievainojuma. Augusta sākumā atgriezās atpakaļ [[Donbass|Donbasā]]. Apprecējās 2014. gada 11. jūlijā. Tā bija pirmā reģistrētā laulība separātiskajā [[Doneckas tautas republika|Doneckas tautas republikā]].<ref name="vz.ru"/> Viņa kāzas apmeklēja arī citi republikas līderi: [[Igors Girkins (Strelkovs)]] un [[Pāvels Gubarevs]].<ref>[http://www.themoscowtimes.com/multimedia/photogalleries/a-separatist-wedding-in-donetsk/5329.html A 'Separatist Wedding' in Donetsk]. [[The Moscow Times]].</ref> Tomēr 2014. gada 19. jūnija intervijā laikrakstam ''Zavtra'' teicis, ka ir jau precējies un viņam ir piecgadīgs dēls.<ref>[http://zavtra.ru/content/view/legendarnyij-motorola/ Легендарный Моторола]</ref> Motorola tika nogalināts {{dat|2016|10|16||bez}} ar liftā ievietotu spridzekli.<ref>[https://lenta.ru/news/2016/10/17/motorola_lift/ Взрывное устройство в подъезде Моторолы закрепили на тросе лифта] lenta.ru</ref> Viņa nāvē tikuši vainoti gan Ukrainas, gan Krievijas speciālie dienesti. === Apbalvojumi === * [[Jaunkrievija]]s [[Georga krusts]] * "Par varonību kaujā" 1. pakāpe == Atsauces == {{Atsauces}} {{DEFAULTSORT:Pavlovs, Arsēnijs}} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Komi Republikā dzimušie]] [[Kategorija:Teroristi]] puzv8iu6e5le2zzvx2nh406wvgjz5kf Jūlija Stepaņenko 0 263372 3665716 3653529 2022-08-02T13:07:30Z 195.13.208.226 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jūlija Stepaņenko | vārds_orģ = | attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (44868633025).jpg | att_izm = 275px | mazs_att = | apraksts = Jūlija Stepaņenko 2018. gadā <!------ Pirmais amats ------>| amats = 13. [[Saeima]]s deputāte | term_sākums = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Egils Levits]] | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis = | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = 12. [[Saeima]]s deputāte | term_sākums2 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] [[Raimonds Vējonis]] | premjers2 = [[Laimdota Straujuma]] [[Māris Kučinskis]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1977|9|1}} | dzim_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[Latvijas krievi|krieviete]] | partija = * [[Gods kalpot Rīgai]] (?—2020) * [[Likums un kārtība (partija)|Likums un kārtība]] (2021) * [[Latvija pirmajā vietā]] (2021—2022) * [[Suverēnā vara]] (2022—pašlaik) | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = [[Vjačeslavs Stepaņenko]] | bērni = 4 bērni | profesija = [[juriste]], [[advokāte]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Jūlija Stepaņenko''' (dzimusi '''Jūlija Fedotova''' {{dat|1977|9|1}}) ir [[Latvijas Krievu kopiena|Latvijas krievu]] [[juriste]], [[advokāte]] un politiķe. [[12. Saeima|12.]] un [[13. Saeima]]s deputāte. 13. Saeimā ievēlēta no partijas "[[Saskaņa]]" saraksta, bet bijusi tās sadarbības partnera partijas "[[Gods kalpot Rīgai]]" biedre un Saeimā darbojas kā ārpusfrakciju deputāte. Bijusi partijā "[[Likums un kārtība (partija)|Likums un kārtība]]" un partijā "[[Latvija pirmajā vietā]]" (dibinātāja un valdes priekšsēdētāja),<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/355084-partijas-latvija-pirmaja-vieta-valsts-prezidenta-amata-kandidate-bus-julija-stepanenko.htm|title=Partijas "Latvija pirmajā vietā" Valsts prezidenta amata kandidāte būs Jūlija Stepaņenko|last=LETA|website=nra.lv|access-date=2021-10-04|date=2021-08-14|language=lv}}</ref> šobrīd darbojas partijas "[[Suverēnā vara]]" valdē. == Dzīvesgājums == Jūlija Fedotova dzimusi 1977. gadā. Izaugusi Pierīgā, Rīgas matemātikas skolotājas ģimenē. Skolotāja bija arī viņas vecmāmiņa, kura strādāja ciemata skolā un pasniedza [[Ģeogrāfija|ģeogrāfiju]], [[Ķīmija|ķīmiju]] un [[Bioloģija|bioloģiju]] gan latviešu, gan krievu valodās. Skolas gados Jūlija nodarbojās ar deju un [[Zīmēšana|zīmēšanu]], arī daudz klausījusies klasisko mūziku.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=0aamKIEN6Tw|title=Jūlija Stepaņenko|last=Zvaigznīte|first=Baiba|publisher=ReTV|access-date=2021-10-04|date=2015-12-16}}</ref> 1996. gadā pabeidza mācības [[Rīgas Centra humanitārā ģimnāzija|Rīgas Centra humanitārajā ģimnāzijā]], 2001. gadā absolvēja studijas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] tiesību zinātņu specialitātē.<ref name="cvk12s">{{Tīmekļa atsauce|url=http://sv2014.cvk.lv/saraksti/e23c2d7ba2c4.html|title=Jūlija Stepaņenko — 12. Saeimas vēlēšanas|work=CVK.lv|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2014|10|25||bez}}}}</ref> Strādāja uzņēmumā "[[Latvijas Finieris]]" par juristi, 2011. gadā kļuva par individuāli praktizējošu zvērinātu advokāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://at.gov.lv/lv/pazinojumi-presei/par-notikumiem/2011/decembris/418-augstakas-tiesas-priekssedetajs-pienem-generala-lieljuksa-un-vel-divdesmit-advokatu-zverestu/|title=Augstākās tiesas priekšsēdētājs pieņem ģenerāļa Lieljukša un vēl divdesmit advokātu zvērestu|publisher=At.gov.lv|accessdate={{dat|2014|10|25||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304141934/http://at.gov.lv/lv/pazinojumi-presei/par-notikumiem/2011/decembris/418-augstakas-tiesas-priekssedetajs-pienem-generala-lieljuksa-un-vel-divdesmit-advokatu-zverestu/|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}}</ref> == Politiskā darbība == [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] 2014. gadā J. Stepaņenko ievēlēja [[12. Saeima|12. Saeimā]] no partijas "[[Saskaņa]]" saraksta, tajā pārstāvot sadarbības partneri — partiju "[[Gods kalpot Rīgai]]". Viņai bija 14. numurs Rīgas sarakstā, bet ar 12 371 plusiem un 1860 svītrojumiem viņa pacēlās uz 5. vietu sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sv2014.cvk.lv/Part-4-Strukt-2.html|title=12.Saeimas vēlēšanas|publisher=Centrālā vēlēšanas komisija|website=sv2014.cvk.lv|access-date=2021-12-07|date=2014-10-20}}</ref> 2018. gada rudenī J. Stepaņenko tika [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēta]] arī [[13. Saeima|13. Saeimā]] no partijas "[[Saskaņa]]" saraksta. Viņa kandidēja ar 10. numuru un atkal saņēma lielu atbalstu (12 154 plusi un tikai 1409 svītrojumi), paceļoties uz 5. vietu starp deputātu kandidātiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/ElectionResults/CandidateList?id=ZTTi+onHCl+U6o9Y9odlVw==&locationId=PXRbyaJBnpnvV5EomPbrww==|title="Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija, Ievēlētie deputāti|publisher=Centrālā Vēlēšanas komisija|website=sv2018.cvk.lv|access-date=2021-12-07|date=2018-10-19}}</ref> Vēl nesākoties Saeimas darbam, frakcijas "Saskaņa" vadība aicināja viņu kļūt par pie frakcijām nepiederošu deputāti, kam J. Stepaņenko piekrita, noslēdzot īpašu vienošanos par turpmāko sadarbību. J. Stepaņenko 13. Saeimā darbojas Juridiskajā komisijā, Eiropas lietu komisijā, Tiesu politikas apakškomisijā un Krimināltiesību politikas apakškomisijā.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://julijastepanenko.lv/par-mani/|title=Par mani|last=Stepaņenko|first=Julija|website=Jūlija Stepaņenko|access-date=2021-10-04|language=lv}}</ref> 2020. gada 21. februārī, kopā ar pieciem citiem partijas biedriem, izstājusies no partijas "[[Gods kalpot Rīgai]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-gods-kalpot-rigai-izstajas-sesi-valdes-locekli.a349269/ No «Gods kalpot Rīgai» izstājas seši valdes locekļi] LSM</ref> 2021. gada 8. janvārī kļuva par vienu no politiskās partijas "[[Likums un kārtība (partija)|Likums un kārtība]]" dibinātājām un kopā ar deputātu [[Aldis Gobzems|Aldi Gobzemu]] par tās līdzpriekšsēdētāju. Jūnija beigās no partijas izstājusies. 2021. gada augustā J. Stepaņenko bija [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] veidotās partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" dibinātāju skaitā un tika nosaukta kā partijas [[Valsts prezidents (Latvija)|Valsts prezidenta]] amata kandidāte. Plānots, ka [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] 2022. gada 1. oktobrī viņa kandidēs ar pirmo numuru Rīgas vēlēšanu apgabalā.<ref name=":0" /> 2021. gada 15. novembrī J. Stepaņenko bija viena no trim (sākotnēji nosaukti četri) Saeimas deputātiem, kas [[Covid-19]] vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta trūkuma dēļ tika atstādināta no darba Saeimā ar speciāli izstrādāto likumu. Saeimas opozīcijas pārstāvji un Saeimas Juridiskais birojs ir brīdinājuši par to, ka šāda norma varētu konfliktēt ar Satversmi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://neatkariga.nra.lv/politika/363719-julija-stepanenko-turpmak-man-darbs-salidzinot-ar-deputatiem-kas-var-kluset-visu-sasaukuma-laiku-neatskirsies|title=Jūlija Stepaņenko: Turpmāk man darbs, salīdzinot ar deputātiem, kas var klusēt visu sasaukuma laiku, neatšķirsies|last=LASMANIS|first=JĀNIS|website=neatkariga.nra.lv|access-date=2021-12-07|date=2021-11-16|language=lv}}</ref> [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] laikā 2022. gada 4. martā J. Stepaņenko un [[Ļubova Švecova]] tika izslēgtas no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/490829-julija-stepaneko-un-lubova-svecova-izslegtas-no-partijas-latvija-pirmaja-vieta|title=Jūlija Stepaņeko un Ļubova Švecova izslēgtas no partijas "Latvija pirmajā vietā"|website=Jauns.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}</ref> Partijas valdes priekšsēdētāja J. Stepaņenko protestējot atstāja viņas partijas biedra A. Šlesera iniciēto sanāksmi, kurā tika apspriesta viņas kolēģes un partijas biedres Ļ. Švecovas iespējamā izslēgšana no partijas rindām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-slesera-partijas-izsledz-stepanenko-un-svecovu.a446449/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article No Šlesera partijas izslēdz Stepaņenko un Švecovu] lsm.lv 2022. gada 4. martā</ref> J. Stepaņenko skaidroja, ka viņas un viņas kolēģes Ļ. Švecovas izstumšana no parijas rindām iespējams bija saistīta ar partijas līdzdibinātāja A. Šlesera bailēm par savu biznesu ar Krievijas prezidentam [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] pietuvināto oligarhu [[Dmitrijs Mazepins|Dmitriju Mazepinu]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/bizness/493319-sankcijas-pret-krieviju-skar-ari-slesera-un-skeles-biznesu|title=Sankcijas pret Krieviju skar arī Šlesera un Šķēles biznesu|website=Jauns.lv|access-date=2022-05-11|language=lv}}</ref> tādejādi A. Šlesers cerēja, ka krievvalodīgo līderu izstumšana no partijas rindām varēs mazināt uzraugošo iestāžu interesi par viņu pašu. 2022. gada jūlijā J. Stepaņenko tika iekļauta partijas "[[Suverēnā vara]]" valdē, kurā jau darbojās viņas vīrs [[Vjačeslavs Stepaņenko]].<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/stepanenko-kluvusi-par-partijas-suverena-vara-valdes-locekli.d?id=54515034 Stepaņenko kļuvusi par partijas 'Suverēnā vara' valdes locekli] Delfi</ref> == Ģimene == J. Stepaņenko ir precējusies ar kursa biedru<ref name=":1" /> juristu, politķi, [[Rīgas dome]]s deputātu un partijas biedru [[Vjačeslavs Stepaņenko|Vjačeslavu Stepaņenko]].<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/610675-stepanenko_no_1marta_vairs_nedrikst_piedalities_saeimas_saskanas_frakcijas_sedes Stepaņenko no 1. marta vairs nedrīkst piedalīties Saeimas «Saskaņas» frakcijas sēdēs] TVnet</ref> Ģimenē ir četri bērni.<ref name=":1" /><ref name=":2" /> == Atsauces == {{Atsauces}} {{13. Saeima}} {{12. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Stepaņenko, Jūlija}} [[Kategorija:1977. gadā dzimušie]] [[Kategorija:"Gods kalpot Rīgai!" politiķi]] [[Kategorija:"Likums un kārtība" politiķi]] [[Kategorija:"Latvija pirmajā vietā" politiķi]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] 1rg1uxfmpm20n8xpocgafmpqh6zy9m2 3665717 3665716 2022-08-02T13:08:28Z 195.13.208.226 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jūlija Stepaņenko | vārds_orģ = | attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (44868633025).jpg | att_izm = 275px | mazs_att = | apraksts = Jūlija Stepaņenko 2018. gadā <!------ Pirmais amats ------>| amats = 13. [[Saeima]]s deputāte | term_sākums = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Egils Levits]] | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis = | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = 12. [[Saeima]]s deputāte | term_sākums2 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] [[Raimonds Vējonis]] | premjers2 = [[Laimdota Straujuma]] [[Māris Kučinskis]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1977|9|1}} | dzim_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[Latvijas krievi|krieviete]] | partija = * [[Gods kalpot Rīgai]] (?—2020) * [[Likums un kārtība (partija)|Likums un kārtība]] (2021) * [[Latvija pirmajā vietā]] (2021—2022) * [[Suverēnā vara]] (2022—pašlaik) | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = [[Vjačeslavs Stepaņenko]] | bērni = 4 bērni | profesija = [[juriste]], [[advokāte]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Jūlija Stepaņenko''' (dzimusi '''Jūlija Fedotova''' {{dat|1977|9|1}}) ir [[Latvija|Latvijas]] [[Krievija|krievu]] [[juriste]], [[advokāte]] un politiķe. [[12. Saeima|12.]] un [[13. Saeima]]s deputāte. 13. Saeimā ievēlēta no partijas "[[Saskaņa]]" saraksta, bet bijusi tās sadarbības partnera partijas "[[Gods kalpot Rīgai]]" biedre un Saeimā darbojas kā ārpusfrakciju deputāte. Bijusi partijā "[[Likums un kārtība (partija)|Likums un kārtība]]" un partijā "[[Latvija pirmajā vietā]]" (dibinātāja un valdes priekšsēdētāja),<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/355084-partijas-latvija-pirmaja-vieta-valsts-prezidenta-amata-kandidate-bus-julija-stepanenko.htm|title=Partijas "Latvija pirmajā vietā" Valsts prezidenta amata kandidāte būs Jūlija Stepaņenko|last=LETA|website=nra.lv|access-date=2021-10-04|date=2021-08-14|language=lv}}</ref> šobrīd darbojas partijas "[[Suverēnā vara]]" valdē. == Dzīvesgājums == Jūlija Fedotova dzimusi 1977. gadā. Izaugusi Pierīgā, Rīgas matemātikas skolotājas ģimenē. Skolotāja bija arī viņas vecmāmiņa, kura strādāja ciemata skolā un pasniedza [[Ģeogrāfija|ģeogrāfiju]], [[Ķīmija|ķīmiju]] un [[Bioloģija|bioloģiju]] gan latviešu, gan krievu valodās. Skolas gados Jūlija nodarbojās ar deju un [[Zīmēšana|zīmēšanu]], arī daudz klausījusies klasisko mūziku.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=0aamKIEN6Tw|title=Jūlija Stepaņenko|last=Zvaigznīte|first=Baiba|publisher=ReTV|access-date=2021-10-04|date=2015-12-16}}</ref> 1996. gadā pabeidza mācības [[Rīgas Centra humanitārā ģimnāzija|Rīgas Centra humanitārajā ģimnāzijā]], 2001. gadā absolvēja studijas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] tiesību zinātņu specialitātē.<ref name="cvk12s">{{Tīmekļa atsauce|url=http://sv2014.cvk.lv/saraksti/e23c2d7ba2c4.html|title=Jūlija Stepaņenko — 12. Saeimas vēlēšanas|work=CVK.lv|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2014|10|25||bez}}}}</ref> Strādāja uzņēmumā "[[Latvijas Finieris]]" par juristi, 2011. gadā kļuva par individuāli praktizējošu zvērinātu advokāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://at.gov.lv/lv/pazinojumi-presei/par-notikumiem/2011/decembris/418-augstakas-tiesas-priekssedetajs-pienem-generala-lieljuksa-un-vel-divdesmit-advokatu-zverestu/|title=Augstākās tiesas priekšsēdētājs pieņem ģenerāļa Lieljukša un vēl divdesmit advokātu zvērestu|publisher=At.gov.lv|accessdate={{dat|2014|10|25||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304141934/http://at.gov.lv/lv/pazinojumi-presei/par-notikumiem/2011/decembris/418-augstakas-tiesas-priekssedetajs-pienem-generala-lieljuksa-un-vel-divdesmit-advokatu-zverestu/|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}}</ref> == Politiskā darbība == [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] 2014. gadā J. Stepaņenko ievēlēja [[12. Saeima|12. Saeimā]] no partijas "[[Saskaņa]]" saraksta, tajā pārstāvot sadarbības partneri — partiju "[[Gods kalpot Rīgai]]". Viņai bija 14. numurs Rīgas sarakstā, bet ar 12 371 plusiem un 1860 svītrojumiem viņa pacēlās uz 5. vietu sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sv2014.cvk.lv/Part-4-Strukt-2.html|title=12.Saeimas vēlēšanas|publisher=Centrālā vēlēšanas komisija|website=sv2014.cvk.lv|access-date=2021-12-07|date=2014-10-20}}</ref> 2018. gada rudenī J. Stepaņenko tika [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēta]] arī [[13. Saeima|13. Saeimā]] no partijas "[[Saskaņa]]" saraksta. Viņa kandidēja ar 10. numuru un atkal saņēma lielu atbalstu (12 154 plusi un tikai 1409 svītrojumi), paceļoties uz 5. vietu starp deputātu kandidātiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/ElectionResults/CandidateList?id=ZTTi+onHCl+U6o9Y9odlVw==&locationId=PXRbyaJBnpnvV5EomPbrww==|title="Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija, Ievēlētie deputāti|publisher=Centrālā Vēlēšanas komisija|website=sv2018.cvk.lv|access-date=2021-12-07|date=2018-10-19}}</ref> Vēl nesākoties Saeimas darbam, frakcijas "Saskaņa" vadība aicināja viņu kļūt par pie frakcijām nepiederošu deputāti, kam J. Stepaņenko piekrita, noslēdzot īpašu vienošanos par turpmāko sadarbību. J. Stepaņenko 13. Saeimā darbojas Juridiskajā komisijā, Eiropas lietu komisijā, Tiesu politikas apakškomisijā un Krimināltiesību politikas apakškomisijā.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://julijastepanenko.lv/par-mani/|title=Par mani|last=Stepaņenko|first=Julija|website=Jūlija Stepaņenko|access-date=2021-10-04|language=lv}}</ref> 2020. gada 21. februārī, kopā ar pieciem citiem partijas biedriem, izstājusies no partijas "[[Gods kalpot Rīgai]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-gods-kalpot-rigai-izstajas-sesi-valdes-locekli.a349269/ No «Gods kalpot Rīgai» izstājas seši valdes locekļi] LSM</ref> 2021. gada 8. janvārī kļuva par vienu no politiskās partijas "[[Likums un kārtība (partija)|Likums un kārtība]]" dibinātājām un kopā ar deputātu [[Aldis Gobzems|Aldi Gobzemu]] par tās līdzpriekšsēdētāju. Jūnija beigās no partijas izstājusies. 2021. gada augustā J. Stepaņenko bija [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] veidotās partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" dibinātāju skaitā un tika nosaukta kā partijas [[Valsts prezidents (Latvija)|Valsts prezidenta]] amata kandidāte. Plānots, ka [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] 2022. gada 1. oktobrī viņa kandidēs ar pirmo numuru Rīgas vēlēšanu apgabalā.<ref name=":0" /> 2021. gada 15. novembrī J. Stepaņenko bija viena no trim (sākotnēji nosaukti četri) Saeimas deputātiem, kas [[Covid-19]] vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta trūkuma dēļ tika atstādināta no darba Saeimā ar speciāli izstrādāto likumu. Saeimas opozīcijas pārstāvji un Saeimas Juridiskais birojs ir brīdinājuši par to, ka šāda norma varētu konfliktēt ar Satversmi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://neatkariga.nra.lv/politika/363719-julija-stepanenko-turpmak-man-darbs-salidzinot-ar-deputatiem-kas-var-kluset-visu-sasaukuma-laiku-neatskirsies|title=Jūlija Stepaņenko: Turpmāk man darbs, salīdzinot ar deputātiem, kas var klusēt visu sasaukuma laiku, neatšķirsies|last=LASMANIS|first=JĀNIS|website=neatkariga.nra.lv|access-date=2021-12-07|date=2021-11-16|language=lv}}</ref> [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] laikā 2022. gada 4. martā J. Stepaņenko un [[Ļubova Švecova]] tika izslēgtas no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/490829-julija-stepaneko-un-lubova-svecova-izslegtas-no-partijas-latvija-pirmaja-vieta|title=Jūlija Stepaņeko un Ļubova Švecova izslēgtas no partijas "Latvija pirmajā vietā"|website=Jauns.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}</ref> Partijas valdes priekšsēdētāja J. Stepaņenko protestējot atstāja viņas partijas biedra A. Šlesera iniciēto sanāksmi, kurā tika apspriesta viņas kolēģes un partijas biedres Ļ. Švecovas iespējamā izslēgšana no partijas rindām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-slesera-partijas-izsledz-stepanenko-un-svecovu.a446449/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article No Šlesera partijas izslēdz Stepaņenko un Švecovu] lsm.lv 2022. gada 4. martā</ref> J. Stepaņenko skaidroja, ka viņas un viņas kolēģes Ļ. Švecovas izstumšana no parijas rindām iespējams bija saistīta ar partijas līdzdibinātāja A. Šlesera bailēm par savu biznesu ar Krievijas prezidentam [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] pietuvināto oligarhu [[Dmitrijs Mazepins|Dmitriju Mazepinu]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/bizness/493319-sankcijas-pret-krieviju-skar-ari-slesera-un-skeles-biznesu|title=Sankcijas pret Krieviju skar arī Šlesera un Šķēles biznesu|website=Jauns.lv|access-date=2022-05-11|language=lv}}</ref> tādejādi A. Šlesers cerēja, ka krievvalodīgo līderu izstumšana no partijas rindām varēs mazināt uzraugošo iestāžu interesi par viņu pašu. 2022. gada jūlijā J. Stepaņenko tika iekļauta partijas "[[Suverēnā vara]]" valdē, kurā jau darbojās viņas vīrs [[Vjačeslavs Stepaņenko]].<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/stepanenko-kluvusi-par-partijas-suverena-vara-valdes-locekli.d?id=54515034 Stepaņenko kļuvusi par partijas 'Suverēnā vara' valdes locekli] Delfi</ref> == Ģimene == J. Stepaņenko ir precējusies ar kursa biedru<ref name=":1" /> juristu, politķi, [[Rīgas dome]]s deputātu un partijas biedru [[Vjačeslavs Stepaņenko|Vjačeslavu Stepaņenko]].<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/610675-stepanenko_no_1marta_vairs_nedrikst_piedalities_saeimas_saskanas_frakcijas_sedes Stepaņenko no 1. marta vairs nedrīkst piedalīties Saeimas «Saskaņas» frakcijas sēdēs] TVnet</ref> Ģimenē ir četri bērni.<ref name=":1" /><ref name=":2" /> == Atsauces == {{Atsauces}} {{13. Saeima}} {{12. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Stepaņenko, Jūlija}} [[Kategorija:1977. gadā dzimušie]] [[Kategorija:"Gods kalpot Rīgai!" politiķi]] [[Kategorija:"Likums un kārtība" politiķi]] [[Kategorija:"Latvija pirmajā vietā" politiķi]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] ci802zucjb1vw1rd98b74wm3sebs4ut 3665769 3665717 2022-08-02T14:59:24Z Biafra 13794 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/195.13.208.226|195.13.208.226]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Biafra wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jūlija Stepaņenko | vārds_orģ = | attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (44868633025).jpg | att_izm = 275px | mazs_att = | apraksts = Jūlija Stepaņenko 2018. gadā <!------ Pirmais amats ------>| amats = 13. [[Saeima]]s deputāte | term_sākums = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Egils Levits]] | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis = | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = 12. [[Saeima]]s deputāte | term_sākums2 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] [[Raimonds Vējonis]] | premjers2 = [[Laimdota Straujuma]] [[Māris Kučinskis]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1977|9|1}} | dzim_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[Latvijas krievi|krieviete]] | partija = * [[Gods kalpot Rīgai]] (?—2020) * [[Likums un kārtība (partija)|Likums un kārtība]] (2021) * [[Latvija pirmajā vietā]] (2021—2022) * [[Suverēnā vara]] (2022—pašlaik) | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = [[Vjačeslavs Stepaņenko]] | bērni = 4 bērni | profesija = [[juriste]], [[advokāte]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Jūlija Stepaņenko''' (dzimusi '''Jūlija Fedotova''' {{dat|1977|9|1}}) ir [[Latvija]]s [[juriste]], [[advokāte]] un politiķe. [[12. Saeima|12.]] un [[13. Saeima]]s deputāte. 13. Saeimā ievēlēta no partijas "[[Saskaņa]]" saraksta, bet bijusi tās sadarbības partnera partijas "[[Gods kalpot Rīgai]]" biedre un Saeimā darbojas kā ārpusfrakciju deputāte. Bijusi partijā "[[Likums un kārtība (partija)|Likums un kārtība]]" un partijā "[[Latvija pirmajā vietā]]" (dibinātāja un valdes priekšsēdētāja),<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/355084-partijas-latvija-pirmaja-vieta-valsts-prezidenta-amata-kandidate-bus-julija-stepanenko.htm|title=Partijas "Latvija pirmajā vietā" Valsts prezidenta amata kandidāte būs Jūlija Stepaņenko|last=LETA|website=nra.lv|access-date=2021-10-04|date=2021-08-14|language=lv}}</ref> šobrīd darbojas partijas "[[Suverēnā vara]]" valdē. == Dzīvesgājums == Jūlija Fedotova dzimusi 1977. gadā. Izaugusi Pierīgā, Rīgas matemātikas skolotājas ģimenē. Skolotāja bija arī viņas vecmāmiņa, kura strādāja ciemata skolā un pasniedza [[Ģeogrāfija|ģeogrāfiju]], [[Ķīmija|ķīmiju]] un [[Bioloģija|bioloģiju]] gan latviešu, gan krievu valodās. Skolas gados Jūlija nodarbojās ar deju un [[Zīmēšana|zīmēšanu]], arī daudz klausījusies klasisko mūziku.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=0aamKIEN6Tw|title=Jūlija Stepaņenko|last=Zvaigznīte|first=Baiba|publisher=ReTV|access-date=2021-10-04|date=2015-12-16}}</ref> 1996. gadā pabeidza mācības [[Rīgas Centra humanitārā ģimnāzija|Rīgas Centra humanitārajā ģimnāzijā]], 2001. gadā absolvēja studijas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] tiesību zinātņu specialitātē.<ref name="cvk12s">{{Tīmekļa atsauce|url=http://sv2014.cvk.lv/saraksti/e23c2d7ba2c4.html|title=Jūlija Stepaņenko — 12. Saeimas vēlēšanas|work=CVK.lv|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2014|10|25||bez}}}}</ref> Strādāja uzņēmumā "[[Latvijas Finieris]]" par juristi, 2011. gadā kļuva par individuāli praktizējošu zvērinātu advokāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://at.gov.lv/lv/pazinojumi-presei/par-notikumiem/2011/decembris/418-augstakas-tiesas-priekssedetajs-pienem-generala-lieljuksa-un-vel-divdesmit-advokatu-zverestu/|title=Augstākās tiesas priekšsēdētājs pieņem ģenerāļa Lieljukša un vēl divdesmit advokātu zvērestu|publisher=At.gov.lv|accessdate={{dat|2014|10|25||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304141934/http://at.gov.lv/lv/pazinojumi-presei/par-notikumiem/2011/decembris/418-augstakas-tiesas-priekssedetajs-pienem-generala-lieljuksa-un-vel-divdesmit-advokatu-zverestu/|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}}</ref> == Politiskā darbība == [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] 2014. gadā J. Stepaņenko ievēlēja [[12. Saeima|12. Saeimā]] no partijas "[[Saskaņa]]" saraksta, tajā pārstāvot sadarbības partneri — partiju "[[Gods kalpot Rīgai]]". Viņai bija 14. numurs Rīgas sarakstā, bet ar 12 371 plusiem un 1860 svītrojumiem viņa pacēlās uz 5. vietu sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sv2014.cvk.lv/Part-4-Strukt-2.html|title=12.Saeimas vēlēšanas|publisher=Centrālā vēlēšanas komisija|website=sv2014.cvk.lv|access-date=2021-12-07|date=2014-10-20}}</ref> 2018. gada rudenī J. Stepaņenko tika [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēta]] arī [[13. Saeima|13. Saeimā]] no partijas "[[Saskaņa]]" saraksta. Viņa kandidēja ar 10. numuru un atkal saņēma lielu atbalstu (12 154 plusi un tikai 1409 svītrojumi), paceļoties uz 5. vietu starp deputātu kandidātiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/ElectionResults/CandidateList?id=ZTTi+onHCl+U6o9Y9odlVw==&locationId=PXRbyaJBnpnvV5EomPbrww==|title="Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija, Ievēlētie deputāti|publisher=Centrālā Vēlēšanas komisija|website=sv2018.cvk.lv|access-date=2021-12-07|date=2018-10-19}}</ref> Vēl nesākoties Saeimas darbam, frakcijas "Saskaņa" vadība aicināja viņu kļūt par pie frakcijām nepiederošu deputāti, kam J. Stepaņenko piekrita, noslēdzot īpašu vienošanos par turpmāko sadarbību. J. Stepaņenko 13. Saeimā darbojas Juridiskajā komisijā, Eiropas lietu komisijā, Tiesu politikas apakškomisijā un Krimināltiesību politikas apakškomisijā.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://julijastepanenko.lv/par-mani/|title=Par mani|last=Stepaņenko|first=Julija|website=Jūlija Stepaņenko|access-date=2021-10-04|language=lv}}</ref> 2020. gada 21. februārī, kopā ar pieciem citiem partijas biedriem, izstājusies no partijas "[[Gods kalpot Rīgai]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-gods-kalpot-rigai-izstajas-sesi-valdes-locekli.a349269/ No «Gods kalpot Rīgai» izstājas seši valdes locekļi] LSM</ref> 2021. gada 8. janvārī kļuva par vienu no politiskās partijas "[[Likums un kārtība (partija)|Likums un kārtība]]" dibinātājām un kopā ar deputātu [[Aldis Gobzems|Aldi Gobzemu]] par tās līdzpriekšsēdētāju. Jūnija beigās no partijas izstājusies. 2021. gada augustā J. Stepaņenko bija [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] veidotās partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" dibinātāju skaitā un tika nosaukta kā partijas [[Valsts prezidents (Latvija)|Valsts prezidenta]] amata kandidāte. Plānots, ka [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] 2022. gada 1. oktobrī viņa kandidēs ar pirmo numuru Rīgas vēlēšanu apgabalā.<ref name=":0" /> 2021. gada 15. novembrī J. Stepaņenko bija viena no trim (sākotnēji nosaukti četri) Saeimas deputātiem, kas [[Covid-19]] vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta trūkuma dēļ tika atstādināta no darba Saeimā ar speciāli izstrādāto likumu. Saeimas opozīcijas pārstāvji un Saeimas Juridiskais birojs ir brīdinājuši par to, ka šāda norma varētu konfliktēt ar Satversmi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://neatkariga.nra.lv/politika/363719-julija-stepanenko-turpmak-man-darbs-salidzinot-ar-deputatiem-kas-var-kluset-visu-sasaukuma-laiku-neatskirsies|title=Jūlija Stepaņenko: Turpmāk man darbs, salīdzinot ar deputātiem, kas var klusēt visu sasaukuma laiku, neatšķirsies|last=LASMANIS|first=JĀNIS|website=neatkariga.nra.lv|access-date=2021-12-07|date=2021-11-16|language=lv}}</ref> [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] laikā 2022. gada 4. martā J. Stepaņenko un [[Ļubova Švecova]] tika izslēgtas no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/490829-julija-stepaneko-un-lubova-svecova-izslegtas-no-partijas-latvija-pirmaja-vieta|title=Jūlija Stepaņeko un Ļubova Švecova izslēgtas no partijas "Latvija pirmajā vietā"|website=Jauns.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}</ref> Partijas valdes priekšsēdētāja J. Stepaņenko protestējot atstāja viņas partijas biedra A. Šlesera iniciēto sanāksmi, kurā tika apspriesta viņas kolēģes un partijas biedres Ļ. Švecovas iespējamā izslēgšana no partijas rindām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-slesera-partijas-izsledz-stepanenko-un-svecovu.a446449/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article No Šlesera partijas izslēdz Stepaņenko un Švecovu] lsm.lv 2022. gada 4. martā</ref> J. Stepaņenko skaidroja, ka viņas un viņas kolēģes Ļ. Švecovas izstumšana no parijas rindām iespējams bija saistīta ar partijas līdzdibinātāja A. Šlesera bailēm par savu biznesu ar Krievijas prezidentam [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] pietuvināto oligarhu [[Dmitrijs Mazepins|Dmitriju Mazepinu]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/bizness/493319-sankcijas-pret-krieviju-skar-ari-slesera-un-skeles-biznesu|title=Sankcijas pret Krieviju skar arī Šlesera un Šķēles biznesu|website=Jauns.lv|access-date=2022-05-11|language=lv}}</ref> tādejādi A. Šlesers cerēja, ka krievvalodīgo līderu izstumšana no partijas rindām varēs mazināt uzraugošo iestāžu interesi par viņu pašu. 2022. gada jūlijā J. Stepaņenko tika iekļauta partijas "[[Suverēnā vara]]" valdē, kurā jau darbojās viņas vīrs [[Vjačeslavs Stepaņenko]].<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/stepanenko-kluvusi-par-partijas-suverena-vara-valdes-locekli.d?id=54515034 Stepaņenko kļuvusi par partijas 'Suverēnā vara' valdes locekli] Delfi</ref> == Ģimene == J. Stepaņenko ir precējusies ar kursa biedru<ref name=":1" /> juristu, politķi, [[Rīgas dome]]s deputātu un partijas biedru [[Vjačeslavs Stepaņenko|Vjačeslavu Stepaņenko]].<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/610675-stepanenko_no_1marta_vairs_nedrikst_piedalities_saeimas_saskanas_frakcijas_sedes Stepaņenko no 1. marta vairs nedrīkst piedalīties Saeimas «Saskaņas» frakcijas sēdēs] TVnet</ref> Ģimenē ir četri bērni.<ref name=":1" /><ref name=":2" /> == Atsauces == {{Atsauces}} {{13. Saeima}} {{12. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Stepaņenko, Jūlija}} [[Kategorija:1977. gadā dzimušie]] [[Kategorija:"Gods kalpot Rīgai!" politiķi]] [[Kategorija:"Likums un kārtība" politiķi]] [[Kategorija:"Latvija pirmajā vietā" politiķi]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] bg44rddewcoabb7rhx4wh4x2snptfgq Igors Girkins 0 265336 3665752 3576226 2022-08-02T14:52:44Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: Doņeckas tautas republik → Doneckas tautas republik (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Igors Girkins | vārds_orig = ''Игорь Гиркин'' | attēls = Igor Ivanovich Strelkov Yekaterinburg3.JPG | att_izmērs = | att_nosaukums = Igors Girkins 2015. gadā | dz_gads = 1970 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 17 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskava|td=Krievija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[krievi|krievs]] | nodarbošanās = | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Igors Girkins''' ({{val|ru|Игорь Всеволодович Гиркин}}, dzimis {{dat|1970|12|17}} [[Maskava|Maskavā]]), pazīstams ar pseidonīmu '''Strelkovs''' ({{val|ru|Стрелков}}), ir [[Krievija]]s pilsonis, kam bijusi nozīmīga loma vairākos militāros konfliktos bijušās [[Padomju Savienība]]s teritorijā, īpaši 2014. gadā [[Ukraina]]s austrumos [[Donbasa karš|notiekošajos nemieros]]. I. Girkins ir [[Krievija]]s publicists, krievu [[nacionālisms|nacionālists]] un [[monarhists]], vairāku militāro konfliktu veterāns. Tiek uzskatīts, ka piedalījies militārajās operācijās [[Čečenija|Čečenijā]] un [[Piedņestras Moldāvu Republika|Piedņestrā]], iespējams, arī [[Bosnijas karš|Bosnijas karā]] [[serbi|serbu]] spēku sastāvā. Pēc paša teiktā viņš ir bijis Krievijas [[Krievijas Federālais drošības dienests|FDD]] dienestā līdz 2013. gada martam.<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://www.nytimes.com/2014/07/11/world/europe/russian-seizes-authority-over-ukraine-rebels.html |title=Shadowy Rebel Wields Iron Fist in Ukraine Fight |date=10 July 2014 |first=Noah |last=Sneider |work=[[The New York Times]] |accessdate==2014. gada 20. jūlijs}}</ref> Piedalījies [[Krimas krīze|Krimas krīzē]] 2014. gada sākumā. Īpaši liela nozīme I. Girkina darbībai bija starptautiski neatzītās [[Doneckas tautas republika]]s izveidošanā 2014. gadā. Vairākus mēnešus viņš bija nemiernieku vadonis [[Slovjanska]]s pilsētā un viens no Donbasa Tautas zemessardzes vadītājiem. No maija līdz augustam I. Girkins bija Doneckas tautas republikas bruņoto spēku virspavēlnieks un aizsardzības ministrs. Augustā atkāpās no ministra amata un pameta Austrumukrainu. ASV [[Čikāga]]s tiesa {{dat|2017|12|21||bez}} neklātienē atzina Igoru Girkinu par vainīgu 2014. gada jūlijā virs [[Malaysia Airlines reiss 17|Austrumukrainas notriektās pasažieru lidmašīnas katastrofā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/arzemes/reisa-mh17-notrieksana-vainigs-ir-girkins-lemj-asv-tiesa.d?id=49695363|title=Reisa 'MH17' notriekšanā vainīgs ir Girkins, lemj ASV tiesa|date={{dat|2018|1|30||bez}}|publisher=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]]|accessdate={{dat|2018|2|4||bez}}}}</ref> Ukrainas varas iestādes viņu vaino terorismā un [[Eiropas Savienība]] ir iekļāvusi sankcijām pakļauto personu sarakstā. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Girkins, Igors}} [[Kategorija:1970. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Maskavā dzimušie]] [[Kategorija:Publicisti]] [[Kategorija:Krievijas cilvēki]] [[Kategorija:Teroristi]] qqzyne52yzuikux02anfrc6kcgsa7sm Vikipēdija:Nozīmīgi raksti/Paplašinātais saraksts/Sabiedrība un sociālās zinātnes 4 269752 3665835 3644644 2022-08-02T15:41:01Z Bai-Bot 60304 /* NGO, 70 */sīkumi, replaced: Al-Qaeda → Al-Qaida (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki == Society and social sciences, 900 == === Basics, 20 === {{div col|3}} # '''[[Sabiedrība]] — [[:en:Society]]''' # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Community]] # [[Humanitārās zinātnes]] — [[:en:Humanities]] # '''[[Saskarsme]] — [[:en:Communication]]''' # '''[[Informācija]] — [[:en:Information]]''' # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Solidarity]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Area studies]] # [[Demogrāfija]] — [[:en:Demography]] # [[Informācijas zinātne]] — [[:en:Information science]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Mandate of Heaven]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Media studies]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Open society]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Professional society]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Scientific society]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Social actions]] # [[Sociālais kapitāls]] — [[:en:Social capital]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Social cohesion]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Social order]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Social structure]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Sociobiology]] {{div col end}} === Business and economics, 98 === {{div col|3}} # [[Uzņēmējdarbība]] — [[:en:Business]] # '''[[Ekonomika]] — [[:en:Economics]]''' ## [[Makroekonomika]] — [[:en:Macroeconomics]] ## [[Mikroekonomika]] — [[:en:Microeconomics]] ## [[Prece]] — [[:en:Good (economics)]] ## [[Pakalpojums]] — [[:en:Service (economics)]] ## [[Pieprasījums un piedāvājums]] — [[:en:Supply and demand]] # [[Saimniecība]] — [[:en:Economy]] # [[Grāmatvedība]] — [[:en:Accountancy]] # '''[[Kapitāls]] — [[:en:Capital (economics)]]''' # [[Uzņēmums]] — [[:en:Company]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Corporation]] # '''[[Valūta]] — [[:en:Currency]]''' ## '''[[Eiro]] — [[:en:Euro]]''' ## '''[[Japānas jena]] — [[:en:Japanese yen]]''' ## [[Sterliņu mārciņa]] — [[:en:Pound sterling]] ## [[Juaņs]] — [[:en:Renminbi]] ## [[Rūpija]] — [[:en:Rupee]] ## '''[[ASV dolārs]] — [[:en:United States dollar]]''' # [[Monēta]] — [[:en:Coin]] # [[Banknote]] — [[:en:Banknotes]] # [[Banka]] — [[:en:Bank]] # [[Čeks]] — [[:en:Cheque]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Debt]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Credit card]] # [[Aizdevums]] — [[:en:Loan]] # [[Procenti]] — [[:en:Interest]] # [[Iekšzemes kopprodukts]] — [[:en:Gross domestic product]] # [[Darba ekonomika]] — [[:en:Labour economics]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Domestic worker]] # [[Rūpnīca]] — [[:en:Factory]] # [[Finanses]] — [[:en:Finance]] # '''[[Rūpniecība]] — [[:en:Industry]]''' ## '''[[Lauksaimniecība]] — [[:en:Agriculture]]''' ## [[Celtniecība]] — [[:en:Construction]] ## [[Zvejošana]] — [[:en:Fishing]] ## <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Forestry]] ## <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Fur trade]] ## [[Medniecība]] — [[:en:Hunting]] ## <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Manufacturing]] ## [[Kalnrūpniecība]] — [[:en:Mining]] ## <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Oil refining]] ## [[Tūrisms]] — [[:en:Tourism]] ### [[Viesnīca]] — [[:en:Hotel]] # [[Vaļu medības]] — [[:en:Whaling]] # [[Inflācija]] — [[:en:Inflation]] # [[Deflācija]] — [[:en:Deflation]] # [[Apdrošināšana]] — [[:en:Insurance]] # [[Investīcija]] — [[:en:Investment]] # [[Vadībzinība]] — [[:en:Management]] # [[Tirgus]] — [[:en:Market]] # [[Tirgzinība]] — [[:en:Marketing]] # '''[[Nauda]] — [[:en:Money]]''' # [[Monopols]] — [[:en:Monopoly]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Moral hazard]] # [[Īpašums]] — [[:en:Property]] # [[Mazumtirdzniecība]] — [[:en:Retail]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Shopping mall]] # [[Lielveikals]] — [[:en:Supermarket]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Stock exchange]] ## [[Ņujorkas fondu birža]] — [[:en:New York Stock Exchange]] ## [[NASDAQ]] — [[:en:NASDAQ]] ## [[London Stock Exchange]] — [[:en:London Stock Exchange]] ## <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Tokyo Stock Exchange]] # '''[[Nodoklis]] — [[:en:Tax]]''' ## <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Corporate tax]] ## [[Ienākuma nodoklis]] — [[:en:Income tax]] ## <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Property tax]] ## <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Sales tax]] ## <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Customs duty]] # [[Tirdzniecība]] — [[:en:Trade]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Career]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Employment]] # [[Bezdarbs]] — [[:en:Unemployment]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Layoff]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Retirement]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Wage]] ==== Companies, 20 ==== # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Aldi]] # [[Apple Inc.]] — [[:en:Apple Inc.]] # [[AT&T]] — [[:en:AT&T]] # [[Bank of America]] — [[:en:Bank of America]] # [[IKEA]] — [[:en:IKEA]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Industrial and Commercial Bank of China]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Chevron]] # [[ExxonMobil]] — [[:en:ExxonMobil]] # [[General Electric]] — [[:en:General Electric]] # [[Google]] — [[:en:Google]] # [[IBM]] — [[:en:IBM]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:The Lego Group]] # [[A.P. Møller - Mærsk]] — [[:en:Maersk]] # [[McDonald's]] — [[:en:McDonald's]] # [[Microsoft]] — [[:en:Microsoft]] # [[Nestlé]] — [[:en:Nestlé]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Petrobras]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Procter & Gamble]] # [[Royal Dutch Shell]] — [[:en:Royal Dutch Shell]] # [[Sony]] — [[:en:Sony]] # [[Walmart]] — [[:en:Walmart]] {{div col end}} === Culture, 8 === # [[Karogs]] — [[:en:Flag]] # [[Kanibālisms]] — [[:en:Cannibalism]] # [[Tradīcija]] — [[:en:Tradition]] # [[Dzimšanas diena]] — [[:en:Birthday]] # [[Dzīru svētki]] — [[:en:Eid al-Fitr]] # [[Helovīns]] — [[:en:Halloween]] # [[Karnevāls]] — [[:en:Carnival]] # [[Ramadāns]] — [[:en:Ramadan]] === Education, 106 === {{div col|3}} # '''[[Izglītība]] — [[:en:Education]]''' # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:College]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Curriculum]] # [[Mācīšanās]] — [[:en:Learning]] # [[Skola]] — [[:en:School]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Teacher]] # [[Universitāte]] — [[:en:University]] # [[Tālmācība]] — [[:en:Distance education]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Higher education]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Liberal arts education]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:E-learning]] # [[Akadēmija]] — [[:en:Academy]] # [[Students]] — [[:en:Student]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Scholarship]] # [[Medrese]] — [[:en:Madrasa]] # [[Bērnudārzs]] — [[:en:Kindergarten]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Thesis]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Diploma]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Bologna Process]] # [[Pedagoģija]] — [[:en:Pedagogy]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Reading]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Elementary school]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Music school]] ==== Libraries, 19 ==== # [[Bibliotēka]] — [[:en:Library]] ;Africa, 1 # [[Aleksandrijas bibliotēka]] — [[:en:Library of Alexandria]] ;Americas, 3 # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Boston Public Library]] # [[Kongresa bibliotēka]] — [[:en:Library of Congress]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:New York Public Library]] ;Asia, 4 # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:National Library of China]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:National Library of India]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:National Library of Korea]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:National Diet Library]] ;Europe, 9 # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Vatican Library]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:British Library]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Russian State Library]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:National Library of Russia]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:National Central Library (Florence)]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Vernadsky National Library of Ukraine]] # [[Vācijas Nacionālā bibliotēka]] — [[:en:German National Library]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Bibliothèque nationale de France]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Biblioteca Nacional de España]] ;Oceania, 1 # [[Austrālijas Nacionālā bibliotēka]] — [[:en:National Library of Australia]] {{div col end}} ==== Educational institutions, 64 ==== {{div col|3}} ;Africa, 4 # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:University of al-Karaouine]] # [[Azhara Universitāte]] — [[:en:Al-Azhar University]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Cairo University]] # [[Keiptaunas Universitāte]] — [[:en:University of Cape Town]] ;Americas, 24 # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Federal University of Rio de Janeiro]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:National Autonomous University of Mexico]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:University of British Columbia]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:University of Buenos Aires]] # [[Toronto Universitāte]] — [[:en:University of Toronto]] ;;USA, 19 # [[Čikāgas Universitāte]] — [[:en:University of Chicago]] # [[Kalifornijas Tehnoloģiju institūts]] — [[:en:California Institute of Technology]] # [[Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts]] — [[:en:Massachusetts Institute of Technology]] # [[Stenforda Universitāte]] — [[:en:Stanford University]] # [[Djūka Universitāte]] — [[:en:Duke University]] # [[Ziemeļkarolīnas Universitāte Čapelhilā]] — [[:en:University of North Carolina at Chapel Hill]] # [[Virdžīnijas Universitāte]] — [[:en:University of Virginia]] # [[Mičiganas Universitāte]] — [[:en:University of Michigan]] # [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)]] — [[:en:University of California, Berkeley]] # [[Kalifornijas Universitāte (Losandželosa)]] — [[:en:University of California, Los Angeles]] ;;;Ivy League, 9 # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Ivy League]] # [[Hārvarda Universitāte]] — [[:en:Harvard University]] # [[Jeila Universitāte]] — [[:en:Yale University]] # [[Prinstonas Universitāte]] — [[:en:Princeton University]] # [[Brauna Universitāte]] — [[:en:Brown University]] # [[Kolumbijas Universitāte]] — [[:en:Columbia University]] # [[Kornela Universitāte]] — [[:en:Cornell University]] # [[Dartmutas koledža]] — [[:en:Dartmouth College]] # [[Pensilvānijas Universitāte]] — [[:en:University of Pennsylvania]] ;Asia, 12 # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Kyoto University]] # [[Tokijas Universitāte]] — [[:en:University of Tokyo]] ;;India, 4 # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:University of Calcutta]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Indian Institute of Science]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Indian Institutes of Technology]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Indian Institutes of Management]] ;;China, 6 # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Fudan University]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:University of Hong Kong]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Nanjing University]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Peking University]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Tsinghua University]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Zhejiang University]] ;Europe, 23 # [[Boloņas Universitāte]] — [[:en:University of Bologna]] # [[Kopenhāgenas Universitāte]] — [[:en:University of Copenhagen]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Complutense University of Madrid]] # [[Vīnes Universitāte]] — [[:en:University of Vienna]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Leiden University]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Sapienza University of Rome]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:University of Salamanca]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:ETH Zurich]] ;;France, 3 # [[Parīzes Universitāte]] — [[:en:University of Paris]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Sorbonne (building)]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Pierre-and-Marie-Curie University]] ;;Germany, 4 # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Ludwig Maximilian University of Munich]] # [[Berlīnes Humboltu universitāte]] — [[:en:Humboldt University of Berlin]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:University of Göttingen]] # [[Heidelbergas Universitāte]] — [[:en:Heidelberg University]] ;;UK, 3 # [[Kembridžas Universitāte]] — [[:en:University of Cambridge]] # [[Oksfordas Universitāte]] — [[:en:University of Oxford]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:University of London]] ;;Eastern Europe, 5 # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Charles University in Prague]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Jagiellonian University]] # [[Maskavas Valsts universitāte]] — [[:en:Moscow State University]] # [[Sanktpēterburgas Valsts universitāte]] — [[:en:Saint Petersburg State University]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Taras Shevchenko National University of Kyiv]] ;Oceania, 1 # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Australian National University]] {{div col end}} === Organizations, 162 === {{div col|3}} # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Central Tibetan Administration]] # [[Federālais izmeklēšanas birojs]] — [[:en:FBI]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Hells Angels]] # [[Valsts drošības komiteja]] — [[:en:KGB]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:MS-13]] # [[Mossad]] — [[:en:Mossad]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Sicilian Mafia]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Yakuza]] ==== International organizations, 154 ==== ===== Intergovernmental organisations, 84 ===== # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:African Development Bank]] # '''[[Āfrikas Savienība]] — [[:en:African Union]]''' # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:ANZUS]] # '''[[Arābu valstu līga]] — [[:en:Arab League]]''' # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Arctic Council]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Asian Development Bank]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Asia-Pacific Economic Cooperation]] # '''[[ASEAN]] — [[:en:Association of Southeast Asian Nations]]''' # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Bank for International Settlements]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Bolivarian Alliance for the Americas]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Caribbean Community]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Central Treaty Organization]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Collective Security Treaty Organization]] # '''[[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība]] — [[:en:Commonwealth of Independent States]]''' # '''[[Nāciju Sadraudzība]] — [[:en:Commonwealth of Nations]]''' # [[Portugāļu valodas valstu sadraudzība]] — [[:en:Community of Portuguese Language Countries]] # [[Līča arābu valstu sadarbības padome]] — [[:en:Cooperation Council for the Arab States of the Gulf]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Council of the Baltic Sea States]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:East African Community]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Economic Community of West African States]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Economic Cooperation Organization]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Eurasian Economic Community]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Eurasian Union]] # [[G-20]] — [[:en:G-20 major economies]] # [[Lielais astotnieks]] — [[:en:G8]] # [[Ženēvas konvencijas]] — [[:en:Geneva Conventions]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:International Bank for Reconstruction and Development]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:International Chamber of Commerce]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:International Development Association]] # [[Starptautiskā finanšu korporācija]] — [[:en:International Finance Corporation]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:International Organization for Migration]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Inter-Parliamentary Union]] # [[Interpols]] — [[:en:Interpol]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Islamic Development Bank]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Latin Union]] # [[Tautu Savienība]] — [[:en:League of Nations]] # '''[[NATO]] — [[:en:NATO]]''' # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:North American Free Trade Agreement]] # '''[[OPEC]] — [[:en:OPEC]]''' # [[Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija]] — [[:en:Organisation for Economic Co-operation and Development]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Organisation of African Unity]] # [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]] — [[:en:Organization for Security and Co-operation in Europe]] # [[Amerikas valstu organizācija]] — [[:en:Organization of American States]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Organization of the Black Sea Economic Cooperation]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Paris Club]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Shanghai Cooperation Organisation]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:South Asian Association for Regional Cooperation]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Southeast Asia Treaty Organization]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Southern African Development Community]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Union for the Mediterranean]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Union of South American Nations]] # '''[[Apvienoto Nāciju Organizācija]] — [[:en:United Nations]]''' ## [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra]] — [[:en:International Atomic Energy Agency]] ## '''[[Starptautiskā tiesa]] — [[:en:International Court of Justice]]''' ## [[Starptautiskā krimināltiesa]] — [[:en:International Criminal Court]] ## '''[[Starptautiskais Valūtas fonds]] — [[:en:International Monetary Fund]]''' ## [[ANO ģenerālsekretārs]] — [[:en:Secretary-General of the United Nations]] ## '''[[UNESCO]] — [[:en:UNESCO]]''' ## [[UNICEF]] — [[:en:UNICEF]] ## <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:United Nations Industrial Development Organization]] ## [[ANO sekretariāts]] — [[:en:United Nations Secretariat]] ## [[ANO Drošības padome]] — [[:en:United Nations Security Council]] ## '''[[Pasaules Banka]] — [[:en:World Bank]]''' ## <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:World Bank Group]] ## '''[[Pasaules Veselības organizācija]] — [[:en:World Health Organization]]''' ## '''[[Pasaules Tirdzniecības organizācija]] — [[:en:World Trade Organization]]''' ;;European # [[Benilukss]] — [[:en:Benelux]] # [[Centrāleiropas Brīvās tirdzniecības vienošanās]] — [[:en:Central European Free Trade Agreement]] # [[CERN]] — [[:en:CERN]] # [[Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome]] — [[:en:Comecon]] # [[Eiropas Padome]] — [[:en:Council of Europe]] # [[Eiropas Savienības Padome]] — [[:en:Council of the European Union]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Economic and Monetary Union of the European Union]] # [[Eiropas Atomenerģijas kopiena]] — [[:en:European Atomic Energy Community]] # [[Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka]] — [[:en:European Bank for Reconstruction and Development]] # [[Eiropas Ogļu un tērauda kopiena]] — [[:en:European Coal and Steel Community]] # [[Eiropas Ekonomikas kopiena]] — [[:en:European Economic Community]] # [[Eiropas Investīciju banka]] — [[:en:European Investment Bank]] # [[Eiropas Parlaments]] — [[:en:European Parliament]] # '''[[Eiropas Savienība]] — [[:en:European Union]]''' # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Nordic Council]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:League of Corinth]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Western European Union]] # [[Varšavas pakts]] — [[:en:Warsaw Pact]] ===== NGO, 70 ===== # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Agenda 21]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:AIESEC]] # [[Al-Qaida]] — [[:en:al-Qaeda]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:American Association for the Advancement of Science]] # [[ANSI]] — [[:en:American National Standards Institute]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Association des États Généraux des Étudiants de l'Europe]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Association for Computing Machinery]] # [[Austrijas Holokausta memoriālais dienests]] — [[:en:Austrian Holocaust Memorial Service]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Austrian Service Abroad]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Bilderberg Group]] # [[BirdLife International]] — [[:en:BirdLife International]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:College of Cardinals]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Deutsches Institut für Normung]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:European Southern Observatory]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Fédération Aéronautique Internationale]] # [[Starptautiskā Automobiļu federācija]] — [[:en:Fédération Internationale de l'Automobile]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Fédération Internationale de Motocyclisme]] # [[Brīvās programmatūras fonds]] — [[:en:Free Software Foundation]] # [[Greenpeace]] — [[:en:Greenpeace]] # [[GUAM]] — [[:en:GUAM Organization for Democracy and Economic Development]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Hizb ut-Tahrir]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Hospitality Club]] # [[Elektronikas un Elektrotehnikas inženieru institūts]] — [[:en:Institute of Electrical and Electronics Engineers]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:International Bureau of Weights and Measures]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:International Council of Museums]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:International Council on Monuments and Sites]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:International Hydrographic Organization]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:International Maritime Organization]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:International Mathematical Union]] # [[Starptautiskā standartizācijas organizācija]] — [[:en:International Organization for Standardization]] # '''[[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība]] — [[:en:International Red Cross and Red Crescent Movement]]''' # [[Starptautiskā Krišnas apziņas biedrība]] — [[:en:International Society for Krishna Consciousness]] # [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]] — [[:en:International Union for Conservation of Nature]] # [[Starptautiskā teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienība]] — [[:en:International Union of Pure and Applied Chemistry]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:List of International Organization for Standardization standards]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Live Earth]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Moro Islamic Liberation Front]] # '''[[Nobela prēmija]] — [[:en:Nobel Prize]]''' # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:PEN International]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Pirate Parties International]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Programme for International Student Assessment]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Pugwash Conferences on Science and World Affairs]] # [[Skautu kustība]] — [[:en:Scouting]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:The Salvation Army]] # [[Starptautiskā riteņbraukšanas savienība]] — [[:en:Union Cycliste Internationale]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Unrepresented Nations and Peoples Organization]] # [[WikiLeaks]] — [[:en:WikiLeaks]] # [[Pasaules antidopinga aģentūra]] — [[:en:World Anti-Doping Agency]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:World Council of Churches]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:World Heritage Committee]] # [[Vispasaules Tīmekļa konsorcijs]] — [[:en:World Wide Web Consortium]] ;;Humanitarian # [[Amnesty International]] — [[:en:Amnesty International]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Human Rights Watch]] # [[Ārsti bez robežām]] — [[:en:Médecins Sans Frontières]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Reporters Without Borders]] # [[Transparency International]] — [[:en:Transparency International]] ;;Sport # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Confédération Mondiale des Activités Subaquatiques]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Court of Arbitration for Sport]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:European Club Association]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:European Olympic Committees]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Fédération Internationale de Volleyball]] # [[Starptautiskā basketbola federācija]] — [[:en:FIBA]] # [[Starptautiskā šaha federācija]] — [[:en:FIDE]] # [[FIFA]] — [[:en:FIFA]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:International Federation of Gymnastics]] # [[Starptautiskā hokeja federācija]] — [[:en:International Ice Hockey Federation]] # [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] — [[:en:International Olympic Committee]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:National Olympic Committee]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Olympic Council of Asia]] # [[UEFA]] — [[:en:UEFA]] {{div col end}} === Law, 70 === {{div col|3}} ;Basics, 31 # '''[[Likums]] — [[:en:Law]]''' ## <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Civil law (legal system)]] ## <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Common law]] ## [[Krimināltiesības]] — [[:en:Criminal law]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Appeal]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Arbitration]] # '''[[Nāvessods]] — [[:en:Capital punishment]]''' # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Civil and political rights]] # '''[[Konstitūcija]] — [[:en:Constitution]]''' # [[Līgums]] — [[:en:Contract]] # [[Autortiesības]] — [[:en:Copyright]] # [[Tiesa]] — [[:en:Court]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Damages]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Equity (law)]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Evidence (law)]] # [[Vārda brīvība]] — [[:en:Freedom of speech]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Guilt (law)]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Injunction]] # [[Tiesu vara]] — [[:en:Judiciary]] # [[Tiesību zinātne]] — [[:en:Jurisprudence]] # [[Taisnīgums]] — [[:en:Justice]] # [[Advokāts]] — [[:en:Lawyer]] # [[Patents]] — [[:en:Patent]] # [[Tiesības]] — [[:en:Rights]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Fundamental rights]] # [[Policija]] — [[:en:Police]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Tort]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Witness]] # [[Tiesnesis]] — [[:en:Judge]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Lawyer]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Security]] ; Subjects, 8 # [[Administratīvās tiesības]] — [[:en:Administrative law]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Case law]] # [[Intelektuālais īpašums]] — [[:en:Intellectual property]] # [[Starptautiskās tiesības]] — [[:en:International law]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Property law]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Religious law]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Statutory law]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Trust law]] ; Crime, 22 # [[Noziegums]] — [[:en:Crime]] # [[Piekaušana]] — [[:en:Assault]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Copyright infringement]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Embezzlement]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Extortion]] # [[Krāpšana]] — [[:en:Fraud]] # [[Genocīds]] — [[:en:Genocide]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Homicide]] ## [[Slepkavība]] — [[:en:Murder]] # [[Nelegālā narkotiku tirdzniecība]] — [[:en:Illegal drug trade]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Kidnapping]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Organized crime]] # [[Pirātisms]] — [[:en:Piracy]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Poaching]] # [[Izvarošana]] — [[:en:Rape]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Robbery]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Sabotage]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Sexual assault]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Smuggling]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Theft]] # [[Spīdzināšana]] — [[:en:Torture]] # [[Vardarbība]] — [[:en:Violence]] ; Specific documents, 8 # [[Lielā brīvības harta]] — [[:en:Magna Carta]] # [[ASV Neatkarības deklarācija]] — [[:en:United States Declaration of Independence]] # [[ASV Konstitūcija]] — [[:en:United States Constitution]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Declaration of the Rights of Man and of the Citizen]] # [[Komunistiskās partijas manifests]] — [[:en:The Communist Manifesto]] # '''[[Vispārējā cilvēktiesību deklarācija]] — [[:en:Universal Declaration of Human Rights]]''' # [[Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām]] — [[:en:International Covenant on Economic, Social and Cultural Rights]] # [[Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām]] — [[:en:International Covenant on Civil and Political Rights]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Nuremberg principles]] {{div col end}} === Mass media, 84 === <small>For technology of mass communication (television, radio, etc.) see technology section</small> {{div col|3}} # [[Reklāma]] — [[:en:Advertising]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Cartoon]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:History of radio]] # '''[[Žurnālistika]] — [[:en:Journalism]]''' # '''[[Plašsaziņas līdzekļi]] — [[:en:Mass media]]''' # [[Ziņas]] — [[:en:News]] # [[Žurnāls]] — [[:en:Magazine]] # [[Associated Press]] — [[:en:Associated Press]] # [[Reuters]] — [[:en:Reuters]] ; Magazines, 15 # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Billboard (magazine)]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:The Economist]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Life (magazine)]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Mad (magazine)]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:National Geographic (magazine)]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:The New Yorker]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:People (magazine)]] # [[Playboy]] — [[:en:Playboy]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Punch (magazine)]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Reader's Digest]] # [[Rolling Stone]] — [[:en:Rolling Stone]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Scientific American]] # [[Der Spiegel]] — [[:en:Der Spiegel]] # [[Time]] — [[:en:Time (magazine)]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Vogue (magazine)]] ;Newspapers, 9 # '''[[Laikraksts]] — [[:en:Newspaper]]''' # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Financial Times]] # [[Le Monde]] — [[:en:Le Monde]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Pravda]] # [[The Times]] — [[:en:The Times]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:The Times of India]] # [[The New York Times]] — [[:en:The New York Times]] # [[The Wall Street Journal]] — [[:en:The Wall Street Journal]] # [[The Washington Post]] — [[:en:The Washington Post]] ; Radio, 4 # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:The Goon Show]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Grand Ole Opry]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:The Shadow]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:The War of the Worlds (radio drama)]] ;Television, 38 # [[Dokumentālā filma]] — [[:en:Documentary film]] # [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]] — [[:en:European Broadcasting Union]] # [[Emmy balva]] — [[:en:Emmy Award]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Game show]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Sitcom]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Soap opera]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Television program]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:60 Minutes]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:All in the Family]] # [[Amerikāņu elks]] — [[:en:American Idol]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:BBC World News]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Disney Channel]] # [[Doctor Who]] — [[:en:Doctor Who]] # [[Draugi (seriāls)]] — [[:en:Friends]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Guiding Light]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Gunsmoke]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:I Love Lucy]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Meet the Press]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Monty Python's Flying Circus]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Roots (TV miniseries)]] # [[Sesame Street]] — [[:en:Sesame Street]] # [[Simpsoni]] — [[:en:The Simpsons]] # [[Zvaigžņu ceļš]] — [[:en:Star Trek]] # [[Toms un Džerijs]] — [[:en:Tom and Jerry]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:The Tonight Show]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:The Twilight Zone]] ;;Television network # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Television network]] # [[Al Jazeera]] — [[:en:Al Jazeera]] # [[American Broadcasting Company]] — [[:en:American Broadcasting Company]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:ARD]] # [[BBC]] — [[:en:BBC]] # [[CBS]] — [[:en:CBS]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:China Central Television]] # [[CNN]] — [[:en:CNN]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Deutsche Welle]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:ITV]] # [[NBC]] — [[:en:NBC]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:PBS]] ;Websites, 9 # [[Amazon]] — [[:en:Amazon]] # [[EBay]] — [[:en:EBay]] # [[Facebook]] — [[:en:Facebook]] # [[Myspace]] — [[:en:Myspace]] # [[Twitter]] — [[:en:Twitter]] # [[Google meklētājs]] — [[:en:Google Search]] # [[Internet Movie Database]] — [[:en:Internet Movie Database]] # [[YouTube]] — [[:en:YouTube]] # [[Vikipēdija]] — [[:en:Wikipedia]] {{div col end}} === Museums, 18 === {{div col|3}} # [[Muzejs]] — [[:en:Museum]] ;;''United States'' # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:American Museum of Natural History]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:J. Paul Getty Museum]] # [[Ņujorkas Modernās mākslas muzejs]] — [[:en:Museum of Modern Art]] # [[Nacionālā mākslas galerija]] — [[:en:National Gallery of Art]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Philadelphia Museum of Art]] # [[Smitsona institūts]] — [[:en:Smithsonian Institution]] ;;''Other'' # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Deutsches Museum]] # [[Valsts Ermitāža]] — [[:en:Hermitage Museum]] # [[Metropoles mākslas muzejs]] — [[:en:Metropolitan Museum of Art]] # [[Luvra]] — [[:en:Musée du Louvre]] # [[Orsē muzejs]] — [[:en:Musée d'Orsay]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Natural History Museum]] (London) # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Musée National d'Art Moderne]] # [[Prado muzejs]] — [[:en:Museo del Prado]] # [[Ufici]] — [[:en:Uffizi]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Vatican Museums]] # [[Viktorijas un Alberta muzejs]] — [[:en:Victoria and Albert Museum]] {{div col end}} === Politics and government, 198 === {{div col|3}} # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Civics]] # '''[[Politika]] — [[:en:Politics]]''' # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Civil liberties]] # '''[[Diplomātija]] — [[:en:Diplomacy]]''' ## [[Vēstnieks]] — [[:en:Ambassador]] ## <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Diplomatic mission]] # [[Vēlēšanas]] — [[:en:Election]] # '''[[Globalizācija]] — [[:en:Globalization]]''' # '''[[Politiskā partija]] — [[:en:Political party]]''' # '''[[Propaganda]] — [[:en:Propaganda]]''' # [[Revolūcija]] — [[:en:Revolution]] # [[Valsts varas dalīšana]] — [[:en:Separation of powers]] # [[Likumdošanas vara]] — [[:en:Legislature]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Rule of law]] # [[Pilsonība]] — [[:en:Citizenship]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Constitutional law]] # [[Tautas skaitīšana]] — [[:en:Census]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Computer security]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Golden Rule]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Habeas corpus]] # [[Informācijas drošība]] — [[:en:Information security]] # [[Individuālisms]] — [[:en:Individualism]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Impeachment]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:International relations]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Labour law]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Minimum wage]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Manifesto]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Nationality]] # [[Pase]] — [[:en:Passport]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Politburo]] # [[Sociālā nodrošināšana]] — [[:en:Social security]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Self-determination]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Treason]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Civil disobedience]] # [[Sabiedriskais līgums]] — [[:en:Social contract]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Decentralization]] # [[Jauktā ekonomika]] — [[:en:Mixed economy]] # [[Veto]] — [[:en:Veto]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Crown (headgear)]] # [[Cenzūra]] — [[:en:Censorship]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Autonomy]] # [[E-pārvalde]] — [[:en:E-Government]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:National Convention]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Legal personality]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Foreign policy]] # [[Internacionāle]] — [[:en:The Internationale]] # [[Publiskās tiesības]] — [[:en:Public law]] # [[Zibakcija]] — [[:en:Flash mob]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:State religion]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Curfew]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Natural and legal rights]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Identity document]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Seat of local government]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Public health]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Human overpopulation]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Demonstration (people)]] # [[Terapija]] — [[:en:Therapy]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Socialist International]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Bureaucracy]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Volunteering]] # [[Proletariāta diktatūra]] — [[:en:Dictatorship of the proletariat]] # [[Darba svētki]] — [[:en:International Workers' Day]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Class conflict]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Working class]] ;Governance # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Cabinet (government)]] # [[Valsts apvērsums]] — [[:en:Coup d'état]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Cult of personality]] # [[Izpildvara]] — [[:en:Executive (government)]] # '''[[Valdība]] — [[:en:Government]]''' # [[Parlaments]] — [[:en:Parliament]] # [[Parlamentārisms]] — [[:en:Parliamentary system]] # [[Prezidentālisms]] — [[:en:Presidential system]] ## [[Pusprezidentālisms]] — [[:en:Semi-presidential system]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Public administration]] # [[Romas senāts]] — [[:en:Roman Senate]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:State of emergency]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Voting]] # [[Balsošanas sistēma]] — [[:en:Voting system]] ;Types of states and state divisions # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Administrative division]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Arrondissement]] # [[Kalifāts]] — [[:en:Caliphate]] # [[Pilsētvalsts]] — [[:en:City-state]] # [[Kolonija]] — [[:en:Colony]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Confederation]] # [[Grāfiste]] — [[:en:County]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Duchy]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Electoral district]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Emirate]] # [[Impērija]] — [[:en:Empire]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Federated state]] # [[Federācija (valsts)]] — [[:en:Federation]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Indian reservation]] # [[Pašvaldība]] — [[:en:Municipality]] # [[Nacionāla valsts]] — [[:en:Nation-state]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Neighbourhood]] # [[Personālūnija]] — [[:en:Personal union]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Police state]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Principality]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Protectorate]] # [[Province]] — [[:en:Province]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Puppet state]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Single-party state]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Sovereign state]] # '''[[Valsts]] — [[:en:State]]''' # [[Unitāra valsts]] — [[:en:Unitary state]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Virtual community]] ;Ideology and political theory, 29 # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Activism]] # '''[[Anarhisms]] — [[:en:Anarchism]]''' # [[Autoritārisms]] — [[:en:Authoritarianism]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Bicameralism]] # '''[[Kapitālisms]] — [[:en:Capitalism]]''' # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Christian democracy]] # '''[[Komunisms]] — [[:en:Communism]]''' # '''[[Konservatīvisms]] — [[:en:Conservatism]]''' # [[Konstitucionālisms]] — [[:en:Constitutionalism]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Cosmopolitanism]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Despotism]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Egalitarianism]] # '''[[Fašisms]] — [[:en:Fascism]]''' # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Federalism]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Green politics]] # '''[[Ideoloģija]] — [[:en:Ideology]]''' # '''[[Imperiālisms]] — [[:en:Imperialism]]''' # [[Islāmisms]] — [[:en:Islamism]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Juche]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Leninism]] # '''[[Liberālisms]] — [[:en:Liberalism]]''' # [[Libertisms]] — [[:en:Libertarianism]] # '''[[Marksisms]] — [[:en:Marxism]]''' # [[Multikulturālisms]] — [[:en:Multiculturalism]] # '''[[Nacionālisms]] — [[:en:Nationalism]]''' # [[Nacionālsociālisms]] — [[:en:Nazism]] # [[Ostrakisms]] — [[:en:Ostracism]] # [[Patriotisms]] — [[:en:Patriotism]] # [[Separātisms]] — [[:en:Separatism]] # [[Sociāldemokrātija]] — [[:en:Social democracy]] # '''[[Sociālisms]] — [[:en:Socialism]]''' ## <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Democratic socialism]] ## [[Sociālistiskais reālisms]] — [[:en:Socialist realism]] ## <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Utopian socialism]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Statism]] # [[Totalitārisms]] — [[:en:Totalitarianism]] # [[Cionisms]] — [[:en:Zionism]] ;Forms of government # [[Absolūtā monarhija]] — [[:en:Absolutism]] # '''[[Koloniālisms]] — [[:en:Colonialism]]''' # [[Konstitucionālā monarhija]] — [[:en:Constitutional monarchy]] # '''[[Demokrātija]] — [[:en:Democracy]]''' ## <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Direct democracy]] ## <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Liberal democracy]] ## <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Representative democracy]] # '''[[Diktatūra]] — [[:en:Dictatorship]]''' # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Enlightened absolutism]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Hegemony]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Kleptocracy]] # [[Matriarhāts]] — [[:en:Matriarchy]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Meritocracy]] # [[Monarhs]] — [[:en:Monarch]] # '''[[Monarhija]] — [[:en:Monarchy]]''' # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Ochlocracy]] # [[Oligarhija]] — [[:en:Oligarchy]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Patriarchy]] # [[Komandekonomika]] — [[:en:Planned economy]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Plutocracy]] # '''[[Republika]] — [[:en:Republic]]''' ## [[Parlamentāra republika]] — [[:en:Parliamentary republic]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Technocracy]] # [[Teokrātija]] — [[:en:Theocracy]] # [[Triumvirāts]] — [[:en:Triumvirate]] ;Titles # [[Bejs]] — [[:en:Bey]] # [[Kalifs]] — [[:en:Caliph]] # [[Diktators]] — [[:en:Dictator]] # [[Emīrs]] — [[:en:Emir]] # [[Fīrers]] — [[:en:Führer]] # [[Gubernators]] — [[:en:Governor]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Grand duke]] # [[Valsts vadītājs]] — [[:en:Head of state]] # [[Hans]] — [[:en:Khan (title)]] # [[Pašvaldības vadītājs]] — [[:en:Mayor]] # [[Tiesībsargs]] — [[:en:Ombudsman]] # [[Prezidents]] — [[:en:President]] # [[Premjerministrs]] — [[:en:Prime minister]] # [[Princis]] — [[:en:Prince]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Prosecutor]] # [[Satraps]] — [[:en:Satrap]] # [[Šahs (monarhs)]] — [[:en:Shah]] # [[Sultāns]] — [[:en:Sultan]] # [[Cars]] — [[:en:Tsar]] # [[Tirāns]] — [[:en:Tyrant]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Vizier]] ;Historic events/books # [[Eirozonas krīze]] — [[:en:Eurozone crisis]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:French Directory]] # [[Glasnostj]] — [[:en:Glasnost]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Leviathan (book)]] # [[Studentu maijs (1968)]] — [[:en:May 1968 events in France]] # [[Oranžā revolūcija]] — [[:en:Orange Revolution]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Reign of Terror]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Simony]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Velvet Revolution]] {{div col end}} === Society, 42 === # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Civil society]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Institution]] ==== Groups, 7 ==== {{div col|3}} # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Consortium]] # [[Organizācija]] — [[:en:Organization]] # [[Bezpeļņas organizācija]] — [[:en:Nonprofit organization]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Partnership]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Secret society]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Social network]] # [[Cilts]] — [[:en:Tribe]] {{div col end}} ==== Services and institutions, 4 ==== {{div col|3}} # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Boarding school]] # [[Bērnu nams]] — [[:en:Orphanage]] # [[Cietums]] — [[:en:Prison]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Social work]] {{div col end}} ==== Social issues, 21 ==== {{div col|3}} # '''[[Aborts]] — [[:en:Abortion]]''' # [[Kontracepcija]] — [[:en:Birth control]] # [[Korupcija]] — [[:en:Corruption]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Deforestation]] # [[Diskriminācija]] — [[:en:Discrimination]] ## '''[[Rasisms]] — [[:en:Racism]]''' ## [[Seksisms]] — [[:en:Sexism]] # [[Eitanāzija]] — [[:en:Euthanasia]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Famine]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Political freedom]] # '''[[Cilvēktiesības]] — [[:en:Human rights]]''' # [[Viena bērna politika]] — [[:en:One-child policy]] # [[Piesārņojums]] — [[:en:Pollution]] ## [[Gaisa piesārņojums]] — [[:en:Air pollution]] # [[Nabadzība]] — [[:en:Poverty]] # [[Ilgtspējīga attīstība]] — [[:en:Sustainable development]] # '''[[Verdzība]] — [[:en:Slavery]]''' # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Social movement]] ## <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Environmentalism]] ## '''[[Feminisms]] — [[:en:Feminism]]''' # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:World peace]] ==== Social status, 8 ==== # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Minority group]] # [[Sabiedrības noslāņošanās]] — [[:en:Social stratification]] # [[Kasta]] — [[:en:Caste]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Dalit]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Social class]] # [[Garīdzniecība]] — [[:en:Clergy]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Middle class]] # [[Proletariāts]] — [[:en:Proletariat]] {{div col end}} === Social sciences, 8 === <small>Only those not treated previously</small> {{div col|3}} # [[Sociālās zinātnes]] — [[:en:Social science]] # [[Politoloģija]] — [[:en:Political science]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Social change]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Social control]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Social research]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Social theory]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Sociological theory]] # [[Socioloģija]] — [[:en:Sociology]] {{div col end}} === War and military, 86 === {{div col|3}} # '''[[Miers]] — [[:en:Peace]]''' # '''[[Karš]] — [[:en:War]]''' # [[Upuri]] — [[:en:Casualty (person)]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Declaration of war]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Defensive wall]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Desertion]] # [[Divkauja]] — [[:en:Duel]] # [[Nocietinājums]] — [[:en:Fortification]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Laws of war]] # [[Medaļa]] — [[:en:Medal]] # [[Militārisms]] — [[:en:Militarism]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Military–industrial complex]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Military uniform]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Mercenary]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Operational level of war]] # [[Pacifisms]] — [[:en:Pacifism]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Prisoner of war]] # [[Bēgļi]] — [[:en:Refugee]] # [[Kapitulācija]] — [[:en:Surrender (military)]] # [[Kara noziegumi]] — [[:en:War crime]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Total war]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Martial law]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Psychological warfare]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Paramilitary]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Scorched earth]] # [[Kara akts]] — [[:en:Casus belli]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Demilitarized zone]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Commander-in-chief]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Killed in action]] # [[Reparācijas]] — [[:en:War reparations]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Ceasefire]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Military operation]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Special forces]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Arms race]] ;Military, 7 # '''[[Karaspēks]] — [[:en:Military]]''' # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Conscription]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Military education and training]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Military logistics]] # [[Militārā zinātne]] — [[:en:Military science]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Military strategy]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Military tactics]] ;Military forces, 6 # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Armed forces]] # [[Gaisa spēki]] — [[:en:Air force]] # [[Armija]] — [[:en:Army]] # [[Kavalērija]] — [[:en:Cavalry]] # [[Kājnieki]] — [[:en:Infantry]] # [[Kara flote]] — [[:en:Navy]] ;Military operations, 6 # [[Kauja]] — [[:en:Battle]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Blockade]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Combat]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Military campaign]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Offensive (military)]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Siege]] ;Military organization, 5 # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Military organization]] # [[Bataljons]] — [[:en:Battalion]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Command and control]] # [[Divīzija]] — [[:en:Division (military)]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Staff (military)]] ;Military ranks, 13 # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Military rank]] # [[Admirālis]] — [[:en:Admiral]] # [[Kapteinis (dienesta pakāpe)]] — [[:en:Captain (armed forces)]] # [[Pulkvedis]] — [[:en:Colonel]] # [[Ģenerālis]] — [[:en:General officer]] # [[Leitnants]] — [[:en:Lieutenant]] # [[Majors]] — [[:en:Major]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Marshal]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Officer (armed forces)]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Private (rank)]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Sergeant]] # [[Matrozis]] — [[:en:Seaman]] # [[Kareivis]] — [[:en:Soldier]] ;Wars by type, 5 # '''[[Pilsoņu karš]] — [[:en:Civil war]]''' # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Ethnic conflict]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Invasion]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Rebellion]] # '''[[Terorisms]] — [[:en:Terrorism]]''' ;Warfare by type, 10 # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Aerial warfare]] # [[Pretgaisa aizsardzība]] — [[:en:Anti-aircraft warfare]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Anti-tank warfare]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Armoured warfare]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Conventional warfare]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Espionage]] # [[Partizānu karš]] — [[:en:Guerrilla warfare]] # <span style="color:red;">NAV</span> — [[:en:Naval warfare]] # [[Snaiperis]] — [[:en:Sniper]] # [[Pozīciju karš]] — [[:en:Trench warfare]] {{div col end}} [[Kategorija:Vikipēdijas nozīmīgo rakstu lapas]] bluh2qgafs460saotkula2a4w0uli5i Vikipēdija:Paziņojumi par kļūdām/Arhīvs 4 273632 3665771 3576229 2022-08-02T14:59:54Z Bai-Bot 60304 /* [[:Doneckas tautas republika]] */sīkumi, replaced: Doņeckas tautas republik → Doneckas tautas republik using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki == [[:Kārlis Pētersons (uzņēmējs)]] == {{Kļūdas paziņojuma statuss|+}} Sadaļā ir ļoti daudz kļūdu un ta ir ļoti nepilnīga. Esmu Pētersona biogrāfe un šeit ir ņemti dati no mana raksta avīzē "Trejlapis". Pie kam ņemti kļūdaini. Rupjākās kļūdas ir: Pirmkārt, pie personīgās informācijas: Kārlis Pētersons ir miris nevis 7. novembrī, bet 11. septembrī, par ko liecina miršanas apliecība un ieraksts testamenta kalendārā un tekstā starp citu ir pareizi ierakstīts. Otrkārt, Kārlis Pētersons bija precējies ar Anniju Fordi nevis O'Reganu, jo O'Regana bija Annijas māsas Mērijas uzvārds pēc laulībām. Atsauce uz Kārļa un Annijas laulību apliecību. Dublinā Grafton Street veikals beidza pastāvēt ap pagajušā gadsimta sākumu, šobrīd tas atrodas Nassau Street. Dokumentu kopijas uz kurām atsaucos, varu nofotogrāfēt un aizsūtīt ja vajag. Par kļūdu paziņoja: Sandra Bondarevska (''e-pasts dzēsts'') [[Special:Contributions/78.17.136.227|78.17.136.227]] 14:39, 18 martā, 2015 (EET) {{ping|Pirags}}. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 15:32, 18 martā, 2015 (EET) Aizsūtīju ziņu raksta autoram. Izlaboju kļūdas. Paldies. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 15:36, 18 martā, 2015 (EET) == [[:Rīgas mūzikas instrumentu fabrika]] == {{Kļūdas paziņojuma statuss|darīts}} Sākotnēji Rīgas mūzikas instrumentu fabrika atradās Cēsu ielā, kur arī tika izstrādāti kabineta flīģelis "Rīga", un salonflīģelis "Latvija". Šo instrumentu izstrādei tika pieaicināts igauņu meistars Hīss un latviešu meistars Grauds. Par kļūdu paziņoja: Norberts Žugs-Divrē [[Special:Contributions/46.109.48.165|46.109.48.165]] 01:34, 8 maijā, 2015 (EEST) :Labots. Paldies. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 08:57, 8 maijā, 2015 (EEST) == [[:Fronte tēva pagalmā]] == {{Kļūdas paziņojuma statuss|vecs}} Pie LOMAM - Ta meitene, kas teloja Rutu (filma Elgas masu) pazistu:). Vinas vards un uzvards skan IEVA ERDMANE. Lugums izlabot. Par kļūdu paziņoja: I. [[Special:Contributions/88.135.139.162|88.135.139.162]] 22:21, 31 martā, 2015 (EEST) :Diemžēl vajadzēs kādu atsaucīti uz publicētu avotu. Arī [http://www.filmas.lv/person/957/ šeit] ir '''Ertmane'''. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 22:31, 31 martā, 2015 (EEST) ::<small><small>{{ping|88.135.139.162}} --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 22:53, 31 martā, 2015 (EEST)</small></small> == [[:Ernsts Gliks]] == {{Kļūdas paziņojuma statuss|nē}} Ernsta Glika bilde neatveido Ernstu Gliku - tas ir kāds vēlāka laika krievu bibliotēku darbinieks. Žurnāls Letonica publicēja bildi un pēc tam atsaukumu. Kaut arī attēls glabājies pie Glika pēctečiem, tas nav Gliks. Par kļūdu paziņoja: RB [[Special:Contributions/81.198.247.159|81.198.247.159]] 22:43, 3 jūnijā, 2015 (EEST) :{{ping|Pirags}} — kā īsti ir ar [[:Attēls:Ernests Gliks.jpg|šo bildi]]? Saite uz oriģinālu arī nestrādā. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 07:46, 4 jūnijā, 2015 (EEST) :: Piekrītu, ka E. Glika attēls ir apšaubāms, bet tikpat apšaubams ir apgalvojums, ka tas nav J.E.Gliks. Pēc 17. gs. luterāņu mācītāja apģērba spriežot, attēlotais cilvēks noteikti nav "kāds vēlāka laika krievu bibliotēku darbinieks". Avots: [http://www.ebaznica.lv/atzimes-pirma-bibeles-tulkotaja-latviesu-valoda-jubileju-7361/ ebaznica.lv].--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 08:00, 4 jūnijā, 2015 (EEST) == [[:Ventspils apriņķa muižu nosaukumi]] == {{Kļūdas paziņojuma statuss|?}} 22.11.2012 Ventspils apriņķa muižu sarakstam ir pievienota Abavmuiža (Abaushof) ar norādi, ka tā atradusies Zlēku pagastā. Muiža ar tādu pat nosaukumu ir atrodama arī lapā "Kuldīgas apriņķa nosaukumi" ar norādi, ka tā atradusies Padures pagastā. Zlēku un Padures pagasti robežojas un maz ticams, ka tik tuvā apkārtnē bijušas divas muižas ar vienādu nosaukumu. Pirmās brīvvalsts laika kartēs esmu atradusi tikai vienu Abavas muižu, kura atradās Padures pagastā, tātad Kuldīgas apriņķī. Par kļūdu paziņoja: [[Lietotājs:Lavize|Lavize]] ([[Lietotāja diskusija:Lavize|diskusija]]) 01:19, 9 jūnijā, 2015 (EEST) :{{ping|Pirags}}. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 13:34, 9 jūnijā, 2015 (EEST) :: Es šo informāciju ņēmu no {{LKV}} raksta par muižām. Muižas ar vienādiem nosaukumiem ir arī citos Latvijas pagastos, bet [[Lietotājs:Lavize|Lavizei]] vajadzētu to pašai pārbaudīt.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 17:16, 9 jūnijā, 2015 (EEST) Savukārt es vados no 193-to gadu kartēm http://www.lithuanianmaps.com/images/1930_Latvia_010-Piltene2.jpg (kvadrāts 40/7) un šīs grāmatas https://books.google.lv/books?hl=lv&id=w9o260GsJdMC&q=abaushof#v=onepage&q=abaushof&f=false Šoreiz neiet runa par muižām ar vienādiem nosaukumiem dažādos pagastos, bet gan par to, ka viena un tā pati muiža ir pievienota diviem apriņķiem. Un jā, Abaushof tiešām atradās uz Padures un Zlēku pagastu robežas. {{unsigned|Lavize}} :::Tad atstājiet tikai to Abavas muižas daļu, kas atradās Padures pagastā. Vai iespējams, ka muižas centrs atradās vienā pagastā, bet daļa zemju otrā?--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 18:31, 10 jūnijā, 2015 (EEST) == [[:Saule]] == {{Kļūdas paziņojuma statuss|ok}} Fiziskais raksturojums Tilpums: nepareizs aprēķins Par kļūdu paziņoja: [[Special:Contributions/78.154.131.140|78.154.131.140]] 01:39, 14 augustā, 2015 (EEST) :{{fixed}}, paldies. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 06:34, 14 augustā, 2015 (EEST) == [[:Vikipēdija:Kas Vikipēdija nav]] == {{Kļūdas paziņojuma statuss|done}} A/S,, Būvmeistars'' arhitekte ir Antra Siliņa, nevis Aija Siliņa, kas ir viena un tā pati persona, kas projektējusi gan Nīgrandes Kalnu Svētās Agates Romas katoļu baznīcu, gan Bārtas Kristus Augšām celšanās Romas Katoļu baznīcu. Cita arhitekte A/S,, Būvmeistrs'' būvfirmā nav strādājusi. Es pagaidām vēl neesmu aizmirsusi, ko esmu projektējusi un ko ne... Par kļūdu paziņoja: Antra Siliņa. [[Special:Contributions/91.105.7.74|91.105.7.74]] 14:58, 18 augustā, 2015 (EEST) :Kurā rakstā īsti ir kļūda? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2015. gada 10. oktobris, plkst. 22.08 (EEST) :[http://www.katedrale.lv/index.php?id=4446 Šeit], teiksim, vispār ir Austra Siliņa... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2015. gada 10. oktobris, plkst. 22.10 (EEST) ::[[Bārtas Kristus Augšāmcelšanās Romas katoļu baznīca]]s rakstā viss ir pareizi... --[[Dalībnieks:Silraks|{{font|text=silrak|color=#FF5800|css=font-weight:bold;}}{{font|text=s|color=#778BA5|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Dalībnieka diskusija:silraks|{{font|text=M|color=#FF5800|css=font-weight:bold;}}{{font|text=ana diskusij|color=#FF5800|css=font-weight:}}{{font|text=a|color=#778BA5|css=font-weight:}}]])}} 2015. gada 10. oktobris, plkst. 22.13 (EEST) :::[https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kalnu_Sv%C4%93t%C4%81s_Agates_Romas_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca&diff=2418857&oldid=2317359 Izlaboju]. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2015. gada 10. oktobris, plkst. 22.23 (EEST) == [[:Sākumlapa]]; Vai Tu zināji, ka... == {{Kļūdas paziņojuma statuss|done}} Nav pareiza informācija, ka [[Marija Sklodovska-Kirī]] ir vienīgā sieviete, kas apglabāta Panteonā. Viņa ir pirmā, kas to nopelnījusi ar savu darbu. Bet rakstā ir atsauce, kur teikts: The Pantheon holds one other woman, Sophie Bertholet, who is there alongside her husband, Marcellin Bertholet, a chemist. But Mr. Mitterrand stressed today that Marie Curie is "the first lady in our history honored for her own merits."<ref>{{ziņu atsauce|author= |url=http://www.nytimes.com/1995/04/21/world/marie-curie-enshrined-in-pantheon.html |title=Marie Curie Enshrined in Pantheon|work=The New York Times}}</ref> Pie tam, atsauce ir no 1995. gada. Nav izslēgts, ka pa šo laiku varbūt apglabāta vēl kāda sieviete. Par kļūdu paziņoja: [[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2015. gada 10. oktobris, plkst. 20.59 (EEST) :Jā, ķīmiķa [[Marselēns Bertlo|Bertlo]] sieva tika tur apglabāta kopā ar viņu. Būs kaut kā jāpārformulē... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2015. gada 10. oktobris, plkst. 21.14 (EEST) :Turklāt, spriežot pēc angļu raksta, šogad tur simboliski apglabātas divas Pretošanās kustības dalībnieces. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2015. gada 10. oktobris, plkst. 21.23 (EEST) Paldies, ka izlaboji!--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2015. gada 10. oktobris, plkst. 22.02 (EEST) === Atsauces === {{atsauces}} == [[:Kategorija:Krievu rakstnieki]] == {{Kļūdas paziņojuma statuss|kļūda}} Vēl ir rakstnieks Adamovs Par kļūdu paziņoja: [[Special:Contributions/84.237.146.111|84.237.146.111]] 2015. gada 11. oktobris, plkst. 09.58 (EEST) :Kategorija, visticamāk tiks, pēc raksta izveidošanas pievienota. Kamēr nav raksta, nebūs arī kategorija. --[[Dalībnieks:Silraks|{{font|text=silrak|color=#FF5800|css=font-weight:bold;}}{{font|text=s|color=#778BA5|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Dalībnieka diskusija:silraks|{{font|text=M|color=#FF5800|css=font-weight:bold;}}{{font|text=ana diskusij|color=#FF5800|css=font-weight:}}{{font|text=a|color=#778BA5|css=font-weight:}}]])}} 2015. gada 11. oktobris, plkst. 10.44 (EEST) == [[:Kategorija:1881. gadā dzimušie]] == {{Kļūdas paziņojuma statuss|?}} [[Jānis Šilfs (Jaunzems)]] dzimis 1891 gadā. Jānis šilfs- brālēns konkrēti nezinu dzimšanas gadu, apbedīts Rīgas Brāļu kapos Par kļūdu paziņoja: [[Special:Contributions/81.198.246.236|81.198.246.236]] 2015. gada 20. oktobris, plkst. 00.44 (EEST) :{{ping|Pirags}} No kurienes bija dati? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2015. gada 20. oktobris, plkst. 07.08 (EEST) ::{{lpe|9|404}}--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2015. gada 20. oktobris, plkst. 07.34 (EEST) :::Pamēģināšu atrast baznīcas grāmatās. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2015. gada 20. oktobris, plkst. 08.41 (EEST) :::Baznīcas grāmatās mans aģents ātrumā neatrada. Toties ziņoja - ''periodikā kara laika avīzēs visur ir 1891. gads.'' --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2015. gada 20. oktobris, plkst. 09.31 (EEST) :::Piemēram, ''Biedra Silfa-Jauņzema piemiņai, Cīņa, Nr.138 (11.06.1941) - Biedrs Jānis Šilfs dzimis 1891. g. 20. septembrī Rīgā. ''. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2015. gada 20. oktobris, plkst. 09.35 (EEST) :::Tomēr mans avots ziņo : ''1891. gadā neatrodu nevienā Rīgas draudzē. 1881. gada oktobrī Jēzus draudzē 72-693 atradu šādu: "Neprecētai meitai Annai Sommer dzimis dēls Kārlis Nikolajs Johans." Sommer ir viens no viņa nikiem, un Johans par Jāni bieži vien pārvēršas.'' --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2015. gada 20. oktobris, plkst. 12.27 (EEST) == [[:Antons Juhņevičs]] == {{Kļūdas paziņojuma statuss|jauns}} Antons Juhnevičs 1935-1938 nebija Kumbuļu baznīcā(Demenes pag) par priesteri, bet, Kombuļu baznīcā, Kombuļu pagastā, Tagadējā Krāslavas novadā Par kļūdu paziņoja: [[Special:Contributions/195.234.144.28|195.234.144.28]] 2015. gada 2. novembris, plkst. 15.35 (EET) == [[:Šarm eš Šeiha]] == {{Kļūdas paziņojuma statuss|nav kļūda}} Pareizi ir Šarm eL Šeiha nevis Šarm eŠ Šeiha. Par kļūdu paziņoja: [[Special:Contributions/62.205.209.218|62.205.209.218]] 2015. gada 9. novembris, plkst. 16.51 (EET) :Nu nav Šarm el Šeiha. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2015. gada 9. novembris, plkst. 18.09 (EET) == [[:Vecmīlgrāvis]] == {{Kļūdas paziņojuma statuss|ok}} Nepieciešams izņemt tekstu, ka Augusts Dombrovskis nosaucis ielas savu meitu vārdos. Viņam nebija meitu ar šādiem vārdiem. Par to jau informāciju deva Maija Brence, bet kļūda joprojām nav labota. Par kļūdu paziņoja: VAB valdes priekšsēdētāja Inta Biezā [[Special:Contributions/91.105.22.75|91.105.22.75]] 2015. gada 12. novembris, plkst. 12.50 (EET) :Izlabots, patiešām Augusta Dombrovska ģimenē auga trīs dēli un meita [http://www.citariga.lv/lat/vecmilgravis/iedzivotaji/augusts-dombrovskis/] --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2015. gada 12. novembris, plkst. 18.27 (EET) == [[:Jezuīti]] == {{Kļūdas paziņojuma statuss|ok}} Sadaļā par Jezuītiem Latvijā, 3. punktā no beigām ir paradokss apgalvojumā:(..), jo jau 1820. gadā imperators Aleksandrs I pavēlēja jezuītus izraidīt no Krievijas impērijas līdz XVIII gadusimta vidum. 18.gs ir 1700-ie gadi. Pavēle itkā tiek izdarīta 1820. gadā Kā viņš var pavēlēt izraidīt jezuītus no pagātnes? :D Par kļūdu paziņoja: [[Special:Contributions/91.105.102.71|91.105.102.71]] 2016. gada 10. janvāris, plkst. 16.04 (EET) :Izņēmu ārā to 18. gadsimtu, jo neatrodu citās vikipēdijās, ka izraidīšanai bijis kāds termiņš. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2016. gada 24. janvāris, plkst. 21.40 (EET) == [[:Džuzepe Verdi]] == {{Kļūdas paziņojuma statuss|jauns}} Starp Latvijā uzvestajām Verdi operām nav minētas "Ernani", "Likteņa vara" (1931), "Trubadūrs" (1968), Makbets (1975). Skat. Vija Briede "Latviešu operteātris", Rīga, "Zinātne" 1987 Par kļūdu paziņoja: Andrejs Lasmanis [[Special:Contributions/85.254.78.152|85.254.78.152]] 2016. gada 29. janvāris, plkst. 23.05 (EET) :To jau droši var likt uzreiz rakstā ar visu atsauci. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2016. gada 30. janvāris, plkst. 12.57 (EET) == [[:Draugiem.lv]] == {{Kļūdas paziņojuma statuss|nav kļūda}} Lūdzu, beidzot, izdzēst miruša cilvēka profilu Draugos. Laikam nevienam no radiem nav vairs zināma viņa parole, lai to izdarītu. Šodien viņu pamanīju bučiņu nodošanai Valentīndienas sakarā. JĀNIS RĪSBERGS 63 gadi Apglabāts jau pagājušajā gadā Matīšu kapos. Par kļūdu paziņoja: Iveta Kalandarova [[Special:Contributions/80.232.162.226|80.232.162.226]] 2016. gada 10. februāris, plkst. 14.02 (EET) :Tam nav ne mazākā sakara ar Vikipēdiju. Sazinieties ar Draugiem.lv administrāciju. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2016. gada 10. februāris, plkst. 15.11 (EET) == [[:Sicherheitsdienst]] == {{Kļūdas paziņojuma statuss|ok}} Nepareizi piesaistīts raksts. Citās valodās nozīme atbilst vācu SD. Par kļūdu paziņoja: [[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2016. gada 27. marts, plkst. 19.21 (EEST) :{{ping|Edgars2007}} Šķiet, tavs bots ir [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Sicherheitsdienst&diff=2387429&oldid=2366342 savārījis ziepes]... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2016. gada 27. marts, plkst. 19.43 (EEST) ::Tas maigi izsakoties ir dīvaini. Paldies --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 27. marts, plkst. 20.01 (EEST) == [[:ANO dalībvalstu uzskaitījums]] == {{Kļūdas paziņojuma statuss|ok}} Sarakstā nav iekļautas Gambijas Republika (vairs nav Latvijas kolonija), Taizemes Karaliste, Vatikāna Pilsētvalsts un Kosovas Republika. Par kļūdu paziņoja: [[Special:Contributions/95.68.102.71|95.68.102.71]] 2016. gada 24. aprīlis, plkst. 12.56 (EEST) :{{ping|Wert}}, sakārto, lūdzu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2016. gada 24. aprīlis, plkst. 13.37 (EEST) == [[:Bērzaunes pils]] == {{Kļūdas paziņojuma statuss|done}} Attēlā ar nosaukumu Bērzaunes pils drupas mūsdienās (2010) ir attēlota Bērzaunes pamatskolas skolotāju klētiņas drupas. Lūdzu, ievietojiet tā vietā pils drupas, kas atrodas Bērzaunes centrā pie estrādes! Par klētiņu ir zināms no Bērzaunes pamatskolas absolventiem un skolas gadagrāmatām. Paldies par atsaucību! Par kļūdu paziņoja: Laine Džeriņa [[Special:Contributions/85.254.74.136|85.254.74.136]] 2016. gada 26. aprīlis, plkst. 21.33 (EEST) :Nomainīju attēlu.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2016. gada 27. aprīlis, plkst. 09.16 (EEST) == [[:Autodidakts]] == {{Kļūdas paziņojuma statuss|done}} Telefona izgudrotājs nav Tomass Edisons, bet gan Aleksandrs Greiems Bells Par kļūdu paziņoja: [[Special:Contributions/159.148.9.249|159.148.9.249]] 2016. gada 31. maijs, plkst. 18.49 (EEST) :Paldies, izņēmu telefonu. Bellu varētu neminēt, jo tomēr nedaudz mācījies arī skolā.--[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 31. maijs, plkst. 19.15 (EEST) == [[:Monro (mūzikas grupa)]] == {{Kļūdas paziņojuma statuss|izdarīts}} infokastē un tekstā (sastāvs) Jānis Reinis ir salinkots ar aktiera Jāņa Reiņa rakstu - Jānis Reinis, kurš spēlēja Monro, ir cits Jānis Reinis! Atvienojiet linku! Par kļūdu paziņoja: Laine [[Special:Contributions/37.189.138.37|37.189.138.37]] 2016. gada 16. septembris, plkst. 01.07 (EEST) :{{izdarīts}} Paldies, Laine! --[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2016. gada 16. septembris, plkst. 01.35 (EEST) == [[:Latvijas Universitātes Bibliotēkas apgāda “Zelta Ābele” kolekcija]] == {{Kļūdas paziņojuma statuss|nav izdarīts}} Lūdzu noņemt nosaukumu, jo īstais būs: Apgāda " Zelta Ābele" kolekcija Latvijas Universitātes Bibliotēkā Par kļūdu paziņoja: [[Dalībnieks:Mzinatoma|Mzinatoma]] ([[Dalībnieka diskusija:Mzinatoma|diskusija]]) 2016. gada 20. septembris, plkst. 11.00 (EEST) :Pašlaik esošais nosaukums pareizs. --[[Dalībnieks:Silraks|{{font|text=silrak|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=s|color==#4169E1|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Dalībnieka diskusija:Silraks|{{font|text=M|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=ana diskusij|color=#4169E1|css=font-weight:}}{{font|text=a|color=#7C9ED9|css=font-weight:}}]])}} 2016. gada 4. oktobris, plkst. 20.33 (EEST) == [[:Edgars Alans Po]] == {{Kļūdas paziņojuma statuss|izdarīts}} Bibliogrāfijā nav pareiz darbu gadaskaitļi. Autors dzīvojis 19.gs., bet darbiem ir 20.gs. Par kļūdu paziņoja: [[Special:Contributions/5.179.12.163|5.179.12.163]] 2016. gada 16. novembris, plkst. 19.46 (EET) == [[:Gada aktrise (Spēlmaņu nakts)]] == {{Kļūdas paziņojuma statuss|izdarīts}} Attiecībā uz "Spēlmaņu nakti 2014" pārbaudīju vairākos avotos, un atmiņa tiešām nevīla - Agnese Jēkabsone saņēma balvu par izrādi "Piafa", bet Anete Berķe, kā pareizi minēts vikipēdijas šķirklī "Gada aktrise otrā plāna lomā", par izrādēm "Pieci vakari" un "Sasodītais sarkanais mēness". Par kļūdu paziņoja: [[Special:Contributions/78.84.27.54|78.84.27.54]] 2016. gada 26. novembris, plkst. 08.03 (EET) == [[:Latvija]] == {{Kļūdas paziņojuma statuss|nav kļūda}} Etniskā grupas nav uzrakstiti pareizi,jo visiem ir zināms ka latviešu un krievu skaits ir lļoti tuvu viens otram 1 Par kļūdu paziņoja: [[Special:Contributions/84.245.237.56|84.245.237.56]] 2016. gada 12. decembris, plkst. 14.57 (EET) == [[:Rūalls Dāls]] == {{Kļūdas paziņojuma statuss|nav kļūda}} Virsrakstā ''Rūalls Dāls'' ''ū'' vietā jāraksta ''o'' un otrā ''l'' vietā jāliek '''d''. Par kļūdu paziņoja: Adriāns Piliksers [[Special:Contributions/95.68.95.131|95.68.95.131]] 2017. gada 15. janvāris, plkst. 19.28 (EET) :Jūs pats [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Harijs_Poters&diff=prev&oldid=2641798 šeit] rakstiet "Roāls Dāls"... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2017. gada 15. janvāris, plkst. 19.34 (EET) ::Skatīt [[Diskusija:Rūalls Dāls|raksta diskusiju]]. Un jā, saskaņā ar (norvēģu īpašvārdu) atveidošanu ir Rūalls. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 15. janvāris, plkst. 20.11 (EET) == [[:Rīgas nacionālā sporta manēža]] == {{Kļūdas paziņojuma statuss|izdarīts}} Pievienotajā attēlā redzama Rīgas sporta pils, kas celta 1970. gadā un atradās Kr. Barona ielā 75. Nojaukta jau pirms vairākiem gadiem. Par kļūdu paziņoja: L. Kalniņš [[Special:Contributions/87.110.16.69|87.110.16.69]] 2017. gada 16. janvāris, plkst. 18.33 (EET) :Paldies, patiešām bija kļūda. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 16. janvāris, plkst. 18.38 (EET) == [[:Gido Kokars]] == {{Kļūdas paziņojuma statuss|izdarīts}} dirigents gido kokars ir vadijis radio rupnicas viru kori "Auseklis" Par kļūdu paziņoja: [[Special:Contributions/85.15.229.98|85.15.229.98]] 2017. gada 10. marts, plkst. 20.52 (EET) :Izlabots. --[[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2017. gada 10. marts, plkst. 21.06 (EET) == [[:Pilsētas atslēgas]] == {{Kļūdas paziņojuma statuss|nav kļūda}} es jau desmit reizes eju saja lapa bet filmu nevar noskatities. Par kļūdu paziņoja: kapec so filmu nevar noskatities? [[Special:Contributions/159.148.3.185|159.148.3.185]] 2017. gada 10. aprīlis, plkst. 12.40 (EEST) == [[:Vikikrātuve]] == {{Kļūdas paziņojuma statuss|darīts}} 20017 gada 8. maijā braucot uz Lesteni, iegriezāmies Džūkstē, Piemiņas parkā, kur ieraudzīju uzstādītu pieminekli prezidentam Gustavam Zemgalam, kas vēl 2016 gadā tur nebija, taču ziņās (lapā) par G. Zemgalu ir teksts, ka piemineklis Džūkstē uzstādīts 1990. gadā. Lūdzu labot kļūdu, jo pati neprotu. Par kļūdu paziņoja: Rita Auziņa tel. 29467484 [[Special:Contributions/94.30.156.242|94.30.156.242]] 2017. gada 13. maijs, plkst. 10.54 (EEST) :Tā nebija gluži kļūda, jo piemineklis tiešām bija uzstādīts 1990. gadā, bet pie prezidenta dzimtajām mājām. 2016. gadā tika pārvietots uz Džūkstes centru. Rakstā [[Gustavs Zemgals]] izdarīts attiecīgs [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Gustavs_Zemgals&curid=3765&diff=2699497&oldid=2653881 labojums]. Starp citu, kāpēc Vikikrātuve? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2017. gada 30. maijs, plkst. 15.38 (EEST) == [[:Rīgas "Dinamo"]] == {{Kļūdas paziņojuma statuss|nav kļūda}} Treneru, kapteiņu, KHL sezonu punktu lauki ir pamatīgi nocecojuši. Nepieciešams atjaunināt. Iemūžināto numuru sadaļu vajadzētu uztaisīt daudz oficiālāku- kā angliskajā lapā- Par kļūdu paziņoja: [[Dalībnieks:Hckeins|Hckeins]] ([[Dalībnieka diskusija:Hckeins|diskusija]]) 2017. gada 30. maijs, plkst. 14.27 (EEST) :Nav gluži kļūda — kādam jāuzņemas rakstu atjaunināt. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 23. augusts, plkst. 12.56 (EEST) == [[:Vikipēdija:Saistību atrunas]] == {{Kļūdas paziņojuma statuss|nav kļūda}} neka nemazam neuzradas Par kļūdu paziņoja: [[Special:Contributions/212.3.192.98|212.3.192.98]] 2017. gada 7. novembris, plkst. 19.10 (EET) :??? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2017. gada 7. novembris, plkst. 20.21 (EET) == [[:Somijas eiro monētas]] == {{Kļūdas paziņojuma statuss|done}} Ir sajaukti paraksti 2 eiro monētām. Zem 2014. gada 2 eiro piemiņas monētas jābūt 2015. gada monētas parakstam un otrādi - zem 2015. gada monētas jābūt 2014. gada monētas parakstam. Monētu attēlos tas skaidri redzams. Par kļūdu paziņoja: inta.rozenvalde@gmail.com [[Special:Contributions/80.89.72.174|80.89.72.174]] 2017. gada 21. novembris, plkst. 12.10 (EET) :Tapiovāras monētai tiešām bija jābūt 2014, nevis 2015, bet ar 2014. gada Tūves Jansones monētu viss bija kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 6. janvāris, plkst. 17.10 (EET) == [[:Duntes pagasts]] == {{Kļūdas paziņojuma statuss|done}} Kādreizējā Duntes pagasta teritorija tagad iekļauta Salacgrīvas novada Liepupes pagastā un nekad nav piederējusi pie Saulkrastu novada Par kļūdu paziņoja: Īrisa Daiņa, Limbaži [[Special:Contributions/80.232.221.212|80.232.221.212]] 2017. gada 14. decembris, plkst. 13.52 (EET) :Nav kļūda. Neliela pagasta daļa uz dienvidiem no Duntes muižas centra (piemēram, Čorkas) mūsdienās atrodas Limbažu novada Skultes pagastā. Saulkrastu novads rakstā vispār nav pieminēts. --[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2018. gada 2. janvāris, plkst. 08.50 (EET) ::Bija pieminēts, pirms Kikos izlaboja. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 6. janvāris, plkst. 15.36 (EET) == [[:Pļaviņu Svētā Pētera baznīca]] == {{Kļūdas paziņojuma statuss|done}} Draudzes mācītājs jau 6 gadus esmu es, Haralds Biete, nevis Ēvalds Bērziņš jun. Nepareizi norādīta arī mājaslapas adrese, īstā ir www.plavinusvpeterabaznica.lv. Par kļūdu paziņoja: Haralds Biete [[Special:Contributions/62.85.30.199|62.85.30.199]] 2018. gada 6. janvāris, plkst. 14.57 (EET) :Darīts. Adrese gan ir bez www. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 6. janvāris, plkst. 15.47 (EET) == [[:Latvijas bibliotekāru biedrības Jauno speciālistu sekcija]] == {{Kļūdas paziņojuma statuss|darīts}} Kļūda lapas nosaukumā "Latvijas bibliotekāru biedrības Jauno speciālistu sekcija" jāaizstāj ar "Latvijas Bibliotekāru biedrības Jauno speciālistu sekcija". Jālabo lielais sākumburts. Par kļūdu paziņoja: [[Dalībnieks:Ellia S|Ellia S]] ([[Dalībnieka diskusija:Ellia S|diskusija]]) 2018. gada 2. februāris, plkst. 15.29 (EET) :Pārsaukts. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 2. februāris, plkst. 15.52 (EET) == [[:Rudīte Kalpiņa]] == {{Kļūdas paziņojuma statuss|kļūda}} Sveiki! Lūgums izņemt šo rakstu no Vikipēdijas, jo tas nav pilnīgs un cilvēks, par kuru ir lapa, nevēlas, lai šis ieraksts būtu publisks. Par kļūdu paziņoja: Kārlis [[Special:Contributions/62.85.21.169|62.85.21.169]] 2018. gada 16. aprīlis, plkst. 18.20 (EEST) :Kas rakstā ir tik nepareizs vai slepens, ka tas būtu jāizņem? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 16. aprīlis, plkst. 18.54 (EEST) == [[:Liezēres pagasts]] == {{Kļūdas paziņojuma statuss|darīts}} Labdien! Ceru, ka par pamanīto neprecizitāti rakstu daudzmaz pareizā virzienā. Sadaļā Liezēres pagasts - ezeri - atverot šķirkli Gulbēris tālā seko saite uz informāciju par Gulbenes ezeru (Dzērbenes pagasts). Tas ir cits pagasts, cits ezers. Gulbēris, Gulbēres ezers (87,2 ha) atrodas Liezēres pag. (Madonas nov.) Info no R. Avotiņa. Madonas rajons. R., 1999. 150.lpp - Gulbēres ez., Gulbēris, iztek Gāršupe uz Ūbera ez., Āža gravis savieno Gulbēri un Goveni. Pagastā ir arī Gulbeniņš (saukts arī par Gulbenes, Gulbenu, Gulbēnu ez. (nosaukums saistīts ar mājasvārdu "Gulbeni), Brikšnu, Brikšu ez. Pamatā mūsdienās lieto Gulbeniņš - info arī no iepriekšminētā avota. Cieņā, I.Gaujēna (gaujena@inbox.lv) Par kļūdu paziņoja: Ilze Gaujēna [[Special:Contributions/212.3.196.204|212.3.196.204]] 2018. gada 13. jūlijs, plkst. 14.39 (EEST) :[https://www.ezeri.lv/database/1923/ Taisnība], izlaboju. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2018. gada 13. jūlijs, plkst. 15.35 (EEST) == [[:Edgars Liepiņš]] == {{Kļūdas paziņojuma statuss|darīts}} Dzimšanas gads - iespējams 1928. gads, nevis 1929. gads - šogad svinam aktiera 90. dzimšanas dienu Par kļūdu paziņoja: [[Special:Contributions/194.213.9.26|194.213.9.26]] 2018. gada 7. decembris, plkst. 12.00 (EET) :Jā, ir tāda lieta. Būtu gan labi atrast kādu uzticamu avotu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 7. decembris, plkst. 12.59 (EET) ::Izlaboju, atradu interviju ar pašu mākslinieku. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 7. decembris, plkst. 17.09 (EET) == [[:Doneckas tautas republika]] == {{Kļūdas paziņojuma statuss|done}} Galvu esat saspieduši,vai?!Kāda vēl ''valsts''?Domājiet līdz tam,ko publicējat! Par kļūdu paziņoja: Aigars Kociņš [[Special:Contributions/91.105.97.230|91.105.97.230]] 2018. gada 25. decembris, plkst. 21.34 (EET) :Ir izlabots. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 6. jūlijs, plkst. 04.08 (EEST) == [[:Vikipēdija:Kontakti]] == {{Kļūdas paziņojuma statuss|done}} Labdien! Šķirklī par Latvijas vēsturnieku Raimondu Cerūzi ir ievadīta nepatiesa informācija - ka viņš ir sportists, raķešu zinātnieks, utt. Šī info neatbilst taisnībai. R. Cerūzis jau mēģināja dzēzt šo informāciju, taču tā atkal te parādās. Lūgums labot! Par kļūdu paziņoja: [[Special:Contributions/213.226.141.159|213.226.141.159]] 2019. gada 21. maijs, plkst. 15.38 (EEST) :Raksts izdzēsts kā nenozīmīgs. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 6. jūlijs, plkst. 03.50 (EEST) == [[:Vikipēdija:Aktualitātes]] == {{Kļūdas paziņojuma statuss|done}} Man zvanīja no Latvijas Institūta (tā kā viņi mani pazīst) un teica, ka angļu valodas rakstā par Latvijas himnu Dievs svētī Latviju ir kļūda notīs vārdiem "..meitas zied" (infokastes attēlā). [https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Dievs%2C_svētī_Latviju!&fbclid=IwAR3NN2HZD9DQP5JgRZR8h8L1sJy1XCEHkRS8KM--jtKSdBooBnCw7aPe9kk] Parādīju attēlu arī profesionālam nošu rakstītājam, lai paskatās kļūdu, un dzirdēju ļoti smagu kritiku arī par teksta noformējumu :) Ierosinājums - izmest šo attēlu no vikimedia laukā, bet es to nemācēšu izdarīt :) Par kļūdu paziņoja: [[Dalībnieks:Ingii|Ingii]] ([[Dalībnieka diskusija:Ingii|diskusija]]) 2019. gada 5. jūlijs, plkst. 11.38 (EEST) :Kļūdas izlabotas. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 6. jūlijs, plkst. 03.49 (EEST) == [[:Pēdējās izmaiņas]] == {{Kļūdas paziņojuma statuss|ok}} Saīsinājumu sarakstā ir `Šajā labojumā var būt problēmas un to būtu jāpārskata`. Latviešu gramatika prasa - TAS būtu jāpārskata. Visos laikos pie visām valdībām. Par kļūdu paziņoja: [[Special:Contributions/62.85.15.94|62.85.15.94]] 2019. gada 20. jūlijs, plkst. 12.53 (EEST) :Tulkojums salabots, parādīsies pēc pāris dienām. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 21. jūlijs, plkst. 00.20 (EEST) == [[:Modernā māksla]] == {{Kļūdas paziņojuma statuss|jauns}} Manuprāt, lapa dublē wikipēdijas lapu [[Modernisms]], domāju, ka vajadzētu to izdzēst lai mazāk maldināšanas un uzrakstīt rakstu Laikmetīgā māksla. Par kļūdu paziņoja: [[Dalībnieks:Krauzand wiki|krauzand]] ([[Dalībnieka diskusija:Krauzand wiki|diskusija]]) 2017. gada 16. oktobris, plkst. 13.30 (EEST) :Taisnība, starpviki saites ved uz "Mūsdienu māksla". Bet saturs būtu jāapvieno. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 16. oktobris, plkst. 13.40 (EEST) == [[:Vikipēdija:Kontakti]] == {{Kļūdas paziņojuma statuss|ok}} Pēdējās izmaiņas, bloks `Saīsinājumu saraksts: r Šajā labojumā var būt problēmas un to būtu jāpārskata (vairāk informācijas)' Jau rakstīju, bet kļūda redzama joprojām. Jābūt `...un tas būtu jāpārskata` (vajadzības izteiksme ar nominatīvu: jālasa grāmata, jāsēj rudzi, jālabo kļūda`. Par kļūdu paziņoja: [[Special:Contributions/87.110.15.251|87.110.15.251]] 2019. gada 24. jūlijs, plkst. 21.37 (EEST) :Šobrīd izskatās pareizi. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 26. jūlijs, plkst. 12.55 (EEST) == [[:Ivars Zariņš]] == {{Kļūdas paziņojuma statuss|pārnests}} Labdien! Informēju, ka šajā lapā regulāri tiek izvietota sagrozīta un tendencioza informācija par Ivaru Zariņu. Lūdzu dzēst šo lapu. Par kļūdu paziņoja: [[Special:Contributions/213.175.124.141|213.175.124.141]] 2019. gada 12. augusts, plkst. 12.31 (EEST) :Sk. lapas diskusiju. Un neviens cits nav vainīgs, ja no jūsu adreses publicētās izmaiņas citiem tik bieži nākas atcelt vai vismaz labot... --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2019. gada 12. augusts, plkst. 13.36 (EEST) == [[:Pasažieru vilciens]] == {{Kļūdas paziņojuma statuss|darīts}} Šai lapai vajadzētu būt sinhronizētai ar tāda paša nosaukuma lapu angļu valodā! Par kļūdu paziņoja: [[Dalībnieks:Hckeins|Hckeins]] ([[Dalībnieka diskusija:Hckeins|diskusija]]) 2019. gada 9. septembris, plkst. 21.00 (EEST) :{{ping|Hckeins}} izdarīts. Intereses pēc: to es izdarīju Vikidatos [[:d:Q7142587]] --[[Dalībnieks:Silraks|silraks]] ([[Dalībnieka diskusija:Silraks|diskusija]]) 2019. gada 9. septembris, plkst. 21.07 (EEST) == [[:Dalībnieks:Karinaksa2/Smilšu kaste]] == {{Kļūdas paziņojuma statuss|done}} nejauši pulbicēta smilšu kaste, kura ir nepareiza. Mācību nolūkos veidoju savu lapu un netīšām publicēju ar nepareizu virsrakstu un saturu. Lūdzu dzēst Par kļūdu paziņoja: [[Dalībnieks:Karinaksa2|Karinaksa2]] ([[Dalībnieka diskusija:Karinaksa2|diskusija]]) 2019. gada 29. novembris, plkst. 11.17 (EET) :{{ping|Karinaksa2}} darīts. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 29. novembris, plkst. 12.55 (EET) == [[:Kategorija:Vecticībnieku baznīcas Latvijā]] == {{Kļūdas paziņojuma statuss|nav kļūda}} Un kur palikusi Preiļu vecticībnieku baznīca??? Par kļūdu paziņoja: [[Special:Contributions/46.109.218.243|46.109.218.243]] 2020. gada 19. februāris, plkst. 13.05 (EET) :Kategorijās parādās tikai uzrakstītie raksti. Par visām baznīcām Latvijā uzrakstīts vēl nav un sazin kad būs, paši preilēnieši kaut kā aktivitāti neizrāda...--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 19. februāris, plkst. 13.26 (EET) == [[:https://lv.wikipedia.org/wiki/Diskusija:Ronalds Romanovskis]] == {{Kļūdas paziņojuma statuss|darīts}} Lūdzu, izdzēst doto Diskusiju, jo Jums raksta Ronalds Romanovsis, un dotā diskusija kā LINKS paradās viens no pirmajiem linkiem, googlē, ierakstot manu vārdu un uzvārdu, kas nav vajadzīgs. Dotā lapa aizskar manu privātumu 2020. gadā un neesmu nekādu diskusiju nekad izveidojis. Hello, please delete this link. My name is Ronalds Romanovskis and this discussion i have not made, and it disturbs my privacy as this links appears as one of first links via google search tool under my name and surname. Par kļūdu paziņoja: [[Special:Contributions/46.109.195.211|46.109.195.211]] 2020. gada 28. februāris, plkst. 12.17 (EET) :Izdzēsts, diskusiju nav nepieciešams saglabāt. Tagad gan Googlē is šis pieprasījums :) --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 28. februāris, plkst. 12.23 (EET) == [[:Evelīna Pārkere]] == {{Kļūdas paziņojuma statuss|Izdarīts}} NAV Evelina Gvena Lukša bet gan Evelīna Lukša Par kļūdu paziņoja: Reinis [[Special:Contributions/213.226.141.63|213.226.141.63]] 2020. gada 24. marts, plkst. 12.15 (EET) :Ticis salabots, jo nav atsauces. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 27. jūlijs, plkst. 16.28 (EEST) == [[:Melatonīns]] == {{Kļūdas paziņojuma statuss|izdarīts}} Nav atsauce par depresijas izraisisanu, un tas ir pretruna ar wiki rakstu anglu valoda Par kļūdu paziņoja: [[Special:Contributions/212.3.198.46|212.3.198.46]] 2020. gada 30. marts, plkst. 01.21 (EEST) :Spriežot pēc manām divām minūtēm Guglī, tā pašlaik ir tikai Latvijā valdošā teorija, tāpēc attiecīgi pārrakstīju un ieliku saites uz medicīniskiem avotiem.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 30. marts, plkst. 02.39 (EEST) == [[:Evelīna Pārkere]] == {{Kļūdas paziņojuma statuss|Izdarīts}} Labdien! Šeit ir rakstīts Evelīna Gvena lukša bet istenība vinu sauc evelina lukša. Par kļūdu paziņoja: Reinis [[Special:Contributions/213.226.141.63|213.226.141.63]] 2020. gada 7. aprīlis, plkst. 09.47 (EEST) :Ticis salabots, jo nav atsauces. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 27. jūlijs, plkst. 16.28 (EEST) == [[:Edmunds Šnore]] == {{Kļūdas paziņojuma statuss|darīts}} Edmunds Šnore nav gājis bojā 1941. gadā vācu okupācijas laikā, bet gan būdams latviešu divīzijā kritis frontē pie Starajas Rusas 1942. gada 31. martā. Pēc kara (piecdesmitajos gados, precīzu gadu neatceros) atvests un pārapbedīts Jelgavas Romas kapos. Vācu okupācijas laikā ir gājis bojā un arī pārapbedīts Romas kapos ir Georgs Šnore. Šī informācija man zināma, jo esmu Edmunda Šnores meita. Par kļūdu paziņoja: Aina Ivane [[Special:Contributions/84.237.173.31|84.237.173.31]] 2020. gada 22. augusts, plkst. 21.42 (EEST) == [[:Rīgas Itas Kozakevičas Poļu vidusskola]] == {{Kļūdas paziņojuma statuss|darīts}} K.Širšens vairs nestrāda par skolu direktoru (avots: https://katalogs-iksd.riga.lv/Iestade/IKPVS), nepieciešams dzēst kļūdu, bet kautkāds lietotājs Egilus bloķē korekcijas. Par kļūdu paziņoja: [[Dalībnieks:Daniels Fomins|Daniels Fomins]] ([[Dalībnieka diskusija:Daniels Fomins|diskusija]]) 2020. gada 5. septembris, plkst. 15.07 (EEST) :Sk. lapas diskusiju.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 5. septembris, plkst. 16.00 (EEST) == [[:Kaspars Bariss]] == {{Kļūdas paziņojuma statuss|nav kļūda}} Ne par ko izdzēsa manas lapas. Par kļūdu paziņoja: [[Dalībnieks:Kaspars Bariss|Kaspars Bariss]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaspars Bariss|diskusija]]) 2020. gada 28. septembris, plkst. 14.28 (EEST) :Sk. zemāk.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 28. septembris, plkst. 18.04 (EEST) == [[:Kaspars Bariss]] == {{Kļūdas paziņojuma statuss|nav kļūda}} Sveiki! Es pieprasu atjaunot manas lapas, jo tas tika izdzēsts nelikumīgi un nepareizi. Par kļūdu paziņoja: [[Dalībnieks:Kaspars Bariss|Kaspars Bariss]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaspars Bariss|diskusija]]) 2020. gada 28. septembris, plkst. 14.33 (EEST) :Šīs lapas pašam par sevi (?) tika izveidotas neatbilstoši Vikipēdijas personu nozīmīguma kritērijiem, sk. [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji]]. Attiecīgi, viņas tika un tiks dzēstas, kamēr tajās aprakstītā persona nebūs kļuvusi pietiekami nozīmīga. Vikipēdija nav sociālais tīkls, kur sevi aprakstīt, lai arī daudziem no mums gribētos viņu tādu redzēt.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 28. septembris, plkst. 18.04 (EEST) == [[:Latvija]] == {{Kļūdas paziņojuma statuss|darīts}} Novecojusi informācija par gliemjiem. Latvijā sugu skaits jau ir 180. Gliemeži ir 145 sugas. Iedalījums "vīngliemeži" ir nekorekts, jo šī termina lietojums ir pārprotams. Drīzāk būtu jāmin "Vīngliemežu dzimtas sugas - 8" Par kļūdu paziņoja: [[Special:Contributions/84.237.175.120|84.237.175.120]] 2020. gada 4. decembris, plkst. 22.09 (EET) :precizēju, izmantojot tīmeklī pieejamos avotus. taču, ja ir citi: labāki, jaunāki avoti - norādiet, izlabošu. taču, tikai, pamatojot ar atsaucēm. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 4. decembris, plkst. 22.54 (EET) jv987vz44t58f3fx2tphlltpr5ncowh Boko Haram 0 273730 3665788 3503917 2022-08-02T15:13:44Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: {{cite web → {{tīmekļa atsauce (9), {{britannica → {{enciklopēdiju ārējās saites}}, {{commonscat-inline → {{sisterlinks-inline}}, al Qaeda → Al-Qaida using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} '''''Boko Haram''''' (tulkojumā — "Rietumu izglītība ir aizliegta") ir [[islāmisms|islāmisma]] [[terorisms|teroristu]] grupējums [[Nigērija]]s ziemeļaustrumos, kas darbojas arī [[Čada|Čadā]], [[Nigēra|Nigērā]] un [[Kamerūna]]s ziemeļu daļā. Grupas līderis ir Abubakars Šekau ({{val|ar|دار التوحيد‎}}). Tiek ziņots, ka ''Boko Haram'' sastāvā ir no vairākiem simtiem līdz desmit tūkstošiem biedru. Grupa tiek saistīta ar ''[[Al-Qaida]]'' un [[Islāma valsts|Islāma valsti]].<ref name="telegraph.co.uk">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.telegraph.co.uk/news/worldnews/al-qaeda/10893889/Al-Qaeda-map-Isis-Boko-Haram-and-other-affiliates-strongholds-across-Africa-and-Asia.html|title=Al-Qaeda map: Isis, Boko Haram and other affiliates' strongholds across Africa and Asia|date=12 June 2014|accessdate=1 September 2014}}, see interactive infographic</ref> Tā tika dibināta 2002. gadā. Grupas sākotnējais pasludinātais nolūks bija [[korupcija]]s un netaisnības, kurā ''Boko Haram'' vainoja rietumu ietekmi, izskaušana Nigērijā. Viņi vēlējās ieviest [[šariats|šariatu]]. Vēlāk grupa apsolīja atriebt ''Boko Haram'' pirmā līdera Mohameda Jusufa un citu grupas biedru nogalināšanu, ko 2009. gadā izdarīja drošības spēki.<ref name="enc" /> Uzbrukumos, kas galvenokārt notikuši Nigērijas ziemeļaustrumos, centrālajā ziemeļu daļā un centrālajā daļā, ''Boko Haram'' nogalinājusi vairāk nekā 5000 civiliedzīvotāju laikposmā starp 2009. gada jūliju un 2014. gada jūniju, tai skaitā ir vismaz 2000 cilvēki, kas nogalināti 2014. gada pirmajā pusē.<ref name=enc>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.britannica.com/EBchecked/topic/1581959/Boko-Haram|title=Boko Haram|publisher=Encyclopaedia Britannica|accessdate=September 2014}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|author=19 July 2014 |url=http://www.theguardian.com/world/2014/jul/19/boko-haram-kill-100-people-take-control-nigerian-town |title=Boko Haram insurgents kill 100 people as they take control of Nigerian town |publisher=Guardian|date=2014-07-19 |accessdate=2014-07-20}}</ref><ref name="cfrNigeria Security Tracker">{{tīmekļa atsauce | url=http://www.cfr.org/nigeria/nigeria-security-tracker/p29483 | title=Nigeria Security Tracker | publisher=Council of Foreign Relations | work=www.cfr.org | date=2014 | accessdate=July 21, 2014 | author=Africa Program at the Council on Foreign Relations}}</ref> Kopš 2009. gada grupa ir nolaupījusi vairāk nekā 500 vīriešus,<ref>{{tīmekļa atsauce|author=3 January 2015 |url=http://www.bbc.com/news/world-africa-30666011 |title=Boko Haram unrest: Gunmen kidnap Nigeria villagers |publisher=BBC|date=2015-01-03 |accessdate=2015-01-05}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|author=15 August 2014 |url=http://www.huffingtonpost.com/2014/08/15/boko-haram-kidnap-boys_n_5681165.html |title=Boko Haram Kidnap Dozens Of Boys In Northeast Nigeria: Witnesses |publisher=Huffington Post|date=2014-07-15 |accessdate=2015-01-05}}</ref> sievietes un bērnus, ieskaitot 2014. gada aprīlī Čibokā nolaupītās 276 skolnieces.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.hrw.org/news/2014/10/27/nigeria-victims-abductions-tell-their-stories|title=Nigeria: Victims of Abductions Tell Their Stories|publisher=Human Rights Watch|date=27 October 2014|accessdate=November 2014}}</ref> Līdz 2014. gada augustam no konflikta zonas bija aizbēguši 650 tūkstoši cilvēku, kopš tā paša gada maija skaits bija palielinājis par 200 tūkstošiem, gada beigās tas sasniedza jau 1,5 miljonu cilvēku robežu.<ref name="news 24">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.news24.com/Africa/News/Islamists-force-650-000-Nigerians-from-homes-20140805|title=Islamists force 650 000 Nigerians from homes|publisher=News 24|date=2014-08-05|accessdate=6 August 2014|archive-date=2014-10-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20141013144343/http://www.news24.com/Africa/News/Islamists-force-650-000-Nigerians-from-homes-20140805}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.wsj.com/articles/boko-haram-overruns-villages-and-army-base-in-northeast-nigeria-1420467667|title=Boko Haram Overruns Villages and Army Base in Northeast Nigeria|work=Wall Street Journal|date=5 January 2015|accessdate=5 January 2015}}</ref> Kopš 2012. gada augusta vairākas valstis un organizācijas pasludinājušas šo par teroristu organizāciju. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Nigērija]] [[Kategorija:Islāma organizācijas]] [[Kategorija:Islāmisms]] pybjztl8vtkxa3dqnu7w4eatbk1v0kc Forbes pasaules ietekmīgāko cilvēku uzskaitījums 0 285834 3665789 3658517 2022-08-02T15:13:53Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: Al Qaeda → Al-Qaida (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Novecojis}} {{Nosaukums slīprakstā|string=Forbes}} Šajā uzskaitījumā apkopoti cilvēki, kas pēc žurnāla '''''[[Forbes]]'' domām attiecīgajā gadā uzskatāmi par pasaulē ietekmīgākajiem cilvēkiem.''' Šādu uzskaitījumu ''Forbes'' veido kopš 2009. gada, kad šajā sarakstā tika iekļauti 67 pasaules ietekmīgākie cilvēki, bet 2014. gadā — jau 72 cilvēki. Vieta uzskaitījumā viņiem tiek piešķirta atkarībā no četriem kritērijiem: * ietekme uz miljoniem cilvēku (materiāla vai garīga ietekme), * finansiālo resursu apjoms, ko viņi kontrolē, * vai viņu ietekme izpaužas daudzās jomās, * vai viņi reāli izmanto savu ietekmi svarīgos notikumos. Izkārtojumu sarakstā nosaka pieci vadošie ''Forbes'' redaktori, kas katrs sarindo kandidātus pēc šiem četriem kritērijiem, un tiek noteikts vidējais rezultāts.<ref>{{Ziņu atsauce |author= Michael Noer and Nicole Perlroth|title=The World's Most Powerful People |work=[[Forbes]] |page= |date=11 November 2009 |accessdate=2009-11-16 |url=http://www.forbes.com/2009/11/09/world-most-powerful-leadership-power-09-intro.html}}</ref> {{Galerija |title=''Forbes'' pasaulē ietekmīgākie cilvēki 2014. gadā (Top10) |perrow=5 |lines=4 |align=center|captionstyle=text-align:center; |Attēls:Vladimir Putin - 2012.jpg |{{Nemainījās}} '''1''' – [[Vladimirs Putins]]<br />{{karogs|Krievija}}<br />[[Krievijas prezidents]] |Attēls:President Barack Obama, 2012 portrait crop.jpg |{{Nemainījās}} '''2'''– [[Baraks Obama]]<br />{{karogs|ASV}}<br />[[ASV prezidents]] | |{{Nemainījās}} '''3''' – [[Sji Dzjiņpins]]<br />{{karogs|Ķīna}}<br />[[Ķīnas Komunistiskā partija|Ķīnas Komunistiskās partijas]] ģenerālsekretārs |Attēls:Pope Francis in March 2013 (cropped).jpg |{{Nemainījās}} '''4''' – [[Francisks]]<br />{{karogs|Vatikāns}}/{{karogs|Argentīna}}<br />[[Romas pāvests]] |Attēls:Angela Merkel (August 2012) cropped.jpg |{{Nemainījās}} '''5''' – [[Angela Merkele]]<br />{{karogs|Vācija}}<br />[[Vācijas kanclers|Vācijas kanclere]] |Attēls:Janet Yellen official portrait.jpg |{{Palielinājās}} '''6''' – [[Džaneta Jelena]]<br />{{karogs|ASV}}<br />ASV [[Federālā rezervju sistēma|Federālās rezervju sistēmas]] vadītāja |Attēls:Dts news bill gates wikipedia.JPG |{{Samazinājās}} '''7''' – [[Bills Geitss]]<br />{{karogs|ASV}}<br />''[[Microsoft]]'' dibinātājs |Attēls:Mario Draghi.jpg |{{Palielinājās}} '''8''' – [[Mario Dragi]]<br />{{karogs|Itālija}}<br />[[Eiropas Centrālā Banka|Eiropas Centrālās Bankas]] prezidents |Attēls:Schmidt-Brin-Page-20080520.jpg |{{Palielinājās}} '''9''' – [[Lerijs Peidžs]],<br />[[Sergejs Brins]], <br />{{karogs|ASV}}<br />''[[Google]]'' dibinātāji |Attēls:David Cameron official.jpg |{{Palielinājās}} '''10''' – [[Deivids Kemerons]]<br />{{karogs|Apvienotā Karaliste}}<br />[[Lielbritānijas premjerministrs]] }} == Pasaulē ietekmīgākais cilvēks pa gadiem == No 2009. gada par pasaulē ietekmīgākajiem cilvēkiem atzīti [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidenti. 2009., 2011. un 2012. gadā par ietekmīgāko tika atzīts ASV prezidents [[Baraks Obama]]. 2013. un 2014. gadā pasaulē ietekmīgākais cilvēks bija Krievijas prezidents [[Vladimirs Putins]]. Savukārt 2010. gadā par pasaules ietekmīgāko cilvēku tika atzīts Ķīnas prezidents [[Hu Dzjiņtao]]. {| class="sortable wikitable" ! Gads !! Attēls !! Vārds, Uzvārds !! Pārstāvētā valsts !! Amats (no — līdz) !! Vieta iepriekšējā gada sarakstā. |- | [[2014]] || rowspan="2" | [[Attēls:Vladimir Putin - 2012.jpg|60px]] || rowspan="2" | [[Vladimirs Putins]] || rowspan="2" | {{karogs|Krievija}} || rowspan="2" | [[Krievijas prezidents]] (2012—pašlaik) || 1. (2013. gadā) |- | [[2013]] || 3. (2012. gadā) |- | [[2012]] || rowspan="2" | [[Attēls:President Barack Obama.jpg|60px]] || rowspan="2" | [[Baraks Obama]] || rowspan="2" | {{karogs|ASV}} || rowspan="2" | [[ASV prezidents]] (2009—pašlaik) || 1. (2011. gadā) |- | [[2011]] || 2. (2010. gadā) |- | [[2010]] || [[Attēls:Hu Jintao 2004.jpg|60px]] || [[Hu Dzjiņtao]] || {{karogs|Ķīna}} || [[Ķīnas prezidents]] (2003—2013) || 2. (2009. gadā) |- | [[2009]] || [[Attēls:President Barack Obama.jpg|60px]] || [[Baraks Obama]] || {{karogs|ASV}} || [[ASV prezidents]] (2009—pašlaik) || |} == Iekļauto cilvēku skaits pa gadiem == {| class="sortable wikitable" ! Gads !! Cilvēku skaits |- | [[2014]].g. || 72 |- | [[2013]].g. || 72 |- | [[2012]].g. || 71 |- | [[2011]].g. || 70 |- | [[2010]].g. || 68 |- | [[2009]].g. || 67 |} == 2014. gads == 2014.g. sarakstā tika iekļauti 72 cilvēki, tostarp 8 sievietes<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.forbes.com/powerful-people/list/|title=Pasaules ietekmīgāko cilvēku uzskaitījums 2014.g. |publisher=''Forbes''|accessdate=}}</ref> Lielāko kritumu salīdzinot ar 2013. gadu piedzīvoja [[Enrike Penja Njeto]] (2013. gadā — 37. vieta, 2014. gadā — 60. vieta). Savukārt lielāko kāpumu salīdzinot ar 2013. gadu piedzīvoja [[Džaneta Jelena]] (2014. gadā — 6. vieta; 2013. gadā — 72. vieta). 2014. gada saraksta jaunākie cilvēki ir [[Marks Zakerbergs]] (30 gadi), bet vecākais [[Abdulla Saūds]] (90 gadi). ASV pārstāv 27 no 71 pasaulē ietekmīgākajiem cilvēkiem. 2014. gada sarakstā tika iekļautas 14 jaunas personas, kas nebija iekļautas 2013. gada sarakstā. {| class="sortable wikitable" ! Rangs !! Izmaiņas<br />ar 2013. gadu!! Vārds, Uzvārds !! Pārstāvētā valsts!! Amats (no — līdz) |- | style="text-align:center;" | 1 || {{Nemainījās}} || style="text-align:center;" | [[Vladimirs Putins]] || {{karogs|Krievija}} || [[Krievijas prezidents]] (2012—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 2 || {{Nemainījās}} || style="text-align:center;" | [[Baraks Obama]] || {{karogs|ASV}} || 44. [[ASV prezidenti|ASV prezidents]] (2009—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 3 || {{Nemainījās}} || style="text-align:center;" | [[Sji Dzjiņpins]] || {{karogs|Ķīna}} || [[Ķīnas Komunistiskā partija|Ķīnas Komunistiskās partija]]s ģenerālsekretārs un [[Ķīnas prezidents]] (2012—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 4 || {{Nemainījās}} || style="text-align:center;" | [[Francisks]] || {{karogs|Vatikāns}}/{{karogs|Argentīna}} || 266. [[Romas pāvests]] (2013—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 5 || {{Nemainījās}} || style="text-align:center;" | [[Angela Merkele]] || {{karogs|Vācija}} || [[Vācijas kanclers|Vācijas kanclere]] (2005—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 6 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Džaneta Jelena]] || {{karogs|ASV}} || ASV [[Federālā rezervju sistēma|Federālās rezervju sistēma]]s vadītāja (2014—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 7 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Bills Geitss]] || {{karogs|ASV}} || uzņēmējs, ''[[Microsoft]]'' korporācijas līdzdibinātājs, [[Billa un Melindas fonds|Billa un Melindas fonda]] izveidotājs |- | style="text-align:center;" | 8 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Mario Dragi]] || {{karogs|Itālija}} || [[Eiropas Centrālā Banka|Eiropas Centrālās Bankas]] prezidents (2011—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 9 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Lerijs Peidžs]], [[Sergejs Brins]] || {{karogs|ASV}} || ''[[Google]]'' dibinātāji |- | style="text-align:center;" | 10 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Deivids Kemerons]] || {{karogs|ASV}} || [[Lielbritānijas premjerministrs]] (2010—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 11 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Abdulla Saūds]] || {{karogs|Saūda Arābija}} || [[Saūda Arābijas karalis]] (2005—2015) |- | style="text-align:center;" | 12 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Vorens Bafets]] || {{karogs|ASV}} || investors, uzņēmējs, kompānijas ''[[Berkshire Hathaway]]'' vadītājs un lielākais īpašnieks, kā arī filantrops |- | style="text-align:center;" | 13 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Li Kecjans]] || {{karogs|Ķīna}} || [[Ķīnas premjerministrs]] (2013—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 14 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Karloss Slims]] || {{karogs|Meksika}} || [[bizness|biznesa]] magnāts un [[filantropija|filantrops]], telekomunikāciju kompāniju ''[[Telmex]]'', ''[[América Móvil]]'' un ''[[Grupo Carso]]'' priekšsēdētājs un vadītājs |- | style="text-align:center;" | 15 || || style="text-align:center;" | [[Narēndra Modi]] || {{karogs|Indija}} || [[Indijas premjerministrs]] (2014—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 16 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Džefs Beizoss]] || {{karogs|ASV}} || biznesa magnāts, interneta tirdzniecības vietnes ''[[Amazon|Amazon.com]]'' dibinātājs un priekšsēdētājs |- | style="text-align:center;" | 17 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Fransuā Olands]] || {{karogs|Francija}} || [[Francijas prezidents]] (2012—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 18 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Džeimss Daimons]] || {{karogs|ASV}} || uzņēmējs, banku un finanšu kompānijas ''[[JPMorgan Chase]]'' izpilddirektors (2005—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 19 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Alī Hāmenejī]] || {{karogs|Irāna}} || Irānas Augstākais līderis (1989—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 20 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Reks Tillersons]] || {{karogs|ASV}} || uzņēmējs, [[nafta]]s un [[gāze]]s ieguves, pārstrādes un to produktu pārdošanas uzņēmums ''[[ExxonMobil]]'' (2006—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 21 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Džefrijs Immelts]] || {{karogs|ASV}} || uzņēmējs, konglomerāta ''[[General Electric]] Co. (GE)'' izpilddirektors (2001—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 22 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Marks Zakerbergs]] || {{karogs|ASV}} || programmētājs, uzņēmējs un filantrops, nterneta tīmekļa vietnes ''[[Facebook]]'' izveidotājs un dibinātājs |- | style="text-align:center;" | 23 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Maikls Blumbergs]] || {{karogs|ASV}} || uzņēmējs, politiķis, filantrops, 108. [[Ņujorka]]s mērs (2002—2013) |- | style="text-align:center;" | 24 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Čārlzs Kohs]], [[Deivids Kohs]] || {{karogs|ASV}} || uzņēmēji, ''[[Koch Industries]]'' dibinātāji |- | style="text-align:center;" | 25 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Tims Kuks]] || {{karogs|ASV}} || ''[[Apple Inc.]]'' valdes priekšsēdētājs (2011—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 26 || {{Nemainījās}} || style="text-align:center;" | [[Benjamins Netanjahu]] || {{karogs|Izraēla}} || [[Izraēlas premjerministrs]] (2009—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 27 || {{Nemainījās}} || style="text-align:center;" | [[Loids Blenkfeins]] || {{karogs|ASV}} || uzņēmējs, ''[[Goldman Sachs]]'' izpilddirektors (2006—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 28 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Li Kašins]] || {{karogs|Ķīna}} ({{karogs|Honkonga}}) || [[bizness|biznesa]] magnāts, investors, filantrops, ''[[Hutchison Whampoa Limited]]'' (HWL) and ''[[Cheung Kong Holdings]]'' izpilddirektors (2008—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 29 || || style="text-align:center;" | [[Dugs Makmillons]] || {{karogs|ASV}} || ''[[Walmart]]'' izpilddirektors |- | style="text-align:center;" | 30 || || style="text-align:center;" | [[Juns Ma]] || {{karogs|Ķīna}} || ''[[Alibaba Group]]'' izpilddirektors |- | style="text-align:center;" | 31 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Dilma Rusefa]] || {{karogs|Brazīlija}} || 36. [[Brazīlijas prezidenti|Brazīlijas prezidente]] (2011—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 32 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Rūperts Mērdoks]] || {{karogs|ASV}}/{{karogs|Austrālija}} || [[bizness|biznesa]] magnāts, mediju konglomerāta ''[[News Corporation]]'' dibinātājs, priekšsēdētājs un izpilddirektors |- | style="text-align:center;" | 33 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Kristīne Lagarda]] || {{karogs|Francija}} || [[Starptautiskais valūtas fonds|Starptautiskais valūtas fonda]] izpilddirektore (2011—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 34 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Akio Tojoda]] || {{karogs|Japāna}} || autokompānijas ''[[Toyota Motor Corporation]]'' prezidents un vadītājs (2009—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 35 || || style="text-align:center;" | [[Lī Džeons]] un [[Lī Gonhī]] || {{karogs|Dienvidkoreja}} || ''[[Samsung]]'' koncerna viceprezidents un multimiljardieris, ''[[Samsung Group]]'' līderis, [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] loceklis |- | style="text-align:center;" | 36 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Mukešs Ambani]] || {{karogs|Indija}} || biznesa magnāts, ''[[Reliance Industries]]'' izpilddirektors un lielākais akcionārs |- | style="text-align:center;" | 37 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Halīfa bin Zājids al Nahjānss]] || {{karogs|AAE}} || [[AAE]] prezidents (2004—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 38 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Masajoši Sons]] || {{karogs|Japāna}} || uzņēmējs, telekominikācijas un interneta pakalpojumu uzņēmuma ''[[SoftBank]]'' izpilddirektors |- | style="text-align:center;" | 39 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Lorenss Finks]] || {{karogs|ASV}} || uzņemējs, ieguldījumu kompānijas ''[[BlackRock]]'' vadītājs |- | style="text-align:center;" | 40 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Pans Kimuns]] || {{karogs|Dienvidkoreja}} || [[ANO ģenerālsekretārs]] (2007—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 41 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Robins Li]] || {{karogs|Ķīna}} || uzņēmējs, ķīniešu interneta uzņēmuma ''[[Baidu]]'' dibinātājs |- | style="text-align:center;" | 42 || || style="text-align:center;" | [[Aleksejs Millers]] || {{karogs|Krievija}} || ''[[Gazprom]]'' priekšsēdētājs |- | style="text-align:center;" | 43 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Dins Czuedons]] || {{karogs|Ķīna}} || Ķīnas finanšu ministrs |- | style="text-align:center;" | 44 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Bills Klintons]] || {{karogs|ASV}} || politiķis, bijušais [[ASV prezidents]] (1993—2001) un ASV valsts sekretāres Hilarijas Klintones vīrs |- | style="text-align:center;" | 45 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Džims Jons Kims]] || {{karogs|ASV}} || Pasaules Bankas grupas prezidents (2012—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 46 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Paka Kinhje]] || {{karogs|Dienvidkoreja}} || [[Dienvidkorejas prezidente]] (2013—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 47 || || style="text-align:center;" | [[Aleksejs Millers]] || {{karogs|Krievija}} || ''[[Gazprom]]'' priekšsēdētājs |- | style="text-align:center;" | 48|| {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Haruhiko Kuroda]] || {{karogs|Japāna}} || [[Japānas Banka]]s vadītājs (2013—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 49 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Kims Čonins]] || {{karogs|Ziemeļkoreja}} || Ziemeļkorejas augstākais vadītājs (2012—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 50 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Alī Al-Naimi]] || {{karogs|Saūda Arābija}} || Saūda arābijas [[nafta]]s un [[derīgie izrakteņi|derīgo izrakteņu]] ministrs (1995—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 51 || || style="text-align:center;" | [[Abdels Fatahs al Sisi]] || {{karogs|Ēģipte}} || [[Ēgiptes prezidents]] (2014—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 52 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Īlons Masks]] || {{karogs|ASV}} || ''[[SpaceX]]'' dibinātājs un ''[[Tesla Motors]]'' un ''[[PayPal]]'' (sākotnēji X.com) līdzdibinātājs |- | style="text-align:center;" | 53 || || style="text-align:center;" | [[Mā Huatens]] || {{karogs|Ķīna}} || Ķīnas uzņēmējs |- | style="text-align:center;" | 54 || || style="text-align:center;" | [[Abū Bakrs al-Bagdādi]] || bezvalstnieks || ''Kalif Ibrahim'' un [[Islāma valsts]] vadītājs |- | style="text-align:center;" | 55 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Džinī Rometija]] || {{karogs|ASV}} || ''[[IBM]]'' izpilddirektore |- | style="text-align:center;" | 56 || || style="text-align:center;" | [[Leonards Blavatņiks]] || {{karogs|Krievija}} || amerikāņu miljardieris |- | style="text-align:center;" | 57 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Lakšmi Mitāls]] || {{karogs|Indija}} || [[tērauds|tērauda]] magnāts, tērauda ražotājkompānijas ''[[ArcelorMittal]]'' priekšsēdētājs un vadītājs |- | style="text-align:center;" | 58 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Martins Vinterkorns]] || {{karogs|Vācija}} || ''[[Volkswagen]]'' un ''[[Porsche SE]]'' izpilddirektors |- | style="text-align:center;" | 59 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Bernards Arno]] || {{karogs|Francija}} || uzņēmējs, filantrops, ''[[LVMH]]'' ģenerāldirektors un izpilddirektors (1989—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 60 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Enrike Penja Njeto]] || {{karogs|Meksika}} || [[Meksikas prezidents]] (2012—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 61 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Ališers Usmanovs]] || {{karogs|Krievija}} || Krievijas oligarhs |- | style="text-align:center;" | 62 || || style="text-align:center;" | [[Mērija Garra]] || {{karogs|ASV}} || ''[[General Motors]]'' valdes priekšsēdētāja (2014—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 63 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Šindzo Abe]] || {{karogs|Japāna}} || [[Japānas premjerministrs]] (2012—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 64 || || style="text-align:center;" | [[Satja Nadella]] || {{karogs|ASV}} || ''[[Microsoft]]'' valdes priekšsēdētājs (2014—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 65 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Džons Robertss]] || {{karogs|ASV}} || [[ASV Augstākā tiesa|ASV Augstākās tiesas]] prezidējošais tiesnesis |- | style="text-align:center;" | 66 || || style="text-align:center;" | [[Džīna Rainharta]] || {{karogs|Austrālija}} || Austrālijas kalnrūpniecības uzņēmēja |- | style="text-align:center;" | 67 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Margarēta Čana]] || {{karogs|Ķīna}} ({{karogs|Honkonga}}) || 7. [[Pasaules Veselības organizācija]]s ģenerāldirektore (2007—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 68 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Aliko Dangote]] || {{karogs|Nigērija}} || ''[[Dangote Group]]'' izpilddirektors un dibinātājs |- | style="text-align:center;" | 69 || || style="text-align:center;" | [[Džefrijs Gandlahs]] || {{karogs|ASV}} || multimiljardieris, ''Doubleline Capital'' dibinātājs |- | style="text-align:center;" | 70 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Zeps Blaters]] || {{karogs|Šveice}} || sporta funkcionārs, [[FIFA|Starptautiskās futbola federāciju asociācijas]] (FIFA) prezidents (1998—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 71 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Terijs Gou]] || {{karogs|Taivāna}} || ''[[Foxconn]]'' valdes priekšsēdētājs |- | style="text-align:center;" | 72 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Ingve Slingstādsa]] || {{karogs|Norvēģija}} || Norvēģijas Valdības pensiju fonds izpilddirektors |} == 2013. gads == 2013. gada sarakstā tika iekļauti 72 cilvēki, tostarp 9 sievietes,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.forbes.com/sites/carolinehoward/2013/10/30/the-worlds-most-powerful-people-2013/|title=Pasaules ietekmīgāko cilvēku uzskaitījums 2013.g. |publisher=''Forbes''|accessdate=}}</ref> kas ir lielākais sieviešu skaits kopš saraksta veidošanas. 2013. gadā par ietekmīgāko cilvēku tika uzskatīts [[Vladimirs Putins]], savukārt iepriekšējo gadu līderis [[Baraks Obama]] noslīdēja uz 2. vietu. Lielāko kāpumu salīdzinot ar [[2012]]. gadu piedzīvoja [[Īlons Masks]] (2012. gadā — 66., 2013. gadā — 47.). 2012. gada saraksta jaunākie cilvēki ir [[Marks Zakerbergs]] un [[Kims Čonins]] (30 gadi), bet vecākais [[Abdulla Saūds]] (89 gadi). ASV pārstāv 31 no 71 pasaulē ietekmīgākajiem cilvēkiem. 2013. gada sarakstā tika iekļautas 16 jaunas personas, kas nebija iekļautas 2012. gada sarakstā. {| class="sortable wikitable" ! Rangs !! Izmaiņas<br />ar 2012. gadu!! Vārds, Uzvārds !! Pārstāvētā valsts !! Amats |- | style="text-align:center;" | 1 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Vladimirs Putins]] || {{karogs|Krievija}} || [[Krievijas prezidents]] (2012—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 2 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Baraks Obama]] || {{karogs|ASV}} || 44. [[ASV prezidenti|ASV prezidents]] (2009—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 3 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Sji Dzjiņpins]] || {{karogs|Ķīna}} || [[Ķīnas Komunistiskā partija|Ķīnas Komunistiskās partijas]] ģenerālsekretārs (2012—pašlaik), Centrālās militārās komisijas priekšsēdētājs |- | style="text-align:center;" | 4 || || style="text-align:center;" | [[Francisks]] || {{karogs|Vatikāns}}/{{karogs|Argentīna}} || 266. [[Romas pāvests]] (2013—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 5 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Angela Merkele]] || {{karogs|Vācija}} || [[Vācijas kanclers|Vācijas kanclere]] (2005—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 6 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Bills Geitss]] || {{karogs|ASV}} || uzņēmējs, ''[[Microsoft]]'' korporācijas līdzdibinātājs, [[Billa un Melindas fonds|Billa un Melindas fonda]] izveidotājs |- | style="text-align:center;" | 7 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Bens Bernanke]] || {{karogs|ASV}} || 14. [[Federālā rezervju sistēma|ASV Federālo rezervju sistēmu]] vadītājs (2006—2014) |- | style="text-align:center;" | 8 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Abdulla Saūds]] || {{karogs|Saūda Arābija}} || [[Saūda Arābijas karalis]] (2005—2015) |- | style="text-align:center;" | 9 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Mario Dragi]] || {{karogs|Itālija}} || [[Eiropas Centrālā Banka|Eiropas Centrālās Bankas]] prezidents (2011—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 10 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Maiks Djūks]] || {{karogs|ASV}} || [[uzņēmējs]], mazumtirdzniecības tīkla veikalu ''[[Walmart]]'' izpilddirektors (2009—2013) |- | style="text-align:center;" | 11 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Deivids Kemerons]] || {{karogs|Lielbritānija}} || [[Lielbritānijas premjerministrs]] (2010—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 12 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Karloss Slims]] || {{karogs|Meksika}} || [[bizness|biznesa]] magnāts un [[filantropija|filantrops]], telekomunikāciju kompāniju ''[[Telmex]]'', ''[[América Móvil]]'' un ''[[Grupo Carso]]'' priekšsēdētājs un vadītājs |- | style="text-align:center;" | 13 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Vorens Bafets]] || {{karogs|ASV}} || investors, uzņēmējs, kompānijas ''[[Berkshire Hathaway]]'' vadītājs un lielākais īpašnieks, kā arī filantrops |- | style="text-align:center;" | 14 || || style="text-align:center;" | [[Li Kecjans]] || {{karogs|Ķīna}} || [[Ķīnas premjerministrs]] (2013—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 15 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Džefs Bezoss]] || {{karogs|ASV}} || biznesa magnāts, interneta tirdzniecības vietnes ''[[Amazon|Amazon.com]]'' dibinātājs un priekšsēdētājs |- | style="text-align:center;" | 16 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Reks Tillersons]] || {{karogs|ASV}} || uzņēmējs, [[nafta]]s un [[gāze]]s ieguves, pārstrādes un to produktu pārdošanas uzņēmums ''[[ExxonMobil]]'' (2006—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 17 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Lerijs Peidžs]], [[Sergejs Brins]] || {{karogs|ASV}} || ''[[Google]]'' dibinātāji |- | style="text-align:center;" | 18 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Fransuā Olands]] || {{karogs|Francija}} || [[Francijas prezidents]] (2012—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 19 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Tims Kuks]] || {{karogs|ASV}} || ''[[Apple Inc.]]'' valdes priekšsēdētājs (2011—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 20 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Dilma Rusefa]] || {{karogs|Brazīlija}} || 36. [[Brazīlijas prezidenti|Brazīlijas prezidente]] (2011—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 21 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Sonja Gandi]] || {{karogs|Indija}} || [[Indijas Nacionālais kongress|Indijas Nacionālā kongresa]] prezidente (1998—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 22 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Džeimss Daimons]] || {{karogs|ASV}} || uzņēmējs, banku un finanšu kompānijas ''[[JPMorgan Chase]]'' izpilddirektors (2005—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 23 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Alī Hāmenejī]] || {{karogs|Irāna}} || Irānas Augstākais līderis (1989—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 24 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Marks Zakerbergs]] || {{karogs|ASV}} || programmētājs, uzņēmējs un filantrops, nterneta tīmekļa vietnes ''[[Facebook]]'' izveidotājs un dibinātājs |- | style="text-align:center;" | 25 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Džefrijs Immelts]] || {{karogs|ASV}} || uzņēmējs, konglomerāta ''[[General Electric]] Co. (GE)'' izpilddirektors (2001—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 26 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Benjamins Netanjahu]] || {{karogs|Izraēla}} || [[Izraēlas premjerministrs]] (2009—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 27 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Loids Blenkfeins]] || {{karogs|ASV}} || uzņēmējs, ''[[Goldman Sachs]]'' izpilddirektors (2006—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 28 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Manmohans Singhs]] || {{karogs|Indija}} || 14. [[Indijas premjerministrs]] (2004—2014) |- | style="text-align:center;" | 29 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Maikls Blumbergs]] || {{karogs|ASV}} || uzņēmējs, politiķis, filantrops, 108. [[Ņujorka]]s mērs (2002—2013) |- | style="text-align:center;" | 30 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Li Kašins]] || {{karogs|Ķīna}} ({{karogs|Honkonga}}) || [[bizness|biznesa]] magnāts, investors, filantrops, ''[[Hutchison Whampoa Limited]]'' (HWL) and ''[[Cheung Kong Holdings]]'' izpilddirektors (2008—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 31 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Čārlzs Kohs]], [[Deivids Kohs]] || {{karogs|ASV}} || uzņēmēji, ''[[Koch Industries]]'' dibinātāji |- | style="text-align:center;" | 32 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Pans Kimuns]] || {{karogs|Dienvidkoreja}} || [[ANO ģenerālsekretārs]] (2007—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 33 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Rūperts Mērdoks]] || {{karogs|ASV}}/{{karogs|Austrālija}} || [[bizness|biznesa]] magnāts, mediju konglomerāta ''[[News Corporation]]'' dibinātājs, priekšsēdētājs un izpilddirektors |- | style="text-align:center;" | 34 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Halīfa bin Zājids al Nahjānss]] || {{karogs|AAE}} || [[AAE]] prezidents (2004—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 35 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Kristīne Lagarda]] || {{karogs|Francija}} || [[Starptautiskais valūtas fonds|Starptautiskais valūtas fonda]] izpilddirektore (2011—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 36 || || style="text-align:center;" | [[Dins Czuedons]] || {{karogs|Ķīna}} || Ķīnas finanšu ministrs |- | style="text-align:center;" | 37 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Enrike Penja Njeto]] || {{karogs|Meksika}} || [[Meksikas prezidents]] (2012—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 38 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Mukešs Ambani]] || {{karogs|Indija}} || biznesa magnāts, ''[[Reliance Industries]]'' izpilddirektors un lielākais akcionārs |- | style="text-align:center;" | 39 || || style="text-align:center;" | [[Haruhiko Kuroda]] || {{karogs|Japāna}} || [[Japānas Banka]]s vadītājs (2013—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 40 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Alī Al-Naimi]] || {{karogs|Saūda Arābija}} || Saūda arābijas [[nafta]]s un [[derīgie izrakteņi|derīgo izrakteņu]] ministrs (1995—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 41 || || style="text-align:center;" | [[Lī Gonhī]] || {{karogs|Dienvidkoreja}} || multimiljardieris, ''[[Samsung Group]]'' līderis, [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] loceklis |- | style="text-align:center;" | 42 || {{Nemainījās}} || style="text-align:center;" | [[Lorenss Finks]] || {{karogs|ASV}} || uzņemējs, ieguldījumu kompānijas ''[[BlackRock]]'' vadītājs |- | style="text-align:center;" | 43 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Bills Klintons]] || {{karogs|ASV}} || politiķis, bijušais [[ASV prezidents]] (1993—2001) un ASV valsts sekretāres Hilarijas Klintones vīrs |- | style="text-align:center;" | 44 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Akio Tojoda]] || {{karogs|Japāna}} || autokompānijas ''[[Toyota Motor Corporation]]'' prezidents un vadītājs (2009—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 45 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Masajoši Sons]] || {{karogs|Japāna}} || uzņēmējs, telekominikācijas un interneta pakalpojumu uzņēmuma ''[[SoftBank]]'' izpilddirektors |- | style="text-align:center;" | 46 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Kims Čonins]] || {{karogs|Ziemeļkoreja}} || Ziemeļkorejas augstākais vadītājs (2012—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 47 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Īlons Masks]] || {{karogs|ASV}} || ''[[SpaceX]]'' dibinātājs un ''[[Tesla Motors]]'' un ''[[PayPal]]'' (sākotnēji X.com) līdzdibinātājs |- | style="text-align:center;" | 48 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Terijs Gou]] || {{karogs|Taivāna}} || ''[[Foxconn]]'' valdes priekšsēdētājs |- | style="text-align:center;" | 49 || || style="text-align:center;" | [[Martins Vinterkorns]] || {{karogs|Vācija}} || ''[[Volkswagen]]'' un ''[[Porsche SE]]'' izpilddirektors |- | style="text-align:center;" | 50 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Džims Jons Kims]] || {{karogs|ASV}} || Pasaules Bankas grupas prezidents (2012—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 51 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Lakšmi Mitāls]] || {{karogs|Indija}} || [[tērauds|tērauda]] magnāts, tērauda ražotājkompānijas ''[[ArcelorMittal]]'' priekšsēdētājs un vadītājs |- | style="text-align:center;" | 52 || || style="text-align:center;" | [[Paka Kinhje]] || {{karogs|Dienvidkoreja}} || [[Dienvidkorejas prezidente]] (2013—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 53 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Dmitrijs Medvedevs]] || {{karogs|Krievija}} || [[Krievijas premjerministrs]] (2012—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 54 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Bernards Arno]] || {{karogs|Francija}} || uzņēmējs, filantrops, ''[[LVMH]]'' ģenerāldirektors un izpilddirektors (1989—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 55 || {{Samazinājās}}|| style="text-align:center;" | [[Bills Gross]] || {{karogs|ASV}} || finansists, rakstnieks, viens ieguldījuma kompānijas ''[[Pacific Investment Management Company]]'' līdzdibinātājiem |- | style="text-align:center;" | 56 || || style="text-align:center;" | [[Džinī Rometija]] || {{karogs|ASV}} || ''[[IBM]]'' izpilddirektore |- | style="text-align:center;" | 57 || || style="text-align:center;" | [[Šindzo Abe]] || {{karogs|Japāna}} || [[Japānas premjerministrs]] (2012—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 58 || || style="text-align:center;" | [[Lerijs Elisons]] || {{karogs|ASV}} || ''[[Oracle]]'' izpilddirektors |- | style="text-align:center;" | 59 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Margarēta Čana]] || {{karogs|Ķīna}} ({{karogs|Honkonga}}) || 7. [[Pasaules Veselības organizācija]]s ģenerāldirektore (2007—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 60 || || style="text-align:center;" | [[Igors Sečins]] || {{karogs|Krievija}} || bijušais [[Krievijas premjerministrs]] (2008—2012) |- | style="text-align:center;" | 61 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Robins Li]] || {{karogs|Ķīna}} || uzņēmējs, ķīniešu interneta uzņēmuma ''[[Baidu]]'' dibinātājs |- | style="text-align:center;" | 62 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Džons Robertss]] || {{karogs|ASV}} || [[ASV Augstākā tiesa|ASV Augstākās tiesas]] priekšsēdētājs (2005—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 63 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Ališers Usmanovs]] || {{karogs|Krievija}} || Krievijas oligarhs |- | style="text-align:center;" | 64 || || style="text-align:center;" | [[Aliko Dangote]] || {{karogs|Nigērija}} || ''[[Dangote Group]]'' izpilddirektors un dibinātājs |- | style="text-align:center;" | 65 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Rīds Hofmans]] || {{karogs|ASV}} || [[Silīcija ieleja]]s investors un uzņēmumu dibinātājs |- | style="text-align:center;" | 66 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Džons Beiners]] || {{karogs|ASV}} || [[ASV Pārstāvju palāta]]s priekšsēdētājs (2011—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 67 || {{Samazinājās}}|| style="text-align:center;" | [[Hoakins Guzmans Loera]] || {{karogs|Meksika}} || [[narkotikas|narkotiku]] barons, [[Sinaloa]]s karteļa vadītājs |- | style="text-align:center;" | 68 || || style="text-align:center;" | [[Džīla Abramsona]] || {{karogs|ASV}} || ''[[The New York Times]]'' galvenā redaktore (2011—2014) |- | style="text-align:center;" | 69 || {{Nemainījās}} || style="text-align:center;" | [[Zeps Blaters]] || {{karogs|Šveice}} || sporta funkcionārs, [[FIFA|Starptautiskās futbola federāciju asociācijas]] (FIFA) prezidents (1998—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 70 || || style="text-align:center;" | [[Ingve Slingstādsa]] || {{karogs|Norvēģija}} || Norvēģijas Valdības pensiju fonds izpilddirektors |- | style="text-align:center;" | 71 || || style="text-align:center;" | [[Mo Ibrahims]] || {{karogs|Sudāna}} || miljonārs, uzņēmējs |- | style="text-align:center;" | 72 || || style="text-align:center;" | [[Dženeta Jelena]] || {{karogs|ASV}} || ASV [[Federālā rezervju sistēma|Federālo rezervju sistēmu]] viceprezidente (2010—2014) |} == 2012. gads == 2012.g. sarakstā tika iekļauti 71 cilvēks, tostarp 6 sievietes,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.forbes.com/sites/davidewalt/2012/12/05/the-worlds-most-powerful-people/|title=Pasaules ietekmīgāko cilvēku uzskaitījums 2012.g. |publisher=''Forbes''|accessdate=}}</ref> tas ir par vienu sievieti mazāk nekā 2011. gadā. Lielāko kāpumu salīdzinot ar 2011. gadu ir piedzīvoja [[Ķīnas Komunistiskā partija|Ķīnas Komunistiskās partijas]] ģenerālsekretārs [[Sji Dzjiņpins]], kurš 2011.g. bija 69. ietekmīgākais cilvēks, bet 2012.g. jau 9., ietekmīgākais pasaules cilvēks. Lielāko kritumus 2012. gadā, salīdzinot ar 2011. gadu piedzīvoja [[Marks Zakerbergs]] un [[Rostams Gasemi]]. 2011. gada saraksta jaunākais cilvēks ir [[Marks Zakerbergs]] un [[Kims Čonins]] (29 gadi), bet vecākais [[Abdulla Saūds]] (88 gadi). ASV pārstāv 27 no 71 pasaulē ietekmīgākajiem cilvēkiem. 2012. gada sarakstā tika iekļautas 18 jaunas personas, kas nebija iekļautas 2011. gada sarakstā. {| class="sortable wikitable" ! Rangs !! Izmaiņas<br />ar 2011. gadu!! Vārds, Uzvārds !! Pārstāvētā valsts !! Amats (no — līdz) |- | style="text-align:center;" | 1 || {{Nemainījās}} || style="text-align:center;" | [[Baraks Obama]] || {{karogs|ASV}} || 44. [[ASV prezidenti|ASV prezidents]] (2009—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 2 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Angela Merkele]] || {{karogs|Vācija}} || [[Vācijas kanclers|Vācijas kanclere]] (2005—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 3 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Vladimirs Putins]] || {{karogs|Krievija}} || [[Krievijas prezidents]] (2012—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 4 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Bills Geitss]] || {{karogs|ASV}} || uzņēmējs, ''[[Microsoft]]'' korporācijas līdzdibinātājs, [[Billa un Melindas fonds|Billa un Melindas fonda]] izveidotājs |- | style="text-align:center;" | 5 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Benedikts XVI]] || {{karogs|Vatikāns}}/{{karogs|Vācija}} || [[Romas pāvests]] (2005—2013) |- | style="text-align:center;" | 6 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Bens Bernanke]] || {{karogs|ASV}} || 14. [[Federālā rezervju sistēma|ASV Federālo rezervju sistēmu]] vadītājs (2006—2014) |- | style="text-align:center;" | 7 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Abdulla Saūds]] || {{karogs|Saūda Arābija}} || [[Saūda Arābijas karalis]] (2005—2015) |- | style="text-align:center;" | 8 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Mario Dragi]] || {{karogs|Itālija}} || [[Eiropas Centrālā Banka|Eiropas Centrālās Bankas]] prezidents (2011—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 9 || || style="text-align:center;" | [[Sji Dzjiņpins]] || {{karogs|Ķīna}} || [[Ķīnas Komunistiskā partija|Ķīnas Komunistiskās partijas]] ģenerālsekretārs (2012—pašlaik), Centrālās militārās komisijas priekšsēdētājs |- | style="text-align:center;" | 10 || {{Nemainījās}} || style="text-align:center;" | [[Deivids Kemerons]] || {{karogs|Lielbritānija}} || [[Lielbritānijas premjerministrs]] (2010—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 11 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Karloss Slims]] || {{karogs|Meksika}} || [[bizness|biznesa]] magnāts un [[filantropija|filantrops]], telekomunikāciju kompāniju ''[[Telmex]]'', ''[[América Móvil]]'' un ''[[Grupo Carso]]'' priekšsēdētājs un vadītājs |- | style="text-align:center;" | 12 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Sonja Gandi]] || {{karogs|Indija}} || [[Indijas Nacionālais kongress|Indijas Nacionālā kongresa]] prezidente (1998—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 13 || || style="text-align:center;" | [[Li Kecjans]] || {{karogs|Ķīna}} || Ķīnas viceprezidents |- | style="text-align:center;" | 14 || || style="text-align:center;" | [[Fransuā Olands]] || {{karogs|Francija}} || [[Francijas prezidents]] (2012—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 15 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Vorens Bafets]] || {{karogs|ASV}} || investors, uzņēmējs, kompānijas ''[[Berkshire Hathaway]]'' vadītājs un lielākais īpašnieks, kā arī filantrops |- | style="text-align:center;" | 16 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Maikls Blumbergs]] || {{karogs|ASV}} || uzņēmējs, politiķis, filantrops, 108. [[Ņujorka]]s mērs (2002—2013) |- | style="text-align:center;" | 17 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Maiks Djūks]] || {{karogs|ASV}} || [[uzņēmējs]], mazumtirdzniecības tīkla veikalu ''[[Walmart]]'' izpilddirektors (2009—2013) |- | style="text-align:center;" | 18 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Dilma Rusefa]] || {{karogs|Brazīlija}} || 36. [[Brazīlijas prezidenti|Brazīlijas prezidente]] (2011—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 19 || {{Nemainījās}} || style="text-align:center;" | [[Manmohans Singhs]] || {{karogs|Indija}} || 14. [[Indijas premjerministrs]] (2004—2014) |- | style="text-align:center;" | 20 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Lerijs Peidžs]], [[Sergejs Brins]] || {{karogs|ASV}} || ''[[Google]]'' dibinātāji |- | style="text-align:center;" | 21 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Alī Hāmenejī]] || {{karogs|Irāna}} || Irānas Augstākais līderis (1989—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 22 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Reks Tillersons]] || {{karogs|ASV}} || uzņēmējs, [[nafta]]s un [[gāze]]s ieguves, pārstrādes un to produktu pārdošanas uzņēmums ''[[ExxonMobil]]'' (2006—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 23 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Benjamins Netanjahu]] || {{karogs|Izraēla}} || [[Izraēlas premjerministrs]] (2009—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 24 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Džefrijs Immelts]] || {{karogs|ASV}} || uzņēmējs, konglomerāta ''[[General Electric]] Co. (GE)'' izpilddirektors (2001—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 25 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Marks Zakerbergs]] || {{karogs|ASV}} || programmētājs, uzņēmējs un filantrops, nterneta tīmekļa vietnes ''[[Facebook]]'' izveidotājs un dibinātājs |- | style="text-align:center;" | 26 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Rūperts Mērdoks]] || {{karogs|ASV}}/{{karogs|Austrālija}} || [[bizness|biznesa]] magnāts, mediju konglomerāta ''[[News Corporation]]'' dibinātājs, priekšsēdētājs un izpilddirektors |- | style="text-align:center;" | 27 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Džefs Bezoss]] || {{karogs|ASV}} || biznesa magnāts, interneta tirdzniecības vietnes ''[[Amazon|Amazon.com]]'' dibinātājs un priekšsēdētājs |- | style="text-align:center;" | 28 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Ašfaks Parvezs Kajani]] || {{karogs|Pakistāna}} || Pakistānas bruņoto spēku ģenerālis |- | style="text-align:center;" | 29 || || style="text-align:center;" | [[Mario Monti]] || {{karogs|Itālija}} || [[Itālijas premjerministrs]] (2011—2013) |- | style="text-align:center;" | 30 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Pans Kimuns]] || {{karogs|Dienvidkoreja}} || [[ANO ģenerālsekretārs]] (2007—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 31 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Li Kašins]] || {{karogs|Ķīna}} ({{karogs|Hongkonga}}) || [[bizness|biznesa]] magnāts, investors, filantrops, ''[[Hutchison Whampoa Limited]]'' (HWL) and ''[[Cheung Kong Holdings]]'' izpilddirektors (2008—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 32 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Alī Al-Naimi]] || {{karogs|Saūda Arābija}} || Saūda arābijas [[nafta]]s un [[derīgie izrakteņi|derīgo izrakteņu]] ministrs (1995—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 33 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Halīfa bin Zājids al Nahjānss]] || {{karogs|AAE}} || [[AAE]] prezidents (2004—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 34 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Džeimss Daimons]] || {{karogs|ASV}} || uzņēmējs, banku un finanšu kompānijas ''[[JPMorgan Chase]]'' izpilddirektors (2005—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 35 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Tims Kuks]] || {{karogs|ASV}} || ''[[Apple Inc.]]'' valdes priekšsēdētājs (2011—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 36 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Loids Blenkfeins]] || {{karogs|ASV}} || uzņēmējs, ''[[Goldman Sachs]]'' izpilddirektors (2006—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 37 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Mukešs Ambani]] || {{karogs|Indija}} || biznesa magnāts, ''[[Reliance Industries]]'' izpilddirektors un lielākais akcionārs |- | style="text-align:center;" | 38 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Kristīne Lagarda]] || {{karogs|Francija}} || [[Starptautiskais valūtas fonds|Starptautiskais valūtas fonda]] izpilddirektore (2011—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 39 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Lou Czivei]] || {{karogs|Ķīna}} || uzņēmējs, politiķis, ''[[China Investment Corporation]]'' izpilddirektors |- | style="text-align:center;" | 40 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Masāki Širakava]] || {{karogs|Japāna}} || [[Japānas Banka]]s vadītājs, prezidents (2008—2013) |- | style="text-align:center;" | 41 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Čārlzs Kohs]], [[Deivids Kohs]] || {{karogs|ASV}} || uzņēmēji, ''[[Koch Industries]]'' dibinātāji |- | style="text-align:center;" | 42 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Lorenss Finks]] || {{karogs|ASV}} || uzņemējs, ieguldījumu kompānijas ''[[BlackRock]]'' vadītājs |- | style="text-align:center;" | 43 || || style="text-align:center;" | [[Akio Tojoda]] || {{karogs|Japāna}} || autokompānijas ''[[Toyota Motor Corporation]]'' prezidents un vadītājs (2009—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 44 || || style="text-align:center;" | [[Kims Čonins]] || {{karogs|Ziemeļkoreja}} || Ziemeļkorejas augstākais vadītājs (2012—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 45 || || style="text-align:center;" | [[Džims Jons Kims]] || {{karogs|ASV}} || Pasaules Bankas grupas prezidents (2012—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 46 || || style="text-align:center;" | [[Stīvs Balmers]] || {{karogs|ASV}} || ''[[Microsoft]]'' valdes priekšsēdētājs (2000—2014) |- | style="text-align:center;" | 47 || {{Nemainījās}} || style="text-align:center;" | [[Lakšmi Mitāls]] || {{karogs|Indija}} || [[tērauds|tērauda]] magnāts, tērauda ražotājkompānijas ''[[ArcelorMittal]]'' priekšsēdētājs un vadītājs |- | style="text-align:center;" | 48 || || style="text-align:center;" | [[Ugo Čavess]] || {{karogs|Venecuēla}} || [[Venecuēlas prezidents]] (1999—2013) |- | style="text-align:center;" | 49 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Sebastjans Piņera]] || {{karogs|Čīle}} || 35. [[Čīles prezidents]] (2010—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 50 || {{Nemainījās}} || style="text-align:center;" | [[Bills Klintons]] || {{karogs|ASV}} || politiķis, bijušais [[ASV prezidents]] (1993—2001) un ASV valsts sekretāres Hilarijas Klintones vīrs |- | style="text-align:center;" | 51 || {{Palielinājās}}|| style="text-align:center;" | [[Bills Gross]] || {{karogs|ASV}} || finansists, rakstnieks, viens ieguldījuma kompānijas ''[[Pacific Investment Management Company]]'' līdzdibinātājiem |- | style="text-align:center;" | 52 || || style="text-align:center;" | [[Zahīrs ul Islāms]] || {{karogs|Pakistāna}} || Pakistānas ārējo pakalpojuma inteleta ģenerāldirektors (2012—2014) |- | style="text-align:center;" | 53 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Masajoši Sons]] || {{karogs|Japāna}} || uzņēmējs, telekominikācijas un interneta pakalpojumu uzņēmuma ''[[SoftBank]]'' izpilddirektors |- | style="text-align:center;" | 54 || || style="text-align:center;" | [[Enrike Penja Njeto]] || {{karogs|Meksika}} || [[Meksikas prezidents]] (2012—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 55 || || style="text-align:center;" | [[Terijs Gou]] || {{karogs|Taivāna}} || ''[[Foxconn]]'' valdes priekšsēdētājs |- | style="text-align:center;" | 56 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Bernards Arno]] || {{karogs|Francija}} || uzņēmējs, filantrops, ''[[LVMH]]'' ģenerāldirektors un izpilddirektors (1989—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 57 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Rostams Gasemi]] || {{karogs|Irāna}} || Irānas [[nafta]]s minstrs (2011—2013) |- | style="text-align:center;" | 58 || || style="text-align:center;" | [[Margarēta Čana]] || {{karogs|Ķīna}} ({{karogs|Honkonga}}) || 7. [[Pasaules Veselības organizācija]]s ģenerāldirektore (2007—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 59 || || style="text-align:center;" | [[Džons Robertss]] || {{karogs|ASV}} || [[ASV Augstākā tiesa|ASV Augstākās tiesas]] priekšsēdētājs (2005—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 60 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Jošihiko Noda]] || {{karogs|Japāna}} || [[Japānas premjerministrs]] (2011—2012) |- | style="text-align:center;" | 61 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Dmitrijs Medvedevs]] || {{karogs|Krievija}} || [[Krievijas premjerministrs]] (2012—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 62 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Dzjans Dzemiņs]] || {{karogs|Ķīna}} || bijušais [[Ķīnas prezidents]] (1993—2003) un bijušais [[Ķīnas Komunistiskā partija|Komunistiskās partija]]s ģenerālsekretārs]] (1989—2002) |- | style="text-align:center;" | 63 || {{Samazinājās}}|| style="text-align:center;" | [[Hoakins Guzmans Loera]] || {{karogs|Meksika}} || [[narkotikas|narkotiku]] barons, [[Sinaloa]]s karteļa vadītājs |- | style="text-align:center;" | 64 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Robins Li]] || {{karogs|Ķīna}} || uzņēmējs, ķīniešu interneta uzņēmuma ''[[Baidu]]'' dibinātājs |- | style="text-align:center;" | 65 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Džons Beiners]] || {{karogs|ASV}} || [[ASV Pārstāvju palāta]]s priekšsēdētājs (2011—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 66 || || style="text-align:center;" | [[Īlons Masks]] || {{karogs|ASV}} || ''[[SpaceX]]'' dibinātājs un ''[[Tesla Motors]]'' un ''[[PayPal]]'' (sākotnēji X.com) līdzdibinātājs |- | style="text-align:center;" | 67 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Ališers Usmanovs]] || {{karogs|Krievija}} || Krievijas oligarhs |- | style="text-align:center;" | 68 || || style="text-align:center;" | [[Ketlīna Sibēliusa]] || {{karogs|ASV}} || ASV Veselības ministre (2009—2014) |- | style="text-align:center;" | 69 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Zeps Blaters]] || {{karogs|Šveice}} || sporta funkcionārs, [[FIFA|Starptautiskās futbola federāciju asociācijas]] (FIFA) prezidents (1998—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 70 || || style="text-align:center;" | [[Aleksejs Millers]] || {{karogs|Krievija}} || ''[[Gazprom]]'' priekšsēdētājs |- | style="text-align:center;" | 71 || || style="text-align:center;" | [[Rīds Hofmans]] || {{karogs|ASV}} || [[Silīcija ieleja]]s investors un uzņēmumu dibinātājs |} == 2011. gads == 2011.g. sarakstā tika iekļauti 70 cilvēki, tostarp 7 sievietes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.forbes.com/sites/michaelnoer/2011/11/02/the-worlds-most-powerful-people/|title=Pasaules ietekmīgāko cilvēku uzskaitījums 2011.g. |publisher=''Forbes''|accessdate=}}</ref> Lielāko kāpumu salīdzinot ar 2010. gadu ir piedzīvojis ''[[Facebook]]'' izveidotājs [[Marks Zakerbergs]], kurš 2010.g. bija 40. ietekmīgākais cilvēks, bet 2011.g. jau 9., ietekmīgākais pasaules cilvēks. Savukārt vislielāko kritienu salīdzinot ar 2010. gadu piedzīvoja [[Krievija]]s [[Krievijas premjerministrs]] [[Dmitrijs Medvedevs]] (2010. gadā — 12. ietekmīgākais cilvēks, taču 2011. gadā 59. ietekmīgākais cilvēks). 2011. gada saraksta jaunākais cilvēks ir [[Marks Zakerbergs]] (27 gadi), bet vecākais [[Abdulla Saūds]] (87 gadi). ASV pārstāv 25 no 70 pasaulē ietekmīgākajiem cilvēkiem. 2011. gada sarakstā tika iekļautas 16 jaunas personas, kas nebija iekļautas 2010. gada sarakstā. {| class="sortable wikitable" ! Rangs !! Izmaiņas<br />ar 2010. gadu!!Vārds, Uzvārds !! Pārstāvētā valsts!! Amats (no — līdz) |- | style="text-align:center;" | 1 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Baraks Obama]] || {{karogs|ASV}} || 44. [[ASV prezidenti|ASV prezidents]] (2009—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 2 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Vladimirs Putins]] || {{karogs|Krievija}} || [[Krievijas premjerministrs]] (2008—2012) |- | style="text-align:center;" | 3 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Hu Dzjiņtao]] || {{karogs|Ķīna}} || [[Ķīnas prezidents]] (2003—2013) |- | style="text-align:center;" | 4 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Angela Merkele]] || {{karogs|Vācija}} || [[Vācijas kanclers|Vācijas kanclere]] (2005—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 5 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Bills Geitss]] || {{karogs|ASV}} || uzņēmējs, ''[[Microsoft]]'' korporācijas līdzdibinātājs, [[Billa un Melindas fonds|Billa un Melindas fonda]] izveidotājs |- | style="text-align:center;" | 6 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Abdulla Saūds]] || {{karogs|Saūda Arābija}} || [[Saūda Arābijas karalis]] (2005—2015) |- | style="text-align:center;" | 7 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Benedikts XVI]] || {{karogs|Vatikāns}}/{{karogs|Vācija}} || [[Romas pāvests]] (2005—2013) |- | style="text-align:center;" | 8 || {{Nemainījās}} || style="text-align:center;" | [[Bens Bernanke]] || {{karogs|ASV}} || 14. [[Federālā rezervju sistēma|ASV Federālo rezervju sistēmu]] vadītājs (2006—2014) |- | style="text-align:center;" | 9 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Marks Zakerbergs]] || {{karogs|ASV}} || programmētājs, uzņēmējs un filantrops, nterneta tīmekļa vietnes ''[[Facebook]]'' izveidotājs un dibinātājs |- | style="text-align:center;" | 10 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Deivids Kemerons]] || {{karogs|Lielbritānija}} || [[Lielbritānijas premjerministrs]] (2010—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 11 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Sonja Gandi]] || {{karogs|Indija}} || [[Indijas Nacionālais kongress|Indijas Nacionālā kongresa]] prezidente (1998—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 12 || || style="text-align:center;" | [[Mario Dragi]] || {{karogs|Itālija}} || [[Eiropas Centrālā Banka|Eiropas Centrālās Bankas]] prezidents (2011—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 13 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Nikolā Sarkozī]] || {{karogs|Francija}} || [[Francijas prezidents]] (2007—2012) |- | style="text-align:center;" | 14 || || style="text-align:center;" | [[Veņs Dzjabao]] || {{karogs|Ķīna}} || [[Ķīnas premjerministrs]] (2003—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 15 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Džou Sjaočuaņs]] || {{karogs|Ķīna}} || [[Ķīnas Banka]]s vadītājs (2002—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 16 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Hilarija Klintone]] || {{karogs|ASV}} || 67. [[ASV valsts sekretāre]] (2009—2013) |- | style="text-align:center;" | 17 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Maikls Blumbergs]] || {{karogs|ASV}} || uzņēmējs, politiķis, filantrops, 108. [[Ņujorka]]s mērs (2002—2013) |- | style="text-align:center;" | 18 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Timotijs Geitners]] || {{karogs|ASV}} || [[ASV Finašu ministrija|ASV finanšu ministrs]] (2009—2013) |- | style="text-align:center;" | 19 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Manmohans Singhs]] || {{karogs|Indija}} || 14. [[Indijas premjerministrs]] (2004—2014) |- | style="text-align:center;" | 20 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Vorens Bafets]] || {{karogs|ASV}} || investors, uzņēmējs, kompānijas ''[[Berkshire Hathaway]]'' vadītājs un lielākais īpašnieks, kā arī filantrops |- | style="text-align:center;" | 21 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Silvio Berluskoni]] || {{karogs|Itālija}} || Itālijas premjerministrs (2008—2011) |- | style="text-align:center;" | 22 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Dilma Rusefa]] || {{karogs|Brazīlija}} || 36. [[Brazīlijas prezidenti|Brazīlijas prezidente]] |- | style="text-align:center;" | 23 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Karloss Slims]] || {{karogs|Meksika}} || [[bizness|biznesa]] magnāts un [[filantropija|filantrops]], telekomunikāciju kompāniju ''[[Telmex]]'', ''[[América Móvil]]'' un ''[[Grupo Carso]]'' priekšsēdētājs un vadītājs |- | style="text-align:center;" | 24 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Rūperts Mērdoks]] || {{karogs|ASV}}/{{karogs|Austrālija}} || [[bizness|biznesa]] magnāts, mediju konglomerāta ''[[News Corporation]]'' dibinātājs, priekšsēdētājs un izpilddirektors |- | style="text-align:center;" | 25 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Benjamins Netanjahu]] || {{karogs|Izraēla}} || [[Izraēlas premjerministrs]] (2009—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 26 || {{Nemainījās}} || style="text-align:center;" | [[Alī Hāmenejī]] || {{karogs|Irāna}} || Irānas Augstākais līderis (1989—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 27 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Maiks Djūks]] || {{karogs|ASV}} || [[uzņēmējs]], mazumtirdzniecības tīkla veikalu ''[[Walmart]]'' izpilddirektors (2009—2013) |- | style="text-align:center;" | 28 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Džefrijs Immelts]] || {{karogs|ASV}} || uzņēmējs, konglomerāta ''[[General Electric]] Co. (GE)'' izpilddirektors (2001—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 29 || || style="text-align:center;" | [[Džou Junkans]] || {{karogs|Ķīna}} || Politisko un likumdošanas lietu komitejas priekšsēdētājs (2007—2012) |- | style="text-align:center;" | 30 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Lerijs Peidžs]], [[Sergejs Brins]] || {{karogs|ASV}} || ''[[Google]]'' dibinātāji |- | style="text-align:center;" | 31 || || style="text-align:center;" | [[Alī Al-Naimi]] || {{karogs|Saūda Arābija}} || Saūda arābijas [[nafta]]s un [[derīgie izrakteņi|derīgo izrakteņu]] ministrs (1995—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 32 || || style="text-align:center;" | [[Rostams Gasemi]] || {{karogs|Irāna}} || Irānas [[nafta]]s minstrs (2011—2013) |- | style="text-align:center;" | 33 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Lou Czivei]] || {{karogs|Ķīna}} || uzņēmējs, politiķis, ''[[China Investment Corporation]]'' izpilddirektors |- | style="text-align:center;" | 34 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Ašfaks Parvezs Kajani]] || {{karogs|Pakistāna}} || Pakistānas bruņoto spēku ģenerālis |- | style="text-align:center;" | 35 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Mukešs Ambani]] || {{karogs|Indija}} || biznesa magnāts, ''[[Reliance Industries]]'' izpilddirektors un lielākais akcionārs |- | style="text-align:center;" | 36 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Masāki Širakava]] || {{karogs|Japāna}} || [[Japānas Banka]]s vadītājs, prezidents (2008—2013) |- | style="text-align:center;" | 37 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Kims Čenirs]] || {{karogs|Ziemeļkoreja}} || Ziemeļkorejas augstākais vadītājs (1994—2011) |- | style="text-align:center;" | 38 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Pans Kimuns]] || {{karogs|Dienvidkoreja}} || [[ANO ģenerālsekretārs]] (2007—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 39 || || style="text-align:center;" | [[Kristīne Lagarda]] || {{karogs|Francija}} || [[Starptautiskais valūtas fonds|Starptautiskais valūtas fonda]] izpilddirektore (2011—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 40 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Džefs Bezoss]] || {{karogs|ASV}} || biznesa magnāts, interneta tirdzniecības vietnes ''[[Amazon|Amazon.com]]'' dibinātājs un priekšsēdētājs |- | style="text-align:center;" | 41 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Džeimss Daimons]] || {{karogs|ASV}} || uzņēmējs, banku un finanšu kompānijas ''[[JPMorgan Chase]]'' izpilddirektors (2005—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 42 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Robins Li]] || {{karogs|Ķīna}} || uzņēmējs, ķīniešu interneta uzņēmuma ''[[Baidu]]'' dibinātājs |- | style="text-align:center;" | 43 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Loids Blenkfeins]] || {{karogs|ASV}} || uzņēmējs, ''[[Goldman Sachs]]'' izpilddirektors (2006—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 44 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Li Kašins]] || {{karogs|Ķīna}} ({{karogs|Hongkonga}}) || [[bizness|biznesa]] magnāts, investors, filantrops, ''[[Hutchison Whampoa Limited]]'' (HWL) and ''[[Cheung Kong Holdings]]'' izpilddirektors (2008—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 45 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Čārlzs Kohs]], [[Deivids Kohs]] || {{karogs|ASV}} || uzņēmēji, ''[[Koch Industries]]'' dibinātāji |- | style="text-align:center;" | 46 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Reks Tillersons]] || {{karogs|ASV}} || uzņēmējs, [[nafta]]s un [[gāze]]s ieguves, pārstrādes un to produktu pārdošanas uzņēmums ''[[ExxonMobil]]'' (2006—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 47 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Lakšmi Mitāls]] || {{karogs|Indija}} || [[tērauds|tērauda]] magnāts, tērauda ražotājkompānijas ''[[ArcelorMittal]]'' priekšsēdētājs un vadītājs |- | style="text-align:center;" | 48 || || style="text-align:center;" | [[Redžeps Tajips Erdogans]] || {{karogs|Turcija}} || [[Turcijas premjerministrs]] (2003—2014) |- | style="text-align:center;" | 49 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Roberts Zēliks]] || {{karogs|ASV}} || politiķis, [[Pasaules Banka]]s prezidents (2007—2012) |- | style="text-align:center;" | 50 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Bills Klintons]] || {{karogs|ASV}} || politiķis, bijušais [[ASV prezidents]] (1993—2001) un ASV valsts sekretāres Hilarijas Klintones vīrs |- | style="text-align:center;" | 51 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Tenzins Gjaco]] || {{karogs|Ķīna}} ({{karogs|Tibeta}}) || Tibetas garīgais līderis un 14. [[Dalailama]] (1989—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 52 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Lorenss Finks]] || {{karogs|ASV}} || uzņemējs, ieguldījumu kompānijas ''[[BlackRock]]'' vadītājs |- | style="text-align:center;" | 53 || || style="text-align:center;" | [[Halīfa bin Zājids al Nahjānss]] || {{karogs|AAE}} || [[AAE]] prezidents (2004—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 54 || {{Palielinājās}}|| style="text-align:center;" | [[Bills Gross]] || {{karogs|ASV}} || finansists, rakstnieks, viens ieguldījuma kompānijas ''[[Pacific Investment Management Company]]'' līdzdibinātājiem |- | style="text-align:center;" | 55 || {{Palielinājās}}|| style="text-align:center;" | [[Hoakins Guzmans Loera]] || {{karogs|Meksika}} || [[narkotikas|narkotiku]] barons, [[Sinaloa]]s karteļa vadītājs |- | style="text-align:center;" | 56 || || style="text-align:center;" | [[Ahmeds Šudža Pašā]] || {{karogs|Pakistāna}} || Pakistānas ārējo pakalpojuma inteleta ģenerāldirektors (2008—2012) |- | style="text-align:center;" | 57 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Davūds Ibrahims Kaskars]] || {{karogs|Indija}} || noziedznieks, [[narkotikas|narkotiku]], ieroču tirgonis un naudas viltotājs, [[sindikāts|sindikāta]] ''[[D-Company]]'' dibinātājs |- | style="text-align:center;" | 58 || || style="text-align:center;" | [[Tims Kuks]] || {{karogs|ASV}} || ''[[Apple Inc.]]'' valdes priekšsēdētājs (2011—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 59 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Dmitrijs Medvedevs]] || {{karogs|Krievija}} || 3. [[Krievijas prezidents]] (2008—2012) |- | style="text-align:center;" | 60 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Masajoši Sons]] || {{karogs|Japāna}} || uzņēmējs, telekominikācijas un interneta pakalpojumu uzņēmuma ''[[SoftBank]]'' izpilddirektors |- | style="text-align:center;" | 61 || || style="text-align:center;" | [[Azims Premdži]] || {{karogs|Indija}} || ''[[Wipro Technologies]]'' priekšsēdētājs |- | style="text-align:center;" | 62 || || style="text-align:center;" | [[Jošihiko Noda]] || {{karogs|Japāna}} || [[Japānas premjerministrs]] (2011—2012) |- | style="text-align:center;" | 63 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Zeps Blaters]] || {{karogs|Šveice}} || sporta funkcionārs, [[FIFA|Starptautiskās futbola federāciju asociācijas]] (FIFA) prezidents (1998—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 64 || || style="text-align:center;" | [[Džīla Abramsona]] || {{karogs|ASV}} || ''[[The New York Times]]'' galvenā redaktore (2011—2014) |- | style="text-align:center;" | 65 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Bernards Arno]] || {{karogs|Francija}} || uzņēmējs, filantrops, ''[[LVMH]]'' ģenerāldirektors un izpilddirektors (1989—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 66 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Sebastjans Piņera]] || {{karogs|Čīle}} || 35. [[Čīles prezidents]] (2010—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 67 || || style="text-align:center;" | [[Džons Beiners]] || {{karogs|ASV}} || [[ASV Pārstāvju palāta]]s priekšsēdētājs (2011—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 68 || {{Nemainījās}} || style="text-align:center;" | [[Žaks Roge]] || {{karogs|Beļģija}} || sporta funkcionārs, 8. [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] prezidents (2001—2013) |- | style="text-align:center;" | 69 || || style="text-align:center;" | [[Sji Dzjiņpins]] || {{karogs|Ķīna}} || Ķīnas viceprezidents, Centrālās militārās komisijas priekšsēdētājs |- | style="text-align:center;" | 70 || || style="text-align:center;" | [[Ališers Usmanovs]] || {{karogs|Krievija}} || Krievijas oligarhs |} == 2010. gads == 2010.g. sarakstā tika iekļauti 68 cilvēki, tostarp 5 sievietes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.forbes.com/lists/2011/20/powerful-people_2010.html|title=Pasaules ietekmīgāko cilvēku uzskaitījums 2010.g. |publisher=''Forbes''|accessdate=}}</ref> Par 2010.g. ietekmīgāko cilvēku tika atzīts [[Ķīna]]s prezidents [[Hu Dzjiņtao]], pagājušo gada ietekmīgākais cilvēks [[Baraks Obama]], šogad bija otrs ietekmīgākais. 2010. gada saraksta jaunākais cilvēks ir [[Marks Zakerbergs]] (26 gadi), bet vecākais [[Abdulla Saūds]] (86 gadi). [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pārstāv 24 no 68 pasaulē ietekmīgākajiem cilvēkiem. 2010. gada sarakstā tika iekļautas 18 jaunas personas, kas nebija iekļautas 2009. gada sarakstā. {| class="sortable wikitable" ! Rangs !! Izmaiņas<br />ar 2009. gadu !! Vārds, Uzvārds !! Pārstāvētā valsts !! Amats (no — līdz) |- | style="text-align:center;" | 1 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Hu Dzjiņtao]] || {{karogs|Ķīna}} || [[Ķīnas prezidents]] (2003—2013) |- | style="text-align:center;" | 2 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Baraks Obama]] || {{karogs|ASV}} || 44. [[ASV prezidenti|ASV prezidents]] (2009—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 3 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Abdulla Saūds]] || {{karogs|Saūda Arābija}} || [[Saūda Arābijas karalis]] (2005—2015) |- | style="text-align:center;" | 4 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Vladimirs Putins]] || {{karogs|Krievija}} || [[Krievijas premjerministrs]] (2008—2012) |- | style="text-align:center;" | 5 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Benedikts XVI]] || {{karogs|Vatikāns}}/{{karogs|Vācija}} || [[Romas pāvests]] (2005—2013) |- | style="text-align:center;" | 6 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Angela Merkele]] || {{karogs|Vācija}} || [[Vācijas kanclers|Vācijas kanclere]] (2005—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 7 || || style="text-align:center;" | [[Deivids Kemerons]] || {{karogs|Lielbritānija}} || [[Lielbritānijas premjerministrs]] (2010—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 8 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Bens Bernanke]] || {{karogs|ASV}} || 14. [[Federālā rezervju sistēma|ASV Federālo rezervju sistēmu]] vadītājs (2006—2014) |- | style="text-align:center;" | 9 || || style="text-align:center;" | [[Sonja Gandi]] || {{karogs|Indija}} || [[Indijas Nacionālais kongress|Indijas Nacionālā kongresa]] prezidente (1998—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 10 || {{Nemainījās}} || style="text-align:center;" | [[Bills Geitss]] || {{karogs|ASV}} || uzņēmējs, ''[[Microsoft]]'' korporācijas līdzdibinātājs, [[Billa un Melindas fonds|Billa un Melindas fonda]] izveidotājs |- | style="text-align:center;" | 11 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Džou Sjaočuaņs]] || {{karogs|Ķīna}} || [[Ķīnas Banka]]s vadītājs (2002—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 12 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Dmitrijs Medvedevs]] || {{karogs|Krievija}} || 3. [[Krievijas prezidents]] (2008—2012) |- | style="text-align:center;" | 13 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Rūperts Mērdoks]] || {{karogs|ASV}} || [[bizness|biznesa]] magnāts, mediju konglomerāta ''[[News Corporation]]'' dibinātājs, priekšsēdētājs un izpilddirektors |- | style="text-align:center;" | 14 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Silvio Berluskoni]] || {{karogs|Itālija}} || Itālijas premjerministrs (2008—2011) |- | style="text-align:center;" | 15 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" |[[Žans Klods Trišē]] || {{karogs|Francija}} || [[Eiropas Centrālā Banka|Eiropas Centrālās Bankas]] prezidents (2003—2011) |- | style="text-align:center;" | 16 || || style="text-align:center;" | [[Dilma Rusefa]] || {{karogs|Brazīlija}} || 36. [[Brazīlijas prezidenti|Brazīlijas prezidente]] |- | style="text-align:center;" | 17 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Stīvs Džobss]] || {{karogs|ASV}} || uzņēmējs, izgudrotājs, datortehnoloģiju kompānijas ''[[Apple Inc.]]'' izpilddirektors |- | style="text-align:center;" | 18 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Manmohans Singhs]] || {{karogs|Indija}} || 14. [[Indijas premjerministrs]] (2004—2014) |- | style="text-align:center;" | 19 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Nikolā Sarkozī]] || {{karogs|Francija}} || [[Francijas prezidents]] (2007—2012) |- | style="text-align:center;" | 20 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Hilarija Klintone]] || {{karogs|ASV}} || 67. [[ASV valsts sekretāre]] (2009—2013) |- | style="text-align:center;" | 21 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Karloss Slims]] || {{karogs|Meksika}} || [[bizness|biznesa]] magnāts un [[filantropija|filantrops]], telekomunikāciju kompāniju ''[[Telmex]]'', ''[[América Móvil]]'' un ''[[Grupo Carso]]'' priekšsēdētājs un vadītājs |- | style="text-align:center;" | 22 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Lerijs Peidžs]], [[Sergejs Brins]] || {{karogs|ASV}} || ''[[Google]]'' dibinātāji |- | style="text-align:center;" | 23 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Maikls Blumbergs]] || {{karogs|ASV}} || uzņēmējs, politiķis, filantrops, 108. [[Ņujorka]]s mērs (2002—2013) |- | style="text-align:center;" | 24 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Benjamins Netanjahu]] || {{karogs|Izraēla}} || [[Izraēlas premjerministrs]] (2009—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 25 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Maiks Djūks]] || {{karogs|ASV}} || [[uzņēmējs]], mazumtirdzniecības tīkla veikalu ''[[Walmart]]'' izpilddirektors (2009—2013) |- | style="text-align:center;" | 26 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Alī Hāmenejī]] || {{karogs|Irāna}} || Irānas Augstākais līderis (1989—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 27 || || style="text-align:center;" | [[Naoto Kans]] || {{karogs|Japāna}} || [[Japānas premjerministrs]] (2008—2011) |- | style="text-align:center;" | 28 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Timotijs Geitners]] || {{karogs|ASV}} || [[ASV Finašu ministrija|ASV finanšu ministrs]] (2009—2013) |- | style="text-align:center;" | 29 || || style="text-align:center;" | [[Ašfaks Parvezs Kajani]] || {{karogs|Pakistāna}} || Pakistānas bruņoto spēku ģenerālis |- | style="text-align:center;" | 30 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Lou Czivei]] || {{karogs|Ķīna}} || uzņēmējs, politiķis, ''[[China Investment Corporation]]'' izpilddirektors |- | style="text-align:center;" | 31 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Kims Čenirs]] || {{karogs|Ziemeļkoreja}} || Ziemeļkorejas augstākais vadītājs (1994—2011) |- | style="text-align:center;" | 32 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Li Čančuņs]] || {{karogs|Ķīna}} || [[Ķīnas Komunistiskā partija]]s galvenais propagandists |- | style="text-align:center;" | 33 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Vorens Bafets]] || {{karogs|ASV}} || investors, uzņēmējs, kompānijas ''[[Berkshire Hathaway]]'' vadītājs un lielākais īpašnieks, kā arī filantrops |- | style="text-align:center;" | 34 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Mukešs Ambani]] || {{karogs|Indija}} || biznesa magnāts, ''[[Reliance Industries]]'' izpilddirektors un lielākais akcionārs |- | style="text-align:center;" | 35 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Džefrijs Immelts]] || {{karogs|ASV}} || uzņēmējs, konglomerāta ''[[General Electric]] Co. (GE)'' izpilddirektors (2001—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 36 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Li Kašins]] || {{karogs|Ķīna}} ({{karogs|Hongkonga}}) || [[bizness|biznesa]] magnāts, investors, filantrops, ''[[Hutchison Whampoa Limited]]'' (HWL) and ''[[Cheung Kong Holdings]]'' izpilddirektors (2008—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 37 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Dominiks Stross-Kāns]] || {{karogs|Francija}} || [[Starptautiskais valūtas fonds|Starptautiskā valūtas fonda izpilddirektors]] (2007—2011) |- | style="text-align:center;" | 38 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Masāki Širakava]] || {{karogs|Japāna}} || [[Japānas Banka]]s vadītājs, prezidents (2008—2013) |- | style="text-align:center;" | 39 || {{Nemainījās}} || style="text-align:center;" | [[Tenzins Gjaco]] || {{karogs|Ķīna}} ({{karogs|Tibeta}}) || Tibetas garīgais līderis un 14. [[Dalailama]] (1989—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 40 || || style="text-align:center;" | [[Marks Zakerbergs]] || {{karogs|ASV}} || programmētājs, uzņēmējs un filantrops, nterneta tīmekļa vietnes ''[[Facebook]]'' izveidotājs un dibinātājs |- | style="text-align:center;" | 41 || || style="text-align:center;" | [[Pans Kimuns]] || {{karogs|Dienvidkoreja}} || [[ANO ģenerālsekretārs]] (2007—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 42 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Loids Blenkfeins]] || {{karogs|ASV}} || uzņēmējs, ''[[Goldman Sachs]]'' izpilddirektors (2006—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 43 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Bernards Arno]] || {{karogs|Francija}} || uzņēmējs, filantrops, ''[[LVMH]]'' ģenerāldirektors un izpilddirektors (1989—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 44 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Lakšmi Mitāls]] || {{karogs|Indija}} || [[tērauds|tērauda]] magnāts, tērauda ražotājkompānijas ''[[ArcelorMittal]]'' priekšsēdētājs un vadītājs |- | style="text-align:center;" | 45 || {{Palielinājās}} || style="text-align:center;" | [[Roberts Zēliks]] || {{karogs|ASV}} || politiķis, [[Pasaules Banka]]s prezidents (2007—2012) |- | style="text-align:center;" | 46 || || style="text-align:center;" | [[Robins Li]] || {{karogs|Ķīna}} || uzņēmējs, ķīniešu interneta uzņēmuma ''[[Baidu]]'' dibinātājs |- | style="text-align:center;" | 47 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Džeimss Daimons]] || {{karogs|ASV}} || uzņēmējs, banku un finanšu kompānijas ''[[JPMorgan Chase]]'' izpilddirektors (2005—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 48 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Lorenss Finks]] || {{karogs|ASV}} || uzņemējs, ieguldījumu kompānijas ''[[BlackRock]]'' vadītājs |- | style="text-align:center;" | 49 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Reks Tillersons]] || {{karogs|ASV}} || uzņēmējs, [[nafta]]s un [[gāze]]s ieguves, pārstrādes un to produktu pārdošanas uzņēmums ''[[ExxonMobil]]'' (2006—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 50 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Bills Kellers]] || {{karogs|ASV}} || žurnālists, [[žurnāls|žurnāla]] ''[[The New York Times]]'' galvenais redaktors (2003—2011) |- | style="text-align:center;" | 51 || || style="text-align:center;" | [[Sebastjans Piņera]] || {{karogs|Čīle}} || 35. [[Čīles prezidents]] (2010—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 52 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Igors Sečins]] || {{karogs|Krievija}} || [[Krievijas premjerministrs]] (2008—2012) |- | style="text-align:center;" | 53 || || style="text-align:center;" | [[Abdalla al Badri]] || {{karogs|Lībija}} || [[OPEC]] ģenerālsekretārs (2007—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 54 || || style="text-align:center;" | [[Čārlzs Kohs]], [[Deivids Kohs]] || {{karogs|ASV}} || uzņēmēji, ''[[Koch Industries]]'' dibinātāji |- | style="text-align:center;" | 55 || || style="text-align:center;" | [[Masajoši Sons]] || {{karogs|Japāna}} || uzņēmējs, telekominikācijas un interneta pakalpojumu uzņēmuma ''[[SoftBank]]'' izpilddirektors |- | style="text-align:center;" | 56 || || style="text-align:center;" | [[Halīfa bin Zājids al Nahjāns]] || {{karogs|AAE}} || politiķis, [[AAE prezidents]] (2004—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 57 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Osama bin Ladens]] || {{karogs|Saūda Arābija}} || teroristu organizācijas ''[[Al-Qaida]]'' līderis (1988—2011) |- | style="text-align:center;" | 58 || || style="text-align:center;" | [[Eike Batista]] || {{karogs|Brazīlija}} || biznesa magnāts, uzņēmuma ''[[EBX Group]]'' izpilddirektors |- | style="text-align:center;" | 59 || {{Samazinājās}}|| style="text-align:center;" | [[Bills Gross]] || {{karogs|ASV}} || finansists, rakstnieks, viens ieguldījuma kompānijas ''[[Pacific Investment Management Company]]'' līdzdibinātājiem |- | style="text-align:center;" | 60 || {{Samazinājās}}|| style="text-align:center;" | [[Hoakins Guzmans Loera]] || {{karogs|Meksika}} || [[narkotikas|narkotiku]] barons, [[Sinaloa]]s karteļa vadītājs |- | style="text-align:center;" | 61 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Ratans Tata]] || {{karogs|Indija}} || uzņēmējs, ''[[Tata Group]]'' izpilddirektors (1991—2012) |- | style="text-align:center;" | 62 || || style="text-align:center;" | [[Vans Juns]] || {{karogs|Ķīna}} || politiķis, Ķīnas Tautas Republikas Valsts padomes priekšsēdētājs (2010—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 63 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Davūds Ibrahims Kaskars]] || {{karogs|Indija}} || noziedznieks, [[narkotikas|narkotiku]], ieroču tirgonis un naudas viltotājs, [[sindikāts|sindikāta]] ''[[D-Company]]'' dibinātājs |- | style="text-align:center;" | 64 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Opra Vinfrija]] || {{karogs|ASV}} || [[televīzija]]s sarunu šovu vadītāja, veidotāja un filantrope |- | style="text-align:center;" | 65 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Zeps Blaters]] || {{karogs|Šveice}} || sporta funkcionārs, [[FIFA|Starptautiskās futbola federāciju asociācijas]] (FIFA) prezidents (1998—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 66 || || style="text-align:center;" | [[Džefs Bezoss]] || {{karogs|ASV}} || biznesa magnāts, interneta tirdzniecības vietnes ''[[Amazon|Amazon.com]]'' dibinātājs un priekšsēdētājs |- | style="text-align:center;" | 67 || {{Samazinājās}} || style="text-align:center;" | [[Žaks Roge]] || {{karogs|Beļģija}} || sporta funkcionārs, 8. [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] prezidents (2001—2013) |- | style="text-align:center;" | 68 || || style="text-align:center;" | [[Džulians Asānžs]] || {{karogs|Austrālija}} || žurnālists,izdevējs,interneta aktīvists, interneta vietnes ''[[WikiLeaks]]'' galvenais redaktors un sabiedrisko attiecību pārstāvis |} == 2009. gads == 2009.g. uzskaitījums bija pirmais, ko ''Forbes'' izveidoja par pasaulē ietekmīgākajām personām. Tajā tika iekļauti 67 cilvēki, tostarp arī 3 sievietes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.forbes.com/2009/11/09/world-most-powerful-leadership-power-09-intro.html|title=Pasaules ietekmīgāko cilvēku uzskaitījums 2009.g. |publisher=''Forbes''|accessdate=}}</ref> Jaunākie pasaulē šajā sarakstā iekļautie cilvēki ir ''[[Google]]'' dibinātāji [[Lerijs Peidžs]] un [[Sergejs Brins]] (36 gadi), savukārt visvecākais sarakstā iekļautais cilvēks ir [[Saūda Arābija]]s karalis [[Abdulla Saūds]] (85 gadi). 21 cilvēks no sarakstā iekļautajiem pārstāv [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. {| class="sortable wikitable" ! Rangs !! Vārds, Uzvārds !! Pārstāvētā valsts !! Amats (no — līdz) |- | style="text-align:center;" | 1 || style="text-align:center;" | [[Baraks Obama]] || {{karogs|ASV}} || 44. [[ASV prezidenti|ASV prezidents]] (2009—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 2 || style="text-align:center;" | [[Hu Dzjiņtao]] || {{karogs|Ķīna}} || [[Ķīnas prezidents]] (2003—2013) |- | style="text-align:center;" | 3 || style="text-align:center;" | [[Vladimirs Putins]] || {{karogs|Krievija}} || [[Krievijas premjerministrs]] (2008—2012) |- | style="text-align:center;" | 4 || style="text-align:center;" | [[Bens Bernanke]] || {{karogs|ASV}} || 14. [[Federālā rezervju sistēma|ASV Federālo rezervju sistēmu]] vadītājs (2006—2014) |- | style="text-align:center;" | 5 || style="text-align:center;" | [[Lerijs Peidžs]], [[Sergejs Brins]] || {{karogs|ASV}} || ''[[Google]]'' dibinātāji |- | style="text-align:center;" | 6 || style="text-align:center;" | [[Karloss Slims]] || {{karogs|Meksika}} || [[bizness|biznesa]] magnāts un [[filantropija|filantrops]], telekomunikāciju kompāniju ''[[Telmex]]'', ''[[América Móvil]]'' un ''[[Grupo Carso]]'' priekšsēdētājs un vadītājs |- | style="text-align:center;" | 7 || style="text-align:center;" | [[Rūperts Mērdoks]] || {{karogs|ASV}} || [[bizness|biznesa]] magnāts, mediju konglomerāta ''[[News Corporation]]'' dibinātājs, priekšsēdētājs un izpilddirektors |- | style="text-align:center;" | 8 || style="text-align:center;" | [[Maiks Djūks]] || {{karogs|ASV}} || [[uzņēmējs]], mazumtirdzniecības tīkla veikalu ''[[Walmart]]'' izpilddirektors (2009—2013) |- | style="text-align:center;" | 9 || style="text-align:center;" | [[Abdulla Saūds]] || {{karogs|Saūda Arābija}} || [[Saūda Arābijas karalis]] (2005—2015) |- | style="text-align:center;" | 10 || style="text-align:center;" | [[Bills Geitss]] || {{karogs|ASV}} || uzņēmējs, ''[[Microsoft]]'' korporācijas līdzdibinātājs, [[Billa un Melindas fonds|Billa un Melindas fonda]] izveidotājs |- | style="text-align:center;" | 11 || style="text-align:center;" | [[Benedikts XVI]] || {{karogs|Vatikāns}}/{{karogs|Vācija}} || [[Romas pāvests]] (2005—2013) |- | style="text-align:center;" | 12 || style="text-align:center;" | [[Silvio Berluskoni]] || {{karogs|Itālija}} || Itālijas premjerministrs (2008—2011) |- | style="text-align:center;" | 13 || style="text-align:center;" | [[Džefrijs Immelts]] || {{karogs|ASV}} || uzņēmējs, konglomerāta ''[[General Electric]] Co. (GE)'' izpilddirektors (2001—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 14 || style="text-align:center;" | [[Vorens Bafets]] || {{karogs|ASV}} || investors, uzņēmējs, kompānijas ''[[Berkshire Hathaway]]'' vadītājs un lielākais īpašnieks, kā arī filantrops |- | style="text-align:center;" | 15 || style="text-align:center;" | [[Angela Merkele]] || {{karogs|Vācija}} || [[Vācijas kanclers|Vācijas kanclere]] (2005—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 16 || style="text-align:center;" | [[Lorenss Finks]] || {{karogs|ASV}} || uzņemējs, ieguldījumu kompānijas ''[[BlackRock]]'' vadītājs |- | style="text-align:center;" | 17 || style="text-align:center;" | [[Hilarija Klintone]] || {{karogs|ASV}} || 67. [[ASV valsts sekretāre]] (2009—2013) |- | style="text-align:center;" | 18 || style="text-align:center;" | [[Loids Blenkfeins]] || {{karogs|ASV}} || uzņēmējs, ''[[Goldman Sachs]]'' izpilddirektors (2006—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 19 || style="text-align:center;" | [[Li Čančuņs]] || {{karogs|Ķīna}} || [[Ķīnas Komunistiskā partija]]s galvenais propagandists |- | style="text-align:center;" | 20 || style="text-align:center;" | [[Maikls Blumbergs]] || {{karogs|ASV}} || uzņēmējs, politiķis, filantrops, 108. [[Ņujorka]]s mērs (2002—2013) |- | style="text-align:center;" | 21 || style="text-align:center;" | [[Timotijs Geitners]] || {{karogs|ASV}} || [[ASV Finašu ministrija|ASV finanšu ministrs]] (2009—2013) |- | style="text-align:center;" | 22 || style="text-align:center;" | [[Reks Tillersons]] || {{karogs|ASV}} || uzņēmējs, [[nafta]]s un [[gāze]]s ieguves, pārstrādes un to produktu pārdošanas uzņēmums ''[[ExxonMobil]]'' (2006—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 23 || style="text-align:center;" | [[Li Kašins]] || {{karogs|Ķīna}} ({{karogs|Hongkonga}}) || [[bizness|biznesa]] magnāts, investors, filantrops, ''[[Hutchison Whampoa Limited]]'' (HWL) and ''[[Cheung Kong Holdings]]'' izpilddirektors (2008—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 24 || style="text-align:center;" | [[Kims Čenirs]] || {{karogs|Ziemeļkoreja}} || Ziemeļkorejas augstākais vadītājs (1994—2011) |- | style="text-align:center;" | 25 || style="text-align:center;" | [[Žans Klods Trišē]] || {{karogs|Francija}} || [[Eiropas Centrālā Banka|Eiropas Centrālās Bankas]] prezidents (2003—2011) |- | style="text-align:center;" | 26 || style="text-align:center;" | [[Masāki Širakava]] || {{karogs|Japāna}} || [[Japānas Banka]]s vadītājs, prezidents (2008—2013) |- | style="text-align:center;" | 27 || style="text-align:center;" | [[Ahmeds bin Zajeds Al Nahajans]] || {{karogs|AAE}} || uzņēmējs, ''[[Abu Dhabi Investment Authority]]'' izpilddirektors (1997—2010) |- | style="text-align:center;" | 28 || style="text-align:center;" | [[Akio Tojoda]] || {{karogs|Japāna}} || autokompānijas ''[[Toyota Motor Corporation]]'' prezidents un vadītājs (2009—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 29 || style="text-align:center;" | [[Gordons Brauns]] || {{karogs|Lielbritānija}} || [[Lielbritānijas premjerministrs]] (2007—2010) |- | style="text-align:center;" | 30 || style="text-align:center;" | [[Džeimss Daimons]] || {{karogs|ASV}} || uzņēmējs, banku un finanšu kompānijas ''[[JPMorgan Chase]]'' izpilddirektors (2005—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 31 || style="text-align:center;" | [[Bills Klintons]] || {{karogs|ASV}} || [[ASV prezidents|ASV eksprezidents]] (1993—2001) |- | style="text-align:center;" | 32 || style="text-align:center;" | [[Bills Gross]] || {{karogs|ASV}} || finansists, rakstnieks, viens ieguldījuma kompānijas ''[[Pacific Investment Management Company]]'' līdzdibinātājiem |- | style="text-align:center;" | 33 || style="text-align:center;" | [[Luizs Inasiu Lula da Silva]] || {{karogs|Brazīlija}} || 35. [[Brazīlijas prezidents]] (2003—2011) |- | style="text-align:center;" | 34 || style="text-align:center;" | [[Lou Czivei]] || {{karogs|Ķīna}} || uzņēmējs, politiķis, ''[[China Investment Corporation]]'' izpilddirektors |- | style="text-align:center;" | 35 || style="text-align:center;" | [[Jukio Hatojama]] || {{karogs|Japāna}} || [[Japānas premjerministrs]] (2009—2010) |- | style="text-align:center;" | 36 || style="text-align:center;" | [[Manmohans Singhs]] || {{karogs|Indija}} || 14. [[Indijas premjerministrs]] (2004—2014) |- | style="text-align:center;" | 37 || style="text-align:center;" | [[Osama bin Ladens]] || {{karogs|Saūda Arābija}} || teroristu organizācijas ''[[Al-Qaida]]'' līderis (1988—2011) |- | style="text-align:center;" | 38 || style="text-align:center;" | [[Jusufs Raza Gilani]] || {{karogs|Pakistāna}} || 14. [[Pakistānas premjerministrs]] (2008—2012) |- | style="text-align:center;" | 39 || style="text-align:center;" | [[Tenzins Gjaco]] || {{karogs|Ķīna}} ({{karogs|Tibeta}}) || Tibetas garīgais līderis un 14. [[Dalailama]] (1989—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 40 || style="text-align:center;" | [[Alī Hāmenejī]] || {{karogs|Irāna}} || Irānas Augstākais līderis (1989—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 41 || style="text-align:center;" | [[Hoakins Guzmans Loera]] || {{karogs|Meksika}} || [[narkotikas|narkotiku]] barons, [[Sinaloa]]s karteļa vadītājs |- | style="text-align:center;" | 42 || style="text-align:center;" | [[Igors Sečins]] || {{karogs|Krievija}} || [[Krievijas premjerministrs]] (2008—2012) |- | style="text-align:center;" | 43 || style="text-align:center;" | [[Dmitrijs Medvedevs]] || {{karogs|Krievija}} || 3. [[Krievijas prezidents]] (2008—2012) |- | style="text-align:center;" | 44 || style="text-align:center;" | [[Mukešs Ambani]] || {{karogs|Indija}} || biznesa magnāts, ''[[Reliance Industries]]'' izpilddirektors un lielākais akcionārs |- | style="text-align:center;" | 45 || style="text-align:center;" | [[Opra Vinfrija]] || {{karogs|ASV}} || [[televīzija]]s sarunu šovu vadītāja, veidotāja un filantrope |- | style="text-align:center;" | 46 || style="text-align:center;" | [[Benjamins Netanjahu]] || {{karogs|Izraēla}} || [[Izraēlas premjerministrs]] (2009—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 47 || style="text-align:center;" | [[Dominiks Stross-Kāns]] || {{karogs|Francija}} || [[Starptautiskais valūtas fonds|Starptautiskā valūtas fonda izpilddirektors]] (2007—2011) |- | style="text-align:center;" | 48 || style="text-align:center;" | [[Džou Sjaočuaņs]] || {{karogs|Ķīna}} || [[Ķīnas Banka]]s vadītājs (2002—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 49 || style="text-align:center;" | [[Džons Robertss]] || {{karogs|ASV}} || [[ASV Augstākā tiesa|ASV Augstākās tiesas]] priekšsēdētājs (2005—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 50 || style="text-align:center;" | [[Davūds Ibrahims Kaskars]] || {{karogs|Indija}} || noziedznieks, [[narkotikas|narkotiku]], ieroču tirgonis un naudas viltotājs, [[sindikāts|sindikāta]] ''[[D-Company]]'' dibinātājs |- | style="text-align:center;" | 51 || style="text-align:center;" | [[Bills Kellers]] || {{karogs|ASV}} || žurnālists, [[žurnāls|žurnāla]] ''[[The New York Times]]'' galvenais redaktors (2003—2011) |- | style="text-align:center;" | 52 || style="text-align:center;" | [[Bernards Arno]] || {{karogs|Francija}} || uzņēmējs, filantrops, ''[[LVMH]]'' ģenerāldirektors un izpilddirektors (1989—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 53 || style="text-align:center;" | [[Zeps Blaters]] || {{karogs|Šveice}} || sporta funkcionārs, [[FIFA|Starptautiskās futbola federāciju asociācijas]] (FIFA) prezidents (1998—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 54 || style="text-align:center;" | [[Vadahs Hanfars]] || {{karogs|Izraēla}} ({{karogs|Palestīna}}) || ''[[Al Jazeera]]'' ģenerāldirektors (2006—2011) |- | style="text-align:center;" | 55 || style="text-align:center;" | [[Lakšmi Mitāls]] || {{karogs|Indija}} || [[tērauds|tērauda]] magnāts, tērauda ražotājkompānijas ''[[ArcelorMittal]]'' priekšsēdētājs un vadītājs |- | style="text-align:center;" | 56 || style="text-align:center;" | [[Nikolā Sarkozī]] || {{karogs|Francija}} || [[Francijas prezidents]] (2007—2012) |- | style="text-align:center;" | 57 || style="text-align:center;" | [[Stīvs Džobss]] || {{karogs|ASV}} || uzņēmējs, izgudrotājs, datortehnoloģiju kompānijas ''[[Apple Inc.]]'' izpilddirektors |- | style="text-align:center;" | 58 || style="text-align:center;" | [[Fudžio Mitarai]] || {{karogs|Japāna}} || uzņēmējs, elektronijas kompānijas ''[[Canon]]'' izpilddirektors (1989—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 59 || style="text-align:center;" | [[Ratans Tata]] || {{karogs|Indija}} || uzņēmējs, ''[[Tata Group]]'' izpilddirektors (1991—2012) |- | style="text-align:center;" | 60 || style="text-align:center;" | [[Žaks Roge]] || {{karogs|Beļģija}} || sporta funkcionārs, 8. [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] prezidents (2001—2013) |- | style="text-align:center;" | 61 || style="text-align:center;" | [[Lī Žunžuns]] || {{karogs|Ķīna}} || politiķis, valstij piederošo Valsts Padomes aktīvu uzraudzības un administrācijas izpilddirektors (2003—2010) |- | style="text-align:center;" | 62 || style="text-align:center;" | [[Blairo Madži]] || {{karogs|Brazīlija}} || politiķis, [[Matugrosu]] štata vadītājs (2003—2010) |- | style="text-align:center;" | 63 || style="text-align:center;" | [[Roberts Zēliks]] || {{karogs|ASV}} || politiķis, [[Pasaules Banka]]s prezidents (2007—2012) |- | style="text-align:center;" | 64 || style="text-align:center;" | [[Antonio Guterešs]] || {{karogs|Portugāle}} || politiķis, [[ANO]] Augstākais komisārs [[bēgļi|bēgļu]] jautājumos (2005—pašlaik) |- | style="text-align:center;" | 65 || style="text-align:center;" | [[Marks Džonsons Tompsons]] || {{karogs|Lielbritānija}} || 14. ''[[The New York Times Company]]'' ģenerāldirektors (2004—2012) |- | style="text-align:center;" | 66 || style="text-align:center;" | [[Klauss Švābs]] || {{karogs|Vācija}} || inženieris, ekonomists, [[Pasaules Ekonomikas forums|Pasaules Ekonomikas foruma]] izveidotājs |- | style="text-align:center;" | 67 || style="text-align:center;" | [[Ugo Čavess]] || {{karogs|Venecuēla}} || [[Venecuēlas prezidenti|Venecuēlas prezidents]] (1999—2013) |} == Pārskats pēc valstīm == {| class="wikitable sortable" style="text-align:right;" ! Vieta </small><br /> || Valsts || Kopā || 2009 || 2010 || 2011 || 2012 || 2013 || 2014 |- | 1. || align="left" | {{karogs|ASV}} || 155 || 21 || 24 || 25 || 27 || 31 || 27 |- | 2. || align="left" | {{karogs|Ķīna}} (bez [[Tibeta]]s un [[Honkonga]]s) || 33 || 5 || 6 || 7 || 5 || 4 || 6 |- | 3. || align="left" | {{karogs|Indija}} || 25 || 5 || 6 || 6 || 3 || 3 || 2 |- | 4. || align="left" | {{karogs|Krievija}} || 24 || 4 || 3 || 4 || 5 || 3 || 5 |- | 5. || align="left" | {{karogs|Japāna}} || 22 || 4 || 3 || 3 || 4 || 4 || 4 |- | 6. || align="left" | {{karogs|Francija}} || 20 || 4 || 4 || 3 || 3 || 3 || 3 |- | 7. || align="left" | {{karogs|Meksika}} || 14 || 2 || 2 || 2 || 3 || 3 || 2 |- | 8. || align="left" | {{karogs|Vācija}} || 13 || 3 || 2 || 2 || 2 || 2 || 2 |- | 9. || align="left" | {{karogs|Saūda Arābija}} || 12 || 2 || 2 || 2 || 2 || 2 || 2 |- |10. || align="left" | {{karogs|Dienvidkoreja}}|| 10 || 0 || 1 || 1 || 1 || 3 || 4 |- |11. || align="left" | {{karogs|Honkonga}} ({{Karogs|Ķīna}})|| 9 || 1 || 1 || 1 || 2 || 2 || 2 |- |12. || align="left" | {{karogs|Itālija}} || 8 || 1 || 1 || 2 || 2 || 1 || 1 |- |12. || align="left" | {{karogs|Irāna}} || 8 || 1 || 1 || 2 || 2 || 1 || 1 |- |12. || align="left" | {{karogs|Brazīlija}} || 8 || 2 || 2 || 1 || 1 || 1 || 1 |- |13. || align="left" | {{karogs|Apvienotā Karaliste}} || 7 || 2 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 |- |13. || align="left" | {{karogs|Austrālija}} || 7 || 1 || 2 || 1 || 1 || 1 || 1 |- |14. || align="left" | {{karogs|Pakistāna}} || 6 || 1 || 1 || 2 || 2 || 0 || 0 |- |14. || align="left" | {{karogs|Vatikāns}} || 6 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 |- |14. || align="left" | {{karogs|Ziemeļkoreja}} || 6 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 |- |14. || align="left" | {{karogs|Šveice}} || 6 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 |- |14. || align="left" | {{karogs|AAE}} || 6 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 |- |14. || align="left" | {{karogs|Izraēla}} (bez [[Palestīna]]s || 6 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 |- |15. || align="left" | {{karogs|Čīle}}|| 3 || 0 || 1 || 1 || 1 || 0 || 0 |- |15. || align="left" | {{karogs|Beļģija}} || 3 || 1 || 1 || 1 || 0 || 0 || 0 |- |15. || align="left" | {{karogs|Taivāna}} || 3 || 0 || 0 || 0 || 1 || 1 || 1 |- |15. || align="left" | {{karogs|Tibeta}} ({{karogs|Ķīna}}) || 3 || 1 || 1 || 1 || 0 || 0 || 0 |- |15. || align="left" | {{karogs|Jemena}} || 3 || 0 || 0 || 0 || 1 || 1 || 1 |- |16. || align="left" | {{karogs|Venecuēla}} || 2 || 1 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 |- |16. || align="left" | {{karogs|Norvēģija}} || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 1 |- |16. || align="left" | {{karogs|Nigērija}} || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 1 |- |16. || align="left" | {{karogs|Argentīna}} || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 1 |- |17. || align="left" | {{karogs|Lībija}} || 1 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 |- |17. || align="left" | {{karogs|Palestīna}} ({{karogs|Izraēla}}) || 1 || 1|| 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- |17. || align="left" | {{karogs|Portugāle}} || 1 || 1 || 0|| 0 || 0||0 || 0 |- |17. || align="left" | {{karogs|Turcija}} || 1 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 |- |17. || align="left" | {{karogs|Sudāna}} || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 |- |17. || align="left" | {{karogs|Ēģipte}} || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 |} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Forbes]] [[Kategorija:Uzskaitījumi]] pmh54miergemozl4odigsty3c15aeml Veidne:Vai tu zināji/Sagatave 10 286204 3665914 3665474 2022-08-03T03:05:07Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} <!--29. datums -->|29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Foļvarkas vecticībnieku baznīca.jpg|border|right|200px]]}} * ... daudzi no '''[[Latvijas vecticībnieki]]em''' mitinās [[Daugavpils|Daugavpilī]], kurā pašlaik ir sešas draudzes, tādēļ baznīcas aprindās tā tiek dēvēta par "Vecticībnieku [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]"{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Foļvarka (Kastuļinas pagasts)|Foļvarka]]s vecticībnieku baznīca [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]])</small>}}? * ... '''[[Bizantija (pilsēta)|Bizantijas pilsētas]]''' nosaukumu 330. gadā [[Romas imperators]] [[Konstantīns I]] mainīja imperatora vārdā uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]? * ... [[Vācija]]s uzņēmējs '''[[Rūdolfs Daslers]]''' dibināja uzņēmumu ''[[Puma (uzņēmums)|Puma]]'', bet viņa jaunākais brālis Ādolfs Daslers uzņēmumu — ''[[Adidas]]''; abu uzņēmumu galvenie biroji vēl joprojām atrodas [[Bavārija]]s pilsētā '''[[Hercogenauraha|Hercogenaurahā]]'''? <!--30. datums -->|30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Лес вокруг г.Ямантау.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Dienvidurāli|Dienvidurālu]]''' pakājes plešas līdz 250 km platumā, kas ir ievērojami vairāk nekā pārējā [[Urāli|Urālu]] daļā, kur grēdas platums ir no 40 līdz 150 km{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Dienvidurālu augstākā virsotne [[Jamantau]])</small>}}? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2019. gadā]]''' [[Slovēnija]]s trenera [[Slaviša Stojanovičs|Slavišas Stojanoviča]] vadībā zaudēja pirmajās deviņās spēlēs [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā, tikai pēdējā spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] izcīnot uzvaru ar 1:0; visa gada laikā [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlase]] guva tikai 3 vārtus? * ... [[Francija]]s uzņēmums '''''[[Michelin]]''''' ir pasaulē vadošais [[riepa|riepu]] ražotājs? <!--31. datums -->|31|0={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Luigi Galvani, oil-painting.jpg|border|right|150px]]}} * ... 1780. gadā [[itāļi|itāļu]] [[ārsts]], [[fiziķis]], [[biologs]] un [[filozofs]] '''[[Luidži Galvāni]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un viņa sieva Lūcija atklāja, ka mirušas [[varde]]s kājas [[muskuļi]] raustās, kad tos skar elektriskā dzirkstele; šis bija viens no pirmajiem mēģinājumiem izpētīt bioelektrību? * ... 2020. gada novembrī [[Ukraina]]s [[basketbolists]] '''[[Alekss Leņs]]''' noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Toronto "Raptors"]], taču jau janvārī pēc 13 aizvadītām spēlēm komanda viņu atbrīvoja, un viņš kļuva par pirmo "Raptors" spēlētāju, kas nav spēlējis [[Toronto]], jo [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ komanda mājas spēles aizvadīja ''[[Amalie Arena]]'' [[Tampa|Tampā]]? * ... otrā filma par [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] '''"[[Ar mīlestību no Krievijas]]"''' guva plašu atzinību kritiķu vidū un sasniedza kopējos ienākumus 79 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā? <!--1. datums -->|1={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of East Timor.svg|border|right|200px]]}} * ... [[Austrumtimora]]s konstitūcijā aprakstīts, ka dzeltenais trijstūris '''[[Austrumtimoras karogs|Austrumtimoras karogā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} apraksta [[koloniālisms|koloniālisma]] pēdas valsts vēsturē; melnais trijstūris apzīmē tumsonību, kas jāpārvar; sarkanais lauks apzīmē cīņu, par neatkarības atjaunošanu; karoga zvaigznes baltā krāsa simbolizē mieru? * ... lai gan [[Ungārija]]s karaļi viduslaiku valsti '''[[Bosnijas banats|Bosnijas banatu]]''' uzskatīja par Ungārijas kroņa zemju daļu, gandrīz visu savu pastāvēšanas laiku tā bija faktiski neatkarīga [[valsts]]? * ... [[Francija]]s '''''[[Crédit Agricole]]''''', kas sākotnēji darbojās [[lauksaimniecība]]s jomā, ir lielākais kooperatīvo un savstarpējo [[banka|banku]] tīkls pasaulē? <!--2. datums -->|2={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jeu_de_paume.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''''[[Jeu de paume]]''''' ir telpu bumbas un laukuma spēle, kuras izcelsme ir [[Francija|Francijā]]; spēle ir vairāku mūsdienās zināmu sporta veidu priekštecis, ieskaitot [[teniss|tenisu]], bijis [[Olimpiskie sporta veidi|olimpiskais sporta veids]], un tam ir šobrīd ir vecākais notiekošais ikgadējais pasaules čempionāts sportā, kas pirmoreiz tika rīkots pirms vairāk nekā 250 gadiem{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā ''Jeu de paume'' 17. gadsimtā)</small>}}? * ... '''[[Mihails Gavrilovs]]''', kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] bija ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās padomes]] deputātu un nebalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas neatkarības deklarāciju]], vēlāk četras reizes tika ievēlēts par [[Rīgas dome]]s deputātu? * ... '''[[Sarisu ezers]]''' ir pēc platības un tilpuma lielākais [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], bet lielākā [[ūdenstilpe]] ir Mingečeviras ūdenskrātuve valsts ziemeļos? <!--3. datums -->|3={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Former ZIL area Moscow asv2018-01 img3.jpg|border|right|200px]]}} * ... 2013. gadā ražošana '''[[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosauktajā autobūves rūpnīcā]]''' [[Maskava|Maskavā]] tika pilnībā apstādināta un pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka bijušās ZIL rūpnīcas teritorijā būs dzīvokļi 30 tūkstošiem pilsētnieku{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā pamestā rūpnīcas teritorija 2018. gadā)</small>}}? * ... '''[[2012. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2012. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Serbija]]s galvaspilsētā [[Belgrada|Belgradā]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja sudraba medaļu svara kategorijā līdz 59 kg, finālā piekāpjoties [[Hanna Vasilenko|Hannai Vasilenko]] no [[Ukraina]]s? * ... 1969. gada [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijas sestajā filmā '''"[[Viņas augstības slepenajā dienestā]]"''' pirmo un vienīgo reizi galveno varoni attēloja austrāliešu aktieris Džordžs Leizenbijs (sākotnēji bija paredzēts, ka Leizenbijs Bondu attēlos 7 filmās, taču filmas uzņemšanas gaitā viņš paziņoja, ka piedalīsies tikai vienā)? <!--4. datums -->|4={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Amazonita1.jpeg|border|right|200px]]}} * ... '''[[amazonīts|amazonīta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nosaukums ir ņemts no [[Amazone]]s upes, no kuras agrāk tika iegūti zaļi akmeņi, lai gan nav zināms, vai šie akmeņi bijuši amazonīti? * ... [[Kanāda|Kanādā]] dzimušais [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas izlases]] [[hokejists]] '''[[Džesijs Blekers]]''' [[2009. gada NHL drafts|2009. gada NHL draftā]] tika izvēlēts ar kopējo 58. numuru, taču karjeras laikā tikai vienu spēli ir spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]], savukārt kanādiešu izcelsmes [[Kazahstāna]]s hokejists '''[[Darens Dīcs]]''' NHL ir nospēlējis 13 spēles, bet [[zviedrs]] '''[[Viktors Svedbergs]]''', kurš arī pārstāv šo [[Centrālāzija]]s valsti — 27 spēles? * ... '''[[Letjas mežs]]''' [[Donavas delta|Donavas deltā]] [[Rumānija|Rumānijā]] ir vistālāk ziemeļos esošais subtropu mežs, kurā ir daudz staipekņu un liānu veida kāpelējošu augu? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> 1zm8ww0g8ugtdonbkgvae1nndbmz73v Eiropas Savienības lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita 0 290170 3665865 3216373 2022-08-02T18:08:39Z Lear 21 107648 update wikitext text/x-wiki '''Eiropas Savienības lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita''' ir uzskaitījums, kurā ir uzskaitītas visas lielākās [[Eiropas Savienība]]s pilsētas pēc iedzīvotāju skaita. Šajā sarakstā ir uzskaitītas visas Eiropas Savienības pilsētas, kurās iedzīvotāju skaits ir virs 300 000. Sarakstā ir iekļautas tās pilsētas, kas politiski tiek pieskaitītas pie Eiropas Savienības. == Lielākās pilsētas == {| class="wikitable sortable" |- ! Vieta !! Pilsēta !! Valsts !! Iedzīvotāju<br />skaits !! Bilde |- |align="center"| 1. || [[Londona]] || {{karogs|Lielbritānija}} || 8 615 246 || [[Attēls:London from a hot air balloon.jpg|200px]] |- |align="center"| 2. || [[Berlīne]] || {{karogs|Vācija}} || 3 562 166 || [[Attēls:Sunrise Berlin 2014.jpg|200px]] |- |align="center"| 3. || [[Madride]] || {{karogs|Spānija}} || 3 165 235 || [[Attēls:Cuatro Torres Business Area.JPG|200px]] |- |align="center"| 4. || [[Roma]] || {{karogs|Itālija}} || 2 874 038 || [[Attēls:Roma dall'aereo.JPG|200px]] |- |align="center"| 5. || [[Parīze]] || {{karogs|Francija}} || 2 273 305 || [[Attēls:Sunset over Paris 5, France August 2013.jpg|200px]] |- |align="center"| 6. || [[Vīne]] || {{karogs|Austrija}} || 1 805 681 || [[Attēls:Schönbrunn Palace (Visitor's entrance to Imperial rooms) as seen from the point of Neptune Fountain, right through Great Parterre. Vienna, Austria, Western Europe.jpg|200px]] |- |align="center"| 7. || [[Bukareste]] || {{karogs|Rumānija}} || 1 803 425 || [[Attēls:Bucharest-Skyline-01.jpg|200px]] |- |align="center"| 8. || [[Hamburga]] || {{karogs|Vācija}} || 1 760 433 || [[Attēls:Hamburg Rathaus.jpg|200px]] |- |align="center"| 9. || [[Budapešta]] || {{karogs|Ungārija}} || 1 744 000 || [[Attēls:Szechenyi Chain Bridge, Budapest.jpg|200px]] |- |align="center"| 10. || [[Varšava]] || {{karogs|Polija}} || 1 740 119 || [[Attēls:Lotnicza panorama Warszawy.jpg|200px]] |- |align="center"| 11. || [[Barselona]] || {{karogs|Spānija}} || 1 602 386 || [[Attēls:Barcelona from Sagrada Familia (2).JPG|200px]] |- |align="center"| 12. || [[Minhene]] || {{karogs|Vācija}} || 1 493 900 || [[Attēls:Stadtbild München.jpg|200px]] |- |align="center"| 13. || [[Milāna]] || {{karogs|Itālija}} || 1 338 264 || [[Attēls:Milano skyline.jpg|200px]] |- |align="center"| 14. || [[Sofija]] || {{karogs|Bulgārija}} || 1 286 383 || [[Attēls:Alexander Nevsky Cathedral 18.jpg|200px]] |- |align="center"| 15. || [[Prāga]] || {{karogs|Čehija}} || 1 261 715 || [[Attēls:Prague old town square panorama.jpg|200px]] |- |align="center"| 16. || [[Brisele]] || {{karogs|Beļģija}} || 1 175 831 || [[Attēls:Brussels floral carpet B.jpg|200px]] |- |align="center"| 17. || [[Birmingema]] || {{karogs|Lielbritānija}} || 1 092 330 || [[Attēls:Birmingham (UK) skyline - Centenary Square 640.jpg|200px]] |- |align="center"| 18. || [[Ķelne]] || {{karogs|Vācija}} || 1 057 327 || [[Attēls:Nightview of Cologne Cathedrale across the River Rhine.jpg|200px]] |- |align="center"| 19. || [[Neapole]] || {{karogs|Itālija}} || 989 160 || [[Attēls:Napoli6.png|200px]] |- |align="center"| 20. || [[Stokholma]] || {{karogs|Zviedrija}} || 911 989 || [[Attēls:Stadshus-Panorama 2.jpg|200px]] |- |align="center"| 21. || [[Turīna]] || {{karogs|Itālija}} || 897 265 || [[Attēls:Turin monte cappuccini.jpg|200px]] |- |align="center"| 22. || [[Marseļa]] || {{karogs|Francija}}|| 852 516 || [[Attēls:Marseille-la-nuit-by-F.Laffont-feraud.jpg|200px]] |- |align="center"| 23. || [[Amsterdama]] || {{karogs|Nīderlande}} || 825 080 || [[Attēls:Amsterdam airphoto.jpg|200px]] |- |align="center"| 24. || [[Zagreba]] || {{karogs|Horvātija}} || 790 017 || [[Attēls:Zagreb Night.jpg|200px]] |- |align="center"| 25. || [[Valensija (Spānija)|Valensija]] || {{karogs|Spānija}} || 786 424 || [[Attēls:Valencia Arts.jpg|200px]] |- |align="center"| 26. || [[Krakova]] || {{karogs|Polija}} || 760 700 || [[Attēls:Sukiennice and Main Market Square Krakow Poland.JPG|200px]] |- |align="center"| 27. || [[Līdsa]] || {{karogs|Lielbritānija}} || 757 655 || [[Attēls:LeedsSkyline2013.jpg|200px]] |- |align="center"| 28. || [[Lodza]] || {{karogs|Polija}} || 709 757 || [[Attēls:Lodz manufaktura 01.jpg|200px]] |- |align="center"| 29. || [[Frankfurte pie Mainas]] || {{karogs|Vācija}} || 709 395 || [[Attēls:Frankfurt Am Main-Stadtansicht von der Deutschherrnbruecke zu Beginn der Abenddaemmerung.jpg|200px]] |- |align="center"| 30. || [[Rīga]] || {{karogs|Latvija}} || 701 185 || [[Attēls:Riga - Latvia.jpg|200px]] |- |align="center"| 31. || [[Sevilja]] || {{karogs|Spānija}} || 696 676 || [[Attēls:Plaza de España 20-03-2013.JPG|200px]] |- |align="center"| 32. || [[Palermo]] || {{karogs|Itālija}} || 676 118 || [[Attēls:Palermo02 flickr.jpg|200px]] |- |align="center"| 33. || [[Saragosa]] || {{karogs|Spānija}} || 666 058 || [[Attēls:0849 pilar ebro 2004.png|200px]] |- |align="center"| 34. || [[Atēnas]] || {{karogs|Grieķija}} || 664 046 || [[Attēls:View of Athens from Lycabettus.jpg|200px]] |- |align="center"| 35. || [[Vroclava]] || {{karogs|Polija}} || 632 432 || [[Attēls:Wrocław - Rynek 1.JPG|200px]] |- |align="center"| 36. || [[Roterdama]] || {{karogs|Nīderlande}} || 616 528 || [[Attēls:Erasmusbrug seen from Euromast.jpg|200px]] |- |align="center"| 37. || [[Helsinki]] || {{karogs|Somija}} || 605 523 || [[Attēls:Skyline of Helsinki as seen from the Erottaja fire station.jpg|200px]] |- |align="center"| 38. || [[Štutgarte]] || {{karogs|Vācija}} || 604 297 || [[Attēls:Burgholzhof Panorama-pjt.jpg|200px]] |- |align="center"| 39. || [[Glāzgova]] || {{karogs|Lielbritānija}} || 596 550 || [[Attēls:Glasgow-Green-Geograph-2354475-by-Jim-Smillie.jpg|200px]] |- |align="center"| 40. || [[Diseldorfa]] || {{karogs|Vācija}} || 593 682 || [[Attēls:Düsseldorf, Marina Düsseldorf.JPG|200px]] |- |align="center"| 41. || [[Dženova]] || {{karogs|Itālija}} || 592 995 || [[Attēls:Genova dal Castelletto.jpg|200px]] |- |align="center"| 42. || [[Kopenhāgena]] || {{karogs|Dānija}} || 583 348 || [[Attēls:Copenhagen Christiansborg IMG 5590.jpg|200px]] |- |align="center"| 43. || [[Dortmunde]] || {{karogs|Vācija}} || 575 944 || [[Attēls:Skyline Dortmund.jpg|200px]] |- |align="center"| 44. || [[Esene]] || {{karogs|Vācija}} || 569 884 || [[Attēls:Essen-Panorama.jpg|200px]] |- |align="center"| 45. || [[Malaga]] || {{karogs|Spānija}} || 566 913 || [[Attēls:Da Gibralfaro.jpg|200px]] |- |align="center"| 46. || [[Šefīlda]] || {{karogs|Lielbritānija}} || 557 382 || [[Attēls:Sheffield skyline.png|200px]] |- |align="center"| 47. || [[Lisabona]] || {{karogs|Portugāle}} || 547,631 || [[Attēls:2012-11-17 at 08-08-47 (8235529079).jpg|200px]] |- |align="center"| 48. || [[Poznaņa]] || {{karogs|Polija}} || 547 161 || [[Attēls:Poznan centrum.jpg|200px]] |- |align="center"| 49. || [[Brēmene]] || {{karogs|Vācija}} || 546 451 || [[Attēls:Bremen aerial view 9.JPG|200px]] |- |align="center"| 50. || [[Gēteborga]] || {{karogs|Zviedrija}} || 541 145 || [[Attēls:Gothenburgbynight.jpg|200px]] |- |align="center"| 51. || [[Leipciga]] || {{karogs|Vācija}} || 531 562 || [[Attēls:Leipzig Fockeberg Zentrum.jpg|200px]] |- |align="center"| 52. || [[Drēzdene]] || {{karogs|Vācija}} || 530 754 || [[Attēls:Dresden Altstadt (5549941423).jpg|200px]] |- |align="center"| 53. || [[Viļņa]] || {{karogs|Lietuva}} || 537 152 || [[Attēls:Vilnius Skyline.jpg|200px]] |- |align="center"| 54. || [[Dublina]] || {{karogs|Īrija}} || 527 612 || [[Attēls:OConnellBridgeDublin.jpg|200px]] |- |align="center"| 55. || [[Bredforda]] || {{karogs|Lielbritānija}} || 524 619 || [[Attēls:Bradford Cityscape.JPG|200px]] |- |align="center"| 56. || [[Hannovere]] || {{karogs|Vācija}} || 521 682 || [[Attēls:Luftbild Hannover Rathaus.JPG|200px]] |- |align="center"| 57. || [[Nirnberga]] || {{karogs|Vācija}} || 519 517 || [[Attēls:Nuremberg panorama.jpg|200px]] |- |align="center"| 58. || [[Hāga]] || {{karogs|Nīderlande}} || 510 909 || [[Attēls:The Hague skyline.JPG|200px]] |- |align="center"| 59. || [[Mančestra]] || {{karogs|Lielbritānija}} || 510 772 || [[Attēls:Manchester Skyline.jpg|200px]] |- |align="center"| 60. || [[Antverpene]] || {{karogs|Beļģija}} || 510 610 || [[Attēls:OLV-Kathedraal.jpg|200px]] |- |align="center"| 61. || [[Edinburga]] || {{karogs|Lielbritānija}} || 495 360 || [[Attēls:Edinburgh Night Panorama from Calton Hill.jpg|200px]] |- |align="center"| 62. || [[Liona]] || {{karogs|Francija}} || 491 268 || [[Attēls:Lyon vue depuis fourviere.jpg|200px]] |- |align="center"| 63. || [[Dīsburga]] || {{karogs|Vācija}} || 486 816 || [[Attēls:Duisburg Innenhafen Ludwigturm.jpg|200px]] |- |align="center"| 64. || [[Liverpūle]] || {{karogs|Lielbritānija}} || 469 690 || [[Attēls:Liverpool Waterfront - geograph.org.uk - 1004690.jpg|200px]] |- |align="center"| 65. || [[Gdaņska]] || {{karogs|Polija}} || 460 354 || [[Attēls:Gdansk 2004.jpg|200px]] |- |align="center"| 66. || [[Tulūza]] || {{karogs|Francija}} || 447 340 || [[Attēls:Toulouse by night with Basilique Saint-Sernin.jpg|200px]] |- |align="center"| 67. || [[Mursija]] || {{karogs|Spānija}} || 441 354 || [[Attēls:Murcia.JPG|200px]] |- |align="center"| 68. || [[Tallina]] || {{karogs|Igaunija}} || 434 810 || [[Attēls:Tallinn sea.png|200px]] |- |align="center"| 69. || [[Bristole]] || {{karogs|Lielbritānija}} || 432 451 || [[Attēls:River.avon.from.balloon.bristol.arp.jpg|200px]] |- |align="center"| 70. || [[Bratislava]] || {{karogs|Slovākija}} || 417 389 || [[Attēls:Bratislava Panorama R01.jpg|200px]] |- |align="center"| 71. || [[Ščecina]] || {{karogs|Polija}} || 409 211 || [[Attēls:Szczecin Cathedral (2501590974).jpg|200px]] |- |align="center"| 72. || [[Palma (pilsēta)|Palma]] || {{karogs|Spānija}} || 407 648 || [[Attēls:Bellver Castle 2008 Palma Mallorca 130.JPG|200px]] |- |align="center"| 73. || [[Boloņa]] || {{karogs|Itālija}} || 386 171 || [[Attēls:Bologna-view.jpg|200px]] |- |align="center"| 74. || [[Plovdiva]] || {{karogs|Bulgārija}} || 382 737 || [[Attēls:RomanTheaterPlovdiv.jpg|200px]] |- |align="center"| 75. || [[Laspalmasa de Grankanārija]] || {{karogs|Spānija}} || 382 296 || [[Attēls:Las Palmas panorama.jpg|200px]] |- |align="center"| 76. || [[Florence]] || {{karogs|Itālija}} || 380 226 || [[Attēls:Sunset in Florence from the Piazza Michelangelo.jpg|200px]] |- |align="center"| 77. || [[Brno]] || {{karogs|Čehija}} || 378 327 || [[Attēls:01 airshots.cz-wallpaper16x10-noTm.jpg|200px]] |- |align="center"| 78. || [[Varna]] || {{karogs|Bulgārija}} || 364 537 || [[Attēls:Varna Cathedral - 2.jpg|200px]] |- |align="center"| 79. || [[Bidgošča]] || {{karogs|Polija}} || 362 286 || [[Attēls:BydgoszczAir.jpg|200px]] |- |align="center"| 80. || [[Bohuma]] || {{karogs|Vācija}} || 362 213 || [[Attēls:Bergbaumuseum Bochum Pano.jpg|200px]] |- |align="center"| 81. || [[Bilbao]] || {{karogs|Spānija}} || 351 629 || [[Attēls:Panoramica bilbao.jpg|200px]] |- |align="center"| 82. || [[Kārdifa]] || {{karogs|Lielbritānija}} || 348 493 || [[Attēls:Mermaid Quay and Pierhead Building, Cardiff Bay - geograph.org.uk - 752977.jpg|200px]] |- |align="center"| 83. || [[Ļubļina]] || {{karogs|Polija}} || 348 120 || [[Attēls:Lublin18395.jpg|200px]] |- |align="center"| 84. || [[Nica]] || {{karogs|Francija}} || 344 064 || [[Attēls:Aerial view downtown Nice.jpg|200px]] |- |align="center"| 85. || [[Vupertāle]] || {{karogs|Vācija}} || 342 885 || [[Attēls:Wuppertal ansicht.jpg|200px]] |- |align="center"| 86. || [[Alikante]] || {{karogs|Spānija}} || 340 678 || [[Attēls:Puerto de Alicante desde el Castillo de Santa Bárbara.JPG|200px]] |- |align="center"| 87. || [[Belfāsta]] || {{karogs|Lielbritānija}} || 333 871 || [[Attēls:Belfast City Hall 2.jpg|200px]] |- |align="center"| 88. || [[Lestera]] || {{karogs|Lielbritānija}} || 331 606 || [[Attēls:LeicesterAttenboroughPanorama.jpg|200px]] |- |align="center"| 89. || [[Utrehta]] || {{karogs|Nīderlande}} || 330 772 || [[Attēls:Panorama Utrecht.jpg|200px]] |- |align="center"| 90. || [[Kordova (Spānija)|Kordova]] || {{karogs|Spānija}} || 328 841 || [[Attēls:Córdoba vista aérea.jpg|200px]] |- |align="center"| 91. || [[Bīlefelde]] || {{karogs|Vācija}} || 328 314 || [[Attēls:Bielefeld City.jpg|200px]] |- |align="center"| 92. || ''[[City of Wakefield]]'' || {{karogs|Lielbritānija}} || 327 627 || [[Attēls:Wakefield-1.jpg|200px]] |- |align="center"| 93. || [[Orhūsa]] || {{karogs|Dānija}} || 326 676 || [[Attēls:Aarhus waterfront.jpg|200px]] |- |align="center"| 94. || [[Kluža-Napoka]] || {{karogs|Rumānija}} || 324 576 || [[Attēls:Panorama Cluj Napoca mica.jpg|200px]] |- |align="center"| 95. || [[Koventri]] || {{karogs|Lielbritānija}} || 323 132 || [[Attēls:Skyline of Coventry as seen from Baginton 3g06.JPG|200px]] |- |align="center"| 96. || [[Bari]] || {{karogs|Itālija}} || 321 008 || [[Attēls:Puglia Bari2 tango7174.jpg|200px]] |- |align="center"| 97. || [[Saloniki]] || {{karogs|Grieķija}} || 325 182 || [[Attēls:Panorama solun.JPG|200px]] |- |align="center"| 98. || [[Timišoara]] || {{karogs|Rumānija}} || 319 279 || [[Attēls:Place de la Victoire - vue sur le théâtre.JPG|200px]] |- |align="center"| 99. || [[Malme]] || {{karogs|Zviedrija}} || 319 246 || [[Attēls:St Petri church in Malmö.jpg|200px]] |- |align="center"| 100. || [[Katānija]] || {{karogs|Itālija}} || 315 567 || [[Attēls:Catania-Etna-Sicilia-Italy-Castielli CC0 HQ1.JPG|200px]] |- |align="center"| 101. || [[Valjadolida]] || {{karogs|Spānija}} || 311 501 || [[Attēls:Antigua.jpg|200px]] |- |align="center"| 102. || [[Bonna]] || {{karogs|Vācija}} || 309 869 || [[Attēls:Zepper-sunrise-over-the-niveous-city-of-bonn.jpg|200px]] |- |align="center"| 103. || [[Notingema]] || {{karogs|Lielbritānija}} || 308 735 || [[Attēls:Clipston Nottingham.JPG|200px]] |- |align="center"| 104. || [[Katovice]] || {{karogs|Polija}} || 308 269 || [[Attēls:Śródmieście, Katowice.png|200px]] |- |align="center"| 105. || [[Kauņa]] || {{karogs|Lietuva}} || 306 888 || [[Attēls:Kaunas panorama.jpg|200px]] |} [[Kategorija:Valstu uzskaitījumi pēc iedzīvotāju skaita]] [[Kategorija:Pilsētu uzskaitījumi]] 4s0uz137rgugr21t29m1vfp8cysdtwv Abū Bakri al Bagdādi 0 292371 3665782 3596673 2022-08-02T15:11:24Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: {{commonscat-inline → {{sisterlinks-inline}}, {{cite news → {{ziņu atsauce (5), al Qaeda → Al-Qaida (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Abū Bakri al Bagdādi | vārds_orig = {{ara|أبو بكر البغدادي}} | attēls = Mugshot of Abu Bakr al-Baghdadi.jpg | att_izmērs = 100px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1971 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 28 | dz_vieta = {{flag|Irāka}} | m_dat_alt = | m_gads = 2019 | m_mēnesis = 10 | m_diena = 26 | m_vieta = {{SYR}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Abū Bakri al Bagdādi''' ({{val|ar|أبو بكر البغدادي}}, ''{{transl|ar|ALA|ʾabū bakri l-baḡdādī}}'';<ref name="Abraham">{{ziņu atsauce |last=Rubin |first=Alissa J. |authorlink=Alissa J. Rubin |title=Militant Leader in Rare Appearance in Iraq|url=http://www.nytimes.com/2014/07/06/world/asia/iraq-abu-bakr-al-baghdadi-sermon-video.html |newspaper=The New York Times|date=5 July 2014|accessdate=20 July 2014}}</ref><ref name="Abu"/><ref name="Ibrahim"/> 1971—2019) bija [[Islāma valsts]] līderis.<ref name="Dov Lieber Jpost">{{ziņu atsauce |author=Dov Lieber |agency=Reuters |date=9 November 2014 |title=Iraqi official confirms Islamic State leader Baghdadi injured in US airstrike |newspaper=The Jerusalem Post |url=http://www.jpost.com/Middle-East/Report-Islamic-State-spokesman-confirms-leader-Baghdadi-injured-in-US-airstrike-381274 |accessdate=16 March 2015}}</ref><ref name=farsnews>{{ziņu atsauce |url=http://english.farsnews.com/newstext.aspx?nn=13930421001395 |title=Iran Asks for Worldwide Prosecution of ISIL Ringleader Abu Bakr Al-Baghdadi |date=12 July 2014 |publisher=FARS News agency |accessdate=16 March 2015 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150216201148/http://english.farsnews.com/newstext.aspx?nn=13930421001395 |archivedate={{dat|2015|02|16||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150216201148/http://english.farsnews.com/newstext.aspx?nn=13930421001395 |date={{dat|2015|02|16||bez}} }}</ref><ref name=secretnews>{{Tīmekļa atsauce |url=http://secretnews-compact.com/index.php?option=com_content&view=article&id=43481:iran-asks-for-worldwide-prosecution-of-isil-ringleader-abu-bakr-al-baghdadi&catid=1:latest-news&Itemid=50 |title=Iran Asks for Worldwide Prosecution of ISIL Ringleader Abu Bakr Al-Baghdadi |access-date={{dat|2015|03|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150216195800/http://secretnews-compact.com/index.php?option=com_content&view=article&id=43481%3Airan-asks-for-worldwide-prosecution-of-isil-ringleader-abu-bakr-al-baghdadi&catid=1%3Alatest-news&Itemid=50 |archivedate={{dat|2015|02|16||bez}} }}</ref> Bijušais ''Al-Qaida'' līderis Irākā, vēlāk Islāma valsts vadītājs.<ref>[http://www.bbc.com/news/world-middle-east-27801676 Profile: Abu Bakr al-Baghdadi]</ref> Tika uzskatīts, ka sekotāji viņu pasludinājuši par [[kalifs|kalifu]]. [[ASV Valsts departaments]] izsludināja atlīdzību 10 miljonu ASV dolāru apmērā par al Bagdādi neitralizēšanu, tikai par ''[[Al-Qaida]]'' līdera [[Aimans az Zavāhirī|Aimana az Zavāhirī]] neitralizēšanu bija izsludināta lielāka atlīdzība (25 miljoni ASV dolāru). == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Abu">{{ziņu atsauce |url=http://www.bbc.co.uk/news/world-middle-east-27801676 |title=Profile: Abu Bakr al-Baghdadi |publisher=BBC News|date=5 July 2014|accessdate=20 July 2014}}</ref> <ref name="Ibrahim">{{ziņu atsauce |url=http://news.siteintelgroup.com/Jihadist-News/isis-spokesman-declares-caliphate-rebrands-group-as-islamic-state.html|title=ISIS Spokesman Declares Caliphate, Rebrands Group as "Islamic State"|date=29 June 2014|accessdate=29 June 2014|publisher=SITE Institute}}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.telegraph.co.uk/news/worldnews/middleeast/iraq/10956193/Revealed-the-Islamic-State-cabinet-from-finance-minister-to-suicide-bomb-deployer.html Islāma valsts līderu karte] {{cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bagdādi, Abū Bakri al}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Irākas cilvēki]] [[Kategorija:Teroristi]] [[Kategorija:Musulmaņu reliģiskie līderi]] [[Kategorija:2019. gadā mirušie]] j5k7i13p9wtorr5khydlx53p1zqw6t5 Anvars al Avlaki 0 293070 3665813 3659544 2022-08-02T15:31:15Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: al-Qaeda → Al-Qaida (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Anvars al Avlaki | vārds_orig = {{ara|أنور العولقي}} | attēls = Anwar al-Awlaki sitting on couch, lightened.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1971 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 21 | dz_vieta = {{Vieta|ASV|Ņūmeksika|Laskrusa}} | m_dat_alt = | m_gads = 2011 | m_mēnesis = 9 | m_diena = 30 | m_vieta = {{flag|Jemena}}<ref name="msnbc">Staff report (September 30, 2011). [http://today.msnbc.msn.com/id/44730882/ns/world_news-mideast_n_africa/#.ToYyRk_zPcI "Born in US, Al-Awlaki was his birth nation's sworn enemy."] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111223140245/http://today.msnbc.msn.com/id/44730882/ns/world_news-mideast_n_africa#.ToYyRk_zPcI |date={{dat|2011|12|23||bez}} }} [[MSNBC]]</ref> | dzīves_vieta = | pilsonība = ASV, Jemena | tautība = | nodarbošanās = | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Anvars al Avlaki''' ({{val|ar|أنور العولقي}}, ''Anwar al-‘Awlaqī''; dzimis {{dat|1971|4|21}}, miris {{dat|2011|9|30}}) bija ASV<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.foxnews.com/politics/2010/04/21/congressman-wants-radical-clerics-citizenship-revoked/?test=latestnews|title=Congressman Wants Radical Cleric's Citizenship Revoked|author=Fox News staff|publisher=[[Fox News]]|date=April 21, 2010|accessdate=May 12, 2010| archiveurl= https://web.archive.org/web/20100426010727/http://www.foxnews.com/politics/2010/04/21/congressman-wants-radical-clerics-citizenship-revoked/?test=latestnews|archivedate=April 26, 2010 |deadurl=no}}</ref> un Jemenas [[imāms]] un [[islāms|islāma]] lektors. Tiek uzskatīts, ka viņš bija iesaistīts ''[[Al-Qaida]]'' teroristu operāciju organizēšanā.<ref name=att>{{ziņu atsauce|url=http://www.denverpost.com/technology/ci_13914150|last=Cardona|first=Felisa|date=December 3, 2009|title=U.S. attorney defends dropping radical cleric's case in 2002|newspaper=[[The Denver Post]]|accessdate=December 7, 2009}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Boston Marathon Bombers Inspired By Anwar al-Awlaki|url=http://blog.adl.org/extremism/boston-marathon-bombers-inspired-by-anwar-al-awlaki|publisher=Anti-Defamation League|access-date={{dat|2015|09|11||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20161207034358/http://blog.adl.org/extremism/boston-marathon-bombers-inspired-by-anwar-al-awlaki|archivedate={{dat|2016|12|07||bez}}}}</ref> Pirmais ASV pilsonis, kas nogalināts amerikāņu bezpilota lidmašīnu uzbrukumā.<ref name="BBC death">{{ziņu atsauce|title=Islamist cleric Anwar al-Awlaki 'killed in Yemen'|url=http://www.bbc.co.uk/news/world-middle-east-15121879|publisher=BBC News|accessdate=September 30, 2011|date=September 30, 2011}}</ref> ''Al Arabiya'' televīzijā nosaukts par "interneta [[Osama bin Ladens|bin Ladenu]]".<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.thenational.ae/news/the-anatomy-of-a-suicide-bomber?pageCount=0|title=The anatomy of a suicide bomber|last=Morris|first=Loveday|newspaper=[[The National (Abu Dhabi)]]|date=October 24, 2010|accessdate=January 2, 2010}}</ref><ref name="usatoday1">{{ziņu atsauce|last=Madhani|first=Aamer|url=http://www.usatoday.com/news/nation/2010-08-25-1A_Awlaki25_CV_N.htm|title=Cleric al-Awlaki dubbed 'bin Laden of the Internet'|newspaper=[[USA Today]]|date=August 25, 2010|accessdate=October 30, 2010}}</ref> Ārēji bija konservatīvs reliģiozs vīrietis. Mošejā Folsčērčā, Virdžīnijā, bija imāms, sludināja arī trim [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|2001. gada 11. septembra uzbrukuma]] veicējiem. 2001. gadā atradās Nidala Malika Hasana mātes bērēs, vēlāk Avlaki bieži sūtīja viņam e-pasta vēstules, pirms Hasana veiktās apšaudes Forthudā 2009. gadā.<ref name="cant wait">{{ziņu atsauce |url=http://abcnews.go.com/Blotter/major-hasans-mail-wait-join-afterlife/story?id=9130339|title=Major Hasan's E-Mail: 'I Can't Wait to Join You' in Afterlife|author=Ross|first=Brian|author2=Rhonda Schwartz|work=The Blotter from Brian Ross|publisher=ABC News|date=November 19, 2009|accessdate=April 9, 2010}}</ref><ref name="confidant">{{ziņu atsauce|url=http://www.washingtonpost.com/wp-dyn/content/article/2009/11/15/AR2009111503160.html|last=Raghavan|first=Sudarsan|title=Cleric says he was confidant to Hasan: In Yemen, al-Aulaqi tells of e-mail exchanges, says he did not instigate rampage|newspaper=The Washington Post|date=November 16, 2009|accessdate=January 24, 2010}}</ref> Pēc 2007. gada sācis slēpties, tiek uzskatīts, ka plānojis ''Northwest Airlines'' reisa 253 neveiksmīgo spridzināšanu. 2010. gada aprīlī ASV prezidents [[Baraks Obama]] ierindoja Avlaki to cilvēku, kurus [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|CIP]] ir ļauts nogalināt terorisma darbību dēļ, sarakstā. Jemenas valdība viņu tiesāja (bez Avlaki klātbūtnes) 2010. gada novembrī par piederību ''Al-Qaida'' un ārzemnieku nogalināšanas plānošanu. Tika uzskatīts, ka pēdējos dzīves gadus viņš slēpās Jemenā. {{dat|2011|9|30||bez}} Avlaki nogalināja bezpilota lidmašīnu uzbrukumā. Pēc divām nedēļām bezpilota lidmašīnu uzbrukumā tika nogalināts arī viņa dēls.<ref name=wapo_son>{{ziņu atsauce|url=http://www.washingtonpost.com/world/national-security/anwar-al-awlakis-family-speaks-out-against-his-sons-deaths/2011/10/17/gIQA8kFssL_story.html|work=The Washington Post|date=October 18, 2011| first=Thomas|last=Erdbrink|title=Anwar al-Awlaki's family speaks out against his son's death in airstrike}}</ref><ref>[http://www.nytimes.com/2011/10/16/world/middleeast/yemeni-security-forces-fire-on-protesters-in-sana.html Kasinov, Laura, "Fatal Strikes Hit Yemen as Violence Escalates", ''The New York Times'', 15 October 2011]</ref><ref>Herridge, Catherine, "Obama Administration Pressed for Accountability After Americans Killed in Anti-Terror Airstrikes", Fox News, October 25, 2011 [http://www.foxnews.com/politics/2011/10/25/killing-anwar-al-awlaki-unexpected-precedent-for-obama-administration/#ixzz1br7DKnlM]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Avlaki, Anvars al}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2011. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV cilvēki]] [[Kategorija:Jemenas cilvēki]] [[Kategorija:Teroristi]] [[Kategorija:Musulmaņu reliģiskie līderi]] [[Kategorija:Ņūmeksikā dzimušie]] k81xvk12d9lghzgtm5gkm8jd77jfotp Kategorija:Finansisti 14 294904 3665940 2411494 2022-08-03T05:53:23Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Finanses]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Cilvēki pēc nodarbošanās]] [[Kategorija:Finanses]] 9o622myfih5mshjrtggkeomwvhbrmvt Dalībnieks:Edgars2007/Aka/Divi vienādi vārdi pēc kārtas 2 299371 3665863 3658319 2022-08-02T18:06:52Z EdgarsBot 50781 Pywikibot 7.5.2 wikitext text/x-wiki * [[Mažors]]: <nowiki>: [[tonis]] tonis [[pustonis]]</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' tonis tonis '''</span><nowiki>tonis pustonis (1 1 1/2 1 1 1 </nowiki> * [[Minors]]: <nowiki>cība ir [[tonis]] [[pustonis]]</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' tonis tonis '''</span><nowiki>pustonis tonis tonis (1 1/2 1 </nowiki>, <nowiki>ustonis]] tonis tonis pustonis</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' tonis tonis '''</span><nowiki>(1 1/2 1 1 1/2 1 1). Mūzikā bi</nowiki> * [[Berlīne]]: <nowiki>heights="150px"> Image:Gorilla</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' gorilla gorilla '''</span><nowiki>01.jpg|Berlīnes zoodārzā Image</nowiki> * [[Indijas himna]]: <nowiki>hai, Jaya hai, Jaya hai,<br /></nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Jaya jaya '''</span><nowiki>jaya jaya hai!<br /> Ahraha ta</nowiki>, <nowiki> Jaya hai, Jaya hai, Jaya hai,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Jaya jaya '''</span><nowiki>jaya jaya hai! </blockquote> </nowiki> * [[Svārstības]]: <nowiki>teriāls punkts]]. Šāda svārsta</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' gadījumā gadījumā '''</span><nowiki> <math> a = -\frac{g}{l} s \ <</nowiki> * [[UTF-8]]: <nowiki> 000800—00FFFF | rowspan="2" |</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' xxxxxxxx xxxxxxxx '''</span><nowiki>| style="text-align: left;" | </nowiki>, <nowiki> | style="text-align: left;" |</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' xxxxxxxx xxxxxxxx '''</span><nowiki>| style="text-align: left;" | </nowiki> * [[Svilpis]]: <nowiki>suga_lv = Svilpis | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Pyrrhula pyrrhula '''</span><nowiki><small>([[Kārlis Linnejs|Linna</nowiki>, <nowiki>itle=Ornitofaunistika: Svilpis</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Pyrrhula pyrrhula '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2018|03|04|</nowiki>, <nowiki>Xeno-Canto: Eurasian Bullfinch</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Pyrrhula pyrrhula '''</span><nowiki>(Linnaeus, 1758)] *[https://av</nowiki>, <nowiki>F7 Avibase: Eurasian Bullfinch</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Pyrrhula pyrrhula '''</span><nowiki>(Linnaeus, 1758)] [[Kategorij</nowiki> * [[Glāzgova]]: <nowiki>tiem arī klubā "''[[King Tut's</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Wah Wah '''</span><nowiki>Hut]]''", kur [[1993]]. gadā g</nowiki>, <nowiki>.co.uk/history.html King Tut's</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Wah Wah '''</span><nowiki>Hut — History] {{Webarchive|ur</nowiki> * [[Austrumromas impērija]]: <nowiki> crucial event that took place</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' before before '''</span><nowiki>"event_start"---> |date_pre </nowiki> * [[Loģiskais elements]]: <nowiki>VAI, NE} var izslēgt vai nu UN</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' vai VAI '''</span><nowiki>elementu, un tā joprojām būs u</nowiki> * [[Āfrikas Futbola konfederācija]]: <nowiki>_name = {{flaga|Madagaskara}}</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Ahmads Ahmads '''</span><nowiki>| language = [[Angļu valod</nowiki> * [[Baltais stārķis]]: <nowiki>_lv = Stārķi | suga =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Ciconia ciconia '''</span><nowiki>| suga_lv = Baltais stār</nowiki>, <nowiki>tais stārķis | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Ciconia ciconia '''</span><nowiki><small>([[Kārlis Linnejs|Linna</nowiki> * [[European Hit Radio Top 100 (2000)]]: <nowiki>Stop |- | Nr. 31 || Santana ||</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Maria Maria '''</span><nowiki>|- | Nr. 32 || [[Bloodhound Ga</nowiki>, <nowiki>. 40 || [[Gigi D'Agostino]] ||</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Bla Bla '''</span><nowiki>Bla |- | Nr. 41 || [[Bloodhoun</nowiki>, <nowiki> |- | Nr. 45 || [['N Sync]] ||</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Bye Bye '''</span><nowiki>Bye |- | Nr. 46 || Moby || Nat</nowiki> * [[European Hit Radio Top 100 (2001)]]: <nowiki>Nr. 108 || [[Captain Jack]] ||</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' IKO IKO '''</span><nowiki>|- | Nr. 109 || [[Linkin Park]</nowiki> * [[European Hit Radio Top 100 (2002)]]: <nowiki>Nr. 32 || [[Holly Valance]] ||</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Kiss Kiss '''</span><nowiki>|| 7 || 15 |- | Nr. 33 || [[Gi</nowiki>, <nowiki>- | Nr. 38 || [[Sugababes]] ||</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Round Round '''</span><nowiki>|| 3 || 13 |- | Nr. 39 || [[Pi</nowiki>, <nowiki>- | Nr. 113 || [[Westlife]] ||</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Bop Bop '''</span><nowiki>Baby |- | Nr. 114 || [[Destiny</nowiki> * [[European Hit Radio Top 100 (2004)]]: <nowiki>- | Nr. 59 || [[DJ Casper]] ||</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Cha Cha '''</span><nowiki>Slide |- | Nr. 60 || Seal || L</nowiki> * [[European Hit Radio Top 40 Nr. 1 (1995)]]: <nowiki>s]] || [[Outhere Brothers]] ||</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Boom Boom '''</span><nowiki>Boom |- | [[1. oktobris]] || [</nowiki> * [[European Hit Radio Top 40 Nr. 1 (2002)]]: <nowiki> — Freeek!<br />[[Westlife]] —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Bop Bop '''</span><nowiki>Baby<br />[[Eminem]] — Lose Yo</nowiki> * [[European Hit Radio Top 40 Nr. 1 (2006)]]: <nowiki>[26. februāris]] || Hi_Tack ||</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Say Say '''</span><nowiki>Say (Waiting 4 U) |- | [[5. ma</nowiki>, <nowiki> | [[12. marts]] || Hi_Tack ||</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Say Say '''</span><nowiki>Say (Waiting 4 U) |- | [[19. m</nowiki>, <nowiki> | [[19. marts]] || Hi_Tack ||</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Say Say '''</span><nowiki>Say (Waiting 4 U) |- | [[26. m</nowiki> * [[Vaboles]]: <nowiki>uzbūve ==== [[Attēls:Cephalota</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' circumdata circumdata '''</span><nowiki>front tagged.png|thumb|200px|V</nowiki> * [[European Hit Radio Top 100 (2006)]]: <nowiki> |- | Nr. 19 || [[Hi_Tack]] ||</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Say Say '''</span><nowiki>Say (Waiting 4 U) |- | Nr. 20 </nowiki> * [[Gorillaz]]: <nowiki>manz *[[2018. gads|2018]]: The</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Now Now '''</span><nowiki> === Labāko dziesmu izlases un</nowiki> * [[Sāmsala]]: <nowiki>s:M. Siliņa Senās Igauņu zemes</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' karte karte '''</span><nowiki>1890.jpg|thumb|260px|Senās Iga</nowiki> * [[Krāslavas novads (2001—2021)]]: <nowiki>kops - Panoramio.jpg|Krāslavas</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' skats Skats '''</span><nowiki>uz Krāslavu un Daugavas loku n</nowiki>, <nowiki>gšas - panoramio.jpg|Krāslavas</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' skats Skats '''</span><nowiki>uz Krāslavu un Daugavu no augš</nowiki>, <nowiki>gšas - panoramio.jpg|Krāslavas</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' skats Skats '''</span><nowiki>uz tiltu - panoramio.jpg|Krāsl</nowiki> * [[The Hobos]]: <nowiki>versija]]s. Kopš albuma Radio</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Jah Jah '''</span><nowiki>iznākšanas līdz pat 2015. gada</nowiki> * [[Magic System]]: <nowiki>o * La danse des magiciens *</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Tango Tango '''</span><nowiki> {{autoritatīvā vadība}} [[Ka</nowiki> * [[Ska]]: <nowiki>y'', ''Less than Jake'', ''The</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Mighty Mighty '''</span><nowiki>Bosstones'', ''Skankin' Pickle</nowiki> * [[Ziemeļu upespērlene]]: <nowiki> | attēls = Three Mussels</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Margaritifera margaritifera '''</span><nowiki>in hand.JPG | valsts = An</nowiki>, <nowiki>ļu upespērlene | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Margaritifera margaritifera '''</span><nowiki><small>([[Kārlis Linnejs|Linna</nowiki> * [[Haņu dinastija]]: <nowiki>tā, līdz 196. gadā karavadonis</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Cao Cao '''</span><nowiki>pārliecina imperatoru Sjaņdi p</nowiki>, <nowiki>ņu tur mājas arestā. 216. gadā</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Cao Cao '''</span><nowiki>sevi pasludina par Vei karali,</nowiki>, <nowiki>aņ dinastijas valdniekiem. Pēc</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Cao Cao '''</span><nowiki>nāves 220. gadā viņa dēls pies</nowiki> * [[Parastais zalktis]]: <nowiki>Parastais zalktis | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Natrix natrix '''</span><nowiki><small>([[Kārlis Linnejs|Linna</nowiki>, <nowiki>_natrix/natrixnatrixnatrix.htm</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Natrix natrix '''</span><nowiki>natrix] *[http://www.herpetofa</nowiki> * [[Beatles for Sale]]: <nowiki>onsons]]) # "[[Kansas City/Hey</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Hey Hey '''</span><nowiki>Hey]]" - 2:30 ([[Džerijs Līber</nowiki> * [[Āpsis]]: <nowiki>s_lv = Eirāzijas āpši | suga =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Meles meles '''</span><nowiki>| suga_lv = Āpsis | binomial =</nowiki>, <nowiki>| suga_lv = Āpsis | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Meles meles '''</span><nowiki><small>([[Kārlis Linnejs|Linna</nowiki>, <nowiki>org/details/29673 |title=IUCN:</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Meles meles '''</span><nowiki>(Eurasian Badger, Badger) |acc</nowiki>, <nowiki>an_badger.html EUROPEAN BADGER</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Meles meles '''</span><nowiki>(ENG)] * [https://web.archive.</nowiki> * [[Āzijas leopardkaķis]]: <nowiki>pasuga]] [[Attēls:Prionailurus</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' bengalensis bengalensis '''</span><nowiki>2-Découpe.JPG|thumb|left|180px</nowiki> * [[Dīters Bolens]]: <nowiki>want (Modern Talking, 1985) **</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Cheri cheri '''</span><nowiki>lady (Modern Talking, 1985) **</nowiki>, <nowiki>a „Formel Eins“ balva par hitu</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Cheri Cheri '''</span><nowiki>Lady * 1985 balva „Zelta kamer</nowiki> * [[Degenerate]]: <nowiki> (vinils) == A1. Vex'd - </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Pop Pop '''</span><nowiki>(VIP Mix) A2. Vex'd - Ven</nowiki>, <nowiki>=== CD 1 === 01. Vex'd - </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Pop Pop '''</span><nowiki>(VIP Mix) 02. Vex'd - Thu</nowiki>, <nowiki>d - Canyon 02. Vex'd - </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Pop Pop '''</span><nowiki> 03. Vex'd - Ghost 04. V</nowiki> * [[Džordžs Mārtins]]: <nowiki>ef>{{Tīmekļa atsauce | title =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Please Please '''</span><nowiki>Me {{en ikona}} | publisher = </nowiki> * [[Latvian Airplay Top nr. 1 hiti 1994]]: <nowiki>rash Test Dummies]] || ''[[Mmm</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Mmm Mmm '''</span><nowiki>Mmm]]'' |- | [[7. augusts]] ||</nowiki>, <nowiki>]]'' |- | [[4. septembris]] ||</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Wet Wet '''</span><nowiki>Wet || ''Love is All Around'' </nowiki> * [[Elektrods]]: <nowiki>trolīzei, EDS kļūst mazāks par</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' teorētiski teorētiski '''</span><nowiki>iespējamo jeb mazāks par teorē</nowiki> * [[Please Please Me]]: <nowiki>aste | Nosaukums =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Please Please '''</span><nowiki>Me | Izpildītājs = [</nowiki>, <nowiki>ase-please-me-r1502 |title=AMG</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Please Please '''</span><nowiki>Me apskats {{en ikona}} |acces</nowiki> * [[1992. gads]]: <nowiki>jas Sociālistiskās Federatīvās</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' republikas republikas '''</span><nowiki>— [[Serbija]] un [[Melnkalne]]</nowiki> * [[Morning Musume]]: <nowiki> ([[2006. gads|2006]]) * [[7.5</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Fuyu Fuyu '''</span><nowiki>Morning Musume Mini!]] ([[2006</nowiki> * [[Jakāni]]: <nowiki>infokaste | attēls =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Jacana jacana '''</span><nowiki>- adult.jpg | att_nosauk</nowiki> * [[Ķīnas dinastijas]]: <nowiki> style="background:#efefef;" |</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' vārds vārds '''</span><nowiki>(姓名 - xìngmíng) ! style="backg</nowiki>, <nowiki> style="background:#efefef;" |</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' vārds vārds '''</span><nowiki>(姓名 - xìngmíng) ! style="backg</nowiki>, <nowiki> style="background:#efefef;" |</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' vārds vārds '''</span><nowiki>(姓名 - xìngmíng) ! style="backg</nowiki>, <nowiki> style="background:#efefef;" |</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' vārds vārds '''</span><nowiki>(姓名 - xìngmíng) ! style="backg</nowiki>, <nowiki> style="background:#efefef;" |</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' vārds vārds '''</span><nowiki>(姓名 - xìngmíng) ! style="backg</nowiki>, <nowiki> style="background:#efefef;" |</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' vārds vārds '''</span><nowiki>(姓名 - xìngmíng) ! style="backg</nowiki>, <nowiki> style="background:#efefef;" |</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' vārds vārds '''</span><nowiki>(姓名 - xìngmíng) ! style="backg</nowiki>, <nowiki> style="background:#efefef;" |</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' vārds vārds '''</span><nowiki>(姓名 - xìngmíng) ! style="backg</nowiki>, <nowiki> style="background:#efefef;" |</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' vārds vārds '''</span><nowiki>(姓名 - xìngmíng) ! style="backg</nowiki>, <nowiki> style="background:#efefef;" |</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' vārds vārds '''</span><nowiki>(姓名 - xìngmíng) ! style="backg</nowiki> * [[Trešais reihs]]: <nowiki>cionālā tautas partijas|VNTP]]</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' NSVSP NSVSP '''</span><nowiki>|- |[[Vācijas Federālā Aizsard</nowiki>, <nowiki>1945. |VNTP NSVSP neatkarīgs </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' NSVSP NSVSP '''</span><nowiki>|- |[[Vācijas Federālā Ēdiena </nowiki>, <nowiki>2.01.1943. 24.04.1945. |NSVSP</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' NSVSP NSVSP '''</span><nowiki> NSVSP NSVSP NSVSP NSVSP |-</nowiki>, <nowiki>.04.1945. |NSVSP NSVSP NSVSP </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' NSVSP NSVSP '''</span><nowiki> NSVSP NSVSP |- |Reiha minist</nowiki>, <nowiki>SP NSVSP NSVSP NSVSP NSVSP </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' NSVSP NSVSP '''</span><nowiki>|- |Reiha ministri bez portfeļ</nowiki>, <nowiki>.04.1945. 30.04.1945. |NSVSP </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' NSVSP NSVSP '''</span><nowiki> NSVSP |- |Kabineta locekļi, k</nowiki>, <nowiki>|neatkarīgs neatkarīgs NSVSP </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' neatkarīgs neatkarīgs '''</span><nowiki> NSVSP neatkarīgs NSVSP |} [</nowiki> * [[Eirodziesma 2008]]: <nowiki>ter" | 7 | [[Triānas Parks]] |</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Bye Bye '''</span><nowiki>| align="center" | 5 656 | ali</nowiki> * [[Eiropas kāmis]]: <nowiki>ģints_r=Eiropas kāmis | suga =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Cricetus cricetus '''</span><nowiki>| suga_lv=Eiropas kāmis | bino</nowiki>, <nowiki>e=Mammal Species of the World:</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Cricetus cricetus '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2012|12|23|</nowiki>, <nowiki>ntent/pests/Cricetus_cricetus/</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Cricetus cricetus '''</span><nowiki>Linnaeus- Common or Black-Bell</nowiki>, <nowiki>le=European (Common) Hamster -</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Cricetus cricetus '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2012|12|22|</nowiki> * [[Aragonas karaliste]]: <nowiki> crucial event that took place</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' before before '''</span><nowiki>"event_start"---> |date_pre </nowiki> * [[Lejasprūsiskais dialekts]]: <nowiki>naja sagte sie, wir müssen das</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Essen essen '''</span><nowiki>bevor es zu kalt wird. Esst, e</nowiki> * [[Nacionālo dzīvnieku uzskaitījums]]: <nowiki>lupus lupus'' ||[[Attēls:Canis</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' lupus lupus '''</span><nowiki>qtl1.jpg|100px]] ||<ref>{{Tīme</nowiki> * [[Sakala]]: <nowiki>s:M. Siliņa Senās Igauņu zemes</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' karte karte '''</span><nowiki>1890.jpg|thumb|250px|Senās Iga</nowiki> * [[Lopuhina]]: <nowiki>1) — Krievijas cariene, Pētera</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Pirmā pirmā '''</span><nowiki>sieva; * [[Natālija Lopuhina]]</nowiki> * [[Bulgāru īpašvārdu atveidošana]]: <nowiki>Щ щ''' |{{IPA|[ʃt]}} | Št št |</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Sht sht '''</span><nowiki>! Št št | Божури'''щ'''е | Bož</nowiki> * [[Me Against the World]]: <nowiki>5 |"Outlaw" |2Pac, Dramacydal,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Rah Rah '''</span><nowiki> |Moe Z.M.D. |- |} == Albuma</nowiki> * [[Kaulzivis]]: <nowiki>ie-off.pdf Sporadic die-off of</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Mola mola '''</span><nowiki>in Monterey Bay November 2012,</nowiki> * [[Mēnesszivs]]: <nowiki>= Mēnesszivs | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Mola mola '''</span><nowiki>| kategorijas = nē }} '''Mēn</nowiki> * [[Eiropas protejs]]: <nowiki>of the octavolateral system in</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' proteus Proteus '''</span><nowiki>anguinus (Urodela, Amphibia). </nowiki> * [[Vētrasputnu dzimta]]: <nowiki>s jūrām.<ref>Hamner, K. (2003)</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Puffinus puffinus '''</span><nowiki>Manx Shearwater. BWP Update 5(</nowiki> * [[Fatboy Slim]]: <nowiki>zzaman * The Mighty Dub Katz *</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Yum Yum '''</span><nowiki>Head Food * Sunny Side Up * Ch</nowiki> * [[Paukošana 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens sievietēm]]: <nowiki>ai arī beidzās cīņai atvēlētie</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' trīs trīs '''</span><nowiki>minūšu raundi. == Medaļu ieg</nowiki> * [[Paukošana 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — špaga vīriešiem]]: <nowiki>ai arī beidzās cīņai atvēlētie</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' trīs trīs '''</span><nowiki>minūšu raundi. == Medaļu ieg</nowiki> * [[Paukošana 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete sievietēm]]: <nowiki>ai arī beidzās cīņai atvēlētie</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' trīs trīs '''</span><nowiki>minūšu raundi. == Medaļu ieg</nowiki> * [[Globālā sasilšana]]: <nowiki> sasilšana cilvēcei var maksāt</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ļoti ļoti '''</span><nowiki>dārgi. - virums.lv 03 aprīlis </nowiki> * [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]: <nowiki>gļu valoda|Angļu]] | Sirusho |</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Qele Qele '''</span><nowiki>| Aiziet Aiziet | 2 | 139 |- |</nowiki>, <nowiki>ngļu]] | Sirusho | Qele Qele |</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Aiziet Aiziet '''</span><nowiki>| 2 | 139 |- | 15 | {{flaga|Nī</nowiki>, <nowiki>gļu valoda|Angļu]] | Sirusho |</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Qele Qele '''</span><nowiki>| Aiziet Aiziet | align="cente</nowiki>, <nowiki>ngļu]] | Sirusho | Qele Qele |</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Aiziet Aiziet '''</span><nowiki>| align="center" | 4 | align="</nowiki>, <nowiki>dolfo Chikilicuatre | Baila el</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Chiki Chiki '''</span><nowiki>| Dejo Čiki Čiki | align="cent</nowiki>, <nowiki> | Baila el Chiki Chiki | Dejo</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Čiki Čiki '''</span><nowiki>| align="center" | 16 | align=</nowiki> * [[Restaurācija (albums)]]: <nowiki> - 4:03 # Pēc lietus - 07:34 #</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Aka Aka '''</span><nowiki>- 08:14 # Vējā - 05:02 # Pusna</nowiki> * [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]: <nowiki>u]] | Hadise | "Düm Tek Tek" |</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Bum Bum '''</span><nowiki>Bum <ref>"Düm Tek Tek" ir domā</nowiki>, <nowiki>ex Swings Oscar Sings! | "Miss</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Kiss Kiss '''</span><nowiki>Bang" | | align="center" | 20</nowiki>, <nowiki>u]] | Hadise | "Düm Tek Tek" |</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Bum Bum '''</span><nowiki>Bum | align="center" | 4 | ali</nowiki> * [[Minu dinastija]]: <nowiki> crucial event that took place</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' before before '''</span><nowiki>"event_start"---> |date_pre </nowiki> * [[Tokyo Mew Mew]]: <nowiki>| show_name = Tokyo</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Mew Mew '''</span><nowiki>| show_name_2 = 東京ミュウ</nowiki> * [[FIFA valstu kodi]]: <nowiki>ry Codes] - list maintained by</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' the The '''</span><nowiki>Rec.Sport.Soccer Statistics Fo</nowiki> * [[Mongolijas savvaļas ēzelis]]: <nowiki>avvaļas ēzelis | pasuga =Equus</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' hemionus hemionus '''</span><nowiki>| pasuga_lv =Mongolijas savvaļ</nowiki>, <nowiki>vvaļas ēzelis | binomial=Equus</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' hemionus hemionus '''</span><nowiki><small>([[Pallas]], 1775)</sma</nowiki> * [[Kāpas kalnu zebra]]: <nowiki>v =Kalnu zebra | pasuga =Equus</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' zebra zebra '''</span><nowiki>| pasuga_lv =Kāpas kalnu zebra</nowiki>, <nowiki>s kalnu zebra | binomial=Equus</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' zebra zebra '''</span><nowiki>}} '''Kāpas kalnu zebra''' je</nowiki> * [[Ugaunija]]: <nowiki>s:M. Siliņa Senās Igauņu zemes</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' karte karte '''</span><nowiki>1890.jpg|thumb|300px|Senās Iga</nowiki> * [[Tarpāns]]: <nowiki>Savvaļas zirgs | pasuga =Equus</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ferus ferus '''</span><nowiki>| pasuga_lv =Tarpāns | binomia</nowiki>, <nowiki>v =Tarpāns | binomial =† Equus</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ferus ferus '''</span><nowiki><small>([[Boddaert]], 1785)</s</nowiki> * [[Rietumu kiangs]]: <nowiki>uga_lv =Kiangs | pasuga =Equus</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' kiang kiang '''</span><nowiki>| pasuga_lv =Rietumu kiangs | </nowiki> * [[Ēriks Prīdss]]: <nowiki> Remix) * [[2006. gads|2006]]:</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Duran Duran '''</span><nowiki>- Nice (Main Mix) * [[2006. ga</nowiki>, <nowiki>in Mix) * [[2006. gads|2006]]:</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Duran Duran '''</span><nowiki>- Nice (Radio Mix) * [[2006. g</nowiki> * [[Šēra]]: <nowiki>t"|''Mermaids (OST)'' |- |"The</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Shoop Shoop '''</span><nowiki>Song (It's In His Kiss)" |alig</nowiki> * [[Kvaga]]: <nowiki>īdzenumu zebra | pasuga =Equus</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' quagga quagga '''</span><nowiki>| pasuga_lv =Kvaga | binomial </nowiki> * [[Nūbijas savvaļas ēzelis]]: <nowiki>savvaļas ēzelis | pasuga=Equus</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' africanus africanus '''</span><nowiki>| pasuga_lv=Nūbijas savvaļas ē</nowiki>, <nowiki>ļas ēzelis | binomial =† Equus</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' africanus africanus '''</span><nowiki><br><small>([[Theodor von Heug</nowiki> * [[1731. gads]]: <nowiki> [[Krievija]]s cariene, Pētera</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Pirmā pirmā '''</span><nowiki>sieva (dzimusi 1669. gadā) * [</nowiki> * [[Harija]]: <nowiki>s:M. Siliņa Senās Igauņu zemes</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' karte karte '''</span><nowiki>1890.jpg|thumb|300px|Senās Iga</nowiki> * [[Cietumi Latvijā]]: <nowiki>Cietumu saraksts == Kopš 2019.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' gada gada '''</span><nowiki>Latvijā darbojas šādi cietumi:</nowiki> * [[Welcome To The Club]]: <nowiki>To The Club * Make Me A Star *</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Kitchy Kitchy '''</span><nowiki>(piedaloties Rob Morgan a.k.a.</nowiki> * [[Stende (upe)]]: <nowiki> panoramio.jpg|Pastendes parka</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' dīķis Dīķis '''</span><nowiki>uz Stendes upes - kikos64 - Pa</nowiki> * [[Sarkanpieres jakāns]]: <nowiki> = Jakāni | suga =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Jacana jacana '''</span><nowiki>| suga_lv = Sarkanpie</nowiki>, <nowiki>es jakāns | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Jacana jacana '''</span><nowiki><small>([[Kārlis Linnejs|Linna</nowiki>, <nowiki>c52-8.html Mangoverde: Wattled</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Jacana Jacana '''</span><nowiki>jacana] * [http://greglasley.n</nowiki> * [[Dzeltenpieres jakāns]]: <nowiki>id=3074&m=0 BirdLife: Northern</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Jacana Jacana '''</span><nowiki>spinosa]{{Novecojusi saite}} *</nowiki>, <nowiki>nd/spec/spec52-7.html Northern</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Jacana Jacana '''</span><nowiki>spinosa] * [http://www.skullsi</nowiki> * [[Zutis]]: <nowiki>ts_lv = Zuši | suga =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Anguilla anguilla '''</span><nowiki> | suga_lv = Zutis | </nowiki>, <nowiki> teritorijas | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Anguilla anguilla '''</span><nowiki><small>([[Kārlis Linnejs|Linna</nowiki>, <nowiki>ucnredlist.org/details/60344/0</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Anguilla anguilla '''</span><nowiki>(European Eel)<!-- Bota izveid</nowiki>, <nowiki>_topic=TSN&search_value=161128</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Anguilla anguilla '''</span><nowiki>(Linnaeus, 1758)] * [http://ww</nowiki>, <nowiki>.lv/zivis/anguilla-anguilla-l/</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Anguilla anguilla '''</span><nowiki>(L.)] {{autoritatīvā vadība}}</nowiki> * [[Berlīnes starptautiskais kinofestivāls]]: <nowiki>) un balvas piešķir žūrija, ko</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' vada vada '''</span><nowiki>starptautiski atzīta kino pers</nowiki> * [[Twitter]]: <nowiki>tter/356604/|title=Swine flu's</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' tweet tweet '''</span><nowiki>causes online flutter|date=200</nowiki> * [[Ūdens bifelis]]: <nowiki>ens bifelis | pasuga=Bubalus</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' bubalis bubalis '''</span><nowiki>| pasuga_lv=Upes bifelis | p</nowiki> * [[Amūra]]: <nowiki>u Amūras baseinu uzskatīja par</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' savu savu '''</span><nowiki>teritoriju, bet pēc līguma stā</nowiki> * [[Eirāzijas brūnais lācis]]: <nowiki>is lācis | pasuga = Ursus</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' arctos arctos '''</span><nowiki>| pasuga_lv = Eirāzijas brūn</nowiki>, <nowiki>is lācis | binomial = Ursus</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' arctos arctos '''</span><nowiki><small>([[Kārlis Linnejs|Linna</nowiki> * [[Valkas novads]]: <nowiki>06-01 - panoramio.jpg|Vija pie</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Vijciema Vijciema '''</span><nowiki>čiekurkalte 2.jpg|Vijciema čie</nowiki> * [[Mājas vista]]: <nowiki>lv = Vistas | suga =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Gallus gallus '''</span><nowiki> | suga_lv = Sarkanā sav</nowiki>, <nowiki>Mājas vista | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Gallus gallus '''</span><nowiki>domesticus <br /><small>([[Kār</nowiki> * [[Sontagana]]: <nowiki>s:M. Siliņa Senās Igauņu zemes</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' karte karte '''</span><nowiki>1890.jpg|thumb|250px|Senās Iga</nowiki> * [[Viruzeme]]: <nowiki>s:M. Siliņa Senās Igauņu zemes</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' karte karte '''</span><nowiki>1890.jpg|thumb|250px|Senās Iga</nowiki> * [[Jervas zeme]]: <nowiki>s:M. Siliņa Senās Igauņu zemes</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' karte karte '''</span><nowiki>1890.jpg|thumb|300px|Senās Iga</nowiki> * [[Ridala]]: <nowiki>s:M. Siliņa Senās Igauņu zemes</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' karte karte '''</span><nowiki>1890.jpg|thumb|300px|Senās Iga</nowiki> * [[Ēriks Bardons]]: <nowiki>1977]] - Survivor * [[1980]] -</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Darkness Darkness '''</span><nowiki>* [[1980]] - The Last Drive * </nowiki> * [[Sauka (dabas parks)]]: <nowiki>lus noctula (Schreber), ūdrs —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Lutra lutra '''</span><nowiki>(L.) un bebrs — Castor fiber L</nowiki> * [[Koru kari (otrā sezona)]]: <nowiki>[Jēkabpils zilais koris]] |Mmm</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Mmm Mmm '''</span><nowiki>Mmm |4083 |10 |10 |8 |28 |- |4</nowiki>, <nowiki>[Jēkabpils zilais koris]] |Mmm</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Mmm Mmm '''</span><nowiki>Mmm | |7 |8 |9 |24 |- |6. |[[I</nowiki> * [[Vaiga]]: <nowiki>s:M. Siliņa Senās Igauņu zemes</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' karte karte '''</span><nowiki>1890.jpg|thumb|250px|Senās Iga</nowiki> * [[Sermuļu dzimta]]: <nowiki>{BioTakso infokaste | attēls =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Martes martes '''</span><nowiki>crop.jpg | att_nosaukums = [[M</nowiki> * [[Reise, Reise]]: <nowiki>aste | Nosaukums =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Reise Reise '''</span><nowiki>| Izpildītājs = "[[R</nowiki> * [[Koru kari (pirmā sezona)]]: <nowiki>lvārdes Violetais koris]] |Chi</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Chi Chi '''</span><nowiki>Cho cho Cho |4035 |9 |10 |10 |</nowiki>, <nowiki>etais koris]] |Chi Chi Chi Cho</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' cho Cho '''</span><nowiki>|4035 |9 |10 |10 |29 |- |6. |[</nowiki>, <nowiki>lvārdes Violetais koris]] |Chi</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Chi Chi '''</span><nowiki>Cho cho Cho |21 464 |10 |10 |1</nowiki>, <nowiki>etais koris]] |Chi Chi Chi Cho</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' cho Cho '''</span><nowiki>|21 464 |10 |10 |10 |30 |- |3.</nowiki> * [[Get Heavy]]: <nowiki>08 # Dynamite Tonite — 03:14 #</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Monster Monster '''</span><nowiki>— 03:23 # 13. — 01:08 {{mūzi</nowiki> * [[Lielvārdes Violetais koris]]: <nowiki> [[Pippo Franco]] dziesma "Chi</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Chi Chi '''</span><nowiki>Cho Cho Cho" (solisti [[Ainars</nowiki>, <nowiki>a]] | [[Čikāgas Piecīši]] |- |</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Chi Chi '''</span><nowiki>Chi Cho Cho Cho !colspan="2"|[</nowiki>, <nowiki>gas Piecīši]] |- | Chi Chi Chi</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Cho Cho '''</span><nowiki>Cho !colspan="2"|[[Pippo Franc</nowiki>, <nowiki>"2"| {{dat|2008|11|2|SK}} |Chi</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Chi Chi '''</span><nowiki>Cho Cho Cho |9 |10 |10 |29 |ro</nowiki>, <nowiki>008|11|2|SK}} |Chi Chi Chi Cho</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Cho Cho '''</span><nowiki>|9 |10 |10 |29 |rowspan="2"|40</nowiki>, <nowiki>"3"| {{dat|2008|12|7|SK}} |Chi</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Chi Chi '''</span><nowiki>Cho Cho Cho |10 |10 |10 |30 |r</nowiki>, <nowiki>008|12|7|SK}} |Chi Chi Chi Cho</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Cho Cho '''</span><nowiki>|10 |10 |10 |30 |rowspan="3"|2</nowiki> * [[Eiropas ūdrs]]: <nowiki>rāzijas ūdri | suga =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Lutra lutra '''</span><nowiki>| suga_lv = Eirāzijas ūd</nowiki>, <nowiki>Eiropas ūdrs | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Lutra lutra '''</span><nowiki><small>([[Kārlis Linnejs|Linna</nowiki>, <nowiki>ucnredlist.org/details/12419/0</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Lutra lutra '''</span><nowiki>(Eurasian Otter, Common Otter,</nowiki>, <nowiki>ecies.asp?FeatureIntCode=S1355</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Lutra lutra '''</span><nowiki>in UK] * [https://web.archive.</nowiki> * [[Japānas ūdrs]]: <nowiki>ucnredlist.org/details/12419/0</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Lutra lutra '''</span><nowiki>(Eurasian Otter, Common Otter,</nowiki> * [[Grammy balva par labāko metāla izpildījumu]]: <nowiki>par "''[[Never Gonna Stop (The</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Red Red '''</span><nowiki>Kroovy)]]''" * [[2002. gada G</nowiki> * [[Eirāzijas āpši]]: <nowiki>o infokaste | attēls =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Meles meles '''</span><nowiki>anakuma.jpg | att_nosaukums =</nowiki> * [[Japānas āpsis]]: <nowiki>{BioTakso infokaste | attēls =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Meles meles '''</span><nowiki>anakuma at Inokashira Park Zoo</nowiki>, <nowiki>uation in the Japanese Badger,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Meles meles '''</span><nowiki>anakuma]</ref> Japānas āpši ir</nowiki> * [[Timbaland Presents Shock Value II]]: <nowiki>and Rap｜Dance & Soul｜Music｜HMV</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ONLINE Online '''</span><nowiki>Shopping & Information Site |p</nowiki> * [[Eirodziesma 2010]]: <nowiki>gn="center" | 6 | [[Konike]] |</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Digi Digi '''</span><nowiki>Dong | align="center" | 7 | al</nowiki> * [[European Hit Radio Top 100 (2009)]]: <nowiki> || [[The Black Eyed Peas]] ||</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Boom Boom '''</span><nowiki>Pow |- | Nr. 23 || [[AnnaGrace</nowiki>, <nowiki>Pussycat Dolls]] || Hush Hush;</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Hush Hush '''</span><nowiki>|- | Nr. 47 || [[The Prodigy]]</nowiki> * [[Tinis]]: <nowiki>{BioTakso infokaste | attēls =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Gulo gulo '''</span><nowiki>2.jpg | att_nosaukums = | vals</nowiki>, <nowiki>iņi | ģints_r = Tinis | suga =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Gulo gulo '''</span><nowiki>| suga_lv = Tinis | izplatība </nowiki>, <nowiki>PG|center|250px]] | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Gulo gulo '''</span><nowiki><small>([[Kārlis Linnejs|Linna</nowiki> * [[Kamerūnas Tautas Demokrātiskā Kustība]]: <nowiki>otikās politiskās reformas, jo</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Bija bija '''</span><nowiki>nolēmis atļaut valstī arī citu</nowiki> * [[Feeling B]]: <nowiki>]. == Diskogrāfija == * [[Hea</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Hoa Hoa '''</span><nowiki>Hea Hea Hoa]] - [[1989]] * [[W</nowiki> * [[JavaServer Pages]]: <nowiki> Object page = this; </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' PageContext pageContext '''</span><nowiki>= …; // Get the pag</nowiki> * [[Meža cauna]]: <nowiki>{BioTakso infokaste | attēls =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Martes martes '''</span><nowiki>crop.jpg | att_nosaukums = | v</nowiki>, <nowiki>s | ģints_lv = Caunas | suga =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Martes martes '''</span><nowiki>| suga_lv = Meža cauna | izpla</nowiki>, <nowiki>dukcijas areāls}} | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Martes martes '''</span><nowiki><small>([[Kārlis Linnejs|Linna</nowiki>, <nowiki>-martes-l/ |title=meža cauna -</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Martes martes '''</span><nowiki>(L.) - Zīdītāji<!-- Bota izvei</nowiki> * [[Amerikāņu pīrāgs piedāvā: Beta māja]]: <nowiki> More # Fulanitoft feat. Tonny</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Tun Tun '''</span><nowiki>- Sabado En La Noche # Rich Do</nowiki> * [[68. Kinoakadēmijas balva]]: <nowiki>imdb.com/title/tt0115012 Yao a</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' yao yao '''</span><nowiki>dao waipo qiao]'') |} === [[L</nowiki> * [[Bullet for My Valentine]]: <nowiki>m Fire (2008) * Fever (2010) *</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Temper Temper '''</span><nowiki>(2013) * Venom (2015) * Gravit</nowiki> * [[Superbus]]: <nowiki>— 3:58 # I Wanna Be U — 3:36 #</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Hello Hello '''</span><nowiki>— 2:58 # À La Verticale — 3:12</nowiki> * [[Svītrainie skunksi]]: <nowiki>d List of Threatened Species.:</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Mephitis mephitis '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2010|05|21|</nowiki> * [[Svītrainais skunkss]]: <nowiki>d List of Threatened Species.:</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Mephitis mephitis '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2010|05|21|</nowiki>, <nowiki>on/Mephitis_mephitis.html ADW:</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Mephitis mephitis '''</span><nowiki>Striped skunk]</ref> Daudzvie</nowiki>, <nowiki>/Mephitidae/Mephitis/mephitis/</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Mephitis mephitis '''</span><nowiki>(Schreber)] * [http://www.nhpt</nowiki> * [[Vālodze]]: <nowiki>džu ģints | suga =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Oriolus oriolus '''</span><nowiki>| suga_lv = Vālodze |</nowiki>, <nowiki> areāls}} | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Oriolus oriolus '''</span><nowiki><small>([[Kārlis Linnejs|Linna</nowiki>, <nowiki>i.htm |title=Putni LV: Vālodze</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Oriolus oriolus '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2018|10|28|</nowiki>, <nowiki>-Canto: Eurasian Golden Oriole</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Oriolus oriolus '''</span><nowiki>(Linnaeus, 1758)] *[https://ww</nowiki> * [[Skarabeju dzimta]]: <nowiki>title=The Breeding of Dynastes</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' hercules hercules '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2011|06|10|</nowiki> * [[1985. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]: <nowiki>r]] || "[[Magic Oh Magic]]" ||</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Maģisks Maģisks '''</span><nowiki>|| 7 || 78 |- bgcolor=#FFDEAD </nowiki> * [[Uijā uijā nikni vilki]]: <nowiki>buma infokaste | | Nosaukums =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Uijā uijā '''</span><nowiki>nikni vilki | Izpildītājs = [[</nowiki> * [[Emotive]]: <nowiki>|Reznors]] | title6 =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Gimmie Gimmie '''</span><nowiki>Gimmie | length6 = 2:1</nowiki> * [[Bengālijas tīģeris]]: <nowiki>is | binomial = Panthera</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' tigris tigris '''</span><nowiki>| autors = [[Kārlis Li</nowiki>, <nowiki> izplatība = [[Attēls:Panthera</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' tigris tigris '''</span><nowiki>and Panthera tigris corbetti d</nowiki> * [[Hush Hush]]: <nowiki>|Nosaukums = Hush Hush;</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Hush Hush '''</span><nowiki>|Attēls = Hush_hush;</nowiki>, <nowiki>zon.fr/dp/B002IT7JT6 amazon.fr</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Hush Hush '''</span><nowiki>singls]</ref> # "Hush Hush; Hu</nowiki>, <nowiki>iewVideo?id=322232158&s=143444</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Hush Hush '''</span><nowiki>iTunes]</ref> # Hush Hush; Hus</nowiki>, <nowiki>ush iTunes]</ref> # Hush Hush;</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Hush Hush '''</span><nowiki>— 4:12 # Hush Hush; Hush Hush</nowiki>, <nowiki>Hush Hush — 4:12 # Hush Hush;</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Hush Hush '''</span><nowiki>(Video) — 4:19 == Topu pozī</nowiki> * [[Nagasaki]]: <nowiki> | image_seal =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Nagasaki Nagasaki '''</span><nowiki>chapter.svg | seal_size </nowiki> * [[Sprūdratastes koku žagata]]: <nowiki>koku žagata | suga =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Temnurus temnurus '''</span><nowiki> | suga_lv = Sprūdratast</nowiki>, <nowiki>koku žagata | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Temnurus temnurus '''</span><nowiki><small>([[Temminck]], 1825)</s</nowiki> * [[Alpu vārna]]: <nowiki>ums = 240px | attēls =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Pyrrhocorax pyrrhocorax '''</span><nowiki>-standing-8.jpg | att_nosauku</nowiki>, <nowiki>Alpu vārnas | suga =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Pyrrhocorax pyrrhocorax '''</span><nowiki> | suga_lv = Alpu vārna </nowiki>, <nowiki> Alpu vārna | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Pyrrhocorax pyrrhocorax '''</span><nowiki><small>([[Kārlis Linnejs|Linna</nowiki>, <nowiki>sis of the diets of the chough</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Pyrrhocorax pyrrhocorax '''</span><nowiki>and the alpine chough Pyrrhoco</nowiki> * [[The Fame]]: <nowiki>ilal Hajji | title9 =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Again Again '''</span><nowiki>| length9 = 3:24 | mus</nowiki>, <nowiki> Lady Gaga | title10 =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Boys Boys '''</span><nowiki>Boys | length10 = 3:22 </nowiki>, <nowiki>, Flo Rida | title10 =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Boys Boys '''</span><nowiki>Boys | length10 = 3:22 </nowiki>, <nowiki>ts = yes | title16 =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Again Again '''</span><nowiki>| length16 = 3:04 | mus</nowiki>, <nowiki>ion — Live | title19 =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Again Again '''</span><nowiki>| length19 = 3:04 | mus</nowiki>, <nowiki>ilal Hajji | title11 =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Boys Boys '''</span><nowiki>Boys | length11 = 3:20 </nowiki>, <nowiki>onus track | title16 =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Again Again '''</span><nowiki>| length16 = 3:04 | mus</nowiki> * [[Stefanija Raisa]]: <nowiki>attēls = Stephanie Rice at the</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Wagga Wagga '''</span><nowiki>Marketplace.jpg | </nowiki> * [[Waka Waka (This Time for Africa)]]: <nowiki>date=June-22-2010}}</ref>''' #</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Waka Waka '''</span><nowiki>(This Time for Africa) (Englis</nowiki>, <nowiki>ca) (English Version) - 3:23 #</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Waka Waka '''</span><nowiki>(This Time for Africa) (Club M</nowiki> * [[One of the Boys]]: <nowiki> = | title8 = Ur So Gay (DJ</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Skeet Skeet '''</span><nowiki>& Cory Enemy Remix) | length8 </nowiki> * [[Alnis]]: <nowiki>s_r = Alnis | suga =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Alces alces '''</span><nowiki>| suga_lv = Alnis | </nowiki>, <nowiki>orijas = nē | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Alces alces '''</span><nowiki><small>([[Kārlis Linnejs|Linna</nowiki>, <nowiki>ejs: Gada dzīvnieks 2019 alnis</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Alces alces '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2019|06|13|</nowiki> * [[Green Day diskogrāfija]]: <nowiki>| align="left"| '''''[[Bowling</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Bowling Bowling '''</span><nowiki>Parking Parking]]''''' * Izdot</nowiki> * [[Aka Aka]]: <nowiki> = A1 | title1 =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Aka Aka '''</span><nowiki>(Aka Bass Mix) | length1 </nowiki>, <nowiki> = B1 | title2 =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Aka Aka '''</span><nowiki>(Soviet MC Mix) | length2 </nowiki> * [[Žagata]]: <nowiki>240px | attēls = Sroka</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Pica Pica '''</span><nowiki>II.jpg | att_nosaukums = | </nowiki>, <nowiki>agatu ģints | suga =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Pica pica '''</span><nowiki> | suga_lv = Žagata | </nowiki>, <nowiki>lv = Žagata | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Pica pica '''</span><nowiki><small>([[Kārlis Linnejs|Linna</nowiki> * [[ER diagrammas]]: <nowiki>ttēlotas kā [[taisnstūris]]. *</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Relācijas Relācijas '''</span><nowiki>parāda kā savstarpēji saistīta</nowiki> * [[Posti Group]]: <nowiki>are = Information</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Logistics Logistics '''</span><nowiki>Mail Communication (Somijā) | </nowiki> * [[Cjinu dinastija]]: <nowiki> crucial event that took place</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' before before '''</span><nowiki>"event_start"---> |date_pre </nowiki> * [[Augu biotehnoloģija]]: <nowiki>tml Augu audu kultūras]</ref>.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Audu audu '''</span><nowiki>kultūru metodes balstās uz aug</nowiki> * [[Akvarium]]: <nowiki>ака | Pesņi ribaka |- | 2005 |</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ZOOM ZOOM '''</span><nowiki>ZOOM | — |- | 2006 | Беспечный</nowiki> * [[Sarkanā savvaļas vista]]: <nowiki>ums = 240px | attēls =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Gallus gallus '''</span><nowiki>-Kaziranga National Park, Assa</nowiki>, <nowiki>lv = Vistas | suga =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Gallus gallus '''</span><nowiki> | suga_lv = Sarkanā sav</nowiki>, <nowiki>vaļas vista | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Gallus gallus '''</span><nowiki><small>([[Kārlis Linnejs|Linna</nowiki> * [[Ātrās kārtošanas algoritms]]: <nowiki> '''if''' leftIdx - 1 '''=='''</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' pivot pivot '''</span><nowiki>= rightIdx = rightIdx + 1 </nowiki>, <nowiki>se if''' rightIdx + 1 '''=='''</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' pivot pivot '''</span><nowiki>= leftIdx = leftIdx - 1 </nowiki> * [[Irbes]]: <nowiki>ums = 240px | attēls =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Perdix perdix '''</span><nowiki>(Marek Szczepanek).jpg | att_</nowiki> * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss]]: <nowiki>tu finālturnīrā. [[Katara]] kā</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' turnīra turnīra '''</span><nowiki>saimniece kvalificējās automāt</nowiki> * [[Zosveidīgie]]: <nowiki>ums = 240px | attēls =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Anser anser '''</span><nowiki>2 (Piotr Kuczynski).jpg | att</nowiki> * [[Arlekīnpīle]]: <nowiki>ums = 240px | attēls =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Histrionicus histrionicus '''</span><nowiki>drake Barnegat.jpg | att_nosa</nowiki>, <nowiki>ga_lv=Arlekīnpīle | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Histrionicus histrionicus '''</span><nowiki><small>([[Kārlis Linnejs|Linna</nowiki>, <nowiki>/details/141557/0 |title=IUCN:</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Histrionicus histrionicus '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2010|12|25|</nowiki> * [[Īmons Salivens]]: <nowiki>attēls = Eamon Sullivan at the</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Wagga Wagga '''</span><nowiki>Marketplace.jpg | </nowiki> * [[Stirna]]: <nowiki>iditaji/capreolus-capreolus-l/</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Capreolus capreolus '''</span><nowiki>(L.)] * [https://web.archive.o</nowiki> * [[Stirnas]]: <nowiki>so infokaste | attēls =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Capreolus capreolus '''</span><nowiki>(Marek Szczepanek).jpg | att_n</nowiki>, <nowiki>t/details/42395/0 |title=IUCN:</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Capreolus capreolus '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2011|01|14|</nowiki> * [[65. Kinoakadēmijas balva]]: <nowiki>]''' ** ''[[Iekarojuma smaile:</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Vai Vai '''</span><nowiki>virsaiša ceļojums]]'' ** ''[[V</nowiki> * [[Sumbrs]]: <nowiki>brs | pasuga = Bison</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' bonasus bonasus '''</span><nowiki>| pasuga_lv = Zemieņu s</nowiki> * [[Zviedri]]: <nowiki> /> Ar tiem vaska cimdiņiem. |</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Balta balta '''</span><nowiki>gaigaliņa<br /> Zem tiltiņa ma</nowiki> * [[Krastu čurkste]]: <nowiki>stu čurkste | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Riparia riparia '''</span><nowiki><small>([[Kārlis Linnejs|Linna</nowiki>, <nowiki>/details/147936/0 |title=IUCN:</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Riparia riparia '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2011|03|07|</nowiki>, <nowiki>prip.htm |title=Krastu čurkste</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Riparia riparia '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2011|03|07|</nowiki>, <nowiki>p?sp=117031 |title=Sand Martin</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Riparia riparia '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2011|03|07|</nowiki>, <nowiki>llow.html |title=Bank Swallow,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Riparia riparia '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2011|03|07|</nowiki>, <nowiki>ba.lv/putni/riparia-riparia-l/</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Riparia riparia '''</span><nowiki>(L.)] * [https://web.archive.o</nowiki> * [[Laukirbes]]: <nowiki>so infokaste | attēls =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Perdix perdix '''</span><nowiki>(Marek Szczepanek).jpg | att_n</nowiki>, <nowiki>lvp_perper.htm |title=Laukirbe</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Perdix perdix '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2011|03|25|</nowiki> * [[Nakts gārnis]]: <nowiki>Nakts gārņi | suga =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Nycticorax nycticorax '''</span><nowiki> | suga_lv = Nakts gārni</nowiki>, <nowiki>/details/144694/0 |title=IUCN:</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Nycticorax nycticorax '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2011|03|19|</nowiki>, <nowiki>nycnyc.htm |title=Nakts gārnis</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Nycticorax nycticorax '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2011|03|19|</nowiki>, <nowiki>putni/nycticorax-nycticorax-l/</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Nycticorax nycticorax '''</span><nowiki>(L.)] * [https://web.archive.o</nowiki> * [[Paipalas]]: <nowiki>so infokaste | attēls =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Coturnix coturnix '''</span><nowiki>(Warsaw zoo)-1.JPG | att_nosau</nowiki>, <nowiki>/lvp_cotcot.htm |title=Paipala</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Coturnix coturnix '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2011|03|25|</nowiki> * [[Baltirbes]]: <nowiki>lvp_laglag.htm |title=Baltirbe</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Lagopus lagopus '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2011|03|25|</nowiki> * [[Paipala]]: <nowiki>so infokaste | attēls =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Coturnix coturnix '''</span><nowiki>(Warsaw zoo)-1.JPG | att_nosau</nowiki>, <nowiki>a_lv=Paipala | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Coturnix coturnix '''</span><nowiki><small>([[Kārlis Linnejs|Linna</nowiki>, <nowiki>/lvp_cotcot.htm |title=Paipala</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Coturnix coturnix '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2011|03|26|</nowiki>, <nowiki>.lv/putni/coturnix-coturnix-l/</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Coturnix coturnix '''</span><nowiki>(L.)] * [https://web.archive.o</nowiki> * [[Mežirbe]]: <nowiki>ba.lv/putni/bonasia-bonasia-l/</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Bonasia bonasia '''</span><nowiki>(L.)] * [http://www.selgasfoto</nowiki> * [[Baltirbe]]: <nowiki> = Baltirbes | suga =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Lagopus lagopus '''</span><nowiki>| suga_lv = Baltirbe | </nowiki>, <nowiki>v = Baltirbe | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Lagopus lagopus '''</span><nowiki><small>([[Kārlis Linnejs|Linna</nowiki>, <nowiki>lvp_laglag.htm |title=Baltirbe</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Lagopus lagopus '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2011|03|28|</nowiki>, <nowiki>l |title=Winter Food Habits of</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Lagopus lagopus '''</span><nowiki>(Willow Ptarmigan) |access-dat</nowiki>, <nowiki>ba.lv/putni/lagopus-lagopus-l/</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Lagopus lagopus '''</span><nowiki>(L.)] * [https://web.archive.o</nowiki> * [[Laukirbe]]: <nowiki>so infokaste | attēls =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Perdix perdix '''</span><nowiki>(Marek Szczepanek).jpg | att_n</nowiki>, <nowiki> = Laukirbes | suga =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Perdix perdix '''</span><nowiki>| suga_lv = Laukirbe | </nowiki>, <nowiki>v = Laukirbe | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Perdix perdix '''</span><nowiki><small>([[Kārlis Linnejs|Linna</nowiki>, <nowiki>lvp_perper.htm |title=Laukirbe</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Perdix perdix '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2011|03|27|</nowiki>, <nowiki>sdaba.lv/putni/perdix-perdix-l</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Perdix perdix '''</span><nowiki>(L.)] * [https://web.archive.o</nowiki> * [[Nimrod]]: <nowiki>ekšējais albums = ''[[Bowling</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Bowling Bowling '''</span><nowiki>Parking Parking]]''<br />(1996</nowiki> * [[Trinidādas svilpējguana]]: <nowiki>nts = Pipile | suga =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Pipile pipile '''</span><nowiki>| suga_lv = Trinidādas s</nowiki> * [[Zeimuļs]]: <nowiki>atra ir atšķirīgā slīpumā, pie</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' tam tam '''</span><nowiki>ir zaļais jumta segums. Tas ti</nowiki> * [[Kārlis Kundziņš]]: <nowiki>ene|Smiltenē]]. == Darbi == *</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Tēvu tēvu '''</span><nowiki>ticība tautas dziesmās (1872) </nowiki> * [[Mālina Okermane]]: <nowiki>Couples Retreat]]'' un ''[[The</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Bang Bang '''</span><nowiki>Club]]''. Par lomu filmā ''Wat</nowiki> * [[Chrysolina]]: <nowiki>fman2007">Eric R. Eaton & Kenn</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Kaufman Kaufman '''</span><nowiki>''Field Guide to Insects of No</nowiki> * [[Ķīvīte]]: <nowiki>lv = Ķīvīte | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Vanellus vanellus '''</span><nowiki><small>([[Kārlis Linnejs|Linna</nowiki>, <nowiki>p/lvp_vanvan.htm |title=Ķīvīte</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Vanellus vanellus '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2015|01|17|</nowiki>, <nowiki>tle=BirdLife: Northern Lapwing</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Vanellus vanellus '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2015|01|17|</nowiki> * [[Daiļlēkšana 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]: <nowiki>br />{{flaga|Meksika}} Hermans</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Sančess Sančess '''</span><nowiki><!--SANCHEZ SANCHEZ German--> </nowiki> * [[Svarcelšana 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]: <nowiki>gfeng--> |{{flaga|Indonēzija}}</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Trijatno Trijatno '''</span><nowiki><!--TRIYATNO Triyatno--> |{{fl</nowiki> * [[Vingrošana 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]: <nowiki>} |- |Vīrieši |{{flaga|China}}</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Duns Duns '''</span><nowiki><!-- Dong Dong --> |{{flaga|Ru</nowiki>, <nowiki>{{flaga|China}} Duns Duns <!--</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Dong Dong '''</span><nowiki>--> |{{flaga|Russia}} Dmitrijs</nowiki> * [[Anna Auziņa]]: <nowiki>ešu pasauļu.<ref>Edvīns Raups.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Čik čik '''</span><nowiki>čik. ''Diena''. 2011, 21. janv</nowiki> * [[Salsa]]: <nowiki>om BailaRico - Salsa, Bachata,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Cha Cha '''</span><nowiki>sociālo deju skola]</p> <p>[ht</nowiki> * [[Svīrveidīgie]]: <nowiki>ums = 240px | attēls =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Apus apus '''</span><nowiki>01.jpg | att_nosaukums = [[Sv</nowiki> * [[Lūši]]: <nowiki>err]], 1792 | attēls =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Lynx lynx '''</span><nowiki>poing.jpg | att_nosaukums = [</nowiki> * [[Eirāzijas lūsis]]: <nowiki>tle=Factsheet: Eurasian lynx -</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Lynx lynx '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2012|01|13|</nowiki> * [[European Border Breakers Award]]: <nowiki> [[Zviedrija]] || [[Arash]] ||</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Boro Boro '''</span><nowiki>|- | [[Spānija]] || [[Bebe]] |</nowiki> * [[Dumbrvistiņu dzimta]]: <nowiki>tums = 240px | attēls =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Porzana porzana '''</span><nowiki>5 (Marek Szczepanek).jpg | att</nowiki> * [[Kelly Kelly]]: <nowiki>ig = | attēls =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Kelly Kelly '''</span><nowiki>133874.jpg | att_</nowiki> * [[Dadzīši]]: <nowiki>donneret.elegant.html Oiseaux:</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Carduelis carduelis '''</span><nowiki>- European Goldfinch]</ref> Kr</nowiki> * [[Dadzītis]]: <nowiki> suga_lv=Dadzītis | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Carduelis carduelis '''</span><nowiki><small>([[Kārlis Linnejs|Linna</nowiki> * [[Bādenbādene]]: <nowiki>ne = Jesuitenplatz,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Baden Baden '''</span><nowiki>- geo-en.hlipp.de - 12884.jpg </nowiki> * [[Duran Duran]]: <nowiki> = 220px |Apraksts =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Duran Duran '''</span><nowiki>uzstāšanās Toronto 2005. gadā </nowiki> * [[Soluna Samaja]]: <nowiki></ref> == Diskogrāfija == ===</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Gee Gee '''</span><nowiki>& Soluna === * ''The Beat Goes</nowiki> * [[Eimija Makdonalda]]: <nowiki>llen DeGeneres Show'' un ''The</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Late Late '''</span><nowiki>Show with Craig Ferguson''. 20</nowiki> * [[Karpa]]: <nowiki>us-carpio+carpio.html Cyprinus</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' carpio carpio '''</span><nowiki>Linnaeus, 1758]</ref> Par karp</nowiki>, <nowiki>ic divergence between Cyprinus</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' carpio carpio '''</span><nowiki>and Cyprinus carpio haematopte</nowiki> * [[Dita fon Tīsa]]: <nowiki>cijas pārstāvju dziesmā ''Miss</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Kiss Kiss '''</span><nowiki>Bang''. D. fon Tīsa ir bijusi </nowiki> * [[Lakstīgala]]: <nowiki>tums = 240px | attēls =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Luscinia luscinia '''</span><nowiki>vogelartinfo chris romeiks CHR</nowiki>, <nowiki> Lakstīgalas | suga =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Luscinia luscinia '''</span><nowiki>| suga_lv = Lakstīgala |</nowiki>, <nowiki>= Lakstīgala | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Luscinia luscinia '''</span><nowiki><small>([[Kārlis Linnejs|Linna</nowiki>, <nowiki>.lv/putni/luscinia-luscinia-l/</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Luscinia luscinia '''</span><nowiki>(L.)] * [http://www.poga.lv/ph</nowiki>, <nowiki>icapidae/luscinia_luscinia.htm</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Luscinia luscinia '''</span><nowiki>(Thrush nightingale) in Africa</nowiki> * [[Shenzhou 9]]: <nowiki>un attālinājās 300 m attālumā.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Tad tad '''</span><nowiki>tuvinājās stacijai. 140 m attā</nowiki> * [["Radīti skatuvei" sēriju uzskatījums]]: <nowiki>Number2 = 1 | Title =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Love Love '''</span><nowiki>Love | RTitle = | Wr</nowiki>, <nowiki>ber2 = 14 | Title =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' New New '''</span><nowiki>York | RTitle = | Wr</nowiki> * [[Rigoverto Urans]]: <nowiki> | fullname = Rigoverto</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Urans Urans '''</span><nowiki>| nickname = | birth_da</nowiki> * [[Sidnejstrītas aplenkums]]: <nowiki>84933 1911 Newsreel footage of</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' the The '''</span><nowiki>Siege of Sidney Street] {{Weba</nowiki> * [[Amerikas bizons]]: <nowiki>as bizons | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Bison bison '''</span><nowiki><small>([[Kārlis Linnejs|Linna</nowiki>, <nowiki>.pdf |title=Mammalian Species:</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Bison bison '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2011|09|22|</nowiki>, <nowiki>n-bison/ National Geographic:</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Bison Bison '''</span><nowiki>bison]</ref> Bizonam ir rakstu</nowiki> * [[Sofija Vergara]]: <nowiki>7, 2011 |quote=Sofía Margarita</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Vergara Vergara '''</span><nowiki>nació el 10 de julio de 1972 e</nowiki>, <nowiki>arranquilla. / Sofía Margarita</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Vergara Vergara '''</span><nowiki>was born on July 10, 1972 in B</nowiki> * [[Ludvigs Ēķis]]: <nowiki>, saņemot Lāčplēša Kara ordeni</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' par par '''</span><nowiki>1919. g. 10. marta cīņām Kurze</nowiki> * [[Red (Teiloras Sviftas albums)]]: <nowiki> = 3:11 | title9 =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Stay Stay '''</span><nowiki>Stay | length9 = 3:25 </nowiki> * [[2013. gada Eiropas čempionāta basketbolā kvalifikācijas turnīrs]]: <nowiki>e = 10,000 | referee = Miguel</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Perez Perez '''</span><nowiki>(ESP), Spyridon Gontas (GRE), </nowiki>, <nowiki>ce = 6,000 | referee = Miguel</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Perez Perez '''</span><nowiki>(ESP), Paolo Taurino (ITA), Ni</nowiki>, <nowiki>ce = 2,212 | referee = Miguel</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Perez Perez '''</span><nowiki>(ESP), David Chambon (FRA), Si</nowiki> * [[Rammstein diskogrāfija]]: <nowiki>mmstein-reise.shtml Rammstein:</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Reise Reise '''</span><nowiki>| PopMatters<!-- Bota izveidot</nowiki> * [[Karakals]]: <nowiki>o infokaste | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Caracal caracal '''</span><nowiki><small>([[Johann Christian Dan</nowiki> * [[New Horizons (albums)]]: <nowiki>h = 36:24 | title1 =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Fire Fire '''</span><nowiki>| length1 = 3:03 | title</nowiki> * [[Dzērve]]: <nowiki>ēkā dzērve | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Grus grus '''</span><nowiki><small>([[Kārlis Linnejs|Linna</nowiki>, <nowiki>8)</small> | attēls =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Grus grus '''</span><nowiki>1 (Marek Szczepanek).jpg | a</nowiki>, <nowiki>title=Ornitofaunistika: Dzērve</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Grus grus '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2013|12|25|</nowiki>, <nowiki>?id=22692146 |title=IUCN maps:</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Grus grus '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2013|12|25|</nowiki>, <nowiki>es/1049273/details |title=EOL:</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Grus grus '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2013|12|25|</nowiki>, <nowiki>013|04|01||bez}} }} BTO: Crane</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Grus grus '''</span><nowiki>[Linnaeus, 1758]</ref> Ja ligz</nowiki> * [[Griezes]]: <nowiki>title=Ornitofaunistika: Grieze</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Crex crex '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2013|12|13|</nowiki> * [[Otrā pasaules kara hronoloģija (1939)]]: <nowiki>eptembris - Vācijas un Padomju</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Armijas armijas '''</span><nowiki>satiekas pie [[Brestļitovska|</nowiki> * [[Kāmji]]: <nowiki>le=European (Common) Hamster -</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Cricetus cricetus '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2012|12|20|</nowiki> * [[Klijāni]]: <nowiki>ums = 240px | attēls =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Buteo buteo '''</span><nowiki>-Netherlands-8.jpg | att_nosa</nowiki> * [[Peļu klijāns]]: <nowiki>ums = 240px | attēls =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Buteo buteo '''</span><nowiki>-Netherlands-8.jpg | v</nowiki>, <nowiki>v = Klijāni | suga =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Buteo buteo '''</span><nowiki>| suga_lv = Peļu klijān</nowiki>, <nowiki>eļu klijāns | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Buteo buteo '''</span><nowiki><small>([[Kārlis Linnejs|Linna</nowiki> * [[Super FM Gada Top 40 (1997)]]: <nowiki> Nr. 11 || [[Black Attack]] ||</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Bang Bang '''</span><nowiki>| align="center" style="backgr</nowiki> * [[The Kids Will Take Their Monsters On]]: <nowiki>es | length6 = 5:16 | title7 =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Cruel Cruel '''</span><nowiki>| length7 = 4:32 | title8 = Pi</nowiki> * [[Svīru dzimta]]: <nowiki>ums = 240px | attēls =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Apus apus '''</span><nowiki>01.jpg | att_nosaukums = [[Sv</nowiki> * [[Svīres]]: <nowiki>ums = 240px | attēls =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Apus apus '''</span><nowiki>cm01.jpg | att_nosaukums =[[S</nowiki> * [[Svīre]]: <nowiki>ums = 240px | attēls =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Apus apus '''</span><nowiki>-Barcelona, Spain-8 (1).jpg |</nowiki>, <nowiki>lv = Svīres | suga =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Apus apus '''</span><nowiki> | suga_lv = Svīre | </nowiki>, <nowiki>_lv = Svīre | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Apus apus '''</span><nowiki><small>([[Kārlis Linnejs|Linna</nowiki>, <nowiki>ba.lv/putni/apus-apus-l/ Svīre</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Apus apus '''</span><nowiki>(L.)] * [https://web.archive.o</nowiki> * [[Zelta karūsa]]: <nowiki>atasheet/90563 Cabi: Carassius</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' auratus auratus '''</span><nowiki>(goldfish)] Retrieved 2016-29-</nowiki> * [[Haralds Loudons]]: <nowiki>: 45–54. * ''Tetrao tetrix L.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Lagopus lagopus '''</span><nowiki>(L.), Tetrao lagopoides Nilss.</nowiki> * [[Impala]]: <nowiki> Izskats == [[Attēls:Aepyceros</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' melampus melampus '''</span><nowiki>in Tsavo East Kenya.JPG|thumb|</nowiki> * [[Double B tonality]]: <nowiki> = 3:02 | title13 =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Kitchy kitchy '''</span><nowiki>(N'Works remix) — <small>[[Ell</nowiki> * [[Pelēkās zosis]]: <nowiki>ums = 240px | attēls =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Anser anser '''</span><nowiki>2 (Piotr Kuczynski).jpg | att</nowiki>, <nowiki>ose.html |title=Greylag Goose,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Anser anser '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2013|04|06|</nowiki> * [[Meža zoss]]: <nowiki> att_nosaukums = | attēls2 =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Anser anser '''</span><nowiki>- Greylag Goose XC436358.mp3 |</nowiki>, <nowiki>lēkās zosis | suga =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Anser anser '''</span><nowiki>| suga_lv = Meža zoss |</nowiki>, <nowiki>= Meža zoss | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Anser anser '''</span><nowiki><small>([[Kārlis Linnejs|Linna</nowiki>, <nowiki>tails/100600378/0 |title=IUCN:</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Anser anser '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2013|04|06|</nowiki>, <nowiki>vp_ansans.htm |title=Meža zoss</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Anser anser '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2013|04|06|</nowiki>, <nowiki>ose.html |title=Greylag Goose,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Anser anser '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2013|04|06|</nowiki> * [[Plankumainā hiēna]]: <nowiki>umainā hiēna | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Crocuta crocuta '''</span><nowiki><small>([[Johann Christian Pol</nowiki> * [[Mērkaziņas]]: <nowiki>infokaste | attēls =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Gallinago gallinago '''</span><nowiki>a1.JPG | att_nosaukums = [[</nowiki>, <nowiki>vp_galgal.htm |title=Mērkaziņa</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Gallinago gallinago '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2013|05|21|</nowiki> * [[Šņibīši]]: <nowiki>le=Parastais šņibītis Calidris</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' alpina alpina '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2013|05|21|</nowiki> * [[Mērkaziņa]]: <nowiki>infokaste | attēls =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Gallinago gallinago '''</span><nowiki>1 (Martin Mecnarowski).jpg | </nowiki>, <nowiki>ērkaziņas | suga =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Gallinago gallinago '''</span><nowiki>| suga_lv = Mērkaziņa</nowiki>, <nowiki>Mērkaziņa | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Gallinago gallinago '''</span><nowiki><small>([[Kārlis Linnejs|Linna</nowiki>, <nowiki>rg/map.html?id=160031051 IUCN:</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Gallinago gallinago '''</span><nowiki>map]</ref> Mērkaziņai ir 2 pa</nowiki>, <nowiki>vp_galgal.htm |title=Mērkaziņa</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Gallinago gallinago '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2013|05|21|</nowiki> * [[Lauku zvirbulis]]: <nowiki> Ligzdošana == [[Attēls:Passer</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' montanus montanus '''</span><nowiki>MHNT.ZOO.2010.11.209.jpg|thumb</nowiki> * [[Ojārs Grinbergs]]: <nowiki>aimonds Pauls|Raimonda Paula]]</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' dziesmas dziesmas '''</span><nowiki>divas reizes uzvarēja [[Mikrof</nowiki> * [[Darela savvaļas parks]]: <nowiki>platības.<ref>Dodo: Journal of</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Durrell Durrell '''</span><nowiki>Wildlife Conservation Trust – </nowiki> * [[Paceplīšu dzimta]]: <nowiki>e=Ornitofaunistika: Paceplītis</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Troglodytes troglodytes '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2013|06|21|</nowiki> * [[Come Away with Me]]: <nowiki>| length1 = 3:01 | title2 =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Cold Cold '''</span><nowiki>Heart | note2 = Live | writ</nowiki> * [[Paceplīši]]: <nowiki>e=Ornitofaunistika: Paceplītis</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Troglodytes troglodytes '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2013|06|21|</nowiki> * [[Paceplītis]]: <nowiki>=Paceplītis | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Troglodytes troglodytes '''</span><nowiki><br/><small>([[Kārlis Linnejs|</nowiki>, <nowiki>e=Ornitofaunistika: Paceplītis</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Troglodytes troglodytes '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2013|06|21|</nowiki>, <nowiki>title=Dabas Muzejs: Paceplītis</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Troglodytes troglodytes '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2013|06|21|</nowiki> * [[Raunda]]: <nowiki>u bruņurupuču populācijai, kas</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' bija bija '''</span><nowiki>radusi patvērumu grūti sasnied</nowiki> * [[Oksfordas—Kembridžas airēšanas sacensības]]: <nowiki>[[File:Racing boats during</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' the The '''</span><nowiki>Boat Race in spring 2013 (3).J</nowiki> * [[Āzijas zilonis]]: <nowiki>maximus and greater one-horned</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' rhinoceros Rhinoceros '''</span><nowiki>unicornis in lowland Nepal". W</nowiki> * [[Ziemeļu gulbis]]: <nowiki>emeļu gulbis | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Cygnus cygnus '''</span><nowiki><small>([[Kārlis Linnejs|Linna</nowiki>, <nowiki>hooper Swan (Cygnus cygnus) (W</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' CYGNUS CYGNUS '''</span><nowiki>R1 C6).ogg}} '''Ziemeļu gulbi</nowiki>, <nowiki>tails/100600369/0 |title=IUCN:</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Cygnus cygnus '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2013|08|04|</nowiki>, <nowiki>nitofaunistika: Ziemeļu gulbis</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Cygnus cygnus '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2013|08|06|</nowiki>, <nowiki>nus Xeno-canto: Whooper Swan ·</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Cygnus cygnus '''</span><nowiki>· (Linnaeus, 1758)] * [http://</nowiki> * [[Deivids Letermans]]: <nowiki>roducē viņa šovu, kā arī ''The</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Late Late '''</span><nowiki>Show with Craig Ferguson''. 19</nowiki> * [[Ūpis]]: <nowiki>tums = 240px | attēls =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Bubo bubo '''</span><nowiki>winter 1.jpg | att_nosaukums =</nowiki>, <nowiki> ģints_lv = Ūpji | suga =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Bubo bubo '''</span><nowiki>| suga_lv = Ūpis | bino</nowiki>, <nowiki>ga_lv = Ūpis | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Bubo bubo '''</span><nowiki><small>([[Kārlis Linnejs|Linna</nowiki>, <nowiki> |title=Ornitofaunistika: Ūpis</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Bubo bubo '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2013|08|25|</nowiki>, <nowiki>s Lipsbergs "Kas notiek ar ūpi</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Bubo bubo '''</span><nowiki>Latvijā?", 2010.</ref> Ligzdot</nowiki> * [[Strauja upe]]: <nowiki>{{columns |width=200px |col1=</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Strauja strauja '''</span><nowiki>upe teka,<br /> Gar brālīša </nowiki> * [[Paviāni]]: <nowiki>oon.htm |title=Guinea baboon -</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Papio papio '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2013|10|08|</nowiki> * [[Somijas Sociālistiskā Strādnieku Republika]]: <nowiki> crucial event that took place</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' before before '''</span><nowiki>"event_start"---> |date_pre </nowiki> * [[Latvijas krievi]]: <nowiki>bāluliņi, Krievi pili dedzina,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Zaļa zaļa '''</span><nowiki>diena aug, Vēl sarkana saule l</nowiki>, <nowiki>ev, nebūs man.<br /> 14713-0 |</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Krievis krievis '''</span><nowiki>tautu dēls,<br /> Aizved mani </nowiki> * [[Latvijas čigāni]]: <nowiki>u pasijāni.<br /> 33486-3301 |</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Mazi mazi '''</span><nowiki>čigāniņi,<br /> Bet jo daiļi k</nowiki> * [[Latvijas lietuvieši]]: <nowiki>n 17. gadsimta kariem: {| |</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Leiši leiši '''</span><nowiki>mani brāļi,<br /> Garām manu s</nowiki> * [[Mikrofona aptauja 1990]]: <nowiki>rs, R. Dižkačs) - "Jumprava" #</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Aka Aka '''</span><nowiki>(R. Gobziņš) - East Bam ([[Rob</nowiki> * [[Harijs Spanovskis]]: <nowiki> Turgeņeva "Liekēdis", 2002) *</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Humberts Humberts '''</span><nowiki>(V. Nabokova "Lolita", 2007) *</nowiki> * [[Britney Jean]]: <nowiki>' | length4 = 3:26 | title5 =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Tik Tik '''</span><nowiki>Boom | note5 = piedaloties [[T</nowiki> * [[Plankumainā salamandra]]: <nowiki>ints_lv = Salamandras | suga =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Salamandra salamandra '''</span><nowiki>| suga_lv = Plankumainā salama</nowiki>, <nowiki>umainā salamandra | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Salamandra salamandra '''</span><nowiki><small>([[Kārlis Linnejs|Linna</nowiki>, <nowiki>itle=Dabas muzejs: Plankumainā</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' salamandra Salamandra '''</span><nowiki>salamandra |access-date={{dat|</nowiki> * [[Lielais susuris]]: <nowiki>lais susuris | suga =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Glis glis '''</span><nowiki>| suga_lv = Lielais susu</nowiki>, <nowiki>gorijas = nē | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Glis glis '''</span><nowiki><small>([[Linnaeus]], 1766)</s</nowiki>, <nowiki>vska, A.(2002) Lielais susuris</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Glis glis '''</span><nowiki>(L.): Sugas vispārīgs apskats]</nowiki>, <nowiki>vska, A.(2002) Lielais susuris</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Glis glis '''</span><nowiki>(L.): Ievads]</ref> == Izskat</nowiki>, <nowiki>ccounts/Glis_glis/ |title=ADW:</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Glis glis '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2019|04|15|</nowiki>, <nowiki>ps://eol.org/pages/327942 EOL:</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Glis glis '''</span><nowiki>(Linnaeus 1766)] [[Kategorij</nowiki> * [[Ķivulis]]: <nowiki>ivuļu ģints | suga =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Spinus spinus '''</span><nowiki> | suga_lv = Ķivulis | </nowiki>, <nowiki>v = Ķivulis | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Spinus spinus '''</span><nowiki><small>([[Kārlis Linnejs|Linna</nowiki>, <nowiki>tarin.des.aulnes.html Oiseaux:</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Spinus spinus '''</span><nowiki>- Eurasian Siskin]</ref> Ķivuļ</nowiki> * [[Grieze]]: <nowiki>osaukums = | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Crex crex '''</span><nowiki> | autors = [[Kārlis Li</nowiki>, <nowiki>title=Ornitofaunistika: Grieze</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Crex crex '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2013|12|13|</nowiki>, <nowiki>.htm BTO Bird Facts: Corncrake</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Crex crex '''</span><nowiki>(Linnaeus, 1758)] </ref> Tā ti</nowiki> * [[Džeds Fērs]]: <nowiki> 1990) *Coo Coo Rocking Time –</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Coo Coo '''</span><nowiki>Party Time (50 Skidillion Watt</nowiki> * [[Sāmsalas dižpīle]]: <nowiki>iesta laikā | attēls2 =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Tadorna tadorna '''</span><nowiki>(aka).jpg | att2_nosaukums = M</nowiki>, <nowiki> = Dižpīles | suga =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Tadorna tadorna '''</span><nowiki>| suga_lv = Sāmsalas di</nowiki>, <nowiki>las dižpīle | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Tadorna tadorna '''</span><nowiki><small>([[Kārlis Linnejs|Linna</nowiki>, <nowiki>rnitofaunistika: Sāmsalas pīle</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Tadorna tadorna '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2014|02|16|</nowiki>, <nowiki>ults/bob1730.htm BTO: Shelduck</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Tadorna tadorna '''</span><nowiki>(Linnaeus, 1758)]</ref> tēviņa</nowiki> * [[Dzeltenā cielava]]: <nowiki>ka: Dzeltenā cielava Motacilla</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' flava flava '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2014|02|20|</nowiki> * [[Emīls Janningss]]: <nowiki>s-best-actor-oscar ''Throw Rin</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Tin Tin '''</span><nowiki>A Bone & Give Back The Pooch's</nowiki> * [[Sīksamteņi]]: <nowiki>mātika == [[Attēls:Coenonympha</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' gardetta gardetta '''</span><nowiki>01 (HS).JPG|thumb|220px|[[Alpu</nowiki> * [[Baltpieres zoss]]: <nowiki>/> ==Latvijā== [[Attēls:Anser</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' albifrons albifrons '''</span><nowiki>Swallow Pond 5.jpg|thumb|left|</nowiki> * [[Ģemze]]: <nowiki>infokaste | attēls =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Rupicapra rupicapra '''</span><nowiki>cropped.jpg | att_nosaukums</nowiki>, <nowiki> = Ģemzes | suga =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Rupicapra rupicapra '''</span><nowiki>| suga_lv = Ģemze | </nowiki>, <nowiki>v = Ģemze | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Rupicapra rupicapra '''</span><nowiki><small>([[Kārlis Linnejs|Linna</nowiki> * [[Valsts policijas koledža]]: <nowiki>tra jaunais nosaukums – Valsts</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' policijas Policijas '''</span><nowiki>skola. Policijas skolas galven</nowiki>, <nowiki>edža) nosakot, ka tā ir Valsts</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' policijas Policijas '''</span><nowiki>skolas funkciju, tiesību, sais</nowiki> * [[K. Remonts]]: <nowiki>smu vidū veiksmīgākās ir "Kaut</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' kas kas '''</span><nowiki>tur bija uzzīmēts", "Mana vasa</nowiki> * [[Dambriedis]]: <nowiki>š | attēls2 = Damhirsch</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Dama dama '''</span><nowiki>Richard Bartz.jpg | att2_nosau</nowiki>, <nowiki> Dambriedis | suga =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Dama dama '''</span><nowiki>| suga_lv = Dambriedis </nowiki>, <nowiki> Dambriedis | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Dama dama '''</span><nowiki><small>([[Kārlis Linnejs|Linna</nowiki>, <nowiki>itle=Fact Sheet: Fallow Deer -</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Dama dama '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2014|06|04|</nowiki> * [[Alpu kalnu kaza]]: <nowiki>f adult male Alpine ibex Capra</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ibex ibex '''</span><nowiki>in the Gran Paradiso National </nowiki>, <nowiki>lt males of Alpine ibex, Capra</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ibex ibex '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2014|12|16|</nowiki> * [[Eurythmics]]: <nowiki>cs'' izveidojās tajā pašā gadā</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Vaga Vaga '''</span><nowiki>pilsētā Austrālijā. Duets savu</nowiki> * [[Dūmakainie leopardi]]: <nowiki> (Griffith 1821) und des Irbis</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Uncia uncia '''</span><nowiki>(Schreber 1775)]</ref> Tiem ir</nowiki> * [[Dūmakainais leopards]]: <nowiki> (Griffith 1821) und des Irbis</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Uncia uncia '''</span><nowiki>(Schreber 1775)]</ref> Līdzsva</nowiki> * [[Urmass Reinsalu]]: <nowiki>012. gada 28. janvārī ievēlēts</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' par Par '''</span><nowiki>Tēvzemi un ''Res Publica'' apv</nowiki> * [[Līnis]]: <nowiki>{BioTakso infokaste | attēls =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Tinca tinca '''</span><nowiki>Prague Vltava 3.jpg | att_nosa</nowiki>, <nowiki>s_r = Līnis | suga =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Tinca tinca '''</span><nowiki>| suga_lv = Līnis | </nowiki>, <nowiki>_lv = Līnis | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Tinca tinca '''</span><nowiki><small>([[Kārlis Linnejs|Linna</nowiki>, <nowiki>ary/Tinca-tinca.html FishBase:</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Tinca tinca '''</span><nowiki> (Linnaeus, 1758) Tench]</ref></nowiki>, <nowiki>u/08nature/fish/027.htm Линь —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Tinca tinca '''</span><nowiki>(Linnaeus, 1758)]</ref> Ziemeļ</nowiki>, <nowiki>тво посадочного материала линя</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Tinca tinca '''</span><nowiki>в контролируемых условиях – пр</nowiki> * [[European Hit Radio Top 100 (2014)]]: <nowiki>- | Nr. 97 || [[Cris Cab]] ||</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Liar Liar '''</span><nowiki>|- | Nr. 98 || [[Royksopp]] f</nowiki> * [[Dižknābis]]: <nowiki>ums = 260px | attēls =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Coccothraustes coccothraustes '''</span><nowiki>1 (Marek Szczepanek).jpg | at</nowiki>, <nowiki>= Dižknābis | suga =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Coccothraustes coccothraustes '''</span><nowiki> | suga_lv = Dižknābis </nowiki>, <nowiki>= Dižknābis | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Coccothraustes coccothraustes '''</span><nowiki><small>([[Kārlis Linnejs|Linna</nowiki>, <nowiki>=TSN&search_value=179170 ITIS:</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Coccothraustes coccothraustes '''</span><nowiki> (Linnaeus, 1758)]</ref> == </nowiki>, <nowiki>8887 |title=BirdLife: Hawfinch</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Coccothraustes coccothraustes '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2015|01|26|</nowiki>, <nowiki>le=Ornitofaunistika: Dižknābis</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Coccothraustes coccothraustes '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2015|01|21|</nowiki> * [[Vidējais ērglis]]: <nowiki>dējie ērgļi | suga =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Clanga clanga '''</span><nowiki> | suga_lv = Vidējais ēr</nowiki>, <nowiki>jais ērglis | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Clanga clanga '''</span><nowiki><small>([[Peter Simon Pallas|P</nowiki> * [[Āzijas zemesčūsku dzimta]]: <nowiki>stemātika== [[Attēls:Achalinus</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' formosanus formosanus '''</span><nowiki>full body shot.jpg|thumb|260px</nowiki> * [[Īlenknābju dzimta]]: <nowiki>e=Ornitofaunistika: Garstilbis</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Himantopus himantopus '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2015|02|28|</nowiki> * [[Garstilbji]]: <nowiki>e=Ornitofaunistika: Garstilbis</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Himantopus himantopus '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2015|02|28|</nowiki> * [[Garstilbis]]: <nowiki>ģints_lv = Garstilbji | suga =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Himantopus himantopus '''</span><nowiki>| suga_lv = Garstilbis | </nowiki>, <nowiki>arstilbis | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Himantopus himantopus '''</span><nowiki><small>([[Kārlis Linnejs|Linna</nowiki>, <nowiki>e=Ornitofaunistika: Garstilbis</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Himantopus himantopus '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2015|02|28|</nowiki>, <nowiki>le=Madeira: Black-winged Stilt</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Himantopus himantopus '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2015|03|01|</nowiki>, <nowiki> |title=Biodiversity Explorer:</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Himantopus himantopus '''</span><nowiki>(Black-winged stilt) |access-d</nowiki>, <nowiki>l Black Winged Stilt Nest Eggs</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Himantopus Himantopus '''</span><nowiki>Stock Photos & Images] *[http:</nowiki> * [[Takins]]: <nowiki>[[Attēls:Mishmi-Takin Budorcas</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' taxicolor taxicolor '''</span><nowiki>Zoo Augsburg-04.jpg|thumb|left</nowiki> * [[Salamandru dzimta]]: <nowiki>itle=Dabas muzejs: Plankumainā</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' salamandra Salamandra '''</span><nowiki>salamandra |access-date={{dat|</nowiki> * [[Surinamas pipa]]: <nowiki> = Pipas | suga =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Pipa pipa '''</span><nowiki>| suga_lv = Surinamas </nowiki>, <nowiki>namas pipa | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Pipa pipa '''</span><nowiki><small>([[Carolus Linnaeus|Lin</nowiki> * [[Ugunskrupju dzimta]]: <nowiki>ums = 235px | attēls =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Bombina bombina '''</span><nowiki>1 (Marek Szczepanek) tight cro</nowiki> * [[Apaļmēles krupju dzimta]]: <nowiki> Zoo: Sarkanvēdera ugunskrupis</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Bombina bombina '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2015|03|31|</nowiki> * [[Parastais krupis]]: <nowiki>ēls:Common Toad (Bufo bufo) (W</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' BUFO BUFO '''</span><nowiki>R3 C2).ogg|thumb|center|<!--Co</nowiki>, <nowiki>ts_lv = Īstie krupji | suga =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Bufo bufo '''</span><nowiki> | suga_lv = Parastais krupis </nowiki>, <nowiki>tais krupis | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Bufo bufo '''</span><nowiki><small>([[Kārlis Linnejs|Linna</nowiki>, <nowiki>st, (some) toads of the north:</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Bufo bufo '''</span><nowiki>group]</ref> Vēderpuse gaiša, </nowiki> * [[Pollaks]]: <nowiki>lv = Pollaki | suga =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Pollachius pollachius '''</span><nowiki>| suga_lv = Pollaks | </nowiki>, <nowiki>lv = Pollaks | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Pollachius pollachius '''</span><nowiki><small>([[Linnaeus]], 1758)</s</nowiki>, <nowiki>ius-pollachius.html Fish Base:</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Pollachius pollachius '''</span><nowiki> (Linnaeus, 1758) Pollack]</re</nowiki>, <nowiki>g/fishery/species/2232/en FAO:</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Pollachius pollachius '''</span><nowiki>(Linnaeus, 1758)] *[http://www</nowiki>, <nowiki>pecies.asp?item=ZG2080 Pisces:</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Pollachius pollachius '''</span><nowiki>(Linnaeus, 1758)] [[Kategori</nowiki> * [[Tallink]]: <nowiki>'[[Meyer Werft|Meyer Turku]]''</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' tika tika '''</span><nowiki>pasūtīta jauna ātrgaitas ar [[</nowiki> * [[Krīvs]]: <nowiki>enais zintnieks saukts arī par</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' krīvu krīvu '''</span><nowiki>([[senprūšu valoda|senprūšu]]:</nowiki>, <nowiki>prūšu]] ciltstēviem, kļuva par</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' krīvu krīvu '''</span><nowiki>un nodibināja svētvietu Romuvā</nowiki> * [[Stīvens Ročs]]: <nowiki>6 = 1991 | proteam 6 =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Ton Ton '''</span><nowiki>Tapis | proyear 7 = 1992–1</nowiki> * [[Abdelhakīms Āmers]]: <nowiki>cijas un Izraēlas spēkus. Pēc</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' apvienotās Apvienotās '''</span><nowiki>Arābu Republikas izveidošanas </nowiki> * [[Sberbank Rossii]]: <nowiki>'Sberbank'' no Jakova Pančenko</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' iegādāsies iegādāsies '''</span><nowiki>uzņēmumu, kas pārvalda univers</nowiki> * [[Bauskas ebreji]]: <nowiki>ry:Bauskas |title=Bauskas žīdu</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Bauskas Bauskas '''</span><nowiki>žīdu Bauskas{{!}}issueType:P V</nowiki> * [[Matrožu iela (Rīga)]]: <nowiki>/toi-toi-centrale-latvija.html</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' TOI TOI '''</span><nowiki>centrāle Latvijā] {{Webarchive</nowiki> * [[Zaļžubīte]]: <nowiki>| ģints_lv=Zaļžubītes | suga =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Chloris chloris '''</span><nowiki>| suga_lv = Zaļžubīte | binomi</nowiki>, <nowiki>ga_lv = Zaļžubīte | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Chloris chloris '''</span><nowiki><small>([[Kārlis Linnejs|Linna</nowiki>, <nowiki>le=Ornitofaunistika: Zaļžubīte</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Chloris chloris '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2015|08|12|</nowiki>, <nowiki>8 Avibase: European Greenfinch</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Chloris chloris '''</span><nowiki>(Linnaeus, 1758)] *[http://www</nowiki> * [[Parastā otiņaste]]: <nowiki>edalījums = * pasuga: ''Orgyia</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' antiqua antiqua '''</span><nowiki>(Linnaeus, 1758) * pasuga: ''O</nowiki> * [[Amphiops]]: <nowiki>'Larval morphology of Amphiops</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' mater mater '''</span><nowiki>Sharp (Coleoptera: Hydrophilid</nowiki> * [[Labidostomis]]: <nowiki>79 :::* pasuga: ''Labidostomis</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' metallica metallica '''</span><nowiki>Lefevre, 1872 ::* suga: ''[[La</nowiki> * [[Vikunja]]: <nowiki> Vikunjas | suga =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Vicugna vicugna '''</span><nowiki>| suga_lv = Vikunja |</nowiki>, <nowiki>= Vikunja | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Vicugna vicugna '''</span><nowiki><small>([[Juan Ignacio Molina|</nowiki> * [[Bikšainais klijāns]]: <nowiki>ally wintering Common Buzzards</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Buteo buteo '''</span><nowiki>and Rough-legged Buzzards Bute</nowiki> * [[Daliti]]: <nowiki>[[Attēls:2011 Census Scheduled</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Caste caste '''</span><nowiki>distribution map India by stat</nowiki> * [[Kurmene]]: <nowiki>va Marijas Karoļa Komorovska]]</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' vectēva vectēva '''</span><nowiki>vectēva tēvs, [[Morāvija|Morāv</nowiki> * [[Vombats]]: <nowiki>ies.pl?taxon_id=66644 Vombatus</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ursinus ursinus '''</span><nowiki>— Common Wombat (Bass Strait)]</nowiki> * [[Maideli]]: <nowiki> * Bernts fon Maidels (''Bernd</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Baron Baron '''</span><nowiki>von Maydell'', 1934-), jurists</nowiki> * [[Sarkanā klija]]: <nowiki>s | ģints_lv = Klijas | suga =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Milvus milvus '''</span><nowiki>| suga_lv = Sarkanā klija | bi</nowiki>, <nowiki>v = Sarkanā klija | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Milvus milvus '''</span><nowiki><small>([[Kārlis Linnejs|Linna</nowiki>, <nowiki>rnitofaunistika: Sarkanā klija</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Milvus milvus '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2016|01|09|</nowiki> * [[Lentastes astrāpija]]: <nowiki>a-hybrid-between Ribbon-tailed</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Astrapia Astrapia '''</span><nowiki>mayeri]</ref> == Atsauces == </nowiki>, <nowiki>yeri Xeno-Canto: Ribbon-tailed</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Astrapia Astrapia '''</span><nowiki>mayeri Stonor, 1939] *[https:/</nowiki>, <nowiki>9C815A4 Avibase: Ribbon-tailed</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Astrapia Astrapia '''</span><nowiki>mayeri Stonor, 1939] [[Katego</nowiki> * [[Toho]]: <nowiki>ro|Trotting Hamtaro The Movie:</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Ham Ham '''</span><nowiki>Hamuja! The Captive Princess]]</nowiki> * [[Mazais alks]]: <nowiki>ģints_r = Mazais alks | suga =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Alle alle '''</span><nowiki>| suga_lv = Mazais alks | </nowiki>, <nowiki>zais alks | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Alle alle '''</span><nowiki><small>([[Kārlis Linnejs|Linna</nowiki>, <nowiki>/ |title=IOC World Birds List:</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Alle alle '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2016|03|05|</nowiki>, <nowiki>=Ornitofaunistika: Mazais alks</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Alle alle '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2016|03|05|</nowiki> * [[Tundras sējas zoss]]: <nowiki>ra Bean Goose (nominate) Anser</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' serrirostris serrirostris '''</span><nowiki>Gould, 1852] *[http://www.bird</nowiki> * [[Franco Franco]]: <nowiki>zpildītāja infokaste | Vārds =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Franco Franco '''</span><nowiki>| Attēls = Close up of Franco </nowiki>, <nowiki> Franco | Attēls = Close up of</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Franco Franco '''</span><nowiki>30-09-2016.jpg | Att_izm = 300</nowiki>, <nowiki>uma/ Indīpopa kokteilis grupas</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Franco Franco '''</span><nowiki>jaunākajā mazalbumā!], skaties</nowiki> * [[Amanda Pālmere]]: <nowiki>om/09_elephant.html | title =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Elephant Elephant '''</span><nowiki>EP | accessdate =December 8, </nowiki>, <nowiki> =December 8, 2007 | author =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Evelyn Evelyn '''</span><nowiki> | year = 2007 | publisher = </nowiki>, <nowiki>om/everythingevelyn | title =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Evelyn Evelyn '''</span><nowiki> | accessdate =December 8, 200</nowiki>, <nowiki> =December 8, 2007 | author =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Evelyn Evelyn '''</span><nowiki> | year = 2007 | quote = }}</</nowiki> * [[Svītrainā hiēna]]: <nowiki>na | ģints_lv= Hiēnas | suga =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Hyaena hyaena '''</span><nowiki>| suga_lv = Svītrainā hiēna | </nowiki> * [[Īrija Eirovīzijas dziesmu konkursā]]: <nowiki>onālais fināls''' | '''''The</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Late Late '''</span><nowiki>Show''''' |2006–2015 | ''''</nowiki> * [[Anttila]]: <nowiki>lveikalu tīklu ''Anttila'', kā</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' arī arī '''</span><nowiki>interjera elementu veikalu tīk</nowiki> * [[Melnā puskuitala]]: <nowiki> Puskuitalas | suga =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Limosa limosa '''</span><nowiki>| suga_lv = Melnā puskui</nowiki>, <nowiki>ā puskuitala | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Limosa limosa '''</span><nowiki><small>([[Kārlis Linnejs|Linna</nowiki>, <nowiki>tofaunistika: Melnā puskuitala</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Limosa limosa '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2016|08|20|</nowiki>, <nowiki>0.htm BTO: Black-tailed Godwit</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Limosa limosa '''</span><nowiki>[Linnaeus, 1758]]</ref> Taisnā</nowiki>, <nowiki>=BirdLife: Black-tailed Godwit</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Limosa limosa '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2016|08|20|</nowiki>, <nowiki>7 Avibase: Black-tailed Godwit</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Limosa limosa '''</span><nowiki>(Linnaeus, 1758)] [[Kategorij</nowiki> * [[Redžijs Votss]]: <nowiki>ada vakara sarunu šova ''[[The</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Late Late '''</span><nowiki>Show with James Corden]]'' mūz</nowiki> * [[Zemeslodes 100 visapdraudētākās sugas]]: <nowiki>fo bullocki — Edgardo Patricio</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Flores Flores '''</span><nowiki>001.jpg|140px]] | [[Navelbutas</nowiki> * [[Dienvidu žirafe]]: <nowiki>nvidu žirafe | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Giraffa giraffa '''</span><nowiki><small>([[Johann Christian Dan</nowiki> * [[Rauda]]: <nowiki>ums = Rauda | attēls =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Rutilus rutilus '''</span><nowiki>Prague Vltava 3.jpg | att_nos</nowiki>, <nowiki>_lv = Rauda | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Rutilus rutilus '''</span><nowiki>| autors = [[Kārlis Li</nowiki>, <nowiki>base.org/summary/272 FishBase:</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Rutilus rutilus '''</span><nowiki> (Linnaeus, 1758) Roach]</ref></nowiki> * [[Karūsa]]: <nowiki>{BioTakso infokaste | attēls =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Carassius carassius '''</span><nowiki>Prague Vltava 1.jpg | att_nos</nowiki>, <nowiki>us | ģints_lv=Karūsas | suga =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Carassius carassius '''</span><nowiki>| suga_lv = Karūsa | binomial </nowiki>, <nowiki>base.org/summary/270 FishBase:</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Carassius carassius '''</span><nowiki> (Linnaeus, 1758) Crucian carp</nowiki>, <nowiki>Species Information Programme:</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Carassius carassius '''</span><nowiki>(Linnaeus, 1758)] [[Kategorij</nowiki> * [[Vītolu urbējs]]: <nowiki> Cossus | ģints_lv = | suga = </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Cossus cossus '''</span><nowiki>| suga_lv = Vītolu urbējs | ka</nowiki>, <nowiki>| kategorijas = nē | binomial=</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Cossus cossus '''</span><nowiki><small>(Linnaeus, 1758)</small</nowiki> * [[Cūkdelfīns]]: <nowiki>ģints_lv = Cūkdelfīni | suga =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Phocoena phocoena '''</span><nowiki>| suga_lv = Cūkdelfīns | binom</nowiki>, <nowiki>title=Dabas Muzejs: Cūkdelfīns</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Phocoena phocoena '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2017|01|16|</nowiki>, <nowiki>e=MarineBio: Harbor Porpoises,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Phocoena phocoena '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2017|01|16|</nowiki>, <nowiki>P_phocoena/p_phocoena.htm CMS:</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Phocoena phocoena '''</span><nowiki>(Linnaeus, 1758)] [[Kategorij</nowiki> * [[Karūsas]]: <nowiki>{BioTakso infokaste | attēls =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Carassius carassius '''</span><nowiki>Prague Vltava 1.jpg | att_nosa</nowiki> * [[Mailīte]]: <nowiki> = Mailītes | suga =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Phoxinus phoxinus '''</span><nowiki>| suga_lv = Mailīte | </nowiki>, <nowiki>v = Mailīte | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Phoxinus phoxinus '''</span><nowiki><small>([[Kārlis Linnejs|Linna</nowiki>, <nowiki>oxinus-phoxinus.html FishBase:</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Phoxinus phoxinus '''</span><nowiki> (Linnaeus, 1758) Eurasian min</nowiki>, <nowiki>.org/isc/datasheet/69626 Cabi:</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Phoxinus phoxinus '''</span><nowiki>(European minnow)] [[Kategor</nowiki> * [[Vimba]]: <nowiki>bas (zivis) | suga =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Vimba vimba '''</span><nowiki>| suga_lv = Vimba | </nowiki>, <nowiki>ary/Vimba-vimba.html FishBase:</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Vimba vimba '''</span><nowiki> (Linnaeus, 1758) Vimba bream]</nowiki> * [[Spāre (zivs)]]: <nowiki>res (zivis) | suga =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Ballerus ballerus '''</span><nowiki>| suga_lv = Spāre | </nowiki>, <nowiki>pāre (zivs) | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Ballerus ballerus '''</span><nowiki><small>([[Kārlis Linnejs|Linna</nowiki>, <nowiki>t.org/map.html?id=135587 IUCN:</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Ballerus ballerus '''</span><nowiki>range map]</ref><ref name=fish</nowiki>, <nowiki>llerus-ballerus.html FishBase:</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Ballerus ballerus '''</span><nowiki> (Linnaeus, 1758) Zope]</ref> </nowiki>, <nowiki>ist.org/details/135587/0 IUCN:</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Ballerus ballerus '''</span><nowiki>description]</ref> Areāla ziem</nowiki> * [[Baltacu plaudis]]: <nowiki>res (zivis) | suga =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Ballerus ballerus '''</span><nowiki>| suga_lv = Baltacu pla</nowiki>, <nowiki>llerus-ballerus.html FishBase:</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Ballerus ballerus '''</span><nowiki> (Linnaeus, 1758) Zope]</ref> </nowiki> * [[Vīķu apakšdzimta]]: <nowiki>o infokaste | attēls =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Alburnus alburnus '''</span><nowiki>female.jpg | att_nosaukums = </nowiki> * [[Vīķes]]: <nowiki>ase.org/summary/4730 FishBase:</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Alburnus alburnus '''</span><nowiki> (Linnaeus, 1758)]</ref> * [[M</nowiki> * [[Baltais sapals]]: <nowiki>ijas sapali | suga =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Leuciscus leuciscus '''</span><nowiki>| suga_lv = Baltais sap</nowiki>, <nowiki>tais sapals | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Leuciscus leuciscus '''</span><nowiki><small>([[Kārlis Linnejs|Linna</nowiki>, <nowiki>iscus-leuciscus.html FishBase:</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Leuciscus leuciscus '''</span><nowiki> (Linnaeus, 1758) Common dace]</nowiki>, <nowiki>.org/isc/datasheet/77316 Cabi:</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Leuciscus leuciscus '''</span><nowiki>(common dace)] [[Kategorija</nowiki> * [[Salate]]: <nowiki>o infokaste | attēls =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Aspius aspius '''</span><nowiki>Prague Vltava 3.jpg | att_nos</nowiki>, <nowiki>h/016.htm Жерех обыкновенный —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Aspius aspius '''</span><nowiki>(Linnaeus, 1758)] [[Kategorij</nowiki> * [[2017. gads kino]]: <nowiki>ad nesauc viņu vārdā]]" (''The</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Bye Bye '''</span><nowiki>Man'') * ''[[Sleepless]]'' * "</nowiki> * [[Vīķe]]: <nowiki>us | ģints_lv = Vīķes | suga =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Alburnus alburnus '''</span><nowiki>| suga_lv = Vīķe | binomial =A</nowiki>, <nowiki>ase.org/summary/4730 FishBase:</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Alburnus alburnus '''</span><nowiki> (Linnaeus, 1758) Bleak]</ref></nowiki>, <nowiki>8nature/fish/058.htm Уклейка —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Alburnus alburnus '''</span><nowiki>(Linnaeus,1758)]</ref> == Uzv</nowiki>, <nowiki>s-linnaeus-1758.html Уклейка –</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Alburnus alburnus '''</span><nowiki>(Linnaeus, 1758)]{{Novecojusi </nowiki>, <nowiki>.org/isc/datasheet/95206 CABI:</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Alburnus alburnus '''</span><nowiki>(bleak)] *[https://nas.er.usgs</nowiki>, <nowiki>&Potential=Y&Type=2&HUCNumber=</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Alburnus alburnus '''</span><nowiki>(Linnaeus, 1758)] [[Kategorij</nowiki> * [[Barbe]]: <nowiki>lv = Barbes | suga =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Barbus barbus '''</span><nowiki>| suga_lv = Barbe | </nowiki>, <nowiki>_lv = Barbe | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Barbus barbus '''</span><nowiki><small>([[Kārlis Linnejs|Linna</nowiki>, <nowiki>y/Barbus-barbus.html FishBase:</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Barbus barbus '''</span><nowiki>(Linnaeus, 1758) Barbel]</ref></nowiki> * [[Grundulis]]: <nowiki> = Grunduļi | suga =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Gobio gobio '''</span><nowiki>| suga_lv = Grundulis |</nowiki>, <nowiki>= Grundulis | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Gobio gobio '''</span><nowiki><small>([[Kārlis Linnejs|Linna</nowiki>, <nowiki>ary/Gobio-gobio.html FishBase:</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Gobio gobio '''</span><nowiki> (Linnaeus, 1758) Gudgeon]</re</nowiki> * [[Kino (albums)]]: <nowiki>sberga vārdi)</small> — 3:51 #</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Davai davai '''</span><nowiki><small>(K. Vērdiņa vārdi)</sma</nowiki> * [[Jaunspānija]]: <nowiki> crucial event that took place</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' before before '''</span><nowiki>"event_start"---> |date_pre </nowiki> * [[Bali tīģeris]]: <nowiki> izplatība = [[Attēls:Panthera</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' tigris tigris '''</span><nowiki>balica distribution map.png|ce</nowiki> * [[Lielbritānijas mandātteritorija Palestīnā]]: <nowiki> crucial event that took place</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' before before '''</span><nowiki>"event_start"---> |date_pre </nowiki> * [[Marusja Kļimova]]: <nowiki>имова'' | attēls =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Resized Resized '''</span><nowiki>marussia w.jpg | att_i</nowiki> * [[Brētliņa]]: <nowiki>= Brētliņas | suga =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Sprattus sprattus '''</span><nowiki>| suga_lv = Brētliņa | </nowiki>, <nowiki> = Brētliņa | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Sprattus sprattus '''</span><nowiki><small>([[Kārlis Linnejs|Linna</nowiki>, <nowiki>ase.org/summary/1357 FishBase:</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Sprattus sprattus '''</span><nowiki> (Linnaeus, 1758) European spr</nowiki>, <nowiki>y/species/2102/en Fact Sheets:</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Sprattus sprattus '''</span><nowiki>(Linnaeus, 1758)] *[http://www</nowiki> * [[Aloza]]: <nowiki>lv = Alozas | suga =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Alosa alosa '''</span><nowiki>| suga_lv = Aloza | </nowiki>, <nowiki>_lv = Aloza | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Alosa alosa '''</span><nowiki><small>([[Kārlis Linnejs|Linna</nowiki>, <nowiki>base.org/summary/101 FishBase:</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Alosa alosa '''</span><nowiki> (Linnaeus, 1758)]</ref><ref>[</nowiki> * [[Gaišais ķauķis]]: <nowiki>9A Avibase: Lesser Whitethroat</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Curruca curruca '''</span><nowiki>(Linnaeus, 1758)] *[https://we</nowiki> * [[Apkakles strazds]]: <nowiki> == [[Attēls:2015-04-20 Turdus</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' torquatus torquatus '''</span><nowiki>Cairngorm 3.jpg|thumb|left|240</nowiki> * [[Erickiņš]]: <nowiki>mērs = 200px | attēls2 =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Phoenicurus phoenicurus '''</span><nowiki>female(js).jpg |att2_nosaukums</nowiki>, <nowiki>v = Erickiņi | suga =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Phoenicurus phoenicurus '''</span><nowiki>| suga_lv = Erickiņš | </nowiki>, <nowiki>v = Erickiņš | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Phoenicurus phoenicurus '''</span><nowiki><br><small>([[Kārlis Linnejs|L</nowiki>, <nowiki>tle=Ornitofaunistika: Erickiņš</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Phoenicurus phoenicurus '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2017|11|13|</nowiki>, <nowiki> Xeno-Canto: Common Redstart ·</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Phoenicurus phoenicurus '''</span><nowiki>· (Linnaeus, 1758)] [[Kategor</nowiki> * [[Marta Grigale]]: <nowiki> viss priekšā # Aizturi elpu #</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Pai pai '''</span><nowiki># Tas brīdis |- |'''Lietas, ka</nowiki> * [[Akmeņčakstīte]]: <nowiki>v =Smiltāju čakstītes | suga =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Oenanthe oenanthe '''</span><nowiki>| suga_lv = Akmeņčakstīte | bi</nowiki>, <nowiki>rnitofaunistika: Akmeņčakstīte</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Oenanthe oenanthe '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2017|12|10|</nowiki> * [[Viesturs Meikšāns]]: <nowiki>tris (MHAT) * 2011. gads — Kin</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Dza Dza '''</span><nowiki>(G. Danelia un R. Gabriadze), </nowiki> * [[Nīderlandes premjerministru uzskaitījums]]: <nowiki>3 juli 1885 de opening van het</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Rijksmuseum Rijksmuseum '''</span><nowiki>SK-A-3139.jpeg|80px]] || '''[[</nowiki>, <nowiki>3 juli 1885 de opening van het</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Rijksmuseum Rijksmuseum '''</span><nowiki>SK-A-3139.jpeg|80px]] || '''[[</nowiki> * [[Mazā sīga]]: <nowiki> = Mazā sīga | suga =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Tetrax tetrax '''</span><nowiki> | suga_lv = Mazā sīga |</nowiki>, <nowiki> = Mazā sīga | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Tetrax tetrax '''</span><nowiki><small>([[Kārlis Linnejs|Linna</nowiki>, <nowiki>le=Ornitofaunistika: Mazā sīga</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Tetrax tetrax '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2018|01|21|</nowiki>, <nowiki>ob4420.htm BTO: Little Bustard</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Tetrax tetrax '''</span><nowiki>(Linnaeus, 1758)] *[https://ww</nowiki> * [[Maurisio Isla]]: <nowiki>a | fullname = Mauricio Aníbal</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Isla Isla '''</span><nowiki>| dateofbirth = {{dzimšanas da</nowiki> * [[Sahāras sīga]]: <nowiki>he Houbara Bustard Chlamydotis</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' undulata undulata '''</span><nowiki>in Algeria] [[Kategorija:Apka</nowiki> * [[Niedru stērste]]: <nowiki>40316E20 Avibase: Reed Bunting</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Schoeniclus schoeniclus '''</span><nowiki>(Linnaeus, 1758)] *[http://eol</nowiki> * [[Igaunijas darba komūna]]: <nowiki> crucial event that took place</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' before before '''</span><nowiki>"event_start"---> |date_pre </nowiki> * [[Ģirliči]]: <nowiki>tle=Ornitofaunistika: Ģirlicis</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Serinus serinus '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2018|03|07|</nowiki> * [[Sarkanie svilpji]]: <nowiki>nitofaunistika: Mazais svilpis</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Erythrina erythrina '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2018|03|10|</nowiki> * [[Bleona]]: <nowiki>yp * 2005 Greatest Hits * 2005</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Boom Boom '''</span><nowiki>* 2007 Mandarin == Atsauces =</nowiki> * [[Ģirlicis]]: <nowiki>v = Ģirliči | suga =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Serinus serinus '''</span><nowiki> | suga_lv = Ģirlicis |</nowiki>, <nowiki> = Ģirlicis | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Serinus serinus '''</span><nowiki><small>([[Kārlis Linnejs|Linna</nowiki>, <nowiki>tle=Ornitofaunistika: Ģirlicis</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Serinus serinus '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2018|03|10|</nowiki>, <nowiki>nus Xeno-Canto: European Serin</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Serinus serinus '''</span><nowiki>(Linnaeus, 1766)] *[https://ww</nowiki>, <nowiki>5B9AFF Avibase: European Serin</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Serinus serinus '''</span><nowiki>(Linnaeus, 1766)] *[http://voi</nowiki> * [[Mazais svilpis]]: <nowiki>nitofaunistika: Mazais svilpis</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Erythrina erythrina '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2018|03|11|</nowiki>, <nowiki>FFA6 Avibase: Common Rosefinch</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Erythrina erythrina '''</span><nowiki>(Pallas, 1770)] *[https://o-pr</nowiki> * [[Baltsvītru krustknābis]]: <nowiki>= Ligzdošana == [[Attēls:Loxia</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' leucoptera leucoptera '''</span><nowiki>MHNT.ZOO.2010.11.220 St Lauren</nowiki> * [[Rūta Muktupāvela]]: <nowiki>2012 || [[Dabas koncertzāle]].</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Bombina bombina '''</span><nowiki>|| Biedrība Dabas koncertzāle </nowiki> * [[Dzilnītis]]: <nowiki>250px | attēls = Sitta</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' europaea europaea '''</span><nowiki>.JPG | att_nosaukums = Nominā</nowiki>, <nowiki>uga:<ref name=world/> *''Sitta</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' europaea europaea '''</span><nowiki>grupa'' **''Sitta europaea eu</nowiki> * [[Jūras balss]]: <nowiki> Alsungā". * "Rudacīte" un "Ai</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' dundur dundur '''</span><nowiki>dun dun dun" iekļautas arī ska</nowiki> * [[Zeltgalvītis]]: <nowiki>rāšņgalvīši | suga =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Regulus regulus '''</span><nowiki> | suga_lv = Zeltgalvīti</nowiki>, <nowiki>eltgalvītis | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Regulus regulus '''</span><nowiki><small>([[Kārlis Linnejs|Linna</nowiki>, <nowiki>ge determination of Goldcrests</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Regulus regulus '''</span><nowiki>(L.) in summer and early autum</nowiki>, <nowiki>as zīmējums]] [[Attēls:Regulus</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' regulus regulus '''</span><nowiki>MHNT.ZOO.2010.11.207.jpg|thumb</nowiki>, <nowiki>-regulus Xeno-Canto: Goldcrest</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Regulus regulus '''</span><nowiki>(Linnaeus, 1758)] *[https://ww</nowiki> * [[Austrumu ķauķīši]]: <nowiki>gchendzonga National Park West</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Sikkim Sikkim '''</span><nowiki>India 28.10.2015.jpg|thumb|lef</nowiki> * [[Ladytron]]: <nowiki>w-new-wave/ "Ladytron ride the</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' new New '''</span><nowiki>Wave"]. [[:en:MTV|MTV]]. # Bre</nowiki> * [[RS-232]]: <nowiki>[[Attēls:EIA 232 DTE</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' DCE DCE '''</span><nowiki>DTE.png|thumb|right|340px|Divu</nowiki> * [[Biutiful]]: <nowiki>evisión Española]]'' * ''[[Cha</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Cha Cha '''</span><nowiki>Films]]'' * ''[[Focus Features</nowiki> * [[Melis melis]]: <nowiki>e | nosaukums latviski =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Melis melis '''</span><nowiki>| attēls = L</nowiki>, <nowiki>s | attēls =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Liar Liar '''</span><nowiki>poster.JPG | att_izm </nowiki> * [[Rubīnrīklītes]]: <nowiki>tni LV: Sibīrijas rubīnrīklīte</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Calliope calliope '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2018|09|30|</nowiki> * [[Sibīrijas rubīnrīklīte]]: <nowiki>ubīnrīklītes | suga =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Calliope calliope '''</span><nowiki>| suga_lv = Sibīrijas ru</nowiki>, <nowiki>rubīnrīklīte | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Calliope calliope '''</span><nowiki><small>([[Peter Simon Pallas|P</nowiki>, <nowiki>tni LV: Sibīrijas rubīnrīklīte</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Calliope calliope '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2018|10|02|</nowiki>, <nowiki>eno-Canto: Siberian Rubythroat</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Calliope calliope '''</span><nowiki>(Pallas, 1776)] *[http://sibir</nowiki>, <nowiki>4 Avibase: Siberian Rubythroat</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Calliope calliope '''</span><nowiki>(Pallas, 1776)] [[Kategorija</nowiki> * [[Ūdensstrazds]]: <nowiki>densstrazdi | suga =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Cinclus cinclus '''</span><nowiki> | suga_lv = Ūdensstrazd</nowiki>, <nowiki>densstrazds | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Cinclus cinclus '''</span><nowiki><small>([[Linnaeus]], 1758)</s</nowiki>, <nowiki>s/Cinclus_cinclus/ |title=ADW:</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Cinclus cinclus '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2018|10|27|</nowiki>, <nowiki>_Udensstrazdi.pdf Ūdensstrazdu</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Cinclus cinclus '''</span><nowiki>būrīšu projekta 10 gadu darbīb</nowiki> * [[Vālodžu dzimta]]: <nowiki>i.htm |title=Putni LV: Vālodze</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Oriolus oriolus '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2018|10|28|</nowiki> * [[Vālodžu ģints]]: <nowiki>i.htm |title=Putni LV: Vālodze</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Oriolus oriolus '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2018|10|28|</nowiki> * [[Vēdzeļu dzimta]]: <nowiki>hbase.de/summary/33 Fish base:</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Molva molva '''</span><nowiki> (Linnaeus, 1758) Ling]</ref> </nowiki> * [[Vēdzele]]: <nowiki>_r = Vēdzele | suga =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Lota lota '''</span><nowiki>| suga_lv = Vēdzele | </nowiki>, <nowiki>lv = Vēdzele | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Lota lota '''</span><nowiki><small>([[Linnaeus]], 1758)</s</nowiki>, <nowiki>mary/Lota-lota.html Fish Base:</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Lota lota '''</span><nowiki> (Linnaeus, 1758) Burbot]</ref</nowiki> * [[Pollaki]]: <nowiki>ius-pollachius.html Fish Base:</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Pollachius pollachius '''</span><nowiki> (Linnaeus, 1758) Pollack]</re</nowiki> * [[Magnolijas]]: <nowiki> | attēls = Sweetbay</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Magnolia Magnolia '''</span><nowiki>virginiana Flower Closeup 2146</nowiki> * [[Deviņadatu stagars]]: <nowiki>datu stagari | suga =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Pungitius pungitius '''</span><nowiki>| suga_lv = Deviņadatu s</nowiki>, <nowiki>datu stagars | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Pungitius pungitius '''</span><nowiki><small>([[Linnaeus]], 1758)</s</nowiki>, <nowiki>tius-pungitius.html Fish Base:</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Pungitius pungitius '''</span><nowiki>(Linnaeus, 1758) Ninespine sti</nowiki>, <nowiki>Sheet.aspx?speciesID=704 USGS:</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Pungitius pungitius '''</span><nowiki>(Linnaeus, 1758)] [[Kategori</nowiki> * [[Jūrasstagars]]: <nowiki>Jūrasstagars | suga =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Spinachia spinachia '''</span><nowiki>| suga_lv = Jūrasstagars</nowiki>, <nowiki>Jūrasstagars | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Spinachia spinachia '''</span><nowiki><small>([[Linnaeus]], 1758)</s</nowiki>, <nowiki>chia-spinachia.html Fish Base:</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Spinachia spinachia '''</span><nowiki> (Linnaeus, 1758) Sea stickleb</nowiki>, <nowiki>es/NBNSYS0000178077 NBN Atlas:</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Spinachia spinachia '''</span><nowiki>(Linnaeus, 1758)] *[http://spe</nowiki> * [[Atlantijas pelamīda]]: <nowiki> = Pelamīdas | suga =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Sarda sarda '''</span><nowiki>| suga_lv = Atlantijas p</nowiki>, <nowiki>jas pelamīda | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Sarda sarda '''</span><nowiki><small>([[Marcus Elieser Bloch</nowiki>, <nowiki>ry/Sarda-sarda.html Fisf Base:</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Sarda sarda '''</span><nowiki> (Bloch, 1793) Atlantic bonito</nowiki>, <nowiki>g/fishery/species/2471/en FAO:</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Sarda sarda '''</span><nowiki>(Bloch, 1793)]</ref> [[Ikri]] </nowiki> * [[Rotaļlietu stāsts 4]]: <nowiki>palaišanas mehānismu, jo pašai</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Gabijai Gabijai '''</span><nowiki>tas ir salūzis. Tikmēr furgonā</nowiki>, <nowiki>ētā. Tikmēr Vudijs, izbēgot no</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Gabijas Gabijas '''</span><nowiki>rokaspuišiem — milzīgām lellēm</nowiki>, <nowiki>ina meklēt Dakšiņu. Viņu noķer</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Gabijas Gabijas '''</span><nowiki>rokaspuiši, un Vudijam tiek ve</nowiki>, <nowiki>vojas lekt iekšā, kad redz, ka</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Gabiju Gabiju '''</span><nowiki>paņem kāda meitenīte. Gabija G</nowiki>, <nowiki>u Gabiju paņem kāda meitenīte.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Gabija Gabija '''</span><nowiki>cer uz jaunu rotaļu draugu, ta</nowiki>, <nowiki>augiem nonāk pie furgona, taču</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Gabija Gabija '''</span><nowiki>ierauga kādu pazudušu bērnu. V</nowiki>, <nowiki>eitenīte sadraudzējas un paņem</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Gabiju Gabiju '''</span><nowiki>pie sevis. Furgons stāv turpat</nowiki> * [[Mežonīgie rietumi (filma)]]: <nowiki>i | attēls =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Wild wild '''</span><nowiki>west poster.jpg | att_izm </nowiki> * [[Susuri]]: <nowiki>ccounts/Glis_glis/ |title=ADW:</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Glis glis '''</span><nowiki>|access-date={{dat|2019|04|09|</nowiki> * [[Saiga]]: <nowiki>tvijas Dabas muzejs: Tatārijas</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' saiga Saiga '''</span><nowiki>tatarica, ragi]{{Novecojusi sa</nowiki> * [[Sorokas cietoksnis]]: <nowiki> = Сорокская крепость Cetatea</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Soroca Soroca '''</span><nowiki>Fortress (44020418134).jpg | i</nowiki> * [[Dienvidāfrikas sieviešu futbola izlase]]: <nowiki>|title=10 Things to Know about</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Banyana Banyana '''</span><nowiki>|language=en |accessdate={{dat</nowiki> * [[Vagavagas lidosta]]: <nowiki>| attels =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Wagga Wagga '''</span><nowiki>Regional Airport logo.svg | at</nowiki>, <nowiki>| attels2 =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Wagga Wagga '''</span><nowiki>Airport (June 2009).jpg | atte</nowiki> * [[Kentuki ceptā filma]]: <nowiki> attēls = Kentucky Fried</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Movie movie '''</span><nowiki>poster.jpg | att_izm = </nowiki> * [[Baltā dzērve]]: <nowiki>Baltā dzērve | suga =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Leucogeranus leucogeranus '''</span><nowiki>| suga_lv = Baltā dzērve</nowiki> * [[Lemāna-'66: Lielais izaicinājums]]: <nowiki>Film and Television Tax Credit</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Program Program '''</span><nowiki>2.0 |url=http://film.ca.gov/wp</nowiki> * [[Vidusjūras mūku ronis]]: <nowiki>s mūku ronis | suga =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Monachus monachus '''</span><nowiki>| suga_lv = Vidusjūras m</nowiki>, <nowiki>s mūku ronis | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Monachus monachus '''</span><nowiki><small>([[Johann Hermann|Herma</nowiki> * [[COVID-19]]: <nowiki>a. Izvērtēšanas procesā tobrīd</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' bija bija '''</span><nowiki>vēl divi monoklonālo antivielu</nowiki> * [[Iekod pirkstā]]: <nowiki>", "Precē mani, čigānzēn", "Ai</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' dundur dundur '''</span><nowiki>dun-dun-dun", "Muļķe sirds", "</nowiki> * [[Kenijs Rodžerss]]: <nowiki>iesmu “Just Dropped In (To See</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' What What '''</span><nowiki>I Was In)”. Pēc 1969. gada fil</nowiki> * [[Preiļu konceptuālisti]]: <nowiki>reilu-konceptualisms Iespiests</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' jābūt jābūt '''</span><nowiki>iespiests. Preiļu konceptuālis</nowiki> * [[Siguldas novads]]: <nowiki>"> Burg Turaida04.jpg|Turaidas</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' pils Pils '''</span><nowiki>iela 16.JPG|Siguldas Jaunā pil</nowiki> * [[Apollo 12]]: <nowiki>uģa. Pēc tam viņus nogādāja uz</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Pago Pago '''</span><nowiki>starptautisko lidostu Tāfunā, </nowiki> * [[Arguņa]]: <nowiki>u Amūras baseinu uzskatīja par</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' savu savu '''</span><nowiki>teritoriju, bet pēc līguma stā</nowiki> * [[Džefs Porkaro]]: <nowiki>] — ''Mermaids'' (1990) — "The</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Shoop Shoop '''</span><nowiki>Song (It's in His Kiss)"; ''Lo</nowiki> * [[Brālis (filma)]]: <nowiki>atsauce |title= Navalny's wife</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' quotes quotes '''</span><nowiki>Russian film as plane gets rea</nowiki> * [[Gliemeņu sistemātika]]: <nowiki>ch, 1891</small> [[Attēls:Pu -</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Malleus malleus '''</span><nowiki>- 3.jpg|thumb|230px|Malleidae </nowiki> * [[Bet bet]]: <nowiki>zpildītāja infokaste | Vārds =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' bet bet '''</span><nowiki>| Fons = grupa | Attēls = Bet </nowiki>, <nowiki> bet | Fons = grupa | Attēls =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Bet bet '''</span><nowiki>2019.jpg | Apraksts = Grupa "b</nowiki>, <nowiki>tbet/biography/|title=Mūzika -</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' bet bet '''</span><nowiki>- Biogrāfija|last=Mazvērsīte|f</nowiki> * [[Senita]]: <nowiki>2019. gadā | Dz_vārds = Senita</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Zadika Zadika '''</span><nowiki>| Pseidonīms = | Dzimis = {{d</nowiki> * [[Šerifs Vudijs]]: <nowiki>palaišanas mehānismu, jo pašai</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Gabijai Gabijai '''</span><nowiki>tas ir salūzis. Tikmēr furgonā</nowiki>, <nowiki>ētā. Tikmēr Vudijs, izbēgot no</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Gabijas Gabijas '''</span><nowiki>rokaspuišiem - milzīgām lellēm</nowiki>, <nowiki>ina meklēt Dakšiņu. Viņu noķer</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Gabijas Gabijas '''</span><nowiki>rokaspuiši, un Vudijam tiek ve</nowiki>, <nowiki>vojas lekt iekšā, kad redz, ka</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Gabiju Gabiju '''</span><nowiki>paņem kāda meitenīte. Gabija G</nowiki>, <nowiki>u Gabiju paņem kāda meitenīte.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Gabija Gabija '''</span><nowiki>cer uz jaunu rotaļu draugu, ta</nowiki>, <nowiki>augiem nonāk pie furgona, taču</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Gabija Gabija '''</span><nowiki>ierauga kādu pazudušu bērnu. V</nowiki>, <nowiki>eitenīte sadraudzējas un paņem</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Gabiju Gabiju '''</span><nowiki>pie sevis. Furgons stāv turpat</nowiki> * [[Patimata Bagomedova]]: <nowiki>rezultātu 5:3 pieveica ķīnieti</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Juaņu Juaņu '''</span><nowiki>un izcīnīja zelta medaļu.<ref></nowiki> * [[2021. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]: <nowiki> />{{flaga|Spānija}} Alehandro</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Ernandess Ernandess '''</span><nowiki>|style="width:60%; vertical-al</nowiki> * [[ECMO]]: <nowiki>sinis no augšējās un apakšējās</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' vena vena '''</span><nowiki>cavae un atgriež tās labajā pr</nowiki> * [[Malārijas antigēnu noteikšanas testi]]: <nowiki>ssay| journal= Di Yi Jun Yi da</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Xue Xue '''</span><nowiki>Bao = Academic Journal of the </nowiki> * [[SKS 66. ekspedīcija]]: <nowiki>ers novilka elektrības un datu</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' kabeļus kabeļus '''</span><nowiki>uz ''Bartolomeo'' platformu pi</nowiki> * [[Asinhronā mašīna]]: <nowiki>tors griežas vienā virzienā ar</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' kādu kādu '''</span><nowiki>laukiem (tiešais lauks), rotor</nowiki> * [[Sarkanais suns Klifords]]: <nowiki>ate= November 14, 2021 |title=</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Box Box '''</span><nowiki>Office: 'Clifford' Earns Doggo</nowiki> * [[Gaismu dizainers]]: <nowiki>dības sistēmas. Ārpus skatuves</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' apgaismojuma apgaismojuma '''</span><nowiki>dizainera darbs var būt daudz </nowiki>, <nowiki>mazo iestudējumu LD parasti ir</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ārštata ārštata '''</span><nowiki>speciālists, kas pieņemts darb</nowiki> * [[Šilka]]: <nowiki>u Amūras baseinu uzskatīja par</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' savu savu '''</span><nowiki>teritoriju, bet pēc līguma stā</nowiki> * [[Halhingolas kampaņa]]: <nowiki>iem, 450 [[tanki]]em un vairāk</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' nekā nekā '''</span><nowiki>500 lidmašīnām spēja uzvarēt 6</nowiki> * [[Šī trakā, trakā, trakā, trakā pasaule]]: <nowiki>World#tab=summary|title=It's a</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Mad Mad '''</span><nowiki>Mad Mad World (1963) |publishe</nowiki> * [[2022. gads kosmonautikā]]: <nowiki>[Falcon 9 Block 5]]'' palaists</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' pavadoņu pavadoņu '''</span><nowiki>izmetējs''[[ION SCV-005]]'' un</nowiki> * [[Leila Rasima]]: <nowiki>rni = | profesija = pedagoģe,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' karjeras karjeras '''</span><nowiki>konsultante | alma_mater = [[R</nowiki> * [[Radža Čari]]: <nowiki>ers novilka elektrības un datu</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' kabeļus kabeļus '''</span><nowiki>uz ''Bartolomeo'' platformu pi</nowiki> * [[Alata]]: <nowiki>so infokaste | attēls =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Thymallus thymallus '''</span><nowiki>Pénzes pér.jpg | att_nosaukums</nowiki>, <nowiki>_lv = Alatas | suga =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Thymallus thymallus '''</span><nowiki>| suga_lv = Alata | </nowiki>, <nowiki>a_lv = Alata | binomial =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Thymallus thymallus '''</span><nowiki><small>([[Kārlis Linnejs|Linna</nowiki>, <nowiki>allus-thymallus.html Fishbase.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Thymallus thymallus '''</span><nowiki>(Linnaeus, 1758) Grayling]</re</nowiki>, <nowiki>allus-l/ Latvijas daba. Alata]</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Thymallus thymallus '''</span><nowiki>(L.) (syn. Thymallus vulgaris)</nowiki> * [[Unazigmīta]]: <nowiki>align:center; padding: 3px;" |</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Ghh ghh '''</span><nowiki>| style="width:3em; text-align</nowiki>, <nowiki>e="width:5em; padding: 3px;" |</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Ngng ngng '''</span><nowiki>| style="width:5em; padding: 3</nowiki> * [[Bethesda Softworks]]: <nowiki>ethesda Softworks, Super Happy</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Fun Fun '''</span><nowiki>Inc., Bethesda Game Studios |-</nowiki> * [[Matiass Maurers]]: <nowiki>ers novilka elektrības un datu</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' kabeļus kabeļus '''</span><nowiki>uz ''Bartolomeo'' platformu pi</nowiki> * [[2002. gads kosmonautikā]]: <nowiki>sa pētniecība == Februārī tika</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' palaists palaists '''</span><nowiki>''[[NASA]]'' Saules pētniecība</nowiki> * [[Viljams Frīdkins]]: <nowiki>', kas saņēma ''[[FIPRESCI]]''</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' balvu balvu '''</span><nowiki>[[Kannu kinofestivāls|Kannu ki</nowiki> * [[Kīts Deivids]]: <nowiki>Ierunājis arī lomas animācijas</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' filmās filmās '''</span><nowiki>"[[Princese un varde]]" (2009)</nowiki> * [[DR1]]: <nowiki> ražoja [[Padomju Savienība]]s</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' piepilsētas piepilsētas '''</span><nowiki>satiksmei. Vēl joprojām, 2022.</nowiki> * [[Oskars Desomvills]]: <nowiki>udraba un 1 bronzas) [[Eiropas</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' čempionāts čempionāts '''</span><nowiki>airēšanā|Eiropas čempionātos a</nowiki> * [[Apollo 14]]: <nowiki>ā apkalpe sāka nosēšanos, Rūsa</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' veica veica '''</span><nowiki>manevru, lai paceltu komandmod</nowiki>, <nowiki>S New Orleans'' un nogādāja uz</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Pago Pago '''</span><nowiki>starptautisko lidostu Tafunā. </nowiki> * [[Pielaide (inženierija)]]: <nowiki>s klases) Katrai kvalitātei ir</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' savs savs '''</span><nowiki>kārtas numurs, jo tas lielāks,</nowiki> * [[Pjērs Almāns]]: <nowiki>, 1900., 1902., 1903. un 1908.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' gadā gadā '''</span><nowiki>kopā ar komandu ''Club Françai</nowiki> * [[Mazā skābene]]: <nowiki>her|last=Nyerges}}</ref> Lapās</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' esošā esošā '''</span><nowiki>[[skābeņskābe]] piešķir tiem n</nowiki> * [[Buksbauma grīslis]]: <nowiki>ga. Savvaļā tā ir nevienmērīgi</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' sastopama sastopama '''</span><nowiki>[[Ziemeļu puslode|Ziemeļu]] un</nowiki> * [[Kiļija]]: <nowiki> Vēsture == Saskaņā ar leģendu</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' pilsētu pilsētu '''</span><nowiki>4. gadsimtā p.m.ē. dibinājis [</nowiki> * [[Now & Then]]: <nowiki>ija Dī]])</small> *(d) "Da Doo</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Ron Ron '''</span><nowiki>(When He Walked Me Home)" <sma</nowiki> * [[Husto Viljars]]: <nowiki>al]] | image = NDEPENDIENTE vs</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' COLO COLO '''</span><nowiki>(12).jpg | caps2 = 109 | fulln</nowiki> * [[1703. gads Latvijā]]: <nowiki>kupētais [[Piltenes apgabals]]</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' bija bija '''</span><nowiki>personālūnijā ar Kurzemes un Z</nowiki> * [[Gurija]]: <nowiki>uzijas mharēm]]. Izvietojusies</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' valsts valsts '''</span><nowiki>dienvidrietumos pie [[Melnā jū</nowiki> * [[Megrelija-Augšsvanetija]]: <nowiki>uzijas mharēm]]. Izvietojusies</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' valsts valsts '''</span><nowiki>ziemeļrietumos starp [[Melnā j</nowiki> * [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga]]: <nowiki>vienā spēlē. Pusfinālos labākā</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' komanda komanda '''</span><nowiki>pēc Nāciju līgas ranga savā la</nowiki> * [[Rača-Lečhumi un Lejassvanetija]]: <nowiki>uzijas mharēm]]. Izvietojusies</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' valsts valsts '''</span><nowiki>ziemeļos [[Lielais Kaukāzs|Lie</nowiki> * [[Iekšējā Kartlija]]: <nowiki>uzijas mharēm]]. Izvietojusies</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' valsts valsts '''</span><nowiki>vidienē starp [[Lielais Kaukāz</nowiki> * [[Evenku rajons]]: <nowiki>siem Krievijas 38,4 tūkstošiem</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' evenku Evenku '''</span><nowiki>rajonā dzīvo tikai 3,8 tūkstoš</nowiki> * [[Nikolajs Kavass]]: <nowiki>isti 1932. un 1933. gadā kļuva</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' par par '''</span><nowiki>valsts meistariem. Kā Latvijas</nowiki> * [[Lejaskartlija]]: <nowiki>uzijas mharēm]]. Izvietojusies</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' valsts valsts '''</span><nowiki>dienvidaustrumos [[Mazais Kauk</nowiki> * [[Samche-Džavahetija]]: <nowiki>uzijas mharēm]]. Izvietojusies</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' valsts valsts '''</span><nowiki>dienvidos [[Mazais Kaukāzs|Maz</nowiki> * [[Mcheta-Mtianeti]]: <nowiki>uzijas mharēm]]. Izvietojusies</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' valsts valsts '''</span><nowiki>ziemeļaustrumos [[Lielais Kauk</nowiki> * [[Gžegožs Lato]]: <nowiki>na. No 2008. līdz 2012. gadam</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' bijis bijis '''</span><nowiki>[[Polijas Futbola asociācija|P</nowiki> * [[New Wavy]]: <nowiki> = ''New Wavy'' | Attēls = New</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' WavyNew WavyNew '''</span><nowiki>Wavy.jpg | Att_izm = | Apraks</nowiki> * [[Žilija Delpī]]: <nowiki>" (''Before Midnight'', 2013).</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Par par '''</span><nowiki>abām filmām Delpī tika nominēt</nowiki> * [[Aiz ezera balti bērzi]]: <nowiki>Ņemšu, kura mutes dod. |- |Vai</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' vai vai '''</span><nowiki>vai vai vai vai vai |Vai vai v</nowiki>, <nowiki>mutes dod. |- |Vai vai vai vai</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' vai vai '''</span><nowiki>vai vai |Vai vai vai vai vai v</nowiki>, <nowiki>i vai vai vai vai vai vai |Vai</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' vai vai '''</span><nowiki>vai vai vai vai vai |Vai vai v</nowiki>, <nowiki>i vai vai vai |Vai vai vai vai</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' vai vai '''</span><nowiki>vai vai |Vai vai vai vai vai v</nowiki>, <nowiki>i vai vai vai vai vai vai |Vai</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' vai vai '''</span><nowiki>vai vai vai vai vai |Vai vai v</nowiki>, <nowiki>i vai vai vai |Vai vai vai vai</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' vai vai '''</span><nowiki>vai vai |Vai vai vai vai vai v</nowiki>, <nowiki>i vai vai vai vai vai vai |Vai</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' vai vai '''</span><nowiki>vai vai vai vai vai |Vai vai v</nowiki>, <nowiki>i vai vai vai |Vai vai vai vai</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' vai vai '''</span><nowiki>vai vai |Vai vai vai vai vai v</nowiki>, <nowiki>i vai vai vai vai vai vai |Vai</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' vai vai '''</span><nowiki>vai vai vai vai vai |- |Sidrab</nowiki>, <nowiki>i vai vai vai |Vai vai vai vai</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' vai vai '''</span><nowiki>vai vai |- |Sidrabiņa lapiņām.</nowiki> * [[Nikolass Rejs]]: <nowiki> = ''Nicholas Ray'' | attēls =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' Zsa Zsa '''</span><nowiki>Gabor - Ray - 1953.jpg | attēl</nowiki> * [[Gastons Alibērs]]: <nowiki> Parīzes olimpiskajās spēlēs]]</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' startēja startēja '''</span><nowiki>[[Paukošana 1900. gada vasaras</nowiki> * [[Apollo 15]]: <nowiki>metrs un lāzera altimetrs, kas</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' daļēji daļēji '''</span><nowiki>sabojājās. Divas kameras — zva</nowiki> * [[Žaks d'Esturnels de Konstāns]]: <nowiki>laivu klases pirmajā braucienā</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' izcīnīja izcīnīja '''</span><nowiki>5. vietu, bet otrajā braucienā</nowiki> * [[Māris Beļaunieks]]: <nowiki> paziņo par mandāta nolikšanu,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' lai lai '''</span><nowiki>turpmāk ieņemtu [[Limbažu nova</nowiki> khw0cwuzw6193zm4q65bigvk43oi16f Pabaži (Sējas pagasts) 0 299396 3665969 3533690 2022-08-03T06:45:35Z Prieditis2012 35105 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Pabaži | settlement_type = lielciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvia | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Saulkrastu novads]] | subdivision_name2 = [[Sējas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēta --> | established_date = <!-- {{dat|xxxx}} --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2022 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2878&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 370 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57| latm = 15| lats = 40| latNS = N | longd = 24| longm = 35| longs = 36| longEW = E | elevation_m = | website = | postal_code_type = | postal_code = | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Pabaži''' ir ciems [[Saulkrastu novads|Saulkrastu novada]] [[Sējas pagasts|Sējas pagastā]] [[Pabažu esers|Pabažu ezera]] ziemeļu krastā pie autoceļa [[V88]] ([[Jaunzemnieki]]—[[Ritiņas]]). == Atsauces == {{atsauces}} {{latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Sējas pagasta ciemi}} [[Kategorija:Saulkrastu novada ciemi]] [[Kategorija:Latvijas vidējciemi]] 7g3bkiw9iebhr5brzbosm647uqfujx9 Veidne:Vai tu zināji/Arhīvs4 10 308729 3665800 3644027 2022-08-02T15:24:13Z Bai-Bot 60304 /* 2016. gada arhīvs */sīkumi, replaced: [[latvietis]] → [[latvieši|latvietis]] (2), al Qaeda → Al-Qaida using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} == 2016. gada arhīvs == [[Attēls:Medusa by Carvaggio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Persejs]], nocirtis galvu '''[[Medūza (mitoloģija)|medūzai]]''' <small>(attēlā [[Karavadžo]] gleznā)</small>, to pēc tam izmantoja kā [[ierocis|ieroci]] un vēlāk atdeva [[Atēna]]i glabāšanā? * ... [[Bulgārija]]s '''[[Rodopu kalni|Rodopu kalnu]]''' vārdā ir nosaukta virsotne uz [[Livingstona sala]]s, vienas no [[Dienvidšetlendu salas|Dienvidšetlendu salām]] [[Antarktika|Antarktikā]]? * ... '''[[makrofīti]]''' [[fotosintēze]]s procesā producē [[organiskās vielas]] un izdala [[skābeklis|skābekli]], tomēr var radīt arī skābekļa deficītu, jo makrofītu sadalīšanās procesā intensīvi tiek patērēts skābeklis? [[Attēls:Anim1481 - Flickr - NOAA Photo Library.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kairas]]''' <small>(attēlā '''[[tievknābja kaira]]s''')</small> ir vienas no visdziļāk nirstošiem [[putni]]em pasaulē, spējot ienirt 100—200 metru dziļumā? * ... [[pārtika|pārtikā]] '''[[sviestskābā rūgšana]]''' ir nevēlama, jo izraisa [[dārzeņi|dārzeņu]] bojāšanos, [[siers|siera]] uzrūgšanu, konservu uzpūšanos un [[sviests|sviesta]] sarūgtēšanu? * ... lielākie [[Ziemeļamerika]]s pamatiedzīvotāju '''[[viandoti|viandotu]]''' jeb hūronu ciemati parasti bija nocietināti, un [[iedzīvotāju skaits]] tajos varēja pārsniegt 1000? [[Attēls:Apollo 14 Camera.JPG|border|right|50px]] * ... [[astronauts]] '''[[Edgars Mičels]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[Alans Šepards|Alanu Šepardu]] nolaidās uz [[Mēness]] virsmas [[1971. gads|1971. gadā]] un tur pabija 33 stundas, interesējās par paranormālām parādībām un apgalvoja, ka daudzie [[neidentificētie lidojošie objekti]] ir saistāmi ar viesiem no citām [[planēta|planētām]]? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[džungļi|džungļu]] [[mednieks]] '''[[Aleksandrs Ziemelis]]''' kopumā nomedīja 271 [[jaguārs|jaguāru]], no tiem 31 ar [[šķēps|šķēpu]]? * ... '''[[Kokneses luterāņu baznīca]]''' celta [[1687. gads|1687. gadā]], kad par [[Koknese]]s iecirkņa prāvestu kalpoja [[Ernests Gliks]]? [[Attēls:Riebiņu muižas pils 2001-04-08.jpg|border|right|50px]] * ... [[1920. gada zemes reforma]]s laikā '''[[Riebiņu muiža|Riebiņu muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> sadalīja 66 saimniecībās, bet muižas pilī iekārtoja [[Silajāņu pagasts|Silajāņu pagasta]] Riebiņu II pakāpes pamatskolu? * ... starp [[Pasienes pagasts|Pasienes pagastā]] līdzās esošajiem '''[[Pintu ezers|Pintu]]''' un '''[[Šešku ezers|Šešku ezeriem]]''' atrodas Grebļa kalns ar dabas taku? * ... [[basketbols|basketbola]] klubā '''''[[Grissin Bon Reggio Emilia]]''''', kas 2015. un 2016. gadā pirmo reizi spēlēja [[Itālijas basketbola līgas A sērija]]s finālā, abās šajās sezonās spēlēja [[latvieši|latviešu]] basketbolists [[Ojārs Siliņš]]? [[Attēls:Horthy Miklós kormányzó.jpg|border|right|50px]] * ... [[Ungārija]]s [[reģents]] (faktiskais valsts vadītājs) no [[1920. gads|1920. gada]] līdz [[1944. gads|1944. gadam]] '''[[Miklošs Horti]]''' <small>(attēlā)</small> pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] bija [[Austroungārija]]s valdnieka [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Franča Jozefa I]] [[adjutants]]? * ... [[Latvija]]s '''[[autoceļš P136|autoceļu P136]]''' veido bijušais [[Autoceļš A12 (Latvija)|autoceļa A12]] ([[Eiropas autoceļš E22|E22]]) trases posms, kuram pēc jaunā autoceļa atklāšanas [[2015. gads Latvijā|2015. gadā]] tika piešķirts indekss P136? * ... par '''[[hematoloģija]]s''' sākumu var tikt uzskatīts [[1674. gads]], kad [[Antonijs van Lēvenhuks]] atklāja [[eritrocīti|eritrocītus]]? [[Attēls:Eurasian Spoonbill-2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[karošknābji|karošknābju]]''' <small>(attēlā '''[[karošknābis]]''' jeb platknābja ibiss)</small> putnēnu [[knābis]] ir taisns un īss, un īpatnējo formu tas iegūst, tikai putniem pieaugot? * ... [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] medaļnieka [[Jānis Šmēdiņš|Jāņa Šmēdiņa]] brālis '''[[Toms Šmēdiņš]]''' arī ir [[pludmales volejbolists]], taču viņš lielākos panākumus sasniedzis pirms pieaugušo sporta karjeras: ir divkārtējs Eiropas U-20 čempions? * ... lielākā daļa [[cilvēks|cilvēku]] pēc saslimšanas ar '''[[salmoneloze|salmonelozi]]''' atgūst [[veselība|veselību]] bez īpašas ārstēšanas? [[Attēls:Common Murre Colony (7172186722).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tievknābja kaira|tievknābja kairu]]''' kolonijas <small>(attēlā)</small> reizēm ir tik blīvas, ka 1 m² apmetas pat 20 pāri? * ... māsas Skrides — [[vijole|vijolniece]] [[Baiba Skride|Baiba]], [[klavieres|pianiste]] '''[[Lauma Skride|Lauma]]''' un [[alts (mūzikas instruments)|altiste]] '''[[Linda Skride|Linda]]''' — kopā muzicē jau kopš mazotnes, kad nevienai no viņām nebija pat desmit gadu? * ... no [[1920. gads|1920.]] līdz [[1922. gads|1922. gada]] [[15. novembris|15. novembrim]] mūsdienu [[Krievija]]s austrumos pastāvēja '''[[Tālo Austrumu Republika]]''' kā bufervalsts starp [[Krievijas PFSR]] un [[Japānas Impērija|Japānas Impēriju]]? [[Attēls:12.Saeimas deputāts Valdis Kalnozols (25494100035).jpg|border|right|50px]] * ... drīz pēc stāšanās amatā, [[12. Saeima|Saeimai]] izdodot deputātu '''[[Valdis Kalnozols|Valdi Kalnozolu]]''' <small>(attēlā)</small> kriminālvajāšanai par vieglu miesas bojājumu izdarīšanu bijušajai [[sieva]]i, viņam būtu jāpārtrauc darbību Saeimā, taču puses tiesvedībā vienojās par mierizlīgumu un deputāts varēja pildīt pienākumus? * ... '''''[[Nokia 7710]]''''' bija pirmā kompānijas ''[[Nokia]]'' ierīce ar [[skārienekrāns|skārienekrānu]]? * ... '''[[Zemessardzes Studentu bataljons|Zemessardzes Studentu bataljona]]''' rindās tiek uzņemti ne tikai [[studenti]]? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Razorbill.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[lielais alks|lielo alku]]''' <small>(attēlā)</small> mazuļi ligzdu pamet apmēram 18 dienu vecumā, kad to dūnas vēl nav nomainījušās pret [[spalvas|spalvām]], bet vecāki turpina rūpēties par mazuli, līdz tas pilnībā ieguvis pieauguša putna apspalvojumu? * ... [[pārtika]]s rūpniecībā '''[[dzidrinātāji|dzidrinātājus]]''' lieto, lai novērstu [[alus]] saduļķošanos dzesēšanas laikā, [[vīns|vīna]] un augļu [[sula|sulu]] [[krāsa]]s un [[garša]]s izmaiņas, kā arī [[eļļa|eļļu]] saduļķošanos? * ... '''[[pāvests Gregors XII]]''' bija spiests atkāpties [[1415. gads|1415. gadā]], lai atrisinātu Lielo Rietumu shizmu, līdz ar to viņš bija pēdējais [[pāvests]], kurš atkāpies no amata, līdz [[Benedikts XVI|Benediktam XVI]] pēc gandrīz 600 gadiem? [[Attēls:Fotothek df pk 0000079 080.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] vadītājs, Vācijas Sociālistiskās Vienības partijas Centrālās komitejas pirmais sekretārs '''[[Valters Ulbrihts]]''' <small>(attēlā ap 1946. gadu)</small> no [[1971. gads|1971. gada]] tika atbīdīts no varas un par VDR faktisko līderi kļuva [[Ērihs Honekers]]? * ... dziedātājas [[Britnija Spīrsa|Britnijas Spīrsas]] jaunākā [[māsa]] '''[[Džeimija Linna Spīrsa]]''' arī ir [[aktrise]] un [[dziedātāja]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists]] [[Martēns Furkads]] '''[[2016. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2016. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' ieguva četras [[Zelta medaļa|zelta]] un vienu [[sudraba medaļa|sudraba medaļu]]? [[Attēls:Great Auk (Pinguinis impennis) specimen, Kelvingrove, Glasgow - geograph.org.uk - 1108249.jpg|border|right|50px]] * ... lai arī izmirušais '''[[milzu alks]]''' <small>(attēlā izbāzenis)</small> nav radniecīgs [[pingvīni]]em, šī bija pirmā putnu suga, kura, piešķirot tai zinātnisko vārdu, tika nosaukta ''Pinguinus''; kad [[Dienvidu puslode|Dienvidu puslodē]] tika atklāti līdzīgie pingvīni, tos sāka saukt līdzīgi? * ... [[latvieši|latviešu]] komunists '''[[Kārlis Baumanis (komunists)|Kārlis Baumanis]]''', kurš [[1929. gads|1929. gadā]] ieņēma augsto [[PSKP Centrālkomiteja|Vissavienības Komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālkomiteja]]s sekretāra amatu, tika nogalināts [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā nežēlīgā pratināšanā? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] netālu no mūsdienu '''[[Dārte]]s''' ciema atradusies zudusī Ninives (Neištetenes) pilsētiņa? [[Attēls:Laura Dahlmeier bei der Olympia-Einkleidung Erding 2014 (Martin Rulsch) 03.jpg|border|right|50px]] * ... [[vācieši|vācu]] [[biatloniste]] '''[[Laura Dālmeiere]]''' <small>(attēlā)</small> [[2016. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2016. gada pasaules čempionātā]] Holmenkollenē tika pie piecām dažāda kaluma [[medaļa|medaļām]]? * ... [[norvēģi|norvēģu]] rakstnieks '''[[Jū Nēsbē]]''', kura romāni [[Norvēģija|Norvēģijā]] ir pārdoti vairāk nekā 3 miljonos eksemplāru, ir spēlējis [[futbols|futbolu]] profesionālā līmenī kluba ''Molde FK'' sastāvā? * ... [[Lietuva]]s [[mūsdienu tautas mūzika|mūsdienu]]/[[tradicionālā tautas mūzika|tradicionālās tautas mūzikas]] un [[alternatīvā mūzika|alternatīvās mūzikas]] festivāla '''''[[Mėnuo Juodaragis]]''''' 2013. gada tēma bija „Brāļi latvieši” (''Broliai latviai''), ko pavadīja sauklis „Laiks brāļiem satikties” (''Metas broliams susitikti'')? [[Attēls:Mezhlauk Valery Ivanovich (1893-1938).jpg|border|right|50px]] * ... viens no [[latvieši|latviešu]] [[komunisti]]em, kas tika sodīti ar nāvi [[NKVD]] [[NKVD "Latviešu operācija"|"Latviešu operācijā"]] [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā bija arī PSRS Tautas Komisāru padomes priekšsēdētāja [[Vjačeslavs Molotovs|Vjačeslava Molotova]] vietnieks '''[[Valērijs Mežlauks]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Krievijā|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā no Krievijas]]''' ir iekļautas 26 vietas, bet vēl 27 vietas ir iekļautas kandidātu sarakstā? * ... '''[[bioloģiskā lauksaimniecība|bioloģiskās lauksaimniecības]]''' pamatā ir saimniekošana ar dabiskām metodēm, nelietojot [[ķimikālijas]], [[antibiotikas]], [[pesticīdi|pesticīdus]], tāpat arī ir aizliegts izmantot [[ģenētika|ģenētiski]] modificētu augu stādus un sēklas? [[Attēls:Dobeles komturs Matīss fon der Reke.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] likvidēšanas [[1561. gads|1561. gadā]] [[Dobele]]s komturs '''[[Matiass fon der Reke]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās pakļauties [[Kurzemes hercogs|Kurzemes hercogam]] [[Gothards Ketlers|Gothardam Ketleram]] un kontrolēja Dobeli līdz [[1576. gads|1576. gadam]], kad apmaiņā pret pakļaušanos saņēma mantojumā īpašumus, tai skaitā [[Jaunpils|Jaunpili]], kas [[Rekes]] dzimtas īpašumā atradās līdz [[1920. gads|1920. gadm]]? * ... divkārtējās [[pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempiones biatlonā]] '''[[Tīrila Ekhofa|Tīrilas Ekhofas]]''' māsa un brālis arī ir [[biatlonists|biatlonisti]], brālis ir piedalījies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[humusvielas]]''' veido [[augsne]]s un daudzu fosilo [[ogleklis|oglekli]] saturošo [[minerāli|minerālu]] ([[kūdra]]s, [[sapropelis|sapropeļa]], brūnogļu) galveno masu, tāpēc tās var uzskatīt par visizplatītāko [[organiskā viela|organisko vielu]] uz [[Zeme]]s? [[Attēls:Kren Verkauf.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mārrutks]]''' <small>(attēlā [[saknes]])</small> ir cēlies no [[Eiropa]]s dienvidaustrumiem vai [[Āzija]]s rietumiem? * ... divu [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks [[Akadēmiskā airēšana|akadēmiskajā airēšanā]] '''[[Uģis Lasmanis]]''' arī spēlēja [[basketbols|basketbolu]] profesionālā līmenī, lielāko karjeras daļu aizvadot [[BK Ventspils]]? * ... mūsdienās '''[[Rīgas Centrālcietums|Rīgas Centrālcietumā]]''' sodu izcieš ap 1225 cilvēku, bet laika gaitā starp ieslodzītajiem bijuši arī [[Pēteris Stučka]], [[Rainis]], [[Bruno Kalniņš]], [[Alfrēds Rozenbergs]] un [[Alfrēds Rubiks]]? [[Attēls:Lietuvos aidas independence.jpg|border|right|50px]] * ... līdzīgi kā pārējās [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas atradās [[Vācijas impērija]]s okupācijā, '''[[Lietuvas Neatkarības akts|Lietuvas Neatkarības akta]]''' <small>(attēlā publikācija laikrakstā "Lietuvos Aidas")</small> parakstīšana bija tikai sākums cīņai par valsts neatkarības nostiprināšanu? * ... [[anatome]] un [[antropoloģe]] '''[[Lūcija Jēruma-Krastiņa]]''' bija pirmā [[sieviete]], kurai [[Latvijas Universitāte]] piešķīra doktora grādu? * ... '''[[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Lietuvā|UNESCO Pasaules mantojuma vietu sarakstā no Lietuvas]]''' ir iekļautas četras vietas, kas visas ir kultūras objekti: [[Viļņa]]s vēsturiskais centrs, [[Kuršu kāpas]], [[Kernave]] un [[Strūves ģeodēziskais loks]]? [[Attēls:George Miller while filming Fury Road (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[79. Amerikas Kinoakadēmijas balva|2006. gadā Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] nominācijā [[Labākā animācijas filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā animācijas filma"]] par filmu "Jautrās pleznas" saņēmušais [[austrālieši|austrāliešu]] režisors '''[[Džordžs Millers (režisors)|Džordžs Millers]]''' <small>(attēlā)</small> vēl piecas reizes četrās dažādās nominācijās ticis izvirzīts šai balvai? * ... '''[[1. tramvaju maršruts (Liepāja)|1. tramvaju maršruts]]''' ir vienīgais [[Tramvaju satiksme Liepājā|tramvaju maršruts Liepājā]]? * ... "[[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu ielas]] republikas" autors '''[[Jānis Grīziņš]]''' ilgstoši ārstējies [[Psihiatrija|psihiatriskajās]] [[Slimnīca|slimnīcās]], kur arī miris? [[Attēls:Angelsatmamre-trinity-rublev-1410.jpg|border|right|50px]] * ... viens no slavenākajiem [[Maskava]]s skolas [[Ikona (svētbilde)|ikonogrāfijas]] meistariem '''[[Andrejs Rubļovs]]''' <small>(attēlā viņa [[šedevrs]] — ikona "Svētā trīsvienība")</small> nomira [[mēris|mēra]] [[epidēmija]]s laikā [[1428. gads|1428. gadā]]? * ... abas '''[[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Afganistānā]]''' ([[Džāmas minarets]] un [[Bāmijānas Budas statujas]]) ir arī [[apdraudētie pasaules mantojuma objekti]]? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] kādreizējais [[Latvija]]s [[konsuls]] [[Ļeņingrada|Ļeņingradā]] '''[[Georgs Bisenieks]]''' tika apcietināts, apsūdzēts saistībā ar [[Sergejs Kirovs|Sergeja Kirova]] slepkavību un [[1941. gads Latvijā|1941. gada]] [[27. jūlijs|27. jūlijā]] viņam izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]]? [[Attēls:Mazirbes baznīca 2000-06-24.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mazirbe (Dundagas pagasts)|Mazirbe]]''' <small>(attēlā baznīca)</small> [[Dundagas pagasts|Dundagas pagastā]] faktiski ir [[Kolkas pagasts|Kolkas pagastam]] piederošā [[Mazirbe|Mazirbes ciema]] dienvidu daļa, kas veidojusies ap baznīcu un mācītājmuižu? * ... par '''[[2015.—2016. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' rezultatīvāko spēlētāju ar 16 gūtajiem vārtiem kļuva čempionvienības [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]], kamēr otrais rezultatīvākais — [[Roberts Levandovskis]] — iesita vien 9 vārtus? * ... '''[[ģeotekstils|ģeotekstilu]]''', ko plaši izmanto [[Dzelzceļš|dzelzceļu]] un [[autoceļš|autoceļu]] būvē, [[lauksaimniecība|lauksaimniecībā]] un [[celtniecība|celtniecībā]], parasti izgatavo no polipropilēna vai poliestera diegiem? [[Attēls:Turaidas muiža 2008-10-18.jpg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[Turaidas muiža]]s''' saimnieciskās apbūves centrs ar 19 ēkām <small>(attēlā muižas pārvaldnieka ēka mūsdienās)</small> ietilpst [[Turaidas muzejrezervāts|Turaidas muzejrezervātā]]? * ... [[Livonijas ordenis]], piedaloties [[Lietuvas dižkunigaitija]]s [[pilsoņu karš|pilsoņu kara]] '''[[Pabaiskas kauja|Pabaiskas kaujā]]''', zaudēja savus labākos karavīrus un pēc sagrāves vairs nekad nespēja atgūt agrāko militāro spēku? * ... [[Rīga|Rīgā]] dzimušais [[šahists]] '''[[Arkādijs Naidičs]]''' ir pārstāvējis [[Latvija|Latviju]] un [[Vācija|Vāciju]], bet kopš [[2010. gads sportā|2015. gada]] pārstāv [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]]? [[Attēls:Thick-billed Murres in Alaska refuge.jpg|border|right|50px]] * ... visas mūsdienās dzīvojošās '''[[alku dzimta]]s''' sugas <small>(attēlā '''[[resnknābja kaira]]s''')</small> spēj lidot, bet 19. gadsimtā izmirušais [[milzu alks]] bija nelidojošs putns? * ... '''[[Sisplatīnas karš]]''' [[Urugvaja|Urugvajā]] tiek uzskatīts par Neatkarības karu? * ... pirmais [[lidsabiedrība]]s '''''[[KLM]]''''' lidojums notika [[1920. gads|1920. gada]] [[17. maijs|17. maijā]] no [[Londona]]s uz [[Amsterdama|Amsterdamu]] ar īrētu divplāksni Airco DH.16? [[Attēls:Weltzeituhr mit Fernsehturm - Alexanderplatz.jpg|border|right|50px]] * ... 368,03 [[metri|metrus]] augstais '''[[Berlīnes televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrais augstākais [[televīzija]]s tornis [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] aiz [[Rīgas radio un televīzijas tornis|Rīgas radio un televīzijas torņa]]? * ... mūsdienu [[automašīna|automašīnām]] '''[[buferis (autobūve)|buferi]]''' tiek izgatavoti no stikla šķiedras, termoplastikas vai līdzīgiem materiāliem, kam iekšā atrodas [[metāls|metāla]] stiprinātāji? * ... [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] dižciltīgo dzimta '''[[Lilienfeldi]]''' ir cēlusies no [[Tērbata]]s [[tiesnesis|tiesneša]] Larsa Modulera, kuru [[1650. gads|1650. gadā]] [[Zviedrijas karalis]] iecēla dižciltīgo kārtā un viņa pēctečiem piešķīra tiesības saukties par fon Lilienfeldiem? [[Attēls:Puffin Latrabjarg Iceland.jpg|border|right|50px]] * ... lidojumā '''[[tuklīši|tuklīšu]]''' <small>(attēlā [[Atlantijas tuklītis]])</small> [[spārni|spārnu]] vēdas ir ļoti ātras un spēcīgas, [[minūte]]s laikā tie tiek savicināti 400 reizes? * ... saskaņā ar "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu" '''[[Latvijas ciemi|ciems Latvijā]]''' ir viens no trim [[Apdzīvota vieta|apdzīvoto vietu]] veidiem (līdzās [[pilsēta]]i un [[viensēta]]i)? * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[hokejs|hokeja]] treneri '''[[Anatolijs Tarasovs]]''' un Arkādijs Černiševs uzstādīja rekordu: viņu vadībā [[PSRS hokeja izlase]] deviņus gadus pēc kārtas uzvarēja visos starptautiskajos turnīros, kuros piedalījās? [[Attēls:Haematopus longirostris - Austins Ferry.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[jūras žagatas]]''' <small>(attēlā Austrālijs jūras žagatu pāris)</small>, līdzīgi kā [[dzeguzes]], mēdz iedēt [[olas]] citu putnu [[ligzda|ligzdās]], piemēram, [[kaijas|kaijām]]? * ... '''[[Liepājas autobusu satiksme|Liepājas autobusu satiksmē]]''' braukšanas biļetes cena, pērkot iepriekšpārdošanā, ir 0,70 [[€]], bet, pērkot pie [[autobuss|autobusa]] vadītāja — 0,80 €? * ... [[1929. gads|1929. gadā]] [[vācieši|vācu]] [[ārsts]] '''[[Verners Forsmanis]]''', riskēdams ar dzīvību, pats sev veica [[sirds]] katetrizāciju, šādi pierādot šīs procedūras iespējamību, par ko [[1956. gads|1956. gadā]] viņš saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju]]? [[Attēls:Rebellin-RDS2011-Stage 3-06.18.11.JPG|border|right|50px]] * ... 44 gadu vecumā joprojām startējošais [[šosejas riteņbraucējs]] no [[Itālija]]s '''[[Dāvids Rebellins]]''' <small>(attēlā)</small> savulaik finišēja kā otrais [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada vasaras olimpisko spēļu]] [[Riteņbraukšana 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, grupas brauciens|grupas braucienā]], taču medaļa vēlāk tika atņemta, konstatējot sportistam pozitīvas [[dopings|dopinga]] analīzes? * ... [[Padomju Savienība|padomju]] un [[krievi|krievu]] [[kinorežisors]] un [[scenārists]] '''[[Andrejs Končalovskis]]''', kurš [[1980. gads|1980. gadā]] pārcēlās uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un sāka strādāt [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudā]], ir kinorežisora un aktiera [[Ņikita Mihalkovs|Ņikitas Mihalkova]] vecākais brālis? * ... ap [[1562. gads|1562. gadu]] [[Francija|Francijā]] bija gandrīz 2 miljoni [[protestanti|protestantu]] '''[[hugenoti|hugenotu]]''', kas apdzīvoja galvenokārt valsts dienvidu un centrālo daļu, taču sekojošo vajāšanu dēļ liela daļa tika nogalināti vai devās [[emigrācija|emigrācijā]]? [[Attēls:Plegadis falcinellus (aka) background blurred.jpg|border|right|50px]] * ... arī [[Latvija|Latvijā]] reti ieceļojošais '''[[brūnais ibiss]]''' <small>(attēlā)</small> ir visplašāk sastopamā [[ibisi|ibisu]] suga pasaulē? * ... [[Beļģijas futbola izlase]]s un [[Liverpūle]]s kluba ''[[Everton]]'' futbolists '''[[Romelu Lukaku]]''' ir dzimis [[Antverpene|Antverpenē]], taču [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo]] izcelsmes ģimenē, un profesionāli [[futbolisti]] ir arī viņa tēvs un brālis, attiecigi pārstāvējuši [[Zairas futbola izlase|Zairas]] un Beļģijas izlases? * ... [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] jaunākais brālis '''[[Žeroms Bonaparts]]''' no [[1807. gads|1807.]] līdz [[1813. gads|1813. gadam]] bija [[Vestfālene]]s karalis Žeroms I? [[Attēls:Aiva Aparjode.jpg|border|right|50px]] * ... [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[kamaniņu sports|kamaniņu sportā]] '''[[Aiva Aparjode|Aivas Aparjodes]]''' <small>(attēlā)</small> dēls [[Kristers Aparjods]] un meita Kendija Aparjode arī ir kamaniņu braucēji? * ... [[kino]] režisors un [[operators]] [[Ivars Seleckis]] un operators '''[[Andris Seleckis]]''' ir brāļi? * ... '''[[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]]''' krauja ir radusies [[leduslaikmets|leduslaikmeta]] beigu posmā kā [[Baltijas jūra]]s priekšteča [[Baltijas ledus ezers|Baltijas ledus ezera]] stāvkrasts? [[Attēls:Burhinus oedicnemus insularum Lanzarote 1.jpg|border|right|50px]] * ... lai arī '''[[akmeņkuitalu dzimta]]s''' sugas <small>(attēlā '''[[akmeņkuitala]]''')</small> pieder pie [[bridējputni|bridējputnu]] grupas, tomēr lielākā daļa [[suga|sugu]] piemērojušās dzīvei sausos [[biotopi|biotopos]]? * ... mūziķis '''[[Rolands Balodis-Ūdris|Ūdrītis]]''' savu tagadējo [[uzvārds|uzvārdu]] ieguva pēc tam, kad [[2015. gads Latvijā|2015. gadā]] apprecējās ar Ilonu Balodi, un abi nomainīja uzvārdu uz Balodis-Ūdris? * ... ‎'''[[Latvijas Vieglatlētikas savienība]]''' ir dibināta [[1921. gads Latvijā|1921. gadā]]? [[Attēls:Rio2016 Gerais 030 8069 -c-2016 GabrielHeusi HeusiAction.jpg|border|right|50px]] * ... ilggadīgais [[FIFA]] prezidents no [[Brazīlija]]s '''[[Žuans Avelanži]]''', kura '''[[Žuana Avelanži Olimpiskais stadions|vārdā nosauktajā stadionā]]''' <small>(attēlā)</small> notiek {{oss|V=2016|L=Ģ}} [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensības, mira {{dat|2016|08|16}}, tieši olimpisko spēļu laikā? * ... [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstienē]], '''[[Ziestu kalns|Ziestu kalnā]]''' atrodas [[ģeodēzija|ģeodēzisko]] uzmērījumu punkts "Sestukalns", kas kā [[Strūves ģeodēziskais loks|Strūves ģeodēziskā loka]] punkts ir iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] sarakstā? * ... [[Igaunija]]s [[starptautiskais lielmeistars]] [[šahs|šahā]] '''[[Jāns Elvests]]''' kopš [[2006. gads sportā|2006. gada]] pārstāv [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? [[Attēls:Wayde van Niekerk Beijing 2015 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vaide van Nīkerks]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ar jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] uzvarēja [[400 m]] skrējienā {{oss|V=2016|L=L}}, ir pirmais sportists pasaulē, kas spējis noskriet [[100 m]] distanci ātrāk par 10 sekundēm, [[200 m]] ātrāk par 20 sekundēm un 400 m ātrāk par 44 sekundēm? * ... '''[[Dienvidslāvijas apvērsums]]''' [[1941. gads|1941. gada]] [[27. marts|27. martā]] noveda pie [[Ass valstis|Ass valstu]] iebrukuma [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]], kā rezultātā valsts tika [[okupācija|okupēta]]? * ... pēc [[Andrejs Tarkovskis|Andreja Tarkovska]] filmas '''"[[Andrejs Rubļovs (filma)|Andrejs Rubļovs]]"''' uzņemšanas [[1966. gads|1966. gadā]] tā uzreiz nenonāca pie skatītājiem, jo vairākus gadus ilga ar [[cenzūra|cenzūru]] un filmas saīsināšanu saistītas problēmas, kuru dēļ [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] filmu sāka rādīt [[1971. gads|1971. gadā]]? [[Attēls:Genzebe Dibaba by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[1500 m]] skrējienā [[Etiopija|etiopiete]] '''[[Genzebe Dibaba]]''' <small>(attēlā)</small> un viņas māsas [[Tiruneša Dibaba|Tiruneša]] un Ejagajehū kopā ir izcīnījušas astoņas [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] medaļas? * ... [[Austrija]]s imperatora [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Franča Jozefa I]] jaunākais brālis '''[[erchercogs Kārlis Ludvigs]]''' mira no [[vēdertīfs|vēdertīfa]], kad atgriezās no svētceļojuma uz [[Palestīna|Palestīnu]], kur bija dzēris ūdeni no [[Jordāna]]s upes? * ... [[Pāvilosta]] ir nosaukta tās dibinātāja '''[[Oto fon Lilienfelds|Oto fon Lilienfelda]]''' brāļa [[Kurzemes gubernators|Kurzemes gubernatora]] '''[[Pauls fon Lilienfelds-Toals|Paula fon Lilienfelda-Toala]]''' vārdā? [[Attēls:EUA levam ouro na ginástica artística feminina; Brasil fica em 8º lugar (28262782114).jpg|border|right|50px]] * ... četrkārtējā [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada olimpisko spēļu]] čempione '''[[Simona Bailsa]]''' <small>(attēlā)</small> [[2013. gads sportā|2013. gada]] pasaules čempoionātā kļuva par pirmo [[afroamerikāņi|afroamerikāņu]] vingrotāju, kas kļuvusi par pasaules čempioni daudzcīņā? * ... ar uzvaru [[2004. gads sportā|2004. gada]] pasaules čempionātā junioriem [[diska metējs]] '''[[Esans Hadādi]]''' kļuva par pirmo [[Irāna]]s [[vieglatlētika|vieglatlētu]], kas izcīnījis medaļu jebkurās globālajās sacensībās? * ... sporta [[žurnālists]] '''[[Māris Rīmenis]]''' ir strādājis 12 [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? [[Attēls:Greg Rutherford Our Greatest Team Parade.jpg|border|right|50px]] * ... [[2015. gads|2015. gada]] septembrī [[tāllēcējs]] '''[[Gregs Raterfords]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[vieglatlēts|vieglatlētu]], kam vienlaikus piederējuši visi iespējamie tituli stadionā? * ... [[lietuvieši|lietuviešu]] vidusskolnieka '''[[Roms Kalanta|Roma Kalanta]]''', kas publiski pašaizdedzinājās, protestējot pret [[Padomju Savienība|Padomju režīmu]], nāve izsauca lielākos pēckara protestus [[Lietuva|Lietuvā]] un iedvesmoja līdzīgus protestētājus — [[1972. gads|1972. gadā]] vien 13 cilvēki veica [[pašnāvība]]s aktu aizdedzinoties? * ... '''[[Brazīlijas Neatkarības karš]]''', kas noritēja no [[1822. gads|1822. gada]] februāra līdz [[1824. gads|1824. gada]] martam, prasīja aptuveni 6000 dzīvību? [[Attēls:Ibtihaj Muhammad 2014-15 Orleans WC teams t130543.jpg|border|right|50px]] * ... olimpiskā medaļniece [[paukošana|paukošanā]] '''[[Ibtihādža Muhameda]]''' <small>(attēlā)</small> [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] bija vēsturē pirmā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] olimpiete, kas sacensībās startē hidžābā? * ... tiek uzskatīts, ka pasaulē vairs dzīvo tikai viens [[cilvēks]], kas ir dzimis '''[[1890. gadi|1890. gados]]''' — [[itāliete]] Emma Morano, kas dzimusi [[1899. gads|1899. gada]] [[29. novembris|29. novembrī]]? * ... [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912. gada olimpisko spēļu]] dalībnieks [[vieglatlētika|vieglatlētikā]] '''[[Herberts Baumanis]]''' ir viens no [[futbols|futbola]], [[bendijs|bendija]] un [[ātrslidošana]]s aizsācējiem [[Latvija|Latvijā]]? [[Attēls:Vasily Tropinin 12-2.jpg|border|right|50px]] * ... [[krievi|krievu]] publicista '''[[Jurijs Samarins|Jurija Samarina]]''' <small>(attēlā)</small> raksti pret [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] autonomiju izraisīja asu polemiku ar [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] intelektuāļiem, kā arī veicināja vēlāko [[Baltijas pārkrievošana]]s politiku? * ... [[Indija]]s delegācijas karognesējs [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada vasaras olimpisko spēļu]] atklāšanas ceremonijā '''[[Abhinavs Bindra]]''', [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] izcīnot uzvaru [[šaušana|šaušanā]], kļuva par pirmo Indijas sportistu, kas iegūst [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajās sacensībās [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada vasaras olimpisko spēļu]] dalībnieks [[riteņbraukšana|riteņbraukšanā]] '''[[Mārtiņš Mazūrs]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s ir piedalījies atjaunotajā [[Vienības brauciens|Vienības braucienā]], jau būdams vairāk nekā 80 gadus vecs? [[Attēls:Threskiornis spinicollis - Centenary Lakes crop.jpg|border|right|50px]] * ... visas mūsdienās dzīvojošās '''[[ibisu apakšdzimta]]s''' putnu sugas <small>(attēlā Austrālijas ibiss)</small> spēj lidot, bet lielākā daļa izmirušo sugu bija nelidojoši [[putni]]? * ... [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada olimpisko spēļu]] dalībniece [[latviete]] '''[[Lāsma Liepa]]''' ir pirmā [[Turcija]]s sportiste [[Smaiļošana un kanoe airēšana|smaiļošanā]], kas piedalās [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Gauja]] augštecē tek cauri [[Lodes muiža (ciems)|Lodes]]-[[Taurene]]s ezeru grupai — '''[[Brenkūzis (Taurenes pagasts)|Brenkūzim]]''', '''[[Rijas ezers|Rijas ezeram]]''', '''[[Stupēnu ezers|Stupēnu ezeram]]''', '''[[Dabaru ezers|Dabaru ezeram]]''' un '''[[Taurenes ezers|Taurenes ezeram]]''' —, bet '''[[Bānūžu ezers|Bānūžu ezeram]]''' un '''[[Ilzes ezers (Taurenes pagasts)|Ilzes ezeram]]''' caurtek tās pieteka '''[[Meļļupe]]'''? [[Attēls:Sir Charles Benedict Ainslie in 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija]]s delegācijas karognesējs [[2012. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija|2012. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā]] '''[[Bens Einslijs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[burātājs]], kas piecas reizes izcīnījis medaļu dažādās [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Portugāles koloniālā impērija]]''' apvienoja [[Portugāle]]s aizjūras īpašumus vairākos [[kontinenti|kontinentos]], 60 mūsdienu [[valstis|valstu]] teritorijās? * ... '''[[oranžastes scinks]]''' tika atklāts [[1995. gads|1995. gadā]] nelielajā Flatas salā 11 km no [[Maurīcija]]s un joprojām ir maz izpētīts, nav pat zināma tā vieta '''[[Maurīcijas scinki|Maurīcijas scinku]]''' [[sistemātika|sistemātikā]]? [[Attēls:KatinkaHosszu-0044.jpg|border|right|50px]] * ... [[Ungārija]]s [[peldētāja]] '''[[Katinka Hošsū]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo sportisti, kas [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] izcīnījusi trīs [[zelta medaļa]]s? * ... '''[[Basketbols 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1992. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīra]]''' uzvarētājā [[ASV basketbola izlase|ASV izlasē]], kas tika nodēvēta par "Sapņu komandu" un uzņemta [[Basketbola slavas zāle|Basketbola slavas zālē]], bez [[NBA]] zvaigznēm spēlēja arī viens [[basketbolists]] no [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] komandas — '''[[Kristians Leitners]]'''? * ... sasniedzot [[2014. gads sportā|2014. gada]] [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātā čempionāta]] finālu, [[japānis]] '''[[Kei Nišikori]]''' kļuva par pirmo [[tenisists|tenisistu]] vīrieti no [[Āzija]]s, kas spēlējis kādā no [[Grand Slam turnīri|''Grand Slam'' turnīru]] fināliem? * ... trīs reizes par [[Gada labākais peldētājs|gada labāko peldētāju pasaulē starp sievietēm]] atzītā [[Amerikāņi (nācija)|amerikāniete]] '''[[Ketija Ledeki]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja 800 m distancē [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], būdama tikai 15 gadus veca un pirmo reizi startējot starptautiskās sacensībās? * ... [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] piedalās arī '''[[Bēgļu olimpiskā komanda 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Bēgļu olimpiskā komanda]]'''? * ... [[Krievija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Eduards Vorganovs]]''' [[2016. gads sportā|2016. gada]] [[5. februāris|5. februārī]] kļuva par pirmo, kam uzrādītas pozitīvas analīzes kopš 1. janvāra [[dopings|aizliegto vielu sarakstā]] iekļautā [[mildronāts|mildronāta]] lietošanā? [[Attēls:Hans Burgkmair d. Ä. 005.jpg|border|right|50px]] * ... [[15. gadsimts|15. gadsimta]] otrajā pusē valdījušais '''[[Frīdrihs III Hābsburgs|Frīdrihs III]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Hābsburgu dinastija]]s [[Svētās Romas imperators]]? * ... '''[[Brazīlijas militārā diktatūra|Brazīlijas militārās diktatūras]]''' laikā vismaz 191 režīma politiskais pretinieks tika nogalināts un 243 "pazuda", taču režīma upura skaits krietni atpaliek no tā paša laika posma [[Čīle]]s, [[Argentīna]]s un [[Urugvaja]]s militārajām [[diktatūra|diktatūrām]]? * ... [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], [[Latvija olimpiskajās spēlēs|Latvijai]] kā neatkarīgai valstij debitējot [[olimpiskā kustība|olimpiskajā kustībā]], to pārstāvēja arī [[Latvijas futbola izlase|futbola izlase]], kuras sastāvā bija iekļauti brāļi '''[[Arvīds Bārda|Arvīds]]''', '''[[Edvīns Bārda|Edvīns]]''' un '''[[Rūdolfs Bārda|Rūdolfs]]''' Bārdas? [[Attēls:Millennium Bridge, London - DSC08159.JPG|border|right|50px]] * ... gājējiem paredzētais '''[[Londonas Tūkstošgades tilts]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais pār [[Temza|Temzu]] uzceltais tilts [[Londona|Londonā]] kopš [[Tauera tilts|Tauera tilta]] izbūves [[1894. gads|1894. gadā]]? * ... '''[[Krievija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Krievijai 2016. gada vasaras olimpiskās spēles]]''' ir sestās [[vasaras olimpiskās spēles]] kā neatkarīgai valstij, taču tai piedalīšanās virknē [[sporta veidi|sporta veidu]] ir liegta plašā [[dopings|dopinga]] skandāla dēļ? * ... [[džudo]] cīkstone '''[[Majlinda Kelmendi]]''', kas [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] izcīnīja pirmo medaļu olimpiskās debitantes [[Kosova]]s vēsturē, bija arī savas valsts karognesēja olimpisko spēļu atklāšanas parādē? [[Attēls:Petermuizas skola 2016.JPG|border|right|50px]] * ... mūsdienās pamestā [[1978. gads Latvijā|1878. gadā]] atvērā '''[[Pētermuiža (Valles pagasts)|Pētermuižas]]''' skola <small>(attēlā)</small> pēc slēgšanas tikusi pārbūvēta un īslaicīgi izmantota kā [[tekstilrūpniecība]]s [[fabrika]]s ēka? * ... [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Norvēģija|Norvēģiju]] pārstāvošā [[latvieši|latviešu]] [[šosejas riteņbraucēja|riteņbraucēja]] '''[[Vita Heine]]''' 2013. un 2014. gadā izcīnīja sudraba medaļu [[Latvijas čempionāts šosejas riteņbraukšanā individuālajā braucienā|Latvijas čempionātā individuālajā braucienā]], bet jau 2016. gadā uzvarēja Norvēģijas čempionātā gan grupas, gan individuālajā braucienā? * ... [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Rietumvācija|VFR]] komandu pārstāvēja [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[peldētāja]] '''[[Mariona Aizpore]]''', kuras vectēvs '''[[Aleksandrs Aizpors-Čaplis]]''' bija [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] kavalieris? [[Attēls:Spannbetonschwelle.jpg|border|right|50px]] * ... [[dzelzceļš|dzelzceļu]] būvē izmanto [[dzelzsbetons|dzelzsbetona]] <small>(attēlā)</small>, [[koksne|koka]] vai [[metāls|metāla]] '''[[gulšņi|gulšņus]]''' un brusas, taču [[dzelzs]] gulšņi ir reti sastopami? * ... '''[[Brazīlijas Pirmā Republika]]''' oficiāli bija sekulāra [[Federācija (valsts)|federatīva]] [[prezidentāla republika]], ar divkameru [[parlaments|parlamentu]], taču patiesā vara šai laikā piederēja turīgāko pavalstu zemes īpašnieku [[oligarhija]]s pārstāvjiem? * ... [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Atlanta|Atlantā]] '''[[Margarita Kalmikova]]''' kļuva par visu laiku jaunāko [[Latvija olimpiskajās spēlēs|Latvijas olimpieti]], sacensībās startējot 15 gadu vecumā? [[Attēls:Vanderlei-Cordeiro-de-Lima-2b.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vanderlejs di Lima]]''' <small>(attēlā)</small>, kam bija uzticēts aizdegt [[olimpiskā lāpa|olimpisko lāpu]] [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada vasaras olimpisko spēļu]] atklāšanas ceremonijā, bija līderis [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004. gada vasaras olimpisko spēļu]] [[maratons|maratona]] distancē, taču pēc līdzjutēja uzbrukuma zaudēja laiku un finišēja trešajā vietā? * ... [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada vasaras olimpisko spēļu]] dalībnieces [[svarcēlāja]]s '''[[Rebeka Koha|Rebekas Kohas]]''' lielākais panākums pieaugušo konkurencē ir 3. vieta svara kategorijā līdz 53 kg [[2016. gads sportā|2016. gada]] Eiropas čempionātā, ko viņa sasniedza tikai 17 gadu vecumā? * ... lai gan '''[[uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms]]''' ir viena no vispētītākajām bērnu [[psihiatriskās slimības|psihiatriskajām slimībām]], kas skar aptuveni 39 miljonus [[cilvēks|cilvēku]], tā izcelsme nav pilnībā zināma? [[Attēls:Guaranà original do Brasil.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[gvarāna]]s''' <small>(attēlā)</small> [[sēklas]] lieto kā [[stimulanti|stimulantu]], tās satur divreiz vairāk [[kofeīns|kofeīna]] nekā [[kafija]]s sēklas? * ... atšķirībā no citām jaunajām [[Latīņamerika]]s valstīm, '''[[Brazīlijas Impērija]]i''' 19. gadsimta vidus bija politiskas stabilitātes, ekonomikas attīstības un konstitucionālu brīvību laiks? * ... '''[[Zikas vīruss]]''' ir zināms jau no 20. gadsimta 50. gadiem un bija sastopams šaurā ekvatoriālā joslā [[Āfrika|Āfrikā]] un [[Āzija|Āzijā]], taču [[2015. gads|2015. gadā]], izplatoties uz [[Centrālamerika|Centrālameriku]], [[Karību salas|Karību salām]], [[Dienvidamerika|Dienvidameriku]], slimība ir sasniegusi [[pandēmija]]s līmeni? [[Attēls:Stamps of Latvia, 2012-34.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|Latvijas karognesējs]] '''[[Latvija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latvijas delegācijas]]''' priekšgalā [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada vasaras olimpisko spēļu]] atklāšanā [[Māris Štrombergs]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais olimpiskais čempions [[BMX riteņbraukšana|BMX riteņbraukšanā]]? * ... '''[[hinīns]]''' ir [[zāles]], ko plaši lieto, lai ārstētu vai novērstu inficēšanos ar [[malārija|malāriju]], tomēr tā darbība nav pilnībā izprasta? * ... 19. gadsimta beigās [[Rīga]]s [[Vidzemes priekšpilsēta]]s '''[[Aleksandra tirgus|Aleksandra tirgū]]''' katru dienu savas preces piedāvāja no 400 līdz 800 tirgotāju, [[svētdiena|svētdienās]] to skaits pārsniedza 900? [[Attēls:Hornöck Maximilian I von Bayern um 1810.jpg|border|right|50px]] * ... [[1805. gads|1805. gadā]] ar [[Francija]]s un [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] atbalstu [[Bavārija]] kļuva ar karalisti, bet kūrfirsts '''[[Maksimiliāns I Jozefs]]''' <small>(attēlā)</small> — par tās pirmo [[karalis|karali]]? * ... [[1941. gads Latvijā|1941. gada]] [[14. jūnijs|14. jūnijā]] grāmatizdevējs '''[[Jānis Roze]]''' kopā ar ģimeni tika [[1941. gada jūnija deportācijas|deportēts]] uz [[Usoļlags|Usoļlagu]] [[Krievijas PFSR]], kur miris nākamajā gadā no [[tuberkuloze]]s? * ... [[latviete]]s '''[[Ieva Kupce|Ievas Kupces]]''' [[laulība]]s ar [[Igaunijas prezidents|Igaunijas prezidentu]] [[Tomass Hendriks Ilvess|Tomasu Hendriku Ilvesu]] notika [[2016. gads|2016. gada]] [[2. janvāris|2. janvārī]] Hallistes baznīcā, [[Vīlandes apriņķis|Vīlandes apriņķī]]? [[Attēls:Heija muižiņa 1807 Broce.jpg|border|right|50px]] * ... [[18. gadsimts|18. gadsimta]] vidus '''[[Heija muižiņa]]s''' ēka <small>(attēlā 1807. gadā)</small>, kas atradās [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas ielā]] [[Rīga|Rīgā]], nodega 20. gadsimta 80. gados un tika pilnībā nojaukta 20. gadsimta 90. gadu beigās? * ... [[Latvija]]s hokejists '''[[Vitālijs Hvorostiņins]]''' [[2013. gads sportā|2013. gadā]] kļuva par [[Ukraina]]s čempionu, bet [[2014. gads sportā|2014. gadā]] — [[Jaunzēlande]]s čempionu [[hokejs|hokejā]]? * ... '''''[[Estado Novo (Portugāle)|Estado Novo]]''''' [[Portugāle|Portugālē]] bija [[Rietumeiropa]]s ilgākā [[diktatūra]], kas pastāvēja no [[1933. gads|1933.]] līdz [[1974. gads|1974. gadam]]? [[Attēls:Saoirse Ronan at 2014 Berlin Film Festival (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... par galveno lomu [[2015. gads|2015. gada]] [[kinofilma|filmā]] '''"[[Bruklina (filma)|Bruklina]]"''' [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i nominētā '''[[Sērša Runena]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākajām [[aktrise|aktrisēm]], kas tikusi nominēta balvai? * ... '''[[Jānis Skrastiņš (prokurors)|Jānis Skrastiņš]]''' bija pirmais ģenerālprokurors pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s? * ... '''[[latviskā dzīvesziņa|latvisko dzīvesziņu]]''' kā vienu no [[Latvija]]s identitāti [[Eiropa]]s kultūrtelpā veidojošajām vērtībām [[Latvijas Republikas Satversmes preambula|Latvijas Republikas Satversmes ievaddaļā]] iekļāva [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] [[19. jūnijs|19. jūnijā]], [[11. Saeimas deputāti]]em preambulu pieņemot galīgajā lasījumā? [[Attēls:Ludwig I of Bavaria.jpg|border|right|50px]] * ... [[1810. gads|1810. gada]] oktobrī notikušās [[Bavārija]]s karaļa '''[[Ludvigs I|Ludviga I]]''' <small>(attēlā)</small> precības ar [[Saksijas-Hildburghauzenes Terēze|Saksijas-Hildburghauzenes Terēzi]] kļuva par tradicionāliem bavāriešu svētkiem, kas mūsdienās pazīstami kā "[[Oktoberfest]]"? * ... [[2015. gads|2015. gada]] asa sižeta [[kinofilma|filma]] '''"[[Trakais Makss: Skarbais ceļš]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit nominācijās un sešās nominācijās balva tika saņemta, kas bija lielākais uzvaru skaits ceremonijā? * ... 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[nafta]]s ieguves, transportēšanas un pārstrādes vadošais uzņēmums '''''[[Standard Oil]]''''' beidza pastāvēt [[1911. gads|1911. gadā]], kad [[ASV Augstākā tiesa|Augstākā tiesa]] lēma, ka tas ir nelikumīgs [[monopols]]? [[Attēls:White-tailed deer.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baltastes briedis|baltastes briežu]]''' <small>(attēlā)</small> baltā [[aste]]s apakšdaļa kļūst redzama, kad dzīvnieks trauksmes stāvoklī to izslien stāvus gaisā kā baltu [[karogs|karogu]], tādējādi brīdinot visus bara dzīvniekus? * ... '''[[aerofāgija]]''' ir nozīmīga [[gaiss|gaisa]] daudzuma norīšana ēšanas laikā, kā rezultātā rodas [[atraugas]]? * ... [[Kristaps Porziņģis|Kristapa Porziņģa]] brālis '''[[Jānis Porziņģis]]''' ir bijis [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs? [[Attēls:Flag of Belarus (1918, 1991-1995).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Baltkrievijas Tautas Republika]]''' <small>(attēlā karogs)</small> bija pirmā [[baltkrievi|baltkrievu]] neatkarīgā valsts, kas pastāvēja no [[1918. gads|1918. gada]] [[25. marts|25. marta]] līdz [[1919. gads|1919. gada]] [[5. janvāris|5. janvārim]], kad [[Minska|Minsku]] ieņēma [[Padomju Krievija]]s karaspēks un izveidoja '''[[Baltkrievijas Sociālistiskā Padomju Republika|Baltkrievijas Sociālistisko Padomju Republiku]]'''? * ... lielos '''[[bronhi|bronhus]]''' veido [[skrimslis]] un [[gļotāda]], līdzīgi kā [[traheja|traheju]]? * ... '''[[dīzeļdzinējs|dīzeļdzinēja]]''' degkamerā ievadītā [[degviela]] tiek aizdedzināta augstas kompresijas rezultātā, kas atšķiras no dzirksteļaizdedzes dzinējiem, piemēram, [[Benzīns|benzīna]] vai [[gāze]]s dzinējiem, kur [[gaiss|gaisa]] un degvielas maisījums tiek aizdedzināts ar [[dzirkstele|dzirksteli]]? [[Attēls:J. Sprenger and H. Institutoris, Malleus maleficarum. Wellcome L0000980.jpg|border|right|50px]] * ... [[1486. gads|1486. gadā]] sarakstītā grāmata '''''[[Malleus Maleficarum]]''''' <small>(attēlā [[1669. gads|1669. gada]] izdevuma vāks)</small> bija pirmais nozīmīgākais darbs, kas plašākai sabiedrībai deva priekšstatus par [[raganas|raganām]], to darbību, atpazīšanu un apkarošanu? * ... '''[[Baltās jūras-Baltijas rase]]''' un '''[[Atlantijas-Baltijas rase]]''' bija [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] teorijas jēdzieni, kas tika lietoti [[Padomju Savienība|padomju]] [[antropoloģija|antropoloģijā]]? * ... par pirmo '''[[Latvijas PSR Tautas mākslinieks|Latvijas PSR Tautas mākslinieku]]''' [[1945. gads Latvijā|1945. gadā]] kļuva tēlnieks [[Teodors Zaļkalns]]? * ... '''[[Džūkstes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> tika iznīcināta [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā — [[1944. gads Latvijā|1944. gada]] [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]]? * ... '''[[1946. gada Itālijas Konstitucionālais referendums|1946. gada Itālijas Konstitucionālajā referendumā]]''' 54,2% iedzīvotāju nobalsoja par [[Itālijas Republika|republiku]], kā rezultātā tika izbeigta [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karalistes]] pastāvēšana? * ... kaut arī [[Johans Sebastiāns Bahs]] pievērsa uzmanību vecākā dēla muzikālajai [[izglītība]]i, un '''[[Vilhelms Frīdemans Bahs]]''' skaitījās izcils [[ērģeles|ērģeļmūziķis]], [[komponists]] un izpildītājmākslinieks, dzīves laikā savam talantam viņš pielietojumu neguva un mira dziļā nabadzībā? [[Attēls:Collared Lories taveuni june2008.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Fidži lori]]''' <small>(attēlā)</small> [[latīniski|latīniskais]] nosaukums ''solitarius'' nozīmē "vientuļnieks", taču tas ir kļūdains un neatspoguļo šīs [[papagaiļi|papagaiļu]] sugas paradumus? * ... '''[[Amūras-Jakutskas maģistrāle|Amūras-Jakutskas dzelzceļa maģistrāles]]''' būvniecība [[Sibīrija|Sibīrijā]] tika uzsākta jau [[1940. gads|1940. gadā]], izmantojot [[Gulags|Gulaga]] soda nometnēs ieslodzīto darbu, taču turpinās joprojām? * ... '''[[Jānis Krodznieks]]''' bija pirmais akadēmiski izglītotais [[latvieši|latviešu]] [[vēsturnieks]] un latviešu [[historiogrāfija]]s pamatlicējs? [[Attēls:Riga panorama from pardauga.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āgenskalna līcis]]''' <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> izveidojās, kad [[Daugava]]s ūdeņi vairākos spēcīgos [[pali|palos]] postīja [[Rīga]]s kreisā krasta hidrotehniskās būves, tādēļ [[līcis|līča]] sākotnējais nosaukums bija Pārrāvums? * ... [[senie grieķi|grieķu]] [[astronoms]] un [[matemātiķis]] '''[[Aristarhs no Samas|Aristarhs]]''' bija pirmais, kas parādījis modeli, kur [[Saule]] bija centrā, apkārt tai apgrozās zināmais [[Visums]] un [[Zeme]]? * ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[iluzionists]] '''[[Džeimss Randi]]''' atradās slēgtā šķirstā zem [[ūdens]] stundu un 44 minūtes, pārspējot [[1926. gads|1926. gadā]] uzstādīto [[Harijs Hudini|Harija Hudini]] rekordu (stunda un 33 minūtes)? [[Attēls:Domenico Scarlatti (detalle).jpg|border|right|50px]] * ... mūsdienās populārākās no [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[itāļi|itāļu]] [[komponists|komponista]] '''[[Domeniko Skarlati]]''' <small>(attēlā)</small> skaņdarbiem ir 555 [[sonāte]]s [[taustiņinstrumenti]]em? * ... [[2016. gads|2016. gada]] [[8. janvāris|8. janvārī]] mirusī [[itāļi|itāļu]] [[autosportiste]] '''[[Marija Terēza de Filipisa]]''' bija pirmā sieviete, kas piedalījās ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionātā? * ... [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] divas reizes '''[[Nobela prēmijas laureāti ķīmijā|saņēmis]]''' ir tikai [[Apvienotā Karaliste|britu]] [[bioķīmiķis]] [[Frederiks Sengers]] — [[1958. gads|1958.]] un [[1980. gads|1980. gadā]]? [[Attēls:Firkspedvāles muiža Sabilē 2002-07-11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pedvāle]]s''' ciems <small>(attēlā Firkspedvāles muižas ēka)</small> minēts jau [[1230. gads|1230. gada]] [[Rīgas miera līgums ar kuršiem|Rīgas miera līgumā ar kuršiem]] kā ''Pidewale''? * ... '''[[2016. gada Giro d'Italia|2016. gada ''Giro d'Italia'']]''' bija 99. reize, kad notika [[Giro d'Italia|šīs sacensības]], un otro reizi karjerā par velobrauciena uzvarētāju kļuva [[Vinčenco Nibali]]? * ... atšķirībā no gāzētajiem saldinātajiem dzērieniem, '''[[gāzēts ūdens|gāzētam ūdenim]]''' nav būtiskas ietekmes uz cilvēka [[veselība|veselību]], tas var arī mazināt [[gremošana]]s traucējumus ([[dispepsija|dispepsiju]])? [[Attēls:Karel Valois (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Francijas karalis|Francijas karaliskās]] [[Valuā dinastija]]s nodibinātājs '''[[Šarls Valuā]]''' <small>(attēlā)</small> bija ļoti ietekmīgs [[politiķis]], dažādos dzīves posmos bija karaļa dēls, brālis, karaļu tēvocis un tēvs, taču pats par karali tā arī nekad nekļuva? * ... [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] jūrasbraucējs '''[[Ludvigs fon Hāgemeisters]]''', kurš trīskārt apkuģojis apkārt [[pasaule]]i, [[1818. gads|1818. gadā]] kļuva par Krievijas Amerikas ([[Aļaska]]s) gubernatoru? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gada]] janvārī mirušais [[latvieši|latviešu]] [[rokenrols|rokenrola]] mūziķis '''[[Pits Andersons]]''' tiek dēvēts par "par pirmo nopietni vērtējamo [[rokmūzika|rokeri]] bijušajā [[Padomju Savienība|PSRS]]"? [[Attēls:Parahyaena brunnea 4.jpg|border|right|50px]] * ... pat viena pati '''[[brūnā hiēna]]''' <small>(attēlā)</small> spēj atņemt [[leopards|leoparda]] tēviņam medījumu, uzdzenot plēsēju kokā? * ... galda [[spēle]] diviem spēlētājiem uz 64 lauciņu galdiņa '''[[šatrandža]]''', kas radās [[Āzija|Āzijā]] [[5. gadsimts|5. gadsimta]] beigās — [[6. gadsimts|6. gadsimta]] sākumā, ir tiešs [[šahs|šaha]] priekštecis? * ... daži pētnieki uzskata, ka '''[[nanobaktērijas]]''' ir jauna [[organismu valsts]], taču citi uzskata tās par vienkāršākiem abiotiskas dabas veidojumiem? [[Attēls:Guillermo del Toro by Gage Skidmore 3.jpg|border|right|50px]] * ... [[Pīters Džeksons]] meksikāņu [[kinorežisors|režisoru]] '''[[Giljermo del Toro]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji izvēlējās par režisoru "Hobita" triloģijai, un, lai gan viņš projektu pameta producēšanas nesaskaņu dēļ, tomēr viņa vārds ir iekļauts titros kā scenārija līdzautors? * ... kopš [[1954. gads|1954. gada]] [[japāņi|japāņu]] kinofilmas '''"[[Godzilla]]"''' ir uzņemtas 29 japāņu un 6 [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] filmas par šo briesmoni? * ... '''[[Eiro ieviešana Latvijā|ieviešot eiro Latvijā]]''', [[lats|latus]] mainīja pret [[eiro]] pēc kursa 1 EUR = 0,702804 LVL? [[Attēls:Habsburger BSB Cod icon 330 fol 15v.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Bohēmijas Rūdolfs I|Rūdolfs I]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Hābsburgi|Hābsburgu]] valdnieks [[Bohēmija]]s tronī? * ... '''[[2003. gada Eiropas Savienības paplašināšanās līgums]]''' ir gandrīz 6000 lappušu garš? * ... '''[[Uzvaras Līdums]]''' [[Olaines pagasts|Olaines pagastā]] ir izveidojies nosusinātā purvā ierīkojot 16 paraugsaimniecības, kuras īpašumā [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] saņēma [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijas]] [[Latvijas brīvības cīņas|Brīvības cīņu]] veterāni? [[Attēls:Alan Rickman after Seminar (3).jpg|border|right|50px]] * ... [[2016. gads|2016. gadā]] mirušais [[angļi|angļu]] aktieris '''[[Elans Rikmens]]''' <small>(attēlā)</small> pēdējo kinolomu nospēlēja [[2015. gads|2015. gada]] britu kara drāmā "Visuredzošā acs"? * ... '''[[Portugāles Pirmā Republika]]''' bija politiski un ekonomiski haotisks periods [[Portugāle]]s vēsturē, kurā 16 gadu laikā valstij bija deviņi [[Portugāles prezidents|prezidenti]] un 44 [[valdība]]s? * ... '''''[[Netflix]]''''' ir viena no lielākajām [[kinofilma|filmu]] un televīzijas seriālu [[straumēšana]]s [[interneta lapa|interneta lapām]] ar vairāk kā 81 miljonu abonentu? [[Attēls:Kameņecas pils Jaunaglonā 2000-10-14.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunaglona]]s''' ciems vēsturiski veidojies ap Kameņecas muižu <small>(attēlā)</small> [[Rušona ezers|Rušona ezera]] krastā? * ... '''[[2016. gada Latvijas šaha čempionāts|2016. gada Latvijas šaha čempionātā]]''' par čempionu savā trīsdesmit gadu jubilejā pirmo reizi kļuva [[Vladimirs Svešņikovs]], toties sieviešu konkurencē [[Laura Rogule]] izcīnīja jau devīto uzvaru [[Latvijas čempionāts šahā|Latvijas čempionātos]]? * ... '''[[osteodensitometrija]]s''' izmeklējuma laikā pret [[pacients|pacienta]] [[kauli]]em tiek raidīti divi [[rentgenstari|rentgenstaru]] kūļi ar atšķirīgiem enerģijas līmeņiem, taču [[radiācija]]s deva ir ļoti zema? [[Attēls:Leonardo da Vinci 043-mod.jpg|border|right|50px]] * ... tiek uzskatīts, ka '''[[Līza del Džokondo]]''' ir attēlota [[Leonardo da Vinči]] gleznā "[[Mona Liza]]" <small>(attēlā fragments)</small>? * ... [[mobilie sakari|mobilo sakaru]] operators '''"[[Bite (sakaru operators)|Bite]]"''' kā trešais [[Lietuva|Lietuvā]] darbību sāka [[1995. gads|1995. gadā]], bet [[Latvija|Latvijā]] — arī kā trešais — [[2005. gads Latvijā|2005. gadā]]? * ... '''[[nātrija sulfīts|nātrija sulfītu]]''' militārām vajadzībām izmanto [[trinitrotoluols|trinitrotoluola]] attīrīšanai? [[Attēls:Coat of arms of Ogre.svg|border|right|50px]] * ... uz '''[[Ogres ģerbonis|Ogres ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vairogs (heraldika)|vairoga]] attēlotās trīs melnās [[priedes]] apzīmē apkārtnes priežu [[mežs|mežus]], bet sudraba krāsas viļņotā sija — [[Ogres upe|Ogres upi]]? * ... pašreizējais [[Londona]]s [[administratīvais iedalījums]], ko veido 32 '''[[Londonas rajoni]]''' un [[Londonas Sitija|Sitija]], pastāv kopš [[1965. gads|1965. gada]] pilsētas teritorijas paplašināšanas? * ... '''[[Baikāla Amūras maģistrāle]]''' (jeb BAM) [[Krievija]]s austrumos tika plānota kā [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]] alternatīva militāro konfliktu ar [[Japāna|Japānu]] un [[Ķīna|Ķīnu]] gadījumā jau 20. gadsimta 30. gados, bet to pabeidza tikai [[2003. gads|2003. gadā]], kad tika nodots [[Severomuiskas tunelis]]? [[Attēls:Bateleur_Eagle_with_Kill.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[akrobātērglis]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Zimbabve]]s [[nacionālais putns]], kas arī ir attēlots valsts [[ģerbonis|ģerbonī]]? * ... [[Pareizticība|pareizticīgo]] kalendārā '''[[Angelina (personvārds)|Angelinas]]''' vārda dienu atzīmē četras reizes gadā: [[14. jūlijs|14. jūlijā]], [[12. augusts|12. augustā]], [[12. septembris|12. septembrī]] un [[23. decembris|23. decembrī]]? * ... [[1974. gads|1974. gada]] '''[[Neļķu revolūcija]]''' [[Portugāle|Portugālē]] bija pēdējā militārā sacelšanās [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]], kā arī iezīmēja [[Vidusjūra]]s valstu demokratizēšanos — [[Pulkvežu režīms]] [[Grieķija|Grieķijā]] un [[Francisko Franko]] režīms [[Spānija|Spānijā]] krita nākamā gada laikā? [[Attēls:Calidris-canutus.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[lielais šņibītis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no putnu sugām, kura veic visgarāko migrācijas lidojumu bez apstājas, šis attālums bieži vien sasniedz pat 5000 [[kilometri|km]]? * ... '''[[dēdēšana]]s''' procesā materiāls tiek pārvietots nelielā attālumā vai uzkrājas uz vietas, veidojot dēdēšanas garozu? * ... '''[[Jānis Baiks]]''' [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] novembrī par [[Valmiera]]s domes priekšsēdētāju kļuva, nomainot [[Inesis Boķis|Inesi Boķi]], kas tika ievēlēts [[12. Saeima|12. Saeimā]]? [[Attēls:Burek.jpg|border|right|50px]] * ... klasisks '''[[čebureks]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aitas|aitu]] [[tauki|taukos]] vārīts pusapļa formas neraudzētas [[mīkla (pārtika)|mīklas]] pīrāgs ar smalkās sloksnītēs sagrieztas [[gaļa]]s (bieži vien [[zirgi|zirga]] gaļas) pildījumu? * ... pa '''[[augu segaudi]]em''' notiek [[gāze|gāzu]] apmaiņa ar apkārtējo vidi un tiek uzņemtas [[barība]]s vielas? * ... [[1956. gads|1956. gadā]] '''[[Valentīna Butāne]]''' ieskaņoja [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] pirmo estrādes [[dziesma|dziesmu]] "Nenosūtītā vēstulīte jeb Liriskā dziesma"? [[Attēls:Ribbon-tailed Astrapia.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[lentastes astrāpija|lentastes astrāpiju]]''' <small>(attēlā tēviņš)</small> atklāja [[1938. gads|1938. gadā]], un tā ir pēdējā atklātā [[paradīzes putnu dzimta]]s suga? * ... par '''[[aisti]]em''' [[ģermāņi]] dēvējuši [[balti|baltus]], [[vikingu laiki|vikingu laikos]] — visus "Austrumu ceļa" iedzīvotājus, bet [[Indriķa hronika|Indriķa hronikā]] par ''Estones'' dēvēti vienīgi [[igauņi]], kas paši sevi par ''eesti'' sākuši dēvēt tikai 19. gadsimta sākumā? * ... '''[[vaidelotis|vaidelošu]]''' nosaukuma [[Senprūši|prūsiskā]] forma ''waidelotte'' ir cēlusies no [[Sakne (valodniecība)|saknes]] ''waist'', kuras nozīme [[senprūšu valoda|prūšu valodā]] ir "zināt, paredzēt"? [[Attēls:Trapenes (Bormaņu) muiža 2001-06-16.jpg|border|right|50px]] * ... no [[Vidzemes šoseja]]s uz '''[[Bormaņu muiža|Bormaņu muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja)</small> [[Trapene|Trapenē]] ved piecus kilometrus gara [[lapegles|lapegļu]] gatve, kas ir viena no garākajām [[Latvija|Latvijā]]? * ... bijušais [[Krievija]]s [[Šahs|Šaha]] federācijas prezidents '''[[Andrejs Seļivanovs]]''' ir bijis ne vien [[Pasaules čempionāts šaha kompozīciju risināšanā|pasaules čempions šaha kompozīciju risināšanā]], bet arī [[Krievijas Valsts dome]]s deputāts? * ... [[dzejnieks|dzejnieka]] '''[[Vitauts Ļūdēns|Vitauta Ļūdēna]]''', kas sevišķi pazīstams ar savu bērnu liriku, [[māte]] bija [[Edvarts Virza|Edvarta Virzas]] jaunākā māsa Zelma? [[Attēls:Slazar 1939.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antoniu de Oliveira Salazars]]''' <small>(attēlā)</small> bija faktiskais [[Portugāle]]s diktators no [[1932. gads|1932.]] līdz [[1968. gads|1968. gadam]], kad pakrītot vannasistabā guva asinsizplūdumu [[smadzenes|smadzenēs]] un tika atcelts no [[premjerministrs|premjerministra]] amata? * ... [[Sēlpils pagasts|Sēlpils pagasta]] centrs '''[[Sēlija (ciems)|Sēlija]]''' atrodas aptuveni 3,5 km attālumā no [[Daugava]]s kreisajā krastā esošās vēsturiskās [[Sēlpils pils|Sēlpils]] (mūsdienu [[Vecsēlpils]])? * ... literārais [[žurnāls "Avots"]] galvenā redaktora '''[[Aivars Kļavis|Aivara Kļavja]]''' vadībā [[Trešā Atmoda|Atmodas]] laikā kļuva par vienu no lielākajiem [[preses izdevumi]]em — [[1989. gads Latvijā|1989. gada]] beigās tā kopējā mēneša tirāža sasniedza pat 147 000 eksemplārus? [[Attēls:Egil Skallagrimsson 17c manuscript.jpg|border|right|50px]] * ... [[Islande]]s [[vikingi|vikingu]] virsaitis un dziesminieks (skalds) '''[[Egils Skallagrimsons]]''' <small>(iespējams, attēlā)</small>, kura dzīve aprakstīta [[Egila sāgas|Egila sāgās]] ar savu karadraudzi tika sirojis arī [[Kurzeme|Kurzemē]]? * ... pēdējo reizi '''[[PSRS Tautas skatuves mākslinieks|PSRS Tautas skatuves mākslinieka]]''' goda nosaukumu piešķīra [[1991. gads|1991. gada]] decembrī 11 māksliniekiem, tai skaitā estrādes dziedātājai [[Alla Pugačova|Allai Pugačovai]] un aktierim [[Oļegs Jankovskis|Oļegam Jankovskim]]? * ... pēc [[1934. gads|1934. gada]] valsts apvērsuma, [[Konstantīns Petss|Konstantīna Petsa]] diktatūras laikā, '''[[arodkameras Igaunijā]]''' veidoja kā alternatīvu vēlētam [[parlaments|parlamentam]]? [[Attēls:Apatite 2.jpg|border|right|50px]] * ... vislielākā '''[[apatīts|apatīta]]''' <small>(attēlā)</small> atradne pasaulē ir [[Hibīni|Hibīnu]] atradne [[Kolas pussala|Kolas pussalā]], [[Krievija|Krievijā]]? * ... bīskapa [[Kārlis Irbe (1861—1934)|Kārļa Irbes]] meita '''[[Anna Irbe]]''' savu dzīvi veltīja [[luterāņi|luterāņu]] misionāra darbībai [[Indija|Indijā]]? * ... [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] '''[[Semba]]''' bija visbagātākā un blīvāk apdzīvotā [[Senprūši|prūšu]] zeme? [[Attēls:Milvus milvus (2011-04-17 Switzerland Kanton Schaffhausen Gennersbrunn).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[sarkanā klija]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Velsa]]s [[nacionālais putns]]? * ... pēdējo reizi '''[[Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks|Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka]]''' goda nosaukumu piešķīra [[1989. gads Latvijā|1989. gadā]] aktrisei [[Akvelīna Līvmane|Akvelīnai Līvmanei]]? * ... '''[[Pelēču pamatskola]]''' [[Preiļu novads|Preiļu novadā]], kurā 2015./2016. mācību gadā mācījās tikai 59 skolēni, ir dibināta [[1914. gads Latvijā|1914. gadā]]? [[Attēls:Svein Tuft.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kanāda]]s [[šosejas riteņbraucējs|riteņbraucējs]] '''[[Sveins Tafts]]''' <small>(attēlā)</small> 15 gadu vecumā pameta skolu, lai ceļotu kopā ar savu suni, kāptu kalnos un veiktu garus ceļojumus ar [[velosipēds|velosipēdu]]? * ... '''[[raganošana]]s''' koncepts ir pastāvējis daudzu atšķirīgu pasaules tautu [[kultūra|kultūrās]], tomēr katrā no tām tam piedēvē savādākas iezīmes? * ... '''[[Orindžas apgabals|Orindžas apgabala]]''' [[Kalifornija|Kalifornijā]] populārākais [[tūrisms|tūrisma]] objekts ir [[Disnejlenda]], kas ir otrais apmeklētākais atrakciju parks pasaulē? [[Attēls:Andrej Sapieha. Андрэй Сапега (W. Gerson, 1860-62).jpg|border|right|50px]] * ... [[Livonijas karš|Livonijas kara]] [[Cēsu kauja (1578)|Cēsu kaujā]], kurā [[Polija-Lietuva|Polijas-Lietuvas]] karaspēks guva svarīgu uzvaru, [[lietuvieši|lietuviešu]] karavadonis bija '''[[Andžejs Sapeha]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Gaujasrēveļi]]''' [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Rankas pagasts|Rankas pagastā]] veidojušies ap kādreizējo [[kartons|kartona]] fabriku, tādēļ ciema agrākais nosaukums bija Kartonfabrika? * ... balva '''"[[Latvijas Lepnums]]"''' tiek pasniegta kopš [[2004. gads Latvijā|2004. gada]]? [[Attēls:Jamie Vardy 08 sierpnia 2015 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[futbolists]] '''[[Džeimijs Vārdijs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura miljons [[sterliņu mārciņa|mārciņu]] vērtā pāreja uz ''[[Leicester City]]'' 2012. gadā kļuva par rekordu spēlētājam no pusprofesionālas līgas, [[2015.—2016. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2016. gadā]] kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] otro rezultatīvāko spēlētāju un aizveda klubu līdz čempiontitulam? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] [[Latvija]]s valsts pārpirka vienam no [[Krievija]]s bagātākajiem cilvēkiem '''[[Viktors Vekselbergs|Viktoram Vekselbergam]]''' piederošu kompāniju, kas bija īpašnieks ēkai [[Talejas iela|Talejas ielā]] 1, kurā atrodas [[Valsts ieņēmumu dienests]] (līdz tam valsts ēku nomāja)? * ... [[poļi|polis]] '''[[Pjotrs Murdzja]]''' septiņas reizes ir uzvarējis [[Pasaules čempionāts šaha kompozīciju risināšanā|Pasaules čempionātā šaha kompozīciju risināšanā]] individuālajā vērtējumā? [[Attēls:Willem V (1748-1806), prins van Oranje-Nassau Rijksmuseum SK-A-408.jpeg|border|right|50px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] sakāves tika radīta [[Nīderlandes karaliste]] un par tās pirmo karali kļuva pēdējā stadhoudera '''[[Villems V|Villema V]]''' <small>(attēlā)</small> dēls [[Villems I]]? * ... '''''[[Litecoin]]''''' ir otrā lielākā [[kriptovalūta]] pēc tirgus kapitalizācijas, atpaliekot vien no ''[[Bitcoin]]''? * ... [[politiskā partija]] '''"[[Reģionu alianse]]"''' sākotnēji saucās "Rīgas apriņķa novadu apvienība"? [[Attēls:Jack Black 2 2011.jpg|border|right|50px]] * ... [[aktieris]] '''[[Džeks Bleks]]''' <small>(attēlā)</small> ir galvenais [[vokālists]] komiķu rokgrupā ''[[Tenacious D]]''? * ... [[2015. gads Latvijā|2015. gada]] decembrī uzņēmums "[[Mikrotīkls]]" veica 1 miljonu [[eiro]] lielu ziedojumu '''[[Bērnu slimnīcas fonds|Bērnu slimnīcas fondam]]''', kas ir līdz šim lielākais saņemtais ziedojums [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas]] attīstībai? * ... '''[[Maskarēnu milzu bruņurupuči|Maskarēnu milzu bruņurupuču]]''' izmiršanas iemesls bija nesaudzīgās [[Medniecība|medības]] laika posmā no salu atklāšanas [[16. gadsimts|16. gadsimta]] sākumā līdz [[19. gadsimts|19. gadsimta]] vidum, kad izzuda pēdējie šīs [[Ģints (bioloģija)|ģints]] pārstāvji? [[Attēls:AnophelesGambiaemosquito.jpg|border|right|50px]] * ... ne visas '''[[odveidīgie|odveidīgo]]''' sugas <small>(attēlā malārijas ods)</small> sūc [[asinis]], turklāt ar asinīm barojas tikai asinssūcēju sugu [[mātīte]]s, bet [[tēviņš|tēviņi]] barojas ar [[zieds|ziedu]] nektāru? * ... '''[[Viduslatgales Profesionālā vidusskola]]''', ko slēdza [[2015. gads Latvijā|2015. gadā]], darbojās [[Dagda|Dagdā]], [[Preiļi|Preiļos]], [[Jaunaglona|Jaunaglonā]] un [[Višķi|Višķos]]? * ... [[distanču slēpošana]]s sacensības '''''[[Tour de Ski]]''''', kas notiek [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] katru gadu kopš [[2006. gads sportā|2006. gada]], radušās, iespaidojoties no ''[[Tour de France]]'' [[riteņbraukšana]]s sacensībām? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 119-1721, Gregor Strasser.jpg|border|right|50px]] * ... vienu no bijušajiem [[NSDAP]] vadītājiem '''[[Gregors Štrasers|Gregoru Štraseru]]''' <small>(attēlā)</small>, tāpat kā citus [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] konkurentus partijas iekšienē, nogalināja [[Garo nažu nakts]] laikā? * ... [[cilvēki]]em '''[[gāzu gangrēna]]''' visbiežāk ir sastopama [[karš|kara]] laikā — tā attīstās [[karavīri]]em pēc iegūtas dziļas traumas? * ... [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāņa Valdemāra]] māsa '''[[Marija Medinska-Valdemāre]]''' bija viena no pirmajām [[latvieši|latviešu]] [[rakstniece|rakstniecēm]]? [[Attēls:Ludwig August von Mellin.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ludvigs Augusts Mellīns]]''' <small>(attēlā)</small> pēc [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I|Pāvila I]] rīkojuma 18. gadsimta beigās sastādīja [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] un [[Igaunijas guberņa]]s pirmo [[atlants|atlantu]] ''Atlas von Livland und Ehstland''? * ... '''[[iekšējās sekrēcijas dziedzeri]]''' regulē [[cilvēks|cilvēka]] organisma augšanu, attīstību, [[Vairošanās|vairošanos]] un pat nosaka garastāvokli? * ... '''[[kontaktu līdzstrāvas elektromotors|kontaktu līdzstrāvas elektromotora]]''' griešanās [[ātrums]] ir tieši proporcionāls barošanas avota [[spriegums|spriegumam]]? [[Attēls:Hjalmar Schacht.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s Reihsbankas prezidents no [[1933. gads|1933.]] līdz [[1939. gads|1939. gadam]] '''[[Hjalmars Šahts]]''' <small>(attēlā)</small> pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika tiesāts [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] un attaisnots? * ... aptuveni 75% no '''[[dīzeļdegviela]]s''' veido [[alkāni]], bet atlikušos 25% veido [[aromātiskie ogļūdeņraži]], piemēram, [[naftalīns]]? * ... iepriekšējo sezonu [[Rīgas VEF]] aizvadījušais basketbolists '''[[Džošs Harelsons]]''' bija [[NBA]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] debitantu rekorda (vienā spēlē guvis vismaz 12 punktus, 12 atlēkušās bumbas, iemetot 4 trīspunktu metienus) īpašnieks, līdz to dažas sezonas vēlāk sasniedza arī [[Kristaps Porziņģis]]? [[Attēls:Hyophorbe amaricaulis palma.JPG|border|right|50px]] * ... '''''[[Hyophorbe amaricaulis]]''''', kas tiek dēvēta par vientuļo palmu, ir viena no visapdraudētākajām [[augi|augu]] sugām uz [[Zeme]]s, kuras vienīgais izdzīvojušais eksemplārs <small>(attēlā)</small> aug Kjurepaipas [[botāniskais dārzs|botāniskajā dārzā]]? * ... grupas "[[Līvi (grupa)|Līvi]]" leģendārās dziesmas '''"[[Dzimtā valoda (dziesma)|Dzimtā valoda]]"''' vārdu autors ir moldāvu [[dzejnieks]] Grigore Vieru? * ... apokrīnie '''[[sviedru dziedzeri]]''', kas [[cilvēks|cilvēkam]] atrodas padusēs un zonā ap [[Anālā atvere|anālo atveri]], nepilda dzesēšanas funkciju un kļūst aktīvi tikai pēc [[pubertāte]]s sasniegšanas? [[Attēls:LeBron James (15662939969).jpg|border|right|50px]] * ... [[Klīvlendas "Cavaliers"]] <small>(attēlā [[Billa Rasela NBA finālsērijas vērtīgākais spēlētājs|finālsērijas MVP]] [[Lebrons Džeimss]])</small>, ar 4—3 uzvarot '''[[2016. gada NBA finālsērija|2016. gada NBA finālsērijā]]''' pēc nonākšanas zaudētājos ar 1—3, kļuva par pirmo [[NBA]] komandu, kas veikusi šādu atspēlēšanos? * ... [[sunnītu islāms|sunnītu islāma]] organizācija '''[[Musulmaņu brālība]]''' kopš [[2013. gads|2013. gadā]] [[Ēģipte|Ēģiptē]] ir pasludināta par [[terorisms|teroristisku]]? * ... '''[[Hērostrats]]''' 356. gadā p.m.ē. [[Artemīdas templis|Artemīdas templi]] [[Efesa|Efesā]] (viens no [[septiņi pasaules brīnumi|septiņiem pasaules brīnumiem]]) nodedzināja, jo vēlējās kļūt slavens un iemūžināt savu vārdu? [[Attēls:PapstEugen.jpg|border|right|50px]] * ... [[1439. gads|1439. gadā]] [[Bāzele]]s koncils [[pāvests|pāvestu]] '''[[Eugenijs IV|Eugeniju IV]]''' <small>(attēlā)</small> atcēla no amata, ievēlot antipāvestu Fēliksu V, tomēr konfliktā uzvaru guva Eugenijs IV? * ... bijušais [[futbolists]] un grupas ''Westlife'' [[dziedātājs]] '''[[Nikijs Bairns]]''' pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], taču nekvalificējās finālam? * ... galējo, tālāk praktiski nemainīgo '''[[ekoloģiskā sukcesija|ekoloģiskās sukcesijas]]''' stadiju sauc par klimaksu? [[Attēls:135-BVolo Delta 2006 12 24 009.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Esīno Lario]]''' <small>(attēlā)</small> [[Itālija|Itālijā]] ir mazākā pilsēta, kurā notiek ''[[Wikimedia Foundation]]'' konference ''[[Wikimania]]''? * ... [[1876. gads|1876. gadā]] '''[[Bille|Billē]]''' tika izveidota [[Latvija|Latvijā]] pirmā [[hidroelektrostacija]] ar hidroturbīnām — tūka [[fabrika]]s mašīnu darbināšanai un apgaismošanai? * ... '''[[reibonis|reiboņa]]''' iemesli ir traucējumi vestibulārajā (līdzsvara) aparātā iekšējā [[auss|ausī]] vai [[galvas smadzenes|galvas smadzenēs]]? [[Attēls:Bottle palms indigenous endemic plantgarden.JPG|border|right|50px]] * ... pēdējās savvaļas '''[[pudeļpalma]]s''' <small>(attēlā)</small> ir saglabājušās nelielajā [[Raundas sala|Raundas saliņā]], kur [[1988. gads|1988. gadā]] bija atlikuši astoņi pieauguši koki un seši jauni stādiņi, izglābušies no salā ievestajiem [[truši]]em; vēlāk palmu audžu blīvums pieaudzis? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] ir plānots '''[[Preiļu Valsts ģimnāzija]]i''' piešķirt tās dibinātāja '''[[Jānis Eglītis|Jāņa Eglīša]]''' vārdu? * ... [[Ķīnas Tautas Republika]]s valdība '''[[hueji|huejus]]''' klasificē kā [[tautība|tautību]], lai gan vēsturiski nosaukums attiecies uz [[islāmticīgie]]m Ķīnas iedzīvotājiem un musulmaņiem ārpus valsts robežām? [[Attēls:Albert I Koning der Belgen.jpg|border|right|50px]] * ... [[Beļģijas karalis]] '''[[Alberts II (Beļģija)|Alberts I]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgais ārzemnieks [[valsts vadītājs]], kas saņēmis divus augstākos starpkaru [[Latvija]]s apbalvojumus — [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]] un [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? * ... [[2015. gads Latvijā|2015. gadā]] mirušais dziedātājs '''[[Harijs Ozols]]''' ir apglabāts [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]] līdzās mātei aktrisei [[Antra Liedskalniņa|Antrai Liedskalniņai]]? * ... '''[[Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultāte]]s''' Studējošo pašpārvalde katru gadu [[aprīlis|aprīlī]] rīko "[[Putra|Putru]] dienas", kurās tiek uzstādīts kāds [[pārtika]]s rekords? [[Attēls:Charlotte Rampling.jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] aktrises '''[[Šārlota Remplinga|Šārlotas Remplingas]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Godfrijs Remlings bija [[vieglatlēts]], [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada olimpisko spēļu]] čempions [[4x400 m stafete|4x400 m stafetē]]? * ... lielākais atklātais '''[[ortoklazs|ortoklaza]]''' [[kristāls]] tika atrasts [[Urālu kalni|Urālu kalnos]], [[Krievija|Krievijā]], tas svēra aptuveni 100 [[tonna]]s? * ... populārās [[Apvienotā Karaliste|britu]] [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] romantiskās kinokomēdijas '''"[[Tāda ir mīlestība]]"''' sižetu veido vairākas līnijas, kas vietām filmā sastopas, tomēr būtībā ir atsevišķi [[mīla]]s stāsti? [[Attēls:Luis Leon Sanchez CD.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luiss Leons Sančess]]''' <small>(attēlā)</small> četras reizes ir uzvarējis [[Spānija]]s čempionātā [[riteņbraukšanas individuālais brauciens|riteņbraukšanas individuālajā braucienā]]? * ... '''[[Saūda Arābijas administratīvais iedalījums|Saūda Arābijas administratīvo iedalījumu]]''' veido 13 mintakas, kas sīkāk iedalās 118 muhāfazās? * ... [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] periodā '''[[14. Gvardes Armijas loma Piedņestras konfliktā]]''' noveda pie starptautiski neatzītās [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s pastāvēšanas? [[Attēls:Tasdevil large.jpg|border|right|50px]] * ... lielākā daļa '''[[plēsējsomaiņi|plēsējsomaiņu]]''' ir [[pele]]s lielumā, taču dažas sugas ir krietni lielākas, [[Tasmanijas velns|Tasmanijas velnam]] <small>(attēlā)</small> sasniedzot 80 [[centimetrs|cm]] garumu? * ... [[1906. gads|1906. gadā]] dibinātais '''[[Krakovas "Cracovia"]]''' ir vecākais joprojām pastāvošais [[Polija]]s [[futbola klubs]]? * ... [[Smiltenes novads|Smiltenes novada]] '''[[Mēri|Mēru]]''' ciema agrākais nosaukums bija Mēris, bet [[Latvijas PSR]] laikā tie saukti par Birzuļiem? [[Attēls:Rally "Kurzeme 1965".jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Rallijs Kurzeme|rallijs "Kurzeme"]]''' <small>(attēlā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]])</small> ir senākais un tradīcijām bagātākais [[autorallijs]] [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]? * ... [[18. gadsimts|18. gadsimta]] vidū '''[[Mārsnēni]]''' izveidojās par vienu no [[Brāļu draudze]]s centriem? * ... [[Līgatnes novads|Līgatnes novada]] '''[[Skaļupes|Skaļupēs]]''' atrodas rehabilitācijas centrs "Līgatne", zem kura [[Padomju Savienība|padomju]] laikā tika izbūvēts slepens bunkurs [[Latvijas PSR]] augstākās vadības vajadzībām, kas mūsdienās ir tūrisma objekts? [[Attēls:Asif Ali Zardari - 2009.jpg|border|right|50px]] * ... [[Pakistāna]]s prezidents no [[2008. gads|2008.]] līdz [[2013. gads|2013. gadam]] '''[[Asifs Ali Zardārī]]''' <small>(attēlā)</small> ir noslepkavotās premjerministres [[Bēnazīra Bhuto|Bēnazīras Bhuto]] atraitnis, bet arī ticis apsūdzēts par viņas brāļa Murtaza Bhuto [[slepkavība]]s organizēšanu? * ... '''[[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]]''' titulu līdz pat mūsdienām lieto arī [[Lielbritānijas karaļi]], bet agrāk arī [[Francijas Karaliste]]s troņmantnieki? * ... [[1918. gads|1918. gadā]], būdams kaprāļu skolas instruktors, '''[[Rihards Gustavs Borgelins]]''' piekrita komandēt [[dāņi|dāņu]] brīvprātīgo vienību — [[Dāņu un baltiešu palīdzības korpuss|Dāņu un baltiešu palīdzības korpusu]], kura uzdevums bija atbalstīt [[Igaunijas Aizsardzības spēki|Igaunijas bruņotos spēkus]] cīņās pret [[Boļševiki|lieliniekiem]]? [[Attēls:Raheem Sterling in 2014.JPG|border|right|50px]] * ... [[Anglija]]s [[futbolists]] '''[[Rahīms Stērlings]]''' <small>(attēlā)</small> [[Anglijas futbola izlase|pieaugušo izlases]] sastāvā pirmos divus vārtus guvis pret [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvu]] un [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]]? * ... [[Vilhelms Reihs|Vilhelma Reiha]] [[pseidozinātne|pseidozinātniskā]] teorija uzskatīja, ka ķermeniskā '''[[orgons|orgona]]''' trūkums vai nepilnīgums var būt dažādu [[saslimšana|saslimšanu]] sakne, piemēram, [[Vēzis (slimība)|vēža]]? * ... [[1809. gads|1809. gadā]] [[Tērbatas Universitāte|Tērbatas Universitāti]] absolvējušais '''[[Kārlis Viljams]]''' bija pirmais [[latvieši|latvietis]], kas studējis šajā augstskolā? [[Attēls:Numbat Full Standing.jpg|border|right|50px]] * ... [[plēsīgais somainis]] '''[[nambats]]''' <small>(attēlā)</small>, ko uzskata par [[Rietumaustrālija]]s simbolu, mūsdienās ir izzudis 99% no tā kādreizējā izplatības areāla? * ... '''[[Savienotās dzirnavas (Bauska)|Savienotās dzirnavas]]''' bija 20. gadsimta pirmās puses lielākais industriālais uzņēmums [[Bauska|Bauskā]], kas vienīgais nodrošināja pilsētu ar [[elektrība|elektrību]]? * ... '''[[Rīgas Dabaszinību skola]]''' ir vienīgais bērnu un jauniešu vides izglītības centrs [[Latvija|Latvijā]]? [[Attēls:Mimosa Pudica.gif|border|right|50px]] * ... '''[[kautrā mimoza|kautrās mimozas]]''' <small>(attēlā)</small> lapas sakļaujas kopā, ja tām pieskaras? * ... '''[[ANO vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām]]''' tika parakstīta [[1992. gads|1992. gadā]] [[Zemes samits|Zemes samitā]] [[Riodežaneiro]]? * ... [[1222. gads|1222. gadā]] dibinātā '''[[Padujas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām [[universitāte|universitātēm]] pasaulē un otra vecākā [[Itālija|Itālijā]] pēc [[Boloņas Universitāte]]s? [[Attēls:Kalēja ala 2003-10-18.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas pamatieži|Latvijas pamatiežu]]''' virsmu lielākajā teritorijas daļā veido [[devons|devona]] perioda ieži <small>(attēlā Kalēja ala)</small>? * ... '''[[senkrievu valoda]]''' tika lietota līdz pat [[15. gadsimts|15. gadsimtam]], bet līdztekus tai kā [[literārā valoda]] lietota [[baznīcslāvu valoda]]? * ... [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] [[Andris Vaņins|Andra Vaņina]] pārstāvētais klubs '''''[[FC Sion]]''''' 13 reizes ir izcīnījis [[Šveice]]s kausu, taču tikai divas reizes kļuvis par valsts čempionu? [[Attēls:Tangram set 00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tangrams]]''' <small>(attēlā)</small> ir izgudrots [[Ķīna|Ķīnā]] [[Sunu dinastija]]s laikā, bet līdz ar [[tirdzniecība]]s kuģu kustību [[19. gadsimts|19. gadsimtā]] šo spēli pārņēma arī [[Eiropa]]? * ... [[Padomju Krievija]]s Milicijas galvenās pārvaldes priekšnieks no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1919. gads|1919. gadam]] bija [[latvieši|latviešu]] čekists '''[[Andrejs Dižbite]]'''? * ... [[Igaunija]]s diplomāts '''[[Ernsts Jāksons]]''' bija, iespējams, [[diplomāts]] ar visilgāko nepārtraukta darba stāžu pasaulē — vairāk nekā 70 [[gadi]]? * ... apmēram 8 mēnešu laikā, atrodoties jūrā, '''[[Atlantijas tuklītis|Atlantijas tuklīši]]''' <small>(attēlā)</small> pārlidojumos veic gandrīz 8000 [[kilometri|km]], bet krastā izkāpj tikai ligzdošanas laikā? * ... '''[[2014.—2015. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spēlētājs bija Aleksandrs Meiers, kas guva 19 vārtus, taču viņam sekoja uzreiz divi čempionu [[Minhenes "Bayern"]] spēlētāji — [[Roberts Levandovskis]] un [[Arjens Robens]] —, kas katrs iesita 17 vārtus? * ... vienīgās ziņas par '''[[Latviešu Jurģis|Latviešu Jurģi]]''' ir saglabājušās no [[1270. gads|1270. gadā]] pabeigtā '''[[Jersikas evaņģēlijs|Jersikas evaņģēlija]]''' pēcvārda, pēc kā tiek secināts, ka [[evaņģēlijs|evaņģēlija]] tulkotājs [[senkrievu valoda|senkrievu valodā]] varēja būt [[Jersikas pils|Jersikas pilī]] dzīvojoša [[Pareizticība|pareizticīgo]] mācītāja dēls? [[Attēls:Lesserbilby.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mazais trušbandikuts]]''' <small>(attēlā)</small>, kas mājoja [[Austrālija]]s vidienes un rietumdaļas [[tuksneši|tuksnešos]], visticamākais, ir izmiris [[1950. gadi|20. gadsimta 50. gados]]? * ... [[Itālija]]s un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] starptautiskais [[automobiļi|automobiļu]] ražotājs '''''[[Fiat Chrysler Automobiles]]''''' ir pasaulē septītā lielākā [[autobūves kompānija]]? * ... [[1907. gads Latvijā|1907. gadā]] '''[[Lizdēni|Lizdēnos]]''' barons [[Haralds Loudons]] apgredzenoja [[meža pīle|meža pīli]], līdz ar to aizsākot putnu gredzenošanas praksi tagadējā [[Latvija]]s teritorijā un visā [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]]? [[Attēls:Almandinas.jpg|border|right|50px]] * ... granātu grupas [[minerāls|minerālam]] '''[[almandīns|almandīnam]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukumu ir devis [[Senā Roma|Senās Romas]] enciklopēdists [[Plīnijs Vecākais]]? * ... daudzi nesaspiežami [[šķidrumi]], tostarp [[majonēze]], zemesriekstu sviests, kečups, kā arī daži industriālie materiāli, piemēram, šķidra [[plastmasa]], [[Asfaltbetons|asfalts]], [[betons]], ir '''[[neņūtoniski šķidrumi]]'''? * ... [[Latvija]]s [[skeletonists]] '''[[Ģirts Ostenieks]]''' gāja bojā [[2001. gads Latvijā|2001. gada]] [[28. oktobris|28. oktobrī]] negadījumā [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas bobsleja un kamaniņu trasē]], ietriecoties tukšās [[Krievija]]s komandas [[bobslejs|bobsleja]] kamanās? [[Attēls:Jersikas pilskalns.JPG|border|right|50px]] * ... [[Indriķa hronika|Indriķa hronikā]] '''[[Jersikas pils]]''' <small>(attēlā pilskalns mūsdienās)</small> ir aprakstīta kā bagāta apcietināta [[pilsēta]] ar vārtiem, [[Pareizticība|pareizticīgo]] baznīcām, kurās bija [[zvans|zvani]] un [[svētbilde]]s, savukārt pilī bija [[sudrabs|sudraba]] rotas un purpurs? * ... '''''[[KAA Gent]]''''' klubs 2014.—2015. gada sezonā pirmo reizi kļuva par [[Beļģija]]s čempionu futbolā? * ... '''[[biodegviela]]''' tiek uzskatīta par neitrālu attiecībā uz [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] emisijām, kas rodas, [[degviela|degvielu]] sadedzinot, jo [[augi]] augot oglekļa dioksīdu absorbē? [[Attēls:Friedrich Karl HK 02.jpg|border|right|50px]] * ... lai arī par '''[[Somijas karaliste]]s''' valdnieku [[1918. gads|1918. gada]] [[9. oktobris|9. oktobrī]] tika ievēlēts [[Vācijas impērija|Vācijas imperatora]] [[Vilhelms II Hohencollerns|Vilhelma II]] brālēns firsts '''[[Frīdrihs Karls fon Hessens]]''' <small>(attēlā)</small>, viņš [[Somija|Somijā]] neieradās un tronī tā arī nekāpa? * ... primārie '''[[smadzeņu audzēji]]''' ik gadu veidojas apmēram 250 tūkstošiem [[cilvēks|cilvēku]] pasaulē, kas ir mazāk nekā 2% no visiem [[Vēzis (slimība)|vēžiem]]? * ... [[Laidze]]s muižas mežziņa ģimenē dzimušais '''[[Osvalds Šmīdebergs]]''' tiek uzskatīts par vienu no modernās [[farmakoloģija]]s izveidotājiem? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-Z0309-310, Zerstörtes Dresden.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Drēzdenes bombardēšana]]s''' rezultātā <small>(attēlā)</small> aptuveni ceturtā daļa rūpniecības uzņēmumu un puse pārējo ēku tika iznīcinātas vai būtiski sagrautas; pēc dažādiem avotiem gāja bojā 25 tūkstoši līdz pat 500 tūkstoši cilvēku? * ... kopš [[2012. gads Latvijā|2012. gada]] portāla '''"[[Satori]]"''' galvenais redaktors ir filosofs [[Ilmārs Šlāpins]]? * ... [[1964. gads|1964. gadā]], lai novērstu pilsētas gaismas starojuma ietekmi, '''[[Tartu observatorija]]''' pārcēlās uz Teraveres ciemu 20 km no [[Tartu]]? * ... pēc [[Igaunija]]s okupācijas [[1940. gads|1940. gada]] vasarā padomju vara bijušo valsts vadītāju '''[[Jiri Jāksons|Jiri Jāksonu]]''' <small>(attēlā)</small> apcietināja, izsūtīja uz [[Krievija|Iekškrieviju]], kur nošāva, izpildot piespriesto [[nāvessods|nāvessodu]]? * ... [[Austroungārija]]s pēdējā imperatora [[Kārlis I Hābsburgs|Kārļa I]] tēvs '''[[erchercogs Oto]]''' bija pazīstams kā vieglas uzvedības persona un vairākkārt iesaistījās dažādos skandālos, atsvešinoties no galma? * ... mūsdienās pamestā '''[[Galgauskas stacija]]''' tika atklāta [[1973. gads Latvijā|1973. gadā]] Tirzas raķešu bāzes [[Padomju armija|militārpersonu]] un tuvējā [[Galgauska]]s ciema iedzīvotāju vajadzībām? [[Attēls:Numbat.jpg|border|right|50px]] * ... līdz mūsdienām ir izdzīvojuši tikai neliela auguma '''[[plēsīgie somaiņi]]''' <small>(attēlā [[nambats]])</small>, lielajiem plēsējiem izzūdot līdz ar [[cilvēks|cilvēka]] parādīšanos kontinentā, apmēram pirms 50 000 gadiem? * ... rakstnieces '''[[Aīda Niedra|Aīdas Niedras]]''' īstais vārds bija Ida? * ... '''[[želatīns]]''' ir [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] maisījums bez [[garša]]s, kas tiek iegūts no dažādu dzīvnieku [[saistaudi|saistaudu]] [[proteīns|proteīna]] [[kolagēns|kolagēna]]? [[Attēls:Kangaroo and joey03.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[austrumu pelēkais ķengurs]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs lielākais [[zīdītājs]] [[Austrālija|Austrālijā]], par to lielāks ir tikai [[rudais ķengurs]]? * ... pirmais '''[[semikols|semikolu]]''' lietoja [[itāļi|itāļu]] gleznotājs Alduss Manūcijs [[1494. gads|1494. gadā]], lai atdalītu [[vārdi|vārdus]] ar pretēju nozīmi? * ... [[dzeja|dzejā]] sarakstīto '''[[Ījaba grāmata|Ījaba grāmatu]]''' uzskata par vienu no [[Literatūra|literārajā]] ziņā labākajiem [[Vecā Derība|Vecās Derības]] darbiem? [[Attēls:Armitage Siren.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Sirēnas (mitoloģija)|sirēnu]]''' <small>(attēlā 19. gadsimta gleznā)</small> skaits [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] svārstījies starp divi un pieci; [[Homērs]] "[[Odiseja|Odisejā]]" min, ka ir divas sirēnas, bet nemin viņu vārdus un izcelsmi? * ... [[2015. gads Latvijā|2015. gadā]] mirušais [[gleznotājs]] '''[[Jurģis Skulme]]''' [[Latvijas PSR|padomju laikā]] tika notiesāts "par [[Padomju Savienība|padomju iekārtas]] diskreditēšanu", sodu izciešot "labošanas darbos"? * ... tiek uzskatīts, ka [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] '''[[nanomedicīna]]s''' tirgus būs 96,9 miljardi [[ASV dolārs|dolāru]] liels? [[Attēls:Willim Fermor.jpeg|border|right|50px]] * ... [[skoti|skotu]] un [[Vācbaltieši|vācbaltu]] cilmes [[Krievijas impērija]]s ģenerālis '''[[Vilhelms Georgs fon Fermors]]''' <small>(attēlā)</small> par nopelniem [[Septiņgadu karš|Septiņgadu karā]] no [[Elizabete Romanova|ķeizarienes Elizabetes]] saņēma [[Nītaure]]s muižu kopā ar Annas, [[Mārcienas muiža|Mārcienas]] un [[More]]s muižām? * ... '''[[Ezernieku karsta kritenes]]''' no citām līdzīgām vietām atšķiras ar to, ka tajās ir trīs lielas [[karsts|karsta]] kritenes, kas veido vienotu sistēmu? * ... katrai no pusēm ir tiesības izdarīt '''[[rokāde|rokādi]]''' vienu reizi [[šahs|šaha]] partijas gaitā? [[Attēls:Pleurotus ostreatus JPG7.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[austeru sānause|austeru sānausi]]''' <small>(attēlā)</small> pirmoreiz sāka audzēt [[Vācija|Vācijā]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, un tagad tā ir viena no biežāk audzētajām [[sēne|sēnēm]] pasaulē? * ... pēc [[Latvijas Ārlietu ministrija]]s aplēsēm [[Sibīrija]]s un [[Urāli|Urālu]] [[latvieši|latviešu]] skaits, ko koordinēja '''[[Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padome]]''', [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] beigās tika vērtēts ap 200 000 cilvēku? * ... '''[[mākslīgā koma]]''' tiek pielietota, lai pasargātu cilvēka [[smadzenes]] no [[tūska]]s rašanās, samazinot galvas smadzeņu [[vielmaiņa]]s ātrumu, kā arī smadzeņu [[Asinis|asins]] plūsmas ātrumu? [[Attēls:AlbertusMagnus.jpg|border|right|50px]] * ... uzskata, ka [[1255. gads|1255. gadā]] saistībā ar [[dominikāņu ordenis|dominikāņu ordeni]] [[Rīga|Rīgā]] varētu būt uzturējies ievērojamākais [[viduslaiki|viduslaiku]] [[vācieši|vācu]] [[filozofs]] un [[teologs]] '''[[Alberts Lielais]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[endēms|endēmais]] '''[[Seišelu piekūns]]''' ir vienīgais ligzdojošais dienas [[plēsīgais putns]] [[Seišelu salas|Seišelu salās]]? * ... [[2015. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2015. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]] '''[[Dāvis Ikaunieks]]''' no [[FK Liepāja|FK "Liepāja"]] ar gūtiem 15 vārtiem kļuva par [[Virslīga (futbols)|Virslīgas]] rezultatīvāko spēlētāju? [[Attēls:Carnival Youth 20160516 Innsbruck 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[2015. gads Latvijā|2015. gadā]] grupa '''''[[Carnival Youth]]''''' <small>(attēlā)</small> iesildīja grupas "[[Prāta Vētra]]" albuma "[[7 soļi svaiga gaisa]]" turnejas [[koncerts|koncertus]]? * ... '''[[Horvātijas administratīvais iedalījums|Horvātijas administratīvā iedalījuma]]''' pirmo līmeni veido 20 župānijas un galvaspilsēta [[Zagreba]]? * ... '''[[patentbrīvie medikamenti]]''' ir oriģinālpreparātu ekvivalenti, kuru aktīvās vielas kvantitatīvais saturs un deva attiecīgās [[slimība]]s ārstēšanai ir identiska oriģinālzālēm? [[Attēls:View from Annapurna Base Camp.JPG|border|right|50px]] * ... aptuveni 32% no [[alpīnisti]]em, kas centušies uzkāpt [[Himalaji|Himalaju]] virsotnē '''[[Annapūrna|Annapūrnā]]''' <small>(attēlā)</small>, ir gājuši bojā? * ... '''[[Mārcienas muiža]]s''' pils līdz mūsdienām nav saglabājusies, toties netālajā Patmalnieku muižas ēku kompleksā iekārtota spa [[viesnīca]] „Mārcienas muiža”? * ... ir vairāk nekā 100 dažādu '''[[smurfi|smurfu]]''' tēlu? [[Attēls:Georg Friedrich Parrot.jpg|border|right|50px]] * ... [[franči|franču]] [[fiziķis]] '''[[Georgs Frīdrihs Parrots]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Tērbatas Universitāte]]s pirmais rektors? * ... [[Adele (dziedātāja)|Adeles]] albums '''''[[25 (albums)|25]]''''' kļuva par visvairāk pārdoto albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[21. gadsimts|21. gadsimtā]] — pirmajās trijās dienās tika pārdoti 2,3 miljoni kopiju? * ... [[2016. gads|2016. gada]] Eiropas čempionātā [[daiļslidošana|daiļslidošanā]] '''[[Angelina Kučvaļska]]''' izcīnīja 4. vietu, kas ir visu laiku labākais [[Latvija]]s daiļslidotāju sasniegums čempionāta vēsturē? [[Attēls:Vombatus ursinus -Maria Island National Park.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[vombati]]em''' <small>(attēlā '''[[parastais vombats]]''')</small> ir ļoti lēna [[vielmaiņa]], barība ceļo cauri to [[gremošanas sistēma]]i 8—14 [[diena]]s? * ... [[Psihiska slimība|psihiskas slimības]] dēļ '''[[Bavārijas karalis Oto]]''', kas tronī atradās no [[1886. gads|1886. gada]] līdz [[1913. gads|1913. gadam]], valdīja tikai formāli? * ... '''''[[Le Palamède]]''''' bija pasaulē pirmais [[preses izdevums]], kas bija pilnībā veltīts tikai [[šahs|šaham]]? [[Attēls:Chilavert sanlorenzo.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Paragvajas futbola izlase]]s vārtsargs '''[[Hosē Luiss Čilaverts]]''' <small>(attēlā)</small> bieži izpildīja sitienus pa vārtiem un ir vienīgais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] futbola vēsturē, kas guvis trīs vārtus vienā spēlē? * ... '''"[[Burvju flauta]]"''' ir pēdējā no [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] [[opera|operām]]: [[1791. gads]], kad notika tās pirmizrāde, ir arī [[komponists|komponista]] miršanas gads? * ... pēc [[1900. gads Latvijā|1900. gada]] ap '''[[Biržu (Madonas) muiža|Biržu muižas]]''' Leivēra krogu un [[Madonas dzelzceļa stacija|Madonas dzelzceļa staciju]] pakāpeniski izveidojās mūsdienu [[Madona]]s pilsēta? [[Attēls:Persian sand CAT.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[tuksneši|tuksnešos]] dzīvojošais '''[[smilšu kaķis]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekļauts apdraudēto dzīvnieku sarakstā, jo tā [[Dzīvnieku populācija|populācija]] ir ļoti sadrumstalota, neliela un ar tendenci samazināties? * ... '''[[Blažģa ezera dabas liegums]]''' [[Kurzeme|Kurzemē]] tika izveidots [[1999. gads Latvijā|1999. gadā]] [[kokvarde]]s [[reintrodukcija]]i? * ... [[Malta]]s pārstāve [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] '''[[Ira Losko]]''' piedalījās arī {{escy|2002}}. gada konkursā [[Tallina|Tallinā]], kurā ieņēma otro vietu, zaudējot vienīgi [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] pārstāvei [[Marija Naumova|Marijai Naumovai]]? [[Attēls:Vidhya Bhandari2.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Bidhja Devi Bhandari]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā sieviete [[Nepāla]]s prezidenta amatā? * ... [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] '''[[Gabriela Gunčīkova|Gabrielas Gunčīkovas]]''' izpildītā dziesma kļuva par pirmo [[Čehija]]s dziesmu, kas kvalificējusies konkursa finālam? * ... '''[[Vidzemes zemnieku pāriešana pareizticībā]]''' maksimumu sasniedza [[1847. gads|1847. gadā]], kad par [[Pareizticība|pareiztīcīgajiem]] kļuva 54 582 [[latvieši|latviešu]] un [[igauņi|igauņu]] [[zemnieki]]? [[Attēls:Gyr falcon - Falco rusticolus - Fálki 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[piekūnu ģints]] lielākais putns '''[[medību piekūns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Islande]]s [[nacionālais putns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pamatizglītība]]s''' ieguvi sāk tajā kalendārajā [[gads|gadā]], kurā [[bērns|bērnam]] aprit septiņi gadi? * ... viens no [[krāsu fotogrāfija]]s pionieriem [[Latvija|Latvijā]] '''[[Juris Georgs Benjamiņš]]''' par Benjamiņu "preses impērijas" mantinieku kļuva, kad mātes vecākā māsa, izdevēja [[Emīlija Benjamiņa]] viņu adoptēja? [[Attēls:Angina.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[angīna]]''' <small>(attēlā)</small> var būt ne tikai patstāvīga [[slimība]], bet arī viens no [[simptomi]]em [[infekcijas slimība|infekcijas slimībām]]? * ... [[kinofilma|mākslas filma]] '''"[[Ida (filma)|Ida]]"''' ieguva [[87. Kinoakadēmijas balva|87. Kinoakadēmijas balvu]] nominācijā [[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā filma svešvalodā"]], kļūstot par pirmo [[poļi|poļu]] mākslas filmu, kas saņēmusi šo balvu? * ... viens no '''[[ar airBaltic saistītie skandāli|ar ''airBaltic'' saistītajiem skandāliem]]''' ir fakts, ka uzņēmuma kapitāldaļu turētāja "Baltijas aviācijas sistēmas" deklarētie patiesā labuma guvēji līdz tā pārņemšanai valsts īpašumā nebija zināmi? [[Attēls:Red-footed Falcon.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] reti sastopamais '''[[kukaiņu piekūns]]''' <small>(attēlā tēviņš)</small> ir ļoti sabiedriska [[Plēsīgi putni|plēsīgo putnu]] suga, kas ligzdošanas laikā veido kolonijas? * ... '''[[Trīs valstu posms]]''' ir viens no asiņainākajiem [[Ķīnas vēsture]]s periodiem, zaudēto [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]] ziņā salīdzināms ar [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]]? * ... [[Mēness]] pārlidojuma laikā [[kosmosa kuģis]] '''''[[Apollo 13]]''''' atradās 400 171 [[Kilometrs|km]] attālumā no [[Zeme]]s, tādējādi misijas [[astronauti]] atradās vistālāk no Zemes cilvēces vēsturē? [[Attēls:Henry Lux head.jpg|border|right|50px]] * ... [[1312. gads|1312. gadā]] kronētais '''[[Heinrihs VII Luksemburgs|Heinrihs VII]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Luksemburgu dinastijas [[Svētās Romas imperators]]? * ... no '''[[Rojas osta]]s''' tiek organizēta neregulāra pasažieru satiksme uz [[Roņu sala|Roņu salu]]? * ... '''[[žurnāls "Šahs"|žurnāla "Šahs"]]''' redaktors 10 gadu garumā bija [[pasaules čempions šahā]] [[Mihails Tāls]]? [[Attēls:Florence Duomo from Michelangelo hill.jpg|border|right|50px]] * ... ilgu laiku '''[[Florences katedrāle]]s''' <small>(attēlā)</small> kupols bija lielākais pasaulē? * ... uz '''[[Briģu tīrelis|Briģu tīreli]]''' [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Vecsaules pagasts|Vecsaules pagastā]] ved [[kūdra]]s izvešanai izmantota [[Šaursliežu dzelzceļš|šaursliežu dzelzceļa]] līnija no [[Misas stacija]]s? * ... '''[[Kobrona skansts|Kobrona skansti]]''', kas atradās [[LU Dabaszinātņu akadēmiskais centrs|LU Dabaszinātņu akadēmiskā centra]] vietā, uzbūvēja [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara]] [[Rīga]]s aplenkuma laikā [[1621. gads Latvijā|1621. gadā]] netālu no senākā [[Sarkanais tornis (Pārdaugava)|Pārdaugavas Sarkanā torņa]]? [[Attēls:Skaistkalnes kritene.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[karsta kritene|karsta kriteņu]]''' <small>(attēlā Šķūņa kritene [[Skaistkalne|Skaistkalnē]])</small> veidošanās ir saistīta ar [[karsts|karstējošu]] iežu, piemēram, [[kaļķakmens|kaļķakmeni]] vai [[ģipsis|ģipsi]] klātbūtni? * ... '''[[Frīdrihs Jekelns]]''', kuru pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Rīga|Rīgā]] publiski [[Nāvessods|sodīja ar nāvi]], pakarot [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]], ir atbildīgs par vismaz 100 000 cilvēku nāvi [[Vācija]]s okupētajos apgabalos? * ... '''[[Islandes administratīvais iedalījums|Islandes administratīvā iedalījuma]]''' lielākā vienība pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] — '''[[Galvaspilsētas reģions (Islande)|Galvaspilsētas reģions]]''' — ir arī otrā mazākā vienība pēc platības? [[Attēls:ESC2016 winner's press conference 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' uzvarējusī [[Ukraina]]s dziedātājas [[Džamala]]s (attēlā) izpildītā dziesma '''''[[1944 (dziesma)|1944]]''''' pirms konkursa varēja tikt izslēgta dziesmas teksta iespējamā politiskā satura dēļ? * ... senākais [[Rīga]]s '''[[Augusta Deglava iela (Rīga)|Augusta Deglava ielas]]''' nosaukums kopš [[1885. gads|1885. gada]] bija Rumpju muižas iela, kas sākās pie [[Rīgas Svētā Pāvila evaņģēliski luteriskā baznīca|Svētā Pāvila baznīcas]] un veda līdz Rumpju muižai jeb Rumpmuižai tagadējā [[Dreiliņu apkaime|Dreiliņu apkaimē]]? * ... [[Rokmūzika|rokgrupa]] ''[[Metallica]]'' izveidojās pēc tam, kad '''[[Larss Ulriks]]''', izlēmis dibināt mūzikas grupu, [[Losandželosa]]s laikrakstā publicēja sludinājumu, uz kuru atsaucās [[Džeimss Hetfīlds]]? [[Attēls:Niccolò di Segna - Saint Lucy - Walters 37756.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Lūcija]]''' <small>(attēlā)</small> bija viena no pirmajām [[kristieši|kristiešu]] [[svētais|svētajām]], kas guvusi popularitāti jau pirms [[5. gadsimts|5. gadsimta]]? * ... divdesmitā [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijas filma '''"[[Mirsti citu dienu]]"''' tika izdota sērijas 40. gadadienā, tādēļ filmā ir atsauce uz katru no iepriekšējām filmām? * ... '''[[Leidenes Universitāte|Leidenes Universitāti]]''' [[1575. gads|1575. gadā]] dibināja [[Orānijas Vilhelms]], un tā ir vecākā [[universitāte]] [[Nīderlande|Nīderlandē]]? [[Attēls:Rietekļa (Baložu) kadiķis.jpg|border|right|50px]] * ... dižākais [[parastais kadiķis]] Latvijā '''[[Rietekļa paeglis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek dēvēts gan pēc tuvējo māju vārda, gan par godu dzejniekam [[Rieteklis|Rieteklim]]? * ... '''[[Braslas ūdenskrātuve]]''' uz [[Gauja]]s pietekas [[Brasla (Gaujas pieteka)|Braslas]] tās '''[[Braslas senleja|senlejas]]''' augšdaļā tika uzstādināta [[1928. gads Latvijā|1928.]]—[[1930. gads Latvijā|1930. gadā]] [[hidroelektrostacija]]s vajadzībām? * ... [[Vidusjūra]]s reģionā sastopamais '''[[vienmuļais strazds]]''' ir ļoti sabiedrisks [[putns]] un ārpus vairošanās sezonas veido lielus barus, kuros var būt līdz 100 000 indivīdu? [[Attēls:LU DAC ēka.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskais centrs]]''' <small>(attēlā)</small> izmaksāja 5 miljonus [[eiro]] [[Latvija]]s valsts un [[Latvijas Universitāte]]s finansējuma, kam piesaistīja 30 miljonus eiro lielu līdzfinansējumu no [[Eiropas Savienība]]s Eiropas Reģionālās attīstības fonda? * ... par spīti šķietami precīzai 15. līdz 17. gadsimta [[Rīga]]s '''[[Sarkanais tornis (Pārdaugava)|Pārdaugavas Sarkanā torņa]]''' piesaistei zīmējumos, precīza torņa atrašanās vieta tā arī nav atrasta, jo ir mainījusies [[Daugava]]s krasta konfigurācija? * ... [[ekonomika]]s un [[uzņēmējdarbība]]s [[laikraksts]] '''"[[Dienas Bizness]]"''' par neatkarīgu laikrakstu kļuva [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]]? [[Attēls:Sam Mendes, Charlie and the Chocolate Factory, 2013.jpg|border|right|50px]] * ... divu jaunāko [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu — [[Operācija "Skyfall"]] un "[[007: SPEKTRS]]" — režisors '''[[Sems Mendess]]''' <small>(attēlā)</small> par filmu "[[Amerikāņu skaistums]]" saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais režisors]]? * ... ''Cinamon Group'', kuras kinoteātris '''''[[Cinamon]]''''' atrodas [[Tirdzniecības centrs "Alfa"|tirdzniecības centrā "Alfa"]], [[kinoteātris|kinoteātri]] darbojas arī [[Igaunija|Igaunijā]] ([[Tartu]]) un [[Lietuva|Lietuvā]] ([[Kauņa|Kauņā]])? * ... '''[[jaunuzņēmums|jaunuzņēmumi]]''' tiek veidoti daudzās [[ekonomika]]s nozarēs, bet biežāk tie ir [[informācijas tehnoloģijas|informācijas tehnoloģiju]] jomā? [[Attēls:Spinosaurus swimming.jpg|border|right|50px]] * ... līdz 18 m garais '''[[spinozaurs]]''' <small>(attēlā [[skelets]])</small> ir bijis viens no lielākajiem [[gaļēdāji]]em [[dinozauri]]em, iespējams, lielāks par [[tiranozaurs|tiranozauru]] un giganotozauru? * ... [[Alsungas novads|Alsungas novada]] ciems '''[[Dienvidstacija]]''' nosaukumu ir guvis no [[Alsungas Dienvidu stacija]]s uz slēgtās [[dzelzceļa līnija Liepāja—Ventspils|dzelzceļa līnijas Liepāja—Ventspils]]? * ... pēc [[Austrijas kanclers|kanclera]] [[Engelberts Dollfuss|Engelberta Dollfusa]] nogalināšanas [[nacisti|nacistu]] puča laikā pie varas nākušais '''[[Kurts Šušnigs]]''' neveiksmīgi centās nepieļaut Austrijas [[Anšluss|anšlusu]], tāpēc līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām bija ieslodzījumā? [[Attēls:Vītols pie Apes.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dzenīšu vītols]]''' <small>(attēlā)</small> ar apkārtmēru ap 9 [[metri]]em ir ne vien [[Latvija]]s, bet, iespējams, arī [[Baltija]]s un [[Eiropa]]s resnākais baltais [[vītoli|vītols]]? * ... '''[[Latvijas ģenerālapgabals]]''' [[Ostlandes reihskomisariāts|Ostlandes reihskomisariātā]] pastāvēja no [[1941. gads Latvijā|1941. gada]] [[25. jūlijs|25. jūlija]] līdz [[1944. gads Latvijā|1944. gada]] [[8. septembris|8. septembrim]]? * ... [[2015. gads|2015. gadā]] '''''[[Estonian Air]]''''' pārtrauca savu darbību, jo [[Eiropas Komisija]] atzina par likumam neatbilstošu [[Igaunija]]s valdības ilglaicīgi nodrošināto finansiālo atbalstu [[aviokompānija]]i? [[Attēls:Norodom Sihanouk (1983).jpg|border|right|50px]] * ... Sarkano khmeru valdīšanas sākumposmā bijušais [[Kambodža]]s karalis '''[[Norodoms Seihanūks]]''' <small>(attēlā)</small> saglabāja oficiālu [[Demokrātiskā Kampučija|Demokrātiskās Kampučijas]] valsts vadītāja amatu? * ... [[Somijas prezidents|Somijas septītais prezidents]] un galvenais ārpolitikas arhitekts pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Juho Kusti Pāsikivi]]''' bija dzimis kā Johans Gustavs Hellstēns, taču savu vārdu [[Somu valoda|somiskoja]]? * ... [[Adele (dziedātāja)|Adeles]] [[2015. gads|2015. gada]] dziesma '''''[[Hello]]''''' ierindojās [[singls|singlu]] topu pirmajā vietā 26 valstīs? [[Attēls:Valdemārpils Elku liepa - kulta vieta.jpg|border|right|50px]] * ... sena kulta vieta un [[kultūras piemineklis]] '''[[Sasmakas Elku liepa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dižākā [[parastā liepa|liepa]] [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Ostlande]]s [[Latvijas ģenerālapgabals|Latvijas ģenerālapgabalu]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā pārvaldīja no [[Mēdemu dzimta]]s [[Prūsija]]s atzara cēlušais '''[[Valters fon Mēdems]]''', kas [[Latvija]]s teritorijā bija karojis jau [[Latvijas brīvības cīņas|Brīvības cīņu]] un [[Bermontiāde]]s laikā? * ... [[Lielupe]]s krastos pie '''[[Jumprava (Mežotnes pagasts)|Jumpravas]]''' atrodas [[dolomīts|dolomīta]] atsegumi, kas tiek uzskatīti par vienīgajām [[alpīnisms|alpīnisma]] treniņiem piemērotajām dabiskajām [[klints|klintīm]] [[Latvija|Latvijā]]? * ... mītiskais [[Senā Ķīna|Senās Ķīnas]] valdnieks '''[[Huandi]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Ķīnieši|ķīniešu]] pirmtēvu un [[daoisms|daoisma]] aizsācēju, leģendas vēsta arī, ka viņš izgudrojis [[āmurs|āmuru]], airu [[laiva|laivu]], [[Loks (ierocis)|loku]] un bultas, [[apģērbs|apģērbu]] un [[Ķīniešu hieroglifi|ķīniešu hieroglifus]]? * ... '''[[Honorijs]]''' tiek uzskatīts par vienu no sliktākajiem un nespējīgākajiem imperatoriem visā [[Romas impērija]]s vēsturē, viņa valdīšanas laikā [[vestgoti]] aplenca, ieņēma un trīs dienas izlaupīja [[Roma|Romu]]? * ... '''[[daliti|dalitu]]''' jeb neaizskaramo, kas atrodas ārpus tradicionālajām '''[[Indijas kastas|Indijas kastām]]''' jeb varnām, īpatsvars starp [[Indija]]s iedzīvotājiem ir ap 16%? [[Attēls:Gaylussac.jpg|border|right|50px]] * ... [[franči|franču]] [[ķīmiķis]] un [[fiziķis]] '''[[Žozefs Luijs Gē-Lisaks]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[gāze|gāzu]] pētniecības pamatlicēju? * ... [[Latvija]]s dižākā [[zirgkastaņa]] '''[[Billīšu kastaņa]]''' aug rakstnieka [[Edvarts Virza|Edvarta Virzas]] dzimto māju "Billīšu" pagalmā? * ... [[Ķīna]]s [[Šaņsji province]]s administratīvais centrs un lielākā pilsēta '''[[Taijuaņa]]''' ir bijusi vairāku [[Senā Ķīna|Senās Ķīnas]] dinastiju [[galvaspilsēta]]? [[Attēls:Ozolkalna muižas ēka pēc aizdedzināšanas 1934.jpg|border|right|50px]] * ... [[1934. gads Latvijā|1934. gada]] naktī uz [[12. oktobris|12. oktobrī]] '''[[Ozolkalna muiža]]s''' ēkas otrajā stāvā tika nogalināts [[Latvijas Pareizticīgā baznīca|Latvijas Pareizticīgās baznīcas]] [[arhibīskaps]] [[Jānis Pommers]] un muižas ēka tika aizdedzināta <small>(attēlā muiža pēc ugunsgrēka)</small>? * ... '''[[Jagaiļa Universitāte]]''' [[Krakova|Krakovā]] ir vecākā [[universitāte]] [[Polija|Polijā]] un viena no vecākajām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[2015. gads|2015. gada]] '''[[13. novembra terora akti Parīzē]]''' bija pirmā reize kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], kad visā [[Francija|Francijā]] tika izsludināts ārkārtas stāvoklis? [[Attēls:Blusu ala iekšpusē.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Blusu ala]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras eju kopgarums sasniedz 55 [[metri|metrus]], tika atklāta un atrakta no [[Smiltis|smilšu]] aizbiruma [[1991. gads Latvijā|1991. gadā]]? * ... divas dienas pirms [[anšluss|anšlusa]] [[Austrijas kanclers|Austrijas kanclera]] pienākumus pildījušais '''[[Artūrs Zeiss-Inkvarts]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika atzīts par vainīgu noziegumos pret cilvēci un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Georgs Otss]]''' dziedāja sešās [[valoda|valodās]], kuras viņš arī brīvi pārvaldīja: [[igauņu valoda|igauņu]], [[krievu valoda|krievu]], [[somu valoda|somu]], [[vācu valoda|vācu]], [[itāļu valoda|itāļu]] un [[franču valoda|franču valodā]]? [[Attēls:Beo.jpg|border|right|50px]] * ... valda uzskats, ka '''[[pakalnu mainas]]''' <small>(attēlā [[pakalnu maina]])</small> ir vistalantīgākie balsu atdarinātāji no [[putni]]em? * ... '''[[Eduarda Smiļģa iela]]''' ir nosaukta režisora vārdā, jo viņš ir dzīvojis šīs ielas 37/39 namā, kur mūsdienās atrodas Teātra muzejs? * ... [[15. gadsimts|15. gadsimta]] [[franči|franču]] [[dzejnieks]] '''[[Fransuā Vijons]]''' strīda laikā tika nogalinājis kādu [[garīdznieks|garīdznieku]], pēc kā tika [[nāvessods|notiesāts uz nāvi]], tomēr vēlāk sodu mīkstināja un dzejnieku izsūtīja? [[Attēls:Arda Turan 2013 Real Madrid.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Arda Turans]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[turki|turku]] [[futbolists]], kas ieguvis [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' čempiona titulu? * ... '''[[Padures muiža]]''' [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novadā]] nekad nav piedzīvojusi lielas pārbūves, tādēļ līdz mūsdienām tā ir saglabājusies savā sākotnējā veidolā? * ... [[1995. gads|1995. gada]] [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filma '''"[[Zeltacs]]"''' bija pirmā, kuras sižets nav veidots pēc [[Ians Flemings|Iana Fleminga]] darbiem, un pirmā, kur galveno lomu attēlo [[Pīrss Brosnans]]? [[Attēls:Rosy Starling (Pastor roseus) (8079444740).jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrumeiropa]]s dienviddaļā un [[Āzija]]s rietumu un centrālajā daļā bieži sastopamie '''[[sārtie strazdi]]''' <small>(attēlā)</small> ļoti reti ieklejo arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Rīga]]s [[Brekši (Rīga)|Brekšu]] pamatskola, kas atradās '''[[Brekšu muiža|Brekšu muižā]]''', [[2001. gads Latvijā|2001. gadā]] mazā skolēnu skaita dēļ tika slēgta, bet pati muižas ēka nodega [[2008. gads Latvijā|2008. gada]] martā? * ... viena no [[čehi|čehu]] nacionālās atmodas laika [[rakstniece]]s '''[[Božena Ņemcova|Boženas Ņemcovas]]''' izcelsmes leģendām ir tā, ka viņa bijusi [[Kurzemes hercogs|Kurzemes hercogienes]] Vilhelmīnes vai viņas māsas [[Doroteja fon Bīrone|Dorotejas]] ārlaulības meita? [[Attēls:Nina Simone 1965.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nīna Simouna|Nīnas Simounas]]''' <small>(attēlā)</small> [[dziedātāja]]s karjera sākās [[1954. gads|1954. gadā]], kad naktskluba, kurā viņa strādāja par [[klavieres|klavieru]] spēlētāju, īpašnieks draudēja atlaist no darba, ja vien viņa arī nesāks [[dziedāšana|dziedāt]]? * ... '''''[[Deep Blue]]''''' bija pirmais [[dators]], kas uzvarēja [[pasaules čempions šahā|pasaules čempionu šahā]]? * ... ar augumu 215 [[centimetrs|cm]] '''[[Dainis Krištopāns]]''' ir viens no garākajiem [[rokasbumba]]s spēlētājiem pasaulē? [[Attēls:Emperor karl of austria-hungary 1917.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kārlis I Hābsburgs|Kārlis I]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējais [[Austrija]]s imperators, izbeidzot [[Hābsburgi|Hābsburgu]] valdīšanu, kas bija turpinājusies kopš [[1278. gads|1278. gada]]? * ... pirmais '''[[surogasija]]s''' gadījums tika fiksēts [[1985. gads|1985. gadā]], kad kāda britu sieviete ziņoja, ka noslēgusi līgumu ar amerikāņu vīrieti un tikusi apaugļota ar viņa [[sperma|spermu]] ar mērķi iznēsāt bērnu viņam un viņa sievai? * ... [[Indija]]s [[Keralas štats|Keralas štata]] administratīvais centrs '''[[Thiruvananthapurama]]''' ir nozīmīgs [[Informācijas tehnoloģijas|informācijas tehnoloģiju]] centrs? [[Attēls:Aeroport de Roissy.JPG|border|right|50px]] * ... pēc pārvadāto pasažieru skaita '''[[Šarla de Golla lidosta]]''' pie [[Parīze]]s <small>(attēlā)</small> ir astotā noslogotākā lidosta pasaulē un otrā noslogotākā lidosta Eiropā pēc [[Hītrovas lidosta]]s? * ... '''[[2016. gada Pasaules čempionāts florbolā]]''', kas notiks [[Rīga|Rīgā]] no 3. līdz 11. decembrim, būs pirmā reize, kad [[Latvija]] uzņems pasaulē nozīmīgākās [[florbols|florbola]] sacensības? * ... '''[[Andis Juška]]''', kas bija ilggadējs [[Latvija]]s otrais labākais [[tenisists]] pēc [[Ernests Gulbis (tenisists)|Ernesta Gulbja]], [[2014. gads sportā|2014. gadā]] beidza profesionāļa karjeru? [[Attēls:Nephropsis rosea.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[omāri]]em''' <small>(attēlā sārtais omāriņš)</small>, līdzīgi kā [[zirnekļi]]em un [[gliemeži]]em, [[asinis]] ir [[zilā krāsa|zilā krāsā]], jo satur hemocianīnu, kas savukārt satur [[varš|varu]]? * ... nelielās [[somugri|somugru]] tautas '''[[vepsi|vepsu]]''' kopskaitu mūsdienās lēš vairs tikai kā 6000 cilvēkus? * ... [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] [[Slīteres nacionālais parks|Slīteres nacionālā parka]] '''[[Bažu purvs|Bažu purvā]]''' un tā apkārtnē plosījās liels ugunsgrēks, nodega 3000 ha liela platība? [[Attēls:Mehrangarh Fort.jpg|border|right|50px]] * ... [[Indija]]s pilsētas '''[[Džodhpura]]s''' <small>(attēlā Mehrangarha forts)</small> ainaviskie skati ir iekļauti [[2012. gads|2012. gada]] [[Kristofers Nolans|Kristofera Nolana]] filmā "[[Tumšais bruņinieks atgriežas]]"? * ... [[Dundagas novads|Dundagas novada]] ciemi '''[[Cirstes]]''', '''[[Lateve]]''', '''[[Šlītere]]''' un '''[[Vīdale]]''' ir izvietojušies gar [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilajiem kalniem]]? * ... [[Ķīna]]s rietumos esošā '''[[Sudžou]]''' līdz [[1860. gads|1860. gadam]] bija pasaulē lielākā [[pilsēta]], kas nav kādas valsts [[galvaspilsēta]]? [[Attēls:Yellow-billed Loon Chipp South 8-12-13 Ryan Askren.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dzeltenknābja gārgale]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no visām [[gārgales|gārgalēm]], tās ķermeņa garums sasniedz 97 [[centimetrs|cm]], svars — 6,4 [[kilograms|kg]]? * ... [[1897. gads|1897. gada]] [[Krievijas impērija]]s [[tautas skaitīšana|tautas skaitīšanā]] kā [[somugri|somugru]] tautai '''[[ižori]]em''' piederoši tika uzskaitīti 21 700 cilvēki, bet [[1959. gads|1959. gada]] [[Padomju Savienība|PSRS]] tautas skaitīšanā — vairs tikai 1026? * ... '''[[kašķis|kašķi]]''' izraisa inficēšanās ar ''Sarcoptes scabiei'' [[ērces|ērču]] mātīti, kas izveido alas [[āda|ādā]], tur dzīvo un dēj [[ola]]s? [[Attēls:Mustjõgi Koiva11.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Mustjegi]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Gauja]]s pietekām [[Igaunija|Igaunijā]]? * ... rakstu avotos '''[[Bārbeles sērūdeņraža avots]]''' minēts kopš [[1739. gads|1739. gada]], kad pēc [[Kurzemes hercogs|hercoga]] [[Pēteris Bīrons|Pētera Bīrona]] pavēles tur izpirkta zeme un ierīkota sērūdens vannu dziedniecības iestāde? * ... [[viskijs|viskija]] veids '''[[burbons]]''' veido aptuveni divas trešdaļas no 1,6 miljardus [[ASV dolārs|dolāru]] vērtā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] eksporta apjoma? [[Attēls:Leopold III of Austria.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrija]]s hercogs '''[[Leopolds III Hābsburgs|Leopolds III]]''' <small>(attēlā)</small> krita [[1386. gads|1386. gada]] Zempahas kaujā pret šveiciešu karaspēku, kas bija pagrieziena punkts [[Šveice]]s valsts [[neatkarība]]s nodibināšanā? * ... bērniem '''[[gastroenterīts|gastroenterītu]]''' parasti izraisa rota [[vīruss]], pieaugušajiem biežāks izraisītājs ir norovīruss un ''Campylobacter'' [[baktērija]]? * ... '''[[smokings|smokinga]]''' atloki radušies laikā, kad tas bija apģērbs [[smēķēšana]]i svinīgos pasākumos — no atlokiem, kas apšūti ar gludu [[audums|audumu]], cigāra pelnus ir viegli notraukt, neatstājot pēdas? [[Attēls:Buteo lagopus, Terelj NP, Mongolia.jpg|border|right|50px]] * ... [[Arktika|Arktikā]] sastopamajam '''[[bikšainais klijāns|bikšainajam klijānam]]''' <small>(attēlā)</small> ir cirkumpolāra izplatība, un tā ir vienīgā [[klijānu ģints]] suga, kas mājo gan [[Eirāzija|Eirāzijā]], gan [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... [[20. gadsimts|20. gadsimta]] pirmajā pusē populārās '''[[lobotomija]]s''' operācijas smagu [[Garīgi traucējumi|garīgu traucējumu]] ārstēšanai bieži tika veiktas bez zinātniska pamatojuma un tika izmantotas situācijās, lai nomierinātu [[Depresija (psihisks stāvoklis)|depresīvus]], epileptiskus [[pacients|pacientus]]? * ... '''[[Babītes polderis]]''' tika izbūvēts laika posmā no [[1939. gads Latvijā|1939. gada]], kad uzbērts no [[Babītes ezers|Babītes ezera]] norobežojošais dambis, līdz [[1959. gads Latvijā|1959. gadam]]? [[Attēls:Liepupe manor.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Liepupes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā 2011. gadā)</small> bija iekārtots [[padomju saimniecība]]s "Liepupe" kantoris? * ... [[zviedri|zviedru]] [[rakstnieks]] '''[[Stīgs Lāšons]]''' bija pirmais, kuram pārdots vairāk par vienu miljonu [[e-grāmata|e-grāmatu]] ''[[Amazon|Amazon.com]]'' vidē? * ... '''''[[The Baltic Times]]''''' ir vienīgais [[angliski]] izdotais drukātais [[laikraksts]], kas aptver visas trīs [[Baltijas valstis]]? [[Attēls:Kokneses luterāņu baznīca 2000-07-23.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta [[Zviedru Vidzeme]]s laikā [[1687. gads|1687. gadā]], kad par [[Koknese]]s iecirkņa [[prāvests|prāvestu]] kalpoja [[Ernests Gliks]]? * ... par '''[[Lielā prūšu sacelšanās|Lielās prūšu sacelšanās]]''' pagrieziena punktu uzskata [[1265. gads|1265. gadu]], kad [[Vācu ordenis|Vācu ordenim]] sāka pienākt lielāki papildspēki no [[Rietumeiropa]]s? * ... [[koks|kokos]] '''[[lūksne]]''' ir visdziļākais mizas slānis? [[Attēls:Gavia Stellata Ölfusá 20090606.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[brūnkakla gārgale]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[gārgaļu ģints|gārgaļu ģintī]], kas spēj pacelties gaisā arī no [[sauszeme]]s, pārējās gārgaļu sugas var pacelties spārnos tikai no [[ūdens]] virsmas? * ... pēc detektīva '''[[Erkils Puaro|Erkila Puaro]]''' nāves pēdējā [[Agata Kristi|Agatas Kristi]] romānā laikraksts ''[[The New York Times]]'' pirmajā lapā publicēja literārā varoņa [[nekrologs|nekrologu]]? * ... [[romāns|romāna]] "Trīs vella kalpi" autors '''[[Arveds Mihelsons]]''' pseidonīmu Rutku Tēvs aizguva no savas pirmās lomas Pētera Kūlas lugā "Uz priekšu būšu gudrāks"? [[Attēls:Krzysztof Mikołaj "the Thunderbolt" Radziwiłł 1.PNG|border|right|50px]] * ... [[16. gadsimts|16. gadsimta]] beigās [[Viļņa]]s vaivads '''[[Kristaps Nikolajs Radvils]]''' <small>(attēlā)</small> pie [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s robežas [[Birži (Lietuva)|Biržos]] uzcēla pili, kas kļuva par [[Radvilu dzimta]]s rezidenci? * ... viens no populārākajiem [[20. gadsimts|20. gadsimta]] [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] rakstniekiem '''[[Zigfrīds fon Fēgezaks]]''' studiju laikā [[duelis|menzūras cīņā]] bija zaudējis kreiso [[acs|aci]]? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|PSRS]] valsts darbinieks '''[[Eduards Prāmnieks]]''', kas bija [[Gorkijas apgabals|Gorkijas apgabala]] un [[Doņeckas apgabals|Doņeckas apgabala]] [[PSKP|komunistiskās partijas]] pirmais sekretārs [[1930. gadi|20. gadsimta 30. gados]], tika sodīts ar nāvi [[Lielais terors|Lielā terora]] [[Latviešu iznīcināšana PSRS (1937—1938)|PSRS latviešu iznīcināšanas]] laikā? [[Attēls:Andreï TCHMIL.jpg|border|right|50px]] * ... [[krievi|krievu]] [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Andrejs Čmiļs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas starptautiskajās sacensībās pārstāvēja [[Padomju Savienība|PSRS]], [[Ukraina|Ukrainu]], [[Moldova|Moldovu]] un [[Beļģija|Beļģiju]], pēc karjeras beigām kādu laiku bija Moldovas sporta [[ministrs]]? * ... partijas "[[Latvijas attīstībai]]" valdes priekšsēdētājs '''[[Juris Pūce]]''' īsi pēc [[Zolitūdes traģēdija]]s atkāpās no [[valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāra]] amata, jo tika atklāts, ka viņa sievas vadītā biedrība ir saņēmusi ziedojumus no būvkompānijas "Re & Re"? * ... '''[[Rita Levi-Montalčīni]]''', kas [[1986. gads|1986. gadā]] saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju]] par [[nervi|nervu]] augšanas faktora atklāšanu, vēlāk kļuva par pirmo [[Nobela prēmiju laureāti|Nobela prēmijas laureātu]], kas sasniedzis 100 [[gadi|gadu]] vecumu? [[Attēls:Black-throated Diver, Oulu, Finland 02 (15195370798).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[melnkakla gārgale]]s''' <small>(attēlā)</small> veido monogāmus pārus uz mūžu, un pāris atgriežas katru pavasari vienā un tai pašā ligzdošanas vietā, kur atkal satiekas? * ... '''[[1958. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1958. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''', tāpat kā [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|pirmajā konkursā 1956. gadā]], netika izpildīta neviena dziesma [[angļu valoda|angļu valodā]]? * ... [[2015. gads Latvijā|2015. gadā]] [[Latvija]]s pilsonību par īpašiem nopelniem saņēmušais [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists no [[Ukraina]]s '''[[Ruslans Nakoņečnijs]]''' pirmajā starptautiskajā startā, pārstāvot Latviju, izcīnīja uzvaru Pasaules kausa posmā [[Ēģipte|Ēģiptē]]? [[Attēls:Luitpold, Prince Regent of Bavaria.jpg|border|right|50px]] * ... [[Bavārija]]s princis [[reģents]] '''[[Luitpolds]]''' <small>(attēlā)</small> pildīja valsts vadītāja funkcijas brāļadēlu — par garīgi slimu un nespējīgu valdīt atzītā [[Ludvigs II|Ludviga II]] un garīgi slimā [[Oto (Bavārijas karalis)|Oto]] — valdīšanas laikā? * ... vienas no lielākajām [[Lietuva]]s salām '''[[Ķaules Nugara]]s''', kas atrodas [[Kuršu joma|Kuršu jomā]], nosaukums [[lietuviešu valoda|lietuviešu valodā]] nozīmē '[[cūka]]s [[mugura]]'? * ... lai arī '''[[Jāņupe (Olaines pagasts)|Jāņupe Olaines pagastā]]''' ir [[vasarnīcu ciems]], pēc [[2015. gads Latvijā|2015. gada]] datiem tajā ir gandrīz 700 pastāvīgo [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? [[Attēls:12.Saeimas deputāts Ritvars Jansons (16656370109).jpg|border|right|50px]] * ... [[Saeima]]s deputāts '''[[Ritvars Jansons]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis precējies ar [[12. Saeima]]s [[Saeimas priekšsēdētāja|priekšsēdētāju]] [[Ināra Mūrniece|Ināru Mūrnieci]]? * ... '''[[Medzes dabas liegums]]''' ir izveidots, lai aizsargātu 6 km garumā labi izteiktu senā [[Baltijas ledus ezers|Baltijas ledus ezera]] krasta nogāzi? * ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] rokgrupas '''''[[Eagles]]''''' ieraksti ir pārdoti vairāk nekā 150 miljonos kopiju visā pasaulē? [[Attēls:Gavia immer -Minocqua, Wisconsin, USA -swimming-8.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[polārā gārgale]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Kanāda]]s [[Nacionālo putnu uzskaitījums|nacionālais putns]]? * ... [[terora akts|terora aktā]] [[2015. gads|2015. gada]] [[31. oktobris|31. oktobrī]] uzspridzinātais '''[[Kogalymavia reiss 9268|''Kogalymavia'' reiss 9268]]''' bija aviokatastrofa ar lielāko upuru skaitu [[Ēģipte]]s vēsturē, kā arī ar lielāko Krievijas pilsoņu skaitu, kas gājuši bojā aviokatastrofā? * ... [[1240. gads|1240. gadā]] '''[[Votzeme|Votzemi]]''' tagadējā [[Krievija]]s [[Ļeņingradas apgabals|Ļeņingradas apgabala]] dienvidrietumos uz pāris gadiem iekaroja [[Livonijas ordenis]] un uzcēla tur [[Koporje]]s cietoksni? [[Attēls:Guanaco de San Carlos.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[gvanako]]''' <small>(attēlā)</small> [[asinis]] ir bagātinātas ar [[eritrocīti]]em, kuru daudzums ir proporcionāli četras reizes lielāks nekā [[cilvēks|cilvēkam]], lai tās spētu izdzīvot augstkalnē ar retinātu gaisu? * ... '''[[Latvijas Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdijas]]''' (šis ir pagaidu nosaukums) elektronisko versiju ir plānots izlaist [[2018. gads|2018. gadā]]? * ... '''[[Babītes ezera dabas liegums]]''' ir izveidots [[1957. gads Latvijā|1957. gadā]] kā [[Ornitoloģija|ornitoloģiskais]] [[dabas liegums|liegums]] caurceļojošo ūdensputnu aizsardzībai? [[Attēls:Vicunacrop.jpg|border|right|50px]] * ... saskaņā ar jaunākajiem [[ģenētika|ģenētiskajiem]] pētījumiem '''[[vikunja]]''' <small>(attēlā)</small> ir priekštece otrai [[Ģints (bioloģija)|ģints]] [[suga]]i — [[alpaka]]i, kas ir sastopama tikai kā [[mājdzīvnieks]]? * ... [[Viļķene|Viļķenē]] dzimušajam [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[botāniķis|botāniķim]] '''[[Silvestrs Teodors Tīlings|Silvestram Teodoram Tīlingam]]''' par godu ir nosauktas vairāk nekā 20 [[augi|augu]] [[suga]]s ({{val|la|tilingii}}) un viena [[Ģints (bioloģija)|ģints]] (''Tilingia'')? * ... '''[[futbols Turcijā]]''' ir populārākais [[sporta veids]]? [[Attēls:Lipari-Obsidienne (5).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[obsidiāns]]''' jeb vulkāniskais stikls <small>(attēlā)</small> ir ciets, taču arī trausls [[iezis]], tā nošķēlumus ar ļoti asām malām senatnē cilvēki izmantoja griešanai un caurduršanai domātiem darbarīkiem: [[naži]]em, skrāpjiem, [[šķēps|šķēpu]] un [[bulta|bultu]] uzgaļiem? * ... [[2004. gads sportā|2004. gada]] [[Eiropas čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Eiropas čempionātā riteņbraukšanā]] grupas braucienā uzvarēja [[latvieši|latviešu]] [[riteņbraucējs]] '''[[Kalvis Eisaks]]''', turklāt trešais bija cits Latvijas pārstāvis '''[[Artūrs Ansons]]'''? * ... [[Latvenergo]], ''[[Swedbank]]'' un [[Latvijas valsts meži]] bija '''[[Latvijas vērtīgāko uzņēmumu uzskaitījums|Latvijas vērtīgākie uzņēmumi]]''' [[2015. gads Latvijā|2015. gadā]]? [[Attēls:Iglau-Jesuitenkirche-Rathaus2.jpg|border|right|50px]] * ... no [[viduslaiki]]em [[Čehija]]s pilsētas '''[[Jihlava]]s''' <small>(attēlā)</small> iedzīvotāju vairums bija [[vācieši]], veidojot etnisku [[anklāvs|anklāvu]] [[čehi|čehu]] iedzīvotāju vidū? * ... '''[[Ādaži (aizsargājamo ainavu apvidus)|Ādažu aizsargājamo ainavu apvidus]]''' aptver Ādažu militāro poligonu un apkārtējās teritorijas? * ... vienpartijas režīmu [[Austrija|Austrijā]] izveidojušais kanclers '''[[Engelberts Dollfuss]]''' tika [[slepkavība|nogalināts]] [[nacisti|nacistu]] organizēta [[pučs|puča]] rezultātā [[1934. gads|1934. gadā]]? [[Attēls:GoranDragicPHX.jpg|border|right|50px]] * ... [[2014.—2015. gada NBA sezona|2014. gada]] februārī [[Slovēnija]]s [[basketbolists]] '''[[Gorans Dragičs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[NBA]] spēlētāju kopš [[1985.—1986. gada NBA sezona|1985.—1986. gada sezonas]], kas trīs reizes viena mēneša laikā labo savu rekordu visvairāk gūtajos punktos vienā spēlē? * ... '''[[sociolingvistika]]''' pēta, kā atšķiras dažādu [[sabiedrība]]s grupu lietotā [[valoda]]? * ... [[Krievija]]s ziņu mājaslapas '''''[[Meduza]]''''' birojs atrodas [[Rīga|Rīgā]]? [[Attēls:Kag3(a).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kauņas autobusu rūpnīca|Kauņas autobusu rūpnīcā]]''' no [[1956. gads|1956.]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]] tika izgatavoti vairāk nekā 12 000 [[autobuss|autobusu]] <small>(attēlā KAG-3)</small>? * ... [[Rīga|Rīgā]], [[Jugla (Rīga)|Juglā]] esošās '''[[Strazdumuiža]]s''' ēkas mūsdienās izmanto [[Latvijas Neredzīgo biedrība]]? * ... '''"[[007: SPEKTRS]]"''' ir ceturtā [[kinofilma|filma]] par [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]], kurā Bondu attēlo [[Denjels Kreigs]]? [[Attēls:Karl Renner 1905.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kara [[Austrijas prezidents]] '''[[Kārlis Renners]]''' <small>(attēlā)</small> bija dzimis kā 17. vai 18. bērns nabadzīga vīnkopja ģimenē? * ... [[Francija]], [[1965. gads kosmonautikā|1965. gada]] novembrī palaižot [[kosmoss|kosmosā]] '''''[[Astérix (pavadonis)|Astérix]]''''', kļuva par trešo valsti (pēc [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]), kas ar savu [[nesējraķete|nesējraķeti]] palaidusi savā valstī izgatavotu [[Zemes mākslīgais pavadonis|pavadoni]]? * ... '''[[1992. gada LBL sezona|1992. gada LBL sezonā]]''' par pirmo [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu "[[Brocēni/Parair]]" sastāvā kļuva arī [[Valdis Valters]]? [[Attēls:Albrecht I. von Habsburg.jpg|border|right|50px]] * ... [[1298. gads|1298. gadā]] Gellheimas kaujā '''[[Albrehts I Hābsburgs|Albrehts I]]''' <small>(attēlā)</small> pats ar savām rokām nogalināja bijušo [[Vācija]]s karali [[Nasavas Ādolfs|Nasavas Ādolfu]], un pēc tam pats tika ievēlēts par [[karalis|karali]]? * ... '''[[apustulis Jānis]]''' ir nodzīvojis visilgāk no visiem [[apustuļi]]em un ir vienīgais, kas nemira [[moceklis|mocekļa]] nāvē? * ... kopš pirmsākumiem [[Somija]]s pilsētā '''[[Vāsa (pilsēta)|Vāsā]]''' dzīvoja lielākoties [[zviedru valoda|zviedru valodā]] runājošie, bet [[1930. gadi|20. gadsimta 30. gados]] [[somi|somu]] kopskaits pārsniedza [[zviedri|zviedru]]? * ... viens no [[Staļins|Staļina]] represiju organizētājiem [[latvieši|latvietis]] '''[[Leonīds Zakovskis]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja [[Maskava]]s [[čeka|čeku]] laikā, kad bija [[Lielais terors|masveida represiju]] apogejs, tai skaitā tika veikta [[Latviešu iznīcināšana PSRS (1937—1938)|latviešu iznīcināšana PSRS]], taču drīz arī pats tika nošauts "nacionālo operāciju" ietvaros? * ... '''''[[AS Saint-Étienne]]''''' ir viens no titulētākajiem [[Francija]]s [[futbola klubi]]em: komanda 10 reizes ir kļuvusi par [[Francijas čempionāts futbolā|Francijas čempioniem]], taču pēdējo reizi — [[1981. gads|1981. gadā]]? * ... [[Gauja]]s lejtecē kādreiz atradusies pārceltuve starp '''[[Iļķene|Iļķeni]]''' un '''[[Āņi]]em'''? [[Attēls:Adams Bridge aerial.jpg|border|right|50px]] * ... sēkļu, saliņu un [[koraļļu rifs|koraļļu rifu]] josla '''[[Ādama tilts]]''' <small>(attēlā)</small> starp [[Indostāna|Indostānas pussalu]] un [[Šrilanka|Šrilankas salu]] ir aptuveni 30 km gara? * ... [[Latvija]]s pārtikas uzņēmumu grupa '''"[[Cido Grupa]]"''' kopš [[2004. gads Latvijā|2004. gada]] pieder [[Dānija]]s uzņēmumam '''''[[Royal Unibrew]]'''''? * ... '''[[kūniņa]]s''' attīstības periods dažādiem [[kukaiņi]]em ilgst no 6 [[diennakts|diennaktīm]] līdz vairākiem [[mēneši]]em? [[Attēls:Innsbruck 1 266.jpg|border|right|50px]] * ... [[Karintija]]s, [[Štīrija]]s un Karniolas (kopā Iekšaustrija) [[hercogs]] '''[[Dzelzs Ernsts]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais no [[Hābsburgi]]em, kas lietoja [[erchercogs|erchercoga]] titulu? * ... [[Francija]]s [[futbola klubs]] '''''[[Stade de Reims]]''''' spēlēja pirmajā [[UEFA Čempionu līga|Eiropas Čempionvienību kausa]] (pašlaik UEFA Čempionu līga) finālā [[1956. gads|1956. gadā]], kur piekāpās [[Spānija]]s klubam [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] ar 3—4? * ... četrus [[kilometri|kilometrus]] dienvidu virzienā no [[Ādažu novads|Ādažu novadā]] esošās '''[[Garkalne (Ādažu novads)|Garkalnes]]''' atrodas [[Garkalnes novads|Garkalnes novada]] lielākais ciems [[Garkalne (Garkalnes novads)|Garkalne]]? [[Attēls:Svitenes muižas pils 2000-09-02.jpg|border|right|50px]] * ... [[1736. gads|1736. gadā]] par '''[[Svitenes muiža]]s''' <small>(attēlā)</small> īpašnieku kļuva [[Ernests Johans Bīrons]]? * ... [[kukaiņi|kukaiņu]] mūža [[imago]] stadija ilgst no [[minūte|minūtēm]] vai dažām [[stunda|stundām]] līdz dažiem [[gadi]]em ([[skudru dzimta|skudru]] mātes līdz pat 15 gadiem)? * ... '''[[Anišs Giri]]''', kas [[2009. gads sportā|2009. gadā]] 14 gadu, 7 mēnešu un 2 dienu vecumā kļuva par jaunāko [[Lielmeistars (šahs)|lielmeistaru]] [[šahs|šaha]] vēsturē, pārstāv [[Nīderlande|Nīderlandi]], lai gan viņa tēvs ir no [[Nepāla]]s, bet māte — no [[Krievija]]s? [[Attēls:Johann Köler.jpg|border|right|50px]] * ... [[igauņi|igauņu]] profesionālās [[glezniecība]]s pamatlicēja '''[[Johans Kēlers|Johana Kēlera]]''' <small>(attēlā)</small> talants tika pamanīts [[Cēsis|Cēsīs]], kur viņš strādāja pie daiļkrāsotāja? * ... pirmo reizi pastāvēšanas vēsturē [[Francijas futbola 1. līga|Francijas futbola 1. līgā]] spēlējošais [[futbola klubs|klubs]] '''''[[Gazélec Ajaccio]]''''' no [[Ažaksjo]] [[Korsika|Korsikā]] ir dibināts [[1910|1910. gadā]], taču par profesionālu klubu kļuva vien [[2012. gads sportā|2012. gadā]]? * ... [[dzejnieks]] '''[[Rihards Bargais]]''' ir strādājis apsardzē, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, izdevniecībā "Atēna" par maketētāju, kā arī par [[Latvijas Televīzija]]s raidījuma "100 g kultūras" vadītāju? [[Attēls:Kaives ozols 2001-05-20.jpg|border|right|50px]] * ... [[termins|terminu]] '''[[dižkoks]]''' literatūrā ieviesa [[Latvija]]s dižkoku pētīšanas pamatlicējs Staņislavs Saliņš 20. gadsimta 60. gados <small>(attēlā [[Baltija|Baltijā]] lielākais — [[Kaives Senču ozols]])</small>? * ... '''[[1921. gada Latvijas čempionāts futbolā]]''', kas bija pirmais [[Latvijas čempionāts futbolā|šāds čempionāts]], tika pārtraukts agri uznākušās [[ziema]]s dēļ? * ... no [[1928. gads|1928.]] līdz [[1934. gads|1934. gadam]] [[Gruzija]]s pilsētas '''[[Hašuri]]''' nosaukums bija Staļinisi? [[Attēls:Carl ritter.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kārlis Riters|Kārli Riteru]]''' <small>(attēlā)</small> uzskata par vienu no mūsdienu [[ģeogrāfija]]s zinātnes pamatlicējiem? * ... pasaulē ir trīsdesmit septiņas '''[[Valstu, kurās galvaspilsētas nav to lielākās pilsētas, uzskaitījums|valstis, kurām galvaspilsētas nav to lielākās pilsētas]]'''? * ... '''[[Daugavpils apvedceļa dzelzceļa līnija]]''' tika būvēta [[1960. gadi|20. gadsimta 60. gadu]] vidū stratēģiskiem nolūkiem — [[aukstais karš|aukstā kara]] saasinājuma periodā [[Padomju Savienība|PSRS]] ģenerālštābs bija secinājis, ka konflikta gadījumā ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Daugavpils|Daugavpilij]] uzmestu [[atombumba|atombumbu]], tādēļ nepieciešams '''[[Sventes tilts|rezerves tilts]]''' pār [[Daugava|Daugavu]] un papildu dzelzceļa līnija? [[Attēls:Salmo trutta.jpg|border|right|50px]] * ... strauta forele un ezera forele ir '''[[taimiņš|taimiņa]]''' <small>(attēlā)</small> morfas, taču zinātniekiem nav izskaidrojuma, kādēļ viena morfa nekad nepamet [[saldūdens|saldūdeni]], bet otra migrē uz [[jūra|jūru]]? * ... '''[[1922. gada Latvijas čempionāts futbolā|1922. gada Latvijas čempionātā futbolā]]''' par pirmajiem [[Latvijas čempionāts futbolā|Latvijas čempioniem]] kļuva [[FK Ķeizarmežs]] futbolisti? * ... '''[[Eiropas čempionāts šosejas riteņbraukšanā]]''' divas reizes ir noticis [[Igaunija|Igaunijā]]? [[Attēls:Blenheim Palace cropped.jpg|border|right|50px]] * ... vienā no lielākajām [[ēka|ēkām]] [[Anglija|Anglijā]] — '''[[Blenemas pils|Blenemas pilī]]''' <small>(attēlā)</small> — dzīvo Marlboro [[hercogs|hercogi]] jau kopš [[18. gadsimts|18. gadsimta]], te dzimis arī [[Vinstons Čērčils]]? * ... galvenais '''[[gangrēna]]s''' cēlonis ir samazināta [[asins]] piegāde ietekmētajiem [[audi]]em, kas izraisa [[šūnas|šūnu]] nāvi? * ... [[Somija]]s parlamentā '''[[Eduskunta|Eduskuntā]]''' ir 200 deputātu? [[Attēls:Louis-XI.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs XI|Luiju XI]]''' <small>(attēlā)</small> dēvēja par Luiju Saprātīgo, tomēr viņš bija ļoti [[māņticība|māņticīgs]]? * ... bērnu [[dzejnieks]] '''[[Māris Rungulis]]''' par bērnu žurnāla "Zīlīte" galveno redaktoru kļuva [[2003. gads Latvijā|2003. gadā]] pēc sava drauga, dzejnieka un žurnāla redaktora [[Jānis Baltvilks|Jāņa Baltvilka]] nāves? * ... [[Krievija]]s mistikas [[televīzija]]s raidījuma '''"[[Ekstrasensu cīņas]]"''' 15. sezonā uzvarēja gaišreģe no [[Latvija]]s Džūlija Vanga? [[Attēls:Pila di Volta 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Voltas stabs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais praktiski pielietojamais elektroķīmiskais [[strāva]]s avots? * ... daudzos gadījumos '''[[A hepatīts|A hepatītam]]''' nav [[simptomi|simptomu]], vai to ir ļoti maz? * ... vecumā līdz 45 gadiem '''[[osteoartrīts]]''' biežāk skar [[vīrieši|vīriešus]], vecumā virs 45 gadiem — [[sieviete]]s? [[Attēls:Anthony Miles 1977.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[šahists]] [[Entonijs Mailss]] <small>(attēlā)</small> bija pazīstams ar savu oriģinālo uzvedību, piemēram, [[1985. gads|1985. gadā]] ticis arestēts [[Dauningstrīta|Dauningstrītā]], jo pārāk uzstājīgi pieprasījis tikšanos ar [[Lielbritānijas premjerministrs|Lielbritānijas premjerministri]] [[Mārgarita Tečere|Mārgaritu Tečeri]]? * ... [[Gidons Krēmers]] ir [[orķestris|orķestra]] '''''[[Kremerata Baltica]]''''' mākslinieciskais vadītājs jau kopš [[1997. gads Latvijā|1997. gada]]? * ... lai arī [[Lībagu pagasts]] ir nosaukts '''[[Lībagi|Lībagu]]''' vārdā, pagasta centrs atrodas [[Mundigciems|Mundigciemā]]? [[Attēls:Ainavu krauja ziema.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Amatas senleja]]''' <small>(attēlā skats no [[Ainavu krauja]]s)</small> ir viena no dziļākajām upju [[ieleja|ielejām]] [[Vidzeme|Vidzemē]] un [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[akciju sabiedrība]] '''"[[Sadales tīkls]]"''' tika izveidota [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] [[1. jūlijs|1. jūlijā]], [[Latvija]]i pildot [[Eiropas Savienība]]s direktīvu prasības, kas paredzēja pakāpenisku elektroenerģijas tirgus liberalizāciju, nodalot pārvades un sadales sistēmas operatoru no ražotāja un tirgotāja? * ... '''[[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā sievietēm|2003. gada Pasaules čempionātam hokejā sievietēm]]''' augstākajā divīzijā bija jānotiek [[Pekina|Pekinā]], [[Ķīna|Ķīnā]], [[2003. gads|2003. gada]] aprīlī, taču tas tika atcelts [[SARS]] epidēmijas dēļ? [[Attēls:Ančiņu Velna akmens 2002-10-27.jpg|border|right|50px]] * ... vēl [[19. gadsimts|19. gadsimta]] beigās pie senās kulta vietas '''[[Ančiņu Velnakmens]]''' <small>(attēlā)</small> pulcējušies ļaudis un uz akmens kūruši uguni? * ... [[akciju sabiedrība]]s '''"[[Ventspils nafta]]"''' īpašnieks ir [[Šveice|Šveicē]] reģistrētajai enerģētikas grupai '''''[[Vitol]]''''' piederošais ''Euromin Holdings (Cyprus) Limited''? * ... četrkārtējais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] čempions [[šahs|šahā]] '''[[Jāsirs Seiravans]]''' ir dzimis [[Sīrija|Sīrijā]]? [[Attēls:Webspinner Lateral.jpg|border|right|50px]] * ... pasaulē aprakstīts apmēram 400 '''[[embiji|embiju]]''' <small>(attēlā ''Haploembia solieri'')</small> sugu, taču to patiesais [[suga|sugu]] skaits var būt krietni lielāks? * ... [[Nigērija]] ar 184,26 miljoniem [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]] ir '''[[Āfrikas valstu uzskaitījums pēc iedzīvotāju skaita|pēc iedzīvotāju skaita lielākā valsts Āfrikā]]'''? * ... [[Lielbritānija]]s [[šahists]] un [[advokāts]] '''[[Džons Kohrens]]''' jaunībā dienējis karaliskajā [[Kara flote|flotē]] un [[1815. gads|1815. gadā]] bija viens no virsniekiem, kas pavadījuši [[Napoleons|Napoleonu]] trimdā uz [[Svētās Helēnas sala|Svētās Helēnas salu]]? [[Attēls:Shinisaurus crocodilurus - Tiergarten Schönbrunn 4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ķīnas krokodilķirzaka|Ķīnas krokodilķirzaku]]''' <small>(attēlā)</small> ķermeņa garums ir 40—46 cm? * ... pēc [[Kijevas lielkņazs|lielkņaza]] '''[[Mstislavs Vladimirovičs (Lielais)|Mstislava Vladimiroviča]]''' nāves [[1132. gads|1132. gadā]] [[Kijevas Krievzeme]] saira atsevišķās kņazistēs? * ... tieši '''[[betulīns|betulīna]]''' dēļ, kas atrodams [[bērzs|bērza]] tāsī, bērza [[stumbrs|stumbram]] ir [[balta krāsa]]? [[Attēls:Perlidae - Isoperla carbonaria.jpg|border|right|50px]] * ... 30 gadu laikā (no [[1976. gads|1976.]] līdz [[2008. gads|2008. gadam]]) pasaulē ir atklāts ap 2000 '''[[strauteņi|strauteņu]]''' <small>(attēlā ''Isoperla carbonaria'')</small> [[suga|sugu]], taču turpinās jaunu sugu atklāšana, un kopējais sugu skaits tuvākajā nākotnē var dubultoties? * ... lielākā daļa '''[[gruzīni|gruzīnu]]''' dzīvo [[Gruzija|Gruzijā]], taču daudz ir arī [[Turcija]]s austrumos, [[Irāna|Irānā]], kā arī emigrācijā — īpaši [[Krievija|Krievijā]]? * ... [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] [[Daugava]]s kreisajā krastā iepretī [[Piedruja]]s ciemam esošā '''[[Druja]]''' ir sena [[pilsēta]] ar [[Magdeburgas tiesības|Magdeburgas tiesībām]], vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1386. gads|1386. gadā]]? [[Attēls:Euglena viridis.jpg|border|right|50px]] * ... [[vienšūnis]] '''[[zaļā eiglēna]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vairošanās|vairojas]] gareniski daloties? * ... [[hokeja vārtsargs]] '''[[Grants Fūrs]]''', kas bija viens no nedaudzajiem sava laika [[Tumšādainie|tumšādainajiem]] hokejistiem [[Nacionālā hokeja līga|NHL]], kļuva par pieckārtēju [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvēju? * ... [[Latvija|Latvijā]] patlaban vienīgā '''[[iesals|iesala]]''' ražotne ir kooperatīva „Latraps” [[2012. gads Latvijā|2012. gadā]] uzceltā iesalnīca [[Staļģene|Staļģenē]]? [[Attēls:12.Saeimas deputāte Nellija Kleinberga (15382064674).jpg|border|right|50px]] * ... [[12. Saeima]]s deputāte '''[[Nellija Kleinberga]]''' <small>(attēlā)</small> parlamentā nokļuva kā [[Skrundas novads|Skrundas novada]] domes priekšsēdētāja, bet pirms darba pašvaldībā vadīja [[Skrunda]]s [[kultūras nams|kultūras namu]]? * ... [[basketbolists]] '''[[Žanis Peiners]]''' hronisku sirdsdarbības problēmu dēļ nav pārstāvējis [[Latvija]]s jaunatnes izlases un pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas izlases]] sastāvā oficiālās spēlēs debitēja vien [[2015. gads Latvijā|2015. gadā]]? * ... par [[Krievija]]s kinokoncerna '''"[[Mosfilm]]"''' dzimšanas dienu pieņemts uzskatīt [[1924. gads|1924. gada]] [[30. janvāris|30. janvāri]], kad notika pirmās pilnmetrāžas [[mēmais kino|mēmās filmas]] "Spārnos pretī debesīm" pirmizrāde? [[Attēls:Pehr Evind Svinhufvud (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemas karš|Ziemas kara]] laikā tobrīd jau bijušais [[Somijas prezidents]] '''[[Pērs Ēvinds Svīnhūvuds]]''' <small>(attēlā)</small> nesekmīgi mēģināja tikties ar [[Ādolfs Hitlers|Ādolfu Hitleru]] un [[Benito Musolīni]], bet audienci izdevās noorganizēt tikai ar pāvestu [[Pijs XII|Piju XII]]? * ... visā pasaulē '''[[hroniskā obstruktīvā plaušu slimība]]''' ir skārusi 329 miljonus [[cilvēki|cilvēku]] jeb gandrīz 5% pasaules iedzīvotāju? * ... [[2016. gads|2016. gada]] februārī, finišējot 5. vietā [[biatlons|biatlona]] sprinta sacensībās [[Kanāda|Kanādā]], '''[[Baiba Bendika]]''' sasniedza augstāko vietu, kādu ieņēmusi kāda no [[Latvija]]s sportistēm [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmos? [[Attēls:Flag of Monaco.svg|border|right|50px]] * ... [[Monako]] valdība, uzzinot ka [[Indonēzija]] pieņēmusi praktiski identisku [[Indonēzijas karogs|karogu]] '''[[Monako karogs|Monako karogam]]''' <small>(attēlā)</small>, izteica protestu, taču Indonēzijas valdība protestu noraidīja, pamatojot, ka tās karogam ir senāka vēsture? * ... '''[[Igaunijas basketbola izlase]]''' ir piecreiz piedalījusies [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionātā basketbolā]], labākos rezultātus uzrādot [[1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1937.]] un [[1939. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1939. gadā]], kad komanda sasniedza piekto vietu? * ... viens no [[jaunlatvieši|jaunlatviešu]] kustības pamatlicējiem '''[[Jānis Jurjāns]]''' bija mūziķu brāļu [[Andrejs Jurjāns|Andreja]], '''[[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Jura]]''' un [[Pāvuls Jurjāns|Pāvula]] '''[[brāļi Jurjāni|Jurjānu]]''' tēvabrālis? [[Attēls:Star of David.svg|border|right|50px]] * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[Dāvida zvaigzne]]''' <small>(attēlā)</small> sāka kļūt par daudzu [[ebreji|ebreju]] kopienu oficiālo zīmogu un vispārīgu [[jūdaisms|jūdaisma]] [[simbols|simbolu]]? * ... '''''[[Mario]]''''' sērija ir visu laiku visvairāk pārdotākā [[Videospēle|videospēļu]] sērija, ar vairāk nekā 210 miljoniem pārdotu vienību? * ... [[2015. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2015. gada pasaules čempions]] [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Džūljuss Jego]]''' ir pirmais [[Kenija]]s [[vieglatlēts]], kas izcīnījis uzvaru [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātā]] mešanas disciplīnās? [[Attēls:Lielmemeles muiza.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Lielmēmele|Lielmēmelē]]''' [[Lielmēmeles muiža|muižas kompleksā]] <small>(attēlā muižas pils)</small> kopš [[1974. gads Latvijā|1974. gada]] darbojas sociālās aprūpes centrs ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas nodrošināšanai cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem? * ... '''[[Ložmetējkalns|Ložmetējkalnā]]''' atrodas piemiņas akmens [[Ziemassvētku kaujas|Ziemassvētku kaujām]] un 27 m augsts skatu [[tornis]]? * ... garas distances [[triatlons|triatlona]] sacensību seriāls '''''[[Ironman]]''''' tiek uzskatītas par vienām no grūtākajām viendienas sacensībām pasaulē? [[Attēls:Dendrolimus pini 1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[priežu vērpējs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no nopietnākajiem [[Parastā priede|priežu]] [[mežs|mežu]] kaitēkļiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Mazstraupes pilsmuiža]]s īpašnieks '''[[Georgs fon Meijendorfs]]''' bija ne vien virsnieks [[Krievija]]s armijā, kas piedalījās [[Napoleona kari|Napoleona karos]], bet arī [[Centrālāzija]]s pētnieks, kurp devās [[diplomātija|diplomātiskās]] ekspedīcijās? * ... [[Skotija|Skotijā]] nav oficiālas [[himna]]s, tādēļ '''''[[Flower of Scotland]]''''' kopā ar vairākām citām [[dziesma|dziesmām]] pilda neoficiālās himnas funkciju? [[Attēls:Albrecht II. von Habsburg.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrija]]s [[hercogs]] '''[[Albrehts II Hābsburgs|Albrehts II]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais no [[Hābsburgi]]em, kuram izdevās koncentrēt savās rokās varu pār Austriju, [[Ungārija|Ungāriju]] un [[Bohēmija|Bohēmiju]]? * ... [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimira Nabokova]] skandalozo romānu '''"[[Lolita (romāns)|Lolita]]"''' autors jau uzreiz sarakstīja [[angļu valoda|angļu valodā]]? * ... [[1994. gads|1994. gadā]] [[Čehija]]s pilsētā '''[[Viškova (Čehija)|Viškovā]]''' tika nodibināts [[tulkošana]]s uzņēmums "Skrivanek", kas darbojas arī [[Latvija|Latvijā]]? [[Attēls:Orgyia antiqua f.jpg|border|right|50px]] * ... [[tauriņi|tauriņam]] '''[[parastā otiņaste|parastajai otiņastei]]''' jeb augļkoku mūķenei ir izteikts [[dzimumdimorfisms]]: [[mātīte]]i <small>(attēlā)</small> ir ļoti īsi reducēti [[spārni]], ar ko tā atšķiras no spārnainā [[tēviņš|tēviņa]]? * ... [[Džakomo Pučīni]] oriģinālās divu cēlienu [[opera]]s '''''[[Madama Butterfly]]''''' pirmizrāde ''[[La Scala]]'' operā piedzīvoja neveiksmi, un komponists bija spiests to pārstrādāt? * ... 2014.—2015. gada sezonā '''''[[A.F.C. Bournemouth]]''''' uzvarēja [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionātā]] (Anglijas futbola 2. līmenis) un pirmoreiz kluba vēsturē iekļuva [[Anglijas Premjerlīga|Premjerlīgā]]? [[Attēls:Gemini 6 7.jpg|border|right|50px]] * ... [[kosmoss|kosmosa]] programmas ''[[Gemini (kosmiskais projekts)|Gemini]]'' lidojums '''''[[Gemini 7]]''''' <small>(attēlā)</small> [[1965. gads kosmonautikā|1965. gada]] decembrī četrpadsmit dienu misijā uzstādīja kosmiskā lidojuma rekordu, kurš noturējās piecus [[gads|gadus]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dzimušais [[islāms|islāma]] [[garīdznieks]] un [[terorists]] '''[[Anvars al Avlaki]]''' ir pirmais ASV pilsonis, kas nogalināts amerikāņu [[bezpilota lidmašīna|bezpilota lidmašīnu]] uzbrukumā? * ... britu [[Rokmūzika|rokgrupas]] ''[[Queen]]'' [[1984. gads|1984. gada]] dziesma '''''[[Radio Ga Ga]]''''' 19 valstu topos sasniedza pirmo vietu, taču [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] singlu topā tā ierindojās otrajā vietā? [[Attēls:Abavas Velnakmens1999-06-06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Abavas Velnakmens]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no [[tūristi|tūristu]] visbiežāk apmeklētajiem [[dižakmeņi]]em [[Latvija|Latvijā]], lai gan nav starp [[Latvijas lielākie dižakmeņi|pašiem lielākajiem]]? * ... '''[[Ēģiptes administratīvais iedalījums|Ēģiptes administratīvo iedalījumu]]''' veido 27 muhāfazas? * ... '''[[Ābeļu salas|Ābeļu salās]]''' [[Daugava|Daugavā]] augšpus [[Jēkabpils]] ietilpstošā Burkānu sala ir apdzīvota? [[Attēls:Mobira Cityman 450.JPG|border|right|50px]] * ... ''[[Nokia]]'' [[mobilie tālruņi]] kļuva plaši pazīstami [[1987. gads|1987. gadā]], kad [[Somija]]s vizītes laikā [[Padomju Savienība|PSRS]] vadītājs [[Mihails Gorbačovs]] ar '''''[[Mobira Cityman|Mobira Cityman 900]]''''' <small>(attēlā)</small> publiski zvanīja uz [[Maskava|Maskavu]] sakaru ministram? * ... [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] '''[[Laimas slimība]]''' ir izplatītākā [[slimība]], ko izplata [[ērces]]? * ... [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] muižniecības ieplānotajai federatīvajai valstij '''[[Baltenlande]]i''' agrāko [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] teritorijā pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām būtu bijis jāsastāv no [[Igaunijas guberņa|Igaunijas]], [[Sāmsala]]s, [[Kurzemes guberņa|Kurzemes]], [[Latgale]]s, [[Vidzemes guberņa|Ziemeļvidzemes un Dienvidvidzemes]] kantoniem? [[Attēls:Indochine française (1913).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Franču Indoķīna]]s''' <small>(attēlā 1913. gada kartē)</small> [[galvaspilsēta]] atradusies [[Saigona|Saigonā]], [[Hanoja|Hanojā]] un [[Dalata|Dalatā]]? * ... [[Vidzemes bruņniecības landmaršals]] '''[[Heinrihs fon Štriks]]''' pēc '''[[Štrika sazvērestība]]s''' atklāšanas [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] februārī bija spiests pamest dzimteni un apmetās uz dzīvi [[Berlīne|Berlīnē]]? * ... [[vēsturnieks|vēsturnieka]] un [[arheologs|arheologa]], [[Latvijas Kultūras akadēmija]]s profesora '''[[Juris Urtāns|Jura Urtāna]]''' tēvs Vladislavs Urtāns arī bija arheologs? [[Attēls:Lymantria dispar01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolu mūķene]]''' <small>(attēlā tēviņš)</small>, kuras barības augu sarakstā ietilpst virs 300 [[augi|augu]] sugu, ir viens no nopietnākajiem [[Invazīva suga|invazīvajiem]] mežu kaitēkļiem [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... '''[[epidēmiskais parotīts|epidēmiskā parotīta]]''' jeb cūciņu [[simptomi]] pieaugušajiem bieži vien ir smagāki nekā [[bērni]]em? * ... '''"[[Flinstoni|Flinstonu]]"''' pirmajās divās sezonās viens no [[animācija]]s seriāla sponsoriem bija ''Winston'' [[Cigarete|cigarešu]] ražotājs, un seriāla tēli vairākas reizes piedalījās cigarešu [[Reklāma|reklāmās]]? [[Attēls:Airbus A300B4-605R, Lufthansa AN0481981.jpg|border|right|50px]] * ... pirmā [[lidsabiedrība]], kurā '''''[[Airbus A300]]''''' <small>(attēlā)</small> sāka lidojumus [[1974. gads|1974. gada]] maijā, bija '''''[[Air France]]'''''? * ... [[Latvija]]s teritorijā pirmo reizi cilvēka lidojums '''[[gaisa balons|gaisa balonā]]''' notika [[1804. gads|1804. gadā]], kad flāmu aeronauts Gaspars Etjēns Robertsons devās lidojumā no [[Rīga]]s Citadeles un piezemējās [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]? * ... saskaņā ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Vācija]]s izlūkdienestiem '''[[Malaysia Airlines reiss 17|''Malaysia Airlines'' reisa 17]]''' lidmašīnu [[2014. gads|2014. gada]] [[17. jūlijs|17. jūlijā]] notrieca prokrieviskie nemiernieki ar zenītraķešu kompleksu ''Buk'', zeme—gaiss tipa raķeti? [[Attēls:Muzejs.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Žaņa Lipkes memoriāls|Žaņa Lipkes memoriālu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ķīpsala|Ķīpsalā]] [[2012. gads|2012. gadā]] oficiāli atklāja [[Latvijas prezidents]] [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] un [[Izraēla]]s prezidents [[Šimons Peress]]? * ... [[latvieši|latviešu]] [[mūsdienu tautas mūzika]]s grupa '''"[[Auļi]]"''' paši sevi dēvē par "[[dūdas|dūdu]] un [[bungas|bungu]] grupu"? * ... '''''[[Western Union]]''''' mūsdienās ir viens no līderiem starptautisko naudas pārskaitījumu jomā, taču līdz pakalpojuma pārtraukšanai [[2006. gads|2006. gadā]] tas bija pazīstamākais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] telegrammu nosūtītājs? [[Attēls:Black and white photo of emperor Meiji of Japan.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[imperators Meidzi|imperatora Meidzi]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laikā [[Japāna]] no [[feodālisms|feodālas]] valsts pārtapa par vienu no modernās pasaules lielvarām? * ... [[ASV Valsts departaments]] ir izsludinājis atlīdzību 10 miljonu ASV dolāru apmērā par [[Islāma valsts]] līdera '''[[Abū Bakri al Bagdādi]]''' neitralizēšanu, tikai par ''[[Al-Qaida]]'' līdera [[Aimans az Zavāhirī|Aimana az Zavāhirī]] neitralizēšanu ir izsludināta lielāka atlīdzība? * ... '''[[Satversmes aizsardzības birojs|Satversmes aizsardzības biroju]]''' šobrīd vada bijušais ģenerālprokurors [[Jānis Maizītis]]? * ... [[Saūda Arābija]]s pirmais valdnieks, valsts dibinātājs '''[[Ibn Saūds]]''' <small>(attēlā)</small> bija 45 dēlu [[tēvs]], arī visu nākamo Saūda Arābijas monarhu tēvs? * ... [[88. Kinoakadēmijas balva|2015. gada Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] nominācijā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]" saņēmusī kinofilma '''"[[Uzmanības centrā]]"''' stāsta par patiesiem notikumiem un tajā attēlotā [[žurnālists|žurnālistu]] komanda saņēma [[2003. gads|2003. gada]] [[Pulicera balva|Pulicera balvu]]? * ... laikā no [[1860. gads|1860.]] līdz [[1915. gads Latvijā|1915. gadam]] '''[[Upesgrīva (Mērsraga novads)|Upesgrīvā]]''' tikuši uzbūvēti 66 [[burinieks|burinieki]]? [[Attēls:KhivaWalls.jpg|border|right|50px]] * ... 35 km gara [[trolejbuss|trolejbusa]] līnija senās Horzemas galvaspilsētu '''[[Hiva|Hivu]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienu [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] savieno ar vilajeta centru Urgenču? * ... ciems '''[[Vērsis (Ramatas pagasts)|Vērsis]]''' [[Ramatas pagasts|Ramatas pagastā]] ir izveidojies pie kādreizējās Vēršmuižas pusmuižas? * ... '''[[Latvijas Kuģniecība]]i''' pieder 16 [[tankkuģis|tankkuģu]] flote? [[Attēls:Klostere St. Peter evangelic lutheran church.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Klostere]]s ciems''' <small>(attēlā baznīca)</small> ir izveidojusies uz kādreizējā [[Aizpute]]s franciskāņu [[klosteris|klostera]] zemēm? * ... '''[[Baireitas festivāls|Baireitas mūzikas festivālu]]''', kurā tiek atskaņoti [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] skaņdarbi, aizsāka pats Vāgners ar mērķi popularizēt savus [[skaņdarbs|skaņdarbus]]? * ... [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] pasniegšanas ceremonijā tika ieviests runas ilguma ierobežojums, kad 1943. gadā '''[[Grīra Gārsone|Grīras Gārsones]]''' runa ilga piecas ar pusi [[minūte]]s, kas ir arī [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]]? [[Attēls:Durbe castle ruins.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā [[1701. gads|1701. gadā]] [[Zviedrija]]s karaspēks aplenca [[Kurzemes hercogs|Kurzemes hercoga]] '''[[Durbes viduslaiku pils|Durbes pili]]''' <small>(attēlā pilsdrupas mūsdienās)</small>, sašāva ar [[lielgabali]]em un pēc sagraušanas pili vairs neatjaunoja? * ... no [[riteņbraucēji]]em, kas laika posmā, kurā [[Lānss Ārmstrongs]] septiņas reizes uzvarēja velobraucienā ''[[Tour de France]]'', spēja finišēt labāko trijniekā, [[Spānija]]s sportists '''[[Fernando Eskartins]]''' ir vienīgais, kurš nav bijis iesaistīts [[dopings|dopinga]] skandālā? * ... 1934. gada [[kinofilma|filma]] '''''[[It Happened One Night]]''''' bija pirmā filma, kas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] saņēma visās piecās nozīmīgākajās nominācijās: "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]", "[[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]", "[[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]", "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]", "[[Labākais adaptētais scenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais scenārijs]]"? [[Attēls:Qingdao new montage.png|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2008|L=L}} [[Burāšana 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|burāšanas]] sacensības notika [[osta]]s pilsētā '''[[Cjindao]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Itālija]]s [[Futbola komanda|futbola klubs]] '''''[[Carpi FC 1909]]''''' [[2015. gads|2015. gadā]] uzvarēja [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|Itālijas futbola čempionāta B sērijā]], izcīnot tiesības pirmo reizi spēlēt [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijā]]? * ... [[88. Kinoakadēmijas balva]]i, kuras pasniegšanas ceremonija notiks [[2016. gads|2016. gada]] [[28. februāris|28. februārī]] [[Losandželosa|Losandželosā]], [[Alehandro Gonsaless Injaritu|Alehandro Gonsalesa Injaritu]] režisētā filma '''"[[Cilvēks, kurš izdzīvoja]]"''' ir izvirzīta 12 nominācijās? [[Attēls:Ed Sheeran 2013.jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] mūziķa '''[[Eds Šīrans|Eda Šīrana]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo divu [[mūzikas albums|studijas albumu]] nosaukumi ir ''+'' un ''x''? * ... [[Valdis Dombrovskis]] ir vienīgais divkārtējais '''[[Eiropas Gada cilvēks Latvijā]]'''? * ... [[2015. gads Latvijā|2015. gada]] skatītākā filma [[Latvija]]s kinoteātros bija otra visu laiku ienesīgākā [[animācijas filma]] '''"[[Minioni]]"'''? [[Attēls:Wilhelm Gause Hofball in Wien.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[balle]]s''' galvaspilsēta mūsdienās ir [[Vīne]], kur katru gadu notiek vairāk kā 450 balles <small>(attēlā balle Vīnē 1900. gada gleznā)</small>? * ... holdinga kompānija '''''[[Alphabet Inc.]]''''' (pārvalda uzņēmumus, kas iepriekš piederēja ''[[Google]]'', ieskaitot pašu ''Google Inc.'') ir pasaulē otrais vērtīgākais vai pats vērtīgākais uzņēmums, kas atkarībā no akciju vērtības svārstībām konkurē ar ''[[Apple Inc.]]''? * ... '''[[Dņepras stratēģiskā ofensīva]]''' bija viena no lielākajām un asiņainākajām militārajām operācijām [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kuras rezultātā [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] izdevās atkarot [[Kijeva|Kijevu]]? [[Attēls:Dermestes lardarius.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ādgraužu dzimta|ādgraužu]]''' <small>(attēlā ''Dermestes lardarius'')</small> [[Kāpurs|kāpuri]] ir bieži sastopami tādos dzīvokļa piederumos kā grīdas [[paklājs|paklājā]], pledā un apšuvumos vai glabātās [[drēbes|drēbēs]]? * ... '''[[Āraišu ordeņa pils]]''' 16.—17. gadsimtā tika saukta arī par Vecajām [[Cēsis|Cēsīm]]? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] lielākā '''[[Indonēzijas administratīvais iedalījums|Indonēzijas administratīvā iedalījuma]]''' vienība ir Rietumjava, kurā dzīvo vairāk par 46 miljoniem iedzīvotāju? [[Attēls:Tukums, hradní věž.jpg|border|right|50px]] * ... pēc pilnīgas nopostīšanas [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā '''[[Tukuma viduslaiku pils]]''' <small>(attēlā tornis mūsdienās)</small> zaudēja savu militāro nozīmi? * ... '''[[2015. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā]]''' bija 82. [[Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Pasaules čempionāts]], taču tikai otrais, kas notika [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... mūziķi '''[[Mārvins Gejs|Mārvinu Geju]]''' [[1984. gads|1984. gada]] [[1. aprīlis|1. aprīlī]] [[Slepkavība|nošāva]] viņa tēvs Mārvins Gejs vecākais? [[Attēls:Chimaphila2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2015. gads Latvijā|Latvijas 2015. gada]] augu '''[[Čemuru palēks|čemuru palēku]]''' <small>(attēlā)</small> ļoti iecienījuši [[Ziemeļamerika]]s [[Amerikas pamatiedzīvotāji|indiāņi]], kas auga [[sakne]]s un [[lapas]] izmantoja tonizējoša dzēriena pagatavošanai? * ... no [[14. gadsimts|14. gadsimtā]] celtās '''[[Nabes pils]]''' līdz mūsdienām ir saglabājies vienīgi tornis pie vēlāk celtās Nabes muižas? * ... '''[[Zinību diena]]''' kā svētki radusies [[Padomju Savienība|PSRS]], taču arī tur oficiāli atzīta tikai [[1984. gads|1984. gadā]]? [[Attēls:Roggenbrot mit 430 AE.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[saldskābmaize|saldskābmaizi]]''' <small>(attēlā)</small> parasti cep no sijātajiem [[rudzi|rudzu]] [[milti]]em, [[mīkla (pārtika)|mīklu]] noplaucējot un pēc tam [[Rūgšana|ieraudzējot]], kas sniedz tai raksturīgi saldeni skābo [[garša|garšu]]? * ... [[kuršu ķoniņi]] dzīvoja septiņos [[Kurzeme]]s brīvciemos: [[Ķoniņciems (Turlavas pagasts)|Ķoniņciemā]], '''[[Kalējciems|Kalējciemā]]''', '''[[Pliķu ciems|Pliķu ciemā]]''', '''[[Ziemeļciems|Ziemeļciemā]]''' [[Turlavas pagasts|Turlavas pagastā]], '''[[Dragūnciems|Dragūnciemā]]''' [[Rumbas pagasts|Rumbas pagastā]], '''[[Viesalgciems|Viesalgciemā]]''' [[Snēpeles pagasts|Snēpeles pagastā]] un '''[[Sausgaļciems|Sausgaļciemā]]''' [[Padures pagasts|Padures pagastā]]? * ... [[2015. gads Latvijā|2015. gadā]] mirušā [[ornitologs|ornitologa]], pirmā [[Latvijas Ornitoloģijas biedrība]]s prezidenta '''[[Jānis Vīksne|Jāņa Vīksnes]]''' tēvs bija [[Rīgas Zooloģiskais dārzs|Rīgas Zooloģiskā dārza]] direktora dēls un viņa bērnībā ģimene dzīvoja zooloģiskā dārza teritorijā? [[Attēls:Härgmäe ordulinnus 08.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Ērģemes pils]]''' <small>(attēlā)</small> torņu un mūra paliekas joprojām slejas 11 līdz 13 metru augstumā? * ... '''[[vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācbaltiešu izceļošanas no Baltijas valstīm]]''' posmā no [[1939. gads|1939.]] līdz [[1941. gads|1941. gadam]] [[Latvija|Latviju]] atstāja aptuveni 50 000 [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] cilmes [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... 39 gadu un 42 dienu vecumā '''[[Mateo Renci]]''' kļuva par jaunāko [[Itālija]]s [[premjerministrs|premjerministru]] kopš [[Itālijas apvienošana]]s [[1861. gads|1861. gadā]]? [[Attēls:Dafne Schippers Zurich 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Nīderlande]]s [[septiņcīņa|daudzcīņniece]] un sprintere '''[[Dafne Shipersa]]''' <small>(attēlā)</small> [[2014. gads sportā|2014.]] un [[2015. gads|2015. gadā]] tika atzīta par gada labāko [[vieglatlēte|vieglatlēti]] [[Eiropa|Eiropā]]? * ... līdzīgi citiem augstākajiem [[PSKP|komunistiskās partijas]] vadītājiem [[Stagnācija PSRS|stagnācijas ērā]], arī ilggadējais otrs ietekmīgākais [[PSKP CK Politbirojs|Politbiroja]] loceklis '''[[Mihails Suslovs]]''' regulāri saņēma augstus apbalvojumus: viņš bija divkārtējs [[Sociālistiskā Darba varonis]], pieckārtējs [[Ļeņina ordenis|Ļeņina ordeņa]] kavalieris? * ... '''[[Brežņeva personības kults]]''' visagresīvāk tika izvērsts tieši gados, kad acīmredzami pasliktinājās [[Padomju Savienība|PSRS]] vadoņa veselība? [[Attēls:Vietalvas baznīca 2002-06-22.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vietalva]]s''' luterāņu baznīcas <small>(attēlā)</small> fasāde pašlaik ir saglabājusies tāda, kāda bija pēc kara — ložu sašauta? * ... līdz mūsdienām ir saglabājušies abu '''[[Doles viduslaiku pilis|Doles viduslaiku piļu]]''' mūra sienu fragmenti [[Doles sala|Doles salā]]? * ... '''[[fokstrots]]''' visaugstāko popularitāti sasniedza [[1930. gadi|20. gadsimta 30. gados]]? [[Attēls:Willemstad harbor.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Villemstade]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Nīderlandes Antiļas|Nīderlandes Antiļu]] galvaspilsēta līdz to likvidācijai [[2010. gads|2010. gadā]]? * ... '''[[2016. gada NBA Visu zvaigžņu spēle]]''' būs pirmā, kas notiks ārpus [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ([[Kanāda|Kanādā]]) un pirmā reize, kad kādā no ''[[All-Star Weekend]]'' pasākumiem piedalās latviešu [[basketbolists]] — [[Kristaps Porziņģis]] spēlēs Pasaules izlasē līgas Uzlecošo zvaigžņu spēlē? * ... apdzīvotā vieta '''[[Aiviekste (Kalsnavas pagasts)|Aiviekste]]''' ir izveidojusies pie [[1930. gadi|1930. gados]] uzbūvētās [[Aiviekstes hidroelektrostacija]]s, kas līdz [[Ķeguma spēkstacija]]s uzcelšanai bija lielākais [[HES]] [[Latvija|Latvijā]]? [[Attēls:LaucuAkmens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vārzas|Vārzu]]''' dienvidu daļā, Laučos, liedagā atrodas ap 2 m augsts un aptuveni 70 tonnu smags jūrakmens <small>(attēlā)</small>, ko [[1853. gads|1853. gada]] pavasarī [[ledus]] blīvēdamies izstūmis no jūras gultnes krastā? * ... [[19. gadsimts|19. gadsimtā]] vēstures pētnieki uzskatīja, ka [[Jersikas pils]] atradusies [[pilskalns|pilskalnā]], kurā, kā vēlāk tika izpētīts, atradās '''[[Lokstenes viduslaiku pils]]'''? * ... [[animācija|animētā]] seriāla "[[Simpsoni]]" 27. sezonas sērijā '''''[[Much Apu About Something]]''''' veikalnieks [[Apū Nahasapimapetilons|Apū]] piedāvā superintendantam Čālmersam bezmaksas [[NBA]] kluba [[Filadelfijas "76ers"]] cepuri, lai gan sākotnēji bija paredzēta [[Ņujorkas "Knicks"]] cepure, taču plāns tika mainīts "Knicks" un latvieša [[Kristaps Porziņģis|Kristapa Porziņģa]] veiksmīgās spēles dēļ? [[Attēls:Turdus pilaris no.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[pelēkais strazds]]''' <small>(attēlā)</small> [[ligzda|ligzdo]] nelielās kolonijās, līdz 10 pāriem? * ... [[ugunsgrēks]] [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] [[22. februāris|22. februārī]], kurā dzīvību zaudēja 23 '''[[Reģi|Reģu]]''' aprūpes centra iemītnieki, ir upuru skaita ziņā postošākais ugunsgrēks [[Latvija]]s vēsturē? * ... [[Brazīlija]]s stadiona '''''[[Zerão]]''''' nosaukums un atpazīstamība radusies no fakta, ka tā laukuma viduslīnija atrodas uz [[ekvators|ekvatora]]? [[Attēls:Golden wolf sa02.jpg|border|right|50px]] * ... ārēji [[zeltainais šakālis]] ir ļoti līdzīgs '''[[Āfrikas zeltainais vilks|Āfrikas zeltainajam vilkam]]''' <small>(attēlā)</small>, bet [[Dezoksiribonukleīnskābe|DNS]] pētījumos atklāts, ka šīs [[suga]]s ir attāli radinieki, un to attīstības ceļi šķīrās pirms apmēram 2 miljoniem gadu? * ... [[mūzikas grupa]]s '''''[[The Kelly Family]]''''' dalībnieki ir bijuši vairāk nekā 10 Keliju ģimenes trīs paaudžu pārstāvji? * ... frontes līnija '''[[Pirmais pasaules karš Latvijā|Pirmā pasaules kara laikā mūsdienu Latvijas teritorijā]]''' nemainījās aptuveni 2 gadus? [[Attēls:A. P. J. Abdul Kalam in 2008.jpg|border|right|50px]] * ... [[Indija]]s 11. prezidents '''[[Abduls Kalāms]]''' <small>(attēlā)</small> pirms ievēlēšanas bija [[zinātnieks]] un zinātnes administrators militāro [[raķete|raķešu]] un civilās [[kosmonautika]]s jomā? * ... pirmais [[Igaunija]]s [[riteņbraucējs]], kas sasniedzis ''[[Tour de France]]'' finišu, '''[[Lauri Auss]]''' mira [[2003. gads|2003. gadā]], kad treniņa laikā pie [[Tartu]] viņu no aizmugures notrieca piedzēries autovadītājs? * ... [[1841. gads|1841. gadā]] '''[[Jaunbebri|Jaunbebru]]''' muižā notika tā sauktais [[Kartupeļu dumpis]]? [[Attēls:Церковь в Голышеве.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Goliševa|Goliševā]]''' <small>(attēlā pareizticīgo baznīca)</small> atrodas [[2004. gads Latvijā|2004. gadā]] [[Krievija]]s puses slēgtais Aizgāršas—Ļamonu robežpārejas punkts? * ... '''''[[The Coca-Cola Company]]''''' galvenais birojs atrodas [[Atlanta|Atlantā]]? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] mazākā '''[[Palau administratīvais iedalījums|Palau administratīvā iedalījuma]]''' vienība ir Hatohobei štats, kurā dzīvo 44 iedzīvotāji? [[Attēls:Pērses pamatskola Iršos.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[1939. gads Latvijā|1939. gadam]] '''[[Irši (ciems)|Irši]]''' <small>(attēlā Pērses pamatskola)</small> bija Iršu [[Vācbaltieši|vācu]] kolonijas centrs? * ... [[Andrejs Tarkovskis|Andreja Tarkovska]] leģendārā [[kinofilma|filma]] '''"[[Stalkers (filma)|Stalkers]]"''' ir uzņemta [[Igaunija|Igaunijā]], 25 kilometrus no [[Tallina]]s? * ... [[Latvija|Latvijā]] ir sastopamas apmēram 3600 '''[[mušveidīgie|mušveidīgo]]''' [[kukaiņi|kukaiņu]] sugas, kas pārstāv 59 dažādas [[Dzimta (bioloģija)|dzimtas]]? [[Attēls:Marcin Gortat (15698879036).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vašingtonas "Wizards"]] [[Centrs (basketbols)|centra spēlētājs]] '''[[Marcins Gortats]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[poļi|poļu]] [[basketbolists]], kas spēlējis [[NBA finālsērija|NBA finālsērijā]]? * ... '''[[PSRS Valsts domes lēmums par Latvijas Republikas neatkarības atzīšanu]]''' tika pieņemts [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] [[6. septembris|6. septembrī]], taču jau [[24. augusts|24. augustā]] [[Krievijas PFSR]] prezidents [[Boriss Jeļcins]] bija parakstījis dekrētu "Par Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atzīšanu"? * ... viena no [[2013. gads Latvijā|2013. gada]] [[21. novembris|21. novembra]] [[Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā|Zolitūdes lielveikala "Maxima" sagrūšanas]] upuriem bija [[Mākslinieks|māksliniece]] '''[[Daina Skadmane]]'''? [[Attēls:Greenfinch (carduelis chloris) m.jpg|border|right|50px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] parastā '''[[zaļžubīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Aklimatizētās sugas|introducēta]] arī [[Austrālija|Austrālijā]] un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]]? * ... '''[[blusvaboļu dzimta]]s''' [[vaboles]] ir [[Bebri|bebru]], sīko [[Grauzēji|grauzēju]] un [[Kukaiņēdāji|kukaiņēdāju]] [[Parazītisms|ektoparazīti]]? * ... [[1840. gads|1840. gadā]] '''[[Kandavas viduslaiku pils|Kandavas pilsdrupu]]''' akmeņus atļāva izmantot apkārtējo māju celtniecībai, tādēļ līdz [[1870. gads|1870. gadam]] bija saglabājušies vienīgi pils vārti un daži mūru fragmenti? [[Attēls:Megaladon.JPG|border|right|50px]] * ... izmirusī [[Haizivis|haizivs]] '''[[megalodons]]''' <small>(attēlā žoklis)</small> ir viens no lielākajiem plēsējiem, kas dzīvojuši uz [[Zeme]]s: domājams, ka tas sasniedza 16 [[metrs|metru]] garumu un 47 [[tonna|tonnu]] svaru? * ... '''[[3G]]''' mobilo sakaru tīkli spēj nodrošināt datu pārraides ātrumu vismaz 200 kbit/s? * ... ir aprēķināts, ka [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]] valdīšanas gados pie '''[[padomju nomenklatūra]]s''' piederēja ap 3—5 miljoniem cilvēku? [[Attēls:Xiphias gladius stuffed.jpg|right|50px]] * ... reizēm '''[[Zobenzivs|zobenzivis]]''' <small>(attēlā)</small> iepeld arī aukstos ūdeņos; arī [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] tā ir ļoti reta ieceļotāja un [[Latvija]]s piekrastē konstatēta 13 reizes? * ... '''[[gliemežvaboļu dzimta]]s''' pieaugušās [[vaboles]] nebarojas vispār, bet [[Kāpurs|kāpuri]] barojas ar [[gliemeži]]em? * ... no [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] nopostītās '''[[Talsu viduslaiku pils|viduslaiku pils]]''', kas atradās [[Talsi|Talsu]] Dzirnavkalnā, līdz mūsdienām nav saglabājušās pat pilsdrupas? [[Attēls:Valtaiķi Evangelic Lutheran Church.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Valtaiķi]]''' <small>(attēlā baznīca)</small> ir sena [[Apdzīvota vieta|apdzīvotā vieta]], kas rakstu avotos pirmoreiz minēta jau [[1338. gads|1338. gadā]]? * ... neilgi pirms nāves [[ASV latvieši|ASV dzīvojošais latviešu]] [[Tekstilrūpniecība|tekstilrūpnieks]] [[Roberts Hiršs]] īpašuma tiesības uz [[Līgatnes pagasts|Līgatnes pagasta]] paraugsaimniecību '''[[Ratnieki (Līgatnes pagasts)|Ratniekiem]]''' novēlēja [[Latvijas Universitāte]]i? * ... '''[[bitenes]]''' ir izplatītas visos [[kontinents|kontinentos]], izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Boris Sheremetyev 111.PNG|border|right|50px]] * ... pēc [[Vidzeme]]s izpostīšanas [[Lielais Ziemeļu karš|Ziemeļu kara]] laikā, [[Krievija]]s ģenerāldfeldmaršals (vēlākais [[Piebalga]]s muižu īpašnieks) '''[[Boriss Šeremetjevs]]''' <small>(attēlā)</small> ziņojumā [[cars|caram]] [[Pēteris I|Pēterim I]] rakstīja, ka "no [[Rīga]]s līdz [[Tallina|Rēvelei]] vairs nav ko postīt, ka tur pat gaiļus vairs nedzird dziedam"? * ... divkārtējās [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s ieguvējas '''[[Džesika Lenga|Džesikas Lengas]]''' pirmā kinoloma bija [[kinofilma|filmā]] ''King Kong'' un debijas loma tika izsmieta? * ... mājas spēles vienā Markantonio Bentegodi stadionā [[Verona|Veronā]] aizvada divi [[Itālijas futbola čempionāta A sērija]]s klubi: ''[[Veronas "Chievo"|Chievo]]'' un '''''[[Hellas Verona F.C.|Verona]]'''''? [[Attēls:Valdeķu muižas pils 2000-05-13.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Valdeķi|Valdeķu]]''' muiža <small>(attēlā)</small>, ko [[1931. gads Latvijā|1931. gadā]] stipri nolaistu iegādājās izdevējs [[Antons Benjamiņš]] un īsā laikā izveidoja par lauku paraugsaimniecību, mūsdienās atkal ir Benjamiņu dzimtas īpašums? * ... '''[[stagnācija PSRS|stagnācijas laika PSRS]]''' ideoloģiskā un ekonomiskā sabrukuma stāvokli izdevās slēpt tikai ar milzīgiem [[nafta]]s un [[dabasgāze|gāzes]] eksporta ieņēmumiem? * ... '''[[sitamie instrumenti|sitamos instrumentus]]''' uzskata par senākajiem [[Mūzikas instruments|mūzikas instrumentiem]]? [[Attēls:Maracaibo panoramica avenida Cecilio Acosta cuted.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[nafta]]s atklāšanai [[1917. gads|1917. gadā]] '''[[Marakaibo]]''' <small>(attēlā)</small> bija maza [[osta]]s pilsēta, toties šobrīd — pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] otrā lielākā pilsēta [[Venecuēla|Venecuēlā]]? * ... '''[[PSRS Pārtikas programma]]s''' pieņemšana bija atzīšanās tajā, ka [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] pastāvēja akūtas problēmas ar [[pārtika|pārtiku]]? * ... [[Andrejs Tarkovskis|Andreja Tarkovska]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] filma '''"[[Solāris (filma)|Solāris]]"''' [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] tika izrādīta 15 gadus bez pārtraukuma, radot tai [[kulta filma]]s statusu? [[Attēls:Ascaris lumbricoides.jpeg|border|right|50px]] * ... pasaulē 0,8 līdz 1,2 miljardi [[cilvēks|cilvēku]] slimo ar '''[[askaridoze|askaridozi]]''' — slimību, ko izraisa parazītiska cērme ''Ascaris lumbricoides'' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālā mākslas muzeja]] '''[[Arsenāls (izstāžu zāle)|izstāžu zāle Arsenāls]]''' ir izvietota [[19. gadsimts|19. gadsimta]] sākumā celtā [[muita]]s noliktavas ēkā jeb arsenālā? * ... [[5. Saeima|5. Saeimā]] [[5. Saeimas vēlēšanas|ievēlētā]] '''[[Demokrātiskā Centra partija]]''' sevi uzskatīja par starpkaru perioda [[Latvija]]s partijas "[[Demokrātiskais Centrs]]" turpinājumu? [[Attēls:NISSAN GLOBAL HEADQUARTERS.jpg|border|right|50px]] * ... lielākais [[Japāna]]s [[autobūve]]s uzņēmuma '''''[[Nissan]]''''' <small>(attēlā galvenais birojs [[Jokohama|Jokohamā]])</small> akcionārs ir [[Francija]]s autobūves uzņēmums ''[[Renault]]''? * ... [[Latvija|Latvijā]] dzimušais '''[[Džordžs Gulaks]]''' tiek uzskatīts par "[[vingrošana]]s tēvu" [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]: emigrējis [[1922. gads|1922. gadā]] viņš kļuva par [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] čempionu? * ... '''[[Varšavas sacelšanās]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā ilga 63 dienas no [[1944. gads|1944. gada]] augusta līdz oktobrim, kad bija spiesta padoties, nesagaidot [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] palīdzību? [[Attēls:Drill Lincolnparkzoo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[drils]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no apdraudētākajiem [[Āfrika]]s [[zīdītāji]]em: mūsdienās savvaļā mājo apmēram 3000—8000 drili? * ... fantastikas piedzīvojumu [[kinofilma|filma]] '''"[[Juras laikmeta pasaule]]"''' ir ceturtā [[Visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākā filma]]? * ... [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] restorānu tīkls '''''[[Pizza Hut]]''''' pieder ''Yum! Brands'', kas ir pasaules lielākais restorānu īpašnieks — pārvalda arī ''[[KFC]]'' un ''Taco Bell'' restorānus? [[Attēls:Ed White First American Spacewalker - GPN-2000-001180.jpg|border|right|50px]] * ... 1965. gada jūnijā [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''[[Gemini (kosmiskais projekts)|Gemini]]'' lidojumā '''''[[Gemini 4]]''''' tika veikta pirmā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kosmonauta [[iziešana kosmosā]] <small>(attēlā '''[[Edvards Vaits]]''')</small>? * ... [[televīzija]]s seriāls '''"[[Sirdsmīļā Monika]]"''' ir '''[[rīmeiks]]''' [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] seriālam ''I Love Lucy''? * ... [[2015. gads|2015. gadā]] [[Futbola komanda|futbola klubs]] '''''[[Ingolstadt 04]]''''' uzvarēja Otrajā Bundeslīgā un pirmo reizi kluba vēsturē ieguva tiesības spēlēt [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas futbola Bundeslīgā]]? [[Attēls:Lielsesavas muiža.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Lielsesava]]s''' ciems ir izveidojies ap bijušās Lielsesavas muižas centru, kuras līdz mūsdienām saglabājusies kungu māja <small>(attēlā)</small> ir celta [[17. gadsimts|17. gadsimta]] vidū? * ... zināmā '''[[Tallinas vēsture]]''' aizsākas [[1154. gads|1154. gadā]], kad tā iezīmēta [[arābi|arābu]] [[kartogrāfs|kartogrāfa]] Muhameda al Idrisi pasaules kartē '''''[[Tabula Rogeriana]]'''''? * ... visas '''[[Makaronēzija]]s''' salas ir vulkāniskas izcelsmes un daļa no tām — aktīvi [[Vulkāns|vulkāni]]? [[Attēls:Maria Montessori1913.jpg|border|right|50px]] * ... uz [[Itālija]]s 1000 liru banknotes bija attēlota ārste un pedagoģe '''[[Marija Montesori]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[1931. gads Latvijā|1931. gadā]] atvērtais '''[[Lašupe (stacija)|Lašupes pieturas punkts]]''' [[dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|dzelzceļa līnijā Jelgava—Liepāja]] kopš [[2001. gads Latvijā|2001. gada]] ir neizmantots, jo pasažieru dīzeļvilcieni šeit vairs nepietur? * ... '''[[Struteles muiža]]s''' kalpu mājā [[1835. gads|1835. gadā]] ir dzimis [[Krišjānis Barons]]? [[Attēls:Demenes katoļu baznīca 2001-08-11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Demene]]s''' <small>(attēlā [[Demenes katoļu baznīca|katoļu baznīca]])</small> agrākais nosaukums ir Taržaks vai Taržeka? * ... [[Ilona Marhele]] ir vienīgā divkārtējā skriešanas sacensību seriāla '''«[[Skrien Latvija]]»''' uzvarētāja pusmaratona un [[maratons|maratona]] ieskaitē? * ... '''[[RSU Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts|Rīgas Stradiņa universitātes Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts]]''' ir veidojies uz [[1923. gads Latvijā|1923. gadā]] [[Augusts Kirhenšteins|Augusta Kirhenšteina]] izveidotās [[Latvijas Universitāte]]s Seruma stacijas bāzes? [[Attēls:Wood Duck (Aix sponsa), Parc du Rouge-Cloître, Brussels.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[koku pīle]]s''' <small>(attēlā tēviņš)</small> zinātniskais nosaukums ''Aix sponsa'' atspoguļo krāšņo pīles izskatu un tulkojumā nozīmē ‘ūdensputns kāzu tērpā’? * ... '''[[Deivisa šaurums|Deivisa šaurumā]]''' starp [[Grenlande|Grenlandi]] un [[Bafina sala|Bafina Zemi]] ir novērojamas 9—18 m augstas [[plūdmaiņas]]? * ... [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas]] laikā, kad [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] janvārī tika ieņemts [[Preses nams]], laikraksta '''"[[Atmoda (laikraksts)|Atmoda]]"''' drukāšana tika pārcelta uz [[Šauļi]]em? [[Attēls:Daniel Teklehaimanot - Critérium du Dauphiné 2012 - Prologue (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Eritreja]]s [[riteņbraucējs]] '''[[Daniels Teklehajmanots]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais melnādainais afrikānis, kas startējis ''[[Tour de France]]''? * ... '''''[[Me at the zoo]]''''' ir pirmais [[video]] ieraksts, kas augšupielādēts video koplietošanas vietnē ''[[YouTube]]''? * ... pirmās ziņas par '''[[Purmsāti]]em''' mūsdienu [[Priekules novads|Priekules novada]] [[Virgas pagasts|Virgas pagastā]] ir no [[1357. gads|1357. gada]]? [[Attēls:Anni-Frid Lyngstad May 2013.jpg|border|right|50px]] * ... bijusī [[ABBA]] vokāliste '''[[Anni Frida Lingstade]]''' <small>(attēlā)</small> pēc laulībām ar Heinrihu Reisu ir [[Plauene]]s princese? * ... dabā '''[[amonija sulfāts|amonija sulfātu]]''' var atrast reta [[minerāls|minerāla]] — maskaņīta — veidā [[vulkānisms|vulkāniskajās]] [[fumarolas|fumarolās]]? * ... '''[[saldinātāji|saldinātājus]]''' ([[cukurs|bezcukura]] saldvielas) var iedalīt saldinātājos ar mazu enerģētisko vērtību jeb mazkaloriju saldinātājos un bezkaloriju saldinātājos? [[Attēls:Denis Papin.jpg|border|right|50px]] * ... [[franči|franču]] [[matemātiķis]], [[fiziķis]] un [[izgudrotājs]] '''[[Denī Papēns]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija tvaika katla — [[tvaika dzinējs|tvaika dzinēja]] priekšteča — izgudrotājs, būdams hugenots bija spiests dzīvot ārpus dzimtenes un mira trūkumā [[Anglija|Anglijā]], kur tika apbedīts nemarķētā ubagu [[kaps|kapā]]? * ... '''[[Penkule]]''' ir sena [[apdzīvota vieta]], kas kā ''Wanpen'' vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1272. gads|1272. gadā]] [[Spārnene]]s novada sadalīšanas protokolā? * ... [[lietuvieši|lietuviešu]] [[vēsturnieks]], [[rakstnieks]] un [[folklorists]], pirmās lietuviešu [[vēsture]]s, autors '''[[Simons Daukants]]''' ir strādājis arī [[Rīga|Rīgā]], bet kādu laiku dzīvojis Jaunsvirlaukā? [[Attēls:Anaconda Loreto Peru.jpg|border|right|50px]] * ... lai arī klejo dažādas leģendas par '''[[žņaudzējčūsku dzimta|žņaudzējčūskām]]''' <small>(attēlā [[anakonda]])</small>, kuras apvijas tik cieši, ka salauž sava upura [[kauls|kaulus]], tomēr tā nav patiesība, un to medījums mirst noslāpstot? * ... [[Lielais Ziemeļu karš|Ziemeļu kara]] laikā [[1701. gads|1701. gada]] ziemā '''[[Virga|Virgā]]''' atradās [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas karaļa]] [[Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens|Kārļa XII]] karaspēka nometne, kam par godu [[2001. gads Latvijā|2001. gadā]] tika atklāta piemiņas zīme "Kārļa zābaks"? * ... '''[[gambīts]]''' ir [[šahs|šaha]] [[atklātne (šahs)|atklātne]], kurā viena no pusēm upurē vienu vai vairākus [[Bandinieks (šahs)|bandiniekus]]? [[Attēls:Ubangi river near Bangui.jpg|border|right|50px]] * ... viena no lielākajām upēm centrālajā [[Āfrika|Āfrikā]] — [[Kongo (upe)|Kongo]] pieteka '''[[Ubangi]]''' <small>(attēlā pie [[Bangi]])</small> ir gan [[Centrālāfrikas Republika]]s un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] robeža, gan [[Kongo Republika]]s un Kongo Demokrātiskās Republikas robeža? * ... [[politika|politikā]] aktīvi darbojies ne vien dermatovenerologs '''[[Andris Rubins]]''', kas bija [[6. Saeima]]s deputāts (ievēlēts no [[Joahims Zīgerists|Zīgerista]] partijas), bet arī viņa dēls Silvestrs? * ... '''[[XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki]]''' [[2015. gads Latvijā|2015. gada]] jūlijā bija pirmie, kuros piedalījās bērni ar īpašām vajadzībām, kā arī [[diaspora]]s pārstāvji no citām valstīm? [[Attēls:Hammer and sickle.svg|border|right|50px]] * ... '''[[sirpis un āmurs]]''' <small>(attēlā)</small> radies [[1918. gads|1918. gadā]], kad [[boļševiki]] to pieņēma kā vienu no [[komunisms|komunisma]] [[Simbols|simboliem]], kas uzsver [[zemniecība]]s un strādniecības vienotību cīņā pret mantīgajām šķirām? * ... [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gadā Pekinas olimpiskajās spēlēs]] '''[[Asbels Kiprops]]''' finišēja otrajā vietā [[1500 metri|1500 m]] distancē, taču pēc sākotnējā uzvarētāja Rašida Ramzi diskvalifikācijas par [[dopings|dopinga]] lietošanu tika atzīts par uzvarētāju? * ... visbiežāk izmantotās '''[[iesaiņojuma gāzes]]''', ko iepilda [[pārtika]]s iesaiņojumā, lai kavētu [[Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas|oksidēšanos]] un [[Mikroorganisms|mikroorganismu]] izraisītu bojāšanos, ir [[oglekļa dioksīds]] un [[slāpeklis]]? [[Attēls:MS Isabella saaristomerellä 2008-05-19 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... ''[[Tallink]]'' [[prāmis|prāmja]] '''''[[Isabelle (prāmis)|Isabelle]]''''' <small>(attēlā ''Viking Line'' dienestā 2008. gadā)</small>, kas kursē līnijā [[Rīga]]—[[Stokholma]], iepriekšējais nosaukums bija ''Isabella''? * ... ņemot vērā, ka cīņu māksla bija populāra ielu bandu un nemiernieku vidū, pirmajā [[Brazīlija]]s konstitūcijā [[1892. gads|1892. gadā]] '''[[kapueira]]s''' praktizēšana tika aizliegta? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads|1942. gada]] [[29. janvāris|29. janvārī]] [[Biķernieku mežs|Biķernieku mežā]] tika nošauti 368 '''[[Rīgas pilsētas Sarkankalna slimnīca|Sarkankalna garīgi slimo slimnīcas]]''' slimnieki? [[Attēls:Palace of Giuseppe Tomasi di Lampeduza.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stāmerienas muiža|Stāmerienas muižas pils]]''' <small>(attēlā)</small> atjaunošanu kavē ilgstošs juridisks strīds starp tās nomnieku un [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] (iepriekš [[Stāmerienas pagasts|Stāmerienas pagasta]]) pašvaldību? * ... no [[1939. gads Latvijā|1939.]] līdz [[1941. gads Latvijā|1941. gadam]] '''[[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|Latviju atstāja]]''' aptuveni 50 000 [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] cilmes [[Latvija]]s iedzīvotāju? * ... Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s '''[[Rīgas Skolēnu pils]]''' pārcēlās no [[Rīgas pils]] uz pašreizējām telpām [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona ielā]] 99? [[Attēls:Antonio Salieri painted by Joseph Willibrord Mähler.jpg|border|right|50px]] * ... [[komponists]] '''[[Antonio Saljēri]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek vainots [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] pāragrajā nāvē, uzskatot, ka viņš komponistu noindējis aiz skaudības, taču 1997. gadā [[tiesa]]s procesā [[Milāna|Milānā]] tika pierādīts, ka nav pierādījumu apgalvojumiem par Saljēri vainu Mocarta [[slepkavība|slepkavībā]]? * ... '''[[Tīklu iela (Rīga)|Tīklu iela]]''' un '''[[Zunda krastmala]]''' [[Ķīpsala|Ķīpsalā]] ir vienas no retajām [[Rīga]]s ielām, kurās nav reģistrēta neviena adrese? * ... '''[[Donbasa karš]]''' sākās naktī uz [[2014. gads|2014. gada]] [[7. aprīlis|7. aprīli]], kad [[Krievija]]s specdienestu koordinētie bruņotie [[separātisti|separātistu]] grupējumi sagrāba nozīmīgas ēkas [[Harkova|Harkovā]], [[Doņecka|Doņeckā]] un [[Luhanska|Luhanskā]]? [[Attēls:Ikskile1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ikšķiles viduslaiku baznīca|Ikšķiles viduslaiku baznīcā]]''' <small>(attēlā drupas mūsdienās)</small> tika apglabāts gan [[Meinards]], gan [[Bertolds (Livonijas bīskaps)|Bertolds]] — abi pirmie [[Livonijas bīskapi]]? * ... '''[[Bergenes-Belzenes koncentrācijas nometne]]''' bija pirmā no [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] atbrīvotajām lielajām [[koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēm]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā — šeit atklāja apmēram 60 tūkstošus ieslodzīto, kā arī 13 tūkstošus neapbedītu līķu? * ... triju [[Saeima|Saeimu]] deputāte '''[[Aida Prēdele]]''' bija ne vien populāra [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[Žurnālists|žurnāliste]], bet arī [[Luterisms|luterāņu]] [[mācītāja]]? [[Attēls:Pair of mandarin ducks.jpg|border|right|50px]] * ... krāšņo '''[[mandarīnpīle|mandarīnpīļu]]''' <small>(attēlā)</small> dabīgais izplatības areāls ir [[Austrumāzija]], taču, izbēgot no dekoratīvo putnu dārziem, arī [[Eiropa|Eiropā]] ir izveidojušās nelielas savvaļas mandarīnpīļu populācijas? * ... '''[[Basa šaurums]]''' starp [[Austrālija|Austrāliju]] un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]] ir nosaukts par godu to atklājušās Metjū Flindersa ekspedīcijas kuģa [[ārsts|ārstam]] Džordžam Basam? * ... 77 m augstā '''[[Dženovas bāka]]''' ir augstākā bāka [[Vidusjūra]]s reģionā? [[Attēls:Cherry Stella444.jpg|border|right|50px]] * ... vislielāko gan [[Saldais ķirsis|saldo]], gan [[Parastais ķirsis|skābo]] '''[[ķirši|ķiršu]]''' <small>(attēlā)</small> ražu ievāc [[Turcija|Turcijā]]? * ... par spīti [[populisms|populistiskajai]] partijas programmai ar devīzi "Brīvs cilvēks neatkarīgā valstī" '''[[Brīvības partija (Latvija)|Brīvības partija]]''' [[8. Saeimas vēlēšanas|neiekļuva 8. Saeimā]], saņemot tikai 0,2% balsu? * ... [[kardiologs]] '''[[Andrejs Ērglis]]''' ir [[2014. gads Latvijā|2014. gada Latvijas]] gada cilvēks [[medicīna|medicīnā]]? [[Attēls:Bluethroat by Daniel Bastaja.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[zilrīklīte]]s''' <small>(attēlā)</small> zinātniskais nosaukums ''Luscinia svecica'' [[Latviešu valoda|latviski]] nozīmē ‘[[Zviedrija]]s [[lakstīgala]]’? * ... vārds '''[[ēvele]]''' [[latviešu valoda|latviešu valodā]] ir cēlies no [[vācu valoda]]s ''Hobel''? * ... [[Kepena klimata klasifikācija]]s autors [[ģeogrāfs]] '''[[Vladimirs Kepens]]''' bija [[Kontinentu dreifs|kontinentu dreifa teorijas]] noformulētāja [[Alfrēds Vēgeners|Alfrēda Vēgenera]] sievastēvs? * ... 133 m augstā '''[[Džidas bāka]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā [[bāka]] pasaulē? * ... pēc dažām ziņām tiek uzskatīts, ka [[Rīgas militārais gubernators|Rīgas militārā gubernatora]] '''[[Magnuss Gustavs fon Esens|Magnusa Gustava fon Esena]]''' nāve bija [[pašnāvība]], nespējot pārdzīvot vainas apziņu par [[Rīga]]s priekšpilsētu nodedzināšanu, baidoties no [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] karaspēka uzbrukuma [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā? * ... '''''[[Subway]]''''' ir viena no visātrāk augošajām [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] restorānu franšīzēm pasaulē: 2015. gada vasarā ar ''Subway'' zīmolu darbojās 44&nbsp;019 restorānu 110 pasaules [[valstis|valstīs]]? [[Attēls:Āraišu Zviedru priede.jpg|border|right|50px]] * ... pēc nostāstiem '''[[Āraišu Zviedru priede|Āraišu Zviedru priedi]]''' <small>(attēlā)</small> [[Lielais Ziemeļu karš|Ziemeļu kara]] laikā ar [[sakne|saknēm]] gaisā ir iestādījis [[Zviedrijas karalis]] [[Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens|Kārlis XII]]? * ... [[2013.—2014. gada LBL sezona|2014. gada Latvijas Basketbola līgas čempions]] [[BK Ventspils]] sastāvā '''[[Džerai Grants]]''' nāk no basketbolistu ģimenes, un divi no viņa brāļiem spēlē [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]: Džerami Grants [[Filadelfijas "76ers"]] sastāvā, savukārt Džerians Grants kopā ar [[Kristaps Porziņģis|Kristapu Porziņģi]] [[Ņujorkas "Knicks"]]? * ... [[1815. gads|1815. gadā]] [[Vīnes kongress|Vīnes kongresā]] izveidotā '''[[Vācu Savienība]]''' sastāvēja no 39 [[vācieši|vācu]] valstīm? [[Attēls:005 kuivastu.jpg|border|right|50px]] * ... uz [[Muhu|Muhu salas]] esošā '''[[Kuivastu]]''' osta <small>(attēlā)</small> ir galvenais piekļuves punkts [[Igaunija]]s lielākajai salai [[Sāmsala]]i, jo abas salas ir savienotas ar uzbērtu ceļu? * ... visu laiku rezultatīvākais [[Anglija]]s [[futbolists]] [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] finālturnīros '''[[Gērijs Linekers]]''' spēlētāja karjeras laikā nesaņēma nevienu dzelteno vai sarkano kartīti? * ... [[Kenija]]s Olimpiskās komitejas prezidents '''[[Kipčoge Keino]]''' ir bijis izcils garo distanču skrējējs, [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] īpašnieks 3000 m un [[5000 metri|5000 m]] distancē? [[Attēls:Tahoe North Shore from the East Shore.jpg|border|right|50px]] * ... 501 m dziļais '''[[Taho ezers]]''' <small>(attēlā)</small> Sjerranevadas kalnos [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pēc tilpuma ir sestais lielākais ezers valstī pēc pieciem [[Lielie ezeri|Lielajiem ezeriem]]? * ... [[latviešu valoda|latviešu valodā]] '''[[kols]]''' norāda uz sekojošu paskaidrojumu, vēl tas tiek izmantots arī kā nosacīta tehniska zīme? * ... [[sieviete|sievietēm]] un [[Bērns|bērniem]] ir mazākas balss saites, tāpēc viņu '''[[runa]]s''' skaņas jeb [[balss|balsis]] ir augstas? [[Attēls:Hama-3 norias.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[norija]]s''' <small>(attēlā [[Hama|Hamā]], [[Sīrija|Sīrijā]])</small> ir vieni no vecākajiem primārajiem [[Dzinējs|dzinējiem]], ko [[apūdeņošana]]s vajadzībām izmantoja jau [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un [[Senā Persija|Persijā]]? * ... [[Dānija]]s vadošās [[banka]]s '''''[[Danske Bank]]''''' lielākie akcionāri ir ''[[A.P. Møller - Mærsk]]'' grupas uzņēmumi? * ... '''[[2015. gada NHL drafts|2015. gada NHL draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[Latvija]]s [[hokejisti]]: '''[[Mārtiņš Dzierkals]]''' 3. kārtā, bet '''[[Kārlis Čukste]]''' un '''[[Rūdolfs Balcers]]''' 5. kārtā? [[Attēls:Tas Latviešu Ļaužu Draugs.jpg|border|right|50px]] * ... laikraksta '''"[[Tas Latviešu Ļaužu Draugs]]"''' <small>(attēlā)</small> izdošana tika apturēta [[1846. gads|1846. gadā]] sakarā ar tā vēršanos pret [[Latvijas Pareizticīgā Baznīca|latviešu pāreju pareizticībā]]? * ... dažkārt '''[[bura]]s''' tiek izmantotas sauszemes [[transports|transportam]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]] buras plaši izmantoja kā ratu pārvietošanas palīgaprīkojumu? * ... pirmais oficiālais '''[[drafts]]''' notika [[1935. gads|1935. gadā]] [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] līgā [[Nacionālā futbola līga|NFL]]? [[Attēls:Zvārtavas pils 1999-09-13.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Zvārtavas muiža|Zvārtavas muižas pils]]''' <small>(attēlā)</small> kopš [[1970. gads|1970. gada]] ir [[Latvijas Mākslinieku savienība]]s īpašumā? * ... pirmais [[Somija]]s mazumtirdzniecības kooperatīva '''''[[S-ryhmä]]''''' hipermārkets '''''[[Prisma]]''''' tika atvērts [[1972. gads|1972. gadā]] [[Jiveskile|Jiveskilē]]? * ... '''[[2015. gada NBA drafts|2015. gada NBA draftā]]''' ar ceturto numuru izvēlētais [[Kristaps Porziņģis]] kļuva par visaugstāk izvēlēto [[basketbolists|basketbolistu]] ne vien starp [[Latvija]]s, bet arī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] spēlētājiem [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|NBA drafta]] vēsturē? [[Attēls:Sevilla Cathedral - Southeast.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Seviljas katedrāle|Seviljas katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir pasaulē lielākā [[katedrāle]], ir apglabāts [[Kristofors Kolumbs]]? * ... pirmo reizi '''[[ūdensrats|ūdensratus]]''' sāka izmantot [[1. gadsimts p.m.ē.|1. gadsimtā pirms mūsu ēras]], kad tos lietoja ūdensdzirnavu darbināšanai? * ... [[mugurkaulnieki]]em [[Embrioloģija|embrioģenēzes]] laikā [[acs]] '''[[tīklene]]''' un redzes nervs veidojas no topošo [[smadzenes|smadzeņu]] izauguma, tādēļ tīkleni pieskaita pie [[centrālā nervu sistēma|centrālās nervu sistēmas]], un tie pēc būtības ir smadzeņu [[audi]]? [[Attēls:Place de la concorde.jpg|border|right|50px]] * ... [[Franču revolūcija]]s laikā [[Luijs XV|Luija XV]] statuja mūsdienu '''[[Konkordijas laukums|Konkordijas laukumā]]''' <small>(attēlā Luksoras obelisks)</small> tika nomainīta pret [[giljotīna|giljotīnu]] un laukums pārsaukts par Revolūcijas laukumu? * ... bijušais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[100 metri|100 m]] distancē '''[[Donovans Beilijs]]''' ir dzimis [[Jamaika|Jamaikā]] un pēc pārcelšanās uz [[Kanāda|Kanādu]] sākotnēji trenējās [[basketbols|basketbolā]], [[vieglatlētika]]s sprintam nopietni pievērsās jau vairāk nekā 20 gadu vecumā? * ... '''[[Hautena]]''' ir vismazākā [[Dienvidāfrikas provinces|Dienvidāfrikas province]] pēc platības, toties vislielākā — pēc iedzīvotāju skaita? [[Attēls:Aachen Germany Imperial-Cathedral-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āhenes katedrāle|Āhenes katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> ir apglabāts [[Kārlis Lielais]]? * ... lielākais '''[[Eiropraids]]''' ir noticis [[Madride|Madridē]] [[2007. gads|2007. gadā]], ko apmeklēja 2,5&nbsp;miljoni cilvēku? * ... laikā, kad '''''[[Aeroflot]]''''' bija [[Padomju Savienība]]s nacionālais pārvadātājs, tā bija pasaulē lielākā [[lidsabiedrība]]? [[Attēls:CSCL Globe arriving at Felixstowe, United Kingdom.jpg|border|right|50px]] * ... [[Honkonga|Honkongā]] reģistrētais konteinerkuģis '''''[[CSCL Globe]]''''' <small>(attēlā)</small> tā uzbūvēšanas brīdī [[2014. gads|2014. gadā]] bija lielākais pasaulē? * ... '''[[2005. gada Rēzeknes domes vēlēšanas]]''', kurās visvairāk balsu ieguva partijas "[[Jaunais Centrs]]" saraksts, ar [[tiesa]]s lēmumu tika anulētas vēlētāju uzpirkšanas dēļ? * ... [[Krievijas Impērija]]s uzņēmējs, viens no Krievijas [[dzelzceļš|dzelzceļa]] tīkla pamatlicējiem '''[[Kārlis fon Meks]]''' bija [[Slampe]]s muižā dzimis [[Vācbaltieši|vācbaltietis]]? kc9b02a256wuk99xmtnhpt65t3jv666 Rita Trence 0 311894 3666050 3531706 2022-08-03T11:07:02Z Olgerts V 41522 /* Dziesmas albumos */ papildināts wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Rita Trence | Attēls = | Att_izm = | Apraksts = | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{ddv|1956|6|12}} | Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Liepāja|td=Latvija}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = | Nodarbošanās = dziedātāja | Instrumenti = | Gadi = |Izdevējkompānija = Melodija | Darbojies_arī = | Mlapa = | Dalībnieki = | Bij_dalībnieki = | Dzimums = S }} '''Rita Trence''' (dzimusi 1956. gada 12. jūnijā [[Liepāja|Liepājā]]) ir [[Latvieši|latviešu]] estrādes [[dziedātāja]], kas popularitāti ieguva 20. gadsimta 80. gados. == Biogrāfija == R. Trence mācījusies Liepājas E. Melngaiļa mūzikas vidusskolā, studējusi [[Latvijas Valsts konservatorija]]s Mūzikas pedagoģijas nodaļā. Dziedājusi kamerkorī "[[Ave Sol (koris)|Ave Sol]]".<ref>[https://www.discogs.com/Rita-Trence-Rozes-Gars/release/4726138 Rita Trence ‎— Rozes Gars]</ref> Līdz 1985. gadam dziedājusi [[Latvijas Televīzijas un radio estrādes orķestris|TV un radio estrādes orķestra]] sieviešu vokālajā ansamblī. 80. gados ierakstījusi [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]], [[Uldis Stabulnieks|Ulda Stabulnieka]], Ērika Ceļdoma un citu komponistu solodziesmas. Starp populārākajām R. Trences dziesmām ir R. Paula "Pie jūras dzīve mana" un U. Stabulnieka "Trijjūgs iz tumsas". [[1990. gadi|1990. gados]] uzstājusies kopā ar dziedātāju [[Andris Daņiļenko|Andri Daņiļenko]] un aktieri [[Imants Skrastiņš|Imantu Skrastiņu]]. == Diskogrāfija == === Solo albumi === * "Rozes gars" (LP, 1987, Melodija) * "Rozes noslēpums" (CD, 1996, SD) * "Ar zvaigzni rokā" (kopā ar bērnu popgrupu "Sienāži" (CD, 1999, Mikrofona ieraksti) === Dziesmas albumos === * Aleksandrs Kublinskis. "Jola" (1982) — "Rondo", "Dziesma bez vārdiem" * Uldis Stabulnieks. "Tik un tā" (1982) — "Džuditas ciešanas" * "Melodiju stafete 1" (1983) — "Mana zvaigzne" * "Melodiju stafete 2" (1983) — "Vējainā" * "Mikrofons '84" (1985) — "Dziesmiņa par Mocartu" * Raimonds Pauls. "Pie senās ziņģes" (1985) — "Pie jūras dzīve mana", "Vaļā matiem, basām kājām" * "Mūzika Diskoklubos" (1986) — "Trijjūgs iz tumsas" * Uldis Stabulnieks. "Svētki daudzskaitlī" (1987) - "Lietus pilsētā", "Ilzes dziesma", "Ceļa dziesma" (kopā ar U. Stabulnieku) * "Melodiju stafete 6" (1987) — "Dārzs" * "Mikrofons '87" (1988) — "Dārza valsis" (kopā ar U. Stabulnieku) * "Melodiju stafete 7" (1988) — "Noktirne" * "Mikrofona Šlāgeraptauja Nr. 1" (1993) - "Ziedošās dienas", "Solījums" (kopā ar A. Daņiļenko), "Dzērves" (kopā ar "Saulkrastu kapelu") * "Mikrofona Līgo nakts" (1995) — "Vasaras saulgriežos" * [[Gunārs Freidenfelds]]. "[[Kādēļ vēlu nāci tu?]]" — "Gājums" * Uldis Stabulnieks. "Tik un tā" (2002) — "Ejot cauri rudziem" (kopā ar U. Stabulnieku) == Atsauces == {{Atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Trence, Rita}} [[Kategorija:1956. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Liepājā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu dziedātāji]] ls790sxr6jhdvv9pspg426y7o2hfr5q Latvijas pagastu uzskaitījums 0 318290 3665854 3665503 2022-08-02T16:57:37Z Fenn-O-maniC 80678 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Latvia administrative divisions labelled.svg|thumb|350px|Administratīvais un teritoriālais iedalījums]] Šajā uzskaitījumā apkopoti visi pašreiz esošie '''[[Latvija]]s [[pagasts|pagasti]]'''. 2021. gadā Latvijas teritorijā bija '''512 pagasti'''. Pagasts ir Latvijas teritoriālā vienība kopš [[1918]]. gada [[decembris|decembra]]. [[1937]]. gadā Latvijā bija 519 pagasti, [[1998]]. gadā — 486 pagasti, bet 2010. gada maijā — 494 pagasti. Laika posmā no [[1990]]. līdz [[2009]]. gadam pagasti bija otrās pakāpes un, pēc [[Latvijas rajoni|rajonu]] pašvaldību likvidēšanas, pirmās pakāpes pašvaldības. Pēc 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas pagasti tika iekļauti [[novads|novados]] vai, atsevišķos gadījumos, tika reorganizēti par viena pagasta novadiem. Par pagastiem tika pārdēvēta arī lielākā daļa [[pilsēta|pilsētu]] lauku teritoriju. == Uzskaitījums == {| class="wikitable sortable" ! Nr. !! Pagasta<br />novietojums<br />Latvijā !! Ģerbonis !! Pagasts !! Pagasta centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju<br />skaits<br />(2016)<ref>{{PMLPiedz|2016-1}}</ref> !! Novads !! Izveidots |- | 1. || [[Attēls:Abavas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Abavas pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] || '''[[Abavas pagasts]]''' || [[Sabile]] || 160,5 || 1164 || [[Talsu novads]] || |- | 2. || [[Attēls:Aglonas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Aglonas pagasts]]''' || [[Aglona]] || 131,7 || 1903 || [[Preiļu novads]] || 1936. gadā |- | 3. || [[Attēls:Ainažu pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Ainažu pagasts]]''' || || 149,1 || 514 || [[Limbažu novads]] || |- | 4. || [[Attēls:Aiviekstes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Aiviekstes pagasts]]''' || [[Kriškalni]] || 144,84 || 829 || [[Aizkraukles novads]] || 1922. gadā |- | 5. || [[Attēls:Aizkalnes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Aizkalnes pagasts]]''' || [[Aizkalne]] || 73,34 || 694 || [[Preiļu novads]] || |- | 6. || [[Attēls:Aizkraukles pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Aizkraukles pagasts]]''' || [[Aizkraukle (ciems)|Aizkraukle]] || 90,5 || 1257 || [[Aizkraukles novads]] || |- | 7. || [[Attēls:Aizputes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Aizputes pagasts]]''' || [[Rokasbirze]] || 88,9 || 928 || [[Dienvidkurzemes novads]] || |- | 8. || [[Attēls:Aknīstes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Aknīstes pagasts]]''' || [[Aknīste]] || 129,7 || 459 || [[Jēkabpils novads]] || 1863. gadā |- | 9. || [[Attēls:Allažu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Allažu pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] ||'''[[Allažu pagasts]]''' || [[Allaži]] || 156,4 || 1956 || [[Siguldas novads]] || |- | 10. || [[Attēls:Alojas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Alojas pagasts]]''' || — || 179,2 || 886 || [[Limbažu novads]] || |- | 11. || [[Attēls:Alsungas novads karte.png|100px]] || ||'''[[Alsungas pagasts]]''' || [[Alsunga]] || 190,9 || 1303 || [[Kuldīgas novads]] || |- | 12. || [[Attēls:Alsviķu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Alsviķu pagasts]]''' || [[Alsviķi]] || 212,99 || 1522 || [[Alūksnes novads]] || |- | 13. || [[Attēls:Amatas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Amatas pagasts]]''' || [[Ģikši]] || 108,35 || 763 || [[Cēsu novads]] || 1945. gadā |- | 14. || [[Attēls:Ambeļu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ambeļu pagasts]]''' || [[Ambeļi]] || 69,34 || 609 || [[Augšdaugavas novads]] || 1945. gadā |- | 15. || [[Attēls:Ances pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Ances pagasta ģerbonis.png|center|40px]] ||'''[[Ances pagasts]]''' || [[Ance (ciems)|Ance]] || 397,8 || 656 || [[Ventspils novads]] || 1925. gadā |- | 16. || [[Attēls:Andrupenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Andrupenes pagasts]]''' || [[Andrupene]] || 136,2 || 1196 || [[Krāslavas novads]] || |- | 17. || [[Attēls:Andzeļu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Andzeļu pagasts]]''' || [[Andzeļi]] || 96,0 || 605 || [[Krāslavas novads]] || 1945. gadā |- | 18. || [[Attēls:Annas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Annas pagasts]]''' || [[Anna (ciems)|Anna]] || 52,61 || 463 || [[Alūksnes novads]] || |- | 19. || [[Attēls:Annenieku pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Annenieku pagasts]]''' || [[Kaķenieki]] || 85,58 || 942 || [[Dobeles novads]] || |- | 20. || [[Attēls:Apes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Apes pagasts]]''' || [[Ape]] || 124,92 || 521 || [[Smiltenes novads]] || |- | 21. || [[Attēls:Arona Parish (LocMap).png|100px]] || [[Attēls:LVA Aronas pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Aronas pagasts]]''' || [[Kusa]] || 149,7 || 1551 || [[Madonas novads]] || 1945. gadā |- | 22. || [[Attēls:Asares pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Asares pagasts]]''' || [[Asare]] || 83,8 || 503 || [[Jēkabpils novads]] || 1866. gadā |- | 23. || [[Attēls:Asūnes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Asūnes pagasts]]''' || [[Asūne]] || 77,7 || 520 || [[Krāslavas novads]] || |- | 24. || [[Attēls:Atašienes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Atašienes pagasts]]''' || [[Atašiene]] || 243,41 || 735 || [[Jēkabpils novads]] || |- | 25. || [[Attēls:Audriņu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Audriņu pagasts]]''' || [[Audriņi]] || 66,9 || 1233 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā |- | 26. || [[Attēls:Augstkalnes pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Augstkalnes pagasts]]''' || [[Augstkalne (Augstkalnes pagasts)|Augstkalne]] || 64,6 || 1034 || [[Dobeles novads]] || |- | 27. || [[Attēls:Aulejas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Aulejas pagasts]]''' || [[Auleja]] || 74,51 || 637 || [[Krāslavas novads]] || |- | 28. || [[Attēls:Auru pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Auru pagasts]]''' || [[Auri]] || 111,09 || 3184 || [[Dobeles novads]] || |- | 29. || [[Attēls:Ābeļu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ābeļu pagasts]]''' || [[Brodi]] || 126,67 || 995 || [[Jēkabpils novads]] || |- | 30. || [[Attēls:Adazu novads karte.png|100px]] || [[Attēls:Ādažu pagasts COA.svg|center|49x49px]]|| '''[[Ādažu pagasts]]''' || [[Ādaži]] || 162,9 || 11199 || [[Ādažu novads]] || |- | 31. || [[Attēls:Valdemārpils_lauku_teritorija_LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Ārlavas pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]|| '''[[Ārlavas pagasts]]''' || [[Valdemārpils]] || 134,5 || 935 || [[Talsu novads]] || |- | 32. || [[Attēls:Babītes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Babītes pagasts]]''' || [[Piņķi]] || 165,2 || 9069 || [[Mārupes novads]] || |- | 33. || [[Attēls:Baldones lauku teritorija LocMap.png|100px]] || ||'''[[Baldones pagasts]]''' || [[Baldone]] || 173,9 || 3328 || [[Ķekavas novads]] || 1923. gadā |- | 34. || [[Attēls:Balgales pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Balgale parish COA.png|center|40px]] || '''[[Balgales pagasts]]''' || [[Dursupe]] || 74,8 || 863 || [[Talsu novads]] || 1945. gadā |- | 35. || [[Attēls:Balvu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Balvu pagasts]]''' || [[Naudaskalns]] || 82,64 || 726 || [[Balvu novads]] || |- | 36. || [[Attēls:Baltinavas novads karte.png|100px]] || [[Attēls:Baltinavas pagasta ģerbonis.svg|center|48x48px]]||'''[[Baltinavas pagasts]]''' || [[Baltinava]] || 186,3 || 937 || [[Balvu novads]] || |- | 37. || [[Attēls:Barkava Parish (LocMap).png|100px]] || [[Attēls:Barkavas pagasta ģerbonis.png|center|40px]] || '''[[Barkavas pagasts]]''' || [[Barkava]] || 187,91 || 1504 || [[Madonas novads]] || 1866. gadā |- | 38. || [[Attēls:Bārbeles pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Bārbeles pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]|| '''[[Bārbeles pagasts]]''' || [[Bārbele]] || 97,6 || 822 || [[Bauskas novads]] || |- | 39. || [[Attēls:Bārtas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Bārtas pagasts]]''' || [[Bārta]] || 115,6 || 683 || [[Dienvidkurzemes novads]] || |- | 40. || [[Attēls:Bebrenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Bebrenes pagasts]]''' || [[Bebrene]] || 102,8 || 1059 || [[Augšdaugavas novads]] || 1864. gadā |- | 41. || [[Attēls:Bebru pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Bebru pagasts]]''' || [[Vecbebri]] || 120,2 || 1307 || [[Aizkraukles novads]] || |- | 42. || [[Attēls:Beļavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Beļavas pagasts]]''' || [[Beļava]] || 169,34 || 1845 || [[Gulbenes novads]] || |- | 43. || [[Attēls:Bēnes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Bēnes pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] ||'''[[Bēnes pagasts]]''' || [[Bēne]] || 88,9 || 1746 || [[Dobeles novads]] || |- | 44. || [[Attēls:Bērzaines pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Bērzaines pagasts]]''' || [[Bērzaine (Bērzaines pagasts)|Bērzaine]] || 55,4 || 637 || [[Valmieras novads]] || |- | 45. || [[Attēls:Bērzaunes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Bērzaunes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Bērzaunes pagasts]]''' || [[Sauleskalns (Bērzaunes pagasts)|Sauleskalns]] || 117,31 || 1718 || [[Madonas novads]] || |- | 46. || [[Attēls:Bērzes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Bērzes pagasts]]''' || [[Šķibe]] || 80,6 || 1847 || [[Dobeles novads]] || |- | 47. || [[Attēls:Bērzgales pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Bērzgales pagasts]]''' || [[Bērzgale]] || 55,3 || 695 || [[Rēzeknes novads]] || |- | 48. || [[Attēls:Bērziņu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Bērziņu pagasts]]''' || [[Porečje]] || 98,1 || 389 || [[Krāslavas novads]] || 1945. gadā |- | 49. || [[Attēls:Bērzkalnes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Bērzkalnes pagasts]]''' || [[Bērzkalne]] || 102,75 || 498 || [[Balvu novads]] || 1945. gadā |- | 50. || [[Attēls:Bērzpils pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Bērzpils pagasts]]''' || [[Bērzpils]] || 127,69 || 788 || [[Balvu novads]] || apm. 1840. gadā |- | 51. || [[Attēls:Bikstu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Bikstu pagasts]]''' || [[Biksti]] || 96,03 || 943 || [[Dobeles novads]] || |- | 52. || [[Attēls:Biķernieku pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Biķernieku pagasts]]''' || [[Biķernieki (Biķernieku pagasts)|Biķernieki]] || 69 || 628 || [[Augšdaugavas novads]] || 1931. gadā |- | 53. || [[Attēls:Bilskas pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Bilskas pagasts]]''' || [[Bilska]] || 161,1 || 1410 || [[Smiltenes novads]] || |- | 54. || [[Attēls:Birzgales pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:LVA Birzgales pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Birzgales pagasts]]''' || [[Birzgale]] || 294,0 || 1864 || [[Ogres novads]] || |- | 55. || [[Attēls:Blīdenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Blīdenes pagasts]]''' || [[Blīdene]] || 138 || 772 || [[Saldus novads]] || |- | 56. || [[Attēls:Blomes pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Blomes pagasts]]''' || [[Blome]] || 75,94 || 1016 || [[Smiltenes novads]] || 1891. gadā |- | 57. || [[Attēls:Blontu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Blontu pagasts]]''' || [[Blonti]] || 96,6 || 450 || [[Ludzas novads]] || |- | 58. || [[Attēls:Brantu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Brantu pagasta ģerbonis.png|center|40px]] || '''[[Brantu pagasts]]''' || [[Vidzeme (ciems)|Vidzeme]] || 82,47 || 652 || [[Smiltenes novads]] || 1945. gadā |- | 59. || [[Attēls:Braslavas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Braslavas pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Braslavas pagasts]]''' || [[Vilzēni]] || 82,8 || 632 || [[Limbažu novads]] || |- | 60. || [[Attēls:Brenguļu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Brenguļu pagasts]]''' || [[Brenguļi]] || 80,2 || 904 || [[Valmieras novads]] || |- | 61. || [[Attēls:Briežuciema pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Briežuciema pagasts]]''' || [[Briežuciems]] || 83,55 || 546 || [[Balvu novads]] || 1945. gadā |- | 62. || [[Attēls:Brigu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Brigu pagasts]]''' || [[Brigi]] || 124,81 || 687 || [[Ludzas novads]] || |- | 63. || [[Attēls:Brīvzemnieku pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Brīvzemnieku pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Brīvzemnieku pagasts]]''' || [[Puikule]] || 103,8 || 989 || [[Limbažu novads]] || 1945. gadā |- | 64. || [[Attēls:Brunavas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Brunavas pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Brunavas pagasts]]''' || [[Ērgļi (Brunavas pagasts)|Ērgļi]] || 111,62 || 1498 || [[Bauskas novads]] || |- | 65. || [[Attēls:Bukaišu pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Bukaišu pagasts]]''' || [[Bukaiši]] || 66,7 || 713 || [[Dobeles novads]] || |- | 66. || [[Attēls:Bunkas pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Bunkas pagasts]]''' || [[Bunka]] || 110,85 || 980 || [[Dienvidkurzemes novads]] || 1867. gadā |- | 67. || [[Attēls:Burtnieku pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Burtnieku pagasts]]''' || [[Burtnieki]] || 187,3 || 1393 || [[Valmieras novads]] || |- | 68. || [[Attēls:Carnikavas novads karte.png|100px]] || [[Attēls:Carnikavas pagasts COA.svg|center|48x48px]]||'''[[Carnikavas pagasts]]''' || [[Carnikava]] || 80,7 || 9310 || [[Ādažu novads]] || |- | 69. || [[Attēls:Cenu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Cenu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Cenu pagasts]]''' || [[Brankas]] || 121,3 || 4610 || [[Jelgavas novads]] || 1945. gadā |- | 70. || [[Attēls:Ceraukstes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Ceraukstes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Ceraukstes pagasts]]''' || [[Ceraukste]] || 67,62 || 1796 || [[Bauskas novads]] || |- | 71. || [[Attēls:Cesvaines pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Cesvaines pagasts]]''' || [[Cesvaine]] || 185,4 || 1261 || [[Madonas novads]] || |- | 72. || [[Attēls:Cēres pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Cēres pagasts]]''' || [[Cēre]] || 47,0 || 603 || [[Tukuma novads]] || |- | 73. || [[Attēls:Ciblas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ciblas pagasts]]''' || [[Cibla]] || 79,0 || 815 || [[Ludzas novads]] || |- | 74. || [[Attēls:Cieceres pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Cieceres pagasts]]''' || — || 90,05 || 1012 || [[Saldus novads]] || |- | 75. || [[Attēls:Cirmas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Cirmas pagasts]]''' || [[Tutāni]] || 87,0 || 755 || [[Ludzas novads]] || 1945. gadā |- | 76. || [[Attēls:Cīravas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Cīravas pagasts]]''' || [[Cīrava]] || 131,6 || 1180 || [[Dienvidkurzemes novads]] || |- | 77. || [[Attēls:Codes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Codes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Codes pagasts]]''' || [[Code]] || 95,32 || 2519 || [[Bauskas novads]] || |- | 78. || [[Attēls:Čornajas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Čornajas pagasts]]''' || [[Čornaja]] || 150,9 || 1418 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā |- | 79. || [[Attēls:Dagdas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Dagdas pagasts]]''' || [[Ozoliņi (Dagdas pagasts)|Ozoliņi]] || 57,1 || 791 || [[Krāslavas novads]] || |- | 80. || [[Attēls:Daudzeses pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Daudzeses pagasts]]''' || [[Daudzeva]] || 210,67 || 1142 || [[Aizkraukles novads]] || |- | 81. || [[Attēls:Daugmales pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Daugmales pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Daugmales pagasts]]''' || [[Daugmale]] || 62,63 || 1137 || [[Ķekavas novads]] || |- | 82. || [[Attēls:Daukstu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Daukstu pagasts]]''' || [[Stari]] || 164,86 || 1246 || [[Gulbenes novads]] || 1945. gadā |- | 83. || [[Attēls:Dāviņu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:COA of Dāviņi parish.png|center|40px]] || '''[[Dāviņu pagasts]]''' || [[Dāviņi]] || 80,67 || 733 || [[Bauskas novads]] || |- | 84. || [[Attēls:Degoles pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Degoles pagasts]]''' || [[Vienība (Degoles pagasts)|Vienība]] || 67,4 || 685 || [[Tukuma novads]] || 1945. gadā |- | 85. || [[Attēls:Dekšāru pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Dekšāres pagasts]]''' || [[Dekšāres]] || 102,8 || 788 || [[Rēzeknes novads]] || |- | 86. || [[Attēls:Demenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Demenes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Demenes pagasts]]''' || [[Demene]] || 181,3 || 1527 || [[Augšdaugavas novads]] || 1885. gadā |- | 87. || [[Attēls:Dignājas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Dignājas pagasts]]''' || [[Dignāja]] || 83,44 || 578 || [[Jēkabpils novads]] || |- | 88. || [[Attēls:Dikļu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Dikļu pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Dikļu pagasts]]''' || [[Dikļi]] || 156,6 || 1238 || [[Valmieras novads]] || |- | 89. || [[Attēls:Dobeles pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Dobeles pagasts]]''' || [[Aizstrautnieki]] || 72,77 || 835 || [[Dobeles novads]] || |- | 90. || [[Attēls:Drabešu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Drabešu pagasts]]''' || [[Drabeši]] || 120,34 || 2644 || [[Cēsu novads]] || |- | 91. || [[Attēls:Dricānu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Dricānu pagasts]]''' || [[Dricāni]] || 103,3 || 1091 || [[Rēzeknes novads]] || |- | 92. || [[Attēls:Drustu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Drustu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Drustu pagasts]]''' || [[Drusti]] || 156,7 || 969 || [[Smiltenes novads]] || |- | 93. || [[Attēls:Druvienas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Druvienas pagasts]]''' || [[Druviena]] || 67,57 || 555 || [[Gulbenes novads]] || |- | 94. || [[Attēls:Dubnas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Dubnas pagasts]]''' || [[Dubna]] || 64,25 || 819 || [[Augšdaugavas novads]] || 1945. gadā |- | 95. || [[Attēls:Dunalkas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Dunalkas pagasts]]''' || [[Dunalka]] || 87,5 || 701 || [[Dienvidkurzemes novads]] || |- | 96. || [[Attēls:Dunavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Dunavas pagasts]]''' || [[Dunava]] || 124,2 || 750 || [[Jēkabpils novads]] || 1945. gadā |- | 97. || [[Attēls:Dundagas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Dundagas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Dundagas pagasts]]''' || [[Dundaga]] || 558,7 || 3388 || [[Talsu novads]] || |- | 98. || [[Attēls:Dunikas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Dunikas pagasts]]''' || [[Sikšņi (Rucavas novads)|Sikšņi]] || 210,5 || 749 || [[Dienvidkurzemes novads]] || 1919. gadā |- | 99. || [[Attēls:Durbes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Durbes pagasts]]''' || [[Durbe]] || 74 || 412 || [[Dienvidkurzemes novads]] || |- | 100. || [[Attēls:Dvietes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Dvietes pagasts]]''' || [[Dviete]] || 118,4 || 663 || [[Augšdaugavas novads]] || 1863. gadā |- | 101. || [[Attēls:Dzelzava parish (LocMap).png|100px]] || [[Attēls:LVA Dzelzavas pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Dzelzavas pagasts]]''' || [[Dzelzava]] || 122,83 || 1324 || [[Madonas novads]] || |- | 102. || [[Attēls:Dzērbenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Dzērbenes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Dzērbenes pagasts]]''' || [[Dzērbene]] || 124,6 || 863 || [[Cēsu novads]] || |- | 103. || [[Attēls:Džūkstes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Džūkstes pagasts COA.svg|center|40px]] || '''[[Džūkstes pagasts]]''' || [[Džūkste]] || 184,4 || 1481 || [[Tukuma novads]] || 1890. gadā |- | 104. || [[Attēls:Eglaines pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Eglaines pagasts]]''' || [[Eglaine]] || 79,2 || 1023 || [[Augšdaugavas novads]] || 1889. gadā |- | 105. || [[Attēls:Elejas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Elejas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Elejas pagasts]]''' || [[Eleja]] || 66,6 || 2477 || [[Jelgavas novads]] || |- | 106. || [[Attēls:Elkšņu pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Elkšņu pagasts]]''' || [[Elkšņi]] || 139,0 || 508 || [[Jēkabpils novads]] || |- | 107. || [[Attēls:Embūtes pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Embūtes pagasts]]''' || [[Vībiņi]] || 117,6 || 380 || [[Dienvidkurzemes novads]] || |- | 108. || [[Attēls:Engures pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Engures pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Engures pagasts]]''' || [[Engure]] || 133 || 2571 || [[Tukuma novads]] || |- | 109. || [[Attēls:Ezeres pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Ezeres pagasts]]''' || [[Ezere (ciems)|Ezere]] || 97,01 || 1356 || [[Saldus novads]] || |- | 110. || [[Attēls:Ezernieku pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ezernieku pagasts]]''' || [[Ezernieki]] || 128,6 || 808 || [[Krāslavas novads]] || |- | 111. || [[Attēls:Ēdoles pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Ēdoles pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]||'''[[Ēdoles pagasts]]''' || [[Ēdole]] || 144,49 || 1021 || [[Kuldīgas novads]] || |- | 112. || [[Attēls:Ērgļu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Ērgļu pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Ērgļu pagasts]]''' || [[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļi]] || 131,4 || 2360 || [[Madonas novads]] || |- | 113. || [[Attēls:Ērģemes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Ērģemes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Ērģemes pagasts]]''' || [[Ērģeme]] || 178,83 || 899 || [[Valkas novads]] || |- | 114. || [[Attēls:Ēveles pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ēveles pagasts]]''' || [[Ēvele (ciems)|Ēvele]] || 92 || 506 || [[Valmieras novads]] || |- | 115. || [[Attēls:Feimaņu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Feimaņu pagasts]]''' || [[Feimaņi]] || 135,2 || 966 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā |- | 116. || [[Attēls:Gaigalavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Gaigalavas pagasts]]''' || [[Gaigalava]] || 192,6 || 1048 || [[Rēzeknes novads]] || |- | 117. || [[Attēls:Gaiķu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Gaiķu pagasts]]''' || [[Satiķi]] || 105,8 || 721 || [[Saldus novads]] || |- | 118. || [[Attēls:Gailīšu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Gailīšu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Gailīšu pagasts]]''' || [[Uzvara (Gailīšu pagasts)|Uzvara]] || 80,2 || 2305 || [[Bauskas novads]] || 1945. gadā |- | 119. || [[Attēls:Galēnu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Galēnu pagasts]]''' || [[Galēni]] || 81,4 || 962 || [[Preiļu novads]] || |- | 120. || [[Attēls:Galgauskas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Galgauskas pagasts]]''' || [[Galgauska]] || 98,29 || 706 || [[Gulbenes novads]] || |- | 121. || [[Attēls:Gaujienas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Gaujienas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Gaujienas pagasts]]''' || [[Gaujiena]] || 126 || 940 || [[Smiltenes novads]] || |- | 122. || [[Attēls:Gaviezes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Gaviezes pagasts]]''' || [[Gavieze]] || 128,9 || 925 || [[Dienvidkurzemes novads]] || |- | 123. || [[Attēls:Garkalnes novads karte.png|100px]] || [[Attēls:Garkalnes pagasta ģerbonis.svg|center|48x48px]]||'''[[Garkalnes pagasts]]''' || [[Berģi (Rīga)|Berģi]] || 152,5 || 9425 || [[Ropažu novads]] || |- | 124. || [[Attēls:Gārsenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Gārsenes pagasts]]''' || [[Gārsene]] || 68,05 || 846 || [[Jēkabpils novads]] || |- | 125. || [[Attēls:Glūdas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Glūdas pagasts]]''' || [[Nākotne (ciems)|Nākotne]] || 103,74 || 3029 || [[Jelgavas novads]] || |- | 126. || [[Attēls:Goliševas pagasts LocMap.png‎|100px]] || ||'''[[Goliševas pagasts]]''' || [[Goliševa]] || 79,4 || 467 || [[Ludzas novads]] || |- | 127. || [[Attēls:Gramzdas pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Gramzdas pagasts]]''' || [[Gramzda]] || 84,69 || 732 || [[Dienvidkurzemes novads]] || |- | 128. || [[Attēls:Grāveru pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Grāveru pagasts]]''' || [[Grāveri]] || 65,3 || 496 || [[Krāslavas novads]] || 1945. gadā |- | 129. || [[Attēls:Griškānu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Griškānu pagasts]]''' || [[Sprūževa]] || 76,8 || 2006 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā |- | 130. || [[Attēls:Grobiņas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Grobiņas pagasts]]''' || [[Dubeņi]] || 131,4 || 2836 || [[Dienvidkurzemes novads]] || 1820. gadā |- | 131. || [[Attēls:Grundzāles pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Grundzāles pagasts]]''' || [[Vidzeme (ciems)|Vidzeme]] || 129,54 || 997 || [[Smiltenes novads]] || |- | 132. || [[Attēls:Gudenieku pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Gudenieku pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Gudenieku pagasts]]''' || [[Gudenieki]] || 112,3 || 798 || [[Kuldīgas novads]] || |- | 133. || [[Attēls:Ģibuļu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Ģibuļu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Ģibuļu pagasts]]''' || [[Pastende]] || 320,2 || 2385 || [[Talsu novads]] || 1945. gadā |- | 134. || [[Attēls:Iecavas novads karte.png|100px]] || [[Attēls:Iecavas pagasts COA.svg|center|48x48px]]||'''[[Iecavas pagasts]]''' || [[Iecava]] || 307,55 || 2844 || [[Bauskas novads]] || |- | 135. || [[Attēls:Ilzenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Ilzenes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Ilzenes pagasts]]''' || [[Jaunzemi (Ilzenes pagasts)|Jaunzemi]] || 62,5 || 389 || [[Alūksnes novads]] || |- | 136. || [[Attēls:Ilzeskalna pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ilzeskalna pagasts]]''' || [[Ilzeskalns]] || 78,7 || 869 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā |- | 137. || [[Attēls:Inčukalna pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Inčukalna pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Inčukalna pagasts]]''' || [[Inčukalns]] || 107,1 || 4511 || [[Siguldas novads]] || |- | 138. || [[Attēls:Indras pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Indras pagasts]]''' || [[Indra]] || 130,36 || 1300 || [[Krāslavas novads]] || |- | 139. || [[Attēls:Indrānu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Indrānu pagasts]]''' || [[Lubāna]] || 342,54 || 978 || [[Madonas novads]] || 1945. gadā |- | 140. || [[Attēls:Inešu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Inešu pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Inešu pagasts]]''' || [[Ineši]] || 87,7 || 678 || [[Cēsu novads]] || 1945. gadā |- | 141. || [[Attēls:Ipiķu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ipiķu pagasts]]''' || [[Ipiķi]] || 67,43 || 270 || [[Valmieras novads]] || |- | 142. || [[Attēls:Irlavas pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Irlavas pagasts]]''' || [[Irlava]] || 114,0 || 1502 || [[Tukuma novads]] || |- | 143. || [[Attēls:Iršu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Iršu pagasts]]''' || [[Irši (ciems)|Irši]] || 69,8 || 541 || [[Aizkraukles novads]] || |- | 144. || [[Attēls:Isnaudas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Isnaudas pagasts]]''' || [[Martiši]] || 115,46 || 1148 || [[Ludzas novads]] || 1945. gadā |- | 145. || [[Attēls:Istras pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Istras pagasts]]''' || [[Vecslabada]] || 164,02 || 788 || [[Ludzas novads]] || 1862. gadā |- | 146. || [[Attēls:Izvaltas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Izvaltas pagasts]]''' || [[Izvalta]] || 71,38 || 775 || [[Krāslavas novads]] || |- | 147. || [[Attēls:Īles pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Īles pagasts]]''' || [[Īle]] || 76,57 || 423 || [[Dobeles novads]] || |- | 148. || [[Attēls:Īslīces pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Īslīces pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Īslīces pagasts]]''' || [[Rītausmas]] || 104,2 || 3799 || [[Bauskas novads]] || |- | 149. || [[Attēls:Īvandes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Īvandes pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] ||'''[[Īvandes pagasts]]''' || [[Īvande]] || 71,11 || 399 || [[Kuldīgas novads]] || |- | 150. || [[Attēls:Īves pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Īves pagasta ģerbonis.png|center|40px]] || '''[[Īves pagasts]]''' || [[Tiņģere]] || 70,7 || 498 || [[Talsu novads]] || 1945. gadā |- | 151. || [[Attēls:Jaunalūksnes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Jaunalūksnes pagasts]]''' || [[Kolberģis]] || 184,66 || 1190 || [[Alūksnes novads]] || |- | 152. || [[Attēls:Jaunannas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Jaunannas pagasts]]''' || [[Jaunanna]] || 93,99 || 510 || [[Alūksnes novads]] || 1945. gadā |- | 153. || [[Attēls:Jaunauces pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Jaunauces pagasts]]''' || [[Jaunauce]] || 83,38 || 439 || [[Saldus novads]] || |- | 154. || [[Attēls:Jaunbērzes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Jaunbērzes pagasts]]''' || [[Jaunbērze]] || 110,55 || 1015 || [[Dobeles novads]] || |- | 155. || [[Attēls:Jaungulbenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Jaungulbenes pagasta ģerbonis.png|center|40px]] ||'''[[Jaungulbenes pagasts]]''' || [[Gulbītis]] || 90,55 || 1257 || [[Gulbenes novads]] || |- | 156. || [[Attēls:Jaunjelgavas pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Jaunjelgavas pagasts]]''' || [[Jaunjelgava]] || 5,08 || 117 || [[Aizkraukles novads]] || 1957. gadā |- | 157. || [[Attēls:Jaunlaicenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Jaunlaicenes pagasts]]''' || [[Jaunlaicene]] || 52,2 || 478 || [[Alūksnes novads]] || 1919. gadā |- | 158. || [[Attēls:Jaunlutriņu pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:LVA Jaunlutriņu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Jaunlutriņu pagasts]]''' || [[Jaunlutriņi]] || 116,3 || 945 || [[Saldus novads]] || 1820. gadā |- | 159. || [[Attēls:Jaunpiebalgas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Jaunpiebalgas pagasts COA.svg|center|40px]] ||'''[[Jaunpiebalgas pagasts]]''' || [[Jaunpiebalga]] || 183,6 || 2190 || [[Cēsu novads]] || |- | 160. || [[Attēls:Jaunpils pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Jaunpils pagasts COA.png‎|center|40px]] ||'''[[Jaunpils pagasts]]''' || [[Jaunpils]] || 157,1 || 2320 || [[Tukuma novads]] || |- | 161. || [[Attēls:Jaunsātu pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Jaunsātu pagasts]]''' || [[Abavnieki]] || 95,1 || 982 || [[Tukuma novads]] || 1945. gadā |- | 162. || [[Attēls:Jaunsvirlaukas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Jaunsvirlaukas pagasts]]''' || [[Staļģene]] || 123,4 || 3261 || [[Jelgavas novads]] || |- | 163. || [[Attēls:Jersikas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Jersikas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Jersikas pagasts]]''' || [[Upenieki (Jersikas pagasts)|Upenieki]] || 114,3 || 1066 || [[Līvānu novads]] || 1945. gadā |- | 164. || [[Attēls:Jeru pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Jeru pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Jeru pagasts]]''' || [[Endzele]] || 124,8 || 1453 || [[Valmieras novads]] || |- | 165. || [[Attēls:Jērcēnu pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Jērcēnu pagasts]]''' || [[Jērcēni (Jērcēnu pagasts)|Jērcēni]] || 149,2 || 432 || [[Valmieras novads]] || 1894. gadā |- | 166. || [[Attēls:Jumpravas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Jumpravas pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Jumpravas pagasts]]''' || [[Jumprava (Jumpravas pagasts)|Jumprava]] || 87,4 || 2118 || [[Ogres novads]] || |- | 167. || [[Attēls:Jumurdas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Jumurdas pagasts]]''' || [[Jumurda]] || 131,1 || 288 || [[Madonas novads]] || |- | 168. || [[Attēls:Jūrkalnes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Jūrkalnes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Jūrkalnes pagasts]]''' || [[Jūrkalne]] || 99,6 || 349 || [[Ventspils novads]] || |- | 169. || [[Attēls:Kabiles pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kabiles pagasts]]''' || [[Kabile]] || 178,98 || 870 || [[Kuldīgas novads]] || |- | 170. || [[Attēls:Kaives pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Kaives pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Kaives pagasts]]''' || [[Kaive (Kaives pagasts)|Kaive]] || 117,6 || 364 || [[Cēsu novads]] || 1945. gadā |- | 171. || [[Attēls:Kalētu pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Kalētu pagasts]]''' || [[Kalēti]] || 79,78 || 713 || [[Dienvidkurzemes novads]] || |- | 172. || [[Attēls:Kalkūnes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kalkūnes pagasts]]''' || [[Kalkūne]] || 67,15 || 2154 || [[Augšdaugavas novads]] || 1864. gadā |- | 173. || [[Attēls:Kalna pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kalna pagasts]]''' || [[Vidsala]] || 173,1 || 700 || [[Jēkabpils novads]] || 1945. gadā |- | 174. || [[Attēls:Kalncempju pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kalncempju pagasts]]''' || [[Kalncempji]] || 43 || 197 || [[Alūksnes novads]] || 1868. gadā |- | 175. || [[Attēls:Kalnciema pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Kalnciems.svg|center|40px]] ||'''[[Kalnciema pagasts]]''' || [[Kalnciems]] || 22,7 || 2364 || [[Jelgavas novads]] || |- | 176. || [[Attēls:Kalniešu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kalniešu pagasts]]''' || [[Kalnieši]] || 112,35 || 949 || [[Krāslavas novads]] || |- | 177. || [[Attēls:Kalsnavas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Kalsnavas pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Kalsnavas pagasts]]''' || [[Jaunkalsnava]] || 147,1 || 2037 || [[Madonas novads]] || |- | 178. || [[Attēls:Kalupes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Kalupes pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Kalupes pagasts]]''' || [[Kalupe]] || 119,1 || 1378 || [[Augšdaugavas novads]] || 1866. gadā |- | 179. || [[Attēls:Kalvenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kalvenes pagasts]]''' || [[Kalvene]] || 118,9 || 746 || [[Dienvidkurzemes novads]] || |- | 180. || [[Attēls:Kandavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kandavas pagasts]]''' || [[Kandava]] || 165,0 || 1692 || [[Tukuma novads]] || |- | 181. || [[Attēls:Kantinieku pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kantinieku pagasts]]''' || [[Liuža]] || 57,9 || 578 || [[Rēzeknes novads]] || 1949. gadā |- | 182. || [[Attēls:Kaplavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kaplavas pagasts]]''' || [[Kaplava (Kaplavas pagasts)|Kaplava]] || 125,4 || 745 || [[Krāslavas novads]] || |- | 183. || [[Attēls:Kastuļinas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kastuļinas pagasts]]''' || [[Priežmale]] || 100,0 || 806 || [[Krāslavas novads]] || 1945. gadā |- | 184. || [[Attēls:Katvaru pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Katvaru pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Katvaru pagasts]]''' || [[Pociems]] || 124,2 || 1354 || [[Limbažu novads]] || |- | 185. || [[Attēls:Kauguru pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kauguru pagasts]]''' || [[Mūrmuiža]] || 88,9 || 1480 || [[Valmieras novads]] || |- | 186. || [[Attēls:Kaunatas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Kaunatas pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Kaunatas pagasts]]''' || [[Kaunata]] || 170,0 || 1333 || [[Rēzeknes novads]] || |- | 187. || [[Attēls:Kazdangas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Kazdangas pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Kazdangas pagasts]]''' || [[Kazdanga]] || 133,9 || 1336 || [[Dienvidkurzemes novads]] || |- | 188. || [[Attēls:Kārķu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Kārķu pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Kārķu pagasts]]''' || [[Kārķi]] || 124,18 || 673 || [[Valkas novads]] || |- | 189. || [[Attēls:Klintaines pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Klintaines pagasts]]''' || [[Stukmaņi]] || 94,13 || 860 || [[Aizkraukles novads]] || |- | 190. || [[Attēls:Kocēnu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kocēnu pagasts]]''' || [[Kocēni]] || 184,8 || 3168 || [[Valmieras novads]] || |- | 191. || [[Attēls:Kokneses pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Kokneses pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Kokneses pagasts]]''' || [[Koknese]] || 170,6 || 4188 || [[Aizkraukles novads]] || |- | 192. || [[Attēls:Kolkas-pagasts-LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Kolkas pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Kolkas pagasts]]''' || [[Kolka]] || 116,9 || 966 || [[Talsu novads]] || 1945. gadā |- | 193. || [[Attēls:Kombuļu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kombuļu pagasts]]''' || [[Kombuļi]] || 80,92 || 672 || [[Krāslavas novads]] || |- | 194. || [[Attēls:Konstantinovas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Konstantinovas pagasts]]''' || [[Konstantinova]] || 79,1 || 516 || [[Krāslavas novads]] || |- | 195. || [[Attēls:Krapes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Krapes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Krapes pagasts]]''' || [[Krape]] || 72,7 || 757 || [[Ogres novads]] || |- | 196. || [[Attēls:Krāslavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Krāslavas pagasts]]''' || [[Ezerkalns (Krāslavas pagasts)|Ezerkalns]] || 58,15 || 591 || [[Krāslavas novads]] || |- | 197. || [[Attēls:Krimuldas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Krimuldas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Krimuldas pagasts]]''' || [[Ragana (ciems)|Ragana]] || 176,3 || 4216 || [[Siguldas novads]] || |- | 198. || [[Attēls:Krimūnu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Krimūnu pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Krimūnu pagasts]]''' || [[Krimūnas]] || 70,7 || 1134 || [[Dobeles novads]] || 1945. gadā |- | 199. || [[Attēls:Krišjāņu pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Krišjāņu pagasts]]''' || [[Krišjāņi]] || 71,18 || 387 || [[Balvu novads]] || 1945. gadā |- | 200. || [[Attēls:Krustpils pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Krustpils pagasts COA.svg|center|40px]] ||'''[[Krustpils pagasts]]''' || [[Spuņģēni]] || 86,12 || 895 || [[Jēkabpils novads]] || |- | 201. || [[Attēls:Kubulu pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Kubulu pagasts]]''' || [[Kurna]] || 167,19 || 1386 || [[Balvu novads]] || 1991. gadā |- | 202. || [[Attēls:Kupravas pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Kupravas pagasts]]''' || [[Kuprava]] || 3,7 || 402 || [[Balvu novads]] || 1974. gadā |- | 203. || [[Attēls:Kurmāles pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Kurmāles pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Kurmāles pagasts]]''' || [[Vilgāle]] || 113,68 || 2209 || [[Kuldīgas novads]] || |- | 204. || [[Attēls:Kurmenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Kurmenes pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]|| '''[[Kurmenes pagasts]]''' || [[Kurmene]] || 112,0 || 666 || [[Bauskas novads]] || |- | 205. || [[Attēls:Kursīšu pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Kursīšu pagasts]]''' || [[Kursīši]] || 170,86 || 955 || [[Saldus novads]] || |- | 206. || [[Attēls:Kūku pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kūku pagasts]]''' || [[Zīlāni]] || 114,5 || 2016 || [[Jēkabpils novads]] || |- | 207. || [[Attēls:Ķeipenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Ķeipenes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Ķeipenes pagasts]]''' || [[Ķeipene]] || 87,2 || 1162 || [[Ogres novads]] || |- | 208. || [[Attēls:Ķekavas pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:LVA Ķekavas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Ķekavas pagasts]]''' || [[Ķekava]] || 202,5 || 14899 || [[Ķekavas novads]] || |- | 209. || [[Attēls:Ķepovas pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Ķepovas pagasts]]''' || [[Neikšāni]] || 57,5 || 219 || [[Krāslavas novads]] || 1945. gadā |- | 210. || [[Attēls:Ķoņu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ķoņu pagasts]]''' || [[Ķoņi]] || 88,3 || 764 || [[Valmieras novads]] || 1866. gadā |- | 211. || [[Attēls:Ķūļciema pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Ķūļciema pagasta ģerbonis.png|center|40px]] || '''[[Ķūļciema pagasts]]''' || [[Ķūļciems]] || 67,6 || 402 || [[Talsu novads]] || 1945. gadā |- | 212. || [[Attēls:Laidu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Laidu pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Laidu pagasts]]''' || [[Laidi]] || 114,97 || 1274 || [[Kuldīgas novads]] || 1954. gadā |- | 213. || [[Attēls:Laidzes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Laidzes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Laidzes pagasts]]''' || [[Laidze]] || 74,1 || 1906 || [[Talsu novads]] || |- | 214. || [[Attēls:Lapmežciema pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Lapmežciema pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Lapmežciema pagasts]]''' || [[Lapmežciems]] || 49,0 || 2343 || [[Tukuma novads]] || 1945. gadā |- | 215. || [[Attēls:Lauberes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Lauberes pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]|| '''[[Lauberes pagasts]]''' || [[Laubere]] || 80,29 || 762 || [[Ogres novads]] || 1917. gadā |- | 216. || [[Attēls:Laucesas pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Laucesas pagasts]]''' || [[Mirnijs]] || 61,22 || 1380 || [[Augšdaugavas novads]] || 1864. gadā |- | 217. || [[Attēls:Laucienes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Laucienes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Laucienes pagasts]]''' || [[Lauciene]] || 180,3 || 1661 || [[Talsu novads]] || |- | 218. || [[Attēls:Lauderu pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Lauderu pagasts]]''' || [[Lauderi]] || 75,0 || 337 || [[Ludzas novads]] || 1945. gadā |- | 219. || [[Attēls:Launkalnes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Launkalnes pagasta ģerbonis.JPG|center|47x47px]]|| '''[[Launkalnes pagasts]]''' || [[Launkalne]] || 221,96 || 1277 || [[Smiltenes novads]] || |- | 220. || [[Attēls:Lazdonas pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Lazdonas pagasts]]''' || [[Lazdona]] || 22,26 || 732 || [[Madonas novads]] || |- | 221. || [[Attēls:Lazdukalna pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Lazdukalna pagasts]]''' || [[Benislava]] || 194,43 || 1023 || [[Balvu novads]] || 1965. gadā |- | 222. || [[Attēls:Lazdulejas pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Lazdulejas pagasts]]''' || [[Egļuciems (Lazdulejas pagasts)|Egļuciems]] || 87,17 || 303 || [[Balvu novads]] || 1945. gadā |- | 223. || [[Attēls:Lažas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Lažas pagasts]]''' || [[Apriķi]] || 160,1 || 583 || [[Dienvidkurzemes novads]] || |- | 224. || [[Attēls:Leimaņu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Leimaņu pagasts]]''' || [[Mežgale]] || 101,73 || 564 || [[Jēkabpils novads]] || 1945. gadā |- | 225. || [[Attēls:Lejasciema pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:LVA Lejasciema pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Lejasciema pagasts]]''' || [[Lejasciems]] || 337,8 || 1778 || [[Gulbenes novads]] || |- | 226. || [[Attēls:Lendžu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Lendžu pagasts]]''' || [[Lendži]] || 64,6 || 789 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā |- | 227. || [[Attēls:Lestenes pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Lestenes pagasts]]''' || [[Lestene]] || 83,9 || 662 || [[Tukuma novads]] || |- | 228. || [[Attēls:Lēdmanes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Lēdmanes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Lēdmanes pagasts]]''' || [[Lēdmane]] || 78,3 || 1394 || [[Ogres novads]] || |- | 229. || [[Attēls:Lēdurgas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Lēdurgas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Lēdurgas pagasts]]''' || [[Lēdurga]] || 162,7 || 1562 || [[Siguldas novads]] || |- | 230. || [[Attēls:Lielauces pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Lielauces pagasts]]''' || [[Lielauce]] || 80,47 || 456 || [[Dobeles novads]] || |- | 231. || [[Attēls:Lielplatones pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Lielplatones pagasts]]''' || [[Sidrabe]] || 49,91 || 867 || [[Jelgavas novads]] || |- | 232. || [[Attēls:Lielvārdes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Lielvārdes pagasts]]''' || [[Lielvārde]] || 53,5 || 1051 || [[Ogres novads]] || |- | 233. || [[Attēls:Liepas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Liepas pagasts]]''' || [[Liepa (Liepas pagasts)|Liepa]] || 74,3 || 3133 || [[Cēsu novads]] || |- | 234. || [[Attēls:Liepnas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Liepnas pagasts]]''' || [[Liepna]] || 280,57 || 851 || [[Alūksnes novads]] || 1919. gadā |- | 235. || [[Attēls:Liepupes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Liepupes pagasts.svg|center|40px]] || '''[[Liepupes pagasts]]''' || [[Mustkalni]] || 157,9 || 2229 || [[Limbažu novads]] || |- | 236. || [[Attēls:Liezēre Parish (LocMap).png|100px]] || [[Attēls:COA of Liezēres pagasts.PNG|center|40px]] || '''[[Liezēres pagasts]]''' || [[Liezēre]] || 254,96 || 1460 || [[Madonas novads]] || |- | 237. || [[Attēls:Limbažu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Limbažu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Limbažu pagasts]]''' || [[Limbaži]] || 228,1 || 2489 || [[Limbažu novads]] || |- | 238. || [[Attēls:Litenes pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:LVA Litenes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Litenes pagasts]]''' || [[Litene]] || 127,7 || 1117 || [[Gulbenes novads]] || 1866. gadā |- | 239. || [[Attēls:Lizuma pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Lizuma pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]||'''[[Lizuma pagasts]]''' || [[Lizums]] || 107,79 || 1521 || [[Gulbenes novads]] || |- | 240. || [[Attēls:Lībagu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Lībagu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Lībagu pagasts]]''' || [[Mundigciems]] || 143,9 || 2015 || [[Talsu novads]] || |- | 241. || [[Attēls:Līdumnieku pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Līdumnieku pagasts]]''' || [[Līdumnieki]] || 161,0 || 315 || [[Ludzas novads]] || 1945. gadā |- | 242. || [[Attēls:Līgatnes pagasts LocMap.png‎|100px]] || ||'''[[Līgatnes pagasts]]''' || [[Augšlīgatne]] || 160,6 || 2806 || [[Cēsu novads]] || |- | 243. || [[Attēls:Līgo pagasts LocMap.png‎|100px]] || ||'''[[Līgo pagasts]]''' || [[Līgo (Līgo pagasts)|Līgo]] || 78,93 || 434 || [[Gulbenes novads]] || 1945. gadā |- | 244. || [[Attēls:Līksnas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Līksnas pagasts]]''' || [[Līksna]] || 138,3 || 1127 || [[Augšdaugavas novads]] || |- | 245. || [[Attēls:Līvbērzes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Līvbērzes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Līvbērzes pagasts]]''' || [[Līvbērze]] || 146,44 || 2392 || [[Jelgavas novads]] || |- | 246. || [[Attēls:Lodes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Lodes pagasts]]''' || [[Lode (Lodes pagasts)|Lode]] || 63,82 || 374 || [[Valmieras novads]] || |- | 247. || [[Attēls:Lubes pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Lubes pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]|| '''[[Lubes pagasts]]''' || [[Anuži]] || 83,4 || 520 || [[Talsu novads]] || 1945. gadā |- | 248. || [[Attēls:Lutriņu pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:LVA Lutriņu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Lutriņu pagasts]]''' || [[Lutriņi]] || 90,7 || 1430 || [[Saldus novads]] || |- | 249. || [[Attēls:Lūznavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Lūznavas pagasts]]''' || [[Lūznava]] || 74,2 || 1024 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā |- | 250. || [[Attēls:Ļaudonas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Ļaudonas pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Ļaudonas pagasts]]''' || [[Ļaudona]] || 204,5 || 1519 || [[Madonas novads]] || |- | 251. || [[Attēls:Madlienas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Madlienas pagasts.png|center|40px]] || '''[[Madlienas pagasts]]''' || [[Madliena]] || 167,96 || 1959 || [[Ogres novads]] || 1897. gadā |- | 252. || [[Attēls:Malienas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Malienas pagasts]]''' || [[Brenci]] || 55,42 || 424 || [[Alūksnes novads]] || 1945. gadā |- | 253. || [[Attēls:Malnavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Malnavas pagasts]]''' || [[Malnava]] || 163,7 || 1406 || [[Ludzas novads]] || |- | 254. || [[Attēls:Maltas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Maltas pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Maltas pagasts]]''' || [[Malta (Maltas pagasts)|Malta]] || 89,8 || 3234 || [[Rēzeknes novads]] || |- | 255. || [[Attēls:Maļinovas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Maļinovas pagasts]]''' || [[Maļinova]] || 72,02 || 937 || [[Augšdaugavas novads]] || 1945. gadā |- | 256. || [[Attēls:Matīšu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Matīšu pagasts]]''' || [[Matīši]] || 80,4 || 879 || [[Valmieras novads]] || |- | 257. || [[Attēls:Matkules pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Matkules pagasts]]''' || [[Matkule]] || 63,0 || 703 || [[Tukuma novads]] || |- | 258. || [[Attēls:Mazozolu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Mazozolu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Mazozolu pagasts]]''' || [[Līčupe (Mazozolu pagasts)|Līčupe]] || 97,0 || 630 || [[Ogres novads]] || 1945. gadā |- | 259. || [[Attēls:Mazsalacas lauku teritorija LocMap.png|100px]] || ||'''[[Mazsalacas pagasts]]''' || [[Mazsalaca]] || 70,1 || 679 || [[Valmieras novads]] || |- | 260. || [[Attēls:Mazzalves pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Mazzalves pagasts]]''' || [[Ērberģe]] || 209,4 || 1273 || [[Aizkraukles novads]] || |- | 261. || [[Attēls:Mākoņkalna pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Mākoņkalna pagasts]]''' || [[Lipuški]] || 162,9 || 719 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā |- | 262. || [[Attēls:Mālpils novadsLocMap.png|100px]] || ||'''[[Mālpils pagasts]]''' || [[Mālpils]] || 220,8 || 3324 || [[Siguldas novads]] || |- | 263. || [[Attēls:Mālupes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Mālupes pagasts]]''' || [[Mālupe (ciems)|Mālupe]] || 129,75 || 652 || [[Alūksnes novads]] || |- | 264. || [[Attēls:Mārciena Parish (LocMap).png|100px]] || [[Attēls:LVA Mārcienas pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Mārcienas pagasts]]''' || [[Mārciena]] || 89,74 || 1131 || [[Madonas novads]] || |- | 265. || [[Attēls:Mārkalnes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Mārkalnes pagasts]]''' || [[Mārkalne]] || 123,38 || 374 || [[Alūksnes novads]] || |- | 266. || [[Attēls:Mārsnēnu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Mārsnēnu pagasts]]''' || [[Mārsnēni]] || 69,18 || 863 || [[Cēsu novads]] || |- | 267. || [[Attēls:Marupes novads karte.png|100px]] || ||'''[[Mārupes pagasts]]''' || [[Mārupe]] || 103,8 || 21 577 || [[Mārupes novads]] || |- | 268. || [[Attēls:Medņevas pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Medņevas pagasts]]''' || [[Semenova]] || 99,3 || 696 || [[Balvu novads]] || 1945. gadā |- | 269. || [[Attēls:Medumu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Medumu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Medumu pagasts]]''' || [[Medumi]] || 116,6 || 963 || [[Augšdaugavas novads]] || |- | 270. || [[Attēls:Medzes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Medzes pagasts]]''' || [[Kapsēde]] || 109,2 || 1558 || [[Dienvidkurzemes novads]] || |- | 271. || [[Attēls:Meņģeles pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Meņģeles pagasts]]''' || [[Meņģele]] || 89,75 || 656 || [[Ogres novads]] || |- | 272. || [[Attēls:Mežāres pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Mežāres pagasts]]''' || [[Mežāre]] || 142,83 || 918 || [[Jēkabpils novads]] || |- | 273. || [[Attēls:Mežotnes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:COA of Mežotne parish.png|center|40px]] ||'''[[Mežotnes pagasts]]''' || [[Mežotne]] || 75,32 || 1563 || [[Bauskas novads]] || |- | 274. || [[Attēls:Mežvidu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Mežvidu pagasts]]''' || [[Mežvidi (Mežvidu pagasts)|Mežvidi]] || 124,9 || 1012 || [[Ludzas novads]] || |- | 275. || [[Attēls:Mērdzenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Mērdzenes pagasts]]''' || [[Mērdzene]] || 89,5 || 786 || [[Ludzas novads]] || |- | 276. || [[Attēls:Mērsraga novads LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Mērsraga pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] ||'''[[Mērsraga pagasts]]''' || [[Mērsrags]] || 109,8 || 1431 || [[Talsu novads]] || |- | 277. || [[Attēls:Mētriena Parish (LocMap).png|100px]] || [[Attēls:Mētrienas pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Mētrienas pagasts]]''' || [[Mētriena]] || 140,25 || 781 || [[Madonas novads]] || |- | 278. || [[Attēls:Mores pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Mores pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Mores pagasts]]''' || [[More]] || 88,9 || 671 || [[Siguldas novads]] || |- | 279. || [[Attēls:Murmastienes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Murmastienes pagasts]]''' || [[Murmastiene]] || 174,51 || 755 || [[Varakļānu novads]] || 1945. gadā |- | 280. || [[Attēls:Nagļu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Nagļu pagasts]]''' || [[Nagļi]] || 138,3 || 566 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā |- | 281. || [[Attēls:Naudītes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Naudītes pagasts]]''' || [[Naudīte]] || 89,7 || 753 || [[Dobeles novads]] || |- | 283. || [[Attēls:Naujenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Naujenes pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Naujenes pagasts]]''' || [[Naujene]] || 131,1 || 5365 || [[Augšdaugavas novads]] || |- | 284. || [[Attēls:Naukšēnu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Naukšēnu pagasts]]''' || [[Naukšēni]] || 192,3 || 1527 || [[Valmieras novads]] || |- | 285. || [[Attēls:Nautrēnu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Nautrēnu pagasts]]''' || [[Rogovka]] || 156,9 || 1310 || [[Rēzeknes novads]] || |- | 286. || [[Attēls:Neretas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Neretas pagasts]]''' || [[Nereta]] || 125,7 || 1860 || [[Aizkraukles novads]] || |- | 287. || [[Attēls:Nirzas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Nirzas pagasts]]''' || [[Nirza]] || 92,11 || 497 || [[Ludzas novads]] || |- | 288. || [[Attēls:Nīcas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Nīcas pagasta ģerbonis.svg|center|48x48px]]||'''[[Nīcas pagasts]]''' || [[Nīca]] || 230,3 || 2896 || [[Dienvidkurzemes novads]] || |- | 289. || [[Attēls:Nīcgales pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Nīcgales pagasts]]''' || [[Nīcgale]] || 96,39 || 714 || [[Augšdaugavas novads]] || 1936. gadā |- | 290. || [[Attēls:Nīgrandes pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Nīgrandes pagasts]]''' || [[Nīgrande]] || 97,42 || 1683 || [[Saldus novads]] || |- | 291. || [[Attēls:Nīkrāces pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Nīkrāces pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Nīkrāces pagasts]]''' || [[Dzelda]] || 130,51 || 710 || [[Kuldīgas novads]] || |- | 292. || [[Attēls:Nītaures pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Nītaures pagasts]]''' || [[Nītaure]] || 175,86 || 877 || [[Cēsu novads]] || |- | 293. || [[Attēls:Novadnieku pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Novadnieku pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Novadnieku pagasts]]''' || [[Mežvidi (Novadnieku pagasts)|Mežvidi]] || 108,84 || 1921 || [[Saldus novads]] || 1945. gadā |- | 294. || [[Attēls:Ņukšu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ņukšu pagasts]]''' || [[Ņukši]] || 68,52 || 515 || [[Ludzas novads]] || 1945. gadā |- | 295. || [[Attēls:Ogresgala pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Ogresgala pagasta ģerbonis.png|center|40px]] || '''[[Ogresgala pagasts]]''' || [[Ogresgals]] || 96,71 || 3719 || [[Ogres novads]] || 1924. gadā |- | 296. || [[Attēls:Olaines pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Olaines pagasts]]''' || [[Jaunolaine]] || 291,7 || 7960 || [[Olaines novads]] || 1819. gadā |- | 297. || [[Attēls:Ošupe Parish (LocMap).png|100px]] || [[Attēls:Ošupes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Ošupes pagasts]]''' || [[Degumnieki]] || 224,3 || 1208 || [[Madonas novads]] || 1945. gadā |- | 298. || [[Attēls:Otaņķu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Otaņķu pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]||'''[[Otaņķu pagasts]]''' || [[Rude (Otaņķu pagasts)|Rude]] || 120,5 || 962 || [[Dienvidkurzemes novads]] || 1945. gadā |- | 299. || [[Attēls:Ozolaines pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ozolaines pagasts]]''' || [[Bekši]] || 80,4 || 2025 || [[Rēzeknes novads]] || |- | 300. || [[Attēls:Ozolmuižas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ozolmuižas pagasts]]''' || [[Ozolmuiža]] || 49,0 || 1063 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā |- | 301. || [[Attēls:Ozolnieku pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Ozolnieku pagasts]]''' || [[Ozolnieki]] || 7,87 || 3951 || [[Jelgavas novads]] || |- | 302. || [[Attēls:Padures pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Padures pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Padures pagasts]]''' || [[Deksne]] || 113,11 || 1134 || [[Kuldīgas novads]] || |- | 303. || [[Attēls:Palsmanes pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Palsmanes pagasts]]''' || [[Palsmane]] || 99,53 || 1012 || [[Smiltenes novads]] || |- | 304. || [[Attēls:Pampāļu pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Pampāļu pagasts]]''' || [[Pampāļi]] || 122,24 || 813 || [[Saldus novads]] || 1922. gadā |- | 305. || [[Attēls:Pasienes pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Pasienes pagasts]]''' || [[Pasiene]] || 120,4 || 604 || [[Ludzas novads]] || |- | 306. || [[Attēls:Pāles pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Pāles pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Pāles pagasts]]''' || [[Pāle]] || 146,3 || 844 || [[Limbažu novads]] || |- | 307. || [[Attēls:Pededzes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Pededzes pagasts]]''' || [[Pededze (ciems)|Pededze]] || 142,01 || 710 || [[Alūksnes novads]] || |- | 308. || [[Attēls:Pelču pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Pelču pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]||'''[[Pelču pagasts]]''' || [[Pelči]] || 56,57 || 1099 || [[Kuldīgas novads]] || 1945. gadā |- | 309. || [[Attēls:Pelēču pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Pelēču pagasts]]''' || [[Pelēči]] || 84,2 || 825 || [[Preiļu novads]] || 1945. gadā |- | 310. || [[Attēls:Penkules pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Penkules pagasts]]''' || [[Penkule]] || 74,09 || 925 || [[Dobeles novads]] || |- | 311. || [[Attēls:Piedrujas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Piedrujas pagasts]]''' || [[Piedruja]] || 64,46 || 601 || [[Krāslavas novads]] || |- | 312. || [[Attēls:Pildas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Pildas pagasts]]''' || [[Pilda]] || 118,11 || 688 || [[Ludzas novads]] || |- | 313. || [[Attēls:Pilskalnes pagasts (Ilūkste) LocMap.png|100px]] || ||'''[[Pilskalnes pagasts (Augšdaugavas novads)|Pilskalnes pagasts]]''' || [[Pilskalne (Augšdaugavas novads)|Pilskalne]] || 124,69 || 1179 || [[Augšdaugavas novads]] || |- | 314. || [[Attēls:Pilskalnes pagasts (Nereta) LocMap.png|100px]] || ||'''[[Pilskalnes pagasts (Aizkraukles novads)|Pilskalnes pagasts]]''' || [[Pilskalne (Aizkraukles novads)|Pilskalne]] || 99,8 || 491 || [[Aizkraukles novads]] || 1945. gadā |- | 315. || [[Attēls:Piltenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Piltenes pagasts]]''' || [[Piltene]] || 187,9 || 474 || [[Ventspils novads]] || |- | 316. || [[Attēls:Platones pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Platones pagasts]]''' || [[Platone (ciems)|Platone]] || 86,86 || 1670 || [[Jelgavas novads]] || |- | 317. || [[Attēls:Plāņu pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Plāņu pagasts]]''' || [[Plāņi]] || 218,65 || 691 || [[Valmieras novads]] || |- | 318. || [[Attēls:Popes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Popes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Popes pagasts]]''' || [[Pope]] || 167,7 || 1040 || [[Ventspils novads]] || |- | 319. || [[Attēls:Prauliena Parish (LocMap).png|100px]] || || '''[[Praulienas pagasts]]''' || [[Prauliena]] || 197,88 || 1755 || [[Madonas novads]] || |- | 320. || [[Attēls:Preiļu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Preiļu pagasts]]''' || [[Līči (Preiļu pagasts)|Līči]] || 79,26 || 1188 || [[Preiļu novads]] || |- | 321. || [[Attēls:Priekules pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Priekules pagasts]]''' || [[Priekule]] || 152,8 || 653 || [[Dienvidkurzemes novads]] || |- | 322. || [[Attēls:Priekuļu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Priekuļu pagasts]]''' || [[Priekuļi]] || 98,36 || 4718 || [[Cēsu novads]] || |- | 323. || [[Attēls:Prodes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Prodes pagasts]]''' || [[Subate]] || 93,6 || 312 || [[Augšdaugavas novads]] || 1892. gadā |- | 324. || [[Attēls:Pureņu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Pureņu pagasts]]''' || [[Kivdolova]] || 59,57 || 431 || [[Ludzas novads]] || 1945. gadā |- | 325. || [[Attēls:Pušas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Pušas pagasts]]''' || [[Puša]] || 80,8 || 497 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā |- | 326. || [[Attēls:Pušmucovas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Pušmucovas pagasts]]''' || [[Pušmucova]] || 72,5 || 583 || [[Ludzas novads]] || |- | 327. || [[Attēls:Puzes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Puzes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Puzes pagasts]]''' || [[Blāzma (Puzes pagasts)|Blāzma]] || 207,3 || 920 || [[Ventspils novads]] || |- | 328. || [[Attēls:Pūres pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Pures pagasts.png|center|40px]] || '''[[Pūres pagasts]]''' || [[Pūre]] || 102,2 || 1482 || [[Tukuma novads]] || 1860. gadā |- | 329. || [[Attēls:Raiskuma pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:LVA Raiskuma pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Raiskuma pagasts]]''' || [[Raiskums]] || 175,4 || 1666 || [[Cēsu novads]] || |- | 330. || [[Attēls:Ramatas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ramatas pagasts]]''' || [[Ramata]] || 171,4 || 505 || [[Valmieras novads]] || 1945. gadā |- | 331. || [[Attēls:Rankas pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:COA of Rankas pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Rankas pagasts]]''' || [[Ranka]] || 183,87 || 1578 || [[Gulbenes novads]] || |- | 332. || [[Attēls:Raņķu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Raņķu pagasts]]''' || [[Raņķi]] || 46,48 || 507 || [[Kuldīgas novads]] || |- | 333. || [[Attēls:Raunas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Raunas pagasts.png|center|40px]] || '''[[Raunas pagasts]]''' || [[Rauna]] || 152,4 || 3039 || [[Smiltenes novads]] || |- | 334. || [[Attēls:Rembates pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Rembates pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Rembates pagasts]]''' || [[Rembate]] || 80,29 || 1283 || [[Ogres novads]] || |- | 335. || [[Attēls:Remtes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Remtes pagasts]]''' || [[Remte]] || 156,1 || 737 || [[Saldus novads]] || |- | 336. || [[Attēls:Rencēnu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Rencēnu pagasts]]''' || [[Rencēni]] || 158,9 || 1526 || [[Valmieras novads]] || |- | 337. || [[Attēls:Rendas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Rendas pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]||'''[[Rendas pagasts]]''' || [[Renda]] || 263,35 || 1091 || [[Kuldīgas novads]] || |- | 338. || [[Attēls:Riebiņu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Riebiņu pagasts]]''' || [[Riebiņi]] || 109,8 || 1528 || [[Preiļu novads]] || 1945. gadā |- | 339. || [[Attēls:Rikavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Rikavas pagasts]]''' || [[Rikava]] || 82,2 || 879 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā |- | 340. || [[Attēls:Rites pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Rites pagasts]]''' || [[Cīruļi (Rites pagasts)|Cīruļi]] || 97,2 || 605 || [[Jēkabpils novads]] || |- | 341. || [[Attēls:Robežnieku pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Robežnieku pagasts]]''' || [[Robežnieki]] || 127,49 || 1030 || [[Krāslavas novads]] || |- | 342. || [[Attēls:Rojas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Rojas pagasts]]''' || [[Roja]] || 200,5 || 4412|| [[Talsu novads]] || |- | 343. || [[Attēls:Ropažu novada karte.png|100px]] || [[Attēls:Ropažu pagasta ģerbonis.svg|center|48x48px]]||'''[[Ropažu pagasts]]''' || [[Ropaži]] || 325,0 || 6836 || [[Ropažu novads]] || |- | 344. || [[Attēls:Rožkalnu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Rožkalnu pagasts]]''' || [[Rimicāni]] || 111,5 || 723 || [[Preiļu novads]] || 1945. gadā |- | 345. || [[Attēls:Rožupes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Rožupes pagasts]]''' || [[Rožupe]] || 181,77 || 1443 || [[Līvānu novads]] || 1945. gadā |- | 346. || [[Attēls:Rubas pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Rubas pagasts]]''' || [[Ruba]] || 86,80 || 932 || [[Saldus novads]] || 1922. gadā |- | 347. || [[Attēls:Rubenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Rubenes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Rubenes pagasts]]''' || [[Rubeņi (Rubenes pagasts)|Rubeņi]] || 182,2 || 1167 || [[Jēkabpils novads]] || 1866. gadā |- | 348. || [[Attēls:Rucavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Rucavas pagasts]]''' || [[Rucava]] || 238,1 || 1249 || [[Dienvidkurzemes novads]] || |- | 349. || [[Attēls:Rudbāržu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Rudbāržu pagasts]]''' || [[Rudbārži]] || 110,42 || 1074 || [[Kuldīgas novads]] || |- | 350. || [[Attēls:Rudzātu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Rudzātu pagasts]]''' || [[Rudzāti]] || 124,87 || 902 || [[Līvānu novads]] || 1920. gadā |- | 351. || [[Attēls:Rugāju pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Rugāju pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Rugāju pagasts]]''' || [[Rugāji]] || 317,6 || 1629 || [[Balvu novads]] || 1922. gadā |- | 352. || [[Attēls:Rumbas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Rumbas pagasts]]''' || [[Mežvalde]] || 225,93 || 1665 || [[Kuldīgas novads]] || 1945. gadā |- | 353. || [[Attēls:Rundāles pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Rundales pagasts.png|center|40px]] || '''[[Rundāles pagasts]]''' || [[Pilsrundāle]] || 91,44 || 2174 || [[Bauskas novads]] || |- | 354. || [[Attēls:Rundēnu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Rundēnu pagasts]]''' || [[Rundēni]] || 124,66 || 583 || [[Ludzas novads]] || |- | 355. || [[Attēls:Rušonas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Rušonas pagasts]]''' || [[Kastīre]] || 205,8 || 1692 || [[Preiļu novads]] || 1945. gadā |- | 356. || [[Attēls:Sakas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Sakas pagasts]]''' || [[Saka]] || 318,3 || 571 || [[Dienvidkurzemes novads]] || |- | 357. || [[Attēls:Sakstagala pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Sakstagala pagasts]]''' || [[Sakstagals]] || 93,0 || 1571 || [[Rēzeknes novads]] || 1897. gadā |- | 358. || [[Attēls:Salacgrīvas pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Salacgrīvas pagasts]]''' || [[Salacgrīva]] || 312,8 || 2376 || [[Limbažu novads]] || 2010. gadā |- | 359. || [[Attēls:Salas pagasts (Babīte) LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Salas pagasts (Vidzeme) COA.png|center|40px]] ||'''[[Salas pagasts (Babītes novads)|Salas pagasts]]''' || [[Spuņciems]] || 76,4 || 1436 || [[Mārupes novads]] || |- | 360. || [[Attēls:Salas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Salas pagasts (Salas novads)|Salas pagasts]]''' || [[Sala (Salas pagasts)|Sala]] || 196,4 || 3271 || [[Jēkabpils novads]] || 1945. gadā |- | 361. || [[Attēls:Salaspils pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Salaspils pagasts]]''' || [[Salaspils]] || 114,1 || 5060 || [[Salaspils novads]] || |- | 362. || [[Attēls:Saldus pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Saldus pagasts]]''' || [[Druva]] || 42,08 || 1718 || [[Saldus novads]] || |- | 363. || [[Attēls:Salgale parish LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Salgales pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Salgales pagasts]]''' || [[Emburga (Salgales pagasts)|Emburga]] || 156,88 || 1845 || [[Jelgavas novads]] || 1945. gadā |- | 364. || [[Attēls:Salienas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Salienas pagasts]]''' || [[Saliena]] || 124,65 || 673 || [[Augšdaugavas novads]] || 1897. gadā |- | 365. || [[Attēls:Salnavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Salnavas pagasts]]''' || [[Salnava]] || 167,0 || 850 || [[Ludzas novads]] || 1945. gadā |- | 366. || [[Attēls:Sarkaņi Parish (LocMap).png|100px]] || || '''[[Sarkaņu pagasts]]''' || [[Biksēre]] || 167,31 || 1601 || [[Madonas novads]] || |- | 367. || [[Attēls:Saukas pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Saukas pagasts]]''' || [[Lone]] || 98,6 || 604 || [[Jēkabpils novads]] || |- | 368. || [[Attēls:Saulkrastu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Saulkrastu pagasts]]''' || [[Saulkrasti]] || 41,7 || 2845 || [[Saulkrastu novads]] || 1967. gadā |- | 369. || [[Attēls:Saunas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Saunas pagasts]]''' || [[Prīkuļi]] || 122,41 || 1087 || [[Preiļu novads]] || 1975. gadā |- | 370. || [[Attēls:Sausnējas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Sausnējas pagasts]]''' || [[Sidrabiņi]] || 117,0 || 595 || [[Madonas novads]] || |- | 371. || [[Attēls:Seces pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Seces pagasts]]''' || [[Sece]] || 176,14 || 1153 || [[Aizkraukles novads]] || |- | 372. || [[Attēls:Sesavas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Sesavas pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Sesavas pagasts]]''' || [[Sesava]] || 99,1 || 1860 || [[Jelgavas novads]] || |- | 373. || [[Attēls:Sējas novada karte.png|100px]] || ||'''[[Sējas pagasts]]''' || [[Loja]] || 230,1 || 2151 || [[Saulkrastu novads]] || |- | 374. || [[Attēls:Sēlpils pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Sēlpils pagasts]]''' || [[Sēlija (ciems)|Sēlija]] || 121,7 || 1026 || [[Jēkabpils novads]] || |- | 375. || [[Attēls:Sēļu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Sēļu pagasts]]''' || [[Sēļi (Sēļu pagasts)|Sēļi]] || 61,5 || 476 || [[Valmieras novads]] || |- | 376. || [[Attēls:Sēmes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Sēmes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Sēmes pagasts]]''' || [[Sēme]] || 145,4 || 1265 || [[Tukuma novads]] || |- | 377. || [[Attēls:Sērenes pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Sērenes pagasts]]''' || [[Sērene]] || 119,08 || 857 || [[Aizkraukles novads]] || |- | 378. || [[Attēls:Siguldas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Siguldas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Siguldas pagasts]]''' || [[Peltes]] || 96,3 || 3984 || [[Siguldas novads]] || |- | 379. || [[Attēls:Silajāņu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Silajāņu pagasts]]''' || [[Silajāņi]] || 70,6 || 507 || [[Preiļu novads]] || |- | 380. || [[Attēls:Silmalas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Silmalas pagasts]]''' || [[Gornica]] || 194,7 || 3148 || [[Rēzeknes novads]] || 1954. gadā |- | 381. || [[Attēls:Sīļukalna pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Sīļukalna pagasts]]''' || [[Sīļukalns (Sīļukalna pagasts)|Sīļukalns]] || 94,6 || 625 || [[Preiļu novads]] || 1945. gadā |- | 382. || [[Attēls:Skaistas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Skaistas pagasts]]''' || [[Skaista]] || 117,12 || 727 || [[Krāslavas novads]] || 1861. gadā |- | 383. || [[Attēls:Skaistkalnes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Skaistkalnes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Skaistkalnes pagasts]]''' || [[Skaistkalne]] || 106,1 || 1162 || [[Bauskas novads]] || |- | 384. || [[Attēls:Skaņkalnes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Skaņkalnes pagasts]]''' || [[Mazsalaca]] || 112,1 || 819 || [[Valmieras novads]] || |- | 385. || [[Attēls:Skrīveru novada karte.png|100px]] || ||'''[[Skrīveru pagasts]]''' || [[Skrīveri]] || 105,5 || 3417 || [[Aizkraukles novads]] || |- | 386. || [[Attēls:Skrudalienas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Skrudalienas pagasta ģerbonis.png|center|40px]] ||'''[[Skrudalienas pagasts]]''' || [[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silene]] || 99,5 || 1308 || [[Augšdaugavas novads]] || 1889. gadā |- | 387. || [[Attēls:Skrundas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Skrundas pagasts]]''' || [[Skrunda]] || 257,91 || 1209 || [[Kuldīgas novads]] || |- | 388. || [[Attēls:Skujenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Skujenes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Skujenes pagasts]]''' || [[Skujene]] || 176,8 || 842 || [[Cēsu novads]] || |- | 389. || [[Attēls:Skultes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Skultes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Skultes pagasts]]''' || [[Mandegas]] || 146,5 || 2097 || [[Limbažu novads]] || |- | 390. || [[Attēls:Slampes pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Slampes pagasts]]''' || [[Slampe]] || 155,1 || 1970 || [[Tukuma novads]] || |- | 391. || [[Attēls:Smārdes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Smārdes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Smārdes pagasts]]''' || [[Smārde]] || 214,7 || 2728 || [[Tukuma novads]] || |- | 392. || [[Attēls:Smiltenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Smiltenes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Smiltenes pagasts]]''' || [[Kalnamuiža (Smiltenes pagasts)|Kalnamuiža]] || 68,96 || 1200 || [[Smiltenes novads]] || |- | 393. || [[Attēls:Snēpeles pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Snēpeles pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Snēpeles pagasts]]''' || [[Snēpele]] || 76,9 || 815 || [[Kuldīgas novads]] || |- | 394. || [[Attēls:Sokolku pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Sokolku pagasts]]''' || [[Strupļi]] || 56,7 || 748 || [[Rēzeknes novads]] || |- | 395. || [[Attēls:Stabulnieku pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Stabulnieku pagasts]]''' || [[Stabulnieki (Stabulnieku pagasts)|Stabulnieki]] || 67,5 || 865 || [[Preiļu novads]] || 1945. gadā |- | 396. || [[Attēls:Staburaga pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Staburaga pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Staburaga pagasts]]''' || [[Staburags (ciems)|Staburags]] || 58,5 || 450 || [[Aizkraukles novads]] || 1945. gadā |- | 397. || [[Attēls:Staiceles pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Staiceles pagasts]]''' || — || 258,3 || 593 || [[Limbažu novads]] || |- | 398. || [[Attēls:Stalbes pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:LVA Stalbes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Stalbes pagasts]]''' || [[Stalbe]] || 159,91 || 1291 || [[Cēsu novads]] || |- | 399. || [[Attēls:Stāmerienas pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Stāmerienas pagasts COA.svg|center|40px]] ||'''[[Stāmerienas pagasts]]''' || [[Vecstāmeriena]] || 133,81 || 1156 || [[Gulbenes novads]] || 1867. gadā |- | 400. || [[Attēls:Stelpes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Stelpes pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]|| '''[[Stelpes pagasts]]''' || [[Stelpe]] || 68,4 || 851 || [[Bauskas novads]] || |- | 401. || [[Attēls:Stoļerovas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Stoļerovas pagasts]]''' || [[Stoļerova]] || 61,6 || 745 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā |- | 402. || [[Attēls:Stopinu-novadsLocMap.png|100px]] || [[Attēls:Stopiņu pagasta ģerbonis.svg|center|48x48px]]||'''[[Stopiņu pagasts]]''' || [[Ulbroka]] || 53,5 || 12 201 || [[Ropažu novads]] || |- | 403. || [[Attēls:Stradu pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Stradu pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Stradu pagasts]]''' || || 173,51 || 2087 || [[Gulbenes novads]] || 1945. gadā |- | 404. || [[Attēls:Straupes pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Straupes pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Straupes pagasts]]''' || [[Plācis]] || 152,15 || 1468 || [[Cēsu novads]] || |- | 405. || [[Attēls:Strazdes pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Strazdes pagasta ģerbonis.png|center|40px]] || '''[[Strazdes pagasts]]''' || [[Strazde]] || 42,3 || 414 || [[Talsu novads]] || 1919. gadā |- | 406. || [[Attēls:Strūžāanu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Strūžānu pagasts]]''' || [[Strūžāni]] || 37,8 || 946 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā |- | 407. || [[Attēls:Sunākstes pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Sunākstes pagasts]]''' || [[Sunākste]] || 109,14 || 521 || [[Aizkraukles novads]] || |- | 408. || [[Attēls:Suntažu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Suntažu pagasts COA.png‎|center|40px]] || '''[[Suntažu pagasts]]''' || [[Suntaži]] || 160,5 || 2124 || [[Ogres novads]] || |- | 409. || [[Attēls:Susāju pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Susāju pagasts]]''' || [[Viļaka]] || 198,1 || 625 || [[Balvu novads]] || 1945. gadā |- | 410. || [[Attēls:Sutru pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Sutru pagasts]]''' || [[Sutri]] || 77,98 || 693 || [[Līvānu novads]] || 1945. gadā |- | 411. || [[Attēls:Svariņu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Svariņu pagasts]]''' || [[Svarinci]] || 92,2 || 392 || [[Krāslavas novads]] || 1945. gadā |- | 412. || [[Attēls:Sventes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:COA of Sventes pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Sventes pagasts]]''' || [[Svente]] || 127,13 || 1181 || [[Augšdaugavas novads]] || 1864. gadā |- | 413. || [[Attēls:Svētes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Svētes pagasts]]''' || [[Svēte (ciems)|Svēte]] || 59,22 || 1794 || [[Jelgavas novads]] || |- | 414. || [[Attēls:Svitenes pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Svitenes pagasts]]''' || [[Svitene]] || 58,15 || 957 || [[Bauskas novads]] || 1891. gadā |- | 415. || [[Attēls:Šēderes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Šēderes pagasts]]''' || [[Šēdere]] || 114,69 || 1221 || [[Augšdaugavas novads]] || 1945. gadā |- | 416. || [[Attēls:Šķaunes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Šķaunes pagasts]]''' || [[Šķaune]] || 123,7 || 580 || [[Krāslavas novads]] || |- | 417. || [[Attēls:Šķeltovas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Šķeltovas pagasts]]''' || [[Šķeltova]] || 75,3 || 674 || [[Krāslavas novads]] || 1945. gadā |- | 418. || [[Attēls:Šķēdes pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Šķēdes pagasts]]''' || [[Šķēde]] || 87,95 || 724 || [[Saldus novads]] || 1945. gadā |- | 419. || [[Attēls:Šķilbēnu pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Šķilbēnu pagasts]]''' || [[Rekova]] || 96,6 || 1128 || [[Balvu novads]] || 1930. gadā |- | 420. || [[Attēls:Tabores pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Tabores pagasts]]''' || [[Tabore]] || 76,64 || 909 || [[Augšdaugavas novads]] || 1945. gadā |- | 421. || [[Attēls:Tadaiķu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Tadaiķu pagasts]]''' || [[Lieģi]] || 77,6 || 866 || [[Dienvidkurzemes novads]]] || |- | 422. || [[Attēls:Taurenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Taurenes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Taurenes pagasts]]''' || [[Taurene]] || 102,4 || 882 || [[Cēsu novads]] || |- | 423. || [[Attēls:Taurupes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Taurupes pagasts COA.png‎|center|40px]] || '''[[Taurupes pagasts]]''' || [[Taurupe]] || 126,4 || 915 || [[Ogres novads]] || |- | 424. || [[Attēls:Tārgales pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Tārgales pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Tārgales pagasts]]''' || [[Tārgale]] || 364,2 || 1845 || [[Ventspils novads]] || |- | 425. || [[Attēls:Tērvetes pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Tērvetes pagasts]]''' || [[Zelmeņi]] || 92,6 || 1951 || [[Dobeles novads]] || |- | 426. || [[Attēls:Tilžas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Tilžas pagasts]]''' || [[Tilža]] || 104,41 || 1017 || [[Balvu novads]] || |- | 427. || [[Attēls:Tirzas pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Tirzas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Tirzas pagasts]]''' || [[Tirza]] || 130,46 || 986 || [[Gulbenes novads]] || |- | 428. || [[Attēls:Tīnūžu pagasts LocMap.png‎|100px]] || ||'''[[Tīnūžu pagasts]]''' || [[Tīnūži]] || 129,9 || 4712 || [[Ogres novads]] || |- | 429. || [[Attēls:Tomes pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Tomes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Tomes pagasts]]''' || [[Tome]] || 110,18 || 672 || [[Ogres novads]] || |- | 430. || [[Attēls:Trapenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Trapenes pagasts]]''' || [[Trapene]] || 137,25 || 759 || [[Smiltenes novads]] || 1923. gadā |- | 431. || [[Attēls:Trikātas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Trikātas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Trikātas pagasts]]''' || [[Trikāta]] || 113,1 || 952 || [[Valmieras novads]] || |- | 432. || [[Attēls:Tumes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Tumes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Tumes pagasts]]''' || [[Tume]] || 111,8 || 1806 || [[Tukuma novads]] || 1884. gadā |- | 433. || [[Attēls:Turku pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Turku pagasts]]''' || [[Zundāni (Turku pagasts)|Zundāni]] || 119,44 || 1008 || [[Līvānu novads]] || 1945. gadā |- | 434. || [[Attēls:Turlavas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Turlavas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Turlavas pagasts]]''' || [[Turlava]] || 124,5 || 969 || [[Kuldīgas novads]] || |- | 435. || [[Attēls:Ugāles pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Ugāles pagasts COA.png‎|center|40px]] ||'''[[Ugāles pagasts]]''' || [[Ugāle]] || 292,2 || 2238 || [[Ventspils novads]] || |- | 436. || [[Attēls:Ukru pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ukru pagasts]]''' || [[Ukri]] || 94,52 || 417 || [[Dobeles novads]] || 1921. gadā |- | 437. || [[Attēls:Umurgas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Umurgas pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Umurgas pagasts]]''' || [[Umurga]] || 189,7 || 1227 || [[Limbažu novads]] || |- | 438. || [[Attēls:Upmalas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Upmalas pagasts]]''' || [[Vecvārkava]] || 98,0 || 780 || [[Preiļu novads]] || 1975. gadā |- | 439. || [[Attēls:Usmas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Usmas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Usmas pagasts]]''' || [[Usma]] || 219,5 || 538 || [[Ventspils novads]] || |- | 440. || [[Attēls:Užavas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Užavas pagasts COA.png‎|center|40px]] ||'''[[Užavas pagasts]]''' || [[Užava]] || 125,5 || 566 || [[Ventspils novads]] || |- | 441. || [[Attēls:Ūdrīšu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ūdrīšu pagasts]]''' || [[Augstkalne (Ūdrīšu pagasts)|Augstkalne]] || 107,21 || 1724 || [[Krāslavas novads]] || 1945. gadā |- | 442. || [[Attēls:Vaboles pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vaboles pagasts]]''' || [[Vabole (ciems)|Vabole]] || 77,63 || 765 || [[Augšdaugavas novads]] || 1945. gadā |- | 443. || [[Attēls:Vadakstes pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Vadakstes pagasts]]''' || [[Vadakste (ciems)|Vadakste]] || 72,08 || 514 || [[Saldus novads]] || |- | 444. || [[Attēls:Vaidavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vaidavas pagasts]]''' || [[Vaidava (Vaidavas pagasts)|Vaidava]] || 71,9 || 1117 || [[Valmieras novads]] || 1894. gadā |- | 445. || [[Attēls:Vaiņodes pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Vaiņodes pagasts]]''' || [[Vaiņode]] || 189,7 || 2276 || [[Dienvidkurzemes novads]] || |- | 446. || [[Attēls:Vaives pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Vaives pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Vaives pagasts]]''' || [[Rīdzene]]|| 152,4 || 1547 || [[Cēsu novads]] || |- | 447. || [[Attēls:Valdgales pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Valdgales pagasts.svg|center|40px]] || '''[[Valdgales pagasts]]''' || [[Pūņas]] || 205,5 || 1333 || [[Talsu novads]] || 1945. gadā |- | 448. || [[Attēls:Valgundes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Valgundes pagasts]]''' || [[Valgunde]] || 210,44 || 2117 || [[Jelgavas novads]] || 1867. gadā |- | 449. || [[Attēls:Valkas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Valkas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Valkas pagasts]]''' || [[Lugaži]] || 279,84 || 1295 || [[Valkas novads]] || 1909. gadā |- | 450. || [[Attēls:Valles pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Valles pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Valles pagasts]]''' || [[Valle]] || 178,9 || 1011 || [[Bauskas novads]] || 1900. gadā |- | 451. || [[Attēls:Valmieras pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Valmieras pagasts]]''' || [[Vanagi (Valmieras pagasts)|Vanagi]] || 101,2 || 3245 || [[Valmieras novads]] || 1894. gadā |- | 452. || [[Attēls:Vandzenes pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Vandzenes pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] || '''[[Vandzenes pagasts]]''' || [[Vandzene]] || 145,9 || 1770 || [[Talsu novads]] || 1893. gadā |- | 453. || [[Attēls:Varakļānu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Varakļānu pagasts]]''' || [[Kokari (Varakļānu pagasts)|Kokari]] || 99,17 || 791 || [[Varakļānu novads]] || 1872. gadā |- | 454. || [[Attēls:Variešu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Variešu pagasts]]''' || [[Varieši]] || 148,26 || 1245 || [[Jēkabpils novads]] || 1945. gadā |- | 455. || [[Attēls:Variņu pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Variņu pagasts]]''' || [[Variņi]] || 100,51 || 949 || [[Smiltenes novads]] || 1990. gadā |- | 456. || [[Attēls:Vānes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vānes pagasts]]''' || [[Vāne]] || 166,4 || 1105 || [[Tukuma novads]] || |- | 457. || [[Attēls:Vārkavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vārkavas pagasts]]''' || [[Vārkava]] || 78,6 || 621 || [[Preiļu novads]] || |- | 458. || [[Attēls:Vārmes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vārmes pagasts]]''' || [[Vārme]] || 147,33 || 1114 || [[Kuldīgas novads]] || |- | 459. || [[Attēls:Vārves pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Vārves pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Vārves pagasts]]''' || [[Ventava (Vārves pagasts)|Ventava]] || 125,4 || 1763 || [[Ventspils novads]] || |- | 460. || [[Attēls:Vecates pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vecates pagasts]]''' || [[Vecate]] || 89,7 || 428 || [[Valmieras novads]] || |- | 461. || [[Attēls:Vecauces pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vecauces pagasts]]''' || — || 40,06 || 747 || [[Dobeles novads]] || |- | 462. || [[Attēls:Veclaicenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Veclaicenes pagasts]]''' || [[Korneti]] || 72,34 || 378 || [[Alūksnes novads]] || |- | 463. || [[Attēls:Vecpiebalgas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Vecpiebalgas pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Vecpiebalgas pagasts]]''' || [[Vecpiebalga]] || 110,2 || 1458 || [[Cēsu novads]] || |- | 464. || [[Attēls:Vecpils pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vecpils pagasts]]''' || [[Vecpils (Vecpils pagasts)|Vecpils]] || 80,2 || 465 || [[Dienvidkurzemes novads]] || 1890. gadā |- | 465. || [[Attēls:Vecsalienas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vecsalienas pagasts]]''' || [[Červonka (Vecsalienas pagasts)|Červonka]] || 81,98 || 669 || [[Augšdaugavas novads]] || 1945. gadā |- | 466. || [[Attēls:Vecsaules pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:COA of Vecsaules pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Vecsaules pagasts]]''' || [[Vecsaule]] || 163,86 || 2052 || [[Bauskas novads]] || |- | 467. || [[Attēls:Vectilžas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vectilžas pagasts]]''' || [[Vectilža]] || 90,86 || 444 || [[Balvu novads]] || 1945. gadā |- | 468. || [[Attēls:Vecumnieku pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Vecumnieku pagasts.png|center|40px]] || '''[[Vecumnieku pagasts]]''' || [[Vecumnieki]] || 280,9 || 4454 || [[Bauskas novads]] || |- | 469. || [[Attēls:Vecumu pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Vecumu pagasts]]''' || [[Borisova (Vecumu pagasts)|Borisova]] || 124,8 || 546 || [[Balvu novads]] || 1945. gadā |- | 470. || [[Attēls:Veselavas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Veselavas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Veselavas pagasts]]''' || [[Veselava]] || 59,52 || 679 || [[Cēsu novads]] || |- | 471. || [[Attēls:Vestiena Parish (LocMap).png|100px]] || [[Attēls:Vestienas pagasts.png|center|40px]] || '''[[Vestienas pagasts]]''' || [[Vestiena]] || 116,8 || 734 || [[Madonas novads]] || |- | 472. || [[Attēls:Vērēmi parish LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vērēmu pagasts]]''' || [[Sondori]] || 70,3 || 1768 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā |- | 473. || [[Attēls:Vērgales pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vērgales pagasts]]''' || [[Vērgale]] || 190,6 || 1380 || [[Dienvidkurzemes novads]] || 1877. gadā |- | 474. || [[Attēls:Vidrižu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Vidrižu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Vidrižu pagasts]]''' || [[Gravas (Vidrižu pagasts)|Gravas]] || 102,6 || 1596 || [[Limbažu novads]] || |- | 475. || [[Attēls:Viesatu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Viesatu pagasts]]''' || [[Viesatas]] || 52,4 || 423 || [[Tukuma novads]] || 1945. gadā |- | 476. || [[Attēls:Viesītes pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Viesītes pagasts]]''' || [[Viesīte]] || 313,4 || 692 || [[Jēkabpils novads]] || |- | 477. || [[Attēls:Viesturu pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Viesturu pagasts]]''' || [[Bērstele]] || 81,55 || 1128 || [[Bauskas novads]] || 1945. gadā |- | 478. || [[Attēls:Vietalvas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vietalvas pagasts]]''' || [[Vietalva]] || 130,43 || 913 || [[Aizkraukles novads]] || |- | 479. || [[Attēls:Vijciema pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Vijciema pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] ||'''[[Vijciema pagasts]]''' || [[Vijciems]] || 141,93 || 700 || [[Valkas novads]] || |- | 480. || [[Attēls:Vilces pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Vilces pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Vilces pagasts]]''' || [[Vilce (ciems)|Vilce]] || 127,17 || 1762 || [[Jelgavas novads]] || 1822. gadā |- | 481. || [[Attēls:Vilpulkas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vilpulkas pagasts]]''' || [[Vilpulka]] || 88,47 || 670 || [[Valmieras novads]] || 1945. gadā |- | 482. || [[Attēls:Viļānu pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Viļānu pagasts]]''' || [[Viļāni]] || 120,5 || 1855 || [[Rēzeknes novads]] || |- | 483. || [[Attēls:Viļķenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Viļķenes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Viļķenes pagasts]]''' || [[Viļķene]] || 224,5 || 1430 || [[Limbažu novads]] || |- | 484. || [[Attēls:Virbu pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Virbu pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] || '''[[Virbu pagasts]]''' || [[Jaunpagasts]] || 39,5 || 887 || [[Talsu novads]] || |- | 485. || [[Attēls:Vircavas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Vircavas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Vircavas pagasts]]''' || [[Vircava]] || 101,1 || 1710 || [[Jelgavas novads]] || |- | 486. || [[Attēls:Virešu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Virešu pagasts]]''' || [[Vireši]] || 154,54 || 676 || [[Smiltenes novads]] || 1945. gadā |- | 487. || [[Attēls:Virgas pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Virgas pagasts]]''' || [[Paplaka]] || 86,21 || 924 || [[Dienvidkurzemes novads]] || 1918. gadā |- | 488. || [[Attēls:Višķu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Višķu pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Višķu pagasts]]''' || [[Špoģi]] || 104,4 || 1732 || [[Augšdaugavas novads]] || |- | 489. || [[Attēls:Vīksnas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vīksnas pagasts]]''' || [[Vīksna]] || 121,95 || 690 || [[Balvu novads]] || 1936. gadā |- | 490. || [[Attēls:Vīpes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vīpes pagasts]]''' || [[Vīpe (ciems)|Vīpe]] || 77,0 || 788 || [[Jēkabpils novads]] || |- | 491. || [[Attēls:Vītiņu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vītiņu pagasts]]''' || [[Vītiņi]] || 133,66 || 1085 || [[Dobeles novads]] || 1945. gadā |- | 492. || [[Attēls:Zalves pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Zalves pagasts]]''' || [[Zalve]] || 210,2 || 759 || [[Aizkraukles novads]] || |- | 493. || [[Attēls:Zaļenieku pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Zaļenieku pagasts]]''' || [[Zaļenieki]] || 122,83 || 1690 || [[Jelgavas novads]] || |- | 494. || [[Attēls:Zaļesjes pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Zaļesjes pagasts]]''' || [[Zaļesje]] || 108,8 || 696 || [[Ludzas novads]] || 1945. gadā |- | 495. || [[Attēls:Zantes pagasts LocMap.png‎|100px]] || ||'''[[Zantes pagasts]]''' || [[Zante]] || 96,1 || 653 || [[Tukuma novads]] || |- | 496. || [[Attēls:Zaņas pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Zaņas pagasts]]''' || [[Kareļi]] || 87,24 || 816 || [[Saldus novads]] || 1945. gadā |- | 497. || [[Attēls:Zasas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Zasas pagasts]]''' || [[Zasa]] || 114,62 || 993 || [[Jēkabpils novads]] || |- | 498. || [[Attēls:Zaubes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Zaubes pagasts]]''' || [[Zaube]] || 162,76 || 818 || [[Cēsu novads]] || |- | 499. || [[Attēls:Zebrenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Zebrenes pagasts]]''' || [[Zebrene]] || 90,66 || 482 || [[Dobeles novads]] || |- | 500. || [[Attēls:Zeltiņu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Zeltiņu pagasts]]''' || [[Zeltiņi]] || 63,09 || 393 || [[Alūksnes novads]] || 1866. gadā |- | 501. || [[Attēls:Zemītes pagasts LocMap.png‎|100px]] || ||'''[[Zemītes pagasts]]''' || [[Zemīte]] || 99,0 || 916 || [[Tukuma novads]] || |- | 502. || [[Attēls:Zentenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Zentenes pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]|| '''[[Zentenes pagasts]]''' || [[Zentene]] || 122,6 || 532 || [[Tukuma novads]] || |- | 503. || [[Attēls:Ziemeru pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ziemeru pagasts]]''' || [[Māriņkalns]] || 117,02 || 819 || [[Alūksnes novads]] || |- | 504. || [[Attēls:Zilākalna pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Zilākalna pagasts]]''' || [[Zilaiskalns]] || 29,4 || 858 || [[Valmieras novads]] || 1961. gadā |- | 505. || [[Attēls:Zirņu pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:LVA Zirņu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Zirņu pagasts]]''' || [[Zirņi (ciems)|Zirņi]] || 205,1 || 1761 || [[Saldus novads]] || 1945. gadā |- | 506. || [[Attēls:Ziru pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Ziru pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Ziru pagasts]]''' || [[Ziras]] || 153,8 || 497 || [[Ventspils novads]] || |- | 507. || [[Attēls:Zlēku pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Zlēku pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Zlēku pagasts]]''' || [[Zlēkas]] || 107,2 || 511 || [[Ventspils novads]] || |- | 508. || [[Attēls:Zosēnu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Zosenu pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Zosēnu pagasts]]''' || [[Melnbārži]] || 67,4 || 481 || [[Cēsu novads]] || 1945. gadā |- | 509. || [[Attēls:Zvārdes pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Zvārdes pagasts]]''' || [[Striķi]] || 205,21 || 392 || [[Saldus novads]] || 1993. gadā |- | 510. || [[Attēls:Zvārtavas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Zvārtavas pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] ||'''[[Zvārtavas pagasts]]''' || [[Stepi]] || 169,81 || 423 || [[Valkas novads]] || |- | 511. || [[Attēls:Zvirgzdenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Zvirgzdenes pagasts]]''' || [[Zvirgzdene]] || 98,9 || 781 || [[Ludzas novads]] || |- | 512. || [[Attēls:Žīguru pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Žīguru pagasts]]''' || [[Žīguri]] || 111,0 || 694 || [[Balvu novads]] || 1958. gadā |} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas pagasti| *]] [[Kategorija:Latvijas administratīvais iedalījums]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] irkj5jjr2wxul1q87yifz00qbbq20h3 3665927 3665854 2022-08-03T05:19:02Z Fenn-O-maniC 80678 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Latvia administrative divisions labelled.svg|thumb|350px|Administratīvais un teritoriālais iedalījums]] Šajā uzskaitījumā apkopoti visi pašreiz esošie '''[[Latvija]]s [[pagasts|pagasti]]'''. 2021. gadā Latvijas teritorijā bija '''512 pagasti'''. Pagasts ir Latvijas teritoriālā vienība kopš [[1918]]. gada [[decembris|decembra]]. [[1937]]. gadā Latvijā bija 519 pagasti, [[1998]]. gadā — 486 pagasti, bet 2010. gada maijā — 494 pagasti. Laika posmā no [[1990]]. līdz [[2009]]. gadam pagasti bija otrās pakāpes un, pēc [[Latvijas rajoni|rajonu]] pašvaldību likvidēšanas, pirmās pakāpes pašvaldības. Pēc 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas pagasti tika iekļauti [[novads|novados]] vai, atsevišķos gadījumos, tika reorganizēti par viena pagasta novadiem. Par pagastiem tika pārdēvēta arī lielākā daļa [[pilsēta|pilsētu]] lauku teritoriju. == Uzskaitījums == {| class="wikitable sortable" ! Nr. !! Pagasta<br />novietojums<br />Latvijā !! Ģerbonis !! Pagasts !! Pagasta centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju<br />skaits<br />(2016)<ref>{{PMLPiedz|2016-1}}</ref> !! Novads !! Izveidots |- | 1. || [[Attēls:Abavas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Abavas pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] || '''[[Abavas pagasts]]''' || [[Sabile]] || 160,5 || 1164 || [[Talsu novads]] || |- | 2. || [[Attēls:Aglonas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Aglonas pagasts]]''' || [[Aglona]] || 131,7 || 1903 || [[Preiļu novads]] || 1936. gadā |- | 3. || [[Attēls:Ainažu pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Ainažu pagasts]]''' || || 149,1 || 514 || [[Limbažu novads]] || |- | 4. || [[Attēls:Aiviekstes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Aiviekstes pagasts]]''' || [[Kriškalni]] || 144,84 || 829 || [[Aizkraukles novads]] || 1922. gadā |- | 5. || [[Attēls:Aizkalnes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Aizkalnes pagasts]]''' || [[Aizkalne]] || 73,34 || 694 || [[Preiļu novads]] || |- | 6. || [[Attēls:Aizkraukles pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Aizkraukles pagasts]]''' || [[Aizkraukle (ciems)|Aizkraukle]] || 90,5 || 1257 || [[Aizkraukles novads]] || |- | 7. || [[Attēls:Aizputes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Aizputes pagasts]]''' || [[Rokasbirze]] || 88,9 || 928 || [[Dienvidkurzemes novads]] || |- | 8. || [[Attēls:Aknīstes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Aknīstes pagasts]]''' || [[Aknīste]] || 129,7 || 459 || [[Jēkabpils novads]] || 1863. gadā |- | 9. || [[Attēls:Allažu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Allažu pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] ||'''[[Allažu pagasts]]''' || [[Allaži]] || 156,4 || 1956 || [[Siguldas novads]] || |- | 10. || [[Attēls:Alojas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Alojas pagasts]]''' || — || 179,2 || 886 || [[Limbažu novads]] || |- | 11. || [[Attēls:Alsungas novads karte.png|100px]] || ||'''[[Alsungas pagasts]]''' || [[Alsunga]] || 190,9 || 1303 || [[Kuldīgas novads]] || |- | 12. || [[Attēls:Alsviķu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Alsviķu pagasts]]''' || [[Alsviķi]] || 212,99 || 1522 || [[Alūksnes novads]] || |- | 13. || [[Attēls:Amatas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Amatas pagasts]]''' || [[Ģikši]] || 108,35 || 763 || [[Cēsu novads]] || 1945. gadā |- | 14. || [[Attēls:Ambeļu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ambeļu pagasts]]''' || [[Ambeļi]] || 69,34 || 609 || [[Augšdaugavas novads]] || 1945. gadā |- | 15. || [[Attēls:Ances pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Ances pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] ||'''[[Ances pagasts]]''' || [[Ance (ciems)|Ance]] || 397,8 || 656 || [[Ventspils novads]] || 1925. gadā |- | 16. || [[Attēls:Andrupenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Andrupenes pagasts]]''' || [[Andrupene]] || 136,2 || 1196 || [[Krāslavas novads]] || |- | 17. || [[Attēls:Andzeļu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Andzeļu pagasts]]''' || [[Andzeļi]] || 96,0 || 605 || [[Krāslavas novads]] || 1945. gadā |- | 18. || [[Attēls:Annas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Annas pagasts]]''' || [[Anna (ciems)|Anna]] || 52,61 || 463 || [[Alūksnes novads]] || |- | 19. || [[Attēls:Annenieku pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Annenieku pagasts]]''' || [[Kaķenieki]] || 85,58 || 942 || [[Dobeles novads]] || |- | 20. || [[Attēls:Apes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Apes pagasts]]''' || [[Ape]] || 124,92 || 521 || [[Smiltenes novads]] || |- | 21. || [[Attēls:Arona Parish (LocMap).png|100px]] || [[Attēls:LVA Aronas pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Aronas pagasts]]''' || [[Kusa]] || 149,7 || 1551 || [[Madonas novads]] || 1945. gadā |- | 22. || [[Attēls:Asares pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Asares pagasts]]''' || [[Asare]] || 83,8 || 503 || [[Jēkabpils novads]] || 1866. gadā |- | 23. || [[Attēls:Asūnes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Asūnes pagasts]]''' || [[Asūne]] || 77,7 || 520 || [[Krāslavas novads]] || |- | 24. || [[Attēls:Atašienes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Atašienes pagasts]]''' || [[Atašiene]] || 243,41 || 735 || [[Jēkabpils novads]] || |- | 25. || [[Attēls:Audriņu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Audriņu pagasts]]''' || [[Audriņi]] || 66,9 || 1233 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā |- | 26. || [[Attēls:Augstkalnes pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Augstkalnes pagasts]]''' || [[Augstkalne (Augstkalnes pagasts)|Augstkalne]] || 64,6 || 1034 || [[Dobeles novads]] || |- | 27. || [[Attēls:Aulejas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Aulejas pagasts]]''' || [[Auleja]] || 74,51 || 637 || [[Krāslavas novads]] || |- | 28. || [[Attēls:Auru pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Auru pagasts]]''' || [[Auri]] || 111,09 || 3184 || [[Dobeles novads]] || |- | 29. || [[Attēls:Ābeļu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ābeļu pagasts]]''' || [[Brodi]] || 126,67 || 995 || [[Jēkabpils novads]] || |- | 30. || [[Attēls:Adazu novads karte.png|100px]] || [[Attēls:Ādažu pagasts COA.svg|center|49x49px]]|| '''[[Ādažu pagasts]]''' || [[Ādaži]] || 162,9 || 11199 || [[Ādažu novads]] || |- | 31. || [[Attēls:Valdemārpils_lauku_teritorija_LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Ārlavas pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]|| '''[[Ārlavas pagasts]]''' || [[Valdemārpils]] || 134,5 || 935 || [[Talsu novads]] || |- | 32. || [[Attēls:Babītes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Babītes pagasts]]''' || [[Piņķi]] || 165,2 || 9069 || [[Mārupes novads]] || |- | 33. || [[Attēls:Baldones lauku teritorija LocMap.png|100px]] || ||'''[[Baldones pagasts]]''' || [[Baldone]] || 173,9 || 3328 || [[Ķekavas novads]] || 1923. gadā |- | 34. || [[Attēls:Balgales pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Balgale parish COA.png|center|40px]] || '''[[Balgales pagasts]]''' || [[Dursupe]] || 74,8 || 863 || [[Talsu novads]] || 1945. gadā |- | 35. || [[Attēls:Balvu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Balvu pagasts]]''' || [[Naudaskalns]] || 82,64 || 726 || [[Balvu novads]] || |- | 36. || [[Attēls:Baltinavas novads karte.png|100px]] || [[Attēls:Baltinavas pagasta ģerbonis.svg|center|48x48px]]||'''[[Baltinavas pagasts]]''' || [[Baltinava]] || 186,3 || 937 || [[Balvu novads]] || |- | 37. || [[Attēls:Barkava Parish (LocMap).png|100px]] || [[Attēls:Barkavas pagasta ģerbonis.png|center|40px]] || '''[[Barkavas pagasts]]''' || [[Barkava]] || 187,91 || 1504 || [[Madonas novads]] || 1866. gadā |- | 38. || [[Attēls:Bārbeles pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Bārbeles pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]|| '''[[Bārbeles pagasts]]''' || [[Bārbele]] || 97,6 || 822 || [[Bauskas novads]] || |- | 39. || [[Attēls:Bārtas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Bārtas pagasts]]''' || [[Bārta]] || 115,6 || 683 || [[Dienvidkurzemes novads]] || |- | 40. || [[Attēls:Bebrenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Bebrenes pagasts]]''' || [[Bebrene]] || 102,8 || 1059 || [[Augšdaugavas novads]] || 1864. gadā |- | 41. || [[Attēls:Bebru pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Bebru pagasts]]''' || [[Vecbebri]] || 120,2 || 1307 || [[Aizkraukles novads]] || |- | 42. || [[Attēls:Beļavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Beļavas pagasts]]''' || [[Beļava]] || 169,34 || 1845 || [[Gulbenes novads]] || |- | 43. || [[Attēls:Bēnes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Bēnes pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] ||'''[[Bēnes pagasts]]''' || [[Bēne]] || 88,9 || 1746 || [[Dobeles novads]] || |- | 44. || [[Attēls:Bērzaines pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Bērzaines pagasts]]''' || [[Bērzaine (Bērzaines pagasts)|Bērzaine]] || 55,4 || 637 || [[Valmieras novads]] || |- | 45. || [[Attēls:Bērzaunes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Bērzaunes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Bērzaunes pagasts]]''' || [[Sauleskalns (Bērzaunes pagasts)|Sauleskalns]] || 117,31 || 1718 || [[Madonas novads]] || |- | 46. || [[Attēls:Bērzes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Bērzes pagasts]]''' || [[Šķibe]] || 80,6 || 1847 || [[Dobeles novads]] || |- | 47. || [[Attēls:Bērzgales pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Bērzgales pagasts]]''' || [[Bērzgale]] || 55,3 || 695 || [[Rēzeknes novads]] || |- | 48. || [[Attēls:Bērziņu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Bērziņu pagasts]]''' || [[Porečje]] || 98,1 || 389 || [[Krāslavas novads]] || 1945. gadā |- | 49. || [[Attēls:Bērzkalnes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Bērzkalnes pagasts]]''' || [[Bērzkalne]] || 102,75 || 498 || [[Balvu novads]] || 1945. gadā |- | 50. || [[Attēls:Bērzpils pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Bērzpils pagasts]]''' || [[Bērzpils]] || 127,69 || 788 || [[Balvu novads]] || apm. 1840. gadā |- | 51. || [[Attēls:Bikstu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Bikstu pagasts]]''' || [[Biksti]] || 96,03 || 943 || [[Dobeles novads]] || |- | 52. || [[Attēls:Biķernieku pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Biķernieku pagasts]]''' || [[Biķernieki (Biķernieku pagasts)|Biķernieki]] || 69 || 628 || [[Augšdaugavas novads]] || 1931. gadā |- | 53. || [[Attēls:Bilskas pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Bilskas pagasts]]''' || [[Bilska]] || 161,1 || 1410 || [[Smiltenes novads]] || |- | 54. || [[Attēls:Birzgales pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:LVA Birzgales pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Birzgales pagasts]]''' || [[Birzgale]] || 294,0 || 1864 || [[Ogres novads]] || |- | 55. || [[Attēls:Blīdenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Blīdenes pagasts]]''' || [[Blīdene]] || 138 || 772 || [[Saldus novads]] || |- | 56. || [[Attēls:Blomes pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Blomes pagasts]]''' || [[Blome]] || 75,94 || 1016 || [[Smiltenes novads]] || 1891. gadā |- | 57. || [[Attēls:Blontu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Blontu pagasts]]''' || [[Blonti]] || 96,6 || 450 || [[Ludzas novads]] || |- | 58. || [[Attēls:Brantu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Brantu pagasta ģerbonis.png|center|40px]] || '''[[Brantu pagasts]]''' || [[Vidzeme (ciems)|Vidzeme]] || 82,47 || 652 || [[Smiltenes novads]] || 1945. gadā |- | 59. || [[Attēls:Braslavas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Braslavas pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Braslavas pagasts]]''' || [[Vilzēni]] || 82,8 || 632 || [[Limbažu novads]] || |- | 60. || [[Attēls:Brenguļu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Brenguļu pagasts]]''' || [[Brenguļi]] || 80,2 || 904 || [[Valmieras novads]] || |- | 61. || [[Attēls:Briežuciema pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Briežuciema pagasts]]''' || [[Briežuciems]] || 83,55 || 546 || [[Balvu novads]] || 1945. gadā |- | 62. || [[Attēls:Brigu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Brigu pagasts]]''' || [[Brigi]] || 124,81 || 687 || [[Ludzas novads]] || |- | 63. || [[Attēls:Brīvzemnieku pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Brīvzemnieku pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Brīvzemnieku pagasts]]''' || [[Puikule]] || 103,8 || 989 || [[Limbažu novads]] || 1945. gadā |- | 64. || [[Attēls:Brunavas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Brunavas pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Brunavas pagasts]]''' || [[Ērgļi (Brunavas pagasts)|Ērgļi]] || 111,62 || 1498 || [[Bauskas novads]] || |- | 65. || [[Attēls:Bukaišu pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Bukaišu pagasts]]''' || [[Bukaiši]] || 66,7 || 713 || [[Dobeles novads]] || |- | 66. || [[Attēls:Bunkas pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Bunkas pagasts]]''' || [[Bunka]] || 110,85 || 980 || [[Dienvidkurzemes novads]] || 1867. gadā |- | 67. || [[Attēls:Burtnieku pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Burtnieku pagasts]]''' || [[Burtnieki]] || 187,3 || 1393 || [[Valmieras novads]] || |- | 68. || [[Attēls:Carnikavas novads karte.png|100px]] || [[Attēls:Carnikavas pagasts COA.svg|center|48x48px]]||'''[[Carnikavas pagasts]]''' || [[Carnikava]] || 80,7 || 9310 || [[Ādažu novads]] || |- | 69. || [[Attēls:Cenu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Cenu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Cenu pagasts]]''' || [[Brankas]] || 121,3 || 4610 || [[Jelgavas novads]] || 1945. gadā |- | 70. || [[Attēls:Ceraukstes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Ceraukstes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Ceraukstes pagasts]]''' || [[Ceraukste]] || 67,62 || 1796 || [[Bauskas novads]] || |- | 71. || [[Attēls:Cesvaines pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Cesvaines pagasts]]''' || [[Cesvaine]] || 185,4 || 1261 || [[Madonas novads]] || |- | 72. || [[Attēls:Cēres pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Cēres pagasts]]''' || [[Cēre]] || 47,0 || 603 || [[Tukuma novads]] || |- | 73. || [[Attēls:Ciblas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ciblas pagasts]]''' || [[Cibla]] || 79,0 || 815 || [[Ludzas novads]] || |- | 74. || [[Attēls:Cieceres pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Cieceres pagasts]]''' || — || 90,05 || 1012 || [[Saldus novads]] || |- | 75. || [[Attēls:Cirmas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Cirmas pagasts]]''' || [[Tutāni]] || 87,0 || 755 || [[Ludzas novads]] || 1945. gadā |- | 76. || [[Attēls:Cīravas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Cīravas pagasts]]''' || [[Cīrava]] || 131,6 || 1180 || [[Dienvidkurzemes novads]] || |- | 77. || [[Attēls:Codes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Codes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Codes pagasts]]''' || [[Code]] || 95,32 || 2519 || [[Bauskas novads]] || |- | 78. || [[Attēls:Čornajas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Čornajas pagasts]]''' || [[Čornaja]] || 150,9 || 1418 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā |- | 79. || [[Attēls:Dagdas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Dagdas pagasts]]''' || [[Ozoliņi (Dagdas pagasts)|Ozoliņi]] || 57,1 || 791 || [[Krāslavas novads]] || |- | 80. || [[Attēls:Daudzeses pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Daudzeses pagasts]]''' || [[Daudzeva]] || 210,67 || 1142 || [[Aizkraukles novads]] || |- | 81. || [[Attēls:Daugmales pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Daugmales pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Daugmales pagasts]]''' || [[Daugmale]] || 62,63 || 1137 || [[Ķekavas novads]] || |- | 82. || [[Attēls:Daukstu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Daukstu pagasts]]''' || [[Stari]] || 164,86 || 1246 || [[Gulbenes novads]] || 1945. gadā |- | 83. || [[Attēls:Dāviņu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:COA of Dāviņi parish.png|center|40px]] || '''[[Dāviņu pagasts]]''' || [[Dāviņi]] || 80,67 || 733 || [[Bauskas novads]] || |- | 84. || [[Attēls:Degoles pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Degoles pagasts]]''' || [[Vienība (Degoles pagasts)|Vienība]] || 67,4 || 685 || [[Tukuma novads]] || 1945. gadā |- | 85. || [[Attēls:Dekšāru pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Dekšāres pagasts]]''' || [[Dekšāres]] || 102,8 || 788 || [[Rēzeknes novads]] || |- | 86. || [[Attēls:Demenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Demenes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Demenes pagasts]]''' || [[Demene]] || 181,3 || 1527 || [[Augšdaugavas novads]] || 1885. gadā |- | 87. || [[Attēls:Dignājas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Dignājas pagasts]]''' || [[Dignāja]] || 83,44 || 578 || [[Jēkabpils novads]] || |- | 88. || [[Attēls:Dikļu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Dikļu pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Dikļu pagasts]]''' || [[Dikļi]] || 156,6 || 1238 || [[Valmieras novads]] || |- | 89. || [[Attēls:Dobeles pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Dobeles pagasts]]''' || [[Aizstrautnieki]] || 72,77 || 835 || [[Dobeles novads]] || |- | 90. || [[Attēls:Drabešu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Drabešu pagasts]]''' || [[Drabeši]] || 120,34 || 2644 || [[Cēsu novads]] || |- | 91. || [[Attēls:Dricānu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Dricānu pagasts]]''' || [[Dricāni]] || 103,3 || 1091 || [[Rēzeknes novads]] || |- | 92. || [[Attēls:Drustu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Drustu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Drustu pagasts]]''' || [[Drusti]] || 156,7 || 969 || [[Smiltenes novads]] || |- | 93. || [[Attēls:Druvienas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Druvienas pagasts]]''' || [[Druviena]] || 67,57 || 555 || [[Gulbenes novads]] || |- | 94. || [[Attēls:Dubnas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Dubnas pagasts]]''' || [[Dubna]] || 64,25 || 819 || [[Augšdaugavas novads]] || 1945. gadā |- | 95. || [[Attēls:Dunalkas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Dunalkas pagasts]]''' || [[Dunalka]] || 87,5 || 701 || [[Dienvidkurzemes novads]] || |- | 96. || [[Attēls:Dunavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Dunavas pagasts]]''' || [[Dunava]] || 124,2 || 750 || [[Jēkabpils novads]] || 1945. gadā |- | 97. || [[Attēls:Dundagas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Dundagas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Dundagas pagasts]]''' || [[Dundaga]] || 558,7 || 3388 || [[Talsu novads]] || |- | 98. || [[Attēls:Dunikas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Dunikas pagasts]]''' || [[Sikšņi (Rucavas novads)|Sikšņi]] || 210,5 || 749 || [[Dienvidkurzemes novads]] || 1919. gadā |- | 99. || [[Attēls:Durbes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Durbes pagasts]]''' || [[Durbe]] || 74 || 412 || [[Dienvidkurzemes novads]] || |- | 100. || [[Attēls:Dvietes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Dvietes pagasts]]''' || [[Dviete]] || 118,4 || 663 || [[Augšdaugavas novads]] || 1863. gadā |- | 101. || [[Attēls:Dzelzava parish (LocMap).png|100px]] || [[Attēls:LVA Dzelzavas pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Dzelzavas pagasts]]''' || [[Dzelzava]] || 122,83 || 1324 || [[Madonas novads]] || |- | 102. || [[Attēls:Dzērbenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Dzērbenes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Dzērbenes pagasts]]''' || [[Dzērbene]] || 124,6 || 863 || [[Cēsu novads]] || |- | 103. || [[Attēls:Džūkstes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Džūkstes pagasts COA.svg|center|40px]] || '''[[Džūkstes pagasts]]''' || [[Džūkste]] || 184,4 || 1481 || [[Tukuma novads]] || 1890. gadā |- | 104. || [[Attēls:Eglaines pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Eglaines pagasts]]''' || [[Eglaine]] || 79,2 || 1023 || [[Augšdaugavas novads]] || 1889. gadā |- | 105. || [[Attēls:Elejas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Elejas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Elejas pagasts]]''' || [[Eleja]] || 66,6 || 2477 || [[Jelgavas novads]] || |- | 106. || [[Attēls:Elkšņu pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Elkšņu pagasts]]''' || [[Elkšņi]] || 139,0 || 508 || [[Jēkabpils novads]] || |- | 107. || [[Attēls:Embūtes pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Embūtes pagasts]]''' || [[Vībiņi]] || 117,6 || 380 || [[Dienvidkurzemes novads]] || |- | 108. || [[Attēls:Engures pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Engures pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Engures pagasts]]''' || [[Engure]] || 133 || 2571 || [[Tukuma novads]] || |- | 109. || [[Attēls:Ezeres pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Ezeres pagasts]]''' || [[Ezere (ciems)|Ezere]] || 97,01 || 1356 || [[Saldus novads]] || |- | 110. || [[Attēls:Ezernieku pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ezernieku pagasts]]''' || [[Ezernieki]] || 128,6 || 808 || [[Krāslavas novads]] || |- | 111. || [[Attēls:Ēdoles pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Ēdoles pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]||'''[[Ēdoles pagasts]]''' || [[Ēdole]] || 144,49 || 1021 || [[Kuldīgas novads]] || |- | 112. || [[Attēls:Ērgļu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Ērgļu pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Ērgļu pagasts]]''' || [[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļi]] || 131,4 || 2360 || [[Madonas novads]] || |- | 113. || [[Attēls:Ērģemes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Ērģemes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Ērģemes pagasts]]''' || [[Ērģeme]] || 178,83 || 899 || [[Valkas novads]] || |- | 114. || [[Attēls:Ēveles pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ēveles pagasts]]''' || [[Ēvele (ciems)|Ēvele]] || 92 || 506 || [[Valmieras novads]] || |- | 115. || [[Attēls:Feimaņu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Feimaņu pagasts]]''' || [[Feimaņi]] || 135,2 || 966 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā |- | 116. || [[Attēls:Gaigalavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Gaigalavas pagasts]]''' || [[Gaigalava]] || 192,6 || 1048 || [[Rēzeknes novads]] || |- | 117. || [[Attēls:Gaiķu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Gaiķu pagasts]]''' || [[Satiķi]] || 105,8 || 721 || [[Saldus novads]] || |- | 118. || [[Attēls:Gailīšu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Gailīšu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Gailīšu pagasts]]''' || [[Uzvara (Gailīšu pagasts)|Uzvara]] || 80,2 || 2305 || [[Bauskas novads]] || 1945. gadā |- | 119. || [[Attēls:Galēnu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Galēnu pagasts]]''' || [[Galēni]] || 81,4 || 962 || [[Preiļu novads]] || |- | 120. || [[Attēls:Galgauskas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Galgauskas pagasts]]''' || [[Galgauska]] || 98,29 || 706 || [[Gulbenes novads]] || |- | 121. || [[Attēls:Gaujienas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Gaujienas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Gaujienas pagasts]]''' || [[Gaujiena]] || 126 || 940 || [[Smiltenes novads]] || |- | 122. || [[Attēls:Gaviezes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Gaviezes pagasts]]''' || [[Gavieze]] || 128,9 || 925 || [[Dienvidkurzemes novads]] || |- | 123. || [[Attēls:Garkalnes novads karte.png|100px]] || [[Attēls:Garkalnes pagasta ģerbonis.svg|center|48x48px]]||'''[[Garkalnes pagasts]]''' || [[Berģi (Rīga)|Berģi]] || 152,5 || 9425 || [[Ropažu novads]] || |- | 124. || [[Attēls:Gārsenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Gārsenes pagasts]]''' || [[Gārsene]] || 68,05 || 846 || [[Jēkabpils novads]] || |- | 125. || [[Attēls:Glūdas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Glūdas pagasts]]''' || [[Nākotne (ciems)|Nākotne]] || 103,74 || 3029 || [[Jelgavas novads]] || |- | 126. || [[Attēls:Goliševas pagasts LocMap.png‎|100px]] || ||'''[[Goliševas pagasts]]''' || [[Goliševa]] || 79,4 || 467 || [[Ludzas novads]] || |- | 127. || [[Attēls:Gramzdas pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Gramzdas pagasts]]''' || [[Gramzda]] || 84,69 || 732 || [[Dienvidkurzemes novads]] || |- | 128. || [[Attēls:Grāveru pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Grāveru pagasts]]''' || [[Grāveri]] || 65,3 || 496 || [[Krāslavas novads]] || 1945. gadā |- | 129. || [[Attēls:Griškānu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Griškānu pagasts]]''' || [[Sprūževa]] || 76,8 || 2006 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā |- | 130. || [[Attēls:Grobiņas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Grobiņas pagasts]]''' || [[Dubeņi]] || 131,4 || 2836 || [[Dienvidkurzemes novads]] || 1820. gadā |- | 131. || [[Attēls:Grundzāles pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Grundzāles pagasts]]''' || [[Vidzeme (ciems)|Vidzeme]] || 129,54 || 997 || [[Smiltenes novads]] || |- | 132. || [[Attēls:Gudenieku pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Gudenieku pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Gudenieku pagasts]]''' || [[Gudenieki]] || 112,3 || 798 || [[Kuldīgas novads]] || |- | 133. || [[Attēls:Ģibuļu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Ģibuļu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Ģibuļu pagasts]]''' || [[Pastende]] || 320,2 || 2385 || [[Talsu novads]] || 1945. gadā |- | 134. || [[Attēls:Iecavas novads karte.png|100px]] || [[Attēls:Iecavas pagasts COA.svg|center|48x48px]]||'''[[Iecavas pagasts]]''' || [[Iecava]] || 307,55 || 2844 || [[Bauskas novads]] || |- | 135. || [[Attēls:Ilzenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Ilzenes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Ilzenes pagasts]]''' || [[Jaunzemi (Ilzenes pagasts)|Jaunzemi]] || 62,5 || 389 || [[Alūksnes novads]] || |- | 136. || [[Attēls:Ilzeskalna pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ilzeskalna pagasts]]''' || [[Ilzeskalns]] || 78,7 || 869 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā |- | 137. || [[Attēls:Inčukalna pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Inčukalna pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Inčukalna pagasts]]''' || [[Inčukalns]] || 107,1 || 4511 || [[Siguldas novads]] || |- | 138. || [[Attēls:Indras pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Indras pagasts]]''' || [[Indra]] || 130,36 || 1300 || [[Krāslavas novads]] || |- | 139. || [[Attēls:Indrānu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Indrānu pagasts]]''' || [[Lubāna]] || 342,54 || 978 || [[Madonas novads]] || 1945. gadā |- | 140. || [[Attēls:Inešu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Inešu pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Inešu pagasts]]''' || [[Ineši]] || 87,7 || 678 || [[Cēsu novads]] || 1945. gadā |- | 141. || [[Attēls:Ipiķu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ipiķu pagasts]]''' || [[Ipiķi]] || 67,43 || 270 || [[Valmieras novads]] || |- | 142. || [[Attēls:Irlavas pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Irlavas pagasts]]''' || [[Irlava]] || 114,0 || 1502 || [[Tukuma novads]] || |- | 143. || [[Attēls:Iršu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Iršu pagasts]]''' || [[Irši (ciems)|Irši]] || 69,8 || 541 || [[Aizkraukles novads]] || |- | 144. || [[Attēls:Isnaudas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Isnaudas pagasts]]''' || [[Martiši]] || 115,46 || 1148 || [[Ludzas novads]] || 1945. gadā |- | 145. || [[Attēls:Istras pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Istras pagasts]]''' || [[Vecslabada]] || 164,02 || 788 || [[Ludzas novads]] || 1862. gadā |- | 146. || [[Attēls:Izvaltas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Izvaltas pagasts]]''' || [[Izvalta]] || 71,38 || 775 || [[Krāslavas novads]] || |- | 147. || [[Attēls:Īles pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Īles pagasts]]''' || [[Īle]] || 76,57 || 423 || [[Dobeles novads]] || |- | 148. || [[Attēls:Īslīces pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Īslīces pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Īslīces pagasts]]''' || [[Rītausmas]] || 104,2 || 3799 || [[Bauskas novads]] || |- | 149. || [[Attēls:Īvandes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Īvandes pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] ||'''[[Īvandes pagasts]]''' || [[Īvande]] || 71,11 || 399 || [[Kuldīgas novads]] || |- | 150. || [[Attēls:Īves pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Īves pagasta ģerbonis.png|center|40px]] || '''[[Īves pagasts]]''' || [[Tiņģere]] || 70,7 || 498 || [[Talsu novads]] || 1945. gadā |- | 151. || [[Attēls:Jaunalūksnes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Jaunalūksnes pagasts]]''' || [[Kolberģis]] || 184,66 || 1190 || [[Alūksnes novads]] || |- | 152. || [[Attēls:Jaunannas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Jaunannas pagasts]]''' || [[Jaunanna]] || 93,99 || 510 || [[Alūksnes novads]] || 1945. gadā |- | 153. || [[Attēls:Jaunauces pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Jaunauces pagasts]]''' || [[Jaunauce]] || 83,38 || 439 || [[Saldus novads]] || |- | 154. || [[Attēls:Jaunbērzes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Jaunbērzes pagasts]]''' || [[Jaunbērze]] || 110,55 || 1015 || [[Dobeles novads]] || |- | 155. || [[Attēls:Jaungulbenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Jaungulbenes pagasta ģerbonis.png|center|40px]] ||'''[[Jaungulbenes pagasts]]''' || [[Gulbītis]] || 90,55 || 1257 || [[Gulbenes novads]] || |- | 156. || [[Attēls:Jaunjelgavas pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Jaunjelgavas pagasts]]''' || [[Jaunjelgava]] || 5,08 || 117 || [[Aizkraukles novads]] || 1957. gadā |- | 157. || [[Attēls:Jaunlaicenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Jaunlaicenes pagasts]]''' || [[Jaunlaicene]] || 52,2 || 478 || [[Alūksnes novads]] || 1919. gadā |- | 158. || [[Attēls:Jaunlutriņu pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:LVA Jaunlutriņu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Jaunlutriņu pagasts]]''' || [[Jaunlutriņi]] || 116,3 || 945 || [[Saldus novads]] || 1820. gadā |- | 159. || [[Attēls:Jaunpiebalgas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Jaunpiebalgas pagasts COA.svg|center|40px]] ||'''[[Jaunpiebalgas pagasts]]''' || [[Jaunpiebalga]] || 183,6 || 2190 || [[Cēsu novads]] || |- | 160. || [[Attēls:Jaunpils pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Jaunpils pagasts COA.png‎|center|40px]] ||'''[[Jaunpils pagasts]]''' || [[Jaunpils]] || 157,1 || 2320 || [[Tukuma novads]] || |- | 161. || [[Attēls:Jaunsātu pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Jaunsātu pagasts]]''' || [[Abavnieki]] || 95,1 || 982 || [[Tukuma novads]] || 1945. gadā |- | 162. || [[Attēls:Jaunsvirlaukas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Jaunsvirlaukas pagasts]]''' || [[Staļģene]] || 123,4 || 3261 || [[Jelgavas novads]] || |- | 163. || [[Attēls:Jersikas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Jersikas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Jersikas pagasts]]''' || [[Upenieki (Jersikas pagasts)|Upenieki]] || 114,3 || 1066 || [[Līvānu novads]] || 1945. gadā |- | 164. || [[Attēls:Jeru pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Jeru pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Jeru pagasts]]''' || [[Endzele]] || 124,8 || 1453 || [[Valmieras novads]] || |- | 165. || [[Attēls:Jērcēnu pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Jērcēnu pagasts]]''' || [[Jērcēni (Jērcēnu pagasts)|Jērcēni]] || 149,2 || 432 || [[Valmieras novads]] || 1894. gadā |- | 166. || [[Attēls:Jumpravas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Jumpravas pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Jumpravas pagasts]]''' || [[Jumprava (Jumpravas pagasts)|Jumprava]] || 87,4 || 2118 || [[Ogres novads]] || |- | 167. || [[Attēls:Jumurdas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Jumurdas pagasts]]''' || [[Jumurda]] || 131,1 || 288 || [[Madonas novads]] || |- | 168. || [[Attēls:Jūrkalnes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Jūrkalnes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Jūrkalnes pagasts]]''' || [[Jūrkalne]] || 99,6 || 349 || [[Ventspils novads]] || |- | 169. || [[Attēls:Kabiles pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kabiles pagasts]]''' || [[Kabile]] || 178,98 || 870 || [[Kuldīgas novads]] || |- | 170. || [[Attēls:Kaives pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Kaives pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Kaives pagasts]]''' || [[Kaive (Kaives pagasts)|Kaive]] || 117,6 || 364 || [[Cēsu novads]] || 1945. gadā |- | 171. || [[Attēls:Kalētu pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Kalētu pagasts]]''' || [[Kalēti]] || 79,78 || 713 || [[Dienvidkurzemes novads]] || |- | 172. || [[Attēls:Kalkūnes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kalkūnes pagasts]]''' || [[Kalkūne]] || 67,15 || 2154 || [[Augšdaugavas novads]] || 1864. gadā |- | 173. || [[Attēls:Kalna pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kalna pagasts]]''' || [[Vidsala]] || 173,1 || 700 || [[Jēkabpils novads]] || 1945. gadā |- | 174. || [[Attēls:Kalncempju pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kalncempju pagasts]]''' || [[Kalncempji]] || 43 || 197 || [[Alūksnes novads]] || 1868. gadā |- | 175. || [[Attēls:Kalnciema pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Kalnciems.svg|center|40px]] ||'''[[Kalnciema pagasts]]''' || [[Kalnciems]] || 22,7 || 2364 || [[Jelgavas novads]] || |- | 176. || [[Attēls:Kalniešu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kalniešu pagasts]]''' || [[Kalnieši]] || 112,35 || 949 || [[Krāslavas novads]] || |- | 177. || [[Attēls:Kalsnavas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Kalsnavas pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Kalsnavas pagasts]]''' || [[Jaunkalsnava]] || 147,1 || 2037 || [[Madonas novads]] || |- | 178. || [[Attēls:Kalupes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Kalupes pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Kalupes pagasts]]''' || [[Kalupe]] || 119,1 || 1378 || [[Augšdaugavas novads]] || 1866. gadā |- | 179. || [[Attēls:Kalvenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kalvenes pagasts]]''' || [[Kalvene]] || 118,9 || 746 || [[Dienvidkurzemes novads]] || |- | 180. || [[Attēls:Kandavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kandavas pagasts]]''' || [[Kandava]] || 165,0 || 1692 || [[Tukuma novads]] || |- | 181. || [[Attēls:Kantinieku pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kantinieku pagasts]]''' || [[Liuža]] || 57,9 || 578 || [[Rēzeknes novads]] || 1949. gadā |- | 182. || [[Attēls:Kaplavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kaplavas pagasts]]''' || [[Kaplava (Kaplavas pagasts)|Kaplava]] || 125,4 || 745 || [[Krāslavas novads]] || |- | 183. || [[Attēls:Kastuļinas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kastuļinas pagasts]]''' || [[Priežmale]] || 100,0 || 806 || [[Krāslavas novads]] || 1945. gadā |- | 184. || [[Attēls:Katvaru pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Katvaru pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Katvaru pagasts]]''' || [[Pociems]] || 124,2 || 1354 || [[Limbažu novads]] || |- | 185. || [[Attēls:Kauguru pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kauguru pagasts]]''' || [[Mūrmuiža]] || 88,9 || 1480 || [[Valmieras novads]] || |- | 186. || [[Attēls:Kaunatas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Kaunatas pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Kaunatas pagasts]]''' || [[Kaunata]] || 170,0 || 1333 || [[Rēzeknes novads]] || |- | 187. || [[Attēls:Kazdangas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Kazdangas pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Kazdangas pagasts]]''' || [[Kazdanga]] || 133,9 || 1336 || [[Dienvidkurzemes novads]] || |- | 188. || [[Attēls:Kārķu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Kārķu pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Kārķu pagasts]]''' || [[Kārķi]] || 124,18 || 673 || [[Valkas novads]] || |- | 189. || [[Attēls:Klintaines pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Klintaines pagasts]]''' || [[Stukmaņi]] || 94,13 || 860 || [[Aizkraukles novads]] || |- | 190. || [[Attēls:Kocēnu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kocēnu pagasts]]''' || [[Kocēni]] || 184,8 || 3168 || [[Valmieras novads]] || |- | 191. || [[Attēls:Kokneses pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Kokneses pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Kokneses pagasts]]''' || [[Koknese]] || 170,6 || 4188 || [[Aizkraukles novads]] || |- | 192. || [[Attēls:Kolkas-pagasts-LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Kolkas pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Kolkas pagasts]]''' || [[Kolka]] || 116,9 || 966 || [[Talsu novads]] || 1945. gadā |- | 193. || [[Attēls:Kombuļu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kombuļu pagasts]]''' || [[Kombuļi]] || 80,92 || 672 || [[Krāslavas novads]] || |- | 194. || [[Attēls:Konstantinovas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Konstantinovas pagasts]]''' || [[Konstantinova]] || 79,1 || 516 || [[Krāslavas novads]] || |- | 195. || [[Attēls:Krapes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Krapes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Krapes pagasts]]''' || [[Krape]] || 72,7 || 757 || [[Ogres novads]] || |- | 196. || [[Attēls:Krāslavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Krāslavas pagasts]]''' || [[Ezerkalns (Krāslavas pagasts)|Ezerkalns]] || 58,15 || 591 || [[Krāslavas novads]] || |- | 197. || [[Attēls:Krimuldas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Krimuldas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Krimuldas pagasts]]''' || [[Ragana (ciems)|Ragana]] || 176,3 || 4216 || [[Siguldas novads]] || |- | 198. || [[Attēls:Krimūnu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Krimūnu pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Krimūnu pagasts]]''' || [[Krimūnas]] || 70,7 || 1134 || [[Dobeles novads]] || 1945. gadā |- | 199. || [[Attēls:Krišjāņu pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Krišjāņu pagasts]]''' || [[Krišjāņi]] || 71,18 || 387 || [[Balvu novads]] || 1945. gadā |- | 200. || [[Attēls:Krustpils pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Krustpils pagasts COA.svg|center|40px]] ||'''[[Krustpils pagasts]]''' || [[Spuņģēni]] || 86,12 || 895 || [[Jēkabpils novads]] || |- | 201. || [[Attēls:Kubulu pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Kubulu pagasts]]''' || [[Kurna]] || 167,19 || 1386 || [[Balvu novads]] || 1991. gadā |- | 202. || [[Attēls:Kupravas pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Kupravas pagasts]]''' || [[Kuprava]] || 3,7 || 402 || [[Balvu novads]] || 1974. gadā |- | 203. || [[Attēls:Kurmāles pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Kurmāles pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Kurmāles pagasts]]''' || [[Vilgāle]] || 113,68 || 2209 || [[Kuldīgas novads]] || |- | 204. || [[Attēls:Kurmenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Kurmenes pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]|| '''[[Kurmenes pagasts]]''' || [[Kurmene]] || 112,0 || 666 || [[Bauskas novads]] || |- | 205. || [[Attēls:Kursīšu pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Kursīšu pagasts]]''' || [[Kursīši]] || 170,86 || 955 || [[Saldus novads]] || |- | 206. || [[Attēls:Kūku pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kūku pagasts]]''' || [[Zīlāni]] || 114,5 || 2016 || [[Jēkabpils novads]] || |- | 207. || [[Attēls:Ķeipenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Ķeipenes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Ķeipenes pagasts]]''' || [[Ķeipene]] || 87,2 || 1162 || [[Ogres novads]] || |- | 208. || [[Attēls:Ķekavas pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:LVA Ķekavas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Ķekavas pagasts]]''' || [[Ķekava]] || 202,5 || 14899 || [[Ķekavas novads]] || |- | 209. || [[Attēls:Ķepovas pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Ķepovas pagasts]]''' || [[Neikšāni]] || 57,5 || 219 || [[Krāslavas novads]] || 1945. gadā |- | 210. || [[Attēls:Ķoņu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ķoņu pagasts]]''' || [[Ķoņi]] || 88,3 || 764 || [[Valmieras novads]] || 1866. gadā |- | 211. || [[Attēls:Ķūļciema pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Ķūļciema pagasta ģerbonis.png|center|40px]] || '''[[Ķūļciema pagasts]]''' || [[Ķūļciems]] || 67,6 || 402 || [[Talsu novads]] || 1945. gadā |- | 212. || [[Attēls:Laidu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Laidu pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Laidu pagasts]]''' || [[Laidi]] || 114,97 || 1274 || [[Kuldīgas novads]] || 1954. gadā |- | 213. || [[Attēls:Laidzes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Laidzes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Laidzes pagasts]]''' || [[Laidze]] || 74,1 || 1906 || [[Talsu novads]] || |- | 214. || [[Attēls:Lapmežciema pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Lapmežciema pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Lapmežciema pagasts]]''' || [[Lapmežciems]] || 49,0 || 2343 || [[Tukuma novads]] || 1945. gadā |- | 215. || [[Attēls:Lauberes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Lauberes pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]|| '''[[Lauberes pagasts]]''' || [[Laubere]] || 80,29 || 762 || [[Ogres novads]] || 1917. gadā |- | 216. || [[Attēls:Laucesas pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Laucesas pagasts]]''' || [[Mirnijs]] || 61,22 || 1380 || [[Augšdaugavas novads]] || 1864. gadā |- | 217. || [[Attēls:Laucienes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Laucienes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Laucienes pagasts]]''' || [[Lauciene]] || 180,3 || 1661 || [[Talsu novads]] || |- | 218. || [[Attēls:Lauderu pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Lauderu pagasts]]''' || [[Lauderi]] || 75,0 || 337 || [[Ludzas novads]] || 1945. gadā |- | 219. || [[Attēls:Launkalnes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Launkalnes pagasta ģerbonis.JPG|center|47x47px]]|| '''[[Launkalnes pagasts]]''' || [[Launkalne]] || 221,96 || 1277 || [[Smiltenes novads]] || |- | 220. || [[Attēls:Lazdonas pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Lazdonas pagasts]]''' || [[Lazdona]] || 22,26 || 732 || [[Madonas novads]] || |- | 221. || [[Attēls:Lazdukalna pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Lazdukalna pagasts]]''' || [[Benislava]] || 194,43 || 1023 || [[Balvu novads]] || 1965. gadā |- | 222. || [[Attēls:Lazdulejas pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Lazdulejas pagasts]]''' || [[Egļuciems (Lazdulejas pagasts)|Egļuciems]] || 87,17 || 303 || [[Balvu novads]] || 1945. gadā |- | 223. || [[Attēls:Lažas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Lažas pagasts]]''' || [[Apriķi]] || 160,1 || 583 || [[Dienvidkurzemes novads]] || |- | 224. || [[Attēls:Leimaņu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Leimaņu pagasts]]''' || [[Mežgale]] || 101,73 || 564 || [[Jēkabpils novads]] || 1945. gadā |- | 225. || [[Attēls:Lejasciema pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:LVA Lejasciema pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Lejasciema pagasts]]''' || [[Lejasciems]] || 337,8 || 1778 || [[Gulbenes novads]] || |- | 226. || [[Attēls:Lendžu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Lendžu pagasts]]''' || [[Lendži]] || 64,6 || 789 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā |- | 227. || [[Attēls:Lestenes pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Lestenes pagasts]]''' || [[Lestene]] || 83,9 || 662 || [[Tukuma novads]] || |- | 228. || [[Attēls:Lēdmanes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Lēdmanes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Lēdmanes pagasts]]''' || [[Lēdmane]] || 78,3 || 1394 || [[Ogres novads]] || |- | 229. || [[Attēls:Lēdurgas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Lēdurgas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Lēdurgas pagasts]]''' || [[Lēdurga]] || 162,7 || 1562 || [[Siguldas novads]] || |- | 230. || [[Attēls:Lielauces pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Lielauces pagasts]]''' || [[Lielauce]] || 80,47 || 456 || [[Dobeles novads]] || |- | 231. || [[Attēls:Lielplatones pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Lielplatones pagasts]]''' || [[Sidrabe]] || 49,91 || 867 || [[Jelgavas novads]] || |- | 232. || [[Attēls:Lielvārdes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Lielvārdes pagasts]]''' || [[Lielvārde]] || 53,5 || 1051 || [[Ogres novads]] || |- | 233. || [[Attēls:Liepas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Liepas pagasts]]''' || [[Liepa (Liepas pagasts)|Liepa]] || 74,3 || 3133 || [[Cēsu novads]] || |- | 234. || [[Attēls:Liepnas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Liepnas pagasts]]''' || [[Liepna]] || 280,57 || 851 || [[Alūksnes novads]] || 1919. gadā |- | 235. || [[Attēls:Liepupes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Liepupes pagasts.svg|center|40px]] || '''[[Liepupes pagasts]]''' || [[Mustkalni]] || 157,9 || 2229 || [[Limbažu novads]] || |- | 236. || [[Attēls:Liezēre Parish (LocMap).png|100px]] || [[Attēls:COA of Liezēres pagasts.PNG|center|40px]] || '''[[Liezēres pagasts]]''' || [[Liezēre]] || 254,96 || 1460 || [[Madonas novads]] || |- | 237. || [[Attēls:Limbažu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Limbažu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Limbažu pagasts]]''' || [[Limbaži]] || 228,1 || 2489 || [[Limbažu novads]] || |- | 238. || [[Attēls:Litenes pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:LVA Litenes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Litenes pagasts]]''' || [[Litene]] || 127,7 || 1117 || [[Gulbenes novads]] || 1866. gadā |- | 239. || [[Attēls:Lizuma pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Lizuma pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]||'''[[Lizuma pagasts]]''' || [[Lizums]] || 107,79 || 1521 || [[Gulbenes novads]] || |- | 240. || [[Attēls:Lībagu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Lībagu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Lībagu pagasts]]''' || [[Mundigciems]] || 143,9 || 2015 || [[Talsu novads]] || |- | 241. || [[Attēls:Līdumnieku pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Līdumnieku pagasts]]''' || [[Līdumnieki]] || 161,0 || 315 || [[Ludzas novads]] || 1945. gadā |- | 242. || [[Attēls:Līgatnes pagasts LocMap.png‎|100px]] || ||'''[[Līgatnes pagasts]]''' || [[Augšlīgatne]] || 160,6 || 2806 || [[Cēsu novads]] || |- | 243. || [[Attēls:Līgo pagasts LocMap.png‎|100px]] || ||'''[[Līgo pagasts]]''' || [[Līgo (Līgo pagasts)|Līgo]] || 78,93 || 434 || [[Gulbenes novads]] || 1945. gadā |- | 244. || [[Attēls:Līksnas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Līksnas pagasts]]''' || [[Līksna]] || 138,3 || 1127 || [[Augšdaugavas novads]] || |- | 245. || [[Attēls:Līvbērzes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Līvbērzes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Līvbērzes pagasts]]''' || [[Līvbērze]] || 146,44 || 2392 || [[Jelgavas novads]] || |- | 246. || [[Attēls:Lodes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Lodes pagasts]]''' || [[Lode (Lodes pagasts)|Lode]] || 63,82 || 374 || [[Valmieras novads]] || |- | 247. || [[Attēls:Lubes pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Lubes pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]|| '''[[Lubes pagasts]]''' || [[Anuži]] || 83,4 || 520 || [[Talsu novads]] || 1945. gadā |- | 248. || [[Attēls:Lutriņu pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:LVA Lutriņu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Lutriņu pagasts]]''' || [[Lutriņi]] || 90,7 || 1430 || [[Saldus novads]] || |- | 249. || [[Attēls:Lūznavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Lūznavas pagasts]]''' || [[Lūznava]] || 74,2 || 1024 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā |- | 250. || [[Attēls:Ļaudonas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Ļaudonas pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Ļaudonas pagasts]]''' || [[Ļaudona]] || 204,5 || 1519 || [[Madonas novads]] || |- | 251. || [[Attēls:Madlienas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Madlienas pagasts.png|center|40px]] || '''[[Madlienas pagasts]]''' || [[Madliena]] || 167,96 || 1959 || [[Ogres novads]] || 1897. gadā |- | 252. || [[Attēls:Malienas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Malienas pagasts]]''' || [[Brenci]] || 55,42 || 424 || [[Alūksnes novads]] || 1945. gadā |- | 253. || [[Attēls:Malnavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Malnavas pagasts]]''' || [[Malnava]] || 163,7 || 1406 || [[Ludzas novads]] || |- | 254. || [[Attēls:Maltas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Maltas pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Maltas pagasts]]''' || [[Malta (Maltas pagasts)|Malta]] || 89,8 || 3234 || [[Rēzeknes novads]] || |- | 255. || [[Attēls:Maļinovas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Maļinovas pagasts]]''' || [[Maļinova]] || 72,02 || 937 || [[Augšdaugavas novads]] || 1945. gadā |- | 256. || [[Attēls:Matīšu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Matīšu pagasts]]''' || [[Matīši]] || 80,4 || 879 || [[Valmieras novads]] || |- | 257. || [[Attēls:Matkules pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Matkules pagasts]]''' || [[Matkule]] || 63,0 || 703 || [[Tukuma novads]] || |- | 258. || [[Attēls:Mazozolu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Mazozolu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Mazozolu pagasts]]''' || [[Līčupe (Mazozolu pagasts)|Līčupe]] || 97,0 || 630 || [[Ogres novads]] || 1945. gadā |- | 259. || [[Attēls:Mazsalacas lauku teritorija LocMap.png|100px]] || ||'''[[Mazsalacas pagasts]]''' || [[Mazsalaca]] || 70,1 || 679 || [[Valmieras novads]] || |- | 260. || [[Attēls:Mazzalves pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Mazzalves pagasts]]''' || [[Ērberģe]] || 209,4 || 1273 || [[Aizkraukles novads]] || |- | 261. || [[Attēls:Mākoņkalna pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Mākoņkalna pagasts]]''' || [[Lipuški]] || 162,9 || 719 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā |- | 262. || [[Attēls:Mālpils novadsLocMap.png|100px]] || ||'''[[Mālpils pagasts]]''' || [[Mālpils]] || 220,8 || 3324 || [[Siguldas novads]] || |- | 263. || [[Attēls:Mālupes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Mālupes pagasts]]''' || [[Mālupe (ciems)|Mālupe]] || 129,75 || 652 || [[Alūksnes novads]] || |- | 264. || [[Attēls:Mārciena Parish (LocMap).png|100px]] || [[Attēls:LVA Mārcienas pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Mārcienas pagasts]]''' || [[Mārciena]] || 89,74 || 1131 || [[Madonas novads]] || |- | 265. || [[Attēls:Mārkalnes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Mārkalnes pagasts]]''' || [[Mārkalne]] || 123,38 || 374 || [[Alūksnes novads]] || |- | 266. || [[Attēls:Mārsnēnu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Mārsnēnu pagasts]]''' || [[Mārsnēni]] || 69,18 || 863 || [[Cēsu novads]] || |- | 267. || [[Attēls:Marupes novads karte.png|100px]] || ||'''[[Mārupes pagasts]]''' || [[Mārupe]] || 103,8 || 21 577 || [[Mārupes novads]] || |- | 268. || [[Attēls:Medņevas pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Medņevas pagasts]]''' || [[Semenova]] || 99,3 || 696 || [[Balvu novads]] || 1945. gadā |- | 269. || [[Attēls:Medumu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Medumu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Medumu pagasts]]''' || [[Medumi]] || 116,6 || 963 || [[Augšdaugavas novads]] || |- | 270. || [[Attēls:Medzes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Medzes pagasts]]''' || [[Kapsēde]] || 109,2 || 1558 || [[Dienvidkurzemes novads]] || |- | 271. || [[Attēls:Meņģeles pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Meņģeles pagasts]]''' || [[Meņģele]] || 89,75 || 656 || [[Ogres novads]] || |- | 272. || [[Attēls:Mežāres pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Mežāres pagasts]]''' || [[Mežāre]] || 142,83 || 918 || [[Jēkabpils novads]] || |- | 273. || [[Attēls:Mežotnes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:COA of Mežotne parish.png|center|40px]] ||'''[[Mežotnes pagasts]]''' || [[Mežotne]] || 75,32 || 1563 || [[Bauskas novads]] || |- | 274. || [[Attēls:Mežvidu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Mežvidu pagasts]]''' || [[Mežvidi (Mežvidu pagasts)|Mežvidi]] || 124,9 || 1012 || [[Ludzas novads]] || |- | 275. || [[Attēls:Mērdzenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Mērdzenes pagasts]]''' || [[Mērdzene]] || 89,5 || 786 || [[Ludzas novads]] || |- | 276. || [[Attēls:Mērsraga novads LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Mērsraga pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] ||'''[[Mērsraga pagasts]]''' || [[Mērsrags]] || 109,8 || 1431 || [[Talsu novads]] || |- | 277. || [[Attēls:Mētriena Parish (LocMap).png|100px]] || [[Attēls:Mētrienas pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Mētrienas pagasts]]''' || [[Mētriena]] || 140,25 || 781 || [[Madonas novads]] || |- | 278. || [[Attēls:Mores pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Mores pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Mores pagasts]]''' || [[More]] || 88,9 || 671 || [[Siguldas novads]] || |- | 279. || [[Attēls:Murmastienes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Murmastienes pagasts]]''' || [[Murmastiene]] || 174,51 || 755 || [[Varakļānu novads]] || 1945. gadā |- | 280. || [[Attēls:Nagļu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Nagļu pagasts]]''' || [[Nagļi]] || 138,3 || 566 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā |- | 281. || [[Attēls:Naudītes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Naudītes pagasts]]''' || [[Naudīte]] || 89,7 || 753 || [[Dobeles novads]] || |- | 283. || [[Attēls:Naujenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Naujenes pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Naujenes pagasts]]''' || [[Naujene]] || 131,1 || 5365 || [[Augšdaugavas novads]] || |- | 284. || [[Attēls:Naukšēnu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Naukšēnu pagasts]]''' || [[Naukšēni]] || 192,3 || 1527 || [[Valmieras novads]] || |- | 285. || [[Attēls:Nautrēnu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Nautrēnu pagasts]]''' || [[Rogovka]] || 156,9 || 1310 || [[Rēzeknes novads]] || |- | 286. || [[Attēls:Neretas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Neretas pagasts]]''' || [[Nereta]] || 125,7 || 1860 || [[Aizkraukles novads]] || |- | 287. || [[Attēls:Nirzas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Nirzas pagasts]]''' || [[Nirza]] || 92,11 || 497 || [[Ludzas novads]] || |- | 288. || [[Attēls:Nīcas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Nīcas pagasta ģerbonis.svg|center|48x48px]]||'''[[Nīcas pagasts]]''' || [[Nīca]] || 230,3 || 2896 || [[Dienvidkurzemes novads]] || |- | 289. || [[Attēls:Nīcgales pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Nīcgales pagasts]]''' || [[Nīcgale]] || 96,39 || 714 || [[Augšdaugavas novads]] || 1936. gadā |- | 290. || [[Attēls:Nīgrandes pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Nīgrandes pagasts]]''' || [[Nīgrande]] || 97,42 || 1683 || [[Saldus novads]] || |- | 291. || [[Attēls:Nīkrāces pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Nīkrāces pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Nīkrāces pagasts]]''' || [[Dzelda]] || 130,51 || 710 || [[Kuldīgas novads]] || |- | 292. || [[Attēls:Nītaures pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Nītaures pagasts]]''' || [[Nītaure]] || 175,86 || 877 || [[Cēsu novads]] || |- | 293. || [[Attēls:Novadnieku pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Novadnieku pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Novadnieku pagasts]]''' || [[Mežvidi (Novadnieku pagasts)|Mežvidi]] || 108,84 || 1921 || [[Saldus novads]] || 1945. gadā |- | 294. || [[Attēls:Ņukšu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ņukšu pagasts]]''' || [[Ņukši]] || 68,52 || 515 || [[Ludzas novads]] || 1945. gadā |- | 295. || [[Attēls:Ogresgala pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Ogresgala pagasta ģerbonis.png|center|40px]] || '''[[Ogresgala pagasts]]''' || [[Ogresgals]] || 96,71 || 3719 || [[Ogres novads]] || 1924. gadā |- | 296. || [[Attēls:Olaines pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Olaines pagasts]]''' || [[Jaunolaine]] || 291,7 || 7960 || [[Olaines novads]] || 1819. gadā |- | 297. || [[Attēls:Ošupe Parish (LocMap).png|100px]] || [[Attēls:Ošupes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Ošupes pagasts]]''' || [[Degumnieki]] || 224,3 || 1208 || [[Madonas novads]] || 1945. gadā |- | 298. || [[Attēls:Otaņķu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Otaņķu pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]||'''[[Otaņķu pagasts]]''' || [[Rude (Otaņķu pagasts)|Rude]] || 120,5 || 962 || [[Dienvidkurzemes novads]] || 1945. gadā |- | 299. || [[Attēls:Ozolaines pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ozolaines pagasts]]''' || [[Bekši]] || 80,4 || 2025 || [[Rēzeknes novads]] || |- | 300. || [[Attēls:Ozolmuižas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ozolmuižas pagasts]]''' || [[Ozolmuiža]] || 49,0 || 1063 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā |- | 301. || [[Attēls:Ozolnieku pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Ozolnieku pagasts]]''' || [[Ozolnieki]] || 7,87 || 3951 || [[Jelgavas novads]] || |- | 302. || [[Attēls:Padures pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Padures pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Padures pagasts]]''' || [[Deksne]] || 113,11 || 1134 || [[Kuldīgas novads]] || |- | 303. || [[Attēls:Palsmanes pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Palsmanes pagasts]]''' || [[Palsmane]] || 99,53 || 1012 || [[Smiltenes novads]] || |- | 304. || [[Attēls:Pampāļu pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Pampāļu pagasts]]''' || [[Pampāļi]] || 122,24 || 813 || [[Saldus novads]] || 1922. gadā |- | 305. || [[Attēls:Pasienes pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Pasienes pagasts]]''' || [[Pasiene]] || 120,4 || 604 || [[Ludzas novads]] || |- | 306. || [[Attēls:Pāles pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Pāles pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Pāles pagasts]]''' || [[Pāle]] || 146,3 || 844 || [[Limbažu novads]] || |- | 307. || [[Attēls:Pededzes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Pededzes pagasts]]''' || [[Pededze (ciems)|Pededze]] || 142,01 || 710 || [[Alūksnes novads]] || |- | 308. || [[Attēls:Pelču pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Pelču pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]||'''[[Pelču pagasts]]''' || [[Pelči]] || 56,57 || 1099 || [[Kuldīgas novads]] || 1945. gadā |- | 309. || [[Attēls:Pelēču pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Pelēču pagasts]]''' || [[Pelēči]] || 84,2 || 825 || [[Preiļu novads]] || 1945. gadā |- | 310. || [[Attēls:Penkules pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Penkules pagasts]]''' || [[Penkule]] || 74,09 || 925 || [[Dobeles novads]] || |- | 311. || [[Attēls:Piedrujas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Piedrujas pagasts]]''' || [[Piedruja]] || 64,46 || 601 || [[Krāslavas novads]] || |- | 312. || [[Attēls:Pildas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Pildas pagasts]]''' || [[Pilda]] || 118,11 || 688 || [[Ludzas novads]] || |- | 313. || [[Attēls:Pilskalnes pagasts (Ilūkste) LocMap.png|100px]] || ||'''[[Pilskalnes pagasts (Augšdaugavas novads)|Pilskalnes pagasts]]''' || [[Pilskalne (Augšdaugavas novads)|Pilskalne]] || 124,69 || 1179 || [[Augšdaugavas novads]] || |- | 314. || [[Attēls:Pilskalnes pagasts (Nereta) LocMap.png|100px]] || ||'''[[Pilskalnes pagasts (Aizkraukles novads)|Pilskalnes pagasts]]''' || [[Pilskalne (Aizkraukles novads)|Pilskalne]] || 99,8 || 491 || [[Aizkraukles novads]] || 1945. gadā |- | 315. || [[Attēls:Piltenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Piltenes pagasts]]''' || [[Piltene]] || 187,9 || 474 || [[Ventspils novads]] || |- | 316. || [[Attēls:Platones pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Platones pagasts]]''' || [[Platone (ciems)|Platone]] || 86,86 || 1670 || [[Jelgavas novads]] || |- | 317. || [[Attēls:Plāņu pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Plāņu pagasts]]''' || [[Plāņi]] || 218,65 || 691 || [[Valmieras novads]] || |- | 318. || [[Attēls:Popes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Popes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Popes pagasts]]''' || [[Pope]] || 167,7 || 1040 || [[Ventspils novads]] || |- | 319. || [[Attēls:Prauliena Parish (LocMap).png|100px]] || || '''[[Praulienas pagasts]]''' || [[Prauliena]] || 197,88 || 1755 || [[Madonas novads]] || |- | 320. || [[Attēls:Preiļu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Preiļu pagasts]]''' || [[Līči (Preiļu pagasts)|Līči]] || 79,26 || 1188 || [[Preiļu novads]] || |- | 321. || [[Attēls:Priekules pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Priekules pagasts]]''' || [[Priekule]] || 152,8 || 653 || [[Dienvidkurzemes novads]] || |- | 322. || [[Attēls:Priekuļu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Priekuļu pagasts]]''' || [[Priekuļi]] || 98,36 || 4718 || [[Cēsu novads]] || |- | 323. || [[Attēls:Prodes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Prodes pagasts]]''' || [[Subate]] || 93,6 || 312 || [[Augšdaugavas novads]] || 1892. gadā |- | 324. || [[Attēls:Pureņu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Pureņu pagasts]]''' || [[Kivdolova]] || 59,57 || 431 || [[Ludzas novads]] || 1945. gadā |- | 325. || [[Attēls:Pušas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Pušas pagasts]]''' || [[Puša]] || 80,8 || 497 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā |- | 326. || [[Attēls:Pušmucovas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Pušmucovas pagasts]]''' || [[Pušmucova]] || 72,5 || 583 || [[Ludzas novads]] || |- | 327. || [[Attēls:Puzes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Puzes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Puzes pagasts]]''' || [[Blāzma (Puzes pagasts)|Blāzma]] || 207,3 || 920 || [[Ventspils novads]] || |- | 328. || [[Attēls:Pūres pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Pures pagasts.png|center|40px]] || '''[[Pūres pagasts]]''' || [[Pūre]] || 102,2 || 1482 || [[Tukuma novads]] || 1860. gadā |- | 329. || [[Attēls:Raiskuma pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:LVA Raiskuma pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Raiskuma pagasts]]''' || [[Raiskums]] || 175,4 || 1666 || [[Cēsu novads]] || |- | 330. || [[Attēls:Ramatas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ramatas pagasts]]''' || [[Ramata]] || 171,4 || 505 || [[Valmieras novads]] || 1945. gadā |- | 331. || [[Attēls:Rankas pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:COA of Rankas pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Rankas pagasts]]''' || [[Ranka]] || 183,87 || 1578 || [[Gulbenes novads]] || |- | 332. || [[Attēls:Raņķu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Raņķu pagasts]]''' || [[Raņķi]] || 46,48 || 507 || [[Kuldīgas novads]] || |- | 333. || [[Attēls:Raunas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Raunas pagasts.png|center|40px]] || '''[[Raunas pagasts]]''' || [[Rauna]] || 152,4 || 3039 || [[Smiltenes novads]] || |- | 334. || [[Attēls:Rembates pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Rembates pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Rembates pagasts]]''' || [[Rembate]] || 80,29 || 1283 || [[Ogres novads]] || |- | 335. || [[Attēls:Remtes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Remtes pagasts]]''' || [[Remte]] || 156,1 || 737 || [[Saldus novads]] || |- | 336. || [[Attēls:Rencēnu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Rencēnu pagasts]]''' || [[Rencēni]] || 158,9 || 1526 || [[Valmieras novads]] || |- | 337. || [[Attēls:Rendas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Rendas pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]||'''[[Rendas pagasts]]''' || [[Renda]] || 263,35 || 1091 || [[Kuldīgas novads]] || |- | 338. || [[Attēls:Riebiņu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Riebiņu pagasts]]''' || [[Riebiņi]] || 109,8 || 1528 || [[Preiļu novads]] || 1945. gadā |- | 339. || [[Attēls:Rikavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Rikavas pagasts]]''' || [[Rikava]] || 82,2 || 879 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā |- | 340. || [[Attēls:Rites pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Rites pagasts]]''' || [[Cīruļi (Rites pagasts)|Cīruļi]] || 97,2 || 605 || [[Jēkabpils novads]] || |- | 341. || [[Attēls:Robežnieku pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Robežnieku pagasts]]''' || [[Robežnieki]] || 127,49 || 1030 || [[Krāslavas novads]] || |- | 342. || [[Attēls:Rojas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Rojas pagasts]]''' || [[Roja]] || 200,5 || 4412|| [[Talsu novads]] || |- | 343. || [[Attēls:Ropažu novada karte.png|100px]] || [[Attēls:Ropažu pagasta ģerbonis.svg|center|48x48px]]||'''[[Ropažu pagasts]]''' || [[Ropaži]] || 325,0 || 6836 || [[Ropažu novads]] || |- | 344. || [[Attēls:Rožkalnu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Rožkalnu pagasts]]''' || [[Rimicāni]] || 111,5 || 723 || [[Preiļu novads]] || 1945. gadā |- | 345. || [[Attēls:Rožupes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Rožupes pagasts]]''' || [[Rožupe]] || 181,77 || 1443 || [[Līvānu novads]] || 1945. gadā |- | 346. || [[Attēls:Rubas pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Rubas pagasts]]''' || [[Ruba]] || 86,80 || 932 || [[Saldus novads]] || 1922. gadā |- | 347. || [[Attēls:Rubenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Rubenes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Rubenes pagasts]]''' || [[Rubeņi (Rubenes pagasts)|Rubeņi]] || 182,2 || 1167 || [[Jēkabpils novads]] || 1866. gadā |- | 348. || [[Attēls:Rucavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Rucavas pagasts]]''' || [[Rucava]] || 238,1 || 1249 || [[Dienvidkurzemes novads]] || |- | 349. || [[Attēls:Rudbāržu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Rudbāržu pagasts]]''' || [[Rudbārži]] || 110,42 || 1074 || [[Kuldīgas novads]] || |- | 350. || [[Attēls:Rudzātu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Rudzātu pagasts]]''' || [[Rudzāti]] || 124,87 || 902 || [[Līvānu novads]] || 1920. gadā |- | 351. || [[Attēls:Rugāju pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Rugāju pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Rugāju pagasts]]''' || [[Rugāji]] || 317,6 || 1629 || [[Balvu novads]] || 1922. gadā |- | 352. || [[Attēls:Rumbas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Rumbas pagasts]]''' || [[Mežvalde]] || 225,93 || 1665 || [[Kuldīgas novads]] || 1945. gadā |- | 353. || [[Attēls:Rundāles pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Rundales pagasts.png|center|40px]] || '''[[Rundāles pagasts]]''' || [[Pilsrundāle]] || 91,44 || 2174 || [[Bauskas novads]] || |- | 354. || [[Attēls:Rundēnu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Rundēnu pagasts]]''' || [[Rundēni]] || 124,66 || 583 || [[Ludzas novads]] || |- | 355. || [[Attēls:Rušonas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Rušonas pagasts]]''' || [[Kastīre]] || 205,8 || 1692 || [[Preiļu novads]] || 1945. gadā |- | 356. || [[Attēls:Sakas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Sakas pagasts]]''' || [[Saka]] || 318,3 || 571 || [[Dienvidkurzemes novads]] || |- | 357. || [[Attēls:Sakstagala pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Sakstagala pagasts]]''' || [[Sakstagals]] || 93,0 || 1571 || [[Rēzeknes novads]] || 1897. gadā |- | 358. || [[Attēls:Salacgrīvas pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Salacgrīvas pagasts]]''' || [[Salacgrīva]] || 312,8 || 2376 || [[Limbažu novads]] || 2010. gadā |- | 359. || [[Attēls:Salas pagasts (Babīte) LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Salas pagasts (Vidzeme) COA.png|center|40px]] ||'''[[Salas pagasts (Babītes novads)|Salas pagasts]]''' || [[Spuņciems]] || 76,4 || 1436 || [[Mārupes novads]] || |- | 360. || [[Attēls:Salas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Salas pagasts (Salas novads)|Salas pagasts]]''' || [[Sala (Salas pagasts)|Sala]] || 196,4 || 3271 || [[Jēkabpils novads]] || 1945. gadā |- | 361. || [[Attēls:Salaspils pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Salaspils pagasts]]''' || [[Salaspils]] || 114,1 || 5060 || [[Salaspils novads]] || |- | 362. || [[Attēls:Saldus pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Saldus pagasts]]''' || [[Druva]] || 42,08 || 1718 || [[Saldus novads]] || |- | 363. || [[Attēls:Salgale parish LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Salgales pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Salgales pagasts]]''' || [[Emburga (Salgales pagasts)|Emburga]] || 156,88 || 1845 || [[Jelgavas novads]] || 1945. gadā |- | 364. || [[Attēls:Salienas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Salienas pagasts]]''' || [[Saliena]] || 124,65 || 673 || [[Augšdaugavas novads]] || 1897. gadā |- | 365. || [[Attēls:Salnavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Salnavas pagasts]]''' || [[Salnava]] || 167,0 || 850 || [[Ludzas novads]] || 1945. gadā |- | 366. || [[Attēls:Sarkaņi Parish (LocMap).png|100px]] || || '''[[Sarkaņu pagasts]]''' || [[Biksēre]] || 167,31 || 1601 || [[Madonas novads]] || |- | 367. || [[Attēls:Saukas pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Saukas pagasts]]''' || [[Lone]] || 98,6 || 604 || [[Jēkabpils novads]] || |- | 368. || [[Attēls:Saulkrastu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Saulkrastu pagasts]]''' || [[Saulkrasti]] || 41,7 || 2845 || [[Saulkrastu novads]] || 1967. gadā |- | 369. || [[Attēls:Saunas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Saunas pagasts]]''' || [[Prīkuļi]] || 122,41 || 1087 || [[Preiļu novads]] || 1975. gadā |- | 370. || [[Attēls:Sausnējas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Sausnējas pagasts]]''' || [[Sidrabiņi]] || 117,0 || 595 || [[Madonas novads]] || |- | 371. || [[Attēls:Seces pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Seces pagasts]]''' || [[Sece]] || 176,14 || 1153 || [[Aizkraukles novads]] || |- | 372. || [[Attēls:Sesavas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Sesavas pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Sesavas pagasts]]''' || [[Sesava]] || 99,1 || 1860 || [[Jelgavas novads]] || |- | 373. || [[Attēls:Sējas novada karte.png|100px]] || ||'''[[Sējas pagasts]]''' || [[Loja]] || 230,1 || 2151 || [[Saulkrastu novads]] || |- | 374. || [[Attēls:Sēlpils pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Sēlpils pagasts]]''' || [[Sēlija (ciems)|Sēlija]] || 121,7 || 1026 || [[Jēkabpils novads]] || |- | 375. || [[Attēls:Sēļu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Sēļu pagasts]]''' || [[Sēļi (Sēļu pagasts)|Sēļi]] || 61,5 || 476 || [[Valmieras novads]] || |- | 376. || [[Attēls:Sēmes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Sēmes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Sēmes pagasts]]''' || [[Sēme]] || 145,4 || 1265 || [[Tukuma novads]] || |- | 377. || [[Attēls:Sērenes pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Sērenes pagasts]]''' || [[Sērene]] || 119,08 || 857 || [[Aizkraukles novads]] || |- | 378. || [[Attēls:Siguldas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Siguldas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Siguldas pagasts]]''' || [[Peltes]] || 96,3 || 3984 || [[Siguldas novads]] || |- | 379. || [[Attēls:Silajāņu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Silajāņu pagasts]]''' || [[Silajāņi]] || 70,6 || 507 || [[Preiļu novads]] || |- | 380. || [[Attēls:Silmalas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Silmalas pagasts]]''' || [[Gornica]] || 194,7 || 3148 || [[Rēzeknes novads]] || 1954. gadā |- | 381. || [[Attēls:Sīļukalna pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Sīļukalna pagasts]]''' || [[Sīļukalns (Sīļukalna pagasts)|Sīļukalns]] || 94,6 || 625 || [[Preiļu novads]] || 1945. gadā |- | 382. || [[Attēls:Skaistas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Skaistas pagasts]]''' || [[Skaista]] || 117,12 || 727 || [[Krāslavas novads]] || 1861. gadā |- | 383. || [[Attēls:Skaistkalnes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Skaistkalnes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Skaistkalnes pagasts]]''' || [[Skaistkalne]] || 106,1 || 1162 || [[Bauskas novads]] || |- | 384. || [[Attēls:Skaņkalnes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Skaņkalnes pagasts]]''' || [[Mazsalaca]] || 112,1 || 819 || [[Valmieras novads]] || |- | 385. || [[Attēls:Skrīveru novada karte.png|100px]] || ||'''[[Skrīveru pagasts]]''' || [[Skrīveri]] || 105,5 || 3417 || [[Aizkraukles novads]] || |- | 386. || [[Attēls:Skrudalienas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Skrudalienas pagasta ģerbonis.png|center|40px]] ||'''[[Skrudalienas pagasts]]''' || [[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silene]] || 99,5 || 1308 || [[Augšdaugavas novads]] || 1889. gadā |- | 387. || [[Attēls:Skrundas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Skrundas pagasts]]''' || [[Skrunda]] || 257,91 || 1209 || [[Kuldīgas novads]] || |- | 388. || [[Attēls:Skujenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Skujenes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Skujenes pagasts]]''' || [[Skujene]] || 176,8 || 842 || [[Cēsu novads]] || |- | 389. || [[Attēls:Skultes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Skultes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Skultes pagasts]]''' || [[Mandegas]] || 146,5 || 2097 || [[Limbažu novads]] || |- | 390. || [[Attēls:Slampes pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Slampes pagasts]]''' || [[Slampe]] || 155,1 || 1970 || [[Tukuma novads]] || |- | 391. || [[Attēls:Smārdes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Smārdes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Smārdes pagasts]]''' || [[Smārde]] || 214,7 || 2728 || [[Tukuma novads]] || |- | 392. || [[Attēls:Smiltenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Smiltenes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Smiltenes pagasts]]''' || [[Kalnamuiža (Smiltenes pagasts)|Kalnamuiža]] || 68,96 || 1200 || [[Smiltenes novads]] || |- | 393. || [[Attēls:Snēpeles pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Snēpeles pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Snēpeles pagasts]]''' || [[Snēpele]] || 76,9 || 815 || [[Kuldīgas novads]] || |- | 394. || [[Attēls:Sokolku pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Sokolku pagasts]]''' || [[Strupļi]] || 56,7 || 748 || [[Rēzeknes novads]] || |- | 395. || [[Attēls:Stabulnieku pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Stabulnieku pagasts]]''' || [[Stabulnieki (Stabulnieku pagasts)|Stabulnieki]] || 67,5 || 865 || [[Preiļu novads]] || 1945. gadā |- | 396. || [[Attēls:Staburaga pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Staburaga pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Staburaga pagasts]]''' || [[Staburags (ciems)|Staburags]] || 58,5 || 450 || [[Aizkraukles novads]] || 1945. gadā |- | 397. || [[Attēls:Staiceles pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Staiceles pagasts]]''' || — || 258,3 || 593 || [[Limbažu novads]] || |- | 398. || [[Attēls:Stalbes pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:LVA Stalbes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Stalbes pagasts]]''' || [[Stalbe]] || 159,91 || 1291 || [[Cēsu novads]] || |- | 399. || [[Attēls:Stāmerienas pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Stāmerienas pagasts COA.svg|center|40px]] ||'''[[Stāmerienas pagasts]]''' || [[Vecstāmeriena]] || 133,81 || 1156 || [[Gulbenes novads]] || 1867. gadā |- | 400. || [[Attēls:Stelpes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Stelpes pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]|| '''[[Stelpes pagasts]]''' || [[Stelpe]] || 68,4 || 851 || [[Bauskas novads]] || |- | 401. || [[Attēls:Stoļerovas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Stoļerovas pagasts]]''' || [[Stoļerova]] || 61,6 || 745 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā |- | 402. || [[Attēls:Stopinu-novadsLocMap.png|100px]] || [[Attēls:Stopiņu pagasta ģerbonis.svg|center|48x48px]]||'''[[Stopiņu pagasts]]''' || [[Ulbroka]] || 53,5 || 12 201 || [[Ropažu novads]] || |- | 403. || [[Attēls:Stradu pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Stradu pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Stradu pagasts]]''' || || 173,51 || 2087 || [[Gulbenes novads]] || 1945. gadā |- | 404. || [[Attēls:Straupes pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Straupes pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Straupes pagasts]]''' || [[Plācis]] || 152,15 || 1468 || [[Cēsu novads]] || |- | 405. || [[Attēls:Strazdes pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Strazdes pagasta ģerbonis.png|center|40px]] || '''[[Strazdes pagasts]]''' || [[Strazde]] || 42,3 || 414 || [[Talsu novads]] || 1919. gadā |- | 406. || [[Attēls:Strūžāanu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Strūžānu pagasts]]''' || [[Strūžāni]] || 37,8 || 946 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā |- | 407. || [[Attēls:Sunākstes pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Sunākstes pagasts]]''' || [[Sunākste]] || 109,14 || 521 || [[Aizkraukles novads]] || |- | 408. || [[Attēls:Suntažu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Suntažu pagasts COA.png‎|center|40px]] || '''[[Suntažu pagasts]]''' || [[Suntaži]] || 160,5 || 2124 || [[Ogres novads]] || |- | 409. || [[Attēls:Susāju pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Susāju pagasts]]''' || [[Viļaka]] || 198,1 || 625 || [[Balvu novads]] || 1945. gadā |- | 410. || [[Attēls:Sutru pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Sutru pagasts]]''' || [[Sutri]] || 77,98 || 693 || [[Līvānu novads]] || 1945. gadā |- | 411. || [[Attēls:Svariņu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Svariņu pagasts]]''' || [[Svarinci]] || 92,2 || 392 || [[Krāslavas novads]] || 1945. gadā |- | 412. || [[Attēls:Sventes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:COA of Sventes pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Sventes pagasts]]''' || [[Svente]] || 127,13 || 1181 || [[Augšdaugavas novads]] || 1864. gadā |- | 413. || [[Attēls:Svētes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Svētes pagasts]]''' || [[Svēte (ciems)|Svēte]] || 59,22 || 1794 || [[Jelgavas novads]] || |- | 414. || [[Attēls:Svitenes pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Svitenes pagasts]]''' || [[Svitene]] || 58,15 || 957 || [[Bauskas novads]] || 1891. gadā |- | 415. || [[Attēls:Šēderes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Šēderes pagasts]]''' || [[Šēdere]] || 114,69 || 1221 || [[Augšdaugavas novads]] || 1945. gadā |- | 416. || [[Attēls:Šķaunes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Šķaunes pagasts]]''' || [[Šķaune]] || 123,7 || 580 || [[Krāslavas novads]] || |- | 417. || [[Attēls:Šķeltovas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Šķeltovas pagasts]]''' || [[Šķeltova]] || 75,3 || 674 || [[Krāslavas novads]] || 1945. gadā |- | 418. || [[Attēls:Šķēdes pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Šķēdes pagasts]]''' || [[Šķēde]] || 87,95 || 724 || [[Saldus novads]] || 1945. gadā |- | 419. || [[Attēls:Šķilbēnu pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Šķilbēnu pagasts]]''' || [[Rekova]] || 96,6 || 1128 || [[Balvu novads]] || 1930. gadā |- | 420. || [[Attēls:Tabores pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Tabores pagasts]]''' || [[Tabore]] || 76,64 || 909 || [[Augšdaugavas novads]] || 1945. gadā |- | 421. || [[Attēls:Tadaiķu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Tadaiķu pagasts]]''' || [[Lieģi]] || 77,6 || 866 || [[Dienvidkurzemes novads]]] || |- | 422. || [[Attēls:Taurenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Taurenes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Taurenes pagasts]]''' || [[Taurene]] || 102,4 || 882 || [[Cēsu novads]] || |- | 423. || [[Attēls:Taurupes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Taurupes pagasts COA.png‎|center|40px]] || '''[[Taurupes pagasts]]''' || [[Taurupe]] || 126,4 || 915 || [[Ogres novads]] || |- | 424. || [[Attēls:Tārgales pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Tārgales pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Tārgales pagasts]]''' || [[Tārgale]] || 364,2 || 1845 || [[Ventspils novads]] || |- | 425. || [[Attēls:Tērvetes pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Tērvetes pagasts]]''' || [[Zelmeņi]] || 92,6 || 1951 || [[Dobeles novads]] || |- | 426. || [[Attēls:Tilžas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Tilžas pagasts]]''' || [[Tilža]] || 104,41 || 1017 || [[Balvu novads]] || |- | 427. || [[Attēls:Tirzas pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Tirzas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Tirzas pagasts]]''' || [[Tirza]] || 130,46 || 986 || [[Gulbenes novads]] || |- | 428. || [[Attēls:Tīnūžu pagasts LocMap.png‎|100px]] || ||'''[[Tīnūžu pagasts]]''' || [[Tīnūži]] || 129,9 || 4712 || [[Ogres novads]] || |- | 429. || [[Attēls:Tomes pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Tomes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Tomes pagasts]]''' || [[Tome]] || 110,18 || 672 || [[Ogres novads]] || |- | 430. || [[Attēls:Trapenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Trapenes pagasts]]''' || [[Trapene]] || 137,25 || 759 || [[Smiltenes novads]] || 1923. gadā |- | 431. || [[Attēls:Trikātas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Trikātas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Trikātas pagasts]]''' || [[Trikāta]] || 113,1 || 952 || [[Valmieras novads]] || |- | 432. || [[Attēls:Tumes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Tumes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Tumes pagasts]]''' || [[Tume]] || 111,8 || 1806 || [[Tukuma novads]] || 1884. gadā |- | 433. || [[Attēls:Turku pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Turku pagasts]]''' || [[Zundāni (Turku pagasts)|Zundāni]] || 119,44 || 1008 || [[Līvānu novads]] || 1945. gadā |- | 434. || [[Attēls:Turlavas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Turlavas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Turlavas pagasts]]''' || [[Turlava]] || 124,5 || 969 || [[Kuldīgas novads]] || |- | 435. || [[Attēls:Ugāles pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Ugāles pagasts COA.png‎|center|40px]] ||'''[[Ugāles pagasts]]''' || [[Ugāle]] || 292,2 || 2238 || [[Ventspils novads]] || |- | 436. || [[Attēls:Ukru pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ukru pagasts]]''' || [[Ukri]] || 94,52 || 417 || [[Dobeles novads]] || 1921. gadā |- | 437. || [[Attēls:Umurgas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Umurgas pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Umurgas pagasts]]''' || [[Umurga]] || 189,7 || 1227 || [[Limbažu novads]] || |- | 438. || [[Attēls:Upmalas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Upmalas pagasts]]''' || [[Vecvārkava]] || 98,0 || 780 || [[Preiļu novads]] || 1975. gadā |- | 439. || [[Attēls:Usmas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Usmas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Usmas pagasts]]''' || [[Usma]] || 219,5 || 538 || [[Ventspils novads]] || |- | 440. || [[Attēls:Užavas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Užavas pagasts COA.png‎|center|40px]] ||'''[[Užavas pagasts]]''' || [[Užava]] || 125,5 || 566 || [[Ventspils novads]] || |- | 441. || [[Attēls:Ūdrīšu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ūdrīšu pagasts]]''' || [[Augstkalne (Ūdrīšu pagasts)|Augstkalne]] || 107,21 || 1724 || [[Krāslavas novads]] || 1945. gadā |- | 442. || [[Attēls:Vaboles pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vaboles pagasts]]''' || [[Vabole (ciems)|Vabole]] || 77,63 || 765 || [[Augšdaugavas novads]] || 1945. gadā |- | 443. || [[Attēls:Vadakstes pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Vadakstes pagasts]]''' || [[Vadakste (ciems)|Vadakste]] || 72,08 || 514 || [[Saldus novads]] || |- | 444. || [[Attēls:Vaidavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vaidavas pagasts]]''' || [[Vaidava (Vaidavas pagasts)|Vaidava]] || 71,9 || 1117 || [[Valmieras novads]] || 1894. gadā |- | 445. || [[Attēls:Vaiņodes pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Vaiņodes pagasts]]''' || [[Vaiņode]] || 189,7 || 2276 || [[Dienvidkurzemes novads]] || |- | 446. || [[Attēls:Vaives pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Vaives pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Vaives pagasts]]''' || [[Rīdzene]]|| 152,4 || 1547 || [[Cēsu novads]] || |- | 447. || [[Attēls:Valdgales pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Valdgales pagasts.svg|center|40px]] || '''[[Valdgales pagasts]]''' || [[Pūņas]] || 205,5 || 1333 || [[Talsu novads]] || 1945. gadā |- | 448. || [[Attēls:Valgundes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Valgundes pagasts]]''' || [[Valgunde]] || 210,44 || 2117 || [[Jelgavas novads]] || 1867. gadā |- | 449. || [[Attēls:Valkas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Valkas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Valkas pagasts]]''' || [[Lugaži]] || 279,84 || 1295 || [[Valkas novads]] || 1909. gadā |- | 450. || [[Attēls:Valles pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Valles pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Valles pagasts]]''' || [[Valle]] || 178,9 || 1011 || [[Bauskas novads]] || 1900. gadā |- | 451. || [[Attēls:Valmieras pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Valmieras pagasts]]''' || [[Vanagi (Valmieras pagasts)|Vanagi]] || 101,2 || 3245 || [[Valmieras novads]] || 1894. gadā |- | 452. || [[Attēls:Vandzenes pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Vandzenes pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] || '''[[Vandzenes pagasts]]''' || [[Vandzene]] || 145,9 || 1770 || [[Talsu novads]] || 1893. gadā |- | 453. || [[Attēls:Varakļānu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Varakļānu pagasts]]''' || [[Kokari (Varakļānu pagasts)|Kokari]] || 99,17 || 791 || [[Varakļānu novads]] || 1872. gadā |- | 454. || [[Attēls:Variešu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Variešu pagasts]]''' || [[Varieši]] || 148,26 || 1245 || [[Jēkabpils novads]] || 1945. gadā |- | 455. || [[Attēls:Variņu pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Variņu pagasts]]''' || [[Variņi]] || 100,51 || 949 || [[Smiltenes novads]] || 1990. gadā |- | 456. || [[Attēls:Vānes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vānes pagasts]]''' || [[Vāne]] || 166,4 || 1105 || [[Tukuma novads]] || |- | 457. || [[Attēls:Vārkavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vārkavas pagasts]]''' || [[Vārkava]] || 78,6 || 621 || [[Preiļu novads]] || |- | 458. || [[Attēls:Vārmes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vārmes pagasts]]''' || [[Vārme]] || 147,33 || 1114 || [[Kuldīgas novads]] || |- | 459. || [[Attēls:Vārves pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Vārves pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Vārves pagasts]]''' || [[Ventava (Vārves pagasts)|Ventava]] || 125,4 || 1763 || [[Ventspils novads]] || |- | 460. || [[Attēls:Vecates pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vecates pagasts]]''' || [[Vecate]] || 89,7 || 428 || [[Valmieras novads]] || |- | 461. || [[Attēls:Vecauces pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vecauces pagasts]]''' || — || 40,06 || 747 || [[Dobeles novads]] || |- | 462. || [[Attēls:Veclaicenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Veclaicenes pagasts]]''' || [[Korneti]] || 72,34 || 378 || [[Alūksnes novads]] || |- | 463. || [[Attēls:Vecpiebalgas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Vecpiebalgas pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Vecpiebalgas pagasts]]''' || [[Vecpiebalga]] || 110,2 || 1458 || [[Cēsu novads]] || |- | 464. || [[Attēls:Vecpils pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vecpils pagasts]]''' || [[Vecpils (Vecpils pagasts)|Vecpils]] || 80,2 || 465 || [[Dienvidkurzemes novads]] || 1890. gadā |- | 465. || [[Attēls:Vecsalienas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vecsalienas pagasts]]''' || [[Červonka (Vecsalienas pagasts)|Červonka]] || 81,98 || 669 || [[Augšdaugavas novads]] || 1945. gadā |- | 466. || [[Attēls:Vecsaules pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:COA of Vecsaules pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Vecsaules pagasts]]''' || [[Vecsaule]] || 163,86 || 2052 || [[Bauskas novads]] || |- | 467. || [[Attēls:Vectilžas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vectilžas pagasts]]''' || [[Vectilža]] || 90,86 || 444 || [[Balvu novads]] || 1945. gadā |- | 468. || [[Attēls:Vecumnieku pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Vecumnieku pagasts.png|center|40px]] || '''[[Vecumnieku pagasts]]''' || [[Vecumnieki]] || 280,9 || 4454 || [[Bauskas novads]] || |- | 469. || [[Attēls:Vecumu pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Vecumu pagasts]]''' || [[Borisova (Vecumu pagasts)|Borisova]] || 124,8 || 546 || [[Balvu novads]] || 1945. gadā |- | 470. || [[Attēls:Veselavas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Veselavas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Veselavas pagasts]]''' || [[Veselava]] || 59,52 || 679 || [[Cēsu novads]] || |- | 471. || [[Attēls:Vestiena Parish (LocMap).png|100px]] || [[Attēls:Vestienas pagasts.png|center|40px]] || '''[[Vestienas pagasts]]''' || [[Vestiena]] || 116,8 || 734 || [[Madonas novads]] || |- | 472. || [[Attēls:Vērēmi parish LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vērēmu pagasts]]''' || [[Sondori]] || 70,3 || 1768 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā |- | 473. || [[Attēls:Vērgales pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vērgales pagasts]]''' || [[Vērgale]] || 190,6 || 1380 || [[Dienvidkurzemes novads]] || 1877. gadā |- | 474. || [[Attēls:Vidrižu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Vidrižu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Vidrižu pagasts]]''' || [[Gravas (Vidrižu pagasts)|Gravas]] || 102,6 || 1596 || [[Limbažu novads]] || |- | 475. || [[Attēls:Viesatu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Viesatu pagasts]]''' || [[Viesatas]] || 52,4 || 423 || [[Tukuma novads]] || 1945. gadā |- | 476. || [[Attēls:Viesītes pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Viesītes pagasts]]''' || [[Viesīte]] || 313,4 || 692 || [[Jēkabpils novads]] || |- | 477. || [[Attēls:Viesturu pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Viesturu pagasts]]''' || [[Bērstele]] || 81,55 || 1128 || [[Bauskas novads]] || 1945. gadā |- | 478. || [[Attēls:Vietalvas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vietalvas pagasts]]''' || [[Vietalva]] || 130,43 || 913 || [[Aizkraukles novads]] || |- | 479. || [[Attēls:Vijciema pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Vijciema pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] ||'''[[Vijciema pagasts]]''' || [[Vijciems]] || 141,93 || 700 || [[Valkas novads]] || |- | 480. || [[Attēls:Vilces pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Vilces pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Vilces pagasts]]''' || [[Vilce (ciems)|Vilce]] || 127,17 || 1762 || [[Jelgavas novads]] || 1822. gadā |- | 481. || [[Attēls:Vilpulkas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vilpulkas pagasts]]''' || [[Vilpulka]] || 88,47 || 670 || [[Valmieras novads]] || 1945. gadā |- | 482. || [[Attēls:Viļānu pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Viļānu pagasts]]''' || [[Viļāni]] || 120,5 || 1855 || [[Rēzeknes novads]] || |- | 483. || [[Attēls:Viļķenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Viļķenes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Viļķenes pagasts]]''' || [[Viļķene]] || 224,5 || 1430 || [[Limbažu novads]] || |- | 484. || [[Attēls:Virbu pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Virbu pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] || '''[[Virbu pagasts]]''' || [[Jaunpagasts]] || 39,5 || 887 || [[Talsu novads]] || |- | 485. || [[Attēls:Vircavas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Vircavas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Vircavas pagasts]]''' || [[Vircava]] || 101,1 || 1710 || [[Jelgavas novads]] || |- | 486. || [[Attēls:Virešu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Virešu pagasts]]''' || [[Vireši]] || 154,54 || 676 || [[Smiltenes novads]] || 1945. gadā |- | 487. || [[Attēls:Virgas pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Virgas pagasts]]''' || [[Paplaka]] || 86,21 || 924 || [[Dienvidkurzemes novads]] || 1918. gadā |- | 488. || [[Attēls:Višķu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Višķu pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Višķu pagasts]]''' || [[Špoģi]] || 104,4 || 1732 || [[Augšdaugavas novads]] || |- | 489. || [[Attēls:Vīksnas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vīksnas pagasts]]''' || [[Vīksna]] || 121,95 || 690 || [[Balvu novads]] || 1936. gadā |- | 490. || [[Attēls:Vīpes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vīpes pagasts]]''' || [[Vīpe (ciems)|Vīpe]] || 77,0 || 788 || [[Jēkabpils novads]] || |- | 491. || [[Attēls:Vītiņu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vītiņu pagasts]]''' || [[Vītiņi]] || 133,66 || 1085 || [[Dobeles novads]] || 1945. gadā |- | 492. || [[Attēls:Zalves pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Zalves pagasts]]''' || [[Zalve]] || 210,2 || 759 || [[Aizkraukles novads]] || |- | 493. || [[Attēls:Zaļenieku pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Zaļenieku pagasts]]''' || [[Zaļenieki]] || 122,83 || 1690 || [[Jelgavas novads]] || |- | 494. || [[Attēls:Zaļesjes pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Zaļesjes pagasts]]''' || [[Zaļesje]] || 108,8 || 696 || [[Ludzas novads]] || 1945. gadā |- | 495. || [[Attēls:Zantes pagasts LocMap.png‎|100px]] || ||'''[[Zantes pagasts]]''' || [[Zante]] || 96,1 || 653 || [[Tukuma novads]] || |- | 496. || [[Attēls:Zaņas pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Zaņas pagasts]]''' || [[Kareļi]] || 87,24 || 816 || [[Saldus novads]] || 1945. gadā |- | 497. || [[Attēls:Zasas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Zasas pagasts]]''' || [[Zasa]] || 114,62 || 993 || [[Jēkabpils novads]] || |- | 498. || [[Attēls:Zaubes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Zaubes pagasts]]''' || [[Zaube]] || 162,76 || 818 || [[Cēsu novads]] || |- | 499. || [[Attēls:Zebrenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Zebrenes pagasts]]''' || [[Zebrene]] || 90,66 || 482 || [[Dobeles novads]] || |- | 500. || [[Attēls:Zeltiņu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Zeltiņu pagasts]]''' || [[Zeltiņi]] || 63,09 || 393 || [[Alūksnes novads]] || 1866. gadā |- | 501. || [[Attēls:Zemītes pagasts LocMap.png‎|100px]] || ||'''[[Zemītes pagasts]]''' || [[Zemīte]] || 99,0 || 916 || [[Tukuma novads]] || |- | 502. || [[Attēls:Zentenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Zentenes pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]|| '''[[Zentenes pagasts]]''' || [[Zentene]] || 122,6 || 532 || [[Tukuma novads]] || |- | 503. || [[Attēls:Ziemeru pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ziemeru pagasts]]''' || [[Māriņkalns]] || 117,02 || 819 || [[Alūksnes novads]] || |- | 504. || [[Attēls:Zilākalna pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Zilākalna pagasts]]''' || [[Zilaiskalns]] || 29,4 || 858 || [[Valmieras novads]] || 1961. gadā |- | 505. || [[Attēls:Zirņu pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:LVA Zirņu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Zirņu pagasts]]''' || [[Zirņi (ciems)|Zirņi]] || 205,1 || 1761 || [[Saldus novads]] || 1945. gadā |- | 506. || [[Attēls:Ziru pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Ziru pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Ziru pagasts]]''' || [[Ziras]] || 153,8 || 497 || [[Ventspils novads]] || |- | 507. || [[Attēls:Zlēku pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Zlēku pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Zlēku pagasts]]''' || [[Zlēkas]] || 107,2 || 511 || [[Ventspils novads]] || |- | 508. || [[Attēls:Zosēnu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Zosenu pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Zosēnu pagasts]]''' || [[Melnbārži]] || 67,4 || 481 || [[Cēsu novads]] || 1945. gadā |- | 509. || [[Attēls:Zvārdes pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Zvārdes pagasts]]''' || [[Striķi]] || 205,21 || 392 || [[Saldus novads]] || 1993. gadā |- | 510. || [[Attēls:Zvārtavas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Zvārtavas pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] ||'''[[Zvārtavas pagasts]]''' || [[Stepi]] || 169,81 || 423 || [[Valkas novads]] || |- | 511. || [[Attēls:Zvirgzdenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Zvirgzdenes pagasts]]''' || [[Zvirgzdene]] || 98,9 || 781 || [[Ludzas novads]] || |- | 512. || [[Attēls:Žīguru pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Žīguru pagasts]]''' || [[Žīguri]] || 111,0 || 694 || [[Balvu novads]] || 1958. gadā |} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas pagasti| *]] [[Kategorija:Latvijas administratīvais iedalījums]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] rslm9pw9uapha96nyliwgk85pdrnwro 3665975 3665927 2022-08-03T06:59:30Z Fenn-O-maniC 80678 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Latvia administrative divisions labelled.svg|thumb|350px|Administratīvais un teritoriālais iedalījums]] Šajā uzskaitījumā apkopoti visi pašreiz esošie '''[[Latvija]]s [[pagasts|pagasti]]'''. 2021. gadā Latvijas teritorijā bija '''512 pagasti'''. Pagasts ir Latvijas teritoriālā vienība kopš [[1918]]. gada [[decembris|decembra]]. [[1937]]. gadā Latvijā bija 519 pagasti, [[1998]]. gadā — 486 pagasti, bet 2010. gada maijā — 494 pagasti. Laika posmā no [[1990]]. līdz [[2009]]. gadam pagasti bija otrās pakāpes un, pēc [[Latvijas rajoni|rajonu]] pašvaldību likvidēšanas, pirmās pakāpes pašvaldības. Pēc 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas pagasti tika iekļauti [[novads|novados]] vai, atsevišķos gadījumos, tika reorganizēti par viena pagasta novadiem. Par pagastiem tika pārdēvēta arī lielākā daļa [[pilsēta|pilsētu]] lauku teritoriju. == Uzskaitījums == {| class="wikitable sortable" ! Nr. !! Pagasta<br />novietojums<br />Latvijā !! Ģerbonis !! Pagasts !! Pagasta centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju<br />skaits<br />(2016)<ref>{{PMLPiedz|2016-1}}</ref> !! Novads !! Izveidots |- | 1. || [[Attēls:Abavas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Abavas pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] || '''[[Abavas pagasts]]''' || [[Sabile]] || 160,5 || 1164 || [[Talsu novads]] || |- | 2. || [[Attēls:Aglonas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Aglonas pagasts]]''' || [[Aglona]] || 131,7 || 1903 || [[Preiļu novads]] || 1936. gadā |- | 3. || [[Attēls:Ainažu pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Ainažu pagasts]]''' || || 149,1 || 514 || [[Limbažu novads]] || |- | 4. || [[Attēls:Aiviekstes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Aiviekstes pagasts]]''' || [[Kriškalni]] || 144,84 || 829 || [[Aizkraukles novads]] || 1922. gadā |- | 5. || [[Attēls:Aizkalnes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Aizkalnes pagasts]]''' || [[Aizkalne]] || 73,34 || 694 || [[Preiļu novads]] || |- | 6. || [[Attēls:Aizkraukles pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Aizkraukles pagasts]]''' || [[Aizkraukle (ciems)|Aizkraukle]] || 90,5 || 1257 || [[Aizkraukles novads]] || |- | 7. || [[Attēls:Aizputes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Aizputes pagasts]]''' || [[Rokasbirze]] || 88,9 || 928 || [[Dienvidkurzemes novads]] || |- | 8. || [[Attēls:Aknīstes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Aknīstes pagasts]]''' || [[Aknīste]] || 129,7 || 459 || [[Jēkabpils novads]] || 1863. gadā |- | 9. || [[Attēls:Allažu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Allažu pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] ||'''[[Allažu pagasts]]''' || [[Allaži]] || 156,4 || 1956 || [[Siguldas novads]] || |- | 10. || [[Attēls:Alojas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Alojas pagasts]]''' || — || 179,2 || 886 || [[Limbažu novads]] || |- | 11. || [[Attēls:Alsungas novads karte.png|100px]] || ||'''[[Alsungas pagasts]]''' || [[Alsunga]] || 190,9 || 1303 || [[Kuldīgas novads]] || |- | 12. || [[Attēls:Alsviķu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Alsviķu pagasts]]''' || [[Alsviķi]] || 212,99 || 1522 || [[Alūksnes novads]] || |- | 13. || [[Attēls:Amatas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Amatas pagasts]]''' || [[Ģikši]] || 108,35 || 763 || [[Cēsu novads]] || 1945. gadā |- | 14. || [[Attēls:Ambeļu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ambeļu pagasts]]''' || [[Ambeļi]] || 69,34 || 609 || [[Augšdaugavas novads]] || 1945. gadā |- | 15. || [[Attēls:Ances pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Ances pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] ||'''[[Ances pagasts]]''' || [[Ance (ciems)|Ance]] || 397,8 || 656 || [[Ventspils novads]] || 1925. gadā |- | 16. || [[Attēls:Andrupenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Andrupenes pagasts]]''' || [[Andrupene]] || 136,2 || 1196 || [[Krāslavas novads]] || |- | 17. || [[Attēls:Andzeļu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Andzeļu pagasts]]''' || [[Andzeļi]] || 96,0 || 605 || [[Krāslavas novads]] || 1945. gadā |- | 18. || [[Attēls:Annas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Annas pagasts]]''' || [[Anna (ciems)|Anna]] || 52,61 || 463 || [[Alūksnes novads]] || |- | 19. || [[Attēls:Annenieku pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Annenieku pagasts]]''' || [[Kaķenieki]] || 85,58 || 942 || [[Dobeles novads]] || |- | 20. || [[Attēls:Apes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Apes pagasts]]''' || [[Ape]] || 124,92 || 521 || [[Smiltenes novads]] || |- | 21. || [[Attēls:Arona Parish (LocMap).png|100px]] || [[Attēls:Aronas pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] || '''[[Aronas pagasts]]''' || [[Kusa]] || 149,7 || 1551 || [[Madonas novads]] || 1945. gadā |- | 22. || [[Attēls:Asares pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Asares pagasts]]''' || [[Asare]] || 83,8 || 503 || [[Jēkabpils novads]] || 1866. gadā |- | 23. || [[Attēls:Asūnes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Asūnes pagasts]]''' || [[Asūne]] || 77,7 || 520 || [[Krāslavas novads]] || |- | 24. || [[Attēls:Atašienes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Atašienes pagasts]]''' || [[Atašiene]] || 243,41 || 735 || [[Jēkabpils novads]] || |- | 25. || [[Attēls:Audriņu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Audriņu pagasts]]''' || [[Audriņi]] || 66,9 || 1233 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā |- | 26. || [[Attēls:Augstkalnes pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Augstkalnes pagasts]]''' || [[Augstkalne (Augstkalnes pagasts)|Augstkalne]] || 64,6 || 1034 || [[Dobeles novads]] || |- | 27. || [[Attēls:Aulejas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Aulejas pagasts]]''' || [[Auleja]] || 74,51 || 637 || [[Krāslavas novads]] || |- | 28. || [[Attēls:Auru pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Auru pagasts]]''' || [[Auri]] || 111,09 || 3184 || [[Dobeles novads]] || |- | 29. || [[Attēls:Ābeļu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ābeļu pagasts]]''' || [[Brodi]] || 126,67 || 995 || [[Jēkabpils novads]] || |- | 30. || [[Attēls:Adazu novads karte.png|100px]] || [[Attēls:Ādažu pagasts COA.svg|center|49x49px]]|| '''[[Ādažu pagasts]]''' || [[Ādaži]] || 162,9 || 11199 || [[Ādažu novads]] || |- | 31. || [[Attēls:Valdemārpils_lauku_teritorija_LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Ārlavas pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]|| '''[[Ārlavas pagasts]]''' || [[Valdemārpils]] || 134,5 || 935 || [[Talsu novads]] || |- | 32. || [[Attēls:Babītes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Babītes pagasts]]''' || [[Piņķi]] || 165,2 || 9069 || [[Mārupes novads]] || |- | 33. || [[Attēls:Baldones lauku teritorija LocMap.png|100px]] || ||'''[[Baldones pagasts]]''' || [[Baldone]] || 173,9 || 3328 || [[Ķekavas novads]] || 1923. gadā |- | 34. || [[Attēls:Balgales pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Balgale parish COA.png|center|40px]] || '''[[Balgales pagasts]]''' || [[Dursupe]] || 74,8 || 863 || [[Talsu novads]] || 1945. gadā |- | 35. || [[Attēls:Balvu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Balvu pagasts]]''' || [[Naudaskalns]] || 82,64 || 726 || [[Balvu novads]] || |- | 36. || [[Attēls:Baltinavas novads karte.png|100px]] || [[Attēls:Baltinavas pagasta ģerbonis.svg|center|48x48px]]||'''[[Baltinavas pagasts]]''' || [[Baltinava]] || 186,3 || 937 || [[Balvu novads]] || |- | 37. || [[Attēls:Barkava Parish (LocMap).png|100px]] || [[Attēls:Barkavas pagasta ģerbonis.png|center|40px]] || '''[[Barkavas pagasts]]''' || [[Barkava]] || 187,91 || 1504 || [[Madonas novads]] || 1866. gadā |- | 38. || [[Attēls:Bārbeles pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Bārbeles pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]|| '''[[Bārbeles pagasts]]''' || [[Bārbele]] || 97,6 || 822 || [[Bauskas novads]] || |- | 39. || [[Attēls:Bārtas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Bārtas pagasts]]''' || [[Bārta]] || 115,6 || 683 || [[Dienvidkurzemes novads]] || |- | 40. || [[Attēls:Bebrenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Bebrenes pagasts]]''' || [[Bebrene]] || 102,8 || 1059 || [[Augšdaugavas novads]] || 1864. gadā |- | 41. || [[Attēls:Bebru pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Bebru pagasts]]''' || [[Vecbebri]] || 120,2 || 1307 || [[Aizkraukles novads]] || |- | 42. || [[Attēls:Beļavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Beļavas pagasts]]''' || [[Beļava]] || 169,34 || 1845 || [[Gulbenes novads]] || |- | 43. || [[Attēls:Bēnes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Bēnes pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] ||'''[[Bēnes pagasts]]''' || [[Bēne]] || 88,9 || 1746 || [[Dobeles novads]] || |- | 44. || [[Attēls:Bērzaines pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Bērzaines pagasts]]''' || [[Bērzaine (Bērzaines pagasts)|Bērzaine]] || 55,4 || 637 || [[Valmieras novads]] || |- | 45. || [[Attēls:Bērzaunes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Bērzaunes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Bērzaunes pagasts]]''' || [[Sauleskalns (Bērzaunes pagasts)|Sauleskalns]] || 117,31 || 1718 || [[Madonas novads]] || |- | 46. || [[Attēls:Bērzes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Bērzes pagasts]]''' || [[Šķibe]] || 80,6 || 1847 || [[Dobeles novads]] || |- | 47. || [[Attēls:Bērzgales pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Bērzgales pagasts]]''' || [[Bērzgale]] || 55,3 || 695 || [[Rēzeknes novads]] || |- | 48. || [[Attēls:Bērziņu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Bērziņu pagasts]]''' || [[Porečje]] || 98,1 || 389 || [[Krāslavas novads]] || 1945. gadā |- | 49. || [[Attēls:Bērzkalnes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Bērzkalnes pagasts]]''' || [[Bērzkalne]] || 102,75 || 498 || [[Balvu novads]] || 1945. gadā |- | 50. || [[Attēls:Bērzpils pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Bērzpils pagasts]]''' || [[Bērzpils]] || 127,69 || 788 || [[Balvu novads]] || apm. 1840. gadā |- | 51. || [[Attēls:Bikstu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Bikstu pagasts]]''' || [[Biksti]] || 96,03 || 943 || [[Dobeles novads]] || |- | 52. || [[Attēls:Biķernieku pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Biķernieku pagasts]]''' || [[Biķernieki (Biķernieku pagasts)|Biķernieki]] || 69 || 628 || [[Augšdaugavas novads]] || 1931. gadā |- | 53. || [[Attēls:Bilskas pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Bilskas pagasts]]''' || [[Bilska]] || 161,1 || 1410 || [[Smiltenes novads]] || |- | 54. || [[Attēls:Birzgales pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:LVA Birzgales pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Birzgales pagasts]]''' || [[Birzgale]] || 294,0 || 1864 || [[Ogres novads]] || |- | 55. || [[Attēls:Blīdenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Blīdenes pagasts]]''' || [[Blīdene]] || 138 || 772 || [[Saldus novads]] || |- | 56. || [[Attēls:Blomes pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Blomes pagasts]]''' || [[Blome]] || 75,94 || 1016 || [[Smiltenes novads]] || 1891. gadā |- | 57. || [[Attēls:Blontu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Blontu pagasts]]''' || [[Blonti]] || 96,6 || 450 || [[Ludzas novads]] || |- | 58. || [[Attēls:Brantu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Brantu pagasta ģerbonis.png|center|40px]] || '''[[Brantu pagasts]]''' || [[Vidzeme (ciems)|Vidzeme]] || 82,47 || 652 || [[Smiltenes novads]] || 1945. gadā |- | 59. || [[Attēls:Braslavas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Braslavas pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Braslavas pagasts]]''' || [[Vilzēni]] || 82,8 || 632 || [[Limbažu novads]] || |- | 60. || [[Attēls:Brenguļu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Brenguļu pagasts]]''' || [[Brenguļi]] || 80,2 || 904 || [[Valmieras novads]] || |- | 61. || [[Attēls:Briežuciema pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Briežuciema pagasts]]''' || [[Briežuciems]] || 83,55 || 546 || [[Balvu novads]] || 1945. gadā |- | 62. || [[Attēls:Brigu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Brigu pagasts]]''' || [[Brigi]] || 124,81 || 687 || [[Ludzas novads]] || |- | 63. || [[Attēls:Brīvzemnieku pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Brīvzemnieku pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Brīvzemnieku pagasts]]''' || [[Puikule]] || 103,8 || 989 || [[Limbažu novads]] || 1945. gadā |- | 64. || [[Attēls:Brunavas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Brunavas pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Brunavas pagasts]]''' || [[Ērgļi (Brunavas pagasts)|Ērgļi]] || 111,62 || 1498 || [[Bauskas novads]] || |- | 65. || [[Attēls:Bukaišu pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Bukaišu pagasts]]''' || [[Bukaiši]] || 66,7 || 713 || [[Dobeles novads]] || |- | 66. || [[Attēls:Bunkas pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Bunkas pagasts]]''' || [[Bunka]] || 110,85 || 980 || [[Dienvidkurzemes novads]] || 1867. gadā |- | 67. || [[Attēls:Burtnieku pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Burtnieku pagasts]]''' || [[Burtnieki]] || 187,3 || 1393 || [[Valmieras novads]] || |- | 68. || [[Attēls:Carnikavas novads karte.png|100px]] || [[Attēls:Carnikavas pagasts COA.svg|center|48x48px]]||'''[[Carnikavas pagasts]]''' || [[Carnikava]] || 80,7 || 9310 || [[Ādažu novads]] || |- | 69. || [[Attēls:Cenu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Cenu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Cenu pagasts]]''' || [[Brankas]] || 121,3 || 4610 || [[Jelgavas novads]] || 1945. gadā |- | 70. || [[Attēls:Ceraukstes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Ceraukstes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Ceraukstes pagasts]]''' || [[Ceraukste]] || 67,62 || 1796 || [[Bauskas novads]] || |- | 71. || [[Attēls:Cesvaines pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Cesvaines pagasts]]''' || [[Cesvaine]] || 185,4 || 1261 || [[Madonas novads]] || |- | 72. || [[Attēls:Cēres pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Cēres pagasts]]''' || [[Cēre]] || 47,0 || 603 || [[Tukuma novads]] || |- | 73. || [[Attēls:Ciblas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ciblas pagasts]]''' || [[Cibla]] || 79,0 || 815 || [[Ludzas novads]] || |- | 74. || [[Attēls:Cieceres pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Cieceres pagasts]]''' || — || 90,05 || 1012 || [[Saldus novads]] || |- | 75. || [[Attēls:Cirmas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Cirmas pagasts]]''' || [[Tutāni]] || 87,0 || 755 || [[Ludzas novads]] || 1945. gadā |- | 76. || [[Attēls:Cīravas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Cīravas pagasts]]''' || [[Cīrava]] || 131,6 || 1180 || [[Dienvidkurzemes novads]] || |- | 77. || [[Attēls:Codes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Codes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Codes pagasts]]''' || [[Code]] || 95,32 || 2519 || [[Bauskas novads]] || |- | 78. || [[Attēls:Čornajas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Čornajas pagasts]]''' || [[Čornaja]] || 150,9 || 1418 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā |- | 79. || [[Attēls:Dagdas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Dagdas pagasts]]''' || [[Ozoliņi (Dagdas pagasts)|Ozoliņi]] || 57,1 || 791 || [[Krāslavas novads]] || |- | 80. || [[Attēls:Daudzeses pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Daudzeses pagasts]]''' || [[Daudzeva]] || 210,67 || 1142 || [[Aizkraukles novads]] || |- | 81. || [[Attēls:Daugmales pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Daugmales pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Daugmales pagasts]]''' || [[Daugmale]] || 62,63 || 1137 || [[Ķekavas novads]] || |- | 82. || [[Attēls:Daukstu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Daukstu pagasts]]''' || [[Stari]] || 164,86 || 1246 || [[Gulbenes novads]] || 1945. gadā |- | 83. || [[Attēls:Dāviņu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:COA of Dāviņi parish.png|center|40px]] || '''[[Dāviņu pagasts]]''' || [[Dāviņi]] || 80,67 || 733 || [[Bauskas novads]] || |- | 84. || [[Attēls:Degoles pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Degoles pagasts]]''' || [[Vienība (Degoles pagasts)|Vienība]] || 67,4 || 685 || [[Tukuma novads]] || 1945. gadā |- | 85. || [[Attēls:Dekšāru pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Dekšāres pagasts]]''' || [[Dekšāres]] || 102,8 || 788 || [[Rēzeknes novads]] || |- | 86. || [[Attēls:Demenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Demenes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Demenes pagasts]]''' || [[Demene]] || 181,3 || 1527 || [[Augšdaugavas novads]] || 1885. gadā |- | 87. || [[Attēls:Dignājas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Dignājas pagasts]]''' || [[Dignāja]] || 83,44 || 578 || [[Jēkabpils novads]] || |- | 88. || [[Attēls:Dikļu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Dikļu pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Dikļu pagasts]]''' || [[Dikļi]] || 156,6 || 1238 || [[Valmieras novads]] || |- | 89. || [[Attēls:Dobeles pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Dobeles pagasts]]''' || [[Aizstrautnieki]] || 72,77 || 835 || [[Dobeles novads]] || |- | 90. || [[Attēls:Drabešu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Drabešu pagasts]]''' || [[Drabeši]] || 120,34 || 2644 || [[Cēsu novads]] || |- | 91. || [[Attēls:Dricānu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Dricānu pagasts]]''' || [[Dricāni]] || 103,3 || 1091 || [[Rēzeknes novads]] || |- | 92. || [[Attēls:Drustu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Drustu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Drustu pagasts]]''' || [[Drusti]] || 156,7 || 969 || [[Smiltenes novads]] || |- | 93. || [[Attēls:Druvienas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Druvienas pagasts]]''' || [[Druviena]] || 67,57 || 555 || [[Gulbenes novads]] || |- | 94. || [[Attēls:Dubnas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Dubnas pagasts]]''' || [[Dubna]] || 64,25 || 819 || [[Augšdaugavas novads]] || 1945. gadā |- | 95. || [[Attēls:Dunalkas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Dunalkas pagasts]]''' || [[Dunalka]] || 87,5 || 701 || [[Dienvidkurzemes novads]] || |- | 96. || [[Attēls:Dunavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Dunavas pagasts]]''' || [[Dunava]] || 124,2 || 750 || [[Jēkabpils novads]] || 1945. gadā |- | 97. || [[Attēls:Dundagas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Dundagas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Dundagas pagasts]]''' || [[Dundaga]] || 558,7 || 3388 || [[Talsu novads]] || |- | 98. || [[Attēls:Dunikas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Dunikas pagasts]]''' || [[Sikšņi (Rucavas novads)|Sikšņi]] || 210,5 || 749 || [[Dienvidkurzemes novads]] || 1919. gadā |- | 99. || [[Attēls:Durbes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Durbes pagasts]]''' || [[Durbe]] || 74 || 412 || [[Dienvidkurzemes novads]] || |- | 100. || [[Attēls:Dvietes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Dvietes pagasts]]''' || [[Dviete]] || 118,4 || 663 || [[Augšdaugavas novads]] || 1863. gadā |- | 101. || [[Attēls:Dzelzava parish (LocMap).png|100px]] || [[Attēls:LVA Dzelzavas pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Dzelzavas pagasts]]''' || [[Dzelzava]] || 122,83 || 1324 || [[Madonas novads]] || |- | 102. || [[Attēls:Dzērbenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Dzērbenes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Dzērbenes pagasts]]''' || [[Dzērbene]] || 124,6 || 863 || [[Cēsu novads]] || |- | 103. || [[Attēls:Džūkstes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Džūkstes pagasts COA.svg|center|40px]] || '''[[Džūkstes pagasts]]''' || [[Džūkste]] || 184,4 || 1481 || [[Tukuma novads]] || 1890. gadā |- | 104. || [[Attēls:Eglaines pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Eglaines pagasts]]''' || [[Eglaine]] || 79,2 || 1023 || [[Augšdaugavas novads]] || 1889. gadā |- | 105. || [[Attēls:Elejas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Elejas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Elejas pagasts]]''' || [[Eleja]] || 66,6 || 2477 || [[Jelgavas novads]] || |- | 106. || [[Attēls:Elkšņu pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Elkšņu pagasts]]''' || [[Elkšņi]] || 139,0 || 508 || [[Jēkabpils novads]] || |- | 107. || [[Attēls:Embūtes pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Embūtes pagasts]]''' || [[Vībiņi]] || 117,6 || 380 || [[Dienvidkurzemes novads]] || |- | 108. || [[Attēls:Engures pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Engures pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Engures pagasts]]''' || [[Engure]] || 133 || 2571 || [[Tukuma novads]] || |- | 109. || [[Attēls:Ezeres pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Ezeres pagasts]]''' || [[Ezere (ciems)|Ezere]] || 97,01 || 1356 || [[Saldus novads]] || |- | 110. || [[Attēls:Ezernieku pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ezernieku pagasts]]''' || [[Ezernieki]] || 128,6 || 808 || [[Krāslavas novads]] || |- | 111. || [[Attēls:Ēdoles pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Ēdoles pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]||'''[[Ēdoles pagasts]]''' || [[Ēdole]] || 144,49 || 1021 || [[Kuldīgas novads]] || |- | 112. || [[Attēls:Ērgļu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Ērgļu pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Ērgļu pagasts]]''' || [[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļi]] || 131,4 || 2360 || [[Madonas novads]] || |- | 113. || [[Attēls:Ērģemes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Ērģemes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Ērģemes pagasts]]''' || [[Ērģeme]] || 178,83 || 899 || [[Valkas novads]] || |- | 114. || [[Attēls:Ēveles pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ēveles pagasts]]''' || [[Ēvele (ciems)|Ēvele]] || 92 || 506 || [[Valmieras novads]] || |- | 115. || [[Attēls:Feimaņu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Feimaņu pagasts]]''' || [[Feimaņi]] || 135,2 || 966 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā |- | 116. || [[Attēls:Gaigalavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Gaigalavas pagasts]]''' || [[Gaigalava]] || 192,6 || 1048 || [[Rēzeknes novads]] || |- | 117. || [[Attēls:Gaiķu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Gaiķu pagasts]]''' || [[Satiķi]] || 105,8 || 721 || [[Saldus novads]] || |- | 118. || [[Attēls:Gailīšu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Gailīšu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Gailīšu pagasts]]''' || [[Uzvara (Gailīšu pagasts)|Uzvara]] || 80,2 || 2305 || [[Bauskas novads]] || 1945. gadā |- | 119. || [[Attēls:Galēnu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Galēnu pagasts]]''' || [[Galēni]] || 81,4 || 962 || [[Preiļu novads]] || |- | 120. || [[Attēls:Galgauskas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Galgauskas pagasts]]''' || [[Galgauska]] || 98,29 || 706 || [[Gulbenes novads]] || |- | 121. || [[Attēls:Gaujienas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Gaujienas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Gaujienas pagasts]]''' || [[Gaujiena]] || 126 || 940 || [[Smiltenes novads]] || |- | 122. || [[Attēls:Gaviezes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Gaviezes pagasts]]''' || [[Gavieze]] || 128,9 || 925 || [[Dienvidkurzemes novads]] || |- | 123. || [[Attēls:Garkalnes novads karte.png|100px]] || [[Attēls:Garkalnes pagasta ģerbonis.svg|center|48x48px]]||'''[[Garkalnes pagasts]]''' || [[Berģi (Rīga)|Berģi]] || 152,5 || 9425 || [[Ropažu novads]] || |- | 124. || [[Attēls:Gārsenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Gārsenes pagasts]]''' || [[Gārsene]] || 68,05 || 846 || [[Jēkabpils novads]] || |- | 125. || [[Attēls:Glūdas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Glūdas pagasts]]''' || [[Nākotne (ciems)|Nākotne]] || 103,74 || 3029 || [[Jelgavas novads]] || |- | 126. || [[Attēls:Goliševas pagasts LocMap.png‎|100px]] || ||'''[[Goliševas pagasts]]''' || [[Goliševa]] || 79,4 || 467 || [[Ludzas novads]] || |- | 127. || [[Attēls:Gramzdas pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Gramzdas pagasts]]''' || [[Gramzda]] || 84,69 || 732 || [[Dienvidkurzemes novads]] || |- | 128. || [[Attēls:Grāveru pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Grāveru pagasts]]''' || [[Grāveri]] || 65,3 || 496 || [[Krāslavas novads]] || 1945. gadā |- | 129. || [[Attēls:Griškānu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Griškānu pagasts]]''' || [[Sprūževa]] || 76,8 || 2006 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā |- | 130. || [[Attēls:Grobiņas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Grobiņas pagasts]]''' || [[Dubeņi]] || 131,4 || 2836 || [[Dienvidkurzemes novads]] || 1820. gadā |- | 131. || [[Attēls:Grundzāles pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Grundzāles pagasts]]''' || [[Vidzeme (ciems)|Vidzeme]] || 129,54 || 997 || [[Smiltenes novads]] || |- | 132. || [[Attēls:Gudenieku pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Gudenieku pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Gudenieku pagasts]]''' || [[Gudenieki]] || 112,3 || 798 || [[Kuldīgas novads]] || |- | 133. || [[Attēls:Ģibuļu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Ģibuļu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Ģibuļu pagasts]]''' || [[Pastende]] || 320,2 || 2385 || [[Talsu novads]] || 1945. gadā |- | 134. || [[Attēls:Iecavas novads karte.png|100px]] || [[Attēls:Iecavas pagasts COA.svg|center|48x48px]]||'''[[Iecavas pagasts]]''' || [[Iecava]] || 307,55 || 2844 || [[Bauskas novads]] || |- | 135. || [[Attēls:Ilzenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Ilzenes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Ilzenes pagasts]]''' || [[Jaunzemi (Ilzenes pagasts)|Jaunzemi]] || 62,5 || 389 || [[Alūksnes novads]] || |- | 136. || [[Attēls:Ilzeskalna pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ilzeskalna pagasts]]''' || [[Ilzeskalns]] || 78,7 || 869 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā |- | 137. || [[Attēls:Inčukalna pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Inčukalna pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Inčukalna pagasts]]''' || [[Inčukalns]] || 107,1 || 4511 || [[Siguldas novads]] || |- | 138. || [[Attēls:Indras pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Indras pagasts]]''' || [[Indra]] || 130,36 || 1300 || [[Krāslavas novads]] || |- | 139. || [[Attēls:Indrānu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Indrānu pagasts]]''' || [[Lubāna]] || 342,54 || 978 || [[Madonas novads]] || 1945. gadā |- | 140. || [[Attēls:Inešu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Inešu pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Inešu pagasts]]''' || [[Ineši]] || 87,7 || 678 || [[Cēsu novads]] || 1945. gadā |- | 141. || [[Attēls:Ipiķu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ipiķu pagasts]]''' || [[Ipiķi]] || 67,43 || 270 || [[Valmieras novads]] || |- | 142. || [[Attēls:Irlavas pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Irlavas pagasts]]''' || [[Irlava]] || 114,0 || 1502 || [[Tukuma novads]] || |- | 143. || [[Attēls:Iršu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Iršu pagasts]]''' || [[Irši (ciems)|Irši]] || 69,8 || 541 || [[Aizkraukles novads]] || |- | 144. || [[Attēls:Isnaudas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Isnaudas pagasts]]''' || [[Martiši]] || 115,46 || 1148 || [[Ludzas novads]] || 1945. gadā |- | 145. || [[Attēls:Istras pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Istras pagasts]]''' || [[Vecslabada]] || 164,02 || 788 || [[Ludzas novads]] || 1862. gadā |- | 146. || [[Attēls:Izvaltas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Izvaltas pagasts]]''' || [[Izvalta]] || 71,38 || 775 || [[Krāslavas novads]] || |- | 147. || [[Attēls:Īles pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Īles pagasts]]''' || [[Īle]] || 76,57 || 423 || [[Dobeles novads]] || |- | 148. || [[Attēls:Īslīces pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Īslīces pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Īslīces pagasts]]''' || [[Rītausmas]] || 104,2 || 3799 || [[Bauskas novads]] || |- | 149. || [[Attēls:Īvandes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Īvandes pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] ||'''[[Īvandes pagasts]]''' || [[Īvande]] || 71,11 || 399 || [[Kuldīgas novads]] || |- | 150. || [[Attēls:Īves pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Īves pagasta ģerbonis.png|center|40px]] || '''[[Īves pagasts]]''' || [[Tiņģere]] || 70,7 || 498 || [[Talsu novads]] || 1945. gadā |- | 151. || [[Attēls:Jaunalūksnes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Jaunalūksnes pagasts]]''' || [[Kolberģis]] || 184,66 || 1190 || [[Alūksnes novads]] || |- | 152. || [[Attēls:Jaunannas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Jaunannas pagasts]]''' || [[Jaunanna]] || 93,99 || 510 || [[Alūksnes novads]] || 1945. gadā |- | 153. || [[Attēls:Jaunauces pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Jaunauces pagasts]]''' || [[Jaunauce]] || 83,38 || 439 || [[Saldus novads]] || |- | 154. || [[Attēls:Jaunbērzes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Jaunbērzes pagasts]]''' || [[Jaunbērze]] || 110,55 || 1015 || [[Dobeles novads]] || |- | 155. || [[Attēls:Jaungulbenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Jaungulbenes pagasta ģerbonis.png|center|40px]] ||'''[[Jaungulbenes pagasts]]''' || [[Gulbītis]] || 90,55 || 1257 || [[Gulbenes novads]] || |- | 156. || [[Attēls:Jaunjelgavas pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Jaunjelgavas pagasts]]''' || [[Jaunjelgava]] || 5,08 || 117 || [[Aizkraukles novads]] || 1957. gadā |- | 157. || [[Attēls:Jaunlaicenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Jaunlaicenes pagasts]]''' || [[Jaunlaicene]] || 52,2 || 478 || [[Alūksnes novads]] || 1919. gadā |- | 158. || [[Attēls:Jaunlutriņu pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:LVA Jaunlutriņu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Jaunlutriņu pagasts]]''' || [[Jaunlutriņi]] || 116,3 || 945 || [[Saldus novads]] || 1820. gadā |- | 159. || [[Attēls:Jaunpiebalgas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Jaunpiebalgas pagasts COA.svg|center|40px]] ||'''[[Jaunpiebalgas pagasts]]''' || [[Jaunpiebalga]] || 183,6 || 2190 || [[Cēsu novads]] || |- | 160. || [[Attēls:Jaunpils pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Jaunpils pagasts COA.png‎|center|40px]] ||'''[[Jaunpils pagasts]]''' || [[Jaunpils]] || 157,1 || 2320 || [[Tukuma novads]] || |- | 161. || [[Attēls:Jaunsātu pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Jaunsātu pagasts]]''' || [[Abavnieki]] || 95,1 || 982 || [[Tukuma novads]] || 1945. gadā |- | 162. || [[Attēls:Jaunsvirlaukas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Jaunsvirlaukas pagasts]]''' || [[Staļģene]] || 123,4 || 3261 || [[Jelgavas novads]] || |- | 163. || [[Attēls:Jersikas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Jersikas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Jersikas pagasts]]''' || [[Upenieki (Jersikas pagasts)|Upenieki]] || 114,3 || 1066 || [[Līvānu novads]] || 1945. gadā |- | 164. || [[Attēls:Jeru pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Jeru pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Jeru pagasts]]''' || [[Endzele]] || 124,8 || 1453 || [[Valmieras novads]] || |- | 165. || [[Attēls:Jērcēnu pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Jērcēnu pagasts]]''' || [[Jērcēni (Jērcēnu pagasts)|Jērcēni]] || 149,2 || 432 || [[Valmieras novads]] || 1894. gadā |- | 166. || [[Attēls:Jumpravas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Jumpravas pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Jumpravas pagasts]]''' || [[Jumprava (Jumpravas pagasts)|Jumprava]] || 87,4 || 2118 || [[Ogres novads]] || |- | 167. || [[Attēls:Jumurdas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Jumurdas pagasts]]''' || [[Jumurda]] || 131,1 || 288 || [[Madonas novads]] || |- | 168. || [[Attēls:Jūrkalnes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Jūrkalnes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Jūrkalnes pagasts]]''' || [[Jūrkalne]] || 99,6 || 349 || [[Ventspils novads]] || |- | 169. || [[Attēls:Kabiles pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kabiles pagasts]]''' || [[Kabile]] || 178,98 || 870 || [[Kuldīgas novads]] || |- | 170. || [[Attēls:Kaives pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Kaives pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Kaives pagasts]]''' || [[Kaive (Kaives pagasts)|Kaive]] || 117,6 || 364 || [[Cēsu novads]] || 1945. gadā |- | 171. || [[Attēls:Kalētu pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Kalētu pagasts]]''' || [[Kalēti]] || 79,78 || 713 || [[Dienvidkurzemes novads]] || |- | 172. || [[Attēls:Kalkūnes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kalkūnes pagasts]]''' || [[Kalkūne]] || 67,15 || 2154 || [[Augšdaugavas novads]] || 1864. gadā |- | 173. || [[Attēls:Kalna pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kalna pagasts]]''' || [[Vidsala]] || 173,1 || 700 || [[Jēkabpils novads]] || 1945. gadā |- | 174. || [[Attēls:Kalncempju pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kalncempju pagasts]]''' || [[Kalncempji]] || 43 || 197 || [[Alūksnes novads]] || 1868. gadā |- | 175. || [[Attēls:Kalnciema pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Kalnciems.svg|center|40px]] ||'''[[Kalnciema pagasts]]''' || [[Kalnciems]] || 22,7 || 2364 || [[Jelgavas novads]] || |- | 176. || [[Attēls:Kalniešu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kalniešu pagasts]]''' || [[Kalnieši]] || 112,35 || 949 || [[Krāslavas novads]] || |- | 177. || [[Attēls:Kalsnavas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Kalsnavas pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Kalsnavas pagasts]]''' || [[Jaunkalsnava]] || 147,1 || 2037 || [[Madonas novads]] || |- | 178. || [[Attēls:Kalupes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Kalupes pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Kalupes pagasts]]''' || [[Kalupe]] || 119,1 || 1378 || [[Augšdaugavas novads]] || 1866. gadā |- | 179. || [[Attēls:Kalvenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kalvenes pagasts]]''' || [[Kalvene]] || 118,9 || 746 || [[Dienvidkurzemes novads]] || |- | 180. || [[Attēls:Kandavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kandavas pagasts]]''' || [[Kandava]] || 165,0 || 1692 || [[Tukuma novads]] || |- | 181. || [[Attēls:Kantinieku pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kantinieku pagasts]]''' || [[Liuža]] || 57,9 || 578 || [[Rēzeknes novads]] || 1949. gadā |- | 182. || [[Attēls:Kaplavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kaplavas pagasts]]''' || [[Kaplava (Kaplavas pagasts)|Kaplava]] || 125,4 || 745 || [[Krāslavas novads]] || |- | 183. || [[Attēls:Kastuļinas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kastuļinas pagasts]]''' || [[Priežmale]] || 100,0 || 806 || [[Krāslavas novads]] || 1945. gadā |- | 184. || [[Attēls:Katvaru pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Katvaru pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Katvaru pagasts]]''' || [[Pociems]] || 124,2 || 1354 || [[Limbažu novads]] || |- | 185. || [[Attēls:Kauguru pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kauguru pagasts]]''' || [[Mūrmuiža]] || 88,9 || 1480 || [[Valmieras novads]] || |- | 186. || [[Attēls:Kaunatas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Kaunatas pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Kaunatas pagasts]]''' || [[Kaunata]] || 170,0 || 1333 || [[Rēzeknes novads]] || |- | 187. || [[Attēls:Kazdangas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Kazdangas pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Kazdangas pagasts]]''' || [[Kazdanga]] || 133,9 || 1336 || [[Dienvidkurzemes novads]] || |- | 188. || [[Attēls:Kārķu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Kārķu pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Kārķu pagasts]]''' || [[Kārķi]] || 124,18 || 673 || [[Valkas novads]] || |- | 189. || [[Attēls:Klintaines pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Klintaines pagasts]]''' || [[Stukmaņi]] || 94,13 || 860 || [[Aizkraukles novads]] || |- | 190. || [[Attēls:Kocēnu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kocēnu pagasts]]''' || [[Kocēni]] || 184,8 || 3168 || [[Valmieras novads]] || |- | 191. || [[Attēls:Kokneses pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Kokneses pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Kokneses pagasts]]''' || [[Koknese]] || 170,6 || 4188 || [[Aizkraukles novads]] || |- | 192. || [[Attēls:Kolkas-pagasts-LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Kolkas pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Kolkas pagasts]]''' || [[Kolka]] || 116,9 || 966 || [[Talsu novads]] || 1945. gadā |- | 193. || [[Attēls:Kombuļu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kombuļu pagasts]]''' || [[Kombuļi]] || 80,92 || 672 || [[Krāslavas novads]] || |- | 194. || [[Attēls:Konstantinovas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Konstantinovas pagasts]]''' || [[Konstantinova]] || 79,1 || 516 || [[Krāslavas novads]] || |- | 195. || [[Attēls:Krapes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Krapes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Krapes pagasts]]''' || [[Krape]] || 72,7 || 757 || [[Ogres novads]] || |- | 196. || [[Attēls:Krāslavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Krāslavas pagasts]]''' || [[Ezerkalns (Krāslavas pagasts)|Ezerkalns]] || 58,15 || 591 || [[Krāslavas novads]] || |- | 197. || [[Attēls:Krimuldas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Krimuldas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Krimuldas pagasts]]''' || [[Ragana (ciems)|Ragana]] || 176,3 || 4216 || [[Siguldas novads]] || |- | 198. || [[Attēls:Krimūnu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Krimūnu pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Krimūnu pagasts]]''' || [[Krimūnas]] || 70,7 || 1134 || [[Dobeles novads]] || 1945. gadā |- | 199. || [[Attēls:Krišjāņu pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Krišjāņu pagasts]]''' || [[Krišjāņi]] || 71,18 || 387 || [[Balvu novads]] || 1945. gadā |- | 200. || [[Attēls:Krustpils pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Krustpils pagasts COA.svg|center|40px]] ||'''[[Krustpils pagasts]]''' || [[Spuņģēni]] || 86,12 || 895 || [[Jēkabpils novads]] || |- | 201. || [[Attēls:Kubulu pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Kubulu pagasts]]''' || [[Kurna]] || 167,19 || 1386 || [[Balvu novads]] || 1991. gadā |- | 202. || [[Attēls:Kupravas pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Kupravas pagasts]]''' || [[Kuprava]] || 3,7 || 402 || [[Balvu novads]] || 1974. gadā |- | 203. || [[Attēls:Kurmāles pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Kurmāles pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Kurmāles pagasts]]''' || [[Vilgāle]] || 113,68 || 2209 || [[Kuldīgas novads]] || |- | 204. || [[Attēls:Kurmenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Kurmenes pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]|| '''[[Kurmenes pagasts]]''' || [[Kurmene]] || 112,0 || 666 || [[Bauskas novads]] || |- | 205. || [[Attēls:Kursīšu pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Kursīšu pagasts]]''' || [[Kursīši]] || 170,86 || 955 || [[Saldus novads]] || |- | 206. || [[Attēls:Kūku pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kūku pagasts]]''' || [[Zīlāni]] || 114,5 || 2016 || [[Jēkabpils novads]] || |- | 207. || [[Attēls:Ķeipenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Ķeipenes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Ķeipenes pagasts]]''' || [[Ķeipene]] || 87,2 || 1162 || [[Ogres novads]] || |- | 208. || [[Attēls:Ķekavas pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:LVA Ķekavas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Ķekavas pagasts]]''' || [[Ķekava]] || 202,5 || 14899 || [[Ķekavas novads]] || |- | 209. || [[Attēls:Ķepovas pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Ķepovas pagasts]]''' || [[Neikšāni]] || 57,5 || 219 || [[Krāslavas novads]] || 1945. gadā |- | 210. || [[Attēls:Ķoņu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ķoņu pagasts]]''' || [[Ķoņi]] || 88,3 || 764 || [[Valmieras novads]] || 1866. gadā |- | 211. || [[Attēls:Ķūļciema pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Ķūļciema pagasta ģerbonis.png|center|40px]] || '''[[Ķūļciema pagasts]]''' || [[Ķūļciems]] || 67,6 || 402 || [[Talsu novads]] || 1945. gadā |- | 212. || [[Attēls:Laidu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Laidu pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Laidu pagasts]]''' || [[Laidi]] || 114,97 || 1274 || [[Kuldīgas novads]] || 1954. gadā |- | 213. || [[Attēls:Laidzes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Laidzes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Laidzes pagasts]]''' || [[Laidze]] || 74,1 || 1906 || [[Talsu novads]] || |- | 214. || [[Attēls:Lapmežciema pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Lapmežciema pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Lapmežciema pagasts]]''' || [[Lapmežciems]] || 49,0 || 2343 || [[Tukuma novads]] || 1945. gadā |- | 215. || [[Attēls:Lauberes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Lauberes pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]|| '''[[Lauberes pagasts]]''' || [[Laubere]] || 80,29 || 762 || [[Ogres novads]] || 1917. gadā |- | 216. || [[Attēls:Laucesas pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Laucesas pagasts]]''' || [[Mirnijs]] || 61,22 || 1380 || [[Augšdaugavas novads]] || 1864. gadā |- | 217. || [[Attēls:Laucienes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Laucienes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Laucienes pagasts]]''' || [[Lauciene]] || 180,3 || 1661 || [[Talsu novads]] || |- | 218. || [[Attēls:Lauderu pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Lauderu pagasts]]''' || [[Lauderi]] || 75,0 || 337 || [[Ludzas novads]] || 1945. gadā |- | 219. || [[Attēls:Launkalnes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Launkalnes pagasta ģerbonis.JPG|center|47x47px]]|| '''[[Launkalnes pagasts]]''' || [[Launkalne]] || 221,96 || 1277 || [[Smiltenes novads]] || |- | 220. || [[Attēls:Lazdonas pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Lazdonas pagasts]]''' || [[Lazdona]] || 22,26 || 732 || [[Madonas novads]] || |- | 221. || [[Attēls:Lazdukalna pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Lazdukalna pagasts]]''' || [[Benislava]] || 194,43 || 1023 || [[Balvu novads]] || 1965. gadā |- | 222. || [[Attēls:Lazdulejas pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Lazdulejas pagasts]]''' || [[Egļuciems (Lazdulejas pagasts)|Egļuciems]] || 87,17 || 303 || [[Balvu novads]] || 1945. gadā |- | 223. || [[Attēls:Lažas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Lažas pagasts]]''' || [[Apriķi]] || 160,1 || 583 || [[Dienvidkurzemes novads]] || |- | 224. || [[Attēls:Leimaņu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Leimaņu pagasts]]''' || [[Mežgale]] || 101,73 || 564 || [[Jēkabpils novads]] || 1945. gadā |- | 225. || [[Attēls:Lejasciema pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:LVA Lejasciema pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Lejasciema pagasts]]''' || [[Lejasciems]] || 337,8 || 1778 || [[Gulbenes novads]] || |- | 226. || [[Attēls:Lendžu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Lendžu pagasts]]''' || [[Lendži]] || 64,6 || 789 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā |- | 227. || [[Attēls:Lestenes pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Lestenes pagasts]]''' || [[Lestene]] || 83,9 || 662 || [[Tukuma novads]] || |- | 228. || [[Attēls:Lēdmanes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Lēdmanes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Lēdmanes pagasts]]''' || [[Lēdmane]] || 78,3 || 1394 || [[Ogres novads]] || |- | 229. || [[Attēls:Lēdurgas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Lēdurgas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Lēdurgas pagasts]]''' || [[Lēdurga]] || 162,7 || 1562 || [[Siguldas novads]] || |- | 230. || [[Attēls:Lielauces pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Lielauces pagasts]]''' || [[Lielauce]] || 80,47 || 456 || [[Dobeles novads]] || |- | 231. || [[Attēls:Lielplatones pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Lielplatones pagasts]]''' || [[Sidrabe]] || 49,91 || 867 || [[Jelgavas novads]] || |- | 232. || [[Attēls:Lielvārdes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Lielvārdes pagasts]]''' || [[Lielvārde]] || 53,5 || 1051 || [[Ogres novads]] || |- | 233. || [[Attēls:Liepas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Liepas pagasts]]''' || [[Liepa (Liepas pagasts)|Liepa]] || 74,3 || 3133 || [[Cēsu novads]] || |- | 234. || [[Attēls:Liepnas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Liepnas pagasts]]''' || [[Liepna]] || 280,57 || 851 || [[Alūksnes novads]] || 1919. gadā |- | 235. || [[Attēls:Liepupes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Liepupes pagasts.svg|center|40px]] || '''[[Liepupes pagasts]]''' || [[Mustkalni]] || 157,9 || 2229 || [[Limbažu novads]] || |- | 236. || [[Attēls:Liezēre Parish (LocMap).png|100px]] || [[Attēls:COA of Liezēres pagasts.PNG|center|40px]] || '''[[Liezēres pagasts]]''' || [[Liezēre]] || 254,96 || 1460 || [[Madonas novads]] || |- | 237. || [[Attēls:Limbažu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Limbažu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Limbažu pagasts]]''' || [[Limbaži]] || 228,1 || 2489 || [[Limbažu novads]] || |- | 238. || [[Attēls:Litenes pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:LVA Litenes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Litenes pagasts]]''' || [[Litene]] || 127,7 || 1117 || [[Gulbenes novads]] || 1866. gadā |- | 239. || [[Attēls:Lizuma pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Lizuma pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]||'''[[Lizuma pagasts]]''' || [[Lizums]] || 107,79 || 1521 || [[Gulbenes novads]] || |- | 240. || [[Attēls:Lībagu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Lībagu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Lībagu pagasts]]''' || [[Mundigciems]] || 143,9 || 2015 || [[Talsu novads]] || |- | 241. || [[Attēls:Līdumnieku pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Līdumnieku pagasts]]''' || [[Līdumnieki]] || 161,0 || 315 || [[Ludzas novads]] || 1945. gadā |- | 242. || [[Attēls:Līgatnes pagasts LocMap.png‎|100px]] || ||'''[[Līgatnes pagasts]]''' || [[Augšlīgatne]] || 160,6 || 2806 || [[Cēsu novads]] || |- | 243. || [[Attēls:Līgo pagasts LocMap.png‎|100px]] || ||'''[[Līgo pagasts]]''' || [[Līgo (Līgo pagasts)|Līgo]] || 78,93 || 434 || [[Gulbenes novads]] || 1945. gadā |- | 244. || [[Attēls:Līksnas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Līksnas pagasts]]''' || [[Līksna]] || 138,3 || 1127 || [[Augšdaugavas novads]] || |- | 245. || [[Attēls:Līvbērzes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Līvbērzes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Līvbērzes pagasts]]''' || [[Līvbērze]] || 146,44 || 2392 || [[Jelgavas novads]] || |- | 246. || [[Attēls:Lodes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Lodes pagasts]]''' || [[Lode (Lodes pagasts)|Lode]] || 63,82 || 374 || [[Valmieras novads]] || |- | 247. || [[Attēls:Lubes pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Lubes pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]|| '''[[Lubes pagasts]]''' || [[Anuži]] || 83,4 || 520 || [[Talsu novads]] || 1945. gadā |- | 248. || [[Attēls:Lutriņu pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:LVA Lutriņu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Lutriņu pagasts]]''' || [[Lutriņi]] || 90,7 || 1430 || [[Saldus novads]] || |- | 249. || [[Attēls:Lūznavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Lūznavas pagasts]]''' || [[Lūznava]] || 74,2 || 1024 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā |- | 250. || [[Attēls:Ļaudonas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Ļaudonas pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Ļaudonas pagasts]]''' || [[Ļaudona]] || 204,5 || 1519 || [[Madonas novads]] || |- | 251. || [[Attēls:Madlienas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Madlienas pagasts.png|center|40px]] || '''[[Madlienas pagasts]]''' || [[Madliena]] || 167,96 || 1959 || [[Ogres novads]] || 1897. gadā |- | 252. || [[Attēls:Malienas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Malienas pagasts]]''' || [[Brenci]] || 55,42 || 424 || [[Alūksnes novads]] || 1945. gadā |- | 253. || [[Attēls:Malnavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Malnavas pagasts]]''' || [[Malnava]] || 163,7 || 1406 || [[Ludzas novads]] || |- | 254. || [[Attēls:Maltas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Maltas pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Maltas pagasts]]''' || [[Malta (Maltas pagasts)|Malta]] || 89,8 || 3234 || [[Rēzeknes novads]] || |- | 255. || [[Attēls:Maļinovas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Maļinovas pagasts]]''' || [[Maļinova]] || 72,02 || 937 || [[Augšdaugavas novads]] || 1945. gadā |- | 256. || [[Attēls:Matīšu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Matīšu pagasts]]''' || [[Matīši]] || 80,4 || 879 || [[Valmieras novads]] || |- | 257. || [[Attēls:Matkules pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Matkules pagasts]]''' || [[Matkule]] || 63,0 || 703 || [[Tukuma novads]] || |- | 258. || [[Attēls:Mazozolu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Mazozolu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Mazozolu pagasts]]''' || [[Līčupe (Mazozolu pagasts)|Līčupe]] || 97,0 || 630 || [[Ogres novads]] || 1945. gadā |- | 259. || [[Attēls:Mazsalacas lauku teritorija LocMap.png|100px]] || ||'''[[Mazsalacas pagasts]]''' || [[Mazsalaca]] || 70,1 || 679 || [[Valmieras novads]] || |- | 260. || [[Attēls:Mazzalves pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Mazzalves pagasts]]''' || [[Ērberģe]] || 209,4 || 1273 || [[Aizkraukles novads]] || |- | 261. || [[Attēls:Mākoņkalna pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Mākoņkalna pagasts]]''' || [[Lipuški]] || 162,9 || 719 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā |- | 262. || [[Attēls:Mālpils novadsLocMap.png|100px]] || ||'''[[Mālpils pagasts]]''' || [[Mālpils]] || 220,8 || 3324 || [[Siguldas novads]] || |- | 263. || [[Attēls:Mālupes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Mālupes pagasts]]''' || [[Mālupe (ciems)|Mālupe]] || 129,75 || 652 || [[Alūksnes novads]] || |- | 264. || [[Attēls:Mārciena Parish (LocMap).png|100px]] || [[Attēls:LVA Mārcienas pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Mārcienas pagasts]]''' || [[Mārciena]] || 89,74 || 1131 || [[Madonas novads]] || |- | 265. || [[Attēls:Mārkalnes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Mārkalnes pagasts]]''' || [[Mārkalne]] || 123,38 || 374 || [[Alūksnes novads]] || |- | 266. || [[Attēls:Mārsnēnu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Mārsnēnu pagasts]]''' || [[Mārsnēni]] || 69,18 || 863 || [[Cēsu novads]] || |- | 267. || [[Attēls:Marupes novads karte.png|100px]] || ||'''[[Mārupes pagasts]]''' || [[Mārupe]] || 103,8 || 21 577 || [[Mārupes novads]] || |- | 268. || [[Attēls:Medņevas pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Medņevas pagasts]]''' || [[Semenova]] || 99,3 || 696 || [[Balvu novads]] || 1945. gadā |- | 269. || [[Attēls:Medumu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Medumu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Medumu pagasts]]''' || [[Medumi]] || 116,6 || 963 || [[Augšdaugavas novads]] || |- | 270. || [[Attēls:Medzes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Medzes pagasts]]''' || [[Kapsēde]] || 109,2 || 1558 || [[Dienvidkurzemes novads]] || |- | 271. || [[Attēls:Meņģeles pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Meņģeles pagasts]]''' || [[Meņģele]] || 89,75 || 656 || [[Ogres novads]] || |- | 272. || [[Attēls:Mežāres pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Mežāres pagasts]]''' || [[Mežāre]] || 142,83 || 918 || [[Jēkabpils novads]] || |- | 273. || [[Attēls:Mežotnes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:COA of Mežotne parish.png|center|40px]] ||'''[[Mežotnes pagasts]]''' || [[Mežotne]] || 75,32 || 1563 || [[Bauskas novads]] || |- | 274. || [[Attēls:Mežvidu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Mežvidu pagasts]]''' || [[Mežvidi (Mežvidu pagasts)|Mežvidi]] || 124,9 || 1012 || [[Ludzas novads]] || |- | 275. || [[Attēls:Mērdzenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Mērdzenes pagasts]]''' || [[Mērdzene]] || 89,5 || 786 || [[Ludzas novads]] || |- | 276. || [[Attēls:Mērsraga novads LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Mērsraga pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] ||'''[[Mērsraga pagasts]]''' || [[Mērsrags]] || 109,8 || 1431 || [[Talsu novads]] || |- | 277. || [[Attēls:Mētriena Parish (LocMap).png|100px]] || [[Attēls:Mētrienas pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Mētrienas pagasts]]''' || [[Mētriena]] || 140,25 || 781 || [[Madonas novads]] || |- | 278. || [[Attēls:Mores pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Mores pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Mores pagasts]]''' || [[More]] || 88,9 || 671 || [[Siguldas novads]] || |- | 279. || [[Attēls:Murmastienes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Murmastienes pagasts]]''' || [[Murmastiene]] || 174,51 || 755 || [[Varakļānu novads]] || 1945. gadā |- | 280. || [[Attēls:Nagļu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Nagļu pagasts]]''' || [[Nagļi]] || 138,3 || 566 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā |- | 281. || [[Attēls:Naudītes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Naudītes pagasts]]''' || [[Naudīte]] || 89,7 || 753 || [[Dobeles novads]] || |- | 283. || [[Attēls:Naujenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Naujenes pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Naujenes pagasts]]''' || [[Naujene]] || 131,1 || 5365 || [[Augšdaugavas novads]] || |- | 284. || [[Attēls:Naukšēnu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Naukšēnu pagasts]]''' || [[Naukšēni]] || 192,3 || 1527 || [[Valmieras novads]] || |- | 285. || [[Attēls:Nautrēnu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Nautrēnu pagasts]]''' || [[Rogovka]] || 156,9 || 1310 || [[Rēzeknes novads]] || |- | 286. || [[Attēls:Neretas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Neretas pagasts]]''' || [[Nereta]] || 125,7 || 1860 || [[Aizkraukles novads]] || |- | 287. || [[Attēls:Nirzas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Nirzas pagasts]]''' || [[Nirza]] || 92,11 || 497 || [[Ludzas novads]] || |- | 288. || [[Attēls:Nīcas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Nīcas pagasta ģerbonis.svg|center|48x48px]]||'''[[Nīcas pagasts]]''' || [[Nīca]] || 230,3 || 2896 || [[Dienvidkurzemes novads]] || |- | 289. || [[Attēls:Nīcgales pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Nīcgales pagasts]]''' || [[Nīcgale]] || 96,39 || 714 || [[Augšdaugavas novads]] || 1936. gadā |- | 290. || [[Attēls:Nīgrandes pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Nīgrandes pagasts]]''' || [[Nīgrande]] || 97,42 || 1683 || [[Saldus novads]] || |- | 291. || [[Attēls:Nīkrāces pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Nīkrāces pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Nīkrāces pagasts]]''' || [[Dzelda]] || 130,51 || 710 || [[Kuldīgas novads]] || |- | 292. || [[Attēls:Nītaures pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Nītaures pagasts]]''' || [[Nītaure]] || 175,86 || 877 || [[Cēsu novads]] || |- | 293. || [[Attēls:Novadnieku pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Novadnieku pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Novadnieku pagasts]]''' || [[Mežvidi (Novadnieku pagasts)|Mežvidi]] || 108,84 || 1921 || [[Saldus novads]] || 1945. gadā |- | 294. || [[Attēls:Ņukšu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ņukšu pagasts]]''' || [[Ņukši]] || 68,52 || 515 || [[Ludzas novads]] || 1945. gadā |- | 295. || [[Attēls:Ogresgala pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Ogresgala pagasta ģerbonis.png|center|40px]] || '''[[Ogresgala pagasts]]''' || [[Ogresgals]] || 96,71 || 3719 || [[Ogres novads]] || 1924. gadā |- | 296. || [[Attēls:Olaines pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Olaines pagasts]]''' || [[Jaunolaine]] || 291,7 || 7960 || [[Olaines novads]] || 1819. gadā |- | 297. || [[Attēls:Ošupe Parish (LocMap).png|100px]] || [[Attēls:Ošupes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Ošupes pagasts]]''' || [[Degumnieki]] || 224,3 || 1208 || [[Madonas novads]] || 1945. gadā |- | 298. || [[Attēls:Otaņķu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Otaņķu pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]||'''[[Otaņķu pagasts]]''' || [[Rude (Otaņķu pagasts)|Rude]] || 120,5 || 962 || [[Dienvidkurzemes novads]] || 1945. gadā |- | 299. || [[Attēls:Ozolaines pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ozolaines pagasts]]''' || [[Bekši]] || 80,4 || 2025 || [[Rēzeknes novads]] || |- | 300. || [[Attēls:Ozolmuižas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ozolmuižas pagasts]]''' || [[Ozolmuiža]] || 49,0 || 1063 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā |- | 301. || [[Attēls:Ozolnieku pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Ozolnieku pagasts]]''' || [[Ozolnieki]] || 7,87 || 3951 || [[Jelgavas novads]] || |- | 302. || [[Attēls:Padures pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Padures pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Padures pagasts]]''' || [[Deksne]] || 113,11 || 1134 || [[Kuldīgas novads]] || |- | 303. || [[Attēls:Palsmanes pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Palsmanes pagasts]]''' || [[Palsmane]] || 99,53 || 1012 || [[Smiltenes novads]] || |- | 304. || [[Attēls:Pampāļu pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Pampāļu pagasts]]''' || [[Pampāļi]] || 122,24 || 813 || [[Saldus novads]] || 1922. gadā |- | 305. || [[Attēls:Pasienes pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Pasienes pagasts]]''' || [[Pasiene]] || 120,4 || 604 || [[Ludzas novads]] || |- | 306. || [[Attēls:Pāles pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Pāles pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Pāles pagasts]]''' || [[Pāle]] || 146,3 || 844 || [[Limbažu novads]] || |- | 307. || [[Attēls:Pededzes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Pededzes pagasts]]''' || [[Pededze (ciems)|Pededze]] || 142,01 || 710 || [[Alūksnes novads]] || |- | 308. || [[Attēls:Pelču pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Pelču pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]||'''[[Pelču pagasts]]''' || [[Pelči]] || 56,57 || 1099 || [[Kuldīgas novads]] || 1945. gadā |- | 309. || [[Attēls:Pelēču pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Pelēču pagasts]]''' || [[Pelēči]] || 84,2 || 825 || [[Preiļu novads]] || 1945. gadā |- | 310. || [[Attēls:Penkules pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Penkules pagasts]]''' || [[Penkule]] || 74,09 || 925 || [[Dobeles novads]] || |- | 311. || [[Attēls:Piedrujas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Piedrujas pagasts]]''' || [[Piedruja]] || 64,46 || 601 || [[Krāslavas novads]] || |- | 312. || [[Attēls:Pildas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Pildas pagasts]]''' || [[Pilda]] || 118,11 || 688 || [[Ludzas novads]] || |- | 313. || [[Attēls:Pilskalnes pagasts (Ilūkste) LocMap.png|100px]] || ||'''[[Pilskalnes pagasts (Augšdaugavas novads)|Pilskalnes pagasts]]''' || [[Pilskalne (Augšdaugavas novads)|Pilskalne]] || 124,69 || 1179 || [[Augšdaugavas novads]] || |- | 314. || [[Attēls:Pilskalnes pagasts (Nereta) LocMap.png|100px]] || ||'''[[Pilskalnes pagasts (Aizkraukles novads)|Pilskalnes pagasts]]''' || [[Pilskalne (Aizkraukles novads)|Pilskalne]] || 99,8 || 491 || [[Aizkraukles novads]] || 1945. gadā |- | 315. || [[Attēls:Piltenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Piltenes pagasts]]''' || [[Piltene]] || 187,9 || 474 || [[Ventspils novads]] || |- | 316. || [[Attēls:Platones pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Platones pagasts]]''' || [[Platone (ciems)|Platone]] || 86,86 || 1670 || [[Jelgavas novads]] || |- | 317. || [[Attēls:Plāņu pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Plāņu pagasts]]''' || [[Plāņi]] || 218,65 || 691 || [[Valmieras novads]] || |- | 318. || [[Attēls:Popes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Popes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Popes pagasts]]''' || [[Pope]] || 167,7 || 1040 || [[Ventspils novads]] || |- | 319. || [[Attēls:Prauliena Parish (LocMap).png|100px]] || || '''[[Praulienas pagasts]]''' || [[Prauliena]] || 197,88 || 1755 || [[Madonas novads]] || |- | 320. || [[Attēls:Preiļu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Preiļu pagasts]]''' || [[Līči (Preiļu pagasts)|Līči]] || 79,26 || 1188 || [[Preiļu novads]] || |- | 321. || [[Attēls:Priekules pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Priekules pagasts]]''' || [[Priekule]] || 152,8 || 653 || [[Dienvidkurzemes novads]] || |- | 322. || [[Attēls:Priekuļu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Priekuļu pagasts]]''' || [[Priekuļi]] || 98,36 || 4718 || [[Cēsu novads]] || |- | 323. || [[Attēls:Prodes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Prodes pagasts]]''' || [[Subate]] || 93,6 || 312 || [[Augšdaugavas novads]] || 1892. gadā |- | 324. || [[Attēls:Pureņu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Pureņu pagasts]]''' || [[Kivdolova]] || 59,57 || 431 || [[Ludzas novads]] || 1945. gadā |- | 325. || [[Attēls:Pušas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Pušas pagasts]]''' || [[Puša]] || 80,8 || 497 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā |- | 326. || [[Attēls:Pušmucovas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Pušmucovas pagasts]]''' || [[Pušmucova]] || 72,5 || 583 || [[Ludzas novads]] || |- | 327. || [[Attēls:Puzes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Puzes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Puzes pagasts]]''' || [[Blāzma (Puzes pagasts)|Blāzma]] || 207,3 || 920 || [[Ventspils novads]] || |- | 328. || [[Attēls:Pūres pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Pures pagasts.png|center|40px]] || '''[[Pūres pagasts]]''' || [[Pūre]] || 102,2 || 1482 || [[Tukuma novads]] || 1860. gadā |- | 329. || [[Attēls:Raiskuma pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:LVA Raiskuma pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Raiskuma pagasts]]''' || [[Raiskums]] || 175,4 || 1666 || [[Cēsu novads]] || |- | 330. || [[Attēls:Ramatas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ramatas pagasts]]''' || [[Ramata]] || 171,4 || 505 || [[Valmieras novads]] || 1945. gadā |- | 331. || [[Attēls:Rankas pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:COA of Rankas pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Rankas pagasts]]''' || [[Ranka]] || 183,87 || 1578 || [[Gulbenes novads]] || |- | 332. || [[Attēls:Raņķu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Raņķu pagasts]]''' || [[Raņķi]] || 46,48 || 507 || [[Kuldīgas novads]] || |- | 333. || [[Attēls:Raunas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Raunas pagasts.png|center|40px]] || '''[[Raunas pagasts]]''' || [[Rauna]] || 152,4 || 3039 || [[Smiltenes novads]] || |- | 334. || [[Attēls:Rembates pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Rembates pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Rembates pagasts]]''' || [[Rembate]] || 80,29 || 1283 || [[Ogres novads]] || |- | 335. || [[Attēls:Remtes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Remtes pagasts]]''' || [[Remte]] || 156,1 || 737 || [[Saldus novads]] || |- | 336. || [[Attēls:Rencēnu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Rencēnu pagasts]]''' || [[Rencēni]] || 158,9 || 1526 || [[Valmieras novads]] || |- | 337. || [[Attēls:Rendas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Rendas pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]||'''[[Rendas pagasts]]''' || [[Renda]] || 263,35 || 1091 || [[Kuldīgas novads]] || |- | 338. || [[Attēls:Riebiņu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Riebiņu pagasts]]''' || [[Riebiņi]] || 109,8 || 1528 || [[Preiļu novads]] || 1945. gadā |- | 339. || [[Attēls:Rikavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Rikavas pagasts]]''' || [[Rikava]] || 82,2 || 879 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā |- | 340. || [[Attēls:Rites pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Rites pagasts]]''' || [[Cīruļi (Rites pagasts)|Cīruļi]] || 97,2 || 605 || [[Jēkabpils novads]] || |- | 341. || [[Attēls:Robežnieku pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Robežnieku pagasts]]''' || [[Robežnieki]] || 127,49 || 1030 || [[Krāslavas novads]] || |- | 342. || [[Attēls:Rojas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Rojas pagasts]]''' || [[Roja]] || 200,5 || 4412|| [[Talsu novads]] || |- | 343. || [[Attēls:Ropažu novada karte.png|100px]] || [[Attēls:Ropažu pagasta ģerbonis.svg|center|48x48px]]||'''[[Ropažu pagasts]]''' || [[Ropaži]] || 325,0 || 6836 || [[Ropažu novads]] || |- | 344. || [[Attēls:Rožkalnu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Rožkalnu pagasts]]''' || [[Rimicāni]] || 111,5 || 723 || [[Preiļu novads]] || 1945. gadā |- | 345. || [[Attēls:Rožupes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Rožupes pagasts]]''' || [[Rožupe]] || 181,77 || 1443 || [[Līvānu novads]] || 1945. gadā |- | 346. || [[Attēls:Rubas pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Rubas pagasts]]''' || [[Ruba]] || 86,80 || 932 || [[Saldus novads]] || 1922. gadā |- | 347. || [[Attēls:Rubenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Rubenes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Rubenes pagasts]]''' || [[Rubeņi (Rubenes pagasts)|Rubeņi]] || 182,2 || 1167 || [[Jēkabpils novads]] || 1866. gadā |- | 348. || [[Attēls:Rucavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Rucavas pagasts]]''' || [[Rucava]] || 238,1 || 1249 || [[Dienvidkurzemes novads]] || |- | 349. || [[Attēls:Rudbāržu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Rudbāržu pagasts]]''' || [[Rudbārži]] || 110,42 || 1074 || [[Kuldīgas novads]] || |- | 350. || [[Attēls:Rudzātu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Rudzātu pagasts]]''' || [[Rudzāti]] || 124,87 || 902 || [[Līvānu novads]] || 1920. gadā |- | 351. || [[Attēls:Rugāju pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Rugāju pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Rugāju pagasts]]''' || [[Rugāji]] || 317,6 || 1629 || [[Balvu novads]] || 1922. gadā |- | 352. || [[Attēls:Rumbas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Rumbas pagasts]]''' || [[Mežvalde]] || 225,93 || 1665 || [[Kuldīgas novads]] || 1945. gadā |- | 353. || [[Attēls:Rundāles pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Rundales pagasts.png|center|40px]] || '''[[Rundāles pagasts]]''' || [[Pilsrundāle]] || 91,44 || 2174 || [[Bauskas novads]] || |- | 354. || [[Attēls:Rundēnu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Rundēnu pagasts]]''' || [[Rundēni]] || 124,66 || 583 || [[Ludzas novads]] || |- | 355. || [[Attēls:Rušonas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Rušonas pagasts]]''' || [[Kastīre]] || 205,8 || 1692 || [[Preiļu novads]] || 1945. gadā |- | 356. || [[Attēls:Sakas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Sakas pagasts]]''' || [[Saka]] || 318,3 || 571 || [[Dienvidkurzemes novads]] || |- | 357. || [[Attēls:Sakstagala pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Sakstagala pagasts]]''' || [[Sakstagals]] || 93,0 || 1571 || [[Rēzeknes novads]] || 1897. gadā |- | 358. || [[Attēls:Salacgrīvas pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Salacgrīvas pagasts]]''' || [[Salacgrīva]] || 312,8 || 2376 || [[Limbažu novads]] || 2010. gadā |- | 359. || [[Attēls:Salas pagasts (Babīte) LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Salas pagasts (Vidzeme) COA.png|center|40px]] ||'''[[Salas pagasts (Babītes novads)|Salas pagasts]]''' || [[Spuņciems]] || 76,4 || 1436 || [[Mārupes novads]] || |- | 360. || [[Attēls:Salas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Salas pagasts (Salas novads)|Salas pagasts]]''' || [[Sala (Salas pagasts)|Sala]] || 196,4 || 3271 || [[Jēkabpils novads]] || 1945. gadā |- | 361. || [[Attēls:Salaspils pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Salaspils pagasts]]''' || [[Salaspils]] || 114,1 || 5060 || [[Salaspils novads]] || |- | 362. || [[Attēls:Saldus pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Saldus pagasts]]''' || [[Druva]] || 42,08 || 1718 || [[Saldus novads]] || |- | 363. || [[Attēls:Salgale parish LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Salgales pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Salgales pagasts]]''' || [[Emburga (Salgales pagasts)|Emburga]] || 156,88 || 1845 || [[Jelgavas novads]] || 1945. gadā |- | 364. || [[Attēls:Salienas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Salienas pagasts]]''' || [[Saliena]] || 124,65 || 673 || [[Augšdaugavas novads]] || 1897. gadā |- | 365. || [[Attēls:Salnavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Salnavas pagasts]]''' || [[Salnava]] || 167,0 || 850 || [[Ludzas novads]] || 1945. gadā |- | 366. || [[Attēls:Sarkaņi Parish (LocMap).png|100px]] || || '''[[Sarkaņu pagasts]]''' || [[Biksēre]] || 167,31 || 1601 || [[Madonas novads]] || |- | 367. || [[Attēls:Saukas pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Saukas pagasts]]''' || [[Lone]] || 98,6 || 604 || [[Jēkabpils novads]] || |- | 368. || [[Attēls:Saulkrastu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Saulkrastu pagasts]]''' || [[Saulkrasti]] || 41,7 || 2845 || [[Saulkrastu novads]] || 1967. gadā |- | 369. || [[Attēls:Saunas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Saunas pagasts]]''' || [[Prīkuļi]] || 122,41 || 1087 || [[Preiļu novads]] || 1975. gadā |- | 370. || [[Attēls:Sausnējas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Sausnējas pagasts]]''' || [[Sidrabiņi]] || 117,0 || 595 || [[Madonas novads]] || |- | 371. || [[Attēls:Seces pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Seces pagasts]]''' || [[Sece]] || 176,14 || 1153 || [[Aizkraukles novads]] || |- | 372. || [[Attēls:Sesavas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Sesavas pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Sesavas pagasts]]''' || [[Sesava]] || 99,1 || 1860 || [[Jelgavas novads]] || |- | 373. || [[Attēls:Sējas novada karte.png|100px]] || ||'''[[Sējas pagasts]]''' || [[Loja]] || 230,1 || 2151 || [[Saulkrastu novads]] || |- | 374. || [[Attēls:Sēlpils pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Sēlpils pagasts]]''' || [[Sēlija (ciems)|Sēlija]] || 121,7 || 1026 || [[Jēkabpils novads]] || |- | 375. || [[Attēls:Sēļu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Sēļu pagasts]]''' || [[Sēļi (Sēļu pagasts)|Sēļi]] || 61,5 || 476 || [[Valmieras novads]] || |- | 376. || [[Attēls:Sēmes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Sēmes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Sēmes pagasts]]''' || [[Sēme]] || 145,4 || 1265 || [[Tukuma novads]] || |- | 377. || [[Attēls:Sērenes pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Sērenes pagasts]]''' || [[Sērene]] || 119,08 || 857 || [[Aizkraukles novads]] || |- | 378. || [[Attēls:Siguldas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Siguldas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Siguldas pagasts]]''' || [[Peltes]] || 96,3 || 3984 || [[Siguldas novads]] || |- | 379. || [[Attēls:Silajāņu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Silajāņu pagasts]]''' || [[Silajāņi]] || 70,6 || 507 || [[Preiļu novads]] || |- | 380. || [[Attēls:Silmalas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Silmalas pagasts]]''' || [[Gornica]] || 194,7 || 3148 || [[Rēzeknes novads]] || 1954. gadā |- | 381. || [[Attēls:Sīļukalna pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Sīļukalna pagasts]]''' || [[Sīļukalns (Sīļukalna pagasts)|Sīļukalns]] || 94,6 || 625 || [[Preiļu novads]] || 1945. gadā |- | 382. || [[Attēls:Skaistas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Skaistas pagasts]]''' || [[Skaista]] || 117,12 || 727 || [[Krāslavas novads]] || 1861. gadā |- | 383. || [[Attēls:Skaistkalnes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Skaistkalnes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Skaistkalnes pagasts]]''' || [[Skaistkalne]] || 106,1 || 1162 || [[Bauskas novads]] || |- | 384. || [[Attēls:Skaņkalnes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Skaņkalnes pagasts]]''' || [[Mazsalaca]] || 112,1 || 819 || [[Valmieras novads]] || |- | 385. || [[Attēls:Skrīveru novada karte.png|100px]] || ||'''[[Skrīveru pagasts]]''' || [[Skrīveri]] || 105,5 || 3417 || [[Aizkraukles novads]] || |- | 386. || [[Attēls:Skrudalienas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Skrudalienas pagasta ģerbonis.png|center|40px]] ||'''[[Skrudalienas pagasts]]''' || [[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silene]] || 99,5 || 1308 || [[Augšdaugavas novads]] || 1889. gadā |- | 387. || [[Attēls:Skrundas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Skrundas pagasts]]''' || [[Skrunda]] || 257,91 || 1209 || [[Kuldīgas novads]] || |- | 388. || [[Attēls:Skujenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Skujenes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Skujenes pagasts]]''' || [[Skujene]] || 176,8 || 842 || [[Cēsu novads]] || |- | 389. || [[Attēls:Skultes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Skultes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Skultes pagasts]]''' || [[Mandegas]] || 146,5 || 2097 || [[Limbažu novads]] || |- | 390. || [[Attēls:Slampes pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Slampes pagasts]]''' || [[Slampe]] || 155,1 || 1970 || [[Tukuma novads]] || |- | 391. || [[Attēls:Smārdes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Smārdes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Smārdes pagasts]]''' || [[Smārde]] || 214,7 || 2728 || [[Tukuma novads]] || |- | 392. || [[Attēls:Smiltenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Smiltenes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Smiltenes pagasts]]''' || [[Kalnamuiža (Smiltenes pagasts)|Kalnamuiža]] || 68,96 || 1200 || [[Smiltenes novads]] || |- | 393. || [[Attēls:Snēpeles pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Snēpeles pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Snēpeles pagasts]]''' || [[Snēpele]] || 76,9 || 815 || [[Kuldīgas novads]] || |- | 394. || [[Attēls:Sokolku pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Sokolku pagasts]]''' || [[Strupļi]] || 56,7 || 748 || [[Rēzeknes novads]] || |- | 395. || [[Attēls:Stabulnieku pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Stabulnieku pagasts]]''' || [[Stabulnieki (Stabulnieku pagasts)|Stabulnieki]] || 67,5 || 865 || [[Preiļu novads]] || 1945. gadā |- | 396. || [[Attēls:Staburaga pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Staburaga pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Staburaga pagasts]]''' || [[Staburags (ciems)|Staburags]] || 58,5 || 450 || [[Aizkraukles novads]] || 1945. gadā |- | 397. || [[Attēls:Staiceles pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Staiceles pagasts]]''' || — || 258,3 || 593 || [[Limbažu novads]] || |- | 398. || [[Attēls:Stalbes pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:LVA Stalbes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Stalbes pagasts]]''' || [[Stalbe]] || 159,91 || 1291 || [[Cēsu novads]] || |- | 399. || [[Attēls:Stāmerienas pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Stāmerienas pagasts COA.svg|center|40px]] ||'''[[Stāmerienas pagasts]]''' || [[Vecstāmeriena]] || 133,81 || 1156 || [[Gulbenes novads]] || 1867. gadā |- | 400. || [[Attēls:Stelpes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Stelpes pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]|| '''[[Stelpes pagasts]]''' || [[Stelpe]] || 68,4 || 851 || [[Bauskas novads]] || |- | 401. || [[Attēls:Stoļerovas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Stoļerovas pagasts]]''' || [[Stoļerova]] || 61,6 || 745 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā |- | 402. || [[Attēls:Stopinu-novadsLocMap.png|100px]] || [[Attēls:Stopiņu pagasta ģerbonis.svg|center|48x48px]]||'''[[Stopiņu pagasts]]''' || [[Ulbroka]] || 53,5 || 12 201 || [[Ropažu novads]] || |- | 403. || [[Attēls:Stradu pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Stradu pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Stradu pagasts]]''' || || 173,51 || 2087 || [[Gulbenes novads]] || 1945. gadā |- | 404. || [[Attēls:Straupes pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Straupes pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Straupes pagasts]]''' || [[Plācis]] || 152,15 || 1468 || [[Cēsu novads]] || |- | 405. || [[Attēls:Strazdes pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Strazdes pagasta ģerbonis.png|center|40px]] || '''[[Strazdes pagasts]]''' || [[Strazde]] || 42,3 || 414 || [[Talsu novads]] || 1919. gadā |- | 406. || [[Attēls:Strūžāanu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Strūžānu pagasts]]''' || [[Strūžāni]] || 37,8 || 946 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā |- | 407. || [[Attēls:Sunākstes pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Sunākstes pagasts]]''' || [[Sunākste]] || 109,14 || 521 || [[Aizkraukles novads]] || |- | 408. || [[Attēls:Suntažu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Suntažu pagasts COA.png‎|center|40px]] || '''[[Suntažu pagasts]]''' || [[Suntaži]] || 160,5 || 2124 || [[Ogres novads]] || |- | 409. || [[Attēls:Susāju pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Susāju pagasts]]''' || [[Viļaka]] || 198,1 || 625 || [[Balvu novads]] || 1945. gadā |- | 410. || [[Attēls:Sutru pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Sutru pagasts]]''' || [[Sutri]] || 77,98 || 693 || [[Līvānu novads]] || 1945. gadā |- | 411. || [[Attēls:Svariņu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Svariņu pagasts]]''' || [[Svarinci]] || 92,2 || 392 || [[Krāslavas novads]] || 1945. gadā |- | 412. || [[Attēls:Sventes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:COA of Sventes pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Sventes pagasts]]''' || [[Svente]] || 127,13 || 1181 || [[Augšdaugavas novads]] || 1864. gadā |- | 413. || [[Attēls:Svētes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Svētes pagasts]]''' || [[Svēte (ciems)|Svēte]] || 59,22 || 1794 || [[Jelgavas novads]] || |- | 414. || [[Attēls:Svitenes pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Svitenes pagasts]]''' || [[Svitene]] || 58,15 || 957 || [[Bauskas novads]] || 1891. gadā |- | 415. || [[Attēls:Šēderes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Šēderes pagasts]]''' || [[Šēdere]] || 114,69 || 1221 || [[Augšdaugavas novads]] || 1945. gadā |- | 416. || [[Attēls:Šķaunes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Šķaunes pagasts]]''' || [[Šķaune]] || 123,7 || 580 || [[Krāslavas novads]] || |- | 417. || [[Attēls:Šķeltovas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Šķeltovas pagasts]]''' || [[Šķeltova]] || 75,3 || 674 || [[Krāslavas novads]] || 1945. gadā |- | 418. || [[Attēls:Šķēdes pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Šķēdes pagasts]]''' || [[Šķēde]] || 87,95 || 724 || [[Saldus novads]] || 1945. gadā |- | 419. || [[Attēls:Šķilbēnu pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Šķilbēnu pagasts]]''' || [[Rekova]] || 96,6 || 1128 || [[Balvu novads]] || 1930. gadā |- | 420. || [[Attēls:Tabores pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Tabores pagasts]]''' || [[Tabore]] || 76,64 || 909 || [[Augšdaugavas novads]] || 1945. gadā |- | 421. || [[Attēls:Tadaiķu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Tadaiķu pagasts]]''' || [[Lieģi]] || 77,6 || 866 || [[Dienvidkurzemes novads]]] || |- | 422. || [[Attēls:Taurenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Taurenes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Taurenes pagasts]]''' || [[Taurene]] || 102,4 || 882 || [[Cēsu novads]] || |- | 423. || [[Attēls:Taurupes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Taurupes pagasts COA.png‎|center|40px]] || '''[[Taurupes pagasts]]''' || [[Taurupe]] || 126,4 || 915 || [[Ogres novads]] || |- | 424. || [[Attēls:Tārgales pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Tārgales pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Tārgales pagasts]]''' || [[Tārgale]] || 364,2 || 1845 || [[Ventspils novads]] || |- | 425. || [[Attēls:Tērvetes pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Tērvetes pagasts]]''' || [[Zelmeņi]] || 92,6 || 1951 || [[Dobeles novads]] || |- | 426. || [[Attēls:Tilžas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Tilžas pagasts]]''' || [[Tilža]] || 104,41 || 1017 || [[Balvu novads]] || |- | 427. || [[Attēls:Tirzas pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Tirzas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Tirzas pagasts]]''' || [[Tirza]] || 130,46 || 986 || [[Gulbenes novads]] || |- | 428. || [[Attēls:Tīnūžu pagasts LocMap.png‎|100px]] || ||'''[[Tīnūžu pagasts]]''' || [[Tīnūži]] || 129,9 || 4712 || [[Ogres novads]] || |- | 429. || [[Attēls:Tomes pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Tomes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Tomes pagasts]]''' || [[Tome]] || 110,18 || 672 || [[Ogres novads]] || |- | 430. || [[Attēls:Trapenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Trapenes pagasts]]''' || [[Trapene]] || 137,25 || 759 || [[Smiltenes novads]] || 1923. gadā |- | 431. || [[Attēls:Trikātas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Trikātas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Trikātas pagasts]]''' || [[Trikāta]] || 113,1 || 952 || [[Valmieras novads]] || |- | 432. || [[Attēls:Tumes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Tumes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Tumes pagasts]]''' || [[Tume]] || 111,8 || 1806 || [[Tukuma novads]] || 1884. gadā |- | 433. || [[Attēls:Turku pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Turku pagasts]]''' || [[Zundāni (Turku pagasts)|Zundāni]] || 119,44 || 1008 || [[Līvānu novads]] || 1945. gadā |- | 434. || [[Attēls:Turlavas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Turlavas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Turlavas pagasts]]''' || [[Turlava]] || 124,5 || 969 || [[Kuldīgas novads]] || |- | 435. || [[Attēls:Ugāles pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Ugāles pagasts COA.png‎|center|40px]] ||'''[[Ugāles pagasts]]''' || [[Ugāle]] || 292,2 || 2238 || [[Ventspils novads]] || |- | 436. || [[Attēls:Ukru pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ukru pagasts]]''' || [[Ukri]] || 94,52 || 417 || [[Dobeles novads]] || 1921. gadā |- | 437. || [[Attēls:Umurgas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Umurgas pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Umurgas pagasts]]''' || [[Umurga]] || 189,7 || 1227 || [[Limbažu novads]] || |- | 438. || [[Attēls:Upmalas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Upmalas pagasts]]''' || [[Vecvārkava]] || 98,0 || 780 || [[Preiļu novads]] || 1975. gadā |- | 439. || [[Attēls:Usmas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Usmas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Usmas pagasts]]''' || [[Usma]] || 219,5 || 538 || [[Ventspils novads]] || |- | 440. || [[Attēls:Užavas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Užavas pagasts COA.png‎|center|40px]] ||'''[[Užavas pagasts]]''' || [[Užava]] || 125,5 || 566 || [[Ventspils novads]] || |- | 441. || [[Attēls:Ūdrīšu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ūdrīšu pagasts]]''' || [[Augstkalne (Ūdrīšu pagasts)|Augstkalne]] || 107,21 || 1724 || [[Krāslavas novads]] || 1945. gadā |- | 442. || [[Attēls:Vaboles pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vaboles pagasts]]''' || [[Vabole (ciems)|Vabole]] || 77,63 || 765 || [[Augšdaugavas novads]] || 1945. gadā |- | 443. || [[Attēls:Vadakstes pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Vadakstes pagasts]]''' || [[Vadakste (ciems)|Vadakste]] || 72,08 || 514 || [[Saldus novads]] || |- | 444. || [[Attēls:Vaidavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vaidavas pagasts]]''' || [[Vaidava (Vaidavas pagasts)|Vaidava]] || 71,9 || 1117 || [[Valmieras novads]] || 1894. gadā |- | 445. || [[Attēls:Vaiņodes pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Vaiņodes pagasts]]''' || [[Vaiņode]] || 189,7 || 2276 || [[Dienvidkurzemes novads]] || |- | 446. || [[Attēls:Vaives pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Vaives pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Vaives pagasts]]''' || [[Rīdzene]]|| 152,4 || 1547 || [[Cēsu novads]] || |- | 447. || [[Attēls:Valdgales pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Valdgales pagasts.svg|center|40px]] || '''[[Valdgales pagasts]]''' || [[Pūņas]] || 205,5 || 1333 || [[Talsu novads]] || 1945. gadā |- | 448. || [[Attēls:Valgundes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Valgundes pagasts]]''' || [[Valgunde]] || 210,44 || 2117 || [[Jelgavas novads]] || 1867. gadā |- | 449. || [[Attēls:Valkas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Valkas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Valkas pagasts]]''' || [[Lugaži]] || 279,84 || 1295 || [[Valkas novads]] || 1909. gadā |- | 450. || [[Attēls:Valles pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Valles pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Valles pagasts]]''' || [[Valle]] || 178,9 || 1011 || [[Bauskas novads]] || 1900. gadā |- | 451. || [[Attēls:Valmieras pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Valmieras pagasts]]''' || [[Vanagi (Valmieras pagasts)|Vanagi]] || 101,2 || 3245 || [[Valmieras novads]] || 1894. gadā |- | 452. || [[Attēls:Vandzenes pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Vandzenes pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] || '''[[Vandzenes pagasts]]''' || [[Vandzene]] || 145,9 || 1770 || [[Talsu novads]] || 1893. gadā |- | 453. || [[Attēls:Varakļānu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Varakļānu pagasts]]''' || [[Kokari (Varakļānu pagasts)|Kokari]] || 99,17 || 791 || [[Varakļānu novads]] || 1872. gadā |- | 454. || [[Attēls:Variešu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Variešu pagasts]]''' || [[Varieši]] || 148,26 || 1245 || [[Jēkabpils novads]] || 1945. gadā |- | 455. || [[Attēls:Variņu pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Variņu pagasts]]''' || [[Variņi]] || 100,51 || 949 || [[Smiltenes novads]] || 1990. gadā |- | 456. || [[Attēls:Vānes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vānes pagasts]]''' || [[Vāne]] || 166,4 || 1105 || [[Tukuma novads]] || |- | 457. || [[Attēls:Vārkavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vārkavas pagasts]]''' || [[Vārkava]] || 78,6 || 621 || [[Preiļu novads]] || |- | 458. || [[Attēls:Vārmes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vārmes pagasts]]''' || [[Vārme]] || 147,33 || 1114 || [[Kuldīgas novads]] || |- | 459. || [[Attēls:Vārves pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Vārves pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Vārves pagasts]]''' || [[Ventava (Vārves pagasts)|Ventava]] || 125,4 || 1763 || [[Ventspils novads]] || |- | 460. || [[Attēls:Vecates pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vecates pagasts]]''' || [[Vecate]] || 89,7 || 428 || [[Valmieras novads]] || |- | 461. || [[Attēls:Vecauces pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vecauces pagasts]]''' || — || 40,06 || 747 || [[Dobeles novads]] || |- | 462. || [[Attēls:Veclaicenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Veclaicenes pagasts]]''' || [[Korneti]] || 72,34 || 378 || [[Alūksnes novads]] || |- | 463. || [[Attēls:Vecpiebalgas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Vecpiebalgas pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Vecpiebalgas pagasts]]''' || [[Vecpiebalga]] || 110,2 || 1458 || [[Cēsu novads]] || |- | 464. || [[Attēls:Vecpils pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vecpils pagasts]]''' || [[Vecpils (Vecpils pagasts)|Vecpils]] || 80,2 || 465 || [[Dienvidkurzemes novads]] || 1890. gadā |- | 465. || [[Attēls:Vecsalienas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vecsalienas pagasts]]''' || [[Červonka (Vecsalienas pagasts)|Červonka]] || 81,98 || 669 || [[Augšdaugavas novads]] || 1945. gadā |- | 466. || [[Attēls:Vecsaules pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:COA of Vecsaules pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Vecsaules pagasts]]''' || [[Vecsaule]] || 163,86 || 2052 || [[Bauskas novads]] || |- | 467. || [[Attēls:Vectilžas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vectilžas pagasts]]''' || [[Vectilža]] || 90,86 || 444 || [[Balvu novads]] || 1945. gadā |- | 468. || [[Attēls:Vecumnieku pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Vecumnieku pagasts.png|center|40px]] || '''[[Vecumnieku pagasts]]''' || [[Vecumnieki]] || 280,9 || 4454 || [[Bauskas novads]] || |- | 469. || [[Attēls:Vecumu pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Vecumu pagasts]]''' || [[Borisova (Vecumu pagasts)|Borisova]] || 124,8 || 546 || [[Balvu novads]] || 1945. gadā |- | 470. || [[Attēls:Veselavas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Veselavas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Veselavas pagasts]]''' || [[Veselava]] || 59,52 || 679 || [[Cēsu novads]] || |- | 471. || [[Attēls:Vestiena Parish (LocMap).png|100px]] || [[Attēls:Vestienas pagasts.png|center|40px]] || '''[[Vestienas pagasts]]''' || [[Vestiena]] || 116,8 || 734 || [[Madonas novads]] || |- | 472. || [[Attēls:Vērēmi parish LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vērēmu pagasts]]''' || [[Sondori]] || 70,3 || 1768 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā |- | 473. || [[Attēls:Vērgales pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vērgales pagasts]]''' || [[Vērgale]] || 190,6 || 1380 || [[Dienvidkurzemes novads]] || 1877. gadā |- | 474. || [[Attēls:Vidrižu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Vidrižu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Vidrižu pagasts]]''' || [[Gravas (Vidrižu pagasts)|Gravas]] || 102,6 || 1596 || [[Limbažu novads]] || |- | 475. || [[Attēls:Viesatu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Viesatu pagasts]]''' || [[Viesatas]] || 52,4 || 423 || [[Tukuma novads]] || 1945. gadā |- | 476. || [[Attēls:Viesītes pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Viesītes pagasts]]''' || [[Viesīte]] || 313,4 || 692 || [[Jēkabpils novads]] || |- | 477. || [[Attēls:Viesturu pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Viesturu pagasts]]''' || [[Bērstele]] || 81,55 || 1128 || [[Bauskas novads]] || 1945. gadā |- | 478. || [[Attēls:Vietalvas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vietalvas pagasts]]''' || [[Vietalva]] || 130,43 || 913 || [[Aizkraukles novads]] || |- | 479. || [[Attēls:Vijciema pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Vijciema pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] ||'''[[Vijciema pagasts]]''' || [[Vijciems]] || 141,93 || 700 || [[Valkas novads]] || |- | 480. || [[Attēls:Vilces pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Vilces pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Vilces pagasts]]''' || [[Vilce (ciems)|Vilce]] || 127,17 || 1762 || [[Jelgavas novads]] || 1822. gadā |- | 481. || [[Attēls:Vilpulkas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vilpulkas pagasts]]''' || [[Vilpulka]] || 88,47 || 670 || [[Valmieras novads]] || 1945. gadā |- | 482. || [[Attēls:Viļānu pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Viļānu pagasts]]''' || [[Viļāni]] || 120,5 || 1855 || [[Rēzeknes novads]] || |- | 483. || [[Attēls:Viļķenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Viļķenes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Viļķenes pagasts]]''' || [[Viļķene]] || 224,5 || 1430 || [[Limbažu novads]] || |- | 484. || [[Attēls:Virbu pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Virbu pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] || '''[[Virbu pagasts]]''' || [[Jaunpagasts]] || 39,5 || 887 || [[Talsu novads]] || |- | 485. || [[Attēls:Vircavas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Vircavas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Vircavas pagasts]]''' || [[Vircava]] || 101,1 || 1710 || [[Jelgavas novads]] || |- | 486. || [[Attēls:Virešu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Virešu pagasts]]''' || [[Vireši]] || 154,54 || 676 || [[Smiltenes novads]] || 1945. gadā |- | 487. || [[Attēls:Virgas pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Virgas pagasts]]''' || [[Paplaka]] || 86,21 || 924 || [[Dienvidkurzemes novads]] || 1918. gadā |- | 488. || [[Attēls:Višķu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Višķu pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Višķu pagasts]]''' || [[Špoģi]] || 104,4 || 1732 || [[Augšdaugavas novads]] || |- | 489. || [[Attēls:Vīksnas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vīksnas pagasts]]''' || [[Vīksna]] || 121,95 || 690 || [[Balvu novads]] || 1936. gadā |- | 490. || [[Attēls:Vīpes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vīpes pagasts]]''' || [[Vīpe (ciems)|Vīpe]] || 77,0 || 788 || [[Jēkabpils novads]] || |- | 491. || [[Attēls:Vītiņu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vītiņu pagasts]]''' || [[Vītiņi]] || 133,66 || 1085 || [[Dobeles novads]] || 1945. gadā |- | 492. || [[Attēls:Zalves pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Zalves pagasts]]''' || [[Zalve]] || 210,2 || 759 || [[Aizkraukles novads]] || |- | 493. || [[Attēls:Zaļenieku pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Zaļenieku pagasts]]''' || [[Zaļenieki]] || 122,83 || 1690 || [[Jelgavas novads]] || |- | 494. || [[Attēls:Zaļesjes pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Zaļesjes pagasts]]''' || [[Zaļesje]] || 108,8 || 696 || [[Ludzas novads]] || 1945. gadā |- | 495. || [[Attēls:Zantes pagasts LocMap.png‎|100px]] || ||'''[[Zantes pagasts]]''' || [[Zante]] || 96,1 || 653 || [[Tukuma novads]] || |- | 496. || [[Attēls:Zaņas pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Zaņas pagasts]]''' || [[Kareļi]] || 87,24 || 816 || [[Saldus novads]] || 1945. gadā |- | 497. || [[Attēls:Zasas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Zasas pagasts]]''' || [[Zasa]] || 114,62 || 993 || [[Jēkabpils novads]] || |- | 498. || [[Attēls:Zaubes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Zaubes pagasts]]''' || [[Zaube]] || 162,76 || 818 || [[Cēsu novads]] || |- | 499. || [[Attēls:Zebrenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Zebrenes pagasts]]''' || [[Zebrene]] || 90,66 || 482 || [[Dobeles novads]] || |- | 500. || [[Attēls:Zeltiņu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Zeltiņu pagasts]]''' || [[Zeltiņi]] || 63,09 || 393 || [[Alūksnes novads]] || 1866. gadā |- | 501. || [[Attēls:Zemītes pagasts LocMap.png‎|100px]] || ||'''[[Zemītes pagasts]]''' || [[Zemīte]] || 99,0 || 916 || [[Tukuma novads]] || |- | 502. || [[Attēls:Zentenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Zentenes pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]|| '''[[Zentenes pagasts]]''' || [[Zentene]] || 122,6 || 532 || [[Tukuma novads]] || |- | 503. || [[Attēls:Ziemeru pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ziemeru pagasts]]''' || [[Māriņkalns]] || 117,02 || 819 || [[Alūksnes novads]] || |- | 504. || [[Attēls:Zilākalna pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Zilākalna pagasts]]''' || [[Zilaiskalns]] || 29,4 || 858 || [[Valmieras novads]] || 1961. gadā |- | 505. || [[Attēls:Zirņu pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:LVA Zirņu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Zirņu pagasts]]''' || [[Zirņi (ciems)|Zirņi]] || 205,1 || 1761 || [[Saldus novads]] || 1945. gadā |- | 506. || [[Attēls:Ziru pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Ziru pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Ziru pagasts]]''' || [[Ziras]] || 153,8 || 497 || [[Ventspils novads]] || |- | 507. || [[Attēls:Zlēku pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Zlēku pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Zlēku pagasts]]''' || [[Zlēkas]] || 107,2 || 511 || [[Ventspils novads]] || |- | 508. || [[Attēls:Zosēnu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Zosenu pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Zosēnu pagasts]]''' || [[Melnbārži]] || 67,4 || 481 || [[Cēsu novads]] || 1945. gadā |- | 509. || [[Attēls:Zvārdes pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Zvārdes pagasts]]''' || [[Striķi]] || 205,21 || 392 || [[Saldus novads]] || 1993. gadā |- | 510. || [[Attēls:Zvārtavas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Zvārtavas pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] ||'''[[Zvārtavas pagasts]]''' || [[Stepi]] || 169,81 || 423 || [[Valkas novads]] || |- | 511. || [[Attēls:Zvirgzdenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Zvirgzdenes pagasts]]''' || [[Zvirgzdene]] || 98,9 || 781 || [[Ludzas novads]] || |- | 512. || [[Attēls:Žīguru pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Žīguru pagasts]]''' || [[Žīguri]] || 111,0 || 694 || [[Balvu novads]] || 1958. gadā |} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas pagasti| *]] [[Kategorija:Latvijas administratīvais iedalījums]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] 3bp1kgbdroas93g7w7i1gei0i4ovgqu Vikipēdija:Botu pieprasījumi 4 319019 3665923 3528562 2022-08-03T05:09:08Z Biafra 13794 /* likvidēt neesošo novadu kategorijas ciemu rakstos */ wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Vikipēdija]]<!-- nepārvietot uz lapas beigām --> {{shortcut|WP:BOTREQ}} {{arhīvi| search = yes}} {{ombox | text = Šajā lapā [[WP:Boti|botiem]] vari pieprasīt, piemēram, masveida teksta nomaiņu, kategoriju pārvietošanu/pievienošanu/noņemšanu }} {{Pievienot jaunu tematu|Pievienot jaunu pieprasījumu}} == Regulārie darbi == Šajā sadaļā apkopotas tās darbības, ko botu operatori veic regulāri un kas nav jāpieprasa: * {{tl|Izolēts raksts}} pievienošana un noņemšana (veic {{u|EdgarsBot}}) * {{tl|Autoritatīvā vadība}} pievienošana (veic {{u|EdgarsBot}}) == Rakstu satura sinhronizācija == {{diskusija pārvietota no|Dalībnieka diskusija:Papuass#BOTi|--[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 7. jūnijs, plkst. 10.02 (EEST)}} Sveiks [[Lietotājs:Papuass|Papuass]]. Cik noprotu pēc novērojumiem, tad tu esi viens no nedaudzajiem, kas ar BOTiem ir uz Tu. Kā tu domā, vai uzbūvēt BOTu, kurš sinhronizē divu rakstu kopu informāciju tev būtu pa spēkiem? Es domāju par gadu rakstu un datumu rakstu sinhronizāciju un šīs sinhronizācijas rezultātu uzturēšanu un regulāru atjaunošanu. --[[Lietotājs:Digital1|Digital1]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|<small>[uzrunāt]</small>]] 22:05, 24 martā, 2010 (UTC) :Pats par to esmu domājis, bet vēl nedaudz dažas lietas jāapgūst un tam visam ir jāsaņemas. Varbūt uz Lieldienu nedēļu atradīsies laiks. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] 09:46, 25 martā, 2010 (UTC) == Autortiesību veidnes == {{diskusija pārvietota no|Dalībnieka diskusija:Papuass#Lūgums Botmāsteram|--[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 7. jūnijs, plkst. 10.02 (EEST)}} [[Attēls:Kairīšu ezers.jpg|thumb|150px|šī bilde, piemēram]] Klau, vai nevari masveidā pārtaisīt autortiesības veidnes fotogrāfijām no [[Veidne:Panoramio]] ([[Veidne:Kikosfoto]] utt.) uz kādu citu paskatu, lai tās būtu iespējams nesāpīgi ar [http://tools.wmflabs.org/commonshelper/ šo verķi] pārvietot uz commons? Būtiski, lai viena no veidnēm būtu tīri kāda no CC-BY-SA-xx veidnēm, jo pēc tām tiek čekota atbilstība. Ja es vienkārši pievienoju šo veidni ''brutāli'', tiek zaudēta faila izcelsme. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 16:42, 19 februārī, 2015 (EET) :Es varu par to padomāt ;) --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 16:59, 19 februārī, 2015 (EET) :Es ne saprotu par ''tiek zaudēta faila izcelsme''. Vai mainīt [[Veidne:Kikosfoto]] uz [[Veidne:CC-BY-SA-3.0]] nav pietiekams? --[[Lietotājs:Voll|Voll]] ([[Lietotāja diskusija:Voll|diskusija]]) 20:27, 19 februārī, 2015 (EET) ::Vajag vēl autoru saglabāt tiem, kam ir sataisītas individuālās veidnes. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 00:23, 20 februārī, 2015 (EET) == Ūdenstilpne -> ūdenstilpe == {{diskusija pārvietota no|Diskusija:Dīķis|--[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 6. jūnijs, plkst. 13.57 (EEST)}} Ja dīķis ir ''ūdenstilpe'', tad kā tas var atrasties kategorijā ”''ūdenstilpnes''”? {{ping|Edgars2007}}, vai nomainīt visas tilpnes pret tilpēm (un kā ar kategoriju?), jeb varētu būt kādi izņēmumi, kur jāpaliek tilpnei? Skatos, pārāk daudz nav, laist virsū botu droši vien neatmaksājas, -- [[Dalībnieks:Zuiks|'''<span style="letter-spacing:1px;color:#668A8A; padding:0 2px 0 1px;">Zuiks</span>''']]<span>[[Dalībnieka diskusija:Zuiks|<span style="color:#009999;">&#9742;</span>]]</span> 2016. gada 19. maijs, plkst. 20.19 (EEST) :Kategoriju, kad būšu pie attiecīgā datora. Tekstu, kad būs laiks. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 19. maijs, plkst. 20.46 (EEST) ::Kategorija {{done}}. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 20. maijs, plkst. 14.18 (EEST) == Skaitļu formāts == {{ping|ScAvenger}} tāda fiksā meklēšana (<code><nowiki>insource:/[0-9]*,[0-9]*,[0-9]+/</nowiki></code>) atklāj, ka nav pārāk traki. Šis gan ir pats ātrākais (no atrašanas/labošanas viedokļa) gadījums. Meklēt formā "cipars.cipars" gan ir diezgan bezjēdzīgi. Biju sev uzlicis "meklētāju", kas labošanas režīmā meklē tādus, laikam neviena labojama rezultāta nebija (vienīgi koordinātas) :( --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 8. jūnijs, plkst. 09.42 (EEST) == Dažādas gadu kategorijas == [[Special:WantedCategories]] ir dažādas kategorijas ar gadskaitļiem. Tās varētu sataisīt ar botu. Domāju, ka būtu pieņemami arī, ja tās ir tukšas, bet var diskutēt. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 3. jūlijs, plkst. 15.40 (EEST) == Vikipēdija:Nozīmīgi raksti/Paplašinātais saraksts/Pilnais saraksts == Nepieciešams atjaunot [[Vikipēdija:Nozīmīgi raksti/Paplašinātais saraksts/Pilnais saraksts]]. Četri gadi apritējuši. Daudzi NAV ir pārvērtušies par IR, kā arī vairāki raksti ir mainījuši savus nosaukumus (pārvietoti). Vēlme ir apskatīt, kas notiek, vai ir redzami, jūtami samazinājies NAV skaits. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2019. gada 13. janvāris, plkst. 17.53 (EET) :{{ping|Treisijs}} antīks saraksts, antīkas apdeitošanas thnoloģijas... es drīzāk "atslepenošu" enwiki nozīmīgo rakstu rīku :) --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 25. oktobris, plkst. 12.56 (EET) == Dzīvesgājums == Dzīvesgājums vai dzīves gājums? Sadaļu nosaukumi ir gan šā, gan tā. Vajadzētu vienādot. Arī tekstos ir dažādi. -- [[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2019. gada 22. februāris, plkst. 10.17 (EET) :Es nevienā vārdnīcā neesmu atradis vārdu "dzīvesgājums". {{u|Turaids|Turaidam}}, atceros, bija kāds pamatojums. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 28. jūnijs, plkst. 03.29 (EEST) ::[https://www.letonika.lv/default.aspx?q=dz%c4%abvesg%c4%81jums&s=0&g=0 Te] ir „dzīvesgājums”, [https://www.letonika.lv/default.aspx?q=dz%c4%abves%20g%c4%81jums&s=0&g=0 vietumis] arī „dzīves gājums”, bet ne kā pamatšķirklis. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2019. gada 28. jūnijs, plkst. 18.55 (EEST) == Īsi raksti par futbola klubiem == vai varētu veikt šādu labojumu: https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=KF_Vushtrria&diff=3067424&oldid=3067422 :rakstiem par futbla klubiem, kuriem ir gan navigācijas veidne, gan uzlabošanas veidne un ir īss teksts (nu vismaz ne vairāk par 3000 baitiem)? manuprāt, izskatās krietni labāk, kad tas tukšais laukums tiek drusku aizpildīts. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2019. gada 25. maijs, plkst. 21.49 (EEST) ::Vispār jau navigācijas veidnēm vienmēr būtu jābūt beigās. Secība ir ::* aizmetņi ::* amatu kastes ::* navigācijas veidnes ::--[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 28. jūnijs, plkst. 03.31 (EEST) :::piekrītu. bet vai esi gatavs tik lielai kampaņai? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2019. gada 28. jūnijs, plkst. 09.31 (EEST) == catsort == {{c|Latvijas Universitāte}} un apakškategorijām izņemt "Latvijas Universitāte" no catsort. Gan jau arī citas kategorijas jāapskata. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 26. aprīlis, plkst. 16.08 (EEST) == basketbolistu infokaste dāmām == ja ir dzimuma parametrs (S), tad pievienot pozīcijas parametram pareizo dzimumu/locījumu (<nowiki>{{basketbola pozīcija|3|s}}</nowiki>) --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 8. maijs, plkst. 12.55 (EEST) == diskusijas te nevajag == šajā sarakstā diskusiju lapas ir liekas: [[Vikipēdija:Pieprasītās lapas]] (vajadzētu būt tam pašam, kas šeit: [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti/Visas sarkanās saites]]?). --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 28. novembris, plkst. 07.20 (EET) == ieslēpt veco novadu rakstos tukšās nodaļas == visiem likvidētajiem novadiem (kam infokastē 'Likvidēts 2021. gadā') vajadzētu izņemt (vai ieslēpt) visas tās optimismā saveidotās sadaļas, kurās ir tikai viena informācija <nowiki>{{Nepilnīga nodaļa}}</nowiki> --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 5. jūlijs, plkst. 17.22 (EEST) == likvidēt neesošo novadu kategorijas ciemu rakstos == likvidēt neesošo (reorganizēto) novadu kategorijas ciemu rakstos. iepējams, arī visos citos, lai gaisu nemaisa? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 28. decembris, plkst. 21.40 (EET) == regbijisti == visur vajadzētu 'regbijists' --> 'regbists'. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 3. augusts, plkst. 08.09 (EEST) 543uz0m8q2ji1sj3ejenfl5dsgrw6zh Veidne:Aktuāls notikums sākumlapā/Skatītākie raksti 10 326752 3665916 3665472 2022-08-03T03:05:24Z Edgars2007 9590 bots: atjaunināts wikitext text/x-wiki {{hlist|''Vakardien skatītākais'': ''[[Ukraina]]''| ''[[Krievija]]''| ''[[Radio Brīvā Eiropa]]''| ''[[Edgars Kramiņš]]''| ''[[Imants Ziedonis]]''| ''[[Staburags]]''| ''[[Anna Sakse]]''| ''[[Padomju Savienība]]''}}<noinclude>{{dokumentācija|content=Saraksts tiek atjaunināts no [https://wikimedia.org/api/rest_v1/metrics/pageviews/top/lv.wikipedia.org/all-access/2022/08/02 šiem datiem] (kategoriju "Krievija" un "Ukraina" raksti ar dziļumu 4). No liekamajiem rakstiem tiek ignorēti šie izvēlētie raksti: * [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] }} [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> 5wbzkde9w675azq9dnfmr9o0zfc59io Dalībnieks:Edgars2007/Aka/Typo/Nākošais 2 332893 3665861 3658317 2022-08-02T18:06:49Z EdgarsBot 50781 Pywikibot 7.5.2 wikitext text/x-wiki * [[Enerģija]]: <nowiki>gluži tas pats, kas no Saules </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>ā gaisma vai uguns radītais si</nowiki> * [[Mēness]]: <nowiki>tos Saules gaismai. No Mēness </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>ā [[Mēness gaisma|gaisma]] vis</nowiki> * [[Balti]]: <nowiki>5.—6. gs. p.m.ē no dienvidiem </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>o [[Skiti|skitu]] klejotāju uz</nowiki> * [[Dobele]]: <nowiki> pie no Bērzes tilta virziena </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>o trepju augšējām beigām un tā</nowiki> * [[Slāpētājs]]: <nowiki> zonā, dzirdēs vismazāk, un no</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>ās lodes blīkšķis tieksies pad</nowiki> * [[Bergena]]: <nowiki>ētiņu un aiztur no Atlantijas </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>o mitrumu. Vidējais nokrišņu d</nowiki> * [[Rosetta]]: <nowiki>rotiem saules radiācijas dēļ) </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>o putekļu skaita, masas, kustī</nowiki> * [[Lībiešu valoda]]: <nowiki> — "nācējs", bet ''tulev'' — "</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>s". Viņa uzskata, ka nepiecieš</nowiki> * [[Kalnu kristāls]]: <nowiki> izvietota prizma no priekšas </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>a stara atstarošanai uz šīm lē</nowiki> * [[Avāri (senie)]]: <nowiki>nībā iznīcināja no austrumiem </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>ie [[turki]]. Avāri sadalījās </nowiki> * [[Ņosa ezers]]: <nowiki>īst liels daudzums no apakšas </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>ās ogļskābās gāzes. Ezers ir š</nowiki> * [[Kodolziema]]: <nowiki>nas, samazinātos līdz Zemei no</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>o [[Saule]]s staru apjoms, kas</nowiki> * [[Edmunds Krastiņš]]: <nowiki>eicās, jo no dažādām partijām </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>a premjera un finanšu ministra</nowiki> * [[Neitrīno]]: <nowiki>ntāli pierādīta no [[Saule]]s </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>o neitrīno eksistence. Neitrī</nowiki> * [[Nacionālā basketbola asociācija]]: <nowiki> piešķirta labākajam uz maiņu </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>ajam spēlētājam (spēlētājam jā</nowiki> * [[Pēteris I]]: <nowiki> jācīnās gan ar no aizrobežas </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>ajām “citām domām”, gan Nikona</nowiki> * [[Lelde Stumbre]]: <nowiki>ainā mēnessgaisma]]» 1987) * «</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Nākoš'''</span><nowiki>pavasar» (teātrī 1988, grāmatā</nowiki> * [[IPv4]]: <nowiki>un paketes nosūtīšanas laiku. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Nākoš'''</span><nowiki>ajā solī TTL lauks tiek paliel</nowiki> * [[Apertūra]]: <nowiki>ā ([[objektīvs|objektīvā]]) no</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>ās gaismas plūsmu. Vairāk gan </nowiki> * [[Sekundārās emisijas lampa]]: <nowiki>r to, ka no [[katods|katoda]] </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>ā elektronu plūsma vispirms ti</nowiki> * [[Fermi paradokss]]: <nowiki>cija. Tāpēc rūpīga no kosmosa </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>u radioviļņu pētīšana, meklējo</nowiki> * [[Nikolajs I Romanovs]]: <nowiki>erobežoja no zemākajām šķirām </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>u jauniešu iespējas iekļūt ģim</nowiki> * [[Cēlējspēks]]: <nowiki> leņķis starp spārnu un pretim</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>o gaisu. Simetriska plūdlīnija</nowiki> * [[Penza]]: <nowiki>a [[Penzas guberņa]], bet jau </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>ajā gadā tā likvidēta un Penza</nowiki> * [[Torņakalns]]: <nowiki>jiem vīriem, tos brīdinot par </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>ajām briesmām. Tornis kļuva ne</nowiki> * [[Pretkūļu paātrinātājs]]: <nowiki>urā saduras viena otrai pretī </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>as [[elementārdaļiņa|daļiņu]] </nowiki> * [[Venta-1]]: <nowiki>1-10-03" /> No zemes stacijām </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>os pavadoņa signālus uztver 43</nowiki> * [[Daugmales pilskalns]]: <nowiki>ales centra [[Mežotnes pils]] </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>ā sauszemes ceļa galā pretī Sa</nowiki> * [[Smutnye Vremena]]: <nowiki>rogrammas vadīts personāžs, at</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>s palīgā cīņā pēc īpašnieka iz</nowiki> * [[Kastete]]: <nowiki>lauksta|plaukstu]], un no tās </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>ās daļas, kura aptver [[pirkst</nowiki> * [[Termoelektrostacija]]: <nowiki>rī gāzturbīnu. No gāzturbīnas </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>ās gāzes ir pietiekoši karstas</nowiki> * [[Sausās ielejas]]: <nowiki>itrums. Lielās, no plato lejup</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>ās, blīvās gaisa masas ielejās</nowiki> * [[Lielās mammas māja 2]]: <nowiki> {{nobr|40 miljonu}} budžeta. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Nākoš'''</span><nowiki>ā filmu sērijas daļa "[[Lielās</nowiki> * [[Ebreju vēsture Latvijā]]: <nowiki>va Prūsijā. Šie, no rietumiem </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>ie ebreji pārsvarā runājā vāci</nowiki> * [[Šķīstītava]]: <nowiki>tiks piedots '''ne šinī, nedz </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>ā mūžā'''.” === Kā notiek šķī</nowiki> * [[Saule (dievība)]]: <nowiki>is nelicis neko lāgā un tūliņ </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>u nakti atkal gājis. Saule sas</nowiki> * [[Mēness (dievība)]]: <nowiki>is nelicis neko lāgā un tūliņ </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>u nakti atkal gājis. Saule sas</nowiki> * [[2012. gada laikapstākļi Latvijā]]: <nowiki>niedza no Lietuvas un Polijas </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>a plaša negaisu sistēma, kas ī</nowiki>, <nowiki>lsētu sasniedza no Rīgas līča </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>i sniega mākoņi, kas vietām at</nowiki> * [[Disgaea 3: Absence of Justice]]: <nowiki>ai ielādētu jaunus un atpakaļ </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>us tēlus. == Ārējās saites ==</nowiki> * [[Mazuri (Nautrēnu pagasts)]]: <nowiki>i|Mazuru]] ciema Dekšņu mājām </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>ais zemnieks un mērnieks - [[V</nowiki> * [[2013. gada laikapstākļi Latvijā]]: <nowiki>is]] — naktī un rītā no jūras </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>i līča efekta mākoņi Rīgā un v</nowiki> * [[Guntars Godiņš]]: <nowiki>materiāls, pārējie bija pretim</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>i". Tūlīt pēc visiem zināmā </nowiki> * [[1652. gads Latvijā]]: <nowiki>entspili sasniedz no Gambijas </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>ais kuģis "Das Crocodill". ==</nowiki> * [[SMOS]]: <nowiki>' moduļa, kas uztver no Zemes </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>o [[siltumstarojums|siltumstar</nowiki> * [[C reaktīvais olbaltums]]: <nowiki> vai išēmiskam insultam līdzi </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>a [[infekcija]].<ref name="Her</nowiki> * [[Māra Ķimele]]: <nowiki>12.05.); * [[Lelde Stumbre]] "</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Nākoš'''</span><nowiki>pavasar" [[Valmieras Drāmas te</nowiki> * [[Migrēna]]: <nowiki>iska [[slimība]], atkārtoti uz</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>as lēkmjveida sāpes vienā [[ga</nowiki> * [[Ļevs Landaus]]: <nowiki> pasažieris, sadūrās ar pretim</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>u kravas auto. Landaus guva da</nowiki> * [[Zarnu nosprostojums]]: <nowiki>sienā no tās pārstiepuma ar no</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>o saturu.<ref name="SaveljevKi</nowiki> * [[Lustūzis (klints)]]: <nowiki>''</blockquote> <blockquote>''</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Nākoš'''</span><nowiki>ais posms pagrabu būvei Lustūž</nowiki> * [[Vārpa (ciems)]]: <nowiki>n apstrādāšanai, kā arī pretim</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>u attieksmi no Brazīlijas vald</nowiki> * [[Baireitas festivāls]]: <nowiki>tas birģermeistari bija pretim</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>i un palīdzēja Vāgneram uzcelt</nowiki> * [[Andrejs Rubļovs (filma)]]: <nowiki>. Andrejs izdzird no tālienes </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>as skaņas — šķiet, mežā notiek</nowiki> * [[Automātiskā identifikācijas sistēma]]: <nowiki> identificētu visus ziņojumus </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>us no viena kuģa, izmanto tā '</nowiki> * [[2017. gada laikapstākļi Latvijā]]: <nowiki>žiem arī dienā, no Rīgas līča </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>i mākoņi atnesuši spēcīgu snig</nowiki>, <nowiki> °C. ** no rīta no Rīgas līča </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>ie mākoņi atnesa Rīgā un daļā </nowiki> * [[Aklā zarna]]: <nowiki>tfunkcija ir no tievās zarnas </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>ā [[hīms|hīma]] šķidrās kompon</nowiki> * [[Francijas Likumdošanas sapulce]]: <nowiki> no visas valsts. No Marseļas </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>ais pulks populāru padara [[Ma</nowiki> * [[Navigatora lidojums]]: <nowiki>dzird kaut kādu no nekurienes </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>u dīvainu saucienu pēc palīdzī</nowiki> * [[Daleki]]: <nowiki>āt korpuss apslāpē no ārpuses </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>ās skaņas, kas traucē operator</nowiki> * [[Langoljeri]]: <nowiki> paziņo, ka dzird no tālienes </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>as dīvainas skaņas. Bobs pieļa</nowiki> * [[Raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" operāciju saraksts]]: <nowiki> Frics". 2. sērija. Cik pretīm</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>as ir bankas? |Aux1=[[Māris M</nowiki> * [[2018. gada laikapstākļi Latvijā]]: <nowiki>] — naktī no Rīgas jūras līča </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>i sniega mākoņi atnesa Rīgai, </nowiki>, <nowiki>altijas jūra|Baltijas jūras]] </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>i sniega mākoņi daudzviet atne</nowiki>, <nowiki> pavadīja no Rīgas jūras līča </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>ie mākoņi, kas daudzviet Kurze</nowiki> * [[Starjauda]]: <nowiki>laideru]] gadījumā divu pretim</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>o kūļu sadursmju intensitāti).</nowiki>, <nowiki>kords paātrinātājiem ar pretim</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>ajiem kūļiem — 2,11{{e|34}} cm</nowiki> * [[Autožīrs]]: <nowiki>kts pozitīvā leņķī pret pretim</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>o gaisa plūsmu, līdzīgi kā lid</nowiki> * [[Valmieras teātra izrāžu saraksts]]: <nowiki>988.06.12. [[Lelde Stumbre]] “</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Nākoš'''</span><nowiki>pavasar”. Rež. [[Māra Ķimele]]</nowiki>, <nowiki>021.07.02. [[Lelde Stumbre]] "</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Nākoš'''</span><nowiki>pavasar". Rež. Toms Treinis. *</nowiki> * [[Avatārs: Leģenda par Āngu]]: <nowiki>nātu savu impēriju. Zinot, ka </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>ajam Avatāram jābūt Gaisa klej</nowiki> * [[2019. gada laikapstākļi Latvijā]]: <nowiki>mākoņi Rīgā.jpg|thumb|200px|Uz</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>ie lietus mākoņi Rīgā, 4. maij</nowiki>, <nowiki>ilsētas apkaimē no Rīgas līča </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>i mākoņi atnesa gan lietu un k</nowiki> * [[Tbilisi traģēdija]]: <nowiki>ura mēģināja aizbēgt no pretim</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>ajiem karavīriem, bet tika vaj</nowiki> * [[Stranger Things]]: <nowiki>f> Trešā sezona ir norisinās </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>ajā gadā dažas dienas pirms [[</nowiki> * [[Vilcienu kustības organizācija]]: <nowiki>enas kravas izkraušanas, seko </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>ās kravas iekraušana jaunam sū</nowiki> * [[Ventspils brīvostas pārvalde]]: <nowiki>arbības sākumposmā. '''Pretim</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>a, ikvienā uzņēmuma attīstības</nowiki> * [[2020. gada laikapstākļi Latvijā]]: <nowiki>SK}}</ref> Tapāt no [[jūra]]s </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>i mākoņi stipru lietu atnesa v</nowiki> * [[Latviešu opera]]: <nowiki>ugustā.|title=Latviešu teātra </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>ā sezona.|url=|journal=Rīgas L</nowiki> * [[Krekjo]]: <nowiki>[Adrijas jūra|Adrijas jūras]] </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>o austrumvēju ietekmē, kas cie</nowiki> * [[2021. gada laikapstākļi Latvijā]]: <nowiki>vukārt dienas laikā, no jūras </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>i mākoņi vietām Kurzemē, Vidze</nowiki>, <nowiki>zeme|Vidzemē]], no Rīgas līča </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>i mākoņi dažviet atnesa intens</nowiki> * [[Inčupīte]]: <nowiki>[[Laugas purvs|Laugas purva]] </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>o novadgrāvi, tek uz ziemeļaus</nowiki> * [[Pavards]]: <nowiki>teltis saglabāja no pavardiem </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>o siltumu un ļāva cilvēkiem uz</nowiki> * [[Eriks Zemūrs]]: <nowiki>Imāms|imāmiem]] un no ārzemēm </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>ā finansējuma nodibināšana, vi</nowiki> * [[Ātrijs]]: <nowiki>i griestos izveidota atvēruma </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>a gaisma. Šāda telpa var būt i</nowiki> * [[Uzbrukums Zmijinijas salai]]: <nowiki>tajam kreiserim "Moskva", kas </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>ajā dienā nogrima.<ref>[https:</nowiki> * [[Branko Džuričs]]: <nowiki> Fakts, ka šī bija Kusturicas </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>ā pilnmetrāžas spēlfilma pēc t</nowiki> * [[Agreņu ģints]]: <nowiki>līmenis. Augļķermeņu daudzumu </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''nākoš'''</span><nowiki>ajam pavasarim var palielināt,</nowiki> * [[Azovas bataljons]]: <nowiki>ieri ''BTR-80'' 2021. gadā.]] </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Nākoš'''</span><nowiki>ajās dienās turpinājās rūpnīca</nowiki> * [[Eiropas čempionāts galda hokejā]]: <nowiki>022-06-13|language=lv}}</ref> </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Nākoš'''</span><nowiki>ais Eiropas čempionāts tiek pl</nowiki> * [[Pasaules čempionāts galda hokejā]]: <nowiki>at|2015|10|16||bez}} }}</ref> </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Nākoš'''</span><nowiki>ais pasaules čempionāts tiek p</nowiki> 6r5p08khro2sx3s5qv8oh4z7jrp4f1z Dalībnieks:Edgars2007/Aka/Typo/Sekojošais 2 332895 3665864 3658320 2022-08-02T18:06:53Z EdgarsBot 50781 Pywikibot 7.5.2 wikitext text/x-wiki * [[Faktoru analīze]]: <nowiki>zināšanu pārvērtēšanas un tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as sintēzes nepieciešamība. Šī</nowiki> * [[Indija]]: <nowiki><ref name=ali/> Subkontinenta </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā sadursme un [[subdukcija]] a</nowiki>, <nowiki>rēja Indija. Indijas pussalas </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā virzīšanās uz [[Laurāzija]]s</nowiki> * [[Standartnovirze]]: <nowiki>andartnovirze tiek aprēķināta </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i <ref> Arhipova I., Bāliņa S</nowiki>, <nowiki>opas standartnovirzi aprēķina </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i : σ= √((∑_(j=1)^n▒〖(x_j – </nowiki>, <nowiki>ases standartnovirzi aprēķina </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i: Negrupētām izlasēm : s= √(</nowiki> * [[Tiesību zinātne]]: <nowiki>s ir tīri motivējošs. Vairāki </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i starptautiski līgumi deva da</nowiki> * [[Latvija]]: <nowiki>ijas neatkarības atjaunošanai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā iedzīvotāju emigrācija un da</nowiki> * [[Āfrika]]: <nowiki>o militārajiem grupējumiem un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajām sarunām 1980. gadā tika p</nowiki> * [[Eiropa]]: <nowiki>ieķija|Seno Grieķiju]] un tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>o [[Senā Roma|Seno Romu]]. Pēc</nowiki>, <nowiki>px|Eiropa ap 814. gadu.]] Tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ais periods bija [[Tautu staig</nowiki> * [[Zvaigzne]]: <nowiki>jas, izlietojot hēliju un tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>os elementus līdz pat dzelzij,</nowiki>, <nowiki>m, bet, nespēdamas nodrošināt </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>o hēlija reakciju, pēc tās kļū</nowiki>, <nowiki> redzami dzeltena, tuvāka tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajai K0 apakšklasei. === Galv</nowiki> * [[Urugvaja]]: <nowiki>861, līdz 1863 gadam. Pēc tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajā laikā itāļu, it īpaši neap</nowiki> * [[Peru]]: <nowiki>bas partneriem. Tas izraisīja </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u Peru valdības reakciju, kurā</nowiki> * [[Maroka]]: <nowiki>dzīvoja savu otro uzplaukumu. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ās [[Vatasīdu dinastija]]s lai</nowiki> * [[Ķīna]]: <nowiki>atēju skaits dubultojās, taču </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā [[Ķīnas Komunistiskā partija</nowiki> * [[Krievija]]: <nowiki>blika|Gruzijas]] teritorijas. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ā [[Krievijas pilsoņu karš|Pil</nowiki>, <nowiki>dsmit valstīm. Šīs valstis ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as (secībā no ziemeļrietumiem </nowiki>, <nowiki>jas 1917. gada revolūcijām un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā [[Krievijas pilsoņu karš|pil</nowiki>, <nowiki>skatītāju skaita pieaugumu un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u nozares uzplaukumu.<ref name</nowiki> * [[Kazahstāna]]: <nowiki> puča]] mēģinājuma Maskavā un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā [[PSRS sabrukums|PSRS sabruk</nowiki> * [[Irāna]]: <nowiki>bruka [[Irāka]]s karaspēks un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajā astoņus gadus ilgajā karā </nowiki> * [[Palestīnas Valsts]]: <nowiki>[[Izraēla]]s iebrukuma un tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā kara rezultātā Palestīnas va</nowiki> * [[Angļi]]: <nowiki> [[Anglijas pilsoņu karš]] un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā straujā valsts attīstība rad</nowiki> * [[Ķīmisko elementu periodiskā tabula]]: <nowiki> ir jāpārbauda. 119., 120. un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>o superaktinoīdu grupas elemen</nowiki> * [[ASCII]]: <nowiki>akstzīmju kodi nosaka turpmāk </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>o rakstzīmju kodu. Tādējādi ko</nowiki> * [[Maraņauna]]: <nowiki> no okeāna ūdens pieplūdes un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās pārsāļošanās, kā arī priekš</nowiki> * [[Programmēšanas valoda]]: <nowiki>atrisināt daudzas problēmas. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ie izrāvieni elektronikā ([[tr</nowiki> * [[Hinduisms]]: <nowiki>ējami vēdiskās sabiedrības un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>o hindu paaudžu ekonomiskajā a</nowiki> * [[Latvijas vēsture]]: <nowiki>ību Māstrihtas kritērijiem un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>o [[Latvijas finanšu un pārval</nowiki> * [[Latvieši]]: <nowiki>ais posts un slimības, kā arī </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās [[Latvijas brīvības cīņas|B</nowiki> * [[Indriķa hronika]]: <nowiki> (pēc apjoma daudz īsākas par </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajām) aptver bīskapu [[Meinard</nowiki> * [[Latvijas valsts atzīšana de iure]]: <nowiki>0. gadā pēc okupācijas un tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās aneksijas no [[Padomju Savi</nowiki> * [[Elblonga]]: <nowiki>arš|Trīspadsmitgadu kara]] un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās iekļaušanas poļu [[Karaļa P</nowiki> * [[Svētā Romas impērija]]: <nowiki>iste|Burgundijas karalisti]]. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ā [[Saliešu dinastija]] impēri</nowiki>, <nowiki>iprināt imperatora varu. Taču </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā impērijas valstu zemju pārda</nowiki> * [[Kaupo]]: <nowiki>gauņu]] spēku vajāšanā un tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajā [[Kauja pie Imeras|Kaujā p</nowiki> * [[Bronzas laikmets]]: <nowiki>Pāreja no bronzas laikmeta uz </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>o [[dzelzs laikmets|dzelzs lai</nowiki> * [[1917. gada Krievijas revolūcija]]: <nowiki>jas. Revolūcijas laikā un tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajās dienās radikālākās armija</nowiki> * [[Karbonskābes]]: <nowiki>tūra ir augstāka nekā aiz tām </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ām karbonskābēm, kam oglekļa a</nowiki> * [[Viesuļvētra]]: <nowiki>t vēl paaugstina viesuļvētrai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās lietusgāzes. Tropiskās vies</nowiki> * [[Rēzekne]]: <nowiki>pils būvniecības laiku un tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>o lūgšanas namu izveidi. Šodie</nowiki> * [[Valmiera]]: <nowiki>direktore bija [[Inta Rasa]]. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ie tā vadītāji bija Balfurs Fe</nowiki> * [[Livonijas karš]]: <nowiki>līšanu. Livonijas kara un tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>o karu rezultātā [[latviešu vē</nowiki> * [[Klaipēda]]: <nowiki>[Kursa]]s bīskapu Indriķi par </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>o: * 1. pie [[Danga]]s ietekas</nowiki> * [[Šahs]]: <nowiki>s, t. i., virkne nepārtraukti </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u šahu, no kuriem apdraudētaja</nowiki>, <nowiki>c neveiksmīga gājiena vēlāk - </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajos gājienos - var izlabot kļ</nowiki> * [[Kurzeme]]: <nowiki>sabiedrotos [[prūši|prūšus]]. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ās kuršu sacelšanās laikā 1263</nowiki> * [[Zemestrīce]]: <nowiki> izraisīt vairākas citu citai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as zemestrīces. Šie zinātnieki</nowiki>, <nowiki>a veida fenomens. Zemestrīcēm </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ie pēcgrūdieni vairākkārt bija</nowiki> * [[Antimons]]: <nowiki>anai izmanto apdedzināšanu un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u termisko [[reducēšana|reducē</nowiki> * [[Jelgavas pils]]: <nowiki>ēterburga|Pēterburgā]] un tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās trimdas. No Jelgavas uz Pēt</nowiki> * [[Volfgangs Amadejs Mocarts]]: <nowiki>lcburgā pelnītās algas. Maijā </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ais konflikts tikai pastiprinā</nowiki> * [[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts]]: <nowiki>, valsts kods Guamai ir +1 ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u teritorijas kodu 671, nevis </nowiki>, <nowiki> — [[Austrālija]] , ieskaitot </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās ārējās teritorijas: [[Ziems</nowiki> * [[Jezuīti]]: <nowiki>„''Lexicon Lottavicum''”, kas </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>o politisko notikumu dēļ netik</nowiki> * [[Klājs]]: <nowiki>[korpuss|korpusa]] klājiem ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i nosaukumi (no augšas uz leju</nowiki> * [[Kontinents]]: <nowiki>mu modeļi, kurus var apskatīt </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajā tabulā: <center> {| class</nowiki> * [[Ritms]]: <nowiki>'Ritms''' ir cits citam kādam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>a elementa (piemēram, [[skaņa|</nowiki> * [[Simpsoni]]: <nowiki>i nodziedāja par viņu pilsētu </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>us vārdus: "Jaunorleāna — pirā</nowiki>, <nowiki>ruņa!" (Bārta smiekli, un tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ie Mo draudi ar viņu izrēķināt</nowiki> * [[Naudas vēsture]]: <nowiki>valūtas. Vēlāk tika ieviestas </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as naudas vērtību attiecības: </nowiki> * [[Visu Latvijai]]: <nowiki>] 1934. gada 15. maijā un tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>o autoritāro periodu. Tāpat pa</nowiki> * [[Pavadoņnavigācija]]: <nowiki>em pavadoņiem var izteikt arī </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i: ''Īstais attālums=''<math></nowiki>, <nowiki>'' - angļu val.) un to izsaka </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i: <math>GDOP^{2}=PDOP^{2}+TD</nowiki> * [[Pazudušie]]: <nowiki>u. Vīlies ar rezultātu un tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>o otro scenāriju, tā brīža tel</nowiki> * [[Pompeju māksla]]: <nowiki>onāli iedala četros vienotram </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>os glezniecības stilos, no kur</nowiki> * [[The Piper at the Gates of Dawn]]: <nowiki>deri, lai arī viņš piedalījās </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā albuma ''[[A Saucerful of Se</nowiki> * [[1905. gada revolūcija]]: <nowiki>lūcijas notikumiem un pēc tās </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās represijas pret revolūcijas</nowiki> * [[Oto Vite]]: <nowiki>ām abi biedri esot izdarījuši </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>o: savākuši sev [[harēms|harēm</nowiki> * [[Austrumromas impērija]]: <nowiki>vanti]] un [[Ēģipte|Ēģipti]]. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ās dekādēs viņi iekaro Ziemeļā</nowiki> * [[Osmaņu impērija]]: <nowiki>līdz 1913. gada apvērsumam un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajai "trīs pašā" valdīšanai. </nowiki>, <nowiki>nijas Demokrātisko Republiku. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>o Osmaņu spēku sagrāvi izraisī</nowiki> * [[Varavīksne]]: <nowiki> varavīksnes [[virsotne]] un, </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i, lielāka novērojama varavīks</nowiki> * [[Krievijas Impērija]]: <nowiki>vietējās problēmās. Suvorovam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ais ģenerālgubernators [[Vilhe</nowiki> * [[Piedņestra]]: <nowiki>blikas kursu uz neatkarību ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u brīvprātīgu Piedņestras piev</nowiki>, <nowiki>atteikšanos no neatkarības ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u pievienošanos Moldovas Repub</nowiki>, <nowiki>lstīja kursu uz neatkarību ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u brīvprātīgu Piedņestras piev</nowiki> * [[Četri krasti (albums)]]: <nowiki>is albums = }} Pēc albumam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās koncerttūres, "Prāta Vētra"</nowiki> * [[Ķīmisko elementu saraksts]]: <nowiki>izmantojot intervālus. Tās ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as: **Ūdeņradis: [1,00784; 1,0</nowiki> * [[Orhonas raksts]]: <nowiki> rowspan="9" |ar:<br />(¹) — </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>iem,<br />(²) — priekšā stāvoš</nowiki> * [[Lībiešu valoda]]: <nowiki>ar īsu beigu daļu saistās arī </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās neuzsvērtās zilbes patskaņa</nowiki>, <nowiki>b'' "mīca"), vieglajai zilbei </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās neuzsvērtās zilbes patskani</nowiki>, <nowiki>ītso secina, ka smagai zilbei </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as neuzsvērtas zilbes patskani</nowiki>, <nowiki>ienmēr ir īss, vieglai zilbei </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as neuzsvērtas zilbes patskani</nowiki>, <nowiki>b'' "es meklēju, viņš meklē"; </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>os piemēros pusgarš līdzskanis</nowiki>, <nowiki>un ''*e'' nav sašķēlušies, ja </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajā zilbē bijis ''*i'' (''*kēl</nowiki>, <nowiki>''u'' pārveidošanās par ''õ'' </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajās zilbēs austrumlībiešu izl</nowiki>, <nowiki>isplašākais patskaņu klāsts. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ajā lībiešu izlokšņu [[patskan</nowiki>, <nowiki>svērtā zilbē mantotos vārdos. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ajā tabulā salīdzināti pieļauj</nowiki>, <nowiki>tu]] (UPA), lībiešu valodā ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i līdzskaņi: ''b, d, d', f, g,</nowiki>, <nowiki> lībiešu līdzskaņu sistēma ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>a: {| class="wikitable" style=</nowiki>, <nowiki>īgums|balsīgumu]] atkarībā no </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās skaņas (UPA transkripcijā):</nowiki>, <nowiki>, š, ž, ņ, ļ, ŗ'') līdzskanim </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>a ''*i'' priekšā, kas dažkārt </nowiki>, <nowiki>(Ģen.)") * Neuzsvērtai zilbei </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>a starp patskaņiem esoša ''d''</nowiki>, <nowiki>s uzsvērtas zilbes beigās, ja </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā neuzsvērtā zilbe bijusi slēg</nowiki>, <nowiki>āšanās vienlaikus izraisījusi </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās neuzsvērtās zilbes patskaņa</nowiki>, <nowiki>tes, piemēram, skaitļa vārdam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>s lietvārds, kas locīts attiec</nowiki>, <nowiki> ir vienskaitļa inesīvā, taču </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ie vārdi ir daudzskaitļa inesī</nowiki>, <nowiki>sfn2|Viitso|2013|p=278.—279}} </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ā konjugēšanas pārskatā lietot</nowiki>, <nowiki>arbības vārda pagātnes forma. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ajā locīšanas paraugā Vēri fon</nowiki>, <nowiki>|luggõm|luggõt|luggõt|np=1}} </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ā paraugā Vēri lietoti nerakst</nowiki>, <nowiki>ijid|luggijid|luggijid|n=1}} </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ajā paraugā, ko Vēri saucis pa</nowiki>, <nowiki>m, de Zīversa tos hronoloģizē </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i.{{sfn2|de Sivers|2001|p=90.—</nowiki> * [[Mihails Zemļinskis]]: <nowiki>> Bijis ievēlēts arī vairākos </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajos parlamenta sasaukumos. M</nowiki> * [[Andrejs Mihņevičs]]: <nowiki>opings|dopinga lietošanā]] un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās diskvalifikācijas uz mūžu. </nowiki> * [[Okeāns]]: <nowiki>ganizācijas]] aptaujas un tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā lēmuma) * [[Indijas okeāns]]</nowiki> * [[Djego Maradona]]: <nowiki>m "melojuši" un "nodevuši" un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i atlaiduši viņu no amata. Apg</nowiki> * [[Belci]]: <nowiki> impērija]]s pakļautības. Tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajā karā Belci bija krievu arm</nowiki>, <nowiki>olotova-Ribentropa pakta]] un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā [[Padomju Savienība|PSRS]] u</nowiki> * [[Zinātniskā fantastika]]: <nowiki><ref name=":0" /> Atmodas un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajā periodā parādījās vairāki </nowiki> * [[Metallica]]: <nowiki>m''). Darbs pie albuma un tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā tūre ir uzfilmēta un iekļaut</nowiki>, <nowiki>uca par pārdošanos masām. Arī </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā koncerttūre bija ļoti veiksm</nowiki> * [[Audi Quattro]]: <nowiki>cīkstēs. ''Quattro'' uzvarēja </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās sacensības nākamajos divos </nowiki> * [[Februāra revolūcija]]: <nowiki> troņa arī Alekseja vārdā, un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ais viņa brāļa Mihaila lēmums </nowiki>, <nowiki>ta šo streiku organizēšanā un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā revolūcija tām nāca kā pilnī</nowiki> * [[Mārtiņš Roze]]: <nowiki>bā]], saglabājot šo amatu arī </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajās [[Emša Ministru kabinets|</nowiki> * [[Sevans]]: <nowiki>aidžāna|Azerbaidžānu]] un tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā ekonomiskā krīze. Tunelis ti</nowiki> * [[Kinnerets]]: <nowiki>āts|Umajādu kalifāta]] un tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>o musulmaņu impēriju kontrolē.</nowiki> * [[Lubāns]]: <nowiki>rtu dzīvesvietu florai un tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajai faunai. Šis seklais, bet </nowiki> * [[Double Faced Eels]]: <nowiki>dziesmu "Zilais valis" un tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>o tāda paša nosaukuma [[Zilais</nowiki> * [[U2]]: <nowiki>ums "[[Achtung Baby]]" un tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā "Zoo TV" koncertturneja bija</nowiki>, <nowiki>sher = Songfacts.com}}</ref> </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ajā "War" koncertturnejā grupa</nowiki>, <nowiki>actmusic.com}}</ref> Albumam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā "PopMart" tūre sākās 1997. g</nowiki>, <nowiki>sumā 2002. gada 3. februārī]] </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ajā "Elevation" koncerttūrē U2</nowiki>, <nowiki>ntus nekā ģitāras, kā arī tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>o "The Joshua Tree" jau produc</nowiki> * [[Polinēzija]]: <nowiki> veiksmīgi sagatavojot augsni </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ai Polinēzijas politiskajai pa</nowiki> * [[Tritons (pavadonis)]]: <nowiki>ms, ir saistīta ar cits citam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>iem sasalšanas un kušanas peri</nowiki> * [[Abdulhamids II]]: <nowiki>. aprīlis|24. aprīlī]] un tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās krievu uzvaras [[1878]]. ga</nowiki> * [[Haņu dinastija]]: <nowiki>k. Haņu dinastijas sabrukumam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ais [[Trīs valstu posms]] iezī</nowiki> * [[Osmaņu impērijas administratīvais iedalījums]]: <nowiki>ijis atšķirīgs, bet izceļamas </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as valstis: Krimas hanāts, Val</nowiki> * [[Konstantinopoles krišana]]: <nowiki>rīt arī otro uzbrukumu un arī </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>o sultāna elites kareivju [[Ja</nowiki> * [[Elektronika]]: <nowiki>tas shēmas izveidošana un tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>a mikroelektronikas attīstība,</nowiki> * [[Topkapi pils]]: <nowiki>auca. Trīs galvenās telpas ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as: # kupols (''Kubbealtı''),</nowiki> * [[Frīdrihs Briedis]]: <nowiki>ja|Februāra revolūciju]], tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>o armijas sabrukumu un latvieš</nowiki> * [[Ekonomikas antropoloģija]]: <nowiki> Šī pieeja parasti balstās uz </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>iem pieņēmumiem: * Indivīdi n</nowiki> * [[Žirokompass]]: <nowiki>kšanās leņķisko ātrumu nosaka </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as sakarības: <math>Dg={15}'\</nowiki>, <nowiki> 120 min. Periodu aprēķina ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u izteiksmi: <math>T=2\pi \sq</nowiki>, <nowiki>ijas leņķisko ātrumu aprēķina </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i: <math>P=\frac{M}{L}=\frac{</nowiki>, <nowiki>ek dots signāls, kurš pagriež </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās skavas (angliski - ''phanto</nowiki>, <nowiki> savstarpēji perpendikulāras. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ās skavas pagriež kompasa rozi</nowiki> * [[Sēlija (zeme)]]: <nowiki>'terra Zelonia'') ir sadalīta </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>os mazākos novados jeb "zemītē</nowiki> * [[Egejas jūra]]: <nowiki> jūras salu arhipelāgu iedala </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās salu grupās: * [[Ziemeļaust</nowiki> * [[MySQL]]: <nowiki>s uz 5.5 versijas, un pēc tās </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās 5.6 versijas izstrādi. Kā </nowiki> * [[Intelekts]]: <nowiki>tību var attīstīt, izmantojot </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as spējas. Piemēram: spēja māc</nowiki>, <nowiki>ki domāt un spēt pierādīt. Ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as īpašības, ko cilvēkiem jāce</nowiki> * [[Kapetingu dinastija]]: <nowiki>ancijā arī pēc 1328. gada, jo </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās [[Valuā dinastija|Valuā]], </nowiki> * [[Augusto Pinočets]]: <nowiki>i uzsvēruši, ka apvērsumam un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ais varas konsolidācijai izšķi</nowiki> * [[Ķemeru nacionālais parks]]: <nowiki>eritorija ir smalkāk iedalīta </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās dažāda dabas aizsardzības r</nowiki> * [[Astoņstarainie koraļļi]]: <nowiki>aļļu kārtas vietā bija četras </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās kārtas: ''Alcyonacea, Gorgo</nowiki> * [[Rīgas Pasažieru stacija]]: <nowiki>940.)|padomju okupācijas]] un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā [[Otrais pasaules karš|kara]</nowiki> * [[Nine Inch Nails]]: <nowiki> === Koncertēšanas beigas un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ie notikumi (2009—2012) === 20</nowiki> * [[Sanskrits]]: <nowiki> tradicionāli tiek sakārtotas </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā kārtībā: [[patskaņi]] (''Ach</nowiki>, <nowiki>kstīt atsevišķu līdzskani bez </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>a patskaņa, zem zilbiskā līdzs</nowiki>, <nowiki>ansliterācijai ir pierakstīti </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i: : {{unicode|k, kh, g, gh; c</nowiki>, <nowiki>gadnes celms var tikt veidots </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i:<br /> 2. Bez jebkādas mod</nowiki>, <nowiki>gadnes celms var tikt veidots </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i:<br /> 1. Ar tematiskā pat</nowiki> * [[Starptautiskais sanskrita transliterācijas alfabēts]]: <nowiki>jā Fonētiskajā Alfabētā]], ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>s (derīgs [[Sanskrits|sanskrit</nowiki> * [[Senpersiešu valoda]]: <nowiki>persiešu rakstā ir sastopamas </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as [[fonēma]]s: '''Patskaņi''</nowiki>, <nowiki>[Izteiksme]]s'''<br /> Pastāv </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as izteiksmes: īstenības, nosa</nowiki> * [[Latvijas klimats]]: <nowiki>siltuma rekordi. Turpretī tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ais [[Decembra klimats Latvijā</nowiki>, <nowiki>un ievērojami pārāks par tiem </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajiem (23—25 m/s). Turpmākajos</nowiki> * [[Nacionālā basketbola asociācija]]: <nowiki>omandu sastāvā, bet divās šai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajās sezonās NBA komandu sastā</nowiki> * [[Sigrida Unsete]]: <nowiki>ā grāmata "Dorotejas kundze", </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ais [[Otrais Pasaules karš]] p</nowiki> * [[Brīvā programmatūra]]: <nowiki>programmatūra, tai jāizpildās </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>iem četriem nosacījumiem (t.s.</nowiki> * [[ASV prezidents]]: <nowiki>ības karš|Neatkarības karam]] </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās ekonomiskās depresijas dēļ </nowiki> * [[Islāma kalendārs]]: <nowiki>lendārā atzīmējamās dienas ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as: * 1. muharams (Jaungada d</nowiki> * [[Alžīrijas neatkarības karš]]: <nowiki> frančus un to atbalstītājus. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ajās franču armijas, policijas</nowiki> * [[Latvijas brīvības cīņas]]: <nowiki>humb|220px|Cēsu kaujas un tām </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās Juglas kaujas]] 31. maija r</nowiki> * [[Šķīdums]]: <nowiki>ielu daudzuma šķīdumus iedala </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i. * Nepiesātināti šķīdumi. Šķ</nowiki> * [[Led Zeppelin]]: <nowiki>he Holy kļuva populārs un tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā ASV koncertturneja bija ļoti</nowiki> * [[Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā]]: <nowiki>u izveidē, kur parādās kāpnēm </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>s pakāpjveida ritms. Uz jumtie</nowiki> * [[Ikosaedrs]]: <nowiki> taisnstūri ikosaedrā]]<br /> </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>as [[Dekarta koordinātas]] uzr</nowiki> * [[Hi-Q]]: <nowiki>azīstamību. Hi-Q ir veidojusi </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>us raidījumus: {| border="2" </nowiki>, <nowiki>pai ir bijušas arī uzstāšanās </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u Rumānijas TV staciju raidīju</nowiki> * [[Rīgas apvedceļš]]: <nowiki>uras ietvaros plānots īstenot </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>us projektus: # A4 posma Balte</nowiki> * [[Liberālisms]]: <nowiki>as ir libertārieši" izteicies </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i: {{quote|Daudzi no mums sauc</nowiki> * [[Ričards Niksons]]: <nowiki>umu medijiem. To pārņēma visi </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ie prezidenti. Niksons tiek u</nowiki> * [[Vakuums]]: <nowiki>, bet tipiskais sadalījums ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>s:<ref>{{Tīmekļa atsauce | aut</nowiki> * [[Netfilter]]: <nowiki> Netfilter tabulas/ķēdes, sk. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as diagrammas: * http://inai.d</nowiki> * [[IPv4]]: <nowiki>d ieliek atsevišķā paketē, ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ām izmaiņām: * ''Kopējā garuma</nowiki> * [[Doriskā skaņkārta]]: <nowiki>(nots)|si]]). Rezultātā sanāk </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā formula: :Tonis - Pustonis -</nowiki> * [[Frīģiskā skaņkārta]]: <nowiki>āts līdz fa). Rezultātā sanāk </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā formula: :Pustonis — [[Tonis</nowiki> * [[Seškāji]]: <nowiki> [[bites]]. Seškājus raksturo </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as īpašības. Tie ir sauszemes </nowiki> * [[Videokarte]]: <nowiki>a pieslēgšanai videokartēm ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as izejas: * VGA (SVGA) — ana</nowiki> * [[1999. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas]]: <nowiki>em kandidātiem rezultāti bija </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i - Ingrīda Ūdre saņēma 12 bal</nowiki> * [[11. marts]]: <nowiki>es stipra zemestrīce]] un tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>s 40 metru augsts cunami. Daba</nowiki> * [[Ramzess Lielais]]: <nowiki>brukumā un sakaut pretinieku. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ais Ēģiptes un Hetu miera līgu</nowiki> * [[Madonna (mūziķe)]]: <nowiki>s okeāna zemestrīce]]s un tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā [[cunami]] upuriem.<ref>[htt</nowiki> * [[Radio]]: <nowiki>as Rīgā tika iznīcinātas. Pēc </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās otrās PSRS okupācijas izpos</nowiki> * [[Latvijas eiro monētas]]: <nowiki>o ekonomisko situāciju un tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>o [[Latvijas finanšu un pārval</nowiki> * [[21. gadsimts]]: <nowiki>emestrīce|zemestrīce]] un tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>s [[cunami]], kuros gāja bojā </nowiki> * [[F1 pilotu rekordu saraksts]]: <nowiki>isilgākais laiks starp diviem </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>iem tituliem || 2576 dienas ||</nowiki>, <nowiki>| Visvairāk dienu starp divām </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ām uzvarām || 2402 dienas || {</nowiki>, <nowiki> Visvairāk dienu starp diviem </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>iem pjedestāliem || 2842 diena</nowiki>, <nowiki> Visvairāk dienu starp diviem </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>iem startiem || 3767 dienas ||</nowiki> * [[Django (tīmekļa ietvars)]]: <nowiki> Django komplektācija ietver </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās lietotnes "contrib" pakotnē</nowiki>, <nowiki> == Django oficiāli atbalsta </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās [[Datu bāzu pārvaldības sis</nowiki> * [[Discovery (kosmoplāns)]]: <nowiki>dz 2009. gada 30. aprīlim, ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u sistēmas ekspluatāciju ilgāk</nowiki> * [[Mehānika]]: <nowiki>as ātruma un to izmēra izšķir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as nozares: * [[klasiskā mehā</nowiki> * [[Depeche Mode]]: <nowiki>i veiksmīga bija arī Violator </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>a Violation koncerttūre, kuras</nowiki>, <nowiki> ir [[Martins Gors]]. Albumam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā koncerttūre "[[Tour of the U</nowiki> * [[Coldplay]]: <nowiki>lay singls)|Yellow]]", un tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>o albumu "[[Parachutes]]", kas</nowiki> * [[Takelāža]]: <nowiki> stāvošās takelāžas pieskaita </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as saistes: * vaterštaga - sai</nowiki>, <nowiki>skrejošās takelāžas pieskaita </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as saites: * falles - saites, </nowiki> * [[Border Gateway Protocol]]: <nowiki>mais. Kritēriju secība BGP ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>a: # Izvēlas tikai maršrutus, </nowiki> * [[Aritmētiski loģiskā ierīce]]: <nowiki>jas === Vairums ALU var veikt </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as operācijas: * Veselo skaitļ</nowiki> * [[Bezklases starpdomēnu maršrutēšana]]: <nowiki>jamiem šādiem sadalījumiem ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>s: 192.168.16.0/26; 192.168.16</nowiki> * [[Protokola datu bloks]]: <nowiki>== OSI modeļa slāņiem atbilst </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i PDU: # [[Fizikālais slānis]]</nowiki> * [[Teiču dabas rezervāts]]: <nowiki>ezervāta teritorijā noteiktas </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as funkcionālās zonas: stingrā</nowiki>, <nowiki>erālvielas|minerālvielām]] un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i "bagātākus" augšanas apstākļ</nowiki> * [[Maršrutēšanas informācijas protokols]]: <nowiki> |- ! ... |} RIPv1 PDU satur </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>us laukus: * '''Komanda''' :# </nowiki>, <nowiki>vienu maršrutu, tā formāts ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>s; {|class="wikitable" align="</nowiki>, <nowiki> 20 baitu ieraksts, kas satur </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>us laukus: * '''Adrešu saime''</nowiki>, <nowiki>ntry'' (RIPv2) ieraksts satur </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>us laukus: * '''Versija''' — R</nowiki>, <nowiki>ati''' |} RIPv2 MD5 PDU satur </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>us laukus: * '''Autentificēšan</nowiki>, <nowiki>''' (1) |} RTE ieraksts satur </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>us laukus: * '''IPv6 prefikss'</nowiki>, <nowiki>ntota par ''next hop'' visiem </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajiem RTE līdz nākamajam ''nex</nowiki> * [[Split horizon]]: <nowiki>šrutēšanas cilpas. Piemēram, </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā tīklā no trīs maršrutētājiem</nowiki> * [[Belmana—Forda algoritms]]: <nowiki>+\infty</math>. Algoritms ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>s: '''for''' <math>v \in V</m</nowiki> * [[Krievu—turku kari]]: <nowiki>ens no apzīmējumiem katram no </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>iem militārajiem konfliktiem [</nowiki> * [[Tīkla slānis]]: <nowiki> funkcijas == Tīkla slānim ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as funkcijas === Loģiskās adre</nowiki> * [[Ventonia]]: <nowiki>a vēlēšanas un tiek ievēlētas </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās amatpersonas — seniors J. T</nowiki> * [[Lozannas miera līgums]]: <nowiki>s delegācijas protests un tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ais [[Mustafa Kemals Ataturks|</nowiki> * [[Fidžiešu valoda]]: <nowiki>skaņu]] [[fonēma]]s parādītas </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajā tabulā: {| class="wikitab</nowiki>, <nowiki>lfabēta]] pamata un sastāv no </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>iem burtiem. ;A B C D E F G I </nowiki>, <nowiki>pzīmejošajiem burtiem atbilst </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as fonēmas: {| | valign=top wi</nowiki> * [[ER2]]: <nowiki> mašīnista kabīnes forma), un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as vadības iekārtu izvietojumu</nowiki>, <nowiki>. KVZ-CNII/E tipa ratiņiem ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as atšķirības no KVZ-5/E tipa </nowiki> * [[Kravas kuģis]]: <nowiki>ai, ko tie pārvadā. Grupas ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as: # Ģenerālās kravas kuģi # </nowiki>, <nowiki>nībā upju kravas kuģus iedala </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i:<ref>2007. gada 19. aprīļa E</nowiki>, <nowiki>jas paiet zem tiltiem. Pastāv </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as plaši izmantotas izmēra kat</nowiki> * [[Īzaks Luria]]: <nowiki>las mācības metode balstās uz </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>iem Kabalas mācības jauninājum</nowiki> * [[Artikulācijas veids]]: <nowiki> patskani, kā arī noslēgšanai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā gaisa plūsma uz nākamo patsk</nowiki> * [[Kaspars Gerhards]]: <nowiki>bā]], amatu saglabāja arī tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajā [[Kučinska valdība|Māra Ku</nowiki> * [[Fermi paradokss]]: <nowiki>ādojumu, kurā tika ņemti vērā </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i faktori: zvaigžņu veidošanās</nowiki> * [[Velārs līdzskanis]]: <nowiki>|palatāli]]) pirms līdzskanim </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>a [[priekšējās rindas patskani</nowiki> * [[Odrija Hepbērna]]: <nowiki>ācijas ''[[Market Garden]]''. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ā bada laikā, 1944. gada ziemā</nowiki> * [[Mašīnas telegrāfs]]: <nowiki>mandas == Mašīnas komandas ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as: * '''Full ahead''' (pilnu </nowiki> * [[Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja]]: <nowiki>s ''Civilkodeksa'' 60. un tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ie panti; * ir juridisks subje</nowiki> * [[Talmūds]]: <nowiki>rš|romiešu-jūdu kara]] un tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajām romiešu represijām. Vēl s</nowiki> * [[Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas]]: <nowiki> Frīdrihu Solmsu vienojās par </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>o: #Krievija un Prūsija vienoj</nowiki> * [[Līna Šterna]]: <nowiki>odzījumu [[gulags|Gulagā]] ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u piecu gadu izsūtījumu. == G</nowiki> * [[Uga Skulme]]: <nowiki>šas daudzas piemiņas izstādes </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās [[Latvija]]s vietās: dzimta</nowiki> * [[NURBS]]: <nowiki>kamēr (0, 0, 2, 1, 3, 3) nav. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>iem mezgliem ir tās pašas vērt</nowiki> * [[Eksonīms]]: <nowiki> «Pradai», Vilnius, 1996 sauc </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as pilsētas par ''Antverpenas'</nowiki> * [[Tankkuģis]]: <nowiki> {| class="wikitable" |+ '''</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>as grupas tiek lietotas naftas</nowiki> * [[Dvīņi]]: <nowiki>lo sarežģījumu sastopamība ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>a:<ref name="cliv" /> *neparei</nowiki> * [[RavMonE.exe]]: <nowiki>russ ir iedarbināts, tas veic </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās darbības: # Pārkopē sevi uz</nowiki>, <nowiki>iņa]] (''flash''), tas iekopē </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>os failus: * autorun.inf — skr</nowiki> * [[War]]: <nowiki> atbalsis, kā iepriekšējos un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajos darbos. "War" kļuva par </nowiki> * [[Slēdzenis]]: <nowiki>ša stīvās fonācijas pazīme ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ie patskaņi, kas tiek izrunāti</nowiki>, <nowiki>nētiskajā alfabētā]] iekļauti </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i eksplozīvie slēdzeņi. [[Nazā</nowiki> * [[Piņjiņa tabula]]: <nowiki>ļu. Piņjiņā tas tiek attēlots </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i: * ja fināle sākas ar ''i'',</nowiki>, <nowiki>u" un "ü" grupu fināles:''' ::</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ās fināles "i", "u" un "ü" gru</nowiki> * [[WiMAX]]: <nowiki>nā standarta priekšrocības ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as: * Uzlabota darbība tiešās</nowiki> * [[HIPERMAN]]: <nowiki>andarti == ETSI ir publicējis </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>us HIPERMAN standartus: * TS 1</nowiki> * [[ISO 8601]]: <nowiki>ks|vasaras un ziemas laiku]]. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>i pieraksti rāda vienu un to p</nowiki> * [[Ernests Gideons fon Laudons]]: <nowiki>Ivanovnas nāves 1740. gadā un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā galma apvērsuma Laudonam nāc</nowiki> * [[2008. gada Āfrikas Nāciju kauss]]: <nowiki>ieta tiek noteikta ņemot vērā </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>os kritērijus : <br /> a) iegū</nowiki>, <nowiki>'' === Simboliskā izlase === </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ie spēlētāji tika izvēlēti kā </nowiki> * [[Johans Reinholds fon Patkuls]]: <nowiki>da nāves sodu uz moku rata ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u ķermeņa saciršanu četrās daļ</nowiki> * [[Ligatūra]]: <nowiki>sti apvieno divus vienu otram </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>us burtus ar vienojošu kompone</nowiki>, <nowiki> ligatūras kombinē '''f''' ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajiem burtiem. Ievērojamākie p</nowiki>, <nowiki>u''', '''fy''' vai '''f''' ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>o [[pieturzīme|punktu]] vai pā</nowiki> * [[Zooropa]]: <nowiki>ums "[[Achtung Baby]]" un tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā "Zoo TV" koncertturneja. Alb</nowiki> * [[Pop (albums)]]: <nowiki>jo jau bija ieplānots albumam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās "PopMart" koncertturnejas s</nowiki>, <nowiki> U2 standartiem. Pēc albumam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās "PopMart" tūres, grupa ir p</nowiki>, <nowiki>ou Can't Leave Behind]]". Tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajā "Elevation" koncertturnejā</nowiki>, <nowiki>rsijās. Vēl pēc dažiem gadiem </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajā "Vertigo" koncertturnejā d</nowiki>, <nowiki>s topā nepavadīja ilgu laiku. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ie singli "Staring at the Sun"</nowiki> * [[Oracle Database]]: <nowiki>le versiju numerācijā izmanto </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>us kodus: * Oracle7: 7.0.16 — </nowiki>, <nowiki>tru. Oracle 10g datubāzei ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u operētājsistēmu un platformu</nowiki> * [[ISO 3166-1]]: <nowiki>6-1, ir to reģistrēt vienā no </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajiem avotiem:<ref>[http://www</nowiki>, <nowiki>= Oficiāli piešķirtie kodi == </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ais ir pilnīgs ISO 3166-1 kodu</nowiki> * [[Korejas karš]]: <nowiki>lēšanas ceļā, pamatojoties uz </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>iem faktoriem. Pirmkārt, ir jā</nowiki> * [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]: <nowiki>poļskas miera līgumā]] minēti </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i Livonijas zemes pilsnovadu c</nowiki> * [[Lietuvas lielkņaziste]]: <nowiki>0. gadā. Vītauta nāve, un tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā cīņa par varu, atslābināja L</nowiki> * [[Ziemas karš]]: <nowiki>|Pirmā pasaules kara]] un tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās [[Oktobra revolūcija|revolū</nowiki> * [[Autorallijs]]: <nowiki>s utt.). Šobrīd populāras ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as klases: * N grupa - starpta</nowiki> * [[Spējā izstrāde]]: <nowiki>ādes projektiem ir raksturīgi </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i principi: * Pasūtītāja apmie</nowiki> * [[Rakstzīmju kodējums]]: <nowiki> no šīs idejas. Tie izvirzīja </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>us jautājumus: kādas rakstzīme</nowiki> * [[Prostitūcija]]: <nowiki>mus, ja diagnosticēta kāda no </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajām slimībām: anoģenitālā [[h</nowiki> * [[Burts]]: <nowiki>s. === Dažādas rakstības === </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ie "alfabēti" (ne visi no tiem</nowiki> * [[Digrāfs]]: <nowiki>tviešu valodas ortogrāfijā ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i digrāfi: * '''dz''' - [[bals</nowiki> * [[Ātrslidošana olimpiskajās spēlēs]]: <nowiki>empionātā. == Disciplīnas == </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ajā tabulā ir parādīts, kuras </nowiki> * [[Zemūdens zemestrīce]]: <nowiki>= Zemūdens zemestrīces un tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ais [[cunami]] krastus sasnied</nowiki> * [[Francijas vēsture]]: <nowiki>ancijā arī pēc 1328. gada, jo </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās [[Valuā dinastija|Valuā]], </nowiki> * [[Eiropas Parlaments]]: <nowiki>s, kura tiek izmantota. ES ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as lēmumu pieņemšanas procedūr</nowiki> * [[1999. gada Izmitas zemestrīce]]: <nowiki> izraisīt vairākas citu citai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as zemestrīces, spriegums pārv</nowiki> * [[Islāmisms]]: <nowiki>hrir'', savukārt atbildēja ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>o: „Kad cilvēkiem, tādiem kā S</nowiki>, <nowiki>em jebkurā pasaules valstī ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>iem mērķiem: demoralizēt ameri</nowiki> * [[Eiropas Savienības valodas]]: <nowiki>iedzīvotāju valodu prasmes == </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ās tabulas ir veidotas pamatoj</nowiki>, <nowiki>''. Šīs programmas atbalstīja </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as aktivitātes: valodu skolotā</nowiki> * [[Ross Šteins]]: <nowiki> izraisīt vairākus citu citam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>us [[satricinājums|satricināju</nowiki>, <nowiki>mu jaunajai teorijai. Arī tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>o [[Dizdžes zemestrīce|Dizdžes</nowiki> * [[Džeimss Dīterihs]]: <nowiki> izraisīt vairākus citu citam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>us [[satricinājums|satricināju</nowiki> * [[Aikuts Barka]]: <nowiki> izraisīt vairākus citu citam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>us [[satricinājums|satricināju</nowiki>, <nowiki>kuts Barka prognozēja arī tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>o [[Dizdžes zemestrīce|Dizdžes</nowiki> * [[Ķīnas vēsture]]: <nowiki>pirms aptuveni 12 000 gadiem. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ajās tūkstošgadēs izveidojās v</nowiki>, <nowiki>o dinastiju atšķirtu no vēlāk </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajām Dzjiņ dinastijām, šo peri</nowiki>, <nowiki>adās [[Luojaņa|Luojaņā]], bet </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>o austrumu Dzjiņu dinastiju iz</nowiki> * [[Madonnas albumu diskogrāfija]]: <nowiki>albumi un to augstākās vietas </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajos topos: {{columns |width</nowiki> * [[Madonnas singlu diskogrāfija]]: <nowiki>singli un to augstākās vietas </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajos topos: == Singli == {{To</nowiki> * [[Laga]]: <nowiki>ztvērējs aprēķina vienu otrai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as kuģa atrašanās vietas. Pēc </nowiki> * [[2008. gada laikapstākļi Latvijā]]: <nowiki>s bija sestais siltākais, tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ais 2008. gada janvāris — 15. </nowiki> * [[Lieldienu sala]]: <nowiki>eijerdāls|Tūram Heijerdālam]] </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>o: "Starp mūsu senčiem ir biju</nowiki> * [[Viduszeme]]: <nowiki>n sākotnējā plakanā Zeme, gan </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā apaļā pasaule, un tie parāda</nowiki>, <nowiki> kādu tai bija jāsaglabā visā </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajā laikā. Pasaules radikālā i</nowiki> * [[Cēsu kaujas]]: <nowiki>ight|Cēsu kauju gaita, un tām </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās Juglas kaujas]] [[Attēls:Ла</nowiki> * [[Čehu īpašvārdu atveidošana]]: <nowiki>alotni '''''"-ý"''''' atveido </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i: * Ar izskaņām '''''-ný, -lý</nowiki> * [[Slovāku īpašvārdu atveidošana]]: <nowiki>alotni '''''"-ý"''''' atveido </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i: * Ar izskaņām '''''-ný, -lý</nowiki>, <nowiki>(kalns)''. Vārdkopas atveido </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i: * Ja nosaukums sastāv no d</nowiki> * [[Brašova]]: <nowiki>. Tās etniskais iedalījums ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>s: [[Rumāņi]]: 258,042 (90.66</nowiki> * [[Gada pārskats]]: <nowiki>dē ne vēlāk kā pārskata gadam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā gada 1.aprīlī un lai jebkura</nowiki> * [[Senā Ķīna]]: <nowiki>ēšanas laiku attiecina arī uz </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajām [[Ķīnas dinastijas|Ķīnas </nowiki> * [[Nv]]: <nowiki>ideokartes, kas ir bāzētas uz </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ām NVIDIA mikroshēmām: [[RIV</nowiki> * [[The Need for Speed]]: <nowiki>nāda ātruma mašīnas. Spēlē ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās mašīnas: === A klase === *</nowiki> * [[Mazais Lācis]]: <nowiki>71 | 5,62 | 7,30 | G5 Kopā ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>o zvaigzni — [[Fizikālā dubult</nowiki> * [[OpenGL]]: <nowiki> Tas tiek panākts, izmantojot </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>os lietojumprogrammas saskarne</nowiki>, <nowiki>}}</ref> OpenGL 2.1 piedāvāja </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u funkcionaltāti: * OpenGL Ēno</nowiki> * [[Ērgļi (putni)]]: <nowiki>ref> Lielākie ērgļi apskatāmi </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā tabulā:<ref name=ferg/> {| </nowiki> * [[Latvijas Bruņotie spēki]]: <nowiki>ēsu kaujas|Cēsu kaujām]], tām </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā [[Strazdumuižas pamiers|Stra</nowiki> * [[Rundēnu pagasts]]: <nowiki>sta pašvaldības pārvaldībā ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās iestādes, kuras atrodas pag</nowiki> * [[Krievijas premjerministrs]]: <nowiki>mentu, Valdības vadītājs veic </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as funkcijas: * Nosaka valdība</nowiki> * [[Krievijas Valsts Dome]]: <nowiki>stitūcija (103. pants) nosaka </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as Valsts Domes funkcijas un p</nowiki>, <nowiki>ts Domes funkcijas un pieņemt </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>us lēmumus: * Apstiprināt vai </nowiki> * [[Krievijas Federācijas prezidents]]: <nowiki>as Federācijas prezidents dod </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u zvērestu: <blockquote> ''"Z</nowiki>, <nowiki>turto daļu, prezidents īsteno </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as pilnvaras: * Ar Valsts Dom</nowiki> * [[Arveds Švābe]]: <nowiki>īties, jo varēja atbildēt arī </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā nedēļā, saberzēja rokas. [..</nowiki> * [[Katiņas slaktiņš]]: <nowiki>na NKVD veiktos noziegumus un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>o noklusēšanu.<ref name="ipn_e</nowiki> * [[RadeonHD]]: <nowiki>da 11. jūniju dzinis atbalsta </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as ATI videokartes: * RV505: R</nowiki> * [[Beisbols 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]: <nowiki>s. Sacensībām kvalificējušās </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās izlases: * {{CHN}} (olimpis</nowiki> * [[Mazāko brāļu kapucīnu ordenis]]: <nowiki>as pastāvēšanu. Bulla ietvēra </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>us punktus: * tiesības dzīvot</nowiki> * [[OpenChrome]]: <nowiki>a 5. novembri dzinis atbalsta </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as VIA / S3 integrēto videokar</nowiki> * [[Ernsts Tempels]]: <nowiki>n komētas. E. Tempels atklāja </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>os asteroīdus: [[64 Angelina]]</nowiki> * [[Džims Kerijs]]: <nowiki>ra: Zvēru detektīvs]]" un tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajās komēdijās "[[Maska (filma</nowiki> * [[Tekvondo 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]: <nowiki>āts == Medaļas tiks sadalītas </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās disciplīnās: * Vīrieši ** L</nowiki> * [[Ankaras vilājets]]: <nowiki>karas ejālets]] tika sadalīts </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>os sandžakos (rajonos): * Ank</nowiki> * [[Dijāribekras vilājets]]: <nowiki>bekras vilājets tika sadalīts </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>os sandžakos (rajonos): Dijāri</nowiki> * [[Adanas vilājets]]: <nowiki>Adanas vilājets tika sadalīts </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>os sandžakos (rajonos): * Ad</nowiki>, <nowiki>Adanas sandžaks, kurā ietilpa </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i pagasti (kaza): Karaisali un</nowiki> * [[Beress Frederiks Skiners]]: <nowiki>tiski deduktīviem jēdzieniem. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>i, Skiners ir viens no redzamā</nowiki> * [[Ajdinas vilājets]]: <nowiki>ira]]. Vilājets tika sadalīts </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>os sandžakos (rajonos): * Izm</nowiki> * [[Trabzonas vilājets]]: <nowiki>bzonas vilājets tika sadalīts </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>os sandžakos (rajonos): * Tra</nowiki> * [[Sivasas vilājets]]: <nowiki>asa]]. Vilājets tika iedalīts </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>os sandžakos (rajonos): * Siv</nowiki> * [[Liturģiskā valoda]]: <nowiki>u kristieši]], kas pieder pie </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ām baznīcām: [[Haldejiešu Kato</nowiki> * [[Rīgas Stradiņa universitātes struktūrvienības]]: <nowiki>tāte|universitātēm]]. Tajā ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as struktūrvienības: == Fakul</nowiki> * [[Mukoviscidoze]]: <nowiki>bronhīts]], [[pneimonija]] ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ām [[bronhektāze|bronhektāzēm]</nowiki>, <nowiki>tāzēm]] un [[bronhiolīts]] ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u [[obliterācija|obliterāciju]</nowiki> * [[Nišantaši]]: <nowiki>]) mikrorajons, kurā ietilpst </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i kvartāli: Tešvikije (''Teşvi</nowiki> * [[Vienšūņi]]: <nowiki>dzkārtēja kodola dalīšanās ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u citoplazmas un šūnas membrān</nowiki> * [[Sekulārisms Turcijā]]: <nowiki>irmais pasaules karš]] un tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā [[Osmaņu impērijas sadalīšan</nowiki> * [[Latvijas okupācija (1940)]]: <nowiki>]]s bruņota sagrābšana ar tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u [[aneksija|aneksiju]], ko 19</nowiki> * [[Kvēlspuldze]]: <nowiki> barojošā sprieguma izmaiņām. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ām funkcijām ir liela praktisk</nowiki> * [[Fernando Torress]]: <nowiki>bra, kas guvuši ''hat-trick'' </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajās mājas spēlēs.<ref name = </nowiki> * [[Aita]]: <nowiki>mācijas avotos tiek izmantots </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>s zinātnisko nosaukumu pieraks</nowiki> * [[Bezastainie abinieki]]: <nowiki>. doi:10.1643/CH-07-225</ref> </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ā kurkuļu nogādāšana uz ūdenst</nowiki> * [[SOK valstu un teritoriju kodi]]: <nowiki>nālās Olimpiskās komitejas]]. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ajā tabulā ir apkopoti šobrīd </nowiki>, <nowiki>skajiem kodiem ir izskaidroti </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajās sadaļās. Tikai vasaras va</nowiki> * [[Ivars Kalniņš]]: <nowiki>'Hercogs'' * 1984 — "Pa pēdām </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ais" * 1984 — "[[Aveņu vīns (f</nowiki> * [[Akcija T4]]: <nowiki>Runas saturs īsos vārdos bija </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>s: "Karš iegājis izšķirošā sta</nowiki> * [[Bermontiāde]]: <nowiki> uzbrukuma plāns [[Rīga]]i ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u [[Vidzeme]]s un [[Igaunija]]</nowiki> * [[Beverīna]]: <nowiki>ndriķa hronikā]] ir atrodamas </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as norādes uz Beverīnas atraša</nowiki> * [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]: <nowiki>nkursā balsošanas kārtība būs </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>a. 50% no katras valsts kopējā</nowiki>, <nowiki>s savus balsošanas rezultātus </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā kārtībā:<ref>[http://www.esc</nowiki>, <nowiki>isā pasaulē būs pieejama caur </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>iem [[Eiropa]]s satelītkanālie</nowiki> * [[Šizofrēnija]]: <nowiki>uzskata, ka nozīme varētu būt </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>iem faktoriem: # '''Pārmantoja</nowiki> * [[Anšluss]]: <nowiki>eksija]] {{dat|1938|3|12}} ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u inkorporāciju [[Trešais reih</nowiki> * [[Krājumu vadība]]: <nowiki>istēmas''' var klasificēt pēc </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ām pazīmēm:<br /> 1) noliktava</nowiki>, <nowiki>šošanas pakāpe ir atkarīga no </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>iem variantiem:<br /> 1) momen</nowiki>, <nowiki>vitātes rādītājs , kas ietver </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as izmaksas:<br /> 1) glabāšan</nowiki>, <nowiki>s var būt dažāda rakstura. Ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i ierobežojuma veidi:<br /> - </nowiki> * [[GHV2 Remixed]]: <nowiki>sija kurā bija sastopamas arī </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as dziesmas: {| class="wikita</nowiki>, <nowiki>sija kurā bija sastopamas arī </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as dziesmas: {| class="wikita</nowiki> * [[Babilonijas trimda]]: <nowiki>rē == Babilonas trimda un tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā atgriešanās Izraēlā tiek uzs</nowiki>, <nowiki>]] nopostīšana, trimda un tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās atgriešanās tiek uztverts k</nowiki> * [[Meraija Kerija]]: <nowiki>cinājumu izturējās pret viņas </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>o [[Amerikas Savienotās Valsti</nowiki> * [[Latvijas Nacionālā opera un balets]]: <nowiki>operas un baleta teātris'''". </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ajā 3 gadus ilgajā [[Trešais r</nowiki> * [[Amway]]: <nowiki>piramīdshēmas]] apsūdzības ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>iem argumentiem - 1. Nav samak</nowiki> * [[Active Directory]]: <nowiki>Nosaukumu sistēma == AD uztur </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>us objektu nosaukumu formātus:</nowiki>, <nowiki>Tirgus” un domēnā foo.org būs </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>s atšķirīgais vārds: CN=HPLase</nowiki> * [[Ģeometrija]]: <nowiki> enciklopēdijā tiek piedāvāta </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>a aksiomu sistēma<ref name=":0</nowiki> * [[Svētais Nikolajs]]: <nowiki> kauja|Mancikertas kaujā]] un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās politiskās neskaidības, [[i</nowiki> * [[FIFA valstu kodi]]: <nowiki>> == Nesistemātiskie kodi == </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ie kodi attiecas uz valstīm, k</nowiki>, <nowiki>ļi</div> == Atceltie kodi == </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ie kodi lietoti valstīm un ter</nowiki> * [[Rāmsaras konvencija]]: <nowiki></ref> 2008. gadā Latvijā ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as konvencijā iekļautas terito</nowiki> * [[Sabiedriskais transports Rīgā]]: <nowiki>inētajiem maršrutiem vēl bija </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i: * Vecpilsēta—Jahtklubs (Ba</nowiki> * [[Analogciparu pārveidotājs]]: <nowiki>amata tipu iespējas parādītas </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā zīmējumā: [[Attēls:ACP_veid</nowiki> * [[Melngalvji]]: <nowiki>vju statūtiem iespējams minēt </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>us melngalvju amatus: muižkung</nowiki> * [[Kalns]]: <nowiki> formas, kas atbilst kādam no </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>iem kritērijiem:<ref>{{cite we</nowiki> * [[2009. gada laikapstākļi Latvijā]]: <nowiki>ās dienās nokrišņu summa bija </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>a: Cēsis 67 mm, [[Jēkabpils]] </nowiki> * [[Zirga gaitas]]: <nowiki>oļo, tā kājas pieskaras zemei </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i: kreisā pakaļkāja, kreisā pr</nowiki> * [[European Dance Traxx]]: <nowiki> Information Services" apkopo </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>us topus: * European Dance Tra</nowiki> * [[Ford Capri]]: <nowiki>ā lietoja atlikušos 2.0 L V4. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ais 1973. g. kļuva Capri visiz</nowiki>, <nowiki>rdotiem 1.2 miljoniem auto un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās 1973. gada eļļas krīzes, Fo</nowiki>, <nowiki>ojās tikai Saarlouis rūpnīca. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ajā gadā Capri pameta Amerikas</nowiki>, <nowiki> Mark 1 Capri uzlabojumus, ne </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>os Mark 2 un Mark 3 modeļus ķe</nowiki> * [[Doma laukums]]: <nowiki>ecrīgas nemieri|mītiņš un tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ais grautiņš Vecrīgā]]. Piedal</nowiki> * [[Ford Consul Classic]]: <nowiki>enus un aprēķinu gaitā ieguva </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>o: * Maksimālais ātrums 126,2 </nowiki> * [[Mercury Comet]]: <nowiki>ājot iepriekšējo S-22 modeli. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>i, gatavībā bija '''Caliente''</nowiki>, <nowiki>Jaunais modelis bija pieejams </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajos veidos: 1). 4.95 L V-8. </nowiki>, <nowiki>72. gada modeļi bija pieejami </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajās variācijās: 1). Pamata 2</nowiki> * [[Naudas plūsma]]: <nowiki>audas plūsmas plānu, veicamas </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as darbības noteiktā secībā: *</nowiki> * [[Vidējā svērtā kapitāla cena]]: <nowiki>to kapitāla cenu aprēķina pēc </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as formulas: : <math>WACC = E </nowiki>, <nowiki>apitāla cena, var izteikt arī </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i: : <math>WACC = \sum (k_i(w</nowiki>, <nowiki> svērtā kapitāla cena. Rodas </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>s jautājums: vai uzņēmuma kapi</nowiki> * [[Stefans Batorijs]]: <nowiki>ēšu atbalstīja [[Hābsburgi]], </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajā pilsoņu karā Bēkēšs tika p</nowiki> * [[2012. gads]]: <nowiki>āzes balonu sprādzienā un tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā ugunsgrēkā [[Maskava]]s rest</nowiki> * [[Cietumi Latvijā]]: <nowiki>cas uz visu nodaļu --> pastāv </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i cietumu tipi: * slēgtais; * </nowiki>, <nowiki>/>. Būtiskākās problēmas ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās<ref name=":0" />: * apciet</nowiki> * [[Dundagas novads]]: <nowiki>== Kultūra == Novadā darbojas </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i kultūras centri: Dundagas Ku</nowiki> * [[Mercury Capri]]: <nowiki>ite Magic”, bet trūcīgāk gāja </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajā gadā, kad saražoti bija ti</nowiki> * [[Afganistānas pilsoņu karš]]: <nowiki>toriogrāfijā]] parasti izdala </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>us Afganistānas pilsoņu kara e</nowiki> * [[Hārvijs Milks]]: <nowiki> domē, viņa slepkavība un tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ie procesi iezīmēja izmaiņas s</nowiki> * [[Tuvredzība]]: <nowiki>). Darbavietā svarīgi ievērot </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>us faktorus: * pietiekams apga</nowiki> * [[Ping]]: <nowiki>uz sava datora, tad jārīkojas </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i: Start->Run, ieraksti "cmd" </nowiki> * [[Ford Anglia]]: <nowiki>jās ap Ford Anglia zādzību un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>iem mēģinājumiem to atjaunot. </nowiki> * [[Mezanīns]]: <nowiki>lvenie izcenojuma elementi ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i: * Procentu likmi veido esoš</nowiki> * [[Traces of Sadness]]: <nowiki>rsijām, kuru starpā ir grupas </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā albuma ''[[Blue Tattoo]]'' t</nowiki> * [[Rīgas klimats]]: <nowiki> sniega sega Rīgā ir novērota </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>os datumos:<ref>[http://www.me</nowiki> * [[Programmatūras izmaiņu pieprasījums]]: <nowiki>u autori (avoti) visbiežāk ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i: * ziņojumi par problēmām, k</nowiki> * [[2009. gads kosmonautikā]]: <nowiki>bservatorijas. 7. martā Zemei </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā [[heliocentriskā orbīta|heli</nowiki> * [[Metaanalīze]]: <nowiki> dara to iespējamu, un tam ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i raksturojoši rādītāji: * Ta</nowiki>, <nowiki>s-ratio)) ja vien tas izpilda </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>us kritērijus: ** Tas ir salī</nowiki> * [[Ford Consul]]: <nowiki>ās pavisam). Instrumenti bija </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i: spidometrs, ampērmetrs un d</nowiki> * [[Spāņu īpašvārdu atveidošana]]: <nowiki>Minētās valodas tiek lietotas </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajos autonomajos reģionos: [[G</nowiki>, <nowiki>lsmes īpašvārdus, ņemami vērā </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i aspekti: * Personvārdi atvei</nowiki>, <nowiki> (uzsvars) pārsvarā pakļaujas </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>iem diviem likumiem: * priekšp</nowiki> * [[Vespasiāns]]: <nowiki>ommzels: "Gan Vespasiāns, gan </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ie imperatori attiecībā pret j</nowiki> * [[Kategoriju vadība]]: <nowiki>analīzi — speciālisti piedāvā </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u kategoriju vadības definīcij</nowiki>, <nowiki>vadības procesa definīcija ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>a: ''Kategoriju vadība ir for</nowiki> * [[VIA Nano]]: <nowiki> * Visi modeļi savietojami ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>iem mikroshēmojumiem: [[VIA VX</nowiki>, <nowiki> * Visi modeļi savietojami ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>iem mikroshēmojumiem: [[VIA VX</nowiki>, <nowiki> * Visi modeļi savietojami ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>iem mikroshēmojumiem: VIA [[VX</nowiki>, <nowiki> * Visi modeļi savietojami ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>iem mikroshēmojumiem: VIA [[VX</nowiki> * [[Baltijas Tautu komeršs]]: <nowiki>karš|Otrajam Pasaules karam]] </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā [[Latvijas okupācija (1940)|</nowiki> * [[Kristaps Rudzītis]]: <nowiki>Otrais pasaules karš]] un tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ie padomju reakcijas gadi apst</nowiki> * [[Ziemeļu krusta kari]]: <nowiki> [[Jeruzaleme]]s ieņemšanu un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u krustnešu valstu nodibināšan</nowiki> * [[Porsche]]: <nowiki>[ģerbonis]], kurā ir iekļauta </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>a informācija: sarkani melnas </nowiki> * [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles]]: <nowiki>ajās spēlēs sacensības notika </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>os veidos (izcelti sporta veid</nowiki> * [[Šlīfena plāns]]: <nowiki>] pie varas [[1888]]. gadā un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās atsvešināšanās no Krievijas</nowiki> * [[Kultūraugsne]]: <nowiki> un tam nav krasas robežas ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>iem horizontiem. Augsnes reakc</nowiki> * [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]: <nowiki>s savus balsošanas rezultātus </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā kārtībā:<ref>{{Tīmekļa atsau</nowiki> * [[Freds Dērsts]]: <nowiki>ināt pūli, Dērsts teica pūlim </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>o: "Es nedomāju, ka Jums jānom</nowiki> * [[Latvijas Satversmes sapulce]]: <nowiki> Pārējo vietu sadalījums bija </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>s: [[Vācbaltu partiju padome|V</nowiki> * [[Viduslatvijas zemiene]]: <nowiki> Viduslatvijas zemieni iedala </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās sīkākās vienībās: Rīgavas l</nowiki> * [[Franču īpašvārdu atveidošana]]: <nowiki>atdarināms ar ''e'' vai ''ē'' </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>os gadījumos: * ja, ''e'' atme</nowiki> * [[Rīgas ģerbonis]]: <nowiki>ināja jaunu Rīgas ģerboni ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u aprakstu<ref>{{Tīmekļa atsau</nowiki> * [[Baldones ģerbonis]]: <nowiki>dikas komisijai tika nosūtīts </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>s pilsētas ģerboņa apraksts: </nowiki> * [[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm]]: <nowiki>Čehija|Čehijā]], kvalificējās </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as [[Eiropa]]s komandas: * {{f</nowiki> * [[Indijas vēsture]]: <nowiki>at|2008|04|23||bez}} }}</ref> </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ā Deli sultanāta Mamluku dinas</nowiki>, <nowiki>šanu ar indiešu dalībniekiem, </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i paplašinot padomnieku līdzda</nowiki>, <nowiki>džābas un Bengālijas provinču </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā sadalīšana, radīja nemierus </nowiki> * [[Andrejeva pret Latviju]]: <nowiki>ija 6500 [[eiro]] apmērā. == </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ie notikumi == N. Andrejevai </nowiki> * [[Reja (pavadonis)]]: <nowiki> tām ir atšķirīgas vadošās un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās puslodes. Tas norāda uz līd</nowiki>, <nowiki>edzamas uz Mēness un Merkūra. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ajā puslodē ir spožu svītru tī</nowiki>, <nowiki>ērojumi, kurai ir vēl tumšāka </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā puslode un līdzīgas, bet dau</nowiki>, <nowiki>u attēls Rejai, norādot blāvo </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>o puslodi Image:Rhea ice cliff</nowiki> * [[Skanste (Rīgas apkaime)]]: <nowiki>īvotāju kā Rīgā, situācija ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>a: [[Krakova|Krakovā]] (nepiln</nowiki> * [[Mocarta 41. simfonija]]: <nowiki>ētisku kodolintonāciju un tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u lejupejošu gammveida balsi (</nowiki> * [[Bēres]]: <nowiki>, vai ugunī ([[kremēšana]] ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u urnas ar pelniem apglabāšanu</nowiki> * [[Indonēziešu valoda]]: <nowiki> kā atsevišķa vienība, un arī </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajos gadsimtos tās galvenā atš</nowiki>, <nowiki>ltot") * ''pe-'' (atkarībā no </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā burta arī ''peng-, pem-, pen</nowiki> * [[Talsu novads (2009—2021)]]: <nowiki>jas kara]] (1558—1583) un tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās [[Livonijas Konfederācija]]</nowiki>, <nowiki>eļu karš]] (1655—1661) un tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ais [[mēris]]. Apvidus tika st</nowiki>, <nowiki>a pils]], saimniecība panīka. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ais [[Lielais Ziemeļu karš]] (</nowiki> * [[Traces of Sadness (Live in Estonia)]]: <nowiki>mam ''[[Traces of Sadness]]'' </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās koncerttūres, Vanilla Ninja</nowiki> * [[Spānijas politika]]: <nowiki>. gada ekonomiskajai krīzei]] </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ie mēneši radīja smagus zaudēj</nowiki>, <nowiki> pārstāvības oficiālo kārtību </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā priekšrocību secībā: tuvākie</nowiki> * [[Latvijas Senāts]]: <nowiki>prokuratūra, kurā darbojušies </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i Senāta virsprokurori un Senā</nowiki> * [[Flags of the World]]: <nowiki> karoga simbolismu raksturoja </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i: {{cquote|Baltā krāsa simbo</nowiki> * [[Veksiloīds]]: <nowiki>'), kurš veksoloīdu definējis </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i: {{cquote|Objekts, kurš fun</nowiki> * [[Hezeras Universitāte]]: <nowiki>istra programmas ir pieejamas </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās programmās: Angļu kā otrās </nowiki> * [[Mihailo-Larine]]: <nowiki>omerālas ekonomiskās piezīmes </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as pēc samazinātā plāna zemes </nowiki>, <nowiki>917. gada revolūcija]] un tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ie notikumi krasi izmainīja mē</nowiki> * [[Vieglo automašīnu klasifikācija pēc izmēra]]: <nowiki>žieru automašīnu tirgus dalās </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>os segmento<ref>http://ec.euro</nowiki> * [[Ladonija]]: <nowiki>u]] no rezervāta teritorijas. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>i skulptūras ir ārpus likuma j</nowiki> * [[Aritmētika]]: <nowiki>stundās līdz 6. klasei. 7. un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajās klasēs matemātikas stundā</nowiki> * [[.ae]]: <nowiki>a 26. aprīlī ir akreditēti 20 </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i reģistratori <ref name="sara</nowiki> * [[Kārina Pētersone]]: <nowiki>ldībā]], saglabājot amatu arī </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajās [[Šķēles 3. Ministru kabi</nowiki> * [[Rammstein]]: <nowiki>ažiem koncertierakstiem. === </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ie albumi. ''Reise, Reise; Ros</nowiki>, <nowiki>dalībnieki notikušo komentēja </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=</nowiki> * [[Sauka (dabas parks)]]: <nowiki>ritorija pa pagastiem sadalās </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i: [[Saukas pagasts]] 23,2km<s</nowiki> * [[Elizejas lauki]]: <nowiki>date=23 July 2017}}</ref> Arī </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā apbalvošanas ceremonija noti</nowiki> * [[Matrica]]: <nowiki>edzenu teorija|gredzenus]]. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>i jēdzieni un lielumi ir attie</nowiki> * [[2005. gada 9. janvāra orkāns Latvijā]]: <nowiki>ja iedzīvotājiem sastāvēja no </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>iem punktiem: * Iedzīvotājiem,</nowiki> * [[Gersicania]]: <nowiki>s un galējā veidā tās pieņēma </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i: "Amicus amico, omnia patri</nowiki> * [[.bg]]: <nowiki>[ccTLD]]). Šim domēnam pastāv </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i ierobežojumi: * reģistrētāja</nowiki> * [[Centrālās vietas teorija]]: <nowiki>stības modeli, kas balstās uz </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>iem pieņēmumiem: * teritorija </nowiki>, <nowiki>rarhijas, par kuram var veikt </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>us vispārinājumus:<br /> 1. Jo</nowiki> * [[Ciems (biezi apdzīvota vieta)]]: <nowiki>raksts publicēts un izmainīts </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>os gados: * [[1925]]. gadā pu</nowiki> * [[VAZ-2101]]: <nowiki>nības automobilizācijā ar tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ām pozitīvajām un negatīvajām </nowiki> * [[VAZ-2102]]: <nowiki>stiem. Turpmāk rūpnīca veica </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u automobiļa modernizāciju: * </nowiki> * [[Nazis]]: <nowiki>ēc formas asmeņus var iedalīt </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>os tipos: '''1''' — ar taisnu</nowiki> * [[Daugavpils ģerbonis]]: <nowiki> kuri nosaka pilsētas ģerboņa </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u lietošanas kārtību: <blockq</nowiki>, <nowiki>04.2009.)</ref> ir lietojamas </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as karoga krāsas: {| class="wi</nowiki> * [[Diona (pavadonis)]]: <nowiki> tumšāku reljefu ar lauzumiem </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajā puslodē]] Diona sastāv gal</nowiki>, <nowiki>abām ir atšķirīgas vadošās un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās puslodes. Dionas vadošajā p</nowiki>, <nowiki>u un tā ir vienādi spoža. Tās </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā puslode tikmēr satur neparas</nowiki>, <nowiki>edzamas švīkas, kas klāja tās </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>o puslodi. Šo izīmju izcelsme </nowiki>, <nowiki>lta ar milzīgiem lūzumiem tās </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajā puslodē. ''Cassini'' zond</nowiki>, <nowiki>rāterotās teritorijas atrodas </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajā puslodē, kamēr mazāk krāte</nowiki>, <nowiki> vadošajā puslodē un mazāku — </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajā puslodē. Tas liek domāt, k</nowiki>, <nowiki>Polydeuces, kas kustas Dionas </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajā Lagranža punktā, L <sub>5.</nowiki> * [[Hiperions (pavadonis)]]: <nowiki>doņiem, kam ir kontrastējošas </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās un vadošās puslodes.<ref>{{</nowiki> * [[Valkas pilsētas teātris]]: <nowiki>kā notika [[1996]]. gadā, tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ie festivāli [[1998]]., [[2001</nowiki> * [[Kriss Pols]]: <nowiki>zultātu ziņā līdzīga bija arī </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā sezona, kur "Rockets" konfer</nowiki> * [[Jūrasgovs]]: <nowiki>ais konflikts reģionā, un tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā [[nafta]]s noplūde jūrā. Šob</nowiki> * [[Poļu—zviedru kari]]: <nowiki>audējumus karadarbības un tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>o bada gadu un mēra epidēmiju </nowiki> * [[Menopauze]]: <nowiki>uro ovulācijas izbeigšanās ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u amenoreju. Klimaktēriju raks</nowiki>, <nowiki>r olnīcu funkciju izsīkums ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u amenoreju līdz [[40 gadu]] v</nowiki> * [[Alkoholisms]]: <nowiki>oloģiskā atkarība) un pēc tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā fiziskā atkarība no alkohola</nowiki> * [[Pēteris Upītis (dārzkopis)]]: <nowiki>ņu padomes lēmumu reģistrētas </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as šķirnes: * aveņu šķirne ‘Iv</nowiki> * [[2010. gadi]]: <nowiki>bālās finanšu krīzes]] un tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās [[Eirozonas krīze]]s ietekm</nowiki>, <nowiki>emestrīce|zemestrīce]] un tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>s [[cunami]], kuros gāja bojā </nowiki>, <nowiki>ja [[10. Saeima]]s atlaišanu. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ajās [[11. Saeimas vēlēšanas|1</nowiki> * [[2010. gada laikapstākļi Latvijā]]: <nowiki>em par normu mēnešiem un tiem </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā septembra, kura vidējā gaisa</nowiki> * [[Karš Afganistānā (2001—2014)]]: <nowiki>e atbalstīja iebrukumu un tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās stabilizācijas operācijas, </nowiki> * [[Nipmuki]]: <nowiki>dzinot lielāko daļu pilsētas. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ās vērienīgākās akcijas ar nip</nowiki> * [[2010. gada Āfrikas Nāciju kauss]]: <nowiki>ieta tiek noteikta ņemot vērā </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>os kritērijus:<ref>{{Tīmekļa a</nowiki>, <nowiki>}} === Simboliskā izlase === </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ie spēlētāji tika atzīti par l</nowiki> * [[Kepena klimata klasifikācija]]: <nowiki> B)"</ref> Šo slieksni nosaka </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i: * Lai atrastu nokrišņu sli</nowiki>, <nowiki>]]. * C Grupā klimatus iedala </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i: ** '''[[Vidusjūras klimats|</nowiki>, <nowiki>C. * D grupas klimatus iedala </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i: ** '''Mitri kontinentāli kl</nowiki> * [[Rietumāfrikas laiks]]: <nowiki> Rietumāfrikas laiku izmanto </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as valstis: * {{ALG}} * {{AGO}</nowiki> * [[Andrejs Rastorgujevs]]: <nowiki>]] sprinta distancē, sprintam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajā iedzīšanas distancē finišē</nowiki> * [[Žanna Juškāne]]: <nowiki>gums PK posmā] Delfi.lv</ref> </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ajā iedzīšanas distancē sporti</nowiki> * [[Sausās ielejas]]: <nowiki>ra glečera]] daļu, kā arī tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā sausā ieleja tika nosaukta T</nowiki> * [[Ramšteinas katastrofa]]: <nowiki>t aviošovus. Tika izstrādāti </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i aviošovu rīkošanas noteikumi</nowiki> * [[27. trolejbusu maršruts (Rīga)]]: <nowiki>. maršruta trolejbusi kursēja </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i: Virzienā '''[[Rīgas dzelzc</nowiki> * [[Magdalēna Neinere]]: <nowiki>i saite}} {{de ikona}}</ref> </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ajos Pasaules kausa posmos viņ</nowiki>, <nowiki>tacenter}} {{en ikona}}</ref> </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ajā posmā Oslo viņa ierindojās</nowiki>, <nowiki>|3|18||bez}}}}</ref> savukārt </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajā iedzīšanā viņa ar piecām k</nowiki> * [[Ziemeļu Investīciju banka]]: <nowiki>ā. Bankai izsniedz kredītus </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās prioritārajās nozarēs: * e</nowiki> * [[Daudzdimensiju analīze]]: <nowiki>orcijas skalas palīdzību, tad </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as daudzdimensiju analīzes teh</nowiki>, <nowiki>ng]])''''' Šī tehnika risina </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u problēmu — ja mēs novēroto l</nowiki>, <nowiki>i kārtas līmeņa iespējas, tad </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as tehnikas ir piemērotas: ''</nowiki> * [[Klasteru analīze]]: <nowiki>asteru analīzi, ir raksturīgi </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i galvenie soļi: # [[dati|datu</nowiki> * [[Olingi]]: <nowiki>ngu ģintī būtu jābūt 4 sugām. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ā sistemātika atspoguļo šo ied</nowiki> * [[Rietumantarktīda]]: <nowiki>iskā ģeofizikas gada]] un tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>o pētījumu laikā tika atklāts,</nowiki> * [[Veselības apdrošināšana]]: <nowiki>bas apdrošināšanā var izdalīt </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>us līmeņus: # pacienta iemaksa</nowiki> * [[Harpūna]]: <nowiki>ci gan šajā laikmetā, gan arī </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>os [[akmens laikmets|akmens]],</nowiki> * [[Zvaigžņu Vārti]]: <nowiki>sturi, lika pamatus visai tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajai Zvaigžņu Vārtu produkcija</nowiki> * [[Antarktikas Līgums]]: <nowiki>enā funkcijas attiecināmas uz </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ām jomām: * Ikgadējo Antarktik</nowiki> * [[Miltons Rokīčs]]: <nowiki>rliecināti, ka ir [[Jēzus]]. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ās desmitgades laikā M.Rokīčs </nowiki> * [[Trolejbuss]]: <nowiki>ka ķēdei. Šajā gadījumā rodas </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>a elektriskā ķēde: kontaktvads</nowiki>, <nowiki>16.jpg|Luksofors parāda tālāk </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās pārmijas braukšanas virzien</nowiki> * [[8. trolejbusu maršruts (Rīga)]]: <nowiki>. maršruta trolejbusi kursēja </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i: Virzienā '''[[Rātslaukums </nowiki>, <nowiki>. maršruta trolejbusi kursēja </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i: Virzienā '''[[Rīgas dzelzc</nowiki> * [[.as]]: <nowiki>kuram, šis domēns ir populārs </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u iemeslu dēļ: * ''AS'' jeb ''</nowiki> * [[Penguin (raķete)]]: <nowiki>n * Helikopteri (sertificētas </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>iem helikopteriem): ** Bell 41</nowiki> * [[Annas Frankas dienasgrāmata]]: <nowiki>alva|Pulicera balvu]], un tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā filma apveltīja Šelliju Vint</nowiki> * [[Kevins Durants]]: <nowiki>umu viņam izdevās atkārot arī </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajā sezonā. 2019. gada NBA fin</nowiki> * [[Amundsenskota-Sautpola]]: <nowiki>as pētījumu programmas ietver </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as nozares: * [[glacioloģija]]</nowiki> * [[Izkārnīšanās]]: <nowiki>m cilvēkam tiek raksturota ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>iem fizioloģiskiem parametriem</nowiki>, <nowiki>sastāvs veseliem cilvēkiem ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>s: [[slāpeklis]] N<sub>2</sub></nowiki> * [[Alfrēds Riekstiņš (karavīrs)]]: <nowiki>šanas karagūstekņu nometnē un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās [[Baltiešu izdošana|izdošan</nowiki> * [[Dokumentālā hipotēze]]: <nowiki> Vellhauzena formulējums bija </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>s: * Jahvista avots (J, {{val-</nowiki> * [[Vostoka]]: <nowiki>veikti pētījumi un novērojumi </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās disciplīnās:<ref>[http://ww</nowiki> * [[Firns]]: <nowiki>n polārajos apgabalos. Izšķir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>us firna paveidus: * Infiltrā</nowiki> * [[Pārmaiņu vadīšana]]: <nowiki>rmaiņu vadīšanas jomā, sniedz </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u definīciju pārmaiņu vadīšana</nowiki>, <nowiki>alvenie posmi == Var izdalīt </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>us galvenos pārmaiņu vadīšanas</nowiki> * [[Kohēzijas politika]]: <nowiki>m. Tomēr noteikti ir jāpiemin </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i vissvarīgākie [[Eiropas Komi</nowiki> * [[Alternatīva degviela]]: <nowiki>Savienība]] u.c.) ir pieņemti </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i biodīzeļa apzīmējumi: B100 i</nowiki> * [[Karšuva]]: <nowiki>salā" kopā ar tai pakļautajām </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajām sufraganbīskapijām, starp</nowiki> * [[VID datu noplūde]]: <nowiki>īma "Neo".<ref name="nopl" /> </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>o mēnešu laikā viņš, izmantojo</nowiki> * [[Bleiks Grifins]]: <nowiki> lieliskā pirmā sezona. Tomēr </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajās sezonās viņš guva vairāka</nowiki> * [[Degšana]]: <nowiki>ēdes reakcijas produkti, - un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>a pilnīga vielas sadegšana. Ab</nowiki> * [[Bīskaps]]: <nowiki>bīskapu kolēģija == Iekļaujas </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i bīskapi:<ref>{{Cite web|url=</nowiki> * [[Lielais Romas ugunsgrēks]]: <nowiki>grēka jūdi tika plaši vajāti. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ā vardarbībā paši ievērojamāki</nowiki> * [[Patagonija]]: <nowiki>ājiem par visu valsti redzami </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā tabulā. {| class="wikitable"</nowiki> * [[Stefens Karijs]]: <nowiki>[[Toronto "Raptors"]]. Divās </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajās sezonās vairāki komandas </nowiki> * [[Princeses Elizabetes Zeme]]: <nowiki>u]]. Piekraste nosacīti dalās </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>os sektoros: * [[Leopolda un A</nowiki> * [[Smoļenskas aviokatastrofa]]: <nowiki> par tuvumu zemei un ignorēja </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>os brīdinājumus par lidošanu t</nowiki> * [[Deivisa (polārstacija)]]: <nowiki>enotas pētniecības programmas </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās nozarēs: * Antarktikas jūra</nowiki> * [[Maka Robertsona Zeme]]: <nowiki>iekraste nosacīti ir sadalīta </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>os sektoros: * [[Larsa Kristen</nowiki> * [[Pārnadži]]: <nowiki>s of Placental Mammals]</ref> </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ā sistemātika izveidota [[2009</nowiki> * [[Pērtiķi]]: <nowiki>arinda}} == Klasifikācija == </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ā klasifikācija atspoguļo pērt</nowiki> * [[Fotoaparāts]]: <nowiki>ametru mērīšana, apstrādei un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i fotoaparāta izpildmehānismu </nowiki> * [[Ojārs Ēriks Kalniņš]]: <nowiki>atvijas institūtu, ir saņēmis </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>us apbalvojumus: * 2000. gada </nowiki> * [[Puspērtiķi]]: <nowiki>06</ref> == Klasifikācija == </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ā klasifikācija atspoguļo pusp</nowiki> * [[Brīvā Daugava]]: <nowiki>"Brīvā Daugava" ir strādājuši </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i [[redaktors|redaktori]] — O.</nowiki> * [[Ebreju vēsture Latvijā]]: <nowiki> konkurenci vācu tirgotājiem. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ajos pāris gadsimtos ebreji Li</nowiki> * [[Glāze piena]]: <nowiki>s Stībelis par albumu izsakās </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i<ref>[http://www.platforma.lv</nowiki> * [[Krustpils kultūras nams]]: <nowiki>īvi == Kultūras namā darbojas </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i Tautas mākslas kolektīvi: Ta</nowiki> * [[Tampabejas "Lightning"]]: <nowiki>uss|Stenlija kausu]] izcīnīja </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajā 2020.—21. gada sezonā, fin</nowiki> * [[Militārais identifikācijas žetons]]: <nowiki>liek pie karavīra. Žetonos ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>a informācija: * Augšējā daļa</nowiki>, <nowiki>ru identifikācijas žetonos ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>a informācija: * Uzvārds * Vār</nowiki>, <nowiki>pie ķermeņa. Žetonos iekļauta </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>a informācija:<ref>[http://www</nowiki>, <nowiki>]] identifikācijas žetonos ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>a informācija: * [[Uzvārds]] *</nowiki>, <nowiki>rakstīta augšpēdu. Žetonos ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>a informācija: Priekšpuse * L</nowiki> * [[Komandas psiholoģija]]: <nowiki>tu par komandu, ir jāizpildās </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajiem nosacījumiem: # Kopēji u</nowiki>, <nowiki>iprās puses un trūkumi (skat. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajā tabulā)<ref>R. Meredits Be</nowiki> * [[I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki]]: <nowiki>oma baznīca|Doma baznīcā]] ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u mielastu [[RLB]] namā; * 28.</nowiki> * [[Harisons Fords]]: <nowiki>dušā šķirsta meklējumos]]" un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>os piedzīvojumu turpinājumos. </nowiki> * [[Vladimirs Petrovs (diplomāts)]]: <nowiki>ciema]] iznīcināšanai, un tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajam badam. Dienot šifrēšanas </nowiki> * [[Iekšlietu Tautas komisariāta Valsts Politpārvalde]]: <nowiki>i GPU centrālajam aparātam ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>a struktūra: * Administratīvā-</nowiki> * [[Bibliotekārs]]: <nowiki>a bibliotekāru strādā kāda no </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajiem sektoriem bibliotēkā: *</nowiki> * [[Latvijas Neredzīgo bibliotēka]]: <nowiki> un darbībā nodaļa balstās uz </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ām '''pamatvērtībām''': lasītā</nowiki>, <nowiki>idā.<br /> <br /> BRN piedāvā </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>us bezmaksas Lasītāju pakalpoj</nowiki> * [[Romans Suta]]: <nowiki>zstādēs. Māksliniekam bijušas </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as personālizstādes: Rīgā, kop</nowiki> * [[Štiglica Centrālā tehniskās zīmēšanas skola]]: <nowiki> paplašinātas. Tika atvērtas </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as klases: dekoratīvās [[glezn</nowiki> * [[Datu izvilkšana, transformēšana un ielāde]]: <nowiki> un ielādes process sastāv no </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>iem posmiem<ref name="autogene</nowiki> * [[Bērnudārzs]]: <nowiki>īnā lielākoties tiek iedalīti </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās pakāpēs: 1. Rotaļu grupiņa </nowiki> * [[2009.—2010. gada NHL sezona]]: <nowiki> Rezultatīvākie spēlētāji === </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ie spēlētāji bija līgas līderi</nowiki> * [[2010.—2011. gada NHL sezona]]: <nowiki> Rezultatīvākie spēlētāji === </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ie spēlētāji bija līgas līderi</nowiki> * [[Interneta bibliotēka Atlants]]: <nowiki>orijās. Tematiskās grupas ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as: * ''Eksaktās un dabas zinā</nowiki> * [[Oligofrenopedagoģija]]: <nowiki>ija nozares mērķis ir risināt </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as problēmas: garīgās atpalicī</nowiki> * [[Rasels Vestbruks]]: <nowiki>rtoja šo sasniegumu arī divās </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajās sezonās). 2021. gada maij</nowiki>, <nowiki>am izdevās atkārtot arī divās </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajās sezonās, atkal sasniedzot</nowiki> * [[Ātrās kārtošanas algoritms]]: <nowiki>ā algoritms var tikt izteikts </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i: '''function''' quicksort(</nowiki>, <nowiki>itma pareizums ir balstīts uz </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>iem argumentiem: * Katrā iterā</nowiki>, <nowiki>funkcijas pseidokods izskatās </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i: '''function''' partition</nowiki>, <nowiki>s nav tik sarežģīti un tas ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>s: '''procedure''' quickso</nowiki>, <nowiki>ekurences aprēķina formula ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>a: :<math>T(n) = \mathcal{O}(</nowiki>, <nowiki>m. Tādā gadījumā rekurence ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>a: :<math>T(n) = \mathcal{O}(n</nowiki>, <nowiki>(n-1).</math> un rezultāts ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>s: <math>T(n) = \mathcal{O}(n^</nowiki> * [[Datu integritāte]]: <nowiki> lielākai modeļu daļai nosaka </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as prasības: # Pieejamība; # V</nowiki> * [[Latvijas Krājbanka]]: <nowiki>vienoto Baltijas banku]]. Tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā publiskajā piedāvājumā par p</nowiki> * [[Novaja Zemļa]]: <nowiki>iku]] apvērsuma 1917. gadā un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā [[Krievijas pilsoņu karš|pil</nowiki> * [[Mirjama Gesnere]]: <nowiki>ses sastāvā 4×5 km distancē. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ajās sezonās M. Gesnere vairāk</nowiki> * [[Dundagas rajons]]: <nowiki>onā dibināšanas brīdī ietilpa </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i ciemi (ciema padomes):<ref>{</nowiki>, <nowiki>ikvidēšanas brīdi rajonā bija </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as administratīvi teritoriālās</nowiki> * [[Konvencija par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu]]: <nowiki> Konvencijas preambulā un tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>os 30 pantos noteikti pasākumi</nowiki> * [[Skaitīšanas sistēma]]: <nowiki> sistēmas skaitli var attēlot </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i saskaņā ar formulu '''N=<sub</nowiki> * [[Trojas karš]]: <nowiki>ieviem un vest zirgu pilsētā. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ās kaujās gāja bojā visi karot</nowiki> * [[Maršs uz Romu]]: <nowiki>ras sagrābšanas plānu veidoja </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ie punkti: * Visas Itālijas fa</nowiki> * [[Kolonna (datubāze)]]: <nowiki>zņēmumus un tā varētu saturēt </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as kolonnas: * ID (veselo ska</nowiki> * [[Dzemdētājzīdītāji]]: <nowiki>dā]] nozīmē — savvaļas zvērs. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ā klasifikācija atbilst [[2000</nowiki> * [[Update (SQL)]]: <nowiki> == '''UPDATE''' komandai ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>a sintakse: :'''<code>UPDATE</</nowiki> * [[Delete (SQL)]]: <nowiki> == '''DELETE''' komandai ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>a sintakse: :'''<code>DELETE</</nowiki> * [[Norveja]]: <nowiki> zinātniskā programma ietvēra </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as disciplīnas: * [[meteoroloģ</nowiki> * [[Datora pielāgošana cilvēkiem ar īpašām vajadzībām]]: <nowiki>o programmu var palaist darot </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>us soļus: Start=>Accessories=></nowiki> * [[Skaitļu konversija starp dažādām sistēmas bāzēm]]: <nowiki>ešās metodes [[algoritms]] ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>s: * Konvertējamā skaitļa bāzi</nowiki>, <nowiki>rā]] formā. Metodes būtība ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>a - no dotā skaitļa vajag atņe</nowiki>, <nowiki>. sistēmām. Metodes būtība ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>a - * katru konvertējamā skai</nowiki> * [[Ekonomiskā krīze]]: <nowiki>s ekonomiskās krīzes]] un tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ām fāzēm. Tā kā tiek veikti va</nowiki> * [[Aitas]]: <nowiki>mācijas avotos tiek izmantots </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>s zinātnisko nosaukumu pieraks</nowiki>, <nowiki> tika mainīta.<ref name=mol/> </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ā klasifikācija atbilst "Pasau</nowiki> * [[Strazdumuižas pamiers]]: <nowiki>ā plkst. 3:30 tika parakstīts </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>s līgums: „No šā brīža ir nosl</nowiki>, <nowiki> karaspēku no otras puses, uz </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>iem noteikumiem: # 3. jūlijā p</nowiki> * [[Apšaude Jēkabpilī]]: <nowiki>Aplaupīšanas laikā un turpmāk </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās bēgšanas laikā tika ievaino</nowiki> * [[7. Siguldas kājnieku pulks]]: <nowiki>unkareivju kurss sastāvēja no </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ām nodarbībām — Ierindas un ka</nowiki> * [[Skujkoku lielais koksngrauzis]]: <nowiki>žādos avotos ir minēts arī ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>iem zinātniskajiem nosaukumiem</nowiki>, <nowiki>em savas ģints pārstāvjiem ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ām pazīmēm:<ref name="cherepan</nowiki>, <nowiki>ža kāpuri atšķiras no tiem ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ām pazīmēm:<ref name="cherepan</nowiki> * [[Viljams Brūss]]: <nowiki>godu Viljamam Brūsam nosaukti </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i ģeogrāfiski objekti: * divi </nowiki> * [[Viesītes šaursliežu dzelzceļš]]: <nowiki>. 1920.—1930. gados darbojās </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as līnijas: Jēkabpils—Nereta, </nowiki> * [[Frēdriks Reinfelts]]: <nowiki> parlamentā, kur ievēlēts arī </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajās vēlēšanās. 2002. gadā Rei</nowiki> * [[Bebru rajons]]: <nowiki>[Daugava]]s. Mikrorajonā ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as ielas: Mežrūpnieku iela, At</nowiki> * [[Jēkabpils 3. vidusskola]]: <nowiki> tradīcijas ik gadu organizēt </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>us pasākumus: Zinību diena, 10</nowiki> * [[Jēkabpils vakara vidusskola]]: <nowiki>= Darbība == [[Skola]] īsteno </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as [[izglītība]]s programmas: </nowiki>, <nowiki> tradīcijas ik gadu organizēt </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>us pasākumus: [[Zinību diena]]</nowiki>, <nowiki>direktori == Skolā strādājuši </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i direktori: Veronika Nagle, O</nowiki> * [[The Dark Side of the Moon]]: <nowiki>|Harris|2006|pp=91–93}}</ref> </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>o koncerttūri publika esot ļot</nowiki> * [[Pēdiņas]]: <nowiki>| Nosaukumus ģenitīvā ar tiem </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u sugasvārdu: :Viestura ordeni</nowiki> * [[Daugavpils karogs]]: <nowiki>04.2009.)</ref> ir lietojamas </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as karoga krāsas: {| class="wi</nowiki> * [[Arodbiedrības Eiropā]]: <nowiki>m. Tomēr noteikti ir jāpiemin </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i vissvarīgākie Eiropas Komisi</nowiki> * [[PrivatBank]]: <nowiki>ība Komercbanka “PrivatBank”. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>as izmaiņas stājās spēkā no 20</nowiki> * [[Grēku pilsēta: Liktenīgā sieviete]]: <nowiki>}} {{en ikona}}</ref> bet tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ais raksts ziņoja, ka ir trīs </nowiki> * [[Sami Salo]]: <nowiki>12-11-09}} {{en ikona}}</ref> </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ajā 2005.—2006. gada sezonā Sa</nowiki>, <nowiki> traumu, taču pēc tam izlaida </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās divas spēles.<ref>{{Tīmekļa</nowiki> * [[Latvijas tiesu apgabali]]: <nowiki>ja]{{Novecojusi saite}}</ref> </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ais iedalījums bija spēkā līdz</nowiki> * [[Alternatīvais tūrisms]]: <nowiki> alternatīvajā tūrismā iedala </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās kategorijas: zaļais jeb [[e</nowiki> * [[Vienkāršais tīkla pārvaldības protokols]]: <nowiki>ildes protokols. Ir noteiktas </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as 4 SNMP operācijas: Get (saņ</nowiki> * [[Virtuālais privātais tīkls]]: <nowiki>PT drošības protokoli iekļauj </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as lietas: * [[IPsec]] (Inter</nowiki> * [[MAC adrese]]: <nowiki> 656 iespējamās MAC adreses. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ās tehnoloģijas izmanto MAC-48</nowiki> * [[Bazilika]]: <nowiki>un visas atrodas Romā. Tās ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as: * Svētā Pētera bazilika, k</nowiki> * [[Ieva Pulvere]]: <nowiki>i par Latvijas čempioni visās </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajās sezonās (2015—2019). Pēc </nowiki> * [[Skansens]]: <nowiki>u tiek organizēti un sarīkoti </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i tradicionāli svētki, kurus m</nowiki> * [[Ziemeļu muzejs]]: <nowiki>vietota četros stāvos, tai ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as ekspozīcijas nodaļas: "[[Au</nowiki> * [[Andrē Igudala]]: <nowiki>Neskaitot pirmo sezonu, visas </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās četras panākumiem bagātās N</nowiki> * [[Eiropas Latviešu apvienība]]: <nowiki>ifiskie ELA darbības mērķi ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i: * veicināt Eiropas valstīs </nowiki> * [[Bons Skots]]: <nowiki>grupas ''[[Geordie]]''. AC/DC </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ais albums ''Back in Black'' t</nowiki> * [[Modelēšana]]: <nowiki> utt.). Piemēram, var izdalīt </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>us modelēšanas veidus: * Infor</nowiki> * [[Daniels Oteijs]]: <nowiki>ns nav nauda]]" (1982) un tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā, tā paša režisora filmā "[[S</nowiki> * [[Kokgrebums]]: <nowiki>Šajā tehnikā daudz strādājuši </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i latviešu grafiķi: [[Oļģerts </nowiki> * [[Inesis Boķis]]: <nowiki>āju atbalstu guvis arī četrās </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajās pašvaldību vēlēšanās, kur</nowiki> * [[Abstraktais ekspresionisms]]: <nowiki>es mākslinieku vidū ir minami </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i [[Amerikas Savienotās Valsti</nowiki> * [[Laimdonis Grasmanis]]: <nowiki>1956. gada, dodot savu artavu </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u filmu tapšanā: "[[Zvejnieka </nowiki> * [[Heinrihs II Svētais]]: <nowiki>viņa ievēlēšana par karali un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā kronēšana 7. jūnijā. Lai pan</nowiki> * [[Žigimants]]: <nowiki>uja|Grīnvaldes kaujā]] un tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās sarunās ar Vācu ordeni 1411</nowiki> * [[Vladimirs Horovics]]: <nowiki> pārspējuši 100 citu pianistu </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>o 75 gadu laikā.<ref>“This col</nowiki> * [[Sporta peldēšanas veidi]]: <nowiki> šim peldēšanas veidam paredz </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as distances: 100 m, 200 m un </nowiki> * [[Čaka Hāna]]: <nowiki>u [[R&B]] topu virsotnes, bet </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ie ieraksti "''What Cha 'Gonna</nowiki> * [[Jura (periods)]]: <nowiki>bet dienviddaļa atvērās tikai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajā [[Krīta periods|krīta peri</nowiki> * [[Chevrolet Lacetti]]: <nowiki>. Eiropas modeļi pieejami ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>iem 4 cilindru benzīna dzinēji</nowiki> * [[Jelgavas diecēzes draudzes]]: <nowiki>e|Jelgavas diecēzē]] ietilpst </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as draudzes: * [[Aknīstes Svē</nowiki> * [[Liepājas diecēzes draudzes]]: <nowiki>e|Liepājas diecēzē]] ietilpst </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as draudzes: * [[Aizputes Svēt</nowiki> * [[Aizkaukāzs]]: <nowiki> 2 krievi. Komisariāts un tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ais [[Aizkaukāza Sejms]] uzstā</nowiki> * [[Geminācija]]: <nowiki>saukums, pēda (uzsvērta + tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>a neuzsvērta zilbe) saglabā to</nowiki>, <nowiki>tviešu valodā šiem vārdiem ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>a intonācija: {{IPA|aû[šš]ana</nowiki> * [[Svara kategorijas boksā]]: <nowiki>les|Olimpiskajās spēlēs]]. Ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as amatieru boksa svara katego</nowiki> * [[Suteners]]: <nowiki>mus, ja diagnosticēta kāda no </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajām slimībām: anoģenitālā [[h</nowiki> * [[Bordelis]]: <nowiki>mus, ja diagnosticēta kāda no </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajām slimībām: anoģenitālā [[h</nowiki> * [[Sintētiska valoda]]: <nowiki>gribēja ēst") tiek konstruēts </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i: * 食べる (taberu) - nenoteiks</nowiki> * [[Pirmskembrijs]]: <nowiki>onoloģija izstrādāta vājāk kā </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajam fanerozojam. Tas saistīts</nowiki>, <nowiki> — senākais [[arhajs]] un tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ais [[proterozojs]], kā arī ti</nowiki> * [[Francis Kemps]]: <nowiki>autājumu atrisināšanu, un tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u pievienošanos pārējai [[Latv</nowiki> * [[Klinšu kāpšana]]: <nowiki>ma klinšu kāpšanu var iedalīt </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās apakšdisciplīnās: * [[Boldr</nowiki> * [[DBase]]: <nowiki>[PC]]. PC versija, kā arī tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās versijas '''dBase III''' un</nowiki> * [[Lietojumprogrammas saskarne]]: <nowiki>pilatorā pēc tās vārda un tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajiem argumentiem, kas sastāda</nowiki> * [[Komārno]]: <nowiki>arš|Pirmajam pasaules karam]] </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās [[Austroungārija]]s sadalīš</nowiki> * [[Aleksandrs Mirskis]]: <nowiki>komentējot savu izstāšanos ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u frāzi: "Nevēlos, lai man būt</nowiki> * [[Krievijas vēsture]]: <nowiki> ievēlēja jaunu prezidentu un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajos lielākajos protestos pret</nowiki> * [[Virsbūve]]: <nowiki>em automobiļiem]] ir pieejami </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i virsbūvju tipi: ;Slēgtie * [</nowiki> * [[2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē]]: <nowiki>lēšanu zīmē jautājumu izteica </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā redakcijā: "Vai Jūs esat par</nowiki> * [[Autodesk 3ds Max]]: <nowiki>režģītu objektu modelēšana ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u Editable poly pārveidošanu s</nowiki>, <nowiki>3ds Max valoda, kas nodrošina </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as iespējas: * scenāriju (skri</nowiki> * [[Datoranimācija]]: <nowiki>dēļ šķiet, ka spraits kustas. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ais [[pseidokods]] liek sprait</nowiki> * [[Valodu politika Latvijā]]: <nowiki>as]] vadībā tika izstrādātās </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās vārdnīcas<ref>{{Tīmekļa ats</nowiki> * [[Kultūras revolūcija]]: <nowiki>ekus, gan Liņ Bjao apvērsumam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajā tīrīšanā cietušos virsniek</nowiki> * [[Havruta]]: <nowiki>{{dat|2011}} konferencē teica </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>o: „Jo lielāka kļūs atšķirība </nowiki> * [[Pirmais Latgales latviešu kongress]]: <nowiki>zemes un Kurzemes latviešiem. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ās debatēs atbalstīja viedokli</nowiki> * [[Jānis Šipkēvics jaunākais]]: <nowiki>is Zaķis. Albumā piedalījies </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>s mūziķu sastāvs — Miķelis Put</nowiki> * [[Kurzemes Zemes padome]]: <nowiki>dā Kurzemes Zemes padomē bija </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i locekļi (iekavās dota dokume</nowiki>, <nowiki>n Breverns]]. Padome pieņēma </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u lēmumu: "Pilnā skaitā sapulc</nowiki> * [[Sniedziņš]]: <nowiki>posmos. Kaķus var atšķirt pēc </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ām iezīmēm: * [[#Sniedziņš|Sni</nowiki> * [[Morfēma]]: <nowiki> alomorfu. To var ilustrēt ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u numurētu teikumu un vārdu uz</nowiki> * [[Dopinga lietošana Tour de France]]: <nowiki>rādīja pieķertie sportisti un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās atzīšanās 2006. un 2007. ga</nowiki>, <nowiki>r, retr 2012 10 14</ref> kurš </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i tika diskvalificēts uz mūžu </nowiki>, <nowiki>ADA]] izmeklēšana 2012. gadā. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>i diskvalificēts uz mūžu un at</nowiki> * [[Klemens Bauers]]: <nowiki>as ieguvējs sprinta distancē, </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajā iedzīšanā ieņēmis 9. vietu</nowiki> * [[Kārls Jūhans Bergmans]]: <nowiki>u sprintā un izcīnīja sudrabu </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajā iedzīšanā. == Karjeras re</nowiki> * [[Talkavano]]: <nowiki>ada Čīles zemestrīce]] un tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ais [[cunami]] vilnis. Nedēļu </nowiki> * [[YIT]]: <nowiki>mā, pēc PSRS sabrukuma un tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās ekonomiskās krīzes Somijā, </nowiki> * [[SPSS]]: <nowiki>. Vispārīgas SPSS iespējas ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as <ref name="iespejas">[http:</nowiki>, <nowiki>zībām. Uz šodienu ir pieejami </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ie moduļi:<ref name="modules"></nowiki> * [[Ersans Iljasova]]: <nowiki>nē Viljamss|Šovnē Viljamsu]]. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ās sezonās bieži mainījis koma</nowiki> * [[Rotaļlietu stāsts (filmu sērija)]]: <nowiki>ndija un piedalās arī pēc tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>os piedzīvojumos), lācis Laco,</nowiki> * [[Informācijas drošība]]: <nowiki>un iespējamo kontroli, ar tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u riska pārvaldības plāna efek</nowiki> * [[Cauruļzobji]]: <nowiki>at|2013|07|26||bez}} }}</ref> </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ā sistemātika sastādīta 2009. </nowiki> * [[Neapoliešu valoda]]: <nowiki>ē. 960. gadu, un to saturs ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>s:<blockquote>''"Sao ko kelle </nowiki>, <nowiki>onkrētos reģionos. Valodai ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i dialekti<ref>{{Tīmekļa atsau</nowiki>, <nowiki>lodas dialekti un izloksnes]] </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ajās nodaļās minētas dialektu </nowiki> * [[Āfrikas cauruļzobji]]: <nowiki> fragmentāras.<ref name=fos/> </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ā sistemātika atbilst 2009. ga</nowiki> * [[Now, Now]]: <nowiki>ko Dalagere vēlāk izteikusies </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i: „bez šaubām mans mīļākais k</nowiki> * [[Parastā bisīte]]: <nowiki>vai mēnešiem ilga žāvēšana ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u novārīšanu ievērojami samazi</nowiki> * [[1. Kinoakadēmijas balva]]: <nowiki>l-begin|width=75%}} {{Col-2}} </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ās sešas filmas saņēma vairāka</nowiki>, <nowiki>| ''[[Wings]]'' |} {{col-2}} </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ās trīs filmas saņēma vairākas</nowiki>, <nowiki>un zinātnes akadēmija]] veica </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as izmaiņas: * Balvu kategori</nowiki> * [[Tims Bērtons]]: <nowiki>ēr baumas tika izkliedētas ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajām filmām: "[[Čārlijs un šok</nowiki> * [[Staņislavs Ivbuls]]: <nowiki>a]] {{dat|1934|05|15}} un tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās valdības maiņas ticis nomai</nowiki> * [[Eiropas stabilitātes mehānisms]]: <nowiki>šanu pievienojot 3. punktu ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u tekstu: {{quote|Dalībvalsti</nowiki> * [[Sprādziens]]: <nowiki> Tvertnes saturs var izraisīt </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u ķīmisku sprādzienu, kura sek</nowiki> * [[Latvijas Kamanu suņu sporta federācija]]: <nowiki>z}} Baložos. Pārstāvētas tika </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as disciplīnas: kanikorss, bai</nowiki> * [[Sāhela]]: <nowiki>ada karstums, sausums un tiem </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā [[holēra]] atkal noveda pie </nowiki> * [[Nīštates miera līgums]]: <nowiki>ežai starp abām valstīm jābūt </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ai: Tā sākas Somu līča ziemeļu</nowiki> * [[Zvans]]: <nowiki>cīnās. Zvaniņš bija arī viņam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās cūkas kaklā. Jau 17.gs. pēc</nowiki> * [[Riteņbraukšana 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — grupas brauciens vīriešiem]]: <nowiki>ofs]] uzvarēja sprinta finišā </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajā grupā un ieguva bronzu.<re</nowiki> * [[Jānis Žāklis]]: <nowiki>zdevumu. Līdz šim ir apzināti </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ie: "Brīvība" (1908-1913 – sāk</nowiki>, <nowiki>par Pēteri Krāsotāju rakstīja </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>o: ''He was one of those wild </nowiki> * [[Uzbrukums Rīgas Centrālcietumam]]: <nowiki>šiecirkņa uzraugu Parfjonovu. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ā apšaudē ar uzbrucējiem krita</nowiki> * [[Ferdinands Grīniņš]]: <nowiki>a oktobrī viņu apcietināja un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajā tiesas prāvā, kurā tiesāja</nowiki> * [[1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju]]: <nowiki>autām par Latvijas autonomiju </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā redakcijā: „''Ievērojot lat</nowiki> * [[Demokrātiskais bloks]]: <nowiki>celtniecības sākumam un atzīs </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>us principus: # Latvija kā nea</nowiki> * [[ISO 3166-2:LV]]: <nowiki>ētiskajam sarakstam izmantota </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>a [[latviešu alfabēts|latviešu</nowiki> * [[Lillekila (stacija)]]: <nowiki> [[Nemme (stacija)|Nemmi]] un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajai pasažieru plūsmas intensi</nowiki> * [[Tondi (stacija)]]: <nowiki>iespējams veikt pārsēšanos uz </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>iem Tallinas pilsētas tramvaju</nowiki> * [[Rahumē (stacija)]]: <nowiki>iespējams veikt pārsēšanos uz </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>iem Tallinas pilsētas autobusu</nowiki> * [[Nemme (stacija)]]: <nowiki>iespējams veikt pārsēšanos uz </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>iem Tallinas pilsētas autobusu</nowiki> * [[Hīu (stacija)]]: <nowiki>iespējams veikt pārsēšanos uz </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>iem Tallinas pilsētas autobusu</nowiki> * [[Kivimē (stacija)]]: <nowiki>iespējams veikt pārsēšanos uz </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>iem Tallinas pilsētas autobusu</nowiki> * [[Pēskila (stacija)]]: <nowiki>iespējams veikt pārsēšanos uz </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>iem Tallinas pilsētas autobusu</nowiki> * [[Lāgri (stacija)]]: <nowiki>iespējams veikt pārsēšanos uz </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>iem Tallinas pilsētas autobusu</nowiki> * [[Keila (stacija)]]: <nowiki> karš|Livonijas kara]] un tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā mēra 17. gs. sākumā Keila tr</nowiki> * [[Ziemeļlatvija (laikraksts)]]: <nowiki>40)|Valsts okupācija]] un tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ais [[Otrais pasaules karš]] l</nowiki> * [[Maoisms]]: <nowiki>no „pretrunu” ar „šķiru cīņu” </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i: produkcijas režīmā ir trīs </nowiki>, <nowiki>c Mao nāves 1976. gadā un tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ām cīņām par troni Ķīnā, starp</nowiki> * [[Ūdensceļu satiksme Rīgā]]: <nowiki>inētajiem maršrutiem vēl bija </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i: * Vecpilsēta—Jachtklubs (B</nowiki> * [[Kitsekila (stacija)]]: <nowiki>iespējams veikt pārsēšanos uz </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>iem Tallinas pilsētas autobusu</nowiki> * [[Dizains]]: <nowiki>edrības dizaina definīcija ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>a: ''"Dizains ir stratēģiskas</nowiki> * [[Kristīne (Tallina)]]: <nowiki>lsētas centra un robežojas ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ām Tallinas pilsētas daļām: [[</nowiki> * [[Festina afēra]]: <nowiki> komanda)|TVM]]'' komandai un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>a vairāku citu komandu pārmekl</nowiki> * [[Berner]]: <nowiki>lsinkos]]. Uzņēmums sadalīts </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās nodaļās: Aģentūra, Sports, </nowiki> * [[Andrejs Žagars]]: <nowiki>arp ministriju un tās nozari. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ais audits gan parādīja, ka Op</nowiki> * [[Rums]]: <nowiki>rodukts ierūgst par alkoholu. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ā šī alkoholiskā blakusprodukt</nowiki> * [[Redžo di Kalabrija]]: <nowiki>postīja [[zemestrīce]] un tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ais [[cunami]] vilnis. == Ats</nowiki> * [[Svīres tango]]: <nowiki> Tips]] šo albumu ierakstījis </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā sastāvā: [[Andris Freidenfel</nowiki> * [[Soprāns]]: <nowiki>lomas rakstura, tiek iedalīts </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās kategorijās: *''Soprāns'' </nowiki> * [[Mecosoprāns]]: <nowiki>lomas rakstura, tiek iedalīts </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās kategorijās: * ''Kolaratūr</nowiki> * [[Bādene pie Vīnes]]: <nowiki>ra epidēmijas]] 1713. gadā un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā plašā ugunsgrēka 1714. gadā.</nowiki>, <nowiki> visaptverošā ugunsgrēkā. Tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ie atjaunošanas darbi bija atb</nowiki>, <nowiki>alījums == Bādenes sastāvā ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as pilsētas daļas: * Bādene (B</nowiki> * [[Štarnberga]]: <nowiki> Štarnbergas sastāvā ietilpst </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as administratīvas vienības: *</nowiki> * [[Purtse]]: <nowiki>sforītu ieguves uzsākšanas un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās gruntsūdeņu piesārņošanas g</nowiki> * [[Lopitāla kārtula]]: <nowiki>reizus rezultātus. Aplūkosim </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>o piemēru, kurā Lopitāla kārtu</nowiki> * [[Pihajegi]]: <nowiki>sforītu ieguves uzsākšanas un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās gruntsūdeņu piesārņošanas g</nowiki> * [[Centrtieces spēks]]: <nowiki> iedarbojas uz šo objektu, ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>s lielums: :<math>F_{\mathrm{c</nowiki>, <nowiki>riju bultu garumi ir saistīti </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i: :<math>v_1=v'_1=v_2=v</math</nowiki>, <nowiki>P_2 Q_1 Q_2</math> līdzība ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ām proporcijām: :<math>\frac{\</nowiki>, <nowiki>dot \frac{v}{r}</math> iegūst </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u formu: :<math>a_{\mathrm{ct}</nowiki>, <nowiki>thrm{ct}}</math> var noteikti </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i: :<math>F_{\mathrm{ct}}=m \c</nowiki> * [[Leņķiskais ātrums]]: <nowiki>eņķisko ātrumu var izteikt ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u vektoru: :<math>\vec\omega =</nowiki> * [[Kaujas pie Daugavpils (1920)]]: <nowiki>gauņi sakāva vāciešus, un tām </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā [[Bermontiāde]], kuras laikā</nowiki> * [[Parazītiskie augi]]: <nowiki> atrodami parazītiski augi no </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ām dzimtām: ''[[Hydnoraceae]]'</nowiki> * [[Sarusa metode]]: <nowiki>ar viegli noteikt, izmantojot </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u shēmu: [[Attēls:Regel von S</nowiki>, <nowiki>- ar mīnusa zīmi. Šādi iegūst </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u determinanta formulu: :<math</nowiki>, <nowiki> /> Pieņemsim, ir jāsareizina </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i vektori <math>\mathbf{a}</ma</nowiki> * [[Īpašvērtības un īpašvektori]]: <nowiki>Šo vienādojumu var pārrakstīt </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā veidā: : <math> (\mathbf {A}</nowiki>, <nowiki>tiem vārdiem, īpašvērtības ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>a vienādojuma saknes: :<math>\</nowiki>, <nowiki>(2)</math>, to var pierakstīt </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i: :<math>S(2)= \{(-k, 0, 2k) </nowiki>, <nowiki>eometriski piemēri plaknē === </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ā tabula ir doti daži transfor</nowiki> * [[Ārijas Elksnes iela]]: <nowiki> == Uzņēmumi == Ielā atrodas </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i uzņēmumi: Valsts akciju sabi</nowiki> * [[Eiropas migrācijas tīkls]]: <nowiki>as fenomena analīzes, bet tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajā Stokholmas programmā ietve</nowiki> * [[Agrārā reforma Latvijā]]: <nowiki> valsts zemes fondu izmantoja </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i: * meži, [[Ūdens|ūdeņi]], la</nowiki>, <nowiki>atbalstā izpaudās galvenokārt </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i: * saimniecībām tika dotas d</nowiki> * [[Babītes iela (Rīga)]]: <nowiki>abītes iela bija savienota ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u ielu: * [[Beberbeķu iela (Rī</nowiki> * [[Baibas iela (Rīga)]]: <nowiki>= Baibas iela ir savienota ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u ielu: * [[Ulža iela (Rīga)|U</nowiki> * [[Konfigurācijas pārvaldība]]: <nowiki>figurācijas pārvaldība ietver </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as nodaļas: * [[Nepārtraukta p</nowiki> * [[Kārlis Heinrihs Grauns]]: <nowiki>adā Berlīnes skolu raksturoja </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>iem vārdiem: "Pedantisms, dist</nowiki> * [[Ībigava-Vārenbrika]]: <nowiki>-Vārenbrikas sastāvā ietilpst </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as pilsētas daļas:<ref>[http:/</nowiki> * [[Devins Taunsends]]: <nowiki>c albuma ierakstīšanas un tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās atbalsta tūres Taunsends ju</nowiki> * [[Olena Bilosjuka]]: <nowiki>par čempioni sprintā, pēc tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajā iedzīšanā ieņēma 3. vietu,</nowiki> * [[Palejnieki (Kūku pagasts)]]: <nowiki>5 sievietes. Saimnieki bijuši </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>os uzvārdos: Kalniņi (2 mājās)</nowiki> * [[Laurentija hronika]]: <nowiki>re|Pagājušo gadu vēsturi]] un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>os notikumus līdz [[Zelta Orda</nowiki> * [[Radzivila hronika]]: <nowiki>re|Pagājušo gadu vēsture]] un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ie notikumi līdz 1206. gadam. </nowiki> * [[Navesti]]: <nowiki>[Pernu]]. Navesti sastopams </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as zivju sugu: augštecē — [[Ra</nowiki> * [[Marvel Cinematic Universe]]: <nowiki>nāmas kā "Bezgalības sāga" un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās trīs fāzes kā "Multivisuma </nowiki> * [[Qt (ietvars)]]: <nowiki>iedrībai. ''Qt'' pieejams ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ām autortiesību licencēm: * [[</nowiki> * [[Frīdrihs fon Bergs]]: <nowiki>s. Kā podporučiks piedalījās </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajā karagājienā cauri Eiropai </nowiki> * [[Atrēzija]]: <nowiki>cesu rezultāts. Ir sastopamas </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as atrēzijas: * [[anālā atrēzi</nowiki> * [[Rēzeknes atbrīvošana (1944)]]: <nowiki> pilsētas valdes ēku, bet tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as kaujas darbības nenotika, j</nowiki> * [[Menuets (grupa)]]: <nowiki>as konkurss "Ko tu proti?" un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā iepazīšanās ar gados vecāko </nowiki> * [[Rieteklis]]: <nowiki>arītā dvēseļu revīzija sniedz </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as ziņas par valmieriešu mājām</nowiki> * [[Barkavas iela (Rīga)]]: <nowiki>Barkavas iela ir savienota ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u ielu: * [[Pildas iela]] (T v</nowiki> * [[Peskāra]]: <nowiki>ommerciale-1.4688808}}</ref>. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ajos divdesmit gados cietoksni</nowiki>, <nowiki>enciclopedia/pescara/}}</ref> </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ajos gados Itālija, tai skaitā</nowiki> * [[Baltvalis]]: <nowiki>oti vairāki ātri, viens otram </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i klikšķi, kas izdalās caur pi</nowiki> * [[Darela savvaļas parks]]: <nowiki>eidotā tropu mežā aplūkojamas </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as sugas: *[[Nikobaras balod</nowiki> * [[Denijs Grīns]]: <nowiki>zonā un to pašu atkārtoja arī </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajā sezonā kopā ar [[Losandžel</nowiki> * [[Vienoti Latvijai (partija)]]: <nowiki>s 2013. gadā]] partija ieguva </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>us mandātus: * [[2013. gada D</nowiki> * [[II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki]]: <nowiki>ars Šepskis. Godalgas saņēma </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i kori: # lielo sudraba kokli </nowiki> * [[Oļegs Hļebņikovs]]: <nowiki>ikošu vēlētāju atbalstu divās </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajās pašvaldību vēlēšanās: [[2</nowiki> * [[IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki]]: <nowiki>koncertā 16. jūnijā atskaņoti </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i darbi: # A. Jurjāna "[[Ak </nowiki>, <nowiki>—13 vīru komisija, godalgojot </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as vienības: # ar I balvu: Rī</nowiki> * [[Laputis]]: <nowiki>]. Iemesls šādai parādībai ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>s. Laputu apvalks ir ļoti plān</nowiki> * [[VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki]]: <nowiki>koru koncerts. Tajā atskaņoti </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i darbi: [[Dievs, svētī Latvij</nowiki>, <nowiki> sešos vakarā. Programmā bija </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as dziesmas: [[Bērzs tīrelī]] </nowiki>, <nowiki> sešos vakarā. Tajā atskaņota </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>a programma: * I daļa pūtēju </nowiki> * [[IX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki]]: <nowiki>, prezidents Ulmanis teica ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u runu: "Mūsu valsts pastāvēša</nowiki> * [[Tērvete (dabas parks)]]: <nowiki>bā (1958—1973), kas izveidoja </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as ainavu parka sastāvdaļas: </nowiki>, <nowiki>oteikumiem (Nr. 513), tajā ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as funkcionālās zonas: * Daba</nowiki> * [[Saules svētki (dziesma)]]: <nowiki>vareno iespaidu vēl izceļ tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ie nonakordi. Tālāk sagaidāmā </nowiki> * [[Laktoni]]: <nowiki>miem, kur aiz karboksilgrupas </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>os oglekļa atomus secīgi apzīm</nowiki> * [[Džou dinastija]]: <nowiki>s]] (770.-475. p.m.ē.) un tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ais [[Karojošo valstu periods]</nowiki> * [[Dace Melbārde]]: <nowiki>āra Kučinska valdībā]] un tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajā [[Krišjāņa Kariņa valdība|</nowiki> * [[1941. gada jūnija notikumi Litenē]]: <nowiki>šana vai apcietināšana un tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā izsūtīšana uz PSRS [[Gulags|</nowiki> * [[Red Bull Crashed Ice]]: <nowiki>m ekipējumam. Tam jāsastāv no </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>iem objektiem<ref>{{Tīmekļa at</nowiki> * [[Starpkaru periods]]: <nowiki>eparācijas maksājumu defoltam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā [[Rūras okupācija|Rūras apga</nowiki> * [[Bulduru konference]]: <nowiki>a de Sartiša priekšā izpildīt </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>os punktus šajā līgumā pēc aps</nowiki> * [[Johans Gotfrīds Galle]]: <nowiki>lle pārbauda minēto pozīciju. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ajā naktī, sadarbībā ar savu p</nowiki> * [[22. Daugavas policijas bataljons]]: <nowiki>un Treblinkas stacijām notika </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>s starpgadījums: tai dienā pīk</nowiki> * [[Skanenis]]: <nowiki>ienojums: Īsa patskaņa un tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>a skaneņa (l, ļ,,, ņ, r) savie</nowiki> * [[Zilbes intonācija]]: <nowiki>kas sastāv no patskaņa un tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>a [[skanenis|skaneņa]]) var bū</nowiki> * [[Teikuma intonācija]]: <nowiki>onācijas raksturošani izmanto </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>us apzīmējumus - ''kāpjošā int</nowiki> * [[Haplogrupa]]: <nowiki>rāfiski orientētas. Piemēram, </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as mtDNS haplogrupas sastopama</nowiki> * [[Neuzbrukšanas līgums starp Latviju un Vāciju]]: <nowiki>ā kārtībā, ir vienojušies par </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>iem noteikumiem: 1. pants. La</nowiki>, <nowiki>pusēm notikusi vienošanās par </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>o: Ja konfliktā nepiedalīgās l</nowiki> * [[Ciguns]]: <nowiki>dsimta vidu, tās sāka iedalīt </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i: [[Konfūcisms|konfūcisma]], </nowiki> * [[Baltijas somu valodas]]: <nowiki>liešu virssaime tiek iedalīta </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i<ref name="SalmTax"> Salminen</nowiki> * [[Volgas somu valodas]]: <nowiki>gue'', Volgas somu valodām ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>s runātāju skaits:<ref>[https:</nowiki> * [[Ugru valodas]]: <nowiki>idū]]. ''Ethnologue'' sniedz </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u informāciju par ugru valodu </nowiki> * [[Baltijas valstu okupācija]]: <nowiki>trā pasaules kara]] sākumā ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u neleģitīmu inkorporāciju [[P</nowiki>, <nowiki>īt protektorāta līgumu, tomēr </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajā [[Ziemas karš|Ziemas karā]</nowiki>, <nowiki>u pārvēršanu protektorātos ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u aneksiju. 1939. gada oktobrī</nowiki> * [[FIFO]]: <nowiki>evēji, un ir jāņem vērā no tā </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā sistēmas nestabilitāte ({{va</nowiki> * [[Bufera pārpilde]]: <nowiki> datu izmēram. ===Piemērs=== </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ajā piemērā programmai ir divi</nowiki>, <nowiki>i ir divi, atmiņā viens otram </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i, datu elementi: 8 [[Baits|ba</nowiki> * [[Garais klepus]]: <nowiki>prināšanai ir vismaz viena no </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ām metodēm:<ref name=vienpadsm</nowiki> * [[Meklēšana dziļumā]]: <nowiki>adjacency matrix}}) gadījumā, </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās virsotnes tiek apmeklētas t</nowiki> * [[Nosauktais programmkanāls]]: <nowiki>rodas <code>\\.\pipe\</code> (</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i, kanāls "foo" tiktu saglabāt</nowiki> * [[GIGO]]: <nowiki> tam būtu pietiekami iemesli. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>i, datorsistēmu ģenerēta infor</nowiki> * [[Pjēro Tosi]]: <nowiki>si ir veidojis kostīmus tādām </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ām Viskonti filmām: ''[[Le not</nowiki> * [[Bauskas Brīvības piemineklis]]: <nowiki>tu organizāciju parāde un tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>s svinīgs mielasts ''Kurzemes </nowiki> * [[Tesla]]: <nowiki>sekunde) mērvienība G (gauss) </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā attiecībā: 1 T = 10 000 G </nowiki> * [[Natčezu valoda]]: <nowiki>us eiropiešu fortus un mājas. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ie trīs franču un natčezu kari</nowiki> * [[Zaporižjas Seča]]: <nowiki>tās sacelšanās (1648—1654) un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā [[Otrais Ziemeļu karš|Otrajā</nowiki> * [[Migrēna]]: <nowiki>rt aura var notikt ar pēc tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ām mazām galvassāpēm vai bez t</nowiki> * [[Anglijas—Zanzibāras karš]]: <nowiki>āve {{dat|1896|8|25||bez}} un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā sultāna Halīda bin Bargāša (</nowiki> * [[Mārgarita Sengere]]: <nowiki>acepcija]]s propagandu, tomēr </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā tiesas prāvā Sengere ieguva </nowiki> * [[Deivids Vorks Grifits]]: <nowiki>merikas pilsoņu karš]] un tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ais ASV Dienvidu štatu rekonst</nowiki> * [[Latvijas Centrālās padomes memorands]]: <nowiki>ijas nācijas vārdā deklarējam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>o mūsu tautas vienoto gribu: </nowiki> * [[Aktīvu atdeve]]: <nowiki>n tiek izrēķināts, izmantojot </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>o formulu: <math>\mbox{Aktīvu</nowiki> * [[Pašu kapitāla atdeve]]: <nowiki>Rādītājs tiek izskaitļots pēc </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās formulas: <math>\mbox{Pašu</nowiki> * [[Aktīvu apgrozījuma koeficients]]: <nowiki>anā. Tas tiek izrēķināts pēc </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās formulas: <math>\mbox{Akt</nowiki> * [[Kreditoru parādu aprite dienās]]: <nowiki>si. Tas tiek izrēķināts pēc </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās formulas: <math>\mbox{Kred</nowiki> * [[Krājumu aprite dienās]]: <nowiki>mus. Tas tiek aprēķināts pēc </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as formulas: <math>\mbox{Krā</nowiki> * [[Šanu dinastija]]: <nowiki>kārt Šanu dinastiju nomainīja </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā [[Džou dinastija]]. Pēdējais</nowiki> * [[Fifth Harmony]]: <nowiki>tika nākamajā šova etapā. Jau </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajā posmā grupa mainīja savu n</nowiki> * [[Virkne]]: <nowiki>]] virknes var tikt apzīmētas </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i * <math>(1,9,25,...)</math</nowiki> * [[Sicīliešu aizsardzība]]: <nowiki>. Melno stratēģija balstās uz </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ām idejām: organizēt no bandin</nowiki> * [[1906. gada Sanfrancisko zemestrīce]]: <nowiki>znīcināta. Zemestrīce un tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ais ugunsgrēks ir viena no ļau</nowiki> * [[Irokēzi]]: <nowiki>em apgabaliem bija izspiestas </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as ciltis: 1. [[Potavatomi]],</nowiki> * [[Calligra]]: <nowiki>s 2010. gada 31. decembrī, ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ām ielāpu versijām (2.3.1—2.3.</nowiki> * [[Tālivaldis Vilciņš]]: <nowiki>942). Pēc leģionāra gaitām un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>a izsūtījuma strādājis par sko</nowiki> * [[Patskaņu harmonija]]: <nowiki>skaņa par [e], [ē], [æ], [æ] </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>a priekšējās vai pakaļējās rin</nowiki>, <nowiki> priekšējās rindas patskaņiem </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>a priekšējās rindas patskaņa i</nowiki>, <nowiki>ndas patskaņiem un divskaņiem </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>a priekšējās rindas vokālisma </nowiki> * [[Asimilācija (valodniecība)]]: <nowiki> skaņa(s) pielīdzinās tai/tām </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ai skaņai. == Skatīt arī == *</nowiki> * [[Piedēklis]]: <nowiki>iek izmantoti vārddarināšanai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>os piemēros: ''kurp-e'' — ''ku</nowiki> * [[Mariešu valoda]]: <nowiki>pozīcijā.<ref name="mari" /> </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ajā tekstā uzsvērtie patskaņi </nowiki> * [[Džeza dziedātājs]]: <nowiki>metrāžas [[mākslas filma]] ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>iem sinhronizētiem dialogiem, </nowiki> * [[Tiešā runa]]: <nowiki>beigās tiek likts kols, tālāk </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajā tiešā runa tiek sākta ar l</nowiki> * [[Iestarpinājums]]: <nowiki>ms == Iestarpinājumu lieto: * </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>a paskairojuma norādīšanai vai</nowiki> * [[Samsung Galaxy]]: <nowiki>as ierīces tika kategorizētas </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā veidā:<ref name="xda-develop</nowiki> * [[Protoplanetārais miglājs]]: <nowiki>asimptotiskā zara fāzi un tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>o planetārā miglāja (PM) fāzi.</nowiki> * [[Austrumu Pareizticīgā baznīca]]: <nowiki> valoda]]s aizgūti, piemēram, </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ie vārdi: krusts, baznīca, grā</nowiki> * [[Kaķu nams]]: <nowiki>pēc izraisītā skandāla un tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās tiesas prāvas.<ref name="ci</nowiki> * [[Latvijas Loto]]: <nowiki>vusi atbilstības sertifikātus </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>iem starptautiski atzītiem kva</nowiki> * [[Cetonia]]: <nowiki>šdzimtas ģinšu pārstāvjiem ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ām raksturīpašībām:<ref name="</nowiki> * [[Gutācija]]: <nowiki>, fosfātjoni un amonija joni. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ā tabulā piedāvātas [[rudzi|ru</nowiki>, <nowiki>, [[arabinoze]], [[riboze]]). </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ā tabulā atspoguļoti dati par </nowiki> * [[Enriko Karūzo]]: <nowiki>emestrīce|zemestrīci]] un tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>o postošo ugunsgrēku, bet viņa</nowiki> * [[Ekvadoras karogs]]: <nowiki>7-16 }}</ref> Krāsu nozīme ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>a: * Dzeltenā: Kultūraugi un a</nowiki> * [[Turīnas līķauts]]: <nowiki>uz līķauta tiek interpretētas </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i:'''<ref>Bernard Ruffin (1999</nowiki> * [[Cinema 4D]]: <nowiki>ņa == === Cinema 4D atbalsta </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as programmēšanas valodas === </nowiki>, <nowiki>=== Cinema 4D Studio atbalsta </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>us datu formātus inportam (I) </nowiki> * [[Farmakokinētika]]: <nowiki>ensu var aprēķināt saskaņā ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ām formulām: <math>Cl_{Cr}={U</nowiki> * [[2015. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona]]: <nowiki>r spēles laika vilcināšanu un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>o [[sarkanā kartīte|sarkano ka</nowiki> * [[Providus]]: <nowiki>noja un/vai turpināja īstenot </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>us projektus: * [https://web.</nowiki> * [[Lūna algoritms]]: <nowiki>uru. Konta numuram ir jāiztur </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>a pārbaude: # No labējā cipar</nowiki> * [[Preču realizācijas stimulēšana]]: <nowiki>s veida izvēle ir atkarīga no </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>iem faktoriem: # preču noieta </nowiki> * [[Psihotropo vielu tiesiskais regulējums Latvijā]]: <nowiki>ā 2. panta 3. punkts saturēja </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u tekstu. {{citāts|2. Noteikt</nowiki> * [[Kuldīgas vēsture]]: <nowiki>eļu karā]] (1700–1721) un tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajā [[mēris|mēra]] epidēmijā. </nowiki> * [[Alepo valsts]]: <nowiki>īrijas federācija]]s sastāvā, </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i iestājās 1924. gada 1. decem</nowiki> * [[Spānijas inkvizīcija]]: <nowiki>o inkvizīcijas pozīcija kļuva </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>a: vajadzēja noskaidrot vai ap</nowiki> * [[Lielvārdes vēsture]]: <nowiki>Lielais Ziemeļu karš]] un tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ais [[Lielais mēris Latvijā|Li</nowiki>, <nowiki>905. gada revolūcija]] un tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās soda ekspedīcijas. Vēl liel</nowiki> * [[Šaha etīde]]: <nowiki> nav zināmi) konkursi. Pastāv </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i labāko konkursa kompozīciju </nowiki> * [[Jaunjelgavas vēsture]]: <nowiki>as četras ebreju ģimenes, bet </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā [[holokausts|holokausta]] la</nowiki> * [[Šaha notācija]]: <nowiki> Bandinieka sitienu pieraksta </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i '''cxd4'''. === Partijas pi</nowiki> * [[Stukmaņu muiža]]: <nowiki>ļu karš|Ziemeļu karš]] un tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ais mēris. Pēc vairākkārtējām </nowiki> * [[Viesturs Gailis]]: <nowiki>a Briede pirmizrādi novērtēja </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i: "Ļeņingradas N. Rimska-Kors</nowiki> * [[Grigorijs Jeļisejevs]]: <nowiki>sts 10 gadu cietumsods un tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u tiesību ierobežošanu uz 5 ga</nowiki> * [[Hermanis Klemencs]]: <nowiki>etters = both | reverse = }} </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ā partija, kas noslēdzas ar sk</nowiki> * [[Seleiks I Nikators]]: <nowiki>māko dzīvi valdnieka galmā un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u dienestu armijā. 334. gada p</nowiki> * [[Sarmīte Ķikuste]]: <nowiki>ju absolvēšanas 1987. gadā un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as [[internatūra]]s strādāja p</nowiki> * [[Bicing]]: <nowiki>r izmantot pirmās 30 minūtes, </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās pusstundas (līdz 2 stundām)</nowiki> * [[Kols]]: <nowiki>ta pieturzīme. Kols norāda uz </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u paskaidrojumu, tāpat tiek iz</nowiki> * [[Jānis Viļķins]]: <nowiki>gavpils|Daugavpilī]]. Pēc tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as darba gaitas Rīgā - ārzemju</nowiki> * [[Scenārijs]]: <nowiki>s sastāv no norādes uz to vai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ie notikumi notiek iekštelpās </nowiki> * [[Galveno autoceļu un automaģistrāļu pārvalde]]: <nowiki> par autoceļiem, un arī pilda </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>os pienākumus: *Dalība autotr</nowiki> * [[3G]]: <nowiki>8. gadā. Tipiski par 3G sauc </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>os standartus: * [[UMTS]] sist</nowiki> * [[Balle]]: <nowiki>k atklātas ar polonēzi un tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u [[Valsis|valsi]]. Katram kor</nowiki> * [[Tamāra Zitcere]]: <nowiki> Šajos sarakstos ir norādītas </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as ziņas — vārds un uzvārds (t</nowiki> * [[Kosmiskie ātrumi]]: <nowiki>ķina attiecībā pret zvaigzni, </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajā piemērā — Sauli. <math>v_</nowiki> * [[Karo—Kana aizsardzība]]: <nowiki>rūk balto centram ar d7-d5 ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u laidņa attīstību uz f5 vai g</nowiki> * [[Svings (deja)]]: <nowiki> apzīmē vienu vai vairākas no </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ām [[Deja|dejām]]: [[lindijs]]</nowiki> * [[Eduskunta]]: <nowiki> jāapstiprina Eduskuntā divos </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>os sasaukuma periodos ar parla</nowiki> * [[Dāmas gambīts]]: <nowiki><br />2. c2-c4''' populāri ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ie gājieni: * 2. ... e7-e6 ([</nowiki> * [[Agnese Krivade]]: <nowiki>site=www.facebook.com}}</ref> </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>i pēc vairāku tulkotāju inicia</nowiki> * [[Kembridžas-Springsas variants]]: <nowiki>c3. Tagad draud 7. ... Ze4 ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>o Lf8-b4, kā arī 7. ... Lb4 un</nowiki> * [[Retrogrādā analīze]]: <nowiki> ar to uzdevumu risinājums ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>s:<br /> '''1. Tf1-a1''' un ''</nowiki>, <nowiki> ar to uzdevumu risinājums ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>s:<br /> '''1. Tf1-f7''' ar se</nowiki>, <nowiki>ošs:<br /> '''1. Tf1-f7''' ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u '''2. Tb7-b8#'''. Maldinājum</nowiki> * [[Lielā prūšu sacelšanās]]: <nowiki>gs|Mindauga]] nogalināšana un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās dinastiskās ķildas vairs ne</nowiki>, <nowiki>s un izklīda. Viņiem pa pēdām </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ie krustneši no [[Kristburga]]</nowiki>, <nowiki>i. Krustneši tika ielenkti un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajā kaujā (Kristburgas kauja) </nowiki> * [[Mizesa atklātne]]: <nowiki>u atklātnē]], vai 2. e2-e4 ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>o Zb1-d2, spēlējot [[Filidora </nowiki> * [[Dzjiņu dinastija (265—420)]]: <nowiki>tšķirtu šo dinastiju no vēlāk </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajām Dzjiņu dinastijām, šo per</nowiki> * [[3D projekcija]]: <nowiki>u reizināšanu, vienādojums ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>s: : <math> \begin{bmatrix} </nowiki>, <nowiki>jas transformācijas raksturu. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ie mainīgie definē šo transfor</nowiki> * [[Rēti atklātne]]: <nowiki>m punktam e5, bet ar c2-c4 un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>iem g2-g3 un Lf1-g2 spēcīgam p</nowiki> * [[Sudžou (Dzjansu)]]: <nowiki>[Minu dinastija|Minu]] un tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās [[Cjinu dinastija]]s laikā </nowiki> * [[Ziemeļu Vei dinastija]]: <nowiki>rma, kuras modeli pārņēma arī </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās dinastijas. Visa zeme tika </nowiki> * [[Tegafūrs]]: <nowiki> plazmā un audzēja audos, kas </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i palielina tā efektivitāti.<r</nowiki> * [[Māris Niklass]]: <nowiki>ujā. Māri Niklass ir saņēmis </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>us Igaunijas Republikas apbalv</nowiki> * [[Rīgas Dabaszinību skola]]: <nowiki>ja (no 1. līdz 9. klasei) par </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>iem tematiem: # Elektriskās ķē</nowiki> * [[Šaha kompozīcija]]: <nowiki> varianta otrajā vai kādā tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā gājienā. * '''Duplekss''' — </nowiki>, <nowiki>nrs, kurā ir izdarīta kāda no </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ām izmaiņām: galdiņa forma, fi</nowiki> * [[Pudeļpalma]]: <nowiki> lejup no lapu pušķa. Ziediem </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ie [[auglis|augļi]] ir tumši z</nowiki> * [[Semba]]: <nowiki> Tā kā Semba krusta kariem un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajai ģermanizācijai tika pakļa</nowiki> * [[The Elder Scrolls IV: Oblivion]]: <nowiki>u spēles pasauli un sarakstam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>iem NPC. Mēneša laikā spēlei p</nowiki> * [[Eiro ieviešana Latvijā]]: <nowiki>ību Māstrihtas kritērijiem un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>o [[Latvijas finanšu un pārval</nowiki> * [[Brazīlijas Pirmā Republika]]: <nowiki>mais pasaules karš]] un vēlāk </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā [[Lielā Depresija]] sagrāva </nowiki> * [[Viandoti]]: <nowiki>pret irokēzu cilti mohaukiem. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ajā kaujā irokēzi pirmo reizi </nowiki>, <nowiki>rotājiem uzbruka amerikāņiem. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ajā [[Tipekanas kauja|Tipekana</nowiki> * [[Andrejs Rubļovs (filma)]]: <nowiki>aisīja zirga saļimšanu un tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>o velšanos pa kāpnēm. Tūlīt pē</nowiki> * [[Žāvēšana]]: <nowiki>as kinētika iespējams sadalīt </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>os posmos — pirmajā mitrums, k</nowiki> * [[Hugenoti]]: <nowiki>ts dienvidu un centrālo daļu. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>o vajāšanu dēļ liela daļa huge</nowiki> * [[Pārvēršanās (šahs)]]: <nowiki>f1 Dxh2+!! 3. Kxh2 gxf1Z+! ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>o 4. ... Zxd2''' +-; }} | size</nowiki> * [[Tievknābja kaira]]: <nowiki>ē.<ref name=orn/> Sastopamība </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajās desmitgadēs nav īpaši mai</nowiki> * [[Mihails Marandjuks]]: <nowiki> : 1. ... f7-f6 2. Db3-d5 ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>o: 3. La4-d7# {{clear}} == A</nowiki> * [[Tokajas vīna reģions]]: <nowiki>([[cēlā puve]]) attīstībai un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajai vīnogu sažūšanai. * Vietē</nowiki> * [[Autogāze]]: <nowiki>degvielas tipam ir raksturīgi </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ie rādītāji: * [[oktānskaitlis</nowiki> * [[Starptautiskais bankas konta numurs]]: <nowiki>āv no 34 burtiem un cipariem, </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā secībā: * Divu burtu [[ISO 3</nowiki> * [[Veršovijas bīskapija]]: <nowiki>salā" kopā ar tai pakļautajām </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajām sufraganbīskapijām, starp</nowiki> * [[Flops]]: <nowiki>u. FLOPS tiek aprēķināts pēc </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as formulas:<ref name="en.comm</nowiki> * [[Bināri kodēta decimāla pierakste]]: <nowiki>binārām vērtībām konvertē pēc </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as tabulas: {| class="wikitabl</nowiki> * [[9. šaha olimpiāde]]: <nowiki>ndas. Olimpiādē tika pieņemts </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>s spēles reglaments: 40 gājien</nowiki> * [[10. šaha olimpiāde]]: <nowiki>rāts. Olimpiādē tika lietots </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>s spēles reglaments: 40 gājien</nowiki> * [[Izraels Horovics]]: <nowiki>= Literatūra == Horovics bija </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u grāmatu autors vai līdzautor</nowiki> * [[1. šaha olimpiāde]]: <nowiki>sotra stunda 30. gājieniem un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>o kontroli pusstunda 10 gājien</nowiki>, <nowiki>|} == Apbalvotās partijas == </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ās divas partijas saņēma labā</nowiki> * [[8. šaha olimpiāde]]: <nowiki>limpiādes kopvērtējumā ieguva </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as vietas:<ref name=OL /> 16. </nowiki> * [[Klejs Tompsons]]: <nowiki>s]] traumu, kuras dēļ izlaida </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>o sezonu. Atgūstoties no šīs t</nowiki> * [[11. šaha olimpiāde]]: <nowiki>2,5 stundās 40 gājieni, katrā </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā stundā 16 gājieni. == Olim</nowiki>, <nowiki>dividuālie rezultāti sakopoti </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās tabulās:<ref name=ENC /> ==</nowiki> * [[12. šaha olimpiāde]]: <nowiki>2,5 stundās 40 gājieni, katrā </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā stundā 16 gājieni. Galvenie </nowiki> * [[Brāļi Strugacki]]: <nowiki>ается в субботу'' (1965), tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā ''Сказка о Тройке'' (1968), </nowiki> * [[Mikēle Skarponi]]: <nowiki>arba bīstamajā nobraucienā un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajā kāpumā uz [[Aprika|Apriku]</nowiki> * [[Apsaroki]]: <nowiki>ents lūdza palīdzību armijai. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ajā kaujā krita septiņi krou u</nowiki> * [[Arābu īpašvārdu atveidošana]]: <nowiki>ēdzenis|glotālo slēdzeni]] ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>o garo /aː/ ({{ara|القرآن‎‎ }}</nowiki> * [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte]]: <nowiki>umā ar determinētajiem un tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajiem varbūtību algoritmu un v</nowiki> * [[1924. gada neoficiālā šaha olimpiāde]]: <nowiki>|} == Apbalvotās partijas == </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ā partija saņēma labākās parti</nowiki> * [[Konflikta resursi]]: <nowiki>rajā Kongo karā un notiekošos </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>os konfliktus. Kontrole pār ie</nowiki> * [[Krievijas Impērijas Valsts Dome]]: <nowiki> mazākumtautībām iekļūt Domē. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ās 3. Domes vēlēšanās izveidoj</nowiki> * [[Rutēnijas bīskapija]]: <nowiki>salā" kopā ar tai pakļautajām </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajām sufraganbīskapijām, starp</nowiki> * [[Atopiskais dermatīts]]: <nowiki>vējoša. Uzliesmojumus veicina </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i faktori: * Stress — nervu si</nowiki> * [[Piltenes mantojuma karš]]: <nowiki> 1940. - 277-284 lpp.</ref> </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ās kaujās uzbrucēji pulkveža S</nowiki> * [[Automātiskā identifikācijas sistēma]]: <nowiki>S2 (162,025 MHz). Viena otrai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as pārraides no katras stacija</nowiki>, <nowiki>liek nemainīga. Tie sastāv no </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>iem ierakstiem: * kuģa, krasta</nowiki> * [[Uzdevums par mugursomu]]: <nowiki>ātiski uzdevums tie formulēts </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i: dots <math>n</math> svari. </nowiki> * [[Laravel]]: <nowiki>bez}}}}</ref> == Iezīmes == </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ās iezīmes kalpo kā Laravel ga</nowiki>, <nowiki>Līdz 2016. gadam ir notikušas </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as ''Laracon'' konferences: {|</nowiki> * [[Itālijas vēsture]]: <nowiki>|Karolingu impērijas]] un tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās [[Svētās Romas impērija]] p</nowiki> * [[Kazahstānas vēsture]]: <nowiki>ugusta pučs|Augusta puča]] un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā [[PSRS sabrukums|PSRS sabruk</nowiki> * [[Armēnijas vēsture]]: <nowiki> 2 krievi. Komisariāts un tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ais [[Aizkaukāza Sejms]] uzstā</nowiki> * [[Tautosillabisks]]: <nowiki>ā]] īss [[patskanis]] kopā ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u [[skanenis|skaneni]] veido [</nowiki> * [[Tibetas impērija]]: <nowiki>. gadā sakāva rietumu turkus. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ie trīs ķēniņi kāpa tronī vēl </nowiki> * [[Andris Gūtmanis]]: <nowiki>tiksmes ministra amatus divās </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajās valdībās: [[Birkava Minis</nowiki> * [[Otrā atmoda]]: <nowiki>autām par Latvijas autonomiju </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā redakcijā: „''Ievērojot lat</nowiki> * [[Salas pamatskola]]: <nowiki>Vjakse. Skola tiek īstenotas </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as izglītības programmas: # pi</nowiki> * [[Latgaliešu nacionālā atmoda]]: <nowiki>jautājumu atrisināšanu un tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u pievienošanos pārējai Latvij</nowiki> * [[MicroPython]]: <nowiki></ref> === Koda piemērs === </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ā programma "main.py" ar pusse</nowiki> * [[Board of European Students of Technology]]: <nowiki>veyor partners</ref> BEST ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u organizāciju dalībnieks, kas</nowiki> * [[FIA Pasaules rallijkrosa čempionāts]]: <nowiki>les čempionāta punktus skaita </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i: {| class="wikitable" style=</nowiki> * [[Aleksandrovas internātpamatskola]]: <nowiki>matizglītību 3 gadus studējot </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās profesionālās pamatizglītīb</nowiki> * [[Viļānu vidusskola]]: <nowiki>ība == Skolā tiek piedāvātas </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as izglītības programmas: *pa</nowiki> * [[Irākas pilsoņu karš]]: <nowiki>oņu karu|ASV iebrukumu un tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>o cīņu pret nemierniekiem 2003</nowiki> * [[Filips Stjuarts Milners-Berijs]]: <nowiki>4 e6 3. Zc3 Lb4 4. Dc2 Zc6 ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>o Dе7, d6 un е5, kuru vēlāk at</nowiki> * [[FK ASK Rīga]]: <nowiki>pāreju uz A grupu ASK spēlēja </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā sastāvā: Vārtsargs Ivanovs. </nowiki> * [[Mustafa Džemiļevs]]: <nowiki>ievēlēts parlamentā arī visās </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās Ukrainas parlamenta vēlēšan</nowiki> * [[2019. gada Eirovīzijas koris]]: <nowiki>te={{Dat|2019|7|22}}}}</ref> </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ās valstis piedalījās 2017. ga</nowiki> * [[2017. gada Eiropas individuālais šaha čempionāts sievietēm]]: <nowiki>ad augstāko vietu noteica pēc </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>iem kritērijiem (A-E): * A - r</nowiki> * [[Pasaules brīnumi]]: <nowiki>dramatiski attēlojot vienu no </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajiem rūpniecības brīnumiem.<r</nowiki> * [[Kosovas Atbrīvošanas armija]]: <nowiki>ro organizāciju pretestību un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u aktīvu militāro darbību, kas</nowiki> * [[Unity (spēļu dzinis)]]: <nowiki>litāti, galveno dzini izmanto </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>us [[API]]: ''[[Direct3D]]'' u</nowiki> * [[Minskas Nacionālā lidosta]]: <nowiki>ums|PSRS sabrukumu]] un citām </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ām izmaiņām lidojumu skaits sā</nowiki> * [[Noturība (kuģniecība)]]: <nowiki>ēc kravas pārvietošanas ieņem </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>us lielumus: <math>h_1=h+\Del</nowiki>, <nowiki>eres un galsveres izmaiņām ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u tās pārnešanu uz noteikto vi</nowiki> * [[Dubultšahs]]: <nowiki>u.) 9.Dd8+!! (dāmas upuris ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u dubultšahu) Kxd8 10.Lg5++ un</nowiki> * [[Latvijas Arhitektūras gada balva]]: <nowiki>rhitektūras gada balvu iedala </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās kategorijās: * Kultūras b</nowiki> * [[Čaubunagungamaugas ezers]]: <nowiki>zīvotas. Nozīmīgākās salas ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as: * Longailenda jeb Garā sal</nowiki> * [[Austrijas Margarita]]: <nowiki>s Konstanca|Konstanca]], caur </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ām laulībām ar [[Sigismunds II</nowiki> * [[Slāpējošais mats]]: <nowiki>Kg6 7. Ld3+ Lh6 8. Dh2+ un ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>o zirdziņa dakšiņu baltie arī </nowiki> * [[Franko diktatūra Spānijā]]: <nowiki>===Bada gadi=== Pilsoņu karam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>o teroru, republikāņu kareivju</nowiki> * [[Serbijas karaliste]]: <nowiki>stāties karā Serbijas pusē un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ais miera līgums abu valstu ro</nowiki> * [[Alūksnes draudzes novads]]: <nowiki>Alūksnes draudzes novadā bija </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as muižas:<ref>{{cite book|tit</nowiki> * [[Franciskāņi]]: <nowiki>ziņots par franciskāņu skaitu </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i:<ref name="ReferenceA">''Ann</nowiki> * [[Kindral Kurvits]]: <nowiki>tsevišķu daļu nozīme klasē ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>a: '''✠''' - kuģa būves laikā</nowiki> * [[Balsošana Eirovīzijas dziesmu konkursā]]: <nowiki>usu. 1969. gada rezultātu dēļ </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā – [[1970. gada Eirovīzijas d</nowiki> * [[Navigācija]]: <nowiki>0° Leņķus ABO un BAO aprēķina </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i: <math>\angle ABO=\angle BA</nowiki>, <nowiki>u. Distanci iegūst izmantojot </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u izteiksmi: <math>e=h\cdot c</nowiki> * [[90. Kinoakadēmijas balva]]: <nowiki>emoniju, kurā tika pasniegtas </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as balvas:<ref>{{Ziņu atsauce|</nowiki> * [[O.J.: Made in America]]: <nowiki> Goldmana]] slepkavībā ar tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>o attaisnošanu, un kā viņš trī</nowiki> * [[2019. gada Tour de France]]: <nowiki>r de France|2014]]. gadā viņš </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajos gados divreiz izstājās.<r</nowiki> * [[Gorlices-Tarnovas ofensīva]]: <nowiki>ices-Tarnovas ofensīva un tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ie uzbrukumi, 1915]] [[Attēls:</nowiki> * [[Rietumu Sja valsts]]: <nowiki>]]s pierobežu apgabaliem. Tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā [[Tanu dinastija]] savu auto</nowiki>, <nowiki>o Ljan valsti un vēlāk ar tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>o Vēlo Tan, Vēlo Džou un [[Sun</nowiki> * [[Toledo ainava]]: <nowiki>co'', 425–445</ref> Apkopojot </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās zinātniskās debates par šo </nowiki> * [[Anonīmie narkomāni]]: <nowiki>apraksta organizācijas idejas </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i: ''NA ir bezpeļņas vīriešu </nowiki> * [[Jūlija krīze (1914)]]: <nowiki>, tādējādi radot iespaidu, ka </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ais Austroungārijas kara piete</nowiki> * [[17. maija ārkārtējās pilnvaras (1940)]]: <nowiki>nsulārām pārstāvībām, izņemot </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās valstīs: Igaunijā, Lietuvā,</nowiki> * [[Eholots]]: <nowiki>ikai tad, ja divi viens otram </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i mērījumi ir vienādi. Displej</nowiki> * [[Homogēns diferenciālvienādojums]]: <nowiki>r '''homogēnu''', ja izpildās </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>s nosacījums: ja <math>\phi(x)</nowiki> * [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi]]: <nowiki>četru LZA nodaļu sastāvā bija </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i īstenie locekļi (iekavās nor</nowiki> * [[Kreicika gambīts]]: <nowiki>Zg8-f6 5. Zb1-c3 Zb8-c6''' ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>o 6. ... e7-e5 melnie atrisina</nowiki> * [[Viesturs Meikšāns]]: <nowiki>ijas]{{Novecojusi saite}} par </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ām tēmām: "Kā noturēt publikas</nowiki> * [[Gabrova]]: <nowiki>ība]]s apgādes punkts, un tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās ziemeļu Bulgārijas jeb [[Bu</nowiki> * [[Atsegums]]: <nowiki>ni 11 000 gadu p.m.ē.) ar tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>o jūras viļņu darbību un [[Izo</nowiki> * [[Novecošana]]: <nowiki>no tikai sevi. == Dzīvildzes </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās problēmas == * Sabiedrības </nowiki> * [[Rencēnmuiža]]: <nowiki>pleksā šobrīd ir saglabājušās </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as ēkas:<ref name="vietas">{{T</nowiki> * [[Tautas augstskola]]: <nowiki> brīvības cīņu]] laikā un tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>os juku laikos daudzi bija pal</nowiki> * [[Klases audzinātājs]]: <nowiki>jam ir 7 pienākumi, un tie ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i: 1) pienākums veikt izglīto</nowiki> * [[Baltā grāmata]]: <nowiki>ks dokuments, kas ir viens no </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajiem: * varas iestāžu ziņojum</nowiki> * [[Valmieras vēsture]]: <nowiki>š|Lielā Ziemeļu kara]] un tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās [[Lielais mēris Latvijā|mēr</nowiki> * [[Jūrniecības astronomija]]: <nowiki>ogrāfisko platumu]] iegūst no </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as sakarības: <math>\varphi _</nowiki>, <nowiki>isko trijstūri. Trijstūrim ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as virsotnes: * Novērotāja zen</nowiki>, <nowiki> P<sub>S</sub>. Trijstūrim ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as malas: * 90°-φ (mala, kas s</nowiki>, <nowiki>olārdistance). Trijstūrim ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i [[leņķis|leņķi]]: * Azimuts </nowiki> * [[Sultāne Mihrimaha]]: <nowiki>vīrs), tika nocelts no amata, </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i Mihrimahas vīrs kļuva par ot</nowiki> * [[1755. gada Lisabonas zemestrīce]]: <nowiki>laika. Zemestrīce kopā ar tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajiem ugunsgrēkiem un cunami g</nowiki> * [[Serbijas vēsture]]: <nowiki>stāties karā Serbijas pusē un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ais miera līgums abu valstu ro</nowiki> * [[Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome]]: <nowiki>ische Landesversammlung'') ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>iem delegātiem: no vācbaltu mu</nowiki>, <nowiki>ijas sēde, kurā tika pieņemti </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i lēmumi: {{Citāts| 1) Pēc ta</nowiki> * [[1918. gada 30. janvāra deklarācija par Latvijas Republikas izveidi]]: <nowiki>]]) balsi pret Padome pieņēma </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u rezolūciju: {{citāts| "Dibin</nowiki> * [[Hercogiste]]: <nowiki>tajā Romas impērijā]], un tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajās vācu valstīs, hercoga tit</nowiki> * [[Šāndors Šaoliņs Liu]]: <nowiki>|2014. gadā]] [[Soči|Sočos]]. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ajā olimpiskajā ciklā izcīnīji</nowiki> * [[Četru kontinentu čempionāts daiļslidošanā]]: <nowiki>čempionātā drīkst piedalīties </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as valstis: [[Amerikas Savieno</nowiki> * [[Gabriels Bengtsons Uksenšerna]]: <nowiki>ara]] apgādes organizēšanā un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajās miera sarunās. 1625. gad</nowiki> * [[JESSICA: Eiropas apvienotais atbalsts ilgtspējīgiem ieguldījumiem pilsētu teritorijā]]: <nowiki>== JESSICA atbalsta projektus </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajās jomās: * '''Pilsētas inf</nowiki> * [[Fonga atstarošanas modelis]]: <nowiki> ''materiālam'' tiek definēti </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ie parametri: : <math>k_\text</nowiki> * [[Ģeometriskais primitīvs]]: <nowiki>iem. Šīs figūras un formas ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as: * sfēras * kubi * toroīdi</nowiki> * [[Aija Poča]]: <nowiki>pirms tās nacionalizācijas un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās [[Latvijas finanšu un pārva</nowiki> * [[Fašisma gāšana Itālijā]]: <nowiki>icēja Šveices laikraksti. == </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ie notikumi == Jau 25. jūlija </nowiki> * [[Par Latvijas PSR suverenitāti]]: <nowiki>RS sastāvā. Staļinisms un tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ais administratīvi komandējoša</nowiki> * [[Helēna Mārnija]]: <nowiki>ezatoru. Viņa spēlēja dzīvajā </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>us instrumentus: * [[Korg]] M</nowiki> * [[Glens Veiss]]: <nowiki>}</ref> Vēl viņš ir režisējis </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as ceremonijas un šovus: 39. K</nowiki> * [[Selija Bodo de Mosčini]]: <nowiki>merikas zonālajā turnīrā. Tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajā [[1965. gada Pasaules čemp</nowiki> * [[ASV olimpisko medaļnieku uzskaitījums]]: <nowiki>pēc uzvārdiem latviešu valodā </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā veidā: [[ASV olimpisko medaļ</nowiki> * [[Rūbens Vū]]: <nowiki> Vū grupas koncertos spēlēja </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>us instrumentus: * [[Korg MS-</nowiki> * [[Stefans II]]: <nowiki>estiem ir diskutabla, un visu </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>o pāvestu ar vārdu Stefans num</nowiki> * [[Voleru iela (Rīga)]]: <nowiki>= Voleru iela ir savienota ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u ielu: * [[Daugavgrīvas šosej</nowiki> * [[Loma iela (Rīga)]]: <nowiki> == Loma iela ir savienota ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u ielu: * [[Ķemmdziju iela (Rī</nowiki> * [[Brīvdabas iela (Rīga)]]: <nowiki>== Berģu iela ir savienota ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u ielu:: * [[Brīvības gatve]] </nowiki> * [[Lavents pret Latviju]]: <nowiki>ata, Laventam nepienākas. == </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ie notikumi == A.Laventam tik</nowiki> * [[2018. gada Eiropas jauniešu šaha čempionāts]]: <nowiki>ad augstāko vietu noteica pēc </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>iem kritērijiem (A-E): * A - r</nowiki> * [[Denjels Džeksons (tēls)]]: <nowiki>iņš kļūst par vienu no filmai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā televīzijas seriāla "[[Zvaig</nowiki> * [[Buhuti Gurgenidze]]: <nowiki>, kurā viņa vārdā ir nosaukti </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ie varianti: * Gurgenidzes pre</nowiki> * [[Bāriņtiesas Latvijā]]: <nowiki>tiesas likvidēšana, tomēr tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajā [[Latvijas_vācu_okupācija_</nowiki> * [[A Streetcar Named Marge]]: <nowiki>i nodziedāja par viņu pilsētu </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>us vārdus: "Jaunorleāna - pirā</nowiki> * [[Naftas produktu tankkuģis]]: <nowiki>ts pa dekādēm ir samazinājies </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i: 1970. gados vidēji gada lai</nowiki> * [[Padomju impērija]]: <nowiki> karā pret Portugāli un vēlāk </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajos pilsoņu karos. Mozambikā </nowiki> * [[Evans Furnjē]]: <nowiki>pēlēm, taču tas izdevās divās </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajās sezonās. 2021. gada mart</nowiki> * [[91. Kinoakadēmijas balva]]: <nowiki>emoniju, kurā tika pasniegtas </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as balvas:<ref>{{tīmekļa atsau</nowiki> * [[Menelaja teorēma]]: <nowiki>ms, izmantojot homotētiju === </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ajā pierādījumā <ref>Skatīt: M</nowiki> * [[Džēreds Dadlijs]]: <nowiki>uz [[Vašingtonas "Wizards"]]. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ajā vasarā Dž. Dadlijs kā brīv</nowiki> * [[1917. gada Krievijas revolūcija Latvijā]]: <nowiki> kaujas|Ziemassvētku kaujām]] </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>o [[Vācijas impērijas 8. armij</nowiki> * [[Zinātne un tehnoloģijas Latvijā]]: <nowiki>s pasaulē ir pirmais autonomi </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ais bezpilota lidaparāts. ''Ai</nowiki> * [[Spensers Dinvidī]]: <nowiki>āvā, ko saglabāja šajā un arī </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajās sezonās. Karjeras rezulta</nowiki> * [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (turnīrs)]]: <nowiki>drošanai jāpielieto taibrekus </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā kārtībā: # Divas taibreka p</nowiki> * [[Lāčpurni]]: <nowiki>mērcēšanas šķidrumus lieto ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u termisku apstrādi.<ref name=</nowiki> * [[Invariantu metode]]: <nowiki>MS. Viegli saprast, ka spēkā </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>a īpašība: ja pirms metiena ri</nowiki> * [[Aleksandrs Loginovs]]: <nowiki>u, bet rezultāts tika anulēts </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās diskvalifikācijas dēļ. [[2</nowiki> * [[Devil You Know]]: <nowiki>kāds anonīms šantažētājs. Tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ie notikumi Katrīnai liek sapr</nowiki> * [[Kornēlija Birkmane]]: <nowiki> paparžaugu iepazīšanai visām </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ām Latvijas botāniķu, dabas pē</nowiki> * [[Rolkeris]]: <nowiki>s pārliecināja, darbiem līdzi </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>o, [[inženieru institūcija]]s </nowiki> * [[Krievu literatūra]]: <nowiki>jas 1917. gada revolūcijām un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā [[Krievijas pilsoņu karš|pil</nowiki>, <nowiki>jas 1917. gada revolūcijām un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā [[Krievijas pilsoņu karš|pil</nowiki> * [[Ekonomikas izaugsme]]: <nowiki>k salīdzināti divi pēc kārtas </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i gadi. Piemēram, no šī gada I</nowiki> * [[Volodimirs Zelenskis]]: <nowiki>[[COVID-19]] pandēmiju un tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>o ekonomisko lejupslīdi, kā ar</nowiki> * [[Zaļā Ukraina]]: <nowiki>noties tai kolonijas statusā. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ais [[Padomju Krievija]]s konf</nowiki> * [[Korintija]]: <nowiki>inta no tā neko neieguva. Tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ais [[Korintas karš]] (395-387</nowiki> * [[Krimas tatāru deportācija]]: <nowiki>as krīze]]s 2014. gadā un tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās [[Krimas Autonomā Republik</nowiki> * [[Lielbritānijas dzelzceļi]]: <nowiki>as lokomotīves tiek numurētas </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i, lai tās varētu uzskatīt par</nowiki>, <nowiki>plaši kritizēts neērtību dēļ. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ais ieviestais ritošais sastāv</nowiki>, <nowiki> dārgu sliežu nomaiņas plānu. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ie traucējumi dzelzeļu tīklam </nowiki> * [[Saiga]]: <nowiki>m. Pieprasījums pēc ragiem un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās [[malumedniecība]] un kontr</nowiki> * [[Els Džolsons]]: <nowiki>pilnmetrāžas mākslas filma ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>iem sinhronizētiem dialogiem. </nowiki> * [[Lielu skaitļu nosaukumi]]: <nowiki>Standarta ciparu nosaukumi == </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ā tabula apkopo tos ciparus, k</nowiki> * [[Krēvas pils]]: <nowiki>katā viņš spēja izmukt no tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajiem vajātājiem, un kopā ar s</nowiki> * [[Aleksandrs Vampilovs]]: <nowiki>vs nepaspēja piedzīvot šos un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>os uzvedumus.<ref name="bio" /</nowiki> * [[Džeisons Teitums]]: <nowiki>noties uzaicinājumu arī divās </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajās sezonās. [[ASV basketbol</nowiki> * [[Meža sicista]]: <nowiki>apdraud silti atkušņi un tiem </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>a pēkšņa sala atgriešanās, kā </nowiki> * [[Valstu saraksts pēc Tautas attīstības indeksa ar iekļautu nevienlīdzību]]: <nowiki>ions}}</ref> == Saraksts == </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ā tabula ierindo valstis atbil</nowiki> * [[Kuldīgas virspilskunga iecirknis]]: <nowiki>eļu karā]] (1700–1721) un tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajā [[mēris|mēra]] epidēmijā. </nowiki> * [[Liepājas "Zvejnieks"]]: <nowiki>"Zvejnieks" turpināja būt arī </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>os gadus. Taču sešdesmito gadu</nowiki> * [[Japāņu pilis]]: <nowiki>ētas vai nu vēlāk Sengoku vai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajā [[Edo periods|Edo periodā]</nowiki> * [[Aldis Adamovičs]]: <nowiki>ē no saraksta "Mēs pilsētai". </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ajās [[2001. gada Latvijas paš</nowiki> * [[Andris Kazinovskis]]: <nowiki>ijas "[[Jaunais laiks]]", bet </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajās [[2009. gada Latvijas paš</nowiki> * [[Baltā dzērve]]: <nowiki>nājies līdz četriem īpatņiem. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ajos gados tika uzskatīts, ka </nowiki> * [[Sets Karijs]]: <nowiki> ''[[Santa Cruz Warriors]]''. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ajās sezonās S. Karijam pamazā</nowiki> * [[Īsfilma]]: <nowiki>ierīces augšpusē). Šīs un tām </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās filmas bieži bija viena kad</nowiki> * [[Suda (enciklopēdija)]]: <nowiki>lodas fonoloģijai. Kārtība ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>a: {{quote|{{lang|grc-x-medie</nowiki> * [[Kontinentālā nogāze]]: <nowiki>itorāle|sublitorāli]] vai tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>o "pārejas zonu" un [[abisāle|</nowiki> * [[77. Zelta globusa balva]]: <nowiki>s ar vairākām nominācijām === </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ās filmas saņēmušas vairākas n</nowiki>, <nowiki>ilmas ar vairākām uzvarām === </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ās filmas ieguvušas vairākas u</nowiki>, <nowiki>i ar vairākām nominācijām === </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ās televīziju projekti saņēmuš</nowiki>, <nowiki>jekti ar vairākām uzvarām === </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ās televīziju projekti ieguvuš</nowiki>, <nowiki>eki === Ceremonijā piedalījās </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as personības:<ref>{{tīmekļa a</nowiki> * [[Kruīza kuģis]]: <nowiki>ažieru. Karību reģionā strādā </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as kruīza līnijas: ''[[Royal C</nowiki> * [[Knospe]]: <nowiki>uz [[Murmanska|Murmansku]] un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>o karadarbības intensificēšano</nowiki> * [[Dienvidu sala]]: <nowiki>iku]] apvērsuma 1917. gadā un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā [[Krievijas pilsoņu karš|pil</nowiki> * [[Stefans Rāzna]]: <nowiki>ētāju atbalstu guvis arī trīs </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajās pašvaldību vēlēšanās, vie</nowiki> * [[Leonīds Alksnis]]: <nowiki>krātiskās savienības]]. Divās </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajās pašvaldību vēlēšanās nav </nowiki> * [[Jānis Gulbis]]: <nowiki>bi atkal ievēlēja Rīgas domē. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ajās vēlēšanās gan viņa kandid</nowiki> * [[Juris Karlsons (inženieris)]]: <nowiki>as Zaļās partijas]] saraksta. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ajās [[1997. gada Rīgas domes </nowiki> * [[Sipaju sacelšanās]]: <nowiki>sacelšanās laikā, gan pēc tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā badā un slimību epidēmijā la</nowiki> * [[COVID-19 pandēmija]]: <nowiki>uācijai uz Batamas lidostu ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u pārvietošanu uz 14 dienu kar</nowiki> * [[Bisītes]]: <nowiki>vai mēnešiem ilga žāvēšana ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u novārīšanu ievērojami samazi</nowiki> * [[Kazimirs Šļakota]]: <nowiki>inistra]] amatu saglabāja arī </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajās [[Birkava Ministru kabine</nowiki> * [[Jevģenijs Zaščerinskis]]: <nowiki> (1940)|Latvijas okupācijas]] </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās [[1941. gada 14. jūnija dep</nowiki> * [[Vladimirs Hodokovskis]]: <nowiki>araksta. Piedalījās arī visās </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajās Saeimas vēlēšanās, netiek</nowiki> * [[Mizīdu dzimta]]: <nowiki>sts == Mizīdu dzimtu raksturo </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as īpašības. [[Maksillula]]s [</nowiki>, <nowiki>tika == Mizīdu dzimtu pārstāv </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as apakšdzimtas, tribas un ģin</nowiki> * [[2018.—2019. gada NHL sezona]]: <nowiki>33}} == Labākie spēlētāji == </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ie spēlētāji bija līgas līderi</nowiki> * [[2017.—2018. gada NHL sezona]]: <nowiki>2=}} == Labākie spēlētāji == </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ie spēlētāji bija līgas līderi</nowiki> * [[Tanaīdvēži]]: <nowiki>== Sistemātika == Kārtu veido </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as apakškārtas, virsdzimtas un</nowiki> * [[COVID-19 pandēmija Latvijā]]: <nowiki>embra Jaungada svētku un tiem </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajā nedēļas nogalē laikā Latvi</nowiki> * [[2020. gada vasaras olimpisko spēļu rīkotājpilsētas izvēle]]: <nowiki>s iesniegto anketu izpētes un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajiem ziņojumiem SOK Izpildkom</nowiki> * [[Bagars]]: <nowiki>ugstinājumam vētras laikā (ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u ūdens atplūdi ienesot līdzi </nowiki> * [[PSRS futbola Augstākā līga]]: <nowiki>ikai tad, ja komanda uzvarēja </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajā [[11 metru soda sitiens|11</nowiki> * [[Albānijas robežu noteikšana]]: <nowiki>at|2012|03|20||bez}} }}</ref> </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ā pasaules kara un juku dēļ pr</nowiki> * [[Prizrenas līga]]: <nowiki>978-0-521-25249-2}}</ref> == </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ie notikumi == [[Osmaņu impēr</nowiki> * [[Navahrudakas pils]]: <nowiki> cieta ievērojamus bojājumus. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ie neveiksmīgie uzbrukumi arī </nowiki> * [[Edesa (Grieķija)]]: <nowiki>ilsēta cieta no ugunsgrēka un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>iem plūdiem.<ref name="ECity" </nowiki> * [[Daugavas svīta]]: <nowiki>a transgresijas laikam un tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajai [[regresija]]i [[Austrume</nowiki> * [[Donavas apledojums]]: <nowiki>onālajos terminos tiek domāts </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>s pēc īslaicīgās Biberas—Donav</nowiki> * [[Kirgīzu Autonomā Sociālistiskā Padomju Republika (1920—1925)]]: <nowiki>noveda pie labības trūkuma un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as lopu nobeigšanās. Trešdaļā </nowiki> * [[Krimas uluss]]: <nowiki>a ierobežota līdz 6 gadiem ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u atbrīvošanu. Vergu darba izm</nowiki> * [[Džordža Floida nāve]]: <nowiki>erlin).jpg|thumb|Notikumam un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajiem protestiem veltīts grafi</nowiki> * [[Guberņa]]: <nowiki>писании к ним городов]</ref> </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ajos gados notika eksperimenti</nowiki>, <nowiki>berņu, kā arī apriņķu tīklu. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ajos gadu desmitos tika piedāv</nowiki>, <nowiki>tomēr pārstāvēja muižniecību. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ā [[Oktobra revolūcija]] revol</nowiki> * [[Talsu novads]]: <nowiki>eļu karš]] (1655—1661) un tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ais [[mēris]]. Apvidus tika st</nowiki>, <nowiki>a pils]], saimniecība panīka. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ais [[Lielais Ziemeļu karš]] (</nowiki> * [[Auglības atpazīšanas metodes]]: <nowiki>anai sekmēja Serenas izaugsmi </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajās desmitgadēs, palīdzot org</nowiki>, <nowiki>ovulācijas, kad ir ovulācijai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā neauglības fāze.<ref>{{Grāma</nowiki> * [[Kaprakota]]: <nowiki>amā apbūve. Kara postījumu un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās evakuācijas dēļ kopš 20. ga</nowiki> * [[Krekjo]]: <nowiki>esta, iedzīvotājiem bailēs no </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>iem sirojumiem migrējot uz Kre</nowiki> * [[Loran C]]: <nowiki>a intervālu starp citas citai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ām impulsu grupām, mērītu no g</nowiki> * [[Dorians Finijs-Smits]]: <nowiki> komandā arī treniņnometnē un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajā NBA sezonā. Jau kopš pirmā</nowiki> * [[Vilcienu prāmis]]: <nowiki>s pārliecināja, darbiem līdzi </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>o, [[inženieru institūcija]]s </nowiki> * [[Guntis Blumbergs]]: <nowiki>jot līdzīgu panākumu septiņās </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajās Ventspils pašvaldības vēl</nowiki> * [[Čionsona grēda]]: <nowiki>etnamas karš|Vjetnamas kara]] </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajos 20 gados Vjetnamas valdīb</nowiki> * [[Krievu dambrete]]: <nowiki>un torņa piederība pāriet tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajam kauliņam. Par uzvaru tiek</nowiki> * [[Kvinkvelokulinas]]: <nowiki>aknēs 72 grādu leņķī, bet tām </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās kameras plaknēs 144 grādu l</nowiki> * [[Fonds (romāns)]]: <nowiki>umiem (prikvelus) un divus ar </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>iem (sikvelus). Vēlākie rakstn</nowiki> * [[27. Ekrāna aktieru ģildes balva]]: <nowiki>nd}} == Balvu pasniedzēji == </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>as personas pieteica balvas ce</nowiki> * [[Džordžs Rasels]]: <nowiki>āniķu kļūdas pitstopā, kā arī </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>a riepas plīsuma dēļ Rasels fi</nowiki> * [[Išs Smits]]: <nowiki> arī tās [[D Līga]]s komandā. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ajās sezonās I. Smits kļuva pa</nowiki> * [[Tims Hārdevejs jaunākais]]: <nowiki>s" izteiktajam piedāvājumam). </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ajās divās sezonās Ņujorkas ko</nowiki> * [[Džefs Kinijs]]: <nowiki>Grega dienasgrāmata]]" un tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>o [[Grega dienasgrāmata|grāmat</nowiki> * [[Jānis Dripe]]: <nowiki>994. gadā saglabāja amatu arī </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajā [[Māra Gaiļa valdība|Māra </nowiki> * [[Pazemojumu gadsimts (Ķīna)]]: <nowiki> dinastija]]s impērija un tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā [[Ķīnas Republika (1912—1949</nowiki>, <nowiki>stu Bokseru sacelšanos un tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās reparācijas. * [[Krievijas </nowiki> * [[2021. gada Omloop Het Nieuwsblad]]: <nowiki>Ballerīni|Davidi Ballerīni]]. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ajā sprintā Ballerīni uzvarēja</nowiki> * [[Jaunturku revolūcija]]: <nowiki>ustības revolūcijas, kā vēlāk </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās.<ref name="tandfonline.com"</nowiki> * [[Mārena Hammeršmite]]: <nowiki>|2021|3|18||bez}}}}</ref> Arī </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajā iedzīšanā finišēja otrajā </nowiki> * [[Tauvošanās pie peldošās platformas]]: <nowiki> pludiņi. "Pacēlāju" veidi ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i: * Ķīniešu laterna, kurā div</nowiki>, <nowiki>ietauvošanās ierīce sastāv no </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ām sastāvdaļām (skatoties no b</nowiki>, <nowiki>ārkraušanas sistēma sastāv no </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ām sastāvdaļām: * Lokanām zemū</nowiki>, <nowiki> minēto savienojumu vietās un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i novērš naftas vai tās produk</nowiki> * [[Antīkā Argosa]]: <nowiki>nu starpā pret tautu, atļāvās </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>o. Meiteni, kuru veda pie līga</nowiki>, <nowiki>va pēc vēsts. Tas tiek darīts </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i. Pareģe ir sieviete, kas nav</nowiki>, <nowiki>trīs acis, to varētu skaidrot </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i. To, ka Zevs valda debesīs, </nowiki> * [[Alumīnija nitrīds]]: <nowiki>ā]], N<sub>2</sub> atmosfērā. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>i, lai katalizētu AlN veidošan</nowiki>, <nowiki>°C. Ūdeņradis, iespējams, var </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i reaģēt ar N<sub>2</sub>, vei</nowiki> * [[Argosas Heraons]]: <nowiki>nīca, veido divas viena otrai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as dažāda augstuma [[terase]]s</nowiki> * [[Borat Subsequent Moviefilm]]: <nowiki>šanas tiesības. Filma "Borata </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā kinofilma" tika izdota {{dat</nowiki> * [[Aleksandrs Rozovs]]: <nowiki>ces gadi; darbi, kas apraksta </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>os Zemes vēstures laikus vai c</nowiki> * [[Džošs Ričardsons]]: <nowiki>komandas starta pieciniekā un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajās sezonās ir bijis tikai pa</nowiki> * [[Sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātājs]]: <nowiki>devās uz Apvienoto Karalisti. </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>s tirdzniecības pieaugums ir n</nowiki>, <nowiki> tanka iekšpuses uz ārpusi ir </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i slāņi: * LNG * 1,2 mm bieza </nowiki> * [[Reģenerācija]]: <nowiki>u gadījumā nomest asti un tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā reģenerācija. Šo parādību sa</nowiki> * [[Artemīdas Ortijas svētnīca]]: <nowiki>ari]]em, kā liecība man kalpo </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ais: pirmkārt, šo statuju atra</nowiki> * [[Aspiss]]: <nowiki>virzienā uz četrām cita citai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ām terasēm vēsturiskajā period</nowiki> * [[GS1-128]]: <nowiki>ina vairākas zīmes aiz komata </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās vērtībās. Attēlotā vērtība </nowiki> * [[Universālais produkta kods]]: <nowiki> noteiktu ciparu sistēmu, kas </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajiem cipariem ir jāizmanto. P</nowiki> * [[Globālais konosamenta identifikācijas numurs]]: <nowiki>as. Aiz uzņēmuma prefiksa GS1 </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās konosamenta informācijas st</nowiki> * [[Datu matrica]]: <nowiki>tāju programmēšana |- | 235 | </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ās rakstzīmes lielākā bita ies</nowiki> * [[EPCIS]]: <nowiki>ikators, kas norāda notikumam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā objekta(-u) uzņēmējdarbības </nowiki> * [[Autostops]]: <nowiki>oties ienākumu meklējumos, un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ie relatīvās labklājības gadi </nowiki> * [[Ostraviešu nometne]]: <nowiki>na vai apcietināšana]] un tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā izsūtīšana uz PSRS [[Gulags|</nowiki> * [[Valentiniāns III]]: <nowiki>ju. Attilas nāve 453. gadā un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās ķildas starp viņa dēliem li</nowiki> * [[ECMO]]: <nowiki>di, lai novērstu stāzi un tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u asins recekļu veidošanos. =</nowiki> * [[2021. gada Beļģijas Grand Prix]]: <nowiki>> tomēr ''Red Bull'' mehāniķi </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās aizkaves laikā salaboja viņ</nowiki> * [[Husītu kari]]: <nowiki>ašķēlās divās naidīgās daļās, </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajā pilsoņu karā 1434. gadā ra</nowiki> * [[Krimas platforma]]: <nowiki> notika 4 paneļdiskusijas par </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ām tēmām: # Neatzīšanas un sa</nowiki> * [[Montrezs Harels]]: <nowiki>kad bija komandas rezervists; </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajās sezonās nostiprinājās pir</nowiki> * [[2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrs sievietēm]]: <nowiki>ad augstāko vietu noteica pēc </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>iem kritērijiem: * uzlabotais </nowiki> * [[2021. gada "FIDE Chess.com Grand Swiss" turnīrs]]: <nowiki>ad augstāko vietu noteica pēc </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>iem kritērijiem: * uzlabotais </nowiki> * [[2022. gads kino]]: <nowiki>ASV dolāru, tādējādi uzstādot </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>us rekordus: labākie pirmizrād</nowiki> * [[Pulmonālā hipertensija]]: <nowiki>er [[Iekaisums|iekaisumu]] un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>u [[Plaušas|plaušu]] [[Artērij</nowiki> * [[COVID-19 otrais saslimstības vilnis Latvijā]]: <nowiki>embra Jaungada svētku un tiem </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajā nedēļas nogalē laikā Latvi</nowiki> * [[GECAM]]: <nowiki>doņiem bija paredzēts novērot </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>us īsus augstas enerģijas noti</nowiki> * [[Apkopēja]]: <nowiki>jas darba pienākumos ietilpst </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ie: * regulāri uzkopt iestāde</nowiki> * [[Sarkanais suns Klifords]]: <nowiki>festivālā]], kam bija plānota </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>a filmas pirmizrāde ASV kinote</nowiki> * [[Radikālais islāms]]: <nowiki> bijuši nesekmīgi, jo tie nav </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i un precīzi ievērojuši islāma</nowiki> * [[Seviljas "Real Betis" (basketbols)]]: <nowiki>īgas vājākajām komandām visās </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ajās sezonās, bet uz vienu gad</nowiki> * [[2022. gada laikapstākļi Latvijā]]: <nowiki>s [[oklūzijas fronte]] un tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ie gubu-lietus mākoņi, daudzvi</nowiki> * [[Rūsganā brūnzobe]]: <nowiki>Jutīga pret kailcirtēm un tām </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>o slāpekļa savienojumu uzkrāša</nowiki> * [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)]]: <nowiki> ar NATO 4. pantā bija minēts </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ais: "Krievijas Federācija un </nowiki> * [[Lūpukrāsas indekss]]: <nowiki>s apjomu samazināšanās un tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās pārdošanas apjomu palielinā</nowiki> * [[2021.—2022. gada NHL sezona]]: <nowiki>=23}} == Labākie spēlētāji == </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>ie spēlētāji bija līgas līderi</nowiki> * [[Jūras karte (kuģniecība)]]: <nowiki>{{ISBN|9781906915117}}</ref> </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''Sekojoš'''</span><nowiki>i jūras kartei jāatbilst divām</nowiki> * [[Kentaviuss Koldvels-Poups]]: <nowiki>sas "Lakers"]], kur nospēlēja </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās četras sezonas. [[2019.—202</nowiki> * [[Varšavas Robinsoni Krūzo]]: <nowiki>as sacelšanās]] beigām un tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās plānotās [[Varšava]]s iznīc</nowiki> * [[Ticket to Ride (albums)]]: <nowiki>versija. Tomēr pēc Carpenters </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ā izrāviena albums tika atkārt</nowiki> * [[Frīzu rokasbumba]]: <nowiki>da (Ptoer) var tikt izveidota </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>os veidos: * Brīvā veidā: spē</nowiki> * [[28. Ekrāna aktieru ģildes balva]]: <nowiki>ilboat'' pavadījumā pieminēja </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>os kino ļaudis, kas miruši 202</nowiki> * [[Andrejs Kravčanka]]: <nowiki>ēm]] [[Tokija|Tokijā]] un tam </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ās viņas bēgšanas uz [[Polija|</nowiki> * [[Avatars: Ūdensceļš]]: <nowiki>dat|2022|12|16||bez}}, ar tai </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>iem trim turpinājumiem {{dat|2</nowiki> * [[Lielo ezeru balkeris]]: <nowiki>kuģa pārdošanas 2004. gadā un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>as sagriešanas metāllūžņos Sū </nowiki> * [[KSI]]: <nowiki>kontu 2009. gadā un izveidoja </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>us FIFA videospēļu sērijas spē</nowiki> * [[Locija]]: <nowiki>iju izdošanu drukātā veidā un </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ie izdevumi tika izplatīti tik</nowiki>, <nowiki>as valstīs un okeānu baseinos </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>i: # Publikācija 120 - 51 vals</nowiki>, <nowiki>i var saturēt informāciju par </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ām tēmām: boju sistēmas, valūt</nowiki>, <nowiki>i var saturēt informāciju par </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''sekojoš'''</span><nowiki>ām tēmām: klimatoloģija, strau</nowiki> 11treu1af3g0y0ye48dg5b09lup3n59 Vikipēdija:Vajadzīgie raksti 4 333618 3665859 3658314 2022-08-02T18:03:25Z EdgarsBot 50781 Pywikibot 7.5.2 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā parādās raksti, uz kuriem ir visvairāk vikisaišu Vikipēdijas rakstu vārdtelpas rakstu vikitekstā. Saraksts atjaunināts [https://dumps.wikimedia.org/lvwiki/20220801/ 2022. gada 1. augustā]. __TOC__ == Saraksts == {{div col|3}} * [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] — 220 * [[Supercopa de España]] — 205 * [[Supercoppa Italiana]] — 205 * [[Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs]] — 135 * [[Johan Cruijff Schaal]] — 101 * [[BST]] — 101 * [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs]] — 99 * [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] — 96 * [[Trophée des Champions]] — 94 * [[Coupe de la Ligue]] — 89 * [[Taça de Portugal]] — 87 * [[Šaušana olimpiskajās spēlēs]] — 85 * [[Džudo olimpiskajās spēlēs]] — 85 * [[DFL Supercup]] — 82 * [[Krievijas kauss futbolā]] — 79 * [[Bokss olimpiskajās spēlēs]] — 78 * [[Mūzikas producents]] — 77 * [[Svarcelšana olimpiskajās spēlēs]] — 76 * [[Olimpiskā medaļu tabula]] — 74 * [[2009. gada NBA izslēgšanas spēles]] — 73 * [[Vingrošana olimpiskajās spēlēs]] — 71 * [[Burāšana olimpiskajās spēlēs]] — 70 * [[2008. gada NBA izslēgšanas spēles]] — 70 * [[Senkapi]] — 68 * [[Dziesmu autors]] — 67 * [[2007. gada NBA izslēgšanas spēles]] — 67 * [[Lapu koki]] — 65 * [[Supertaça Cândido de Oliveira]] — 65 * [[Enerģētika]] — 64 * [[Turcijas kauss futbolā]] — 63 * [[Skotijas kauss futbolā]] — 62 * [[Kalnu slēpošana olimpiskajās spēlēs]] — 62 * [[Yokohama F. Marinos]] — 61 * [[Paukošana olimpiskajās spēlēs]] — 60 * [[Krievijas Superkauss]] — 60 * [[2006. gada NBA izslēgšanas spēles]] — 59 * [[Latviešu valodas aģentūra]] — 59 * [[Taça da Liga]] — 58 * [[Sony Pictures Releasing]] — 57 * [[Apvienotais pasaules tops]] — 56 * [[Sēņu tirdzniecība]] — 56 * [[Cycling Weekly]] — 56 * [[Pogaļa]] — 55 * [[Distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs]] — 55 * [[2005. gada NBA izslēgšanas spēles]] — 54 * [[Cerezo Osaka]] — 53 * [[Future plc]] — 53 * [[Vācija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] — 53 * [[Allmusic]] — 53 * [[Eastern Time Zone]] — 52 * [[FIFA U-20 Pasaules kauss]] — 52 * [[Nagoya Grampus]] — 52 * [[Nippon TV Beleza]] — 51 * [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] — 51 * [[Dānijas kauss futbolā]] — 51 * [[Tekvondo olimpiskajās spēlēs]] — 51 * [[Grieķu katolisms]] — 50 * [[Kashima Antlers]] — 50 * [[Daiļlēkšana olimpiskajās spēlēs]] — 50 * [[2017. gada NBA izslēgšanas spēles]] — 50 * [[Kashiwa Reysol]] — 49 * [[Júbilo Iwata]] — 49 * [[Nava]] — 48 * [[Galda teniss olimpiskajās spēlēs]] — 48 * [[Kontrolieris]] — 48 * [[Touchstone Pictures]] — 47 * [[Elektroenerģija]] — 47 * [[Jāšana olimpiskajās spēlēs]] — 46 * [[Intelsat]] — 46 * [[2003. gada NBA izslēgšanas spēles]] — 46 * [[Loka šaušana olimpiskajās spēlēs]] — 45 * [[The Numbers]] — 45 * [[2004. gada NBA izslēgšanas spēles]] — 45 * [[Ukrainas kauss futbolā]] — 45 * [[Village Roadshow Pictures]] — 45 * [[Summit Entertainment]] — 45 * [[Skotijas Līgas kauss]] — 45 * [[Ķīmiskā rūpniecība]] — 45 * [[Vissel Kobe]] — 44 * [[1994. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula]] — 43 * [[Horvātijas kauss futbolā]] — 43 * [[Šveices kauss futbolā]] — 43 * [[Rokot-KM]] — 42 * [[Beļģijas kauss futbolā]] — 42 * [[Columbia (kosmoplāns)]] — 42 * [[Grieķijas kauss futbolā]] — 42 * [[Beļģija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] — 41 * [[Krievijas Aizsardzības ministrija]] — 41 * [[Biatlons olimpiskajās spēlēs]] — 41 * [[Charles Lucien Bonaparte]] — 40 * [[Informatīvās pavadoņu sistēmas]] — 40 * [[Virsnieks]] — 40 * [[Shimizu S-Pulse]] — 40 * [[2002. gada NBA izslēgšanas spēles]] — 40 * [[Ķīnas Kosmosa tehnoloģiju akadēmija]] — 40 * [[Kompozīcija]] — 39 * [[Gints Bērziņš (kinooperators)]] — 39 * [[2018. gada NBA izslēgšanas spēles]] — 39 * [[Austrijas kauss futbolā]] — 38 * [[StudioCanal]] — 38 * [[2020. gada NBA izslēgšanas spēles]] — 38 * [[Eksperimentālā mūzika]] — 38 * [[Turcijas Superkauss]] — 38 * [[Olimpisko medaļu tabula]] — 38 * [[2005. gada Pasaules čempionāts biatlonā]] — 38 * [[Bīskapija]] — 37 * [[Pīlārs]] — 37 * [[Lietus sezona]] — 37 * [[Shonan Bellmare]] — 37 * [[Zviedrijas kauss futbolā]] — 37 * [[Polijas kauss futbolā]] — 37 * [[TSG Entertainment]] — 36 * [[Drīksna]] — 36 * [[Estuārs]] — 36 * [[Modernā pieccīņa olimpiskajās spēlēs]] — 36 * [[Rīgas apgabaltiesa]] — 36 * [[FC Tokyo]] — 36 * [[Kyoto Sanga FC]] — 36 * [[Klaviermūzika]] — 36 * [[TriStar Pictures]] — 35 * [[Bobslejs olimpiskajās spēlēs]] — 35 * [[Glīvene]] — 35 * [[Canadarm2]] — 35 * [[A&M Records]] — 35 * [[2001. gada NBA izslēgšanas spēles]] — 35 * [[Gunta Ikere]] — 35 * [[Ceļteku dzimta]] — 35 * [[Darba Sarkanā Karoga ordenis]] — 35 * [[Baltijas jūras reģiona Sarkanā grāmata]] — 35 * [[1957. gada Āfrikas Nāciju kauss]] — 35 * [[Club América]] — 35 * [[Žoklis]] — 35 * [[2004. gada Pasaules čempionāts biatlonā]] — 35 * [[Grīslis]] — 34 * [[Sjičanas pavadoņu palaišanas centrs]] — 34 * [[2005. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā]] — 34 * [[Džons Debnijs]] — 34 * [[Teodors Šapiro]] — 34 * [[Daudzdienu sacensības]] — 34 * [[Zemes tālizpētes pavadonis]] — 34 * [[Walt Disney Animation Studios]] — 34 * [[Falcon 9 Full Thrust]] — 34 * [[Badmintons olimpiskajās spēlēs]] — 33 * [[Tvaikonis]] — 33 * [[Vega (nesējraķete)]] — 33 * [[Informacionnyje sputnikovyje sistemy]] — 33 * [[Uragan-M]] — 33 * [[Original Film]] — 33 * [[Ūdenspolo olimpiskajās spēlēs]] — 33 * [[Marlboro]] — 33 * [[Valdis Celmiņš]] — 33 * [[Beļģijas Superkauss]] — 33 * [[Triatlons olimpiskajās spēlēs]] — 33 * [[Kamaniņu braukšana olimpiskajās spēlēs]] — 32 * [[Marvel Entertainment]] — 32 * [[Maccabi Haifa F.C.]] — 32 * [[Elektra Records]] — 32 * [[Coventry City F.C.]] — 32 * [[Kopvērtējums Giro d'Italia]] — 32 * [[Latreille]] — 32 * [[Ēriks Felners]] — 32 * [[Tims Bevans]] — 32 * [[Lapkoki]] — 32 * [[Vidusskola]] — 32 * [[1988. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula]] — 32 * [[Lēpe]] — 32 * [[Krievijas Zinātņu akadēmija]] — 31 * [[Urawa Reds Ladies]] — 31 * [[Krāteris]] — 31 * [[Kūrorts]] — 31 * [[Telefilma-Rīga]] — 31 * [[Sākotnējais publiskais piedāvājums]] — 31 * [[Space Systems/Loral]] — 31 * [[16:9]] — 31 * [[Aski]] — 31 * [[Volejbols olimpiskajās spēlēs]] — 31 * [[Uldis Jancis]] — 31 * [[Krievijas Kosmiskais karaspēks]] — 31 * [[Tomass Ņūmens]] — 31 * [[Kawasaki Frontale]] — 31 * [[Minhenes Universitāte]] — 31 * [[V678]] — 31 * [[Billboard (magazine)]] — 30 * [[EADS Astrium]] — 30 * [[Dzelzs rūda]] — 30 * [[Guntis Trekteris]] — 30 * [[Sony Pictures Classics]] — 30 * [[Newell's Old Boys]] — 30 * [[Surrey Satellite Technology]] — 30 * [[Nometnieks]] — 30 * [[Metālapstrāde]] — 30 * [[Nometnieki]] — 30 * [[INAC Kobe Leonessa]] — 30 * [[Čehijas kauss futbolā]] — 30 * [[Commercial Resupply Services]] — 30 * [[Austrumāfrikas laiks]] — 30 * [[Kristofs Beks]] — 29 * [[2010. gada Japānas Grand Prix]] — 29 * [[Džeimss Ņūtons Hovards]] — 29 * [[Peldplēve]] — 29 * [[Bakalaurs (grāds)]] — 29 * [[Keratīns]] — 29 * [[Frīstaila slēpošana olimpiskajās spēlēs]] — 29 * [[Ģenerālgubernatūra]] — 29 * [[Publicistika]] — 29 * [[2003. gada Pasaules čempionāts biatlonā]] — 29 * [[FC Sochaux-Montbéliard]] — 29 * [[2010. gada Ungārijas Grand Prix]] — 29 * [[Ukrainas Superkauss]] — 29 * [[Kokapstrāde]] — 28 * [[1998. gada NBA izslēgšanas spēles]] — 28 * [[Vilkvālītes]] — 28 * [[2010. gada Spānijas Grand Prix]] — 28 * [[2010. gada Turcijas Grand Prix]] — 28 * [[Vainaglapa]] — 28 * [[2010. gada Monako Grand Prix]] — 28 * [[2010. gada Itālijas Grand Prix]] — 28 * [[Pirotehnika]] — 28 * [[Marko Beltrami]] — 28 * [[Incertae sedis]] — 28 * [[Ekspedīcija]] — 28 * [[Club Français]] — 28 * [[2010. gada Kanādas Grand Prix]] — 28 * [[Hierarhija]] — 28 * [[Vidusatlantiskais reģionālais kosmoports]] — 28 * [[Indijas standarta laiks]] — 28 * [[Andrejs Rudzāts]] — 28 * [[2010. gada Vācijas Grand Prix]] — 28 * [[Pustuksnesis]] — 28 * [[Nanopavadonis]] — 28 * [[2010. gada Malaizijas Grand Prix]] — 28 * [[2010. gada Eiropas Grand Prix]] — 28 * [[Krievijas Gaisa kosmiskās aizsardzības karaspēks]] — 28 * [[2010. gada Austrālijas Grand Prix]] — 28 * [[2000. gada NBA izslēgšanas spēles]] — 28 * [[SDTV]] — 28 * [[2010. gada Lielbritānijas Grand Prix]] — 28 * [[Kārlis Auzāns]] — 28 * [[CDT]] — 28 * [[2010. gada Ķīnas Grand Prix]] — 28 * [[2010. gada Singapūras Grand Prix]] — 28 * [[Decca Records]] — 27 * [[Liga MX]] — 27 * [[Vara]] — 27 * [[Estrādes mūzika]] — 27 * [[2004. gada NBA drafts]] — 27 * [[Centra rajons (Ščecina)]] — 27 * [[Pauls Dambis]] — 27 * [[Brisson]] — 27 * [[Pasaules mūzika]] — 27 * [[GLONASS-M]] — 27 * [[1991. gada NBA izslēgšanas spēles]] — 27 * [[Time Inc. UK]] — 27 * [[Jeunesse Esch]] — 27 * [[Ādas zobi]] — 27 * [[1984. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula]] — 27 * [[A24]] — 27 * [[Dziesmu autore]] — 27 * [[Legendary Pictures]] — 27 * [[V396]] — 27 * [[2016. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija]] — 27 * [[Eutelsat]] — 27 * [[Saturn V]] — 27 * [[1998. gada Āfrikas Nāciju kauss]] — 27 * [[6. autobusu maršruts (Liepāja)]] — 27 * [[Dolby Digital]] — 26 * [[IST]] — 26 * [[Karotīns]] — 26 * [[Imagine Entertainment]] — 26 * [[Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā]] — 26 * [[Ūdensputni]] — 26 * [[Uldis Cekulis]] — 26 * [[1997. gada NBA izslēgšanas spēles]] — 26 * [[Kolonizēšana]] — 26 * [[720p]] — 26 * [[Vajocdzoras marze]] — 26 * [[Nīderlande 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] — 26 * [[Kauslapa]] — 26 * [[Racing Club de Avellaneda]] — 26 * [[Ciparu lejupielāde]] — 26 * [[Krustaceļš]] — 26 * [[Dune Entertainment]] — 26 * [[Chang Zheng 4B]] — 26 * [[Peter Simon Pallas]] — 26 * [[1992. gada Āfrikas Nāciju kauss]] — 26 * [[IndieWire]] — 26 * [[1982. gada Āfrikas Nāciju kauss]] — 26 * [[Dūnas]] — 26 * [[Dance-pop]] — 26 * [[TBS (TV kanāls)]] — 26 * [[Petronas]] — 26 * [[Tramplīnlēkšana olimpiskajās spēlēs]] — 26 * [[1996. gada Āfrikas Nāciju kauss]] — 26 * [[Ārpādu dinastija]] — 26 * [[Rokasbumba olimpiskajās spēlēs]] — 25 * [[Garnizons]] — 25 * [[Budapest Honvéd FC]] — 25 * [[Taustekļi]] — 25 * [[Rotācija]] — 25 * [[BBC Films]] — 25 * [[Raķešpakāpe]] — 25 * [[Krūšu kājas]] — 25 * [[2002. gada Āfrikas Nāciju kauss]] — 25 * [[OFLC]] — 25 * [[Indīpops]] — 25 * [[Latviešu vārda dienu kalendārs]] — 25 * [[Northrop Grumman]] — 25 * [[Zars]] — 25 * [[Copa do Brasil]] — 25 * [[Mākslas muzejs]] — 25 * [[Kanalizācija]] — 25 * [[Briz-KM]] — 25 * [[V636]] — 25 * [[2001. gada Pasaules čempionāts biatlonā]] — 25 * [[Ziepjkoku dzimta]] — 25 * [[2000. gada Āfrikas Nāciju kauss]] — 25 * [[Rietumu fronte]] — 25 * [[Branhiālā plātne]] — 25 * [[Hifas]] — 25 * [[ART]] — 25 * [[Itālijas komūnas]] — 25 * [[Redaktors]] — 25 * [[1974. gada Āfrikas Nāciju kauss]] — 24 * [[Kaitēklis]] — 24 * [[9. autobusu maršruts (Liepāja)]] — 24 * [[Újpest FC]] — 24 * [[Fox 2000 Pictures]] — 24 * [[Vāvelas katedrāle]] — 24 * [[Kults]] — 24 * [[Harmonijs]] — 24 * [[Dauka (studija)]] — 24 * [[Kopvērtējums Vuelta a España]] — 24 * [[Copa Sudamericana]] — 24 * [[Cooper Car Company]] — 24 * [[1988. gada Āfrikas Nāciju kauss]] — 24 * [[Berzenis]] — 24 * [[1990. gada Āfrikas Nāciju kauss]] — 24 * [[Krāšņumaugs]] — 24 * [[1994. gada Āfrikas Nāciju kauss]] — 24 * [[Iga FC Kunoichi]] — 24 * [[Riza Kajaalps]] — 24 * [[1989. gada NBA izslēgšanas spēles]] — 24 * [[V682]] — 24 * [[Harijs Gregsons-Viljamss]] — 24 * [[Galileo (navigācijas sistēma)]] — 24 * [[Hibrīds]] — 24 * [[Daugavas iela (Daugavpils)]] — 24 * [[Augšsilēzijas aglomerācija]] — 24 * [[2016. gada vasaras olimpisko spēļu noslēguma ceremonija]] — 23 * [[CD Tenerife]] — 23 * [[2009. gada Brazīlijas Grand Prix]] — 23 * [[2009. gada Eiropas Grand Prix]] — 23 * [[2013. gada Singapūras Grand Prix]] — 23 * [[2009. gada Singapūras Grand Prix]] — 23 * [[2009. gada Bahreinas Grand Prix]] — 23 * [[Mistrus Media]] — 23 * [[Džads Apatovs]] — 23 * [[2009. gada Spānijas Grand Prix]] — 23 * [[Konditoreja]] — 23 * [[Eiropas laika zonas]] — 23 * [[Vilkvālīte]] — 23 * [[2015. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona]] — 23 * [[Perfect World Pictures]] — 23 * [[2009. gada Japānas Grand Prix]] — 23 * [[Romēns Bardē]] — 23 * [[2009. gada Ķīnas Grand Prix]] — 23 * [[Nīls H. Morics]] — 23 * [[1976. gada Āfrikas Nāciju kauss]] — 23 * [[Karlsruher SC]] — 23 * [[1980. gada Āfrikas Nāciju kauss]] — 23 * [[1956. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula]] — 23 * [[2009. gada Beļģijas Grand Prix]] — 23 * [[Snovbords olimpiskajās spēlēs]] — 23 * [[Altārglezna]] — 23 * [[2009. gada Monako Grand Prix]] — 23 * [[2003. gada NBA drafts]] — 23 * [[Sulfīdi]] — 23 * [[2009. gada Lielbritānijas Grand Prix]] — 23 * [[2009. gada Turcijas Grand Prix]] — 23 * [[2009. gada Itālijas Grand Prix]] — 23 * [[Melodija (ierakstu kompānija)]] — 23 * [[Noliktava]] — 23 * [[Solidaritāte]] — 23 * [[Fueled by Ramen]] — 23 * [[Sādža]] — 23 * [[Canal+]] — 22 * [[Pludmales volejbols olimpiskajās spēlēs]] — 22 * [[Skots Radins]] — 22 * [[Apavi]] — 22 * [[Viduslejasvācu valoda]] — 22 * [[Eldars Kurtanidze]] — 22 * [[1987. gada NBA izslēgšanas spēles]] — 22 * [[2013. gada Ungārijas Grand Prix]] — 22 * [[Sprints]] — 22 * [[Bruņas]] — 22 * [[Triecienšautene]] — 22 * [[2013. gada Beļģijas Grand Prix]] — 22 * [[V10 dzinējs]] — 22 * [[Čiekurs]] — 22 * [[Naturalizācija]] — 22 * [[Strupastes]] — 22 * [[Golfs olimpiskajās spēlēs]] — 22 * [[PSRS kauss futbolā]] — 22 * [[2013. gada Lielbritānijas Grand Prix]] — 22 * [[Cruz Azul]] — 22 * [[Personība]] — 22 * [[2013. gada Indijas Grand Prix]] — 22 * [[2011 Vuelta a España]] — 22 * [[Ketlīna Kenedija]] — 22 * [[Šorttreks olimpiskajās spēlēs]] — 22 * [[Oberstdorfa]] — 22 * [[2013. gada ASV Grand Prix]] — 22 * [[2013. gada Japānas Grand Prix]] — 22 * [[1996. gada NBA izslēgšanas spēles]] — 22 * [[Ģeosinhronā orbīta]] — 22 * [[1988. gada NBA izslēgšanas spēles]] — 22 * [[Mežsaimniecība]] — 22 * [[Kastīlijas kronis]] — 22 * [[1984. gada Āfrikas Nāciju kauss]] — 22 * [[2013. gada Brazīlijas Grand Prix]] — 22 * [[RatPac-Dune Entertainment]] — 22 * [[Proporcija]] — 22 * [[2013. gada Korejas Grand Prix]] — 22 * [[1978. gada Āfrikas Nāciju kauss]] — 22 * [[Daily Mail]] — 22 * [[Fonācija]] — 22 * [[Airbus Defence and Space]] — 22 * [[Kultūrslānis]] — 22 * [[Bērnu literatūra]] — 22 * [[2013. gada Itālijas Grand Prix]] — 22 * [[Maikls Bejs]] — 22 * [[Simfoniskais orķestris]] — 22 * [[Tesēras]] — 22 * [[Studijas albums]] — 22 * [[1980. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula]] — 22 * [[Disertācija]] — 22 * [[7. autobusu maršruts (Liepāja)]] — 22 * [[Maļorkas karaliste]] — 22 * [[Kapenes]] — 22 * [[Eholokācija]] — 21 * [[Progress-MS]] — 21 * [[C.D. Guadalajara]] — 21 * [[1972. gada Āfrikas Nāciju kauss]] — 21 * [[2013. gada Vācijas Grand Prix]] — 21 * [[Cygnus (kosmosa kuģis)]] — 21 * [[Pathé]] — 21 * [[1992. gada NBA izslēgšanas spēles]] — 21 * [[Distanču slēpotāji 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] — 21 * [[Rīgavas līdzenums]] — 21 * [[Marks Motersbo]] — 21 * [[Rāznavas pauguraine]] — 21 * [[Televīzijas seriāls]] — 21 * [[1968. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula]] — 21 * [[PolyGram Filmed Entertainment]] — 21 * [[Diecēze]] — 21 * [[2013. gada Abū Dabī Grand Prix]] — 21 * [[V751]] — 21 * [[Cietokšņa iela (Daugavpils)]] — 21 * [[Analītiskā filozofija]] — 21 * [[Anžū dinastija]] — 21 * [[Austrālieši]] — 21 * [[2003. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā]] — 21 * [[1964. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula]] — 21 * [[1976. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula]] — 21 * [[Omiya Ardija]] — 21 * [[Lava Records]] — 21 * [[1990. gada NBA izslēgšanas spēles]] — 21 * [[Challenger (kosmoplāns)]] — 21 * [[Dimension Films]] — 21 * [[Norvēģija 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] — 21 * [[Dagdas pauguraine]] — 21 * [[Ģenerālfeldmaršals]] — 21 * [[Crew Dragon]] — 21 * [[Kompānija Hargla]] — 21 * [[V489]] — 21 * [[Bleda]] — 21 * [[Kapelāns]] — 21 * [[AACSB]] — 21 * [[10. autobusu maršruts (Liepāja)]] — 21 * [[Milicija]] — 21 * [[Reimatisms]] — 21 * [[Competitor Group, Inc.]] — 21 * [[Punktu klasifikācija Vuelta a España]] — 21 * [[2019.—2020. gada NBA sezona]] — 21 * [[Pēterburgas Zinātņu akadēmija]] — 21 * [[Ziemeļu divcīņa olimpiskajās spēlēs]] — 21 * [[Armens Nazarjans]] — 21 * [[Fitoplanktons]] — 21 * [[Tigres UANL]] — 20 * [[1986. gada NBA izslēgšanas spēles]] — 20 * [[Lagranža punkts]] — 20 * [[Krampji]] — 20 * [[Dzimumvairošanās]] — 20 * [[Ķīnas provinces]] — 20 * [[CONCACAF Čempionu līga]] — 20 * [[Džerijs Brukheimers]] — 20 * [[Garšaugs]] — 20 * [[Calcio Catania]] — 20 * [[United States Census Bureau]] — 20 * [[Briz-M]] — 20 * [[Chang Zheng 2D]] — 20 * [[Dienvidslāvijas kauss futbolā]] — 20 * [[V610]] — 20 * [[1995. gada NBA izslēgšanas spēles]] — 20 * [[Kaulenis]] — 20 * [[Matra]] — 20 * [[C.F. Pachuca]] — 20 * [[Rafinesque]] — 20 * [[Hokkaido Consadole Sapporo]] — 20 * [[1948. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula]] — 20 * [[Screen Gems]] — 20 * [[H-IIA]] — 20 * [[Tituls]] — 20 * [[NME]] — 20 * [[Vidusjūras reģions]] — 20 * [[United Launch Alliance]] — 20 * [[H-IIB]] — 20 * [[Hakasi]] — 20 * [[PST]] — 20 * [[Roberts Ričardsons]] — 20 * [[Toskānas lielhercogiste]] — 20 * [[Džons Pauels (komponists)]] — 20 * [[V676]] — 20 * [[EUTELSAT]] — 20 * [[Gatis Upmalis]] — 20 * [[Oita Trinita]] — 20 * [[Softroks]] — 20 * [[1986. gada Āfrikas Nāciju kauss]] — 20 * [[Lopbarība]] — 20 * [[Leģions (Roma)]] — 20 * [[Palatalizācija]] — 20 * [[Ūdensvads]] — 20 * [[Pilots]] — 20 * [[Monogrāfija]] — 20 * [[Daniels Nestors]] — 20 * [[C.F. Monterrey]] — 20 * [[Formula Renault]] — 20 * [[Doņu dzimta]] — 20 * [[Kanoniķis]] — 20 * [[Pieredze]] — 20 * [[Scott Free Productions]] — 20 * [[Pasaules čempionāts šaušanā]] — 20 * [[AMBA]] — 20 * [[Eon Productions]] — 20 * [[Tasaki Perule FC]] — 20 * [[Hulu]] — 20 * [[Džims Brodbents]] — 19 * [[Delta II]] — 19 * [[Spyglass Entertainment]] — 19 * [[NPO Prikladnoi Mehaniki]] — 19 * [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās]] — 19 * [[British Film Institute]] — 19 * [[Falcon 9]] — 19 * [[2017. gada ASV Grand Prix]] — 19 * [[2017. gada Monako Grand Prix]] — 19 * [[2016. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] — 19 * [[Gīsene]] — 19 * [[Kūts]] — 19 * [[Uzturvielas]] — 19 * [[Falcon 9 Block 5]] — 19 * [[Neo-noir]] — 19 * [[Ķieģeļu gotika]] — 19 * [[Futbols 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] — 19 * [[Lielbritānijas F3]] — 19 * [[Doktors]] — 19 * [[Roadrunner Records]] — 19 * [[Ūdeņraža māzers]] — 19 * [[Peñarol]] — 19 * [[IFC Films]] — 19 * [[Walt Disney Feature Animation]] — 19 * [[V112]] — 19 * [[Kapliča]] — 19 * [[TSV 1860 Munich]] — 19 * [[Džeimss Ņūtons Hauards]] — 19 * [[EasyJet]] — 19 * [[Williams Grand Prix Engineering]] — 19 * [[Nogulumi]] — 19 * [[Zarnu trakts]] — 19 * [[Rehabilitācija]] — 19 * [[1993. gada NBA izslēgšanas spēles]] — 19 * [[Gramatizācija]] — 19 * [[Burtnieka līdzenums]] — 19 * [[2017. gada Austrālijas Grand Prix]] — 19 * [[UMTS]] — 19 * [[Vegalta Sendai]] — 19 * [[Warner Bros. Animation]] — 19 * [[Norden AB]] — 19 * [[March Engineering]] — 19 * [[Busta Rhymes]] — 19 * [[TASS]] — 19 * [[Racing de Santander]] — 19 * [[2008. gada Singapūras Grand Prix]] — 19 * [[Melodrāma]] — 19 * [[1999. gada Pasaules čempionāts biatlonā]] — 19 * [[Heyday Films]] — 19 * [[Molnija (nesējraķete)]] — 19 * [[Konveijers]] — 19 * [[2013. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm]] — 19 * [[Lierse S.K.]] — 19 * [[Solārsinhronā orbīta]] — 19 * [[2004. gada Āfrikas Nāciju kauss]] — 19 * [[Pētergailis]] — 19 * [[2000. gada Pasaules čempionāts biatlonā]] — 19 * [[Falcon 9 v1.2]] — 19 * [[Pronotums]] — 19 * [[8. autobusu maršruts (Liepāja)]] — 19 * [[Miecvielas]] — 19 * [[2017. gada Ķīnas Grand Prix]] — 19 * [[Chang Zheng 3B]] — 19 * [[V762]] — 19 * [[Bonnas Universitāte]] — 18 * [[Virši]] — 18 * [[2008. gada Kanādas Grand Prix]] — 18 * [[Segspārni]] — 18 * [[Interneta enciklopēdija]] — 18 * [[2009 Vuelta a España]] — 18 * [[2017. gada Singapūras Grand Prix]] — 18 * [[2006. gada NBA drafts]] — 18 * [[Lemingi]] — 18 * [[Real Oviedo]] — 18 * [[Asa sižeta filma]] — 18 * [[Cīrihes Universitāte]] — 18 * [[Smolande]] — 18 * [[Ansamblis]] — 18 * [[2005. gada NBA drafts]] — 18 * [[Tīdžejs van Garderens]] — 18 * [[Deivids Ņūmens]] — 18 * [[1996. gada NBA drafts]] — 18 * [[2002. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm]] — 18 * [[Ūdensblusas]] — 18 * [[1971. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm]] — 18 * [[Rīgas apriņķa novadu apvienība]] — 18 * [[Vēdera plātne]] — 18 * [[Smoļenskas guberņa]] — 18 * [[Film4 Productions]] — 18 * [[2008. gada Lielbritānijas Grand Prix]] — 18 * [[1960. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula]] — 18 * [[2007. gada Kanādas Grand Prix]] — 18 * [[Kumiki]] — 18 * [[Valenciennes FC]] — 18 * [[2017. gada Bahreinas Grand Prix]] — 18 * [[Sojuz-STB/Fregat-MT]] — 18 * [[UK Singles Chart]] — 18 * [[Process]] — 18 * [[RKO Radio Pictures]] — 18 * [[Latviešu nacionālie bruņotie spēki]] — 18 * [[2017. gada Japānas Grand Prix]] — 18 * [[Sinhronizēta rotācija]] — 18 * [[2008. gada Malaizijas Grand Prix]] — 18 * [[Austrumslāvi]] — 18 * [[1997. gada Pasaules čempionāts biatlonā]] — 18 * [[Argentinos Juniors]] — 18 * [[Idriss Elba]] — 18 * [[Sinhronā peldēšana olimpiskajās spēlēs]] — 18 * [[Tibetieši]] — 18 * [[Otrais Čečenijas karš]] — 18 * [[EQUIS]] — 18 * [[2017. gada Itālijas Grand Prix]] — 18 * [[2017. gada Azerbaidžānas Grand Prix]] — 18 * [[2017. gada Meksikas Grand Prix]] — 18 * [[Slūžas]] — 18 * [[2017. gada Lielbritānijas Grand Prix]] — 18 * [[Spiegu filma]] — 18 * [[Nicholas Aylward Vigors]] — 18 * [[Monolīts kodols]] — 18 * [[2014. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona]] — 18 * [[Roadside Attractions]] — 18 * [[2017. gada Abū Dabī Grand Prix]] — 18 * [[Slidošana]] — 18 * [[2017. gada Kanādas Grand Prix]] — 18 * [[2017. gada Malaizijas Grand Prix]] — 18 * [[2008. gada Eiropas Grand Prix]] — 18 * [[PSRS Gaisa spēki]] — 18 * [[Luminofors]] — 18 * [[Absorbcija]] — 18 * [[Lemur-2]] — 18 * [[Terase]] — 18 * [[Braiens Greizers]] — 18 * [[2008. gada Austrālijas Grand Prix]] — 18 * [[Valmet]] — 18 * [[2008. gada Bahreinas Grand Prix]] — 18 * [[Standard-definition television]] — 18 * [[2017. gada Krievijas Grand Prix]] — 18 * [[2008. gada Beļģijas Grand Prix]] — 18 * [[Mute Records]] — 18 * [[Lietuvas pašvaldības]] — 18 * [[2002. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā]] — 18 * [[VeloNews]] — 18 * [[2005. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm]] — 18 * [[Lielbritānija olimpiskajās spēlēs]] — 18 * [[2017. gada Beļģijas Grand Prix]] — 18 * [[Jura Podnieka studija]] — 18 * [[2017. gada Austrijas Grand Prix]] — 18 * [[2017. gada Brazīlijas Grand Prix]] — 18 * [[Sony BMG]] — 18 * [[Vienības iela (Daugavpils)]] — 18 * [[Skrejceļš]] — 18 * [[Participant Media]] — 18 * [[Sausā sezona]] — 18 * [[Metsepoles līdzenums]] — 18 * [[Bruņutransportieris]] — 18 * [[Seriāls]] — 18 * [[VFS Films]] — 18 * [[1998. gada Pasaules čempionāts biatlonā]] — 18 * [[Apollo (kosmosa kuģis)]] — 18 * [[Sojuz TMA-M]] — 18 * [[2008. gada Ķīnas Grand Prix]] — 18 * [[2017. gada Spānijas Grand Prix]] — 18 * [[1952. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula]] — 18 * [[Gaisa plūsmas mehānisms]] — 18 * [[2017. gada Ungārijas Grand Prix]] — 18 * [[Strela-3M]] — 18 * [[Masas centrs]] — 18 * [[Vokālā mūzika]] — 18 * [[Arista Records]] — 18 * [[Nieze]] — 18 * [[Mynavi Vegalta Sendai Ladies]] — 18 * [[Power pop]] — 18 * [[Galms]] — 18 * [[Konsekrācija]] — 17 * [[Universal Records]] — 17 * [[Savojas dinastija]] — 17 * [[Guļbūve]] — 17 * [[Vēstniecība]] — 17 * [[2007. gada Beļģijas Grand Prix]] — 17 * [[2007. gada Japānas Grand Prix]] — 17 * [[Ūdensšķirtne]] — 17 * [[Glentoran F.C.]] — 17 * [[CERO]] — 17 * [[Eurostar E3000]] — 17 * [[2007. gada Spānijas Grand Prix]] — 17 * [[1989. gada Eiropas sacensības sieviešu izlasēm]] — 17 * [[Publicists]] — 17 * [[Hetmanis]] — 17 * [[Rumānijas kauss futbolā]] — 17 * [[2001. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm]] — 17 * [[1996. gada Pasaules čempionāts biatlonā]] — 17 * [[1964. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm]] — 17 * [[Marburgas Universitāte]] — 17 * [[2008. gada NBA drafts]] — 17 * [[1912. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] — 17 * [[Illiger]] — 17 * [[29. Kinoakadēmijas balva]] — 17 * [[Eiropas čempionāts airēšanā]] — 17 * [[Frederiks I]] — 17 * [[Mercedes AMG High Performance Powertrains]] — 17 * [[Diskusija]] — 17 * [[Dzīve]] — 17 * [[1987. gada Eiropas sacensības sieviešu izlasēm]] — 17 * [[2017. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā]] — 17 * [[2007. gada Monako Grand Prix]] — 17 * [[Maģistra grāds]] — 17 * [[Dānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] — 17 * [[Lauka hokejs olimpiskajās spēlēs]] — 17 * [[Germāniks]] — 17 * [[Hamza Jerlikaja]] — 17 * [[Latvijas Kultūras fonds]] — 17 * [[Baltkrievu alfabēts]] — 17 * [[Mobilizācija]] — 17 * [[Zinātnes filozofija]] — 17 * [[Marks Strongs]] — 17 * [[Munīcija]] — 17 * [[Kurzemes Vārds]] — 17 * [[TEPCO Mareeze]] — 17 * [[2007. gada Eiropas Grand Prix]] — 17 * [[1972. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula]] — 17 * [[Kuģniecība]] — 17 * [[1936. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula]] — 17 * [[1995. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm]] — 17 * [[2007. gada Malaizijas Grand Prix]] — 17 * [[Imantas iela (Daugavpils)]] — 17 * [[Persona]] — 17 * [[24. Kinoakadēmijas balva]] — 17 * [[Ārons Zigmans]] — 17 * [[V1401]] — 17 * [[2007. gada Itālijas Grand Prix]] — 17 * [[Galdnieks]] — 17 * [[Ķīnas FA kauss]] — 17 * [[Retranslators]] — 17 * [[Missy Elliott]] — 17 * [[1991. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm]] — 17 * [[MCA Records]] — 17 * [[1984. gada Eiropas sacensības sieviešu izlasēm]] — 17 * [[Pārvācošana]] — 17 * [[Rolfs Kents]] — 17 * [[Calcio Padova]] — 17 * [[2007. gada Francijas Grand Prix]] — 17 * [[Kora mūzika]] — 17 * [[Doktora grāds]] — 17 * [[Muguras plātne]] — 17 * [[Vietalvas iela (Rīga)]] — 17 * [[Jānis Zirnis]] — 17 * [[1970. gada Āfrikas Nāciju kauss]] — 17 * [[IMAX]] — 17 * [[Rēznas iela (Rēzekne)]] — 17 * [[FilmNation Entertainment]] — 17 * [[Ronijs Petersons]] — 17 * [[Valters Krauze]] — 17 * [[2007. gada Austrālijas Grand Prix]] — 17 * [[2007. gada Brazīlijas Grand Prix]] — 17 * [[PSRS Ministru Padome]] — 17 * [[58. Kinoakadēmijas balva]] — 17 * [[Formula One Group]] — 17 * [[33. Kinoakadēmijas balva]] — 17 * [[2009. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm]] — 17 * [[1997. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm]] — 17 * [[1967. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm]] — 17 * [[2007. gada Ķīnas Grand Prix]] — 17 * [[Club Universidad Nacional]] — 17 * [[Sergejs Tarasovs]] — 17 * [[Licence]] — 17 * [[Pasaules badmintona čempionāts]] — 17 * [[Sojuz-MS]] — 17 * [[1993. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm]] — 17 * [[Triangulācija]] — 17 * [[1983. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm]] — 17 * [[Apollo 17]] — 17 * [[11. autobusu maršruts (Liepāja)]] — 17 * [[2007. gada Lielbritānijas Grand Prix]] — 17 * [[ASV Nacionālais izlūkošanas birojs]] — 17 * [[Maikls Danna]] — 17 * [[2007. gada Ungārijas Grand Prix]] — 17 * [[Eirāzijas plātne]] — 17 * [[Al Hilal SFC]] — 17 * [[1999. gada NBA drafts]] — 17 * [[2007. gada Bahreinas Grand Prix]] — 17 * [[2016. gada Singapūras Grand Prix]] — 17 * [[Portugāles kauss futbolā]] — 17 * [[Borodinas kauja]] — 17 * [[AS Cannes]] — 17 * [[Slavonija]] — 17 * [[Pegmatīts]] — 17 * [[Starta paātrinātājs]] — 17 * [[2007. gada Turcijas Grand Prix]] — 17 * [[2007. gada ASV Grand Prix]] — 17 * [[1975. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm]] — 17 * [[Piebalgas pauguraine]] — 17 * [[Francijas franks]] — 17 * [[Mugen-Honda]] — 17 * [[Titan II GLV]] — 17 * [[Ungārijas valdnieku uzskaitījums]] — 17 * [[Nacionālais kino centrs]] — 17 * [[Radiostacija]] — 17 * [[Stacijas iela (Daugavpils)]] — 17 * [[DFL Ligapokal]] — 17 * [[Vjazma]] — 17 * [[Valmierai un Vidzemei]] — 17 * [[PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija]] — 17 * [[Kodoldegviela]] — 17 * [[2006. gada Austrālijas Grand Prix]] — 16 * [[Džeisons Klārks]] — 16 * [[Nickelodeon Movies]] — 16 * [[1985. gada NBA izslēgšanas spēles]] — 16 * [[Dnepr (nesējraķete)]] — 16 * [[2006. gada Bahreinas Grand Prix]] — 16 * [[V750]] — 16 * [[Futbols 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] — 16 * [[Spektrometrs]] — 16 * [[1994. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm]] — 16 * [[Frīdrihs Konradi]] — 16 * [[Finnair]] — 16 * [[Kaitēkļi]] — 16 * [[1928. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula]] — 16 * [[Campeonato Paulista]] — 16 * [[2009 Giro d'Italia]] — 16 * [[Zilupes līdzenums]] — 16 * [[2006. gada Vācijas Grand Prix]] — 16 * [[2006. gada Japānas Grand Prix]] — 16 * [[Ārpolitika]] — 16 * [[Kombinācijas klasifikācija Vuelta a España]] — 16 * [[Chang Zheng 3A]] — 16 * [[DreamWorks]] — 16 * [[2006. gada Monako Grand Prix]] — 16 * [[Dzimumbriedums]] — 16 * [[2006. gada Spānijas Grand Prix]] — 16 * [[2010 Giro d'Italia]] — 16 * [[1990. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm]] — 16 * [[MST]] — 16 * [[Gints Sola]] — 16 * [[2006. gada Āfrikas Nāciju kauss]] — 16 * [[1979. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm]] — 16 * [[Grodņas guberņa]] — 16 * [[2006. gada Francijas Grand Prix]] — 16 * [[Tufs]] — 16 * [[Friedrich Boie]] — 16 * [[CNES]] — 16 * [[Ornaments]] — 16 * [[Kanādas kosmosa aģentūra]] — 16 * [[Autobusu satiksme Ščecinā]] — 16 * [[57. Kinoakadēmijas balva]] — 16 * [[2006. gada Ungārijas Grand Prix]] — 16 * [[45. Kinoakadēmijas balva]] — 16 * [[2006. gada Kanādas Grand Prix]] — 16 * [[Beikersfīldas "Condors"]] — 16 * [[Jong Ajax]] — 16 * [[1959. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm]] — 16 * [[1994. gada NBA izslēgšanas spēles]] — 16 * [[McDonnell Aircraft]] — 16 * [[Plan B Entertainment]] — 16 * [[GSAT]] — 16 * [[NK Domžale]] — 16 * [[1998. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm]] — 16 * [[Spriedzes filma]] — 16 * [[1908. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] — 16 * [[Le Havre AC]] — 16 * [[Pšemislu dinastija]] — 16 * [[2006. gada Turcijas Grand Prix]] — 16 * [[Aiza]] — 16 * [[Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs]] — 16 * [[Prosa]] — 16 * [[Albirex Niigata]] — 16 * [[2007. gada NBA drafts]] — 16 * [[VHS]] — 16 * [[22. Kinoakadēmijas balva]] — 16 * [[K.S.K. Beveren]] — 16 * [[Vinterbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase]] — 16 * [[2006. gada Malaizijas Grand Prix]] — 16 * [[Chang Zheng 3C]] — 16 * [[Saljut-6]] — 16 * [[2006. gada Brazīlijas Grand Prix]] — 16 * [[2016. gada Malaizijas Grand Prix]] — 16 * [[Pallas]] — 16 * [[2006. gada Eiropas Grand Prix]] — 16 * [[2011 Giro d'Italia]] — 16 * [[Adsorbcija]] — 16 * [[2006. gada Sanmarīno Grand Prix]] — 16 * [[Partenoģenēze]] — 16 * [[Sedas līdzenums]] — 16 * [[Vodafone]] — 16 * [[Annapurna Pictures]] — 16 * [[Vigors]] — 16 * [[2006. gada ASV Grand Prix]] — 16 * [[Displejs]] — 16 * [[Warner Home Video]] — 16 * [[Struktūra]] — 16 * [[43. Kinoakadēmijas balva]] — 16 * [[Maharbeks Hadarcevs]] — 16 * [[Heckler & Koch]] — 16 * [[Financial Times]] — 16 * [[Mikels Landa]] — 16 * [[51. Kinoakadēmijas balva]] — 16 * [[V869]] — 16 * [[1957. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm]] — 16 * [[Rāte]] — 16 * [[Roberts Vinovskis]] — 16 * [[Kolonizācija]] — 16 * [[Chang Zheng 3B/E]] — 16 * [[Osrbli]] — 16 * [[27. Kinoakadēmijas balva]] — 16 * [[Entertainment One]] — 16 * [[Oxford University Press]] — 16 * [[Alternative]] — 16 * [[2016. gada Abū Dabī Grand Prix]] — 16 * [[Futbols 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] — 16 * [[Kalnu klasifikācija Vuelta a España]] — 16 * [[Fantāzijas filma]] — 16 * [[1986. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm]] — 16 * [[The Economist]] — 16 * [[Sojuz-2.1b]] — 16 * [[2006. gada Ķīnas Grand Prix]] — 16 * [[Krievijas Olimpiskā komiteja 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] — 16 * [[2011. gada Vuelta a España]] — 16 * [[1953. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm]] — 16 * [[Nazmi Avludža]] — 16 * [[Lionsgate Films]] — 16 * [[2006. gada Itālijas Grand Prix]] — 16 * [[Ķīnas Nacionālā kosmosa administrācija]] — 16 * [[Club Universidad de Chile]] — 16 * [[Kapuja]] — 16 * [[Taurkalnes līdzenums]] — 16 * [[Maikls Endrjūss]] — 16 * [[Scott Rudin Productions]] — 16 * [[2006. gada Lielbritānijas Grand Prix]] — 16 * [[2013. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona]] — 16 * [[Senebreju valoda]] — 16 * [[2016. gada ASV Grand Prix]] — 16 * [[DC Entertainment]] — 16 * [[Sagan Tosu]] — 16 * [[Aminogrupa]] — 15 * [[Kosmičeskaja svjaz']] — 15 * [[Normens Smits]] — 15 * [[Nekropole]] — 15 * [[Kentuki Universitāte]] — 15 * [[Anglijas futbola Pirmā līga]] — 15 * [[Yokohama Flügels]] — 15 * [[19. Kinoakadēmijas balva]] — 15 * [[Sojuz-2.1b/Fregat]] — 15 * [[Tods Filipss]] — 15 * [[Kūrortpilsēta]] — 15 * [[Reliance Entertainment]] — 15 * [[Kontinentālais klimats]] — 15 * [[Serafims Barzakovs]] — 15 * [[47. Kinoakadēmijas balva]] — 15 * [[Spraudzenis]] — 15 * [[Atlético Nacional]] — 15 * [[Freiburgas Universitāte]] — 15 * [[Otrais pūniešu karš]] — 15 * [[Rendijs Ņūmens]] — 15 * [[The Kennedy/Marshall Company]] — 15 * [[Kašūbi]] — 15 * [[Čārlzs Rovens]] — 15 * [[38. Kinoakadēmijas balva]] — 15 * [[Upesgrīvas iela (Rīga)]] — 15 * [[V460]] — 15 * [[1984. gada NBA izslēgšanas spēles]] — 15 * [[Kalvis Zalcmanis]] — 15 * [[Tronis]] — 15 * [[V480]] — 15 * [[Lauska (izdevniecība)]] — 15 * [[Relikvija]] — 15 * [[3000 m]] — 15 * [[Teodors Ūdris]] — 15 * [[Vācijas Komunistiskā partija]] — 15 * [[Konservanti]] — 15 * [[2016. gada Meksikas Grand Prix]] — 15 * [[Preston North End F.C.]] — 15 * [[42. Kinoakadēmijas balva]] — 15 * [[Tohtamišs]] — 15 * [[Prometheus Global Media]] — 15 * [[2016. gada Austrālijas Grand Prix]] — 15 * [[Slāneklis]] — 15 * [[Metropolīts]] — 15 * [[PSLV-CA]] — 15 * [[Pieventas līdzenums]] — 15 * [[Eurowings]] — 15 * [[Vīnes arbitrāžas]] — 15 * [[Jānis Skudre]] — 15 * [[ASV 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] — 15 * [[Grazer AK]] — 15 * [[Maikls Penja]] — 15 * [[Louis Jean Pierre Vieillot]] — 15 * [[Ierēdnis]] — 15 * [[2016. gada Brazīlijas Grand Prix]] — 15 * [[Deju popmūzika]] — 15 * [[Vanwall]] — 15 * [[Maiņzvaigzne]] — 15 * [[Liepājas Simfoniskais orķestris]] — 15 * [[56. Kinoakadēmijas balva]] — 15 * [[Uniāti]] — 15 * [[Johans Musēvs]] — 15 * [[Oslo Universitāte]] — 15 * [[Deportivo Cali]] — 15 * [[32. Kinoakadēmijas balva]] — 15 * [[Orion Pictures]] — 15 * [[Marks Džonsons]] — 15 * [[Recepšu zāles]] — 15 * [[13. Kinoakadēmijas balva]] — 15 * [[BRT]] — 15 * [[Džeks Džiaraputo]] — 15 * [[Lēdurgas iela (Rīga)]] — 15 * [[Edo periods]] — 15 * [[28. Kinoakadēmijas balva]] — 15 * [[Dīglis]] — 15 * [[55. Kinoakadēmijas balva]] — 15 * [[Karakalpaki]] — 15 * [[Tiešsaiste]] — 15 * [[Deputāts]] — 15 * [[44. Kinoakadēmijas balva]] — 15 * [[Gota]] — 15 * [[Satiksme]] — 15 * [[Opozīcija]] — 15 * [[Zelta puisēns]] — 15 * [[Finanšu pakalpojumi]] — 15 * [[Gļotas]] — 15 * [[Bulgāru alfabēts]] — 15 * [[Leikplesidas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase]] — 15 * [[V493]] — 15 * [[1995. gada Pasaules čempionāts biatlonā]] — 15 * [[Ātrslidotāji 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] — 15 * [[Platlapu koki]] — 15 * [[Kontradmirālis]] — 15 * [[Burzavas pauguraine]] — 15 * [[Penske Media Corporation]] — 15 * [[Lords]] — 15 * [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] — 15 * [[Pūri]] — 15 * [[Minesotas Universitāte]] — 15 * [[Nacionālais Kino centrs]] — 15 * [[Ģeosinhronā pārejas orbīta]] — 15 * [[Džošs Farro]] — 15 * [[Oldenburgas dinastija]] — 15 * [[V517]] — 15 * [[Teodors Bergtāls]] — 15 * [[37. Kinoakadēmijas balva]] — 15 * [[Latvijas Ārstu biedrība]] — 15 * [[Baltu mitoloģija]] — 15 * [[46. Kinoakadēmijas balva]] — 15 * [[Apotēcijs]] — 15 * [[2016. gada Itālijas Grand Prix]] — 15 * [[Novgorodas guberņa]] — 15 * [[Čiekuri]] — 15 * [[Identitāte]] — 15 * [[2016. gada Ķīnas Grand Prix]] — 15 * [[MSV Duisburg]] — 15 * [[Pārtautošana]] — 15 * [[Coventry Climax]] — 15 * [[Saliņkrogs]] — 15 * [[Formula Ford]] — 15 * [[2020. gada Ungārijas Grand Prix]] — 15 * [[Laka]] — 15 * [[Institūcija]] — 15 * [[Antons Rubinšteins]] — 15 * [[Horasāna]] — 15 * [[Rutils]] — 15 * [[2020. gada Austrijas Grand Prix]] — 15 * [[Ziemeļitālija]] — 15 * [[48. Kinoakadēmijas balva]] — 15 * [[Recopa Sudamericana]] — 15 * [[Chang Zheng 2F]] — 15 * [[Priedaines iela (Rīga)]] — 15 * [[2016. gada Japānas Grand Prix]] — 15 * [[Ģimnastikas iela (Rīga)]] — 15 * [[World Digital Library]] — 15 * [[Kosmos-3M]] — 15 * [[Osvalds Ozoliņš]] — 15 * [[Usūrija]] — 15 * [[Saindēšanās]] — 15 * [[Komieši]] — 15 * [[Aleksejs Mišins]] — 15 * [[V299]] — 15 * [[People]] — 15 * [[Antares 230]] — 15 * [[Dzelzsrūda]] — 15 * [[Osaka SC]] — 15 * [[Cista]] — 15 * [[Sandra Kiriasis]] — 15 * [[Īglsas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase]] — 15 * [[Histamīns]] — 15 * [[Kantripops]] — 15 * [[1968. gada Āfrikas Nāciju kauss]] — 15 * [[Antipāvests]] — 15 * [[Pitchfork Media]] — 15 * [[41. Kinoakadēmijas balva]] — 15 * [[2020. gada Štīrijas Grand Prix]] — 15 * [[2016. gada Austrijas Grand Prix]] — 15 * [[2016. gada Beļģijas Grand Prix]] — 15 * [[Vācijas Superkauss]] — 15 * [[Pirmās Vīnes arbitrāžas]] — 15 * [[2020. gada Eifeļa Grand Prix]] — 14 * [[Apollo 16]] — 14 * [[Vaidelotes iela (Rīga)]] — 14 * [[12. Kinoakadēmijas balva]] — 14 * [[35. Kinoakadēmijas balva]] — 14 * [[Speranza Osaka-Takatsuki]] — 14 * [[2018. gada Singapūras Grand Prix]] — 14 * [[2020. gada Spānijas Grand Prix]] — 14 * [[2018. gada Meksikas Grand Prix]] — 14 * [[2019. gada Ungārijas Grand Prix]] — 14 * [[Hughes Aircraft]] — 14 * [[59. Kinoakadēmijas balva]] — 14 * [[Ordinācija]] — 14 * [[Austrija 1906. gada neoficiālās olimpiskajās spēlēs]] — 14 * [[Hidrogenēšana]] — 14 * [[Sliema Wanderers F.C.]] — 14 * [[The Sydney Morning Herald]] — 14 * [[Kamuflāža]] — 14 * [[Pēterburgas konservatorija]] — 14 * [[2020. gada Portugāles Grand Prix]] — 14 * [[43. ieroču SS grenadieru pulks]] — 14 * [[2016. gada Monako Grand Prix]] — 14 * [[Kinofestivāls]] — 14 * [[Vostok-2M]] — 14 * [[Deportācija]] — 14 * [[Vadims Mass]] — 14 * [[Spānijas kongress]] — 14 * [[Avispa Fukuoka]] — 14 * [[2016. gada Ungārijas Grand Prix]] — 14 * [[2016. gada Vācijas Grand Prix]] — 14 * [[Dynamo Dresden]] — 14 * [[2018. gada Spānijas Grand Prix]] — 14 * [[Trastamaru dinastija]] — 14 * [[Pieturzīme]] — 14 * [[2018. gada Japānas Grand Prix]] — 14 * [[Sergejs Beloglazovs]] — 14 * [[2018. gada Kanādas Grand Prix]] — 14 * [[Klausāmgrāmata]] — 14 * [[2018. gada Krievijas Grand Prix]] — 14 * [[2020. gada Itālijas Grand Prix]] — 14 * [[Gramercy Pictures]] — 14 * [[Meitas uzņēmums]] — 14 * [[Beduīni]] — 14 * [[2018. gada Bahreinas Grand Prix]] — 14 * [[Maksims Cvetkovs]] — 14 * [[Ibēri]] — 14 * [[Gatis Gaujenieks]] — 14 * [[BK Mladá Boleslav]] — 14 * [[1993. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]] — 14 * [[2019. gada Japānas Grand Prix]] — 14 * [[Jānis Zariņš (aktieris)]] — 14 * [[Bostonas Universitāte]] — 14 * [[Katlīna Martīni]] — 14 * [[25. Kinoakadēmijas balva]] — 14 * [[Blizzard Entertainment]] — 14 * [[NEC]] — 14 * [[DFB Ligapokal]] — 14 * [[Termoregulācija]] — 14 * [[FIBA Dimanta bumba]] — 14 * [[Henrihs Pilipsons]] — 14 * [[2018. gada Itālijas Grand Prix]] — 14 * [[2021. gada Monako Grand Prix]] — 14 * [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] — 14 * [[Aleksandrs Grebņevs]] — 14 * [[Universal Republic]] — 14 * [[Saksijas hercogiste]] — 14 * [[2018. gada Austrijas Grand Prix]] — 14 * [[Platforma]] — 14 * [[Šansons]] — 14 * [[Constantine Samuel Rafinesque]] — 14 * [[Agars]] — 14 * [[2021.—2022. gada NBA sezona]] — 14 * [[Stefans Kings]] — 14 * [[Ierakstu producents]] — 14 * [[2020. gada Krievijas Grand Prix]] — 14 * [[IGN]] — 14 * [[Martins Puce]] — 14 * [[Vilko Keldermans]] — 14 * [[52. Kinoakadēmijas balva]] — 14 * [[Forums]] — 14 * [[Reproks]] — 14 * [[Abdulrašids Sadulajevs]] — 14 * [[Papeles]] — 14 * [[2018. gada Vācijas Grand Prix]] — 14 * [[Aleksandrs Desplē]] — 14 * [[Filtrēšana]] — 14 * [[Butānas laiks]] — 14 * [[Astrium]] — 14 * [[2019. gada Spānijas Grand Prix]] — 14 * [[Ozolzīle]] — 14 * [[2016. gada Lielbritānijas Grand Prix]] — 14 * [[Roda JC Kerkrade]] — 14 * [[Tvaika turbīna]] — 14 * [[2020. gada Emīlijas-Romanjas Grand Prix]] — 14 * [[Jeruzalemes karaliste]] — 14 * [[2019. gada Ķīnas Grand Prix]] — 14 * [[Anna Heinrihsone]] — 14 * [[2016. gada Eiropas Grand Prix]] — 14 * [[2020. gada Lielbritānijas Grand Prix]] — 14 * [[Marvel Television]] — 14 * [[Taktika]] — 14 * [[2019. gada Bahreinas Grand Prix]] — 14 * [[2019. gada Kanādas Grand Prix]] — 14 * [[Vieglā rūpniecība]] — 14 * [[2019. gada Beļģijas Grand Prix]] — 14 * [[Jaunprūšu valoda]] — 14 * [[Castle Rock Entertainment]] — 14 * [[2019. gada Monako Grand Prix]] — 14 * [[Grīda]] — 14 * [[V463]] — 14 * [[Forts]] — 14 * [[Rūperts Gregsons-Viljamss]] — 14 * [[Katarina Srebotņika]] — 14 * [[Gonec-M]] — 14 * [[14. Kinoakadēmijas balva]] — 14 * [[Techniques d'Avant Garde]] — 14 * [[Parastais ķēvpups]] — 14 * [[30. Kinoakadēmijas balva]] — 14 * [[39. Kinoakadēmijas balva]] — 14 * [[Elektroniskā rūpniecība]] — 14 * [[61. Kinoakadēmijas balva]] — 14 * [[Chicago Tribune]] — 14 * [[Harvest Records]] — 14 * [[V300]] — 14 * [[Irves līdzenums]] — 14 * [[Albirex Niigata Ladies]] — 14 * [[Dienvidslāvijas futbola Pirmā līga]] — 14 * [[20. Kinoakadēmijas balva]] — 14 * [[Rodžers Birnbaums]] — 14 * [[NPR]] — 14 * [[Austrija 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] — 14 * [[31. Kinoakadēmijas balva]] — 14 * [[Obelisks]] — 14 * [[Platforma Filma]] — 14 * [[2016. gada Bahreinas Grand Prix]] — 14 * [[2019. gada Azerbaidžānas Grand Prix]] — 14 * [[Starptautiskā bobsleja un tobogāna federācija]] — 14 * [[2018. gada Beļģijas Grand Prix]] — 14 * [[Aramzeme]] — 14 * [[Sēklenis]] — 14 * [[2019. gada Austrijas Grand Prix]] — 14 * [[Bens Mendelsons]] — 14 * [[Līnijkuģis]] — 14 * [[Standarts]] — 14 * [[Neoficiālās olimpiskās spēles]] — 14 * [[Sandžaks]] — 14 * [[HBO Max]] — 14 * [[2021. gada Bahreinas Grand Prix]] — 14 * [[2018. gada Austrālijas Grand Prix]] — 14 * [[2019. gada Krievijas Grand Prix]] — 14 * [[2021. gada Azerbaidžānas Grand Prix]] — 14 * [[Andris Priedītis]] — 14 * [[23. Kinoakadēmijas balva]] — 14 * [[2000. gada NBA drafts]] — 14 * [[Apziednis]] — 14 * [[Turner Entertainment]] — 14 * [[Barnsley F.C.]] — 14 * [[2019. gada ASV Grand Prix]] — 14 * [[2008.—2009. gada Pasaules kauss biatlonā]] — 14 * [[2018. gada Monako Grand Prix]] — 14 * [[2020. gada Turcijas Grand Prix]] — 14 * [[Gluhoje]] — 14 * [[Samuel Goldwyn Films]] — 14 * [[Krievijas Gaisa kosmiskie spēki]] — 14 * [[20th Century Fox Television]] — 14 * [[FC Seoul]] — 14 * [[Boriss Volinovs]] — 14 * [[2021. gada Spānijas Grand Prix]] — 14 * [[Sēklotne]] — 14 * [[Apgaismojums]] — 14 * [[2018. gada Ķīnas Grand Prix]] — 14 * [[Vītolu dzimta]] — 14 * [[Tuvieši]] — 14 * [[2019. gada Vācijas Grand Prix]] — 14 * [[2020. gada Abū Dabī Grand Prix]] — 14 * [[2018. gada Ungārijas Grand Prix]] — 14 * [[Eastern Daylight Time]] — 14 * [[2018. gada Francijas Grand Prix]] — 14 * [[Buboņu mēris]] — 14 * [[Rietumitāliešu valodas]] — 14 * [[Kon Live Distribution]] — 14 * [[Riks Rubins]] — 14 * [[Johann Friedrich Gmelin]] — 14 * [[Niks Nolte]] — 14 * [[2018. gada Abū Dabī Grand Prix]] — 14 * [[2018. gada Brazīlijas Grand Prix]] — 14 * [[2019. gada Brazīlijas Grand Prix]] — 14 * [[Sandra Alksne]] — 14 * [[Kārlis XIII]] — 14 * [[Uģis Joksts]] — 14 * [[Ščecinas lielpilsētas dzelzceļš]] — 14 * [[Harijs Šīrers]] — 14 * [[NK Olimpija Ljubljana]] — 14 * [[Neilons]] — 14 * [[Sanktpēterburgas konservatorija]] — 14 * [[Ganglijs]] — 14 * [[Vācija olimpiskajās spēlēs]] — 14 * [[2019. gada Meksikas Grand Prix]] — 14 * [[PDT]] — 14 * [[Latvijas Atdzimšanas partija]] — 14 * [[Newsweek]] — 14 * [[Brūss Baumgartners]] — 14 * [[Fankmetāls]] — 14 * [[16. Kinoakadēmijas balva]] — 14 * [[2020. gada Bahreinas Grand Prix]] — 14 * [[2016. gada Kanādas Grand Prix]] — 14 * [[Grobiņas apgabals]] — 14 * [[2021. gada Portugāles Grand Prix]] — 14 * [[Vladimirs Šatalovs]] — 14 * [[Emīls Zilberts]] — 14 * [[Parīzes konservatorija]] — 14 * [[Hetags Gazjumovs]] — 14 * [[2018. gada Azerbaidžānas Grand Prix]] — 14 * [[Nearktika]] — 14 * [[Ahajas līga]] — 14 * [[2019. gada Singapūras Grand Prix]] — 14 * [[Džons Deiviss (producents)]] — 14 * [[Yokohama FC]] — 14 * [[Britu vasaras laiks]] — 14 * [[Nippon Steel Yawata SC]] — 14 * [[2019. gada Itālijas Grand Prix]] — 14 * [[2016. gada Krievijas Grand Prix]] — 14 * [[Latvijas PSR Valsts prēmija]] — 14 * [[Manuālā transmisija]] — 14 * [[Šerefs Eroglu]] — 14 * [[2019. gada Austrālijas Grand Prix]] — 14 * [[2020. gada Toskānas Grand Prix]] — 14 * [[Horeogrāfija]] — 14 * [[26. Kinoakadēmijas balva]] — 14 * [[Joriks (studijteātris)]] — 14 * [[Tālivaldis Margēvičs]] — 14 * [[Tour de l'Avenir]] — 14 * [[Šveicieši]] — 14 * [[Alans Menkens]] — 14 * [[Aris Thessaloniki F.C.]] — 14 * [[2018. gada ASV Grand Prix]] — 14 * [[X-SAMPA]] — 14 * [[Sandijs Semjonovs]] — 14 * [[Magnetosfēra]] — 14 * [[GSLV]] — 14 * [[Ungārija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] — 14 * [[Dārgmetāls]] — 14 * [[Jonieši]] — 14 * [[BRST]] — 14 * [[1965. gada Āfrikas Nāciju kauss]] — 14 * [[Chang Zheng 4C]] — 14 * [[Anete Beninga]] — 14 * [[2020. gada Beļģijas Grand Prix]] — 14 * [[Arcade]] — 14 * [[Stīvs Zāns]] — 14 * [[2019. gada Francijas Grand Prix]] — 14 * [[2019. gada Lielbritānijas Grand Prix]] — 14 * [[Horvātijas Superkauss]] — 14 * [[Beitar Jerusalem F.C.]] — 14 * [[Džonijs Grīnvuds]] — 14 * [[2018. gada Lielbritānijas Grand Prix]] — 14 * [[Floridas Universitāte]] — 14 * [[Čehoslovākija olimpiskajās spēlēs]] — 13 * [[MTK Budapest FC]] — 13 * [[Toms Vilkinsons]] — 13 * [[Karastāvoklis]] — 13 * [[Stūrmaņu iela (Rīga)]] — 13 * [[Valentīns Jordanovs]] — 13 * [[Valsts asinsdonoru centrs]] — 13 * [[53. Kinoakadēmijas balva]] — 13 * [[Zemgales Ziņas]] — 13 * [[Malienas pauguraine]] — 13 * [[2005. gada Sanmarīno Grand Prix]] — 13 * [[Labākā debijas filma (Lielais Kristaps)]] — 13 * [[Fimleikafélag Hafnarfjarðar]] — 13 * [[2021. gada Abū Dabī Grand Prix]] — 13 * [[Pirma lyga]] — 13 * [[2005. gada Monako Grand Prix]] — 13 * [[40. Kinoakadēmijas balva]] — 13 * [[Biktskrēsls]] — 13 * [[Aeronautika]] — 13 * [[Luton Town F.C.]] — 13 * [[Tonijs Skots]] — 13 * [[2005. gada Beļģijas Grand Prix]] — 13 * [[2012. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona]] — 13 * [[Alianse]] — 13 * [[Gobas iela (Rīga)]] — 13 * [[RCS Sport]] — 13 * [[2021. gada Itālijas Grand Prix]] — 13 * [[Teen pop]] — 13 * [[Cietvielu fizika]] — 13 * [[Viljams Smits]] — 13 * [[Attīstība]] — 13 * [[ND Gorica]] — 13 * [[The Numbers (website)]] — 13 * [[Jelgavas iela (Daugavpils)]] — 13 * [[Kaupo Filma]] — 13 * [[Ivo Briedis]] — 13 * [[Laura Vīķe]] — 13 * [[Karavāna]] — 13 * [[Happy Madison Productions]] — 13 * [[Ķekars]] — 13 * [[Precesija]] — 13 * [[2005. gada Austrālijas Grand Prix]] — 13 * [[Studija Lokomotīve]] — 13 * [[2021. gada Kataras Grand Prix]] — 13 * [[Aspirantūra]] — 13 * [[Vergu tirdzniecība]] — 13 * [[Eklektika]] — 13 * [[Harijs Fogelis]] — 13 * [[Bohēma]] — 13 * [[Gustavs III]] — 13 * [[Chrysler]] — 13 * [[2005. gada Spānijas Grand Prix]] — 13 * [[Vasas SC]] — 13 * [[Domeniko Pocovivo]] — 13 * [[Dārziņu atteka]] — 13 * [[Tēriņu iela (Rīga)]] — 13 * [[Vjačeslavs Stepaņenko]] — 13 * [[Blumhouse Productions]] — 13 * [[Östers IF]] — 13 * [[54. Kinoakadēmijas balva]] — 13 * [[Digital Equipment Corporation]] — 13 * [[2021. gada Francijas Grand Prix]] — 13 * [[Animācijas brigāde]] — 13 * [[20. jūlija sazvērestība]] — 13 * [[1987. gada F1 sezona]] — 13 * [[Copa Argentina]] — 13 * [[Darbības spēle]] — 13 * [[Ciparkamera]] — 13 * [[Defensor Sporting]] — 13 * [[Šerbūra]] — 13 * [[Lotārs I]] — 13 * [[Džejs Roučs]] — 13 * [[2005. gada Ungārijas Grand Prix]] — 13 * [[Opāls]] — 13 * [[Dace Pūce]] — 13 * [[Aizsardzība]] — 13 * [[Tomass De Gents]] — 13 * [[2021. gada Ungārijas Grand Prix]] — 13 * [[Aleksejs Vojevoda]] — 13 * [[Specializācija]] — 13 * [[Encefalīts]] — 13 * [[Gobelēns]] — 13 * [[Brendsheča]] — 13 * [[Parafīzes]] — 13 * [[Marks Ishems]] — 13 * [[Kenterberijas arhibīskaps]] — 13 * [[36. Kinoakadēmijas balva]] — 13 * [[TV Guide]] — 13 * [[Teodosijs II]] — 13 * [[2005. gada Kanādas Grand Prix]] — 13 * [[Muskete]] — 13 * [[Kukaiņu ūsas]] — 13 * [[Believe]] — 13 * [[2021. gada Nīderlandes Grand Prix]] — 13 * [[Arkalika]] — 13 * [[Gadatirgus]] — 13 * [[Channel 4]] — 13 * [[Orlas guberņa]] — 13 * [[KFC Uerdingen 05]] — 13 * [[Evans Goldbergs]] — 13 * [[Rektors]] — 13 * [[Aivars Lubānietis]] — 13 * [[Lorenss Marks]] — 13 * [[Sojuz-2.1b / Fregat-M]] — 13 * [[Guardian Media Group]] — 13 * [[Psihodēliskais pops]] — 13 * [[2005. gada Eiropas Grand Prix]] — 13 * [[A&M]] — 13 * [[Shenzhou]] — 13 * [[1986. gada F1 sezona]] — 13 * [[2015. gada Pasaules kauss regbijā]] — 13 * [[Chernin Entertainment]] — 13 * [[Stereo]] — 13 * [[Labākais dokumentālās filmas operators (Lielais Kristaps)]] — 13 * [[A.S. Bari]] — 13 * [[Arhibīskapija]] — 13 * [[Tobiass Vendls]] — 13 * [[Burgundijas hercogiste]] — 13 * [[Braiens Tailers]] — 13 * [[Varšavas geto]] — 13 * [[Rotors]] — 13 * [[VH1]] — 13 * [[Flotes iela (Rīga)]] — 13 * [[Balss saites]] — 13 * [[Deivids Kross]] — 13 * [[Open Road Films]] — 13 * [[2021. gada Sanpaulu Grand Prix]] — 13 * [[2021. gada Austrijas Grand Prix]] — 13 * [[Gemini (kosmosa kuģis)]] — 13 * [[2021. gada Turcijas Grand Prix]] — 13 * [[V1435]] — 13 * [[Sekrēts]] — 13 * [[2016. gada NBA drafts]] — 13 * [[Skara]] — 13 * [[11. Kinoakadēmijas balva]] — 13 * [[2005. gada Bahreinas Grand Prix]] — 13 * [[Itālija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] — 13 * [[Parīzes observatorija]] — 13 * [[2021. gada Krievijas Grand Prix]] — 13 * [[2005. gada Turcijas Grand Prix]] — 13 * [[Kalnu masīvs]] — 13 * [[V641]] — 13 * [[PolyGram]] — 13 * [[Deezer]] — 13 * [[1900. gada Eiropas čempionāts airēšanā]] — 13 * [[Schreber]] — 13 * [[Dmitrijs Silovs]] — 13 * [[Urugvajas futbola Pirmā divīzija]] — 13 * [[Ķermeņa dobums]] — 13 * [[IK Oskarshamn]] — 13 * [[Viskonsinas Universitāte]] — 13 * [[Satakunta]] — 13 * [[2021. gada Štīrijas Grand Prix]] — 13 * [[Ariostea]] — 13 * [[Centrāls līdzskanis]] — 13 * [[Kaspars Kallass]] — 13 * [[Pulmoniskā ekspirācija]] — 13 * [[Vidusjūras klimats]] — 13 * [[Heliceras]] — 13 * [[Billboard (žurnāls)]] — 13 * [[Gallu-ibēriešu valodas]] — 13 * [[Sprediķis]] — 13 * [[Lielpolijas sacelšanās]] — 13 * [[Evenku valoda]] — 13 * [[Džakomo Nicolo]] — 13 * [[2021. gada Lielbritānijas Grand Prix]] — 13 * [[Kāpurmušu dzimta]] — 13 * [[Mērogs]] — 13 * [[Neēdamās sēnes]] — 13 * [[Swindon Town F.C.]] — 13 * [[Mākslas vēsture]] — 13 * [[Beludži]] — 13 * [[Vides Filmu Studija]] — 13 * [[Suspensija]] — 13 * [[Mansards]] — 13 * [[Frozinone]] — 13 * [[Vigi]] — 13 * [[Kongregācija]] — 13 * [[CLT]] — 13 * [[Kodolizmēģinājums]] — 13 * [[ABC News]] — 13 * [[Arturs Aleksanjans]] — 13 * [[Animators]] — 13 * [[Hainiņa]] — 13 * [[50. Kinoakadēmijas balva]] — 13 * [[Trapenes līdzenums]] — 13 * [[2005. gada Malaizijas Grand Prix]] — 13 * [[2021. gada ASV Grand Prix]] — 13 * [[Transvāla]] — 13 * [[2021. gada Emīlijas-Romanjas Grand Prix]] — 13 * [[Vaclavs Borduško]] — 13 * [[Reihstāgs (Veimāras republika)]] — 13 * [[2017. gada NBA drafts]] — 13 * [[70. jubilejas Grand Prix]] — 13 * [[34. Kinoakadēmijas balva]] — 13 * [[Ūdens iela (Rīga)]] — 13 * [[Republic Records]] — 13 * [[2005. gada Lielbritānijas Grand Prix]] — 13 * [[Pasaules čempionāts kamaniņu braukšanā]] — 13 * [[Vladimers Hinčegašvili]] — 13 * [[Kontrabanda]] — 13 * [[AllMusic]] — 13 * [[Horvātijas karalis]] — 13 * [[Dženovas republika]] — 13 * [[Ultrasonogrāfija]] — 13 * [[Nenads Zimoņičs]] — 13 * [[Walden Media]] — 13 * [[Austrian Airlines]] — 13 * [[Koscjuško sacelšanās]] — 13 * [[2019. gada Abū Dabī Grand Prix]] — 13 * [[Konstantīns I (Grieķija)]] — 13 * [[Jonass Bjerkmans]] — 13 * [[Spulgas iela (Rīga)]] — 13 * [[Jūrniecība]] — 13 * [[Kērtiss Tomaševičs]] — 13 * [[CBS Television Studios]] — 13 * [[Jūrnieks]] — 13 * [[2005. gada Francijas Grand Prix]] — 13 * [[2005. gada Japānas Grand Prix]] — 13 * [[Itālijas Superkauss]] — 13 * [[Ēšana]] — 13 * [[Rezervāts]] — 13 * [[Sēta]] — 13 * [[JEF United Chiba Ladies]] — 13 * [[Maikls Šenons]] — 13 * [[Viljams Perijs]] — 13 * [[18. Kinoakadēmijas balva]] — 13 * [[15. Kinoakadēmijas balva]] — 13 * [[2005. gada Brazīlijas Grand Prix]] — 13 * [[2005. gada Vācijas Grand Prix]] — 13 * [[Common]] — 13 * [[2005. gada Ķīnas Grand Prix]] — 13 * [[2005. gada Itālijas Grand Prix]] — 13 * [[Zelta laikmets]] — 13 * [[Lielbritānijas 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] — 13 * [[Eulophidae]] — 13 * [[Apatow Productions]] — 13 * [[Tissot]] — 13 * [[Antra Cilinska]] — 13 * [[Al Ain FC]] — 13 * [[Deutsche Welle]] — 13 * [[Di Bonaventura Pictures]] — 13 * [[Gogi Koguašvili]] — 13 * [[V6 dzinējs]] — 13 * [[21. Kinoakadēmijas balva]] — 13 * [[Atomzemūdene]] — 13 * [[Rasējums]] — 13 * [[Tripolitānija]] — 13 * [[Sergejs Mureiko]] — 13 * [[Izšķirtspēja]] — 13 * [[Polimetāliskās rūdas]] — 13 * [[ART Grand Prix]] — 13 * [[Coenraad Jacob Temminck]] — 13 * [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks]] — 13 * [[Olivīns]] — 13 * [[Antenulas]] — 12 * [[Northemptona]] — 12 * [[Ūsimā]] — 12 * [[Interpretācija]] — 12 * [[Haymarket Group]] — 12 * [[2004. gada Spānijas Grand Prix]] — 12 * [[Sky Sports]] — 12 * [[Detektors]] — 12 * [[2008. gada vasaras olimpisko spēļu noslēguma ceremonija]] — 12 * [[2004. gada Brazīlijas Grand Prix]] — 12 * [[Lielais purvs]] — 12 * [[Hipotensija]] — 12 * [[FC Aarau]] — 12 * [[Grindas]] — 12 * [[Gdaņskas līcis]] — 12 * [[Deportivo Saprissa]] — 12 * [[Segments]] — 12 * [[Tridentas koncils]] — 12 * [[Crusaders F.C.]] — 12 * [[RTU stadions]] — 12 * [[Intoksikācija]] — 12 * [[Vācija 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] — 12 * [[Klejs Regaconi]] — 12 * [[Konkurss]] — 12 * [[Latgales tauta]] — 12 * [[Statoil]] — 12 * [[Davis Entertainment]] — 12 * [[Ciršļi]] — 12 * [[2004. gada Malaizijas Grand Prix]] — 12 * [[Atom Art]] — 12 * [[Imola]] — 12 * [[Neoromantisms]] — 12 * [[2006 Vuelta a España]] — 12 * [[V243]] — 12 * [[Dīzeļvilciens]] — 12 * [[С]] — 12 * [[1974. gada NBA izslēgšanas spēles]] — 12 * [[Playtone]] — 12 * [[Buena Vista Pictures Distribution]] — 12 * [[GameSpot]] — 12 * [[Optiskais disks]] — 12 * [[Cisco Systems]] — 12 * [[Reičela Portmane]] — 12 * [[Kapteiņu iela (Rīga)]] — 12 * [[Lielauces pauguraine]] — 12 * [[The New Yorker]] — 12 * [[Íþróttabandalag Akraness]] — 12 * [[Media Rights Capital]] — 12 * [[Kosmopolītisms]] — 12 * [[V164]] — 12 * [[1977. gada F1 sezona]] — 12 * [[Šausmu literatūra]] — 12 * [[Sacelšanās]] — 12 * [[Leduskupols]] — 12 * [[Eds Helmss]] — 12 * [[Al-Gharafa SC]] — 12 * [[9. Kinoakadēmijas balva]] — 12 * [[Club Africain]] — 12 * [[2020. gada Sahiras Grand Prix]] — 12 * [[Mesēnija]] — 12 * [[Skots Stabers]] — 12 * [[Tasse Film]] — 12 * [[Spoguļattēls]] — 12 * [[Laikmets]] — 12 * [[AMC]] — 12 * [[Kinostudija]] — 12 * [[Džovanni Batista Ričoli]] — 12 * [[Club Atlético Banfield]] — 12 * [[Tobiass Arlts]] — 12 * [[Atlante F.C.]] — 12 * [[Pjērs Rolāns]] — 12 * [[Saules-sinhronā orbīta]] — 12 * [[Agence France-Presse]] — 12 * [[BTH]] — 12 * [[Čūla]] — 12 * [[Fīna]] — 12 * [[Sēņu sistemātika]] — 12 * [[Radioraidītājs]] — 12 * [[60. Kinoakadēmijas balva]] — 12 * [[Sergejs Starikovs]] — 12 * [[Rādiusvektors]] — 12 * [[Memuāri]] — 12 * [[Meldru iela (Rīga)]] — 12 * [[2004. gada Beļģijas Grand Prix]] — 12 * [[Nature]] — 12 * [[LPSR Valsts prēmija]] — 12 * [[Club Deportivo Universidad Católica]] — 12 * [[Nāsis]] — 12 * [[Augļu koki]] — 12 * [[Frenks Velkers]] — 12 * [[Beotija]] — 12 * [[Famagusta]] — 12 * [[Kenmora]] — 12 * [[Vilareala]] — 12 * [[Temminck]] — 12 * [[Megalīts]] — 12 * [[Solaris (operētājsistēma)]] — 12 * [[St Patrick's Athletic F.C.]] — 12 * [[Ilustrācija]] — 12 * [[Bubņi]] — 12 * [[Francijas aizjūras teritorijas]] — 12 * [[Pacific Data Images]] — 12 * [[Pols Andersons]] — 12 * [[Lielmestrs]] — 12 * [[Sarunvaloda]] — 12 * [[Augstākā izglītība]] — 12 * [[The Voice]] — 12 * [[Speķis]] — 12 * [[2004. gada Ķīnas Grand Prix]] — 12 * [[Pēteris Trups]] — 12 * [[Prototips]] — 12 * [[Monogāms]] — 12 * [[Melnā komēdija]] — 12 * [[Kodak]] — 12 * [[Valve Corporation]] — 12 * [[1980. gada F1 sezona]] — 12 * [[Viraudas ezers]] — 12 * [[Velsieši]] — 12 * [[Dekrēts]] — 12 * [[Elpceļi]] — 12 * [[Maskavas guberņa]] — 12 * [[Siseņi]] — 12 * [[Urīnskābe]] — 12 * [[Viktorijas laikmets]] — 12 * [[Viestura iela (Daugavpils)]] — 12 * [[Ēriks Rots]] — 12 * [[Austrijas erchercogs]] — 12 * [[Skuja (auga daļa)]] — 12 * [[QB50]] — 12 * [[LS-1300]] — 12 * [[2004. gada Kanādas Grand Prix]] — 12 * [[XL Recordings]] — 12 * [[Detmolda]] — 12 * [[Lost Frequencies]] — 12 * [[1984. gada NBA drafts]] — 12 * [[Tornio]] — 12 * [[Velsas Prinča sala]] — 12 * [[Videokamera]] — 12 * [[Ķīnas nacionālā kosmosa administrācija]] — 12 * [[UDRP]] — 12 * [[Šons Bīns]] — 12 * [[Dzeloņcūka]] — 12 * [[Performance]] — 12 * [[The Atlantic]] — 12 * [[Džastins Olsens]] — 12 * [[2004. gada Austrālijas Grand Prix]] — 12 * [[Saseksa]] — 12 * [[Sarkofāgs]] — 12 * [[Örgryte IS]] — 12 * [[Šanhajas stadions]] — 12 * [[Ričards Kērtiss]] — 12 * [[Svētās Annas ordenis]] — 12 * [[Sony Computer Entertainment]] — 12 * [[1924. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula]] — 12 * [[British Phonographic Industry]] — 12 * [[2003. gada Pasaules kauss regbijā]] — 12 * [[21 Laps Entertainment]] — 12 * [[Stenlijs Tuči]] — 12 * [[Cūkgaļa]] — 12 * [[Meža iela (Rēzekne)]] — 12 * [[20th Television]] — 12 * [[Sputnikovaja sistema Gonec]] — 12 * [[V956]] — 12 * [[Koidula (stacija)]] — 12 * [[Voshod (nesējraķete)]] — 12 * [[Dobrudža]] — 12 * [[Anonymous Content]] — 12 * [[V309]] — 12 * [[Malajieši]] — 12 * [[Vjetnamieši]] — 12 * [[Ziemeļatlantijas straume]] — 12 * [[Henrieta Verhoustinska]] — 12 * [[V479]] — 12 * [[Ķēdes reakcija]] — 12 * [[Al-Ittihad Club]] — 12 * [[IPC Media]] — 12 * [[Kanāda 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] — 12 * [[Rudimental]] — 12 * [[Gaigalas iela (Rīga)]] — 12 * [[Publikācija]] — 12 * [[Aizbaikāls]] — 12 * [[PFC Litex Lovech]] — 12 * [[49. Kinoakadēmijas balva]] — 12 * [[1973. gada NBA izslēgšanas spēles]] — 12 * [[Keilija Hamfrīza]] — 12 * [[Bulgārijas kauss futbolā]] — 12 * [[Javieši]] — 12 * [[Milton Keynes Dons F.C.]] — 12 * [[Šķiedra]] — 12 * [[Vezīrs]] — 12 * [[Entonijs Makijs]] — 12 * [[Solfedžo]] — 12 * [[Hadžimurats Gacalovs]] — 12 * [[Warner Bros. Television]] — 12 * [[2004. gada ASV Grand Prix]] — 12 * [[Nuncijs]] — 12 * [[Latvijas kauss futbolā 2006]] — 12 * [[Pagalms]] — 12 * [[Džons Berijs]] — 12 * [[Ernests Jurkāns]] — 12 * [[DFH-3]] — 12 * [[Zelta lauva]] — 12 * [[Džandzjakou biatlona centrs]] — 12 * [[V569]] — 12 * [[Latīņi]] — 12 * [[Grīva (stacija)]] — 12 * [[Eksopodīts]] — 12 * [[Boeing Satellite Systems]] — 12 * [[Sēlpils iela (Rīga)]] — 12 * [[1985. gada F1 sezona]] — 12 * [[2004. gada Francijas Grand Prix]] — 12 * [[Armands Začs]] — 12 * [[Ventspils šoseja (Jūrmala)]] — 12 * [[Virginija Ruano Paskvala]] — 12 * [[Aleksejs Semjonovs]] — 12 * [[Viceadmirālis]] — 12 * [[2004. gada Sanmarīno Grand Prix]] — 12 * [[Feļetons]] — 12 * [[Digital Spy]] — 12 * [[Piemares līdzenums]] — 12 * [[Stirns]] — 12 * [[Al Jazira Club]] — 12 * [[2004. gada Monako Grand Prix]] — 12 * [[Džabrajils Hasanovs]] — 12 * [[Jānis Ābele]] — 12 * [[Bloomberg L.P.]] — 12 * [[Centrālā divīzija (NHL)]] — 12 * [[Mērnieku laiki (1991. gada filma)]] — 12 * [[Radioastronomija]] — 12 * [[Centrālais laiks]] — 12 * [[Konference]] — 12 * [[Mezoderma]] — 12 * [[Nozare]] — 12 * [[Suborbitāls lidojums]] — 12 * [[Sojuz-2.1a / Fregat-M]] — 12 * [[Tvērējaste]] — 12 * [[Juris Savickis]] — 12 * [[22. mikroautobusu maršruts (Liepāja)]] — 12 * [[Breslavas Universitāte]] — 12 * [[17. Kinoakadēmijas balva]] — 12 * [[Taijuaņas pavadoņu palaišanas centrs]] — 12 * [[Džeimss Kordens]] — 12 * [[Štābs]] — 12 * [[Gmelin]] — 12 * [[TFT]] — 12 * [[2004. gada Itālijas Grand Prix]] — 12 * [[Oldfield Thomas]] — 12 * [[Starptautiskā Stidošanas savienība]] — 12 * [[Kūsamo]] — 12 * [[Džoels Šūmahers]] — 12 * [[2004. gada Vācijas Grand Prix]] — 12 * [[Pikti]] — 12 * [[Glīveņu dzimta]] — 12 * [[Lapu koks]] — 12 * [[Nikolass Stollers]] — 12 * [[Ugunskurs]] — 12 * [[Beļģi]] — 12 * [[Artjoms Demkovs]] — 12 * [[Šampaņa]] — 12 * [[Vladislavs Volkovs]] — 12 * [[Ш]] — 12 * [[Vārti]] — 12 * [[Leri Habelovs]] — 12 * [[Laikmetīgā mūzika]] — 12 * [[Ekspansija]] — 12 * [[Eibara]] — 12 * [[Gremošanas trakts]] — 12 * [[Sojuz (7K-OK)]] — 12 * [[1987. gada Pasaules kauss regbijā]] — 12 * [[2004. gada Lielbritānijas Grand Prix]] — 12 * [[Lielirbes iela]] — 12 * [[Biedrība]] — 12 * [[Atmata]] — 12 * [[Procesija]] — 12 * [[Diagramma]] — 12 * [[Groteska]] — 12 * [[2004. gada Ungārijas Grand Prix]] — 12 * [[Veselības aprūpe]] — 12 * [[10. Kinoakadēmijas balva]] — 12 * [[Heterodīns]] — 12 * [[Svētā Jura ordenis]] — 12 * [[Lirika]] — 12 * [[Zēfelde]] — 12 * [[Jūras ūdens]] — 12 * [[Juris Kaukulis]] — 12 * [[8. Kinoakadēmijas balva]] — 12 * [[2004. gada Japānas Grand Prix]] — 12 * [[Jaunciema kapi]] — 12 * [[Racing Club de France]] — 12 * [[Ričards Kārpenters]] — 12 * [[Aleuti]] — 12 * [[Henks Azarija]] — 12 * [[2004. gada Bahreinas Grand Prix]] — 12 * [[Krokets]] — 12 * [[Armēnijas kalniene]] — 12 * [[Т]] — 12 * [[Izvirdums]] — 12 * [[Institūts]] — 12 * [[Gotthelf Fischer von Waldheim]] — 12 * [[Vija Beinerte]] — 12 * [[Mesli]] — 12 * [[Nikolass Holts]] — 12 * [[Džons Moriss]] — 12 * [[Sojuz-2.1b / Fregat]] — 12 * [[Hamburgas Universitāte]] — 12 * [[Klusā okeāna divīzija (NHL)]] — 12 * [[V248]] — 12 * [[2004. gada Eiropas Grand Prix]] — 12 * [[Embūtes pauguraine]] — 12 * [[Australian Recording Industry Association]] — 12 * [[Kopija]] — 12 * [[Eurovision Song Contest 1994]] — 12 * [[Olimpiskie rekordi ātrslidošanā]] — 12 * [[Kapri]] — 12 * [[Kaverversija]] — 12 * [[Robijs Krīgers]] — 12 * [[Šeņjanas olimpiskais stadions]] — 12 * [[Repatriācija]] — 11 * [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā]] — 11 * [[2002. gada Ungārijas Grand Prix]] — 11 * [[Bonnas universitāte]] — 11 * [[Francija 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] — 11 * [[Avenes]] — 11 * [[ARIA Charts]] — 11 * [[Jerry Bruckheimer Films]] — 11 * [[Telegraph Media Group]] — 11 * [[Stoktonas "Heat"]] — 11 * [[MSNBC]] — 11 * [[Sanluisa]] — 11 * [[Jurijs Agureikins]] — 11 * [[Preskaila]] — 11 * [[3 Arts Entertainment]] — 11 * [[Magomedmurads Gadžijevs]] — 11 * [[Korvete]] — 11 * [[Linkolns Elsvērts]] — 11 * [[UK Albums Chart]] — 11 * [[Kloāka]] — 11 * [[Larisa Lazutina]] — 11 * [[Volīnijas guberņa]] — 11 * [[CS Sfaxien]] — 11 * [[Krimināllikums]] — 11 * [[2002. gada Brazīlijas Grand Prix]] — 11 * [[Vera Baļuna]] — 11 * [[Svētais Stefans]] — 11 * [[Mežmalas iela (Rīga)]] — 11 * [[Stīvs Golins]] — 11 * [[Džimons Honsū]] — 11 * [[Spēlmaņu nakts 2013/2014]] — 11 * [[Organiskās skābes]] — 11 * [[Lībekas tiesības]] — 11 * [[Otars Tušišvili]] — 11 * [[Stevens Kreisveiks]] — 11 * [[Paramount Vantage]] — 11 * [[Horeogrāfs]] — 11 * [[Konservatorija]] — 11 * [[Džeks Soks]] — 11 * [[Okeāniskās valodas]] — 11 * [[2002. gada Spānijas Grand Prix]] — 11 * [[Liepu iela (Rēzekne)]] — 11 * [[Kvinta]] — 11 * [[Portartūra]] — 11 * [[Ieva Kundziņa]] — 11 * [[Indrs]] — 11 * [[19 Entertainment]] — 11 * [[Džastins Longs]] — 11 * [[Lielā iela (Rīga)]] — 11 * [[Kriss Morgans]] — 11 * [[Kosovas Pirmā līga]] — 11 * [[Gaskoņa]] — 11 * [[Nekustamais īpašums]] — 11 * [[Stipendija]] — 11 * [[Pazeme]] — 11 * [[Ethnologue]] — 11 * [[Piroksēns]] — 11 * [[Improvizācija]] — 11 * [[Kataras Zvaigžņu līga]] — 11 * [[CBS Interactive]] — 11 * [[Ligands]] — 11 * [[Panika]] — 11 * [[Chris Willis]] — 11 * [[Bioloģiskie ieroči]] — 11 * [[Grenoble Foot 38]] — 11 * [[Vidzemes iela (Daugavpils)]] — 11 * [[2002. gada Japānas Grand Prix]] — 11 * [[2002. gada Austrālijas Grand Prix]] — 11 * [[Jelgavas teātris]] — 11 * [[Kultūras Diena]] — 11 * [[Pētera un Pāvila katedrāle]] — 11 * [[Jūtas "Grizzlies"]] — 11 * [[Ingrīda Burāne]] — 11 * [[Supervaroņu filma]] — 11 * [[Antares 230+]] — 11 * [[Cinka oksīds]] — 11 * [[4:3]] — 11 * [[VIK Västerås HK]] — 11 * [[Šaušana 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] — 11 * [[Kilikija]] — 11 * [[Kuldīgas novadam]] — 11 * [[2015. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā]] — 11 * [[Tour of Belgium]] — 11 * [[2015. gada Abū Dabī Grand Prix]] — 11 * [[Pāksts]] — 11 * [[Lietišķā māksla]] — 11 * [[Wii U]] — 11 * [[2008 Vuelta a España]] — 11 * [[20th Century Fox Animation]] — 11 * [[Subjekts]] — 11 * [[Latgales apgabaltiesa]] — 11 * [[2021. gada Saūda Arābijas Grand Prix]] — 11 * [[Mākslas peldēšana olimpiskajās spēlēs]] — 11 * [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]] — 11 * [[Nikko Securities Dream Ladies]] — 11 * [[UTC-4]] — 11 * [[60 m]] — 11 * [[Drevļani]] — 11 * [[Amatieris]] — 11 * [[Varmijas bīskapija]] — 11 * [[Neorganiskās vielas]] — 11 * [[Spēlmaņu nakts labākais scenogrāfs]] — 11 * [[Hasans Barojevs]] — 11 * [[Maikls Grīns]] — 11 * [[Hamits Kaplans]] — 11 * [[2002. gada Austrijas Grand Prix]] — 11 * [[1972. gada NBA izslēgšanas spēles]] — 11 * [[Latvijas Tautas partija]] — 11 * [[CBS News]] — 11 * [[Brazīlijas Série B]] — 11 * [[2002. gada ASV Grand Prix]] — 11 * [[2002. gada Kanādas Grand Prix]] — 11 * [[Magnetometrs]] — 11 * [[Džeimss Makavojs]] — 11 * [[Ulsan Hyundai FC]] — 11 * [[Romas kūrija]] — 11 * [[Endokrānijs]] — 11 * [[Mansi]] — 11 * [[Bretoņi]] — 11 * [[Mandeville Films]] — 11 * [[Kalnu slēpotāji 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] — 11 * [[Dekorācija]] — 11 * [[Traviata]] — 11 * [[Kaspars Upacieris]] — 11 * [[Maskavas konservatorija]] — 11 * [[V235]] — 11 * [[Toska]] — 11 * [[Frīstaila slēpotāji 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] — 11 * [[Liga Deportiva Alajuelense]] — 11 * [[Kristofers Lennercs]] — 11 * [[Citokīns]] — 11 * [[Džoels Silvers]] — 11 * [[Rēzeknes Centrāltirgus]] — 11 * [[Apokalipse]] — 11 * [[Denīze Di Novi]] — 11 * [[Nikolajs Rukavišņikovs]] — 11 * [[V232]] — 11 * [[Aleksejs Jeļisejevs]] — 11 * [[Dezinfekcija]] — 11 * [[Major Lazer]] — 11 * [[Norvēģija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] — 11 * [[Roc-A-Fella Records]] — 11 * [[Džeisons Švarcmans]] — 11 * [[Klavieres (filma)]] — 11 * [[DFL-Supercup]] — 11 * [[Karjers]] — 11 * [[DirectX]] — 11 * [[Tamāšs Lērincs]] — 11 * [[Karlskrona HK]] — 11 * [[Film4]] — 11 * [[Sintija Erivo]] — 11 * [[Northampton Town F.C.]] — 11 * [[Tuncis]] — 11 * [[Šķira]] — 11 * [[V744]] — 11 * [[Dženks Ildems]] — 11 * [[1970. gada F1 sezona]] — 11 * [[Sirdsdarbība]] — 11 * [[S.S.C. Bari]] — 11 * [[Moreja]] — 11 * [[Romans Vlasovs]] — 11 * [[Nagaiņi]] — 11 * [[Commercial Resupply Services 2]] — 11 * [[2015. gada Ķīnas Grand Prix]] — 11 * [[Jātnieku iela (Daugavpils)]] — 11 * [[Limfvadi]] — 11 * [[Izjaslavs Mstislavičs]] — 11 * [[Solārsinhrona orbīta]] — 11 * [[Bredlijs Vitfords]] — 11 * [[Miligrams]] — 11 * [[Sedas tīrelis]] — 11 * [[Privātīpašums]] — 11 * [[Posthārdkors]] — 11 * [[AGS]] — 11 * [[Aleksejs Kasatanovs]] — 11 * [[Limfmezgli]] — 11 * [[American Zoetrope]] — 11 * [[2012. gada vasaras olimpisko spēļu noslēguma ceremonija]] — 11 * [[Boddaert]] — 11 * [[Sekrēcija]] — 11 * [[Labklājība]] — 11 * [[Kristofers Hemptons]] — 11 * [[Rudimenti]] — 11 * [[Kolektivizācija]] — 11 * [[Ahajieši]] — 11 * [[Vsevolods Mstislavičs]] — 11 * [[12B. autobusu maršruts (Liepāja)]] — 11 * [[Aleksandrs Stradiņš]] — 11 * [[Lemings]] — 11 * [[2002. gada Francijas Grand Prix]] — 11 * [[Henrijs Džekmens]] — 11 * [[2015. gada ASV Grand Prix]] — 11 * [[Ciklotrons]] — 11 * [[Nogajieši]] — 11 * [[Aizsargmūris]] — 11 * [[Velodroms]] — 11 * [[Pīķis]] — 11 * [[2002. gada Monako Grand Prix]] — 11 * [[Bad Robot Productions]] — 11 * [[Namiks Abdullajevs]] — 11 * [[Laktas iela (Rīga)]] — 11 * [[Polifonija]] — 11 * [[Mēness jūra]] — 11 * [[Lapukoki]] — 11 * [[Jurijs Patrikejevs]] — 11 * [[2002. gada Eiropas Grand Prix]] — 11 * [[PSRS Ministru padome]] — 11 * [[2002. gada Malaizijas Grand Prix]] — 11 * [[Mikrometeorīds]] — 11 * [[Štats]] — 11 * [[Hidrogrāfija]] — 11 * [[7. Kinoakadēmijas balva]] — 11 * [[Kukaiņu krūtis]] — 11 * [[Ezotērika]] — 11 * [[Fajanss]] — 11 * [[2002. gada Lielbritānijas Grand Prix]] — 11 * [[Džandzjakou slēpošanas centrs]] — 11 * [[Formula Nippon]] — 11 * [[Kandavas iela (Rīga)]] — 11 * [[Kantons]] — 11 * [[Dzelzs(III) oksīds]] — 11 * [[V1368]] — 11 * [[2017.—2018. gada NBA sezona]] — 11 * [[12. autobusu maršruts (Liepāja)]] — 11 * [[Inflantijas kastelāns]] — 11 * [[Intuīcija]] — 11 * [[Aloe Blacc]] — 11 * [[Jaunlatvija]] — 11 * [[Polinēzieši]] — 11 * [[Europeana]] — 11 * [[EC KAC]] — 11 * [[Aktīvists]] — 11 * [[Ebigeila Breslina]] — 11 * [[KOSPAS-SARSAT]] — 11 * [[2019. gada Āzijas čempionāts cīņas sportā]] — 11 * [[1991. gada Pasaules kauss regbijā]] — 11 * [[Sempleris]] — 11 * [[Bohemian F.C.]] — 11 * [[Māris Muktupāvels]] — 11 * [[Stīvs Jablonskis]] — 11 * [[Gatis Belogrudovs]] — 11 * [[Al Sadd SC]] — 11 * [[2010. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona]] — 11 * [[Apakšstilbs]] — 11 * [[Marks Plets]] — 11 * [[V457]] — 11 * [[Džons Smits]] — 11 * [[Andris Sējāns]] — 11 * [[Perlamutrs]] — 11 * [[2011. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona]] — 11 * [[Orests]] — 11 * [[Ostas iela (Rīga)]] — 11 * [[Silver Pictures]] — 11 * [[V1452]] — 11 * [[2002. gada Itālijas Grand Prix]] — 11 * [[Frīdlandes kauja]] — 11 * [[Ventspils iela (Daugavpils)]] — 11 * [[2008. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija]] — 11 * [[Polijas kauss]] — 11 * [[Beku rinda]] — 11 * [[Vladimirs Šadrins]] — 11 * [[Džons Laseters]] — 11 * [[Sydney FC]] — 11 * [[Jānis Porietis]] — 11 * [[Dzenskrūve]] — 11 * [[2002. gada Beļģijas Grand Prix]] — 11 * [[Daugavpils Šķirošanas parks]] — 11 * [[Dienvidaustrumeiropa]] — 11 * [[Francijas Zinātņu akadēmija]] — 11 * [[Hadži Alijevs]] — 11 * [[Karačajieši]] — 11 * [[Rosario Central]] — 11 * [[Malpaso Productions]] — 11 * [[Smagā rūpniecība]] — 11 * [[Gints Gabrāns]] — 11 * [[CBS Television Distribution]] — 11 * [[Nino Salukvadze]] — 11 * [[Apvienība Iedzīvotāji]] — 11 * [[Dzintars Sproģis]] — 11 * [[Magomeds Ibragimovs]] — 11 * [[Peldošā glīvene]] — 11 * [[Mercury (kosmosa kuģis)]] — 11 * [[Bungu mašīna]] — 11 * [[Orbital ATK]] — 11 * [[Sīga (zivs)]] — 11 * [[Haparanda]] — 11 * [[Docents]] — 11 * [[2015. gada Austrālijas Grand Prix]] — 11 * [[Latvijas Teātra darbinieku savienība]] — 11 * [[Stīvs Kūgans]] — 11 * [[Amazon Studios]] — 11 * [[1995. gada Pasaules kauss regbijā]] — 11 * [[Egļu iela (Rēzekne)]] — 11 * [[2021. gada Mehiko Grand Prix]] — 11 * [[Smaguma centrs]] — 11 * [[V614]] — 11 * [[Arden International]] — 11 * [[1998. gada NBA drafts]] — 11 * [[Snovbordisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] — 11 * [[9A. autobusu maršruts (Liepāja)]] — 11 * [[Dreamcast]] — 11 * [[NK Zagreb]] — 11 * [[1958. gada F1 sezona]] — 11 * [[Sergejs Durdins]] — 11 * [[Chifure AS Elfen Saitama]] — 11 * [[Auditorija]] — 11 * [[RD-180]] — 11 * [[2002. gada Sanmarīno Grand Prix]] — 11 * [[FC Wacker Innsbruck]] — 11 * [[Mākslas filma]] — 11 * [[Augsburgas ticības apliecība]] — 11 * [[Young Thug]] — 11 * [[Pīters Sarsgārds]] — 11 * [[Zviedrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] — 11 * [[1994. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]] — 11 * [[Gothiques d'Amiens]] — 11 * [[Žaks Lafits]] — 11 * [[TRW]] — 11 * [[Poligrāfija]] — 11 * [[Aleksandrs Tihonovs]] — 11 * [[Gaļina Kulakova]] — 11 * [[Penthouse]] — 11 * [[Kristīne Jurjāne]] — 11 * [[Parīds]] — 11 * [[Novell]] — 11 * [[Džada Pinketa Smita]] — 11 * [[Anrī II]] — 11 * [[Liesma (žurnāls)]] — 11 * [[Margarīns]] — 11 * [[2002. gada Vācijas Grand Prix]] — 11 * [[Marks Nols]] — 11 * [[Delta M]] — 11 * [[Sparta Warriors]] — 11 * [[Peugeot (riteņbraukšanas komanda)]] — 11 * [[V455]] — 11 * [[Ziepju opera]] — 11 * [[Džeimss Aivorijs]] — 11 * [[Tadaiķu iela (Rīga)]] — 11 * [[Centrifūga]] — 11 * [[Andžejs Vroņskis]] — 11 * [[Frāze]] — 11 * [[The Boston Globe]] — 11 * [[Metastāze]] — 11 * [[Okers]] — 11 * [[Saulgožu iela (Rīga)]] — 11 * [[Voldemārs Roze]] — 11 * [[Garastāvoklis]] — 11 * [[Kefīrs]] — 10 * [[Mikeli "Jukurit"]] — 10 * [[Hetmanščina]] — 10 * [[NetBSD]] — 10 * [[Haymarket Media Group]] — 10 * [[Enoli]] — 10 * [[Ku josla]] — 10 * [[Erotika]] — 10 * [[2015. gada Brazīlijas Grand Prix]] — 10 * [[Nate Dogg]] — 10 * [[Leo Esaki]] — 10 * [[Buljons]] — 10 * [[Ciešanas]] — 10 * [[2003. gada Sanmarīno Grand Prix]] — 10 * [[Deivids Gross]] — 10 * [[2003. gada Malaizijas Grand Prix]] — 10 * [[Piētisms]] — 10 * [[Voltage Pictures]] — 10 * [[Sojuz-2.1a / Fregat]] — 10 * [[Mansu valoda]] — 10 * [[Olimpiskie čempioni vieglatlētikā]] — 10 * [[Vindsērfings]] — 10 * [[Savvaļa]] — 10 * [[Vladimirs Kozlovs]] — 10 * [[2003. gada Kanādas Grand Prix]] — 10 * [[Berlīnes blokāde]] — 10 * [[Itālijas lira]] — 10 * [[Aleksandrs Kitarovs]] — 10 * [[Petroglifs]] — 10 * [[2001. gada Brazīlijas Grand Prix]] — 10 * [[Nīderlandes Austrumindija]] — 10 * [[Leach]] — 10 * [[Kolhīda]] — 10 * [[Dukāts]] — 10 * [[Ūdenstornis]] — 10 * [[Koncepcija]] — 10 * [[Kremācija]] — 10 * [[Francijas 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] — 10 * [[2003. gada Francijas Grand Prix]] — 10 * [[Legendary Entertainment]] — 10 * [[Skolēns]] — 10 * [[Hokejs 1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] — 10 * [[Ludvigs Dudaņecs]] — 10 * [[Poliuretāns]] — 10 * [[Niršana]] — 10 * [[Reabilitācija]] — 10 * [[Kreiseris]] — 10 * [[Doks]] — 10 * [[Al-Arabi SC]] — 10 * [[1999. gada Pasaules kauss regbijā]] — 10 * [[Johann Jakob Kaup]] — 10 * [[Džo Rots]] — 10 * [[Etniskā tīrīšana]] — 10 * [[Džulfa]] — 10 * [[Sekularizācija]] — 10 * [[UMD]] — 10 * [[Tromboze]] — 10 * [[Maiks Bulmanis]] — 10 * [[Mihails Koņevs]] — 10 * [[AL KO]] — 10 * [[1978. gada F1 sezona]] — 10 * [[EC VSV]] — 10 * [[Fankroks]] — 10 * [[Ģenerālgubernators]] — 10 * [[Ambona]] — 10 * [[Rekreācija]] — 10 * [[Ļaunums]] — 10 * [[Postmetāls]] — 10 * [[V1446]] — 10 * [[Beberbeķu iela (Rīga)]] — 10 * [[Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)]] — 10 * [[Līvciema iela (Rīga)]] — 10 * [[Knattspyrnufélagið Víkingur]] — 10 * [[Svētais Grāls]] — 10 * [[Jafa]] — 10 * [[Saprissa]] — 10 * [[Melnā žurka]] — 10 * [[Soļikamska]] — 10 * [[Deju pops]] — 10 * [[Andris Treimanis]] — 10 * [[Defolts]] — 10 * [[Veģetatīvā vairošanās]] — 10 * [[Dzimumšūnas]] — 10 * [[Delta Air Lines]] — 10 * [[Konotopas rajons]] — 10 * [[Dienvidrodēzija]] — 10 * [[Star Alliance]] — 10 * [[Pjotrs Kolodins]] — 10 * [[Rasēšana]] — 10 * [[Hokejs 1936. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] — 10 * [[Lielirbes iela (Rīga)]] — 10 * [[Gamazīdās ērce]] — 10 * [[Gandijs (filma)]] — 10 * [[Kopleja medaļa]] — 10 * [[Oldham Athletic A.F.C.]] — 10 * [[Brets Ratners]] — 10 * [[Katanga]] — 10 * [[Rūdolfs Štancels]] — 10 * [[Jumstiņu gladiola]] — 10 * [[Filosilikāts]] — 10 * [[Pūšana]] — 10 * [[Skandinieki]] — 10 * [[Kontinentālā filozofija]] — 10 * [[2015. gada Ungārijas Grand Prix]] — 10 * [[Poētika]] — 10 * [[Fatimīdu kalifāts]] — 10 * [[Šeihs]] — 10 * [[Kirenaika]] — 10 * [[Matemātiskā fizika]] — 10 * [[Feimaņu pauguraine]] — 10 * [[Bakalaura grāds]] — 10 * [[Yeovil Town F.C.]] — 10 * [[Mazais joslvalis]] — 10 * [[2015. gada Meksikas Grand Prix]] — 10 * [[Ardahana]] — 10 * [[Piekrastes iela (Daugavpils)]] — 10 * [[Vāclavs Nedomanskis]] — 10 * [[Voldemārs Bērziņš]] — 10 * [[Lisažū orbīta]] — 10 * [[Kontinentāls klimats]] — 10 * [[Apakšdelms]] — 10 * [[1967. gada NBA izslēgšanas spēles]] — 10 * [[Latvijas Zinātnes padome]] — 10 * [[Raiņa iela (Viesīte)]] — 10 * [[Džamaladins Magomedovs]] — 10 * [[Junkie XL]] — 10 * [[Micānu ezers]] — 10 * [[Kalps]] — 10 * [[Vicenza Calcio]] — 10 * [[Ādams Makkejs]] — 10 * [[Atlas Entertainment]] — 10 * [[Ildzs]] — 10 * [[Rotācijas ass]] — 10 * [[2001. gada ASV Grand Prix]] — 10 * [[Dekadence (māksla)]] — 10 * [[Tunzivis]] — 10 * [[Riks Līčs]] — 10 * [[Standarta izšķirtspējas televīzija]] — 10 * [[Altings]] — 10 * [[Rīgas piena kombināts]] — 10 * [[Chang Zheng 2C]] — 10 * [[Nīderlande 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] — 10 * [[Šarifs Šarifovs]] — 10 * [[Staļinisms]] — 10 * [[Kritiķis]] — 10 * [[Edvards Šīrmūrs]] — 10 * [[Izpilddirektors]] — 10 * [[Represijas]] — 10 * [[Denijs Makbraids]] — 10 * [[The Montecito Picture Company]] — 10 * [[Atgriezeniskā saite]] — 10 * [[Eiropas čempionāts kamaniņu braukšanā]] — 10 * [[Galvas vairogs]] — 10 * [[Hartvigs II]] — 10 * [[Polijas-Lietuvas Sejms]] — 10 * [[V1020]] — 10 * [[Arsens Fadzajevs]] — 10 * [[Maskavas Dailes teātris]] — 10 * [[Rouza Bairna]] — 10 * [[V410]] — 10 * [[Steisija Šera]] — 10 * [[Propellers]] — 10 * [[Bakterioloģija]] — 10 * [[Kvantu elektrodinamika]] — 10 * [[Glicerīdi]] — 10 * [[Graudzāle]] — 10 * [[2003. gada Monako Grand Prix]] — 10 * [[Vertigo Entertainment]] — 10 * [[Ivars Jūhansons]] — 10 * [[V803]] — 10 * [[Metjū Vons]] — 10 * [[Al Ahly SC]] — 10 * [[Perugia Calcio]] — 10 * [[Ogres novadam]] — 10 * [[Dielektriskā caurlaidība]] — 10 * [[Mosaic Media Group]] — 10 * [[Ungārijas Padomju republika]] — 10 * [[2004. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija]] — 10 * [[Konverģence]] — 10 * [[Soners Demirtašs]] — 10 * [[Ambons]] — 10 * [[Muromieši]] — 10 * [[Saljut-7]] — 10 * [[Acetilholīns]] — 10 * [[V1450]] — 10 * [[Suwon Samsung Bluewings]] — 10 * [[Amputācija]] — 10 * [[Halsey]] — 10 * [[2015. gada Japānas Grand Prix]] — 10 * [[Ervings Znotiņš]] — 10 * [[Indiānas Universitāte]] — 10 * [[Digitālā lejupielāde]] — 10 * [[2003. gada Austrijas Grand Prix]] — 10 * [[Trevors Rabins]] — 10 * [[Šaušana 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] — 10 * [[Dragons de Rouen]] — 10 * [[Sergejs Martinovs]] — 10 * [[Dede Gārdnere]] — 10 * [[2003. gada Ungārijas Grand Prix]] — 10 * [[Undīne Adamaite]] — 10 * [[Evakuācija]] — 10 * [[Ēriks Zunda]] — 10 * [[Fausts]] — 10 * [[1975. gada F1 sezona]] — 10 * [[Pīters Bergs]] — 10 * [[Zivsaimniecība]] — 10 * [[Altona]] — 10 * [[Mērilendas Universitāte]] — 10 * [[Atlas LV-3C Centaur-D]] — 10 * [[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā]] — 10 * [[People (magazine)]] — 10 * [[Gultnis]] — 10 * [[Mezogleja]] — 10 * [[DAMS]] — 10 * [[Categoría Primera A]] — 10 * [[Ķēde]] — 10 * [[Omars Fraile]] — 10 * [[BIK Karlskoga]] — 10 * [[Repmetāls]] — 10 * [[2001. gada Monako Grand Prix]] — 10 * [[2015. gada Beļģijas Grand Prix]] — 10 * [[DEC Alpha]] — 10 * [[Ventavas līdzenums]] — 10 * [[CD Logroñés]] — 10 * [[HC La Chaux-de-Fonds]] — 10 * [[Zantes iela (Rīga)]] — 10 * [[Sony Pictures Television]] — 10 * [[2003. gada Lielbritānijas Grand Prix]] — 10 * [[Magnija karbonāts]] — 10 * [[Džeimss Kromvels]] — 10 * [[Braians Džozefsons]] — 10 * [[Club Olimpia]] — 10 * [[Polipi]] — 10 * [[Polijas Superkauss]] — 10 * [[Sviestbeku dzimta]] — 10 * [[V7]] — 10 * [[Monktona]] — 10 * [[Sučava]] — 10 * [[TSV 1860 München]] — 10 * [[Magnezīts]] — 10 * [[Beisbols olimpiskajās spēlēs]] — 10 * [[Trose]] — 10 * [[Raža]] — 10 * [[Kreoli]] — 10 * [[Kara filma]] — 10 * [[Deivids Ārnolds]] — 10 * [[Daimler-Benz]] — 10 * [[Šoks]] — 10 * [[Urbums]] — 10 * [[2001. gada Japānas Grand Prix]] — 10 * [[Veska]] — 10 * [[Pestīšana]] — 10 * [[2015. gada Austrijas Grand Prix]] — 10 * [[Miranda Ričardsone]] — 10 * [[Minivens]] — 10 * [[Eliass Magnuss Frīss]] — 10 * [[2015. gada Singapūras Grand Prix]] — 10 * [[Ducs d'Angers]] — 10 * [[Andželo Badalamenti]] — 10 * [[Nikolajs Tihonovs]] — 10 * [[Tranmere Rovers F.C.]] — 10 * [[FK Borac Banja Luka]] — 10 * [[Baznīcas doktors]] — 10 * [[Magnolia Pictures]] — 10 * [[Cartoon Network Studios]] — 10 * [[Otrais Šlēsvigas karš]] — 10 * [[Córdoba CF]] — 10 * [[Arizonas Universitāte]] — 10 * [[Daudzsartārpi]] — 10 * [[Jaunās pasaules pērtiķi]] — 10 * [[1965. gada NBA izslēgšanas spēles]] — 10 * [[Aleksandrs Anufrijevs]] — 10 * [[Šona Rohboka]] — 10 * [[Skarblapju dzimta]] — 10 * [[Vircburgas universitāte]] — 10 * [[Angolas pilsoņu karš]] — 10 * [[Independiente Medellín]] — 10 * [[Bragansas dinastija]] — 10 * [[AOL]] — 10 * [[Automaģistrāle A2 (Polija)]] — 10 * [[2003. gada Austrālijas Grand Prix]] — 10 * [[New York Post]] — 10 * [[2001. gada Austrālijas Grand Prix]] — 10 * [[Moiva]] — 10 * [[Gints Stankevičs]] — 10 * [[Kailgliemeži]] — 10 * [[Marks Gordons]] — 10 * [[UTC-3]] — 10 * [[Virtembergas karaliste]] — 10 * [[Ciklon-3]] — 10 * [[2003. gada ASV Grand Prix]] — 10 * [[2015. gada Malaizijas Grand Prix]] — 10 * [[2001. gada Beļģijas Grand Prix]] — 10 * [[Dens Lins]] — 10 * [[Sergejs Djagiļevs]] — 10 * [[NBCUniversal Television Distribution]] — 10 * [[Ketija Šēnberga]] — 10 * [[Okayama Yunogo Belle]] — 10 * [[V383]] — 10 * [[Puplaksis]] — 10 * [[Darbnīca]] — 10 * [[Kavendiša laboratorija]] — 10 * [[General Dynamics]] — 10 * [[2003. gada Brazīlijas Grand Prix]] — 10 * [[Dragūni]] — 10 * [[Augstfrekvence]] — 10 * [[Džedi]] — 10 * [[Agnese Rakovska]] — 10 * [[2015. gada Krievijas Grand Prix]] — 10 * [[Pīters Safrans]] — 10 * [[Spruktu ūdenskrātuve]] — 10 * [[Uģis Vītiņš]] — 10 * [[Lincas "Black Wings"]] — 10 * [[Karavadonis]] — 10 * [[Džons Brions]] — 10 * [[Polimorfisms]] — 10 * [[Ķikuts]] — 10 * [[NKK SC]] — 10 * [[Instruments]] — 10 * [[Armēnijas kauss futbolā]] — 10 * [[Džeisons Lī]] — 10 * [[2003. gada Spānijas Grand Prix]] — 10 * [[2003. gada Eiropas Grand Prix]] — 10 * [[2001. gada Spānijas Grand Prix]] — 10 * [[Mioglobīns]] — 10 * [[Brandenburgas kūrfirsts]] — 10 * [[Frederiks III]] — 10 * [[Karakuģis]] — 10 * [[Osella]] — 10 * [[Samsunspor]] — 10 * [[Rovšans Bairamovs]] — 10 * [[Algotnis]] — 10 * [[Pārtikas un veterinārais dienests]] — 10 * [[Malumedniecība]] — 10 * [[Padziļināto studiju institūts]] — 10 * [[Maikls Džakīno]] — 10 * [[Vestfolla]] — 10 * [[Platums]] — 10 * [[Iznika]] — 10 * [[Monika Pormale]] — 10 * [[Bavārijas hercogiste]] — 10 * [[American Airlines]] — 10 * [[Irbulis]] — 10 * [[Puskás Akadémia FC]] — 10 * [[V307]] — 10 * [[Rekonstrukcija]] — 10 * [[Datu plūsma]] — 10 * [[Jāņa Čakstes gatve]] — 10 * [[Lordu palāta]] — 10 * [[Marisa Tomei]] — 10 * [[12A. autobusu maršruts (Liepāja)]] — 10 * [[2003. gada Japānas Grand Prix]] — 10 * [[Petrs Nedveds]] — 10 * [[Zviedrija 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] — 10 * [[Investors]] — 10 * [[Romans Amojans]] — 10 * [[Cīņas spēle]] — 10 * [[1964. gada NBA izslēgšanas spēles]] — 10 * [[Adjunkts]] — 10 * [[Ūdensapgāde]] — 10 * [[1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] — 10 * [[2015. gada Monako Grand Prix]] — 10 * [[FC Tobol]] — 10 * [[A1 Grand Prix]] — 10 * [[Aušana]] — 10 * [[Sambarbriedis]] — 10 * [[Baras konfederācija]] — 10 * [[Zēlandes reģions]] — 10 * [[HSDPA]] — 10 * [[Skatuve]] — 10 * [[Minotaur IV]] — 10 * [[2001. gada Lielbritānijas Grand Prix]] — 10 * [[Džeimss Mārsdens]] — 10 * [[Uzturvērtība]] — 10 * [[Pseidomorfoze]] — 10 * [[Tre Valli Varesine]] — 10 * [[2001. gada Francijas Grand Prix]] — 10 * [[Sāra Polsone]] — 10 * [[Jonas Blue]] — 10 * [[Efuzīvie ieži]] — 10 * [[Vidējā izglītība]] — 10 * [[Bunkurs]] — 10 * [[Līga Gaisa]] — 10 * [[Sanktmoricas bobsleja un skeletona trase]] — 10 * [[Benson & Hedges]] — 10 * [[Jaroslavļas "Šiņņik"]] — 10 * [[Koeficients]] — 10 * [[Jodīdi]] — 10 * [[Parka iela (Rēzekne)]] — 10 * [[2001. gada Sanmarīno Grand Prix]] — 10 * [[Liga Pro]] — 10 * [[2001. gada Kanādas Grand Prix]] — 10 * [[Kūrija]] — 10 * [[Itālija 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] — 10 * [[TheWrap]] — 10 * [[Silikātu iela (Rīga)]] — 10 * [[Ubisoft]] — 10 * [[Ь]] — 10 * [[Brīvais stils]] — 10 * [[Club Libertad]] — 10 * [[Elbruss Tedejevs]] — 10 * [[Labākais dokumentālās filmas režisors (Lielais Kristaps)]] — 10 * [[Izdevniecība]] — 10 * [[Pildas iela]] — 10 * [[Saliktās acis]] — 10 * [[Austra Gulbe]] — 10 * [[V390]] — 10 * [[Normunds Bērzs]] — 10 * [[Vitālijs Manskis]] — 10 * [[Rojs Lī]] — 10 * [[Maikls Šīns]] — 10 * [[Džeins Tempests]] — 10 * [[GOOD Music]] — 10 * [[2001. gada Itālijas Grand Prix]] — 10 * [[CLST]] — 10 * [[V709]] — 10 * [[2021. gada FIS snovborda pasaules čempionāts]] — 10 * [[Kosmos-2 (nesējraķete)]] — 10 * [[Balneoloģija]] — 10 * [[Līneburga]] — 10 * [[Spēlmaņu nakts labākais kostīmu mākslinieks]] — 10 * [[Aleksandrs Almetovs]] — 10 * [[Artūrs Pauliņš]] — 10 * [[Kalvija]] — 10 * [[Ružina]] — 10 * [[Kanclers]] — 10 * [[Hapoel Tel Aviv F.C.]] — 10 * [[Operācija]] — 10 * [[Ansbaha]] — 10 * [[Piacenza Calcio 1919]] — 10 * [[Zvanu tornis]] — 10 * [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]] — 10 * [[1983. gada NBA izslēgšanas spēles]] — 10 * [[Eskalators]] — 10 * [[2001. gada Ungārijas Grand Prix]] — 10 * [[Maikls Šambergs]] — 10 * [[Ērģemes pauguraine]] — 10 * [[Vjatiči]] — 10 * [[AEST]] — 10 * [[Policijas FK]] — 10 * [[V471]] — 10 * [[Mateo Trentins]] — 10 * [[2003. gada Itālijas Grand Prix]] — 10 * [[Antons Babikovs]] — 10 * [[Britu Amerika]] — 10 * [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] — 10 * [[2003. gada Vācijas Grand Prix]] — 10 * [[In vitro]] — 10 * [[2015. gada Bahreinas Grand Prix]] — 10 * [[Niedrājs]] — 10 * [[IBF]] — 10 * [[Katapulta]] — 10 * [[Ministrija]] — 10 * [[Deputāti]] — 10 * [[2001. gada Austrijas Grand Prix]] — 10 * [[The Observer]] — 10 * [[Holmogori]] — 10 * [[Vulkāniskie pelni]] — 10 * [[Sergejs Čepikovs]] — 10 * [[Dallara]] — 10 * [[Tjaņdziņas olimpiskā centra stadions]] — 10 * [[2015. gada Kanādas Grand Prix]] — 10 * [[Hipertensija]] — 10 * [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā]] — 10 * [[FK Željezničar Sarajevo]] — 10 * [[Oslo universitāte]] — 10 * [[Priekšpiedziņa]] — 10 * [[Alesso]] — 10 * [[Kanādas Kosmosa aģentūra]] — 10 * [[The CW Television Network]] — 10 * [[Maksillas]] — 10 * [[Alans Hodžkins]] — 10 * [[TUI Airways]] — 10 * [[2015. gada Lielbritānijas Grand Prix]] — 10 * [[Olimpia Milano]] — 10 * [[Ēriks XIV]] — 10 * [[LSB stadions]] — 10 * [[FK Multibanka]] — 10 * [[Vidusaugšvācu valoda]] — 10 * [[Mežastepe]] — 10 * [[Instrumentālā mūzika]] — 10 * [[Pasniedzējs]] — 10 * [[Kroidona]] — 10 * [[Lielbritānijas nacionālā futbola komanda]] — 10 * [[2019. gada F1 sezona]] — 10 * [[Ziemeļkarēlija]] — 10 * [[Algarve]] — 10 * [[2001. gada Eiropas Grand Prix]] — 10 * [[Vakara Ziņas]] — 10 * [[Pīters Farelijs]] — 10 * [[Vārpa (bioloģija)]] — 10 * [[Konglomerāts (ģeoloģija)]] — 10 * [[Sauna (upe)]] — 10 * [[Amatpersona]] — 10 * [[1932. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula]] — 10 * [[Kājnieku kaujas mašīna]] — 10 * [[Daniels Oss]] — 10 * [[Kaons]] — 10 * [[Pēteris Ērmanis]] — 10 * [[Vraks]] — 10 * [[Karstais avots]] — 10 * [[Vārme (upe)]] — 10 * [[Saskarne]] — 10 * [[2015. gada Itālijas Grand Prix]] — 10 * [[Aija Bērziņa]] — 10 * [[Mežotnes iela (Rīga)]] — 10 * [[Lyn Fotball]] — 10 * [[Konglomerāts (ekonomika)]] — 10 * [[Šveice 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] — 10 * [[Centaur SEC]] — 10 * [[Kastelāns]] — 10 * [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2017]] — 10 * [[Patrīcija Klārksone]] — 10 * [[Rietumu filozofija]] — 10 * [[Emma Tomasa]] — 10 * [[Makrovaloda]] — 10 * [[Sods]] — 10 * [[Cukurbiete]] — 10 * [[2007 Vuelta a España]] — 10 * [[Džordžs Stīvenss]] — 10 * [[Patrona]] — 10 * [[Mihaēls Lodrā]] — 10 * [[Leopolds III (Beļģija)]] — 10 * [[Boeing 702]] — 10 * [[2001. gada Vācijas Grand Prix]] — 10 * [[Retabls]] — 10 * [[Eintracht Braunschweig]] — 10 * [[Deivs Franko]] — 10 * [[Kellija Prestone]] — 10 * [[Ekskavators]] — 10 * [[Oļegs Rozenbergs]] — 10 * [[2015. gada Spānijas Grand Prix]] — 10 * [[Berliner FC Dynamo]] — 10 * [[Universal Television]] — 10 * [[Labākais montāžas režisors (Lielais Kristaps)]] — 10 * [[Celoms]] — 10 * [[2010. gada ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija]] — 10 * [[Zamalek SC]] — 10 * [[Aragonīts]] — 10 * [[Sojuz-ST/Fregat-MT]] — 10 * [[2001. gada Malaizijas Grand Prix]] — 10 * [[Pohang Steelers]] — 10 * [[Sasuolo]] — 10 * [[Talismans]] — 10 * [[Sjoko Josimura]] — 10 * [[Kevins Klains]] — 10 {{div col end}} == Skatīt arī == * [[/Vecā versija|Saraksta vecā versija]] * [[/Visas sarkanās saites|Visas sarkanās saites]] [[Kategorija:Vikipēdija]] k2v91g3tne2uuvenj0wn88jne1iki3g Ukrainas vēsture 0 339234 3665763 3617738 2022-08-02T14:54:47Z Bai-Bot 60304 /* Krievijas uzbrukums Ukrainai, 2022 */sīkumi, replaced: Doņeckas tautas republik → Doneckas tautas republik using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ukrania quae et Terra Cosaccorum cum vicinis Walachiae, Moldoviae, Johann Baptiste Homann (Nuremberg, 1720).jpg|thumb|500px|right|Ukrainas un apkaimes karte, 1720]] '''Ukrainas vēsture''' ir [[Eiropas vēsture]]s daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu [[Ukraina]]s teritorijā. == Antīkajā laikmetā == Laikā no 1150 g.p.m.ē. līdz 850 g.m.ē. ckultūru attīstību mūsdienu Ukrainas teritoriju raksturo dalījums iekšzemes stepju un mežu zonā un Melnās jūras — Azovas jūras piekrastes reģionos. Iekšzemē pastāvēja zemkopju cilšu sabiedrības, kurās parasti valdīja no [[Centrālāzija]]s stepēm nākuši nomadu karotāji. Šeit viena otrai seko [[Kimerieši|kimeriešu]], [[Skiti|skitu]], [[Sarmati|sarmatu]], [[alanu]], [[Huņņi|huņņu]], [[Protobulgāri|protobulgāru]], [[Hazāri|hazāru]] vara. Melnās jūras piekrastē veidojās [[grieķu kolonijas]]. Grieķu pilsētvalstis un to federācijas vai nu pastāvēja neatkarīgi, vai bija pakļautas reģiona grieķu, romiešu un bizantiešu valdniekiem.<ref name="books.google.lv">[https://books.google.lv/books?id=Z0mKRsElYNkC A History of Ukraine: The Land and Its Peoples, Second Edition]</ref> Kimeriešu kultūra dominēja no aptuveni 1150 g.p.m.ē. līdz 950 g.p.m.ē., vēlīnajā [[Bronzas laikmets|Bronzas laikmetā]]. Starp 7. un 5. gs.p.m.ē. piekrastes reģionos veidojas grieķu kolonistu pilsētas. Ap 480. g.p.m.ē. grieķu pilsētas [[Kerčas šaurums|Kerčas šauruma]] reģionā sāk apvienoties [[Bosporas karaliste|Bosporas karalistē]]. 63. g.p.m.ē karaliste un Melnās jūras grieķu reģions nonāk [[Romas Republika]]s pakļautībā. Skitu kontrolētajās teritorijās stabilitāte ilga gandrīz 500 gadus. Ap 250 g.p.m.ē reģionā parādās sarmati, spiežot skitu valdošo eliti bēgt uz [[Krima|Krimu]]. Skitu valsts, ar galvaspilsētu Neapolē (mūsdienu [[Simferopole]]) pastāv līdz 200. gadam. Mūsu ēras 3.g.s. reģionā sākas tautu staigāšana, kas turpinās līdz 7.g.s. Šajā laikā [[ostgoti|goti]], huņņi, [[kutriguri]], [[utriguri]], [[avāri]] un bulgāri klejo pa Ukrainas teritoriju. Stabilitāte iezīmējas tikai līdz ar [[Hazāru kaganāts|hazāru kagānāta]] izveidošanos. Krimā no Kaukāza reģiona ierodas [[alani]], kas drīz pieņem kristietību un pāris gadsimtu laikā asimilējas. Goti, no mūsdienu Zviedrijas teritorijas pāris gadsimtu laikā sasniedza Krimu, kur izveidoja savu karalisti. Tā savus ziedu laikus sasniedza karaļa Ermanarika varas laikā (350—375). Viņa varas beigās, reģionā ierodas huņņi, kas dominē nākamos simts gadus.<ref name="books.google.lv"/> Ja no 250. līdz 650. gadam Ukrainas stepju reģionos mainās dažādu klejotāju varas, tad Melnās jūras un Azovas jūras piekrastē stabilitāti nodrošina [[Austrumromas impērija]]. Pilsētām tiek atjaunoti vai celti jauni aizsargmūri. Reģionā ienāk un nostiprinās kristietība. No 7.g.s. vidus līdz 9.g.s. vidum hazāru kaganāts nodrošina stabilitāri stepju reģionā. To izmanto [[slāvi]], kas no sava izcelsmes centra Karpatu — Pripetes reģionā sāk izplesties pa Eiropu. Ukrainas teritorijā pieminētas vairākas slāvu ciltis — [[severieši]] ar centru [[Čerņihiva|Čerņihivā]], poļaņi ar centru Kijivā, [[drevļani]] ar centru [[Korosteņa|Korosteņā]], dulibi ar centru Voliņā (Horodokā), [[baltie horvāti]] ar centru [[Pšemisla|Pšemislā]], uliči ar centru Peresičeņā un tivercieši. Cilšu zemju centri ir pilskalni — ''horodi'' vai ''horodišči''. 9.g.s. Kijivas reģionā ir ap 400 horodiem, [[Volīnija|Volīnijā]] 350, [[Podolija|Podolijā]] 250 un [[Galīcija|Galīcijā]] 100. Slāvi nodarbojas ar zemkopību un lopkopību.<ref name="books.google.lv"/> Attīstoties varjagu tirdzniecības ceļam uz Bizantiiju ([[Ceļš no varjagiem uz grieķiem]]), hazāru kaganāts nostiprina savas pozīcijas [[Dņepra]]s reģionā, izvietojot garnizonu Kijivā, kas kļūst par ziemeļu-dienvidu un austrumu-rietumu tirdzniecības ceļu krustpunktu. [[Pečeņegi]]em iebrūkot hazāru kaganātā, starp Donas un Doņecas upēm dzīvojošie [[maģāri]] devās uz rietumiem, un ap 850.g. apmetās stepē starp Dņepru un Prutu. Vēlīnajā 9.g.s. austrumslāvu apdzīvotajās zemēs izveidojas Kijevas Krievzeme.<ref name="books.google.lv"/> == Kijevas Krievzeme == {{pamatraksts|Kijevas Krievzeme}} [[Attēls:Kievan-rus-1015-1113-(en).png|thumb|Kijevas Krievzeme 11. gadsimtā.]] No [[9. gadsimts|9. gadsimta]] beigām Ukrainas [[teritorija]] bija daļa no skandināvu [[varjagi|varjagu]] izveidotās [[Austrumslāvi|austrumslāvu]] valsts. Varjagu veidotā Kijevas Krievzeme no kņaza [[Oļegs (kņazs)|Helgi]] varas laika līdz 972. gadam strauji izpletās, pakļaujot reģiona austrumslāvu ciltis. Tas arī piespieda maģāru klejotājus doties tālāk, uz tagadējo Ungāriju. Maģāru aiziešana pavēra ceļu postošiem [[Pečeņegi|pečeņegu]] laupīšanas reidiem. 957. gadā kņaziene [[Kijevas kņaziene Olga|Helga]] dodas uz Bizantiju, kur tiek kristīta par Helēnu. Viņas dēlam, lielkņazam [[Svjatoslavs Igorevičs|Svjatoslavam]] izdodas pakļaut savai varai [[Vjatiči|vjatičus]], tā pabeidzot austrumslāvu pakļaušanu Kijevas varai. 965. gadā viņam izdodas iekarot un pakļaut hazāru kaganāta galvaspilsētu, kam seko arī Volgas bulgāru sakaušana. 972. gadā Svjatoslavu nogalina, un Kijevas Krievzemes pirmais ekspansijas posms beidzas. Laikā līdz 1132. gadam notiek jaunās impērijas militārā un administratīvā nostiprināšana, kur īpaši izceļas lielkņazi [[Vladimirs Svjatoslavičs|Volodimirs Lielais]], [[Jaroslavs Vladimirovičs|Jaroslavs Gudrais]] un [[Vladimirs Monomahs|Volodimirs Monomahs]].<ref name="books.google.lv"/> Pečeņegu vietā militārus draudus Krievzemei sāka radīt [[Kumāni|polovcieši]]. 1061. gadā viņi uzbrūk Kijevai, nākamajos gados postot un laupot, kā arī aizdzenot iedzīvotājus verdzībā. Polovciešu reidi sarauj tirdzniecības ceļus ar Bizantiju, kā arī Kijevas kontroli pār Melnās jūras piekrastes zemēm, kas nonāk polovciešu un bizantiešu kontrolē līdz pat mongoļu invāzijai 13.g.s. pirmajā pusē.<ref name="books.google.lv"/> Lai izbeigtu savstarpējās cīņas par varu, 1097. gadā [[Ļubeča|Ļubečā]] tiekas pieci kņazi, kas vienojas par teritoriju sadalīšanu savā starpā un par savu dinastisko mantojuma tiesību atzīšanu. Volodimira Monomaha vadībā apvienotajām kņazu armijām laikā no 1103. līdz 1111. gadam trīs reizes izdodas sakaut polovciešus. Pēc Volodimira Manomaha nāves, savstarpējie ķīviņi par varu atkal pastiprinās un Kijevas vara samazinās. Sāk nostiprināties jauni varas centri — [[Galīcijas-Volīnijas kņazi|Galīcijā-Volīnijā]], [[Vladimiras-Suzdaļas kņazi|Vladimirā-Suzdaļā]] un [[Novgorodas kņazi|Novgorodā]]. 1136. Novgoroda sadumpojas un atbrīvojas no Kijevas lielkņaza varas. Monomaha mazdēls, Vladimiras-Suzdaļas kņazs [[Andrejs Bogoļubskis]] 1169. gadā ieņem un noposta Kijevu.<ref name="books.google.lv"/> 1222. gadā [[mongoļu impērija]]s karaspēks sakauj alanus un polovciešus, ierūkot Krimā. Polovcieši lūdz palīdzību Kijivas, Čerņihivas un Haličas kņaziem, kam pievienojs vēl vairāki kņazi. 1223. gada pavasarī apvienotais polovciešu un kņazu karaspēks netālu no Azovas jūras cieta smagu sakāvi [[kauja pie Kalkas upes|kaujā pie Kalkas upes]]. 1240. gadu, kad mongoļu karaspēks iekaro un noposta Kijivu, tradicionāli uzskata par Kijevas Krievzemes beigām. Taču mongoļu uzvara tikai apstiprināja valsts sadalīšanos neatkarīgās kņazistēs, kas bija notikusi jau simts gadus iepriekš. Kijivas sagrāve noveda pie trīs valstu — Galīcijas-Volīnijas kņazistes, Vladimiras-Suzdaļas kņazistes un Novgorodas kņazistes nostiprināšanās. == Polijas-Lietuvas un tatāru pakļautībā == {{see also|Rutēņi|Lietuvas lielkņaziste|Polijas—Lietuvas ūnija}} [[Attēls:Grand Duchy of Lithuania Rus and Samogitia 1434.jpg|thumb|right|Lietuvas dižkunigaitija, 1434]] [[Attēls:Poland and Lithuania in 1526.PNG|thumb|Polijas un Lietuvas teritorijas, 1526]] [[Attēls:IRPmagnates1.PNG|thumb|right|Lielāko magnātu dzimtu īpašumi]] No [[14. gadsimts|14. gadsimta]] tagadējās Ukrainas teritorijas ziemeļu un rietumu daļas nonāca [[Lietuvas dižkunigaitija]]s, [[Polijas Karaliste (1385—1569)|Polijas Karalistess]] un vēlāk [[Polijas-Lietuvas ūnija]]s, bet dienvidu un austrumu daļas [[Zelta Orda]]s, vēlāk [[Krimas haniste]]s un [[Osmaņu impērija]]s pakļautībā. 17. gadsimtā Ukrainas vidienē nodibinājās ukraiņu [[Kazaki|kazaku]] valsts — [[Zaporižjas Seča|Zaporižjas Siča]]. Pēc Kijevas Krievzemes valstiņu lielākās daļas militārās sagrāves, apmēram 80 gadus Ukrainas teritorijas liela daļa atradās mongoļu pakļautībā. Izpostītā Kijevas Krievzeme panīka. Kijeva vairs nebija lielpilsēta. 1300. gadā to pameta pareizticīgo metropolīts, kurš laika gaitā jaunu mājvietu atrada Maskavā. 14.gs. sākumā bijušās Kijevas Krievzemes teritorijas sāka pakļaut [[Lietuvas dižkunigaitija]], kas 1362. gadā ieņem Kijevu. 1363. gadā leišu karaspēks sakauj mongoļus un ieņem [[Podolija|Podoliju]]. Lietuvas ekspansija bieži notika mierīgi, tās karaspēka lielu daļu veidoja vietējie iedzīvotāji, [[rutēņi]]. Lietuviešu ekspansija vietējām elitēm bija pieņemamāka par mežonīgo mongoļu varu. Vietējā pārvalde parasti palika vietējo augstmaņu rokās, un tikai augstākos amatus ieņēma lietuviešu valdošās dinastijas pārstāvji, kas paši bieži pieņēma pareizticību un ieviesa [[Rutēņu valoda|rutēņu valodu]] kā valsts valodu.<ref name="Ukraine: A History, Fourth Edition">[https://books.google.lv/books?id=ktyM07I9HXwC&printsec=frontcover&dq=history+of+ukraine&hl=en&sa=X&ved=2ahUKEwjx6qfT9oH3AhWVCRAIHQAzA1wQ6AF6BAgIEAI#v=onepage&q=history%20of%20ukraine&f=false Ukraine: A History, Fourth Edition]</ref> 15.gs. vidū [[Maskavija]] paplašina savu varu, 1480. gadā atbrīvojoties no mongoļu pakļautības. Maskavijā rodas “Trešās Romas” ideoloģija un [[Ivans III]] sāk sevi dēvēt par visas Krievzemes valdnieku, tā izvirzot pretenzijas uz visu bijušās Kijevas Krievzemes teritoriju. 15.gs. beigās vairāki [[Čerņihiva]]s reģiona augstmaņi brīvprātīgi pāriet Maskavijas pakļautībā. 1481. gadā kņazs Feodors Beļskis, dižkunigaiša [[Aļģirds|Aļģirda]] mazmazdēls, plāno nogalināt karali [[Kazimirs IV Jagellons|Kazimiru IV]], un tad pāriet Maskavijas pakļautībā. Sazvērestību atklāj un Beļskim nākas bēgt.<ref name="Ukraine: A History, Fourth Edition"/> 1508. gadā Mihailo Hļinska vadībā uzliesmo Ukrainas augstmaņu sacelšanās pret karali [[Sigismunds I Vecais|Sigismundu I]]. Hļinskis vēlas aizsargāt pareizticību un atjaunot Kijevas kņazisti. Lietuvas varu apdraudēja arī Melnās jūras piekrastē izveidojusies [[Krimas haniste]], kas kontrolēja plašus stepes reģionus starp [[Kubaņa]]s un [[Dņestra]]s upēm. 1475. gadā Krimā iebrūk Osmaņu impērijas karaspēks, un Krima kļūst par turku vasali. Lietuvas spēks tikmēr turpina samazināties. 1522. gadā Maskavijai tā zaudē Čerņihivu un [[Staroduba|Starodubu]]. 1549. un 1552. gados tai nākas atvairīt tatāru iebrukumus. No 1562. līdz 1570. gadam ilgst karš ar Maskaviju. [[Polijas Karaliste (1385—1569)|Polijas karaliste]] bija gatava palīdzēt, taču pieprasīja lielāku kontroli topošajā kopvalstī. Ja Lietuvas un Ukrainas augstākā aristokrātija baidījās no apvienošanās ar Poliju un savas ietekmes zaudēšanu, tad zemāka ranga augstmaņi vēlējās iegūt poļu privilēģijas. Volīnijas, Podlašijas un Kijevas teritorijas pāriet Polijas pakļautībā. 1569. gada 1. jūlijā tiek noslēgta [[Ļubļinas ūnija]]. Mūsdienu Baltkrievijas teritorija palika Lietuvas, bet Ukrainas teritorija pārgāja Polijas karalistes pakļautībā.<ref name="Ukraine: A History, Fourth Edition"/> Polijas zemēs [[dzimtbūšana]] nostiprinājās jau 15. gs. sākumā. Aristokrāti aizvien aktīvāk sagrābj bijušās brīvo zemnieku un kopienu zemes. Zemnieku un amatnieku iespējas veiksmīgai darbībai tiek samazinātas. [[Klaušas|Klaušās]] strādājamo dienu skaits pieaug no divām dienām nedēļā līdz pat piecām dienām nedēļā. Stepju plašumu mazapdzīvotība un valsts kontroles trūkums deva iespēju uz šejieni bēgt apkārtējo reģionu iedzīvotājiem. Zemkopība šeit nav primārā nodarbe, daudz izplatītāka ir medīšana, zvejošana un tirdzniecība. 16.gs. vidū apdzīvotākās ir zemes pie Bugas un Dņestras upēm. Viņņicā un Braclavā atradās karalistes cietokšņi, bet par to uzturēšanu atbildīgi bija vietējie augstmaņi. 1600. gadā Kijivā dzīvo 4000 iedzīvotāji. 1629. gadā Ukrainas iedzīvotāju skaits tiek lēsts no 1,6 līdz 2 miljoniem.<ref name="books.google.lt">[https://books.google.lt/books?id=qq0c9viLrB4C&printsec=frontcover&dq=cossack+rebellions&hl=en&sa=X&ved=2ahUKEwi-sb6xiMj3AhVilosKHVQqBn4Q6AF6BAgJEAI#v=onepage&q=cossack%20rebellions&f=falseCossack Rebellions: Social Turmoil in the Sixteenth Century Ukraine]</ref> Šeit veidojas milzīgi magnātu īpašumi. Magnāti arī dibina daudzas jaunas pilsētiņas. Ap 1590. gadu ietekmīgākais magnāts ir Kijevas vojevoda un Volīnijas maršals Konstantīns Vasīlijs Ostrožskis, kam pieder ap 1300 ciematu, 100 pilsētiņas, 40 pilis, un 6000 baznīcas. Laikā, kad karalistes patstāvīgajā armijā ir ap 4000 kareivju, Ostrožska privātajā armijā ir 2000.<ref name="books.google.lt"/> ===Ukrainas ebreji=== 16.gs. beigās pieaug ebreju migrācija no Polijas uz Lietuvas zemēm Ukrainā. Ļubļinas ūnija paredzēja, ka ebreji šeit atrodas karaļa aizsardzībā. Ebreju lielākais skaits ir Rietumukrainā. 1629. gadā 14% Volīnijas pilsētu iedzīvotāji ir ebreji. Pilsētas bieži līdz karaļiem atļaujas ierobežot ebreju profesionālo nodarbošanos, vai ierobežo viņu apkaimes pilsētās, veidojas ebreju geto. Tā kā ebrejiem bija aizliegts nodarboties ar zemkopību, tiem nācās nodarboties ar tirdzniecību. Ebreju kontrolē nonāk arī tirdzniecība ar alkoholu. Karaļi un aristokrāti iesaistīja ebrejus nodokļu ievākšanā un muižu īpašumu administrēšanā, kas rada tālākus konfliktus ne tikai ar pilsētniekiem, bet arī ar zemniekiem. Hmeļņicka dumpju un karagājienu laikā tiek nogalināti līdz 90% reģiona ebreju.<ref name="books.google.lt"/> == Kazaku zemes un Hetmanāts == [[Attēls:Powstanie Kosińskiego.PNG|thumb|Kosinska sacelšanās teritorija (zaļā)]] [[Attēls:Nalyvaiko Uprising 1594-1596.PNG|thumb|Naļivaiko sacelšanās teritorija (zaļā)]] [[Attēls:Location of Cossack Hetmanate.png|thumb|Ukraiņu kazaku teritorijas 17. gadsimtā ar mūsdienu Ukrainas robežām.]] Reģiona stepes vienmēr bija reti apdzīvotas, un regulārie nomadu tautu reidi tās iztukšoja vēl vairāk. 15.gs. iedzīvotāju blīvums bijušās Kijivas un Pereslavļas kņazistu zemēs bija ap 3 cilvēkiem uz kvadrātkilometru. Šeit dzīvojošie [[kazaki]] ieņem centrālo vietu jauno laiku Ukrainas identitātē. Lai arī viņi iemieso brīvību, neatkarību un pūļa demokrātiju, kazaku veidotās valstis bija vājas, tās plosīja konflikti un tās pakļāvās [[Maskavija]]s varai.<ref name="books.google.lv"/> [[Zaporižjas Seča|Zaporižjas Sičā]] tradicionāli valdīja visu kazaku vienlīdzība, un lēmumus pieņēma kopsapulcē — radā. Realitātē, jau 16. gs. beigās pastāvēja virsnieku rada un parasto kazaku rada, kas gan nenozīmēja, ka virsnieku radas lēmumiem būtu lielāka ietekme. Radas ievēlēto Zaporižjas kazaku vadoni sākotnēji sauc vienkārši par vecāko, bet vēlāk par otamanu. Līdz 16.gs. beigām atzīti tiek arī Polijas karaļa ieceltie hetmaņi, kas parasti nāk no reģiona kazaku vadoņu vidus. Pirmais no tiem ir kņazs [[Dmitro Višņevetskis]], [[Čerkasi|Čerkasu]] un [[Kaņiva]]s [[stārasts]], kas nostiprina Horticijas salu, aizsardzībai pret tatāriem.<ref name="books.google.lv"/> Pēc 1569. gada [[Ļubļinas ūnija]]s, lielākā daļa tagadējās Ukrainas nonāca [[Polijas kroņa zemes|Polijas kroņa zemju]] sastāvā. Polijas aristokrāti, vietējie pareizticīgie aristokrāti un militāri spēcīgie kazaki vadoņi veda savstarpēju politisko spēli, lai nodrošinātu savas intereses. Kazaku vadoņi bieži sadarbojās ar reģiona kaimiņvalstīm, kļūstot aizvien neatkarīgāki no Polijas varas. 16.gs. beigās sākas regulāri kazaku dumpji. Krištofa Kosinska (1591—1593), [[Severins Naļivaiko|Severina Naļivaiko]] un [[Hrihorijs Loboda|Hrihorija Lobodas]] (1594—1596), [[Marko Žmailo]] (1625.), [[Tarass Fedorovičs|Tarasa Fedoroviča]] (1630.), [[Ivans Sulima|Ivana Sulimas]] (1635.), [[Pavlo Pavļuks|Pavlo Pavļuka]] (1637.) un [[Jakivs Ostrjaņins|Jakiva Ostrjaņina]] (1638.) vadībā. Šajā laikā kazaku mērķis ir panākt vienlīdzību Polijas-Lietuvas ūnijas sabiedrībā, un savu tiesību nostiprināšanu.<ref name="books.google.lv"/> Daļa oficiāli reģistrēto kazaku saņem zemes īpašumus un kļūst salīdzinoši turīgi. Kijivas un Braclavas vaivadijās dzīvojošie kazaku zemes īpašnieki grib panākt vienādas tiesības ar poļu [[Šļahta|šļahtu]], kamēr Zaporižjē dzīvojošie kazaki nevēlas nekādu varas kontroli, un grib piekopt savu tradicionālo dzīvesveidu. Zaporižijes kazaki 16.gs. beigās kopā ar [[Svētās Romas impērija]]s spēkiem karo pret [[Osmaņu impērija]]s provincēs [[Valahijas kņaziste|Valahijā]] un [[Moldāvija|Moldāvijā]]. Pēc 1572. gada Polijas-Lietuvas ūnijā izveidojas vēlētas monarhijas modelis, kurā augstmaņu parlamentam ir liela kontrole pār armiju. Karaļi kazakos saredz alternatīvu militāru spēku, ko tie var izmantot, nekonsultējoties ar augstmaņiem. 17.gs. sakumā kazaki, kopā ar karali [[Sigismunds III Vāsa|Sigismundu III]] kazaki karo pret [[Maskavija|Maskaviju]], kā arī uzbūvē karafloti, ko izmanto uzbrukumos Osmaņu piekrastes pilsētām. 17.gs. sākumā [[uniāti]] kontrolē visas reģiona pareizticīgo [[eparhija]]s, izņemot [[Ļviva]]s. Kazaki arī nepieļāva uniātu metropolītam izveidot rezidenci Kijivā. 1620. gadā Kijivā, pa ceļam uz Maskavu, ierodas [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhs]]. [[Austrumu Pareizticīgā baznīca|Austrumu pareizticīgajai baznīcai]] uzticīgā garīdzniecība viņu pārliecina slepenībā iecelt Austrumu pareizticīgo metropolītu Kijivai, kā arī bīskapus [[Pšemisla]]i, [[Polacka]]i, [[Volodimira|Volodimirai-Volinskai]] un [[Lucka]]i. Vēlāk tiek iesvētīti arī [[Helma]]s un [[Pinska]]s bīskapi. Jaunieceltie bīskapi vēršas pie kazakiem, kā senās Kijivas Krievzemes mantiniekiem, lai tie aizstāvētu apspiestos pareizticīgos kristiešus. Kazaku augstmaņi izvirza prasību Polijas-Lietuvas karalim, lai tas atzītu jauniecelto baznīcas vadību un atjaunotu pilnu Austrumu pareizticīgās baznīcas darbību valstī. Seko vairākas politiskās neizlēmības desmitgades, līdz karalis [[Vladislavs IV Vāsa]], kam nepieciešami kareivji karam pret Maskaviju, 1632. gadā atļauj vietējo bīskapu ievēlēšanu, kas pēc tam jāapstiprina Polijas karalim un jāsvēta Konstantinopoles patriarham. Kijivas metropoliju sadala starp uniātiem un pareizticīgajiem ortodoksiem — Kijivu, Ļvivu, [[Haliča|Haliču]], Pšemislu, [[Sambira|Sambiru]], Lucku, [[Ostroha|Ostrohu]] un [[Mscislava|Mscislavu]] saņem jaunatzītie ortodoksi, kamēr Polacka, Helma, Volodimira-Volinska, Pinska, [[Turava]] un Smoļenska tiek uniātiem. Pareizticīgo metropolīta rezidence ir Kijivā, kamēr uniātu — Viļņā vai [[Navahrudaka|Navahrudakā]]. 1632. gadā ar vietējo augstmaņu atbalstu tiek ievēlēts jauns pareizticīgo metropolīts [[Petru Movila]], kas ir pareizticīgās Valahijas un Moldāvijas valdnieku dinastijas princis.<ref name="books.google.lv"/> 17.gs. trešajā desmitgadē daudzas kazaku vēlmes joprojām palika neapmierinātas — viņi nebija panākuši sev atzītu stāvokli valsts pārvaldē, un jaunajam pareizticīgās baznīcas vadītājam nebija kazaku atbalsta. 1637. gadā izceļas Pavlo Pavļuka vadīta sacelšanās, kurai 1638. gadā seko Jakiva Ostriaņina un Dmitro Hunijas vadīta sacelšanās. Pēc to apspiešanas, daļa kazaku bēg uz Maskaviju. Ukrainas un Zaporižjas kazaku tiesības ierobežo vai arī tos vispār pasludina ārpus likuma. Kazaku neapmierinātība noved pie 1648. gada [[Bohdana Hmeļnicka sacelšanās]]. Hetmaņa amatā Hmeļņickis ir no 1648. līdz 1657. gadam. Šajā laikā notiek vēsturiska kazaku un Ukrainas centrālās daļas pāriešana Maskavijas pakļautībā. Kazaku sacelšanās laikā tiek nogalināti ne tikai poļi, katoļi un uniāti, bet arī vismaz 20 000 reģionā dzīvojošie [[ebreji]]. Hmeļņickis vairākas reizes mēģina noslēgt kazakiem izdevīgas vienošanās ar Polijas karali, cenšas meklēt jaunu aizstāvi Osmaņu impērijā, līdz beidzot saprot, ka vienīgā izeja ir Maskavijas atbalsts. 1654. gadā [[Perejaslava|Perejaslavā]] abas puses noslēdz līgumu ar kuru kazaku teritorija kļūst par Maskavijas autonomiju vai protektorātu. Zaporižjas kazaku armija saglabā savas neatkarīgās tradīcijas un zvēr uzticību caram. Hetmanim ir tiesības uz savu ārpolitiku. Reģistrētos kazakus, kuru skatu palielina līdz 60 000, turpmāk finansiāli un materiāli nodrošina Maskavija. Pareizticīgo garīdzniecība saņem Maskavas patriarha svētību, taču saglabā savu iekšējo neatkarību. Maskavijas cara tituls tiek mainīts no “visas Krievzemes” uz “visas Lielās un Mazās Krievzemes” caru, tā nostiprinot pretenzijas uz visu bijušās Kijevas Krievzemes teritoriju. 1659. gadā, par hetmani kļūstot Hmeļņicka dēlam Jurijam, tiek noslēgta jauna Perejaslavas vienošanās, kuru Maskavija turpmāk uzskata par vienīgo spēkā esošo. Turpmāk, līdz ar katra jauna hetmaņa stāšanos amatā, līgumu papildināt ar jauniem punktiem (1663., 1669., 1672., 1687. gados).<ref name="books.google.lv"/> Vēsturnieki Hmeļņicka izveidoto valsti sauc par Hetmanātu. Papildus tam, pēc 1630. gada Maskavija izveido [[Slobodas Ukraina|Slobodas Ukrainu]], kas nav Hetmanāta daļa. Zaporižjas zemes un Zaporižjas armija arī pastāvēja neatkarīgi no Hetmanāta un bieži devās karagājienos kopā ar Krimas hanisti. Reģionā karš turpinās līdz 1686. gadam. Polijas vēsturē šis laiks zināms kā [[Otrais Ziemeļu karš|Plūdi]], bet Ukrainas vēsturē kā Sabrukums (Ruina). 1667. gadā Polijas-Lietuvas ūnija un Maskavija noslēdz [[Andrusovas pamiers|Andrusovas pamieru]]. Kazaku zemju kreisais krasts un Labā krasta Kijeva nonāk Maskavijas kontrolē. Hetmanātā pastāv sešas kārtas — kronis, aristokrātija, kazaki, garīdznieki, pilsētnieki un zemnieki. No Hetmanāta padzen katoļu un uniātu garīdzniekus, kā arī ebrejus. Par hetmaņiem vairākkārt ievēlēja muižniekus, kas pievienojās kazaku kustībai, taču saglabāja visus savus muižas īpašumus un pakļautos zemniekus. Viņi ieņem bijušo poļu magnātu vietu. Nemiriču, Mazepas, Skoropadsku, Apostola, Miklaševska, Horlenko, Kočubeju ģimeņu īpašumi bija milzīgi. Tādējādi, pēc Polijas varas padzīšanas, vietējās pareizticīgo muižniecības stāvoklis nepasliktinājās. Vienlaikus, izveidojās kazaku elite, saukta par Ievērojamajiem karaspēka biedriem, kas Hetmanātā ieņēma vadošos amatus. Pareizticīgo garīdzniecība pilnībā nonāca Maskavas patriarha pakļautībā. Mirušo vietējo bīskapu vietā jaunus iecēla Maskavas patriarhs. Pēdējais Kijevas patriarhs, kurš atzina Konstantinopoles patriarha virsvaru, nomira 1675. gadā. 1686. gadā beidzot notiek sinode, kurā ievēlēto Kijivas metropolītu iesvēta Maskavas patriarhs. Konstantinopoles patriarhs notikušo apstiprina, tādējādi Ukrainas pareizticīgā baznīca nonāk Maskavas pakļautībā.<ref name="books.google.lv"/> [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā, atriebjoties par hetmaņa [[Ivans Mazepa|Mazepas]] pāriešanu Zviedrijas karaļa [[Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens|Kārļa XII]] pusē, [[Pēteris I]] pavēl Menšikovam ieņemt Mazepas galvaspilsētu [[Baturina|Baturinu]], kurā tiek noslepkavoti līdz 15 000 kazaku kareivju un mierīgo iedzīvotāju.<ref name="books.google.lv"/> Zaporižjas Sičas kazaki 1709. gadā pievienojas Mazepas dumpim. Pētera I armija atriebjas, iznīcinot arī viņu galvaspilsētu. Zaporižjas kazaki bēg uz Krimas hana teritoriju, kur no 1711. līdz 1734. gadam viņu galvaspilsēta atrodas [[Oleški|Oleškā]]. 1734. gadā [[Lubni|Lubnā]] tiek parakstīta vienošanās, ar kuru Zaporižjas kazaki atgūst savas bijušās zemes, saglabā savas tiesības un paražas. Kara laikā tiem ir jāpakļaujas Hetmanātā bāzētajai Krievijas armijai. Tiek nodibināta Nova Siča. Savās teritorijās atgriežas ap 20 000 kazaku. Karu iztukšotā reģiona kolonizēšanai uz šejieni pārceļas zemnieki no poļu kontrolētās Labā krasta Ukrainas un no Hetmanāta, kur pieaug dzimtbūšanas slogs. 1762. gadā šeit ir mazāk par 34 000 kazaku un vairāk nekā 150 000 zemnieku. Impērijas valdības aicināti, uz reģionu pārceļas vairāki simti pareizticīgo serbu, grieķu un rumāņu, no Osmaņu pakļautajiem Balkāniem.<ref name="books.google.lv"/> Kolonistiem īslaicīgi izveido [[Novoserbija]]s un [[Slovjanoserbija]]s apgabalus. == Kazaku autonomiju beigas == [[Attēls:Ukraine 1740 kossaks map.svg|thumb|Kazaku autonomijas 18.gs. vidū]] 18. gs. vidū skaidri redzami Krievijas impērijas plāni izbeigt kazaku autonomiu un protektorātu pastāvēšanu, pilnībā iekļaujot tos impērijas administratīvajā sistēmā. Pēteris I sāk tieši iecelt Hetmanāta karaspēka virsniekus. Imperators šeit piešķir lielus zemes īpašumus vācu izcelsmes ģenerāļiem, kam nav saites ar kazakiem. 1722. gadā atbildību par Hetmanātu no Ārlietu ministrijas pārliek uz Senātu, kas nodarbojas ar impērijas iekšpolitiku.<ref name="books.google.lv"/> [[Apgaismības laikmets|Apgaismības]] idejas atbalstošā [[Katrīna II Lielā|Katrīna II]] impērijā vēlas ieviest racionālu un centralizētu administrāciju, kas valsts pārvaldi padarītu vieglāku. Ukrainas teritorijā dažādās kazaku autonomijas pakāpeniski tiek likvidētas un iekļautas impērijas varas struktūrā. === Slobodas Ukriana === Slobodas Ukrainas autonomija turpinās līdz 1732. gadam, kad imperatores [[Anna I|Annas]] laikā reģistrēto kazaku skaits tiek noteikts uz 23 000. Visiem pārējiem ir jāsāk maksāt nodokļi. Protestu dēļ šo reformu neizdevās līdz galam īstenot, taču 1765. gadā tradicionālās kazaku vienības pārveido par [[Huzāri|huzāru]] un [[Ulāni|ulānu]] vienībām. Slobodas Ukrainas guberņu tagad pārvalda ģenerālgubernators Harkivā, kazaku autonomija beidzas. === Hetmanāts === Pēc hetmaņa Apostola nāves 1734. gadā izveido Valdošo padomi, ko veido trīs Krievijas valdības iecelti pārstāvji un trīs kazaku pārstāvji. Hetmanāta autonomais stāvoklis uzlabojas, kad imperatores [[Elizabete Petrovna|Elizabetes]] mīļākais un vīrs [[Oleksijs Razumovskis]], reģistrēta kazaka dēls, panāk no valdnieces vairākus pozitīvus lēmumus. 1743. gadā viņš panāk Kijivas metropolijas atjaunošanu, kas 1721. gadā bija pazemināta līdz parastai arhibīskapijai. 1750. gadā viņš panāk sava jaunākā brāļa [[Kirilo Razumovskis|Kirilo Razumovska]] ievēlēšanu par hetmani. Kirilo ir labi izglītots un favorīts — tikai 18 gadu vecs viņš tiek iecelts par Pēterburgā bāzētās Impērijas Zinātņu akadēmijas vadītāju. Kirilo ir mācījies Francijā, Itālijā un vācu zemēs, un cenšas rietumu kultūru ieviest kazaku Hetmanātā, kura galvaspilsētā [[Hluhiva|Hluhivā]] viņš nodibina itāļu operu, atver kafejnīcas, izveido franču valodas skolas un [[Versaļas pils]] stilā celtu hetmaņa rezidenci. Lielu daļu laika viņš pavada Pēterburgā, un svarīgākos lēmumus regulāri pieņem vietējo kazaku vadoņu un muižnieku sapulce.<ref name="books.google.lv"/> Baznīcu arhitektūrā [[Ivans Mazepa|Mazepas]] laikā attīstās [[Ukrainas baroks]], kas apvieno Rietumeiropas un vietējās arhitektūras tradīcijas. [[Frančesko Bartolomeo Rastrelli|Rastrelli]] [[rokoko]] stilā uzceļ Marijas pili (1747—55) un Sv. Andreja katedrāli (1747—53). Vēl izteiktāka [[Baroks|baroka]] arhitektūra ir Ukrainas rietumos, ar ievērojamiem paraugiem [[Ļviva|Ļvivā]], [[Bučača|Bučačā]] un citur.<ref name="books.google.lv"/> 1764. gadā tiek likvidēts hetmaņa amats. Rozumovskim piešķir jaunus titulus un zemes īpašumus un viņš mierīgi nodzīvo līdz 1803. gadam. Teritorijas pārvaldei izveido Mazkrievijas kolēģiju, ko veido četri impērijas iecelti pārstāvji un četri kazaki. To vada grāfs [[Pjotrs Rumjancevs]]. Viņš cenšas ierobežot muižnieku privilēģijas, taču ļauj tiem pastiprināt zemnieku kontroli un dzimtbūšanu. Iesākto procesu 1769. gadā izjauc jauns karš ar Osmaņu impēriju, kas beidzas ar Krievijas uzvaru un 1774. gada [[Kučuk-Kainardžas līgums|Kučuk-Kainardžas līgumu]], ar kuru Krievijas impērija iegūst plašas Melnās jūras piekrastes teritorijas, kā arī protektorāta tiesības pār Krimas hanisti. 1781. gadā likvidē kazaku militāro vienību sistēmu. Mazkrievijas kolēģiju likvidē un Hetmanāta teritorijā izvieto trīs namestņiku vadītas provinces — Novhorodas-Siverskas, Čerņihivas un Kijivas. 1783. gadā likvidē zemnieku pārvietošanās brīvības un tie kļūst par dzimtcilvēkiem. Tajā pašā gadā visus kazaku spēkus pārveido par desmit kavalērijas vienībām, kas iekļaujas Krievijas impērijas armijā. Kazaku stāvoklis pasliktinās, tie vairs nav labāki par parastiem zemniekiem.<ref name="books.google.lv"/> === Zaporižjas Siča === [[Attēls:Germans1897ua.PNG|thumb|Vācu kolonisti Ukrainas zemēs, 19.gs. beigās]] 1775. gadā Zaporižjas autonomijai pienāk gals, to pievieno [[Jaunkrievijas guberņa]]i, kuru pārvalda kņazs [[Grigorijs Potjomkins]]. Viņš uzsāk aktīvu reģiona kolonizācijas programmu, aicinot uz šejieni pārcelties rumāņus no Osmaņu pārvaldītās [[Moldāvija]]s; grieķus un armēņus no Krimas; bulgārus, turkus un albāņus no Osmaņu Balkānu zemēm. Uz šejieni pārceļas itāļi, korsikāņi, zviedri un daudzi vācieši. Kolonistus piesaista bez maksas izdalītā zeme un sākotnējie nodokļu atvieglojumi. Vācu kolonistiem nav jādienē armijā, tiem ir neierobežotas un no robežmuitas brīvas tirdzniecības tiesības, kā arī brīva alkohola un sāls tirdzniecība. No [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] plosītajām vācu zemēm nākušie kolonisti reģionā izveido daudzas pilsētiņas.<ref name="books.google.lv"/> === Krimas haniste === Krimas haniste panīka ekonomiski un militāri. 1700. gadā Krievija tai pārstāja maksāt meslus. Krievijas ietekmes izplešanās reģionā arī izbeidza vergu sagrābšanu un tirgošanu, kas bija Krimas saimniecības pamats. 1736. gadā Krievijas karaspēks ieņem un nodedzina hana pili [[Bahčisaraja|Bahčisarajā]]. == Krievijas un Hābsburgu pakļautībā == 1768. gadā Polijas Kijivas provinces dienvidos sākas haidamaku dumpis, kura laikā tiek nogalināti tūkstošiem vietējo poļu muižnieku, uniātu un katoļu garīdznieku. Lielākais slaktiņš notiek Umaņā, kurā nogalina tuvu 2000 poļus un ebrejus. Haidamaki ieņem arī Osmaņu kontrolē esošo [[Balta (pilsēta)|Baltas]] pilsētu. Katrīna II pavēl Polijas-Lietuvas ūnijas teritorijā izvietotajam Krievijas karaspēkam dumpi apspiest. Karaspēks, kopā ar poļu kareivjiem nogalina tūkstošiem haidamaku un zemnieku, tā tikai pastiprinot poļu un ukraiņu savstarpējo naidu. Šis dumpis iezīmē pēdējo reizi, kad Krievijas impērija nodrošina Polijas—Lietuvas kopvalsts iekšējo stabilitāti. Turpmākajās desmitgadēs [[Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas|šī kopvalsts tiek sadalīta]] un nonāk kaimiņvalstu sastavā.<ref name="books.google.lv"/> Pēc 1768.-74.g. [[Krievu—turku karš (1768—1774)|krievu-turku kara]] un Polijas-Lietuvas dalīšanām, 18. gadsimta beigās Ukrainas austrumu un dienvidu daļas nonāca [[Krievijas Impērija|Krievijas impērijā]], bet rietumu daļa bija [[Austroungārija]]s sastāvā kā [[Galīcijas un Lodomērijas karaliste]]. Potjomkins Jaunkrievijā dibināja jaunas pilsētas un ostas — [[Jeļisavetgrada|Jeļisavetgradu]], [[Jekaterinoslava|Jekaterinoslavu]], Sevastopoli, [[Mariupole|Mariupoli]], [[Mikolajiva|Mikolajivu]] un [[Hersona|Hersonu]]. 1794. gadā pēc Katrīnas II rīkojuma nodibina [[Odesa|Odesu]], kuras izveidošanā liela loma bija itāļu ieceļotājiem. 19. gs. laikā tiek uzarti vairāki miljoni hektāri zemes. Dņepras apgabali kļūst par svarīgāko zemkopības reģionu impērijā. Pēdējos gados pirms Pirmā pasaules kara Ukrainā audzē 98% Krievijas impērijas eksportēto kviešu, 84% kukurūzas, 75% rudzu, 73% miežu. Labā krasta Ukrainā pieaug [[Cukurbietes|cukurbiešu]] audzēšana. Lielākā daļa šo produktu tiek eksportēti no Odesas ostas.<ref name="books.google.lv"/> === Urbanizācija === 19. gs. otrajā pusē strauji pieaug pilsētu iedzīvotāju skaits. Lielākā daļa ukraiņvalodīgo joprojām dzīvoja laukos, un lielajās pilsētās bija mazākumā. Lauku reģioni ir pārapdzīvoti, zemnieki dodas uz pilsētām, kurās tiem darbu atrast ir grūti, jo trūkst nepieciešamās prasmes. Daudzi pārcēlās uz Ukrainas austrumiem un vēl tālāk, dziļāk impērijā — uz [[Krievijas Turkestāna|Krievijas Turkestānu]], Sibīriju, Tālajiem Austrumiem. No 1896. līdz 1914. gadam vismaz 1,6 miljoni ukraiņu zemnieku, galvenokārt no Poltavas, Čerņihivas, Kijevas un Harkivas guberņām emigrē uz austrumiem.<ref name="books.google.lv"/> {| class="wikitable" |+ |- ! Pilsētas !! 1860 !! 1897 !! 1914 |- | Odesa || 113 000 || 404 000 || 669 000 |- | Kijiva || 65 000 || 248 000 || 626 000 |- | Harkiva || 50 000 || 174 000 || 245 000 |- | Dņipro || 19 000 || 121 000 || 220 000 |- | Mikolajeva || 32 000 || 92 000 || 104 000 |} === Kultūra === Ievērojamākais 18. gs. rakstnieks un filozofs ir [[Grigorijs Skovoroda]]. Ukrainas teritorijā dzimuši, no ukraiņu ģimenēm nākuši vai savu mūžu pavadījuši rakstnieki [[Nikolajs Gogolis]], [[Kondratijs Riļejevs]], Aleksejs Tolstojs, [[Vladimirs Koroļenko]] un [[Nikolajs Ļeskovs]]; filozofs [[Nikolajs Berdjajevs]]; gleznotāji [[Iļja Repins]], [[Ivans Aivazovskis]], [[Kazimirs Maļevičs]], [[Mihails Vrubeļs]], skulptors [[Aleksandrs Arhipenko]]; komponisti [[Reinholds Gliērs]], [[Sergejs Prokofjevs]]; marksisti [[Pāvels Akselrods]] un [[Ļevs Trockis]]. === Citas tautas === Bijušajā Labā krasta Ukrainā liela nozīme joprojām ir poļiem, kuru īpatsvars iedzīvotāju vidū gan krītas no 18% 1795. gadā uz 3,5% 1897. gadā, taču vēl 1909. gadā 15% visas zemes šajā reģionā piederēja poļiem. Pēc 1881.—83. gadu pogromiem pret ebrejiem, Ukrainā attīstījās ebreju organizācijas, kuru mērķis bija atgriešanās Izraēlā, taču Osmaņu pretestība šiem emigrācijas plāniem izraisīja plašu ebreju izceļošanu uz ASV. Bugas upes reģionā rumāņi veidoja iedzīvotāju vairākumu. Vairāki kazaku hetmaņi bija rumāņi. Krievu-turku karu laikā daudzi rumāņi pārcēlās uz Krievijas iekarotajām zemēm. Ukrainas teritorijā dzīvojošie baltkrievi sevi neizjuta par atsevišķu tautību, runājot krieviem un ukraiņiem saprotamā valodā. Melnās jūras piekrastes provincēs dzīvoja arī vairāk nekā 100 000 bulgāri, kas bēga no Osmaņu impērijas zemēm un Moldāvijas. === Izglītība === 1805. gadā Harkivā ar vietējo muižnieku atbalstu nodibināja [[Harkivs Universitāte|Harkivas Universitāti]]. Tās uzdevums bija sagatavot ierēdņus impērijas pārvaldes iestādēm. Mācības notka latīniski, franciski un vāciski. Drīz Harkiva kļuva par ukraiņu kultūras centru, un šeit darbojās folkloristi un rakstnieki, iznāca pirmie ukraiņu literatūras [[Almanahs|almanahi]] un laikraksti. Tieši šeit iedzīvotāju apzīmēšanai sāka izmantot vārdu “ukraiņi”, nevis “mazkrievi” vai vēl senāko “rusīni”. 1834. valdība nodibināja [[Kijivas Universitāte|Kijivas Universitāti]]. Tās uzdevums bija samazināt poļu kultūras ietekmi reģionā. Universitāte no poļu [[Viļņa]]s tiek pārcelta uz Kijevu. Arī šeit sākas Ukrainas vēstures, kultūras un arheoloģijas pētniecība, lai pretstatītu to poļiem. Jau pēc pāris gadiem parādās publikācijas, kas apskata Ukrainas vēsturi neatkarīgi no Krievijas vēstures, kā arī aizstāv viedokli, ka tieši ukraiņi, nevis krievi, ir patiesie Kijivas Krievzemes pēcnācēji.<ref name="books.google.lv"/> == Ukrainas valstiskuma veidošanās (1917—1920) == [[Attēls:1917-1928 Soviet Ukraine borders formation.svg|thumb|300px|right|Ukrainas robežu izmaiņas 1917.-1928.]] [[Attēls:Ukraine-growth.png|thumb|300px|Ukrainas teritoriālās izmaiņas 20. gadsimtā.]] {{Pamatraksts|Ukrainas Tautas Republika}} Pēc Krievijas [[Februāra revolūcija]]s, Kijivā 1917. gada 17. martā nodibina [[Ukrainas Centrālā Rada|Ukrainas Centrālo Radu]], kas drīz pēc [[Boļševiki|boļševiku]] īstenotās [[Oktobra revolūcija]]s 1917. gada 20. novembrī pasludināja autonomas [[Ukrainas Tautas Republika]]s izveidi. 1917. gada 25. decembrī Harkivā sanākušais 1. Visukrainas padomju kongress pasludināja [[Ukrainas Strādnieku, zaldātu un zemnieku padomju deputātu republika]]s izveidi. Pēc tam, kad [[Padomju Krievija]]s valdība pieteica ultimātu Ukrainas Tautas Republikas valdībai, tā 1918. gada 25. janvārī deklarēja Ukrainas Tautas Republikas neatkarību no Krievijas un noslēdza separātu miera līgumu ar [[Centrālās lielvalstis|Centrālajām lielvalstīm]]. Pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] noslēgšanas Padomju Krievija apņēmās tūlīt slēgt mieru arī ar Ukrainas Tautas Republiku. [[Sarkanā armija]] atkāpās no ieņemtās Ukrainas teritorijas. 1918. gada 29. aprīlī ar [[Vācijas impērija]]s atbalstu [[Pavlo Skoropadskis]] gāza Ukrainas Tautas Republikas valdību un pasludināja [[Ukrainas valsts]] ({{val|uk|Украї́нська держа́ва}}) izveidi Vācijas protektorātā. Pēc tam, kad 1918. gada 16. oktobrī [[Austroungārija]]s imperators [[Kārlis I Hābsburgs|Kārlis I]] parakstīja manifestu par impērijas pārveidi suverēnu nacionālo valstu savienībā, 19. oktobrī [[Galīcijas un Lodomērijas karaliste]]s pilsētā Lembergā (Ļvivā) pasludināja [[Rietumukrainas Tautas Republika]]s izveidošanu, kuras valdība [[Polijas Otrā republika|Polijas Otrās republikas]] karaspēka uzbrukuma dēļ 21. novembrī no Ļvivas atkāpās uz [[Ternopiļa|Ternopiļu]]. Pēc Vācijas impērijā sākušās [[Novembra revolūcija]]s, vācu armija tika atvilkta no Ukrainas un 14. decembrī Kijivu ieņēma Ukrainas Tautas Republikai lojālas karaspēka vienības. 1919. gada 22. janvārī Kijivā noslēdza līgumu par Rietumukrainas Tautas republikas apvienošanos ar Ukrainas Tautas Republiku. Savukārt 3. Visukrainas padomju kongresā Harkivā 1919. gada 10. martā izsludināja Ukrainas Sociālistiskās Padomju Republikas ([[Ukrainas PSR]]) izveidi. Līdz 1919. gada jūlijam Polijas Otrās republikas, [[Rumānijas Karaliste]]s un [[Čehoslovākija]]s armijas ieņēma un savā starpā sadalīja gandrīz visu Rietumukrainu, bet Sarkanā Armija ieņēma lielāko daļu pārējās Ukrainas. Ukrainas Tautas Republikas Direktorijas priekšsēdis [[Simons Petļura]] kontrolēja vienīgi [[Podolija|Podoliju]] (tagad [[Vinnicas apgabals]]). [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] gaitā, [[Antons Deņikins|Antona Deņikina]] komandētās [[Brīvprātīgo armija (Krievija)|Dienvidkrievijas Brīvprātīgo armijas]] ofensīvas rezultātā Sarkanā armija 1919. gada augustā-septembrī atkāpās no Ukrainas, bet pēc uzvaras [[Orlas-Kromu operācija|Orlas-Kromu operācijā]] 1919. gada decembrī atkal atguva Harkivu, Kijivu un tagadējo [[Doņeckas apgabals|Doņeckas apgabalu]]. Ukrainas Tautas Republikas valdība 1920. gada 21. aprīlī noslēdza militāru savienību ar Poliju un [[Poļu—padomju karš|poļu-padomju kara]] ietvaros kopīgi uzsāka lielu uzbrukuma operāciju Kijivas virzienā, ko ieņēma 7. maijā. 1920. gada 12. jūnijā Sarkanā Armija trešo reizi ieņēma Kijivu un, turpinot uzbrukumu rietumu virzienā, iekaroja visu Ukrainu, izņemot [[Galīcija|Galīciju]]. Pēc uzvaras kaujā pie [[Varšava]]s 1920. gada augustā Polijas armija atkal devās pretuzbrukumā un ieņēma Ukrainas rietumu daļu līdz [[Žitomira]]i. 1920. gada 10. novembrī Ukrainas Tautas Republika tika likvidēta, bet tās valdība turpināja darbību trimdā. === Ukrainas PSR periods (1920—1991) === {{Pamatraksts|Ukrainas PSR}} 1920. gada decembrī Ukrainas SPR parakstīja vienošanos ar [[Krievijas PFSR]] par militāras un ekonomiskas savienības izveidi. Pēc [[Rīgas miera līgums|Rīgas miera līguma]] 1921. gada 18. martā Ukrainas teritoriju sadalīja starp Polijas Otro republiku un Ukrainas SPR. 1922. gada 29. decembrī Ukrainas SPR parakstīja vienošanos par [[Padomju Savienība|PSRS]] izveidi. 1939. gadā Ukrainas PSR pievienoja daļu no [[Polijas kampaņa]]s rezultātā PSRS okupētās teritorijas (tagadējos [[Ļvivas apgabals|Ļvivas]], [[Volīnijas apgabals|Volīnijas]], [[Rivnes apgabals|Rivnes]], [[Ternopoles apgabals|Ternopoles]], [[Ivanofrankivskas apgabals|Ivanofrankivskas]] apgabalus) un [[Rumānija]]s (tagadējo [[Černivcu apgabals|Černivcu apgabalu]] un [[Odesas apgabals|Odesas apgabala]] rietumdaļu). [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Nacistiskās Vācijas]] okupācijas iestādes izveidoja [[Ukrainas reihskomisariāts|Ukrainas reihskomisariātu]], kas aptvēra arī [[Baltkrievija]]s dienviddaļu. Pēc kara beigām 1945. gadā Ukrainas PSR pievienoja [[Čehoslovākija]]s austrumu daļu, kurā tika izveidots [[Aizkarpatu apgabals]]. [[1954]]. gadā Ukrainas PSR pievienoja pirms tam [[Krievijas PFSR]] sastāvā esošo [[Krima]]s apgabalu un nodibināja [[Krimas APSR]]. ==Ukrainas Republika== Ukraina atguva neatkarību Ukrainas PSR robežās līdz ar [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukumu]] [[1991]]. gadā. Par pirmo prezidentu kļūst [[Leonīds Kravčuks]], kam seko [[Leonīds Kučma]]. Valstī sākās pāreja uz tirgus ekonomiku, kuras laikā Ukrainu piemeklēja astoņus gadus garš ekonomiskās lejupslīdes posms. 2000. gadā sākās ekonomikas izaugsme, faktiskajam [[IKP]] pieaugot vidēji par 7% gadā. 2004. gada prezidenta vēlēšanās sākas asa cīņa starp [[Viktors Juščenko|Viktoru Juščenko]] un [[Viktors Janukovičs|Viktoru Janukoviču]]. Krievijas iejaukšanās un apstrīdētie vēlēšanu rezultāti izraisīja ielu demonstrācijas, kas pārauga [[Oranžā revolūcija|Oranžajā revolūcijā]]. [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze]] izraisīja Ukrainas ekonomikas [[recesija|recesiju]]. 2009. gadā Ukrainas IKP samazinājās par 14,1%.{{fact}} Prezidenta Juščenko reformu kustībai apsīkstot, 2010. gada vēlēšanās par Ukrainas prezidentu ievēlēja Viktoru Janukoviču, kurš aizstāvēja ciešākas savienības veidošanu ar [[Krievijas Federācija|Krievijas Federāciju]]. === Revolūcija, 2013.-2014. === 2013. gada 28.-29. novembrī [[Austrumu partnerība]]s Viļņas samita laikā Janukoviča valdība īsi pirms galotņu tikšanās atteicās parafēt asociācijas un tirdzniecības līgumu ar Eiropas Savienību. Tas izraisīja plašas pret valdību vērstas demonstrācijas jeb [[Eiromaidans|Eiromaidanu]] Ukrainas galvaspilsētā Kijivā, kas 8.—10. decembrī pulcēja līdz 500 000 protestētāju. 2014. gada 16. janvārī Ukrainas parlaments pieņēma pret protesta akcijām vērstu likumu, kas atļāva krimināli sodīt pret valdību vērsto demonstrāciju dalībniekus. 19.-20. janvāra policijas uzbrukumos demonstrantiem vairāki cilvēki gāja bojā un vairāk nekā tūkstotis tika ievainoti.<ref>[http://news.liga.net/news/politics/963736-na_grushevskogo_za_sutki_postradali_1400_chelovek_oppozitsiya_.htm На Грушевского за сутки пострадали 1400 человек — оппозиция] news.liga.net 21.01.2014. (krieviski)</ref> Valdības "pretterorisma operācijas" laikā 2014. gada 18.-19. februārī no [[snaiperis|snaiperu]] lodēm un citos veidos Kijivā gāja bojā vairāk kā 80 cilvēku, bet ievainoto skaits pārsniedza 675.<ref>[http://www.diena.lv/pasaule/kijeva-nemieros-ievainoti-675-cilveki-14045499 Kijevā nemieros ievainoti 675 cilvēki] LETA/RIA NOVOSTI, 2014. gada 24. februārī</ref> [[Augstākā Rada]] nobalsoja par Janukoviča atlaišanu no prezidenta amata, pieņēma lēmumu par 2004. gada konstitūcijas atjaunošanu un atgriešanos pie parlamentāri prezidentālas iekārtas, kā arī rezolūciju par apcietinātās ekspremjeres [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]] atbrīvošanu. Krievijas Federācijas valdība pārtrauca politiskās attiecības ar jauno Ukrainas valdību un veica militāru intervenci [[Krima|Krimā]] un Austrumukrainā, kas izraisīja [[Krimas krīze|Krimas krīzi]] un [[Donbasa karš|Donbasa karu]]. Krievijas karaspēka un tā atbalstīto prokrievisko seperātistu mērķis bija sadalīt Ukrainu, un, iespējams, izveidot [[Jaunkrievija (konfederācija)|Jaunkrievijas]] konfederāciju vai Krievijas federālo apgabalu Ukrainas dienvidos un austrumos. == Krievijas uzbrukums Ukrainai, 2022 == {{pamatraksts|Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā}} 2021. gada martā sākās liela mēroga Krievijas Federācijas bruņoto spēku koncentrēšana Ukrainas robežas tuvumā. Krievijas agresīvā uzvedība izraisīja [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)|Krievijas-Ukrainas krīzi]]. 2021. gada decembrī Krievija piedāvāja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un NATO jaunu līgumu projektus, kas saturēja prasības apturēt NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī militārās infrastruktūras demontāžu tajās NATO dalībvalstīs, kas aliansē pēc [[1997]]. gada.{{fact}} ASV prezidents [[Džo Baidens]] noraidīja šo piedāvājumu un brīdināja Krievijas prezidentu [[Putins|Putinu]], ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/baidens-putinu-atkartoti-bridina-par-sankcijam-uzbrukuma-gadijuma-ukrainai.a443311/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Baidens Putinu atkārtoti brīdina par sankcijām uzbrukuma gadījumā Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 11. februārī</ref> 2022. gada 15. februārī [[Krievijas Valsts dome]] ar 351 balsi par un 16 balsīm pret atbalstīja aicinājumu Krievijas prezidentam Putinam atzīt prokrievisko separātistu [[Doneckas tautas republika|Doneckas]] un [[Luhanskas tautas republika]]s,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-valsts-dome-aicina-putinu-atzit-doneckas-un-luhanskas-separatistu-pasludinatas-tautas-republikas.a443692/ Krievijas Valsts dome aicina Putinu atzīt Doņeckas un Luhanskas separātistu pasludinātās «tautas republikas»] lsm.lv 2022. gada 15. februārī</ref> ko 21. februārī Putins arī izdarīja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-parlaments-atbalsta-putina-lemumu-atzit-doneckas-un-luhanskas-tautas-republikas.a444735/|title=Krievijas parlaments atbalsta Putina lēmumu atzīt Doņeckas un Luhanskas «tautas republikas»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-22|language=lv}}</ref> 24. februārī ap 6.00 pēc [[Maskava]]s laika ([[UTC+3]]) Putins pasludināja vispārēju iebrukumu Ukrainā. Dažas minūtes vēlāk tika sākti Krievijas raķešu triecieni Ukrainas teritorijā, tostarp netālu no tās galvaspilsētas [[Kijiva]]s, un Krievijas Bruņotie spēki šķērsoja Ukrainas robežu no [[Krievija]]s, [[Baltkrievija]]s un [[Krimas okupācija|Krievijas okupētās]] [[Krimas Republika]]s puses. == Atsauces == {{atsauces}} {{Eiropas vēsture}} [[Kategorija:Ukraina]] lbyo7p6o2vf64a6apl1a7turfqiiwh1 Jabhat Fateh al-Sham 0 339286 3665819 3560748 2022-08-02T15:33:37Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: Al-Qaeda → Al-Qaida (4) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{militārās vienības infokaste 2 | unit_name = ''Jabhat Fateh al-Sham'' | native_name = ''{{val|ar|قوات سوريا الديمقراطية‎}} | image = [[Attēls:Flag of Jabhat Fatah al-Sham.svg|250px]] | alt = Jabhat Fateh al-Sham karogs | caption = Jabhat Fateh al-Sham karogs | dates = {{dat|2012|1|23|N|bez}}—pašlaik | country = {{vieta|Sīrija}} | countries = | allegiance = | branch = | type = | role = | size = 5 000—10 000 kaujinieku <small>(2016. aug.)</small><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.com/news/world-middle-east-36924000|title=Syria war: Who are Jabhat Fateh al-Sham?|publisher=[[BBC]]|accessdate={{dat|2016|12|19||bez}}|author=|language=angliski}}</ref> | command_structure = [[Attēls:Flag of Jihad.svg|22px]] [[Al-Qaida]] <small>(2012—2016)</small><br /> [[Attēls:Emblem of the Jaish al-Fatah.svg|20px]] [[Iekarošanas armija]] <small>(2015—)</small> | garrison = [[Vahabisms]],<br /> [[Salafisms]],<br /> [[Džihādisms]] | garrison_label = Ideoloģija | nickname = | patron = | motto = | colors = <!-- or | colours = --> | colors_label = <!-- or | colours_label = --> | march = | mascot = | anniversaries = | equipment = [[Attēls:Flag of Syria 2011, observed.svg|22px]] Sīrijas opozīcija | equipment_label = Sabiedrotie | battles = | decorations = | battle_honours = '''Valstis''' * {{vieta|Sīrija}} * {{vieta|Krievija}} * {{vieta|Irāna}} * {{vieta|Libāna}} '''Nevalstiskie''' * [[Attēls:Flag of Syrian Democratic Forces.svg|22px]] [[Sīrijas demokrātiskie spēki]] ** [[Attēls:People's Protection Units Flag.svg|22px]] [[Tautas aizsardzības vienības|YPG]] * [[Attēls:AQMI Flag asymmetric.svg|22px]] [[Islāma valsts]] * [[Attēls:Flag of Syria 2011, observed.svg|22px]] [[Brīvā Sīrijas armija]] (atsevišķas grupas) * [[Hezbollah]] | battle_honours_label = Pretinieki | disbanded = | flying_hours = | website = <!-- Commanders --> | current_commander = | commander1 = | commander1_label = | commander2 = | commander2_label = | commander3 = | commander3_label = | commander4 = | commander4_label = | commander5 = | commander5_label = | commander6 = | commander6_label = | commander7 = | commander7_label = | commander8 = | commander8_label = | commander9 = | commander9_label = | notable_commanders = <!-- Insignia --> | identification_symbol = | identification_symbol_label = | identification_symbol_2 = | identification_symbol_2_label = | identification_symbol_3 = | identification_symbol_3_label = | identification_symbol_4 = | identification_symbol_4_label = | identification_symbol_5 = | identification_symbol_5_label = <!-- Aircraft --> | aircraft_attack = | aircraft_bomber = | aircraft_electronic = | aircraft_fighter = | aircraft_helicopter = | aircraft_helicopter_attack = | aircraft_helicopter_cargo = | aircraft_helicopter_multirole = | aircraft_helicopter_observation = | aircraft_helicopter_transport = | aircraft_helicopter_trainer = | aircraft_helicopter_utility = | aircraft_interceptor = | aircraft_patrol = | aircraft_recon = | aircraft_trainer = | aircraft_transport = | aircraft_tanker = | aircraft_general = }} '''''Jabhat Fateh al-Sham''''' ('''JFS''') ({{val|ar|جبهة فتح الشام}}, {{transl|ar|Jabhat fatḥ ash-Shām}} — '[[Levante]]s iekarošanas fronte'), līdz {{dat|2016|7|28|D|bez}} pazīstamā kā '''Al-Nusra fronte''' un '''Jabhat Al-Nusra''' ({{val|ar|جبهة النصرة لأهل الشام}}, {{transl|ar|Jabhat an-Nuṣrah li-ahli ash-Shām}} — 'Uzvaras fronte Levantes tautai') ir [[ANO Drošības padome]]s un daudzu citu valstu atzīta [[terorisms|teroristiska]] organizācija [[Sīrija|Sīrijā]], kas radīta {{dat|2012|1|23}} kā starptautiskā teroristu tīkla ''[[Al-Qaida]]'' Sīrijas atzars. {{dat|2016|7|28}} ''Al-Nusra'' fronte atdalījās no ''Al-Qaida'' un tika pārsaukta par ''Jabhat Fateh al-Sham''. ''Jabhat Fateh al-Sham'' ir iesaistīta [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]] un sadarbojas ar citiem Sīrijas opozīcijas spēkiem cīņā pret [[Bašārs al Asads|Bašāra al Asada]] valdību. ''Jabhat Fateh al-Sham'' spēki bija viena no ielenktajām grupām [[Haleba]]s aplenkuma laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rt.com/news/363108-aleppo-syria-un-churkin-nusra/|title=Al-Nusra must either leave Aleppo or be defeated – Russia’s UN envoy|publisher=[[Russia Today]]|accessdate={{dat|2016|12|19||bez}}|author=|language=angliski}}</ref> 2017. gada 28. janvārī apvienojās ar četrām citām kaujinieku grupām un pieņēma nosaukumu ''[[Tahrir al-Sham]]''. == Skatīt arī == {{Commons category|Jabhat al-Nusra}} * [[Al-Qaida]] * [[Islāma valsts]] * [[Sīrijas pilsoņu karš]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Sīrija-aizmetnis}} {{Organizācija-aizmetnis}} [[Kategorija:Sīrijas pilsoņu karš]] [[Kategorija:Militārās vienības]] [[Kategorija:Islāmisms]] [[Kategorija:Islāma organizācijas]] [[Kategorija:Islāma vēsture]] rn1oj55vufirjxold64t173z57soy0o Juris Neimanis 0 340545 3665720 3665244 2022-08-02T13:19:58Z Uldis s 26307 /* Piemiņas turnīrs */ wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Juris Neimanis | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1940 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 8 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | m_dat_alt = | m_gads = 2016 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 27 | m_vieta = {{vieta|Latvija|Ventspils}} | dzīves_vieta = | pilsonība = {{URS}} <br />{{LAT}} | nodarbošanās = [[skolotājs]], [[šahs|šahists]] }} '''Juris Neimanis''' ({{dat|1940|6|8|N}} [[Rīga]] — {{dat|2016|12|27|N}} [[Ventspils]]) bija [[Latvija]]s [[pedagoģija|pedagogs]] un [[šahs|šahists]]. == Biogrāfija == Dzimis Rīgā, bērnību un jaunību pavadījis [[Cēsis|Cēsu]] pusē. 1958. gadā pabeidzis [[Valmiera]]s Pedagoģisko skolu, pēc tam neilgu laiku strādājis [[Ilūkste]]s vidusskolā. 1964. gadā absolvējis [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts Universitātes]][[filoloģija]]s fakultāti. Pēc augstskolas beigšanas sācis latviešu valodas un literatūras skolotāja darba gaitas Ventspilī. No 1971. gada strādājis Ventspils 4. vidusskolā, bet no 1983. līdz 1985. gadam bijis arī šīs skolas direktors. Vadījis skolas dramatisko kolektīvu un šaha nodarbības jaunākajās klasēs.<ref>[https://ventspils.lv/lat/informacija/balvas_aptaujas_apraksti/2012/?doc=5475 Juris Neimanis – Ventspils 4. vidusskolas pedagogs]</ref> Šahu iemācījies spēlēt deviņu gadu vecumā. Bijis sporta meistarkandidāts šahā, daudzkārtējais Venstpils šaha čempions un šaha dzīves organizators, turklāt 1987. gadā pilsētas čempionātā uzvarējis ar simtprocentīgu rezultātu. Piedalījies [[2002. gada Latvijas šaha čempionāts|2002. gada Latvijas šaha čempionāta finālā]]. [[Latvijas komandu šaha čempionāts|Latvijas komandu šaha čempionātu]] laureāts Ventspils pilsētas komandas sastāvā: * 2002. gads — 3. vieta; * 2010. gads — 2. vieta. Nodarbojies arī ar [[korespondencšahs|korespondencšahu]]. Līdz mūža beigām piedalījies dažādos vietējos un senioru šaha turnīros,<ref>[https://www.sahafederacija.lv/raksti/233/muziba-devies-pazistamais-ventspils-saha-treneris-skolotajs-juris-neimanis/ Mūžībā devies pazīstamais Ventspils šaha treneris, skolotājs Juris Neimanis]</ref> bet Latvijas 9. senioru korespondencšaha čempionātā (2004-2006) izcīnījis bronzas medaļu.<ref>[https://www.iccf.com/event?id=5873 9. Latvian Senior Championship]</ref> == Piemiņas turnīrs == 2017. gada 29. jūlijā Ventspilī notika Jura Neimaņa pirmais piemiņas turnīrs ātrajā šahā. 50 dalībnieku konkurencē tajā uzvaru izcīnīja liepājnieks Ivars Bērziņš.<ref>[https://www.sahafederacija.lv/raksti/418/rezekne-labakais-guntis-jankovskis-ventspili-parsteidz-ivars-berzins/ Rēzeknē labākais Guntis Jankovskis, Ventspilī pārsteidz Ivars Bērziņš]</ref> 2018. gada 28. - 29. jūlijā Ventspilī notika Jura Neimaņa otrais piemiņas turnīrs, kas vienlaicīgi bija atklātais Latvijas čempionāts ātrajā šahā. 39 dalībnieku konkurencē tajā uzvaru izcīnīja ASV lielmeistare [[Anna Zatonskiha]], bet par Latvijas čempioniem ātrajā šahā kļuva Matīss Mustaps un [[Laura Rogule]].<ref>[http://chess-results.com/tnr359125.aspx?lan=1&art=4 Latvian 2018 Rapid Chess Championship 28.-29.07. Ventspils II Juris Neimanis memorial]</ref><ref>[https://www.sahafederacija.lv/raksti/693/turnira-uzvar-zatonskiha-bet-par-cempioniem-klust-mustaps-un-rogule/ Turnīrā uzvar Zatonskiha, bet par čempioniem kļūst Mustaps un Rogule]</ref> 2019. gada 27. - 28. jūlijā Ventspilī notika Jura Neimaņa trešais piemiņas turnīrs, kas vienlaicīgi bija atklātais Ventspils čempionāts ātrajā šahā. 43 dalībnieku konkurencē tajā uzvaru izcīnīja starptautiskais meistars [[Rolands Bērziņš]].<ref>[http://chess-results.com/tnr410700.aspx?lan=1&art=1&rd=11 Ventspils Rapid Chess Championship 2019 III Juris Neimanis memorial]</ref><ref>[https://www.sahafederacija.lv/raksti/987/ar-divu-dienu-atra-saha-turniru-ventspili-atkal-godina-jura-neimana-pieminu/ Ar divu dienu ātrā šaha turnīru Ventspilī atkal godina Jura Neimaņa piemiņu]</ref> 2020. gada 25. - 26. jūlijā Ventspilī notika Jura Neimaņa ceturtais piemiņas turnīrs, kas vienlaicīgi bija atklātais Latvijas čempionāts ātrajā šahā. 70 dalībnieku konkurencē, kas pārstāvēja piecas valstis, tajā uzvaru izcīnīja Vācijas lielmeistars [[Daniels Fridmans]], bet par Latvijas čempioniem ātrajā šahā kļuva [[Normunds Miezis]] un [[Dana Reizniece-Ozola]].<ref>[http://chess-results.com/tnr530104.aspx?lan=1&art=4 Latvian Rapid Chess Championship 2020 IV Ventspils Juris Neimanis memorial]</ref> 2021. gada 31. jūlijā un 1. augustā Ventspilī notika Jura Neimaņa piektais piemiņas turnīrs, kas vienlaicīgi bija atklātais Latvijas čempionāts ātrajā šahā. 49 dalībnieku konkurencē, kas pārstāvēja piecas valstis, uzvaru izcīnīja un par Latvijas čempioniem ātrajā šahā kļuva Matīss Mustaps un Renāte Vidruska.<ref>[https://www.sahafederacija.lv/raksti/1434/latvijas-cempionata-rapida-ventspili-uzvar-matiss-mustaps-un-renate-vidruska/ Latvijas čempionātā rapidā Ventspilī uzvar Matīss Mustaps un Renāte Vidruska]</ref> 2021. gada 30. un 31. jūlijā Ventspilī notika Jura Neimaņa sestais piemiņas turnīrs, kas vienlaicīgi bija atklātais Latvijas čempionāts ātrajā šahā. 57 dalībnieku konkurencē, kas pārstāvēja četras valstis, par Latvijas čempioniem ātrajā šahā kļuva Nikolajs Krilovs un Jūlija Gorožankina.<ref>[http://chess-results.com/tnr643932.aspx?lan=1&art=4 Latvian Rapid Chess Championship 2022 VI Ventspils Juris Neimanis memorial]</ref><ref>[https://www.sahafederacija.lv/raksti/1697/latvijas-saha-jauni-cempioni-krilovs-un-gorozankina/ Latvijas šahā jauni čempioni – Krilovs un Gorožankina]</ref> === Piemiņas turnīru uzvarētāji === * 2017. gads - Ivars Bērziņš * 2018. gads - [[Anna Zatonskiha]] * 2019. gads - [[Rolands Bērziņš]] * 2020. gads - [[Daniels Fridmans]] * 2021. gads - Matīss Mustaps * 2022. gads - Nikolajs Krilovs == Atsauces == {{atsauces|2}} == Literatūra == * Encyclopedia of Latvian chessplayers : 1900-2000 / compiled by Val Zemitis ; editors, J. Vitomskis ... [et al. ]. [ASV : b. n.], 2009 2 sēj. : il., portr. ; 29 cm. == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| chesstempo = 243587}} * {{citation | title=Juris Neimanis | url=https://chess-db.com/public/pinfo.jsp?id=11603712 | nopp=false }}{{Novecojusi saite}} šahista profils vietnē chess-db.com {{DEFAULTSORT:Neimanis, Juris}} [[Kategorija:1940. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2016. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas šahisti]] [[Kategorija:Latvijas pedagogi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Šaha treneri]] od92rnghhunqv8irz7ql2vdzpmj8d91 Dalībnieks:Edgars2007/ISBN/Plain 2 344357 3665862 3658318 2022-08-02T18:06:50Z EdgarsBot 50781 Pywikibot 7.5.2 wikitext text/x-wiki * [[Zvaigzne]]: <nowiki>ait. ''Death from the Skies!''</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0670019977</ref> === Mēr</nowiki>, <nowiki>нное. — УРСС, 2004. — 544 с. —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 5-354-00866-2.</ref> Ir divi</nowiki>, <nowiki>изд. — Век 2, 2015. — 608 с. —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-5-85099-193-7.</ref> Daž</nowiki>, <nowiki>Вселенной.] — 2018. — 400 с. —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 5961450481.</ref> kamēr savu </nowiki>, <nowiki>на Франка, 2003. — lpp. 281. —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 966-613-263-X.</ref> {|class</nowiki>, <nowiki>. — Springer, 2007. — 510 с. —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-3-540-34143-7.</ref><ref </nowiki> * [[Vācija]]: <nowiki> Lexington Books, 2007, p.100,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 073911607: "... resulted in t</nowiki> * [[Turcija]]: <nowiki>://books.google.com/books?vid=</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki>0941664848&id=ID4E3Lm8TsgC&pg=</nowiki>, <nowiki>://books.google.com/books?vid=</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki>1581124236&id=vDzjkrTDKjYC&pg=</nowiki>, <nowiki>://books.google.com/books?vid=</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki>9264198083&id=ufYU_fR7mLgC&pg=</nowiki>, <nowiki>://books.google.com/books?vid=</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki>1853595098&id=hvmy_skUPNYC&pg=</nowiki>, <nowiki>://books.google.com/books?vid=</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki>0700716068&id=lFFRzTqLp6AC&pg=</nowiki>, <nowiki>://books.google.com/books?vid=</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki>0853238987&id=0Iy7pJBRgjYC&pg=</nowiki> * [[Ķīna]]: <nowiki>orms and innovations, 五洲传播出版社]</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-7-80113-993-1</ref> 2006.</nowiki> * [[Latvijas vēsture]]: <nowiki> Jumava, Rīga 2005. (304.lpp.)</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki>|9984058654</ref> Tautsaimnie</nowiki> * [[Fašisms]]: <nowiki>l=https://archive.org/details/</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>_9780299148744}}</ref> Līdzīgu</nowiki> * [[Česlavs Milošs]]: <nowiki>apgāds Neputns, 2021, 369 lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9934-601-30-9 == Atsauce</nowiki> * [[Sēnes]]: <nowiki>/microbiolspec.FUNK-0052-2016.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-1-55581-957-6. PMID 28752</nowiki> * [[Tukums]]: <nowiki>ublisher=Atēna|year=1996|isbn=</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> 9984-9164-1-3|last=V. Zīverte</nowiki> * [[Centrālāfrikas Republika]]: <nowiki>East and Central Africa. 2009.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-954-92184-3-5</ref> === </nowiki> * [[Alfreds Dziļums]]: <nowiki> literārā daiļrade'', <nowiki></nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> 9984-741-48-6</nowiki>, Apgād</nowiki> * [[Mežs]]: <nowiki>P. 2020. doi:10.4060/ca8985en.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-92-5-132707-4.</ref> tomē</nowiki> * [[Jagailis]]: <nowiki>://books.google.com/books?vid=</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki>9639116424&id=5aoId7nA4bsC&pg=</nowiki>, <nowiki>/books.google.co.uk/books?vid=</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki>052145011X&id=i4hpVJ51y4oC&pg=</nowiki>, <nowiki>://books.google.com/books?vid=</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki>9639116424&id=5aoId7nA4bsC&pg=</nowiki>, <nowiki>://books.google.com/books?vid=</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki>0813507995&id=LACpYP-g1y8C&pg=</nowiki>, <nowiki>://books.google.com/books?vid=</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki>0521559170&id=NpMxTvBuWHYC&pg=</nowiki>, <nowiki>://books.google.com/books?vid=</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki>0295980931&id=LFgB_l4SdHAC&pg=</nowiki> * [[Nova]]: <nowiki>ait. ''Death from the Skies!''</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0670019977</ref> == Atsa</nowiki> * [[Anatolijs Gorbunovs]]: <nowiki>vs.'' Zvaigzne ABC, Rīga 2021,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9934-0-9244-2. == Atsauc</nowiki> * [[Freirs]]: <nowiki>a Rozes apgāds|year=2015|isbn=</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> 978-9984-23-556-1.|location=J</nowiki> * [[Ukraiņu valoda]]: <nowiki> ''Indiana University Press'',</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 087750-175-0 (309. lpp)</ref></nowiki> * [[Bauskas alus]]: <nowiki>uskas alus, 2016. — 156 lpp. —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978993414889. == Atsauces =</nowiki> * [[Kauls]]: <nowiki>stone/Elsevier, 2006. <nowiki></nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> 978-0-443-06850-8</nowiki>.</</nowiki> * [[Alfrēds Lielais]]: <nowiki> Thought: Fourth Series, 2007)</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9780521803502 * Pollard, Jus</nowiki> * [[Pareizticība]]: <nowiki>ija: Jūrmala, 2009. - 471 lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> Z574618804 * Austrumu ortodok</nowiki> * [[Šūna]]: <nowiki>''. Rīga : Zvaigzne ABC, 2015.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9934-0-1595-3.</ref> Apko</nowiki>, <nowiki> LU Akadēmiskais apgāds, 2010.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-770-42-7</ref> 1839. gad</nowiki>, <nowiki> LU Akadēmiskais apgāds, 2007.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9984-802-81-7</ref> |- |'</nowiki>, <nowiki> LU Akadēmiskais apgāds, 2014.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9984-45-879-6</ref> *'''</nowiki>, <nowiki>a : Zvaigzne ABC, 63.-85. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-17-474-3</ref> Lipīdu sa</nowiki>, <nowiki> LU Akadēmiskais apgāds, 2016.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9934-18-091-0</ref> Star</nowiki> * [[Svītrkods]]: <nowiki>zdevumi * 978-979 grāmatas ([[</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki>]]) * 980 naudas atgriešanas č</nowiki> * [[Elektronika]]: <nowiki> Tehniskā fakultāte, 2008.] [[</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki>]] [[Special:BookSources/978-9</nowiki>, <nowiki>a : RTU Izdevniecība, 2019] [[</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki>]] [[Special:BookSources/978-9</nowiki> * [[Tūkstoš un vienas nakts pasakas]]: <nowiki>ers = | isbn = | </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' isbn'''</span><nowiki>2 = | isbn3 = <!--</nowiki>, <nowiki>sbn = | isbn2 = | </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' isbn'''</span><nowiki>3 = <!-- var tikt ievietoti l</nowiki>, <nowiki><!-- var tikt ievietoti līdz 6</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> numuriem --> | izdevum</nowiki> * [[Rītupe]]: <nowiki>, "Preses nams", 1998. 7. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-00-312-4</ref> Upes sen</nowiki> * [[Aļģes]]: <nowiki>iklopēdija, 1994. 49.-50. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 5-89960-049-7</ref> Raksturīg</nowiki>, <nowiki>gzne ABC, 2015. 199.-207. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9934-0-1595-3</ref> Zilaļ</nowiki>, <nowiki>s apgāds, 2007. 316.-317. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9984-802-81-7</ref> Kolo</nowiki>, <nowiki>' 2.daļa. Rīga : Zvaigzne ABC.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-17-794-7</ref> Arī īru a</nowiki> * [[Turku valoda]]: <nowiki>ks/The-Languages-of-the-World-</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>9780415250047 |accessdate=2008</nowiki> * [[Andrejs Vilks]]: <nowiki>jas dienests, 2000. – 166 lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki>10: 998494610X, {{ISBN|9789984</nowiki>, <nowiki>– Rīga: RaKa, 2001. – 363 lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki>10: 9984153746, {{ISBN|9789984</nowiki>, <nowiki>antoloģija" — Rīga: TNA, 2001.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki>10: 9984671119, {{ISBN|9789984</nowiki>, <nowiki>a: Drukātava, 2013. – 265 lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki>10: 9984853837, {{ISBN|9789984</nowiki> * [[Haiku]]: <nowiki>Kff_sC&printsec=frontcover&dq=</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>:0804834822&hl=en&ei=uguXTsKqE</nowiki> * [[Sanskrits]]: <nowiki>://books.google.com/books?vid=</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki>1421247127&id=mWaIUMIoUvkC&dq=</nowiki>, <nowiki>://books.google.com/books?vid=</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki>1421247100&id=qql6RRqTAuIC&dq=</nowiki>, <nowiki>://books.google.com/books?vid=</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki>1421246880&id=_-9K_xT8OBAC&dq=</nowiki> * [[Indoirāņu valodas]]: <nowiki>://books.google.com/books?vid=</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki>3110161133&id=KFBDGWjCP7gC&pg=</nowiki> * [[Himēnijsēnes]]: <nowiki>CAB International. lpp. 12–13.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0-85199-826-7.</ref> Himēni</nowiki> * [[Protisti]]: <nowiki>Zelta Grauds", 2003. 291. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-9684-0-5</ref> == Uzbūv</nowiki>, <nowiki>gzne ABC, 2015. 225.-228. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9934-0-1595-3</ref> Aļģu </nowiki>, <nowiki>gzne ABC, 2015. 201.-207. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9934-0-1595-3</ref> Sēnē</nowiki>, <nowiki>: Zvaigzne ABC. 252.-254. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-17-794-7</ref> Protistu</nowiki> * [[Skelets]]: <nowiki> Rīga : Avots, 2005. 720. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-757-37-4</ref> == Citos</nowiki>, <nowiki>iskais apgāds, 2007. 139. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9984-802-81-7</ref> Ar ci</nowiki>, <nowiki> Rīga : Zvaigzne ABC, 72. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-17-474-3</ref> == Eksos</nowiki>, <nowiki>: Zvaigzne ABC, 222.-223. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-17-641-X</ref> pie čaula</nowiki>, <nowiki>''. Rīga : Zvaigzne ABC, 2015.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9934-0-1595-3</ref> Pēc v</nowiki>, <nowiki>gzne ABC, 1999. 156.-157. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-17-553-7</ref> Nomainot </nowiki>, <nowiki>: Preses nams, 1997. 171. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-00-281-0</ref> Arī [[vi</nowiki>, <nowiki> enciklopēdija, 1995. 78. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 5-89960-051-9</ref> Citiem v</nowiki>, <nowiki>Rīga : Zvaigzne ABC, 297. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-17-794-7</ref> Vienkāršā</nowiki>, <nowiki> Bērnijs. Rīga : Zvaigzne ABC.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-22-809-6</ref> Dažiem sū</nowiki>, <nowiki>ģija''. Rīga : Zvaigzne, 1990.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 5-405-00114-7</ref> Abinieku</nowiki> * [[Oma likums]]: <nowiki>formulation+of+Ohm%27s+law%22+</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>:0198505949&lr=&as_drrb_is=q&a</nowiki>, <nowiki>ion%20of%20Ohm%27s%20law%22%20</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>%3A0198505949&f=false ''Electr</nowiki> * [[Salaca]]: <nowiki>dis Avotiņš, Ints Lukss]. AGB.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-777-27-8</ref> Klimats n</nowiki> * [[Armēņu genocīds]]: <nowiki>, Metropolitan Books, New York</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-8050-7932-6</ref><ref n</nowiki> * [[Valūtas tirgus]]: <nowiki>rzinību Centrs, 2006. 26. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-665-20-8</ref> == Pirkt</nowiki> * [[Liberālisms]]: <nowiki>Rq7wUC&printsec=frontcover&dq=</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>:0275961516&hl=en&ei=Jqp7To2IE</nowiki>, <nowiki>Rq7wUC&printsec=frontcover&dq=</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>:0275961516&hl=en&ei=Jqp7To2IE</nowiki>, <nowiki>Rq7wUC&printsec=frontcover&dq=</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>:0275961516&hl=en&ei=Jqp7To2IE</nowiki> * [[Ričards Niksons]]: <nowiki>oi= | url=http://worldcat.org/</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>/0393012344}} </ref> Viens no</nowiki>, <nowiki>= https://archive.org/details/</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>_9781586485191 | publisher = P</nowiki> * [[Anna Sakse]]: <nowiki>un-tas-piesegstrukturas_elektr</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki>.pdf Jarinovska, K. (red.) LIE</nowiki> * [[Mitohondrijs]]: <nowiki> : Norden AB, 2001. 441. lpp.,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-9383-5-2</ref> ir [[šūna</nowiki>, <nowiki> LU Akadēmiskais apgāds, 2007.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9984-802-81-7</ref> Mito</nowiki>, <nowiki> LU Akadēmiskais apgāds, 2016.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9934-18-091-0</ref> Ārējā</nowiki>, <nowiki>''. Rīga : Zvaigzne ABC, 2015.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9934-0-1595-3.</ref> Iek</nowiki>, <nowiki> LU Akadēmiskais apgāds, 2010.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-770-42-7</ref> Lai gan m</nowiki>, <nowiki>Lippincott Williams & Wilkins.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-397-51820-3. Illustrati</nowiki> * [[Valsts (bioloģija)]]: <nowiki>Rīga : Zvaigzne ABC. 220. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-17-794-7</ref> Pēc šādas</nowiki> * [[Latvijas enciklopēdija]]: <nowiki> isbn = 9789984948201 | </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' isbn'''</span><nowiki>2 = 9789984948225 | </nowiki>, <nowiki> isbn2 = 9789984948225 | </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' isbn'''</span><nowiki>3 = 9789984948232 | </nowiki>, <nowiki> isbn3 = 9789984948232 | </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' isbn'''</span><nowiki>4 = 9789984948249 | </nowiki>, <nowiki> isbn4 = 9789984948249 | </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' isbn'''</span><nowiki>5 = 9789934806803 | </nowiki> * [[Supermens]]: <nowiki>l=https://archive.org/details/</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>_9781558493834 | publisher=Uni</nowiki>, <nowiki>=[https://archive.org/details/</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>_9781558493834/page/81 81] | i</nowiki> * [[Grēks]]: <nowiki>pt Publishing Company. p. 433.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9788170223757.</ref> [[Sintoi</nowiki> * [[MediaWiki]]: <nowiki>l=https://archive.org/details/</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>_9780596519797|access-date=201</nowiki> * [[Mstislavs Keldišs]]: <nowiki>tts: Harvard University Press.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0-674-50507-7. OCLC 15520151.</nowiki>, <nowiki>b. New York: Simon & Schuster.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0-684-80400-X. OCLC 32509950.</nowiki>, <nowiki> [https://archive.org/details/</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>_9780275966843/page/124 124] |</nowiki>, <nowiki>= https://archive.org/details/</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>_9780275966843/page/124 }}</re</nowiki>, <nowiki>ия. М.: ВЦ РАН, 2005 г. 320 с.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 5-201-09837-1. С. 20.]</ref>,</nowiki> * [[Mājas sesks]]: <nowiki>Schilling, 118. lpp., <nowiki></nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> 978-0-470-13943-1</nowiki></r</nowiki> * [[Slovēņu valoda]]: <nowiki>сковский Университет, 1990 г.;</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 5-211-01793-5.</ref> Dažādi a</nowiki>, <nowiki> izdevniecība Jāņa sēta, 2008,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9984-07-532-7</ref> {| c</nowiki> * [[Džordžs VI Vindzors]]: <nowiki>l=https://archive.org/details/</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>_9780091710002 |publisher=Hutc</nowiki> * [[Turcijas karogs]]: <nowiki>://books.google.com/books?vid=</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki>1417954825&id=j9J16GzStmAC&pg=</nowiki>, <nowiki>://books.google.com/books?vid=</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki>1417954825&id=j9J16GzStmAC&pg=</nowiki>, <nowiki>://books.google.com/books?vid=</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki>0486419398&id=qGJcsrkPTToC&pg=</nowiki>, <nowiki>://books.google.com/books?vid=</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki>1417954825&id=j9J16GzStmAC&pg=</nowiki>, <nowiki>://books.google.com/books?vid=</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki>1417954825&id=j9J16GzStmAC&pg=</nowiki> * [[Eiropas saulpurene]]: <nowiki>Fennica Vanamo, Helsinki 1989,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 951-9108-07-6, S. 38–39.</ref</nowiki>, <nowiki>īga : Zvaigzne, 1993. 64. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 5-405-00395-6</ref> Eiropas </nowiki> * [[Cūcene]]: <nowiki>Zvaigzne ABC, 2004., 178. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-37-648-6.</ref> neēdamām</nowiki>, <nowiki>d Europe.'' London: Pan Books.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0-330-26441-9.</ref> vai mazv</nowiki>, <nowiki>rganization of the UN. p. 135.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-92-5-105157-3.''</ref> C</nowiki> * [[Čārlzs Bebidžs]]: <nowiki>mbridge University Press 2009,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-1-108-00000-0.) * Babbage</nowiki>, <nowiki>.] Cambridge University Press.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-521-34311-4. == Ārējās</nowiki> * [[Klasiskā mūzika]]: <nowiki>jas. {{ISBN|1-59975-320-0}} [[</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> (identifier)|ISBN]] [[Speci</nowiki>, <nowiki>any. {{ISBN|0-393-92803-9}} [[</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> (identifier)|ISBN]] [[Speci</nowiki>, <nowiki> {{ISBN|978-0-7522-2534-0}} [[</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> (identifier)|ISBN]] [[Speci</nowiki>, <nowiki>ess. {{ISBN|0-19-311316-3}} [[</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> (identifier)|ISBN]] [[Speci</nowiki>, <nowiki> {{ISBN|978-0-19-516979-9}} [[</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> (identifier)|ISBN]] [[Speci</nowiki> * [[Verdzība ASV]]: <nowiki>iversity Press, p. 7. <nowiki></nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> 0-19-517903-X</nowiki>. «The </nowiki>, <nowiki>rd than downward.». — <nowiki></nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> 0-374-11396-3</nowiki>.</ref></nowiki> * [[Mazais Lācis]]: <nowiki>СПб, 1899. — С. 11. — 612 с. —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-5-789-40967-7</ref> Sengr</nowiki>, <nowiki>vut Research Institute. p. 61.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-88854-427-8.</ref> ===</nowiki> * [[Trīsstūris (zvaigznājs)]]: <nowiki>Publications Inc. pp. 414–15.]</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0-486-21079-0.</ref> [[Arābi</nowiki>, <nowiki>ver Publications Inc. pp. 417.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0-486-21079-0.</ref> == Spož</nowiki> * [[Mošeja]]: <nowiki>l=https://archive.org/details/</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>_9780226702810 | publisher=Uni</nowiki> * [[81 (skaitlis)]]: <nowiki>]]s kods. * Viens no diviem [[</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki>]] grupas kodiem [[Indija|Indi</nowiki> * [[Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis]]: <nowiki>f the Order of Malta. Olschki.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-88-222-6247-9 * Ткач М., </nowiki> * [[Baltais āmulis]]: <nowiki>Zinātne". Rīga, 1992. 137.lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 5-7966-0544-5</ref>. Sēklas </nowiki>, <nowiki>. Gandrs. Rīga, 2014. lpp.888.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9934-8015-2-5</ref>. R. R</nowiki>, <nowiki>Bioloģijas institūts. R. 2003.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-559-08-4</ref>. == Izma</nowiki> * [[Apaļlapu rasene]]: <nowiki> Zvaigzne ABC, 2004. 238. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-36-218-3</ref> == Atsau</nowiki> * [[Simacjaņs]]: <nowiki>York Press, Albany, N.Y. 1995,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0-7914-2655-6 * Grant Hardy: </nowiki>, <nowiki>amboo''. - CUP, New York 1999,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0-231-11304-8 * Sima Qian: ''</nowiki> * [[Vegānisms]]: <nowiki>/books.google.co.uk/books?vid=</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki>0791468313&id=TvJjnIYXGzYC&pg=</nowiki> * [[Tiesības]]: <nowiki> : N.I.M.S., 2013. — 406 lpp.—</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-679-94-2. sk.11.lpp.</re</nowiki>, <nowiki>torizdevums, 2020. — 326 lpp.—</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9934-23-245-9. https://ww</nowiki> * [[Beverīna]]: <nowiki>s un Rapa), 2. izdevums 2017 (</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> 978-9934-8581-3-0) . == Ārēj</nowiki> * [[Kuņģis]]: <nowiki>universitāte, 2013. 1013. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9984-793-28-3.</nowiki></</nowiki>, <nowiki>elphia: Saunders. pp. 898–899.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-1-4160-3115-4.</nowiki></</nowiki>, <nowiki> John Libbey Eurotext. p. 129.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9782742000371.</nowiki></ref></nowiki> * [[Nursultans Nazarbajevs]]: <nowiki>://books.google.com/books?vid=</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki>0415255856&id=TkTJTl_mKmYC&pg=</nowiki> * [[Votergeitas skandāls]]: <nowiki>o divām. Abām daļām ir vienāds</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> un Kongresa bibliotēkas numur</nowiki>, <nowiki>ef_results}} </ref><ref name="</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>0-394-40853-5"> "Soon Alexande</nowiki>, <nowiki>oi= | url=http://worldcat.org/</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>/0393012344}} </ref> [[1973]].</nowiki> * [[Latvijas Nacionālā opera un balets]]: <nowiki>Rīga: Mantojums, Jumava, 2000,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-05-358-X. *Bite I., Latv</nowiki>, <nowiki>ets — Rīga: Pētergailis, 2002,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-673-79-0. *Čeže M., Mūzu</nowiki>, <nowiki>opera, Neputns, 2014, <nowiki></nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> 978-9934-512-30-8</nowiki>. *</nowiki>, <nowiki>cionālā opera un balets, 2018,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9934-19-693-5. == Atsauc</nowiki> * [[Konstantīns Raudive]]: <nowiki>rl. Der Leuchter Reichl, 1973.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 3-87667-035-7 * ''Der Fall We</nowiki>, <nowiki>. Der Leuchter Reichel, c1976.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 3-87667-043-8 === Aforisms =</nowiki> * [[Sarkandzeltaine]]: <nowiki>nge.'' Mykologia, Luzern 2005,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 3-85604-060-9, S. 98.</ref><r</nowiki>, <nowiki>logical Society. Vol. 2, 1998,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 87-983581-4-6, S. 174—75.</re</nowiki>, <nowiki> Zvaigzne ABC, 2004., 82. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-37-648-6.</ref> Vācot vi</nowiki>, <nowiki> Zvaigzne ABC, 2004., 67. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-37-648-6.</ref> un izrai</nowiki> * [[Dzeltenā dzegužkurpīte]]: <nowiki>jas institūts, 2003. 398. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-559-08-4</ref> Salīdzino</nowiki> * [[Latvijas administratīvais iedalījums]]: <nowiki>Zariņa fonds, Melnburna. 1986.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0959589163 10. lpp.</ref>. Ša</nowiki> * [[Rinda (upe)]]: <nowiki>Preses nams", 1998. 5.-6. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-00-312-4</ref> Upes kras</nowiki> * [[Endera spēle]]: <nowiki>] [[Attēls:Ender's_game_cover_</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki>_0312932081.jpg|thumb|140px|19</nowiki> * [[Hloroplasts]]: <nowiki>is apgāds, 2016., 37.-39. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9934-18-091-0</ref> == H</nowiki>, <nowiki> LU Akadēmiskais apgāds, 2007.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9984-802-81-7</ref> == H</nowiki> * [[Emanuels Laskers]]: <nowiki>|first=|publisher=|year=|isbn=</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> 5-7461-0015-3|location=2000|p</nowiki> * [[Bahāisms]]: <nowiki>doi:10.1002/9781118555767.ch1.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9781118555767.</ref> Galvenai</nowiki>, <nowiki>New York: World Almanac Books.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0-88687-910-8.</ref> === Lat</nowiki> * [[Leģionāru piemiņas diena]]: <nowiki> Jumava, 2008. gads, 364. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-38-436-8</ref> Bijušo leģ</nowiki> * [[1 (skaitlis)]]: <nowiki>rptautiskajā grāmatu kodā — [[</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki>]]. == Skatīt arī == * [[0,99</nowiki> * [[Radīšanas grāmata]]: <nowiki>ition", Yale University Press,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki>, 1975.</ref> == Atsauces == </nowiki> * [[Arturs Rubinšteins]]: <nowiki>a", Neva Editions, 2015, p.50.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978 2 3505 5192 0.</ref>. Sev</nowiki> * [[Borščs]]: <nowiki>d Publishing Group. pp. 65–66.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-313-31101-7.</ref><ref></nowiki>, <nowiki>ohn Wiley & Sons. pp. 196—200.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-470-39130-3.</ref><ref></nowiki>, <nowiki>СПб.: ВЛАДОС, 2002. — 688 с. —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 5-8465-0022-6. {{krieviski}}<</nowiki>, <nowiki>arodów''. Czarna Owca. p. 188.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 83-89763-25-7.</ref><ref>Stry</nowiki>, <nowiki>ork: Hippocrene Books. p. 191.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0-7818-1124-4.</ref> Latviešu</nowiki> * [[Turcijas kultūra]]: <nowiki>://books.google.com/books?vid=</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki>0853238987&id=0Iy7pJBRgjYC&pg=</nowiki> * [[Turcijas saimniecība]]: <nowiki>://books.google.com/books?vid=</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki>9264198083&id=ufYU_fR7mLgC&pg=</nowiki> * [[Turcijas ārpolitika]]: <nowiki>://books.google.com/books?vid=</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki>1581124236&id=vDzjkrTDKjYC&pg=</nowiki> * [[Kolomna]]: <nowiki>С. 237. — 523 с. — 3000 экз. —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-5-17-054966-5.</ref> == </nowiki> * [[Harijs Liepiņš]]: <nowiki> apgāds, 2019., 572.–581. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9934-18-403-1</ref> Ruden</nowiki>, <nowiki> : Jumava, 2008., 93.-95. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9984-38-423-8</ref> Turpm</nowiki> * [[Dentīns]]: <nowiki>R:, Zvaigzne, 1990, 355. lpp.,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 5-405-00292-5</ref>. Dentīns </nowiki> * [[Niklāvs Strunke]]: <nowiki> Neputns, 2021. 824 lpp.: il.,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9934-601-12-5 == Ārējās </nowiki> * [[Zebiekste]]: <nowiki>s vēstis, 2005. 190.-198. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-19-671-2</ref> tā dzīvo </nowiki>, <nowiki>n Verlag, 1987. 276.-277. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 3-7402-0025-1</ref> Dažādos </nowiki> * [[Ciparu cietoksnis]]: <nowiki> = | isbn =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0-312-18087-X | oclc </nowiki> * [[Eņģeļi un dēmoni]]: <nowiki> = | isbn =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0-671-02735-2 | oclc </nowiki> * [[Ivans Klementjevs]]: <nowiki>ā akadēmija, 2019. — 112 lp. —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9934-19-782-6 == Atsauce</nowiki> * [[Džo Baidens]]: <nowiki>l=https://archive.org/details/</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>_9780061791987 |title=Joe Bide</nowiki> * [[Roberts Patinsons]]: <nowiki>hildrens/Kids/BookDetail.aspx?</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>13=9780061765537&BDMode=8 |tit</nowiki>, <nowiki>hildrens/kids/bookdetail.aspx?</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>13=9780061765537&bdmode=8 |arc</nowiki> * [[Pēteris Apinis]]: <nowiki>lais medicīnas apgāds, 800 lp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-998-492-7909. 2008. ''La</nowiki>, <nowiki>vijai 100''. Medicīnas apgāds,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9789934573064. — 540 lp. Grām</nowiki> * [[Leikocīti]]: <nowiki>jiem !! Diametrs μm<ref name="</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>0-443-01657-7">{{cite book |au</nowiki>, <nowiki>able" /> !Dzīvildze<ref name="</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>0-443-01657-7" /> |- | [[Neitr</nowiki> * [[Mītiskais cilvēkmēnesis]]: <nowiki> isbn = 0-201-00650-2 | </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' isbn'''</span><nowiki>2 = 0-201-83595-9 | izd</nowiki> * [[Suņs Džunšaņs]]: <nowiki>zes apgāds]] |location= |isbn=</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-23-223-9 |page= 46}}</re</nowiki> * [[Vladimirs Petrovs (diplomāts)]]: <nowiki>ck A. Praeger|year=1956|id=Bez</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki>}} * [http://www.naa.gov.au/im</nowiki> * [[Oka]]: <nowiki> 2008. — С. 402. — 3000 экз. —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-5-17-042560-0.</ref> ==L</nowiki> * [[Sergejs Rahmaņinovs]]: <nowiki>a", Neva Editions, 2015, p.50.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978 2 3505 5192 0.</ref> un [</nowiki> * [[Pauls Keress]]: <nowiki>l=https://archive.org/details/</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>_5790530168 |last=Дамский |fir</nowiki>, <nowiki>=[https://archive.org/details/</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>_5790530168/page/n10 10] |page</nowiki> * [[Tītari]]: <nowiki>avendish Corporation, p. 2786.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0-7614-7274-6.</ref> Tā ķerme</nowiki> * [[Alma Ābele]]: <nowiki>eses nams, 1999., 14.-16. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-00-331-0</ref> == Biogr</nowiki>, <nowiki>is apgāds, 2019., 16.-23. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9934-18-403-1</ref> Bija</nowiki> * [[Nofretete]]: <nowiki>pt's Sun Queen. Penguin. 1998.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0-670-86998-8</ref> Pastāv ar</nowiki> * [[Susējas pagasts]]: <nowiki>rāldirekcija, 1997 – 243. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-9256-0-9</ref> Tā terito</nowiki> * [[Bēne]]: <nowiki>ava, 2020. 154 lpp. - <nowiki></nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> 978-993-4893-001</nowiki>. =</nowiki> * [[Olīvkoks]]: <nowiki>e.lv/books?id=kfrrAQAACAAJ&dq=</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>:9788401618819&hl=lv&sa=X&ved=</nowiki> * [[Moriss Ravēls]]: <nowiki> mea | isbn = 9789984992617 (</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki>13) }} * {{Grāmatas atsauce |</nowiki> * [[Villijs Mejs]]: <nowiki>l=https://archive.org/details/</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>_9780312322472 |publisher=[[Ma</nowiki>, <nowiki>=[https://archive.org/details/</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>_9780312322472/page/36 36] |is</nowiki> * [[Aiša]]: <nowiki> University of New York Press.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0887063442. Archived from</nowiki>, <nowiki>e University Press. pp. 51–54.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0300055832]</ref> == At</nowiki> * [[Vladimirs Horovics]]: <nowiki>a", Neva Editions, 2015, p.50.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978 2 3505 5192 0.</ref> Viņš</nowiki> * [[Libertisms]]: <nowiki>QlJQ8C&printsec=frontcover&dq=</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>:0198269331&hl=en&ei=flN6Tpb7H</nowiki> * [[Georgs Forsters]]: <nowiki>://books.google.com/books?vid=</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki>0226763374&id=3VP8usYq7XEC&pg=</nowiki> * [[Enciklopēdiskā vārdnīca]]: <nowiki> isbn = 5899600225 | </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' isbn'''</span><nowiki>2 = 5899600233 | isb</nowiki>, <nowiki> isbn2 = 5899600233 | </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' isbn'''</span><nowiki>3 = <!-- var tikt ievietoti l</nowiki>, <nowiki><!-- var tikt ievietoti līdz 6</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> numuriem --> | izdevum</nowiki> * [[Mariss Vētra]]: <nowiki>ds „Mansards”, 2013. 605 lpp.;</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> [tel:978-9984-93-9 978-9984-9</nowiki>, <nowiki>ds „Mansards”, 2013. 605 lpp.;</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> [tel:978-9984-93-9 978-9984-9</nowiki> * [[Metamfetamīns]]: <nowiki>ziņa|dzimumdziņu]].<ref name="</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>1-59385-174-X">{{Grāmatas atsa</nowiki> * [[ISBN]]: <nowiki>[[Attēls:EAN-13-</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki>-13.svg|thumb|13 ciparus garai</nowiki>, <nowiki>13.svg|thumb|13 ciparus garais</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> [[svītrkods]]]] '''Starptauti</nowiki>, <nowiki>tional Standard Book Number}},</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki>) ir unikāls [[grāmata|grāmatu</nowiki>, <nowiki>ptautisks identifikatornumurs.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> ir veidots, vadoties pēc 9 ci</nowiki>, <nowiki>a Gordons Fosters 1960. gados.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> sistēmu lieto vairāk nekā 150</nowiki>, <nowiki>{Wikidata property |1=P957 |2=</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki>-10 }} {{Wikidata property |1=</nowiki>, <nowiki>{Wikidata property |1=P212 |2=</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki>-13 }} * [http://dom.lndb.lv/d</nowiki>, <nowiki>db.lv/data/obj/file/162626.pdf</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> rokasgrāmata] {{literatūra-a</nowiki> * [[Horvāti]]: <nowiki>f diasporas''], 2005. gads, [[</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki>]] 0306483211, 76.lpp — ''"It </nowiki> * [[Benzodiazepīni]]: <nowiki>epāms]] 1963. gadā.<ref name="</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>0-19-517668-5">{{cite book|aut</nowiki> * [[Parastais vilnītis]]: <nowiki>ity Press of Kentucky. p. 107.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-8131-9039-6.</ref> Sep</nowiki>, <nowiki> University of Michigan Press.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-472-08440-1.</ref> == </nowiki>, <nowiki>d Services Canada. pp. 275—76.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-88902-977-4</ref> == A</nowiki>, <nowiki>Zvaigzne ABC, 2004., 153. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-37-648-6.</ref> Sastopam</nowiki>, <nowiki>'”, Avots, 2003., 97.-98. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-757-05-6.</ref> Ilgstošā</nowiki>, <nowiki>: Non-wood Forest Products 17.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 92-5-105157-7.</ref> Bijušajā</nowiki>, <nowiki>ornia: Ten Speed Press. p. 73.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-89815-169-5.</ref> Kuk</nowiki>, <nowiki>gart, Germany: Thieme. p. 296.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-3-13-149591-4.</ref> Daž</nowiki>, <nowiki>s'', s. 98. Kirjayhtymä, 1985.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 951-26-2809-0</ref> bet Latvi</nowiki> * [[Jānis Stradiņš]]: <nowiki>a apgāds, 2009. —— 640 lpp. ——</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978—9984—824—13—0. == Litera</nowiki> * [[Alksnene]]: <nowiki>nge.'' Mykologia, Luzern 2005,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 3-85604-060-9, S. 98.</ref> </nowiki>, <nowiki> Zvaigzne ABC, 2004., 82. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-37-648-6.</ref> neēdamām</nowiki>, <nowiki>rganization of the UN. p. 135.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-92-5-105157-3.''</ref> A</nowiki> * [[Kārlis Hilperts]]: <nowiki>ck & Ruprecht, Göttingen 2015,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-3-525-36968-5, S. 263f.</</nowiki> * [[Sīvā bērzlape]]: <nowiki>Zvaigzne ABC, 2004., 160. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-37-648-6.</ref> ar ļoti </nowiki>, <nowiki>, UK: Oxford University Press.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0-19-910207-4.</ref> 1796. g</nowiki>, <nowiki>ornia: Ten Speed Press. p. 97.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-89815-169-5.</ref> == </nowiki>, <nowiki>ices Canada. pp. 221, 319—321.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0-88902-977-6.</ref> == Augš</nowiki>, <nowiki>stern Australia Press. p. 154.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-1-875560-80-6.</ref> == </nowiki>, <nowiki>'”, Avots, 2003., 92.-94. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-757-05-6.</ref><ref>[htt</nowiki>, <nowiki>rganization of the UN. p. 135.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-92-5-105157-3.</ref> Sēn</nowiki> * [[Vadībzinība]]: <nowiki>ja.LIF. 2018. 487 lpp.<nowiki></nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> 978-9934-8413-3-0</nowiki>. </nowiki> * [[Priekšdziedzeris]]: <nowiki>stoloģija. Jurijs Markovs. '''</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki>''' 978-9984-716-76-3 '''Izdev</nowiki> * [[Cūku pienaine]]: <nowiki>orthern Europe. Band 2). 1998,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 87-983581-4-6, S. 80—81</ref></nowiki>, <nowiki>linge. Mykologia, Luzern 2005,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 3-85604-060-9, S. 70.</ref> </nowiki> * [[Kailā mietene]]: <nowiki>ndsworth, UK: Penguin. p. 121.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0-14-063005-8.</ref> == Apra</nowiki>, <nowiki> Zvaigzne ABC, 2004., 58. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-37-648-6.</ref> skābās a</nowiki>, <nowiki>York: Alfred A. Knopf. p. 671.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-394-51992-0.</ref> Eir</nowiki>, <nowiki>gne, Germany: Könemann. p. 35.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 3-8331-1239-5.</ref> Sasnied</nowiki>, <nowiki>eeman and Company. pp. 382–84.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0-7167-2600-9.</ref>, taču 19</nowiki>, <nowiki>k: Springer, 1987. — С. 394. —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0-442-21084-1.</ref> Tā kā m</nowiki>, <nowiki>И., Кощеев А. К., Кощеев А. А.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 5-89676-071-X</ref> Mietenes </nowiki>, <nowiki> Wolfe Publishing. pp. 126-29.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0-7234-1576-5.</ref> Viens no</nowiki> * [[Mediju konverģence]]: <nowiki>l=https://archive.org/details/</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>_9780814742815|last=Jenkins|fi</nowiki>, <nowiki>=[https://archive.org/details/</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>_9780814742815/page/4 4]-10}}<</nowiki> * [[Parastā bisīte]]: <nowiki>Zvaigzne ABC, 2004., 282. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-37-648-6.</ref> * '''[[B</nowiki> * [[Porcelāna tintene]]: <nowiki> Zvaigzne ABC, 2004., 39. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-37-648-6.</ref> tai skai</nowiki> * [[Plātņžauņi]]: <nowiki>h, Yale University. pp. 64–65.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> B000J0D9X6.</ref> == Evolūci</nowiki> * [[Cilmes šūna]]: <nowiki>brija cilmes šūnām.<ref name="</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>981-256-126-9"> {{cite book |e</nowiki> * [[Padomju kaujinieki Latvijā]]: <nowiki>tledge, 2019), pp. 96-119. '''</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki>-13:''' 978-1138612945 == Ārē</nowiki> * [[Valentīns Mazzālītis]]: <nowiki>ielais liktenis. 2018. 78.lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9934=8413-2-3. {{Refend}}</nowiki> * [[Tomāšs Gariks Masariks]]: <nowiki>ratic Movement, Prague), 2019,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-80-87173-47-3, pages 5 - </nowiki> * [[Sociālais tīkls]]: <nowiki>ersity Press.|year=1994.|isbn=</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> 9780521387071.|location=|page</nowiki> * [[Purva bruņurupucis]]: <nowiki>skā biedrība, Daugavpils: 104.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9984-39-430-5</ref><ref>[</nowiki> * [[Draudzes novads]]: <nowiki>Zariņa fonds, Melnburna. 1986.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0959589163 10. lpp.</ref>. Ša</nowiki> * [[Kubas raķešu krīze]]: <nowiki>тво Астрель», 2003. — 778 с. —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 5–271–05709–7.</ref> un tika </nowiki>, <nowiki>.'' New York: Alfred A. Knopf.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-1-4000-4358-3.</ref> 2002</nowiki> * [[Lupīnas]]: <nowiki>itute of Plant Industry, 2002,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 5-86741-034-X ; 468 pages.] *</nowiki> * [[Mušmires]]: <nowiki>rganization of the UN. p. 135.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-92-5-105157-3.</ref> ''[</nowiki>, <nowiki> York: WH Freeman and Company.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-7167-2600-5.</ref> Pie </nowiki>, <nowiki>Boca Raton: CRC Press. p. 269.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-8493-0194-0. OCLC 29913</nowiki> * [[Pienaiņu ģints]]: <nowiki>AB International. pp. 317–318.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-85199-827-5.</ref><ref </nowiki>, <nowiki>lo, NY: Firefly Books. p. 122.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-1-55407-651-2.</ref><ref </nowiki>, <nowiki> Zvaigzne ABC, 2004., 82. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-37-648-6.</ref> == Ats</nowiki> * [[Priežu rudmiese]]: <nowiki>. London: Cassell Ltd. p. 883.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0-304-52257-0.</ref> 1821. ga</nowiki>, <nowiki>Zvaigzne ABC, 2004., 117. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-37-648-6.</ref> īpaši ri</nowiki> * [[Egļu rudmiese]]: <nowiki>. London: Cassell Ltd. p. 883.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0-304-52257-0.</ref><ref>Gena</nowiki>, <nowiki>mburg, Germany: Nikol. p. 204.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-3-937872-16-2.</ref> Šis </nowiki>, <nowiki>Zvaigzne ABC, 2004., 117. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-37-648-6.</ref> * '''[[B</nowiki> * [[Historia Lettica]]: <nowiki>ers = | isbn = | </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' isbn'''</span><nowiki>2 = | isbn3 = | </nowiki>, <nowiki>bn = | isbn2 = | </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' isbn'''</span><nowiki>3 = | isbn4 = | </nowiki>, <nowiki>n2 = | isbn3 = | </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' isbn'''</span><nowiki>4 = | isbn5 = | </nowiki>, <nowiki>n3 = | isbn4 = | </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' isbn'''</span><nowiki>5 = | oclc = | </nowiki> * [[Uliss]]: <nowiki>ers = | isbn = | </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' isbn'''</span><nowiki>2 = | isbn3 = <!--</nowiki>, <nowiki>sbn = | isbn2 = | </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' isbn'''</span><nowiki>3 = <!-- var tikt ievietoti l</nowiki>, <nowiki><!-- var tikt ievietoti līdz 6</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> numuriem --> | izdevum</nowiki> * [[Darela savvaļas parks]]: <nowiki>erCollins''Publishers''. 1999.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-00-638730-5 * Ai-ai un </nowiki>, <nowiki>Džeralds Darels. Nordik. 2002.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-675-63-7 * Šķirsta jubil</nowiki>, <nowiki>Džeralds Darels. Nordik. 2003.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-751-12-0 * The Durrell G</nowiki> * [[Vija Vētra]]: <nowiki>un dvēsele. Rīga: Atēna, 2001.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984635643 * [[Lija Brīdaka]]</nowiki> * [[Raunda]]: <nowiki> T & AD Poyser, London. 2008.—</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> 978-0-7136-6544-4.</ref> ===</nowiki>, <nowiki>lan Grihault. Mauritius. 2005.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 99903-38-15-9 * Lost Land of </nowiki>, <nowiki>. T & AD Poyser. London. 2008.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-7136-6544-4. * Augu ģeo</nowiki>, <nowiki>is. Apgāds Zvaigzne ABC, 2009.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9934-0-0829-0 * The Nativ</nowiki>, <nowiki>oundation. Third edition 2014.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-99949-38-02-5 == Ārējās </nowiki> * [[Sarkanais pūķis (romāns)]]: <nowiki>ers = | isbn = | </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' isbn'''</span><nowiki>2 = | isbn3 = | </nowiki>, <nowiki>sbn = | isbn2 = | </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' isbn'''</span><nowiki>3 = | izdevums = | </nowiki> * [[Dzeloņcūku infrakārta]]: <nowiki> Press New York, New York, USA</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki>/ISSN 0-231-11012-X Hystricogn</nowiki> * [[Ūpis]]: <nowiki>ty of Chicago Press. 231pages.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> ,</ref> Otra nozīmīga grupa, </nowiki> * [[Deivids Frosts]]: <nowiki>= https://archive.org/details/</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>_9781586485191 | publisher = P</nowiki> * [[Mušu valdnieks]]: <nowiki>u valodā) | isbn =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0-571-05686-5 | oclc </nowiki> * [[Somijas pilsoņu karš]]: <nowiki>o.|isbn=1-85065-528-6.|ignore-</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>-error=true}} * {{Citation|las</nowiki>, <nowiki>OY|isbn=951-0-27911-0.|ignore-</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>-error=true}} * {{Citation|las</nowiki>, <nowiki>ISBN|0-297-99542-1}}''|ignore-</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>-error=true}}. * {{Citation|la</nowiki>, <nowiki>ISBN|0-8166-0905-5}}''|ignore-</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>-error=true}}. === Somiski ==</nowiki>, <nowiki>om|isbn=951-0-20174-X.|ignore-</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>-error=true}} * {{Citation|las</nowiki>, <nowiki>r=|isbn=951-37-1532-9.|ignore-</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>-error=true}} * Haapala, Pertt</nowiki>, <nowiki>-071-0, 951-859-072-9.|ignore-</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>-error=true}} * {{Citation|las</nowiki>, <nowiki>r=|isbn=951-746-651-X.|ignore-</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>-error=true}} * {{Citation|las</nowiki>, <nowiki>us|isbn=951-20-7051-0.|ignore-</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>-error=true}} * Tikka, Marko (</nowiki>, <nowiki>1828-1, 951-26-2022-7.|ignore-</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>-error=true}} * {{Citation|las</nowiki>, <nowiki>OY|isbn=951-0-23228-9.|ignore-</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>-error=true}} * Vares, Vesa (2</nowiki>, <nowiki>04|isbn=952-5354-52-0.|ignore-</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>-error=true}} * Westerlund, La</nowiki>, <nowiki>öm|isbn=951-0-13745-6.|ignore-</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>-error=true}} * {{Citation|las</nowiki>, <nowiki>OY|isbn=951-0-18897-2.|ignore-</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>-error=true}} * {{Citation|las</nowiki> * [[Cēsu pilsmuiža]]: <nowiki>blisher=Jumava|year=2004|isbn=</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki>9984-05-759-3|location=Rīga|pa</nowiki> * [[Jurijs Jurovskis]]: <nowiki>ers Ščerbinskis, Nordik, 1998,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984510220, 94 pages, p. 46]<</nowiki> * [[Mečislavs Centneršvērs]]: <nowiki>s, 2000. — 29. lpp. — <nowiki></nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> 0-8101-1728-2</nowiki>. — <no</nowiki>, <nowiki>01-1728-2</nowiki>. — <nowiki></nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> 0-8101-1729-0</nowiki>.</ref></nowiki> * [[Zudušais simbols]]: <nowiki>tie vāki) | isbn =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9984-35-495-8 | oclc </nowiki> * [[Vjerhņadzvinskas rajons]]: <nowiki>1. А—К. — С. 13—14. — 496 с. —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-985-11-0354-2.</ref> == </nowiki> * [[Rase (cilvēku klasifikācija)]]: <nowiki>edia'' izdevumu (Čikāga, ASV).</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9780-7166-0111-1]] [[Attēls:T</nowiki>, <nowiki>SAGE Publications. pp. 1091—3.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-1-45-226586-5.</ref> Mūsd</nowiki> * [[Čārlzs Bukovskis]]: <nowiki>p://www.blacksparrowbooks.com/</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>.asp?isbn=0876859597 |title=Li</nowiki>, <nowiki>/http://blacksparrowbooks.com/</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>.asp?isbn=0876859597 |archived</nowiki> * [[ISSN]]: <nowiki>url=http://www.gs1.lv/ISSN_un_</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki>|title=ISSN un ISBN|publisher=</nowiki>, <nowiki>.lv/ISSN_un_ISBN|title=ISSN un</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki>|publisher=Gs1.lv|accessdate={</nowiki> * [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]: <nowiki>o_VDK-un-tas-piesegstrukturas_</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki>_978-9934-8587-7-2.pdf LIELAIS</nowiki> * [[Mikēnas]]: <nowiki>K: Cambridge University Press.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-521-29037-1.</ref><ref></nowiki>, <nowiki>ek.] Leiden and Boston: Brill.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9-00-417418-4.</ref> ==S</nowiki> * [[Raundas scinks]]: <nowiki>Mauritian Wildlife Foundation.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 98-999493802-5, page 15</ref></nowiki> * [[Inferno]]: <nowiki> 480 lpp. | isbn =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-385-53785-8 | oclc </nowiki> * [[Frankenšteins]]: <nowiki> isbn = <!-- N/A;</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki>s were not in use till 1966 --</nowiki> * [[Plastīdas]]: <nowiki>igzne ABC, 2015., 37.-38. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9934-0-1595-3.</ref> ==</nowiki>, <nowiki>is apgāds, 2016., 33.-40. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9934-18-091-0</ref> Dažād</nowiki>, <nowiki> apgāds, 2007., 115.—121. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9984-802-81-7</ref> [[Hr</nowiki>, <nowiki> apgāds, 2007., 316.—317. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9984-802-81-7</ref> == A</nowiki> * [[Sarkanie tirānmušķērāji]]: <nowiki>don: Christopher Helm. p. 326.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-1-4081-2501-4.</ref> == </nowiki> * [[Parastais krupis]]: <nowiki>des vēstis, 2005. 10.-15. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-19-671-2</ref> [[Galva]]</nowiki>, <nowiki>ga : Zvaigzne, 1990. 267. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 5-405-00114-7</ref> Pēc metam</nowiki> * [[Iekļaujošā izglītība]]: <nowiki>ад: "Учитель", 2014. — 95 с. —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9785705728237.</ref> * "Integ</nowiki> * [[Šaha etīde]]: <nowiki> Latvijā, Dombrovskis A.,1961,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> </ref> --> * analītiskās etīd</nowiki>, <nowiki> Бондаренко Ф.С., 7.-19. lpp.,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki></ref> Līdz 19. gadsimta vidum</nowiki>, <nowiki>ijā, sast. A. Virtmanis ,1992,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki></ref> * [[Kārlis Bētiņš]] (18</nowiki> * [[Holocēna termālais maksimums]]: <nowiki>nmark: Narayana Press. p. 124.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-87-990078-0-6.</ref><ref></nowiki> * [[Brands]]: <nowiki>ers = | isbn = | </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' isbn'''</span><nowiki>2 = | isbn3 = <!--</nowiki>, <nowiki>sbn = | isbn2 = | </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' isbn'''</span><nowiki>3 = <!-- var tikt ievietoti l</nowiki>, <nowiki><!-- var tikt ievietoti līdz 6</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> numuriem --> | izdevum</nowiki> * [[Paneru seņūnija]]: <nowiki>://books.google.com/books?vid=</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki>0300108532&id=ZNI79jJnsOoC&pg=</nowiki> * [[Zlēkas]]: <nowiki>īga, 2015. -- 31 lpp. <nowiki></nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> 998-487-9888</nowiki>. [[Lai</nowiki> * [[Aivars Ikšelis]]: <nowiki>škara. Stalkers A IK, <nowiki></nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> 978-9934-86-731-6</nowiki>, R</nowiki> * [[Kosmiskie ātrumi]]: <nowiki>eton University Press. p. 240.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-1-4008-3909-4.</ref> Otr</nowiki> * [[Nacionālā civilās aviācijas skola]]: <nowiki>.'', 2020, [[Amazon]], 51p., (</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> 9798637449200), p. 10 * Nicol</nowiki> * [[Jānis Mileika (1936—2010)]]: <nowiki>0 (izdevējs Jurijs Agafonovs),</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9934-23-235-0 {{DEFAULTS</nowiki> * [[Jāņa Mileikas piemiņas turnīrs]]: <nowiki>0 (izdevējs Jurijs Agafonovs),</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9934-23-235-0 == Ārējās </nowiki> * [[Sicīliešu gambīts]]: <nowiki>l=https://archive.org/details/</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>_9785271162589 |last=А. А. Мац</nowiki>, <nowiki>=[https://archive.org/details/</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>_9785271162589/page/n91 92] |p</nowiki> * [[Kortizols]]: <nowiki>āte, 2013. 1013. lpp. <nowiki></nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> 978-9984-793-28-3</nowiki>.</</nowiki> * [[Animāciju datubāze]]: <nowiki> Vladimír Marík, 1994 <nowiki></nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> 3-540-57234-1</nowiki> pages </nowiki>, <nowiki>by Ido A. Iurgel 2009 <nowiki></nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> 3-642-10642-0</nowiki> pages </nowiki>, <nowiki>eiro, Brazil, October 20, 2007</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> pages58-72</ref> Citi piemēr</nowiki>, <nowiki>raia Raupp Musse 2007 <nowiki></nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> 1-84628-824-X</nowiki> pages </nowiki> * [[Virtuālā tūre]]: <nowiki>s in Museums and Archaeology -</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0-86159-114-3</ref> == Izvei</nowiki> * [[Almandīns]]: <nowiki>ublishers.com/book.php?method=</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki>&book=1599423162], Universal P</nowiki> * [[Tangrams]]: <nowiki>espējams atrisināt.<ref name="</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>0-486-29225-8">{{cite book|aut</nowiki>, <nowiki>307/2303340}}</ref><ref name="</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>0-486-21483-4">{{cite book |au</nowiki> * [[Hipotalāms]]: <nowiki>.: Saunders/Elsevier. <nowiki></nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> 978-1-4160-4574-8</nowiki>.</</nowiki> * [[Gregors Štrasers]]: <nowiki>= https://archive.org/details/</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>_9781594200045 | publisher = P</nowiki> * [[Šarlī Motē]]: <nowiki>?command=search&db=main.txt&eq</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>data=0224061178 |title=Extract</nowiki>, <nowiki>?command=search&db=main.txt&eq</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>data=0224061178 |archivedate={</nowiki> * [[Steinica gambīts]]: <nowiki>l=https://archive.org/details/</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>_9785271162589 |last=А. А. Мац</nowiki>, <nowiki>=[https://archive.org/details/</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>_9785271162589/page/n96 97] |p</nowiki>, <nowiki>l=https://archive.org/details/</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>_9785271162589 |last=А. А. Мац</nowiki>, <nowiki>=[https://archive.org/details/</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>_9785271162589/page/n44 45] |p</nowiki> * [[Jānis Bickis]]: <nowiki>1910 - 2020. Daugavpils, 2020.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9934-8576-6-9 == Atsauce</nowiki> * [[Ivars Veits]]: <nowiki>gel-Buchverlag Würzburg, 2012,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978: 3-3-8343-3282-0, 191 S. </nowiki> * [[Kontrolcipars]]: <nowiki>is grāmatas standartnumurs]] (</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki>) * Trešais un ceturtais cipar</nowiki> * [[Rīkanu strauts]]: <nowiki>, "Preses nams", 1998. 5. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-00-312-4</ref> Izteka —</nowiki> * [[Roja (Abavas pieteka)]]: <nowiki> "Preses nams", 1998. 11. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-00-312-4</ref> Ietek Aba</nowiki> * [[Zanthoxylum fagara]]: <nowiki>dae exclusive of Bruchinae)''.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki>-10 0972608737</ref> <ref nam</nowiki> * [[Maķedonijas vēsture]]: <nowiki>ks?id=SB1OrH8iZtcC&lpg=PP1&dq=</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>%3A186064841X&pg=PA41#v=snippe</nowiki> * [[Kapitāls (grāmata)]]: <nowiki>ers = | isbn = | </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' isbn'''</span><nowiki>2 = | isbn3 = <!--</nowiki>, <nowiki>sbn = | isbn2 = | </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' isbn'''</span><nowiki>3 = <!-- var tikt ievietoti l</nowiki>, <nowiki><!-- var tikt ievietoti līdz 6</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> numuriem --> | izdevum</nowiki> * [[Industrializācija]]: <nowiki>.com/books?id=lZS7OXZUsnMC&dq=</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>:0906321271]</ref> BRICS valst</nowiki> * [[Iuri Akobia]]: <nowiki>, Georgia |language=en |isbn=</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9941-22-158-3 |page= |pag</nowiki>, <nowiki>, Georgia |language=en |isbn=</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9941-22-158-3 |page= |pag</nowiki> * [[Franss Gunnars Bengtsons]]: <nowiki>s pūķis (Franss G. Bengtsons),</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki>10: 5410009541, ISBN13: 978541</nowiki>, <nowiki>engtsons), ISBN10: 5410009541,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki>13: 9785410009546, Izdeva: Lie</nowiki> * [[Virsmaktīvas vielas]]: <nowiki>CChem {{grāmatas atsauce|isbn=</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> 978-1-4613-6633-1|title= Hand</nowiki> * [[Talīts]]: <nowiki>a, 2008. – 214 lpp. – 172.lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki>: 978-9984-39-571-5''</ref> S</nowiki> * [[Pašsakārtošanās]]: <nowiki>s Together". Chapman&Hall/CRC,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki>: 1-58488-687-0 </ref> Ilustr</nowiki> * [[Kropļojumnovērses filtrs]]: <nowiki>://books.google.com/books?vid=</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki>0240515900&id=wsxk03-gceUC&pg=</nowiki>, <nowiki>://books.google.com/books?vid=</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki>0824707702&id=E45MTZn17gEC&pg=</nowiki> * [[Fraternitas Rusticana]]: <nowiki>s Ščerbinskis, Valdis Veilands</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9789984399850, izdevējs Prezi</nowiki> * [[Monpensjē hercogiene Anna Marija]]: <nowiki> Chicago Press, 2008, <nowiki></nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> 0-226-11638-7</nowiki> * Fras</nowiki>, <nowiki> Books, London, 2006, <nowiki></nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> 0-7538-2293-8</nowiki> * Mitf</nowiki>, <nowiki>ishing, London, 1966, <nowiki></nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> 0-14-023967-7</nowiki> * Pitt</nowiki>, <nowiki>iversity Press, 2000, <nowiki></nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> 0-8018-6466-6</nowiki>. * Sac</nowiki> * [[Ceļošana laikā]]: <nowiki>l=https://archive.org/details/</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>_9780879109943|publisher=Limel</nowiki> * [[Bērzaunes draudzes novads]]: <nowiki>ure 1290—1500”. Daugava, 1997.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984531503 27. lpp.</ref> [[L</nowiki> * [[Cesvaines draudzes novads]]: <nowiki>ure 1290—1500”. Daugava, 1997.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki>: 9984531503 27. lpp.</ref> [[</nowiki> * [[Zīda nams]]: <nowiki> =978-9934-0-2936-3 | </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>_note = | oclc </nowiki> * [[Daleki]]: <nowiki>m/?id=0pRGjVGtUvwC&lpg=PP1&dq=</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>%3A019215964X&pg=PA422#v=onepa</nowiki> * [[20 000 ljē pa jūras dzelmi]]: <nowiki>ers = | isbn = | </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' isbn'''</span><nowiki>2 = | isbn3 = <!--</nowiki>, <nowiki>sbn = | isbn2 = | </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' isbn'''</span><nowiki>3 = <!-- var tikt ievietoti l</nowiki>, <nowiki><!-- var tikt ievietoti līdz 6</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> numuriem --> | izdevum</nowiki> * [[Bihoveca hronika]]: <nowiki>://books.google.com/books?vid=</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki>052145011X&id=i4hpVJ51y4oC&pg=</nowiki> * [[Makellums]]: <nowiki>т», 2004. — С. 339. — 624 с. —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 985-13-1842-6.</ref>. == Noz</nowiki> * [[Pinokio piedzīvojumi]]: <nowiki>ers = | isbn = | </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' isbn'''</span><nowiki>2 = | isbn3 = <!--</nowiki>, <nowiki>sbn = | isbn2 = | </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' isbn'''</span><nowiki>3 = <!-- var tikt ievietoti l</nowiki>, <nowiki><!-- var tikt ievietoti līdz 6</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> numuriem --> | izdevum</nowiki> * [[Aleksandrijas Filons]]: <nowiki>id=SPvsph6TNYAC&dq=editions%3A</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki>9023227131 |title=Philo in Ear</nowiki> * [[Hamiltona varde]]: <nowiki>ment of Conservation. <nowiki></nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> 9780478226973</nowiki>. Retri</nowiki> * [[Lietus, tvaiks un ātrums]]: <nowiki>://books.google.com/books?vid=</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki>0773517472&id=uxroHjm2QAIC&pg=</nowiki> * [[Konsekvenciālisms]]: <nowiki>ord University Press. <nowiki></nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> 978-0-19-875163-2</nowiki>.</</nowiki> * [[Gabrova]]: <nowiki>aces Publishing. 2012. p. 135.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9780982261996.]</ref> Apmēram</nowiki>, <nowiki>York: Springer Verlag. p. 179.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 3-540-00238-3.]</ref> Par god</nowiki> * [[Džungļu grāmata]]: <nowiki>ers = | isbn = | </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' isbn'''</span><nowiki>2 = | isbn3 = <!--</nowiki>, <nowiki>sbn = | isbn2 = | </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' isbn'''</span><nowiki>3 = <!-- var tikt ievietoti l</nowiki>, <nowiki><!-- var tikt ievietoti līdz 6</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> numuriem --> | izdevum</nowiki> * [[Pazemes ūdeņi]]: <nowiki>Litres, 2018-12-20. — 638 с. —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-5-04-119548-9.</ref> * po</nowiki> * [[Tukuma vēsture]]: <nowiki>ublisher=Atēna|year=1996|isbn=</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> 9984-9164-1-3|last=V. Zīverte</nowiki> * [[Svjatoslavs Rihters]]: <nowiki>a", Neva Editions, 2015, p.50.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978 2 3505 5192 0.</ref> Dzi</nowiki> * [[Speciālās aizņēmuma tiesības]]: <nowiki>ību centrs|location=Rīga|isbn=</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> 9984-609-01-4|page=56}}</ref></nowiki> * [[Ņasvižas pils]]: <nowiki>r=Полымя|location=Minska|isbn=</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> 5-345-00196-0|page=14, 15}}</</nowiki> * [[Chlamydia trachomatis]]: <nowiki>[http://jultika.oulu.fi/files/</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>9789526201535.pdf Epidemiology</nowiki> * [[Riteņdārzs]]: <nowiki>ība, [2013]. 533 lpp. <nowiki></nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> 9789984499642</nowiki>.[https</nowiki> * [[Maija Dambrova]]: <nowiki>haemia and reperfusion injury,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 91-554-4575. 2001. gadā zināt</nowiki> * [[Mušmiru dzimta]]: <nowiki> Halberstadt 2012, p. 292-293,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-3-440-13447-4</ref> == I</nowiki> * [[Scenogrāfija]]: <nowiki>ga: Avots, 2006. - 1211 lpp. -</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki>998475779X</ref> == Vēsturisk</nowiki> * [[Big Bang]]: <nowiki>d!]] .쌤앤파커스 (28 Janvāris 2009)</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 8992647603'' == Tūres == ''G</nowiki> * [[2.5D]]: <nowiki>tp://www.crcpress.com/product/</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>/9781466501898 |location=New Y</nowiki> * [[Bitkarte]]: <nowiki>isher=Laxmi Publications|isbn=</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> 81-7008-185-8|page=93|accessd</nowiki> * [[Osvalds Joksts]]: <nowiki>s darījumos / 1999. — 161.lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki>10: 9984655849, ISBN13: 978998</nowiki>, <nowiki>— 161.lpp. ISBN10: 9984655849,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki>13: 9789984655840.<ref name="a</nowiki>, <nowiki>aizsardzība / 2002. — 135 lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki>10: 9984193071, ISBN13: 978998</nowiki>, <nowiki>— 135 lpp. ISBN10: 9984193071,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki>13: 9789984193076.<ref name="a</nowiki>, <nowiki>īga : Turība, 2003. — 215 lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki>10: 9984728676, ISBN13: 978998</nowiki>, <nowiki>— 215 lpp. ISBN10: 9984728676,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki>13: 9789984728674.<ref name="a</nowiki>, <nowiki>īga : Multineo, 2006. 240 lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki>10: 9984985539, ISBN13: 978998</nowiki>, <nowiki>. 240 lpp. ISBN10: 9984985539,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki>13: 9789984985534.<ref name="a</nowiki>, <nowiki> : Drukātava, 2011. — 144 lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki>10: 9984853365, ISBN13: 978998</nowiki>, <nowiki>— 144 lpp. ISBN10: 9984853365,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki>13: 9789984853369.<ref name="a</nowiki> * [[22.11.1963]]: <nowiki> = | isbn =</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9934-0-4719-0 | oclc </nowiki> * [[Šunmjo Masuno]]: <nowiki>s://www.worldcat.org/search?q=</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>%3A4620906360|date=2003|publis</nowiki> * [[Krievu lamuvārdi]]: <nowiki>VIII, III grāmata, VI nodaļa —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 5-8138-0374-2.</ref></blockqu</nowiki> * [[Plēkšņu kvieši]]: <nowiki>://books.google.com/books?vid=</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki>3540429395&id=NRMdXx8fC8kC&dq=</nowiki> * [[Minimālā alga]]: <nowiki>o.uk/books?id=EZXStcdlFG8C&dq=</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>:0906321220]</ref> * Tas sāp m</nowiki> * [[Nabassaites asinis]]: <nowiki> nabassaites asiņu.<ref name="</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>012-348-776-5"> {{Grāmatas ats</nowiki> * [[Beiesa teorēma]]: <nowiki>ess, 2005. — 555 p. — <nowiki></nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> 978-0-521-28414-1</nowiki>. *</nowiki> * [[Andrāšs Šifs]]: <nowiki>a", Neva Editions, 2015, p.51.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978 2 3505 5192 0.</ref> visā</nowiki> * [[Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta]]: <nowiki>ers = | isbn = | </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' isbn'''</span><nowiki>2 = | isbn3 = <!--</nowiki>, <nowiki>sbn = | isbn2 = | </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' isbn'''</span><nowiki>3 = <!-- var tikt ievietoti l</nowiki>, <nowiki><!-- var tikt ievietoti līdz 6</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> numuriem --> | izdevum</nowiki> * [[Mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas katedra]]: <nowiki>iskā Universitāte, 2002. gads,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki>13 9789934101090.</ref> bet 20</nowiki> * [[Karmena (novele)]]: <nowiki>ers = | isbn = | </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' isbn'''</span><nowiki>2 = | isbn3 = <!--</nowiki>, <nowiki>sbn = | isbn2 = | </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' isbn'''</span><nowiki>3 = <!-- var tikt ievietoti l</nowiki>, <nowiki><!-- var tikt ievietoti līdz 6</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> numuriem --> | izdevum</nowiki> * [[Aldis Daugavvanags]]: <nowiki>ovecojusi saite}} [[2008]], [[</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> 9789984800530]]</ref> == Ats</nowiki> * [[Koloīds]]: <nowiki>cular+and+Surface+Forces+1991+</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki>#v=onepage&q&f=false}}</ref><r</nowiki> * [[Maķedonijas Sieviešu antifašistiskā fronte]]: <nowiki>ducation''. Routledge. p. 283.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki>|0-415-17612-3.</ref> Vienlaik</nowiki>, <nowiki>University Press. pp. 296-300.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki>|978-963-7326-39-4.</ref> * M</nowiki> * [[Ukrainizācija]]: <nowiki>://books.google.com/books?vid=</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki>0231053525&id=DMoPXktGwiUC&pg=</nowiki> * [[Albānijas Nacionālā bibliotēka]]: <nowiki>ikāciju centrā, nacionālajā [[</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki>]] aģentūrā un ir vienīgais sp</nowiki> * [[Viktors Guščins]]: <nowiki>льной розни, 2007. (krieviski)</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9984-39-165-6 * Вторая ми</nowiki>, <nowiki>ледований, 2013; {{krieviski}}</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9984-49-787-7 * Latvia 19</nowiki>, <nowiki>1991. Riga. 2017. {{en ikona}}</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9934-8540-0-2; Book 2. Fr</nowiki>, <nowiki>racy. Riga. 2017. {{en ikona}}</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9934-8540-1-9; Book 3. Fo</nowiki>, <nowiki>tvia. Riga. 2017. {{en ikona}}</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9934-8540-2-6 * Вторая ми</nowiki>, <nowiki>сследований, 2019. (krieviski)</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9934-8540-4-0 === Par Je</nowiki>, <nowiki>а до герцога Якоба (1642—1682)</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9934-8540-3-3 *** Книга 2</nowiki>, <nowiki>я Петра I. XVI век — 1697 год.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9934-8540-6-4 *** Книга 3</nowiki>, <nowiki> её последствия, 1700—1730 гг.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9934-8540-3-3 ** Часть вт</nowiki>, <nowiki>Митаве. Первая половина XIX в.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9789934902406 *** Книга 5. Из</nowiki>, <nowiki>и Елгавского дворца. 1795—1917</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9789934902420 ** Часть четвер</nowiki>, <nowiki>(29 июня 1941 — 31 июля 1944).</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9934-8540-9-5 ** Книга 3.</nowiki>, <nowiki>ву: 28 июля—14 октября 1944 г.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9934-8540-5-7 *** Книга 4</nowiki>, <nowiki>анавливали" Елгаву. 1944—1965.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9789934902413 == Atsauces ==</nowiki> * [[10BASE-5]]: <nowiki> сетей, «МИФИ», 2005, <nowiki></nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> 978-5-9556-0032-1</nowiki> [</nowiki> * [[Vikipēdija vienkāršajā angļu valodā]]: <nowiki>://books.google.com/books?vid=</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki>9781624883170&pg=PA34&redir_es</nowiki> * [[Aleksandrs Gapoņenko]]: <nowiki>1710—2010). Rīga: ИЕИ, 2010. —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9934-8113-2-6 (Baltijas k</nowiki>, <nowiki>ного бытия. Rīga: ИЕИ, 2012. —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9934-8113-3-3. * Этническ</nowiki>, <nowiki>кий период. Rīga: ИЕИ, 2013. —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9934-8113-5-7. Ethnic con</nowiki>, <nowiki>). Rīga: IES, 2013. — 276 p. —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9934-8113-6-4. * Prosecut</nowiki> * [[Marta Rinka]]: <nowiki>a, 2012. — 171 lpp. — <nowiki></nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> 9789984496368</nowiki>. == A</nowiki> * [[Spēļošana]]: <nowiki> Lincoln C. Cham, Switzerland.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> <bdi>9783319102085</bdi>. OCL</nowiki> * [[Datu biznesa modelis]]: <nowiki>l=https://archive.org/details/</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>_9780136016045 |publisher=Pren</nowiki>, <nowiki>=[https://archive.org/details/</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>_9780136016045/page/3 3] |edit</nowiki> * [[Dzidra Kuzmane]]: <nowiki>ecība Jumava: 2017, 112 lpp. (</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki>: 9789984389394) * "Man vārds </nowiki> * [[Stellera jūrasgovs]]: <nowiki>Academic Press. pp. 1104—1106.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-12-373553-9. OCLC 26271</nowiki>, <nowiki>ia: Stanford University Press.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-8047-2181-3. OCLC 87795</nowiki>, <nowiki>Washington Press. pp. 55, 144.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-295-98249-6. OCLC 49225</nowiki> * [[Japānas lauvronis]]: <nowiki>y Ocean. Island Press. p. 183.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-1-55963-974-3.</ref> == </nowiki> * [[Ziemeļu lauvronis]]: <nowiki>16/b978-0-12-373553-9.00083-3,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9780123735539</ref> Atšķirīb</nowiki> * [[Amerikas mūku roņi]]: <nowiki>arine Mammals. Academic Press.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-12-373553-9.</ref> == </nowiki>, <nowiki> in the Seas: Report volume 2.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-92-5-100512-5.</ref> Hava</nowiki> * [[Mūku roņi]]: <nowiki>arine Mammals. Academic Press.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-12-373553-9.</ref> == </nowiki> * [[Havaju mūku ronis]]: <nowiki>arine Mammals. Academic Press.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-12-373553-9.</ref> == </nowiki> * [[Koronavīrusu dzimta]]: <nowiki>Press, London, San Diego 2005,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0-12-249951-4. * A. M. Q. Kin</nowiki>, <nowiki>lsevier, Amsterdam u. a. 2012,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-12-384684-6, S. 806—828</nowiki>, <nowiki>erlag, Heidelberg/Berlin 2003,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 3-8274-1086-X, S. 214—226. =</nowiki> * [[Nidovīrusi]]: <nowiki> & Wilkins, Philadelphia 2007,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0-7817-6060-7. * C. M. Fauque</nowiki>, <nowiki>Press, London, San Diego 2005,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0-12-249951-4. * A. M. Q. Kin</nowiki>, <nowiki>lsevier, Amsterdam u. a. 2012,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-12-384684-6, S. 806–828</nowiki>, <nowiki>erlag, Heidelberg/Berlin 2003,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 3-8274-1086-X, S. 214–226. [</nowiki> * [[Ziloņroņi]]: <nowiki>arine Mammals. Academic Press.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-12-373553-9.</ref> Kamē</nowiki>, <nowiki>f.: Central Coast Press. 1999.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9780965877695. OCLC 44446823<</nowiki> * [[Ziemeļu ziloņronis]]: <nowiki>f California Press. pp. 29–48.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0520083646.</ref> Zinām</nowiki>, <nowiki>ica. Thunder Bay Press (2004),</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-1-59223-191-1.</ref> Mātī</nowiki> * [[Ribovīrusi]]: <nowiki> & Wilkins, Philadelphia 2007,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0-7817-6060-7. * C. M. Fauque</nowiki>, <nowiki>Press, London, San Diego 2005,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0-12-249951-4. * A. M. Q. Kin</nowiki>, <nowiki>lsevier, Amsterdam u. a. 2012,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-12-384684-6, S. 806–828</nowiki>, <nowiki>erlag, Heidelberg/Berlin 2003,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 3-8274-1086-X, S. 214–226. [</nowiki> * [[Dienvidu ziloņronis]]: <nowiki>lesex : Guinness Superlatives.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-85112-235-9.</ref> == </nowiki>, <nowiki>setts: Academic Press. p. 346.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-12-373553-9.</ref><ref </nowiki>, <nowiki>lesex : Guinness Superlatives.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-85112-235-9.</ref><ref></nowiki>, <nowiki>ds. New York: Sterling. p. 61.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-1-4027-5623-8.</ref> Liel</nowiki> * [[Vieglie metāli]]: <nowiki>alter de Gruyter, Berlin 2007,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-3-11-017770-1, S. 1141.</</nowiki> * [[Ļubļanas purva ritenis]]: <nowiki>ovenian edition). Založba ZRC.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-961-254-155-2. [[Kategor</nowiki> * [[Rudens bisīte]]: <nowiki>versity Press of Idaho. p. 73.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-89301-062-1.</ref> Nav </nowiki> * [[Ināra Turka]]: <nowiki>Lauksaimniecības universitāte.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9984-48-090-9 © B. 2013. </nowiki> * [[Karavastajas lagūna]]: <nowiki>Botime Toena, 2004., 161. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 99927-1-854-4</ref> [[Attēls:</nowiki> * [[Rumpuči]]: <nowiki> edition. Nikol, Hamburg 2005,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 3-937872-16-7 , p. 379 (repri</nowiki>, <nowiki>ty of Minnesota Press. p. 259.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0-8166-1407-5.</ref> daļa nav</nowiki> * [[Nīna Ēsmē]]: <nowiki>hvaste keskuse üllitised ; 8).</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9789985409046 == Skatīt arī </nowiki> * [[Ēģiptes tirgus]]: <nowiki>bul.'' W. W. Norton & Company.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-393-32014-5. == Ārējās</nowiki> * [[Muradimas ieleja]]: <nowiki>ая энциклопедия», 2015—2020. —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-5-88185-306-8.</ref> No a</nowiki> * [[Grodņas Vecā pils]]: <nowiki>2012. — С. 153—154. — 370 с. —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-93-61617-77-8.</ref> XX g</nowiki> * [[Apofiss (Stargate)]]: <nowiki>ess, 2005. — 308 с. — <nowiki></nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> 9781550227055</nowiki>. * Sta</nowiki>, <nowiki>ris, 2006. — 286 с. — <nowiki></nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> 9781845111830</nowiki>. * J. </nowiki> * [[Bulats Okudžava]]: <nowiki>одая гвардия, 2009. — 784 с. —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-5-235-03255-2.</ref> ===</nowiki> * [[Maķedonijas forele]]: <nowiki>cations Kottelat, Cornol 2007,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-2-8399-0298-4, p. 422.]</</nowiki> * [[Krokainais rumpucis]]: <nowiki>ty of Minnesota Press. p. 259.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0-8166-1407-5.</ref><ref>[htt</nowiki> * [[Defises karš]]: <nowiki>pad.'' [s.l.]: Academia, 1999.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 80-200-0752-0.</ref> Kaut a</nowiki> * [[Esperanto enciklopēdija]]: <nowiki>ers = | isbn = | </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' isbn'''</span><nowiki>2 = | isbn3 = <!--</nowiki>, <nowiki>sbn = | isbn2 = | </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' isbn'''</span><nowiki>3 = <!-- var tikt ievietoti l</nowiki>, <nowiki><!-- var tikt ievietoti līdz 6</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> numuriem --> | izdevum</nowiki> * [[Dobais rumpucis]]: <nowiki>: Ten Speed Press. pp. 815–16.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0-89815-169-4.</ref> * [[Ask</nowiki>, <nowiki> bound).'' Dorling Kindersley.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0-7513-1070-0.</ref><ref name</nowiki> * [[Melnais rumpucis]]: <nowiki>estcliffe Publishers. 51. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 1-56579-192-4.]</ref> Salīdzi</nowiki> * [[Tumšais rumpucis]]: <nowiki>Halberstadt 2001, pp. 668-669,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-3-440-14530-2</ref> Atras</nowiki>, <nowiki>erna, Viena 1980, pp. 346-347,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 3-405-12124-8</ref> turklāt p</nowiki>, <nowiki>Pan Macmillan, 2013. 360. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 1447264029, ISBN 978144726402</nowiki>, <nowiki>13. 360. lpp. ISBN 1447264029,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9781447264026</ref> == Līdzī</nowiki> * [[Reitings]]: <nowiki>ny: Druck und Bingdung. p. 3.]</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-3-640-57549-7.</ref> Kred</nowiki> * [[Amitābha]]: <nowiki>nāves.<ref>Pasaules reliģijas=</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-17-731-9(latviešu izd.)<</nowiki> * [[Ūdensaugi]]: <nowiki> LU Akadēmiskais apgāds, 2011.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9984-45-422-1</ref> == I</nowiki>, <nowiki>doi:10.1002/047147844x.sw2162,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9780471478447 |access-date=20</nowiki>, <nowiki>miskais apgāds, 2011. 79. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9934-18-052-1</ref> Šo aļ</nowiki>, <nowiki> W Junk Publishers, The Hague.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 90-6193-024-3.</ref> Ūdensaug</nowiki>, <nowiki>York: Oxford University Press.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9780199608942.</ref> Virsūde</nowiki>, <nowiki>s pārvalde, 2017. 92.-98. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9934-8590-5-2</ref> Iegr</nowiki>, <nowiki>: Zvaigzne ABC, 2009. 53. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9934-0-0829-0</ref> Brīv</nowiki> * [[Mikrofluīdika]]: <nowiki>ary applied mathematics |isbn=</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> 0-387-90819-6 |url=https://bo</nowiki> * [[Istra (pilsēta)]]: <nowiki>аф, 2012. — С. 170. — 504 с. —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-5-94881-151-2.</ref> Mūsd</nowiki> * [[Nikons (patriarhs)]]: <nowiki>ик, 2011. — 315 с. 4500 экз. —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-5-91796-004-3 * ''Каптере</nowiki>, <nowiki>ник статей). М.: Даръ, 2006 г.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 5-485-00069-X. * ''Пётр (Алек</nowiki>, <nowiki>ой истории РАН, 2010. — 253 с.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-5-8055-0217-1 * ''Севасть</nowiki>, <nowiki> Осипов ; 2004—2017, т. 23). —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-5-85270-360-6. * ''Суббот</nowiki> * [[Andžejs Sapkovskis]]: <nowiki>p://www.worldcat.org/search?q=</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>%3A0575083182|title=Blood of e</nowiki> * [[Raganis (koks)]]: <nowiki>Polski'', PWN, Warszawa, 2016,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-83-01-18438-4 * Krzysztof</nowiki>, <nowiki>a'', Wyd. DALPO, Poznań, 2014,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-83-61766-08-7 * Paweł Zar</nowiki>, <nowiki>w Państwowych, Warszawa, 2014,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-83-63895-16-7 * ''Szlakie</nowiki>, <nowiki>cja Turystyczna „LOTUR”, s. 9.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-83-930067-0-0. == Atsauc</nowiki> * [[Barteks]]: <nowiki>ndy Świętokrzyskie'' — 1996. —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 83-86953-07-1.</ref> Uz galv</nowiki>, <nowiki>Polski'', PWN, Warszawa, 2016,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-83-01-18438-4 * Krzysztof</nowiki>, <nowiki>a'', Wyd. DALPO, Poznań, 2014,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-83-61766-08-7 * Paweł Zar</nowiki>, <nowiki>w Państwowych, Warszawa, 2014,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-83-63895-16-7 * Cezary Pa</nowiki> * [[Edesa (Grieķija)]]: <nowiki>05. Holy Cross Orthodox Press,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9780917651663</ref> 4. gadsim</nowiki>, <nowiki>ателство „Марин Дринов“, 2005.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 954-430-787-7. pp. 170 - 172.</nowiki>, <nowiki>ord University Press. p. 2185.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-19-504652-6.</ref> 1019</nowiki>, <nowiki>: Aristoc Press, 101,102 & 91.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0-646-20462-9.</ref> Kopš 19</nowiki> * [[Serbijas egle]]: <nowiki>era.'' Koeltz Scientific Books</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 3-87429-298-3</ref> [[File:Pi</nowiki>, <nowiki> K. (1987). ''Conifers.'' Helm</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0-7470-2801-X.</ref><ref>Rush</nowiki>, <nowiki> Britain and Europe.'' Collins</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0-00-220013-9.</ref> Čiekuri </nowiki>, <nowiki>64—165. — 256 с. — 7500 экз. —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 3-489-60222-6.</ref> == Attē</nowiki> * [[Lejassorbu valoda]]: <nowiki>энциклопедия, 1990. — 685 с. —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 5-85270-031-2. |access-date={</nowiki>, <nowiki>amins Publishing. pp. 376–377.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9789027205872.]{{Novecojusi s</nowiki>, <nowiki>2001. — С. 112. — 110—115 с. —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 5-211-04448-7. |access-date={</nowiki>, <nowiki>'. — Praha: Karolinum, 2011. —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-80-246-1762-6.</ref>. Bu</nowiki>, <nowiki>ich, Bautzen: Domowina-Verlag,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 3-7420-1667-9 * Laver, John (</nowiki>, <nowiki>e: Cambridge University Press,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0-521-45655-X * Šewc-Schuster</nowiki>, <nowiki> York: Routledge, pp. 593–685,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9780415280785 * Zygis, Marzen</nowiki> * [[Ieguldījums]]: <nowiki>S. Nordik, 2005. 87.- 91. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-751-71-6.</ref> == Atsa</nowiki> * [[Moldovas pasts]]: <nowiki>1988. — 320 с. — 40 000 экз. —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 5-256-00175-2.</ref> === 20.</nowiki>, <nowiki>hişinău 2000. Editura Civitas.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9975-936-59-8 {{Commons categ</nowiki> * [[Alašas autonomija]]: <nowiki>й: А-И. — С. 60—61. — 716 с. —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 5—8402—0230—4.</ref> 1919. g</nowiki> * [[Kirgīzu Autonomā Sociālistiskā Padomju Republika (1920—1925)]]: <nowiki>Ц «Алаштану», 2010. — 390 с. —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9965-01-999-1. 43-51.lpp.</re</nowiki>, <nowiki>маты: Мектеп, 2013. — 296 с. —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-601-293-806-7.</ref> 192</nowiki>, <nowiki>аты: Атамұра, 2013. — 400 с. —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-601-282-746-0.</ref> == </nowiki> * [[Kazaku Autonomā Sociālistiskā Padomju Republika]]: <nowiki>ана», 2004. — Т. 1. — 560 с. —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9965-9389-7-0.</ref> vai pēc </nowiki>, <nowiki>ык: история Великого голода. —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9785040851355.]</ref> Vairāk </nowiki> * [[Ricas ezers]]: <nowiki>Геодезиздат, 1999. — С. 315. —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 5-86066-017-0. |access-date={</nowiki> * [[Burhards Kristofs fon Minihs]]: <nowiki>rendiensten.'' Oldenburg 2011.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-3-89995-797-6 * Ulrich Wi</nowiki> * [[Edgars Kramiņš]]: <nowiki>2019. — 319.lpp., att., tab. —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9934-20-332-9. |- |Runās</nowiki>, <nowiki>2016. — 624.lpp., att., tab. —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9934-543- 04-3. |- |Izaic</nowiki>, <nowiki>2005. — 688.lpp., att., tab. —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-766-61-6. |- |Studenta u</nowiki>, <nowiki>184. — 194. lpp., att., tab. —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-550—67—2. |- |The develo</nowiki>, <nowiki>— 106. — 112. p., fig., tab. —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9985—4—0415—7. |- |Studentu k</nowiki>, <nowiki> 294.lpp., att., diagr., tab.-</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-770-13-3. |- |Nogriezti</nowiki>, <nowiki>2002.g.- 134 — 149 lpp., att.-</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-9570-2-017. |- |Komunika</nowiki>, <nowiki>”, 1999.- 237 lpp., il, notis.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984 — 978 — 00 — 1. |- |Alek</nowiki> * [[Fantastiskā simfonija]]: <nowiki>89). {{ISBN|0-674-06778-9}} [[</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> (identifier)|ISBN]] [[Special</nowiki>, <nowiki>002. {{ISBN|0-19-866212-2}} [[</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> (identifier)|ISBN]] [[Special</nowiki>, <nowiki> {{ISBN|978-1-111-34202-9}} [[</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> (identifier)|ISBN]] [[Special</nowiki> * [[Kausa rumpucis]]: <nowiki>n, UK: Frances Lincoln. p. 52.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0-7112-2379-3.</ref> * [[Kāti</nowiki>, <nowiki>versity Press of Idaho. p. 74.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0-89301-062-6.</ref> == Augš</nowiki> * [[Kātkausa rumpucis]]: <nowiki>nation''. Warsaw: PWRiL, 1985.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 83-09-00714-0.</ref> un vācu</nowiki> * [[Plebānija]]: <nowiki>olska Sp. z o.o., 2007, s. 31.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-83-7526-400-5.</ref> un m</nowiki>, <nowiki>.: БелЭн., 2001. — 576 с.: іл.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 985-11-0198-2 (т. 12), ISBN 9</nowiki>, <nowiki>л. ISBN 985-11-0198-2 (т. 12),</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 985-11-0035-8.</ref><ref>[htt</nowiki> * [[Mitrofans Grekovs]]: <nowiki>1. С. 185—186. тираж 1000 экз.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-5-900948-17-1</ref> Viņa </nowiki> * [[Leons II]]: <nowiki> 476-752''. Routledge. p. 270.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9781317678175.</ref> Leons bi</nowiki> * [[Frītaunas vēsture]]: <nowiki>evolution'', BBC Books, 2005 (</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> 0-563-48709-7) p.363</ref> =</nowiki>, <nowiki>ton: Indiana University Press.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-253-21827-8.</ref> Atb</nowiki> * [[Ostindija]]: <nowiki>erpool University Press, 1994,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0-85323-229-6</ref> jo tika u</nowiki> * [[Artūrs Mēdlingers]]: <nowiki>pēdija, 1996. — 239 lpp. : il.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 5-89960-057-8 ISBN 5-89960-05</nowiki>, <nowiki> lpp. : il. ISBN 5-89960-057-8</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 5-89960-059-4</ref> <gallery</nowiki> * [[Dzeltenā celmene]]: <nowiki>Florida: CRC Press. pp. 37–38.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-90-5410-616-6.]</ref> * [</nowiki> * [[Aleksandrs Šmēlings]]: <nowiki> savienība, 2013. 120-125 lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9984-49-671-9. == Atsauc</nowiki> * [[Jeļena Skujiņa]]: <nowiki>9—397, 401, 404—407, 439, 443.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 5-901724-21-6, ISBN 978-5-901</nowiki>, <nowiki> 439, 443. ISBN 5-901724-21-6,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-5-901724-21-7. * ''Юбилей</nowiki>, <nowiki>' СПб., Первоцвет, 2007. С.51.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-5-903677-01-6. * ''Иванов</nowiki> * [[Gulbju krustakmens]]: <nowiki>: Avots, 1990, 65. - 66. lpp.,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 5—401—00017—0</ref> == Ārējā</nowiki> * [[Dažādvairodži]]: <nowiki>, 2016. — P. 26—29. — 752 p. —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-1-118-34233-6.</ref>: * k</nowiki>, <nowiki>ЛИБРОКОМ», 2009. — С. 75—76. —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-5-397-00675-0.</ref> * kā</nowiki> * [[Cibēnu upurakmens]]: <nowiki>: Avots, 1990, 32. - 33. lpp.,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 5—401—00017—0</ref> Netālu no</nowiki> * [[Anna Kovaļova]]: <nowiki> К-Ņ. — 2002. — 462 lpp. : il.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-00-331-0 {{autoritatīvā</nowiki> * [[Reinholds Rādemāhers]]: <nowiki>B, Stockholm, 1992, sidan 164.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 91-632-0013-9.</ref> Karalis </nowiki>, <nowiki> och guide. Bromma: Ordalaget.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 91-89086-02-3</ref> === Pēc </nowiki> * [[Kazimirs Ulrihs Bēlendorfs]]: <nowiki> Paul Haupt Verlag, Bern 1997,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 3-258-05728-1. * Casimir Ulri</nowiki>, <nowiki>troemfeld / Roter Stern, 2000.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 10: 3878776195; ISBN 13: 9783</nowiki>, <nowiki>rn, 2000. ISBN 10: 3878776195;</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 13: 9783878776192 (Bēlendorfa</nowiki> * [[Kurēns]]: <nowiki>ähne auf dem kurischen Haff ''</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 3-895-34160-6. * Hans Woede: </nowiki> * [[Konstantīns Jezovitovs]]: <nowiki>, 1998. — С. 382—383. — 576 с.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 985-11-0106-0. (baltkrieviski</nowiki> * [[Aldona (karaliene)]]: <nowiki>tutas. Vilnius: 2004, 40 lpp.,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 5-420-01535-8. {{lietuviski}}</nowiki>, <nowiki>University Press, 1994, p. 87.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9780521450119. == Atsauces =</nowiki> * [[Abe (krāteris)]]: <nowiki>l=https://archive.org/details/</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>_9780936389271}} * {{Tīmekļa a</nowiki> * [[Makstsēnes]]: <nowiki>, Avots, 2003., 137.-138. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-757-05-6.</ref><ref name</nowiki> * [[Pelēkā makstsēne]]: <nowiki>Zvaigzne ABC, 2004., 169. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-37-648-6.</ref> vecumā v</nowiki>, <nowiki>, Avots, 2003., 137.-138. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-757-05-6.</ref> Svaigā v</nowiki> * [[Paralēlās pasaules zinātniskajā fantastikā]]: <nowiki>М.: ACT, 2007. — с. 149—591. —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 5-17-043362-X, 9785170433629.</nowiki>, <nowiki>enwood Press, 2005. — 1395 pp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0-313-32950-8, ISBN 978-0-313</nowiki>, <nowiki>— 1395 pp. ISBN 0-313-32950-8,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-313-32950-0 * {{Grāmata</nowiki> * [[Edmunds no Verdes]]: <nowiki>s. Böhlau, Köln / Weimar 2017,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-3-412-50805-0, S. 367—369</nowiki> * [[Rutgers no Brigenejas]]: <nowiki>uncker & Humblot, Berlin 2001,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 3-428-10303-3, S. 318 {{auto</nowiki> * [[Ebots (krāteris)]]: <nowiki>l=https://archive.org/details/</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>_9780936389271}} * {{tīmekļa a</nowiki> * [[Heinrihs II Bāzedovs]]: <nowiki>änderter Nachdruck Lübeck 1978</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 3795005000, Nr. 563</ref> 148</nowiki> * [[Johans Georgs Zulcers]]: <nowiki>itale Bibliothek als Band 67,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 3-89853-467-7 * ''Cymbelline'</nowiki> * [[Dzeltenbrūnā makstsēne]]: <nowiki>Zvaigzne ABC, 2004., 100. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-37-648-6.</ref> Lapiņu š</nowiki>, <nowiki>es''”, Avots, 2003., 137. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-757-05-6.</ref> daudz re</nowiki> * [[Trama (mikoloģija)]]: <nowiki>jai un tās aušanai.<ref name="</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>0-398-06179-3">{{Grāmatas atsa</nowiki>, <nowiki> Zvaigzne ABC, 1998., 10. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-22-283-7.</ref> Reizēm š</nowiki> * [[1898. gada pasaules čempionāts svarcelšanā]]: <nowiki>— М., «Советский спорт», 2006.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 5-9718-0131-7 == Ārējās sait</nowiki> * [[Jirgens Ungerns-Šternbergs]]: <nowiki> Bd. 11). München: Beck, 1970,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 3-406-03094-7 (disertācija, 1</nowiki>, <nowiki> Bd. 23). München: Beck, 1975,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 3-406-04793-9 (habilitācijas </nowiki>, <nowiki>Frankfurt am Main: Lang, 2013,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-3-631-64167-5 * ''Die bal</nowiki>, <nowiki>. Bd. 4). Schwabe, Basel 2003,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 3-7965-1937-7 (mit Carsten Go</nowiki>, <nowiki>Bd. 232). München: Saur, 2006,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 3-598-77844-9. * ''Griechisch</nowiki>, <nowiki>66). Berlin: De Gruyter, 2009,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-3-11-020916-7. * ''Les ch</nowiki>, <nowiki> 7). Stuttgart: Steiner, 2017,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-3-515-11612-1. == Atsauc</nowiki> * [[Bihosava]]: <nowiki>: Apgāds Mansards. Gads: 2020.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9789934122408.</ref> Mūsdien</nowiki> * [[Rosica (Baltkrievija)]]: <nowiki>: Apgāds Mansards. Gads: 2020.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9789934122408.</ref> 1943. g</nowiki> * [[Andrejs Makajonaks]]: <nowiki>кий писатель, 1963. — 288 с. —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> ghhhg. * Макаёнок А.Е. Затюка</nowiki> * [[Ebstorfas karte]]: <nowiki>und Tafelband, Bielefeld 2001,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 3-89534-335-8. * Armin Wolf.</nowiki>, <nowiki> Winkler, München/Zürich 1986,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 3-7608-8903-4, Sp. 1534 f. * </nowiki> * [[Aškelona]]: <nowiki>Yale University Press. p. 331.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0300145243</ref> Izraēlas</nowiki>, <nowiki>vard University Press. p. 172.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9780674039599</ref> 1951.-195</nowiki>, <nowiki>.] InterVarsity Press. p. 385.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-8308-2568-4.</ref> Tiek</nowiki>, <nowiki>nburgh/9781474460965.001.0001.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9781474460965.</ref> (Saskaņā</nowiki>, <nowiki>University Press. pp. 193—194.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0-521-59984-9.</ref> Britu ma</nowiki>, <nowiki>rendon Press, Oxford, in 1994,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0-19-827929-9.</ref> Apmēram </nowiki> * [[Pamira trakts]]: <nowiki>икл., 1991. — Т. 2. — 768 с. —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 5-85270-044-4.</ref> rietumu </nowiki> * [[Bēnes muiža]]: <nowiki>ava, 2020. 154 lpp. — <nowiki></nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> 978-993-4893-001</nowiki>. =</nowiki> * [[Brioloģija]]: <nowiki> : Norden AB, 2001. 114. lpp.,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-9383-5-2</ref> — [[botān</nowiki> * [[100VG-AnyLan]]: <nowiki>l=https://archive.org/details/</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>_5804601334|last=Олифер|first=</nowiki>, <nowiki>=[https://archive.org/details/</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>_5804601334/page/n346 347]|fir</nowiki> * [[Hromoplasti]]: <nowiki>iskais apgāds, 2016., 36. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9934-18-091-0</ref> Rude</nowiki> * [[Virtuālais asistents]]: <nowiki> 140, 205—244. hdl:1887/11951.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-596-00712-6. Retrieved </nowiki> * [[Vadības bloks]]: <nowiki>., revised.'' Morgan Kaufmann.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-12-374750-1.</ref> Vad</nowiki> * [[Smailā stiklene]]: <nowiki>ooms I. Ulmer, Stuttgart 2001,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 3-8001-3536-1</ref> Iespējams</nowiki>, <nowiki>' New York, New York: Penguin.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-14-063006-0.</ref> Vec</nowiki>, <nowiki>m sēnes dabā!'', Zvaigzne ABC]</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9934-0-2185-5</ref> ar ro</nowiki>, <nowiki>t illustrated guide''. p. 136.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 83-7404-513-2.</ref> * [[Baz</nowiki>, <nowiki>ogical Resources Study) CSIRO.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-643-09195-5.</ref> == </nowiki>, <nowiki>alo, NY: Firefly Books. p. 76.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-1-55407-651-2.</ref> Tiek</nowiki> * [[Parastā celmene]]: <nowiki> Zvaigzne ABC, 2004., 96. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-37-648-6.</ref> Retos ga</nowiki> * [[Apspiesto Eiropas tautu asambleja]]: <nowiki>e Macmillan, New York NY 2009,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-230-60681-4, S. 167–185</nowiki> * [[Lāčpurnu dzimta]]: <nowiki>UK: CAB International. p. 439.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-85199-826-8.</ref> bet </nowiki> * [[Jalla dumosa]]: <nowiki>демии Наяновой, 2019. — 354 с.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-5-4436-0036-9</ref> <ref</nowiki> * [[Bērzlapju dzimta]]: <nowiki>AB International. pp. 317–318.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-85199-827-5.</ref> Him</nowiki>, <nowiki>k: Syracuse University Press.]</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-8156-0388-7.</ref> * ''</nowiki> * [[Eocanthecona furcellata]]: <nowiki>ia. Published by ZSI, Kolkata.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-81-8171</ref> }} {{biol</nowiki> * [[Zicrona caerulea]]: <nowiki>ia. Published by ZSI, Kolkata.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-81-8171</ref> <ref name=</nowiki> * [[Bērzlapju ģints]]: <nowiki>AB International. pp. 317–318.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-85199-827-5.</ref><ref </nowiki>, <nowiki>apes''”, Avots, 1992., 9. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> 5-401-00408-7.</ref> == Izpl</nowiki> * [[Gļotsēnes]]: <nowiki>with Slime Mould'']. Springer.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-3-319-26662-6.</ref> Makr</nowiki>, <nowiki>and Company, LLC. pp. 187—193.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-8050-6332-5.</ref> Kad </nowiki> * [[Troilus luridus]]: <nowiki>демии Наяновой, 2019. — 354 с.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-5-4436-0036-9</ref> <ref</nowiki> * [[Bālais vilnītis]]: <nowiki>rganization of the UN. p. 135.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-92-5-105157-3.</ref> pēc </nowiki>, <nowiki>lo, NY: Firefly Books. p. 112.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-1-55407-651-2.</ref><ref></nowiki>, <nowiki> University Press. pp. 228–29.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-8156-3229-0.</ref> tomē</nowiki> * [[Klīo]]: <nowiki>ford University Press. p. 274.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-19-515669-0.]</ref> Sen</nowiki> * [[Jodupe (miests)]]: <nowiki>. Vilnius: Algimantas. p. 295.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9986-509-90-4.</ref> [[Otrais</nowiki> * [[Svīta (ģeoloģija)]]: <nowiki>р «Академия», 2010. — 208 с. —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-5-7695-6787-2.</ref> == </nowiki>, <nowiki>И, 2006. — 96 с. — 1500 экз. —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 5-93761-075-X.</ref> Svītai i</nowiki> * [[Uzpūstā saknene]]: <nowiki>versity Press of Idaho. p. 96.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0-89301-062-6.</ref> Apakšpus</nowiki>, <nowiki>las''. Kosmos, Stuttgart 2002,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-3-440-07229-5, S. 288–289</nowiki>, <nowiki>sity of Chicago Press. p. 585.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-22-672117-0.</ref><ref></nowiki>, <nowiki>Zvaigzne ABC, 2004., 257. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-37-648-6.</ref> No augša</nowiki> * [[Mosēda]]: <nowiki>d Edition, 1999-10-16, s. 170.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 83-87654-07-8.</ref> Sākotnēj</nowiki> * [[Klāra Kondrova]]: <nowiki>alta:b.i., 2018.-216.-224.lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9789934196942 * Klāras Kondro</nowiki> * [[Bensakas rags]]: <nowiki>С. 155. — 518 с. — 1000 экз. —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 5-288-03714-0.</ref> 8,2 kil</nowiki> * [[Kromiona]]: <nowiki>rranch, Madrid: Gredos (2001),</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 84-249-2298-0.</ref>. Šeit 8.</nowiki> * [[Žaks Eluls]]: <nowiki>ock. {{ISBN|978-1625640581}}[[</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> (identifier)|ISBN]] [[Special</nowiki> * [[Buldozers]]: <nowiki>ties & Other Offbeat Stuff''].</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9780762765799.</ref><ref>[htt</nowiki>, <nowiki>ting Vehicles''. Dempsey-Parr.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 1-84084-328-4.</ref> Aizvien </nowiki> * [[Kolonija del Sakramento]]: <nowiki>'' UNESCO. pp. 88, 93, 98—103.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9230032956.</ref> [[Buenosai</nowiki> * [[Rišonlecijona]]: <nowiki>he Citrus]. SUNY Press. p. 54.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0-7914-6527-6.</ref> un nācās</nowiki> * [[Vēdera spuras]]: <nowiki>. University of Chicago Press.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9780226313405.</ref> Vēdera s</nowiki> * [[Fjelds]]: <nowiki>hes, Gotha und Stuttgart 2001,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 3-623-00859-1. S. 304.</ref> </nowiki> * [[Zobiņbeku ģints]]: <nowiki>racuse University Press. 2000.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0815605889, ISBN 978081560588</nowiki>, <nowiki> Press. 2000. ISBN 0815605889,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9780815605881</ref> == Visas</nowiki> * [[Saldā krimilde]]: <nowiki>Zvaigzne ABC, 2004., 111. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-37-648-6.</ref> * '''[[B</nowiki>, <nowiki>of Michigan Press. pp. 162—66.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-472-08440-1.</ref> ===</nowiki> * [[Parastais sorgo]]: <nowiki>nger Science & Business Media.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9780387270487</ref> 2019. ga</nowiki>, <nowiki>ns.] National Academies Press.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-309-04990-0.</ref> Grau</nowiki>, <nowiki>nwood Publishing Group. p. 80.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-313-32487-1.</ref><ref></nowiki>, <nowiki>y.'' Tata McGraw-Hill. p. 439.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-07-460373-4.</ref> Vair</nowiki> * [[Vītolu pienaine]]: <nowiki>ngi Europaei. Band 7)''. 1999,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 88-87740-00-3, S. 48–63, 221<</nowiki>, <nowiki>orthern Europe. Band 2). 1998,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 87-983581-4-6, S. 23–28</ref></nowiki>, <nowiki>ish Academy of Sciences, 2003.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 83-89648-09-1.</ref> == Līdz</nowiki> * [[Slapjā pienaine]]: <nowiki>ngi Europaei. Band 7)''. 1999,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 88-87740-00-3, S. 48—63, 221<</nowiki>, <nowiki>orthern Europe. Band 2). 1998,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 87-983581-4-6, S. 23—28</ref></nowiki>, <nowiki>Europe"'' Delachaux et Niestlé</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 2-603-00953-2</ref> * '''[[Sp</nowiki>, <nowiki>nge.'' Mykologia, Luzern 2005,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 3-85604-060-9, S. 116.</ref> </nowiki>, <nowiki>Boleti (Roger Phillips 1983)''</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0-9508486-0-3.</ref><ref>[htt</nowiki>, <nowiki>: Non-wood Forest Products 17.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 92-5-105157-7.</ref> Daudzi c</nowiki>, <nowiki>lford, CN: FalconGuide. p. 93.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-7627-3109-1.</ref> == </nowiki> * [[Puķes Aldžernonam]]: <nowiki>nis. — Spark, 2002. — <nowiki></nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> 1-58663-514-X</nowiki>. * ''H</nowiki>, <nowiki> Press Books, 1999. — <nowiki></nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> 1-929519-00-1</nowiki>. == A</nowiki> * [[Koksnes pienaine]]: <nowiki>nge.'' Mykologia, Luzern 2005,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 3-85604-060-9, S. 76.</ref> </nowiki>, <nowiki>lo, NY: Firefly Books. p. 104.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-1-55407-651-2.</ref> daži</nowiki> * [[Krāšņblakšu dzimta]]: <nowiki>iley-Blackwell, New York 2009,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-1-4051-5142-9, S. 241 (en</nowiki> * [[Alydidae]]: <nowiki>didae)''. Entomology in Focus.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-94-017-9861-7</ref> <ref</nowiki> * [[Limbažu Lielezers]]: <nowiki>p. Apgāds „Preses nams“, 1999.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-00-357-4.</ref><ref>''Li</nowiki>, <nowiki> lpp. A/S „Preses nams“, 2001.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-00-412-0.</ref> [[Niedr</nowiki> * [[Zigomicētes]]: <nowiki>. Benjamin-Cummings P. p. 409.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-321-61655-5.</ref> Tās </nowiki>, <nowiki>ed.). W.H. Freeman. pp. 268—9.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0716762843.</ref> Zigomic</nowiki>, <nowiki>ridge University Press. p. 52.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-1-107-00676-8.</ref> == </nowiki> * [[Sodrējainā pienaine]]: <nowiki>es''”, Zvaigzne ABC, 148. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9934-0-2185-5.</ref> * ''</nowiki>, <nowiki>ffuse'']. De Agostini. p. 121.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-88-418-7695-4.</ref> vai </nowiki>, <nowiki>orthern Europe. Band 2). 1998,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 87-983581-4-6, S. 244–245</re</nowiki> * [[Eglene]]: <nowiki>Zvaigzne ABC, 2004., 111. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-37-648-6.</ref> * '''[[B</nowiki>, <nowiki>, Avots, 2003., 101.-102. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-757-05-6.</ref><ref>[htt</nowiki>, <nowiki>es''”, Zvaigzne ABC, 148. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9934-0-2185-5.</ref> taču</nowiki>, <nowiki>ybów Europy Środkowej''. 2008.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-83-258-0588-3.</ref> Neno</nowiki>, <nowiki>: Non-wood Forest Products 17.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 92-5-105157-7.</ref> Krievijā</nowiki>, <nowiki>ungi Europaei''. Vol. 7, 1999,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 88-87740-00-3, S. 48–63, 410–</nowiki> * [[Tkemali]]: <nowiki>://books.google.com/books?vid=</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki>0520219295&id=3PM_FnWgPBAC&pg=</nowiki> * [[Jānis Ķeruss]]: <nowiki>un-tas-piesegstrukturas_elektr</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki>.pdf Ķeruss, Jānis. «LPSR Vals</nowiki> * [[Uldis Krēsliņš]]: <nowiki>un-tas-piesegstrukturas_elektr</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki>.pdf Krēsliņš, Uldis. «LPSR Va</nowiki> * [[Arturs Žvinklis]]: <nowiki>un-tas-piesegstrukturas_elektr</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki>.pdf Žvinklis, Artūrs. «LPSR v</nowiki> * [[Acanthocheila]]: <nowiki>didae)''. Entomology in Focus.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-94-017-9861-7</ref> }} =</nowiki> * [[Acanthocheila armigera]]: <nowiki>didae)''. Entomology in Focus.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-94-017-9861-7</ref> }} =</nowiki> * [[Svētais Maurīcijs]]: <nowiki>Y.: Springer, 2003. — P. 71. —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 3-540-00238-3.</ref> == Atsa</nowiki> * [[Sūzana Koldvela]]: <nowiki>orne Guide to Playing Chess" (</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki>: 0746001355) un "Playing Ches</nowiki>, <nowiki> Chess (A Beginner's Guide)" (</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki>: 0860204073). == Atsauces ==</nowiki> * [[Ilisu rezervāts]]: <nowiki>>[https://archive.org/details/</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>_5244004328/page/n261/mode/2up</nowiki>, <nowiki>1990. — С. 258—261. — 365 с. —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 5-244-00432-8.</ref> 2003. g</nowiki> * [[Hezelšas ūdenskritums]]: <nowiki>ая энциклопедия», 2015—2020. —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-5-88185-306-8.</ref> Ūden</nowiki> * [[Lēpes]]: <nowiki>Britain and Northern Europe.''</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0-340-40170-2</ref> Mitrāju </nowiki>, <nowiki>iversity Press, Cambridge, UK.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9780521739672</ref> Tāpat kā</nowiki>, <nowiki>A&M University Press. pp. 92–.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-1-58544-542-4.</ref> == </nowiki>, <nowiki>cts'', Taylor & Francis, 2003,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0-415-30829-1</ref><ref>[http</nowiki> * [[Arla ezers]]: <nowiki> "Preses nams", 1998. 11. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-00-312-4</ref> Atrodas [</nowiki> * [[Saldūksne]]: <nowiki>y, Copenhaga 1998, p. 116-117,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-8-79835-814-5</ref><ref>J</nowiki>, <nowiki>kologia”, Lucerna 2005, p. 96,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 3-85604-060-9</ref> == Augša</nowiki>, <nowiki>, Avots, 2003., 102.-103. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-757-05-6.</ref> Rietume</nowiki>, <nowiki>: Non-wood Forest Products 17.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 92-5-105157-7.</ref> Toties [</nowiki>, <nowiki>ungi Europaei''. Vol. 7, 1999,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 88-87740-00-3, S. 48—63, 410—</nowiki> * [[Aleksandrs Rozovs]]: <nowiki>ājs (''Созвездие эректуса'') (</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> 978-1-62540-0192) * Svešiniec</nowiki>, <nowiki>ūrā (''Чужая в чужом море'') (</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> 978-1-62540-0185) * Astartes </nowiki> * [[Rožu purvs (dabas liegums)]]: <nowiki> "Preses nams", 1998. 15. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-00-312-4</ref><ref name=</nowiki> * [[Ruckas ezers]]: <nowiki> "Preses nams", 1998. 16. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-00-312-4</ref> bet pie B</nowiki> * [[Rudupe (Ventas pieteka)]]: <nowiki> "Preses nams", 1998. 19. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-00-312-4</ref> == Citi </nowiki> * [[Kazahu haniste]]: <nowiki>тан». Астана: 2015. — 342 с. —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-601-7366-19-3. == Ārējās</nowiki>, <nowiki>рия Средневекового Казахстана.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9965-05-750-8. Атамура, 2003 </nowiki> * [[Koroļ i Šut]]: <nowiki> русского рока). — 7000 экз. —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-5-17-089136-8.</ref> un v</nowiki> * [[Reģenerācija]]: <nowiki> : Norden AB, 2001. 559. lpp.,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-9383-5-2</ref> Jaunie au</nowiki>, <nowiki>''. Rīga : Zvaigzne ABC, 2015.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9934-0-1595-3</ref> Augie</nowiki>, <nowiki> LU Akadēmiskais apgāds, 2010.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-770-42-7</ref> Arī pēc š</nowiki>, <nowiki>ais apgāds, 2004. 15.-16. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-770-49-4</ref> [[Neirons</nowiki>, <nowiki>s apgāds, 2010. 131.-134. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9984-45-152-7</ref> Pieau</nowiki>, <nowiki> LU Akadēmiskais apgāds, 2007.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9984-802-81-7</ref><ref>D</nowiki>, <nowiki>iskais apgāds, 2006. 226. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-783-44-8</ref> Diferencē</nowiki>, <nowiki>s apgāds, 2014. 249.-250. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9984-45-879-6</ref><ref>V</nowiki>, <nowiki>: Zvaigzne ABC, 1995. 57. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 5-405-01529-6</ref> Pēc tam o</nowiki>, <nowiki>9. Academic Press. pp. 46—146.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-323-13922-9.</ref> Atja</nowiki>, <nowiki>: Zvaigzne ABC, 418.-419. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-22-809-6</ref> == Reģen</nowiki>, <nowiki> LU Akadēmiskais apgāds, 2016.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9934-18-091-0</ref> Piemē</nowiki> * [[Gruzijas valsts zīda muzejs]]: <nowiki>jo izdateljstvo, 2015.174 lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 977-5-4386-0854-7 * ''Ardzhev</nowiki> * [[Ilindenas-Preobražēnijas sacelšanās]]: <nowiki>s izdevniecība, 2009, <nowiki></nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> 9639776289</nowiki>, 107. – 1</nowiki>, <nowiki>orth, Loring M. 1997, <nowiki></nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> 0691043566</nowiki>, p. 64.</</nowiki>, <nowiki>, Pīters Langs, 2010, <nowiki></nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> 3034301960</nowiki>, 87. – 88</nowiki>, <nowiki>iversity Press, 2013, <nowiki></nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> 0801469791</nowiki>, 15. – 16</nowiki>, <nowiki>kā red., BRILL, 2013, <nowiki></nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> 900425076X</nowiki>, 273.-330</nowiki>, <nowiki>carecrow Press, 2009, <nowiki></nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> 0810862956</nowiki>, Ievads.'</nowiki>, <nowiki>carecrow Press, 2006, <nowiki></nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> 0810849011</nowiki>, lpp. 3.'</nowiki>, <nowiki>s monogrāfijas, 1998; <nowiki></nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> 0880333839</nowiki>, lpp. 125</nowiki> * [[Rugājkalns]]: <nowiki> "Preses nams", 1998. 20. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-00-312-4</ref> == Atsau</nowiki> * [[Rūjas purs]]: <nowiki> "Preses nams", 1998. 22. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-00-312-4</ref> tomēr cit</nowiki> * [[Betpakdala]]: <nowiki>нциклопедиясы, 2004. — Т. I. —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9965-9389-9-7.</ref> Tuksnesī</nowiki>, <nowiki>нциклопедиясы, 2004. — Т. I. —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9965-9389-9-7.</ref> Pie Sar</nowiki> * [[Kvalitātes faktors Q]]: <nowiki>echnical Publications. p. 228.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9788189411237</ref> <math>Q=</nowiki> * [[Rukūze]]: <nowiki> "Preses nams", 1998. 22. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-00-312-4</ref> Lielu pie</nowiki> * [[Klusā Dona]]: <nowiki>ers = | isbn = | </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' isbn'''</span><nowiki>2 = | isbn3 = <!--</nowiki>, <nowiki>sbn = | isbn2 = | </nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' isbn'''</span><nowiki>3 = <!-- var tikt ievietoti l</nowiki>, <nowiki><!-- var tikt ievietoti līdz 6</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> numuriem --> | izdevum</nowiki> * [[Artemīdas Ortijas svētnīca]]: <nowiki>onquête romaine. Éd. du Seuil.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 2-02-032453-9. </ref>, kad vi</nowiki> * [[Globālais tirdzniecības vienības numurs]]: <nowiki>GTVN standartos ir iekļauts [[</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki>|starptautiskais grāmatas stan</nowiki>, <nowiki> grāmatas standarta numurs]] (</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki>), [[ISSN|starptautiskais sēri</nowiki>, <nowiki>pievienojot 978 vecā 10 ciparu</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> priekšā un pārrēķinot noslēdz</nowiki> * [[Pieezere]]: <nowiki>, 2017. — С. 11—49. — 628 с. —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-985-08-2233-8.</ref> un i</nowiki> * [[Sibiraki]]: <nowiki>lskiego. Warsaw: PWN. p. 5426.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 83-01-12837-2.</ref> == Cari</nowiki>, <nowiki>Oxford University Press, 1996,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0-19-820171-0, Google Print, </nowiki>, <nowiki>on: Ashgate Publishing. p. 57.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0-7546-3610-0.</ref> no [[190</nowiki>, <nowiki>enwood Publishing Group, 1996,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0-313-26007-9, Google Print, </nowiki>, <nowiki>ainst their Will'', CEU Press,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 963-9241-73-3. p. 118.</ref><</nowiki>, <nowiki>ind Closed Doors'', BBC Books,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-563-49335-8. p. 64.</re</nowiki> * [[Starptautiskais produkta numurs]]: <nowiki> grāmatu kataloģizāciju pēc [[</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki>]]<ref name=":0" /> nevis uztu</nowiki>, <nowiki>island.com/ean13.phtml}}</ref></nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> un ISSN šo komponenti izmanto</nowiki>, <nowiki>sīkāk; daudzām valstīm ISSN un</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> reģistros ir piešķirti vairāk</nowiki>, <nowiki>lsts koda garuma (2-3 cipari).</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki>, ISMN un ISSN tas unikāli ide</nowiki>, <nowiki>ašāku aprakstu un algoritmu [[</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki>|skatiet ISBN-13 kontrolciparu</nowiki>, <nowiki>tu un algoritmu [[ISBN|skatiet</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki>-13 kontrolciparu aprēķinā.]] </nowiki> * [[Vladimirs Šņitņikovs]]: <nowiki>Litres, 2017-09-05. — 420 с. —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-5-457-63743-6.</ref><ref></nowiki> * [[Viktors Rimša]]: <nowiki>iecība 100 gados” fonds, 2018.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9934-19-444-3</ref> Kopš</nowiki>, <nowiki>— 2002, Rīga: Puse, 376 lpp. —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-527-61-1</ref> * Pareizt</nowiki> * [[Parastā skaldlapīte]]: <nowiki>Zvaigzne ABC, 2004., 234. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-37-648-6.</ref><ref name</nowiki> * [[Maltas vēsture]]: <nowiki>on/GB: Brazen Head Publishing.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9780956510624.</ref> Viens sa</nowiki>, <nowiki>ireva Publications. pp. 53—58.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 1870579526.</ref> Bijusī feni</nowiki>, <nowiki>' Malta: Heritage Books. p. 3.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9993270318.</ref> Romas pārv</nowiki>, <nowiki>']. Bradt Travel Guides. p. 9.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9781841624525.</ref><ref>Pets</nowiki>, <nowiki>.38., 41. Allied Publications.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9789990930818.</ref> == Vidu</nowiki>, <nowiki>man Studies, Taylor & Francis,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9781351999120</ref> Dokumento</nowiki>, <nowiki>idge University Press. p. 174.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9780521430937.</ref> Šajā lai</nowiki>, <nowiki>bbettino Editore. pp. 115—134.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 8849811179.</ref> Maltas galv</nowiki>, <nowiki> Publishing Group. pp. 23.-31.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9780897898201.</ref> Šīs neit</nowiki>, <nowiki> Publishers Enterprises Group.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9789990900583.</ref> Tas noti</nowiki>, <nowiki>War II.''] Viking. pp. 36.-38.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-670-03040-8.</ref> 1937</nowiki>, <nowiki> Ballantine Books. pp. 42, 44.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-345-30069-0.</ref> Pir</nowiki>, <nowiki>ty. Walter de Gruyter. p. 166.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9783110097771. ISSN 1437-5370</nowiki>, <nowiki> Martinus Nijhoff. pp. 99–100.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0-7923-1879-X.</ref> === Kon</nowiki> * [[Kolkas ledājs]]: <nowiki>, 1989. — С. 94—95. — 447 с. —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 5-244-00315-1.</ref> Saskaņā </nowiki> * [[Kļūdu kontrole]]: <nowiki>связи). — 2000 экз. — <nowiki></nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> 5-94836-035-0</nowiki>. * Cla</nowiki>, <nowiki>: Plenum Press, 1981. <nowiki></nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> 0-306-40615-2</nowiki>. * Lin</nowiki>, <nowiki> Prentice-Hall, 1983. <nowiki></nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> 0-13-283796-X</nowiki>. * Mac</nowiki>, <nowiki> Prentice-Hall, 1995. <nowiki></nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> 0-13-200809-2</nowiki>. * Wil</nowiki>, <nowiki> Prentice-Hall, 1996. <nowiki></nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> 0-13-210071-1</nowiki>. [[Ka</nowiki> * [[Elju Kastrunevess]]: <nowiki>l=https://archive.org/details/</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>_9780760313206|year=2002|volum</nowiki>, <nowiki>l=https://archive.org/details/</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>_9781583881958|publisher=Enthu</nowiki> * [[Piparu krimilde]]: <nowiki>ooks at Fungi''. Burke. p. 74.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0-222-79409-7.</ref> Platums </nowiki>, <nowiki>ody Plants.] Springer. p. 434.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-7923-3070-7.</ref> == </nowiki>, <nowiki>rganization of the UN. p. 135.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-92-5-105157-3.''</ref> be</nowiki>, <nowiki> Zvaigzne ABC, 2004., 18. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-37-648-6.</ref> Angļvalo</nowiki>, <nowiki>World.'' Timber Press. p. 156.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-88192-586-9.</ref><ref></nowiki>, <nowiki>lford, CN: FalconGuide. p. 97.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-7627-3109-1.</ref> līdz</nowiki>, <nowiki>y Press, Hertfordshire. p. 87.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0-584-10324-7.</ref> vai pild</nowiki>, <nowiki>ed.'' Ten Speed Press. pp. 71.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0-89815-169-4.</ref><ref>[htt</nowiki>, <nowiki>er Dover Publications. p. 140.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-486-23105-1.</ref> Taut</nowiki>, <nowiki>nhibitors]. CRC Press. p. 178.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-8493-9118-7.</ref> == </nowiki> * [[Juris Hmeļņickis]]: <nowiki> Taylor & Francis Group, Print</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-1-4398-0753-8, February 2</nowiki> * [[Mieteņu ģints]]: <nowiki>ity of Michigan Press. p. 211.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-472-85610-7.</ref> Biež</nowiki>, <nowiki> Garden City Press. pp. 75–76.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0-584-10324-7.</ref> taču arī</nowiki> * [[Samtainā mietene]]: <nowiki> & Ireland]. HarperCollins UK.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0007413430.</ref> Starp </nowiki>, <nowiki>ndsworth, UK: Penguin. p. 121.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0-14-063005-8.</ref> == Apra</nowiki>, <nowiki> Zvaigzne ABC, 2004., 81. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-37-648-6.</ref><ref name</nowiki>, <nowiki>ooks at Fungi.'' Burke. p. 56.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0-222-79409-7.</ref> == Izpl</nowiki>, <nowiki>ity of Michigan Press. p. 211.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-472-85610-7.</ref> bet </nowiki>, <nowiki> Garden City Press. pp. 75—76.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0-584-10324-7.</ref><ref>Robe</nowiki>, <nowiki>sity of Chicago Press. p. 304.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-226-72117-0.</ref><ref></nowiki> * [[Stīvens Veinbergs]]: <nowiki>ivity''. Wiley, New York 1972,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0471925675. * ''The Quantum T</nowiki>, <nowiki>ersity Press 1995, 1996, 2000,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0521670535, ISBN 0521670543, </nowiki>, <nowiki>, 1996, 2000, ISBN 0521670535,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0521670543, ISBN 0521660009. </nowiki>, <nowiki>N 0521670535, ISBN 0521670543,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0521660009. * ''Cosmology''. </nowiki>, <nowiki>University Press, Oxford 2008,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0198526822. * ''Lectures on Q</nowiki>, <nowiki>arvard University Press, 2003,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0674011201. * ''Glory and Ter</nowiki>, <nowiki>ience''. Phoenix, London 2005,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 1842127152. * ''Lake Views. T</nowiki>, <nowiki>nguin Books Ltd), London 2015.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0241196620. Harper, New York </nowiki> * [[Alifera]]: <nowiki>ур, 2009. — С. 111. — 790 с. —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-5-9551-0355-6.</ref>. Ap </nowiki> * [[Gaileņu dzimta]]: <nowiki>.'' Wallingford, Oxford: CABI.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0-85198-885-7.</ref> Vēlākie</nowiki>, <nowiki>.'' Wallingford, Oxford: CABI.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-85199-826-8.</ref> Pēd</nowiki> * [[Alars Kariss]]: <nowiki>ia 14'', p. 142. Tallinn 2000.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9985-70-064-3 (in Estonian)</</nowiki> * [[Zazi]]: <nowiki>es. Routledge, 2013. 545. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9781135797034.</ref> == Atsa</nowiki> * [[Da Kostas sindroms]]: <nowiki>īts par ļoti vēlamu<ref name="</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>0-309-10552-8">{{Grāmatas atsa</nowiki>, <nowiki> kā neirozes forma.<ref name="</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>1-58901-014-0">{{Grāmatas atsa</nowiki>, <nowiki>CD-10 klasifikācijā<ref name="</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''isbn'''</span><nowiki>92-4-154422-8">{{Grāmatas atsa</nowiki> * [[Cēzarauguta]]: <nowiki>da y ampliada), págs. 669-708.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-84-7820-948-4.</ref> (ies</nowiki> * [[Jaunā Kartāga]]: <nowiki>re Desarrollo Regional. p. 32.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-84-8371-794-3.</ref> Vēlā</nowiki> * [[Tuvā Spānija]]: <nowiki>blick. Von Zabern, Mainz 1999,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 3-8053-2399-9, S. 65-71 [[Ka</nowiki> * [[Tālā Spānija]]: <nowiki>blick. von Zabern, Mainz 1999,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 3-8053-2399-9, S 65-71. * Wal</nowiki>, <nowiki>rzeit. von Zabern, Mainz 1993,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 3-8053-1547-3 [[Kategorija:S</nowiki> * [[Kastrejas kultūra]]: <nowiki>cia castrexa. Lóstrego. p. 85.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-84-936613-3-5.</ref> un i</nowiki> * [[Cessna 172]]: <nowiki>irst Edition. TAB Books, 1987.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0-8306-0912-1</ref> 1970. gad</nowiki> * [[Ziemeļsulavesi]]: <nowiki>.514. Washington DC: CQ Press.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-8728-9775-5.</ref> [[At</nowiki> * [[Briteirušas citānija]]: <nowiki>niversidad de Salamanca. 2002.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 84-7800-818-7. pp. 374-380</r</nowiki>, <nowiki>ncyclopedia. ABC-CLIO. p. 790.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 1-85109-440-7.</ref> Apmēram </nowiki> * [[Ekonomiskās sankcijas]]: <nowiki>umbia University Press. p. 67.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9780881324822</ref> turklāt v</nowiki>, <nowiki>l Progress Organization, 1997.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 3-900704-17-1</ref> un citi š</nowiki> * [[Gojs]]: <nowiki>ewish Lights Publishing. p. 4.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-1-58023-414-6.</ref> Citt</nowiki>, <nowiki>eed/Harmony/Rodale. pp. 131—3.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-307-56604-1.</ref> Tomē</nowiki>, <nowiki>] Carta u. a., Jerusalem 1987,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 965-220-093-X, S. 94</ref> T</nowiki> * [[Terorisma kritiskā pētniecība]]: <nowiki>n: Routledge, 2009. 94.lpp. [[</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki>]] [[Special:BookSources/02038</nowiki> * [[Radikālais islāms]]: <nowiki>rnia Press, 2015. 107. lpp. [[</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki>]] [[Special:BookSources/97805</nowiki> * [[Pretterorisms]]: <nowiki>hip Online, 2020. 180. lpp. [[</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki>]] [[Special:BookSources/97801</nowiki> * [[Tīrumeņu ģints]]: <nowiki>rganization of the UN. p. 135.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-92-5-105157-3.</ref> == </nowiki> * [[Skaistgalves]]: <nowiki>rganization of the UN. p. 135.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-92-5-105157-3.</ref> Tomē</nowiki> * [[Maršrutēšana]]: <nowiki>etworks. McGraw–Hill. <nowiki></nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> 978-0-07-006414-0</nowiki>.''</nowiki>, <nowiki>cond Ed. Cisco Press. <nowiki></nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> 978-1-58705-202-6</nowiki>.''</nowiki>, <nowiki>/nowiki>.''Ciscopress <nowiki></nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> 1-58705-202-4</nowiki> * ''Do</nowiki>, <nowiki>lume II. Cisco Press. <nowiki></nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> 978-1-57870-089-9</nowiki>.''</nowiki>, <nowiki>/nowiki>.''Ciscopress <nowiki></nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> 1-57870-089-2</nowiki> * ''Hu</nowiki>, <nowiki>nd Ed. Prentice–Hall. <nowiki></nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> 978-0-321-22735-5</nowiki>.''</nowiki>, <nowiki>d. Benjamin/Cummings. <nowiki></nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> 978-0-321-22735-5</nowiki>.''</nowiki>, <nowiki> Morgan Kaufmann. <nowiki></nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> 978-0-12-088588-6</nowiki>.''</nowiki> * [[Akrotira (pilsēta)]]: <nowiki>blic Benefit Foundation, 2016.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-618-82150-2-3</ref> Akro</nowiki>, <nowiki>ical Society of America, 2000,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0-8137-2345-0, S. 43—70</ref></nowiki>, <nowiki>gean. Thames and Hudson, 1984,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0-500-39016-9, S. 157.</ref> </nowiki> * [[Rūsganā brūnzobe]]: <nowiki>rsity of Chicago Press. p. 88.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-226-00919-3.</ref> kas </nowiki>, <nowiki>don: Chapman and Hall. p. 106.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-412-36970-4.</ref> * ''</nowiki>, <nowiki>ew, UK: Royal Botanic Gardens.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-1-900347-15-0.</ref><ref </nowiki>, <nowiki>ris: Editions Artemis. p. 139.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-2-84416-145-1.</ref> kura</nowiki> * [[Peka brūnzobe]]: <nowiki>Westcliffe Publishers. p. 168.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-1-56579-192-3. Retrieved </nowiki>, <nowiki>don: Chapman and Hall. p. 106.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-412-36970-4.</ref><ref </nowiki>, <nowiki>ris: Editions Artemis. p. 139.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-2-84416-145-1.</ref> kura</nowiki>, <nowiki>ris: Editions Artemis. p. 138.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-2-84416-145-1.</ref> Tiek</nowiki> * [[Aberācija (astronomija)]]: <nowiki>Press, pp. 99—117 und 255—273,</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0-08-015674-6</ref> Aberācija</nowiki>, <nowiki>ew York, New York: Henry Holt.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0-8050-7133-4.</ref> ko viņš </nowiki> * [[Mitrenes]]: <nowiki> Zelta grauds, 2003. 223. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-9684-0-5</ref> Savukārt,</nowiki>, <nowiki>Cengage Learning. pp. 661–667.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-81-315-0104-7</ref> Tāpa</nowiki>, <nowiki> Zvaigzne ABC, 2003. 223. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-22-142-3</ref> Dzīves i</nowiki> * [[Rūdolfs Akers]]: <nowiki>tvija, 1996. 148 lpp. <nowiki></nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">'''ISBN'''</span><nowiki> 9984911411</nowiki>. [tiešsai</nowiki> * [[Eleja (Lielā Grieķija)]]: <nowiki>Aeneid. Oxford UP. pp. 139–40.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-19-923195-9.</ref>), ta</nowiki> * [[Kūmas]]: <nowiki>ibreria Editrice Vaticana 2013</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-88-209-9070-1), p. 877</r</nowiki> * [[Kahovkas ūdenskrātuve]]: <nowiki>, 1989. — С. 226. — 592 с с. —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 5-85270-057-6.</ref> Ūdenskrā</nowiki> * [[Agreņu ģints]]: <nowiki>nes''”, Avots, 2017., 35. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9934-534-56-0.</ref> == </nowiki> * [[Austrijas agrene]]: <nowiki>Zvaigzne ABC, 2004., 263. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 9984-37-648-6.</ref><ref name</nowiki>, <nowiki>nes''”, Avots, 2017., 35. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9934-534-56-0.</ref> == </nowiki> * [[Košā agrene]]: <nowiki>nes''”, Avots, 2017., 35. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9934-534-56-0.</ref> == </nowiki> * [[Azovas bataljons]]: <nowiki>BoD — Books on Demand. p. 34.]</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-3-8382-1508-2. ''Human ri</nowiki> * [[Jaoi]]: <nowiki>. Rowman & Littlefield. p. 47.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-0-7391-2753-7.</ref> bet </nowiki>, <nowiki>ty of New York Press: 169—186.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 0-7914-6032-0.</ref> Japānā b</nowiki> * [[Daštademas cietoksnis]]: <nowiki>.: Globe Pequot Press. p. 175.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-1-84162-555-3.</ref> Uz ā</nowiki> * [[Ojārs Feldbergs]]: <nowiki>II. Pedvāle: 2014; 64–73. lpp.</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 978-9934-14-152-2.</ref> Pēc</nowiki> * [[Rašīds Ponomarjovs]]: <nowiki>кое кн. изд-во, 2003.— 327 с.—</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 5-298-01177-2<br> «Одним из в</nowiki> * [[Psammosteus asper]]: <nowiki>004. — С. 10—268. — 192 lpp. —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 5-89118-368-7.</ref> == Salī</nowiki> * [[Psammolepis abavica]]: <nowiki>004. — С. 10—268. — 183 lpp. —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 5-89118-368-7.</ref>), līdzīg</nowiki> * [[Psammolepis undulata]]: <nowiki>004. — С. 10—268. — 187 lpp. —</nowiki><span style="background-color:#fdd;padding:2px;margin:1px">''' ISBN'''</span><nowiki> 5-89118-368-7.</ref> Centrālā</nowiki> bgw2ige9ntynui50pdz0njytl4au9gy Vahābisms 0 346061 3665834 3540056 2022-08-02T15:40:33Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: ref>. → ref>, ref>, → ref>, Al-Qaeda → Al-Qaida using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki '''Vahābisms''' ({{val|ar|الوهابية‎‎}}, ''al-Wahhābiya(h)'') ir [[islāms|islāma]] doktrīna un [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiska kustība, kuru 18. gadsimtā radījis Muhammads Ibn Abd al Vahābs (''Muhammad ibn Abd al-Wahhab'')· Tas ir ultrakonservatīvs [[Fundamentālisms|fundamentālistu]] islāma novirziens. Vahābisma piekritējus sauc par '''vahābistiem'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/arzemes/miljoniem-musulmanu-svetcelnieku-arafata-kalna-ludz-par-mieru.d?id=16466380|title=Miljoniem musulmaņu svētceļnieku Arafata kalnā lūdz par mieru|publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi.lv]]|accessdate={{dat|2017|3|10||bez}}|author=|language=|quote=Daudzi vahābisti uzstāj, ka tas jādara pēcpusdienā.}}</ref> jeb '''vahābītiem'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/8673/cecenijas-lideris-liek-aizvakt-sava-teva-statuju|title=Čečenijas līderis liek aizvākt sava tēva statuju|publisher=[[Kasjauns.lv]]|accessdate={{dat|2017|3|10||bez}}|author=|language=|quote=krita cīņā pret teroristiem un vahabītiem}}</ref> tomēr viņi paši ir izmantojuši terminus, kā, piemēram, ''muwāhidūn'' (unitārieši) vai arī ''as-salaf as-sālih'' (taisnīgo priekšteču) ceļa sekotāji. Tas tādēļ, ka vārds „vahābisms“ radies no personas vārda, un to uzskata par cilvēka slavināšanu, kas viņuprāt nav atļauta. Vahābisms ir izplatīts [[Arābijas pussala]]s valstīs, īpaši [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]]; tās [[monarhs|monarhu]] dinastijas [[Saūdu dinastija|Saūdu]] senči 1744. gadā noslēdza sadarbības paktu ar al Vahābu, kas pastāv vēl mūsdienās<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Wahhabi Mission and Saudi Arabia|last=Commins|first=David|publisher=I.B. Tauris|year=2009|pages=18}}</ref> Vahābisms (un [[salafisms]]) ir arī daudzu islāmistu teroristisko organizāciju, piemēram, [[Islāma valsts]] un ''[[Al-Qaida]]'' ideoloģija. Saūda Arābija un [[Katara]] tiek vainotas ekstrēmistu ideoloģijas izplatīšanā. 2016. gada 17. augustā [[Hilarija Klintone]] rakstīja: „Kataras un Saūda Arābijas valdības [..] sniedz slepenu finansiālu un loģistisku atbalstu [[Islāma valsts|Islāma valstij]] un citām radikālām sunnītu grupām reģionā.“<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://wikileaks.org/podesta-emails/emailid/3774|title=Congrats!|author=|publisher=[[Wikileaks]]|accessdate={{dat|2017|3|10||bez}}|language=|quote=we need to use our diplomatic and more traditional intelligence assets to bring pressure on the governments of Qatar and Saudi Arabia, which are providing clandestine financial and logistic support to ISIL and other radical Sunni groups in the region.}}</ref> == Ideoloģija == [[Attēls:View of Lejbailat and State Mosque.jpg|thumb|Imāma Muhammada Ibn Abd al Vahāba mošeja [[Doha|Dohā]], [[Katara|Katarā]]]] Muhammads Ibn Abd al Vahābs ticēja, ka islāms lielā daļā [[Arābijas pussala|Arābijas]] ir nolaidies līdz māņticīgai tautas reliģijai, kas ir līdzīga tai, kas eksistēja pirmsislāma laikos. Viņam likās, ka tas apdraudēja vienotību ar [[Dievs islāmā|Dievu]] (''tawhīd''), un tāpēc centās attīrīt islāmu, koncentrējoties uz politeisma apspiešanu un vienotību ar Dievu, kā arī noliedza visa veida inovācijas (''bid’ah''). Likumdošanas jomā viņš sekoja Hanbali skolai, un iespaidojās no tās zināmākajiem pārstāvjiem [[Ibn Taimija]] un [[Ibn Kaijima]]. Kaut arī to ir nedaudz, al Vahāba rakstos tiek risināti jautājumi, kas uztrauca 18. gadsimta galvenos reformētājus: atgriešanās pie pirmatnējā islāma, [[Korāns|Korāna]] un [[Sunna]]s tīrības, agrāko intelektuāļu ideju aklas sekošanas noliegšana un uzsvars uz ''idžtihād'' (neatkarīga domāšana). Viņš īpaši uzsvēra atgriešanos pie ''salaf'' metodoloģijas un burtiskas Korāna lasīšanas, vismaz teoloģiskajā jautājumā par Dieva vārdiem un īpašībām. Atšķirībā no citiem reformētājiem, viņš kategoriski noraidīja populārus sūfiju paradumus, piemērām, svēto godāšanu un viņu kapeņu izmantošanu kā svētnīcas, aprakstot šos paradumus kā ķecerīgus un vērstus pret islāmu. Viņa galvenais darbs ir ''Kitāb al-Tawhīd'' (Dieva vienotības grāmata), kas koncentrējas uz jēdzieniem ''[[tauhīda]]'' un ''širk.'' Balstoties uz burtiska Korāna lasījuma un paša izvēlētiem [[Hadīti|hadīsu]] tekstiem, Ibn Abd al Vahābs asociēja ''širk'' ar lietām, kā palīdzības meklēšana no jebkura cita, kā no Dieva, [[Muhameds|pravieša Muhammada]] dzimšanas dienas svinēšanu un dzīvnieku upurēšana jebkurai citai būtnei, kā tikai Dievam, kā arī jebkurā gadījumā, kas nav skaidri minēts hadīsos. Kaut arī viņš sludināja striktu sekošanu ''tawhīd'' mācībām un [[Šariats|šariata]] ievērošanu, al Vahābs nevilcinājās apiet formulējumus četrām islāma juridiskajām skolām, kad tas bija nepieciešams. Ibn Abd al Vahābs nelabprāt apsvēra laika, telpas un kultūras īpatnības likumdošanas izveidē. Viņš bija skeptisks uz filozofiju un racionālu intelektuālismu, un viņam bija tieksme analizēt svēto rakstu „vārdu”, nevis „garu”. Tādējādi al Vahāba islāma reforma nozīmēja kustību atpakaļ laikā, prom no pašreizējās situācijas uz lielisko pagātni, lai pieredzētu islāmu no jauna.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Oxford Handbook of Islam and Politics|last=Emad El-Din Shahin|first=John L. Esposito,|publisher=Oxford University Press|year=2013|location=New York|pages=28-30}}</ref> == Skatīt arī == * [[Salafisms]] * [[Saūda Arābija]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Islāmisms]] [[Kategorija:Sunnītu islāms]] pfb274r94pco0wghri39ispxjm42efj Tahrir al-Sham 0 348346 3665830 3503980 2022-08-02T15:38:22Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: {{Cite web → {{tīmekļa atsauce using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{militārās vienības infokaste 2 | unit_name = ''Tahrir al-Sham'' | native_name = {{ara|هيئة تحرير الشام}} | image = [[Attēls:Flag of Hayat Tahrir al-Sham.svg|250px]] | alt = | caption = ''Tahrir al-Sham'' karogs | dates = {{dat|2017|1|28|N|bez}} — tagad | country = {{vieta|Sīrija}} | countries = | allegiance = | branch = | type = | role = | size = | command_structure = [[Attēls:Flag of Jihad.svg|22px]] [[Al-Qaeda]] <small>(slēpti)</small><ref name="al-Qaeda latest incarnation">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.com/news/world-middle-east-38934206|title=Tahrir al-Sham: Al-Qaeda's latest incarnation in Syria|first=B. B. C.|last=Monitoring|date=12 February 2017|publisher=BBC}}</ref><ref name="killed in Syria">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.longwarjournal.org/archives/2017/02/uighur-jihadist-fought-in-afghanistan-killed-in-syria.php|title=Uighur jihadist fought in Afghanistan, killed in Syria|publisher=Long War Journal}}</ref> | garrison = [[Vahābisms]]<br /> [[Salafisms]]<br /> [[Džihādisms]] | garrison_label = Ideoloģija | nickname = | patron = | motto = | colors = <!-- or | colours = --> | colors_label = <!-- or | colours_label = --> | march = | mascot = | anniversaries = | equipment = {{flagicon image|Flag of Ahrar ash-Sham.svg}} ''[[Ahrar al-Sham]]'' <small>(atsevišķās vietās)</small><br/> {{flagicon image|AQMI Flag asymmetric.svg}} [[Al-Qaeda Arābijas pussalā]]<br/> | equipment_label = Sabiedrotie | battles = | decorations = | battle_honours = '''Valstis''' * {{vieta|Sīrija}} * {{vieta|Krievija}} * {{vieta|Irāna}} * {{vieta|Libāna}} * {{vieta|ASV}} * {{vieta|Apvienotā Karaliste}} * {{vieta|Jordānija}} '''Nevalstiskie''' * {{flagicon image|Flag of Syrian Democratic Forces.svg}} [[Sīrijas demokrātiskie spēki]] * {{flagicon image|Flag of Syria 2011, observed.svg}} [[Brīvā Sīrijas armija]] <small>(atsevišķas grupas)</small> * {{flagicon image|Flag of Ahrar ash-Sham.svg}} ''[[Ahrar al-Sham]]'' <small>(atsevišķās vietās)</small> * {{flagicon image|AQMI Flag asymmetric.svg}} [[Islāma valsts]] * [[Hezbollah]] | battle_honours_label = Pretinieki | disbanded = | flying_hours = | website = <!-- Commanders --> | current_commander = | commander1 = | commander1_label = | commander2 = | commander2_label = | commander3 = | commander3_label = | commander4 = | commander4_label = | commander5 = | commander5_label = | commander6 = | commander6_label = | commander7 = | commander7_label = | commander8 = | commander8_label = | commander9 = | commander9_label = | notable_commanders = <!-- Insignia --> | identification_symbol = | identification_symbol_label = | identification_symbol_2 = | identification_symbol_2_label = | identification_symbol_3 = | identification_symbol_3_label = | identification_symbol_4 = | identification_symbol_4_label = | identification_symbol_5 = | identification_symbol_5_label = <!-- Aircraft --> | aircraft_attack = | aircraft_bomber = | aircraft_electronic = | aircraft_fighter = | aircraft_helicopter = | aircraft_helicopter_attack = | aircraft_helicopter_cargo = | aircraft_helicopter_multirole = | aircraft_helicopter_observation = | aircraft_helicopter_transport = | aircraft_helicopter_trainer = | aircraft_helicopter_utility = | aircraft_interceptor = | aircraft_patrol = | aircraft_recon = | aircraft_trainer = | aircraft_transport = | aircraft_tanker = | aircraft_general = }} '''''Hay'at Tahrir al-Sham''''' ({{val|ar|هيئة تحرير الشام}}, '''Organizācija [[Levante]]s atbrīvošanai''' jeb '''Levantes Atbrīvošanas komiteja'''), pazīstams arī kā '''''Tahrir al-Sham''''' un pēc galvenās grupas nosaukuma '''Al-Nusra fronte''' un '''[[Jabhat Fateh al-Sham]]''' un pēc arābu akronīma '''''Hatesh''''' (analogi ''[[Islāma valsts|Daesh]]''), ir [[salafisms|salafistu]] [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiska]] organizācija [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]]. Organizācija izveidojās 2017. gada 28. janvārī, apvienojoties ''[[Jabhat Fateh al-Sham]]'' (kādreizējā ''Al-Nusra'' fronte) un citām mazākām [[islāmisms|islāmistu]] organizācijām.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.reuters.com/article/us-mideast-crisis-syria-rebels-idUSKBN15C0MV|title=Syria Islamist factions, including former al Qaeda branch, join forces: statement|publisher=''[[Reuters]]''|accessdate={{dat|2017|4|8||bez}}|author=|language=angliski}}</ref> == Skatīt arī == * [[Sīrijas pilsoņu karš]] * ''[[Jabhat Fateh al-Sham]]'' == Atsauces == {{atsauces}} {{Sīrija-aizmetnis}} {{Organizācija-aizmetnis}} [[Kategorija:Sīrijas pilsoņu karš]] [[Kategorija:Militārās vienības]] [[Kategorija:Islāmisms]] [[Kategorija:Islāma organizācijas]] [[Kategorija:Islāma vēsture]] pp5kfzzrswhd72qbhusk9gcv0ia9q2a Jaunkrievija (konfederācija) 0 349978 3665754 3593632 2022-08-02T14:52:59Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: Doņeckas tautas republik → Doneckas tautas republik (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | pilnais_valsts_nosaukums = Jaunkrievija | vietējais_nosaukums = ''Новороссия''<br />''Новоросія'' | valsts_nosaukums = Jaunkrievija | karoga_attēls = War Flag of Novorussia.svg | karoga_nosaukums = Jaunkrievijas karogs | ģerboņa_attēls = Coat of Arms of Novorussia.svg | ģerboņa_nosaukums = Jaunkrievijas ģerbonis | ģerboņa_platums = | valsts_himna = ''[[Живи, Новороссия!]]'' | kartes_attēls = Novorossiya location.svg | kartes_paraksts = Jaunkrievijas atrašanās vieta Eiropā | galvaspilsēta = | latd= | latm= | latNS= | longd= | longm= | longEW= | lielākā_pilsēta = | valsts_valodas = [[krievu valoda]]<br />[[ukraiņu valoda]] | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | legislature = | demonym = | valsts_iekārta = | valsts_galvas_tituls = | valsts_galva = | valsts_galvas_tituls2 = | valsts_galva2 = | neatkarības_iegūšana = | neatkarības_piezīme = | neatkarības_notikums = | neatkarības_datums = | neatkarības_notikums2 = | neatkarības_datums2 = | iestāšanāsESdatums = | platība_km2 = | platība_rangs = | procenti_ūdens = | iedzīvotāju_skaits = | iedzīvotāju_skaita_gads = | iedzīvotāju_skaits_rangs = | apdzīvotības_blīvums_km2 = | apdzīvotības_blīvums_rangs = | IKP_PPP = | IKP_PPP_gads = | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = | HDI_gads = | HDI_kategorija = | HDI_rangs = | Gini = | Gini_gads = | Gini_kategorija = | Gini_rangs = | valūta = | valūtas_kods = | laika_zona = | utc_offset = | laika_zona_DST = | utc_offset_DST = | domēns = | tālsarunu_kods = | piezīme1 = }} '''Jaunkrievija''' ({{val|ru|Новоро́ссия}}, {{val|uk|Новоросія}}), arī '''Tautu Republiku savienība''' (''Сою́з наро́дных респу́блик'', ''Союз народних республік''), bija piedāvāta [[konfederācija]], kuru veidotu pašpasludinātās [[Doneckas tautas republika]] un [[Luhanskas tautas republika]], kas atrodas [[Ukraina]]s austrumos un robežojas ar [[Krievija|Krieviju]]. == Ukrainas sašķelšanas mēģinājumi == [[Attēls:Federal States of New Russia in Ukraine (Envisaged).PNG|thumb|200px|Separātistu iecerētā Jaunkrievijas Savienības teritorija]] [[Donbasa karš|Donbasa kara]] sākuma posmā 2014. gada aprīlī prokrieviski separātistu grupējumi saskaņoti sagrāba vairāku Ukrainas apgabalu administrācijas ēkas. Ieņemtajā [[Doneckas apgabals|Doneckas apgabala]] valsts administrācijas ēkā tika pasludināta Doneckas tautas republikas (DTR) izveide, pieprasīta tās apvienošanās ar Krieviju un pagaidu miera uzturēšanas spēku ievešana apgabalā. Ukrainas pagaidu prezidents [[Oleksandrs Turčinovs]] paziņoja, ka "Krievijas specoperācijas mērķis ir destabilizēt situāciju valstī, gāzt Ukrainas varu, izjaukt vēlēšanas un saraut Ukrainas valsti gabalos."<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/504903-turcinovs_ukrainas_austrumos_notiekosais_ir_krievijas_specoperacijas_otrais_vilnis Turčinovs: Ukrainas austrumos notiekošais ir Krievijas specoperācijas otrais vilnis] [[LETA]]/UNIAN 2014. gada 7. aprīlī</ref> 17. aprīlī Krievijas prezidents [[Vladimirs Putins]] televīzijā minēja [[Jaunkrievija|Jaunkrieviju]] kā Ukrainas dienvidaustrumu vēsturisko nosaukumu Krievijas Impērijas sastāvā un pieprasīja šajos reģionos garantēt krievu tiesības: {{citāts|Jautājums pat nav par to, jautājums ir par to, lai nodrošinātu Ukrainas dienvidaustrumu krievu un krievvalodīgo pilsoņu tiesības un likumīgās intereses. Atgādināšu, izmantojot cara laiku terminoloģiju, tā ir «Jaunkrievija», un šī Harkova, Luhanska, Doņecka, Hersona, Nikolajeva, Odesa cara laikos neietilpa Ukrainas sastāvā. Tās visas ir teritorijas, kuras Ukrainai 20. gados nodeva padomju valdība. Kāpēc viņi to izdarīja? Dievs vien zina.|[[Vladimirs Putins]]<ref>LETA/UNIAN (2014. gada 17. aprīlis). [http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/506420-putins_ukrainas_dienvidaustrumus_nodevejis_par_jaunkrieviju Putins Ukrainas dienvidaustrumus nodēvējis par «Jaunkrieviju»]</ref>}} 28. aprīlī tika paziņots par Luhanskas tautas republikas (LTR) izveidi. Prokrieviskie demonstranti pieprasīja rīkot referendumu, atcelt cenu un tarifu paaugstināšanu, kā arī valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/separatisti-luhanska-ienem-apgabala-administraciju.d?id=44442610 Separātisti Luhanskā ieņem apgabala administrāciju] DELFI 2014. gada 29. aprīlī</ref> 7. maijā Vladimirs Putins izplatīja paziņojumu, kurā aicināja Ukrainas dienvidaustrumu apgabalu prokrieviskos separātistus pārcelt 11. maijā izsludināto referendumu uz vēlāku laiku, taču separātisti paziņoja, ka paredzētais referendums tomēr notiks.<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/doneckas-separatisti-atsakas-parcelt-11-maija-referendumu.d?id=44466830 Doņeckas separātisti atsakās pārcelt referendumu] DELFI 2014. gada 8. maijā</ref> 2014. gada 24. maijā DTR un LTR pārstāvji vienojās, ka dibinās Jaunkrievijas konfederāciju, bet to atsauca pēc [[Minskas vienošanās]] parakstīšanas 2015. gadā. == Atsauces == {{atsauces}} {{Ukraina-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] [[Kategorija:Doneckas apgabals]] [[Kategorija:Luhanskas apgabals]] cgeumwidtfx5xryynvcljop4y0us9x7 Lībijas pilsoņu karš (no 2014) 0 354385 3665797 3504379 2022-08-02T15:21:18Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: Al Qaeda → Al-Qaida using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Notiek}} {{Infobox military conflict | conflict = Otrais Lībijas pilsoņu karš | partof = [[Lībijas pilsoņu karš (2011)|Lībijas pilsoņu kara]] | image = Libyan Civil War.svg | image_size = 300px | caption = Patreizējā militārā situācija:<!-- do not change the date unless the map has been manually updated; the map does not auto-update --><div style="text-align: left;">{{legend|#ebc0b3|Lībijas parlamenta (Tubrukas valdības) un Nacionālās Lībijas armijas kontrolē}}{{legend|#cae7c4|ANO atbalstītās Nacionālās Saskaņas valdības kontrolē}}{{legend|#afc6e9|Lokālo militāro klanu kontrolē}} </div> | date = 2014. gada 16. maijs – pašlaik | place = [[Lībija]] | result = | combatants_header = | status = turpinās }} '''Lībijas pilsoņu karš kopš 2014. gada''' jeb '''Otrais Lībijas pilsoņu karš''' ir [[Lībijas pilsoņu karš (2011)|2011. gada Lībijas pilsoņu kara]] turpinājums [[Lībija|Lībijā]], kas sākās 2014. gada maijā. == Vēsture == Pēc [[Muamars Kadāfi|Muamara Kadāfi]] valdības gāšanas 2011. gada nogalē pakāpeniski atjaunojās sadursmes starp jaunajai varai nelojālo klanu zemessardzi un jaunās valdības spēkiem. 2012. gada 23. janvārī gāztajam režīmam uzticīgās vienības pēc 4 stundu ilgām ielu kaujām ieņēma Benivalidu (175 km uz dienvidaustrumiem no [[Tripole]]s), piespiežot atkāpties 28. kājnieku brigādes spēkus un pārņēma varu pilsētā un tās apkaimē.<ref>[http://www.gazeta.ru/politics/2012/01/24_a_3972365.shtml Джамахирия наносит ответный удар. - gazeta.ru 24.01.12.]</ref> 2014. gada maijā atsākās plaša karadarbība starp Lībijas valdības spēkiem un [[islāmisti|islāmistu]] nemierniekiem, kas 2014. gada jūlijā sāka uzbrukumu galvaspilsētai [[Tripole]]i.<ref>[http://apollo.tvnet.lv/zinas/asv-evakue-savu-vestniecibu-libija/660288 ASV evakuē savu vēstniecību Lībijā] [[LETA]], 2014. gada 26. jūlijā</ref> 2014. gada 25. jūnijā ievēlētais Lībijas parlaments pārcēla savas sanāksmes uz [[Tubruka]]s pilsētu, kas atrodas starp [[Bengāzī]] un Ēģiptes robežu.<ref>[http://www.sargs.lv/Zinas/Arvalstis/2014/08/26-03.aspx#lastcomment AAE kara aviācija bombardējusi islāmistu pozīcijas Lībijā]{{Novecojusi saite}} sargs.lv, 2014. gada 26. augustā</ref> Konfliktā iesaistījās arī [[Islāma valsts]] kaujinieki, kas ieguva kontroli teritorijās ap [[Sirta]]s pilsētu Lībijas vidienē. 2015. gada septembrī Tubrukas valdībai lojālie spēki ģenerāļa Halīfas Haftara vadībā sāka uzbrukumus radikālajiem islāmistiem Bengāzī pilsētā. [[ANO]] centās panākt vienošanos par mieru starp Lībijas starptautiski atzīto valdību Tubrukā un islāmistiem tuvo valdību Tripolē.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/576852-ano_sutnis_libija_pabeigts_miera_liguma_teksts ANO sūtnis: Lībijā pabeigts miera līguma teksts] LETA, 2015. gada 22. septembrī</ref> Līdz 2016. gada septembrim ģenerāļa Haftara Nacionālās Lībijas armijas spēkiem, kuru atbalstīja ASV, Francijas un Lielbritānijas militārie padomnieki un specvienības, izdevās pārņemt savā kontrolē lielu Bengāzī daļu.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/627906-ai_libijas_bengazi_pilseta_karadarbibas_del_iesprostoti_simtiem_civiliedzivotaju AI: Lībijas Bengāzī pilsētā karadarbības dēļ iesprostoti simtiem civiliedzīvotāju] LETA/AP 2016. gada 30. septembrī</ref> No 2016. gada augusta līdz decembrim ASV kara aviācija veica uzlidojumus "Islāma valsts" kaujinieku ieņemtajai Sirtas pilsētai, līdz ANO atbalstītajai valdībai izdevās pārņemt šo pilsētu savā kontrolē.<ref>[http://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-partrauc-militaro-operaciju-libija.a215581/ ASV pārtrauc militāro operāciju Lībijā] Aigars Smiltnieks lsm.lv, 2016. gada 21. decembrī</ref> Tikai 2017. gada maijā feldmaršala Halifa Haftara vadītā Austrumlībijas armija pilnīgi padzina ar grupējumu “[[Al-Qaida]]” saistītos kaujiniekus no Bengāzī,<ref>[http://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/no-libijas-pilsetas-bengazi-padzen-teroristus.a235765/ No Lībijas pilsētas Bengazi padzen teroristus] Aigars Smiltnieks lsm.lv, 2017. gada 9. maijā</ref> tomēr pilsoņu karš Lībijā starp dažādiem militārajiem grupējumiem vēl arvien turpinās. == Skatīt arī == * [[Afganistānas pilsoņu karš]] * [[Irākas pilsoņu karš]] * [[Jemenas pilsoņu karš]] * [[Sīrijas pilsoņu karš]] * [[Somālijas pilsoņu karš]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Lībija]] [[Kategorija:Pilsoņu kari]] [[Kategorija:21. gadsimta kari]] [[Kategorija:Kari Āfrikā]] [[Kategorija:Islāma vēsture]] o106rt0acix2xb0zknv3ns8msg9svqr Veidne:Vai tu zināji/Arhīvs5 10 355004 3665764 3656081 2022-08-02T14:55:08Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: [[latvietis]] → [[latvieši|latvietis]] (2), Doņeckas tautas republik → Doneckas tautas republik (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} [[Attēls:Two small test tubes held in spring clamps.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mēģene]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti izgatavo no termoizturīgiem [[stikls|stikla]] veidiem? * ... trīs mūsdienās saglabājušās '''[[Volfšmita muižiņa]]s''' ēkas [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Latvijas Universitātes Botāniskā dārza]] teritorijā pieder senajam [[Zasu muiža]]s centra apbūves kompleksam? * ... '''[[cilvēka papilomas vīruss]]''' ir visbiežāk sastopamā [[seksuāli transmisīvā slimība]] pasaulē, ar kuru ir inficēti vairāk nekā 440 miljoni [[cilvēki|cilvēku]]? [[Attēls:Franz Marc Blaues Pferd 1911.jpg|border|right|50px]] * ... [[vācieši|vācu]] [[ekspresionisms|ekspresionisma]] gleznotājs '''[[Francis Marks]]''', starp kura pazīstamākajiem darbiem ir "[[Zils zirgs I]]" <small>(attēlā)</small>, gāja bojā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Verdenas kauja|Verdenas kaujā]]? * ... biežāk ar '''[[Urīnceļu infekcija|urīnceļu infekciju]]''' slimo [[sievietes]], kas saistāms ar anatomiskām īpatnībām — īsu [[urīnizvadkanāls|urīnizvadkanālu]]? * ... [[itāļi|itāļu]] [[ārsts]], [[biologs]] un patologs '''[[Kamillo Goldži]]''', kura vārdā nosaukts [[Goldži komplekss]], ticis nosaukts par sava laika izcilāko neirozinātnieku? [[Attēls:Ēbeļmuiža 1805. gadā Broce.jpg|border|right|50px]] * ... [[Rīga]]s piepilsētas muižiņas '''[[Ēbeļmuiža]]s''' <small>(attēlā [[1805. gads|1805. gada]] [[Johans Kristofs Broce|Broces]] zīmējumā)</small> parkā ir atrodams [[Ēbeļmuižas ozols]], kas ir resnākais koks [[Pārdaugava|Pārdaugavā]]? * ... '''[[Šveices vēsture]]s''' senākais atklājums ir liecības par [[neandertālieši]]em mūsdienu [[Šveice]]s teritorijā jau [[Ledus laikmets|Ledus laikmetā]] aptuveni pirms 150 000 gadiem? * ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] aktieris un režisors '''[[Emilio Estevess]]''' ir aktiera [[Mārtins Šīns|Mārtina Šīna]] vecākais dēls un Čārlija Šīna brālis? [[Attēls:Georgi Dimitrov.jpg|border|right|50px]] * ... [[bulgāri|bulgāru]] [[komunists|komunista]] '''[[Georgijs Dimitrovs|Georgija Dimitrova]]''' <small>(attēlā)</small> aizstāvēšanās runas [[Reihstāgs (ēka)|Reihstāga]] dedzināšanas prāvas gaitā, tai skaitā tieši oponējot [[Hermanis Gērings|Hermanim Gēringam]], padarīja viņu par slavenību? * ... '''[[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]''' [[Rīga]]s [[Maskavas forštate|Maskavas forštatē]] [[1859. gads|1859. gadā]] tika pārsaukta par Dinaburgas ielu, bet kopš [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] — tagadējā nosaukumā? * ... '''[[Leonīds Gaidajs|Leonīda Gaidaja]]''' filmas, sevišķi kinokomēdijas "[[Briljantu roka]]" un "Kaukāza gūstekne" guva milzu atzinību [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], tās ir noskatījies ļoti liels skatītāju skaits? [[Attēls:Louis Charles of France6.jpg|border|right|50px]] * ... no [[Francijas karalis|Francijas karaļa]] [[Luijs XVI|Luija XVI]] un karalienes [[Marija Antuanete|Marijas Antuanetes]] [[sodīšana ar nāvi|sodīšanas ar nāvi]] [[Franču revolūcija]]s laikā līdz paša nāvei no slimības desmit gadu vecumā [[monarhisms|monarhistu]] uzskatā ieslodzījumā esošais '''[[Luijs XVII]]''' <small>(attēlā)</small> bija leģitīms Francijas karalis? * ... [[2015.—2016. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2015.—2016. gada sezonā]], kad [[Alžīrija]]s [[futbolists]] '''[[Rijāds Mehrezs]]''' ''[[Leicester City F.C.|Leicester City]]'' sastāvā uzvarēja [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]], viņš tika atzīts par sezonas labāko spēlētāju? * ... teorētiski [[Saules sistēma]]s ārējā daļā aiz [[Koipera josla]]s būtu jāatrodas [[milzu planēta]]i, ko dēvē par '''[[Devītā planēta|Devīto planētu]]'''? [[Attēls:Blokmuiza.JPG|border|right|50px]] * ... [[Torņakalns|Torņakalnā]] esošajā '''[[Bloka muiža|Bloka muižā]]''' līdz [[2008. gads|2008. gadam]] noritēja atjaunošanas darbi, paredzot biroju telpu izvietošanu, taču [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|finanšu krīzes]] dēļ darbi apstājās un pašlaik ēka ir pamesta <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Latvijas Gada balva sportā 2016|Latvijas Gada balvas sportā 2016]]''' ceremonijā [[vieglatlēte]] [[Laura Ikauniece-Admidiņa]] otro reizi pēc kārtas kļuva par Gada sportisti, bet [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]] — pirmo reizi par Gada sportistu? * ... [[Latvija|Latvijā]] ir 7 '''[[aizsargājamās jūras teritorijas]]'''? [[Attēls:AraišuEzerpils.jpg|border|right|50px]] * ... [[Āraišu ordeņa pils|Āraišu viduslaiku pils]] drupas un [[Akmens laikmets|akmens]] un [[bronzas laikmets|bronzas laikmeta]] mājokļu rekonstrukcijas ezerpilī Meitu salā veido '''[[Āraiši|Āraišu]]''' arheoloģisko parku <small>(attēlā [[Āraišu ezerpils]])</small>? * ... savas ilgās valdīšanas laikā [[Francijas karalis]] '''[[Šarls VI]]''' faktiski bija nomināla figūra, jo valdīšanas sākumposmā bija mazgadīgs, bet vēlēkajos gados darbību ietekmēja karaļa [[garīgā saslimšana]]? * ... '''[[Nīderlandes vēsture|vēsturnieki Nīderlandi]]''' bieži uzskata par pirmo [[kapitālisms|kapitālistisko]] valsti pasaulē, jo tai bija izcili attīstīta [[tirdzniecība]], kā arī pirmās [[birža]]s un [[apdrošināšana]]s kompānijas? [[Attēls:Isaiah Thomas (34300573362).jpg|border|right|50px]] * ... [[Bostonas "Celtics"]] [[basketbolists]] '''[[Jesaja Tomass (1989)]]''' <small>(attēlā)</small> ir īsākais [[NBA]] spēlētājs, kas ir nopelnījis ''[[triple-double]]''? * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Norvēģijas vēsture|Norvēģiju apvienoja]]''' [[vikingi|vikingu]] valdnieks Haralds Skaistmatis [[872. gads|872. gadā]] pēc kaujas pie Hafrsfjorda? * ... '''[[Krīdenera dambis]]''', kas mūsdienās ir iela [[Maskavas forštate|Maskavas forštatē]] [[Rīga|Rīgā]], ir uzbūvēts [[1768. gads|1768. gadā]] kā hidrotehniska būve, lai regulētu [[Daugava]]s straumi [[pali|palu]] laikā? * ... viens no spējīgākajiem [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] komandieriem [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]] '''[[Mihails Frunze]]''' <small>(attēlā)</small> pirms [[Oktobra revolūcija]]s divreiz ticis notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]], tomēr sods nomainīts pret izsūtījumu? * ... [[pasts|pasta]] un [[loģistika]]s uzņēmums '''''[[Omniva]]''''', kas darbojas visās [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], ir reģistrēts [[Tallina|Tallinā]], [[Igaunija|Igaunijā]], un iepriekš uzņēmuma nosaukums bija ''Eesti Post''? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s galvenais treneris '''[[Bobs Hārtlijs]]''' ir trenējis vairākus [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] klubus, ar [[Kolorādo "Avalanche"]] 2001. gadā izcīnot [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]; saņēmis arī [[Džeka Adamsa balva|Džeka Adamsa balvu]] kā sezonas labākais treneris? [[Attēls:JeanIIdFrance.jpg|border|right|50px]] * ... [[Simtgadu karš|Simtgadu kara]] [[Puatjē]] kaujā [[Anglijas Karaliste|angļu]] gūstā krita [[Francijas karalis]] '''[[Žans II Labsirdīgais]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2003. gads|2003. gadā]] ''[[Tour de France]]'' pirmo sacensību simtgadei [[Vācija]]s elektroniskās mūzikas grupa ''[[Kraftwerk]]'' izdeva albumu '''''[[Tour de France Soundtracks]]''''', kas guva lielākos komerciālos panākumus grupas vēsturē? * ... tradicionāli [[Andora]]s neatkarības iegūšanu piedēvē [[Kārlis Lielais|Kārļā Lielā]] nopelniem, kurš atbrīvoja zemi no [[mauri|mauru]] valdnieka [[803. gads|803. gadā]], ar ko aizsākas '''[[Andoras vēsture]]'''? [[Attēls:Russia-2001-stamp-Andrei Mironov.jpg|border|right|50px]] * ... izcilais padomju [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Andrejs Mironovs]]''' <small>(attēlā pastmarkā)</small> nomira [[Rīga|Rīgā]] pēc tam, kad [[1987. gads Latvijā|1987. gada]] [[14. augusts|14. augustā]] viesizrādes laikā uz [[Nacionālā opera|Operas teātra]] skatuves pēdējās ainas laikā zaudēja samaņu? * ... tiek uzskatīts, ka pirmie [[cilvēks|cilvēki]], kas ieradās [[Islande|Islandē]], bija [[īri|īru]] [[mūki]] [[8. gadsimts|8. gadsimtā]], ar ko aizsākas '''[[Islandes vēsture]]'''? * ... mūsdienu '''[[organiskā sintēze]]''' spēj iegūt praktiski jebkuras [[organiskās vielas]] [[molekulas]]? [[Attēls:Gaidar in 2008 - crop.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievijas Federācija]]s premjerministrs [[1992. gads|1992. gadā]], prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] laikā, '''[[Jegors Gaidars]]''' <small>(attēlā 2008. gadā)</small> bija rakstnieka [[Arkādijs Gaidars|Arkādija Gaidara]] mazdēls? * ... [[aktrise]] '''[[Regīna Devīte]]''', kas plašu atpazīstamību ieguvusi ar Zentas lomu seriālos "[[Neprāta cena]]" un "[[UgunsGrēks]]", ir aktrise [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras Drāmas teātrī]] jau kopš [[1978. gads Latvijā|1978. gada]] sezonas? * ... '''[[Strēlnieku prospekts]]''' ir galvenā maģistrāle [[Jūrmala|Jūrmalā]]? [[Attēls:Gladiolus 7-19-06.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[gladiolu ģints|gladiolu ģintī]]''' <small>(attēlā)</small> ietilpst aptuveni 260 [[suga]]s, taču aptuveni 250 no šīm sugām dabiskais izplatības areāls ir [[Subsahāras Āfrika]]? * ... par '''[[1997. gada FIFA Konfederāciju kauss|1997. gada FIFA Konfederāciju kausa]]''' turnīra uzvarētāju kļuva [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]], finālā ar 6:0 pieveicot [[Austrālijas futbola izlase|Austrāliju]]? * ... [[2016. gads sportā|2016. gada]] '''[[Latvijas Jaunatnes basketbola līga]]s''' turnīrā piedalījās septiņas reizes lielāks jauno basketbolistu un komandu skaits nekā debijas sezonā? [[Attēls:Zaiga Gaile.jpg|border|right|50px]] * ... [[arhitekte]] '''[[Zaiga Gaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir saņēmusi [[Latvija]]s Arhitektūras Lielo gada balvu, bet [[2013. gads Latvijā|2013. gadā]] arī ieguvusi titulu "Gada rīdzinieks" par ieguldījumu [[Rīga]]s kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un [[Žaņa Lipkes muzejs|Žaņa Lipkes muzeja]] izveidi? * ... [[1982. gads|1982. gadā]], izbūvējot [[Itaipu aizsprosts|Itaipu aizsprostu]], appludināja '''[[Gvairas ūdenskritums|Gvairas ūdenskritumu]]''', kas bija viens no pasaulē lielākajiem [[ūdenskritums|ūdenskritumiem]] pēc caurplūstošā ūdens daudzuma? * ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] pētniece '''[[Luīze Arnere Boida]]''' [[1955. gads|1955. gadā]] bija pirmā [[sieviete]], kas pārlidoja pāri [[Ziemeļpols|Ziemeļpolam]], izdarot to 68 gadu vecumā? [[Attēls:Flag of Syrian Kurdistan.svg|border|right|50px]] * ... ''[[de facto]]'' autonomajā [[kurdi|kurdu]] apdzīvotajā [[Sīrija]]s reģionā '''[[Rožava|Rožavā]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tiek īstenota [[sekulārisms|sekulāra]], [[demokrātiskais sociālisms|demokrātiski sociālistiska]], uz [[dzimumu līdztiesība|dzimumu līdztiesību]] vērsta demokrātiskā konfederālisma politika? * ... '''[[2001. gada FIFA Konfederāciju kauss|2001. gada FIFA Konfederāciju kausa]]''', kas notika [[Japāna|Japānā]] un [[Koreja|Korejā]], rezultatīvākā spēlētāja godu dalīja uzreiz septiņi [[futbolisti]], katrs gūstot divus vārtus? * ... '''[[Zviedrijas vēsture]]''' sākās ar [[cilvēks|cilvēku]] apmešanos [[Ziemeļeiropa]]s teritorijā, kas notika daudz lēnāk un vēlāk, nekā citur [[Eiropa|Eiropā]]: pirmās mednieku un zvejnieku apmetnes [[Zviedrija]]s dienvidos parādījās tikai pēc [[Ledus laikmets|Ledus laikmeta]] beigām 9.—10. gadsimtā p.m.ē.? [[Attēls:Teika, Zemitaana piemineklis2.jpg|border|right|50px]] * ... [[1930. gads Latvijā|1930. gadā]] par '''[[Zemitāna laukums|Zemitāna laukumu]]''' nosauktais laukums [[Teika (Rīga)|Teikā]], [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā piemineklis [[Jorģis Zemitāns|Jorģim Zemitānam]])</small>, [[1941. gads Latvijā|1941. gadā]] tika pārdēvēts par [[21. jūlijs|21. jūlija]] laukumu ([[1940. gads Latvijā|1940. gada]] 21. jūlijā tika pasludināta [[padomju vara]]s atjaunošana [[Latvija|Latvijā]])? * ... izplatītākā [[demokrātija|demokrātiskas]] [[valsts pārvaldes forma]] mūsdienās ir '''[[pārstāvnieciskā demokrātija]]''', kamēr '''[[tiešā demokrātija|tiešās demokrātijas]]''' iezīmes ir atrodamas vien [[Šveice]]s kantonos [[Apencelles-Innerrodenes kantons|Apencellē-Innderrodenē]] un [[Glarusas kantons|Glarusā]]? * ... '''[[Romeškalns|Romeškalna]]''' ciems [[Alūksnes novads|Alūksnes novada]] [[Veclaicenes pagasts|Veclaicenes pagastā]] atrodas 198 m [[v.j.l.]], bet uz rietumiem no tā esošais Romeškalna [[paugurs]] — 219,6 m v.j.l.? [[Attēls:Princepotemkin.jpg|border|right|50px]] * ... [[jēdziens|jēdziena]] "Potjomkina sādžas" pamatā ir [[leģenda]] par dekoratīvu ciemu izveidi pēc '''[[Grigorijs Potjomkins|Grigorija Potjomkina]]''' <small>(attēlā)</small> rīkojuma [[Krievija]]s carienes [[Katrīna Lielā|Katrīnas Lielās]] braucienā uz [[Krima|Krimu]] [[1787. gads|1787. gadā]]? * ... '''[[2003. gada FIFA Konfederāciju kauss|2003. gada FIFA Konfederāciju kausa]]''' norisi aizēnoja [[Kamerūna]]s futbolista Marka Vivjēna Foe nāve pusfināla spēlē pret [[Kolumbija|Kolumbiju]]? * ... [[cilvēks|cilvēka]] '''[[Vizuālā uztvere|vizuālajā uztverē]]''' ir iesaistīta ir gan [[redze]], gan [[prāts]], gan arī [[atmiņa]]s procesi? [[Attēls:Melania Trump Official Portrait.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Melānija Trampa]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrā ārpus [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dzimusī [[ASV pirmā lēdija|pirmā lēdija]] pēc Luisas Edamsas [[1825. gads|1825. gadā]]? * ... grupas '''''[[Fleetwood Mac]]''''' [[1977. gads|1977. gada]] albums ''Rumours'' 31 nedēļu ieņēma [[Billboard Tops|Billboard Top 200]] augstāko pozīciju? * ... tirdzniecības centrs '''"[[Galerija Azur]]"''' [[Rīga|Rīgā]] pie [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] pieder [[Lietuva]]s uzņēmumam UAB "Šeštoji projekto bendrovė"? [[Attēls:CheyFidel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kubas revolūcija]]s''' <small>(attēlā revolūcijas līderi [[Če Gevara]] un [[Fidels Kastro]])</small> rezultātā [[Kuba]] kļuva par [[Sociālistiska valsts|sociālistisku valsti]]? * ... politiskajai partijai '''[[KPV LV]]''' ir trīs reģionālās grupas [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] — Grimsbi, [[Liverpūle|Liverpūlē]] un [[Mančestra|Mančestrā]]? * ... par '''[[2005. gada FIFA Konfederāciju kauss|2005. gada FIFA Konfederāciju kausa]]''' rezultatīvāko spēlētāju, gūstot 5 vārtus, kļuva [[Brazīlijas futbola izlase]]s uzbrucējs [[Adrianu Leite Ribeiru|Adrianu]]? [[Attēls:Mauritius southern seashore.jpg|border|right|50px]] * ... pirmie kolonizatori '''[[Maskarēnu salas|Maskarēnu salās]]''' <small>(attēlā [[Maurīcija]]s piekraste)</small> apmetās [[17. gadsimts|17. gadsimta]] sākumā, un kopš tā laika salu vēsturi pavadīja nebeidzams ekoloģisks posts un sugu izmiršana, tomēr saglabājušies meži joprojām kalpo par patvērumu daudzām [[Endēma suga|endēmām sugām]]? * ... Latvijā galvenie '''[[ceļu satiksmes tiesību akti Latvijā|ceļu satiksmes tiesību akti]]''' ir [[Saeima]]s pieņemtais Ceļu satiksmes likums un [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] izdotie Ceļu satiksmes noteikumi? * ... galveno lomu savā filmā '''"[[Noass (filma)|Noass]]"''' [[Darens Aronovskis]] sākotnēji piedāvāja [[Kristians Beils|Kristianam Beilam]] un [[Maikls Fasbenders|Maiklam Fasbenderam]], taču tie abi atteicās un Noasa lomu nospēlēja [[Rasels Krovs]]? [[Attēls:1 öre kopparmynt 1724.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās [[Zviedrija]]s '''[[Ēre (monēta)|ēru]]''' monētas no [[sudrabs|sudraba]] un [[varš|vara]] lika kalt karalis [[Gustavs I]] pēc [[Kalmāras ūnija]]s izjukšanas [[1522. gads|1522. gadā]] <small>(attēlā [[Zviedrija]]s 18. gadsimta ēre)</small>? * ... labi organizēta [[šahs|šaha]] dzīve [[Rīga|Rīgā]] sākās [[1890. gads Latvijā|1890. gadā]] pēc '''[[Rīgas Šaha biedrība]]s''' nodibināšanas? * ... '''[[1967. gada MGM arhīva ugunsgrēks|1967. gada ''Metro-Goldwyn-Mayer'' studijas arhīva ugunsgrēkā]]''' [[Kalifornija|Kalifornijā]] tika zaudētas vairākas mēmās un agrīnās skaņas [[kinofilma|filmas]], kuru kopijas mūsdienās nav atrodamas? [[Attēls:Sibirische Schwertlilie, Iris sibirica 06.JPG|border|right|50px]] * ... [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] ierakstītā '''[[Sibīrijas skalbe]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet tiek audzēta dārzos kā krāšņumaugs? * ... mūsdienās gandrīz visas [[dators|datoru]] komponentes darbojas pēc '''''[[plug and play]]''''' principa? * ... [[Latvija]]s [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] [[animācija]]s seriālā bērniem '''[[Fantadroms]]''' nav dialogu? [[Attēls:Lillehammer 2016 - Figure Skating Men Short Program - Deniss Vasiljevs 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija]]s [[daiļslidotājs|daiļslidotāja]] '''[[Deniss Vasiļjevs|Denisa Vasiļjeva]]''' <small>(attēlā)</small> treneris ir bijušais [[Šveice]]s daiļslidotājs, divkārtējais pasaules čempions Stefans Lambjēls? * ... lielākās '''[[brūnogles|brūnogļu]]''' ieguvējas pasaulē ir [[Vācija]], [[Ķīna]], [[Krievija]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Polija]]? * ... 390. gadā p.m.ē. '''[[galli|gallu]]''' ciltis, kas bija apmetušās [[Itālija|Ziemeļitālijā]], uzvarēja [[romieši|romiešus]] kaujā pie Allijas upes, ieņēma [[Roma|Romu]] un to izlaupīja? [[Attēls:Vilhelma fon Frimersheima artigs.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaiku]] [[Ziemeļeiropa]]s monēta '''[[ārtavs]]''' līdz [[1422. gads|1422. gada]] monetārajai reformai tika kalta arī [[Livonijas konfederācija]]s naudas kaltuvēs <small>(attēlā 14. gadsimta Livonijas ārtavs)</small>? * ... '''[[2017. gada FIFA Konfederāciju kauss]]''' notiek [[Krievija|Krievijā]] no [[17. jūnijs|17. jūnija]] līdz [[2. jūlijs|2. jūlijam]], gadu pirms [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada Pasaules kausa izcīņas finālturnīra]], kas arī notiks Krievijā? * ... '''[[Tiškeviču dzimta]]s''' piederīgie izvirzījās [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] pārvaldē [[Sigismunds II Augusts|Sigismunda II Augusta]] valdīšanas laikā? [[Attēls:Camus Jubilee Cognac 70cl.jpg|border|right|50px]] * ... parastos '''[[konjaks|konjakus]]''' nogatavina [[ozols|ozolkoka]] mucās 3—5 gadus, markas konjakus — 6—7 gadus un augstākā labuma konjakus — 8—10 gadus <small>(attēlā 35 gadus nogatavināts ''Camus'')</small>? * ... [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātes]] pirmais rektors bija [[franči|franču]] [[fiziķis]] '''[[Georgs Frīdrihs Parrots]]'''? * ... '''[[ziemas riepas]]''' tiek ražotas [[laikapstākļi]]em, kad [[gaisa temperatūra]] ir zemāka par 7 [[°C]]? [[Attēls:Yerba-mate-misiones.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Paragvajas ilekss|Paragvajas ileksam]]''' <small>(attēlā plantācija [[Argentīna|Argentīnā]])</small>, no kā tiek gatavots [[mate]]s dzēriens, ir [[stimulanti|stimulējošas]] īpašības: tas satur [[kofeīns|kofeīnu]] un citus [[alkaloīdi|alkaloīdus]]? * ... '''[[trohētijas]]''' ir vieni no nedaudzajiem zināmajiem [[augi]]em, kas spēj producēt krāsainu nektāru? * ... no aptuveni 400 iedzīvotājiem [[latvieši|latviešu]] dibinātajā '''[[Suhonoja]]s''' ciemā [[Krievija]]s [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]] ap 100 joprojām ir latvieši? [[Attēls:Harmandir Sahib 2015 copy.jpg|border|right|50px]] * ... [[Indija]]s pilsētā [[Amritsara|Amritsarā]] esošais '''[[Zelta templis]]''' <small>(attēlā)</small> ir vissvētākā vieta [[sikhisms|sikhismā]]? * ... [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Bismarka arhipelāgs]]''' tika pievienots [[Vācija]]s protektorātam un nosaukts par godu [[Vācijas kanclers|kancleram]] [[Oto fon Bismarks|Oto fon Bismarkam]]? * ... [[indieši|indiešu]] [[šahists]] '''[[Parimārdžans Nēgi]]''' ir bijis otrais jaunākais [[FIDE]] [[šaha lielmeistars]] pēc [[Sergejs Karjakins|Sergeja Karjakina]]? [[Attēls:Tikrit Palace.jpg|border|right|50px]] * ... [[Irāka]]s pilsēta '''[[Tikrīta]]''' ir zināma kā [[Saladīns|Saladīna]] un [[Sadams Huseins|Sadama Huseina]] dzimtā pilsēta <small>(attēlā Sadama Huseina pils)</small>? * ... [[19. gadsimts|19. gadsimta]] beigās '''[[Lejas Bulāna]]''' mūsdienu [[Krievija]]s [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]] bija lielākais [[latvieši|latviešu]] ciems [[Sibīrija|Sibīrijā]], taču mūsdienās tās [[iedzīvotāju skaits]] ir mazāks nekā 100? * ... '''[[Strazdumuižas internātvidusskola]]''' Braila ielā [[Rīga|Rīgā]] ir vienīgā mācību iestāde [[Latvija|Latvijā]], kur skolēniem ar nopietniem [[redze]]s traucējumiem tiek nodrošināts pielāgots mācību process? [[Attēls:Mažvydo Katekizmas, Vilnius.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Martīna Mažvīda katehisms]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā zināmā [[lietuviešu valoda|lietuviešu valodā]] sarakstītā [[grāmata]]? * ... [[disko]] grupas ''Village People'' [[singls]] '''''[[Y.M.C.A.]]''''' tika iekļauts [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] pēc tā izpildījuma kopā ar 44 tūkstošiem [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] fanu? * ... pašreizējais [[Lietuvas premjerministrs]] '''[[Sauļus Skvernelis]]''' karjeru [[Lietuva]]s tiesībaizsardzības sistēmā uzsācis, strādājot kā satiksmes inspektors [[Traķi|Traķu]] pašvaldībā? [[Attēls:Aurangzeb in old age 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Aurangzebs|Aurangzeba]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laikā [[Mogulu impērija]] bija vislielākā tās pastāvēšanas laikā? * ... '''[[hlorapskābe]]''' pastāv tikai [[ūdens]] [[šķīdums|šķīdumos]] un ir ļoti nestabila; [[Saule]]s gaismā tā sadalās dažu [[sekunde|sekunžu]] laikā? * ... '''[[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Vācijā|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā no Vācijas]]''' ir iekļauts 41 objekts, vēl 18 vietas iekļautas kandidātu sarakstā? [[Attēls:Edouard-Isidore-Buguet-PK-spirit-photographer.jpg|border|right|50px]] * ... ... '''[[psihokinēze]]s''' darbība <small>(attēlā telekinēzes demonstrējums [[Francija|Francijā]] [[1875. gads|1875. gadā]])</small> pārkāpj zināmos [[fizika]]s likumus, tādēļ tā parasti tiek pieskaitīta pie [[Paranormāla parādība|paranormālajām parādībām]]? * ... '''[[Sigtuna]]''' bija pirmā [[Svēlande]]s galvaspilsēta līdz [[1187. gads|1187. gadam]], kad tai uzbruka [[pagāni]] un nopostīja pilsētu? * ... visas četras '''[[mēness fāzes]]''' nomainās 29,53 [[dienas|dienās]]? [[Attēls:Coltsfoot.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[māllēpe|māllēpju]]''' <small>(attēlā)</small> [[zinātniskais nosaukums]] ''Tussilago'' ir cēlies no [[Latīņu valoda|latīņu]] vārda ''tussis'', kas nozīmē ‘[[klepus]]’? * ... '''[[slāpekļpaskābe]]''' pastāv tikai atšķaidītos [[ūdens]] [[šķīdums|šķīdumos]], kā arī [[gāze]]s fāzē? * ... [[Baltijas kara apgabals|Baltijas kara apgabalu]] likvidēja pēc [[Padomju Savienība|PSRS]] sabrukuma [[1991. gads|1991. gadā]], bet [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] [[Krievijas Federācija]]s militārās vienības atradās līdz [[1994. gads|1994. gadam]]? [[Attēls:VanaTallinn 40-45-50 500ml.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[liķieris|liķierus]]''' <small>(attēlā [[Igaunija|Igaunijā]] ražotā liķiera ''[[Vana Tallinn]]'' pudeles)</small> parasti ilgi nenogatavina, tomēr smalkākus liķierus pagrabā mēdz nogatavināt no 6 [[mēneši]]em līdz 2 [[gadi]]em? * ... '''[[vermikomposts|vermikomposta]]''' izgatavošanai visbiežāk izmanto Kalifornijas sarkanās sliekas — [[sliekas|slieku]] sugu, kas piemērota organisko materiālu pārstrādei, lai iegūtu augstas kvalitātes [[komposts|kompostu]]? * ... '''[[Viļņas Universitātes bibliotēka]]''' ir vecākā [[Lietuva]]s akadēmiskā [[bibliotēka]] — 9 gadus vecāka nekā pati [[Viļņas Universitāte]]? [[Attēls:Piltene gerb.png|border|right|50px]] * ... '''[[Piltenes ģerbonis|Piltenes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir atainota senās [[Livonija]]s [[Kurzemes bīskapija]] ar tās simboliem, jo [[Piltene]] bija bīskapijas pārvaldes centrs? * ... [[Latvijas PSR]] laikā '''[[Stāmerienas pareizticīgo baznīca]]''' bija slēgta, bet tās ēkā iekārtota vietējā [[sovhozs|sovhoza]] noliktava? * ... galvenā loma [[Darens Aronovskis|Darena Aronovska]] filmā '''[[Cīkstonis (filma)|"Cīkstonis"]]''' kļuva par pirmo Mikijam Rurkam patiešām nozīmīgo lomu pēc [[1991. gads|1991. gada]], kļūstot par "atdzimšanu aktiera ampluā"? [[Attēls:Asare5.JPG|border|right|50px]] * ... [[1926. gads Latvijā|1926. gada]] [[25. janvāris|25. janvārī]] '''[[Asares muiža]]''' nodega [[ugunsgrēks|ugunsgrēkā]] un mūsdienās no muižas [[pils]] ir saglabājušās tikai [[drupas]] <small>(attēlā)</small>? * ... cilvēkiem, kas pārlieku paļaujas uz '''[[Paranormāla parādība|paranormālo parādību]]''' autentiskumu, var būt samērā vāji attīstīta [[Kritiskā domāšana|kritiskā]] un analītiskā domāšana? * ... [[dokumentālā filma]] '''"[[Segvārds Vientulis]]"''' ir stāsts par [[Latvijas nacionālie partizāni|Latvijas nacionālo partizānu]] organizācijas izveidi [[Latgale|Latgalē]] un tās vadītāja [[katoļi|katoļu]] [[priesteris|priestera]] [[Antons Juhņevičs|Antona Juhņeviča]] likteni? [[Attēls:Pavilosta gerb.png|border|right|50px]] * ... '''[[Pāvilostas ģerbonis|Pāvilostas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> augšējā daļā ir attēlotas trīs [[zelts|zelta]] [[lilijas]] no [[Lilienfeldi|Lilienfeldu]] dzimtas ģerboņa, jo dzimta ir saistīta ar [[Pāvilosta]]s vēsturi? * ... '''[[sakristeja|sakristejā]]''' [[garīdznieki]] pārģērbjas pirms un pēc [[dievkalpojumi]]em, kā arī tur glabājas baznīcas ieraksti par [[laulības|laulībām]] un [[kristības|kristībām]]? * ... visas '''[[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Lībijā]]''' ir iekļautas [[Apdraudētie Pasaules mantojuma objekti|apdraudēto objektu sarakstā]]? [[Attēls:Spas vsederzhitel sinay.jpg|border|right|50px]] * ... tiek uzskatīts, ka pirmās '''[[Jēzus Kristus ikonogrāfija|Kristus ikonas]]''' <small>(attēlā ikona no 6. gadsimta)</small> radušās 4. līdz 6. gadsimtā [[Austrumromas impērija|Bizantijā]]? * ... lai gan '''[[sudoku]]''' mīklas [[21. gadsimts|21. gadsimta]] sākumā no [[Japāna]]s izplatījās citās pasaules valstīs, tās nav izgudrotas Japānā, bet gan [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vai [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[telemetrija]]''' ir automatizēts sakaru process, kurā datus ievāc un pārraida uz nolasīšanas iekārtu, pārsvarā, izmantojot [[bezvadu datu pārraide|bezvadu datu pārraidi]]? [[Attēls:Arctic Hare 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s ziemeļos sastopamais '''[[polārzaķis]]''' <small>(attēlā)</small> skarbiem apstākļiem ir pielāgojies ar īsākām [[ausis|ausīm]] un [[ekstremitātes|ekstremitātēm]], kā arī biezāku [[vilna|vilnu]] un 20% vairāk [[tauki|tauku]] nekā citiem [[zaķi]]em? * ... [[Rīga|Rīgā]] esošo '''[[Esena muiža|Esena jeb Lielo muižu]]''' [[2015. gads|2015. gadā]] nojauca pusotru gadu pēc tās [[Ugunsgrēks|nodegšanas]]? * ... [[1940. gads Latvijā|1940. gadā]] rēderim '''[[Fricis Grauds|Fricim Graudam]]''' piederēja 17 [[kuģi]], kas bija 14% no [[Latvija]]s jūras [[flote]]s? * ... '''[[Ungārijas forints|Ungārijas forinta]]''' <small>(attēlā)</small> subvienība ir 100 filleri, kaut gan filleru [[monētas]] [[inflācija]]s rezultātā ir kļuvušas bezvērtīgas un neatrodas apgrozībā kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... '''[[ekosistēmu pakalpojumi]]''' nodrošina ne tikai [[cilvēks|cilvēka]] eksistenci, bet arī labklājību? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Nacistiskā Vācija|Vācijas]] tanku [[ģenerālis]] '''[[Haso fon Manteifels]]''' pēc kara kļuva par [[politiķis|politiķi]], ir mūsdienu [[Vācija]]s armijas nosaukuma [[Bundesvērs]] autors? [[Attēls:Bokassa colored.png|border|right|50px]] * ... ekscentriskajam [[Centrālāfrikas Republika]]s [[diktators|diktatoram]] '''[[Žans Bedels Bokasa|Žanam Bedelam Bokasam]]''' <small>(attēlā)</small> bija 19 [[sieva]]s un 77 atzīti [[bērni]]? * ... '''[[Finnmarka]]''' pēc platības ir lielākā [[Norvēģija]]s filke, savukārt pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] tā ir mazākā? * ... jau vairāk nekā pusotru [[gadsimts|gadsimtu]] '''[[Oukailenda|Oukailendas salā]]''' notiek dažādi pētījumi un izrakumi, meklējot leģendās aprakstītos dārgumus? [[Attēls:Kobzon with mic.JPG|border|right|50px]] * ... [[Krievija]]s dziedātājam un [[Valsts Dome]]s deputātam '''[[Josifs Kobzons|Josifam Kobzonam]]''' <small>(attēlā)</small> aizdomās par sakariem ar Krievijas [[mafija]]s struktūrām ir liegta iebraušana [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]; vairākkārt liegta iebraukšana arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] '''[[Donalda Trampa filmogrāfija]]''' ietver viņa piedalīšanos desmit [[kinofilma|filmās]] un divpadsmit televīzijas seriālos? * ... '''[[Zigfrīds Račiņš|Zigfrīda Račiņa]]''' dziedātā [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] dziesma "Mežrozīte" uzvarēja pirmajā [[Latvijas Radio]] [[Mikrofona aptauja|Mikrofona aptaujā]] [[1968. gads Latvijā|1968. gadā]]? [[Attēls:The Soviet Union 1990 CPA 6266 stamp (Soviet Intelligence Agents. Kim Philby).jpg|border|right|50px]] * ... [[Apvienotā Karaliste|britu]] un vienlaicīgi [[Padomju Savienība|padomju]] izlūkdienesta darbinieks '''[[Kims Filbijs]]''' <small>(attēlā)</small> bija sekmīgākais publiski zināmais padomju [[spiegs]] [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā; [[1963. gads|1963. gadā]] viņam izdevās pārbēgt uz Padomju Savienību? * ... liela daļa no [[Norvēģija]]s '''[[Trumses filke]]s''' iedzīvotājiem ir [[sāmi]] un [[somi]]? * ... katra [[ASV štats|štata]] elektoru skaits '''[[ASV elektoru kolēģija|ASV elektoru kolēģijā]]''' sakrīt ar štata pārstāvju skaitu [[ASV Kongress|ASV Kongresā]]? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101III-Bueschel-056-21A, Russland, Hermann Fegelein.jpg|border|right|50px]] * ... [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] sievas [[Eva Brauna|Evas Braunas]] māsasvīrs '''[[Hermanis Fēgeleins]]''' <small>(attēlā)</small> pēc Hitlera pavēles tika [[nāvessods|sodīts ar nāvi]] par dezertēšanu divas dienas pirms paša Hitlera [[pašnāvība]]s? * ... tikai [[1856. gads|1856. gadā]] [[Krievijas ķeizars]] [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] apžēloja dzīvi palikušos [[1825. gads|1825. gada]] '''[[Dekabristu sacelšanās]]''' dalībniekus un atļāva viņiem atgriezties dzimtenē? * ... '''[[Tartu lidosta|Tartu lidostu]]''' regulāri lidojumi savieno vienīgi ar [[Helsinki]]em, taču šajā desmitgadē bijuši arī reisi uz [[Tallina|Tallinu]] un [[Rīga|Rīgu]]? [[Attēls:Louis-Philippe de Bourbon.jpg|border|right|50px]] * ... vēlākais [[Francijas karalis]] '''[[Luijs Filips]]''' <small>(attēlā)</small> [[Franču revolūcija]]s un [[Napoleons I|Napoleona]] valdīšanas laikā atradās [[emigrācija|emigrācijā]], dzīvojot [[Somija|Somijā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Kuba|Kubā]] un [[Lielbritānija|Lielbritānijā]], līdz atgriezās dzimtenē pēc Napoleona sakāves? * ... '''[[ķīmiskie ieroči|ķīmisko ieroču]]''' ražošanu pasaulē ierobežo [[1993. gads|1993. gada]] Ķīmisko ieroču [[konvencija]]? * ... sākotnēji '''[[toniks|toniku]]''' izplatīja kā [[profilakse|profilaktisku]] līdzekli pret [[malārija|malāriju]], bet mūsdienās to dzer īpašās rūgtās [[garša]]s dēļ (tostarp [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholiskos kokteiļos]]), tāpēc [[hinīns|hinīna]] daudzums ir daudz mazāks? [[Attēls:20150523-03(Lielais Ķemeru tīrelis).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Lielais Ķemeru tīrelis|Lielā Ķemeru tīreļa]]''' <small>(attēlā)</small> laipa ir populārākā [[purvs|purva]] taka [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[blakusleņķi|blakusleņķu]]''' summa ir 180°? * ... '''[[Fašistiskā Itālija|fašistiskās Itālijas]]''' diktatora [[Benito Musolīni]] definīcijā [[fašisms]] ir anti[[komunisms|komunistisks]], anti[[sociālisms|sociālistisks]], noraida šķiru cīņas konceptu, ir anti[[demokrātija|demokrātisks]], etātisks un uz teritoriālo ekspansiju vērsts? [[Attēls:JoaoI-P.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles karalis]] '''[[Žoau I]]''' <small>(attēlā)</small> lika pamatus valsts jūras varenībai un caur precībām ar [[Ģentes Džons|Ģentes Džona]] meitu Lankasteras Filipu lika pamatus [[Portugāle]]s īpašajām attiecībām ar [[Lielbritānija|Lielbritāniju]], kuras ir saglabājušās līdz mūsdienām? * ... [[komponists]] '''[[Kārlis Lācis]]''' ir divas reizes saņēmis "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu nominācijā "Gada muzikālā izrāde" par [[mūzikls|mūziklu]] "Pūt, vējiņi" un "Oņegins"? * ... [[19. gadsimts|19. gadsimta]] '''[[zelta drudzis|zelta drudžus]]''' veicināja straujš [[ceļošana]]s izmaksu kritums pasaulē? [[Attēls:Cossus cossus-2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[vītolu urbējs|vītolu urbēja]]''' [[kāpuri]] <small>(attēlā)</small> barojas [[koki|koku]] stumbros un lielos zaros, kur 'izurbj' garas ejas? * ... filmas '''"[[Melānijas hronika]]"''' galvenās varones atveidotāja Sabine Timoteo ir no [[Šveice]]s? * ... [[Zimbabve]]s [[šahists]] '''[[Roberts Gveize]]''' '''[[35. šaha olimpiāde|35. šaha olimpiādē]]''' bija otrais spēlētājs [[šaha olimpiāde|šaha olimpiāžu]] vēsturē, kas sasniedza maksimāli iespējamo simtprocentīgo rezultātu (pirmais [[1930. gada šaha olimpiāde|1930. gadā]] to sasniedza [[Aleksandrs Aļehins]])? [[Attēls:Illustration Lupinus luteus1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dzeltenā lupīna|dzeltenās lupīnas]]''' <small>(attēlā)</small> audzēšana spēj uzlabot neauglīgas un sliktas kvalitātes [[augsne]]s, jo, tāpat kā citām sugām [[tauriņziežu dzimta|tauriņziežu dzimtā]], to [[saknes]] ir spējīgas fiksēt [[slāpeklis|slāpekli]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[kauja par Kaukāzu]]''' lielākoties norisinājās no [[1942. gads|1942.]] līdz [[1943. gads|1943. gadam]], kad [[Nacistiskā Vācija|Vācija]] [[Operācija "Blau"|operācijas "Blau"]] rezultātā centās sasniegt [[nafta]]s atradnes, lai tādējādi nodrošinātu [[vērmahts|bruņotos spēkus]] un [[industrija|industriju]] ar resursiem? * ... piekāpjoties [[Vācijas hokeja izlase]]i '''[[Hokejs 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīrieši, kvalifikācija|2018. gada ziemas olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā]]''', [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas hokejisti]] zaudēja tiesības spēlēt '''[[Hokejs 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|olimpiskajā turnīrā]]'''? [[Attēls:Krak des Chevaliers 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[viduslaiku pils|viduslaiku piļu]]''' <small>(attēlā [[Krakdeševaljē pils]] [[Sīrija|Sīrijā]])</small> celtniecība apsīka [[19. gadsimts|19. gadsimtā]], kad [[viduslaiki]] bija jau sen beigušies? * ... '''[[Vestindija]]s''' [[nosaukums]] ir pretējs vēsturiskajai Ostindijai — Austrumu [[Indija]]i, ar ko apzīmēja dienvidu un dienvidaustrumu [[Āzija]]s zemes? * ... '''[[Itālijas Sociālā Republika|Itālijas Sociālās Republikas]]''', kas no [[1943. gads|1943.]] līdz [[1945. gads|1945. gadam]] pastāvēja [[Itālija]]s ziemeļos, līderis bija ilggadējais [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas karaliste]]s [[diktators]] [[Benito Musolīni]], taču reālā vara piederēja [[Nacistiskā Vācija|nacistiskās Vācijas]] pārstāvjiem: vēstniekam un [[SS]] ģenerālim? [[Attēls:A bowhead whale is tail-slapping in the coastal waters of western Sea of Okhotsk by Olga Shpak, Marine Mammal Council, IEE RAS.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[polārais valis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no visilgāk dzīvojošiem [[zīdītāji]]em, spējot sasniegt vecumu, kas pārsniedz 200 [[gadi|gadus]]? * ... [[kurdi|kurdu]] etnoreliģiskās grupas '''[[jazīdi|jazīdu]]''' ticībai nav nekā kopēja ar [[islāms|islāma]] teoloģiju un rituāliem, un tas vairāk atgādina pirmsislāma [[persieši|persiešu]] [[zoroastrisms|zoroastrismu]] ar [[jūdaisms|jūdaisma]] un [[kristietība]]s elementiem? * ... tradicionālais [[latviešu virtuve]]s ēdiens no [[mieži|miežu]] [[putraimi]]em un rūgušpiena — '''[[skābputra]]''' — [[vasara|vasarā]] bijis galvenais pusdienu un launaga ēdiens, ņemts līdzi lauku darbos? [[Attēls:City Chess Elista Kalmykia.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[33. šaha olimpiāde]]''' notika 1998. gadā [[Krievija|Krievijā]], [[Kalmikija]]s galvaspilsētā [[Elista|Elistā]] izveidotā šaha pilsētiņā <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Kampučijas Tautas Republika]]''', kas mūsdienu [[Kambodža]]s teritorijā izveidojās pēc [[Demokrātiskā Kampučija|Demokrātiskās Kampučijas]] militāras sagrāves, bija būtībā atkarīga no [[Vjetnama]]s? * ... '''[[Florense Fostere Dženkinsa]]''' tiek dēvēta par pasaulē sliktāko [[operdziedātāja|operdziedātāju]]? [[Attēls:CarloBroschi.JPG|border|right|50px]] * ... viens no ievērojamākajiem [[operdziedātāji]]em vēsturē Karlo Broski jeb '''[[Farinelli]]''' <small>(attēlā)</small> ar ģimenes lēmumu kļuva par [[Kastrāts|kastrātu]] nelegālas, noformētas kā nelaimes gadījums, operācijas rezultātā? * ... [[2016. gads|2016. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] mākslas filma '''"[[Inferno (filma)|Inferno]]"''' ir sikvels filmām "[[Da Vinči kods (filma)|Da Vinči kods]]" un "[[Eņģeļi un dēmoni (filma)|Eņģeļi un dēmoni]]"? * ... '''[[Zemgales hercogiste]]''' pastāvēja no [[1596. gads Latvijā|1596.]] līdz [[1622. gads Latvijā|1622. gadam]] pēc [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s sadalīšanas un pirms tās atkalapvienošanas? [[Attēls:Eubalaena glacialis with calf.jpg|border|right|50px]] * ... visvieglāk pamanāmā '''[[gludvaļi|gludvaļu]]''' <small>(attēlā ziemeļu gludvalis)</small> pazīme ir gaiši [[āda]]s laukumi, kas visbiežāk atrodas uz [[galva]]s — tā nav ādas pigmentācija, bet gan vaļu utu dzīvotnes? * ... kopš [[2011. gads|2011. gada]] '''[[zinātnes centrs AHHAA]]''' atrodas pašreizējā ēkā netālu no [[Tartu]] centra? * ... [[Polija]]s un [[Vācija]]s [[šaha lielmeistare]] '''[[Marta Mihna]]''' bijusi attiecībās ar [[Latvija]]s lielmeistaru [[Aleksejs Širovs|Alekseju Širovu]], viņiem ir kopīga meita? [[Attēls:Glaucopsyche alcon-01 (xndr).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[drudzeņu zilenītis|drudzeņu zilenīša]]''' <small>(attēlā)</small> [[kāpuri]] pirmajās trijās attīstības stadijās barojas uz drudzenēm, bet ceturtajā stadijā tie kļūst par ''Myrmica'' ģints [[skudras|skudru]] [[parazīti]]em? * ... pašreizējais [[Latvijas Jūras spēki|Latvijas Jūras spēku]] komandieris '''[[Ingus Vizulis]]''' 2012. gadā piedalījās starptautiskajā operācijā [[Afganistāna|Afganistānā]] kā [[Latvija]]s Nacionālā kontingenta komandieris? * ... [[2014. gads|2014. gadā]] pret [[Separātisms|separātistu]] starptautiski neatzītās [[Doneckas tautas republika]]s vadītāju '''[[Aleksandrs Zaharčenko|Aleksandru Zaharčenko]]''' tika izdarīts [[atentāts|atentāta]] mēģinājums, kurā viņš pats necieta, taču viņa automašīnas vadītājs guva ievainojumus? [[Attēls:Wilhelmina1898.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vadot [[radio]]raidījumus no [[Londona]]s, karaliene '''[[Vilhelmīna]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Nīderlande]]s pretošanās simbolu? * ... [[19. gadsimts|19. gadsimta]] beigās un [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumā kā atsevišķs '''[[Latvijas kultūrvēsturiskie novadi|kultūrvēsturiskais novads]]''' tika izdalīta arī [[Maliena]] — [[Vidzeme]]s austrumu daļa, kurā runāja [[augšzemnieku izloksne|augšzemnieku izloksnē]], pārējā Vidzemes daļa tika dēvēta par [[Vidiena|Vidienu]]? * ... '''[[Streisandes efekts]]''', kas nosaukts [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] mākslinieces [[Bārbra Streisande|Bārbras Streisandes]] vārdā, ir parādība, kad mēģinājums slēpt, noņemt vai [[Cenzūra|cenzēt]] informāciju panāk tās plašāku izplatīšanos? [[Attēls:A bowhead whale breaches off the coast of western Sea of Okhotsk by Olga Shpak, Marine Mammal Council, IEE RAS.jpg|border|right|50px]] * ... visiem '''[[polāro vaļu dzimta]]s''' [[vaļi]]em ir milzīgas [[galva]]s, apmēram ⅓ no kopējā ķermeņa garuma <small>(attēlā [[polārais valis]])</small>? * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada zemes reformā]] mūsdienu [[Kandavas novads|Kandavas novadā]] esošā '''[[Aizdzires muiža]]''' tika sadalīta 125 vienībās? * ... viens no tuvākajiem [[Staļins|Staļina]] līdzgaitniekiem '''[[Lazars Kaganovičs]]''' [[1957. gads|1957. gadā]], pēc nesekmīga apvērsuma mēģinājuma pret [[PSKP CK ģenerālsekretārs|PSKP CK ģenerālsekretāru]] [[Ņikita Hruščovs|Ņikitu Hruščovu]], tika atbrīvots no amatiem un dzīvoja kā personālais pensionārs, nodzīvojot gandrīz līdz [[Padomju Savienība|PSRS]] sabrukumam? [[Attēls:Pedro Menéndez de Avilés.jpg|border|right|50px]] * ... lai cīnītos pret [[pirāti]]em, [[spāņi|spāņu]] jūrasbraucējs '''[[Pedro Menendess de Aviless]]''' <small>(attēlā)</small> iedibināja [[Spānija]]s "Zelta flotes" kuģošanas konvoju sistēmu pāri [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānam]]? * ... '''[[sarkanie khmeri|sarkano khmeru]]''' valdīšanas laikā [[Demokrātiskā Kampučija|Demokrātiskajā Kampučijā]] (mūsdienu [[Kambodža]]) tika aizliegta [[nauda]], [[reliģija]] un jebkāds privātīpašums? * ... '''[[Konstantinopoles vēsture|Konstantinopoles vēsturē]]''' ir bijis ne mazums piemēru, kad par [[Austrumromas impērija|imperatoriem]] kļuvuši pat parasti [[karavīri]], [[miesnieki]] un [[zemnieki]]; imperatora troni sazvērestību, intrigu, kāzu, vai apvērsuma rezultātā varēja iegūt cilvēks, kurš nebija dižciltīgs? [[Attēls:Katharina-von-Bora-05.jpg|border|right|50px]] * ... [[reformācija]]s līdera [[Mārtiņš Luters|Mārtiņa Lutera]] sieva '''[[Katarīna fon Bora]]''' <small>(attēlā)</small> bija dzīvojusi [[klosteris|klosterī]] no piecu gadu vecuma, līdz izbēga un ieradās [[Vitenberga|Vitenbergā]], kur apprecēja Luteru? * ... [[Pareizticība|pareizticīgo]] Maskavas un visas Krievzemes patriarhs no [[1990. gads|1990. gada]] līdz [[2008. gads|2008. gadam]] '''[[Aleksijs II]]''' bija dzimis un uzaudzis [[Igaunija|Igaunijā]]? * ... [[1960. gads|1960. gada]] jūnijā Čehoslovākijas Republikā tika pieņemta jauna [[konstitūcija]], kas formāli pasludināja, ka valsts ir sasniegusi [[sociālisms|sociālismu]] un izveidoja '''[[Čehoslovākijas Sociālistiskā Republika|Čehoslovākijas Sociālistisko Republiku]]'''? [[Attēls:HumpbackWhaleBreaching.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[joslvaļu dzimta]]s''' [[vaļi]] ir lielākie [[zīdītāji]] pasaulē <small>(attēlā [[kuprvalis]])</small>? * ... '''[[skābpiena produkti|skābpiena produktus]]''' [[rūpnieciskā ražošana|ražojot rūpnieciski]], [[piens|pienu]] vispirms [[pasterizēšana|pasterizē]] un tad pievieno [[ieraugs|ieraugu]] ar īpaši atlasītu [[mikroorganismi|mikroorganismu]] sastāvu, bet mājrūpnieciski tos mēdz gatavot arī, pienu nepasterizējot, vienkārši nodrošinot pienā jau dabīgi esošo [[pienskābes baktērijas|pienskābes baktēriju]] darbībai vajadzīgo [[temperatūra|temperatūru]]? * ... '''[[2017. gada Āfrikas Nāciju kauss futbolā]]''' sākotnēji bija plānots [[Lībija|Lībijā]], bet dēļ valstī notiekošā [[pilsoņu karš|pilsoņu kara]] tai piešķirtās rīkotājvalsts tiesības tika anulētas, un turnīrs notika [[Gabona|Gabonā]]? [[Attēls:Latvian plate.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas keramika]]''' jeb podniecība <small>(attēlā [[šķīvis]] ar gradientu zemes toņos)</small> ir viena no valstī senākajām [[māksla]]s formām, radusies jau [[neolīts|neolīta]] periodā? * ... '''[[31. šaha olimpiāde]]''', kas notika [[1994. gads|1994. gadā]] [[Maskava|Maskavā]], bija pirmā, kurā ar savu komandu piedalījās '''[[Starptautiskā neredzīgo šahistu asociācija]]'''? * ... [[Baltkrievija]]s dienvidu [[pilsēta]] '''[[Hojņiki]]''' ievērojami cieta [[1986. gads|1986. gada]] [[26. aprīlis|26. aprīļa]] [[Čornobiļas AES katastrofa|Čornobiļas AES katastrofā]], mūsdienās šeit atrodas [[Poļesje]]s Valsts radiācijas ekoloģiskā rezervāta administrācija? [[Attēls:Lachsölkapsel.jpg|border|right|50px]] * ... sabiedrībā omega-3 [[taukskābes|taukskābēm]] '''[[zivju eļļa|zivju eļļā]]''' <small>(attēlā kapsulās)</small> piedēvē [[ārstniecība|ārstnieciskas]] īpašības pret dažādām [[slimība|slimībām]], tomēr zinātniski pētījumi tādas nav pierādījuši? * ... '''[[2017. gada Tour de France|2017. gada ''Tour de France'']]''' sāksies ar [[Individuālais brauciens ar atsevišķu startu|individuālo braucienu]] [[Diseldorfa|Diseldorfā]], un šī būs pirmā reize kopš [[1987. gada Tour de France|1987. gada]], kad ''[[Tour de France]]'' velobrauciens sākas [[Vācija|Vācijā]]? * ... [[informācijas tehnoloģijas|informācijas tehnoloģiju]] analītiskais uzņēmums '''''[[Gartner]]''''' definē '''[[lietu internets|lietu internetu]]''' kā fizisku objektu tīklu, kurā objektiem ir iegultās tehnoloģijas, kas ļauj sazināties un sajust vai mijiedarboties ar to iekšējo stāvokli vai ārējo vidi? [[Attēls:CarassiusCarassius8.JPG|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[karūsa]]''' <small>(attēlā)</small> ir pati izturīgākā [[zivs]] pret [[skābeklis|skābekļa]] trūkumu, tādējādi garās [[ziema|ziemās]] tā spēj veiksmīgāk pārziemot un spēj piemēroties arī karstām [[vasara|vasarām]]? * ... [[Nikolaje Čaušesku|Nikolajes Čaušesku]] varai '''[[Rumānijas Tautas Republika|Rumānijas Tautas Republikā]]''' pienāca gals [[1989. gads|1989. gada]] decembrī, kad sākās sacelšanās [[ungāri|ungāru]] apdzīvotajā [[Timišoara]]s pilsētā, un [[25. decembris|25. decembrī]] valsts vadītājam tika izpildīts [[nāvessods]]? * ... [[Venēcija]]s [[baroks|baroka]] laika [[dziedātāja]] un [[komponiste]] '''[[Barbara Stroci]]''' ir viena no retajām [[sieviete|sievietēm]], kurām izdevies [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] publicēt savas kompozīcijas? [[Attēls:Gerard van Honthorst - The procuress - Google Art Project.jpg|border|right|50px]] * ... [[Nīderlande]]s "Zelta laikmeta" [[gleznotājs]] '''[[Gerards van Honthorsts]]''' <small>(attēlā viņa glezna "Savedēja")</small> karjeras sākumā apmeklēja [[Roma|Romu]], kur spēcīgi ietekmējās no [[Karavadžo]] darbiem? * ... galvenā morfoloģiskā iezīme, kas atšķir '''[[tuksneša kārpcūka|tuksneša kārpcūku]]''' no parastās [[kārpcūka]]s, ir [[zobi|priekšzobu]] iztrūkums? * ... pēdējos gados [[āda]]s [[slimība]]s '''[[atopiskais dermatīts|atopiskā dermatīta]]''' sastopamība ir pieaugusi, jo sevišķi ekonomiski attīstītās valstīs? [[Attēls:Epilobium tetragonum with Aphis fabae and ants, kantige basterdwederik zwarte bonenluis met mieren.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[īstās laputis]]''' <small>(attēlā [[pupu laputs|pupu laputis]] kopā ar [[skudras|skudrām]])</small> ir maza izmēra, bet ļoti izplatīta [[kukaiņi|kukaiņu]] [[Dzimta (bioloģija)|dzimta]] ar aptuveni 4700 aprakstītām mūsdienu [[suga|sugām]], kas ir sastopamas visā pasaulē? * ... '''[[Džins (dzēriens)|džinu]]''' iegūst no [[Kadiķogas|kadiķogu]] un [[graudi|graudu]] [[spirts|spirta]] maisījuma vai kadiķogu un [[iesals|iesala]] spirta maisījuma? * ... [[Lielbritānija]]s aizsardzības [[ministrs]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā '''[[Herberts Kičeners]]''' gāja bojā pie [[Orkneju salas|Orkneju salām]] ceļā uz sarunām [[Krievija|Krievijā]], kad kara kuģis uzskrēja vācu [[zemūdene]]s izliktai [[mīna]]i? [[Attēls:Southern warthog (Phacochoerus africanus sundevallii) male.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kārpcūkas]]''' <small>(attēlā)</small> ir liela auguma, spēcīgas [[cūkas]], to lielāko īpatņu ķermeņa garums sasniedz 150 [[Centimetrs|cm]], svars — 150 [[Kilograms|kg]]? * ... pēc [[Krima]]s aneksijas [[1783. gads|1783. gadā]] [[Krievija]]s [[admirālis]] '''[[Fjodors Ušakovs]]''' personīgi parraudzīja [[Sevastopole]]s [[osta]]s celtniecību? * ... {{Dat|1969|7|20}} 20:18 [[UTC]] '''[[Miera jūra|Miera jūrā]]''' uz [[Mēness]] nosēdās ''[[Apollo 11]]'' modulis ar astronautiem [[Nīls Ārmstrongs|Nīlu Ārmstrongu]] un [[Bazs Oldrins|Bazu Oldrinu]]? [[Attēls:Rutilus rutilus Lithuania resized.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[rauda]]''' <small>(attēlā)</small> ir neliela vai vidēji liela [[zivs]], tomēr lielākais zināmais [[Latvija|Latvijā]] noķerta eksemplāra svars bijis 2,6 [[kilograms|kg]]? * ... '''[[Īvande]]s''' upē [[Renda|Rendā]], nedaudz augšpus ietekas [[Abava|Abavā]], izveidojušies divi [[ūdenskritums|ūdenskritumi]], no kuriem lielākais ir ap 2 m augsts un 10 m plats? * ... līdzīgi kā [[Padomju Savienība|PSRS]], arī '''[[Mongolijas Tautas Republika|Mongolijas Tautas Republikā]]''' laikā no [[1937. gads|1937.]] līdz [[1939. gads|1939. gadam]] notika asiņainas tīrīšanas valdošajā partijā, un valstī izvērsās Čoibalsana personības kults? [[Attēls:Coat of arms of the People's Republic of Albania.svg|border|right|50px]] * ... [[1967. gads|1967. gadā]] [[Albānija|Albānijā]] tika izvērsta kampaņa pret [[reliģija|reliģiju]], un '''[[Albānijas Tautas Republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> oficiāli kļuva par pirmo [[ateisms|ateistu]] [[valsts|valsti]] pasaulē? * ... [[Krievijas impērija]]s armijas [[ģenerālis]], [[Kurzemes gubernatoru uzskaitījums|Kurzemes guberņas civilgubernators]] un '''[[Brizules muiža]]s''' īpašnieks '''[[Gustavs Matiass fon der Venge-Lambsdorfs]]''' bija arī [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Nikolajs I Romanovs|Nikolaja I]] audzinātājs? * ... leģendārais [[Padomju Savienība|padomju]] [[spiegs]] '''[[Rihards Zorge]]''' tika apcietināts misijas laikā [[Japāna|Japānā]] un [[1944. gads|1944. gada]] novembrī [[nāves sods|sodīts ar nāvi]]? [[Attēls:MH Booted.jpg|border|right|50px]] * ... lai arī '''[[pundurērglis]]''' <small>(attēlā)</small> ir salīdzinoši neliels, tomēr tas ir spēcīgs plēsējs — upuris var būt pat piecas reizes smagāks par pašu ērgli? * ... [[augi|augu]] augšanas un attīstības izmaiņas [[gaisma]]s signālu ietekmē sauc par '''[[fotomorfoģenēze|fotomorfoģenēzi]]'''? * ... '''[[30. šaha olimpiāde|30. šaha olimpiādē]]''', kas [[1992. gads|1992. gadā]] notika [[Filipīnas|Filipīnu]] galvaspilsētā [[Manila|Manilā]], pirmoreiz pēc neatkarības atgūšanas spēlēja [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]], arī [[Latvija]]s, šahisti? * ... beļģu [[priesteris]], [[astronoms]] un [[fiziķis]] '''[[Žoržs Lemetrs]]''' <small>(attēlā)</small> izvirzīja teoriju par [[Visums|Visuma]] izplešanos divus [[gadi|gadus]] pirms [[Edvīns Habls]] paziņoja par to, bet visi sasniegumi tika piedēvēti Hablam? * ... pēc [[1949. gads|1949. gada]] [[Ungārija]]s [[parlaments|parlamenta]] vēlēšanām, kurās vienīgais [[komunisti|komunistu]] koalīcijas saraksts ieguva 95% balsu, tika pieņemta jauna konstitūcija, kas pasludināja strādnieku un zemnieku valsts, '''[[Ungārijas Tautas Republika]]s''' izveidošanu? * ... saskaņā ar [[1998. gads|1998. gada]] [[Ginesa pasaules rekordu grāmata]]s izdevumu '''''[[Happy Birthday to You]]''''' ir populārākā [[dziesma]] [[angļu valoda|angļu valodā]]? [[Attēls:Karakum Desert, Turkmenistan.jpg|border|right|50px]] * ... apmēram 70 procentus jeb 350 000 km² no [[Turkmenistāna]]s teritorijas aizņem '''[[Karakuma tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Taro kārtis|Taro kāršu]]''' kava sastāv no 78 kārtīm, un katrai no tām ir sava nozīme? * ... '''[[bouldrings]]''' ir viens no [[klinšu kāpšana]]s veidiem, kas tiek veikts, neizmantojot [[virve]]s vai jostu, ne augstāk par 6 [[metri]]em, lai droši var nolēkt uz paklāja? [[Attēls:Pico1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džovanni Piko della Mirandola]]s''' <small>(attēlā)</small> [[1486. gads|1486. gada]] darbs ''De hominis dignitate oratio'' ("Svinīgā runa par cilvēka cieņu") tiek dēvēts par [[renesanse]]s manifestu? * ... '''[[Opija kari]]''' un ar tiem saistītie notikumi vājināja [[Cjinu dinastija|Cjinu dinastiju]] un mazināja [[Ķīna]]s izolāciju no pārējās pasaules? * ... [[1920. gads|1920. gada]] oktobrī '''[[Lucjans Žeļigovskis|Lucjana Žeļigovska]]''' vadītais [[poļi|poļu]] karaspēks pēc [[Juzefs Pilsudskis|Juzefa Pilsudska]] norādījuma ieņēma [[Viļņa|Viļņu]], neraugoties uz [[Lietuva]]s-[[Polija]]s pamiera nosacījumiem, aizsākot [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabala]] okupāciju? [[Attēls:Flag of the United Arab Republic.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Apvienotā Arābu Republika]]''' <small>(attēlā karogs)</small> kā savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Palestīna|Palestīnu]] un [[Sīrija|Sīriju]] pastāvēja no [[1958. gads|1958. gada]] līdz [[1961. gads|1961. gadam]]? * ... '''[[osetīni|osetīnu]]''' nosaukums cēlies no [[gruzīni|gruzīnu]] izmantotā "osi", kuru pieņēma arī [[krievi]], kamēr pašiem osetīniem vēsturiski nebija vienota savas tautas nosaukuma? * ... '''[[Lietuvas brīvības cīņas|Lietuvas brīvības cīņu]]''' laikā [[1919. gads|1919. gada]] [[22. marts|22. martā]] tika izveidota pirmā [[Lietuvas karaspēks|Lietuvas karaspēka]] vienība, bet jau [[3. maijs|3. maijā]] karaspēka lielums sasniedza 440 virsnieku un 10 729 kareivju? [[Attēls:Milulitis.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džeka Rasela terjers]]''' <small>(attēlā)</small> tika izveidots [[Lielbritānija|Lielbritānijā]] aptuveni pirms 200 gadiem [[rudā lapsa|lapsu]] medībām? * ... '''[[Abu Sicīliju karaliste]]i''', kas pirms [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas karalistes]] izveidošanas bija lielākā valsts [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], bija divas [[galvaspilsēta]]s — [[Neapole]] un [[Palermo]]? * ... '''[[Viljams Rendolfs Hērsts]]''' izveidoja lielāko [[laikraksti|laikrakstu]] ķēdi [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] — 20. gadsimta 30. gados viņa vadīto laikrakstu kopējā maksimālā tirāža sasniedza 20 miljonus lasītāju? [[Attēls:Steppe Eagle Portrait.jpg|border|right|50px]] * ... nesenā pagātnē '''[[stepes ērglis]]''' <small>(attēlā)</small> ligzdoja arī [[Rumānija|Rumānijā]], [[Moldova|Moldovā]] un [[Ukraina|Ukrainā]], bet mūsdienās šajos reģionos suga ir izudusi? * ... '''[[Oļegs Kubarevs|Oļega Kubareva]]''' vadībā [[Jūrmalas "Spartaks"]] [[2016. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2016. gadā]] izcīnīja kluba vēsturē pirmo [[Latvijas Virslīga (futbols)|Latvijas Virslīgas]] čempionu titulu, taču jau nākamajā sezonā treneris atgriezās strādāt [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]? * ... '''[[Latīņu impērija]]''' izveidojās 13. gadsimta sākumā, kad [[Ceturtais Krusta karš|Ceturtā Krusta kara]] laikā [[Rietumeiropa]]s kristiešu karaspēks ieņēma [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] un gāza [[Bizantijas impērija|Bizantijas impēriju]]? [[Attēls:Flag of Gabon.svg|border|right|50px]] * ... [[dzeltenā]] josla '''[[Gabonas karogs|Gabonas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[ekvators|ekvatoru]], uz kura atrodas [[Gabona]], kā arī [[saule|sauli]]? * ... '''[[Ūnijas iela]]''' ir visvecākā iela [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]]: pirmoreiz minēta [[1881. gads|1881. gadā]] ar nosaukumu "Purva iela"? * ... '''[[Lietuvas—Baltkrievijas PSR]]''' pastāvēja no [[1919. gads|1919. gada]] februāra līdz jūlijam, kad visu tās teritoriju ieņēma [[Lietuva]]s un [[Polija]]s armijas? [[Attēls:Hank Williams Promotional Photo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Henks Viljamss]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par pirmo [[kantrimūzika]]s superzvaigzni? * ... ziemeļaustrumu [[Somālija|Somālijā]] esošās autonomās '''[[Puntlenda]]s''' [[nosaukums]] ir atvasināts no Puntas zemes, kas minēta [[senie ēģiptieši|seno ēģiptiešu]] avotos, lai gan precīza tās atrašanās vieta joprojām nav noskaidrota? * ... [[Kolumbija]]s prezidents '''[[Huans Manuels Santoss]]''' "par apņēmīgajiem centieniem izbeigt vairāk nekā 50 gadus ilgstošo [[Kolumbijas bruņotais konflikts|pilsoņkaru valstī]]" saņēma [[2016. gads|2016. gada]] [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]]? [[Attēls:António Guterres 2013.jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējais [[ANO ģenerālsekretārs]] '''[[Antoniu Guterrešs]]''' <small>(attēlā)</small> no [[1995. gads|1995.]] līdz [[2002. gads|2002. gadam]] vadīja [[Portugāle]]s valdību? * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gadā]] '''[[Eižens Švarcs]]''' bija [[Niedras valdība]]s finansu [[ministrs]], tādēļ pēc [[1920. gada agrārā reforma|1920. gada agrārās reformas]] viņam piederošā '''[[Rūmenes muiža]]''' tika atsavināta un sadalīta zemniekiem? * ... [[Hannovere]]s kūrfirsta '''[[Ernsts Augusts|Ernsta Augusta]]''' dēls Georgs Ludvigs [[1714. gads|1714. gadā]] kļuva par [[Lielbritānija]]s un [[Īrija]]s karali [[Džordžs I|Džordžu I]]? [[Attēls:A large neogobius melanostomus.jpg|border|right|50px]] * ... [[Invazīva suga|invazīvā]] [[zivis|zivju]] suga '''[[apaļais jūrasgrundulis]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi ticis konstatēts tikai [[2004. gads Latvijā|2004. gadā]], bet mūsdienās ir rūpnieciskās [[zveja]]s suga un populārs piekrastes [[makšķerēšana]]s objekts? * ... [[lietuvieši|lietuviešu]] trenera '''[[Sauļus Širmelis|Sauļus Širmeļa]]''' vadībā [[FK Ventspils]] pirmo reizi kļuva par [[Latvijas Kauss futbolā|Latvijas Kausa futbolā]] ieguvējiem? * ... 20. gadsimta 80. gados '''[[Šklova|Šklovā]]''' par būvmateriālu [[rūpnīca]]s direktora vietnieku strādāja vēlākais [[Baltkrievija]]s prezidents [[Aleksandrs Lukašenko]], pēc tam kļūdams par [[sovhozs|sovhoza]] direktoru '''[[Šklovas rajons|Šklovas rajonā]]'''? [[Attēls:Ormankalna tornis.JPG|border|right|50px]] * ... 86,5 [[metri|metrus]] augstais '''[[Ormaņkalns]]''' <small>(attēlā skatu tornis)</small> ir augstākā vieta [[Sēlijas paugurvalnis|Sēlijas paugurvalnī]]? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] dzimusī [[šahiste]] '''[[Ketevana Arahamija-Granta]]''' ir divas reizes uzvarējusi [[Skotija]]s šaha čempionātā vīriešu konkurencē? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] mirušais [[sports|sporta]] [[žurnālists]] '''[[Arturs Vaiders]]''' bija [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātes [[Inese Vaidere|Ineses Vaideres]] vīrs? [[Attēls:Argiope bruennichi 08Oct10.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[lapseņzirneklis|lapseņzirnekļiem]]''' <small>(attēlā)</small> pastāv [[dzimumu dimorfisms]] — tēviņi ir 4—5 reizes mazāki par mātītēm, kā arī [[kanibālisms]] — pārošanās beigās gandrīz vienmēr [[mātīte]]s apēd [[tēviņš|tēviņus]]? * ... [[viduslaiki|viduslaiku]] [[eposs]] '''"[[Rolanda dziesma]]"''' ir senākais lielais [[franči|franču]] [[literatūra]]s darbs? * ... reaģējot uz to, ka [[Vācieši|vācu]] [[žurnālists]] un [[pacifists]] '''[[Kārlis fon Oseckis]]''' saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] par [[1935. gads|1935. gadu]], [[Hitlers]] izdeva dekrētu, kas aizliedza [[Vācija]]s pilsoņiem saņemt [[Nobela prēmija]]s? [[Attēls:Araripe Manakin (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[Brazīlija|Brazīlijā]] [[1998. gads|1998. gadā]] atklātie '''[[Araripes manakins|Araripes manakini]]''' <small>(attēlā tēviņš)</small> ir izplatīti ļoti ierobežotā teritorijā — ligzdošanas areāls tikai 10 km<sup>2</sup>; suga ir ierindota [[Zemeslodes 100 visapdraudētākās sugas|Zemeslodes 100 visapdraudētāko sugu]] sarakstā? * ... par '''[[28. šaha olimpiāde]]s''' uzvarētājām sieviešu konkurencē kļuva [[Ungārija]]s komanda, kurā spēlēja trīs māsas [[Polgāra]]s? * ... [[Urugvaja]]s [[futbola klubs]] no [[Montevideo]] '''''[[Club Nacional de Football]]''''' ir visveiksmīgākā komanda Urugvajas futbola vēsturē un vēsturiski viena no visveiksmīgākajām un atzītākajām visā pasaulē? [[Attēls:Vuelta a España 2015 - 8ª Etapa Puebla de Don Fadrique - Murcia-95 (21023897241) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Estevans Čavess]]''' <small>(attēlā)</small>, [[2016. gads sportā|2016. gadā]] uzvarot ''[[Giro di Lombardia]]'' velobraucienā, kļuva par pirmo [[Kolumbija]]s riteņbraucēju, kurš uzvarējis kādā no [[riteņbraukšanas klasikas|klasikas pieminekļu sacensībām]]? * ... audio aparatūras uzņēmuma '''''[[Blue Microphones]]''''', kas atrodas [[Kalifornijas štats|Kalifornijas štatā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], nosaukums ir [[akronīms]] no ''Baltic Latvian Universal Electronics'', bet viens no dibinātājiem — [[latvieši|latvietis]] Mārtiņš Saulespurēns? * ... 22 dienas amatā pavadījušais '''[[Marcels II]]''' ir pagaidām pēdējais [[pāvests]], kas par pāvesta vārdu izvēlējās savu dzimto vārdu (Marčello)? [[Attēls:Calumma tarzan 01.jpg|border|right|50px]] * ... [[Madagaskara|Madagaskarā]] dzīvojošo '''[[Tarzāna hameleons|Tarzāna hameleonu]]''' <small>(attēlā)</small> atklāja [[2009. gads|2009. gadā]], bet [[2012. gads|2012. gadā]] iekļāva '''[[Zemeslodes 100 visapdraudētākās sugas|Zemeslodes 100 visapdraudētāko sugu sarakstā]]'''? * ... par pirmo [[Brēmene]]s bīskapu tiek uzskatīts [[Anglosakši|anglosakšu]] misionārs Villehads, kurš [[787. gads|787. gadā]] kristīja [[Vēzere]]s upes baseinā mītošās [[sakši|sakšu]] ciltis, tomēr '''[[Brēmenes bīskapija]]''' dibināta tikai pēc tam, kad [[Kārlis Lielais]] galīgi pakļāva sakšu pretestību? * ... tikai [[Vācija]]s un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sieviešu [[futbols|futbola]] izlases ir bijušas '''[[FIFA Pasaules rangs sievietēm|FIFA Pasaules ranga sievietēm]]''' līderes? [[Attēls:Friedrich Ludwig Jahn.jpg|border|right|50px]] * ... vācu pedagogs '''[[Frīdrihs Ludvigs Jāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no mūsdienu [[sporta vingrošana]]s pamatlicējiem? * ... '''[[Nāves jūras rokraksti]]''' sastāv no aptuveni 980 tekstiem senebreju, [[Aramiešu valoda|aramiešu]], nabatiešu un [[Grieķu valoda|grieķu valodā]]? * ... Inese Saulīte, kas plaši pazīstama kā '''[[Kombuļu Inese]]''', aizraujas ar [[meditācija|meditāciju]], [[reps|repu]] un privātajiem [[video]] sveicieniem [[Dzimšanas diena|dzimšanas]] un [[vārda diena|vārda dienās]]? [[Attēls:11-alimenti,carni ovine,Taccuino Sanitatis, Casanatense 4182.jpg|border|right|50px]] * ... [[Rīga|Rīgā]] '''[[miesnieki]]''' <small>(attēlā)</small> darbojās kopš [[13. gadsimts|13. gadsimta]], aptuveni [[15. gadsimts|15. gadsimtā]] no šīs profesijas atdalījās desinieki un lopu kāvēji? * ... saskaņā ar [[Džeralds Darels|Džeralda Darela]] izteikto viedokli kritiski apdraudēto [[Madagaskara|Madagaskarā]] dzīvojošo '''[[stūrainais bruņurupucis|stūraino bruņurupuču]]''' [[liktenis]] ir "vai nu kļūt par cepešiem ugunsgrēkos, tikt agrā jaunībā cūku notiesātiem vai arī ieslodzītiem vistu kūtīs par profilaktisku līdzekli daudzu novārdzinātu mājputnu veselības uzlabošanai"? * ... [[Indija]]s pilsēta '''[[Maduraja]]''' tiek uzskatīta par vienu no vecākajām apdzīvotajām [[Pilsēta|pilsētām]] pasaulē? [[Attēls:Kino-Aina.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kinoteātris "Aina"]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vecrīga|Vecrīgā]] darbojās no 20. gadsimta 30. gadiem līdz [[1994. gads Latvijā|1994. gadam]]? * ... ar '''[[Arminijs|Arminija]]''' vadīto [[ģermāņi|ģermāņu]] uzvaru pār [[Romas impērija]]s karaspēku [[Teitoburgas meža kauja|Teitoburgas meža kaujā]] tika apturēta tālākā [[romieši|romiešu]] iespiešanās [[Ģermānija|Ģermānijā]]? * ... '''[[Pijs III]]''' bija [[Romas pāvests]] 26 dienas no [[1503. gads|1503. gada]] [[22. septembris|22. septembra]] līdz [[18. oktobris|18. oktobrim]], ievēlēts brīdī, kad pie [[Roma]]s, lai atbalstītu pāvesta kandidātus, bija pievilkts [[karaspēks]]? [[Attēls:Oscaria swinhoei - s4annalsmagazine12londuoft 0529.jpg|border|right|50px]] * ... lielākais saldūdens [[bruņurupucis]] '''[[Jandzi milzu mīkstbruņurupucis]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz izmirusi suga: vienīgais pāris mitinās [[Sudžou]] zoodārzā [[Ķīna|Ķīnā]], bet vēl viens dzīvnieks Dongmo ezerā [[Hanoja|Hanojā]] [[Vjetnama|Vjetnamā]]? * ... laikā no [[2000. gads]] līdz [[2008. gads|2008. gadam]] britu [[kinorežisors]] '''[[Gajs Ričijs]]''' bija precējies ar amerikāņu mūziķi [[Madonna (mūziķe)|Madonnu]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] populārā [[stāsts|stāsta]] "Timurs un viņa komanda" autors '''[[Arkādijs Gaidars]]''' krita [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]]? [[Attēls:Illustration Phragmites australis0.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā niedre]]''' <small>(attēlā)</small> ir plaši izplatīta kosmopolītiska [[augi|augu]] suga, kas sastopama gandrīz visur pasaulē pie ūdenstilpnēm un mitrās vietās? * ... '''[[lodāmurs|lodāmura]]''' uzgalis parasti tiek uzsildīts, izmantojot [[elektriskā strāva|strāvu]], kas izplūst cauri pretestības tipa sildelementam? * ... [[Taivāna (Ķīnas Republika)|Taivāna]]s uzņēmums '''''[[Foxconn]]''''' ir pasaulē lielākais pasūtījumu ražotājs, kas piegādā izstrādājumus citiem uzņēmumiem, kuri savukārt tos pārdod ar savu [[zīmols|zīmolu]]? [[Attēls:Attlwr.jpg|border|right|50px]] * ... kukaiņēdājs '''[[Atenboro krūkaugs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no retākajiem [[augi]]em pasaulē, sastopams nelielā platībā Viktorijas kalna apkārtnē, [[Filipīnas|Filipīnu]] [[Palavana]]s salā? * ... '''[[Inocents VIII]]''' tradicionāli tiek uzskatīts par [[pāvests|pāvestu]] ar zemu personisko [[morāle|morāli]]? * ... rakstnieks [[Aleksandrs Grīns]] sava [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] pulka komandieri '''[[Ansis Zeltiņš|Ansi Zeltiņu]]''' pieminējis "Dvēseļu puteņa" desmit lappusēs? [[Attēls:Nometņu iela 64-7.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Āgenskalna tirgus|Āgenskalna tirgu]]''' <small>(attēlā)</small> savā pašreizējā vietā atvēra [[1898. gads Latvijā|1898. gada]] [[1. janvāris|1. janvārī]]? * ... '''[[PSRS čempionāta hokejā vērtīgākais spēlētājs]]''' [[1977. gads|1977. gadā]] bija [[Helmuts Balderis]]? * ... dažas slavenas [[literatūra]]s '''[[parodija]]s''' ir [[Migels de Servantess|Migela de Servantesa]] "[[Dons Kihots]]" un [[Džonatans Svifts|Džonatana Svifta]] "[[Gulivera ceļojumi]]"? [[Attēls:Woody Harrelson October 2016.jpg|border|right|50px]] * ... par Lerija Flinta lomu filmā "Nācija pret Leriju Flintu" '''[[Vudijs Harelsons]]''' <small>(attēlā)</small> tika nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kā [[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais aktieris galvenajā lomā]]? * ... '''[[Benedikts IX]]''' ir vienīgais [[pāvests]], kas amatu ieņēmis vairākas reizes, kā arī vienīgais, kas to pārdevis citai personai? * ... viena no populārākajām tiešsaistes [[mazumtirdzniecība]]s tīmekļa vietnēm [[Latvija|Latvijā]] '''[[220.lv]]''' pieder [[Lietuva]]s kompānijai ''Pigu UAB''? [[Attēls:Rhizanthella gardneri — Fred Hort.jpg|border|right|50px]] * ... viena no retākajām [[augi|augu]] sugām pasaulē '''[[rietumu ierakumorhideja]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Hlorofils|bezhlorofila]] "saprofītisks" augs kas visu dzīves ciklu pavada pazemē un virszemē parādās tikai [[zieds|ziedot]]? * ... [[fotogrāfija]]s nozares uzņēmums '''''[[Fujifilm]]''''' tika izveidots [[1934. gads|1934. gadā]] ar mērķi kļūt par pirmo [[Japāna]]s uzņēmumu, kas ražotu fotofilmas? * ... [[krievi|krievu]] [[hokejists]] '''[[Anatolijs Firsovs]]''' ir astoņkārtējs [[Pasaules čempionāts hokejā|pasaules čempions]], četras reizes bijis čempionāta rezultatīvākais spēlētājs un trīs reizes atzīts par labāko uzbrucēju? [[Attēls:GiraffaCamelopardalisTippelskirchi-Masaai-Mara.JPG|border|right|50px]] * ... 6 m augumu sasniedzošā '''[[masaju žirafe]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākais sauszemes [[dzīvnieks]] pasaulē un [[Tanzānija]]s [[nacionālais dzīvnieks]]? * ... [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] '''[[Baku pilsētas trase]]''' ir zīmīga ar to, ka tajā ir garākā starta—finiša taisne F1 kalendārā, kas 2,2 [[Kilometrs|km]] garumā stiepjas gar [[Kaspijas jūra]]s piekrasti? * ... [[Siksta kapela]] [[Vatikāns|Vatikānā]] ir nosaukta [[pāvests|pāvesta]] '''[[Siksts IV|Siksta IV]]''' vārdā, pēc kura rīkojuma tā tika renovēta? [[Attēls:Dzilnas iezis.jpg|border|right|50px]] * ... dabas pētnieks [[Guntis Eniņš]] uzskata, ka '''[[Dzilnas iezis]]''' <small>(attēlā)</small> pie [[Amata]]s ir izveidojies [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā un pirmajos gados pēc kara, izskaidrojot, kādēļ senākos pētījumos nefigurē šī ieža nosaukums? * ... '''[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas]]''' notiks [[3. jūnijs|3. jūnijā]]? * ... '''[[Poļu—padomju karš]]''' noslēdzās ar [[Rīgas miera līgums|Rīgas miera līgumu]] [[1921. gads|1921. gada]] [[18. marts|18. martā]]? [[Attēls:Makalu.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija]]s [[alpīnisti]] Ata Plakana vadībā [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] mēģināja uzkāpt pasaules piektajā augstākajā virsotnē '''[[Makalu]]''' <small>(attēlā)</small>, tomēr viņiem tas neizdevās, līdz virsotnei pietrūka 200 metru pa vertikāli? * ... [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] '''[[Urbāns VI|Urbāna VI]]''' laikā sākās Rietumu shizma, kuras laikā tika izvirzīti vairāki pāvesti vienlaicīgi? * ... '''[[Ceļu satiksmes drošības direkcija]]''' nodrošina arī [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzeja]], tā [[Bauska]]s filiāles un [[Biķernieku trase]]s darbību? [[Attēls:Pisanello, copia da Ritratto di Martino V (Galleria Colonna).jpg|border|right|50px]] * ... [[pāvests]] '''[[Martins V]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts Konstances koncila laikā, tā izbeidzot no [[1378. gads|1378. gada]] ilgušo Rietumu shizmu, kad vienlaikus amatā atradās vairāki pāvesti? * ... piecas ienesīgākās '''[[2016. gada filmas]]''' ir izdevusi ''[[Walt Disney Studios]]''? * ... '''[[Ģenētiski modificēta pārtika|ģenētiski modificētās pārtikas]]''' tirdzniecība sākās [[1994. gads|1994. gadā]], un pirmais produkts bija kavētas nogatavošanās [[tomāti]]? [[Attēls:Belize City Aerial Shots.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Beliza (pilsēta)|Beliza]]''' <small>(attēlā)</small> bija Britu Hondurasas [[galvaspilsēta]], taču pēc tam, kad [[1961. gads|1961. gadā]] to gandrīz pilnībā nopostīja [[viesuļvētra]], [[Beliza]]s valdība nolēma, ka galvaspilsētai jāatrodas drošākā vietā un uzsāka [[Belmopana]]s celtniecību? * ... 15 gadu un 79 dienu vecumā kļūstot par [[šaha lielmeistars|šaha lielmeistaru]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] šahists '''[[Hikaru Nakamura]]''' pārspēja [[Roberts Fišers|Roberta Fišera]] [[1958. gads|1958. gada]] rekordu? * ... '''[[DNB banka]]''' ir dibināta [[1991. gads Latvijā|1991. gadā]] kā "Rīgas komercbanka"? [[Attēls:Carlos Sainz Jr Motorland 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] pilots '''[[Karloss Sainss jaunākais]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējā [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempiona]] [[Karloss Sainss|Karlosa Sainsa]] dēls? * ... netālu no '''[[Segeža]]s''' pilsētas [[Krievija]]s [[Karēlijas Republika|Karēlijas Republikā]] atrodas kolonija, kurā [[2011. gads|2011. gadā]] tika ieslodzīts uzņēmējs [[Mihails Hodorkovskis]]? * ... [[2015. gads Latvijā|2015. gadā]] '''[[Esena muiža]]s''' jeb Lielās muižas ēku [[Rīga]]s [[Spilve (Rīga)|Spilves apkaimē]] nojauca pusotru gadu pēc tās nodegšanas? [[Attēls:Pandanus utilis fruit.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[ēdamais pandāns]]''' <small>(attēlā auglis)</small> tiek kultivēts vismaz 200 gadus? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2016. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijā]]''' sešu komandu konkurencē ierindojās pēdējā vietā, kas bija sliktākais [[Latvijas futbola izlase]]s sasniegums kvalifikācijās? * ... pazīstamākais '''[[konflikta resursi|konflikta resursu]]''' mūsdienu piemērs ir [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] austrumos, kur dažādas armijas, nemiernieku grupas un citas valstis ir guvušas labumu no [[kalnrūpniecība]]s, veicinot šajā reģionā vardarbību un cilvēku izmantošanu? [[Attēls:Photograph of of the Doges Palace in Venice.jpg|border|right|50px]] * ... [[Venēcija]]s '''[[Dodžu pils|Dodžu pilī]]''' <small>(attēlā)</small> [[1923. gads|1923. gadā]] tika atvērts [[muzejs]]? * ... no [[1930. gads|1930. gada]] '''[[Medvežjegorska]]''' [[Krievija]]s [[Karēlija|Karēlijā]] bija Baltās — Baltijas jūras [[kanāls|kanāla]] celtniecības galvenā bāze un šeit atradās ieslodzīto nometne "Belbaltlag"? * ... amatiere-[[detektīvs|detektīve]] '''[[Mis Mārpla]]''' darbojas 12 [[Agata Kristi|Agatas Kristi]] [[romāns|romānos]] un 20 [[stāsts|stāstos]]? [[Attēls:Rupertsberger Riesencodex.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kodekss]]''' <small>(attēlā 13. gadsimta kodekss)</small> ir mūsdienu [[grāmata]]s priekštecis? * ... [[1925. gads|1925. gadā]] tika publicēta pirmā '''''[[Kleenex]]''''' [[papīrs|papīra]] kabatlakatiņu reklāma: "Jauns noslēpums, ko izmanto slavenas filmu zvaigznes, lai saglabātu [[āda|ādu]] glītu!"? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] finanšu [[ministrs]] '''[[Lucs Švērins fon Krozigks]]''' bija [[Vācija]]s valdības vadītājs pēc [[Ādolfs Hitlers|Hitlera]] pašnāvības [[Berlīne|Berlīnē]] [[1945. gads|1945. gada]] [[30. aprīlis|30. aprīlī]]? [[Attēls:PanoramaUrbino.JPG|border|right|50px]] * ... senajā [[Itālija]]s mazpilsētā '''[[Urbīno]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimuši [[renesanse]]s gleznotājs [[Rafaēls]] un motobraucējs [[Valentino Rosi]]? * ... starp pasaules kariem [[Krievija]]s [[Karēlijas Republika]]s pilsētas '''[[Lahdenpohja]]''', '''[[Sortavala]]''' un '''[[Suojarvi]]''' ietilpa [[Somija|Somijā]]? * ... '''[[Fridriha Candera iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir nosaukta šeit bērnībā un jaunībā dzīvojušā [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] zinātnieka un izgudrotāja, viena no raķešbūves pionieriem [[Fridrihs Canders|Frīdriha Candera]] vārdā? [[Attēls:Stamp of Latvia 2016 Diāna Dadzīte.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija]]s karognesēja [[2016. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2016. gada vasaras paraolimpisko spēļu]] atklāšanas ceremonijā '''[[Diāna Dadzīte]]''' <small>(attēlā)</small> sacensībās kļuva par čempioni [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] un ieguva bronzas medaļu [[diska mešana|diska mešanā]]? * ... '''[[limburgiešu valoda]]''' nereti tiek uzskatīta vai nu par [[Nīderlandiešu valoda|nīderlandiešu]], vai par [[vācu valoda]]s [[dialekts|dialektu]]? * ... '''[[Osama bin Ladens (zilonis)|Osama bin Ladens]]''' bija [[Indijas zilonis]], kas tika nošauts pēc tam, kad nogalināja 27 [[cilvēks|cilvēkus]]? [[Attēls:Max Verstappen 2016 Malaysia 2.jpg|border|right|50px]] * ... būdams 17 gadus un 166 dienas vecs, '''[[Makss Verstapens]]''' <small>(attēlā)</small> debitēja [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] autosacīkstēs 2015. gada sezonā ''[[Toro Rosso]]'' komandas sastāvā, tādējādi kļūstot par visu laiku jaunāko sacīkšu debitantu; viņš ir arī visu laiku jaunākais sacīkšu uzvarētājs F1 vēsturē? * ... '''[[Oloņecas nacionālais rajons]]''' ir vienīgais [[Krievija]]s [[Karēlijas Republika]]s rajons, kurā vairāk nekā 50% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]] ir karēļi? * ... '''[[Salaspils akmens galva]]''', kas pašreiz atrodas [[Rīgas Doma baznīca]]s Krusta ejā, tikusi atrakta divas reizes: [[Salaspils]] apkārtnē [[1851. gads|1851. gadā]] un Rīgas Doma pagalmā [[2000. gads Latvijā|2000. gadā]]? [[Attēls:Hopfen1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastais apinis|apiņus]]''' <small>(attēlā)</small> izmanto [[alus]] rūpniecībā, jo tie uzlabo alus aromātu, darbojas kā konservanti, ir viegli narkotisks līdzeklis, kā arī padara alu rūgtu un atspirdzinošu? * ... [[osta]]s pilsēta [[Baltā jūra|Baltās jūras]] krastā '''[[Belomorska]]''' ir arī Baltās jūras — Baltijas jūras [[kanāls|kanāla]] galapunkts? * ... garā vājā [[Dānijas karaļi|Dānijas karaļa]] Kristiāna VII galma [[ārsts]] un karalienes Karolīnes Matildes mīļākais '''[[Johans Frīdrihs Štrūenzē]]''', ieguva kontroli pār [[Dānija]]s valsti un izvērsa tajā radikālas reformas [[Apgaismības laikmets|Apgaismības]] garā? [[Attēls:Somateria mollissima male..jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā pūkpīle|parastās pūkpīles]]''' <small>(attēlā tēviņš)</small> iecienītākā barība ir [[gliemenes]], kuras pūkpīle norij veselas; gliemeņu vāki tiek sasmalcināti muskuļkuņģī, bet pēc tam izvadīti laukā? * ... [[futbols|futbola]] '''[[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss]]''' sākotnēji bija plānots [[Maroka|Marokā]], bet sakarā ar [[2014. gada Rietumāfrikas Ebolas uzliesmojums|Ebolas vīrusa uzliesmojumu]] Maroka lūdza to pārcelt uz vēlāku laiku, taču turnīru pārcēla uz [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālo Gvineju]] un [[Marokas futbola izlase|Marokas izlasi]] diskvalificēja? * ... '''[[1986. gada 7. jūlija orkāns Ērgļos|1986. gada 7. jūlija orkānā]]''', kas bija viens no spēcīgākajiem [[virpuļviesulis|virpuļviesuļiem]] [[Latvija|Latvijā]], gaisā tika uzrauti [[liellops|teļi]], lauksaimniecības tehnika un pat 100 kg smagi [[laukakmeņi]] bija mainījuši atrašanās vietu? [[Attēls:Vijciema čiekurkalte 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vijciema čiekurkalte]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā šāda tipa čiekurkalte pasaulē un tā joprojām tiek darbināta [[sēklas|sēklu]] ieguvei, izmantojot autentiskās ar roku darbināmās iekārtas? * ... '''[[Kostomukša]]s''' pilsētai [[Krievija]]s '''[[Karēlijas Republika|Karēlijas Republikā]]''' nosaukums ir izvēlēts konkursa kārtībā — to nosauca veca karēļu [[ciems|ciema]] vārdā, kas atradies mūsdienu [[dzelzs]] rūdas bagātināšanas kombināta teritorijā? * ... '''[[2016. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2016. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''' [[Latvija]]s [[vieglatlēti]] izcīnīja divas [[Zelta medaļa|zelta]] un divas [[bronzas medaļa]]s? [[Attēls:12.Saeimas deputātu svinīgais solījums (15531188067).jpg|border|right|50px]] * ... [[12. Saeima]]s deputāts '''[[Edvīns Šnore]]''' <small>(attēlā)</small> ir vislabāk pazīstams kā [[2008. gads Latvijā|2008. gada]] [[dokumentālā filma|dokumentālās filmas]] "[[Padomju stāsts]]" autors? * ... [[2016. gads sportā|2016. gada]] jūnijā [[Argentīna]]s futbolistam '''[[Kristians Damians Toress|Kristianam Damianam Toresam]]''' tika piešķirta [[Latvija]]s [[pilsonība]] par īpašiem nopelniem valsts labā, un septembrī viņš debitēja [[Latvijas futbola izlase|Latvijas futbola izlasē]]? * ... '''[[lombardiešu valoda|lombardiešu valodu]]''' nereti uzskata par [[itāļu valoda]]s [[dialekts|dialektu]], lai gan katra no šīm [[valoda|valodām]] pieder citam [[romāņu valodas|romāņu valodu]] atzaram? [[Attēls:Pál Teleki 01.jpg|border|right|50px]] * ... [[Ungārija]]s premjerministrs '''[[Pāls Teleki]]''' <small>(attēlā)</small> izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] [[1941. gads|1941. gada]] [[3. aprīlis|3. aprīlī]], kad [[Ungārija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā nespēja nosargāt neitralitāti un bija spiesta iesaistīties karā pret [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]]? * ... [[Krievija]]s [[Arhangeļskas apgabals|Arhangeļskas apgabala]] '''[[Piejūras rajons|Piejūras rajonam]]''' pieder arī Solovku salas [[Baltā jūra|Baltajā jūrā]], kā arī [[Franča Jozefa Zeme]]s arhipelāgs un Viktorijas sala [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... [[2016. gads sportā|2016. gada]] septembrī [[Baku]] notikušajā '''[[42. šaha olimpiāde|42. šaha olimpiādē]]''' [[Nona Gaprindašvili|Nonas Gaprindašvili]] vārdā nosaukto balvu, ko saņem tās valsts šahisti, kas ieguvuši visvairāk punktu vīriešu un sieviešu komandu kopsummā, ieguva [[Ukraina]]s šahisti? [[Attēls:Dummugudem Barrage on Godavari Khammam District.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Godāvari]]''' upes <small>(attēlā)</small> izteka atrodas aptuveni 80 [[Kilometrs|km]] attālumā no [[Arābijas jūra]]s, tomēr tā plūst pretējā virzienā, no [[rietumi]]em uz [[austrumi]]em gandrīz pāri visai [[Indija]]i un pēc 1465 km ietek [[Bengālijas līcis|Bengālijas līcī?]] * ... '''[[Valsts apvērsuma mēģinājums Turcijā 2016. gadā|2016. gada valsts apvērsuma mēģinājumā Turcijā]]''' vairāk nekā 300 cilvēku tika nogalināti un vairāk nekā 2100 tika ievainoti? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] '''[[Rāvensbrikas nometne]]''', kas atradās 90 km attālumā no [[Berlīne]]s, bija sieviešu [[koncentrācijas nometne]]? [[Attēls:Ruddy Duck in Flight (8600071291).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s [[pīle|pīļu]] suga '''[[Jamaikas zilknābis]]''' <small>(attēlā)</small>, izbēgot no dekoratīvo putnu dārziem, ir iedzīvojusies arī [[Eiropa]]s savvaļā, mūsdienās sastopama [[Lielbritānija|Lielbritānijā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], [[Francija|Francijā]], [[Beļģija|Beļģijā]] un [[Spānija|Spānijā]]? * ... '''[[Karakalpakstāna]]''' ir nabadzīgākais [[Uzbekistāna]]s reģions? * ... tikai viena no [[ANO]] dalībvalstīm — '''[[Lihtenšteina]]''' — nav '''[[UNESCO dalībvalsts]]'''? [[Attēls:Pendule de Foucault.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan jau iepriekš bija zināms, ka [[Zeme]] griežas, '''[[Fuko svārsts|Fuko svārsta]]''' <small>(attēlā [[Panteons (Parīze)|Parīzes Panteonā]])</small> pirmā demonstrācija [[1851. gads|1851. gadā]] bija viens no pirmajiem vienkārši uztveramajiem pierādījumiem Zemes rotācijai? * ... kopā ar [[Armands Puče|Armandu Puči]] un [[Valdis Valters|Valdi Valteru]] sporta raidījumu '''''[[Overtime TV]]''''' vada arī Guntis — persona, kas slēpjas aiz maskas? * ... [[Aigars Grauba|Aigara Graubas]] [[kinofilma|spēlfilmas]] '''"[[Nameja gredzens (filma)|Nameja gredzens]]"''' pirmizrāde paredzēta [[2017. gads Latvijā|2017. gada]] [[11. novembris|11.]] vai [[18. novembris|18. novembrī]]? [[Attēls:Spindlepalm.JPG|border|right|50px]] * ... lai arī '''[[pudeļpalmas]]''' <small>(attēlā ''Hyophorbe verschaffeltii'')</small> daudzviet tiek plaši audzēta un ir iecienīta [[Botāniskais dārzs|botāniskajos dārzos]], savvaļā tā ir visapdraudētākā [[Ģints (bioloģija)|ģints]] [[palmas|palmaugu]] pasaulē? * ... [[datorprogramma]] ([[robots|bots]]) '''''[[Lsjbot]]''''', kas darbojas [[Zviedru valodas Vikipēdija|zviedru]], [[varaju valodas Vikipēdija|varaju]] un sebuāņu valodas [[Vikipēdija|Vikipēdijā]], spēj izveidot līdz pat 10 tūkstošiem rakstu dienā? * ... [[2005. gads Latvijā|2005. gadā]] agrāk iztaisnotā '''[[Slampes upe]]s''' lejteces posmā [[Ķemeru nacionālais parks|Ķemeru nacionālā parka]] teritorijā tika atjaunoti dabiskie gultnes līkumi? [[Attēls:Oxyura leucocephala, Clot-de-Galvany, Alicante 3.jpg|border|right|50px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[baltgalvas zilknābis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no visretāk sastopamamajiem ligzdojošajiem [[putni]]em, izplatīts tās dienvidos, tomēr vienu reizi šī [[pīle]] ir sastapta arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Soļvičegodska]]''' [[Krievija]]s ziemeļos bija tradicionāla politisko darbinieku izsūtīšanas vieta [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumā, te izsūtījumā dzīvoja arī [[Josifs Staļins|Staļins]]? * ... '''[[ērču encefalīts|ērču encefalīta]]''' komplikācijas pēc izslimošanas piedzīvo 20% cilvēku un mirstība ir ap 1%, toties pēc slimības izslimošanas cilvēks iegūst [[imunitāte|imunitāti]] uz mūžu? [[Attēls:Elaeocarpus bojeri Mauritius.JPG|border|right|50px]] * ... līdz pēdējo divu [[Maurīcija]]s [[koks|koku]] sugas '''[[Bodžera eļļassēklis|Bodžera eļļassēkļa]]''' <small>(attēlā)</small> eksemplāru jaunatklāšanai sugu uzskatīja par izmirušu? * ... par '''[[2016. gada Pasaules čempionāts orientēšanās sportā|2016. gada Pasaules čempionāta orientēšanās sportā]]''' medaļām bagātāko sportistu kļuva [[Norvēģija]]s orientierists '''[[Ūlavs Lunnaness]]''', kas izcīnīja divas zelta un vienu sudraba medaļu? * ... '''[[burjatu valoda]]''' tiek klasificēta arī kā [[mongoļu valoda]]s [[dialekts]]? [[Attēls:Graz Zeughaus.L1270367.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Štīrijas arsenāls]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Grāca|Grācā]], ir pasaulē lielākais vēsturiskais arsenāls ar vairāk nekā 32 000 ieroču? * ... '''[[Mirnija (Arhangeļskas apgabals)|Mirnijas]]''' pilsētu [[Krievija]]s ziemeļos, [[Arhangeļskas apgabals|Arhangeļskas apgabalā]] var apmeklēt tikai ar atļaujām, un tās funkcija ir [[Pļeseckas kosmodroms|Pļeseckas kosmodroma]] darbības nodrošināšana?? * ... [[Silīcija ieleja]]s pilsētā '''[[Mauntinvjū]]''' atrodas vairāku augsto tehnoloģiju uzņēmumu, tai skaitā ''[[Google]]'', ''[[Mozilla]]'', ''Symantec'' un ''Intuit'', vadība? [[Attēls:Dilijantowncenter.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Diližana]]''' <small>(attēlā)</small> ir kūrortpilsēta ar gleznainu apkārtni, tādēļ poētiski tiek dēvēta arī par [[Armēnija]]s Šveici jeb Mazo Šveici? * ... par '''[[2016. gada Copa América|2016. gada ''Copa América'']]''', kas bija veltīts [[Dienvidamerikas Futbola konfederācija]]s un ''[[Copa América]]'' turnīra simtgadei, uzvarētāju otro reizi pēc kārtas kļuva [[Čīles futbola izlase]]? * ... [[tagalogu valoda]]s standartizētā versija '''[[filipīniešu valoda]]''' ir viena no divām [[Filipīnas|Filipīnu]] [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Соборная площадь утром.jpg|border|right|50px]] * ... no 15. līdz 17. gadsimtam [[Krievija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Kargopole]]''' <small>(attēlā)</small> bija ievērojama [[tirdzniecība]]s pilsēta, kas savienoja valsts centrālo daļu ar tolaik vienīgo Krievijas [[osta|ostu]] [[Arhangeļska|Arhangeļsku]]? * ... [[2010. gads Latvijā|2010. gada]] [[22. maijs|22. maijā]] tika atzīmēta '''[[Liepājas Valsts 1. ģimnāzija]]s''' pamatakmens ielikšanas simtā gadadiena? * ... '''[[Klements VI]]''' bija [[pāvests]] [[Melnā nāve|Melnās nāves]] [[pandēmija]]s laikā un atlaida grēkus visiem epidēmijā mirušajiem? [[Attēls:Bar-tailed Godwit.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[sarkanā puskuitala|sarkanās puskuitalas]]''' <small>(attēlā)</small> migrējot veic garāko lidojumu bez apstāšanās no visiem putniem pasaulē, spējot veikt distanci līdz 11 680 [[Kilometrs|km]] un šķērsojot [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]]? * ... no [[1931. gads|1931. gada]] '''[[Kotlasa]]''' [[Krievija]]s [[Arhangeļskas apgabals|Arhangeļskas apgabalā]] kalpoja kā sadales punkts [[GULAG]] sistēmas ieslodzītajiem, apkārtnē bija daudzas ieslodzījuma vietas? * ... par '''[[Vidiena|Vidienu]]''' agrāk dēvēja [[Vidzeme]]s novadus, kuros runā [[Vidus dialekts|Vidus dialekta]] Vidzemes izloksnēs, pretstatā [[Maliena]]s jeb [[Augšzemnieku dialekts|Augšzemnieku dialektam]]? [[Attēls:Alexander Gordon Laing.jpg|border|right|50px]] * ... [[skoti|skotu]] ceļotājs '''[[Aleksandrs Gordons Leings]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais eiropietis, kas sasniedzis leģendāro [[Timbuktu]] [[Rietumāfrika]]s iekšienē, taču atgriežoties viņš gāja bojā, un par sasniegto liecina vien ceļotāja [[vēstules]]? * ... [[2017. gads Latvijā|2017. gadā]] ‎'''[[Eiropas čempionāts šaha kompozīciju risināšanā]]''' notiks [[Rīga|Rīgā]]? * ... [[Liepāja|Liepājā]] '''[[Rīgas iela (Liepāja)|Rīgas ielas]]''' galā atrodas [[Liepājas dzelzceļa stacija]]? [[Attēls:Justin Trudeau and Enrique Pena Nieto-2-crop.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] '''[[Žistēns Trido|Žistēna Trudo]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Pjērs arī ir bijis [[Kanāda]]s valdības vadītājs? * ... '''[[2016.—2017. gada KHL sezona|2016.—2017. gada Kontinentālās hokeja līgas sezonā]]''' tās dalībnieču pulkam pirmo reizi pievienojās komanda no [[Ķīna]]s Kuņluņas "Red Star"? * ... '''[[Kolumbijas bruņotais konflikts]]''', kas sākās [[1964. gads|1964. gadā]], bet šobrīd aprimst, [[Kolumbijas Revolucionārie bruņotie spēki|nemierniekiem]] uzsākot atbruņošanos, kopumā ir prasījis vairāk nekā 200 000 cilvēku dzīvības? [[Attēls:Black-tailed Godwit Uferschnepfe.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[melnā puskuitala]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nīderlande]]s [[nacionālais putns]]? * ... '''[[2016.—2017. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]''' noslēgsies ar finālu [[Millennium stadions|''Millenium'' stadionā]] [[Kārdifa|Kārdifā]], [[Velsa|Velsā]]? * ... ikgadējā ekspedīcija '''[[Mana jūra]]''', kuras dalībnieki kājām veic gājienu gar visu [[Latvija]]s piekrasti no [[Nida (Latvija)|Nidas]] dienvidos līdz [[Ainaži]]em ziemeļos, notiek jau kopš [[2011. gads Latvijā|2011. gada]]? [[Attēls:Hadrian VI.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Adriāns VI]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[Nīderlande|nīderlandietis]], kas atradies [[pāvests|pāvesta]] amatā? * ... '''[[Otrais Ķīnas—Japānas karš]]''' noslēdzās līdz ar [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām pēc [[Hirosimas un Nagasaki bombardēšana]]s? * ... '''[[Kolumbijas Revolucionārie bruņotie spēki]]''', kas [[2017. gads|2017. gadā]] uzsāka atbruņošanos, tika finansēti nolaupot cilvēkus un prasot izpirkuma maksu, nelegāli [[Izrakteņu ieguve|rokot izrakteņus]], ievācot [[nodokļi|nodokļus]] savā teritorijā, ražojot un izplatot [[narkotikas]]? [[Attēls:Burgdorfphoto.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vērmahts|Vācijas armijas]] kadru daļas priekšnieks un [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] galvenais [[adjutants]] '''[[Vilhelms Burgdorfs]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no pēdējiem Hitlera bunkura iemītniekiem? * ... [[Apvienotā Karaliste|britu]] [[treka riteņbraucējs]] '''[[Džeisons Kenijs]]''', izcīnīdams sešas zelta medaļas [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], ir atkārtojis [[Kriss Hojs|Krisa Hoja]] rekordu kā zelta medaļām bagātākais britu olimpietis? * ... '''[[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]]''' rezultātā [[Spānija]] [[1898. gads|1898. gadā]] zaudēja savas [[kolonija]]s [[Amerika|Amerikā]]? [[Attēls:Aythya marila3.jpg|border|right|50px]] * ... [[Eirāzija]]s un [[Ziemeļamerika]]s ziemeļu daļās ligzdojošā [[nirējpīle]] '''[[ķerra]]''' <small>(attēlā pāris)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir bieži sastopama migrācijas laikā un mēdz ziemot, taču tikai trīs reizes konstatēta šīs sugas ligzdošana? * ... '''[[Nava Stāra]]''', kas 8 reizes uzvarējusi [[Kanāda]]s [[šahs|šaha]] čempionātā, bet 13 reizes šo valsti pārstāvējusi [[Pasaules šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādē]], ir dzimusi [[Rīga|Rīgā]] un emigrējusi no [[Padomju Savienība|PSRS]] [[1975. gads|1975. gadā]]? * ... pēc četriem gadiem ieslodzījumā padomju [[spiegs]] '''[[Rūdolfs Ābels]]''' tika apmainīts pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] sagūstīto notriektā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] lidaparāta U-2 pilotu Frensisu Geriju Pauersu? [[Attēls:09 rafflesia.png|border|right|50px]] * ... visiem '''[[raflēziju dzimta]]s''' [[parazītaugi]]em [[zieds|ziedi]] <small>(attēlā Arnolda raflēzija)</small> plaukst pēc mēnešiem ilga attīstības perioda pumpurā (tā izmērs lielākajām sugām sasniedz [[volejbols|volejbola]] [[bumba]]s lielumu) un nozied strauji? * ... [[ASV prezidents]] [[Baraks Obama]] apņēmās slēgt '''[[Gvantanamo līča aizturēšanas nometne|Gvantanamo līča aizturēšanas nometni]]''', bet, kad slēgšanu ierosināja [[ASV Republikāniskā partija|republikāņu]] kontrolētajā [[ASV Kongress|kongresā]], tas šo plānu noraidīja? * ... [[ķīnieši|ķīniešu]] [[daiļlēcēja]]s, pieckārtējās [[olimpiskās spēles|olimpiskās čempiones]] '''[[Vu Miņsja]]s''' vecāki no sportistes pirms [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada olimpiskajām spēlēm]] tika slēpuši vecmammas nāvi un mātes slimību, lai sportiste varētu koncentrēties tikai treniņiem? [[Attēls:Numenius tenuirostris.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir zināms viens mūsdienās, iespējams, izmirušās '''[[tievknābja kuitala]]s''' <small>(attēlā 19. gadsimta zīmējumā)</small> nomedīšanas gadījums [[1926. gads Latvijā|1926. gadā]], tomēr šis gadījums nav uzskatāms par pārliecinoši pierādītu, tāpēc suga izslēgta no [[Latvijas putnu saraksts|Latvijas putnu saraksta]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāte]]''' pastāvēja jau pirmskara gados, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s tika atjaunota [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]]? * ... '''[[1924. gada neoficiālā šaha olimpiāde|1924. gada neoficiālajā šaha olimpiādē]]''' [[Parīze|Parīzē]] pirmo amatieru pasaules čempiona titulu [[šahs|šahā]] izcīnīja [[Latvija]]s pārstāvis [[Hermanis Matisons]] (otrais bija cits [[latvieši|latvietis]] — [[Fricis Apšenieks]])? [[Attēls:Bratislava, Hrad, Slovensko.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Bratislavas pils]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota uz 10, 20 un 50 [[Slovākijas eiro]] centu [[monēta|monētām]]? * ... [[ASV prezidents]] [[Franklins Rūzvelts]], runādams par [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] atbalstu [[Nikaragva]]s diktatoram '''[[Anastasio Somosa Garsija|Anastasio Somosam Garsijai]]''', esot teicis: "Viņš varbūt ir kuces dēls, bet viņš ir mūsu kuces dēls"? * ... '''[[1992.—1993. gada LBL sezona|1992.—1993. gada Latvijas Basketbola līgas sezonā]]''' visvairāk punktus vidēji spēlē — gandrīz 30 — guva čempionvienības [[BK Brocēni|BK "Brocēni"]] basketbolists [[Kārlis Muižnieks]]? [[Attēls:Apollo 8 Crewmembers - GPN-2000-001125.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[astronauti]] '''[[Frenks Bormans]]''', '''[[Džeimss Lovels]]''' un Bils Anderss ar kosmosa kuģi ''[[Apollo 8]]'' <small>(attēlā)</small> [[1968. gads|1968. gadā]] bija pirmie, kas veica lidojumu apkārt [[Mēness|Mēnesim]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte]]''' ir lielākā no [[Latvijas Universitāte]]s fakultātēm? * ... [[Rīga]]s '''[[Artilērijas iela (Rīga)|Artilērijas ielas]]''' nosaukums ir radies no [[artilērija]]s [[kazarmas|kazarmām]] un šķūņiem, kas atradās šobrīd nojauktās [[Rīgas Sporta pils|Sporta pils]] vietā? [[Attēls:Eurasian Curlew.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kuitala]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākais [[bridējputni|bridējputns]]? * ... režisore [[Kristīne Želve]] uzņem filmu "Mērijas ceļojums" par '''[[Mērija Grīnberga|Mēriju Grīnbergu]]''', kura [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās pavadīja [[Rīga]]s pilsētas muzeju kolekciju, kad tā tika izvesta uz [[Vācija|Vāciju]] un atgriezta atpakaļ [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Starptautiskā vieglatlētikas federācija]] ir noteikusi 100 km '''[[ultramaratons|ultramaratonu]]''' par oficiālu [[vieglatlētika]]s distanci, kurā tiek fiksēti [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordi]]? [[Attēls:Voskresensky Sobor Staraya Russa.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Staraja Rusa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām [[Krievija]]s [[pilsēta|pilsētām]]: pirmoreiz rakstos tā minēta [[1167. gads|1167. gadā]], bet eksistē vismaz no 11. gadsimta vidus? * ... '''[[Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte]]s''' aizsākumi atrodami [[1919. gads Latvijā|1919. gadā]], kad pie [[Latvijas Universitāte|Latvijas Augstskolas]] izveidoja Filoloģijas un filozofijas fakultāti? * ... [[Latvija]]s [[ūdenspolo]] spēlētājus apvieno atsevišķa federācija, kas ir '''[[Latvijas Peldēšanas federācija]]s''' biedrs? [[Attēls:EriocheirSinensis1.jpg|border|right|50px]] * ... arī [[Latvija|Latvijā]] sastopamais '''[[Ķīnas cimdiņkrabis]]''' <small>(attēlā)</small> no [[Dzeltenā jūra|Dzeltenās jūras]] [[Austrumāzija|Austrumāzijā]] ar [[kuģi|kuģu]] balasta ūdeņiem plaši izplatījies ārpus sākotnējā [[izplatības areāls|areāla]], apgūstot [[Eiropa]]s un [[Ziemeļamerika]]s piekrastes? * ... '''[[Rīgas Juridiskā augstskola]]''' ir neatkarīga [[Latvijas Universitāte]]s sastāvdaļa, kas pieder Latvijas Universitātei (76%) un [[Soross|Sorosa]] fondam — Latvija (24%)? * ... [[Latvija]]s lielākā [[parastā īve]] — '''[[Zentenes īve]]''' — aug pie [[Zentenes muiža]]s pils? [[Attēls:Curlew - natures pics.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kuitalas|kuitalu]]''' <small>(attēlā garknābja kuitala)</small> zinātniskais nosaukums ''Numenius'' ir atvasināts no [[sengrieķu valoda]]s un [[latviski]] nozīmē "jauns mēness", atspoguļojot izliekto putna [[knābis|knābi]], kas atgādina jauna [[mēness]] sirpi? * ... pēc desmit gadu pārtraukuma '''[[2018. gada F1 sezona|2018. gada autosporta Pirmās formulas sezonā]]''' kalendārā atgriezīsies [[Francijas Grand Prix|Francijas ''Grand Prix'']] posms? * ... '''[[ūdens tvaiks]]''' rodas arī [[ledus]] [[Sublimācija (fizika)|sublimācija]]s rezultātā? [[Attēls:Bouteflika (Algiers, Feb 2006).jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Abdelazīzs Būteflīka]]''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk esošais politiķis [[Alžīrijas prezidenti|Alžīrijas prezidenta]] amatā (ievēlēts 4 termiņus pēc kārtas)? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[gleznotājs]] un [[rakstnieks]] '''[[Raimonds Staprāns]]''' [[1961. gads Latvijā|1961. gadā]] ar sievu devās kāzu ceļojumā uz [[Padomju Savienība|PSRS]], kur nelegāli apmeklēja okupēto [[Latvija|Latviju]], nonākot konfliktā ar [[Valsts drošības komiteja|VDK]]? * ... '''[[2016. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā]]''', kas pirmo reizi notika [[Katara|Katarā]], tika pārcelts no tradicionālā norises laika [[septembris|septembrī]] uz [[oktobris|oktobri]], lai izvairītos no pārmērīgi karstā un vējainā laika? [[Attēls:Duck pato 005eue.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerika]]s [[pīles|pīļu]] suga '''[[baltvaigu garkaklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir populāra suga putnu kolekcijās, atsevišķiem īpatņiem ik pa laikam izbēgot savvaļā; tā skaidro arī vienīgo baltvaigu garkakļa novērojumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[2017. gada F1 sezona]]''' būs pirmā kopš [[1994. gada F1 sezona|1994. gada]], kurā dalību neņems esošais autosporta [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempions]] ([[Niko Rosbergs]] drīz pēc iepriekšējās sezonas beigām paziņoja par karjeras pārtraukšanu)? * ... [[1960. gads|1960. gada]] [[22. maijs|22. maijā]] '''[[Valdivija]]''' stipri cieta [[Lielā Čīles zemestrīce|Lielajā Čīles zemestrīcē]], kas bija visu laiku spēcīgākā reģistrētā [[zemestrīce]]? [[Attēls:Dutch Team Cycling at the 2012 Summer Olympics – Women's team pursuit.JPG|border|right|50px]] * ... [[treka riteņbraukšana]]s '''[[komandu iedzīšana]]s''' disciplīnā [[riteņbraucēji]] seko cieši viens otram, izmantojot aizvēju, lai samazinātu kopējo [[gaisa pretestība|gaisa pretestību]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Latvijas autonomijas idejas]]''' aizsāka pēc [[1900. gads Latvijā|1900. gada]] uz [[Šveice|Šveici]] emigrējušie [[jaunstrāvnieki]], balstoties uz [[Krievijas impērija]]s federalizācijas idejām? * ... kad pēc [[Aprīļa pučs|Aprīļa puča]] 29. aprīlī [[Liepāja|Liepājā]] ieradās [[Andrievs Niedra]] un 11. maijā izziņoja jaunu desmit ministru [[Latvijas Pagaidu valdība|Latvijas Pagaidu valdību]], viņu nolaupīja un līdz 17. maijam gūstā turēja '''[[Sergejs Staprāns|Sergeja Staprāna]]''' vadītā virsnieku grupa? [[Attēls:OIFF 2015-07-17 191754 - Darren Aronofsky.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] režisora '''[[Darens Aronovskis|Darena Aronovska]]''' <small>(attēlā)</small> filma "[[Melnais gulbis (filma)|Melnais gulbis]]" ir ne vien atzītākā, bet arī finansiāli ienesīgākā režisora filma: ar 13 miljonu [[ASV dolārs|dolāru]] budžetu tā spēja nopelnīt gandrīz 320 miljonus dolāru? * ... [[2016. gads|2016. gadā]] izveidotais [[Somija]]s uzņēmums '''''[[HMD global]]''''' ir dibināts, lai izstrādātu [[mobilais telefons|mobilos telefonus]], [[viedtālrunis|viedtālruņus]] un [[planšetdators|planšetdatorus]] ar ''[[Nokia]]'' zīmolu? * ... 80 [[kilometrs|km]] no [[Donava]]s ietekas [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]] esošā '''[[Galaca]]''' ir lielākā [[osta]]s pilsēta Donavas krastos? [[Attēls:The Forth Bridge seen from South Queensferry.JPG|border|right|50px]] * ... [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]] iekļautais '''[[Fortas tilts|Fortas dzelzceļa tilts]]''' <small>(attēlā)</small> [[Skotija|Skotijā]] bija garākais konsoles tipa [[tilts]] pasaulē no tā pabeigšanas [[1890. gads|1890. gadā]] līdz [[1917. gads|1917. gadam]]? * ... '''[[Klāra Hibšmane]]''' bija pirmā [[latvieši|latviešu]] [[ārste]]? * ... [[tuksnesis]] un pustuksnesis '''[[Negevs]]''' aizņem gandrīz visu [[Izraēla]]s [[Dienvidu apgabals (Izraēla)|Dienvidu apgabalu]] un vairāk nekā pusi no valsts teritorijas? [[Attēls:Apatity and Khibiny mountains.JPG|border|right|50px]] * ... atšķirībā no lielākās daļas pasaules kalnu, '''[[Hibīni]]''' <small>(attēlā Apatītu pilsēta Hibīnu priekšplānā)</small> ir veidojušies [[magmatiskie ieži|magmatisma]], nevis oroģenēzes jeb kalnu veidošanās rezultātā? * ... '''[[druzi|druzu]]''' [[reliģija]] ir [[monoteisms|monoteiska]] [[Ābramiskās reliģijas|Ābramiska reliģija]], kas radusies no ismaīlisma un ietekmējusies no [[sengrieķi|sengrieķu]] [[filozofija]]s un [[gnosticisms|gnosticisma]]? * ... [[Dienvidkoreja]]s pilsēta '''[[Tedžona]]''' tiek dēvēta par "Āzijas [[silīcija ieleja|silīcija ieleju]]" vai "augsto tehnoloģiju pilsētu"? [[Attēls:Yukon River at Whitehorse -b.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vaithorsa]]''' <small>(attēlā [[Jukonas upe]]s krasts)</small> ir vienīgā pilsēta [[Kanāda]]s [[Jukonas teritorija|Jukonas teritorijā]]? * ... [[futbols|futbola]] nacionālo izlašu turnīra [[FIFA Konfederāciju kauss|FIFA Konfederāciju kausa]] priekštecis bija '''[[1992. gada Karaļa Fahda kauss|1992. gada]]''' un '''[[1995. gada Karaļa Fahda kauss]]'''? * ... [[Krievija]]s [[Novgorodas apgabals|Novgorodas apgabala]] pilsēta '''[[Holma]]''' pilnībā tika nopostīta [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad no [[1942. gads|1942. gada]] [[23. janvāris|23. janvāra]] līdz [[5. maijs|5. maijam]] pēc sakāves pie [[Maskava]]s Holmā tika ielenkts [[Vērmahts|vācu armijas]] grupējums? [[Attēls:Firmin Massot - Joséphine de France.jpg|border|right|50px]] * ... [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] no savas pirmās sievas '''[[Žozefīne de Boarnē|Žozefīnes de Boarnē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1810. gads|1810. gada]] [[10. februāris|10. februārī]] izšķīrās, jo izrādījās, ka Žozefīne vairs nevar būt par [[māte|māti]]? * ... '''[[Rio Olimpiskais velodroms|Rio Olimpiskajā velodromā]]''' pirms [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] tika atceltas visas pārbaudes sacensības, jo velodroms tika nodots ekspluatācijā tikai [[25. jūlijs|25. jūlijā]], īsi pirms spēļu sākuma? * ... [[prāmji|prāmju]] kompānijas '''''[[Stena Line]]''''' dibināšanas brīdī viens no kompānijas īpašnieka Stena Alana Olsona izgudrojumiem bija ''duty free'' [[tirdzniecība]] braucienos? [[Attēls:Mutaz essa barshim.jpg|border|right|50px]] * ... [[Katara]]s [[vieglatlēts|vieglatlētam]] '''[[Mutazs Isa Beršims|Mutazam Isa Beršimam]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrais visu laiku labākais personiskais rekords [[augstlēkšana|augstlēkšanā]], par viņu augstāk lēcis tikai [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Havjers Sotomajors]]? * ... vislielākā '''[[Polijas vojevodiste]]''' gan pēc [[platība]]s, gan pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ir [[Mazovijas vojevodiste]], savukārt vismazākā pēc abiem parametriem ir [[Opoles vojevodiste]]? * ... dažus mēnešus pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, [[Vācija]]s kūrortpilsētā '''[[Bādnauheima|Bādnauheimā]]''' mira [[Vilhelms Purvītis]], bet pēc kara militārā dienesta laikā Bādnauheimā zināmu laiku uzturējies [[Elviss Preslijs]]? [[Attēls:Delegation of Crow Chiefs.jpg|border|right|50px]] * ... līdzīgi kā visas [[Amerikas pirmiedzīvotāji|Amerikas pirmiedzīvotāju tautas]], arī '''[[apsaroki|apsarokus]]''' <small>(attēlā delegācija 1880. gadā)</small> smagi skāra no [[Eiropa]]s ievazātās [[slimība]]s, pret kurām [[indiāņi]]em nebija [[imunitāte]]s, tādēļ cilts skaitliski samazinājās vairākas reizes? * ... '''[[Hidžāzs]]''' ir apdzīvotākais [[Saūda Arābija]]s reģions, kur dzīvo aptuveni 35% no visiem valsts [[iedzīvotāji]]em? * ... ''[[Gestapo]]'' un ''[[SS]]'' dalībnieks [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Klauss Barbjē]]''', ko dēvēja arī par "[[Liona]]s miesnieku", pēc kara aizbēga uz [[Dienvidamerika|Dienvidameriku]] un tikai [[1983. gads|1983. gadā]] [[Francija|Francijā]] tika notiesāts par noziegumiem pret cilvēci? [[Attēls:Pistacchio di Bronte.jpg|border|right|50px]] * ... vislielāko '''[[pistācija|pistāciju]]''' [[rieksti|riekstu]] <small>(attēlā)</small> ražu ik gadu iegūst [[Irāna|Irānā]], kur novāc aptuveni pusi no visas pasaules kopražas? * ... pirmais '''[[Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs trimdā]]''' bija [[Latvija]]s sūtnis [[Londona|Londonā]] [[Kārlis Reinholds Zariņš]], bet viņa darbu turpināja [[Arnolds Spekke]] un [[Anatols Dinbergs]]? * ... viena no senākajām '''[[brīvprātīgie|brīvprātīgo]]''' tradīcijām [[Latvija|Latvijā]] ir Brīvprātīgo [[ugunsdzēsēji|ugunsdzēsēju]] vienības? [[Attēls:Glenn Close Cannes 2010.jpg|border|right|50px]] * ... sešas reizes [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i nominētās [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudas]] aktrises '''[[Glenna Klouza|Glennas Klouzas]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Viljams daudzus gadus bija [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] militārā diktatora un prezidenta Mobutu Sese Seko personīgais [[ārsts]]? * ... '''''[[Rosenborg BK]]''''' ar 24 izcīnītiem [[Norvēģija]]s čempionu tituliem ir panākumiem bagātākais [[futbola klubs]] valstī? * ... '''[[Parīzes Komūna]]''', kam bijusi liela ietekme uz [[komunisms|komunistu]] un [[marksisms|marksistu]] idejām, pastāvēja [[Parīze|Parīzē]] no [[1871. gads|1871. gada]] [[18. marts|18. marta]] līdz [[28. maijs|28. maijam]]? [[Attēls:Pegasus - the symbol of New Corinth.jpg|border|right|50px]] * ... [[1858. gads|1858. gadā]] [[Grieķija]]s pilsētu '''[[Korinta|Korintu]]''' nopostīja 6,5 [[Balles (seismoloģija)|balles]] stipra [[zemestrīce]], pēc tam pilsēta ir uzcelta no jauna, tāpēc to dēvē par Jauno Korintu <small>(attēlā [[Pegazs]] — Jaunās Korintas simbols)</small>? * ... [[2013. gads|2013. gadā]] ārpus [[Koreja]]s dzīvoja 7,4 miljoni '''[[korejieši|korejiešu]]'''? * ... [[valoda]]s tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmuma]] '''[[Tilde (uzņēmums)|Tilde]]''' birojos [[Rīga|Rīgā]], [[Tallina|Tallinā]] un [[Viļņa|Viļņā]] strādā vairāk nekā 130 darbinieki? [[Attēls:Flag of Vietnam.svg|border|right|50px]] * ... '''[[sarkans karogs (politika)|sarkans karogs]]''' <small>(attēlā [[Vjetnama]]s [[karogs]])</small> par strādnieku simbolu kļuva [[19. gadsimts|19. gadsimtā]], lai gan [[Francija|Francijā]] to izmanto jau kopš [[14. gadsimts|14. gadsimta]]? * ... trīs no pieciem pirmajiem [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmijas ķīmijā]] saņēmējiem bija [[vācieši|vācu]] ķīmiķa '''[[Augusts Kekulē|Augusta Kekulē]]''' skolnieki? * ... [[2016. gads|2016. gada]] [[19. jūlijs|19. jūlijā]] [[Somija]]s mazumtirdzniecības un preču pasūtīšanas uzņēmums '''''[[Anttila]]''''' iesniedza [[bankrots|bankrota]] pieteikumu? [[Attēls:Olaine.gerb.png|right|50px]] * ... [[asins]] lāses '''[[Olaines ģerbonis|Olaines ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[veselība|veselību]] un [[dzīvība|dzīvību]], jo pilsētā atrodas [[farmakoloģija|farmaceitisko]] preparātu rūpnīca ''[[Olainfarm]]''? * ... pirmais '''[[Itālijas karalis]]''' bija [[Odoakrs]], kurš izbeidza [[Rietumromas impērija]]s pastāvēšanu? * ... [[Surinama]]s javiešu izcelsmes [[Nīderlande]]s [[peldētāja]] '''[[Ranomi Kromovidžojo]]''' [[2012. gads sportā|2012. gadā]] tika atzīta par gada labāko peldētāju [[Eiropa|Eiropā]], bet divas reizes bijusi atzīta arī par Nīderlandes gada labāko sportisti? [[Attēls:Dordrecht luchtfoto 01.jpg|border|right|50px]] * ... [[1220. gads|1220. gadā]] [[pilsēta]]s tiesības ieguvusī '''[[Dordrehta]]''' <small>(attēlā)</small> ir vecākā pilsēta [[Holande|Holandē]]? * ... '''[[Heinrihs IV]]''' tika kronēts par Vācu karali nepilnu četru gadu vecumā, bet gandrīz viss viņa valdīšanas laiks pagāja konfliktos un [[Pilsoņu karš|pilsoņu karos]] gan [[Vācija|Vācijā]], gan [[Itālija|Itālijā]]? * ... [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] dzimušais '''[[Milošs Raoničs]]''' ir sasniedzis visaugstāko vietu [[ATP|pasaules tenisa rangā]] starp [[Kanāda]]s [[tenisists|tenisistiem]]? [[Attēls:El rey chico de Granada.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējam [[Granada]]s emīram '''[[Boabdils|Boabdilam]]''' <small>(attēlā)</small> [[1492. gads|1492. gada]] [[2. janvāris|2. janvārī]] nododot varu [[Kristietība|kristīgajiem]] valdniekiem [[Kastīlijas Izabella]]i un [[Aragonas Ferdinands II|Aragonas Ferdinandam]], noslēdzās [[mauri|mauru]] valdīšana [[Pireneju pussala|Pireneju pussalā]] un [[Rekonkista]]? * ... [[barbari|barbaru]] iekarotāji ieņemtajās [[Rietumroma]]s teritorijās bija skaitliskā mazākumā, tāpēc '''[[barbaru karalistes]]''' pārņēma romiešu administrācijas, [[latīņu valoda]]s un kultūras elementus, kā arī [[kristietība|kristietību]] tās [[ariānisms|ariānisma]] formā, vienlaikus saglabājot savas [[ģermāņi|ģermāņu]] cilšu tiesību paražas? * ... vietnes '''''[[Pinterest]]''''' dibinātājs un vadītājs Bens Silbermans raksturojis to vairāk kā "ideju katalogu, kas mudina iet un darīt nevis [[sociālais tīkls|sociālo tīklu]]"? [[Attēls:Yuliya Rusanova Istanbul 2012.jpg|border|right|50px]] * ... [[2016. gads sportā|2016. gada]] jūlijā tika paziņots, ka [[vieglatlēte]] '''[[Jūlija Stepanova]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sniedza būtiskas liecības [[Krievija]]s vieglatlētikā valdošās [[dopings|dopinga]] lietošanas sistēmas atmaskošanai, varēs startēt [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] kā neatkarīgā sportiste, tomēr vēlāk [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] paziņoja, ka arī viņa nevarēs startēt? * ... viena no ietekmīgākajām sava laika [[Eiropa]]s valdniecēm '''[[Akvitānijas Eleonora]]''' bija gan [[Francija]]s, gan [[Anglija]]s karaliene, kā arī trīs [[Anglijas karaļi|Anglijas karaļu]] un [[Kastīlijas karaliste|Kastīlijas]] un [[Sicīlija]]s karalieņu māte? * ... '''[[ladīnu valoda|ladīnu valodu]]''' lieto apmēram 31 tūkstotis cilvēku, pārsvarā [[Itālija]]s ziemeļaustumos, Dolomītu [[Alpi|Alpos]]? [[Attēls:Velna klēpis.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nāruža]]s''' upes vidustecē izveidojies īpatnējs [[laukakmeņi|akmeņu]] sablīvējums [[Velna klēpis]] <small>(attēlā)</small>, kur ūdens plūst zem akmeņu krāvuma? * ... pirmās '''[[kafejnīca]]s''' [[Eiropa|Eiropā]] parādījās [[16. gadsimts|16. gadsimtā]]? * ... '''[[Dammāma]]s''' aglomerācijā [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]] atrodas Karaļa Fahda starptautiskā lidosta, kas pēc platības ir lielākā [[lidosta]] pasaulē, kā arī lielākā [[Persijas līcis|Persijas līča]] osta pēc kravas apgrozījuma? [[Attēls:Gustaf VI Adolf of Sweden 1962.jpg|border|right|50px]] * ... [[Zviedrijas karalis]] '''[[Gustavs VI Ādolfs]]''' <small>(attēlā)</small> visu mūžu bija [[arheologs]] amatieris, kuru īpaši interesēja seno [[itāļi|itāļu]] kultūra? * ... '''[[2016. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2016. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' absolūto balsu vairākumu ieguva [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskās partijas]] kandidāte [[Hilarija Klintone]], tomēr [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] divpakāpju vēlēšanu sistēmas dēļ [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskās partijas]] kandidāts [[Donalds Tramps]] ieguva atsevišķo štatu [[ASV elektoru kolēģija|elektoru]] balsu vairākumu un tika ievēlēts par 45. [[ASV prezidents|ASV prezidentu]]? * ... pēc [[Vērmahts|Vērmahta]] iebrukuma [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Latvijas PSR Tautas komisāru padome]]''' darbojās [[Krievijas PFSR]] teritorijā? [[Attēls:Bay leaf pair443.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dižciltīgais laurs|lauru]]''' <small>(attēlā dižciltīgā laura lapas)</small> vainags [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] tika izmantots kā augstāka statusa simbols, bet [[Senā Roma|Romā]] tas bija uzvaras simbols? * ... gandrīz uz visiem [[1940. gads Latvijā|1940.]] un [[1941. gads Latvijā|1941. gada]] [[Latvija]]s politisko represiju izpildes dokumentiem atrodams [[Latvijas PSR]] Iekšlietu Tautas komisariāta ([[NKVD]]) Valsts drošības pārvaldes priekšnieka '''[[Semjons Šustins|Semjona Šustina]]''' paraksts, ieskaitot lēmumus par 6636 [[1941. gada 14. jūnija deportācija|iedzīvotāju deportāciju 1941. gada 14. jūnijā]]? * ... '''[[Īrija Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir viena no panākumiem bagātākajām valstīm, jo ir uzvarējusi [[Eirovīzija|Eirovīzijā]] 7 reizes? [[Attēls:Ceipu upurozols.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Ceipu upurozols]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saukts arī par Zviedru Ķēniņa ozolu, tomēr tā vecums ir ap 250 [[gadi|gadu]] — koks nav piedzīvojis [[Zviedru Vidzeme|zviedru laikus Vidzemē]]? * ... pakļāvis lielāko daļu [[Itālija|Ziemeļitālijas]] un valdīdams Dienviditālijā un [[Francija]]s dienvidos, [[Sicīlijas Karaliste]]s valdnieks '''[[Šarls I Anžū|Šarls I]]''' kļuva par vienu no pašiem ietekmīgākajiem valdniekiem [[Eiropa|Eiropā]] 13. gadsimtā? * ... [[itāļi|itāļu]] [[riteņbraucējs]] '''[[Mikēle Skarponi]]''' uzvaru ''[[Giro d'Italia]]'' ieguva pēc tam, kad [[2011. gads sportā|2011. gada]] velobrauciena uzvarētājs [[Alverto Kontadors]] tika diskvalificēts par [[dopings|dopinga]] lietošanu? [[Attēls:Oxythyrea funesta - Pedicularis sceptrum-carolinum - Keila.jpg|border|right|50px]] * ... [[2016. gads Latvijā|pagājušā gada]] [[Gada kukainis Latvijā]] '''[[smirdīgā rožvabole]]''' <small>(attēlā)</small> ir jauna suga [[Latvija]]s [[kukaiņi|kukaiņu]] faunā, pirmo reizi sastapta tikai [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]]? * ... [[Prūsijas karaļi|Prūsijas karalim]] [[Frīdrihs II Lielais|Frīdriham Lielajam]] bērnu nebija, tāpēc viņa jaunākā brāļa '''[[Prūsijas Augusts Vilhelms|Augusta Vilhelma]]''' dēls [[Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns|Frīdrihs Vilhelms]] pēc tēvabrāļa nāves kļuva par Prūsijas karali? * ... '''[[strutas]]''' veido [[olbaltumvielas]], daudz bojāgājušo [[leikocīti|leikocītu]], audu sabrukšanas produkti un [[mikroorganismi]]? * ... [[Staļins|Staļina]] vecākais dēls '''[[Jakovs Džugašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[artilērija]]s virsnieks karoja frontē [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kur krita gūstā un gāja bojā [[Zaksenhauzenes koncentrācijas nometne|Zaksenhauzenes koncentrācijas nometnē]]? * ... [[Latvija|Latviju]] '''[[Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienība|Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienībā]]''' pārstāv politiskā partija "[[Latvijas attīstībai]]", kurai šobrīd [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] nav savu deputātu? * ... nelielā [[Vācija]]s pilsēta '''[[Lihene]]''' ir pazīstama kā vieta, kurā izgudroja piespraudi? [[Attēls:Iseo Floating Piers 7.jpg|border|right|50px]] * ... tiek lēsts, ka [[māksla]]s objektu '''''[[The Floating Piers]]''''' <small>(attēlā)</small>, kas [[2016. gads|2016. gadā]] tika izveidots Iseo ezerā netālu no [[Breša]]s [[Itālija|Itālijā]], tā 16 [[diena|dienu]] darbības laikā apmeklēja ap 1,2 miljoni cilvēku? * ... 1970. gada [[Eirovīzija]]s dziesmu konkursa uzvarētāja '''[[Dana Rozmarija Skallona]]''' ir kandidējusi [[Īrija]]s prezidenta vēlēšanās un bijusi ievēlēta [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]]? * ... pirmoreiz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] '''[[tēva diena]]''' tika svinēta [[1910. gads|1910. gada]] [[19. jūnijs|19. jūnijā]], taču mūsdienās dažādās zemēs šo svētku svinēšanas [[datums|datumi]] atšķiras? [[Attēls:Lāzberģa pils drupas 2002-09-13.jpg|border|right|50px]] * ... 1950. gados '''[[Lāzberģis|Lāzberģa]]''' muižas [[pils|pilī]] atradās kultūras nams, vēlāk dzīvokļi un vienā galā pat kūts, bet mūsdienās ēka ir daļēji sagruvusi <small>(attēlā)</small>? * ... šaurā nozīmē ar terminu '''[[higiēna]]''' saprot tīrību, tomēr tas ietver sevī daudz vairāk — veselīgu vidi veidojošas [[profilakse|profilaktiskas]] darbības, [[dzīvesveids|dzīvesveidu]] un sadzīves apstākļus? * ... '''[[Igaunijas vēsture]]s''' senākā liecība ir [[mezolīts|mezolīta]] (vidējā [[akmens laikmets|akmens laikmeta]]) kultūras atradumi no 8.—5. gadu tūkstoša p.m.ē. pie [[Kunda]]s pilsētas? [[Attēls:Kārdūžu kalva.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kaltenes kalvas]]''' <small>(attēlā Kārdūžu kalva)</small> veidojošo [[laukakmeņi|laukakmeņu]] sakopojumu veidošanās notikusi, kad, [[ledājs|ledāja]] mēlei atkāpjoties, tās malas joslu sāka apskalot [[Baltijas ledus ezers|Baltijas ledus ezera]] ūdeņi? * ... '''[[leptospiroze]]s''', ko tautā sauc par "[[žurkas|žurku]] slimību", ierosinātājus leptospīras pārnēsā [[mājdzīvnieki]] un [[grauzēji]]? * ... '''[[Sevastopoles aplenkums (1941—1942)|Sevastopoles aplenkums]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā ilga no [[1941. gads|1941. gada]] [[30. oktobris|30. oktobra]] līdz [[1942. gads|1942. gada]] [[4. jūlijs|4. jūlijam]], kura laikā [[Ass valstis|Ass valstu]] spēki centās ieņemt [[Sevastopole|Sevastopoli]], kas bija viena no svarīgākajām [[Padomju Savienība]]s karabāzēm [[Melnā jūra|Melnās jūras]] krastos un visnocietinātākajām [[osta|ostām]] pasaulē? [[Attēls:Valdekas pils.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Valdekas pils|Valdekas pilī]]''' <small>(attēlā)</small> Rīgas ielā, [[Jelgava|Jelgavā]] mūsdienās atrodas '''[[Latvijas Lauksaimniecības universitātes Vides un būvzinātņu fakultāte]]s''' Ainavu arhitektūras un plānošanas katedra? * ... [[latvieši|latviešu]] [[motokross|motokrosa]] braucējs '''[[Pauls Jonass]]''' 2015. gada [[Pasaules čempionāts motokrosā|pasaules čempionāta]] kopvērtējumā izcīnīja otro vietu MX2 klasē? * ... pēdējā [[Bavārija]]s karaļa [[Ludvigs III Vitelsbahs|Ludviga III]] vecākais dēls troņmantinieks '''[[Bavārijas Ruprehts]]''' savas dzīves laikā neatzina monarhijas likvidēšanu un pretendēja uz troni? [[Attēls:Tim Sestito - New Jersey Devils.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[hokejists]] '''[[Tims Sestito]]''' <small>(attēlā [[Ņūdžersijas "Devils"]] sastāvā)</small>, kurš [[Rīgas "Dinamo"]] spēlē jau otro sezonu, pirmajā sezonā ar 19 [[Vārti (hokejs)|vārtiem]] bija komandas labākais vārtu guvējs? * ... '''[[Giljems no Rubrukas]]''' [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] veica ceļojumu pie [[mongoļi]]em, sasniedzot to galvaspilsētu Karakorumu, un bija pirmais no zināmajiem [[eiropieši]]em, kas veicis šāda mēroga ceļojumu [[Āzija]]s iekšienē, ko var salīdzināt ar vēlākajiem [[Marko Polo]] ceļojumiem? * ... [[viduslaiki|viduslaiku]] mistiķis un filozofs '''[[Raimunds Lullijs]]''' centās pievērst [[arābi|arābus]] [[kristietība]]i, taču bez panākumiem, un pēdējā braucienā uz [[Tunisija|Tunisiju]] [[musulmaņi|musulmaņu]] pūlis viņu nomētāja ar akmeņiem? [[Attēls:Lielupe river at Jelgava by Igors Jefimovs.jpg|border|right|50px]] * ... 5,2 km garās [[Lielupe]]s attekas '''[[Driksa]]s''' <small>(attēlā pa labi)</small> izveidošanās ir saistīta ar [[ledus]] sastrēgumiem pavasara [[pali|palos]]? * ... [[2016. gads|2016. gada]] Bastīlijas dienas '''[[uzbrukums Nicā 2016. gadā|uzbrukums Nicā]]''' prasīja 87 cilvēku dzīvības, bet vairāk kā 400 tika ievainoti? * ... '''[[tiviešu valoda|tiviešu valodā]]''' ir daudz [[aizguvums|aizguvumu]] no [[mongoļu valoda]]s, [[tibetiešu valoda]]s un [[krievu valoda]]s? [[Attēls:Harmony of the Seas (ship, 2016) 001.jpg|border|right|50px]] * ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzbūvētais '''''[[Harmony of the Seas]]''''' <small>(attēlā)</small> ir pasaulē lielākais kruīzu [[kuģis]]? * ... [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952. gada vasaras olimpisko spēļu]] dalībnieks [[vieglatlētika|vieglatlētikā]] '''[[Edmunds Pīlāgs]]''' piecas reizes ir labojis [[Padomju Savienība|PSRS]] rekordu [[4x400 m stafete|4x400 m stafetē]]? * ... viens no ievērojamākajiem un labāk saglabātajiem [[Senā Roma|Senās Romas]] pieminekļiem [[Pireneju pussala|Pireneju pussalā]] '''[[Segovijas akvedukts]]''' tika uzcelts, lai nogādātu ūdeni uz pilsētu no septiņpadsmit [[kilometri|kilometru]] attālas kalnu [[upe]]s? [[Attēls:Комплекс Мирского замка.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Miras pils]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par pašu tālāko austrumos esošo [[gotika|gotisko]] struktūru, kā arī par pašu lielāko gotikas celtni [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], kas ir saglabājusies? * ... [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs '''[[Villems Shautens]]''' bija pirmais, kas apkuģojis [[Hornas rags|Hornas ragu]]? * ... '''[[progresīvais nodoklis]]''' samazina '''[[ienākumu nevienlīdzība|ienākumu nevienlīdzību]]''' un '''[[mantiskā nevienlīdzība|mantisko nevienlīdzību]]''', bet '''[[regresīvais nodoklis]]''' palielina nevienlīdzību? [[Attēls:Eagle-crashed.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Salomons Augusts Andrē|Salomona Augusta Andrē]]''' vadītā [[zviedri|zviedru]] [[Arktika]]s ekspedīcija ar [[gaisa balons|gaisa balonu]] <small>(attēlā)</small> veica aptuveni 475 km līdz balons tika nosēdināts uz [[pakledus]] [[Ziemeļu Ledus okeāns|okeānā]], bet atceļā ekspedīcijas dalībnieki gāja bojā? * ... divu [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks '''[[Valērijs Kalmikovs]]''' 45 reizes ir kļuvis par [[Latvija]]s čempionu [[peldēšana|peldēšanā]]? * ... laikā no [[1907. gads|1907.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]] [[Britu Indija]]s mednieks '''[[Džims Korbets]]''' ir nomedījis 19 [[Bengālijas tīģeris|tīģerus]] un 14 [[leopards|leopardus]], kuru rēķinā ir bijuši uzbrukumi [[cilvēki]]em? [[Attēls:Striped Hyena Adult.jpg|border|right|50px]] * ... sakodiens '''[[svītrainā hiēna|svītrainajai hiēnai]]''' <small>(attēlā)</small>, līdzīgi kā citām [[hiēnas|hiēnām]], ir ļoti spēcīgs, un tā spēj bez piepūles sakost pat [[kamielis|kamieļa]] [[kauli|kaulus]]? * ... [[Kurzemes hercogs|Kurzemes hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] meita '''[[Kurzemes Marija Amālija|Marija Amālija]]''' bija [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] Fredrika I māte? * ... spēle '''''[[Pokémon Go]]''''' kļuva populāra ļoti ātri, jau divas dienas pēc laišanas klajā tā bija lejupielādēta 5,16% [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ''[[Android]]'' ierīču? [[Attēls:Ruth Beitia by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... [[spāņi|spāņu]] [[augstlēcēja]] '''[[Ruta Beitia]]''' <small>(attēlā)</small> augstā līmenī startējusi trijās desmitgadēs: pirmo [[Spānija]]s rekordu labojusi 19 gadu vecumā [[1998. gads|1998. gadā]], savukārt trešo reizi par [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempioni]] kļuva [[2016. gads|2016. gadā]] 37 gadu vecumā? * ... [[vācieši|vācu]] gaisa spēku ģenerālfeldmaršals [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Alberts Keselrings]]''' pēc kara tika tiesāts tiesā [[Itālija|Itālijā]] par [[kara noziegumi]]em, [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]], kas nomainīts ar [[mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... '''[[marksisms-ļeņinisms]]''' ir oficiālā [[ideoloģija]] [[Kuba]]s, [[Vjetnama]]s un [[Ķīna]]s [[Ķīnas Komunistiskā partija|Komunistiskajai partijai]], kā arī [[Laosa]]s Tautas revolucionārajai partijai? [[Attēls:Kacite.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kacīte]]s''' ciems <small>(attēlā)</small> [[Viesītes novads|Viesītes novada]] [[Rites pagasts|Rites pagastā]] juridiski tika likvidēts [[2003. gads Latvijā|2003. gadā]]? * ... [[Lībieši|lībiešu]] [[dzejnieks]] un sabiedriskais darbinieks '''[[Uļi Kīnkamegs]]''' dēvēja sevi par "lībiešu ķēniņu", neatzina [[Latvija]]s valsts varu pār lībiešiem, bet mira [[cietums|cietumā]] [[Ventspils|Ventspilī]], kur bija ieslodzīts par izvairīšanos no [[nodokļi|nodokļu]] maksāšanas? * ... lai gan pirmo reizi [[Šaha olimpiāde|šaha olimpiāžu]] vēsturē '''[[26. šaha olimpiāde|26. šaha olimpiādē]]''' [[Padomju Savienība|PSRS]] komandā nebija neviena [[Pasaules čempioni šahā|pasaules čempiona]], ne bijušā, ne esošā, turnīrā tā uzvarēja pārliecinoši? [[Attēls:Sohie Charlotte von Hannover; Queen of Preußen.jpg|border|right|50px]] * ... [[Šarlotenburgas pils]] [[Berlīne|Berlīnē]] ir nosaukta tajā dzīvojušās [[Prūsija]]s karalienes-[[konsorte]]s '''[[Hanoveres Sofija Šarlote|Hanoveres Sofijas Šarlotes]]''' <small>(attēlā)</small> vārdā? * ... '''[[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas turnīra UEFA zonā]]''' spēlē divas debitantes: [[Kosovas futbola izlase]] un [[Gibraltāra futbola izlase]]? * ... [[1972. gads|1972. gadā]], kad izveidojās grupa ''[[ABBA]]'', [[Bjērns Ulveuss]] ar [[Angnēta Feltskūga|Angnētu Feltskūgu]] un '''[[Benni Andešons]]''' ar [[Anni Frida Lingstade|Anni Fridu Lingstadi]] bija pāri? [[Attēls:DD-Schloss-gp.jpg|border|right|50px]] * ... vairāk kā četrus simtus gadu '''[[Drēzdenes pils]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Saksija]]s karaļu rezidence? * ... '''[[Kārlis Landšteiners]]''' saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] par cilvēku [[asins grupas|asins grupu]] atklāšanu? * ... [[Nīderlandes Karaliste]]s '''[[Nīderlandes himna|nacionālā himna]]''' ir vecākā zināmā [[valsts himna]]s [[melodija]] pasaulē? [[Attēls:Theresa May UK Home Office.jpg|border|right|50px]] * ... [[2016. gads|2016. gada]] [[13. jūlijs|13. jūlijā]] '''[[Terēza Meja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par otro [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|premjerministri]] sievieti [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vēsturē pēc [[Mārgarita Tečere|Mārgaritas Tečeres]]? * ... '''[[hiromantija]]s''' (zīlēšanas pēc [[cilvēks|cilvēka]] [[roka]]s līnijām) ziedu laiki bija 16. un 17. gadsimtā, kad to mācīja [[Eiropa]]s [[universitāte|universitātēs]]? * ... [[Krievijas imperatore]]s [[Katrīna II Lielā|Katrīnas II]] favorīta [[Platons Zubovs|Platona Zubova]] sieva '''[[Tekla Valentinoviča]]''' pēc Zubova nāves kļuva par [[Rundāles pils]] īpašnieci? [[Attēls:Elie Wiesel 2012 Shankbone.JPG|border|right|50px]] * ... [[2016. gads|2016. gada]] [[2. jūlijs|2. jūlijā]] mirušais [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[rakstnieks]], [[Nobela miera prēmija]]s ieguvējs '''[[Eli Vīzels]]''' <small>(attēlā)</small> [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules karā]] bijis ieslodzīts divās [[nacisti|nacistu]] [[koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]: [[Aušvicas koncentrācijas nometne|Aušvicā]] un [[Būhenvaldes koncentrācijas nometne|Būhenvaldē]]? * ... '''[[24. šaha olimpiāde|24. šaha olimpiādē]]''' labākais spēlētājs pie pirmā galdiņa bija [[Britu Virdžīnas]] pārstāvošais '''[[Viljams Hūks]]'''? * ... [[vīrieši|vīriešu]] personvārds '''[[Kristiāns (vārds)|Kristiāns]]''' ir cēlies no vārda ''Christianus'' — "[[Kristus]] sekotājs"? [[Attēls:Veczemju klintis.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vidzemes akmeņainā jūrmala]]''' <small>(attēlā pie [[Veczemju klintis|Veczemju klintīm]])</small> ir [[aizsargājama dabas teritorija]] kopš [[1957. gads Latvijā|1957. gada]], kad apmēram 3 km garš piekrastes posms abpus [[Ķurmrags|Ķurmragam]] tika pasludināts par aizsargājamu ģeoloģisko objektu? * ... '''[[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijā]]''' piedalās 210 [[futbols|futbola]] izlases? * ... [[Vācija]]s lielākā [[osta]] pēc pārkrauto kravu daudzuma '''[[Hamburgas osta]]''' pēc šī rādītāja ir arī otrā lielākā osta [[Eiropa|Eiropā]] aiz [[Roterdama]]s [[Attēls:Grīžu Velna beņķis - dižakmens Ventspils novads 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Grīžu Velna beņķis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no labāk apskatāmajiem [[Latvijas dižakmeņi]]em, jo tas gandrīz pilnībā atrodas virs zemes? * ... '''[[Siksala]]s''' ciems uz [[Teiču purvs|Teiču purva]] salas ir veidojies kā [[vecticībnieki|vecticībnieku]] apmetne? * ... '''[[9. sieviešu šaha olimpiāde|9. sieviešu šaha olimpiādē]]''' un '''[[10. sieviešu šaha olimpiāde|10. sieviešu šaha olimpiādē]]''' uzvarēja [[Padomju Savienība|PSRS]] komanda, kurā spēlēja tikai [[gruzīni|gruzīnu]] šahistes: [[Maija Čiburdanidze]], [[Nona Gaprindašvili]], [[Nana Aleksandrija]] un [[Nana Joseliani]]? [[Attēls:NPS Wildlife. Trumpeter Swan on Nest.jpg|border|right|50px]] * ... [[1993. gads|1993. gadā]] uzskatīja, ka savvaļā dzīvo mazāk nekā 70 '''[[taurētājgulbis|taurētājgulbji]]''' <small>(attēlā)</small>, tomēr [[Aļaska]]s [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] piekrastē bija patvērusies vairāku tūkstošu putnu [[populācija]], un, realizējot rūpīgi pārdomātu [[reintrodukcija]]s plānu, mūsdienās [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] dzīvo vairāk kā 46 000 taurētājgulbji? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[vācieši|vācu]] kara noziedznieks '''[[Ērihs Prībke]]''' emigrēja uz [[Argentīna|Argentīnu]], kur nodzīvoja līdz [[1994. gads|1994. gadam]], kad tika atklāts, izdots [[Itālija]]i un tur tiesāts par [[kara noziegumi]]em? * ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gadā]] nodedzinātās [[Lielstraupes pils]] atjaunošana, ko pasūtīja tās īpašnieks '''[[Hanss fon Rozens]]''', ir pirmais zinātniskās [[restaurācija]]s piemērs [[Latvija]]s muižu [[arhitektūra|arhitektūrā]]? [[Attēls:Ruins of the Mausoleum at Halicarnassus, one of the Seven Wonders of the Ancient World.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Halikarnāsa|Halikarnāsā]]''', kur atradās viens no [[septiņi pasaules brīnumi|septiņiem pasaules brīnumiem]] [[Halikarnāsas mauzolejs]] <small>(attēlā drupas)</small>, ir dzimis [[sengrieķi|sengrieķu]] vēsturnieks [[Hērodots]]? * ... lai gan pastafarisms ('''[[lidojošais makaronu monstrs|lidojošā makaronu monstra]]''' baznīca) ir oficiāla [[reliģija]] [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] federālā [[tiesa]] atzinusi, ka tā nav īsta reliģija, tā arī nav ieguvusi reliģijas statusu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Vincs Mickevičs-Kapsuks|Vinca Mickeviča-Kapsuka]]''' vadītās [[Lietuvas Padomju Republika]]s nodibināšana tika pasludināta [[1918. gads|1918. gada]] [[16. decembris|16. decembrī]] [[Daugavpils|Daugavpilī]]? [[Attēls:Branta bernicla -Iceland-8.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[melngalvas zoss|melngalvas zosu]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves ilgums var sasniegt 28 [[gadi|gadus]]? * ... no [[minerāls|minerāla]] iterbīta, kas tik atrasts netālu no '''[[Iterbī]]''' [[Zviedrija|Zviedrijā]], tika iegūti četri jauni [[ķīmiskie elementi]]: [[itrijs]], [[erbijs]], [[terbijs]] un [[iterbijs]]? * ... '''[[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir uzvarējusi 2 reizes: [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004. gadā]], kad uzvarēja [[Ruslana]] ar dziesmu ''[[Wild Dances]]'', un [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016. gadā]], kad uzvarēja [[Džamala]] ar dziesmu ''[[1944 (dziesma)|1944]]''? [[Attēls:Hideki Tojo.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām [[Japāna]]s premjerministrs lielākajā daļā kara '''[[Hideki Todzio]]''' <small>(attēlā)</small> tika arestēts un pēc Starptautiskā kara tribunāla sprieduma par [[kara noziegumi]]em [[nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Zviedrijas florbola izlase]]''' ir 8 reizes uzvarējusi [[Pasaules čempionāts florbolā|pasaules čempionātā]], bet trīs reizes palikusi otrā, arī [[2016. gada Pasaules čempionāts florbolā|2016. gada pasaules čempionātā]] [[Rīga|Rīgā]]? * ... [[žurnālists]] un [[rakstnieks]] '''[[Līgotņu Jēkabs]]''' [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|1941. gada 14. jūnija deportācijas]] laikā tika arestēts un aizvests uz [[Padomju Savienība|PSRS]], kur mira [[Usoļlags|Usoļlagā]]? [[Attēls:Kristian IV av Danmark, malning av Pieter Isaacsz 1611-1616.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dānija]]s un [[Norvēģija]]s karalis '''[[Kristiāns IV]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja 59 [[gadi|gadus]] un ir visilgāk valdījušais [[monarhs]] [[Skandināvija]]s vēsturē; starp pilsētām, ko viņš dibinājis, ir arī [[Oslo]] (Kristiānija)? * ... '''[[Boriss Guļko|Borisa Guļko]]''' [[šahists|šahista]] karjera aprāvās [[1977. gads|1977. gadā]], kad viņš atteicās parakstīt padomju šahistu vēstuli, kurā tika nosodīts [[Viktors Korčnojs|Viktora Korčnoja]] politiskā patvēruma pieprasījums [[Nīderlande|Nīderlandē]], līdz [[1986. gads|1986. gadā]] viņam pašam izdevās pamest [[Padomju Savienība|PSRS]]? * ... mūsdienu [[Latvija]]s teritorijā jēdzienu '''"[[vaka]]"''' lietoja līdz [[19. gadsimts|19. gadsimtam]] kā [[pagasts|pagasta]] apzīmējumu? [[Attēls:Branta leucopsis EM1A2624 (27349357341).jpg|border|right|50px]] * ... ligzdošanas laikā '''[[baltvaigu zoss|baltvaigu zosu]]''' pāra <small>(attēlā)</small> abi vecāki zaudē apmēram 30—40% no sava svara, jo visu laiku uzturas [[ligzda]]s tuvumā? * ... '''[[1916. gada Ķekavas kaujas]]''' kļuva par pirmo lielo [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] pārbaudījumu, kurš ietvēra potenciālu frontes pārraušanu un ielaušanos ienaidnieka aizmugurē? * ... pēc Arkādija Strugacka nāves Boriss Strugackis izdeva [[Romāns|romānus]] ar pseidonīmu S. Vitickis, jo [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] klasiķi '''[[brāļi Strugacki]]''' bija vienojušies, ka tad, ja kāds no viņiem nolems sarakstīt nozīmīgu darbu viens pats, lietos [[pseidonīms|pseidonīmu]]? [[Attēls:Jason Statham 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[aktieris]] '''[[Džeisons Steitems]]''' <small>(attēlā)</small> parasti pats izpilda savus trikus [[Kinofilma|filmās]]? * ... vienīgais [[Latvija]]s [[hokejists]], kas tika izraudzīts '''[[2016. gada NHL drafts|2016. gada NHL draftā]]''', bija [[Rodrigo Ābols]], kuru [[Vankūveras "Canucks"]] izvēlējās ar kopējo 184. numuru 7. kārtā? * ... Pierīgas '''[[Mazjumpravas muiža]]s''' vēsture aizsākusies vismaz [[1259. gads|1259. gadā]], kad šeit zemes platību savā pārvaldībā no [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskapa Alberta]] ieguva [[Jēkaba baznīca]]s [[Cistercieši|cisterciešu]] [[Klosteris|klostera]] [[mūķene]]s? [[Attēls:Sadiq Khan.jpg|border|right|50px]] * ... [[Londona]]s mērs '''[[Sadiks Hans]]''' <small>(attēlā)</small> ir cēlies no [[Pakistāna]]s imigrantu ģimenes, un ir pirmais mērs, kas cēlies no etniskās minoritātes, tāpat arī pirmais [[islāmticīgais]] pilsētas vadītājs? * ... divām [[kinofilma|filmām]], kuru scenārijus bija sarakstījis '''[[Daltons Trambo]]''', tika piešķirtas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s [[Labākais literatūras oriģinālavots (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|par labāko literatūras oriģinālavotu]], nenosaucot īsto autora vārdu un par patieso [[scenārists|scenārija autoru]] viņu atzina tikai 60 gadus pēc pirmās filmas iznākšanas? * ... '''[[Džordžs Stīvensons]]''' pirmo [[tvaika lokomotīve|tvaika lokomotīvi]] uzbūvēja [[1814. gads|1814. gadā]], un viņš tiek uzskatīts par [[dzelzceļš|dzelzceļa]] "tēvu"? [[Attēls:Schlangenbeschwörer-Delhi-1973.jpg|border|right|50px]] * ... [[pūšamais mūzikas instruments]], ko spēlē [[čūskas|čūsku]] dīdītāji [[Indija|Indijā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], '''[[pungi]]''' <small>(attēlā pungi spēlētājs [[Deli]] [[1973. gads|1973. gadā]])</small> tiek spēlēts ar īpašu [[elpošana]]s tehniku, ko sauc par cirkulāro elpošanu? * ... '''[[22. šaha olimpiāde|22. šaha olimpiādi]]''', kas notika [[1976. gads|1976. gadā]] [[Izraēla]]s pilsētā [[Haifa|Haifā]], boikotēja ne vien [[arābu valstis]], bet arī [[Padomju Savienība|PSRS]] un citas [[Austrumu bloks|Austrumu bloka]] valstis? * ... formāli '''[[Apvienotās Karalistes Kroņa īpašumi]]''' ([[Džērsija]], [[Gērnsija]] un [[Menas Sala|Mena]]) nav ne [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], ne arī [[Eiropas Savienība]]s teritorija? [[Attēls:2014-05-30 Austria - Iceland football match, Birkir Bjarnason 0610.jpg|border|right|50px]] * ... [[Islandes futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Birkirs Bjarnasons]]''' <small>(attēlā)</small> futbolista gaitas sācis dzimtajā pilsētā [[Agireiri]], bet pēc tam ģimene pārcēlās uz [[Norvēģija|Norvēģiju]], kur viņš turpinājis trenēties [[futbols|futbolā]]? * ... lai gan stāsts par '''[[Hjū Glāss|Hjū Glāsa]]''' neticamo izdzīvošanu pēc [[grizlilācis|grizlilāča]] uzbrukuma un ceļabiedru, mednieku pamešanas (ekranizēts arī [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|oskarotajā]] filmā ar [[Leonardo di Kaprio]] galvenajā lomā "[[Cilvēks, kurš izdzīvoja]]") ir ļoti populārs, tā patiesums tiek apšaubīts? * ... [[Īrija]]s prezidente no [[1990. gads|1990.]] līdz [[1997. gads|1997. gadam]] '''[[Mērija Robinsone]]''' bija pirmā [[sieviete]] šajā amatā? [[Attēls:Cultivo Piña.jpg|border|right|50px]] * ... visplašāk pazīstamākais '''[[bromēliju dzimta]]s''' pārstāvis ir [[cekulainais ananass]] <small>(attēlā)</small>, kas ir vienīgā [[pārtika|pārtikā]] lietojamā bromēlija? * ... lietojot '''[[kredītkarte|kredītkarti]]''', [[banka]] [[aizdevums|aizdod]] klientam [[nauda|naudu]], kas ir jāatmaksā ar [[procenti]]em? * ... '''[[19. šaha olimpiāde|19. šaha olimpiādē]]''' tika labots pirms vairāk nekā 30 gadiem uzstādīts rekords: par jaunāko olimpiāžu dalībnieku kļuva [[Andora]]s komandas šahists vienpadsmitgadīgais Endi Šermans, kurš bija atbraucis [[mamma]]s pavadībā? [[Attēls:HydnoraAfricanaKarasburgDistrictNamibia2002Musselman.jpg|border|right|50px]] * ... [[parazītaugi]] '''[[laternsmirdenes]]''' <small>(attēlā ''Hydnora africana'')</small> parazitē uz [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[saknes|saknēm]]; veģetatīvās daļas ir saimniekauga iekšienē, bet redzami tikai neparastā izskata [[zieds|ziedi]]? * ... [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] futbolists '''[[Antuāns Griezmans]]''', kurš [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]] ar 6 gūtajiem vārtiem kļuva par rezultatīvāko un vērtīgāko spēlētāju, pieaugušo [[futbols|futbolā]] ir spēlējis tikai [[Spānija]]s klubos? * ... [[akustika|akustikā]] skaņas '''[[atstarošana]]''' rada atbalsi, un to izmanto [[sonārs|sonāros]], savukārt [[radioviļņi|radioviļņu]] atstarošana tiek izmantota [[radars|radaros]]? [[Attēls:Nikolai Bogdanov-Belsky (self-portret).jpg|border|right|50px]] * ... [[krievi|krievu]] [[gleznotājs]] '''[[Nikolajs Bogdanovs-Beļskis]]''' <small>(attēlā pašportrets)</small> [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā [[1921. gads|1921. gadā]] pārcēlās uz dzīvi [[Latvija|Latvijā]], kur dzīvoja līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]], kad, tuvojoties [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]], devās [[bēgļi|bēgļu]] gaitās uz [[Vācija|Vāciju]]? * ... '''[[Islāma sadarbības organizācija]]s''' galvenā mītne atrodas [[Džida|Džidā]], [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]]? * ... '''[[16. šaha olimpiāde]]''' [[1964. gads|1964. gadā]] bija pirmā, kas notika [[Āzija|Āzijā]]? [[Attēls:Bobby McFerrin 2011.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Bobijs Makferins|Bobija Makferina]]''' <small>(attēlā)</small> pazīstamākā [[dziesma]] "Don't Worry, Be Happy" [[1988. gads|1988. gadā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] populārās mūzikas topā ierindojās pirmajā vietā un [[1989. gads|1989. gada]] [[Grammy balva|''Grammy'' balvu]] pasniegšanas ceremonijā saņēma balvu gan kā gada dziesma, gan gada ieraksts? * ... savā pirmajā '''[[2016.—2017. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2016.—2017. gada sezonā]]''' [[Vācijas Bundeslīga futbolā|Vācijas Bundeslīgā]] '''''[[RB Leipzig]]''''' nezaudēja pirmajās 13 spēlēs, uzstādot rekordu līgas jaunpienācējai komandai? * ... ''[[Microsoft]]'' dibinātājs un pasaules bagātākais cilvēks [[Bills Geitss]] savu sievu '''[[Melinda Geitsa|Melindu Geitsu]]''' iepazina darbā, kad viņa strādāja ''Microsoft''? [[Attēls:Klay Thompson vs. Jared Dudley (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2016. gads sportā|2016. gada]] [[5. decembris|5. decembrī]] [[Goldensteitas "Warriors"]] [[basketbolists]] '''[[Klejs Tompsons]]''' <small>(attēlā)</small> uzstādīja rezultativitātes rekordu, iemetot 60 punktus tikai 29 minūtēs, kļūstot par pirmo spēlētāju [[NBA]] vēsturē, kas guvis tādu punktu daudzumu tik īsā spēles laikā? * ... [[islāms|islāma]] pravieša [[Muhameds|Muhameda]] meita no viņa pirmās sievas Hadīdžas '''[[Fātima]]''' bija sieva pēdējam no "Taisni vadītajiem kalifiem" — [[Alī Ibn Abū Tālibs|Alī Ibn Abū Tālibam]]? * ... '''[[dienvidsotu valoda]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s 11 oficiālajām valodām, kā arī [[valsts valoda]] [[Lesoto]]? [[Attēls:Anda Čakša.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas Veselības ministrs|veselības ministre]] '''[[Anda Čakša]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas]] valdes priekšsēdētāja un [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas]] valdes locekle? * ... [[Krievijas futbola izlase|Krievijas futbola izlasē]] spēlē ne vien seškārtējais [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas čempions]] '''[[Vasīlijs Berezuckis]]''', bet arī viņa [[dvīņi|dvīņubrālis]] Aleksejs? * ... otrais [[Nīderlande]]s karalis '''[[Villems II]]''' divu gadu vecumā pameta valsti, kad to ieņēma [[Francija]]s karaspēks, un jaunību pavadīja [[Prūsija]]s galmā, dienēja tās armijā, vēlāk studēja [[Oksfordas Universitāte|Oksfordas Universitātē]] un dienēja britu armijā kā [[Arturs Velzlijs|Artura Velzlija]] un [[Džordžs IV|Džordža IV]] adjutants? [[Attēls:Auru stacija.JPG|border|right|50px]] * ... [[1932. gads Latvijā|1932. gadā]] uzbūvētā '''[[Auru dzelzceļa stacija]]s''' ēka <small>(attēlā)</small> uz mūsdienās neizmantotās [[dzelzceļa līnija Glūda—Reņģe|dzelzceļa līnijas Glūda—Reņģe]] tiek izmantota kā dzīvojamā [[ēka]]? * ... sašķidrinātā gāze automobiļiem jeb '''[[autogāze]]''' ir guvusi plašu atzinību, pateicoties zemākām izmaksām, salīdzinot ar [[benzīns|benzīnu]] un [[dīzeļdegviela|dīzeļdegvielu]]? * ... no [[1997. gads Latvijā|1997. gada]] līdz šim brīdim '''[[Liepājas dome]]s''' priekšsēdētājs ir [[Uldis Sesks]]? [[Attēls:Ilona Brūvere 1995.jpg|border|right|50px]] * ... [[kino]] un [[televīzija]]s režisore '''[[Ilona Brūvere]]''' <small>(attēlā)</small> [[1979. gads|1979. gadā]], sekojot savam vīram, biologam Aleksandram Ribovskim, pameta [[Padomju Savienība|PSRS]] un pārcēlās uz dzīvi [[Rietumvācija|Vācijas Federatīvajā Republikā]]? * ... '''[[8. šaha olimpiāde]]''' notika [[1939. gads|1939. gadā]] [[Buenosairesa|Buenosairesā]], laikā, kad sākās [[Otrais pasaules karš]], tāpēc daudzi izcili [[šahists|šahisti]] izvēlējās neatgriezties [[Eiropa|Eiropā]] un palika [[Argentīna|Argentīnā]]? * ... '''[[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumā par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]''', kurā [[Lielbritānija]]s iedzīvotāji nobalsoja par [[Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības|izstāšanos no Eiropas Savienības]], vairums [[Skotija]]s, [[Ziemeļīrija]]s un [[Gibraltārs|Gibraltāra]] vēlētāju nobalsoja par palikšanu [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? [[Attēls:Flacourtia indica fruit in Hyderabad W IMG 7482.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas batakoplūme]]s''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] ir ēdami gan svaigā veidā, gan gatavoti, tie izmantojami arī [[ievārījums|ievārījumu]] pagatavošanai, nobriedušus augļus bieži lieto žāvētā veidā? * ... [[Kosova]]s [[albāņi|albāņu]] izcelsmes [[futbolisti]] brāļi '''[[Granits Džaka]]''' un '''[[Taulants Džaka]]''' pārstāv attiecīgi [[Šveices futbola izlase|Šveices]] un [[Albānijas futbola izlase|Albānijas futbola izlasi]]? * ... [[2016. gads|2016. gada]] [[12. jūnijs|12. jūnija]] '''[[apšaude naktsklubā Orlando|apšaudē geju naktsklubā Orlando]]''' gāja bojā 49 upuri un slepkava — [[afgāņi|afgāņu]] izcelsmes [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pilsonis Omārs Matīns? [[Attēls:Dundagas luterāņu baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... tagadējo '''[[Dundagas luterāņu baznīca|Dundagas mūra baznīcu]]''' <small>(attēlā [[altāris]] ar [[Janis Rozentāls|Jaņa Rozentāla]] gleznu)</small> pabeidza celt [[1766. gads|1766. gadā]] ar [[Dundagas pils]] īpašnieka ievērojamā diplomāta un valstvīra [[Kārlis fon Ostenzakens|Kārļa fon Ostenzakena]] gādību, viņš pēc nāves [[Berlīne|Berlīnē]] apglabāts baznīcā? * ... pirmais [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskās partijas]] [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] kandidāts '''[[Džons Frimonts]]''' ir viens no mūsdienu [[Kalifornija]]s pamatlicējiem? * ... [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO sarakstā]] '''[[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Brazīlijā|no Brazīlijas]]''' ir iekļautas 20 vietas, bet vēl 24 vietas ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R98911, Heinrich Mann.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Nacistu partija|nacistu]] nākšanas pie varas [[Vācija|Vācijā]] brāļi rakstnieki [[Tomass Manns|Tomass]] un '''[[Heinrihs Manns]]''' <small>(attēlā)</small> [[emigrācija|emigrēja]] no valsts, un abi ir miruši ārzemēs? * ... [[Parīze]]s [[futbols|futbola]] [[stadions|stadiona]] '''''[[Parc des Princes]]''''' nosaukums tiešā tulkojumā no [[franču valoda]]s nozīmē "prinču parks", jo tas tika uzbūvēts bijušajā [[Francijas monarhi|Francijas monarhu]] medību parka teritorijā? * ... [[Alsviķu pagasts|Alsviķu pagasta]] '''[[Silaktis|Silaktīs]]''' atrodas viena no divām mācību pāraudzināšanas iestādēm [[Latvija|Latvijā]] — "Strautiņi"? [[Attēls:Mimosa Pudica.gif|border|right|50px]] * ... '''[[kautrā mimoza]]''' <small>(attēlā)</small> ievērību ieguvusi ar to, ka, pieskaroties tā [[lapas|lapām]], tās pēc brīža sakļaujas kopā, taču pēc pāris [[minūtes|minūtēm]] atkal atveras? * ... [[Dundagas muiža]]s īpašnieks '''[[Kārlis fon der Ostenzakens]]''' bija [[Saksija]]s valdības [[ministrs]] un valsts sekretārs, slepenpadomnieks, bet vēlāk [[Prūsija]]s kara ministrs? * ... '''[[bantu valodas|bantu valodu]]''' grupā ietilpst vairāk nekā 500 [[Āfrika]]s centrālajā un dienvidu daļā lietotas [[valoda]]s? [[Attēls:Pontonu un Valdemāra tilts 1959.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā frontes apgādes vajadzībām uzbūvēto '''[[Valdemāra tilts|Valdemāra tiltu]]''' <small>(attēlā [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]] kopā ar [[Pontonu tilts (Rīga)|Pontonu tiltu]])</small> sliktā stāvokļa dēļ demontēja [[1964. gads Latvijā|1964. gadā]]? * ... '''[[Osakas "Gamba"]]''' ir viens no panākumiem bagātākajiem [[Japāna]]s [[futbola klubi]]em, kas trīs reizes uzvarējis nacionālajā čempionātā, divas reizes ieguvis līgas kausu, četras reizes Japānas Imperatora kausu un uzvarējis arī [[Āzijas Čempionu līga|Āzijas Čempionu līgā]]? * ... pēdējais [[Veimāras republika]]s [[Vācijas kanclers|kanclers]] pirms [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] '''[[Kurts fon Šleihers]]''' tika nogalināts [[Garo nažu nakts|Garo nažu naktī]]? [[Attēls:Surfer in california 2.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[sērfošana]]s''' <small>(attēlā)</small> pirmsākumi meklējami [[Polinēzija|Polinēzijā]], piemēram, [[Havaju salas|Havaju salās]] sērfings ir daļa no pamatiedzīvotāju [[rituāli]]em? * ... [[2016. gads|2016. gadā]] ''[[Amazon|Amazon.com]]'' dibinātāja un izpilddirektora '''[[Džefs Beizoss|Džefa Beizosa]]''' īpašumi tika vērtēti 63,3 miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apjomā un [[Akcija (vērtspapīrs)|akciju]] cenu pieauguma rezultātā viņš ''[[Forbes]]'' miljardieru sarakstā pakāpās uz ceturto vietu? * ... '''[[Azerbaidžānas himna]]''' par oficiālo valsts [[himna|himnu]] tika pieņemta [[1920. gads|1920. gadā]]? [[Attēls:Rīgas Pontontilts.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Rīgas Pontonu tilts]]''' <small>(attēlā 1930. gados)</small> patiesībā bija četri dažādi pontonu tilti, kas šķērsoja [[Daugava|Daugavu]] dažādos laikos? * ... [[Vecpiebalgas novads|Vecpiebalgas novada]] '''[[Vēveri (Vecpiebalgas pagasts)|Vēveri]]''' kā "zemnieku-amatnieku sētu grupa — Vēveru ciems" ir valsts nozīmes [[arhitektūras piemineklis]] un šeit ir izveidota [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] filiāle "Vēveri"? * ... par '''[[2015.—2016. gada LBL sezona|2015.—2016. gada Latvijas Basketbola līgas sezonas]]''' čempionu pirmo reizi kluba vēsturē kļuva [[Valmiera]]s klubs "[[Valmiera/Ordo]]"? [[Attēls:Dvietes upe pie Dvietes ciema.jpg|border|right|50px]] * ... [[pali|palu]] laikā, kad [[Daugava|Daugavā]] veidojas [[ledus]] sastrēgumi, '''[[Dviete (upe)|Dvietes]]''' upes <small>(attēlā)</small> lejteces [[Dvietes paliene|ieleju]] pārplūdina Daugavas ūdeņi? * ... vienlaicīgi ar '''[[7. šaha olimpiāde|7. šaha olimpiādi]]''' [[1937. gads|1937. gadā]] [[Stokholma|Stokholmā]] notika sieviešu pasaules šaha čempionāts, kurā trešo vietu izcīnīja jaunā [[Latvija]]s šahiste [[Milda Lauberte]]? * ... '''[[Bēlica]]s''' kara hospitālī [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pēc [[Sommas kauja]]s ārstējās [[Ādolfs Hitlers]], savukārt [[1991. gads|1991. gadā]] no Bēlicas hospitāļa, kur viņš bija apmeties, uz [[Krievija|Krieviju]] aizbēga [[Ērihs Honekers]]? [[Attēls:Vitregias02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[viktorijas|viktoriju]]''' <small>(attēlā '''[[karaliskā viktorija]]''')</small> [[lapas|lapu]] diametrs var pārsniegt 2,5 m, un tās spēj noturēt pat 35—45 kg svaru? * ... pirmais [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] dižciltīgo '''[[Bukshēvdenu dzimta]]s''' pārstāvis [[Livonija|Livonijā]] bija [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]]? * ... '''[[1928. gada Baltijas kauss futbolā|1928. gada Baltijas kausa izcīņā futbolā]]''', kas bija pirmais [[Baltijas kauss futbolā|šāds turnīrs]], uzvarēja [[Latvijas futbola izlase]]? [[Attēls:Apguldes stacija.JPG|border|right|50px]] * ... [[1887. gads Latvijā|1887. gadā]] atvērtā '''[[Apguldes dzelzceļa stacija]]''' <small>(attēlā)</small> apkalpoja pasažieru vilcienus līdz [[2010. gads Latvijā|2010. gadam]], kad tika atcelts pasažieru vilciens [[Dzelzceļa līnija Glūda—Reņģe|līnijā Rīga—Reņģe]]? * ... pasaules amatieru meistarsacīkstēs [[šahs|šahā]], kas vienlaikus ar '''[[2. šaha olimpiāde|2. šaha olimpiādi]]''' notika [[Nīderlande|Nīderlandē]] [[1928. gads|1928. gadā]], trešo vietu ieguva [[Latvija]]s pārstāvis [[Hermanis Matisons]]? * ... '''[[Kunišige Kamamoto]]''' bieži tiek uzskatīts par visu laiku visizcilāko [[Japāna]]s [[futbolists|futbolistu]]? [[Attēls:Ariana Hilborn Rio2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dzimušajai [[vieglatlēte]]i '''[[Ariana Hilborna|Arianai Hilbornai]]''' <small>(attēlā)</small>, kas [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] [[maratons|maratona]] distancē, visi četri vecvecāki ir [[latvieši]]? * ... [[1240. gads|1240. gadā]] [[Galīcijas-Volīnijas kņazs]] '''[[Daniels Romanovičs]]''' ieņēma [[Kijeva|Kijevu]], kļūdams par pēdējo no [[mongoļi]]em vēl neatkarīgo [[Kijevas lielkņazs|Kijevas lielkņazu]]? * ... '''[[Doneckas tautas republika]]s''' [[iedzīvotāju skaits]], saskaņā ar pašpasludinātās [[separātisms|separātistu]] republikas datiem, ir vairāk nekā 2,3 miljoni cilvēku? [[Attēls:Utro v sosnovom lesu.jpg|border|right|50px]] * ... [[Ivans Šiškins|Ivana Šiškina]] gleznai '''"[[Rīts priežu mežā]]"''' <small>(attēlā)</small> ir arī otrs autors, jo [[Brūnais lācis|lāčus]] ir gleznojis Konstantīns Savickis, bet vēlāk viņa paraksts izdzēsts, uzsverot, ka "no idejas līdz izpildījumam viss liecina, ka [[gleznošana]]s maniere un radošā metode atbilst tikai Šiškinam"? * ... par '''[[1. šaha olimpiāde]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Ungārija]]s šahisti, apsteidzot [[Dānija|Dāniju]] un mājinieci [[Anglija|Angliju]]? * ... laikā, kad '''[[Sergejs Goļicins]]''' bija [[Baltijas ģenerālgubernators]], viņa kancelejā [[Rīga|Rīgā]] strādāja arī [[krievi|krievu]] [[rakstnieks]], [[fabula|fabulists]] [[Ivans Krilovs]]? [[Attēls:Veliko Tarnovo (Велико Търново) - Tsarevets.JPG|border|right|50px]] * ... [[Otrā Bulgārijas cariste|Otrās Bulgārijas caristes]] galvenais cietoksnis no [[1185. gads|1185.]] līdz [[1393. gads|1393. gadam]] '''[[Careveca]]''' <small>(attēlā)</small> krāšņumā bieži ticis salīdzināts ar [[Roma|Romu]] un [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]? * ... [[Polija-Lietuva|Polijas-Lietuvas]] lielhetmanis '''[[Jans Zamoiskis]]''' no [[Livonija]]s uz [[Polija|Poliju]] tika aizvedis [[Indriķa hronika]]s 14. gadsimta sākuma [[pergaments|pergamenta]] norakstu, kas nonāca Zamoisku bibliotēkā [[Varšava|Varšavā]] un ir vienīgais saglabājies oriģinālās hronikas noraksts? * ... '''[[Mairis Levans]]''' ir astoņkārtējs [[Latvija]]s čempions [[motokross|motokrosā]]? [[Attēls:Batory Jagiellonka.jpg|border|right|50px]] * ... [[1575. gads|1575. gada]] decembrī, kad [[infante]] '''[[Anna Jagailiete]]''' tika ievēlēta par [[Polijas karalis|Polijas karali]], viņa 52 gadu vecumā piekrita apprecēties ar [[Transilvānija]]s vaivadu [[Stefans Batorijs|Stefanu Batoriju]] <small>(attēlā karaļpāris [[Jans Matejko|Jana Matejko]] gleznā)</small>? * ... [[Ungārija]]s premjerministrs '''[[Ģula Gembešs]]''' bija pirmais ārvalstu līderis, kurš ieradās vizītē pie [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]], kad tas bija kļuvis par [[Vācijas kanclers|Vācijas kancleru]]? * ... mūsdienu [[Nikaragva]]s valdošā [[politiskā partija|partija]] '''[[Sandīnistu nacionālās atbrīvošanas fronte]]''' sākotnēji bija militāra organizācija ar mērķi gāzt [[diktatūra|diktatūru]], kuru bija nodibinājis [[Anastasio Somosa Garsija]]? [[Attēls:Jēkabs Kazaks - Refugees - Google Art Project.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jēkabs Kazaks|Jēkaba Kazaka]] glezna '''"[[Bēgļi (glezna)|Bēgļi]]"''' <small>(attēlā)</small> ir tapusi [[Penza|Penzā]], kur autors pats uzturējās kā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[bēglis]]? * ... '''[[4. šaha olimpiāde|4. šaha olimpiādē]]''', kas [[1931. gads|1931. gadā]] notika [[Prāga]]s kafejnīcas "Pie Novaka" pašā lielākajā zālē, augsto 6. vietu ieņēma [[Latvija]]s šaha izlase? * ... agrāk uzskatīja, ka [[Gauja]] sākas no [[Alauksts|Alauksta ezera]], bet, tā kā senā izteka '''[[Gaujiņa]]''' Alauksta ūdens līmeņa pazemināšanas dēļ ir aizaugusi, tad par Gaujas sākumu mūsdienās uzskata Ežupīti jeb Ārnīti, kas sākas Elkas kalna pakājē [[Amatas novads|Amatas novada]] [[Skujenes pagasts|Skujenes pagastā]]? [[Attēls:Cranach the Younger Catherine Jagiellon.jpg|border|right|50px]] * ... [[Somija]]s hercogienes, vēlākās [[Zviedrija]]s karalienes '''[[Katrīna Jagailiete|Katrīnas Jagailietes]]''' <small>(attēlā)</small> dēls [[Sigismunds III Vāsa|Sigismunds]] (vēlākais [[Polija]]s karalis Sigismunds III) piedzima laikā, kad viņa vecāki atradās ieslodzījumā Gripsholmas pilī? * ... '''[[2014.—2015. gada pasaules kauss bobslejā|2014.—2015. gada pasaules kausa izcīņā bobslejā]]''' visās vīriešu kopvērtējuma ieskaitēs uzvarēja [[Latvija]]s pilots [[Oskars Melbārdis]]? * ... '''[[Austrumkarību dolārs]]''' ir oficiālā [[valūta]] astoņās valstīs: [[Angilja|Angiljā]], [[Antigva un Barbuda|Antigvā un Barbudā]], [[Dominika|Dominikā]], [[Grenāda|Grenādā]], [[Montserrata|Montserratā]], [[Sentkitsa un Nevisa|Sentkitsā un Nevisā]], [[Sentlūsija|Sentlūsijā]], [[Sentvinsenta un Grenadīnas|Sentvinsentā un Grenadīnās]]? [[Attēls:Anser cygnoides HD.JPG|border|right|50px]] * ... lai arī savvaļā '''[[lielknābja zoss]]''' <small>(attēlā)</small> ir reti sastopams ūdensputns, tomēr, tā kā [[Āzija|Āzijā]] šī suga ir [[Domestikācija|domesticēta]], tā ir plaši izplatīts mājputns, bet daudzviet pasaulē ir izveidojušās arī savvaļā izbēgušo kādreizējo mājputnu populācijas? * ... par '''[[2015.—2016. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2015.—2016. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas]]''' čempioniem otro gadu pēc kārtas kļuva ''[[FC Barcelona]]'', kas [[Spānija]]s čempionu titulu izcīnīja 24. reizi vēsturē, bet rezultatīvākais spēlētājs bija tās uzbrucējs [[Luiss Alverto Svaress|Luiss Svaress]], kas guva 40 vārtus? * ... britu [[šahists]] '''[[Džordžs Tomass]]''' bija arī 21 reizi uzvarējis [[Anglija]]s [[badmintons|badmintona]] čempionātos, uzņemts Pasaules badmintona slavas zālē, bet [[1911. gads|1911. gadā]] viņš aizkļuva arī līdz [[Vimbldonas čempionāts|Vimbldonas turnīra]] ceturtdaļfinālam [[teniss|tenisā]]? [[Attēls:Augusto César Sandino cph.3b19320.jpg|border|right|50px]] * ... [[Nikaragva]]s parlaments [[1934. gads|1934. gadā]] noslepkavoto '''[[Augusto Sandino]]''' <small>(attēlā)</small> [[2010. gads|2010. gadā]] vienbalsīgi pasludināja par nacionālo varoni? * ... '''[[10. šaha olimpiāde]]s''' debitanti bija [[Luksemburga]], [[Vācijas Demokrātiskā Republika]], [[Izraēla]], Zāras protektorāts, kā arī [[1947. gads|1947. gadā]] [[Starptautiskā šaha federācija|Starptautiskajā šaha federācijā]] uzņemtā [[Padomju Savienība]], kas kļuva par olimpiādes uzvarētāju? * ... [[2013. gads Latvijā|2013. gada]] [[latvieši|latviešu]] seriāls '''"[[Zentas brīvdienas]]"''' ar Regīnu Devīti galvenajā lomā ir atvasināts no seriāla "[[UgunsGrēks]]"? * ... [[Horvātija]]s [[nauda]]s vienības nosaukums '''[[kuna]]''' <small>(attēlā)</small> [[horvātu valoda|horvātu valodā]] nozīmē "[[cauna]]", kā izcelsme saistāma ar caunu [[kažokāda|ādām]] kā maksāšanas līdzekli [[viduslaiki|viduslaikos]]? * ... par '''[[2015.—2016. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]s''' čempioniem pirmo reizi kluba vēsturē kļuva ''[[Leicester City]]'' futbolisti? * ... [[Latvija|Latvijā]] dzimušais [[Lietuvas armija]]s virsnieks '''[[Normunds Valteris]]''', kurš gāja bojā [[1996. gads|1996. gada]] [[17. aprīlis|17. aprīlī]] [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]], patruļas mašīnai uzbraucot uz prettanku [[mīna]]s, bija pirmais bojā gājušais [[Baltijas valstis|baltiešu]] karavīrs [[NATO]] miera uzturēšanas misijā? [[Attēls:Downtown Kutaisi & White Bridge as seen from Mt Gora (August 2011)-cropped.jpg|border|right|50px]] * ... [[2012. gads|2012. gadā]] no [[Tbilisi]] uz senās [[Gruzija]]s karalistes [[galvaspilsēta|galvaspilsētu]] '''[[Kutaisi]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās Gruzijas [[parlaments]]? * ... '''[[Basketbols 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|basketbola sacensības 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija šī sporta veida debija [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], bet medaļas labākajām komandām pasniedza [[basketbols|basketbola]] izgudrotājs [[Džeimss Neismits]]? * ... vietni '''[[likumi.lv]]''' uztur VSIA "[[Latvijas Republikas oficiālais izdevējs|Latvijas Vēstnesis]]", oficiālā izdevuma [[Oficiālais izdevums "Latvijas Vēstnesis"|"Latvijas Vēstnesis"]], žurnāla "[[Jurista Vārds]]" izdevējs un [[LV portāls|LV portāla]] uzturētājs? [[Attēls:VT-JEM@LHR 16SEP13 (9775923834).jpg|border|right|50px]] * ... [[Turcija]]s nacionālās [[lidsabiedrība]]s '''''[[Turkish Airlines]]''''' <small>(attēlā ''[[Boeing 777]]-35RER'')</small> lielākais akcionārs ir Turcijas valsts? * ... par '''[[2015.—2016. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2015.—2016. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas]]''' uzvarētājiem kļuva [[Turīnas "Juventus"]] futbolisti, kas čempionu titulu izcīnīja 32. reizi, bet sezonas rezultatīvākais spēlētājs ar 36 vārtiem bija [[Gonsalo Igvains]]? * ... [[Spānija]]s lielākais dienas [[laikraksts]] ir '''''[[El País]]'''''? [[Attēls:Virsaišu ūdenskritums (1).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Virsaišu ūdenskritums|Virsaišu ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1998. gads Latvijā|1998. gadā]] atklājis [[ģeogrāfs]] Ivars Strautnieks? * ... '''[[Basketbols 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1948. gada olimpisko spēļu basketbola sacensības]]''' bija pirmās, kurās olimpiskais turnīrs notika telpās? * ... '''[[Batumi Starptautiskā lidosta]]''' apkalpo ne tikai [[Gruzija]]s, bet arī ziemeļaustrumu [[Turcija]]s vietējos un starptautiskos reisus? [[Attēls:Glass of champagne.jpg|border|right|50px]] * ... [[oglekļa dioksīds]] '''[[dzirkstošais vīns|dzirkstošajā vīnā]]''' <small>(attēlā glāze [[šampanietis|šampanieša]])</small> veidojas dabīgi, [[vīns|vīna]] maisījumu otrreizēji [[raudzēšana|saraudzējot]]? * ... '''[[2015.—2016. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2015.—2016. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezonā]]''' par uzvarētājiem 25. reizi kļuva [[Minhenes "Bayern"]] futbolisti, bet komandas uzbrucējs [[Roberts Levandovskis]] bija rezultatīvākais ar 30 gūtiem vārtiem? * ... [[1997. gads|1997. gadā]] '''[[Leonīds Kadeņuks]]''' kļuva par [[Ukraina]]s pirmo [[kosmonauts|kosmonautu]], kosmosā dodoties ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ''[[Space Shuttle]]'' kosmoplānu ''Columbia''? [[Attēls:Jägala juga.jpg|border|right|50px]] * ... ar astoņu [[metri|metru]] augstumu '''[[Jegalas ūdenskritums]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākais dabīgais [[ūdenskritums]] [[Igaunija|Igaunijā]]? * ... [[PSRS basketbola izlase|PSRS izlases]] sastāvā '''[[Basketbols 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1960. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā]]''' sudraba medaļu izcīnīja uzreiz četri [[Latvija]]s [[basketbolists|basketbolisti]]: [[Valdis Muižnieks]], [[Jānis Krūmiņš]], [[Maigonis Valdmanis]] un [[Cēzars Ozers]]? * ... '''[[Darmštates priežu audze]]''' [[Jūrmalas pilsēta|Jūrmalas pilsētā]] sēta 19. gadsimta beigās pēc vācu mežkopja, Rīgas reģiona galvenā mežziņa Eižena Ostvalda iniciatīvas no [[Vācija]]s ievestām [[sēklas|sēklām]]? [[Attēls:Auston Matthews IMG 7890.jpg|border|right|50px]] * ... [[2016. gada NHL drafts|2016. gada NHL drafta]] pirmais numurs '''[[Ostons Metjūss]]''' <small>(attēlā)</small> sezonas atklāšanas spēlē kļuva par pirmo [[hokejists|hokejistu]], kas debijas spēlē [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] atzīmējies ar četriem vārtu guvumiem? * ... [[Latvija]]s vārdā '''[[Stambulas konvencija|Stambulas konvenciju]]''' [[2016. gads Latvijā|2016. gada]] [[18. maijs|18. maijā]] parakstīja [[Latvijas Labklājības ministrs|labklājības ministrs]] [[Jānis Reirs]], taču, lai konvencija stātos spēkā, to jāratificē arī [[Saeima|Saeimā]]? * ... 49,36 % no '''[[Dienvidamerikas valstu un atkarīgo teritoriju uzskaitījums pēc iedzīvotāju skaita|Dienvidamerikas valstu un atkarīgo teritoriju iedzīvotājiem]]''' dzīvo [[Brazīlija|Brazīlijā]]? [[Attēls:Leonid Brezhnev and Richard Nixon talks in 1973.png|border|right|50px]] * ... '''[[starptautiskā saspīlējuma atslābums|starptautiskā saspīlējuma atslābuma politiku]]''' 20. gadsimta 70. gadu sākumā [[Padomju Savienība|PSRS]] līderis [[Leonīds Brežņevs]] <small>(attēlā kopā ar [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]] [[1973. gads|1973. gadā]])</small> piedāvāja [[PSKP CK politbirojs|PSKP CK Politbirojam]] kā alternatīvu sāpīgām ekonomiskajām reformām? * ... '''[[Basketbols 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1972. gada olimpisko spēļu basketbola turnīrs]]''' bija pirmā reize [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad zelta medaļu neizcīna [[ASV basketbola izlase|ASV izlase]], kas pēc fināla atteicās no medaļām, uzskatot, ka [[PSRS basketbola izlase|PSRS izlase]] uzvarošos punktus guva jau pēc spēles laika beigām? * ... viens no lielākajiem [[graudi|graudu]] pārstrādes uzņēmumiem [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] '''"[[Dobeles dzirnavnieks]]"''' savu darbību uzsāka [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] kā "[[Jelgava]]s labības kombināts"? [[Attēls:Anna Freud 1957.jpg|border|right|50px]] * ... jaunākā no [[psihoanalīze]]s pamatlicēja [[Zigmunds Freids|Zigmunda Freida]] sešiem bērniem '''[[Anna Freida]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no psihoanalīzes metodes izveidotājiem bērnu [[psiholoģija|psiholoģijā]]? * ... [[Slovēnija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Primožs Rogličs]]''' ir bijušais [[tramplīnlēcējs]], šajā sporta veidā bijis pasaules junioru čempions? * ... '''[[bosnieši]]''' sevi kā [[tauta|tautu]] sāka apzināties [[19. gadsimts|19. gadsimta]] otrajā pusē, kad [[Bosnija]]s [[musulmaņi|musulmaņu]] inteliģence sāka popularizēt ideju par vienotu nāciju, lietojot nosaukumu "bosņāki"? [[Attēls:Tonic water uv.jpg|border|right|50px]] * ... [[ultravioletais starojums|ultravioletajā gaismā]] '''[[toniks]]''' <small>(attēlā)</small> ir fluorescējošs? * ... sieviešu '''[[basketbols 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' piedzīvoja olimpisko debiju, un par pirmajām čempionēm kļuva arī divas [[Rīgas TTT]] spēlējošās [[basketboliste]]s? * ... no [[1921. gads Latvijā|1921. gada]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]] '''[[Pētera Ozolnieka velosipēdu fabrika|Pētera Ozolnieka velosipēdu fabrikā]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika saražots ap 40 000 [[velosipēdi|velosipēdu]]? [[Attēls:Eisenhüttenstadt Weg zum Hochofen 2012.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s pilsēta '''[[Eizenhitenštate]]''' <small>(attēlā)</small> dibināta [[1950. gads|1950. gadā]] [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] kā Staļinštate ap jaunbūvēto [[Metalurģija|metalurģisko]] kombinātu? * ... [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]] '''[[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Spānijā|no Spānijas]]''' ir iekļautas 44 vietas? * ... [[Maskava|Maskavā]] dzīvojušais [[latvieši|latviešu]] [[ārsts]] '''[[Augusts Lietavietis]]''' bija aktīvs [[alpīnists]] 20. gadsimta 20. un 30. gados; viņa vārdā ir nosaukta virsotne un [[kalnu pāreja]] [[Tjanšans|Tjanšanā]] un pāreja [[Pamirs|Pamirā]]? [[Attēls:Three Sisters cover 1901.jpg|border|right|50px]] * ... [[Antons Čehovs]] uzskatīja, ka viņa luga '''"[[Trīs māsas]]"''' <small>(attēlā [[1901. gads|1901. gada]] pirmizdevuma vāks)</small> ir [[komēdija]]? * ... '''[[Basketbols 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1980. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīra]]''' sieviešu sacensībās savu otro [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] zelta medaļu [[PSRS sieviešu basketbola izlase|PSRS izlases]] sastāvā izcīnīja [[Uļjana Semjonova]]? * ... [[Teodors Zaļkalns|Teodora Zaļkalna]] '''[[Cūka (skulptūra)|skulptūra "Cūka"]]''' tiek uzskatīta par vienu no slavenākajiem [[latvieši|latviešu]] [[tēlniecība]]s darbiem un ir viens no apmeklētākajiem objektiem [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā]]? [[Attēls:Phelsuma lézard.jpg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no [[gekoni|gekonu]] lielākās daļas, '''[[felsumas]]''' <small>(attēlā Madagaskaras dienas gekons)</small> ir aktīvas [[diennakts]] gaišajā laikā? * ... '''[[Apvienoto Arābu Emirātu hokeja izlase]]''' savu lielāko zaudējumu piedzīvoja [[2007. gads sportā|2007. gadā]], ar 0—38 piekāpjoties [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānai]]? * ... par dižciltīgās '''[[Kleistu dzimta]]s''' [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzara priekšteci uzskata Kristiānu Ēvaldu Kleistu, kas [[1645. gads|1645. gadā]] kā pāžs pavadīja [[Luīze Šarlote no Brandenburgas|Brandenburgas princesi Luīzi Šarloti]] viņas kāzu braucienā pie [[Hercogs Jēkabs|Kurzemes hercoga Jēkaba]] un tika paturēts viņas [[Jelgava]]s galmā? [[Attēls:Стартовый комплекс космодрома Восточный перед первым пуском.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vostočnija kosmodroms]]''' <small>(attēlā ''[[Sojuz (nesējraķetes)|Sojuz]]'' nesējraķešu starta laukums)</small> [[Krievija]]s [[Amūras apgabals|Amūras apgabalā]] tika izveidots, lai samazinātu atkarību no [[Baikonuras kosmodroms|Baikonuras kosmodroma]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]]? * ... '''[[Basketbols 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1988. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrs]]''' bija pēdējā reize [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad nebija atļauts piedalīties [[NBA]] profesionāļiem? * ... [[molekula|molekulu]] sīkākās sastāvdaļas, kas ir [[atomi]] un [[atoma kodols|atoma kodoli]], '''[[molekulārfizika]]''' nepēta, ar to izpēti nodarbojas [[atomfizika]] un [[kodolfizika]]? [[Attēls:Deutsche Verbindungen in Dorpat, Riga, Petersburg.jpg|border|right|50px]] * ... pirmā zināmā '''[[vācbaltiešu studentu korporācija]]''' <small>(attēlā vācbaltiešu korporāciju vapeņi)</small> bija [[1801. gads|1801. gadā]] [[Jēnas Universitāte|Jēnas Universitātē]] un [[1804. gads|1804. gadā]] [[Getingene]]s Universitātē tapusī, bet [[1810. gads|1810. gadā]] [[Heidelbergas Universitāte|Heidelbergas Universitātē]] dibinātā ''Corps Curonia''? * ... divkārtējais [[Pasaules čempionāts bobslejā|pasaules čempions]] [[bobslejs|bobsleja]] četriniekos '''[[Maksimiliāns Arnts]]''' sākotnēji nodarbojies ar [[kamaniņu sports|kamaniņu sportu]]? * ... [[1980. gads|1980. gadā]] [[Lehs Valensa|Leha Valensas]] vadībā [[Gdaņska|Gdaņskā]] dibinātā '''[[arodbiedrība Solidaritāte|arodbiedrība "Solidaritāte"]]''' bija pirmā [[arodbiedrība]] [[Varšavas pakts|Varšavas pakta]] valstīs, kuru nekontrolēja [[Komunisms|komunistiskā partija]]? [[Attēls:EugeneBeau.jpg|border|right|50px]] * ... [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] otrās sievas [[Žozefīne de Boarnē|Žozefīnes]] dēls no viņas pirmās laulības '''[[Ežēns de Boarnē]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par [[Itālija]]s vicekarali un apprecējās ar [[Bavārija]]s karaļa meitu? * ... '''[[Regbijs-7 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija-7 sacensības 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad notika sacensības [[regbijs-7|regbijā-7]], taču [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] notika sacensības klasiskajā [[regbijs|regbijā]]? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] pazīstamā [[Ikars|Ikara]] tēvs '''[[Daidals]]''' bija leģendārs celtnieks un mākslinieks, cita starpā, viņš esot uzbūvējis arī [[labirints|labirintu]] [[Mīnotaurs|Mīnotauram]] pēc valdnieka [[Mīnojs|Mīnoja]] pavēles? [[Attēls:Vilhelms Purvītis - Winter - Google Art Project.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vilhelms Purvītis|Vilhelma Purvīša]] glezna '''"[[Ziema (glezna)|Ziema]]"''' <small>(attēlā)</small> savulaik piederējusi [[Emīlija Benjamiņa|Emīlijai Benjamiņai]] un atradās Benjamiņu namā, kas [[Latvijas PSR|Padomju laikos]] piederēja [[Rakstnieku savienība]]i, bet organizācija nodeva gleznu tagadējā [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālā mākslas muzeja]] kolekcijā? * ... '''[[Kalnu Karabahas karš|Kalnu Karabahas kara]]''' rezultātā [[bēgļi|bēgļu]] gaitās devās ap 230 000 [[armēņi|armēņu]] un 800 000 [[azerbaidžāņi|azerbaidžāņu]]? * ... ar dalību [[Polija]]s 2015. gada [[vieglatlētika]]s čempionātā veterāniem 105 gadus vecais '''[[Staņislavs Kovaļskis]]''' kļuva par vecāko vieglatlētu pasaulē? [[Attēls:Ayuntamiento Principal, Gdansk, Polonia, 2013-05-20, DD 05.jpg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[Gdaņskas rātsnams|Gdaņskas rātsnamā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas pilsētas vēstures muzejs? * ... '''[[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016. gada vasaras olimpisko spēļu vieglatlētikas sacensībās]]''' tika laboti trīs [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordi]]? * ... [[Lielmeistars (šahs)|šaha lielmeistars]] [[Jevgeņijs Svešņikovs]] dzīvo [[Rīga|Rīgā]], taču šaha sacensībās pārstāv [[Krievija|Krieviju]], savukārt viņa dēls '''[[Vladimirs Svešņikovs]]''' pārstāv [[Latvija|Latviju]]? [[Attēls:Mēru muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mēru muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> mūsdienās atrodas [[Smiltenes novads|Smiltenes novada]] muzejs? * ... '''[[Rīgas Augšāmcelšanās luterāņu baznīca]]s''' draudze, kas darbojas kādreizējā [[Lielie kapi|Lielo kapu]] Jaunajā kapelā, bija pirmā no jauna dibinātā [[luterāņi|luterāņu]] draudze [[Latvija|Latvijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... '''[[Stavangeres "Oilers"]]''', kuras sastāvā jau vairākas sezonas spēlē arī [[latvieši|latviešu]] [[hokejists]] '''[[Rūdolfs Balcers]]''', ir seškārtēja [[Norvēģija]]s čempione laika posmā no 2009. līdz 2016. gadam? [[Attēls:Pauls Līvens pirms Pirmā pasaules kara.jpg|border|right|50px]] * ... [[Smiltenes muiža]]s īpašnieks [[firsts]] '''[[Pauls Līvens]]''' <small>(attēlā)</small> muižu saņēma [[1895. gads Latvijā|1895. gadā]] no mātes kā dāvanu? * ... '''[[peldēšana 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanā 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Riodežaneiro]] tika uzstādīti astoņi [[pasaules rekords|pasaules rekordi]]? * ... [[Vides aizsardzības klubs|Vides aizsardzības kluba]] prezidents '''[[Arvīds Ulme]]''' ir septiņas reizes kandidējis [[Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]], taču ievēlēts ticis tikai vienā no tām — bijis [[8. Saeima]]s deputāts? [[Attēls:Knoxville TN skyline.jpg|border|right|50px]] * ... [[Tenesī|Tenesī štata]] '''[[Noksvila|Noksvilā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Sieviešu basketbola slavas zāle]], kurā uzņemta arī [[Latvija]]s sportiste [[Uļjana Semjonova]]? * ... '''[[Buršu iela (Rīga)|Buršu ielā]]''' [[Rīga|Rīgā]] atrodas tikai viena adrese — savrupmāja, ko 1990. gados uzcēla toreizējais "[[Latvijas dzelzceļš|Latvijas dzelzceļa]]" vadītājs Andris Zorgevics? * ... [[augļi|augļu]] un [[ogas|ogu]] '''[[pektīns|pektīnam]]''' [[skābes|skābju]] un [[cukurs|cukura]] klātbūtnē piemīt recēšanas spēja, tāpēc tam pārtikas rūpniecībā ir liela nozīme [[džems|džemu]], želeju, [[marmelāde|marmelāžu]] un citu recināto produktu gatavošanā? [[Attēls:Daudas ūdenskritums.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Daudas ūdenskritums]]''' <small>(attēlā)</small> ir trešais augstākais [[ūdenskritums]] [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Golfs 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|golfa sacensības 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize kopš {{oss|V=1904}}. gada, kad [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] notiek [[golfs|golfa]] sacensības? * ... '''[[Smiltenes muiža]]s''' pārvaldes centrs izveidojies viduslaiku [[Smiltenes pils]] vietā, ko pēc nopostīšanas [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā vairs neatjaunoja? [[Attēls:Piktalgar.jpg|border|right|50px]] * ... [[Tjanšans|Tjanšana]] sniegotā virsotne '''[[Talghars]]''' <small>(attēlā)</small> ir redzama arī no [[Kazahstāna]]s otrās lielākās pilsētas [[Almati]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Liepāja]]s '''[[Graudu iela (Liepāja)|Graudu ielas]]''' apbūve no krustojuma ar '''[[Kūrmājas prospekts|Kūrmājas prospektu]]''' līdz '''[[Lielā iela (Liepāja)|Lielajai ielai]]''' tika stipri iznīcināta? * ... 19. gadsimta vidū '''[[Ķirbižu muiža|Ķirbižu muižā]]''' par mājskolotāju strādāja "[[Dievs, svētī Latviju]]" autors [[Baumaņu Kārlis]]? [[Attēls:Miniature Philippe III Courronement.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francijas karalis]] '''[[Filips III Drosmīgais]]''' <small>(attēlā)</small> patiesībā pēc dabas bijis neizlēmīgs, viegli ietekmējams un kautrīgs valdnieks? * ... mājinieki [[Brazīlijas futbola izlase]], uzvarot '''[[Futbols 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016. gada vasaras olimpisko spēļu vīriešu turnīrā]]''', pirmo reizi kļuva par olimpiskajiem čempioniem [[futbols|futbolā]]? * ... tiek uzskatīts, ka [[Krievija|Krievijā]], [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabalā]] dzīvojusī [[igauņi|igauņu]] etniskā grupa '''[[Krāsnas igauņi]]''' ir izcēlušies no dienvidaustrumu [[Igaunija]]s [[Seti (etnoss)|setu]] zemes? [[Attēls:Metsamor NPP aerial view.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Metsamoras atomelektrostacija]]''' <small>(attēlā)</small> ir tikusi nosaukta par vienu no bīstamākajām un sliktāk aprīkotajām [[atomelektrostacija|atomelektrostacijām]] pasaulē, taču tajā saražo ap 40% no [[Armēnija]]i nepieciešamās [[elektrība]]s? * ... [[ģeogrāfs]] '''[[Valdis Šteins]]''', kurš bija starp deputātiem, kas [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] balsoja [[par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]], vairākkārt ir kandidējis [[Saeima]]s un [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] vēlēšanās (no Konservatīvo un zemnieku saraksta, [[Konservatīvā partija (Latvija)|Konservatīvās partijas]], Eiroskeptiķu saraksta, partijas "[[Mūsu Zeme]]", Latvijas Atdzimšanas partijas), taču vienmēr nesekmīgi? * ... par '''[[17. šaha olimpiāde]]s''' uzvarētāju [[Padomju Savienība|PSRS]] izlases sastāvā kļuva arī [[Mihails Tāls]] no [[Latvija]]s, kurš bija labākais starp visiem spēlētājiem pie 3. galdiņa? [[Attēls:Karlštejn Castle, Czech Republic.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Karlštejnas pils]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienu [[Čehija|Čehijā]] kalpoja kā [[Svētās Romas imperatori|Svētās Romas imperatoru]] dārgumu glabātuve, kurā atradās arī [[Čehija]]s un [[Bohēmija]]s kroņa [[dārglietas]], relikvijas un citi karaliskie dārgumi? * ... [[vēsturnieks]] un kādreizējais [[Saeima]]s deputāts '''[[Andris Tomašūns]]''' ir viens no Latvijas Kultūras fonda, Ata Kronvalda fonda, [[Āraišu ezerpils]] fonda dibinātājiem, viens no Latvijas brāļu kapu komitejas atjaunotājiem, kā arī [[Jelgavas Spīdolas skola]]s dibinātājs? * ... abos '''[[Basketbols 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola]]''' turnīros, tāpat kā divās iepriekšējās [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], par čempioni kļuva [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] izlase, pie kam gan sieviešu, gan vīriešu turnīrā pārējās medaļas ieguva [[Spānija]] un [[Serbija]]? [[Attēls:Georgi ivanov-676x1024.jpg|border|right|50px]] * ... neilgi pirms kosmiskā lidojuma [[Bulgārija]]s pirmais [[kosmonauts]] '''[[Georgi Kakalovs]]''' <small>(attēlā)</small> pēc [[Padomju Savienība|Padomju]] puses spiediena nomainīja uzvārdu uz Ivanovs (mātes jaunības uzvārds), jo [[krievu valoda|krievu valodā]] vārds 'kakal' (''какал'') nozīmē "izkārnījās"? * ... '''[[Engure (upe)|Engure]]''' iztek no [[Usmas ezers|Usmas ezera]] un ietek [[Puzes ezers|Puzes ezerā]], bet nav saistīta ar [[Engures ezers|Engures ezeru]]? * ... [[Latvijas PSR]] '''"[[Bērnu pasaule]]"''' bija lielākais [[bērni]]em paredzēto preču [[tirdzniecība]]s uzņēmums? [[Attēls:Zwerggans (Anser erythropus) - Weltvogelpark Walsrode 2011.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mazā zoss]]''' <small>(attēlā)</small> ir visapdraudētākā [[zosis|zosu]] suga no tām, kas sastopamas [[Eiropa]]s ziemeļos? * ... [[Lietuva]]s enerģētikas uzņēmumu grupas mātes uzņēmums '''''[[Lietuvos Energija]]''''' pieder Lietuvas valstij? * ... [[baptisti|baptistu]] mācītājs '''[[Jānis Iņķis]]''' 1920. gadu sākumā iedvesmoja un organizēja [[latvieši|latviešu]] baptistu emigrāciju uz [[Brazīlija|Brazīliju]], kur [[Sanpaulu pavalsts|Sanpaulu pavalstī]] dibināja ciemu "[[Vārpa (ciems)|Vārpa]]"? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-76052-0335, Schacholympiade, Tal (UdSSR) gegen Fischer (USA).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[14. šaha olimpiāde]]s''' finālā spēlēja arī [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] izlases, kurus spēlē pie pirmā galdiņa cīnījās [[Mihails Tāls]] un [[Bobijs Fišers]] <small>(spēle attēlā)</small>? * ... '''[[Cventendorfas atomelektrostacija]]''' bja pirmā no sešām ieplānotajām [[Austrija]]s [[atomelektrostacija|atomelektrostacijām]] un vienīgā, kas tika uzcelta, taču arī tās ekspluatācija netika uzsākta? * ... tīrā veidā '''[[hlorskābe]]''' nav pazīstama nestabilitātes dēļ, bet 30% un atšķaidītāki auksti hlorskābes [[šķīdums|šķīdumi]] ir stabili? [[Attēls:OutsideCasaAzul.JPG|border|right|50px]] * ... kobaltzilais '''[[Frīdas Kalo muzejs]]''' <small>(attēlā)</small> [[Mehiko]] ir izveidots namā, kur māksliniece ir gan dzimusi, gan mirusi? * ... ar '''[[Mora sāls]]''' koncentrētu [[šķīdums|šķīdumu]] piesūcina [[koksne|koksni]] tās aizsardzībai pret trūdēšanu? * ... '''[[Kūrmājas prospekts]]''' [[Liepāja|Liepājā]] padomju laikā bija nosaukts par Sarkanās flotes prospektu un Padomju prospektu? [[Attēls:Bar-headed Goose in Koonthalulam, India, by Dr. Tejinder Singh Rawal.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kalnu zoss]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[zosis|zosu]] suga, kas sastopama arī augstkalnos, 4000—6000 metru augstumā [[virs jūras līmeņa]], bet, lai pārlidotu [[Himalaji|Himalajus]], tās spēj pacelties pat 10 000 metru augstumā? * ... '''[[Kurdistānas reģions]]''' ir vienīgais [[Irāka]]s autonomais reģions? * ... [[Johans Sebastiāns Bahs|Johana Sebastiāna Baha]] jaunākais dēls [[komponists]] un izpildītājs '''[[Johans Kristiāns Bahs]]''' tika saukts par Londonas Bahu, jo daļu no mūža nodzīvoja [[Londona|Londonā]], kur tika arī muzicējis kopā ar astoņgadīgo [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocartu]]? [[Attēls:Daniel Defoe Kneller Style.jpg|border|right|50px]] * ... pasaulslavenā [[romāns|romāna]] "[[Robinsons Krūzo]]" autors '''[[Daniels Defo]]''' <small>(attēlā)</small> bija ne vien [[rakstnieks]], bet arī spiegs, kas spēlēja nozīmīgu lomu [[Anglija]]s un [[Skotija]]s apvienošanā? * ... '''[[Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā|Latvijas vācu okupācija 1941. gadā]]''' sākās [[22. jūnijs|22. jūnijā]], kad [[Vācija]]s kara aviācija ''[[Luftwaffe]]'' pulksten 4:00 no rīta sāka uzlidojumus [[Ventspils|Ventspilij]] un [[Liepāja]]i, bombardējot kara lidlaukus, ostas un karaspēka vienības? * ... '''[[Vecventa]]''' ir [[Venta]]s senā gultne gar [[Piltene]]s pilsētu, kas izveidojās, [[1709. gads|1709. gada]] plūdos Ventai izlaužot jaunu ceļu? [[Attēls:RT-32 telescope.jpg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[Irbene]]s''' ciemā atrodas [[Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs|Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra]] [[Irbenes radioteleskops]] <small>(attēlā 2009. gadā)</small>, bet pati [[padomju armija]]s pilsētiņas apbūve faktiski ir neapdzīvota? * ... Iļjas Ilfa un Jevgeņija Petrova [[romāns]] '''"[[Divpadsmit krēsli]]"''' satīriski ataino dzīvi [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], tādēļ laika posmā no [[1949. gads|1949.]] līdz [[1956. gads|1956. gadam]] ar [[PSKP Centrālā komiteja|PSKP Centrālās komitejas]] sekretariāta lēmumu to bija aizliegts publicēt? * ... [[1923. gads Latvijā|1923. gadā]] nacionalizētajā '''[[Krāslavas pils|Krāslavas pilī]]''' atvēra [[Krāslavas ģimnāzija|Krāslavas ģimnāziju]], kuras pirmā direktore bija [[Valērija Seile]]? [[Attēls:Amfiteatri i Durrësit.jpg|border|right|50px]] * ... viens no ievērojamākiem [[Senā Roma|Senās Romas]] pieminekļiem [[Balkānu reģions|Balkānu reģionā]] '''[[Duresi amfiteātris]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekļauts [[Eiropa]]s apdraudētāko [[vēstures pieminekļi|vēstures pieminekļu]] sarakstā? * ... '''[[20. šaha olimpiāde|20. šaha olimpiādē]]''' [[Padomju Savienība|PSRS]] komandā par čempionu kļuva arī [[Latvija]]s pārstāvis [[Mihails Tāls]], kura rezultāts bija labākais gan komandā, gan starp spēlētājiem pie ceturtā galdiņa? * ... 178 [[kilometrs|km]] no [[Rīga]]s esošajā '''[[Krusāta|Krusātā]]''' atrodas [[Rīgas Zooloģiskais dārzs|Rīgas Zooloģiskā dārza]] filiāle "Cīruļi"? [[Attēls:St. Catherine Lutheran church of Valka1.jpg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[Valkas-Lugažu luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> pilda [[dievnams|dievnama]] funkcijas, bet baznīcas tornis kalpo arī kā [[Valka|pilsētas]] skatu [[tornis]]? * ... [[Lietuvas hokeja izlase]]s [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] '''[[Mants Armalis]]''', kas noslēdzis līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandu [[Sanhosē "Sharks"]], [[hokejists|hokejista]] gaitas uzsāka [[Zviedrija|Zviedrijā]], kur kopā ar vecākiem dzīvoja jau kopš 4 mēnešu vecuma? * ... [[Latvijas futbola Pirmā līga|Latvijas futbola Pirmās līgas]] kluba '''[[FK Ogre]]''' galvenais treneris ir [[Saeima]]s deputāts [[Mihails Zemļinskis]]? [[Attēls:Daugavas ieleja lejpus Aizkraukles.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Daugavas ielejas dabas parks]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidots [[1987. gads Latvijā|1987. gadā]], lai aizsargātu [[Daugava]]s senlejas raksturīgāko posmu, kas palicis nepārveidots, būvējot [[Pļaviņu HES]]? * ... ar [[1997. gads|1997. gada]] '''[[Amsterdamas līgums|Amsterdamas līgumu]]''' tika ieviesti pielāgojumi, kas bija vajadzīgi, lai nodrošinātu efektīvāku un demokrātiskāku [[Eiropas Savienība]]s darbību pēc tās paplašināšanās, kas notika [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... [[Lielbritānija|britu]] [[dramaturgs]] un scenāriju autors '''[[Toms Stopards]]''' ir cēlies no [[Morāvija]]s [[ebreji|ebreju]] ģimenes, taču bērnībā dzīvojis arī [[Singapūra|Singapūrā]] un [[Indija|Indijā]]? [[Attēls:Ķoderu pilskalns (Lielā Vīra gulta).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Ķoderu pilskalns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[oss]], viens no [[Lielie Kangari|Lielo Kangaru]] grēdas sākuma [[pauguri]]em? * ... '''[[Miesnieks|miesnieki]]''' [[Rīga|Rīgā]] darbojās kopš 13. gadsimta, bet aptuveni 15. gadsimtā atsevišķi no šīs profesijas atdalījās desinieki un lopu kāvēji? * ... [[Moldova]]s naudas vienība '''[[Moldovas leja|leja]]''' tikai izveidota [[1993. gads|1993. gadā]], aizvietojot pagaidu kuponu [[nauda]]s vienību ar likmi 1 leja = 1000 kuponi? * ... vairāki [[vēsturnieki]] izsaka viedokli, ka [[Krievijas cars|Krievijas cara]] [[Nikolajs II Romanovs|Nikolaja II]] ģimenes <small>(attēlā [[1911. gads|1911. gadā]])</small> '''[[Romanovu ģimenes nogalināšana|nogalināšanu]]''' ir pavēlējuši [[boļševiki|boļševiku]] vadītāji [[Maskava|Maskavā]] Sverdlovs un [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņins]], lai novērstu tuvojošā Čehu leģiona, kas [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]] cīnījās [[Baltā armija|Baltās armijas]] pusē, centienus atbrīvot cara ģimeni? * ... [[gruzīni|gruzīnu]] nacionālās [[poēma]]s "Bruņinieks tīģera ādā" autors '''[[Šota Rustaveli]]''' ir gruzīnu [[dzeja]]s formas šairi izveidotājs? * ... '''[[Vikipēdija lietuviešu valodā]]''' ir pēc rakstu skaita lielākā no [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] valodu [[Vikipēdija|Vikipēdijām]]? [[Attēls:Coat of arms of Bolivia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Bolīvijas ģerbonis|Bolīvijas ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> desmit [[zvaigzne]]s apzīmē deviņus [[Bolīvijas departamenti|Bolīvijas departamentus]], kā arī [[Antofagasta|Antofagastu]], kas [[1879. gads|1879. gadā]] pārgāja [[Čīle]]s pārvaldībā? * ... [[Arvīds Ulme]] ir '''[[Vides aizsardzības klubs|Vides aizsardzības kluba]]''' prezidents kopš [[1987. gads Latvijā|1987. gada]]? * ... [[Ukrainas premjerministrs]] '''[[Volodimirs Groismans]]''' ir bijis [[Vinnica]]s pilsētas mērs? [[Attēls:Mount Lycabettus.jpg|border|right|50px]] * ... [[sengrieķu mitoloģija]] vēsta, ka '''[[Likavita kalns|Likavita kalnu]]''' [[Atēnas|Atēnās]] <small>(attēlā)</small> veidojusi dieviete [[Atēna]] kā būvniecības materiālu uzbērumu [[Atēnu akropole|Akropoles]] veidošanas periodā? * ... [[latvieši|latviešu]] [[Dziesmotā revolūcija|Dziesmotās revolūcijas]] laika nozīmīgās dziesmas '''"[[Dzimtā valoda (dziesma)|Dzimtā valoda]]"''' vārdu autors '''[[Grigore Vieru]]''' dzimtajā [[Moldova|Moldovā]] arī bija politiski un sabiedriski aktīvs, ticis izvirzīts [[Nobela miera prēmija]]i? * ... [[1901. gads Latvijā|1901. ga­dā]] [[Smiltene]]s mui­žas īpaš­nieks firsts Pa­uls Lī­vens uz '''[[Te­pe­ra ezers|Te­pe­ra eze­ra]]''' uz­cē­la pir­mo [[ūdens elektrospēk­sta­cija|ūdens elektrospēk­sta­ci­ju]] [[Baltija|Baltijā]]? [[Attēls:Belarus-Minsk-Church of Simon and Helena-7-2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Simeona un Helēnas baznīca|Svētā Simeona un Helēnas katoļu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> [[Minska|Minskā]] [[Padomju Savienība|padomju laikā]] tika izmantota kā [[kinoteātris]]? * ... [[Austrija]]s [[slēpošana]]s aprīkojuma ražotājā '''''[[Atomic]]''''' sākotnēji strādāja četri darbinieki un izgatavoja aptuveni 40 pāru [[slēpes|slēpju]] gadā? * ... ceļojošo [[tirgotāji|tirgotāju]] '''[[čumaki|čumaku]]''' galvenā prece bija [[sāls]] un [[zivis]], ko ar [[vērši]]em no [[Azovas jūra|Azovas]] un [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastes veda uz iekšzemes tirgiem [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Krievija]]s dienvidos? [[Attēls:Antique-theater-plovdiv.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Plovdivas amfiteātris]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir viens no vislabāk saglabātajiem [[Senā Roma|Senās Romas]] antīkajiem [[teātris|teātriem]] pasaulē, joprojām tiek izmantots un var uzņemt līdz 7000 skatītāju? * ... [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] ir noslēgti ap 17 000 '''[[pašvaldību sadraudzība]]s''' [[līgums|līgumi]] starp dažāda līmeņa [[pašvaldība|pašvaldībām]]? * ... '''[[Sēderšēpinga]]s''' baznīcās tikuši kronēti [[Zviedrijas karaļi]] un karalienes? [[Attēls:Saspridzinātie Daugavas tilti Rīgā.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākumā, [[Vērmahts|Vērmahta]] karaspēkam '''[[Uzbrukums Rīgai (1941)|uzbrūkot Rīgai]]''', visi trīs [[Daugava]]s tilti tika uzspridzināti <small>(attēlā)</small> un nopostīta daļa no [[Vecrīga]]s? * ... 2015.—2016. gada [[UEFA Eiropas līga]]s kvalifikācijā [[Ungārija]]s [[futbola klubs]] '''"[[Debrecen (klubs)|Debrecen]]"''' tikās ar [[Rīgas "Skonto"]], kur atbildes spēlē [[Debrecena|Debrecenā]] izcīnīja visu laiku lielāko uzvaru eirokausos ar rezultātu 9—2 ("Skonto" tas bija visu laiku lielākais zaudējums)? * ... '''[[Austrijas kanclers|Austrijas kancleru]]''' un citus [[Austrija]]s valdības locekļus amatā ieceļ [[Austrijas prezidents]], un to iecelšanu neapstiprina valsts [[parlaments]]? [[Attēls:Laikmaa marie under1.jpg|border|right|50px]] * ... [[igauņi|igauņu]] [[dzejniece]] '''[[Marija Undere]]''' <small>(attēlā gleznotāja Anta Laikmā gleznā)</small> vairākkārt tikusi nominēta [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmijai literatūrā]]? * ... pirmais [[Austrija]]s [[kosmonauts]] '''[[Francs Fībeks]]''' [[1991. gads|1991. gadā]] veica lidojumu [[kosmoss|kosmosā]] ar [[Padomju Savienība|PSRS]] [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģi]]? * ... [[īri|īru]] rakstnieka [[Brems Stokers|Brema Stokera]] šausmu [[romāns|romānā]] '''"[[Drakula (romāns)|Drakula]]"''' pirmoreiz parādās [[vampīrs]] grāfs Drakula? [[Attēls:Latania loddigesii Mauritius.JPG|border|right|50px]] * ... kaut arī Maskarēnu salās sastopamās '''[[latānijas]]''' <small>(attēlā [[zilā latānija]] '''[[Egretas sala|Egretas salā]]''')</small> daudzviet tiek kultivētas [[parki|parkos]] un [[dārzi|dārzos]], to savvaļas populācijas ir kritiski apdraudētas? * ... [[Budapešta]]s [[futbola klubs]] '''[[Budapeštas "Ferencvaros"|"Ferencvaros"]]''' ir 29 reizes uzvarējis [[Ungārija]]s čempionātā, kā arī 21 reizi ieguvis Ungārijas kausu? * ... '''[[Panamas dokumenti]]''', kas tika nopludināti no [[Panama]]s juridiskās firmas ''Mossack Fonseca'' datu centra, satur 11,5 miljonus slepenu dokumentu? [[Attēls:Estonian railway network.svg|border|right|50px]] * ... [[Igaunija]]s valsts [[dzelzceļš|dzelzceļa]] uzņēmumam '''''[[Eesti Raudtee]]''''' pieder 691 [[kilometrs|km]] dzelzceļa līniju valsts ziemeļu, austrumu un dienvidu daļā <small>(attēlā sarkanās līnijas)</small>? * ... [[Ungārija]]s [[paukotājs]] '''[[Aladārs Gerevičs]]''' ir vienīgais sportists [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kas vienā disciplīnā izcīnījis sešas [[zelta medaļa]]s (lai to paveiktu jāpiedalās un jāuzvar sešās olimpiskajās spēlēs)? * ... '''[[Ļaļa Tulpana]]''' [[Baškortostāna]]s galvaspilsētā [[Ufa|Ufā]] ir viena no lielākajām [[mošeja|mošejām]] [[Krievija|Krievijā]] ar 53 [[metri|metrus]] augstiem diviem [[minareti]]em? [[Attēls:Царю освободителю признателна България - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cara Atbrīvotāja piemineklis]]''' <small>(attēlā)</small> [[Sofija]]s centrā ir uzcelts par godu [[Krievijas impērija|Krievijas]] imperatoram [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandram II]], kurš [[Bulgārija|Bulgāriju]] atbrīvoja no [[Otomaņu impērija|Osmaņu impērija]]s jūga [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku karā]]? * ... [[rakstnieks]] un [[komunists]] '''[[Žanis Grīva]]''' bija arī [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] un [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] dalībnieks? * ... tiek vērtēts, ka vienu no visu laiku populārākajām [[Padomju Savienība|padomju]] filmām '''"[[Briljantu roka]]"''' ir noskatījušies 76,7 miljoni skatītāju? [[Attēls:WZZ A320 HA-LYS 30jun15 LFBO-2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Ungārija]]s zemo cenu [[lidsabiedrība]] '''''[[Wizz Air]]''''' <small>(attēlā ''[[Airbus A320]]'' [[Tulūza]]s lidostā)</small> pirmo lidojumu veica [[2004. gads|2004. gada]] [[19. maijs|19. maijā]] no [[Katovice]]s [[Polija|Polijā]]? * ... '''[[starptautiskais bankas konta numurs]]''' jeb IBAN sākotnēji tika lietots [[Eiropas Savienība]]s ietvaros, taču, [[2016. gads|2016. gada]] sākumā tas bija ieviests jau 69 valstīs? * ... [[Igaunijas prezidenti|Igaunijas prezidente]] '''[[Kersti Kaljulaida]]''' ir pirmā sieviete un jaunākā persona, kas ievēlēta šajā amatā? [[Attēls:Plymouth Montserrat Heli.jpg|border|right|50px]] * ... [[1997. gads|1997. gadā]] Sufriēra [[vulkāna izvirdums|vulkāna izvirdumā]] [[Britu aizjūras teritorija]]s [[Montserrata]]s galvaspilsēta '''[[Plimuta (Montserrata)|Plimuta]]''' tika pilnībā nopostīta <small>(attēlā)</small> un mūsdienās netiek apdzīvota, atrodas zem pelniem un [[lava]]s, lai gan oficiāli joprojām ir teritorijas [[galvaspilsēta]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes laukums]]''' atrodas 11 metrus [[virs jūras līmeņa]] un tas ir augstākais punkts [[Liepāja|Liepājā]]? * ... vislielākā zināmā scinku dzimtas [[ķirzakas|ķirzaka]] — '''[[Maurīcijas milzu scinks]]''' — izmira ap [[1650. gads|1650. gadu]], un tās iespējamais izzušanas cēlonis bija kolonizatoru ievestās [[invazīvās sugas]]? [[Attēls:Budapestfishermansbastionavertical.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Zvejnieku bastions]]''' <small>(attēlā)</small> [[Budapešta|Budapeštā]] ir uzcelts laika posmā no [[1895. gads|1895.]] līdz [[1902. gads|1902. gadam]] un veltīts [[Ungārija]]s dibināšanas tūkstošgadei? * ... [[Azerbaidžāna]]s [[šahs|šaha]] lielmeistars '''[[Teimurs Radžabovs]]''' divpadsmit gadu vecumā uzvarēja Eiropas čempionātā 18 gadu vecuma grupā, bet pēc diviem gadiem 14 gadu un 14 dienu vecumā kļuva par otru jaunāko lielmeistaru [[FIDE]] vēsturē? * ... [[Baškortostāna]]s vadītājs kopš [[2010. gads|2010. gada]] '''[[Rustems Hemitovs]]''' par dzimto uzskata [[baškīru valoda|baškīru valodu]] un ir [[islāmticīgais]]? [[Attēls:Snow geese (9151956821).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un [[Āzija]]s pašos ziemeļaustrumos ligzdojošās '''[[sniega zoss|sniega zosis]]''' <small>(attēlā)</small> veido ligzdošanas kolonijas ar tūkstošiem pāru? * ... enerģētikas uzņēmums '''''[[MOL Group]]''''' ir vērtīgākais uzņēmums [[Ungārija|Ungārijā]] un otrais vērtīgākais uzņēmums [[Centrālā un Austrumeiropa|Centrālajā un Austrumeiropā]]? * ... '''[[Stiklu purvu dabas liegums]]''' ir izveidots [[purvi|purvu]] kompleksā, kas ir lielākais Rietumlatvijā un aizņem bijušā [[Baltijas ledus ezers|Baltijas ledus ezera]] seklūdens zonas pazeminājumu? [[Attēls:2011 UCI Road World Championship - László Bodrogi.jpg|border|right|50px]] * ... [[šosejas riteņbraucējs]] no [[Ungārija]]s '''[[Lāslo Bodrogi]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš karjeras noslēgumā pārstāvēja [[Francija|Franciju]], īpaši specializējās [[Individuālais brauciens ar atsevišķu startu|individuālajā braucienā]], kurā desmit reizes uzvarēja Ungārijas čempionātā? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Austrumu fronte (Otrais pasaules karš)|Austrumu frontes]] '''[[Karaspēka grupa "Ziemeļi" (Vērmahts)|karaspēka grupu "Ziemeļi"]]''' kara beigu fāzē pārdēvēja par [[Karaspēka grupa Kurzeme|karaspēka grupu "Kurzeme"]]? * ... [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Igaunija]]s pirmais olimpiskais čempions [[cīņas sports|cīņas sportā]] '''[[Eduards Pitseps]]''' piedalījās kā [[Latvija]]s cīņas izlases galvenais treneris? [[Attēls:William I of the Netherlands.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Villems I]]''' <small>(attēlā)</small> bija ne vien pirmais [[Nīderlande]]s karalis, bet vienlaikus arī pirmais [[Luksemburga]]s lielhercogs? * ... [[Krievijas Valsts dome]]s deputāta no [[Kurzemes guberņa]]s '''[[Nisons Kacenelsons|Nisona Kacenelsona]]''' savrupmājā [[Kūrmājas prospekts|Kūrmājas prospektā]] 16 (arhitekts [[Pauls Makss Berči]]) tagad atrodas [[Liepāja]]s muzejs? * ... '''[[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fondu]]''', kas vērsts uz [[endēms|endēmās]] [[flora]]s un [[fauna]]s saglabāšanu [[Maurīcija|Maurīcijā]], izveidoja [[Džeralds Darels|Džeralda Darela]] vadībā? [[Attēls:Tokaj - Hegyalja-06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tokajas vīna reģions|Tokajas vīna reģionā]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots pasaulē vecākais [[vīns]], kura gatavošanā izmanto [[vīnogas]], ko skārusi cēlā puve? * ... '''[[Iveta Radičova]]''' bija pirmā [[sieviete]] [[Slovākija]]s [[premjerministrs|premjerministra]] amatā? * ... tiek vērtēts, ka [[Padomju Savienība|padomju]] miniseriāla par spiegu ar segvārdu fon Štirlics — '''"[[Septiņpadsmit pavasara mirkļi]]"''' — [[televīzija]]s pirmizrādē katru sēriju noskatījās 50—80 miljoni skatītāju? [[Attēls:GabbroRockCreek1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[gabro]]''' <small>(attēlā)</small> veido daudzus [[prekembrijs|prekembrija]] masīvus kristāliskajā pamatklintājā [[Kurzeme]]s dienvidos, kā arī [[laukakmeņi|laukakmeņus]]? * ... pirmā [[Ungārija]]s karaļa [[Ištvāns I|Ištvāna I]] un '''[[Bavārijas Gizela]]s''' laulības bija pagrieziena punkts valsts vēsturē, jo karaliene ieņēma ļoti nozīmīgu lomu [[kristietība]]s un Rietumu kultūras izplatīšanā Ungārijā? * ... [[Lietuva]]s teritorijā līdz [[1941. gads|1941. gada]] [[22. jūnijs|22. jūnijam]] bija pabeigta 101 [[dzelzsbetons|dzelzsbetona]] bunkura izbūve '''[[Molotova līnija|Molotova līnijā]]''', tomēr tie nespēja ilgstoši aizkavēt [[Vērmahts|Vērmahta]] uzbrukumu? [[Attēls:Front Street Hamilton Bermuda.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānijas aizjūras teritorija]]s [[Bermuda]]s galvaspilsēta un lielākā pilsēta '''[[Hamiltona (Bermuda)|Hamiltona]]''' <small>(attēlā)</small> ar nedaudz vairāk par 1000 [[iedzīvotāji]]em pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ir viena no mazākajām [[galvaspilsēta|galvaspilsētām]] pasaulē? * ... līdzko [[Ungārija]]s lielākās mākslīgās [[ūdenskrātuve]]s '''[[Tisas ezers|Tisas ezera]]''' būvniecība tika pabeigta, [[ungāri]] sāka doties uz ezeru brīvdienu ceļojumu ietvaros, jo tas tika salīdzināts ar ierasto galamērķi — cilvēku pārpildīto un dārgo [[Balatona ezers|Balatona ezeru]]? * ... [[Slovākija]]s [[šosejas riteņbraucējs|šosejas riteņbraucēji]] [[Peters Velitss]] un '''[[Martins Velitss]]''' ir [[dvīņi|dvīņubrāļi]]? [[Attēls:Szepescivertanlegi4.jpg|border|right|50px]] * ... [[12. gadsimts|12. gadsimtā]] celtā '''[[Spišas pils]]''' <small>(attēlā)</small> [[Slovākija|Slovākijā]] tika pamesta [[18. gadsimts|18. gadsimta]] sākumā nepiemēroto dzīvošanas apstākļu dēļ? * ... [[Ungārija]]s pirmais [[kosmonauts]] '''[[Bertalans Farkašs]]''', kas devās kosmosā [[1980. gads|1980. gadā]] ar [[Padomju Savienība|PSRS]] [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģi]], ir [[esperanto valoda]]s entuziasts? * ... '''[[sprādzieni Briselē 2016. gada 22. martā]]''', kuros gāja bojā 35 cilvēki, notika dažas dienas pēc tam, kad [[Brisele|Briselē]] tika apcietināts [[2015. gada 13. novembra terora akti Parīzē|2015. gada 13. novembra terora aktos Parīzē]] iesaistītais Salahs Abdeslāms? [[Attēls:Igors Linga 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[televīzija]]s, [[kino]] un [[mūzika]]s video klipu režisors un producents, mūzikas ierakstu producents, dziesmu tekstu autors, televīzijas kanālu līdzdibinātājs un direktors '''[[Igors Linga]]''' <small>(attēlā)</small> savu darbību mūzikā sāka [[pankroks|pankroka]] grupā "Jūras mēsli"? * ... [[Latvija]]s [[apdrošināšana]]s [[akciju sabiedrība]]s '''''[[BTA Baltic Insurance Company]]''''' 90% kapitāldaļu īpašnieks ir [[Austrija]]s apdrošinātājs ''[[Vienna Insurance Group|Vienna Insurance Group AG]]''? * ... '''[[Fudžeiras emirāts|Fudžeiras emirātu]]''' austrumos apskalo [[Omānas līcis]] un tas ir vienīgais no septiņiem [[Apvienotie Arābu Emirāti|AAE]] emirātiem, kuru neapskalo [[Persijas līcis]]? [[Attēls:Engures ezera dabas parks2.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Engures ezera dabas parks|Engures ezera dabas parka]]''' <small>(attēlā zālēdāju ganības pie [[putnu vērošana]]s torņa)</small> vēsture aizsākusies [[1957. gads Latvijā|1957. gadā]], kad ar [[Latvijas PSR]] Ministru Padomes lēmumu tajā tika noteikts īpašs režīms [[putni|putnu]] aizsardzībai? * ... [[norvēģi|norvēģu]] rakstnieks '''[[Jū Nēsbē]]''', kura romāni [[Norvēģija|Norvēģijā]] ir pārdoti vairāk nekā 3 miljonos eksemplāru, ir spēlējis [[futbols|futbolu]] profesionālā līmenī kluba ''Molde FK'' sastāvā? * ... 42 gadus vecā [[Vācija]]s ģimenes, senioru, sieviešu un jaunatnes lietu [[ministrs|ministre]] '''[[Manuela Švēziga]]''' ir [[Angela Merkele|Angelas Merkeles]] valdības gados jaunākais ministrs? [[Attēls:Anim0395 - Flickr - NOAA Photo Library.jpg|border|right|50px]] * ... divas reizes 20. gadsimta sākumā '''[[resnknābja kaira|resnknābju kairu]]''' <small>(attēlā)</small> eksemplāri ir iegūti [[Rīga]]s [[tirgus|tirgū]], kas varētu liecināt par to ziemošanu [[Baltijas jūra]]s [[Latvija]]s piekrastē, tomēr tas nav droši pierādīts, tādēļ šobrīd suga nav pilnvērtīgi iekļauta [[Latvijas putnu saraksts|Latvijas putnu sarakstā]]? * ... biežākie akūtā '''[[pankreatīts|pankreatīta]]''' ([[aizkuņģa dziedzeris|aizkuņģa dziedzera]] iekaisums) rašanās iemesli ir [[žultsakmeņi]] un pārmērīga [[Alkoholiskie dzērieni|alkohola]] lietošana? * ... [[japāņi|japāņu]] [[fiziķis]] teorētiķis '''[[Hideki Jukava]]''' bija pirmais [[Nobela prēmiju laureāti|Nobela prēmijas laureāts]] no [[Japāna]]s? [[Attēls:Bolderājas luterāņu baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... no [[1873. gads|1873.]] līdz [[1875. gads|1875. gadam]] celtā '''[[Bolderājas luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām [[koksne|koka]] [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Latvija|Latvijā]], kas saglabājušās līdz mūsdienām? * ... visizplatītākais [[ķīmiskais savienojums]] '''[[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermenī]]''' ir [[ūdens]], kas veido aptuveni 60% no visas ķermeņa [[masa]]s? * ... gaišreģe no [[Latvija]]s '''[[Džūlija Vanga]]''', kas uzvarēja [[Krievija]]s [[televīzija]]s [[TNT (televīzijas kanāls)|TNT]] kanāla [[mistika]]s raidījuma "[[Ekstrasensu cīņas]]" 15. sezonā, ir dzimusi [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Dubai skyline 2015.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[1966. gads|1966. gadam]], kad atrada [[nafta]]s atradnes jūrā, '''[[Dubaija]]s''' <small>(attēlā pilsētas panorāma mūsdienās)</small> ekonomika galvenokārt balstījās uz ieņēmumiem no [[tirdzniecība]]s un naftas izpētes? * ... '''[[hipotermija]]s''' divi galvenie cēloņi ir pārmērīgi ilga uzturēšanās aukstumā, vai arī jebkurš stāvoklis, kurā organisma siltuma zudumi pārsniedz [[siltums|siltuma]] producēšanos? * ... vienā no lielākajām [[velosipēdi|velosipēdu]] fabrikām [[Rīga|Rīgā]] un [[Latvija|Latvijā]] 1930. gados '''''[[A. Lippert]]''''' ražošanas apjoms pietuvojās 130 velosipēdiem dienā? [[Attēls:Nordeķu muiža Rīga 5.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Nordeķu muiža]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu ielā]], [[Rīga|Rīgā]], pirmoreiz pieminēta jau [[1576. gads|1576. gadā]]? * ... mākslinieku [[Romans Suta|Romana Sutas]] un [[Aleksandra Beļcova|Aleksandras Beļcovas]] meita '''[[Tatjana Suta]]''' pirms kļuva par [[māksla]]s zinātnieci bija profesionāla [[balets|baleta]] dejotāja? * ... pēc [[letgaļi|letgaļu]], [[igauņi|igauņu]], [[kurši|kuršu]] un [[zemgaļi|zemgaļu]] pilnīgas pakļaušanas [[13. gadsimts|13. gadsimta]] beigās '''[[Līvu zemes]]''' (Līvzemes) nosaukumu pakāpeniski sāka lietot daudz plašākam ģeogrāfiskajam reģionam [[Baltijas jūra]]s austrumu krastā ([[Livonijas konfederācija]]i), kas aptuveni atbilst mūsdienu [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s teritorijai? [[Attēls:Tokyo Sky Tree 2012.JPG|border|right|50px]] * ... 634 [[metri|metrus]] augstais '''[[Tokijas Debesu koks]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā [[celtne]] [[Japāna|Japānā]] un otrā augstākā celtne pasaulē aiz [[Halīfa tornis|Halīfa torņa]] [[Dubaija|Dubaijā]]? * ... '''[[celofāns|celofānu]]''' [[1908. gads|1908. gadā]] nejauši izgudroja [[Šveice]]s tekstila nozares [[inženieris]] Žaks Brandenbergers? * ... '''[[Rīgas Universitāte|Rīgas Universitātē]]''', kas [[Ostlande]]s [[Latvijas ģenerālapgabals|Latvijas ģenerālapgabalā]] darbojās no [[1942. gads Latvijā|1942.]] līdz [[1944. gads Latvijā|1944. gadam]], bija Medicīnas, Veterinārmedicīnas, Arhitektūras, Ķīmijas, Matemātikas un dabaszinātņu, Mehānikas un Inženierzinātņu fakultāte? [[Attēls:Zemitāna tilts.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jorģa Zemitāna tilts]]''' [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ir atklāts [[1985. gads Latvijā|1985. gadā]], un tam pāri izbūvētas arī [[tramvajs|tramvaja]] [[sliede]]s, kuras gan nav nekad tikušas izmantotas — tās bija paredzētas līnijai [[Pļavnieki|Pļavnieku]] virzienā? * ... [[kinorežisors]] un [[aktieris]] '''[[Viktors Šēstrems]]''' kopā ar režisoru Moricu Stilleru zviedru kino padarīja pazīstamu un novērtētu visā pasaulē, tādēļ laiku no [[1916. gads|1916.]] līdz [[1924. gads|1924. gadam]] mēdz dēvēt par [[Zviedrija]]s kino Zelta laikmetu? * ... jaunbūvējamo '''[[Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs|Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeju]]''' [[Skanste]]s apkaimē [[Rīga|Rīgā]] paredzēts pabeigt [[2021. gads|2021. gada]] [[18. novembris|18. novembrī]]? [[Attēls:Anser fabalis fabalis, RSPB Saltholme 2.jpg|border|right|50px]] * ... saskaņā ar jaunāko putnu [[sistemātika|sistemātiku]] viena no '''[[sējas zoss]]''' <small>(attēlā)</small> kādreizējām pasugām — '''[[tundras sējas zoss]]''' — tiek klasificēta kā atsevišķa [[suga]]? * ... 18. gadsimta [[Latgale]]s [[jezuīti|jezuītu]] skolotājs un misionārs '''[[Jānis Lukaševičs]]''' ir pirmās [[Latgaliešu valoda|latgaliešu]] grāmatas sastādītājs? * ... 20. gadsimta 20. un 30. gados [[Latvija|Latvijā]] populārā dueta '''[[Brāļi Laivinieki]]''' dalībnieki nebija brāļi, bet nosaukums cēlies no Laivinieku ielas [[Liepāja|Liepājā]], kurā dzīvoja abi dziedātāji? [[Attēls:Janis Rozentāls - The Princess and the Monkey - Google Art Project.jpg|border|right|50px]] * ... [[Janis Rozentāls|Jaņa Rozentāla]] glezna '''"[[Princese ar pērtiķi]]"''' <small>(attēlā)</small> savulaik piederējusi [[Emīlija Benjamiņa|Emīlijai Benjamiņai]] un atradās Benjamiņu namā, kas [[Latvijas PSR|Padomju laikos]] piederēja [[Rakstnieku savienība]]i, bet organizācija nodeva gleznu tagadējā [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālā mākslas muzeja]] kolekcijā? * ... [[Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultāte]]s pirmsākumi meklējami [[1920. gads Latvijā|1920. gadā]] [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskā institūta]] Lauksaimniecības fakultātē atvērtajā mežkopības nodaļā? * ... pēc [[dzelzceļa līnija]]s elektrificēšanas [[Rīga|Rīgā]] pie [[Brasas stacija]]s radās nepieciešamība izbūvēt ceļa pārvadu pāri [[dzelzceļš|dzelzceļam]], jo [[tramvajs|tramvaja]] vadi nevarēja krustot dzelzceļa kontakttīklu, kā rezultātā '''[[Brasas tilts]]''' tika atklāts [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]]? [[Attēls:Pakule Elfrida-RTMM 488255-Pakule Elfrida.jpg|border|right|50px]] * ... [[opera|operdzietātāja]] '''[[Elfrīda Pakule]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ([[1946. gads Latvijā|1946.]] un [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]]) tika ievēlēta par deputāti [[Padomju Savienība|PSRS]] Augstākajā Padomē? * ... [[Latvijas Radio]] ziņu diktore kopš [[1979. gads Latvijā|1979. gada]] '''[[Sandra Glāzupa]]''' par nopelniem [[Latvija]]s [[kultūra|kultūrā]] ir apbalvota ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? * ... nacionālās pretestības grupas '''"[[Brīvā Latvija (pretestības grupa)|Brīvā Latvija]]"''', ko pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[1940. gads Latvijā|1940. gadā]] izveidoja [[Jelgavas 1. vidusskola]]s skolnieki, dalībniekiem piesprieda 10 gadu ilgu ieslodzījumu [[Padomju Savienība|PSRS]] [[Gulags|Gulaga]] soda nometnēs, kur gandrīz visi gāja bojā? [[Attēls:Kārlis Teodors Hūns - Young Gipsy Woman - Google Art Project.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kārlis Hūns|Kārļa Hūna]] glezna '''"[[Jaunā čigāniete]]"''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālā mākslas muzeja]] kolekcijā, ir tapusi [[1870. gads|1870. gada]] vasarā [[Francija|Francijā]] vai [[Beļģija|Beļģijā]]? * ... [[Krievija]]s situācijkomēdiju seriālam '''"[[Tētuka meitiņas]]"''' sākotnēji bija ieplānotas 60 sērijas, taču augsto reitingu dēļ seriāla uzņemšanu tika izlemts turpināt un kopā iznāca 410 sēriju? * ... [[1934. gads|1934. gada]] [[17. jūnijs|17. jūnijā]] [[Vācija]]s vicekanclers '''[[Francis fon Pāpens]]''' teica runu, kas bija vērsta pret [[nacisms|nacismu]], un tā esot bijusi pēdējā augstas valsts amatpersonas publiska runa pret nacistiem līdz [[1945. gads|1945. gadam]]? [[Attēls:Mungo Park portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[skoti|skotu]] ceļotājs '''[[Mungo Pārks]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais eiropietis, kas sasniedzis [[Rietumāfrika]]s iekšzemi? * ... ķermenim krītot, '''[[aerodinamiskā pretestība|aerodinamiskās pretestības]]''' [[spēks]] ir vērsts uz augšu un, atšķirībā no [[gravitācija]]s spēka, tas palielinās ar pieaugošu [[ātrums|ātrumu]]? * ... [[dāņi|dāņu]] [[orientieriste]] '''[[Maja Alma]]''' pēdējos divos [[pasaules čempionāts orientēšanās sportā|pasaules čempionātos orientēšanās sportā]] ir izcīnījusi kopā piecas [[zelta medaļa]]s? [[Attēls:Baltijas valstu paviljons 1937. gada Pasaules izstādē.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1937. gada Pasaules izstāde|1937. gada Pasaules izstādē]]''' [[Parīze|Parīzē]] visas trīs [[Baltijas valstis]] piedalījās ar kopēju paviljonu <small>(attēlā)</small>? * ... [[HK Liepāja]] spēlētājs '''[[Māris Diļevka]]''' kļuva par [[2015.—2016. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2015.—16. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāta]] rezultatīvāko spēlētāju? * ... [[2016. gads|2016. gada]] martā '''[[Trasta komercbanka]]i''' tika atsaukta licence un tā atzīta par likvidējamu? 9muazvdxo724lch7apprzdktvku7gz2 Katalonijas vēsture 0 361932 3665935 3459816 2022-08-03T05:42:39Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki '''Katalonijas vēsture''' aizsākās vidējā [[Paleolīts|paleolīta]] ērā, kad šeit parādījās pirmās cilvēku apmetnes. [[Pireneju pussala]]s Vidusjūras piekrasti iekaroja [[ibēri]]. [[Senā Grieķija|Senie grieķi]] un [[Kartāga|kartāgieši]] piekrastē nodibināja kolonijas un tirdzniecības pilsētas. [[Attēls:Hispania 1a division provincial.svg|thumb|250px|Romiešu Tuvā un Tālā Spānija]] [[Attēls:Marca Hispanica Longnon 806.png|thumb|250px|Spāņu marka (806).]] [[Attēls:Expansión peninsular de la Corona de Aragón.svg|thumb|250px|Barselonas grāfistes un Aragonas izplešanās]] [[Attēls:Corona aragonum 1441.svg|thumb|250px|Aragonas kroņa zemes (1441).]] [[Attēls:Cataloniae principatus 1608.jpg|thumb|250px|Katalonijas karte 1608. gadā]] [[Attēls:Catalonia2.png|thumb|250px|Katalonijas dalīšana (1659).]] == Senie un viduslaiki == Katalonijas reģions bija pirmā antīkās Spānijas daļa, kuru iekaroja [[Romas Republika]], izveidojot šeit Tuvās Spānijas (''Hispania Citerior'') provinci. Romas provincēs tika lietota [[latīņu valoda]], no kuras cēlusies arī [[katalāņu valoda]]. [[Rietumromas impērija]]s sabrukuma laikā šeit ienāca [[vestgoti]], kas nodibināja vienu no [[Barbaru karalistes|barbaru karalistēm]] — [[Vestgotu karaliste|Vestgotu karalisti]]. Par vienu no karalistes galvaspilsētām kļuva [[Barselona]]. 718. gadā šo teritoriju iekaroja [[musulmaņi]], un tā kļuva par daļu no [[Andalusa]]s provinces. 8. gadsimta beigās [[Franku valsts]] atkaroja daļu Katalonijas, 801. gadā ieņemot Barselonu, un izveidoja buferzonu pret musulmaņiem — [[Spāņu marka|Spāņu marku]] (''Marca Hispanica''), kas drīz pārtapa par [[Barselonas grāfiste|Barselonas grāfisti]]. Pēc [[Kapetingu dinastija]]s kāpšanas [[Rietumfranku karaliste]]s tronī, 987. gadā Barselonas grāfs [[Borels II]] atsacījās tiem zvērēt uzticību. Turpmākajos gados Katalonijā nostiprinājās [[feodālisms]] — brīvie zemnieki nonāca [[dzimtbūšana|dzimtbūšanā]]. 12. gadsimta sākuma hronikā pirmo reizi pieminēts "Katalonijas" nosaukums, kura izcelsmei ir dažādas versijas. == Aragonas un Kastīlijas sastāvā == [[Rekonkista]]s rezultātā musulmaņiem atkarotajās Pireneju pussalas teritorijās izveidojās [[Aragonas karaliste]], kuras tronī laulību rezultātā 1137. gadā kāpa Barselonas grāfs [[Ramons Berengers IV]]. Aragonas teritoriālās izplešanās laikā palielinājās arī kataloņu valodas izplatības areāls — to sāka lietot [[Valensijas apgabals|Valensijā]], [[Baleāru Salas|Baleāru salās]]; vēlāk arī [[Sardīnija|Sardīnijā]], [[Sicīlija|Sicīlijā]] un [[Neapoles karaliste|Neapoles karalistē]] — visur, kur izpletās [[Aragonas kronis|Aragonas kroņa]] vara. 1283. gadā izveidojās Katalonijas kortess — parlaments, kura apstiprinājums turpmāk bija nepieciešams visiem karaļa likumiem. 1359. gadā izveidoja [[Katalonijas Ģeneralitāte|Ģeneralitāti]], patstāvīgu, deputātu veidotu valdību, kura nākamo gadsimtu gaitā ieguva nozīmīgu varu valstī. 14. gadsimta beigās Katalonija cieta no dabas katastrofām, demogrāfijas krīzes un ekonomikas problēmām. Notika kari ar provinču dumpiniekiem un citām Pireneju karalistēm. 1469. gadā notikušās [[Aragonas Ferdinands II|Aragonas Ferdinanda II]] un [[Izabella I (Kastīlija)|Kastīlijas Izabellas I]] kāzas lika pamatus vienotas Spānijas karalistes izveidei, kurā politiski sāka dominēt [[Kastīlijas karaliste|Kastīlija]]. Līdz ar [[Spānijas impērija|Spānijas pasaules impērijas]] izveidošanu, mazinājās Katalonijas kā Vidusjūras flotes un tirdzniecības centra nozīme. Kastīlijas osta [[Sevilja]] bija vienīgā, caur kuru plūda tirdzniecība ar Ameriku. No 1640. gada Kataloniju plosīja Barselonā sākusies zemnieku sacelšanās pret Kastīlijas centieniem pakļaut Kataloniju. 1641. gada 17. janvārī Ģenerālpārstāvniecība pasludināja Katalonijas republiku Francijas aizsardzībā un nedēļu vēlāk iecēla [[Luijs XIII|Luiju XIII]] par Barselonas grāfu. Franču karaspēks iebruka Spānijā, tika padzīts 1652. gadā, taču 1659. gada dalīšanas rezultātā Francija ieguva nelielu Katalonijas ziemeļu daļu. Sākoties 1701.—1714. gada [[Karš par Spānijas mantojumu|Karam par Spānijas mantojumu]], Katalonija sākotnēji atzina franču [[Burbonu dinastija]]s karali [[Filips V|Filipu V]], taču pēc iekarošanas 1705. gadā, 1706. gadā sāka atbalstīt Hābsburgu [[Kārlis VI|Kārli VI]]. Pēc Katalonijas kapitulācijas Burbonu armijai 1714. gada 11. septembrī, Filips V atriebās, 1716. gadā izsludinot dekrētus, ar kuriem aizliedza visas vēsturiskās Katalonijas politiskās institūcijas, likvidēja jebkādu autonomiju, slēdza Barselonas universitāti, pārvēršot to par centralizētas Spānijas provinci. Vienīgais, kas turpināja darboties, bija Katalonijas civillikums. Taču karalis aizliedza [[katalāņu valoda]]s lietošanu administrācijā un tiesās. Kad 18. gadsimta beigās Spānija izbeidza Kastīlija monopolu tirdzniecībai ar Amerikas kolonijām, atļaujot tajā iesaistīties arī citām provincēm, atsākās Katalonijas ekonomikas izaugsme. 1808. gadā Kataloniju okupēja [[Napoleons I|Napoleona I]] armija, un 1812. gadā pievienoja to [[Francijas Pirmā impērija|Francijas Pirmajai impērijai]]. Viss 19. gadsimts Spānijā bija politiskās nestabilitātes un pilsoņu karu laiks starp dažādām troņa pretendentu frakcijām, kas atbalstu meklēja vēsturiskajās provincēs. 19. gadsimta otrajā pusē Katalonijā sākās [[industrializācija]], tā kļuva par Spānijas tekstilrūpniecības centru. == Katalāņu nacionālisms un strādnieku kustība == Politiskā nestabilitāte Spānijā turpinājās arī 20.gs. sākumā, kad dažādo režīmu maiņā Katalonija ieguva un zaudēja provinces politiskās brīvības. 1901. gadā izveidojās pirmā modernā partija katalāņu reģionālās autonomijas aizstāvībai. 1909. gadā Barselonā un citās Katalonijas pilsētās notika ''Traģiskā nedēļa'', strādnieku dumpis, kuru apspiežot, nogalināja ap 150 cilvēku. 1913. gadā Spānijas parlaments un karalis apstiprināja četru katalāņu provinču apvienošanu kopējā Katalonijas sadraudzībā, kurai piešķīra plašas provinces administrācijas tiesības. To likvidēja 1925. gadā pēc Migela Primo de Riveras militārās diktatūras izveidošanas. 1931. gadā Spānijā gāza monarhiju. Fransesks Masija izmantoja iespēju, lai 14. aprīlī pasludinātu neatkarīgu Katalonijas republiku, taču bija spiests vienoties ar jaunizveidoto [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otro republiku]] par plašām pašpārvaldes tiesībām. Aizvien lielāku ietekmi guva kataloņu strādnieku kustība un [[Anarhisms|anarhisti]]. Katalonija un Barselona bija viens no sīvākajiem pretestības centriem [[Francisko Franko]] nacionālistiem [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] laikā. Lai arī formāli vara piederēja vēlētajiem politiķiem, reāli varu un bruņotās vienības kontrolēja anarhisti, sociālisti un komunisti, kuri cīnījās arī savā starpā. [[Franko diktatūra Spānijā]] atkal likvidēja Katalonijas autonomiju, veica plašus politisko aktīvistu arestus un nošaušanas. Strādnieku tiesības tika pilnībā ierobežotas. Katalāņu valodas publiska lietošana bija aizliegta. Katalonijas ekonomika smagi cieta Franko diktatūras pirmajos 20 gados, kad Spānija centās īstenot ekonomisku autarķiju. == Pēc demokrātijas atjaunošanas == Tikai pēc ekonomikas atvēršanas, atsākās strauja Katalonijas ekonomikas izaugsme. Katalonija kļuva par Spānijas ekonomiski attīstītāko reģionu un tūrisma centru. 1978. gada Spānijas konstitūcijas referendumā Katalonija atbalstīja jauno Spānijas konstitūciju, kas izveido [[Spānijas autonomie apgabali|Spānijas reģionālos apgabalus]] un atļauj reģionālo valodu lietošanu. == Neatkarības kustība == 2000. gadu sākumā Katalonijā pastiprinājās kustība par neatkarību no Spānijas. 2013. gada 11. septembrī aptuveni 400 000 cilvēku piedalījās akcijā "Katalonijas ceļš" (''Via Catalana''), sadodoties rokās un izveidojot 400 kilometrus garu dzīvo ķēdi no robežas ar Valensijas apgabalu līdz Francijas robežai ziemeļos. Akciju organizēja nevalstiskā organizācija "Katalonijas Nacionālā sapulce" pēc 1989. gada [[Baltijas ceļš|Baltijas ceļa]] parauga.<ref>[http://nra.lv/foto/pasaule/1813-kataloni-atkarto-legendaro-baltijas-celu.htm Kataloņi atkārto leģendāro "Baltijas ceļu"] nra.lv 2013. gada 12. septembrī</ref> 2014. gada novembrī katalāņu nacionālisti noorganizēja neoficiālu referendumu, kurā 80,7% no balsotājiem atbalstīja neatkarību. Spānijas Konstitucionālā tiesa atzina referendumu par nelikumīgu. 2015. gada septembrī neatkarības atbalstītāji paziņoja, ka 27. septembra reģionālās vēlēšanas būs neatkarības ''de facto'' atzīšanas referendums. Vēlēšanās katalāņu nacionālistu partijas ieguva absolūto vairākumu 135 vietu reģionālajā parlamentā. 9. novembrī parlaments nobalsoja par oficiālu atdalīšanās procesa uzsākšanu no Spānijas. Spānijas premjerministrs [[Marjano Rahojs|Mariano Rahojs]] vērsās Spānijas Konstitucionālajā tiesā, lai apturētu atdalīšanos un tiesa atzina Katalonijas atdalīšanās procesu par nelikumīgu. Reģionu atdalīšanās ir aizliegta Spānijas konstitūcijā un Rahojs apsūdzēja neatkarības aktīvistus nācijas ''izšķīdināšanā''. Saskaņā ar aptauju, kuru 2017. gada jūlijā pasūtīja Katalonijas reģionālā valdība, 49,4% katalāņu iebilda pret atdalīšanos no Spānijas, bet 41,1% atbalstīja Katalonijas neatkarību. Taču vairāk nekā 70% katalāņu atbalstīja referenduma rīkošanu, lai beidzot varētu pieņemt izšķirošo lēmumu neatkarības jautājumā.<ref>[http://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/spanijas-policija-veic-kratisanu-katalonijas-valdibas-ekas-un-aiztur-vienu-no-ministriem.a250796/ Spānijas policija veic kratīšanu Katalonijas valdības ēkās un aiztur vienu no ministriem] lsm.lv 2017. gada 20. septembrī</ref> [[Katalonijas neatkarības referendums|Neatkarības referendums]] notika 1. oktobrī. 90,18% balsotāju atbalstīja atdalīšanos no Spānijas, bet referendumā piedalījās 43% no aptuveni 5,3 miljoniem balsstiesīgo.<ref>[http://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/galigie-rezultati-par-katalonijas-neatkaribu-balsojusi-90.a252800/ Galīgie rezultāti: Par Katalonijas neatkarību balsojuši 90%] lsm.lv 2017. gada 6. oktobrī</ref> <gallery> ConstitucionsCatalanesVolumIr.jpg|Katalonijas 1702. gada konstitūcija Sitio-barcelona-11-septiembre-1714.jpg|Barselonas ieņemšana (1714) Macia 2a tongada scans 003 editora 8 44 1.jpg|Fransesks Masija Estatuto de Nuria.jpg|Katalonijas statūti (1932) Catalonia-bank note-observe.jpg|Katalonijas banknote (1936) Barcelona bombing (1938).jpg|Barselonas bombardēšana (1938) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Katalonijas vēsture]] jsj7oisoreom5j4tdg6kjg8e39qa33s Jaunsardze 0 366708 3665846 3501071 2022-08-02T16:43:42Z 77.219.4.108 Aktualizešana wikitext text/x-wiki {{Militārās_vienības_infokaste | nosaukums = Latvijas Republikas Jaunsardze | attēls = [[Attēls:JS emblem.png|180px]] | virsraksts = Jaunsardzes ģerbonis | valsts = {{karogs|Latvija}} | pastāvēšana = 1992 - pašlaik | daļa no = [Aizsardzibas Ministrijas] | karaspēka veids = | krāsas = | Jaunsargu skaits = 6125 | devīze = "Augsim Latvijai" | militārās operācijas = | pašreizējais komandieris = Aivis Mirbahs<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jic.gov.lv/Par%20mums/Direktors.aspx |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|12|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161021021832/http://www.jic.gov.lv/Par%20mums/Direktors.aspx |archivedate={{dat|2016|10|21||bez}} }}</ref> | komandieri = }} '''Jaunsardze''' ir [[Aizsardzības ministrija|Aizsardzības ministrijas]] vadīta jauniešu [[interešu izglītība]]s forma, kuras mērķis ir jauniešu izglītošana valsts aizsardzības jomā. Jaunatnes izglītošanu valsts aizsardzības jomā organizē un nodrošina Jaunsardzes un informācijas centrs, kas ir aizsardzības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Jaunsardzē var iestāties brīvprātīgi jebkurš jaunietis vecuma no 10 līdz 21 gadu vecumam. 2021. gadā Latvijā bija 6125 jaunsargi, kuri ir sadalīti 5 nodaļās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mil.lv/lv/Par_mums/Sadarbiba/Jaunatnes_izglitosana.aspx |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|12|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171120133147/http://www.mil.lv/lv/Par_mums/Sadarbiba/Jaunatnes_izglitosana.aspx |archivedate={{dat|2017|11|20||bez}} }}</ref> <ref>http://www.delfi.lv/news/national/politics/septinu-gadu-laika-jaunsargu-skaits-palielinajies-vairak-neka-divas-reizes.d?id=48994141</ref> == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20171115075921/http://www.jic.gov.lv/RJC/Par%20mums.aspx Jaunsardzes un informācijas centrs] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Jauniešu organizācijas]] mpmwb1l97izbak6xgb8n0shtcuaffq5 3665847 3665846 2022-08-02T16:44:04Z 77.219.4.108 wikitext text/x-wiki {{Militārās_vienības_infokaste | nosaukums = Latvijas Republikas Jaunsardze | attēls = [[Attēls:JS emblem.png|180px]] | virsraksts = Jaunsardzes ģerbonis | valsts = {{karogs|Latvija}} | pastāvēšana = 1992 - pašlaik | daļa no = Aizsardzibas Ministrijas | karaspēka veids = | krāsas = | Jaunsargu skaits = 6125 | devīze = "Augsim Latvijai" | militārās operācijas = | pašreizējais komandieris = Aivis Mirbahs<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jic.gov.lv/Par%20mums/Direktors.aspx |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|12|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161021021832/http://www.jic.gov.lv/Par%20mums/Direktors.aspx |archivedate={{dat|2016|10|21||bez}} }}</ref> | komandieri = }} '''Jaunsardze''' ir [[Aizsardzības ministrija|Aizsardzības ministrijas]] vadīta jauniešu [[interešu izglītība]]s forma, kuras mērķis ir jauniešu izglītošana valsts aizsardzības jomā. Jaunatnes izglītošanu valsts aizsardzības jomā organizē un nodrošina Jaunsardzes un informācijas centrs, kas ir aizsardzības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Jaunsardzē var iestāties brīvprātīgi jebkurš jaunietis vecuma no 10 līdz 21 gadu vecumam. 2021. gadā Latvijā bija 6125 jaunsargi, kuri ir sadalīti 5 nodaļās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mil.lv/lv/Par_mums/Sadarbiba/Jaunatnes_izglitosana.aspx |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|12|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171120133147/http://www.mil.lv/lv/Par_mums/Sadarbiba/Jaunatnes_izglitosana.aspx |archivedate={{dat|2017|11|20||bez}} }}</ref> <ref>http://www.delfi.lv/news/national/politics/septinu-gadu-laika-jaunsargu-skaits-palielinajies-vairak-neka-divas-reizes.d?id=48994141</ref> == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20171115075921/http://www.jic.gov.lv/RJC/Par%20mums.aspx Jaunsardzes un informācijas centrs] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Jauniešu organizācijas]] hggzng3zojac6uaufc4bsic2tdww9r7 3665850 3665847 2022-08-02T16:46:36Z Meistars Joda 781 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/77.219.4.108|77.219.4.108]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Lasks wikitext text/x-wiki {{Militārās_vienības_infokaste | nosaukums = Latvijas Republikas Jaunsardze | attēls = [[Attēls:JS emblem.png|180px]] | virsraksts = Jaunsardzes ģerbonis | valsts = {{karogs|Latvija}} | pastāvēšana = 1992 - pašlaik | daļa no = [[Latvijas zemessardze|Latvijas zemessardzes]] | karaspēka veids = | krāsas = | karavīru skaits = 6125 | devīze = "Augsim Latvijai" | militārās operācijas = | pašreizējais komandieris = Aivis Mirbahs<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jic.gov.lv/Par%20mums/Direktors.aspx |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|12|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161021021832/http://www.jic.gov.lv/Par%20mums/Direktors.aspx |archivedate={{dat|2016|10|21||bez}} }}</ref> | komandieri = }} '''Jaunsardze''' ir [[Aizsardzības ministrija|Aizsardzības ministrijas]] vadīta jauniešu [[interešu izglītība]]s forma, kuras mērķis ir jauniešu izglītošana valsts aizsardzības jomā. Jaunatnes izglītošanu valsts aizsardzības jomā organizē un nodrošina Jaunsardzes un informācijas centrs, kas ir aizsardzības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Jaunsardzē var iestāties brīvprātīgi jebkurš jaunietis vecuma no 10 līdz 21 gadu vecumam. 2021. gadā Latvijā bija 6125 jaunsargi, kuri ir sadalīti 5 nodaļās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mil.lv/lv/Par_mums/Sadarbiba/Jaunatnes_izglitosana.aspx |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|12|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171120133147/http://www.mil.lv/lv/Par_mums/Sadarbiba/Jaunatnes_izglitosana.aspx |archivedate={{dat|2017|11|20||bez}} }}</ref> <ref>http://www.delfi.lv/news/national/politics/septinu-gadu-laika-jaunsargu-skaits-palielinajies-vairak-neka-divas-reizes.d?id=48994141</ref> == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20171115075921/http://www.jic.gov.lv/RJC/Par%20mums.aspx Jaunsardzes un informācijas centrs] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Jauniešu organizācijas]] dfv0jl4yzpk8rl4exf7ote7dfz0l11u Zorans Zaevs 0 380677 3665731 3627743 2022-08-02T14:37:52Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: Dimitars Kovačevski → Dimitars Kovačevskis (4) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Zorans Zaevs | vārds_orig = ''Зоран Заев'' | attēls = Zoran Zaev MSC 2019.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Z. Zaevs 2019. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1974 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 8 | dz_vieta = [[Strumica (pilsēta)|Strumica]], [[Dienvidslāvija]] (tagad {{MKD}}) | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{MKD}} | tautība = [[maķedonieši|maķedonietis]] | nodarbošanās = | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = [[Skopjes Universitāte]] | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Amatpersonas infodaļa | amatp_virsr = Valsts amati | amats = [[Ziemeļmaķedonija]]s premjerministrs | term_sākums = 2020. gada 31. augusts | term_beigas = 2022. gada 16. janvāris | piezīmes = }} {{Amatpersonas infodaļa | amats = Ziemeļmaķedonijas premjerministrs | term_sākums = 2017. gada 31. maijs | term_beigas = 2020. gada 3. janvāris | piezīmes = }} }} '''Zorans Zaevs''' ({{val|mk|Зоран Заев}}, dzimis {{dat|1974|10|8}}) ir [[Ziemeļmaķedonija]]s ekonomists un politiķis. Kopš 2020. gada 31. augusta viņš ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs. Pirms tam Zaevs bija premjerministrs arī no 2017. gada maija līdz 2020. gada janvārim. Viņš ir [[Maķedonijas sociāldemokrātiskā savienība|Maķedonijas sociāldemokrātiskās savienības]] (MSDS) priekšsēdētājs. Zorans Zaevs ir dzimis [[Strumica (pilsēta)|Strumicā]]. 1997. gadā viņš absolvēja [[Skopjes Universitāte]]s ekonomikas fakultāti. Skopjes Universitātē viņš arī ieguva maģistra grādu monetārajā ekonomikā. No 1997. līdz 2003. gadam Zaevs strādāja uzņēmumā ''Trgoprodukt'' Strumicā, 2001. gadā kļuva par uzņēmuma direktoru. No 1997. līdz 2003. gadam viņš bija krājbankas ''Peon'' valdes loceklis. No 2001. līdz 2003. gadam viņš bija celtniecības materiālu ražotāja ''Elenica'' valdes loceklis. No 2000. līdz 2003. gadam Zaevs bija Strumicas komunālā uzņēmuma ''Komunalec'' valdes priekšsēdētājs. 1996. gadā Zaevs iestājās [[Maķedonijas sociāldemokrātiskā savienība|Maķedonijas sociāldemokrātiskajā savienībā]] (MSDS). Viņš tika ievēlēts par MSDS Strumicas nodaļas priekšsēdētāju. No 2006. līdz 2008. gadam viņš bija partijas viceprezidents. Pašvaldību vēlēšanās uzvarēja trīs reizes, un bija Strumicas mērs no 2005. līdz 2016. gadam. Kad [[Branko Crvenkovskis]] 2013. gadā atstāja MSDS priekšsēdētāja amatu, viņa vietā tika ievēlēts Zorans Zaevs. Pēc 2016. gada decembra pirmstermiņa parlamenta vēlēšanām Zaevam 2017. gada maijā uzticēja veidot koalīcijas valdību. Zorans Zaevs premjerministra amatā tika apstiprināts 31. maijā. Savā amatā stāšanās runā viņš izvirzīja valsts prioritātes: iestāšanās [[NATO]] un [[Eiropas Savienība|ES]]. Tāpat viņš apsolīja ekonomisko augšupeju un korupcijas izskaušanu. 2019. gada 12. februārī Maķedonijas Republikas nosaukums tika mainīts uz Ziemeļmaķedonijas Republika. 2020. gada 3. janvārī Zorans Zaevs atkāpās no premjerministra amata, vadošās partiju apvienības līderi bija vienojušies par ārkārtas vēlēšanu rīkošanu, jo Ziemeļmaķedonija atkal nesaņēma datumu sarunām par dalību Eiropas Savienībā. Līdz plānotajām vēlēšanām aprīlī vadīt valsti uzticēja "dienesta kabinetam" bijušā iekšlietu ministra [[Olivers Spasovskis|Olivera Spasovska]] vadībā. Parlamenta vēlēšanās, kas notika 2020. gada 15. jūlijā, Maķedonijas sociāldemokrātiskās savienības un dažu citu partiju apvienība "Mēs varam" ieguva visvairāk vietu (35,89 %), bet neieguva vairākumu. MSDS un [[Demokrātiskā savienība par integrāciju]] 18. augustā paziņoja, ka panākuši vienošanos par koalīcijas valdību Zorana Zeva vadībā. Naktī uz 31. augustu parlaments Zoranu Zaevu apstiprināja premjerministra amatā.<ref name="balkaninsight 2020-08-31" /> 2021. gada 31. oktobrī Zaevs paziņoja par nodomu atkāpties no premjerministra amata un sociāldemokrātiskās partijas priekšsēdētāja amata, uzņemoties atbildību par valdošās partiju apvienības "Mēs varam" zaudējuma pašvaldību vēlēšanās. 2021. gada 12. decembrī MSDS iekšējās vēlēšanās [[Dimitars Kovačevskis]] nomainīja Zoranu Zaevu uz partijas līdera amatā. 2022. gada 16. janvārī Dimitaru Kovačevski apstiprināja par ZiemeļMaķedonijas Republikas premjerministru, nomainot Zoranu Zaevu. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="balkaninsight 2020-08-31">[https://balkaninsight.com/2020/08/31/north-macedonia-parliament-confirms-zaevs-return-as-pm/ North Macedonia Parliament Confirms Zaev’s Return as PM] Jakov Marusic, 2020-08-31</ref> }} == Ārējās saites == * [https://sdsm.org.mk/organizacija/pretsedatel Maķedonijas sociāldemokrātiskās savienības priekšsēdētājs] {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{s-bef|before= [[Radmila Šekerinska]]}} {{s-ttl|title= [[Maķedonijas sociāldemokrātiskā savienība|Maķedonijas sociāldemokrātiskās savienības]] priekšsēdētājs |years= 2008—2009}} {{s-aft|after= [[Branko Crvenkovskis]]}} {{s-bef|before= [[Branko Crvenkovskis]]}} {{s-ttl|title= Maķedonijas sociāldemokrātiskās savienības priekšsēdētājs |years= 2013 — 2022 }} {{s-aft|after= [[Dimitars Kovačevskis]] }} {{s-bef|before= [[Emils Dimitrievs]]}} {{s-ttl|title= [[Ziemeļmaķedonija]]s premjerministrs |years= 2017 — 2020 }} {{s-aft|after= [[Olivers Spasovskis]]}} {{s-bef|before= [[Olivers Spasovskis]] }} {{s-ttl|title= [[Ziemeļmaķedonija]]s premjerministrs |years= 2020 — 2022 }} {{s-aft|after= [[Dimitars Kovačevskis]] }} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Zaevs, Zorans}} [[Kategorija:Ziemeļmaķedonijā dzimušie]] [[Kategorija:Ziemeļmaķedonijas premjerministri]] [[Kategorija:Ziemeļmaķedonijas politiķi]] sade260unconz7n1m8kgkszwa1lar49 Goce Sedloskis 0 382041 3665881 3567787 2022-08-02T19:12:27Z Vylks 50297 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Goce Sedloskis | origname = ''Гоце Седлоски'' | image = Goce Sedloski - SV Mattersburg.jpg | caption = | fullname = | birth_date = {{Dzimšanas datums un vecums|1974|4|10}} | birth_place = {{vieta|Dienvidslāvija|Golemo Koņari|td=Maķedonija}} | height = 188 | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | currentclub = {{flaga|MKD}} [[KF Shkupi|Shkupi]] (galvenais treneris) | youthyears1 = | youthclubs1 = {{flaga|Maķedonija}} [[FK Pobeda|Pobeda]] | years1 = 1994—1996 | years2 = 1996—1997 | years3 = 1998 | years4 = 1999—2004 | years5 = 2004 | years6 = 2005 | years7 = 2005—2006 | years8 = 2006—2011 | clubs1 = {{flaga|Maķedonija}} [[FK Pobeda|Pobeda]] | clubs2 = {{flaga|Horvātija}} [[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Sheffield Wednesday F.C.|Sheffield Wednesday]] | clubs4 = {{flaga|Horvātija}} [[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]] | clubs5 = {{flaga|Japāna}} [[Vegalta Sendai]] | clubs6 = {{flaga|Horvātija}} [[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]] | clubs7 = {{flaga|Turcija}} [[Diyarbakırspor]] | clubs8 = {{flaga|Austrija}} [[SV Mattersburg]] | caps1 = 1 | caps2 = 60 | caps3 = 4 | caps4 = 126 | caps5 = 21 | caps6 = 12 | caps7 = 27 | caps8 = 134 | goals1 = 0 | goals2 = 7 | goals3 = 0 | goals4 = 22 | goals5 = 3 | goals6 = 1 | goals7 = 3 | goals8 = 11 | nationalyears1 = 1996—2010 | nationalteam1 = {{fb|Maķedonija}} | nationalcaps1 = 100 | nationalgoals1 = 8 | managerclubs1 = {{flaga|Austrija}} [[SV Mattersburg]] (asistents) | manageryears1 = 2010—2013 | managerclubs2 = {{fb|Maķedonija}} (asistents) | manageryears2 = 2011—2012 | managerclubs3 = {{fb|Maķedonija}} (pienākumu izpildītājs) | manageryears3 = 2012 | managerclubs4 = {{flaga|Maķedonija}} [[Turnovo "Horizont"|Horizont]] | manageryears4 = 2013—2014 | managerclubs5 = {{flaga|Maķedonija}} [[FK Vardar|Vardar]] | manageryears5 = 2015—2017 | managerclubs6 = {{flaga|Latvija}} [[Riga FC]] | manageryears6 = 2018 | managerclubs7 = {{flaga|BIH}} [[NK Široki Brijeg|Široki Brijeg]] | manageryears7 = 2018—2019 | managerclubs8 = {{flaga|CRO}} Dinamo Zagreb II | manageryears8 = 2020 | managerclubs9 = {{flaga|MKD}} [[KF Shkupi|Shkupi]] | manageryears9 = 2021— }} '''Goce Sedloskis''' ({{val|mk|Гоце Седлоски}}; dzimis {{dat|1974|4|10}}) ir [[Ziemeļmaķedonija]]s [[futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists. Spēlējis [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, bijis [[Maķedonijas futbola izlase]]s dalībnieks. [[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2018. gada sezonas]] pirmajā daļā bija [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] kluba ''[[Riga FC]]'' galvenais treneris. == Futbolista karjera == === Klubos === Profesionāla futbolista karjeru sāka 1994. gadā Maķedonijas klubā ''[[FK Pobeda|Pobeda]]''. Vēlāk pārgāja uz Horvātijas klubu [[HNK Hajduk Split|Splitas "Hajduk"]], kurā aizvadīja pusotru sezonu. 1998. gadā pārstāvēja Anglijas klubu ''[[Sheffield Wednesday F.C.|Sheffield Wednesday]]'', pēc tam atgriezās Horvātijā, pievienojoties [[GNK Dinamo Zagreb|Zagrebas "Dinamo"]], kura sastāvā trīs reizes kļuva par Horvātijas čempionu. Karjeras turpinājumā spēlēja Japānas vienībā ''[[Vegalta Sendai]]'' un Turcijas klubā ''[[Diyarbakırspor]]''. Spēlētāja karjeras pēdējās piecas sezonas aizvadīja Austrijā, pārstāvot ''[[SV Mattersburg]]''. === Izlasē === [[Maķedonijas futbola izlase|Maķedonijas futbola izlasē]] debitējis {{dat|1996|3|27||bez}} draudzības spēlē pret [[Maltas futbola izlase|Maltu]]. Pirmos vārtus izlases labā guva {{dat|2002|11|20||bez}} spēlē pret [[Izraēlas futbola izlase|Izraēlas izlasi]]. No 2004. līdz 2009. gadam bija izlases [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]. Karjeru izlasē noslēdza {{dat|2010|5|29||bez}} draudzības spēlē pret [[Azerbaidžānas futbola izlase|Azerbaidžānu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eu-football.info/_player.php?id=18901 |title=Goce Sedloski - national football team player |language=en |publisher=eu-football.info |accessdate={{dat|2018|4|3||bez}}}}</ref> Kopumā izlases rindās aizvadījis 100 spēles un guvis astoņus vārtus. Viņš ir rekordists aizvadīto spēļu skaita ziņā Maķedonijas izlasē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/miscellaneous/fyrom-recintlp.html |title=Macedonia - Record International Players |language=en |publisher=[[RSSSF]] |accessdate={{dat|2018|4|3||bez}}}}</ref> == Trenera karjera == Trenera karjeru sāka 2010. gadā kā ''[[SV Mattersburg]]'' dublieru komandas spēlējošais treneris. 2012. gadā pievienojās kluba galvenās komandas treneru korpusam kā asistents. No 2011. līdz 2012. gadam paralēli strādāja par trenera asistentu arī Maķedonijas izlasē. Neilgu laiku bija izlases galvenā trenera pienākumu izpildītājs. 2013. gadā kļuva par Maķedonijas kluba [[Turnovo "Horizont"]] galveno treneri. 2013.—2014. gada sezonā izcīnīja sudraba medaļas [[Maķedonijas futbola Pirmā līga|Maķedonijas Pirmajā līgā]] (augstākais līmenis), sasniedzot lielāko panākumu kluba vēsturē. 2014. gadā pievienojās titulētākajam Maķedonijas klubam ''[[FK Vardar|Vardar]]'', kļūstot par tā sporta direkotoru. 2015. gadā nonāca komandas galvenā trenera amatā, divas reizes aizvedot to līdz Maķedonijas čempiontitulam. {{dat|2018|1|27||bez}} tika apstiprināts par [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] kluba ''[[Riga FC]]'' galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rigafc.lv/riga-fc-vadis-makedonijas-cempions-sedloskis/ |title=“Riga” FC vadīs Maķedonijas čempions Sedloskis |work=rigafc.lv |accessdate={{dat|2018|4|3||bez}} |archive-date={{dat|2018|01|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180131211303/http://www.rigafc.lv/riga-fc-vadis-makedonijas-cempions-sedloskis/ }}</ref> 25. maijā pēc neveiksmīgā snieguma sezonas sākumā kluba vadība nolēma atbrīvot Sedloski no amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/25052018-riga_atlaiz_galveno_treneri_sedloski_un_v |title="Riga" atlaiž galveno treneri Sedloski un viņa asistentu Vlaho |date={{dat|2018|5|25||bez}}|website=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2018|6|5||bez}}}}</ref> No 2018. līdz 2019. gadam bija [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] kluba ''[[NK Široki Brijeg|Široki Brijeg]]'' galvenais treneris. Vēlāk vadīja [[GNK Dinamo Zagreb|Zagrebas "Dinamo"]] dublieru komandu. 2021. gada aprīlī kļuva par Ziemeļmaķedonijas kluba ''[[KF Shkupi]]'' galveno treneri. 2021.—2022. gada sezonā aizveda komandu līdz čempiontitulam. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Sedloskis, Goce}} [[Kategorija:1974. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ziemeļmaķedonijā dzimušie]] [[Kategorija:Ziemeļmaķedonijas futbolisti]] [[Kategorija:Ziemeļmaķedonijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Ziemeļmaķedonijas futbola treneri]] [[Kategorija:Splitas "Hajduk" spēlētāji]] [[Kategorija:Sheffield Wednesday F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Zagrebas "Dinamo" spēlētāji]] [[Kategorija:Ziemeļmaķedonijas futbola izlases treneri]] ex8dnnyz358qrmg593wgh6gb19jtuko Burtnieku iela (Jūrmala) 0 382264 3666023 3457170 2022-08-03T10:23:58Z Kaamis007 67303 precizēju wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Jūrmalā|Burtnieku iela|Burtnieku iela}} {{Ielas infokaste | nosaukums = Burtnieku iela | attēls = | attēla paraksts = | pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]] | karte = | pilsēta = {{Jūrmala}} | priekšpilsēta = | apkaime = [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupe]] | ielas garums = 725 m | atklāta = | vēst nosaukumi = | joslu skaits = 1 | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]], zeme, bez seguma | ievēr celtnes = | autobuss = | mikroautobuss = | cits = }} '''Burtnieku iela''' ir iela [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupes]] apkaimē. Burtnieku iela sākas krustojumā ar [[Bulduru prospekts (Jūrmala)|Bulduru prospektu]] un beidzas krustojumā ar [[Vikingu iela|Vikingu ielu]]. Liela daļa no ielas iet cauri mežam. Kopējais ielas garums ir 725 metri, taču lielā daļā nav izbūvēta vai ir ar zemes segumu. Kā izbūvēta iela tā pastāv divos kvartālos: starp Vikingu un [[Kokneses iela (Jūrmala)|Kokneses ielu]] un starp [[Meža prospekts (Jūrmala)|Meža]] un Bulduru prospektu. Burtnieku ielā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve. == Ielu savienojumi == Burtnieku iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Bulduru prospekts (Jūrmala)|Bulduru prospekts]] (T veida krustojums) * [[Meža prospekts (Jūrmala)|Meža prospekts]] *[[Sēļu iela (Jūrmala)|Sēļu iela]] (T veida krustojums) *[[Līvu iela (Jūrmala)|Līvu iela]] (T veida krustojums; dabā neeksistē) *[[Kuršu iela (Jūrmala)|Kuršu iela]] (T veida krustojums; dabā neeksistē) * [[Kokneses iela (Jūrmala)|Kokneses iela]] (T veida krustojums) *[[Vikingu iela]] (T veida krustojums) == Skatīt arī == * [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupe]] {{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu B}} [[Kategorija:Ielas Jūrmalā]] [[Kategorija:Jūrmalas ielas bez kartes]] [[Kategorija:Jūrmalas ielas bez attēla]] m94io2t9rgyydwg7cviplagalp2a4ad Kantora iela (Rīga) 0 383554 3666031 3316410 2022-08-03T10:39:09Z Kaamis007 67303 /* Ielu savienojumi */ precizēju wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Kantora iela|Kantora iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Kantora iela |attēls = File:Kantora iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = <!-- Riga Kantora iela karte.png --> |pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Zemgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Bieriņi]] |ielas garums = 2000 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = [[Bieriņu muiža]] |autobuss = [[55. autobusu maršruts (Rīga)|55. autobuss]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Kantora iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Zemgales priekšpilsēta|Zemgales priekšpilsētā]], [[Bieriņi|Bieriņu]] apkaimē, pilsētas daļā [[Mārupe (Rīga)|Mārupē]]. Kantora iela sākas krustojumā ar [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|Ojāra Vācieša ielu]], turpinās rietumu virzienā un beidzas pie [[Rīga]]s robežas krustojumā ar [[Upesgrīvas iela (Rīga)|Upesgrīvas ielu]], taču turpinās [[Mārupes novads|Mārupes novad]]<nowiki/>a [[Mārupe|Mārupē]] ar tādu pat nosaukumu [[Kantora iela (Mārupe)|Kantora iela]]. Ielas kopējais garums Rīgas teritorijā ir 2000 metri, tā klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. Kantora ielā ir lielākoties privātmāju apbūve, tajā ir arī dažas mazstāvu daudzdzīvokļu mājas (to skaitā arī kādreizējā [[Bieriņu muiža]]s ēka), daži uzņēmumi, kā arī Retro auto muzejs. Kantora iela šķērso [[Mārupīte|Mārupīti]]. Ielas nosaukums cēlies saistībā ar 19. gadsimtā celto [[Bieriņu muiža]]s ēku (Kantora ielā 10) un ceļu, pa kuru varēja nokļūt uz muižas pārvaldes [[kantoris|kantora]] ēku Mārupītes otrā krastā (tagad Kantora ielā 11/13), tālāk ceļš turpinājās virzienā uz veco Bieriņu muižas ēku, kas atradās tagadējās [[Mārupes vidusskola]]s ēkas atrašanās vietā (Kantora ielā Mārupes teritorijā). == Ielu savienojumi == Kantora iela Rīgā ir savienota ar šādām ielām: * [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|Ojāra Vācieša iela]] (T veida krustojums) * [[Īvandes iela (Rīga)|Īvandes iela]] (T veida krustojums) * [[Zvārdes iela (Rīga)|Zvārdes iela]] (T veida krustojums) * [[Spirgus iela (Rīga)|Spirgus iela]] (T veida krustojums) * [[Mežotnes iela (Rīga)|Mežotnes iela]] (T veida krustojums) * [[Cīravas iela (Rīga)|Cīravas iela]] (T veida krustojums) * [[Amulas iela (Rīga)|Amulas iela]]/[[Slampes iela (Rīga)|Slampes iela]]/[[Lutriņu iela (Rīga)|Lutriņu iela]] * [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]] * [[Dauguļu iela (Rīga)|Dauguļu iela]] * [[Upesgrīvas iela (Rīga)|Upesgrīvas iela]] * [[Kantora iela (Mārupe)|Kantora iela]] (ielas turpinājums Mārupē) == Skatīt arī == * [[Bieriņi]] == Atsauces == {{atsauces+}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu K}} {{coord|56.9203|24.0720|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Bieriņos]] [[Kategorija:Zemgales priekšpilsēta]] [[Kategorija:Rīgas ielu raksti, kuriem nav kartes]] tc10q74bu8qzp9taeiahoxca6l27f84 3666035 3666031 2022-08-03T10:52:07Z Papuass 88 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Kantora iela|Kantora iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Kantora iela |attēls = File:Kantora iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = <!-- Riga Kantora iela karte.png --> |pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Zemgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Bieriņi]] |ielas garums = 2000 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = [[Bieriņu muiža]] |autobuss = [[55. autobusu maršruts (Rīga)|55. autobuss]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Kantora iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Zemgales priekšpilsēta|Zemgales priekšpilsētā]], [[Bieriņi|Bieriņu]] apkaimē, pilsētas daļā [[Mārupe (Rīga)|Mārupē]]. Kantora iela sākas krustojumā ar [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|Ojāra Vācieša ielu]], turpinās rietumu virzienā un beidzas pie [[Rīga]]s robežas krustojumā ar [[Upesgrīvas iela (Rīga)|Upesgrīvas ielu]], taču turpinās [[Mārupes novads|Mārupes novada]] [[Mārupe|Mārupē]] ar tādu pat nosaukumu [[Kantora iela (Mārupe)|Kantora iela]]. Ielas kopējais garums Rīgas teritorijā ir 2000 metri, tā klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. Kantora ielā ir lielākoties privātmāju apbūve, tajā ir arī dažas mazstāvu daudzdzīvokļu mājas (to skaitā arī kādreizējā [[Bieriņu muiža]]s ēka), daži uzņēmumi, kā arī Retro auto muzejs. Kantora iela šķērso [[Mārupīte|Mārupīti]]. Ielas nosaukums cēlies saistībā ar 19. gadsimtā celto [[Bieriņu muiža]]s ēku (Kantora ielā 10) un ceļu, pa kuru varēja nokļūt uz muižas pārvaldes [[kantoris|kantora]] ēku Mārupītes otrā krastā (tagad Kantora ielā 11/13), tālāk ceļš turpinājās virzienā uz veco Bieriņu muižas ēku, kas atradās tagadējās [[Mārupes vidusskola]]s ēkas atrašanās vietā (Kantora ielā Mārupes teritorijā). == Ielu savienojumi == Kantora iela Rīgā ir savienota ar šādām ielām: * [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|Ojāra Vācieša iela]] (T veida krustojums) * [[Īvandes iela (Rīga)|Īvandes iela]] (T veida krustojums) * [[Zvārdes iela (Rīga)|Zvārdes iela]] (T veida krustojums) * [[Spirgus iela (Rīga)|Spirgus iela]] (T veida krustojums) * [[Mežotnes iela (Rīga)|Mežotnes iela]] (T veida krustojums) * [[Cīravas iela (Rīga)|Cīravas iela]] (T veida krustojums) * [[Amulas iela (Rīga)|Amulas iela]]/[[Slampes iela (Rīga)|Slampes iela]]/[[Lutriņu iela (Rīga)|Lutriņu iela]] * [[Brūkleņu iela (Rīga)|Brūkleņu iela]] * [[Dauguļu iela (Rīga)|Dauguļu iela]] * [[Upesgrīvas iela (Rīga)|Upesgrīvas iela]] * [[Kantora iela (Mārupe)|Kantora iela]] (ielas turpinājums Mārupē) == Skatīt arī == * [[Bieriņi]] == Atsauces == {{atsauces+}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu K}} {{coord|56.9203|24.0720|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Bieriņos]] [[Kategorija:Zemgales priekšpilsēta]] [[Kategorija:Rīgas ielu raksti, kuriem nav kartes]] huk1ctlql4yec9xjgoknsli2pxr96vs FK Panevėžys 0 398604 3666057 3663055 2022-08-03T11:31:24Z Makenzis 56205 /* Sastāvs */ out 2022-08-03 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #FF0000 | nos = ''FK Panevėžys'' | logo = [[Attēls:FK Panevėžys logo.png|150px]] | pilns = ''Futbolo Klubas Panevėžys'' | iesauka = zili-sarkanie (''mėlynai raudoni'') | pilsēta = {{Vieta|Lietuva|Panevēža}} | dib = 2015 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | stad = [[Aukštaitijas stadions]] | ietilp = 4 000 | prez = {{flaga|Lietuva}} Broņus Vaitiekūns | tren = {{flaga|Lietuva}} [[Valdas Urbonas]] | līga = [[A līga]] | sez = [[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]] | poz = 4. vieta, A līga | | pattern_la1=_cl16h|pattern_b1=_cl16h|pattern_ra1=_cl16h | leftarm1= |body1= |rightarm1= |shorts1=ff0000 |socks1=ff0000 | pattern_la2=_fra16h|pattern_b2=_fra16h |pattern_ra2=_fra16h| leftarm2=ffffff |body2=ffffff |rightarm2=ffffff |shorts2=0000ff |socks2=0000ff | }} '''''FK Panevėžys''''' ir [[2015. gads|2015]]. gadā dibināts un [[Panevēža|Panevēžā]] bāzēts [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs, kas šobrīd spēlē šobrīd spēlē Lietuvas čempionāta augstākajā — [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|A līgā]]. Savas mājas spēles aizvada [[Aukštaitijas stadions|Aukštaitijas stadionā]]. == Vēsture == [[2015. gads|2015]]. gadā dibināts [[futbols|futbola]] klubs un izņēmuma kārtā spēlēja Pirmajā līgā. == Sasniegumi == * '''[[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]''' ** 4. vieta (1): 2021. * '''Lietuvas kauss''' ** Kausa ieguvēji (1): 2020. ** Finālisti (0): * '''Lietuvas superkauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/litosupcuphist.html |title=Lithuania - List of Super Cup Winners |accessdate={{dat|2021|05|06||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (1): 2021. ** Finālisti (0): == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauces ! Izmaiņas |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2015. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2015.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[Pirma lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''8.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2015.html#1lyga|title=Lithuania 2015|website=www.rsssf.com}}</ref> | bgcolor="#FFE2E2" style="text-align:center;"| '''Dalībnieks bez licencijas''' |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[Pirma lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2016.html#1lyga|title=Lithuania 2016|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[Pirma lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''10.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2017.html#1lyga|title=Lithuania 2017|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[Pirma lyga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2018.html#1lyga|title=Lithuania 2018|website=www.rsssf.com}}</ref><ref>[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/panevezys-1570/?cid=1816595 2018 lietuvosfutbolas.lt]</ref> | style="background:#ddffdd;"| {{increase}} Paaugstināšana uz 2018. gada A lyga |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2019.html|title=Lithuania 2019|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#alyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#alyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2022.html#alyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.com}}</ref><ref>[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/panevezys-1283/?cid=11757672 2022 g. sezona]</ref> |- |} == Krāsas == [[Zilā krāsa|Zila]] un [[Sarkanā krāsa|sarkana]]. {| class="wikitable" style="font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0" |- | style="background:Blue;color:White" width="150" height="50" |'''PANEVĖŽYS''' | style="background:Red;color:White" width="150" height="50" |'''PANEVĖŽYS''' |} == Sastāvs == : ''Atjaunots {{dat|2022|04|27||bez}}.''<ref>{{Cite web|url=https://alyga.lt/komanda/panevezys|title=„Panevėžys“ &#124; A Lyga &#124; Aukščiausia Lietuvos futbolo lyga|website=alyga.lt}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://fk-panevezys.lt/team/panevezys/|title=FK „PANEVĖŽYS“ – FK Panevėžys}}</ref> {{fs start}} {{fs player|name=[[Danas Šimkevičius]]|nat=LTU|no=1|pos=GK}} {{fs player|name=[[Rafael Broetto]]|nat=POR|no=27|pos=GK}}<ref>{{Cite web|url=https://alyga.lt/naujiena/panevezys-atsilaike-pries-latvijos-cempionus-ir-sustiprino-vartininku-grandi/6170|title=„Panevėžys“ atsilaikė prieš Latvijos čempionus ir sustiprino vartininkų grandį &#124; A Lyga &#124; Aukščiausia Lietuvos futbolo lyga|website=alyga.lt}}</ref> {{Fs player|no=97|nat=LTU|name=Ignas Driomovas|pos=GK}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{fs player|no= 7|nat=LTU|pos=MF|name=[[Ernestas Veliulis]] |}} {{Fs player|no=14|pos=MF|nat=LTU|name=[[Rokas Stanulevičius]]}} {{fs player|no=18|nat=LTU|pos=MF|name=[[Tautvydas Eliošius]]|other=kap.}} [[File:Captain sports.svg|12px]] {{fs player|no=23|nat=NED|pos=MF|name=[[Jeffrey Sarpong]]|other=}} {{Fs player|no=29|nat=BRA|pos=MF|name=[[Wanderson Cavalcante Melo]]|other=}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{fs player|no= 7|name=[[Ernestas Veliulis]]|nat=LTU|pos=MF}} {{fs player|no=18|nat=LTU|pos=MF|name=[[Tautvydas Eliošius]]}} {{fs player|no=23|nat=NED|pos=MF|name=[[Jeffrey Sarpong]]|other={{flagicon|GHA}} }} {{Fs player|no=80|nat=BRA|pos=FW|name=[[Elivelton Ribeiro Dantas]]}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{Fs player|name=[[Titas Aukštuolis]]|nat=LTU|no=17|pos=FW}} {{Fs player|no=88|nat=LTU|pos=FW|name=[[Žygimantas Baguška]]}} {{Fs player|no=10|pos=FW|nat=BUL|name=[[Nasko Milev]]}} {{Fs player|no=11|pos=FW|nat=NCA|name=[[Ariagner Smith]]}} {{Fs player|no=26|pos=FW|nat=Mali|name=[[Ulysse Diallo]]}} {{Fs player|no=|nat=BIH|pos=FW|name=[[Adnan Bašić]]}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{fs end}} == Atsauces == {{atsauces|3}} == Ārējās saites == * [http://fk-panevezys.lt/ Oficiālā mājas lapa] {{lietuviski}} * [https://www.facebook.com/fkpanevezys/ Kluba ''Facebook'' lapa] {{lietuviski}} * [https://alyga.lt/komanda/panevezys FK Panevėžys: alyga.lt] * [https://int.soccerway.com/teams/lithuania/fk-panevezys/33092/ FK Panevėžys: Soccerway] * [https://www.sofascore.com/team/football/fk-panevezys/192763 FK Panevėžys: Sofascore] * [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fk-panevezys/25064/ Globalsportsarchive] {{A lyga}} {{Lietuvas futbola sezonas}} [[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Panevėžys]] nezxxd3opcdllkubnzz05xw6inngvss 3666058 3666057 2022-08-03T11:31:39Z Makenzis 56205 /* Sastāvs */ wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #FF0000 | nos = ''FK Panevėžys'' | logo = [[Attēls:FK Panevėžys logo.png|150px]] | pilns = ''Futbolo Klubas Panevėžys'' | iesauka = zili-sarkanie (''mėlynai raudoni'') | pilsēta = {{Vieta|Lietuva|Panevēža}} | dib = 2015 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | stad = [[Aukštaitijas stadions]] | ietilp = 4 000 | prez = {{flaga|Lietuva}} Broņus Vaitiekūns | tren = {{flaga|Lietuva}} [[Valdas Urbonas]] | līga = [[A līga]] | sez = [[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]] | poz = 4. vieta, A līga | | pattern_la1=_cl16h|pattern_b1=_cl16h|pattern_ra1=_cl16h | leftarm1= |body1= |rightarm1= |shorts1=ff0000 |socks1=ff0000 | pattern_la2=_fra16h|pattern_b2=_fra16h |pattern_ra2=_fra16h| leftarm2=ffffff |body2=ffffff |rightarm2=ffffff |shorts2=0000ff |socks2=0000ff | }} '''''FK Panevėžys''''' ir [[2015. gads|2015]]. gadā dibināts un [[Panevēža|Panevēžā]] bāzēts [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs, kas šobrīd spēlē šobrīd spēlē Lietuvas čempionāta augstākajā — [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|A līgā]]. Savas mājas spēles aizvada [[Aukštaitijas stadions|Aukštaitijas stadionā]]. == Vēsture == [[2015. gads|2015]]. gadā dibināts [[futbols|futbola]] klubs un izņēmuma kārtā spēlēja Pirmajā līgā. == Sasniegumi == * '''[[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]''' ** 4. vieta (1): 2021. * '''Lietuvas kauss''' ** Kausa ieguvēji (1): 2020. ** Finālisti (0): * '''Lietuvas superkauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/litosupcuphist.html |title=Lithuania - List of Super Cup Winners |accessdate={{dat|2021|05|06||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (1): 2021. ** Finālisti (0): == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauces ! Izmaiņas |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2015. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2015.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[Pirma lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''8.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2015.html#1lyga|title=Lithuania 2015|website=www.rsssf.com}}</ref> | bgcolor="#FFE2E2" style="text-align:center;"| '''Dalībnieks bez licencijas''' |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[Pirma lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2016.html#1lyga|title=Lithuania 2016|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[Pirma lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''10.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2017.html#1lyga|title=Lithuania 2017|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[Pirma lyga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2018.html#1lyga|title=Lithuania 2018|website=www.rsssf.com}}</ref><ref>[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/panevezys-1570/?cid=1816595 2018 lietuvosfutbolas.lt]</ref> | style="background:#ddffdd;"| {{increase}} Paaugstināšana uz 2018. gada A lyga |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2019.html|title=Lithuania 2019|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#alyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#alyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2022.html#alyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.com}}</ref><ref>[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/panevezys-1283/?cid=11757672 2022 g. sezona]</ref> |- |} == Krāsas == [[Zilā krāsa|Zila]] un [[Sarkanā krāsa|sarkana]]. {| class="wikitable" style="font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0" |- | style="background:Blue;color:White" width="150" height="50" |'''PANEVĖŽYS''' | style="background:Red;color:White" width="150" height="50" |'''PANEVĖŽYS''' |} == Sastāvs == : ''Atjaunots {{dat|2022|08|03||bez}}.''<ref>{{Cite web|url=https://alyga.lt/komanda/panevezys|title=„Panevėžys“ &#124; A Lyga &#124; Aukščiausia Lietuvos futbolo lyga|website=alyga.lt}}</ref><ref>{{Cite web|url=https://fk-panevezys.lt/team/panevezys/|title=FK „PANEVĖŽYS“ – FK Panevėžys}}</ref> {{fs start}} {{fs player|name=[[Danas Šimkevičius]]|nat=LTU|no=1|pos=GK}} {{fs player|name=[[Rafael Broetto]]|nat=POR|no=27|pos=GK}}<ref>{{Cite web|url=https://alyga.lt/naujiena/panevezys-atsilaike-pries-latvijos-cempionus-ir-sustiprino-vartininku-grandi/6170|title=„Panevėžys“ atsilaikė prieš Latvijos čempionus ir sustiprino vartininkų grandį &#124; A Lyga &#124; Aukščiausia Lietuvos futbolo lyga|website=alyga.lt}}</ref> {{Fs player|no=97|nat=LTU|name=Ignas Driomovas|pos=GK}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{fs player|no= 7|nat=LTU|pos=MF|name=[[Ernestas Veliulis]] |}} {{Fs player|no=14|pos=MF|nat=LTU|name=[[Rokas Stanulevičius]]}} {{fs player|no=18|nat=LTU|pos=MF|name=[[Tautvydas Eliošius]]|other=kap.}} [[File:Captain sports.svg|12px]] {{fs player|no=23|nat=NED|pos=MF|name=[[Jeffrey Sarpong]]|other=}} {{Fs player|no=29|nat=BRA|pos=MF|name=[[Wanderson Cavalcante Melo]]|other=}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{fs player|no= 7|name=[[Ernestas Veliulis]]|nat=LTU|pos=MF}} {{fs player|no=18|nat=LTU|pos=MF|name=[[Tautvydas Eliošius]]}} {{fs player|no=23|nat=NED|pos=MF|name=[[Jeffrey Sarpong]]|other={{flagicon|GHA}} }} {{Fs player|no=80|nat=BRA|pos=FW|name=[[Elivelton Ribeiro Dantas]]}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{Fs player|name=[[Titas Aukštuolis]]|nat=LTU|no=17|pos=FW}} {{Fs player|no=88|nat=LTU|pos=FW|name=[[Žygimantas Baguška]]}} {{Fs player|no=10|pos=FW|nat=BUL|name=[[Nasko Milev]]}} {{Fs player|no=11|pos=FW|nat=NCA|name=[[Ariagner Smith]]}} {{Fs player|no=26|pos=FW|nat=Mali|name=[[Ulysse Diallo]]}} {{Fs player|no=|nat=BIH|pos=FW|name=[[Adnan Bašić]]}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{fs end}} == Atsauces == {{atsauces|3}} == Ārējās saites == * [http://fk-panevezys.lt/ Oficiālā mājas lapa] {{lietuviski}} * [https://www.facebook.com/fkpanevezys/ Kluba ''Facebook'' lapa] {{lietuviski}} * [https://alyga.lt/komanda/panevezys FK Panevėžys: alyga.lt] * [https://int.soccerway.com/teams/lithuania/fk-panevezys/33092/ FK Panevėžys: Soccerway] * [https://www.sofascore.com/team/football/fk-panevezys/192763 FK Panevėžys: Sofascore] * [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fk-panevezys/25064/ Globalsportsarchive] {{A lyga}} {{Lietuvas futbola sezonas}} [[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Panevėžys]] eredwurz0r3u2hk3297pwk97azkyrtj Vidus prospekts (Jūrmala) 0 400106 3666028 2963004 2022-08-03T10:33:56Z Kaamis007 67303 pilns ielas nosaukums wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Vidus prospekts |attēls = Vidus prospekts.jpg |attēla paraksts = Vidus prospekts |pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]] |karte = |pilsēta = {{Jūrmala}} |priekšpilsēta = |apkaime = [[Bulduri]] |ielas garums = 1620 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |mikroautobuss = |cits = }} '''Vidus prospekts''' ir iela [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Bulduri|Bulduru]] apkaimē. Vidus prospekts sākas krustojumā ar [[Krišjāņa Barona iela (Jūrmala)|Krišjāņa Barona ielu]] un beidzas krustojumā ar [[13. līnija (Jūrmala)|13. līniju]]. Starp [[9. līnija (Jūrmala)|9. līniju]] un [[11. līnija (Jūrmala)|11. līniju]] ielai ir pārrāvums. Kopējais ielas garums ir 1620 metri, tā ir klāta ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. Vidus prospektā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve. == Ielu savienojumi == Vidus prospekts ir savienots ar šādām ielām: * [[Krišjāņa Barona iela (Jūrmala)|Krišjāņa Barona iela]] (T veida krustojums) * [[1. līnija (Jūrmala)|1. līnija]] * [[2. līnija (Jūrmala)|2. līnija]] * [[3. līnija (Jūrmala)|3. līnija]] (T veida krustojums) * [[4. līnija (Jūrmala)|4. līnija]] * [[5. līnija (Jūrmala)|5. līnija]] (T veida krustojums) * [[6. līnija (Jūrmala)|6. līnija]] * [[7. līnija (Jūrmala)|7. līnija]] * [[Vienības prospekts]] * [[8. līnija (Jūrmala)|8. līnija]] * [[9. līnija (Jūrmala)|9. līnija]] (T veida krustojums) * [[11. līnija (Jūrmala)|11. līnija]] * [[12. līnija (Jūrmala)|12. līnija]] * [[13. līnija (Jūrmala)|13. līnija]] (T veida krustojums) == Skatīt arī == * [[Bulduri]] {{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu V}} [[Kategorija:Ielas Jūrmalā]] [[Kategorija:Jūrmalas ielas bez kartes]] 795x6qebviaji0amwsprvn3ewz569lq Codes iela 0 402835 3666029 3400820 2022-08-03T10:34:49Z Kaamis007 67303 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste | nosaukums = Codes iela | attēls = RigaCodesIela.jpg | pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] | karte = <!-- Riga Codes iela karte.png --> | pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] | priekšpilsēta = [[Zemgales priekšpilsēta]] | apkaime = [[Bieriņi]] | ielas garums = 1450 m | atklāta = | vēst nosaukumi = Teodora Zaļkalna iela | joslu skaits = | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] | ievēr celtnes = | autobuss = | trolejbuss = | tramvajs = | mikroautobuss = | cits = }} '''Codes iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Zemgales priekšpilsēta|Zemgales priekšpilsētā]], [[Bieriņi|Bieriņu]] apkaimē, pilsētas daļā [[Mārupe (Rīga)|Mārupē]]. Codes iela sākas krustojumā ar [[Dzelzceļa iela (Rīga)|Dzelzceļa ielu]] pie [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīgas—Jelgavas dzelzceļa līnijas]] un, šķērsojot [[Mārupīte|Mārupīti]], beidzas krustojumā ar [[Slampes iela (Rīga)|Slampes ielu]] pie Mārupītes akmens skulptūru parka. Ielas kopējais garums ir 1450 metri, tā klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. Codes ielā ir tikai savrupmāju apbūve. Iela nosaukta [[Code]]s — [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Codes pagasts|Codes pagasta]] centra — vārdā. No 1980. līdz 1992. gadam Codes iela bija pārdēvēta par '''[[Teodors Zaļkalns|Teodora Zaļkalna]] ielu'''. == Ielu savienojumi == Codes iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Dzelzceļa iela (Rīga)|Dzelzceļa iela]] * [[Aizupes iela (Rīga)|Aizupes iela]] (T veida krustojums) * [[Apguldes iela (Rīga)|Apguldes iela]] * [[Kabiles iela (Rīga)|Kabiles iela]] (T veida krustojums) * [[Tēriņu iela (Rīga)|Tēriņu iela]] * [[Kalvenes iela (Rīga)|Kalvenes iela]] * [[Kursīšu iela (Rīga)|Kursīšu iela]] * [[Pampāļu iela (Rīga)|Pampāļu iela]] (T veida krustojums) * [[Slampes iela (Rīga)|Slampes iela]] (T veida krustojums) == Skatīt arī == * [[Bieriņi]] == Atsauces == {{atsauces+}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu C}} {{coord|56.9161|24.066|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Bieriņos]] [[Kategorija:Zemgales priekšpilsēta]] [[Kategorija:Rīgas ielu raksti, kuriem nav kartes]] hjobm32ws3eb5sz11611qvle1v0hjqa 3666038 3666029 2022-08-03T10:56:18Z Biafra 13794 +atsauce wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste | nosaukums = Codes iela | attēls = RigaCodesIela.jpg | pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] | karte = <!-- Riga Codes iela karte.png --> | pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] | priekšpilsēta = [[Zemgales priekšpilsēta]] | apkaime = [[Bieriņi]] | ielas garums = 1450 m | atklāta = | vēst nosaukumi = Teodora Zaļkalna iela | joslu skaits = | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] | ievēr celtnes = | autobuss = | trolejbuss = | tramvajs = | mikroautobuss = | cits = }} '''Codes iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Zemgales priekšpilsēta|Zemgales priekšpilsētā]], [[Bieriņi|Bieriņu]] apkaimē, pilsētas daļā [[Mārupe (Rīga)|Mārupē]]. Codes iela sākas krustojumā ar [[Dzelzceļa iela (Rīga)|Dzelzceļa ielu]] pie [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīgas—Jelgavas dzelzceļa līnijas]] un, šķērsojot [[Mārupīte|Mārupīti]], beidzas krustojumā ar [[Slampes iela (Rīga)|Slampes ielu]] pie Mārupītes akmens skulptūru parka. Ielas kopējais garums ir 1450 metri, tā klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. Codes ielā ir tikai savrupmāju apbūve. Iela nosaukta [[Code]]s — [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Codes pagasts|Codes pagasta]] centra — vārdā. No 1980. līdz 1992. gadam Codes iela bija pārdēvēta par '''Teodora Zaļkalna ielu''' tēlnieka [[Teodors Zaļkalns|Teodora Zaļkalna]] vārdā.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/telnieka-maja-telnieka-iela-10018006 Tēlnieka māja tēlnieka ielā] Diena</ref> == Ielu savienojumi == Codes iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Dzelzceļa iela (Rīga)|Dzelzceļa iela]] * [[Aizupes iela (Rīga)|Aizupes iela]] (T veida krustojums) * [[Apguldes iela (Rīga)|Apguldes iela]] * [[Kabiles iela (Rīga)|Kabiles iela]] (T veida krustojums) * [[Tēriņu iela (Rīga)|Tēriņu iela]] * [[Kalvenes iela (Rīga)|Kalvenes iela]] * [[Kursīšu iela (Rīga)|Kursīšu iela]] * [[Pampāļu iela (Rīga)|Pampāļu iela]] (T veida krustojums) * [[Slampes iela (Rīga)|Slampes iela]] (T veida krustojums) == Skatīt arī == * [[Bieriņi]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu C}} {{coord|56.9161|24.066|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Bieriņos]] [[Kategorija:Zemgales priekšpilsēta]] [[Kategorija:Rīgas ielu raksti, kuriem nav kartes]] 67odaig60e9hwp7kaape679ltxctqpi 14. Saeimas vēlēšanas 0 403238 3665740 3665275 2022-08-02T14:49:09Z Lasks 38532 /* Sarakstu līderi un Ministru prezidenta amata kandidāti */ wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Vēlēšanu infokaste | election_name = 14. Saeimas vēlēšanas | country = Latvija | image = | flag_year = | type = parliamentary | ongoing = yes | previous_election = 13. Saeimas vēlēšanas | previous_year = 2018 | next_election = 15. Saeimas vēlēšanas | next_year = 2026 | election_date = {{dat|2022|10|01}} | seats_for_election = 100 | turnout = | party_name = no | leader_title = Premjera amata kandidāts <!-- Saskaņa --> | image1 = [[Attēls:Ivars_Zariņš.jpg|150x150px]] | colour1 = EB482C | leader1 = [[Ivars Zariņš]] | party1 = [[Saskaņa]] | last_election1 = 23 (19,80%) | seats_before1 = 18 | seats_after1 = | seat_change1 = | popular_vote1 = | percentage1 = | swing1 = <!-- JKP --> | image2 = [[Attēls:Jānis Bordāns.jpg|150x150px]] | colour2 = 192956 | leader2 = [[Jānis Bordāns]] | party2 = [[Konservatīvie]] | last_election2 = 16 (13,59%; kā Jaunā konservatīvā partija) | seats_before2 = 15 + 1 ārpusfrakciju deputāts | seats_after2 = | seat_change2 = | popular_vote2 = | percentage2 = | swing2 = <!-- AP! --> | image3 = [[Attēls:Sin foto.svg|150x150px]] | colour3 = FFEC00 | leader3 = ''TBA'' | party3 = [[Attīstībai/Par!]] | last_election3 = 13 (12,04%) | seats_before3 = 13 + 2 ārpusfrakciju deputāti | seats_after3 = | seat_change3 = | popular_vote3 = | percentage3 = | swing3 = <!-- NA --> | image4 = [[Attēls:MP, PB prezidenta un ES attīstības lietu komisāra tikšanās (4887417707)-UgisMitrevics.jpg|150x150px]] | colour4 = 5A0505 | leader4 = [[Uģis Mitrevics]] | party4 = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]] | last_election4 = 13 (11,01%) | seats_before4 = 11 + 1 ārpusfrakciju deputāts | seats_after4 = | seat_change4 = | popular_vote4 = | percentage4 = | swing4 = <!-- ZZS --> | image5 = [[Attēls:Aivars Lembergs 2012.jpg|150x150px]] | colour5 = 2C943F | leader5 = [[Aivars Lembergs]] | party5 = [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | last_election5 = 11 (9,91% kā ZZS; 0,21% kā [[Apvienība SKG]]) | seats_before5 = 10 | seats_after5 = | seat_change5 = | popular_vote5 = | percentage5 = | swing5 = <!-- Jaunā Vienotība --> | image6 = [[File:Karins, Krisjanis-9702.jpg|150x150px]] | colour6 = A6C705 | leader6 = [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]] | party6 = [[Jaunā Vienotība]] | last_election6 = 8 (6,69%) | seats_before6 = 8 + 2 ārpusfrakciju deputāti | seats_after6 = | seat_change6 = | popular_vote6 = | percentage6 = | swing6 = | before_election = [[Krišjānis Kariņš]] | before_party = [[Jaunā Vienotība]] | title = [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidents]] | after_election = | after_party = }} '''[[14. Saeima]]s vēlēšanas''' saskaņā ar [[Latvijas Republikas Satversme|Latvijas Republikas Satversmes]] 11. pantu notiks 2022. gada 1. oktobrī. Cilvēkiem, kas nevarēs balsot vēlēšanu dienā, būs iespēja nodot savu balsi glabāšanā iepriekšējās trīs dienās īpaši noteiktos laikos daļā no vēlēšanu iecirkņiem. Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana notiks no 13. jūlija līdz 2. augustam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas|title=14. Saeimas vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-05-08}}</ref> == Balsošanas sistēma == [[Latvijas Republikas Satversme]] nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiska partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā, bet [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentam]] ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu. == Vēlēšanu apgabali == {{pamatraksts|Latvijas vēlēšanu apgabali}} Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts konkrēts skaits deputātu proporcionāli iedzīvotāju skaitam apgabalā. Katram vēlēšanu apgabalam ir savi kandidātu saraksti. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala. {| class=wikitable style="text-align:center; |- !colspan="2" |Vēlēšanu apgabals !Vietas !Izmaiņas |- ! 1. |style="text-align:left;| [[Rīga]] | 36 | {{increase}} 1 |- ! 2. |style="text-align:left;| [[Vidzeme]] | 26 | {{increase}} 1 |- ! 3. |style="text-align:left;| [[Zemgale]] | 13 | {{decrease}} 1 |- ! 4. |style="text-align:left;| [[Latgale]] | 13 | {{decrease}} 1 |- ! 5. |style="text-align:left;| [[Kurzeme]] | 12 | {{steady}} |} == Priekšvēsture == {{pamatraksts|13. Saeimas vēlēšanas}} {{multiple image | width = 180 | image1 = 13Saeima2018.svg | caption1 = Partijas un partiju apvienības 13. Saeimas termiņa sākumā | image2 = Latvia Saeima 2021.svg | caption2 = Partijas un partiju apvienības kopš 2021. gada 12. maija }} 14. Saeimas vēlēšanas būs desmitās [[Saeimas vēlēšanas]] pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1990. gada 4. maijā]]. [[13. Saeimas vēlēšanas|Iepriekšējās vēlēšanās]] Saeimā iekļuva septiņas politiskās partijas un to apvienības. Vislielāko vēlētāju atbalstu trešo reizi pēc kārtas ieguva "[[Saskaņa]]", tai sekoja "[[KPV LV]]" un "[[Jaunā konservatīvā partija]]". Saeimā iekļuva arī "[[Attīstībai/Par!]]", "[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]]", "[[Zaļo un Zemnieku savienība]]" un "[[Jaunā Vienotība]]". Pēc vēlēšanām koalīciju izveidoja pieci politiskie spēki: "Jaunā Vienotība", "Jaunā konservatīvā partija", "Attīstībai/Par!", "Nacionālā apvienība", kā arī daļa no "KPV LV" frakcijas. Pēc [[Jānis Bordāns|Jāņa Bordāna]] un [[Aldis Gobzems|Alda Gobzema]] neveiksmīgajiem mēģinājumiem izveidot valdību par [[Ministru prezidents|Ministru prezidentu]] kļuva Saeimā mazākās frakcijas līderis [[Krišjānis Kariņš]]. 13. Saeimas darbības laikā vairāki deputāti pameta savas frakcijas. 2018. gada 6. novembrī, tajā pašā dienā, kad 13. Saeima uzsāka savu darbību, no partijas "Saskaņa" frakcijas izstājās [[Jūlija Stepaņenko]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13nbspsaeimas-pirmaja-darbadiena-stepanenko-pazino-par-darbu-arpus-saskanas-frakcijas.a298679/|title=13. Saeimas pirmajā darbadienā Stepaņenko paziņo par darbu ārpus «Saskaņas» frakcijas|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref>, savukārt 2019. gada 6. februārī no partijas "KPV LV" frakcijas tika izslēgts [[Aldis Gobzems]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50806301|title=Gobzemu izslēdz arī no 'KPV LV' Saeimas frakcijas|last=Žukova|first=Katrīna|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-02-06|language=lv}}</ref> 5. jūnijā no "Nacionālās Apvienības" izstājās [[Inguna Rībena]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-deputate-inguna-ribena-pametusi-nacionalas-apvienibas-frakciju.a321515/|title=Saeimas deputāte Inguna Rībena pametusi Nacionālās apvienības frakciju|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> 29. maijā no "KPV LV" izstājās arī [[Linda Liepiņa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|05|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190529175228/http://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |archivedate={{dat|2019|05|29||bez}} }}</ref> 30. maijā viņai sekoja [[Karina Sprūde]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51145811|title=No 'KPV LV' izstājas arī frakcijas iekšējā opozicionāre Sprūde|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-05-30|language=lv}}</ref> bet 13. jūnijā [[Didzis Šmits]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51190141|title='KPV LV' frakcija zaudē vēl vienu biedru|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-06-13|language=lv}}</ref> 2019. gada 26. augustā [[Anda Čakša]] izstājās no ZZS partijas un frakcijas, un iestājās Jaunās Vienotības partijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/290158-anda-caksa-pargajusi-uz-vienotibu.htm|title=Anda Čakša pārgājusi uz "Vienotību"|website=nra.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Frakciju pametušie deputāti tiek uzskatīti par pie frakcijām nepiederošiem jeb neatkarīgajiem deputātiem. 2020. gada 8. janvārī no frakcijas "KPV LV" tika izslēgts deputāts [[Aldis Blumbergs]], kā arī partijas izveidotājs un līderis [[Artuss Kaimiņš]], paliekot frakcijā 10 deputātiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-kpv-lv-saeimas-frakcijas-izslegti-deputati-kaimins-un-blumbergs.a344115/|title=No «KPV LV» Saeimas frakcijas izslēgti deputāti Kaimiņš un Blumbergs|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Kaimiņš, vēl būdams viens no partijas līdzpriekšsēdētājiem, 20. janvārī paziņoja, ka 8. februāra biedru sapulcē balsos par partijas likvidāciju, tikmēr otrs partijas līdzpriekšsēdētājs [[Atis Zakatistovs]] virzīja jautājumu par partijas nosaukuma un [[zīmols|zīmola]] maiņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51811059|title='Partijas tēvs' Kaimiņš aicina likvidēt 'KPV LV'|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2020-01-20|language=lv}}</ref> 2019. gada 14. novembrī 13. Saeima pieņēma pretrunīgi vērtētās politisko partiju finansēšanas likuma izmaiņas, kas paredz vairāk kā septiņas reizes palielināt partiju finansēšanu no valsts budžeta. Tas tika darīts par spīti iniciatīvai atlikt finansējuma pieaugumu līdz 14. Saeimas ievēlēšanai, kas saņēma vairāk nekā 12 tūkstošus parakstu. Iniciatīva sasniedza minimālo atbalstītāju skaitu, lai to varētu iesniegt Saeimai 12 dienu laikā, kas ir otrais īsākais periods portāla "[[ManaBalss.lv]]" vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/politiskajam-partijam-ieverojami-cels-finansejumu-no-valsts-budzeta.a338475/|title=Politiskajām partijām ievērojami cels finansējumu no valsts budžeta|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://manabalss.lv/site_posts/predlozhenie-poluchivshee-osobenno-b-stru-podderzhku-grazhdan-za-vleno-v-se-m|title=ManaBalss.lv - līdzdalības platforma|website=manabalss.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> 2019. gada 15. novembrī sākās parakstu vākšana 13. Saeimas atsaukšanai. Pirmās dienas laikā to parakstīja ap 8000 cilvēku, 18. novembrī parakstu skaits saniedza 25 000. Lai organizētu referendumu par Saeimas atlaišanu, ir nepieciešams savākt tik lielu parakstu skaitu, kas atbilstu desmitajai daļai balsstiesīgo skaitam iepriekšējās vēlēšanās jeb 154 865 līdz 2020. gada 14. novembrim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cvk-atlauj-parakstu-vaksanu-par-13-saeimas-atsauksanu.a338419/|title=CVK atļauj parakstu vākšanu par 13. Saeimas atsaukšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Kopā par iniciatīvu parakstījās 54 254 cilvēki. == Sarakstu līderi un Ministru prezidenta amata kandidāti == === Reģistrācija === Vēlēšanām kandidātu sarakstus var iesniegt no {{dat||07|13|G|bez}} līdz {{dat||8|2|D|bez}}. {| class="wikitable palinrowheaders" |- style="background-color:#cccccc;" ! scope="col"|Nr. ! scope="col"|Saraksts ! scope="col"|Reģistrācija |- ! scope="row"|1 | [[Attīstībai/Par!]] | rowspan="2" style="text-align:center;" | {{dat||07|13|SK}} |- ! scope="row"|2 | [[Stabilitātei!]] |- ! scope="row"|3 | [[Saskaņa]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|18|SK}} |- ! scope="row"|4 | [[Progresīvie]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|20|SK}} |- ! scope="row"|5 |[[Jaunā Vienotība]] | rowspan="2" style="text-align:center;" | {{dat||07|25|SK}} |- ! scope="row"|6 |[[Latvija pirmajā vietā]] |- ! scope="row"|7 |[[Apvienotais saraksts]] | rowspan="2" style="text-align:center;" | {{dat||07|26|SK}} |- ! scope="row"|8 |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |- ! scope="row"|9 |[[Zaļo un zemnieku savienība]] | rowspan="2" style="text-align:center;" | {{dat||07|27|SK}} |- ! scope="row"|10 |[[Katram un katrai]] |- ! scope="row"|11 |[[Latvijas Krievu savienība]] | rowspan="3" style="text-align:center;" | {{dat||07|29|SK}} |- ! scope="row"|12 |[[Republika (partija)|Republika]] |- ! scope="row"|13 |[[Konservatīvie]] |- ! scope="row"|14 | [[Suverēnā vara]] | rowspan="3" style="text-align:center;" | {{dat||08|01|SK}} |- ! scope="row"|15 |[[Tautas varas spēks]] |- ! scope="row"|16 |[[Tautas kalpi Latvijai]] |- ! scope="row"|17 | [[Apvienība Latvijai]] | rowspan="3" style="text-align:center;" | {{dat||08|02|SK}} |- ! scope="row"|18 |[[Kristīgi Progresīvā partija]] |- ! scope="row"|19 |[[Vienoti Latvijai]] |} === Sarakstu līderi<ref>https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti</ref> === {| class="wikitable" style="text-align: left;" !rowspan=2|№!!rowspan=2|Saraksts!!colspan=5|Līderi |- !Rīga!!Vidzeme!!Latgale!!Kurzeme!!Zemgale |- !1 |[[Attīstībai/Par!]] |<small>[[Marija Golubeva]]</small> |<small>[[Artis Pabriks]]</small> |<small>[[Juris Pūce]]</small> |<small>[[Kristaps Eklons]]</small> |<small>[[Artūrs Toms Plešs]]</small> |- !2 |[[Stabilitātei]] |<small>[[Aleksejs Rosļikovs]]</small> |<small>[[Amils Saļimovs]]</small> |<small>[[Viktorija Pleškāne]]</small> |<small>[[Sanita Petere]]</small> |<small>[[Naomi Farbere]]</small> |- !3 |[[Saskaņa]] |<small>[[Jānis Urbanovičs]]</small> |<small>[[Ivars Zariņš]]</small> |<small>[[Regīna Ločmele]]</small> |<small>[[Valērijs Agešins]]</small> |<small>[[Aleksandrs Kazačkovs]]</small> |- !4 |[[Progresīvie]] |<small>[[Antoņina Ņenaševa]]</small> |<small>[[Kaspars Briškens]]</small> |<small>[[Leila Rasima]]</small> |<small>[[Liene Gātere]]</small> |<small>[[Atis Švinka]]</small> |- !5 |[[Jaunā Vienotība]] |<small>[[Edgars Rinkēvičs]]</small> |<small>[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]</small> |<small>[[Rihards Kozlovskis]]</small> |<small>[[Arvils Ašeradens]]</small> |<small>[[Jānis Reirs]]</small> |- !6 |[[Latvija pirmajā vietā]] |<small>[[Ainārs Šlesers]]</small> |<small>[[Linda Liepiņa]]</small> |<small>[[Vilis Krištopāns]]</small> |<small>[[Ramona Petraviča]]</small> |<small>[[Edmunds Zivtiņš]]</small> |- !7 |[[Konservatīvie]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030 'Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs]</ref> |<small>[[Anita Muižniece]]</small> |<small>[[Jānis Bordāns]]</small> |<small>[[Aldis Bukšs]]</small> |<small>[[Krišjānis Feldmans]]</small> |<small>[[Gatis Eglītis]]</small> |- !8 |[[Apvienotais saraksts]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800 Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis]</ref> |<small>[[Didzis Šmits]]</small> |<small>[[Edvards Smiltēns]]</small> |<small>[[Juris Viļums]]</small> |<small>[[Māris Kučinskis]]</small> |<small>[[Edgars Tavars]]</small> |- !9 |[[Zaļo un zemnieku savienība]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958 'Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu]</ref> |<small>[[Gunārs Kūtris]]</small> |<small>[[Armands Krauze]]</small> |<small>[[Kaspars Melnis]]</small> |<small>[[Uldis Augulis]]</small> |<small>[[Viktors Valainis]]</small> |- !10 |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |<small>[[Ināra Mūrniece]]</small> |<small>[[Uģis Mitrevics]]</small> |<small>[[Edmunds Teirumnieks]]</small> |<small>[[Ilze Indriksone]]</small> |<small>[[Edvīns Šnore]]</small> |- !11 |[[Katram un katrai]] |<small>[[Aldis Gobzems]]</small> |<small>[[Karina Sprūde]]</small> |<small>[[Igors Prelatovs]]</small> |<small>[[Agris Freifalts]]</small> |<small>[[Raimonds Lazdiņš]]</small> |- !12 |[[Latvijas Krievu savienība]] |<small>[[Miroslavs Mitrofanovs]]</small> |<small>[[Andris Vurčs]]</small> |<small>[[Jekaterīna Stehnovska-Slavska]]</small> |<small>[[Jeļena Osipova]]</small> |<small>[[Andrejs Pagors]]</small> |- !13 |[[Republika (partija)|Republika]] |<small>[[Sandis Ģirģens]]</small> |<small>[[Kaspars Ģirģens]]</small> |<small>[[Jevgēnijs Koršenkovs]]</small> |<small>[[Ēriks Pucens]]</small> |<small>[[Normunds Barkāns]]</small> |- !14 |[[Suverēnā vara]] |<small>[[Jūlija Stepaņenko]]</small> |<small>[[Ļubova Švecova]]</small> |<small>[[Vjačeslavs Stepaņenko]]</small> |<small>[[Inga Gluzda]]</small> |<small>[[Silvija Šimfa]]</small> |- !15 |[[Tautas kalpi Latvijai]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/partijas-tautas-kalpi-latvijai-premjera-amata-kandidats-ir-edgars-kramins.d?id=54596538 – Partijas 'Tautas kalpi Latvijai' premjera amata kandidāts ir Edgars Kramiņš]</ref> |<small>[[Edgars Kramiņš]]</small> |<small>[[Andris Lubiņš]]</small> |<small>[[Aivars Smans]]</small> |<small>[[Normunds Zernis]]</small> |<small>[[Jānis Dzenis (lauksaimnieks)|Jānis Dzenis]]</small> |- !16 |[[Tautas varas spēks]] |<small>[[Valentīns Jeremejevs]]</small> |<small>[[Jānis Sondars]]</small> |<small>[[Jurijs Ragozins]]</small> |<small>[[Vladislavs Valentins]]</small> |<small>[[Aigars Egle]]</small> |} === Ministru prezidenta amata kandidāti === {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- bgcolor="#cccccc" !Saraksts !Kandidāts |- |[[Zaļo un Zemnieku savienība]]/[[LSDSP]] |[[Aivars Lembergs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958|title='Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu|website=delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}</ref> |- |[[Progresīvie]] |[[Kaspars Briškens]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/progresivie-par-ministru-prezidenta-kandidatu-virza-kasparu-briskenu/|title=“Progresīvie” par Ministru prezidenta kandidātu virza Kasparu Briškenu|access-date=2022-05-24|language=lv}}</ref> |- |[[Latvija pirmajā vietā]] |[[Ainars Šlesers]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/partija-latvija-pirmaja-vieta-kongresa-veles-jaunu-valdi.d?id=54368804|title=Partija 'Latvija pirmajā vietā' kongresā vēlēs jaunu valdi |access-date=2022-05-21|language=lv}}</ref> |- |[[Jaunā Vienotība]] |[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunas-vienotibas-premjera-amata-kandidats-nakamajas-saeimas-velesanas-bus-karins.a462063/|title=«Jaunās vienotības» premjera amata kandidāts nākamajās Saeimas vēlēšanās būs Kariņš|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-18|language=lv}}</ref> |- |[[Stabilitātei!]] |[[Aleksejs Rosļikovs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/511044-no-stabilitatei-uz-14-saeimu-kandide-roslikovs-un-vairaku-uznemumu-vadiba|title=No "Stabilitātei!" uz 14. Saeimu kandidē Rosļikovs|access-date=2022-07-13|language=lv}}</ref> |- |[[Saskaņa]] |[[Ivars Zariņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/uz-saeimu-no-saskanas-kandides-briedis-premjera-kandidats-varetu-but-ivars-zarins.d?id=54555800|title=Uz Saeimu no 'Saskaņas' kandidēs Briedis; premjera kandidāts varētu būt Ivars Zariņš|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}</ref> |- |[[Apvienotais saraksts]] |[[Uldis Pīlēns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800|title=Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-20|language=lv}}</ref> |- |[[Konservatīvie]] |[[Jānis Bordāns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030|title='Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}</ref> |- |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |[[Uģis Mitrevics]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/na-lideri-velesanas-mitrevics-murniece-indriksone-snore-un-teirumnieks.d?id=54580736|title=NA līderi vēlēšanās – Mitrevics, Mūrniece, Indriksone, Šnore un Teirumnieks |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-26|language=lv}}</ref> |- |[[Katram un katrai]] |[[Aldis Gobzems]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54583730|title=Skolotāji, sociālie darbinieki, pašnodarbinātie un amatpersonas – KuK piesaka deputātu kandidātus |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-27|language=lv}}</ref> |- |[[Republika (partija)|Republika]] |[[Sandis Ģirģens]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/ko-partijas-virza-nakama-premjera-amata-vairums-vardu-jau-zinami.d?id=54563460|title=Ko partijas virza nākamā premjera amatā? Vairums vārdu jau zinām |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}</ref> |- |[[Tautas kalpi Latvijai]] |[[Edgars Kramiņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/partijas-tautas-kalpi-latvijai-premjera-amata-kandidats-ir-edgars-kramins.d?id=54596538|title=Partijas 'Tautas kalpi Latvijai' premjera amata kandidāts ir Edgars Kramiņš |website=www.delfi.lv|access-date=2022-08-01|language=lv}}</ref> |} == Priekšvēlēšanu aptaujas == === Partiju reitingi === [[Attēls:Opinion polling for Latvian Saeima election, 2022.svg|thumb|800px|center|Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums.]] ==== 2022. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="3" |Aptaujas laiks ! rowspan="3" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="3" |Aptaujāto skaits ! rowspan="2" |[[Saskaņa|S]] ! rowspan="2" |[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]]<hr>AL ! rowspan="2" |JKP<hr>[[Konservatīvie|K]] ! rowspan="2" |[[Attīstībai/Par!|AP!]] ! rowspan="2" |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! rowspan="2" |[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ! colspan="2" |[[Apvienotais saraksts|AS]] ! rowspan="2" |[[Jaunā Vienotība|JV]] ! rowspan="2" |[[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! rowspan="2" |[[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan="2" |LuK<hr>[[Katram un katrai|KuK]] ! rowspan="2" |[[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ! rowspan="2" |[[Stabilitātei!|S!]] ! rowspan="3" |Citi saraksti ! rowspan="3" |Nezina ! rowspan="3" |Neplāno piedalīties ! rowspan="3" |Vadība |- ![[Latvijas Zaļā partija|LZP]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! colspan="2" class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#0e0e0e; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | |- |20.–24. jūlijs |[https://retv.lv/raksts/retv-un-factum-jaunakie-partiju-reitingi-nedelas-laika-mainas-partiju-izvietojums-topa-augsgala Factum/ReTV] |1156 |'''10,3''' |– |'''5,7''' |'''10,7''' |'''11,3''' |'''6,8''' | colspan="2" |4,9 | style="background:#a0d78e" |'''20,5''' |3,8 |'''6,4''' |3,1 |'''5,0''' |'''5,3''' |2,7 | colspan="2" |51,6 | style="background:#a0d78e" |9,2 |- |6.–10. jūlijs |[https://retv.lv/raksts/jaunakie-factum-un-retv-zinu-dienesta-partiju-reitingi Factum/ReTV] |859 |'''10,6''' |– |'''6,2''' |'''9.0''' |'''12,3''' |'''6,5''' | colspan="2" |3,6 | style="background:#a0d78e" |'''20,3''' |'''5,5''' |'''6,8''' |2,2 |'''7,5''' |3,2 |2,6 | colspan="2" |51,4 | style="background:#a0d78e" |8,0 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingos-junija-fundamentalu-izmainu-nav-lideru-trijnieks-nemainigs.a463919/ SKDS/LTV] |1795 |'''7,0''' |– |3,6 |'''5,7''' |'''7,0''' |'''5,5''' | colspan="2" |2,7 | style="background:#a0d78e" |'''9,9''' |2,4 |'''5,2''' |2,4 |3,0 |2,8 |– |27,5 |14,0 | style="background:#a0d78e" |2,9 |- |maijs |[https://retv.lv/raksts/partiju-reitingi-maija Factum/ReTV] |665 |'''10,6''' |0,1 |'''6,9''' |'''10,2''' |'''12,8''' | colspan="2" |'''8,4''' |2,9 | style="background:#a0d78e" |'''20,0''' |'''7,1''' |'''6,9''' |2,6 |4,6 |1,9 |6,9 | colspan="2" |51,2 (no 969) | style="background:#a0d78e" |7,2 |- |13.–24. maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-pieaug-na-saskanai-attistibaipar-ir-tresdala-neizlemuso.a460469/ SKDS/LTV] |1814 |'''7,6''' |0,6 |3,2 |'''5,6''' |'''8,5''' |'''6,0''' | colspan="2" |2,8 | style="background:#a0d78e" |'''9,4''' |2,7 |4,0 |1,2 |2,1 |2,3 |1,9 |30,1 |12,0 | style="background:#a0d78e" |0,9 |- |22. aprīlis – 2. maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-partiju-reitingi-doties-velet-vairak-motiveti-koalicijas-atbalstitaji-saeima-tiktu-ari-slesera-partija.a457226/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1812 |'''6,8''' |0,6 |2,5 |4,4 |'''7,8''' | colspan="2" |'''8,0''' |2,4 | style="background:#a0d78e" |'''9,8''' |3,2 |4,4 |2,4 |3,0 |1,6 |2,2 |29,6 |11,3 | style="background:#a0d78e" |1,8 |- |26.–29. aprīlis |[https://retv.lv/raksts/apkopoti-factum-aprila-aptaujas-rezultati-par-partiju-popularitati Factum/ReTV] |969 |'''12,4''' |1,0 |'''9,1''' |'''10,3''' |'''12,5''' | colspan="2" |'''9,4''' |2,2 | style="background:#a0d78e" |'''19,2''' |'''5,2''' |'''5,9''' |3,8 |3,1 |– |3,2 | colspan="2" |53,0 | style="background:#a0d78e" |6,8 |- |marts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-saskana-zaude-liderpoziciju-pieaug-atbalsts-varas-partijam.a451509/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1820 |'''6,7''' |0,3 |3,1 |'''5,4''' |'''7,2''' | colspan="2" |'''7,7''' |2,4 | style="background:#a0d78e" |'''9,4''' |3,2 |4,9 |1,9 |2,5 |2 |1,7 |24,0 |18 | style="background:#a0d78e" |1,7 |- |29.–31. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1511362402322989060 Factum] |498 |'''11,2''' |1,6 |'''6,7''' |'''10,2''' |'''11,9''' | colspan="2" |'''10,8''' |2,6 | style="background:#a0d78e" |'''17,0''' |'''5,6''' |'''5,9''' |4,7 |'''5,2''' |– |4,3 | colspan="2" |51,9 (no 832) | style="background:#a0d78e" |5,1 |- |februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pirms-krievijas-kara-ukraina-reitings-pieauga-slesera-partijai-krita--zzs.a448929/?utm_source=lsm&utm_medium=widget-v2&utm_campaign=widget-v2 SKDS/LTV] |1815 | style="background:#F8C1BE" |'''10,1''' |– |3,1 |4,2 |'''7,0''' | colspan="2" |'''6,9''' |2,3 |'''8,2''' |2,4 |3,9 |2,2 |4,3 |2 |1,6 |24,0 |17,8 | style="background:#F8C1BE" |1,9 |- |23.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1500778729206865920 Factum] |1325 |'''12,7''' |1,1 |'''6,2''' |'''11,5''' |'''11,6''' | colspan="2" |'''9,5''' |3,6 | style="background:#a0d78e" |'''16,3''' |3,4 |'''6,5''' |'''5,7''' |4,5 |– |5,6 | colspan="2" |49,7 | style="background:#a0d78e" |3,5 |- |1. janvāris – 2. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1489707871751356416 Factum] |344 |'''12,7''' |0,8 |'''6,0''' |'''11,6''' |'''11,7''' | colspan="2" |'''9,6''' |3,7 | style="background:#a0d78e" |'''16,6''' |3,2 |'''7,0''' |'''5,9''' |4,3 |– |5,0 | colspan="2" |50,3 (no 637) | style="background:#a0d78e" |3,9 |- |janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-politisko-partiju-reitingi-pieaug-atbalsts-zzs-nedaudz-saruk-saskanai-un-na.a444388/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1808 | style="background:#F8C1BE" |'''10,6''' |– |2,8 |4,6 |'''5,9''' | colspan="2" |'''8,2''' |2,6 |'''7,5''' |2,9 |3,3 |2,5 |2,7 |1,3 |2,5 |22,8 |19,8 | style="background:#F8C1BE" |2,4 |} ==== 2021. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! KPV LV<hr>[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! [[Likums un kārtība (partija)|LuK]] ! [[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#0e0e0e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;"| |- |1.–31. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477686494055870482/photo/1 Factum] |818 |'''12,2''' |0,8 |'''6,1''' |'''12,0''' |'''11,5''' |'''9,5''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |4,1 |3,1 |'''6,6''' |'''6,4''' |4,5 |4,6 | colspan="2" |51,5 (no 1410) | style="background:#a0d78e" |4,7 |- |decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-mazinajies-neizlemuso-balsotaju-skaits.a436851/ SKDS/LTV] |1818 | style="background:#F8C1BE" |'''11,0''' |0,7 |3,4 |4,5 |'''6,6''' |'''6,6''' |'''7,7''' |2,2 |2,7 |3,7 |3,0 |2,5 |1,0 |23,6 |19,4 | style="background:#F8C1BE" |3,3 |- |1.–30. novembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477657076889534465 Factum] |508 |'''13,0''' |0,8 |'''5,5''' |'''12,6''' |'''11,4''' |'''9,4''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |4,9 |3,0 |'''5,9''' |'''5,4''' |4,6 |4,7 | colspan="2" |51,3 (no 866) | style="background:#a0d78e" |3,9 |- |8.–29. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-reitings-krities-saskanai-un-partijai-likums-un-kartiba.a433994/ SKDS/LTV] |1805 | style="background:#F8C1BE" |'''9,5''' |– |2,8 |4,9 |'''5,6''' |'''7,4''' |'''7,8''' |2,6 |2,7 |3,7 |1,7 |2,1 |1,3 |28,9 |17,9 | style="background:#F8C1BE" |1,7 |- |1.–31. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1455584951886360579 Factum] |1147 |'''12,6''' |0,6 |'''5,1''' |'''14,1''' |'''11,8''' |'''9,0''' | style="background:#a0d78e" |'''15,9''' |3,8 |3,5 |'''6,4''' |'''6,4''' |4,5 |4,1 | colspan="2" |49,8 (no 1871) | style="background:#a0d78e" |1,8 |- |oktobris <small>(publicēts 29. oktobrī)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-oktobri-popularitate-krit-gandriz-visam-partijam.a427967/ SKDS/LTV] |– | style="background:#F8C1BE" |'''10,0''' |0,9 |2,5 |4,6 |'''5,3''' |'''6,5''' |'''6,4''' |2,4 |2,5 |2,7 |2,2 |2,4 |0,5 |28,4 |21,4 | style="background:#F8C1BE" |3,5 |- |1. septembris – 1. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1444309330766049281 Factum] |679 |'''13,4''' |0,7 |'''6,9''' |'''14,8''' |'''11,9''' |'''8,5''' | style="background:#a0d78e" |'''15,5''' |4,0 |2,9 |'''5,7''' |'''6,1''' |3,1 |3,2 | colspan="2" |49,1 (no 1170) | style="background:#a0d78e" |0,7 |- |septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-septembri-vairak-aptaujato-gatavi-doties-uz-velesanam.a424325/ SKDS/LTV] |1806 | style="background:#F8C1BE" |'''12,0''' |0,4 |2,9 |4,8 |'''6,9''' |'''8,3''' |'''8,2''' |3,1 |2,6 |3,5 |3,7 |2,9 |0,7 |21,3 |18,6 | style="background:#F8C1BE" |3,1 |- |27.–31. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1432991968368513024 Factum] |710 |'''14,6''' |1,0 |'''6,1''' |'''14,0''' |'''11,7''' |'''9,1''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |3,7 |2,8 |'''5,7''' |'''5,1''' |3,6 |4,8 | colspan="2" |47,6 (no 1181) | style="background:#a0d78e" |2,3 |- |?.–18. augusts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-augusta-druzma-ap-5-barjeru.a419153/ SKDS/LTV] |1825 | style="background:#F8C1BE" |'''12,6''' |0,4 |3,1 |'''5,0''' |'''7,1''' |'''7,3''' |'''6,7''' |2,8 |3,3 |3,6 |3,2 |– |1,6 |23,1 |20,0 | style="background:#F8C1BE" |5,3 |- |jūlijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-julija-atbalsts-visvairak-audzis-regionu-apvienibai-lielakais-kritums--na.a415600/ SKDS/LTV] |1801 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |0,9 |4,0 |'''5,6''' |'''7,3''' |'''7,7''' |'''7,6''' |3,5 |3,5 |3,0 |3,4 |style="background:#d3d3d3;" rowspan="14" |''nav'' |1,7 |18,2 |22,3 |style="background:#F8C1BE" |3,6 |- |27.–31. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1421426449723142146 Factum] |612 |'''15,8''' |0,6 |'''5,8''' |'''11,5''' |'''14,4''' |'''11,6''' | style="background:#a0d78e" |'''16,2''' |4,1 |3,4 |'''6,5''' |4,1 |6,0 | colspan="2" |45,9 (no 1029) | style="background:#a0d78e" |0,4 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-junija-saeima-varetu-ieklut-9-partijas-starp-na-un-zzs-aizvien-siva-cina-par-otro-vietu.a411452/?utm_source=twitter&utm_campaign=news&utm_medium=admin SKDS/LTV] |1793 |style="background:#F8C1BE"|'''12,1''' |0,6 |3,7 |'''5,6''' |'''9,3''' |'''9,4''' |'''7,2''' |2,7 |3,4 |4,3 |3,3 |1,1 |18,0 |19,4 |style="background:#F8C1BE"|2,7 |- |maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-maija-saeima-iespejams-spetu-ieklut-9-partijas.a408018/ SKDS/LTV] |1816 |style="background:#F8C1BE"|'''10,3''' |0,8 |4,7 |4,9 |'''8,0''' |'''7,7''' |'''6,6''' |1,9 |3,6 |3,7 |3,2 |0,9 |22,8 |20,9 |style="background:#F8C1BE"|2,3 |- |26.–31. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1400069592328949760 Factum] |576 |style="background:#F8C1BE"|'''17,1''' |0,6 |'''7,8''' |'''11,1''' |'''13,3''' |'''12,5''' |'''15,9''' |3,5 |3,8 |'''6,1''' |3,3 |5,0 | colspan="2" |47,9 (no 1089) |style="background:#F8C1BE"|1,2 |- |aprīlis |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-siva-cina-starp-nacionalo-apvienibu-zzs-un-jauno-vienotibu.a404146/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE"|'''12,0''' |0,2 |3,9 |'''5,6''' |'''8,0''' |'''7,7''' |'''7,0''' |2,0 |4,2 |4,5 |4,2 |0,6 |20,1 |20,1 |style="background:#F8C1BE"|4,0 |- |26.–30. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1388417515622174725 Factum] |680 |'''15,2''' |1,0 |'''7,4''' |'''12,2''' |'''11,9''' |'''10,1''' | style="background:#a0d78e" |'''16,8''' |4,3 |4,1 |'''6,4''' |'''5,6''' |5,1 | colspan="2" |49,6 (no 1170) | style="background:#a0d78e" |1,6 |- |9.–19. aprīlis |[http://www.latvianfacts.lv/politiska-izvele-lr-saeimas-velesanu-gadijuma Latvijas Fakti] |1003 | style="background:#F8C1BE" |'''9,2''' |1,1 |3,7 |'''5,3''' |'''6,2''' |'''7,3''' |'''6,2''' |2,2 |1,8 |2,6 |2,7 |– |36,0 |15,6 | style="background:#F8C1BE" |2,0 |- | rowspan="2" |marts |[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti] |– | style="background:#F8C1BE" |'''10,5''' |1,3 |4,4 |'''5,2''' |'''6,6''' |'''6,2''' |'''6,1''' |2,2 |1,4 |2,8 |2,6 |– |35,6 |15,1 | style="background:#F8C1BE" |3,9 |- |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aug-jaunas-vienotibas-popularitate-labi-rezultati-progresivajiem.a400443/ SKDS/LTV] |1806 |style="background:#F8C1BE"|'''9,9''' |– |3,9 |'''5,1''' |'''7,3''' |'''6,4''' |'''6,3''' |2,6 |2,9 |4,2 |3,7 |1,9 |28,3 |17,5 |style="background:#F8C1BE"|2,6 |- |26.–30. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1377233470578167809 Factum] |990 |'''13,5''' |1,3 |'''8,3''' |'''13,4''' |'''12,2''' |'''10,7''' | style="background:#a0d78e" |'''15,7''' |3,5 |3,2 |'''5,6''' |'''5,7''' |6,8 |– |– |style="background:#a0d78e" |2,2 |- |februāris |[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti] |– | style="background:#F8C1BE" |'''11,5''' |1,0 |4,6 |'''7,2''' |'''5,7''' |'''9,8''' |'''6,5''' |2,3 |1,8 |2,8 |2,7 |– |28,1 |16,0 | style="background:#F8C1BE" |1,7 |- |1.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1366457757856124928 Factum] |1903 |'''12,0''' |1,9 |'''8,0''' |'''14,6''' |'''11,1''' |'''11,9''' | style="background:#a0d78e" |'''15,1''' |3,6 |3,9 |'''7,0''' |4,3 |6,5 |– |– |style="background:#a0d78e" |0,5 |- |7.–31. janvāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1356751378299953152/photo/1 Factum] |1250 |'''11,8''' |2,5 |'''7,5''' | style="background:#F2F5A9" |'''14,0''' |'''12,4''' |'''12,3''' |'''13,7''' |3,0 |4,1 |'''6,8''' |3,5 |6,8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |0,3 |} ==== 2020. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |1,9 |'''5,3''' |4,8 |'''5,8''' |'''8,0''' |4,1 |3,0 |2,1 |3,9 |1,0 |26,6 |22,0 |style="background:#F8C1BE" |3,3 |- |1.-17. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1343854272061038594 Factum] |2421 |style="background:#F8C1BE" |'''13''' |2 |'''8''' | style="background:#F2F5A9" |'''13''' | style="background:#f99696" |'''13''' | style="background:#8BD9A9" |'''13''' | style="background:#a0d78e" |'''13''' |4 |4 |'''8''' |9 |– |– |– |- |novembis |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''11,6''' |1,1 |4,9 |'''8,6''' |'''8,2''' |'''7,0''' |'''5,0''' |3,2 |3,6 |2,9 |1,0 |26,6 |22,0 |style="background:#F8C1BE" |3,0 |- |11.-20. novembis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1334804840866787328 Factum] |817 |style="background:#F8C1BE" |'''15''' |1 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''15''' |'''13''' |'''12''' |'''13''' |4 |4 |'''6''' |8 |– |– |– |- |26.–30. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1322201523816980482 Factum] |853 |'''15''' |1 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''17''' |'''13''' |'''11''' |'''14''' |3 |4 |'''6''' |8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |2 |- |9.-20. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-kapis-saskanai-krities-jaunajai-vienotibai.a380538/ SKDS/LTV] |889 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |1,9 |'''6,4''' |'''7,8''' |'''6,4''' |'''8,9''' |'''5,4''' |3,0 |2,8 |3,3 |0,7 |23 |19 |style="background:#F8C1BE" |2,4 |- |29. septembris – 4. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1313059319953395713 Factum] |442 |'''15''' |2 |'''8''' | style="background:#F2F5A9" |'''17''' |'''13''' |'''9''' |'''15''' |4 |3 |'''7''' |8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |2 |- |11.-22. septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-saskanai-turpina-samazinaties.a376583/ SKDS/LTV] |888 |style="background:#F8C1BE" |'''10,2''' |2,2 |'''6,1''' |'''7,6''' |'''6,2''' |'''9,8''' |'''6,6''' |3,5 |2,6 |3 |1,1 |22,4 |18,7 |style="background:#F8C1BE" |0,4 |- |7.–24. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1303243194054987776 Factum] |637 |'''15''' |2 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''16''' |'''13''' |'''10''' |'''15''' |3 |4 |'''5''' |7 |– |– | style="background:#F2F5A9" |1 |- |7.–20. augusts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saruk-saskanas-popularitate-bet-pieaug--attistibaipar.a373019/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''12,2''' |1,9 |4,6 |'''7,8''' |'''5,2''' |'''10,7''' |'''6,6''' |3,8 |1,5 |1,4 |0,7 |28,5 |17,9 |style="background:#F8C1BE" |1,5 |- |8.–31. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1292031598762893312 Factum] |1975 |style="background:#F8C1BE" |'''16''' |2 |'''9''' |'''15''' |'''11''' |'''10''' |style="background:#a0d78e" |'''16''' |4 |3 |'''8''' |6 |– |– |– |- |jūlijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/julija-pieaudzis-atbalsts-saskanai-un-nacionalajai-apvienibai.a369252/ SKDS/LTV] |884 |style="background:#F8C1BE" |'''15,5''' |2,2 |3,9 |'''5,6''' |'''6,8''' |'''8,3''' |'''5,8''' |2,9 |2,1 |2,2 |0,2 |26,0 |18,5 |style="background:#F8C1BE" |7,2 |- |1.–30. jūnijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1279826045869404160 Factum] |1461 |'''15''' |2 |'''9''' |'''15''' |'''11''' |'''10''' |style="background:#a0d78e" |'''17''' |'''5''' |3 |'''8''' |7 |– |– |style="background:#a0d78e" |2 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/junija-popularaka-partija--saskana-premjera-partijai--zemakais-reitings-sogad.a365968/ SKDS/LTV] |891 |style="background:#F8C1BE" |'''12,9''' |1,8 |4,2 |'''5,8''' |'''5,6''' |'''8,9''' |'''5,1''' |2,8 |2,2 |1,7 |0,6 |29,8 |18,6 |style="background:#F8C1BE" |4,0 |- |23. maijs – 2. jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingus-arkarteja-situacija-nav-celusi.a363627/ SKDS/LTV] |902 |style="background:#F8C1BE" |'''13,2''' |2,0 |3,7 |'''5,0''' |'''5,5''' |'''8,1''' |'''6,1''' |2,6 |2,3 |1,5 |9,6 |29,6 |19,6 |style="background:#F8C1BE" |5,1 |- |18.–31. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1267808247773306883 Factum] |1182 |'''16''' |2 |'''9''' |'''13''' |'''11''' |'''9''' |style="background:#a0d78e" |'''18''' |4 |3 |'''8''' |7 |– |– |style="background:#a0d78e" |2 |- |7.–26. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1256195938563100672 Factum] |1325 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |2 |'''11''' |'''14''' |'''12''' |'''11''' |'''16''' |'''5''' |4 |'''6''' |4 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |marts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/marta-pieaudzis-saskanas-zzs-un-gandriz-visu-valdibas-partiju-reitings.a355036/ SKDS/LTV] |903 |style="background:#F8C1BE" |'''14,8''' |2,2 |4,8 |'''5,6''' |'''5,8''' |'''8,6''' |'''5,8''' |2,9 |1,5 |1,5 |0,6 |28,8 |17,1 |style="background:#F8C1BE" |6,2 |- |4.–28. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1246792921812254721 Factum] |1994 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |2 |'''13''' |'''13''' |'''12''' |'''12''' |'''13''' |'''5''' |4 |'''7''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |24.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1235186163931021313 Factum] |783 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |3 |'''11''' |'''12''' |'''12''' |'''13''' |'''14''' |'''5''' |4 |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |4 |- |7.–18. februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/februari-no-valdibas-partijam-labakais-reitings-jaunajai-vienotibai.a350336/ SKDS/LTV] |873 |style="background:#F8C1BE" |'''12,3''' |1,3 |4,1 |'''5,4''' |'''5,4''' |'''7,9''' |'''6,4''' |3,3 |2,0 |2,2 |0,4 |27,9 |21,4 |style="background:#F8C1BE" |4,4 |- |28. janvāris – 1. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1225832684133474307 Factum] |684 |style="background:#F8C1BE" |'''21''' |2 |'''11''' |'''11''' |'''12''' |'''10''' |'''16''' |'''5''' |3 |'''7''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-janvari-no-valdibu-veidojosajiem-zemakais-atbalsts--kpv-lv.a347634/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''13,6''' |2,0 |'''6,1''' |'''5,4''' |'''6,3''' |'''8,7''' |'''6,1''' |2,9 |2,5 |1,8 |0,8 |26,9 |16,9 |style="background:#F8C1BE" |4,9 |} ==== 2019. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |18.–31. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1214261486278922241 Factum] |1153 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |2 |'''12''' |'''10''' |'''14''' |'''10''' |'''14''' |'''5''' |'''5''' |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |6 |- |30. novembris – 12. decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-2019-gada-ieguveji-jauna-vienotiba-zaudetaji--kpv-lv.a343302/ SKDS/LTV] |887 |style="background:#F8C1BE" |'''13,4''' |1,8 |'''5,9''' |4,6 |'''6,9''' |'''8,0''' |'''6,8''' |2,0 |2,2 |2,4 |0,1 |26,7 |19,2 |style="background:#F8C1BE" |6,4 |- |21.–24. novembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1199328948280266752 Factum] |966 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |3 |'''13''' |'''10''' |'''12''' |'''10''' |'''16''' |4 |4 |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |4 |- |2.–12. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-reitings-novembri-atkal-krities.a339574/ SKDS/LTV] |884 |style="background:#F8C1BE" |'''11,2''' |3,0 |'''5,4''' |'''5,6''' |'''8,8''' |'''7,5''' |'''6,5''' |2,8 |2,0 |2,1 |0,2 |25,4 |19,5 |style="background:#F8C1BE" |2,4 |- |15.–22. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1186999647681830913 Factum] |502 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |3 |'''14''' |'''9''' |'''11''' |'''11''' |'''15''' |4 |4 |'''6''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |5.–16. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/oktobri-reitings-sarucis-visam-saeima-ieveletajam-partijam.a336590/ SKDS/LTV] |909 |style="background:#F8C1BE" |'''12,9''' |2,5 |'''6,7''' |'''5,2''' |'''7,3''' |'''8,0''' |'''6,5''' |2,2 |2,2 |2,8 |0,5 |24,9<ref>{{Atsauce|title=Oktobrī reitings sarucis visām Saeimā ievēlētajām partijām|url=https://www.youtube.com/watch?v=D8K_MfzFW6A|accessdate=2021-11-21|language=lv-LV}}</ref> |18,3 |style="background:#F8C1BE" |4,9 |- |27.–30. septembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1180141845512359937 Factum] |489 |style="background:#F8C1BE" |'''19''' |2 |'''15''' |'''11''' |'''10''' |'''10''' |'''17''' |'''5''' |4 |'''5''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |2 |- |6.–18. septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saskanas-pozicijas-vajinas-kpv-lv-gada-laika-lielakais-kritums.a333441/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''14,5''' |2,8 |'''7,2''' |'''6,1''' |'''8,9''' |'''8,4''' |'''8,3''' |2,5 |– |2,1 |1,0 |22,1 |16,1 |style="background:#F8C1BE" |5,6 |- |27.–30. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1169292492539346948 Factum] |1152 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |4 |'''16''' |'''10''' |'''11''' |'''11''' |'''17''' |4 |4 |4 |1 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |augusts <small>(publicēts 30. augustā)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lielakais-veletaju-atbalsta-pieaugums-saskanai-un-jkp.a330512/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''16,1''' |2,6 |'''6,3''' |'''6,2''' |'''7,2''' |'''8,3''' |'''8,8''' |2,9 |2,5 |2,1 |0,3 |17,3 |19,4 |style="background:#F8C1BE" |7,3 |- |jūlijs <small>(publicēts 30. jūlijā)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-un-jaunas-vienotibas-reitingi-krit-zzs-pieaug.a327246/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''14,7''' |1,6 |'''5,0''' |'''5,7''' |'''6,3''' |'''7,6''' |'''8,5''' |3,6 |2,3 |2,1 |0,5 |22,2 |19,9 |style="background:#F8C1BE" |6,2 |- |22.–29. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1159143587277410306 Factum] |989 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |2 |'''15''' |'''10''' |'''15''' |'''10''' |'''15''' |4 |'''6''' |4 |1 |– |– |style="background:#F8C1BE" |3 |- |26.–30. jūnijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1146753117788278787 Factum] |860 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |4 |'''10''' |'''12''' |'''15''' |'''9''' |style="background:#a0d78e" |'''17''' |'''6''' |4 |'''6''' |0 |– |– |– |- |7.–17. jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunajai-vienotibai-junija-augstakais-reitings-pedejos-cetros-gados-saskanai-un-jkp-kritas.a324509/ SKDS/LTV] |891 |style="background:#F8C1BE" |'''15,8''' |3,4 |4,6 |'''6,8''' |'''7,7''' |'''6,3''' |'''10,5''' |3,0 |1,6 |3,0 |0,4 |18,2 |18,7 |style="background:#F8C1BE" |5,3 |- |maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/maija-popularakas-partijas-saskana-zzs-un-nacionala-apvieniba.a321392/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''17,5''' |2,4 |'''7,9''' |'''5,9''' |'''8,6''' |'''8,8''' |'''6,1''' |4,0 |1,5 |1,9 |0,1 |16,9 |18,4 |style="background:#F8C1BE" |8,7 |- |1.–28. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1134732766753513473 Factum] |1079 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |4 |'''10''' |'''10''' |'''16''' |'''8''' |'''16''' |4 |4 |'''7''' |4 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |1.–30. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1123972845791531009 Factum] |1236 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |4 |'''15''' |'''10''' |'''12''' |'''11''' |'''10''' |'''6''' |3 |'''7''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |aprīlis <small>(publicēts 26. aprīlī)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-kapums-saskanai-kritums--kpv-lv.a317236/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''19,7''' |2,8 |'''8,6''' |'''5,6''' |'''6,7''' |'''6,9''' |'''5,8''' |3,0 |1,6 |1,5 |0,3 |20,6 |16,9 |style="background:#F8C1BE" |11,1 |- |rowspan=2|marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1113228138329378817 Factum] |867 |style="background:#F8C1BE" |'''15''' |4 |'''13''' |'''11''' |'''14''' |'''10''' |'''11''' |'''6''' |'''5''' |'''6''' |5 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-nacionalajai-apvienibai-noslid-lidz-5.a314751/?utm_source=push&utm_campaign=news=&utm_medium=chrome SKDS/LTV] |873 |style="background:#F8C1BE" |'''17,7''' |4,1 |'''8,0''' |'''6,2''' |'''5,0''' |'''7,6''' |'''5,3''' |2,9 |1,6 |2,3 |0,5 |22,1 |16,7 |style="background:#F8C1BE" |8,3 |- |februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-popularitate-krit-bet-pieaugums-jaunajai-vienotibai.a311314/ SKDS/LTV] |872 |style="background:#F8C1BE" |'''19,0''' |3,5 |'''9,5''' |'''5,9''' |'''6,3''' |'''5,7''' |'''6,5''' |2,4 |2,0 |2,7 |0,4 |19,3 |16,8 |style="background:#F8C1BE" |9,5 |- |11.–23. janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-zaude-jkp-iegust.a308392/ SKDS/LTV] |906 |style="background:#F8C1BE" |'''17,4''' |'''7,1''' |'''12,1''' |'''6,7''' |'''7,7''' |'''8,1''' |4,0 |– |– |– |5,3 |18,8 |12,8 |style="background:#F8C1BE" |5,3 |} ==== 2018. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |1.–12. decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/decembri-popularakas-partijas-saskana-kpv-lv-un-jkp.a304441/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''20,6''' |'''10,4''' |'''8,9''' |'''6,2''' |'''6,5''' |'''6,6''' |4,2 |3,0 |2,4 |2,3 |0,1 |16,5 |12,3 |style="background:#F8C1BE" |10,2 |- |3.–15. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-kritusies-attistibaipar-un-nacionalas-apvienibas-popularitate.a301590/ SKDS/LTV] |833 |style="background:#F8C1BE" |'''18,2''' |'''9,8''' |'''10,2''' |'''6,7''' |'''5,9''' |'''6,4''' |4,7 |2,6 |1,6 |1,8 |0,1 |17,7 |14,3 |style="background:#F8C1BE" |8,0 |- |13.–23. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-zzs-popularitate-krit-lielakais-pieaugums-saeimas-jaunpienacejiem.a298338/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''19,2''' |'''11,5''' |'''10,1''' |'''8,9''' |'''8,4''' |'''5,4''' |4,4 |4,2 |1,4 |1,7 |0,2 |12,0 |12,6 |style="background:#F8C1BE" |7,7 |- !colspan=3|[[13. Saeimas vēlēšanas]] |style="background:#F8C1BE" |'''19,80''' |'''14,25''' |'''13,59''' |'''12,05''' |'''11,02''' |'''9,92''' |'''6,70''' |4,15 |3,20 |2,62 |2,70 !colspan=2| |style="background:#F8C1BE" |5,55 |} === Citas aptaujas === 2019. gada augustā "Kantar TNS" aptauja secināja, ka 62% no vēlētājiem balsotu par to pašu partiju, par kuru balsoja 13. Saeimas vēlēšanās, savukārt, 26% pilsoņu vairs par to pašu partiju nebalsotu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/aptaujas/aptauja-ka-balsotu-iedzivotaji-ja-tagad-notiktu-saeimas-velesanas/|title=Aptauja: kā balsotu iedzīvotāji, ja tagad notiktu Saeimas vēlēšanas?|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> 2019. gada novembrī sākās parakstu vākšana par Saeimas atlaišanu. Parakstu vākšanas sākumā tā ieguva plašu ažiotāžu un mēneša laikā tika savākti vairāk kā 40 000 parakstu, bet pēc tam parakstu vākšanas ātrums samazinājās. Mēneša beigās Factum publicēja aptaujas rezultātus, kas secināja, ka aptuveni 31% Latvijas iedzīvotāju atbalsta Saeimas atlaišanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|title=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|website=Twitter|access-date=2020-06-22|language=en}}</ref> 2019. gadā 90. Eirobarometra aptauja liecināja, ka, lai gan lielākā daļa – 82% Latvijas iedzīvotāju neuzticās politiskajām partijām, šo cilvēku īpatsvars ir samazinājies par septiņiem procentpunktiem kopš 2017. gada rudeņa. Neuzticēšanās Saeimai arī samazinājusies par deviņiem procentpunktiem šajā laika posmā un 2019. gadā bija 66%.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/321820-sabiedriba-latvija-arvien-vairak-uzticas-politiskajam-partijam-un-valdibai-liecina-aptauja|title=Sabiedrība Latvijā arvien vairāk uzticas politiskajām partijām un valdībai, liecina aptauja|website=Jauns.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> 2020. gada marta SKDS aptauja secināja, ka 19% Latvijas iedzivotāju ir lojāli kādai partijai. 2013. gadā šādu cilvēku īpatsvars bijis 26%. Nemainīga ir tā cilvēku grupa, kura neatzīst nevienu partiju par labu un balso pēc "mazākā ļaunuma" principa — 26%, bet 33% respondentu atzina, ka balso katrās vēlēšanās par citu partiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/aptauja-kadai-no-partijam-latvija-lojals-ir-tikai-katrs-piektais-pilsonis/|title=Aptauja: Kādai no partijām Latvijā lojāls ir tikai katrs piektais pilsonis|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> "Eurobarometer" aptaujā, kas tika veikta no 2021. gada 14. jūnija līdz 5. jūlijam atklājās, ka Latvijā vismazāk cilvēku tic viņu balss nozīmei Eiropas Savienībā. Tikai 28% Latvijas iedzīvotāju piekrīt ka viņu balsij Latvijā ir nozīme, bet 71% nepiekrīt šim apgalvojumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/357669-liela-dala-latvijas-iedzivotaju-uzskata-ka-vinu-balsij-valsti-nav-nozimes.htm|title=Liela daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu balsij valstī nav nozīmes|website=nra.lv|access-date=2021-09-13|language=lv}}</ref> Tā paša gada oktobrī SKDS aptaujā 13. Saeimai bija viszemākais uzticības rādītājs – 16%. Vēsturiski zemākais uzticības rādīājs Saeimai ir bijis 2009. gada janvārī – 4,5%,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|title=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|website=Twitter|access-date=2021-11-21|language=en}}</ref> savukārt 10. decembrī publicētajā SKDS aptaujā secināja, ka absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju ir neapmierināti ar politisko partiju darbu valdībā. Aptaujas dalībnieki bija visvairāk apmierināti ar Jaunās Vienotības darbu (28%), bet vismazāk apmierināti ar Nacionālās Apvienības darbu (17%).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/kas-notiek-latvija-aptauja-koalicijas-partiju-darbs-neapmierina-5864-iedzivotaju.a433722/|title=«Kas notiek Latvijā?» aptauja: koalīcijas partiju darbs neapmierina 58%–64% iedzīvotāju|website=www.lsm.lv|access-date=2021-12-10|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa] * [https://www.cvk.lv/lv CVK mājas lapa] {{Saeimas vēlēšanas}} {{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}} [[Kategorija:2022. gads Latvijā]] [[Kategorija:Saeimas vēlēšanas]] b9vc21dh1m76a0g6upzk1c8k45jlnlr 3665765 3665740 2022-08-02T14:57:02Z Lasks 38532 /* Sarakstu līderihttps://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti */ wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Vēlēšanu infokaste | election_name = 14. Saeimas vēlēšanas | country = Latvija | image = | flag_year = | type = parliamentary | ongoing = yes | previous_election = 13. Saeimas vēlēšanas | previous_year = 2018 | next_election = 15. Saeimas vēlēšanas | next_year = 2026 | election_date = {{dat|2022|10|01}} | seats_for_election = 100 | turnout = | party_name = no | leader_title = Premjera amata kandidāts <!-- Saskaņa --> | image1 = [[Attēls:Ivars_Zariņš.jpg|150x150px]] | colour1 = EB482C | leader1 = [[Ivars Zariņš]] | party1 = [[Saskaņa]] | last_election1 = 23 (19,80%) | seats_before1 = 18 | seats_after1 = | seat_change1 = | popular_vote1 = | percentage1 = | swing1 = <!-- JKP --> | image2 = [[Attēls:Jānis Bordāns.jpg|150x150px]] | colour2 = 192956 | leader2 = [[Jānis Bordāns]] | party2 = [[Konservatīvie]] | last_election2 = 16 (13,59%; kā Jaunā konservatīvā partija) | seats_before2 = 15 + 1 ārpusfrakciju deputāts | seats_after2 = | seat_change2 = | popular_vote2 = | percentage2 = | swing2 = <!-- AP! --> | image3 = [[Attēls:Sin foto.svg|150x150px]] | colour3 = FFEC00 | leader3 = ''TBA'' | party3 = [[Attīstībai/Par!]] | last_election3 = 13 (12,04%) | seats_before3 = 13 + 2 ārpusfrakciju deputāti | seats_after3 = | seat_change3 = | popular_vote3 = | percentage3 = | swing3 = <!-- NA --> | image4 = [[Attēls:MP, PB prezidenta un ES attīstības lietu komisāra tikšanās (4887417707)-UgisMitrevics.jpg|150x150px]] | colour4 = 5A0505 | leader4 = [[Uģis Mitrevics]] | party4 = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]] | last_election4 = 13 (11,01%) | seats_before4 = 11 + 1 ārpusfrakciju deputāts | seats_after4 = | seat_change4 = | popular_vote4 = | percentage4 = | swing4 = <!-- ZZS --> | image5 = [[Attēls:Aivars Lembergs 2012.jpg|150x150px]] | colour5 = 2C943F | leader5 = [[Aivars Lembergs]] | party5 = [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | last_election5 = 11 (9,91% kā ZZS; 0,21% kā [[Apvienība SKG]]) | seats_before5 = 10 | seats_after5 = | seat_change5 = | popular_vote5 = | percentage5 = | swing5 = <!-- Jaunā Vienotība --> | image6 = [[File:Karins, Krisjanis-9702.jpg|150x150px]] | colour6 = A6C705 | leader6 = [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]] | party6 = [[Jaunā Vienotība]] | last_election6 = 8 (6,69%) | seats_before6 = 8 + 2 ārpusfrakciju deputāti | seats_after6 = | seat_change6 = | popular_vote6 = | percentage6 = | swing6 = | before_election = [[Krišjānis Kariņš]] | before_party = [[Jaunā Vienotība]] | title = [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidents]] | after_election = | after_party = }} '''[[14. Saeima]]s vēlēšanas''' saskaņā ar [[Latvijas Republikas Satversme|Latvijas Republikas Satversmes]] 11. pantu notiks 2022. gada 1. oktobrī. Cilvēkiem, kas nevarēs balsot vēlēšanu dienā, būs iespēja nodot savu balsi glabāšanā iepriekšējās trīs dienās īpaši noteiktos laikos daļā no vēlēšanu iecirkņiem. Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana notiks no 13. jūlija līdz 2. augustam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas|title=14. Saeimas vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-05-08}}</ref> == Balsošanas sistēma == [[Latvijas Republikas Satversme]] nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiska partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā, bet [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentam]] ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu. == Vēlēšanu apgabali == {{pamatraksts|Latvijas vēlēšanu apgabali}} Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts konkrēts skaits deputātu proporcionāli iedzīvotāju skaitam apgabalā. Katram vēlēšanu apgabalam ir savi kandidātu saraksti. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala. {| class=wikitable style="text-align:center; |- !colspan="2" |Vēlēšanu apgabals !Vietas !Izmaiņas |- ! 1. |style="text-align:left;| [[Rīga]] | 36 | {{increase}} 1 |- ! 2. |style="text-align:left;| [[Vidzeme]] | 26 | {{increase}} 1 |- ! 3. |style="text-align:left;| [[Zemgale]] | 13 | {{decrease}} 1 |- ! 4. |style="text-align:left;| [[Latgale]] | 13 | {{decrease}} 1 |- ! 5. |style="text-align:left;| [[Kurzeme]] | 12 | {{steady}} |} == Priekšvēsture == {{pamatraksts|13. Saeimas vēlēšanas}} {{multiple image | width = 180 | image1 = 13Saeima2018.svg | caption1 = Partijas un partiju apvienības 13. Saeimas termiņa sākumā | image2 = Latvia Saeima 2021.svg | caption2 = Partijas un partiju apvienības kopš 2021. gada 12. maija }} 14. Saeimas vēlēšanas būs desmitās [[Saeimas vēlēšanas]] pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1990. gada 4. maijā]]. [[13. Saeimas vēlēšanas|Iepriekšējās vēlēšanās]] Saeimā iekļuva septiņas politiskās partijas un to apvienības. Vislielāko vēlētāju atbalstu trešo reizi pēc kārtas ieguva "[[Saskaņa]]", tai sekoja "[[KPV LV]]" un "[[Jaunā konservatīvā partija]]". Saeimā iekļuva arī "[[Attīstībai/Par!]]", "[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]]", "[[Zaļo un Zemnieku savienība]]" un "[[Jaunā Vienotība]]". Pēc vēlēšanām koalīciju izveidoja pieci politiskie spēki: "Jaunā Vienotība", "Jaunā konservatīvā partija", "Attīstībai/Par!", "Nacionālā apvienība", kā arī daļa no "KPV LV" frakcijas. Pēc [[Jānis Bordāns|Jāņa Bordāna]] un [[Aldis Gobzems|Alda Gobzema]] neveiksmīgajiem mēģinājumiem izveidot valdību par [[Ministru prezidents|Ministru prezidentu]] kļuva Saeimā mazākās frakcijas līderis [[Krišjānis Kariņš]]. 13. Saeimas darbības laikā vairāki deputāti pameta savas frakcijas. 2018. gada 6. novembrī, tajā pašā dienā, kad 13. Saeima uzsāka savu darbību, no partijas "Saskaņa" frakcijas izstājās [[Jūlija Stepaņenko]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13nbspsaeimas-pirmaja-darbadiena-stepanenko-pazino-par-darbu-arpus-saskanas-frakcijas.a298679/|title=13. Saeimas pirmajā darbadienā Stepaņenko paziņo par darbu ārpus «Saskaņas» frakcijas|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref>, savukārt 2019. gada 6. februārī no partijas "KPV LV" frakcijas tika izslēgts [[Aldis Gobzems]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50806301|title=Gobzemu izslēdz arī no 'KPV LV' Saeimas frakcijas|last=Žukova|first=Katrīna|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-02-06|language=lv}}</ref> 5. jūnijā no "Nacionālās Apvienības" izstājās [[Inguna Rībena]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-deputate-inguna-ribena-pametusi-nacionalas-apvienibas-frakciju.a321515/|title=Saeimas deputāte Inguna Rībena pametusi Nacionālās apvienības frakciju|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> 29. maijā no "KPV LV" izstājās arī [[Linda Liepiņa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|05|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190529175228/http://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |archivedate={{dat|2019|05|29||bez}} }}</ref> 30. maijā viņai sekoja [[Karina Sprūde]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51145811|title=No 'KPV LV' izstājas arī frakcijas iekšējā opozicionāre Sprūde|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-05-30|language=lv}}</ref> bet 13. jūnijā [[Didzis Šmits]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51190141|title='KPV LV' frakcija zaudē vēl vienu biedru|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-06-13|language=lv}}</ref> 2019. gada 26. augustā [[Anda Čakša]] izstājās no ZZS partijas un frakcijas, un iestājās Jaunās Vienotības partijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/290158-anda-caksa-pargajusi-uz-vienotibu.htm|title=Anda Čakša pārgājusi uz "Vienotību"|website=nra.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Frakciju pametušie deputāti tiek uzskatīti par pie frakcijām nepiederošiem jeb neatkarīgajiem deputātiem. 2020. gada 8. janvārī no frakcijas "KPV LV" tika izslēgts deputāts [[Aldis Blumbergs]], kā arī partijas izveidotājs un līderis [[Artuss Kaimiņš]], paliekot frakcijā 10 deputātiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-kpv-lv-saeimas-frakcijas-izslegti-deputati-kaimins-un-blumbergs.a344115/|title=No «KPV LV» Saeimas frakcijas izslēgti deputāti Kaimiņš un Blumbergs|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Kaimiņš, vēl būdams viens no partijas līdzpriekšsēdētājiem, 20. janvārī paziņoja, ka 8. februāra biedru sapulcē balsos par partijas likvidāciju, tikmēr otrs partijas līdzpriekšsēdētājs [[Atis Zakatistovs]] virzīja jautājumu par partijas nosaukuma un [[zīmols|zīmola]] maiņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51811059|title='Partijas tēvs' Kaimiņš aicina likvidēt 'KPV LV'|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2020-01-20|language=lv}}</ref> 2019. gada 14. novembrī 13. Saeima pieņēma pretrunīgi vērtētās politisko partiju finansēšanas likuma izmaiņas, kas paredz vairāk kā septiņas reizes palielināt partiju finansēšanu no valsts budžeta. Tas tika darīts par spīti iniciatīvai atlikt finansējuma pieaugumu līdz 14. Saeimas ievēlēšanai, kas saņēma vairāk nekā 12 tūkstošus parakstu. Iniciatīva sasniedza minimālo atbalstītāju skaitu, lai to varētu iesniegt Saeimai 12 dienu laikā, kas ir otrais īsākais periods portāla "[[ManaBalss.lv]]" vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/politiskajam-partijam-ieverojami-cels-finansejumu-no-valsts-budzeta.a338475/|title=Politiskajām partijām ievērojami cels finansējumu no valsts budžeta|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://manabalss.lv/site_posts/predlozhenie-poluchivshee-osobenno-b-stru-podderzhku-grazhdan-za-vleno-v-se-m|title=ManaBalss.lv - līdzdalības platforma|website=manabalss.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> 2019. gada 15. novembrī sākās parakstu vākšana 13. Saeimas atsaukšanai. Pirmās dienas laikā to parakstīja ap 8000 cilvēku, 18. novembrī parakstu skaits saniedza 25 000. Lai organizētu referendumu par Saeimas atlaišanu, ir nepieciešams savākt tik lielu parakstu skaitu, kas atbilstu desmitajai daļai balsstiesīgo skaitam iepriekšējās vēlēšanās jeb 154 865 līdz 2020. gada 14. novembrim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cvk-atlauj-parakstu-vaksanu-par-13-saeimas-atsauksanu.a338419/|title=CVK atļauj parakstu vākšanu par 13. Saeimas atsaukšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Kopā par iniciatīvu parakstījās 54 254 cilvēki. == Sarakstu līderi un Ministru prezidenta amata kandidāti == === Reģistrācija === Vēlēšanām kandidātu sarakstus var iesniegt no {{dat||07|13|G|bez}} līdz {{dat||8|2|D|bez}}. {| class="wikitable palinrowheaders" |- style="background-color:#cccccc;" ! scope="col"|Nr. ! scope="col"|Saraksts ! scope="col"|Reģistrācija |- ! scope="row"|1 | [[Attīstībai/Par!]] | rowspan="2" style="text-align:center;" | {{dat||07|13|SK}} |- ! scope="row"|2 | [[Stabilitātei!]] |- ! scope="row"|3 | [[Saskaņa]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|18|SK}} |- ! scope="row"|4 | [[Progresīvie]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|20|SK}} |- ! scope="row"|5 |[[Jaunā Vienotība]] | rowspan="2" style="text-align:center;" | {{dat||07|25|SK}} |- ! scope="row"|6 |[[Latvija pirmajā vietā]] |- ! scope="row"|7 |[[Apvienotais saraksts]] | rowspan="2" style="text-align:center;" | {{dat||07|26|SK}} |- ! scope="row"|8 |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |- ! scope="row"|9 |[[Zaļo un zemnieku savienība]] | rowspan="2" style="text-align:center;" | {{dat||07|27|SK}} |- ! scope="row"|10 |[[Katram un katrai]] |- ! scope="row"|11 |[[Latvijas Krievu savienība]] | rowspan="3" style="text-align:center;" | {{dat||07|29|SK}} |- ! scope="row"|12 |[[Republika (partija)|Republika]] |- ! scope="row"|13 |[[Konservatīvie]] |- ! scope="row"|14 | [[Suverēnā vara]] | rowspan="3" style="text-align:center;" | {{dat||08|01|SK}} |- ! scope="row"|15 |[[Tautas varas spēks]] |- ! scope="row"|16 |[[Tautas kalpi Latvijai]] |- ! scope="row"|17 | [[Apvienība Latvijai]] | rowspan="3" style="text-align:center;" | {{dat||08|02|SK}} |- ! scope="row"|18 |[[Kristīgi Progresīvā partija]] |- ! scope="row"|19 |[[Vienoti Latvijai]] |} === Sarakstu līderi<ref>https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti</ref> === {| class="wikitable" style="text-align: left;" !rowspan=2|№!!rowspan=2|Saraksts!!colspan=5|Līderi |- !Rīga!!Vidzeme!!Latgale!!Kurzeme!!Zemgale |- !1 |[[Attīstībai/Par!]] |<small>[[Marija Golubeva]]</small> |<small>[[Artis Pabriks]]</small> |<small>[[Juris Pūce]]</small> |<small>[[Kristaps Eklons]]</small> |<small>[[Artūrs Toms Plešs]]</small> |- !2 |[[Stabilitātei]] |<small>[[Aleksejs Rosļikovs]]</small> |<small>[[Amils Saļimovs]]</small> |<small>[[Viktorija Pleškāne]]</small> |<small>[[Sanita Petere]]</small> |<small>[[Naomi Farbere]]</small> |- !3 |[[Saskaņa]] |<small>[[Jānis Urbanovičs]]</small> |<small>[[Ivars Zariņš]]</small> |<small>[[Regīna Ločmele]]</small> |<small>[[Valērijs Agešins]]</small> |<small>[[Aleksandrs Kazačkovs]]</small> |- !4 |[[Progresīvie]] |<small>[[Antoņina Ņenaševa]]</small> |<small>[[Kaspars Briškens]]</small> |<small>[[Leila Rasima]]</small> |<small>[[Liene Gātere]]</small> |<small>[[Atis Švinka]]</small> |- !5 |[[Jaunā Vienotība]] |<small>[[Edgars Rinkēvičs]]</small> |<small>[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]</small> |<small>[[Rihards Kozlovskis]]</small> |<small>[[Arvils Ašeradens]]</small> |<small>[[Jānis Reirs]]</small> |- !6 |[[Latvija pirmajā vietā]] |<small>[[Ainārs Šlesers]]</small> |<small>[[Linda Liepiņa]]</small> |<small>[[Vilis Krištopāns]]</small> |<small>[[Ramona Petraviča]]</small> |<small>[[Edmunds Zivtiņš]]</small> |- !7 |[[Konservatīvie]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030 'Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs]</ref> |<small>[[Anita Muižniece]]</small> |<small>[[Jānis Bordāns]]</small> |<small>[[Aldis Bukšs]]</small> |<small>[[Krišjānis Feldmans]]</small> |<small>[[Gatis Eglītis]]</small> |- !8 |[[Apvienotais saraksts]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800 Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis]</ref> |<small>[[Didzis Šmits]]</small> |<small>[[Edvards Smiltēns]]</small> |<small>[[Juris Viļums]]</small> |<small>[[Māris Kučinskis]]</small> |<small>[[Edgars Tavars]]</small> |- !9 |[[Zaļo un zemnieku savienība]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958 'Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu]</ref> |<small>[[Gunārs Kūtris]]</small> |<small>[[Armands Krauze]]</small> |<small>[[Kaspars Melnis]]</small> |<small>[[Uldis Augulis]]</small> |<small>[[Viktors Valainis]]</small> |- !10 |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |<small>[[Ināra Mūrniece]]</small> |<small>[[Uģis Mitrevics]]</small> |<small>[[Edmunds Teirumnieks]]</small> |<small>[[Ilze Indriksone]]</small> |<small>[[Edvīns Šnore]]</small> |- !11 |[[Katram un katrai]] |<small>[[Aldis Gobzems]]</small> |<small>[[Karina Sprūde]]</small> |<small>[[Igors Prelatovs]]</small> |<small>[[Agris Freifalts]]</small> |<small>[[Raimonds Lazdiņš]]</small> |- !12 |[[Latvijas Krievu savienība]] |<small>[[Miroslavs Mitrofanovs]]</small> |<small>[[Andris Vurčs]]</small> |<small>[[Jekaterīna Stehnovska-Slavska]]</small> |<small>[[Jeļena Osipova]]</small> |<small>[[Andrejs Pagors]]</small> |- !13 |[[Republika (partija)|Republika]] |<small>[[Sandis Ģirģens]]</small> |<small>[[Kaspars Ģirģens]]</small> |<small>[[Jevgēnijs Koršenkovs]]</small> |<small>[[Ēriks Pucens]]</small> |<small>[[Normunds Barkāns]]</small> |- !14 |[[Suverēnā vara]] |<small>[[Jūlija Stepaņenko]]</small> |<small>[[Ļubova Švecova]]</small> |<small>[[Vjačeslavs Stepaņenko]]</small> |<small>[[Inga Gluzda]]</small> |<small>[[Silvija Šimfa]]</small> |- !15 |[[Tautas kalpi Latvijai]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/partijas-tautas-kalpi-latvijai-premjera-amata-kandidats-ir-edgars-kramins.d?id=54596538 – Partijas 'Tautas kalpi Latvijai' premjera amata kandidāts ir Edgars Kramiņš]</ref> |<small>[[Edgars Kramiņš]]</small> |<small>[[Andris Lubiņš]]</small> |<small>[[Aivars Smans]]</small> |<small>[[Normunds Zernis]]</small> |<small>[[Jānis Dzenis (lauksaimnieks)|Jānis Dzenis]]</small> |- !16 |[[Tautas varas spēks]] |<small>[[Valentīns Jeremejevs]]</small> |<small>[[Jānis Sondars]]</small> |<small>[[Jurijs Ragozins]]</small> |<small>[[Vladislavs Valentins]]</small> |<small>[[Aigars Egle]]</small> |- !17 |[[Apvienība Latvijai]] |<small>[[Jānis Riņķis]]</small> |<small>[[Māris Možvillo]]</small> |<small>[[Iļja Zļenko]]</small> |<small>[[Guntis Rolis]]</small> |<small>[[Uldis Godainis]]</small> |- !18 |[[Kristīgi Progresīvā partija]] |<small>[[Andrejs Krasņikovs]]</small> |<small>[[Imants Burvis]]</small> |<small>[[Ēriks Flaumanis]]</small> |<small>[[Aivars Ošenieks]]</small> |<small>[[Jolanta Zeltiņa]]</small> |- !19 |[[Vienoti Latvijai]] |<small>[[Anita Mitriķe]]</small> |<small>[[Iveta Lauciņa]]</small> |<small>[[Sandra Dzene]]</small> |<small>[[Madara Gobziņa]]</small> |<small>[[Santa Ķempele]]</small> |} === Ministru prezidenta amata kandidāti === {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- bgcolor="#cccccc" !Saraksts !Kandidāts |- |[[Zaļo un Zemnieku savienība]]/[[LSDSP]] |[[Aivars Lembergs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958|title='Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu|website=delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}</ref> |- |[[Progresīvie]] |[[Kaspars Briškens]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/progresivie-par-ministru-prezidenta-kandidatu-virza-kasparu-briskenu/|title=“Progresīvie” par Ministru prezidenta kandidātu virza Kasparu Briškenu|access-date=2022-05-24|language=lv}}</ref> |- |[[Latvija pirmajā vietā]] |[[Ainars Šlesers]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/partija-latvija-pirmaja-vieta-kongresa-veles-jaunu-valdi.d?id=54368804|title=Partija 'Latvija pirmajā vietā' kongresā vēlēs jaunu valdi |access-date=2022-05-21|language=lv}}</ref> |- |[[Jaunā Vienotība]] |[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunas-vienotibas-premjera-amata-kandidats-nakamajas-saeimas-velesanas-bus-karins.a462063/|title=«Jaunās vienotības» premjera amata kandidāts nākamajās Saeimas vēlēšanās būs Kariņš|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-18|language=lv}}</ref> |- |[[Stabilitātei!]] |[[Aleksejs Rosļikovs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/511044-no-stabilitatei-uz-14-saeimu-kandide-roslikovs-un-vairaku-uznemumu-vadiba|title=No "Stabilitātei!" uz 14. Saeimu kandidē Rosļikovs|access-date=2022-07-13|language=lv}}</ref> |- |[[Saskaņa]] |[[Ivars Zariņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/uz-saeimu-no-saskanas-kandides-briedis-premjera-kandidats-varetu-but-ivars-zarins.d?id=54555800|title=Uz Saeimu no 'Saskaņas' kandidēs Briedis; premjera kandidāts varētu būt Ivars Zariņš|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}</ref> |- |[[Apvienotais saraksts]] |[[Uldis Pīlēns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800|title=Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-20|language=lv}}</ref> |- |[[Konservatīvie]] |[[Jānis Bordāns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030|title='Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}</ref> |- |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |[[Uģis Mitrevics]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/na-lideri-velesanas-mitrevics-murniece-indriksone-snore-un-teirumnieks.d?id=54580736|title=NA līderi vēlēšanās – Mitrevics, Mūrniece, Indriksone, Šnore un Teirumnieks |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-26|language=lv}}</ref> |- |[[Katram un katrai]] |[[Aldis Gobzems]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54583730|title=Skolotāji, sociālie darbinieki, pašnodarbinātie un amatpersonas – KuK piesaka deputātu kandidātus |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-27|language=lv}}</ref> |- |[[Republika (partija)|Republika]] |[[Sandis Ģirģens]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/ko-partijas-virza-nakama-premjera-amata-vairums-vardu-jau-zinami.d?id=54563460|title=Ko partijas virza nākamā premjera amatā? Vairums vārdu jau zinām |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}</ref> |- |[[Tautas kalpi Latvijai]] |[[Edgars Kramiņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/partijas-tautas-kalpi-latvijai-premjera-amata-kandidats-ir-edgars-kramins.d?id=54596538|title=Partijas 'Tautas kalpi Latvijai' premjera amata kandidāts ir Edgars Kramiņš |website=www.delfi.lv|access-date=2022-08-01|language=lv}}</ref> |} == Priekšvēlēšanu aptaujas == === Partiju reitingi === [[Attēls:Opinion polling for Latvian Saeima election, 2022.svg|thumb|800px|center|Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums.]] ==== 2022. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="3" |Aptaujas laiks ! rowspan="3" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="3" |Aptaujāto skaits ! rowspan="2" |[[Saskaņa|S]] ! rowspan="2" |[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]]<hr>AL ! rowspan="2" |JKP<hr>[[Konservatīvie|K]] ! rowspan="2" |[[Attīstībai/Par!|AP!]] ! rowspan="2" |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! rowspan="2" |[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ! colspan="2" |[[Apvienotais saraksts|AS]] ! rowspan="2" |[[Jaunā Vienotība|JV]] ! rowspan="2" |[[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! rowspan="2" |[[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan="2" |LuK<hr>[[Katram un katrai|KuK]] ! rowspan="2" |[[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ! rowspan="2" |[[Stabilitātei!|S!]] ! rowspan="3" |Citi saraksti ! rowspan="3" |Nezina ! rowspan="3" |Neplāno piedalīties ! rowspan="3" |Vadība |- ![[Latvijas Zaļā partija|LZP]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! colspan="2" class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#0e0e0e; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | |- |20.–24. jūlijs |[https://retv.lv/raksts/retv-un-factum-jaunakie-partiju-reitingi-nedelas-laika-mainas-partiju-izvietojums-topa-augsgala Factum/ReTV] |1156 |'''10,3''' |– |'''5,7''' |'''10,7''' |'''11,3''' |'''6,8''' | colspan="2" |4,9 | style="background:#a0d78e" |'''20,5''' |3,8 |'''6,4''' |3,1 |'''5,0''' |'''5,3''' |2,7 | colspan="2" |51,6 | style="background:#a0d78e" |9,2 |- |6.–10. jūlijs |[https://retv.lv/raksts/jaunakie-factum-un-retv-zinu-dienesta-partiju-reitingi Factum/ReTV] |859 |'''10,6''' |– |'''6,2''' |'''9.0''' |'''12,3''' |'''6,5''' | colspan="2" |3,6 | style="background:#a0d78e" |'''20,3''' |'''5,5''' |'''6,8''' |2,2 |'''7,5''' |3,2 |2,6 | colspan="2" |51,4 | style="background:#a0d78e" |8,0 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingos-junija-fundamentalu-izmainu-nav-lideru-trijnieks-nemainigs.a463919/ SKDS/LTV] |1795 |'''7,0''' |– |3,6 |'''5,7''' |'''7,0''' |'''5,5''' | colspan="2" |2,7 | style="background:#a0d78e" |'''9,9''' |2,4 |'''5,2''' |2,4 |3,0 |2,8 |– |27,5 |14,0 | style="background:#a0d78e" |2,9 |- |maijs |[https://retv.lv/raksts/partiju-reitingi-maija Factum/ReTV] |665 |'''10,6''' |0,1 |'''6,9''' |'''10,2''' |'''12,8''' | colspan="2" |'''8,4''' |2,9 | style="background:#a0d78e" |'''20,0''' |'''7,1''' |'''6,9''' |2,6 |4,6 |1,9 |6,9 | colspan="2" |51,2 (no 969) | style="background:#a0d78e" |7,2 |- |13.–24. maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-pieaug-na-saskanai-attistibaipar-ir-tresdala-neizlemuso.a460469/ SKDS/LTV] |1814 |'''7,6''' |0,6 |3,2 |'''5,6''' |'''8,5''' |'''6,0''' | colspan="2" |2,8 | style="background:#a0d78e" |'''9,4''' |2,7 |4,0 |1,2 |2,1 |2,3 |1,9 |30,1 |12,0 | style="background:#a0d78e" |0,9 |- |22. aprīlis – 2. maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-partiju-reitingi-doties-velet-vairak-motiveti-koalicijas-atbalstitaji-saeima-tiktu-ari-slesera-partija.a457226/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1812 |'''6,8''' |0,6 |2,5 |4,4 |'''7,8''' | colspan="2" |'''8,0''' |2,4 | style="background:#a0d78e" |'''9,8''' |3,2 |4,4 |2,4 |3,0 |1,6 |2,2 |29,6 |11,3 | style="background:#a0d78e" |1,8 |- |26.–29. aprīlis |[https://retv.lv/raksts/apkopoti-factum-aprila-aptaujas-rezultati-par-partiju-popularitati Factum/ReTV] |969 |'''12,4''' |1,0 |'''9,1''' |'''10,3''' |'''12,5''' | colspan="2" |'''9,4''' |2,2 | style="background:#a0d78e" |'''19,2''' |'''5,2''' |'''5,9''' |3,8 |3,1 |– |3,2 | colspan="2" |53,0 | style="background:#a0d78e" |6,8 |- |marts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-saskana-zaude-liderpoziciju-pieaug-atbalsts-varas-partijam.a451509/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1820 |'''6,7''' |0,3 |3,1 |'''5,4''' |'''7,2''' | colspan="2" |'''7,7''' |2,4 | style="background:#a0d78e" |'''9,4''' |3,2 |4,9 |1,9 |2,5 |2 |1,7 |24,0 |18 | style="background:#a0d78e" |1,7 |- |29.–31. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1511362402322989060 Factum] |498 |'''11,2''' |1,6 |'''6,7''' |'''10,2''' |'''11,9''' | colspan="2" |'''10,8''' |2,6 | style="background:#a0d78e" |'''17,0''' |'''5,6''' |'''5,9''' |4,7 |'''5,2''' |– |4,3 | colspan="2" |51,9 (no 832) | style="background:#a0d78e" |5,1 |- |februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pirms-krievijas-kara-ukraina-reitings-pieauga-slesera-partijai-krita--zzs.a448929/?utm_source=lsm&utm_medium=widget-v2&utm_campaign=widget-v2 SKDS/LTV] |1815 | style="background:#F8C1BE" |'''10,1''' |– |3,1 |4,2 |'''7,0''' | colspan="2" |'''6,9''' |2,3 |'''8,2''' |2,4 |3,9 |2,2 |4,3 |2 |1,6 |24,0 |17,8 | style="background:#F8C1BE" |1,9 |- |23.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1500778729206865920 Factum] |1325 |'''12,7''' |1,1 |'''6,2''' |'''11,5''' |'''11,6''' | colspan="2" |'''9,5''' |3,6 | style="background:#a0d78e" |'''16,3''' |3,4 |'''6,5''' |'''5,7''' |4,5 |– |5,6 | colspan="2" |49,7 | style="background:#a0d78e" |3,5 |- |1. janvāris – 2. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1489707871751356416 Factum] |344 |'''12,7''' |0,8 |'''6,0''' |'''11,6''' |'''11,7''' | colspan="2" |'''9,6''' |3,7 | style="background:#a0d78e" |'''16,6''' |3,2 |'''7,0''' |'''5,9''' |4,3 |– |5,0 | colspan="2" |50,3 (no 637) | style="background:#a0d78e" |3,9 |- |janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-politisko-partiju-reitingi-pieaug-atbalsts-zzs-nedaudz-saruk-saskanai-un-na.a444388/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1808 | style="background:#F8C1BE" |'''10,6''' |– |2,8 |4,6 |'''5,9''' | colspan="2" |'''8,2''' |2,6 |'''7,5''' |2,9 |3,3 |2,5 |2,7 |1,3 |2,5 |22,8 |19,8 | style="background:#F8C1BE" |2,4 |} ==== 2021. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! KPV LV<hr>[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! [[Likums un kārtība (partija)|LuK]] ! [[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#0e0e0e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;"| |- |1.–31. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477686494055870482/photo/1 Factum] |818 |'''12,2''' |0,8 |'''6,1''' |'''12,0''' |'''11,5''' |'''9,5''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |4,1 |3,1 |'''6,6''' |'''6,4''' |4,5 |4,6 | colspan="2" |51,5 (no 1410) | style="background:#a0d78e" |4,7 |- |decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-mazinajies-neizlemuso-balsotaju-skaits.a436851/ SKDS/LTV] |1818 | style="background:#F8C1BE" |'''11,0''' |0,7 |3,4 |4,5 |'''6,6''' |'''6,6''' |'''7,7''' |2,2 |2,7 |3,7 |3,0 |2,5 |1,0 |23,6 |19,4 | style="background:#F8C1BE" |3,3 |- |1.–30. novembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477657076889534465 Factum] |508 |'''13,0''' |0,8 |'''5,5''' |'''12,6''' |'''11,4''' |'''9,4''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |4,9 |3,0 |'''5,9''' |'''5,4''' |4,6 |4,7 | colspan="2" |51,3 (no 866) | style="background:#a0d78e" |3,9 |- |8.–29. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-reitings-krities-saskanai-un-partijai-likums-un-kartiba.a433994/ SKDS/LTV] |1805 | style="background:#F8C1BE" |'''9,5''' |– |2,8 |4,9 |'''5,6''' |'''7,4''' |'''7,8''' |2,6 |2,7 |3,7 |1,7 |2,1 |1,3 |28,9 |17,9 | style="background:#F8C1BE" |1,7 |- |1.–31. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1455584951886360579 Factum] |1147 |'''12,6''' |0,6 |'''5,1''' |'''14,1''' |'''11,8''' |'''9,0''' | style="background:#a0d78e" |'''15,9''' |3,8 |3,5 |'''6,4''' |'''6,4''' |4,5 |4,1 | colspan="2" |49,8 (no 1871) | style="background:#a0d78e" |1,8 |- |oktobris <small>(publicēts 29. oktobrī)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-oktobri-popularitate-krit-gandriz-visam-partijam.a427967/ SKDS/LTV] |– | style="background:#F8C1BE" |'''10,0''' |0,9 |2,5 |4,6 |'''5,3''' |'''6,5''' |'''6,4''' |2,4 |2,5 |2,7 |2,2 |2,4 |0,5 |28,4 |21,4 | style="background:#F8C1BE" |3,5 |- |1. septembris – 1. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1444309330766049281 Factum] |679 |'''13,4''' |0,7 |'''6,9''' |'''14,8''' |'''11,9''' |'''8,5''' | style="background:#a0d78e" |'''15,5''' |4,0 |2,9 |'''5,7''' |'''6,1''' |3,1 |3,2 | colspan="2" |49,1 (no 1170) | style="background:#a0d78e" |0,7 |- |septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-septembri-vairak-aptaujato-gatavi-doties-uz-velesanam.a424325/ SKDS/LTV] |1806 | style="background:#F8C1BE" |'''12,0''' |0,4 |2,9 |4,8 |'''6,9''' |'''8,3''' |'''8,2''' |3,1 |2,6 |3,5 |3,7 |2,9 |0,7 |21,3 |18,6 | style="background:#F8C1BE" |3,1 |- |27.–31. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1432991968368513024 Factum] |710 |'''14,6''' |1,0 |'''6,1''' |'''14,0''' |'''11,7''' |'''9,1''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |3,7 |2,8 |'''5,7''' |'''5,1''' |3,6 |4,8 | colspan="2" |47,6 (no 1181) | style="background:#a0d78e" |2,3 |- |?.–18. augusts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-augusta-druzma-ap-5-barjeru.a419153/ SKDS/LTV] |1825 | style="background:#F8C1BE" |'''12,6''' |0,4 |3,1 |'''5,0''' |'''7,1''' |'''7,3''' |'''6,7''' |2,8 |3,3 |3,6 |3,2 |– |1,6 |23,1 |20,0 | style="background:#F8C1BE" |5,3 |- |jūlijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-julija-atbalsts-visvairak-audzis-regionu-apvienibai-lielakais-kritums--na.a415600/ SKDS/LTV] |1801 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |0,9 |4,0 |'''5,6''' |'''7,3''' |'''7,7''' |'''7,6''' |3,5 |3,5 |3,0 |3,4 |style="background:#d3d3d3;" rowspan="14" |''nav'' |1,7 |18,2 |22,3 |style="background:#F8C1BE" |3,6 |- |27.–31. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1421426449723142146 Factum] |612 |'''15,8''' |0,6 |'''5,8''' |'''11,5''' |'''14,4''' |'''11,6''' | style="background:#a0d78e" |'''16,2''' |4,1 |3,4 |'''6,5''' |4,1 |6,0 | colspan="2" |45,9 (no 1029) | style="background:#a0d78e" |0,4 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-junija-saeima-varetu-ieklut-9-partijas-starp-na-un-zzs-aizvien-siva-cina-par-otro-vietu.a411452/?utm_source=twitter&utm_campaign=news&utm_medium=admin SKDS/LTV] |1793 |style="background:#F8C1BE"|'''12,1''' |0,6 |3,7 |'''5,6''' |'''9,3''' |'''9,4''' |'''7,2''' |2,7 |3,4 |4,3 |3,3 |1,1 |18,0 |19,4 |style="background:#F8C1BE"|2,7 |- |maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-maija-saeima-iespejams-spetu-ieklut-9-partijas.a408018/ SKDS/LTV] |1816 |style="background:#F8C1BE"|'''10,3''' |0,8 |4,7 |4,9 |'''8,0''' |'''7,7''' |'''6,6''' |1,9 |3,6 |3,7 |3,2 |0,9 |22,8 |20,9 |style="background:#F8C1BE"|2,3 |- |26.–31. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1400069592328949760 Factum] |576 |style="background:#F8C1BE"|'''17,1''' |0,6 |'''7,8''' |'''11,1''' |'''13,3''' |'''12,5''' |'''15,9''' |3,5 |3,8 |'''6,1''' |3,3 |5,0 | colspan="2" |47,9 (no 1089) |style="background:#F8C1BE"|1,2 |- |aprīlis |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-siva-cina-starp-nacionalo-apvienibu-zzs-un-jauno-vienotibu.a404146/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE"|'''12,0''' |0,2 |3,9 |'''5,6''' |'''8,0''' |'''7,7''' |'''7,0''' |2,0 |4,2 |4,5 |4,2 |0,6 |20,1 |20,1 |style="background:#F8C1BE"|4,0 |- |26.–30. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1388417515622174725 Factum] |680 |'''15,2''' |1,0 |'''7,4''' |'''12,2''' |'''11,9''' |'''10,1''' | style="background:#a0d78e" |'''16,8''' |4,3 |4,1 |'''6,4''' |'''5,6''' |5,1 | colspan="2" |49,6 (no 1170) | style="background:#a0d78e" |1,6 |- |9.–19. aprīlis |[http://www.latvianfacts.lv/politiska-izvele-lr-saeimas-velesanu-gadijuma Latvijas Fakti] |1003 | style="background:#F8C1BE" |'''9,2''' |1,1 |3,7 |'''5,3''' |'''6,2''' |'''7,3''' |'''6,2''' |2,2 |1,8 |2,6 |2,7 |– |36,0 |15,6 | style="background:#F8C1BE" |2,0 |- | rowspan="2" |marts |[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti] |– | style="background:#F8C1BE" |'''10,5''' |1,3 |4,4 |'''5,2''' |'''6,6''' |'''6,2''' |'''6,1''' |2,2 |1,4 |2,8 |2,6 |– |35,6 |15,1 | style="background:#F8C1BE" |3,9 |- |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aug-jaunas-vienotibas-popularitate-labi-rezultati-progresivajiem.a400443/ SKDS/LTV] |1806 |style="background:#F8C1BE"|'''9,9''' |– |3,9 |'''5,1''' |'''7,3''' |'''6,4''' |'''6,3''' |2,6 |2,9 |4,2 |3,7 |1,9 |28,3 |17,5 |style="background:#F8C1BE"|2,6 |- |26.–30. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1377233470578167809 Factum] |990 |'''13,5''' |1,3 |'''8,3''' |'''13,4''' |'''12,2''' |'''10,7''' | style="background:#a0d78e" |'''15,7''' |3,5 |3,2 |'''5,6''' |'''5,7''' |6,8 |– |– |style="background:#a0d78e" |2,2 |- |februāris |[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti] |– | style="background:#F8C1BE" |'''11,5''' |1,0 |4,6 |'''7,2''' |'''5,7''' |'''9,8''' |'''6,5''' |2,3 |1,8 |2,8 |2,7 |– |28,1 |16,0 | style="background:#F8C1BE" |1,7 |- |1.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1366457757856124928 Factum] |1903 |'''12,0''' |1,9 |'''8,0''' |'''14,6''' |'''11,1''' |'''11,9''' | style="background:#a0d78e" |'''15,1''' |3,6 |3,9 |'''7,0''' |4,3 |6,5 |– |– |style="background:#a0d78e" |0,5 |- |7.–31. janvāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1356751378299953152/photo/1 Factum] |1250 |'''11,8''' |2,5 |'''7,5''' | style="background:#F2F5A9" |'''14,0''' |'''12,4''' |'''12,3''' |'''13,7''' |3,0 |4,1 |'''6,8''' |3,5 |6,8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |0,3 |} ==== 2020. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |1,9 |'''5,3''' |4,8 |'''5,8''' |'''8,0''' |4,1 |3,0 |2,1 |3,9 |1,0 |26,6 |22,0 |style="background:#F8C1BE" |3,3 |- |1.-17. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1343854272061038594 Factum] |2421 |style="background:#F8C1BE" |'''13''' |2 |'''8''' | style="background:#F2F5A9" |'''13''' | style="background:#f99696" |'''13''' | style="background:#8BD9A9" |'''13''' | style="background:#a0d78e" |'''13''' |4 |4 |'''8''' |9 |– |– |– |- |novembis |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''11,6''' |1,1 |4,9 |'''8,6''' |'''8,2''' |'''7,0''' |'''5,0''' |3,2 |3,6 |2,9 |1,0 |26,6 |22,0 |style="background:#F8C1BE" |3,0 |- |11.-20. novembis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1334804840866787328 Factum] |817 |style="background:#F8C1BE" |'''15''' |1 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''15''' |'''13''' |'''12''' |'''13''' |4 |4 |'''6''' |8 |– |– |– |- |26.–30. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1322201523816980482 Factum] |853 |'''15''' |1 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''17''' |'''13''' |'''11''' |'''14''' |3 |4 |'''6''' |8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |2 |- |9.-20. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-kapis-saskanai-krities-jaunajai-vienotibai.a380538/ SKDS/LTV] |889 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |1,9 |'''6,4''' |'''7,8''' |'''6,4''' |'''8,9''' |'''5,4''' |3,0 |2,8 |3,3 |0,7 |23 |19 |style="background:#F8C1BE" |2,4 |- |29. septembris – 4. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1313059319953395713 Factum] |442 |'''15''' |2 |'''8''' | style="background:#F2F5A9" |'''17''' |'''13''' |'''9''' |'''15''' |4 |3 |'''7''' |8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |2 |- |11.-22. septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-saskanai-turpina-samazinaties.a376583/ SKDS/LTV] |888 |style="background:#F8C1BE" |'''10,2''' |2,2 |'''6,1''' |'''7,6''' |'''6,2''' |'''9,8''' |'''6,6''' |3,5 |2,6 |3 |1,1 |22,4 |18,7 |style="background:#F8C1BE" |0,4 |- |7.–24. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1303243194054987776 Factum] |637 |'''15''' |2 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''16''' |'''13''' |'''10''' |'''15''' |3 |4 |'''5''' |7 |– |– | style="background:#F2F5A9" |1 |- |7.–20. augusts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saruk-saskanas-popularitate-bet-pieaug--attistibaipar.a373019/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''12,2''' |1,9 |4,6 |'''7,8''' |'''5,2''' |'''10,7''' |'''6,6''' |3,8 |1,5 |1,4 |0,7 |28,5 |17,9 |style="background:#F8C1BE" |1,5 |- |8.–31. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1292031598762893312 Factum] |1975 |style="background:#F8C1BE" |'''16''' |2 |'''9''' |'''15''' |'''11''' |'''10''' |style="background:#a0d78e" |'''16''' |4 |3 |'''8''' |6 |– |– |– |- |jūlijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/julija-pieaudzis-atbalsts-saskanai-un-nacionalajai-apvienibai.a369252/ SKDS/LTV] |884 |style="background:#F8C1BE" |'''15,5''' |2,2 |3,9 |'''5,6''' |'''6,8''' |'''8,3''' |'''5,8''' |2,9 |2,1 |2,2 |0,2 |26,0 |18,5 |style="background:#F8C1BE" |7,2 |- |1.–30. jūnijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1279826045869404160 Factum] |1461 |'''15''' |2 |'''9''' |'''15''' |'''11''' |'''10''' |style="background:#a0d78e" |'''17''' |'''5''' |3 |'''8''' |7 |– |– |style="background:#a0d78e" |2 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/junija-popularaka-partija--saskana-premjera-partijai--zemakais-reitings-sogad.a365968/ SKDS/LTV] |891 |style="background:#F8C1BE" |'''12,9''' |1,8 |4,2 |'''5,8''' |'''5,6''' |'''8,9''' |'''5,1''' |2,8 |2,2 |1,7 |0,6 |29,8 |18,6 |style="background:#F8C1BE" |4,0 |- |23. maijs – 2. jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingus-arkarteja-situacija-nav-celusi.a363627/ SKDS/LTV] |902 |style="background:#F8C1BE" |'''13,2''' |2,0 |3,7 |'''5,0''' |'''5,5''' |'''8,1''' |'''6,1''' |2,6 |2,3 |1,5 |9,6 |29,6 |19,6 |style="background:#F8C1BE" |5,1 |- |18.–31. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1267808247773306883 Factum] |1182 |'''16''' |2 |'''9''' |'''13''' |'''11''' |'''9''' |style="background:#a0d78e" |'''18''' |4 |3 |'''8''' |7 |– |– |style="background:#a0d78e" |2 |- |7.–26. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1256195938563100672 Factum] |1325 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |2 |'''11''' |'''14''' |'''12''' |'''11''' |'''16''' |'''5''' |4 |'''6''' |4 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |marts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/marta-pieaudzis-saskanas-zzs-un-gandriz-visu-valdibas-partiju-reitings.a355036/ SKDS/LTV] |903 |style="background:#F8C1BE" |'''14,8''' |2,2 |4,8 |'''5,6''' |'''5,8''' |'''8,6''' |'''5,8''' |2,9 |1,5 |1,5 |0,6 |28,8 |17,1 |style="background:#F8C1BE" |6,2 |- |4.–28. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1246792921812254721 Factum] |1994 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |2 |'''13''' |'''13''' |'''12''' |'''12''' |'''13''' |'''5''' |4 |'''7''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |24.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1235186163931021313 Factum] |783 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |3 |'''11''' |'''12''' |'''12''' |'''13''' |'''14''' |'''5''' |4 |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |4 |- |7.–18. februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/februari-no-valdibas-partijam-labakais-reitings-jaunajai-vienotibai.a350336/ SKDS/LTV] |873 |style="background:#F8C1BE" |'''12,3''' |1,3 |4,1 |'''5,4''' |'''5,4''' |'''7,9''' |'''6,4''' |3,3 |2,0 |2,2 |0,4 |27,9 |21,4 |style="background:#F8C1BE" |4,4 |- |28. janvāris – 1. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1225832684133474307 Factum] |684 |style="background:#F8C1BE" |'''21''' |2 |'''11''' |'''11''' |'''12''' |'''10''' |'''16''' |'''5''' |3 |'''7''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-janvari-no-valdibu-veidojosajiem-zemakais-atbalsts--kpv-lv.a347634/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''13,6''' |2,0 |'''6,1''' |'''5,4''' |'''6,3''' |'''8,7''' |'''6,1''' |2,9 |2,5 |1,8 |0,8 |26,9 |16,9 |style="background:#F8C1BE" |4,9 |} ==== 2019. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |18.–31. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1214261486278922241 Factum] |1153 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |2 |'''12''' |'''10''' |'''14''' |'''10''' |'''14''' |'''5''' |'''5''' |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |6 |- |30. novembris – 12. decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-2019-gada-ieguveji-jauna-vienotiba-zaudetaji--kpv-lv.a343302/ SKDS/LTV] |887 |style="background:#F8C1BE" |'''13,4''' |1,8 |'''5,9''' |4,6 |'''6,9''' |'''8,0''' |'''6,8''' |2,0 |2,2 |2,4 |0,1 |26,7 |19,2 |style="background:#F8C1BE" |6,4 |- |21.–24. novembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1199328948280266752 Factum] |966 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |3 |'''13''' |'''10''' |'''12''' |'''10''' |'''16''' |4 |4 |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |4 |- |2.–12. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-reitings-novembri-atkal-krities.a339574/ SKDS/LTV] |884 |style="background:#F8C1BE" |'''11,2''' |3,0 |'''5,4''' |'''5,6''' |'''8,8''' |'''7,5''' |'''6,5''' |2,8 |2,0 |2,1 |0,2 |25,4 |19,5 |style="background:#F8C1BE" |2,4 |- |15.–22. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1186999647681830913 Factum] |502 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |3 |'''14''' |'''9''' |'''11''' |'''11''' |'''15''' |4 |4 |'''6''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |5.–16. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/oktobri-reitings-sarucis-visam-saeima-ieveletajam-partijam.a336590/ SKDS/LTV] |909 |style="background:#F8C1BE" |'''12,9''' |2,5 |'''6,7''' |'''5,2''' |'''7,3''' |'''8,0''' |'''6,5''' |2,2 |2,2 |2,8 |0,5 |24,9<ref>{{Atsauce|title=Oktobrī reitings sarucis visām Saeimā ievēlētajām partijām|url=https://www.youtube.com/watch?v=D8K_MfzFW6A|accessdate=2021-11-21|language=lv-LV}}</ref> |18,3 |style="background:#F8C1BE" |4,9 |- |27.–30. septembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1180141845512359937 Factum] |489 |style="background:#F8C1BE" |'''19''' |2 |'''15''' |'''11''' |'''10''' |'''10''' |'''17''' |'''5''' |4 |'''5''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |2 |- |6.–18. septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saskanas-pozicijas-vajinas-kpv-lv-gada-laika-lielakais-kritums.a333441/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''14,5''' |2,8 |'''7,2''' |'''6,1''' |'''8,9''' |'''8,4''' |'''8,3''' |2,5 |– |2,1 |1,0 |22,1 |16,1 |style="background:#F8C1BE" |5,6 |- |27.–30. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1169292492539346948 Factum] |1152 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |4 |'''16''' |'''10''' |'''11''' |'''11''' |'''17''' |4 |4 |4 |1 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |augusts <small>(publicēts 30. augustā)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lielakais-veletaju-atbalsta-pieaugums-saskanai-un-jkp.a330512/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''16,1''' |2,6 |'''6,3''' |'''6,2''' |'''7,2''' |'''8,3''' |'''8,8''' |2,9 |2,5 |2,1 |0,3 |17,3 |19,4 |style="background:#F8C1BE" |7,3 |- |jūlijs <small>(publicēts 30. jūlijā)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-un-jaunas-vienotibas-reitingi-krit-zzs-pieaug.a327246/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''14,7''' |1,6 |'''5,0''' |'''5,7''' |'''6,3''' |'''7,6''' |'''8,5''' |3,6 |2,3 |2,1 |0,5 |22,2 |19,9 |style="background:#F8C1BE" |6,2 |- |22.–29. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1159143587277410306 Factum] |989 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |2 |'''15''' |'''10''' |'''15''' |'''10''' |'''15''' |4 |'''6''' |4 |1 |– |– |style="background:#F8C1BE" |3 |- |26.–30. jūnijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1146753117788278787 Factum] |860 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |4 |'''10''' |'''12''' |'''15''' |'''9''' |style="background:#a0d78e" |'''17''' |'''6''' |4 |'''6''' |0 |– |– |– |- |7.–17. jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunajai-vienotibai-junija-augstakais-reitings-pedejos-cetros-gados-saskanai-un-jkp-kritas.a324509/ SKDS/LTV] |891 |style="background:#F8C1BE" |'''15,8''' |3,4 |4,6 |'''6,8''' |'''7,7''' |'''6,3''' |'''10,5''' |3,0 |1,6 |3,0 |0,4 |18,2 |18,7 |style="background:#F8C1BE" |5,3 |- |maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/maija-popularakas-partijas-saskana-zzs-un-nacionala-apvieniba.a321392/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''17,5''' |2,4 |'''7,9''' |'''5,9''' |'''8,6''' |'''8,8''' |'''6,1''' |4,0 |1,5 |1,9 |0,1 |16,9 |18,4 |style="background:#F8C1BE" |8,7 |- |1.–28. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1134732766753513473 Factum] |1079 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |4 |'''10''' |'''10''' |'''16''' |'''8''' |'''16''' |4 |4 |'''7''' |4 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |1.–30. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1123972845791531009 Factum] |1236 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |4 |'''15''' |'''10''' |'''12''' |'''11''' |'''10''' |'''6''' |3 |'''7''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |aprīlis <small>(publicēts 26. aprīlī)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-kapums-saskanai-kritums--kpv-lv.a317236/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''19,7''' |2,8 |'''8,6''' |'''5,6''' |'''6,7''' |'''6,9''' |'''5,8''' |3,0 |1,6 |1,5 |0,3 |20,6 |16,9 |style="background:#F8C1BE" |11,1 |- |rowspan=2|marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1113228138329378817 Factum] |867 |style="background:#F8C1BE" |'''15''' |4 |'''13''' |'''11''' |'''14''' |'''10''' |'''11''' |'''6''' |'''5''' |'''6''' |5 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-nacionalajai-apvienibai-noslid-lidz-5.a314751/?utm_source=push&utm_campaign=news=&utm_medium=chrome SKDS/LTV] |873 |style="background:#F8C1BE" |'''17,7''' |4,1 |'''8,0''' |'''6,2''' |'''5,0''' |'''7,6''' |'''5,3''' |2,9 |1,6 |2,3 |0,5 |22,1 |16,7 |style="background:#F8C1BE" |8,3 |- |februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-popularitate-krit-bet-pieaugums-jaunajai-vienotibai.a311314/ SKDS/LTV] |872 |style="background:#F8C1BE" |'''19,0''' |3,5 |'''9,5''' |'''5,9''' |'''6,3''' |'''5,7''' |'''6,5''' |2,4 |2,0 |2,7 |0,4 |19,3 |16,8 |style="background:#F8C1BE" |9,5 |- |11.–23. janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-zaude-jkp-iegust.a308392/ SKDS/LTV] |906 |style="background:#F8C1BE" |'''17,4''' |'''7,1''' |'''12,1''' |'''6,7''' |'''7,7''' |'''8,1''' |4,0 |– |– |– |5,3 |18,8 |12,8 |style="background:#F8C1BE" |5,3 |} ==== 2018. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |1.–12. decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/decembri-popularakas-partijas-saskana-kpv-lv-un-jkp.a304441/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''20,6''' |'''10,4''' |'''8,9''' |'''6,2''' |'''6,5''' |'''6,6''' |4,2 |3,0 |2,4 |2,3 |0,1 |16,5 |12,3 |style="background:#F8C1BE" |10,2 |- |3.–15. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-kritusies-attistibaipar-un-nacionalas-apvienibas-popularitate.a301590/ SKDS/LTV] |833 |style="background:#F8C1BE" |'''18,2''' |'''9,8''' |'''10,2''' |'''6,7''' |'''5,9''' |'''6,4''' |4,7 |2,6 |1,6 |1,8 |0,1 |17,7 |14,3 |style="background:#F8C1BE" |8,0 |- |13.–23. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-zzs-popularitate-krit-lielakais-pieaugums-saeimas-jaunpienacejiem.a298338/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''19,2''' |'''11,5''' |'''10,1''' |'''8,9''' |'''8,4''' |'''5,4''' |4,4 |4,2 |1,4 |1,7 |0,2 |12,0 |12,6 |style="background:#F8C1BE" |7,7 |- !colspan=3|[[13. Saeimas vēlēšanas]] |style="background:#F8C1BE" |'''19,80''' |'''14,25''' |'''13,59''' |'''12,05''' |'''11,02''' |'''9,92''' |'''6,70''' |4,15 |3,20 |2,62 |2,70 !colspan=2| |style="background:#F8C1BE" |5,55 |} === Citas aptaujas === 2019. gada augustā "Kantar TNS" aptauja secināja, ka 62% no vēlētājiem balsotu par to pašu partiju, par kuru balsoja 13. Saeimas vēlēšanās, savukārt, 26% pilsoņu vairs par to pašu partiju nebalsotu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/aptaujas/aptauja-ka-balsotu-iedzivotaji-ja-tagad-notiktu-saeimas-velesanas/|title=Aptauja: kā balsotu iedzīvotāji, ja tagad notiktu Saeimas vēlēšanas?|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> 2019. gada novembrī sākās parakstu vākšana par Saeimas atlaišanu. Parakstu vākšanas sākumā tā ieguva plašu ažiotāžu un mēneša laikā tika savākti vairāk kā 40 000 parakstu, bet pēc tam parakstu vākšanas ātrums samazinājās. Mēneša beigās Factum publicēja aptaujas rezultātus, kas secināja, ka aptuveni 31% Latvijas iedzīvotāju atbalsta Saeimas atlaišanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|title=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|website=Twitter|access-date=2020-06-22|language=en}}</ref> 2019. gadā 90. Eirobarometra aptauja liecināja, ka, lai gan lielākā daļa – 82% Latvijas iedzīvotāju neuzticās politiskajām partijām, šo cilvēku īpatsvars ir samazinājies par septiņiem procentpunktiem kopš 2017. gada rudeņa. Neuzticēšanās Saeimai arī samazinājusies par deviņiem procentpunktiem šajā laika posmā un 2019. gadā bija 66%.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/321820-sabiedriba-latvija-arvien-vairak-uzticas-politiskajam-partijam-un-valdibai-liecina-aptauja|title=Sabiedrība Latvijā arvien vairāk uzticas politiskajām partijām un valdībai, liecina aptauja|website=Jauns.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> 2020. gada marta SKDS aptauja secināja, ka 19% Latvijas iedzivotāju ir lojāli kādai partijai. 2013. gadā šādu cilvēku īpatsvars bijis 26%. Nemainīga ir tā cilvēku grupa, kura neatzīst nevienu partiju par labu un balso pēc "mazākā ļaunuma" principa — 26%, bet 33% respondentu atzina, ka balso katrās vēlēšanās par citu partiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/aptauja-kadai-no-partijam-latvija-lojals-ir-tikai-katrs-piektais-pilsonis/|title=Aptauja: Kādai no partijām Latvijā lojāls ir tikai katrs piektais pilsonis|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> "Eurobarometer" aptaujā, kas tika veikta no 2021. gada 14. jūnija līdz 5. jūlijam atklājās, ka Latvijā vismazāk cilvēku tic viņu balss nozīmei Eiropas Savienībā. Tikai 28% Latvijas iedzīvotāju piekrīt ka viņu balsij Latvijā ir nozīme, bet 71% nepiekrīt šim apgalvojumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/357669-liela-dala-latvijas-iedzivotaju-uzskata-ka-vinu-balsij-valsti-nav-nozimes.htm|title=Liela daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu balsij valstī nav nozīmes|website=nra.lv|access-date=2021-09-13|language=lv}}</ref> Tā paša gada oktobrī SKDS aptaujā 13. Saeimai bija viszemākais uzticības rādītājs – 16%. Vēsturiski zemākais uzticības rādīājs Saeimai ir bijis 2009. gada janvārī – 4,5%,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|title=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|website=Twitter|access-date=2021-11-21|language=en}}</ref> savukārt 10. decembrī publicētajā SKDS aptaujā secināja, ka absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju ir neapmierināti ar politisko partiju darbu valdībā. Aptaujas dalībnieki bija visvairāk apmierināti ar Jaunās Vienotības darbu (28%), bet vismazāk apmierināti ar Nacionālās Apvienības darbu (17%).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/kas-notiek-latvija-aptauja-koalicijas-partiju-darbs-neapmierina-5864-iedzivotaju.a433722/|title=«Kas notiek Latvijā?» aptauja: koalīcijas partiju darbs neapmierina 58%–64% iedzīvotāju|website=www.lsm.lv|access-date=2021-12-10|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa] * [https://www.cvk.lv/lv CVK mājas lapa] {{Saeimas vēlēšanas}} {{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}} [[Kategorija:2022. gads Latvijā]] [[Kategorija:Saeimas vēlēšanas]] 7jqjqsq9nddbv2bs2h6ui0oaj2uwdyz 3665766 3665765 2022-08-02T14:57:55Z Lasks 38532 /* Reģistrācija */ wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Vēlēšanu infokaste | election_name = 14. Saeimas vēlēšanas | country = Latvija | image = | flag_year = | type = parliamentary | ongoing = yes | previous_election = 13. Saeimas vēlēšanas | previous_year = 2018 | next_election = 15. Saeimas vēlēšanas | next_year = 2026 | election_date = {{dat|2022|10|01}} | seats_for_election = 100 | turnout = | party_name = no | leader_title = Premjera amata kandidāts <!-- Saskaņa --> | image1 = [[Attēls:Ivars_Zariņš.jpg|150x150px]] | colour1 = EB482C | leader1 = [[Ivars Zariņš]] | party1 = [[Saskaņa]] | last_election1 = 23 (19,80%) | seats_before1 = 18 | seats_after1 = | seat_change1 = | popular_vote1 = | percentage1 = | swing1 = <!-- JKP --> | image2 = [[Attēls:Jānis Bordāns.jpg|150x150px]] | colour2 = 192956 | leader2 = [[Jānis Bordāns]] | party2 = [[Konservatīvie]] | last_election2 = 16 (13,59%; kā Jaunā konservatīvā partija) | seats_before2 = 15 + 1 ārpusfrakciju deputāts | seats_after2 = | seat_change2 = | popular_vote2 = | percentage2 = | swing2 = <!-- AP! --> | image3 = [[Attēls:Sin foto.svg|150x150px]] | colour3 = FFEC00 | leader3 = ''TBA'' | party3 = [[Attīstībai/Par!]] | last_election3 = 13 (12,04%) | seats_before3 = 13 + 2 ārpusfrakciju deputāti | seats_after3 = | seat_change3 = | popular_vote3 = | percentage3 = | swing3 = <!-- NA --> | image4 = [[Attēls:MP, PB prezidenta un ES attīstības lietu komisāra tikšanās (4887417707)-UgisMitrevics.jpg|150x150px]] | colour4 = 5A0505 | leader4 = [[Uģis Mitrevics]] | party4 = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]] | last_election4 = 13 (11,01%) | seats_before4 = 11 + 1 ārpusfrakciju deputāts | seats_after4 = | seat_change4 = | popular_vote4 = | percentage4 = | swing4 = <!-- ZZS --> | image5 = [[Attēls:Aivars Lembergs 2012.jpg|150x150px]] | colour5 = 2C943F | leader5 = [[Aivars Lembergs]] | party5 = [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | last_election5 = 11 (9,91% kā ZZS; 0,21% kā [[Apvienība SKG]]) | seats_before5 = 10 | seats_after5 = | seat_change5 = | popular_vote5 = | percentage5 = | swing5 = <!-- Jaunā Vienotība --> | image6 = [[File:Karins, Krisjanis-9702.jpg|150x150px]] | colour6 = A6C705 | leader6 = [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]] | party6 = [[Jaunā Vienotība]] | last_election6 = 8 (6,69%) | seats_before6 = 8 + 2 ārpusfrakciju deputāti | seats_after6 = | seat_change6 = | popular_vote6 = | percentage6 = | swing6 = | before_election = [[Krišjānis Kariņš]] | before_party = [[Jaunā Vienotība]] | title = [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidents]] | after_election = | after_party = }} '''[[14. Saeima]]s vēlēšanas''' saskaņā ar [[Latvijas Republikas Satversme|Latvijas Republikas Satversmes]] 11. pantu notiks 2022. gada 1. oktobrī. Cilvēkiem, kas nevarēs balsot vēlēšanu dienā, būs iespēja nodot savu balsi glabāšanā iepriekšējās trīs dienās īpaši noteiktos laikos daļā no vēlēšanu iecirkņiem. Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana notiks no 13. jūlija līdz 2. augustam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas|title=14. Saeimas vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-05-08}}</ref> == Balsošanas sistēma == [[Latvijas Republikas Satversme]] nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiska partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā, bet [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentam]] ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu. == Vēlēšanu apgabali == {{pamatraksts|Latvijas vēlēšanu apgabali}} Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts konkrēts skaits deputātu proporcionāli iedzīvotāju skaitam apgabalā. Katram vēlēšanu apgabalam ir savi kandidātu saraksti. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala. {| class=wikitable style="text-align:center; |- !colspan="2" |Vēlēšanu apgabals !Vietas !Izmaiņas |- ! 1. |style="text-align:left;| [[Rīga]] | 36 | {{increase}} 1 |- ! 2. |style="text-align:left;| [[Vidzeme]] | 26 | {{increase}} 1 |- ! 3. |style="text-align:left;| [[Zemgale]] | 13 | {{decrease}} 1 |- ! 4. |style="text-align:left;| [[Latgale]] | 13 | {{decrease}} 1 |- ! 5. |style="text-align:left;| [[Kurzeme]] | 12 | {{steady}} |} == Priekšvēsture == {{pamatraksts|13. Saeimas vēlēšanas}} {{multiple image | width = 180 | image1 = 13Saeima2018.svg | caption1 = Partijas un partiju apvienības 13. Saeimas termiņa sākumā | image2 = Latvia Saeima 2021.svg | caption2 = Partijas un partiju apvienības kopš 2021. gada 12. maija }} 14. Saeimas vēlēšanas būs desmitās [[Saeimas vēlēšanas]] pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1990. gada 4. maijā]]. [[13. Saeimas vēlēšanas|Iepriekšējās vēlēšanās]] Saeimā iekļuva septiņas politiskās partijas un to apvienības. Vislielāko vēlētāju atbalstu trešo reizi pēc kārtas ieguva "[[Saskaņa]]", tai sekoja "[[KPV LV]]" un "[[Jaunā konservatīvā partija]]". Saeimā iekļuva arī "[[Attīstībai/Par!]]", "[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]]", "[[Zaļo un Zemnieku savienība]]" un "[[Jaunā Vienotība]]". Pēc vēlēšanām koalīciju izveidoja pieci politiskie spēki: "Jaunā Vienotība", "Jaunā konservatīvā partija", "Attīstībai/Par!", "Nacionālā apvienība", kā arī daļa no "KPV LV" frakcijas. Pēc [[Jānis Bordāns|Jāņa Bordāna]] un [[Aldis Gobzems|Alda Gobzema]] neveiksmīgajiem mēģinājumiem izveidot valdību par [[Ministru prezidents|Ministru prezidentu]] kļuva Saeimā mazākās frakcijas līderis [[Krišjānis Kariņš]]. 13. Saeimas darbības laikā vairāki deputāti pameta savas frakcijas. 2018. gada 6. novembrī, tajā pašā dienā, kad 13. Saeima uzsāka savu darbību, no partijas "Saskaņa" frakcijas izstājās [[Jūlija Stepaņenko]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13nbspsaeimas-pirmaja-darbadiena-stepanenko-pazino-par-darbu-arpus-saskanas-frakcijas.a298679/|title=13. Saeimas pirmajā darbadienā Stepaņenko paziņo par darbu ārpus «Saskaņas» frakcijas|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref>, savukārt 2019. gada 6. februārī no partijas "KPV LV" frakcijas tika izslēgts [[Aldis Gobzems]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50806301|title=Gobzemu izslēdz arī no 'KPV LV' Saeimas frakcijas|last=Žukova|first=Katrīna|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-02-06|language=lv}}</ref> 5. jūnijā no "Nacionālās Apvienības" izstājās [[Inguna Rībena]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-deputate-inguna-ribena-pametusi-nacionalas-apvienibas-frakciju.a321515/|title=Saeimas deputāte Inguna Rībena pametusi Nacionālās apvienības frakciju|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> 29. maijā no "KPV LV" izstājās arī [[Linda Liepiņa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|05|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190529175228/http://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |archivedate={{dat|2019|05|29||bez}} }}</ref> 30. maijā viņai sekoja [[Karina Sprūde]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51145811|title=No 'KPV LV' izstājas arī frakcijas iekšējā opozicionāre Sprūde|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-05-30|language=lv}}</ref> bet 13. jūnijā [[Didzis Šmits]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51190141|title='KPV LV' frakcija zaudē vēl vienu biedru|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-06-13|language=lv}}</ref> 2019. gada 26. augustā [[Anda Čakša]] izstājās no ZZS partijas un frakcijas, un iestājās Jaunās Vienotības partijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/290158-anda-caksa-pargajusi-uz-vienotibu.htm|title=Anda Čakša pārgājusi uz "Vienotību"|website=nra.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Frakciju pametušie deputāti tiek uzskatīti par pie frakcijām nepiederošiem jeb neatkarīgajiem deputātiem. 2020. gada 8. janvārī no frakcijas "KPV LV" tika izslēgts deputāts [[Aldis Blumbergs]], kā arī partijas izveidotājs un līderis [[Artuss Kaimiņš]], paliekot frakcijā 10 deputātiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-kpv-lv-saeimas-frakcijas-izslegti-deputati-kaimins-un-blumbergs.a344115/|title=No «KPV LV» Saeimas frakcijas izslēgti deputāti Kaimiņš un Blumbergs|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Kaimiņš, vēl būdams viens no partijas līdzpriekšsēdētājiem, 20. janvārī paziņoja, ka 8. februāra biedru sapulcē balsos par partijas likvidāciju, tikmēr otrs partijas līdzpriekšsēdētājs [[Atis Zakatistovs]] virzīja jautājumu par partijas nosaukuma un [[zīmols|zīmola]] maiņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51811059|title='Partijas tēvs' Kaimiņš aicina likvidēt 'KPV LV'|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2020-01-20|language=lv}}</ref> 2019. gada 14. novembrī 13. Saeima pieņēma pretrunīgi vērtētās politisko partiju finansēšanas likuma izmaiņas, kas paredz vairāk kā septiņas reizes palielināt partiju finansēšanu no valsts budžeta. Tas tika darīts par spīti iniciatīvai atlikt finansējuma pieaugumu līdz 14. Saeimas ievēlēšanai, kas saņēma vairāk nekā 12 tūkstošus parakstu. Iniciatīva sasniedza minimālo atbalstītāju skaitu, lai to varētu iesniegt Saeimai 12 dienu laikā, kas ir otrais īsākais periods portāla "[[ManaBalss.lv]]" vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/politiskajam-partijam-ieverojami-cels-finansejumu-no-valsts-budzeta.a338475/|title=Politiskajām partijām ievērojami cels finansējumu no valsts budžeta|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://manabalss.lv/site_posts/predlozhenie-poluchivshee-osobenno-b-stru-podderzhku-grazhdan-za-vleno-v-se-m|title=ManaBalss.lv - līdzdalības platforma|website=manabalss.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> 2019. gada 15. novembrī sākās parakstu vākšana 13. Saeimas atsaukšanai. Pirmās dienas laikā to parakstīja ap 8000 cilvēku, 18. novembrī parakstu skaits saniedza 25 000. Lai organizētu referendumu par Saeimas atlaišanu, ir nepieciešams savākt tik lielu parakstu skaitu, kas atbilstu desmitajai daļai balsstiesīgo skaitam iepriekšējās vēlēšanās jeb 154 865 līdz 2020. gada 14. novembrim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cvk-atlauj-parakstu-vaksanu-par-13-saeimas-atsauksanu.a338419/|title=CVK atļauj parakstu vākšanu par 13. Saeimas atsaukšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Kopā par iniciatīvu parakstījās 54 254 cilvēki. == Sarakstu līderi un Ministru prezidenta amata kandidāti == === Reģistrācija === Vēlēšanām kandidātu sarakstus varēja iesniegt no {{dat||07|13|G|bez}} līdz {{dat||8|2|D|bez}}. {| class="wikitable palinrowheaders" |- style="background-color:#cccccc;" ! scope="col"|Nr. ! scope="col"|Saraksts ! scope="col"|Reģistrācija |- ! scope="row"|1 | [[Attīstībai/Par!]] | rowspan="2" style="text-align:center;" | {{dat||07|13|SK}} |- ! scope="row"|2 | [[Stabilitātei!]] |- ! scope="row"|3 | [[Saskaņa]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|18|SK}} |- ! scope="row"|4 | [[Progresīvie]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|20|SK}} |- ! scope="row"|5 |[[Jaunā Vienotība]] | rowspan="2" style="text-align:center;" | {{dat||07|25|SK}} |- ! scope="row"|6 |[[Latvija pirmajā vietā]] |- ! scope="row"|7 |[[Apvienotais saraksts]] | rowspan="2" style="text-align:center;" | {{dat||07|26|SK}} |- ! scope="row"|8 |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |- ! scope="row"|9 |[[Zaļo un zemnieku savienība]] | rowspan="2" style="text-align:center;" | {{dat||07|27|SK}} |- ! scope="row"|10 |[[Katram un katrai]] |- ! scope="row"|11 |[[Latvijas Krievu savienība]] | rowspan="3" style="text-align:center;" | {{dat||07|29|SK}} |- ! scope="row"|12 |[[Republika (partija)|Republika]] |- ! scope="row"|13 |[[Konservatīvie]] |- ! scope="row"|14 | [[Suverēnā vara]] | rowspan="3" style="text-align:center;" | {{dat||08|01|SK}} |- ! scope="row"|15 |[[Tautas varas spēks]] |- ! scope="row"|16 |[[Tautas kalpi Latvijai]] |- ! scope="row"|17 | [[Apvienība Latvijai]] | rowspan="3" style="text-align:center;" | {{dat||08|02|SK}} |- ! scope="row"|18 |[[Kristīgi Progresīvā partija]] |- ! scope="row"|19 |[[Vienoti Latvijai (partija)|Vienoti Latvijai]] |} === Sarakstu līderi<ref>https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti</ref> === {| class="wikitable" style="text-align: left;" !rowspan=2|№!!rowspan=2|Saraksts!!colspan=5|Līderi |- !Rīga!!Vidzeme!!Latgale!!Kurzeme!!Zemgale |- !1 |[[Attīstībai/Par!]] |<small>[[Marija Golubeva]]</small> |<small>[[Artis Pabriks]]</small> |<small>[[Juris Pūce]]</small> |<small>[[Kristaps Eklons]]</small> |<small>[[Artūrs Toms Plešs]]</small> |- !2 |[[Stabilitātei]] |<small>[[Aleksejs Rosļikovs]]</small> |<small>[[Amils Saļimovs]]</small> |<small>[[Viktorija Pleškāne]]</small> |<small>[[Sanita Petere]]</small> |<small>[[Naomi Farbere]]</small> |- !3 |[[Saskaņa]] |<small>[[Jānis Urbanovičs]]</small> |<small>[[Ivars Zariņš]]</small> |<small>[[Regīna Ločmele]]</small> |<small>[[Valērijs Agešins]]</small> |<small>[[Aleksandrs Kazačkovs]]</small> |- !4 |[[Progresīvie]] |<small>[[Antoņina Ņenaševa]]</small> |<small>[[Kaspars Briškens]]</small> |<small>[[Leila Rasima]]</small> |<small>[[Liene Gātere]]</small> |<small>[[Atis Švinka]]</small> |- !5 |[[Jaunā Vienotība]] |<small>[[Edgars Rinkēvičs]]</small> |<small>[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]</small> |<small>[[Rihards Kozlovskis]]</small> |<small>[[Arvils Ašeradens]]</small> |<small>[[Jānis Reirs]]</small> |- !6 |[[Latvija pirmajā vietā]] |<small>[[Ainārs Šlesers]]</small> |<small>[[Linda Liepiņa]]</small> |<small>[[Vilis Krištopāns]]</small> |<small>[[Ramona Petraviča]]</small> |<small>[[Edmunds Zivtiņš]]</small> |- !7 |[[Konservatīvie]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030 'Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs]</ref> |<small>[[Anita Muižniece]]</small> |<small>[[Jānis Bordāns]]</small> |<small>[[Aldis Bukšs]]</small> |<small>[[Krišjānis Feldmans]]</small> |<small>[[Gatis Eglītis]]</small> |- !8 |[[Apvienotais saraksts]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800 Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis]</ref> |<small>[[Didzis Šmits]]</small> |<small>[[Edvards Smiltēns]]</small> |<small>[[Juris Viļums]]</small> |<small>[[Māris Kučinskis]]</small> |<small>[[Edgars Tavars]]</small> |- !9 |[[Zaļo un zemnieku savienība]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958 'Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu]</ref> |<small>[[Gunārs Kūtris]]</small> |<small>[[Armands Krauze]]</small> |<small>[[Kaspars Melnis]]</small> |<small>[[Uldis Augulis]]</small> |<small>[[Viktors Valainis]]</small> |- !10 |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |<small>[[Ināra Mūrniece]]</small> |<small>[[Uģis Mitrevics]]</small> |<small>[[Edmunds Teirumnieks]]</small> |<small>[[Ilze Indriksone]]</small> |<small>[[Edvīns Šnore]]</small> |- !11 |[[Katram un katrai]] |<small>[[Aldis Gobzems]]</small> |<small>[[Karina Sprūde]]</small> |<small>[[Igors Prelatovs]]</small> |<small>[[Agris Freifalts]]</small> |<small>[[Raimonds Lazdiņš]]</small> |- !12 |[[Latvijas Krievu savienība]] |<small>[[Miroslavs Mitrofanovs]]</small> |<small>[[Andris Vurčs]]</small> |<small>[[Jekaterīna Stehnovska-Slavska]]</small> |<small>[[Jeļena Osipova]]</small> |<small>[[Andrejs Pagors]]</small> |- !13 |[[Republika (partija)|Republika]] |<small>[[Sandis Ģirģens]]</small> |<small>[[Kaspars Ģirģens]]</small> |<small>[[Jevgēnijs Koršenkovs]]</small> |<small>[[Ēriks Pucens]]</small> |<small>[[Normunds Barkāns]]</small> |- !14 |[[Suverēnā vara]] |<small>[[Jūlija Stepaņenko]]</small> |<small>[[Ļubova Švecova]]</small> |<small>[[Vjačeslavs Stepaņenko]]</small> |<small>[[Inga Gluzda]]</small> |<small>[[Silvija Šimfa]]</small> |- !15 |[[Tautas kalpi Latvijai]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/partijas-tautas-kalpi-latvijai-premjera-amata-kandidats-ir-edgars-kramins.d?id=54596538 – Partijas 'Tautas kalpi Latvijai' premjera amata kandidāts ir Edgars Kramiņš]</ref> |<small>[[Edgars Kramiņš]]</small> |<small>[[Andris Lubiņš]]</small> |<small>[[Aivars Smans]]</small> |<small>[[Normunds Zernis]]</small> |<small>[[Jānis Dzenis (lauksaimnieks)|Jānis Dzenis]]</small> |- !16 |[[Tautas varas spēks]] |<small>[[Valentīns Jeremejevs]]</small> |<small>[[Jānis Sondars]]</small> |<small>[[Jurijs Ragozins]]</small> |<small>[[Vladislavs Valentins]]</small> |<small>[[Aigars Egle]]</small> |- !17 |[[Apvienība Latvijai]] |<small>[[Jānis Riņķis]]</small> |<small>[[Māris Možvillo]]</small> |<small>[[Iļja Zļenko]]</small> |<small>[[Guntis Rolis]]</small> |<small>[[Uldis Godainis]]</small> |- !18 |[[Kristīgi Progresīvā partija]] |<small>[[Andrejs Krasņikovs]]</small> |<small>[[Imants Burvis]]</small> |<small>[[Ēriks Flaumanis]]</small> |<small>[[Aivars Ošenieks]]</small> |<small>[[Jolanta Zeltiņa]]</small> |- !19 |[[Vienoti Latvijai]] |<small>[[Anita Mitriķe]]</small> |<small>[[Iveta Lauciņa]]</small> |<small>[[Sandra Dzene]]</small> |<small>[[Madara Gobziņa]]</small> |<small>[[Santa Ķempele]]</small> |} === Ministru prezidenta amata kandidāti === {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- bgcolor="#cccccc" !Saraksts !Kandidāts |- |[[Zaļo un Zemnieku savienība]]/[[LSDSP]] |[[Aivars Lembergs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958|title='Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu|website=delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}</ref> |- |[[Progresīvie]] |[[Kaspars Briškens]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/progresivie-par-ministru-prezidenta-kandidatu-virza-kasparu-briskenu/|title=“Progresīvie” par Ministru prezidenta kandidātu virza Kasparu Briškenu|access-date=2022-05-24|language=lv}}</ref> |- |[[Latvija pirmajā vietā]] |[[Ainars Šlesers]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/partija-latvija-pirmaja-vieta-kongresa-veles-jaunu-valdi.d?id=54368804|title=Partija 'Latvija pirmajā vietā' kongresā vēlēs jaunu valdi |access-date=2022-05-21|language=lv}}</ref> |- |[[Jaunā Vienotība]] |[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunas-vienotibas-premjera-amata-kandidats-nakamajas-saeimas-velesanas-bus-karins.a462063/|title=«Jaunās vienotības» premjera amata kandidāts nākamajās Saeimas vēlēšanās būs Kariņš|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-18|language=lv}}</ref> |- |[[Stabilitātei!]] |[[Aleksejs Rosļikovs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/511044-no-stabilitatei-uz-14-saeimu-kandide-roslikovs-un-vairaku-uznemumu-vadiba|title=No "Stabilitātei!" uz 14. Saeimu kandidē Rosļikovs|access-date=2022-07-13|language=lv}}</ref> |- |[[Saskaņa]] |[[Ivars Zariņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/uz-saeimu-no-saskanas-kandides-briedis-premjera-kandidats-varetu-but-ivars-zarins.d?id=54555800|title=Uz Saeimu no 'Saskaņas' kandidēs Briedis; premjera kandidāts varētu būt Ivars Zariņš|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}</ref> |- |[[Apvienotais saraksts]] |[[Uldis Pīlēns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800|title=Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-20|language=lv}}</ref> |- |[[Konservatīvie]] |[[Jānis Bordāns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030|title='Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}</ref> |- |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |[[Uģis Mitrevics]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/na-lideri-velesanas-mitrevics-murniece-indriksone-snore-un-teirumnieks.d?id=54580736|title=NA līderi vēlēšanās – Mitrevics, Mūrniece, Indriksone, Šnore un Teirumnieks |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-26|language=lv}}</ref> |- |[[Katram un katrai]] |[[Aldis Gobzems]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54583730|title=Skolotāji, sociālie darbinieki, pašnodarbinātie un amatpersonas – KuK piesaka deputātu kandidātus |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-27|language=lv}}</ref> |- |[[Republika (partija)|Republika]] |[[Sandis Ģirģens]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/ko-partijas-virza-nakama-premjera-amata-vairums-vardu-jau-zinami.d?id=54563460|title=Ko partijas virza nākamā premjera amatā? Vairums vārdu jau zinām |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}</ref> |- |[[Tautas kalpi Latvijai]] |[[Edgars Kramiņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/partijas-tautas-kalpi-latvijai-premjera-amata-kandidats-ir-edgars-kramins.d?id=54596538|title=Partijas 'Tautas kalpi Latvijai' premjera amata kandidāts ir Edgars Kramiņš |website=www.delfi.lv|access-date=2022-08-01|language=lv}}</ref> |} == Priekšvēlēšanu aptaujas == === Partiju reitingi === [[Attēls:Opinion polling for Latvian Saeima election, 2022.svg|thumb|800px|center|Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums.]] ==== 2022. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="3" |Aptaujas laiks ! rowspan="3" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="3" |Aptaujāto skaits ! rowspan="2" |[[Saskaņa|S]] ! rowspan="2" |[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]]<hr>AL ! rowspan="2" |JKP<hr>[[Konservatīvie|K]] ! rowspan="2" |[[Attīstībai/Par!|AP!]] ! rowspan="2" |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! rowspan="2" |[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ! colspan="2" |[[Apvienotais saraksts|AS]] ! rowspan="2" |[[Jaunā Vienotība|JV]] ! rowspan="2" |[[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! rowspan="2" |[[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan="2" |LuK<hr>[[Katram un katrai|KuK]] ! rowspan="2" |[[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ! rowspan="2" |[[Stabilitātei!|S!]] ! rowspan="3" |Citi saraksti ! rowspan="3" |Nezina ! rowspan="3" |Neplāno piedalīties ! rowspan="3" |Vadība |- ![[Latvijas Zaļā partija|LZP]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! colspan="2" class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#0e0e0e; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | |- |20.–24. jūlijs |[https://retv.lv/raksts/retv-un-factum-jaunakie-partiju-reitingi-nedelas-laika-mainas-partiju-izvietojums-topa-augsgala Factum/ReTV] |1156 |'''10,3''' |– |'''5,7''' |'''10,7''' |'''11,3''' |'''6,8''' | colspan="2" |4,9 | style="background:#a0d78e" |'''20,5''' |3,8 |'''6,4''' |3,1 |'''5,0''' |'''5,3''' |2,7 | colspan="2" |51,6 | style="background:#a0d78e" |9,2 |- |6.–10. jūlijs |[https://retv.lv/raksts/jaunakie-factum-un-retv-zinu-dienesta-partiju-reitingi Factum/ReTV] |859 |'''10,6''' |– |'''6,2''' |'''9.0''' |'''12,3''' |'''6,5''' | colspan="2" |3,6 | style="background:#a0d78e" |'''20,3''' |'''5,5''' |'''6,8''' |2,2 |'''7,5''' |3,2 |2,6 | colspan="2" |51,4 | style="background:#a0d78e" |8,0 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingos-junija-fundamentalu-izmainu-nav-lideru-trijnieks-nemainigs.a463919/ SKDS/LTV] |1795 |'''7,0''' |– |3,6 |'''5,7''' |'''7,0''' |'''5,5''' | colspan="2" |2,7 | style="background:#a0d78e" |'''9,9''' |2,4 |'''5,2''' |2,4 |3,0 |2,8 |– |27,5 |14,0 | style="background:#a0d78e" |2,9 |- |maijs |[https://retv.lv/raksts/partiju-reitingi-maija Factum/ReTV] |665 |'''10,6''' |0,1 |'''6,9''' |'''10,2''' |'''12,8''' | colspan="2" |'''8,4''' |2,9 | style="background:#a0d78e" |'''20,0''' |'''7,1''' |'''6,9''' |2,6 |4,6 |1,9 |6,9 | colspan="2" |51,2 (no 969) | style="background:#a0d78e" |7,2 |- |13.–24. maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-pieaug-na-saskanai-attistibaipar-ir-tresdala-neizlemuso.a460469/ SKDS/LTV] |1814 |'''7,6''' |0,6 |3,2 |'''5,6''' |'''8,5''' |'''6,0''' | colspan="2" |2,8 | style="background:#a0d78e" |'''9,4''' |2,7 |4,0 |1,2 |2,1 |2,3 |1,9 |30,1 |12,0 | style="background:#a0d78e" |0,9 |- |22. aprīlis – 2. maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-partiju-reitingi-doties-velet-vairak-motiveti-koalicijas-atbalstitaji-saeima-tiktu-ari-slesera-partija.a457226/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1812 |'''6,8''' |0,6 |2,5 |4,4 |'''7,8''' | colspan="2" |'''8,0''' |2,4 | style="background:#a0d78e" |'''9,8''' |3,2 |4,4 |2,4 |3,0 |1,6 |2,2 |29,6 |11,3 | style="background:#a0d78e" |1,8 |- |26.–29. aprīlis |[https://retv.lv/raksts/apkopoti-factum-aprila-aptaujas-rezultati-par-partiju-popularitati Factum/ReTV] |969 |'''12,4''' |1,0 |'''9,1''' |'''10,3''' |'''12,5''' | colspan="2" |'''9,4''' |2,2 | style="background:#a0d78e" |'''19,2''' |'''5,2''' |'''5,9''' |3,8 |3,1 |– |3,2 | colspan="2" |53,0 | style="background:#a0d78e" |6,8 |- |marts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-saskana-zaude-liderpoziciju-pieaug-atbalsts-varas-partijam.a451509/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1820 |'''6,7''' |0,3 |3,1 |'''5,4''' |'''7,2''' | colspan="2" |'''7,7''' |2,4 | style="background:#a0d78e" |'''9,4''' |3,2 |4,9 |1,9 |2,5 |2 |1,7 |24,0 |18 | style="background:#a0d78e" |1,7 |- |29.–31. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1511362402322989060 Factum] |498 |'''11,2''' |1,6 |'''6,7''' |'''10,2''' |'''11,9''' | colspan="2" |'''10,8''' |2,6 | style="background:#a0d78e" |'''17,0''' |'''5,6''' |'''5,9''' |4,7 |'''5,2''' |– |4,3 | colspan="2" |51,9 (no 832) | style="background:#a0d78e" |5,1 |- |februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pirms-krievijas-kara-ukraina-reitings-pieauga-slesera-partijai-krita--zzs.a448929/?utm_source=lsm&utm_medium=widget-v2&utm_campaign=widget-v2 SKDS/LTV] |1815 | style="background:#F8C1BE" |'''10,1''' |– |3,1 |4,2 |'''7,0''' | colspan="2" |'''6,9''' |2,3 |'''8,2''' |2,4 |3,9 |2,2 |4,3 |2 |1,6 |24,0 |17,8 | style="background:#F8C1BE" |1,9 |- |23.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1500778729206865920 Factum] |1325 |'''12,7''' |1,1 |'''6,2''' |'''11,5''' |'''11,6''' | colspan="2" |'''9,5''' |3,6 | style="background:#a0d78e" |'''16,3''' |3,4 |'''6,5''' |'''5,7''' |4,5 |– |5,6 | colspan="2" |49,7 | style="background:#a0d78e" |3,5 |- |1. janvāris – 2. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1489707871751356416 Factum] |344 |'''12,7''' |0,8 |'''6,0''' |'''11,6''' |'''11,7''' | colspan="2" |'''9,6''' |3,7 | style="background:#a0d78e" |'''16,6''' |3,2 |'''7,0''' |'''5,9''' |4,3 |– |5,0 | colspan="2" |50,3 (no 637) | style="background:#a0d78e" |3,9 |- |janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-politisko-partiju-reitingi-pieaug-atbalsts-zzs-nedaudz-saruk-saskanai-un-na.a444388/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1808 | style="background:#F8C1BE" |'''10,6''' |– |2,8 |4,6 |'''5,9''' | colspan="2" |'''8,2''' |2,6 |'''7,5''' |2,9 |3,3 |2,5 |2,7 |1,3 |2,5 |22,8 |19,8 | style="background:#F8C1BE" |2,4 |} ==== 2021. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! KPV LV<hr>[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! [[Likums un kārtība (partija)|LuK]] ! [[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#0e0e0e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;"| |- |1.–31. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477686494055870482/photo/1 Factum] |818 |'''12,2''' |0,8 |'''6,1''' |'''12,0''' |'''11,5''' |'''9,5''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |4,1 |3,1 |'''6,6''' |'''6,4''' |4,5 |4,6 | colspan="2" |51,5 (no 1410) | style="background:#a0d78e" |4,7 |- |decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-mazinajies-neizlemuso-balsotaju-skaits.a436851/ SKDS/LTV] |1818 | style="background:#F8C1BE" |'''11,0''' |0,7 |3,4 |4,5 |'''6,6''' |'''6,6''' |'''7,7''' |2,2 |2,7 |3,7 |3,0 |2,5 |1,0 |23,6 |19,4 | style="background:#F8C1BE" |3,3 |- |1.–30. novembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477657076889534465 Factum] |508 |'''13,0''' |0,8 |'''5,5''' |'''12,6''' |'''11,4''' |'''9,4''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |4,9 |3,0 |'''5,9''' |'''5,4''' |4,6 |4,7 | colspan="2" |51,3 (no 866) | style="background:#a0d78e" |3,9 |- |8.–29. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-reitings-krities-saskanai-un-partijai-likums-un-kartiba.a433994/ SKDS/LTV] |1805 | style="background:#F8C1BE" |'''9,5''' |– |2,8 |4,9 |'''5,6''' |'''7,4''' |'''7,8''' |2,6 |2,7 |3,7 |1,7 |2,1 |1,3 |28,9 |17,9 | style="background:#F8C1BE" |1,7 |- |1.–31. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1455584951886360579 Factum] |1147 |'''12,6''' |0,6 |'''5,1''' |'''14,1''' |'''11,8''' |'''9,0''' | style="background:#a0d78e" |'''15,9''' |3,8 |3,5 |'''6,4''' |'''6,4''' |4,5 |4,1 | colspan="2" |49,8 (no 1871) | style="background:#a0d78e" |1,8 |- |oktobris <small>(publicēts 29. oktobrī)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-oktobri-popularitate-krit-gandriz-visam-partijam.a427967/ SKDS/LTV] |– | style="background:#F8C1BE" |'''10,0''' |0,9 |2,5 |4,6 |'''5,3''' |'''6,5''' |'''6,4''' |2,4 |2,5 |2,7 |2,2 |2,4 |0,5 |28,4 |21,4 | style="background:#F8C1BE" |3,5 |- |1. septembris – 1. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1444309330766049281 Factum] |679 |'''13,4''' |0,7 |'''6,9''' |'''14,8''' |'''11,9''' |'''8,5''' | style="background:#a0d78e" |'''15,5''' |4,0 |2,9 |'''5,7''' |'''6,1''' |3,1 |3,2 | colspan="2" |49,1 (no 1170) | style="background:#a0d78e" |0,7 |- |septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-septembri-vairak-aptaujato-gatavi-doties-uz-velesanam.a424325/ SKDS/LTV] |1806 | style="background:#F8C1BE" |'''12,0''' |0,4 |2,9 |4,8 |'''6,9''' |'''8,3''' |'''8,2''' |3,1 |2,6 |3,5 |3,7 |2,9 |0,7 |21,3 |18,6 | style="background:#F8C1BE" |3,1 |- |27.–31. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1432991968368513024 Factum] |710 |'''14,6''' |1,0 |'''6,1''' |'''14,0''' |'''11,7''' |'''9,1''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |3,7 |2,8 |'''5,7''' |'''5,1''' |3,6 |4,8 | colspan="2" |47,6 (no 1181) | style="background:#a0d78e" |2,3 |- |?.–18. augusts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-augusta-druzma-ap-5-barjeru.a419153/ SKDS/LTV] |1825 | style="background:#F8C1BE" |'''12,6''' |0,4 |3,1 |'''5,0''' |'''7,1''' |'''7,3''' |'''6,7''' |2,8 |3,3 |3,6 |3,2 |– |1,6 |23,1 |20,0 | style="background:#F8C1BE" |5,3 |- |jūlijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-julija-atbalsts-visvairak-audzis-regionu-apvienibai-lielakais-kritums--na.a415600/ SKDS/LTV] |1801 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |0,9 |4,0 |'''5,6''' |'''7,3''' |'''7,7''' |'''7,6''' |3,5 |3,5 |3,0 |3,4 |style="background:#d3d3d3;" rowspan="14" |''nav'' |1,7 |18,2 |22,3 |style="background:#F8C1BE" |3,6 |- |27.–31. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1421426449723142146 Factum] |612 |'''15,8''' |0,6 |'''5,8''' |'''11,5''' |'''14,4''' |'''11,6''' | style="background:#a0d78e" |'''16,2''' |4,1 |3,4 |'''6,5''' |4,1 |6,0 | colspan="2" |45,9 (no 1029) | style="background:#a0d78e" |0,4 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-junija-saeima-varetu-ieklut-9-partijas-starp-na-un-zzs-aizvien-siva-cina-par-otro-vietu.a411452/?utm_source=twitter&utm_campaign=news&utm_medium=admin SKDS/LTV] |1793 |style="background:#F8C1BE"|'''12,1''' |0,6 |3,7 |'''5,6''' |'''9,3''' |'''9,4''' |'''7,2''' |2,7 |3,4 |4,3 |3,3 |1,1 |18,0 |19,4 |style="background:#F8C1BE"|2,7 |- |maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-maija-saeima-iespejams-spetu-ieklut-9-partijas.a408018/ SKDS/LTV] |1816 |style="background:#F8C1BE"|'''10,3''' |0,8 |4,7 |4,9 |'''8,0''' |'''7,7''' |'''6,6''' |1,9 |3,6 |3,7 |3,2 |0,9 |22,8 |20,9 |style="background:#F8C1BE"|2,3 |- |26.–31. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1400069592328949760 Factum] |576 |style="background:#F8C1BE"|'''17,1''' |0,6 |'''7,8''' |'''11,1''' |'''13,3''' |'''12,5''' |'''15,9''' |3,5 |3,8 |'''6,1''' |3,3 |5,0 | colspan="2" |47,9 (no 1089) |style="background:#F8C1BE"|1,2 |- |aprīlis |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-siva-cina-starp-nacionalo-apvienibu-zzs-un-jauno-vienotibu.a404146/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE"|'''12,0''' |0,2 |3,9 |'''5,6''' |'''8,0''' |'''7,7''' |'''7,0''' |2,0 |4,2 |4,5 |4,2 |0,6 |20,1 |20,1 |style="background:#F8C1BE"|4,0 |- |26.–30. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1388417515622174725 Factum] |680 |'''15,2''' |1,0 |'''7,4''' |'''12,2''' |'''11,9''' |'''10,1''' | style="background:#a0d78e" |'''16,8''' |4,3 |4,1 |'''6,4''' |'''5,6''' |5,1 | colspan="2" |49,6 (no 1170) | style="background:#a0d78e" |1,6 |- |9.–19. aprīlis |[http://www.latvianfacts.lv/politiska-izvele-lr-saeimas-velesanu-gadijuma Latvijas Fakti] |1003 | style="background:#F8C1BE" |'''9,2''' |1,1 |3,7 |'''5,3''' |'''6,2''' |'''7,3''' |'''6,2''' |2,2 |1,8 |2,6 |2,7 |– |36,0 |15,6 | style="background:#F8C1BE" |2,0 |- | rowspan="2" |marts |[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti] |– | style="background:#F8C1BE" |'''10,5''' |1,3 |4,4 |'''5,2''' |'''6,6''' |'''6,2''' |'''6,1''' |2,2 |1,4 |2,8 |2,6 |– |35,6 |15,1 | style="background:#F8C1BE" |3,9 |- |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aug-jaunas-vienotibas-popularitate-labi-rezultati-progresivajiem.a400443/ SKDS/LTV] |1806 |style="background:#F8C1BE"|'''9,9''' |– |3,9 |'''5,1''' |'''7,3''' |'''6,4''' |'''6,3''' |2,6 |2,9 |4,2 |3,7 |1,9 |28,3 |17,5 |style="background:#F8C1BE"|2,6 |- |26.–30. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1377233470578167809 Factum] |990 |'''13,5''' |1,3 |'''8,3''' |'''13,4''' |'''12,2''' |'''10,7''' | style="background:#a0d78e" |'''15,7''' |3,5 |3,2 |'''5,6''' |'''5,7''' |6,8 |– |– |style="background:#a0d78e" |2,2 |- |februāris |[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti] |– | style="background:#F8C1BE" |'''11,5''' |1,0 |4,6 |'''7,2''' |'''5,7''' |'''9,8''' |'''6,5''' |2,3 |1,8 |2,8 |2,7 |– |28,1 |16,0 | style="background:#F8C1BE" |1,7 |- |1.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1366457757856124928 Factum] |1903 |'''12,0''' |1,9 |'''8,0''' |'''14,6''' |'''11,1''' |'''11,9''' | style="background:#a0d78e" |'''15,1''' |3,6 |3,9 |'''7,0''' |4,3 |6,5 |– |– |style="background:#a0d78e" |0,5 |- |7.–31. janvāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1356751378299953152/photo/1 Factum] |1250 |'''11,8''' |2,5 |'''7,5''' | style="background:#F2F5A9" |'''14,0''' |'''12,4''' |'''12,3''' |'''13,7''' |3,0 |4,1 |'''6,8''' |3,5 |6,8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |0,3 |} ==== 2020. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |1,9 |'''5,3''' |4,8 |'''5,8''' |'''8,0''' |4,1 |3,0 |2,1 |3,9 |1,0 |26,6 |22,0 |style="background:#F8C1BE" |3,3 |- |1.-17. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1343854272061038594 Factum] |2421 |style="background:#F8C1BE" |'''13''' |2 |'''8''' | style="background:#F2F5A9" |'''13''' | style="background:#f99696" |'''13''' | style="background:#8BD9A9" |'''13''' | style="background:#a0d78e" |'''13''' |4 |4 |'''8''' |9 |– |– |– |- |novembis |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''11,6''' |1,1 |4,9 |'''8,6''' |'''8,2''' |'''7,0''' |'''5,0''' |3,2 |3,6 |2,9 |1,0 |26,6 |22,0 |style="background:#F8C1BE" |3,0 |- |11.-20. novembis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1334804840866787328 Factum] |817 |style="background:#F8C1BE" |'''15''' |1 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''15''' |'''13''' |'''12''' |'''13''' |4 |4 |'''6''' |8 |– |– |– |- |26.–30. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1322201523816980482 Factum] |853 |'''15''' |1 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''17''' |'''13''' |'''11''' |'''14''' |3 |4 |'''6''' |8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |2 |- |9.-20. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-kapis-saskanai-krities-jaunajai-vienotibai.a380538/ SKDS/LTV] |889 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |1,9 |'''6,4''' |'''7,8''' |'''6,4''' |'''8,9''' |'''5,4''' |3,0 |2,8 |3,3 |0,7 |23 |19 |style="background:#F8C1BE" |2,4 |- |29. septembris – 4. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1313059319953395713 Factum] |442 |'''15''' |2 |'''8''' | style="background:#F2F5A9" |'''17''' |'''13''' |'''9''' |'''15''' |4 |3 |'''7''' |8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |2 |- |11.-22. septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-saskanai-turpina-samazinaties.a376583/ SKDS/LTV] |888 |style="background:#F8C1BE" |'''10,2''' |2,2 |'''6,1''' |'''7,6''' |'''6,2''' |'''9,8''' |'''6,6''' |3,5 |2,6 |3 |1,1 |22,4 |18,7 |style="background:#F8C1BE" |0,4 |- |7.–24. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1303243194054987776 Factum] |637 |'''15''' |2 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''16''' |'''13''' |'''10''' |'''15''' |3 |4 |'''5''' |7 |– |– | style="background:#F2F5A9" |1 |- |7.–20. augusts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saruk-saskanas-popularitate-bet-pieaug--attistibaipar.a373019/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''12,2''' |1,9 |4,6 |'''7,8''' |'''5,2''' |'''10,7''' |'''6,6''' |3,8 |1,5 |1,4 |0,7 |28,5 |17,9 |style="background:#F8C1BE" |1,5 |- |8.–31. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1292031598762893312 Factum] |1975 |style="background:#F8C1BE" |'''16''' |2 |'''9''' |'''15''' |'''11''' |'''10''' |style="background:#a0d78e" |'''16''' |4 |3 |'''8''' |6 |– |– |– |- |jūlijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/julija-pieaudzis-atbalsts-saskanai-un-nacionalajai-apvienibai.a369252/ SKDS/LTV] |884 |style="background:#F8C1BE" |'''15,5''' |2,2 |3,9 |'''5,6''' |'''6,8''' |'''8,3''' |'''5,8''' |2,9 |2,1 |2,2 |0,2 |26,0 |18,5 |style="background:#F8C1BE" |7,2 |- |1.–30. jūnijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1279826045869404160 Factum] |1461 |'''15''' |2 |'''9''' |'''15''' |'''11''' |'''10''' |style="background:#a0d78e" |'''17''' |'''5''' |3 |'''8''' |7 |– |– |style="background:#a0d78e" |2 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/junija-popularaka-partija--saskana-premjera-partijai--zemakais-reitings-sogad.a365968/ SKDS/LTV] |891 |style="background:#F8C1BE" |'''12,9''' |1,8 |4,2 |'''5,8''' |'''5,6''' |'''8,9''' |'''5,1''' |2,8 |2,2 |1,7 |0,6 |29,8 |18,6 |style="background:#F8C1BE" |4,0 |- |23. maijs – 2. jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingus-arkarteja-situacija-nav-celusi.a363627/ SKDS/LTV] |902 |style="background:#F8C1BE" |'''13,2''' |2,0 |3,7 |'''5,0''' |'''5,5''' |'''8,1''' |'''6,1''' |2,6 |2,3 |1,5 |9,6 |29,6 |19,6 |style="background:#F8C1BE" |5,1 |- |18.–31. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1267808247773306883 Factum] |1182 |'''16''' |2 |'''9''' |'''13''' |'''11''' |'''9''' |style="background:#a0d78e" |'''18''' |4 |3 |'''8''' |7 |– |– |style="background:#a0d78e" |2 |- |7.–26. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1256195938563100672 Factum] |1325 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |2 |'''11''' |'''14''' |'''12''' |'''11''' |'''16''' |'''5''' |4 |'''6''' |4 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |marts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/marta-pieaudzis-saskanas-zzs-un-gandriz-visu-valdibas-partiju-reitings.a355036/ SKDS/LTV] |903 |style="background:#F8C1BE" |'''14,8''' |2,2 |4,8 |'''5,6''' |'''5,8''' |'''8,6''' |'''5,8''' |2,9 |1,5 |1,5 |0,6 |28,8 |17,1 |style="background:#F8C1BE" |6,2 |- |4.–28. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1246792921812254721 Factum] |1994 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |2 |'''13''' |'''13''' |'''12''' |'''12''' |'''13''' |'''5''' |4 |'''7''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |24.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1235186163931021313 Factum] |783 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |3 |'''11''' |'''12''' |'''12''' |'''13''' |'''14''' |'''5''' |4 |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |4 |- |7.–18. februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/februari-no-valdibas-partijam-labakais-reitings-jaunajai-vienotibai.a350336/ SKDS/LTV] |873 |style="background:#F8C1BE" |'''12,3''' |1,3 |4,1 |'''5,4''' |'''5,4''' |'''7,9''' |'''6,4''' |3,3 |2,0 |2,2 |0,4 |27,9 |21,4 |style="background:#F8C1BE" |4,4 |- |28. janvāris – 1. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1225832684133474307 Factum] |684 |style="background:#F8C1BE" |'''21''' |2 |'''11''' |'''11''' |'''12''' |'''10''' |'''16''' |'''5''' |3 |'''7''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-janvari-no-valdibu-veidojosajiem-zemakais-atbalsts--kpv-lv.a347634/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''13,6''' |2,0 |'''6,1''' |'''5,4''' |'''6,3''' |'''8,7''' |'''6,1''' |2,9 |2,5 |1,8 |0,8 |26,9 |16,9 |style="background:#F8C1BE" |4,9 |} ==== 2019. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |18.–31. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1214261486278922241 Factum] |1153 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |2 |'''12''' |'''10''' |'''14''' |'''10''' |'''14''' |'''5''' |'''5''' |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |6 |- |30. novembris – 12. decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-2019-gada-ieguveji-jauna-vienotiba-zaudetaji--kpv-lv.a343302/ SKDS/LTV] |887 |style="background:#F8C1BE" |'''13,4''' |1,8 |'''5,9''' |4,6 |'''6,9''' |'''8,0''' |'''6,8''' |2,0 |2,2 |2,4 |0,1 |26,7 |19,2 |style="background:#F8C1BE" |6,4 |- |21.–24. novembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1199328948280266752 Factum] |966 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |3 |'''13''' |'''10''' |'''12''' |'''10''' |'''16''' |4 |4 |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |4 |- |2.–12. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-reitings-novembri-atkal-krities.a339574/ SKDS/LTV] |884 |style="background:#F8C1BE" |'''11,2''' |3,0 |'''5,4''' |'''5,6''' |'''8,8''' |'''7,5''' |'''6,5''' |2,8 |2,0 |2,1 |0,2 |25,4 |19,5 |style="background:#F8C1BE" |2,4 |- |15.–22. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1186999647681830913 Factum] |502 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |3 |'''14''' |'''9''' |'''11''' |'''11''' |'''15''' |4 |4 |'''6''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |5.–16. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/oktobri-reitings-sarucis-visam-saeima-ieveletajam-partijam.a336590/ SKDS/LTV] |909 |style="background:#F8C1BE" |'''12,9''' |2,5 |'''6,7''' |'''5,2''' |'''7,3''' |'''8,0''' |'''6,5''' |2,2 |2,2 |2,8 |0,5 |24,9<ref>{{Atsauce|title=Oktobrī reitings sarucis visām Saeimā ievēlētajām partijām|url=https://www.youtube.com/watch?v=D8K_MfzFW6A|accessdate=2021-11-21|language=lv-LV}}</ref> |18,3 |style="background:#F8C1BE" |4,9 |- |27.–30. septembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1180141845512359937 Factum] |489 |style="background:#F8C1BE" |'''19''' |2 |'''15''' |'''11''' |'''10''' |'''10''' |'''17''' |'''5''' |4 |'''5''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |2 |- |6.–18. septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saskanas-pozicijas-vajinas-kpv-lv-gada-laika-lielakais-kritums.a333441/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''14,5''' |2,8 |'''7,2''' |'''6,1''' |'''8,9''' |'''8,4''' |'''8,3''' |2,5 |– |2,1 |1,0 |22,1 |16,1 |style="background:#F8C1BE" |5,6 |- |27.–30. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1169292492539346948 Factum] |1152 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |4 |'''16''' |'''10''' |'''11''' |'''11''' |'''17''' |4 |4 |4 |1 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |augusts <small>(publicēts 30. augustā)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lielakais-veletaju-atbalsta-pieaugums-saskanai-un-jkp.a330512/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''16,1''' |2,6 |'''6,3''' |'''6,2''' |'''7,2''' |'''8,3''' |'''8,8''' |2,9 |2,5 |2,1 |0,3 |17,3 |19,4 |style="background:#F8C1BE" |7,3 |- |jūlijs <small>(publicēts 30. jūlijā)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-un-jaunas-vienotibas-reitingi-krit-zzs-pieaug.a327246/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''14,7''' |1,6 |'''5,0''' |'''5,7''' |'''6,3''' |'''7,6''' |'''8,5''' |3,6 |2,3 |2,1 |0,5 |22,2 |19,9 |style="background:#F8C1BE" |6,2 |- |22.–29. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1159143587277410306 Factum] |989 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |2 |'''15''' |'''10''' |'''15''' |'''10''' |'''15''' |4 |'''6''' |4 |1 |– |– |style="background:#F8C1BE" |3 |- |26.–30. jūnijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1146753117788278787 Factum] |860 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |4 |'''10''' |'''12''' |'''15''' |'''9''' |style="background:#a0d78e" |'''17''' |'''6''' |4 |'''6''' |0 |– |– |– |- |7.–17. jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunajai-vienotibai-junija-augstakais-reitings-pedejos-cetros-gados-saskanai-un-jkp-kritas.a324509/ SKDS/LTV] |891 |style="background:#F8C1BE" |'''15,8''' |3,4 |4,6 |'''6,8''' |'''7,7''' |'''6,3''' |'''10,5''' |3,0 |1,6 |3,0 |0,4 |18,2 |18,7 |style="background:#F8C1BE" |5,3 |- |maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/maija-popularakas-partijas-saskana-zzs-un-nacionala-apvieniba.a321392/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''17,5''' |2,4 |'''7,9''' |'''5,9''' |'''8,6''' |'''8,8''' |'''6,1''' |4,0 |1,5 |1,9 |0,1 |16,9 |18,4 |style="background:#F8C1BE" |8,7 |- |1.–28. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1134732766753513473 Factum] |1079 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |4 |'''10''' |'''10''' |'''16''' |'''8''' |'''16''' |4 |4 |'''7''' |4 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |1.–30. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1123972845791531009 Factum] |1236 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |4 |'''15''' |'''10''' |'''12''' |'''11''' |'''10''' |'''6''' |3 |'''7''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |aprīlis <small>(publicēts 26. aprīlī)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-kapums-saskanai-kritums--kpv-lv.a317236/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''19,7''' |2,8 |'''8,6''' |'''5,6''' |'''6,7''' |'''6,9''' |'''5,8''' |3,0 |1,6 |1,5 |0,3 |20,6 |16,9 |style="background:#F8C1BE" |11,1 |- |rowspan=2|marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1113228138329378817 Factum] |867 |style="background:#F8C1BE" |'''15''' |4 |'''13''' |'''11''' |'''14''' |'''10''' |'''11''' |'''6''' |'''5''' |'''6''' |5 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-nacionalajai-apvienibai-noslid-lidz-5.a314751/?utm_source=push&utm_campaign=news=&utm_medium=chrome SKDS/LTV] |873 |style="background:#F8C1BE" |'''17,7''' |4,1 |'''8,0''' |'''6,2''' |'''5,0''' |'''7,6''' |'''5,3''' |2,9 |1,6 |2,3 |0,5 |22,1 |16,7 |style="background:#F8C1BE" |8,3 |- |februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-popularitate-krit-bet-pieaugums-jaunajai-vienotibai.a311314/ SKDS/LTV] |872 |style="background:#F8C1BE" |'''19,0''' |3,5 |'''9,5''' |'''5,9''' |'''6,3''' |'''5,7''' |'''6,5''' |2,4 |2,0 |2,7 |0,4 |19,3 |16,8 |style="background:#F8C1BE" |9,5 |- |11.–23. janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-zaude-jkp-iegust.a308392/ SKDS/LTV] |906 |style="background:#F8C1BE" |'''17,4''' |'''7,1''' |'''12,1''' |'''6,7''' |'''7,7''' |'''8,1''' |4,0 |– |– |– |5,3 |18,8 |12,8 |style="background:#F8C1BE" |5,3 |} ==== 2018. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |1.–12. decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/decembri-popularakas-partijas-saskana-kpv-lv-un-jkp.a304441/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''20,6''' |'''10,4''' |'''8,9''' |'''6,2''' |'''6,5''' |'''6,6''' |4,2 |3,0 |2,4 |2,3 |0,1 |16,5 |12,3 |style="background:#F8C1BE" |10,2 |- |3.–15. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-kritusies-attistibaipar-un-nacionalas-apvienibas-popularitate.a301590/ SKDS/LTV] |833 |style="background:#F8C1BE" |'''18,2''' |'''9,8''' |'''10,2''' |'''6,7''' |'''5,9''' |'''6,4''' |4,7 |2,6 |1,6 |1,8 |0,1 |17,7 |14,3 |style="background:#F8C1BE" |8,0 |- |13.–23. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-zzs-popularitate-krit-lielakais-pieaugums-saeimas-jaunpienacejiem.a298338/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''19,2''' |'''11,5''' |'''10,1''' |'''8,9''' |'''8,4''' |'''5,4''' |4,4 |4,2 |1,4 |1,7 |0,2 |12,0 |12,6 |style="background:#F8C1BE" |7,7 |- !colspan=3|[[13. Saeimas vēlēšanas]] |style="background:#F8C1BE" |'''19,80''' |'''14,25''' |'''13,59''' |'''12,05''' |'''11,02''' |'''9,92''' |'''6,70''' |4,15 |3,20 |2,62 |2,70 !colspan=2| |style="background:#F8C1BE" |5,55 |} === Citas aptaujas === 2019. gada augustā "Kantar TNS" aptauja secināja, ka 62% no vēlētājiem balsotu par to pašu partiju, par kuru balsoja 13. Saeimas vēlēšanās, savukārt, 26% pilsoņu vairs par to pašu partiju nebalsotu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/aptaujas/aptauja-ka-balsotu-iedzivotaji-ja-tagad-notiktu-saeimas-velesanas/|title=Aptauja: kā balsotu iedzīvotāji, ja tagad notiktu Saeimas vēlēšanas?|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> 2019. gada novembrī sākās parakstu vākšana par Saeimas atlaišanu. Parakstu vākšanas sākumā tā ieguva plašu ažiotāžu un mēneša laikā tika savākti vairāk kā 40 000 parakstu, bet pēc tam parakstu vākšanas ātrums samazinājās. Mēneša beigās Factum publicēja aptaujas rezultātus, kas secināja, ka aptuveni 31% Latvijas iedzīvotāju atbalsta Saeimas atlaišanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|title=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|website=Twitter|access-date=2020-06-22|language=en}}</ref> 2019. gadā 90. Eirobarometra aptauja liecināja, ka, lai gan lielākā daļa – 82% Latvijas iedzīvotāju neuzticās politiskajām partijām, šo cilvēku īpatsvars ir samazinājies par septiņiem procentpunktiem kopš 2017. gada rudeņa. Neuzticēšanās Saeimai arī samazinājusies par deviņiem procentpunktiem šajā laika posmā un 2019. gadā bija 66%.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/321820-sabiedriba-latvija-arvien-vairak-uzticas-politiskajam-partijam-un-valdibai-liecina-aptauja|title=Sabiedrība Latvijā arvien vairāk uzticas politiskajām partijām un valdībai, liecina aptauja|website=Jauns.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> 2020. gada marta SKDS aptauja secināja, ka 19% Latvijas iedzivotāju ir lojāli kādai partijai. 2013. gadā šādu cilvēku īpatsvars bijis 26%. Nemainīga ir tā cilvēku grupa, kura neatzīst nevienu partiju par labu un balso pēc "mazākā ļaunuma" principa — 26%, bet 33% respondentu atzina, ka balso katrās vēlēšanās par citu partiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/aptauja-kadai-no-partijam-latvija-lojals-ir-tikai-katrs-piektais-pilsonis/|title=Aptauja: Kādai no partijām Latvijā lojāls ir tikai katrs piektais pilsonis|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> "Eurobarometer" aptaujā, kas tika veikta no 2021. gada 14. jūnija līdz 5. jūlijam atklājās, ka Latvijā vismazāk cilvēku tic viņu balss nozīmei Eiropas Savienībā. Tikai 28% Latvijas iedzīvotāju piekrīt ka viņu balsij Latvijā ir nozīme, bet 71% nepiekrīt šim apgalvojumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/357669-liela-dala-latvijas-iedzivotaju-uzskata-ka-vinu-balsij-valsti-nav-nozimes.htm|title=Liela daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu balsij valstī nav nozīmes|website=nra.lv|access-date=2021-09-13|language=lv}}</ref> Tā paša gada oktobrī SKDS aptaujā 13. Saeimai bija viszemākais uzticības rādītājs – 16%. Vēsturiski zemākais uzticības rādīājs Saeimai ir bijis 2009. gada janvārī – 4,5%,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|title=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|website=Twitter|access-date=2021-11-21|language=en}}</ref> savukārt 10. decembrī publicētajā SKDS aptaujā secināja, ka absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju ir neapmierināti ar politisko partiju darbu valdībā. Aptaujas dalībnieki bija visvairāk apmierināti ar Jaunās Vienotības darbu (28%), bet vismazāk apmierināti ar Nacionālās Apvienības darbu (17%).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/kas-notiek-latvija-aptauja-koalicijas-partiju-darbs-neapmierina-5864-iedzivotaju.a433722/|title=«Kas notiek Latvijā?» aptauja: koalīcijas partiju darbs neapmierina 58%–64% iedzīvotāju|website=www.lsm.lv|access-date=2021-12-10|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa] * [https://www.cvk.lv/lv CVK mājas lapa] {{Saeimas vēlēšanas}} {{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}} [[Kategorija:2022. gads Latvijā]] [[Kategorija:Saeimas vēlēšanas]] 64qyfwxcn1rsxaoani63ssg001tgkm9 3665767 3665766 2022-08-02T14:58:16Z Lasks 38532 /* Sarakstu līderihttps://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti */ wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Vēlēšanu infokaste | election_name = 14. Saeimas vēlēšanas | country = Latvija | image = | flag_year = | type = parliamentary | ongoing = yes | previous_election = 13. Saeimas vēlēšanas | previous_year = 2018 | next_election = 15. Saeimas vēlēšanas | next_year = 2026 | election_date = {{dat|2022|10|01}} | seats_for_election = 100 | turnout = | party_name = no | leader_title = Premjera amata kandidāts <!-- Saskaņa --> | image1 = [[Attēls:Ivars_Zariņš.jpg|150x150px]] | colour1 = EB482C | leader1 = [[Ivars Zariņš]] | party1 = [[Saskaņa]] | last_election1 = 23 (19,80%) | seats_before1 = 18 | seats_after1 = | seat_change1 = | popular_vote1 = | percentage1 = | swing1 = <!-- JKP --> | image2 = [[Attēls:Jānis Bordāns.jpg|150x150px]] | colour2 = 192956 | leader2 = [[Jānis Bordāns]] | party2 = [[Konservatīvie]] | last_election2 = 16 (13,59%; kā Jaunā konservatīvā partija) | seats_before2 = 15 + 1 ārpusfrakciju deputāts | seats_after2 = | seat_change2 = | popular_vote2 = | percentage2 = | swing2 = <!-- AP! --> | image3 = [[Attēls:Sin foto.svg|150x150px]] | colour3 = FFEC00 | leader3 = ''TBA'' | party3 = [[Attīstībai/Par!]] | last_election3 = 13 (12,04%) | seats_before3 = 13 + 2 ārpusfrakciju deputāti | seats_after3 = | seat_change3 = | popular_vote3 = | percentage3 = | swing3 = <!-- NA --> | image4 = [[Attēls:MP, PB prezidenta un ES attīstības lietu komisāra tikšanās (4887417707)-UgisMitrevics.jpg|150x150px]] | colour4 = 5A0505 | leader4 = [[Uģis Mitrevics]] | party4 = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]] | last_election4 = 13 (11,01%) | seats_before4 = 11 + 1 ārpusfrakciju deputāts | seats_after4 = | seat_change4 = | popular_vote4 = | percentage4 = | swing4 = <!-- ZZS --> | image5 = [[Attēls:Aivars Lembergs 2012.jpg|150x150px]] | colour5 = 2C943F | leader5 = [[Aivars Lembergs]] | party5 = [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | last_election5 = 11 (9,91% kā ZZS; 0,21% kā [[Apvienība SKG]]) | seats_before5 = 10 | seats_after5 = | seat_change5 = | popular_vote5 = | percentage5 = | swing5 = <!-- Jaunā Vienotība --> | image6 = [[File:Karins, Krisjanis-9702.jpg|150x150px]] | colour6 = A6C705 | leader6 = [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]] | party6 = [[Jaunā Vienotība]] | last_election6 = 8 (6,69%) | seats_before6 = 8 + 2 ārpusfrakciju deputāti | seats_after6 = | seat_change6 = | popular_vote6 = | percentage6 = | swing6 = | before_election = [[Krišjānis Kariņš]] | before_party = [[Jaunā Vienotība]] | title = [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidents]] | after_election = | after_party = }} '''[[14. Saeima]]s vēlēšanas''' saskaņā ar [[Latvijas Republikas Satversme|Latvijas Republikas Satversmes]] 11. pantu notiks 2022. gada 1. oktobrī. Cilvēkiem, kas nevarēs balsot vēlēšanu dienā, būs iespēja nodot savu balsi glabāšanā iepriekšējās trīs dienās īpaši noteiktos laikos daļā no vēlēšanu iecirkņiem. Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana notiks no 13. jūlija līdz 2. augustam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas|title=14. Saeimas vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-05-08}}</ref> == Balsošanas sistēma == [[Latvijas Republikas Satversme]] nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiska partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā, bet [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentam]] ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu. == Vēlēšanu apgabali == {{pamatraksts|Latvijas vēlēšanu apgabali}} Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts konkrēts skaits deputātu proporcionāli iedzīvotāju skaitam apgabalā. Katram vēlēšanu apgabalam ir savi kandidātu saraksti. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala. {| class=wikitable style="text-align:center; |- !colspan="2" |Vēlēšanu apgabals !Vietas !Izmaiņas |- ! 1. |style="text-align:left;| [[Rīga]] | 36 | {{increase}} 1 |- ! 2. |style="text-align:left;| [[Vidzeme]] | 26 | {{increase}} 1 |- ! 3. |style="text-align:left;| [[Zemgale]] | 13 | {{decrease}} 1 |- ! 4. |style="text-align:left;| [[Latgale]] | 13 | {{decrease}} 1 |- ! 5. |style="text-align:left;| [[Kurzeme]] | 12 | {{steady}} |} == Priekšvēsture == {{pamatraksts|13. Saeimas vēlēšanas}} {{multiple image | width = 180 | image1 = 13Saeima2018.svg | caption1 = Partijas un partiju apvienības 13. Saeimas termiņa sākumā | image2 = Latvia Saeima 2021.svg | caption2 = Partijas un partiju apvienības kopš 2021. gada 12. maija }} 14. Saeimas vēlēšanas būs desmitās [[Saeimas vēlēšanas]] pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1990. gada 4. maijā]]. [[13. Saeimas vēlēšanas|Iepriekšējās vēlēšanās]] Saeimā iekļuva septiņas politiskās partijas un to apvienības. Vislielāko vēlētāju atbalstu trešo reizi pēc kārtas ieguva "[[Saskaņa]]", tai sekoja "[[KPV LV]]" un "[[Jaunā konservatīvā partija]]". Saeimā iekļuva arī "[[Attīstībai/Par!]]", "[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]]", "[[Zaļo un Zemnieku savienība]]" un "[[Jaunā Vienotība]]". Pēc vēlēšanām koalīciju izveidoja pieci politiskie spēki: "Jaunā Vienotība", "Jaunā konservatīvā partija", "Attīstībai/Par!", "Nacionālā apvienība", kā arī daļa no "KPV LV" frakcijas. Pēc [[Jānis Bordāns|Jāņa Bordāna]] un [[Aldis Gobzems|Alda Gobzema]] neveiksmīgajiem mēģinājumiem izveidot valdību par [[Ministru prezidents|Ministru prezidentu]] kļuva Saeimā mazākās frakcijas līderis [[Krišjānis Kariņš]]. 13. Saeimas darbības laikā vairāki deputāti pameta savas frakcijas. 2018. gada 6. novembrī, tajā pašā dienā, kad 13. Saeima uzsāka savu darbību, no partijas "Saskaņa" frakcijas izstājās [[Jūlija Stepaņenko]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13nbspsaeimas-pirmaja-darbadiena-stepanenko-pazino-par-darbu-arpus-saskanas-frakcijas.a298679/|title=13. Saeimas pirmajā darbadienā Stepaņenko paziņo par darbu ārpus «Saskaņas» frakcijas|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref>, savukārt 2019. gada 6. februārī no partijas "KPV LV" frakcijas tika izslēgts [[Aldis Gobzems]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50806301|title=Gobzemu izslēdz arī no 'KPV LV' Saeimas frakcijas|last=Žukova|first=Katrīna|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-02-06|language=lv}}</ref> 5. jūnijā no "Nacionālās Apvienības" izstājās [[Inguna Rībena]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-deputate-inguna-ribena-pametusi-nacionalas-apvienibas-frakciju.a321515/|title=Saeimas deputāte Inguna Rībena pametusi Nacionālās apvienības frakciju|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> 29. maijā no "KPV LV" izstājās arī [[Linda Liepiņa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|05|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190529175228/http://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |archivedate={{dat|2019|05|29||bez}} }}</ref> 30. maijā viņai sekoja [[Karina Sprūde]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51145811|title=No 'KPV LV' izstājas arī frakcijas iekšējā opozicionāre Sprūde|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-05-30|language=lv}}</ref> bet 13. jūnijā [[Didzis Šmits]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51190141|title='KPV LV' frakcija zaudē vēl vienu biedru|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-06-13|language=lv}}</ref> 2019. gada 26. augustā [[Anda Čakša]] izstājās no ZZS partijas un frakcijas, un iestājās Jaunās Vienotības partijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/290158-anda-caksa-pargajusi-uz-vienotibu.htm|title=Anda Čakša pārgājusi uz "Vienotību"|website=nra.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Frakciju pametušie deputāti tiek uzskatīti par pie frakcijām nepiederošiem jeb neatkarīgajiem deputātiem. 2020. gada 8. janvārī no frakcijas "KPV LV" tika izslēgts deputāts [[Aldis Blumbergs]], kā arī partijas izveidotājs un līderis [[Artuss Kaimiņš]], paliekot frakcijā 10 deputātiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-kpv-lv-saeimas-frakcijas-izslegti-deputati-kaimins-un-blumbergs.a344115/|title=No «KPV LV» Saeimas frakcijas izslēgti deputāti Kaimiņš un Blumbergs|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Kaimiņš, vēl būdams viens no partijas līdzpriekšsēdētājiem, 20. janvārī paziņoja, ka 8. februāra biedru sapulcē balsos par partijas likvidāciju, tikmēr otrs partijas līdzpriekšsēdētājs [[Atis Zakatistovs]] virzīja jautājumu par partijas nosaukuma un [[zīmols|zīmola]] maiņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51811059|title='Partijas tēvs' Kaimiņš aicina likvidēt 'KPV LV'|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2020-01-20|language=lv}}</ref> 2019. gada 14. novembrī 13. Saeima pieņēma pretrunīgi vērtētās politisko partiju finansēšanas likuma izmaiņas, kas paredz vairāk kā septiņas reizes palielināt partiju finansēšanu no valsts budžeta. Tas tika darīts par spīti iniciatīvai atlikt finansējuma pieaugumu līdz 14. Saeimas ievēlēšanai, kas saņēma vairāk nekā 12 tūkstošus parakstu. Iniciatīva sasniedza minimālo atbalstītāju skaitu, lai to varētu iesniegt Saeimai 12 dienu laikā, kas ir otrais īsākais periods portāla "[[ManaBalss.lv]]" vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/politiskajam-partijam-ieverojami-cels-finansejumu-no-valsts-budzeta.a338475/|title=Politiskajām partijām ievērojami cels finansējumu no valsts budžeta|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://manabalss.lv/site_posts/predlozhenie-poluchivshee-osobenno-b-stru-podderzhku-grazhdan-za-vleno-v-se-m|title=ManaBalss.lv - līdzdalības platforma|website=manabalss.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> 2019. gada 15. novembrī sākās parakstu vākšana 13. Saeimas atsaukšanai. Pirmās dienas laikā to parakstīja ap 8000 cilvēku, 18. novembrī parakstu skaits saniedza 25 000. Lai organizētu referendumu par Saeimas atlaišanu, ir nepieciešams savākt tik lielu parakstu skaitu, kas atbilstu desmitajai daļai balsstiesīgo skaitam iepriekšējās vēlēšanās jeb 154 865 līdz 2020. gada 14. novembrim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cvk-atlauj-parakstu-vaksanu-par-13-saeimas-atsauksanu.a338419/|title=CVK atļauj parakstu vākšanu par 13. Saeimas atsaukšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Kopā par iniciatīvu parakstījās 54 254 cilvēki. == Sarakstu līderi un Ministru prezidenta amata kandidāti == === Reģistrācija === Vēlēšanām kandidātu sarakstus varēja iesniegt no {{dat||07|13|G|bez}} līdz {{dat||8|2|D|bez}}. {| class="wikitable palinrowheaders" |- style="background-color:#cccccc;" ! scope="col"|Nr. ! scope="col"|Saraksts ! scope="col"|Reģistrācija |- ! scope="row"|1 | [[Attīstībai/Par!]] | rowspan="2" style="text-align:center;" | {{dat||07|13|SK}} |- ! scope="row"|2 | [[Stabilitātei!]] |- ! scope="row"|3 | [[Saskaņa]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|18|SK}} |- ! scope="row"|4 | [[Progresīvie]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|20|SK}} |- ! scope="row"|5 |[[Jaunā Vienotība]] | rowspan="2" style="text-align:center;" | {{dat||07|25|SK}} |- ! scope="row"|6 |[[Latvija pirmajā vietā]] |- ! scope="row"|7 |[[Apvienotais saraksts]] | rowspan="2" style="text-align:center;" | {{dat||07|26|SK}} |- ! scope="row"|8 |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |- ! scope="row"|9 |[[Zaļo un zemnieku savienība]] | rowspan="2" style="text-align:center;" | {{dat||07|27|SK}} |- ! scope="row"|10 |[[Katram un katrai]] |- ! scope="row"|11 |[[Latvijas Krievu savienība]] | rowspan="3" style="text-align:center;" | {{dat||07|29|SK}} |- ! scope="row"|12 |[[Republika (partija)|Republika]] |- ! scope="row"|13 |[[Konservatīvie]] |- ! scope="row"|14 | [[Suverēnā vara]] | rowspan="3" style="text-align:center;" | {{dat||08|01|SK}} |- ! scope="row"|15 |[[Tautas varas spēks]] |- ! scope="row"|16 |[[Tautas kalpi Latvijai]] |- ! scope="row"|17 | [[Apvienība Latvijai]] | rowspan="3" style="text-align:center;" | {{dat||08|02|SK}} |- ! scope="row"|18 |[[Kristīgi Progresīvā partija]] |- ! scope="row"|19 |[[Vienoti Latvijai (partija)|Vienoti Latvijai]] |} === Sarakstu līderi<ref>https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti</ref> === {| class="wikitable" style="text-align: left;" !rowspan=2|№!!rowspan=2|Saraksts!!colspan=5|Līderi |- !Rīga!!Vidzeme!!Latgale!!Kurzeme!!Zemgale |- !1 |[[Attīstībai/Par!]] |<small>[[Marija Golubeva]]</small> |<small>[[Artis Pabriks]]</small> |<small>[[Juris Pūce]]</small> |<small>[[Kristaps Eklons]]</small> |<small>[[Artūrs Toms Plešs]]</small> |- !2 |[[Stabilitātei]] |<small>[[Aleksejs Rosļikovs]]</small> |<small>[[Amils Saļimovs]]</small> |<small>[[Viktorija Pleškāne]]</small> |<small>[[Sanita Petere]]</small> |<small>[[Naomi Farbere]]</small> |- !3 |[[Saskaņa]] |<small>[[Jānis Urbanovičs]]</small> |<small>[[Ivars Zariņš]]</small> |<small>[[Regīna Ločmele]]</small> |<small>[[Valērijs Agešins]]</small> |<small>[[Aleksandrs Kazačkovs]]</small> |- !4 |[[Progresīvie]] |<small>[[Antoņina Ņenaševa]]</small> |<small>[[Kaspars Briškens]]</small> |<small>[[Leila Rasima]]</small> |<small>[[Liene Gātere]]</small> |<small>[[Atis Švinka]]</small> |- !5 |[[Jaunā Vienotība]] |<small>[[Edgars Rinkēvičs]]</small> |<small>[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]</small> |<small>[[Rihards Kozlovskis]]</small> |<small>[[Arvils Ašeradens]]</small> |<small>[[Jānis Reirs]]</small> |- !6 |[[Latvija pirmajā vietā]] |<small>[[Ainārs Šlesers]]</small> |<small>[[Linda Liepiņa]]</small> |<small>[[Vilis Krištopāns]]</small> |<small>[[Ramona Petraviča]]</small> |<small>[[Edmunds Zivtiņš]]</small> |- !7 |[[Konservatīvie]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030 'Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs]</ref> |<small>[[Anita Muižniece]]</small> |<small>[[Jānis Bordāns]]</small> |<small>[[Aldis Bukšs]]</small> |<small>[[Krišjānis Feldmans]]</small> |<small>[[Gatis Eglītis]]</small> |- !8 |[[Apvienotais saraksts]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800 Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis]</ref> |<small>[[Didzis Šmits]]</small> |<small>[[Edvards Smiltēns]]</small> |<small>[[Juris Viļums]]</small> |<small>[[Māris Kučinskis]]</small> |<small>[[Edgars Tavars]]</small> |- !9 |[[Zaļo un zemnieku savienība]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958 'Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu]</ref> |<small>[[Gunārs Kūtris]]</small> |<small>[[Armands Krauze]]</small> |<small>[[Kaspars Melnis]]</small> |<small>[[Uldis Augulis]]</small> |<small>[[Viktors Valainis]]</small> |- !10 |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |<small>[[Ināra Mūrniece]]</small> |<small>[[Uģis Mitrevics]]</small> |<small>[[Edmunds Teirumnieks]]</small> |<small>[[Ilze Indriksone]]</small> |<small>[[Edvīns Šnore]]</small> |- !11 |[[Katram un katrai]] |<small>[[Aldis Gobzems]]</small> |<small>[[Karina Sprūde]]</small> |<small>[[Igors Prelatovs]]</small> |<small>[[Agris Freifalts]]</small> |<small>[[Raimonds Lazdiņš]]</small> |- !12 |[[Latvijas Krievu savienība]] |<small>[[Miroslavs Mitrofanovs]]</small> |<small>[[Andris Vurčs]]</small> |<small>[[Jekaterīna Stehnovska-Slavska]]</small> |<small>[[Jeļena Osipova]]</small> |<small>[[Andrejs Pagors]]</small> |- !13 |[[Republika (partija)|Republika]] |<small>[[Sandis Ģirģens]]</small> |<small>[[Kaspars Ģirģens]]</small> |<small>[[Jevgēnijs Koršenkovs]]</small> |<small>[[Ēriks Pucens]]</small> |<small>[[Normunds Barkāns]]</small> |- !14 |[[Suverēnā vara]] |<small>[[Jūlija Stepaņenko]]</small> |<small>[[Ļubova Švecova]]</small> |<small>[[Vjačeslavs Stepaņenko]]</small> |<small>[[Inga Gluzda]]</small> |<small>[[Silvija Šimfa]]</small> |- !15 |[[Tautas kalpi Latvijai]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/partijas-tautas-kalpi-latvijai-premjera-amata-kandidats-ir-edgars-kramins.d?id=54596538 – Partijas 'Tautas kalpi Latvijai' premjera amata kandidāts ir Edgars Kramiņš]</ref> |<small>[[Edgars Kramiņš]]</small> |<small>[[Andris Lubiņš]]</small> |<small>[[Aivars Smans]]</small> |<small>[[Normunds Zernis]]</small> |<small>[[Jānis Dzenis (lauksaimnieks)|Jānis Dzenis]]</small> |- !16 |[[Tautas varas spēks]] |<small>[[Valentīns Jeremejevs]]</small> |<small>[[Jānis Sondars]]</small> |<small>[[Jurijs Ragozins]]</small> |<small>[[Vladislavs Valentins]]</small> |<small>[[Aigars Egle]]</small> |- !17 |[[Apvienība Latvijai]] |<small>[[Jānis Riņķis]]</small> |<small>[[Māris Možvillo]]</small> |<small>[[Iļja Zļenko]]</small> |<small>[[Guntis Rolis]]</small> |<small>[[Uldis Godainis]]</small> |- !18 |[[Kristīgi Progresīvā partija]] |<small>[[Andrejs Krasņikovs]]</small> |<small>[[Imants Burvis]]</small> |<small>[[Ēriks Flaumanis]]</small> |<small>[[Aivars Ošenieks]]</small> |<small>[[Jolanta Zeltiņa]]</small> |- !19 |[[Vienoti Latvijai (partija)|Vienoti Latvijai]] |<small>[[Anita Mitriķe]]</small> |<small>[[Iveta Lauciņa]]</small> |<small>[[Sandra Dzene]]</small> |<small>[[Madara Gobziņa]]</small> |<small>[[Santa Ķempele]]</small> |} === Ministru prezidenta amata kandidāti === {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- bgcolor="#cccccc" !Saraksts !Kandidāts |- |[[Zaļo un Zemnieku savienība]]/[[LSDSP]] |[[Aivars Lembergs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958|title='Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu|website=delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}</ref> |- |[[Progresīvie]] |[[Kaspars Briškens]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/progresivie-par-ministru-prezidenta-kandidatu-virza-kasparu-briskenu/|title=“Progresīvie” par Ministru prezidenta kandidātu virza Kasparu Briškenu|access-date=2022-05-24|language=lv}}</ref> |- |[[Latvija pirmajā vietā]] |[[Ainars Šlesers]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/partija-latvija-pirmaja-vieta-kongresa-veles-jaunu-valdi.d?id=54368804|title=Partija 'Latvija pirmajā vietā' kongresā vēlēs jaunu valdi |access-date=2022-05-21|language=lv}}</ref> |- |[[Jaunā Vienotība]] |[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunas-vienotibas-premjera-amata-kandidats-nakamajas-saeimas-velesanas-bus-karins.a462063/|title=«Jaunās vienotības» premjera amata kandidāts nākamajās Saeimas vēlēšanās būs Kariņš|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-18|language=lv}}</ref> |- |[[Stabilitātei!]] |[[Aleksejs Rosļikovs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/511044-no-stabilitatei-uz-14-saeimu-kandide-roslikovs-un-vairaku-uznemumu-vadiba|title=No "Stabilitātei!" uz 14. Saeimu kandidē Rosļikovs|access-date=2022-07-13|language=lv}}</ref> |- |[[Saskaņa]] |[[Ivars Zariņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/uz-saeimu-no-saskanas-kandides-briedis-premjera-kandidats-varetu-but-ivars-zarins.d?id=54555800|title=Uz Saeimu no 'Saskaņas' kandidēs Briedis; premjera kandidāts varētu būt Ivars Zariņš|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}</ref> |- |[[Apvienotais saraksts]] |[[Uldis Pīlēns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800|title=Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-20|language=lv}}</ref> |- |[[Konservatīvie]] |[[Jānis Bordāns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030|title='Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}</ref> |- |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |[[Uģis Mitrevics]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/na-lideri-velesanas-mitrevics-murniece-indriksone-snore-un-teirumnieks.d?id=54580736|title=NA līderi vēlēšanās – Mitrevics, Mūrniece, Indriksone, Šnore un Teirumnieks |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-26|language=lv}}</ref> |- |[[Katram un katrai]] |[[Aldis Gobzems]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54583730|title=Skolotāji, sociālie darbinieki, pašnodarbinātie un amatpersonas – KuK piesaka deputātu kandidātus |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-27|language=lv}}</ref> |- |[[Republika (partija)|Republika]] |[[Sandis Ģirģens]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/ko-partijas-virza-nakama-premjera-amata-vairums-vardu-jau-zinami.d?id=54563460|title=Ko partijas virza nākamā premjera amatā? Vairums vārdu jau zinām |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}</ref> |- |[[Tautas kalpi Latvijai]] |[[Edgars Kramiņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/partijas-tautas-kalpi-latvijai-premjera-amata-kandidats-ir-edgars-kramins.d?id=54596538|title=Partijas 'Tautas kalpi Latvijai' premjera amata kandidāts ir Edgars Kramiņš |website=www.delfi.lv|access-date=2022-08-01|language=lv}}</ref> |} == Priekšvēlēšanu aptaujas == === Partiju reitingi === [[Attēls:Opinion polling for Latvian Saeima election, 2022.svg|thumb|800px|center|Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums.]] ==== 2022. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="3" |Aptaujas laiks ! rowspan="3" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="3" |Aptaujāto skaits ! rowspan="2" |[[Saskaņa|S]] ! rowspan="2" |[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]]<hr>AL ! rowspan="2" |JKP<hr>[[Konservatīvie|K]] ! rowspan="2" |[[Attīstībai/Par!|AP!]] ! rowspan="2" |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! rowspan="2" |[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ! colspan="2" |[[Apvienotais saraksts|AS]] ! rowspan="2" |[[Jaunā Vienotība|JV]] ! rowspan="2" |[[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! rowspan="2" |[[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan="2" |LuK<hr>[[Katram un katrai|KuK]] ! rowspan="2" |[[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ! rowspan="2" |[[Stabilitātei!|S!]] ! rowspan="3" |Citi saraksti ! rowspan="3" |Nezina ! rowspan="3" |Neplāno piedalīties ! rowspan="3" |Vadība |- ![[Latvijas Zaļā partija|LZP]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! colspan="2" class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#0e0e0e; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | |- |20.–24. jūlijs |[https://retv.lv/raksts/retv-un-factum-jaunakie-partiju-reitingi-nedelas-laika-mainas-partiju-izvietojums-topa-augsgala Factum/ReTV] |1156 |'''10,3''' |– |'''5,7''' |'''10,7''' |'''11,3''' |'''6,8''' | colspan="2" |4,9 | style="background:#a0d78e" |'''20,5''' |3,8 |'''6,4''' |3,1 |'''5,0''' |'''5,3''' |2,7 | colspan="2" |51,6 | style="background:#a0d78e" |9,2 |- |6.–10. jūlijs |[https://retv.lv/raksts/jaunakie-factum-un-retv-zinu-dienesta-partiju-reitingi Factum/ReTV] |859 |'''10,6''' |– |'''6,2''' |'''9.0''' |'''12,3''' |'''6,5''' | colspan="2" |3,6 | style="background:#a0d78e" |'''20,3''' |'''5,5''' |'''6,8''' |2,2 |'''7,5''' |3,2 |2,6 | colspan="2" |51,4 | style="background:#a0d78e" |8,0 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingos-junija-fundamentalu-izmainu-nav-lideru-trijnieks-nemainigs.a463919/ SKDS/LTV] |1795 |'''7,0''' |– |3,6 |'''5,7''' |'''7,0''' |'''5,5''' | colspan="2" |2,7 | style="background:#a0d78e" |'''9,9''' |2,4 |'''5,2''' |2,4 |3,0 |2,8 |– |27,5 |14,0 | style="background:#a0d78e" |2,9 |- |maijs |[https://retv.lv/raksts/partiju-reitingi-maija Factum/ReTV] |665 |'''10,6''' |0,1 |'''6,9''' |'''10,2''' |'''12,8''' | colspan="2" |'''8,4''' |2,9 | style="background:#a0d78e" |'''20,0''' |'''7,1''' |'''6,9''' |2,6 |4,6 |1,9 |6,9 | colspan="2" |51,2 (no 969) | style="background:#a0d78e" |7,2 |- |13.–24. maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-pieaug-na-saskanai-attistibaipar-ir-tresdala-neizlemuso.a460469/ SKDS/LTV] |1814 |'''7,6''' |0,6 |3,2 |'''5,6''' |'''8,5''' |'''6,0''' | colspan="2" |2,8 | style="background:#a0d78e" |'''9,4''' |2,7 |4,0 |1,2 |2,1 |2,3 |1,9 |30,1 |12,0 | style="background:#a0d78e" |0,9 |- |22. aprīlis – 2. maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-partiju-reitingi-doties-velet-vairak-motiveti-koalicijas-atbalstitaji-saeima-tiktu-ari-slesera-partija.a457226/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1812 |'''6,8''' |0,6 |2,5 |4,4 |'''7,8''' | colspan="2" |'''8,0''' |2,4 | style="background:#a0d78e" |'''9,8''' |3,2 |4,4 |2,4 |3,0 |1,6 |2,2 |29,6 |11,3 | style="background:#a0d78e" |1,8 |- |26.–29. aprīlis |[https://retv.lv/raksts/apkopoti-factum-aprila-aptaujas-rezultati-par-partiju-popularitati Factum/ReTV] |969 |'''12,4''' |1,0 |'''9,1''' |'''10,3''' |'''12,5''' | colspan="2" |'''9,4''' |2,2 | style="background:#a0d78e" |'''19,2''' |'''5,2''' |'''5,9''' |3,8 |3,1 |– |3,2 | colspan="2" |53,0 | style="background:#a0d78e" |6,8 |- |marts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-saskana-zaude-liderpoziciju-pieaug-atbalsts-varas-partijam.a451509/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1820 |'''6,7''' |0,3 |3,1 |'''5,4''' |'''7,2''' | colspan="2" |'''7,7''' |2,4 | style="background:#a0d78e" |'''9,4''' |3,2 |4,9 |1,9 |2,5 |2 |1,7 |24,0 |18 | style="background:#a0d78e" |1,7 |- |29.–31. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1511362402322989060 Factum] |498 |'''11,2''' |1,6 |'''6,7''' |'''10,2''' |'''11,9''' | colspan="2" |'''10,8''' |2,6 | style="background:#a0d78e" |'''17,0''' |'''5,6''' |'''5,9''' |4,7 |'''5,2''' |– |4,3 | colspan="2" |51,9 (no 832) | style="background:#a0d78e" |5,1 |- |februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pirms-krievijas-kara-ukraina-reitings-pieauga-slesera-partijai-krita--zzs.a448929/?utm_source=lsm&utm_medium=widget-v2&utm_campaign=widget-v2 SKDS/LTV] |1815 | style="background:#F8C1BE" |'''10,1''' |– |3,1 |4,2 |'''7,0''' | colspan="2" |'''6,9''' |2,3 |'''8,2''' |2,4 |3,9 |2,2 |4,3 |2 |1,6 |24,0 |17,8 | style="background:#F8C1BE" |1,9 |- |23.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1500778729206865920 Factum] |1325 |'''12,7''' |1,1 |'''6,2''' |'''11,5''' |'''11,6''' | colspan="2" |'''9,5''' |3,6 | style="background:#a0d78e" |'''16,3''' |3,4 |'''6,5''' |'''5,7''' |4,5 |– |5,6 | colspan="2" |49,7 | style="background:#a0d78e" |3,5 |- |1. janvāris – 2. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1489707871751356416 Factum] |344 |'''12,7''' |0,8 |'''6,0''' |'''11,6''' |'''11,7''' | colspan="2" |'''9,6''' |3,7 | style="background:#a0d78e" |'''16,6''' |3,2 |'''7,0''' |'''5,9''' |4,3 |– |5,0 | colspan="2" |50,3 (no 637) | style="background:#a0d78e" |3,9 |- |janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-politisko-partiju-reitingi-pieaug-atbalsts-zzs-nedaudz-saruk-saskanai-un-na.a444388/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1808 | style="background:#F8C1BE" |'''10,6''' |– |2,8 |4,6 |'''5,9''' | colspan="2" |'''8,2''' |2,6 |'''7,5''' |2,9 |3,3 |2,5 |2,7 |1,3 |2,5 |22,8 |19,8 | style="background:#F8C1BE" |2,4 |} ==== 2021. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! KPV LV<hr>[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! [[Likums un kārtība (partija)|LuK]] ! [[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#0e0e0e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;"| |- |1.–31. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477686494055870482/photo/1 Factum] |818 |'''12,2''' |0,8 |'''6,1''' |'''12,0''' |'''11,5''' |'''9,5''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |4,1 |3,1 |'''6,6''' |'''6,4''' |4,5 |4,6 | colspan="2" |51,5 (no 1410) | style="background:#a0d78e" |4,7 |- |decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-mazinajies-neizlemuso-balsotaju-skaits.a436851/ SKDS/LTV] |1818 | style="background:#F8C1BE" |'''11,0''' |0,7 |3,4 |4,5 |'''6,6''' |'''6,6''' |'''7,7''' |2,2 |2,7 |3,7 |3,0 |2,5 |1,0 |23,6 |19,4 | style="background:#F8C1BE" |3,3 |- |1.–30. novembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477657076889534465 Factum] |508 |'''13,0''' |0,8 |'''5,5''' |'''12,6''' |'''11,4''' |'''9,4''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |4,9 |3,0 |'''5,9''' |'''5,4''' |4,6 |4,7 | colspan="2" |51,3 (no 866) | style="background:#a0d78e" |3,9 |- |8.–29. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-reitings-krities-saskanai-un-partijai-likums-un-kartiba.a433994/ SKDS/LTV] |1805 | style="background:#F8C1BE" |'''9,5''' |– |2,8 |4,9 |'''5,6''' |'''7,4''' |'''7,8''' |2,6 |2,7 |3,7 |1,7 |2,1 |1,3 |28,9 |17,9 | style="background:#F8C1BE" |1,7 |- |1.–31. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1455584951886360579 Factum] |1147 |'''12,6''' |0,6 |'''5,1''' |'''14,1''' |'''11,8''' |'''9,0''' | style="background:#a0d78e" |'''15,9''' |3,8 |3,5 |'''6,4''' |'''6,4''' |4,5 |4,1 | colspan="2" |49,8 (no 1871) | style="background:#a0d78e" |1,8 |- |oktobris <small>(publicēts 29. oktobrī)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-oktobri-popularitate-krit-gandriz-visam-partijam.a427967/ SKDS/LTV] |– | style="background:#F8C1BE" |'''10,0''' |0,9 |2,5 |4,6 |'''5,3''' |'''6,5''' |'''6,4''' |2,4 |2,5 |2,7 |2,2 |2,4 |0,5 |28,4 |21,4 | style="background:#F8C1BE" |3,5 |- |1. septembris – 1. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1444309330766049281 Factum] |679 |'''13,4''' |0,7 |'''6,9''' |'''14,8''' |'''11,9''' |'''8,5''' | style="background:#a0d78e" |'''15,5''' |4,0 |2,9 |'''5,7''' |'''6,1''' |3,1 |3,2 | colspan="2" |49,1 (no 1170) | style="background:#a0d78e" |0,7 |- |septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-septembri-vairak-aptaujato-gatavi-doties-uz-velesanam.a424325/ SKDS/LTV] |1806 | style="background:#F8C1BE" |'''12,0''' |0,4 |2,9 |4,8 |'''6,9''' |'''8,3''' |'''8,2''' |3,1 |2,6 |3,5 |3,7 |2,9 |0,7 |21,3 |18,6 | style="background:#F8C1BE" |3,1 |- |27.–31. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1432991968368513024 Factum] |710 |'''14,6''' |1,0 |'''6,1''' |'''14,0''' |'''11,7''' |'''9,1''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |3,7 |2,8 |'''5,7''' |'''5,1''' |3,6 |4,8 | colspan="2" |47,6 (no 1181) | style="background:#a0d78e" |2,3 |- |?.–18. augusts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-augusta-druzma-ap-5-barjeru.a419153/ SKDS/LTV] |1825 | style="background:#F8C1BE" |'''12,6''' |0,4 |3,1 |'''5,0''' |'''7,1''' |'''7,3''' |'''6,7''' |2,8 |3,3 |3,6 |3,2 |– |1,6 |23,1 |20,0 | style="background:#F8C1BE" |5,3 |- |jūlijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-julija-atbalsts-visvairak-audzis-regionu-apvienibai-lielakais-kritums--na.a415600/ SKDS/LTV] |1801 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |0,9 |4,0 |'''5,6''' |'''7,3''' |'''7,7''' |'''7,6''' |3,5 |3,5 |3,0 |3,4 |style="background:#d3d3d3;" rowspan="14" |''nav'' |1,7 |18,2 |22,3 |style="background:#F8C1BE" |3,6 |- |27.–31. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1421426449723142146 Factum] |612 |'''15,8''' |0,6 |'''5,8''' |'''11,5''' |'''14,4''' |'''11,6''' | style="background:#a0d78e" |'''16,2''' |4,1 |3,4 |'''6,5''' |4,1 |6,0 | colspan="2" |45,9 (no 1029) | style="background:#a0d78e" |0,4 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-junija-saeima-varetu-ieklut-9-partijas-starp-na-un-zzs-aizvien-siva-cina-par-otro-vietu.a411452/?utm_source=twitter&utm_campaign=news&utm_medium=admin SKDS/LTV] |1793 |style="background:#F8C1BE"|'''12,1''' |0,6 |3,7 |'''5,6''' |'''9,3''' |'''9,4''' |'''7,2''' |2,7 |3,4 |4,3 |3,3 |1,1 |18,0 |19,4 |style="background:#F8C1BE"|2,7 |- |maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-maija-saeima-iespejams-spetu-ieklut-9-partijas.a408018/ SKDS/LTV] |1816 |style="background:#F8C1BE"|'''10,3''' |0,8 |4,7 |4,9 |'''8,0''' |'''7,7''' |'''6,6''' |1,9 |3,6 |3,7 |3,2 |0,9 |22,8 |20,9 |style="background:#F8C1BE"|2,3 |- |26.–31. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1400069592328949760 Factum] |576 |style="background:#F8C1BE"|'''17,1''' |0,6 |'''7,8''' |'''11,1''' |'''13,3''' |'''12,5''' |'''15,9''' |3,5 |3,8 |'''6,1''' |3,3 |5,0 | colspan="2" |47,9 (no 1089) |style="background:#F8C1BE"|1,2 |- |aprīlis |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-siva-cina-starp-nacionalo-apvienibu-zzs-un-jauno-vienotibu.a404146/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE"|'''12,0''' |0,2 |3,9 |'''5,6''' |'''8,0''' |'''7,7''' |'''7,0''' |2,0 |4,2 |4,5 |4,2 |0,6 |20,1 |20,1 |style="background:#F8C1BE"|4,0 |- |26.–30. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1388417515622174725 Factum] |680 |'''15,2''' |1,0 |'''7,4''' |'''12,2''' |'''11,9''' |'''10,1''' | style="background:#a0d78e" |'''16,8''' |4,3 |4,1 |'''6,4''' |'''5,6''' |5,1 | colspan="2" |49,6 (no 1170) | style="background:#a0d78e" |1,6 |- |9.–19. aprīlis |[http://www.latvianfacts.lv/politiska-izvele-lr-saeimas-velesanu-gadijuma Latvijas Fakti] |1003 | style="background:#F8C1BE" |'''9,2''' |1,1 |3,7 |'''5,3''' |'''6,2''' |'''7,3''' |'''6,2''' |2,2 |1,8 |2,6 |2,7 |– |36,0 |15,6 | style="background:#F8C1BE" |2,0 |- | rowspan="2" |marts |[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti] |– | style="background:#F8C1BE" |'''10,5''' |1,3 |4,4 |'''5,2''' |'''6,6''' |'''6,2''' |'''6,1''' |2,2 |1,4 |2,8 |2,6 |– |35,6 |15,1 | style="background:#F8C1BE" |3,9 |- |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aug-jaunas-vienotibas-popularitate-labi-rezultati-progresivajiem.a400443/ SKDS/LTV] |1806 |style="background:#F8C1BE"|'''9,9''' |– |3,9 |'''5,1''' |'''7,3''' |'''6,4''' |'''6,3''' |2,6 |2,9 |4,2 |3,7 |1,9 |28,3 |17,5 |style="background:#F8C1BE"|2,6 |- |26.–30. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1377233470578167809 Factum] |990 |'''13,5''' |1,3 |'''8,3''' |'''13,4''' |'''12,2''' |'''10,7''' | style="background:#a0d78e" |'''15,7''' |3,5 |3,2 |'''5,6''' |'''5,7''' |6,8 |– |– |style="background:#a0d78e" |2,2 |- |februāris |[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti] |– | style="background:#F8C1BE" |'''11,5''' |1,0 |4,6 |'''7,2''' |'''5,7''' |'''9,8''' |'''6,5''' |2,3 |1,8 |2,8 |2,7 |– |28,1 |16,0 | style="background:#F8C1BE" |1,7 |- |1.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1366457757856124928 Factum] |1903 |'''12,0''' |1,9 |'''8,0''' |'''14,6''' |'''11,1''' |'''11,9''' | style="background:#a0d78e" |'''15,1''' |3,6 |3,9 |'''7,0''' |4,3 |6,5 |– |– |style="background:#a0d78e" |0,5 |- |7.–31. janvāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1356751378299953152/photo/1 Factum] |1250 |'''11,8''' |2,5 |'''7,5''' | style="background:#F2F5A9" |'''14,0''' |'''12,4''' |'''12,3''' |'''13,7''' |3,0 |4,1 |'''6,8''' |3,5 |6,8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |0,3 |} ==== 2020. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |1,9 |'''5,3''' |4,8 |'''5,8''' |'''8,0''' |4,1 |3,0 |2,1 |3,9 |1,0 |26,6 |22,0 |style="background:#F8C1BE" |3,3 |- |1.-17. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1343854272061038594 Factum] |2421 |style="background:#F8C1BE" |'''13''' |2 |'''8''' | style="background:#F2F5A9" |'''13''' | style="background:#f99696" |'''13''' | style="background:#8BD9A9" |'''13''' | style="background:#a0d78e" |'''13''' |4 |4 |'''8''' |9 |– |– |– |- |novembis |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''11,6''' |1,1 |4,9 |'''8,6''' |'''8,2''' |'''7,0''' |'''5,0''' |3,2 |3,6 |2,9 |1,0 |26,6 |22,0 |style="background:#F8C1BE" |3,0 |- |11.-20. novembis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1334804840866787328 Factum] |817 |style="background:#F8C1BE" |'''15''' |1 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''15''' |'''13''' |'''12''' |'''13''' |4 |4 |'''6''' |8 |– |– |– |- |26.–30. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1322201523816980482 Factum] |853 |'''15''' |1 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''17''' |'''13''' |'''11''' |'''14''' |3 |4 |'''6''' |8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |2 |- |9.-20. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-kapis-saskanai-krities-jaunajai-vienotibai.a380538/ SKDS/LTV] |889 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |1,9 |'''6,4''' |'''7,8''' |'''6,4''' |'''8,9''' |'''5,4''' |3,0 |2,8 |3,3 |0,7 |23 |19 |style="background:#F8C1BE" |2,4 |- |29. septembris – 4. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1313059319953395713 Factum] |442 |'''15''' |2 |'''8''' | style="background:#F2F5A9" |'''17''' |'''13''' |'''9''' |'''15''' |4 |3 |'''7''' |8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |2 |- |11.-22. septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-saskanai-turpina-samazinaties.a376583/ SKDS/LTV] |888 |style="background:#F8C1BE" |'''10,2''' |2,2 |'''6,1''' |'''7,6''' |'''6,2''' |'''9,8''' |'''6,6''' |3,5 |2,6 |3 |1,1 |22,4 |18,7 |style="background:#F8C1BE" |0,4 |- |7.–24. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1303243194054987776 Factum] |637 |'''15''' |2 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''16''' |'''13''' |'''10''' |'''15''' |3 |4 |'''5''' |7 |– |– | style="background:#F2F5A9" |1 |- |7.–20. augusts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saruk-saskanas-popularitate-bet-pieaug--attistibaipar.a373019/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''12,2''' |1,9 |4,6 |'''7,8''' |'''5,2''' |'''10,7''' |'''6,6''' |3,8 |1,5 |1,4 |0,7 |28,5 |17,9 |style="background:#F8C1BE" |1,5 |- |8.–31. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1292031598762893312 Factum] |1975 |style="background:#F8C1BE" |'''16''' |2 |'''9''' |'''15''' |'''11''' |'''10''' |style="background:#a0d78e" |'''16''' |4 |3 |'''8''' |6 |– |– |– |- |jūlijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/julija-pieaudzis-atbalsts-saskanai-un-nacionalajai-apvienibai.a369252/ SKDS/LTV] |884 |style="background:#F8C1BE" |'''15,5''' |2,2 |3,9 |'''5,6''' |'''6,8''' |'''8,3''' |'''5,8''' |2,9 |2,1 |2,2 |0,2 |26,0 |18,5 |style="background:#F8C1BE" |7,2 |- |1.–30. jūnijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1279826045869404160 Factum] |1461 |'''15''' |2 |'''9''' |'''15''' |'''11''' |'''10''' |style="background:#a0d78e" |'''17''' |'''5''' |3 |'''8''' |7 |– |– |style="background:#a0d78e" |2 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/junija-popularaka-partija--saskana-premjera-partijai--zemakais-reitings-sogad.a365968/ SKDS/LTV] |891 |style="background:#F8C1BE" |'''12,9''' |1,8 |4,2 |'''5,8''' |'''5,6''' |'''8,9''' |'''5,1''' |2,8 |2,2 |1,7 |0,6 |29,8 |18,6 |style="background:#F8C1BE" |4,0 |- |23. maijs – 2. jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingus-arkarteja-situacija-nav-celusi.a363627/ SKDS/LTV] |902 |style="background:#F8C1BE" |'''13,2''' |2,0 |3,7 |'''5,0''' |'''5,5''' |'''8,1''' |'''6,1''' |2,6 |2,3 |1,5 |9,6 |29,6 |19,6 |style="background:#F8C1BE" |5,1 |- |18.–31. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1267808247773306883 Factum] |1182 |'''16''' |2 |'''9''' |'''13''' |'''11''' |'''9''' |style="background:#a0d78e" |'''18''' |4 |3 |'''8''' |7 |– |– |style="background:#a0d78e" |2 |- |7.–26. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1256195938563100672 Factum] |1325 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |2 |'''11''' |'''14''' |'''12''' |'''11''' |'''16''' |'''5''' |4 |'''6''' |4 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |marts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/marta-pieaudzis-saskanas-zzs-un-gandriz-visu-valdibas-partiju-reitings.a355036/ SKDS/LTV] |903 |style="background:#F8C1BE" |'''14,8''' |2,2 |4,8 |'''5,6''' |'''5,8''' |'''8,6''' |'''5,8''' |2,9 |1,5 |1,5 |0,6 |28,8 |17,1 |style="background:#F8C1BE" |6,2 |- |4.–28. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1246792921812254721 Factum] |1994 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |2 |'''13''' |'''13''' |'''12''' |'''12''' |'''13''' |'''5''' |4 |'''7''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |24.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1235186163931021313 Factum] |783 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |3 |'''11''' |'''12''' |'''12''' |'''13''' |'''14''' |'''5''' |4 |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |4 |- |7.–18. februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/februari-no-valdibas-partijam-labakais-reitings-jaunajai-vienotibai.a350336/ SKDS/LTV] |873 |style="background:#F8C1BE" |'''12,3''' |1,3 |4,1 |'''5,4''' |'''5,4''' |'''7,9''' |'''6,4''' |3,3 |2,0 |2,2 |0,4 |27,9 |21,4 |style="background:#F8C1BE" |4,4 |- |28. janvāris – 1. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1225832684133474307 Factum] |684 |style="background:#F8C1BE" |'''21''' |2 |'''11''' |'''11''' |'''12''' |'''10''' |'''16''' |'''5''' |3 |'''7''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-janvari-no-valdibu-veidojosajiem-zemakais-atbalsts--kpv-lv.a347634/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''13,6''' |2,0 |'''6,1''' |'''5,4''' |'''6,3''' |'''8,7''' |'''6,1''' |2,9 |2,5 |1,8 |0,8 |26,9 |16,9 |style="background:#F8C1BE" |4,9 |} ==== 2019. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |18.–31. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1214261486278922241 Factum] |1153 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |2 |'''12''' |'''10''' |'''14''' |'''10''' |'''14''' |'''5''' |'''5''' |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |6 |- |30. novembris – 12. decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-2019-gada-ieguveji-jauna-vienotiba-zaudetaji--kpv-lv.a343302/ SKDS/LTV] |887 |style="background:#F8C1BE" |'''13,4''' |1,8 |'''5,9''' |4,6 |'''6,9''' |'''8,0''' |'''6,8''' |2,0 |2,2 |2,4 |0,1 |26,7 |19,2 |style="background:#F8C1BE" |6,4 |- |21.–24. novembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1199328948280266752 Factum] |966 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |3 |'''13''' |'''10''' |'''12''' |'''10''' |'''16''' |4 |4 |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |4 |- |2.–12. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-reitings-novembri-atkal-krities.a339574/ SKDS/LTV] |884 |style="background:#F8C1BE" |'''11,2''' |3,0 |'''5,4''' |'''5,6''' |'''8,8''' |'''7,5''' |'''6,5''' |2,8 |2,0 |2,1 |0,2 |25,4 |19,5 |style="background:#F8C1BE" |2,4 |- |15.–22. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1186999647681830913 Factum] |502 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |3 |'''14''' |'''9''' |'''11''' |'''11''' |'''15''' |4 |4 |'''6''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |5.–16. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/oktobri-reitings-sarucis-visam-saeima-ieveletajam-partijam.a336590/ SKDS/LTV] |909 |style="background:#F8C1BE" |'''12,9''' |2,5 |'''6,7''' |'''5,2''' |'''7,3''' |'''8,0''' |'''6,5''' |2,2 |2,2 |2,8 |0,5 |24,9<ref>{{Atsauce|title=Oktobrī reitings sarucis visām Saeimā ievēlētajām partijām|url=https://www.youtube.com/watch?v=D8K_MfzFW6A|accessdate=2021-11-21|language=lv-LV}}</ref> |18,3 |style="background:#F8C1BE" |4,9 |- |27.–30. septembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1180141845512359937 Factum] |489 |style="background:#F8C1BE" |'''19''' |2 |'''15''' |'''11''' |'''10''' |'''10''' |'''17''' |'''5''' |4 |'''5''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |2 |- |6.–18. septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saskanas-pozicijas-vajinas-kpv-lv-gada-laika-lielakais-kritums.a333441/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''14,5''' |2,8 |'''7,2''' |'''6,1''' |'''8,9''' |'''8,4''' |'''8,3''' |2,5 |– |2,1 |1,0 |22,1 |16,1 |style="background:#F8C1BE" |5,6 |- |27.–30. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1169292492539346948 Factum] |1152 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |4 |'''16''' |'''10''' |'''11''' |'''11''' |'''17''' |4 |4 |4 |1 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |augusts <small>(publicēts 30. augustā)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lielakais-veletaju-atbalsta-pieaugums-saskanai-un-jkp.a330512/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''16,1''' |2,6 |'''6,3''' |'''6,2''' |'''7,2''' |'''8,3''' |'''8,8''' |2,9 |2,5 |2,1 |0,3 |17,3 |19,4 |style="background:#F8C1BE" |7,3 |- |jūlijs <small>(publicēts 30. jūlijā)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-un-jaunas-vienotibas-reitingi-krit-zzs-pieaug.a327246/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''14,7''' |1,6 |'''5,0''' |'''5,7''' |'''6,3''' |'''7,6''' |'''8,5''' |3,6 |2,3 |2,1 |0,5 |22,2 |19,9 |style="background:#F8C1BE" |6,2 |- |22.–29. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1159143587277410306 Factum] |989 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |2 |'''15''' |'''10''' |'''15''' |'''10''' |'''15''' |4 |'''6''' |4 |1 |– |– |style="background:#F8C1BE" |3 |- |26.–30. jūnijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1146753117788278787 Factum] |860 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |4 |'''10''' |'''12''' |'''15''' |'''9''' |style="background:#a0d78e" |'''17''' |'''6''' |4 |'''6''' |0 |– |– |– |- |7.–17. jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunajai-vienotibai-junija-augstakais-reitings-pedejos-cetros-gados-saskanai-un-jkp-kritas.a324509/ SKDS/LTV] |891 |style="background:#F8C1BE" |'''15,8''' |3,4 |4,6 |'''6,8''' |'''7,7''' |'''6,3''' |'''10,5''' |3,0 |1,6 |3,0 |0,4 |18,2 |18,7 |style="background:#F8C1BE" |5,3 |- |maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/maija-popularakas-partijas-saskana-zzs-un-nacionala-apvieniba.a321392/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''17,5''' |2,4 |'''7,9''' |'''5,9''' |'''8,6''' |'''8,8''' |'''6,1''' |4,0 |1,5 |1,9 |0,1 |16,9 |18,4 |style="background:#F8C1BE" |8,7 |- |1.–28. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1134732766753513473 Factum] |1079 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |4 |'''10''' |'''10''' |'''16''' |'''8''' |'''16''' |4 |4 |'''7''' |4 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |1.–30. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1123972845791531009 Factum] |1236 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |4 |'''15''' |'''10''' |'''12''' |'''11''' |'''10''' |'''6''' |3 |'''7''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |aprīlis <small>(publicēts 26. aprīlī)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-kapums-saskanai-kritums--kpv-lv.a317236/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''19,7''' |2,8 |'''8,6''' |'''5,6''' |'''6,7''' |'''6,9''' |'''5,8''' |3,0 |1,6 |1,5 |0,3 |20,6 |16,9 |style="background:#F8C1BE" |11,1 |- |rowspan=2|marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1113228138329378817 Factum] |867 |style="background:#F8C1BE" |'''15''' |4 |'''13''' |'''11''' |'''14''' |'''10''' |'''11''' |'''6''' |'''5''' |'''6''' |5 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-nacionalajai-apvienibai-noslid-lidz-5.a314751/?utm_source=push&utm_campaign=news=&utm_medium=chrome SKDS/LTV] |873 |style="background:#F8C1BE" |'''17,7''' |4,1 |'''8,0''' |'''6,2''' |'''5,0''' |'''7,6''' |'''5,3''' |2,9 |1,6 |2,3 |0,5 |22,1 |16,7 |style="background:#F8C1BE" |8,3 |- |februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-popularitate-krit-bet-pieaugums-jaunajai-vienotibai.a311314/ SKDS/LTV] |872 |style="background:#F8C1BE" |'''19,0''' |3,5 |'''9,5''' |'''5,9''' |'''6,3''' |'''5,7''' |'''6,5''' |2,4 |2,0 |2,7 |0,4 |19,3 |16,8 |style="background:#F8C1BE" |9,5 |- |11.–23. janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-zaude-jkp-iegust.a308392/ SKDS/LTV] |906 |style="background:#F8C1BE" |'''17,4''' |'''7,1''' |'''12,1''' |'''6,7''' |'''7,7''' |'''8,1''' |4,0 |– |– |– |5,3 |18,8 |12,8 |style="background:#F8C1BE" |5,3 |} ==== 2018. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |1.–12. decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/decembri-popularakas-partijas-saskana-kpv-lv-un-jkp.a304441/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''20,6''' |'''10,4''' |'''8,9''' |'''6,2''' |'''6,5''' |'''6,6''' |4,2 |3,0 |2,4 |2,3 |0,1 |16,5 |12,3 |style="background:#F8C1BE" |10,2 |- |3.–15. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-kritusies-attistibaipar-un-nacionalas-apvienibas-popularitate.a301590/ SKDS/LTV] |833 |style="background:#F8C1BE" |'''18,2''' |'''9,8''' |'''10,2''' |'''6,7''' |'''5,9''' |'''6,4''' |4,7 |2,6 |1,6 |1,8 |0,1 |17,7 |14,3 |style="background:#F8C1BE" |8,0 |- |13.–23. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-zzs-popularitate-krit-lielakais-pieaugums-saeimas-jaunpienacejiem.a298338/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''19,2''' |'''11,5''' |'''10,1''' |'''8,9''' |'''8,4''' |'''5,4''' |4,4 |4,2 |1,4 |1,7 |0,2 |12,0 |12,6 |style="background:#F8C1BE" |7,7 |- !colspan=3|[[13. Saeimas vēlēšanas]] |style="background:#F8C1BE" |'''19,80''' |'''14,25''' |'''13,59''' |'''12,05''' |'''11,02''' |'''9,92''' |'''6,70''' |4,15 |3,20 |2,62 |2,70 !colspan=2| |style="background:#F8C1BE" |5,55 |} === Citas aptaujas === 2019. gada augustā "Kantar TNS" aptauja secināja, ka 62% no vēlētājiem balsotu par to pašu partiju, par kuru balsoja 13. Saeimas vēlēšanās, savukārt, 26% pilsoņu vairs par to pašu partiju nebalsotu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/aptaujas/aptauja-ka-balsotu-iedzivotaji-ja-tagad-notiktu-saeimas-velesanas/|title=Aptauja: kā balsotu iedzīvotāji, ja tagad notiktu Saeimas vēlēšanas?|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> 2019. gada novembrī sākās parakstu vākšana par Saeimas atlaišanu. Parakstu vākšanas sākumā tā ieguva plašu ažiotāžu un mēneša laikā tika savākti vairāk kā 40 000 parakstu, bet pēc tam parakstu vākšanas ātrums samazinājās. Mēneša beigās Factum publicēja aptaujas rezultātus, kas secināja, ka aptuveni 31% Latvijas iedzīvotāju atbalsta Saeimas atlaišanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|title=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|website=Twitter|access-date=2020-06-22|language=en}}</ref> 2019. gadā 90. Eirobarometra aptauja liecināja, ka, lai gan lielākā daļa – 82% Latvijas iedzīvotāju neuzticās politiskajām partijām, šo cilvēku īpatsvars ir samazinājies par septiņiem procentpunktiem kopš 2017. gada rudeņa. Neuzticēšanās Saeimai arī samazinājusies par deviņiem procentpunktiem šajā laika posmā un 2019. gadā bija 66%.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/321820-sabiedriba-latvija-arvien-vairak-uzticas-politiskajam-partijam-un-valdibai-liecina-aptauja|title=Sabiedrība Latvijā arvien vairāk uzticas politiskajām partijām un valdībai, liecina aptauja|website=Jauns.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> 2020. gada marta SKDS aptauja secināja, ka 19% Latvijas iedzivotāju ir lojāli kādai partijai. 2013. gadā šādu cilvēku īpatsvars bijis 26%. Nemainīga ir tā cilvēku grupa, kura neatzīst nevienu partiju par labu un balso pēc "mazākā ļaunuma" principa — 26%, bet 33% respondentu atzina, ka balso katrās vēlēšanās par citu partiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/aptauja-kadai-no-partijam-latvija-lojals-ir-tikai-katrs-piektais-pilsonis/|title=Aptauja: Kādai no partijām Latvijā lojāls ir tikai katrs piektais pilsonis|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> "Eurobarometer" aptaujā, kas tika veikta no 2021. gada 14. jūnija līdz 5. jūlijam atklājās, ka Latvijā vismazāk cilvēku tic viņu balss nozīmei Eiropas Savienībā. Tikai 28% Latvijas iedzīvotāju piekrīt ka viņu balsij Latvijā ir nozīme, bet 71% nepiekrīt šim apgalvojumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/357669-liela-dala-latvijas-iedzivotaju-uzskata-ka-vinu-balsij-valsti-nav-nozimes.htm|title=Liela daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu balsij valstī nav nozīmes|website=nra.lv|access-date=2021-09-13|language=lv}}</ref> Tā paša gada oktobrī SKDS aptaujā 13. Saeimai bija viszemākais uzticības rādītājs – 16%. Vēsturiski zemākais uzticības rādīājs Saeimai ir bijis 2009. gada janvārī – 4,5%,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|title=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|website=Twitter|access-date=2021-11-21|language=en}}</ref> savukārt 10. decembrī publicētajā SKDS aptaujā secināja, ka absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju ir neapmierināti ar politisko partiju darbu valdībā. Aptaujas dalībnieki bija visvairāk apmierināti ar Jaunās Vienotības darbu (28%), bet vismazāk apmierināti ar Nacionālās Apvienības darbu (17%).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/kas-notiek-latvija-aptauja-koalicijas-partiju-darbs-neapmierina-5864-iedzivotaju.a433722/|title=«Kas notiek Latvijā?» aptauja: koalīcijas partiju darbs neapmierina 58%–64% iedzīvotāju|website=www.lsm.lv|access-date=2021-12-10|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa] * [https://www.cvk.lv/lv CVK mājas lapa] {{Saeimas vēlēšanas}} {{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}} [[Kategorija:2022. gads Latvijā]] [[Kategorija:Saeimas vēlēšanas]] 70wm5fxpllgvimlku0v1nl2jdb9srnd 3665900 3665767 2022-08-02T21:11:35Z Carnikavas.novadam 94656 wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Vēlēšanu infokaste | election_name = 14. Saeimas vēlēšanas | country = Latvija | image = | flag_year = | type = parliamentary | ongoing = yes | previous_election = 13. Saeimas vēlēšanas | previous_year = 2018 | next_election = 15. Saeimas vēlēšanas | next_year = 2026 | election_date = {{dat|2022|10|01}} | seats_for_election = 100 | turnout = | party_name = no | leader_title = Premjera amata kandidāts <!-- Saskaņa --> | image1 = [[Attēls:Ivars_Zariņš.jpg|150x150px]] | colour1 = EB482C | leader1 = [[Ivars Zariņš]] | party1 = [[Saskaņa]] | last_election1 = 23 (19,80%) | seats_before1 = 18 | seats_after1 = | seat_change1 = | popular_vote1 = | percentage1 = | swing1 = <!-- JKP --> | image2 = [[Attēls:Jānis Bordāns.jpg|150x150px]] | colour2 = 192956 | leader2 = [[Jānis Bordāns]] | party2 = [[Konservatīvie]] | last_election2 = 16 (13,59%; kā Jaunā konservatīvā partija) | seats_before2 = 15 + 1 ārpusfrakciju deputāts | seats_after2 = | seat_change2 = | popular_vote2 = | percentage2 = | swing2 = <!-- AP! --> | image3 = [[Attēls:Sin foto.svg|150x150px]] | colour3 = FFEC00 | leader3 = ''TBA'' | party3 = [[Attīstībai/Par!]] | last_election3 = 13 (12,04%) | seats_before3 = 13 + 2 ārpusfrakciju deputāti | seats_after3 = | seat_change3 = | popular_vote3 = | percentage3 = | swing3 = <!-- NA --> | image4 = [[Attēls:MP, PB prezidenta un ES attīstības lietu komisāra tikšanās (4887417707)-UgisMitrevics.jpg|150x150px]] | colour4 = 5A0505 | leader4 = [[Uģis Mitrevics]] | party4 = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]] | last_election4 = 13 (11,01%) | seats_before4 = 11 + 1 ārpusfrakciju deputāts | seats_after4 = | seat_change4 = | popular_vote4 = | percentage4 = | swing4 = <!-- ZZS --> | image5 = [[Attēls:Aivars Lembergs 2012.jpg|150x150px]] | colour5 = 2C943F | leader5 = [[Aivars Lembergs]] | party5 = [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | last_election5 = 11 (9,91% kā ZZS; 0,21% kā [[Apvienība SKG]]) | seats_before5 = 10 | seats_after5 = | seat_change5 = | popular_vote5 = | percentage5 = | swing5 = <!-- Jaunā Vienotība --> | image6 = [[File:Karins, Krisjanis-9702.jpg|150x150px]] | colour6 = A6C705 | leader6 = [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]] | party6 = [[Jaunā Vienotība]] | last_election6 = 8 (6,69%) | seats_before6 = 8 + 2 ārpusfrakciju deputāti | seats_after6 = | seat_change6 = | popular_vote6 = | percentage6 = | swing6 = | before_election = [[Krišjānis Kariņš]] | before_party = [[Jaunā Vienotība]] | title = [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidents]] | after_election = | after_party = }} '''[[14. Saeima]]s vēlēšanas''' saskaņā ar [[Latvijas Republikas Satversme|Latvijas Republikas Satversmes]] 11. pantu notiks 2022. gada 1. oktobrī. Cilvēkiem, kas nevarēs balsot vēlēšanu dienā, būs iespēja nodot savu balsi glabāšanā iepriekšējās trīs dienās īpaši noteiktos laikos daļā no vēlēšanu iecirkņiem. Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana notiks no 13. jūlija līdz 2. augustam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas|title=14. Saeimas vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-05-08}}</ref> == Balsošanas sistēma == [[Latvijas Republikas Satversme]] nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiska partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā, bet [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentam]] ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu. == Vēlēšanu apgabali == {{pamatraksts|Latvijas vēlēšanu apgabali}} Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts konkrēts skaits deputātu proporcionāli iedzīvotāju skaitam apgabalā. Katram vēlēšanu apgabalam ir savi kandidātu saraksti. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala. {| class=wikitable style="text-align:center; |- !colspan="2" |Vēlēšanu apgabals !Vietas !Izmaiņas |- ! 1. |style="text-align:left;| [[Rīga]] | 36 | {{increase}} 1 |- ! 2. |style="text-align:left;| [[Vidzeme]] | 26 | {{increase}} 1 |- ! 3. |style="text-align:left;| [[Zemgale]] | 13 | {{decrease}} 1 |- ! 4. |style="text-align:left;| [[Latgale]] | 13 | {{decrease}} 1 |- ! 5. |style="text-align:left;| [[Kurzeme]] | 12 | {{steady}} |} == Priekšvēsture == {{pamatraksts|13. Saeimas vēlēšanas}} {{multiple image | width = 180 | image1 = 13Saeima2018.svg | caption1 = Partijas un partiju apvienības 13. Saeimas termiņa sākumā | image2 = Latvia Saeima 2021.svg | caption2 = Partijas un partiju apvienības kopš 2021. gada 12. maija }} 14. Saeimas vēlēšanas būs desmitās [[Saeimas vēlēšanas]] pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1990. gada 4. maijā]]. [[13. Saeimas vēlēšanas|Iepriekšējās vēlēšanās]] Saeimā iekļuva septiņas politiskās partijas un to apvienības. Vislielāko vēlētāju atbalstu trešo reizi pēc kārtas ieguva "[[Saskaņa]]", tai sekoja "[[KPV LV]]" un "[[Jaunā konservatīvā partija]]". Saeimā iekļuva arī "[[Attīstībai/Par!]]", "[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]]", "[[Zaļo un Zemnieku savienība]]" un "[[Jaunā Vienotība]]". Pēc vēlēšanām koalīciju izveidoja pieci politiskie spēki: "Jaunā Vienotība", "Jaunā konservatīvā partija", "Attīstībai/Par!", "Nacionālā apvienība", kā arī daļa no "KPV LV" frakcijas. Pēc [[Jānis Bordāns|Jāņa Bordāna]] un [[Aldis Gobzems|Alda Gobzema]] neveiksmīgajiem mēģinājumiem izveidot valdību par [[Ministru prezidents|Ministru prezidentu]] kļuva Saeimā mazākās frakcijas līderis [[Krišjānis Kariņš]]. 13. Saeimas darbības laikā vairāki deputāti pameta savas frakcijas. 2018. gada 6. novembrī, tajā pašā dienā, kad 13. Saeima uzsāka savu darbību, no partijas "Saskaņa" frakcijas izstājās [[Jūlija Stepaņenko]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13nbspsaeimas-pirmaja-darbadiena-stepanenko-pazino-par-darbu-arpus-saskanas-frakcijas.a298679/|title=13. Saeimas pirmajā darbadienā Stepaņenko paziņo par darbu ārpus «Saskaņas» frakcijas|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref>, savukārt 2019. gada 6. februārī no partijas "KPV LV" frakcijas tika izslēgts [[Aldis Gobzems]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50806301|title=Gobzemu izslēdz arī no 'KPV LV' Saeimas frakcijas|last=Žukova|first=Katrīna|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-02-06|language=lv}}</ref> 5. jūnijā no "Nacionālās Apvienības" izstājās [[Inguna Rībena]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-deputate-inguna-ribena-pametusi-nacionalas-apvienibas-frakciju.a321515/|title=Saeimas deputāte Inguna Rībena pametusi Nacionālās apvienības frakciju|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> 29. maijā no "KPV LV" izstājās arī [[Linda Liepiņa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|05|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190529175228/http://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |archivedate={{dat|2019|05|29||bez}} }}</ref> 30. maijā viņai sekoja [[Karina Sprūde]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51145811|title=No 'KPV LV' izstājas arī frakcijas iekšējā opozicionāre Sprūde|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-05-30|language=lv}}</ref> bet 13. jūnijā [[Didzis Šmits]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51190141|title='KPV LV' frakcija zaudē vēl vienu biedru|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-06-13|language=lv}}</ref> 2019. gada 26. augustā [[Anda Čakša]] izstājās no ZZS partijas un frakcijas, un iestājās Jaunās Vienotības partijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/290158-anda-caksa-pargajusi-uz-vienotibu.htm|title=Anda Čakša pārgājusi uz "Vienotību"|website=nra.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Frakciju pametušie deputāti tiek uzskatīti par pie frakcijām nepiederošiem jeb neatkarīgajiem deputātiem. 2020. gada 8. janvārī no frakcijas "KPV LV" tika izslēgts deputāts [[Aldis Blumbergs]], kā arī partijas izveidotājs un līderis [[Artuss Kaimiņš]], paliekot frakcijā 10 deputātiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-kpv-lv-saeimas-frakcijas-izslegti-deputati-kaimins-un-blumbergs.a344115/|title=No «KPV LV» Saeimas frakcijas izslēgti deputāti Kaimiņš un Blumbergs|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Kaimiņš, vēl būdams viens no partijas līdzpriekšsēdētājiem, 20. janvārī paziņoja, ka 8. februāra biedru sapulcē balsos par partijas likvidāciju, tikmēr otrs partijas līdzpriekšsēdētājs [[Atis Zakatistovs]] virzīja jautājumu par partijas nosaukuma un [[zīmols|zīmola]] maiņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51811059|title='Partijas tēvs' Kaimiņš aicina likvidēt 'KPV LV'|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2020-01-20|language=lv}}</ref> 2019. gada 14. novembrī 13. Saeima pieņēma pretrunīgi vērtētās politisko partiju finansēšanas likuma izmaiņas, kas paredz vairāk kā septiņas reizes palielināt partiju finansēšanu no valsts budžeta. Tas tika darīts par spīti iniciatīvai atlikt finansējuma pieaugumu līdz 14. Saeimas ievēlēšanai, kas saņēma vairāk nekā 12 tūkstošus parakstu. Iniciatīva sasniedza minimālo atbalstītāju skaitu, lai to varētu iesniegt Saeimai 12 dienu laikā, kas ir otrais īsākais periods portāla "[[ManaBalss.lv]]" vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/politiskajam-partijam-ieverojami-cels-finansejumu-no-valsts-budzeta.a338475/|title=Politiskajām partijām ievērojami cels finansējumu no valsts budžeta|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://manabalss.lv/site_posts/predlozhenie-poluchivshee-osobenno-b-stru-podderzhku-grazhdan-za-vleno-v-se-m|title=ManaBalss.lv - līdzdalības platforma|website=manabalss.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> 2019. gada 15. novembrī sākās parakstu vākšana 13. Saeimas atsaukšanai. Pirmās dienas laikā to parakstīja ap 8000 cilvēku, 18. novembrī parakstu skaits saniedza 25 000. Lai organizētu referendumu par Saeimas atlaišanu, ir nepieciešams savākt tik lielu parakstu skaitu, kas atbilstu desmitajai daļai balsstiesīgo skaitam iepriekšējās vēlēšanās jeb 154 865 līdz 2020. gada 14. novembrim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cvk-atlauj-parakstu-vaksanu-par-13-saeimas-atsauksanu.a338419/|title=CVK atļauj parakstu vākšanu par 13. Saeimas atsaukšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Kopā par iniciatīvu parakstījās 54 254 cilvēki. == Kandidātu raksturojums == === Dzimums, izglītība, pilsonība, dzīvesvieta === Vēlēšanās pieteikti 1832 kandidāti — 1167 (63,7%) vīrieši un 665 (36,3%) sievietes 19 sarakstos. Augstākā izglītība bija 1 366 (74,6%) kandidātiem, vidējā izglītība — 432 (23,6%), pamatizglītība — 34 (1,9%). Vēlēšanās piedalījās kandidāti ar dubultpilsonību: trim kandidātiem bija arī ASV pilsonība, pa vienam — Austrālijas, Austrijas, Dānijas, Igaunijas, Libānas, Lietuvas un Vācijas pavalstniecība.<ref >[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 14. Saeimas vēlēšanas 2022]</ref> Vēlēšanās kandidējušais Libānas pilsonis bija [[Hosams Abu Meri]], bet persona ar Latvijas Republikas un Amerikas Savienoto Valstu dubultpilsonību bija [[Viktorija Anna Graudiņa]], [[Vita Anda Tērauda]] un [[Arturs Krišjānis Kariņš]]. Amerikas Savienoto Valstu pilsonis [[Māris Indulis Graudiņš]] nenorādīja šo pilsonību. Rīgā dzīvojoši bija 696 jeb 38,0% kandidātu, bet vismazāk dzīvoja Varakļānu novadā — viens. === Vecums === 15 jeb 0,8% kandidātiem bija 21 gads, 13 jeb 0,7% kandidātiem vairāk nekā 80 gadu. Vidējais kandidātu vecums 46,3 gadi. Plašākās vecumgrupas vēlēšanās bija 41-50 gadu grupa ar 493 (26,9%) un 31—40 gadu grupa ar 479 (26,1%) kandidātiem, tātad 53% kandidātu bija vecumā no 31 līdz 50 gadiem,<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2021" /> jaunākais kandidāts bija 2001. gadā dzimušais BDO invest jaunākais juridiskais konsultants Dāvis Dejus, vecākais kandidāts bija 1930. gadā dzimušais [[Rīgas dome|Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta]] galvenais speciālists-būvinženieris [[Ilmārs Reinholds Drēziņš]], kuram bija pilni 92 gadi.<ref >[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 14. Saeimas vēlēšanas 2022]</ref> === Ģimenes stāvoklis === 46,5% jeb 851 kandidāts savu ģimenes stāvokli nenorādīja, 752 jeb 41,0% norādīja, ka precējušies, 64 jeb 3,5%, ka šķīrušies, 151 jeb 8,2%, ka neprecējušies, bet 14 jeb 0,8% bija atraitņi.<ref >[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 14. Saeimas vēlēšanas 2022]</ref> === Tautība === 1 098 (59,9%) kandidāti bija reģistrēti kā [[latvieši]], 109 (5,9%) [[Latvijas krievi|krievi]], 15 (0,8%) [[Latvijas poļi|poļi]], 13 (0,7%) [[Latvijas ukraiņi|ukraiņi]], 7 [[Latvijas lietuvieši|lietuvieši]], 4 [[Latvijas baltkrievi|baltkrievi]], 3 [[Latvijas ebreji|ebreji]], 3 [[tatāri]], 2 [[armēņi|armēnis]], kā arī viens [[lībieši|lībietis (līvs)]] [[baškīri|baškīrs]], [[gruzīni|gruzīns]], [[Latvijas igauņi|igaunis]], [[karēļi|karēlis]], [[Libāna|libānietis]], [[udmurti|udmurts]] un [[Latvijas vācieši|vācietis]]. 570 (31,1%) kandidāti savu tautību nenorādīja.<ref >[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 14. Saeimas vēlēšanas 2022]</ref> == Sarakstu līderi un Ministru prezidenta amata kandidāti == === Reģistrācija === Vēlēšanām kandidātu sarakstus varēja iesniegt no {{dat||07|13|G|bez}} līdz {{dat||8|2|D|bez}}. {| class="wikitable palinrowheaders" |- style="background-color:#cccccc;" ! scope="col"|Nr. ! scope="col"|Saraksts ! scope="col"|Reģistrācija |- ! scope="row"|1 | [[Attīstībai/Par!]] | rowspan="2" style="text-align:center;" | {{dat||07|13|SK}} |- ! scope="row"|2 | [[Stabilitātei!]] |- ! scope="row"|3 | [[Saskaņa]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|18|SK}} |- ! scope="row"|4 | [[Progresīvie]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|20|SK}} |- ! scope="row"|5 |[[Jaunā Vienotība]] | rowspan="2" style="text-align:center;" | {{dat||07|25|SK}} |- ! scope="row"|6 |[[Latvija pirmajā vietā]] |- ! scope="row"|7 |[[Apvienotais saraksts]] | rowspan="2" style="text-align:center;" | {{dat||07|26|SK}} |- ! scope="row"|8 |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |- ! scope="row"|9 |[[Zaļo un zemnieku savienība]] | rowspan="2" style="text-align:center;" | {{dat||07|27|SK}} |- ! scope="row"|10 |[[Katram un katrai]] |- ! scope="row"|11 |[[Latvijas Krievu savienība]] | rowspan="3" style="text-align:center;" | {{dat||07|29|SK}} |- ! scope="row"|12 |[[Republika (partija)|Republika]] |- ! scope="row"|13 |[[Konservatīvie]] |- ! scope="row"|14 | [[Suverēnā vara]] | rowspan="3" style="text-align:center;" | {{dat||08|01|SK}} |- ! scope="row"|15 |[[Tautas varas spēks]] |- ! scope="row"|16 |[[Tautas kalpi Latvijai]] |- ! scope="row"|17 | [[Apvienība Latvijai]] | rowspan="3" style="text-align:center;" | {{dat||08|02|SK}} |- ! scope="row"|18 |[[Kristīgi Progresīvā partija]] |- ! scope="row"|19 |[[Vienoti Latvijai (partija)|Vienoti Latvijai]] |} === Sarakstu līderi<ref>https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti</ref> === {| class="wikitable" style="text-align: left;" !rowspan=2|№!!rowspan=2|Saraksts!!colspan=5|Līderi |- !Rīga!!Vidzeme!!Latgale!!Kurzeme!!Zemgale |- !1 |[[Attīstībai/Par!]] |<small>[[Marija Golubeva]]</small> |<small>[[Artis Pabriks]]</small> |<small>[[Juris Pūce]]</small> |<small>[[Kristaps Eklons]]</small> |<small>[[Artūrs Toms Plešs]]</small> |- !2 |[[Stabilitātei]] |<small>[[Aleksejs Rosļikovs]]</small> |<small>[[Amils Saļimovs]]</small> |<small>[[Viktorija Pleškāne]]</small> |<small>[[Sanita Petere]]</small> |<small>[[Naomi Farbere]]</small> |- !3 |[[Saskaņa]] |<small>[[Jānis Urbanovičs]]</small> |<small>[[Ivars Zariņš]]</small> |<small>[[Regīna Ločmele]]</small> |<small>[[Valērijs Agešins]]</small> |<small>[[Aleksandrs Kazačkovs]]</small> |- !4 |[[Progresīvie]] |<small>[[Antoņina Ņenaševa]]</small> |<small>[[Kaspars Briškens]]</small> |<small>[[Leila Rasima]]</small> |<small>[[Liene Gātere]]</small> |<small>[[Atis Švinka]]</small> |- !5 |[[Jaunā Vienotība]] |<small>[[Edgars Rinkēvičs]]</small> |<small>[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]</small> |<small>[[Rihards Kozlovskis]]</small> |<small>[[Arvils Ašeradens]]</small> |<small>[[Jānis Reirs]]</small> |- !6 |[[Latvija pirmajā vietā]] |<small>[[Ainārs Šlesers]]</small> |<small>[[Linda Liepiņa]]</small> |<small>[[Vilis Krištopāns]]</small> |<small>[[Ramona Petraviča]]</small> |<small>[[Edmunds Zivtiņš]]</small> |- !7 |[[Konservatīvie]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030 'Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs]</ref> |<small>[[Anita Muižniece]]</small> |<small>[[Jānis Bordāns]]</small> |<small>[[Aldis Bukšs]]</small> |<small>[[Krišjānis Feldmans]]</small> |<small>[[Gatis Eglītis]]</small> |- !8 |[[Apvienotais saraksts]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800 Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis]</ref> |<small>[[Didzis Šmits]]</small> |<small>[[Edvards Smiltēns]]</small> |<small>[[Juris Viļums]]</small> |<small>[[Māris Kučinskis]]</small> |<small>[[Edgars Tavars]]</small> |- !9 |[[Zaļo un zemnieku savienība]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958 'Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu]</ref> |<small>[[Gunārs Kūtris]]</small> |<small>[[Armands Krauze]]</small> |<small>[[Kaspars Melnis]]</small> |<small>[[Uldis Augulis]]</small> |<small>[[Viktors Valainis]]</small> |- !10 |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |<small>[[Ināra Mūrniece]]</small> |<small>[[Uģis Mitrevics]]</small> |<small>[[Edmunds Teirumnieks]]</small> |<small>[[Ilze Indriksone]]</small> |<small>[[Edvīns Šnore]]</small> |- !11 |[[Katram un katrai]] |<small>[[Aldis Gobzems]]</small> |<small>[[Karina Sprūde]]</small> |<small>[[Igors Prelatovs]]</small> |<small>[[Agris Freifalts]]</small> |<small>[[Raimonds Lazdiņš]]</small> |- !12 |[[Latvijas Krievu savienība]] |<small>[[Miroslavs Mitrofanovs]]</small> |<small>[[Andris Vurčs]]</small> |<small>[[Jekaterīna Stehnovska-Slavska]]</small> |<small>[[Jeļena Osipova]]</small> |<small>[[Andrejs Pagors]]</small> |- !13 |[[Republika (partija)|Republika]] |<small>[[Sandis Ģirģens]]</small> |<small>[[Kaspars Ģirģens]]</small> |<small>[[Jevgēnijs Koršenkovs]]</small> |<small>[[Ēriks Pucens]]</small> |<small>[[Normunds Barkāns]]</small> |- !14 |[[Suverēnā vara]] |<small>[[Jūlija Stepaņenko]]</small> |<small>[[Ļubova Švecova]]</small> |<small>[[Vjačeslavs Stepaņenko]]</small> |<small>[[Inga Gluzda]]</small> |<small>[[Silvija Šimfa]]</small> |- !15 |[[Tautas kalpi Latvijai]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/partijas-tautas-kalpi-latvijai-premjera-amata-kandidats-ir-edgars-kramins.d?id=54596538 – Partijas 'Tautas kalpi Latvijai' premjera amata kandidāts ir Edgars Kramiņš]</ref> |<small>[[Edgars Kramiņš]]</small> |<small>[[Andris Lubiņš]]</small> |<small>[[Aivars Smans]]</small> |<small>[[Normunds Zernis]]</small> |<small>[[Jānis Dzenis (lauksaimnieks)|Jānis Dzenis]]</small> |- !16 |[[Tautas varas spēks]] |<small>[[Valentīns Jeremejevs]]</small> |<small>[[Jānis Sondars]]</small> |<small>[[Jurijs Ragozins]]</small> |<small>[[Vladislavs Valentins]]</small> |<small>[[Aigars Egle]]</small> |- !17 |[[Apvienība Latvijai]] |<small>[[Jānis Riņķis]]</small> |<small>[[Māris Možvillo]]</small> |<small>[[Iļja Zļenko]]</small> |<small>[[Guntis Rolis]]</small> |<small>[[Uldis Godainis]]</small> |- !18 |[[Kristīgi Progresīvā partija]] |<small>[[Andrejs Krasņikovs]]</small> |<small>[[Imants Burvis]]</small> |<small>[[Ēriks Flaumanis]]</small> |<small>[[Aivars Ošenieks]]</small> |<small>[[Jolanta Zeltiņa]]</small> |- !19 |[[Vienoti Latvijai (partija)|Vienoti Latvijai]] |<small>[[Anita Mitriķe]]</small> |<small>[[Iveta Lauciņa]]</small> |<small>[[Sandra Dzene]]</small> |<small>[[Madara Gobziņa]]</small> |<small>[[Santa Ķempele]]</small> |} === Ministru prezidenta amata kandidāti === {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- bgcolor="#cccccc" !Saraksts !Kandidāts |- |[[Zaļo un Zemnieku savienība]]/[[LSDSP]] |[[Aivars Lembergs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958|title='Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu|website=delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}</ref> |- |[[Progresīvie]] |[[Kaspars Briškens]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/progresivie-par-ministru-prezidenta-kandidatu-virza-kasparu-briskenu/|title=“Progresīvie” par Ministru prezidenta kandidātu virza Kasparu Briškenu|access-date=2022-05-24|language=lv}}</ref> |- |[[Latvija pirmajā vietā]] |[[Ainars Šlesers]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/partija-latvija-pirmaja-vieta-kongresa-veles-jaunu-valdi.d?id=54368804|title=Partija 'Latvija pirmajā vietā' kongresā vēlēs jaunu valdi |access-date=2022-05-21|language=lv}}</ref> |- |[[Jaunā Vienotība]] |[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunas-vienotibas-premjera-amata-kandidats-nakamajas-saeimas-velesanas-bus-karins.a462063/|title=«Jaunās vienotības» premjera amata kandidāts nākamajās Saeimas vēlēšanās būs Kariņš|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-18|language=lv}}</ref> |- |[[Stabilitātei!]] |[[Aleksejs Rosļikovs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/511044-no-stabilitatei-uz-14-saeimu-kandide-roslikovs-un-vairaku-uznemumu-vadiba|title=No "Stabilitātei!" uz 14. Saeimu kandidē Rosļikovs|access-date=2022-07-13|language=lv}}</ref> |- |[[Saskaņa]] |[[Ivars Zariņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/uz-saeimu-no-saskanas-kandides-briedis-premjera-kandidats-varetu-but-ivars-zarins.d?id=54555800|title=Uz Saeimu no 'Saskaņas' kandidēs Briedis; premjera kandidāts varētu būt Ivars Zariņš|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}</ref> |- |[[Apvienotais saraksts]] |[[Uldis Pīlēns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800|title=Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-20|language=lv}}</ref> |- |[[Konservatīvie]] |[[Jānis Bordāns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030|title='Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}</ref> |- |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |[[Uģis Mitrevics]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/na-lideri-velesanas-mitrevics-murniece-indriksone-snore-un-teirumnieks.d?id=54580736|title=NA līderi vēlēšanās – Mitrevics, Mūrniece, Indriksone, Šnore un Teirumnieks |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-26|language=lv}}</ref> |- |[[Katram un katrai]] |[[Aldis Gobzems]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54583730|title=Skolotāji, sociālie darbinieki, pašnodarbinātie un amatpersonas – KuK piesaka deputātu kandidātus |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-27|language=lv}}</ref> |- |[[Republika (partija)|Republika]] |[[Sandis Ģirģens]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/ko-partijas-virza-nakama-premjera-amata-vairums-vardu-jau-zinami.d?id=54563460|title=Ko partijas virza nākamā premjera amatā? Vairums vārdu jau zinām |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}</ref> |- |[[Tautas kalpi Latvijai]] |[[Edgars Kramiņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/partijas-tautas-kalpi-latvijai-premjera-amata-kandidats-ir-edgars-kramins.d?id=54596538|title=Partijas 'Tautas kalpi Latvijai' premjera amata kandidāts ir Edgars Kramiņš |website=www.delfi.lv|access-date=2022-08-01|language=lv}}</ref> |} == Priekšvēlēšanu aptaujas == === Partiju reitingi === [[Attēls:Opinion polling for Latvian Saeima election, 2022.svg|thumb|800px|center|Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums.]] ==== 2022. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="3" |Aptaujas laiks ! rowspan="3" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="3" |Aptaujāto skaits ! rowspan="2" |[[Saskaņa|S]] ! rowspan="2" |[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]]<hr>AL ! rowspan="2" |JKP<hr>[[Konservatīvie|K]] ! rowspan="2" |[[Attīstībai/Par!|AP!]] ! rowspan="2" |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! rowspan="2" |[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ! colspan="2" |[[Apvienotais saraksts|AS]] ! rowspan="2" |[[Jaunā Vienotība|JV]] ! rowspan="2" |[[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! rowspan="2" |[[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan="2" |LuK<hr>[[Katram un katrai|KuK]] ! rowspan="2" |[[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ! rowspan="2" |[[Stabilitātei!|S!]] ! rowspan="3" |Citi saraksti ! rowspan="3" |Nezina ! rowspan="3" |Neplāno piedalīties ! rowspan="3" |Vadība |- ![[Latvijas Zaļā partija|LZP]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! colspan="2" class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#0e0e0e; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | |- |20.–24. jūlijs |[https://retv.lv/raksts/retv-un-factum-jaunakie-partiju-reitingi-nedelas-laika-mainas-partiju-izvietojums-topa-augsgala Factum/ReTV] |1156 |'''10,3''' |– |'''5,7''' |'''10,7''' |'''11,3''' |'''6,8''' | colspan="2" |4,9 | style="background:#a0d78e" |'''20,5''' |3,8 |'''6,4''' |3,1 |'''5,0''' |'''5,3''' |2,7 | colspan="2" |51,6 | style="background:#a0d78e" |9,2 |- |6.–10. jūlijs |[https://retv.lv/raksts/jaunakie-factum-un-retv-zinu-dienesta-partiju-reitingi Factum/ReTV] |859 |'''10,6''' |– |'''6,2''' |'''9.0''' |'''12,3''' |'''6,5''' | colspan="2" |3,6 | style="background:#a0d78e" |'''20,3''' |'''5,5''' |'''6,8''' |2,2 |'''7,5''' |3,2 |2,6 | colspan="2" |51,4 | style="background:#a0d78e" |8,0 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingos-junija-fundamentalu-izmainu-nav-lideru-trijnieks-nemainigs.a463919/ SKDS/LTV] |1795 |'''7,0''' |– |3,6 |'''5,7''' |'''7,0''' |'''5,5''' | colspan="2" |2,7 | style="background:#a0d78e" |'''9,9''' |2,4 |'''5,2''' |2,4 |3,0 |2,8 |– |27,5 |14,0 | style="background:#a0d78e" |2,9 |- |maijs |[https://retv.lv/raksts/partiju-reitingi-maija Factum/ReTV] |665 |'''10,6''' |0,1 |'''6,9''' |'''10,2''' |'''12,8''' | colspan="2" |'''8,4''' |2,9 | style="background:#a0d78e" |'''20,0''' |'''7,1''' |'''6,9''' |2,6 |4,6 |1,9 |6,9 | colspan="2" |51,2 (no 969) | style="background:#a0d78e" |7,2 |- |13.–24. maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-pieaug-na-saskanai-attistibaipar-ir-tresdala-neizlemuso.a460469/ SKDS/LTV] |1814 |'''7,6''' |0,6 |3,2 |'''5,6''' |'''8,5''' |'''6,0''' | colspan="2" |2,8 | style="background:#a0d78e" |'''9,4''' |2,7 |4,0 |1,2 |2,1 |2,3 |1,9 |30,1 |12,0 | style="background:#a0d78e" |0,9 |- |22. aprīlis – 2. maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-partiju-reitingi-doties-velet-vairak-motiveti-koalicijas-atbalstitaji-saeima-tiktu-ari-slesera-partija.a457226/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1812 |'''6,8''' |0,6 |2,5 |4,4 |'''7,8''' | colspan="2" |'''8,0''' |2,4 | style="background:#a0d78e" |'''9,8''' |3,2 |4,4 |2,4 |3,0 |1,6 |2,2 |29,6 |11,3 | style="background:#a0d78e" |1,8 |- |26.–29. aprīlis |[https://retv.lv/raksts/apkopoti-factum-aprila-aptaujas-rezultati-par-partiju-popularitati Factum/ReTV] |969 |'''12,4''' |1,0 |'''9,1''' |'''10,3''' |'''12,5''' | colspan="2" |'''9,4''' |2,2 | style="background:#a0d78e" |'''19,2''' |'''5,2''' |'''5,9''' |3,8 |3,1 |– |3,2 | colspan="2" |53,0 | style="background:#a0d78e" |6,8 |- |marts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-saskana-zaude-liderpoziciju-pieaug-atbalsts-varas-partijam.a451509/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1820 |'''6,7''' |0,3 |3,1 |'''5,4''' |'''7,2''' | colspan="2" |'''7,7''' |2,4 | style="background:#a0d78e" |'''9,4''' |3,2 |4,9 |1,9 |2,5 |2 |1,7 |24,0 |18 | style="background:#a0d78e" |1,7 |- |29.–31. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1511362402322989060 Factum] |498 |'''11,2''' |1,6 |'''6,7''' |'''10,2''' |'''11,9''' | colspan="2" |'''10,8''' |2,6 | style="background:#a0d78e" |'''17,0''' |'''5,6''' |'''5,9''' |4,7 |'''5,2''' |– |4,3 | colspan="2" |51,9 (no 832) | style="background:#a0d78e" |5,1 |- |februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pirms-krievijas-kara-ukraina-reitings-pieauga-slesera-partijai-krita--zzs.a448929/?utm_source=lsm&utm_medium=widget-v2&utm_campaign=widget-v2 SKDS/LTV] |1815 | style="background:#F8C1BE" |'''10,1''' |– |3,1 |4,2 |'''7,0''' | colspan="2" |'''6,9''' |2,3 |'''8,2''' |2,4 |3,9 |2,2 |4,3 |2 |1,6 |24,0 |17,8 | style="background:#F8C1BE" |1,9 |- |23.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1500778729206865920 Factum] |1325 |'''12,7''' |1,1 |'''6,2''' |'''11,5''' |'''11,6''' | colspan="2" |'''9,5''' |3,6 | style="background:#a0d78e" |'''16,3''' |3,4 |'''6,5''' |'''5,7''' |4,5 |– |5,6 | colspan="2" |49,7 | style="background:#a0d78e" |3,5 |- |1. janvāris – 2. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1489707871751356416 Factum] |344 |'''12,7''' |0,8 |'''6,0''' |'''11,6''' |'''11,7''' | colspan="2" |'''9,6''' |3,7 | style="background:#a0d78e" |'''16,6''' |3,2 |'''7,0''' |'''5,9''' |4,3 |– |5,0 | colspan="2" |50,3 (no 637) | style="background:#a0d78e" |3,9 |- |janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-politisko-partiju-reitingi-pieaug-atbalsts-zzs-nedaudz-saruk-saskanai-un-na.a444388/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1808 | style="background:#F8C1BE" |'''10,6''' |– |2,8 |4,6 |'''5,9''' | colspan="2" |'''8,2''' |2,6 |'''7,5''' |2,9 |3,3 |2,5 |2,7 |1,3 |2,5 |22,8 |19,8 | style="background:#F8C1BE" |2,4 |} ==== 2021. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! KPV LV<hr>[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! [[Likums un kārtība (partija)|LuK]] ! [[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#0e0e0e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;"| |- |1.–31. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477686494055870482/photo/1 Factum] |818 |'''12,2''' |0,8 |'''6,1''' |'''12,0''' |'''11,5''' |'''9,5''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |4,1 |3,1 |'''6,6''' |'''6,4''' |4,5 |4,6 | colspan="2" |51,5 (no 1410) | style="background:#a0d78e" |4,7 |- |decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-mazinajies-neizlemuso-balsotaju-skaits.a436851/ SKDS/LTV] |1818 | style="background:#F8C1BE" |'''11,0''' |0,7 |3,4 |4,5 |'''6,6''' |'''6,6''' |'''7,7''' |2,2 |2,7 |3,7 |3,0 |2,5 |1,0 |23,6 |19,4 | style="background:#F8C1BE" |3,3 |- |1.–30. novembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477657076889534465 Factum] |508 |'''13,0''' |0,8 |'''5,5''' |'''12,6''' |'''11,4''' |'''9,4''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |4,9 |3,0 |'''5,9''' |'''5,4''' |4,6 |4,7 | colspan="2" |51,3 (no 866) | style="background:#a0d78e" |3,9 |- |8.–29. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-reitings-krities-saskanai-un-partijai-likums-un-kartiba.a433994/ SKDS/LTV] |1805 | style="background:#F8C1BE" |'''9,5''' |– |2,8 |4,9 |'''5,6''' |'''7,4''' |'''7,8''' |2,6 |2,7 |3,7 |1,7 |2,1 |1,3 |28,9 |17,9 | style="background:#F8C1BE" |1,7 |- |1.–31. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1455584951886360579 Factum] |1147 |'''12,6''' |0,6 |'''5,1''' |'''14,1''' |'''11,8''' |'''9,0''' | style="background:#a0d78e" |'''15,9''' |3,8 |3,5 |'''6,4''' |'''6,4''' |4,5 |4,1 | colspan="2" |49,8 (no 1871) | style="background:#a0d78e" |1,8 |- |oktobris <small>(publicēts 29. oktobrī)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-oktobri-popularitate-krit-gandriz-visam-partijam.a427967/ SKDS/LTV] |– | style="background:#F8C1BE" |'''10,0''' |0,9 |2,5 |4,6 |'''5,3''' |'''6,5''' |'''6,4''' |2,4 |2,5 |2,7 |2,2 |2,4 |0,5 |28,4 |21,4 | style="background:#F8C1BE" |3,5 |- |1. septembris – 1. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1444309330766049281 Factum] |679 |'''13,4''' |0,7 |'''6,9''' |'''14,8''' |'''11,9''' |'''8,5''' | style="background:#a0d78e" |'''15,5''' |4,0 |2,9 |'''5,7''' |'''6,1''' |3,1 |3,2 | colspan="2" |49,1 (no 1170) | style="background:#a0d78e" |0,7 |- |septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-septembri-vairak-aptaujato-gatavi-doties-uz-velesanam.a424325/ SKDS/LTV] |1806 | style="background:#F8C1BE" |'''12,0''' |0,4 |2,9 |4,8 |'''6,9''' |'''8,3''' |'''8,2''' |3,1 |2,6 |3,5 |3,7 |2,9 |0,7 |21,3 |18,6 | style="background:#F8C1BE" |3,1 |- |27.–31. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1432991968368513024 Factum] |710 |'''14,6''' |1,0 |'''6,1''' |'''14,0''' |'''11,7''' |'''9,1''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |3,7 |2,8 |'''5,7''' |'''5,1''' |3,6 |4,8 | colspan="2" |47,6 (no 1181) | style="background:#a0d78e" |2,3 |- |?.–18. augusts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-augusta-druzma-ap-5-barjeru.a419153/ SKDS/LTV] |1825 | style="background:#F8C1BE" |'''12,6''' |0,4 |3,1 |'''5,0''' |'''7,1''' |'''7,3''' |'''6,7''' |2,8 |3,3 |3,6 |3,2 |– |1,6 |23,1 |20,0 | style="background:#F8C1BE" |5,3 |- |jūlijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-julija-atbalsts-visvairak-audzis-regionu-apvienibai-lielakais-kritums--na.a415600/ SKDS/LTV] |1801 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |0,9 |4,0 |'''5,6''' |'''7,3''' |'''7,7''' |'''7,6''' |3,5 |3,5 |3,0 |3,4 |style="background:#d3d3d3;" rowspan="14" |''nav'' |1,7 |18,2 |22,3 |style="background:#F8C1BE" |3,6 |- |27.–31. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1421426449723142146 Factum] |612 |'''15,8''' |0,6 |'''5,8''' |'''11,5''' |'''14,4''' |'''11,6''' | style="background:#a0d78e" |'''16,2''' |4,1 |3,4 |'''6,5''' |4,1 |6,0 | colspan="2" |45,9 (no 1029) | style="background:#a0d78e" |0,4 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-junija-saeima-varetu-ieklut-9-partijas-starp-na-un-zzs-aizvien-siva-cina-par-otro-vietu.a411452/?utm_source=twitter&utm_campaign=news&utm_medium=admin SKDS/LTV] |1793 |style="background:#F8C1BE"|'''12,1''' |0,6 |3,7 |'''5,6''' |'''9,3''' |'''9,4''' |'''7,2''' |2,7 |3,4 |4,3 |3,3 |1,1 |18,0 |19,4 |style="background:#F8C1BE"|2,7 |- |maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-maija-saeima-iespejams-spetu-ieklut-9-partijas.a408018/ SKDS/LTV] |1816 |style="background:#F8C1BE"|'''10,3''' |0,8 |4,7 |4,9 |'''8,0''' |'''7,7''' |'''6,6''' |1,9 |3,6 |3,7 |3,2 |0,9 |22,8 |20,9 |style="background:#F8C1BE"|2,3 |- |26.–31. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1400069592328949760 Factum] |576 |style="background:#F8C1BE"|'''17,1''' |0,6 |'''7,8''' |'''11,1''' |'''13,3''' |'''12,5''' |'''15,9''' |3,5 |3,8 |'''6,1''' |3,3 |5,0 | colspan="2" |47,9 (no 1089) |style="background:#F8C1BE"|1,2 |- |aprīlis |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-siva-cina-starp-nacionalo-apvienibu-zzs-un-jauno-vienotibu.a404146/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE"|'''12,0''' |0,2 |3,9 |'''5,6''' |'''8,0''' |'''7,7''' |'''7,0''' |2,0 |4,2 |4,5 |4,2 |0,6 |20,1 |20,1 |style="background:#F8C1BE"|4,0 |- |26.–30. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1388417515622174725 Factum] |680 |'''15,2''' |1,0 |'''7,4''' |'''12,2''' |'''11,9''' |'''10,1''' | style="background:#a0d78e" |'''16,8''' |4,3 |4,1 |'''6,4''' |'''5,6''' |5,1 | colspan="2" |49,6 (no 1170) | style="background:#a0d78e" |1,6 |- |9.–19. aprīlis |[http://www.latvianfacts.lv/politiska-izvele-lr-saeimas-velesanu-gadijuma Latvijas Fakti] |1003 | style="background:#F8C1BE" |'''9,2''' |1,1 |3,7 |'''5,3''' |'''6,2''' |'''7,3''' |'''6,2''' |2,2 |1,8 |2,6 |2,7 |– |36,0 |15,6 | style="background:#F8C1BE" |2,0 |- | rowspan="2" |marts |[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti] |– | style="background:#F8C1BE" |'''10,5''' |1,3 |4,4 |'''5,2''' |'''6,6''' |'''6,2''' |'''6,1''' |2,2 |1,4 |2,8 |2,6 |– |35,6 |15,1 | style="background:#F8C1BE" |3,9 |- |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aug-jaunas-vienotibas-popularitate-labi-rezultati-progresivajiem.a400443/ SKDS/LTV] |1806 |style="background:#F8C1BE"|'''9,9''' |– |3,9 |'''5,1''' |'''7,3''' |'''6,4''' |'''6,3''' |2,6 |2,9 |4,2 |3,7 |1,9 |28,3 |17,5 |style="background:#F8C1BE"|2,6 |- |26.–30. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1377233470578167809 Factum] |990 |'''13,5''' |1,3 |'''8,3''' |'''13,4''' |'''12,2''' |'''10,7''' | style="background:#a0d78e" |'''15,7''' |3,5 |3,2 |'''5,6''' |'''5,7''' |6,8 |– |– |style="background:#a0d78e" |2,2 |- |februāris |[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti] |– | style="background:#F8C1BE" |'''11,5''' |1,0 |4,6 |'''7,2''' |'''5,7''' |'''9,8''' |'''6,5''' |2,3 |1,8 |2,8 |2,7 |– |28,1 |16,0 | style="background:#F8C1BE" |1,7 |- |1.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1366457757856124928 Factum] |1903 |'''12,0''' |1,9 |'''8,0''' |'''14,6''' |'''11,1''' |'''11,9''' | style="background:#a0d78e" |'''15,1''' |3,6 |3,9 |'''7,0''' |4,3 |6,5 |– |– |style="background:#a0d78e" |0,5 |- |7.–31. janvāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1356751378299953152/photo/1 Factum] |1250 |'''11,8''' |2,5 |'''7,5''' | style="background:#F2F5A9" |'''14,0''' |'''12,4''' |'''12,3''' |'''13,7''' |3,0 |4,1 |'''6,8''' |3,5 |6,8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |0,3 |} ==== 2020. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |1,9 |'''5,3''' |4,8 |'''5,8''' |'''8,0''' |4,1 |3,0 |2,1 |3,9 |1,0 |26,6 |22,0 |style="background:#F8C1BE" |3,3 |- |1.-17. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1343854272061038594 Factum] |2421 |style="background:#F8C1BE" |'''13''' |2 |'''8''' | style="background:#F2F5A9" |'''13''' | style="background:#f99696" |'''13''' | style="background:#8BD9A9" |'''13''' | style="background:#a0d78e" |'''13''' |4 |4 |'''8''' |9 |– |– |– |- |novembis |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''11,6''' |1,1 |4,9 |'''8,6''' |'''8,2''' |'''7,0''' |'''5,0''' |3,2 |3,6 |2,9 |1,0 |26,6 |22,0 |style="background:#F8C1BE" |3,0 |- |11.-20. novembis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1334804840866787328 Factum] |817 |style="background:#F8C1BE" |'''15''' |1 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''15''' |'''13''' |'''12''' |'''13''' |4 |4 |'''6''' |8 |– |– |– |- |26.–30. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1322201523816980482 Factum] |853 |'''15''' |1 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''17''' |'''13''' |'''11''' |'''14''' |3 |4 |'''6''' |8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |2 |- |9.-20. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-kapis-saskanai-krities-jaunajai-vienotibai.a380538/ SKDS/LTV] |889 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |1,9 |'''6,4''' |'''7,8''' |'''6,4''' |'''8,9''' |'''5,4''' |3,0 |2,8 |3,3 |0,7 |23 |19 |style="background:#F8C1BE" |2,4 |- |29. septembris – 4. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1313059319953395713 Factum] |442 |'''15''' |2 |'''8''' | style="background:#F2F5A9" |'''17''' |'''13''' |'''9''' |'''15''' |4 |3 |'''7''' |8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |2 |- |11.-22. septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-saskanai-turpina-samazinaties.a376583/ SKDS/LTV] |888 |style="background:#F8C1BE" |'''10,2''' |2,2 |'''6,1''' |'''7,6''' |'''6,2''' |'''9,8''' |'''6,6''' |3,5 |2,6 |3 |1,1 |22,4 |18,7 |style="background:#F8C1BE" |0,4 |- |7.–24. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1303243194054987776 Factum] |637 |'''15''' |2 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''16''' |'''13''' |'''10''' |'''15''' |3 |4 |'''5''' |7 |– |– | style="background:#F2F5A9" |1 |- |7.–20. augusts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saruk-saskanas-popularitate-bet-pieaug--attistibaipar.a373019/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''12,2''' |1,9 |4,6 |'''7,8''' |'''5,2''' |'''10,7''' |'''6,6''' |3,8 |1,5 |1,4 |0,7 |28,5 |17,9 |style="background:#F8C1BE" |1,5 |- |8.–31. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1292031598762893312 Factum] |1975 |style="background:#F8C1BE" |'''16''' |2 |'''9''' |'''15''' |'''11''' |'''10''' |style="background:#a0d78e" |'''16''' |4 |3 |'''8''' |6 |– |– |– |- |jūlijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/julija-pieaudzis-atbalsts-saskanai-un-nacionalajai-apvienibai.a369252/ SKDS/LTV] |884 |style="background:#F8C1BE" |'''15,5''' |2,2 |3,9 |'''5,6''' |'''6,8''' |'''8,3''' |'''5,8''' |2,9 |2,1 |2,2 |0,2 |26,0 |18,5 |style="background:#F8C1BE" |7,2 |- |1.–30. jūnijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1279826045869404160 Factum] |1461 |'''15''' |2 |'''9''' |'''15''' |'''11''' |'''10''' |style="background:#a0d78e" |'''17''' |'''5''' |3 |'''8''' |7 |– |– |style="background:#a0d78e" |2 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/junija-popularaka-partija--saskana-premjera-partijai--zemakais-reitings-sogad.a365968/ SKDS/LTV] |891 |style="background:#F8C1BE" |'''12,9''' |1,8 |4,2 |'''5,8''' |'''5,6''' |'''8,9''' |'''5,1''' |2,8 |2,2 |1,7 |0,6 |29,8 |18,6 |style="background:#F8C1BE" |4,0 |- |23. maijs – 2. jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingus-arkarteja-situacija-nav-celusi.a363627/ SKDS/LTV] |902 |style="background:#F8C1BE" |'''13,2''' |2,0 |3,7 |'''5,0''' |'''5,5''' |'''8,1''' |'''6,1''' |2,6 |2,3 |1,5 |9,6 |29,6 |19,6 |style="background:#F8C1BE" |5,1 |- |18.–31. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1267808247773306883 Factum] |1182 |'''16''' |2 |'''9''' |'''13''' |'''11''' |'''9''' |style="background:#a0d78e" |'''18''' |4 |3 |'''8''' |7 |– |– |style="background:#a0d78e" |2 |- |7.–26. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1256195938563100672 Factum] |1325 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |2 |'''11''' |'''14''' |'''12''' |'''11''' |'''16''' |'''5''' |4 |'''6''' |4 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |marts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/marta-pieaudzis-saskanas-zzs-un-gandriz-visu-valdibas-partiju-reitings.a355036/ SKDS/LTV] |903 |style="background:#F8C1BE" |'''14,8''' |2,2 |4,8 |'''5,6''' |'''5,8''' |'''8,6''' |'''5,8''' |2,9 |1,5 |1,5 |0,6 |28,8 |17,1 |style="background:#F8C1BE" |6,2 |- |4.–28. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1246792921812254721 Factum] |1994 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |2 |'''13''' |'''13''' |'''12''' |'''12''' |'''13''' |'''5''' |4 |'''7''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |24.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1235186163931021313 Factum] |783 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |3 |'''11''' |'''12''' |'''12''' |'''13''' |'''14''' |'''5''' |4 |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |4 |- |7.–18. februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/februari-no-valdibas-partijam-labakais-reitings-jaunajai-vienotibai.a350336/ SKDS/LTV] |873 |style="background:#F8C1BE" |'''12,3''' |1,3 |4,1 |'''5,4''' |'''5,4''' |'''7,9''' |'''6,4''' |3,3 |2,0 |2,2 |0,4 |27,9 |21,4 |style="background:#F8C1BE" |4,4 |- |28. janvāris – 1. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1225832684133474307 Factum] |684 |style="background:#F8C1BE" |'''21''' |2 |'''11''' |'''11''' |'''12''' |'''10''' |'''16''' |'''5''' |3 |'''7''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-janvari-no-valdibu-veidojosajiem-zemakais-atbalsts--kpv-lv.a347634/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''13,6''' |2,0 |'''6,1''' |'''5,4''' |'''6,3''' |'''8,7''' |'''6,1''' |2,9 |2,5 |1,8 |0,8 |26,9 |16,9 |style="background:#F8C1BE" |4,9 |} ==== 2019. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |18.–31. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1214261486278922241 Factum] |1153 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |2 |'''12''' |'''10''' |'''14''' |'''10''' |'''14''' |'''5''' |'''5''' |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |6 |- |30. novembris – 12. decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-2019-gada-ieguveji-jauna-vienotiba-zaudetaji--kpv-lv.a343302/ SKDS/LTV] |887 |style="background:#F8C1BE" |'''13,4''' |1,8 |'''5,9''' |4,6 |'''6,9''' |'''8,0''' |'''6,8''' |2,0 |2,2 |2,4 |0,1 |26,7 |19,2 |style="background:#F8C1BE" |6,4 |- |21.–24. novembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1199328948280266752 Factum] |966 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |3 |'''13''' |'''10''' |'''12''' |'''10''' |'''16''' |4 |4 |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |4 |- |2.–12. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-reitings-novembri-atkal-krities.a339574/ SKDS/LTV] |884 |style="background:#F8C1BE" |'''11,2''' |3,0 |'''5,4''' |'''5,6''' |'''8,8''' |'''7,5''' |'''6,5''' |2,8 |2,0 |2,1 |0,2 |25,4 |19,5 |style="background:#F8C1BE" |2,4 |- |15.–22. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1186999647681830913 Factum] |502 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |3 |'''14''' |'''9''' |'''11''' |'''11''' |'''15''' |4 |4 |'''6''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |5.–16. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/oktobri-reitings-sarucis-visam-saeima-ieveletajam-partijam.a336590/ SKDS/LTV] |909 |style="background:#F8C1BE" |'''12,9''' |2,5 |'''6,7''' |'''5,2''' |'''7,3''' |'''8,0''' |'''6,5''' |2,2 |2,2 |2,8 |0,5 |24,9<ref>{{Atsauce|title=Oktobrī reitings sarucis visām Saeimā ievēlētajām partijām|url=https://www.youtube.com/watch?v=D8K_MfzFW6A|accessdate=2021-11-21|language=lv-LV}}</ref> |18,3 |style="background:#F8C1BE" |4,9 |- |27.–30. septembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1180141845512359937 Factum] |489 |style="background:#F8C1BE" |'''19''' |2 |'''15''' |'''11''' |'''10''' |'''10''' |'''17''' |'''5''' |4 |'''5''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |2 |- |6.–18. septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saskanas-pozicijas-vajinas-kpv-lv-gada-laika-lielakais-kritums.a333441/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''14,5''' |2,8 |'''7,2''' |'''6,1''' |'''8,9''' |'''8,4''' |'''8,3''' |2,5 |– |2,1 |1,0 |22,1 |16,1 |style="background:#F8C1BE" |5,6 |- |27.–30. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1169292492539346948 Factum] |1152 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |4 |'''16''' |'''10''' |'''11''' |'''11''' |'''17''' |4 |4 |4 |1 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |augusts <small>(publicēts 30. augustā)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lielakais-veletaju-atbalsta-pieaugums-saskanai-un-jkp.a330512/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''16,1''' |2,6 |'''6,3''' |'''6,2''' |'''7,2''' |'''8,3''' |'''8,8''' |2,9 |2,5 |2,1 |0,3 |17,3 |19,4 |style="background:#F8C1BE" |7,3 |- |jūlijs <small>(publicēts 30. jūlijā)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-un-jaunas-vienotibas-reitingi-krit-zzs-pieaug.a327246/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''14,7''' |1,6 |'''5,0''' |'''5,7''' |'''6,3''' |'''7,6''' |'''8,5''' |3,6 |2,3 |2,1 |0,5 |22,2 |19,9 |style="background:#F8C1BE" |6,2 |- |22.–29. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1159143587277410306 Factum] |989 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |2 |'''15''' |'''10''' |'''15''' |'''10''' |'''15''' |4 |'''6''' |4 |1 |– |– |style="background:#F8C1BE" |3 |- |26.–30. jūnijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1146753117788278787 Factum] |860 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |4 |'''10''' |'''12''' |'''15''' |'''9''' |style="background:#a0d78e" |'''17''' |'''6''' |4 |'''6''' |0 |– |– |– |- |7.–17. jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunajai-vienotibai-junija-augstakais-reitings-pedejos-cetros-gados-saskanai-un-jkp-kritas.a324509/ SKDS/LTV] |891 |style="background:#F8C1BE" |'''15,8''' |3,4 |4,6 |'''6,8''' |'''7,7''' |'''6,3''' |'''10,5''' |3,0 |1,6 |3,0 |0,4 |18,2 |18,7 |style="background:#F8C1BE" |5,3 |- |maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/maija-popularakas-partijas-saskana-zzs-un-nacionala-apvieniba.a321392/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''17,5''' |2,4 |'''7,9''' |'''5,9''' |'''8,6''' |'''8,8''' |'''6,1''' |4,0 |1,5 |1,9 |0,1 |16,9 |18,4 |style="background:#F8C1BE" |8,7 |- |1.–28. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1134732766753513473 Factum] |1079 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |4 |'''10''' |'''10''' |'''16''' |'''8''' |'''16''' |4 |4 |'''7''' |4 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |1.–30. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1123972845791531009 Factum] |1236 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |4 |'''15''' |'''10''' |'''12''' |'''11''' |'''10''' |'''6''' |3 |'''7''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |aprīlis <small>(publicēts 26. aprīlī)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-kapums-saskanai-kritums--kpv-lv.a317236/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''19,7''' |2,8 |'''8,6''' |'''5,6''' |'''6,7''' |'''6,9''' |'''5,8''' |3,0 |1,6 |1,5 |0,3 |20,6 |16,9 |style="background:#F8C1BE" |11,1 |- |rowspan=2|marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1113228138329378817 Factum] |867 |style="background:#F8C1BE" |'''15''' |4 |'''13''' |'''11''' |'''14''' |'''10''' |'''11''' |'''6''' |'''5''' |'''6''' |5 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-nacionalajai-apvienibai-noslid-lidz-5.a314751/?utm_source=push&utm_campaign=news=&utm_medium=chrome SKDS/LTV] |873 |style="background:#F8C1BE" |'''17,7''' |4,1 |'''8,0''' |'''6,2''' |'''5,0''' |'''7,6''' |'''5,3''' |2,9 |1,6 |2,3 |0,5 |22,1 |16,7 |style="background:#F8C1BE" |8,3 |- |februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-popularitate-krit-bet-pieaugums-jaunajai-vienotibai.a311314/ SKDS/LTV] |872 |style="background:#F8C1BE" |'''19,0''' |3,5 |'''9,5''' |'''5,9''' |'''6,3''' |'''5,7''' |'''6,5''' |2,4 |2,0 |2,7 |0,4 |19,3 |16,8 |style="background:#F8C1BE" |9,5 |- |11.–23. janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-zaude-jkp-iegust.a308392/ SKDS/LTV] |906 |style="background:#F8C1BE" |'''17,4''' |'''7,1''' |'''12,1''' |'''6,7''' |'''7,7''' |'''8,1''' |4,0 |– |– |– |5,3 |18,8 |12,8 |style="background:#F8C1BE" |5,3 |} ==== 2018. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |1.–12. decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/decembri-popularakas-partijas-saskana-kpv-lv-un-jkp.a304441/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''20,6''' |'''10,4''' |'''8,9''' |'''6,2''' |'''6,5''' |'''6,6''' |4,2 |3,0 |2,4 |2,3 |0,1 |16,5 |12,3 |style="background:#F8C1BE" |10,2 |- |3.–15. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-kritusies-attistibaipar-un-nacionalas-apvienibas-popularitate.a301590/ SKDS/LTV] |833 |style="background:#F8C1BE" |'''18,2''' |'''9,8''' |'''10,2''' |'''6,7''' |'''5,9''' |'''6,4''' |4,7 |2,6 |1,6 |1,8 |0,1 |17,7 |14,3 |style="background:#F8C1BE" |8,0 |- |13.–23. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-zzs-popularitate-krit-lielakais-pieaugums-saeimas-jaunpienacejiem.a298338/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''19,2''' |'''11,5''' |'''10,1''' |'''8,9''' |'''8,4''' |'''5,4''' |4,4 |4,2 |1,4 |1,7 |0,2 |12,0 |12,6 |style="background:#F8C1BE" |7,7 |- !colspan=3|[[13. Saeimas vēlēšanas]] |style="background:#F8C1BE" |'''19,80''' |'''14,25''' |'''13,59''' |'''12,05''' |'''11,02''' |'''9,92''' |'''6,70''' |4,15 |3,20 |2,62 |2,70 !colspan=2| |style="background:#F8C1BE" |5,55 |} === Citas aptaujas === 2019. gada augustā "Kantar TNS" aptauja secināja, ka 62% no vēlētājiem balsotu par to pašu partiju, par kuru balsoja 13. Saeimas vēlēšanās, savukārt, 26% pilsoņu vairs par to pašu partiju nebalsotu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/aptaujas/aptauja-ka-balsotu-iedzivotaji-ja-tagad-notiktu-saeimas-velesanas/|title=Aptauja: kā balsotu iedzīvotāji, ja tagad notiktu Saeimas vēlēšanas?|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> 2019. gada novembrī sākās parakstu vākšana par Saeimas atlaišanu. Parakstu vākšanas sākumā tā ieguva plašu ažiotāžu un mēneša laikā tika savākti vairāk kā 40 000 parakstu, bet pēc tam parakstu vākšanas ātrums samazinājās. Mēneša beigās Factum publicēja aptaujas rezultātus, kas secināja, ka aptuveni 31% Latvijas iedzīvotāju atbalsta Saeimas atlaišanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|title=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|website=Twitter|access-date=2020-06-22|language=en}}</ref> 2019. gadā 90. Eirobarometra aptauja liecināja, ka, lai gan lielākā daļa – 82% Latvijas iedzīvotāju neuzticās politiskajām partijām, šo cilvēku īpatsvars ir samazinājies par septiņiem procentpunktiem kopš 2017. gada rudeņa. Neuzticēšanās Saeimai arī samazinājusies par deviņiem procentpunktiem šajā laika posmā un 2019. gadā bija 66%.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/321820-sabiedriba-latvija-arvien-vairak-uzticas-politiskajam-partijam-un-valdibai-liecina-aptauja|title=Sabiedrība Latvijā arvien vairāk uzticas politiskajām partijām un valdībai, liecina aptauja|website=Jauns.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> 2020. gada marta SKDS aptauja secināja, ka 19% Latvijas iedzivotāju ir lojāli kādai partijai. 2013. gadā šādu cilvēku īpatsvars bijis 26%. Nemainīga ir tā cilvēku grupa, kura neatzīst nevienu partiju par labu un balso pēc "mazākā ļaunuma" principa — 26%, bet 33% respondentu atzina, ka balso katrās vēlēšanās par citu partiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/aptauja-kadai-no-partijam-latvija-lojals-ir-tikai-katrs-piektais-pilsonis/|title=Aptauja: Kādai no partijām Latvijā lojāls ir tikai katrs piektais pilsonis|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> "Eurobarometer" aptaujā, kas tika veikta no 2021. gada 14. jūnija līdz 5. jūlijam atklājās, ka Latvijā vismazāk cilvēku tic viņu balss nozīmei Eiropas Savienībā. Tikai 28% Latvijas iedzīvotāju piekrīt ka viņu balsij Latvijā ir nozīme, bet 71% nepiekrīt šim apgalvojumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/357669-liela-dala-latvijas-iedzivotaju-uzskata-ka-vinu-balsij-valsti-nav-nozimes.htm|title=Liela daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu balsij valstī nav nozīmes|website=nra.lv|access-date=2021-09-13|language=lv}}</ref> Tā paša gada oktobrī SKDS aptaujā 13. Saeimai bija viszemākais uzticības rādītājs – 16%. Vēsturiski zemākais uzticības rādīājs Saeimai ir bijis 2009. gada janvārī – 4,5%,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|title=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|website=Twitter|access-date=2021-11-21|language=en}}</ref> savukārt 10. decembrī publicētajā SKDS aptaujā secināja, ka absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju ir neapmierināti ar politisko partiju darbu valdībā. Aptaujas dalībnieki bija visvairāk apmierināti ar Jaunās Vienotības darbu (28%), bet vismazāk apmierināti ar Nacionālās Apvienības darbu (17%).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/kas-notiek-latvija-aptauja-koalicijas-partiju-darbs-neapmierina-5864-iedzivotaju.a433722/|title=«Kas notiek Latvijā?» aptauja: koalīcijas partiju darbs neapmierina 58%–64% iedzīvotāju|website=www.lsm.lv|access-date=2021-12-10|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa] * [https://www.cvk.lv/lv CVK mājas lapa] {{Saeimas vēlēšanas}} {{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}} [[Kategorija:2022. gads Latvijā]] [[Kategorija:Saeimas vēlēšanas]] hcwzf40dpemv2hhtxlgmqxmt8sypyzv 3665917 3665900 2022-08-03T04:42:14Z Biafra 13794 /* Kandidātu raksturojums */ wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Vēlēšanu infokaste | election_name = 14. Saeimas vēlēšanas | country = Latvija | image = | flag_year = | type = parliamentary | ongoing = yes | previous_election = 13. Saeimas vēlēšanas | previous_year = 2018 | next_election = 15. Saeimas vēlēšanas | next_year = 2026 | election_date = {{dat|2022|10|01}} | seats_for_election = 100 | turnout = | party_name = no | leader_title = Premjera amata kandidāts <!-- Saskaņa --> | image1 = [[Attēls:Ivars_Zariņš.jpg|150x150px]] | colour1 = EB482C | leader1 = [[Ivars Zariņš]] | party1 = [[Saskaņa]] | last_election1 = 23 (19,80%) | seats_before1 = 18 | seats_after1 = | seat_change1 = | popular_vote1 = | percentage1 = | swing1 = <!-- JKP --> | image2 = [[Attēls:Jānis Bordāns.jpg|150x150px]] | colour2 = 192956 | leader2 = [[Jānis Bordāns]] | party2 = [[Konservatīvie]] | last_election2 = 16 (13,59%; kā Jaunā konservatīvā partija) | seats_before2 = 15 + 1 ārpusfrakciju deputāts | seats_after2 = | seat_change2 = | popular_vote2 = | percentage2 = | swing2 = <!-- AP! --> | image3 = [[Attēls:Sin foto.svg|150x150px]] | colour3 = FFEC00 | leader3 = ''TBA'' | party3 = [[Attīstībai/Par!]] | last_election3 = 13 (12,04%) | seats_before3 = 13 + 2 ārpusfrakciju deputāti | seats_after3 = | seat_change3 = | popular_vote3 = | percentage3 = | swing3 = <!-- NA --> | image4 = [[Attēls:MP, PB prezidenta un ES attīstības lietu komisāra tikšanās (4887417707)-UgisMitrevics.jpg|150x150px]] | colour4 = 5A0505 | leader4 = [[Uģis Mitrevics]] | party4 = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]] | last_election4 = 13 (11,01%) | seats_before4 = 11 + 1 ārpusfrakciju deputāts | seats_after4 = | seat_change4 = | popular_vote4 = | percentage4 = | swing4 = <!-- ZZS --> | image5 = [[Attēls:Aivars Lembergs 2012.jpg|150x150px]] | colour5 = 2C943F | leader5 = [[Aivars Lembergs]] | party5 = [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | last_election5 = 11 (9,91% kā ZZS; 0,21% kā [[Apvienība SKG]]) | seats_before5 = 10 | seats_after5 = | seat_change5 = | popular_vote5 = | percentage5 = | swing5 = <!-- Jaunā Vienotība --> | image6 = [[File:Karins, Krisjanis-9702.jpg|150x150px]] | colour6 = A6C705 | leader6 = [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]] | party6 = [[Jaunā Vienotība]] | last_election6 = 8 (6,69%) | seats_before6 = 8 + 2 ārpusfrakciju deputāti | seats_after6 = | seat_change6 = | popular_vote6 = | percentage6 = | swing6 = | before_election = [[Krišjānis Kariņš]] | before_party = [[Jaunā Vienotība]] | title = [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidents]] | after_election = | after_party = }} '''[[14. Saeima]]s vēlēšanas''' saskaņā ar [[Latvijas Republikas Satversme|Latvijas Republikas Satversmes]] 11. pantu notiks 2022. gada 1. oktobrī. Cilvēkiem, kas nevarēs balsot vēlēšanu dienā, būs iespēja nodot savu balsi glabāšanā iepriekšējās trīs dienās īpaši noteiktos laikos daļā no vēlēšanu iecirkņiem. Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana notiks no 13. jūlija līdz 2. augustam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas|title=14. Saeimas vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-05-08}}</ref> == Balsošanas sistēma == [[Latvijas Republikas Satversme]] nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiska partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā, bet [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentam]] ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu. == Vēlēšanu apgabali == {{pamatraksts|Latvijas vēlēšanu apgabali}} Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts konkrēts skaits deputātu proporcionāli iedzīvotāju skaitam apgabalā. Katram vēlēšanu apgabalam ir savi kandidātu saraksti. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala. {| class=wikitable style="text-align:center; |- !colspan="2" |Vēlēšanu apgabals !Vietas !Izmaiņas |- ! 1. |style="text-align:left;| [[Rīga]] | 36 | {{increase}} 1 |- ! 2. |style="text-align:left;| [[Vidzeme]] | 26 | {{increase}} 1 |- ! 3. |style="text-align:left;| [[Zemgale]] | 13 | {{decrease}} 1 |- ! 4. |style="text-align:left;| [[Latgale]] | 13 | {{decrease}} 1 |- ! 5. |style="text-align:left;| [[Kurzeme]] | 12 | {{steady}} |} == Priekšvēsture == {{pamatraksts|13. Saeimas vēlēšanas}} {{multiple image | width = 180 | image1 = 13Saeima2018.svg | caption1 = Partijas un partiju apvienības 13. Saeimas termiņa sākumā | image2 = Latvia Saeima 2021.svg | caption2 = Partijas un partiju apvienības kopš 2021. gada 12. maija }} 14. Saeimas vēlēšanas būs desmitās [[Saeimas vēlēšanas]] pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1990. gada 4. maijā]]. [[13. Saeimas vēlēšanas|Iepriekšējās vēlēšanās]] Saeimā iekļuva septiņas politiskās partijas un to apvienības. Vislielāko vēlētāju atbalstu trešo reizi pēc kārtas ieguva "[[Saskaņa]]", tai sekoja "[[KPV LV]]" un "[[Jaunā konservatīvā partija]]". Saeimā iekļuva arī "[[Attīstībai/Par!]]", "[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]]", "[[Zaļo un Zemnieku savienība]]" un "[[Jaunā Vienotība]]". Pēc vēlēšanām koalīciju izveidoja pieci politiskie spēki: "Jaunā Vienotība", "Jaunā konservatīvā partija", "Attīstībai/Par!", "Nacionālā apvienība", kā arī daļa no "KPV LV" frakcijas. Pēc [[Jānis Bordāns|Jāņa Bordāna]] un [[Aldis Gobzems|Alda Gobzema]] neveiksmīgajiem mēģinājumiem izveidot valdību par [[Ministru prezidents|Ministru prezidentu]] kļuva Saeimā mazākās frakcijas līderis [[Krišjānis Kariņš]]. 13. Saeimas darbības laikā vairāki deputāti pameta savas frakcijas. 2018. gada 6. novembrī, tajā pašā dienā, kad 13. Saeima uzsāka savu darbību, no partijas "Saskaņa" frakcijas izstājās [[Jūlija Stepaņenko]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13nbspsaeimas-pirmaja-darbadiena-stepanenko-pazino-par-darbu-arpus-saskanas-frakcijas.a298679/|title=13. Saeimas pirmajā darbadienā Stepaņenko paziņo par darbu ārpus «Saskaņas» frakcijas|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref>, savukārt 2019. gada 6. februārī no partijas "KPV LV" frakcijas tika izslēgts [[Aldis Gobzems]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50806301|title=Gobzemu izslēdz arī no 'KPV LV' Saeimas frakcijas|last=Žukova|first=Katrīna|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-02-06|language=lv}}</ref> 5. jūnijā no "Nacionālās Apvienības" izstājās [[Inguna Rībena]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-deputate-inguna-ribena-pametusi-nacionalas-apvienibas-frakciju.a321515/|title=Saeimas deputāte Inguna Rībena pametusi Nacionālās apvienības frakciju|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> 29. maijā no "KPV LV" izstājās arī [[Linda Liepiņa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|05|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190529175228/http://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |archivedate={{dat|2019|05|29||bez}} }}</ref> 30. maijā viņai sekoja [[Karina Sprūde]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51145811|title=No 'KPV LV' izstājas arī frakcijas iekšējā opozicionāre Sprūde|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-05-30|language=lv}}</ref> bet 13. jūnijā [[Didzis Šmits]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51190141|title='KPV LV' frakcija zaudē vēl vienu biedru|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-06-13|language=lv}}</ref> 2019. gada 26. augustā [[Anda Čakša]] izstājās no ZZS partijas un frakcijas, un iestājās Jaunās Vienotības partijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/290158-anda-caksa-pargajusi-uz-vienotibu.htm|title=Anda Čakša pārgājusi uz "Vienotību"|website=nra.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Frakciju pametušie deputāti tiek uzskatīti par pie frakcijām nepiederošiem jeb neatkarīgajiem deputātiem. 2020. gada 8. janvārī no frakcijas "KPV LV" tika izslēgts deputāts [[Aldis Blumbergs]], kā arī partijas izveidotājs un līderis [[Artuss Kaimiņš]], paliekot frakcijā 10 deputātiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-kpv-lv-saeimas-frakcijas-izslegti-deputati-kaimins-un-blumbergs.a344115/|title=No «KPV LV» Saeimas frakcijas izslēgti deputāti Kaimiņš un Blumbergs|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Kaimiņš, vēl būdams viens no partijas līdzpriekšsēdētājiem, 20. janvārī paziņoja, ka 8. februāra biedru sapulcē balsos par partijas likvidāciju, tikmēr otrs partijas līdzpriekšsēdētājs [[Atis Zakatistovs]] virzīja jautājumu par partijas nosaukuma un [[zīmols|zīmola]] maiņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51811059|title='Partijas tēvs' Kaimiņš aicina likvidēt 'KPV LV'|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2020-01-20|language=lv}}</ref> 2019. gada 14. novembrī 13. Saeima pieņēma pretrunīgi vērtētās politisko partiju finansēšanas likuma izmaiņas, kas paredz vairāk kā septiņas reizes palielināt partiju finansēšanu no valsts budžeta. Tas tika darīts par spīti iniciatīvai atlikt finansējuma pieaugumu līdz 14. Saeimas ievēlēšanai, kas saņēma vairāk nekā 12 tūkstošus parakstu. Iniciatīva sasniedza minimālo atbalstītāju skaitu, lai to varētu iesniegt Saeimai 12 dienu laikā, kas ir otrais īsākais periods portāla "[[ManaBalss.lv]]" vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/politiskajam-partijam-ieverojami-cels-finansejumu-no-valsts-budzeta.a338475/|title=Politiskajām partijām ievērojami cels finansējumu no valsts budžeta|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://manabalss.lv/site_posts/predlozhenie-poluchivshee-osobenno-b-stru-podderzhku-grazhdan-za-vleno-v-se-m|title=ManaBalss.lv - līdzdalības platforma|website=manabalss.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> 2019. gada 15. novembrī sākās parakstu vākšana 13. Saeimas atsaukšanai. Pirmās dienas laikā to parakstīja ap 8000 cilvēku, 18. novembrī parakstu skaits saniedza 25 000. Lai organizētu referendumu par Saeimas atlaišanu, ir nepieciešams savākt tik lielu parakstu skaitu, kas atbilstu desmitajai daļai balsstiesīgo skaitam iepriekšējās vēlēšanās jeb 154 865 līdz 2020. gada 14. novembrim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cvk-atlauj-parakstu-vaksanu-par-13-saeimas-atsauksanu.a338419/|title=CVK atļauj parakstu vākšanu par 13. Saeimas atsaukšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Kopā par iniciatīvu parakstījās 54 254 cilvēki. == Kandidātu raksturojums == === Dzimums, izglītība, pilsonība, dzīvesvieta === Vēlēšanās pieteikti 1832 kandidāti — 1167 (63,7%) vīrieši un 665 (36,3%) sievietes 19 sarakstos. Augstākā izglītība bija 1366 (74,6%) kandidātiem, vidējā izglītība — 432 (23,6%), pamatizglītība — 34 (1,9%). Vēlēšanās piedalījās kandidāti ar dubultpilsonību: trim kandidātiem bija arī [[ASV]] pilsonība, pa vienam — [[Austrālija|Austrālijas]], [[Austrija|Austrijas]], [[Dānija|Dānijas]], [[Igaunija|Igaunijas]], [[Libāna|Libānas]], [[Lietuva|Lietuvas]] un [[Vācija|Vācijas]] pavalstniecība.<ref >[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 14. Saeimas vēlēšanas 2022]</ref> Vēlēšanās kandidējušais Libānas pilsonis bija [[Hosams Abu Meri]], bet personas ar Latvijas Republikas un Amerikas Savienoto Valstu dubultpilsonību bija [[Viktorija Anna Graudiņa]], [[Vita Anda Tērauda]] un [[Arturs Krišjānis Kariņš]]. Amerikas Savienoto Valstu pilsonis [[Māris Indulis Graudiņš]] nenorādīja šo pilsonību. [[Rīga|Rīgā]] dzīvojoši bija 696 jeb 38% kandidātu, bet vismazāk dzīvoja [[Varakļānu novads|Varakļānu novadā]] — viens. === Vecums === 15 jeb 0,8% kandidātiem bija 21 gads, 13 jeb 0,7% kandidātiem vairāk nekā 80 gadu. Vidējais kandidātu vecums 46,3 gadi. Plašākās vecumgrupas vēlēšanās bija 41-50 gadu grupa ar 493 (26,9%) un 31—40 gadu grupa ar 479 (26,1%) kandidātiem, tātad 53% kandidātu bija vecumā no 31 līdz 50 gadiem,<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2021" /> jaunākais kandidāts bija 2001. gadā dzimušais BDO invest jaunākais juridiskais konsultants Dāvis Dejus, vecākais kandidāts bija 1930. gadā dzimušais [[Rīgas dome|Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta]] galvenais speciālists-būvinženieris [[Ilmārs Reinholds Drēziņš]], kuram bija pilni 92 gadi.<ref >[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 14. Saeimas vēlēšanas 2022]</ref> === Ģimenes stāvoklis === 46,5% jeb 851 kandidāts savu ģimenes stāvokli nenorādīja, 752 jeb 41,0% norādīja, ka precējušies, 64 jeb 3,5%, ka šķīrušies, 151 jeb 8,2%, ka neprecējušies, bet 14 jeb 0,8% bija atraitņi.<ref >[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 14. Saeimas vēlēšanas 2022]</ref> === Tautība === 1098 (59,9%) kandidāti bija reģistrēti kā [[latvieši]], 109 (5,9%) [[Latvijas krievi|krievi]], 15 (0,8%) [[Latvijas poļi|poļi]], 13 (0,7%) [[Latvijas ukraiņi|ukraiņi]], 7 [[Latvijas lietuvieši|lietuvieši]], 4 [[Latvijas baltkrievi|baltkrievi]], 3 [[Latvijas ebreji|ebreji]], 3 [[tatāri]], 2 [[armēņi|armēnis]], kā arī viens [[lībieši|lībietis (līvs)]], [[baškīri|baškīrs]], [[gruzīni|gruzīns]], [[Latvijas igauņi|igaunis]], [[karēļi|karēlis]], [[Libāna|libānietis]], [[udmurti|udmurts]] un [[Latvijas vācieši|vācietis]]. 570 (31,1%) kandidāti savu tautību nenorādīja.<ref >[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 14. Saeimas vēlēšanas 2022]</ref> == Sarakstu līderi un Ministru prezidenta amata kandidāti == === Reģistrācija === Vēlēšanām kandidātu sarakstus varēja iesniegt no {{dat||07|13|G|bez}} līdz {{dat||8|2|D|bez}}. {| class="wikitable palinrowheaders" |- style="background-color:#cccccc;" ! scope="col"|Nr. ! scope="col"|Saraksts ! scope="col"|Reģistrācija |- ! scope="row"|1 | [[Attīstībai/Par!]] | rowspan="2" style="text-align:center;" | {{dat||07|13|SK}} |- ! scope="row"|2 | [[Stabilitātei!]] |- ! scope="row"|3 | [[Saskaņa]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|18|SK}} |- ! scope="row"|4 | [[Progresīvie]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|20|SK}} |- ! scope="row"|5 |[[Jaunā Vienotība]] | rowspan="2" style="text-align:center;" | {{dat||07|25|SK}} |- ! scope="row"|6 |[[Latvija pirmajā vietā]] |- ! scope="row"|7 |[[Apvienotais saraksts]] | rowspan="2" style="text-align:center;" | {{dat||07|26|SK}} |- ! scope="row"|8 |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |- ! scope="row"|9 |[[Zaļo un zemnieku savienība]] | rowspan="2" style="text-align:center;" | {{dat||07|27|SK}} |- ! scope="row"|10 |[[Katram un katrai]] |- ! scope="row"|11 |[[Latvijas Krievu savienība]] | rowspan="3" style="text-align:center;" | {{dat||07|29|SK}} |- ! scope="row"|12 |[[Republika (partija)|Republika]] |- ! scope="row"|13 |[[Konservatīvie]] |- ! scope="row"|14 | [[Suverēnā vara]] | rowspan="3" style="text-align:center;" | {{dat||08|01|SK}} |- ! scope="row"|15 |[[Tautas varas spēks]] |- ! scope="row"|16 |[[Tautas kalpi Latvijai]] |- ! scope="row"|17 | [[Apvienība Latvijai]] | rowspan="3" style="text-align:center;" | {{dat||08|02|SK}} |- ! scope="row"|18 |[[Kristīgi Progresīvā partija]] |- ! scope="row"|19 |[[Vienoti Latvijai (partija)|Vienoti Latvijai]] |} === Sarakstu līderi<ref>https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti</ref> === {| class="wikitable" style="text-align: left;" !rowspan=2|№!!rowspan=2|Saraksts!!colspan=5|Līderi |- !Rīga!!Vidzeme!!Latgale!!Kurzeme!!Zemgale |- !1 |[[Attīstībai/Par!]] |<small>[[Marija Golubeva]]</small> |<small>[[Artis Pabriks]]</small> |<small>[[Juris Pūce]]</small> |<small>[[Kristaps Eklons]]</small> |<small>[[Artūrs Toms Plešs]]</small> |- !2 |[[Stabilitātei]] |<small>[[Aleksejs Rosļikovs]]</small> |<small>[[Amils Saļimovs]]</small> |<small>[[Viktorija Pleškāne]]</small> |<small>[[Sanita Petere]]</small> |<small>[[Naomi Farbere]]</small> |- !3 |[[Saskaņa]] |<small>[[Jānis Urbanovičs]]</small> |<small>[[Ivars Zariņš]]</small> |<small>[[Regīna Ločmele]]</small> |<small>[[Valērijs Agešins]]</small> |<small>[[Aleksandrs Kazačkovs]]</small> |- !4 |[[Progresīvie]] |<small>[[Antoņina Ņenaševa]]</small> |<small>[[Kaspars Briškens]]</small> |<small>[[Leila Rasima]]</small> |<small>[[Liene Gātere]]</small> |<small>[[Atis Švinka]]</small> |- !5 |[[Jaunā Vienotība]] |<small>[[Edgars Rinkēvičs]]</small> |<small>[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]</small> |<small>[[Rihards Kozlovskis]]</small> |<small>[[Arvils Ašeradens]]</small> |<small>[[Jānis Reirs]]</small> |- !6 |[[Latvija pirmajā vietā]] |<small>[[Ainārs Šlesers]]</small> |<small>[[Linda Liepiņa]]</small> |<small>[[Vilis Krištopāns]]</small> |<small>[[Ramona Petraviča]]</small> |<small>[[Edmunds Zivtiņš]]</small> |- !7 |[[Konservatīvie]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030 'Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs]</ref> |<small>[[Anita Muižniece]]</small> |<small>[[Jānis Bordāns]]</small> |<small>[[Aldis Bukšs]]</small> |<small>[[Krišjānis Feldmans]]</small> |<small>[[Gatis Eglītis]]</small> |- !8 |[[Apvienotais saraksts]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800 Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis]</ref> |<small>[[Didzis Šmits]]</small> |<small>[[Edvards Smiltēns]]</small> |<small>[[Juris Viļums]]</small> |<small>[[Māris Kučinskis]]</small> |<small>[[Edgars Tavars]]</small> |- !9 |[[Zaļo un zemnieku savienība]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958 'Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu]</ref> |<small>[[Gunārs Kūtris]]</small> |<small>[[Armands Krauze]]</small> |<small>[[Kaspars Melnis]]</small> |<small>[[Uldis Augulis]]</small> |<small>[[Viktors Valainis]]</small> |- !10 |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |<small>[[Ināra Mūrniece]]</small> |<small>[[Uģis Mitrevics]]</small> |<small>[[Edmunds Teirumnieks]]</small> |<small>[[Ilze Indriksone]]</small> |<small>[[Edvīns Šnore]]</small> |- !11 |[[Katram un katrai]] |<small>[[Aldis Gobzems]]</small> |<small>[[Karina Sprūde]]</small> |<small>[[Igors Prelatovs]]</small> |<small>[[Agris Freifalts]]</small> |<small>[[Raimonds Lazdiņš]]</small> |- !12 |[[Latvijas Krievu savienība]] |<small>[[Miroslavs Mitrofanovs]]</small> |<small>[[Andris Vurčs]]</small> |<small>[[Jekaterīna Stehnovska-Slavska]]</small> |<small>[[Jeļena Osipova]]</small> |<small>[[Andrejs Pagors]]</small> |- !13 |[[Republika (partija)|Republika]] |<small>[[Sandis Ģirģens]]</small> |<small>[[Kaspars Ģirģens]]</small> |<small>[[Jevgēnijs Koršenkovs]]</small> |<small>[[Ēriks Pucens]]</small> |<small>[[Normunds Barkāns]]</small> |- !14 |[[Suverēnā vara]] |<small>[[Jūlija Stepaņenko]]</small> |<small>[[Ļubova Švecova]]</small> |<small>[[Vjačeslavs Stepaņenko]]</small> |<small>[[Inga Gluzda]]</small> |<small>[[Silvija Šimfa]]</small> |- !15 |[[Tautas kalpi Latvijai]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/partijas-tautas-kalpi-latvijai-premjera-amata-kandidats-ir-edgars-kramins.d?id=54596538 – Partijas 'Tautas kalpi Latvijai' premjera amata kandidāts ir Edgars Kramiņš]</ref> |<small>[[Edgars Kramiņš]]</small> |<small>[[Andris Lubiņš]]</small> |<small>[[Aivars Smans]]</small> |<small>[[Normunds Zernis]]</small> |<small>[[Jānis Dzenis (lauksaimnieks)|Jānis Dzenis]]</small> |- !16 |[[Tautas varas spēks]] |<small>[[Valentīns Jeremejevs]]</small> |<small>[[Jānis Sondars]]</small> |<small>[[Jurijs Ragozins]]</small> |<small>[[Vladislavs Valentins]]</small> |<small>[[Aigars Egle]]</small> |- !17 |[[Apvienība Latvijai]] |<small>[[Jānis Riņķis]]</small> |<small>[[Māris Možvillo]]</small> |<small>[[Iļja Zļenko]]</small> |<small>[[Guntis Rolis]]</small> |<small>[[Uldis Godainis]]</small> |- !18 |[[Kristīgi Progresīvā partija]] |<small>[[Andrejs Krasņikovs]]</small> |<small>[[Imants Burvis]]</small> |<small>[[Ēriks Flaumanis]]</small> |<small>[[Aivars Ošenieks]]</small> |<small>[[Jolanta Zeltiņa]]</small> |- !19 |[[Vienoti Latvijai (partija)|Vienoti Latvijai]] |<small>[[Anita Mitriķe]]</small> |<small>[[Iveta Lauciņa]]</small> |<small>[[Sandra Dzene]]</small> |<small>[[Madara Gobziņa]]</small> |<small>[[Santa Ķempele]]</small> |} === Ministru prezidenta amata kandidāti === {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- bgcolor="#cccccc" !Saraksts !Kandidāts |- |[[Zaļo un Zemnieku savienība]]/[[LSDSP]] |[[Aivars Lembergs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958|title='Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu|website=delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}</ref> |- |[[Progresīvie]] |[[Kaspars Briškens]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/progresivie-par-ministru-prezidenta-kandidatu-virza-kasparu-briskenu/|title=“Progresīvie” par Ministru prezidenta kandidātu virza Kasparu Briškenu|access-date=2022-05-24|language=lv}}</ref> |- |[[Latvija pirmajā vietā]] |[[Ainars Šlesers]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/partija-latvija-pirmaja-vieta-kongresa-veles-jaunu-valdi.d?id=54368804|title=Partija 'Latvija pirmajā vietā' kongresā vēlēs jaunu valdi |access-date=2022-05-21|language=lv}}</ref> |- |[[Jaunā Vienotība]] |[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunas-vienotibas-premjera-amata-kandidats-nakamajas-saeimas-velesanas-bus-karins.a462063/|title=«Jaunās vienotības» premjera amata kandidāts nākamajās Saeimas vēlēšanās būs Kariņš|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-18|language=lv}}</ref> |- |[[Stabilitātei!]] |[[Aleksejs Rosļikovs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/511044-no-stabilitatei-uz-14-saeimu-kandide-roslikovs-un-vairaku-uznemumu-vadiba|title=No "Stabilitātei!" uz 14. Saeimu kandidē Rosļikovs|access-date=2022-07-13|language=lv}}</ref> |- |[[Saskaņa]] |[[Ivars Zariņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/uz-saeimu-no-saskanas-kandides-briedis-premjera-kandidats-varetu-but-ivars-zarins.d?id=54555800|title=Uz Saeimu no 'Saskaņas' kandidēs Briedis; premjera kandidāts varētu būt Ivars Zariņš|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}</ref> |- |[[Apvienotais saraksts]] |[[Uldis Pīlēns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800|title=Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-20|language=lv}}</ref> |- |[[Konservatīvie]] |[[Jānis Bordāns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030|title='Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}</ref> |- |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |[[Uģis Mitrevics]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/na-lideri-velesanas-mitrevics-murniece-indriksone-snore-un-teirumnieks.d?id=54580736|title=NA līderi vēlēšanās – Mitrevics, Mūrniece, Indriksone, Šnore un Teirumnieks |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-26|language=lv}}</ref> |- |[[Katram un katrai]] |[[Aldis Gobzems]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54583730|title=Skolotāji, sociālie darbinieki, pašnodarbinātie un amatpersonas – KuK piesaka deputātu kandidātus |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-27|language=lv}}</ref> |- |[[Republika (partija)|Republika]] |[[Sandis Ģirģens]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/ko-partijas-virza-nakama-premjera-amata-vairums-vardu-jau-zinami.d?id=54563460|title=Ko partijas virza nākamā premjera amatā? Vairums vārdu jau zinām |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}</ref> |- |[[Tautas kalpi Latvijai]] |[[Edgars Kramiņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/partijas-tautas-kalpi-latvijai-premjera-amata-kandidats-ir-edgars-kramins.d?id=54596538|title=Partijas 'Tautas kalpi Latvijai' premjera amata kandidāts ir Edgars Kramiņš |website=www.delfi.lv|access-date=2022-08-01|language=lv}}</ref> |} == Priekšvēlēšanu aptaujas == === Partiju reitingi === [[Attēls:Opinion polling for Latvian Saeima election, 2022.svg|thumb|800px|center|Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums.]] ==== 2022. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="3" |Aptaujas laiks ! rowspan="3" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="3" |Aptaujāto skaits ! rowspan="2" |[[Saskaņa|S]] ! rowspan="2" |[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]]<hr>AL ! rowspan="2" |JKP<hr>[[Konservatīvie|K]] ! rowspan="2" |[[Attīstībai/Par!|AP!]] ! rowspan="2" |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! rowspan="2" |[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ! colspan="2" |[[Apvienotais saraksts|AS]] ! rowspan="2" |[[Jaunā Vienotība|JV]] ! rowspan="2" |[[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! rowspan="2" |[[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan="2" |LuK<hr>[[Katram un katrai|KuK]] ! rowspan="2" |[[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ! rowspan="2" |[[Stabilitātei!|S!]] ! rowspan="3" |Citi saraksti ! rowspan="3" |Nezina ! rowspan="3" |Neplāno piedalīties ! rowspan="3" |Vadība |- ![[Latvijas Zaļā partija|LZP]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! colspan="2" class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#0e0e0e; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | |- |20.–24. jūlijs |[https://retv.lv/raksts/retv-un-factum-jaunakie-partiju-reitingi-nedelas-laika-mainas-partiju-izvietojums-topa-augsgala Factum/ReTV] |1156 |'''10,3''' |– |'''5,7''' |'''10,7''' |'''11,3''' |'''6,8''' | colspan="2" |4,9 | style="background:#a0d78e" |'''20,5''' |3,8 |'''6,4''' |3,1 |'''5,0''' |'''5,3''' |2,7 | colspan="2" |51,6 | style="background:#a0d78e" |9,2 |- |6.–10. jūlijs |[https://retv.lv/raksts/jaunakie-factum-un-retv-zinu-dienesta-partiju-reitingi Factum/ReTV] |859 |'''10,6''' |– |'''6,2''' |'''9.0''' |'''12,3''' |'''6,5''' | colspan="2" |3,6 | style="background:#a0d78e" |'''20,3''' |'''5,5''' |'''6,8''' |2,2 |'''7,5''' |3,2 |2,6 | colspan="2" |51,4 | style="background:#a0d78e" |8,0 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingos-junija-fundamentalu-izmainu-nav-lideru-trijnieks-nemainigs.a463919/ SKDS/LTV] |1795 |'''7,0''' |– |3,6 |'''5,7''' |'''7,0''' |'''5,5''' | colspan="2" |2,7 | style="background:#a0d78e" |'''9,9''' |2,4 |'''5,2''' |2,4 |3,0 |2,8 |– |27,5 |14,0 | style="background:#a0d78e" |2,9 |- |maijs |[https://retv.lv/raksts/partiju-reitingi-maija Factum/ReTV] |665 |'''10,6''' |0,1 |'''6,9''' |'''10,2''' |'''12,8''' | colspan="2" |'''8,4''' |2,9 | style="background:#a0d78e" |'''20,0''' |'''7,1''' |'''6,9''' |2,6 |4,6 |1,9 |6,9 | colspan="2" |51,2 (no 969) | style="background:#a0d78e" |7,2 |- |13.–24. maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-pieaug-na-saskanai-attistibaipar-ir-tresdala-neizlemuso.a460469/ SKDS/LTV] |1814 |'''7,6''' |0,6 |3,2 |'''5,6''' |'''8,5''' |'''6,0''' | colspan="2" |2,8 | style="background:#a0d78e" |'''9,4''' |2,7 |4,0 |1,2 |2,1 |2,3 |1,9 |30,1 |12,0 | style="background:#a0d78e" |0,9 |- |22. aprīlis – 2. maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-partiju-reitingi-doties-velet-vairak-motiveti-koalicijas-atbalstitaji-saeima-tiktu-ari-slesera-partija.a457226/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1812 |'''6,8''' |0,6 |2,5 |4,4 |'''7,8''' | colspan="2" |'''8,0''' |2,4 | style="background:#a0d78e" |'''9,8''' |3,2 |4,4 |2,4 |3,0 |1,6 |2,2 |29,6 |11,3 | style="background:#a0d78e" |1,8 |- |26.–29. aprīlis |[https://retv.lv/raksts/apkopoti-factum-aprila-aptaujas-rezultati-par-partiju-popularitati Factum/ReTV] |969 |'''12,4''' |1,0 |'''9,1''' |'''10,3''' |'''12,5''' | colspan="2" |'''9,4''' |2,2 | style="background:#a0d78e" |'''19,2''' |'''5,2''' |'''5,9''' |3,8 |3,1 |– |3,2 | colspan="2" |53,0 | style="background:#a0d78e" |6,8 |- |marts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-saskana-zaude-liderpoziciju-pieaug-atbalsts-varas-partijam.a451509/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1820 |'''6,7''' |0,3 |3,1 |'''5,4''' |'''7,2''' | colspan="2" |'''7,7''' |2,4 | style="background:#a0d78e" |'''9,4''' |3,2 |4,9 |1,9 |2,5 |2 |1,7 |24,0 |18 | style="background:#a0d78e" |1,7 |- |29.–31. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1511362402322989060 Factum] |498 |'''11,2''' |1,6 |'''6,7''' |'''10,2''' |'''11,9''' | colspan="2" |'''10,8''' |2,6 | style="background:#a0d78e" |'''17,0''' |'''5,6''' |'''5,9''' |4,7 |'''5,2''' |– |4,3 | colspan="2" |51,9 (no 832) | style="background:#a0d78e" |5,1 |- |februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pirms-krievijas-kara-ukraina-reitings-pieauga-slesera-partijai-krita--zzs.a448929/?utm_source=lsm&utm_medium=widget-v2&utm_campaign=widget-v2 SKDS/LTV] |1815 | style="background:#F8C1BE" |'''10,1''' |– |3,1 |4,2 |'''7,0''' | colspan="2" |'''6,9''' |2,3 |'''8,2''' |2,4 |3,9 |2,2 |4,3 |2 |1,6 |24,0 |17,8 | style="background:#F8C1BE" |1,9 |- |23.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1500778729206865920 Factum] |1325 |'''12,7''' |1,1 |'''6,2''' |'''11,5''' |'''11,6''' | colspan="2" |'''9,5''' |3,6 | style="background:#a0d78e" |'''16,3''' |3,4 |'''6,5''' |'''5,7''' |4,5 |– |5,6 | colspan="2" |49,7 | style="background:#a0d78e" |3,5 |- |1. janvāris – 2. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1489707871751356416 Factum] |344 |'''12,7''' |0,8 |'''6,0''' |'''11,6''' |'''11,7''' | colspan="2" |'''9,6''' |3,7 | style="background:#a0d78e" |'''16,6''' |3,2 |'''7,0''' |'''5,9''' |4,3 |– |5,0 | colspan="2" |50,3 (no 637) | style="background:#a0d78e" |3,9 |- |janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-politisko-partiju-reitingi-pieaug-atbalsts-zzs-nedaudz-saruk-saskanai-un-na.a444388/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1808 | style="background:#F8C1BE" |'''10,6''' |– |2,8 |4,6 |'''5,9''' | colspan="2" |'''8,2''' |2,6 |'''7,5''' |2,9 |3,3 |2,5 |2,7 |1,3 |2,5 |22,8 |19,8 | style="background:#F8C1BE" |2,4 |} ==== 2021. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! KPV LV<hr>[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! [[Likums un kārtība (partija)|LuK]] ! [[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#0e0e0e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;"| |- |1.–31. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477686494055870482/photo/1 Factum] |818 |'''12,2''' |0,8 |'''6,1''' |'''12,0''' |'''11,5''' |'''9,5''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |4,1 |3,1 |'''6,6''' |'''6,4''' |4,5 |4,6 | colspan="2" |51,5 (no 1410) | style="background:#a0d78e" |4,7 |- |decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-mazinajies-neizlemuso-balsotaju-skaits.a436851/ SKDS/LTV] |1818 | style="background:#F8C1BE" |'''11,0''' |0,7 |3,4 |4,5 |'''6,6''' |'''6,6''' |'''7,7''' |2,2 |2,7 |3,7 |3,0 |2,5 |1,0 |23,6 |19,4 | style="background:#F8C1BE" |3,3 |- |1.–30. novembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477657076889534465 Factum] |508 |'''13,0''' |0,8 |'''5,5''' |'''12,6''' |'''11,4''' |'''9,4''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |4,9 |3,0 |'''5,9''' |'''5,4''' |4,6 |4,7 | colspan="2" |51,3 (no 866) | style="background:#a0d78e" |3,9 |- |8.–29. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-reitings-krities-saskanai-un-partijai-likums-un-kartiba.a433994/ SKDS/LTV] |1805 | style="background:#F8C1BE" |'''9,5''' |– |2,8 |4,9 |'''5,6''' |'''7,4''' |'''7,8''' |2,6 |2,7 |3,7 |1,7 |2,1 |1,3 |28,9 |17,9 | style="background:#F8C1BE" |1,7 |- |1.–31. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1455584951886360579 Factum] |1147 |'''12,6''' |0,6 |'''5,1''' |'''14,1''' |'''11,8''' |'''9,0''' | style="background:#a0d78e" |'''15,9''' |3,8 |3,5 |'''6,4''' |'''6,4''' |4,5 |4,1 | colspan="2" |49,8 (no 1871) | style="background:#a0d78e" |1,8 |- |oktobris <small>(publicēts 29. oktobrī)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-oktobri-popularitate-krit-gandriz-visam-partijam.a427967/ SKDS/LTV] |– | style="background:#F8C1BE" |'''10,0''' |0,9 |2,5 |4,6 |'''5,3''' |'''6,5''' |'''6,4''' |2,4 |2,5 |2,7 |2,2 |2,4 |0,5 |28,4 |21,4 | style="background:#F8C1BE" |3,5 |- |1. septembris – 1. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1444309330766049281 Factum] |679 |'''13,4''' |0,7 |'''6,9''' |'''14,8''' |'''11,9''' |'''8,5''' | style="background:#a0d78e" |'''15,5''' |4,0 |2,9 |'''5,7''' |'''6,1''' |3,1 |3,2 | colspan="2" |49,1 (no 1170) | style="background:#a0d78e" |0,7 |- |septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-septembri-vairak-aptaujato-gatavi-doties-uz-velesanam.a424325/ SKDS/LTV] |1806 | style="background:#F8C1BE" |'''12,0''' |0,4 |2,9 |4,8 |'''6,9''' |'''8,3''' |'''8,2''' |3,1 |2,6 |3,5 |3,7 |2,9 |0,7 |21,3 |18,6 | style="background:#F8C1BE" |3,1 |- |27.–31. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1432991968368513024 Factum] |710 |'''14,6''' |1,0 |'''6,1''' |'''14,0''' |'''11,7''' |'''9,1''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |3,7 |2,8 |'''5,7''' |'''5,1''' |3,6 |4,8 | colspan="2" |47,6 (no 1181) | style="background:#a0d78e" |2,3 |- |?.–18. augusts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-augusta-druzma-ap-5-barjeru.a419153/ SKDS/LTV] |1825 | style="background:#F8C1BE" |'''12,6''' |0,4 |3,1 |'''5,0''' |'''7,1''' |'''7,3''' |'''6,7''' |2,8 |3,3 |3,6 |3,2 |– |1,6 |23,1 |20,0 | style="background:#F8C1BE" |5,3 |- |jūlijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-julija-atbalsts-visvairak-audzis-regionu-apvienibai-lielakais-kritums--na.a415600/ SKDS/LTV] |1801 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |0,9 |4,0 |'''5,6''' |'''7,3''' |'''7,7''' |'''7,6''' |3,5 |3,5 |3,0 |3,4 |style="background:#d3d3d3;" rowspan="14" |''nav'' |1,7 |18,2 |22,3 |style="background:#F8C1BE" |3,6 |- |27.–31. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1421426449723142146 Factum] |612 |'''15,8''' |0,6 |'''5,8''' |'''11,5''' |'''14,4''' |'''11,6''' | style="background:#a0d78e" |'''16,2''' |4,1 |3,4 |'''6,5''' |4,1 |6,0 | colspan="2" |45,9 (no 1029) | style="background:#a0d78e" |0,4 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-junija-saeima-varetu-ieklut-9-partijas-starp-na-un-zzs-aizvien-siva-cina-par-otro-vietu.a411452/?utm_source=twitter&utm_campaign=news&utm_medium=admin SKDS/LTV] |1793 |style="background:#F8C1BE"|'''12,1''' |0,6 |3,7 |'''5,6''' |'''9,3''' |'''9,4''' |'''7,2''' |2,7 |3,4 |4,3 |3,3 |1,1 |18,0 |19,4 |style="background:#F8C1BE"|2,7 |- |maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-maija-saeima-iespejams-spetu-ieklut-9-partijas.a408018/ SKDS/LTV] |1816 |style="background:#F8C1BE"|'''10,3''' |0,8 |4,7 |4,9 |'''8,0''' |'''7,7''' |'''6,6''' |1,9 |3,6 |3,7 |3,2 |0,9 |22,8 |20,9 |style="background:#F8C1BE"|2,3 |- |26.–31. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1400069592328949760 Factum] |576 |style="background:#F8C1BE"|'''17,1''' |0,6 |'''7,8''' |'''11,1''' |'''13,3''' |'''12,5''' |'''15,9''' |3,5 |3,8 |'''6,1''' |3,3 |5,0 | colspan="2" |47,9 (no 1089) |style="background:#F8C1BE"|1,2 |- |aprīlis |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-siva-cina-starp-nacionalo-apvienibu-zzs-un-jauno-vienotibu.a404146/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE"|'''12,0''' |0,2 |3,9 |'''5,6''' |'''8,0''' |'''7,7''' |'''7,0''' |2,0 |4,2 |4,5 |4,2 |0,6 |20,1 |20,1 |style="background:#F8C1BE"|4,0 |- |26.–30. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1388417515622174725 Factum] |680 |'''15,2''' |1,0 |'''7,4''' |'''12,2''' |'''11,9''' |'''10,1''' | style="background:#a0d78e" |'''16,8''' |4,3 |4,1 |'''6,4''' |'''5,6''' |5,1 | colspan="2" |49,6 (no 1170) | style="background:#a0d78e" |1,6 |- |9.–19. aprīlis |[http://www.latvianfacts.lv/politiska-izvele-lr-saeimas-velesanu-gadijuma Latvijas Fakti] |1003 | style="background:#F8C1BE" |'''9,2''' |1,1 |3,7 |'''5,3''' |'''6,2''' |'''7,3''' |'''6,2''' |2,2 |1,8 |2,6 |2,7 |– |36,0 |15,6 | style="background:#F8C1BE" |2,0 |- | rowspan="2" |marts |[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti] |– | style="background:#F8C1BE" |'''10,5''' |1,3 |4,4 |'''5,2''' |'''6,6''' |'''6,2''' |'''6,1''' |2,2 |1,4 |2,8 |2,6 |– |35,6 |15,1 | style="background:#F8C1BE" |3,9 |- |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aug-jaunas-vienotibas-popularitate-labi-rezultati-progresivajiem.a400443/ SKDS/LTV] |1806 |style="background:#F8C1BE"|'''9,9''' |– |3,9 |'''5,1''' |'''7,3''' |'''6,4''' |'''6,3''' |2,6 |2,9 |4,2 |3,7 |1,9 |28,3 |17,5 |style="background:#F8C1BE"|2,6 |- |26.–30. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1377233470578167809 Factum] |990 |'''13,5''' |1,3 |'''8,3''' |'''13,4''' |'''12,2''' |'''10,7''' | style="background:#a0d78e" |'''15,7''' |3,5 |3,2 |'''5,6''' |'''5,7''' |6,8 |– |– |style="background:#a0d78e" |2,2 |- |februāris |[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti] |– | style="background:#F8C1BE" |'''11,5''' |1,0 |4,6 |'''7,2''' |'''5,7''' |'''9,8''' |'''6,5''' |2,3 |1,8 |2,8 |2,7 |– |28,1 |16,0 | style="background:#F8C1BE" |1,7 |- |1.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1366457757856124928 Factum] |1903 |'''12,0''' |1,9 |'''8,0''' |'''14,6''' |'''11,1''' |'''11,9''' | style="background:#a0d78e" |'''15,1''' |3,6 |3,9 |'''7,0''' |4,3 |6,5 |– |– |style="background:#a0d78e" |0,5 |- |7.–31. janvāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1356751378299953152/photo/1 Factum] |1250 |'''11,8''' |2,5 |'''7,5''' | style="background:#F2F5A9" |'''14,0''' |'''12,4''' |'''12,3''' |'''13,7''' |3,0 |4,1 |'''6,8''' |3,5 |6,8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |0,3 |} ==== 2020. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |1,9 |'''5,3''' |4,8 |'''5,8''' |'''8,0''' |4,1 |3,0 |2,1 |3,9 |1,0 |26,6 |22,0 |style="background:#F8C1BE" |3,3 |- |1.-17. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1343854272061038594 Factum] |2421 |style="background:#F8C1BE" |'''13''' |2 |'''8''' | style="background:#F2F5A9" |'''13''' | style="background:#f99696" |'''13''' | style="background:#8BD9A9" |'''13''' | style="background:#a0d78e" |'''13''' |4 |4 |'''8''' |9 |– |– |– |- |novembis |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''11,6''' |1,1 |4,9 |'''8,6''' |'''8,2''' |'''7,0''' |'''5,0''' |3,2 |3,6 |2,9 |1,0 |26,6 |22,0 |style="background:#F8C1BE" |3,0 |- |11.-20. novembis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1334804840866787328 Factum] |817 |style="background:#F8C1BE" |'''15''' |1 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''15''' |'''13''' |'''12''' |'''13''' |4 |4 |'''6''' |8 |– |– |– |- |26.–30. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1322201523816980482 Factum] |853 |'''15''' |1 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''17''' |'''13''' |'''11''' |'''14''' |3 |4 |'''6''' |8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |2 |- |9.-20. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-kapis-saskanai-krities-jaunajai-vienotibai.a380538/ SKDS/LTV] |889 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |1,9 |'''6,4''' |'''7,8''' |'''6,4''' |'''8,9''' |'''5,4''' |3,0 |2,8 |3,3 |0,7 |23 |19 |style="background:#F8C1BE" |2,4 |- |29. septembris – 4. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1313059319953395713 Factum] |442 |'''15''' |2 |'''8''' | style="background:#F2F5A9" |'''17''' |'''13''' |'''9''' |'''15''' |4 |3 |'''7''' |8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |2 |- |11.-22. septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-saskanai-turpina-samazinaties.a376583/ SKDS/LTV] |888 |style="background:#F8C1BE" |'''10,2''' |2,2 |'''6,1''' |'''7,6''' |'''6,2''' |'''9,8''' |'''6,6''' |3,5 |2,6 |3 |1,1 |22,4 |18,7 |style="background:#F8C1BE" |0,4 |- |7.–24. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1303243194054987776 Factum] |637 |'''15''' |2 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''16''' |'''13''' |'''10''' |'''15''' |3 |4 |'''5''' |7 |– |– | style="background:#F2F5A9" |1 |- |7.–20. augusts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saruk-saskanas-popularitate-bet-pieaug--attistibaipar.a373019/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''12,2''' |1,9 |4,6 |'''7,8''' |'''5,2''' |'''10,7''' |'''6,6''' |3,8 |1,5 |1,4 |0,7 |28,5 |17,9 |style="background:#F8C1BE" |1,5 |- |8.–31. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1292031598762893312 Factum] |1975 |style="background:#F8C1BE" |'''16''' |2 |'''9''' |'''15''' |'''11''' |'''10''' |style="background:#a0d78e" |'''16''' |4 |3 |'''8''' |6 |– |– |– |- |jūlijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/julija-pieaudzis-atbalsts-saskanai-un-nacionalajai-apvienibai.a369252/ SKDS/LTV] |884 |style="background:#F8C1BE" |'''15,5''' |2,2 |3,9 |'''5,6''' |'''6,8''' |'''8,3''' |'''5,8''' |2,9 |2,1 |2,2 |0,2 |26,0 |18,5 |style="background:#F8C1BE" |7,2 |- |1.–30. jūnijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1279826045869404160 Factum] |1461 |'''15''' |2 |'''9''' |'''15''' |'''11''' |'''10''' |style="background:#a0d78e" |'''17''' |'''5''' |3 |'''8''' |7 |– |– |style="background:#a0d78e" |2 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/junija-popularaka-partija--saskana-premjera-partijai--zemakais-reitings-sogad.a365968/ SKDS/LTV] |891 |style="background:#F8C1BE" |'''12,9''' |1,8 |4,2 |'''5,8''' |'''5,6''' |'''8,9''' |'''5,1''' |2,8 |2,2 |1,7 |0,6 |29,8 |18,6 |style="background:#F8C1BE" |4,0 |- |23. maijs – 2. jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingus-arkarteja-situacija-nav-celusi.a363627/ SKDS/LTV] |902 |style="background:#F8C1BE" |'''13,2''' |2,0 |3,7 |'''5,0''' |'''5,5''' |'''8,1''' |'''6,1''' |2,6 |2,3 |1,5 |9,6 |29,6 |19,6 |style="background:#F8C1BE" |5,1 |- |18.–31. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1267808247773306883 Factum] |1182 |'''16''' |2 |'''9''' |'''13''' |'''11''' |'''9''' |style="background:#a0d78e" |'''18''' |4 |3 |'''8''' |7 |– |– |style="background:#a0d78e" |2 |- |7.–26. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1256195938563100672 Factum] |1325 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |2 |'''11''' |'''14''' |'''12''' |'''11''' |'''16''' |'''5''' |4 |'''6''' |4 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |marts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/marta-pieaudzis-saskanas-zzs-un-gandriz-visu-valdibas-partiju-reitings.a355036/ SKDS/LTV] |903 |style="background:#F8C1BE" |'''14,8''' |2,2 |4,8 |'''5,6''' |'''5,8''' |'''8,6''' |'''5,8''' |2,9 |1,5 |1,5 |0,6 |28,8 |17,1 |style="background:#F8C1BE" |6,2 |- |4.–28. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1246792921812254721 Factum] |1994 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |2 |'''13''' |'''13''' |'''12''' |'''12''' |'''13''' |'''5''' |4 |'''7''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |24.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1235186163931021313 Factum] |783 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |3 |'''11''' |'''12''' |'''12''' |'''13''' |'''14''' |'''5''' |4 |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |4 |- |7.–18. februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/februari-no-valdibas-partijam-labakais-reitings-jaunajai-vienotibai.a350336/ SKDS/LTV] |873 |style="background:#F8C1BE" |'''12,3''' |1,3 |4,1 |'''5,4''' |'''5,4''' |'''7,9''' |'''6,4''' |3,3 |2,0 |2,2 |0,4 |27,9 |21,4 |style="background:#F8C1BE" |4,4 |- |28. janvāris – 1. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1225832684133474307 Factum] |684 |style="background:#F8C1BE" |'''21''' |2 |'''11''' |'''11''' |'''12''' |'''10''' |'''16''' |'''5''' |3 |'''7''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-janvari-no-valdibu-veidojosajiem-zemakais-atbalsts--kpv-lv.a347634/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''13,6''' |2,0 |'''6,1''' |'''5,4''' |'''6,3''' |'''8,7''' |'''6,1''' |2,9 |2,5 |1,8 |0,8 |26,9 |16,9 |style="background:#F8C1BE" |4,9 |} ==== 2019. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |18.–31. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1214261486278922241 Factum] |1153 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |2 |'''12''' |'''10''' |'''14''' |'''10''' |'''14''' |'''5''' |'''5''' |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |6 |- |30. novembris – 12. decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-2019-gada-ieguveji-jauna-vienotiba-zaudetaji--kpv-lv.a343302/ SKDS/LTV] |887 |style="background:#F8C1BE" |'''13,4''' |1,8 |'''5,9''' |4,6 |'''6,9''' |'''8,0''' |'''6,8''' |2,0 |2,2 |2,4 |0,1 |26,7 |19,2 |style="background:#F8C1BE" |6,4 |- |21.–24. novembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1199328948280266752 Factum] |966 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |3 |'''13''' |'''10''' |'''12''' |'''10''' |'''16''' |4 |4 |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |4 |- |2.–12. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-reitings-novembri-atkal-krities.a339574/ SKDS/LTV] |884 |style="background:#F8C1BE" |'''11,2''' |3,0 |'''5,4''' |'''5,6''' |'''8,8''' |'''7,5''' |'''6,5''' |2,8 |2,0 |2,1 |0,2 |25,4 |19,5 |style="background:#F8C1BE" |2,4 |- |15.–22. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1186999647681830913 Factum] |502 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |3 |'''14''' |'''9''' |'''11''' |'''11''' |'''15''' |4 |4 |'''6''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |5.–16. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/oktobri-reitings-sarucis-visam-saeima-ieveletajam-partijam.a336590/ SKDS/LTV] |909 |style="background:#F8C1BE" |'''12,9''' |2,5 |'''6,7''' |'''5,2''' |'''7,3''' |'''8,0''' |'''6,5''' |2,2 |2,2 |2,8 |0,5 |24,9<ref>{{Atsauce|title=Oktobrī reitings sarucis visām Saeimā ievēlētajām partijām|url=https://www.youtube.com/watch?v=D8K_MfzFW6A|accessdate=2021-11-21|language=lv-LV}}</ref> |18,3 |style="background:#F8C1BE" |4,9 |- |27.–30. septembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1180141845512359937 Factum] |489 |style="background:#F8C1BE" |'''19''' |2 |'''15''' |'''11''' |'''10''' |'''10''' |'''17''' |'''5''' |4 |'''5''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |2 |- |6.–18. septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saskanas-pozicijas-vajinas-kpv-lv-gada-laika-lielakais-kritums.a333441/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''14,5''' |2,8 |'''7,2''' |'''6,1''' |'''8,9''' |'''8,4''' |'''8,3''' |2,5 |– |2,1 |1,0 |22,1 |16,1 |style="background:#F8C1BE" |5,6 |- |27.–30. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1169292492539346948 Factum] |1152 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |4 |'''16''' |'''10''' |'''11''' |'''11''' |'''17''' |4 |4 |4 |1 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |augusts <small>(publicēts 30. augustā)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lielakais-veletaju-atbalsta-pieaugums-saskanai-un-jkp.a330512/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''16,1''' |2,6 |'''6,3''' |'''6,2''' |'''7,2''' |'''8,3''' |'''8,8''' |2,9 |2,5 |2,1 |0,3 |17,3 |19,4 |style="background:#F8C1BE" |7,3 |- |jūlijs <small>(publicēts 30. jūlijā)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-un-jaunas-vienotibas-reitingi-krit-zzs-pieaug.a327246/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''14,7''' |1,6 |'''5,0''' |'''5,7''' |'''6,3''' |'''7,6''' |'''8,5''' |3,6 |2,3 |2,1 |0,5 |22,2 |19,9 |style="background:#F8C1BE" |6,2 |- |22.–29. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1159143587277410306 Factum] |989 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |2 |'''15''' |'''10''' |'''15''' |'''10''' |'''15''' |4 |'''6''' |4 |1 |– |– |style="background:#F8C1BE" |3 |- |26.–30. jūnijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1146753117788278787 Factum] |860 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |4 |'''10''' |'''12''' |'''15''' |'''9''' |style="background:#a0d78e" |'''17''' |'''6''' |4 |'''6''' |0 |– |– |– |- |7.–17. jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunajai-vienotibai-junija-augstakais-reitings-pedejos-cetros-gados-saskanai-un-jkp-kritas.a324509/ SKDS/LTV] |891 |style="background:#F8C1BE" |'''15,8''' |3,4 |4,6 |'''6,8''' |'''7,7''' |'''6,3''' |'''10,5''' |3,0 |1,6 |3,0 |0,4 |18,2 |18,7 |style="background:#F8C1BE" |5,3 |- |maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/maija-popularakas-partijas-saskana-zzs-un-nacionala-apvieniba.a321392/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''17,5''' |2,4 |'''7,9''' |'''5,9''' |'''8,6''' |'''8,8''' |'''6,1''' |4,0 |1,5 |1,9 |0,1 |16,9 |18,4 |style="background:#F8C1BE" |8,7 |- |1.–28. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1134732766753513473 Factum] |1079 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |4 |'''10''' |'''10''' |'''16''' |'''8''' |'''16''' |4 |4 |'''7''' |4 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |1.–30. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1123972845791531009 Factum] |1236 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |4 |'''15''' |'''10''' |'''12''' |'''11''' |'''10''' |'''6''' |3 |'''7''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |aprīlis <small>(publicēts 26. aprīlī)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-kapums-saskanai-kritums--kpv-lv.a317236/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''19,7''' |2,8 |'''8,6''' |'''5,6''' |'''6,7''' |'''6,9''' |'''5,8''' |3,0 |1,6 |1,5 |0,3 |20,6 |16,9 |style="background:#F8C1BE" |11,1 |- |rowspan=2|marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1113228138329378817 Factum] |867 |style="background:#F8C1BE" |'''15''' |4 |'''13''' |'''11''' |'''14''' |'''10''' |'''11''' |'''6''' |'''5''' |'''6''' |5 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-nacionalajai-apvienibai-noslid-lidz-5.a314751/?utm_source=push&utm_campaign=news=&utm_medium=chrome SKDS/LTV] |873 |style="background:#F8C1BE" |'''17,7''' |4,1 |'''8,0''' |'''6,2''' |'''5,0''' |'''7,6''' |'''5,3''' |2,9 |1,6 |2,3 |0,5 |22,1 |16,7 |style="background:#F8C1BE" |8,3 |- |februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-popularitate-krit-bet-pieaugums-jaunajai-vienotibai.a311314/ SKDS/LTV] |872 |style="background:#F8C1BE" |'''19,0''' |3,5 |'''9,5''' |'''5,9''' |'''6,3''' |'''5,7''' |'''6,5''' |2,4 |2,0 |2,7 |0,4 |19,3 |16,8 |style="background:#F8C1BE" |9,5 |- |11.–23. janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-zaude-jkp-iegust.a308392/ SKDS/LTV] |906 |style="background:#F8C1BE" |'''17,4''' |'''7,1''' |'''12,1''' |'''6,7''' |'''7,7''' |'''8,1''' |4,0 |– |– |– |5,3 |18,8 |12,8 |style="background:#F8C1BE" |5,3 |} ==== 2018. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |1.–12. decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/decembri-popularakas-partijas-saskana-kpv-lv-un-jkp.a304441/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''20,6''' |'''10,4''' |'''8,9''' |'''6,2''' |'''6,5''' |'''6,6''' |4,2 |3,0 |2,4 |2,3 |0,1 |16,5 |12,3 |style="background:#F8C1BE" |10,2 |- |3.–15. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-kritusies-attistibaipar-un-nacionalas-apvienibas-popularitate.a301590/ SKDS/LTV] |833 |style="background:#F8C1BE" |'''18,2''' |'''9,8''' |'''10,2''' |'''6,7''' |'''5,9''' |'''6,4''' |4,7 |2,6 |1,6 |1,8 |0,1 |17,7 |14,3 |style="background:#F8C1BE" |8,0 |- |13.–23. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-zzs-popularitate-krit-lielakais-pieaugums-saeimas-jaunpienacejiem.a298338/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''19,2''' |'''11,5''' |'''10,1''' |'''8,9''' |'''8,4''' |'''5,4''' |4,4 |4,2 |1,4 |1,7 |0,2 |12,0 |12,6 |style="background:#F8C1BE" |7,7 |- !colspan=3|[[13. Saeimas vēlēšanas]] |style="background:#F8C1BE" |'''19,80''' |'''14,25''' |'''13,59''' |'''12,05''' |'''11,02''' |'''9,92''' |'''6,70''' |4,15 |3,20 |2,62 |2,70 !colspan=2| |style="background:#F8C1BE" |5,55 |} === Citas aptaujas === 2019. gada augustā "Kantar TNS" aptauja secināja, ka 62% no vēlētājiem balsotu par to pašu partiju, par kuru balsoja 13. Saeimas vēlēšanās, savukārt, 26% pilsoņu vairs par to pašu partiju nebalsotu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/aptaujas/aptauja-ka-balsotu-iedzivotaji-ja-tagad-notiktu-saeimas-velesanas/|title=Aptauja: kā balsotu iedzīvotāji, ja tagad notiktu Saeimas vēlēšanas?|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> 2019. gada novembrī sākās parakstu vākšana par Saeimas atlaišanu. Parakstu vākšanas sākumā tā ieguva plašu ažiotāžu un mēneša laikā tika savākti vairāk kā 40 000 parakstu, bet pēc tam parakstu vākšanas ātrums samazinājās. Mēneša beigās Factum publicēja aptaujas rezultātus, kas secināja, ka aptuveni 31% Latvijas iedzīvotāju atbalsta Saeimas atlaišanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|title=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|website=Twitter|access-date=2020-06-22|language=en}}</ref> 2019. gadā 90. Eirobarometra aptauja liecināja, ka, lai gan lielākā daļa – 82% Latvijas iedzīvotāju neuzticās politiskajām partijām, šo cilvēku īpatsvars ir samazinājies par septiņiem procentpunktiem kopš 2017. gada rudeņa. Neuzticēšanās Saeimai arī samazinājusies par deviņiem procentpunktiem šajā laika posmā un 2019. gadā bija 66%.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/321820-sabiedriba-latvija-arvien-vairak-uzticas-politiskajam-partijam-un-valdibai-liecina-aptauja|title=Sabiedrība Latvijā arvien vairāk uzticas politiskajām partijām un valdībai, liecina aptauja|website=Jauns.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> 2020. gada marta SKDS aptauja secināja, ka 19% Latvijas iedzivotāju ir lojāli kādai partijai. 2013. gadā šādu cilvēku īpatsvars bijis 26%. Nemainīga ir tā cilvēku grupa, kura neatzīst nevienu partiju par labu un balso pēc "mazākā ļaunuma" principa — 26%, bet 33% respondentu atzina, ka balso katrās vēlēšanās par citu partiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/aptauja-kadai-no-partijam-latvija-lojals-ir-tikai-katrs-piektais-pilsonis/|title=Aptauja: Kādai no partijām Latvijā lojāls ir tikai katrs piektais pilsonis|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> "Eurobarometer" aptaujā, kas tika veikta no 2021. gada 14. jūnija līdz 5. jūlijam atklājās, ka Latvijā vismazāk cilvēku tic viņu balss nozīmei Eiropas Savienībā. Tikai 28% Latvijas iedzīvotāju piekrīt ka viņu balsij Latvijā ir nozīme, bet 71% nepiekrīt šim apgalvojumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/357669-liela-dala-latvijas-iedzivotaju-uzskata-ka-vinu-balsij-valsti-nav-nozimes.htm|title=Liela daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu balsij valstī nav nozīmes|website=nra.lv|access-date=2021-09-13|language=lv}}</ref> Tā paša gada oktobrī SKDS aptaujā 13. Saeimai bija viszemākais uzticības rādītājs – 16%. Vēsturiski zemākais uzticības rādīājs Saeimai ir bijis 2009. gada janvārī – 4,5%,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|title=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|website=Twitter|access-date=2021-11-21|language=en}}</ref> savukārt 10. decembrī publicētajā SKDS aptaujā secināja, ka absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju ir neapmierināti ar politisko partiju darbu valdībā. Aptaujas dalībnieki bija visvairāk apmierināti ar Jaunās Vienotības darbu (28%), bet vismazāk apmierināti ar Nacionālās Apvienības darbu (17%).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/kas-notiek-latvija-aptauja-koalicijas-partiju-darbs-neapmierina-5864-iedzivotaju.a433722/|title=«Kas notiek Latvijā?» aptauja: koalīcijas partiju darbs neapmierina 58%–64% iedzīvotāju|website=www.lsm.lv|access-date=2021-12-10|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa] * [https://www.cvk.lv/lv CVK mājas lapa] {{Saeimas vēlēšanas}} {{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}} [[Kategorija:2022. gads Latvijā]] [[Kategorija:Saeimas vēlēšanas]] lfo9bp7mnh9w8gcm78dfc5nyqtw7txp Protektorāts 0 407263 3665760 3576251 2022-08-02T14:54:28Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: Doņeckas tautas republik → Doneckas tautas republik using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki '''Protektorāts''' ir situācija, kurā militāri, politiski vai ekonomiski spēcīgāka [[valsts]] pilnībā vai daļēji kontrolē kādu citu valsti, valstisku veidojumu vai teritoriju. Protektorātu var uzspiest ar varu, starptautiskas konferences rezultātā, vai arī teritorijai pašai lūdzot aizsardzību (visbiežāk to dara kādas citas lielvaras apspiestas minoritātes vai aizsargāties nespējīgas valstis). Protektorāts var novest pie pilnīgas aneksijas un neatkarības zaudēšanas vai arī būt posms pirms neatkarības iegūšanas. Protektorāts var būt viens no [[Koloniālisms|kolonijas]] formām. Protektorātu var pasludināt, lai izbeigtu nestabilitāti (pilsoņu karu, ekonomisko krīzi, nevēlamu ārpolitiku), iegūtu kontroli pār teritoriju, kuras tieša iekarošana vai aneksija dažādu iemeslu dēļ nav iespējama vai vajadzīga. Kontrolējošā valsts parasti pārņem kontroli pār aizsardzību un ārlietām. Bez politiska un militāra protektorāta iespējams arī ekonomisks protektorāts, kurā spēcīgākā valsts pilnībā pakļauj vājākās valsts ekonomiku un dabas resursus savām vajadzībām.<ref>[https://www.worldatlas.com/what-is-a-protectorate.html What is a Protectorate?]</ref> Ja protektorāts tiek pasludinās pār jau pastāvošu valsti, tai parasti atstāj daļēju autonomiju sfērās, kas atvieglo tās pārvaldi, vai neskar protektorātu pasludinājušās valsts intereses. Protektorātu var izveidot formāli, divām vai vairākām valstīm noslēdzot attiecīgus līgumus, vai neformāli, nostādot citus notikuša fakta priekšā, tas parasti tiek īstenots ar militāriem līdzekļiem. Protektorāts var būt viens no veidiem, kā lielvalstis izvairās no savstarpējas karadarbības par strīdus teritorijām, vienojoties par ietekmes zonām, taču nepieļaujot to pilnīgu aneksiju. Piemēram, Lielbritānija un Krievija, 19. gadsimta beigās vienojās par ietekmes zonām [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]. Protektorāti pastāvēja jau senajos laikos, spēcīgākām karalistēm un impērijām nodibinot kontroli pār kaimiņvalstīm, kas kļuva par vasaļvalstīm, veidojot impērijas ārējo ietekmes zonu vai buferjoslu ar kādu citu spēcīgāku valsti. Protektorāts kā teritorijas kontroles forma atjaunojās modernajos laikos, Eiropas koloniālajām impērijām izplešot savu ietekmi pasaulē. [[Nīderlande]], [[Lielbritānija]], [[Francija]], [[Krievija]], [[Vācija]] plaši izmantoja protektorātu veidošanu kā pirmo soli uz koloniju nodibināšanu vai aneksiju. [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā uzskatīja [[Karību reģions|Karību reģionu]] un [[Centrālamerika|Centrālameriku]] par savu ietekmes sfēru, noslēdzot formālus līgumus, vai militāri iejaucoties valstīs notiekošajā. [[Austrumu bloks]] pēc būtības bija [[Padomju Savienība|PSRS]] protektorāts. [[ANO]] dažreiz uzņēmās formālas pārvaldes funkcijas pār kolonijām kas bija ceļā uz neatkarību, kā arī militāro konfliktu plosītām teritorijām ([[Kipra]], [[Kambodža]], [[Kosova]], [[Austrumtimora]] u.c.). Mūsdienās Lielbritānijai, Francijai, Nīderlandei un ASV joprojām pieder dažādas aizjūras teritorijas (galvenokārt salas), kas ir to protektorāti. Krievijas protektorāti ir virkne starptautiski neatzītu valstu Ukrainā ([[Doneckas tautas republika]], [[Luhanskas tautas republika]]), Moldovā ([[Piedņestras Moldāvu Republika]]) un Gruzijā ([[Abhāzija]], [[Dienvidosetija]]), kā arī Sīrija. == Daži protektorātu piemēri == * [[Kazahu haniste]], vēlāk [[Buhāras emirāts]], [[Hivas haniste]], [[Mongolija]] un [[Tiva|Tuva]] kļuva par Krievijas impērijas protektorātiem. * Novājinoties Osmaņu impērijas varai Balkānos un formējoties jaunām kristiešu valstīm, tās bieži kļuva par Eiropas lielvaru protektorātiem.<ref>[https://www.britannica.com/topic/protectorate-international-relations Protectorate]</ref> * Lielbritānija 1883. gadā nodibināja protektorātu Ēģiptē. * Francija un Spānija izveidoja protektorātus Marokā. * 1905. gadā Japāna pasludināja protektorāta izveidošanu Korejā. * Havaju Karaliste 1893. gadā kļuva par ASV protektorātu un vēlāk par pilntiesīgu štatu. * Francija pasludināja protektorātus [[Franču Indoķīna|Franču Indoķīnā]]. * [[Samoa salas]] sadalīja Lielbritānija, Vācija un ASV. * [[Māršala Salas]] un [[Mikronēzija (valsts)|Mikronēzijas federācija]] brīvprātīgi kļuva par ASV protektorātiem. * Pēc spāņu-amerikāņu kara, ASV nodibināja protektorātus Kubā un [[Puertoriko]]. * ASV vairākkārt militāri iejaucās Nikaragvā, Haiti un Dominikānas republikā. * ASV kontrolēja Panamu kopš tās nodibināšanas. Vēlāk protektorātu samazināja līdz [[Panamas kanāla zona|kanāla zonai]]. 1989. gadā ASV iebruka Panamā, lai gāztu Manuela Norjegas režīmu. == Skatīt arī == * [[Atkarīgā teritorija]] * [[Britu aizjūras teritorijas]] * [[Nīderlandes Antiļas]] * [[Franču Polinēzija]] * [[ASV Klusā Okeāna Salu Aizsargājamās Teritorijas]] * [[Abhāzijas un Dienvidosetijas tiesiskais statuss]] == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Koloniālisms]] [[Kategorija:Politiskā ģeogrāfija]] 9ysc8lamxqezak342poyi1v9t2rvuek Akacis (grupa) 0 412936 3665837 3665633 2022-08-02T15:50:55Z Gojinx 108082 Precizējums wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Akacis''' bija latviešu [[Rokmūzika|rokgrupa]], kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] 80. gados. "Akaci" nodibināja [[ASV latvieši|Amerikas latviešu]] jaunieši [[Ņujorka|Ņujorkā]]. Pirmā plašākā uzstāšanās notika 4. pasaules latviešu jaunatnes kongresā (Viljamstaunā, Masačūsetas štatā) 1978. gada 7. jūlijā. Sastāvs: Jānis Abens ([[ģitāra]]), Mārtiņš Štrauss ([[taustiņinstrumenti]]), Aivars Šmits ([[bungas]]), [[Gatis Gaujenieks]] ([[basģitāra]]), Laura Padega ([[vijole]]).<ref>Un tomēr... es atceros... ''Laiks'', 1978, 26. jūlijs.</ref> Sekoja citas uzstāšanās ASV latviešu publikai, savukārt amerikāņu auditorijai grupa uzstājās ar nosaukumu ''Quags''. 1979. gadā tika izdots grupas pirmais albums. 1982. gadā ansambļa sastāvs mainījās, tam pievienojās ģitārists Arnolds Kārklis. 1989. gada maijā notika grupas koncerttūre [[Latvija|Latvijā]]. Togad Gata Gaujenieka dziesma "Varbūt rīt" grupas "[[Dāmu pops]]" izpildījumā tika atskaņota [[Mikrofona aptauja|"Mikrofona" aptaujas]] noslēguma koncertā un nākamajā gadā kļuva par vienu no gada populārākajām dziesmām, [[Mikrofona aptauja 1990|aptaujā]] ieņemot 2. vietu. 1990. gadā "Akacis" atkal devās Latvijas koncerttūrē, kā arī piedalījās festivālā "Liepājas dzintars". 1991. gadā tika izdots albums "Svešā malā", kurā ir dažādu autoru dziesmas. 1990. gados grupas darbība apsīka. Gatis Gaujenieks un Arnolds Kārklis pārcēlās uz dzīvi Latvijā, iesaistoties dažādos mūzikas projektos. 2011. gada jūnijā nomira Aivars Šmits. 2022. gada 2. jūlijā "Akacis" uzstājās [[XV Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki|XV Vispārējos Latviešu Dziesmu un Deju svētkos]] [[Sentpola|Sentpolā]], [[Minesota|Minesotā]]. Koncertā piedalījās Gatis Gaujenieks, Arnolds Kārklis, Jānis Abens, Mārtiņš Štrauss, Dainis Romāns, Laila Medne Nīgale, Laura Padega un pie bungām Mārtiņš Linde. == Diskogrāfija == * ''AKACIS'' (LP, Plate Records, 1979) * ''Sirsniņa'' (EP, Plate Records, 1983) * ''Tādi ir tie rēķini'' (LP, Plate Records, 1984) * ''Aps'ties to vīru'' (kasete, Plate Records, 1987) * ''Quags'' (kasete, Plate Records, 1990, ar nosaukumu "Quags") * ''One of Us'' (CD, Plate Records, 1991, ar nosaukumu "Quags") * ''Svešā malā'' ‎(kasete, Plate Records, 1991) == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:1980. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Latvijas rokgrupas]] 0faxnybggrygzplmrzlsvebgckujyws 3665838 3665837 2022-08-02T16:02:55Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Akacis''' bija latviešu [[Rokmūzika|rokgrupa]], kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] 80. gados. "Akaci" nodibināja [[ASV latvieši|Amerikas latviešu]] jaunieši [[Ņujorka|Ņujorkā]]. Pirmā plašākā uzstāšanās notika 4. pasaules latviešu jaunatnes kongresā (Viljamstaunā, [[Masačūsetsa|Masačūsetsas]] štatā) 1978. gada 7. jūlijā. Sastāvs: Jānis Abens ([[ģitāra]]), Mārtiņš Štrauss ([[taustiņinstrumenti]]), Aivars Šmits ([[bungas]]), [[Gatis Gaujenieks]] ([[basģitāra]]), Laura Padega ([[vijole]]).<ref>Un tomēr... es atceros... ''Laiks'', 1978, 26. jūlijs.</ref> Sekoja citas uzstāšanās ASV latviešu publikai, savukārt amerikāņu auditorijai grupa uzstājās ar nosaukumu ''Quags''. 1979. gadā tika izdots grupas pirmais albums. 1982. gadā ansambļa sastāvs mainījās, tam pievienojās ģitārists Arnolds Kārklis. 1989. gada maijā notika grupas koncerttūre [[Latvija|Latvijā]]. Togad Gata Gaujenieka dziesma "Varbūt rīt" grupas "[[Dāmu pops]]" izpildījumā tika atskaņota [[Mikrofona aptauja|"Mikrofona" aptaujas]] noslēguma koncertā un nākamajā gadā kļuva par vienu no gada populārākajām dziesmām, [[Mikrofona aptauja 1990|aptaujā]] ieņemot 2. vietu. 1990. gadā "Akacis" atkal devās Latvijas koncerttūrē, kā arī piedalījās festivālā "Liepājas dzintars". 1991. gadā tika izdots albums "Svešā malā", kurā ir dažādu autoru dziesmas. 1990. gados grupas darbība apsīka. Gatis Gaujenieks un Arnolds Kārklis pārcēlās uz dzīvi Latvijā, iesaistoties dažādos mūzikas projektos. 2011. gada jūnijā nomira Aivars Šmits. 2022. gada 2. jūlijā "Akacis" uzstājās [[XV Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki|XV Vispārējos Latviešu Dziesmu un Deju svētkos]] [[Sentpola|Sentpolā]], [[Minesota|Minesotā]]. Koncertā piedalījās Gatis Gaujenieks, Arnolds Kārklis, Jānis Abens, Mārtiņš Štrauss, Dainis Romāns, Laila Medne Nīgale, Laura Padega un pie bungām Mārtiņš Linde. == Diskogrāfija == * ''AKACIS'' (LP, Plate Records, 1979) * ''Sirsniņa'' (EP, Plate Records, 1983) * ''Tādi ir tie rēķini'' (LP, Plate Records, 1984) * ''Aps'ties to vīru'' (kasete, Plate Records, 1987) * ''Quags'' (kasete, Plate Records, 1990, ar nosaukumu "Quags") * ''One of Us'' (CD, Plate Records, 1991, ar nosaukumu "Quags") * ''Svešā malā'' ‎(kasete, Plate Records, 1991) == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:1980. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Latvijas rokgrupas]] jee7tcfoztjnizc72aa0g2qsc9y7nqy Veidne:Dzēšanai izvirzītās lapas 10 413574 3665858 3665375 2022-08-02T18:01:43Z EdgarsBot 50781 upd wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2022-08-02 18:01:42{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=Dalībnieka diskusija:AfonsoLDC|t|h|d}} || 2019-07-01 13:44:13 || 1128 || {{U|Stanglavine}} || <nowiki>Stanglavine pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:AfonsoLDC]] uz [[Dalībnieka diskusija:AMFLC]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/AfonsoLDC|AfonsoLDC]]" to "[[Special:CentralAuth/AMFLC|AMFLC]]"</nowiki> || || |- | {{page-multi|page=Nemīlētie: Svešie|t|h|d}} || 2022-03-18 16:38:15 || 137 || {{U|Iveta 2015}} || <nowiki>Veidne: Dzēst+</nowiki> || || |- | {{page-multi|page=Nemīlētie: Nolemtie|t|h|d}} || 2022-03-18 16:40:30 || 137 || {{U|Iveta 2015}} || <nowiki></nowiki> || || |- | {{page-multi|page=Veikals "Burka"|t|h|d}} || 2022-04-14 11:51:40 || 110 || {{U|Papuass}} || <nowiki>rakstu varētu veidot par beziepakojuma veikaliem kā tādiem un tad pieminēt šo kā pirmo Latvijā</nowiki> || Reklāma || |- | {{page-multi|page=Katerina Soļara|t|h|d}} || 2022-07-01 07:38:27 || 32 || {{U|Svens Hudjajevs}} || <nowiki>Atcēlu [[Special:Contributions/Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[User talk:Svens Hudjajevs|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 3642589</nowiki> || not notable + cross-wiki promotion || |- | {{page-multi|page=Fēlikss (Stray Kids)|t|h|d}} || 2022-07-05 15:13:48 || 28 || {{U|Papuass}} || <nowiki></nowiki> || slikts tulkojums || |- | {{page-multi|page=Labie mājas gariņi|t|h|d}} || 2022-07-10 20:33:37 || 22 || {{U|Baisulis}} || <nowiki>dz</nowiki> || || |- | {{page-multi|page=Vilcēns (6. sezona)|t|h|d}} || 2022-07-10 20:36:00 || 22 || {{U|Baisulis}} || <nowiki>rosinu dzēst.....</nowiki> || || |- | {{page-multi|page=Salons Arka|t|h|d}} || 2022-07-13 08:39:25 || 20 || {{U|Papuass}} || <nowiki>maznozīmīgs</nowiki> || enciklopēdiski maznozīmīgs || |- | {{page-multi|page=Młynów|t|h|d}} || 2022-07-18 06:23:47 || 15 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Kabaty|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:04 || 15 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Natolin|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:12 || 15 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Imielin (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:20 || 15 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Stokłosy|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:26 || 15 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Ursynów (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:31 || 15 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Służew|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:37 || 15 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Wilanowska|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:42 || 15 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Wierzbno|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:50 || 15 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Racławicka|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:56 || 15 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Pole Mokotowskie|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:02 || 15 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Politechnika|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:07 || 15 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Centrum (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:11 || 15 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Świętokrzyska|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:17 || 15 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Ratusz Arsenał|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:21 || 15 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Dworzec Gdański|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:26 || 15 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Plac Wilsona (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:30 || 15 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Marymont|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:36 || 15 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Słodowiec|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:41 || 15 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Stare Bielany|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:48 || 15 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Wawrzyszew|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:53 || 15 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Młociny|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:04 || 15 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Bemowo (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:11 || 15 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Ulrychów|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:15 || 15 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Księcia Janusza|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:26 || 15 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Płocka (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:48 || 15 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Rondo Daszyńskiego|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:59 || 15 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Rondo ONZ|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:04 || 15 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Nowy Świat-Uniwersytet|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:13 || 15 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Centrum Nauki Kopernik|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:20 || 15 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Stadion Narodowy|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:33 || 15 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Dworzec Wileński|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:40 || 15 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Szwedzka|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:45 || 15 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Targówek Mieszkaniowy|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:51 || 15 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Trocka (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:56 || 15 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Plac Konstytucji|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:02 || 15 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Muranów|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:09 || 15 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Karolin|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:17 || 15 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Chrzanów (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:22 || 15 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Lazurowa|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:28 || 15 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=NSF (Notes Storage Facility)|t|h|d}} || 2022-07-19 04:33:15 || 14 || {{U|Biafra}} || <nowiki>raksts izvirzīts uz dzēšanu</nowiki> || šaubas par nozīmību un vājš noformējums.; termiņš: 03.08.2022 || |- | {{page-multi|page=Mūzika uz ūdens (Hendelis)|t|h|d}} || 2022-07-20 18:42:40 || 12 || {{U|Biafra}} || <nowiki>raksts izvirzīts uz dzēšanu</nowiki> || īsti nekā nav par pašu raksta tēmu; termiņš: 04.08.2022 || |- | {{page-multi|page=Ģirts Eldmanis|t|h|d}} || 2022-08-01 08:19:41 || 1 || {{U|Papuass}} || <nowiki></nowiki> || Nav pamatota nozīmība || |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> 3wzapztpkchw5qego94c7ciw8zyhqr0 Anglikāņu iela (Rīga) 0 420083 3665983 3264949 2022-08-03T07:49:33Z Biafra 13794 +koordinātas wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste | nosaukums = Anglikāņu iela | nosauk orig = | attēls = Anglikāņu iela.JPG | attēla paraksts = | pilsēta lokatīvā = | karte = | kartes paraksts = | apdz vietas veids = | apdz vieta = | pilsēta = {{Rīga}} | priekšpilsēta = [[Centra rajons]] | apkaime = [[Vecrīga]] | novads = | ielas garums = 68 m | atklāta = | vēst nosaukumi = * Miesnieku Vaļņu iela * Anglikāņu baznīcas iela * Bibliotēkas iela | joslu skaits = 1 | ielas segums = [[bruģis]] | ievēr celtnes = [[Rīgas Anglikāņu Svētā Pestītāja baznīca]] | autobuss = | trolejbuss = | tramvajs = | mikroautobuss = | cits = | citas daļas = | commons = }} '''Anglikāņu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Centra rajons|Centra rajonā]], [[Vecrīga|Vecrīgā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Pils iela (Rīga)|Pils ielu]] un beidzas pie [[11. novembra krastmala]]s (savienojums ar to iespējams tikai gājējiem). Iela pastāv no 16. gadsimta beigām. Ielas sākotnējais nosaukums bija '''Miesnieku Vaļņu iela''', jo tā veda uz jauno Miesnieku bastionu. 1859. gadā ielas nosaukumu mainīja uz '''Anglikāņu baznīcas ielu''', jo šeit atrodas [[Rīgas Anglikāņu Svētā Pestītāja baznīca]] (Anglikāņu ielā 2). [[Latvijas PSR]] laikā ielu pārdēvēja par '''Bibliotēkas ielu'''. 1989. gadā tai tika piešķirts tagadējais Anglikāņu ielas nosaukums.<ref name=citariga>{{Tīmekļa atsauce|title=Vecrīgas ielu katalogs: A - J|url=http://www.citariga.lv/lat/vecriga/ielas/a-j/|publisher=citariga.lv|accessdate=16 February 2019|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170404010809/http://www.citariga.lv/lat/vecriga/ielas/a-j|archivedate={{dat|2017|04|04||bez}}}}</ref> == Ielu savienojumi == Anglikāņu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Pils iela (Rīga)|Pils iela]] * [[11. novembra krastmala]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category-inline|Anglikāņu iela (Riga)|Anglikāņu iela (Rīga)}} {{coord|56.9499|24.1021|type:landmark|display=title}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu A}} [[Kategorija:Ielas Vecrīgā]] [[Kategorija:Centra rajons]] [[Kategorija:Rīga]] r9kgsi47tdb43dt39osysdvbqkzlpcv 3665985 3665983 2022-08-03T07:50:49Z Biafra 13794 labāka bilde. wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste | nosaukums = Anglikāņu iela | nosauk orig = | attēls = Riga 20170706 175043.jpg | attēla paraksts = | pilsēta lokatīvā = | karte = | kartes paraksts = | apdz vietas veids = | apdz vieta = | pilsēta = {{Rīga}} | priekšpilsēta = [[Centra rajons]] | apkaime = [[Vecrīga]] | novads = | ielas garums = 68 m | atklāta = | vēst nosaukumi = * Miesnieku Vaļņu iela * Anglikāņu baznīcas iela * Bibliotēkas iela | joslu skaits = 1 | ielas segums = [[bruģis]] | ievēr celtnes = [[Rīgas Anglikāņu Svētā Pestītāja baznīca]] | autobuss = | trolejbuss = | tramvajs = | mikroautobuss = | cits = | citas daļas = | commons = }} '''Anglikāņu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Centra rajons|Centra rajonā]], [[Vecrīga|Vecrīgā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Pils iela (Rīga)|Pils ielu]] un beidzas pie [[11. novembra krastmala]]s (savienojums ar to iespējams tikai gājējiem). Iela pastāv no 16. gadsimta beigām. Ielas sākotnējais nosaukums bija '''Miesnieku Vaļņu iela''', jo tā veda uz jauno Miesnieku bastionu. 1859. gadā ielas nosaukumu mainīja uz '''Anglikāņu baznīcas ielu''', jo šeit atrodas [[Rīgas Anglikāņu Svētā Pestītāja baznīca]] (Anglikāņu ielā 2). [[Latvijas PSR]] laikā ielu pārdēvēja par '''Bibliotēkas ielu'''. 1989. gadā tai tika piešķirts tagadējais Anglikāņu ielas nosaukums.<ref name=citariga>{{Tīmekļa atsauce|title=Vecrīgas ielu katalogs: A - J|url=http://www.citariga.lv/lat/vecriga/ielas/a-j/|publisher=citariga.lv|accessdate=16 February 2019|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170404010809/http://www.citariga.lv/lat/vecriga/ielas/a-j|archivedate={{dat|2017|04|04||bez}}}}</ref> == Ielu savienojumi == Anglikāņu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Pils iela (Rīga)|Pils iela]] * [[11. novembra krastmala]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category-inline|Anglikāņu iela (Riga)|Anglikāņu iela (Rīga)}} {{coord|56.9499|24.1021|type:landmark|display=title}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu A}} [[Kategorija:Ielas Vecrīgā]] [[Kategorija:Centra rajons]] [[Kategorija:Rīga]] pgguohup5wpqopgylmgbfuqdqbql89d 3666064 3665985 2022-08-03T11:38:55Z Biafra 13794 /* Ielu savienojumi */ wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste | nosaukums = Anglikāņu iela | nosauk orig = | attēls = Riga 20170706 175043.jpg | attēla paraksts = | pilsēta lokatīvā = | karte = | kartes paraksts = | apdz vietas veids = | apdz vieta = | pilsēta = {{Rīga}} | priekšpilsēta = [[Centra rajons]] | apkaime = [[Vecrīga]] | novads = | ielas garums = 68 m | atklāta = | vēst nosaukumi = * Miesnieku Vaļņu iela * Anglikāņu baznīcas iela * Bibliotēkas iela | joslu skaits = 1 | ielas segums = [[bruģis]] | ievēr celtnes = [[Rīgas Anglikāņu Svētā Pestītāja baznīca]] | autobuss = | trolejbuss = | tramvajs = | mikroautobuss = | cits = | citas daļas = | commons = }} '''Anglikāņu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Centra rajons|Centra rajonā]], [[Vecrīga|Vecrīgā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Pils iela (Rīga)|Pils ielu]] un beidzas pie [[11. novembra krastmala]]s (savienojums ar to iespējams tikai gājējiem). Iela pastāv no 16. gadsimta beigām. Ielas sākotnējais nosaukums bija '''Miesnieku Vaļņu iela''', jo tā veda uz jauno Miesnieku bastionu. 1859. gadā ielas nosaukumu mainīja uz '''Anglikāņu baznīcas ielu''', jo šeit atrodas [[Rīgas Anglikāņu Svētā Pestītāja baznīca]] (Anglikāņu ielā 2). [[Latvijas PSR]] laikā ielu pārdēvēja par '''Bibliotēkas ielu'''. 1989. gadā tai tika piešķirts tagadējais Anglikāņu ielas nosaukums.<ref name=citariga>{{Tīmekļa atsauce|title=Vecrīgas ielu katalogs: A - J|url=http://www.citariga.lv/lat/vecriga/ielas/a-j/|publisher=citariga.lv|accessdate=16 February 2019|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170404010809/http://www.citariga.lv/lat/vecriga/ielas/a-j|archivedate={{dat|2017|04|04||bez}}}}</ref> == Ielu savienojumi == Anglikāņu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Pils iela (Rīga)|Pils iela]] * [[11. novembra krastmala]] (savienojums gājējiem) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category-inline|Anglikāņu iela (Riga)|Anglikāņu iela (Rīga)}} {{coord|56.9499|24.1021|type:landmark|display=title}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu A}} [[Kategorija:Ielas Vecrīgā]] [[Kategorija:Centra rajons]] [[Kategorija:Rīga]] o9t34k1jbknb1wkkqvv1m8izs35ek66 Luhanskas tautas republika 0 425325 3665735 3656764 2022-08-02T14:44:50Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: [[DTR]] → [[Doneckas tautas republika|DTR]] (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = “Luhanskas tautas republika” (LTR) | native_name = ''Луганська народна республіка''<br />''Луганская Народная Республика'' | settlement_type = [[starptautiski neatzīta valsts]] | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of the Luhansk People's Republic.svg | flag_link = LTR karogs | image_shield = COA LPR oct 2014.svg | shield_link = LTR ģerbonis | shield_size = 75px | image_map = Lugansk People's Republic in Ukraine (de-facto) (semi-secession).svg | map_caption = LTR teritorija Ukrainā pirms 2022. gada 24. februāra | mapsize = | image_map1 = Location of Lugansk People's Republic.png | map_caption1 = Luhanskas apgabala teritorija Eiropā | mapsize1 = | capital = [[Luhanska]] | largest_city = | official_language = [[krievu valoda]] (no 2020. gada) | spoken_language = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UKR}} | established_title = Izveidota | established_date = {{dat|2014|4|27}} | government_footnotes = | government_type = [[prezidentālisms]] | governing_body = | leader_party = | leader_title = Valsts galva | leader_name = [[Leonīds Pasečņiks]] | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = <ref>{{tīmekļa atsauce | url= http://www.gkslnr.su/files/chisl_260418.pdf | title= Численность населения Луганской Народной Республики на 1 апреля 2018 года | language= ru}}</ref> | population_total = 1464039 | population_as_of = 2018. gada 1. aprīlī | population_rank = | population_density_km2 = | timezone = [[UTC+3]] | utc_offset = +3 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | website = | blank_name = Valūta | blank_info = [[Krievijas rublis]] | blank1_name = | blank1_info = | footnotes = }} '''“Luhanskas'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/kijiva-harkiva-lviva-cornobila--turpmak-ukrainas-pilsetu-nosaukumus-latviskos-tuvak-ukrainu-valodas-izrunai.a447156/|title=Kijiva, Harkiva, Ļviva, Čornobiļa – turpmāk Ukrainas pilsētu nosaukumus latviskos tuvāk ukraiņu valodas izrunai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-22|language=lv}}</ref> '''tautas republika” (LTR)''' ({{val|uk|Луганська народна республіка}}), arī '''“Luganskas tautas republika”''' ({{val|ru|Луганская Народная Республика}}), ir pašpasludināta daļēji atzīta valsts [[Ukraina]]s austrumos. LTR līdzās [[Doneckas tautas republika|DTR]] tika izveidota 2014. gada pavasarī; bija piedāvāts abām “tautas republikām” apvienoties, izveidojot [[Jaunkrievija (konfederācija)|Jaunkrieviju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= EDSO: Ukrainā pašpasludinātās republikas plāno apvienoties un nacionalizēt ekonomiskos resursus |date= 2014. gada 30. oktobris |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= https://www.delfi.lv/news/arzemes/edso-ukraina-paspasludinatas-republikas-plano-apvienoties-un-nacionalizet-ekonomiskos-resursus.d?id=45163090 |accessdate= 2019. gada 4. aprīlī}}</ref> 2014. gada 6. aprīlī starp Ukrainas bruņotajiem spēkiem un Krievijas atbalstītajiem LTR separātistiem sākās [[Donbasa karš]]. 2019. gadā LTR kā patstāvīgu valsti bija atzinušas vienīgi [[Dienvidosetija]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Dienvidosetija atzīst Doņeckas un Luhanskas «tautas republikas» |date= 2014. gada 12. novembris |publisher= [[tvnet.lv]] |url= https://www.tvnet.lv/4970796/dienvidosetija-atzist-doneckas-un-luhanskas-tautas-republikas |accessdate= 2019. gada 4. aprīlī}}</ref> un DTR, kas pašas nav starptautiski atzītas valstis. 2022. gadā Luhanskas un Doneckas “tautas republikas” atzina arī [[Krievija]], [[Sīrija]] un [[Ziemeļkoreja]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Putins atzīst Doņeckas un Luhanskas 'republiku' neatkarību; Krievijas spēki 'uzturēs mieru' |date= 2022. gada 21. februārī |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= https://www.delfi.lv/news/arzemes/putins-atzist-doneckas-un-luhanskas-republiku-neatkaribu-krievijas-speki-uztures-mieru-plkst-0026.d?id=54082410 |accessdate= 2022. gada 22. februārī}}</ref><ref>[http://publication.pravo.gov.ru/Document/View/0001202202220001 Указ Президента Российской Федерации № 72 «О признании Луганской Народной Республики»] от 21 февраля 2022 года</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Sīrija atzinusi Krievijas atbalstītās Doneckas un Luhanskas separātistu «tautas republikas» |date= 2022. gada 29. jūnijs |publisher= [[LSM.lv|LSM]] |url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/sirija-atzinusi-krievijas-atbalstitas-doneckas-un-luhanskas-separatistu-tautas-republikas.a463474/?utm_source=inbox&utm_campaign=news&utm_medium=frontpage |accessdate= 2022. gada 1. jūlijā}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Separātistu kontrolēto reģionu atzīšanas dēļ Ukraina pārtrauc diplomātiskās attiecības ar Ziemeļkoreju |date= 2022. gada 14. jūlijs |publisher= [[Delfi (portāls)|delfi.lv]] |url= https://www.delfi.lv/news/arzemes/separatistu-kontroleto-regionu-atzisanas-del-ukraina-partrauc-diplomatiskas-attiecibas-ar-ziemelkoreju.d?id=54545302 |accessdate= 2022. gada 14. jūlijā}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Ukraina-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Luhanskas Tautas Republika| ]] 1dxydcixe84iskwbesaimpeh0riot1v Donas karaspēka apgabals 0 429269 3665750 3576252 2022-08-02T14:52:32Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: Doņeckas tautas republik → Doneckas tautas republik using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = Область Войска Донского |nosaukums_latv_val = Donas karaspēka apgabals |sugasvārds = autonoma teritorija | |kontinents = Eiropa |reģions = |valsts = Krievijas dienvidi, Ukrainas dienvidaustrumi |laikmets = [[Jaunie laiki]] |statuss = |statusa_teksts = |impērija = Krievijas impērija |valdības_veids = Autonoma teritorija | |gads_sākums = 1786 |gads_beigas = 1920 | |year_exile_start = |year_exile_end = | |event_start = |date_start = |event_end = |date_end = | |event1 = |date_event1 = |event2 = |date_event2 = |event3 = [[Pirmais pasaules karš]] |date_event3 = | |event_pre = no [[Azovas guberņa]]s |date_pre = |event_post = Sadalīta starp [[Krievijas PFSR]] un [[Ukrainas PSR]] |date_post = | |p1 = <!--- Name of the article for preceding entity, numbered 1-5 ---> |flag_p1 = <!--- Default: "Flag of {{{p1}}}.svg" (size 30) ---> |image_p1 = <!--- Use: [[Image:Sin escudo.svg|20px|Image missing]] ---> |p2 = |flag_p2 = |image_flag = |flag = <!--- Link target under flag image. Default: Flag of {{{sugasvārds}}} ---> |flag_type = |image_coat = Don_Host_Oblast_coat_of_arms_(Benke).png |symbol = <!--- Link target under symbol image. Default: Coat of arms of {{{sugasvārds}}} ---> |symbol_type = Donas karaspēka apgabala ģerbonis |image_map = Донского_Войска_Область_1900.svg |image_map_caption = Donas karaspēka apgabals, 1900 |galvaspilsēta = [[Novočerkaska]] (no 1806. gada) |national_motto = |national_anthem = |kopīgas_valodas = [[krievu valoda|krievu]], [[ukraiņu valoda|ukraiņu]], [[kalmiku valoda|kalmiku]] |reliģija = [[pareizticība]], [[vecticība]], [[budisms]] |nauda = | |leader1 = <!--- Name of king or president ---> |leader2 = |leader3 = |leader4 = |year_leader1 = <!--- Years served ---> |year_leader2 = |year_leader3 = |year_leader4 = |title_leader = Krievijas imperators |representative1 = |representative2 = atamani, gubernatori |year_representative1 = <!--- Years served ---> |year_representative2 = |title_representative = <!--- Default: "Governor"---> |deputy1 = <!--- Name of prime minister ---> |deputy2 = |year_deputy1 = <!--- Years served ---> |year_deputy2 = |title_deputy = <!--- Default: "Prime minister" ---> | |<!--- Legislature ---> |legislature = <!--- Name of legislature ---> |house1 = <!--- Name of first chamber ---> |type_house1 = <!--- Default: "Upper house"---> |house2 = <!--- Name of second chamber ---> |type_house2 = <!--- Default: "Lower house"---> | }} '''Donas karaspēka apgabals''' ({{val|ru|Область Войска Донского}}, {{val|uk|Область Війська Донського}}) bija [[Krievijas impērija]]s administratīvi-teritoriāla vienība, kura tika pārvaldīta pēc īpaša nolikuma un kurā liela daļa no iedzīvotājiem bija Donas [[kazaki]] kā īpaša etnosociāla grupa. Apgabals aizņēma [[Dona]]s upes vidusteces un lejteces rajonus. Tika izveidota 1786. gadā kā '''Donas karaspēka zeme''' (''Земля Войска Донского''). 1870. gadā tika nosaukta par '''Donas karaspēka apgabalu''' (''Область Войска Донского''). No 1918. līdz 1920. gadam teritorijā funkcionēja valstisks veidojuma '''Donas Vislielais karaspēks''' (''Всевеликое войско Донское'') jeb '''Donas republika'''. Apgabala galvaspilsēta līdz 1806. gadam bija Čerkaska (mūsdienās Staročerkaskas ciems [[Rostovas apgabals|Rostovas apgabalā]]), bet vēlāk — [[Novočerkaska]]. Pēc 1897. gada tautas skaitīšanas datiem, 152 700 kvadrātkilometru lielajā apgabalā dzīvoja 2 564 238 cilvēku,<ref>[http://www.demoscope.ru/weekly/ssp/rus_lan_97_uezd.php?reg=390 Первая всеобщая перепись населения Российской Империи 1897 г.]</ref> no tiem apmēram 40—45% bija kazaki. 66,8 % iedzīvotāju kā dzimtā bija norādīta krievu (lielkrievu) valoda, bet 28,1 % — ukraiņu (mazkrievu) valoda. Līdz 18. gadsimtam Donas kazaki savus līderus ([[atamans|atamanus]]) ievēlēja un teritorija formāli nebija iekļauta Krievijas valstī, bet pēc [[Bulavina sacelšanās]] apspiešanas cars [[Pēteris I]] iekļāva teritoriju tieši Krievijas valstī, bet t.s. ieceltie atamani (''наказной атаман'') tika apstiprināti centralizēti. No 1909. līdz 1911. gadam Donas kazaku ieceltais atamans bija [[Rozula|Rozulā]] dzimušais [[Frīdrihs fon Taube|Frīdrihs (Fjodors) fon Taube]]. Pēc [[Februāra revolūcija]]s Donas kazaki par savu ievēlēto, ne vairs iecelto, atamanu izraudzījās [[Aleksejs Kaļedins|Alekseju Kaļedinu]], kurš, kad apgabalā uz neilgu laiku tika nodibināta [[Donas Padomju Republika]], izdarīja pašnāvību. Nodibinoties Donas Vislielajam karaspēkam, par Donas kazaku līderi izvirzījās [[Pjotrs Krasnovs]], kurš pēc boļševiku uzvaras devās trimdā. Mūsdienās Donas karaspēka apgabala teritorija ietilpst [[Krievija|Krievijā]] (gandrīz viss [[Rostovas apgabals]] un [[Volgogradas apgabals|Volgogradas apgabala]] rietumu daļa), kā arī [[Ukraina|Ukrainā]], tomēr gandrīz visu vēsturisko Donas karaspēka apgabala teritoriju Ukrainā faktiski kontrolē [[Doneckas tautas republika]] un [[Luhanskas tautas republika]]. == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas Impērijas guberņas]] [[Kategorija:Krievijas vēsture]] [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] olve5dm86o3wc7oi62eu1ocwpxch4pn Tadejs Pogačars 0 430312 3666003 3663513 2022-08-03T09:00:08Z Future-Trunks 104095 wikitext text/x-wiki {{Infobox cyclist | name = Tadejs Pogačars | vārds_orig = ''Tadej Pogačar'' | piktogramma = Cycling (road) pictogram.svg | piktogramma izm = 26px | piktogramma saite = šosejas riteņbraukšana | image = Tadej Pogačar (2020).jpg | image_size = | caption = Tadejs Pogačars 2020. gadā | fullname = | nickname = | birth_date = {{ddv|1998|9|21}} | birth_place = {{vieta|Slovēnija|Komenda}} | height = 176 cm | weight = 66 kg | currentteam = {{ct|UAE}} | discipline = [[šosejas riteņbraukšana|šoseja]] | role = braucējs | ridertype = vispusīgs, kalnu braucējs | amateuryear 1 = | amateurteam 1 = | proyear 1 = 2017 | proteam 1 = ''Rog–Ljubljana'' | proyear 2 = 2018 | proteam 2 = ''Ljubljana Gusto Xaurum'' | proyear 3 = 2019– | proteam 3 = {{ct|UAD|2019}} | majorwins = '''[[Riteņbraukšanas lielās tūres|Lielās tūres]]''' :''[[Tour de France]]'' ::[[Kopvērtējums Tour de France|Kopvērtējums]] ([[2020. gada Tour de France|2020]], [[2021. gada Tour de France|2021]]) ::[[Jauno braucēju klasifikācija Tour de France|Jauno braucēju klasifikācija]] ([[2020. gada Tour de France|2020]], [[2021. gada Tour de France|2021]], [[2022. gada Tour de France|2022]]) ::[[Kalnu klasifikācija Tour de France|Kalnu klasifikācija]] ([[2020. gada Tour de France|2020]], [[2021. gada Tour de France|2021]]) ::9 posmi ([[2020. gada Tour de France|2020]], [[2021. gada Tour de France|2021]], [[2022. gada Tour de France|2022]]) :''[[Vuelta a España]]'' ::[[Jauno braucēju klasifikācija Vuelta a España|Jauno braucēju klasifikācija]] ([[2019. gada Vuelta a España|2019]]) ::3 posmi ([[2019. gada Vuelta a España|2019]]) '''[[Daudzdienu sacensības]]''' : ''[[UAE Tour]]'' ([[2021. gada UAE Tour|2021]], [[2022. gada UAE Tour|2022]]) : ''[[Tour of California]]'' ([[2019. gada Tour of California|2019]]) : ''[[Volta ao Algarve]]'' (2019) : ''[[Tour de l'Avenir]]'' (2018) '''[[Riteņbraukšanas klasikas|Viendienas un klasikas]]''' : Slovēnijas čempions individuālajā braucienā (2019, 2020) | show-medals = yes | medaltemplates = {{MedalCountry|{{SLO}}}} {{MedalSport|[[Šosejas riteņbraukšana]]}} {{MedalCompetition|Olimpiskās spēles}} {{MedalBronze|[[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Tokija 2020]]|Grupas brauciens}} }} '''Tadejs Pogačars''' ({{val|sl|Tadej Pogačar}}; dzimis {{dat|1998|7|21}}) ir [[Slovēnija]]s [[šosejas riteņbraucējs]], pārstāv ''[[UCI WorldTeam]]'' komandu ''{{ct|UAD}}''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/teams/2019/uae-team-emirates/|title=UAE Team Emirates|work=[[Cyclingnews.com]]|publisher=[[Immediate Media Company]]|accessdate=6 January 2019|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190106013724/http://www.cyclingnews.com/teams/2019/uae-team-emirates/|archivedate=6 January 2019}}</ref> Viņš ir 2020. un 2021. gada velobrauciena ''[[Tour de France]]'' uzvarētājs. Uzvarot [[2020. gada Tour de France|2020. gada ''Tour de France'']] kopvērtējumā, kļuva par visu laiku otro jaunāko tūres uzvarētāju (aiz [[1904. gada Tour de France|1904. gada]] uzvarētāja 19 gadus vecā [[Anrī Kornē]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/races/tour-de-france-2020/stage-21/results/|title=Tadej Pogacar wins the 2020 Tour de France|last=Fletcher|first=Patrick|website=cyclingnews.com|access-date=2020-09-21|date=2020-09-20|language=en}}</ref> == Karjera == 2018. gadā uzvarēja ''[[Tour de l'Avenir]]'' kopvērtējumā. 2019. gada februārī uzvarēja ''[[Volta ao Algarve]]'' daudzdienu sacensībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/races/volta-ao-algarve-em-bicicleta-2019/stage-5/results/|title=Pogacar wins 2019 Volta ao Algarve|last=|first=|website=www.cyclingnews.com|access-date=2019-05-23|date=}}</ref> 2019. gada maijā 20 gadu vecumā uzvarēja ''[[2019. gada Tour of California|Tour of California]]'' kopvērtējumā, kļūstot par jaunāko šo sacensību kopvērtējuma uzvarētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/races/tour-of-california-2019/|title=Bol wins final stage as Pogacar takes overall classification at 2019 Tour of California|last=|first=|website=www.cyclingnews.com|access-date=2019-05-22|date=}}</ref> [[2019. gada Vuelta a España|2019. gada ''Vuelta a España'']] Pogačars uzvarēja trijos sacensību posmos<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/races/vuelta-a-espana-2019/stage-9/results/|title=Vuelta a Espana: Pogacar wins stage 9|last=Ostanek|first=Daniel|website=cyclingnews.com|access-date=2019-09-19|date=|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/races/vuelta-a-espana-2019/stage-13/results/|title=Vuelta a España: Pogacar wins stage 13|last=Ostanek|first=Daniel|website=cyclingnews.com|access-date=2019-09-19|date=|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/races/vuelta-a-espana-2019/stage-20/results/|title=Vuelta a España: Pogacar solos to third stage win on Plataforma de Gredos|last=Fletcher|first=Patrick|website=cyclingnews.com|access-date=2019-09-19|date=|language=en}}</ref> un uzvarēja [[Jauno braucēju klasifikācija Vuelta a España|jauno braucēju klasifikācijā]], kā arī izcīnīja trešo vietu kopvērtējumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/races/vuelta-a-espana-2019/stage-21/results/|title=Vuelta a España: Roglic clinches overall victory|last=|first=|website=cyclingnews.com|access-date=2019-09-19|date=|language=en}}</ref> [[2020. gada Tour de France|2020. gada ''Tour de France'']] T. Pogačars uzvarēja sacensību kopvērtējumā, [[Jauno braucēju klasifikācija Tour de France|jauno braucēju]] un [[Kalnu klasifikācija Tour de France|kalnu braucēju]] klasifikācijā, kā arī 9.,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/races/tour-de-france-2020/stage-9/results/|title=Tour de France: Pogacar wins stage 9|last=Farr|first=Stephen|website=cyclingnews.com|access-date=2020-09-06|date=2020-09-06|language=en}}</ref> 15.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/races/tour-de-france-2020/stage-15/results/|title=Tour de France: Pogacar wins stage 15 atop Grand Colombier|last=Fletcher|first=Patrick|website=cyclingnews.com|access-date=2020-09-14|date=2020-09-13|language=en}}</ref> un 20. posmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/races/tour-de-france-2020/stage-20/results/|title=Pogacar storms to maillot jaune on stage 20 as Roglic's Tour de France bid collapses|last=Ostanek|first=Daniel|website=cyclingnews.com|access-date=2020-09-20|date=2020-09-19|language=en}}</ref> 2021. gada sezonu T. Pogačars uzsāka ar uzvaru ''[[2021. gada UAE Tour|UAE Tour]]'' kopvērtējumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cyclingtips.com/2021/02/pogacar-wins-the-uae-tour-as-ewan-nabs-the-final-stage/|title=Pogacar wins the UAE Tour as Ewan nabs the final stage|website=CyclingTips|access-date=2021-02-27|date=2021-02-27|language=en-US}}</ref> Jūlijā viņš atkārtja iepriekšējā gada panākumu, kļūstot par [[2021. gada Tour de France|2021. gada ''Tour de France'']] uzvarētāju. Tāpat kā iepriekšējā gadā, arī šoreiz viņam izdevās uzvarēt arī trijos velobrauciena posmos un kļūt par labāko gan [[Jauno braucēju klasifikācija Tour de France|jauno braucēju]], gan [[Kalnu klasifikācija Tour de France|kalnu braucēju]] klasifikācijā. Drīz pēc tam T. Pogočars piedalījās [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kur izcīnīja bronzas medaļu grupas braucienā. 2021. gada sezonas beigās T. Pogačars saņēma ''[[Vélo d'Or]]'' apbalvojumu kā gada labākais riteņbraucējs. == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Vélo d'Or}} {{DEFAULTSORT:Pogačars, Tadejs}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Slovēnijas riteņbraucēji]] [[Kategorija:Tour de France kopvērtējuma uzvarētāji]] [[Kategorija:Tour de France posmu uzvarētāji]] [[Kategorija:Vuelta a España posmu uzvarētāji]] [[Kategorija:Slovēnijā dzimušie]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskās bronzas medaļas ieguvēji]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki riteņbraukšanā]] g11204qki2jmdzig8yjbms28emitdda Annas iela (Rīga) 0 450047 3665981 3186650 2022-08-03T07:39:47Z Biafra 13794 +koordinātas wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste | nosaukums = Annas iela | nosauk orig = | attēls = Annas iela.JPG | attēla paraksts = | pilsēta lokatīvā = | karte = | kartes paraksts = | apdz vietas veids = | apdz vieta = | pilsēta = {{Rīga}} | priekšpilsēta = | apkaime = | novads = | ielas garums = 104 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> | atklāta = | vēst nosaukumi = * Konradīna Kreicera iela | joslu skaits = 1 | ielas segums = [[bruģis]] | ievēr celtnes = | autobuss = | trolejbuss = | tramvajs = | mikroautobuss = | cits = | citas daļas = | commons = }} '''Annas iela''' ir iela [[Rīga]]s [[Centrs (Rīga)|Centra]] apkaimē. Tā sākas krustojumā ar [[Miera iela (Rīga)|Miera ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Aristida Briāna iela|Aristida Briāna ielu]]. Ielas kopējais garums ir 104 metri, tā klāta ar [[bruģis|bruģa]] segumu. Pa ielu var braukt tikai Aristida Briāna ielas virzienā. == Vēsture == Pirmoreiz iela minēta Rīgas adrešu grāmatās 1876. gadā ar savu tagadējo nosaukumu ({{val|de|Annenstraße}}). 1941. gadā ielu pārdēvēja par '''[[Konradīns Kreicers|Konradīna Kreicera]] ielu'''. 1942. gadā iela atguva tagadējo nosaukumu.<ref name="RI">Rīgas ielas. Enciklopēdija. 1. sējums. — Apgāds «Priedaines», 2001. — Lpp. 151—152.</ref> == Ielu savienojumi == Annas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Miera iela (Rīga)|Miera iela]] (T veida krustojums) * [[Aristida Briāna iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu A}} {{coord|56.9629|24.1301|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Rīgas centrā]] 087ie7wq1f3stxv223dcikb6tz2xbxp 3665986 3665981 2022-08-03T07:51:55Z Biafra 13794 labāka bilde. wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste | nosaukums = Annas iela | nosauk orig = | attēls = Annas iela (5).jpg | attēla paraksts = | pilsēta lokatīvā = | karte = | kartes paraksts = | apdz vietas veids = | apdz vieta = | pilsēta = {{Rīga}} | priekšpilsēta = | apkaime = | novads = | ielas garums = 104 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> | atklāta = | vēst nosaukumi = * Konradīna Kreicera iela | joslu skaits = 1 | ielas segums = [[bruģis]] | ievēr celtnes = | autobuss = | trolejbuss = | tramvajs = | mikroautobuss = | cits = | citas daļas = | commons = }} '''Annas iela''' ir iela [[Rīga]]s [[Centrs (Rīga)|Centra]] apkaimē. Tā sākas krustojumā ar [[Miera iela (Rīga)|Miera ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Aristida Briāna iela|Aristida Briāna ielu]]. Ielas kopējais garums ir 104 metri, tā klāta ar [[bruģis|bruģa]] segumu. Pa ielu var braukt tikai Aristida Briāna ielas virzienā. == Vēsture == Pirmoreiz iela minēta Rīgas adrešu grāmatās 1876. gadā ar savu tagadējo nosaukumu ({{val|de|Annenstraße}}). 1941. gadā ielu pārdēvēja par '''[[Konradīns Kreicers|Konradīna Kreicera]] ielu'''. 1942. gadā iela atguva tagadējo nosaukumu.<ref name="RI">Rīgas ielas. Enciklopēdija. 1. sējums. — Apgāds «Priedaines», 2001. — Lpp. 151—152.</ref> == Ielu savienojumi == Annas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Miera iela (Rīga)|Miera iela]] (T veida krustojums) * [[Aristida Briāna iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu A}} {{coord|56.9629|24.1301|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Rīgas centrā]] 8iakxzfrc5grbaiuglkw5jxd9hvksod Dalībnieks:Edgars2007/Missing popular2 2 450362 3665913 3665469 2022-08-03T03:01:11Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināts wikitext text/x-wiki Datums: {{dat|2022|08|02|n|bez}} == en == {{div col|3}} * [[:en:2022 Commonwealth Games|2022 Commonwealth Games]] (22 iw) — 393435 skatījumu * [[:en:India at the 2022 Commonwealth Games|India at the 2022 Commonwealth Games]] (2 iw) — 375985 skatījumu * [[:en:China's final warning|China's final warning]] (13 iw) — 243348 skatījumu * [[:en:Hunter Moore|Hunter Moore]] (5 iw) — 152573 skatījumu * [[:en:Better Call Saul (season 6)|Better Call Saul (season 6)]] (8 iw) — 140179 skatījumu * [[:en:Emmett Till|Emmett Till]] (29 iw) — 136576 skatījumu * [[:en:Deaths in 2022|Deaths in 2022]] (37 iw) — 128725 skatījumu * [[:en:Skathi (moon)|Skathi (moon)]] (41 iw) — 122361 skatījumu * [[:en:2022 monkeypox outbreak|2022 monkeypox outbreak]] (35 iw) — 122290 skatījumu * [[:en:AGM-114 Hellfire|AGM-114 Hellfire]] (35 iw) — 113300 skatījumu * [[:en:Andrew Tate|Andrew Tate]] (9 iw) — 112257 skatījumu * [[:en:Bobbi Gibb|Bobbi Gibb]] (10 iw) — 98282 skatījumu * [[:en:Perverse incentive|Perverse incentive]] (7 iw) — 96078 skatījumu * [[:en:Nambi Narayanan|Nambi Narayanan]] (12 iw) — 85952 skatījumu * [[:en:Nichelle Nichols|Nichelle Nichols]] (32 iw) — 78632 skatījumu * [[:en:Vikrant Rona|Vikrant Rona]] (4 iw) — 78046 skatījumu * [[:en:El Camino: A Breaking Bad Movie|El Camino: A Breaking Bad Movie]] (28 iw) — 77776 skatījumu * [[:en:2022 Commonwealth Games medal table|2022 Commonwealth Games medal table]] (2 iw) — 75029 skatījumu * [[:en:Ek Villain Returns|Ek Villain Returns]] (5 iw) — 61004 skatījumu * [[:en:Laal Singh Chaddha|Laal Singh Chaddha]] (10 iw) — 59212 skatījumu * [[:en:Nope (film)|Nope (film)]] (18 iw) — 57589 skatījumu * [[:en:Badminton at the 2022 Commonwealth Games – Mixed team|Badminton at the 2022 Commonwealth Games – Mixed team]] (1 iw) — 56096 skatījumu * [[:en:Oscar Piastri|Oscar Piastri]] (17 iw) — 54731 skatījumu * [[:en:Million Man March|Million Man March]] (7 iw) — 54347 skatījumu * [[:en:Juan Soto|Juan Soto]] (11 iw) — 53135 skatījumu * [[:en:India at the 2018 Commonwealth Games|India at the 2018 Commonwealth Games]] (1 iw) — 49412 skatījumu * [[:en:Nicholas Galitzine (actor)|Nicholas Galitzine (actor)]] (11 iw) — 49069 skatījumu * [[:en:Carney Chukwuemeka|Carney Chukwuemeka]] (13 iw) — 48416 skatījumu * [[:en:Cat gap|Cat gap]] (1 iw) — 47464 skatījumu * [[:en:Renaissance (Beyoncé album)|Renaissance (Beyoncé album)]] (12 iw) — 46701 skatījumu * [[:en:The Legend (2022 film)|The Legend (2022 film)]] (1 iw) — 44959 skatījumu * [[:en:Keep Breathing (TV series)|Keep Breathing (TV series)]] (5 iw) — 43540 skatījumu * [[:en:Jackie Collins|Jackie Collins]] (28 iw) — 42963 skatījumu * [[:en:Is Anyone Up?|Is Anyone Up?]] (3 iw) — 41209 skatījumu * [[:en:The Boys (TV series)|The Boys (TV series)]] (30 iw) — 40948 skatījumu * [[:en:Paul Pelosi|Paul Pelosi]] (7 iw) — 39661 skatījumu * [[:en:Rocketry: The Nambi Effect|Rocketry: The Nambi Effect]] (5 iw) — 39468 skatījumu * [[:en:Liz Truss|Liz Truss]] (42 iw) — 38756 skatījumu * [[:en:LIV Golf|LIV Golf]] (9 iw) — 38271 skatījumu * [[:en:Only Murders in the Building|Only Murders in the Building]] (21 iw) — 37162 skatījumu * [[:en:Not Okay|Not Okay]] (5 iw) — 36813 skatījumu * [[:en:YouTube Music|YouTube Music]] (29 iw) — 36602 skatījumu * [[:en:XXXX (beer)|XXXX (beer)]] (10 iw) — 36577 skatījumu * [[:en:Andor (TV series)|Andor (TV series)]] (25 iw) — 36559 skatījumu * [[:en:SummerSlam (2022)|SummerSlam (2022)]] (9 iw) — 36115 skatījumu * [[:en:Susan Wojcicki|Susan Wojcicki]] (44 iw) — 35703 skatījumu * [[:en:Bowls|Bowls]] (31 iw) — 35349 skatījumu * [[:en:YouTube Premium|YouTube Premium]] (37 iw) — 35337 skatījumu * [[:en:XXX (film series)|XXX (film series)]] (9 iw) — 35018 skatījumu * [[:en:Null|Null]] (15 iw) — 34991 skatījumu * [[:en:India at the Commonwealth Games|India at the Commonwealth Games]] (6 iw) — 34666 skatījumu * [[:en:Eric Hosmer|Eric Hosmer]] (11 iw) — 34210 skatījumu * [[:en:Badminton at the 2022 Commonwealth Games|Badminton at the 2022 Commonwealth Games]] (3 iw) — 33921 skatījumu * [[:en:Chloe Kelly|Chloe Kelly]] (13 iw) — 33748 skatījumu * [[:en:Anna Nicole Smith|Anna Nicole Smith]] (53 iw) — 32523 skatījumu * [[:en:Stranger Things (season 4)|Stranger Things (season 4)]] (19 iw) — 32196 skatījumu * [[:en:Droupadi Murmu|Droupadi Murmu]] (48 iw) — 31172 skatījumu * [[:en:Pingali Venkayya|Pingali Venkayya]] (17 iw) — 30363 skatījumu * [[:en:Prey (2022 film)|Prey (2022 film)]] (15 iw) — 30333 skatījumu * [[:en:Boeing C-40 Clipper|Boeing C-40 Clipper]] (15 iw) — 29667 skatījumu * [[:en:Extraordinary Attorney Woo|Extraordinary Attorney Woo]] (13 iw) — 29291 skatījumu * [[:en:N. T. Rama Rao|N. T. Rama Rao]] (25 iw) — 28897 skatījumu * [[:en:BBC World Service|BBC World Service]] (40 iw) — 28735 skatījumu * [[:en:All-time Commonwealth Games medal table|All-time Commonwealth Games medal table]] (3 iw) — 28445 skatījumu * [[:en:Joey Gallo|Joey Gallo]] (8 iw) — 28056 skatījumu * [[:en:Naga Panchami|Naga Panchami]] (23 iw) — 27961 skatījumu * [[:en:Robert John "Mutt" Lange|Robert John "Mutt" Lange]] (19 iw) — 27911 skatījumu * [[:en:Naomi Judd|Naomi Judd]] (18 iw) — 27746 skatījumu * [[:en:Beth Tweddle|Beth Tweddle]] (18 iw) — 27711 skatījumu * [[:en:XXX (2002 film)|XXX (2002 film)]] (30 iw) — 27527 skatījumu * [[:en:WWE Clash at the Castle|WWE Clash at the Castle]] (5 iw) — 27292 skatījumu * [[:en:Lidia Thorpe|Lidia Thorpe]] (1 iw) — 27290 skatījumu * [[:en:Sarina Wiegman|Sarina Wiegman]] (16 iw) — 26869 skatījumu * [[:en:Killing of Ayman al-Zawahiri|Killing of Ayman al-Zawahiri]] (3 iw) — 26660 skatījumu * [[:en:2018 Commonwealth Games|2018 Commonwealth Games]] (29 iw) — 26128 skatījumu * [[:en:Uncoupled|Uncoupled]] (5 iw) — 26068 skatījumu * [[:en:Muhammad V of Kelantan|Muhammad V of Kelantan]] (36 iw) — 25713 skatījumu * [[:en:Lenna|Lenna]] (24 iw) — 25050 skatījumu * [[:en:Leah Williamson|Leah Williamson]] (19 iw) — 24878 skatījumu * [[:en:Shamshera|Shamshera]] (8 iw) — 24811 skatījumu * [[:en:Pakistan at the 2022 Commonwealth Games|Pakistan at the 2022 Commonwealth Games]] (1 iw) — 24770 skatījumu * [[:en:2022 Asia Cup|2022 Asia Cup]] (2 iw) — 24555 skatījumu * [[:en:Lisa Marie Presley|Lisa Marie Presley]] (40 iw) — 24375 skatījumu * [[:en:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 24269 skatījumu * [[:en:Priscilla Presley|Priscilla Presley]] (42 iw) — 23698 skatījumu * [[:en:Raindrop cake|Raindrop cake]] (18 iw) — 23645 skatījumu * [[:en:India at the 2010 Commonwealth Games|India at the 2010 Commonwealth Games]] (1 iw) — 23538 skatījumu * [[:en:1947 BSAA Avro Lancastrian Star Dust accident|1947 BSAA Avro Lancastrian Star Dust accident]] (7 iw) — 23403 skatījumu * [[:en:Hurting the feelings of the Chinese people|Hurting the feelings of the Chinese people]] (14 iw) — 23202 skatījumu * [[:en:Omegle|Omegle]] (30 iw) — 23186 skatījumu * [[:en:Ann-Margret|Ann-Margret]] (46 iw) — 23099 skatījumu * [[:en:Batgirl (unreleased film)|Batgirl (unreleased film)]] (19 iw) — 23027 skatījumu * [[:en:United States presidential line of succession|United States presidential line of succession]] (28 iw) — 23018 skatījumu * [[:en:Brittney Griner|Brittney Griner]] (27 iw) — 22969 skatījumu * [[:en:History of Taiwan|History of Taiwan]] (37 iw) — 22878 skatījumu * [[:en:Purple Hearts (2022 film)|Purple Hearts (2022 film)]] (9 iw) — 22766 skatījumu * [[:en:Olivia Breen|Olivia Breen]] (5 iw) — 22703 skatījumu * [[:en:Maurizio Gucci|Maurizio Gucci]] (21 iw) — 22538 skatījumu * [[:en:Greg Norman|Greg Norman]] (21 iw) — 22502 skatījumu * [[:en:XNXX|XNXX]] (10 iw) — 22394 skatījumu {{div col end}} == de == {{div col|3}} * [[:de:Wendekreis (Breitenkreis)|Wendekreis (Breitenkreis)]] (25 iw) — 62084 skatījumu * [[:de:Nilam Farooq|Nilam Farooq]] (5 iw) — 32974 skatījumu * [[:de:AGM-114 Hellfire|AGM-114 Hellfire]] (35 iw) — 28897 skatījumu * [[:de:Absturz der Star Dust|Absturz der Star Dust]] (7 iw) — 27108 skatījumu * [[:de:Trude Unruh|Trude Unruh]] (3 iw) — 26775 skatījumu * [[:de:Taiwan-Konflikt|Taiwan-Konflikt]] (23 iw) — 20679 skatījumu * [[:de:The Good Liar – Das alte Böse|The Good Liar – Das alte Böse]] (18 iw) — 18529 skatījumu * [[:de:Nekrolog 2022|Nekrolog 2022]] (37 iw) — 17284 skatījumu * [[:de:Olli Schulz|Olli Schulz]] (3 iw) — 14758 skatījumu * [[:de:Nichelle Nichols|Nichelle Nichols]] (32 iw) — 13672 skatījumu * [[:de:Mir (U-Boot)|Mir (U-Boot)]] (9 iw) — 12875 skatījumu * [[:de:Streitkräfte der Republik China|Streitkräfte der Republik China]] (29 iw) — 11988 skatījumu * [[:de:Le Jules Verne|Le Jules Verne]] (4 iw) — 11047 skatījumu * [[:de:Fahri Yardım|Fahri Yardım]] (4 iw) — 10527 skatījumu * [[:de:Smokie|Smokie]] (34 iw) — 9960 skatījumu * [[:de:Die Agentin|Die Agentin]] (6 iw) — 9870 skatījumu * [[:de:Brittney Griner|Brittney Griner]] (27 iw) — 9613 skatījumu * [[:de:Sandra Hüller|Sandra Hüller]] (21 iw) — 9533 skatījumu * [[:de:Avro Lancastrian|Avro Lancastrian]] (11 iw) — 8731 skatījumu * [[:de:Siradschuddin Haqqani|Siradschuddin Haqqani]] (22 iw) — 8564 skatījumu * [[:de:Das Vorspiel|Das Vorspiel]] (3 iw) — 8439 skatījumu * [[:de:Rechtlicher Status Taiwans|Rechtlicher Status Taiwans]] (2 iw) — 8113 skatījumu * [[:de:Mohamed Al-Fayed|Mohamed Al-Fayed]] (23 iw) — 8052 skatījumu * [[:de:Manifest (Fernsehserie)|Manifest (Fernsehserie)]] (23 iw) — 7766 skatījumu * [[:de:Ricarda Lang|Ricarda Lang]] (9 iw) — 7727 skatījumu * [[:de:Geschichte Taiwans|Geschichte Taiwans]] (37 iw) — 7394 skatījumu * [[:de:Anita & Alexandra Hofmann|Anita & Alexandra Hofmann]] (1 iw) — 7391 skatījumu * [[:de:Chris Norman|Chris Norman]] (29 iw) — 7357 skatījumu * [[:de:Rio Reiser|Rio Reiser]] (10 iw) — 7172 skatījumu * [[:de:Alexandra Popp|Alexandra Popp]] (30 iw) — 7172 skatījumu * [[:de:Multiple Launch Rocket System|Multiple Launch Rocket System]] (34 iw) — 7072 skatījumu * [[:de:Walter J. Levy|Walter J. Levy]] (1 iw) — 6985 skatījumu * [[:de:Ein-China-Politik|Ein-China-Politik]] (34 iw) — 6893 skatījumu * [[:de:Albigenserkreuzzug|Albigenserkreuzzug]] (50 iw) — 6856 skatījumu * [[:de:Compañía Alemana Transatlántica de Electricidad|Compañía Alemana Transatlántica de Electricidad]] (1 iw) — 6779 skatījumu * [[:de:Der Gendarm von Saint Tropez|Der Gendarm von Saint Tropez]] (26 iw) — 6649 skatījumu * [[:de:Geneviève Grad|Geneviève Grad]] (16 iw) — 6604 skatījumu * [[:de:Lena Oberdorf|Lena Oberdorf]] (14 iw) — 6464 skatījumu * [[:de:Raimund VI. (Toulouse)|Raimund VI. (Toulouse)]] (27 iw) — 6445 skatījumu * [[:de:Andrea Nahles|Andrea Nahles]] (36 iw) — 6426 skatījumu * [[:de:Trevor Rees-Jones|Trevor Rees-Jones]] (6 iw) — 6400 skatījumu * [[:de:Giulia Gwinn|Giulia Gwinn]] (19 iw) — 6359 skatījumu * [[:de:Martina Voss-Tecklenburg|Martina Voss-Tecklenburg]] (15 iw) — 6348 skatījumu * [[:de:Weltkarte|Weltkarte]] (39 iw) — 6240 skatījumu * [[:de:Nicholas Galitzine|Nicholas Galitzine]] (11 iw) — 6066 skatījumu * [[:de:Wadim Wiktorowitsch Bakatin|Wadim Wiktorowitsch Bakatin]] (16 iw) — 5710 skatījumu * [[:de:Taiwan (Provinz)|Taiwan (Provinz)]] (36 iw) — 5590 skatījumu * [[:de:Sweet November|Sweet November]] (26 iw) — 5581 skatījumu * [[:de:Kinmen|Kinmen]] (45 iw) — 5328 skatījumu * [[:de:Merle Frohms|Merle Frohms]] (15 iw) — 4938 skatījumu * [[:de:Bundesfeiertag|Bundesfeiertag]] (20 iw) — 4796 skatījumu * [[:de:Annalena Baerbock|Annalena Baerbock]] (49 iw) — 4775 skatījumu * [[:de:The Battle of New Orleans|The Battle of New Orleans]] (3 iw) — 4721 skatījumu * [[:de:Lina Magull|Lina Magull]] (13 iw) — 4699 skatījumu * [[:de:Wacken Open Air|Wacken Open Air]] (32 iw) — 4636 skatījumu * [[:de:Oscar Piastri|Oscar Piastri]] (17 iw) — 4524 skatījumu * [[:de:Volksbefreiungsarmee|Volksbefreiungsarmee]] (67 iw) — 4410 skatījumu * [[:de:Suchoi Su-35|Suchoi Su-35]] (52 iw) — 4260 skatījumu * [[:de:Taubenschwänzchen|Taubenschwänzchen]] (38 iw) — 3969 skatījumu * [[:de:Maria Frisé|Maria Frisé]] (1 iw) — 3956 skatījumu * [[:de:Will Sampson|Will Sampson]] (20 iw) — 3764 skatījumu * [[:de:Stranger Things/Staffel 4|Stranger Things/Staffel 4]] (19 iw) — 3763 skatījumu * [[:de:The Boys (Fernsehserie)|The Boys (Fernsehserie)]] (30 iw) — 3639 skatījumu * [[:de:Doreen Dietel|Doreen Dietel]] (1 iw) — 3462 skatījumu * [[:de:Sarina Wiegman|Sarina Wiegman]] (16 iw) — 3420 skatījumu * [[:de:Liste der IPA-Zeichen|Liste der IPA-Zeichen]] (10 iw) — 3416 skatījumu * [[:de:Lori Petty|Lori Petty]] (23 iw) — 3387 skatījumu * [[:de:Elisa Schlott|Elisa Schlott]] (4 iw) — 3365 skatījumu * [[:de:Das Geisterhaus|Das Geisterhaus]] (21 iw) — 3343 skatījumu * [[:de:Die Grauen – Graue Panther|Die Grauen – Graue Panther]] (7 iw) — 3339 skatījumu * [[:de:Layla (DJ-Robin-und-Schürze-Lied)|Layla (DJ-Robin-und-Schürze-Lied)]] (1 iw) — 3300 skatījumu * [[:de:Luca Pfeiffer|Luca Pfeiffer]] (6 iw) — 3288 skatījumu * [[:de:Grahams Zahl|Grahams Zahl]] (35 iw) — 3285 skatījumu * [[:de:Dissoziative Identitätsstörung|Dissoziative Identitätsstörung]] (51 iw) — 3241 skatījumu * [[:de:Der rosarote Panther (1963)|Der rosarote Panther (1963)]] (32 iw) — 3229 skatījumu * [[:de:Nina Hoss|Nina Hoss]] (34 iw) — 3219 skatījumu * [[:de:Felicitas Woll|Felicitas Woll]] (10 iw) — 3150 skatījumu * [[:de:General Atomics MQ-9|General Atomics MQ-9]] (39 iw) — 3136 skatījumu * [[:de:Wiktor Anatoljewitsch But|Wiktor Anatoljewitsch But]] (24 iw) — 3082 skatījumu * [[:de:Siamesische Zwillinge|Siamesische Zwillinge]] (47 iw) — 3049 skatījumu * [[:de:Lotte (Musikerin)|Lotte (Musikerin)]] (2 iw) — 3024 skatījumu * [[:de:Billy Beane|Billy Beane]] (14 iw) — 3012 skatījumu * [[:de:Liste der Großstädte in Deutschland|Liste der Großstädte in Deutschland]] (52 iw) — 2995 skatījumu * [[:de:Arte|Arte]] (44 iw) — 2974 skatījumu * [[:de:Aprikotieren|Aprikotieren]] (3 iw) — 2941 skatījumu * [[:de:Robert Habeck|Robert Habeck]] (33 iw) — 2915 skatījumu * [[:de:Sahra Wagenknecht|Sahra Wagenknecht]] (35 iw) — 2887 skatījumu * [[:de:Kraftwerk Mehrum|Kraftwerk Mehrum]] (4 iw) — 2857 skatījumu * [[:de:Liste der südkoreanischen Vorschläge für die Oscar-Nominierung in der Kategorie bester internationaler Film|Liste der südkoreanischen Vorschläge für die Oscar-Nominierung in der Kategorie bester internationaler Film]] (10 iw) — 2780 skatījumu * [[:de:Christiane Felscherinow|Christiane Felscherinow]] (27 iw) — 2747 skatījumu * [[:de:Luftstreitkräfte der Republik China|Luftstreitkräfte der Republik China]] (19 iw) — 2743 skatījumu * [[:de:Funk (Medienangebot)|Funk (Medienangebot)]] (7 iw) — 2737 skatījumu * [[:de:Svenja Huth|Svenja Huth]] (19 iw) — 2736 skatījumu * [[:de:Thomas Zurbuchen|Thomas Zurbuchen]] (5 iw) — 2695 skatījumu * [[:de:Joko Winterscheidt|Joko Winterscheidt]] (1 iw) — 2636 skatījumu * [[:de:Doris Golpashin|Doris Golpashin]] (2 iw) — 2616 skatījumu * [[:de:Bundesagentur für Arbeit|Bundesagentur für Arbeit]] (6 iw) — 2601 skatījumu * [[:de:Verwandtschaftsbeziehung|Verwandtschaftsbeziehung]] (3 iw) — 2547 skatījumu * [[:de:Fritz Honka|Fritz Honka]] (14 iw) — 2537 skatījumu * [[:de:Kimbal Musk|Kimbal Musk]] (15 iw) — 2532 skatījumu {{div col end}} == fr == {{div col|3}} * [[:fr:Michel Berger|Michel Berger]] (20 iw) — 31630 skatījumu * [[:fr:Borsalino (film)|Borsalino (film)]] (22 iw) — 14036 skatījumu * [[:fr:Oscar Piastri|Oscar Piastri]] (17 iw) — 13867 skatījumu * [[:fr:Deux Heures moins le quart avant Jésus-Christ|Deux Heures moins le quart avant Jésus-Christ]] (3 iw) — 10907 skatījumu * [[:fr:AGM-114 Hellfire|AGM-114 Hellfire]] (35 iw) — 9778 skatījumu * [[:fr:Superman et Loïs|Superman et Loïs]] (30 iw) — 8954 skatījumu * [[:fr:Mimi Coutelier|Mimi Coutelier]] (1 iw) — 8485 skatījumu * [[:fr:Lorànt Deutsch|Lorànt Deutsch]] (7 iw) — 8464 skatījumu * [[:fr:Nicholas Galitzine|Nicholas Galitzine]] (11 iw) — 7715 skatījumu * [[:fr:Léna Situations|Léna Situations]] (3 iw) — 7551 skatījumu * [[:fr:Bête du Gévaudan|Bête du Gévaudan]] (36 iw) — 6711 skatījumu * [[:fr:Event|Event]] (1 iw) — 6440 skatījumu * [[:fr:Décès en août 2022|Décès en août 2022]] (9 iw) — 5974 skatījumu * [[:fr:Lee Van Cleef|Lee Van Cleef]] (51 iw) — 5898 skatījumu * [[:fr:Statut de Taïwan|Statut de Taïwan]] (23 iw) — 5780 skatījumu * [[:fr:Marie Trintignant|Marie Trintignant]] (30 iw) — 5242 skatījumu * [[:fr:Nos cœurs meurtris|Nos cœurs meurtris]] (9 iw) — 5178 skatījumu * [[:fr:Explosion d'un missile Titan à Damascus|Explosion d'un missile Titan à Damascus]] (5 iw) — 5110 skatījumu * [[:fr:Décès en juillet 2022|Décès en juillet 2022]] (11 iw) — 5102 skatījumu * [[:fr:Bertrand Cantat|Bertrand Cantat]] (16 iw) — 5023 skatījumu * [[:fr:Histoire de Taïwan|Histoire de Taïwan]] (37 iw) — 4771 skatījumu * [[:fr:Manifest|Manifest]] (23 iw) — 4737 skatījumu * [[:fr:Physique du solide|Physique du solide]] (42 iw) — 4657 skatījumu * [[:fr:Carré Robertson|Carré Robertson]] (4 iw) — 4477 skatījumu * [[:fr:Liste des épisodes de One Piece|Liste des épisodes de One Piece]] (18 iw) — 4329 skatījumu * [[:fr:Elsa Pataky|Elsa Pataky]] (38 iw) — 4312 skatījumu * [[:fr:Tuxedo|Tuxedo]] (7 iw) — 4117 skatījumu * [[:fr:Tuxedo (logiciel)|Tuxedo (logiciel)]] (9 iw) — 4103 skatījumu * [[:fr:Lisa Marie Presley|Lisa Marie Presley]] (40 iw) — 4096 skatījumu * [[:fr:Priscilla Presley|Priscilla Presley]] (42 iw) — 4080 skatījumu * [[:fr:Anne Chopinet|Anne Chopinet]] (2 iw) — 4017 skatījumu * [[:fr:Jean Yanne|Jean Yanne]] (21 iw) — 3924 skatījumu * [[:fr:Jean Hamburger|Jean Hamburger]] (8 iw) — 3862 skatījumu * [[:fr:The Boys (série télévisée)|The Boys (série télévisée)]] (30 iw) — 3828 skatījumu * [[:fr:Saint Julien|Saint Julien]] (7 iw) — 3764 skatījumu * [[:fr:Christophe Izard|Christophe Izard]] (2 iw) — 3756 skatījumu * [[:fr:Prey (film, 2022)|Prey (film, 2022)]] (15 iw) — 3751 skatījumu * [[:fr:Agathe Auproux|Agathe Auproux]] (1 iw) — 3655 skatījumu * [[:fr:Meta (entreprise)|Meta (entreprise)]] (52 iw) — 3654 skatījumu * [[:fr:Idriss Aberkane|Idriss Aberkane]] (2 iw) — 3612 skatījumu * [[:fr:Décès en 2022|Décès en 2022]] (37 iw) — 3583 skatījumu * [[:fr:Igor et Grichka Bogdanoff|Igor et Grichka Bogdanoff]] (10 iw) — 3548 skatījumu * [[:fr:Arte|Arte]] (44 iw) — 3425 skatījumu * [[:fr:Charles De Ketelaere|Charles De Ketelaere]] (21 iw) — 3420 skatījumu * [[:fr:O.P.J.|O.P.J.]] (1 iw) — 3393 skatījumu * [[:fr:Sur ordre de Dieu|Sur ordre de Dieu]] (12 iw) — 3369 skatījumu * [[:fr:Hôtel de la Païva|Hôtel de la Païva]] (3 iw) — 3365 skatījumu * [[:fr:Élections législatives sénégalaises de 2022|Élections législatives sénégalaises de 2022]] (4 iw) — 3357 skatījumu * [[:fr:R3hab|R3hab]] (22 iw) — 3322 skatījumu * [[:fr:Peaky Blinders (série télévisée)|Peaky Blinders (série télévisée)]] (48 iw) — 3322 skatījumu * [[:fr:Hunter Moore|Hunter Moore]] (5 iw) — 3301 skatījumu * [[:fr:Astrid Veillon|Astrid Veillon]] (3 iw) — 3292 skatījumu * [[:fr:Meyer Habib|Meyer Habib]] (5 iw) — 3291 skatījumu * [[:fr:Politique étrangère de Taïwan|Politique étrangère de Taïwan]] (14 iw) — 3265 skatījumu * [[:fr:Sarah Abitbol|Sarah Abitbol]] (9 iw) — 3185 skatījumu * [[:fr:Tyler Hoechlin|Tyler Hoechlin]] (33 iw) — 3154 skatījumu * [[:fr:Paula Hitler|Paula Hitler]] (30 iw) — 3066 skatījumu * [[:fr:Manuela Lopez|Manuela Lopez]] (1 iw) — 2975 skatījumu * [[:fr:Expédition antarctique australasienne|Expédition antarctique australasienne]] (15 iw) — 2915 skatījumu * [[:fr:Catherine Rouvel|Catherine Rouvel]] (6 iw) — 2878 skatījumu * [[:fr:Nichelle Nichols|Nichelle Nichols]] (32 iw) — 2861 skatījumu * [[:fr:Andrew Tate|Andrew Tate]] (9 iw) — 2853 skatījumu * [[:fr:Adèle Exarchopoulos|Adèle Exarchopoulos]] (38 iw) — 2850 skatījumu * [[:fr:Corinne Diacre|Corinne Diacre]] (19 iw) — 2845 skatījumu * [[:fr:Marie-Laure Augry|Marie-Laure Augry]] (2 iw) — 2844 skatījumu * [[:fr:Menlo Park|Menlo Park]] (51 iw) — 2826 skatījumu * [[:fr:Signe du zodiaque|Signe du zodiaque]] (52 iw) — 2813 skatījumu * [[:fr:Staying Alive|Staying Alive]] (21 iw) — 2790 skatījumu * [[:fr:Walter Benítez (football, 1993)|Walter Benítez (football, 1993)]] (15 iw) — 2784 skatījumu * [[:fr:Épidémie de variole du singe de 2022|Épidémie de variole du singe de 2022]] (35 iw) — 2779 skatījumu * [[:fr:Michel Serrault|Michel Serrault]] (32 iw) — 2769 skatījumu * [[:fr:Saison 11 de The Walking Dead|Saison 11 de The Walking Dead]] (10 iw) — 2736 skatījumu * [[:fr:Will Sampson|Will Sampson]] (20 iw) — 2733 skatījumu * [[:fr:Emmanuelle Chriqui|Emmanuelle Chriqui]] (31 iw) — 2723 skatījumu * [[:fr:Gentleman (chanteur)|Gentleman (chanteur)]] (17 iw) — 2722 skatījumu * [[:fr:MAN SE|MAN SE]] (49 iw) — 2712 skatījumu * [[:fr:Saison 6 de Better Call Saul|Saison 6 de Better Call Saul]] (8 iw) — 2656 skatījumu * [[:fr:Saison 4 de Stranger Things|Saison 4 de Stranger Things]] (19 iw) — 2654 skatījumu * [[:fr:Zabiba|Zabiba]] (10 iw) — 2567 skatījumu * [[:fr:Fnac|Fnac]] (18 iw) — 2547 skatījumu * [[:fr:Orelsan|Orelsan]] (14 iw) — 2530 skatījumu * [[:fr:Colonel Parker|Colonel Parker]] (22 iw) — 2514 skatījumu * [[:fr:Armée de la république de Chine|Armée de la république de Chine]] (29 iw) — 2508 skatījumu * [[:fr:Et pour quelques dollars de plus|Et pour quelques dollars de plus]] (49 iw) — 2505 skatījumu * [[:fr:Riqui Puig|Riqui Puig]] (36 iw) — 2435 skatījumu * [[:fr:Booba|Booba]] (21 iw) — 2414 skatījumu * [[:fr:Andor (série télévisée)|Andor (série télévisée)]] (25 iw) — 2412 skatījumu * [[:fr:Halles de Paris|Halles de Paris]] (25 iw) — 2395 skatījumu * [[:fr:Christophe Galtier|Christophe Galtier]] (27 iw) — 2351 skatījumu * [[:fr:Emmett Till|Emmett Till]] (29 iw) — 2340 skatījumu * [[:fr:La Païva|La Païva]] (9 iw) — 2334 skatījumu * [[:fr:Nikita Bellucci|Nikita Bellucci]] (6 iw) — 2333 skatījumu * [[:fr:Théo Pourchaire|Théo Pourchaire]] (13 iw) — 2313 skatījumu * [[:fr:Département de Podor|Département de Podor]] (12 iw) — 2306 skatījumu * [[:fr:Arrête ton cinéma !|Arrête ton cinéma !]] (2 iw) — 2232 skatījumu * [[:fr:Élisabeth Borne|Élisabeth Borne]] (45 iw) — 2194 skatījumu * [[:fr:Albatros (film, 2021)|Albatros (film, 2021)]] (4 iw) — 2193 skatījumu * [[:fr:John Hughes (football, 1943)|John Hughes (football, 1943)]] (7 iw) — 2174 skatījumu * [[:fr:Liste des départements français|Liste des départements français]] (9 iw) — 2168 skatījumu * [[:fr:Malang Sarr|Malang Sarr]] (26 iw) — 2159 skatījumu {{div col end}} == ru == {{div col|3}} * [[:ru:Последнее китайское предупреждение|Последнее китайское предупреждение]] (13 iw) — 57617 skatījumu * [[:ru:ПФМ-1|ПФМ-1]] (13 iw) — 35644 skatījumu * [[:ru:Су-35|Су-35]] (52 iw) — 24478 skatījumu * [[:ru:Вооружённые силы Китайской Республики|Вооружённые силы Китайской Республики]] (29 iw) — 21736 skatījumu * [[:ru:Список стран по численности вооружённых сил и военизированных формирований|Список стран по численности вооружённых сил и военизированных формирований]] (34 iw) — 21143 skatījumu * [[:ru:Сан-Бруно|Сан-Бруно]] (50 iw) — 18386 skatījumu * [[:ru:Народно-освободительная армия Китая|Народно-освободительная армия Китая]] (67 iw) — 18092 skatījumu * [[:ru:Маргелов, Василий Филиппович|Маргелов, Василий Филиппович]] (12 iw) — 17873 skatījumu * [[:ru:Дунфэн (ракета)|Дунфэн (ракета)]] (16 iw) — 17226 skatījumu * [[:ru:Пелоси, Александра|Пелоси, Александра]] (8 iw) — 17119 skatījumu * [[:ru:Второй кризис в Тайваньском проливе|Второй кризис в Тайваньском проливе]] (22 iw) — 16933 skatījumu * [[:ru:Список умерших в 2022 году|Список умерших в 2022 году]] (37 iw) — 16781 skatījumu * [[:ru:Херрингтон, Билли|Херрингтон, Билли]] (23 iw) — 15578 skatījumu * [[:ru:Синдром Гийена — Барре|Синдром Гийена — Барре]] (54 iw) — 13873 skatījumu * [[:ru:Х-101|Х-101]] (7 iw) — 12652 skatījumu * [[:ru:M142 HIMARS|M142 HIMARS]] (32 iw) — 12528 skatījumu * [[:ru:Roblox|Roblox]] (58 iw) — 12102 skatījumu * [[:ru:Третий кризис в Тайваньском проливе|Третий кризис в Тайваньском проливе]] (16 iw) — 11756 skatījumu * [[:ru:Воздушно-десантные войска|Воздушно-десантные войска]] (31 iw) — 11549 skatījumu * [[:ru:VK (компания)|VK (компания)]] (18 iw) — 11222 skatījumu * [[:ru:Ядерный клуб|Ядерный клуб]] (55 iw) — 11129 skatījumu * [[:ru:Тайвань (провинция Китайской Народной Республики)|Тайвань (провинция Китайской Народной Республики)]] (33 iw) — 10952 skatījumu * [[:ru:Потери сторон в период вторжения России на Украину|Потери сторон в период вторжения России на Украину]] (9 iw) — 10749 skatījumu * [[:ru:Два Китая|Два Китая]] (19 iw) — 10608 skatījumu * [[:ru:RuTracker.org|RuTracker.org]] (6 iw) — 10406 skatījumu * [[:ru:Спикер Палаты представителей США|Спикер Палаты представителей США]] (35 iw) — 10095 skatījumu * [[:ru:Список государств — членов НАТО|Список государств — членов НАТО]] (24 iw) — 10043 skatījumu * [[:ru:Воздушно-десантные войска Российской Федерации|Воздушно-десантные войска Российской Федерации]] (31 iw) — 10004 skatījumu * [[:ru:Список фильмов кинематографической вселенной Marvel|Список фильмов кинематографической вселенной Marvel]] (31 iw) — 9922 skatījumu * [[:ru:Flightradar24|Flightradar24]] (26 iw) — 9610 skatījumu * [[:ru:Однопользовательская игра|Однопользовательская игра]] (47 iw) — 9510 skatījumu * [[:ru:Политический статус Тайваня|Политический статус Тайваня]] (23 iw) — 8522 skatījumu * [[:ru:Экономика Тайваня|Экономика Тайваня]] (23 iw) — 8411 skatījumu * [[:ru:Д’Алесандро, Томас (младший)|Д’Алесандро, Томас (младший)]] (8 iw) — 8358 skatījumu * [[:ru:Су-57|Су-57]] (48 iw) — 8143 skatījumu * [[:ru:Бакатин, Вадим Викторович|Бакатин, Вадим Викторович]] (16 iw) — 7836 skatījumu * [[:ru:Ляонин (авианосец)|Ляонин (авианосец)]] (32 iw) — 7820 skatījumu * [[:ru:Гачимучи|Гачимучи]] (2 iw) — 7678 skatījumu * [[:ru:Переводчик|Переводчик]] (42 iw) — 7479 skatījumu * [[:ru:Циркон (ракета)|Циркон (ракета)]] (25 iw) — 7319 skatījumu * [[:ru:Военно-воздушные силы Китайской Народной Республики|Военно-воздушные силы Китайской Народной Республики]] (31 iw) — 6986 skatījumu * [[:ru:Военно-воздушные силы Китайской Республики|Военно-воздушные силы Китайской Республики]] (19 iw) — 6901 skatījumu * [[:ru:Авито|Авито]] (6 iw) — 6682 skatījumu * [[:ru:Первый кризис в Тайваньском проливе|Первый кризис в Тайваньском проливе]] (21 iw) — 6428 skatījumu * [[:ru:Агентство США по глобальным медиа|Агентство США по глобальным медиа]] (12 iw) — 6002 skatījumu * [[:ru:Павлович, Сергей Владимирович|Павлович, Сергей Владимирович]] (4 iw) — 5879 skatījumu * [[:ru:Пацаны (телесериал)|Пацаны (телесериал)]] (30 iw) — 5779 skatījumu * [[:ru:Вадатурский, Алексей Афанасьевич|Вадатурский, Алексей Афанасьевич]] (3 iw) — 5674 skatījumu * [[:ru:Политика одного Китая|Политика одного Китая]] (34 iw) — 5559 skatījumu * [[:ru:Военно-морские силы КНР|Военно-морские силы КНР]] (32 iw) — 5482 skatījumu * [[:ru:Mail.ru|Mail.ru]] (20 iw) — 5360 skatījumu * [[:ru:Часы Судного дня|Часы Судного дня]] (41 iw) — 5055 skatījumu * [[:ru:Бегущий в лабиринте (фильм)|Бегущий в лабиринте (фильм)]] (42 iw) — 5044 skatījumu * [[:ru:Теплинский, Михаил Юрьевич|Теплинский, Михаил Юрьевич]] (2 iw) — 5033 skatījumu * [[:ru:Wildberries|Wildberries]] (12 iw) — 4973 skatījumu * [[:ru:Водный мир|Водный мир]] (39 iw) — 4874 skatījumu * [[:ru:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 4859 skatījumu * [[:ru:Невзлин, Леонид Борисович|Невзлин, Леонид Борисович]] (8 iw) — 4754 skatījumu * [[:ru:Список стран по ВВП (ППС)|Список стран по ВВП (ППС)]] (48 iw) — 4667 skatījumu * [[:ru:Австралийская аттестационная комиссия|Австралийская аттестационная комиссия]] (25 iw) — 4638 skatījumu * [[:ru:Оскорбление чувств китайского народа|Оскорбление чувств китайского народа]] (14 iw) — 4603 skatījumu * [[:ru:AGM-114 Hellfire|AGM-114 Hellfire]] (35 iw) — 4575 skatījumu * [[:ru:Батальонная тактическая группа|Батальонная тактическая группа]] (11 iw) — 4567 skatījumu * [[:ru:Чёрная птица (мини-сериал)|Чёрная птица (мини-сериал)]] (4 iw) — 4475 skatījumu * [[:ru:Разрушение исправительной колонии в Оленовке|Разрушение исправительной колонии в Оленовке]] (8 iw) — 4470 skatījumu * [[:ru:Бут, Виктор Анатольевич|Бут, Виктор Анатольевич]] (24 iw) — 4448 skatījumu * [[:ru:Перламутровые папулы|Перламутровые папулы]] (24 iw) — 4440 skatījumu * [[:ru:Распад Югославии|Распад Югославии]] (42 iw) — 4430 skatījumu * [[:ru:Хагги Вагги|Хагги Вагги]] (2 iw) — 4373 skatījumu * [[:ru:Мажор (телесериал)|Мажор (телесериал)]] (4 iw) — 4361 skatījumu * [[:ru:Х-55|Х-55]] (16 iw) — 4284 skatījumu * [[:ru:Постучись в мою дверь|Постучись в мою дверь]] (16 iw) — 4258 skatījumu * [[:ru:Зенитный ракетный комплекс|Зенитный ракетный комплекс]] (4 iw) — 4150 skatījumu * [[:ru:Список стран по ВВП (ППС) на душу населения|Список стран по ВВП (ППС) на душу населения]] (54 iw) — 4123 skatījumu * [[:ru:Знаки зодиака|Знаки зодиака]] (52 iw) — 4122 skatījumu * [[:ru:BLU-43|BLU-43]] (5 iw) — 3930 skatījumu * [[:ru:Сухопутные войска Китайской Республики|Сухопутные войска Китайской Республики]] (17 iw) — 3893 skatījumu * [[:ru:Дело «Тамам Шуд»|Дело «Тамам Шуд»]] (24 iw) — 3831 skatījumu * [[:ru:Четыре азиатских тигра|Четыре азиатских тигра]] (56 iw) — 3824 skatījumu * [[:ru:Час расплаты|Час расплаты]] (23 iw) — 3811 skatījumu * [[:ru:Внешняя политика Китайской Республики|Внешняя политика Китайской Республики]] (14 iw) — 3791 skatījumu * [[:ru:Свободная территория Китайской Республики|Свободная территория Китайской Республики]] (14 iw) — 3732 skatījumu * [[:ru:Бегущий в лабиринте: Испытание огнём|Бегущий в лабиринте: Испытание огнём]] (37 iw) — 3703 skatījumu * [[:ru:Закон об отношениях с Тайванем|Закон об отношениях с Тайванем]] (11 iw) — 3692 skatījumu * [[:ru:Почта Mail.ru|Почта Mail.ru]] (2 iw) — 3667 skatījumu * [[:ru:Вторая чеченская война|Вторая чеченская война]] (53 iw) — 3649 skatījumu * [[:ru:Бои за аэропорт Антонов|Бои за аэропорт Антонов]] (25 iw) — 3601 skatījumu * [[:ru:Драма (жанр)|Драма (жанр)]] (16 iw) — 3587 skatījumu * [[:ru:Фуцзянь (авианосец)|Фуцзянь (авианосец)]] (17 iw) — 3587 skatījumu * [[:ru:Пески (Донецкая область)|Пески (Донецкая область)]] (10 iw) — 3561 skatījumu * [[:ru:Пригожин, Евгений Викторович|Пригожин, Евгений Викторович]] (21 iw) — 3556 skatījumu * [[:ru:Острые козырьки|Острые козырьки]] (48 iw) — 3546 skatījumu * [[:ru:Смерч (РСЗО)|Смерч (РСЗО)]] (33 iw) — 3542 skatījumu * [[:ru:Очень странные дела (4-й сезон)|Очень странные дела (4-й сезон)]] (19 iw) — 3491 skatījumu * [[:ru:Эрчел, Ханде|Эрчел, Ханде]] (31 iw) — 3475 skatījumu * [[:ru:Великолепный век|Великолепный век]] (48 iw) — 3417 skatījumu * [[:ru:С-300|С-300]] (38 iw) — 3390 skatījumu * [[:ru:Пограничный конфликт на острове Даманском|Пограничный конфликт на острове Даманском]] (40 iw) — 3334 skatījumu * [[:ru:AliExpress|AliExpress]] (35 iw) — 3328 skatījumu * [[:ru:Царь-бомба|Царь-бомба]] (56 iw) — 3267 skatījumu {{div col end}} == be == {{div col|3}} * [[:be:Вялікая французская камея|Вялікая французская камея]] (10 iw) — 123 skatījumu * [[:be:Кітайска-тайваньскі крызіс (2022)|Кітайска-тайваньскі крызіс (2022)]] (6 iw) — 111 skatījumu * [[:be:Спіс беларускіх імён|Спіс беларускіх імён]] (1 iw) — 47 skatījumu * [[:be:Янка Брыль|Янка Брыль]] (13 iw) — 46 skatījumu * [[:be:Святы Ілля (фальклор)|Святы Ілля (фальклор)]] (14 iw) — 42 skatījumu * [[:be:Губарэвічы|Губарэвічы]] (4 iw) — 34 skatījumu * [[:be:Беларускі лацінскі алфавіт|Беларускі лацінскі алфавіт]] (24 iw) — 33 skatījumu * [[:be:Фёдар Антонавіч Піскуноў|Фёдар Антонавіч Піскуноў]] (1 iw) — 29 skatījumu * [[:be:Тарашкевіца|Тарашкевіца]] (23 iw) — 28 skatījumu * [[:be:У краіне райскай птушкі|У краіне райскай птушкі]] (1 iw) — 27 skatījumu * [[:be:Адам Іосіфавіч Мальдзіс|Адам Іосіфавіч Мальдзіс]] (5 iw) — 27 skatījumu * [[:be:Мухі мясныя зялёныя|Мухі мясныя зялёныя]] (17 iw) — 25 skatījumu * [[:be:Акупацыя Ірака (2003—2011)|Акупацыя Ірака (2003—2011)]] (8 iw) — 24 skatījumu * [[:be:Францішак Багушэвіч|Францішак Багушэвіч]] (16 iw) — 22 skatījumu * [[:be:Спіс памерлых у 2022 годзе|Спіс памерлых у 2022 годзе]] (37 iw) — 22 skatījumu * [[:be:МТБанк|МТБанк]] (1 iw) — 22 skatījumu * [[:be:Уладзімір Караткевіч|Уладзімір Караткевіч]] (26 iw) — 22 skatījumu * [[:be:Цэрынгены|Цэрынгены]] (30 iw) — 21 skatījumu * [[:be:Іракскі канфлікт|Іракскі канфлікт]] (10 iw) — 21 skatījumu * [[:be:Лізавета Аляксееўна|Лізавета Аляксееўна]] (34 iw) — 21 skatījumu * [[:be:Пімен Панчанка|Пімен Панчанка]] (9 iw) — 20 skatījumu * [[:be:Вейшнорыя|Вейшнорыя]] (6 iw) — 20 skatījumu * [[:be:Лімерык (паэзія)|Лімерык (паэзія)]] (43 iw) — 19 skatījumu * [[:be:Куфар|Куфар]] (45 iw) — 18 skatījumu * [[:be:Белсат|Белсат]] (11 iw) — 18 skatījumu * [[:be:Аляксандр Уладзіміравіч Мілінкевіч|Аляксандр Уладзіміравіч Мілінкевіч]] (24 iw) — 18 skatījumu * [[:be:Дзікае паляванне караля Стаха|Дзікае паляванне караля Стаха]] (4 iw) — 17 skatījumu * [[:be:Брагін|Брагін]] (19 iw) — 17 skatījumu * [[:be:Конегадоўля|Конегадоўля]] (24 iw) — 16 skatījumu * [[:be:XIII інтэрбрыгада імя Яраслава Дамброўскага|XIII інтэрбрыгада імя Яраслава Дамброўскага]] (7 iw) — 16 skatījumu * [[:be:Дзмітрый Віктаравіч Гельтман|Дзмітрый Віктаравіч Гельтман]] (2 iw) — 16 skatījumu * [[:be:Лазар Майсеевіч Каплан|Лазар Майсеевіч Каплан]] (1 iw) — 16 skatījumu * [[:be:Чарцёж|Чарцёж]] (51 iw) — 15 skatījumu * [[:be:Аляксей Мікалаевіч Сокал|Аляксей Мікалаевіч Сокал]] (1 iw) — 15 skatījumu * [[:be:Ў|Ў]] (46 iw) — 15 skatījumu * [[:be:Тэорыя функцый (музыка)|Тэорыя функцый (музыка)]] (19 iw) — 15 skatījumu * [[:be:Полк Каліноўскага|Полк Каліноўскага]] (18 iw) — 15 skatījumu * [[:be:Лізавета Рыгораўна Дзяменцьева|Лізавета Рыгораўна Дзяменцьева]] (14 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Група савецкіх ваенных спецыялістаў у Іспаніі|Група савецкіх ваенных спецыялістаў у Іспаніі]] (1 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Беларуская міфалогія|Беларуская міфалогія]] (4 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Каплан|Каплан]] (23 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Браты Лімбург|Браты Лімбург]] (28 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Папоў|Папоў]] (21 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Пеніс чалавека|Пеніс чалавека]] (58 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Рой Ліхтэнштэйн|Рой Ліхтэнштэйн]] (52 iw) — 12 skatījumu * [[:be:5-я асобная брыгада спецыяльнага прызначэння|5-я асобная брыгада спецыяльнага прызначэння]] (4 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Ігар Уладзіміравіч Талькоў|Ігар Уладзіміравіч Талькоў]] (13 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Дзяменцьева|Дзяменцьева]] (4 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Вісентэ Лопес Партанья|Вісентэ Лопес Партанья]] (17 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Алесандра Лонгі|Алесандра Лонгі]] (10 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Вывад амерыканскіх войск з Ірака (2007—2011)|Вывад амерыканскіх войск з Ірака (2007—2011)]] (6 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Палмдэйл|Палмдэйл]] (54 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Рэкі і каналы Беларусі|Рэкі і каналы Беларусі]] (11 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Пятрусь Броўка|Пятрусь Броўка]] (12 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Інструкцыя па транслітарацыі|Інструкцыя па транслітарацыі]] (6 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Алег Сяргеевіч Гайдукевіч|Алег Сяргеевіч Гайдукевіч]] (3 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Палешукі|Палешукі]] (13 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Пашпарт грамадзяніна Азербайджана|Пашпарт грамадзяніна Азербайджана]] (24 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Максім Багдановіч|Максім Багдановіч]] (28 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Вацлаў Ластоўскі|Вацлаў Ластоўскі]] (11 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Ларчанка|Ларчанка]] (1 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Лонгі|Лонгі]] (10 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Фантана (Каліфорнія)|Фантана (Каліфорнія)]] (54 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Айран|Айран]] (56 iw) — 11 skatījumu * [[:be:БТА Банк|БТА Банк]] (1 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Ланкастэр (Каліфорнія)|Ланкастэр (Каліфорнія)]] (51 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Барыстар|Барыстар]] (36 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Кузьма Чорны|Кузьма Чорны]] (11 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Алесь Петрашкевіч|Алесь Петрашкевіч]] (2 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Царква Узнясення (Каломенскае)|Царква Узнясення (Каломенскае)]] (15 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Новая зямля (паэма)|Новая зямля (паэма)]] (1 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Федэрацыя анархістаў Іберыі|Федэрацыя анархістаў Іберыі]] (28 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Настаўніцкая газета|Настаўніцкая газета]] (1 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Бела-чырвона-белы сцяг|Бела-чырвона-белы сцяг]] (12 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Міхаіл Якаўлевіч Каплан|Міхаіл Якаўлевіч Каплан]] (1 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Less|Less]] (20 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Сяргей Іванавіч Грахоўскі|Сяргей Іванавіч Грахоўскі]] (3 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Пагоня|Пагоня]] (25 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Усходнія славяне|Усходнія славяне]] (46 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Каласы пад сярпом тваім|Каласы пад сярпом тваім]] (4 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Рэжым Лукашэнкі|Рэжым Лукашэнкі]] (2 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Фаіна Іпацьеўна Вахрава|Фаіна Іпацьеўна Вахрава]] (16 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Вязынь|Вязынь]] (7 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Спіс матылёў Беларусі|Спіс матылёў Беларусі]] (3 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Касцёл Маці Божай Анёльскай і кляштар францысканцаў|Касцёл Маці Божай Анёльскай і кляштар францысканцаў]] (3 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Левая рэспубліканская партыя Каталоніі|Левая рэспубліканская партыя Каталоніі]] (32 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Зянон Пазняк|Зянон Пазняк]] (12 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Язэп Нарцызавіч Драздовіч|Язэп Нарцызавіч Драздовіч]] (5 iw) — 9 skatījumu * [[:be:ФК Шахцёр Караганда|ФК Шахцёр Караганда]] (39 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Драма (кіно і тэлебачанне)|Драма (кіно і тэлебачанне)]] (47 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Рабочая партыя марксісцкага адзінства|Рабочая партыя марксісцкага адзінства]] (33 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Тактыка|Тактыка]] (51 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Цудоўны часаслоў герцага Берыйскага|Цудоўны часаслоў герцага Берыйскага]] (38 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Ã|Ã]] (31 iw) — 8 skatījumu * [[:be:На ростанях|На ростанях]] (1 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Пазнаньскае паўстанне|Пазнаньскае паўстанне]] (24 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Саюз беларускай моладзі|Саюз беларускай моладзі]] (6 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Птушкі і гнёзды|Птушкі і гнёзды]] (1 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Інтэрнацыянальныя брыгады|Інтэрнацыянальныя брыгады]] (47 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Медзазол|Медзазол]] (4 iw) — 8 skatījumu {{div col end}} == pl == {{div col|3}} * [[:pl:Wanda Traczyk-Stawska|Wanda Traczyk-Stawska]] (1 iw) — 20142 skatījumu * [[:pl:Maus (komiks)|Maus (komiks)]] (32 iw) — 11286 skatījumu * [[:pl:Order Kalatrawy|Order Kalatrawy]] (27 iw) — 7530 skatījumu * [[:pl:Historia Tajwanu|Historia Tajwanu]] (37 iw) — 4724 skatījumu * [[:pl:Robak (anatomia)|Robak (anatomia)]] (12 iw) — 4147 skatījumu * [[:pl:Zmarli w sierpniu 2022|Zmarli w sierpniu 2022]] (9 iw) — 3876 skatījumu * [[:pl:Anna Jakubowska (działaczka kombatancka)|Anna Jakubowska (działaczka kombatancka)]] (2 iw) — 3513 skatījumu * [[:pl:Krzysztof Kamil Baczyński|Krzysztof Kamil Baczyński]] (21 iw) — 2603 skatījumu * [[:pl:Michał Żebrowski (aktor)|Michał Żebrowski (aktor)]] (18 iw) — 2601 skatījumu * [[:pl:One Championship|One Championship]] (21 iw) — 2583 skatījumu * [[:pl:Kuba Wojewódzki|Kuba Wojewódzki]] (7 iw) — 2556 skatījumu * [[:pl:Jakub Rzeźniczak|Jakub Rzeźniczak]] (11 iw) — 2535 skatījumu * [[:pl:Zbigniew Antoni Kruszewski|Zbigniew Antoni Kruszewski]] (2 iw) — 2532 skatījumu * [[:pl:Masakra na Palawanie|Masakra na Palawanie]] (7 iw) — 2476 skatījumu * [[:pl:Leopold Okulicki|Leopold Okulicki]] (14 iw) — 2397 skatījumu * [[:pl:Waldemar Malak|Waldemar Malak]] (8 iw) — 2157 skatījumu * [[:pl:Michał Paszczyk|Michał Paszczyk]] (1 iw) — 2050 skatījumu * [[:pl:Tour de Pologne 2022|Tour de Pologne 2022]] (8 iw) — 2045 skatījumu * [[:pl:Pol’and’Rock Festival|Pol’and’Rock Festival]] (18 iw) — 2011 skatījumu * [[:pl:Godzina „W”|Godzina „W”]] (5 iw) — 2000 skatījumu * [[:pl:Daniel Obajtek|Daniel Obajtek]] (3 iw) — 1903 skatījumu * [[:pl:AGM-114 Hellfire|AGM-114 Hellfire]] (35 iw) — 1880 skatījumu * [[:pl:Porcjunkula|Porcjunkula]] (15 iw) — 1824 skatījumu * [[:pl:Wojciech Olszański|Wojciech Olszański]] (2 iw) — 1762 skatījumu * [[:pl:Bert Hellinger|Bert Hellinger]] (19 iw) — 1723 skatījumu * [[:pl:Kanał (film)|Kanał (film)]] (26 iw) — 1603 skatījumu * [[:pl:Mistrzostwa Świata w Piłce Siatkowej Mężczyzn 2022|Mistrzostwa Świata w Piłce Siatkowej Mężczyzn 2022]] (13 iw) — 1597 skatījumu * [[:pl:Stopnie wojskowe w Polsce|Stopnie wojskowe w Polsce]] (6 iw) — 1580 skatījumu * [[:pl:Rzeź Woli|Rzeź Woli]] (15 iw) — 1569 skatījumu * [[:pl:Siły Powietrzne Republiki Chińskiej|Siły Powietrzne Republiki Chińskiej]] (19 iw) — 1517 skatījumu * [[:pl:Cmentarz Powstańców Warszawy|Cmentarz Powstańców Warszawy]] (3 iw) — 1470 skatījumu * [[:pl:Roberto Soldić|Roberto Soldić]] (7 iw) — 1436 skatījumu * [[:pl:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 1415 skatījumu * [[:pl:Michał Wiśniewski|Michał Wiśniewski]] (7 iw) — 1396 skatījumu * [[:pl:Rzeź wołyńska|Rzeź wołyńska]] (24 iw) — 1396 skatījumu * [[:pl:Drugi kryzys w Cieśninie Tajwańskiej|Drugi kryzys w Cieśninie Tajwańskiej]] (22 iw) — 1390 skatījumu * [[:pl:Oscar Piastri|Oscar Piastri]] (17 iw) — 1386 skatījumu * [[:pl:Chińska Armia Ludowo-Wyzwoleńcza|Chińska Armia Ludowo-Wyzwoleńcza]] (67 iw) — 1385 skatījumu * [[:pl:Życiorys|Życiorys]] (1 iw) — 1379 skatījumu * [[:pl:Lista filmów Filmowego Uniwersum Marvela|Lista filmów Filmowego Uniwersum Marvela]] (31 iw) — 1368 skatījumu * [[:pl:Zmarli w lipcu 2022|Zmarli w lipcu 2022]] (11 iw) — 1364 skatījumu * [[:pl:Spiker Izby Reprezentantów Stanów Zjednoczonych|Spiker Izby Reprezentantów Stanów Zjednoczonych]] (35 iw) — 1355 skatījumu * [[:pl:Teresa Iżewska|Teresa Iżewska]] (7 iw) — 1351 skatījumu * [[:pl:Agnieszka Włodarczyk|Agnieszka Włodarczyk]] (14 iw) — 1339 skatījumu * [[:pl:Operacja Neptune Spear|Operacja Neptune Spear]] (36 iw) — 1322 skatījumu * [[:pl:Państwa nieuznawane|Państwa nieuznawane]] (13 iw) — 1306 skatījumu * [[:pl:Wadim Bakatin|Wadim Bakatin]] (16 iw) — 1303 skatījumu * [[:pl:Sobel (piosenkarz)|Sobel (piosenkarz)]] (2 iw) — 1289 skatījumu * [[:pl:Su-57|Su-57]] (48 iw) — 1287 skatījumu * [[:pl:Sklepienie krzyżowo-żebrowe|Sklepienie krzyżowo-żebrowe]] (22 iw) — 1286 skatījumu * [[:pl:Konstanty Radziwiłł (ur. 1958)|Konstanty Radziwiłł (ur. 1958)]] (7 iw) — 1270 skatījumu * [[:pl:Autostrady i drogi ekspresowe w Polsce|Autostrady i drogi ekspresowe w Polsce]] (17 iw) — 1261 skatījumu * [[:pl:Chińskie Tajpej|Chińskie Tajpej]] (49 iw) — 1240 skatījumu * [[:pl:Antoni Chruściel|Antoni Chruściel]] (12 iw) — 1240 skatījumu * [[:pl:Barbara Stanisława Drapczyńska|Barbara Stanisława Drapczyńska]] (1 iw) — 1224 skatījumu * [[:pl:M142 HIMARS|M142 HIMARS]] (32 iw) — 1129 skatījumu * [[:pl:Teresa Ferenc|Teresa Ferenc]] (2 iw) — 1115 skatījumu * [[:pl:Rozpad Jugosławii|Rozpad Jugosławii]] (42 iw) — 1111 skatījumu * [[:pl:Su-35|Su-35]] (52 iw) — 1098 skatījumu * [[:pl:Zmarli w roku 2022|Zmarli w roku 2022]] (37 iw) — 1092 skatījumu * [[:pl:Grupa Lotos|Grupa Lotos]] (13 iw) — 1091 skatījumu * [[:pl:Czarny Jastrząb|Czarny Jastrząb]] (20 iw) — 1087 skatījumu * [[:pl:Państwa posiadające broń jądrową|Państwa posiadające broń jądrową]] (55 iw) — 1053 skatījumu * [[:pl:Złotopolscy|Złotopolscy]] (1 iw) — 1047 skatījumu * [[:pl:Kolczak zbrojny|Kolczak zbrojny]] (18 iw) — 1042 skatījumu * [[:pl:Ekstradycja (serial telewizyjny)|Ekstradycja (serial telewizyjny)]] (1 iw) — 1030 skatījumu * [[:pl:Stefan Rowecki|Stefan Rowecki]] (15 iw) — 1029 skatījumu * [[:pl:Akcja „Burza”|Akcja „Burza”]] (13 iw) — 1020 skatījumu * [[:pl:Alfabet polski|Alfabet polski]] (24 iw) — 1016 skatījumu * [[:pl:Bronisław Kaminski|Bronisław Kaminski]] (19 iw) — 1004 skatījumu * [[:pl:Ralph Kaminski|Ralph Kaminski]] (1 iw) — 966 skatījumu * [[:pl:Kwiat Jabłoni|Kwiat Jabłoni]] (4 iw) — 950 skatījumu * [[:pl:Siły Zbrojne Rzeczypospolitej Polskiej|Siły Zbrojne Rzeczypospolitej Polskiej]] (32 iw) — 950 skatījumu * [[:pl:Nicholas Galitzine|Nicholas Galitzine]] (11 iw) — 943 skatījumu * [[:pl:Heinz Reinefarth|Heinz Reinefarth]] (15 iw) — 933 skatījumu * [[:pl:Remigiusz Mróz|Remigiusz Mróz]] (5 iw) — 926 skatījumu * [[:pl:Purpurowe Serce|Purpurowe Serce]] (34 iw) — 923 skatījumu * [[:pl:Anna Przybylska|Anna Przybylska]] (13 iw) — 901 skatījumu * [[:pl:BMW serii 3|BMW serii 3]] (38 iw) — 897 skatījumu * [[:pl:Order Odrodzenia Polski|Order Odrodzenia Polski]] (28 iw) — 891 skatījumu * [[:pl:Zdzisław Beksiński|Zdzisław Beksiński]] (31 iw) — 886 skatījumu * [[:pl:Mateusz Morawiecki|Mateusz Morawiecki]] (54 iw) — 883 skatījumu * [[:pl:Tłumacz|Tłumacz]] (42 iw) — 883 skatījumu * [[:pl:Jeden kraj, dwa systemy|Jeden kraj, dwa systemy]] (39 iw) — 881 skatījumu * [[:pl:Joanna Jabłczyńska|Joanna Jabłczyńska]] (6 iw) — 879 skatījumu * [[:pl:Turbulencje (serial telewizyjny)|Turbulencje (serial telewizyjny)]] (23 iw) — 877 skatījumu * [[:pl:Owczarek belgijski|Owczarek belgijski]] (35 iw) — 866 skatījumu * [[:pl:K2 Black Panther|K2 Black Panther]] (29 iw) — 865 skatījumu * [[:pl:Polityka jednych Chin|Polityka jednych Chin]] (34 iw) — 864 skatījumu * [[:pl:Jacek Kurski|Jacek Kurski]] (4 iw) — 863 skatījumu * [[:pl:Lew Rywin|Lew Rywin]] (5 iw) — 863 skatījumu * [[:pl:Abu Musab az-Zarkawi|Abu Musab az-Zarkawi]] (55 iw) — 856 skatījumu * [[:pl:Rzeź Ochoty|Rzeź Ochoty]] (5 iw) — 854 skatījumu * [[:pl:Janusz Korwin-Mikke|Janusz Korwin-Mikke]] (23 iw) — 848 skatījumu * [[:pl:Geografia Tajwanu|Geografia Tajwanu]] (24 iw) — 838 skatījumu * [[:pl:Centralny Port Komunikacyjny|Centralny Port Komunikacyjny]] (6 iw) — 826 skatījumu * [[:pl:Hanna Gronkiewicz-Waltz|Hanna Gronkiewicz-Waltz]] (18 iw) — 804 skatījumu * [[:pl:Justyna Steczkowska|Justyna Steczkowska]] (23 iw) — 799 skatījumu * [[:pl:Rejon czerwonogrodzki|Rejon czerwonogrodzki]] (12 iw) — 796 skatījumu * [[:pl:Sinti|Sinti]] (28 iw) — 791 skatījumu {{div col end}} == lt == {{div col|3}} * [[:lt:Henrikas Daktaras|Henrikas Daktaras]] (2 iw) — 462 skatījumu * [[:lt:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 317 skatījumu * [[:lt:AB Ekranas|AB Ekranas]] (1 iw) — 226 skatījumu * [[:lt:Kraujo giminystė|Kraujo giminystė]] (34 iw) — 147 skatījumu * [[:lt:SEB bankas|SEB bankas]] (3 iw) — 131 skatījumu * [[:lt:Plateliai|Plateliai]] (11 iw) — 129 skatījumu * [[:lt:Taivano ginkluotosios pajėgos|Taivano ginkluotosios pajėgos]] (29 iw) — 121 skatījumu * [[:lt:Gediminas Žiemelis|Gediminas Žiemelis]] (5 iw) — 115 skatījumu * [[:lt:Vilniaus brigada|Vilniaus brigada]] (1 iw) — 111 skatījumu * [[:lt:Luminor Bank|Luminor Bank]] (1 iw) — 110 skatījumu * [[:lt:Algirdas Paleckis|Algirdas Paleckis]] (6 iw) — 93 skatījumu * [[:lt:2022 m. Europos krepšinio čempionatas|2022 m. Europos krepšinio čempionatas]] (18 iw) — 84 skatījumu * [[:lt:Juozas Jermalavičius|Juozas Jermalavičius]] (1 iw) — 83 skatījumu * [[:lt:Kauno Algirdo Brazausko hidroelektrinė|Kauno Algirdo Brazausko hidroelektrinė]] (6 iw) — 83 skatījumu * [[:lt:Atašė|Atašė]] (35 iw) — 79 skatījumu * [[:lt:Lietuvos savivaldybės|Lietuvos savivaldybės]] (22 iw) — 77 skatījumu * [[:lt:Generalinis direktorius|Generalinis direktorius]] (65 iw) — 76 skatījumu * [[:lt:Siauralapis gaurometis|Siauralapis gaurometis]] (53 iw) — 75 skatījumu * [[:lt:Lietuvos Respublikos Prezidentas|Lietuvos Respublikos Prezidentas]] (24 iw) — 75 skatījumu * [[:lt:15min|15min]] (7 iw) — 74 skatījumu * [[:lt:Borisas Dekanidzė|Borisas Dekanidzė]] (3 iw) — 70 skatījumu * [[:lt:Bostonas (Anglija)|Bostonas (Anglija)]] (37 iw) — 68 skatījumu * [[:lt:Taivano istorija|Taivano istorija]] (37 iw) — 68 skatījumu * [[:lt:Štuthofo koncentracijos stovykla|Štuthofo koncentracijos stovykla]] (31 iw) — 68 skatījumu * [[:lt:Arūnas Valinskas|Arūnas Valinskas]] (7 iw) — 65 skatījumu * [[:lt:Jurijus Šatunovas|Jurijus Šatunovas]] (24 iw) — 64 skatījumu * [[:lt:Sanžilės kanalas|Sanžilės kanalas]] (1 iw) — 62 skatījumu * [[:lt:Asmens kodas|Asmens kodas]] (21 iw) — 62 skatījumu * [[:lt:Madeira (sala)|Madeira (sala)]] (36 iw) — 62 skatījumu * [[:lt:Justas Vincas Paleckis|Justas Vincas Paleckis]] (8 iw) — 61 skatījumu * [[:lt:Moters lytiniai organai|Moters lytiniai organai]] (58 iw) — 60 skatījumu * [[:lt:Poniabudė|Poniabudė]] (15 iw) — 59 skatījumu * [[:lt:Stelmužės ąžuolas|Stelmužės ąžuolas]] (12 iw) — 57 skatījumu * [[:lt:Smegenys|Smegenys]] (24 iw) — 57 skatījumu * [[:lt:Šilauogė|Šilauogė]] (63 iw) — 56 skatījumu * [[:lt:Medininkų žudynės|Medininkų žudynės]] (4 iw) — 55 skatījumu * [[:lt:Briton Ferry Llansawel AFC|Briton Ferry Llansawel AFC]] (2 iw) — 55 skatījumu * [[:lt:Budė|Budė]] (59 iw) — 55 skatījumu * [[:lt:Ovuliacija|Ovuliacija]] (55 iw) — 54 skatījumu * [[:lt:Eimutis Žvybas|Eimutis Žvybas]] (1 iw) — 49 skatījumu * [[:lt:Michailas Golovatovas|Michailas Golovatovas]] (6 iw) — 48 skatījumu * [[:lt:Naisiai|Naisiai]] (3 iw) — 47 skatījumu * [[:lt:Dreverna|Dreverna]] (5 iw) — 47 skatījumu * [[:lt:Ą|Ą]] (29 iw) — 46 skatījumu * [[:lt:Audrius Nakas|Audrius Nakas]] (4 iw) — 45 skatījumu * [[:lt:Justas Paleckis|Justas Paleckis]] (17 iw) — 44 skatījumu * [[:lt:Branduolinės valstybės|Branduolinės valstybės]] (56 iw) — 44 skatījumu * [[:lt:Lietuvos raudonoji knyga|Lietuvos raudonoji knyga]] (3 iw) — 43 skatījumu * [[:lt:Ribinis asmenybės sutrikimas|Ribinis asmenybės sutrikimas]] (53 iw) — 42 skatījumu * [[:lt:Raudonės pilis|Raudonės pilis]] (10 iw) — 42 skatījumu * [[:lt:Twitch|Twitch]] (55 iw) — 41 skatījumu * [[:lt:Užutrakio dvaras|Užutrakio dvaras]] (4 iw) — 41 skatījumu * [[:lt:Deutsche Welle|Deutsche Welle]] (68 iw) — 40 skatījumu * [[:lt:Lietuvos rytas|Lietuvos rytas]] (9 iw) — 40 skatījumu * [[:lt:Antanas Škėma|Antanas Škėma]] (9 iw) — 40 skatījumu * [[:lt:Vilniaus Šv. Kazimiero bažnyčia|Vilniaus Šv. Kazimiero bažnyčia]] (12 iw) — 40 skatījumu * [[:lt:Svencelė|Svencelė]] (2 iw) — 40 skatījumu * [[:lt:Vilniaus miesto dalys|Vilniaus miesto dalys]] (2 iw) — 39 skatījumu * [[:lt:Praba|Praba]] (20 iw) — 39 skatījumu * [[:lt:Suomijos futbolo varžybos 2022 m.|Suomijos futbolo varžybos 2022 m.]] (9 iw) — 39 skatījumu * [[:lt:Gabrielius Landsbergis (1982)|Gabrielius Landsbergis (1982)]] (19 iw) — 38 skatījumu * [[:lt:Ekenäs IF|Ekenäs IF]] (9 iw) — 38 skatījumu * [[:lt:Paprastoji auslinda|Paprastoji auslinda]] (37 iw) — 38 skatījumu * [[:lt:Vytautas Tomkus|Vytautas Tomkus]] (3 iw) — 38 skatījumu * [[:lt:Alytaus Dzūkija|Alytaus Dzūkija]] (5 iw) — 37 skatījumu * [[:lt:Šiaulių bankas|Šiaulių bankas]] (5 iw) — 37 skatījumu * [[:lt:Automatinė pavarų dėžė|Automatinė pavarų dėžė]] (30 iw) — 37 skatījumu * [[:lt:Ingrida Mikelionytė|Ingrida Mikelionytė]] (1 iw) — 37 skatījumu * [[:lt:Linas Pernavas|Linas Pernavas]] (1 iw) — 36 skatījumu * [[:lt:Dubingiai|Dubingiai]] (15 iw) — 36 skatījumu * [[:lt:Paprastasis uodas|Paprastasis uodas]] (35 iw) — 36 skatījumu * [[:lt:Arvydas Pocius (1957)|Arvydas Pocius (1957)]] (5 iw) — 36 skatījumu * [[:lt:Independence|Independence]] (6 iw) — 36 skatījumu * [[:lt:Ų|Ų]] (18 iw) — 36 skatījumu * [[:lt:Registrų centras|Registrų centras]] (1 iw) — 36 skatījumu * [[:lt:LRT Opus|LRT Opus]] (2 iw) — 35 skatījumu * [[:lt:Pakruojo dvaras|Pakruojo dvaras]] (2 iw) — 34 skatījumu * [[:lt:Cista|Cista]] (45 iw) — 34 skatījumu * [[:lt:Asmenybės tipas|Asmenybės tipas]] (15 iw) — 34 skatījumu * [[:lt:Moters orgazmas|Moters orgazmas]] (1 iw) — 34 skatījumu * [[:lt:Širšuolas|Širšuolas]] (55 iw) — 34 skatījumu * [[:lt:Justė Arlauskaitė|Justė Arlauskaitė]] (4 iw) — 34 skatījumu * [[:lt:Lituanica|Lituanica]] (9 iw) — 34 skatījumu * [[:lt:Juozapava (Vandžiogala)|Juozapava (Vandžiogala)]] (2 iw) — 33 skatījumu * [[:lt:Ignas Brazdeikis|Ignas Brazdeikis]] (11 iw) — 33 skatījumu * [[:lt:Rokantiškės|Rokantiškės]] (1 iw) — 33 skatījumu * [[:lt:Antanas Bosas|Antanas Bosas]] (1 iw) — 33 skatījumu * [[:lt:Antisocialus asmenybės sutrikimas|Antisocialus asmenybės sutrikimas]] (44 iw) — 33 skatījumu * [[:lt:Šliuzas|Šliuzas]] (59 iw) — 33 skatījumu * [[:lt:Roblox|Roblox]] (58 iw) — 33 skatījumu * [[:lt:Arbūzas|Arbūzas]] (40 iw) — 32 skatījumu * [[:lt:Icikas Meskupas-Adomas|Icikas Meskupas-Adomas]] (3 iw) — 32 skatījumu * [[:lt:Matrica|Matrica]] (2 iw) — 32 skatījumu * [[:lt:Mormonai|Mormonai]] (67 iw) — 32 skatījumu * [[:lt:Klaipėdos sukilimas|Klaipėdos sukilimas]] (12 iw) — 32 skatījumu * [[:lt:Šorai|Šorai]] (34 iw) — 32 skatījumu * [[:lt:Salomėja Nėris|Salomėja Nėris]] (22 iw) — 32 skatījumu * [[:lt:Barelis|Barelis]] (52 iw) — 32 skatījumu * [[:lt:Ranka|Ranka]] (3 iw) — 32 skatījumu * [[:lt:Klaipėdos Vydūno gimnazija|Klaipėdos Vydūno gimnazija]] (1 iw) — 32 skatījumu {{div col end}} == et == {{div col|3}} * [[:et:Sulamite loend|Sulamite loend]] (15 iw) — 1096 skatījumu * [[:et:Maria Klenskaja|Maria Klenskaja]] (3 iw) — 523 skatījumu * [[:et:Pulma-aastapäev|Pulma-aastapäev]] (39 iw) — 422 skatījumu * [[:et:Aarne Üksküla|Aarne Üksküla]] (2 iw) — 380 skatījumu * [[:et:Hiina RV hoiatus|Hiina RV hoiatus]] (13 iw) — 286 skatījumu * [[:et:Ada Lundver|Ada Lundver]] (5 iw) — 265 skatījumu * [[:et:Eesti näitlejate loend|Eesti näitlejate loend]] (6 iw) — 226 skatījumu * [[:et:Russalka|Russalka]] (8 iw) — 206 skatījumu * [[:et:Stefan Airapetjan|Stefan Airapetjan]] (26 iw) — 184 skatījumu * [[:et:Ceviche|Ceviche]] (36 iw) — 163 skatījumu * [[:et:Eesti kirjanike loend|Eesti kirjanike loend]] (7 iw) — 149 skatījumu * [[:et:Lindude loend|Lindude loend]] (11 iw) — 144 skatījumu * [[:et:Eesti linnad|Eesti linnad]] (1 iw) — 142 skatījumu * [[:et:Kitsai keel|Kitsai keel]] (8 iw) — 123 skatījumu * [[:et:Einari Koppel|Einari Koppel]] (1 iw) — 123 skatījumu * [[:et:Jumalate loend|Jumalate loend]] (13 iw) — 106 skatījumu * [[:et:Eesti sõjaväelised auastmed|Eesti sõjaväelised auastmed]] (5 iw) — 98 skatījumu * [[:et:Protsess (Kafka)|Protsess (Kafka)]] (55 iw) — 93 skatījumu * [[:et:Toto|Toto]] (49 iw) — 92 skatījumu * [[:et:Itaalia linnade loend|Itaalia linnade loend]] (3 iw) — 90 skatījumu * [[:et:Umbusi jõgi|Umbusi jõgi]] (5 iw) — 87 skatījumu * [[:et:Russalka (monument)|Russalka (monument)]] (10 iw) — 86 skatījumu * [[:et:Hiina astroloogia|Hiina astroloogia]] (30 iw) — 86 skatījumu * [[:et:Kättemaksukontor|Kättemaksukontor]] (1 iw) — 84 skatījumu * [[:et:Lauri Läänemets|Lauri Läänemets]] (5 iw) — 81 skatījumu * [[:et:Raiko Pachel|Raiko Pachel]] (3 iw) — 81 skatījumu * [[:et:In memoriam 2022|In memoriam 2022]] (37 iw) — 79 skatījumu * [[:et:5MIINUST|5MIINUST]] (1 iw) — 78 skatījumu * [[:et:Eeva Park|Eeva Park]] (5 iw) — 78 skatījumu * [[:et:Sodiaagimärk|Sodiaagimärk]] (52 iw) — 75 skatījumu * [[:et:Eesti haridus- ja teadusminister|Eesti haridus- ja teadusminister]] (2 iw) — 75 skatījumu * [[:et:Eesti mõisate loend|Eesti mõisate loend]] (3 iw) — 67 skatījumu * [[:et:Tekstiilide loend|Tekstiilide loend]] (3 iw) — 66 skatījumu * [[:et:Harilik tokkroos|Harilik tokkroos]] (46 iw) — 65 skatījumu * [[:et:Apteeker Melchior (film)|Apteeker Melchior (film)]] (1 iw) — 61 skatījumu * [[:et:Eesti Muusika- ja Teatriakadeemia lavakunstikool|Eesti Muusika- ja Teatriakadeemia lavakunstikool]] (2 iw) — 60 skatījumu * [[:et:Anne Paluver|Anne Paluver]] (1 iw) — 60 skatījumu * [[:et:Eesti saarte loend|Eesti saarte loend]] (21 iw) — 60 skatījumu * [[:et:Nartsissism|Nartsissism]] (65 iw) — 58 skatījumu * [[:et:Rahvaste ja hõimude loend|Rahvaste ja hõimude loend]] (28 iw) — 58 skatījumu * [[:et:Õnne 13|Õnne 13]] (4 iw) — 57 skatījumu * [[:et:Viktoria Ladõnskaja-Kubits|Viktoria Ladõnskaja-Kubits]] (4 iw) — 57 skatījumu * [[:et:Ita Ever|Ita Ever]] (18 iw) — 57 skatījumu * [[:et:Shanon|Shanon]] (1 iw) — 56 skatījumu * [[:et:Kelgukoerad|Kelgukoerad]] (1 iw) — 56 skatījumu * [[:et:Gerli Padar|Gerli Padar]] (23 iw) — 55 skatījumu * [[:et:Mats Traat|Mats Traat]] (10 iw) — 55 skatījumu * [[:et:Jalgpallurite loend|Jalgpallurite loend]] (6 iw) — 53 skatījumu * [[:et:Rebasheinalised|Rebasheinalised]] (62 iw) — 53 skatījumu * [[:et:Roblox|Roblox]] (58 iw) — 53 skatījumu * [[:et:Eesti raadiojaamade loend|Eesti raadiojaamade loend]] (2 iw) — 53 skatījumu * [[:et:Eesti Draamateater|Eesti Draamateater]] (13 iw) — 53 skatījumu * [[:et:Eesti poliitikute loend|Eesti poliitikute loend]] (1 iw) — 52 skatījumu * [[:et:Koeratõugude loend|Koeratõugude loend]] (48 iw) — 52 skatījumu * [[:et:Vanade ja vähemlevinud mõõtühikute loend|Vanade ja vähemlevinud mõõtühikute loend]] (1 iw) — 51 skatījumu * [[:et:Isikukood|Isikukood]] (22 iw) — 51 skatījumu * [[:et:Dimitri Klenski|Dimitri Klenski]] (1 iw) — 51 skatījumu * [[:et:Selver|Selver]] (7 iw) — 51 skatījumu * [[:et:Barbadose tsesalpiinia|Barbadose tsesalpiinia]] (39 iw) — 48 skatījumu * [[:et:Automarkide loend|Automarkide loend]] (34 iw) — 47 skatījumu * [[:et:Maarjamäe memoriaal|Maarjamäe memoriaal]] (3 iw) — 47 skatījumu * [[:et:Nimede eestistamine|Nimede eestistamine]] (7 iw) — 46 skatījumu * [[:et:Sinimägede lahing|Sinimägede lahing]] (9 iw) — 46 skatījumu * [[:et:Rein Aren|Rein Aren]] (4 iw) — 45 skatījumu * [[:et:Eesti ansamblite loend|Eesti ansamblite loend]] (1 iw) — 45 skatījumu * [[:et:Kadri Rämmeld|Kadri Rämmeld]] (2 iw) — 45 skatījumu * [[:et:Sinikas|Sinikas]] (67 iw) — 45 skatījumu * [[:et:Hispaania kuninglik perekond|Hispaania kuninglik perekond]] (16 iw) — 44 skatījumu * [[:et:Vene kirjanike loend|Vene kirjanike loend]] (19 iw) — 44 skatījumu * [[:et:Priit Toobal|Priit Toobal]] (2 iw) — 44 skatījumu * [[:et:Egiptuse jumalad|Egiptuse jumalad]] (53 iw) — 44 skatījumu * [[:et:Liina Kersna|Liina Kersna]] (13 iw) — 44 skatījumu * [[:et:Arvo Haug|Arvo Haug]] (3 iw) — 43 skatījumu * [[:et:Carmen Mikiver|Carmen Mikiver]] (2 iw) — 43 skatījumu * [[:et:Tippdomeenide loend|Tippdomeenide loend]] (39 iw) — 43 skatījumu * [[:et:Teepõõsalised|Teepõõsalised]] (55 iw) — 42 skatījumu * [[:et:Ladinakeelsete väljendite loend|Ladinakeelsete väljendite loend]] (47 iw) — 42 skatījumu * [[:et:Elina Purde|Elina Purde]] (1 iw) — 41 skatījumu * [[:et:Nublu (räppar)|Nublu (räppar)]] (4 iw) — 40 skatījumu * [[:et:Gunnar Kilgas|Gunnar Kilgas]] (1 iw) — 40 skatījumu * [[:et:Eesti raudteetransport|Eesti raudteetransport]] (21 iw) — 39 skatījumu * [[:et:Anne Reemann|Anne Reemann]] (2 iw) — 38 skatījumu * [[:et:NATO liikmesriigid|NATO liikmesriigid]] (24 iw) — 38 skatījumu * [[:et:Periostiit|Periostiit]] (19 iw) — 38 skatījumu * [[:et:Paul Poom (näitleja)|Paul Poom (näitleja)]] (2 iw) — 38 skatījumu * [[:et:Ervin Abel|Ervin Abel]] (1 iw) — 37 skatījumu * [[:et:Karl Linnas|Karl Linnas]] (4 iw) — 37 skatījumu * [[:et:Eesti kaitsealade loend|Eesti kaitsealade loend]] (10 iw) — 37 skatījumu * [[:et:Artur Sirk|Artur Sirk]] (12 iw) — 37 skatījumu * [[:et:Jõevähk|Jõevähk]] (43 iw) — 37 skatījumu * [[:et:Ovulatsioon|Ovulatsioon]] (55 iw) — 36 skatījumu * [[:et:RIA Novosti|RIA Novosti]] (42 iw) — 36 skatījumu * [[:et:Imetajate loend|Imetajate loend]] (13 iw) — 36 skatījumu * [[:et:Heliloojate loend|Heliloojate loend]] (14 iw) — 36 skatījumu * [[:et:Eesti taasiseseisvumine|Eesti taasiseseisvumine]] (7 iw) — 35 skatījumu * [[:et:Aino Kallas|Aino Kallas]] (18 iw) — 35 skatījumu * [[:et:Ivo Uukkivi|Ivo Uukkivi]] (1 iw) — 35 skatījumu * [[:et:Tirtslased|Tirtslased]] (38 iw) — 35 skatījumu * [[:et:Hollandi linnade loend|Hollandi linnade loend]] (21 iw) — 35 skatījumu * [[:et:Mirtel Pohla|Mirtel Pohla]] (5 iw) — 35 skatījumu {{div col end}} i7dj1ybbnks7lpgzazw9kd7fpersq46 COVID-19 diagnosticēšana 0 452343 3665706 3662648 2022-08-02T12:27:47Z Vitaly P 25520 /* Latvijā veikto diagnostisko testu dinamika */ atjaunots wikitext text/x-wiki [[Attēls:Covid-19-Time-Course-05.gif|thumb|270px|Skaidrojums par vīrusa daudzuma (apakšējā līkne) un pret to vērsto antivielu IGM un IgG koncentrācijas (augšējās līknes) izmaiņām mēneša laikā pēc inficēšanās ar SARS-CoV-2.]] [[Attēls:CDC COVID-19 test kit.jpg|thumb|270px|[[ASV]] pieejamais [[SARS-CoV-2 vīruss|SARS-CoV-2 vīrusa]] RT-PĶR laboratoriskais tests.]] '''COVID-19 (2019. gada koronavīrusa slimības) diagnosticēšana''' balstās uz šīs slimības klīniskajām pazīmēm ([[klepus]], [[drudzis]] un [[aizdusa]]) un pozitīviem [[SARS-CoV-2 vīruss|SARS-CoV-2 vīrusa]] [[laboratorija|laboratoriskajiem]] testiem. Krūšukurvja [[datortomogrāfija]] (CT) palīdz diagnosticēt COVID-19 pacientiem ar [[pneimonija|plaušu karsoni]]. [[Honkonga]]s slimību kontroles centrs izveidoja universālu shēmu, kurā visi aizdomās turētie pacienti drīkstēja palikt mājās, gaidot neatliekamās palīdzības darbinieku, kas viņiem iedeva SARS-CoV-2 vīrusa testa mēģeni parauga iespļaušanai, kas tūlīt tika nosūtīta uz centralizētu laboratoriju. Arī [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] Nacionālais veselības dienests (NHS) paziņoja, ka sāks pārbaudīt aizdomīgus gadījumus mājās, kas ietaupa risku inficēt citus, ja viņi nonāk slimnīcā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=NHS pilots home testing for coronavirus |url=https://www.mobihealthnews.com/news/europe/nhs-pilots-home-testing-coronavirus |website=MobiHealthNews |language=en |date=24 February 2020}}</ref> [[Ķīna]]s uzņēmumi 2020. gada 25. februārī sāka ražot 1,7 miljonus COVID-19 laboratorisko testa komplektu dienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=China Makes Over 1.7 Million Covid-19 Testing Kits per Day, Official Says |url=https://yicaiglobal.com/news/china-makes-over-17-million-covid-19-testing-kits-per-day-official-says |website=Yicai Global}}</ref> == Laboratoriskie testi == [[Attēls:Fig4-positivity-rate(1).png|thumb|270px|Pozitīva RT-PĶR testa iespējas samazināšanās pēc pirmo COVID-19 simptomu parādīšanās.]] COVID-19 laboratorisko pārbaudi var veikt ar reālā laika [[polimerāzes ķēdes reakcija]]s (RT-PĶR) metodi, [[nukleīnskābes|nukleīnskābju]] testiem un [[ELISA]] metodes [[antivielas|antivielu]] un [[antigēni|antigēnu]] testiem, kuriem pieejami komerciāli komplekti. === PĶR testi === Pirmo SARS-CoV-2 vīrusa RT-PĶR testu izstrādāja [[Vācija]]s zinātnieki 2020. gada janvārī, izgatavojot 250 000 testa komplektus [[Pasaules Veselības organizācija]]s PVO vajadzībām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Sheridan |first1=Cormac |title=Coronavirus and the race to distribute reliable diagnostics |url=https://www.nature.com/articles/d41587-020-00002-2 |website=Nature Biotechnology |language=en |doi=10.1038/d41587-020-00002-2 |date=19 February 2020}}</ref> 28. janvārī arī [[Dienvidkoreja]]s ''Kogenebiotech'' izstrādāja savu koronavīrusu noteikšanas RT-PĶR komplektu ar nosaukumu ''PowerChek Coronavirus'', kas nosaka gan betakoronavīrusa E gēnu, gan SARS-CoV-2 vīrusam raksturīgo RdRp gēnu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kogene.co.kr/eng/about_us/news/listbody.php?h_gcode=board&h_code=7&po_no=288 |title=NEW PRODUCT / COVID-19 KIT |access-date={{dat|2020|03|02||bez}} |archive-date={{dat|2020|06|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200607150451/http://www.kogene.co.kr/eng/about_us/news/listbody.php?h_gcode=board&h_code=7&po_no=288 }}</ref> 2020. gada februārī arī citi uzņēmumi, piemēram, ''Seegene'' un ''Solgent'' izstrādāja savus komerciālos diagnostiskos komplektus ar nosaukumiem ''DiaPlexQ'' un ''Allplex 2019-nCoV Assay''.<ref>[http://www.seegene.com/ Seegene]</ref><ref>[http://www.solgent.com/ Solgent]</ref> 23. aprīlī Latvijas valdība pieņēma lēmumu sākt izmantot ātros COVID-19 testus, kuriem testēšanas process aizņem tikai 45 minūtes agrāko 3 līdz 6 stundu vietā. Šos testus sāka veikt [[Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca]] (RAKUS), kuras sastāvā atrodas Nacionālā references laboratorija. Tas deva iespēju slimnīcām saņemt analīžu rezultātus īsākā laikā, piemēram, ja pacientam nepieciešams veikt steidzamos gadījumos, piemēram, ja slimnīcā būs ievests pacients, kuram nepieciešama steidzama [[ķirurģija|ķirurģiska]] operācija, vai pie noteiktām indikācijām, piemēram, [[infarkts]] vai [[insults]], [[dialīze]]s, kā arī citos gadījumos. Lielā starptautiskā pieprasījuma dēļ Latvija mēnesī varēja saņemt 2000 testus no ražotāja rūpnīcas Zviedrijā, vidēji dienā varēja veikt aptuveni 70 ātro COVID-19 testu.<ref>[http://www.vm.gov.lv/lv/aktualitates/preses_relizes/6297_latvija_laboratorijas_vares_izmantot_atros_molekulari_biolog Latvijā laboratorijas varēs izmantot ātros molekulāri bioloģiskos COVID-19 testus] Veselības ministrija, 23.04.2020.</ref> 6. maijā FDA deva Ārkārtas lietošanas autorizāciju (EUA) SARS-CoV-2 nukleīnskābju noteikšanai augšējo elpceļu uztriepēs, kas balstīta uz CRISPR tehnoloģiju.<ref>[https://www.fda.gov/media/137747/download Emergency Use Authorization (EUA) for the Sherlock CRISPR SARS-CoV-2 Kit] FDA 2020. gada 6. maijā</ref> === Antivielu testi === [[Attēls:IgGIgM-Covid19-Test.jpg|thumb|270px|Negatīvs (pa kreisi) un pozitīvs (pa labi) anti-SARS-CoV-2 IgG/IgM antivielu testa rezultāts.]] Jau 2020. gada 28. februārī Dienvidkorejas uzņēmums ''PCL'' piedāvāja pretvīrusa antivielu noteikšanas komplektu ''COVID-19 Ag GICA Rapid'', kas varētu noteikt infekcijas diagnozi 10 minūšu laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pclchip.com/main/main_ing.php |title=PCL |access-date={{dat|2020|03|02||bez}} |archive-date={{dat|2020|02|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200229033837/http://www.pclchip.com/main/main_ing.php }}</ref> 2020. gada maijā<ref>[https://jauns.lv/raksts/par-veselibu/388477-latvija-apgriezienus-uznem-covid-19-antivielu-testesana-ko-ta-atklaj Latvijā apgriezienus uzņem Covid-19 antivielu testēšana. Ko tā atklāj?] 2020. gada 31. maijā LTV "de facto"</ref> [[E. Gulbja Laboratorija]] sāka veikt SARS-CoV-(COVID-19) [[IgA]] un [[IgG]] antivielu semikvantitatīvu noteikšanu ar EUROIMMUN (Vācija) izstrādāto testēšanas sistēmu, paredzot tos ar molekulāro [[PĶR]] metodi pārbaudītās un apstiprinātās personas imunās atbildes noskaidrošanai uz SARS-Cov-2 un tiem ir epidemioloģiska nozīme sabiedrības kopējās imunitātes noskaidrošanā. Analīzes Anti-SARS-CoV-2 IgA un IgG cena bija EUR 41,50, atsevišķi Anti-SARS-CoV-2 IgG noteikšanas cena EUR 21,65. Pētījumi par reakcijas precizitāti bija veikti saskaņā ar CLSI vadlīnijām Nr. EPO-A3, testēšanas metodei bija CE sertifikāts.<ref>[https://www.egl.lv/sars-cov-2-covid-19-diagnostika-e-gulbja-laboratorija/ SARS-CoV-2 (COVID-19) diagnostika E. Gulbja Laboratorijā] 2020. gada 16. oktobrī</ref> === Antigēnu testi === 2020. gada 8. martā [[Ķīnas Republika|Taivāna]]s ''Academia Sinica'' paziņoja, ka 19 dienu laikā izveidots un notestēts monoklonāls jaunā koronavīrusa nukleokapsīdas antigēns, kas var palīdzēt atklāt vīrusa klātbūtni 15-20 minūšu laikā. Par paraugu tika izmantots [[gripa]]s ātrais diagnostiskais tests. 2020. gada 26. augustā ASV kompānija ''Abbott'' paziņoja, ka saņēmusi no ''U.S. Food and Drug Administration'' (FDA) steidzamības kārtas ''Emergency Use Authorization'' (EUA) atļauju ''BinaxNOW™ COVID-19 Ag Card'' ātrā testa ražošanai.<ref>[https://abbott.mediaroom.com/2020-08-26-Abbotts-Fast-5-15-Minute-Easy-to-Use-COVID-19-Antigen-Test-Receives-FDA-Emergency-Use-Authorization-Mobile-App-Displays-Test-Results-to-Help-Our-Return-to-Daily-Life-Ramping-Production-to-50-Million-Tests-a-Month ABBOTT'S FAST, $5, 15-MINUTE, EASY-TO-USE COVID-19 ANTIGEN TEST RECEIVES FDA EMERGENCY USE AUTHORIZATION; MOBILE APP DISPLAYS TEST RESULTS TO HELP OUR RETURN TO DAILY LIFE; RAMPING PRODUCTION TO 50 MILLION TESTS A MONTH] abbott.mediaroom.com 2020. gada 26. augustā</ref> 13. oktobrī [[Šveice]]s kompānija ''Roche'' paziņoja, ka sāks SARS-CoV-2 antigēnu testa Elecsys® ražošanu plaša mēroga testēšanai, kas kļūs pieejama 2020. gada beigās. Tests bija ieguvis [[CE sertifikāts|CE sertifikātu]] un iesniegts [[FDA]] steidzamai izskatīšanai, balstoties uz ''Emergency Use Authorisation'' (EUA) regulu.<ref>[https://www.roche.com/media/releases/med-cor-2020-10-13.htm Roche to launch laboratory SARS-CoV-2 antigen test to support high-volume testing of suspected COVID-19 patients] Basel, 13 October 2020</ref> == Attēldiagnostika == Krūšukurvja [[datortomogrāfija]] (CT) ļauj precīzi diagnosticēt COVID-19 96,1% gadījumu, tādēļ tā iesakāma kā papildu izmeklējums pacientiem ar plaušu karsoni (pneimoniju).<ref>[https://www.ajronline.org/doi/10.2214/AJR.20.22954 Coronavirus Disease 2019 (COVID-19): Role of Chest CT in Diagnosis and Management] American Journal of Roentgenology: 1—7. 10.2214/AJR.20.22954 {{en}}</ref> <gallery widths="200" heights="100" mode="packed"> COVID19CT2.webp|<small>Tipiskie "matstikla" aizēnojumi krūšukurvja [[datortomogrāfija|datortomogrāfijā]] (CT) pacientam ar sākotnēju COVID-19 [[pneimonija|pneimoniju]]</small> COVID19CT1.webp|<small>Aizēnojumi krūšukurvja datortomogrāfijā (CT) pacientam ar progresējošu COVID-19 pneimoniju</small> </gallery> == Latvijā veikto diagnostisko testu dinamika == [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijas laikā Latvijā]] nelielos apjomos sāka veikt jau pirms 27. februāra. Sākotnēji testus [[SPKC]] neveica visiem Latvijas robežās šķērsotājiem, bet fokusējās un atklāto gadījumu kontaktu apzināšanu. Testēšanas apjoms ievērojamo pieauga slimības otrā viļņa laikā 2020. gada oktobrī. {| |- | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:65%;" |- | colspan="4" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''SPKC dati par COVID-19 diagnostiku Latvijā'''<ref name="SPKC">[https://spkc.gov.lv/lv/aktualitates/get/nid/757 COVID-19 infekcijas uzliesmojums] SPKC mājas lapa, 2020. gada 21. novembrī</ref> |- ! style="width:70px; background:#efefef;"| Datums ! style="width:20px; background:#efefef;"| Kopējais<br>laboratorisko <br>izmeklējumu<br>skaits ! style="width:20px; background:#efefef;"| Izmeklējumu skaits <br>diennaktī ! style="width:20px; background:#efefef;"| Pozitīvi |- | 2.08.2022. | align="center"|7 381 335 | align="right" |5634 | align="right" |1705 |- | 1.08.2022. | align="center"|7 375 701 | align="right" |1411 | align="right" |278 |- | 31.07.2022. | align="center"|7 374 290 | align="right" |1971 | align="right" |524 |- | 30.07.2022. | align="center"|7 372 319 | align="right" |4355 | align="right" |1803 |- | 29.07.2022. | align="center"|7 367 964 | align="right" |4125 | align="right" |1421 |- | 28.07.2022. | align="center"|7 363 839 | align="right" |4527 | align="right" |1575 |- | 27.07.2022. | align="center"|7 359 312 | align="right" |5510 | align="right" |2111 |- | 26.07.2022. | align="center"|7 353 802 | align="right" |4669 | align="right" |1368 |- | 25.07.2022. | align="center"|7 349 133 | align="right" |1327 | align="right" |264 |- | 24.07.2022. | align="center"|7 347 806 | align="right" |1936 | align="right" |603 |- | 23.07.2022. | align="center"|7 345 870 | align="right" |4018 | align="right" |1699 |- | 22.07.2022. | align="center"|7 341 852 | align="right" |3788 | align="right" |1250 |- | 21.07.2022. | align="center"|7 338 064 | align="right" |4190 | align="right" |1631 |- | 20.07.2022. | align="center"|7 333 874 | align="right" |5354 | align="right" |2093 |- | 19.07.2022. | align="center"|7 328 520 | align="right" |4248 | align="right" |1179 |- | 18.07.2022. | align="center"|7 324 272 | align="right" |1202 | align="right" |119 |- | 17.07.2022. | align="center"|7 323 070 | align="right" |1697 | align="right" |433 |- | 16.07.2022. | align="center"|7 321 373 | align="right" |3158 | align="right" |998 |- | 15.07.2022. | align="center"|7 318 215 | align="right" |3062 | align="right" |838 |- | 14.07.2022. | align="center"|7 315 153 | align="right" |3488 | align="right" |1107 |- | 13.07.2022. | align="center"|7 311 665 | align="right" |3675 | align="right" |908 |- | 12.07.2022. | align="center"|7 307 990 | align="right" |3957 | align="right" |995 |- | 11.07.2022. | align="center"|7 304 033 | align="right" |1284 | align="right" |214 |- | 10.07.2022. | align="center"|7 302 749 | align="right" |1576 | align="right" |349 |- | 9.07.2022. | align="center"|7 301 173 | align="right" |2725 | align="right" |723 |- | 8.07.2022. | align="center"|7 298 448 | align="right" |2465 | align="right" |595 |- | 7.07.2022. | align="center"|7 295 983 | align="right" |2857 | align="right" |694 |- | 6.07.2022. | align="center"|7 293 126 | align="right" |2862 | align="right" |685 |- | 5.07.2022. | align="center"|7 290 264 | align="right" |3541 | align="right" |690 |- | 4.07.2022. | align="center"|7 286 723 | align="right" |1209 | align="right" |131 |- | 3.07.2022. | align="center"|7 285 514 | align="right" |1412 | align="right" |196 |- | 2.07.2022. | align="center"|7 284 102 | align="right" |2240 | align="right" |596 |- | 1.07.2022. | align="center"|7 281 862 | align="right" |2253 | align="right" |462 |- | 30.06.2022. | align="center"|7 279 609 | align="right" |3486 | align="right" |645 |- | 29.06.2022. | align="center"|7 276 123 | align="right" |2942 | align="right" |617 |- | 28.06.2022. | align="center"|7 273 181 | align="right" |3588 | align="right" |824 |- | 27.06.2022. | align="center"|7 269 593 | align="right" |1098 | align="right" |69 |- | 26.06.2022. | align="center"|7 268 495 | align="right" |1365 | align="right" |111 |- | 25.06.2022. | align="center"|7 267 130 | align="right" |774 | align="right" |66 |- | 24.06.2022. | align="center"|7 266 356 | align="right" |818 | align="right" |149 |- | 23.06.2022. | align="center"|7 265 538 | align="right" |1972 | align="right" |432 |- | 22.06.2022. | align="center"|7 263 566 | align="right" |2035 | align="right" |399 |- | 21.06.2022. | align="center"|7 261 531 | align="right" |2747 | align="right" |317 |- | 20.06.2022. | align="center"|7 258 784 | align="right" |1095 | align="right" |49 |- | 19.06.2022. | align="center"|7 257 689 | align="right" |1283 | align="right" |121 |- | 18.06.2022. | align="center"|7 256 406 | align="right" |1874 | align="right" |271 |- | 17.06.2022. | align="center"|7 254 532 | align="right" |1932 | align="right" |206 |- | 16.06.2022. | align="center"|7 252 600 | align="right" |2250 | align="right" |273 |- | 15.06.2022. | align="center"|7 250 350 | align="right" |2570 | align="right" |271 |- | 14.06.2022. | align="center"|7 247 780 | align="right" |3037 | align="right" |279 |- | 13.06.2022. | align="center"|7 244 743 | align="right" |1208 | align="right" |77 |- | 12.06.2022. | align="center"|7 243 535 | align="right" |1325 | align="right" |96 |- | 11.06.2022. | align="center"|7 242 210 | align="right" |2181 | align="right" |244 |- | 10.06.2022. | align="center"|7 240 029 | align="right" |1844 | align="right" |205 |- | 9.06.2022. | align="center"|7 238 185 | align="right" |2292 | align="right" |225 |- | 8.06.2022. | align="center"|7 235 893 | align="right" |2645 | align="right" |211 |- | 7.06.2022. | align="center"|7 223 248 | align="right" |3105 | align="right" |215 |- | 6.06.2022. | align="center"|7 230 143 | align="right" |1160 | align="right" |31 |- | 5.06.2022. | align="center"|7 228 983 | align="right" |1380 | align="right" |71 |- | 4.06.2022. | align="center"|7 227 603 | align="right" |2123 | align="right" |180 |- | 3.06.2022. | align="center"|7 225 480 | align="right" |2082 | align="right" |145 |- | 2.06.2022. | align="center"|7 223 398 | align="right" |2433 | align="right" |176 |- | 1.06.2022. | align="center"|7 220 965 | align="right" |2779 | align="right" |208 |- | 31.05.2022. | align="center"|7 218 186 | align="right" |3274 | align="right" |208 |- | 30.05.2022. | align="center"|7 214 912 | align="right" |1389 | align="right" |38 |- | 29.05.2022. | align="center"|7 213 523 | align="right" |1571 | align="right" |80 |- | 28.05.2022. | align="center"|7 211 952 | align="right" |2080 | align="right" |211 |- | 27.05.2022. | align="center"|7 209 872 | align="right" |2228 | align="right" |188 |- | 26.05.2022. | align="center"|7 207 644 | align="right" |3520 | align="right" |190 |- | 25.05.2022. | align="center"|7 204 124 | align="right" |3205 | align="right" |262 |- | 24.05.2022. | align="center"|7 200 919 | align="right" |3663 | align="right" |236 |- | 23.05.2022. | align="center"|7 197 256 | align="right" |1293 | align="right" |51 |- | 22.05.2022. | align="center"|7 195 963 | align="right" |1608 | align="right" |96 |- | 21.05.2022. | align="center"|7 194 355 | align="right" |2240 | align="right" |198 |- | 20.05.2022. | align="center"|7 192 115 | align="right" |2308 | align="right" |121 |- | 19.05.2022. | align="center"|7 189 807 | align="right" |2823 | align="right" |229 |- | 18.05.2022. | align="center"|7 186 984 | align="right" |3269 | align="right" |164 |- | 17.05.2022. | align="center"|7 183 715 | align="right" |4033 | align="right" |304 |- | 16.05.2022. | align="center"|7 179 682 | align="right" |1439 | align="right" |45 |- | 15.05.2022. | align="center"|7 178 243 | align="right" |1847 | align="right" |73 |- | 14.05.2022. | align="center"|7 176 396 | align="right" |2501 | align="right" |221 |- | 13.05.2022. | align="center"|7 173 895 | align="right" |2805 | align="right" |229 |- | 12.05.2022. | align="center"|7 171 090 | align="right" |3212 | align="right" |198 |- | 11.05.2022. | align="center"|7 167 878 | align="right" |3721 | align="right" |346 |- | 10.05.2022. | align="center"|7 164 157 | align="right" |4416 | align="right" |291 |- | 9.05.2022. | align="center"|7 159 741 | align="right" |1672 | align="right" |75 |- | 8.05.2022. | align="center"|7 158 069 | align="right" |2211 | align="right" |178 |- | 7.05.2022. | align="center"|7 155 858 | align="right" |3031 | align="right" |336 |- | 6.05.2022. | align="center"|7 152 827 | align="right" |4094 | align="right" |314 |- | 5.05.2022. | align="center"|7 148 733 | align="right" |1719 | align="right" |198 |- | 4.05.2022. | align="center"|7 147 014 | align="right" |4447 | align="right" |424 |- | 3.05.2022. | align="center"|7 142 567 | align="right" |4236 | align="right" |384 |- | 2.05.2022. | align="center"|7 138 331 | align="right" |1712 | align="right" |72 |- | 1.05.2022. | align="center"|7 136 619 | align="right" |1930 | align="right" |156 |- | 30.04.2022. | align="center"|7 134 689 | align="right" |3646 | align="right" |485 |- | 29.04.2022. | align="center"|7 131 043 | align="right" |4174 | align="right" |411 |- | 28.04.2022. | align="center"|7 126 869 | align="right" |4634 | align="right" |527 |- | 27.04.2022. | align="center"|7 122 235 | align="right" |5311 | align="right" |614 |- | 26.04.2022. | align="center"|7 116 924 | align="right" |4868 | align="right" |591 |- | 25.04.2022. | align="center"|7 112 056 | align="right" |1860 | align="right" |123 |- | 24.04.2022. | align="center"|7 110 196 | align="right" |2485 | align="right" |322 |- | 23.04.2022. | align="center"|7 107 711 | align="right" |3956 | align="right" |696 |- | 22.04.2022. | align="center"|7 103 755 | align="right" |5194 | align="right" |765 |- | 21.04.2022. | align="center"|7 098 561 | align="right" |5970 | align="right" |1133 |- | 20.04.2022. | align="center"|7 092 591 | align="right" |5958 | align="right" |985 |- | 19.04.2022. | align="center"|7 086 633 | align="right" |2820 | align="right" |413 |- | 18.04.2022. | align="center"|7 083 813 | align="right" |1233 | align="right" |67 |- | 17.04.2022. | align="center"|7 082 580 | align="right" |2377 | align="right" |566 |- | 16.04.2022. | align="center"|7 080 203 | align="right" |1481 | align="right" |195 |- | 15.04.2022. | align="center"|7 078 722 | align="right" |4625 | align="right" |958 |- | 14.04.2022. | align="center"|7 074 097 | align="right" |4897 | align="right" |960 |- | 13.04.2022. | align="center"|7 069 200 | align="right" |5950 | align="right" |1277 |- | 12.04.2022. | align="center"|7 063 250 | align="right" |5930 | align="right" |1136 |- | 11.04.2022. | align="center"|7 057 320 | align="right" |2246 | align="right" |278 |- | 10.04.2022. | align="center"|7 055 074 | align="right" |2806 | align="right" |570 |- | 9.04.2022. | align="center"|7 052 368 | align="right" |4319 | align="right" |1121 |- | 8.04.2022. | align="center"|7 048 049 | align="right" |5621 | align="right" |1114 |- | 7.04.2022. | align="center"|7 042 428 | align="right" |5623 | align="right" |1240 |- | 6.04.2022. | align="center"|7 036 805 | align="right" |5851 | align="right" |1223 |- | 5.04.2022. | align="center"|7 030 954 | align="right" |7189 | align="right" |1614 |- | 4.04.2022. | align="center"|7 023 765 | align="right" |2481 | align="right" |418 |- | 3.04.2022. | align="center"|7 021 284 | align="right" |2840 | align="right" |556 |- | 2.04.2022. | align="center"|7 018 844 | align="right" |4821 | align="right" |1318 |- | 1.04.2022. | align="center"|7 013 623 | align="right" |7035 | align="right" |1796 |- | 31.03.2022. | align="center"|7 006 588 | align="right" |7507 | align="right" |2008 |- | 30.03.2022. | align="center"|6 999 081 | align="right" |8669 | align="right" |2447 |- | 29.03.2022. | align="center"|6 990 412 | align="right" |9270 | align="right" |2903 |- | 28.03.2022. | align="center"|6 981 142 | align="right" |3233 | align="right" |931 |- | 27.03.2022. | align="center"|6 977 909 | align="right" |3928 | align="right" |1138 |- | 26.03.2022. | align="center"|6 973 981 | align="right" |6659 | align="right" |2513 |- | 25.03.2022. | align="center"|6 967 322 | align="right" |8052 | align="right" |2822 |- | 24.03.2022. | align="center"|6 959 270 | align="right" |9247 | align="right" |3324 |- | 23.03.2022. | align="center"|6 950 023 | align="right" |10 141 | align="right" |3634 |- | 22.03.2022. | align="center"|6 939 882 | align="right" |11 955 | align="right" |4817 |- | 21.03.2022. | align="center"|6 927 927 | align="right" |3999 | align="right" |1352 |- | 20.03.2022. | align="center"|6 923 928 | align="right" |5131 | align="right" |1911 |- | 19.03.2022. | align="center"|6 918 797 | align="right" |8669 | align="right" |3838 |- | 18.03.2022. | align="center"|6 910 128 | align="right" |10 146 | align="right" |4225 |- | 17.03.2022. | align="center"|6 899 982 | align="right" |12 946 | align="right" |5259 |- | 16.03.2022. | align="center"|6 887 036 | align="right" |12 548 | align="right" |5141 |- | 15.03.2022. | align="center"|6 874 488 | align="right" |13 822 | align="right" |6264 |- | 14.03.2022. | align="center"|6 860 666 | align="right" |4905 | align="right" |2098 |- | 13.03.2022. | align="center"|6 855 761 | align="right" |6256 | align="right" |2729 |- | 12.03.2022. | align="center"|6 849 505 | align="right" |14 606 | align="right" |6535 |- | 11.03.2022. | align="center"|6 834 899 | align="right" |15 699 | align="right" |6232 |- | 10.03.2022. | align="center"|6 819 200 | align="right" |16 310 | align="right" |7066 |- | 9.03.2022. | align="center"|6 802 890 | align="right" |16 506 | align="right" |7547 |- | 8.03.2022. | align="center"|6 786 384 | align="right" |17 209 | align="right" |8158 |- | 7.03.2022. | align="center"|6 769 175 | align="right" |5872 | align="right" |2594 |- | 6.03.2022. | align="center"|6 763 303 | align="right" |8346 | align="right" |3992 |- | 5.03.2022. | align="center"|6 754 957 | align="right" |16 567 | align="right" |7754 |- | 4.03.2022. | align="center"|6 738 390 | align="right" |18 103 | align="right" |7676 |- | 3.03.2022. | align="center"|6 720 287 | align="right" |19 452 | align="right" |8900 |- | 2.03.2022. | align="center"|6 700 835 | align="right" |22 016 | align="right" |10 574 |- | 1.03.2022. | align="center"|6 678 819 | align="right" |19 333 | align="right" |9524 |- | 28.02.2022. | align="center"|6 659 486 | align="right" |7649 | align="right" |3616 |- | 27.02.2022. | align="center"|6 651 837 | align="right" |11 653 | align="right" |5427 |- | 26.02.2022. | align="center"|6 640 184 | align="right" |22 819 | align="right" |10 117 |- | 25.02.2022. | align="center"|6 617 365 | align="right" |22 269 | align="right" |9952 |- | 24.02.2022. | align="center"|6 595 096 | align="right" |24 236 | align="right" |11 088 |- | 23.02.2022. | align="center"|6 570 860 | align="right" |23 639 | align="right" |11 320 |- | 22.02.2022. | align="center"|6 547 221 | align="right" |23 803 | align="right" |11 837 |- | 21.02.2022. | align="center"|6 523 418 | align="right" |8445 | align="right" |3819 |- | 20.02.2022. | align="center"|6 514 973 | align="right" |14 604 | align="right" |6776 |- | 19.02.2022. | align="center"|6 500 369 | align="right" |28 210 | align="right" |11 992 |- | 18.02.2022. | align="center"|6 472 159 | align="right" |23 648 | align="right" |10 285 |- | 17.02.2022. | align="center"|6 448 511 | align="right" |26 943 | align="right" |11 595 |- | 16.02.2022. | align="center"|6 421 568 | align="right" |24 550 | align="right" |11 425 |- | 15.02.2022. | align="center"|6 397 018 | align="right" |24 001 | align="right" |11 105 |- | 14.02.2022. | align="center"|6 373 017 | align="right" |9431 | align="right" |4144 |- | 13.02.2022. | align="center"|6 363 586 | align="right" |17 799 | align="right" |7789 |- | 12.02.2022. | align="center"|6 345 787 | align="right" |26 001 | align="right" |10 707 |- | 11.02.2022. | align="center"|6 319 786 | align="right" |28 049 | align="right" |11 797 |- | 10.02.2022. | align="center"|6 291 737 | align="right" |26 506 | align="right" |11 599 |- | 9.02.2022. | align="center"|2 265 231 | align="right" |32 433 | align="right" |11 835 |- | 8.02.2022. | align="center"|6 232 798 | align="right" |25 110 | align="right" |11 144 |- | 7.02.2022. | align="center"|6 207 688 | align="right" |9396 | align="right" |3646 |- | 6.02.2022. | align="center"|6 198 292 | align="right" |17 261 | align="right" |7234 |- | 5.02.2022. | align="center"|6 181 031 | align="right" |27 098 | align="right" |10 501 |- | 4.02.2022. | align="center"|6 153 933 | align="right" |26 767 | align="right" |10 137 |- | 3.02.2022. | align="center"|6 127 166 | align="right" |25 514 | align="right" |9831 |- | 2.02.2022. | align="center"|6 101 652 | align="right" |27 869 | align="right" |10 610 |- | 1.02.2022. | align="center"|6 073 783 | align="right" |22 944 | align="right" |9028 |- | 31.01.2022. | align="center"|6 050 839 | align="right" |9411 | align="right" |3775 |- | 30.01.2022. | align="center"|6 041 428 | align="right" |17 535 | align="right" |6860 |- | 29.01.2022. | align="center"|6 023 893 | align="right" |28 166 | align="right" |9626 |- | 28.01.2022. | align="center"|5 995 727 | align="right" |25 514 | align="right" |8682 |- | 27.01.2022. | align="center"|5 970 213 | align="right" |25 893 | align="right" |9087 |- | 26.01.2022. | align="center"|5 944 320 | align="right" |28 009 | align="right" |9143 |- | 25.01.2022. | align="center"|5 916 311 | align="right" |23 504 | align="right" |6097 |- | 24.01.2022. | align="center"|5 892 807 | align="right" |14 510 | align="right" |3953 |- | 23.01.2022. | align="center"|5 878 297 | align="right" |20 455 | align="right" |4753 |- | 22.01.2022. | align="center"|5 857 842 | align="right" |26 854 | align="right" |5789 |- | 21.01.2022. | align="center"|5 830 988 | align="right" |25 399 | align="right" |5972 |- | 20.01.2022. | align="center"|5 805 589 | align="right" |23 669 | align="right" |4885 |- | 19.01.2022. | align="center"|5 781 920 | align="right" |22 489 | align="right" |5082 |- | 18.01.2022. | align="center"|5 759 431 | align="right" |18 712 | align="right" |3706 |- | 17.01.2022. | align="center"|5 740 719 | align="right" |7171 | align="right" |1560 |- | 16.01.2022. | align="center"|5 733 548 | align="right" |10 994 | align="right" |2140 |- | 15.01.2022. | align="center"|5 722 554 | align="right" |21 269 | align="right" |3065 |- | 14.01.2022. | align="center"|5 701 285 | align="right" |17 801 | align="right" |2628 |- | 13.01.2022. | align="center"|5 683 484 | align="right" |16 854 | align="right" |2566 |- | 12.01.2022. | align="center"|5 666 630 | align="right" |14 053 | align="right" |2439 |- | 11.01.2022. | align="center"|5 652 577 | align="right" |13 969 | align="right" |2241 |- | 10.01.2022. | align="center"|5 638 608 | align="right" |5780 | align="right" |864 |- | 9.01.2022. | align="center"|5 632 828 | align="right" |7822 | align="right" |1010 |- | 8.01.2022. | align="center"|5 625 006 | align="right" |10 798 | align="right" |1815 |- | 7.01.2022. | align="center"|5 614 208 | align="right" |11 587 | align="right" |1877 |- | 6.01.2022. | align="center"|5 602 621 | align="right" |11 287 | align="right" |1994 |- | 5.01.2022. | align="center"|5 591 334 | align="right" |12 766 | align="right" |1835 |- | 4.01.2022. | align="center"|5 578 568 | align="right" |11 691 | align="right" |1628 |- | 3.01.2022. | align="center"|5 566 877 | align="right" |5586 | align="right" |671 |- | 2.01.2022. | align="center"|5 561 291 | align="right" |3128 | align="right" |180 |- | 1.01.2022. | align="center"|5 558 163 | align="right" |1674 | align="right" |167 |- | 31.12.2021. | align="center"|5 556 489 | align="right" |7801 | align="right" |1157 |- | 30.12.2021. | align="center"|5 548 688 | align="right" |9826 | align="right" |1246 |- | 29.12.2021. | align="center"|5 538 862 | align="right" |9906 | align="right" |1319 |- | 28.12.2021. | align="center"|5 528 956 | align="right" |9845 | align="right" |1186 |- | 27.12.2021. | align="center"|5 519 111 | align="right" |4251 | align="right" |335 |- | 26.12.2021. | align="center"|5 514 860 | align="right" |3132 | align="right" |203 |- | 25.12.2021. | align="center"|5 511 728 | align="right" |1769 | align="right" |122 |- | 24.12.2021. | align="center"|5 509 959 | align="right" |7874 | align="right" |948 |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:65%;" |- | colspan="4" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''SPKC dati par COVID-19 diagnostiku Latvijā'''<ref name="SPKC"/> |- ! style="width:70px; background:#efefef;"| Datums ! style="width:20px; background:#efefef;"| Kopējais laboratorisko <br>izmeklējumu skaits ! style="width:40px; background:#efefef;"| Izmeklējumu skaits <br>diennaktī ! style="width:40px; background:#efefef;"| Pozitīvi |- | 23.12.2021. | align="center"|5 502 085 | align="right" |9284 | align="right" |954 |- | 22.12.2021. | align="center"|5 492 801 | align="right" |9045 | align="right" |748 |- | 21.12.2021. | align="center"|5 483 756 | align="right" |11 282 | align="right" |991 |- | 20.12.2021. | align="center"|5 472 474 | align="right" |4933 | align="right" |326 |- | 19.12.2021. | align="center"|5 467 541 | align="right" |5395 | align="right" |423 |- | 18.12.2021. | align="center"|5 462 146 | align="right" |11 727 | align="right" |910 |- | 17.12.2021. | align="center"|5 450 419 | align="right" |11 357 | align="right" |841 |- | 16.12.2021. | align="center"|5 439 062 | align="right" |11 563 | align="right" |934 |- | 15.12.2021. | align="center"|5 427 499 | align="right" |12 296 | align="right" |886 |- | 14.12.2021. | align="center"|5 415 203 | align="right" |11 911 | align="right" |930 |- | 13.12.2021. | align="center"|5 403 292 | align="right" |4210 | align="right" |271 |- | 12.12.2021. | align="center"|5 399 082 | align="right" |6083 | align="right" |481 |- | 11.12.2021. | align="center"|5 392 999 | align="right" |11 068 | align="right" |805 |- | 10.12.2021. | align="center"|5 381 931 | align="right" |9984 | align="right" |650 |- | 9.12.2021. | align="center"|5 371 947 | align="right" |11 714 | align="right" |793 |- | 8.12.2021. | align="center"|5 360 233 | align="right" |11 389 | align="right" |796 |- | 7.12.2021. | align="center"|5 348 844 | align="right" |11 804 | align="right" |860 |- | 6.12.2021. | align="center"|5 337 040 | align="right" |4167 | align="right" |230 |- | 5.12.2021. | align="center"|5 332 873 | align="right" |5890 | align="right" |477 |- | 4.12.2021. | align="center"|5 326 983 | align="right" |10 728 | align="right" |727 |- | 3.12.2021. | align="center"|5 316 255 | align="right" |10 106 | align="right" |723 |- | 2.12.2021. | align="center"|5 306 149 | align="right" |11 014 | align="right" |712 |- | 1.12.2021. | align="center"|5 295 1335 | align="right" |11 794 | align="right" |1031 |- | 30.11.2021. | align="center"|5 283 341 | align="right" |11 646 | align="right" |931 |- | 29.11.2021. | align="center"|5 271 695 | align="right" |3872 | align="right" |315 |- | 28.11.2021. | align="center"|5 267 823 | align="right" |5034 | align="right" |488 |- | 27.11.2021. | align="center"|5 262 789 | align="right" |10 245 | align="right" |919 |- | 26.11.2021. | align="center"|5 252 544 | align="right" |10 848 | align="right" |874 |- | 25.11.2021. | align="center"|5 241 696 | align="right" |12 530 | align="right" |1095 |- | 24.11.2021. | align="center"|5 229 166 | align="right" |12 609 | align="right" |1279 |- | 23.11.2021. | align="center"|5 216 557 | align="right" |13 477 | align="right" |1293 |- | 22.11.2021. | align="center"|5 203 080 | align="right" |4305 | align="right" |349 |- | 21.11.2021. | align="center"|5 198 775 | align="right" |5754 | align="right" |493 |- | 20.11.2021. | align="center"|5 193 021 | align="right" |5904 | align="right" |617 |- | 19.11.2021. | align="center"|5 187 117 | align="right" |3217 | align="right" |445 |- | 18.11.2021. | align="center"|5 183 900 | align="right" |12 708 | align="right" |1221 |- | 17.11.2021. | align="center"|5 171 192 | align="right" |12 059 | align="right" |1501 |- | 16.11.2021. | align="center"|5 159 133 | align="right" |14 409 | align="right" |1077 |- | 15.11.2021. | align="center"|5 144 724 | align="right" |5207 | align="right" |422 |- | 14.11.2021. | align="center"|5 139 517 | align="right" |8558 | align="right" |765 |- | 13.11.2021. | align="center"|5 130 959 | align="right" |17 183 | align="right" |1422 |- | 12.11.2021. | align="center"|5 112 776 | align="right" |16 707 | align="right" |1388 |- | 11.11.2021. | align="center"|5 097 069 | align="right" |15 562 | align="right" |1378 |- | 10.11.2021. | align="center"|5 081 507 | align="right" |14 488 | align="right" |1689 |- | 9.11.2021. | align="center"|5 067 019 | align="right" |16 447 | align="right" |1451 |- | 8.11.2021. | align="center"|5 050 572 | align="right" |5419 | align="right" |423 |- | 7.11.2021. | align="center"|5 045 153 | align="right" |8434 | align="right" |1255 |- | 6.11.2021. | align="center"|5 036 719 | align="right" |23 906 | align="right" |1888 |- | 5.11.2021. | align="center"|5 012 813 | align="right" |25 814 | align="right" |1821 |- | 4.11.2021. | align="center"|4 986 999 | align="right" |26 136 | align="right" |2347 |- | 3.11.2021. | align="center"|4 960 863 | align="right" |27 316 | align="right" |2718 |- | 2.11.2021. | align="center"|4 933 547 | align="right" |21 789 | align="right" |1884 |- | 1.11.2021. | align="center"|4 911 758 | align="right" |6892 | align="right" |772 |- | 31.10.2021. | align="center"|4 904 866 | align="right" |16 967 | align="right" |1800 |- | 30.10.2021. | align="center"|4 887 899 | align="right" |27 429 | align="right" |2879 |- | 29.10.2021. | align="center"|4 860 470 | align="right" |29 633 | align="right" |2758 |- | 28.10.2021. | align="center"|4 830 837 | align="right" |24 032 | align="right" |2919 |- | 27.10.2021. | align="center"|4 806 805 | align="right" |27 089 | align="right" |3206 |- | 26.10.2021. | align="center"|4 779 716 | align="right" |23 089 | align="right" |2117 |- | 25.10.2021. | align="center"|4 756 627 | align="right" |7279 | align="right" |887 |- | 24.10.2021. | align="center"|4 749 348 | align="right" |11 246 | align="right" |2252 |- | 23.10.2021. | align="center"|4 738 102 | align="right" |20 218 | align="right" |2932 |- | 22.10.2021. | align="center"|4 717 884 | align="right" |21 566 | align="right" |3133 |- | 21.10.2021. | align="center"|4 696 318 | align="right" |24 642 | align="right" |2935 |- | 20.10.2021. | align="center"|4 671 676 | align="right" |19 377 | align="right" |2599 |- | 19.10.2021. | align="center"|4 652 299 | align="right" |17 194 | align="right" |1853 |- | 18.10.2021. | align="center"|4 635 105 | align="right" |8365 | align="right" |1253 |- | 17.10.2021. | align="center"|4 626 740 | align="right" |15 971 | align="right" |2377 |- | 16.10.2021. | align="center"|4 610 769 | align="right" |23 816 | align="right" |2799 |- | 15.10.2021. | align="center"|4 586 953 | align="right" |20 050 | align="right" |2142 |- | 14.10.2021. | align="center"|4 566 903 | align="right" |21 504 | align="right" |2408 |- | 13.10.2021. | align="center"|4 545 399 | align="right" |21 731 | align="right" |2236 |- | 12.10.2021. | align="center"|4 523 668 | align="right" |15 630 | align="right" |1376 |- | 11.10.2021. | align="center"|4 508 038 | align="right" |7847 | align="right" |1002 |- | 10.10.2021. | align="center"|4 500 191 | align="right" |14 606 | align="right" |1359 |- | 9.10.2021. | align="center"|4 485 585 | align="right" |17 851 | align="right" |1669 |- | 8.10.2021. | align="center"|4 467 734 | align="right" |18 394 | align="right" |1695 |- | 7.10.2021. | align="center"|4 449 340 | align="right" |19 929 | align="right" |1752 |- | 6.10.2021. | align="center"|4 429 411 | align="right" |21 825 | align="right" |1671 |- | 5.10.2021. | align="center"|4 407 586 | align="right" |15 382 | align="right" |1010 |- | 4.10.2021. | align="center"|4 392 204 | align="right" |5242 | align="right" |479 |- | 3.10.2021. | align="center"|4 386 962 | align="right" |9075 | align="right" |1033 |- | 2.10.2021. | align="center"|4 377 887 | align="right" |20 656 | align="right" |1190 |- | 1.10.2021. | align="center"|4 357 231 | align="right" |25 460 | align="right" |1127 |- | 30.09.2021. | align="center"|4 331 771 | align="right" |28 442 | align="right" |1208 |- | 29.09.2021. | align="center"|4 303 329 | align="right" |28 400 | align="right" |1203 |- | 28.09.2021. | align="center"|4 274 929 | align="right" |25 902 | align="right" |804 |- | 27.09.2021. | align="center"|4 249 027 | align="right" |4813 | align="right" |290 |- | 26.09.2021. | align="center"|4 244 214 | align="right" |13 112 | align="right" |567 |- | 25.09.2021. | align="center"|4 231 102 | align="right" |30 587 | align="right" |816 |- | 24.09.2021. | align="center"|4 200 515 | align="right" |25 682 | align="right" |710 |- | 23.09.2021. | align="center"|4 174 833 | align="right" |26 731 | align="right" |776 |- | 22.09.2021. | align="center"|4 148 102 | align="right" |27 216 | align="right" |674 |- | 21.09.2021. | align="center"|4 120 886 | align="right" |24 518 | align="right" |494 |- | 20.09.2021. | align="center"|4 096 368 | align="right" |4785 | align="right" |189 |- | 19.09.2021. | align="center"|4 091 583 | align="right" |13 294 | align="right" |404 |- | 18.09.2021. | align="center"|4 078 289 | align="right" |34 150 | align="right" |542 |- | 17.09.2021. | align="center"|4 044 139 | align="right" |35 108 | align="right" |533 |- | 16.09.2021. | align="center"|4 009 031 | align="right" |32 915 | align="right" |596 |- | 15.09.2021. | align="center"|3 976 116 | align="right" |44 417 | align="right" |697 |- | 14.09.2021. | align="center"|3 931 699 | align="right" |43 206 | align="right" |460 |- | 13.09.2021. | align="center"|3 888 493 | align="right" |14 605 | align="right" |135 |- | 12.09.2021. | align="center"|3 873 888 | align="right" |10 437 | align="right" |393 |- | 11.09.2021. | align="center"|3 863 451 | align="right" |40 979 | align="right" |419 |- | 10.09.2021. | align="center"|3 822 472 | align="right" |44 118 | align="right" |489 |- | 09.09.2021. | align="center"|3 778 354 | align="right" |42 449 | align="right" |490 |- | 08.09.2021. | align="center"|3 735 905 | align="right" |52 580 | align="right" |459 |- | 07.09.2021. | align="center"|3 683 325 | align="right" |45 396 | align="right" |311 |- | 06.09.2021. | align="center"|3 637 929 | align="right" |7677 | align="right" |114 |- | 05.09.2021. | align="center"|3 630 252 | align="right" |12 861 | align="right" |358 |- | 04.09.2021. | align="center"|3 617 391 | align="right" |46 787 | align="right" |360 |- | 03.09.2021. | align="center"|3 570 604 | align="right" |26 960 | align="right" |354 |- | 02.09.2021. | align="center"|3 543 644 | align="right" |21 942 | align="right" |340 |- | 01.09.2021. | align="center"|3 521 702 | align="right" |54 975 | align="right" |469 |- | 31.08.2021. | align="center"|3 466 727 | align="right" |41 310 | align="right" |237 |- | 30.08.2021. | align="center"|3 425 417 | align="right" |19 147 | align="right" |81 |- | 29.08.2021. | align="center"|3 406 270 | align="right" |27 297 | align="right" |196 |- | 28.08.2021. | align="center"|3 378 973 | align="right" |39 511 | align="right" |256 |- | 27.08.2021. | align="center"|3 339 462 | align="right" |33 416 | align="right" |181 |- | 26.08.2021. | align="center"|3 306 046 | align="right" |23 697 | align="right" |150 |- | 25.08.2021. | align="center"|3 282 349 | align="right" |12 453 | align="right" |249 |- | 24.08.2021. | align="center"|3 269 896 | align="right" |9915 | align="right" |169 |- | 23.08.2021. | align="center"|3 259 981 | align="right" |3653 | align="right" |73 |- | 22.08.2021. | align="center"|3 256 328 | align="right" |7712 | align="right" |101 |- | 21.08.2021. | align="center"|3 248 616 | align="right" |10 782 | align="right" |160 |- | 20.08.2021. | align="center"|3 237 834 | align="right" |9231 | align="right" |133 |- | 19.08.2021. | align="center"|3 228 603 | align="right" |7873 | align="right" |146 |- | 18.08.2021. | align="center"|3 220 730 | align="right" |8537 | align="right" |180 |- | 17.08.2021. | align="center"|3 212 193 | align="right" |10 234 | align="right" |154 |- | 16.08.2021. | align="center"|3 201 959 | align="right" |4357 | align="right" |49 |- | 15.08.2021. | align="center"|3 197 602 | align="right" |8290 | align="right" |73 |- | 14.08.2021. | align="center"|3 189 312 | align="right" |11 084 | align="right" |108 |- | 13.08.2021. | align="center"|3 178 228 | align="right" |8135 | align="right" |127 |- | 12.08.2021. | align="center"|3 170 093 | align="right" |7759 | align="right" |107 |- | 11.08.2021. | align="center"|3 162 334 | align="right" |7590 | align="right" |120 |- | 10.08.2021. | align="center"|3 154 744 | align="right" |8839 | align="right" |125 |- | 9.08.2021. | align="center"|3 145 905 | align="right" |3606 | align="right" |41 |- | 8.08.2021. | align="center"|3 142 299 | align="right" |8501 | align="right" |74 |- | 7.08.2021. | align="center"|3 133 798 | align="right" |10 240 | align="right" |63 |- | 6.08.2021. | align="center"|3 123 558 | align="right" |7385 | align="right" |80 |- | 5.08.2021. | align="center"|3 116 173 | align="right" |6504 | align="right" |70 |- | 4.08.2021. | align="center"|3 109 669 | align="right" |7088 | align="right" |97 |- | 3.08.2021. | align="center"|3 102 581 | align="right" |8640 | align="right" |112 |- | 2.08.2021. | align="center"|3 093 941 | align="right" |3799 | align="right" |26 |- | 1.08.2021. | align="center"|3 090 142 | align="right" |8329 | align="right" |36 |- | 31.07.2021. | align="center"|3 081 813 | align="right" |11 303 | align="right" |64 |- | 30.07.2021. | align="center"|3 070 510 | align="right" |7308 | align="right" |82 |- | 29.07.2021. | align="center"|3 063 202 | align="right" |6974 | align="right" |67 |- | 28.07.2021. | align="center"|3 056 228 | align="right" |6881 | align="right" |78 |- | 27.07.2021. | align="center"|3 049 347 | align="right" |8102 | align="right" |68 |- | 26.07.2021. | align="center"|3 041 245 | align="right" |3381 | align="right" |23 |- | 25.07.2021. | align="center"|3 037 864 | align="right" |6915 | align="right" |56 |- | 24.07.2021. | align="center"|3 030 949 | align="right" |10 575 | align="right" |43 |- | 23.07.2021. | align="center"|3 020 374 | align="right" |7985 | align="right" |38 |- | 22.07.2021. | align="center"|3 012 389 | align="right" |6779 | align="right" |44 |- | 21.07.2021. | align="center"|3 005 610 | align="right" |6771 | align="right" |62 |- | 20.07.2021. | align="center"|2 998 839 | align="right" |7944 | align="right" |54 |- | 19.07.2021. | align="center"|2 990 895 | align="right" |3316 | align="right" |25 |- | 18.07.2021. | align="center"|2 987 579 | align="right" |7321 | align="right" |33 |- | 17.07.2021. | align="center"|2 980 258 | align="right" |9832 | align="right" |39 |- | 16.07.2021. | align="center"|2 970 426 | align="right" |7678 | align="right" |46 |- | 15.07.2021. | align="center"|2 962 746 | align="right" |6651 | align="right" |37 |- | 14.07.2021. | align="center"|2 956 097 | align="right" |7168 | align="right" |34 |- | 13.07.2021. | align="center"|2 948 929 | align="right" |8384 | align="right" |53 |- | 12.07.2021. | align="center"|2 940 545 | align="right" |3602 | align="right" |18 |- | 11.07.2021. | align="center"|2 936 943 | align="right" |6907 | align="right" |36 |- | 10.07.2021. | align="center"|2 930 036 | align="right" |9065 | align="right" |32 |- | 9.07.2021. | align="center"|2 920 971 | align="right" |6972 | align="right" |34 |- | 8.07.2021. | align="center"|2 913 999 | align="right" |6700 | align="right" |50 |- | 7.07.2021. | align="center"|2 907 299 | align="right" |6891 | align="right" |48 |- | 6.07.2021. | align="center"|2 900 408 | align="right" |8803 | align="right" |46 |- | 5.07.2021. | align="center"|2 891 605 | align="right" |3456 | align="right" |22 |- | 4.07.2021. | align="center"|2 888 149 | align="right" |7418 | align="right" |31 |- | 3.07.2021. | align="center"|2 880 731 | align="right" |9545 | align="right" |60 |- | 2.07.2021. | align="center"|2 871 186 | align="right" |7598 | align="right" |40 |- | 1.07.2021. | align="center"|2 863 588 | align="right" |8565 | align="right" |71 |- | 30.06.2021. | align="center"|2 855 023 | align="right" |8694 | align="right" |100 |- | 29.06.2021. | align="center"|2 846 329 | align="right" |11 409 | align="right" |89 |- | 28.06.2021. | align="center"|2 834 920 | align="right" |4023 | align="right" |30 |- | 27.06.2021. | align="center"|2 830 897 | align="right" |7924 | align="right" |41 |- | 26.06.2021. | align="center"|2 822 973 | align="right" |5332 | align="right" |39 |- | 25.06.2021. | align="center"|2 817 641 | align="right" |2361 | align="right" |20 |- | 24.06.2021. | align="center"|2 815 280 | align="right" |2246 | align="right" |33 |- | 23.06.2021. | align="center"|2 813 034 | align="right" |5829 | align="right" |102 |- | 22.06.2021. | align="center"|2 807 205 | align="right" |8333 | align="right" |125 |- | 21.06.2021. | align="center"|2 798 872 | align="right" |3159 | align="right" |40 |- | 20.06.2021. | align="center"|2 795 713 | align="right" |5023 | align="right" |74 |- | 19.06.2021. | align="center"|2 790 690 | align="right" |8381 | align="right" |84 |- | 18.06.2021. | align="center"|2 782 309 | align="right" |9922 | align="right" |108 |- | 17.06.2021. | align="center"|2 772 387 | align="right" |9644 | align="right" |141 |- | 16.06.2021. | align="center"|2 762 743 | align="right" |9053 | align="right" |156 |- | 15.06.2021. | align="center"|2 753 690 | align="right" |11 452 | align="right" |143 |- | 14.06.2021. | align="center"|2 742 238 | align="right" |3409 | align="right" |74 |- | 13.06.2021. | align="center"|2 738 829 | align="right" |6466 | align="right" |90 |- | 12.06.2021. | align="center"|2 732 363 | align="right" |8682 | align="right" |178 |- | 11.06.2021. | align="center"|2 723 681 | align="right" |10 362 | align="right" |178 |- | 10.06.2021. | align="center"|2 713 319 | align="right" |10 080 | align="right" |196 |- | 9.06.2021. | align="center"|2 703 239 | align="right" |12 810 | align="right" |244 |- | 8.06.2021. | align="center"|2 690 429 | align="right" |12 773 | align="right" |256 |- | 7.06.2021. | align="center"|2 677 656 | align="right" |2894 | align="right" |76 |- | 6.06.2021. | align="center"|2 674 762 | align="right" |5696 | align="right" |135 |- | 5.06.2021. | align="center"|2 669 066 | align="right" |9367 | align="right" |256 |- | 4.06.2021. | align="center"|2 659 699 | align="right" |10 774 | align="right" |259 |- | 3.06.2021. | align="center"|2 648 925 | align="right" |11 679 | align="right" |296 |- | 2.06.2021. | align="center"|2 637 246 | align="right" |10 427 | align="right" |348 |- | 1.06.2021. | align="center"|2 626 819 | align="right" |14 546 | align="right" |319 |- | 31.05.2021. | align="center"|2 612 273 | align="right" |3297 | align="right" |101 |- | 30.05.2021. | align="center"|2 608 976 | align="right" |4377 | align="right" |180 |- | 29.05.2021. | align="center"|2 604 599 | align="right" |10 929 | align="right" |306 |- | 28.05.2021. | align="center"|2 593 670 | align="right" |14 870 | align="right" |354 |- | 27.05.2021. | align="center"|2 578 800 | align="right" |13 512 | align="right" |348 |- | 26.05.2021. | align="center"|2 565 288 | align="right" |12 790 | align="right" |396 |- | 25.05.2021. | align="center"|2 552 498 | align="right" |16 463 | align="right" |435 |- | 24.05.2021. | align="center"|2 536 035 | align="right" |3898 | align="right" |134 |- | 23.05.2021. | align="center"|2 532 137 | align="right" |4742 | align="right" |233 |- | 22.05.2021. | align="center"|2 527 395 | align="right" |14 100 | align="right" |441 |- | 21.05.2021. | align="center"|2 513 295 | align="right" |15 458 | align="right" |477 |- | 20.05.2021. | align="center"|2 497 837 | align="right" |16 546 | align="right" |497 |- | 19.05.2021. | align="center"|2 481 291 | align="right" |14 728 | align="right" |609 |- | 18.05.2021. | align="center"|2 466 563 | align="right" |18 493 | align="right" |563 |- | 17.05.2021. | align="center"|2 448 070 | align="right" |4112 | align="right" |147 |- | 16.05.2021. | align="center"|2 443 958 | align="right" |5590 | align="right" |381 |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:65%;" |- | colspan="4" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''SPKC dati par COVID-19 diagnostiku Latvijā'''<ref name="SPKC"/> |- ! style="width:70px; background:#efefef;"| Datums ! style="width:20px; background:#efefef;"| Kopējais laboratorisko <br>izmeklējumu skaits ! style="width:40px; background:#efefef;"| Izmeklējumu skaits <br>diennaktī ! style="width:40px; background:#efefef;"| Pozitīvi |- | 15.05.2021. | align="center"|2 438 368 | align="right" |14 560 | align="right" |544 |- | 14.05.2021. | align="center"|2 423 808 | align="right" |15 153 | align="right" |666 |- | 13.05.2021. | align="center"|2 408 665 | align="right" |16 417 | align="right" |698 |- | 12.05.2021. | align="center"|2 392 238 | align="right" |14 603 | align="right" |729 |- | 11.05.2021. | align="center"|2 377 635 | align="right" |17 957 | align="right" |659 |- | 10.05.2021. | align="center"|2 359 678 | align="right" |5769 | align="right" |338 |- | 9.05.2021. | align="center"|2 353 909 | align="right" |18 767 | align="right" |632 |- | 8.05.2021. | align="center"|2 335 142 | align="right" |18 694 | align="right" |786 |- | 7.05.2021. | align="center"|2 316 448 | align="right" |18 511 | align="right" |1036 |- | 6.05.2021. | align="center"|2 297 937 | align="right" |23 852 | align="right" |773 |- | 5.05.2021. | align="center"|2 274 085 | align="right" |3883 | align="right" |358 |- | 4.05.2021. | align="center"|2 270 202 | align="right" |5517 | align="right" |425 |- | 3.05.2021. | align="center"|2 264 685 | align="right" |2571 | align="right" |203 |- | 2.05.2021. | align="center"|2 262 114 | align="right" |3578 | align="right" |380 |- | 1.05.2021. | align="center"|2 258 536 | align="right" |12 637 | align="right" |812 |- | 30.04.2021. | align="center"|2 245 899 | align="right" |16 474 | align="right" |763 |- | 29.04.2021. | align="center"|2 229 425 | align="right" |18 021 | align="right" |696 |- | 28.04.2021. | align="center"|2 211 404 | align="right" |18 698 | align="right" |967 |- | 27.04.2021. | align="center"|2 192 706 | align="right" |19 951 | align="right" |596 |- | 26.04.2021. | align="center"|2 172 755 | align="right" |3461 | align="right" |220 |- | 25.04.2021. | align="center"|2 169 294 | align="right" |5439 | align="right" |361 |- | 24.04.2021. | align="center"|2 163 855 | align="right" |14 961 | align="right" |711 |- | 23.04.2021. | align="center"|2 148 894 | align="right" |15 300 | align="right" |683 |- | 22.04.2021. | align="center"|2 133 594 | align="right" |17 164 | align="right" |578 |- | 21.04.2021. | align="center"|2 116 430 | align="right" |19 150 | align="right" |759 |- | 20.04.2021. | align="center"|2 097 280 | align="right" |18 656 | align="right" |688 |- | 19.04.2021. | align="center"|2 078 624 | align="right" |2683 | align="right" |202 |- | 18.04.2021. | align="center"|2 075 941 | align="right" |4801 | align="right" |337 |- | 17.04.2021. | align="center"|2 071 140 | align="right" |15 192 | align="right" |654 |- | 16.04.2021. | align="center"|2 055 948 | align="right" |16 373 | align="right" |612 |- | 15.04.2021. | align="center"|2 039 575 | align="right" |17 233 | align="right" |643 |- | 14.04.2021. | align="center"|2 022 342 | align="right" |18 932 | align="right" |733 |- | 13.04.2021. | align="center"|2 003 410 | align="right" |20 618 | align="right" |537 |- | 12.04.2021. | align="center"|1 982 792 | align="right" |3209 | align="right" |210 |- | 11.04.2021. | align="center"|1 979 583 | align="right" |5386 | align="right" |368 |- | 10.04.2021. | align="center"|1 974 197 | align="right" |16 852 | align="right" |666 |- | 9.04.2021. | align="center"|1 957 345 | align="right" |18 589 | align="right" |658 |- | 8.04.2021. | align="center"|1 938 756 | align="right" |24 155 | align="right" |740 |- | 7.04.2021. | align="center"|1 914 601 | align="right" |23 143 | align="right" |643 |- | 6.04.2021. | align="center"|1 891 458 | align="right" |4987 | align="right" |309 |- | 5.04.2021. | align="center"|1 886 471 | align="right" |3139 | align="right" |119 |- | 4.04.2021. | align="center"|1 883 332 | align="right" |4196 | align="right" |238 |- | 3.04.2021. | align="center"|1 879 136 | align="right" |4324 | align="right" |279 |- | 2.04.2021. | align="center"|1 874 812 | align="right" |17 046 | align="right" |587 |- | 1.04.2021. | align="center"|1 857 766 | align="right" |18 174 | align="right" |638 |- | 31.03.2021. | align="center"|1 839 592 | align="right" |16 080 | align="right" |630 |- | 30.03.2021. | align="center"|1 823 512 | align="right" |18 937 | align="right" |526 |- | 29.03.2021. | align="center"|1 804 575 | align="right" |3517 | align="right" |167 |- | 28.03.2021. | align="center"|1 801 058 | align="right" |4591 | align="right" |324 |- | 27.03.2021. | align="center"|1 796 467 | align="right" |14 627 | align="right" |602 |- | 26.03.2021. | align="center"|1 781 840 | align="right" |17 881 | align="right" |638 |- | 25.03.2021. | align="center"|1 763 959 | align="right" |17 518 | align="right" |606 |- | 24.03.2021. | align="center"|1 746 441 | align="right" |16 899 | align="right" |776 |- | 23.03.2021. | align="center"|1 729 542 | align="right" |18 614 | align="right" |508 |- | 22.03.2021. | align="center"|1 710 928 | align="right" |3266 | align="right" |177 |- | 21.03.2021. | align="center"|1 707 662 | align="right" |4931 | align="right" |260 |- | 20.03.2021. | align="center"|1 702 731 | align="right" |13 840 | align="right" |625 |- | 19.03.2021. | align="center"|1 688 891 | align="right" |16 904 | align="right" |622 |- | 18.03.2021. | align="center"|1 671 987 | align="right" |16 008 | align="right" |482 |- | 17.03.2021. | align="center"|1 655 979 | align="right" |15 915 | align="right" |818 |- | 16.03.2021. | align="center"|1 640 064 | align="right" |16 419 | align="right" |643 |- | 15.03.2021. | align="center"|1 623 645 | align="right" |3635 | align="right" |178 |- | 14.03.2021. | align="center"|1 620 010 | align="right" |5990 | align="right" |297 |- | 13.03.2021. | align="center"|1 614 020 | align="right" |13 870 | align="right" |578 |- | 12.03.2021. | align="center"|1 600 150 | align="right" |18 026 | align="right" |632 |- | 11.03.2021. | align="center"|1 582 124 | align="right" |17 483 | align="right" |638 |- | 10.03.2021. | align="center"|1 564 641 | align="right" |16 705 | align="right" |639 |- | 9.03.2021. | align="center"|1 547 936 | align="right" |15 633 | align="right" |472 |- | 8.03.2021. | align="center"|1 532 303 | align="right" |3214 | align="right" |194 |- | 7.03.2021. | align="center"|1 529 089 | align="right" |5226 | align="right" |322 |- | 6.03.2021. | align="center"|1 523 863 | align="right" |12 859 | align="right" |595 |- | 5.03.2021. | align="center"|1 511 004 | align="right" |15 923 | align="right" |746 |- | 4.03.2021. | align="center"|1 495 081 | align="right" |15 156 | align="right" |646 |- | 3.03.2021. | align="center"|1 479 925 | align="right" |14 339 | align="right" |919 |- | 2.03.2021. | align="center"|1 465 586 | align="right" |14 225 | align="right" |645 |- | 1.03.2021. | align="center"|1 451 361 | align="right" |3451 | align="right" |272 |- | 28.02.2021. | align="center"|1 447 910 | align="right" |4839 | align="right" |376 |- | 27.02.2021. | align="center"|1 443 071 | align="right" |12 088 | align="right" |827 |- | 26.02.2021. | align="center"|1 430 983 | align="right" |12 715 | align="right" |724 |- | 25.02.2021. | align="center"|1 418 268 | align="right" |12 232 | align="right" |813 |- | 24.02.2021. | align="center"|1 406 036 | align="right" |12 591 | align="right" |983 |- | 23.02.2021. | align="center"|1 393 445 | align="right" |12 678 | align="right" |669 |- | 22.02.2021. | align="center"|1 380 767 | align="right" |3334 | align="right" |274 |- | 21.02.2021. | align="center"|1 377 433 | align="right" |4819 | align="right" |410 |- | 20.02.2021. | align="center"|1 372 614 | align="right" |11 165 | align="right" |1069 |- | 19.02.2021. | align="center"|1 361 449 | align="right" |10 915 | align="right" |689 |- | 18.02.2021. | align="center"|1 350 534 | align="right" |10 929 | align="right" |708 |- | 17.02.2021. | align="center"|1 339 605 | align="right" |12 251 | align="right" |946 |- | 16.02.2021. | align="center"|1 327 354 | align="right" |12 908 | align="right" |713 |- | 15.02.2021. | align="center"|1 314 446 | align="right" |3186 | align="right" |278 |- | 14.02.2021. | align="center"|1 311 260 | align="right" |4955 | align="right" |424 |- | 13.02.2021. | align="center"|1 306 305 | align="right" |10 157 | align="right" |773 |- | 12.02.2021. | align="center"|1 296 148 | align="right" |12 104 | align="right" |808 |- | 11.02.2021. | align="center"|1 284 044 | align="right" |12 340 | align="right" |842 |- | 10.02.2021. | align="center"|1 271 704 | align="right" |12 334 | align="right" |990 |- | 9.02.2021. | align="center"|1 259 370 | align="right" |13 108 | align="right" |781 |- | 8.02.2021. | align="center"|1 246 262 | align="right" |3327 | align="right" |288 |- | 7.02.2021. | align="center"|1 242 935 | align="right" |5152 | align="right" |480 |- | 6.02.2021. | align="center"|1 237 783 | align="right" |11 439 | align="right" |1044 |- | 5.02.2021. | align="center"|1 226 344 | align="right" |11 495 | align="right" |876 |- | 4.02.2021. | align="center"|1 214 849 | align="right" |11 818 | align="right" |742 |- | 3.02.2021. | align="center"|1 203 031 | align="right" |12 317 | align="right" |1231 |- | 2.02.2021. | align="center"|1 190 714 | align="right" |12 949 | align="right" |775 |- | 1.02.2021. | align="center"|1 177 765 | align="right" |3944 | align="right" |411 |- | 31.01.2021. | align="center"|1 173 821 | align="right" |5361 | align="right" |533 |- | 30.01.2021. | align="center"|1 168 460 | align="right" |9960 | align="right" |785 |- | 29.01.2021. | align="center"|1 158 500 | align="right" |11 507 | align="right" |931 |- | 28.01.2021. | align="center"|1 146 993 | align="right" |10 982 | align="right" |965 |- | 27.01.2021. | align="center"|1 136 011 | align="right" |12 197 | align="right" |1103 |- | 26.01.2021. | align="center"|1 123 814 | align="right" |12 552 | align="right" |693 |- | 25.01.2021. | align="center"|1 111 262 | align="right" |3901 | align="right" |223 |- | 24.01.2021. | align="center"|1 107 361 | align="right" |5506 | align="right" |512 |- | 23.01.2021. | align="center"|1 101 855 | align="right" |10 598 | align="right" |910 |- | 22.01.2021. | align="center"|1 091 257 | align="right" |12 397 | align="right" |876 |- | 21.01.2021. | align="center"|1 078 860 | align="right" |11 816 | align="right" |902 |- | 20.01.2021. | align="center"|1 067 044 | align="right" |12 732 | align="right" |1088 |- | 19.01.2021. | align="center"|1 054 312 | align="right" |13 629 | align="right" |812 |- | 18.01.2021. | align="center"|1 040 683 | align="right" |3423 | align="right" |244 |- | 17.01.2021. | align="center"|1 037 260 | align="right" |6576 | align="right" |567 |- | 16.01.2021. | align="center"|1 030 684 | align="right" |11 804 | align="right" |1031 |- | 15.01.2021. | align="center"|1 018 880 | align="right" |12 453 | align="right" |1084 |- | 14.01.2021. | align="center"|1 006 427 | align="right" |12 224 | align="right" |950 |- | 13.01.2021. | align="center"|994 203 | align="right" |12 293 | align="right" |1255 |- | 12.01.2021. | align="center"|981 910 | align="right" |12 516 | align="right" |878 |- | 11.01.2021. | align="center"|969 394 | align="right" |4179 | align="right" |331 |- | 10.01.2021. | align="center"|965 215 | align="right" |6336 | align="right" |616 |- | 9.01.2021. | align="center"|958 879 | align="right" |11 338 | align="right" |1170 |- | 8.01.2021. | align="center"|947 541 | align="right" |12 799 | align="right" |1237 |- | 7.01.2021. | align="center"|934 742 | align="right" |13 525 | align="right" |1374 |- | 6.01.2021. | align="center"|921 217 | align="right" |13 946 | align="right" |1229 |- | 5.01.2021. | align="center"|907 271 | align="right" |12 352 | align="right" |824 |- | 4.01.2021. | align="center"|894 919 | align="right" |5550 | align="right" |621 |- | 3.01.2021. | align="center"|889 369 | align="right" |5896 | align="right" |568 |- | 2.01.2021. | align="center"|883 473 | align="right" |2498 | align="right" |314 |- | 1.01.2021. | align="center"|880 975 | align="right" |3960 | align="right" |711 |- | 31.12.2020. | align="center"|877 015 | align="right" |12 395 | align="right" |1861 |- | 30.12.2020. | align="center"|864 620 | align="right" |11 971 | align="right" |1367 |- | 29.12.2020. | align="center"|852 649 | align="right" |11 207 | align="right" |838 |- | 28.12.2020. | align="center"|841 442 | align="right" |4437 | align="right" |508 |- | 27.12.2020. | align="center"|837 005 | align="right" |5054 | align="right" |511 |- | 26.12.2020. | align="center"|831 951 | align="right" |3001 | align="right" |399 |- | 25.12.2020. | align="center"|828 950 | align="right" |4029 | align="right" |666 |- | 24.12.2020. | align="center"|824 921 | align="right" |11 597 | align="right" |1270 |- | 23.12.2020. | align="center"|813 324 | align="right" |12 155 | align="right" |1145 |- | 22.12.2020. | align="center"|801 169 | align="right" |10 911 | align="right" |1004 |- | 21.12.2020. | align="center"|790 258 | align="right" |3730 | align="right" |395 |- | 20.12.2020. | align="center"|786 528 | align="right" |5545 | align="right" |643 |- | 19.12.2020. | align="center"|780 983 | align="right" |10 057 | align="right" |870 |- | 18.12.2020. | align="center"|770 926 | align="right" |9748 | align="right" |892 |- | 17.12.2020. | align="center"|761 178 | align="right" |10 344 | align="right" |1040 |- | 16.12.2020. | align="center"|750 834 | align="right" |9887 | align="right" |1023 |- | 15.12.2020. | align="center"| | align="right" |9400 | align="right" |587 |- | 14.12.2020. | align="center"| | align="right" |2811 | align="right" |210 |- | 13.12.2020. | align="center"| | align="right" |5391 | align="right" |629 |- | 12.12.2020. | align="center"| | align="right" |8936 | align="right" |660 |- | 11.12.2020. | align="center"| | align="right" |10 356 | align="right" |680 |- | 10.12.2020. | align="center"| | align="right" |9642 | align="right" |890 |- | 9.12.2020. | align="center"| | align="right" |8748 | align="right" |712 |- | 8.12.2020. | align="center"|685 653 | align="right" |9764 | align="right" |584 |- | 7.12.2020. | align="center"| | align="right" |3296 | align="right" |207 |- | 6.12.2020. | align="center"| | align="right" |5822 | align="right" |526 |- | 5.12.2020. | align="center"|666 771 | align="right" |8695 | align="right" |794 |- | 4.12.2020. | align="center"| | align="right" |8065 | align="right" |686 |- | 3.12.2020. | align="center"| | align="right" |8670 | align="right" |930 |- | 2.12.2020. | align="center"| | align="right" |9002 | align="right" |690 |- | 1.12.2020. | align="center"|632 339 | align="right" |7810 | align="right" |612 |- | 30.11.2020. | align="center"| | align="right" |2135 | align="right" |100 |- | 29.11.2020. | align="center"|622 394 | align="right" |4037 | align="right" |414 |- | 28.11.2020. | align="center"| | align="right" |7645 | align="right" |753 |- | 27.11.2020. | align="center"| | align="right" |7193 | align="right" |637 |- | 26.11.2020. | align="center"| | align="right" |8024 | align="right" |898 |- | 25.11.2020. | align="center"|595 495 | align="right" |8627 | align="right" |580 |- | 24.11.2020. | align="center"| | align="right" |7975 | align="right" |457 |- | 23.11.2020. | align="center"| | align="right" |2256 | align="right" |116 |- | 22.11.2020. | align="center"| | align="right" |4079 | align="right" |376 |- | 21.11.2020. | align="center"|572 558 | align="right" |7204 | align="right" |642 |- | 20.11.2020. | align="center"|565 354 | align="right" |7016 | align="right" |380 |- | 19.11.2020. | align="center"| | align="right" |3323 | align="right" |366 |- | 18.11.2020. | align="center"| | align="right" |7857 | align="right" |442 |- | 17.11.2020. | align="center"| | align="right" |6059 | align="right" |278 |- | 16.11.2020. | align="center"| | align="right" |2343 | align="right" |89 |- | 15.11.2020. | align="center"| | align="right" |4058 | align="right" |316 |- | 14.11.2020. | align="center"| | align="right" |6442 | align="right" |395 |- | 13.11.2020. | align="center"| | align="right" |6734 | align="right" |455 |- | 12.11.2020. | align="center"| | align="right" |6833 | align="right" |533 |- | 11.11.2020. | align="center"| | align="right" |7621 | align="right" |453 |- | 10.11.2020. | align="center"| | align="right" |6731 | align="right" |208 |- | 9.11.2020. | align="center"| | align="right" |2398 | align="right" |92 |- | 8.11.2020. | align="center"| | align="right" |3744 | align="right" |215 |- | 7.11.2020. | align="center"| | align="right" |6651 | align="right" |404 |- | 6.11.2020. | align="center"| | align="right" |7018 | align="right" |357 |- | 5.11.2020. | align="center"| | align="right" |7564 | align="right" |367 |- | 4.11.2020. | align="center"| | align="right" |7328 | align="right" |313 |- | 3.11.2020. | align="center"| | align="right" |5235 | align="right" |171 |- | 2.11.2020. | align="center"| | align="right" |2258 | align="right" |132 |- | 1.11.2020. | align="center"| | align="right" |3898 | align="right" |242 |- | 31.10.2020. | align="center"|454 193 | align="right" |5844 | align="right" |215 |- | 30.10.2020. | align="center"| | align="right" |5964 | align="right" |284 |- | 29.10.2020. | align="center"| | align="right" |5105 | align="right" |251 |- | 28.10.2020. | align="center"| | align="right" |6015 | align="right" |251 |- | 27.10.2020. | align="center"| | align="right" |5093 | align="right" |136 |- | 26.10.2020. | align="center"| | align="right" |2237 | align="right" |76 |- | 25.10.2020. | align="center"| | align="right" |4458 | align="right" |211 |- | 24.10.2020. | align="center"| | align="right" |5632 | align="right" |259 |- | 23.10.2020. | align="center"| | align="right" |5726 | align="right" |250 |- | 22.10.2020. | align="center"| | align="right" |5510 | align="right" |161 |- | 21.10.2020. | align="center"|402 669 | align="right" |5312 | align="right" |188 |- | 20.10.2020. | align="center"|397 357 | align="right" |4171 | align="right" |115 |- | 19.10.2020. | align="center"|393 186 | align="right" |2215 | align="right" |44 |- | 18.10.2020. | align="center"|390 971 | align="right" |2690 | align="right" |58 |- | 17.10.2020. | align="center"|388 281 | align="right" |5332 | align="right" |188 |- | 16.10.2020. | align="center"|382 949 | align="right" |4759 | align="right" |148 |- | 15.10.2020. | align="center"|378 190 | align="right" |4667 | align="right" |114 |- | 14.10.2020. | align="center"|373 523 | align="right" |5078 | align="right" |102 |- | 13.10.2020. | align="center"|368 445 | align="right" |4433 | align="right" |75 |- | 12.10.2020. | align="center"|364 012 | align="right" |2169 | align="right" |95 |- | 11.10.2020. | align="center"|361 843 | align="right" |3345 | align="right" |74 |- | 10.10.2020. | align="center"|358 498 | align="right" |4710 | align="right" |89 |- | 9.10.2020. | align="center"|353 788 | align="right" |4551 | align="right" |137 |- | 8.10.2020. | align="center"|349 237 | align="right" |4416 | align="right" |109 |- | 7.10.2020. | align="center"|344 821 | align="right" |4426 | align="right" |67 |- | 6.10.2020. | align="center"|340 395 | align="right" |3818 | align="right" |68 |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:65%;" |- | colspan="4" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''SPKC dati par COVID-19 diagnostiku Latvijā'''<ref name="SPKC"/> |- ! style="width:70px; background:#efefef;"| Datums ! style="width:20px; background:#efefef;"| Kopējais laboratorisko <br>izmeklējumu skaits ! style="width:40px; background:#efefef;"| Izmeklējumu skaits <br>diennaktī ! style="width:40px; background:#efefef;"| Pozitīvi |- | 5.10.2020. | align="center"|336 577 | align="right" |1748 | align="right" |40 |- | 4.10.2020. | align="center"|334 829 | align="right" |2544 | align="right" |67 |- | 3.10.2020. | align="center"|332 285 | align="right" |3654 | align="right" |74 |- | 2.10.2020. | align="center"|328 631 | align="right" |3914 | align="right" |77 |- | 1.10.2020. | align="center"|324 717 | align="right" |4699 | align="right" |44 |- | 30.09.2020. | align="center"|320 018 | align="right" |4271 | align="right" |95 |- | 29.09.2020. | align="center"|315 747 | align="right" |3517 | align="right" |32 |- | 28.09.2020. | align="center"|312 230 | align="right" |1398 | align="right" |21 |- | 27.09.2020. | align="center"|310 832 | align="right" |1660 | align="right" |22 |- | 26.09.2020. | align="center"|309 172 | align="right" |2520 | align="right" |29 |- | 25.09.2020. | align="center"|306 652 | align="right" |2431 | align="right" |31 |- | 24.09.2020. | align="center"|304 221 | align="right" |2403 | align="right" |22 |- | 23.09.2020. | align="center"|301 818 | align="right" |2733 | align="right" |12 |- | 22.09.2020. | align="center"|299 085 | align="right" |2690 | align="right" |34 |- | 21.09.2020. | align="center"|296 395 | align="right" |1153 | align="right" |1 |- | 20.09.2020. | align="center"|295 242 | align="right" |1933 | align="right" |10 |- | 19.09.2020. | align="center"|293 309 | align="right" |2402 | align="right" |17 |- | 18.09.2020. | align="center"|290 907 | align="right" |2264 | align="right" |4 |- | 17.09.2020. | align="center"|288 643 | align="right" |2767 | align="right" |8 |- | 16.09.2020. | align="center"|285 876 | align="right" |3041 | align="right" |4 |- | 15.09.2020. | align="center"|282 835 | align="right" |2717 | align="right" |5 |- | 14.09.2020. | align="center"|280 118 | align="right" |1451 | align="right" |3 |- | 13.09.2020. | align="center"|278 667 | align="right" |1583 | align="right" |10 |- | 12.09.2020. | align="center"|277 084 | align="right" |2258 | align="right" |5 |- | 11.09.2020. | align="center"|274 826 | align="right" |2445 | align="right" |11 |- | 10.09.2020. | align="center"|272 381 | align="right" |2284 | align="right" |5 |- | 9.09.2020. | align="center"|270 097 | align="right" |2397 | align="right" |11 |- | 8.09.2020. | align="center"|267 700 | align="right" |2395 | align="right" |3 |- | 7.09.2020. | align="center"|265 305 | align="right" |1047 | align="right" |1 |- | 6.09.2020. | align="center"|264 258 | align="right" |1596 | align="right" |3 |- | 5.09.2020. | align="center"|262 662 | align="right" |1964 | align="right" |9 |- | 4.09.2020. | align="center"|260 698 | align="right" |1903 | align="right" |6 |- | 3.09.2020. | align="center"|258 795 | align="right" |2445 | align="right" |4 |- | 2.09.2020. | align="center"|256 350 | align="right" |2532 | align="right" |2 |- | 1.09.2020. | align="center"|253 818 | align="right" |2101 | align="right" |8 |- | 31.08.2020. | align="center"|251 717 | align="right" |1008 | align="right" |3 |- | 30.08.2020. | align="center"|250 709 | align="right" |1777 | align="right" |12 |- | 29.08.2020. | align="center"|248 932 | align="right" |2065 | align="right" |6 |- | 28.08.2020. | align="center"|246 867 | align="right" |2040 | align="right" |9 |- | 27.08.2020. | align="center"|244 827 | align="right" |2004 | align="right" |6 |- | 26.08.2020. | align="center"|242 823 | align="right" |2290 | align="right" |18 |- | 25.08.2020. | align="center"|240 533 | align="right" |2130 | align="right" |5 |- | 24.08.2020. | align="center"|238 403 | align="right" |926 | align="right" |0 |- | 23.08.2020. | align="center"|237 477 | align="right" |1180 | align="right" |4 |- | 22.08.2020. | align="center"|236 297 | align="right" |1777 | align="right" |3 |- | 21.08.2020. | align="center"|234 520 | align="right" |1602 | align="right" |3 |- | 20.08.2020. | align="center"|232 918 | align="right" |1997 | align="right" |1 |- | 19.08.2020. | align="center"|230 921 | align="right" |2163 | align="right" |3 |- | 18.08.2020. | align="center"|228 758 | align="right" |2234 | align="right" |0 |- | 17.08.2020. | align="center"|226 524 | align="right" |888 | align="right" |1 |- | 16.08.2020. | align="center"|225 636 | align="right" |1224 | align="right" |7 |- | 15.08.2020. | align="center"|224 412 | align="right" |1881 | align="right" |7 |- | 14.08.2020. | align="center"|222 531 | align="right" |1704 | align="right" |1 |- | 13.08.2020. | align="center"|220 827 | align="right" |2071 | align="right" |4 |- | 12.08.2020. | align="center"|218 756 | align="right" |2226 | align="right" |10 |- | 11.08.2020. | align="center"|216 530 | align="right" |2328 | align="right" |3 |- | 10.08.2020. | align="center"|214 202 | align="right" |668 | align="right" |0 |- | 9.08.2020. | align="center"|213 534 | align="right" |1597 | align="right" |2 |- | 8.08.2020. | align="center"|211 937 | align="right" |1891 | align="right" |7 |- | 7.08.2020. | align="center"|210 046 | align="right" |2137 | align="right" |6 |- | 6.08.2020. | align="center"|207 909 | align="right" |1829 | align="right" |18 |- | 5.08.2020. | align="center"|206 080 | align="right" |2212 | align="right" |8 |- | 4.08.2020. | align="center"|203 868 | align="right" |1871 | align="right" |3 |- | 3.08.2020. | align="center"|201 997 | align="right" |687 | align="right" |3 |- | 2.08.2020. | align="center"|201 310 | align="right" |1354 | align="right" |5 |- | 1.08.2020. | align="center"|199 956 | align="right" |1448 | align="right" |7 |- | 31.07.2020. | align="center"|198 508 | align="right" |1473 | align="right" |3 |- | 30.07.2020. | align="center"|197 035 | align="right" |1704 | align="right" |4 |- | 29.07.2020. | align="center"|195 331 | align="right" |1886 | align="right" |4 |- | 28.07.2020. | align="center"|193 445 | align="right" |1574 | align="right" |1 |- | 27.07.2020. | align="center"|191 871 | align="right" |801 | align="right" |0 |- | 26.07.2020. | align="center"|191 070 | align="right" |1345 | align="right" |13 |- | 25.07.2020. | align="center"|189 725 | align="right" |1240 | align="right" |2 |- | 24.07.2020. | align="center"|188 485 | align="right" |1510 | align="right" |2 |- | 23.07.2020. | align="center"|186 975 | align="right" |1752 | align="right" |6 |- | 22.07.2020. | align="center"|185 223 | align="right" |1613 | align="right" |4 |- | 21.07.2020. | align="center"|183 610 | align="right" |1385 | align="right" |1 |- | 20.07.2020. | align="center"|182 225 | align="right" |1297 | align="right" |0 |- | 19.07.2020. | align="center"|180 928 | align="right" |1292 | align="right" |3 |- | 18.07.2020. | align="center"|179 636 | align="right" |1751 | align="right" |4 |- | 17.07.2020. | align="center"|177 885 | align="right" |2189 | align="right" |6 |- | 16.07.2020. | align="center"|175 696 | align="right" |1639 | align="right" |1 |- | 15.07.2020. | align="center"|174 057 | align="right" |1979 | align="right" |4 |- | 14.07.2020. | align="center"|172 078 | align="right" |2135 | align="right" |0 |- | 13.07.2020. | align="center"|169 943 | align="right" |996 | align="right" |1 |- | 12.07.2020. | align="center"|168 947 | align="right" |1467 | align="right" |0 |- | 11.07.2020. | align="center"|167 480 | align="right" |1870 | align="right" |8 |- | 10.07.2020. | align="center"|165 610 | align="right" |1841 | align="right" |11 |- | 9.07.2020. | align="center"|163 769 | align="right" |1715 | align="right" |13 |- | 8.07.2020. | align="center"|162 054 | align="right" |1773 | align="right" |7 |- | 7.07.2020. | align="center"|160 281 | align="right" |1763 | align="right" |7 |- | 6.07.2020. | align="center"|158 518 | align="right" |692 | align="right" |3 |- | 5.07.2020. | align="center"|157 826 | align="right" |1042 | align="right" |1 |- | 4.07.2020. | align="center"|156 784 | align="right" |1185 | align="right" |1 |- | 3.07.2020. | align="center"|155 599 | align="right" |1105 | align="right" |0 |- | 2.07.2020. | align="center"|154 494 | align="right" |1716 | align="right" |1 |- | 1.07.2020. | align="center"|152 778 | align="right" |1941 | align="right" |3 |- | 30.06.2020. | align="center"|150 837 | align="right" |2060 | align="right" |1 |- | 29.06.2020. | align="center"|148 777 | align="right" |861 | align="right" |1 |- | 28.06.2020. | align="center"|147 916 | align="right" |1042 | align="right" |1 |- | 27.06.2020. | align="center"|146 874 | align="right" |1788 | align="right" |3 |- | 26.06.2020. | align="center"|145 086 | align="right" |2292 | align="right" |1 |- | 25.06.2020. | align="center"|142 794 | align="right" |1081 | align="right" |0 |- | 24.06.2020. | align="center"|141 713 | align="right" |1276 | align="right" |0 |- | 23.06.2020. | align="center"|140 437 | align="right" |1413 | align="right" |0 |- | 22.06.2020. | align="center"|139 024 | align="right" |1163 | align="right" |0 |- | 21.06.2020. | align="center"|137 861 | align="right" |1294 | align="right" |0 |- | 20.06.2020. | align="center"|136 567 | align="right" |1686 | align="right" |1 |- | 19.06.2020. | align="center"|134 881 | align="right" |1324 | align="right" |2 |- | 18.06.2020. | align="center"|133 557 | align="right" |1911 | align="right" |4 |- | 17.06.2020. | align="center"|131 646 | align="right" |1810 | align="right" |6 |- | 16.06.2020. | align="center"|129 836 | align="right" |1691 | align="right" |1 |- | 15.06.2020. | align="center"|128 145 | align="right" |695 | align="right" |0 |- | 14.06.2020. | align="center"|127 450 | align="right" |1396 | align="right" |0 |- | 13.06.2020. | align="center"|126 054 | align="right" |1392 | align="right" |1 |- | 12.06.2020. | align="center"|124 662 | align="right" |1298 | align="right" |2 |- | 11.06.2020. | align="center"|123 364 | align="right" |1581 | align="right" |2 |- | 10.06.2020. | align="center"|121 783 | align="right" |1731 | align="right" |3 |- | 9.06.2020. | align="center"|120 052 | align="right" |1730 | align="right" |1 |- | 8.06.2020. | align="center"|118 322 | align="right" |662 | align="right" |0 |- | 7.06.2020. | align="center"|117 660 | align="right" |1125 | align="right" |2 |- | 6.06.2020. | align="center"|116 535 | align="right" |1074 | align="right" |1 |- | 5.06.2020. | align="center"|115 461 | align="right" |1010 | align="right" |3 |- | 4.06.2020. | align="center"|114 451 | align="right" |1486 | align="right" |3 |- | 3.06.2020. | align="center"|112 965 | align="right" |1561 | align="right" |8 |- | 2.06.2020. | align="center"|111 404 | align="right" |1681 | align="right" |5 |- | 1.06.2020. | align="center"|109 723 | align="right" |652 | align="right" |0 |- | 31.05.2020. | align="center"|109 071 | align="right" |897 | align="right" |1 |- | 30.05.2020. | align="center"|108 174 | align="right" |1243 | align="right" |1 |- | 29.05.2020. | align="center"|106 931 | align="right" |1427 | align="right" |3 |- | 28.05.2020. | align="center"|105 504 | align="right" |1951 | align="right" |4 |- | 27.05.2020. | align="center"|103 553 | align="right" |1955 | align="right" |4 |- | 26.05.2020. | align="center"|101 598 | align="right" |1828 | align="right" |4 |- | 25.05.2020. | align="center"|99 770 | align="right" |721 | align="right" |2 |- | 24.05.2020. | align="center"|99 049 | align="right" |1203 | align="right" |1 |- | 23.05.2020. | align="center"|97 846 | align="right" |1480 | align="right" |16 |- | 22.05.2020. | align="center"|96 366 | align="right" |1745 | align="right" |5 |- | 21.05.2020. | align="center"|94 621 | align="right" |1025 | align="right" |9 |- | 20.05.2020. | align="center"|92 751 | align="right" |1783 | align="right" |4 |- | 19.05.2020. | align="center"|90 968 | align="right" |1845 | align="right" |3 |- | 18.05.2020. | align="center"|89 123 | align="right" |718 | align="right" |1 |- | 17.05.2020. | align="center"|88 405 | align="right" |1028 | align="right" |11 |- | 16.05.2020. | align="center"|87 377 | align="right" |1946 | align="right" |27 |- | 15.05.2020. | align="center"|85 431 | align="right" |2156 | align="right" |8 |- | 14.05.2020. | align="center"|83 275 | align="right" |2029 | align="right" |11 |- | 13.05.2020. | align="center"|81 246 | align="right" |2199 | align="right" |1 |- | 12.05.2020. | align="center"|79 047 | align="right" |1900 | align="right" |4 |- | 11.05.2020. | align="center"|77 147 | align="right" |555 | align="right" |7 |- | 10.05.2020. | align="center"|76 592 | align="right" |1021 | align="right" |9 |- | 9.05.2020. | align="center"|75 571 | align="right" |2555 | align="right" |2 |- | 8.05.2020. | align="center"|73 016 | align="right" |1947 | align="right" |19 |- | 7.05.2020. | align="center"|71 069 | align="right" |2442 | align="right" |9 |- | 6.05.2020. | align="center"|68 627 | align="right" |2477 | align="right" |4 |- | 5.05.2020. | align="center"|66 150 | align="right" |686 | align="right" |0 |- | 4.05.2020. | align="center"|65 464 | align="right" |1219 | align="right" |17 |- | 3.05.2020. | align="center"|64 245 | align="right" |1143 | align="right" |8 |- | 2.05.2020. | align="center"|63 102 | align="right" |1982 | align="right" |1 |- | 1.05.2020. | align="center"|61 120 | align="right" |3234 | align="right" |12 |- | 30.04.2020. | align="center"|57 886 | align="right" |3075 | align="right" |9 |- | 29.04.2020. | align="center"|54 811 | align="right" |3250 | align="right" |13 |- | 28.04.2020. | align="center"|51 561 | align="right" |2380 | align="right" |18 |- | 27.04.2020. | align="center"|49 181 | align="right" |1564 | align="right" |6 |- | 26.04.2020. | align="center"|47 617 | align="right" |1874 | align="right" |8 |- | 25.04.2020. | align="center"|45 743 | align="right" |2663 | align="right" |20 |- | 24.04.2020. | align="center"|43 080 | align="right" |2039 | align="right" |6 |- | 23.04.2020. | align="center"|41 041 | align="right" |1705 | align="right" |17 |- | 22.04.2020. | align="center"|39 336 | align="right" |1364 | align="right" |13 |- | 21.04.2020. | align="center"|37 972 | align="right" |1304 | align="right" |9 |- | 20.04.2020. | align="center"|36 668 | align="right" |787 | align="right" |12 |- | 19.04.2020. | align="center"|35 881 | align="right" |1184 | align="right" |15 |- | 18.04.2020. | align="center"|34 697 | align="right" |1860 | align="right" |30 |- | 17.04.2020. | align="center"|32 837 | align="right" |1535 | align="right" | 7 |- | 16.04.2020. | align="center"|31 302 | align="right" |1406 | align="right" | 9 |- | 15.04.2020. | align="center"|29 896 | align="right" | 878 | align="right" | 9 |- | 14.04.2020. | align="center"|29 018 | align="right" | 242 | align="right" | 3 |- | 13.04.2020. | align="center"|28 776 | align="right" | 562 | align="right" | 2 |- | 12.04.2020. | align="center"|28 214 | align="right" | 418 | align="right" |21 |- | 11.04.2020. | align="center"|27 796 | align="right" |1 140 | align="right" |18 |- | 10.04.2020. | align="center"|26 656 | align="right" |1 198 | align="right" |23 |- | 9.04.2020. | align="center"|25 458 | align="right" |1 422 | align="right" |12 |- | 8.04.2020. | align="center"|24 036 | align="right" |1 461 | align="right" |29 |- | 7.04.2020. | align="center"|22 575 | align="right" |1 122 | align="right" |6 |- | 6.04.2020. | align="center"|21 453 | align="right" |773 | align="right" |9 |- | 5.04.2020. | align="center"|20 680 | align="right" |1 300 | align="right" |24 |- | 4.04.2020. | align="center"|19 380 | align="right" |1 182 | align="right" |16 |- | 3.04.2020. | align="center"|18 198 | align="right" |1 364 | align="right" |35 |- | 2.04.2020. | align="center"|16 834 | align="right" |1 024 | align="right" |12 |- | 1.04.2020. | align="center"|15 810 | align="right" |1 003 | align="right" |48 |- | 31.03.2020. | align="center"|14 807 | align="right" |500 | align="right" |22 |- | 30.03.2020. | align="center"|14 307 | align="right" |502 | align="right" |29 |- | 29.03.2020. | align="center"|13 805 | align="right" |1 057 | align="right" |42 |- | 28.03.2020. | align="center"|12 748 | align="right" |1 046 | align="right" |25 |- | 27.03.2020. | align="center"|11 702 | align="right" |1 089 | align="right" |36 |- | 26.03.2020. | align="center"|8 774 | align="right" |817 | align="right" |23 |- | 25.03.2020. | align="center"|7 957 | align="right" |1 151 | align="right" |24 |- | 24.03.2020. | align="center"|6 806 | align="right" |692 | align="right" |17 |- | 23.03.2020. | align="center" |6 114 | align="right" |987 | align="right" |41 |- | 22.03.2020. | align="center" |5 127 | align="right" |681 | align="right" |15 |- | 21.03.2020. | align="center" |4 446 | align="right" |1 241 | align="right" |13 |- | 20.03.2020. | align="center" |3 205 | align="right" |528 | align="right" |25 |- | 19.03.2020. | align="center" | 2 677 | align="right" | 533 | align="right" | 15 |- | 18.03.2020. | align="center" | 2 144 | align="right" | 604 | align="right" | 11 |- | 17.03.2020. | align="center" | 1 538 | align="right" | 391 | align="right" | 26 |- | 16.03.2020. | align="center" | 1 147 | align="right" | 237 | align="right" | 4 |- | 15.03.2020. | align="center" | 910 | align="right" | 244 | align="right" | 4 |- | 14.03.2020. | align="center" | 666 | align="right" | 258 | align="right" | 9 |- | 13.03.2020. | align="center" | 408 | align="right" | 76 | align="right" | 1 |- | 12.03.2020. | align="center" | 332 | align="right" | 41 | align="right" | 6 |- | 11.03.2020. | align="center" | 291 | align="right" | 17 | align="right" | 2 |- | 10.03.2020. | align="center" | 274 | align="right" | 30 | align="right" | 2 |- | 9.03.2020. | align="center" | 244 | align="right" | 22 | align="right" | 4 |- | 8.03.2020. | align="center" | 222 | align="right" | 22 | align="right" | 2 |- | 7.03.2020. | align="center" | 200 | align="right" | 14 | align="right" | 0 |- | 6.03.2020. | align="center" | 186 | align="right" | 16 | align="right" | 0 |- | 5.03.2020. | align="center" | 170 | align="right" | 18 | align="right" | 0 |- | 4.03.2020. | align="center" | 152 | align="right" | 15 | align="right" | 0 |- | 3.03.2020. | align="center" | 137 | align="right" | 23 | align="right" | 0 |- | 2.03.2020. | align="center" | 114 | align="right" | 17 | align="right" | 1 |- | 1.03.2020. | align="center" | 97 | align="right" | 10 | align="right" | 0 |- | 29.02.2020. | align="center" | 87 | align="right" | 22 | align="right" | 0 |- | 28.02.2020. | align="center" | 65 | align="right" | 23 | align="right" | 0 |- | 27.02.2020. | align="center" | 42 | align="right" | | align="right" | 0 |} |} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vīrusi]] [[Kategorija:COVID-19 pandēmija]] gd40y91xsge8e4yrpdwxaqcbzh4eonh Lifecell 0 460313 3665758 3576272 2022-08-02T14:54:19Z Bai-Bot 60304 /* Vēsture */sīkumi, replaced: Doņeckas tautas republik → Doneckas tautas republik (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''lifecell'' | logo = Lifecell 2016 logo - Wordmark.svg | caption = | type = sabiedrība ar ierobežotu atbildību | traded_as = | genre = <!-- Only used with media and publishing companies --> | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 2005. gads | founder = | defunct = | location_city = [[Kijeva]] | location_country = {{UKR}} | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = [[telesakari]] | products = | services = mobilie sakari | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = <!-- Only used with financial services companies --> | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = ''[[Turkcell]]'', {{TUR}} | divisions = | subsid = | homepage = [https://www.lifecell.ua lifecell.ua] | footnotes = | intl = }} '''''lifecell''''' (agrākais nosaukums '''''life:)'''''), uzņēmuma nosaukums ''TOV Laifsell'' (''ТОВ «Лайфселл»''), ir [[Ukraina]]s [[mobilie sakari|mobilo sakaru]] operators. Tas ir dibināts 2005. gadā. Uzņēmuma galvenais birojs atrodas [[Kijeva|Kijevā]]. Tas pieder [[Turcija]]s mobilo sakaru operatoram ''[[Turkcell]]''. ''lifecell'' ir trešais lielākais mobilo sakaru operators Ukrainā (pēc ''[[Kyivstar]]'' un ''[[Vodafone Ukraine]]''). 2020. gada pirmajā ceturksnī ''lifecell'' bija 8,9 miljoni abonentu, no tiek aktīvi (3 mēneši) bija 7,5 miljoni.<ref name="businesswire 2020.04" /> == Vēsture == [[Attēls:Life Ukraine logo.svg|thumb|120px|Logotips līdz 2016. gadam]] 2005. gadā Turcijas mobilo sakaru operators ''[[Turkcell]]'' un Ukrainas uzņēmējam [[Rinats Ahmetovs|Rinatam Ahmetovam]] piederošā grup ''[[SCM Holdings]]'' dibināja uzņēmumu '''''TOV Astelit''''', kurā 54,8 % kapitāldaļu piederēja ''Turkcell'', bet 45,2 % — ''SKM''.<ref name="liga.net, 23.03.2009" /> 2005. gada janvārī uzņēmums ''Astelit'' ar zīmolu '''''life:)''''' uzsāka ''[[GSM|GSM-1800]]'' pakalpojumu. ''life:)'' bija pirmais mobilā tīkla operators Ukrainā, kas ieviesa ''[[Enhanced Data Rates for GSM Evolution|EDGE]]'' tehnoloģiju, piedāvājot ātrgaitas datu pārsūtīšanu. 2006. gadā tika piesaistītas investīcija 540 miljonu ASV dolāru apmērā, kas bija lielākais ieguldījums, kāds jebkad veikts privātā uzņēmumā Ukrainā. Līdz 2007. gada decembrim operators bija piesaistījis 7,6 miljonus abonentu un priekšapmaksas lietotāju. 2008. gadā abonentu zvanu centra pakalpojumi tika nodoti ārpakalpojumu sniedzējam ''Global Bilgi''. 2015. gadā ''life:)'' sāka darbu ''[[3G]]'' tīklā. 2015. gada 26. jūnijā Turcijas uzņēmums ''[[Turkcell]]'' parakstīja līgumu ar [[Rinats Ahmetovs|Rinatam Ahmetovam]] piederošo grupu ''[[SCM Holdings]]'' par 44,96 % Nīderlandē reģistrētā uzņēmuma ''Euroasia Telecommunications Holding BV'' kapitāldaļu iegādi, kam 100 % piederēja ''Astelit''.<ref name="inventure.com.ua 2015.06.29" /> Darījums par 100 miljoniem ''USD'' tika pabeigts 10. jūlijā. Tādējādi ''Turkcell'' kļuva par ''life:)'' operatora vienīgo īpašnieku. 2016. gada 15. janvārī ''Astelit'' ieviesa jaunu zīmolu '''''lifecell''''', tādējādi tas kļuva saskanīgs ar mātes uzņēmuma nosaukumu ''Turkcell''. 2. februārī operatora juridiskais nosaukums tika mainīts no ''TOV Astelit'' uz ''TOV Laifsell'' (''ТОВ «Лайфселл»''). 2017. gadā operators beidza darbību separātistu kontrolētajā [[Doneckas tautas republika|Doneckas tautas republikā]] un [[Luhanskas tautas republika|Luhanskas tautas republikā]]. 2018. gadā ''lifecell'' sāka ieviest mobilo sakaru ''4G'' ''[[3GPP Long Term Evolution|LTE]]'' tehnoloģiju. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="businesswire 2020.04">[https://www.businesswire.com/news/home/20200428005922/en/Turkcell-Iletisim-Hizmetleri-Quarter-2020-Results Turkcell Iletisim Hizmetleri: First Quarter 2020 Results] businesswire.com, April 28, 2020</ref> <ref name="liga.net, 23.03.2009">[https://file.liga.net/companies/life life:)] liga.net, 23.03.2009</ref> <ref name="inventure.com.ua 2015.06.29">[https://inventure.com.ua/news/ukraine/tureckaya-turkcell-vykupaet-dolyu-mobilnogo-operatora-kompanii-life-u-ahmetova-za-dollar100-mln Турецкая Turkcell выкупает долю мобильного оператора компании Life:) у Ахметова за $100 млн] inventure.com.ua, 29.06.15</ref> }} == Ārējās saites == * [https://www.lifecell.ua ''lifecell'' vietne] [[Kategorija:Ukrainas uzņēmumi]] [[Kategorija:Turkcell]] [[Kategorija:Mobilo sakaru operatori]] 9png207cnuek9slxfd4mco8i5lwdla2 Dalībnieks:Kb10076/Smilšu kaste 2 461202 3666020 3662463 2022-08-03T10:17:14Z Kb10076 91770 wikitext text/x-wiki 2022 = 2022.06.22 00:00 2 353 963 = 2290.10.12 13:00 a-30*40+25*(28) == 2062 == [[May 10]] &ndash; Transit of Mercury.<ref>{{cite web|url=http://eclipse.gsfc.nasa.gov/OH/transit06.html |title=NASA - 2006 Transit of Mercury |publisher=Eclipse.gsfc.nasa.gov |date= |accessdate=2014-08-21}}</ref> By 2062, cohort [[life expectancy]] at birth is projected to reach 100 years for females in each [[UK]] constituent country except [[Scotland]] where it is projected to reach 99.4 years.<ref>{{cite web|url=http://www.ons.gov.uk/ons/rel/lifetables/historic-and-projected-data-from-the-period-and-cohort-life-tables/2012-based/stb-2012-based.html |title=Historic and Projected Mortality Data from the Period and Cohort Life Tables, 2012-based, UK, 1981-2062 |publisher=ONS |date=2013-12-11 |accessdate=2014-08-21}}</ref> [[Nanotechnology|Nanofabricators]] are a mainstream consumer product.<ref>{{cite web|url=http://www.futuretimeline.net/21stcentury/2060-2069.htm|title=2060-2069 timeline contents|publisher=Futuretimeline.net|accessdate=21 November 2014}}</ref> The [[astrologer]] [[Dane Rudhyar]], who was influential in the [[New Age]] movement, predicted in 1972 that the [[Age of Aquarius]] would begin in AD 2062.<ref>Rudhyar, Dane ''Astrological Timing: The Transition to the New Age'' New York: 1972 Harper & Row</ref> Complementary searches find life in our own and other planetary systems.<ref>{{cite web|url=http://www.nasa.gov/pdf/706610main_CBeichman.pdf |format=PDF|title=Welcome to the 50th Anniversary of Exoplanet Exploration|publisher=Nasa.gov|accessdate=21 November 2014}}</ref> === MAŠĪNTULKOJUMS === * 10. maijs — [[Merkurs(planēta)|Merkura]] tranzīts.<ref>{{cite web|url=http://eclipse.gsfc.nasa.gov/OH/transit06.html |title=NASA - 2006 Transit of Mercury |publisher=Eclipse.gsfc.nasa.gov |date= |accessdate=2014-08-21}}</ref> * Uz [[Zeme]]s būs 2 miljardi cilvēku vecumā virs 60 gadiem.<ref>{{cite web|url=http://discovermagazine.com/2012/oct/2062-the-state-of-the-world |title=The State of the World: 2062 |publisher=DiscoverMagazine.com |date=2012-10-17 |accessdate=2014-08-21}}</ref> * Tiek prognozēts, ka līdz 2062. gadam paredzamais dzīves ilgums, pēc dzimšanas sasniegs 100 gadus sievietēm katrā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] reģionā, izņemot [[Skotija|Skotiju]], kur tiek prognozēts, ka tas sasniegs 99,4 gadus.<ref>{{cite web|url=http://www.ons.gov.uk/ons/rel/lifetables/historic-and-projected-data-from-the-period-and-cohort-life-tables/2012-based/stb-2012-based.html |title=Historic and Projected Mortality Data from the Period and Cohort Life Tables, 2012-based, UK, 1981-2062 |publisher=ONS |date=2013-12-11 |accessdate=2014-08-21}}</ref> * Nanofabricatori būs plaši izplatīts patēriņa produkts.<ref>{{cite web|url=http://www.futuretimeline.net/21stcentury/2060-2069.htm|title=2060-2069 timeline contents|publisher=Futuretimeline.net|accessdate=21 November 2014}}</ref> * Astrologs [[Deins Rudhārs]], kurš bija ietekmīgs ''New Age'' kustībā, 1972. gadā prognozēja, ka [[Ūdensvīra laikmets]] sāksies 2062. gadā.<ref>Rudhyar, Dane ''Astrological Timing: The Transition to the New Age'' New York: 1972 Harper & Row</ref> * Astronomiskie pētījumi atradīs dzīvību arī citās planētu sistēmās.<ref>{{cite web|url=http://www.nasa.gov/pdf/706610main_CBeichman.pdf |format=PDF|title=Welcome to the 50th Anniversary of Exoplanet Exploration|publisher=Nasa.gov|accessdate=21 November 2014}}</ref> {{atsauces}} == DESMITGADE == === 211 === {| class="infobox" style="font-size:90%; text-align:center; background-color:#fefefc" |- | style="font-size:110%; text-align:left; padding-left: 5px; padding-right: 5px; background-color:#f0f0ee; "| '''Tūkstošgades:''' | style="text-align:center;" class="hlist" | * [[{{#expr:(211 - 50) / 100 round 0}}. tūkstošgade]] * '''[[{{#expr:(211 + 50) / 100 round 0}}. tūkstošgade]]''' * [[{{#expr:(211 + 150) / 100 round 0}}. tūkstošgade]] |- | style="font-size:110%; text-align:left; padding-left: 5px; padding-right: 5px; background-color:#f0f0ee; border-top: 1px solid #AAAAAA; " | '''[[Gadsimtu saraksts|Gadsimti]]:''' | style="text-align:center; border-top: 1px solid #AAAAAA;" class="hlist" | * [[{{#expr:(211 - 5) / 10 round 0}}. gadsimts]] * '''[[{{#expr:(211 + 5) / 10 round 0}}. gadsimts]]''' * [[{{#expr:(211 + 15) / 10 round 0}}. gadsimts]] |- | style="font-size:110%; text-align:left; padding-left: 5px; padding-right: 5px; background-color:#f0f0ee; border-top: 1px solid #AAAAAA; " | '''[[Desmitgažu saraksts|Desmitgades]]:''' | style="text-align:center; border-top: 1px solid #AAAAAA;" class="hlist" | * [[{{#expr:211 * 10 - 30}}. gadi|{{#expr:211 * 10 - 30}}.]] [[{{#expr:211 * 10 - 20}}. gadi|{{#expr:211 * 10 - 20}}.]] [[{{#expr:211 * 10 - 10}}. gadi|{{#expr:211 * 10 - 10}}.]]{{•}}'''[[{{#expr:211 * 10}}. gadi]]'''{{•}}[[{{#expr:211 * 10 + 10}}. gadi|{{#expr:211 * 10 + 10}}.]] [[{{#expr:211 * 10 + 20}}. gadi|{{#expr:211 * 10 + 20}}.]] [[{{#expr:211 * 10 + 30}}. gadi|{{#expr:211 * 10 + 30}}.]] |- | style="font-size:110%; text-align:left; padding-left: 5px; padding-right: 5px; background-color:#f0f0ee; border-top: 1px solid #AAAAAA; " | '''[[Gadu saraksts|Gadi]]:''' | style="text-align:center; border-top: 1px solid #AAAAAA;" class="hlist" | * [[{{#expr:211 * 10}}. gads|{{#expr:211 * 10}}]] [[{{#expr:211 * 10 + 1}}. gads|{{#expr:211 * 10 + 1}}]] [[{{#expr:211 * 10 + 2}}. gads|{{#expr:211 * 10 + 2}}]] [[{{#expr:211 * 10 + 3}}. gads|{{#expr:211 * 10 + 3}}]] [[{{#expr:211 * 10 + 4}}. gads|{{#expr:211 * 10 + 4}}]] [[{{#expr:211 * 10 + 5}}. gads|{{#expr:211 * 10 + 5}}]] [[{{#expr:211 * 10 + 6}}. gads|{{#expr:211 * 10 + 6}}]] [[{{#expr:211 * 10 + 7}}. gads|{{#expr:211 * 10 + 7}}]] [[{{#expr:211 * 10 + 8}}. gads|{{#expr:211 * 10 + 8}}]] [[{{#expr:211 * 10 + 9}}. gads|{{#expr:211 * 10 + 9}}]] |} === doc === * 202 (Skaitlis 202 norāda desmitgades numuru. Šinī gadījumā, tie ir 2020. gadi. Numuru aprēķina šādi: <math>A=\frac{B}{10}</math>, kur ''A'' ir desmitgades numurs un ''B'' ir gads, kurā sākas desmitgade) * 211 (211 attiecas uz 2110. gadiem.) {{desmitgade2|211}} == GADS == {{Gadu navigācija|2062}} === 2062 === {| class="infobox" style="font-size:90%; text-align:center; background-color:#fefefc" |- | style="font-size:110%; text-align:left; padding-left: 5px; padding-right: 5px; background-color:#f0f0ee; "| '''Tūkstošgades:''' | style="text-align:center;" class="hlist" | * [[{{#expr:(2062 - 500) / 1000 round 0}}. tūkstošgade]] * '''[[{{#expr:(2062 + 500) / 1000 round 0}}. tūkstošgade]]''' * [[{{#expr:(2062 + 1500) / 1000 round 0}}. tūkstošgade]] |- | style="font-size:110%; text-align:left; padding-left: 5px; padding-right: 5px; background-color:#f0f0ee; border-top: 1px solid #AAAAAA; " | '''[[Gadsimtu saraksts|Gadsimti]]:''' | style="text-align:center; border-top: 1px solid #AAAAAA;" class="hlist" | * [[{{#expr:(2062 - 50) / 100 round 0}}. gadsimts]] * '''[[{{#expr:(2062 + 50) / 100 round 0}}. gadsimts]]''' * [[{{#expr:(2062 + 150) / 100 round 0}}. gadsimts]] |- | style="font-size:110%; text-align:left; padding-left: 5px; padding-right: 5px; background-color:#f0f0ee; border-top: 1px solid #AAAAAA; " | '''[[Desmitgažu saraksts|Desmitgades]]:''' | style="text-align:center; border-top: 1px solid #AAAAAA;" class="hlist" | * [[{{#expr:(2062 - 15) round -1}}. gadi|{{#expr:(2062 - 15) round -1}} – {{#expr:((2062 - 15) round -1) + 9}}]] * '''[[{{#expr:(2062 - 5) round -1}}. gadi|{{#expr:(2062 - 5) round -1}} – {{#expr:((2062 - 5) round -1) + 9}}]]''' * [[{{#expr:(2062 + 5) round -1}}. gadi|{{#expr:(2062 + 5) round -1}} – {{#expr:((2062 + 5) round -1) + 9}}]] |- | style="font-size:110%; text-align:left; padding-left: 5px; padding-right: 5px; background-color:#f0f0ee; border-top: 1px solid #AAAAAA; " | '''[[Gadu saraksts|Gadi]]:''' | style="text-align:center; border-top: 1px solid #AAAAAA;" class="hlist" | * [[{{#expr:2062 - 3}}. gads|{{#expr:2062 - 3}}]] * [[{{#expr:2062 - 2}}. gads|{{#expr:2062 - 2}}]] * [[{{#expr:2062 - 1}}. gads|{{#expr:2062 - 1}}]] * '''[[{{#expr:2062}}. gads|{{#expr:2062}}]]''' * [[{{#expr:2062 + 1}}. gads|{{#expr:2062 + 1}}]] * [[{{#expr:2062 + 2}}. gads|{{#expr:2062 + 2}}]] * [[{{#expr:2062 + 3}}. gads|{{#expr:2062 + 3}}]] |} {{Gads|2062}} 7wwimwwvl12zenlr8hans5u2b3j89il Vauts van Ārts 0 464578 3665960 3664848 2022-08-03T06:10:38Z Future-Trunks 104095 wikitext text/x-wiki {{Infobox cyclist | name = Vauts van Ārts | vārds_orig = ''Wout van Aert'' | piktogramma = Cycling (road) pictogram.svg | piktogramma izm = 26px | piktogramma saite = šosejas riteņbraukšana | image = Wout Van Aert (2017-02-01) - World Champion.jpg | caption = van Ārts 2017. gadā | fullname = | nickname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|9|15}} | birth_place = {{vieta|Beļģija|Flandrija|Herentalsa}} | height = 187 cm<ref name="Team Jumbo-Visma - Wout van Aert">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.teamjumbovisma.com/team/wout-van-aert/|title=Team Jumbo-Visma - Wout van Aert|accessdate=15 July 2019}}</ref> | weight = 78 kg<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.procyclingstats.com/rider/wout-van-aert|title=Wout van Aert|work=ProCyclingStats|accessdate=15 July 2019}}</ref> | currentteam = {{ct|TLJ}} | disciplines = {{ubl|[[velokross]]|[[šosejas riteņbraukšana|šoseja]]}} | role = braucējs | ridertype = {{ubl|velokross|klasisku speciālists|individuālais braucējs}} | amateuryear 1 = 2018–2019 | amateurteam 1 = Cibel–Cebon Offroad Team<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/news/van-aert-to-race-cyclo-cross-season-with-cibel-cebon/|title=Van Aert to race cyclo-cross season with Cibel-Cebon|work=[[Cyclingnews.com]]|publisher=[[Immediate Media Company]]|date=5 October 2018|accessdate=4 January 2019}}</ref> | proyear 1 = 2013 | proteam 1 = {{ct|TBL|2013}} | proyear 2 = 2014–2016 | proteam 2 = {{ct|PSV|2014}} | proyear 3 = 2017–2018 | proteam 3 = {{ct|VWT|2017}} | proyear 4 = 2019– | proteam 4 = {{ct|TLJ|2019}}<ref name="Cheery">{{Ziņu atsauce|url=https://www.teamjumbovisma.com/longread/news/cheery-christmas-for-ambitious-team-jumbo-visma/|title=Cheery Christmas for ambitious Team Jumbo-Visma|work={{ct|TLJ|2019}}|publisher=Team Oranje Road BV|date=21 December 2018|accessdate=4 January 2019|archive-date={{dat|2019|04|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190413043945/https://www.teamjumbovisma.com/longread/news/cheery-christmas-for-ambitious-team-jumbo-visma/}}</ref> | majorwins = ;Velokross :[[UCI Cyclo-cross World Championships|Pasaules čempions]] (2016, 2017, 2018) :{{nowrap|Beļģijas čempions (2016, 2017, 2018)}} ;Šoseja '''[[Riteņbraukšanas lielās tūres|Lielās tūres]]''' :''[[Tour de France]]'' ::9 posmi ([[2019. gada Tour de France|2019]], [[2020. gada Tour de France|2020]], [[2021. gada Tour de France|2021]], [[2022. gada Tour de France|2022]]) ::1 TTT posms ([[2019. gada Tour de France|2019]]) '''[[Daudzdienu sacensības]]''' :''[[Danmark Rundt]]'' (2018) '''[[Riteņbraukšanas klasikas|Viendienas un klasikas]]''' :[[Milāna—Sanremo]] ([[2020. gada Milāna—Sanremo|Milāna—Sanremo]]) :Beļģijas čempions grupas braucienā (2021) :Beļģijas čempions individuālajā braucienā (2019, 2020) :''[[Strade Bianche]]'' ([[2020. gada Strade Bianche|2020]]) | medaltemplates = {{MedalSport|[[velokross]]}} {{MedalCountry|{{BEL}}}} {{MedalCompetition|[[UCI Cyclo-cross World Championships|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold|Valkenburga 2018 |Elite}} {{MedalGold|Belvo 2017|Elite}} {{MedalGold|Hesdene-Zoldera 2016|Elite}} {{MedalGold|Hogerheide 2014|U23}} {{MedalSilver|Bogense 2019|Elite}} {{MedalSilver|Tabora 2015|Elite}} {{MedalSilver|Kokseide 2012|Juniori}} {{MedalBronze|Lūivila 2013|U23}} {{MedalSport|[[šosejas riteņbraukšana]]}} {{MedalCompetition|Olimpiskās spēles}} {{MedalSilver|[[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Tokija 2020]]|Grupas brauciens}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalSilver |[[2020. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Imola 2020]]|Grupas brauciens}} {{MedalSilver |[[2020. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Imola 2020]]|Individuālais brauciens}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Eiropas čempionāts]]}} {{MedalBronze|Glāzgova 2018|Grupas brauciens}} }} '''Vauts van Ārts''' ({{val|nl|Wout van Aert}}; dzimis {{dat|1994|9|15}}) ir [[Beļģija]]s [[šosejas riteņbraukšana|šosejas]] un [[velokross|velokrosa]] braucējs, pārstāv [[UCI WorldTeam]] komandu ''{{ct|TLJ}}''.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bianchi.com/team-jumbo-visma-2020-roster-presented-in-amsterdam/|title=Team Jumbo-Visma 2020 roster presented in Amsterdam|work=[[Bianchi (company)|Bianchi]]|publisher=F.I.V. Edoardo Bianchi S.p.A.|date=20 December 2019|accessdate=2 January 2020}}</ref> 2016., 2017. un 2018. gadā viņš uzvarēja [[UCI Cyclo-cross World Championships|Pasaules čempionātā velokrosā]].<ref name="WCX">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cyclingnews.com/races/uci-cyclo-cross-world-championships-2016/elite-men/results/ |title=Van Aert takes emotional World Championship victory |date=31 January 2016 |website=[[cyclingnews.com]] |access-date=31 January 2016}}</ref> == Karjera == Van Ārts dzimis [[Herentalsa|Herentalsā]], [[Flandrija|Flandrijā]]. Karjeru sācis [[velokross|velokrosā]], izcīnot trīs Pasaules un Beļģijas čempiona titulus. Jau 2018. gadā startējis atsevišķās šosejas riteņbraukšanas sacensībās kā [[2018. gada Strade Bianche|2018. gada ''Strade Bianche'']], kuru maršrutā iekļauti arī grants ceļu posmi. Šjās sacensībās viņš devās atrāvienā kopā ar [[Romēns Bardē|Romēnu Bardē]] ({{ct|ALM|2018}}) un abiem divatā izdevās noturēt pārsvaru pēdējos 40 kilometros, līdz [[Tīšs Benots]] (''{{ct|LTS|2018}}'') veica izrāvienu no sekotāju grupas un apsteidza abus līderus. Finišā viņam 39 sekundes zaudēja Bardē,<ref name="CW">{{Ziņu atsauce|url=http://www.cyclingweekly.com/news/racing/tiesj-benoot-puts-super-show-strength-win-2018-strade-bianche-371423|title=Tiesj Benoot puts in super show of strength to win 2018 Strade Bianche|first=Richard|last=Windsor|work=[[Cycling Weekly]]|publisher=[[Time Inc. UK]]|date=3 March 2018|accessdate=3 March 2018}}</ref> kurš no van Ārta atrāvās pēdējā kilometrā.<ref name="CW"/> === Līguma laušana === 2018. gadā van Ārts šosejas sacensībās pārstāvēja ''{{ct|VWC|2018}}'' komandu. Sezonas gaitā viņš izteica neapmierinātību, ka sezonas beigās komanda plāno apvienoties ar ''{{ct|RNL|2018}}''. Jau parakstījis līgumu ar ''{{ct|TLJ|20180}}'' komandu no 2020. gada, viņš lauza 2018. gada septembrī līgumu ar ''{{ct|VWC|2018|nolink=yes}}''. Ja viņš pievienotos citai komandai 2019. gadā, ''Sniper Cycling'' (''{{ct|VWC|2018|nolink=yes}}'' komandas īpāšnieki) pieprasītu €500 000 kompensāciju. Tika ziņots, ka ''{{ct|TLJ|2018|nolink=yes}}'' interesēja iespēja parakstīt līgumu gadu ātrāk,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Wout van Aert's lawyer expects UCI to allow rider to race in 2019 |url=http://www.cyclingnews.com/news/wout-van-aerts-lawyer-expects-uci-to-allow-rider-to-race-in-2019/ |website=cyclingnews.com |accessdate=13 November 2018 |date=13 November 2018}}</ref> un pārejas apstiprinājums tika paziņots 2018. gada decembrī, van Ārtam pievienojoties komandai 2019. gada 1. martā,<ref name="March 2019">{{Ziņu atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/news/van-aert-joins-team-jumbo-visma-from-march-2019/|title=Van Aert joins Team Jumbo-Visma from March 2019|publisher=[[Immediate Media Company]]|work=[[Cyclingnews.com]]|accessdate=4 January 2019|date=18 December 2018}}</ref><ref name="Cheery" /> parakstot triju gadu līgumu.<ref name="March 2019" /> === ''Jumbo—Visma'' (2019—pašlaik) === [[Attēls:Wout van Aert Reims 95554.jpg|thumb|left|Vauts van Ārts jauno braucēju kategorijas līdera baltajā krekliņā [[2019. gada Tour de France]]]] 2019. gada jūnijā van Ārts uzvarēja divos ''[[2019. gada Critérium du Dauphiné|Critérium du Dauphiné]]'' posmos un ieguva zaļo punktu kategorijas krekliņu, kļuva par Beļģijas čempionu individuālajā braucienā un ieguva bronzu grupas braucienā. Jūlijā viņš tika iekļauts komandas sastāvā startam ''[[2019. gada Tour de France|Tour de France]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.procyclingstats.com/race/tour-de-france/2019/gc/startlist|title=2019: 106th Tour de France: Start List |accessdate=1 July 2019|work=ProCyclingStats}}</ref> 15. jūlijā van Ārts uzvarēja 10. posmā, sprintā pārspējot [[Elia Vivjāni|Eliu Vivjāni]] un [[Keilebs Jūans|Keilebu Jūanu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.cyclingnews.com/news/tour-de-france-van-aert-raises-his-own-bar-with-exceptional-sprint-win/ |title = Tour de France: Van Aert raises his own bar with exceptional sprint win}}</ref> 19. jūlijā viņš krita individuālā brauciena posmā [[Po (pilsēta)|Po]] pilsētā, aizķerot barjeras, un savainojumu dēļ izstājās. Tobrīd viņa atveseļošanās laiks un gatavība [[Velokross|velokrosa]] sezonai vai 2020. gada [[Pavasara klasikas|pavasara klasikām]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Tour de France: Van Aert crashes out of time trial |url=https://www.cyclingnews.com/news/tour-de-france-van-aert-crashes-out-of-time-trial/ |website=cyclingnews.com |accessdate=5 September 2019 |date=19 July 2019}}</ref> Van Ārts vēlāk laikrakstam ''Het Laatste Nieuws'' komentēja, ka kritiens bija tik bīstams, ka būtu varējis izbeigt viņa karjeru, to pastiprināja kļūda operācijā, kad ārsti nepareizi apstrādāja vienu no [[Cīpsla|cīpslām]].<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Audoore |first1=Bart |title=Wout van Aert mist zijn fiets: "Een klein toertje zou al deugd doen" |url=https://www.hln.be/sport/wielrennen/wout-van-aert-mist-zijn-fiets-een-klein-toertje-zou-al-deugd-doen~a9d5de47/ |accessdate=5 September 2019 |work=[[Het Laatste Nieuws]] |date=4 September 2019 |language=Dutch}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |last1=Long |first1=Jonny |title=Wout van Aert says Tour de France crash 'could have been the end of my career' |url=https://www.cyclingweekly.com/news/racing/wout-van-aert-says-tour-de-france-crash-end-career-436615 |accessdate=5 September 2019 |work=[[Cycling Weekly]] |date=5 September 2019}}</ref> 2019. gada novembrī van Ārts saņēma Gada flandrieša balvu.<ref>{{Ziņu atsauce |url=https://www.cyclingnews.com/news/van-aert-wins-flandrien-of-the-year-award/ |title=Van Aert wins Flandrien of the Year award |work=[[cyclingnews.com]] |date=5 November 2019 |accessdate=8 November 2019}}</ref> 2020. gada 1. augustā V. van Ārts uzvarēja pirmajās pēc [[COVID-19 pandēmija]]s pārceltajās [[2020. gada UCI Pasaules tūre]]s sacensībās, [[2020. gada Strade Bianche|2020. gada ''Strade Bianche'']], veicot atrāvienu 13 kilometrus no finiša.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/races/strade-bianche-2020/elite-men/results/|title=Wout van Aert storms to victory at Strade Bianche|first1=Sadhbh|last1=O'Shea|first2=Daniel|last2=Ostanek|first3=Kirsten|last3=Frattini|publisher=CyclingNews|date=1 August 2020|accessdate=1 August 2020}}</ref> Nākamajā nedēļā van Ārts uzvarēja pārplānotajās [[2020. gada Milāna—Sanremo|Milāna—Sanremo]] sacensībās, sprintā pārspējot iepriekšējā gasa uzvarētāju francūzi [[Žiljēns Alafilips|Žiljēnu Alafilipu]] (''{{ct|DQT|2020}}''), pēc tam, kad abi divatā bija atrāvušies nobraucienā no Podžo kalna, netālu no finiša.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/races/milan-san-remo-2020/milan-san-remo/results/|title=Wout van Aert wins thrilling Milan-San Remo|first=Daniel|last=Ostanek|publisher=CyclingNews|date=8 August 2020|accessdate=8 August 2020}}</ref> V. van Ārts startēja arī [[2020. gada Tour de France|2020. gada ''Tour de France'']], kur uzvarēja sacensību piektajā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/races/tour-de-france-2020/stage-5/results/|title=Tour de France: Van Aert wins stage 5|last=Farr|first=Stephen|last2=September 2020|first2=02|website=cyclingnews.com|access-date=2020-09-02|language=en}}</ref> un septītajā posmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cyclingnews.com/races/tour-de-france-2020/stage-7/results/|title=Tour de France: Wout van Aert wins stage 7|last=Benson|first=Daniel|website=cyclingnews.com|access-date=2020-09-04|date=2020-09-04|language=en}}</ref> Drīz pēc tūres V. van Ārts startēja [[2020. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Pasaules čempionātā]], kur izcīnīja sudraba medaļu gan individuālajā,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/cycling/54300095|title=Ganna wins world time trial, Thomas fourth|work=BBC Sport|access-date=2020-10-01|language=en-GB}}</ref> gan grupas braucienā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/cycling/54309882|title=Alaphilippe wins Road Worlds road race|work=BBC Sport|access-date=2020-10-01|language=en-GB}}</ref> [[2021. gada Tour de France|2021. gada ''Tour de France'']] V. van Ārts izcīnīja uzvaras trīs posmos. Drīz pēc tam viņš piedalījās [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kur izcīnīja sudrabas medaļu grupas braucienā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Ārts, Vauts van}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Beļģijas riteņbraucēji]] [[Kategorija:Tour de France posmu uzvarētāji]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskās sudraba medaļas ieguvēji]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki riteņbraukšanā]] bj0y0ee3xsksioa1ovh4gn4e3r9cxxe Ilze Indriksone 0 469706 3665718 3656752 2022-08-02T13:10:24Z 195.13.208.226 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ilze Indriksone | vārds_orģ = | attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056644474).jpg | att_izm = 275px | mazs_att = | apraksts = Ilze Indriksone 2018. gadā <!------ Trešais amats ------> | amats3 = [[Talsu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Talsu novada domes priekšsēdētāja]] vietniece | term_sākums3 = 2017 | term_beigas3 = 2018 | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | vietnieks3 = | prezidents3 = [[Raimonds Vējonis]] | premjers3 = [[Māris Kučinskis]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = [[Normunds Tropiņš]] <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[13. Saeima]]s deputāte | term_sākums2 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2022|6|2|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = [[Raimonds Vējonis]] [[Egils Levits]] | premjers2 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas ekonomikas ministrs|Latvijas Republikas ekonomikas ministre]] | term_sākums = {{dat|2022|5|26|N|bez}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Egils Levits]] | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis = [[Jānis Vitenbergs]] | pēctecis = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1974|10|29}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Laidze|td=Latvija}}{{nepieciešama atsauce}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Talsu novads}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = * [[TB/LNNK]] <small>(2000-2011)</small><br /> * [[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]] <small>(kopš 2011)</small> | dinastija = | tēvs = | māte = Ieva Indriksone | dzīvesb = | bērni = 2 dēli, 2 meitas | profesija = politiķe, vides plānošanas speciāliste | alma_mater = [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte|LLU]], [[Latvijas Universitāte|LU]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Ilze Indriksone''' (iepriekšējā laulībā '''Ilze Liepiņa''',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tnf.lv/jaunumi/uzraudzibas-komitejai-jauns-priekssedetajs|title=Uzraudzības komitejai jauns priekšsēdētājs|website=Talsu novada fonds|access-date=2021-06-12|language=lv}}</ref><ref name="Talsu Vēstis" /> dzimusi {{dat|1974|10|29||bez}}) ir [[latvieši|latviešu]] vides plānošanas speciāliste un politiķe. [[Latvijas ekonomikas ministrs|Latvijas Republikas ekonomikas ministre]] un [[Pedvāle]]s mākslas parka valdes locekle. Bijusi [[13. Saeima]]s deputāte, ievēlēta no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] saraksta, [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija|Ekonomikas ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] un [[Talsu novads|Talsu novada]] domes deputāte un priekšsēdētāja vietniece. == Biogrāfija == Pēc [[Laidzes pamatskola]]s absolvēšanas Ilze Indriksone mācības turpināja tagadējā [[Talsu Valsts ģimnāzija|Talsu Valsts ģimnāzijā]], ko absolvēja 1992. gadā.<ref name="Talsu Vēstis" /> Pēc tam viņa ir absolvējusi [[Bulduru dārzkopības tehnikums|Bulduru dārzkopības tehnikumu]], [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitāti]] (vides inženiera kvalifikācija, vides zinātņu bakalaura grāds, 1998) un [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un vadības fakultāte|Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāti]] (maģistra grāds vides pārvaldībā, 2001).<ref>[https://puaro.lv/cv/ilze-indriksone/ Ilze Indriksone] Puaro</ref> Pirms ievēlēšanas Saeimā Indriksone strādāja par Talsu novada domes priekšsēdētāja vietnieci, pirms tam par uzņēmuma "Talsu autotransports" pasažieru pārvadājumu daļas vadītāju. Viņa ir strādājusi arī Kurzemes plānošanas reģiona administrācijā. == Politiskā darbība == Ilze Indriksone politikā iesaistījās 2000. gadā, iestājoties partijā "[[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]]". [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gada pašvaldību vēlēšanās]] viņu ievēlēja [[Talsu novads|Talsu novada]] domē no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] saraksta. Arī [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada Talsu novada domes vēlēšanās]] viņa tika ievēlēta. Indriksone bija Talsu novada domes priekšsēdētāja vietniece (2017—2018).<ref>[http://ilzeindriksone.lv/par-mani/ Ilze Indriksone]</ref> 2014. gadā viņa kandidēja [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], bet netika ievēlēta. 2018. gadā Ilze Indriksone tika [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēta]] [[13. Saeima|13. Saeimā]]. Kopš 2021. gada augusta līdz deputāta mandāta nolikšanai bijusi [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija|Ekonomikas ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]]. Pēc [[Latvijas Republikas ekonomikas ministrs|ekonomikas ministra]] [[Jānis Vitenbergs|Jāņa Vitenberga]] demisijas 2022. gada maijā I. Indriksone tika virzīta kā [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] kandidāte uz [[LR ekonomikas ministrs|ekonomikas ministra]] amatu. 26. maijā [[13. Saeima|Saeima]] viņu apstiprināja ministres amatā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-apstiprina-indriksoni-ekonomikas-bet-eklonu--iekslietu-ministra-amata.a458511/|title=Saeima apstiprina Indriksoni ekonomikas, bet Eklonu – iekšlietu ministra amatā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-27|language=lv}}</ref> == Privātā dzīve == Ilze Indriksone ir šķīrusies, viņai ir četri bērni.<ref name="Talsu Vēstis" /> Aizraujas ar tautas deju dejošanu un dārzkopību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54386972|title=Jaunie ministri – deju griezēja Indriksone un plova meistars Eklons|last=Alberte|first=Laine Fedotova; Ieva|website=delfi.lv|access-date=2022-07-19|date=2022-05-26|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces|refs= <ref name="Talsu Vēstis">[http://www.talsuvestis.lv/files/2017/10/1/TalsuVestis_viesis.pdf «Ja neizkāpsi no sava komforta, nekad neuzzināsi, vai vari vairāk»] Mārīte Jankeleviča, Talsu Vēstis, 2017-10-13</ref> }} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Jānis Vitenbergs]] | virsraksts = [[Latvijas ekonomikas ministre]] | periods = {{dat|2022|5|26|N}} — ''pašlaik'' | pēc = ''amatā''}} {{kastes beigas}} {{Kariņa Ministru kabinets}} {{13. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Indriksone, Ilze}} [[Kategorija:1976. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Talsos dzimušie]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] g171q9ud2fvpmrjtm6davpxcamtiz53 3665719 3665718 2022-08-02T13:14:04Z 195.13.208.226 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ilze Indriksone | vārds_orģ = | attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056644474).jpg | att_izm = 275px | mazs_att = | apraksts = Ilze Indriksone 2018. gadā <!------ Trešais amats ------> | amats3 = [[Talsu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Talsu novada domes priekšsēdētāja]] vietniece | term_sākums3 = 2017 | term_beigas3 = 2018 | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | vietnieks3 = | prezidents3 = [[Raimonds Vējonis]] | premjers3 = [[Māris Kučinskis]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = [[Normunds Tropiņš]] <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[13. Saeima]]s deputāte | term_sākums2 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2022|6|2|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = [[Raimonds Vējonis]] [[Egils Levits]] | premjers2 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas ekonomikas ministrs|Latvijas Republikas ekonomikas ministre]] | term_sākums = {{dat|2022|5|26|N|bez}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Egils Levits]] | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis = [[Jānis Vitenbergs]] | pēctecis = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1974|10|29}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Talsi|td=Latvija}}{{nepieciešama atsauce}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Talsu novads}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = * [[TB/LNNK]] <small>(2000-2011)</small><br /> * [[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]] <small>(kopš 2011)</small> | dinastija = | tēvs = | māte = Ieva Indriksone | dzīvesb = | bērni = 2 dēli, 2 meitas | profesija = politiķe, vides plānošanas speciāliste | alma_mater = [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte|LLU]], [[Latvijas Universitāte|LU]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Ilze Indriksone''' (iepriekšējā laulībā '''Ilze Liepiņa''',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tnf.lv/jaunumi/uzraudzibas-komitejai-jauns-priekssedetajs|title=Uzraudzības komitejai jauns priekšsēdētājs|website=Talsu novada fonds|access-date=2021-06-12|language=lv}}</ref><ref name="Talsu Vēstis" /> dzimusi {{dat|1974|10|29||bez}}) ir [[latvieši|latviešu]] vides plānošanas speciāliste un politiķe. [[Latvijas ekonomikas ministrs|Latvijas Republikas ekonomikas ministre]] un [[Pedvāle]]s mākslas parka valdes locekle. Bijusi [[13. Saeima]]s deputāte, ievēlēta no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] saraksta, [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija|Ekonomikas ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] un [[Talsu novads|Talsu novada]] domes deputāte un priekšsēdētāja vietniece. == Biogrāfija == Pēc [[Laidzes pamatskola]]s absolvēšanas Ilze Indriksone mācības turpināja tagadējā [[Talsu Valsts ģimnāzija|Talsu Valsts ģimnāzijā]], ko absolvēja 1992. gadā.<ref name="Talsu Vēstis" /> Pēc tam viņa ir absolvējusi [[Bulduru dārzkopības tehnikums|Bulduru dārzkopības tehnikumu]], [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitāti]] (vides inženiera kvalifikācija, vides zinātņu bakalaura grāds, 1998) un [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un vadības fakultāte|Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāti]] (maģistra grāds vides pārvaldībā, 2001).<ref>[https://puaro.lv/cv/ilze-indriksone/ Ilze Indriksone] Puaro</ref> Pirms ievēlēšanas Saeimā Indriksone strādāja par Talsu novada domes priekšsēdētāja vietnieci, pirms tam par uzņēmuma "Talsu autotransports" pasažieru pārvadājumu daļas vadītāju. Viņa ir strādājusi arī Kurzemes plānošanas reģiona administrācijā. == Politiskā darbība == Ilze Indriksone politikā iesaistījās 2000. gadā, iestājoties partijā "[[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]]". [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gada pašvaldību vēlēšanās]] viņu ievēlēja [[Talsu novads|Talsu novada]] domē no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] saraksta. Arī [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada Talsu novada domes vēlēšanās]] viņa tika ievēlēta. Indriksone bija Talsu novada domes priekšsēdētāja vietniece (2017—2018).<ref>[http://ilzeindriksone.lv/par-mani/ Ilze Indriksone]</ref> 2014. gadā viņa kandidēja [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], bet netika ievēlēta. 2018. gadā Ilze Indriksone tika [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēta]] [[13. Saeima|13. Saeimā]]. Kopš 2021. gada augusta līdz deputāta mandāta nolikšanai bijusi [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija|Ekonomikas ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]]. Pēc [[Latvijas Republikas ekonomikas ministrs|ekonomikas ministra]] [[Jānis Vitenbergs|Jāņa Vitenberga]] demisijas 2022. gada maijā I. Indriksone tika virzīta kā [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] kandidāte uz [[LR ekonomikas ministrs|ekonomikas ministra]] amatu. 26. maijā [[13. Saeima|Saeima]] viņu apstiprināja ministres amatā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-apstiprina-indriksoni-ekonomikas-bet-eklonu--iekslietu-ministra-amata.a458511/|title=Saeima apstiprina Indriksoni ekonomikas, bet Eklonu – iekšlietu ministra amatā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-27|language=lv}}</ref> == Privātā dzīve == Ilze Indriksone ir šķīrusies, viņai ir četri bērni.<ref name="Talsu Vēstis" /> Aizraujas ar tautas deju dejošanu un dārzkopību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54386972|title=Jaunie ministri – deju griezēja Indriksone un plova meistars Eklons|last=Alberte|first=Laine Fedotova; Ieva|website=delfi.lv|access-date=2022-07-19|date=2022-05-26|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces|refs= <ref name="Talsu Vēstis">[http://www.talsuvestis.lv/files/2017/10/1/TalsuVestis_viesis.pdf «Ja neizkāpsi no sava komforta, nekad neuzzināsi, vai vari vairāk»] Mārīte Jankeleviča, Talsu Vēstis, 2017-10-13</ref> }} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Jānis Vitenbergs]] | virsraksts = [[Latvijas ekonomikas ministre]] | periods = {{dat|2022|5|26|N}} — ''pašlaik'' | pēc = ''amatā''}} {{kastes beigas}} {{Kariņa Ministru kabinets}} {{13. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Indriksone, Ilze}} [[Kategorija:1976. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Talsos dzimušie]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] 3ykijjat6ll15mq2688dn4d1esul3sh Jastržembskas sieviešu ģimnāzija 0 476668 3666061 3623849 2022-08-03T11:34:15Z Kaamis007 67303 /* Vēsture */ jēdzīgāka galviņa wikitext text/x-wiki [[Attēls:Jastržembskas sieviešu ģimnāzija 1912.jpg|thumb|300px|Jastržembskas sieviešu ģimnāzija Kronvalda (Puškina) bulvārī (1912).]] '''Jastržembskas sieviešu ģimnāzija''' ({{val-pl|Prywatne Żeńskie Gimnazjum Anny Jastrzębskiej}}) bija privāta [[Latvijas poļi|Latvijas poļu]] [[ģimnāzija]] [[Rīga|Rīgā]], kas pastāvēja līdz 1915.&nbsp;gadam. Vēlāk ģimnāzijas ēkā atradās '''23.&nbsp;Rīgas pilsētas (Ata Kronvalda) pamatskola''', tagad — [[Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skola|Jāzepa Mediņa Rīgas 1.'''&nbsp;'''mūzikas skola]]. == Vēsture == Matemātikas skolotāja Anna Jastržembska (dzimusi 1866. gadā) uzņēmās skolas vadību 1895. gadā. Līdz 1909. gada beigām Jastržembskas skola ar internātu atradās [[Vērmaņi]]em piederošajā koka namā [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes ielā]] 55, krustojumā ar [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības (Aleksandra) ielu]] (tagad šajā vietā ir viesnīca [[Radisson Blu Hotel Latvija]]). Kopš 1906. gada skolas oficiālais nosaukums bija "Annas Jastržembskas privātā 8 klašu sieviešu ģimnāzija ar valdības ģimnāziju tiesībām". Mācību valoda bija krievu, bet mācīja arī poļu, vācu, franču un latīņu valodu. [[Poļu valoda|Poļu valodas]] apguve bija apstiprināta pēc visplašākajām Varšavas privāto iestāžu programmām. 1909. gada jūlijā Jastržembska nopirka zemes gabalu [[Kronvalda bulvāris|Kronvalda (Puškina) bulvārī]] 8 un finansēja īres nama celtniecību, kuru projektēja arhitekts [[Aleksandrs Šmēlings]]. Pirmā pasaules kara laikā skolas ēkā atradās "Komiteja palīdzības sniegšanai Polijas kara dalībniekiem un kara postītajiem poļiem". 1915. gada janvārī A.&nbsp;Jastržembska saņēma atļauju atvērt elementārskolu ar mācībām poļu valodā, bet jau 1915. gada rudenī skolu evakuēja uz [[Petrograda|Petrogradu]], bet 1917. gadā uz [[Bobruiska|Bobruisku]]. [[Oberosts|Vācu okupācijas laikā]] 1918. gada oktobrī Anna Jastržembska ēku Kronvalda (Puškina) bulvārī pārdeva. Viņas tālākais liktenis nav zināms.<ref>[http://polonika.lv/gimnazjum-anny-jastrzebskiej/ Gimnazjum Anny Jastrzębskiej] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210203093501/http://polonika.lv/gimnazjum-anny-jastrzebskiej/ |date={{dat|2021|02|03||bez}} }} polonika.lv, Marek Głuszko, 12/16/2013</ref> == Iekštelpas == <gallery> Jastržembskas sieviešu ģimnāzijas aula.jpg|Ģimnāzijas aula (1912) Jastržembskas sieviešu ģimnāzijas vingrošanas zāle.jpg|Vingrošanas zāle (1912) Jastržembskas sieviešu ģimnāzijas lekciju telpa.jpg|Lekciju telpa (1912) Jastržembskas sieviešu ģimnāzijas internāts.jpg|Internāta (pansijas) guļamtelpa (1912) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{coord|56|57|30|N|24|6|1|E|display=title|type:landmark}} == Skatīt arī == * [[Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāzija]] [[Kategorija:Bijušās skolas Rīgā]] [[Kategorija:Latvijas poļi]] nzq3xi0kkas8apsxooe4u40vwpmr0cx 2021. gada Ropažu novada domes vēlēšanas 0 487238 3665919 3661048 2022-08-03T05:01:48Z Biafra 13794 nepilnīgs, novecojis. vēlēšanas notikušas. (te gan kkādi rezultāti ir, bet viss nākotnē uzrakstīts u.c.) wikitext text/x-wiki {{nepilnīgs}} {{novecojis}} {{Infokaste pašvaldību vēlēšanas | datums = {{Dat|2021|6|5|N}} | attēls = | izmērs = | pašvaldība = [[Ropažu novads (2021)|Ropažu novads]] | dome = [[Ropažu novada dome]] | deputāti = 19 | uzvarētāji = | citas partijas = | balsstiesīgie = | vēlētāji = | kandidāti = 234 | saraksti = 14 | atjaunots = {{Dat|2021|6|4}} }} '''[[2021. gads|2021]]. gada [[Ropažu novads (2021)|Ropažu novada]] domes vēlēšanas''' notiks {{Dat||6|5}} [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]]. Vēlēšanās Ropažu novada domē tiks ievēlēti 19 deputāti. Vēlēšanās piedalīsies 14 kandidātu saraksti, kas kopā sastāv no 234 kandidātiem. == Vēlēšanu norise == Ropažu novadā atradīsies 8 vēlēšanu iecirkņi. [[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagastā]] varēs nobalsot Garkalnes dienas centrā, [[Ropažu pagasts|Ropažu pagastā]] varēs nobalsot Ropažu kultūras un izglītības centrā un Zaķumuižas kultūras namā, [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagastā]] varēs nobalsot Kultūras centrā “Ulbrokas pērle”, Gaismas speciālajā internātskolā un Upeslejas sākumskolā un [[Vangaži|Vangažu]] pilsētā varēs nobalsot Vangažu pilsētas pārvaldē, papildus [[Rīga]]s pilsētas teritorijā varēs arī nobalsot Garkalnes novada domē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/2021-gada-5-junija-velesanas/velesanu-apgabala-noskaidrosana-un-maina/velesanu-iecirkni|title=Vēlēšanu iecirkņi|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2021|5|30||bez}}|archive-date={{dat|2021|04|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210413063920/https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/2021-gada-5-junija-velesanas/velesanu-apgabala-noskaidrosana-un-maina/velesanu-iecirkni}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ropazi.lv/lv/pasvaldiba/jaunumi/o/pasvaldibu-velesanas-2021-5-junija-ie-8551|title=Pašvaldību vēlēšanas 2021 – 5. jūnijā. Iepazīsties ar Ropažu novada kandidātu sarakstiem un programmām!|publisher=[[Ropažu novads]]|website=ropazi.lv|access-date={{Dat|2021|6|4||bez}}|archive-date={{dat|2021|06|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210604204153/https://ropazi.lv/lv/pasvaldiba/jaunumi/o/pasvaldibu-velesanas-2021-5-junija-ie-8551}}</ref> Oficiālajā vēlēšanu dienā, sestdienā, {{Dat||6|5}}, iecirkņi būs atvērti no pulksten 7ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, bet ikkatrā iecirknī vēlētājs varēs arī balsot iepriekš — gan pirmdienā, {{Dat||5|31}}, no pulksten 16ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan ceturtdienā, {{Dat||6|3}}, no pulksten 9ː00 līdz 16.00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan arī piektdienā, {{Dat||6|4}}, no pulksten 13ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/2021-gada-5-junija-velesanas|title=2021. gada 5. jūnija vēlēšanas|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2021|4|24||bez}}}}</ref> Šajā novadā balsstiesīgais vēlētājs varēs nobalsot jebkurā iecirknī, jo vēlētāju noteikšanai tiks izmantoti iepriekš sastādīti vēlētāju saraksti.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/centrala-velesanu-komisija-izsludina-pasvaldibu-velesanas-5-junija.a389781/|title=Centrālā vēlēšanu komisija izsludina pašvaldību vēlēšanas 5. jūnijā|last=Līcīte|first=Madara|website=[[lsm.lv]]|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]|access-date={{Dat|2021|4|24||bez}}|date={{Dat|2021|1|21||bez}}}}</ref> [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ iecirkņos būs jāievēro dažādi epidemioloģiskās drošības pasākumi, kā, ierodoties iecirknī, ir jāvelk sejas maska, jāievēro divu metru distance no citiem cilvēkiem un jādezinficē rokas, papildus arī tiek ieteikts uz vēlēšanām nākt ar savu pildspalvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/2021-gada-5-junija-velesanas/ieteikumi-covid-19-infekcijas-profilaksei-velesanas|title=Ieteikumi Covid-19 infekcijas profilaksei vēlēšanās|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2021|5|31||bez}}|date={{Dat|2021|3|18||bez}}}}</ref> === Balsošanas sistēma === Latvijas Pašvaldības domes vēlēšanu likums nosaka, ka pašvaldības tiek ievēlētas vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[Proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[Politiska partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu pēc [[Vebstera—Senlagē metode|Vebstera—Senlagē metodes]]. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, jūnija pirmajā sestdienā, bet [[Saeima|Saeimai]] ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Ja notiek ārkārtas vēlēšanas un līdz iepriekšējās domes termiņa beigām ir vairāk par diviem mēnešiem, bet mazāk par diviem gadiem, tad dome tiek ievēlēta uz pagarinātu laiku — līdz aiznākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām, savukārt ja ir vairāk par diviem gadiem, tad uz saīsinātu laiku — līdz nākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām. Novada domē tiek ievēlēti 19 deputāti, ja iedzīvotāju skaits administratīvajā teritorijā ir no 30 001 līdz 60 000 cilvēkiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/pasvaldibu-velesanas/2021-gada-5-junija-velesanas/pasvaldibu-domes-ievelajamo-deputatu-skaits|title=Pašvaldību domēs ievēlajamo deputātu skaits|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2021|4|13||bez}}}}</ref> Tiesības piedalīties Ropažu novada domes vēlēšanās ir [[Latvija|Latvijas]] un citu [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] (ES) dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem ir reģistrēta dzīvesvieta Ropažu novada administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, vai kuriem Ropažu administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums. Lai apliecinātu vēlētāja identitāti jānorāda derīga ES pilsoņa pase vai personas apliecība (eID karte). == Kandidātu saraksti == {{Dat|2021|4|14}} laukumā pie Ulbrokas Kultūras centra "Ulbrokas pērle", [[Ulbroka|Ulbrokā]] tika izlozēti sarakstu kārtas numuri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ropazi.lv/lv/novads/jaunumi/o/izlozeti-velesanu-kandidatu-sarakstu-numuri-8482|title=Izlozēti Vēlēšanu kandidātu sarakstu numuri|publisher=[[Ropažu novads]]|website=ropazi.lv|access-date={{Dat|2021|6|4||bez}}|date={{Dat|2021|4|19||bez}}|archive-date={{dat|2021|06|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210604204156/https://ropazi.lv/lv/novads/jaunumi/o/izlozeti-velesanu-kandidatu-sarakstu-numuri-8482}}</ref> {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="20" | <small>{{Abbr|Nr.|Saraksta kārtas numurs}}</small> ! <small>{{Abbr|Saraksts|Kandidātu saraksta nosaukums}}</small> ! width="20" | <small>{{Abbr|Kandidāti|Kandidātu skaits}}</small> ! <small>{{Abbr|Līderis|Kandidātu saraksta pirmais kārtas numurs}}</small> ! width="30" | <small>{{Abbr|Balsis|Iegūto balsu skaits}}</small> ! width="30" | <small>{{Abbr|%|Iegūto balsu skaits procentuāli}}</small> ! width="20" | <small>{{Abbr|Ievēlēti|Ievēlēto deputātu skaits}}</small> |- | align="center" | 1 | [[Saskaņa]] | align="center" | 22 | [[Viktors Jakovļevs]] | align="center" | 648 | align="center" | 8,57 | align="center" | 2 |- | align="center" | 2 | [[Kustība Par!]] | align="center" | 22 | Signe Grūbe | align="center" | 535 | align="center" | 7,08 | align="center" | 1 |- | align="center" | 3 | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] | align="center" | 22 | [[Haralds Burkovskis]] | align="center" | 657 | align="center" | 8,69 | align="center" | 2 |- | align="center" | 4 | [[Latvijas Zaļā partija]] | align="center" | 9 | Vladislavs Šlēgelmilhs | align="center" | 122 | align="center" | 1,61 | align="center" | 0 |- | align="center" | 5 | [[Jaunā konservatīvā partija]] | align="center" | 21 | Renāte Gremze | align="center" | 626 | align="center" | 8,28 | align="center" | 2 |- | align="center" | 6 | [[Ropažu Komanda]] | align="center" | 8 | Nellija Štolcermane | align="center" | 185 | align="center" | 2,45 | align="center" | 0 |- | align="center" | 7 | [[Latvijas Reģionu apvienība]] | align="center" | 21 | Kārlis Knēziņš | align="center" | 513 | align="center" | 6,78 | align="center" | 1 |- | align="center" | 8 | [[KPV LV]] | align="center" | 7 | Konstantīns Voskoboiņiks | align="center" | 36 | align="center" | 0,48 | align="center" | 0 |- | align="center" | 9 | [[Latvijas Zemnieku savienība]] | align="center" | 22 | Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš | align="center" | 792 | align="center" | 10,47 | align="center" | 2 |- | align="center" | 10 | [[Jaunā Vienotība]] | align="center" | 22 | [[Hosams Abu Meri]] | align="center" | 612 | align="center" | 8,09 | align="center" | 2 |- | align="center" | 11 | [[Stabilitātei!|Stabilitāteiǃ]] | align="center" | 11 | Rolands Pogulis | align="center" | 59 | align="center" | 0,78 | align="center" | 0 |- | align="center" | 12 | [[Vienoti Latvijai (partija)|Vienoti Latvijai]] | align="center" | 19 | Juris Silovs | align="center" | 154 | align="center" | 2,04 | align="center" | 0 |- | align="center" | 13 | [[Latvijas attīstībai]] | align="center" | 22 | Vita Paulāne | align="center" | 2398 | align="center" | 31,72 | align="center" | 7 |- | align="center" | 14 | [[Latvijas Krievu savienība]] | align="center" | 6 | Ļubova Ždanova | align="center" | 135 | align="center" | 1,79 | align="center" | 0 |} == Ievēlētie deputāti == Vēlēšanu rezultāti būs zināmi pēc visu vēlētāju balsu saskaitīšanas, un ievēlēto deputātu saraksts būs pieejams pēc vēlēšanu rezultātu apstiprināšanas. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://pv2021.cvk.lv/pub/ropazu-novads/kandidatu-saraksti Kandidātu saraksti] * [https://pv2021.cvk.lv/pub/ropazu-novads/aktivitate Vēlētāju aktivitāte] * [https://pv2021.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati Vēlēšanu rezultāti] * [https://pv2021.cvk.lv/pub/ieveletie-deputati Ievēlēto deputātu saraksts] {{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2021}} [[Kategorija:2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas]] 03sdp7p74e8eug2i7twlqgficlfrvfl Fosforescence 0 487381 3665920 3435562 2022-08-03T05:02:14Z Biafra 13794 pievienoju [[Kategorija:Luminiscence]]; noņēmu {{kategorijas+}}, izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{slikts tulkojums}} [[Attēls:Phosphorescence.jpg|thumb|170x170px|Fosforescējoša putna figūra]] '''Fosforescence''' ir viens no [[fotoluminiscence]]s veidiem, līdzīgs [[fluorescence]]i. Kad fosforescents materiāls tiek apspīdināts ar gaismu, tas sāk spīdēt tāpēc, ka absorbējot īsākus gaismas viļņus, tas emitēs garākus viļņa garumus. Atšķirībā no fluorescences, fosforescentais materiāls uzreiz neemitē absorbēto starojumu, tas emitē kādu laiku pēc starojuma avota noņemšanas. Fluorescējošie materiāli pārtrauc izstarot gaismu nanosekunžu laikā (sekundes miljardā daļa) pēc starojuma avota noņemšanas, bet fosforescējošie materiāli var turpināt spīdēt no dažām mikrosekundēm līdz daudzām stundām pēc starojuma avota noņemšanas. Ir divi, atsevišķi mehānismi, kas var radīt fosforescenci. Vienu sauc par tripleta fosforescenci (vai vienkārši fosforescenci) un pastāvīgu fosforescenci (vai pastāvīgu luminiscenci).<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Persistent phosphors : from fundamentals to applications|url=https://www.worldcat.org/oclc/1230921886|date=2021|location=Oxford|isbn=0-12-818772-7|oclc=1230921886|first=Jianrong|last=Qiu}}</ref> == Tripleta fosforescence == [[Attēls:Electronic Processes Involving Light.png|thumb|Absorbētā starojuma enerģija var tikt atdota svārstību veidā vai izstarota fluorescencē vai fosforescencē (pēc starpsistēmas šķērsošanas).]] Lielākā daļa fotoluminescences reakciju, kuros ķīmiskā viela absorbē un pēc tam emitē gaismas fotonu, notiek ātri, 10 nanosekunžu laikā. Gaisma tiek absorbēta un izstarota šajos ātrajos laika posmos tajos gadījumos, kad iesaistīto fotonu enerģija atbilst pieejamajiem enerģijas stāvokļiem un atļautajām pārejām vielā. Fosforescences īpašā gadījumā elektrons, kas absorbēja fotonu, var šķērsot starpsistēmas, nonākot enerģijas stāvoklī ar citu (parasti augstāku) spina multiplicitāti, parasti tripleta stāvoklī. Rezultātā ierosinātais elektrons ir iesprostots tripleta stāvoklī, tas var atgriezties zemākās enerģijas singleta stāvoklī tikai ar "aizliegtājām" pārejām. Šīs pārejas, kaut arī "aizliegtas", tomēr var notikt kvantu mehānikā, taču tās ir kinētiski nelabvēlīgas un tādējādi notiek ievērojami lēnākā laika skalā. Lielākā daļa fosforescences savienojumu joprojām ir salīdzinoši ātri emitējoši, ar tripleta dzišanas laiku milisekundēs. Parasti piemēri ir luminiscences spuldzēs izmantotie fosfora pārklājumi, kur fosforescence milisekundēs vai ilgāk ir noderīga, lai aizpildītu "izslēgšanās laiku" starp maiņstrāvas cikliem, palīdzot samazināt "mirgošanu". Fosfori ar ātrāku dzišanas laiku tiek izmantoti ar tādu pielietojumu kā pikseļi, kurus ierosina brīvie elektroni (katodoluminiscence) katodstaru lampu televizoros, kas ir pietiekami lēni, lai ļautu veidot attēlu, kad elektronu stars skenē ekrānu, bet pietiekami ātri, lai kadri nesaplūstu kopā. Pat vielas, kas parasti saistītas ar fluorescenci, faktiski var būt pakļautas fosforescencei, piemēram, šķidrās krāsas, kas atrodamas marķieros, kas ir izplatīta problēma šķidro krāsu lāzeros. Fosforescences sākumu šajā gadījumā dažreiz var ievērojami samazināt vai aizkavēt, izmantojot tripleta dzēšanas vielas.<ref>{{Grāmatas atsauce|edition=5th ed|title=Principles of lasers|url=https://www.worldcat.org/oclc/630114616|publisher=Springer|date=2010|location=New York|isbn=1-4419-1302-5|oclc=630114616|first=Orazio|last=Svelto}}</ref> <math>S_0+h\nu\longrightarrow S_1 \longrightarrow T_1 \longrightarrow S_0+h\nu'</math> Kur S ir singlets un T ir triplets, indekss apzīmē stāvokļus (0 ir pamatstāvoklis un 1 ir ierosinātais stāvoklis). Pārejas var notikt arī uz augstākiem enerģijas līmeņiem. == Pastāvīga fosforescence == Cietvielām parasti ir divi galvenie veidi: kristālisks un amorfs. Jebkurā gadījumā veidojas režģis vai atomu un molekulu tīkls. Kristālos režģis ir ļoti sakārtots un homogēns. Tomēr gandrīz visiem kristāliem ir defekti. Viens no defektu veidiem — vakances defekts, kur atoms neatrodas savā vietā, atstājot tur tukšumu. Dažreiz atomi var pārvietoties režģī no vienas vietas uz otru, radot Šotkija defektus vai Frenkeļa defektus. Citi defekti var rasties no režģa piemaisījumiem. Piemēram, kad oriģinālo atomu aizstāj ar citu daudz lielāka vai mazāka izmēra atomu, vai arī kad daudz mazāks atoms iesprūst "starpsienās" vai telpā starp atomiem. Turpretī amorfajiem materiāliem nav "tālā sakārtotība" (tālāk par dažu atomu izmēriem jebkurā virzienā), tāpēc pēc definīcijas tie ir piepildīti ar defektiem. Kad rodas defekts, atkarībā no veida un materiāla tas var radīt caurumu vai "slazdu". Piemēram, trūkstošs skābekļa atoms no cinka oksīda savienojuma rada caurumu režģī, kuru ieskauj nesasaistīti cinka atomi. Tas rada pievilkšanās spēku, ko var izmērīt elektronvoltos. Kad augstas enerģijas fotons mijiedarbojas ar kādu no cinka atomiem, tā elektrons absorbē fotonu un tiek uzcelts augstākā orbītā. Tad elektrons var iekļūt slazdā, un pievilkšanās to var noturēt vietā (ārpus parastās orbitāles). Lai elektrons izietu no slazda un atgrieztos orbitālē, ir nepieciešama pietiekoši liela siltumenerģijas pievade. Nonākot orbitālē, elektrons var atgriezties pamatstāvoklī, kā rezultātā atbrīvojas fotons.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Practical Applications of Phosphors|url=https://www.taylorfrancis.com/books/mono/10.1201/9781315219974/practical-applications-phosphors-william-yen-shigeo-decease-shionoya-hajime-yamamoto|publisher=CRC Press|date=2018-10-08|isbn=978-1-315-21997-4}}</ref> == Materiāli == Pēdējos gados liela uzmanība tiek veltīta istabas temperatūras fosforescence bez metāla organiskiem materiāliem. Neorganiskajiem un organiskajiem metāliskajiem kompleksiem, kuri tiek izmantoti fosforescējošos materiālos ir vairāki trūkumi, piemēram, lielas izmaksas, limitēti resursi un toksiskums. Tādēļ bez metāla organiski istabas temperatūras fosforescējoši materiāli ir relatīvi videi draudzīgāki un vieglāk modificējami. Kā arī istabas temperatūras fosforescējošiem materiāliem ir raksturīgs ilgs tripleta eksitonu dzīveslaiks un lielāka Stoksa nobīde, tā padarot tos pielietojamus sensoros, attēlu veidošanā, attēlošanā utt. Bez metāla organiskus istabas temperatūras fosforescējošus materiālus var iedalīt mazās molekulās un polimēros. Polimēriem ir liela nozīme elektronikas jomā, piemēram, organiskajās gaismas diodēs, saules baterijās, lauka tranzistoros u.c., kas pārsvarā ir skaidrojams ar to priekšrocībām, piemēram, elastību, vieglo apstrādi, zemām izmaksām un labo siltuma vadītspēju. Tāpēc istabas temperatūras fosforescējoši materiāli, kuru pamatā ir polimērs ir laba alternatīva zemas masas organiskajiem istabas temperatūras fosforescējošajiem materiāliem.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Gan|first=Nan|last2=Shi|first2=Huifang|last3=An|first3=Zhongfu|last4=Huang|first4=Wei|date=2018|title=Recent Advances in Polymer-Based Metal-Free Room-Temperature Phosphorescent Materials|url=https://onlinelibrary.wiley.com/doi/abs/10.1002/adfm.201802657|journal=Advanced Functional Materials|language=en|volume=28|issue=51|pages=1802657|doi=10.1002/adfm.201802657|issn=1616-3028}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Luminiscence]] 0lzydszhhccuxa9wry76s8njg4qpwii Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs 0 487542 3665921 3652859 2022-08-03T05:07:45Z Biafra 13794 t. wikitext text/x-wiki {{Olimpisko spēļu sacensību infokaste | event = Regbijs | games = 1900. gada Vasaras | image = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Rugby union pictogram.svg|120px]] | caption = | venue = {{vieta|Francija|Parīze|Vensēnas velodroms}} | dates = 1900. gada 14. un 28. oktobris | num_events = 1 (visas vīriešiem) | competitors = 47 (visi vīrieši) | nations = 5 | teams = 3 | gold = {{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <br/> ''Union des Sociétés Françaises'' | silver = {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} <br/> ''FC 1880 Frankfurt'' | silver2 = {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Moseley Wanderers'' | prev = | next = '''[[Regbijs 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]''' }} {{Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} [[Attēls:Btv1b8433332t-p014 (cropped)1A Square.jpg|thumb|Sacensību norises vieta — [[Vensēnas velodroms]].]] '''[[Regbijs]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem [[olimpiskie sporta veidi|olimpiskajiem sporta veidiem]]. Regbija sacensības tika aizvadītas no 1900. gada 14. oktbrī un 28. oktobrī. Tās notika [[Vensēnas velodroms|Vensēnas velodromā]], [[Parīze|Parīzē]]. Sacensībās startēja 3 komandas, kopā 47 spēlētāji no 5 valstīm.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/RUG/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062533/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/RUG/ |work=Sports Reference |archive-date=2021. gada 12. jūnijs |title=Rugby at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2021. gada 12. jūnijs}}</ref> Šī bija pirmā reize, kad [[regbijs olimpiskajās spēlēs|regbijs]] bija iekļauts olimpisko spēļu programmā. Par pirmajiem olimpiskajiem čempioniem regbijā kļuva [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktās komandas]] regbistu komanda ''Union des Sociétés Françaises''. Savukārt sudraba medaļa tika piešķirta abām divām atlikušajām komandām — [[Vācija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] regbijistu komandai ''FC 1880 Frankfurt'' un [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]] regbijistu komandai ''Moseley Wanderers''.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rugby/rugby-men |title=Paris 1900 Rugby men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 12. jūnijs}}</ref> == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki === {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | colspan=2 style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs |- | '''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}}''' <br/> '''''Union des Sociétés Françaises''''' <br/> {{flaga|FRA}} [[Vladimirs Aitofs]] <br/> {{flaga|FRA}} [[A. Albērs]] <br/> {{flaga|FRA}} [[Leons Binošs]] <br/> {{flaga|FRA}}/{{flaga|HAI}} [[Konstantīns Enrikess]] <br/> {{flaga|FRA}} [[Žans Ervē]] <br/> {{flaga|FRA}} [[Šarls Gonduāns]] <br/> {{flaga|FRA}} [[Žans Gijs Gotjē]] <br/> {{flaga|FRA}} [[Aleksandrs Faramons]] <br/> {{flaga|FRA}} [[Žans Kollā]] <br/> {{flaga|FRA}} [[Viktors Lardanšē]] <br/> {{flaga|FRA}} [[Ibērs Lefēvrs]] <br/> {{flaga|FRA}} [[Žozefs Olivjē]] <br/> {{flaga|FRA}} [[Franss Reišels]] <br/> {{flaga|FRA}} [[Andrē Rišmans]] <br/> {{flaga|FRA}}/{{flaga|USA}} [[Andrē Rūzvelts]] <br/> {{flaga|FRA}} [[Emīls Sarāds]] <br/> {{flaga|FRA}} [[Ogists Žirū]] | [[Attēls:Rugby1 1900.jpg|200px]] <br/> '''{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}}''' <br/> '''''FC 1880 Frankfurt''''' <br/> [[Alberts Amrheins]] <br/> [[Hugo Betings]] <br/> [[Jakobs Hermans]] <br/> [[Villijs Hofmeisters]] <br/> [[Hermans Kreicers]] <br/> [[Arnolds Landfoigts]] <br/> [[Hanss Lača]] <br/> [[Ērihs Ludvigs]] <br/> [[Rihards Ludvigs]] <br/> [[Fricis Millers]] <br/> [[Eduards Pope]] <br/> [[Heinrihs Reics]] <br/> [[Augusts Šmīrers]] <br/> [[Ādolfs Štokhauzens]] <br/> [[Georgs Venderots]] | '''{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}}''' <br/> '''''Moseley Wanderers''''' <br/> [[Frenks Beiliss]] <br/> [[Henrijs Bērtlzs]] <br/> [[Džeimss Kentions]] <br/> [[Artūrs Darbijs]] <br/> [[Klements Deikens]] <br/> [[L. Hūds]] <br/> [[M. L. Logans]] <br/> [[Herberts Lovets]] <br/> [[Herberts Nikols]] <br/> [[Valentīns Smits]] <br/> [[M. V. Talbots]] <br/> [[Džozefs Voliss]] <br/> [[Klods Vitindeils]] <br/> [[Reimons Vitindeils]] <br/> [[Frēnsiss Vilsons]] |} === Medaļu sadalījums starp valstīm === * {{Color box|#ccccff|border=darkgray}} — Pirmās izcīnītās olimpiskās medaļas valstij šajā sporta veidā * {{Color box|#FFEB7F|border=darkgray}} — Pirmās izcīnītā zelta medaļas valstij šajā sporta veidā * {{Color box|#E0E0E0|border=darkgray}} — Pirmās izcīnītā sudraba medaļas valstij šajā sporta veidā {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align: center" |- !scope="col" | Vieta !scope="col" | Valsts !scope="col" style="background-color:gold; width:6em;" | Zelts !scope="col" style="background-color:silver; width:6em;" | Sudrabs !scope="col" style="background-color:#cc9966; width:6em;" | Bronza !scope="col" style="width:6em;" | Kopā |- | 1 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|1 || — || — || 1 |- | rowspan=2| 2/3 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || — || bgcolor=E0E0E0|1 || — || 1 |- | align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || — || bgcolor=E0E0E0|1 || — || 1 |- ! colspan=2| Kopā (3 valstis): || 1 || 2 || — || 3 |} == Turnīra rezultāti == ; 1. spēle Pirmā regbija spēle notika starp Jaukto komandu un Vāciju 1900. gada 14. oktobrī. Pēc pirmā puslaika vadībā bija Jauktā komanda ar rezultātu 14:5, un rezultāta pārsvaru noturēja līdz beigām. Jauktā komanfa uzvarēja ar rezultātu 27:17. Komandas labā punktus guva [[Andrē Rūzvelts]], [[Franss Reišels]] un [[Emīls Sarāds]]. Vācijas komandas labā punktus guva [[Hugo Betings]], [[Ērihs Ludvigs]], [[Heinrihs Reics]] un [[Augusts Šmīrers]]. {{futbola spēle | datums = {{dat|1900|10|14|N}} | laiks = | komanda1 = {{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} (''Union des Sociétés Françaises'') | rezultāts = 27 – 17 | pārskats = [http://en.espn.co.uk/scrum/rugby/match/19039.html Pārskats] | komanda2 = {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} (''FC 1880 Frankfurt'') | vārti1 = | vārti2 = | stadions = [[Vensāna velodroms]], [[Parīze]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ; 2. spēle Otrā regbija spēle start Jaukto komandu un Lielbritāniju notika 1900. gada 28. oktobrī (olimpisko spēļu pēdējā dienā). Pirmajā puslaikā Lielbritānijas komanda neguva nevienu pinktu un tikai otrajā puslaikā viņi ieguva astoņus punktus. Jauktā komanda šajā spēlē uzvarēja Lielbritāniju, ar rezultātu 27:8. Tās labā punktus guva [[Leons Binošs]], [[Žans Kollā]], [[Žans Gijs Gotjē]], [[Žozefs Olivjē]], [[Franss Reišels]], [[Andrē Rišmans]] un [[Emīls Sarāds]], savukārt Lielbritānijai — [[Henrijs Bērtlzs]] un [[Džozefs Voliss]]. {{futbola spēle | datums = {{dat|1900|10|14|N}} | laiks = | komanda1 = {{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} (''Union des Sociétés Françaises'') | rezultāts = 27 – 8 | pārskats = [https://www.rugbyfootballhistory.com/olympics.htm#1900 Pārskats] | komanda2 = {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} (''Moseley Wanderers'') | vārti1 = | vārti2 = | stadions = [[Vensāna velodroms]], [[Parīze]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Turnīra statistika === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" |- !data-sort-type="number"|Rank !! Komanda !! Spēles !! Punkti !! Vid. punkti |- | {{gold01}} || align=left| {{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} (''Union des Sociétés Françaises'') || 2 || 54 || 27 |- | rowspan=2| {{silver02}} || align=left| {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} (''FC 1880 Frankfurt'') || 1 || 17 || 17 |- | align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} (''Moseley Wanderers'') || 1 || 8 || 8 |- | {{bronze03}} || colspan=6 style=background:#efefef align=center|''netika pasniegta'' |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == {{main|Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi}} Regbija sacensībās kopā startēja 3 komandas, 47 sportisti, no 5 valstīm. ''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.'' * {{flagIOC|USA|1900. gada vasaras|1}}<ref name="ZZX">Startēja Jauktās komandas sastāvā, kuru veidoja ASV, Francijas un Haiti sportisti.</ref> * {{flagIOC|FRA|1900. gada vasaras|15}}<ref name="ZZX"/> * {{flagIOC|HAI|1900. gada vasaras|1}}<ref name="ZZX"/> * {{flagIOC|GBR|1900. gada vasaras|15}} * {{flagIOC|GER|1900. gada vasaras|15}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062533/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/RUG/ Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/2/sports/RGB Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rugby Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} * {{cite book | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland & Company, Inc., Publishers | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 0-7864-0378-0 | url = https://archive.org/details/1900olympicgames00mall }} * De Wael, Herman. ''Herman's Full Olympians'': "Rugby 1900". Accessed 2 March 2006. Available electronically at [http://users.skynet.be/hermandw/olymp/rug1900.html] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160303183638/http://users.skynet.be/hermandw/olymp/rug1900.html |date={{dat|2016|03|03||bez}} }}. * [http://www.rugbyfootballhistory.com/olympics.htm#france1900 Regbijs olimpiskajās spēlēs] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Regbijs olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni regbijā — vīriešu turnīrs}} [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]] [[Kategorija:Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs| ]] [[Kategorija:Regbijs olimpiskajās spēlēs|1900]] eapchntg8nyz1zxhzbbbcv0vzfbkwdr 3665922 3665921 2022-08-03T05:08:03Z Biafra 13794 t. wikitext text/x-wiki {{Olimpisko spēļu sacensību infokaste | event = Regbijs | games = 1900. gada Vasaras | image = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Rugby union pictogram.svg|120px]] | caption = | venue = {{vieta|Francija|Parīze|Vensēnas velodroms}} | dates = 1900. gada 14. un 28. oktobris | num_events = 1 (visas vīriešiem) | competitors = 47 (visi vīrieši) | nations = 5 | teams = 3 | gold = {{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <br/> ''Union des Sociétés Françaises'' | silver = {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} <br/> ''FC 1880 Frankfurt'' | silver2 = {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Moseley Wanderers'' | prev = | next = '''[[Regbijs 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]''' }} {{Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} [[Attēls:Btv1b8433332t-p014 (cropped)1A Square.jpg|thumb|Sacensību norises vieta — [[Vensēnas velodroms]].]] '''[[Regbijs]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem [[olimpiskie sporta veidi|olimpiskajiem sporta veidiem]]. Regbija sacensības tika aizvadītas no 1900. gada 14. oktbrī un 28. oktobrī. Tās notika [[Vensēnas velodroms|Vensēnas velodromā]], [[Parīze|Parīzē]]. Sacensībās startēja 3 komandas, kopā 47 spēlētāji no 5 valstīm.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/RUG/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062533/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/RUG/ |work=Sports Reference |archive-date=2021. gada 12. jūnijs |title=Rugby at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2021. gada 12. jūnijs}}</ref> Šī bija pirmā reize, kad [[regbijs olimpiskajās spēlēs|regbijs]] bija iekļauts olimpisko spēļu programmā. Par pirmajiem olimpiskajiem čempioniem regbijā kļuva [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktās komandas]] regbistu komanda ''Union des Sociétés Françaises''. Savukārt sudraba medaļa tika piešķirta abām divām atlikušajām komandām — [[Vācija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] regbistu komandai ''FC 1880 Frankfurt'' un [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]] regbistu komandai ''Moseley Wanderers''.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rugby/rugby-men |title=Paris 1900 Rugby men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 12. jūnijs}}</ref> == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki === {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | colspan=2 style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs |- | '''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}}''' <br/> '''''Union des Sociétés Françaises''''' <br/> {{flaga|FRA}} [[Vladimirs Aitofs]] <br/> {{flaga|FRA}} [[A. Albērs]] <br/> {{flaga|FRA}} [[Leons Binošs]] <br/> {{flaga|FRA}}/{{flaga|HAI}} [[Konstantīns Enrikess]] <br/> {{flaga|FRA}} [[Žans Ervē]] <br/> {{flaga|FRA}} [[Šarls Gonduāns]] <br/> {{flaga|FRA}} [[Žans Gijs Gotjē]] <br/> {{flaga|FRA}} [[Aleksandrs Faramons]] <br/> {{flaga|FRA}} [[Žans Kollā]] <br/> {{flaga|FRA}} [[Viktors Lardanšē]] <br/> {{flaga|FRA}} [[Ibērs Lefēvrs]] <br/> {{flaga|FRA}} [[Žozefs Olivjē]] <br/> {{flaga|FRA}} [[Franss Reišels]] <br/> {{flaga|FRA}} [[Andrē Rišmans]] <br/> {{flaga|FRA}}/{{flaga|USA}} [[Andrē Rūzvelts]] <br/> {{flaga|FRA}} [[Emīls Sarāds]] <br/> {{flaga|FRA}} [[Ogists Žirū]] | [[Attēls:Rugby1 1900.jpg|200px]] <br/> '''{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}}''' <br/> '''''FC 1880 Frankfurt''''' <br/> [[Alberts Amrheins]] <br/> [[Hugo Betings]] <br/> [[Jakobs Hermans]] <br/> [[Villijs Hofmeisters]] <br/> [[Hermans Kreicers]] <br/> [[Arnolds Landfoigts]] <br/> [[Hanss Lača]] <br/> [[Ērihs Ludvigs]] <br/> [[Rihards Ludvigs]] <br/> [[Fricis Millers]] <br/> [[Eduards Pope]] <br/> [[Heinrihs Reics]] <br/> [[Augusts Šmīrers]] <br/> [[Ādolfs Štokhauzens]] <br/> [[Georgs Venderots]] | '''{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}}''' <br/> '''''Moseley Wanderers''''' <br/> [[Frenks Beiliss]] <br/> [[Henrijs Bērtlzs]] <br/> [[Džeimss Kentions]] <br/> [[Artūrs Darbijs]] <br/> [[Klements Deikens]] <br/> [[L. Hūds]] <br/> [[M. L. Logans]] <br/> [[Herberts Lovets]] <br/> [[Herberts Nikols]] <br/> [[Valentīns Smits]] <br/> [[M. V. Talbots]] <br/> [[Džozefs Voliss]] <br/> [[Klods Vitindeils]] <br/> [[Reimons Vitindeils]] <br/> [[Frēnsiss Vilsons]] |} === Medaļu sadalījums starp valstīm === * {{Color box|#ccccff|border=darkgray}} — Pirmās izcīnītās olimpiskās medaļas valstij šajā sporta veidā * {{Color box|#FFEB7F|border=darkgray}} — Pirmās izcīnītā zelta medaļas valstij šajā sporta veidā * {{Color box|#E0E0E0|border=darkgray}} — Pirmās izcīnītā sudraba medaļas valstij šajā sporta veidā {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align: center" |- !scope="col" | Vieta !scope="col" | Valsts !scope="col" style="background-color:gold; width:6em;" | Zelts !scope="col" style="background-color:silver; width:6em;" | Sudrabs !scope="col" style="background-color:#cc9966; width:6em;" | Bronza !scope="col" style="width:6em;" | Kopā |- | 1 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|1 || — || — || 1 |- | rowspan=2| 2/3 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || — || bgcolor=E0E0E0|1 || — || 1 |- | align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || — || bgcolor=E0E0E0|1 || — || 1 |- ! colspan=2| Kopā (3 valstis): || 1 || 2 || — || 3 |} == Turnīra rezultāti == ; 1. spēle Pirmā regbija spēle notika starp Jaukto komandu un Vāciju 1900. gada 14. oktobrī. Pēc pirmā puslaika vadībā bija Jauktā komanda ar rezultātu 14:5, un rezultāta pārsvaru noturēja līdz beigām. Jauktā komanfa uzvarēja ar rezultātu 27:17. Komandas labā punktus guva [[Andrē Rūzvelts]], [[Franss Reišels]] un [[Emīls Sarāds]]. Vācijas komandas labā punktus guva [[Hugo Betings]], [[Ērihs Ludvigs]], [[Heinrihs Reics]] un [[Augusts Šmīrers]]. {{futbola spēle | datums = {{dat|1900|10|14|N}} | laiks = | komanda1 = {{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} (''Union des Sociétés Françaises'') | rezultāts = 27 – 17 | pārskats = [http://en.espn.co.uk/scrum/rugby/match/19039.html Pārskats] | komanda2 = {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} (''FC 1880 Frankfurt'') | vārti1 = | vārti2 = | stadions = [[Vensāna velodroms]], [[Parīze]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ; 2. spēle Otrā regbija spēle start Jaukto komandu un Lielbritāniju notika 1900. gada 28. oktobrī (olimpisko spēļu pēdējā dienā). Pirmajā puslaikā Lielbritānijas komanda neguva nevienu pinktu un tikai otrajā puslaikā viņi ieguva astoņus punktus. Jauktā komanda šajā spēlē uzvarēja Lielbritāniju, ar rezultātu 27:8. Tās labā punktus guva [[Leons Binošs]], [[Žans Kollā]], [[Žans Gijs Gotjē]], [[Žozefs Olivjē]], [[Franss Reišels]], [[Andrē Rišmans]] un [[Emīls Sarāds]], savukārt Lielbritānijai — [[Henrijs Bērtlzs]] un [[Džozefs Voliss]]. {{futbola spēle | datums = {{dat|1900|10|14|N}} | laiks = | komanda1 = {{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} (''Union des Sociétés Françaises'') | rezultāts = 27 – 8 | pārskats = [https://www.rugbyfootballhistory.com/olympics.htm#1900 Pārskats] | komanda2 = {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} (''Moseley Wanderers'') | vārti1 = | vārti2 = | stadions = [[Vensāna velodroms]], [[Parīze]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Turnīra statistika === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" |- !data-sort-type="number"|Rank !! Komanda !! Spēles !! Punkti !! Vid. punkti |- | {{gold01}} || align=left| {{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} (''Union des Sociétés Françaises'') || 2 || 54 || 27 |- | rowspan=2| {{silver02}} || align=left| {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} (''FC 1880 Frankfurt'') || 1 || 17 || 17 |- | align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} (''Moseley Wanderers'') || 1 || 8 || 8 |- | {{bronze03}} || colspan=6 style=background:#efefef align=center|''netika pasniegta'' |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == {{main|Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi}} Regbija sacensībās kopā startēja 3 komandas, 47 sportisti, no 5 valstīm. ''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.'' * {{flagIOC|USA|1900. gada vasaras|1}}<ref name="ZZX">Startēja Jauktās komandas sastāvā, kuru veidoja ASV, Francijas un Haiti sportisti.</ref> * {{flagIOC|FRA|1900. gada vasaras|15}}<ref name="ZZX"/> * {{flagIOC|HAI|1900. gada vasaras|1}}<ref name="ZZX"/> * {{flagIOC|GBR|1900. gada vasaras|15}} * {{flagIOC|GER|1900. gada vasaras|15}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062533/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/RUG/ Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/2/sports/RGB Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rugby Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} * {{cite book | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland & Company, Inc., Publishers | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 0-7864-0378-0 | url = https://archive.org/details/1900olympicgames00mall }} * De Wael, Herman. ''Herman's Full Olympians'': "Rugby 1900". Accessed 2 March 2006. Available electronically at [http://users.skynet.be/hermandw/olymp/rug1900.html] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160303183638/http://users.skynet.be/hermandw/olymp/rug1900.html |date={{dat|2016|03|03||bez}} }}. * [http://www.rugbyfootballhistory.com/olympics.htm#france1900 Regbijs olimpiskajās spēlēs] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Regbijs olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni regbijā — vīriešu turnīrs}} [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]] [[Kategorija:Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs| ]] [[Kategorija:Regbijs olimpiskajās spēlēs|1900]] t3moh0dnmf0lxdv7dyxnwbyuqi8v4rc Afganistānas pilsoņu karš (2015—2021) 0 491732 3665803 3518359 2022-08-02T15:25:27Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: Alkaida → Al-Qaida using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki [[Attēls:2021 Taliban Offensive.png|thumb|300px|''[[Taliban]]'' ofensīva 2021. gada jūnijā — augustā pēc operācijas "Izšķirīgais atbalsts" beigām. Ar melnu atzīmēti pilsētu ieņemšanas datumi.]] [[Attēls:Presentation of the Resolute Support Colors.jpg|300px|thumb|[[NATO]] atbalsta operācijas ''Resolute Support'' (RS) karoga ceremonija Kabulā (2014. gada 28. decembrī).]] '''Afganistānas pilsoņu karš''' (2015–2021) bija daļa no [[Afganistānas pilsoņu karš|Afganistānas pilsoņu kara]], kas turpinājās pēc [[Karš Afganistānā (2001—2014)|Starptautiskās drošības atbalsta spēku veiktās Afganistānas okupācijas]] (2001—2014) beigām. Saskaņā ar 2020. gada 29. februāra [[Doha]]s miera līgumu 2021. gada maijā ASV sāka karaspēka izvešanu, tomēr ''Taliban'' nesāka sarunas ar [[Afganistānas prezidents|Afganistānas prezidentu]] [[Ašrafs Gani|Ašrafu Gani]] un līdz augusta vidum iekaroja gandrīz visu valsti. == Priekšvēsture == Pēc [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|2001. gada 11. septembra uzbrukuma ASV]] 7. un ''[[Taliban]]'' režīma gāšanas 2001. gada decembrī tika izveidoti "Starptautiskās drošības atbalsta spēki Afganistānā" (''International Security Assistance Force'', [[ISAF]]), kas kopš 2003. gada darbojās NATO vadībā. 2011. gadā sākās koalīcijas spēku izvešana, 2013. gadā militāro varu pārņēma Afganistānas valdības spēki, kas turpināja karu pret radikālajiem [[islāmisms|islāmistiem]]. 2014. gada 30. septembrī Afganistānas prezidents Ašrafs Gani un NATO vecākais civilais pārstāvis Afganistānā parakstīja līgumu par bruņoto spēku statusu, kuru 27. novembrī ratificēja Afganistānas parlaments. Līgums noteica noteikumus un nosacījumus, saskaņā ar kuriem NATO spēki turpināja uzturēties Afganistānā. Valstī palika aptuveni 13 tūkstoši NATO valstu karavīru, no kuriem 10,8 tūkstoši bija amerikāņi, kas veica NATO operāciju "Izšķirīgais atbalsts" (''Resolute Support'', RS). 2014. gada 4. decembrī uz Afganistānu nosūtīja [[Latvijas Nacionālo bruņoto spēku kontingents Afganistānā|Latvijas kontingentu]], kas izvietojās Marmalas bāzē pie [[Mazarišarīfa]]s un Kabulā, kur viņi pildīja padomdevēju un štābu virsnieku un instruktoru amatus.<ref>[https://www.sargs.lv/lv/nbs/2014-12-04/uz-afganistanu-pavada-pirmo-nato-apmacibas-operacijas-resolute-support-latvijas Uz Afganistānu pavada pirmo NATO apmācības operācijas „Resolute Support” Latvijas kontingentu] [[NBS]] 4.12.2014</ref> == Norise == [[Attēls:Secretary Pompeo Participates in a Signing Ceremony in Doha (49601220548).jpg|thumb|300px|ASV speciālais sūtnis Afganistānā Zalmajs Halilzads (pa kreisi) and ''Taliban'' pārstāvis [[Abduls Gani Baradars]] 2020. gada februārī parakstīja miera līgumu.]] [[Attēls:Taliban insurgency in Afghanistan (2015–present).svg|300px|thumb|Afganistānas valdības (sārtā krāsā) un [[Taliban]] (baltā krāsā) kontrolētie rajoni 2021. gada 3. augustā.]] Kad 2015. gada janvāra sākumā atsākās terora akti [[Kabula]]s centrā, NATO kopā ar Afganistānas Nacionālo armiju atsāka militāras operācijas pret kaujiniekiem. 2017. gada aprīlī ASV karaspēka komandieris Afganistānā ģenerālis Džons Nikolsons paziņoja, ka [[Krievijas Federācija]] piegādā ieročus un finansiāli atbalsta ''Taliban'', ko Krievijas valdība noliedza. 2020. gada 29. februārī ASV un ''Taliban'' pēc ilgām sarunām [[Doha|Dohā]] parakstīja "Līgumu miera nešanai Aghanistānā" (''Agreement for Bringing Peace to Afghanistan''), kas paredzēja ASV karaspēka izvešanu, bet ''Taliban'' apņēmās neatbalstīt ''[[Al-Qaida]]'' darbības atjaunošanu un sākt sarunas ar Ašrafa Gani valdību.<ref>{{ziņu atsauce |last=Qazi |first=Shereena |title=Afghanistan's Taliban, US sign agreement aimed at ending war |date=February 29, 2020 |access-date=|url=https://www.aljazeera.com/news/2020/02/afghanistan-taliban-sign-deal-america-longest-war-200213063412531.html |publisher=Al-Jazeera}}</ref> 2020. gada 26. jūnijā ''The New York Times'' korespondenti paziņoja, ka Krievijas Federācijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenais direktorāts slepeni piedāvājis Afganistānas kaujiniekiem atlīdzību par koalīcijas karavīru likvidēšanu. ASV prezidents [[Donalds Tramps]] noliedza šos apgalvojumus kā kārtējo viltus ziņu, bet ASV valsts sekretārs [[Maiks Pompeo]] paziņoja, ka ASV valdībai ir zināms par to, ka "krievi jau iepriekš ir apbruņojuši talibus", kā arī par to, ka "irāņi turpina viņus apbruņot šodien".<ref>[https://www.diena.lv/raksts/pasaule/asv/pompeo-ja-zinas-par-krievijas-sazverestibu-ar-talibiem-apstiprinasies-krievija-tiks-saukta-pie-atbildibas-14246297 Pompeo: Ja ziņas par Krievijas sazvērestību ar talibiem apstiprināsies, Krievija tiks saukta pie atbildības] diena.lv LETA 2020. gada 13. augustā</ref> 2021. gada 14. aprīlī ASV prezidents [[Džo Baidens]] oficiāli paziņoja, ka ASV izvedīs savus karavīrus no Afganistānas no 1. maija līdz 11. septembrim. Prezidents arī brīdināja talibus, ka raudzīsies, lai viņi pilda savus solījumu nepieļaut, ka teroristi izmanto Afganistānu par platformu uzbrukumiem Savienotajām Valstīm vai to sabiedrotajiem.<ref>[https://www.la.lv/baidens-oficiali-pazino-par-karaviru-izvesanu-no-afganistanas-lidz-11-septembrim Baidens oficiāli paziņo par karavīru izvešanu no Afganistānas līdz 11. septembrim] LETA 2021 gada 14. aprīlī</ref> Kad 2021. gada 1. maijā ASV un citas NATO valstis sāka karaspēka izvešanu, ''Taliban'' sāka plašu militāro ofensīvu. No aptuveni [[Afganistānas administratīvais iedalījums|400 Afganistānas rajoniem 34 provincēs]] līdz 12. jūnijam talibi ieņēma vismaz 17 rajonus valsts rietumos un ziemeļos.<ref>[https://skaties.lv/zinas/arvalstis/talibi-ienemusi-vel-divus-afganistanas-rajonus/ Talibi ieņēmuši vēl divus Afganistānas rajonus] 2021. gada 12. jūnijā</ref> 9. jūlijā talibu delegācijas vadītājs Maskavā paziņoja, ka kontrolē 85% Afganistānas teritorijas. Viņš apgalvoja, ka ASV spēki aizgājuši no Afganistānas, jo talibiem izdevies pārliecināt tautu nostāties savā pusē [[islāms|islāma]] vārdā.<ref>[https://jauns.lv/raksts/arzemes/451558-krievija-pazino-ka-talibi-kontrole-divas-tresdalas-no-afganistanas-robezas-ar-tadzikistanu Krievija paziņo, ka talibi kontrolē divas trešdaļas no Afganistānas robežas ar Tadžikistānu] Jauns.lv/[[LETA]] 2021. gada 9. jūlijā</ref> 30. jūlijā Krievijas un Uzbekistānas armijas sāka kopīgas militārās mācības pie Afganistānas robežas, līdzīgi manevri tika plānoti arī Tadžikistānā.<ref>[https://www.sargs.lv/lv/arvalstis/2021-07-30/krievija-un-uzbekistana-sak-kopigas-militaras-macibas-pie-afganistanas-robezas Krievija un Uzbekistāna sāk kopīgas militārās mācības pie Afganistānas robežas] ] LETA/AFP 30.07.2021</ref> 6. augustā talibi ieņēma dienvidrietumu provinces [[Nīmrūza]]s galvaspilsētu Zarandžu, bet dienu vēlāk talibu rokās krita arī [[Džouzdžāna]]s galvaspilsēta Šebergāna. 8. augustā krita stratēģiski nozīmīgā [[Kondozas]] militārā bāze valsts ziemeļos, kā arī Sarepola un [[Tahāra]]s provinces galvaspilsēta Tālogāna.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/afganistana-talibi-ienemusi-vel-tris-provincu-galvaspilsetas.a416199/ Afganistānā talibi ieņēmuši vēl trīs provinču galvaspilsētas] lsm.lv 2021. gada 9. augustā</ref> 9. augustā talibiem izdevās ieņemt [[Samangāna]]s provinces galvaspilsētu Aibaku. 12. augustā Afganistānas valdības drošības spēkos paziņoja, ka talibu nemiernieki sagrābuši trešo lielāko Afganistānas pilsētu [[Herāta|Herātu]], bet 13. augustā ''Taliban'' paziņoja, ka ir ieņēmis [[Kandahāra|Kandahāru]], kas ir otrā lielākā valsts pilsēta.<ref>[https://www.sargs.lv/lv/konfliktu-zonas/2021-08-13/talibi-pazino-par-otras-lielakas-afganistanas-pilsetas-kandaharas Talibi paziņo par otrās lielākās Afganistānas pilsētas Kandahāras ieņemšanu] LETA/AFP 2021. gada 13. augustā</ref> 13. augustā talibi bez kaujas ieņēma arī [[Orūzgāna]]s un [[Zābola]]s provinču galvaspilsētas Tarīnkoutu un Gelātu, pēc tam arī [[Lougara]]s provinces galvaspilsētu Polealāmu, kas atrodas tikai 50 kilometrus no Kabulas. Tika ziņots, ka talibu kaujinieki ieņēmuši arī [[Goura]]s provinces galvaspilsētu Čagčarānu. Tādējādi 13. augustā nemiernieku rokās atradās vismaz 20 no 34 Afganistānas provincēm.<ref>[https://leta.lv/home/important/15CE97F3-5CDB-4C25-9710-CF6D96C040C9/ Talibu rokās viena pēc otras krīt Afganistānas provinču galvaspilsētas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210814160457/https://leta.lv/home/important/15CE97F3-5CDB-4C25-9710-CF6D96C040C9/ |date={{dat|2021|08|14||bez}} }} LETA-AFP/DPA/AP 2021. gada 13. augustā</ref> 14. augustā Kabulas valdība kontrolēja vienīgi provinces valsts centrālajā daļā un austrumos. [[ANO ģenerālsekretārs]] [[Antoniu Guterrešs]] aicināja islāmistu kaujiniekus nekavējoties apturēt ofensīvu un "godprātīgi" sākt sarunas, lai novērstu ilgstošu pilsoņkaru.<ref>[https://leta.lv/home/important/D0D70D06-74D2-4FC5-A1DB-5CD7B1791F44/ ANO ģenerālsekretārs aicina talibus apturēt ofensīvu Afganistānā un sākt sarunas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210814160457/https://leta.lv/home/important/D0D70D06-74D2-4FC5-A1DB-5CD7B1791F44/ |date={{dat|2021|08|14||bez}} }} LETA 2021. gada 14. augustā</ref> 15. augustā kļuva zināms, ka 14. augustā ''Taliban'' kaujinieki ieņēmuši Balhas provinces galvaspilsētu [[Mazārešarīfa|Mazārešarīfu]] un 15. augustā Nangarhāras provinces galvaspilsētu [[Džalālābāda|Džalālābādu]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/talibi-sagrabusi-visu-afganistanu-iznemot-kabulu.a416976/ Talibi sagrābuši visu Afganistānu, izņemot Kabulu] lsm.lv 2021. gada 15. augustā</ref> 15. augustā “Taliban” kaujinieki bez cīņām ienāca trijās Afganistānas galvaspilsētas Kabulas priekšpilsētās. Afganistānas amatpersonas paziņoja, ka talibi pilsētai neuzbruks un paredzēts varu mierīgā ceļā nodot pagaidu valdībai. Arī talibi norādīja, ka grib mierīgi pārņemt valsti pilnīgā kontrolē dažu tuvāko dienu laikā. Valsts prezidents Ašrafs Gani un citas valdības amatpersonas lidmašīnā pameta Kabulu. <ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kabulas-lidosta-tukstosiem-afganu-lauzas-lidmasinas-ceriba-pamest-valsti.a417104/ Kabulas lidostā tūkstošiem afgāņu laužas lidmašīnās cerībā pamest valsti] lsm.lv 2021. gada 16. augustā</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Afganistāna]] [[Kategorija:Kari ar Afganistānu]] [[Kategorija:21. gadsimta kari]] lcdvmqt1pqojofbgthd9glcc92nvb1f Eduards Kupfers 0 492697 3666063 3483290 2022-08-03T11:35:19Z Olgerts V 41522 /* Mežaparka savrupmāju projekti */ wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Eduards Kupfers | image = Eduards Kupfers.jpg | imagesize = 160px | caption = | birthname = | birthdate = {{dat|1873|7|4}} | location = Stavčani, [[Besarābijas guberņa]], [[Krievijas impērija]] (tagad {{UKR}}) | deathdate = {{dat|1919|10|12}} | deathplace = | nationality = [[vācbaltietis]] | field = [[arhitektūra]] | training = [[Rīgas Politehniskā augstskola]] | movement = jūgendstils | famous works = | patrons = | awards = }} '''Eduards Kupfers''' ({{val-de|Eduard Kupffer}}, 1873–1919) bija vācbaltiešu arhitekts, [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskā institūta]] docents. == Dzīvesgājums == [[Attēls:Strādnieku dzīvojamā māja Kupfers 1907.jpg|thumb|200px|Strādnieku dzīvojamā māja (1907).]] Dzimis 1873. gada 4. jūlijā Stavčanos pie [[Hotina]]s ([[Besarābijas guberņa|Besarābijā]]) ārsta Jūlija Kupfera (1837-1915) un viņa sievas Mollijas, dzimušas Štammas, ģimenē. Viņa vecākais brālis bija [[Kārlis Reinholds Kupfers]].<ref name="BHK">[https://bbld.de/GND1193645999 Julius Kupffer (1837-1915)] Baltische Historische Kommission (BHK), 2021</ref> 1879. gadā kopā ar vecākiem pārcēlās uz [[Sēlija|Sēliju]] [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. Mācījās [[Grīva (Daugavpils)|Grīva]]s proģimnāzijā (tagad — [[Raiņa Daugavpils 6. vidusskola]]) un [[Liepājas Nikolaja ģimnāzija|Liepājas Nikolaja ģimnāzijā]]. Studēja arhitektūru [[Rīgas Politehnikums|Rīgas Politehnikumā]]. Studiju gados viņš daudz ceļoja, līdz ar to labi iepazina pilsētbūvniecības principus daudzās valstīs.<ref>[https://rtuzb.blogspot.com/2020/05/gramatu-stasti-turpinajums.html Grāmatu stāsti … Turpinājums …] Brigita Ālere 2020. gada 8. maijā</ref> Strādāja par docentu [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskajā institūtā]]. 1905. gadā vadīja [[Gārsene]]s evanģēliski luteriskā baznīcas būvi (arhitekts K. fon Engelharts). 1907. gadā E. Kupfers aktīvi piedalījās izstādes “Strādnieku dzīvojamā māja” organizēšanā un saņēma godalgas gan par divdzīvokļu mājas plāniem, gan par mēbeļu projektiem. 1915. gadā RPI evakuācijas laikā pārcēlās uz Maskavu, kur 1918. gada sākumā izdeva grāmatu "Dzīvojamā māja" (''Жилой дом''). Pēc atgriešanās Latvijā 1918. gadā viņš bija [[Baltijas Tehniskā augstskola|Baltijas Tehniskās augstskolas]] pilsētbūvniecības profesors. Miris 1919. gada 12. oktobrī.<ref>[https://bbld.de/GND1193645778 Eduard Kupffer] Baltische Historische Kommission (BHK), 2021</ref> == Mežaparka savrupmāju projekti == [[Attēls:villa Bulmerinq.jpg|thumb|left|200px|Dvīņuēka ''Villa Bulmerincq'' Ezermalas ielā 49, [[Mežaparks|Mežaparkā]] (attēls pēc 1907. gada).]] Pēc Eduarda Kupfera projektiem no 1904. līdz 1913. gadam Mežaparkā uzcēla 10 ēkas:<ref name="Krastiņš">[https://www.nkmp.gov.lv/lv/petijumi/mezaparks1_0.pdf PILSĒTBŪVNIECĪBAS PIEMINEKLIS MEŽAPARKS]</ref> * Annas Sakses iela 10/12, I. Gersdorfas savrupmāja (1904) * Annas Sakses iela 22, N. Panderes savrupmāja (1904) * Hamburgas iela 5, Divu dzīvokļu ēka, Rīgas namu būves akciju sabiedrība (1905) * Hamburgas iela 7, Divu dzīvokļu ēka, Rīgas namu būves akciju sabiedrība (1905) * Ezermalas iela 49, [[Vilhelms Roberts fon Bulmerinks|V.R. Bulmerinka]], I. Rozevska dvīņuēka (1907) * Sčecinas iela 6, A. Felzera savrupmāja (1908) * Gdaņskas iela 3/5, V. Grota savrupmāja (1909) * Sčecinas iela 3, K. Pačkes savrupmāja (1911) * Visbijas prospekts 3, L. Pribošita savrupmāja (1913) * Visbijas prospekts 21, H. Dzeņa savrupmāja (1913) == Darbi == * Strādnieku dzīvojamā māja (1907) * Das Arbeiter-Wohnhaus auf der "Ausstellung für Arbeiter-Wohnungen u. Volksernährung," Riga: 1907. Zusammengestellt im Auftrage des Ausstellungs-Komité {{de ikona}} * Die Bedeutung von Freiflächen in Großstädten: Vortrag, gehalten am 5. März 1914 in der Gesellschaft für Kommunale Sozialpolitik in Riga (ziņojums) * Купфер Эдуард. Жилой дом. Москва (1918) == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kupfers, Eduards}} [[Kategorija:1873. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1919. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Rīgas Politehnikuma absolventi]] [[Kategorija:Rīgas Politehniskā institūta darbinieki]] [[Kategorija:Baltijas Tehniskās augstskolas darbinieki]] sl13z6pnlu87l2p1n30lnq4ohsenvim Tianhe 0 493431 3665885 3534778 2022-08-02T19:33:45Z Dainis 876 wikitext text/x-wiki {{Kosmiskā aparāta infokaste | Nosaukums = ''Tianhe'' | Nosaukums_orig = 天和 | Attēls = Tianhe core module at ground test.jpg | Attēla_izmērs = 300px | Att_virsraksts = ''Tianhe'' pārbaudēs uz zemes | Programma = ''[[Tiangong]]'' | KA_veids = [[orbitālā stacija|orbitālās stacijas]] modulis | Bāzes platforma = | KA sērijas Nr = | Īpašnieks = | Operators = [[Ķīnas nacionālā kosmosa administrācija|CNSA]], {{CHN}} | Lielākie_izgatavotāji = | Starta_gads = 2021 | Starts = {{dat|2021|4|29|SK}} 03:23:15 ''[[UTC]]'' | Nesējs = ''[[Chang Zheng 5B]]'', {{CHN}} | Starta_vieta = [[Veņčanas kosmisko aparātu palaišanas vieta|Veņčana]] | Palaists_kopā_ar = | Starta_laukums = | Darbības_beigu_gads = | Darbības_beigu_datums = | Darbības_ilgums = | Beigu_gads = | Beigu_datums = | Lidojuma_ilgums = | NSSDC_ID = | NSSDC_ID 2 = | Tīmekļa_vietne = | Masa = 22 600 kg | Sausmasa = | Pilna_masa = | Zinātnisko_instr_masa = | Enerģija = | Raidītāji = | Pārlidojums = | Pārlidojuma_datums = | Orbītas_elementi = jā | Centr_ķermenis = Zeme | Centr_ķermenis_parādīt = [[Zeme]] | Orbītas_veids = LEO | GEO_punkts = | Lielā_pusass = | Ekscentricitāte = | Inklinācija = | Periods = | Apoapsīda = | Periapsīda = | Apriņķojumi = | Orbītā_ieiešanas_dat = | KA_iepr = ''[[Tiangong 2]]'' | KA_nāk = ''[[Wentian]]'' }} '''''Tianhe''''' ({{val|zh|天和}}, {{zh-p|Tiānhé}} — "Debess harmonija"), oficiāli '''''Tianhe'' bāzes modulis''' ({{val|zh|天和号核心舱}}) ir [[Ķīna]]s [[orbitālā stacija|orbitālās stacijas]] ''[[Tiangong]]'' pirmais, bāzes modulis. Tas orbītā tika palaists 2021. gada 29. aprīlī. == Konstrukcija == Stacijas bāzes modulis nodrošina dzīvības atbalstu un dzīvojamās telpas trim apkalpes locekļiem, kā arī nodrošina stacijas vadības, navigācijas un orientācijas kontroli un elektroenerģijas apgādi. Modulis sastāv no trim sekcijām: dzīvojamā nodalījuma, neapdzīvojamas servisa nodalījuma un saslēgšanas nodalījuma. Kopumā dzīvojamās telpas tilpums ir 50 kubikmetri (salīdzinot ar tikai 15 m³ ''[[Tiangong 1]]''). ''Tianhe'' masa ir 22,6 tonnas, garums – 16,6 metri, diametrs – 4,2 metri.<ref name="spacenews.com, 2021-02-18" /> Dzīvojamā telpā ir virtuve un tualete, ugunsdrošības iekārtas, gaisa apstrādes un kontroles iekārtas, datori, zinātniskā aparatūra un sakaru iekārtas. Elektroenerģiju nodrošina divi grozāmi [[saules baterijas|saules bateriju]] paneļi. Enerģija tiek glabāta akumulatoros, lai apgādātu staciju, kad tā nokļūst Zemes ēnā. Modulim ir dzinējsistēma, kas regulāri veiks stacijas orbītas paaugstināšanu, lai novērstu bremzēšanās atmosfērā sekas. Raķešdegvielu piegādā kravas kuģi. Stāvokļa korekcijai ir uzstādīti 4 jonu dzinēji. Priekšējais saslēgšanas nodalījums ir apgādāts ar četriem saslēgšanas mezgliem. Pie tā plānots pievienot divus moduļus, kā arī periodiski kravas kuģus ''[[Tianzhou]]'' un kosmosa kuģus ''[[Shenzhou]]''. Kosmiskie aparāti var tuvoties un pieslēgties pie aksiālā (uz priekšu vērstā) un nadīrā (uz Zemi vērstā) porta. Katram topošajam modulim tiks uzstādīta mehāniska svira, kas līdzīga PSRS ''[[Mir (orbitālā stacija)|Mir]]'' orbitālā stacijā izmantotajam manipulatoram. Jaunie moduļi vispirms pieslēgsies pie aksiālā porta, tad mehāniskā svira piestiprināsies un pārvietos moduli uz sānu portu. Pilotējamie un kravas kuģi varēs pieslēgties vai nu pie aksiālā mezgla vai pie apakšējā mezgla. Zenīta (augšup vērstā) pieslēgvieta ir pārveidota par lūku [[iziešana kosmosā|iziešanai kosmosā]], un sfērisko saslēgšanas nodalījumu var izmantot arī kā [[slūžu kamera|slūžu kameru]]. == Lidojuma gaita == ''Tianhe'' tika palaists {{dat|2021|4|29|SK}} 03:23:15 ''[[UTC]]'' ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5B]]'' no [[Veņčanas kosmisko aparātu palaišanas vieta]]s. 29. maijā stacijā ieradās kravas kuģis ''[[Tianzhou 2]]'' Pirmā ekspedīcija ieradās 2021. gada 17. jūnijā ar kosmosa kuģi ''[[Shenzhou 12]]''. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="spacenews.com, 2021-02-18">[https://spacenews.com/china-assembling-rocket-to-launch-first-space-station-module/ China assembling rocket to launch first space station module] Andrew Jones, spacenews.com, 2021-02-18</ref> }} {{2021. gada orbitālie starti}} [[Kategorija:Tiangong]] tnfbk7di4b0crcqmndnps7jt8ikph9p 2022. gads Latvijā 0 497182 3665742 3665493 2022-08-02T14:50:38Z Spnq 103627 /* Jūlijs */ Pieliku info par Titānika nojaukšanu wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2022|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2022. gads|2022. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''. == Valsts amatpersonas == {| class="wikitable" ! Amats ! Persona ! Piezīmes |- | rowspan="1" | [[Latvijas Valsts prezidents]] | [[Egils Levits]] | |- | rowspan="1" | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] | [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | [[Kariņa Ministru kabinets]] |- | [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | [[Ināra Mūrniece]] | [[13. Saeima]] |} == Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli == [[Attēls:Apus apus -Barcelona, Spain-8 (1).jpg|thumb|200px|Gada putns — [[svīre]]]] [[Attēls:Cesis Burg.jpg|thumb|200px|Gada arheoloģijas piemineklis — [[Cēsis|Cēsu senpilsēta]]]] {{columns |width=500px |col1= * [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[zebiekste]] (''Mustela nivalis'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-dzivnieks-2022-ndash-zebiekste/ Gada dzīvnieks 2022 – zebiekste] Dabasdati</ref> * [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[svīre]] (''Apus apus'')<ref>[https://www.lob.lv/2022/01/par-2022-gada-putnu-latvijas-ornitologijas-biedriba-izvelejusies-sviri/ Par 2022. gada putnu Latvijas Ornitoloģijas biedrība izvēlējusies svīri] LOB</ref> * [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[skujkoku dižkoksngrauzis]] (''Tragosoma depsarium'')<ref>[https://www.apollo.lv/7425748/par-gada-kukaini-izvelets-skujkoku-dizkoksngrauzis?utm_source=twitter.com&utm_medium=social&utm_campaign=share-buttons&utm_content=7425748 Par gada kukaini izvēlēts skujkoku dižkoksngrauzis] Apollo.lv</ref> * [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemene]] — [[ziemeļu upespērlene]] (''Margaritifera margaritifera'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemene-2022-ndash-ziemelu-upesperlene/ Gada gliemene 2022 – ziemeļu upespērlene] Dabasdati</ref> * [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[mitrenes]] (''Oniscoidea'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2022-ndash-mitrenes/2022/ Gada bezmugurkaulnieks 2022 – mitrenes] Dabasdati</ref> * [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[Eiropas saulpurene]] (''Trollius europaeus'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2022-ndash-eiropas-saulpurene/ Gada augs 2022 – Eiropas saulpurene] Dabasdati</ref> |col2= * [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā egle]] (''Picea abies'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-koks-2022-ndash-parasta-egle/ Gada koks 2022 – parastā egle] Dabasdati</ref> * [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[rūsganā brūnzobe]] (''Hydnellum ferrugineum'') un [[Peka brūnzobe]] (''Hydnellum peckii'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-sene-2022-ndash-brunzobes/ Gada sēne 2022 – brūnzobes] Dabasdati</ref> * [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[tīklotā ričija]] (''Riccia cavernosa'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-2022-ndash-tiklota-ricija/2022/ Gada sūna 2022 – tīklotā ričija] Dabasdati</ref> <!-- * Gada ķērpis — --> * [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — [[pilsēta]]<ref>[https://ldf.lv/lv/article/gada-dzivotne-2022-pilseta Gada dzīvotne 2022 - pilsēta] LDF</ref> * Gada ģeovieta — Krustalīča un Kraukļa klintis pie [[Daugava]]s<ref>[https://www.geo.lu.lv/lv/par-mums/zinas/zina/t/69713/ Latvijas 2022. gada Ģeovieta - Krustalīča un Kraukļa klintis pie Daugavas] LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte</ref> * Gada arheoloģiskais piemineklis — [[Cēsis|Cēsu senpilsēta]] }} == Notikumi == [[Attēls:Solidarizējoties ar ukraiņu tautu, pie Saeimas nama plīvo Ukrainas karogs 07.jpg|thumb|250px|Protests pret [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] pie Krievijas vēstniecības 24. februārī]] [[Attēls:Riga 05.03.2022.JPG|thumb|250px|Gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!" pie Brīvības pieminekļa 5. martā]] === Janvāris === * {{dat||1|1|n}} — paaugstināja [[akcīze|akcīzes nodokli]] [[tabaka]]s izstrādājumiem, elektronisko [[smēķēšana]]s ierīču izmantojamiem šķidrumiem, to sagatavošanas sastāvdaļām (e-šķidrumiem) un tabakas aizstājējproduktiem. Tāpat mainītas akcīzes nodokļa likmes [[bezalkoholiskie dzērieni|bezalkoholiskajiem dzērieniem]] un [[etanols|etilspirtam]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/no-janvara-akcizes-nodokla-likme-pieaugs-cigaretem-un-cukurotiem-dzerieniem.a436441/|title=No janvāra akcīzes nodokļa likme pieaugs cigaretēm un cukurotiem dzērieniem|work=lsm.lv|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date=28 December 2021|accessdate=29 December 2021}}</ref> * {{dat||1|5|n}} — no amata atbrīvots ilggadējais [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] domes priekšsēdētājs [[Ziedonis Caune]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cauni-gaz-no-jelgavas-novada-domes-vaditaja-amata.a437550/|title=Cauni gāž no Jelgavas novada domes vadītāja amata|website=www.lsm.lv|access-date=2022-01-05|language=lv}}</ref> * {{dat||1|19|n}} — par Jelgavas novada domes priekšsēdētāju ievēlēts [[Madars Lasmanis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7434037/madars-lasmanis-klust-par-jelgavas-novada-domes-priekssedetaju|title=Madars Lasmanis kļūst par Jelgavas novada domes priekšsēdētāju|website=TVNET|access-date=2022-02-25|date=2022-01-19|language=lv}}</ref> === Februāris === * {{dat||2|24|n}} — protestējot pret [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] pie Krievijas vēstniecības visas dienas garumā pulcējās cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-piketa-pauz-atbalstu-ukrainai-atver-ziedojumu-kontu-palidzibai-ukrainas-iedzivotajiem.a445070/|title=Rīgā piketā pauž atbalstu Ukrainai; atver ziedojumu kontu palīdzībai Ukrainas iedzīvotājiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-25|language=lv}}</ref> === Marts === * {{dat||3|1|n}} — beidzās [[COVID-19]] dēļ valstī izsludinātā ārkārtējā situācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/uzzina-beidzas-arkarteja-situacija-kadi-ierobezojumi-ir-speka.d?id=54104862|title=Uzziņa: Beidzas ārkārtējā situācija – kādi ierobežojumi ir spēkā |website=www.delfi.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}</ref> * {{dat||3|3|n}} — elektroenerģijas importa jauda no Krievijas uz Latviju tika ierobežota līdz 150 MW. * {{dat||3|5|n}} — Rīgā notika gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!", kurā Latvijas iedzīvotāji pauda kopēju nostāju pret Krievijas nelikumīgo iebrukumu Ukrainā. Tas sākās pulksten 11 pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] un noslēdzās pie Ukrainas vēstniecības [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvārī]] 3, kur klātesošos uzrunāja tādi sabiedrībā pazīstami cilvēki kā [[Dainis Īvāns]], [[Valdis Zatlers]], Dana Isarova, [[Sergejs Timofejevs]], Maksims Jegorovs un citi. Pasākumu apmeklēja vismaz 30 000 cilvēku.<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/video-gajiens-kopa-ar-ukrainu-kopa-pret-putinu-pulcejis-30-000-cilveku.d?id=54122464 Gājiens 'Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!']</ref> * {{dat||3|8|n}} — Latvijā vizītē ieradās NATO ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]], Spānijas premjerministrs [[Pedro Sančess]] un Kanādas premjerministrs [[Žistēns Trido]]. Dienaskārtībā bija atbalsts Ukrainai un Ukrainas teritoriālās integritātes jautājums. Ar Trudo [[Rīgas pils|Rīgas pilī]] tikās Valsts prezidents [[Egils Levits]], uzsverot [[NATO]] Austrumu flanga stiprināšanu un abu valstu kopīgo darbu Ukrainas atbalstam. Kanādas premjerministra un Latvijas Valsts prezidenta uzmanība tika veltīta arī cīņai ar [[Dezinformācija|dezinformāciju]].<ref>[https://www.la.lv/levits-un-trudo-uzsver-ka-ukrainas-teritorialas-integritates-jautajums-ir-un-paliks-starptautiskaja-dienaskartiba Levits un Trudo uzsver, ka Ukrainas teritoriālās integritātes jautājums ir un paliks starptautiskajā dienaskārtībā]</ref> === Aprīlis === * {{dat||4|1|n}} — tika atcelti gandrīz visi [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19]] ierobežojumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-1-aprila-atcel-gandriz-visus-covid-19-ierobezojumus-kur-vel-tie-ir-speka.a449943/|title=No 1. aprīļa atceļ gandrīz visus Covid-19 ierobežojumus. Kur vēl tie ir spēkā?|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-01|language=lv}}</ref> * {{dat||4|23|n}} — Rīgā pie Brīvības pieminekļa protestā "Krievu balss pret karu" pulcējās Latvijas krievvalodīgo kopienas pārstāvji, kuri iestājās pret Krievijas pretlikumīgo iebrukumu Ukrainā. Protesta mērķis bija demonstrēt to, ka krievvalodīgie neidentificējas ar [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] režīmu, viņi ciena citu valstu suverenitāti un kultūru, spēj integrēties Latvijas sabiedrībā un ne ar kādu ieganstu nepieņem vardarbīgu politiku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/video-protests-krievu-balss-pret-karu-brivibas-pieminekla-pakaje-pulce-atbalstitajus.d?id=54269296|title='Krievu balss pret karu' pulcē atbalstītājus|website=www.Delfi.lv}}</ref> === Maijs === * {{dat||5|22|n}} — tika pārtraukts elektroenerģijas imports no Krievijas uz [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Somija|Somiju]], tai skaitā arī uz Latviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/krievijas-elektribas-importa-partrauksana-neietekmes-elektroapgades-nodrosinajumu-baltija.d?id=54374928|title=Krievijas elektrības importa pārtraukšana Baltijā|website=www.Delfi.lv}}</ref> === Jūnijs === * {{dat||6|20|n}} — Rīgā sākās [[Trīs jūru iniciatīva]]s (3JI) samits (konferenču centrā “[[ATTA CENTRE]]”) un biznesa forums (kultūras un izklaides centrā “[[Hanzas perons]]”). 3JI samitā attālināti piedalījās arī Ukrainas Valsts prezidents [[Volodimirs Zelenskis]]. === Jūlijs === * {{dat||7|1|n}} — saskaņā ar [[Latvijas administratīvais iedalījums|2021. gada administratīvo reformu]] [[Ādaži|Ādažu]], [[Ķekava]]s un [[Mārupe]]s ciemi ieguva pilsētu statusus.<ref>[https://www.apollo.lv/7002405/levits-izsludina-administrativi-teritorialas-reformas-likumu Levits izsludina Administratīvi teritoriālās reformas likumu] LETA 2020. gada 22. jūnijā</ref> * [[Attēls:Demolition of Titāniks.jpg|thumb|Turpinoties "[[Rail Baltica]]" projekta būvniecības darbiem [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]], tika uzsākta tirdzniecības centra "Titāniks" nojaukšana]][[11. jūlijs]] — turpinoties "[[Rail Baltica]]" projekta būvniecības darbiem [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]], tika uzsākta tirdzniecības centra "Titāniks" nojaukšana. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54535808|title=Foto: Nojauc tirdzniecības centru 'Titāniks'|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-08-02|date=2022-07-11|language=lv}}</ref> * {{dat||7|18|n}} — sadarbībā ar mediju grupu [[All Media Latvia|TV3 Group]], tiešraides no Rīgas atsāka Krievijā dibinātais neatkarīgais diennakts televīzijas kanāls "[[Doždj]]" (''Дождь'').<ref>[https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/tv-kanals-dozdj-atsak-darbibu-riga-sadarbiba-ar-tv3/ TV kanāls “Doždj” atsāk darbību Rīgā sadarbībā ar TV3] TV3.lv ziņas.</ref> * {{dat||7|27|n}} — no [[Skulte (Mārupes pagasts)|Skultes]] uz [[Rīgas Aviācijas muzejs|Aviācijas tehnikas muzeju]] tika pārvietota padomju armijas lidmašīna "[[IL-28]]", kas ciemā bija uzstādīta uz postamenta, lai slavinātu padomju armijas lidotāju nopelnus [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]]. Objekts tiek saglabāts pašvaldības īpašumā, noslēdzot glabājuma līgumu.<ref>[https://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/km-aicina-marupes-novada-domi-iznicinat-skultes-lidmasinu.d?id=54588928 KM aicina Mārupes novada domi iznīcināt 'Skultes lidmašīnu'] Delfi.lv</ref> == Paredzētie notikumi == == Miruši == === Janvāris === * [[6. janvāris]] — [[Ināra Ņefedova]], mākslas zinātniece, [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālā mākslas muzeja]] ilggadēja direktore (dzimusi 1930. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/muziba-devusies-makslas-zinatniece-inara-nefedova.a437728/|title=Mūžībā devusies mākslas zinātniece Ināra Ņefedova|last=lsm.lv|website=lsm.lv|access-date=2022-01-06|date=2021-01-06|language=lv}}</ref> * [[13. janvāris]] — [[Valdis Krastiņš]], politiķis, diplomāts, mūzikas pedagogs (dzimis 1927. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-devies-bijusais-vestnieks-valdis-krastins.d?id=53950481|title=Mūžībā devies bijušais vēstnieks Valdis Krastiņš|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-13|date=2021-01-13|language=lv}}</ref> * [[17. janvāris]] — [[Lūcija Ņefedova]], teātra režisore (dzimusi 1933. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devusies-latvijas-amatierteatru-kustibas-legenda-rezisore-lucija-nefedova.d?id=53961625|title=Mūžībā devusies Latvijas amatierteātru kustības leģenda, režisore Lūcija Ņefedova|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-17|date=2021-01-17|language=lv}}</ref> * [[21. janvāris]] — [[Arnis Līcītis]], aktieris (dzimis 1946. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devies-aktieris-arnis-licitis.d?id=53978110|title=Mūžībā devies aktieris Arnis Līcītis|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-21|date=2021-01-21|language=lv}}</ref> * [[23. janvāris]] — [[Andrievs Ezergailis]], vēsturnieks (dzimis 1930. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-devies-vesturnieks-andrievs-ezergailis.d?id=53979830|title=Mūžībā devies vēsturnieks Andrievs Ezergailis|publisher=delfi.lv}}</ref> * [[28. janvāris]] — [[Edvīns Zariņš]], mūziķis (dzimis 1954. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7441446/miris-grupas-dakota-lideris-edvins-zarins|title=Miris grupas "Dakota" līderis Edvīns Zariņš|publisher=apollo.lv}}</ref> === Februāris === * [[2. februāris]] — [[Rolands Rikards]], zinātnieks un politiķis (dzimis 1942. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/485394-muziba-devies-viens-no-4maija-neatkaribas-deklaracijas-autoriem-rolands-rikards|title=Mūžībā devies viens no četriem sākotnējiem 1990.gada 4.maija Neatkarības deklarācijas autoriem, profesors Rolands Rikards, informē Valsts prezidents Egils Levits|publisher=jauns.lv}}</ref> * [[5. februāris]] — [[Ilmārs Verpakovskis]], futbolists un treneris (dzimis 1958. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/13788/lidzjutiba-ilmara-verpakovska-tuviniekiem-un-talanta-cienitajiem/|title=Līdzjūtība Ilmāra Verpakovska tuviniekiem un talanta cienītējim|publisher=Latvijas Futbola federācija}}</ref> * [[11. februāris]] — [[Mārtiņš Rītiņš]], šefpavārs un uzņēmējs (dzimis 1949. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-aizsaukts-izcilais-pavars-martins-ritins.d?id=53976384|title=Mūžībā aizsaukts izcilais pavārs Mārtiņš Rītiņš|publisher=Delfi.lv}}</ref> * [[15. februāris]] — [[Edgars Račevskis]], diriģents (dzimis 1936. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devies-dziesmu-svetku-virsdirigents-kormuzikas-legenda-edgars-racevskis.d?id=54060872|title=Mūžībā devies Dziesmu svētku virsdiriģents, kormūzikas leģenda Edgars Račevskis|publisher=Delfi.lv}}</ref> * [[17. februāris]] — [[Romāns Apsītis]], jurists un politiķis (dzimis 1939. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/muziba-devies-viens-no-neatkaribas-deklaracijas-autoriem-romans-apsitis.a444062/|title=Mūžībā devies viens no Neatkarības deklarācijas autoriem Romāns Apsītis|publisher=LSM.lv}}</ref> * [[26. februāris]] — [[Zigismunds Lorencs]], popmūziķis (dzimis 1949. gadā) <gallery> Edgars Račevskis.jpg|[[Edgars Račevskis]] </gallery> === Marts === * [[1. marts]] — [[Ziedonis Caune]], pašvaldību darbinieks (dzimis 1956. gadā) * [[7. marts]] — [[Gina Viegliņa-Valliete]], skolotāja, literāte, publiciste un novadpētniece (dzimusi 1947. gadā) * [[11. marts]] — [[Gunārs Janaitis]], fotogrāfs (dzimis 1934. gadā) * [[16. marts]] — [[Dzintars Jaundžeikars]], lauksaimnieks, uzņēmējs un politiķis (dzimis 1956. gadā) * [[18. marts]] — [[Roberts Ķīlis]], sociālantropologs, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1968. gadā) * [[24. marts]] — [[Mihalīna Supe]], nacionālo partizānu kustības dalībniece (dzimusi 1923. gadā) * [[29. marts]] — [[Zigmunds Skujiņš]], rakstnieks (dzimis 1926. gadā) <gallery> Dzintars Jaundzeikars.jpg|[[Dzintars Jaundžeikars]] Roberts Ķīlis 2013.jpg|[[Roberts Ķīlis]] </gallery> === Aprīlis === * [[8. aprīlis]] — [[Uģis Grūbe]], jurists (dzimis 1957. gadā) * [[21. aprīlis]] — [[Jānis Kušķis]], filologs (dzimis 1930. gadā) === Maijs === * [[10. maijs]] — [[Pēteris Liepiņš]], aktieris un TV raidījumu vadītājs (dzimis 1943. gadā) * [[17. maijs]] — [[Edvards Grūbe]] (dzimis 1935. gadā), gleznotājs un pedagogs * [[18. maijs]] — [[Rolands Kalniņš]], režisors (dzimis 1922. gadā) * [[29. maijs]] — [[Ausma Ziedone-Kantāne]], sabiedriskā darbiniece, aktrise un politiķe (dzimusi 1941. gadā) * [[31. maijs]] — [[Jānis Liepiņš (rakstnieks)|Jānis Liepiņš]], rakstnieks un ārsts (dzimis 1930. gadā) <gallery> Rolands Kalniņš.jpg|[[Rolands Kalniņš]] Ausma Ziedone Kantane.jpg|[[Ausma Ziedone-Kantāne]] </gallery> === Jūnijs === * [[17. jūnijs]] — [[Jānis Priedkalns]], ārsts, pasniedzējs, politiķis un diplomāts (dzimis 1943. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Uldis Zemzaris]], gleznotājs un rakstnieks (dzimis 1928. gadā) * [[29. jūnijs]] — [[Agate Nesaule]], rakstniece (dzimusi 1938. gadā) === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — [[Armands Krauliņš]], basketbola treneris (dzimis 1939. gadā) * [[13. jūlijs]] — [[Viktors Freibergs]], kinozinātnieks, pasniedzējs (dzimis 1955. gadā) * [[16. jūlijs]] — [[Georgs Andrejevs]], ārsts, diplomāts un politiķis (dzimis 1932. gadā) * [[17. jūlijs]] — [[Aldis Blumbergs]], jurists un politiķis (dzimis 1969. gadā) * [[25. jūlijs]]: ** [[Andrejs Jansons (diriģents)|Andrejs Jansons]], komponists un diriģents (dzimis 1938. gadā) ** [[Knuts Skujenieks]], dzejnieks, atdzejotājs un kritiķis, publicists (dzimis 1936. gadā) * [[27. jūlijs]] — [[Juris Baldunčiks]], valodnieks un pedagogs (dzimis 1950. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Juris Hartmanis]], datorzinātnieks (dzimis 1928. gadā) <gallery> G. Andrejevs.jpg|[[Georgs Andrejevs]] 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (43964002940).jpg|[[Aldis Blumbergs]] Knuts Skujenieks 2012.jpg|[[Knuts Skujenieks]] </gallery> == Skatīt arī == * [[2022. gads]] * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Atsauces == {{atsauces}} {{laiks-aizmetnis}} {{Latvija-aizmetnis}} [[Kategorija:2022. gads|Latvija]] [[Kategorija:2022. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] sxemzwb22wfs3vopcnkypga2atweyfh 3665794 3665742 2022-08-02T15:16:55Z Biafra 13794 /* Notikumi */ wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2022|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2022. gads|2022. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''. == Valsts amatpersonas == {| class="wikitable" ! Amats ! Persona ! Piezīmes |- | rowspan="1" | [[Latvijas Valsts prezidents]] | [[Egils Levits]] | |- | rowspan="1" | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] | [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | [[Kariņa Ministru kabinets]] |- | [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | [[Ināra Mūrniece]] | [[13. Saeima]] |} == Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli == [[Attēls:Apus apus -Barcelona, Spain-8 (1).jpg|thumb|200px|Gada putns — [[svīre]]]] [[Attēls:Cesis Burg.jpg|thumb|200px|Gada arheoloģijas piemineklis — [[Cēsis|Cēsu senpilsēta]]]] {{columns |width=500px |col1= * [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[zebiekste]] (''Mustela nivalis'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-dzivnieks-2022-ndash-zebiekste/ Gada dzīvnieks 2022 – zebiekste] Dabasdati</ref> * [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[svīre]] (''Apus apus'')<ref>[https://www.lob.lv/2022/01/par-2022-gada-putnu-latvijas-ornitologijas-biedriba-izvelejusies-sviri/ Par 2022. gada putnu Latvijas Ornitoloģijas biedrība izvēlējusies svīri] LOB</ref> * [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[skujkoku dižkoksngrauzis]] (''Tragosoma depsarium'')<ref>[https://www.apollo.lv/7425748/par-gada-kukaini-izvelets-skujkoku-dizkoksngrauzis?utm_source=twitter.com&utm_medium=social&utm_campaign=share-buttons&utm_content=7425748 Par gada kukaini izvēlēts skujkoku dižkoksngrauzis] Apollo.lv</ref> * [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemene]] — [[ziemeļu upespērlene]] (''Margaritifera margaritifera'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemene-2022-ndash-ziemelu-upesperlene/ Gada gliemene 2022 – ziemeļu upespērlene] Dabasdati</ref> * [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[mitrenes]] (''Oniscoidea'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2022-ndash-mitrenes/2022/ Gada bezmugurkaulnieks 2022 – mitrenes] Dabasdati</ref> * [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[Eiropas saulpurene]] (''Trollius europaeus'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2022-ndash-eiropas-saulpurene/ Gada augs 2022 – Eiropas saulpurene] Dabasdati</ref> |col2= * [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā egle]] (''Picea abies'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-koks-2022-ndash-parasta-egle/ Gada koks 2022 – parastā egle] Dabasdati</ref> * [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[rūsganā brūnzobe]] (''Hydnellum ferrugineum'') un [[Peka brūnzobe]] (''Hydnellum peckii'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-sene-2022-ndash-brunzobes/ Gada sēne 2022 – brūnzobes] Dabasdati</ref> * [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[tīklotā ričija]] (''Riccia cavernosa'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-2022-ndash-tiklota-ricija/2022/ Gada sūna 2022 – tīklotā ričija] Dabasdati</ref> <!-- * Gada ķērpis — --> * [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — [[pilsēta]]<ref>[https://ldf.lv/lv/article/gada-dzivotne-2022-pilseta Gada dzīvotne 2022 - pilsēta] LDF</ref> * Gada ģeovieta — Krustalīča un Kraukļa klintis pie [[Daugava]]s<ref>[https://www.geo.lu.lv/lv/par-mums/zinas/zina/t/69713/ Latvijas 2022. gada Ģeovieta - Krustalīča un Kraukļa klintis pie Daugavas] LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte</ref> * Gada arheoloģiskais piemineklis — [[Cēsis|Cēsu senpilsēta]] }} == Notikumi == [[Attēls:Solidarizējoties ar ukraiņu tautu, pie Saeimas nama plīvo Ukrainas karogs 07.jpg|thumb|250px|Protests pret [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] pie Krievijas vēstniecības 24. februārī]] [[Attēls:Riga 05.03.2022.JPG|thumb|250px|Gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!" pie Brīvības pieminekļa 5. martā]] === Janvāris === * {{dat||1|1|n}} — paaugstināja [[akcīze|akcīzes nodokli]] [[tabaka]]s izstrādājumiem, elektronisko [[smēķēšana]]s ierīču izmantojamiem šķidrumiem, to sagatavošanas sastāvdaļām (e-šķidrumiem) un tabakas aizstājējproduktiem. Tāpat mainītas akcīzes nodokļa likmes [[bezalkoholiskie dzērieni|bezalkoholiskajiem dzērieniem]] un [[etanols|etilspirtam]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/no-janvara-akcizes-nodokla-likme-pieaugs-cigaretem-un-cukurotiem-dzerieniem.a436441/|title=No janvāra akcīzes nodokļa likme pieaugs cigaretēm un cukurotiem dzērieniem|work=lsm.lv|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date=28 December 2021|accessdate=29 December 2021}}</ref> * {{dat||1|5|n}} — no amata atbrīvots ilggadējais [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] domes priekšsēdētājs [[Ziedonis Caune]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cauni-gaz-no-jelgavas-novada-domes-vaditaja-amata.a437550/|title=Cauni gāž no Jelgavas novada domes vadītāja amata|website=www.lsm.lv|access-date=2022-01-05|language=lv}}</ref> * {{dat||1|19|n}} — par Jelgavas novada domes priekšsēdētāju ievēlēts [[Madars Lasmanis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7434037/madars-lasmanis-klust-par-jelgavas-novada-domes-priekssedetaju|title=Madars Lasmanis kļūst par Jelgavas novada domes priekšsēdētāju|website=TVNET|access-date=2022-02-25|date=2022-01-19|language=lv}}</ref> === Februāris === * {{dat||2|24|n}} — protestējot pret [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] pie Krievijas vēstniecības visas dienas garumā pulcējās cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-piketa-pauz-atbalstu-ukrainai-atver-ziedojumu-kontu-palidzibai-ukrainas-iedzivotajiem.a445070/|title=Rīgā piketā pauž atbalstu Ukrainai; atver ziedojumu kontu palīdzībai Ukrainas iedzīvotājiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-25|language=lv}}</ref> === Marts === * {{dat||3|1|n}} — beidzās [[COVID-19]] dēļ valstī izsludinātā ārkārtējā situācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/uzzina-beidzas-arkarteja-situacija-kadi-ierobezojumi-ir-speka.d?id=54104862|title=Uzziņa: Beidzas ārkārtējā situācija – kādi ierobežojumi ir spēkā |website=www.delfi.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}</ref> * {{dat||3|3|n}} — elektroenerģijas importa jauda no Krievijas uz Latviju tika ierobežota līdz 150 MW. * {{dat||3|5|n}} — Rīgā notika gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!", kurā Latvijas iedzīvotāji pauda kopēju nostāju pret Krievijas nelikumīgo iebrukumu Ukrainā. Tas sākās pulksten 11 pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] un noslēdzās pie Ukrainas vēstniecības [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvārī]] 3, kur klātesošos uzrunāja tādi sabiedrībā pazīstami cilvēki kā [[Dainis Īvāns]], [[Valdis Zatlers]], Dana Isarova, [[Sergejs Timofejevs]], Maksims Jegorovs un citi. Pasākumu apmeklēja vismaz 30 000 cilvēku.<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/video-gajiens-kopa-ar-ukrainu-kopa-pret-putinu-pulcejis-30-000-cilveku.d?id=54122464 Gājiens 'Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!']</ref> * {{dat||3|8|n}} — Latvijā vizītē ieradās NATO ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]], Spānijas premjerministrs [[Pedro Sančess]] un Kanādas premjerministrs [[Žistēns Trido]]. Dienaskārtībā bija atbalsts Ukrainai un Ukrainas teritoriālās integritātes jautājums. Ar Trudo [[Rīgas pils|Rīgas pilī]] tikās Valsts prezidents [[Egils Levits]], uzsverot [[NATO]] Austrumu flanga stiprināšanu un abu valstu kopīgo darbu Ukrainas atbalstam. Kanādas premjerministra un Latvijas Valsts prezidenta uzmanība tika veltīta arī cīņai ar [[Dezinformācija|dezinformāciju]].<ref>[https://www.la.lv/levits-un-trudo-uzsver-ka-ukrainas-teritorialas-integritates-jautajums-ir-un-paliks-starptautiskaja-dienaskartiba Levits un Trudo uzsver, ka Ukrainas teritoriālās integritātes jautājums ir un paliks starptautiskajā dienaskārtībā]</ref> === Aprīlis === * {{dat||4|1|n}} — tika atcelti gandrīz visi [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19]] ierobežojumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-1-aprila-atcel-gandriz-visus-covid-19-ierobezojumus-kur-vel-tie-ir-speka.a449943/|title=No 1. aprīļa atceļ gandrīz visus Covid-19 ierobežojumus. Kur vēl tie ir spēkā?|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-01|language=lv}}</ref> * {{dat||4|23|n}} — Rīgā pie Brīvības pieminekļa protestā "Krievu balss pret karu" pulcējās Latvijas krievvalodīgo kopienas pārstāvji, kuri iestājās pret Krievijas pretlikumīgo iebrukumu Ukrainā. Protesta mērķis bija demonstrēt to, ka krievvalodīgie neidentificējas ar [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] režīmu, viņi ciena citu valstu suverenitāti un kultūru, spēj integrēties Latvijas sabiedrībā un ne ar kādu ieganstu nepieņem vardarbīgu politiku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/video-protests-krievu-balss-pret-karu-brivibas-pieminekla-pakaje-pulce-atbalstitajus.d?id=54269296|title='Krievu balss pret karu' pulcē atbalstītājus|website=www.Delfi.lv}}</ref> === Maijs === * {{dat||5|22|n}} — tika pārtraukts elektroenerģijas imports no Krievijas uz [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Somija|Somiju]], tai skaitā arī uz Latviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/krievijas-elektribas-importa-partrauksana-neietekmes-elektroapgades-nodrosinajumu-baltija.d?id=54374928|title=Krievijas elektrības importa pārtraukšana Baltijā|website=www.Delfi.lv}}</ref> === Jūnijs === * {{dat||6|20|n}} — Rīgā sākās [[Trīs jūru iniciatīva]]s (3JI) samits (konferenču centrā “[[ATTA CENTRE]]”) un biznesa forums (kultūras un izklaides centrā “[[Hanzas perons]]”). 3JI samitā attālināti piedalījās arī Ukrainas Valsts prezidents [[Volodimirs Zelenskis]]. === Jūlijs === [[Attēls:Demolition of Titāniks.jpg|thumb|250px|''[[RailBaltica]]'' būvniecība Rīgā: tirdzniecības centra "Titāniks" nojaukšana]] * {{dat||7|1|n}} — saskaņā ar [[Latvijas administratīvais iedalījums|2021. gada administratīvo reformu]] [[Ādaži|Ādažu]], [[Ķekava]]s un [[Mārupe]]s ciemi ieguva pilsētu statusus.<ref>[https://www.apollo.lv/7002405/levits-izsludina-administrativi-teritorialas-reformas-likumu Levits izsludina Administratīvi teritoriālās reformas likumu] LETA 2020. gada 22. jūnijā</ref> * [[11. jūlijs]] — turpinoties ''[[Rail Baltica]]'' projekta būvniecības darbiem [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]], tika uzsākta tirdzniecības centra "Titāniks" nojaukšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54535808|title=Foto: Nojauc tirdzniecības centru 'Titāniks'|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-08-02|date=2022-07-11|language=lv}}</ref> * {{dat||7|18|n}} — sadarbībā ar mediju grupu ''[[All Media Latvia|TV3 Group]]'', tiešraides no Rīgas atsāka Krievijā dibinātais neatkarīgais diennakts televīzijas kanāls "[[Doždj]]" (''Дождь'').<ref>[https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/tv-kanals-dozdj-atsak-darbibu-riga-sadarbiba-ar-tv3/ TV kanāls “Doždj” atsāk darbību Rīgā sadarbībā ar TV3] TV3.lv ziņas.</ref> * {{dat||7|27|n}} — no [[Skulte (Mārupes pagasts)|Skultes]] uz [[Rīgas Aviācijas muzejs|Aviācijas tehnikas muzeju]] tika pārvietota padomju armijas lidmašīna "[[IL-28]]", kas ciemā bija uzstādīta uz postamenta, lai slavinātu padomju armijas lidotāju nopelnus [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]]. Objekts tiek saglabāts pašvaldības īpašumā, noslēdzot glabājuma līgumu.<ref>[https://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/km-aicina-marupes-novada-domi-iznicinat-skultes-lidmasinu.d?id=54588928 KM aicina Mārupes novada domi iznīcināt 'Skultes lidmašīnu'] Delfi.lv</ref> == Paredzētie notikumi == == Miruši == === Janvāris === * [[6. janvāris]] — [[Ināra Ņefedova]], mākslas zinātniece, [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālā mākslas muzeja]] ilggadēja direktore (dzimusi 1930. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/muziba-devusies-makslas-zinatniece-inara-nefedova.a437728/|title=Mūžībā devusies mākslas zinātniece Ināra Ņefedova|last=lsm.lv|website=lsm.lv|access-date=2022-01-06|date=2021-01-06|language=lv}}</ref> * [[13. janvāris]] — [[Valdis Krastiņš]], politiķis, diplomāts, mūzikas pedagogs (dzimis 1927. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-devies-bijusais-vestnieks-valdis-krastins.d?id=53950481|title=Mūžībā devies bijušais vēstnieks Valdis Krastiņš|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-13|date=2021-01-13|language=lv}}</ref> * [[17. janvāris]] — [[Lūcija Ņefedova]], teātra režisore (dzimusi 1933. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devusies-latvijas-amatierteatru-kustibas-legenda-rezisore-lucija-nefedova.d?id=53961625|title=Mūžībā devusies Latvijas amatierteātru kustības leģenda, režisore Lūcija Ņefedova|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-17|date=2021-01-17|language=lv}}</ref> * [[21. janvāris]] — [[Arnis Līcītis]], aktieris (dzimis 1946. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devies-aktieris-arnis-licitis.d?id=53978110|title=Mūžībā devies aktieris Arnis Līcītis|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-21|date=2021-01-21|language=lv}}</ref> * [[23. janvāris]] — [[Andrievs Ezergailis]], vēsturnieks (dzimis 1930. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-devies-vesturnieks-andrievs-ezergailis.d?id=53979830|title=Mūžībā devies vēsturnieks Andrievs Ezergailis|publisher=delfi.lv}}</ref> * [[28. janvāris]] — [[Edvīns Zariņš]], mūziķis (dzimis 1954. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7441446/miris-grupas-dakota-lideris-edvins-zarins|title=Miris grupas "Dakota" līderis Edvīns Zariņš|publisher=apollo.lv}}</ref> === Februāris === * [[2. februāris]] — [[Rolands Rikards]], zinātnieks un politiķis (dzimis 1942. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/485394-muziba-devies-viens-no-4maija-neatkaribas-deklaracijas-autoriem-rolands-rikards|title=Mūžībā devies viens no četriem sākotnējiem 1990.gada 4.maija Neatkarības deklarācijas autoriem, profesors Rolands Rikards, informē Valsts prezidents Egils Levits|publisher=jauns.lv}}</ref> * [[5. februāris]] — [[Ilmārs Verpakovskis]], futbolists un treneris (dzimis 1958. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/13788/lidzjutiba-ilmara-verpakovska-tuviniekiem-un-talanta-cienitajiem/|title=Līdzjūtība Ilmāra Verpakovska tuviniekiem un talanta cienītējim|publisher=Latvijas Futbola federācija}}</ref> * [[11. februāris]] — [[Mārtiņš Rītiņš]], šefpavārs un uzņēmējs (dzimis 1949. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-aizsaukts-izcilais-pavars-martins-ritins.d?id=53976384|title=Mūžībā aizsaukts izcilais pavārs Mārtiņš Rītiņš|publisher=Delfi.lv}}</ref> * [[15. februāris]] — [[Edgars Račevskis]], diriģents (dzimis 1936. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devies-dziesmu-svetku-virsdirigents-kormuzikas-legenda-edgars-racevskis.d?id=54060872|title=Mūžībā devies Dziesmu svētku virsdiriģents, kormūzikas leģenda Edgars Račevskis|publisher=Delfi.lv}}</ref> * [[17. februāris]] — [[Romāns Apsītis]], jurists un politiķis (dzimis 1939. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/muziba-devies-viens-no-neatkaribas-deklaracijas-autoriem-romans-apsitis.a444062/|title=Mūžībā devies viens no Neatkarības deklarācijas autoriem Romāns Apsītis|publisher=LSM.lv}}</ref> * [[26. februāris]] — [[Zigismunds Lorencs]], popmūziķis (dzimis 1949. gadā) <gallery> Edgars Račevskis.jpg|[[Edgars Račevskis]] </gallery> === Marts === * [[1. marts]] — [[Ziedonis Caune]], pašvaldību darbinieks (dzimis 1956. gadā) * [[7. marts]] — [[Gina Viegliņa-Valliete]], skolotāja, literāte, publiciste un novadpētniece (dzimusi 1947. gadā) * [[11. marts]] — [[Gunārs Janaitis]], fotogrāfs (dzimis 1934. gadā) * [[16. marts]] — [[Dzintars Jaundžeikars]], lauksaimnieks, uzņēmējs un politiķis (dzimis 1956. gadā) * [[18. marts]] — [[Roberts Ķīlis]], sociālantropologs, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1968. gadā) * [[24. marts]] — [[Mihalīna Supe]], nacionālo partizānu kustības dalībniece (dzimusi 1923. gadā) * [[29. marts]] — [[Zigmunds Skujiņš]], rakstnieks (dzimis 1926. gadā) <gallery> Dzintars Jaundzeikars.jpg|[[Dzintars Jaundžeikars]] Roberts Ķīlis 2013.jpg|[[Roberts Ķīlis]] </gallery> === Aprīlis === * [[8. aprīlis]] — [[Uģis Grūbe]], jurists (dzimis 1957. gadā) * [[21. aprīlis]] — [[Jānis Kušķis]], filologs (dzimis 1930. gadā) === Maijs === * [[10. maijs]] — [[Pēteris Liepiņš]], aktieris un TV raidījumu vadītājs (dzimis 1943. gadā) * [[17. maijs]] — [[Edvards Grūbe]] (dzimis 1935. gadā), gleznotājs un pedagogs * [[18. maijs]] — [[Rolands Kalniņš]], režisors (dzimis 1922. gadā) * [[29. maijs]] — [[Ausma Ziedone-Kantāne]], sabiedriskā darbiniece, aktrise un politiķe (dzimusi 1941. gadā) * [[31. maijs]] — [[Jānis Liepiņš (rakstnieks)|Jānis Liepiņš]], rakstnieks un ārsts (dzimis 1930. gadā) <gallery> Rolands Kalniņš.jpg|[[Rolands Kalniņš]] Ausma Ziedone Kantane.jpg|[[Ausma Ziedone-Kantāne]] </gallery> === Jūnijs === * [[17. jūnijs]] — [[Jānis Priedkalns]], ārsts, pasniedzējs, politiķis un diplomāts (dzimis 1943. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Uldis Zemzaris]], gleznotājs un rakstnieks (dzimis 1928. gadā) * [[29. jūnijs]] — [[Agate Nesaule]], rakstniece (dzimusi 1938. gadā) === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — [[Armands Krauliņš]], basketbola treneris (dzimis 1939. gadā) * [[13. jūlijs]] — [[Viktors Freibergs]], kinozinātnieks, pasniedzējs (dzimis 1955. gadā) * [[16. jūlijs]] — [[Georgs Andrejevs]], ārsts, diplomāts un politiķis (dzimis 1932. gadā) * [[17. jūlijs]] — [[Aldis Blumbergs]], jurists un politiķis (dzimis 1969. gadā) * [[25. jūlijs]]: ** [[Andrejs Jansons (diriģents)|Andrejs Jansons]], komponists un diriģents (dzimis 1938. gadā) ** [[Knuts Skujenieks]], dzejnieks, atdzejotājs un kritiķis, publicists (dzimis 1936. gadā) * [[27. jūlijs]] — [[Juris Baldunčiks]], valodnieks un pedagogs (dzimis 1950. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Juris Hartmanis]], datorzinātnieks (dzimis 1928. gadā) <gallery> G. Andrejevs.jpg|[[Georgs Andrejevs]] 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (43964002940).jpg|[[Aldis Blumbergs]] Knuts Skujenieks 2012.jpg|[[Knuts Skujenieks]] </gallery> == Skatīt arī == * [[2022. gads]] * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Atsauces == {{atsauces}} {{laiks-aizmetnis}} {{Latvija-aizmetnis}} [[Kategorija:2022. gads|Latvija]] [[Kategorija:2022. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] 0neaqedoj9cr6295zc64mod7cx8tdg6 3665795 3665794 2022-08-02T15:17:15Z Biafra 13794 /* Jūlijs */ wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2022|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2022. gads|2022. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''. == Valsts amatpersonas == {| class="wikitable" ! Amats ! Persona ! Piezīmes |- | rowspan="1" | [[Latvijas Valsts prezidents]] | [[Egils Levits]] | |- | rowspan="1" | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] | [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | [[Kariņa Ministru kabinets]] |- | [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | [[Ināra Mūrniece]] | [[13. Saeima]] |} == Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli == [[Attēls:Apus apus -Barcelona, Spain-8 (1).jpg|thumb|200px|Gada putns — [[svīre]]]] [[Attēls:Cesis Burg.jpg|thumb|200px|Gada arheoloģijas piemineklis — [[Cēsis|Cēsu senpilsēta]]]] {{columns |width=500px |col1= * [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[zebiekste]] (''Mustela nivalis'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-dzivnieks-2022-ndash-zebiekste/ Gada dzīvnieks 2022 – zebiekste] Dabasdati</ref> * [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[svīre]] (''Apus apus'')<ref>[https://www.lob.lv/2022/01/par-2022-gada-putnu-latvijas-ornitologijas-biedriba-izvelejusies-sviri/ Par 2022. gada putnu Latvijas Ornitoloģijas biedrība izvēlējusies svīri] LOB</ref> * [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[skujkoku dižkoksngrauzis]] (''Tragosoma depsarium'')<ref>[https://www.apollo.lv/7425748/par-gada-kukaini-izvelets-skujkoku-dizkoksngrauzis?utm_source=twitter.com&utm_medium=social&utm_campaign=share-buttons&utm_content=7425748 Par gada kukaini izvēlēts skujkoku dižkoksngrauzis] Apollo.lv</ref> * [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemene]] — [[ziemeļu upespērlene]] (''Margaritifera margaritifera'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemene-2022-ndash-ziemelu-upesperlene/ Gada gliemene 2022 – ziemeļu upespērlene] Dabasdati</ref> * [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[mitrenes]] (''Oniscoidea'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2022-ndash-mitrenes/2022/ Gada bezmugurkaulnieks 2022 – mitrenes] Dabasdati</ref> * [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[Eiropas saulpurene]] (''Trollius europaeus'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2022-ndash-eiropas-saulpurene/ Gada augs 2022 – Eiropas saulpurene] Dabasdati</ref> |col2= * [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā egle]] (''Picea abies'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-koks-2022-ndash-parasta-egle/ Gada koks 2022 – parastā egle] Dabasdati</ref> * [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[rūsganā brūnzobe]] (''Hydnellum ferrugineum'') un [[Peka brūnzobe]] (''Hydnellum peckii'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-sene-2022-ndash-brunzobes/ Gada sēne 2022 – brūnzobes] Dabasdati</ref> * [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[tīklotā ričija]] (''Riccia cavernosa'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-2022-ndash-tiklota-ricija/2022/ Gada sūna 2022 – tīklotā ričija] Dabasdati</ref> <!-- * Gada ķērpis — --> * [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — [[pilsēta]]<ref>[https://ldf.lv/lv/article/gada-dzivotne-2022-pilseta Gada dzīvotne 2022 - pilsēta] LDF</ref> * Gada ģeovieta — Krustalīča un Kraukļa klintis pie [[Daugava]]s<ref>[https://www.geo.lu.lv/lv/par-mums/zinas/zina/t/69713/ Latvijas 2022. gada Ģeovieta - Krustalīča un Kraukļa klintis pie Daugavas] LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte</ref> * Gada arheoloģiskais piemineklis — [[Cēsis|Cēsu senpilsēta]] }} == Notikumi == [[Attēls:Solidarizējoties ar ukraiņu tautu, pie Saeimas nama plīvo Ukrainas karogs 07.jpg|thumb|250px|Protests pret [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] pie Krievijas vēstniecības 24. februārī]] [[Attēls:Riga 05.03.2022.JPG|thumb|250px|Gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!" pie Brīvības pieminekļa 5. martā]] === Janvāris === * {{dat||1|1|n}} — paaugstināja [[akcīze|akcīzes nodokli]] [[tabaka]]s izstrādājumiem, elektronisko [[smēķēšana]]s ierīču izmantojamiem šķidrumiem, to sagatavošanas sastāvdaļām (e-šķidrumiem) un tabakas aizstājējproduktiem. Tāpat mainītas akcīzes nodokļa likmes [[bezalkoholiskie dzērieni|bezalkoholiskajiem dzērieniem]] un [[etanols|etilspirtam]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/no-janvara-akcizes-nodokla-likme-pieaugs-cigaretem-un-cukurotiem-dzerieniem.a436441/|title=No janvāra akcīzes nodokļa likme pieaugs cigaretēm un cukurotiem dzērieniem|work=lsm.lv|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date=28 December 2021|accessdate=29 December 2021}}</ref> * {{dat||1|5|n}} — no amata atbrīvots ilggadējais [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] domes priekšsēdētājs [[Ziedonis Caune]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cauni-gaz-no-jelgavas-novada-domes-vaditaja-amata.a437550/|title=Cauni gāž no Jelgavas novada domes vadītāja amata|website=www.lsm.lv|access-date=2022-01-05|language=lv}}</ref> * {{dat||1|19|n}} — par Jelgavas novada domes priekšsēdētāju ievēlēts [[Madars Lasmanis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7434037/madars-lasmanis-klust-par-jelgavas-novada-domes-priekssedetaju|title=Madars Lasmanis kļūst par Jelgavas novada domes priekšsēdētāju|website=TVNET|access-date=2022-02-25|date=2022-01-19|language=lv}}</ref> === Februāris === * {{dat||2|24|n}} — protestējot pret [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] pie Krievijas vēstniecības visas dienas garumā pulcējās cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-piketa-pauz-atbalstu-ukrainai-atver-ziedojumu-kontu-palidzibai-ukrainas-iedzivotajiem.a445070/|title=Rīgā piketā pauž atbalstu Ukrainai; atver ziedojumu kontu palīdzībai Ukrainas iedzīvotājiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-25|language=lv}}</ref> === Marts === * {{dat||3|1|n}} — beidzās [[COVID-19]] dēļ valstī izsludinātā ārkārtējā situācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/uzzina-beidzas-arkarteja-situacija-kadi-ierobezojumi-ir-speka.d?id=54104862|title=Uzziņa: Beidzas ārkārtējā situācija – kādi ierobežojumi ir spēkā |website=www.delfi.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}</ref> * {{dat||3|3|n}} — elektroenerģijas importa jauda no Krievijas uz Latviju tika ierobežota līdz 150 MW. * {{dat||3|5|n}} — Rīgā notika gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!", kurā Latvijas iedzīvotāji pauda kopēju nostāju pret Krievijas nelikumīgo iebrukumu Ukrainā. Tas sākās pulksten 11 pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] un noslēdzās pie Ukrainas vēstniecības [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvārī]] 3, kur klātesošos uzrunāja tādi sabiedrībā pazīstami cilvēki kā [[Dainis Īvāns]], [[Valdis Zatlers]], Dana Isarova, [[Sergejs Timofejevs]], Maksims Jegorovs un citi. Pasākumu apmeklēja vismaz 30 000 cilvēku.<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/video-gajiens-kopa-ar-ukrainu-kopa-pret-putinu-pulcejis-30-000-cilveku.d?id=54122464 Gājiens 'Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!']</ref> * {{dat||3|8|n}} — Latvijā vizītē ieradās NATO ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]], Spānijas premjerministrs [[Pedro Sančess]] un Kanādas premjerministrs [[Žistēns Trido]]. Dienaskārtībā bija atbalsts Ukrainai un Ukrainas teritoriālās integritātes jautājums. Ar Trudo [[Rīgas pils|Rīgas pilī]] tikās Valsts prezidents [[Egils Levits]], uzsverot [[NATO]] Austrumu flanga stiprināšanu un abu valstu kopīgo darbu Ukrainas atbalstam. Kanādas premjerministra un Latvijas Valsts prezidenta uzmanība tika veltīta arī cīņai ar [[Dezinformācija|dezinformāciju]].<ref>[https://www.la.lv/levits-un-trudo-uzsver-ka-ukrainas-teritorialas-integritates-jautajums-ir-un-paliks-starptautiskaja-dienaskartiba Levits un Trudo uzsver, ka Ukrainas teritoriālās integritātes jautājums ir un paliks starptautiskajā dienaskārtībā]</ref> === Aprīlis === * {{dat||4|1|n}} — tika atcelti gandrīz visi [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19]] ierobežojumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-1-aprila-atcel-gandriz-visus-covid-19-ierobezojumus-kur-vel-tie-ir-speka.a449943/|title=No 1. aprīļa atceļ gandrīz visus Covid-19 ierobežojumus. Kur vēl tie ir spēkā?|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-01|language=lv}}</ref> * {{dat||4|23|n}} — Rīgā pie Brīvības pieminekļa protestā "Krievu balss pret karu" pulcējās Latvijas krievvalodīgo kopienas pārstāvji, kuri iestājās pret Krievijas pretlikumīgo iebrukumu Ukrainā. Protesta mērķis bija demonstrēt to, ka krievvalodīgie neidentificējas ar [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] režīmu, viņi ciena citu valstu suverenitāti un kultūru, spēj integrēties Latvijas sabiedrībā un ne ar kādu ieganstu nepieņem vardarbīgu politiku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/video-protests-krievu-balss-pret-karu-brivibas-pieminekla-pakaje-pulce-atbalstitajus.d?id=54269296|title='Krievu balss pret karu' pulcē atbalstītājus|website=www.Delfi.lv}}</ref> === Maijs === * {{dat||5|22|n}} — tika pārtraukts elektroenerģijas imports no Krievijas uz [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Somija|Somiju]], tai skaitā arī uz Latviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/krievijas-elektribas-importa-partrauksana-neietekmes-elektroapgades-nodrosinajumu-baltija.d?id=54374928|title=Krievijas elektrības importa pārtraukšana Baltijā|website=www.Delfi.lv}}</ref> === Jūnijs === * {{dat||6|20|n}} — Rīgā sākās [[Trīs jūru iniciatīva]]s (3JI) samits (konferenču centrā “[[ATTA CENTRE]]”) un biznesa forums (kultūras un izklaides centrā “[[Hanzas perons]]”). 3JI samitā attālināti piedalījās arī Ukrainas Valsts prezidents [[Volodimirs Zelenskis]]. === Jūlijs === [[Attēls:Demolition of Titāniks.jpg|thumb|250px|''[[Rail Baltica]]'' būvniecība Rīgā: tirdzniecības centra "Titāniks" nojaukšana]] * {{dat||7|1|n}} — saskaņā ar [[Latvijas administratīvais iedalījums|2021. gada administratīvo reformu]] [[Ādaži|Ādažu]], [[Ķekava]]s un [[Mārupe]]s ciemi ieguva pilsētu statusus.<ref>[https://www.apollo.lv/7002405/levits-izsludina-administrativi-teritorialas-reformas-likumu Levits izsludina Administratīvi teritoriālās reformas likumu] LETA 2020. gada 22. jūnijā</ref> * [[11. jūlijs]] — turpinoties ''[[Rail Baltica]]'' projekta būvniecības darbiem [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]], tika uzsākta tirdzniecības centra "Titāniks" nojaukšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54535808|title=Foto: Nojauc tirdzniecības centru 'Titāniks'|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-08-02|date=2022-07-11|language=lv}}</ref> * {{dat||7|18|n}} — sadarbībā ar mediju grupu ''[[All Media Latvia|TV3 Group]]'', tiešraides no Rīgas atsāka Krievijā dibinātais neatkarīgais diennakts televīzijas kanāls "[[Doždj]]" (''Дождь'').<ref>[https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/tv-kanals-dozdj-atsak-darbibu-riga-sadarbiba-ar-tv3/ TV kanāls “Doždj” atsāk darbību Rīgā sadarbībā ar TV3] TV3.lv ziņas.</ref> * {{dat||7|27|n}} — no [[Skulte (Mārupes pagasts)|Skultes]] uz [[Rīgas Aviācijas muzejs|Aviācijas tehnikas muzeju]] tika pārvietota padomju armijas lidmašīna "[[IL-28]]", kas ciemā bija uzstādīta uz postamenta, lai slavinātu padomju armijas lidotāju nopelnus [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]]. Objekts tiek saglabāts pašvaldības īpašumā, noslēdzot glabājuma līgumu.<ref>[https://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/km-aicina-marupes-novada-domi-iznicinat-skultes-lidmasinu.d?id=54588928 KM aicina Mārupes novada domi iznīcināt 'Skultes lidmašīnu'] Delfi.lv</ref> == Paredzētie notikumi == == Miruši == === Janvāris === * [[6. janvāris]] — [[Ināra Ņefedova]], mākslas zinātniece, [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālā mākslas muzeja]] ilggadēja direktore (dzimusi 1930. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/muziba-devusies-makslas-zinatniece-inara-nefedova.a437728/|title=Mūžībā devusies mākslas zinātniece Ināra Ņefedova|last=lsm.lv|website=lsm.lv|access-date=2022-01-06|date=2021-01-06|language=lv}}</ref> * [[13. janvāris]] — [[Valdis Krastiņš]], politiķis, diplomāts, mūzikas pedagogs (dzimis 1927. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-devies-bijusais-vestnieks-valdis-krastins.d?id=53950481|title=Mūžībā devies bijušais vēstnieks Valdis Krastiņš|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-13|date=2021-01-13|language=lv}}</ref> * [[17. janvāris]] — [[Lūcija Ņefedova]], teātra režisore (dzimusi 1933. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devusies-latvijas-amatierteatru-kustibas-legenda-rezisore-lucija-nefedova.d?id=53961625|title=Mūžībā devusies Latvijas amatierteātru kustības leģenda, režisore Lūcija Ņefedova|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-17|date=2021-01-17|language=lv}}</ref> * [[21. janvāris]] — [[Arnis Līcītis]], aktieris (dzimis 1946. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devies-aktieris-arnis-licitis.d?id=53978110|title=Mūžībā devies aktieris Arnis Līcītis|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-21|date=2021-01-21|language=lv}}</ref> * [[23. janvāris]] — [[Andrievs Ezergailis]], vēsturnieks (dzimis 1930. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-devies-vesturnieks-andrievs-ezergailis.d?id=53979830|title=Mūžībā devies vēsturnieks Andrievs Ezergailis|publisher=delfi.lv}}</ref> * [[28. janvāris]] — [[Edvīns Zariņš]], mūziķis (dzimis 1954. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7441446/miris-grupas-dakota-lideris-edvins-zarins|title=Miris grupas "Dakota" līderis Edvīns Zariņš|publisher=apollo.lv}}</ref> === Februāris === * [[2. februāris]] — [[Rolands Rikards]], zinātnieks un politiķis (dzimis 1942. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/485394-muziba-devies-viens-no-4maija-neatkaribas-deklaracijas-autoriem-rolands-rikards|title=Mūžībā devies viens no četriem sākotnējiem 1990.gada 4.maija Neatkarības deklarācijas autoriem, profesors Rolands Rikards, informē Valsts prezidents Egils Levits|publisher=jauns.lv}}</ref> * [[5. februāris]] — [[Ilmārs Verpakovskis]], futbolists un treneris (dzimis 1958. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/13788/lidzjutiba-ilmara-verpakovska-tuviniekiem-un-talanta-cienitajiem/|title=Līdzjūtība Ilmāra Verpakovska tuviniekiem un talanta cienītējim|publisher=Latvijas Futbola federācija}}</ref> * [[11. februāris]] — [[Mārtiņš Rītiņš]], šefpavārs un uzņēmējs (dzimis 1949. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-aizsaukts-izcilais-pavars-martins-ritins.d?id=53976384|title=Mūžībā aizsaukts izcilais pavārs Mārtiņš Rītiņš|publisher=Delfi.lv}}</ref> * [[15. februāris]] — [[Edgars Račevskis]], diriģents (dzimis 1936. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devies-dziesmu-svetku-virsdirigents-kormuzikas-legenda-edgars-racevskis.d?id=54060872|title=Mūžībā devies Dziesmu svētku virsdiriģents, kormūzikas leģenda Edgars Račevskis|publisher=Delfi.lv}}</ref> * [[17. februāris]] — [[Romāns Apsītis]], jurists un politiķis (dzimis 1939. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/muziba-devies-viens-no-neatkaribas-deklaracijas-autoriem-romans-apsitis.a444062/|title=Mūžībā devies viens no Neatkarības deklarācijas autoriem Romāns Apsītis|publisher=LSM.lv}}</ref> * [[26. februāris]] — [[Zigismunds Lorencs]], popmūziķis (dzimis 1949. gadā) <gallery> Edgars Račevskis.jpg|[[Edgars Račevskis]] </gallery> === Marts === * [[1. marts]] — [[Ziedonis Caune]], pašvaldību darbinieks (dzimis 1956. gadā) * [[7. marts]] — [[Gina Viegliņa-Valliete]], skolotāja, literāte, publiciste un novadpētniece (dzimusi 1947. gadā) * [[11. marts]] — [[Gunārs Janaitis]], fotogrāfs (dzimis 1934. gadā) * [[16. marts]] — [[Dzintars Jaundžeikars]], lauksaimnieks, uzņēmējs un politiķis (dzimis 1956. gadā) * [[18. marts]] — [[Roberts Ķīlis]], sociālantropologs, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1968. gadā) * [[24. marts]] — [[Mihalīna Supe]], nacionālo partizānu kustības dalībniece (dzimusi 1923. gadā) * [[29. marts]] — [[Zigmunds Skujiņš]], rakstnieks (dzimis 1926. gadā) <gallery> Dzintars Jaundzeikars.jpg|[[Dzintars Jaundžeikars]] Roberts Ķīlis 2013.jpg|[[Roberts Ķīlis]] </gallery> === Aprīlis === * [[8. aprīlis]] — [[Uģis Grūbe]], jurists (dzimis 1957. gadā) * [[21. aprīlis]] — [[Jānis Kušķis]], filologs (dzimis 1930. gadā) === Maijs === * [[10. maijs]] — [[Pēteris Liepiņš]], aktieris un TV raidījumu vadītājs (dzimis 1943. gadā) * [[17. maijs]] — [[Edvards Grūbe]] (dzimis 1935. gadā), gleznotājs un pedagogs * [[18. maijs]] — [[Rolands Kalniņš]], režisors (dzimis 1922. gadā) * [[29. maijs]] — [[Ausma Ziedone-Kantāne]], sabiedriskā darbiniece, aktrise un politiķe (dzimusi 1941. gadā) * [[31. maijs]] — [[Jānis Liepiņš (rakstnieks)|Jānis Liepiņš]], rakstnieks un ārsts (dzimis 1930. gadā) <gallery> Rolands Kalniņš.jpg|[[Rolands Kalniņš]] Ausma Ziedone Kantane.jpg|[[Ausma Ziedone-Kantāne]] </gallery> === Jūnijs === * [[17. jūnijs]] — [[Jānis Priedkalns]], ārsts, pasniedzējs, politiķis un diplomāts (dzimis 1943. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Uldis Zemzaris]], gleznotājs un rakstnieks (dzimis 1928. gadā) * [[29. jūnijs]] — [[Agate Nesaule]], rakstniece (dzimusi 1938. gadā) === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — [[Armands Krauliņš]], basketbola treneris (dzimis 1939. gadā) * [[13. jūlijs]] — [[Viktors Freibergs]], kinozinātnieks, pasniedzējs (dzimis 1955. gadā) * [[16. jūlijs]] — [[Georgs Andrejevs]], ārsts, diplomāts un politiķis (dzimis 1932. gadā) * [[17. jūlijs]] — [[Aldis Blumbergs]], jurists un politiķis (dzimis 1969. gadā) * [[25. jūlijs]]: ** [[Andrejs Jansons (diriģents)|Andrejs Jansons]], komponists un diriģents (dzimis 1938. gadā) ** [[Knuts Skujenieks]], dzejnieks, atdzejotājs un kritiķis, publicists (dzimis 1936. gadā) * [[27. jūlijs]] — [[Juris Baldunčiks]], valodnieks un pedagogs (dzimis 1950. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Juris Hartmanis]], datorzinātnieks (dzimis 1928. gadā) <gallery> G. Andrejevs.jpg|[[Georgs Andrejevs]] 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (43964002940).jpg|[[Aldis Blumbergs]] Knuts Skujenieks 2012.jpg|[[Knuts Skujenieks]] </gallery> == Skatīt arī == * [[2022. gads]] * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Atsauces == {{atsauces}} {{laiks-aizmetnis}} {{Latvija-aizmetnis}} [[Kategorija:2022. gads|Latvija]] [[Kategorija:2022. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] o764x394u15hr0bb5stvb467kff2ofh 3665843 3665795 2022-08-02T16:14:12Z Papuass 88 nav aizmetnis wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2022|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2022. gads|2022. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''. == Valsts amatpersonas == {| class="wikitable" ! Amats ! Persona ! Piezīmes |- | rowspan="1" | [[Latvijas Valsts prezidents]] | [[Egils Levits]] | |- | rowspan="1" | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] | [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | [[Kariņa Ministru kabinets]] |- | [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | [[Ināra Mūrniece]] | [[13. Saeima]] |} == Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli == [[Attēls:Apus apus -Barcelona, Spain-8 (1).jpg|thumb|200px|Gada putns — [[svīre]]]] [[Attēls:Cesis Burg.jpg|thumb|200px|Gada arheoloģijas piemineklis — [[Cēsis|Cēsu senpilsēta]]]] {{columns |width=500px |col1= * [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[zebiekste]] (''Mustela nivalis'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-dzivnieks-2022-ndash-zebiekste/ Gada dzīvnieks 2022 – zebiekste] Dabasdati</ref> * [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[svīre]] (''Apus apus'')<ref>[https://www.lob.lv/2022/01/par-2022-gada-putnu-latvijas-ornitologijas-biedriba-izvelejusies-sviri/ Par 2022. gada putnu Latvijas Ornitoloģijas biedrība izvēlējusies svīri] LOB</ref> * [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[skujkoku dižkoksngrauzis]] (''Tragosoma depsarium'')<ref>[https://www.apollo.lv/7425748/par-gada-kukaini-izvelets-skujkoku-dizkoksngrauzis?utm_source=twitter.com&utm_medium=social&utm_campaign=share-buttons&utm_content=7425748 Par gada kukaini izvēlēts skujkoku dižkoksngrauzis] Apollo.lv</ref> * [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemene]] — [[ziemeļu upespērlene]] (''Margaritifera margaritifera'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemene-2022-ndash-ziemelu-upesperlene/ Gada gliemene 2022 – ziemeļu upespērlene] Dabasdati</ref> * [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[mitrenes]] (''Oniscoidea'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2022-ndash-mitrenes/2022/ Gada bezmugurkaulnieks 2022 – mitrenes] Dabasdati</ref> * [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[Eiropas saulpurene]] (''Trollius europaeus'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2022-ndash-eiropas-saulpurene/ Gada augs 2022 – Eiropas saulpurene] Dabasdati</ref> |col2= * [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā egle]] (''Picea abies'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-koks-2022-ndash-parasta-egle/ Gada koks 2022 – parastā egle] Dabasdati</ref> * [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[rūsganā brūnzobe]] (''Hydnellum ferrugineum'') un [[Peka brūnzobe]] (''Hydnellum peckii'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-sene-2022-ndash-brunzobes/ Gada sēne 2022 – brūnzobes] Dabasdati</ref> * [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[tīklotā ričija]] (''Riccia cavernosa'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-2022-ndash-tiklota-ricija/2022/ Gada sūna 2022 – tīklotā ričija] Dabasdati</ref> <!-- * Gada ķērpis — --> * [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — [[pilsēta]]<ref>[https://ldf.lv/lv/article/gada-dzivotne-2022-pilseta Gada dzīvotne 2022 - pilsēta] LDF</ref> * Gada ģeovieta — Krustalīča un Kraukļa klintis pie [[Daugava]]s<ref>[https://www.geo.lu.lv/lv/par-mums/zinas/zina/t/69713/ Latvijas 2022. gada Ģeovieta - Krustalīča un Kraukļa klintis pie Daugavas] LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte</ref> * Gada arheoloģiskais piemineklis — [[Cēsis|Cēsu senpilsēta]] }} == Notikumi == [[Attēls:Solidarizējoties ar ukraiņu tautu, pie Saeimas nama plīvo Ukrainas karogs 07.jpg|thumb|250px|Protests pret [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] pie Krievijas vēstniecības 24. februārī]] [[Attēls:Riga 05.03.2022.JPG|thumb|250px|Gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!" pie Brīvības pieminekļa 5. martā]] === Janvāris === * {{dat||1|1|n}} — paaugstināja [[akcīze|akcīzes nodokli]] [[tabaka]]s izstrādājumiem, elektronisko [[smēķēšana]]s ierīču izmantojamiem šķidrumiem, to sagatavošanas sastāvdaļām (e-šķidrumiem) un tabakas aizstājējproduktiem. Tāpat mainītas akcīzes nodokļa likmes [[bezalkoholiskie dzērieni|bezalkoholiskajiem dzērieniem]] un [[etanols|etilspirtam]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/no-janvara-akcizes-nodokla-likme-pieaugs-cigaretem-un-cukurotiem-dzerieniem.a436441/|title=No janvāra akcīzes nodokļa likme pieaugs cigaretēm un cukurotiem dzērieniem|work=lsm.lv|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date=28 December 2021|accessdate=29 December 2021}}</ref> * {{dat||1|5|n}} — no amata atbrīvots ilggadējais [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] domes priekšsēdētājs [[Ziedonis Caune]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cauni-gaz-no-jelgavas-novada-domes-vaditaja-amata.a437550/|title=Cauni gāž no Jelgavas novada domes vadītāja amata|website=www.lsm.lv|access-date=2022-01-05|language=lv}}</ref> * {{dat||1|19|n}} — par Jelgavas novada domes priekšsēdētāju ievēlēts [[Madars Lasmanis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7434037/madars-lasmanis-klust-par-jelgavas-novada-domes-priekssedetaju|title=Madars Lasmanis kļūst par Jelgavas novada domes priekšsēdētāju|website=TVNET|access-date=2022-02-25|date=2022-01-19|language=lv}}</ref> === Februāris === * {{dat||2|24|n}} — protestējot pret [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] pie Krievijas vēstniecības visas dienas garumā pulcējās cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-piketa-pauz-atbalstu-ukrainai-atver-ziedojumu-kontu-palidzibai-ukrainas-iedzivotajiem.a445070/|title=Rīgā piketā pauž atbalstu Ukrainai; atver ziedojumu kontu palīdzībai Ukrainas iedzīvotājiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-25|language=lv}}</ref> === Marts === * {{dat||3|1|n}} — beidzās [[COVID-19]] dēļ valstī izsludinātā ārkārtējā situācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/uzzina-beidzas-arkarteja-situacija-kadi-ierobezojumi-ir-speka.d?id=54104862|title=Uzziņa: Beidzas ārkārtējā situācija – kādi ierobežojumi ir spēkā |website=www.delfi.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}</ref> * {{dat||3|3|n}} — elektroenerģijas importa jauda no Krievijas uz Latviju tika ierobežota līdz 150 MW. * {{dat||3|5|n}} — Rīgā notika gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!", kurā Latvijas iedzīvotāji pauda kopēju nostāju pret Krievijas nelikumīgo iebrukumu Ukrainā. Tas sākās pulksten 11 pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] un noslēdzās pie Ukrainas vēstniecības [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvārī]] 3, kur klātesošos uzrunāja tādi sabiedrībā pazīstami cilvēki kā [[Dainis Īvāns]], [[Valdis Zatlers]], Dana Isarova, [[Sergejs Timofejevs]], Maksims Jegorovs un citi. Pasākumu apmeklēja vismaz 30 000 cilvēku.<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/video-gajiens-kopa-ar-ukrainu-kopa-pret-putinu-pulcejis-30-000-cilveku.d?id=54122464 Gājiens 'Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!']</ref> * {{dat||3|8|n}} — Latvijā vizītē ieradās NATO ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]], Spānijas premjerministrs [[Pedro Sančess]] un Kanādas premjerministrs [[Žistēns Trido]]. Dienaskārtībā bija atbalsts Ukrainai un Ukrainas teritoriālās integritātes jautājums. Ar Trudo [[Rīgas pils|Rīgas pilī]] tikās Valsts prezidents [[Egils Levits]], uzsverot [[NATO]] Austrumu flanga stiprināšanu un abu valstu kopīgo darbu Ukrainas atbalstam. Kanādas premjerministra un Latvijas Valsts prezidenta uzmanība tika veltīta arī cīņai ar [[Dezinformācija|dezinformāciju]].<ref>[https://www.la.lv/levits-un-trudo-uzsver-ka-ukrainas-teritorialas-integritates-jautajums-ir-un-paliks-starptautiskaja-dienaskartiba Levits un Trudo uzsver, ka Ukrainas teritoriālās integritātes jautājums ir un paliks starptautiskajā dienaskārtībā]</ref> === Aprīlis === * {{dat||4|1|n}} — tika atcelti gandrīz visi [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19]] ierobežojumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-1-aprila-atcel-gandriz-visus-covid-19-ierobezojumus-kur-vel-tie-ir-speka.a449943/|title=No 1. aprīļa atceļ gandrīz visus Covid-19 ierobežojumus. Kur vēl tie ir spēkā?|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-01|language=lv}}</ref> * {{dat||4|23|n}} — Rīgā pie Brīvības pieminekļa protestā "Krievu balss pret karu" pulcējās Latvijas krievvalodīgo kopienas pārstāvji, kuri iestājās pret Krievijas pretlikumīgo iebrukumu Ukrainā. Protesta mērķis bija demonstrēt to, ka krievvalodīgie neidentificējas ar [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] režīmu, viņi ciena citu valstu suverenitāti un kultūru, spēj integrēties Latvijas sabiedrībā un ne ar kādu ieganstu nepieņem vardarbīgu politiku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/video-protests-krievu-balss-pret-karu-brivibas-pieminekla-pakaje-pulce-atbalstitajus.d?id=54269296|title='Krievu balss pret karu' pulcē atbalstītājus|website=www.Delfi.lv}}</ref> === Maijs === * {{dat||5|22|n}} — tika pārtraukts elektroenerģijas imports no Krievijas uz [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Somija|Somiju]], tai skaitā arī uz Latviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/krievijas-elektribas-importa-partrauksana-neietekmes-elektroapgades-nodrosinajumu-baltija.d?id=54374928|title=Krievijas elektrības importa pārtraukšana Baltijā|website=www.Delfi.lv}}</ref> === Jūnijs === * {{dat||6|20|n}} — Rīgā sākās [[Trīs jūru iniciatīva]]s (3JI) samits (konferenču centrā “[[ATTA CENTRE]]”) un biznesa forums (kultūras un izklaides centrā “[[Hanzas perons]]”). 3JI samitā attālināti piedalījās arī Ukrainas Valsts prezidents [[Volodimirs Zelenskis]]. === Jūlijs === [[Attēls:Demolition of Titāniks.jpg|thumb|250px|''[[Rail Baltica]]'' būvniecība Rīgā: tirdzniecības centra "Titāniks" nojaukšana]] * {{dat||7|1|n}} — saskaņā ar [[Latvijas administratīvais iedalījums|2021. gada administratīvo reformu]] [[Ādaži|Ādažu]], [[Ķekava]]s un [[Mārupe]]s ciemi ieguva pilsētu statusus.<ref>[https://www.apollo.lv/7002405/levits-izsludina-administrativi-teritorialas-reformas-likumu Levits izsludina Administratīvi teritoriālās reformas likumu] LETA 2020. gada 22. jūnijā</ref> * [[11. jūlijs]] — turpinoties ''[[Rail Baltica]]'' projekta būvniecības darbiem [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]], tika uzsākta tirdzniecības centra "Titāniks" nojaukšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54535808|title=Foto: Nojauc tirdzniecības centru 'Titāniks'|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-08-02|date=2022-07-11|language=lv}}</ref> * {{dat||7|18|n}} — sadarbībā ar mediju grupu ''[[All Media Latvia|TV3 Group]]'', tiešraides no Rīgas atsāka Krievijā dibinātais neatkarīgais diennakts televīzijas kanāls "[[Doždj]]" (''Дождь'').<ref>[https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/tv-kanals-dozdj-atsak-darbibu-riga-sadarbiba-ar-tv3/ TV kanāls “Doždj” atsāk darbību Rīgā sadarbībā ar TV3] TV3.lv ziņas.</ref> * {{dat||7|27|n}} — no [[Skulte (Mārupes pagasts)|Skultes]] uz [[Rīgas Aviācijas muzejs|Aviācijas tehnikas muzeju]] tika pārvietota padomju armijas lidmašīna "[[IL-28]]", kas ciemā bija uzstādīta uz postamenta, lai slavinātu padomju armijas lidotāju nopelnus [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]]. Objekts tiek saglabāts pašvaldības īpašumā, noslēdzot glabājuma līgumu.<ref>[https://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/km-aicina-marupes-novada-domi-iznicinat-skultes-lidmasinu.d?id=54588928 KM aicina Mārupes novada domi iznīcināt 'Skultes lidmašīnu'] Delfi.lv</ref> == Paredzētie notikumi == == Miruši == === Janvāris === * [[6. janvāris]] — [[Ināra Ņefedova]], mākslas zinātniece, [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālā mākslas muzeja]] ilggadēja direktore (dzimusi 1930. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/muziba-devusies-makslas-zinatniece-inara-nefedova.a437728/|title=Mūžībā devusies mākslas zinātniece Ināra Ņefedova|last=lsm.lv|website=lsm.lv|access-date=2022-01-06|date=2021-01-06|language=lv}}</ref> * [[13. janvāris]] — [[Valdis Krastiņš]], politiķis, diplomāts, mūzikas pedagogs (dzimis 1927. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-devies-bijusais-vestnieks-valdis-krastins.d?id=53950481|title=Mūžībā devies bijušais vēstnieks Valdis Krastiņš|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-13|date=2021-01-13|language=lv}}</ref> * [[17. janvāris]] — [[Lūcija Ņefedova]], teātra režisore (dzimusi 1933. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devusies-latvijas-amatierteatru-kustibas-legenda-rezisore-lucija-nefedova.d?id=53961625|title=Mūžībā devusies Latvijas amatierteātru kustības leģenda, režisore Lūcija Ņefedova|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-17|date=2021-01-17|language=lv}}</ref> * [[21. janvāris]] — [[Arnis Līcītis]], aktieris (dzimis 1946. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devies-aktieris-arnis-licitis.d?id=53978110|title=Mūžībā devies aktieris Arnis Līcītis|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-21|date=2021-01-21|language=lv}}</ref> * [[23. janvāris]] — [[Andrievs Ezergailis]], vēsturnieks (dzimis 1930. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-devies-vesturnieks-andrievs-ezergailis.d?id=53979830|title=Mūžībā devies vēsturnieks Andrievs Ezergailis|publisher=delfi.lv}}</ref> * [[28. janvāris]] — [[Edvīns Zariņš]], mūziķis (dzimis 1954. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7441446/miris-grupas-dakota-lideris-edvins-zarins|title=Miris grupas "Dakota" līderis Edvīns Zariņš|publisher=apollo.lv}}</ref> === Februāris === * [[2. februāris]] — [[Rolands Rikards]], zinātnieks un politiķis (dzimis 1942. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/485394-muziba-devies-viens-no-4maija-neatkaribas-deklaracijas-autoriem-rolands-rikards|title=Mūžībā devies viens no četriem sākotnējiem 1990.gada 4.maija Neatkarības deklarācijas autoriem, profesors Rolands Rikards, informē Valsts prezidents Egils Levits|publisher=jauns.lv}}</ref> * [[5. februāris]] — [[Ilmārs Verpakovskis]], futbolists un treneris (dzimis 1958. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/13788/lidzjutiba-ilmara-verpakovska-tuviniekiem-un-talanta-cienitajiem/|title=Līdzjūtība Ilmāra Verpakovska tuviniekiem un talanta cienītējim|publisher=Latvijas Futbola federācija}}</ref> * [[11. februāris]] — [[Mārtiņš Rītiņš]], šefpavārs un uzņēmējs (dzimis 1949. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-aizsaukts-izcilais-pavars-martins-ritins.d?id=53976384|title=Mūžībā aizsaukts izcilais pavārs Mārtiņš Rītiņš|publisher=Delfi.lv}}</ref> * [[15. februāris]] — [[Edgars Račevskis]], diriģents (dzimis 1936. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devies-dziesmu-svetku-virsdirigents-kormuzikas-legenda-edgars-racevskis.d?id=54060872|title=Mūžībā devies Dziesmu svētku virsdiriģents, kormūzikas leģenda Edgars Račevskis|publisher=Delfi.lv}}</ref> * [[17. februāris]] — [[Romāns Apsītis]], jurists un politiķis (dzimis 1939. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/muziba-devies-viens-no-neatkaribas-deklaracijas-autoriem-romans-apsitis.a444062/|title=Mūžībā devies viens no Neatkarības deklarācijas autoriem Romāns Apsītis|publisher=LSM.lv}}</ref> * [[26. februāris]] — [[Zigismunds Lorencs]], popmūziķis (dzimis 1949. gadā) <gallery> Edgars Račevskis.jpg|[[Edgars Račevskis]] </gallery> === Marts === * [[1. marts]] — [[Ziedonis Caune]], pašvaldību darbinieks (dzimis 1956. gadā) * [[7. marts]] — [[Gina Viegliņa-Valliete]], skolotāja, literāte, publiciste un novadpētniece (dzimusi 1947. gadā) * [[11. marts]] — [[Gunārs Janaitis]], fotogrāfs (dzimis 1934. gadā) * [[16. marts]] — [[Dzintars Jaundžeikars]], lauksaimnieks, uzņēmējs un politiķis (dzimis 1956. gadā) * [[18. marts]] — [[Roberts Ķīlis]], sociālantropologs, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1968. gadā) * [[24. marts]] — [[Mihalīna Supe]], nacionālo partizānu kustības dalībniece (dzimusi 1923. gadā) * [[29. marts]] — [[Zigmunds Skujiņš]], rakstnieks (dzimis 1926. gadā) <gallery> Dzintars Jaundzeikars.jpg|[[Dzintars Jaundžeikars]] Roberts Ķīlis 2013.jpg|[[Roberts Ķīlis]] </gallery> === Aprīlis === * [[8. aprīlis]] — [[Uģis Grūbe]], jurists (dzimis 1957. gadā) * [[21. aprīlis]] — [[Jānis Kušķis]], filologs (dzimis 1930. gadā) === Maijs === * [[10. maijs]] — [[Pēteris Liepiņš]], aktieris un TV raidījumu vadītājs (dzimis 1943. gadā) * [[17. maijs]] — [[Edvards Grūbe]] (dzimis 1935. gadā), gleznotājs un pedagogs * [[18. maijs]] — [[Rolands Kalniņš]], režisors (dzimis 1922. gadā) * [[29. maijs]] — [[Ausma Ziedone-Kantāne]], sabiedriskā darbiniece, aktrise un politiķe (dzimusi 1941. gadā) * [[31. maijs]] — [[Jānis Liepiņš (rakstnieks)|Jānis Liepiņš]], rakstnieks un ārsts (dzimis 1930. gadā) <gallery> Rolands Kalniņš.jpg|[[Rolands Kalniņš]] Ausma Ziedone Kantane.jpg|[[Ausma Ziedone-Kantāne]] </gallery> === Jūnijs === * [[17. jūnijs]] — [[Jānis Priedkalns]], ārsts, pasniedzējs, politiķis un diplomāts (dzimis 1943. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Uldis Zemzaris]], gleznotājs un rakstnieks (dzimis 1928. gadā) * [[29. jūnijs]] — [[Agate Nesaule]], rakstniece (dzimusi 1938. gadā) === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — [[Armands Krauliņš]], basketbola treneris (dzimis 1939. gadā) * [[13. jūlijs]] — [[Viktors Freibergs]], kinozinātnieks, pasniedzējs (dzimis 1955. gadā) * [[16. jūlijs]] — [[Georgs Andrejevs]], ārsts, diplomāts un politiķis (dzimis 1932. gadā) * [[17. jūlijs]] — [[Aldis Blumbergs]], jurists un politiķis (dzimis 1969. gadā) * [[25. jūlijs]]: ** [[Andrejs Jansons (diriģents)|Andrejs Jansons]], komponists un diriģents (dzimis 1938. gadā) ** [[Knuts Skujenieks]], dzejnieks, atdzejotājs un kritiķis, publicists (dzimis 1936. gadā) * [[27. jūlijs]] — [[Juris Baldunčiks]], valodnieks un pedagogs (dzimis 1950. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Juris Hartmanis]], datorzinātnieks (dzimis 1928. gadā) <gallery> G. Andrejevs.jpg|[[Georgs Andrejevs]] 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (43964002940).jpg|[[Aldis Blumbergs]] Knuts Skujenieks 2012.jpg|[[Knuts Skujenieks]] </gallery> == Skatīt arī == * [[2022. gads]] * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Atsauces == {{atsauces|30em}} [[Kategorija:2022. gads|Latvija]] [[Kategorija:2022. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] pxqtiqrcrf2expk6y1eqp9jbasv4of7 3665991 3665843 2022-08-03T08:07:03Z Spnq 103627 /* Paredzētie notikumi */ wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2022|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2022. gads|2022. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''. == Valsts amatpersonas == {| class="wikitable" ! Amats ! Persona ! Piezīmes |- | rowspan="1" | [[Latvijas Valsts prezidents]] | [[Egils Levits]] | |- | rowspan="1" | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] | [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | [[Kariņa Ministru kabinets]] |- | [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | [[Ināra Mūrniece]] | [[13. Saeima]] |} == Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli == [[Attēls:Apus apus -Barcelona, Spain-8 (1).jpg|thumb|200px|Gada putns — [[svīre]]]] [[Attēls:Cesis Burg.jpg|thumb|200px|Gada arheoloģijas piemineklis — [[Cēsis|Cēsu senpilsēta]]]] {{columns |width=500px |col1= * [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[zebiekste]] (''Mustela nivalis'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-dzivnieks-2022-ndash-zebiekste/ Gada dzīvnieks 2022 – zebiekste] Dabasdati</ref> * [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[svīre]] (''Apus apus'')<ref>[https://www.lob.lv/2022/01/par-2022-gada-putnu-latvijas-ornitologijas-biedriba-izvelejusies-sviri/ Par 2022. gada putnu Latvijas Ornitoloģijas biedrība izvēlējusies svīri] LOB</ref> * [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[skujkoku dižkoksngrauzis]] (''Tragosoma depsarium'')<ref>[https://www.apollo.lv/7425748/par-gada-kukaini-izvelets-skujkoku-dizkoksngrauzis?utm_source=twitter.com&utm_medium=social&utm_campaign=share-buttons&utm_content=7425748 Par gada kukaini izvēlēts skujkoku dižkoksngrauzis] Apollo.lv</ref> * [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemene]] — [[ziemeļu upespērlene]] (''Margaritifera margaritifera'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemene-2022-ndash-ziemelu-upesperlene/ Gada gliemene 2022 – ziemeļu upespērlene] Dabasdati</ref> * [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[mitrenes]] (''Oniscoidea'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2022-ndash-mitrenes/2022/ Gada bezmugurkaulnieks 2022 – mitrenes] Dabasdati</ref> * [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[Eiropas saulpurene]] (''Trollius europaeus'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2022-ndash-eiropas-saulpurene/ Gada augs 2022 – Eiropas saulpurene] Dabasdati</ref> |col2= * [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā egle]] (''Picea abies'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-koks-2022-ndash-parasta-egle/ Gada koks 2022 – parastā egle] Dabasdati</ref> * [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[rūsganā brūnzobe]] (''Hydnellum ferrugineum'') un [[Peka brūnzobe]] (''Hydnellum peckii'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-sene-2022-ndash-brunzobes/ Gada sēne 2022 – brūnzobes] Dabasdati</ref> * [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[tīklotā ričija]] (''Riccia cavernosa'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-2022-ndash-tiklota-ricija/2022/ Gada sūna 2022 – tīklotā ričija] Dabasdati</ref> <!-- * Gada ķērpis — --> * [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — [[pilsēta]]<ref>[https://ldf.lv/lv/article/gada-dzivotne-2022-pilseta Gada dzīvotne 2022 - pilsēta] LDF</ref> * Gada ģeovieta — Krustalīča un Kraukļa klintis pie [[Daugava]]s<ref>[https://www.geo.lu.lv/lv/par-mums/zinas/zina/t/69713/ Latvijas 2022. gada Ģeovieta - Krustalīča un Kraukļa klintis pie Daugavas] LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte</ref> * Gada arheoloģiskais piemineklis — [[Cēsis|Cēsu senpilsēta]] }} == Notikumi == [[Attēls:Solidarizējoties ar ukraiņu tautu, pie Saeimas nama plīvo Ukrainas karogs 07.jpg|thumb|250px|Protests pret [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] pie Krievijas vēstniecības 24. februārī]] [[Attēls:Riga 05.03.2022.JPG|thumb|250px|Gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!" pie Brīvības pieminekļa 5. martā]] === Janvāris === * {{dat||1|1|n}} — paaugstināja [[akcīze|akcīzes nodokli]] [[tabaka]]s izstrādājumiem, elektronisko [[smēķēšana]]s ierīču izmantojamiem šķidrumiem, to sagatavošanas sastāvdaļām (e-šķidrumiem) un tabakas aizstājējproduktiem. Tāpat mainītas akcīzes nodokļa likmes [[bezalkoholiskie dzērieni|bezalkoholiskajiem dzērieniem]] un [[etanols|etilspirtam]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/no-janvara-akcizes-nodokla-likme-pieaugs-cigaretem-un-cukurotiem-dzerieniem.a436441/|title=No janvāra akcīzes nodokļa likme pieaugs cigaretēm un cukurotiem dzērieniem|work=lsm.lv|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date=28 December 2021|accessdate=29 December 2021}}</ref> * {{dat||1|5|n}} — no amata atbrīvots ilggadējais [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] domes priekšsēdētājs [[Ziedonis Caune]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cauni-gaz-no-jelgavas-novada-domes-vaditaja-amata.a437550/|title=Cauni gāž no Jelgavas novada domes vadītāja amata|website=www.lsm.lv|access-date=2022-01-05|language=lv}}</ref> * {{dat||1|19|n}} — par Jelgavas novada domes priekšsēdētāju ievēlēts [[Madars Lasmanis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7434037/madars-lasmanis-klust-par-jelgavas-novada-domes-priekssedetaju|title=Madars Lasmanis kļūst par Jelgavas novada domes priekšsēdētāju|website=TVNET|access-date=2022-02-25|date=2022-01-19|language=lv}}</ref> === Februāris === * {{dat||2|24|n}} — protestējot pret [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] pie Krievijas vēstniecības visas dienas garumā pulcējās cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-piketa-pauz-atbalstu-ukrainai-atver-ziedojumu-kontu-palidzibai-ukrainas-iedzivotajiem.a445070/|title=Rīgā piketā pauž atbalstu Ukrainai; atver ziedojumu kontu palīdzībai Ukrainas iedzīvotājiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-25|language=lv}}</ref> === Marts === * {{dat||3|1|n}} — beidzās [[COVID-19]] dēļ valstī izsludinātā ārkārtējā situācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/uzzina-beidzas-arkarteja-situacija-kadi-ierobezojumi-ir-speka.d?id=54104862|title=Uzziņa: Beidzas ārkārtējā situācija – kādi ierobežojumi ir spēkā |website=www.delfi.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}</ref> * {{dat||3|3|n}} — elektroenerģijas importa jauda no Krievijas uz Latviju tika ierobežota līdz 150 MW. * {{dat||3|5|n}} — Rīgā notika gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!", kurā Latvijas iedzīvotāji pauda kopēju nostāju pret Krievijas nelikumīgo iebrukumu Ukrainā. Tas sākās pulksten 11 pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] un noslēdzās pie Ukrainas vēstniecības [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvārī]] 3, kur klātesošos uzrunāja tādi sabiedrībā pazīstami cilvēki kā [[Dainis Īvāns]], [[Valdis Zatlers]], Dana Isarova, [[Sergejs Timofejevs]], Maksims Jegorovs un citi. Pasākumu apmeklēja vismaz 30 000 cilvēku.<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/video-gajiens-kopa-ar-ukrainu-kopa-pret-putinu-pulcejis-30-000-cilveku.d?id=54122464 Gājiens 'Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!']</ref> * {{dat||3|8|n}} — Latvijā vizītē ieradās NATO ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]], Spānijas premjerministrs [[Pedro Sančess]] un Kanādas premjerministrs [[Žistēns Trido]]. Dienaskārtībā bija atbalsts Ukrainai un Ukrainas teritoriālās integritātes jautājums. Ar Trudo [[Rīgas pils|Rīgas pilī]] tikās Valsts prezidents [[Egils Levits]], uzsverot [[NATO]] Austrumu flanga stiprināšanu un abu valstu kopīgo darbu Ukrainas atbalstam. Kanādas premjerministra un Latvijas Valsts prezidenta uzmanība tika veltīta arī cīņai ar [[Dezinformācija|dezinformāciju]].<ref>[https://www.la.lv/levits-un-trudo-uzsver-ka-ukrainas-teritorialas-integritates-jautajums-ir-un-paliks-starptautiskaja-dienaskartiba Levits un Trudo uzsver, ka Ukrainas teritoriālās integritātes jautājums ir un paliks starptautiskajā dienaskārtībā]</ref> === Aprīlis === * {{dat||4|1|n}} — tika atcelti gandrīz visi [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19]] ierobežojumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-1-aprila-atcel-gandriz-visus-covid-19-ierobezojumus-kur-vel-tie-ir-speka.a449943/|title=No 1. aprīļa atceļ gandrīz visus Covid-19 ierobežojumus. Kur vēl tie ir spēkā?|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-01|language=lv}}</ref> * {{dat||4|23|n}} — Rīgā pie Brīvības pieminekļa protestā "Krievu balss pret karu" pulcējās Latvijas krievvalodīgo kopienas pārstāvji, kuri iestājās pret Krievijas pretlikumīgo iebrukumu Ukrainā. Protesta mērķis bija demonstrēt to, ka krievvalodīgie neidentificējas ar [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] režīmu, viņi ciena citu valstu suverenitāti un kultūru, spēj integrēties Latvijas sabiedrībā un ne ar kādu ieganstu nepieņem vardarbīgu politiku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/video-protests-krievu-balss-pret-karu-brivibas-pieminekla-pakaje-pulce-atbalstitajus.d?id=54269296|title='Krievu balss pret karu' pulcē atbalstītājus|website=www.Delfi.lv}}</ref> === Maijs === * {{dat||5|22|n}} — tika pārtraukts elektroenerģijas imports no Krievijas uz [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Somija|Somiju]], tai skaitā arī uz Latviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/krievijas-elektribas-importa-partrauksana-neietekmes-elektroapgades-nodrosinajumu-baltija.d?id=54374928|title=Krievijas elektrības importa pārtraukšana Baltijā|website=www.Delfi.lv}}</ref> === Jūnijs === * {{dat||6|20|n}} — Rīgā sākās [[Trīs jūru iniciatīva]]s (3JI) samits (konferenču centrā “[[ATTA CENTRE]]”) un biznesa forums (kultūras un izklaides centrā “[[Hanzas perons]]”). 3JI samitā attālināti piedalījās arī Ukrainas Valsts prezidents [[Volodimirs Zelenskis]]. === Jūlijs === [[Attēls:Demolition of Titāniks.jpg|thumb|250px|''[[Rail Baltica]]'' būvniecība Rīgā: tirdzniecības centra "Titāniks" nojaukšana]] * {{dat||7|1|n}} — saskaņā ar [[Latvijas administratīvais iedalījums|2021. gada administratīvo reformu]] [[Ādaži|Ādažu]], [[Ķekava]]s un [[Mārupe]]s ciemi ieguva pilsētu statusus.<ref>[https://www.apollo.lv/7002405/levits-izsludina-administrativi-teritorialas-reformas-likumu Levits izsludina Administratīvi teritoriālās reformas likumu] LETA 2020. gada 22. jūnijā</ref> * [[11. jūlijs]] — turpinoties ''[[Rail Baltica]]'' projekta būvniecības darbiem [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]], tika uzsākta tirdzniecības centra "Titāniks" nojaukšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54535808|title=Foto: Nojauc tirdzniecības centru 'Titāniks'|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-08-02|date=2022-07-11|language=lv}}</ref> * {{dat||7|18|n}} — sadarbībā ar mediju grupu ''[[All Media Latvia|TV3 Group]]'', tiešraides no Rīgas atsāka Krievijā dibinātais neatkarīgais diennakts televīzijas kanāls "[[Doždj]]" (''Дождь'').<ref>[https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/tv-kanals-dozdj-atsak-darbibu-riga-sadarbiba-ar-tv3/ TV kanāls “Doždj” atsāk darbību Rīgā sadarbībā ar TV3] TV3.lv ziņas.</ref> * {{dat||7|27|n}} — no [[Skulte (Mārupes pagasts)|Skultes]] uz [[Rīgas Aviācijas muzejs|Aviācijas tehnikas muzeju]] tika pārvietota padomju armijas lidmašīna "[[IL-28]]", kas ciemā bija uzstādīta uz postamenta, lai slavinātu padomju armijas lidotāju nopelnus [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]]. Objekts tiek saglabāts pašvaldības īpašumā, noslēdzot glabājuma līgumu.<ref>[https://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/km-aicina-marupes-novada-domi-iznicinat-skultes-lidmasinu.d?id=54588928 KM aicina Mārupes novada domi iznīcināt 'Skultes lidmašīnu'] Delfi.lv</ref> == Paredzētie notikumi == === Oktobris === * [[1. oktobris]] — Latvijā notiks [[14. Saeimas vēlēšanas]], kurās uz nākamajiem četriem gadiem būs jāievēl 100 parlamenta deputāti. == Miruši == === Janvāris === * [[6. janvāris]] — [[Ināra Ņefedova]], mākslas zinātniece, [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālā mākslas muzeja]] ilggadēja direktore (dzimusi 1930. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/muziba-devusies-makslas-zinatniece-inara-nefedova.a437728/|title=Mūžībā devusies mākslas zinātniece Ināra Ņefedova|last=lsm.lv|website=lsm.lv|access-date=2022-01-06|date=2021-01-06|language=lv}}</ref> * [[13. janvāris]] — [[Valdis Krastiņš]], politiķis, diplomāts, mūzikas pedagogs (dzimis 1927. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-devies-bijusais-vestnieks-valdis-krastins.d?id=53950481|title=Mūžībā devies bijušais vēstnieks Valdis Krastiņš|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-13|date=2021-01-13|language=lv}}</ref> * [[17. janvāris]] — [[Lūcija Ņefedova]], teātra režisore (dzimusi 1933. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devusies-latvijas-amatierteatru-kustibas-legenda-rezisore-lucija-nefedova.d?id=53961625|title=Mūžībā devusies Latvijas amatierteātru kustības leģenda, režisore Lūcija Ņefedova|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-17|date=2021-01-17|language=lv}}</ref> * [[21. janvāris]] — [[Arnis Līcītis]], aktieris (dzimis 1946. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devies-aktieris-arnis-licitis.d?id=53978110|title=Mūžībā devies aktieris Arnis Līcītis|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-21|date=2021-01-21|language=lv}}</ref> * [[23. janvāris]] — [[Andrievs Ezergailis]], vēsturnieks (dzimis 1930. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-devies-vesturnieks-andrievs-ezergailis.d?id=53979830|title=Mūžībā devies vēsturnieks Andrievs Ezergailis|publisher=delfi.lv}}</ref> * [[28. janvāris]] — [[Edvīns Zariņš]], mūziķis (dzimis 1954. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7441446/miris-grupas-dakota-lideris-edvins-zarins|title=Miris grupas "Dakota" līderis Edvīns Zariņš|publisher=apollo.lv}}</ref> === Februāris === * [[2. februāris]] — [[Rolands Rikards]], zinātnieks un politiķis (dzimis 1942. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/485394-muziba-devies-viens-no-4maija-neatkaribas-deklaracijas-autoriem-rolands-rikards|title=Mūžībā devies viens no četriem sākotnējiem 1990.gada 4.maija Neatkarības deklarācijas autoriem, profesors Rolands Rikards, informē Valsts prezidents Egils Levits|publisher=jauns.lv}}</ref> * [[5. februāris]] — [[Ilmārs Verpakovskis]], futbolists un treneris (dzimis 1958. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/13788/lidzjutiba-ilmara-verpakovska-tuviniekiem-un-talanta-cienitajiem/|title=Līdzjūtība Ilmāra Verpakovska tuviniekiem un talanta cienītējim|publisher=Latvijas Futbola federācija}}</ref> * [[11. februāris]] — [[Mārtiņš Rītiņš]], šefpavārs un uzņēmējs (dzimis 1949. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-aizsaukts-izcilais-pavars-martins-ritins.d?id=53976384|title=Mūžībā aizsaukts izcilais pavārs Mārtiņš Rītiņš|publisher=Delfi.lv}}</ref> * [[15. februāris]] — [[Edgars Račevskis]], diriģents (dzimis 1936. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devies-dziesmu-svetku-virsdirigents-kormuzikas-legenda-edgars-racevskis.d?id=54060872|title=Mūžībā devies Dziesmu svētku virsdiriģents, kormūzikas leģenda Edgars Račevskis|publisher=Delfi.lv}}</ref> * [[17. februāris]] — [[Romāns Apsītis]], jurists un politiķis (dzimis 1939. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/muziba-devies-viens-no-neatkaribas-deklaracijas-autoriem-romans-apsitis.a444062/|title=Mūžībā devies viens no Neatkarības deklarācijas autoriem Romāns Apsītis|publisher=LSM.lv}}</ref> * [[26. februāris]] — [[Zigismunds Lorencs]], popmūziķis (dzimis 1949. gadā) <gallery> Edgars Račevskis.jpg|[[Edgars Račevskis]] </gallery> === Marts === * [[1. marts]] — [[Ziedonis Caune]], pašvaldību darbinieks (dzimis 1956. gadā) * [[7. marts]] — [[Gina Viegliņa-Valliete]], skolotāja, literāte, publiciste un novadpētniece (dzimusi 1947. gadā) * [[11. marts]] — [[Gunārs Janaitis]], fotogrāfs (dzimis 1934. gadā) * [[16. marts]] — [[Dzintars Jaundžeikars]], lauksaimnieks, uzņēmējs un politiķis (dzimis 1956. gadā) * [[18. marts]] — [[Roberts Ķīlis]], sociālantropologs, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1968. gadā) * [[24. marts]] — [[Mihalīna Supe]], nacionālo partizānu kustības dalībniece (dzimusi 1923. gadā) * [[29. marts]] — [[Zigmunds Skujiņš]], rakstnieks (dzimis 1926. gadā) <gallery> Dzintars Jaundzeikars.jpg|[[Dzintars Jaundžeikars]] Roberts Ķīlis 2013.jpg|[[Roberts Ķīlis]] </gallery> === Aprīlis === * [[8. aprīlis]] — [[Uģis Grūbe]], jurists (dzimis 1957. gadā) * [[21. aprīlis]] — [[Jānis Kušķis]], filologs (dzimis 1930. gadā) === Maijs === * [[10. maijs]] — [[Pēteris Liepiņš]], aktieris un TV raidījumu vadītājs (dzimis 1943. gadā) * [[17. maijs]] — [[Edvards Grūbe]] (dzimis 1935. gadā), gleznotājs un pedagogs * [[18. maijs]] — [[Rolands Kalniņš]], režisors (dzimis 1922. gadā) * [[29. maijs]] — [[Ausma Ziedone-Kantāne]], sabiedriskā darbiniece, aktrise un politiķe (dzimusi 1941. gadā) * [[31. maijs]] — [[Jānis Liepiņš (rakstnieks)|Jānis Liepiņš]], rakstnieks un ārsts (dzimis 1930. gadā) <gallery> Rolands Kalniņš.jpg|[[Rolands Kalniņš]] Ausma Ziedone Kantane.jpg|[[Ausma Ziedone-Kantāne]] </gallery> === Jūnijs === * [[17. jūnijs]] — [[Jānis Priedkalns]], ārsts, pasniedzējs, politiķis un diplomāts (dzimis 1943. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Uldis Zemzaris]], gleznotājs un rakstnieks (dzimis 1928. gadā) * [[29. jūnijs]] — [[Agate Nesaule]], rakstniece (dzimusi 1938. gadā) === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — [[Armands Krauliņš]], basketbola treneris (dzimis 1939. gadā) * [[13. jūlijs]] — [[Viktors Freibergs]], kinozinātnieks, pasniedzējs (dzimis 1955. gadā) * [[16. jūlijs]] — [[Georgs Andrejevs]], ārsts, diplomāts un politiķis (dzimis 1932. gadā) * [[17. jūlijs]] — [[Aldis Blumbergs]], jurists un politiķis (dzimis 1969. gadā) * [[25. jūlijs]]: ** [[Andrejs Jansons (diriģents)|Andrejs Jansons]], komponists un diriģents (dzimis 1938. gadā) ** [[Knuts Skujenieks]], dzejnieks, atdzejotājs un kritiķis, publicists (dzimis 1936. gadā) * [[27. jūlijs]] — [[Juris Baldunčiks]], valodnieks un pedagogs (dzimis 1950. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Juris Hartmanis]], datorzinātnieks (dzimis 1928. gadā) <gallery> G. Andrejevs.jpg|[[Georgs Andrejevs]] 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (43964002940).jpg|[[Aldis Blumbergs]] Knuts Skujenieks 2012.jpg|[[Knuts Skujenieks]] </gallery> == Skatīt arī == * [[2022. gads]] * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Atsauces == {{atsauces|30em}} [[Kategorija:2022. gads|Latvija]] [[Kategorija:2022. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] i7x4zg09anfjsci35aarexamd6x7ixs 3665993 3665991 2022-08-03T08:07:29Z Spnq 103627 /* Oktobris */ wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2022|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2022. gads|2022. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''. == Valsts amatpersonas == {| class="wikitable" ! Amats ! Persona ! Piezīmes |- | rowspan="1" | [[Latvijas Valsts prezidents]] | [[Egils Levits]] | |- | rowspan="1" | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] | [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | [[Kariņa Ministru kabinets]] |- | [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | [[Ināra Mūrniece]] | [[13. Saeima]] |} == Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli == [[Attēls:Apus apus -Barcelona, Spain-8 (1).jpg|thumb|200px|Gada putns — [[svīre]]]] [[Attēls:Cesis Burg.jpg|thumb|200px|Gada arheoloģijas piemineklis — [[Cēsis|Cēsu senpilsēta]]]] {{columns |width=500px |col1= * [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[zebiekste]] (''Mustela nivalis'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-dzivnieks-2022-ndash-zebiekste/ Gada dzīvnieks 2022 – zebiekste] Dabasdati</ref> * [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[svīre]] (''Apus apus'')<ref>[https://www.lob.lv/2022/01/par-2022-gada-putnu-latvijas-ornitologijas-biedriba-izvelejusies-sviri/ Par 2022. gada putnu Latvijas Ornitoloģijas biedrība izvēlējusies svīri] LOB</ref> * [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[skujkoku dižkoksngrauzis]] (''Tragosoma depsarium'')<ref>[https://www.apollo.lv/7425748/par-gada-kukaini-izvelets-skujkoku-dizkoksngrauzis?utm_source=twitter.com&utm_medium=social&utm_campaign=share-buttons&utm_content=7425748 Par gada kukaini izvēlēts skujkoku dižkoksngrauzis] Apollo.lv</ref> * [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemene]] — [[ziemeļu upespērlene]] (''Margaritifera margaritifera'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemene-2022-ndash-ziemelu-upesperlene/ Gada gliemene 2022 – ziemeļu upespērlene] Dabasdati</ref> * [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[mitrenes]] (''Oniscoidea'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2022-ndash-mitrenes/2022/ Gada bezmugurkaulnieks 2022 – mitrenes] Dabasdati</ref> * [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[Eiropas saulpurene]] (''Trollius europaeus'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2022-ndash-eiropas-saulpurene/ Gada augs 2022 – Eiropas saulpurene] Dabasdati</ref> |col2= * [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā egle]] (''Picea abies'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-koks-2022-ndash-parasta-egle/ Gada koks 2022 – parastā egle] Dabasdati</ref> * [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[rūsganā brūnzobe]] (''Hydnellum ferrugineum'') un [[Peka brūnzobe]] (''Hydnellum peckii'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-sene-2022-ndash-brunzobes/ Gada sēne 2022 – brūnzobes] Dabasdati</ref> * [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[tīklotā ričija]] (''Riccia cavernosa'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-2022-ndash-tiklota-ricija/2022/ Gada sūna 2022 – tīklotā ričija] Dabasdati</ref> <!-- * Gada ķērpis — --> * [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — [[pilsēta]]<ref>[https://ldf.lv/lv/article/gada-dzivotne-2022-pilseta Gada dzīvotne 2022 - pilsēta] LDF</ref> * Gada ģeovieta — Krustalīča un Kraukļa klintis pie [[Daugava]]s<ref>[https://www.geo.lu.lv/lv/par-mums/zinas/zina/t/69713/ Latvijas 2022. gada Ģeovieta - Krustalīča un Kraukļa klintis pie Daugavas] LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte</ref> * Gada arheoloģiskais piemineklis — [[Cēsis|Cēsu senpilsēta]] }} == Notikumi == [[Attēls:Solidarizējoties ar ukraiņu tautu, pie Saeimas nama plīvo Ukrainas karogs 07.jpg|thumb|250px|Protests pret [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] pie Krievijas vēstniecības 24. februārī]] [[Attēls:Riga 05.03.2022.JPG|thumb|250px|Gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!" pie Brīvības pieminekļa 5. martā]] === Janvāris === * {{dat||1|1|n}} — paaugstināja [[akcīze|akcīzes nodokli]] [[tabaka]]s izstrādājumiem, elektronisko [[smēķēšana]]s ierīču izmantojamiem šķidrumiem, to sagatavošanas sastāvdaļām (e-šķidrumiem) un tabakas aizstājējproduktiem. Tāpat mainītas akcīzes nodokļa likmes [[bezalkoholiskie dzērieni|bezalkoholiskajiem dzērieniem]] un [[etanols|etilspirtam]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/no-janvara-akcizes-nodokla-likme-pieaugs-cigaretem-un-cukurotiem-dzerieniem.a436441/|title=No janvāra akcīzes nodokļa likme pieaugs cigaretēm un cukurotiem dzērieniem|work=lsm.lv|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date=28 December 2021|accessdate=29 December 2021}}</ref> * {{dat||1|5|n}} — no amata atbrīvots ilggadējais [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] domes priekšsēdētājs [[Ziedonis Caune]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cauni-gaz-no-jelgavas-novada-domes-vaditaja-amata.a437550/|title=Cauni gāž no Jelgavas novada domes vadītāja amata|website=www.lsm.lv|access-date=2022-01-05|language=lv}}</ref> * {{dat||1|19|n}} — par Jelgavas novada domes priekšsēdētāju ievēlēts [[Madars Lasmanis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7434037/madars-lasmanis-klust-par-jelgavas-novada-domes-priekssedetaju|title=Madars Lasmanis kļūst par Jelgavas novada domes priekšsēdētāju|website=TVNET|access-date=2022-02-25|date=2022-01-19|language=lv}}</ref> === Februāris === * {{dat||2|24|n}} — protestējot pret [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] pie Krievijas vēstniecības visas dienas garumā pulcējās cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-piketa-pauz-atbalstu-ukrainai-atver-ziedojumu-kontu-palidzibai-ukrainas-iedzivotajiem.a445070/|title=Rīgā piketā pauž atbalstu Ukrainai; atver ziedojumu kontu palīdzībai Ukrainas iedzīvotājiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-25|language=lv}}</ref> === Marts === * {{dat||3|1|n}} — beidzās [[COVID-19]] dēļ valstī izsludinātā ārkārtējā situācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/uzzina-beidzas-arkarteja-situacija-kadi-ierobezojumi-ir-speka.d?id=54104862|title=Uzziņa: Beidzas ārkārtējā situācija – kādi ierobežojumi ir spēkā |website=www.delfi.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}</ref> * {{dat||3|3|n}} — elektroenerģijas importa jauda no Krievijas uz Latviju tika ierobežota līdz 150 MW. * {{dat||3|5|n}} — Rīgā notika gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!", kurā Latvijas iedzīvotāji pauda kopēju nostāju pret Krievijas nelikumīgo iebrukumu Ukrainā. Tas sākās pulksten 11 pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] un noslēdzās pie Ukrainas vēstniecības [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvārī]] 3, kur klātesošos uzrunāja tādi sabiedrībā pazīstami cilvēki kā [[Dainis Īvāns]], [[Valdis Zatlers]], Dana Isarova, [[Sergejs Timofejevs]], Maksims Jegorovs un citi. Pasākumu apmeklēja vismaz 30 000 cilvēku.<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/video-gajiens-kopa-ar-ukrainu-kopa-pret-putinu-pulcejis-30-000-cilveku.d?id=54122464 Gājiens 'Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!']</ref> * {{dat||3|8|n}} — Latvijā vizītē ieradās NATO ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]], Spānijas premjerministrs [[Pedro Sančess]] un Kanādas premjerministrs [[Žistēns Trido]]. Dienaskārtībā bija atbalsts Ukrainai un Ukrainas teritoriālās integritātes jautājums. Ar Trudo [[Rīgas pils|Rīgas pilī]] tikās Valsts prezidents [[Egils Levits]], uzsverot [[NATO]] Austrumu flanga stiprināšanu un abu valstu kopīgo darbu Ukrainas atbalstam. Kanādas premjerministra un Latvijas Valsts prezidenta uzmanība tika veltīta arī cīņai ar [[Dezinformācija|dezinformāciju]].<ref>[https://www.la.lv/levits-un-trudo-uzsver-ka-ukrainas-teritorialas-integritates-jautajums-ir-un-paliks-starptautiskaja-dienaskartiba Levits un Trudo uzsver, ka Ukrainas teritoriālās integritātes jautājums ir un paliks starptautiskajā dienaskārtībā]</ref> === Aprīlis === * {{dat||4|1|n}} — tika atcelti gandrīz visi [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19]] ierobežojumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-1-aprila-atcel-gandriz-visus-covid-19-ierobezojumus-kur-vel-tie-ir-speka.a449943/|title=No 1. aprīļa atceļ gandrīz visus Covid-19 ierobežojumus. Kur vēl tie ir spēkā?|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-01|language=lv}}</ref> * {{dat||4|23|n}} — Rīgā pie Brīvības pieminekļa protestā "Krievu balss pret karu" pulcējās Latvijas krievvalodīgo kopienas pārstāvji, kuri iestājās pret Krievijas pretlikumīgo iebrukumu Ukrainā. Protesta mērķis bija demonstrēt to, ka krievvalodīgie neidentificējas ar [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] režīmu, viņi ciena citu valstu suverenitāti un kultūru, spēj integrēties Latvijas sabiedrībā un ne ar kādu ieganstu nepieņem vardarbīgu politiku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/video-protests-krievu-balss-pret-karu-brivibas-pieminekla-pakaje-pulce-atbalstitajus.d?id=54269296|title='Krievu balss pret karu' pulcē atbalstītājus|website=www.Delfi.lv}}</ref> === Maijs === * {{dat||5|22|n}} — tika pārtraukts elektroenerģijas imports no Krievijas uz [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Somija|Somiju]], tai skaitā arī uz Latviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/krievijas-elektribas-importa-partrauksana-neietekmes-elektroapgades-nodrosinajumu-baltija.d?id=54374928|title=Krievijas elektrības importa pārtraukšana Baltijā|website=www.Delfi.lv}}</ref> === Jūnijs === * {{dat||6|20|n}} — Rīgā sākās [[Trīs jūru iniciatīva]]s (3JI) samits (konferenču centrā “[[ATTA CENTRE]]”) un biznesa forums (kultūras un izklaides centrā “[[Hanzas perons]]”). 3JI samitā attālināti piedalījās arī Ukrainas Valsts prezidents [[Volodimirs Zelenskis]]. === Jūlijs === [[Attēls:Demolition of Titāniks.jpg|thumb|250px|''[[Rail Baltica]]'' būvniecība Rīgā: tirdzniecības centra "Titāniks" nojaukšana]] * {{dat||7|1|n}} — saskaņā ar [[Latvijas administratīvais iedalījums|2021. gada administratīvo reformu]] [[Ādaži|Ādažu]], [[Ķekava]]s un [[Mārupe]]s ciemi ieguva pilsētu statusus.<ref>[https://www.apollo.lv/7002405/levits-izsludina-administrativi-teritorialas-reformas-likumu Levits izsludina Administratīvi teritoriālās reformas likumu] LETA 2020. gada 22. jūnijā</ref> * [[11. jūlijs]] — turpinoties ''[[Rail Baltica]]'' projekta būvniecības darbiem [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]], tika uzsākta tirdzniecības centra "Titāniks" nojaukšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54535808|title=Foto: Nojauc tirdzniecības centru 'Titāniks'|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-08-02|date=2022-07-11|language=lv}}</ref> * {{dat||7|18|n}} — sadarbībā ar mediju grupu ''[[All Media Latvia|TV3 Group]]'', tiešraides no Rīgas atsāka Krievijā dibinātais neatkarīgais diennakts televīzijas kanāls "[[Doždj]]" (''Дождь'').<ref>[https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/tv-kanals-dozdj-atsak-darbibu-riga-sadarbiba-ar-tv3/ TV kanāls “Doždj” atsāk darbību Rīgā sadarbībā ar TV3] TV3.lv ziņas.</ref> * {{dat||7|27|n}} — no [[Skulte (Mārupes pagasts)|Skultes]] uz [[Rīgas Aviācijas muzejs|Aviācijas tehnikas muzeju]] tika pārvietota padomju armijas lidmašīna "[[IL-28]]", kas ciemā bija uzstādīta uz postamenta, lai slavinātu padomju armijas lidotāju nopelnus [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]]. Objekts tiek saglabāts pašvaldības īpašumā, noslēdzot glabājuma līgumu.<ref>[https://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/km-aicina-marupes-novada-domi-iznicinat-skultes-lidmasinu.d?id=54588928 KM aicina Mārupes novada domi iznīcināt 'Skultes lidmašīnu'] Delfi.lv</ref> == Paredzētie notikumi == === Oktobris === * [[1. oktobris]] — Latvijā notiks [[14. Saeimas vēlēšanas]], kurās uz nākamajiem četriem gadiem būs jāievēl 100 parlamenta deputāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas|title=14. Saeimas vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-08-03}}</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[6. janvāris]] — [[Ināra Ņefedova]], mākslas zinātniece, [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālā mākslas muzeja]] ilggadēja direktore (dzimusi 1930. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/muziba-devusies-makslas-zinatniece-inara-nefedova.a437728/|title=Mūžībā devusies mākslas zinātniece Ināra Ņefedova|last=lsm.lv|website=lsm.lv|access-date=2022-01-06|date=2021-01-06|language=lv}}</ref> * [[13. janvāris]] — [[Valdis Krastiņš]], politiķis, diplomāts, mūzikas pedagogs (dzimis 1927. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-devies-bijusais-vestnieks-valdis-krastins.d?id=53950481|title=Mūžībā devies bijušais vēstnieks Valdis Krastiņš|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-13|date=2021-01-13|language=lv}}</ref> * [[17. janvāris]] — [[Lūcija Ņefedova]], teātra režisore (dzimusi 1933. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devusies-latvijas-amatierteatru-kustibas-legenda-rezisore-lucija-nefedova.d?id=53961625|title=Mūžībā devusies Latvijas amatierteātru kustības leģenda, režisore Lūcija Ņefedova|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-17|date=2021-01-17|language=lv}}</ref> * [[21. janvāris]] — [[Arnis Līcītis]], aktieris (dzimis 1946. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devies-aktieris-arnis-licitis.d?id=53978110|title=Mūžībā devies aktieris Arnis Līcītis|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-21|date=2021-01-21|language=lv}}</ref> * [[23. janvāris]] — [[Andrievs Ezergailis]], vēsturnieks (dzimis 1930. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-devies-vesturnieks-andrievs-ezergailis.d?id=53979830|title=Mūžībā devies vēsturnieks Andrievs Ezergailis|publisher=delfi.lv}}</ref> * [[28. janvāris]] — [[Edvīns Zariņš]], mūziķis (dzimis 1954. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7441446/miris-grupas-dakota-lideris-edvins-zarins|title=Miris grupas "Dakota" līderis Edvīns Zariņš|publisher=apollo.lv}}</ref> === Februāris === * [[2. februāris]] — [[Rolands Rikards]], zinātnieks un politiķis (dzimis 1942. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/485394-muziba-devies-viens-no-4maija-neatkaribas-deklaracijas-autoriem-rolands-rikards|title=Mūžībā devies viens no četriem sākotnējiem 1990.gada 4.maija Neatkarības deklarācijas autoriem, profesors Rolands Rikards, informē Valsts prezidents Egils Levits|publisher=jauns.lv}}</ref> * [[5. februāris]] — [[Ilmārs Verpakovskis]], futbolists un treneris (dzimis 1958. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/13788/lidzjutiba-ilmara-verpakovska-tuviniekiem-un-talanta-cienitajiem/|title=Līdzjūtība Ilmāra Verpakovska tuviniekiem un talanta cienītējim|publisher=Latvijas Futbola federācija}}</ref> * [[11. februāris]] — [[Mārtiņš Rītiņš]], šefpavārs un uzņēmējs (dzimis 1949. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-aizsaukts-izcilais-pavars-martins-ritins.d?id=53976384|title=Mūžībā aizsaukts izcilais pavārs Mārtiņš Rītiņš|publisher=Delfi.lv}}</ref> * [[15. februāris]] — [[Edgars Račevskis]], diriģents (dzimis 1936. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devies-dziesmu-svetku-virsdirigents-kormuzikas-legenda-edgars-racevskis.d?id=54060872|title=Mūžībā devies Dziesmu svētku virsdiriģents, kormūzikas leģenda Edgars Račevskis|publisher=Delfi.lv}}</ref> * [[17. februāris]] — [[Romāns Apsītis]], jurists un politiķis (dzimis 1939. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/muziba-devies-viens-no-neatkaribas-deklaracijas-autoriem-romans-apsitis.a444062/|title=Mūžībā devies viens no Neatkarības deklarācijas autoriem Romāns Apsītis|publisher=LSM.lv}}</ref> * [[26. februāris]] — [[Zigismunds Lorencs]], popmūziķis (dzimis 1949. gadā) <gallery> Edgars Račevskis.jpg|[[Edgars Račevskis]] </gallery> === Marts === * [[1. marts]] — [[Ziedonis Caune]], pašvaldību darbinieks (dzimis 1956. gadā) * [[7. marts]] — [[Gina Viegliņa-Valliete]], skolotāja, literāte, publiciste un novadpētniece (dzimusi 1947. gadā) * [[11. marts]] — [[Gunārs Janaitis]], fotogrāfs (dzimis 1934. gadā) * [[16. marts]] — [[Dzintars Jaundžeikars]], lauksaimnieks, uzņēmējs un politiķis (dzimis 1956. gadā) * [[18. marts]] — [[Roberts Ķīlis]], sociālantropologs, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1968. gadā) * [[24. marts]] — [[Mihalīna Supe]], nacionālo partizānu kustības dalībniece (dzimusi 1923. gadā) * [[29. marts]] — [[Zigmunds Skujiņš]], rakstnieks (dzimis 1926. gadā) <gallery> Dzintars Jaundzeikars.jpg|[[Dzintars Jaundžeikars]] Roberts Ķīlis 2013.jpg|[[Roberts Ķīlis]] </gallery> === Aprīlis === * [[8. aprīlis]] — [[Uģis Grūbe]], jurists (dzimis 1957. gadā) * [[21. aprīlis]] — [[Jānis Kušķis]], filologs (dzimis 1930. gadā) === Maijs === * [[10. maijs]] — [[Pēteris Liepiņš]], aktieris un TV raidījumu vadītājs (dzimis 1943. gadā) * [[17. maijs]] — [[Edvards Grūbe]] (dzimis 1935. gadā), gleznotājs un pedagogs * [[18. maijs]] — [[Rolands Kalniņš]], režisors (dzimis 1922. gadā) * [[29. maijs]] — [[Ausma Ziedone-Kantāne]], sabiedriskā darbiniece, aktrise un politiķe (dzimusi 1941. gadā) * [[31. maijs]] — [[Jānis Liepiņš (rakstnieks)|Jānis Liepiņš]], rakstnieks un ārsts (dzimis 1930. gadā) <gallery> Rolands Kalniņš.jpg|[[Rolands Kalniņš]] Ausma Ziedone Kantane.jpg|[[Ausma Ziedone-Kantāne]] </gallery> === Jūnijs === * [[17. jūnijs]] — [[Jānis Priedkalns]], ārsts, pasniedzējs, politiķis un diplomāts (dzimis 1943. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Uldis Zemzaris]], gleznotājs un rakstnieks (dzimis 1928. gadā) * [[29. jūnijs]] — [[Agate Nesaule]], rakstniece (dzimusi 1938. gadā) === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — [[Armands Krauliņš]], basketbola treneris (dzimis 1939. gadā) * [[13. jūlijs]] — [[Viktors Freibergs]], kinozinātnieks, pasniedzējs (dzimis 1955. gadā) * [[16. jūlijs]] — [[Georgs Andrejevs]], ārsts, diplomāts un politiķis (dzimis 1932. gadā) * [[17. jūlijs]] — [[Aldis Blumbergs]], jurists un politiķis (dzimis 1969. gadā) * [[25. jūlijs]]: ** [[Andrejs Jansons (diriģents)|Andrejs Jansons]], komponists un diriģents (dzimis 1938. gadā) ** [[Knuts Skujenieks]], dzejnieks, atdzejotājs un kritiķis, publicists (dzimis 1936. gadā) * [[27. jūlijs]] — [[Juris Baldunčiks]], valodnieks un pedagogs (dzimis 1950. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Juris Hartmanis]], datorzinātnieks (dzimis 1928. gadā) <gallery> G. Andrejevs.jpg|[[Georgs Andrejevs]] 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (43964002940).jpg|[[Aldis Blumbergs]] Knuts Skujenieks 2012.jpg|[[Knuts Skujenieks]] </gallery> == Skatīt arī == * [[2022. gads]] * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Atsauces == {{atsauces|30em}} [[Kategorija:2022. gads|Latvija]] [[Kategorija:2022. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] odvjh1a9a05vricdd54sokzrkzrd26p Pulsa oksimetrs 0 497595 3665721 3510319 2022-08-02T13:36:28Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.8.9 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2021. gada novembris}} [[Attēls:Puls_oxymeter.jpg|thumb|250px|Pulsa oksimetrs uz pirksta]] '''Pulsa oksimetrs''' ir medicīnas ierīce, kas neinvazīvā veidā mēra kapilāro [[asinis|asiņu]] [[Skābeklis|skābekļa]] piesātinājuma līmeni. Mūsdienu pulsa oksimetra versiju izstrādāja ''Takuo Aoyagi'' 1974. gadā Japānas uzņēmumam ''[[Nihon Kohden]]''.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://spectrum.ieee.org/takuo-aoyagi-inventor-of-the-pulse-oximeter-dies-at-age-84|title=Takuo Aoyagi, Inventor of the Pulse Oximeter, Dies at Age 84|website=spectrum.ieee.org|accessdate=2021. gada 25. novembris}}</ref> == Darbības princips == Pulsa oksimetrs ir ērts neinvazīvs mērinstruments, tas parāda skābekli saturošo asiņu procentuālo daudzumu no maksimāli iespējamā. Precīzāk, tas parāda asiņu [[hemoglobīns|hemoglobīna]] (asins [[proteīns|proteīna]], kas pārnes skābekli) oksidētās formas (oksihemoglobīna) procentuālo daudzumu. Parasti pieņemamais diapazons pacientiem bez plaušu slimībām ir 95 līdz 99 procenti.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://yavitrina.ru/article/kak-rabotaet-pulsoksimetr-i-zachem-izmeryat-uroven-saturacii|title=Как работает пульсоксиметр и зачем измерять уровень сатурации|website=yavitrina.ru|accessdate=2021. gada 25. novembris}}</ref> Tipiskais pulsa oksimetrs izmanto divas mazas [[gaismas diode]]s (LED), fokusētas uz [[fotodiode|fotodiodi]], kas dod strāvas impulsus, ko apstrādā [[mikroprocesors]]. Parasti ierīce tiek lietota ķermeņa zonā, ko caurstrāvo virspusēja asinsrite, piemēram, uz pirksta vai auss ļipiņas. Vienas LED izstarotais gaismas viļņa garums ir 660 nm (sarkans), bet otrs ir 940 nm (infrasarkanais).<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://rl=http/|title=Principles of pulse oximetry|website=frca.co.uk|accessdate=2021. gada 25. novembris|archive-date=2015. gada 24. Februāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20150224221820/}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://choicemmed.ru/articles/princip.php|title=Принцип работы пульсоксиметра|website=choicemmed.ru|accessdate=2021. gada 25. novembris}}</ref> Gaismas absorbcija šajos viļņu garumos asinīs ievērojami atšķiras ar skābekli bagātinātām un ar skābekli noplicinātām asinīm<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://rl=http/|title=Principles of Pulse Oximetry Technology|website=oximetry.org|accessdate=2021. gada 25. novembris|archive-date=2015. gada 18. Marts|archive-url=https://web.archive.org/web/20150318054934/}}</ref>: * oksidēts hemoglobīns (oksihemoglobīns) absorbē vairāk infrasarkanā starojuma un laiž cauri vairāk sarkanās gaismas — 940 nm. * no skābekļa atbrīvots hemoglobīns absorbē vairāk sarkanās gaismas un laiž cauri vairāk infrasarkanā starojuma — 660 nm. == Ierobežojumi == * Pulsa oksimetrs neļauj noteikt, ar kādām molekulām hemoglobīns ir saistīts, tāpēc to nav jēgas lietot saindēšanās gadījumā ar [[oglekļa monoksīds|oglekļa monoksīdu]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/9792574/|title=Pulse oximetry in severe carbon monoxide poisoning|website=pubmed.ncbi.nlm.nih.gov|accessdate=2021. gada 25. novembris}}</ref> (šādā gadījumā jālieto speciālas ierīces, kas spēj izmērīt [[karboksihemoglobīns|karboksihemoglobīna]] saturu asinīs); * Ierīces mērījumu precizitāti ietekmē [[hipotensija]], zema ķermeņa temperatūra, fiziskās aktivitātes;<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.nursingtimes.net/clinical-archive/assessment-skills/the-correct-use-of-pulse-oximetry-in-measuring-oxygen-status-01-03-2002/|title=The correct use of pulse oximetry in measuring oxygen status|website=nursingtimes.net|accessdate=2021. gada 25. novembris}}</ref> * [[Metilēnzilais]] asinīs var izkropļot rezultātus, samazinot rādījumu;<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://cyberleninka.ru/article/n/pulsoksimetriya|title=Пульсоксиметрия|website=cyberleninka.ru|accessdate=2021-11-12}}</ref> * Melna, zila un zaļa [[nagu laka]] ietekmē ierīces viļņa garumu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/3382042/|title=The effect of nail polish on pulse oximetry|website=pubmed.ncbi.nlm.nih.gov|accessdate=2021. gada 25. novembris}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Medicīniskā diagnostika]] [[Kategorija:Medicīna]] l5wkxlpekaqd1bi3dwndvzy5pbd0bod Vilhelms Karstenss 0 501377 3665970 3652405 2022-08-03T06:46:28Z Biafra 13794 noņēmu [[Kategorija:1941. gadā dzimušie]]; pievienoju [[Kategorija:1941. gadā mirušie]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Vilhelms Karstenss | piktogramma_1 = Rowing pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Airēšana | vārds_orig = ''Wilhelm Carstens'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Vilhelms Emīls Karstenss | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1869|1|29}} | dz_viet = [[Hamburga]], [[Vācija]] | mir_dat = {{dat|1941|2|12}} | mir_viet = [[Hamburga]], [[Vācija]] | tautība = vācietis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|Vācija}} | sporta veids = [[airēšana]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900]]) | os_medaļas = 1 bronza | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry| {{karogs|Vācija|empire}} (GER)}} {{MedalSport | [[Attēls:Rowing pictogram.svg|20px]] [[Airēšana]]}} {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalBronze | [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900 Parīze]] | [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|Stūrmaņa četrinieki]]}} }} '''Vilhelms Emīls Karstenss''' ({{val|de|Wilhelm Emil Carstens}}; dzimis {{dat|1869|1|29}}, miris {{dat|1941|2|12}}) bija vācu airētājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/37780 |title=Wilhelm Carstens |publisher=Olympedia |accessdate=2022. gada 16. janvāris}}</ref> 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs Karstenss startēja [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa četrinieki vīriešiem|stūrmaņa četrinieku]] airēšanas disciplīnā. Viņš bija viens no [[Vācija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] airēšanas komandas ''Favorite Hammonia'' dalībniekiem. Komanda šajā disciplīnā izcīnīja bronzas medaļu, startējot pirmajā fināla braucienā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rowing/four-oared-shell-with-coxswain-men-final-1 |title=Paris 1900 Rowing: four-oared shell with coxswain men - Final 1 Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2021. gada 29. decembris}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://olympics.com/en/athletes/wilhelm-carstens Vilhelms Karstenss (Olympics profils)] {{en ikona}} * [https://www.olympedia.org/athletes/37780 Vilhelms Karstenss (Olympedia profils)] {{en ikona}} * [https://timetravel.mementoweb.org/memento/20161204/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ca/wilhelm-carstens-1.html Vilhelms Karstenss (Sports Reference profils)] {{en ikona}} {{Vācijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{DEFAULTSORT:Karstenss, Vilhelms}} [[Kategorija:1869. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1941. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vācijas airētāji]] [[Kategorija:Vācijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Airētāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki airēšanā]] [[Kategorija:Vācijas olimpiskie bronzas medaļnieki]] ly7c058vleaqntw1f6lan30e3rm1bzy Veidne:Vai tu zināji/Arhīvs9 10 502447 3665770 3655761 2022-08-02T14:59:24Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: [[latvietis]] → [[latvieši|latvietis]], Doņeckas tautas republik → Doneckas tautas republik (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} [[Attēls:Noszak.jpg|border|right|50px]] * ... [[Afganistāna]]s augstākā virsotne '''[[Nošaks]]''' <small>(attēlā)</small> ir vistālāk uz rietumiem novietotais [[kalns]], kas augstāks par 7000 metriem virs jūras līmeņa? * ... '''[[Daniels Pasarella]]''' bija [[Argentīnas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]], kad tā izcīnīja [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gada FIFA Pasaules kausu]]? * ... [[2. gadsimts|2. gadsimta]] sākumā celto [[romieši|romiešu]] '''[[Trajāna tilts|Trajāna tiltu]]''' pār [[Donava|Donavu]] uz austrumiem no [[Dzelzs vārti]]em pēc apmēram 50 gadiem nojauca [[Adriāns|imperators Adriāns]], lai apgrūtinātu [[barbari|barbaru]] iebrukumus impērijā? [[Attēls:Lasiodora parahybana 2009 G05.jpg|border|right|50px]] * ... parasti '''[[putnēdājzirnekļi]]''' <small>(attēlā [[lašsārtais putnuzirneklis]])</small> ir lielāki par [[augstākie zirnekļi|augstākajiem zirnekļiem]], kas tieši ir saistīts ar atšķirībām heliceru uzbūvē? * ... '''[[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu turnīrs golfā 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viena no divām disciplīnām, kurā startēja tikai sievietes; olimpiskā zelta medaļa ieguvēja '''[[Margareta Ebota]]''' nekad neuzzināja, ka piedalījusies olimpiskajās spēlēs, domājot, ka tas ir parasts [[golfs|golfa]] turnīrs? * ... '''[[Jaunie Čači]]''' [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Griškānu pagasts|Griškānu pagastā]] tika izveidoti [[2020. gads Latvijā|2020. gadā]], apvienojot lielāko daļu [[Čači (Griškānu pagasts)|Čaču]], [[Pocelujevka]]s un [[Vipinga (ciems)|Vipingas]] apdzīvoto vietu teritorijas? [[Attēls:Match legends 2017 CC (5).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Džejdžejs Okoča]]''' <small>(attēlā)</small> ir spēlējis [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada olimpiskajās spēlēs]] un piecos [[Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kausos]]? * ... pašlaik vecākā [[ASV senators|ASV senatore]] '''[[Daiena Fainstaina]]''' [[1992. gads|1992. gadā]] tika ievēlēta par pirmo senatori sievieti no [[Kalifornijas štats|Kalifornijas štata]]? * ... [[Krievija]]s ziemeļos esošās '''[[Hatanga]]s''' upes barošanās ir galvenokārt no [[sniegs|sniega]] kušanas, [[pali|palos]] no maija līdz augustam upes līmenis var celties pat par 8,5 m? [[Attēls:Причал Утреннего ГКМ, Обская губа..jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Obas līcis (Krievija)|Obas līcis]]''' <small>(attēlā)</small> ir 800 km garš un ir pasaulē garākais upes estuārs? * ... [[Britu muzejs|Britu muzeja]] Eiropas [[herbārijs|herbārija]] vadītājs, latviešu [[botāniķis]] '''[[Aleksandrs Melderis]]''', ir aprakstījis divas zinātnei jaunas [[graudzāļu dzimta]]s (''Poaceae'') [[Ģints (bioloģija)|ģintis]] un 50 citus taksonu? * ... '''''[[ICA AB]]''''' ir otrs lielākais [[mazumtirdzniecība]]s uzņēmums [[Ziemeļvalstis|Ziemeļvalstīs]]; ''ICA'' pilnībā peder arī ''[[Rimi Baltic]]'', kas pārvalda veikalus, lielveikalus un hipermārketus [[Igaunija|Igaunijā]], [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? [[Attēls:Zalenieku baznica.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Zaļenieku luterāņu baznīca|Zaļenieku luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika ierīkots [[hospitālis]], bet padomju laikā — zirgu [[stallis]]? * ... par vienu no visu laiku labākajiem [[Āfrika]]s [[futbolisti]]em uzskatītais '''[[Abedi Pele]]''' vārdu "Pele" ieguvis vidusskolas laikā, pateicoties savai futbola prasmei tiekot salīdzināts ar izcilo [[Brazīlija]]s futbolistu [[Pele (futbolists)|Pelē]]? * ... viens no "Apgāda Jāņa sēta" dibinātājiem '''[[Aivars Prošenkovs]]''' gāja bojā [[2003. gads Latvijā|2003. gada]] 9. decembrī alpīnistu ekspedīcijas laikā programmas "7 virsotnes Latvijai" ietvaros [[Jaunzēlande]]s augstākajā virsotnē — [[Aoraki|Kuka kalnā]] kopā ar pārējiem trīs ekspedīcijas dalībniekiem (Ilmārs Bernāns, Evija Ķirse, [[Teodors Ķirsis]])? [[Attēls:Kim Ki-duk at the 69th Venice International Film Festival (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s [[kinorežisors]] '''[[Kims Kidoks]]''' <small>(attēlā)</small> nomira naktī uz [[2020. gads|2020. gada]] 11. decembri slimnīcā [[Rīga|Rīgā]] no [[COVID-19]] radītajām komplikācijām? * ... visas olimpiskās medaļas '''[[Vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vingrošanā 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' (sacensības notika tikai vienā disciplīnā — individuālajā daudzcīņā, kuru veidoja 16 dažādu vingrinājumu veidi) izcīnīja [[Francija]]s sportisti? * ... pirmās '''[[Pasaules prāta sporta spēles]]''' notika [[Pekina|Pekinā]] no 2008. gada 3. līdz 18. oktobrim, apmēram divus mēnešus pēc [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajām spēlēm]] un mēnesi pēc paralimpiskajām spēlēm? [[Attēls:Hugo Sánchez 1988 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ugo Sančess]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Meksikas futbola izlase]]s sastāvā ir spēlējis [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978.]], [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986.]] un [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausā]], kā arī [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976. gada olimpiādē]], tiek dēvēts par vienu visu laiku labākajiem [[Meksika]]s [[futbolisti]]em? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[NASA]] [[kosmonauts|astronauts]] '''[[Džons Svaigerts]]''' veica vienu lidojumu kosmosā ar kosmosa kuģi ''[[Apollo 13]]'', kas piedzīvoja kritisku avāriju ceļā uz [[Mēness|Mēnesi]], bet veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s; vēlāk pievērsās politikai un tika ievēlēts [[ASV Kongress|Kongresā]], taču nostrādāja pavisam neilgi, nomirstot ar [[Vēzis (slimība)|vēzi]]? * ... '''[[zudumradošā saspiešana]]''' ļauj attēlā samazināt katra [[pikselis|pikseļa]] veidošanai izmantojamo [[bits|bitu]] skaitu, bet tās izmantošana ir saistīta ar informācijas zudumiem? [[Attēls:Compiegne from the UTC.jpg|border|right|50px]] * ... ar daudziem nozīmīgiem vēstures notikumiem saistītā '''[[Kompjeņa]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saukta arī par "Imperatora pilsētu", jo ir cieši saistīta ar [[Francijas Otrā impērija|Francijas Otro impēriju]]? * ... '''[[golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize, kad [[golfs]] bija iekļauts olimpisko spēļu programmā? * ... '''[[Burtnieka smilšakmens atsegumi]]''' ir [[Latvija|Latvijā]] vienīgie [[smilšakmens]] atsegumi, kas veidojušies ezera viļņu [[erozija]]s rezultātā? [[Attēls:Samanos1.JPG|border|right|50px]] * ... [[botānika]]s nozare, kas pēta [[Pirmsvasas augi|sūnas]] (noskaidro sūnu anatomiju, morfoloģiju, sistemātiku, ģeogrāfisko izplatību, fizioloģiju, [[Ekoloģija|ekoloģiju]]) ir '''[[brioloģija]]''' <small>(attēlā sūnu zemsedze mežā)</small>? * ... četrgadīgā '''[[Rīgas Katrīnas skola]]''' tika dibināta [[1789. gads|1789. gada]] 7. februāri [[Maskavas forštate|Maskavas priekšpilsētā]] blakus [[Rīgas Centrāltirgus|Krievu tirgum]] un šādi nosaukta par godu [[Krievijas impērija]]s ķeizarienei [[Katrīna II|Katrīnai II]]? * ... [[Portugāles futbola izlase]]s sastāvā 88 spēles aizvadījušais un 47 vārtus guvušais '''[[Pauleta (futbolists)|Pauleta]]''' savā 18 gadu garajā karjerā nekad nespēlēja [[Portugāle]]s augstākajā līgā — ''[[Portugāles futbola Premjerlīga|Primeira Liga]]''? [[Attēls:Daina Schweiz and Maya Kaufmane 1964.jpg|border|right|50px]] * ... trīs reizes Eiropas [[airēšana]]s čempiones titulu pārairu divniekā kopā ar [[Daina Šveica|Dainu Šveicu]] izcīnījusī '''[[Maija Kaufmane]]''' <small>(attēlā priekšplānā)</small> pēc profesijas ir [[zobārste]]? * ... 2011. gada ģimenes filmai '''"[[Smurfi (filma)|Smurfi]]"''' ir iznākuši trīs turpinājumi: 2013. gada filma '''"[[Smurfi 2]]"''' un 2017. gada filma '''"[[Smurfi: Zudušais ciemats]]"'''? * ... '''[[Krāslava (stacija)|Krāslavas dzelzceļa stacijā]]''' pasažieru vilcieni nepieturēja no [[2017. gads Latvijā|2017. gada]] 10. decembra līdz [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 13. decembrim, kad maršrutu Rīga—Daugavpils pagarināja līdz Krāslavai? [[Attēls:Laurent blanc 11 11 2013 reves de Clara.jpg|border|right|50px]] * ... kā [[Parīzes "Saint-Germain"]] galvenais treneris '''[[Lorāns Blāns]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja trīs [[Francijas futbola 1. līga]]s čempionu titulus trīs sezonās, taču 2016. gada vasarā tika atbrīvots no amata? * ... '''[[Bērzaunes luterāņu baznīca]]''' tika sagrauta [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] uzbrukuma laikā un stāvēja drupās vairāk nekā pusi gadsimta, līdz atjaunotā draudze [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] atjaunoja baznīcu? * ... īpaši intensīvi '''[[narkotiku zemūdene]]s''' izmanto [[Kolumbija]]s narkotiku karteļu locekļi, lai eksportētu [[kokaīns|kokaīnu]] no Kolumbijas uz [[Meksika|Meksiku]] un tālāk pa sauszemes ceļu uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? [[Attēls:Gvido Linga 1969 - 2020.JPG|border|right|50px]] * ... pēc albuma "Zig Zag" izdošanas [[1988. gads Latvijā|1988. gadā]] '''[[Gvido Linga]]''' <small>(attēlā)</small> pameta grupu "[[Zig Zag]]", nomainīja uzvārdu uz Linga un dibināja grupu "[[Linga (grupa)|Linga]]"? * ... [[volejboliste]] '''[[Skaidrīte Plismane]]''' [[Padomju Savienība|PSRS]] izlases sastāvā ir kļuvusi par 1960. gada pasaules čempioni un 1962. gada vicečempioni? * ... ēšanas laikā cilvēka mīkstās '''[[aukslējas]]''' paceļas uz augšu, noslēdzot [[deguna dobums|deguna dobumu]] un ļaujot barībai droši nonākt [[rīkle|rīklē]]? [[Attēls:Web Summit 2018 - Centre Stage, Day 1 -November 6 SD5 6825 (43933130420) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbols|futbola]] treneris '''[[Andrē Villašs-Boašs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no tiem augstas klases [[treneri]]em, kas nekad nav spēlējis futbolu profesionāli, kā arī jauniešu līmenī? * ... dziedātāja '''[[Indra Lintiņa-Lučka]]''' popularitāti ieguvusi [[Trešā atmoda|Atmodas laikā]] no 1988. gada 1992. gadam koncertējot kopā ar mūziķi [[Eduards Rozenštrauhs|Eduardu Rozenštrauhu]]? * ... 92 % no [[Vācija]]s konglomerāta '''''[[Robert Bosch|Robert Bosch GmbH]]''''' (jeb vienkārši ''Bosch'') pieder labdarības fondam ''Robert Bosch Stiftung'', tomēr fondam nav balsstiesību uzņēmuma pārvaldē, bet otrs lielākais uzņēmuma akcionārs ir tā dibinātaja Roberta Boša pēcteči Bošu ģimene? [[Attēls:Тундра Ямала.jpg|border|right|50px]] * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos esošajā '''[[Jamala|Jamalas pussalā]]''' <small>(attēlā [[tundra]]s ainava)</small> ir koncentrēti apmēram 20% no [[Krievija]]s [[dabasgāze]]s krājumiem? * ... [[UNESCO]], kas aktīvi strādā, lai attīstītu '''[[zināšanu sabiedrība|zināšanu sabiedrību]]''', to definē kā sabiedrību, kuras virzītājspēks ir [[kultūra]] un [[izglītība]] un kas ir aicināta, izzinot sociālās, ekoloģiskās un ekonomiskās vides daudzveidību, radīt jaunas zināšanas un tās izmantot kopīgās labklājības veicināšanai? * ... '''[[Ulla Ģērmane|Ullas Ģērmanes]]''', kura tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[latvieši|latviešu]] [[kalnu slēpotāja|kalnu slēpotāju]], brālis [[Rodžers Lodziņš]] bija [[bobslejists]], pārstāvēja [[Latvija 1998. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Latviju 1998. gada Nagano olimpiskajās spēlēs]]? [[Attēls:Martin Ponsiluoma 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Zviedrija]]s [[biatlonists|biatlonista]], [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada pasaules čempiona]] sprintā, '''[[Martins Ponsiluoma|Martina Ponsiluomas]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir Jirki Ponsiluoma, [[Somija|Somijā]] dzimis [[distanču slēpotājs]], kurš pārstāvēja Zviedriju [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles|1992. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1945. gads Latvijā|1945. gadā]] iespaidīgā '''[[Blīdenes luterāņu baznīca|Blīdenes baznīcas]]''' celtne ar 56 metrus augsto torni tika daļēji sagrauta, un [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] atlikušo būves daļu saspridzināja? * ... [[televīzija]]s un radio sarunu šovu vadītāja, veidotāja, redaktore un producente '''[[Daina Jāņkalne]]''' ir arī [[UNA (žurnāls)|žurnāla "UNA"]] valdes locekle, dibinātāja un pirmā galvenā redaktore? [[Attēls:Behnen manor.jpg|border|right|50px]] * ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā '''[[Bēnes muiža]]s''' pils tika nodedzināta; pēc tam atjaunota vienkāršāka un nedaudz mazāka <small>(attēlā mūsdienās)</small>? * ... [[skeletoniste]]s '''[[Endija Tērauda|Endijas Tēraudas]]''' līdz šim augstākais karjeras sasniegums ir 2020.—2021. gada pasaules kausa sezonas pirmajā posmā [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] izcīnītā trešā vieta? * ... [[Igaunija]]s ziemeļu piekrastē '''[[ediakars|ediakara perioda]]''' [[nogulumieži]] redzami zemes virspusē kā daļa no [[Baltijas klints]]? [[Attēls:Aronas pilskalns 2006-04-14.jpg|border|right|50px]] * ... kāds nostāsts stāsta, ka '''[[Aronas pilskalns|Aronas pilskalnu]]''' <small>(attēlā)</small> ar savām cepurēm ir sanesuši zviedru karavīri? * ... Vishorezmas padomju kongress [[1923. gads|1923. gada]] 30. oktobrī nolēma pārveidot '''[[Horezmas Tautas Padomju Republika|Horezmas Tautas Padomju Republiku]]''' par [[Horezmas PSR]], kura [[Vidusāzija]]s padomju republiku jauno etnisko robežu demarkācijas rezultātā savukārt tika likvidēta [[1924. gads|1924. gada]] 27. oktobrī, lai gan robežu sadalījums vēl nebija izšķirts? * ... bijušais [[Armēnijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Mišels Der Zakarjans]]''' kopš 1998. gada ir treneris dažādos [[Francija]]s klubos? [[Attēls:Annamite range pu mat 2007 05.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vjetnamas karš|Vjetnamas kara]] gados '''[[Čionsona grēda|Čionsona kalnu grēda]]''' <small>(attēlā)</small> bija ievērojams militārs mērķis, jo pa to gāja "[[Ho Ši Mina ceļš|Hošimina taka]]" — apgādes ceļš no [[Vjetnama]]s ziemeļiem uz dienvidiem? * ... karjeras veiksmīgāko posmu [[Spānija]]s [[futbolists]] '''[[Emilio Butragenjo]]''' aizvadīja [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] komandā, kur izcīnīja sešus ''[[La Liga]]'' titulus? * ... [[alpīnists]] '''[[Ilgvars Pauls]]''' ir pirmais [[latvieši|latvietis]], kurš uzkāpis visu [[kontinents|kontinentu]] augstākajās vietās (7 virsotņu programmā)? [[Attēls:CISM2017 260217 132420.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[orientēšanās ar slēpēm]]''' tiek izmantots standarta [[distanču slēpošana]]s ekipējums, kā arī kartes turētājs, kas īpašā veidā piestiprināts pie krūtīm <small>(attēlā dalībnieks distancē)</small>? * ... '''[[Pamira trakts|Pamira traktam]]''', kas ved pa [[Pamira kalni]]em [[Tadžikistāna]]s un [[Kirgizstāna]]s teritorijā, lielākoties ir sliktas kvalitātes cietais segums, un ziemā tā daļa var izrādīties uz dažām dienām slēgta [[lavīna|lavīnu]] dēļ, bet pavasarī — nogruvumu dēļ? * ... '''[[Daviņu Lielais akmens]]''', kuram virspusē izveidoti 35 noapaļoti dobumiņi līdz 15 centimetriem diametrā un līdz 7 centimetriem dziļumā, ir pirmais šāda veida [[laukakmens|akmens]], kas atklāts [[Latvija]]s teritorijā? [[Attēls:LimoniteUSGOV.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[limonīts]]''' <small>(attēlā)</small> jeb purva rūda, tāpat kā [[kūdra]] un saldūdens kaļķieži, turpina veidoties arī mūsdienās? * ... '''[[Buhāras Tautas Padomju Republika]]''', ko pēc [[Buhāras emirāts|Buhāras emirāta]] likvidēšanas [[1920. gads|1920. gadā]] tā teritorijā radīja [[Sarkanā armija]], bija valstisks veidojums, taču faktiski tās iestādēm bija diezgan ierobežotas pilnvaras, jo daudzus tās lēmumus diktēja [[Krievijas PFSR]] pārstāvji? * ... 2004. gadā '''[[Mišela Eikersa]]''' un [[Mija Hemma]] bija vienīgās [[futboliste]]s sievietes, kas tika iekļautas [[FIFA 100]] sarakstā? [[Attēls:Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Guntis Blumbergs.jpg|border|right|50px]] * ... [[1994. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|1994. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] '''[[Guntis Blumbergs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[Ventspils]] domē no partijas "[[Latvijai un Ventspilij]]" saraksta, pēc tam atkārtojot līdzīgu panākumu septiņās sekojošajās Ventspils pašvaldības vēlēšanās? * ... [[Ķīna]]s [[kosmiskais aparāts|kosmiskā aparāta]] '''''[[Chang'e 5]]''''' [[2020. gads kosmonautikā|2020. gadā]] veiktā [[Mēness]] grunts paraugu nogādāšana uz [[Zeme|Zemi]] bija pirmā Mēness iežu paraugu atgādāšana kopš ''Luna-24'' misijas [[1976. gads|1976. gadā]], un Ķīna kļuva par trešo valsti pēc [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Padomju Savienība|PSRS]], kas ieguvusi paraugus no Mēness? * ... no '''[[Kaņinnoss|Kaņinnosa]]''' zemesraga '''[[Kaņina|Kaņina pussalas]]''' ziemeļrietumu galā tiek vilkta [[Baltā jūra|Baltās jūras]] un [[Barenca jūra]]s robeža? [[Attēls:Vespa Mandarinia Magnifica - Filippo Turetta.jpg|border|right|50px]] * ... pasaulē lielākais [[sirsenis]] '''[[Āzijas milzu sirsenis]]''' <small>(attēlā)</small> ir ap 45 mm garš, [[spārnu plētums]] — aptuveni 75 mm, un tā dzelonis injicē lielu daudzumu spēcīgas [[inde]]s, kura ir visstiprākā starp visiem [[kukaiņi]]em? * ... divkārtējais [[hokejs olimpiskajās spēlēs|olimpiskais čempions]] un deviņkārtējais [[Pasaules čempionāts hokejā|pasaules čempions]] hokejā '''[[Vjačeslavs Staršinovs]]''' karjeras laikā aizvadījis 17 sezonas [[PSRS hokeja līga|PSRS čempionāta]] komandā [[Maskavas "Spartak" (hokejs)|Maskavas "Spartak"]], bet vēlāk bijis arī tās prezidents? * ... '''[[Vērde]]''' ir [[Aiviekste]]s vecā gultne līdz [[Vērdes kanāls|Vērdes kanāla]] (tagad daļa no Aiviekstes) izbūvei, kas iztaisnoja Aiviekstes tecējumu? [[Attēls:Bananarama (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Angļi|angļu]] popgrupa '''''[[Bananarama]]''''' <small>(attēlā 2018. gadā)</small> tika izveidota 1979. gadā kā [[trio]], bet kopš 1991. gada darbību turpina kā [[duets]]? * ... līdzās '''[[Ostrovdomašņija]]s''' vissezonas hidrometeoroloģiskajai [[polārstacija]]i (tās bijušajai vietai) [[Arktika|Arktikā]], [[Severnaja Zemļa]]i pieskaitītā '''[[Sedova arhipelāgs|Sedova arhipelāga]]''' '''[[Domašņija]]s''' salā, saskaņā ar viņu [[testaments|testamentiem]] apglabāti polārpētnieks [[Georgijs Ušakovs]] un bijušais stacijas priekšnieks Boriss Kremers? * ... [[Saturna pavadoņi|Saturna pavadonis]] '''[[Pandora (pavadonis)|Pandora]]''' kā pavadonis — "gredzenu gans" ar savu [[Gravitācija|gravitāciju]] iespaido [[Saturna gredzeni|Saturna F gredzenu]]? [[Attēls:Gilbert Stuart Williamstown Portrait of George Washington.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1788.—1789. gada ASV prezidenta vēlēšanas|pirmās ASV prezidenta]]''' vēlēšanas notika no [[1788. gads|1788. gada]] 15. oktobra līdz [[1789. gads|1789. gada]] 10. janvārim, par pirmo prezidentu ievēlot neatkarīgo kandidātu [[Džordžs Vašingtons|Džordžu Vašingtonu]] <small>(attēlā)</small>? * ... amerikānis '''[[Čārlzs Sendss]]''' [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] startēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|golfa]] un [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tenisa]] sacensībās, kļūstot par pirmo olimpisko čempionu [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|golfā]]? * ... var teikt, ka '''[[empātija]]''' ietver delikātu klātbūtni cita cilvēka izjūtām, bez vērtējuma, kritikas vai nosodījuma, un ar gatavību sniegt emocionālu atbalstu? [[Attēls:ParkPatriot2015part4-15.jpg|border|right|50px]] * ... 1977. gadā [[Krievija]]s kravas auto rūpnīca '''[[URAL (autoražotājs)|URAL]]''' sāka ražot modeli ''Ural-4320'' ar [[dīzeļdzinējs|dīzeļdzinēju]] un kravnesību 7 tonnas, kas kļuva par tās pazīstamāko modeli <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Šmita sala]]''' ir nosaukta par godu zinātniekam un polārpētniekam [[Oto Šmits|Oto Šmitam]], kurš [[1930. gads|1930. gadā]] 1. septembrī atklāja to ekspedīcijā, ko vadīja kopā [[Vladimirs Vīze|Vladimiru Vīzi]]? * ... savā debijas [[Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionātā]] [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gadā]] [[Pokļuka|Pokļukā]] [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] '''[[Sturla Holms Legreids]]''' ieguva četras zelta medaļas? [[Attēls:Robert J. Dole.jpg|border|right|50px]] * ... [[2021. gads|2021. gada]] 5. decembrī mirušais bijušais [[ASV senators]] '''[[Bobs Douls]]''' <small>(attēlā)</small> [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] vēlēšanās ir kandidējis gan uz prezidenta, gan [[ASV viceprezidents|viceprezidenta]] amatu, bet abās reizēs piedzīvojis zaudējumu? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Kāns Ajhans]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Gelzenkirhene|Gelzenkirhenē]], karjeras sākumā pārstāvējis vietējo [[Gelzenkirhenes "Schalke 04"|"Schalke 04"]] un spēlējis gan Turcijas, gan Vācijas jauniešu izlasēs? * ... '''[[Garākalna smilšu krupja atradne]]s''' [[dabas liegums]] [[Dobeles novads|Dobeles novada]] [[Bēnes pagasts|Bēnes pagastā]] ir izveidots, lai pasargātu [[smilšu krupis|smilšu krupja]] dzīves vidi izmantotā smilts-grants karjerā? [[Attēls:Sedow georgy.jpg|border|right|50px]] * ... vairāku [[Krievijas Impērija|Krievija]]s arktisko ekspedīciju dalībnieks un vadītājs '''[[Georgijs Sedovs]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā neveiksmīgā mēģinājumā sasniegt [[Ziemeļpols|Ziemeļpolu]] [[1914. gads|1914. gada]] februārī? * ... šobrīd '''[[Latvijas Orientēšanās federācija|Latvijas Orientēšanās federāciju]]''' vada Dagnis Dubrovskis, bet pirms viņa prezidenti bija Viesturs Tamužs un [[Pēteris Apinis]]? * ... [[latvieši|latviešu]] ilustratore, pārsvarā bērnu grāmatu māksliniece, '''[[Agija Staka]]''' ir veidojusi ilustrācijas vairāk nekā 200 grāmatām? [[Attēls:Baltijas ģeoloģijas karte.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas ģeoloģija]]''' neiekļauj trīs [[Ģeoloģiskā laika skala|ģeoloģiskās laika skalas]] [[Periods (ģeoloģija)|periodus]], jo [[krīts|krīta]], [[paleogēns|paleogēna]] un [[neogēns|neogēna]] nogulumi [[Latvija|Latvijā]] nav atklāti <small>(attēlā [[Baltija]]s reģiona pamatiežu virsmas ģeoloģiskā karte)</small>? * ... '''[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|virves vilkšanā 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' startēja divas komandas — [[Francija]] (kļuva par čempioniem) un Jauktā komandā, ko veidoja [[Dānija]]s un [[Zviedrija]]s sportisti, kā arī [[dāņi|dāņu]] žurnālists '''[[Edgars Obje]]''', kurš tika pieaicināts komandai pēdējā brīdī? * ... '''[[Latvijas Botāniķu biedrība]]''' ar šādu nosaukumu pastāv no [[1994. gads Latvijā|1994. gada]], kad tā tika reģistrēta kā [[nevalstiska organizācija]], kas pārņēma Vissavienības Botāniķu biedrības Latvijas nodaļas pienākumus un tiesības? [[Attēls:John Tewksbury.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu sportists '''[[Volters Tjūksberijs]]''' <small>(attēlā)</small> [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]] izcīnīja piecas olimpiskās medaļas, tajā skaitā divas zelta medaļas? * ... [[Krievija]]i piederošajā neapdzīvotajā [[Komsomoļeca|Komsomoļecas salā]] [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] [[Severnaja Zemļa]]s arhipelāgā atrodas [[Āzija]]s galējais salu ziemeļu punkts — '''[[Arktiskais rags]]'''? * ... '''[[Aškelona]]''' [[Izraēla]]s dienvidos, [[Vidusjūra]]s piekrastē, bijusi cilvēku apmetne jau [[neolīts|neolītā]] un pieminēta [[Bībele]]s [[Jozuas grāmata|Jozuas grāmatā]], kas apraksta notikumus 13. gadsimtā pirms mūsu ēras? [[Attēls:Ali Daei, Saipa vs. Al-Rayyan pre-match conference.jpg|border|right|50px]] * ... bijušajam [[Irāna]]s [[futbolists|futbolistam]] '''[[Alī Dājī]]''' <small>(attēlā)</small> pieder rekords par visvairāk gūtajiem vārtiem izlašu spēlēs: viņš 149 spēlēs [[Irānas futbola izlase]]s sastāvā guva 109 vārtus? * ... '''[[RNS vakcīna|RNS vakcīnu]]''' priekšrocības salīdzinājumā ar tradicionālajām [[Vakcīna|olbaltumvielu vakcīnām]] ir lielāks ražošanas ātrums un zemākas izmaksas, kā arī šūnu [[imunitāte]]s indukcijas un humorālās imunitātes nodrošināšana? * ... '''[[Starptautiskā orientēšanās federācija|Starptautiskās orientēšanās federācijas]]''' galvenais birojs atrodas [[Kārlstade|Kārlstadē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]]? [[Attēls:Hellebarden - Schlossmuseum.jpg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[āva]]s''' <small>(attēlā)</small> tiek izmantotas tikai [[Vatikāna gvarde]]s parādes bruņojumā? * ... '''[[Žohova sala|Žohova salu]]''' [[Krievija]]s galējos ziemeļos, [[Delonga salas|Delonga salu]] grupā, atklāja [[1914. gads|1914. gadā]] un nosauca par Novopašennija salu par godu viena no ekspedīcijas kuģiem komandierim; pēc tam, kad Novopašennijs pievienojās [[Nikolajs Judeņičs|Judeņiča]] armijai, salu pārdēvēja par godu virsniekam Žohovam, kurš pirmais ieraudzīja salu, bet ekspedīcijas laikā mira? * ... [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] divas zelta medaļas [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]] ieguvušajam '''[[Alfrēds Tisē|Alfrēdam Tisē]]''' šī izrādījās pēdējā sezona skriešanas sacensībās, jo 1901. gadā viņš smagi saslima ar pleirītu un nomira savās mājās [[Blekpūla|Blekpūlā]], būdams 27 gadus vecs? [[Attēls:Bill_Clinton.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1992. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' <small>(attēlā uzvarētājs [[Bills Klintons]])</small> bija pēdējās līdz [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2020. gadam]], kad vēlēšanu zaudētājs uzvarēja vēlēšanās [[Florida]]s štatā ([[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordža H. V. Buša]] paveikto atkārtoja [[Donalds Tramps]])? * ... [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[psihoanalītiķe]] '''[[Aleksandra Alise fon Volfa]]''' [[1932. gads Latvijā|1932. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] apprecējās ar [[itāļi|itāļu]] rakstnieku [[Džuzepe Tomazi di Lampedūza|Džuzepi Tomazi di Lampedūzu]]? * ... [[Francijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Eduardo Kamavinga]]''' ir dzimis bēgļu nometnē [[Angola|Angolā]], [[Bēgļi|bēgļu]] no [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] ģimenē? [[Attēls:Jeju Island.jpg|border|right|50px]] * ... [[vulkānisms|vulkāniskās]] izcelsmes '''[[Čedžudo sala|Čedžudo salā]]''' <small>(attēlā satelītattēls)</small> atrodas [[Dienvidkoreja]]s augstākais kalns — Halasans (1950 m [[vjl]].)? * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 22. maijā, pēc [[Rīga]]s zaudēšanas, [[Latvijas SPR]] kara flotile pilnā sastāvā '''[[Reinholds Bernhards|Reinholda Bernharda]]''' vadībā pārgāja [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes]] pusē? * ... dziļākais [[ezers]] [[Ukraina|Ukrainā]] '''[[Svitjazs]]''', kas atrodas tās ziemeļrietumu stūrī, ir arī pēc platības otrais lielākais valstī? [[Attēls:Vecbebri manor.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Latvijas agrārreforma]]s '''[[Vecbebru muiža|Vecbebru muižā]]''' <small>(attēlā)</small> nodibināja [[biškopība]]s un [[dārzkopība]]s skolu, pēc tam tur bijušas dažādas skolas, bet [[2017. gads Latvijā|2017. gadā]] pēdējā no tām tika slēgta? * ... [[Lietuvas futbola izlase]]s uzbrucējs '''[[Karolis Laukžemis]]''' 2016. gadā pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s klubu [[FK Jelgava]]? * ... '''[[posttraumatiskā stresa sindroms]]''' var izveidoties ne vien tiem cilvēkiem, kuri paši ir personīgi cietuši no šādiem likteņa triecieniem, bet gan arī šādu notikumu lieciniekiem? [[Attēls:Ebstorfas karte.jpg|border|right|50px]] * ... viena no [[Viduslaiki|viduslaikos]] tapušajām pasaules kartēm '''[[Ebstorfas karte]]''' <small>(attēlā)</small> sadega [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1943. gads|1943. gadā]], bet tika atjaunota [[1953. gads|1953. gadā]]? * ... [[1859. gads|1859. gadā]] '''[[Sesavas luterāņu baznīca|Sesavas luterāņu baznīcā]]''' tika [[kristības|kristīts]] nākamais [[Latvijas Valsts prezidents]] [[Jānis Čakste]]? * ... sākotnēji [[Luksemburga]]s skrējēja '''[[Mišels Teato|Mišela Teato]]''' uzvaru [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpisko spēļu]] [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|maratona]] distancē apstrīdēja, jo vairāki konkurenti apgalvoja, ka viņš krāpies, veicot vairākus īsinājumus, kam palīdzēja zināšanas par [[Parīze]]s ielām; apgalvojumi tika noraidīti, taču zelta medaļu Teato saņēma tikai 1912. gadā? [[Attēls:George-W-Bush.jpeg|border|right|50px]] * ... [[Džordžs V. Bušs|Džordžs Bušs]] <small>(attēlā)</small> '''[[2000. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2000. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' bija pirmais [[ASV prezidents|prezidents]], kopš [[Bendžamins Herisons|Bendžamina Herisona]] 1888. gadā, kurš uzvarēja vēlēšanās, saņemot mazāk balsu nekā viņa pretinieks [[Els Gors]]? * ... '''[[Māris Gulbis (basketbolists)|Māris Gulbis]]''' ilgstoši netika pārstāvējis [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas pieaugušo basketbola izlasi]], līdz 2020. gadā viņam izdevās piedzīvot debiju izlases sastāvā, pirmo spēli Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē aizvadot 34 gadu vecumā? * ... '''[[Sarkanās Armijas šaurums]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], [[Severnaja Zemļa|Severnaja Zemļas arhipelāgā]] pārsvarā cauru gadu ir klāts ar [[ledus|ledu]] un tikai retumis no tā atbrīvojas? [[Attēls:De Slag bij Waterloo Rijksmuseum SK-A-1115.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Septītās koalīcijas karš (1815)|Septītās koalīcijas karš]]''' jeb Simts dienas ilga no [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] atgriešanās no nometinājuma [[Elbas sala|Elbas salā]] [[1815. gads|1815. gada]] 1. martā līdz sakāvei [[Vaterlo kauja|Vaterlo kaujā]] 22. jūnijā <small>(attēlā [[Velingtons]] Vaterlo kaujas laukā)</small>? * ... [[Umajādu kalifāts|Umajādu kalifāta]] izveidotājs un pirmais kalifs '''[[Muāvija I]]''' [[661. gads|661. gadā]] pēc [[Muhameds|Muhameda]] znota [[Alī ibn Abū Tālibs|Alī ibn Abū Tāliba]] nāves apvienoja [[musulmaņi|musulmaņu]] zemes? * ... līdztekus [[Ķīna]]i un apgabaliem, kuros ir ievērojamas etniskās [[ķīnieši|ķīniešu]] kopienas, '''[[ķīniešu šahs]]''' ir populāra izklaide arī [[Vjetnama|Vjetnamā]]? [[Attēls:Keith in 2009.jpg|border|right|50px]] * ... [[pašnāvība|pašnāvībā]] dzīvi beigušā britu [[Elektroniskā deju mūzika|elektroniskās deju mūzikas]] grupas ''[[The Prodigy]]'' dalībnieka '''[[Kīts Flints|Kīta Flinta]]''' <small>(attēlā)</small> bērēs {{dat|2019|3|29||bez}} bija pusotru jūdzi garš bēru gājiens, kurā piedalījās fani no visas pasaules? * ... [[Britu Indija|Britu Indijā]] dzimušais '''[[Normens Pričards]]''' bija pirmais [[Āzija|Āzijā]] dzimušais sportists, kurš izcīnīja olimpiskās medaļas, finišējot otrais divās [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|viegltlētikas]] disciplīnās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... '''[[nobiruma leņķis|nobiruma leņķi]]''' iespaido [[berze]]s koeficients, un tas ir atkarīgs no graudu raupjuma, mitruma, lieluma sadalījuma un formas, kā arī no materiāla īpatnējā [[svars|svara]]? [[Attēls:Shri K.P. Sharma Oli, in New Delhi on February 22, 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Nepāla]]s premjerministrs laika posmā no 2015. līdz 2016. gadam un no 2018. līdz 2021. gadam '''[[Khadga Prasads Šarma Oli]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāv Nepālas komunistisko partijo (apvienoto marksistu ļeņinistu) un ir šīs partijas priekšsēdētājs? * ... '''[[Šmakovkas muzejs]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir lielākais un modernākais [[kandža]]s vēsturei un ražošanai veltītais [[muzejs]] [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] '''[[Džordžs Ortons]]''' kļuva par pirmo [[Kanāda olimpiskajās spēlēs|Kanādas sportistu]], kurš olimpiskajās spēlēs izcīnīja medaļu, lai arī sākotnēji viņš tika uzskatīts par [[ASV olimpiskajās spēlēs|ASV pārstāvi]], un šī kļūda netika pamanīta 70 gadus, pirms [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] oficiāli pieskaitīja šo medaļu [[Kanādas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|Kanādai]]? [[Attēls:Tsogchen-dugan. The main cathedral church of the Ivolginsky datsan.jpg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[Ivolgas dacans]]''' <small>(attēlā)</small> ir vēstures un kultūras piemineklis, kā arī nozīmīgākā [[budisti|budistu]] [[svētceļojums|svētceļojumu]] vieta [[Burjatija|Burjatijā]]? * ... [[Latvija]]s [[hokejists]] '''[[Sergejs Čubars]]''' karjeras lielāko daļu ir aizvadījis dažādās [[Dānijas hokeja līga]]s komandās; spēlējis 15 sezonas, 482 spēlēs atzīmējoties ar 254 rezultativitātes punktiem? * ... mūsdienu [[kazahi|kazahu]] literatūras pamatlicējs, dzejnieks, rakstnieks un valsts darbinieks '''[[Sakens Seifulins]]''' tika nogalināts kā "tautas ienaidnieks" represijās 1938. gadā? [[Attēls:Saeimas 24.janvāra kārtējās sēdes turpinājums (46936583591).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gadā '''[[Jānis Butāns]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputātu [[Tālis Linkaits|Tāļa Linkaita]] vietā, kurš sāka darbu kā [[Latvijas Satiksmes ministrs|satiksmes ministrs]], un vienlaikus viņš ieņēma arī T. Linkaita vadītās [[Latvijas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāra]] amatu? * ... '''[[Sestās koalīcijas karš]]''' pret [[Francijas Pirmā impērija|Francijas impēriju]] noslēdzās [[1814. gads|1814. gada]] aprīlī, kad [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] atteicās no troņa un tika nometināts [[Elba (sala)|Elbas salā]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]]? * ... pēc apgrozījuma '''''[[Pfizer|Pfizer Inc.]]''''' 2019. gadā bija otrais lielākais [[farmācija]]s koncerns pasaulē aiz [[Šveice]]s '''''[[Hoffmann-La Roche]]'''''? [[Attēls:Sakurajima -城山展望台より.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kagosima]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saukta arī par "Japānas Neapoli", jo, līdzīgi kā [[Neapole]] [[Itālija|Itālijā]], atrodas [[vulkāns|vulkāna]] pakājē dziļi līča piekrastē; Sakuradžimas vulkāns atrodas 9 km uz austrumiem no pilsētas centra, tā pēdējais izvirdums bija [[1960. gads|1960. gadā]]? * ... '''[[Grudinovka]]s''' [[latvieši|latviešu]] nacionālo [[ciema padome|ciema padomi]] likvidēja [[1939. gads|1939. gadā]] kā pēdējo no [[Baltkrievijas latvieši|Baltkrievijas latviešu]] pašvaldībām? * ... [[1808. gads|1808.]] un [[1809. gads|1809. gadā]] '''[[Krievu-zviedru karš (1808—1809)|Krievu-zviedru karā]]''' krievu karaspēks okupēja visu [[Somija]]s teritoriju, kā arī [[Ālandu salas]] un [[Lapzeme]]s daļu; šīs teritorijas palika [[Krievijas impērija]]s pakļautībā? [[Attēls:Djamolidine ABDOUJAPAROV.jpg|border|right|50px]] * ... leģendārais [[Uzbekistāna]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džamolidins Abdužaparovs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija izcils sprinteris ar iesauku "Taškentas terors", ir dzimis [[Taškenta|Taškentā]] [[Krimas tatāri|Krimas tatāru]] ģimenē, kura Padomju režīma laikā bija [[Krimas tatāru deportācija|izsūtīta]]? * ... '''[[Viļkicka šaurums]]''' ir Ziemeļu jūras ceļa vistālāk ziemeļos esošais posms, bet tā dienvidos atrodas [[Eirāzija]]s galējais ziemeļu punkts [[Čeļuskina rags]]? * ... [[Meksika]]s mediju kompānija '''''[[Televisa]]''''' ir lielākā no [[spāņu valoda|spāņu valodā]] strādājošajām pasaules mediju kompānijām? [[Attēls:Montagem Boa Vista, Roraima.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Boavista (pilsēta)|Boavista]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[Brazīlijas štati|štata]] galvaspilsēta [[Brazīlija|Brazīlijā]], kas atrodas [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]]? * ... [[2020. gads|2020. gada]] 11. martā [[Pasaules Veselības organizācija]]s ģenerāldirektors [[Tedross Adhanoms Gebreiesuss]] paziņoja, ka '''[[COVID-19 pandēmija|SARS-CoV-2 infekcijas uzliesmojums]]''' ir sasniedzis globālas [[pandēmija]]s līmeni? * ... bijušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts '''[[Vilis Seleckis]]''', kurš balsojis arī [[par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]], beidzoties deputāta pilnvarām nodevās rakstniecībai un 90. gadu beigās izdeva divas grāmatas par ietekmīgajiem [[oligarhs|oligarhiem]] [[Aivars Lembergs|Aivaru Lembergu]] un [[Andris Šķēle|Andri Šķēli]]? [[Attēls:Nõmmeveski asimuut.jpg|border|right|50px]] * ... būtiska '''[[orientēšanās karte|orientēšanās karšu]]''' <small>(attēlā)</small> iezīme ir, ka [[mežs|meža]] klātās teritorijas tiek attēlotas ar [[baltā krāsa|baltu]] fonu, savukārt atklātas — ar [[dzeltenā krāsa|dzeltenu]]; dažādi [[zaļā krāsa|zaļās krāsas]] toņi tiek izmantoti meža ar apgrūtinātu caurskriešanu vai redzamību attēlošanai? * ... kopš [[2004. gads|2004. gada]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē esošā '''[[Puentnuāra]]''' ir autonoms departaments [[Kongo Republika]]s sastāvā? * ... [[1893. gads|1893. gadā]] '''[[Heiberga salas]]''' — mūsdienās [[Krievija]]i piederošo neapdzīvotu salu grupu [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] — atklāja [[Fritjofs Nansens|Fritjofa Nansena]] ekspedīcija ar kuģi ''Fram'', nosaucot tās par godu ekspedīcijas atbalsta komitejas loceklim Akselim Heibergam? [[Attēls:Collage de Iquitos 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Peru]] Loreto departamenta lielākā pilsēta un administratīvais centrs '''[[Ikitosa]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amazone]]s krastos? * ... [[Kijeva|Kijevā]] 1990. gadu sākumā dzimušais [[Rīgas "Daugava" (1944—2003)|Rīgas "Daugavas"]] [[futbolists]] un vēlākais futbola treneris '''[[Jurijs Popkovs]]''' spēlēja arī [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlasē]], kopumā piedaloties 18 spēlēs? * ... '''[[lihenoloģija]]''', kas pēta [[ķērpji|ķērpjus]], agrāk bija [[botānika]]s, bet tagad ir [[mikoloģija]]s nozare? [[Attēls:NW Rebel Shoes.jpg|border|right|50px]] * ... vairumā gadījumu '''[[riteņbraukšanas apavi]]''' <small>(attēlā)</small> ar [[velosipēda pedālis|pedāļiem]] tiek sasaistīti ar mehānismu, kurā var iestiprināt pie apavu zoles piestiprinātu stiprinājumu? * ... '''[[kalnu slimība|kalnu slimību]]''' izraisa mazāka [[skābeklis|skābekļa]] koncentrācija [[gaiss|gaisā]], nekā tā, kam cilvēks bija iepriekš pielāgojies, neatrodoties augstkalnē? * ... [[Krievija]]i piederošajā neapdzīvotajā '''[[Pravdas sala|Pravdas salā]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] [[1939. gads|1939. gadā]] tika izveidota sezonālā polārstacija [[Pravda (polārstacija)|Pravda]] navigācijas nodrošināšanai Ziemeļu kuģu ceļā, un sala tika pārdēvēta, tāpat kā stacija, laikraksta "[[Pravda]]" vārdā? [[Attēls:Bauskas vecais kino 3.JPG|border|right|50px]] * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gadā]] celtais '''[[Bauskas kinoteātris|Bauskas kinoteātris "Uzvara"]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[staļinisma arhitektūra]]s paraugs un vietējas nozīmes [[arhitektūras piemineklis]]? * ... lielākā [[pilsēta]] '''[[Paragvaja (upe)|Paragvajas upes]]''' krastos ir [[Paragvaja]]s galvaspilsēta [[Asunsjona]]? * ... pirmās '''[[Āzijas ziemas spēles]]''' notika [[1986. gads|1986. gadā]] [[Saporo]], [[Japāna|Japānā]], kur bijušas trīs no kopā notikušajām 8 spēlēm? [[Attēls:Canindé de São Francisco-002.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sanfransišku]]''' <small>(attēlā)</small> ir garākā [[upe]], kas plūst tikai [[Brazīlija]]s teritorijā? * ... [[Latvija|Latvijā]] lietotā [[tilpums|tilpuma]] vai [[svars|svara]] [[mērvienība]] beramam produktam '''[[sieks]]''' ir līdzvērtīga 9 [[Stops (mērvienība)|stopiem]]? * ... [[šķēpmetējs|šķēpmetēja]] '''[[Gatis Čakšs|Gata Čakša]]''' [[2021. gads sportā|2021. gada]] jūnijā uzstādītais personiskais rekords (87,57 m) ir otrais visu laiku labākais [[Latvija]]s [[vieglatlētika]]s vēsturē, atpaliekot tikai no [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordista]] [[Vadims Vasiļevskis|Vadima Vasiļevska]]? [[Attēls:Relitto di Sant'Andrea B (Elba).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[amfora]]s''' <small>(attēlā)</small> [[senie laiki|senajos laikos]] tika plaši izmantotas gan preču pārvietošanai, gan — uzglabāšanai, bieži tajās tika pildīti dažādi pārtikas produkti — [[graudaugi]], [[rieksti]], [[ogas]], [[olīvas]], kaltētas vai iesālītas [[zivs|zivis]], kā arī šķidrumi ([[olīveļļa]], [[vīns]], [[piens]], zivju mērce, [[medus]] un [[ūdens]])? * ... vairākus gadus pagājušā gadsimta 80. gados [[Rīga]]s [[futbola klubs|futbola klubā]] '''"[[FK Jūrnieks|Jūrnieks]]"''' spēlēja arī [[Vjačeslavs Fanduls]], kurš lielākoties pazīstams kā [[hokejists]], kurš spēlēja [[Rīgas "Dinamo" (1946—1995)|Rīgas "Dinamo"]] un [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas hokeja izlasē]]? * ... [[Latvija]]s vadošā [[ķērpji|ķērpju]] pētnieka '''[[Alfons Piterāns|Alfona Piterāna]]''' pēcteči arī ir [[biologi]]: dēls Andris Piterāns un mazdēls Uģis Piterāns abi ir [[entomologi]]? [[Attēls:La bataille d'Austerlitz. 2 decembre 1805 (François Gérard).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Trešās koalīcijas karš (1803—1806)|Trešās koalīcijas karš]]''' pret [[Francijas Pirmā impērija|Francijas impēriju]] noslēdzās pēc tam, kad [[Francija]]s armija [[Austerlicas kauja|Austerlicas kaujā]] sakāva apvienotās [[Austrija]]s un [[Krievija]]s armijas, un Austrija parakstīja Presburgas miera līgumu ar [[Francija|Franciju]] <small>(attēlā [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] pēc Austerlicas kaujas)</small>? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] otrā lielākā pilsēta [[Hondurasa|Hondurasā]] '''[[Sanpedro Sula]]''' ir valsts galvenais industriālais centrs? * ... [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Juhanness Tīngnēss Bē]] '''[[2020.—2021. gada Pasaules kauss biatlonā|2020.—2021. gada Pasaules kausa sezonā]]''' kļuva par [[Pasaules kauss biatlonā|pasaules kausa]] ieguvēju, titulu izcīnot jau trešo reizi, bet sievietēm pirmo reizi kopvērtējumā uzvarēja viņa tautiete [[Tīrila Ekhofa]]? [[Attēls:Skats uz Lisiņas pilskalnu. 03.jpg|border|right|50px]] * ... ziņas par '''[[Lisiņas pilskalns|Lisiņas pilskalnu]]''' <small>(attēlā)</small> sniedzis jau [[Kārlis fon Lēviss of Menārs]]; to aprakstījis [[Ernests Brastiņš]]? * ... pie '''[[Lubāna izvadkanāls|Lubāna izvadkanāla]]''' ietekas [[Meirānu kanāls|Meirānu kanālā]] izbūvēts [[Kalnagals|Kalnagala]] hidromezgls, caur kuru Meirānu kanālā ietek arī [[Īdeņas kanāls|Īdeņas kanāla]] un '''[[Zvidzienas kanāls|Zvidzes kanāla]]''' ūdeņi? * ... [[2004.—2005. gada NHL lokauts|Nacionālās hokeja līgas lokauta]] dēļ [[HK Rīga 2000]] sastāvā '''[[2004.—2005. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2004.—2005. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionātā]]''' vairākas spēles aizvadīja arī [[Kārlis Skrastiņš]]? [[Attēls:Claudio Ranieri Inter.jpg|border|right|50px]] * ... 2015. gadā [[itāļi|itāļu]] [[futbols|futbola]] [[treneris]] '''[[Klaudio Ranjēri]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par ''[[Leicester City]]'' galveno treneri, un [[2015.—2016. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2015.—2016. gada sezonā]] komanda izcīnīja [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]s čempiontitulu, bet Ranjēri tika atzīts par sezonas labāko treneri? * ... '''[[ANO Attīstības programma]]''' (UNDP) sniedz ekspertu konsultācijas, apmācību un piešķir atbalstu [[jaunattīstības valstis|jaunattīstības valstīm]], lielāku uzsvaru liekot uz palīdzību vismazāk attīstītajām valstīm? * ... otra lielākā pilsēta [[Malāvija|Malāvijā]] '''[[Blantaira]]''' ir nosaukta par godu [[Deivids Livingstons|Deivida Livingstona]] dzimšanas vietai Blantairai, [[Skotija|Skotijā]]? [[Attēls:Tim Cook (2017, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tims Kuks]]''' <small>(attēlā)</small> ''[[Apple]]'' galvenā izpilddirektora amatā stājās [[2011. gads|2011. gada]] 24. augustā, ieņemot smagi slimā [[Stīvs Džobss|Stīva Džobsa]] vietu? * ... [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] [[vieglatlētika]]s skrējienos startējušais [[norvēģi]]s '''[[Ingvars Brins]]''' pēc 20 gadiem atgriezās [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Antverpene|Antverpenē]], kur kopā ar dzīvesbiedri Aleksiju Brinu startēja [[daiļslidošana]]s pāru slidojumos, izcīnot sudraba medaļu? * ... '''[[Beļģija Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 62 reizes, uzvarot vienu reizi — [[1986. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1986. gada konkursā]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (43964386760).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Evita Zālīte-Grosa]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi [[Latvijas Nacionālā opera|Latvijas Nacionālās operas]] soliste? * ... [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] '''[[Bils Renfords]]''' [[Edmontonas "Oilers"]] sastāvā ieguvis divus [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]: 1988. gadā viņš sezonas izskaņā aizvadīja vien sešas spēles komandā, savukārt 1989.—1990. gada [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] sezonā kļuva par komandas pamatvārtsargu un ieguva [[Kona Smita balva|Kona Smita balvu]] kā kausa izcīņas vērtīgākais spēlētājs? * ... [[Latvijas Radio]] erudīcijas spēli '''"[[Lieliskais piecinieks]]"''' [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] izveidoja [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte|Vēstures un filozofijas fakultātes]] absolventi [[Ainars Latkovskis]] un '''[[Ivo Krumholcs]]''', kurš šobrīd to vada vienatnē? [[Attēls:Coronavirus. SARS-CoV-2.png|border|right|50px]] * ... '''[[SARS-CoV-2|smagā akūtā respiratorā sindroma koronavīrusam 2]]''' jeb SARS-CoV-2 <small>(attēlā vīrusa atomu modelis)</small> radniecīgie [[SARS]] un [[MERS]] [[koronavīrusi]] arī izraisīja nopietnas [[epidēmija]]s, kas tomēr nepārauga [[Pandēmija|pandēmijā]]? * ... [[Kanāda]]s [[futbola klubs]] '''''[[Toronto FC]]''''' kopš 2007. gada spēlē [[ASV augstākā futbola līga|ASV augstākās futbola līgas]] jeb MLS Austrumu konferencē? * ... kopš [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] [[Latvija]]s tirgū pazīstamā [[grāmatvedība]]s un uzņēmuma vadības sistēma '''"[[Tildes Jumis]]"''' līdz [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 23. oktobrim piederēja SIA "[[Tilde (uzņēmums)|Tilde]]", kad tika noslēgts līgums par SIA "Jumis Pro" pārdošanu uzņēmumam SIA "[[Visma Latvia Holding]]"? [[Attēls:Aleksandr Medved 1972b.jpg|border|right|50px]] * ... leģendārais [[Padomju Savienība|padomju]] [[cīkstonis]], trīskārtējais olimpisko spēļu čempions, septiņkārtējais Pasaules un trīskārtējais Eiropas čempions '''[[Aleksandrs Medveds]]''' <small>(attēlā kā PSRS delegācijas karognesējs [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1972. gada olimpiādē]])</small> ar cīņas sportu iepazinās tikai dienesta laikā [[Padomju armija|Padomju armijā]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] dibinātais IT produktu un sadzīves elektronikas izplatītājs '''[[ELKO Grupa]]''' ir pārstāvēta 31 valstī, tai skaitā ar filiālēm 16 valstīs? * ... [[Brazīlija]]s [[Amapas štats|Amapas štata]] lielākā pilsēta '''[[Makapa]]''' atrodas [[Amazone]]s krastos, netālu no tās ietekas [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]], un šo pilsētu šķērso [[ekvators]]? [[Attēls:Mazā Nometņu iela no Āgenskalna tirgus uz R (3).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mazā Nometņu iela (Rīga)|Mazā Nometņu iela]]''' <small>(attēlā)</small> [[Rīga]]s adrešu grāmatās atrodama no 1861. gada kā Lēģeru iela; tā kā Rīgā pastāvēja vairākas Lēģera ielas, tad [[1921. gads Latvijā|1921. gadā]] ielas nosaukums mainīts uz Mazā Nometņu iela? * ... viens no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[futbola klubs|futbola kluba]] '''[[Filadelfijas "Union"]]''' īpašniekiem ir [[basketbolists]] [[Kevins Durants]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] vienīgā regulētā '''[[fondu birža]]''' ir ''[[Nasdaq Riga]]''? [[Attēls:Ville de Constantine مدينة قسنطينة 2.jpg|border|right|50px]] * ... trešā lielākā pilsēta [[Alžīrija|Alžīrijā]] '''[[Konstantina]]''' <small>(attēlā)</small> ir nosaukta par godu [[Romas imperators|Romas imperatoram]] [[Konstantīns I|Konstantīnam Lielajam]]? * ... uzņēmējs, kinoproducents un [[režisors]] '''[[Andrejs Ēķis]]''' savu pirmo filmu — melno komēdiju "Ceļojums uz Tukumu" — uzņēma 1993. gadā? * ... laika posmā no 1976. līdz 1991. gadam piecas reizes notikušajā '''[[Kanādas kausa izcīņa hokejā|Kanādas kausa izcīņā hokejā]]''' četras reizes par uzvarētāju kļuva [[Kanādas hokeja izlase|Kanāda]], bet vienu reizi titulu izcīnīja [[PSRS hokeja izlase|PSRS]]? [[Attēls:USMC sniper support (7189510011).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālo bruņoto spēku]] '''[[Ādažu poligons]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> ir izveidots [[1927. gads Latvijā|1927. gadā]], kad Centrālā zemes ierīcības komisija, kas [[Latvija|Latvijā]] realizēja [[Agrārā reforma Latvijā|agrāro reformu]], kara resoram [[Ādažu pagasts|Ādažu pagastā]] piešķīra teritoriju [[Gauja]]s labajā krastā? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[futbola klubs|futbola kluba]] '''[[Maiami "Inter"]]''' prezidents un viens no īpašniekiem ir [[Deivids Bekhems]]? * ... daļu no kādreiz tieši Lubānā ietekošo upju ūdeņiem, no kurām lielākās ir [[Rēzekne (upe)|Rēzekne]] un [[Malta (upe)|Malta]], [[Lubāna ezers|Lubāna ezera]] hidrotehniskajā sistēmā ietilpstošais '''[[Īdeņas kanāls]]''' mūsdienās novada uz [[Meirānu kanāls|Meirānu kanālu]] (un tālāk uz [[Aiviekste|Aivieksti]])? [[Attēls:Numernes valnis.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Numernes valnis (dabas parks)|Numernes vaļņa dabas parks]]''' ietver 15 kilometrus garo [[oss|osu]] Numernes valni, kuram ziemeļu pusē atrodas Numernes purvs, bet dienvidos — ezeru virkne <small>(attēlā skats no skatu torņa)</small>? * ... '''[[Baltijas jūras spēles]]''' bija reģionālas vairāku [[sporta veidi|sporta veidu]] sacensības, kas notika 1993. gadā [[Igaunija|Igaunijā]] un 1997. gadā [[Lietuva|Lietuvā]], un kurās piedalījās sportisti no valstīm, kas teritoriāli atrodas pie [[Baltijas jūra]]s? * ... '''[[1685. gads Latvijā|1685. gadā]]''' [[Ernsts Gliks]] pabeidza [[Jaunā Derība|Jaunās Derības]] tulkošanu [[latviešu valoda|latviešu valodā]]? [[Attēls:Kaścioł - Rosica - 03.jpg|border|right|50px]] * ... [[1920. gads Latvijā|1920. gadā]] pēc [[Latgales atbrīvošana]]s '''[[Rosica (Baltkrievija)|Rosica]]''' mūsdienu [[Baltkrievija]]s pašos ziemeļos <small>(attēlā Rosicas katoļu baznīca)</small> atradās [[Latvija]]s pakļautībā, taču vēlāk sarunās ar [[Padomju Krievija|Padomju Krieviju]] Latvija atteicās no šīs teritorijas apmaiņā pret papildu teritoriju [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] ziemeļos? * ... otrajā spēcīgākajā vīriešu [[basketbols|basketbola]] turnīrā [[Latvija|Latvijā]] '''[[Nacionālā basketbola līga|''Ramirent'' Nacionālajā basketbola līgā]]''' piedalās 22 komandas, kas pēc reģionālā principa sadalītas Austrumu un Rietumu grupās? * ... '''[[Rāves cukurfabrika]]''' bija vecākā [[Sarkandaugava]]s fabrika, ko [[1784. gads|1784. gadā]] uzcēla [[Rīga]]s namnieks Kristiāns Konrāds Rāve? [[Attēls:Rovaniemi Kemijoki.jpg|border|right|50px]] * ... [[Somija]]s garākā [[upe]] '''[[Kemijoki]]''' <small>(attēlā pie [[Rovaniemi]])</small> sākas netālu no [[Krievija]]s robežas? * ... trīskārtējais olimpiskais čempions [[vieglatlētika|vieglatlētikā]] lēkšanas disciplīnās '''[[Maiers Prinšteins]]''' no [[ASV olimpiskajās spēlēs|ASV]] bija dzimis mūsdienu [[Polija|Polijā]], [[ebreji|ebreju]] ģimenē? * ... '''[[attīstītās valstis|attīstītajām valstīm]]''' — [[pasaules valstis|pasaules valstu]] grupai ar augstu ekonomiskās attīstības un dzīves līmeni — tiek pieskaitīta arī [[Latvija]]? [[Attēls:Le Stade Olympique 3.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Monreālas Olimpiskais stadions|Monreālas Olimpiskajā stadionā]]''' <small>(attēlā)</small> mājas spēles aizvada [[ASV augstākā futbola līga|MLS]] [[futbols|futbola]] komanda '''''[[CF Montréal]]'''''? * ... [[Rīgas nocietinājumi|Rīgas nocietinājumu]] '''[[Triangula bastions|Triangula bastiona]]''' pamatus atraka [[2000. gads Latvijā|2000. gadā]] un mūsdienās tā paliekas apskatāmas zem biroju ēkas [[11. novembra krastmala|11. novembra krastmalā]]? * ... [[2015. gads Latvijā|2015. gadā]] guļbūves tehnikā uzceltā '''[[Balvu pareizticīgo baznīca]]''' ir [[Krievija]]s [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] dāvinājums Balvu pareizticīgo draudzei? [[Attēls:John Flanagan.jpg|border|right|50px]] * ... trīskārtējs olimpiskais čempions [[vesera mešana|vesera mešanā]] '''[[Džons Flenegens]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves sākumu un beigas pavadīja [[Īrija|Īrijā]], tomēr sporta sacensībās pārstāvēja tā laika dzīves vietu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... bijušais [[Latvijas Augstākā padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts '''[[Ziedonis Ziediņš]]''' [[2006. gads Latvijā|2006. gadā]] tika notiesāts par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu laikā, kad bija Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētājs, piespriežot viņam brīvības atņemšanu uz trim gadiem un citus sodus? * ... šobrīd visi '''[[Koordinācijas padome (Baltkrievija)|Koordinācijas padomes varas nodošanai]]''' (to [[2020. gads|2020. gadā]] izveidoja [[Baltkrievija]]s prezidenta amata kandidāte [[Svjatlana Cihanouska]], lai veicinātu demokrātisku varas nodošanu) prezidija locekļi atrodas apcietinājumā vai ārpus Baltkrievijas? [[Attēls:Swiatek RG19 (1) (48199020336).jpg|border|right|50px]] * ... [[2020. gads sportā|2020. gada]] [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātā čempionāta tenisā]] uzvarētāja '''[[Iga Švjonteka]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā ''[[Grand Slam]]'' titula ieguvēja no [[Polija]]s? * ... '''[[Mercendarbes muiža|Mercendarbes muižā]]''', kur atrodas [[Baldone]]s muzejs un tūrisma informācijas centrs, no 1939. gada līdz 2012. gadam bija iekārtots [[bērnu nams]]? * ... pirmo '''[[vilcienu prāmis|vilcienu prāmi]]''' [[1833. gads|1833. gadā]] ieviesa pāri kanālam [[Skotija|Skotijā]], lai pagarinātu [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līniju]]? [[Attēls:Mariánské lázně (Czech town) - houses in center.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Marienbāde]]s''' kūrortā <small>(attēlā mūsdienu Marianske Lāzne)</small> ārstējušies daudzi slaveni cilvēki un Eiropas valstu valdnieki, piemēram, [[Johans Volfgangs fon Gēte|Gēte]], [[Frederiks Šopēns|Šopēns]], [[Tomass Edisons|Edisons]], [[Rihards Vāgners]], [[Eduards VII]], [[Nikolajs II]], [[Francis Jozefs I]] un daudzi citi? * ... četru olimpisko zelta medaļu ieguvējs [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] '''[[Alvins Krencleins]]''' tiek uzskatīts par "mūsdienu barjerskrējienu tehnikas tēvu", pazīstams ar to, ka izstrādājis novatorisku barjeru pārvarēšanas tehniku? * ... [[1897. gada Krievijas Impērijas tautas skaitīšana]] liecina, ka tolaik mūsdienu [[Baltkrievija]]s teritorijā dzīvoja gandrīz 17 tūkstoši [[latvieši|latviešu]], taču mūsdienās '''[[Baltkrievijas latvieši|Baltkrievijas latviešu]]''' skaits nepārsniedz 2000? [[Attēls:Lakelandscape800.jpg|border|right|50px]] * ... [[Norvēģija]]s garākās upes '''[[Glomma]]s''' <small>(attēlā)</small> [[sateces baseins|baseins]] aizņem 13% no valsts teritorijas? * ... '''[[sporta biedrības "Marss" velotreks]]''' [[Rīga|Rīgā]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatvē]], kura vietā, neraugoties uz iedzīvotāju protestiem, tiek būvēta biroju ēka [[Valsts drošības dienests|Valsts drošības dienesta]] vajadzībām, tika nojaukts jau [[1985. gads Latvijā|1985. gadā]]? * ... kad [[Baltkrievija]] atgriezās pie idejas būvēt [[atomelektrostacija|atomelektrostaciju]], tika izvēlētas divas vietas [[Mogiļevas apgabals|Mogiļevas apgabalā]] un rezerves vietas [[Vjerhņadzvinskas rajons|Vjerhņadzvinskas]] un [[Astravjecas rajons|Astravjecas rajonā]]; tieši pēdējā tika uzbūvēta '''[[Baltkrievijas atomelektrostacija]]''', pret ko asi iebildusi [[Lietuva]], kuras pierobežā tā atrodas? [[Attēls:Erik Lemming cropped.jpg|border|right|50px]] * ... no '''[[vieglatlēti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētiem 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' visvairāk — 6 disciplīnās — startēja [[Zviedrija]]s sportists, vairāku olimpisko spēļu dalībnieks un trīskārtējs olimpiskais čempions, '''[[Ēriks Lemmings]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Meksika]]s pilsēta ar vairāk nekā miljonu iedzīvotāju '''[[Nesavalkojotla]]''' atrodas netālu no galvaspilsētas [[Mehiko]] un kopā ar apkārtnes pilsētām veido vienu no pasaulē lielākajiem graustu rajoniem, kur liela daļa iedzīvotāju dzīvo [[nabadzība|nabadzībā]], ir ļoti augsts [[noziedzība]]s līmenis? * ... [[1795. gads|1795. gadā]], pateicoties vietējo muižu īpašniekam Frīdriham Georgam fon Līvenam, tika sakopta teritorija ap [[Baldones sēravots "Ķirzaciņa"|Baldones sēravotu "Ķirzaciņa"]] un izbūvēts paviljons, aizsākot [[Baldone]]s kūrorta attīstību? [[Attēls:Feldzera tvaika suknis.JPG|border|right|50px]] * ... [[1904. gads Latvijā|1904. gadā]], kad Baltezera sūkņu stacija sāka darbu, tā bija Eiropā otrā lielākā ūdens padeves stacija; mūsdienās sūkņu stacijā ierīkots '''[[Rīgas ūdensapgādes muzejs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... vienīgais '''[[2020. gada NHL drafts|2020. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' izvēlētais [[Latvija]]s [[hokejists]] bija '''[[Raivis Ansons]]''', ko draftēja ar kopējo 149. numuru? * ... [[Pensilvānijas štats|Pensilvānijas štata]] pilsētā '''[[Skrentona|Skrentonā]]''' ir dzimis 46. [[ASV prezidents]] [[Džo Baidens]]? [[Attēls:Roman Golovchenko (2020-09-03)(portrait).jpg|border|right|50px]] * ... [[Baltkrievijas premjerministrs]] '''[[Ramans Halovčenka]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekšējā [[Sjarhejs Rumass|Sjarheja Rumasa]] vadītajā valdībā bija Valsts militārās rūpniecības komitejas priekšsēdētājs? * ... [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] amerikāņu vieglatlēts '''[[Ērvings Baksters]]''' startēja piecās disciplīnās, kurās visās ieguva olimpiskās medaļas, tostarp divas zelta: [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|augstlēkšanā]] un [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|kārtslēkšanā]]? * ... '''[[Dinamo (elektrotehnika)|dinamo]]''' bija pirmie elektriskie [[ģenerators|ģeneratori]], kurus izmantoja [[rūpniecība|rūpniecībā]], vēlāk tos pamatā nomainīja [[maiņstrāvas ģenerators|maiņstrāvas ģeneratori]], jo [[maiņstrāva]] ir piemērota [[Transformators|transformācijai]]? [[Attēls:Georg Hackenschmidt ca. 1905.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Georgs Hakenšmits]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[igauņi|igaunis]], kas [[1898. gada pasaules čempionāts svarcelšanā|1898. gada pasaules čempionātā]] [[Vīne|Vīnē]], ar kreiso roku paceļot 85,5 kg, uzstādīja pasaules rekordu [[svarcelšana|svarcelšanā]]? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] netālu no pilsētas notika Rozvelas incidents, kas ir saistīts ar iespējamu [[Neidentificēts lidojošs objekts|NLO]] avāriju, tādēļ '''[[Rozvela|Rozvelā]]''' atrodas NLO [[muzejs]]? * ... populārajā kultūrā '''[[Rīgas aplenkums (1621)|1621. gada Rīgas aplenkuma]]''' notikumi ir pazīstami no [[Arveds Mihelsons|Rutku Tēva]] romāna "Trīs vella kalpi" un filmām "[[Vella kalpi]]" un "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]"? [[Attēls:Carpinus fruit.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Eiropas skābardis]]''' <small>(attēlā lapas un sēklas)</small> ir sastopams [[Lejaskurzeme]]s mežos? * ... '''[[Riteņbraukšana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 kilometri vīriešiem|100 kilometru riteņbraukšanas sacensībās 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' dalībniekim bija jāveic 300 trases apļi [[Neo Falirona velodroms|Neo Falirona velodromā]], bet, lai gan sacensībās startēja 9 sportisti, visus 300 apļus veica tikai divi no tiem? * ... senākās '''[[eļļas lampa]]s''' tika izmantotas jau aizvēsturē, kad [[akmens laikmets|akmens laikmetā]] par apgaismojuma līdzekļiem tika pielietoti dažādi gliemežvāki vai akmeņi ar dabīgi izveidotiem iedobumiem, kuros bija iespējams ieliet dažādu dzīvnieku taukus, kas tādējādi kalpoja par degmaisījuma avotu? [[Attēls:Miriam makeba 01.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidāfrika]]s dziedātāja '''[[Miriama Makeba]]''', zināma kā ''Mama Africa'' <small>(attēlā)</small>, bija arī [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste un [[ANO]] Labās gribas vēstniece? * ... [[Kanāda]]s pilsētai '''[[Vindzora (Ontārio)|Vindzorai]]''' pretējā Detroitas upes krastā atrodas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pilsēta [[Detroita]]? * ... [[2020. gada F1 sezona]]s [[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']] [[Francija]]s [[autosportists]] '''[[Pjērs Gaslī]]''' no ''AlphaTauri'' komandas negaidīti izcīnīja savu pirmo uzvaru ''[[Formula 1]]'' karjerā? [[Attēls:Shoyu Ramen.jpg|border|right|50px]] * ... [[japāņi|japāņu]] buljona [[zupa]]s '''[[rāmens|rāmena]]''' <small>(attēlā)</small> pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, kad to uz [[Japāna|Japānu]] atveda [[ķīnieši|ķīniešu]] iebraucēji? * ... par pirmo olimpisko čempionu '''[[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējienā 1896. gada olimpiskajās spēlēs]]''' kļuva [[ASV 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportists [[Tomass Kērtiss]], sudraba medaļu ieguva [[Lielbritānija 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]] sportists [[Grentlijs Guldings]], bet bronzas medaļa netika pasniegta, jo finālā piedalījās tikai divi dalībnieki? * ... partijas [[Progresīvie (partija)|"Progresīvie"]] un "[[Kustība Par!]]" [[Rīgas dome]]s frakcijas vadītājs '''[[Mārtiņš Kossovičs]]''' kopā ar brāli vada optikas uzņēmumu grupu "Optic Guru", kurā ietilpst tādi zīmoli kā "Manaslēcas.lv", "Metropole" un "Outlet Optika"? [[Attēls:ChloriteUSGOV.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[hlorīti]]em''' <small>(attēlā)</small> raksturīga [[vizla|vizlveida]] [[skaldnība]] un zema [[cietība]]? * ... pasaulslavenie [[igauņi|igauņu]] [[cīkstoņi]] '''[[Aleksandrs Abergs]]''' un '''[[Georgs Lūrihs]]''' mira 1920. gadā [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāza]] pilsētā [[Armavira|Armavirā]] ar mēneša starpību, pēc saslimšanas ar [[tīfs|tīfu]]? * ... '''[[Oukridža|Oukridžu]]''' [[Tenesī|Tenesī štatā]] mēdz dēvēt arī par "Atompilsētu", jo tā tika izveidota [[1942. gads|1942. gadā]], kur izstrādāja materiālus [[Manhetenas projekts|Manhetenas projektam]] — izveidoja pirmo [[Atombumba|atombumbu]]? [[Attēls:Freshly baked gingerbread - Christmas 2004.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[piparkūkas]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāli [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] cepumi ne tiki [[Latvija|Latvijā]], bet arī [[Igaunija|Igaunijā]], [[Somija|Somijā]] un [[Skandināvija|Skandināvijā]]? * ... [[Latvijas Universitāte]]s vīru [[koris|kora]] '''"[[Dziedonis]]"''' pirmsākumi meklējami {{Dat|1924|1|23||bez}}, kad tika dibināta pirmā latvju vīru kora biedrība "Dziedonis"? * ... 2019. gadā amerikāņu [[hokejists]] '''[[Patriks Marūns]]''' izcīnīja savu otro [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] titulu, kļūstot tikai par trešo spēlētāju pēc Korija Stilmana un [[Klods Lemjē|Kloda Lemjē]], kam kopš 1967. gada izdevies divas sezonas pēc kārtas dažādu komandu sastāvā izcīnīt [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] galveno balvu? [[Attēls:Dursupes pils 2002-04-20.jpg|border|right|50px]] * ... leģenda vēsta, ka [[Dursupes muiža|Dursupes muižas pilī]] <small>(attēlā)</small> esot apaļa istaba, kurā pakārusies grāfiene, un tagad tur [[spoks|spokojoties]]? * ... [[čehi|čehu]] [[vieglatlēts]] '''[[Františeks Janda-Suks]]''' bija pirmais mūsdienu sportists, kurš [[Diska mešana|meta disku]], vienlaikus griežot visu ķermeni; viņš izgudroja šo tehniku, pētot slavenās statujas "[[Diskobols]]" stāvokli? * ... '''[[1679. gads Latvijā|1679. gada]]''' pavasara [[pali|palos]] [[Lielupe]] pārrāva kāpu joslu [[Buļļu sala|Daugavgrīvas (Buļļu) salas]] vidū, izveidojot jaunu gultni, pa kuru tā ieplūda [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] (ar laiku jaunā [[grīva]] aizsērēja, kļūstot par mūsdienās esošo līci [[Ziemeļupe|Ziemeļupi]])? [[Attēls:Marathon 1900.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|maratona sacensības 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' <small>(attēlā)</small> sākās pulksten 14:30 dienā, kad gaisa temperatūra [[Parīze|Parīzē]] sasniedza gandrīz 40 °C; no startējušajiem 13 sportistiem tikai 7 izdevās veikt pilnu distanci? * ... [[Ziemeļkurzeme|Ziemeļkurzemē]] vēsturiski zināmi astoņi [[Bronzas laikmets|Bronzas laikmeta]] apbedījumi, tā sauktās [[Velna laivas]], no kuriem mūsdienās saglabājušies divi — '''[[Birznieku Velna laiva]]''' un Bīlavu Velna laiva? * ... [[1920. gads Latvijā|1920. gadā]] pēc [[Latgales atbrīvošana]]s '''[[Bihosava]]s''' pilsēta mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] atradās [[Latvija]]s pakļautībā, bet vēlāk Latvija sarunās ar [[Padomju Krievija|Padomju Krieviju]] atteicās no Bihosavas un apkārtējām zemēm apmaiņā pret papildu teritoriju [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] ziemeļos? [[Attēls:Lielais Baltezers ar Priežu salu 2002-07-13.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas dabas liegumi|dabas liegums]] '''[[Lielā Baltezera salas]]''' iekļauj piecas no sešām [[Lielais Baltezers|Lielā Baltezera]] salām: Auzu salu, Liepu salu, Mazo salu, Priežu salu <small>(attēlā)</small> un Ropažu salu? * ... [[Minhenes "Bayern"]] futbolisti '''[[2020.—2021. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2020.—2021. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezonā]]''' par čempioniem kļuva jau 30. reizi [[Bundeslīga (futbols)|Bundeslīgas]] vēsturē? * ... '''[[Latvijas Televīzijas Ziņu dienests|Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta]]''' vēsture aizsākās [[1958. gads Latvijā|1958. gada]] 19. martā, kad pirmo reizi ēterā nonāca "Televīzijas sabiedriski politisko raidījumu pēdējās ziņas" jeb "Pēdējās ziņas"? [[Attēls:Manchester, New Hampshire Montage.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mančestra (Ņūhempšīra)|Mančestra]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ņūhempšīras štats|Ņūhempšīras štata]] lielākā pilsēta? * ... [[Čehija]]s [[hokejs|hokeja]] komanda '''[[Jihlavas "Dukla"]]''' savulaik ir izcīnījusi 12 [[Čehoslovākijas hokeja līga]]s čempiones titulus? * ... '''[[Rīgas aplenkums (1700)|Rīgas aplenkums]]''' [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] sākumā ilga septiņus mēnešus no 1700. gada 21. februāra līdz 19. septembrim, tomēr [[Saksijas kūrfirstiste]]s karaspēks [[Polijas karalis|Polijas karaļa]] [[Augusts II Stiprais|Augusta II]] vadībā nespēja ieņemt [[Rīgas nocietinājumi|Rīgas cietoksni]]? [[Attēls:Baldone church.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas PSR]] laikos '''[[Baldones luterāņu baznīca]]s''' <small>(attēlā)</small> ēkā iekārtoja [[plastmasa]]s un [[gumija]]s izstrādājumu ražošanas apvienības "Ausma" filiāli? * ... '''[[2020. gada Eiropas čempionāts pludmales volejbolā|2020. gada Eiropas čempionātā pludmales volejbolā]]''', kas notika [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Majori|Majoros]], grupu turnīru mači tika par dienu pārcelti dēļ [[vētra]]s, savukārt dienu vēlāk sacensības tika aizvadītas [[pludmales volejbols|pludmales volejbola]] centrā bez skatītājiem? * ... [[Latvija]]s [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas uzņēmums]] '''"[[Karavela (uzņēmums)|Karavela]]"''' ir viens no lielākajiem zivju konservu un preservu ražotājiem Eiropā? [[Attēls:Alexander Koreshkov 2009-01-17 KHL game Dynamo-Barys.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Aleksandrs Koreškovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēles aizvadījušais un rezultatīvākais [[Kazahstānas hokeja izlase]]s spēlētājs; bijis [[Kazahstānas karognesēji olimpiskajās spēlēs|Kazahstānas karognesējs]] [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006. gada Turīnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... kopš [[Amerikas Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības kara]] '''[[Savana]]''' [[Džordžijas štats|Džordžijas štatā]] ir nozīmīga [[osta]]s pilsēta? * ... '''[[caurteka]]s''', ko izmanto [[dzelzceļš|dzelzceļa]], [[autoceļš|autoceļu]] būvē un citur, atļauj nebūvēt mazus [[tilts|tiltus]], kas ir ievērojams ekonomiskais aspekts? [[Attēls:Pont-Mindin.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s pilsētā '''[[Sennazēra|Sennazērā]]''' <small>(attēlā tilts pār [[Luāra (upe)|Luāru]])</small> ir uzbūvēti vieni no lielākajiem [[kruīza kuģi]]em pasaulē — ''[[Harmony of the Seas]]'' un ''Symphony of the Seas''? * ... '''[[2020.—2021. gada Optibet hokeja līgas sezona|2020.—2021. gada Optibet hokeja līgas sezonā]]''' [[Latvijas čempionu hokejā uzskaitījums|Latvijas čempiones]] titulu pirmo reizi izcīnīja [[Rīgas "Olimp"]], bet [[Miķelis Rēdlihs]] tika atzīts par izslēgšanas kārtas vērtīgāko spēlētāju? * ... 2020. gadā lielākais '''[[celtņa kuģis]]''' pasaulē bija ''Sleipnir'', kuram ir divi celtņi ar celtspēju 10 000 [[tonna]]s katram? [[Attēls:Augstkalnes muižas pils 2000-06-23.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Augstkalne (Augstkalnes pagasts)|Augstkalnē]] esošajā '''[[Mežmuiža (muiža)|Mežmuižas pilī]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> atradās vācu armijas atpūtas nams, 1945. gadā pilī ierīkoja [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] virsnieku mācību centru un atpūtas namu, bet vēlāk tur atradās izpildkomiteja un tautas nams? * ... '''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika laboti gandrīz visi [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|iepriekšējās olimpiskajās spēlēs]] uzstādītie olimpiskie rekordi, bet veiksmīgākais sportists, kurš laboja četrus olimpiskos rekordus, bija amerikānis [[Alvins Krencleins]]? * ... '''[[Audriņu ciema iedzīvotāju piemiņas vieta]]''' veltīta [[Audriņu traģēdija]]i: [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] 4. janvārī vācu varas iestādes par sarkanarmiešu slēpšanu un partizānu grupas izveides atbalstu nodedzināja ciematu, 30 ciema vīriešus publiski nošāva [[Rēzekne]]s tirgus laukumā, bet vēl ap 170 ciemata iedzīvotāju nogalināja [[Ančupānu kalni|Ančupānu mežā]]? [[Attēls:Grāvendāles muiža 1912.jpg|border|right|50px]] * ... [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā '''[[Grāvendāles muiža|Grāvendāles muižā]]''' <small>(attēlā 1912. gadā)</small> izvietojās [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] karaspēka maršala [[Žaks Makdonalds|Makdonalda]] štābs? * ... '''[[basku pelota 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā un vienīgā reize, kad šis sporta veids bija iekļauts oficiālajā olimpisko spēļu programmā, savukārt '''[[Hosē de Amesola]]''' un '''[[Fransisko Viljota]]''' šajā sporta veidā izcīnīja pirmās zelta medaļas [[Spānija]]i olimpiskajās spēlēs? * ... [[Kanāda]]s pilsēta '''[[Kičenera]]''' tika saukta par Berlīni līdz [[1916. gads|1916. gadam]], kad [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā nosaukumu mainīja? [[Attēls:2015 UEFA Super Cup 66.jpg|border|right|50px]] * ... [[Spānijas futbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Luiss Enrike]]''' <small>(attēlā)</small> pats ilgus gadus spēlējis nacionālajā izlasē, 62 spēlēs gūstot 12 vārtus, uzvarējis arī [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada olimpisko spēļu]] futbola turnīrā [[Barselona|Barselonā]]? * ... vistālāk uz dienvidiem esošā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pilsēta '''[[Kīvesta]]''' atrodas [[Floridas šaurums|Floridas šaurumā]] uz četrām dažādām salām? * ... [[Ādažu poligons|Ādažu poligona]] teritorijā iekļautajā [[Latvijas dabas liegumi|dabas liegumā]] '''[[Lieluikas un Mazuikas ezers]]''' esošais Mazuikas ezers nav pieejams atpūtai un saskaņā ar teritorijas dabas aizsardzības plānu ir iežogots, bet atrašanās pie Lieluikas ezera atļauta tikai saskaņojot? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056631644).jpg|border|right|50px]] * ... no partijas "[[Par cilvēcīgu Latviju]]" (agrākā KPV LV) [[13. Saeima|13. Saeimā]] ievēlētais '''[[Kaspars Ģirģens]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā bija partijas "Republika" dibinātāju skaitā, taču politikā ienāca [[2005. gada pašvaldību vēlēšanas|2005. gada pašvaldību vēlēšanās]], kandidējot uz vietu [[Jēkabpils]] domē no partijas "[[Jaunais laiks]]"? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2020.—2021. gada UEFA Nāciju līgā]]''', spēlējot vienā grupā ar [[Fēru Salu futbola izlase|Fēru Salām]], [[Maltas futbola izlase|Maltu]] un [[Andoras futbola izlase|Andoru]], izcīnīja vienu uzvaru, četras reizes spēlēja neizšķirti un vienu spēli zaudēja? * ... [[holandieši|holandiešu]] izcelsmes [[berberi|berberu]] [[pirāts]] '''[[Jans Jansons van Hārlems]]''' kopā ar citiem berberu pirātiem Salē ostu mūsdienu [[Maroka|Marokā]] [[1624. gads|1624. gadā]] pasludināja par neatkarīgu valsti, Jansonam kļūstot par pirmo tās prezidentu? [[Attēls:Zircon-t09zirc-06a.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[cirkons]]''' <small>(attēlā cirkona paveids hiacints [[kvarcs|kvarcā]])</small> parasti ir nedaudz [[Radioaktivitāte|radioaktīvs]], jo satur radioaktīvu elementu ([[Urāns (elements)|urāna]], [[Torijs|torija]]) piemaisījumus? * ... daudzdienu velobraucienā ''[[Tour de France]]'' braucējs, kurš kopvērtējumā finišē pēdējais, neizstājoties kādā no posmiem, saņem '''''[[lanterne rouge]]''''' titulu, kas sniedz zināmu popularitāti, tāpēc braucēji mēdz cīnīties par šo pozīciju, nevis samierinās ar vienu no pēdējām vietām, kas tādu publicitāti nesniedz? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] ārsts '''[[Bertrams Zariņš]]''', kurš bijis vairāku profesionālo sporta līgu komandu [[ārsts]], ir strādājis arī par [[ASV olimpiskajās spēlēs|ASV olimpiskās izlases]] galveno ārstu? [[Attēls:IMG 5125vestienaqq.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vestienas aizsargājamo ainavu apvidus]]''' <small>(attēlā)</small> ietver [[Vidzemes augstiene]]s centrālo daļu ar [[Latvija]]s augstāko virsotni — [[Gaiziņkalns|Gaiziņkalnu]]? * ... '''[[Gastons Omuats]]''' [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] startēja divās [[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|kroketa]] disciplīnās, kurās abās izcīnīja zelta medaļas? * ... '''''[[TikTok]]''''' priekštecis ir ''Douyin'', kas ir tāda pati programma, bet [[Ķīna]]s politikas dēļ ar [[cenzūra|cenzūru]], tādēļ ''TikTok'' ir radies kā produkts citām valstīm, ārpus Ķīnas? [[Attēls:Abiy Ahmed during state visit of Reuven Rivlin to Ethiopia, May 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[2019. gads|2019. gadā]] [[Etiopija]]s premjerministrs '''[[Abijs Ahmeds]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] par "centieniem panākt mieru un starptautisko sadarbību un jo īpaši par viņa izlēmīgo iniciatīvu atrisināt robežkonfliktu ar kaimiņvalsti [[Eritreja|Eritreju]]"? * ... '''[[2020. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2020. gada Pasaules čempionātā šosejas riteņbraukšanā]]''' sacensības notika tikai elites kategorijās vīriešiem un sievietēm, bet [[COVID-19 pandēmija]]s izraisīto ceļošanas ierobežojumu radīto nevienlīdzīgo iespēju dēļ junioru un U23 kategorijā čempionāts nenotika? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federāciju]] veido 85 '''[[Krievijas Federācijas subjekti|subjekti]]''': 22 [[Krievijas republikas|republikas]], 9 [[Krievijas novadi|novadi]], 46 [[Krievijas apgabali|apgabali]], 3 federālas nozīmes pilsētas, 4 autonomie apvidi un [[Ebreju autonomais apgabals]]? [[Attēls:Усть-Нера. Вид с горы..jpg|border|right|50px]] * ... viena no lielākajām [[Austrumsibīrija]]s upēm '''[[Indigirka]]''' <small>(attēlā pie Ustjņeras)</small> izveidojas, satekot Tuorajurjahas un Tarinjurjahas upēm [[Sahas republika]]s dienvidaustrumos? * ... britu [[tenisists]], četrkārtējais [[Vimbldonas čempionāts|Vimbldonas čempionāta]] vienspēļu uzvarētājs un triju olimpisko zelta medaļu ieguvējs '''[[Redžinalds Dohertijs]]''' vienā no saviem Vimbldonas fināliem, 1898. gadā, pārspēja brāli [[Lorenss Dohertijs|Lorensu Dohertiju]]? * ... [[1940. gads Latvijā|1940. gada]] vasarā '''[[Latvijas sūtnis Francijā]]''' [[Oļģerds Grosvalds]] pēc [[Francijas kampaņa|Parīzes okupācijas]] pārcēlās uz [[Višī]], bet Latvijas sūtniecības ēku Pronī ielā 8 Parīzē [[Vācija]]s okupācijas vara nodeva savai tālaika sabiedrotajai [[Padomju Savienība]]i? [[Attēls:Surveyor 3-Apollo 12.jpg|border|right|50px]] * ... četrus mēnešus pēc ''[[Apollo 11]]'' uz [[Mēness]] virsmas nolaidās '''''[[Apollo 12]]''''' komanda, kuras komandieris [[Čārlzs Konrāds]] un pilots [[Elans Bīns]] uz Mēness virsmas pavadīja vienu dienu un septiņas stundas <small>(attēlā Čārlzs Konrāds pie agrāk nolaidušās automātiskās zondes ''[[Surveyor 3]]'')</small>? * ... [[Kosovas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Ārbers Zeneli]]''' ir dzimis [[Zviedrija|Zviedrijā]] un pārstāvējis dažāda vecuma Zviedrijas jaunatnes izlases? * ... lai gan '''[[Latīņu drukas aizliegums Latgalē|latīņu drukas aizliegums]]''' [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] tika galvenokārt vērsts pret [[poļi]]em, tas ilgāk pastāvēja [[Latgale]]s un [[Lietuva]]s teritorijā? [[Attēls:Joshua Kiprui Cheptegei Eugene 2014.jpg|border|right|50px]] * ... 2020. gadā [[Uganda]]s [[vieglatlēts]] '''[[Džošua Čeptegei]]''' <small>(attēlā)</small> laboja [[Kenenisa Bekele|Kenenisam Bekelem]] no [[Etiopija]]s piederējušos [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordus]] garākajās skriešanas distancēs stadionā: 16 gadus veco rekordu [[5000 m]] distancē un 15 gadus veco rekordu [[10 000 m]] distancē, kas tika pārspēts par vairāk nekā 6 sekundēm? * ... '''[[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas]]''' notika [[2021. gada administratīvi teritoriālā reforma|2021. gada administratīvi teritoriālajā reformā]] izveidotajās 40 pašvaldībās — 6 [[valstspilsēta|valstspilsētās]] un 34 novados? * ... [[latvieši|latviešu]] [[sociāldemokrāts]] un [[komunists]] '''[[Vilis Dermanis]]''', kuru [[1922. gads Latvijā|1922. gadā]] politieslodzīto apmaiņas kārtībā [[Latvija]] apmainīja un izsūtīja uz [[Padomju Krievija|Padomju Krieviju]], [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā [[NKVD]] [[NKVD "Latviešu operācija"|"Latviešu operācijas"]] ietvaros tika nošauts [[Butovas poligons|Butovas poligonā]]? [[Attēls:Charlotte Cooper.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[tenisiste]] '''[[Šarlote Kūpere]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vimbldonas čempionāts|Vimbldonas čempionātā]] ieguva piecus vienspēļu titulus un [[1900. gada olimpiskās spēles|1900. gadā Parīzes olimpiādē]] kļuva par pirmo sievieti, kas izcīnīja olimpisko čempiones titulu? * ... [[Austrumroma]]s imperators '''[[Arkādijs]]''' bija [[Rietumroma]]s imperatora [[Honorijs|Honorija]] brālis? * ... '''[[Latvijas vēstnieks Krievijā|Latvijas vēstniecība Krievijā]]''' atjaunoja savu darbību [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] maijā kā [[Latvijas Republikas Ministru padome]]s pārstāvniecība [[Padomju Savienība|PSRS]] Ministru padomē, vēl pirms [[PSRS Valsts domes lēmums par Latvijas Republikas neatkarības atzīšanu|PSRS Valsts domes lēmuma par Latvijas Republikas neatkarības atzīšanu]] 1991. gada 6. septembrī? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841682067).jpg|border|right|50px]] * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gada]] augustā Saeimas deputāts '''[[Ēriks Pucens]]''' <small>(attēlā)</small> pameta partiju "[[Par cilvēcīgu Latviju]]" (agrākā KPV LV), lai pievienotos brāļu [[Sandis Ģirģens|Sanda]] un [[Kaspars Ģirģens|Kaspara]] Ģirģenu vaidotajai jaunajai partijai (dalību KPV LV Saeimas frakcijā politiķis gan nepārtrauca)? * ... [[Kamerūnas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Karls Toko Ekambi]]''' ir dzimis un audzis [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]]? * ... '''[[Rīgas pusvadītāju rūpnīca "Alfa"|Rīgas pusvadītāju rūpnīcā "Alfa"]]''' ražotās [[mikroshēma]]s izmantoja galvenokārt [[Padomju Savienība|PSRS]] militārā kompleksa un kosmosa nozares vajadzībām? [[Attēls:Max Decugis 001.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[tenisists]] '''[[Makss Dekužī]]''' <small>(attēlā)</small>, kuram līdz [[Rafaels Nadals|Rafaela Nadala]] panākumiem piederēja rekords — 8 uzvaras [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātajā čempionātā]], izcīnījis arī trīs olimpiskās medaļas tenisa dubultspēlēs? * ... '''"[[Reiz Holivudā]]"''' ir pirmā [[Kventins Tarantīno|Kventīna Tarantīno]] filma, kas nav veidota sadarbībā ar Bobu un [[Hārvijs Vainstīns|Hārviju Vainstīnu]], jo Tarantīno pārtrauca sadarbību ar producentiem pēc Hārvija apsūdzībām seksuālā izmantošanā? * ... [[1941. gads Latvijā|1941. gadā]] agrākais [[Rīgas Radiorūpnīca]]s dibinātājs un vadītājs '''[[Ābrams Leibovics]]''' gāja bojā [[Rīgas geto]]? [[Attēls:Chadwick Boseman by Gage Skidmore July 2017 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] aktieris '''[[Čedviks Bouzmens]]''' <small>(attēlā)</small> pēc nāves tika nominēts un saņēma [[78. Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[27. Ekrāna aktieru ģildes balva|Ekrāna aktieru ģildes balvu]] par Levī Grīna lomu filmā "[[Mā Reinija: Blūza māte]]"? * ... [[Islande]]s [[futbols|futbola]] komanda '''''[[Knattspyrnufélag Reykjavíkur]]''''' ir 27 reizes izcīnījusi Islandes čempiontitulu, tai skaitā kļuva par pirmajiem čempioniem 1912. gadā? * ... [[ASV valsts sekretārs|ASV valsts sekretāra]] [[Samnera Velsa deklarācija]] 1940. gada 23. jūlijā noteica [[Baltijas valstu okupācija]]s neatzīšanas politiku no ASV puses un nodrošināja '''[[Latvijas vēstnieks ASV|Latvijas pārstāvniecības]]''' pastāvēšanu [[Vašingtona|Vašingtonā]]? [[Attēls:Croquet1900.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Krokets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā un arī vienīgā reize, kad šis [[sporta veids]] bija iekļauts [[Olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā? * ... otrā lielākā pilsēta [[Ziemeļīrija|Ziemeļīrijā]] '''[[Deri]]''' jeb Londonderi ir arī ceturtā lielākā visā [[Īrijas sala|Īrijas salā]]? * ... [[Dānija]]s ceturtās lielākās salas '''[[Lollāna]]s''' augstākais punkts atrodas tikai 25 metrus virs jūras līmeņa? [[Attēls:AmanitaVaginata2.jpg|border|right|50px]] * ... ēdamo '''[[pelēkā makstsēne|pelēko makstsēni]]''' <small>(attēlā)</small> var sajaukt ar bieži sastopamajām radnieciskajām sugām — citām [[mušmires|mušmirēm]]? * ... [[Malta]]s kluba '''''[[Floriana F.C.]]''''' [[futbolisti]] ir 26 reizes izcīnījuši [[Maltas futbola Premjerlīga|Maltas čempionu titulu]] un 20 reizes uzvarējuši Maltas kausa izcīņā? * ... '''[[Latvijas vēstnieks Itālijā|Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Itālijā]]''', Albānijā, Sanmarīno un Maltā kopš [[2018. gads Latvijā|2018. gada]] ir bijusī [[Saeimas priekšsēdētāja]] [[Solvita Āboltiņa]]? [[Attēls:Sheep Ship 2.jpg|border|right|50px]] * ... parasta vidēja izmēra '''[[lopu pārvadātājs|lopu pārvadātāja kuģa]]''' <small>(attēlā)</small> tilpība svārstās no 30 000 līdz 40 000 [[aita|aitu]] (vai 3000 līdz 4000 [[liellops|liellopu]] galvu)? * ... '''[[Volejbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|volejbola sacensībās 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Tokija|Tokijā]] divi [[Latvija 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latvijas]] [[pludmales volejbols|pludmales volejbola]] pāri sasniedza pusfinālu, tomēr abi palika bez medaļām? * ... 2020. gada 13. februārī [[Saeima]] atbalstīja '''[[Rīgas dome (2017—2020)|Rīgas domes sasukuma]]''' atlaišanu, ko 24. februārī izsludināja Valsts prezidents [[Egils Levits]], un 25. februārī likums stājās spēkā, padarot 24. februāri, par domes pēdējo oficiālo darba dienu? [[Attēls:Protest actions in Minsk (Belarus) near Stella, August 16.jpg|border|right|50px]] * ... starptautiski neatzīto 2020. gada [[Baltkrievijas prezidents|Baltkrievijas prezidenta]] vēlēšanu izraisītie '''[[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti 2020. un 2021. gadā]]''' <small>(attēlā mītiņš [[Minska|Minskā]] 2020. gada 16. augustā)</small> prasījuši vismaz četru cilvēku dzīvības, vairākus tūkstošus cilvēku aizturēja un vairākus simtus ievainoja? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 27. augustā [[Latvija]]s sūtņa [[Kārlis Zariņš (diplomāts)|Kārļa Zariņa]] meita '''[[Marija Anna Zariņa]]''' kļuva par '''[[Latvijas vēstniecība Apvienotajā Karalistē|Latvijas sūtniecības Londonā]]''' vadītāju ar pilnvarotās lietvedes tiesībām? * ... [[Valmiera FC]] [[Nigērija]]s [[futbolists]] '''[[Tolu Arokodare]]''' 2020. gadā uz īres tiesībām pievienojās ''[[1. FC Köln]]'', bet kopš 2021. gada tiek īrēts [[Francija]]s klubam ''[[Amiens SC]]''; ticis lēsts, ka spēlētāja izpirkuma maksa pēc īres beigām varētu sasniegt 3 miljonus eiro? [[Attēls:Selenga2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Selenga]]''' <small>(attēlā netālu no [[Ulanude]]s)</small> ir lielākā [[Baikāls|Baikāla]] pieteka? * ... [[Baltkrievija]]s [[volejbols|volejbola]] izlases spēlētājs '''[[Artūrs Ūdris]]''' ir dzimis 1990. gadā [[Rīga|Rīgā]], bet pēc vecāku šķiršanās kopā ar māti pārcēlies uz Baltkrieviju? * ... [[katoļi|katoļu]] priesteris '''[[Andrejs Mediņš]]''', kurš izveidojis un vada "Kalna svētību kopienu" [[Bruknas muiža|Bruknas muižā]], savulaik ir dienējis [[Afganistāna|Afganistānā]] obligātajā dienestā [[padomju armija|padomju armijā]]? [[Attēls:Svjatlana Cichanouská, Praha, 7.6.2021.jpg|border|right|50px]] * ... starptautiski neatzītajās 2020. gada [[Baltkrievijas prezidents|Baltkrievijas prezidenta]] vēlēšanās apvienotās opozīcijas kandidāte '''[[Svjatlana Cihanouska]]''' <small>(attēlā)</small> pieteicās sava aizturētā vīra blogera Sjarheja Cihanouska vietā? * ... [[1900. gada olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes olimpisko spēļu]] divkārtējais čempions [[teniss|tenisā]] '''[[Lorenss Dohertijs]]''' 1903. gadā kļuva arī par pirmo ne-amerikāni, kurš uzvarējis [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā tenisā]]? * ... '''[[Transvālas Republika]]''', kas [[Āfrika]]s dienvidos pastāvēja no [[1852. gads|1852.]] līdz [[1902. gads|1902. gadam]], oficiāli saucās Dienvidāfrikāņu Republika (''Zuid-Afrikaansche Republiek'')? [[Attēls:Alba Iulia National Museum of the Union 2011 - Possible Statue of Roman Emperor Pertinax Close Up, Apulum.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Pertinakss]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Romas imperators]] vienpadsmit nedēļas 193. gadā, tā sauktajā Piecu imperatoru gadā, līdz viņu nogalināja pretoriāņi? * ... par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]] balsojušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts '''[[Pēteris Simsons]]''' ir bijis arī [[8. Saeima]]s dputāts, uz laiku saņemot mandātu gan [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]], gan [[Inese Šlesere|Ineses Šleseres]] vietā? * ... [[Senegālas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Jūsefs Sabalī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]]? [[Attēls:Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[latvieši|latviešu]] [[bēgļi|bēgļu]] pārstāvniecības institūcija [[Petrograda|Petrogradā]], kas darbojās no 1915. gada augusta līdz 1918. gada janvārim un apvienoja aptuveni 260 organizāciju un aģentūru dažādās [[Krievijas impērija]]s pilsētās? * ... '''[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu vienspēles|sieviešu vienspēļu tenisa turnīrs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā [[Olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] disciplīna, kurā varēja sacensties tikai [[sievietes]]? * ... '''[[2020. gada Lielā Kristapa balva]]s''' atlases komisija atsevišķi neizdalīja labākos sieviešu un vīriešu aktierdarbus, jo filmās nebija daudz galveno lomu sievietēm, tādēļ tika pasniegtas balvas vienotās nominācijās "Labākais aktierdarbs galvenajā lomā" un "Labākais aktierdarbs otrā plāna lomā"? [[Attēls:Rulon Gardner vs Mindaugas Mizgaitis, Athens 2004.jpg|border|right|50px]] * ... [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gadā vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Lietuva]]s [[cīkstonis]] '''[[Mindaugs Mizgaitis]]''' <small>(attēlā augšā)</small> izcīnīja bronzas medaļu svara kategorijā līdz 120 kg, taču, kad 2016. gadā Hasans Barojevs no [[Krievija]]s, kurš bija otrais, tika diskvalificēts par [[Dopings|dopinga]] lietošanu, sudrabs tika Mizgaitim? * ... [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] deputāte '''[[Berta Vesmane]]''' [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|1941. gada 14. jūnija deportācijās]] kopā ar vīru [[Frīdrihs Vesmanis|Frīdrihu Vesmani]] tika arestēti; Berta Vesmane apcietināšanas brīdī bija smagi slima un nomira jau vilcienā, tam atrodoties [[Krustpils (stacija)|Krustpils stacijā]]? * ... '''[[Oksitānija]]s''' reģions [[Francija|Francijā]] tika izveidots 2016. gada 1. janvārī, apvienojot divus iepriekšējos reģionus — [[Langdoka-Rusijona|Langdoku-Rusijonu]] un [[Dienvidi-Pireneji|Dienvidus-Pirenejus]]? [[Attēls:Almandine-139300.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[granāti|granātu]]''' <small>(attēlā [[almandīns]])</small> tumši sarkanie [[kristāli]] atgādina [[granātāboli|granātābolu]] augļu graudus, kas, domājams, arī deva [[minerāli|minerālu]] nosaukumu? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019. gada Āfrikas Nāciju kausa]] ieguvējs '''[[Aīsa Māndī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]]? * ... 2005. gadā '''[[Jaunā pasaule (Liepāja)|Jaunajā pasaulē]]''' dzīvoja tikai 56 cilvēki, uz tā bija pati mazākā [[Liepāja]]s apkaime pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:DSC 0136 ΑΚΡΟΚΟΡΙΝΘΟΣ.jpg|border|right|50px]] * ... kā militārs [[cietoksnis]] '''[[Akrokorinta]]''' <small>(attēlā nocietinājumu mūri mūsdienās)</small> pastāvēja no senajiem laikiem līdz pat 19. gadsimta sākumam? * ... '''[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|1900. gada vasaras olimpisko spēļu vīriešu vienspēļu tenisa turnīrā]]''' visas 4 medaļas ieguva [[Lielbritānija]]s tenisisti? * ... [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] tās '''[[Rīgas dome (1994—1997)|sasaukumā no 1994. līdz 1997. gadam]]''' bija [[Māris Purgailis]]? [[Attēls:Giulio Andreotti.jpg|border|right|50px]] * ... [[Itālijas premjerministrs]] 1972. un 1973. gadā, laika posmā no 1976. līdz 1979. gadam un no 1989. līdz 1992. gadam '''[[Džūlio Andreoti]]''' <small>(attēlā)</small> ir vainots sakaros ar [[mafija|mafiju]], viņu apsūdzēja arī žurnālista slepkavības pasūtīšanā? * ... '''[[Telavivas "Maccabi" (futbols)|Telavivas "Maccabi"]]''' ir titulētākais [[Izraēla]]s [[futbola klubs]]: 23 reizes izcīnījis [[Izraēlas Premjerlīga|Izraēlas čempiontitulu]] un arī 23 reizes uzvarējis Izraēlas kausa izcīņā? * ... kopš 2019. gada '''[[Latvijas vēstnieks Lietuvā]]''' ir bijušais [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs|ārlietu ministrs]] [[Indulis Bērziņš]]? [[Attēls:Big-eared-townsend-fledermaus.jpg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no dižsikspārņiem, '''[[sīksikspārņi]]''' <small>(attēlā lielausu sikspārnis)</small> izmanto eholokāciju, kā arī sīksikspārņiem otrajam [[pirksts|pirkstam]] trūkst [[nags|naga]], savukārt dižsikspārņiem nav [[aste]]s? * ... [[loka šāvējs]] '''[[Hūberts Van Inniss]]''' ir visu laiku veiksmīgākais loka šāvējs olimpisko spēļu vēsturē un pirmais [[Beļģijas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|Beļģijas sportists]], kurš izcīnīja zelta medaļas olimpiskajās spēlēs (uzvarēja [[1900. gada olimpiskās spēles|1900. gada olimpiādē]] un [[1920. gada olimpiskās spēles|1920. gada olimpiādē]])? * ... pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s rakstniece '''[[Anna Žīgure]]''' bija '''[[Latvijas vēstnieks Igaunijā|Latvijas vēstniece Igaunijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Somijas Republikā|Latvijas vēstniece Somijā]]'''? [[Attēls:Rabaul.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[1919. gads|1919. gadam]], kad '''[[Jaunbritānija|Jaunbritānijas sala]]''' <small>(attēlā)</small> atradās [[vācieši|vāciešu]] kontrolē, tās nosaukums bija Jaunpomerānija? * ... '''[[2005. gada Rēzeknes domes atkārtotas vēlēšanas]]''' notika pēc tam, kad [[tiesa]] apmierināja vairāk nekā 40 deputātu kandidātu prasību atcelt iepriekšējo vēlēšanu rezultātus pēc vēlētāju ietekmēšanas un viņu balsu uzpirkšanas atzīšanas? * ... '''[[2020.—2021. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2020.—2021. gada UEFA Eiropas līgas sezonā]]''' par uzvarētājiem kļuva [[Spānija]]s klubs ''[[Villarreal CF]]'', kas finālā 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Anglija]]s klubu ''[[Manchester United FC]]''? [[Attēls:Nikolay Przhevalsky photoportrait and signature.jpg|border|right|50px]] * ... ievērojamais [[Centrālā Āzija|Centrālās Āzijas]] pētnieks '''[[Nikolajs Prževaļskis]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā savā piektajā un pēdējā ekspedīcijā, kad pie [[Karakola]]s mūsdienu [[Kirgizstāna|Kirgizstānā]], iedzerdams Ču upes ūdeni, saslima ar [[vēdertīfs|vēdertīfu]] un pēc desmit dienām nomira? * ... [[Austrija]]s [[hokejists]] '''[[Konstantīns Komareks]]''', kurš 2020. gadā spēlēja [[Rīgas "Dinamo"]], kopā ar [[Austrijas hokeja izlase|Austrijas hokeja izlasi]] ir piedalījies trijos [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātos]]? * ... [[mūziķis]] '''[[Horens Stalbe]]''' no 2009. līdz 2013. gadam vadīja niršanas klubu "Baltika" [[Ēģipte]]s kūrortā Dahabā? [[Attēls:Podgorny1963.jpg|border|right|50px]] * ... Ukrainas Komunistiskās partijas pirmais sekretārs '''[[Nikolajs Podgornijs]]''' <small>(attēlā)</small> ieņēma [[Padomju Savienība|PSRS]] Augstākās Padomes priekšsēdētāja amatu laika posmā no 1965. līdz 1977. gadam pēc [[Anastass Mikojans|Anastasa Mikojana]] un pirms [[Leonīds Brežņevs|Leonīda Brežņeva]]? * ... [[Krievija]]s [[futbola klubs]] no [[Volgograda]]s '''[[Volgogradas "Rotor"|"Rotor"]]''' lielākos panākumus guva 1990. gados, kad divas reizes izcīnīja otro vietu [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas čempionātā]]? * ... [[Latvija]]s teritorijā '''[[konduktors|konduktori]]''' joprojām ir sastopami "[[Pasažieru Vilciens|Pasažieru Vilciena]]" transportlīdzekļos un [[Sabiedriskais transports Daugavpilī|Daugavpils sabiedriskajā transportā]]? [[Attēls:Supermoon Nov-14-2016-minneapolis.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[pilnmēness]]''' <small>(attēlā)</small> ir novērojams aptuveni reizi [[mēnesis|mēnesī]], precīzāk — ik pēc 29,53 [[diena|dienām]]? * ... par '''[[2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem kļuva ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'', kas finālā ar rezultātu 1:0 pieveica ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]'' un Eiropas spēcīgākā futbola kluba trofeju izcīnīja otro reizi? * ... '''[[Kolčestera]]''' ir pirmā [[romieši|romiešu]] dibinātā pilsēta [[Lielbritānija|Lielbritānijā]] un to uzskata par vecāko Lielbritānijas pilsētu? [[Attēls:Kamala Harris Vice Presidential Portrait.jpg|border|right|50px]] * ... 49. [[ASV viceprezidente]] '''[[Kamala Herisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā sieviete un pirmā [[afroamerikāņi|afroamerikāniete]] [[ASV viceprezidente]]s amatā? * ... [[Baltkrievijas Tautas Republika]]s kara ministrs [[1918. gads|1918. gadā]], [[Daugavpils|Daugavpilī]] dzimušais '''[[Konstantīns Jezovitovs]]''' 1920. gados [[Latvija|Latvijā]] tika apsūdzēts nelegālā darbībā ar mērķi atdalīt [[Latgale|Latgali]] no Latvijas, bet dzīvi noslēdza pēc [[NKVD]] pratināšanām [[1946. gads|1946. gadā]] cietuma slimnīcā [[Minska|Minskā]]? * ... centriski-labējo partiju apvienību '''"[[Jaunā Vienotība]]"''' veido partija "[[Vienotība]]" kopā ar reģionālajām politiskajām partijām "Kuldīgas novadam", "[[Tukuma pilsētai un novadam]]", "Valmierai un Vidzemei", "Jēkabpils reģionālo partiju" un "[[Latgales partija|Latgales partiju]]"? [[Attēls:Faworki (plate).jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''[[žagariņi|žagariņus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavoja tikai [[Aukštaitija|Aukštaitijā]], bet vēlāk tie izplatījās visā [[Lietuva|Lietuvā]] un arī [[Latgale|Latgalē]]? * ... Latvijas izlases [[basketbolists|basketbolista]] '''[[Aigars Šķēle|Aigara Šķēles]]''' vecākais brālis [[Armands Šķēle]] arī ir bijis profesionāls basketbolists, [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas izlases]] spēlētājs? * ... [[poēma|poēmu]] '''"[[Straumēni (poēma)|Straumēni]]"''' [[Edvarts Virza]] sāka rakstīt [[1928. gads Latvijā|1928. gada]] vasarā "Billītēs" un pabeidza [[1933. gads Latvijā|1933. gada]] vasaras nogalē? [[Attēls:Saeimas 24.janvāra kārtējās sēdes turpinājums (31998001777).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada janvārī [[13. Saeima]] atbalstīja '''[[Juris Jurašs|Jura Juraša]]''' <small>(attēlā)</small> izdošanu kriminālvajāšanai par valsts noslēpuma izpaušanu, ko bija lūgusi Ģenerālprokuratūra, un gandrīz gadu viņš nevarēja piedalīties Saeimas darbā, līdz saskaņā ar [[Satversmes tiesa]]s spriedumu varēja atgriezties darbā parlamentā? * ... '''[[Loka šaušana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize, kad [[loka šaušana]] bija iekļauta olimpisko spēļu programmā, taču no 153 loka šāvējiem, kas piedalījās sacensībās, tikai 17 sportistiem ir zināma precīza identitāte? * ... '''[[Svētā Patrika diena]]''' ir oficiāla brīvdiena [[Īrija|Īrijā]], [[Ziemeļīrija|Ziemeļīrijā]], [[Kanāda]]s provincē [[Ņūfaundlenda un Labradora|Ņūfaundlendā un Labradorā]], kā arī Britu aizjūras teritorijā [[Montserrata|Montserratā]]? [[Attēls:Bois de Boulogne.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Buloņas mežs|Buloņas mežu]]''' <small>(attēlā)</small> kā parku izveidoja [[1852. gads|1852. gadā]], kad [[Francijas monarhi|Francijas imperators]] [[Napoleons III]] zemi atdeva [[Parīze]]s pilsētai, lai tā to pārvērstu par publisku [[parks|parku]]? * ... '''[[Artūrs Kurucs]]''' ir kļuvis par pirmo [[Latvija]]s [[basketbolists|basketbolistu]], kurš kļuvis par [[Spānijas basketbola līga|Spānijas līgas]] čempionu, turklāt pirmo, kurš vienā sezonā izcīnījis čempiona titulu divās valstīs (otra — Latvija)? * ... par [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[dzejnieks|dzejnieku]] '''[[Kazimirs Ulrihs Bēlendorfs|Kazimiru Ulrihu Bēlendorfu]]''' [[nekrologs|nekrologā]] teikts: "viņš bij labu vecāku bērns [..] jaunumā viņš labi mācījās, [..] bet viņš tapa slinks pie sava prāta, un [..] viņš vairāk kā 20 gadus apkārt staigāja, daudzreizēm visu Kurzemi un pāris reizes arī Vidzemi kājām izstaigājis"? [[Attēls:Rõuge Suurjärv 2011 10.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reuges Lielezers|Reuges Lielezera]]''' <small>(attēlā)</small> maksimālais dziļums ir 38 metri, un tas ir dziļākais [[ezers]] [[Igaunija|Igaunijā]]? * ... kopš 1943. gada '''[[Rubē velodroms|Rubē velodromā]]''' notiek viendienas [[Klasiskās šosejas riteņbraukšanas sacensības|klasiskā velobrauciena]] [[Parīze—Rubē]] finišs? * ... no [[1921. gads Latvijā|1921. gada]] '''[[Latvijas Republikas vēstniecība Krievijas Federācijā|Latvijas vēstniecība Krievijā]]''' par savām telpām izmanto Čapligina ielu 3, [[Maskava|Maskavā]]? [[Attēls:Egan Bernal KOERS 2019 01 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2021. gada Giro d'Italia|2021. gada ''Giro d'Italia'']]''' uzvarēja [[Kolumbija]]s riteņbraucējs [[Egans Bernals]] <small>(attēlā)</small> no ''[[Ineos Grenadiers]]'', kurš kļuva par otro kolumbieti, kas uzvarējis ''[[Giro d'Italia]]'' pēc [[Nairo Kintana]]s [[2014. gada Giro d'Italia|2014. gadā]]? * ... '''[[Parīzes 7. apgabals]]''' un [[Neijī pie Sēnas]] ir pārtikušākie un prestižākie dzīvojamie rajoni [[Francija|Francijā]]? * ... [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] rezultātā izveidotā '''[[Balvu novads|Balvu]]''', '''[[Dobeles novads|Dobeles]]''', '''[[Jēkabpils novads|Jēkabpils]]''', '''[[Jelgavas novads|Jelgavas]]''', '''[[Krāslavas novads|Krāslavas]]''', '''[[Kuldīgas novads|Kuldīgas]]''', '''[[Ludzas novads|Ludzas]]''', '''[[Ogres novads|Ogres]]''', '''[[Rēzeknes novads|Rēzeknes]]''', '''[[Saldus novads|Saldus]]''', '''[[Talsu novads|Talsu]]''' un '''[[Tukuma novads|Tukuma]]''' novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušo atbilstošo [[latvijas rajoni|rajonu]] teritoriju? [[Attēls:Sir Tom Jones at The Queen's Birthday Party (cropped-2).jpg|border|right|50px]] * ... [[2005. gads|2005. gadā]] par ieguldījumu mūzikā [[Anglijas karaliene]] [[Elizabete II]] iecēla [[Velsa]]s mūziķi '''[[Toms Džonss|Tomu Džonsu]]''' <small>(attēlā)</small> bruņinieku kārtā? * ... '''[[Skotu nacionālā partija|Skotu nacionālās partijas]]''' ideoloģija ir [[sociāldemokrātija]] un [[Skotija]]s neatkarība? * ... atsevišķās valstīs pastāv arī izbraukšanas '''[[vīza]]s''', kas dod atļauju izbraukt no konkrētās [[valsts]]? [[Attēls:Damages after 2020 Beirut explosions 1.jpg|border|right|50px]] * ... postošos '''[[2020. gada sprādzieni Beirūtā|2020. gada sprādzienus Libānas galvaspilsētā Beirūtā]]''' <small>(attēlā Beirūtas osta pēc postījumiem)</small> izraisīja ostas noliktavā esošās aptuveni 2700 tonnas [[amonija nitrāts|amonija nitrāta]], kas šeit atradās sešus gadus, kad krava tika konfiscēta no kuģa ''Rhosus''? * ... par bāku pārveidotais '''[[ugunskuģis "Laima"]]''' [[Baltijas jūra]]s [[Irbes šaurums|Irbes šauruma]] rietumu daļā uz ziemeļiem no [[Ovišu bāka]]s atradās no [[1928. gads Latvijā|1928. gada]] līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākumam? * ... '''[[Latviešu skola Maskavā]]''' darbojas kopš [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 12. februāra; tā tapa pateicoties pirmā pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s [[Latvijas vēstnieks Krievijas Federācijā|Latvijas Republikas vēstnieka Krievijas Federācijā]] dzejnieka [[Jānis Peters|Jāņa Petera]] centieniem? [[Attēls:Laura Vonda1.jpg|border|right|50px]] * ... [[žurnāliste]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītāja '''[[Laura Vonda]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Ļeņingrada|Ļeņingradā]] (Sanktpēterburgā), kur tolaik studēja tēvs? * ... [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] '''[[Vensēnas velodroms]]''' kļuva par galveno stadionu; tajā tika aizvadītas sacensības [[futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|futbolā]], [[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|kriketā]], [[regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbijā]], [[riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanā]] un [[vingrošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vingrošanā]]? * ... [[Krievija]]s [[Maskavas apgabals|Maskavas apgabala]] pilsēta '''[[Dolgoprudnija]]''' ir dibināta kā [[Dirižablis|dirižabļu]] būves strādnieku ciemats, tādēļ līdz 1937. gadam to sauca par Dirižabļestroju? [[Attēls:Touwtrekken.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[virves vilkšana]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[olimpiskais sporta veids]] no [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada]] līdz [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920. gada]] vasaras olimpiskajām spēlēm? * ... [[kristietība|kristietībā]] pazīstamie '''[[Trīs Austrumu gudrie]]''', kas bija sekojuši zvaigznei, lai atrastu vietu, kur dzimis [[Jēzus Kristus]], ir aprakstīti [[Mateja evaņģēlijs|Mateja evaņģēlijā]], kur gudro skaits un vārdi gan netiek minēti? * ... '''[[Odefransa]]s''' reģions [[Francija]]s ziemeļos tika izveidots [[2016. gads|2016. gada]] 1. janvārī, apvienojot divus iepriekšējos reģionus — [[Nora-Padekalē|Noru-Padekalē]] un [[Pikardija|Pikardiju]]? [[Attēls:Gouda, Haven - panoramio (9).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nīderlande]]s pilsēta '''[[Gauda]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama ar to, ka tur ir radies [[Goudas siers]]? * ... [[2021. gads sportā|2021. gada]] jūnijā garo distanču skrējējs '''[[Dmitrijs Serjogins]]''' laboja savu personisko rekordu, sacensībās [[Spānija|Spānijā]] [[pusmaratons|pusmaratonu]] noskrienot 1.04:57, kas bija tikai par 14 sekundēm lēnāk nekā [[Valērijs Žolnerovičs|Valērijam Žolnerovičam]] piederošais [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekords]] šajā distancē? * ... [[Tarimas ieplaka]]s [[oāze|oāzēs]] ir atrasti dažādi rakstītie avoti '''[[Tohāru valodas|tohāru valodās]]''', kas tapuši laika posmā no 5. līdz 8. gadsimtam, bet par [[valodu saime]]s izmiršanas laiku tiek uzskatīts 9. gadsimts? [[Attēls:F12019 Schloss Gabelhofen (25).jpg|border|right|50px]] * ... savu pirmo sezonu ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' komandā ''[[Formula 1]]'' pilots no [[Monako]] '''[[Šarls Leklērs]]''' <small>(attēlā)</small> beidza ar 4. vietu kopvērtējumā, tās gaitā izcīnot 10 vietas uz pjedestāla, 2 uzvaras, kā arī 7 ''pole-position'' (visvairāk no visiem pilotiem)? * ... '''[[atskurbtuve]]s''' tika radītas [[Krievija|Krievijā]] (pirmā "patversme iereibušajiem" atvērta [[1902. gads|1902. gadā]] [[Tula|Tulā]]), taču mūsdienās pastāv arī dažās citās valstīs? * ... sākot ar [[2021. gads sportā|2021. gadu]] '''[[UEFA Eiropas konferenču līga]]''' būs trešais [[Eiropa]]s klubu [[futbols|futbola]] līmenis pēc [[Čempionu līga]]s un [[UEFA Eiropas līga|Eiropas līgas]]? [[Attēls:Parliament_Building,_Budapest,_outside.jpg|border|right|50px]] * ... kopš celtniecības pabeigšanas [[1902. gads|1902. gadā]] '''[[Ungārijas parlamenta ēka]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā ēka valstī? * ... [[vieglatlētika|vieglatlēte]] '''[[Karīna Helmane-Soročenkova]]''', kas nopietni garo distanču skriešanai pievērsās tikai 2013. gadā, strādājot par [[angļu valoda]]s skolotāju [[Tukuma Raiņa ģimnāzija|Tukuma Raiņa ģimnāzijā]], 2019. gadā kļuva par visu laiku otrā augstākā rezultāta īpašnieci starp [[Latvija]]s [[maratons|maratonskrējējām]]? * ... [[Izraēla]]s [[Bioķīmija|bioķīmiķe]] un [[Kristalogrāfija|kristalogrāfe]] '''[[Ada Jonata]]''' [[2009. gads|2009. gadā]] kļuva par pirmo sievieti no [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]], kura ieguvusi [[Nobela prēmija|Nobela prēmiju]] kādā no zinātnes jomām? [[Attēls:Jacinda Ardern November 2020 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džasinda Ārdērna]]''' <small>(attēlā)</small> ir jaunākā [[Jaunzēlande]]s premjerministre pēdējos 150 gados (amata stāšanās brīdī bija 37 gadu veca)? * ... vulkanizējot '''[[kaučuks|kaučuku]]''', iegūst [[gumija|gumiju]]? * ... '''[[2014. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|2014. gada pasaules čempionātā cīņas sportā]]''' Latvijas sportistes ieguva divas bronzas medaļas: [[Anastasija Grigorjeva]] svara kategorijā līdz 63 kg un [[Laura Skujiņa]] — 69 kg? [[Attēls:Trollhattefallen.jpg|border|right|50px]] * ... 95 kilometrus garā [[Zviedrija]]s upe '''[[Jeta]]''' <small>(attēlā Trolhetanas ūdenskritumi)</small> novada valsts lielākā ezera [[Vēnerns|Vēnerna]] ūdeņus [[Kategats|Kategatā]]? * ... dabas liegumā '''[[Korneti–Peļļi]]''' esošajā Kornetu—Peļļu subglaciālajā iegultnē atrodas 11 austrumu — rietumu virzienā orientētu [[ezers|ezeru]] virkne? * ... tikpat kā visas pasaules [[valstis]] ir iesaistītas globālā '''[[cilvēku tirdzniecība]]s''' ķēdē vai nu kā nosūtītājvalstis, vai nu kā saņēmējvalstis? [[Attēls:StrandDüne.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Ūzedoma]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[iedzīvotāji]]em bagātākā sala [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]]? * ... '''[[monokristāls|monokristāliem]]''' ir raksturīga pareiza ģeometriska forma un fizisko īpašību anizotropija, piemēram, [[vārāmā sāls]] graudiņi ir monokristāli ar pareiza [[kubs|kuba]] formu? * ... '''[[Lovate]]s''' upe [[Krievija]]s rietumos ir vēsturiskā [[Ceļš no varjagiem uz grieķiem|ceļa no varjagiem uz grieķiem]] svarīga sastāvdaļa [[Attēls:Eso1021d.jpg|border|right|50px]] * ... kopā ar [[Piena Ceļš|Piena Ceļu]], [[Andromedas galaktika|Andromedas galaktiku]] un citām mazākām galaktikām '''[[Lielais Magelāna mākonis]]''' <small>(attēlā)</small> veido daļu no [[Lokālā galaktiku grupa|Lokālās galaktiku grupas]]? * ... viena no pasaulē bagātākajiem cilvēkiem, amerikāņu investora [[Vorens Bafets|Vorena Bafeta]] otrā sieva ir [[ASV latvieši|ASV latviete]] '''[[Astrīda Menksa]]'''? * ... [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s pedagogs, literāts, grāmatu tulkotājs un izdevējs [[latviešu valoda|latviešu valodā]] '''[[Matīss Štobe]]''' tiek saukts par "latviešu preses tēvu"? [[Attēls:Wassermelone.jpg|border|right|50px]] * ... pēc morfoloģiskās [[augļi|augļu]] klasificēšanas sistemātikas '''[[arbūzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[oga]]s? * ... [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] rezultātā izveidotais '''[[Dienvidkurzemes novads]]''' pilnībā atbilst pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā [[Liepājas rajons|Liepājas rajona]] teritorijai? * ... lielākā lidosta [[Albānija|Albānijā]] — '''[[Tirānas starptautiskā lidosta]]''' — ir nosaukta [[Māte Terēze|Mātes Terēzes]] vārdā? [[Attēls:Igor Kokoškov 2017.jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] treneris '''[[Igors Kokoškovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgais treneris no [[Eiropa]]s, kurš ir bijis [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandas galvenais treneris (vadīja [[Fīniksas "Suns"]] 2018. un 2019. gadā)? * ... tiek apgalvots, ka '''[[Luiss Suberkasiuks]]''' ir pirmais [[Čīle olimpiskajās spēlēs|Čīles]] un [[Latīņamerika]]s sportists, kurš piedalījies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], taču precīzi iegūtie viņa rezultāti un ieņemtās vietas [[1896. gada olimpiskās spēles|1896. gada olimpiādē]] nav zināmas? * ... [[franči|franču]] uzņēmējs, miljardieris '''[[Fransuā Anrī Pino]]''' ir precējies ar meksikāņu izcelsmes [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudas]] aktrisi [[Salma Hajeka|Salmu Hajeku]]? [[Attēls:Malioboro Street, Yogyakarta.JPG|border|right|50px]] * ... no [[1946. gads|1946. gada]] 4. janvāra līdz [[1948. gads|1948. gada]] 22. decembrim, Indonēzijas Nacionālās revolūcijas laikā, '''[[Jogjakarta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Indonēzija]]s [[galvaspilsēta]]? * ... [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] rezultātā izveidotais '''[[Augšdaugavas novads]]''' pilnībā atbilst pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā [[Daugavpils rajons|Daugavpils rajona]] teritorijai? * ... vairāk nekā 20 [[romāns|romānu]] autore '''[[Inguna Bauere]]''' savu pirmo romānu iesniedza laikraksta "[[Lauku Avīze]]" konkursam, un tas tika izdots [[2004. gads Latvijā|2004. gadā]]; kopš [[2011. gads Latvijā|2011. gada]] viņa nodarbojas tikai ar [[rakstniecība|rakstniecību]]? [[Attēls:BASA-3K-7-422-22-Robert Garrett throwing the discus at 1896 Summer Olympics.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[vieglatlēts]], investīciju baņķieris un [[filantrops]] '''[[Roberts Garets]]''' <small>(attēlā)</small> [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmajās olimpiskajās spēlēs 1896. gadā]] startēja četrās vieglatlētikas disciplīnās, kurās visās izcīnīja olimpiskās medaļas, tostap divas zelta? * ... [[2015. gads|2015. gadā]] viens no [[Barikāžu laiks|Barikāžu laika]] [[Latvijas Republika]]s milicijas priekšnieka vietniekiem Juris Jasinkevičs iesniedza [[Rīgas dome]]i priekšlikumu vienai no [[Rīga]]s ielām piešķirt nosaukumu, kas būtu veltījums 1991. gada barikāžu piemiņai, kā rezultātā [[Vecrīga|Vecrīgā]] radās '''[[1991. gada barikāžu laukums]]'''? * ... '''[[Latviešu opera]]''' savu darbību sāka [[1913. gads Latvijā|1913. gada]] 9. janvārī (1912. gada 27. decembrī pēc vecā stila) ar [[Pēteris Čaikovskis|Pētera Čaikovska]] operas "[[Jevgeņijs Oņegins]]" iestudējumu? [[Attēls:SaoVicente.JPG|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē esošais '''[[Sanvisenti rags]]''', kas ir [[Eiropa]]s kontinenta dienvidrietumu gals, beidzas ar stāvām, līdz 70 metriem augstām [[klintis|klintīm]] <small>(attēlā)</small>? * ... pirmo [[Japāna]]s ātrvilcienu '''''[[Shinkansen]]''''' līniju [[1964. gads|1964. gada]] 1. oktobrī atklāja starp [[Tokija|Tokiju]] un [[Osaka|Osaku]], gatavojoties [[Tokijas olimpiskās spēles (1964)|Tokijas olimpiskajām spēlēm]], kas bija arī pirmā ātrvilcienu līnija pasaulē? * ... '''[[Rīgas Bulvāru loks]]''' ir izveidots 19. gadsimta otrajā pusē, apbūvējot [[Rīgas nocietinājumi|pilsētas nocietinājumu]] zonu? [[Attēls:OltIonestiVL.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Olta (upe)|Olta]]''' <small>(attēlā)</small> ir garākā [[upe]], kas tek tikai [[Rumānija]]s teritorijā? * ... [[vidusdevons|vidusdevona]] '''[[Eifela stāvs|Eifela stāvu]]''' [[1848. gads|1848. gadā]] izdalīja [[ģeologs]] Andrē Dimons, nosaukumu dodot no [[Eifela kalni]]em, kur atrodas tā stratigrāfiskais griezums? * ... [[vieglatlēts]] un [[tenisists]] '''[[Edvīns Fleks]]''', kurš izcīnījaa divas zelta medaļas [[1896. gada olimpiskās spēles|1896. gada olimpiskajās spēlēs]], bija pirmais [[Austrālija 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Austrālijas pārstāvis olimpiādē]]? * ... [[Angola]]s suverenitāti pār tās [[eksklāvs|eksklāvā]] esošo '''[[Kabinda|Kabindu]]''' <small>(attēlā)</small> apstrīd [[separātisms|separātiskā]] Kabindas Republika? * ... [[Latvija]]s teritorijā '''[[guberņa]]s''' — [[Administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienība [[Krievijas Impērija|Krievijā]] no 1708. līdz 1929. gadam — tika likvidētas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā? * ... [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] rezultātā izveidotais '''[[Aizkraukles novads]]''' apvieno lielāko daļu agrākā [[Aizkraukles rajons|Aizkraukles rajona]] teritoriālo vienību, izņemot [[Kurmenes pagasts|Kurmenes pagastu]] un [[Valles pagasts|Valles pagastu]]? [[Attēls:Ogooué.JPG|border|right|50px]] * ... pēc caurplūdes apjoma '''[[Ogove]]''' <small>(attēlā)</small> ir ceturtā lielākā [[upe]] [[Āfrika|Āfrikā]], atpaliekot tikai no [[Kongo (upe)|Kongo]], [[Nigēra (upe)|Nigēras]] un [[Zambezi]]? * ... tiek lēsts, ka [[nauda]]s apmērs, kas tiek apgrozīts '''[[naudas atmazgāšana|naudas atmazgāšanā]]''' katru gadu, sastāda 2—5 % no pasaules [[iekšzemes kopprodukts|kopprodukta]]? * ... '''[[pirmpiens]]''' ir biezāks un uzturvielām bagātāks par [[piens|pienu]], kā arī tam piemīt īpašība sagatavot tikko dzimušās atvases barības uzņemšanas sistēmu, lai tā spētu [[Gremošanas orgānu sistēma|barības traktā]] nonākušās vielas sagatavot [[gremošana]]i un pārstrādei? [[Attēls:Shishapangma.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Šišabanma]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgais astoņtūkstošnieks (virsotne, kas augstāka par 8000 [[m vjl]]), kas pilnībā atrodas [[Ķīna]]s teritorijā? * ... '''[[Sebežas nacionālais parks]]''' aizņem [[Krievija]]s [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] [[Sebežas rajons|Sebežas rajona]] dienvidrietumu stūri un robežojas ar [[Latvija|Latviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]]? * ... [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] mācītāja un valodnieka [[Augusts Bīlenšteins|Augusta Bīlenšteina]] dēls '''[[Bernhards Bīlenšteins]]''' bija [[arhitekts]], kas strādāja [[Rīga|Rīgā]], projektējot [[jūgendstils|jūgendstila]] ēkas? [[Attēls:Zemītes muižas pils pirms 1914.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] bijušajā '''[[Zemītes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā pirms 1914. gada)</small> izvietoja Mašīnu un zirgu iznomāšanas punktu, bet Aizsargu nama telpās — Zemītes pagasta darbaļaužu deputātu padomes izpildkomiteju; pils ēkā atradās arī ēdnīca un dzīvokļi, bet vēlāk tajā iekārtoja "Tukuma lauktehnikas" filiāli? * ... '''[[Volta (upe)|Voltas]]''' upes sistēmas galvenās daļas ir Melnā Volta (Muhuna), Baltā Volta (Nakambe) un Sarkanā Volta (Nazinona)? * ... [[viesnīca|viesnīcu]] zīmolu '''''[[Radisson Blu]]''''' izmanto aptuveni 400 [[Eiropa]]s, [[Āfrika]]s, [[Āzija]]s un [[Ziemeļamerika]]s viesnīcas? [[Attēls:Iran vs. Montenegro 2014-05-26 (210).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Liepāja]] pārstāvošais '''[[Marko Simičs]]''' <small>(attēlā)</small> ir aizvadījis 43 spēles [[Melnkalnes futbola izlase]]s sastāvā? * ... senāk ar jēdzienu "Indijas" apzīmēja kopā '''[[Ostindija|Ostindiju]]''' un [[Vestindija|Vestindiju]]? * ... [[Rīga]]s [[Centrs (Rīga)|centrā]] pie [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālā mākslas muzeja]] izvietotās skulptūras '''"[[Mediķi pasaulei]]"''' autors ir [[13. Saeima]]s deputāts [[tēlnieks]] [[Aigars Bikše]]? [[Attēls:Rakvere, Lääne-Viru County, Estonia - panoramio (2).jpg|border|right|50px]] * ... pēc tam, kad [[1346. gads|1346. gadā]] [[Dānijas karalis]] [[Valdemārs IV]] pārdeva [[Harija]]s un [[Virija]]s provinces [[Livonijas ordenis|Livonijas ordenim]] par 10 000 [[Marka (naudas vienība)|markām]], '''[[Vezenbergas pils]]''' mūsdienu [[Rakvere|Rakverē]] <small>(attēlā pils drupas mūsdienās)</small> kļuva par Rakveres fogtejas pārvaldes centru? * ... [[Sjerraleone]]s galvaspilsētas '''[[Frītaunas vēsture]]''' aizsākas [[1787. gads|1787. gadā]], kad [[Lielbritānija]] no [[Londona]]s nosūtīja brīvlaistus bijušos [[vergi|vergus]] apmesties līdz tam neapdzīvotajā Sjerraleones pussalas klinšainajā zemesragā [[Sjerraleones upe]]s grīvā? * ... '''[[Rejšarda Brūksa nāve]]''' [[Atlanta|Atlantā]] [[2020. gads|2020. gada]] 12. jūnija vakarā, tāpat kā nesenā [[Džordža Floida nāve]], izraisīja protesta vilni [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]? [[Attēls:20150331 Mali vs Ghana 023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Ganas futbola izlase]]s un [[Anglijas Premjerlīga]]s komandas ''[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]'' [[futbolists]] '''[[Džordans Ajū]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Marseļa|Marseļā]], viņa tēvs ir pazīstamais futbolists [[Abedi Pele]]? * ... galvenie [[Rīga]]s namnieku opozīcijas vadītāji [[Kalendāra nemieri Rīgā|Kalendāra nemieru]] laikā jurists '''[[Mārtiņš Gīze]]''' un vīndaris Hanss Brinkens [[1589. gads|1589. gada]] 2. augustā tika sodīti ar nāvi? * ... '''[[stromatolīti]]''' ir karbonātiski izaugumi ūdenstilpju dibenā, kas, domājams, veidojas zemāko [[aļģes|aļģu]] ([[zilaļģes|zilaļģu]] u.c.) darbības dēļ un plaši tiek izmantoti [[proterozojs|proterozoja]] [[stratigrāfija|stratigrāfijā]]? [[Attēls:GCT in Blizzard of 2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ņujorkas Centrālā stacija|Ņujorkas Centrālajā stacijā]]''' <small>(attēlā galvenā zāle)</small> ir 44 [[dzelzceļa platforma]]s (lielākais skaits pasaulē) un 67 sliežu ceļi? * ... pazīstamā [[ASV latvieši|ASV latviešu]] ķirurga [[Kristaps Keggi|Kristapa Keggi]] meita '''[[Māra Kegi]]''' piedalījās [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988. gada vasaras olimpisko spēļu]] [[Seula|Seulā]] [[akadēmiskā airēšana|airēšanas]] sacensībās? * ... '''[[Sjerraleone (upe)|Sjerraleones upe]]''' ir plašākā dabiskā [[osta]] [[Āfrika]]s kontinentā? [[Attēls:Weingartner.jpg|border|right|50px]] * ... [[vācieši|vācu]] [[sporta vingrotājs]] '''[[Hermanis Veingertners]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada olimpisko spēļu]] veiksmīgākais sportists, iegūstot sešas olimpiskās medaļas, no tām trīs zelta? * ... vien 18 hektārus lielais '''[[Černes ezers]]''' ir lielākais un dziļākais dabīgas izcelsmes [[ezers]] [[Čehija|Čehijā]]? * ... kā divu lielu upju sateces vieta [[Ļena]]s upes kreisajā krastā, [[1635. gads|1635. gadā]] dibinātais '''[[Oļokminska]]s''' forts kļuva par izejas punktu [[Krievija]]s ekspedīcijām tālāk uz austrumiem un par tirdzniecības vietu ceļā uz [[Jakutska|Jakutsku]]? [[Attēls:Velky Korab 2011.jpg|border|right|50px]] * ... 2764 metrus augstais '''[[Korabs]]''' <small>(attēlā)</small> uz [[Albānija]]s un [[Ziemeļmaķedonija]]s robežas ir augstākā virsotne abās valstīs? * ... '''[[tarāns|tarānus]]''' senajos laikos un viduslaikos izmantoja, lai ieņemtu nocietinātas pilsētas un [[cietoksnis|cietokšņus]]? * ... pirmais olimpiskais čempions [[Teniss olimpiskajās spēlēs|tenisā]] gan vienspēlēs, gan dubultspēlēs '''[[Džons Bolands]]''' bija arī ievērojams [[īri|īru]] politiķis? [[Attēls:Bothriolepis canadensis, armoured division.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija]]s nogulumos plaši sastopamie '''[[botriolepji]]''' <small>(attēlā)</small> [[devona periods|devona periodā]] bija plaši izplatīti visā pasaulē ar lielāko sugu skaitu [[antiarhi|antiarhu]] [[bruņuzivis|bruņuzivju]] starpā? * ... '''[[baletdejotāji]]''' parasti sāk trenēties no 5 līdz 8 gadu vecumā, ja viņi vēlas uzstāties profesionāli? * ... [[Vācija]]s [[ebreji|ebreju]] [[vingrotājs]] '''[[Alfrēds Flatovs]]''', kurš [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada olimpiskajās spēlēs]] izcīnīja četras olimpiskās medaļas, tāpat kā viņa brālēns '''[[Gustavs Flatovs]]''', kurš izcīnīja divas zelta medaļas, gāja bojā [[holokausts|holokaustā]]? [[Attēls:George Floyd Memorial at Chicago Avenue & 38th Street (49952803788).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džordža Floida nāve]]''' 2020. gada 25. maijā [[Mineapolisa|Mineapolisā]] <small>(attēlā notikuma vieta 30. maijā)</small> izraisīja [[afroamerikāņi|afroamerikāņu]] kopienas protestus vairākās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pilsētās, kas vietām pārvērtās masu nekārtībās un grautiņos; protestu laikā tika aizturēti vairāk nekā 4000 cilvēku? * ... [[skoti|skotu]] [[svarcēlājs]] '''[[Lonsestons Eliots]]''', kurš [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] startēja četros dažādos sporta veidos, kļuva par pirmo [[Lielbritānija]]s olimpisko čempionu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[veļu laiks|veļu laikā]]''' daudzviet veļu mielasti tika rīkoti vēl 19. gadsimtā? [[Attēls:Halite 5.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[halīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vārāmās sāls galvenais avots, kas savukārt tiek izmantota [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas]] un ķīmiskajā rūpniecībā? * ... '''[[Grenlandes nacionālais parks]]''' ir pēc teritorijas lielākais [[nacionālais parks]] pasaulē? * ... nulles '''[[sedimentācija]]s''' gadījumā nogulumi ūdensbaseinu dibenā neveidojas, bet negatīvās sedimentācijas gadījumā ūdens kustība ir tik liela, ka izskalo nogulsnējušos [[Nogulumieži|nogulumiežus]]? [[Attēls:- Coprinus comatus -.jpg|border|right|50px]] * ... starp [[sēnes|sēnēm]] tikai daļa ir tīri '''[[saprotrofi]]''', jo ievērojama daļa sēņu veido [[mikoriza|mikorizu]] <small>(attēlā tipisks saprotrofs [[porcelāna tintene]])</small>? * ... [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada FIFA Pasaules kausa]] ieguvēja [[Lilians Tirāms|Liliana Tirāma]] dēls '''[[Markuss Tirāms]]''' arī ir [[Francijas futbola izlase]]s spēlētājs? * ... [[GPS]] izsekošanas un autoparka pārvaldības uzņēmums '''''[[Mapon]]''''' ir otrs lielākais ''[[Draugiem Group]]'' grupas uzņēmums? [[Attēls:Phylloceras NT.jpg|border|right|50px]] * ... [[mezozojs|mezozojā]] '''[[amonīti]]''' <small>(attēlā rekonstrukcija)</small> bija viena no skaitliski visbagātākajām jūras organismu grupām? * ... [[Itālija]]s [[sporta šāvējs]] '''[[Džuzepe Rivabella]]''', kurš bija [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada vasaras olimpisko spēļu]] dalībnieks, bija vienīgais Itālijas pārstāvis pirmajās mūsdienu olimpiskajās spēlēs? * ... brīvprātīgo ''[[Covid-19]]'' izplatības kontaktu fiksēšanas [[lietotne|lietotni]] '''[[Apturi Covid|Apturi ''Covid'']]''' pirmajā nedēļā lejupielādēja 40 000 lietotāju? [[Attēls:Greater Ritsa Lake.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s līderim [[Josifs Staļins|Josifam Staļinam]] pie [[Abhāzija|Abhāzijā]] esošā '''[[Ricas ezers|Ricas ezera]]''' <small>(attēlā)</small> bija viena no vasarnīcām, kurai blakus atradās [[Ņikita Hruščovs|Ņikitas Hruščova]] vasarnīca? * ... [[2018. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2018. gada Eiropas čempione cīņas sportā]] '''[[Elifa Žale Ješilirmaka]]''' no [[Turcija]]s savu pirmo Eiropas čempionāta medaļu '''[[2009. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2009. gada čempionātā]]''' [[Viļņa|Viļņā]] izcīnīja kā Jūlija Rekvava, pārstāvot [[Krievija|Krieviju]]? * ... augstākā virsotne [[Serbija|Serbijā]] '''[[Midžors]]''' (2169 [[m vjl]]) atrodas uz tās robežas ar [[Bulgārija|Bulgāriju]]? [[Attēls:VentosDubysoskanalas1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Ventas—Dubīsas kanāls]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> tika projektēts un būvēts 19. gadsimta sākumā kā daļa no kanālu sistēmas, kas savienoja [[Visla|Vislu]] [[Polijas Karaliste (1815—1915)|Polijas Karalistes]] centrā ar [[Baltijas jūra]]s ostu [[Ventspils|Ventspili]] (Vindavu)? * ... '''[[Nikosijas "Omonia"]]''' [[futbolisti]] ir 20 reizes izcīnījuši [[Kipras futbola Pirmā divīzija|Kipras čempionu]] titulu? * ... lielākās '''[[somugri|somugru]]''' tautas ir [[ungāri]] (13—14 miljoni), [[somi]] (6—7 miljoni), [[igauņi]] (1,1 miljons) un [[mordvieši]] (0,7 miljoni)? [[Attēls:Kungu iela 24 (Liepāja).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kungu iela (Liepāja)|Kungu iela]]''' [[Liepāja|Liepājā]], kurā atrodas [[Pēteris I|Pētera I]] namiņš <small>(attēlā)</small>, tikusi saukta [[Kārlis Markss|Kārļa Marksa]], [[Pēteris I|Pētera I]] un [[Imants Sudmalis|Imanta Sudmaļa]] vārdā? * ... [[Vācijas Bundeslīga]]s kluba [[Minhenes "Bayern"]] un [[Kanādas futbola izlase|Kanādas izlases]] [[futbolists]] '''[[Alfonso Deiviss]]''' ir dzimis Buduburamas [[bēgļi|bēgļu]] nometnē [[Gana|Ganā]], [[Libērija]]s bēgļu ģimenē, un piecu gadu vecumā ar ģimeni pārcēlies uz [[Kanāda|Kanādu]]? * ... līdz [[1974. gads|1974. gada]] [[Turcija]]s iebrukumam [[Kipra|Kiprā]] '''[[Varoša]]''' bija viens no populārākajiem reģiona kurortiem ar lielu daudzumu viesnīcu un izklaides vietu, taču pēc iebrukuma iedzīvotāji tika padzīti, bet šis Famagustas rajons ir pamests, ēkas un infrastruktūra pamazām sabrūk? [[Attēls:Nicholas Roerich, Guests from Overseas.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[varjagi]]''' <small>(attēlā [[Nikolajs Rērihs|Nikolaja Rēriha]] gleznā)</small> bija [[vikingi|vikingu]] algotņi un tirgotāji [[Kijevas Krievzeme|Kijevas Krievzemē]] (no 9. līdz 12. gadsimtam) un [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]] (no 11. līdz 13. gadsimtam)? * ... '''[[Statiskā elektrība|statisko elektrību]]''' atklāja [[Taless|Taless no Milētas]] aptuveni ap 600. gadu p.m.ē, konstatējot, ka [[dzintars|dzintara]] berzēšana ļāva tam pacelt lapas un putekļus? * ... neraugoties uz nosaukumu, '''[[Kirgīzu Autonomā Sociālistiskā Padomju Republika (1920—1925)|Kirgīzu Autonomā Sociālistiskā Padomju Republika]]''', kas pastāvēja no [[1920. gads|1920.]] līdz [[1925. gads|1925. gadam]], neiekļāva ne vēlākās [[Kirgīzijas PSR]], ne mūsdienu [[Kirgizstāna]]s daļas, bet aptvēra tagadejās [[Kazahstāna]]s teritoriju? [[Attēls:Ajaruli Khachapuri.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionālais [[gruzīni|gruzīnu]] virtuves ēdiens '''[[hačapuri]]''' <small>(attēlā)</small> tulkojumā no [[gruzīnu valoda]]s nozīmē 'biezpienmaize'? * ... četras māsas Karamčakovas no [[Krievija]]s [[Hakasijas autonomais apgabals|Hakasijas autonomā apgabala]]: '''[[Lidija Karamčakova|Lidija]]''', '''[[Tatjana Karamčakova|Tatjana]]''', '''[[Nataļja Karamčakova|Nataļja]]''' un '''[[Inga Karamčakova|Inga]]''' — visas ir bijušas [[Eiropas čempionāts cīņas sportā|Eiropas čempiones cīņas sportā]]? * ... [[datortīkls]] to attīstības pirmsākumos '''''[[ALOHAnet]]''''' tika radīts Havaju Universitātē un darboties sāka [[1971. gads|1971. gadā]], demonstrējot plašākai sabiedrībai bezvadu datu pārraides tīklu? [[Attēls:Mežotnes baznīca pēc 1930.png|border|right|50px]] * ... '''[[Mežotnes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā 1930. gadā)</small> tika nopostīta gan [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā]], gan [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]]? * ... [[Nemunas delta]]s centrā atrodas [[Lietuva]]s lielākā [[sala]] — Rusnes sala? * ... vieni no jaudīgākajiem [[Latvija|Latvijā]] — '''[[Kaļļu avoti]]''' izveidojušies 20. gadsimta piecdesmitajos gados, [[meliorācija]]s darbu dēļ? [[Attēls:Jute Field Bangladesh (7749587518).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[džuta]]''' <small>(attēlā džutas lauks [[Bangladeša|Bangladešā]])</small> apmēram 3 vai 4 mēnešos izaug līdz 3,5 m augstumā? * ... {{dat|2019|10|9||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnu]] '''[[Seržs Gnabrī]]''' guva savus desmitos vārtus [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasē]], sasniedzot 10 gūto vārtu robežu vismazāk (11) spēlēs un labojot [[Miroslavs Kloze|Miroslava Klozes]] rekordu? * ... pilsētas galvas Kārļa Gotlība Uliha vārdā nosaukto [[Liepāja]]s ielu [[1940. gads Latvijā|1940. gadā]] pārdēvēja par Viestura ielu, tad atpakaļ par Uliha ielu, [[1945. gads Latvijā|1945. gadā]] iela ieguva Uzvaras ielas nosaukumu, bet mūsdienās to atkal sauc par '''[[Uliha iela|Uliha ielu]]'''? [[Attēls:Stockholm-lilac.jpg|border|right|50px]] * ... uzskata, ka '''[[ceriņi|ceriņus]]''' <small>(attēlā)</small> [[Eiropa|Eiropā]] ieveda no [[Persija]]s, to nosaukums cēlies no [[persiešu valoda]]s vārda "zilgans"? * ... kopš [[2013. gads|2013. gada]] '''[[Krimas tatāru tautas medžliss|Krimas tatāru tautas medžlisa]]''' priekšsēdētājs ir [[Latvija|Latvijā]] dzīvojušais [[Refats Čubarovs]]; [[2016. gads|2016. gadā]] [[Krievija]]s varas iestādes aizliedza tā darbību? * ... '''[[Vasjuganas purvi]]''' [[Rietumsibīrija|Rietumsibīrijā]], starp [[Oba]]s un [[Irtiša]]s upēm ir viena no lielākajām [[purvi|purvu]] sistēmām pasaulē un lielākā [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]], sastādot 2% no pasaules [[kūdra]]s purvu platības? [[Attēls:Proposed Flag of the Alash Autonomy.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Alašas autonomija]]''' jeb Alašorda bija pašpasludināta valsts mūsdienu [[Kazahstāna]]s teritorijā no [[1917. gads|1917.]] līdz [[1919. gads|1919. gadam]] ar galvaspilsētu [[Semipalatinska|Semipalatinsku]], tai laikā sauktu par Alaškalu <small>(attēlā Alašas karogs)</small>? * ... '''[[luminiscence]]s''' emitētais starojums novērojams [[Elektromagnētiskie viļņi|elektromagnētisko viļņu]] skalas optiskajā diapazonā, ietverot daļu [[Ultravioletais starojums|ultravioletā starojuma]] un tuvo [[Infrasarkanais starojums|infrasarkano starojumu]]? * ... [[sporta šāvējs|sporta šāvēji]] '''[[Aleksandrs Teofilakis]]''' un '''[[Joannis Teofilakis]]''' ir vieni no [[Grieķija olimpiskajās spēlēs|Grieķijas sportistiem]], kas piedalījušies visvairāk — piecās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] no [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896.]] līdz [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924. gadam]]? [[Attēls:Jerry Sloan 1969 publicity photo.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Džerijs Slouns|Džerija Slouna]]''' <small>(attēlā kā [[Čikāgas "Bulls"]] spēlētājs)</small> vadībā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komanda [[Jūtas "Jazz"]] 15 sezonas pēc kārtas sasniedza [[NBA izslēgšanas spēles|izslēgšanas spēles]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] nebija pieņemts ziņot par neveiksmīgiem kosmiskajiem startiem, tāpēc [[1970. gads kosmonautikā|1970. gadā]] uz [[Venera (planēta)|Veneru]] sūtītā, bet [[Zeme]]s orbītā palikusī starpplanētu stacija tika nosaukta par '''''[[Kosmos-359]]'''''? * ... [[augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|Frānas stāva]] '''[[Daugavas svīta]]s''' [[stratotips|stratotipiskais atsegums]] ir [[Oliņkalns]], kura lielākā daļa pašlaik atrodas zem [[Pļaviņu ūdenskrātuve]]s ūdens? [[Attēls:Coat of arms of Malta.svg|border|right|50px]] * ... ap [[Vairogs (heraldika)|vairogu]] '''[[Maltas ģerbonis|Maltas ģerbonī]]''' ir divu zaru vainags: [[olīvkoks|olīvkoka]] un [[palmas]], kas ir [[miers|miera]] simboli un tradicionāli tiek asociēti ar [[Malta|Maltu]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[2003. gads|2003. gadā]] [[Baltkrievijas Futbola federācija]] izvēlējās '''[[Sergejs Aļeiņikovs|Sergeju Aļeiņikovu]]''' kā savu [[UEFA jubilejas apbalvojumi|labāko spēlētāju]] pēdējos 50 gados? * ... '''[[vadības grāmatvedība]]s''' sistēmu un lēmumu pieņemšanas tehnoloģiju izvēlas [[uzņēmums|uzņēmuma]] vadītājs, un izmantojamās metodes piemēro atbilstoši katra uzņēmuma konkrētajām vajadzībām? [[Attēls:Staļģene manor house.jpg|border|right|50px]] * ... [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā oktobrī un novembrī '''[[Staļģenes muiža|Staļģenes muižā]]''' <small>(attēlā)</small> atradās [[Francija]]s maršala [[Žaks Makdonalds|Žaka Makdonalda]] štābs, līdz 29. novembrī Makdonalds saņēma ziņu par [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] galveno spēku atkāpšanos un pavēlēja prūšu karaspēkam atkāpties no [[Zemgale]]s? * ... [[Austrija]]s olimpiskais medaļnieks, divu olimpisko sudraba medaļu ieguvējs [[peldēšana|peldēšanā]] un [[paukošana|paukošanā]], [[ebrejs]] '''[[Oto Heršmanis]]''' gāja bojā [[Holokausts|Holokaustā]]? * ... '''[[Edesa (Grieķija)|Edesas]]''' pilsētai [[Grieķija|Grieķijā]], kas pazīstama jau gandrīz 3000 gadus, mūsdienu centrs ir būvēts senās [[akropole]]s vietā? [[Attēls:Allar Levandi ja Anna Levandi.jpg|border|right|50px]] * ... [[daiļslidotāja]] no [[Maskava]]s '''[[Anna Levandi]]''' (tolaik Kondrašova) apprecējās ar [[igauņi|igauņu]] [[ziemeļu divcīņa|ziemeļu divcīņnieku]] Allaru Levandi, ar kuru iepazinās [[Kalgari olimpiāde]]s laikā <small>(attēlā pāris 2012. gadā)</small>? * ... '''[[Austrumeiropas platforma]]''' ir sena [[Laurāzija]]s tipa platforma, kuras pamatni lielākajā daļā sastāda krokots [[kristāliskais pamatklintājs]], kas konsolidējies [[arhajs|arhaja]] beigās un rifeja sākumā? * ... visizplatītākais '''[[fluorescence]]s''' ikdienas pielietojums ir energoefektīvajās fluorescences un LED spuldzēs, kur fluorescējošie pārklājumi tiek izmantoti, lai pārvērstu īso viļņu garumu [[gaisma|gaismu]] garākā viļņu garuma dzeltenā gaismā, tādējādi imitējot energoneefektīvo [[kvēlspuldze|kvēlspuldžu]] silto gaismu? [[Attēls:001 Siegfried und Roy 100 Jahre magischer Zirkel im Gasteig.JPG|border|right|50px]] * ... [[vācieši|vācu]] izcelsmes [[iluzionists|iluzionistu]] un izklaidētāju duetam '''[[Zīgfrīds un Rojs]]''' <small>(attēlā)</small> ir piešķirta zvaigzne [[Holivudas Slavas aleja|Holivudas Slavas alejā]]? * ... [[dāņi|dāņu]] [[paukotājs]], [[sporta šāvējs]] un [[vieglatlēts]] '''[[Holgers Nīlsens]]''', kurš izcīnīja trīs medaļas [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada Atēnu olimpiskajās spēlēs]], ir pazīstams arī ar pirmo modernās [[rokasbumba]]s spēles noteikumu izveidošanu? * ... '''[[Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena|Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas dienu]]''' [[1. maijs|1. maijā]] par svinamu dienu pasludināja jau [[1920. gads Latvijā|1920. gada]] 29. aprīlī, lai svinētu [[Latvijas Satversmes sapulce]]s pirmās sanākšanas dienu tā paša gada 1. maijā? [[Attēls:Margaret of Denmark, Norway & Sweden (1389) effigy 2010 (2).jpg|border|right|50px]] * ... kaut arī [[Dānija]]s, [[Norvēģija]]s no [[Zviedrija]]s karalienes '''[[Margrēte I|Margrētes I]]''' <small>(attēlā)</small> māsas mazdēls [[Pomerānijas Ēriks]] [[1397. gads|1397. gada]] 17. jūnijā [[Kalmara|Kalmarā]] tika kronēts par Dānijas, Norvēģijas un Zviedrijas karali, tomēr ūnijas faktiskā valdniece līdz pat savai nāvei [[1412. gads|1412. gadā]] bija Margrēte? * ... '''[[2003. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā]]''' notika arī [[Latvija|Latvijā]]: vīrieši un sievietes [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] sacentās no 2. līdz 4. maijam [[Rīga|Rīgā]]? * ... '''[[zibmaksājums|zibmaksājumā]]''' nauda no konta [[komercbanka|komercbankā]] tiek pārskaitīta uz kontu citā komercbankā dažās sekundēs jebkurā nedēļas dienā un jebkurā diennakts laikā? [[Attēls:Acervularia-ananas gotland.jpg|border|right|50px]] * ... tiek uzskatīts, ka '''[[rugozas]]''' <small>(attēlā)</small>, kas dzīvoja no [[ordoviks|ordovika]] līdz [[triass|triasa]] sākumam, bija pirmie [[koraļļu rifs|rifus]] veidojošie [[koraļļpolipi]]? * ... [[slovāki|slovāku]] [[Hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] '''[[Vladimīrs Dzurilla]]''' [[Čehoslovākijas hokeja izlase]]s sastāvā kļuva par trīskārtēju pasaules čempionu, kā arī izcīnīja trīs olimpiskās medaļas? * ... uzskata, ka '''[[austrumslāvu valodas]]''' ir cēlušās no [[senkrievu valoda]]s? [[Attēls:Dolma Azerbaijani.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[dolma]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīts ēdiens [[Turcija|Turcijā]], [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] un [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... '''[[Piemineklis Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem|pieminekli Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem]]''' [[Balvi|Balvos]] [[Latvijas PSR]] laikā divas reizes iznīcināja, bet pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s to no jauna izkala autora [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārļa Jansona]] dēls [[Andrejs Jansons]]? * ... [[Trešā atmoda|Atmodas laika]] [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] Rīgas pilsētas partijas komitejas pirmais sekretārs '''[[Arnolds Klaucēns]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s pārcēlās uz dzīvi [[Krievija|Krievijā]]? [[Attēls:Promissum NT small.jpg|border|right|50px]] * ... daudzus gadu desmitus '''[[konodonti]]''' bija zināmi tikai pēc mikroskopisku zobveida [[Fosilijas|fosiliju]] atradumiem dažāda [[Ģeoloģiskā laika skala|ģeoloģiskā vecuma]] jūras nogulumos — tās tika sauktas par konodontiem, bet mūsdienās par konodontu elementiem, kamēr pašus dzīvniekus pašlaik sauc arī par konodontnesējiem <small>(attēlā rekonstrukcija)</small>? * ... '''[[Eiropas diena]]''' tiek atzīmēta [[9. maijs|9. maijā]] — [[Robērs Šūmanis|Robēra Šūmana]] dzimšanas dienā, lai godinātu viņa ieguldījumu [[Eiropa]]s apvienošanā? * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] [[kosmiskais aparāts]] '''''[[Venera-7]]''''', kas kosmosā tika palaists [[1970. gads kosmonautikā|1970. gada]] 17. augustā, nosēdās uz [[Venera (planēta)|Venera]]s virsmas, un tā bija pirmā reize, kad no Veneras virsmas tika noraidīti dati? [[Attēls:Tuqay portrait.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gabdulla Tukajs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par mūsdienu [[tatāri|tatāru]] literatūras un literārās [[Tatāru valoda|valodas]] pamatlicēju? * ... [[Grieķija]]s [[vieglatlēts]] '''[[Spiridons Beloks]]''' [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[maratons|maratona]] distancē ar rezultātu 3 stundas 6 minūtes un 30 sekundes finišēja kā trešais, tomēr vēlāk tika noskaidrots, ka viņš daļu distances ir veicis nevis skriešus, bet ar [[velosipēds|velosipēdu]], līdz ar to viņš tika diskvalificēts? * ... '''[[lejassorbu valoda|lejassorbu valodā]]''' 2007. gadā runāja ap 7 tūkstošiem cilvēku, galvenokārt [[Vācija]]s austrumos: [[Brandenburga|Brandenburgas federālajā zemē]] — tā ir ļoti apdraudēta [[valoda]]? [[Attēls:Fomitopsis pinicola 109142.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā apmalpiepe]]''' <small>(attēlā)</small> izraisa [[koksne]]s brūno trupi, tā nodarot kaitējumu koka celtnēm un dzīviem kokiem? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] dzimušā [[armēņi|armēņu]] izcelsmes [[Krievija]]s kodolfiziķa '''[[Jurijs Oganesjans|Jurija Oganesjana]]''' vārdā ir nosaukts 118. ķīmiskais elements [[Ķīmisko elementu periodiskā tabula|periodiskajā tabulā]] — [[oganesons]]? * ... '''[[Ungārijas Olimpiskā komiteja]]''' ir viena no senākajām nacionālajām olimpiskajām komitejām pasaulē, kas izveidota [[1895. gads|1895. gada]] 18. decembrī? [[Attēls:ViggoJensen.png|border|right|50px]] * ... pirmais [[Dānija olimpiskajās spēlēs|Dānijas]] olimpiskais čempions '''[[Vigo Jensens]]''' <small>(attēlā)</small> [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada Atēnu olimpiskajās spēlēs]] ieguva medaļas gan [[Svarcelšana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanā]], gan [[Šaušana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|šaušanā]]? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[1950. gads|1950. gadā]] pēc padomju okupācijas varas iestāžu rīkojuma "baltgvardiem celto" '''[[Jelgavas atbrīvošanas piemineklis|Jelgavas atbrīvošanas pieminekli]]''' iznīcināja, tā vietā uzstādot [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] tēlu, bet pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s to no jauna izkala autora [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārļa Jansona]] dēls [[Andrejs Jansons]]? * ... [[Kazaņa|Kazaņā]] notikušās '''[[2013. gada Vasaras Universiāde]]s''' atklāšanas un noslēguma ceremonijā piedalījās [[Krievijas prezidents]] [[Vladimirs Putins]] un [[Krievijas premjerministri|premjerministrs]] [[Dmitrijs Medvedevs]]? [[Attēls:Комбайн СК-5 Сокол гора1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Krievija]]s lauksaimniecības tehhnikas ražotāja '''''[[Rostselmaš]]''''' masveidīgākais [[labība]]s kombaina modelis bija kopš [[1973. gads|1973. gada]] ražotais ''SK-5 Niva'' <small>(attēlā)</small>? * ... Vācijas pilsētā '''[[Hercogenauraha|Hercogenaurahā]]''' joprojām atrodas brāļu Dasleru pēc ģimenes konflikta dibināto uzņēmumu ''[[Adidas]]'' un [[Puma (uzņēmums)|''Puma'']] galvenā mītne, turklāt katrs uzņēmums atbalsta citu pilsētas futbola klubu? * ... [[Pasaules okeāns|Pasaules okeāna]] '''[[sāļūdens]]''' sāļums variē 34-36 promiļu robežās (vidēji 35 ‰), bet vienā no sāļākajām jūrām pasaulē — [[Sarkanā jūra|Sarkanajā jūrā]] sasniedz 41 promili? [[Attēls:Portrait of Patriarx Nikon.jpg|border|right|50px]] * ... septītais [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Krievu pareizticīgās baznīcas]] Maskavas un visas Krievijas '''[[Nikons (patriarhs)|patriarhs Nikons]]''' <small>(attēlā)</small> 17. gadsimtā ieviesa daudzas reformas, kas noveda pie ilgstošas baznīcas šķelšanās? * ... [[ebreji|ebreju]] izcelsmes [[peldētājs]] '''[[Pauls Neimanis]]''' bija pirmais [[Austrija]]s sportists, kurš olimpiskajās spēlēs izcīnīja zelta medaļu — viņš uzvarēja '''[[Peldēšana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 500 metri brīvajā stilā vīriešiem|500 metru brīvā stila sacensībās 1896. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Atēnas|Atēnās]]? * ... '''[[aleirīti]]''' granulometriski ierindojas starp [[māli]]em un [[smilts|smiltīm]]? [[Attēls:Armand Duplantis after his 6.0 m jump-1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordistam]] [[kārtslēkšana|kārtslēkšanā]] '''[[Armands Duplantiss|Armandam Duplantisam]]''' <small>(attēlā)</small> ir divu valstu [[pilsonība]], tomēr sacensībās viņš pārstāv mātes dzimteni [[Zviedrija|Zviedriju]], ne paša dzimtās [[Amerikas Savienotās Valstis]]? * ... [[valūta]]s '''[[devalvācija]]''' var būt izdevīga lielām valstīm, kuras spēj sevi nodrošināt ar iekšzemē saražotajiem produktiem un pakalpojumiem un [[eksports|eksportēt]] tos uz ārvalstīm? * ... '''[[Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena]]''' [[Latvija|Latvijā]] tiek atzīmēta datumā, kad [[1949. gads Latvijā|1949. gada]] [[25. marts|25. martā]] notika visplašākā [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] iedzīvotāju [[1949. gada 25. marta deportācija|izsūtīšana]] uz [[Sibīrija|Sibīriju]]? [[Attēls:Nymphaea alba.jpg|border|right|50px]] * ... parasti pie '''[[ūdensaugi]]em''' pieskaita ūdenī pilnīgi vai daļēji augošos [[augi|augus]] (makrofītus) <small>(attēlā baltā ūdensroze)</small> un [[aļģes]] (mikrofītus), tiem var tikt pieskaitītas arī ūdens [[sēnes]]? * ... vēlākais [[Grieķija]]s iekšlietu [[ministrs]] un militāro lietu ministrs '''[[Perikls Pjeraks-Mavromihalis]]''' piedalījās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Atēnas|Atēnās]], izcīnot trešo vietu '''[[Paukošana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|paukošanā ar floreti]]'''? * ... '''[[Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība]]s''' priekšsēdētāja ir bijusī [[Saeima]]s deputāte '''[[Inga Vanaga]]'''? [[Attēls:Greenland-scoresby bay hg.jpg|border|right|50px]] * ... viens no [[Grenlande]]s austrumos esošā '''[[Skorsbija līcis|Skorsbija līča]]''' <small>(attēlā)</small> fjordiem stiepjas iekšzemē 350 kilometru garumā un ir garākais [[fjords]] pasaulē? * ... '''[[Kosova 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Kosova 2018. gada olimpiskajās spēlēs]]''' pirmo reizi piedalījās [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiādē]]; to pārstāvēja viens sportists — [[Albins Tahiri]] [[kalnu slēpošana|kalnu slēpošanā]]? * ... 19. gadsimta nogalē '''[[Jaunalūksnes pils]]''' ēku cēlis [[Alūksnes muiža]]s īpašnieks Arnolds fon [[Fītinghofs]] vedeklai Helēnai kā vasaras muižu? [[Attēls:Luna 16.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] ''Luna'' programmas [[kosmiskais aparāts]] '''''[[Luna-16]]''''' <small>(attēlā)</small> [[1970. gads kosmonautikā|1970. gada]] 24. septembrī uz [[Zeme|Zemi]] atgādāja 35 cm garu [[Mēness]] grunts paraugu — [[regolīts|regolītu]]? * ... [[Grieķija]]s sportists '''[[Sotirijs Versis]]''' [[1896. gada olimpiskās spēles|1896. gada olimpiskajās spēlēs]] ieņēma trešo vietu gan svarcelšanā ([[Svarcelšana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — abrocīga grūšana vīriešiem|abrocīgajā grūšanā]]), gan vieglatlētikā ([[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|diska mešanā]])? * ... '''[[Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība]]''' ir lielākā [[Latvija]]s [[arodbiedrība|arodbiedrību]] apvienība, kurā ietilpst 20 arodbiedrību? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-H04560, Österreich, Reichsautobahn, Adolf Hitler, Spatenstich.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrija]]s '''[[Rietumu automaģistrāle]]s''' celtniecība netālu no [[Zalcburga]]s sākās jau dažas nedēļas pēc [[Austrijas anšluss|Austrijas anšlusa]] [[1938. gads|1938. gadā]], jo [[Trešais reihs|Vācija]] jau sen bija sagatavojusi plānus automaģistrāles turpinājumam uz austrumiem no [[Minhene]]s virzienā uz [[Vīne|Vīni]] <small>(attēlā [[Ādolfs Hitlers|Hitlers]] uzsāk būvdarbus)</small>? * ... līdz [[1988. gads|1988. gadam]], kad tika atklāta '''[[Visuma paātrināta izplešanās]]''', tika uzskatīts, ka [[Visums]] izplešas, bet tā izplešanās ātrums samazinās? * ... [[2017. gads sportā|2017. gada]] 5. decembrī [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] apturēja '''[[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]]''' dalību tajā saistībā ar valsts atbalstītu [[dopings|dopinga]] programmu? [[Attēls:Ministru prezidents Valdis Dombrovskis piedalās 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres dienas pasākumos pie Brīvības pieminekļa (6730891717).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1991. gada barikāžu aizstāvju atceres diena]]''' tiek atzīmēta [[20. janvāris|20. janvārī]], kad [[Barikāžu laiks|Barikāžu laikā]] [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] [[Rīgas OMON]] [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas ēkas aizstāvēšana|ieņēma Latvijas Iekšlietu ministriju]], izraisot apšaudi, kurā gāja bojā cilvēki <small>(attēlā ziedu nolikšana pie piemiņas akmens 2012. gadā)</small>? * ... [[Grieķija]]s armijas virsnieks '''[[Joannis Frangudis]]''', trīs olimpisko medaļu īpašnieks [[Šaušana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|šaušanas sacensībās 1896. gada Atēnu olimpiskajās spēlēs]], ir arī pazīstams ar to, ka viņš piedalījās Grieķijas karaļa [[Georgs I (Grieķija)|Georga I]] slepkavībā un karaļa slepkavas aizturēšanā? * ... no [[1963. gads Latvijā|1963.]] līdz [[1993. gads Latvijā|1993. gadam]] '''[[Dace Skadiņa]]''' bija [[Latvijas Leļļu teātris|Latvijas Leļļu teātra]] [[aktrise]], savukārt [[Latvijas Televīzija|Latvijas televīzijā]] vadīja populāro raidījumu bērniem "Kling, klang esam klāt" un [[Latvijas radio]] raidījumu "Atbildam jums, kāpēcīši"? [[Attēls:Krimmler Wasserfälle - panoramio (32).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Krimlas ūdenskritumi]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākais [[ūdenskritums]] [[Austrija|Austrijā]]? * ... lai gan ir centieni rast pierādījumus tam, ka ar '''[[iztēle|iztēli]]''' saistītas spējas varētu piemist [[primāti]]em un citiem [[zīdītāji]]em, tomēr pārliecinošu pierādījumu tam pagaidām nav, tāpēc pagaidām iztēli var uzskatīt par unikālu, [[cilvēks|cilvēku]] raksturojošu īpašību? * ... visvairāk — 6 reizes — '''[[Pasaules kauss distanču slēpošanā|Pasaules kausa distanču slēpošanā]]''' kopvērtējumā ir uzvarējis [[Norvēģija]]s slēpotājs [[Bjērns Dēli]], savukārt sievietēm piecas reizes Pasaules kausu ir ieguvusi Jeļena Velbe, kas pārstāvēja [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Krievija|Krieviju]]? [[Attēls:Baložu kūdras muzejdzelzceļš 30.jpg|border|right|50px]] * ... 750 mm platuma šaursliežu '''[[Baložu kūdras muzejdzelzceļš]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[kūdra]]s muzejdzelzceļš [[Latvija|Latvijā]], ko uztur biedrība '''"[[Bānīša Draugu klubs]]"'''? * ... '''[[Leonids Pirgs]]''', kurš [[1896. gads|1896. gada]] 7. aprīlī '''[[Paukošana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem meistariem|paukošanā ar floreti meistariem]]''' izcīnīja zelta medaļu [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmajās olimpiskajās spēlēs]], ir pirmais [[Grieķijas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|Grieķijas olimpisko spēļu medaļnieks]] vēsturē? * ... '''[[Kazahstānas himna]]s''' vārdu autors ir Žumekens Nažimedenovs, bet izmaiņas dziesmas vārdos ir veicis [[Kazahstāna]]s prezidents [[Nursultans Nazarbajevs]]? [[Attēls:Allan Simonsen (1976).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dānija]]s [[futbolists]] '''[[Alans Simonsens]]''' <small>(attēlā)</small> ir 1977. gada [[Zelta bumba]]s ieguvējs — vienīgais [[dānis]], kas saņēmis šo balvu? * ... pirmo Transatlantisko [[telegrāfs|telegrāfa]] kabeli [[kuģis|kuģi]] — '''[[Kabeļu licējs|kabeļu licēji]]''' ieguldīja no [[1857. gads|1857.]] līdz [[1858. gads|1858. gadam]]? * ... kā kompromisu [[1990. gads|1990. gada]] 29. martā '''[[Defises karš|Defises kara]]''' laikā [[Čehoslovākija]]s parlaments nolēma, ka valsts pilnais nosaukumam būs Čehoslovākijas Federatīvā Republika, ar to apliecinot, ka valsts ir [[Federācija (valsts)|federācija]], bet nosaukums jāraksta bez [[defise]]s [[čehu valoda|čehu valodā]], taču ar defisi [[slovāku valoda|slovāku valodā]]? [[Attēls:Przewalski 26-9-2004-2.jpg|border|right|50px]] * ... visi '''[[zirgu dzimta]]s''' pārstāvji <small>(attēlā [[Prževaļska zirgs|Prževaļska zirgi]])</small> ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, dzīvo ģimenēs un apvienojas baros? * ... no 241 '''[[Sportistu uzskaitījums 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|sportista, kas piedalījās 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' precīza identitāte ir zināma 179 sportistiem? * ... no [[1993. gads Latvijā|1993.]] līdz [[1995. gads Latvijā|1995. gadam]] "[[Banka Baltija|Bankas Baltija]]" viceprezidenti bija agrākie [[Latvijas Augstākā padome|Latvijas Augstākās padomes]] deputāti [[Velta Čebotarenoka]] un '''[[Andris Puzo]]'''? [[Attēls:UilleannPipes.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[elkoņdūdas]]''' <small>(attēlā)</small> bija izplatītas ceļojošo dūdinieku vidū, kas muzicēja pilsētu laukumos, gadatirgos un dažādos citos svētkos? * ... '''[[Baltkrievijas Olimpiskā komiteja|Baltkrievijas Olimpiskās komitejas]]''' prezidents ir valsts prezidents [[Aļaksandrs Lukašenka]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Tehnoloģiju māja]]''' būs ceturtā ēka 4,5 hektārus plašajā teritorijā, kur līdz [[2023. gads|2023. gadam]] paredzēts izveidot [[Latvijas Universitāte]]s studentu pilsētiņu, kurā ietilps arī '''[[Latvijas Universitātes Čempionu māja|Čempionu māja]]''' un '''[[Latvijas Universitātes Viesu māja|Viesu māja]]'''? [[Attēls:Pingdinshan.jpg|border|right|50px]] * ... [[1942. gads|1942. gadā]] [[Ķīna]]s ziemeļaustrumu pilsētas Beņsjihu (mūsdienu '''[[Beņsji]]''' <small>(attēlā)</small>) [[akmeņogles|akmeņogļu]] šahtā notika pasaule lielākā katastrofa [[kalnrūpniecība]]s vēsturē, kurā gāja bojā 1549 kalnrači? * ... lai gan tā bija bija [[Austroungārija]]s sastāvdaļa, '''[[Ungārija 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' startēja kā atsevišķa valsts? * ... '''[[Krakovas Jāņa Pāvila II starptautiskā lidosta]]''' ir otrā lielākā starptautiskā [[lidosta]] [[Polija|Polijā]]? [[Attēls:Lunokhod1 l 17 with map.jpg|border|right|50px]] * ... [[2010. gads kosmonautikā|2010. gadā]] [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] zonde ''[[Lunar Reconnaissance Orbiter]]'' nofotografēja [[Padomju Savienība|PSRS]] [[1970. gads kosmonautikā|1970. gada]] kosmiskā aparāta '''''[[Luna-17]]''''' nolaišanās vietu uz [[Mēness]]: attēlos bija redzams nolaižamais aparāts un mēness mobiļa ''[[Lunohod-1]]'' sliedes <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Azerbaidžānas Olimpiskā komiteja|Azerbaidžānas Olimpiskās komitejas]]''' prezidents ir valsts prezidents [[Ilhams Alijevs]]? * ... [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] stratēģiskais uzbrukums [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] '''"[[Baltijas operācija]]"''' sagrāva [[Trešais reihs|Vācijas]] [[Karaspēka grupa "Ziemeļi" (Vērmahts)|karaspēka grupu "Ziemeļi"]] un pilnībā iznīcināja 3 divīzijas, palikušās divīzijas [[Kurzemes katls|nobloķējot Kurzemē]]? [[Attēls:Skuleberget2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Augstais krasts]]''' [[Zviedrija]]s [[Botnijas līcis|Botnijas līča]] piekrastē <small>(attēlā Skules kalns)</small> ir pazīstams kā vieta, kurā atklāta pēcapledojuma izostāzija — zemes garozas kustība, atgriežoties normālā stāvoklī pēc [[ledus vairogs|ledus vairoga]] pazušanas? * ... '''[[Itālija 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pārstāvēta ar tikai vienu sportistu — '''[[Džuzepe Rivabella|Džuzepi Rivabellu]]''' —, kurš startēja '''[[Šaušana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|šaušanā]]'''? * ... daļa no [[Azerbaidžāna]]s '''[[Agdamas rajons|Agdamas rajona]]''' ilgstoši atradās ar [[Armēnija|Armēniju]] saistītās [[Arcahas Republika]]s pakļautībā līdz [[2020. gads|2020. gada]] novembrim, kad kontroli atguva Azerbaidžāna? [[Attēls:Sarkandaugavas rūpnīca Provodņiks.jpg|border|right|50px]] * ... pēc ražošanas apjomiem [[1914. gads Latvijā|1914. gadā]] [[Sarkandaugava]]s rūpnīca '''"[[Provodņiks]]"''' <small>(attēlā 1908. gadā)</small> [[gumija]]s izstrādājumu ražošanā ieņēma ceturto vietu pasaulē, bet [[riepas|riepu]] ražošanā — otro vietu? * ... [[Polija]]s [[bioķīmiķis]] '''[[Kazimežs Funks]]''' plašāk zināms kā pirmais, kurš [[1912. gads|1912. gadā]] nodefinēja jēdzienu [[vitamīni]]? * ... '''[[Pasaules čempionāts rokasbumbā sievietēm]]''' notiek kopš [[1957. gads|1957. gada]]? [[Attēls:TetragraptusfruticosusBendigonian.jpg|border|right|50px]] * ... agrīnajā [[karbons|karbonā]] izzudušie '''[[graptolīti]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija]]s teritorijā ir plaši izplatīti [[ordoviks|ordovika]] un [[silūrs|silūra]] nogulumos? * ... '''[[ASV 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Atēnas|Atēnās]] bija pārstāvēta ar 14 sportistiem, kas ieguva 20 olimpiskās medaļas, no tām 11 zelta? * ... mūsdienās [[Krievija]]s [[Rostovas apgabals|Rostovas apgabalā]] esošo '''[[Azovas cietoksnis|Azovas cietoksni]]''' [[1475. gads|1475. gadā]] dibināja [[Osmaņu impērija]], lai apsargātu ziemeļu pieejas impērijai un piekļuvi [[Azovas jūra]]i? [[Attēls:Meisje met de parel.jpg|border|right|50px]] * ... [[1822. gads|1822. gadā]] dibinātajā mākslas muzejā '''[[Mauricheisa]]''' [[Nīderlande]]s pilsētā [[Hāga|Hāgā]] ir izstādītas arī dažas no pasaulē vispazīstamākajām [[glezna|gleznām]] <small>(attēlā "[[Meitene ar pērļu auskaru]]")</small>? * ... [[Liepāja]]s [[Tekstilrūpniecība|tekstilizstrādājumu]] ražošanas, aušanas un audumu ražošanas [[uzņēmums]] '''"[[Lauma Fabrics]]"''' eksportē vairāk nekā 80% savas produkcijas uz vairāk nekā 20 dažādām pasaules valstīm? * ... '''[[Kosovas Olimpiskā komiteja]]''' tika dibināta [[1992. gads|1992. gadā]], bet [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] to oficiāli atzina tikai [[2014. gads|2014. gadā]]? [[Attēls:Cēsis, brīvības cīņu piemineklis 1999-07-27 - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[1951. gads Latvijā|1951. gadā]] '''[[Uzvaras piemineklis Cēsīs|Uzvaras pieminekli Cēsīs]]''' uzspridzināja, lai vēlāk aptuveni 25 metrus uz ziemeļiem uzceltu [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] pieminekli; pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas neatkarības atgūšanas]] [[1998. gads Latvijā|1998. gadā]] pieminekli atjaunoja <small>(attēlā 1999. gadā)</small>? * ... '''[[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|maratona skrējiens 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' sākās [[Maratona]]s pilsētā, bet finiša līnija bija [[Panatinaiko stadions]] [[Atēnas|Atēnās]]? * ... tradicionāli [[Austrija]]s pilsētā '''[[Bišofshofene|Bišofshofenē]]''' notiek pēdējais [[Četru tramplīnu turneja]]s posms? [[Attēls:Viatcheslav Ekimov in 2006.jpg|border|right|50px]] * ... [[2004. gada olimpiskās spēles|2004. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Krievija]]s [[riteņbraucējs]] '''[[Vjačeslavs Jekimovs]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties amerikānim [[Tailers Hamiltons|Taileram Hamiltonam]], kuram vēlāk medaļa tika atņemta par [[dopings|dopinga]] pārkāpumiem, bet Jekimovs šādi kļuva par trīskārtēju olimpisko čempionu? * ... [[kvants|kvantu]] [[elektrodinamika]] (viena no kvantu '''[[Lauks (fizika)|lauka]]''' teorijām) ir zinātnes precīzākā teorija, kuras prognoze par '''[[sīkstruktūras konstante]]s''' vērtību ar mērījumiem sakrīt vismaz ar precizitāti līdz vienai miljardajai daļai? * ... pēc tam, kad [[1925. gads Latvijā|1925. gada]] 22. augustā [[Latvija]]s pirmais [[Latvijas Ārlietu ministrs|ārlietu ministrs]] [[Zigfrīds Anna Meierovics]] gāja bojā autoavārijā, viņa sieva '''[[Kristīne Bakmane]]''' ieslīga dziļā [[Depresija (psihisks stāvoklis)|depresijā]] un 1925. gada naktī no 2. uz 3. decembri izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] nošaujoties? [[Attēls:Panorama Tara.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnējā [[Rietumsibīrija]]s apgūšanā nozīmīgās '''[[Tara (Krievija)|Taras]]''' <small>(attēlā)</small> saimnieciskā un administratīvā vērtība ievērojami samazinājās pēc tam, kad 19. gadsimta sākumā ceļi tika virzīti caur dienvidiem, cauri [[Išima]]i un [[Omska]]i, bet it īpaši pēc 19. gadsimta beigās uzsāktās [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]] izbūves? * ... '''[[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|trīssoļlēkšana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmās sacensības mūsdienu [[Olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlē]]s, kurās tika sadalītas olimpiskās medaļas; par pirmo čempionu kļuva [[Džeimss Konolijs]]? * ... '''[[1921. gada Krievijas bada krīze]]''' izraisīja vismaz 5 miljonu cilvēku nāvi? [[Attēls:SevernFromCastleCB.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Severna]]''' <small>(attēlā)</small> ir garākā [[upe]] [[Lielbritānija]]s teritorijā? * ... '''[[Albins Kurti|Albina Kurti]]''' vadītā valdība [[Kosova|Kosovā]] kļuva par pirmo pasaulē, kas zaudējusi uzticību [[COVID-19 pandēmija]]s pretpasākumu organizēšanas nesaskaņu dēļ? * ... 1997. gadā [[hokejs|hokeja]] komanda '''[[Rīgas "Juniors"]]''' kļuva par [[Austrumeiropas hokeja līga]]s čempioni? [[Attēls:KhyberPassPakistan.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Haiberas pāreja]]''' <small>(attēlā)</small> kopš senatnes ir viena no svarīgākajiem ceļiem, kas savieno [[Vidusāzija|Vidusāziju]] un [[Dienvidāzija|Dienvidāziju]]; pa to virzījušies [[Kīrs Lielais|Kīra]], [[Maķedonijas Aleksandrs|Maķedonijas Aleksandra]] un [[Čingishans|Čingishana]] karaspēki? * ... no [[1282. gads|1282.]] līdz [[1287. gads|1287. gadam]] [[Ķīna]]s rietumu pilsētā '''[[Jandžou]]''' par [[Juaņu dinastija]]s ierēdni strādāja [[Marko Polo]]? * ... zeltu '''[[Šaušana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, 25 metri, militārā pistole|1896. gada olimpiskajās spēlēs 25 metru šaušanā ar militāro pistoli]]''' izcīnīja '''[[Džons Peins]]''' no [[ASV 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]], bet viņa brālis '''[[Samners Peins]]''' bija otrais; amerikāņi izmantoja par konkurentu ieročiem ātrākos ''Kolt'' [[revolveris|revolverus]]? [[Attēls:Lunokhod 1 moon rover (MMA 2011) (1).JPG|border|right|50px]] * ... lai arī automātiskais [[Mēness]] mobilis '''''[[Lunohod-1]]''''' <small>(attēlā)</small> bija paredzēts tikai trīs [[Mēness]] dienu (apmēram trīs [[Zeme]]s mēneši) mūžam, tas darbojās uz Mēness virsmas vienpadsmit Mēness [[diena]]s (321 Zemes dienas) un kopumā nobrauca 10,54 [[kilometrs|km]]? * ... desmitkārtējais [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvējs [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubā [[Monreālas "Canadiens"]] sastāvā '''[[Ivans Kurnuajē]]''' ir otrais Stenlija kausa tituliem bagātākais hokejists aiz [[Anrī Rišārs|Anrī Rišāra]]? * ... '''[[Jauno ģeogrāfu skola|Jauno ģeogrāfu skolu]]''' [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] dibināja [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ģeogrāfijas fakultāte|Ģeogrāfijas fakultātes]] studentu grupa [[Egils Birznieks|Egila Birznieka]] vadībā, tādējādi tā ir viena no vecākajām ārpusklases izglītības organizācijām [[Latvija|Latvijā]]? [[Attēls:Castelo de Guimarães Castelo da Fundação 2.jpg|border|right|50px]] * ... 10. gadsimtā celtā '''[[Gimarainšas pils]]''' <small>(attēlā)</small> ir atzīta par "[[Portugāle]]s šūpuli"? * ... '''[[Teniss 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, dubultspēles|tenisa dubultspēles 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija vienīgā disciplīna, kur komanda varēja sastāvēt no dažādu valstu pārstāvjiem? * ... pēc iedzīvotāju skaita '''[[Birkirkara]]''' ir lielākā [[Malta]]s pilsēta, lielāka arī par līdzās esošo valsts galvaspilsētu [[Valleta|Valletu]]? [[Attēls:Greater short-toed lark (Calandrella brachydactyla) Photograph by Shantanu Kuveskar.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[īspirkstu cīrulis]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir novērots vienu reizi — 2020. gadā, bet tuvākās zināmās tā ligzdošanas vietas atrodas aptuveni 1000 km uz dienvidaustrumiem, [[Ukraina]]s ziemeļu daļā? * ... no 17 [[Latvija]]s sportistiem '''[[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā]]''' augstāko vietu izcīnīja [[Madara Palameika]], kas [[šķēpa mešana]]s sacensībās ierindojās 9. vietā? * ... 1950. gadā divas atsevišķas [[Ķīna]]s pilsētas ar bagātīgu vēsturi — Faņčena kreisajā un Sjanjana labajā Haņdzjanas krastā tika apvienotas vienā Sjanfaņas pilsētā, ko 2010. gadā pārdēvēja, atgriežot vēsturisko '''[[Sjanjana]]s''' nosaukumu? [[Attēls:JPDV.jpg|border|right|50px]] * ... [[1565. gads|1565. gadā]], vadot pretošanos pret osmaņu uzbrukumu [[Malta]]s Lielajā aplenkumā, ko dažkārt uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem aplenkumiem, '''[[Žans Parizo de Valeta]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Hospitāliešu ordenis|Hospitāliešu (Maltas) ordeņa]] varoni un visizcilāko vadoni? * ... lai gan '''[[Riteņbraukšana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 12 stundas vīriešiem|12 stundu riteņbraukšanas sacensībās 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' startēja 7 sportisti, visas 12 stundas sacensībās pavadīja tikai divi sportisti, sadalot medaļas, savukārt pārējie izstājās? * ... '''[[hidrovizlas]]''' no [[vizla]]s atšķiras ar lielāku saistīta [[ūdens]] daudzumu, kas viegli zūd uzsildot? [[Attēls:Maia Sandu (2019).jpg|border|right|50px]] * ... 2020. gada [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidenta]] vēlēšanās ar 57,7 % balsu uzvarēja opozīcijas kandidāte '''[[Maija Sandu]]''' <small>(attēlā)</small>, apsteidzot iepriekšējo prezidentu [[Igors Dodons|Igoru Dodonu]]? * ... [[Krievija]]s starptautiskā [[korporācija]] '''''[[Yandex]]''''' ir reģistrēta [[Nīderlande|Nīderlandē]], bet galvenā mītne atrodas [[Maskava|Maskavā]]? * ... senākais [[Rīga]]s '''[[licejs]]''' bija [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas karaļa]] [[Kārlis XII|Kārļa XII]] dibinātais [[Kārļa licejs]]? [[Attēls:Anopheles stephensi.jpeg|border|right|50px]] * ... lai '''[[malārijas odi]]''' <small>(attēlā ''Anopheles stephensi'')</small> pārnēsātu [[malārija]]s izraisītājus plazmodijus, ir nepieciešami daži apstākļi, kas nav visā pasaulē vienlīdzīgi, tādēļ augsts risks saslimt ar šo slimību ir [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] reģionos, kur notiek strauja odu vairošanās un ir pielāgota vide malārijas izraisītāju izplatībai? * ... [[Luksemburga|Luksemburgā]] bāzētajam [[plašsaziņas līdzekļi|plašsaziņas līdzekļu]] uzņēmumam '''''[[RTL Group]]''''' pieder vairāk nekā 60 TV kanāli, 30 radiostacijas un 8 straumēšanas platformas 8 Eiropas valstīs? * ... '''[[Teniss 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|vīriešu vienspēļu tenisa sacensībās 1896. gada olimpiskajās spēlēs]]''' nestartēja neviens no tā laika vadošajiem [[teniss|tenisa]] spēlētājiem? [[Attēls:Russia - Trucks on the road.jpg|border|right|50px]] * ... 1988. gadā '''''[[KamAZ]]''''' veidoja trešo daļu [[Padomju Savienība|PSRS]] [[kravas mašīna|kravas mašīnu]] parka, un tie pārvadāja gandrīz divas trešdaļas valsts autopārvadājumu kravu <small>(attēlā ''KamAZ-5320'')</small>? * ... '''[[Peldēšana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri brīvajā stilā vīriešiem jūrniekiem|100 m brīvā stila peldēšanas sacensības jūrniekiem 1896. gada olimpiskajās spēlēs]]''' bija disciplīna, par ko raksta: "tās iekļaušana olimpisko spēļu programmā ir apšaubāma", tomēr trīs [[Grieķija]]s jūrnieku savā starpā sadalītās medaļas atzīst [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]]? * ... [[režisors]], [[scenārists]] un producents '''[[Matīss Kaža]]''' ir žurnālista [[Juris Kaža|Jura Kažas]] un režisores Unas Celmas dēls? [[Attēls:Coat of arms of the Czech Republic.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehijas ģerbonis|Čehijas ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēloti trīs [[Čehija]]s vēsturiskie reģioni — [[čehi|čehu]] zemes [[Bohēmija]], [[Morāvija]] un [[Silēzija]]? * ... '''[[COVID-19 pandēmija Igaunijā]]''' sākās [[2020. gads|2020. gada]] 27. februārī, kad diagnosticēja pirmo [[COVID-19]] gadījumu kādam [[Irāna]]s pilsonim, kas pēc lidojuma caur [[Stambula]]s un [[Rīgas starptautiskā lidosta|Rīgas lidostām]] no [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Rīgas autoostas]] ar autobusu bija ieradies [[Tallina|Tallinā]]? * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Mirels Redoi]]''' pats izlases rindās aizvadījis 67 spēles un guvis divus vārtus? [[Attēls:Helvella crispa 031130w.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Krokainais rumpucis|krokaino rumpuci]]''' <small>(attēlā)</small> par savu [[logotips|logotipu]] izvēlējusies '''[[Latvijas Mikologu biedrība]]'''? * ... 17 gadu vecumā uzvarot pasaules čempionātā, [[ukrainiete]] '''[[Darja Bilodida]]''' kļuva par [[džudo]] vēsturē jaunāko pasaules čempioni gan vīriešu, gan sieviešu vidū? * ... '''[[Tbilisi starptautiskā lidosta]]''' ir nosaukta par godu [[12. gadsimts|12. gadsimta]] [[gruzīns|gruzīnu]] dzejniekam [[Šota Rustaveli|Šotam Rustaveli]]? [[Attēls:Novogrudok ruin.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Navahrudakas pils]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] bija viens no galvenajiem [[Lietuvas lielkņaziste]]s cietokšņiem, minēta kā iespējamā [[Mindaugs|Mindauga]] kronēšanas vieta par [[Lietuvas karalis|Lietuvas karali]]? * ... '''[[Armēnija 1994. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]''' pirmo reizi piedalījās [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskajās spēlēs]]; to pārstāvēja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[armēņi|armēņu]] kopienā dzimušu [[bobslejists|bobslejistu]] divnieks? * ... [[2020. gads|2020. gada]] 1. septembrī '''[[COVID-19 pandēmija Krievijā]]''' bija izraisījusi inficēšanos 1 000 048 cilvēkiem, kas bija ceturtais lielākais saslimušo skaits aiz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Brazīlija]]s un [[Indija]]s? [[Attēls:Azure Window 20110426 und von Sturm 20170308 zerstört.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Azūra logs]]''' [[Audeša]]s salas ([[Malta]]) rietumos bija tūristu iecienīts galamērķis, taču [[2017. gads|2017. gadā]] vētras laikā tas sabruka <small>(attēlā pirms un pēc 2017. gada)</small>? * ... panākumiem bagātākie sportisti '''[[Pasaules kauss tramplīnlēkšanā|Pasaules kausa tramplīnlēkšanā]]''' kopvērtējumā ir [[soms]] [[Mati Nikenens]] un [[poļi|polis]] [[Adams Mališs]], kas kausu ieguvuši pa četrām reizēm? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[dienvidslāvu valodas]]''' ir radušās no [[baznīcslāvu valoda]]s? [[Attēls:StadtmuseumBerlin GeologischeSammlung SM-2013-0210.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[merģelis|merģeļu]]''' praktiskā nozīme ir neliela, jo biezi merģeļu slāņi atrodas tikai lielā dziļumā [[ordoviks|ordovika]] un [[silūrs|silūra]] nogulumos <small>(attēlā [[graptolīti]] [[Silūrs|silūra]] merģelī)</small>? * ... [[Krievija]]s [[soļotājs]] no [[Mordvija]]s '''[[Sergejs Kirdjapkins]]''' ieguva zelta medaļu [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2012. gada Londonas olimpiskajās spēlēs]] [[50 km soļošana|50 km soļojumā]], bet vēlāk tika diskvalificēts par [[dopings|dopinga]] lietošanu? * ... [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] alfabētā burta '''[[И|И (и)]]''' nav, tur šī skaņa tiek apzīmēta ar burtu І? [[Attēls:Castel del Monte - front view.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasteldelmontes pils]]''' <small>(attēlā)</small> attēlota uz [[Itālijas eiro monētas|Itālijas 1 centa eiro monētas]] reversa? * ... '''[[Zviedrija 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pārstāvēta ar vienu sportistu [[Henriks Šēbergs|Henriku Šēbergu]], kurš startēja gan [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]] (3 disciplīnās), gan [[Vingrošana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vingrošanā]]? * ... senākā rakstiskā liecība par [[balti|baltu]] '''[[svētmežs|svētmežiem]]''' ir [[Brēmenes Ādams|Brēmenes Ādama]] [[1075. gads|1075. gadā]] sarakstītajā "Hamburgas baznīcas priesteru darbībā", kurā viņš raksta par [[senprūši|senprūšu]] svētbirzīm, kuras tie aizliedzot apmeklēt [[kristieši]]em? [[Attēls:Max Von Sydow (Premio Donosti - conferencia de prensa)2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2020. gads|2020. gadā]] mirušais [[zviedri|zviedru]] aktieris '''[[Makss fon Sīdovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir piedalījies 11 [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] režisētās filmās? * ... [[Horvātija]]s [[tekvondiste]]s dvīņu māsas '''[[Ana Zaninoviča|Ana]]''' un '''[[Lūcija Zaninoviča]]s''' kopā izcīnījušas vairāk nekā 10 medaļas olimpiskajās spēlēs, Pasaules čempionātos un Eiropas čempionātos? * ... [[1970. gads kosmonautikā|1970. gadā]] [[Padomju Savienība|PSRS]] pilotējamā [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] '''''[[Sojuz-9]]''''' apkalpe [[Andrijans Nikolajevs]] un [[Vitālijs Sevastjanovs]] kosmosā pavadīja gandrīz 18 diennaktis, pārspējot piecu gadu seno ''[[Gemini 7]]'' lidojuma ilguma rekordu; šis kosmosa kuģa autonoma lidojuma (bez saslēgšanās ar [[Orbitālā stacija|orbitālo staciju]]) ilgums nav pārspēts joprojām? [[Attēls:Monticola solitarius, Spain 1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[zilais akmeņstrazds]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Malta]]s [[nacionālais putns]], bija attēlots uz Maltas liras monētas, kuras nominālvērtība bija 1 lira? * ... [[1896. gada olimpiskās spēles|1896. gada olimpisko spēļu]] ziņojumā '''[[Čīle 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Čīles dalība]]''' nav pieminēta, bet pati valsts apgalvo, ka tā olimpiskajās spēlēs ir bijusi pārstāvēta ar vienu sportistu — '''[[Luiss Suberkasiuks|Luisu Suberkasiuku]]''', kurš startēja [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]]? * ... '''''[[OneCoin]]''''' ir [[Krāpšana|krāpnieciska]] [[tīkla mārketings|tīkla mārketinga]] shēma, ko kā [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] reklamē [[Bulgārija|Bulgārijā]] bāzēti ārzonas uzņēmumi; daudzas finanšu institūcijas un žurnālisti to ir klasificējuši kā [[Ponci shēma|Ponci shēmu]]? [[Attēls:Lithuania-1991-Bill-100-Reverse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Lietuvas talons]]''' <small>(attēlā)</small> bija oficiāla valūta [[Lietuva|Lietuvā]] no [[1991. gads|1991.]] līdz [[1993. gads|1993. gadam]] starp [[PSRS rublis|PSRS rubli]] un [[lits|litu]]? * ... [[Ukraina]]s [[futbolists]] '''[[Olehs Protasovs]]''' trīs sezonās bija spēlētājs, kurš guvis visvairāk vārtus [[PSRS augstākā līga|Padomju Savienības augstākajā līgā]]? * ... [[Krievija]]s miljardieris '''[[Vjačeslavs Moše Kantors]]''' ir '''[[Eiropas Ebreju kongress|Eiropas Ebreju kongresa]]''' prezidents? [[Attēls:Lačupītes taka I.Medņa dendrologijas parkā - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Lāčupītes dendrārijs]]''' <small>(attēlā dabas taka)</small> ir izveidots, lai nodrošinātu '''[[Igors Mednis|Igora Medņa]]''' svešzemju koku stādījumu saglabāšanu un pavairošanu? * ... '''[[Dānija 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Dāniju 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja trīs sportisti, kas kopā izcīnīja 6 [[olimpiskās medaļas]] (1 zelta, 2 sudraba un 3 bronzas)? * ... [[2020. gads|2020. gada]] 31. martā [[Vitebska|Vitebskā]] tika reģistrēta pirmā '''[[COVID-19 pandēmija Baltkrievijā|COVID-19 pandēmijas Baltkrievijā]]''' izraisītā nāve, kad nomira aktieris '''[[Viktors Daškevičs]]'''? [[Attēls:Toragay Mud Volcano. The highest Azerbaijani and world stand alone mud volcano. a view from Grosser Kanizdagh Mud Volcano. Photo by Uzeyir Mikayilov.jpg|border|right|50px]] * ... [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] esošā '''[[Toragajs|Toragaja]]''' <small>(attēlā)</small> augstums virs jūras līmeņa ir ap 400 m un virs apkārtējās ainavas — ap 300 m, kas padara to par augstāko dubļu vulkānu pasaulē? * ... '''[[Albānija 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja [[kalnu slēpotāja]] '''[[Suela Mehilli]]''', kas kļuva par pirmo [[Albānija]]s sportisti — sievieti, kas startēja [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Džudzjana]]s''' jeb Pērļu upes delta [[Ķīna]]s dienvidaustrumos ir viena no planētas visblīvāk apdzīvotajām teritorijām, kurā dzīvo ap 67 miljoni cilvēku? [[Attēls:Pripyat ferris wheel side.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pripjatas atrakciju parks]]''' — un jo īpaši tā panorāmas ritenis <small>(attēlā)</small> — ir kļuvis par [[Čornobiļas katastrofa]]s simbolu? * ... '''[[Bulgārija 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pārstāvēta ar vienu sportistu — '''[[Šarls Šampo|Šarlu Šampo]]''', kurš startēja '''[[Vingrošana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vingrošanā]]''' un bija no [[Šveice]]s, taču dzīvoja un strādāja [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] par [[vingrošana]]s skolotāju? * ... daudzas '''[[tungusu valodas]]''' ir apdraudētas un ir uz izmiršanas sliekšņa? [[Attēls:View of Koper from Zusterna.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Kopera]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[Slovēnija]]s [[osta]]s pilsēta? * ... '''[[Albānija 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]''' debitēja kā [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībvalsts; tās vienīgais pārstāvis bija [[kalnu slēpotājs]] [[Erjons Tola]]? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Somija]] bija spiesta '''[[Karēlijas zemesšaurums|Karēlijas zemesšaurumu]]''' atdot [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Cyprus - Cave of 318 Fathers view.JPG|border|right|50px]] * ... [[Kipra]]s augstākās virsotnes '''[[Olimpa kalns (Kipra)|Olimpa kalna]]''' <small>(attēlā)</small> pati virsotne nav publiski pieejama, jo šeit atrodas [[Lielbritānija]]s kara bāze? * ... '''[[Austrālija 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' startēja kā atsevišķa [[valsts]] (kaut gan tajā laikā tā vēl bija [[Lielbritānija]]s [[domīnija]]) ar vienu sportistu — [[Londona|Londonā]] dzimušo [[Edvīns Fleks|Edvīnu Fleku]], kurš izcīnīja divas [[zelta medaļa]]s? * ... '''[[Albānijas robežu noteikšana]]''' saskaņā ar 1912.—1913. gada Londonas konferences lēmumu ar tā laika lielvalstu ([[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Francija]]s, [[Vācijas impērija|Vācijas]], [[Austroungārija]]s, [[Krievijas Impērija|Krievijas]] un [[Itālija]]s) piedalīšanos abpus robežai atstāja gan [[Albāņi|albāņu]], gan ne-albāņu iedzīvotājus? [[Attēls:Antonov An-225 Beltyukov-1.jpg|border|right|50px]] * ... pazīstamākie [[Ukraina]]s uzņēmuma '''''[[Antonov]]''''' konstruētie un ražotie [[lidmašīna|lidmašīnu]] modeļi ir [[An-2]] ("kukuruzņiks"), pasažieru lidmašīna An-24, smagā transportlidmašīna Аn-124 (Ruslans), kā arī pasaulē lielākā lidmašīna vienā eksemplārā [[An-225]] (Mrija) <small>(attēlā)</small>? * ... [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiādē]] [[Svarcelšana 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanā]] 75 kg svara kategorijā [[Krievija]]s sportiste '''[[Natālija Zabolotnaja]]''' uzrādīja vienādu rezultātu ar '''[[Svetlana Podobedova|Svetlanu Podobedovu]]''' no [[Kazahstāna]]s, kura bija vieglāka, tādēļ uzvarēja; vēlāk abas diskvalificēja par [[dopings|dopinga]] lietošanu? * ... [[Ķīna]]s ziemeļaustrumos esošā '''[[Mazais Hingans|Mazā Hingana]]''' rietumu piekalnēs atrodas Udaliaņči vulkāniskais lauks, kur nesenākie izvirdumi notikuši [[1721. gads|1721. gadā]]? [[Attēls:Cattle Egret (Bubulcus ibis) -walking in grass3.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[lopu gārņi]]''' ir sastopami visos [[kontinenti|kontinentos]] un neskaitāmās salās, un kā maldu viesis tas ieklejojis pat [[Antarktīda|Antarktīdā]] <small>(attēlā [[lopu gārnis]])</small>? * ... mājiniece '''[[Grieķija 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva par 26 olimpiskajām medaļām vairāk nekā otrā veiksmīgākā šo spēļu valsts [[ASV 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]]? * ... '''[[basendži]]''', kuru izcelsmes reģions ir centrālā [[Āfrika]], ir viena no senākajām [[suns|suņu]] [[šķirne|šķirnēm]] — to vēsturei ir apmēram 5000 gadu? [[Attēls:三永湖灯塔2017夏.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dacjina]]''' <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par "[[Ķīna]]s naftas galvaspilsētu"? * ... [[Krievija]]s vidējo distanču skrējējas '''[[Guļnara Galkina-Samitova|Guļnaras Galkinas-Samitovas]]''' lielākais panākums ir uzvara [[2008. gada Pekinas olimpiskās spēles|2008. gada Pekinas olimpiskajās spēlēs]], kur pirmoreiz sieviešu programmā iekļautajā [[3000 m šķēršļu skrējiens|3000 m šķēršļu skrējienā]] viņa uzstādīja arī [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]? * ... [[Andris Rāviņš]] ir '''[[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Jelgavas pašvaldības vadītājs]]''' kopš [[2001. gads Latvijā|2001. gada]]? [[Attēls:Gyromitra infula.jpg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no pazīstamākajām [[bisītes|bisītēm]], '''[[rudens bisīte]]s''' <small>(attēlā)</small> parastais augšanas laiks ([[rudens]]) un izskats ievērojami atšķiras? * ... 20. gadsimta 80. gados [[Ukrainas PSR]] klubs '''''[[FK Dnipro]]''''' kļuva par vienu no spēcīgākajiem [[Padomju Savienība|PSRS]], divas reizes kļūstot par [[PSRS čempionāts futbolā|PSRS čempionu]], divreiz izcīnot sudraba medaļas, kā arī iegūstot PSRS kausu? * ... '''[[Vikipēdija ungāru valodā]]''' ir otra lielākā [[Vikipēdija]] kādā no [[somugru valodas|somugru valodām]] (lielāka ir [[Vikipēdija somu valodā]])? [[Attēls:Jasmuiža - Raiņa muzejs Aizkalnē 2001-04-08.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jasmuiža (Aizkalne)|Jasmuižā]], kur no 1883. līdz 1889. gadam pie sava tēva Krišjāņa, kurš nomāja muižu, vasaras pavadīja Jānis Pliekšāns ([[Rainis]]), [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] izveidots '''[[Raiņa muzejs "Jasmuiža"]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Donavas tilts]]''', kas savieno [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], ir izbūvēts divos līmeņos&nbsp;— viens [[autotransports|autotransportam]], otrs&nbsp;— [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] satiksmei? * ... '''[[ligūriešu valoda|ligūriešu valodu]]''' lieto ap 350 000 cilvēku, taču tai nav oficiāla statusa [[Itālija|Itālijā]], un tikai 9% valodas pratēju to lieto arī sadzīvē, pārsvarā vecākās paaudzes pārstāvji?<!--dyk diena --> [[Attēls:Kuhreiher and frog(cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[austrumu lopu gārnis]]''' <small>(attēlā)</small> ilgstoši tika sistematizēts kā [[lopu gārnis|lopu gārņa]] [[pasuga]]? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 5. jūnijā [[Rīga|Rīgā]] notika '''''[[Black Lives Matter]]''''' atbalsta demonstrācija, kuru organizēja [[jaunatnes organizācija "Protests"]]? * ... '''[[vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmās sacensības, kur mūsdienu pasaulē starptautiskā sporta pasākumā sportisti sacentās [[lodes grūšana|lodes grūšanā]] un [[maratona skrējiens|maratona skrējienā]]? [[Attēls:Basílica de Nuestra Señora de Licheń, Stary Licheń, Polonia, 2016-12-21, DD 33-35 HDR.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s vidienē esošā '''[[Liheņas Dievmātes bazilika]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] pasaulē? * ... '''[[Erevānas "Ararat"]]''' ir vienīgais [[Armēnija]]s [[futbola klubs]], kas spēlējis [[PSRS futbola Augstākā līga|PSRS Augstākajā līgā]], kopumā tur aizvadot 33 sezonas un 1973. gadā kļūstot par PSRS čempionu? * ... [[Austrija]]s [[etologs]], [[entomologs]] un [[biškopis]] '''[[Karls fon Frišs]]''' [[1973. gads|1973. gadā]] kopā ar [[Konrāds Lorencs|Konrādu Lorencu]] un [[Nikolass Tinbergens|Nikolasu Tinbergenu]] ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] par "viņu atklājumiem, kas saistīti ar individuālās un sociālās uzvedības modeļu organizēšanu un izcelšanu"? [[Attēls:Kaspars Stupelis in 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[motokross|motokrosa]] sportists blakusvāģu klasē '''[[Kaspars Stupelis]]''' <small>(attēlā)</small> ir četrkārtējs pasaules čempions, kļuvis par čempionu startējot kopā ar Danielu Vilemsenu, [[Kristers Serģis|Kristeru Serģi]] un Etjēnu Baksu? * ... '''[[Trāveminde]]&nbsp;'''— [[Lībeka]]s pilsētas daļa Trāves upes krastos pie tās ietekas [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]]&nbsp;— ir viena no lielākajām [[Vācija]]s [[prāmis|prāmju]] ostām, no kuras ir savienojums arī ar [[Latvija|Latviju]] ([[Ventspils|Ventspili]])? * ... '''[[Zapions]]'''&nbsp;— [[Paukošana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanas sacensību]] norises vieta [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]&nbsp;— bija pirmā ēka, kas tika uzcelta speciāli [[olimpiskās spēles|olimpiskajām spēlēm]]? [[Attēls:Battle of Leipzig 11.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Leipcigas kauja]]s''' <small>(attēlā gleznā)</small>, kurā [[Sestā koalīcija]] ([[Krievijas Impērija]], [[Austrijas impērija]], [[Prūsijas karaliste]] un [[Zviedrija]]) pieveica [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] spēkus, [[Francija]] zaudēja kontroli pār teritorijām uz austrumiem no [[Reina]]s? * ... par '''[[PSRS futbola Augstākā līga|PSRS futbola Augstākās līgas]]''' čempioniem ir kļuvuši 11 klubi no piecām [[padomju republikas|padomju republikām]], taču par sekmīgāko var uzskatīt [[Kijevas "Dinamo"]], kas 13 reizes kļuvis par PSRS čempionu? * ... no [[Afganistāna]]s iedzīvotāju kopskaita '''[[hazareji]]''' ir trešā lielākā tauta pēc [[puštuni]]em un [[tadžiki]]em? [[Attēls:China Luoyang.png|border|right|50px]] * ... '''[[Luojana]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no [[Ķīna]]s civilizācijas šūpuļiem un viena no četrām klasiskajām [[Senā Ķīna|senās Ķīnas]] galvaspilsētām? * ... [[Austrija]]s sportists '''[[Ādolfs Šmals]]''', kurš [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] izcīnīja trīs medaļas '''[[riteņbraukšana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanā]]''' (tai skaitā divas vienā dienā), šajās olimpiskajās spēlēs startēja arī [[paukošana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanas]] sacensībās ar zobenu? * ... [[Padomju Savienība|padomju]] bērnu literatūras [[rakstnieks]], "Nezinīša" grāmatu sērijas autors '''[[Nikolajs Nosovs]]''' rakstīja arī [[luga]]s, īsos [[stāsti|stāstus]] un filmu scenārijus? [[Attēls:Tedros Adhanom Ghebreyesus - AI for Good Global Summit 2018 (40316994230) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Pasaules Veselības organizācija]]s ģenerāldirektors '''[[Tedross Adhanoms Gebreiesuss]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis [[Etiopija]]s veselības un ārlietu ministrs? * ... ar 194 hektāru lielajā teritorijā izvietotām 140 ēkām un 91 420 eksponātiem '''[[Lietuvas Tautas sadzīves muzejs]]''' ir viens no lielākajiem [[etnogrāfija|etnogrāfiskajiem]] [[muzeji]]em [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[peldēšana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija vienīgais [[sporta veids]], kuram [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|šajās olimpiskajās spēlēs]] netika veidota speciāla infrastruktūra: sportisti tika ievesti '''[[Zijas līcis|Zijas līcī]]''' un viņiem bija jāpeld krasta virzienā? [[Attēls:Victoria Malta View-from-Citadella-01.jpg|border|right|50px]] * ... [[Malta]]s arhipelāga otrā lielākā sala '''[[Audeša]]''' jeb Gozo <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem niršanas galamērķiem [[Vidusjūra|Vidusjūrā]]? * ... [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlande]] bija plānojusi rīkot [[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu]], tomēr vēlāk [[COVID-19 pandēmija]]s izplatīšanās dēļ konkurss pirmo reizi tā vēsturē tika atcelts, taču plānots, ka šeit notiks '''[[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]'''? * ... 2008.—2009. gada [[biatlons|biatlona]] sezonā [[Polija]]s sportists '''[[Tomašs Sikora]]''' izcīnīja otro vietu [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] kopvērtējumā, piekāpjoties tikai [[norvēģi|norvēģu]] biatlonistam [[Ūle Einars Bjērndalens|Ūlem Einaram Bjērndalenam]]? [[Attēls:Coat of arms of Armenia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Armēnijas ģerbonis|Armēnijas ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> esošie ērglis un lauva ir seni [[armēņi|armēņu]] simboli no pirmajām Armēņu karalistēm, kas pastāvēja jau [[pirms mūsu ēras]]? * ... [[Ķīna]]s [[Iekšējās Mongolijas autonomais reģions|Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona]] lielākajā pilsētā un ekonomiskajā centrā '''[[Baotou]]''' vairums iedzīvotāju ir [[haņi]], kamēr [[mongoļi]] ir tikai ap 3%? * ... [[serbs]] '''[[Borislavs Stankovičs]]''' bija [[Starptautiskā Basketbola federācija|Starptautiskās basketbola federācijas]] ģenerālsekretārs no 1976. līdz pat 2003. gadam? [[Attēls:AljazevStolp3039.jpg|border|right|50px]] * ... atrazdamies 2864 metrus augstā [[Triglavs|Triglava]], kurš ir augstākais kalns [[Slovēnija|Slovēnijā]], virsotnē, '''[[Aļaža tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir visaugstāk [[virs jūras līmeņa]] esošā būve valstī? * ... '''"[[Jelgava 94 (romāns)|Jelgava 94]]"''' ir [[Jānis Joņevs|Jāņa Joņeva]] debijas [[romāns]]? * ... [[Austrija]]s brīvā stila [[cīkstone]] '''[[Nikola Hartmane]]''' ir pieckārtēja [[Pasaules čempionāts cīņas sportā|pasaules]] un [[Eiropas čempionāts cīņas sportā|Eiropas čempione]], kā arī sešpadsmitkārtēja Austrijas čempione? [[Attēls:Urbain Le Verrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[franči|franču]] [[astronoms]] un [[matemātiķis]] '''[[Urbēns Levernjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir vislabāk pazīstams ar [[Neptūns (planēta)|Neptūna]] pastāvēšanas un atrašanās vietas prognozēšanu, izmantojot tikai [[matemātika|matemātiku]]? * ... četras no '''[[1896. gada vasaras olimpisko spēļu norises vietas|1896. gada vasaras olimpisko spēļu norises vietām]]''' tika atkārtoti izmantotas kā [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004. gada olimpisko spēļu]] norises vietas? * ... [[1976. gads|1976. gadā]] [[Ķīna]]s ziemeļaustrumos esošo '''[[Tanšaņa|Tanšaņu]]''' satricināja 7,6 balles stipra zemestrīce, kurā gāja bojā vismaz 255 000 iedzīvotāju, un tā bija trešā (pēc citiem datiem&nbsp;— otrā) nāvējošākā [[zemestrīce]] fiksētajā pasaules vēsturē? [[Attēls:Coat of arms of Albania.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas ģerbonis|Albānijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Skanderbegs|Skanderbega]] karogs un ģerbonis, un emblēma virs divgalvainā ērgļa galvas ir Skanderbega ķivere? * ... raidījuma '''"[[Adreses]]"''' pēdējās divas sērijas tika veidotas kā atvadu epizodes no raidījuma veidotāja [[Mārtiņš Ķibilds|Mārtiņa Ķibilda]], kurās tika parādīts tas materiāls, kas bija nofilmēts, kad viņš vēl bija dzīvs? * ... '''[[Lielais Ķīnas līdzenums]]''' tiek uzskatīts par [[Ķīna]]s civilizācijas šūpuli; auglīgā zeme un labvēlīgais klimats nodrošināja ar pārtiku lielu iedzīvotāju skaitu, bet [[Huanhe]]s biežie plūdi un ar to saistītā nepieciešamība pēc [[irigācija]]s sistēmām un [[labība]]s krātuvēm veicināja centralizētas [[valsts]] izveidošanos? [[Attēls:Pangolin borneo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[zvīņnešu dzimta]]s''' dzīvnieki ir vienīgie [[zīdītāji]] pasaulē, kuru ķermeni aizsargā lielas keratīna zvīņas, pateicoties kurām, dzīvnieki ir ieguvuši savu nosaukumu <small>(attēlā Javas zvīņnesis)</small>? * ... veiksmīgākie sportisti starp '''[[1896. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieku uzskaitījums|1896. gada vasaras olimpisko spēļu medaļniekiem]]''' bija [[vācieši]] [[Kārlis Šūmanis]], kurš kopā izcīnīja 4 zelta medaļas, un [[Hermanis Veingertners]], kurš izcīnīja kopā 6 medaļas, no tām 3 zelta? * ... '''[[Aņšaņa]]''' ir viens no [[Ķīna]]s galvenajiem melnās [[metalurģija]]s centriem, kļuvusi slavena kā viena no piesārņotākajām pasaules pilsētām? [[Attēls:201806 Bengbu and Huai River.jpg|border|right|50px]] * ... vēstures gaitā palu dēļ '''[[Huaihe]]''' upe <small>(attēlā)</small> lejtecē vairākkārt mainījusi gultni, pārmaiņus ieplūstot gan [[Huanhe|Huanhē]] ziemeļos, gan [[Jandzi]] dienvidos, gan arī tieši [[Dzeltenā jūra|Dzeltenajā jūrā]]? * ... pats vieglākais '''[[vieglie metāli|vieglais metāls]]''' ir [[litijs]], kura [[blīvums]] ir 0,535 g/cm<sup>3</sup>? * ... [[Nora Ikstena|Noras Ikstenas]] romāns '''"[[Mātes piens (romāns)|Mātes piens]]"''' ir viens no visvairāk tulkotajiem mūsdienu latviešu [[romāni]]em? [[Attēls:Bern Untertorbrücke 05.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āre]]''' <small>(attēlā [[Berne|Bernē]])</small> ir garākā [[Šveice]]s [[upe]], kas plūst tikai valsts teritorijā? * ... 11.—12. gadsimtā '''[[Cjuaņdžou]]''' [[Ķīna]]s dienvidaustrumos bijusi viena no pasaules lielākajām un kosmopolītiskajām [[osta|ostām]], bet 13. gadsimta beigās no Cjuaņdžou [[Marko Polo]] devās atpakaļceļā uz [[Eiropa|Eiropu]]? * ... vārds '''[[karantīna]]''' ir radies no [[venēciešu valoda]]s ''quarantena''&nbsp;— 'četrdesmit [diennaktis]'? [[Attēls:Nõmmeveski waterfall in winter.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunija]]s ziemeļu upei '''[[Valgejegi]]''' šķērsojot [[Baltijas klints|Baltijas klinti]], izveidojies Nemmeveski ūdenskritums <small>(attēlā)</small>, savukārt '''[[Lobu]]''' upei&nbsp;— Joaveski ūdenskritums? * ... '''[[svarcelšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' notika divās disciplīnās&nbsp;— grūšanā ar abām rokām un [[hantele|hanteļu]] daudzcīņā, taču svarcēlāji nebija sadalīti svara kategorijās? * ... parasti Nasvas upe [[Sāremā sala|Sāremā salā]] tek no '''[[Mullutu—Sūrlahts|Mullutu—Sūrlahta ezera]]''' uz jūru, bet hidroloģiskajiem apstākļiem mainoties, tā tek pretējā virzienā, tāpēc ezera ūdens ir iesāļš? [[Attēls:Gyromitra gigas (26643243970).jpg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzas sēnes, '''[[Dižā bisīte|dižās bisītes]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienlaikus [[Indīgās sēnes|indīgas]] un lietojamas pārtikā pēc atbilstošas sagatavošanas, turklāt par to, kāda sagatavošana ir atbilstoša, pastāv savstarpēji pretrunīgi viedokļi; tomēr [[Latvija]]s [[mikologs|mikologi]] tās neieteic lietot pārtikā ne pēc kādas sagatavošanas? * ... [[latvieši|latviešu]] [[Šautriņu mešana|šautriņu metējs]] '''[[Madars Razma]]''' ir uzvarējis 7 starptautiskus Pasaules darta federācijas un Britu darta organizācijas organizētos turnīrus? * ... sporta [[apģērbs|apģērbu]], apavu un aksesuāru uzņēmums '''''[[Fila]]''''' ir dbināts [[1911. gads|1911. gadā]] Bjellas pilsētā [[Pjemonta]]s ziemeļos [[Itālija|Itālijā]], bet mūsdienās bāzēts [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]]? [[Attēls:Ningbo montage.jpg|border|right|50px]] * ... [[Minu dinastija]]s laikā '''[[Ninbo]]''' <small>(attēlā)</small> bija vienīgā [[Ķīna]]s osta, kurā bija atļauta tirdzniecība ar [[japāna|Japānu]], savukārt [[Cjinu dinastija]]s laikā Ninbo bija viena no līguma ostām, kas tika atvērtas eiropiešiem? * ... [[Somija]]s informācijas tehnoloģiju uzņēmums, kas piedāvā ēdienu piegādes platformu, '''''[[Wolt]]''''' ir dibināts [[2014. gads|2014. gadā]]? * ... parasti katra [[Senā Roma|Senās Romas]] leģionāra bruņojumā ietilpa divi '''[[pilums|pilumi]]''' (''pilum''), kas kopā ar [[zobens|zobenu]] (''gladius'') un [[vairogs|vairogu]] (''scutum'') bija romiešu karavīru pamataprīkojums? [[Attēls:Manidae.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[zvīņnešu kārta|zvīņnešu]]''' <small>(attēlā)</small> tuvākie radinieki ir [[plēsēji]]? * ... [[svarcēlājs]], [[cīkstonis]], sporta tiesnesis, fotogrāfs un sporta kolekcionārs '''[[Voldemārs Šmidbergs]]''' savu nelielo māju bija pārvērtis par privātu muzeju, kur bija savācis ap 10 000 dažādu ar [[Latvija]]s sportu saistītu eksponātu; daudzas kolekcijas tagad nodotas [[Latvijas Sporta muzejs|Latvijas Sporta muzejam]] un sastāda tā pamatfondu? * ... '''[[Rīgas aplenkums (1812)|Rīgas aplenkumu]]''', kuru [[1812. gads|1812. gada]] jūlijā veica [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] ''Grande Armée'' [[1812. gada karš|Francijas iebrukuma laikā Krievijā]], vadīja maršals [[Žaks Makdonalds]], kuram pakļāvās 30 000 vīru liels karaspēks? [[Attēls:Zibo montage.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dzibo]]''' <small>(attēlā)</small> piepilsēta Liņdzi, tolaik&nbsp;— Incju bijusi [[Senā Ķīna|senās Ķīnas]] Cji valsts (1046.—221. p.m.ē.) galvaspilsēta un savā ziedu laikā bijusi [[Ķīna]]s lielākā pilsēta? * ... '''[[autofotoorientēšanās]]''' sacensības [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi notika [[2008. gads Latvijā|2008. gada]] nogalē [[Iecava|Iecavā]]? * ... '''[[svarcelšana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanā 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' sportisti varēja sacensties divās disciplīnās&nbsp;— grūšanā ar vienu roku un grūšanā ar abām rokām, taču disciplīnas nebija sadalītas svara kategorijās? [[Attēls:Coat of arms of Bulgaria.svg|border|right|50px]] * ... pašreizējais '''[[Bulgārijas ģerbonis]]''' <small>(attēlā)</small> ir pieņemts [[1997. gads|1997. gadā]], taču šis ģerbonis ir nedaudz pārveidota Bulgārijas ģerboņa versija, kas bija valsts ģerbonis no 1927. līdz 1946. gadam? * ... 2017. gada Pasaules čempionāts '''[[zemledus makšķerēšana|zemledus makšķerēšanā]]''' notika [[Latvija|Latvijā]] [[Mazais Baltezers|Mazajā Baltezerā]] (Latvijas komanda bija otrā aiz [[Ukraina]]s)? * ... '''[[paukošana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija vienīgais sporta veids [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|šajās olimpiskajās spēlēs]], kur varēja startēt arī profesionāļi? [[Attēls:Pseudorhizina sphaerospora 338724 wb.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir zināma tikai viena '''[[apaļsporu bisīte]]s''' <small>(attēlā)</small> atradne pie [[Ieriķi]]em? * ... elektroniskās autentifikācijas rīku '''''[[Smart-ID]]''''' izstrādājis [[Igaunija]]s uzņēmums ''SK ID Solutions''? * ... strauji pieaugot [[Liepāja]]s iedzīvotāju skaitam, [[1977. gads Latvijā|1977. gadā]] uzsāka būvēt '''[[Liepājas Reģionālā slimnīca|Liepājas Reģionālās slimnīcas]]''' jauno ēku pilsētas ziemeļaustrumu nomales mežā jeb [[Zaļā birze (Liepāja)|Zaļajā birzē]], un ar trīs gadu novēlošanos [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] atklāja 12 stāvu slimnīcas galveno ēku? [[Attēls:Lielauces pils.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[1920. gada agrārreforma|1920. gada Latvijas agrārajai reformai]] '''[[Lielauces muiža]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja [[Pālenu dzimta]]i? * ... [[Ķīna]]s dienvidu pilsēta '''[[Džunšaņa (pilsēta)|Džunšaņa]]''' ir mūsdienu Ķīnas valsts "tēva" [[Suņs Džunšaņs|Suņa Džunšaņa]] dzimtais apvidus un nosaukta viņa vārdā? * ... ''Bite'' mobilo sakaru tīkls [[Latvija|Latvijā]] darbu sāka [[2005. gads Latvijā|2005. gadā]], kad [[Lietuva]]s mobilo sakaru operators ''[[Bitė Lietuva]]'' Latvijā dibināja meitas uzņēmumu ''Bite Mobile'', no kā radies uzņēmums '''''[[Bite Latvija]]'''''? [[Attēls:Latte 022.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[rūgušpiens|rūgušpiena]]''' <small>(attēlā)</small> [[rūgšana|sarūgšanu]] no [[piens|piena]] rosina [[pienskābes baktērijas]]? * ... [[biologs]], augstskolas pasniedzējs, viens no nozīmīgākajiem pētniekiem [[Latvija]]s [[mikoloģija|mikoloģijā]] '''[[Edgars Vimba]]''' joprojām ir '''[[Latvijas Mikologu biedrība]]s''' goda priekšsēdētājs? * ... stafetes sacensības [[treka riteņbraukšana|treka riteņbraukšanā]] '''[[Medisons (riteņbraukšana)|medisons]]''' ir nosauktas par godu pirmajai ''[[Madison Square Garden]]'' sporta arēnai [[Ņujorka|Ņujorkā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? [[Attēls:Wuxi picture collection.png|border|right|50px]] * ... [[Ķīna]]s austrumu pilsēta '''[[Usji]]''' <small>(attēlā)</small> smagi cieta [[Taipinu sacelšanās]] laikā&nbsp;— tika nogalinātas divas trešdaļas iedzīvotāju? * ... pirmie '''[[Beibleidi|Beibleidu]]''' zīmola '''[[Vilciņš (rotaļlieta)|vilciņi]]''' iznāca [[1999. gads|1999. gadā]]? * ... '''[[2020. gada vasaras olimpisko spēļu rīkotājpilsētas izvēle|2020. gada vasaras olimpisko spēļu rīkotājpilsētas izvēlē]]''', kur uzvarēja [[Japāna]]s galvaspilsēta [[Tokija]], balsošanai tika izvirzītas 5 pilsētas: [[Stambula]], Tokija, [[Baku]], [[Doha]] un [[Madride]]? [[Attēls:New national stadium tokyo 1.jpg|border|right|50px]] * ... plānots, ka '''[[Jaunais nacionālais stadions (Tokija)|Jaunais nacionālais stadions]]''' [[Tokija|Tokijā]] <small>(attēlā)</small> būs [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpisko]] un paraolimpisko spēļu atklāšanas un noslēguma ceremoniju norises vieta? * ... kopš [[COVID-19 izplatīšanās Latvijā]] izraisītā ārkārtas stāvokļa izsludināšanas [[epidemiologs]] '''[[Jurijs Perevoščikovs]]''' ir galvenais [[Slimību profilakses un kontroles centrs|Slimību profilakses un kontroles centra]] pārstāvis epidēmijas kontekstā un Krīzes vadības padomes dalībnieks? * ... [[1477. gads|1477. gadā]] ar [[pāvests|pāvesta]] [[Siksts IV|Siksta IV]] bullu dibinātā '''[[Upsālas Universitāte]]''' ir vecākā universitāte [[Skandināvija|Skandināvijā]], kas turpina savu darbību? [[Attēls:Agenskalns1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āgenskalna televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir pielāgots [[nafta]]s urbšanas tornis, kuru atgādāja no [[Kaspijas jūra]]s naftas atradņu platformām? * ... '''[[2019. gada koronavīrusa slimība]]s''' (COVID-19) inkubācijas periods ir no 2 līdz 14 dienām, bet visbiežāk 5 dienas? * ... savu labāko rezultātu '''[[Latvijas Federācijas kausa komanda]]''' sasniedza [[1993. gads|1993. gadā]], kad iekļuva [[Federācijas kauss|Federācijas kausa]] Pasaules grupas astotdaļfinālā? [[Attēls:Rīgas retrotramvajs 2019 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Rīga]]s '''[[Retro tramvaju maršruts (Rīga)|Retro tramvajs]]''' <small>(attēlā)</small> kursē tikai vasaras sezonā no [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa ielas]] līdz [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkam]]? * ... 19. gadsimtā [[Ķīna]]s dienvidu pilsēta '''[[Fošaņa]]''' attīstītās [[metalurģija]]s dēļ dēvēta par "Ķīnas [[Birmingema|Birmingemu]]"? * ... [[2020. gads kosmonautikā|2020. gada]] februārī palaistā [[Saule]]s izpētes [[kosmiskais aparāts|kosmiskā aparāta]] '''''[[Solar Orbiter]]''''' misija ir plānota 7 gadiem, bet to varēs pagarināt vēl par 3 gadiem? [[Attēls:Chex Henri Richard.jpg|border|right|50px]] * ... [[2020. gads sportā|2020. gadā]] mirušais '''[[Anrī Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> [[Monreālas "Canadiens"]] sastāvā ir 11 reizes izcīnījis [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], kas ir [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] rekords? * ... [[Pauls Einhorns|Paula Einhorna]] [[1636. gads|1636. gada]] "Latviešu tautas reformācijā" rakstīts, ka [[Kurzeme|Kurzemē]] '''[[Saberi]]''' rīkoti [[1602. gads|1602.]] un [[1625. gads Latvijā|1625. gadā]], kad novadā plosījās [[mēris]]? * ... sudraba '''[[Olimpiskais ordenis|Olimpisko ordeni]]''' [[2011. gads Latvijā|2011. gadā]] saņēma [[Latvijas Olimpiskā komiteja|Latvijas Olimpiskās komitejas]] pirmais prezidents [[Vilnis Baltiņš]]? [[Attēls:Corona-6Pack.JPG|border|right|50px]] * ... '''''[[Corona (alus)|Corona]]''''' zīmola alus <small>(attēlā)</small> ir viens no vispārdotākajiem [[alus]] veidiem pasaulē, kā arī visvairāk pārdotais importētais dzēriens [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... [[Latvija]]s '''[[Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests]]''' ir dibināts [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]], pārņemot līdz tam pašvaldību pārziņā bijušās neatliekamās medicīniskās palīdzības funkcijas? * ... [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968. gada vasaras olimpisko spēļu]] [[Teniss 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tenisa paraugsacensību]] turnīra jauktajās dubultspēlēs uzvarēja [[Padomju Savienība]]s pāris: 17 gadus vecā '''[[Zaiga Jansone]]''' no [[Latvija]]s kopā ar Vladimiru Korotkovu? [[Attēls:Dongguan montage.jpg|border|right|50px]] * ... [[Ķīna]]s dienvidos, [[Pērļu upes delta]]s aglomerācijā esošā '''[[Dunguaņa]]''' <small>(attēlā)</small> izaugusi no 92 tūkstošiem iedzīvotāju 1950. gadā līdz vairāk nekā 8 miljoniem 2010. gadā; trīs ceturtdaļas ir iebraucēji no citām Ķīnas daļām? * ... '''[[kumacejvēži|kumacejvēžu kārta]]''' ir zināma no [[1780. gads|1780. gada]], līdz tam daudzi zinātnieki uzskatīja, ka kumacejvēži ir viena no [[sānpeldes|sānpelžu]] kāpuru stadijām? * ... '''[[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par čempioniem trešo reizi pēc kārtas kļuva ''[[Riga FC]]'' futbolisti? [[Attēls:Selvagem Pequena - 1ago04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]i piederošajā '''[[Selvažemas|Selvažemu]]''' arhipelāgā [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] <small>(attēlā Mazā Selvažema)</small> nav pastāvīgo iedzīvotāju, vien dabas lieguma personāls un pētnieki? * ... '''[[Līvānu stikla fabrika]]''' pastāvēja no [[1887. gads Latvijā|1887.]] līdz [[2008. gads Latvijā|2008. gadam]], kad bankrotēja? * ... [[Zviedrija]]s pilsētu '''[[Nīneshamna|Nīneshamnu]]''' un [[Ventspils|Ventspili]] savieno [[prāmis|prāmju]] līnija? [[Attēls:091201 south georgia 3609 (4172627801).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dienvidu ziloņronis]]''' <small>(attēlā tēviņš [[Dienviddžordžija|Dienviddžordžijā]])</small> ir lielākais no visiem [[roņi]]em un [[plēsēji]]em, un lielākais no mūsdienās dzīvojošiem jūras [[zīdītāji]]em, kas nav [[vaļi]]? * ... pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] Padomju armijas un Jūras kara flotes diena ikgadēji tiek svinēta [[Krievija|Krievijā]] un vairākās citās bijušās [[PSRS republikas|PSRS republikās]] kā '''[[Tēvijas aizstāvja diena]]'''? * ... mūsdienās slēgtā '''[[Vecumi (stacija)|Vecumu dzelzceļa stacija]]''' izveidota līdz ar [[Dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene|Pitalovas—Sitas dzelzceļa]] būvi [[1902. gads Latvijā|1902. gadā]] kā Marienhauzenas stacija 6 km attālumā no [[Viļaka]]s (pārdēvēta 1921. gadā)? [[Attēls:Alūksnes luterāņu baznīca 2000-09-14.jpg|border|right|50px]] * ... [[2005. gads Latvijā|2005. gadā]] pie '''[[Alūksnes luterāņu baznīca]]s''' <small>(attēlā)</small> atklāta piemiņas plāksne [[Ernsts Gliks|Ernstam Glikam]], kurš darbojās šajā draudzē 17. gadsimta beigās un iztulkoja [[Bībele|Bībeli]] [[latviešu valoda|latviešu valodā]]? * ... 1297 kilometrus garo '''[[Transpolārā dzelzceļa līnija|Transpolāro dzelzceļa līniju]]''' [[Padomju Savienība|PSRS]] galējos ziemeļos necilvēcīgos apstākļos 1947.—1953. gadā būvēja [[Gulags|Gulaga]] soda nometnēs ieslodzītie; maksimālais būvē strādājošo skaits sasniedza 80 000? * ... pie [[Daugavas līvi|Daugavas līvu]] kapulauka '''[[Kābeļu senkapi]]em''' ir atrasts viens no pasaulē lielākajiem neapstrādāto [[dzintars|dzintaru]] gabalu depozītiem&nbsp;— 25,68 kg? [[Attēls:Elephant seals at Ano Nuevo (91577).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ziemeļu ziloņronis|ziemeļu ziloņroņiem]]''' <small>(attēlā tēviņš un divi mazuļi)</small> raksturīga [[poliginija]]; veiksmīgs tēviņš vienā sezonā sapārojas ar 30—100 mātītēm, bet sapārojas tikai daži tēviņi, un ir ļoti daudzi tēviņi, kas savā mūžā nesapārojas nevienu reizi? * ... [[1986. gads|1986. gadā]] [[Zviedrija]]s pilsētā '''[[Huskvarna|Huskvarnā]]''' ir dibināta [[Starptautiskā Florbola federācija]]? * ... [[Dailes teātris|Dailes teātrī]] uzvestais [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] mūzikls ar [[Jānis Peters|Jāņa Petera]] dziesmu tekstiem '''"[[Šerloks Holmss (mūzikls)|Šerloks Holmss]]"''' kļuva ļoti populārs un tika spēlēts apmēram desmit gadus? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (44868562475).jpg|border|right|50px]] * ... dažas nedēļas pēc ministra [[Juris Pūce|Jura Pūces]] demisijas {{dat|2020|12|17||bez}} '''[[Artūrs Toms Plešs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstirpināts par [[Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs|vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru]], kļūstot par pirmo ministru vēsturē, kurš dzimis pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s? * ... 18. gadsimtā [[Krievijas impērija]] iekaroja '''[[karēļi|karēļu]]''' apdzīvotās zemes un [[1812. gads|1812. gadā]] tās iekļāva [[Somijas lielhercogiste]]s sastāvā? * ... '''[[Vladimīrs Rūžička]]''' vairākkārt vadījis [[Čehijas hokeja izlase]]s, tās galvenā trenera amatā strādājot piecos [[Pasaules čempionāts hokejā|pasaules čempionātos]] un [[Hokejs 2010. gada olimpiskajās spēlēs|2010. gada olimpisko spēļu turnīrā]] (divas reizes aizvedis izlasi līdz pasaules čempionāta zelta medaļām)? [[Attēls:An elephant seal from NOAA.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ziloņroņi]]''' ir lielākie no visiem [[airkāji]]em, un tiem raksturīgs ekstrēms [[dzimumdimorfisms]]&nbsp;— [[tēviņš|tēviņi]] ir vairākkārt smagāki nekā [[mātīte]]s, un tiem ir izteiksmīgs snuķis <small>(attēlā [[Ziemeļu ziloņronis|ziemeļu ziloņroņa]] tēviņš)</small>? * ... [[2010. gads Latvijā|2010. gada]] [[16. aprīlis|16. aprīlī]] [[Daugavpils|Daugavpilī]] tika nošauts partijas "Latgales tauta" valdes loceklis un Daugavpils vicemērs '''[[Grigorijs Ņemcovs]]'''? * ... [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] estrādes dziesmu albums '''"[[Trīs runči (albums)|Trīs runči]]"''', kuru iedziedājis [[Edgars Liepiņš]], ierakstīts [[1979. gads Latvijā|1979. gadā]], taču tika oficiāli izdots tikai [[1994. gads Latvijā|1994. gadā]]? [[Attēls:Sanita Osipova in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Satversmes tiesa]]s priekšsēdētāja '''[[Sanita Osipova]]''' <small>(attēlā)</small> atzīta par [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] [[Eiropas Gada cilvēks Latvijā|Eiropas Gada cilvēku Latvijā]]? * ... kopš 2007. gada '''[[Krievijas Nopelniem bagātais treneris|Krievijas Nopelniem bagātā trenera]]''' tituls tiek piešķirts arī ārzemniekiem; starp apbalvotajiem ir arī [[Latvija]]s [[hokejs|hokeja]] [[treneri]] [[Oļegs Znaroks]] un [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]]? * ... '''[[Taimiras Dolganu—Ņencu rajons|Taimiras Dolganu—Ņencu municipālais rajons]]''' [[Krievija]]s [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] ziemeļu daļā ([[Taimiras pussala|Taimiras pussalā]]) ir pēc platības lielākais Krievijas municipālais rajons? [[Attēls:Burg Hohenzollern.JPG|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s dienvidrietumos esošā '''[[Hoencollerna pils]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas vietā, kur vismaz no [[11. gadsimts|11. gadsimta]] atradās [[Hoencollernu dzimta]]s rezidence? * ... valda uzskats, ka '''[[Vidusjūras mūku ronis]]''' ir visapdraudētākā [[airkāji|airkāju]] suga mūsdienās, tā kā populācija ir sadrumstalota un tajā ir mazāk nekā 700 īpatņu? * ... [[2017. gads|2017. gadā]] mirusī [[čehi|čehu]] [[tenisiste]] '''[[Jana Novotna]]''' karjeras laikā ieguva 12 ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' sieviešu dubultspēļu titulus un 67 nedēļas pēc kārtas noturēja [[WTA rangs|pasaules ranga]] pirmo vietu dubultspēlēs? [[Attēls:Khanty in front of Chum near Lake Numto.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionālais [[Eiropa]]s un [[Krievija]]s ziemeļu un [[Sibīrija]]s [[nomadi|nomadu]] tautu pārvietojams mājoklis '''[[čums]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās reti tiek izmantots kā mājoklis, lielākoties&nbsp;— kā vasaras vai ceļojumu miteklis? * ... pēc [[Baltijas valstu okupācija]]s '''[[Sevurallags|Sevurallagā]]''' bez tiesas lēmuma ieslodzīja daļu no deportētajiem Baltijas valstu iedzīvotājiem, ieslodzīto skaitam palielinoties līdz 33 757 [[1942. gads|1942. gadā]]; liela daļa no viņiem gāja bojā necilvēcīgo dzīves un darba apstākļu dēļ? * ... izcīnot sudraba medaļu distancē ar kopēju startu [[2017. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2017. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Hohfilcene|Hohfilcenē]] '''[[Sūzana Danklī]]''' kļuva par pirmo [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sportisti, kas izcīnījusi [[Pasaules čempionāts biatlonā|Pasaules čempionāta]] individuālo medaļu sieviešu [[biatlons|biatlonā]]? [[Attēls:Monachus schauinslandi.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Havaju mūku ronis|Havaju mūku roņa]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienu populācijā ir vien apmēram 1400 pieaugušie īpatņi; zinātnieki uzskata, ka sugai, lai atgūtu līdzsvaru, būs vajadzīgi vēl apmēram 12 gadi? * ... '''[[2020. gada ziemas jaunatnes olimpiskās spēles|2020. gada ziemas jaunatnes olimpiskajās spēlēs]]''', kas notika [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]], [[Latvija]]s pārstāvji izcīnīja piecas medaļas? * ... '''[[Slokas papīrfabrika]]s''' darbību apturēja [[1989. gads Latvijā|1989. gadā]], bet ekoloģisku un ekonomisku apsvērumu dēļ pilnībā to slēdza [[1994. gads Latvijā|1994. gadā]]; pēc slēgšanas papīrfabrikas drupas kalpoja par urbānā tūrisma objektu? [[Attēls:Blieķu muižiņa pēc 1900.jpg|border|right|50px]] * ... [[1924. gads Latvijā|1924. gadā]] uz agrākās [[Rīga]]s [[Ķengarags|Ķengaraga]] '''[[Blieķu muiža]]s''' <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> un '''[[Krusta muiža]]s''' zemes uzcēla rūpnīcu "[[Kvadrāts (uzņēmums)|Kvadrāts]]"? * ... [[Dienvidkoreja]]s melnās komēdijas trilleris '''"[[Parazīts (filma)|Parazīts]]"''' ir pirmā filma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvu]] pasniegšanas vēsturē, kas oriģinālā tapusi ne [[angļu valoda|angļu valodā]] un tikusi atzīta par [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labāko filmu]]? * ... padomju televīzijas filmu cikla '''"[[Šerloka Holmsa un Doktora Vatsona piedzīvojumi]]"''' [[Londona]]s Beikerstrītas ainas filmētas [[Rīga|Rīgā]], [[Jauniela|Jaunielā]] 22? [[Attēls:Plover Bay winter house.jpg|border|right|50px]] * ... padomju laikā tradicionālā [[čukči|čukču]], juitu un korjaku mītne '''[[jaranga]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzskatīta par "pagātnes palieku", un tās izmantojošās ziemeļu tautas mākslīgi centās pārcelt uz cita veida mākokļiem, tomēr ar laiku pierādījās, ka nomadu [[ziemeļbrieži|ziemeļbriežu]] audzētājiem jaranga ir klimatiskajiem un reģionālajiem apstākļiem vispiemērotākais mājoklis? * ... [[Valmiera]]s un [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] futbolista, tagad trenera, '''[[Gatis Ērglis|Gata Ērgļa]]''' dēls '''[[Mārcis Ērglis]]''' arī ir profesionāls [[futbolists]]? * ... '''[[tumšā enerģija]]''' ir termins [[astronomija|astronomijā]], kas apraksta nezināmu [[enerģija]]s formu, kas ietekmē [[Visums|Visumu]] lielos apmēros? [[Attēls:Ozolciema iela 18.jpg|border|right|50px]] * ... 396 dzīvokļu '''[[dzīvojamā ēka Ozolciema ielā 18|dzīvojamā ēka Rīgā Ozolciema ielā 18]]''', ko sauc arī par [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] Ķīnas mūri <small>(attēlā)</small>, ir visgarākā dzīvojamā ēka [[Latvija|Latvijā]] un [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]? * ... intensīvās '''[[Karību mūku ronis|Karību mūku roņu]]''' [[medības]] kļuva par iemeslu sugas izmiršanai 20. gadsimta vidū; pēdējais īpatnis savvaļā tika novērots [[1952. gads|1952. gadā]] starp [[Jamaika|Jamaiku]] un [[Nikaragva|Nikaragvu]]? * ... 2015. gadā '''[[Francijas komūnas|Francijas komūnu]]''' kopējais skaits bija 36 681, no kurām 129 bija aizjūras komūnas, bet pārējās 36 552&nbsp;— [[Francija]]s [[Eiropa]]s daļā? [[Attēls:Žīguru stacijas ēka pēc 1928.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējais vilciens ar kokmateriālu kravu no '''[[Žīguru stacija]]s''' <small>(attēlā pēc 1928. gada)</small> uz [[Gulbenes stacija|Gulbeni]] izbrauca 2001. gada 29. augustā, bet sliedes dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene|Ieriķi—Abrene]] demontētas 2009. gadā? * ... 2020. gadā [[Tallina|Tallinā]] bija 74 '''[[Autobusu satiksme Tallinā|autobusu satiksmes]]''' līnijas? * ... [[Samanta Tīna]] ar dziesmu '''''[[Still Breathing]]''''' pārstāvētu [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Nīderlande|Nīderlandē]], taču konkurss tika atcelts sakarā ar [[COVID-19 pandēmija|Covid-19 pandēmiju]], un noteikumi prasa [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada konkurā]] piedalīties ar citu [[dziesma|dziesmu]]? [[Attēls:Tønsberg domkirke 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tensberga]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vecāko [[pilsēta|pilsētu]] [[Norvēģija|Norvēģijā]]; to dibināja [[vikingi]] [[9. gadsimts|9. gadsimtā]]? * ... [[ģenētika|ģenētiskie]] pētījumi liecina, ka abas '''[[Amerikas mūku roņi|Amerikas mūku roņu]]''' sugas viena no otras nodalījušās pirms apmēram 3—4 miljoniem gadu, tajā pašā laikā, kad izveidojās [[Panamas zemesšaurums]] un atdalīja [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] no [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]], tādējādi abas populācijas tika dabiskā veidā atdalītas viena no otras? * ... [[2019. gads|2019. gada]] [[30. decembris|30. decembrī]] ārsts, [[oftalmologs]] '''[[Li Veņlians]]''' ziņojumapmaiņas vietnē ''WeChat'' ievietoja brīdinājumu par [[SARS]] līdzīgas slimības uzliesmojumu [[Uhaņa|Uhaņā]], aicinot citus ārstus būt gataviem; 10. janvārī Li parādījās pirmie [[2019-nCoV]] koronavīrusa inficēšanas simptomi; pēc nedēļas viņš nomira? [[Attēls:Manilaiu tulepaak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Manilaida|Manilaidas sala]]''' <small>(attēlā Manijas bāka)</small> [[Igaunija]]s dienvidrietumu piekrastā bija neapdzīvota līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad šeit pārcēlās iedzīvotāji no [[Kihnu sala]]s (mūsdienās salā ir ap 50 [[iedzīvotāji]])? * ... [[1974. gads Latvijā|1974. gadā]] [[Rīgas Kinostudija|Rīgas Kinostudijā]] daļēji uzņemtā [[Rolands Kalniņš|Rolanda Kalniņa]] mākslas filma '''"[[Piejūras klimats (filma)|Piejūras klimats]]"''' [[cenzūra]]s dēļ palika nepabeigta? * ... '''[[2018.—2019. gada NHL sezona]]s''' [[MVP]] un rezultatīvākais spēlētājs bija [[Krievija]]s [[hokejists]] '''[[Ņikita Kučerovs]]''' no [[Tampabejas "Lightning"]]? [[Attēls:Hawaiian monk seal at French Frigate Shoals 07.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mūku roņi]]''' ir vienīgās [[roņi|roņu]] sugas, kas uzturas [[Tropiskā josla|tropiskā klimata]] jūrās <small>(attēlā [[Havaju mūku ronis]])</small>? * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] gaisa spēku augstākās militārās izglītības iestāde '''[[Jāņa Fabriciusa Daugavpils augstākā kara aviācijas inženieru skola]]''' atradās [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā? * ... '''[[Latvijas sieviešu hokeja izlase]]s''' labākais sasniegums Pasaules čempionātā ir 2007. un 2011. gadā izcīnītā 11. vieta? [[Attēls:Black-headed Gull - St James's Park, London - Nov 2006.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] dzīvo vai vismaz vienu reizi ir novērotas 17 '''[[kaiju apakšdzimta]]s''' sugas, taču visbiežāk sastopamās kaijas ir [[lielais ķīris]] <small>(attēlā)</small>, [[sudrabkaija]] un [[kajaks]]? * ... '''[[plakanā pēda]]''' var novest pie [[pēda]]s amortizācijas funkcijas traucējumiem, sāpīgām izmaiņām [[mugurkauls|mugurkaulā]] un skeletā kopumā? * ... '''[[bētakoronavīrusi]]''' ir [[RNS vīrusi]], kas parasti izraisa [[dzīvnieki|dzīvnieku]] [[infekcija]]s, bet atsevišķi bētakoronavīrusi spēj inficēt arī [[cilvēki|cilvēkus]], izraisot [[SARS]], [[MERS]] un [[COVID-19 pandēmija|COVID-19]] [[epidēmija]]s? [[Attēls:Kenin RG19 (7) (48199245357).jpg|border|right|50px]] * ... [[2020. gada Austrālijas atklātais čempionāts tenisā|2020. gada Austrālijas atklātā čempionāta]] uzvarētājas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[tenisiste]]s '''[[Sofija Kenina|Sofijas Keninas]]''' <small>(attēlā)</small> vecāki 1987. gadā pārcēlušies dzīvot no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz ASV, taču atgriezās [[Maskava|Maskavā]] uz laiku, kad piedzima Sofija, tādēļ viņa ir dzimusi [[Krievija|Krievijā]]? * ... mūsdienu [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Brunavas pagasts|Brunavas pagastā]] esošā '''[[Zluktenes muiža]]''' ietilpa teritorijā, ko jaunizveidotā [[Latvija]]s valsts [[1921. gads Latvijā|1921. gadā]] saņēma no [[Lietuva]]s (bijušās [[Kauņas guberņa]]s teritorijas)? * ... '''[[Diksona]]''' [[Taimiras pussala]]s ziemeļrietumos [[Karas jūra]]s krastā ir [[Krievija|Krievijā]] vistālāk ziemeļos izvietotā [[apdzīvotā vieta]] ar pastāvīgiem [[iedzīvotāji]]em? [[Attēls:StellerSealionFamily.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ziemeļu lauvronis]]''' ir lielākais no visiem [[ausroņi]]em; sugai raksturīgs [[dzimumu dimorfisms]], un tēviņa ķermeņa garums sasniedz 2,82—3,35 m, svars&nbsp;— 450—1134 kg <small>(attēlā tēviņš kopā ar mātīti un mazuli)</small>? * ... '''[[MERS]]''' jeb Tuvo Austrumu respiratorā sindroma [[epidēmija]]s divos viļņos nomira vairāk nekā 800 saslimušo, visvairāk [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]]? * ... '''[[Latvijas Gada balva sportā 2019|Latvijas Gada balvas sportā 2019]]''' ceremonijā par gada labāko sportistu sesto reizi tika atzīts [[skeletonists]] [[Martins Dukurs]]? [[Attēls:Vis2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[koronavīrusu dzimta]]s''' nosaukums cēlies šiem [[vīrusi]]em raksturīgās formas dēļ: to izaugumi [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]] atgādina vainagu <small>(attēlā koronavīrusa uzbūve)</small>? * ... '''[[Žumberaki|Žumberaku]]''' gēdas augstākā virsotne Sveta Gera jeb Trdinas kalns ir robežstrīdus objekts starp [[Horvātija|Horvātiju]] un [[Slovēnija|Slovēniju]]? * ... '''[[2020. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2020. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' visvairāk medaļu ieguva [[Norvēģija]]s [[biatlonists|biatlonisti]], tai skaitā [[Marte Olsbu-Reiselanne]] 7 medaļas un [[Juhanness Tīngnēss Bē]] 6 medaļas? [[Attēls:Lobo marino (Zalophus californianus wollebaeki), Punta Pitt, isla de San Cristóbal, islas Galápagos, Ecuador, 2015-07-24, DD 12.JPG|border|right|50px]] * ... periodā no 1984. gada līdz 2014. gadam '''[[Galapagu lauvronis|Galapagu lauvroņu]]''' <small>(attēlā)</small> populācija samazinājusies par 50%, kam iemesls bija un turpina būt ''[[El Ninjo]]'' izraisītās klimata izmaiņas un infekcijas slimības? * ... [[Krievija]]i piederošo neapdzīvoto '''[[Sverdrupa sala|Sverdrupa salu]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] [[1893. gads|1893. gadā]] atklāja [[norvēģi|norvēģu]] ekspedīcija ar kuģi ''Fram'', un kuģa kapteiņa Oto Sverdrupa vārdā to nosauca ekspedīcijas vadītājs [[Fritjofs Nansens]]? * ... '''[[Rīgas Radioizotopu aparatūras būves zinātniskās pētniecības institūts|Rīgas Radioizotopu aparatūras būves zinātniskās pētniecības institūtā]]''' ražotās augstas precizitātes iekārtas darbojās visās [[Padomju Savienība|PSRS]] [[kodolelektrostacija|kodolelektrostacijās]], ieskaitot arī [[Ignalinas AES|Ignalinas]] un Ļeņingradas atomelelektrostacijas? [[Attēls:Challenger explosion.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Challenger katastrofa|''Challenger'' katastrofā]]''' <small>(attēlā)</small>, kas notika {{dat|1986|1|28}}, [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] ''[[Space Shuttle]]'' programmas kosmosa kuģim ''Challenger'' uzsprāgstot 73 sekundes pēc pacelšanās, gāja bojā visi septiņi apkalpes locekļi? * ... [[vēlēšanas|vēlēšanu]] rezultātus vairākās valstīs, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kurās ir proporcionālā vēlēšanu sistēma, vēlēšanās balsojot par [[politiskā partija|partiju]] sarakstiem, aprēķina, izmantojot '''[[Vebstera—Senlagē metode|Vebstera—Senlagē metodi]]'''? * ... '''[[inkubācijas periods|inkubācijas perioda]]''' ilgums [[slimība|slimībām]] var būt dažāds — saindēšanās laikā tas var ilgt no dažām minūtēm līdz vairākām stundām, savukārt [[AIDS|iegūtā imūndeficīta sindroma]] vai Kreicfelda-Jakoba slimības inkubācijas periods var ilgt vairāk nekā 15 gadus? [[Attēls:Fondation Neva Women's Grand Prix Geneva 11-05-2013 - Ju Wenjun during the press conference.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2020. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm]]''' iezīmēja jaunu [[Pasaules šaha čempione]]s titula mača formātu, kurā piedalījās pašreizējā čempione un pretendenšu turnīra uzvarētāja <small>(attēlā čempione [[Dzjui Veņdzjuņa]] no [[Ķīna]]s)</small>? * ... daļai no [[Vācija|Vācijā]] un [[Beļģija|Beļģijā]] esošajiem '''[[Eifels (kalni)|Eifela kalniem]]''' ir [[vulkānisms|vulkānisks]] raksturs, un vulkāniskas parādības šeit vēl nav rimušas? * ... tagad kādreizējās '''[[S. Birjuzova Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]]''' ēkās [[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas ielā]] 8 atrodas [[Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija]]? [[Attēls:False Morel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bisītes]]''' ir pārsvarā pavasara mēnešos sastopamas [[sēnes]], kuras viegli atpazīstamas pēc to cepurīšu nelīdzenā, smadzeņveidīgā izskata; vairums [[Latvija]]s bisīšu ir [[Indīgās sēnes|indīgas]] <small>(attēlā [[parastā bisīte]])</small>? * ... 1900. gados '''[[Japānas lauvronis]]''' kļuva par komerciālo [[medības|medību]] objektu, novedot pie sugas izmiršanas; pēdējie pierādītie tā novērojumi bijuši [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... pirmās ziņas par '''[[alus piens|alus piena]]''' gatavošanu [[Latvija|Latvijā]] ir no [[vēlīnie viduslaiki|vēlīnajiem viduslaikiem]], bet vēlāk tas aprakstīts kā "diezgan patīkams dzēriens, ko bez kaites sniedz arī slimiem drudža slāpēs un karstumā"? [[Attēls:2018 06 Dobele (36).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dobeles luterāņu baznīca]]s''' ēka <small>(attēlā)</small> celta [[1495. gads|1495. gadā]] pēc [[Livonijas ordeņa mestrs|Livonijas ordeņa mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] pavēles, taču vēlāk vairākkārt pārbūvēta? * ... 2020. gada janvārī '''[[Vikipēdija sebuāņu valodā]]''' ietvēra 5,377 miljonus rakstu pie 157 aktīviem lietotājiem, tādējādi tā bija otrā lielākā [[Vikipēdija]] pēc rakstu skaita, bet neliela pēc dalībnieku skaita, jo lielāko daļu rakstu ir izveidojusi [[datorprogramma]] ([[robots|bots]]) ''[[Lsjbot]]'', kuras autors ir [[zviedri|zviedru]] vikipēdists Sverkers Jūhansons? * ... SIA '''''[[All Media Latvia]]''''', kas pārvalda televīzijas kanālus [[TV3]], [[TV6 Latvija|TV6]], 3+, TV3 Life (agrāk [[LNT]]), TV3 Mini (agrāk Kanāls 2), TV3 Sport, TV3 Sport 2, TV3 Film, radio staciju ''[[Star FM]]'' un citus mediju uzņēmumus, pieder [[Lietuva]]s sakaru uzņēmumam ''UAB Bite Lietuva''? [[Attēls:Greim, Robert Ritter von - Generalfeldmarschall.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] ieceltais pēdējais vācu gaisa spēku ''[[Luftwaffe]]'' virspavēlnieks '''[[Roberts fon Greims]]''' <small>(attēlā)</small> kara noslēgumā nonāca [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] gūstā, kur izdarīja pašnāvību? * ... pēc [[Latvijas Augstākā padome|Latvijas Augstākās padomes]] deputāta termiņa beigām '''[[Jānis Blaževičs|Jāni Blaževiču]]''' iecēla par valsts uzņēmuma "[[Ventspils nafta]]" direktoru, bet vēlāk viņš bija AS "Ventspils nafta" prezidents un padomes priekšsēdētāja vietnieks, kā arī viens no [[Ventspils]] lielo uzņēmumu patiesajiem īpašniekiem? * ... '''[[laika mašīna]]''' ir viena no populārākajām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]] aprakstītajām ierīcēm? [[Attēls:Paul Fürst, Der Doctor Schnabel von Rom (coloured version).png|border|right|50px]] * ... sākot ar 17. gadsimtu, kad [[ārsti]] izvirzīja teoriju, ka [[mēris]] izplatās pa gaisu, par '''[[mēra ārsts|mēra ārstu]]''' īpatnību kļuva specifisks tērps ar [[maska|masku]], kas atgādināja [[knābis|knābi]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] tika ievēlēts 751 '''[[Eiropas Parlamenta deputāts]]''', bet pēc [[Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības]] eiroparlamentāriešu skaits samazinājās līdz 705? * ... [[1983. gads|1983. gadā]] '''[[Dzintris Kolāts]]''' absolvēja [[Latvijas Valsts universitāte]]s [[LU Ģeogrāfijas fakultāte|Ģeogrāfijas fakultāti]] un šajā pašā gadā sāka darbu [[Latvijas Radio]] kā diktors praktikants? [[Attēls:Robert Dudley Leicester.jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] valstsvīrs, augstmanis un militārais komandieris '''[[Roberts Dadlijs, Pirmais Lesteras grāfs|Roberts Dadlijs]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās zināms arī kā karalienes [[Elizabete I|Elizabetes I]] favorīts? * ... [[1945. gads Latvijā|1945. gadā]] uz [[Rīga|Rīgu]] pārvietoja 1. Ļeņingradas augstāko gaisa spēku aviācijas inženieru skolu, tādējādi izveidotais '''[[Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūts]]''' bija vecākā un pirmā [[aviācija]]s tehniskā mācību izglītības iestāde [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] (pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s — [[Rīgas Aviācijas universitāte]])? * ... '''[[Isačenko sala|Isačenko salu]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja [[Oto Šmits|Oto Šmita]] un [[Vladimirs Vīze|Vladimira Vīzes]] ekspedīcija ar [[ledlauzis|ledlauzi]] ''Georgij Sedov'' un nodēvēja par godu ekspedīcijas dalībniekam, mikrobiologam un botāniķim, akadēmiķim Borisam Isačenko? [[Attēls:Hemimysis anomala GLERL 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mizīdu dzimta]]''' ir pati lielākā [[šķeltkājvēži|šķeltkājvēžu]] dzimta ar vairāk nekā 1000 sugām un ap 170 ģintīm <small>(attēlā ''Hemimysis anomala'')</small>? * ... [[1987. gads Latvijā|1987. gadā]] '''[[Rīgas Stikla un spoguļu rūpnīca]]''' saražoja 1,2 miljonus gabalu sadzīves un mēbeļu [[spogulis|spoguļu]], 2 miljonus gabalu mēbeļu [[stikls|stiklu]] un 5 miljonus stikla eglīšu rotājumu? * ... '''[[Ulanbatoras starptautiskā lidosta]]''' ir nosaukta [[Čingishans|Čingishana]] vārdā? [[Attēls:Andrejs Jessens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Andrejs Jessens]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Latvijas hokeja izlase]]s sastāvā [[1935. gada Pasaules čempionāts hokejā|1935. gada Pasaules čempionātā]] spēlē pret [[Nīderlandes hokeja izlase|Nīderlandes izlasi]] guva trīs vārtus (pirmais Latvijas sportistu ''hat trick'' [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātā]]), bija arī labs [[bendijs|bendija]] un [[futbols|futbola]] spēlētājs? * ... [[1934. gads|1934. gadā]] pirms dažiem gadiem atklāto [[Arktika]]s salu grupu apmeklēja padomju ekspedīcija ar [[ledlauzis|ledlauzi]] "Jermak" un nodēvēja par godu nesen nogalinātajam [[Sergejs Kirovs|Sergejam Kirovam]] par '''[[Sergeja Kirova salas|Sergeja Kirova salām]]'''? * ... [[indonēziešu valoda]] ir veidota no [[malajiešu valoda]]s literārās formas un ļoti līdzinās tai, tomēr malajiešu valodas un '''[[Vikipēdija indonēziešu valodā|indonēziešu valodas Vikipēdijas]]''' veidojušās atsevišķi? [[Attēls:Чудная речка, Югорский полуостров.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija]]s ziemeļos esošā '''[[Jugras pussala]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas ziemeļu turpinājums? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Dainis Kazakevičs]]''' profesionālā līmenī [[futbols|futbolu]] nav spēlējis, toties jau 20 gadu vecumā kļuva par futbola kluba "[[FK Viola|Viola]]" galveno treneri [[Latvijas futbola 2. līga|Latvijas 2. līgā]]? * ... [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] '''[[Jēkaba Alkšņa Rīgas kara aviācijas augstākā inženieru skola]]''' tika izformēta, un skolas teritorija uz vairākiem gadiem tika atstāta neapsaimniekota, bet vēlāk uz bijušās karaskolas telpām tika pārcelta [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] Transporta un Mašīnzinību fakultāte? [[Attēls:Gripsholms slott view2.jpg|border|right|50px]] * ... no karaļa [[Gustavs I|Gustava I]] laikiem 16. gadsimtā līdz 18. gadsimtam '''[[Gripsholmas pils]]''' <small>(attēlā)</small> kalpoja kā viena no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļu]] rezidencēm? * ... lielākā daļa no '''[[Latvijas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|Latvijas olimpisko medaļu ieguvējiem]]''' ir vīrieši (24 sportisti); tikai divas sievietes ir izcīnījušas olimpiskās medaļas, pārstāvot Latviju ([[Modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportiste [[Jeļena Rubļevska]] un [[kamaniņu braucēja]] [[Elīza Cauce]])? * ... [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustā par [[Latvijas Augstākā padome|Latvijas Augstākās padomes]] deputātu no [[Aizkraukle]]s 180. vēlēšanu apgabala, deputāta mandātu nolikušā [[Imants Ziedonis|Imanta Ziedoņa]] vietā, tika ievēlēts '''[[Aivars Berķis]]'''? [[Attēls:Peziza ammophila Durieu & Lév 321026.jpg|border|right|50px]] * ... 2020. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] izvēlēja '''[[smiltāju kaussēne|smiltāju kaussēni]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]], vēloties saņemt vairāk ziņu par tās augtenēm Latvijā? * ... sezonālo dreifējošo starptautisko ekspedīciju bāzi [[Arktika|Arktikā]] '''[[Barneo]]''' gada laikā apmeklē ap 250 tūristu; tā bieži tiek izmantota kā bāze pārgājieniem uz [[Ziemeļpols|Ziemeļpolu]]? * ... '''[[Klusā okeāna jūrasgovju apakšdzimta]]''' apvieno divas mūsdienās izmirušas [[jūras zīdītāji|jūras zīdītāju]] [[Ģints (bioloģija)|ģintis]]? [[Attēls:Mishustin Portrait govru.jpg|border|right|50px]] * ... kopš [[2020. gads|2020. gada]] janvāra [[Krievijas premjerministrs|Krievijas premjerministra]] amatā esošais '''[[Mihails Mišustins]]''' <small>(attēlā)</small> [[1989. gads|1989. gadā]] ir absolvējis Maskavas Darbgalda instrumentu institūtu, pēc tam turpat — arī aspirantūru? * ... [[pārtika]] ar daudz [[šķiedrvielas|šķiedrvielām]] veicina '''[[aizcietējums|aizcietējumu]]''' novēršanu? * ... '''[[Pasaules Ekonomikas forums|Pasaules Ekonomikas forumu]]''' [[Davosa|Davosā]] [[1971. gads|1971. gadā]] dibināja vācu ekonomists Klauss Švābs, kurš vēl arvien vada tā organizēšanu? [[Attēls:Hydrodamalis gigas skeleton - Finnish Museum of Natural History - DSC04529.JPG|border|right|50px]] * ... lielāko [[sirēnu kārta]]s dzīvnieku — '''[[Stellera jūrasgovs|Stellera jūrasgovi]]''' [[Beringa jūra]]s [[Komandora salas|Komandora salu]] piekrastē atklāja [[1741. gads|1741. gadā]], bet jau [[1768. gads|1768. gadā]] pārmērīgu [[medības|medību]] ietekmē suga bija izmirusi <small>(attēlā skelets)</small>? * ... 1924. gadā [[polārpētnieks]] un [[okeanogrāfs]] '''[[Vladimirs Vīze]]''', pētot Georgija Brusilova ekspedīcijas kuģa dreifa maršrutu, izteica [[hipotēze|hipotēzi]], ka to ietekmēja kāda nezināma [[sala]], kuru 1930. gadā viņš atklāja kopā ar [[Oto Šmits|Oto Šmita]] ekspedīciju; sala tika nosaukta par '''[[Vīzes sala|Vīzes salu]]'''? * ... '''[[galvkrūtis]]''' ir dažu [[posmkāji|posmkāju]] ķermeņa daļa, kas izveidojusies saaugot galvas un krūšu segmentiem? [[Attēls:Lotnisko Chopina w Warszawie 2018b.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas Šopēna lidosta]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un noslogotākā [[Polija]]s [[lidosta]], kā arī noslogotākā jaunajās [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstīs? * ... [[1989. gada Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes vēlēšanas|1989. gada Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes vēlēšanās]] no 120 ievēlētajiem deputātiem sākotnēji 77 bija [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] biedri, bet 52 [[Latvijas Tautas fronte]]s kandidāti, bet vēlāk izveidojās Tautas frontes frakcija ar vairākumu — 61 deputātu un LKP frakcija ar 59 deputātiem? * ... '''[[Aizmugure (sports)|aizmugures]]''' noteikums, kurš tiek pielietots vairākos [[sporta veidi|sporta veidos]], sākotnēji tika izstrādāts [[futbols|futbolā]], lai izvairītos no [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēju]] pastāvīgas dežurēšanas pie pretinieku vārtiem? [[Attēls:Бугрино - panoramio (7).jpg|border|right|50px]] * ... no [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] esošās '''[[Kolgujeva]]s''' salas lielākās apdzīvotās vietas '''[[Bugrina]]s''' <small>(attēlā)</small> 479 iedzīvotājiem (2016. gadā) 452 bija [[ņenci]]? * ... [[1899. gads|1899. gadā]] [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] '''[[aršīna]]''' tika oficiāli pasludināta par galveno garuma mēru un saglabāja šo statusu līdz [[Metriskā sistēma|metriskās sistēmas]] ieviešanai? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] izdotajā Normunda Priedīša [[enciklopēdija|encikolopēdijā]] "Latvijas augi" iekļautas 1800 sugas, no kurām ap 1300 autors uzskata par vietējām '''[[Latvijas flora]]s''' sugām? [[Attēls:Shimla Southern Side of Ridge.JPG|border|right|50px]] * ... no 1865. līdz 1939. gadam [[Himalaji|Himalaju]] kalnu pakājē, aptuveni 2200 metrus virs jūras līmeņa esošā '''[[Šimla]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Britu Indija]]s vasaras [[galvaspilsēta]]? * ... pēc '''[[1994. gada Rīgas domes vēlēšanas|1994. gada Rīgas domes vēlēšanām]]''' par [[Rīgas domes priekšsēdētājs|Rīgas domes priekšsēdētāju]] kļuva [[Māris Purgailis]]? * ... veikalu tīkls '''''[[CITRO]]''''' ir izveidots [[2019. gads Latvijā|2019. gadā]], trim uzņēmumiem atdaloties no ''[[Top!]]'' veikalu tīkla? [[Attēls:Улица Центральная, Амдерма.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta 80. gadu beigās [[Krievija]]s ziemeļu [[Karas jūra]]s piekrastes ciematā '''[[Amderma|Amdermā]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk nekā 5 tūkstoši iedzīvotāju, liela daļa no tiem — militārpersonas, taču mūsdienās to skaits ir gandrīz desmitkārt mazāks? * ... '''[[Stokholmas Universitāte]]''' tiek uzskatīta par vienu no 100 labākajām pasaules [[universitāte|universitātēm]] pēc ''Academic Ranking of World Universities ieskata''? * ... neapdzīvotā, ar ledu klātā '''[[Ušakova sala]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] ir pēdējā no atklātajām [[Krievija]]s [[Arktika]]s lielajām salām (atklāta [[1935. gads|1935. gadā]])? [[Attēls:Joe Biden 2013.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' bija augstākā vēlētāju aktivitāte kopš [[1900. gads|1900. gada]] <small>(attēlā vēlēšanu uzvarētājs [[Džo Baidens]])</small>? * ... '''[[Kosovas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|Kosovas olimpisko medaļnieku sarakstā]]''' ir tikai viena sportiste — [[džudiste]] [[Majlinda Kelmendi]], kas izcīnīja zelta medaļu [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[1994. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas]]''' bija [[Latvijas Republika]]s pirmās pašvaldību vēlēšanas pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]]? [[Attēls:Вайгач.jpg|border|right|50px]] * ... no 1930. gada [[Krievija]]s [[Arktika]]s salā '''[[Vaigača|Vaigačā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzsākti [[OGPU]] ekspedīcijas ģeoloģiskie pētījumi latviešu čekista [[Teodors Eihmanis|Teodora Eihmaņa]] vadībā, kuras sastāvā bija ieslodzītie no [[Solovku salas|Solovku]] nometnes? * ... vienā '''[[Pūrs (mērvienība)|pūrā]]''' ietilpa 6 [[sieks|sieki]] jeb 54 [[Stops (mērvienība)|stopi]] jeb 68,9 [[litri]]? * ... [[Somijas futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Lukāšs Hrādeckis]]''' ir dzimis [[Slovākija]]s galvaspilsētā [[Bratislava|Bratislavā]]? [[Attēls:UR-PSR (B738) at Ben Gurion Airport.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ukraine International Airlines reiss 752|''Ukraine International Airlines'' reiss 752]]''' <small>(attēlā ''Boeing 737-8KV'')</small> neilgi pēc pacelšanās no [[Teherāna]]s [[2020. gads|2020. gada]] 8. janvārī tika notriekts ar zeme—gaiss tipa raķeti, ko vēlāk atzina arī [[Irāna]]s oficiālie pārstāvji, nosaucot to par cilvēcisku kļūdu saasinātā militārā situācijā? * ... '''[[Alberts Šimens]]''' bija [[Lietuvas premjerministrs]] trīs dienas [[1991. gads|1991. gada]] janvārī, līdz pazuda janvāra notikumu laikā (pēkšņi atgriezās 14. janvārī, kad jau bija cits valdības vadītājs)? * ... '''[[Dienvidslāvijas hokeja izlase]]s''' pastāvēšanas laikā 91% tās spēlētāju bija [[slovēņi]]? [[Attēls:Troodos Mountains (Cyprus).jpg|border|right|50px]] * ... antīkajos laikos [[Kipra]]s '''[[Trodosu kalni]]''' <small>(attēlā)</small> bija vieni no pazīstamākajiem [[Vidusjūra]]s reģiona [[varš|vara]] ieguves rajoniem? * ... viena no '''[[līgavas pūrs|līgavas pūra]]''' pamatnozīmēm ir jaunās [[sieva]]s aizsardzība pret [[vīrs|vīru]] un viņa radiniekiem gadījumos, kad tie slikti izturas; [[šķiršanās]] gadījumā par pūra īpašnieci atkal kļūst sieva? * ... [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' spēlējošais [[Brazīlija|brazīliešu]] [[futbolists]] '''[[Emersons Palmjēri]]''' kopš 2018. gada pārstāv [[Itālijas futbola izlase|Itālijas futbola izlasi]]? [[Attēls:Dermacentor reticulatus M 070825.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ornamentētā pļavērce]]''' <small>(attēlā)</small> pārnēsā tos pašu slimību ierosinātājus ko [[ganību ērces]] — [[Ērču encefalīts|encefalīta]] vīrusu, [[Laimas slimība|borēlijas]], kā arī suņiem, vilkiem un lapsām potenciāli nāvējošo slimību babeziozi? * ... 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā latviešu [[karikatūrists|karikatūrista]] '''[[Māris Bišofs|Māra Bišofa]]''' ilustrācijas trīs reizes bija uz žurnāla ''[[Time]]'' vāka? * ... '''[[altimetrs]]''' pēc būtības ir kalibrēts [[barometrs]] [[atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]] mērīšanai pēc barometriskās formulas atbilstošā augstuma (altitūdas) atrašanai? [[Attēls:Kalanchoe daigremontiana - close-up.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kalanhojas|kalanhoju]]''' lapas pārsvarā ir biezas un sulīgas <small>(attēlā ''Kalanchoe daigremontiana'')</small>, lai uzkrātu ūdens rezerves, un [[sakne]]s ir īsas, zarotas, tādēļ lielāko daļu kalanhoju sugu uzskata par [[sukulenti]]em? * ... kokteilis ir '''''[[Cuba Libre]]''''' radies [[Kuba|Kubā]], [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumā, pēc Kubas uzvaras [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV karā]]; tā tradicionālais nosaukums ''Cuba Libre'' tulkojumā no [[spāņu valoda]]s nozīmē "Brīva Kuba" — Kubas neatkarības kustības sauklis? * ... par saviem sasniegumiem [[zviedri|zviedru]] [[cīkstonis]], trīskārtējais olimpiskais čempions '''[[Karls Vestergrēns]]''' kā viens no pirmajiem 2003. gada septembrī tika iekļauts starptautiskajā cīņas sporta slavas zālē? [[Attēls:Полуостров Русанова (2).jpg|border|right|50px]] * ... [[Novaja Zemļa]]s arhipelāga plānveida kolonizēšana sākās [[1877. gads|1877. gadā]], kad '''[[Dienvidu sala|Dienvidu salā]]''' <small>(attēlā)</small> tika izveidota '''[[Malije Karmakuli|Malije Karmakulu]]''' apmetne (mūsdienās [[polārstacija]]), uz kurieni pārcēlās sešas [[ņenci|ņencu]] ģimenes, kopskaitā 24 cilvēki? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Oguzhans Ezjakups]]''' ir dzimis [[Nīderlande|Nīderlandē]]? * ... pēc '''[[Sipaju sacelšanās]]''' apspiešanas [[1858. gads|1858. gadā]] tika izveidota [[Britu Indija]]? [[Attēls:Sycomoros old.jpg|border|right|50px]] * ... lielākā daļa '''[[fikusi|fikusu]]''' sugu <small>(attēlā sikomore)</small> ražo ēdamas [[vīģes]], kas ir ļoti svarīgs ēdiena avots lokālai faunai? * ... '''[[finieris|finieri]]''' parasti iedala pēc tā iegūšanas veida: drāztais finieris un lobītais finieris? * ... '''[[izslēgšanas sistēma]]''' nodrošina [[sports|sporta]] sacensību uzvarētāja noteikšanu ar minimālo spēļu skaitu un veicina saspringtu cīņu turnīra gaitā? [[Attēls:M67b.jpg|border|right|50px]] * ... lai palielinātu '''[[rokas granāta]]s''' <small>(attēlā)</small> šķembu izkliedi pēc [[sprādziens|sprādziena]], tā jau iepriekš ir apstrādāta tā, lai pēc sprādziena sadalītos vairākos mazākos fragmentos? * ... [[Zviedrija]]s [[datorspēle|datorspēļu]] izstrādātājs '''''[[Mojang AB]]''''' pieder ''[[Microsoft]]'' datorspēļu nodaļai ''Xbox Game Studios''? * ... 2006. gadā aizvadot savu 1252. spēli [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]], somu hokejists '''[[Tepo Numminens]]''' apsteidza tautieti [[Jari Kurri]] kā tobrīd spēlēm bagātākais Eiropā uzaugušais NHL [[hokejists]] (vēlāk rekordu pārspēja [[Niklass Lidstrēms]])? [[Attēls:Sunflower sky backdrop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[saulgriezes|saulgriežu]]''' <small>(attēlā [[vasaras saulgrieze]])</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika]], izņemot trīs [[suga]]s, kas sastopamas arī [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... [[Vaigačas sala]]s vienīgā pastāvīgi apdzīvotā vieta '''[[Varneka]]''' izveidojusies [[1930. gads|1930. gadā]] kā [[OGPU]] ģeoloģisko pētījumu ekspedīcijas bāze? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s [[pussargs]] '''[[Junuss Malli]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Kasele|Kaselē]] un spēlējis Vācijas jaunatnes izlasēs? [[Attēls:QP8A9524.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Flisingas rags]]''' [[Novaja Zemļa]]s '''[[Ziemeļu sala]]s''' ziemeļaustrumos <small>(attēlā [[valzirgi]] salas piekrastē)</small> tiek uzskatīts par [[Eiropa]]s galējo austrumu punktu? * ... [[Čehoslovākija]]s [[hokejists]] '''[[Františeks Pospīšils]]''' divas reizes atzīts par [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāta]] labāko [[Aizsargs (hokejs)|aizsargu]]? * ... [[Igaunija]]s [[Hījumā sala|Hījumā salā]] esošā '''[[Kerdlas lidosta]]''' ierīkota [[1963. gads|1963. gadā]], un savulaik no tās notika regulāri pasažieru pārvadājumi uz vairākām pilsētām, tostarp [[Rīga|Rīgu]] ? [[Attēls:MacGuillycuddy's Reeks.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Makgillikadisrīksi]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā [[kalnu grēda]] [[Īrija|Īrijā]] un vienīgā, kuras virsotnes pārsniedz 1000 metrus virs jūras līmeņa? * ... '''[[Kipras olimpisko medaļnieku uzskaitījums|Kipras olimpisko medaļnieku sarakstā]]''' ir tikai viens sportists — [[burātājs]] Pavloss Kontidis, kas izcīnīja sudraba medaļu [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|Pekinas olimpiskajās spēlēs]]? * ... apmēram 12 500 lauksaimniekiem piederošais kooperatīvs '''''[[Arla Foods]]''''' ir lielākais [[piens|piena]] pārstrādes uzņēmums [[Skandināvija|Skandināvijā]], bet pēc pārdotā piena daudzuma — ceturtais lielākais pasaulē? [[Attēls:Мыс Тегетхофф на остров Галля.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hola sala]]''' <small>(attēlā Tegethofa rags salas dienvidos)</small> bija pirmā cietzeme, ko atklāja [[Franča Jozefa Zeme]]s arhipelāga pirmatklājēji — [[Austroungārija]]s ekspedīcija [[Jūliuss fon Pajers|Jūliusa fon Pajera]] un Karla Veiprehta vadībā? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[PSRS armija]] izmantoja '''[[Mazais Jūgezers|Mazo Jūgezeru]]''' kā mācību mērķi bumbvedējiem, kas padarīja tā dibenu nelīdzenāku? * ... [[Bavārija]]s pilsēta '''[[Dahava]]''' ir ievērojama ar to, ka tur atradās [[Dahavas koncentrācijas nometne]], kas bija pirmā nacistu [[koncentrācijas nometne]] (izveidota [[1933. gads|1933. gadā]])? [[Attēls:Al Unser Marzo de 1971 (2) El Gráfico 2682 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[autosportists]] '''[[Els Ansers]]''' <small>(attēlā 1971. gadā)</small> ir viens no trim braucējiem, kam ir izdevies uzvarēt ''[[Indianapolis 500]]'' četras reizes, bet viņš ir arī trīskārtējs ASV ''Champ Car'' čempions? * ... '''[[Karakuma kanāls]]''' novada aptuveni 45% [[Amudarja]]s ūdeņu, un tādēļ tas ir galvenais iemesls [[Arāla jūra]]s izsīkšanai? * ... 19. gadsimtā mūsdienu [[Indonēzija]]s [[Bali province]]s administratīvais centrs '''[[Denpasara]]''' bija Badungas sultanāta galvaspilsēta? [[Attēls:Mt_Shkhara_as_seen_from_Khalde_(Photo_A._Muhranoff,_2011).jpg|border|right|50px]] * ... augstākā [[Gruzija]]s virsotne ir uz [[Krievija]]s robežas [[Kaukāzs|Kaukāzā]] esošā '''[[Šhara]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir daļa no 12 kilometrus garās Bezengijas sienas kalnu masīva? * ... tā sauktajā '''[[Grinberga lieta|Grinberga lietā]]''' (par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ierobežojot valdības ieceltajam pārstāvim Ojāram Grinbergam darboties [[Ventspils Brīvosta]]s valdē) [[Aivars Lembergs|Aivaru Lembergu]] attaisnoja visu instanču tiesas? * ... [[Rīga]]s '''[[Lielgabalu iela (Rīga)|Lielgabalu iela]]''' ierīkota teritorijā, kur 19. gadsimtā atradušies Artilērijas brigādes šķūņi un laboratorijas? [[Attēls:Vilnius Three Crosses.jpg|border|right|50px]] * ... piemineklis '''[[Trīs krusti]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Viļņa]]s centrā, ir izveidots par godu leģendāriem septiņiem [[franciskāņi|franciskāņu]] brāļiem, kuriem kalna galā pilsētas pagānu iedzīvotāji esot nocirtuši galvas? * ... biškopis un sabiedriskais darbinieks '''[[Pēteris Rizga]]''' pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas notikumiem]] pavadīja laiku cietumā un pēc tam emigrēja uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], taču, ieguvis tur izglītību, 1922. gadā atgriezās [[Latvija|Latvijā]], kur nodarbojās ar pētniecību [[biškopība|biškopībā]]? * ... "4. maija deklarācijas kluba", kurš apvieno [[Latvijas Augstākā padome|Latvijas Augstākās padomes]] deputātus, kuri [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. maijā balsoja par [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarācija]]s pieņemšanu, vadītāja ir bijusī deputāte '''[[Velta Čebotarenoka]]'''? [[Attēls:Milano, Duomo with Milan Cathedral and Galleria Vittorio Emanuele II, 2016.jpg|border|right|50px]] * ... 17 000 m<sup>2</sup> plašais '''[[Milānas Doma laukums]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīts 14. gadsimtā un pamazām apbūvēts (piemēram, [[Milānas Doms]] celts sešus gadsimtus), līdz ar to mūsdienu izskatu ieguvis [[19. gadsimts|19. gadsimta]] otrajā pusē? * ... [[gaisma]]s staru izzušanu '''[[tumšais miglājs|tumšajos miglājos]]''' izraisa starpzvaigžņu putekļi, kas atrodas vēsākajās un blīvākajās [[miglājs|miglāju]] daļās? * ... '''[[2020. gada Latvijas čempionāts šahā|2020. gada Latvijas čempionātā šahā]]''' starp vīriešiem uzvarēja lielmeistars [[Zigurds Lanka]], kurš turnīrā spēlēja pēc ilgāka pārtraukuma — iepriekš bija piedalījies tikai [[2009. gada Latvijas čempionāts šahā|2009. gada čempionātā]]? [[Attēls:Kārsavas stacijas ēka.jpg|border|right|50px]] * ... iespējams, ka '''[[Kārsava (stacija)|Kārsavas stacijas]]''' ēka ir visvecākā [[dzelzceļa stacija]]s ēka [[Latvija|Latvijā]], taču neskaitāmo remontu dēļ zaudējusi lielāko daļu dekoru un visai maz atgādina 19. gadsimtā būvētu celtni <small>(attēlā)</small>? * ... [[1943. gads|1943. gada]] 27. septembrī [[Padomju Savienība]]s [[polārstacija|polārstaciju]] '''[[Zaļivblagopolučija]]''' [[Novaja Zemļa]]s [[Ziemeļu sala|Ziemeļu salā]] sabombardēja vācu [[zemūdene]] U-711; personālu evakuēja, bet stacija netika atjaunota? * ... [[somi|somu]] sportists '''[[Arvo Lindēns]]''' bija kvalificēts [[peldētājs]], [[daiļlēcējs]], [[vingrotājs]] un [[riteņbraucējs]], bet savu lielāko panākumu viņš sasniedza [[cīņas sports|cīņas sportā]], kļūdams par [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada vasaras olimpisko spēļu]] bronzas medaļas ieguvēju? [[Attēls:Øresund Bridge from the air in September 2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ēresunda tilts]]''' stiepjas pāri [[Ēresunds|Ēresundam]] gandrīz 8 kilometru garumā no [[Zviedrija]]s krasta līdz mākslīgi izveidotajai [[Peberholmas sala]]i <small>(attēlā)</small>, kur tas pārvēršas par vairāk nekā 4 kilometrus garo zemūdens Drogdenas tuneli? * ... sporta ārsts, pedagogs un politiķis, bijušais [[Latvijas Augstākā padome|Latvijas Augstākās padomes]] un [[5. Saeima]]s deputāts '''[[Māris Budovskis]]''' kopš 1967. gada ir precējies ar [[basketboliste|basketbolisti]] [[Skaidrīte Smildziņa-Budovska|Skaidrīti Smildziņu]]? * ... '''[[koronāro artēriju šuntēšana]]s''' operācija, kas ļauj atjaunot [[asins]] plūsmu [[sirds]] [[artērijas|artērijās]], ilgst vidēji 3—4 stundas; to galvenokārt veic, izmantojot mākslīgās asinsrites aparātu? [[Attēls:Tirich_Mir_Hotel.jpg|border|right|50px]] * ... [[Hindukušs|Hindukuša]] augstākā virsotne '''[[Tiričmirs]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākais kalns ārpus [[Himalaji|Himalaju]]—[[Karakorums|Karakoruma]] grēdas? * ... [[Laila Pakalniņa|Lailas Pakalniņas]] un Māra Maskalāna 2005. gada Latvijas dokumentālās [[īsfilma]]s '''"[[Leiputrija]]"''' uzņemšanas vieta ir [[Getliņu izgāztuve|Getliņu izgāztuvē]] [[Rumbula (Stopiņu novads)|Rumbulā]]? * ... pirmās "[[Mikrofona aptauja]]s" '''[[Mikrofona aptauja 1968|1968. gadā]]''' populārākais skaņdarbs bija [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] dziesma "[[Mežrozīte (dziesma)|Mežrozīte]]" ar [[Alfreds Krūklis|Alfreda Krūkļa]] vārdiem [[Ojārs Grinbergs|Ojāra Grinberga]] izpildījumā? [[Attēls:Cesky Raj.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Čehijas Paradīze|Čehijas Paradīzē]]''', kas pazīstama ar unikālām [[smilšakmens]] klintīm <small>(attēlā)</small>, 1955. gadā izveidots ainavu parks? * ... bijušais [[Latvijas Augstākā padome|Latvijas Augstākās padomes]] deputāts, par [[Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarācija|Latvijas neatkarības atjaunošanu]] balsojušais '''[[Andris Apinītis]]''' bija [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] domes priekšsēdētājs no 2015. līdz 2017. gadam? * ... '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|Lietuvas futbola čempionāta 2019. gada sezonā]]''' iepriekšējie čempioni [[Marijampoles "Sūduva"]] aizstāvēja savu titulu, kļūstot par [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas čempioniem]] trešo reizi? [[Attēls:Черемоський іхтіологічний заказник.JPG|border|right|50px]] * ... [[Pruta]]s labā krasta pieteka [[Ukraina]]s [[Karpati|Karpatos]] '''[[Čeremoša]]''' <small>(attēlā)</small> vēsturiski bijusi [[Galīcija]]s un [[Bukovina]]s, [[Polija]]s un [[Moldāvija]]s, Polijas un [[Rumānija]]s robeža? * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā '''[[Rogačova]]s''' ciems [[Novaja Zemļa|Novaja Zemļā]] bija slepena apdzīvotā vieta ar kodēto nosaukumu "Arhangeļska-56", bet tās lidlauks — "Amderma-2"? * ... '''[[Bermudas futbola izlase]]s''' augstākais sasniegums ir kvalificēšanās [[2019. gada CONCACAF Zelta kauss|2019. gada CONCACAF Zelta kausam]], kur trijās spēlēs tā izcīnīja vienu uzvaru un divus zaudējumus? [[Attēls:Medical X-Ray imaging TIN07 nevit.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[radioloģija]]''' izmanto attēlveidošanas tehnoloģijas [[slimību diagnostika|slimību diagnostikā]] (diagnostiskā radioloģija) un [[ārstēšana|ārstēšanā]] (radioterapija); rentgendiagnostika ir viena no radioloģijas nozarēm <small>(attēlā rentgenogramma)</small>? * ... [[Irāna]]s Revolucionārās gvardes [[ģenerālmajors]] '''[[Kāsems Soleimānī]]''' tika nogalināts [[2020. gads|2020. gada]] 3. janvārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] raķešu triecienā [[Bagdāde|Bagdādē]], [[Irāka|Irākā]]? * ... ar medaļām bagātākā '''[[Īrijas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|Īrijas medaļniece olimpiskajās spēlēs]]''' ir [[peldētāja]] Mišele Smita, kura izcīnījusi 4 medaļas (no tām 3 zelta)? [[Attēls:Vasco da Gama Bridge 03.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Vasko da Gamas tilts]]''' <small>(attēlā)</small> pār [[Težu]] upes estuāru [[Portugāle|Portugālē]] ir garākais [[tilts]] [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] un otrs garākais [[Eiropa|Eiropā]] (pēc [[Krimas tilts|Krimas tilta]])? * ... [[somi|somu]] cīkstoņa '''[[Alfreds Asikainens|Alfreda Asikainena]]''' cīņa [[1912. gada Stokholmas olimpiskās spēles|1912. gada Stokholmas olimpiskajās spēlēs]] ar [[Krievijas Impērija|Krieviju]] pārstāvošo [[igauņi|igauni]] [[Martins Kleins|Martinu Kleinu]] ir garākā cīkstoņu cīņa olimpiskajās spēlēs: tā ilga 11 stundas 40 minūtes un izšķīra sudraba medaļas likteni? * ... '''"[[Mikrofona aptauja 1969|Mikrofona aptaujas 1969]]"''' populārākā dziesma bija [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] dziesma ar [[Alfreds Krūklis|Alfreda Krūkļa]] vārdiem "Dziesma nenosalst", ko izpildīja [[Ojārs Grinbergs]]? [[Attēls:Oasis of the Seas.jpg|border|right|50px]] * ... pasaulē lielākais '''[[kruīza kuģis]]''' ir ''Royal Caribbean'' kuģis ''International Symphony of the Seas''; kopā ar trijiem tā dvīņu kuģiem ''[[Harmony of the Seas]]'', ''Allure of the Seas'' un ''Oasis of the Seas'' <small>(attēlā)</small> tie ir četri pasaulē lielākie kruīza kuģi? * ... bijušais [[Latvijas Augstākā padome|Latvijas Augstākās padomes]] deputāts, par [[Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarācija|Latvijas neatkarības atjaunošanu]] balsojušais '''[[Stefans Rāzna]]''' ir ilggadējs [[Ilūkstes novads|Ilūkstes novada]] domes priekšsēdētājs? * ... '''[[Karas Vārti]]''', kas šķir [[Novaja Zemļa]]s [[Dienvidu sala|Dienvidu salu]] un [[Vaigača|Vaigaču]], ir Ziemeļu jūras ceļa dienvidu maršruta rietumu ieeja? [[Attēls:Domen i Mosta.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Malta]]s pilsētā [[Mosta|Mostā]] esošajā '''[[Mostas rotonda|Mostas rotondā]]''' <small>(attēlā)</small> trāpīja vācu aviācijas bumba, [[mise]]s laikā caur kupolu iekrītot baznīcā, bet neeksplodējot, ko ticīgie [[maltieši]] uzskatīja par brīnumu? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] Sauszemes karaspēka štāba pēdējais priekšnieks '''[[Hanss Krebss]]''' bija starp tiem [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkura]] pēdējiem iemītniekiem, kuri [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā izdarīja pašnāvību? * ... [[Rīga]]s '''[[Sporta iela (Rīga)|Sporta ielas]]''' nosaukums saistīts ar sportiskajām un sabiedriskajām aktivitātēm agrākajos Rīgas pilsētas ganību laukos 20. gadsimta sākumā? [[Attēls:Psetta maxima Luc Viatour.jpg|border|right|50px]] * ... [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] sastopamā '''[[akmeņplekste]]''' <small>(attēlā)</small> garumā var sasniegt līdz vienam metram un svērt līdz 25 kg? * ... 107 km garais un 0,6 līdz 9 km platais '''[[Matočkinšars|Matočkinšara šaurums]]''', kas atdala [[Novaja Zemļa]]s arhipelāga lielākās salas [[Ziemeļu sala|Ziemeļu salu]] un [[Dienvidu sala|Dienvidu salu]], ir kuģojams, bet no janvāra līdz maijam klāts ar līdz pat 1,5 m biezu ledus slāni? * ... '''[[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]]''' rezultātā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ieguva tiesības ne tikai uz [[Teksasa|Teksasu]], bet arī uz plašām teritorijām rietumos, kas līdz tam piederēja [[Meksika]]i un stiepās līdz pat [[Klusais okeāns|Klusajam okeānam]]? [[Attēls:Várhegy.jpg|border|right|50px]] * ... 118 metrus garā, 49 metrus platā un 100 metrus augstā '''[[Estergomas bazilika]]''' <small>(attēlā)</small> ir visaugstākā celtne un vislielākā baznīca [[Ungārija|Ungārijā]]? * ... [[ostgoti|ostgotu]] valdnieks [[Teodoriks Lielais]] bija ieslodzījis [[Romas pāvests|Romas pāvestu]] [[Jānis I|Jāni I]], kurš neilgi pēc sekojošā pāvesta '''[[Fēlikss IV|Fēliksa IV]]''' konsekrācijas nomira [[moceklis|mocekļa]] nāvē? * ... '''[[teniss 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Atlanta|Atlantā]] bija pirmais [[Teniss olimpiskajās spēlēs|olimpiskais tenisa turnīrs]] kopš [[1924. gada Parīzes olimpiskās spēles|1924. gada Parīzes olimpiskajām spēlēm]]? [[Attēls:Sanna Marin M-7403 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[2019. gads|2019. gada]] 10. decembrī, kad '''[[Sanna Marina]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Somijas premjerministri]], viņa kļuva arī par pasaulē jaunāko valsts [[premjerministrs|premjerministri]]? * ... [[1907. gads|1907. gadā]] vācu [[ķīmiķis]] '''[[Eduards Buhners]]''' ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju]] "par bioķīmiskajiem pētījumiem, atklājot fermentāciju ārpus šūnas"? * ... [[pilsētciemats]] '''[[Belušja Guba]]''' ar vairāk nekā 2000 iedzīvotājiem (lielākā daļa ir militārpersonas un to ģimenes locekļi) ir lielākā no divām pastāvīgi apdzīvotajām vietām [[Novaja Zemļa]]s arhipelāgā? [[Attēls:Iskar near Karlukovo Iz3.jpg|border|right|50px]] * ... [[Donava]]s labā krasta pieteka '''[[Iskara]]''' <small>(attēlā)</small> ir garākā [[Bulgārija]]s upe, kas tek tikai pa Bulgārijas teritoriju? * ... radio raidījuma [[Mikrofons (aptauja)|"Mikrofons" aptauja]] par gada populārāko estrādes dziesmu '''[[Mikrofona aptauja 1976|1976. gadā]]''' tika atjaunota pēc četru gadu ilga pārtraukuma? * ... saskaņā ar valsts [[konstitūcija|konstitūciju]], '''[[Japānas imperators]]''' ir "valsts un tautas vienotības simbols", bet kopš [[1947. gads|1947. gada]] viņam nav politiskas varas? [[Attēls:Kebnekaise viewed from Tarfala valley - narrower crop.jpg|border|right|50px]] * ... savulaik ar [[ledājs|ledāju]] pārklātā [[Zviedrija]]s augstākā kalna '''[[Kebnekaise]]s''' dienvidu virsotne bija 2120 metrus augsta, tomēr, ledājam kūstot, dienvidu virsotnes augstums pēdējos 50 gados samazinājās par 24 metriem, un tagad augstākā ir 2097 metrus lielā ziemeļu virsotne <small>(attēlā)</small>? * ... no 14. līdz 16. gadsimtam lielie zemes īpašnieki [[Japāna|Japānā]] — [[Samurajs|samuraju]] klanu vadoņi '''[[daimjo]]''' — bija absolūti neatkarīgi no centrālās varas? * ... '''[[Pirmās evaņģēliskās Jēzus draudzes mājdzemdību krimināllieta]]''' izpelnījās mediju un sabiedrības uzmanību tās neikdienišķības un jutīgās tematikas dēļ pēc tam, kad kristiešu draudzē [[Jelgava|Jelgavā]] [[mājdzemdības|mājdzemdībās]] nomira māte un bērns? [[Attēls:Formentera - panoramio (17).jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta sešdesmitajos gados viena no [[Baleāru salas|Baleāru salām]] '''[[Formentera]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[hipiji|hipiju]] kustības iecienītu vietu? * ... '''[[endokrinoloģija]]''' pēta [[endokrīnā sistēma|endokrīno sistēmu]], endokrīnās [[slimība]]s, kā arī pastiprināti pievēršas [[hormoni]]em un to ietekmei uz cilvēka organismu? * ... '''"[[Mikrofona aptauja 1977|Mikrofona aptaujas 1977]]"''' populārākā dziesma bija [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] dziesma ar [[Jānis Peters|Jāņa Petera]] vārdiem "Par pēdējo lapu", ko izpildīja [[Nora Bumbiere]]? [[Attēls:13.Saeima sanāk uz pirmo sēdi (30811926717) cropped.jpg|border|right|50px]] * ... [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] '''[[Mārtiņš Staķis]]''' <small>(attēlā)</small> ir kādreizējās ministres un [[Saeima]]s deputātes [[Dagnija Staķe|Dagnijas Staķes]] dēls? * ... [[Viļakas novads|Viļakas novada]] [[Vecumu pagasts|Vecumu pagasta]] '''[[Vientuļi|Vientuļu]]''' ciemā, kura vārdā nosaukts robežkontroles punkts "Vientuļi" uz robežas ar [[Krievija|Krieviju]], mūsdienās vairs nav iedzīvotāju? * ... 2018. gadā tagadējais [[Dalasas "Mavericks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeilens Bransons]]''' tika atzīts par ASV koledžu basketbola Gada spēlētāju un pieteicās [[NBA drafts|NBA draftam]], taču tajā viņu izvēlējās vien ar kopējo 33. numuru — kā tikai ceturto starp draftētajiem [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionvienības Villanova Universitātes komandas biedriem? [[Attēls:Agora of Amathus, Cyprus 02.jpg|border|right|50px]] * ... senā pilsēta '''[[Amatusa]]''' tika gandrīz pamesta pēc tam, kad [[Ričards I Lauvassirds]] [[1191. gads|1191. gadā]], dodoties [[Trešais Krusta karš|Trešajā Krusta karā]], iekaroja [[Kipra|Kipru]] <small>(attēlā Amatusas drupas mūsdienās)</small>? * ... pēc radionavigācijas ieviešanas '''[[aeronavigācija|aeronavigācijā]]''' izveidoja gaisa kuģa vietas noteikšanas metodiku, izmantojot vismaz divus radio raidītājus uz zemes? * ... [[Āfrika]]s vietvaldis un turīgs [[Senā Roma|Romas]] senators '''[[Didijs Jūliāns]]''' bija [[Romas imperators]] deviņas nedēļas 193. gadā, tā sauktajā Piecu imperatoru gadā? [[Attēls:Kekesteto1.JPG|border|right|50px]] * ... [[Ungārija]]s augstākajā virsotnē '''[[Kēkešs|Kēkešā]]''' <small>(attēlā)</small> ir uzbūvēts televīzijas [[tornis]]? * ... bijušajā '''[[Engures jūrskola]]s''' ēkā Jūras ielā 114 pašlaik atrodas [[Engure]]s Saieta nams? * ... nacionālais parks '''"[[Ruskaja Arktika]]"''' atrodas [[Krievija]]s Eiropas daļas galējos ziemeļos un aptver divus [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] arhipelāgus — [[Novaja Zemļa|Novaja Zemļu]] un [[Franča Jozefa Zeme|Franča Jozefa Zemi]]? [[Attēls:Argulus.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[karputis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopamas kā saldūdeņos, tā sāļūdeņos, kur tās ir īslaicīgi [[zivis|zivju]] ārējie [[parazīti]] (ektoparazīti)? * ... '''[[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds]]''' tika izveidots vides un transporta attīstības projektu atbalstam tajās [[Eiropas Savienība]]s valstīs, kuru [[iekšzemes kopprodukts]] ir zemāks par 90% no Eiropas Savienības vidējā? * ... skolotājs, kordiriģents un dzejnieks '''[[Ziedonis Purvs]]''' ir ap 700 dziesmu tekstu autors? [[Attēls:Бухта Кислая.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Oktobra revolūcija]]s pareizticīgo klosteris [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Solovku salas|Solovku salās]]''' <small>(attēlā)</small> tika slēgts, tā vietā tika ierīkota darba nometne, ko uzskata par [[gulags|gulaga]] priekšteci? * ... atšķirībā no [[Kārsava (stacija)|Kārsavas stacijas]], kas atrodas [[Malnavas pagasts|Malnavas pagastā]], dzelzceļa pieturas punkts '''[[Malnava (stacija)|Malnava]]''' ir izvietots [[Kārsava]]s pilsētā? * ... sākotnēji jēdzienu '''[[kabotāža]]''' piemēroja kuģošanai pa [[piekraste]]s maršrutiem, no [[osta]]s uz ostu, bet tagad to attiecina arī uz [[aviācija|aviāciju]], [[dzelzceļš|dzelzceļu]] un [[autotransports|autotransportu]]? [[Attēls:Częstochowa klasztor Jasna Góra-2162.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s pilsētā [[Čenstohova|Čenstohovā]] esošais '''[[Jasnaguras klosteris]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no ievērojamākajiem Polijas [[katoļi|katoļu]] [[svētceļojums|svētceļojumu]] mērķiem; katru gadu to apmeklē miljoniem cilvēku? * ... pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma [[1914. gads|1914. gadā]] '''[[Ventspils jūrskola|Ventspils trīsklašu jūrskolu]]''' apvienoja ar [[Ainažu jūrskola|Ainažu jūrskolu]] un pārcēla uz Taurijas guberņu [[Krievija]]s dienvidos, kur tā [[1918. gads|1918. gadā]] pārtrauca darbību? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] aizsardzības sekretārs '''[[Roberts Maknamara]]''' bija viens no galvenajiem [[Vjetnamas karš|Vjetnamas kara]] arhitektiem un komandieriem, tādēļ prese sāka Vjetnamas karu saukt par "Maknamaras karu"? [[Attēls:Ilia Efimovich Repin (1844-1930) - Volga Boatmen (1870-1873).jpg|border|right|50px]] * ... [[Iļja Repins|Iļjas Repina]] gleznas '''"[[Volgas strūdzinieki]]"''' <small>(attēlā)</small> pirmajā uzmetumā līdzās [[strūga|strūdziniekiem]] kontrastam tika attēloti arī vasarnieki upes krastā? * ... [[Nīderlande]]s augstākā virsotne, 322,4 metrus augstais '''[[Vālserbergs]]''', vienlaicīgi ir vieta, kur satiekas trīs valstu ([[Beļģija]]s, Nīderlandes un [[Vācija]]s) robeža? * ... no 2014. līdz 2016. gadam [[labdarība]]s akcijas '''"[[Dod pieci]]"''' studija atradās [[Rīga]]s [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukumā]], bet kopš 2017. gada — [[Doma laukums|Doma laukumā]]? [[Attēls:Wien Riesenrad.jpg|border|right|50px]] * ... [[1897. gads|1897. gadā]] uzbūvētais '''[[Vīnes Milzu panorāmas rats]]''' <small>(attēlā)</small> no 1920. līdz 1985. gadam bija augstākais panorāmas rats pasaulē? * ... mūsdienās slēgto '''[[Amatas stacija|Amatas dzelzceļa staciju]]''' izveidoja [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] vācu okupācijas laikā [[1918. gads Latvijā|1918. gadā]], un tās sākotnējais nosaukums bija "Putra"? * ... '''[[Starptautiskā civilās aviācijas konvencija|Starptautisko civilās aviācijas konvenciju]]''' pirmo reizi parakstīja 52 valstis [[1944. gads|1944. gada]] 7. decembrī [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? [[Attēls:Ta'Hagrat2.jpg|border|right|50px]] * ... aizvēsturisko [[templis|tempļu]] kompleksi [[Malta|Maltā]] '''[[Tahadžrats]]''' <small>(attēlā)</small> un '''[[Hadžarkims]]''' ir vienas no senākajām atrastajām reliģiskajām celtnēm uz [[Zeme]]s — 1000 gadus vecākas par [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]? * ... [[Teniss 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016. gada olimpiskajā tenisa turnīrā]] startēja '''[[Tenisistu uzskaitījums 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|196 tenisisti]]''', kas ir lielākais [[tenisisti|tenisistu]] skaits, kas piedalījušies vienās [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[1999. gads|1999. gada]] 24. marta rītā '''[[Monblāna tunelis|Monblāna tunelī]]''' aizdegās kravas mašīna ar [[milti|miltu]] un margarīna kravu; ugunsgrēkā gāja bojā 39 cilvēki, bet tunelis tika slēgts satiksmei līdz [[2002. gads|2002. gada]] martam? [[Attēls:GoraBeluha.jpg|border|right|50px]] * ... cauri augstākajai [[Altajs|Altaja]] virsotnei '''[[Beluha]]i''' <small>(attēlā)</small> iet [[Kazahstāna]]s un [[Krievija]]s robeža? * ... ģeomagnētiskā un meteoroloģiskā '''[[Krenkeļa observatorija]]''' [[Franča Jozefa Zeme]]s '''[[Heisa sala|Heisa salā]]''' ilgus gadus bija visapdzīvotākā [[polārstacija]] [[Padomju Savienība|PSRS]] [[Arktika|Arktikā]]; tajā dzīvoja un strādāja līdz pat 200 cilvēkiem, darbojās [[bērnudārzs]]? * ... [[1920. gada Antverpenes olimpiskās spēles|1920. gada Antverpenes olimpisko spēļu]] čempions [[cīņas sports|cīņas sportā]] '''[[Ādolfs Lindforss]]''' bija arī [[Somija]]s čempions [[svarcelšana|svarcelšanā]]? [[Attēls:Tunnelaquarium 14-05-2009 15-54-09.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Barselonas akvārijs]]''' <small>(attēlā zemūdens stikla tunelis)</small> ir [[Eiropa]]s lielākais [[akvārijs]], ko pastāvēšanas laikā ir apmeklējuši vairāk nekā 14 miljoni cilvēku? * ... '''[[Belizas futbola izlase]]s''' labākais sasniegums ir iekļūšana [[CONCACAF Zelta kauss|CONCACAF Zelta kausa finālturnīrā]] 2013. gadā? * ... [[Johans Štrauss II|Johana Štrausa]] triju cēlienu opereti '''"[[Sikspārnis (operete)|Sikspārnis]]"''' uzskata par pasaulē populārāko [[operete|opereti]]? [[Attēls:Sanc0448 - Flickr - NOAA Photo Library.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ofiūras]]''' jeb čūskastes nosaukumu guvušas no īpatnējā pārvietošanās veida, kad, rāpojot pa jūras grunti, to stari izlokās līdzīgi [[čūskas|čūskām]] <small>(attēlā ''Ophioderma rubicundum'')</small>? * ... '''[[Greiema Bella sala]]''' ir visnesenāk atklātā un izpētītā no lielajām [[Franča Jozefa Zeme]]s salām? * ... [[1999. gads Latvijā|1999. gadā]] slēgtā '''[[Drustu stacija]]s''' koka ēka ir saglabājusies kā dzīvojamā māja, saglabājušās arī [[perons|perona]] nomales un pārmijnieka būdiņas atliekas? [[Attēls:Hafez al Assad portrait.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji par ilggadējā [[Sīrija]]s prezidenta '''[[Hāfizs al Asads|Hāfiza al Asada]]''' <small>(attēlā)</small> pēcteci tika izvēlēts vecākais dēls Bāsils al Asads, bet [[1994. gads|1994. gadā]] viņš gāja bojā autoavārijā, un par valsts vadītāju pēc tēva nāves [[2000. gads|2000. gadā]] kļuva jaunākais dēls [[Bašārs al Asads]]? * ... tiek uzskatīts, ka pāvests '''[[Sergejs III]]''' ir vēlākā [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] Jāņa XI tēvs? * ... '''[[Īrija olimpiskajās spēlēs]]''' visvairāk medaļu (16) ir izcīnījusi [[bokss|boksā]]? [[Attēls:Gada pārskats "Latvijas valstij piederošie aktīvi 2009" (4971284722).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mārtiņš Kazāks]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvijas Banka]]s prezidenta amatā tika ievēlēts ar 76 [[13. Saeima|Saeimas]] deputātu balsīm par (neviens nebija pret vai atturējies)? * ... otra lielākā [[Grieķija]]s sala pēc [[Krēta]]s ir '''[[Eiboja]]'''? * ... '''[[Vukovaras kauja]]s''' laikā [[serbi|serbu]] spēki uz pilsētu raidīja līdz pat 12 000 šāviņu dienā; pilsētas nopostīšana ar kaujas ieročiem [[Eiropa|Eiropā]] tika piedzīvota pirmoreiz kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laika? [[Attēls:Cabbage Whitefly - Aleyrodes proletella 8618.jpg|border|right|50px]] * ... savvaļas '''[[baltblusiņas|baltblusiņām]]''' [[Latvija|Latvijā]] gadā ir viena paaudze, bet siltumnīcu baltblusiņām 6 paaudzes vai vairāk <small>(attēlā Latvijā sastopamā ''Aleyrodes proletella'')</small>? * ... [[Latvija|Latvijā]] reģistrētā kontinentālā [[riteņbraukšanas komanda]] '''''[[Amore & Vita–Prodir]]''''' apgalvo, ka ir "vecākā profesionālā riteņbraukšanas komanda pasaulē"? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] armijas gaisa spēku virsnieks '''[[Roberts Lūiss]]''' kopā ar Polu Tibetsu nometa atombumbu "[[Mazais zēns]]" virs [[Japāna]]s pilsētas [[Hirosima]]s [[1945. gads|1945. gada]] 6. augustā [[Hirosimas un Nagasaki bombardēšana]]s laikā? [[Attēls:Janis Mencis.JPG|border|right|50px]] * ... latviešu [[matemātiķis]] un mācību grāmatu autors '''[[Jānis Mencis jaunākais]]''' <small>(attēlā)</small> dažas no mācību grāmatām sarakstījis kopā ar tēvu [[Jānis Mencis vecākais|Jāni Menci vecāko]]? * ... '''[[Bahamu futbola izlase]]''' lielāko zaudējumu piedzīvojusi 1987. gadā, kad tā ar 0:13 piekāpās [[Meksikas futbola izlase|Meksikas izlasei]], bet lielākā uzvara gūta pret [[Tērksas un Kaikosas|Tērksu un Kaikosu]] izlasi 2011. gadā — 6:0? * ... [[Krievija]]s robežapsardzes dienesta bāze '''[[Nagurska]]''' [[Franča Jozefa Zeme|Franča Jozefa Zemē]] ir vistālāk ziemeļos izvietotais Krievijas [[lidlauks]]? [[Attēls:Decticus verrucivorus 01.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[sienāžu dzimta|sienāžu dzimtā]]''' ir aptuveni 6400 [[suga]]s <small>(attēlā [[Latvija|Latvijā]] sastopamais pļavu dižsienāzis)</small>? * ... vārds '''"[[mecenāts]]"''' ir cēlies no ievērojamā [[Senā Roma|romieša]], imperatora [[Oktaviāns|Augusta]] laika [[māksla]]s un mākslinieku atbalstītāja Gaja Cilnija Mecenāta vārda? * ... '''[[elektrostatika]]s''' pamatā ir [[Kulona likums]], kas apraksta šo lādiņu mijiedarbību? [[Attēls:2008-09 Nijmegen waal.JPG|border|right|50px]] * ... [[Reina]]s [[grīva]]s galvenā atteka '''[[Vāla]]''' <small>(attēlā)</small>, caur kuru uz [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] noplūst vairums Reinas ūdeņu ir arī galvenais ūdensceļš, kas savieno [[Roterdama]]s ostu ar [[Vācija]]s iekšzemi? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] spēlējošo brāļu [[Viljams Nīlanders|Viljama]] un '''[[Aleksandrs Nīlanders|Aleksandra]]''' Nīlanderu tēvs Mīkaels arī bija profesionāls [[hokejists]], kas NHL aizvadījis 920 spēles? * ... '''[[Pašendeiles kauja]]''' [[1917. gads|1917. gadā]] kļuva par [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] karavīru ciešanu simbolu; tajā bojā gāja vairāki simti tūkstoši karavīru? [[Attēls:Ikla, Estonia 3.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvija]] un [[Igaunija]] kļuva par [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstīm, [[Igaunija]]s galējo dienvidrietumu ciemā '''[[Ikla|Iklā]]''' darbojās muitas kontroles punkts Ainaži—Ikla <small>(attēlā valstu robeža uz vecās šosejas Iklā)</small>? * ... '''[[ASV Virdžīnu futbola izlase]]''' lielāko zaudējumu piedzīvojusi 2001. gadā, kad tā ar 1:14 piekāpās [[Sentlūsija]]s izlasei? * ... '''"[[Latvijas Finieris|Latvijas Finiera]]"''' pirmsākumi meklējami [[1873. gads|1873. gadā]] dibinātajā rūpnīcā "Latvijas Bērzs", kur līdz ar hidrauliskās preses uzstādīšanu [[1909. gads Latvijā|1909. gadā]] pirmo reizi [[Latvija|Latvijā]] sākta [[saplāksnis|saplākšņa]] ražošana? [[Attēls:Canalul_Dunare_Marea_Neagra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Donavas—Melnās jūras kanāls]]''' <small>(attēlā)</small> saīsina kravu ceļu uz [[Melnā jūra|Melno jūru]] par aptuveni 400 kilometriem? * ... [[burātājs]] Gals Fridmans ir vienīgais '''[[Izraēlas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|Izraēlas olimpiskais medaļnieks]]''', kurš ir izcīnījis divas olimpiskās medaļas? * ... [[latgalieši|latgaliešu]] dzejnieks, fabulists, grafiķis, komponists un diriģents '''[[Joņs Karūdznīks]]''', īstajā vārdā Eugenijs Ruško, ir komponējis populāro dziesmu ar [[Anna Rancāne|Annas Rancānes]] vārdiem "Skaidra volūda"? [[Attēls:Didzis Šmits in 2019.jpg|border|right|50px]] * ... no partijas [[KPV LV]] [[13. Saeima|13. Saeimā]] ievēlētais, bet partiju pametušais, '''[[Didzis Šmits]]''' <small>(attēlā)</small> politikā parādījās kā divu [[Tautas partija]]s [[Latvijas Ārlietu ministrs|ārlietu ministru]] biroja vadītājs, bet vēlāk darbojies partijās "[[Jaunais laiks]]", "Jaunlatvija" un apvienībā "[[Par labu Latviju]]"? * ... [[2019. gads kino|2019. gada]] animācijas filmas '''"[[Ledus sirds 2]]"''' pasaules ienākumi ir vairāk kā viens miljards [[ASV dolārs|ASV dolāru]] un tā ir pirmajā vietā starp ienesīgākajām [[animācijas filma|animācijas filmu]] pirmizrādēm? * ... '''[[Vilčeka Zeme|Vilčeka Zemi]]''' [[Franča Jozefa Zeme|Franča Jozefa Zemē]] [[1873. gads|1873. gadā]] atklāja [[Austroungārija]]s polārā ekspedīcija '''[[Jūliuss fon Pajers|Jūliusa fon Pajera]]''' un Karla Veiprehta vadībā un nosauca to par godu ekspedīcijas galvenajam sponsoram grāfam Johanam Nepomukam Vilčekam? [[Attēls:Seth Curry Mavericks (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... trīskārtējā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] čempiona [[Stefens Karijs|Stefena Karija]] jaunākais brālis '''[[Sets Karijs]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo profesionālo līgumu noslēdza ar brāļa pārstāvēto [[Goldensteitas "Warriors"]], taču nospēlēja tika pirmssezonas spēles, pēc tam pārceļoties uz [[NBA Attīstības līga|NBA Attīstības līgu]]? * ... lielākā [[Franča Jozefa Zeme]]s arhipelāga sala '''[[Georga Zeme]]''' ir nosaukta par godu [[Džordžs V Vindzors|Džordžam V]], nākamajam [[Lielbritānija]]s karalim? * ... [[1994. gads Latvijā|1994. gadā]] pēc [[Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija]]s direktora [[Jānis Endele|Jāņa Endeles]] iniciatīvas nodibināja '''"[[Draudzīgā aicinājuma fonds|Draudzīgā aicinājuma fondu]]"''', sekojot [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] [[1935. gads Latvijā|1935. gada]] 28. janvārī ieibinātajai tradīcijai? [[Attēls:Ilze Juhansone 2015.jpg|border|right|50px]] * ... no [[2020. gads|2020. gada]] 14. janvāra [[Eiropas Komisija]]s ģenerālsekretāres amatu ieņem latviete '''[[Ilze Juhansone]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Galibjē pāreja]]''' [[Francija]]s [[Alpi|Alpos]] pie [[Grenoble]]s bieži ir ''[[Tour de France]]'' velobrauciena augstākais punkts? * ... 12. un 13. gadsimtā '''[[Merva]]''' [[Vidusāzija|Vidusāzijā]] bija viena no lielākajām pilsētām pasaulē, tajā dzīvoja ap 500 000 tūkstoši iedzīvotāju, taču pēc tam, kad [[Mongoļu impērija|mongoļi]] nopostīja pilsētu, nogalinot tās iedzīvotājus, tā nekad vairs neatguva iepriekšējo ietekmi un līdz 19. gadsimta sākumam tika pilnībā pamesta? [[Attēls:Puy de dôme depuis le puy de côme.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pijdedoms]]''' <small>(attēlā)</small> [[Francija]]s vidienē, Centrālajā masīvā, ir aprimis [[vulkāns]], kura izvirdums noticis pirms apmēram 10 700 gadiem? * ... '''[[šķaudīšana]]s''' galvenais uzdevums ir izvadīt no [[deguna dobums|deguna dobuma]] un [[mute]]s nevēlamos svešķermeņus, tāpēc nav vēlams šķaudīt citu cilvēku virzienā, kuri līdz ar to varētu inficēties? * ... '''[[Amerikāņu Samoa futbola izlase]]i''' pieder rekords par lielāko zaudējumu starptautiskajos mačos, kad 2001. gadā tā ar 0—31 zaudēja [[Austrālijas futbola izlase|Austrālijai]]? [[Attēls:Ivory netsuke with sitting boy, Honolulu Academy of Arts.JPG|border|right|50px]] * ... [[japāņi|japāņu]] dekoratīvās un lietišķās mākslas darbi, miniatūrās skulptūras '''[[necke]]s''' <small>(attēlā)</small> pildīja arī praktiskas funkcijas — tika izmantotas kā atslēgu piekariņi tradicionālajiem japāņu apģērbiem [[kimono]] un ''kosode''? * ... '''[[Knospe]]''' bija pirmā no deviņām [[Vērmahts|Vērmahta]] [[meteostacija|meteostacijām]], kas tika ierīkotas [[Svalbāra|Svalbārā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Andris Vējāns|Andrim Vējānam]]''' iznākušas aptuveni trīsdesmit [[dzeja]]s grāmatas un četras dzejas izlases; pārsvarā visa dzeja rakstīta [[Latviešu literārā valoda|latviešu literārajā valodā]], taču divas grāmatas pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s — [[latgaliski]]? [[Attēls:Bra-Cos (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[futbola tiesnesis]]''' <small>(attēlā Bjorns Keiperss)</small> ir vienīgā persona [[futbola laukums|futbola laukumā]], kuram ir tiesības lemt, bet lēmumi jāpieņem saskaņā ar spēles noteikumiem; tiesneša lēmumi par spēles faktiem ir galīgi? * ... 2004. gadā dzelzceļa līnija [[Igaunija|Igaunijā]] posmā no [[Rīzipere (stacija)|Rīziperes]] līdz [[Hāpsalu]] tika slēgta, sliežu ceļus demontēja un to vietā uzbūvēja velosipēdistu celiņu, taču 2017. gadā sākās posma atjaunošanas darbi un 2019. gadā atklāja atjaunotu '''[[Dzelzceļa līnija Keila—Turba|posmu Rīzipere—Turba]]'''? * ... katra gada janvārī [[Losandželosa|Losandželosā]] notiekošo [[Zelta globusa balva]]s pasniegšanas ceremoniju rīko '''[[Holivudas Ārzemju preses asociācija]]'''? [[Attēls:Staldzene, Baltic sea - panoramio (5).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[supralitorāle]]''' jūras bangu un spēcīgu [[vētra|vētru]] rezultātā uz laiku var tikt appludināta un kopumā raksturojas ar lielu mitruma pakāpi <small>(attēlā [[Baltijas jūra]]s supralitorālā zona pie Staldzenes)</small>? * ... 104 kilometrus garā [[Donavas delta]]s galvenā atteka '''[[Kilijas atteka]]''' ir [[Rumānija]]s—[[Ukraina]]s robežupe? * ... pēc darbības rakstura izdala vienlaidus '''[[herbicīdi|herbicīdus]]''', kas iznīcina visus [[augi|augus]], un selektīvos herbicīdus, kas darbojas tikai uz noteiktu nevēlamo augu sugu? [[Attēls:Flag of the Philippines.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Filipīnu karogs|Filipīnu karogā]]''' <small>(attēlā)</small> trijstūra vidū esošajai zeltaini dzeltenajai [[Saule]]i ir astoņi galvenie stari, kas reprezentē katru [[Filipīnas|Filipīnu]] provinci? * ... [[karsts|karsta]] procesu dēļ periodiski izzūdošais '''[[Cerknicas ezers]]''' [[Slovēnija]]s dienvidos, kad ir piepildījies ar ūdeni, ir pēc platības lielākais [[ezers]] valstī? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] janvārī, kad [[Rīga|Rīgā]] ieviesa '''[[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4. trolejbusu maršrutu]]''', [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] iedzīvotāji aktīvi protestēja pret [[40. autobusu maršruts (Rīga)|40. autobusa]] aizvietošanu ar [[trolejbuss|trolejbusu]], jo tādējādi tika pagarināts ceļā pavadītais laiks? [[Attēls:Mochi 002.jpg|border|right|50px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[rīsi|rīsu]] kūka '''[[Moči (ēdiens)|moči]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls ēdiens [[Japāna]]s Jaunajam gadam? * ... '''[[Bratislavas lidosta]]''' ir nosaukta viena no [[Čehoslovākija]]s pamatlicējiem [[Milans Rastislavs Štefāniks|Milana Rastislava Štefānika]] vārdā, kurš 1919. gadā pie [[Bratislava]]s gāja bojā aviokatastrofā? * ... '''[[Baku—Tbilisi—Džeihanas naftas vads]]''' kopš 2006. gada caur [[Gruzija|Gruziju]] piegādā [[Azerbaidžāna]]s [[nafta|naftu]] [[Turcija]]s [[Vidusjūra]]s ostas pilsētai Džeihanai? [[Attēls:TaroTokyo20110213-TokyoTower-01.jpg|border|right|50px]] * ... [[1958. gads|1958. gadā]] uzceltais 332,9 metrus augstais '''[[Tokijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra augstākā celtne [[Japāna|Japānā]] aiz [[Tokijas Debesu koks|Tokijas Debesu koka]]? * ... [[Svalbāra]]s [[Ziemeļaustrumu Zeme|Ziemeļaustrumu Zemē]] bijušās [[Vācija]]s [[meteostacija]]s '''[[Haudegene]]s''' personāls bija pēdējā [[Vērmahts|Vērmahta]] apakšvienība, kas padevās [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotajiem]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām — 1945. gada 4. septembrī? * ... '''[[ādamābols]]''' ir sekundārā [[seksualitāte]]s pazīme, kas parādās [[pubertāte]]s vecumā, kad hormonālās iedarbības rezultātā tas izliecas, kā rezultātā arī [[balss]] kļūst zemāka? [[Attēls:Potato pancakes.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kartupeļu pankūkas]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir kļuvušas par vienu no [[baltkrievi|baltkrievu]] virtuves simboliem, taču tādā vai citādā veidā tās ir pazīstamas jebkurā virtuvē, kur plaši izmanto [[kartupeļi|kartupeļus]]? * ... pasaulē garākais '''[[gaisa trošu ceļš]]''', pa kuru no [[Lapzeme (reģions)|Lapzemes]] līdz [[Botnijas līcis|Botnijas līča]] piekrastei piegādāja dzelzs rūdu, atradās [[Zviedrija|Zviedrijā]], tā garums bija 96 kilometri? * ... [[13. Saeima|13. Saeimā]] no [[Jaunā konservatīvā partija|Jaunās konservatīvās partijas]] saraksta ievēlētais '''[[Uldis Budriķis]]''' ir strādājis [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā]], no darba birojā atbrīvots prettiesiski? [[Attēls:Lake Baikal-Listwjanka.jpg|border|right|50px]] * ... kad 1950. gados uzbūvēja Irkutskas HES uz [[Angāra]]s daļa '''[[Ļistvjanka]]s''' pilsētciemata <small>(attēlā)</small> nonāca zem ūdens līmeņa? * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Krievija]]s vissezonas [[polārstacija]] '''[[Ostrovrudoļfa]]''' [[Franča Jozefa Zeme]]i piederošajā [[Rūdolfa sala|Rūdolfa salā]] darbības laikā no 1932. gada līdz 1995. gadam (darbojās ar pārtraukumiem) bija vistālāk ziemeļos esošā pastāvīgi cilvēku apdzīvotā apmetne? * ... animācijas filmu '''"[[Kirikū un burve]]"''' kopīgi veidoja uzņēmumi no [[Francija]]s, [[Beļģija]]s un [[Luksemburga]]s, un tā tika animēta filmu [[studija "Rija"|studijā "Rija"]] [[Latvija|Latvijā]] un ''Studio Exist'' [[Ungārija|Ungārijā]]? [[Attēls:Rysy, wierzcholek slowacki.jpg|border|right|50px]] * ... [[Augstie Tatri|Augstajos Tatros]] uz [[Polija]]s un [[Slovākija]]s robežas esošais '''[[Risijs]]''' <small>(attēlā)</small> ir Polijas augstākais punkts? * ... '''[[1999. gada NBA izslēgšanas spēles|1999. gada NBA izslēgšanas spēlēs]]''' [[Sanantonio "Spurs"]] uzvarēja turnīru ar 15 uzvarām un 2 zaudētām spēlēm; iepriekš līdzīgu izslēgšanas spēļu rekordu bija uzstādījusi [[Čikāgas "Bulls"]] 1991. gadā, taču 2017. gadā jaunu izslēgšanas spēļu rekordu uzstādīja [[Goldensteitas "Warriors"]], pabeidzot turnīru ar 16 uzvarētām un 1 zaudētu spēl? * ... atvērtās kartēšanas platformas ''[[OpenStreetMap]]'' radītājs un dibinātājs '''[[Stīvs Kousts]]''' šobrīd darbojas autonavigācijas uzņēmumā ''TomTom''? [[Attēls:Malta - Mdina - Pjazza San Pawl + St. Paul's Cathedral ex 01 ies.jpg|border|right|50px]] * ... tradīcija vēsta, ka vieta, kur atrodas '''[[Mdinas Svētā Pāvila katedrāle]]''' <small>(attēlā)</small>, [[Kristus]] laikos piederēja [[Malta]]s pārvaldniekam Svētajam Publijam, kurš šeit satika [[Apustulis Pāvils|apustuli Pāvilu]], kad tas ceļā uz [[Roma|Romu]] bija cietis kuģa avārijā? * ... [[Latvija]]s [[animācija]]s studija '''"[[Rija (studija)|Rija]]"''' sadarbojas ar tādiem pazīstamiem zīmoliem kā ''Les Armateurs, [[Paramount Pictures]], [[Sony Pictures]], Dreamworks, A Film''? * ... [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 9. decembrī [[Aivars Lembergs]] un ar viņu saistītas organizācijas, tostarp arī '''[[Ventspils brīvostas pārvalde]]''', tika iekļautas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja sankciju sarakstā, pamatojoties uz tā dēvēto Magņitska likumu? [[Attēls:Wooden and plastic chopsticks.jpeg|border|right|50px]] * ... tikai [[Ķīna|Ķīnā]] vien gadā tiek izmantoti un izmesti aptuveni 45 miljardi vienreizlietojamu '''[[irbulīši|irbulīšu]]''' pāru <small>(attēlā)</small>, savukārt [[Japāna|Japānā]] — 24 miljardi; tas rada nozīmīgu ietekmi uz vidi? * ... līdz 1 mm garos '''[[mistakokarīdi|mistakokarīdu]]''' [[kārta]]s [[vēžveidīgie|vēžveidīgos]] atklāja tikai [[1943. gads|1943. gadā]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] [[Amerika]]s piekrastē, taču vēlāk tie sastapti arī citviet? * ... '''[[Šacgrēbere]]''' bija [[Vācija]]s Kara flotes slepena [[meteostacija]] [[Arktika|Arktikā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Franča Jozefa Zeme]]i piederošajā '''[[Aleksandras Zeme|Aleksandras Zemē]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? [[Attēls:Norrydisassembled01.JPG|border|right|50px]] * ... [[Kambodža|Kambodžā]] lietotā '''[[norijs|norija]]''' vai "bambusa vilciena" vienkāršā konstrukcija un mazais svars ļauj to viegli noņemt no sliežu ceļa <small>(attēlā)</small> — ja divi noriji satiekas uz vienas līnijas, to, kura krava ir vieglāka, noņem no sliedēm un ļauj pabraukt garām otram? * ... '''[[abisālais līdzenums|abisālie līdzenumi]]''' aizņem apmēram 40% no [[okeāni|okeānu]] gultnes un atrodas 2500—5500 metru dziļumā? * ... '''[[konvencija par Baltijas reģiona jūras vides aizsardzību]]''' tika parakstīta [[1974. gads|1974. gadā]] [[Helsinki|Helsinkos]]? [[Attēls:271 Corniche des Cévennes Panorama entre Saint-Jean-du-Gard et Florac.JPG|border|right|50px]] * ... pavasarī no '''[[Sevēnu kalni]]em''' <small>(attēlā)</small> pūš [[mistrāls]] — auksts [[vējš]], kas ietekmē [[Francija]]s dienvidu lauksaimniecību? * ... [[Igaunija]]s dienvidu upe '''[[Mazā Emajegi]]''' ietek [[Vertsjervs|Vertsjerva]] ezera dienvidu galā, savukārt no ezera ziemeļu gala iztek [[Emajegi]]? * ... '''[[Īdeņa]]''' [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Nagļu pagasts|Nagļu pagastā]] ir sens zvejnieku ciems pie [[Lubāna ezers|Lubāna ezera]], arī mājas ciemā izvietojušās gar stāvo ezera krastu, jo satiksmei un zvejai galvenokārt tikušas izmantotas [[laiva]]s? [[Attēls:72nd Shinbu 1945 Kamikaze.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā gāja bojā aptuveni 3800 [[Japāna]]s militārās aviācijas speciālā uzbrukuma vienību pilotu '''[[kamikadzes|kamikadzu]]''' <small>(attēlā)</small>, taču vairāk nekā 7000 pretinieka jūras spēku karotāju tika nogalināti kamikadzu veiktajos uzbrukumos? * ... 80% [[zinātne|zinātniskās]] informācijas ir kartējama, tāpēc praktiski nav iespējama joma, kur nenoderētu '''[[tematiskās kartes]]'''? * ... grupu "[[Cosmos]]" un "[[Instrumenti (grupa)|Instrumenti]]" dalībnieka mūziķa '''[[Reinis Sējāns|Reiņa Sējāna]]''' tēvs ir grupas "[[Menuets]]" mūziķis Leons Sējāns? [[Attēls:Bradley Beal (24439342339).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] līderis '''[[Bredlijs Bīls]]''' <small>(attēlā)</small> [[ASV basketbola izlase]]s sastāvā kļuvis par pasaules čempionu U17 vecuma grupā 2010. gadā, gūstot vidēji 18 punktus spēlē un kļūstot par čempionāta labāko spēlētāju? * ... 2018. gadā [[Drošības policija]] pret '''[[Vislatvijas vecāku sapulce]]s''' organizatoriem ierosināja kriminālprocesu apsūdzībā "noziegumā pret valsti", kā arī sakarā ar citu noziedzīgu nodarījumu pazīmēm, tomēr 2020. gadā kriminālprocesu pret viņiem izbeidza noziedzīga nodarījuma neesamības dēļ? * ... bez [[vēžveidīgie|vēžveidīgajiem]] '''[[žokļkājas]]''' var būt arī dažām [[daudzkāji|daudzkāju]] grupām? [[Attēls:Estrela Março 2010-16b.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serra de Eštrela]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā [[kalnu sistēma]] kontinentālajā [[Portugāle|Portugālē]] (augstāks ir [[Azoru salas|Azoru salās]] esošais [[Piku|Piku kalns]])? * ... '''[[gājputni|gājputnu]]''' [[tēviņš|tēviņi]] no migrācijas vietām parasti atlido ātrāk par [[mātīte|mātītēm]], lai uzmeklētu piemērotas ligzdošanas vietas? * ... [[Pasaules okeāns|Pasaules okeāna]] '''[[Batiālā zona|batiālajā zonā]]''' seklūdens faunu nomaina dziļūdens fauna; [[Fotosintēze|fotosintezējošo]] augu šajā zonā nav, bet ir tikai [[baktērijas]] un [[sēnes]]? [[Attēls:Oberländischer Kanal2.jpg|border|right|50px]] * ... tā kā [[Polija]]s ziemeļos esošā '''[[Elblongas kanāls|Elblongas kanāla]]''' augstuma starpība ir par lielu, lai izmantotu slūžas, atsevišķās vietās [[kuģi]] ar speciāliem ratiem tiek pa slīpo plakni pārvietoti pa sauszemi <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[argals|argalu]]''' jeb kalnu aitu tēviņiem līdz 190 cm garie [[ragi]] var sasniegt 13% no kopējā ķermeņa svara? * ... 2012. gadā [[Ķīna]]s tehnoloģiju uzņēmums '''''[[Huawei]]''''' pārspēja uzņēmumu ''[[Ericsson]]'', kļūstot par lielāko [[telesakari|telesakaru]] iekārtu ražotāju, bet 2018. gadā pārspēja ''[[Apple]]'', kļūstot par otru lielāko [[viedtālruņi|viedtālruņu]] ražotāju aiz ''[[Samsung]]''? [[Attēls:Triglav.jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovēnija]]s un Jūlija [[Alpi|Alpu]] augstākā virsotne '''[[Triglavs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no Slovēnijas simboliem, attēlots [[Slovēnijas karogs|Slovēnijas karogā]] un [[Slovēnijas ģerbonis|ģerbonī]], kā arī uz Sovēnijas 50 [[eiro cents|centu monētas]]? * ... [[Pasaules okeāns|Pasaules okeāna]] '''[[abisāle]]''' aizņem 305 miljonus km², kas sastāda 85% no kopējās okeāna platības un gandrīz 60% no visas [[Zemeslode]]s platības? * ... eksistē plāni par [[tilts|tilta]] būvniecību pār '''[[Kvarkena šaurums|Kvarkena šaurumu]]''' starp [[Zviedrija|Zviedriju]] un [[Somija|Somiju]]? [[Attēls:Piestas.jpg|border|right|50px]] * ... resnu nūjiņu ar apaļāku vai plakanāku galu, ko izmanto sasmalcināmā materiāla saberšanai '''[[piesta|piestā]]''' <small>(attēlā dažāda izmēra [[porcelāns|porcelāna]] piestas)</small> sauc par piestalu vai stampu? * ... '''[[nadīrs|nadīram]]''' pretējo virzienu sauc par [[zenīts|zenītu]]? * ... '''[[Vāhānas koridors]]''' [[Afganistāna]]s ziemeļaustrumos tika izveidots [[1893. gads|1893. gadā]], noslēdzot līgumu starp [[Lielbritānija|Lielbritāniju]] un Afganistānu; tas kalpoja kā buferzona starp [[Britu impērija|Britu]] un [[Krievijas Impērija|Krievijas]] impērijām? [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|50px]] * ... rakstības maiņa uz '''[[Vienkāršotās ķīniešu rakstzīmes|vienkāršotajām ķīniešu rakstzīmēm]]''' <small>(attēlā pa labi)</small> tika veikta, jo uzskatīja, ka tas palielinās [[rakstpratība]]s līmeni [[Ķīna|Ķīnā]]? * ... sākotnēji bija paredzēts, ka pirmie trīs '''[[2020. gada Vuelta a España|2020. gada velobrauciena ''Vuelta a España'']]''' posmi notiks [[Nīderlande|Nīderlandē]], ar startu [[Utrehta|Utrehtā]], kas būtu kļuvusi par pirmo pilsētu, kurā notikuši visu triju [[lielās tūres|lielo tūru]] posmi, tomēr aprīlī [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ tika atcelti plāni par startu vasarā un ārpus Spānijas? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Anna Vladova]]''' ir arī [[Rīgas 80. vidusskola]]s direktore, bet, strādājot par [[Rīgas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] vietnieci, atradās bezalgas atvaļinājumā no skolas direktores amata? [[Attēls:AramcoCoreArea.jpg|border|right|50px]] * ... [[Saūda Arābija]]s [[nafta]]s un [[dabasgāze]]s uzņēmums '''''[[Saudi Aramco]]''''' <small>(attēlā galvenais birojs Ẓahrānā)</small> ir visvērtīgākais publiskais uzņēmums pasaulē? * ... 2020. gada [[NBA drafts|NBA drafta]] pirmajā kārtā ar kopējo trešo numuru [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubs [[Šarlotas "Hornets"]] izvēlējās '''[[Lamelo Bols|Lamelo Bolu]]''', kura vecākais brālis [[Lonzo Bols]] pārstāv [[Ņūorleānas "Pelicans"]] un tika draftēts ar otro numuru? * ... Alfelda jeb Lielā Ungārijas līdzenuma [[stepe]] lielākajā [[Ungārija]]s daļā ir [[Meliorācija|meliorēta]] un pārveidota [[lauksaimniecība]]s vajadzībām, bet '''[[Hortobāģas nacionālais parks|Hortobāģas nacionālā parka]]''' teritorijā saglabājusies relatīvi neskarta? [[Attēls:Girls in kimonos.jpg|border|right|50px]] * ... [[japāņi]] sāka nomainīt '''[[kimono]]''' <small>(attēlā japāņu meitenes kimono)</small> par labu Rietumu apģērbam 19. gadsimta 70. gados? * ... pēc [[ģeoloģija|ģeoloģiskās]] uzbūves un reljefa '''[[kontinentālā nogāze]]''' ir [[kontinents|kontinenta]] turpinājums? * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] [[polārstacija]] '''[[Buhta Tihaja]]''' [[Hukera sala|Hukera salā]] [[Barenca jūra]]s ziemeļos, ko [[Oto Šmits|Oto Šmita]] vadībā izveidoja [[1929. gads|1929. gadā]], bija pirmā pastāvīgā polārstacija [[Franča Jozefa Zeme|Franča Jozefa Zemē]] un līdz 1932. gadam bija vistālāk ziemeļos esošā pastāvīgi cilvēku apdzīvotā apmetne? [[Attēls:Four herous01.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Komi pirmatnējie meži]]''' <small>(attēlā)</small> [[Krievija]]s ziemeļos, [[Komi republika|Komi republikā]], [[Urāli|Ziemeļurālu]] kalnu rietumu nogāzēs, ir lielākais pirmatnējā [[mežs|meža]] masīvs [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Vācieši|vācu]] [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] dziesmu '''"[[Ak, eglīte]]"''' [[latviešu valoda|latviešu valodā]] atdzejojis skolotājs, dzejnieks un publicists [[Ernests Dinsbergs]]? * ... [[Kamaldiņa (ciems)|Kamaldiņas]] ciems atrodas pie [[Kamalda]]s upes, bet [[Kamalda (stacija)|Kamaldas stacija]] — netālu no '''[[Kamaldiņa (upe)|Kamaldiņas]]''' upes? [[Attēls:Brennerpass nordrampe.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Brennera pāreja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no svarīgākajām transporta artērijām pāri [[Alpi]]em kopš aizvēsturiskiem laikiem? * ... lai gan vēsturiski [[Uzbekistāna]]s austrumu pilsētas '''[[Fergāna]]s''' iedzīvotāji bijuši pārsvarā [[krieviski]] runājoši, mūsdienās pilsēta ir gandrīz monoetniska, ap 90% iedzīvotāju ir [[uzbeki]]? * ... '''''[[Yamaha Motor Company]]''''' [[motocikli|motociklu]] pārdošanas apjomi ir otrie lielākie pasaulē, kā arī kompānija ir pasaules līderis ūdens transporta līdzekļu pārdošanā? [[Attēls:Sierra Nevada (Spain).jpg|border|right|50px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos, [[Andalūzija|Andalūzijā]], esošā '''[[Sjerranevada]]s''' kalnu grēda <small>(attēlā)</small> ir trešā augstākā kalnu sistēma [[Eiropa|Eiropā]], aiz [[Kaukāzs|Kaukāza]] un [[Alpi]]em, augstāka nekā [[Pireneji]] Spānijas ziemeļos? * ... [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Terminoloģijas komiteja uzskata, [[angļu valoda]]s termins ''household'' tulkojams kā '''[[mājsaimniecība]]''' tikai tad, kad runa ir par saimniecību, kas kopīga mājokļa iedzīvotājiem, bet pati cilvēku grupa kā sociāla vienība [[latviešu valoda|latviešu valodā]] ir saucama par [[saime|saimi]]? * ... ''GeoCities'' bija viena no agrākajām '''[[sociālie mediji|sociālo mediju]]''' vietnēm, kas parādījās 1994. gada novembrī, kam sekoja ''Classmates'' 1995. gada decembrī un ''Six Degrees'' 1997. gada maijā? [[Attēls:Bojnice (Bojnitz) Castle (by Pudelek).jpg|border|right|50px]] * ... [[1950. gads|1950. gadā]] lielu daļu no [[Slovākija]]s vidienē esošās '''[[Bojnices pils]]''' <small>(attēlā)</small> iznīcināja [[ugunsgrēks]], tomēr tā tika atjaunota un mūsdienās ir populārs tūrisma objekts? * ... '''[[Ilūkstes Raiņa vidusskola|Ilūkstes Raiņa vidusskolu]]''' nodibināja [[2018. gads Latvijā|2018. gadā]], apvienojot [[Eglaine (Eglaines pagasts)|Eglaines]] pamatskolu, [[Subate]]s pamatskolu, [[Ilūkste]]s Sadraudzības vidusskolu un Ilūkstes 1. vidusskolu? * ... '''[[Hukera sala]]''' [[Franča Jozefa Zeme|Franča Jozefa Zemē]] ir nosaukta par godu angļu [[botāniķis|botāniķim]] un ceļotājam Džozefam Daltonam Hukeram, kurš piedalījās [[Džeimss Ross|Džeimsa Rosa]] 1841. gada [[Antarktika|Antarktiskajā]] ekspedīcijā? [[Attēls:Aaron Gordon (15614234597) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2016. gada NBA Visu zvaigžņu spēle]]s nedēļas nogalē [[Orlando "Magic"]] amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Ārons Gordons]]''' <small>(attēlā)</small> piedalījās vienā no vēsturē izcilākajiem ''slum-dunk'' konkursu fināliem, kurā līdzvērtīgā cīņā piekāpās Zakam Lavīnam? * ... [[Pasaules augstākās ēkas|pasaules augstāko ēku saraksta]] pirmajā desmitā tikai viena ēka nav no [[Āzija]]s — '''''[[One World Trade Center]]''''' [[Ņujorka|Ņujorkā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... [[2007. gads Latvijā|2007. gadā]] [[Rīga]]s '''[[21. trolejbusu maršruts (Rīga)|21. trolejbusu maršruts]]''' tika pārnumurēts par [[25. trolejbusu maršruts (Rīga)|25. trolejbusu maršrutu]], jo cilvēki bieži jauca trolejbusus ar [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21. autobusu maršrutā]] kursējošajiem autobusiem? [[Attēls:Puente romano mérida.jpg|border|right|50px]] * ... uz '''[[Gvadjana]]s''' upes ierīkotais Alkevas aizprosts [[Portugāle|Portugālē]] veido pēc platības lielāko mākslīgo [[ūdenskrātuve|ūdenskrātuvi]] [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] <small>(attēlā romiešu tilts pār Gvadjanu [[Merida (Spānija)|Meridā]])</small>? * ... no [[1866. gads|1866. gada]] '''[[Sumba]]''' bija iekļauta Nīderlandes Austrumindijā, kaut arī sala līdz pat 20. gadsimtam faktiski nebija [[Nīderlande]]s pārvaldībā? * ... pirms [[franči|franču]] [[matemātiķe]]s, [[fiziķe]]s un [[filozofe]]s '''[[Marija Sofija Žermēna|Marijas Sofijas Žermēnas]]''' nāves [[Kārlis Frīdrihs Gauss]] bija ieteicis viņai piešķirt goda grādu, taču aizspriedumi pret dzimumu liedza tam notikt? [[Attēls:Aerial view of Manoel Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Manoela|Manoelas salā]]''' [[Malta|Maltā]] savulaik [[karantīna]]i izmantotais ēku komplekss, saukts par Lazareti, kā arī cietoksnis, ir saglabājušies līdz mūsdienām, kaut arī pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] ēkas ir pamestas <small>(attēlā sala no putna lidojuma)</small>? * ... līdz [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] maijam tā laika [[Rīgas dome]]s priekšsēdētāja vietnieks '''[[Vadims Baraņņiks]]''' pārstāvēja partiju "[[Saskaņa]]", taču tika no partijas izslēgts? * ... 20. gadsimta sākumā ieviestais jēdziens '''"[[Auglīgais pusmēness]]"''' tiek attiecināts uz reģionu, ko dēvē arī par "[[civilizācija]]s šūpuli"? [[Attēls:Yakuts Sakhas.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[jakuti]]''' <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> sākotnēji apdzīvoja [[Baikāla ezers|Baikāla ezera]] reģionu, bet, sākot ar 13. gadsimtu, viņi [[mongoļi|mongoļu]] spiediena ietekmē migrēja uz ziemeļiem? * ... '''[[Tibetas kalniene]]''' ir pasaulē augstākā [[plakankalne]] [[virs jūras līmeņa]] (vidēji no 4000 līdz 5000 m vjl.), tādēļ tā tiek dēvēta par "Pasaules jumtu"? * ... '''[[nerītiskā zona]]''' ir visproduktīvākā starp [[Pasaules okeāns|Pasaules okeāna]] ekoloģiskajām zonām un ietver sevī ap 80% no kopējās okeāna produktivitātes? [[Attēls:AJ Foyt dirt car 1961.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[autosportists]] '''[[E. Dž. Foits]]''' <small>(attēlā 1961. gadā)</small> ir vienīgais braucējs, kurš ir uzvarējis ''[[Indianapolis 500]]'', ''Daytona 500'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un Deitonas 24 stundu sacīkstēs? * ... [[Ķīna|Ķīnā]] jau [[9. gadsimts|9. gadsimtā]] vai pat agrāk izgudroto '''[[dūmu pulveris|dūmu pulveri]]''' 19. gadsimta beigās no militārās jomas gandrīz pilnībā izkonkurēja [[bezdūmu pulveris]]? * ... [[1998. gads Latvijā|1998. gadā]] dibinātā '''[[Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība]]''' bija pirmā šāda veida [[nevalstiskā organizācija]] [[Latvija|Latvijā]]? [[Attēls:Leptometra celtica 7080.jpg|border|right|50px]] * ... [[adatādaiņi]] '''[[jūras lilijas]]''' <small>(attēlā ''Leptometra celtica'')</small> dzīvo tikai sāļos ūdeņos, tāpēc [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] ar zemu sāļumu tās nav sastopamas? * ... [[Indija]]s parlaments [[2019. gads|2019. gada]] 6. augustā apstiprināja valdības plānu, kas anulēja Džammu un Kašmīras štata autonomiju un izveidoja divas jaunas savienības teritorijas — vienu '''[[Džammu un Kašmīra]]s''', bet otru [[Ladākha]]s teritorijā? * ... nelielo, nomaļo [[Krievija]]i piederošo '''[[Viktorijas sala (Krievija)|Viktorijas salu]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] līdz 20. gadsimta 90. gadu vidum lielākoties klāja līdz 150 m augsts [[ledus]] kupols, taču mūsdienās ledus sega ir samazinājusies un turpina samazināties? [[Attēls:Otrās Krievijas olimpiādes Rīgā plakāts 1914.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otrā Krievijas olimpiāde]]''' notika [[Rīga|Rīgā]] 1914. gada jūlijā <small>(attēlā plakāts)</small>; tās laikā sākās [[Pirmais pasaules karš]]? * ... [[Taivāna (Ķīnas Republika)|Taivāna]]s datoru un tālruņu aparatūras korporācijas '''''[[Asus]]''''' nosaukums tiek skaidrots kā radies no [[sengrieķi|sengrieķu]] mitoloģiskā spārnotā zirga [[Pegazs|Pegaza]] (''Πήγασος, Pḗgasos''), taču, lai tam piešķirtu augstu vietu alfabētiskajos sarakstos, tiek izmantoti tikai pēdējie četri vārda burti? * ... [[jūras bioloģija|jūras bioloģijā]] '''[[sublitorāle|sublitorālā zona]]''' attiecas uz apgabaliem, kur [[Saules gaisma]] sasniedz okeāna dibenu, tāpēc šajā zonā ir augsta bioloģiskā produktivitāte un šeit dzīvo jūras organismu sugu lielākā daļa? [[Attēls:Schneekranich Grus leucogeranus 090501 We 147.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[baltā dzērve]]''' <small>(attēlā)</small> ir endēma [[Krievija]]s ziemeļu teritoriju putnu suga, kurai draud izmiršana, un tā ir iekļauta Starptautiskās dabas aizsardzības savienības [[Sarkanā grāmata|Sarkanajā grāmatā]]? * ... '''[[Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija]]''' [[1795. gads|1795. gadā]] bija daļa no [[Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas]], kā rezultātā [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] zaudēja starptautisko tiesību subjekta statusu un tika inkorporēta [[Krievijas impērija]]s sastāvā? * ... kopš [[1633. gads|1633. gada]], kad [[Vīne|Vīnē]] tika ierīkotas '''[[Ķeizaru kapenes]]''', tajās ir apglabāti 145 dzimtas piederīgie, to skaitā 12 [[Svētās Romas imperatori|imperatori]] un 18 imperatores? [[Attēls:Saeimas 24.janvāra kārtējās sēdes turpinājums (46936583371).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāts '''[[Andris Kazinovskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir ievēlēts no [[Jaunā konservatīvā partija|Jaunās konservatīvās partijas]], no kuras izstājies, bet iepriekš pārstāvējis virkni citu politisko spēku, vēlēšanās kandidējot no no [[Latvijas Zemnieku savienība]]s, [[Kristīgi demokrātiskā savienība|Kristīgi demokrātiskās savienības]] un Latgales Demokrātiskās partijas saraksta, no partijas "[[Jaunais laiks]]" un no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s? * ... '''[[Almati metropolitēns|Almati metropolitēnu]]''' sāka būvēt [[1988. gads|1988. gadā]], taču pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] būvdarbi tika apturēti; pēc pārtraukuma celtniecībā [[Almati]] [[metropolitēns]] tika atklāts [[2011. gads|2011. gada]] 1. decembrī? * ... '''"[[LustīgsRadio]]"''' [[Saldus|Saldū]] ir pirmais un vienīgais [[kantrimūzika]]s [[radio]] [[Latvija|Latvijā]]? [[Attēls:Bridges across the Arno (15175310104).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Arno]]''' upei <small>(attēlā Florencē)</small> raksturīga strauja caurteces maiņa, kas vēsturiski dažkārt novedusi pie [[plūdi]]em, piemēram, [[1996. gads|1996. gada]] plūdos [[Florence|Florencē]] gāja bojā 101 cilvēks? * ... [[Azerbaidžānas futbola izlase|Azerbaidžānas futbola izlasi]] pārstāvējušais '''[[Vugars Askerovs]]''' kopš bērnības dzīvo [[Liepāja|Liepājā]] un savas karjeras laikā pārsvarā spēlējis [[Latvija]]s klubos? * ... tradicionālais [[hinduisms|hinduistu]] sveiciens '''''[[namaste]]''''' parasti tiek izrunāts, nedaudz paklanoties, ar sakļautām rokām, uz augšu vērstiem [[pirksti]]em, tuvu krūtīm esošiem [[īkšķi]]em? [[Attēls:Jiang Zemin St. Petersburg2002.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dzjans Dzemiņs]]''' <small>(attēlā)</small> pārņēma varu [[Ķīna|Ķīnā]], gāžot no krēsla Džao Dzijanu un pašam kļūstot par [[Ķīnas Komunistiskā partija|Ķīnas Komunistiskās partijas]] ģenerālsekretāru, [[1989. gads|1989. gadā]] pēc [[protesti Tiaņaņmeņa laukumā|protestiem Tiaņaņmeņa laukumā]]? * ... '''[[Raba]]s''' salai [[Horvātija]]s piekrastē ir īpaša vieta nūdisma kustības vēsturē, jo [[1936. gads|1936. gadā]] šeit tika oficiāli atklāta pasaulē pirmā nūdistu [[pludmale]]? * ... [[1966. gads Latvijā|1966. gadā]] '''[[Zaubes iela (Rīga)|Zaubes ielu]]''' [[Rīga|Rīgā]] pārdēvēja par [[Alfreds Amtmanis-Briedītis|Alfrēda Amtmaņa-Briedīša]] ielu, jo režisors un aktieris bija mitinājies tās 8. namā, taču 1990. gadā iela atguva vēsturisko nosaukumu? [[Attēls:20100412 egine73.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķija]]s salā '''[[Ejina|Ejinā]]''' <small>(attēlā)</small> tikušas kaltas savas [[monētas]] — stateri, kas ir senākās konstatētās monētas [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Kaukāzs|Kaukāza]] tautām populārā '''[[lezginka]]''' var tikt dejota kā solo [[deja]] (dejo tikai vīrietis) vai pāru (dejo vīrietis un sieviete) deja? * ... [[Tartu]] bāzētais [[alus]], [[sidrs|sidra]], bezalkoholisko dzērienu un [[sula|sulu]] uzņēmums '''''[[A. Le Coq]]''''' nosaukumu mantojis no uzņēmuma, kas dibināts [[Londona|Londonā]] [[1807. gads|1807. gadā]]? [[Attēls:Edward A. Wilson.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[dabaszinātnieks]] un [[polārpētnieks]] '''[[Edvards Vilsons]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no pēdējiem trīs [[Roberts Skots|Roberta Skota]] [[Dienvidpols|Dienvidpola]] ekspedīcijas dalībniekiem, kuri gāja bojā, nesasniedzot aptuveni 20 km attālumā esošo piekrastes bāzi ar pārtikas rezervēm? * ... [[1932. gads Latvijā|1932. gadā]] Hanzas laukumu [[Rīga|Rīgā]] par godu [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Džordžs Vašingtons|Džordža Vašingtona]] 200. dzimšanas dienai pārdēvēja par '''[[Vašingtona laukums (Rīga)|Vašingtona laukumu]]''', jo laukuma malā tolaik atradās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēstniecība? * ... '''[[Šipkas pāreja]]''' [[Stara Planina]]s kalnos, kas ir galvenā saikne starp ziemeļu un dienvidu [[Bulgārija|Bulgāriju]], bija pazīstama jau antīkajos laikos: to šķērsojis [[Maķedonijas Aleksandrs]], bet [[senie romieši|romieši]] te izbūvēja divus ceļus? [[Attēls:Olavinlinna 2016 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Somija]]s austrumos esošā '''[[Olavinlinnas pils]]''' <small>(attēlā)</small> ir vistālāk uz ziemeļiem esošā [[viduslaiku pils|viduslaiku mūra pils]], kas saglabājusies? * ... pirms [[1917. gada Krievijas revolūcija]]s '''[[lezgīni]]em''', kas dzīvo [[Krievija]]s [[Dagestāna]]s dienvidos un [[Azerbaidžāna]]s ziemeļos, nebija etniskās grupas pašnosaukuma; viņi atsaucās uz sevi pēc ciemata, reģiona, reliģijas vai klana? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[mūzikas instrumenti|mūzikas instrumentu]] ražošanas uzņēmums '''''[[Avedis Zildjian Company]]''''', kas galvenokārt nodarbojas ar šķīvju un bungu vālīšu ražošanu, kopš dibināšanas [[Osmaņu impērija]]s galvaspilsētā [[Konstantinopole|Konstantinopolē]] 17. gadsimtā, pieder [[armēņi|armēņu]] izcelsmes Zildžjanu ģimenei? [[Attēls:HansIsland.png|border|right|50px]] * ... nelielā, neapdzīvotā '''[[Hansa sala]]''' <small>(attēlā)</small> starp [[Grenlande|Grenlandi]] un [[Elsmīra|Elsmīru]] ir strīdus objekts starp [[Kanāda|Kanādu]] un [[Dānija|Dāniju]]; kopš [[1984. gads|1984. gada]] starp valstīm notiek tā sauktais "inteliģentais karš"? * ... bijušie [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlases]] [[futbolisti]] brāļi Indzagi abi ir [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]]s klubu ir treneri: '''[[Simone Indzagi]]''' vada ''[[Romas "Lazio"|Lazio]]'', bet savulaik rezultatīvais uzbrucējs [[Filipo Indzagi]] — ''[[Benevento Calcio|Benevento]]''? * ... [[Andris Freibergs]] ir septiņas reizes saņēmis "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu kā '''[[Gada scenogrāfs (Spēlmaņu nakts)|Gada scenogrāfs]]''', savukārt [[Mārtiņš Vilkārsis]] — piecas reizes? [[Attēls:Seiko hashimoto.png|border|right|50px]] * ... [[Japāna]]s parlamenta deputāte '''[[Seiko Hasimoto]]''' <small>(attēlā)</small> kā sportiste visvairāk reižu pārstāvējusi savu valsti olimpiskajās spēlēs — pēc kārtas četrās [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiādēs]] [[ātrslidošana|ātrslidošanā]] un trijās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[treka riteņbraukšana|treka riteņbraukšanā]]? * ... mūsdienu [[Moldova]]s valstij nosaukumu devusī '''[[Moldova (upe)|Moldovas upe]]''' tek tikai [[Rumānija]]s teritorijā? * ... '''[[Meizas cietums|Meizas cietumā]]''', kurā no 1971. līdz 2000. gadam tika ieslodzīti [[Ziemeļīrijas konflikts|Ziemeļīrijas konfliktā]] iesaistītie kaujinieki, 1981. gadā [[Bobijs Sendss|Bobija Sendsa]] vadīto [[īri|īru]] kaujinieku badastreikā sevi nonāvēja 10 cilvēki? [[Attēls:16-07-06-Rathaus Graz Turmblick-RR2 0275.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Grāca]]s centrā esošajā '''[[Šlosbergs|Šlosberga kalnā]]''' <small>(attēlā)</small> tika izrakti [[tunelis|tuneļi]], kuros iedzīvotāji slēpās no [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] bombardēšanas? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Malkolms Brogdons]]''' debijas sezonas noslēgumā tika atzīts par [[NBA Rookie of the Year Award|Nacionālās basketbola asociācijas sezonas labāko debitantu]], kļūdams par pirmo otrajā kārtā [[NBA drafts|draftēto]] spēlētāju kopš 1965. gada, kam tas izdevies? * ... 2015. gadā [[Ķīna]]s [[farmakoloģija|farmakoloģe]], [[farmaceite]] un izgudrotāja '''[[Tu Joujou]]''' ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju]] "par atklājumiem saistībā ar jaunu terapiju pret [[malārija|malāriju]]"? [[Attēls:Teague2-20190120.jpg|border|right|50px]] * ... [[Atlantas "Hawks"]] [[basketbols|basketbola]] komanda ar '''[[Džefs Tīgs|Džefu Tīgu]]''' <small>(attēlā)</small> sastāvā visās septiņas sezonās kvalificējās [[NBA playoff spēles|''play-off'' spēlēm]], pie tam [[2014.-2015. gada NBA sezona|2015. gadā]] uzvarēja regulāro čempionātu [[NBA Austrumu konference|NBA Austrumu konferencē]]? * ... galvenokārt [[Godāvari|Godāvari upes]] svēto ūdeņu dēļ '''[[Nāšika]]''' [[Indija]]s rietumos ir nozīmīga pilsēta ne tikai [[budisms|budismā]], bet arī [[hinduisms|hinduismā]] un [[džainisms|džainismā]]? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Oklahomasitijas "Thunder"]] mājvietā '''''[[Chesapeake Energy Arena]]''''' no 2005. līdz 2007. gadam mājas spēles aizvadīja [[Ņūorleānas "Hornets"]], jo [[viesuļvētra "Katrīna"]] bija nodarījusi lielus postījumus ''New Orleans Arena''? [[Attēls:Riv. Tergi (G.N. 2010).jpg|border|right|50px]] * ... lielākā upe [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāzā]] '''[[Tereka]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> iztek [[Gruzija|Gruzijā]], [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] grēdā no Zilgahoha kalna ledāja 2713 m augstumā [[virs jūras līmeņa]]? * ... [[Japāna]]s pirmais [[Zemes mākslīgais pavadonis]] '''''[[Ōsumi (pavadonis)|Ōsumi]]''''' darbojās aptuveni 14 stundas, padarot Japānu par ceturto valsti pēc [[Padomju Savienība]]s, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Francija]]s, kas saviem spēkiem palaidusi Zemes mākslīgo pavadoni? * ...[[dzimšanas diena|dzimšanas dienā]] bieži dziedāto dziesmu '''"[[Laimes vēlējums]]"''' jeb "Daudz baltu dieniņu" ir sacerējis [[Jēkabs Graubiņš]] [[1935. gads|1935. gadā]]? [[Attēls:12.Saeimas deputāts Aldis Adamovičs (16002351761).jpg|border|right|50px]] * ... [[12. Saeima|12.]] un [[13. Saeima]]s deputāts '''[[Aldis Adamovičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms kļūšanas par pašvaldības vadītāju, pēc tam Saeimas deputātu, bija [[ģeogrāfija]]s skolotājs un [[Preiļu 1. pamatskola]]s direktors? * ... '''[[portugāļu ģeogrāfiskie atklājumi]]''' bija eiropiešu aizjūras ekspedīciju avangardā, atklājot un kartografējot [[Āfrika]]s, [[Āzija]]s un [[Amerika]]s piekrastes, kas iesāka [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi|Lielo ģeogrāfisko atklājumu]] laikmetu? * ... nāvessodu 11 '''[[Valmieras komunāri]]em''' izpildīja [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 22. decembra naktī pie [[Rātsupīte]]s un līķus apraka Valmieras mācītāja muižas tīrumā pie Karātavu kalniņa, bet [[1920. gads Latvijā|1920. gada]] jūlijā nošautos atļāva pārapbedīt; apglabāšana notika 25. jūlijā, vairāku simtu cilvēku klātbūtnē? [[Attēls:Chiba City montage.jpg|border|right|50px]] * ... tiek plānots, ka [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpisko spēļu]] [[Cīņas sports 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|cīņas sporta]], [[Paukošana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanas]] un [[Tekvondo 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tekvondo]] sacensības norisināsies [[Tokija]]s [[aglomerācija|aglomerācijā]] ietilpstošajā '''[[Čiba|Čibā]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... pēc [[gaisa piesārņojums|gaisa piesārņojuma]] '''[[Gvālijara]]''' [[Indija]]s vidienē ir viena no pasaulē piesārņotākajām pilsētām? * ... '''[[Spēlmaņu nakts 2018/2019]]''' balvu pasniegšanas ceremoniju vadīja [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] aktieris [[Ivars Kļavinskis]]? [[Attēls:Rytro BS2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Poprada (upe)|Poprada]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā lielā [[Slovākija]]s upe, kas ietilpst [[Baltijas jūra]]s baseinā? * ... atšķirībā no [[dūmu pulveris|dūmu šaujampulvera]], '''[[bezdūmu pulveris|bezdūmu pulverim]]''' sadegot nerodas cietas daļiņas ([[dūmi]]), jo veidojas tikai [[oglekļa dioksīds]], [[slāpeklis]] un [[ūdens]] tvaiki? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[pusvadītājs|pusvadītāju]] [[elektronika]]s komponenšu uzņēmums '''''[[SK Hynix]]''''' ir pasaulē otrais lielākais [[Brīvpiekļuves atmiņa|atmiņas]] [[integrālā shēma|mikroshēmu]] ražotājs (pēc ''[[Samsung Electronics]]'') un pasaulē trešais lielākais pusvadītāju komponenšu uzņēmums (pēc ''Samsung'' un ''[[Intel]]'')? [[Attēls:The Blue Lagoon.jpg|border|right|50px]] * ... [[Malta]]s arhipelāga trešajā lielākajā salā '''[[Komino]]''' <small>(attēlā Zilā lagūna)</small>, kas atrodas starp Maltas salu un [[Goco]], ir tikai 3 pastāvīgie [[iedzīvotāji]]? * ... 1400 km garās '''[[Krišna]]s''' izteka atrodas [[Rietumgati|Rietumgatos]], taču tā plūst uz austrumiem un, šķērsojot gandrīz visu [[Indostānas pussala|Indostānas pussalu]], ietek [[Bengālijas līcis|Bengālijas līcī]]? * ... [[2019. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|2019. gada pasaules čempionātā cīņas sportā]], kas notika [[Nursultana|Nursultanā]], '''[[Aisulū Tinibekova]]''' kļuva par pirmo [[Kirgizstāna]]s cīkstoni, kas uzvarējusi [[Pasaules čempionāts cīņas sportā|pasaules čempionātā]]? [[Attēls:Lithuania Ladakalnis.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Aukštaitijas nacionālais parks]]''' <small>(attēlā)</small> ir vecākais [[nacionālais parks]] [[Lietuva|Lietuvā]], un līdz [[1991. gads|1991. gadam]], kad tika nodibināti vēl trīs nacionālie parki, tā nosaukums bija [[Lietuvas PSR]] nacionālais parks? * ... mankurtu jēdziens kļuva pazīstams no [[Čingizs Aitmatovs|Čingiza Aitmatova]] romāna '''"[[Un garāka par mūžu diena ilgst]]"'''? * ... 20. gadsimta otrajā pusē ''Agfa'' bija viens no pazīstamākajiem masveida [[fotogrāfija|foto]] preču zīmoliem, tomēr 2004. gadā gala patērētājiem paredzēto produktu ražošanu atdalīja no '''''[[Agfa-Gevaert]]''''', izveidojot ''AgfaPhoto'', kas pēc gada bankrotēja? [[Attēls:Kloster Reichenau (Foto Hilarmont).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reihenava|Reihenavas salā]]''' mūsdienu [[Vācija]]s galējos dienvidos, [[Konstances ezers|Konstances ezerā]] daļēji saglabājies viens no viduslaiku slavenākajiem klosteriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[futbola klubs]] '''[[Liepājas "Zvejnieks"]]''', kas no 1962. līdz 1989. gadam spēlēja PSRS futbola čempionātā, savā pēdējā sezonā nostartēja pat sliktāk par otro Latvijas komandu PSRS otrajā līgā — pirms pāris gadiem izveidoto [[Jelgavas RAF]]? * ... dokumentālās spēlfilmas "[[Segvārds Vientulis]]" autors '''[[Normunds Pucis]]''' ir arī [[Latvijas Televīzija]]s simtgades seriāla "[[Sarkanais mežs]]" idejas un scenārija autors? [[Attēls:Flag of Jordan.svg|border|right|50px]] * ... septiņstaru zvaigzne ir vienīgā atšķirība starp '''[[Jordānijas karogs|Jordānijas karogu]]''' <small>(attēlā)</small> un to, kas tika izmantots 1917. gada [[Arābu sacelšanās]] laikā, kā arī mūsdienu [[Palestīna]]s karogu? * ... sākotnēji bija plānots, ka '''[[2020. gada Giro d'Italia|2020. gada velobrauciens ''Giro d'Italia'']]''' notiks no 9. līdz 31. maijam ar startu pirmo reizi [[Budapešta|Budapeštā]], [[Ungārija|Ungārijā]], taču saistībā ar [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmiju]] sacensības tiks pārceltas uz oktobri ar startu [[Sicīlija|Sicīlijā]]? * ... '''[[Kovadongas kauja]]''' bija pirmā ievērojamā [[kristieši|kristiešu]] uzvarētā kauja pēc tam, kad [[arābi]] iekaroja [[Pireneju pussala|Pireneju pussalu]], tāpēc to mēdz uzskatīt par [[rekonkista]]s sākumu? [[Attēls:Riekstins Alberts.jpg|border|right|50px]] * ... {{OSS|Z=1936|L=L}} [[Garmiša-Partenkirhene|Garmišā-Partenkirhenē]] [[distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] startējušais '''[[Alberts Riekstiņš]]''' <small>(attēlā)</small>, esot izmēģinājis spēkus 30 [[sporta veids|sporta veidos]], tai skaitā 78 gadu vecumā kļuvis par sporta meistarkandidātu [[makšķerēšana|makšķerēšanā]]? * ... [[Juris Poškus|Jura Poškus]] filma '''"[[Bet stunda nāk]]"''' par Ēriku un Danielu, kuri [[Rīga]]s ielās sludina savu izpratni par mūsdienu [[kristieši|kristiešu]] dzīvesveidu, saņēma 2003. gada [[Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma (Lielais Kristaps)|Lielā Kristapa balvu kā labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma]]? * ... ar augumu 224 cm [[serbs]] '''[[Bobans Marjanovičs]]''' ir otrais garākais [[basketbolists]] [[NBA]] šobrīd, atpaliekot vienīgi no Tako Falla, bet apsteidzot kluba biedru [[Kristaps Porziņģis|Kristapu Porziņģi]]? [[Attēls:Himeji Castle Keep Tower after restoration 2015.jpg|border|right|50px]] * ... šobrīd [[Japāna|Japānā]] ir vairāk nekā simt '''[[Japāņu pilis|pilis]]''' <small>(attēlā [[Himedži pils]] [[Hjogo prefektūra|Hjogo prefektūrā]])</small>, kas ir saglabājušās vai daļēji ir saglabājušās, taču tiek lēsts, ka reiz to bija pieci tūkstoši? * ... [[Grenlande]]s tālākais dienvidu punkts '''[[Farvelas rags]]''' atrodas vairāk uz dienvidiem nekā [[Helsinki]] vai [[Sanktpēterburga]]? * ... [[Vācija]]s [[autobūve]]s uzņēmums '''''[[NSU Motorenwerke]]''''' [[1969. gads|1969. gadā]] tika apvienots ar uzņēmumu ''[[Auto Union]]'', nodibinot mūsdienu ''[[Audi]]''? [[Attēls:Ficus elastica leaves 02.JPG|border|right|50px]] * ... līdzīgi kā citiem [[fikusu ģints]] augiem, arī '''[[kaučuka gumijkoks|kaučuka gumijkoku]]''' <small>(attēlā)</small> ziedu [[apputeksnēšana|apputeksnēšanu]] veic konkrēta [[lapsenes|lapseņu]] suga, ar kurām tiem ir attīstījies mutuālisms? * ... '''[[Baltijas Olimpiskā komiteja|Baltijas Olimpisko komiteju]]''' [[1911. gads Latvijā|1911. gada]] 18. decembrī [[Rīga]]s viesnīcā "Imperial" nodibināja 13 sporta biedrību pārstāvji pēc 1907. gadā dibinātās [[Somija]]s Olimpiskās komitejas piemēra? * ... '''[[amonija nitrīts|amonija nitrītam]]''' sadaloties izdalās [[slāpeklis]], tādēļ amonija nitrītu nedrīkst uzglabāt hermētiski noslēgtos traukos, jo pēc kāda laika var notikt [[eksplozija]]? [[Attēls:Berliner Siegessäule 2012-04.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Berlīnes Uzvaras kolonna]]''' <small>(attēlā)</small> tika projektēta pēc [[1864. gads|1864. gada]] uzvaras karā ar [[Dānija|Dāniju]], taču līdz pieminekļa atklāšanai [[1873. gads|1873. gadā]] Prūsija bija uzvarējusi arī [[Austrijas—Prūsijas karš|Austrijas—Prūsijas karā]] un [[Francijas—Prūsijas karš|Francijas—Prūsijas karā]], piešķirot statujai papildus nozīmi? * ... [[Detroita]]s '''''[[Little Caesars Arena]]''''' mājas spēles aizvada gan [[NBA]] komanda [[Detroitas "Pistons"|"Pistons"]], gan [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komanda [[Detroitas "Red Wings"|"Red Wings"]]? * ... angļu rokgrupa '''''[[James (grupa)|James]]''''' ir trīs reizes ir uzstājusies [[Latvija|Latvijā]]? [[Attēls:Chinesische Zedrat Zitrone.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[cedrāts|cedrātam]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīga loma [[jūdaisms|jūdaismā]], tas tiek izmantots [[Sukots|Sukota]] svētkos, tāpēc tā [[auglis]] tiek saukts arī par ebreju ābolu? * ... '''[[Harderveikas Universitāte]]''' [[Nīderlande|Nīderlandē]] savulaik bija pazīstama ar visai liberālajām [[medicīna|medicīnisko]] grādu iegūšanas prasībām, piemēram, slavenākais no universitātes absolventiem — [[Kārlis Linnejs]], šeit pavadīja apmēram [[nedēļa|nedēļu]], iegūdams doktora grādu medicīnā? * ... viens no partijas "[[Progresīvie (partija)|Progresīvie]]" vadītājiem, [[Rīgas dome]]s deputāts '''[[Edmunds Cepurītis]]''' 29 gadu vecumā ir jaunākais partijas (līdz)priekšsēdētājs [[Latvija|Latvijā]]? [[Attēls:Mochovce - chladice veže.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Mohovces atomelektrostacija]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina apmēram 20% no [[Slovākija]]i nepieciešamās elektroenerģijas? * ... '''[[Simtgades tilts]]''' pār [[Nemuna]]s upi [[Jurbarka|Jurbarkā]] ir pats garākais autotransporta [[tilts]] [[Lietuva|Lietuvā]]? * ... ''Discovery, Inc.'' [[2014. gads|2014. gadā]] kļuva par Eiropas [[televīzija]]s sporta kanālu tīkla '''''[[Eurosport]]''''' vairākuma akcionāru? [[Attēls:Polski Fiat 126p rocznik 1973.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[FSM]]''''' jeb Mazlitrāžas automobiļu fabrika [[Polija|Polijā]] 20. gadsimta 70. un 80. gados sadarbībā ar [[Itālija]]s autobūvētāju ''[[FIAT]]'' saražoja vairāk nekā 3 miljonus automašīnu ''Polski Fiat'' <small>(attēlā 1973. gada ''Polski Fiat 126p'')</small>? * ... 173 kg smagais [[Ķīnas Tautas Republika]]s pirmais [[Zemes mākslīgais pavadonis]] '''''[[Dong Fang Hong I]]''''' bija smagāks par citu valstu pirmajiem pavadoņiem? * ... saskaņā ar ar pašreizējo [[Ģeohronoloģiskā skala|ģeohronoloģisko skalu]] laika intervāls, kas bija pazīstams kā '''[[terciārs]]''', ietver sevī [[Paleogēns|paleogēnu]], [[Neogēns|neogēnu]] un [[antropogēns|antropogēna]] daļu? [[Attēls:Coimbra University.jpg|border|right|50px]] * ... senākā [[universitāte]] [[Portugāle|Portugālē]] — '''[[Koimbras Universitāte]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta [[1290. gads|1290. gadā]] ar karaļa [[Dinišs I|Diniša I]] dekrētu, un gadsimtiem tā bija vienīgā universitāte valstī? * ... [[PSRS hokeja izlase]]s [[Aizsargs (hokejs)|aizsargs]] '''[[Aleksejs Kasatonovs]]''' piecas reizes ir bijis iekļauts [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čampionāta]] simboliskajā izlasē? * ... amerikāņu [[kinorežisors]], scenārists, producents un [[aktieris]] '''[[Vess Kreivens]]''' ir pazīstams kā [[šausmu filma|šausmu filmu]] žanra pionieris? [[Attēls:ErAZ-762 van В395МО36 (23146592653).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Erevānas automobiļu rūpnīca]]''' tika izveidota 1966. gadā kravas [[mikroautobuss|mikroautobusu]] ražošanai <small>(attēlā ''ErAZ-762V'')</small>, jo [[Rīgas autobusu fabrika]] jau bija noslogota ar pasažieru mikroautobusu ražošanu visai [[Padomju Savienība]]i? * ... [[futbols|futbola]] komanda no [[Liepāja]]s '''"[[Sarkanais Metalurgs (futbola klubs)|Sarkanais Metalurgs]]"''', kas pastāvēja no 1949. gada līdz 1961. gadam, 11 gadus bija neapstrīdama [[Latvijas čempionāts futbolā|Latvijas čempionāta]] līdervienība? * ... vispazīstamākās '''[[Garās sienas]]''' tika izbūvētas starp [[Atēnas|Atēnām]] un tās ostu [[Pireja|Pireju]] — tās stiepās 26 kilometru garumā? [[Attēls:Norodom Sihamoni (2007) (crop).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kambodža]]s karalis '''[[Norodoms Seihamonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis klasisko [[dejas|deju]] un [[balets|baleta]] pasniedzējs un horeogrāfs? * ... 1989. gadā, [[Sadams Huseins|Sadama Huseina]] valdīšanas laikā, [[Irāka]] apgalvoja, ka ir palaidusi [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgo pavadoni]], tomēr attēli liecināja, ka [[nesējraķete]] eksplodējusi pacelšanās sākumposmā, tādējādi [[2014. gads kosmonautikā|2014. gadā]] palaistais '''''[[TigriSat]]''''' oficiāli tiek uzskatīts par Irākas pirmo pavadoni? * ... no '''[[Pērnavas lidosta]]s''' tiek veikti regulāri pasažieru lidojumi uz [[Roņu sala|Roņu salu]]? [[Attēls:Limerick - Shannon River.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Šenona]]''' <small>(attēlā [[Limerika|Limerikā]])</small> ir [[Īrija]]s garākā [[upe]], taču tās garums dažādos avotos atšķiras, jo, lejtecē upe pārvēršas par estuāru? * ... visu laiku rezultatīvākā [[Latvijas futbola izlase]]s spēlētāja [[Māris Verpakovskis|Māra Verpakovska]] tēvs '''[[Ilmārs Verpakovskis]]''' arī aizvadījis 3 spēles Latvijas izlasē 1991. un 1992. gadā? * ... viens no biežāk sastopamiem '''[[sinestēzija]]s''' veidiem ir saistīts ar [[vārdi|vārdu]], [[cipari|ciparu]] un [[burti|burtu]] attēlošanos dažādās [[krāsas|krāsās]], kas piemīt 4% cilvēku visā pasaulē? [[Attēls:Demiters.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija]]s [[hokejs|hokeja]] kluba "[[HK Mogo|Mogo]]" kapteinis '''[[Renārs Demiters]]''' <small>(attēlā)</small> četras sezonas ir spēlējis [[Kazahstāna]]s hokeja komandās? * ... [[Ungārija]]s nacionālā [[lidsabiedrība]] '''''[[Malév]]''''' [[2012. gads|2012. gada]] februārī pārtrauca lidojumus un drīz vien tika pasludināta tās maksātnespēja? * ... [[1014. gads|1014. gada]] '''[[Klontarfas kauja]]s''' rezultātā krita [[vikingi|vikingu]] vara [[Īrija|Īrijā]]? [[Attēls:Kostnice Sedlec.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Sedlecas osuārijs|Sedlecas osuārija]]''' interjerā <small>(attēlā)</small> izmantoti no 40 000 līdz 70 000 cilvēku kauli, no kuriem izveidotas [[kapela]]s dekorācijas un interjera priekšmeti? * ... [[FK Liepāja|futbola kluba Liepāja]] uzbrucējs '''[[Danu Spataru]]''' ir piedalījies 8 spēlēs [[Moldovas futbola izlase]]s sastāvā? * ... [[Malta]]s augstākā virsotne ir 253 metrus augstais '''[[Tadmejreks]]'''? [[Attēls:Feldberg-Seebuck.JPG|border|right|50px]] * ... 1493 metrus augstais '''[[Feldbergs (kalns)|Feldbergs]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākais [[Vācija]]s kalns ārpus [[Alpi]]em? * ... '''[[Rūdolfs Baumanis]]''' {{oss|V=1936|L=L}} [[Berlīne|Berlīnē]] [[šaušana|šaušanā]] ar mazkalibra šauteni 50 m distancē izcīnīja 32. vietu? * ... '''[[Kaprunas katastrofa|Kaprunas funikulera katastrofā]]''' [[Austrija|Austrijā]] 2000. gada 11. novembrī [[ugunsgrēks|ugunsgrēka]] rezultātā gāja bojā 155 cilvēki, lielākoties [[kalnu slēpotāji]], kas devās augšup uz slēpju trasēm? [[Attēls:Wiltener Saengerknaben Rochuskirche Wien 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[zēnu koris|zēnu koru]]''' dalībnieki ir zēni, kam vēl nav noticis [[balss]] lūzums, tāpēc zēnu koriem raksturīga dziedāšana augstajos reģistros <small>(attēlā viens no vecākajiem zēnu koriem Eiropā Viltenas zēnu koris)</small>? * ... 2002. gada Holivudas psiholoģisks trilleris '''"[[Sarkanais pūķis (filma)|Sarkanais pūķis]]"''' ir veidots kā prīkvels 1991. gada filmai "[[Jēru klusēšana]]" un 2001. gada filmai "Hanibāls"? * ... [[arhitektūra]]i veltītā raidījuma "[[Adreses]]" un [[vēsture]]s tēmām veltītā raidījuma "[[Atslēgas (raidījums)|Atslēgas]]" veidotājs un vadītājs '''[[Mārtiņš Ķibilds]]''' bērnībā bija vēlējies kļūt par arhitektu un vēlāk strādājis par [[Latvijas Arhitektu savienība]]s valdes priekšsēdētāju? [[Attēls:KAZ 4540 (Kolhida) (15347091889).jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] [[Gruzija]]s '''[[Kutaisi automehāniskā rūpnīca|Kutaisi automehāniskās rūpnīcas]]''' ražošanas apjomi ievērojami samazinājās, līdz 2010. gadā tā tika slēgta pavisam <small>(attēlā PSRS izplatītā [[kravas automašīna]] ''KAZ-4540 Kolhida'')</small>? * ... [[1982. gads Latvijā|1982. gadā]] izdotā pirmā '''[[Antoņina Masiļūne|Antoņinas Masiļūnes]]''' sastādītā pavārgrāmata "Ikdienai un svētku galdam" tika izdota 200 000 eksemplāru lielā tirāžā? * ... '''[[Londonas Karaliskā koledža|Londonas Karalisko koledžu]]''' ir absolvējuši vai bijuši tajā mācībspēki divpadsmit [[Nobela prēmija]]s laureāti? [[Attēls:Vita Tērauda in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāte "[[Attīstībai/Par!]]" frakcijā '''[[Vita Anda Tērauda]]''' <small>(attēlā)</small> politikā darbojās arī neilgi pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s, būdama [[Latvijas Republikas valsts reformu ministru uzskaitījums|valsts reformu ministre]] [[Māra Gaiļa valdība|Māra Gaiļa valdībā]]? * ... '''[[eshatoloģija]]''' ir [[teoloģija|teoloģiska]] mācība par [[cilvēce]]s galu, kā arī par pasaules galu un [[laika beigas|laika beigām]]? * ... [[Latvijas Universitāte]]s profesors, [[paleontologs]] un [[ģeologs]] '''[[Ervīns Lukševičs]]''' ir atklājis vairākas zinātnei jaunas seno [[zivis|zivju]] un četrkājaino sugas? [[Attēls:Møns Klint 5.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mēna|Mēnas sala]]''' [[Dānija]]s austrumos <small>(attēlā)</small> ir slavena ar [[krīts|krīta]] [[klints|klintīm]], kas stiepjas jūras krastā 6 kilometru garumā, sasniedzot 128 metru augstumu? * ... [[2013. gads Latvijā|2013. gada]] novembrī [[ASV latvieši|ASV latviešu]] aktieris un režisors '''[[Laimonis Siliņš]]''' [[Rīga|Rīgā]] saņēma [[Spēlmaņu nakts balva par mūža ieguldījumu|Spēlmaņu nakts balvu par mūža ieguldījumu]]? * ... tiek plānots, ka [[2021. gads|2021. gadā]] [[Elzasa]] atdalīsies no pārējās '''[[Grandesta]]s''', izveidojot atsevišķu [[Francijas reģioni|Francijas reģionu]]? [[Attēls:Dzelzceļa tilts Daugavpilī.jpg|border|right|50px]] * ... [[Daugavpils]] '''[[Dzelzceļa tilts (Daugavpils)|Dzelzceļa tilts]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzbūvēts laika posmā no 1858. līdz 1862. gadam, kad atklāja vilcienu kustību [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas Pēterburga—Varšava]] posmā [[Daugavpils|Dinaburga]]—[[Kauņa]]? * ... '''[[radioloģiskie ieroči|radioloģiskos ieročus]]''' parasti uzskata par masu iznīcināšanas [[ieroči]]em, taču tos var izmantot arī specifiska mērķa nonāvēšanai, kā piemēram, [[Aleksandrs Ļitviņenko|Aleksandra Ļitviņenko]] noindēšana ar radioaktīvo [[Polonijs|poloniju]]-210? * ... 2018. un 2019. gadā [[Rīgas "Dinamo"]] vārtus sargājušais krievu [[hokejists]] '''[[Maksims Tretjaks]]''' ir leģendārā [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsarga]] [[Vladislavs Tretjaks|Vladislava Tretjaka]] mazdēls? [[Attēls:Pēteris Birkerts.jpg|border|right|50px]] * ... [[literatūrzinātnieks]] un [[folklorists]] '''[[Pēteris Birkerts]]''' <small>(attēlā)</small> pirmais savācis un sakopojis [[latvieši|latviešu]] tautas [[anekdote]]s? * ... netālu no [[dzelzceļa stacija]]s '''[[Brisele-Dienvidi]]''' atrodas Dienvidu tornis, kas ir augstākā celtne [[Beļģija|Beļģijā]]? * ... [[1914. gads|1914. gadā]] [[Eiropa]]s valstis kontrolēja gandrīz 90% no [[Āfrika]]s, tikai [[Libērija]], [[Etiopija]] un Derviša (daļa no [[Somālija]]s) nebija pakļautas '''[[Āfrikas sadalīšana]]s''' rezultātā? [[Attēls:Dutch F16 Siauliai.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Šauļu starptautiskā lidosta|Šauļu lidlauks]]''' tika izbūvēts 1931. gadā [[Lietuva]]s gaisa spēku vajadzībām, bet [[Padomju Savienība|PSRS]] okupācijas gados bija svarīga PSRS Gaisa spēku bāze <small>(attēlā mūsdienās)</small>? * ... Latvijas [[orientēšanās sports|orientēšanās sporta]] izlases līdere '''[[Sandra Grosberga]]''' startē arī [[vieglatlētika]]s sacensībās un 2019. gadā bija Latvijas čempione vieglatlētikas krosā? * ... '''[[Triestes līcis]]''' [[Adrijas jūra]]s galējos ziemeļos atrodas triju valstu — [[Itālija]]s, [[Slovēnija]]s un [[Horvātija]]s — teritorijā? [[Attēls:2008 Smart ForTwo Passion convertible -- 04-22-2011 2.jpg|border|right|50px]] * ... mikroauto, subkompaktklases auto un elektrisko [[auto]] ražošanā specializētā auto marka '''''[[Smart (automašīna)|Smart]]''''' <small>(attēlā 2. paaudzes ''Smart Fortwo'')</small> ir [[Vācija]]s [[autobūve]]s uzņēmumu grupas ''[[Daimler AG]]'' struktūrvienība? * ... '''[[Starptautiskā Bobsleja un skeletona federācija|Starptautiskās Bobsleja un skeletona federācijas]]''' galvenā mītne atrodas [[Šveice]]s pilsētā [[Lozanna|Lozannā]]? * ... [[1922. gads Latvijā|1922. gada]] pavasarī [[Daugavpils]] pilsētas vadība pieņēma lēmumu aizdedzināt '''[[Gajoka tilts|Gajoka tiltu]]''', jo [[pali|palu]] laikā pie tā sablīvējās lielas [[ledus]] masas, kas draudēja pārraut pilsētas aizsargdambi? [[Attēls:Kolossi Castle 01.JPG|border|right|50px]] * ... viduslaikos '''[[Kolosi pils]]''' [[Kipra|Kiprā]] <small>(attēlā)</small> bija [[Maltas ordenis|Maltas ordeņa]] galvenā mītne? * ... konkursa '''"[[Supernova 2020]]"''' uzvarētājai [[Samanta Tīna|Samantai Tīnai]] ar dziesmu ''[[Still Breathing]]'' bija paredzēta iespēja pārstāvēt [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], kas tika atcelts sakarā ar [[COVID-19 pandēmija]]s izplatīšanos? * ... uzvara pret pieckārtīgu [[Padomju armija]]s pārspēku [[Ziemas karš|Ziemas kara]] '''[[Suomusalmi kauja|Suomusalmi kaujā]]''' ievērojami pacēla [[Somija]]s armijas morāli? [[Attēls:Andrey Makarov.jpg|border|right|50px]] * ... [[hokejs|hokeja]] kluba [[Rīgas "Dinamo"]] pagājušās sezonas [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] '''[[Andrejs Makarovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir aizvadijis arī vienu spēli [[Nacionālā hokeja līga|NHL]], bet [[Krievijas hokeja izlase]]s sastāvā izcīnījis sudraba medaļu 2011. gada Pasaules čempionātā U20 vecuma grupā? * ... [[Filips Sīmors Hofmans]] par savu darbu filmā '''"[[Kapote (filma)|Kapote]]"''' ieguva vairākas balvas, tajā skaitā [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] kā labākais aktieris galvenajā lomā? * ... '''[[Spiša]]s''' reģiona ([[Slovākija|Slovākijā]] un [[Polija|Polijā]]) īpatnības nosaka [[Slovāki|slovāku]], [[Vācieši|vācu]] (kuri šeit dēvēti par [[sakši]]em), [[Ungāri|ungāru]] un [[Rusīni|rusīnu]] iedzīvotāju mijiedarbība? [[Attēls:Bulgaria-Sunny Beach-05.jpg|border|right|50px]] * ... no apmēram 378 kilometru garās '''[[Bulgārijas Melnās jūras piekraste]]s''' aptuveni 130 kilometrus klāj [[smiltis]]; vasaras sezonā [[pludmale]]s apmeklē miljoniem atpūtnieku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki]]''' sākotnēji bija paredzēti [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] vasarā, no 6. līdz 12. jūlijam, bet tos pārcēla uz 2021. gadu saistībā ar [[COVID-19 izplatīšanās Latvijā|COVID-19 izplatīšanos Latvijā]]? * ... ar mazāk nekā 2000 [[iedzīvotāji]]em '''[[Lesje|Lesjes sala]]''' ir iedzīvotāju skaita ziņā vismazākā [[Dānija]]s komūna? [[Attēls:Zuiderzeewerken-NL.png|border|right|50px]] * ... '''[[Zeiderzē projekts|Zeiderzē projekta]]''' <small>(attēlā karte)</small> nosusināšanas darbu rezultātā tika izveidota [[Nīderlande]]s [[Flevolande]]s province, kurā mūsdienās dzīvo vairāk nekā 400 000 iedzīvotāji? * ... [[1871. gads|1871. gadā]] '''[[Skotijas regbija izlase]]''' aizvadīja pirmo spēli pret [[Anglijas regbija izlase|Angliju]], kas ir arī pirmā [[regbijs|regbija]] izlašu spēle vēsturē? * ... [[Vācija]]s armijas un flotes '''[[operācija "Albiona"]]''' par mūsdienu [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda arhipelāgu]] bija pēdējā lielā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] kauja ar [[Krievija]]s piedalīšanos? [[Attēls:Grand-Place, Brussels - panorama, June 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Brisele]]s '''[[Lielais laukums]]''' <small>(attēlā)</small> sāka veidoties 12. gadsimtā? * ... [[Itālija]]i piederošajai '''[[Lampedūza|Lampedūzas salai]]''' [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] tuvākā cietzeme ir [[Tunisija]] 113 kilometru attālumā, un ģeoloģiski tā atrodas [[Āfrika]]s kontinentā? * ... lai dotu [[Lietuvas Republika]]i pieeju [[Baltijas jūra]]i, 1921. gadā [[Latvija]] atteicās no pretenzijām, un ar Latvijas—Lietuvas robežlīgumu '''[[Palangas pagasts|Palangas pagastu]]''' pievienoja Lietuvai? [[Attēls:A coruna torre de hercules sunset edit.jpg|border|right|50px]] * ... 2. gadsimtā būvētais '''[[Herkulesa tornis]]''' [[Akoruņa|Akoruņā]] <small>(attēlā)</small> ir pasaulē vecākā [[bāka]], kas joprojām darbojas? * ... '''[[2017. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|2017. gada Pasaules čempionātā cīņas sportā]]''' bronzas medaļu izcīnīja arī [[Latvija]]s [[cīkstone]] [[Anastasija Grigorjeva]]? * ... Holivudas filma '''"[[Džeks un Džila]]"''', kurā abas galvenās lomas atveido [[Ādams Sendlers]], tiek saukta par "vissliktāko filmu, kāda jebkad ir radīta"; tā uzstādīja rekordu, iegūstot 10 [[Zelta avenes balva]]s visās iespējamās kategorijās? [[Attēls:Ναός του Ολυμπίου Διός, Αθήνα.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas impērija]]s laikā '''[[Olimpiskā Zeva templis|Olimpiskā Zeva templim]]''' bija 104 milzīga izmēra [[kolonna]]s, un tas bija lielākais templis [[Senā Grieķija|Grieķijā]] <small>(attēlā mūsdienās)</small>? * ... '''[[2019. gada IBSF pasaules čempionāts|2019. gada IBSF pasaules čempionātā]]''' [[bobslejs|bobslejā]] un [[skeletons|skeletonā]], kas norisinājās [[Vistleras bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Vistleras trasē]] [[Kanāda|Kanādā]], ar vienu zelta un vienu sudraba medaļu [[Latvija]] bija starp veiksmīgākajām dalībvalstīm? * ... 2000. gadu pirmajā desmitgadē [[Igaunija]]s '''''[[MicroLink]]''''' kļuva par vadošo [[informācijas tehnoloģijas|informācijas tehnoloģiju]] uzņēmumu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], nodarbinot gandrīz 1000 darbinieku? [[Attēls:2018 European Athletics Championships Day 7 (40).jpg|border|right|50px]] * ... [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] jūdzes skrējienā un divkārtējā [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempione]] '''[[Sifana Hasana]]''' <small>(attēlā)</small> pameta [[Etiopija|Etiopiju]] kā bēgle un 2008. gadā 15 gadu vecumā ieradās [[Nīderlande|Nīderlandē]]? * ... smagas kaujas par '''[[Gustava līnija|Gustava līniju]]''' [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā notika no 1943. gada decembra līdz 1944. gada jūnijam, tajās krita 98 000 [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīru? * ... ap 750. gadu dibinātā '''[[Birka]]''' tiek uzskatīta par [[Zviedrija]]s senāko pilsētu; tā tika pamesta ap 975. gadu? [[Attēls:Bełchatów Elektrownia.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Belhatovas elektrostacija]]''' <small>(attēlā)</small> ir pasaulē lielākā [[brūnogles|brūnogļu]] [[termoelektrostacija]], kas nodrošina 20% no [[Polija]]s eletroenerģijas vajadzībām? * ... [[2019. gads sportā|2019. gada]] augustā '''[[Velsas regbija izlase]]''' pirmo reizi kļuva par pasaules ranga līderi, bet drīz pēc tam, arī pirmo reizi, par līderi kļuva '''[[Īrijas regbija izlase]]'''? * ... agrāk '''[[ģimnāzija|ģimnāzijās]]''' lielāku uzmanību pievērsa [[sengrieķu valoda|grieķu]] un [[latīņu valoda]]s, kā arī veco kultūrtautu [[literatūra]]s mācīšanai; to pamatuzdevums bija sagatavot studijām augstskolā? [[Attēls:Mariya Lasitskene 2017 FBK-Games (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija]]s [[vieglatlēte]], [[augstlēcēja]] '''[[Marija Lasickene]]''' <small>(attēlā)</small> {{oss|V=2016|L=L}}, nevarēja startēt, jo Sporta arbitrācijas tiesa [[Krievija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|aizliedza Krievijas sportistu dalību]] sistemātisku [[dopings|dopinga]] pārkāpumu dēļ; nākamajā gadā sportiste sāka startēt kā "neitrālā sportiste"? * ... [[Somija]]s ziemeļos, [[Lapzeme]]s administratīvajā centrā [[Rovaniemi]] esošā '''[[Lapzemes Universitāte]]''' ir vistālāk uz ziemeļiem esošā universitāte [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... '''[[Ziemeļīrijas konflikts]]''' turpinājās no 20. gadsimta sešdesmito gadu beigām līdz Lielās Piektdienas vienošanās noslēgšanai [[1998. gads|1998. gada]] 10. aprīlī, un dažkārt tas tika atzīmēts kā vājas intensitātes [[karš]]? [[Attēls:Stadler Flirt Keila jaamas1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunija]]s valsts pasažieru [[dzelzceļš|dzelzceļa]] pārvadājumu operators '''''[[Elron]]''''' 1998. gadā tika atdalīts no uzņēmuma ''[[Eesti Raudtee]]'' <small>(attēlā vilciens [[Keila (stacija)|Keilas]] stacijā)</small>? * ... visvairāk '''[[2019. gada Lielā Kristapa balva|2019. gada Lielā Kristapa balvām]]''' bija izvirzīta filma "[[1906 (filma)|1906]]" (15), taču visvairāk balvas saņēma filma "[[Jelgava 94 (filma)|Jelgava 94]]" — četras pamatkategorijās un trīs speciālās balvas? * ... '''[[Japānas regbija izlase]]''' ir piedalījusies visos [[Pasaules kauss regbijā|Pasaules kausa regbijā]] finālturnīros, bet līdz [[2019. gads sportā|2019. gadam]], kad pati rīkoja [[2019. gada Pasaules kauss regbijā|finālturnīru]] un sasniedza tajā ceturtdaļfinālu, nebija izkļuvusi no grupas? [[Attēls:Prevlaka tvrdjava.JPG|border|right|50px]] * ... kopš 2002. gada '''[[Prevlakas pussala]]i''' <small>(attēlā)</small> ir pagaidu juridisks statuss, jo tā ir strīdus teritorija starp [[Horvātija|Horvātiju]] un [[Melnkalne|Melnkalni]]? * ... {{oss|V=2016|L=L}} '''[[Eleina Tompsone]]''' no [[Jamaika]]s kļuva par olimpisko čempioni [[100 m]] un [[200 m]] distancē, kļūstot par pirmo sprinteri, kas uzvar abās īsākajās sprinta distancēs olimpiskajās spēlēs pēc [[Florensa Grifita-Džoinere|Florensas Grifitas-Džoineres]], kas to paveica {{oss|V=1988|L=L}}? * ... '''[[Latvijas zelts|Latvijas zelta rezerve]]''' sāka veidoties pēc tam, kad [[Padomju Krievija]] samaksāja 4 miljonus zelta rubļu jeb 3096,9 kg tīra [[zelts|zelta]] no [[Krievijas impērija]]s zelta rezerves saskaņā ar [[Rīgas miera līgums|Rīgas miera līgumu]]; šis zelts aizvien sastāda pusi no Latvijas zelta rezerves? [[Attēls:Triglav.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Triglava nacionālais parks]]''' ap [[Slovēnija]]s augstāko kalnu [[Triglavs|Triglavu]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[nacionālais parks]] valstī? * ... [[2019. gads|2019. gada]] martā [[Krievija]]s ārlietu ministrs [[Sergejs Lavrovs]] apgalvoja, ka [[Baltijas valstis]] esot kļuvušas par "'''[[rusofobija]]s''' līderiem [[Rietumu pasaule|Rietumu pasaulē]]"? * ... [[1968. gads|1968. gadā]] definētā '''[[Brežņeva doktrīna]]''' deklarēja, ka atkāpšanās no [[sociālisms|sociālisma]] jebkurā [[Austrumu bloks|Austrumu bloka]] valstī ir apdraudējums visām citām valstīm, un tādā gadījumā ir pieļaujama iejaukšanās attiecīgās valsts iekšējās lietās, ja nepieciešams, ar militāriem līdzekļiem? [[Attēls:Pałac Branickich - panoramio - 7alaskan (1).jpg|border|right|50px]] * ... vienlaicīgi ar '''[[Braņicku pils]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecību [[Polija]]s ziemeļaustrumu pilsēta [[Bjalistoka]] ieguva pilsētas tiesības? * ... '''[[paleocēns|paleocēna]]''' epohu norobežo divi ģeoloģiski notikumi: [[krīta-terciāra masveida izmiršana]]s, kad izmira [[dinozauri]] un daudzas citas mezozoja organismu grupas, un [[paleocēna-eocēna termālais maksimums]], kad īsā laika posmā būtiski palielinājās [[Zeme]]s vidējā temperatūra, novedot pie daudzu organisma grupu izmiršanas? * ... [[1985. gads|1985. gadā]] Eiropas kausa finālspēles laikā starp [[Turīnas "Juventus"]] un ''[[Liverpool FC]]'' [[futbols|futbola]] komandām līdzjutēju sadursmju rezultātā, sabrūkot Heizela stadiona sienai (mūsdienās '''[[Karaļa Boduēna stadions]]'''), gāja bojā 39 cilvēki un apmēram 600 tika ievainoti? [[Attēls:Kiev Pioneers Hammond Slides.jpg|border|right|50px]] * ... pirmā '''[[pionieru kustība|pionieru organizācija]]''' tika izveidota [[Padomju Savienība|PSRS]] [[1922. gads|1922. gada]] 19. maijā un darbojās visās [[padomju republikas|padomju republikās]] <small>(attēlā pionieri [[Kijeva|Kijevā]])</small>? * ... izdevniecības '''"[[Avots (izdevniecība)|Avots]]"''' pirmais izdevums 1980. gadā bija publicistisks darbs "Plānotā rītdiena" par [[Preiļu rajons|Preiļu rajona]] [[kolhozs|kolhoza]] "Krasnij Oktjabrj" darbību? * ... [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraukšanā]] pazīstamais [[termins]] '''[[pelotons]]''' ir radies no [[franču valoda]]s vārda ''peloton'', ar ko apzīmē militāro vienību — [[Vads (armija)|vadu]]? [[Attēls:Juan José Cobo - Critérium du Dauphiné 2012 - Prologue.jpg|border|right|50px]] * ... [[2019. gads sportā|2019. gadā]] [[Starptautiskā Riteņbraukšanas savienība]] atņēma [[Spānija]]s riteņbraucēja '''[[Huans Hosē Kovo|Huana Hosē Kovo]]''' <small>(attēlā)</small> karjeras lielāko zuvaru — 2011. gada ''[[Vuelta a España]]'', pamatojot to ar [[dopings|dopinga]] pārkāpumiem? * ... '''[[Ziemeļvācija]]s''' valstis spēlēja vadošo lomu [[Vācijas impērija]]s izveidē 19. gadsimtā? * ... '''[[Brestas cietokšņa aizstāvēšana]]''' (viena no pirmajām kaujām, kas notika [[Austrumu fronte (Otrais pasaules karš)|Austrumu frontē]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā) ilga 9 dienas, un cietokšņa pēdējā pretestība tika salauzta, bombardējot ar aviāciju? [[Attēls:Koenigin Luise bruecke Tilsit 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Karalienes Luīzes tilts]]''' <small>(attēlā)</small> pār [[Nemuna]]s upi, kas savieno [[Lietuva]]s pilsētu [[Panemune (Paģēģi)|Panemuni]] un [[Krievija]]s pilsētu [[Sovetska (Kaļiņingradas apgabals)|Sovetsku]], ir nosaukts [[Prūsijas karaliste|Prūsijas]] karaļa [[Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns|Frīdriha Vilhelma III]] sievas [[Mēklenburgas-Štrēlicas Luīze]]s vārdā? * ... '''[[Krievijas Amerika]]''' ([[Komandora salas|Komandora salās]], [[Aleutu salas|Aleutu salās]] un [[Aļaska|Aļaskā]]) bija tirdzniecības [[kolonija]], krievu kolonistus uz šejieni neaicināja, tāpēc [[krievi|krievu]] skaits šeit nepārsniedza 1000? * ... '''[[eocēns|eocēnā]]''' bija [[kainozoja ēra]]s siltuma maksimums, kad tropiskais un subtropu klimats izpletās līdz mūsdienu polārajiem apgabaliem ([[Grenlande]]i, [[Špicbergena]]i)? [[Attēls:2017 UEC Track Elite European Championships 120.jpg|border|right|50px]] * ... [[Nīderlande]]s trīskārtējā [[Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Pasaules čempionāta šosejas riteņbraukšanā]] uzvarētāja '''[[Annemīka van Vlētena]]''' <small>(attēlā)</small> startē arī [[treka riteņbraukšana]]s sacensībās? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] aktīvistam '''[[Aleksandrs Gapoņenko|Aleksandram Gapoņenko]]''' ir aizliegta iebraukšana [[Igaunija|Igaunijā]], [[Lietuva|Lietuvā]], [[Moldova|Moldovā]] un [[Ukraina|Ukrainā]]? * ... '''[[Brestas ūnija]]''' noteica [[Polija-Lietuva|Polijas-Lietuvas]] [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhāta]] Kijevas mitropolijas bīskapu atdalīšanos no [[Austrumu Pareizticīgā baznīca|Austrumu pareizticība]]s un pakļašanos [[Romas pāvests|Romas pāvestam]], tomēr saglabājot pareizticības reliģiskos rituālus? [[Attēls:Lisboa May 2013-1.jpg|border|right|50px]] * ... [[1147. gads|1147. gadā]] pēc [[musulmaņi|musulmaņu]] padzīšanas celtā '''[[Lisabonas katedrāle]]''' <small>(attēlā)</small> ir vecākā baznīca pilsētā, daļēji sagrauta [[1755. gada Lisabonas zemestrīce]]s laikā? * ... '''[[Krimas okupācija]]''' bija pirmais notikums, kad [[Krievija]] pirmo reizi pēckara [[Eiropa]]s vēsturē [[okupācija|okupēja]] citas suverēnas valsts teritorijas daļu, tādējādi destabilizējot Eiropas un globālo drošības sistēmu? * ... galvenais '''[[mangāna dioksīds|mangāna dioksīda]]''' pielietojums ir [[metalurģija|metalurģijā]] — to izmanto [[tērauds|tērauda]] ražošanā? [[Attēls:Hazza Al Mansouri (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] pirmais [[kosmonauts]] '''[[Haza El Mansūrī]]''' <small>(attēlā)</small> kosmosā devās 2019. gada 25. septembrī kā '''[[SKS 19. Krievijas viesekspedīcija]]s''' lidojuma dalībnieks kosmosa kuģī ''[[Sojuz MS-15]]''? * ... '''[[Konfūcija institūts]]''' ir kritizēts par pārmērīgu [[Ķīna]]s ārpolitikas "maigās varas" ietekmi valstīs, kurās tā darbojas? * ... '''[[normandiešu valoda]]''' ir sastopama [[Normandija|Normandijā]], [[Džērsija|Džērsijā]] un [[Gērnsija|Gērnsijā]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45781402131).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāts '''[[Gatis Eglītis]]''' <small>(attēlā)</small> no 2005. gada līdz 2015. gadam strādāja [[Brisele]]s institūcijās, 8 gadus nostrādājot [[Eiropas Komisija|Eiropas Komisijā]] ar [[Latvija]]s ekonomikas, finanšu un budžeta uzraudzības jautājumiem? * ... filmas '''"[[Roma (2018. gada filma)|Roma]]"''' un '''"[[Favorīte (filma)|Favorīte]]"''' tika nominētas desmit [[91. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]], tādējādi kļūstot par visvairāk nominētajām filmām balvas 91. ceremonijā? * ... mūsdienās '''[[metriskā sistēma|metrisko sistēmu]]''' izmanto visās pasaules valstīs, izņemot [[Amerikas Savienotās Valstis]], [[Libērija|Libēriju]] un [[Mjanma|Mjanmu]]? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-121-0011A-23, Polen, Siegesparade, Guderian, Kriwoschein.jpg|border|right|50px]] * ... [[1939. gads|1939. gada]] 22. septembra '''[[Vācu-padomju militārā parāde Brestā]]''' <small>(attēlā)</small> notika, kad [[Vērmahts|Vērmahta]] spēki [[Bresta (Baltkrievija)|Brestas]] pilsētu un [[Brestas cietoksnis|cietoksni]] nodeva [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] kontrolē, kā to paredzēja [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] slepenie pielikumi? * ... pie '''[[saliktās daļiņas|saliktajām daļiņām]]''' pieder gan [[hadroni]], kas sastāv no [[kvarki]]em, gan arī [[Atoma kodols|atomu kodoli]]? * ... '''[[2019. gada Pasaules kauss regbijā]]''', kas notika [[Japāna|Japānā]] no [[2019. gads sportā|2019. gada]] 20. septembra līdz 2. novembrim, bija pirmā reize, kad turnīrs tika rīkots [[Āzija|Āzijā]]? [[Attēls:VanaToomas.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vecais Tomass|vējrādis karavīra izskatā]]''' uz [[Tallinas rātsnams|Tallinas rātsnama]] smailes tika izveidots [[1530. gads|1530. gadā]], taču leģenda par Veco Tomasu pazīstama tikai kopš 19. gadsimta beigām <small>(attēlā Vecais Tomass rātsnama torņa smailē mūsdienās)</small>? * ... '''[[1932.—1933. gada Latvijas čempionāts hokejā]]''' bija otrais oficiālais [[Latvijas čempionāts hokejā]], kurā otro gadu pēc kārtas par valsts čempioniem kļuva [[Rīgas "Unions"]]? * ... apzīmējums '''[[šovinisms]]''' ir cēlies no leģendāra atvaļināta [[franči|franču]] kareivja Nikolā Šovīna uzvārda, kurš esot saglabājis fanātisku uzticību [[Napoleons Bonaparts|Napoleonam]] pēc ta gāšanas no troņa, kad bonapartisms sabiedrībā kļuva arvien nepopulārāks? [[Attēls:Pokot Woman.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s etnisko grupu '''[[kalendžini|kalendžinus]]''' <small>(attēlā)</small> mēdz dēvēt par "skrejošo cilti", jo kopš 20. gadsimta 60. gadiem lielākā daļa Kenijas sportistu, kas guvuši godalgas par [[800 m]] garākās [[vieglatlētika]]s distancēs, ir bijuši kalendžini? * ... [[1995. gads Latvijā|1995. gada]] oktobrī '''[[Valdis Krisbergs]]''' tika [[6. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[6. Saeima|6. Saeimā]], jau īsi pirms ievēlēšanas aizejot no paša izveidotā uzņēmuma "Auseklītis; drīz pēc tam parādījās ziņas par uzņēmuma finanšu grūtībām, bet vēlāk uzņēmējs un politiķis tika notiesāts par [[krāpšana|krāpšanu]] lielos apmēros un finanšu datu sagrozīšanu? * ... [[situāciju komēdija|situāciju komēdijseriāls]] '''"[[Smalkais stils]]"''' ir kļuvis par viseksportētāko ''[[BBC]]'' televīzijas programmu? [[Attēls:Tallinn Blick vom Rathausturm auf den Rathausplatz 1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Rātsnama aptieka]]''' [[Tallina]]s vecpilsētā <small>(attēlā)</small> nepārtraukti darbojas vismaz no [[1422. gads|1422. gada]], tādējādi tā ir viena no senākajām [[aptieka|aptiekām]] Eiropā? * ... karstā klimata dēļ '''[[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]]''', kas notika [[Katara]]s galvaspilsētā [[Doha|Dohā]], nebija rīta sesijas, un visas disciplīnas notika vēlā pēcpusdienā un vakarā līdz pat naktij? * ... filma '''"[[Nasha Russia. Likteņa olas]]"''' par viesstrādniekiem Rafšanu un Džamšutu un to piedzīvojumiem [[Maskava|Maskavā]] ir aizliegta [[Tadžikistāna]]s teritorijā? [[Attēls:Khris Middleton (39684853532).jpg|border|right|50px]] * ... tajā pašā sezonā, kad tika iemainīts '''[[Kriss Midltons]]''' <small>(attēlā)</small>, [[NBA]] komandai [[Milvoki "Bucks"]] pievienojās arī [[Grieķija]]s [[basketbolists]] [[Janis Adetokunbo]] un "Bucks" pamazām kļuva par vienu no līgas līdervienībām? * ... sākotnēji bija paredzēts, ka '''[[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas]]''' notiks 25. aprīlī, bet saskaņā ar tiesas lēmumu vēlēšanas tika pārceltas uz 2. maiju, savukārt pēc tam vēl divreiz tika pārceltas saistībā ar [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmiju]] līdz 29. augustam? * ... '''[[galaktiku superkopa]]''' ietver vairākus tūkstošus [[galaktika|galaktiku]], bet uzskata, ka redzamajā [[Visums|Visumā]] ir apmēram 10 miljardi galaktiku superkopu? [[Attēls:Ležeći policajac 016.jpg|border|right|50px]] * ... pirmoreiz '''[[ātruma slāpētājs|ātruma slāpētājus]]''' jeb "guļošos policistus" <small>(attēlā)</small> sāka izmantot [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 20. gadsimta sākumā? * ... romantiskās komēdijas '''"[[Garais gads]]"''' galvenā varone, kuru atveido [[Eimija Adamsa]], dodas uz [[Dublina|Dublinu]], lai bildinātu savu draugu [[29. februāris|29. februārī]], jo, saskaņā ar [[Īrija]]s tradīcijām, vīrietim esot jāpiekrīt bildinājumam šajā datumā? * ... '''[[teniss 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija iekļauts oficiālajā olimpisko spēļu programmā pēc 64 gadu pārtraukuma? [[Attēls:Soljanka with olives.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija|Krievijā]] un citās bijušās [[Padomju Savienība]]s republikās populārās [[zupa]]s '''[[soļanka]]s''' <small>(attēlā)</small> obligāta sastāvdaļa ir skābēti [[gurķi]]? * ... ap 2000. gadu p.m.ē. '''[[šumeru valoda]]''' izmira, bet to turpināja lietot kā reliģisko, administrācijas un mācību valodu līdz [[mūsu ēra]]s sākumam? * ... '''[[ielu vingrošana]]s''' pasākums '''[[Vislatvijas Spēka diena]]''' ir radies [[Latvija|Latvijā]], bet ar nosaukumu Pasaules pievilkšanās diena notiek jau vairāk nekā valstīs? [[Attēls:Andreescu WM17 (12) (36183654685).jpg|border|right|50px]] * ... [[rumāņi|rumāņu]] izcelsmes kanādiešu [[tenisiste]] '''[[Bjanka Andrejesku]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' titula ieguvēja no [[Kanāda]]s? * ... viens no filmas '''"[[Ostins Pauerss: Spiegs, kurš mani iz...]]"''' scenāristiem un producentiem [[Maiks Maierss]] ir arī filmas triju galveno lomu atveidotājs? * ... '''[[Bjalistokas—Minskas kauja|Bjalistokas—Minskas kaujā]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Vācijas uzbrukuma PSRS]] sākumpomā, kurā aplenktas un iznīcinātas tika četras PSRS armijas, [[Sarkanā armija]] zaudēja vairāk nekā 400 000 karavīru iepretim vācu karaspēka mazliet vairāk nekā 12 000? [[Attēls:Lurid borscht.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[aukstā zupa]]''' <small>(attēlā)</small> [[lietuvieši|lietuviešu]] stilā tiek pasniegta ar vārītu [[kartupelis|kartupeli]] atsevišķi? * ... '''[[2013. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2013. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Gruzija]]s galvaspilsētā [[Tbilisi]] par čempioni [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] svara kategorijā līdz 63 kg kļuva [[Latvija]]s cīkstone [[Anastasija Grigorjeva]]? * ... '''[[pretsāpju līdzekļi]]''' darbojas uz [[smadzenes|smadzeņu]] centriem, kas atbild par [[sāpes|sāpju]] sajūtu veidošanos? [[Attēls:FL fig04.jpg|border|right|50px]] * ... neskatoties uz ievērojamām anatomiskām atšķirībām, '''[[jūras zīdītāji|jūras zīdītāju]]''' galvenais virzītājspēks to [[evolūcija|evolūcijā]] ir bijis to piemērošanās arvien efektīvākām barošanās iespējām ūdenī <small>(attēlā [[Vestindijas lamantīns]])</small>? * ... pēc '''[[Latviešu landesvēra dumpis (1918)|Latviešu landesvēra dumpja]]''' apspiešanas [[1918. gads Latvijā|1918. gada]] 30. decembrī [[Rīga|Rīgā]] no arestētajiem 193 kareivjiem 10 tika nošauti pēc karatiesas lēmuma? * ... 2017. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[animācijas filma]] '''"[[Emodži filma]]"''' ieguva 4 [[Zelta avenes balva]]s kategorijās "Sliktākā filma", "Sliktākais režisors", "Sliktākais ekrāna pāris" un "Sliktākais scenārijs"? [[Attēls:British American Tobacco Headquarters.jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gadā '''''[[British American Tobacco]]''''' bija lielākā cigarešu ražotāja pasaulē pēc pārdotā apjoma <small>(attēlā kompānijas galvenā mītne [[Londona|Londonā]])</small>? * ... '''[[2019.—2020. gada Optibet hokeja līgas sezona|2019.—2020. gada Optibet Latvijas hokeja līgas sezonas]]''' izslēgšanas kārta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tika atcelta un valsts čempioni netika noskaidroti, taču par regulārās sezonas uzvarētāju kļuva debitanti [[Rīgas "Olimp"]]? * ... [[čehi|čehu]] [[alus]] '''''[[Velkopopovický Kozel]]''''' tiek ražots kopš [[1874. gads|1874. gada]]? [[Attēls:Aleksoto funikulierius.jpg|border|right|50px]] * ... [[Nemuna]]s krastā [[Kauņa|Kauņā]] izveidotais '''[[Aleksotas funikulers]]''' <small>(attēlā)</small> ir 142 metrus garš ar 29,5 grādu gradientu? * ... 2019. gadā [[Tallina|Tallinā]] '''[[Jānis Višķers]]''' uzstādīja otro augstāko rezultātu [[pusmaratons|pusmaratonā]] Latvijas [[vieglatlētika]]s vēsturē? * ... '''[[Kongseja]]''' un '''[[Svenskeja]]''', tāpat kā visa [[Karaļa Kārļa Zeme]] ir nozīmīgākā [[polārlāči|polārlāču]] ziemošanas vieta [[Svalbāra|Svalbārā]]? [[Attēls:BroadStreetCharleston.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Dienvidkarolīnas štats|Dienvidkarolīnas štata]] lielākā un vecākā pilsēta '''[[Čārlstona (Dienvidkarolīna)|Čārlstona]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta [[1670. gads|1670. gadā]], godinot [[Anglijas karaļu uzskaitījums|Anglijas karali]] [[Čārlzs II Stjuarts|Čārlzu II]]? * ... '''[[teniss 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Losandželosa|Losandželosā]] bija demonstrācijas sporta veids, startējot tikai spēlētājiem, kas jaunāki par 21 gadu; uzvarēja vēlākās tenisa leģendas [[Stēfans Ēdbergs]] un [[Štefija Grāfa]]? * ... [[1916. gads Latvijā|1916. gadā]] '''[[Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteja]]''' saņēma atļauju dibināt [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] muzeju, kas vēlāk kļuva par pamatu [[Latvijas Kara muzejs|Latvijas Kara muzejam]]? [[Attēls:Slow-cooked stuffed peppers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[pildīta paprika]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk tiek pasniegta pildīta ar malto [[gaļa|gaļu]] un [[rīsi]]em, taču kā pildījumu var izmantot arī [[siers|sieru]], [[Sēnes kulinārijā|sēnes]], [[biezpiens|biezpienu]], [[skābais krējums|skābo krējumu]] un daudz ko citu? * ... krosa [[skriešana]]s sacensību sērijas '''"[[Stirnu buks]]"''' garākā distance ir "Lūsis": 27—35 [[kilometrs|km]]? * ... [[Itālija]]s vissezonas [[polārstacija]] [[Svalbāra|Svalbārā]] '''''[[Diridžibile Italia]]''''' ir nosaukta par godu aviatora un polārpētnieka [[Umberto Nobile]]s 1928. gada polārajam lidojumam ar [[dirižablis|dirižabli]] ''Italia''? [[Attēls:Chicken kiev.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''[[kotlete]]s''' tika pasniegtas ar kauliņu [[gaļa]]s gabalā, lai kotleti būtu ērtāk paņemt rokā, taču kad izgudroja [[nazis|nazi]] un [[dakšiņa|dakšiņu]], kotletes ieguva mūsdienu izskatu <small>(attēlā Kijevas kotletes)</small>? * ... '''[[1921. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|1921. gada]]''' un '''[[1924. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|1924. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' piedalījās tikai vienas valsts — [[Vācija]]s — pārstāvji? * ... '''[[Šauruma apmetnes]]''' bija [[Britu impērija]]s kroņa kolonija, kas pastāvēja no 1867. līdz 1946. gadam [[Malakas pussala|Malakas pussalā]] pie [[Malakas šaurums|Malakas šauruma]], kā arī mūsdienu [[Austrālija]]s teritorijā ([[Kokosu (Kīlinga) salas]] un [[Ziemsvētku sala]])? [[Attēls:Bialowieza National Park in Poland0029.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Belovežas gāršas nacionālais parks]]''' [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un '''[[Bjalovežas nacionālais parks]]''' [[Polija|Polijā]] <small>(attēlā)</small> ir dibināts starp pasaules kariem [[1932. gads|1932. gadā]], kad viss meža masīvs bija Polijas teritorijā? * ... '''[[2019.—2020. gada Pasaules kauss biatlonā|2019.—2020. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' ieguva [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]] un [[Doroteja Vīrere]] no [[Itālija]]s, kas abi bija uzvarējuši arī iepriekšējā sezonā? * ... [[Somija]]s [[programmatūra]]s izstrādes un IT pakalpojumu uzņēmums '''''[[TietoEVRY]]''''' aizsākās 1968. gadā kā bankas ''[[Suomen Yhdyspankki]]'' (tagad ''Nordea'') bankas sistēmu attīstītājs un uzturētājs? [[Attēls:Kyösti Kallio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kiesti Kallio]]''' <small>(attēlā)</small> četras reizes bija [[Somijas premjerministrs]] un sešas reizes [[Somija]]s parlamenta [[Eduskunta]]s priekšsēdētājs? * ... titulētākais no '''[[Itālijas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|Itālijas olimpiskajiem medaļniekiem]]''' ir [[paukotājs]] [[Edoardo Mandžaroti]], kurš ir izcīnījis 13 olimpiskās medaļas? * ... ar '''[[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]''' saistītos jautājumus regulē "Pilsonības likums", kas stājies spēkā [[1994. gads Latvijā|1994. gadā]]? [[Attēls:Russian-census-1897-p1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmajā un vienīgajā [[Krievijas impērija]]s [[tautskaite|tautskaitē]] — '''[[1897. gada Krievijas impērijas tautas skaitīšana|1897. gada Krievijas impērijas tautas skaitīšanā]]''' <small>(attēlā aptaujas lapa)</small> — tika iegūti dati par vairāk nekā 125 miljoniem cilvēku? * ... [[Latvija]]s cīkstoņi līdzekļu trūkuma dēļ nepiedalījās '''[[1927. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|1927. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Budapešta|Budapeštā]]? * ... '''[[Grobiņas novada vidusskola]]''' ir nosaukta bērnību [[Grobiņa|Grobiņā]] pavadījušās [[Zenta Mauriņa|Zentas Mauriņas]] vārdā? [[Attēls:Sigmund Jahn cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Zigmunds Jēns]]''' <small>(attēlā)</small> savu pirmo un vienīgo [[kosmiskais lidojums|kosmisko lidojumu]] sāka [[1978. gads|1978. gada]] 26. augustā, kosmosa kuģī ''Sojuz-31'' kopā ar [[Valērijs Bikovskis|Valēriju Bikovski]], kļūdams par pirmo [[vācieši|vācu]] kosmonautu? * ... '''[[Itālija olimpiskajās spēlēs]]''' ir piedalījusies, kā viena no nedaudzajām valstīm, esot pārstāvēta pilnīgi visās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras]] un [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[bezpajumtnieks|bezpajumtniekus]]''' apzīmējošais žargonvārds "bomži" ir [[akronīms]] no [[krievu valoda]]s ''Без определённого места жительства'' — 'bez noteiktas dzīves vietas'? [[Attēls:Detroitdarkredbeets.png||border|right|50px]] * ... uzturā galvenokārt izmanto '''[[galda bietes|galda biešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[sakne|sakni]], bet var lietot arī svaigas biešu [[lapas]]? * ... '''[[1934. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|1934. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Latvija]] bija starp medaļām bagātākajām valstīm, [[Edvīns Bietags|Edvīnam Bietagam]] izcīnot zelta medaļu, bet [[Alberts Zvejnieks|Albertam Zvejniekam]] — bronzas (to pašu atkārtoja arī '''[[1934. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|1935. gada Eiropas čempionātā]]''')? * ... vēsturiski '''[[ķīselis]]''' ir sarecināts un ieskābēts [[auzas|auzu]] [[milti|miltu]] novārījums, bet vēlāk tā nosaukums pārnests uz [[augļi|augļu]] un [[ogas|ogu]] [[saldais ēdiens|saldo ēdienu]]? [[Attēls:Marigot 2.jpg|border|right|50px]] * ... pateicoties austrumos esošajiem kalniem, nokrišņu daudzums [[Senmartēna]]s lielākajā pilsētā '''[[Marigo]]''' <small>(attēlā)</small> nav tik liels kā citās līdzīga klimata [[Karību jūra]]s reģiona pilsētās? * ... līdz šim '''[[Islande olimpiskajās spēlēs]]''' ir piedalījusies 21 reizi vasaras spēlēs un 18 ziemas olimpiskajās spēlēs, šajā laikā izcīnot tikai 4 [[olimpiskās medaļas]] (neviena no tām nav zelta)? * ... [[Dienvidkoreja]]s filma "[[Parazīts (filma)|Parazīts]]" ieguva visvairāk Kinoakadēmijas balvas (četras) '''[[92. Kinoakadēmijas balva|92. Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonijā]]''', tostarp kategorijā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]", tādējādi kļūstot par pirmo filmu, kas nav [[angļu valoda|angļu valodā]], un ir saņēmusi šo balvu? [[Attēls:Inonotus obliquus.jpg|border|right|50px]] * ... pārsvarā uz [[bērzi]]em augošā '''[[melnā spulgpiepe]]''' jeb čaga <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] pazīstamākā ārstniecības sēne? * ... '''[[1931. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|1931. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' bronzas medaļu ieguva [[Latvija]]s sportists [[Jānis Kavals]]: [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]], vidējā svarā? * ... pirmā '''"[[Pakistānas kebabs|Pakistānas kebaba]]"''' kebabnīca [[Rīga|Rīgā]] tika atklāta [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]]? [[Attēls:Seafaring museum in Tallinn, Estonia.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunijas Jūras muzejs|Igaunijas Jūras muzeja]] struktūrvienībā [[Tallina]]s '''[[Hidroplānu osta|Hidroplānu ostā]]''' ir eksponēti arī vairāki kuģi, tostarp 1934. gadā ražotā [[zemūdene]] ''Lembit'' <small>(attēlā)</small>? * ... [[distanču slēpotājs|distanču slēpotāji]] [[Andruss Vērpalu]] un [[Kristina Šmiguna-Vehi]] ir vienīgie '''[[Igaunijas olimpiskie medaļnieki]]''', kas olimpiskajās spēlēs ir izcīnījuši trīs medaļas? * ... pirmās '''[[rokopera]]s''' parādījās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 1960. gadu beigās? [[Attēls:Oudenaarde - Ronde van Vlaanderen Beloften, 9 april 2016 (B167).JPG|border|right|50px]] * ... [[riteņbraucējs|riteņbraucēju]] Alekseja Sivakova un Aleksandras Koļasevas dēls profesionālais šosejas riteņbraucējs '''[[Pavels Sivakovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimis [[Itālija|Itālijā]], pārstāv [[Krievija|Krieviju]], taču ir arī [[Francija]]s pilsonis, kur uzaudzis? * ... vēsturiski par kečupu dēvēja arī no citām izejvielām gatavotu [[mērce|mērci]], piemēram, no [[sēnes|sēnēm]], no [[soja]]s, bet mūsdienās to galvenokārt lieto '''[[tomātu mērce]]s''' apzīmēšanai? * ... '''[[Gilgita-Baltistāna|Gilgitu-Baltistānu]]''' apdzīvo ļoti daudz [[Etniskā grupa|etnisko grupu]], tostarp balti? [[Attēls:Gurbanguly Berdimuhamedow (2017-10-02) 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[autoritārisms|autoritārais]] [[Turkmenistāna]]s prezidents '''[[Gurbanguli Berdimuhamedovs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms darbošanās valsts pārvaldē strādāja [[stomatoloģija]]s nozarē? * ... '''[[Harijs Vilsons]]''' [[Velsas futbola izlase]]s sastāvā debitēja 16 gadu vecumā, tādējādi kļūstot par visu laiku jaunāko Velsas [[futbolists|futbolistu]], kas spēlējis izlasē? * ... '''[[Jānis II]]''', īstajā vārdā Merkūrijs, bija pirmais [[Romas pāvests]], kas mainīja vārdu, kļūstot par [[katoļu baznīca]]s galvu? [[Attēls:Cordyceps Sinensis.jpg|border|right|50px]] * ... [[Ķīna]]s un [[Tibeta]]s tautas medicīnā izmantotā '''[[Ķīnas miltene]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no pasaulē dārgākajām [[sēnes|sēņu]] sugām (mazumtirdzniecības cena bieži pārsniedz 1000 eiro kilogramā)? * ... [[kalnu slēpotāja]] '''[[Janica Kosteliča]]''' ir titulētākā no '''[[Horvātijas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|Horvātijas olimpiskajiem medaļniekiem]]''' ar izcīnītām 6 medaļām, no tām 4 zelta? * ... piecu apmeklētāko [[Latvija]]s interneta mediju vidū esošais [[interneta portāls|portāls]] '''''[[jauns.lv]]''''' līdz 2018. gadam bija ''kasjauns.lv''? [[Attēls:Andree's station on Spitsbergen, Norway, 1897.jpg|border|right|50px]] * ... no '''[[Danskeja]]s salas''' [[Svalbāra|Svalbārā]] 1897. gadā startēja neveiksmīgā [[Salomons Andrē|Salomona Andrē]] ekspedīcija ar [[gaisa balons|gaisa balonu]] uz [[Ziemeļpols|Ziemeļpolu]] <small>(attēlā balona stacija Virgohamnā)</small>? * ... '''[[2019. gada Tour de Pologne|2019. gada ''Tour de Pologne'']]''' velobraucienu aizēnoja ''[[Lotto-Soudal]]'' braucēja Bjorga Lambrehta nāve pēc kritiena trešajā posmā, kad viņš ietriecās betona caurtekā un mira slimnīcā, operācijas laikā? * ... zinātni par '''[[smiekli]]em''' sauc gelotoloģija? [[Attēls:Borage starflower Rohtopurasruoho 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ārstniecības gurķene]]s''' jeb gurķumētras <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūra]]s reģions, bet mūsdienās tā ir izplatījusies visā [[Eirāzija|Eirāzijā]]; [[Latvija|Latvijā]] šis augs ir dārzbēglis? * ... '''[[teniss 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija sestā reize, kad [[teniss]] bija iekļauts olimpisko spēļu programmā, taču šajā turnīrā pirmo reizi olimpisko spēļu vēsturē notika sieviešu dubultspēļu sacensības? * ... izplatītākie '''[[mājputni]]''' ir [[vistas]]? [[Attēls:Dalilah Muhammad, dos Estados Unidos, vence os 400m com barreiras nos Jogos Rio 2016.jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada jūlijā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[vieglatlēte]] '''[[Delaila Muhameda]]''' <small>(attēlā)</small> laboja 16 gadus veco pasaules rekordu [[400 m barjerskrējiens|400 m barjerskrējienā]], kas piederēja Jūlijai Pečonkinai no [[Krievija]]s? * ... vidēji 185 dienas gadā [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Oņegas līcis]]''' ir klāts ar [[ledus|ledu]]? * ... '''[[Livonijas klints]]''' pie [[Karaļa Džordža sala]]s [[Antarktika|Antarktikā]] ir nosaukta par piemiņu angļu [[burinieks|buriniekam]] ''Livonia'', kas pētīja salas roņu medību vietas? [[Attēls:Валериа́н Ива́нович Абако́вский.jpg|border|right|50px]] * ... [[Rīga|Rīgā]] dzimušais [[krievi|krievu]] izgudrotājs '''[[Valerians Abakovskis]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā 25 gadu vecumā paša izgudrotā aerovagona izmēģinājuma braucienā? * ... par '''[[2019.—2020. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona]]s''' labāko vārtu guvēju ar 36 vārtiem kļuva [[Romas "Lazio"]] uzbrucējs [[Čīro Immobile]], atkārtojot [[Gonsalo Igvains|Gonsalo Igvaina]] rekordu [[2015.—2016. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2015.—2016. gada sezonā]]? * ... '''[[testaments|testamenta]]''' rakstītāju sauc par testatoru? [[Attēls:Helsinki Olympic Stadium Tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Helsinku olimpiskais stadions]]''' ir pazīstams ar 72,71 [[metrs|metru]] augsto torni <small>(attēlā)</small>; torņa augstums tika noteikts par godu [[šķēpmetējs|šķēpmetēja]] [[Mati Jervinens|Mati Jervinena]] rezultātam [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932. gada olimpiskajās spēlēs]], kur viņš izcīnīja zelta medaļu un laboja olimpisko rekordu? * ... '''[[Teniss 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1912. gada vasaras olimpisko spēļu tenisa turnīra]]''' ārpus telpu sacensībās nebija neviena [[Lielbritānija]]s pārstāvja, jo norises laiks sakrita ar [[Vimbldonas čempionāts|Vimbldonas čempionātu]]? * ... [[Krievija]]s [[kalnrūpniecība]]s uzņēmumam '''''[[Arktikugoļ]]''''' pieder trīs kalnraču ciemati ar raktuvēm [[Svalbāra|Svalbārā]] — joprojām funkcionējošā [[Barencburga]], iekonservētā [[Piramidene]] un pamestā Grumanta? [[Attēls:Krusu peldspura (Etheostoma osburni).png|border|right|50px]] * ... [[zivis|zivju]] '''[[krūšu spura]]s''' <small>(attēlā)</small> ir homologas [[četrkājaiņi|četrkājaiņu]] priekšējām [[ekstremitātes|ekstremitātēm]], kas evolucionējušas no krūšu spurām? * ... atšķirībā no citām lielākajām Eiropas [[futbols|futbola]] līgām '''[[2019.—2020. gada Francijas futbola 1. līgas sezona]]''' netika atsākta [[COVID-19 pandēmija]]s laikā, atsaucoties uz [[Francija]]s valdības aizliegumu rīkot sporta pasākumus; par čempionvienību tika atzīta [[Parīzes "Saint-Germain"]]? * ... '''[[ksenofobija]]''' ir [[fobija]] pret visu, kas ir svešs, nepazīstams? [[Attēls:Ļubova Švecova.jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Saskaņa]]" '''[[Ļubova Švecova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš kandidējusi [[2017. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] no [[LSDSP]] saraksta? * ... jaunatnes [[basketbols|basketbola]] trenere '''[[Ināra Jākobsone]]''' laika posmā no 1995. līdz 2002. gadam [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas sieviešu basketbola izlasē]] ir nospēlējusi 43 spēles? * ... 2014. gada novembrī [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]] '''"[[Debesu simts|Debesu simtam]]"''' — visiem kritušajiem protestētājiem, kuri gāja bojā [[snaiperis|snaiperu]] apšaudēs [[Eiromaidans|Eiromaidana]] laikā [[2014. gads|2014. gada]] [[20. februāris|20. februārī]], piešķīra [[Ukraina]]s varoņa goda nosaukumu? [[Attēls:Зустріч Зеленського з МВФ, 2019, 4 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. un 2020. gadā [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministra]] amatā bijušais '''[[Oleksijs Hončaruks]]''' <small>(attēlā)</small> bija pats jaunākais premjerministrs Ukrainas vēsturē? * ... '''[[2019.—2020. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2019.—2020. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezonā]]''' uzvarēja [[Minhenes "Bayern"]], kas klubam bija astotais tituls pēc kārtas? * ... viens no [[Latvijas Tautas fronte]]s dibinātājiem zinātnieks '''[[Jānis Freimanis]]''' bija [[LR Augstākā Padome|Augstākās padomes]] deputāts, taču [[Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]], kandidējot četras reizes, ne reizi netika ievēlēts? [[Attēls:Rezanov np.jpg|border|right|50px]] * ... [[1804. gads|1804. gadā]] pirmais [[Krievija]]s sūtnis [[Japāna|Japānā]] '''[[Nikolajs Rezanovs]]''' <small>(attēlā)</small> mēģināja ierasties vizītē pie [[Japānas imperators|Japānas imperatora]], tomēr diplomātiskā misija nebija veiksmīga, jo izolētās valsts valdnieks viņu nepieņēma? * ... no 36 dalībniekiem, kas piedalījās '''[[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tenisa sacensībās 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', 35 tenisisti pārstāvēja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], bet 1 tenisists — [[Vācija|Vāciju]]? * ... [[1646. gads|1646. gadā]] izveidoto '''[[Cjinu dinastijas likumu kodekss|Cjinu likumu kodeksu]]''' civilprasībās Britu [[Honkonga|Honkongā]] daļēji turpināja izmantot līdz [[1971. gads|1971. gadam]]? [[Attēls:ER2-1342-09, Zasulauks.JPG|border|right|50px]] * ... 2019. gadā '''AS "[[Pasažieru vilciens]]"''' rīcībā bija 26 [[elektrovilciens|elektrovilcienu]] sastāvi ar kopējo sēdvietu skaitu ap 10 000 <small>(attēlā elektrovilciens [[Zasulauka stacija|Zasulauka stacijā]])</small>? * ... par '''[[2019.—2020. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]s''' rezultatīvāko spēlētāju kļuva ''[[Leicester City]]'' uzbrucējs [[Džeimijs Vārdijs]], gūstot 23 vārtus un 33 gadu vecumā kļūstot par vecāko spēlētāju, kas to paveicis? * ... '''[[Svalbāras Longjēres lidosta]]''' ir vistālāk ziemeļos izvietotā [[lidosta]] ar regulāru pasažieru satiksmi? [[Attēls:Gaujas-Baltezera kanāls no tilta rietumu virzienā, 2019-11-09 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[1903. gads Latvijā|1903. gadā]] izbūvētais '''[[Gaujas—Baltezera kanāls]]''' līdz 20. gadsimta 60. gadiem tika izmantots koku pludināšanai, pēc tam pamests; 2019. gadā sākta tā atjaunošana <small>(attēlā atjaunošanas darbi)</small>? * ... izcīnot bronzas medaļu [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Riodežaneiro]], '''[[Marva Amri]]''' kļuva par pirmo [[Āfrika]]s sievieti — olimpisko medaļnieci [[cīņas sports|cīņas sportā]]? * ... '''[[Koncertzāle "Latvija"|koncertzālē "Latvija"]]''', kas atrodas [[Ventspils]] mūzikas skolas telpās, ir 578 skatītāju vietas? [[Attēls:2018 02 22-12-28-24 oskarsludvigscom.jpg|border|right|50px]] * ... ilggadējais Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents '''[[Henriks Danusēvičs]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Trešā atmoda|Atmodas]] laika aktīvists: piedalījies [[Latvijas Tautas fronte]]s izveidē, ievēlēts tās pirmajā domē? * ... neviens no tā laika vadošajiem [[teniss|tenisa]] spēlētājiem nepiedalījās '''[[Teniss 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1896. gada vasaras olimpisko spēļu tenisa turnīrā]]'''? * ... ar aptuveno filmas budžetu 260 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā [[datoranimācija]]s [[mūzikls]] '''"[[Karalis Lauva (2019. gada filma)|Karalis Lauva]]"''' ir viena no dārgākajām jebkad uzņemtajām filmām? [[Attēls:'Twenty Thousand Leagues Under the Sea' by Neuville and Riou 027.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kapteinis Nemo]]''' <small>(attēlā)</small> parādās divos [[Žils Verns|Žila Verna]] romānos — "[[20 000 ljē pa jūras dzelmi]]" un "Noslēpumu sala"? * ... '''[[2010. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2010. gada ārkārtas Latvijas pašvaldību vēlēšanas]]''' tika rīkotas divās pašvaldībās — [[Mērsraga novads|Mērsraga]] un [[Rojas novads|Rojas]] novados — pēc Rojas novada sadalīšanas divās daļās? * ... '''"[[Aladins]]"''' ir viena no atpazīstamākajām krājuma "[[Tūkstoš un vienas nakts pasakas]]" pasakām, kaut arī nav iekļauta sākotnējā krājumā [[arābu valoda|arābu valodā]], bet to 18. gadsimtā krājumam pievienoja francūzis Antuāns Gallāns? [[Attēls:Greta Thunberg urges MEPs to show climate leadership (49618310531) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... vides aktīviste '''[[Grēta Tūnberja]]''' <small>(attēlā)</small> protestēt pie [[Zviedrija]]s parlamenta, pieprasot tūlītējas darbības [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] apkarošanai, sāka 15 gadu vecumā? * ... [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]] [[Rīga]]s pilsētas militārā komandanta posteni ieņēmušais '''[[Zigfrīds Rufs]]''' kopā ar citiemm augsta ranga [[Trešais reihs|Trešā reiha]] virsniekiem tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] pakarot, kas tika izpildīts [[1946. gads Latvijā|1946. gada]] [[3. februāris|3. februārī]] [[Rīga|Rīgā]], [[Uzvaras laukums|Uzvaras laukumā]], aptuveni 4000 skatītāju klātbūtnē? * ... '''[[franšīze]]''' nav vienlīdzīga partnerība, jo franšīzes ņēmējs atrodas franšīzes devēja daļējā pakļautībā, taču parasti franšīze ir izdevīga gan franšīzes devējam, gan ņēmējam? [[Attēls:Frankincense 2005-12-31.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[vīraka sveķi|vīraka sveķus]]''' <small>(attēlā)</small> iegūst no bosvēliju krūmiem, kas aug [[Vidusjūra]]s reģionā? * ... [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 27. aprīlī "reketa karalis" '''[[Ivans Haritonovs]]''' tika apcietināts tieši savā 40. dzimšanas dienā; vēlāk notiesāts par par izspiešanu? * ... visvairāk čempionu titulu '''[[Irānas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Irānas futbola čempionāta Pirmajā divīzijā]]''' ir izcīnījusi '''''[[FK Perspolis]]''''' komanda — 12? [[Attēls:Giuseppe Conte 2.jpg|border|right|50px]] * ... pēc daudzu žurnālistu un politisko komentētāju domām, '''[[Džuzepe Konte|Džuzepes Kontes]]''' <small>(attēlā)</small> vadītā [[Itālija]]s valdība ir pirmā populistiskā valdība [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? * ... [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]] [[Mongolija]]s [[cīkstone]] '''[[Soronzonboldina Batcecega]]''' ieguva bronzas medaļu, ceturtdaļfinālā pārspējot [[Latvija]]s pārstāvi [[Anastasija Grigorjeva|Anastasiju Grigorjevu]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Drošības policija]] atzina [[Krievija]]s ziņu aģentūru '''''[[Sputnik]]''''' par Krievijas [[propaganda]]s izplatītāju? [[Attēls:Charlottetown-Stratford (aerial) 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kanāda]]s [[Prinča Edvarda Sala (Kanāda)|Prinča Edvarda Salas provinces]] administratīvais centrs '''[[Šarlotauna]]''' <small>(attēlā)</small> ir nosaukta par godu [[Mēklenburgas-Štrēlicas Šarlote]]i, Lielbritānijas un Īrijas karaļa [[Džordžs III|Džordža III]] sievai? * ... 1890. gadā dibinātais [[Šveice]]s [[futbola klubs]] no [[Ženēva]]s '''''[[Servette FC]]''''' ir 17 reizes kļuvis par [[Šveices Superlīga|Šveices čempionvienību]]? * ... [[1314. gads|1314. gada]] [[24. jūnijs|24. jūnijā]] notika Bennokbernes kauja, kurā [[Roberts Brūss|Roberta Brūsa]] vadītie [[skoti]] smagi sakāva [[angļi|angļus]] [[Edvards II Plantagenets|Edvarda II]] vadībā un nodrošināja '''[[Skotijas karaliste]]s''' eksistenci? [[Attēls:Graffiti in Tartu 03.JPG|border|right|50px]] * ... [[igauņi|igauņu]] [[stensils|stensila]] mākslinieks '''[[Edvards fon Lenguss]]''' bieži tiek salīdzināts ar ''Banksy'', jo arī viņa darbos ir iekļauti politiski un sociāli komentāri, arī viņš izmanto stensila tehniku un nav zināma viņa identitāte <small>(attēlā [[grafiti]] "Kaņepjbārdis un Raganu mednieks" pie Igaunijas Augstākās tiesas ēkas)</small>? * ... leģendārā autobraucēja '''[[Mārtiņš Sesks (1936)|Mārtiņa Seska]]''' dēls [[Uldis Sesks]] (arī bijušais [[Liepājas dome]]s priekšsēdētājs) un mazdēls Mārtiņš Sesks ir [[autosports|autosportisti]], [[autorallijs|autorallija]] braucēji? * ... [[latviešu valoda|latviešu valodā]] '''[[ģermānismi]]''' veido divus slāņus: 12.—16. gadsimta un 16.—19. gadsimta slāni? [[Attēls:African Great Lakes.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas Lielie ezeri|Āfrikas Lielajos ezeros]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas 25% no planētas nesasalušā [[saldūdens]]? * ... '''[[Latvijas Sporta federāciju padome]]''' apvieno [[Latvija|Latvijā]] esošās valsts atzīto [[sporta veidi|sporta veidu]] federācijas — 2019. gada vasarā to bija 93? * ... '''''[[Liberum veto]]''''' bija [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s parlamentārās uzbūves princips, kas paredzēja, ka jebkuram Seima (kārtu pārstāvības institūcijas) deputātam bija tiesības pārtraukt jebkura jautājuma apspriešanu vai Seima darbību (un tā jau pieņemtos lēmumus)? [[Attēls:Latvijas Karogs AB Dambis.jpg|border|right|50px]] * ... '''AB dambis''' <small>(attēlā)</small> [[Rīga|Rīgā]] pie [[Klīversala]]s ir būvēts 19. gadsimta 60. gadu beigās, lai nodrošinātu stabilu [[Daugava]]s kreisā krasta līniju? * ... 1997. gadā '''[[Ivars Caune (autosportists)|Ivars Caune]]''' un Andris Šimkus [[Velsa]]s [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (''WRC'') posma pirmajā ātrumposmā, startējot ar ''[[Subaru]] Impreza'' automašīnu, izcīnīja otro vietu, piekāpjoties tikai [[Kolins Makrejs|Kolinam Makrejam]], bet apdzenot [[Tomijs Mekinens|Tomiju Mekinenu]] un [[Karloss Sainss|Karlosu Sainsu]]? * ... 68 gadu laikā, kamēr [[Gruzija]] atradās [[Padomju Savienība|PSRS]] sastāvā, [[25. februāris]] oficiāli tika svinēts kā "Padomju varas proklamēšanas diena Gruzijā", taču tagad tā ir '''"[[Padomju okupācijas diena (Gruzija)|Padomju okupācijas diena]]"'''? [[Attēls:Крестьянская-семья Беломорье.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija]]s ziemeļrietumos dzīvojošie '''[[pomori]]''' <small>(attēlā ģimene 20. gadsimta sākumā)</small> ir cēlušies no 12. gadsimta [[krievi|krievu]] ieceļotājiem no [[Novgoroda]]s zemēm, kas sajaukušies ar vietējiem [[somugri|somugru]] iedzīvotājiem? * ... lielākā daļa mūsdienās pastāvošā aptuveni 1800 km garā '''[[Lielais Ķīnas kanāls|Lielā Ķīnas kanāla]]''' tika izveidota [[Juaņu dinastija]]s laikā, kad kanāls sasniedza [[Pekina|Pekinu]]? * ... [[Malta]]s [[futbola klubs]] '''''[[Valletta F.C.]]''''' 25 reizes ir kļuvis par Maltas čempionvienību? [[Attēls:Carthamus tinctorius 050709a.JPG|border|right|50px]] * ... [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] ar '''[[krāsu saflors|krāsu safloru]]''' <small>(attēlā)</small> krāsoja pārsējus, kurus pēc tam sēja ap [[mūmija|mumificētajiem ķermeņiem]]? * ... [[latvieši|latviešu]] futbolists '''[[Daniels Ontužāns]]''', kurš ir dzimis [[Vangaži|Vangažos]], bet astoņu gadu vecumā ar vecākiem pārcēlās dzīvot uz [[Augsburga|Augsburgu]] [[Vācija|Vācijā]], 2018. gada maijā parakstīja trīs gadu līgumu ar [[futbols|futbola]] klubu [[Minhenes "Bayern"]]? * ... šobrīd '''[[Valkas stacija]]''' oficiāli ir ceļa postenis [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|līnijā Rīga—Lugaži—Valsts robeža]], un tajā nav pasažieru satiksmes ([[Valka]]s iedzīvotāji braucieniem uz [[Rīga|Rīgu]] var izmantot tuvējās [[Valga (stacija)|Valgas]] vai [[Lugaži (stacija)|Lugažu]] stacijas)? [[Attēls:Ecolines 1.jpg|border|right|50px]] * ... ar '''''[[Ecolines]]''''' starptautisko [[autobuss|autobusu]] pārvadājumu zīmolu darbojas vairāku valstu pārvadātāji: [[Latvija|Latvijā]] tas ir ''Norma-A'' <small>(attēlā ''Ecolines'' autobuss [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Rīgas Starptautiskajā autoostā]])</small>? * ... [[paukotājs]] Filips Katjū ir titulētākais starp '''[[Francijas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|Francijas olimpiskajiem medaļniekiem]]''' — viņš no [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920.]] līdz [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gadam]] ir izcīnījis 9 olimpiskās medaļas, savukārt [[biatlonists]] [[Martēns Furkads]] ir titulētākais ziemas olimpiskajās spēlēs ar 8 medaļām? * ... [[krievi|krievu]] aktieriem '''[[Jevgeņijs Morgunovs|Jevgeņijam Morgunovam]]''' Rūdītā tēlā, [[Jurijs Ņikuļins|Jurijam Ņikuļinam]] — Stulbeņa un '''[[Georgijs Vicins|Georgijam Vicinam]]''' Gļēvuļa tēlā, kuri spēlējuši virknē [[Leonīds Gaidajs|Leonīda Gaidaja]] komēdiju, ir uzstādīti pieminekļi vairākās [[Krievija]]s pilsētās? [[Attēls:Hanzas perons.JPG|border|right|50px]] * ... kultūras un izklaides centrs '''"[[Hanzas perons]]"''' <small>(attēlā atklāšanas dienā)</small> ir viena no pirmajām un lielākajām neatkarīgās [[Latvija]]s kultūras celtnēm, kas uzbūvēta tikai par privātiem līdzekļiem? * ... '''[[Somālijas futbola izlase]]''' savā pirmajā spēlē 1963. gadā ar 0—14 zaudēja [[Ziemeļkorejas futbola izlase|Ziemeļkorejai]], kas joprojām ir lielākais zaudējums tās vēsturē? * ... lielākā daļa rūpnieciski izmantojamo [[Latvija]]s [[māls|mālu]] satur ievērojamu '''[[illīts|illīta]]''' daudzumu? [[Attēls:Hotdog - Evan Swigart.jpg|border|right|50px]] * ... 19. gadsimtā [[vācieši|vācu]] imigranti [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] maizītes ar desiņu pārdeva ar nosaukumu ''dachshund sausages'' (takšu desiņas, jo desiņas bija tievas un garas kā šī suņu šķirne), bet tā kā šo vārdu amerikāņiem bija grūti izrunāt, tad nosaukums mainījās uz ''dog'' (suns), no kā radies '''[[hotdogs|hotdoga]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums? * ... '''[[Rīgas kauss (galda hokejs)|Rīgas kauss]]''' ir pasaulē visplašākais regulārais [[galda hokejs|galda hokeja]] turnīrs, kurā ik gadus piedalās vairāk nekā 200 spēlētāju? * ... filmas '''"[[Jelgava 94 (filma)|Jelgava 94]]"''' pirmizrāde notika [[2019. gads kino|2019. gada]] 17. septembrī [[Jelgava]]s Kultūras namā, bet pārējā Latvijā dažas dienas vēlāk? [[Attēls:Charcoal.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kokogles]]''' <small>(attēlā)</small> rodas, karsējot [[koksne|koksni]] bez [[gaiss|gaisa]] piekļuves, pirolīzes procesā? * ... '''[[Kanādas latvieši|Kanādas latviešu]]''' kopskaits ir ap 20 000 — 25 000, skaitot [[Latvijas pilsonība|Latvijas valstspiederīgos]] un [[kanādieši|kanādiešus]] ar latvisku izcelsmi, kas vēl apzinās savu saikni ar izcelsmes zemi? * ... '''[[Francija olimpiskajās spēlēs]]''' ir piedalījusies kopš to atjaunošanas [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gadā]], esot viena no tām valstīm, kas ir bijusi pārstāvēta pilnīgi visās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras]] un [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas]] olimpiskajās spēlēs? [[Attēls:Solanum nigrum fruits.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[melnā naktene|melnās naktenes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa]] un [[Centrāleiropa]], bet mūsdienās tās aug daudzviet arī citur, īpaši cilvēka saimnieciskās darbības teritorijās; [[Latvija|Latvijā]] diezgan bieži izplatītā visā teritorijā? * ... [[latvieši|latviešu]] [[galda hokejs|galda hokejists]] '''[[Atis Sīlis]]''' ir 2013. gada pasaules čempions? * ... '''[[ASV Neatkarības diena]]''' tiek svinēta [[4. jūlijs|4. jūlijā]] — dienā, kad tika parakstīta [[ASV Neatkarības deklarācija]]? [[Attēls:Fulp-Allen v Tjapko Tournoi GPSO 2014 t131223.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija]]s [[cīkstone]] '''[[Karolīna Tjapko]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtēja Eiropas kadetu čempionāta sudraba medaļas ieguvēja? * ... '''[[Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības]]''' notiek kopš [[2016. gads|2016. gada]] 23. jūnija [[referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referenduma par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]], kurā iedzīvotāju vairākums nobalsoja par [[Eiropas Savienība]]s pamešanu? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] [[10. augusts|10. augustā]] mirušo rakstnieku, publicistu un scenāristu '''[[Artūrs Snips|Artūru Snipu]]''' kopā ar [[Dainis Īvāns|Daini Īvānu]] uzskata par cīņas pret [[Daugavpils HES]] celtniecību aizsācēju? [[Attēls:Astrakhan trams, 1041 stowaway.jpg|border|right|50px]] * ... viena no populārākajām metodēm cīņā ar '''[[bezbiļetnieks|bezbiļetniekiem]]''' <small>(attēlā bezbiļetnieks [[Astrahaņa|Astrahaņā]], [[Krievija|Krievijā]])</small> ir naudassoda uzlikšana? * ... ideja par '''[[Vidusjūras spēles|Vidusjūras spēlēm]]''' radās 1948. gadā, bet pirmās spēles notika 1951. gadā [[Ēģipte]]s pilsētā [[Aleksandrija|Aleksandrijā]]; kopš tā laika spēles ir notikušas bez pārtraukuma ar četru gadu intervālu? * ... '''[[rūsa]]''' galvenokārt sastāv no hidratēta dzelzs(III) oksīda un dzelzs(III) oksohidroksīda? [[Attēls:Sonia Gandhi (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[1998. gads|1998. gadā]], septiņus gadus pēc vīra [[Rādžīvs Gandijs|Rādživa Gandija]] slepkavības, viņa atraitne [[itāliete]] '''[[Sonija Gandija]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Indijas Nacionālais kongress|Indijas Nacionālā kongresa]] prezidenti? * ... '''[[Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]''' tika izveidota [[2020. gads sportā|2020. gadā]], likvidējot [[Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas]] kvalifikācijas turnīru; tomēr sakarā ar [[COVID-19]] pandēmiju [[Biškeka|Biškekā]] plānotais '''[[2020. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija|2020. gada čempionāts]]''' tika atcelts? * ... [[ugunsdzēsējs|ugunsdzēsēja]], [[Čornobiļas AES katastrofa]]s pirmās glābēju komandas dalībnieka '''[[Vasīlijs Ignatenko|Vasīlija Ignatenko]]''' traģiskais stāsts aprakstīts [[baltkrievi|baltkrievu]] rakstnieces [[Svetlana Aļeksijeviča|Svetlanas Aļeksijevičas]] grāmatā "Černobiļa. Lūgšana" un uzņemts [[HBO]] miniseriālā "[[Černobiļa (miniseriāls)|Černobiļa]]"? [[Attēls:Courge encore verte.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[pudeļķirbis]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai pārtikas augs, bet arī [[ārstniecības augs]]? * ... māsas Strautmanes — '''[[Paula Strautmane|Paula]]''' un [[Digna Strautmane|Digna]] — ir kopā spēlējušas visa vecuma jaunatnes izlasēs, bet tagad pārstāv [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas sieviešu basketbola izlasi]]? * ... '''[[impērijas brīvpilsēta]]''' [[Svētās Romas impērija|Svētās Romas impērijā]] bija pilsēta, kas pakļaujas tieši [[Svētās Romas impērijas imperatoru uzskaitījums|imperatoram]] nevis vietējiem augstmaņiem, iespējams arī, ka pilsēta bija dibināta uz imperatoram piederošās zemes? [[Attēls:Robin Lehner 2013-05-17.JPG|border|right|50px]] * ... viens no [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vadošajiem [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargiem]], [[Viljama Dženingsa balva|Viljama Dženingsa]] un [[Bila Mastertona balva]]s ieguvējs, '''[[Robins Lēners]]''' <small>(attēlā)</small> 2010. gadā debitēja NHL, kļūdams par visu laiku jaunāko [[Zviedrija]]s vārtsargu, kas spēlējis līgā? * ... 1999. gadā slēgtās '''[[Rankas dzelzceļa stacija]]s''' pirmais nosaukums kādā 1916. gada vilcienu sarakstā bija Pavāriņi, vēlāk tā dēvēta par Ramkavu un Ramku, bet 1930. gadā pārdēvēta par Ranku? * ... vismaz 6 mēnešus garā [[ziemas miegs|ziemas miega]] laikā '''[[meža sicista]]''' zaudē apmēram pusi no savas [[masa]]s? [[Attēls:The Stalin White Sea – Baltic Sea Canal (Belomorsk).jpg|border|right|50px]] * ... [[Staļins|Staļina]] vārdā nosauktais '''[[Baltās—Baltijas jūras kanāls]]''' <small>(attēlā slūžas [[Belomorska|Belomorskā]])</small> bija pirmā [[Padomju Savienība]]s lielā būve, kas celta ar [[gulags|gulaga]] ieslodzīto spēkiem? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas izlasei]] '''[[2019. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm]]''' bija astotais [[Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Eiropas čempionāta]] finālturnīrs pēc kārtas? * ... viens no [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s pretinieku [[Interfronte]]s līderiem '''[[Sergejs Dīmanis]]''' 2001. gadā pēc konflikta ar [[Tatjana Ždanoka|Tatjanu Ždanoku]] aizgāja no partijas "[[Līdztiesība]]" vadības, bet 2005. gadā pameta Latviju un pārcēlās uz dzīvi [[Maskava|Maskavā]]? [[Attēls:Fiorino 1347.jpg|border|right|50px]] * ... pirmos '''[[florīns|florīnus]]''' no [[1252. gads|1252.]] līdz [[1533. gads|1533. gadam]] kala [[Florence|Florencē]]; to nosaukums cēlies no Florences [[heraldika|heraldiskā]] simbola [[lilijas]] zieda, kas bija izkalts uz monētas <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[2019. gada NHL drafts|2019. gada NHL draftā]]''' tika izvēlēts viens [[hokejists]] no [[Latvija]]s: '''[[Artūrs Šilovs]]''', ko [[Vankūveras "Canucks"]] izraudzījās 6. kārtā? * ... [[meteoroloģija|meteoroloģijā]] '''[[gaisa temperatūra]]''' tiek mērīta aptuveni 2 [[metrs|metru]] augstumā virs zemes, lai to neietekmē [[augsne]]s temperatūra, kā arī [[ēna|ēnā]], lai tieši [[Saule]]s stari nesildītu [[termometrs|termometru]]? [[Attēls:Yawning Infant, August 2018.jpg|border|right|50px]] * ... viens no iemesliem, ar ko tiek skaidrota '''[[žāvāšanās]]''' <small>(attēlā)</small>, ir [[skābeklis|skābekļa]] trūkums apkārtējā [[gaiss|gaisā]]? * ... '''[[Longailendas "Nets"]]''' sastāvā ir spēlējis [[Rodions Kurucs]], kļūstot par otro [[Latvija]]s [[basketbolists|basketbolistu]] pēc [[Dāvis Bertāns|Dāvja Bertāna]], kas spēlējis [[G līga|G līgā]]? * ... '''[[Etnas iela (Rīga)|Etnas iela]]''' [[Rīga]]s [[Brasa|Brasas apkaimē]] ir nosaukta pateicoties metālfabrikai "Etna", kas atradās blakus uz [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielas]]? [[Attēls:Mahavir.jpg|border|right|50px]] * ... [[džainisms|džainisma]] pamatlicējs '''[[Mahāvīra]]''' <small>(attēlā)</small> esot praktizējis stingru dzīvesveidu un aicinājis to darīt arī viņa sekotājiem; viņš esot sevi nomērdējis [[bads|badā]]? * ... 2019. gada 30. maijā '''[[Ērlings Breuts Holanns]]''' [[futbols|futbola]] U-20 Pasaules kausa spēlē pret [[Hondurasas futbola izlase|Hondurasu]] guva deviņus vārtus, tādējādi palīdzot [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģijas izlasei]] uzvarēt ar 12—0 un uzstādot rekordu par visvairāk gūtajiem vārtiem vienā spēlē? * ... '''[[Reinas konfederācija]]i''', kas izveidojās [[Napoleona kari|Napoleona karu]] rezultātā [[1806. gads|1806. gadā]], pakāpeniski pievienojās visas [[Vācieši|vācu]] valstis, izņemot [[Prūsijas karaliste|Prūsijas karalisti]] un [[Austrijas impērija|Austrijas impēriju]]? [[Attēls:Svalbard seed vault.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svalbāras Globālā sēklu glabātuve|Svalbāras Globālajā sēklu glabātuvē]]''' <small>(attēlā ieeja)</small> atrodas vairāk nekā miljons [[sēkla|sēklu]] paraugu no 76 pasaules valstīm, izmantojot tikai vienu no trijām zālēm, no kurām katrā var izvietot 1,5 miljonus paraugu? * ... '''[[Dānija olimpiskajās spēlēs|Dānijai olimpiskajās spēlēs]]''' visveiksmīgākās līdz šim ir bijušas [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948. gada Londonas spēles]], kad tā izcīnīja 20 olimpiskās medaļas? * ... '''[[Bulgārija (ciems)|Bulgārija]]''' ir apdzīvota vieta [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Valgundes pagasts|Valgundes pagastā]]? [[Attēls:HK 佐敦 Jordan 裕華國貨 Yue Hwa Chinese Products Emporium 琵琶 Music 二胡 String instruments.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stīgu instrumenti|stīgu instrumentu]]''' <small>(attēlā)</small> radītās [[skaņa]]s [[frekvence]] ir atkarīga no [[stīga]]s garuma un tās nospriegojuma? * ... '''[[Mārtiņš Zībarts]]''' bija [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais treneris no 2015. gada līdz 2019. gada 1. jūlijam, kad atkāpās pēc zaudējuma [[2019. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Eiropas čempionāta]] astotdaļfinālā, Latvijas izlasei neizpildot izvirzītos mērķus? * ... [[6. gadsimts|6. gadsimta]] sākumā '''[[Vestgotu karaliste]]s''' [[Gallija]]s teritoriju iekaroja [[franki]], un [[vestgoti|vestgotu]] pārvaldībā palika tikai [[Pireneju pussala]] ar centru [[Toledo]]? [[Attēls:2018-07-04 President João Lourenço-0555.jpg|border|right|50px]] * ... [[2017. gads|2017. gada]] [[23. augusts|23. augustā]] par [[Angolas prezidents|Angolas prezidentu]] ievēlētais '''[[Žuans Lorensu]]''' <small>(attēlā)</small> bijis viens no Angolas atbrīvošanas tautas kustības vadītājiem un aktīvi piedalījies Angolas pilsoņu karā? * ... pēc uzvaras [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Japāna]]s [[cīkstone]], astoņkārtējā [[Pasaules čempionāts cīņas sportā|pasaules čempione]], '''[[Hitomi Obara]]''' paziņoja par sporta karjeras beigšanu? * ... [[Rīga|Rīgā]] dzimusī [[joga]]s skolotāja '''[[Indra Devi]]''' (Eiženija Pētersone) darbojās [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudā]], kur viņas jogas studiju apmeklēja [[Grēta Garbo]], [[Glorija Svansone]], [[Dženifere Džonsa]] un citi amerikāņu aktieri? [[Attēls:Latvian personal license plate.JPG|border|right|50px]] * ... atšķirībā no daudzām citām valstīm, '''[[Latvijas transportlīdzekļu numura zīmes]]''' var pasūtīt arī individuālu valsts reģistrācijas numuru ar noteikumiem atbilstošu simbolu kombināciju <small>(attēlā)</small>? * ... par pirmo mūsdienu '''[[Grieķijas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|olimpisko spēļu Grieķijas medaļnieku]]''' ir uzskatāms [[paukotājs]] [[Leonids Pirgs]], kurš [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada Atēnu olimpiskajās spēlēs]] izcīnīja zelta medaļu [[Paukošana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, florete, meistari|paukošanā ar floreti meistariem]]? * ... [[Indonēzija]]s '''[[Bali sala]]''' ir ļoti populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis, it īpaši [[Austrālija]]s un [[Japāna]]s tūristiem? * ... pirmais '''[[vertikālais vēja tunelis]]''' '''''[[Aerodium Sigulda]]''''' tika atklāts [[2005. gads Latvijā|2005. gada]] vasarā? * ... [[Japāna]]s [[futboliste]] '''[[Homare Sava]]''' ir aizvadījusi 205 spēles [[Japānas sieviešu futbola izlase|Japānas izlasē]], gūstot 83 vārtus? * ... '''[[Jaunzēlandes dolārs]]''' neformāli tiek saukts par ''kivi'', jo [[kivi (putns)|šī putna]] attēls ir uz viena dolāra [[monēta]]s? [[Attēls:2004.03.04 08 Vanua Levu ferry Fiji.jpg|border|right|50px]] * ... otrā lielākā [[Fidži]] sala '''[[Vanua Levu]]''' <small>(attēlā)</small> agrāk bija pazīstama kā Sandalkoka sala? * ... pēc 1948.—1949. gada sezonas '''[[Nacionālā basketbola līga]]''' apvienojās ar [[Amerikas Basketbola asociācija (1946—1949)|Amerikas Basketbola asociāciju]], lai izveidotu [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālo basketbola asociāciju]]? * ... '''[[indulgence]]s''' — [[viduslaiki|viduslaiku]] pastrādāto un vēl nepastrādāto [[grēks|grēku]] atlaišanas iespējas — saņēma par īpašiem nopelniem [[ticība]]s aizstāvēšanā, taču vēlāk arī varēja nopirkt par [[nauda|naudu]]? [[Attēls:HIGUEROTE DESDE EL AIRE.png|border|right|50px]] * ... pirmās '''[[izpletņlēkšana]]s''' sacensības tika organizētas 1930. gados, savukārt [[1952. gads|1952. gadā]] tā kļuva par starptautisku [[sporta veids|sporta veidu]] <small>(attēlā izpletņlēcējs virs [[Venecuēla]]s)</small>? * ... '''[[Zviedrijas sieviešu futbola izlase]]''' ir uzvarējusi pirmajā [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionātā]] 1984. gadā, bet vēl trīs reizes izcīnījusi otro vietu? * ... 2001. gada Holivudas filmas '''"[[Lara Krofta: Kapeņu izlaupītāja]]"''' galvenajās lomās spēlē [[Andželīna Džolija]] un viņas tēvs [[Džons Voits]]? [[Attēls:Zuzana Čaputová (20.6.2019)VII.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Zuzana Čaputova]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā sieviete, kas ieņēmusi [[Slovākijas prezidents|Slovākijas prezidenta]] amatu, kā arī jaunākā valsts vadītāja [[Slovākija]]s vēsturē? * ... trīskārtējā olimpiskā čempione [[cīņas sports|cīņas sportā]] '''[[Saori Jošida]]''' [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada olimpiskajās spēlēs]] bija [[Japāna]]s karognesēja gan olimpisko spēļu atklāšanas, gan noslēguma ceremonijā? * ... no 1945. gada '''[[Bādene]]s''' zemes atradās pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] izveidotajā franču un amerikāņu okupācijas spēku pārvaldē, līdz 1952. gadā [[Rietumvācija|VFR]] sastāvā izveidoja [[Bādene-Virtemberga|Bādenes-Virtembergas]] federālo zemi? [[Attēls:Brunuts 2 (Coccus hesperidum).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bruņutis|bruņutīm]]''' <small>(attēlā mīkstā augumāju bruņuts)</small> ir spilgti izteikts [[dzimuma dimorfisms]]: to mātītes tiktāl piemērojušās [[parazītisms|parazītiskam]] dzīvesveidam, ka vairs neatgādina [[kukaiņi|kukaiņus]], bet izaugumus uz [[augi]]em? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Jasīns Brāhīmī]]''' ir dzimis [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] un spēlējis Francijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[augu endofīti]]''' ir mikroskopiski organismi, kas vismaz kādu savas dzīves cikla daļu pavada auga audos; endofīti ir konstatēti praktiski visos [[augi|augos]]? [[Attēls:Kaori Icho.jpg|border|right|50px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[cīkstone]] '''[[Kaori Ičo]]''' <small>(attēlā)</small> bija nepārspēta 13 gadus, šajā laikā kļūstot par pirmo sievieti jebkurā sporta veidā, kas uzvarējusi individuālā disciplīnā četrās secīgās olimpiskajās spēlēs, kā arī uzvarot 10 [[Pasaules čempionāts cīņas sportā|Pasaules čempionātos]]? * ... '''"[[Lielā padomju enciklopēdija|Lielās padomju enciklopēdijas]]"''' pirmo izdevumu veidoja 66 sējumi, otro izdevumu — 50 sējumi, bet trešo izdevumu — 31 sējums? * ... '''[[Austrumāfrikas slaidkājis|Austrumāfrikas slaidkājim]]''' ir priekš [[grauzēji|grauzēja]] ļoti lēns populācijas atražošanās ātrums, jo parasti tam piedzimst viens mazulis? [[Attēls:Журавлина.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dzērveņu apakšģints]]''' augi veido zemus ložņājošus [[krūmājs|krūmājus]] — dzērvenājus; [[Latvija]]s savvaļas sugām augstums nepārsniedz 8 cm <small>(attēlā parastā dzērvene)</small>? * ... [[Nīderlande]]s [[riteņbraucējs]] '''[[Matjē van der Pūls]]''', kurš nāk no no velosportistu ģimenes (riteņbraucējs ir arī viņa tēvs [[Adri van der Pūls]]), startē gan [[velokross|velokrosa]] un [[kalnu riteņbraukšana]]s, gan [[šosejas riteņbraukšana]]s sacensībās? * ... [[2015. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|2015. gadā]] un [[2019. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|2019. gadā]] no Latvijas Nacionālās skolotāju savienības '''[[Edgars Kramiņš]]''' tika virzīts [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidenta]] amatam? [[Attēls:Lesser coat of arms of Georgia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Gruzijas ģerbonis|Gruzijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā mazais ģerbonis)</small> [[Vairogs (heraldika)|vairogā]] attēlots [[Svētais Juris]], kas ar šķēpu uzveic pūķi? * ... [[cīkstonis]] un treneris, '''[[Imants Lagodskis]]''', kurš [[Gvatemala|Gvatemalā]] 2006. gadā kļuva par pasaules junioru čempionu, ir precējies ar pazīstamo cīkstoni [[Anastasija Grigorjeva|Anastasiju Grigorjevu]]? * ... oriģinālais '''[[Lietuvas statūti|Lietuvas statūtu]]''' teksts ir rakstīts [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas lielkņazistē]] oficiālajā [[rutēņu valoda|rutēņu valodā]], kas vēlāk tulkota [[latīņu]] un [[poļu valoda|poļu valodās]]? [[Attēls:Austria vs. USA 2013-11-19 (063).jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēlas futbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Andreass Hercogs]]''' <small>(attēlā)</small> ar 103 spēlēm ir visvairāk spēles [[Austrijas futbola izlase|Austrijas izlasē]] aizvadījušais [[futbolists]]? * ... [[Hilzeni|Hilzenu]] dzimtas [[Latgale]]s (Inflantijas) garīdznieks, reliģisko rakstu autors, apkopotājs un izdevējs '''[[Juris Nikolajs Hilzens]]''' bija [[Smoļenska]]s [[bīskaps]] no 1745. līdz 1763. gadam, šajā laikā apmeklējot Smoļensku vien divreiz — 1755. gadā saistībā ar epidēmiju un 1761. gadā [[dominikāņi|dominikāņu]] misijas ietvaros? * ... '''[[Sanmarīno Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' labāko rezultātu sasniedza [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019. gadā]]: 19. vieta? [[Attēls:2011-04-30 Morchella esculenta.jpg|border|right|50px]] * ... augstvērtīgā un populārā [[ēdamā sēne]] '''[[parastais lāčpurns]]''' <small>(attēlā)</small> reti ir tārpains, taču tā lielā dobuma dēļ [[kukaiņi]] nereti izgrauž tajā caurumus, lai iegūtu paslēptuvi? * ... latviešu [[Brīvā cīņa|brīvā stila cīkstone]] '''[[Kristīne Odriņa]]''' 2006. gada [[Eiropas čempionāts cīņas sportā|Eiropas čempionātā]] izcīnīja sudraba medaļu, kas ir sportistes augstākais panākums? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[Strevas kauja|Strevas kaujā]]''', kurā [[Vācu ordenis]] izcīnīja lielu uzvaru pār [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuvas dižkunigaitiju]], krita valdnieka '''[[Ģedimins|Ģedimina]]''' dēli Narimants un Manvīds? [[Attēls:Sicista betulina 03.JPG|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] sastopama viena '''[[lēcējpeļu dzimta]]s''' suga — [[meža sicista]] <small>(attēlā)</small>? * ... ar 91 aizvadītu spēli [[Moldovas futbola izlase|Moldovas futbola izlasē]] '''[[Aleksandru Epurjanu]]''' ir visvairāk spēļu nospēlējušais futbolists tās vēsturē? * ... par pirmo moderno '''[[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centru]]''' [[Latvija|Latvijā]] uzskata [[Dole (tirdzniecības centrs)|tirdzniecības centru "Dole"]] [[Rīga|Rīgā]], kas pēc rekonstrukcijas tika atvērts [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Elena Lashmanova London 2012.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija]]s soļotāja '''[[Jeļena Lašmanova]]''' <small>(attēlā)</small> [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] uzvarēja [[20 km soļošana|20 km soļošanā]], uzstādot arī jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]? * ... '''[[Lietuvas—Maskavijas kari]]''' pēc vairākām [[Maskava]]s valdnieku [[Ivans III|Ivana III]] un [[Vasīlijs III|Vasīlija III]] uzvarām noveda pie tā, ka [[Lietuvas lielkņaziste]] zaudēja lielu daļu no tās iepriekš kontrolētajām [[Kijevas Krievzeme]]s teritorijām? * ... '''[[Raubiči|Raubiču]]''' sporta komplekss bija attēlots uz [[Baltkrievijas rublis|Baltkrievijas 5000 rubļu]] banknotes? [[Attēls:Vecpilsētas iela, Jelgava - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vecpilsētas iela (Jelgava)|Vecpilsētas iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir senās [[Jelgava]]s [[Lielā iela (Jelgava)|Lielās ielas]] daļa, kas vienīgā saglabājusies pēc [[kauja par Jelgavu (1944)|pilsētas sagraušanas 1944. gadā]]? * ... [[1968. gada ziemas olimpiskās spēles|1968. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[bobslejs|bobsleja]] divnieks divnieks '''[[Jons Pancuru]]''' un Nikolae Njagoe izcīnīja bronzas medaļu, kas joprojām ir vienīgā medaļa [[Rumānija olimpiskajās spēlēs|Rumānijai ziemas olimpiskajās spēlēs]]? * ... apdzīvota vieta [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Svētes pagasts|Svētes pagastā]] '''[[Muzikanti]]''' agrāk saukta Cūcēnciems vai Cūcēnu sādža? [[Attēls:OOCL HONG KONG 1674.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[OOCL Hong Kong]]''''' <small>(attēlā)</small> tā uzbūvēšanas brīdī bija pasaulē lielākais [[konteineru kuģis]], pirmais, kurā varēja iekraut vairāk nekā 21 000 TEU? * ... [[Spānija|Spānijā]] dzimušais [[Azerbaidžānas futbola izlase|Azerbaidžānas izlases]] [[futbolists]] '''[[Edijs Silvestre]]''' viegli kļuva par šīs valstsvienības spēlētāju, jo viņa māte ir [[azerbaidžāniete]], kamēr tēvs dzimis [[Angola|Angolā]]? * ... '''''[[Apollo 10]]''''' bija pēdējais izmēģinājuma lidojums pirms ''[[Apollo 11]]'' nolaišanās uz [[Mēness]] virsmas; tas sasniedza Mēness orbītu un veica nolaišanās mēģinājumu līdz 15,6 km no Mēness virsmas? [[Attēls:Pillar of Vasco da Gama.jpg|border|right|50px]] * ... [[1498. gads|1498. gadā]] tagadējās [[Kenija]]s pilsētu '''[[Malindi]]''' apmeklēja [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs [[Vasko da Gama]]; par godu šim notikumam celtais '''[[padrans]]''' ir saglabājies līdz mūsdienām <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Slovēnija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pirmo reizi ieguva visa kaluma [[olimpiskās medaļas|medaļas]]? * ... lai arī '''[[Kamerūnas zvīņastvāvere]]''' pirmo reizi tika aprakstīta 1898. gadā, tomēr tā nekad nav novērota dabīgos apstākļos; visi apraksti par sugu tapuši, izpētot muzeju krātuvēs pieejamos 14 izbāzeņus? [[Attēls:20170105 VST Bischofshofen 2941.jpg|border|right|50px]] * ... 2018. gada 18. novembrī [[Krievija]]s [[tramplīnlēcējs]] '''[[Jevgeņijs Kļimovs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Pasaules kauss tramplīnlēkšanā|pasaules kausa]] posmu [[Visla (pilsēta)|Vislā]], kļūstot par pirmo krievu tramplīnlēcēju, kas uzvarējis pasaules kausa posmā? * ... '''[[Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestāde]]''' ir vienīgā [[Latvija|Latvijā]] bāzētā [[Eiropas Savienība]]s aģentūra? * ... 2007. gada 13. decembrī '''[[Hieronīma klosteris|Hieronīma klosterī]]''' [[Portugāle|Portugālē]] [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstu līderu samita laikā tika parakstīts [[Lisabonas līgums]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056774714).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Anita Muižniece]]''' <small>(attēlā)</small> pirms [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēšanas Saeimā]] strādāja par skolotāju [[Daugmale]]s pamatskolā? * ... '''[[Moldova 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Moldova savās pirmajās vasaras olimpiskajās spēlēs 1996. gadā]]''' bija pārstāvēta ar 40 sportistiem, kas ir lielākā [[Moldova olimpiskajās spēlēs|Moldovas sportistu delegācija]], kāda ir piedalījusies olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[1972. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1972. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' uz otro termiņu tika ievēlēts [[Ričards Niksons]], kurš vēlāk atkāpās no amata [[Votergeitas skandāls|Votergeitas skandāla]] dēļ? [[Attēls:Jacob Berglund.jpg|border|right|50px]] * ... [[Zviedrija]]s [[hokejists]] '''[[Jākobs Berglunds]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 2019. gadā noslēdza līgumu ar [[KHL]] komandu [[Rīgas "Dinamo"]] (taču nospēlēja vien 9 spēles), iepriekšējā sezonā bija [[Vācijas hokeja līga]]s labākais vārtu guvējs? * ... daudzās valstīs vairums [[pārtika|pārtikā]] patērēto [[sēnes|sēņu]] ir mākslīgi audzētas, kamēr [[Latvija|Latvijā]] aktuālāka ir sezonālā [[sēņošana|savvaļas sēņu savākšana]] un savvaļas '''[[sēņu kulinārija]]'''? * ... daži pētnieki aizstāv viedokli, ka '''[[aseksualitāte]]''' arī ir [[seksuālā orientācija]], tomēr citi pētnieki tam nepiekrīt? [[Attēls:IAEA 02790039 (5612537521).jpg|border|right|50px]] * ... [[Čornobiļas AES katastrofa]]s otrajā gadadienā, 1988. gada 26. aprīlī, valdības izmeklēšanas komisijas dalībnieks, katastrofas seku likvidācijas plānotājs '''[[Valērijs Ļegasovs]]''' <small>(attēlā)</small> izdarīja pašnāvību? * ... '''[[Slovēnija 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Slovēniju 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja arī [[Jamaika|Jamaikā]] dzimusī leģendārā sprintere [[Merlīna Otija]], kurai šīs bija septītās [[vasaras olimpiskās spēles]], tādējādi viņa kļuva par pirmo sievieti, kas piedalījusies tik daudzās olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[datorredze]]''' tiecas automatizēt to, kā redz cilvēka [[acs]]: ļauj interpretēt un saprast attēlā redzamo? [[Attēls:Solomatin photo.jpg|border|right|50px]] * ... pazīstamais [[Latvija]]s acu [[ārsts]] '''[[Igors Solomatins]]''' <small>(attēlā)</small> darbojas arī politikā, ir [[Rīgas dome]]s deputāts, ievēlēts no partijas "[[Gods kalpot Rīgai]]"? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Hakans Čalhanoglu]]''' ir dzims [[Vācija]]s pilsētā [[Manheima|Manheimā]]? * ... [[latvieši|latviešu]] padomju darbinieks un vēsturnieks '''[[Jānis Dzintars]]''', kurš [[Atmodas kustība]]s laikā aktīvi cīnījās pret [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas neatkarības atjaunošanu]], pēc [[Augusta pučs|Augusta puča]] izgāšanās 1991. gadā pārcēlās uz dzīvi [[Maskava|Maskavā]]? [[Attēls:Cortinarius rubellus 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[sarkanbrūnā tīmeklene]]''' <small>(attēlā)</small> līdz ar [[zaļā mušmire|zaļo mušmiri]] pieder pie [[indīgās sēnes|indīgākajām sēnēm]]? * ... '''[[Melnkalne 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' izcīnīja sudraba medaļu, ko paveica sieviešu [[rokasbumba]]s komanda; šī bija arī pirmā olimpiskā medaļa [[Melnkalne olimpiskajās spēlēs|Melnkalnei olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' bija pirmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas pēc [[Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai]]? [[Attēls:Sergey Akhromeyev (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|1991|8|24||bez}} pēc [[Augusta pučs|neveiksmīgā apvērsuma]], kas tika rīkots, lai saglabātu [[Padomju Savienība]]s pastāvēšanu, [[PSRS maršals]] '''[[Sergejs Ahromejevs]]''' <small>(attēlā)</small> veica [[pašnāvība|pašnāvību]] pakaroties? * ... '''[[2019. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2019. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' tikās divi [[Anglija]]s klubi — ''[[Tottenham Hotspur]]'' un ''[[Liverpool FC]]''? * ... pārejas laika valsts '''[[Zakopanes Republika]]''' mūsdienu [[Polija]]s dienvidos pastāvēja 19 dienas no [[1918. gads|1918. gada]] 13. oktobra līdz 16. novembrim? [[Attēls:Žagarės piliakalnis.JPG|border|right|50px]] * ... arheoloģiskie izrakumi '''[[Žagares pilskalns|Žagares pilskalnā]]''' [[Lietuva]]s ziemeļos <small>(attēlā)</small> apliecināja, ka tajā bijušo [[pils|pili]] visdrīzāk bija cēluši [[vācieši]]? * ... '''[[Moldova 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' sākotnēji izcīnīja divas bronzas medaļas [[Svarcelšana 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanā]], tomēr abiem sportistiem vēlāk medaļas tika atņemtas saistībā ar pozitīvajām [[dopings|dopinga]] analīzēm? * ... pret [[Hābsburgi]]em vērsto aliansi izveidojušais '''[[Višegrādas kongress (1335)|Višegrādas pirmais kongress]]''' [[1335. gads|1335. gadā]] bija vēsturiski pirmā [[Centrāleiropa]]s valstu savienība? [[Attēls:Stone bridge in Skopje.jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimtā celtais '''[[Akmens tilts (Skopje)|Akmens tilts Skopjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pilsētas simboliem, attēlots pilsētas ģerbonī un karogā? * ... ar aizvadītām 132 spēlēm '''[[Sarkiss Hovsepjans]]''' ir visvairāk spēles [[Armēnijas futbola izlase|Armēnijas izlasē]] aizvadījušais [[futbolists]]? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[franči|franču]] rakstnieka un [[komunists|komunista]] '''[[Anrī Barbiss|Anrī Barbisa]]''' vārdā bija nosaukta tagadējā [[Aristida Briāna iela]] [[Rīga|Rīgā]]? [[Attēls:Haapsalu Castle.jpg|border|right|50px]] * ... pēc populāras senas [[leģenda]]s augusta mēneša pilnmēness naktī uz [[Igaunija]]s rietumos esošās '''[[Hāpsalu pils]]''' <small>(attēlā)</small> [[kapela]]s iekšējās sienas parādās Baltās Dāmas tēls? * ... '''[[Gruzija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Gruzijas dalībai 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija dramatisks sākums, jo dienu pirms olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas [[Krievija]] iebruka [[Dienvidosetija|Dienvidosetijā]], aizsākot [[Krievijas—Gruzijas karš (2008)|Krievijas—Gruzijas karu]]? * ... '''[[Lietuvas vēsture (1219—1295)|Lietuva laikā no 1219. līdz 1295. gadam]]''' no nestabilas leišu augstmaņu savienības izveidojās par starptautiski atzītu [[Lietuvas karaliste|Lietuvas karalisti]] un [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuvas dižkunigaitiju]]? [[Attēls:A tatabányai Turul-emlékmű.jpg|border|right|50px]] * ... kā [[ungāri|ungāru]] valstiskuma simbols '''[[turuls|turula]]''' skulptūras <small>(attēlā)</small> ir plaši sastopamas visā [[Ungārija|Ungārijā]], kā arī teritorijās, kas vēsturiski bijuši Ungārijas sastāvā; Ungārijā ir vismaz 195 turula skulptūras? * ... [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[tāllēkšana|tāllēkšanā]] '''[[Gaļina Čistjakova]]''' karjeras noslēgumā pameta [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Krievija|Krieviju]], pārstāvot [[Slovākija|Slovākiju]]? * ... [[armēņi|armēņu]] [[eposs]] '''"[[Sasunas Dāvids]]"''' nekad pirms 20. gadsimta nav bijis vienots, un arī tagad tā teksts nav kanonizēts, pastāv vairāki desmiti variantu? [[Attēls:Mariinsky Palace, Kiev.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Marijas pils]]''' [[Kijeva|Kijevā]] <small>(attēlā)</small>, kas ir [[Ukrainas prezidentu uzskaitījums|Ukrainas prezidenta]] ceremoniālā rezidence, ir celta pēc pēc [[Bartolomeo Rastrelli]] projekta? * ... '''[[Melnkalne 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' debitēja [[vasaras olimpiāde|vasaras olimpiādēs]]? * ... '''[[esperanto gramatika]]''' tās mākslīgās izveides dēļ ir vienkāršāka nekā lielākajai daļai [[valoda|valodu]]? [[Attēls:Сорокская крепость Cetatea Soroca Soroca Fortress (44020418134).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sorokas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija celts kā aizsardzības nocietinājums pret [[Mongoļu iebrukums Eiropā|tatāru ordām]], kas pāri [[Dņestra]]s pārceltuvēm regulāri iebruka [[Moldova|Moldovā]]? * ... konflikts par nesūtīšanu uz [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] kļuva par pamatu tam, ka [[Ukraina]]s trīskārtējā [[Eiropas čempionāts cīņas sportā|Eiropas čempione]] [[cīņas sports|cīņas sportā]] '''[[Natālija Siņišina]]''' mainīja pilsonību un pārstāv [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]]? * ... '''[[Krēvas pils]]''' mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] bija [[Lietuvas lielkņaziste]]s pirmā celtā [[pils]], kas bija pilnībā mūrēta? [[Attēls:Basilica Cistern Istanbul.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Bazilikas cisterna]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vislielākajām senās [[Konstantinopole]]s pazemes ūdens tvertnēm, kas glabāja ūdeni, ko pa [[akvedukti]]em no apkārtnes piegādāja pilsētai? * ... '''[[Gruzija 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pirmo reizi piedalījās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiādē]], izcīnot divas bronzas medaļas? * ... vēsturiskais televīzijas miniseriāls '''"[[Černobiļa (miniseriāls)|Černobiļa]]"''' tika filmēts 2018. gadā [[Lietuva|Lietuvā]] un nedaudz [[Ukraina|Ukrainā]]? [[Attēls:Čachtice, hrad, Slovensko.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Čahtices pils|Čahtices pilī]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienu [[Slovākija]]s rietumos grāfiene [[Eržēbeta Bātori]] veica savus noziegumus, bet vēlāk tika ieslodzīta un mirusi? * ... '''[[Ričards Beraņķis]]''' ir pirmais un vienīgais [[Lietuva]]s [[tenisists]], kurš iekļuvis [[ATP]] ''top 100''? * ... pēc tam, kad [[Ukraina]] pasludināja savu neatkarību 1991. gadā, tās valdība uzsāka '''[[ukrainizācija]]s''' politiku, lai palielinātu [[ukraiņu valoda]]s izmantošanu, vienlaikus vājinot tolaik noteicošās [[krievu valoda]]s pozīcijas? [[Attēls:Лидия Андреевна Русланова.jpg|border|right|50px]] * ... [[krievi|krievu]] dziedātāja, viena no pazīstamākajām tautas mūzikas un padomju dziesmu izpildītājām, '''[[Lidija Ruslanova]]''' <small>(attēlā 1930. gadā)</small> aktīvi koncertēja [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] padomju karavīriem un uzstājās arī pēdējā kara laika koncertā 1945. gada maijā pie [[Reihstāgs (ēka)|Reihstāga]] [[Berlīne|Berlīnē]]? * ... '''[[Austrija 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' neizcīnīja medaļas, un šī bija tikai otrā reize, kad [[Austrija olimpiskajās spēlēs|Austrijas sportisti vasaras olimpiskajās spēlēs]] nespēja izcīnīt nevienu medaļu? * ... centrālais [[tatāri|tatāru]] un [[baškīri|baškīru]] svētku '''[[sabantujs|sabantuja]]''' notikums ir sacensības tautas cīņas sportā kurešā, kurā pretinieki laužās ar speciāļu dvieļu palīdzību? [[Attēls:Katerina Stefanidi..png|border|right|50px]] * ... [[kārtslēcēja]], [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada olimpisko spēļu]] čempione, '''[[Katerina Stefanidi]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par izcilāko sievieti [[Grieķija]]s sporta vēsturē? * ... '''[[Galvaskausu tornis]]''' [[Serbija]]s pilsētā [[Niša (pilsēta)|Nišā]] tiek uzskatīts par vienu no [[serbi|serbu]] neatkarības simboliem? * ... [[Hercogs Jēkabs|hercoga Jēkaba]] valdīšanas laikā [[Jelgava|Jelgavā]] izrakto '''[[Jēkaba kanāls|Jēkaba kanālu]]''' aizbēra [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]], jo tas bija aizsērējis? [[Attēls:Szechenyifurdo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Budapešta|Budapeštā]] esošie '''[[Sečeņi termālie baseini]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākais medicīnisko baseinu komplekss [[Eiropa|Eiropā]]? * ... visvairāk reižu '''[[Horvātijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|Horvātijas karognesēja olimpiskajās spēlēs]]''' ir bijusi [[kalnu slēpotāja]] [[Janica Kosteliča]]? * ... neraugoties uz [[Breksits|Breksita]] procedūras iesākšanu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], '''[[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]]''' piedalījās arī tās vēlētāji? [[Attēls:GelatinaDiMaiale.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[galerts]]''' <small>(attēlā)</small> veidojas, jo [[skrimšļi]] un [[kauli]] satur dabisko [[želatīns|želatīnu]], kas liek buljonam sarecēt? * ... '''[[2030. gada FIFA Pasaules kauss]]''' notiks 100 gadus pēc [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|pirmā Pasaules kausa]], kas notika [[Urugvaja|Urugvajā]]? * ... no citiem [[kuģi]]em '''[[velkonis|velkoņus]]''' atšķir liela īpatnējā jauda, laba manevrētspēja, paaugstināta korpusa stiprība un noturība, kā arī īpašu vilkšanas un stumšanas ierīču esamība? [[Attēls:Krakow- Kosciol Mariacki.jpg|border|right|50px]] * ... katru stundu no '''[[Krakovas Marijas bazilika]]s''' <small>(attēlā)</small> augstākā torņa [[trompetists]] izpilda Marijas hejnalu, kas apraujas brīdī, kad pēc leģendas 13. gadsimtā to pārtrauca [[Mongoļu iebrukums Eiropā|mongoļu iebrucēju]] [[bulta]]? * ... tradicionāli [[Grieķija olimpiskajās spēlēs|Grieķijas komanda]] un '''[[Grieķijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|karognesējs]]''' [[Olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] atklāšanas ceremonijas gājienā iet pirmie no visām delegācijām? * ... mūsdienu '''[[Hercoga Jēkaba laukums]]''' pilnībā nesakrīt ar seno [[Jelgava]]s Tirgus laukumu, kas atradies tuvāk [[Driksa]]s upei? [[Attēls:Sukatnieks Teodors.jpeg|border|right|50px]] * ... vieglatlēts '''[[Teodors Sukatnieks]]''' <small>(attēlā)</small> septiņas reizes tika uzstādījis Krievijas rekordus [[diska mešana|diska mešanā]], bet [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordus]] diska mešanā, smaguma mešanā, [[kārtslēkšana|kārtslēkšanā]] un [[4x100 m stafete|4x100 m stafetē]] labojis kopā 15 reižu? * ... [[Senā Grieķija|sengrieķu]] pilsētā '''[[Hierapole|Hierapolē]]''' [[mocekļi|mocekļa]] nāvē mira [[apustulis Filips]], kurš šeit ir arī apbedīts? * ... '''[[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir uzvarējusi 5 reizes, tostarp pēdējā reizē, kad tas noticis? [[Attēls:Ausros vartai.jpg|border|right|50px]] * ... [[Viļņa]]s vecpilsētas '''[[Aušras vārti]]''' <small>(attēlā)</small> tika izbūvēti starp 1503. un 1522. gadu kā Viļņas aizsardzības mūru sastāvdaļa? * ... '''[[Neatkarīgie olimpiskie dalībnieki 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Neatkarīgo olimpisko dalībnieku komandu]]''' veidoja sportisti no [[Dienvidslāvijas Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas Federatīvās Republikas]] un [[Maķedonijas Republika]]s? * ... [[Igaunija]]s uzņēmums '''''[[Graanul Invest]]''''' ir viens no lielākajiem kokskaidu granulu ražotājiem [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Evgueni BERZIN.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija]]s [[riteņbraucējs]] '''[[Jevgeņijs Berzins]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja 1994. gada ''[[Giro d'Italia]]'', pārspējot [[Migels Indurains|Migelu Indurainu]], kurš bija uzvarējis iepriekšējos divos gados un bija tā laika dominējošais [[Lielā tūre|lielo tūru]] braucējs, tomēr nākamajās sezonās Berzins vairs šādu līmeni nespēja sasniegt? * ... '''[[Matīsa kapi]]''' [[Rīga]]s [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] tika atklāti [[1871. gads|1871. gadā]]; agrāk šajā teritorijā bija arī Pāvila kapi, bet laika gaitā vēsturiskā robeža starp divām [[kapsēta|kapsētām]] izzuda? * ... [[1990. gads|1990. gada]] [[Lietuvas PSR]] Augstākās Padomes vēlēšanās '''"[[Sajūdis]]"''' pārstāvji ieguva absolūtu balsu vairākumu (101 vieta no 141), kas noveda pie [[Lietuva]]s neatkarības pasludināšanas [[11. marts|11. martā]]? [[Attēls:Sikh man, Agra 10.jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļāfrika]]s, [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Dienvidāzija]]s valstīs izplatītā [[galvassega]] '''[[turbāns]]''' <small>(attēlā [[sikhi|sikhu]] vīrietis ar turbānu)</small> pēc [[Krusta kari]]em izplatījās arī [[Eiropa|Eiropā]], piemēram, turbāns bija modes lieta Burgundijas karalistē? * ... pirmais '''[[Ukrainas karognesēji olimpiskajās spēlēs|Ukrainas karognesējs vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija leģendārais [[kārtslēcējs]] [[Sergejs Bubka]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielu skaitļu nosaukumi]]em''' izmanto īso sistēmu, kur bilijons aizvietots ar [[miljards|miljardu]]? [[Attēls:Latviešu puzurs.JPG|border|right|50px]] * ... kaut arī mūsdienās '''[[puzuri|puzurus]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt pazīst kā [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] rotājumus, senāk tos gatavoja no [[pavasaris|pavasara]] līdz [[rudens|rudenim]] un izmantoja arī daudzos citos svētkos? * ... '''[[Gruzijas regbija izlase]]''' ir piedalījusies četros [[Pasaules kauss regbijā|Pasaules kausa finālturnīros]]? * ... 1870. gadā [[Tartu]] dibinātais '''[[Vanemuine]]''' ir vecākais [[igauņi|igauņu]] profesionālais [[teātris]]? [[Attēls:Canakkalesehitleriabidesi.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Čanakales upuru memoriāls|Čanakales upuru memoriālā]]''' <small>(attēlā)</small> ir pieminēti aptuveni 253 000 turku karavīru, kuri cīnījās [[Galipoli kauja|Galipoli kaujā]] no 1915. gada aprīļa līdz 1915. gada decembrim [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā? * ... [[ungāri|ungāru]] [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Gābors Kirājs]]''' ir spēlētājs ar visvairāk spēlēm [[Ungārijas futbola izlase|Ungārijas izlasē]] (108), kā arī vecākais spēlētājs [[Eiropas futbola čempionāts|Eiropas čempionātu]] vēsturē? * ... '''[[Kosovas meži]]''' cieš no sezonāliem [[ugunsgrēki]]em un nelikumīgas izciršanas? [[Attēls:Polu.jpg|border|right|50px]] * ... izšķir divus '''[[plovs|plova]]''' <small>(attēlā)</small> pamatveidus — tā saucamais [[uzbeki|uzbeku]] plovs, kur [[rīsi]] tiek gatavoti kopā ar [[gaļa|gaļu]], un [[azerbaidžāņi|azerbaidžāņu]] plovs, kad tie tiek gatavoti atsevišķi un pēc tam sajaukti kopā? * ... '''[[Serbija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' izcīnīja 8 olimpiskās medaļas, kas ir labākais panākums [[Serbija olimpiskajās spēlēs|Serbijai olimpiskajās spēlēs]] kopš [[Dienvidslāvija]]s sabrukuma? * ... '''[[Tanaisa]]''' [[Dona]]s upes grīvā bija pats tālākais [[sengrieķi|sengrieķu]] [[civilizācija]]s izplatības punkts ziemeļos? [[Attēls:(Podio) Almeida entrega el primer premio de La Vuelta Ciclista a España 2019 03.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2019. gada Vuelta a España|2019. gada ''Vuelta a España'']]''' uzvarēja [[Primožs Rogličs]] no ''[[Jumbo–Visma]]'' <small>(attēlā)</small>, kļūstot par pirmo [[Slovēnija]]s sportistu, kas uzvarējis kādā [[Lielā tūre|lielajā tūrē]]? * ... '''[[Dienvidslāvijas bombardēšana|Dienvidslāvijas bombardēšanā]]''', kuras mērķis bija pārtraukt [[serbi|serbu]] militāristu veikto [[Kosova]]s [[albāņi|albāņu]] vajāšanu un uzsākto etnisko tīrīšanu, tika veikti aptuveni 2300 uzlidojumu, kuru rezultātā upuru skaits sasniedza 2500 (aptuveni 500 civiliedzīvotāji)? * ... Žana-Žaka Anno 2001. gada kara filma '''"[[Divkauja]]"''' ir balstīta uz Viljama Kreiga grāmatu ''Enemy at the Gates: The Battle for Stalingrad''? [[Attēls:Saiga antelope at the Stepnoi Sanctuary.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] '''[[saiga|saigu]]''' <small>(attēlā)</small> skaits krasi samazinājās (par 95% 15 gadu laikā), jo [[ķīnieši|ķīniešu]] medicīnā bija liels pieprasījums pēc to ragiem? * ... '''[[Maķedonija 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' izcīnīja savu pirmo olimpisko medaļu: bronzas medaļu ieguva [[cīņas sports|cīņas sporta]] pārstāvis Magomeds Ibragimovs? * ... ziedu laikos [[sengrieķi|sengrieķu]] kolonija tagadējās [[Ukraina]]s teritorijā '''[[Pontijas Olbija]]s''' pilsēta aizņēma 50 [[hektāri|hektārus]] lielu platību un bija svarīgs [[tirdzniecība]]s un [[zvejniecība]]s centrs, kurai bija ciešas ekonomiskas saites ar [[skiti]]em? [[Attēls:GIRO0536 carapaz (48002197537).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2019. gada Giro d'Italia|2019. gada velobraucienā ''Giro d'Italia'']]''' uzvarēja '''[[Ričards Karapass]]''' <small>(attēlā)</small> no ''{{ct|MOV}}'', kurš kļuva par pirmo [[Ekvadora]]s sportistu, kas uzvarējis ''[[Giro d'Italia|Giro]]''? * ... [[Latvijas nacionālie partizāni|Latvijas nacionālo partizānu]] grupas '''"[[Lāča mednieki]]"''' galvenais mērķis bija veikt [[atentāts|atentātu]] pret [[kolaboracionisms|kolaboracionistu]] un [[Latvijas PSR Tautas komisāru padome]]s priekšsēdētāju rakstnieku [[Vilis Lācis|Vili Lāci]]? * ... '''[[Vikipēdija esperanto]]''' ir lielākā [[Vikipēdija]] kādā no [[mākslīgās valodas|mākslīgajām valodām]]? [[Attēls:Flickr - The U.S. Army - www.Army.mil (218).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ašūra]]''' <small>(attēlā drupas)</small> bija pirmā [[Asīrija]]s galvaspilsēta? * ... no septiņiem '''[[Slovākijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|Slovākijas karognesējiem ziemas olimpiskajās spēlēs]]''' četri ir bijuši [[hokejisti]]: [[Peters Štjastnijs]], [[Roberts Petrovickis]], [[Žigmunds Pālfijs]] un [[Zdeno Hāra]]? * ... '''[[2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2020. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]]''' atcelšana saistībā ar ar [[COVID-19 pandēmija]]s izplatīšanos [[Eiropa|Eiropā]] ir pirmais konkursa atcelšanas gadījums [[Eirovīzija]]s vēsturē? [[Attēls:Kazan 2015 - Hosszú Katinka 200m backstroke.JPG|border|right|50px]] * ... sekmīgākā sportiste '''[[Ungārija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārijai 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija [[peldētāja]] '''[[Katinka Hošsū]]''' <small>(attēlā)</small>, kura izcīnīja 4 medaļas un [[Ungārijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa valsts karogu]] olimpiādes noslēguma ceremonijā? * ... [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]] ir apskatāms [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[autobūve]]s pioniera un [[izgudrotājs|izgudrotāja]] '''[[Augusts Krastiņš|Augusta Krastiņa]]''' kompānijā izgatavotais automobilis, ko 2012. gadā iegādājās kāds kolekcionārs no [[Latvija]]s? * ... [[Armēnija]]s valsts [[himna]] '''''[[Mer Hajrenik]]''''' bija arī [[Armēnijas Pirmā republika|Armēnijas Pirmās republikas]] himna valsts pastāvēšanas laikā, no 1918. līdz 1920. gadam? [[Attēls:Tower of the Winds.jpg|border|right|50px]] * ... [[Atēnas|Atēnu]] '''[[Vēju tornis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par pirmo [[meteoroloģiskā stacija|meteoroloģisko staciju]] pasaulē? * ... '''[[Vladimirs Zografskis|Vladimira Zografska]]''' iegūtā 14. vieta [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada olimpiskajās spēlēs]] ir visu laiku labākais [[Bulgārija]]s [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcēju]] sasniegums olimpiskajās spēlēs? * ... 2019. gada 13. janvārī labdarības pasākuma laikā [[Gdaņska]]s pilsētas vadītājs '''[[Pavels Adamovičs]]''' tika smagi sadurts un nākamajā dienā no ievainojumiem nomira? [[Attēls:Ingrida Simonyte 2019.jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Lietuvas prezidents|Lietuvas prezidenta]] vēlēšanās '''[[Ingrīda Šimonīte]]''' <small>(attēlā)</small> ar labāko rezultātu (31,31%) iekļuva otrajā vēlēšanu kārtā, tomēr tajā zaudēja [[Gitans Nausēda|Gitanam Nausēdam]]? * ... [[Nebraskas štats|Nebraskas štatā]] dzimušais '''[[Alekss Stivriņš]]''' bija pirmais [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[basketbolists]], kas spēlējis [[NBA]] līgā? * ... [[grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]] '''[[Lerna]]''' ir pazīstama ar [[Lernas hidra|hidru]], kas sargāja ieeju mirušo valstībā, un kuru nosita [[Hērakls]], veicot savu kārtējo varoņdarbu? [[Attēls:Battle of Lepanto 1571.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Lepanto kauja]]''' <small>(attēlā Veronēzes gleznā)</small> starp Svētās līgas un [[Osmaņu impērija]]s flotēm ir iegājusi vēsturē kā viena no pēdējām jūras kaujām, kurās izmantoja airu kuģus, galvenokārt galeras? * ... ar medaļām bagātākā sportiste '''[[Slovākija olimpiskajās spēlēs|Slovākijai olimpiskajās spēlēs]]''' ir [[Krievija|Krievijā]] dzimusī [[biatloniste]] [[Anastasija Kuzmina]]? * ... [[matemātiķis]] '''[[Indulis Strazdiņš]]''' 1991. gadā tika ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputātu pāragri mirušās dzīvesbiedres [[Ita Kozakeviča|Itas Kozakevičas]] vietā? [[Attēls:Troitsky sobor.jpg|border|right|50px]] * ... [[arheoloģiskie izrakumi]] liecina, ka jau pirms 9. gadsimta [[Krievija]]s senās '''[[Muroma]]s''' pilsētas <small>(attēlā)</small> vietā atradies apdzīvots [[pilskalns]]? * ... [[krievi|krievu]]-[[Padomju Savienība|padomju]] [[vieglatlēte]] '''[[Tamāra Bikova]]''' divreiz laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] [[augstlēkšana|augstlēkšanā]], tomēr kopumā pasaules rekordistes lomā bija mazāk nekā gadu? * ... atšķirībā no [[The Walt Disney Company|Disneja]] tēlu vairākuma, '''[[Pluto (Disnejs)|Pluto]]''' nav antropomorfs, tam piemīt tikai atsevišķas cilvēku īpašības, piemēram, sejas mīmika? [[Attēls:Pedetes capensis (South African Springhare).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[slaidkāji]]''' <small>(attēlā [[Kāpzemes slaidkājis]])</small> pārvietojas, lecot uz pakaļkājām un līdzsvaru turot ar [[aste|asti]], līdzīgi kā [[ķenguri]]? * ... [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] '''[[Austrija 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Austrijas olimpisko komandu]]''' veidoja vēsturē lielākais sportistu skaits: 85 sportisti? * ... 2009. gada biogrāfiskā filma '''"[[Amēlija (2009. gada filma)|Amēlija]]"''' stāsta par leģendārās amerikāņu pilotes [[Amēlija Erharte|Amēlijas Erhartes]] dzīvi, kura, cenšoties veikt lidojumu apkārt pasaulei, 1937. gadā pazuda bez vēsts virs [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]]? [[Attēls:JuliaSebestyen-2008-2.jpg|border|right|50px]] * ... 2004. gadā '''[[Jūlija Šebešķēna]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja Eiropas čempionātā, kļūstot par pirmo [[Ungārija]]s pārstāvi, kas ieguvusi Eiropas čempiona zelta medaļu [[daiļslidošana|daiļslidošanā]]? * ... '''[[Svalbāras līgums]]''' tika noslēgts [[Parīze|Parīzē]], 1920. gada 9. februārī, [[Versaļa]]s sarunu laikā, un tā būtība bija radīt likumisku regulējumu teritorijā, kas līdz tam bija nevienai valstij nepiederoša? * ... '''[[Deizija Daka]]''' pirmo reizi parādījās īsfilmā ''Mr. Duck Steps Out'' 1940. gadā un dažus mēnešus vēlāk arī pievienojās [[Donalds Daks|Donaldam Dakam]] [[komiksi|komiksos]]? [[Attēls:Yermak Timofeyevich.jpg|border|right|50px]] * ... par [[kazaki|kazaku]] atamana '''[[Jermaks|Jermaka]]''' vadītajām [[Sibīrija]]s iekarošanas cīņām saglabājušās vēsturiskās liecības nav viennozīmīgas; nav saglabājies arī neviens portrets, kas būtu gleznots viņam dzīvam esot — mākslinieki viņu attēlojuši tikai ilgus gadus pēc nāves <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Armēnija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' izcīnīja 5 olimpiskās medaļas, kas pēc medaļu kopskaita ir labākais [[Armēnija olimpiskajās spēlēs|Armēnijas sasniegums olimpiskajās spēlēs]]? * ... 2006. gadā '''[[Belgradas lidosta]]''' tika pārdēvēta par godu [[Nikola Tesla]]m, [[serbi|serbu]] izcelsmes [[izgudrotājs|izgudrotājam]]? [[Attēls:Sarajevo Bobbahn Olympia 84.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Sarajevas bobsleja un kamaniņu trase|Sarajevas bobsleja un kamaniņu trasi]]''', kas ilgstoši bija pamesta <small>(attēlā 2012. gadā)</small> 2014. gadā sāka izmantot vasaras treniņiem? * ... saskaņā ar '''[[Maskavas miera līgums|Maskavas miera līgumu]]''', kas izbeidza [[Ziemas karš|Ziemas karu]], [[Somija]]i izdevās saglabāt savu neatkarību, taču [[Padomju Savienība]]i tika pievienota [[Karēlijas zemesšaurums|Karēlijas zemesšauruma]] daļa ar [[Vīpuri]] un [[Sortavala]]s pilsētām, kā arī dažas citas pierobežas teritorijas? * ... [[1924. gads|1924. gadā]] kreisi noskaņoto [[čehi|čehu]], [[slovāki|slovāku]] un [[ungāri|ungāru]] [[esperanto]] un [[ido]] valodu kustības entuziastu kooperatīvs '''''[[Interhelpo]]''''' 1078 cilvēku sastāvā pārcālās uz [[Padomju Savienība|PSRS]], [[Turkestānas APSR]], un jau pēc gada tika atzīts par labāko kooperatīvu PSRS? [[Attēls:Kangaroo-rat.jpg|border|right|50px]] * ... lielākā daļa '''[[ķengurpeļu dzimta]]s''' sugu <small>(attēlā Orda ķenguržurka)</small> piemērojušās dzīvei [[tuksneši|tuksnešos]] un citās sausās, atklātās vietās; spēj dzīvot bez dzeršanas, nepieciešamo šķidrumu uzņemot ar barību, galvenokārt sēklām? * ... '''[[Dienvidslāvija 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pirmo reizi piedalījās [[Olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], savukārt jau piedaloties nākamajās '''[[Dienvidslāvija 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Dienvidslāvija]]''' izcīnīja pirmās [[zelta medaļa]]s, ko paveica [[vingrotājs]] Leons Štukeļs? * ... '''[[Varšavas Universitāte]]''' ir lielākā [[Polija]]s [[universitāte]] pēc studentu skaita? [[Attēls:Second place, Petra Vlhova.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2019. gada Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā|2019. gada Pasaules čempionātā kalnu slēpošanā]]''' '''[[Petra Vlhova]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva trīs medaļas, bet zelta medaļa milzu slalomā kļuva par vēsturiski pirmo Pasaules čempionātu zelta medaļu [[Slovākija]]s kalnu slēpotājiem? * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Bosnija]]s teritorijā pastāvējušo '''[[Bosnijas baznīca|Bosnijas baznīcu]]''' gan [[katoļi|katoļu]], gan [[Pareizticība|pareizticīgo baznīca]] uzskatīja par [[ķeceri]]em? * ... dārzkopja un [[selekcionārs|selekcionāra]], [[Trešā atmoda|Atmodas]] aktīvista un rakstnieces un politiķes [[Dace Rukšāne-Ščipčinska|Daces Rukšānes-Ščipčinskas]] tēva '''[[Jānis Rukšāns|Jāņa Rukšāna]]''' sīpolpuķu audzētavā aug pasaulē lielākā krokusu kolekcija? [[Attēls:Salavat memorial.JPG|border|right|50px]] * ... [[Ufa|Ufā]], [[Belaja]]s krastā esošais '''[[Salavata Julajeva piemineklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvis par vienu no [[Baškortostāna]]s simboliem, attēlots [[Baškortostānas ģerbonis|tās ģerbonī]]? * ... '''[[Moldova 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' sākotnēji izcīnīja medaļu, kad [[kanoe airētājs]] Sergejs Tarnovšči ieguva bronzu, taču vēlāk medaļa viņam tika atņemta saistībā ar atklātajiem [[dopings|dopinga]] pārkāpumiem, un [[Moldova]]s delegācija palika bez medaļām? * ... 2008. gada muzikālā romantiskā kinokomēdija '''''[[Mamma Mia! (filma)|Mamma Mia!]]''''' ir balstīta uz 1999. gada tāda paša nosaukuma [[mūzikls|mūziklu]]? [[Attēls:Anders Södergren, Oct 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[distanču slēpotājs]] '''[[Andešs Sēdergrēns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Soči|Sočos]] bija [[Zviedrija]]s delegācijas karognesējs olimpiādes atklāšanas ceremonijā? * ... par '''[[Ilhanāts|Ilhanāta]]''' pirmo valdnieku kļuva [[Hulegu]], [[Čingishans|Čingishana]] mazdēls, kurš vadīja [[mongoļi|mongoļu]] iebrukumus Dienvidrietumāzijā? * ... '''[[Minnija Mausa|Minniju Mausu]]''' pilnā vārdā sauc Minerva Mausa? [[Attēls:Narcissus-Caravaggio (1594-96) edited.jpg|border|right|50px]] * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Narciss]]''' <small>(attēlā [[Karavadžo]] gleznā)</small> no [[mīlestība]]s pret sevi, nespēdams remdināt jūtas, nomira? * ... '''[[Lietuva 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lietuvas dalība 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija otrā reize pēc kārtas, kad [[Lietuvas basketbola izlase]] olimpiskajās spēlēs izcīnīja medaļas? * ... '''[[Albēra I Zeme]]''' [[Svalbāra|Svalbārā]] ir nosaukta par godu [[Monako firsti|Monako firstam]] Albēram I, kurš 1898.—1907. gadā organizēja vairākas izpētes ekspedīcijas [[Špicbergena]]s ziemeļrietumos? [[Attēls:2014 Bruschetta The Larder Chiang Mai.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[brusketa|brusketu]]''' <small>(attēlā)</small> lieto kā ''antipasto'' pirms pamatēdiena vai kā atsevišķu uzkodu? * ... trīs olimpisko medaļu ieguvēja [[šorttreks|šorttrekā]] '''[[Jevgeņija Radanova]]''' ir pirmā [[Bulgārija]]s sportiste, kas piedalījusies gan vasaras, gan ziemas [[Olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], bet 2014. gadā viņa kļuva par Bulgārijas jaunatnes un sporta ministri? * ... [[komunisms|komunistiskā]] režīma gāšana [[Čehoslovākija|Čehoslovākijā]] [[1989. gads|1989. gadā]] notika bez asins izliešanas, tādēļ tā tiek dēvēta par '''[[Samta revolūcija|Samta revolūciju]]'''? [[Attēls:Iranian Astrolabe 14.jpg|border|right|50px]] * ... līdz 18. gadsimta sākumam '''[[astrolabs|astrolabu]]''' <small>(attēlā)</small> izmantoja debess ķermeņu stāvokļa noteikšanai, bet vēlāk — [[ģeodēzija|ģeodēziskajos]] mērījumos? * ... '''[[Dienvidslāvija 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Dienvidslāviju 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, Veļko Narančičs, kurš startēja [[vieglatlētika]]s sacensībās — šī ir visu laiku mazākā [[Dienvidslāvija olimpiskajās spēlēs|Dienvidslāvijas komanda vasaras olimpiskajās spēlēs]]? * ... daudzās [[Eiropa]]s valstīs '''[[Valpurģu nakts|Valpurģu nakti]]''' atzīmē kā [[pavasaris|pavasara]] svētkus ar senām pirms [[kristietība]]s [[pagāni|pagānu]] tradīcijām? [[Attēls:Gerlach south face B.jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s augstākā virsotne '''[[Gerlaha smaile]]''' <small>(attēlā)</small> dažādos laikos ir saukts arī par Keselbergu, Kotolu, Gerlsdorfas smaili un Staļina smaili? * ... [[Krievija|Krievijā]] dzimušais [[Baltkrievija]]s [[biatlonists]] '''[[Vadims Sašurins]]''' 2002. gadā tika pieķerts [[dopings|dopinga]] lietošanā, uzrādot [[nandrolons|nandrolona]] klātbūtni organismā? * ... '''[[Dancigas brīvpilsēta]]''' beidza pastāvēt [[1939. gads|1939. gada]] 2. septembrī, kado to anektēja [[Trešais reihs]]? [[Attēls:Strusta - Majak - Brasłauski rajon - 6.jpg|border|right|50px]] * ... ezeri aizņem 17% no [[Baltkrievija]]s ziemeļos esošā '''[[Braslavas ezeru nacionālais parks|Braslavas ezeru nacionālā parka]]''' teritorijas <small>(attēlā [[Strustas ezers]])</small>? * ... '''[[Lietuva 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' atgriezās [[Olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] kā dalībvalsts pirmo reizi kopš '''[[Lietuva 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1928. gada vasaras olimpiādes]]''', kā arī izcīnīja savas pirmās [[olimpiskās medaļas]]? * ... lielākā daļa '''[[sorbi|sorbu]]''' dzīvo '''[[Lauzica]]s''' reģionā [[Vācija|Vācijā]] un [[Polija|Polijā]]? [[Attēls:Pl molo sopot.jpg|border|right|50px]] * ... 511,5 m garais '''[[Sopotas mols]]''' <small>(attēlā)</small> ir garākais koka [[mols]] Eiropā? * ... '''[[Antonio Ristevskis|Antonio Ristevska]]''' izcīnītā 29. vieta slalomā bija augstākais sasniegums Maķedonijai [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] un vispār [[Ziemeļmaķedonija]]s ziemas olimpisko spēļu dalības vēsturē? * ... vēsturiski '''[[Višegrādas grupa]]''' pretendē būt pēctece [[Ungārija]]s, [[Čehija]]s ([[Bohēmija]]s) un [[Polija]]s aliansei, kas tika izveidota [[Višegrādas kongress (1335)|Višegrādas kongresā]] 1335. gadā? [[Attēls:Coat of arms of North Macedonia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemeļmaķedonijas ģerbonis|Ziemeļmaķedonijas ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> līdzās divām [[kvieši|kviešu]] vārpām redzamas arī [[tabaka]]s lapas un [[magones|magoņu]] pogaļas? * ... '''[[Lietuva 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pirmo reizi piedalījās [[Olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? * ... laikā no 1949. līdz 1989. gadam '''[[Semipalatinskas kodolizmēģinājumu poligons|Semipalatinskas kodolizmēģinājumu poligonā]]''', mūsdienu [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tika veikti 456 kodolizmēģinājumi — 340 pazemes un 116 virszemes sprādzieni? [[Attēls:WernerGoldberg.jpg|border|right|50px]] * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] "ideālais vācu kareivis" '''[[Verners Goldbergs]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[ebreji|ebreju]] izcelsmes? * ... '''''[[KF Tirana]]''''' ir titulētākais [[Albānija]]s [[futbola klubs]], 24 reizes uzvarējis [[Albānijas futbola Superlīga|Albānijas Superlīgā]], 16 reizes ieguvis Albānijas kausu? * ... '''[[Lielbritānijas dzelzceļi|Liebritānijas dzelzceļu tīkls]]''' ir viens no aktīvākajiem [[dzelzceļš|dzelzceļa]] tīkliem [[Eiropa|Eiropā]]: 2018. gadā Liebritānijas dzelzceļos tika veikti 1,74 miljardi pasažieru braucienu? [[Attēls:Gruevski.jpg|border|right|50px]] * ... 2018. gada novembrī par korupciju notiesātais [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] premjerministrs '''[[Nikola Gruevskis]]''' <small>(attēlā)</small> aizbēga uz [[Ungārija|Ungāriju]], kas piešķīra viņam politisko patvērumu? * ... '''[[Armēnija 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' debitēja [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiādēs]], bet [[cīkstonis]] Armens Nazarjans šajās olimpiskajās spēlēs [[Armēnija]]i izcīnīja pirmo zelta medaļu? * ... '''[[Janardags|Janardaga]]''' pakalnā [[Abšeronas pussala|Abšeronas pussalā]] [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] izveidojusies līdz 3 metrus augsta dabīgas izcelsmes mūžīgā [[uguns]]? [[Attēls:Bielanska jeskyne vnitrek.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Beļjanskas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir garākā un vienīgā tūristiem publiski pieejamā [[ala]] [[Augstie Tatri|Augstajos Tatros]]? * ... '''[[burāšana 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' notika [[Igaunijas PSR]], [[Tallina|Tallinā]], [[Pirita]]s ostas rajonā? * ... [[Merila Strīpa]] par [[Džūlija Čailda|Džūlijas Čaildas]] lomu filmā '''"[[Džulī un Džūlija]]"''' tika izvirzīta [[82. Kinoakadēmijas balva]]i nominācijā [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā aktrise galvenajā lomā"]]? [[Attēls:Ded Moroz 72.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s pastāvēšanas sākumā '''[[Salavecis]]''' <small>(attēlā)</small> bija aizliegts, bet vēlāk tas kļuva par nozīmīgu Padomju Savienības kultūras un [[propaganda]]s simbolu? * ... trīskārtējais olimpiskais čempions '''[[Naims Silejmanoglu]]''' no [[Turcija]]s ir vienīgais [[svarcēlājs]], kas raušanas disciplīnā uzcēlis 2,5 reizes vairāk nekā ir paša svars? * ... [[1946. gads|1946. gadā]] '''[[Kerzona līnija]]''' tika izmantota robežas novilkšanai starp [[Polijas Tautas Republika|Polijas Tautas Republiku]] un [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]]? [[Attēls:Valery Karpin Rostov.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija]]s [[futbolists]] un treneris '''[[Valērijs Karpins]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš aizvadījis 72 spēles [[Krievijas futbola izlase|Krievijas izlasē]], ir dzimis [[Igaunija]]s austrumu pilsētā [[Narva|Narvā]]? * ... [[1966. gads|1966. gada]] 11. janvārī atklātais '''[[Tbilisi metropolitēns]]''' kļuva par ceturto [[metro]] sistēmu [[Padomju Savienība|PSRS]] (pēc [[Maskavas metropolitēns|Maskavas]], [[Ļeņingradas metropolitēns|Ļeņingradas]], [[Kijeva]]s)? * ... 101 gadu vecais [[Boriss Patons]] kopš [[1962. gads|1962. gada]] ir [[Ukraina]]s Nacionālās zinātņu akadēmijas prezidents, tādējādi — vecākais kādas valsts Zinātņu akadēmijas prezidents pasaulē? [[Attēls:Academia Petrina.Jelgava.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs]]''' atrodas kādreizējās [[Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija|Jelgavas akadēmiskās ģimnāzijas]] jeb ''Academia Petrina'' ēkā <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Kosova 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' debitēja [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiādēs]], bet [[džudiste]] [[Majlinda Kelmendi]] šajās olimpiskajās spēlēs [[Kosova]]i izcīnīja pirmo zelta medaļu? * ... '''[[Operācija "Papīra Saspraude"|operācijas "Papīra Saspraude"]]''' ietvaros laika posmā no 1945. līdz 1959. gadam vairāk nekā 1600 [[vācieši|vācu]] zinātnieku, inženieru un tehniķu, piemēram, [[Verners fon Brauns]] un viņa [[V-2 raķete|V-2 raķešu]] komanda, tika pārvietoti no [[Vācija]]s uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], valdības nodarbinātībai? [[Attēls:Meteorcrater.jpg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no [[vulkānisms|vulkāniskajiem]] krāteriem, kas rodas sprādziena rezultātā, '''[[triecienkrāteris|triecienkrāteriem]]''' <small>(attēlā [[Arizona|Arizonā]])</small> parasti ir uzrautas malas un krāteru dibeni ir būtiski zemāki par apkārtējo virsmu? * ... lai arī [[tenisiste]]i [[Aļona Ostapenko|Aļonai Ostapenko]] ir bijuši vairāki treneri ar starptautisku pieredzi, māte '''[[Jeļena Jakovļeva]]''' vienmēr palikusi viņas galvenā trenere? * ... '''[[sarkanā zvaigzne]]''' ir izmantota arī ne kā [[komunisms|komunisma]] simbols, piemēram, [[Alžīrijas karogs|Alžīrijas karogā]] kopā ar [[pusmēness|pusmēnesi]] vai [[Kalifornija]]s karogā? [[Attēls:Feliks Zemdegs at Swisscubing Cup Final 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Austrālija]]s [[Rubika kubs|Rubika kuba]] licējs '''[[Fēlikss Zemdegs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis pasaules rekordists šajā jomā, bet pasaules čempionātos izcīnījis 14 zelta, 7 sudraba un 4 bronzas medaļas dažādās disciplīnās? * ... '''[[Horvātija 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' debitēja [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiādēs]], izcīnot arī savas pirmās trīs olimpiskās medaļas? * ... '''[[Krimas tatāru deportācija|Krimas tatāru deportācijā]]''' 1944. gada 18.—20. maijā vismaz 191 044 [[Krimas tatāri|Krimas tatāru]], faktiski visa [[etniskā grupa]], tika izsūtīti uz [[Uzbekistānas PSR]]? [[Attēls:Kulich pies.JPG|border|right|50px]] * ... [[pareizticība|pareizticīgo]] [[slāvi|slāvu]] tradicionālajai [[Lieldienas|Lieldienu]] cilindra formas saldajai [[maize]]i '''[[kuličs|kuličam]]''' <small>(attēlā)</small> vēsturiski pievienots viss pēc [[ziema]]s palikušais — [[sviests]], [[olas]], [[rozīnes]], sukādes, [[rieksti]], un tā virspuse rotāta ar [[cukurs|cukuru]]? * ... dažreiz '''[[Čehoslovākijas sadalīšanās|Čehoslovākijas sadalīšanos]]''' sauc par "Samtaino šķiršanos", atsaucoties uz 1989. gada mierīgo "[[Samtainā revolūcija|Samtaino revolūciju]]", kas noveda pie [[Čehoslovākija]]s komunistiskās partijas varas beigām un demokrātiskas valsts atjaunošanas? * ... 1997. gadā par īpašiem nopelniem [[Latvija]]s labā [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas izlases]] [[basketbolisti]]em '''[[Igors Meļņiks|Igoram Meļņikam]]''' un '''[[Andrejs Bondarenko|Andrejam Bondarenko]]''' tika piešķirta [[Latvijas pilsonība]]? [[Attēls:Catedral de Santiago de Compostela agosto 2018 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Santjago de Kompostelas katedrāle|Santjago de Kompostelas katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> ir apglabāts [[Jēzus Kristus]] [[apustulis]] [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Svētais Jēkabs]], tādēļ jau kopš agrajiem [[viduslaiki]]em tā ir bijusi [[Svētā Jēkaba ceļš|Svētā Jēkaba ceļa]] [[svētceļojums|svētceļojuma]] galamērķis? * ... '''[[Horvātija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' izcīnīja 10 olimpiskās medaļas, kas bija līdz šim augstākais [[Horvātija olimpiskajās spēlēs|Horvātijas olimpiskās komandas]] sasniegums [[Olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? * ... 2017. gada janvārī [[ASV prezidents]] [[Donalds Tramps]] paziņoja, ka [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] izstāsies no '''[[Parīzes nolīgums|Parīzes nolīguma]]'''? [[Attēls:Helsinki-tallinna.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[tunelis Tallina–Helsinki]]''' <small>(attēlā iespējamā tuneļa gaita)</small> varētu tikt atklāts ne agrāk kā [[2030. gads|2030. gadā]]? * ... [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] izcīņā [[kanādieši|kanādiešu]] hokejists '''[[Džordans Biningtons]]''' uzstādīja jaunu rekordu, kļūstot par pirmo [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargu]], kas savā debijas sezonā uzvarējis 16 spēlēs? * ... '''[[Usma (stacija)|Usmas stacija]]''' ir uzskatāma par pirmo [[dzelzceļa stacija|dzelzceļa staciju]], kas [[Latvija|Latvijā]] uzbūvēta pēc neatkarības atjaunošanas? [[Attēls:Billie Eilish 2019 by Glenn Francis (cropped) 2.jpg|border|right|50px]] * ... 2020. gadā piecas [[Grammy balva|''Grammy'' balvas]] saņēmusī mūziķe '''[[Billija Ailiša]]''' <small>(attēlā)</small> sirgst ar [[Tureta sindroms|Tureta sindromu]]? * ... 1911. gadā dibinātā [[Baltijas Olimpiskā komiteja]] ietilpa Krievijas Olimpiskās komitejas sastāvā kā apakškomiteja, tādēļ [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912. gada vasaras olimpisko spēļu]] atklāšanas ceremonijā 33 [[Baltija]]s sportisti devās '''[[Krievijas Impērija 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Krievijas Impērijas delegācijas sastāvaā]]'''? * ... [[animācijas filma|animācijas filmā]] '''"[[Par bitēm]]"''' galvenos tēlus ierunājuši [[Renē Zelvēgere]] un Džerijs Steinfīlds, kurš ir arī viens no filmas producentiem un [[scenārists|scenārija autoriem]]? [[Attēls:Anna Wöhrmann.jpg|border|right|50px]] * ... [[1817. gads|1817. gadā]] '''[[Anna Ģertrūde Vērmane]]''' <small>(attēlā)</small> lika ierīkot eksotisku koku [[parks|parku]] ar rozāriju savā zemes gabalā ārpus [[Rīgas nocietinājumi]]em; testamentā viņa dārzu novēlēja pilsētai ar noteikumu, ka tas nekad netiks pārdots privātpersonām vai sadalīts — mūsdienās tas pazīstams kā [[Vērmanes dārzs]]? * ... [[Latvija]]s [[baltvāci|baltvācu]] [[daiļslidotājs]] '''[[Verners Auls]]''' piedalījās [[1936. gada ziemas olimpiskās spēles|1936. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]], gan iegūstot pēdējo, 25. vietu? * ... [[komponiste]] un mūzikas pedagoģe '''[[Selga Mence]]''' ir dzimusi leģendārā [[matemātika]]s pedagoga [[Jānis Mencis vecākais|Jāņa Menča vecākā]] ģimenē? [[Attēls:Greenland Ilulissat-25.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grenlande]]s '''[[Ilulisatas ledus fjords|Ilulisatas ledus fjorda]]''' sākumā atrodas Jakobshavnas šļūdonis, kas ir aktīvākais [[šļūdonis]] [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]], nepārtraukti radot [[aisbergs|aisbergus]], kas virzās uz [[fjords|fjorda]] izeju <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Krievijas Impērija 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Krievijas Impēriju 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja arī [[Latvija|Latvijā]] dzimušais, bet [[Londona|Londonā]] dzīvojošais [[vieglatlēts]], [[maratons|maratonists]] Georgs Linds? * ... '''[[Livonija (pilsēta)|Livonijas pilsēta]]''' [[Mičiganas štats|Mičiganas štatā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir nosaukta par godu [[Livonija]]i, vēsturiskam reģionam [[Baltijas jūra]]s austrumos? [[Attēls:Fk Red Star stadium.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Rajko Mitiča stadions|Rajko Mitiča stadiona]]''' [[Belgrada|Belgradā]] <small>(attēlā)</small> sākotnējā ietilpība sasniedza pat 110 000 skatītāju, bet vēlāk tika samazināta, lai atbilstu [[UEFA]] drošības prasībām? * ... līdz 20. gadsimta sākumam '''[[Rāi akmeņi]]''' kalpoja par Japas arhipelāga [[nauda]]s sistēmu? * ... '''[[Sarajevas aplenkums]]''' [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā ilga gandrīz četrus gadus (1425 dienas)? [[Attēls:Dryomys nitedula.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža susuris|meža susura]]''' <small>(attēlā)</small> populācija ir izolēta, skaitliski un teritoriāli maza: tas sastopams Ilgu dabas liegumā [[Baltkrievija]]s pierobežā [[Skrudalienas pagasts|Skrudalienas pagastā]]? * ... '''[[Krievijas Impērija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' debitēja olimpiskajā kustībā? * ... '''[[Igaunijas krievi]]''' veido ap 25% no valsts [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju kopskaita]]? [[Attēls:Darya Domracheva WCup Oberhof 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[biatloniste]] '''[[Darja Domračeva]]''' <small>(attēlā)</small>, izcīnot trīs zelta medaļas '''[[Baltkrievija 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Baltkrievijai 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]''', kļuva par medaļām bagātāko [[Baltkrievija olimpiskajās spēlēs|Baltkrievijas olimpieti]]? * ... [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] jurista, filozofa un rakstnieka '''[[Maksis Šacs-Aņins|Makša Šaca-Aņina]]''' meita [[Ruta Marjaša]] bija starp [[LR Augstākā Padome|Augstākās Padomes]] deputātiem, kas 1990. gada 4. maijā nobalsoja par [[Latvijas neatkarības deklarācija]]s pieņemšanu? * ... '''[[Baltkrievijas politika|Baltkrievija ārpolitikā]]''' cenšas izvairīties no pilnīgas saplūšanas ar [[Krievija|Krieviju]] un nereti demonstratīvi strīdas ar to par ekonomiskiem jautājumiem vai demonstrē labas attiecības ar Krievijai mazāk draudzīgām zemēm? [[Attēls:Regi castle after fire.jpg|border|right|50px]] * ... [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] 22. februārī '''[[Reģu muiža|Reģu muižā]]''' ierīkotajā sociālās aprūpes centrā "Reģi" notika postošs [[ugunsgrēks]], kurā dzīvību zaudēja 23 aprūpes centra iemītnieki; tas kļuva par postošāko ugunsgrēku [[Latvija]]s vēsturē <small>(attēlā Reģu muiža pēc ugunsgrēka)</small>? * ... [[Austrija]]s Brīvības partijas un partijas Savienība Austrijas nākotnei līderis '''[[Jergs Haiders]]''' 2008. gadā gāja bojā autoavārijā? * ... ziemā pāri '''[[Hāpsalu līcis|Hāpsalu līcim]]''' [[Igaunija]]s rietumos tiek ierīkots [[ledus ceļš]] no [[Hāpsalu]] uz Noarotsi pussalu? [[Attēls:Talmont lerot2.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[dārza susuris]]''' <small>(attēlā)</small>, kas [[Latvija|Latvijā]] mūsdienās, iespējams, ir izzudis, ir [[Eiropa]]i [[endēms|endēma]] [[Vāverveidīgie|vāverveidīgo]] grauzēju suga? * ... [[Austrijas Tautas partija]]s līderis '''[[Sebastiāns Kurcs]]''' 2020. gada 7. janvārī atgriezās [[Austrijas kanclers|Austrijas kanclera]] amatā? * ... '''[[Gruzija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Gruziju 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja arī [[sporta šāvēja]] Nino Salukvadze, kurai šīs bija astotās [[olimpiskās spēles]], līdz ar to viņa kļuva par tikai otro sievieti — sportisti, kura ir piedalījusies tik daudz olimpiskajās spēlēs? [[Attēls:Magonis.jpg|border|right|50px]] * ... bijušā "[[Latvijas Dzelzceļš|Latvijas Dzelzceļa]]" valdes priekšsēdētāja '''[[Uģis Magonis|Uģa Magoņa]]''' <small>(attēlā)</small> lieta tika nosūtīta izskatīšanai [[Limbaži|Limbažu]] rajona tiesā, jo inkriminētais noziegums tika pārtraukts [[Salacgrīvas novads|Salacgrīvas novadā]]? * ... 200 000 vārdu garo romānu '''"[[Parīzes Dievmātes katedrāle (romāns)|Parīzes Dievmātes katedrāle]]"''' [[Viktors Igo]] sarakstīja sešu mēnešu laikā? * ... 1964. gada Holivudas filmai '''"[[Mērija Popinsa (filma)|Mērija Popinsa]]"''' 2018. gadā iznāca turpinājums "[[Mērija Popinsa atgriežas]]" — 54 gadu intervāls starp abām filmām ir viens no lielākajiem intervāliem starp diviem filmu turpinājumiem [[kino]] vēsturē? [[Attēls:Robert Kocharyan's Interveiw, 2003.jpg|border|right|50px]] * ... [[Armēnijas prezidentu uzskaitījums|Armēnijas prezidenta]] '''[[Roberts Kočarjans|Roberta Kočarjana]]''' <small>(attēlā)</small> prezidentūras laikā, 1999. gadā, bruņoti cilvēki iebruka [[Armēnija]]s parlamentā un nogalināja tā brīža premjerministru Vazgenu Sargsjanu un parlamenta vadītāju Karenu Demirčjanu? * ... atšķirībā no [[šķīdums|šķīduma]], kurā izšķīdusī viela un [[šķīdinātājs]] veido tikai vienu fāzi, '''[[koloīds|koloīdam]]''' ir dispersā fāze (suspendētās daļiņas) un dispersijas vide (suspensijas vide)? * ... [[Austroungārija]]s kroņprincis '''[[Oto fon Hābsburgs]]''' vēlāk bijis arī Starptautiskās Paneiropas Savienības prezidents un [[Eiropas Parlamenta deputāts]] no 1979. gada līdz 1999. gadam? [[Attēls:Dormouse2.jpg|border|right|50px]] * ... [[ziemas miegs|ziemas miega]] laikā '''[[mazais susuris|mazā susura]]''' <small>(attēlā)</small> ķermeņa temperatūra pazeminās līdz 0,25—0,50 °C (kamēr normāla ķermeņa temperatūra ir 34—36 °C)? * ... '''[[Deitonas miera līgums]]''', kas izbeidza [[Bosnijas karš|Bosnijas karu]] tika parakstīts nevis [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] militārajā bāzē netālu no [[Deitona]]s, kur uzsāka sarunas starp karojošajām pusēm, bet gan [[Parīze|Parīzē]]? * ... '''[[Menas salas TT]]''' tiek sauktas par pasaulē bīstamākajām [[motosports|motosacīkstēm]] — kopš 1907. gada trasē bojā gājuši 258 cilvēki? [[Attēls:Mountains (js) 10.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nordenšelda Zeme]]''' <small>(attēlā)</small> ir apdzīvotākais [[Svalbāra]]s apgabals — šeit atrodas trīs lielākās no piecām pastāvīgi apdzīvotajām vietām: [[Longjērbīene]], [[Barencburga]] un [[Sveagruva]]? * ... '''[[Bosnija un Hercegovina 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Bosnijas un Hercegovinas delegācijai 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' atklāšanas ceremonijā karogu nesa [[vieglatlēts]] [[Amels Tuka]], kļūstot par jaunāko olimpisko spēļu dalībnieku, kas ir nesis valsts karogu spēļu atklāšanas ceremonijā? * ... [[Vācija]]s nocietinājumu sistēmu '''[[Atlantijas valnis]]''' no [[Norvēģija]]s ziemeļiem līdz [[Francija]]s-[[Spānija]]s robežai dienvidos laikā no 1942. līdz 1944. gadam izbūvēja [[Tota organizācija]], izmantojot milzīgus rūpniecības un cilvēku resursus, tostarp ieslodzīto darbu? [[Attēls:Many types of baclava.jpg|border|right|50px]] * ... lai arī katrai [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Kaukāzs|Kaukāza]] tautai '''[[baklava]]s''' <small>(attēlā)</small> pagatavošanas tradīcijas atšķiras, tomēr tās visas ir kārtainās [[Mīkla (pārtika)|mīklas]] saldums? * ... no 1908. līdz 1950. gadam '''''[[Hampden Park]]''''' [[futbols|futbola]] stadions [[Glāzgova|Glāzgovā]], [[Skotija|Skotijā]] bija lielākais [[stadions]] pasaulē; apmeklētības rekords — 149 415 cilvēki — tika uzstādīts [[1937. gads|1937. gada]] spēlē starp [[Skotijas futbola izlase|Skotijas]] un [[Anglijas futbola izlase|Anglijas izlasēm]]? * ... pēc jaunās '''[[Stambulas starptautiskā lidosta|Stambulas starptautiskās lidosta]]s''' atvēršanas 2019. gadā tika slēgta [[Ataturka starptautiskā lidosta]]? [[Attēls:Storfjorden (Svalbard) 15(js).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stūrfjords]]''', kas atdala [[Špicbergena|Špicbergenu]] rietumos no [[Barenca sala]]s un [[Edža sala]]s austrumos, ir grūti kuģojams, jo pat vasarās tajā daudz dreifējošā [[ledus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Igaunija]]s [[biatlonists]] '''[[Rolands Lesings]]''' ir piedalījies piecās [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā pēc [[Vācija]]s propagandas ministrijas rīkojuma no enciklopēdijām tika izņemtas norādes par [[ebreji|ebreju]] izcelsmes izgudrotāju '''[[Zigfrīds Markuss|Zigfrīdu Markusu]]''' kā [[automobilis|automobiļa]] izgudrotāju, viņa vietā par tiem tika pasludināti [[Gotlībs Daimlers]] un [[Kārlis Bencs]]? [[Attēls:Dryomys-nitedula-(zag1-iljenko).jpg|border|right|50px]] * ... visas četras [[Latvija|Latvijā]] sastopamās '''[[susuri|susuru]]''' sugas <small>(attēlā [[meža susuris]])</small> ir aizsargājamas un iekļautas [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]]? * ... divkārtējā olimpiskā čempiona [[Austrija]]s [[kalnu slēpotājs|kalnu slēpotāja]] '''[[Matiass Maiers|Matiasa Maiera]]''' tēvs Helmuts Maiers arī ir bijis kalnu slēpotājs, [[1988. gada ziemas olimpiskās spēles|1988. gada Kalgari olimpisko spēļu]] sudraba medaļas ieguvējs? * ... [[mode]]s vēsturnieka '''[[Aleksandrs Vasiļjevs (modes vēsturnieks)|Aleksandra Vasiļjeva]]''' vēsturisko tērpu un aksesuāru kolekcija tiek uzskatīta par vienu no lielākajām privātajām modes kolekcijām pasaulē: tajā ietilpst apmēram 55 tūkstoši eksponātu? [[Attēls:Konstantinovka.Gashamna.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svalbāra]]s '''[[Hūrnsunns|Hūrnsunna]]''' [[fjords|fjorda]] <small>(attēlā)</small> akvatoriju 17. gadsimta pirmajā pusē intensīvi izmantojuši britu, dāņu un holandiešu [[vaļu mednieki]], vēlākos laikos — norvēģu un krievu [[leduslāči|leduslāču]] mednieki? * ... '''[[Azerbaidžāna 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pārstāvēta ar līdz šim lielāko [[Azerbaidžāna]]s sportistu delegāciju, taču vairāk nekā 60% no sportistiem bija dzimuši ārpus valsts teritorijas? * ... vairumā '''[[putas|putu]]''' [[šķidrums|šķidrumā]] vai cietā vielā ieslēgtās [[gāze]]s tilpums ir liels un atsevišķos gāzes ieslēgumus atdala tikai plānas apkārtējās vielas kārtiņas? [[Attēls:Логвиненко М.В. 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[šāvēja]] '''[[Marina Logviņenko]]''' <small>(attēlā)</small> olimpiskās medaļas [[ložu šaušana|ložu šaušanā]] ar [[pistole|pistoli]] ieguvusi pārstāvot trīs dažādas valstis: [[PSRS olimpiskajās spēlēs|PSRS]] (bronza), [[Apvienotā komanda olimpiskajās spēlēs|Apvienoto komandu]] (divreiz zelts) un [[Krievija olimpiskajās spēlēs|Krieviju]] (sudrabs un bronza)? * ... [[Prospērs Merimē|Prospēra Merimē]] novele '''"[[Karmena (novele)|Karmena]]"''' guva popularitāti pateicoties 1875. gada [[Žoržs Bizē|Žorža Bizē]] [[opera]]i "[[Karmena (opera)|Karmena]]"? * ... '''[[Eduarda Šmita iela]]''' [[Rīga|Rīgā]], [[Imanta (Rīga)|Imantā]], ir nosaukta Jaunās muižas īpašnieka, vēlāk fabrikanta Eduarda Šmita vārdā (1845. gadā viņš nodibināja dzelzs mašīnskrūvju fabriku, vēlāk mašīnu fabriku)? [[Attēls:Conwaybreen 9.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Kongsfjords|Kongsfjorda]]''' krasti ir viena no visagrāk cilvēku apgūtajām [[Svalbāra]]s daļām; tā dienvidu krastā atrodas bijusī ogļraču pilsētiņa [[Nīolesunna]] <small>(attēlā)</small>, kurā tagad izvietojušās 11 valstu [[polārstacija]]s? * ... [[9. aprīlis|9. aprīlī]], kas [[Gruzija|Gruzijā]] tiek atzīmēts kā Nacionālās vienotības diena, 1989. gada '''[[Tbilisi traģēdija|Tbilisi traģēdijā]]''' [[PSRS armija]] apspieda pretpadomju demonstrāciju, nogalinot 21 un ievainojot simtiem civiliedzīvotāju? * ... '''[[2019. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2019. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja bronzas medaļu, kamēr pārējie seši Latvijas cīkstoņi zaudēja jau pirmajā cīņā? [[Attēls:Tamias sibiricus (eating a3).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Sibīrijas burunduks]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[Eirāzija]]s [[burunduki|burunduku]] suga, kamēr visas pārējās [[burunduki|burunduku]] sugas mājo [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]; toties tas ir introducēts un izplatījies arī [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? * ... [[Kaukāzs|Kaukāza]] ziemeļaustrumos izplatītajām '''[[Nahu-dagestāniešu valodas|nahu-dagestāniešu valodām]]''' nav kopīgu iezīmju ar citām [[valodu saime|valodu saimēm]], tāpēc tās ir izdalītas atsevišķi? * ... [[Grenlande|Grenlandē]] 1524 kilometrus no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]] esošā '''[[Tules aviobāze]]''' ir vistālāk uz ziemeļiem novietotā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] karabāze? [[Attēls:Buranovskiye Babushki 2011 6.jpg|border|right|50px]] * ... par nopelnīto naudu, ko [[udmurti|udmurtu]] mūzikas grupa '''"[[Buranovas vecmāmiņas]]"''' <small>(attēlā)</small> saņēma par iegūto otro vietu [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], Buranovā tika uzbūvēta baznīca? * ... [[Ņujorkas "Rangers"]] un [[Krievijas hokeja izlase]]s [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] '''[[Aleksandrs Georgijevs]]''' ir dzimis [[Bulgārija]]s pilsētā [[Ruse|Rusē]]? * ... [[vēsturnieks]] '''[[Bonifācijs Daukšts]]''' ilgus gadus ir darbojies [[Latvija]]s [[Diplomātija|diplomātiskajā]] dienestā? [[Attēls:Ramil Guliyev London 2017.jpg|border|right|50px]] * ... [[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2017. gada Pasaules čempionātā]] '''[[Ramils Gulijevs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš līdz 2013. gadam vēl pārstāvēja [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], uzvarot [[200 m]] distancē, kļuva par pirmo [[Turcija]]s sportistu, kas [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātā]] izcīnījis zelta medaļu? * ... mūsdienu [[Irāna]]s teritorijā valdījusī '''[[Kādžāru dinastija]]''' divos lielos karos ar [[Krievijas Impērija|Krievijas Impēriju]] zaudēja teritorijas [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... 2010. gadā [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] bagātākais cilvēks [[Nerijus Numavičs]] palielināja savu dalību uzņēmumā '''''[[Vilniaus prekyba]]''''' no 36,9% līdz 73%? [[Attēls:Torre de la Doncella, Baku, Azerbaiyán, 2016-09-26, DD 08.jpg|border|right|50px]] * ... [[Baku]] '''[[Jaunavas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no [[Azerbaidžāna]]s populārākajiem objektiem; kopā ar [[Širvanšahu pils|Širvanšahu pili]] iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... '''[[Vestienas muiža]]s''' parks veidots 19. gadsimta vidū kā romantisks ainavu [[parks]] ar lapeni un suņa kapakmeni ezera krastā? * ... '''[[Austrija 1924. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]''' piedalījās tikai vienā sporta veidā — [[daiļslidošana|daiļslidošanā]], toties visi tās sportisti izcīnīja medaļas? [[Attēls:Tamia striatus eating.jpg|border|right|50px]] * ... visiem '''[[burunduki]]em''' <small>(attēlā [[austrumu burunduks]])</small> ir [[vaigs|vaigu]] maisi, kuros burunduks var noglabāt un pārnest uz slēptuvi lielu daudzumu ar [[sēklas|sēklām]], [[rieksti]]em vai citu barību; maisos tas var sabāzt 3 reizes lielāku apjomu, salīdzinot ar savu galvu? * ... '''[[Albānija 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Minhene|Minhenē]] piedalījās pirmo reizi, un nākamās olimpiskās spēles, kurās tā bija pārstāvēta, bija tikai [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles]] [[Barselona|Barselonā]]? * ... '''[[Fahds Saūds]]''' bija [[Saūda Arābijas karalis]] no 1982. gada līdz savai nāvei 2005. gadā, tomēr pēc [[insults|insulta]] 1995. gadā faktiski jau sāka valdīt viņa pēctecis un pusbrālis [[Abdulla Saūds]]? [[Attēls:Princely Palace of Monaco.JPG|border|right|50px]] * ... [[1297. gads|1297. gadā]] '''[[Monako pils|Monako pili]]''' <small>(attēlā)</small> sagrāba Grimaldi dzimta, un tie ir pils ir īpašnieki līdz pat mūsdienām, bet pils — valdnieku oficiālā rezidence? * ... [[Ukraina|Ukrainā]], [[Slovākija|Slovākijā]], [[Polija|Polijā]] un [[Serbija|Serbijā]] dzīvojošie '''[[rusīni]]''' dažreiz tiek uzskatīti par daļu no [[ukraiņi]]em, dažreiz par atsevišķu tautu? * ... 2015. gadā treniņa laikā [[Austrija]]s [[kārtslēcēja]] '''[[Kira Grīnberga]]''' neveiksmīgi piezemējās blakus paklājam, kā rezultātā sportistes ķermeņa lejasdaļa kļuva paralizēta; viņa pievērsās [[politika]]i un 2017. gadā tika ievēlēta par parlamenta deputāti no [[Austrijas tautas partija]]s? [[Attēls:Piramida Svalbard IMG 6283.JPG|border|right|50px]] * ... [[Krievija]]s kalnraču ciemats [[Svalbāra|Svalbārā]] '''[[Piramidene]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 1998. gada ir pamests, bet iekonservēts; pēdējos gados tā ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Grieķija]]s vēsturiskā apgabala '''[[Lakonija]]s''' iedzīvotāju mazrunīgs runas veids senatnē radīja jēdzienu — lakonisms? * ... '''[[2019. gada FIA Pasaules rallijkrosa čempionāts|2019. gada FIA Pasaules rallijkrosa čempionāta]]''' kopvērtējumā 5. vietu ieņēma [[latvieši|latviešu]] pilots [[Jānis Baumanis]]? [[Attēls:Էջմիածնի Մայր Տաճար.jpg|border|right|50px]] * ... [[Armēņu apustuliskā baznīca|Armēņu apustuliskās baznīcas]] galvenā baznīca '''[[Ečmiadzinas katedrāle]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[katedrāle]] Senajā [[Armēnija|Armēnijā]] un tiek uzskatīta par vienu no pasaulē senākajām katedrālēm? * ... [[itāļi|itāļu]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Gaja Basani Antivari]]''' starptautiskās sacensībās ir pārstāvējusi [[Grenāda|Grenādu]] un [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]]? * ... vārdu '''[[gels]]''' pirmoreiz lietoja [[skoti|skotu]] [[ķīmiķis]] Tomas Grahams, atvasinot to no [[želatīns|želatīna]]? [[Attēls:Ismail Qemali (portrait).jpg|border|right|50px]] * ... [[Albānija]]s neatkarības deklarācijas galvenais autors '''[[Ismails Ķemali]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par modernās [[Albānija]]s "dibinātāju tēvu"? * ... [[cīkstonis]] '''[[Rustems Kazakovs]]''' ir pirmais [[Krimas tatāri|Krimas tatāru]] sportists, kas kļuvis par olimpisko čempionu; viņš to paveica [[1972. gada Minhenes Olimpiskās spēles|1972. gadā Minhenē]]? * ... '''[[Oļegs Burovs]]''', kurš bija [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] no 2019. gada augusta līdz 2020. gada februārim, iepriekš ilgstoši darbojies dažādos amatos [[Rīga]]s pašvaldībā, lai arī sākotnēji ieguvis vidējo medicīnisko izglītību [[RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledža|Rīgas 4. medicīnas skolā]]? [[Attēls:Shvedova RG16 (7) (27402979885).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kazahstāna|Kazahstānu]] pārstāvošā [[tenisiste]] '''[[Jaroslava Švedova]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Maskava|Maskavā]], viņas tēvs ir [[krievs]], bet māte — [[baškīri]]ete, garo distanču skrējēja Nurzija Bahmanova? * ... 2007. gada Holividas filmā ar [[Vills Smits|Villu Smitu]] galvenajā lomā '''"[[Es esmu leģenda]]"''' [[gēnu inženierija]]s rezultātā izveidots [[vīruss]] nogalina lielāko daļu [[cilvēce]]s, bet otru daļu pārvērš briesmoņos? * ... '''[[Lakoniks]]''' ir visvairāk uz dienvidiem esošais [[Peloponēsas pussala]]s, kā arī kontinentālās [[Grieķija]]s un [[Eiropa]]s [[līcis]]? [[Attēls:Pteromys volans.jpg|border|right|50px]] * ... 19. gadsimta sākumā '''[[lidvāvere]]''' <small>(attēlā)</small> apdzīvoja gandrīz visu mūsdienu [[Latvija]]s teritoriju, bet 20. gadsimtā bija sastopama vairs tikai [[Vidzeme|Vidzemē]]; kopš 2005. gada vairs netika konstatēta arī pēdējā atradnē Gruzdovas mežos [[Balvi|Balvu]] pusē? * ... Pasaules čempions [[diska mešana|diska mešanā]] '''[[Andrjus Gudžus]]''' 2017. un 2018. gadā tika atzīts par [[Lietuva]]s gada labāko sportistu? * ... viens '''[[Izraēlas šekelis]]''' sīkāk dalās 100 agorās? [[Attēls:Svetlana Khorkina 2017.jpg|border|right|50px]] * ... septiņu olimpisko un divdesmit pasaules čempionātu medaļu īpašniece [[sporta vingrošana|sporta vingrošanā]] '''[[Svetlana Horkina]]''' <small>(attēlā)</small> pēc sportistes karjeras beigām bija [[Krievijas Valsts dome]]s deputāte no valdošās partijas "[[Vienotā Krievija]]"? * ... [[Sintmārtena]]s galvenās [[lidosta]]s '''[[Princeses Julianas starptautiskā lidosta|Princeses Julianas starptautiskās lidostas]]''' skrejceļš atrodas ekstremāli tuvu Maho [[pludmale]]i, kas pulcē lidmašīnu vērotājus, bet vietējos bāros uzstādīti lidojumu saraksti? * ... '''[[Luhanskas tautas republika]]''' līdzās [[Doneckas tautas republika]]i tika izveidota 2014. gada pavasarī, un Doneckas tautas republika ir viena no divām [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|starptautiski neatzītajām valstīm]], kas atzinusi tās neatkarību (otra ir [[Dienvidosetija]])? [[Attēls:The Moorish Castle.jpg|border|right|50px]] * ... populārais [[Gibraltārs|Gibraltāra]] tūrisma objekts '''[[Mauru pils]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 2010. gadam (daļa no pils) kalpoja kā [[cietums]]? * ... no 1828. līdz 1833. gadam [[Grieķija]]s oficiālā [[galvaspilsēta]] bija '''[[Nauplija]]'''? * ... [[Norvēģija]]s [[futbola klubs]] no [[Trumse]]s '''''[[Tromsø IL]]''''' ir vistālāk ziemeļos esošais augstākās līgas futbola klubs pasaulē? [[Attēls:083 800m series tuka (32505894374) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] [[vieglatlēts]], vidējo distanču skrējējs '''[[Amels Tuka]]''' <small>(attēlā)</small> ir divu [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātu]] medaļnieks [[800 m]] skrējienā — vienīgais Bosnijas sportists, kas ieguvis medaļas lielākajās starptautiskajās [[vieglatlētika]]s sacensībās? * ... '''[[Ļvovas starptautiskā lidosta]]''' ir nosaukta 13. gadsimta valdnieka [[Galīcijas Daņilo]] vārdā? * ... '''[[Rokas tunelis|Rokas tunelim]]''', kas vairāk nekā 2000 metru augstumā šķērso [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] grēdu, ir liela stratēģiskā nozīme? [[Attēls:Klaus Iohannis at EPP Summit, March 2015, Brussels (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Klauss Johaniss]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Rumānijas prezidents]], kurš nav [[rumāņi|rumānis]] — viņš ir [[vācieši|vācu]] (Transilvānijas sakšu) izcelsmes? * ... lai arī '''[[kalnu bebrs]]''' dēļ lielā auguma nedaudz atgādina [[bebrs|parasto bebru]] un abām sugām ir raksturīgs spēcīgs aromāts, kā arī abas apmetas dzīvot ūdens tuvumā, tomēr tās nav tuvu radniecīgas [[suga]]s? * ... '''[[Argosa]]''' [[Grieķija|Grieķijā]], [[Peloponēsas pussala]]s ziemeļaustrumu daļā, tiek uzsaktīta par senāko pastāvīgi apdzīvoto [[pilsēta|pilsētu]] [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Antarcticfurseal kinggeorgeisland.jpg|border|right|50px]] * ... visas '''[[dienvidu kotiki|dienvidu kotiku]]''' sugas <small>(attēlā Antarktīdas kotika tēviņš)</small> 18. un 19. gadsimtā tika pārmērīgi [[medības|medītas]], un to populācijas dramatiski samazinājās, kā dēļ daļa sugu tika uzskatītas jau par izmirušām, tomēr tās spēja paglābties nomaļās salās un izdzīvot līdz mūsdienām? * ... '''[[Zaļā Ukraina|Zaļās Ukrainas]]''' jēdziens parādījās 19. gadsimta beigās — 20. gadsimta sākumā, pateicoties [[ukraiņi|ukraiņu]] masveida migrācijai uz [[Krievija]]s [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] reģiona dienvidiem? * ... pēc diskvalifikācijas par [[dopings|dopinga]] lietošanu [[cīkstone]]i '''[[Marija Stadņika|Marijai Stadņikai]]''' tika liegtas iespējas iekļūt [[Ukraina]]s olimpiskajā komandā, tādēļ viņa pieņēma [[Azerbaidžāna]]s piedāvājumu un, pārstāvot šo valsti, kļuva par septiņkārtēju [[Eiropas čempionāts cīņas sportā|Eiropas čempioni]], kā arī izcīnīja trīs [[olimpiskās medaļas]]? [[Attēls:Appian Way.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Apija ceļš]]''' <small>(attēlā)</small> bija nozīmīgākais [[Senā Roma|Senās Romas]] publiskais [[ceļš]]? * ... '''[[Horvātijas rokasbumbas izlase|Horvātijas vīriešu rokasbumbas izlase]]''' ir piedalījusies piecās [[Olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], divās no tām kļūstot par čempioniem? * ... tā kā '''[[Gibraltāra lidosta]]s''' skrejceļu šķērso viena no galvenajām [[Gibraltārs|Gibraltāra]] ielām — Vinstona Čērčila avēnija, to slēdz autotransporta satiksmei brīžos, kad paceļas vai nolaižas [[lidmašīna]]s? [[Attēls:Patty Mills Spurs.jpg|border|right|50px]] * ... [[2016. gada olimpiskās spēles|2016. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]] [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas izlases]] basketbolists '''[[Petijs Millss]]''' <small>(attēlā)</small> bija visa [[Basketbols 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|basketbola turnīra]] rezultatīvākais spēlētājs, apsteidzot [[Kevins Durants|Kevinu Durantu]] no [[ASV basketbola izlase|ASV izlases]]? * ... '''[[Zemnieku karš Jemeļjana Pugačova vadībā|Zemnieku karš Pugačova vadībā]]''' [[Krievija]]s [[Urāli|Urālu]] un [[Pievolga]]s guberņās noslēdzās, kad [[Jemeļjans Pugačovs|Jemeļjanu Pugačovu]] sagūstīja viņa paša vienības [[kazaki]] un nodeva varas iestādēm, kas vadoni [[Maskava|Maskavā]] sodīja ar nāvi? * ... [[Zinātniskā fantastika|zinātniski fantastiskais]] romāns '''"[[Marakota bezdibenis]]"''' bija [[Arturs Konans Doils|Artura Konana Doila]] pēdējais lielapjoma darbs? [[Attēls:Volodymyr Zelensky Official portrait (cropped).jpg|bor|right|50px]] * ... [[Ukrainas prezidents]] '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> pirms ievēlēšanas amatā bija [[aktieris]] un [[komiķis]]? * ... triju [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks [[kamaniņu braukšana|kamaniņu braukšanā]] '''[[Bogdans Makovejs]]''' ir dzimis [[Rumānija|Rumānijā]], bet pārstāv [[Moldova|Moldovu]]? * ... [[Itālija]]s dienvidu pilsētas '''[[Benevento]]''' aizbildnis skaitās [[Svētais Bartolomejs]], kura pīšļi atrodas Benevento Sv. Bartolomeja [[bazilika|bazilikā]]? [[Attēls:Domantas Sabonis (32768447291).jpg|border|right|50px]] * ... [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbolists]] '''[[Domants Sabonis]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimis [[Portlenda (Oregona)|Portlendā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kamēr tēvs spēlēja [[NBA]] klubā [[Portlendas "Trail Blazers"|"Trail Blazers"]]? * ... [[Baškortostāna]]s rietumu pilsētā '''[[Tuimazi]]''' [[baškīri]] ir tikai trešā lielākā etniskā grupa aiz [[tatāri]]em un [[krievi]]em? * ... [[Senā Roma|Senās Romas]] '''[[Trajāna ceļš]]''' tika uzbūvēts no imperatora [[Trajāns|Trajāna]] personīgajiem līdzekļiem un saīsināja ceļojumu no [[Roma]]s līdz [[Brindizi]] par 2—3 dienām? [[Attēls:Mutiny HMS Bounty.jpg|border|right|50px]] * ... Flečera Kristiana vadīto '''[[Dumpis uz kuģa Bounty|dumpja uz kuģa ''Bounty'']]''' <small>(attēlā izsēdinot kapteini Viljamu Blaju laivā)</small> dalībnieku pēcteči ir mūsdienu [[Pitkērna]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Alba Julija]]''' ir viena no vecākajām apdzīvotajām vietām [[Rumānija|Rumānijā]] — [[Romas impērija]]s laikos šeit bija apmetne Apula? * ... [[Francijas karogs|Francijas]], [[Itālijas karogs|Itālijas]], [[Īrijas karogs|Īrijas]], [[Rumānijas karogs|Rumānijas]] un [[Meksikas karogs|Meksikas]] karogi — '''[[trikolors|trikolori]]''' — pirmoreiz tika pieņemti, izveidojot neatkarīgas [[republika]]s laika posmā no [[Franču revolūcija]]s līdz 1848. gada revolūcijām? [[Attēls:Flag of Transnistria (state).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Piedņestras karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir tieši tāds pats kā bijušās [[Padomju Savienība]]s republikas [[Moldāvijas PSR]] karogs? * ... '''[[Sanmarīno stadions|Sanmarīno stadionā]]''' 2014. gadā [[Sanmarīno futbola izlase]] guva pirmos kvalifikācijas punktus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], nospēlējot neizšķirti ar [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]]? * ... par '''[[Viesītes vidusskola]]s''' dibināšanas dienu uzskata 1923. gada 20. februāri, kad [[Eķengrāve]]s "Ratniekos" nodibināja divgadīgu Eķengrāves pamatskolu? [[Attēls:20170613 Handball AUT-ROU Cristina Neagu 8446 .jpg|border|right|50px]] * ... [[rumāņi|rumāņu]] [[handboliste]] '''[[Kristina Njagu]]''' <small>(attēlā)</small> četras reizes ir nosaukta par IHF Gada spēlētāju, bet 2015. gadā bija arī Pasaules čempionāta vērtīgākā spēlētāja? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Kauja par Jelgavu (1944)|kaujā par Jelgavu]]''' 1944. gada 31. jūlija bombardēšanā tika sagrauts vairāk nekā 95% pilsētas apbūves, bet kauja noslēdzās ar divu dienu cīņām, kur abas puses izmantoja [[artilērija|artilēriju]] un [[mīnmetējs|mīnmetējus]], pilsētu pilnībā nopostot? * ... ja [[Stokholma]] būtu ieguvusi tiesības rīkot [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles]], stadionā '''''[[Friends Arena]]''''' tiktu rīkota spēļu atklāšanas ceremonija? [[Attēls:Coat of arms of Croatia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Horvātijas ģerbonis|Horvātijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vairogs (heraldika)|vairoga]] kronī attēloti [[Zagreba]]s, [[Dubrovnika]]s, [[Dalmācija]]s, [[Istrija]]s un Slavonijas ģerboņi? * ... [[svarcēlājs]] '''[[Tudors Kasapu]]''' ir vienīgais olimpiskais čempions [[Moldova olimpiskajās spēlēs|Moldovai olimpiskajās spēlēs]] individuālajos [[sporta veids|sporta veidos]]? * ... '''[[Bosnija un Hercegovina Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' nepiedalās kopš [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016. gada konkursa]] finansiālu grūtību dēļ? [[Attēls:Jelgavas Lielā iela - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jelgava]]s galvenā [[iela]] — '''[[Lielā iela (Jelgava)|Lielā iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi nosaukta par godu [[Kārlis Ulmanis|Ulmanim]], [[Staļins|Staļinam]], [[Hermanis Gērings|Gēringam]] un [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņinam]]? * ... ar medaļām bagātākais starp '''[[Krievijas olimpisko medaļnieku uzskaitījums|Krievijas olimpiskajiem medaļniekiem]]''' ir [[vingrotājs]] [[Aleksejs Ņemovs]], kurš olimpiskajās spēlēs ir izcīnījis 12 medaļas? * ... okeāna '''[[Ķīmiskais tankkuģis|ķīmisko tankkuģu]]''' izmērs ir mazāks nekā citu [[tankkuģi|tankkuģu]] tipu vidējais izmērs, jo ķīmisko tankkuģu [[krava]] ir specializēta, un [[ostas|ostu]] termināļos, kur tajos iekrauj un izkrauj kravu, ir kuģu izmēru ierobežojumi? [[Attēls:Dalmatien.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dalmācietis|dalmāciešu]]''' <small>(attēlā)</small> kucēni ir [[Baltā krāsa|balti]], tiem plankumi parādās vēlāk? * ... '''[[Slovākija Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' piedalījās no 1993. līdz [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012. gadam]]? * ... [[1969. gads kosmonautikā|1969. gadā]] padomju [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-4]]''''' saslēdzās ar '''''[[Sojuz-5]]''''', un pirmo reizi vēsturē apkalpe (pa ārpusi) pārvietojās no viena kosmiskā aparāta uz otru? [[Attēls:Khinkali, Restaurant Aragvi.jpg|border|right|50px]] * ... ēdot [[gruzīni|gruzīnu]] virtuvei raksturīgos '''[[hinkali]]''' <small>(attēlā)</small>, ar pirmo kodienu parasti izsūc gaļas šķidrumu, savukārt "mīklas sainīša" augšējo daļu nav paredzēts ēst; to atstāj uz šķīvja, lai zinātu apēsto hinkali skaitu? * ... [[distanču slēpotājs]] Aleksejs Prokurorovs ir vienīgais '''[[Krievijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|Krievijas karognesējs olimpiskajās spēlēs]]''', kas šo godu ieguvis divas reizes? * ... 2000. gadā tika ieviesti jauna izskata '''[[Piedņestras rubļi]]''', kuru vērtība pret iepriekšējiem bija miljons reizes lielāka, tomēr 2007. gadā atkal bija nepieciešama [[denominācija]], kad viens jaunais rublis tika mainīts pret 100 iepriekšējiem rubļiem? [[Attēls:Zapovednik Stolby Krasnojarskij Kraj 03.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dabas rezervāts "Stolbi"]]''' [[Sibīrija]]s vidienē pie [[Krasnojarska]]s ir dibināts 1925. gadā, lai aizsargātu unikālos ģeoloģiskos objektus <small>(attēlā)</small> un pieguļošo teritoriju no mežizstrādes un [[kalnrūpniecība]]s? * ... sešu olimpisko spēļu dalībniece [[biatloniste]] '''[[Eva Tofalvi]]''' trīs reizes ir bijusi [[Rumānijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|Rumānijas delegācijas karognesēja]] [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] atklāšanas parādē? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[protobulgāri]]''', kas piedalījušies daudzu mūsdienu [[Austrumeiropa]]s tautu [[etnoģenēze|etnoģenēzē]], ir nākuši no [[Centrālāzija]]s? [[Attēls:Salome Zurabishvili in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Parīze|Parīzē]], [[gruzīni|gruzīnu]] imigrantu ģimenē dzimusī '''[[Salome Zurabišvili]]''' <small>(attēlā)</small> 2018. gadā kļuva par pirmo sievieti Gruzijas prezidenta amatā? * ... [[Svalbāra]]s [[Norvēģija]]s [[akmeņogles|akmeņogļu]] raktuvju darbinieki pastāvīgi dzīvo [[Longjērbīene|Longjērbīenē]] un uz divu nedēļu maiņu arhipelāga trešajā lielākajā apdzīvotajā vietā '''[[Sveagruva|Sveagruvā]]''' ierodas ar avioreisu vai kuģi? * ... '''[[moldāvi]]''' runā [[moldāvu valoda|moldāvu valodā]], kas būtībā ir [[rumāņu valoda]]? [[Attēls:Plitvice lakes.JPG|border|right|50px]] * ... [[Horvātija|Horvātijā]] esošo '''[[Plitvices ezeru nacionālais parks|Plitvices ezeru nacionālo parku]]''' <small>(attēlā)</small> katru gadu apmeklē ap 1 miljons cilvēku? * ... '''[[Sultāna taka]]s''' galvenais ceļš seko maršrutam, kādu [[Osmaņu impērija]]s armija sultāna [[Suleimans I|Suleimana I]] vadībā veica, iekarojot [[Belgrada|Belgradu]] un lielāko daļu [[Ungārija]]s, vēlāk ciešot sakāvi [[Vīne]]s aplenkumā? * ... '''[[Krievija olimpiskajās spēlēs|Krievijai olimpiskajās spēlēs]]''' ir atņemtas 44 medaļas, ko tā ir izcīnījusi, galvenokārt saistībā ar atklātajām pozitīvajām [[dopings|dopinga]] analīzēm; atņemto medaļu skaita ziņā [[Krievija]] ir pirmajā vietā? [[Attēls:Ilf Petrov.jpg|border|right|50px]] * ... padomju [[rakstnieki]], "[[Divpadsmit krēsli]]" un "Zelta teļš" autori, '''[[Ilfs un Petrovs]]''' <small>(attēlā)</small> īstajos vārdos bija Iļja Fainzilbergs un Jevgēņijs Katajevs? * ... kalnraču ciemats [[Svalbāra|Svalbārā]], '''[[Barencburga]]''', 1920. gadā tika dibināts [[Nīderlande]]s kompānijai ''Nederlandsche Spitsbergen Companie'' piederošo [[akmeņogles|akmeņogļu]] raktuvju ekspluatēšanai, bet 1932. gadā ogļu ieguves koncesiju pārpirka [[Padomju Savienība|PSRS]] trests ''[[Arktikugol]]''? * ... vairākas politiskās partijas izveidojušajam '''[[Juris Žuravļovs|Jurim Žuravļovam]]''', kurš bijis arī [[Rīgas dome]]s deputāts, 2000. gadā pēc [[Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde]]s ierosinājuma [[Augstākā tiesa (Latvija)|Augstākās tiesas]] Civillietu palāta atņēma [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]] sakarā ar nepatiesu ziņu sniegšanu? ni1tm4v4d4b7xeeymub34rvats3j6xn Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022) 0 503656 3665757 3658292 2022-08-02T14:54:15Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: Doņeckas tautas republik → Doneckas tautas republik using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Pārvietot|Krievijas–Ukrainas krīze (2021–2022)}} {{notiek}} [[Attēls:NATO 30 Members.png|thumb|270px|[[NATO]] dalībvalstis (zilā krāsā) un valstis ([[Bosnija un Hercegovina]] gaišzilā, [[Gruzija]], [[Somija]], [[Ukraina]] un [[Zviedrija]] violetā krāsā), kas izteikušas vēlmi iestāties NATO (2021). [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s (KDLO) valstis ([[Krievijas Federācija]], [[Baltkrievija]], [[Armēnija]], [[Kazahstāna]]) iezīmētas sarkanā krāsā.]] [[Attēls:Russian forces near Ukraine, 2021-12-03 (crop).jpg|thumb|270px|Atslepenots ASV Izlūkdienesta 2021. gada 3. decembra pārskats par [[Krimas okupācija|Krievijas okupētajā]] [[Krima|Krimā]] un netālu no [[Krievijas—Ukainas robeža]]s izvietotajiem [[Krievijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotajiem spēkiem]]]] [[Attēls:Possible routes of alleged Russian invasion of Ukraine (January 2022).png|thumb|270px|Krievijas armijas invāzijas plāni, ko 2021. gada 3. decembrī publicēja vācu avīze ''Bild''<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Julian|first=Röpcke|date=3 December 2021|title=BILD exklusiv: Russlands Kriegspläne, So könnte Putin die Ukraine vernichten|trans-title=BILD Exclusive: Russia's War Plans – How Putin could destroy Ukraine|url=https://www.bild.de/politik/ausland/politik-ausland/bild-exklusiv-russlands-kriegsplaene-so-koennte-putin-die-ukraine-vernichten-78425518.bild.html|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20220125140648/https://www.bild.de/politik/ausland/politik-ausland/bild-exklusiv-russlands-kriegsplaene-so-koennte-putin-die-ukraine-vernichten-78425518.bild.html|archive-date=25 January 2022|access-date=25 January 2022|website=[[Bild]]|language=de}}</ref> un 2022. gada 13. janvārī ASV Stratēģisko un Starptautisko pētījumu centrs (CSIS).<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Seth G.|first1=Jones|last2=Philip G.|first2=Wasielewski|date=13 January 2022|title=Russia's Possible Invasion of Ukraine|url=https://www.csis.org/analysis/russias-possible-invasion-ukraine|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20220125000731/https://www.csis.org/analysis/russias-possible-invasion-ukraine|archive-date=25 January 2022|access-date=25 January 2022|website=csis.org|publisher=Center for Strategic and International Studies}}</ref>]] '''Krievijas—Ukrainas—NATO attiecību krīze''' sākās 2021. gada martā, kad sākās liela mēroga [[Krievijas Federācija]]s bruņoto spēku koncentrēšana [[Ukraina]]s robežas tuvumā. Krīze pārauga Krievijas un [[NATO]] pretstāvē, kad 2021. gada decembrī Krievijas valdība piedāvāja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un NATO jaunu līgumu projektus, kas saturēja prasības apturēt NATO paplašināšanos un militārās infrastruktūras demontāžu tajās NATO dalībvalstīs, kas aliansē iestājās [[1997]]. gadā un vēlāk. ASV prezidents [[Baidens]] noraidīja šos līgumu projektus un brīdināja Krievijas prezidentu [[Putins|Putinu]], ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/baidens-putinu-atkartoti-bridina-par-sankcijam-uzbrukuma-gadijuma-ukrainai.a443311/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Baidens Putinu atkārtoti brīdina par sankcijām uzbrukuma gadījumā Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 11. februārī</ref> tomēr 24. februārī prezidents [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Putins deva uzbrukuma pavēli]].<ref name="24. februārī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 24. februārī</ref> == Krievijas prasības NATO == 2021. gada 15. decembrī Krievijas valdība publiskoja divus līguma uzmetumus — vienu parakstīšanai ar ASV, otru ar NATO dalībvalstīm. Krievijas piedāvātā līguma ar NATO 4. pantā bija minēts sekojošais: "Krievijas Federācija un visi dalībnieki, kas 1997. gada 27. maijā ir bijuši [[Ziemeļatlantijas līguma organizācija]]s dalībvalstis, attiecīgi neizvieto savus bruņotos spēkus un bruņojumu citu [[Eiropa]]s valstu teritorijās [..] Izņēmuma gadījumos, [..] kas saistīti ar nepieciešamību neitralizēt drošības apdraudējumu kādam vai vairākiem līguma dalībniekiem, tāda izvietošana var notikt ar visu dalībnieku piekrišanu." Savukārt 7. pantā bija minēts, ka: "Dalībnieki, kas ir [[Ziemeļatlantijas līguma organizācija]]s dalībvalstis, atsakās no jebkādām militārām darbībām Ukrainas teritorijā, kā arī citās [[Austrumeiropa]]s, [[Aizkaukāzs|Aizkaukāza]] un [[Centrālāzija]]s valstīs."<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/de-facto-kapec-krievijas-prasitas-drosibas-garantijas-rietumvalstim-nav-pienemamas.a438074/ «De facto»: Kāpēc Krievijas prasītās drošības garantijas rietumvalstīm nav pieņemamas] lsm.lv 2022. gada 9. janvārī</ref> 2022. gada 26. janvārī ASV un NATO vadība pavēstīja, ka ir iesniegta rakstiska atbilde uz Krievijas prasībām. ASV valsts sekretārs [[Entonijs Blinkens]] uzsvēra, ka ASV negrasās piekāpties jautājumos, kas saistīti ar NATO sabiedroto un Ukrainas drošību. Savukārt 17. februārī Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija publiskoja savu atbildi ASV.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-un-nato-noraida-krievijas-prasibas-aicina-risinat-konfliktu-diplomatiska-cela.a440710/ ASV un NATO noraida Krievijas prasības, aicina risināt konfliktu diplomātiskā ceļā] lsm.lv 2022. gada 26. janvārī</ref> == Konflikta eskalācija Donbasā == {{galvenais|Donbasa karš}} 2022. gada 15. februārī [[Krievijas Valsts dome]] ar 351 balsi par un 16 balsīm pret atbalstīja aicinājumu Krievijas prezidentam Putinam atzīt [[Doneckas tautas republika|Doneckas]] (DTR) un [[Luhanskas tautas republika]]s (LTR).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-valsts-dome-aicina-putinu-atzit-doneckas-un-luhanskas-separatistu-pasludinatas-tautas-republikas.a443692/ Krievijas Valsts dome aicina Putinu atzīt Doņeckas un Luhanskas separātistu pasludinātās «tautas republikas»] lsm.lv 2022. gada 15. februārī</ref> 17. februārī pastiprinājās apšaudes uz separātistu kontrolētās teritorijas robežas. NATO ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] paziņoja, ka vairākas pazīmes liecinot, ka Krievija mēģina radīt ieganstu, lai sāktu jaunu bruņotu uzbrukumu Ukrainai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nato-krievija-mekle-ieganstu-jaunam-iebrukumam-ukraina.a444089/ NATO: Krievija meklē ieganstu jaunam iebrukumam Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 17. februārī</ref> 18. februārī Ukrainas izlūkdienests paziņoja, ka prokrieviskie spēki Donbasā mīnē infrastruktūras objektus, lai tos uzspridzinātu un apsūdzētu Ukrainu teroraktos. Tajā pašā dienā Luhanskā un Doneckā notika sprādzieni, aģentūra ''RIA Novosti'' pavēstīja, ka Rostovas apgabals plāno uzņemt līdz 900 000 bēgļu no Donbasa. Savukārt 19. februārī Krievijas mediji vēstīja, ka Ukrainas drošības spēki plāno ofensīvu Donbasā, ka netālu no Krievijas-Ukrainas robežas, Rostovas apgabalā, eksplodējuši divi Ukrainas spēku raidīti šāviņi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ukraina-ir-eiropas-vairogs-pret-krievijas-agresiju.a444383/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Zelenskis: Ukraina ir Eiropas vairogs pret Krievijas agresiju] lsm.lv 2022. gada 19. februārī</ref> 21. februārī separātistu līderi aicināja Krievijas prezidentu Putinu atzīt DTR un LTR neatkarību, tajā pašā dienā Krievijas prezidents Putins parakstīja šādu dekrētu. Eiropas Komisijas prezidente [[Urzula fon der Leiena]] paziņoja, ka Putina lēmums atzīt separātistu teritorijas ir rupjš starptautisko tiesību pārkāpums, kas apdraud Ukrainas teritoriālo vienotību un [[Minskas protokols|Minskas vienošanos]] par pamieru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/ Putins izvirzīja ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu] lsm.lv 2022. gada 21. februārī</ref> 21. februārī ASV valdība izsludināja ekonomiskas sankcijas pret DTR un LTR. 22. februārī par sankcijām pret Krieviju otrdien paziņoja arī Lielbritānijas premjers [[Boriss Džonsons|Džonsons]], nosakot sankcijas pret piecām Krievijas bankām ("Rossija", "Promsvjazjbank", "Genbank", "Industriaļnij sberegateļnij bank" un "Černomorskij bank rekonstrukcii i razvitija"). Vācijas kanclers [[Olafs Šolcs]] paziņoja par gāzesvada "[[Nord Stream 2]]" sertifikācijas apturēšanu.<ref name="sankcijas">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-krieviju-par-iebrukumu-ukraina.a445111/ ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 24. februārī</ref> == Krievijas karaspēka uzbrukums == {{pamatraksts|Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā}} [[Attēls:War in Ukraine (2022) en.png|thumb|270px|Krievijas karaspēka uzbrukuma pirmā fāze.]] 24. februārī Vladimirs Putins pavēstīja, ka Krievijas Federācija ir sākusi militāru operāciju Ukrainā un aicināja Ukrainas armiju nolikt ieročus. Drīz pēc tam Krievijas karaspēks sāka masīvu uzbrukumu Doneckas un Luhanskas apgabalos un raķešu uzbrukumus Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem Kijivā, Harkivā, Odesā un citur.<ref name="24. februārī"/> 24. februārī Francijas prezidents [[Emanuels Makrons|Makrons]] aicināja sasaukt NATO samitu. [[ANO]] ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs|Guterrešs]] nosodīja Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā un vērsās pie Krievijas prezidenta Putina ar aicinājumu izvest savu karaspēku no Ukrainas teritorijas. Ķīnas Ārlietu ministrija atturējās nosaukt Krievijas militāro operāciju par iebrukumu un norādīja Krievijas ārlietu ministram, ka tā saprot Maskavas "saprātīgās bažas par drošības jautājumiem" Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pasaule-reage-uz-krievijas-uzbrukumu-ukrainai-top-sankcijas-putina-rezima-izolesanai.a445047/ Pasaule reaģē uz Krievijas uzbrukumu Ukrainai: top sankcijas Putina režīma izolēšanai] lsm.lv 2022. gada 25. februārī</ref> == Sankcijas pret Krieviju == Pēc Krievijas bruņoto spēku uzbrukuma Ukrainai 24. februārī ASV prezidents Baidens paziņoja par jaunu sankciju paketi pret Krieviju, iesaldējot lielāko banku aktīvus un liedzot augsto tehnoloģiju eksportu uz Krieviju. Sankcijas piemēroja arī Krievijas [[miljardieri]]em Genadijam Timčenko, Borisam Rotenbergam un Igoram Rotenbergam, kas tiek uzskatīti par sevišķi tuviem Putina līdzgaitniekiem. Arī [[Eiropas Savienība|ES]] dalībvalstis vienojās par jaunām sankcijām pret Krieviju, kas stājās spēkā 25. februārī un aptvēra gan finanšu sektoru, enerģētiku un transportu, gan dubultā (militārā un nemilitārā) pielietojuma preces, gan arī eksporta kontroli un eksporta finansējumu, vīzu politiku, kā arī sarakstu ar sankcijā pakļautajiem Krievijas pilsoņiem. [[Eiropas Komisija]]s prezidente Urzula fon der Leiena informēja, ka sankciju pakete iekļauj arī finanšu sankcijas, kas vērstas pret 70% Krievijas banku tirgus un būtiskākajiem valsts uzņēmumiem, tostarp aizsardzības jomā, sankcijas bija mērķētas uz enerģētisko sektoru, lai Krievija nespētu modernizēt savas naftas pārstrādes rūpnīcas, ES liedza lidmašīnu un tehnikas tirdzniecību Krievijas aviokompānijām.<ref name="sankcijas"/> 25. februārī [[Eiropas Padome]] (EP) nolēma sākt procedūru, lai Krievija vairs nebūtu EP dalībvalsts, jo tā pārkāpusi EP 3. paragrāfu, kurā cita starpā norādīts, ka katrai EP dalībvalstij ir jāakceptē principi, kuri nodrošina tiesiskumu un visu cilvēku iespējas pilnā mērā baudīt cilvēka tiesības un pamatbrīvības un ka EP valstīm godprātīgi un efektīvi jāsadarbojas, īstenojot EP mērķus panākt lielāku vienotību starp dalībvalstīm, nodrošinot ideālus un principus, kuri veido dalībvalstu kopējo mantojumu un veicina ekonomisko un sociālo progresu.<ref>[https://www.la.lv/libina-egnere-sakta-procedura-lai-krievija-vairs-nebutu-eiropas-padomes-dalibvalsts Lībiņa-Egnere: Sākta procedūra, lai Krievija vairs nebūtu Eiropas Padomes dalībvalsts] la.lv 2022. gada 25. februārī</ref> 26. februārī Latvijas Satiksmes ministrs [[Tālis Linkaits]] paziņoja, ka Krievijas aviokompāniju lidmašīnām tiks slēgta Latvijas gaisa telpa. Līdzīgi rīkojās arī Igaunijas un Lietuvas valdības, bet Čehijas, Polijas, Bulgārijas un Apvienotās Karalistes valdības lēmumus par gaisa telpas slēgšanu Krievijas lidsabiedrībām bija pieņēmušas 25. februārī. Latvijas nacionālā aviokompānija [[airBaltic]] no 2022. gada 26. februāra uz mēnesi atcēla lidojumus uz un no Krievijas lidostām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/latvija-slegs-gaisa-telpu-krievijas-aviokompaniju-lidmasinam-airbaltic-aptur-lidojumus-uz-krieviju.a445436/ Latvija slēgs gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām, «airBaltic» aptur lidojumus uz Krieviju] lsm.lv 2022. gada 26. februārī</ref> 26. februārī Vācijas valdība paziņoja, ka Rietumvalstis ir vienojušās par vairāku Krievijas banku atslēgšanu no starptautiskās maksājumu sistēmas [[SWIFT]] un liegšanu Krievijas centrālajai bankai izmantot starptautisko finanšu sistēmu [[rublis|rubļa]] kursa atbalstīšanai. 27. februārī Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena paziņoja, ka Eiropas Savienība (ES) slēgs gaisa telpu Krievijas lidmašīnām, aizliegs Kremļa propagandas kanālus ''Russia Today'' un ''Sputnik'', finansēs ieroču piegādes Ukrainai un noteiks sankcijas pret Krievijas sabiedroto Baltkrieviju.<ref name="LSM">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumu-27-februaris.a445503/ TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris] lsm.lv 2022. gada 27. februārī</ref> 27. februārī Ukraina iesniedza prasību pret Krieviju [[ANO Starptautiskā tiesa|ANO Starptautiskajā tiesā]] [[Hāga|Hāgā]], pieprasot saukt Krieviju pie atbildības par jēdziena "[[genocīds]]" izkropļošanu, lai attaisnotu agresiju. Prezidents Zelenskis aicināja tiesu nekavējoties likt Krievijai pārtraukt karadarbību un sākt prasības izskatīšanu nākamnedēļ.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-iesniegusi-prasibu-pret-krieviju-ano-starptautiskaja-tiesa.a445535/ Ukraina iesniegusi prasību pret Krieviju ANO Starptautiskajā tiesā] lsm.lv 2022. gada 27. februārī</ref> 27. februārī ES ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis [[Žuzeps Borels]] paziņoja par to, ka ES dalībvalstis oficiāli apstiprinājušas aizliegumu veikt jebkādas transakcijas ar Krievijas centrālo banku, kā arī lēmumu atbloķēt 450 miljonus eiro dalībvalstīm, lai tās iepirktu ieročus Ukrainai, ieskaitot reaktīvos iznīcinātājus.<ref name="LSM"/> 6. martā maksājumu karšu kompānijas "Mastercard", "Visa" un "American Express" paziņoja par darbības pārtraukšanu Krievijā.<ref name="LSM6.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-smaga-humana-situacija-mariupole.a446591/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē] lsm.lv 2022. gada 6. martā</ref> 9. martā ES valstu valdības panāca vienošanās par [[kriptovalūta]]s maksājumu ierobežojumiem, lai novērstu sankciju sarakstā iekļauto personu un uzņēmumu darījumus ar šifrēto digitālo sistēmu palīdzību.<ref name="LSM9.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-9-marts-krievija-jau-divas-nedelas-uzbruk-ukrainai-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija.a447048/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija] lsm.lv 2022. gada 9. martā</ref> 1. aprīlī Kanādas premjers [[Džastins Trudo]] pauda viedokli, ka [[G20]] grupai ir jāpārvērtē Krievijas dalība grupā, arī ASV prezidents Džo Baidens iepriekš pauda viedokli, ka Krievija būtu jāizslēdz no G20, ja pārējās valstis piekrīt šādam solim. Taču Ķīna iestājās pret Krievijas izslēgšanu. 8. aprīlī Eiropas Savienība apstiprināja piekto sankciju kārtu pret Krieviju, kas pilnībā aizliedza visu veidu Krievijas ogļu importu no 2022. gada augusta. Krievijas un Baltkrievijas sauszemes un jūras kravu pārvadājumu firmām tika aizliegts darboties Eiropas Savienības valstu teritorijā. Noliedza kokmateriālu, cementa, gumijas izstrādājumu, alkoholisko dzērienu um minerālmēslu importu ES valstīs no abām agresorvalstīm.<ref name="lsm.lv">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-kramatorskas-dzelzcela-staciju.a451556/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju] lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī</ref> 8. maijā [[G7 valstis|G7 valstu]] vadītāji videokonferencē tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, pieminēja Otrā pasaules kara beigas Eiropā un paziņoja, ka apņemas pakāpeniski izbeigt savu atkarību no Krievijas energoresursiem, tai skaitā pakāpeniski atteikties vai aizliegt Krievijas naftas importu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/g7-valstis-sola-pakapeniski-atteikties-no-krievijas-naftas.a455801/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article G7 valstis sola pakāpeniski atteikties no Krievijas naftas] lsm.lv 2022. gada 8. maijā</ref> 3. jūnijā Eiropas Savienība oficiāli apstiprināja sesto sankciju paketi Krievijai, kas aizliedza pirkt un importēt Krievijas [[nafta|jēlnaftu]] un vairākus naftas produktus. No [[SWIFT]] atslēdza "Sberbank", Maskavas kredītu banku, "Rosseļhozbank" un Baltkrievijas Attīstības un rekonstrukcijas banku. ES apturēja Krievijas valsts telekanālu "RTR-Planeta", Rossija-24" un "Meždunarodnij TV-Centr" apraidi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-savieniba-apstiprina-sesto-sankciju-paketi-pret-krieviju.a459908/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropas Savienība apstiprina sesto sankciju paketi pret Krieviju] lsm.lv 2022. gada 3. jūnijā</ref> 20. jūlijā Eiropas Savienība pasludināja sankciju septīto kārtu, cita starpā aizliedzot Krievijas [[zelts|zelta]] importu un iesaldējot bankas ''[[Sberbank]]'' aktīvus. Tajā pašā laikā tika atbloķēti Krievijas banku aktīvi, kas saistīti ar pārtikas un minerālmēslu tirdzniecību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/es-apstiprina-krievijas-zelta-embargo-iesalde-sberbank-aktivus.a466226/ ES apstiprina Krievijas zelta embargo, iesaldē «Sberbank» aktīvus] lsm.lv 2022. gada 20. jūlijā</ref> === Koalīcijas izveide Ukrainas atbalstam === 26. aprīlī ASV un vēl 40 valstu pārstāvji Ramšteinas karabāzē Vācijā pieņēma lēmumu izveidot koalīciju Ukrainas atbalstam, lai apturētu Krievijas agresiju.<ref name="LSM27.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-27-aprili.a454162/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 27. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 27. aprīlī</ref> Lai paātrinātu militārās tehnikas piegādes Ukrainai, 9. maijā ASV prezidents Džo Baidens parakstīja [[Lendlīze]]s likumu pēc Otrā pasaules kara laika programmas parauga, kas tolaik efektīvi palīdzēja Eiropas sabiedrotajiem pretoties nacistiskās Vācijas iebrukumam. ASV Kongress plānoja piešķirt Ukrainai gandrīz 40 miljardu dolāru vērtu militāro un humāno palīdzību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-ar-raketem-apsauda-odesu-aktualais-10-maija.a456013/ Krievija ar raķetēm apšauda Odesu. Aktuālais 10. maijā] lsm.lv 2022. gada 10. maijā</ref> == Krievijas atbildes soļi == 25. februārī Krievija uzlika [[veto]] [[ANO Drošības padome]]s rezolūcijai, kas nosodīja agresiju Ukrainā, apstiprināja Ukrainas suverenitāti un aicināja Krieviju “nekavējoties izbeigt spēka lietošanu pret Ukrainu”. To atbalstīja 11 no 15 Drošības padomes dalībvalstīm, bet [[Ķīnas Tautas Republika]], [[Indija]] un [[Apvienotie Arābu Emirāti]] balsojumā atturējās.<ref>[https://www.la.lv/krievija-uzliek-veto-ano-drosibas-padomes-rezolucijai-kas-nosoda-agresiju-ukraina Krievija uzliek veto ANO Drošības padomes rezolūcijai, kas nosoda agresiju Ukrainā] la.lv 2022. gada 25. februārī</ref> Tajā pašā dienā Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka iespējamā Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO liktu Krievijai spert atbildes soļus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-izsaka-draudus-ari-somijai-un-zviedrijai.a445345/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article Krievija izsaka draudus arī Somijai un Zviedrijai] lsm.lv 2022. gada 25. februārī</ref> Atbildot uz Apvienotās Karalistes (AK) valdības lēmumu aizliegt "[[Aeroflot]]" lidojumus savas valsts gaisa telpā, Krievija aizliedza ielidot savā gaisa telpā ar [[Apvienotā Karaliste|AK]] saistītām lidmašīnām.<ref>[https://www.db.lv/zinas/polija-un-cehija-gatavojas-slegt-savu-gaisa-telpu-krievijas-aviokompanijam-506452 Krievija aizliedz ar Lielbritāniju saistītām lidmašīnām ielidot savā gaisa telpā] LETA-AFP, 25.02.2022</ref> 26. februārī Krievijas [[Federālais sakaru, informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas līdzekļu uzraudzības dienests]] pieprasīja Krievijas medijiem izdzēst visas ziņas, kurās Ukrainā notiekošais nosaukts par Krievijas “uzbrukumu, iebrukumu vai kara uzsākšanu”. Iebrukums Ukrainā esot jādēvē par “īpašu militāro operāciju Ukrainas demilitarizācijai un denacifikācijai”.<ref>[https://www.la.lv/hakeri-sakusi-verienigu-kiberuzbrukumu-lielakaja-dala-krievijas-televizijas-kanalu-skan-ukrainu-muzika Hakeri sākuši vērienīgu kiberuzbrukumu: lielākajā daļā Krievijas televīzijas kanālu skan ukraiņu mūzika] la.lv 2022. gada 26. februārī</ref> 27. februārī Krievijas federālā gaisa transporta aģentūra "Rosaviacija" pavēstīja, ka slēdz savu gaisa telpu Baltijas valstu un Slovēnijas lidsabiedrībām.<ref name="LSM"/> Tajā pašā dienā Putins paziņoja, ka notikušas neleģitīmas sankcijas ekonomikas jomā un {{citāts|Vadošo NATO valstu augstākās amatpersonas pieļauj agresīvus izteikumus par mūsu valsti, tāpēc pavēlu aizsardzības ministram un Ģenerālštāba priekšniekam izsludināt Krievijas armijas atturēšanas spēkos īpašo kaujas dežūras režīmu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-pavelejis-izsludinat-ipaso-rezimu-kodolspekos.a445545/ Putins pavēlējis izsludināt īpašo režīmu kodolspēkos] lsm.lv 2022. gada 27. februārī</ref>}} 28. februārī Krievija aizliedza izmantot savu gaisa telpu aviosabiedrībām no visām Eiropas Savienības valstīm, kā arī no Albānijas, Apvienotās Karalistes, Kanādas un Norvēģijas.<ref name="LSM28">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-februari-krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-sakas-sarunas.a445615/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 28. februārī Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai; sākas sarunas] lsm.lv 2022. gada 28. februārī</ref> Lai attaisnotu agresiju, 28. februārī visām Krievijas skolām izsūtīja [[propaganda]]s materiālu, kurā cita starpā bija rakstīts: {{citāts|Jau pirms vairākiem gadiem kļuva skaidrs, kas notiks, kad milzīgā, pastiprinātā Ukrainas armija, kas ir naidīgi noskaņota pret Krieviju, metīsies virsū mūsu valstij. Pēc trim, maksimums četriem gadiem Krievija būtu saskārusies nevis vienkārši ar karu, bet karu uz iznīcināšanu un pakļaušanu".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-skolas-stastis-par-nepieciesamibu-karot-pret-ukrainu.a445753/ Krievijas skolās stāstīs par nepieciešamību karot pret Ukrainu] lsm.lv 2022. gada 28. februārī</ref>}} 1. martā Krievijas Ģenerālprokuratūra pieprasīja ierobežot piekļūšanu neatkarīgo mediju "[[Doždj]]" un "[[Eho Moskvi]]" saturam, jo tie esot "mērķtiecīgi un sistemātiski izplatījuši informāciju ar aicinājumiem uz ekstrēmismu, vardarbību, kā arī nepārprotami melīgas liecības par Krievijas karaspēka darbību īpašo operāciju laikā Doneckas un Luhanskas tautas republiku aizsardzībai".<ref name="lsm1marts">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-uzbrukuma-ukrainai-apsauda-harkovu-un-citas-pilsetas-1-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a445730/ Krievija uzbrukumā Ukrainai apšauda Harkovu un citas pilsētas. 1. marts] lsm.lv 2022. gada 1. martā</ref> "Gazprom-Media" holdingā ietilpstošās radiostacijas "Eho Moskvi" direktoru padome nolēma likvidēt radiostaciju un tās mājaslapu. 3. martā darbu bija spiests pārtraukt neatkarīgais TV kanāls “Doždj", jo Krievijas varas iestādes bloķēja televīzijas darbību it kā par viltus ziņu izplatīšanu, tomēr “Doždj” galvenais redaktors Tihons Dzjadko uzsvēra, ka tikuši stingri ievēroti Krievijas likumi, un materiālos bijušas atsauces tikai uz uzticamiem avotiem. Interneta eksperti ziņoja arī par interneta bloķēšanu — “[[Twitter]]”, “[[Meduza]]” un [[BBC]] vietņu pieejamība Krievijā bija tikai 17%, bet “[[Facebook]]” — 30%. Bloķēšanai tika izmantoti jau iepriekš Krievijas varas iestāžu pielietoti paņēmieni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-darbu-aptur-un-tiek-ierobezoti-neatkarigie-mediji.a446332/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijā darbu aptur un tiek ierobežoti neatkarīgie mediji] lsm.lv 2022. gada 4. martā</ref> 7. martā Krievijas valdība publicēja "nedraudzīgo valstu sarakstu", kurā bija iekļauta Ukraina, visas [[Eiropas Savienība]]s (ES) dalībvalstis un ES neesošās [[NATO]] valstis ([[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Kanāda]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Norvēģija]], [[Melnkalne]], [[Ziemeļmaķedonija]], [[Islande]], [[Albānija]]), kā arī [[Šveice]], [[Japāna]], [[Dienvidkoreja]], [[Austrālija]], [[Jaunzēlande]], [[Ķīnas Republika|Taivāna]], [[Singapūra]], [[Sanmarīno]], [[Andora]], [[Monako]], [[Lihtenšteina]] un [[Mikronēzija (valsts)|Mikronēzija]].<ref name="LSM7.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-7-marts-turpinas-uzbrukumi-ukrainas-pilsetam-krievija-solijusi-atvert-humanos-koridorus.a446688/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 7. marts. Turpinās uzbrukumi Ukrainas pilsētām, Krievija solījusi atvērt humānos koridorus] lsm.lv 2022. gada 7. martā</ref> 10. martā Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Krievija vairs nepiedalīsies [[Eiropas Padome]]s darbā.<ref name="LSM10.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-10-marts-krievija-uzbruk-ukrainai-arlietu-ministru-sarunas-nav-butiska-progresa.a447221/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 10. marts. Krievija uzbrūk Ukrainai, ārlietu ministru sarunās nav būtiska progresa] lsm.lv 2022. gada 10. martā</ref> 11. martā Krievijas Ģenerālprokuratūra vērsās tiesā ar prasību pasludināt kompāniju “[[Meta (kompānija)|Meta]]” par ekstrēmistu organizāciju, kā arī bloķēt sociālās saziņas vietni “[[Instagram]]”. Krievija jau agrāk nobloķēja sociālā tīkla “[[Facebook]]” lietošanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-11-marts-krievijas-kars-ukraina-triecieni-rietumu-pilsetam-luckai-un-ivanofrankivskai-apsaudita-ari-dnipro.a447399/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 11. marts. Krievijas karš Ukrainā: triecieni rietumu pilsētām Luckai un Ivanofrankivskai; apšaudīta arī Dnipro] lsm.lv 2022. gada 11. martā</ref> 13. martā Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs informēja, ka sankciju dēļ Krievija nevar piekļūt savām finanšu rezervēm 300 miljardu ASV dolāru vērtībā, kas ir gandrīz puse no valsts finanšu rezervēm, tādēļ Krievija var pārstāt pildīt savas finanšu saistības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-13-marts-navejosas-apsaudes-ukrainas-pilsetas-pavada-pretkara-protesti-krievija-un-eiropa.a447673/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 13. marts. Nāvējošas apšaudes Ukrainas pilsētās pavada pretkara protesti Krievijā un Eiropā] lsm.lv 2022. gada 13. martā</ref> 31. martā Krievijas [[Federālais sakaru, informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas līdzekļu uzraudzības dienests]] nolēma saukt pie administratīvās atbildības [[Vikipēdija|Vikipēdiju]], jo tā nebija izdzēsusi “nepatiesu informāciju par Krievijas bruņoto spēku speciālo militāro operāciju Ukrainā”.<ref name="LSM31.martā"/> 8. aprīlī Krievijas Tieslietu ministrija paziņoja, ka slēgs vairāku starptautisku organizāciju vietējos birojus, arī organizāciju "Human Rights Watch", "Amnesty International" un "Carnegie Endowment for International Peace".<ref name="lsm.lv"/> 27. aprīlī Krievijas gāzes kompānija ''"[[Gazprom]]"'' pārtrauca piegādāt gāzi Polijai un Bulgārijai.<ref name="LSM27.aprīlī"/> [[Eiropas Komisija]]s prezidente [[Urzula fon der Leiena]] norādīja, ka ''"Gazprom"'' paziņojums ir vēl viens Krievijas mēģinājums Eiropu šantažēt ar gāzi, un tas nebūt nav pārsteigums, ka ES ir sagatavojusies tam, ka Maskava varētu apturēt gāzes piegādes bloka dalībvalstīm, un plāno koordinētu reakciju uz Krievijas atteikšanos piegādāt gāzi Polijai un Bulgārijai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/eiropas-savienibas-valstis-apnemusas-nepaklauties-krievijas-santazai-ar-gazes-piegazu-apturesanu.a454287/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropas Savienības valstis apņēmušās nepakļauties Krievijas šantāžai ar gāzes piegāžu apturēšanu] lsm.lv 2022. gada 27. aprīlī</ref> === Iznomāto lidmašīnu nacionalizēšana === Līdz iebrukumam Ukrainā dažādas Krievijas lidsabiedrības izmantoja vairāk nekā 500 no ārzemju kompānijām iznomātu lidmašīnu, kas veidoja aptuveni 60% no Krievijas aviācijas. Pēc sankciju ieviešanas visas šīs lidmašīnas bija jānogādā uz lidostām ārpus Krievijas līdz 28. martam, tomēr Krievijas valdība nacionalizēja vairāk nekā 480 lidmašīnu, aviācijas nozares konsultāciju firmas “IBA Aero” publiskotā informācija liecināja, ka iznomātājiem atdotas vien 32 lidmašīnas no kopumā 531. Zināms, ka 52 nacionalizētie gaisa kuģi atrodas ''“Ural Airlines”'' flotē, 23 lidmašīnas iekļautas ''“Nordwind Airlines”'' flotē, bet 12 gaisa kuģi atrodas Krievijas nacionālās aviokompānijas “[[Aeroflot]]” pārziņā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/krievija-nacionalizejusi-lidmasinas-800-miljonu-asv-dolaru-vertiba.a454495/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija nacionalizējusi lidmašīnas 800 miljonu ASV dolāru vērtībā] lsm.lv 2022. gada 30. aprīlī</ref> === Ukrainas eksporta blokāde === Jau pirmajās karadarbības dienās Krievijas karaflote nobloķēja Ukrainas Melnās jūras ostas, pārtraucot kviešu, kukurūzas un augu eļļas eksportu. Līdz maija beigām Krievija neļāva no Ukrainas izvest aptuveni 24 miljonus tonnu kviešu un kukurūzas, tādējādi paaugstinot pārtikas cenas pasaules tirgū. Ukrainas pārtikas eksportu pa dzelzceļu caur Rumāniju un Poliju apgrūtināja atšķirīgais dzelzceļa sliežu platums, tādēļ tika apsvērta iespēja veikt dzelzceļa pārvadājumus caur Baltkrieviju uz Lietuvas un Latvijas ostām. Krievijas valdība pavēstīja, ka graudu eksports no Ukrainas varēs atsākties, ja tiks atceltas sankcijas pret Krieviju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/ukrainas-graudus-varetu-eksportet-caur-baltkrieviju-un-latvijas-ostam.a459251/ Ukrainas graudus varētu eksportēt caur Baltkrieviju un Latvijas ostām] lsm.lv 2022. gada 30. maijā</ref> 6. jūnijā ANO Drošības padomes sēdē [[Eiropadome]]s prezidents [[Šarls Mišels]] norādīja, ka Krievija izmanto pārtikas krājumus kā raķetes pret attīstības valstīm, piebilstot, ka Ukrainas kara sekas dramatiski atspoguļojas arī pārējā pasaulē — ceļas pārtikas cenas, cilvēki nonāk nabadzībā un tiek destabilizēti veseli reģioni. Reaģējot uz šiem paziņojumiem, Krievijas pastāvīgais sūtnis ANO Vasilijs Ņebenzja pameta sēžu zāli.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-aizstavjiem-valsts-austrumos-jacinas-pret-iespejamo-nonaksanu-ielenkuma.a460410/ Ukrainas aizstāvjiem valsts austrumos jācīnās pret iespējamo nonākšanu ielenkumā] lsm.lv 2022. gada 6. jūnijā</ref> Savukārt 8. jūnijā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un Krievijas militārpersonu delegācija ieradās Turcijā, lai apspriestu Turcijas priekšlikumu par Ukrainas ostu atbloķēšanu un graudu eksporta atsākšanu pa jūras ceļiem. Turcijas vadība paziņoja, ka turku kara flotes kuģi varētu konvojēt no Ukrainas ostām braucošos kravas kuģus ar graudiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenska-administracijas-padomnieks-arestovics-ukrainas-cels-lidz-uzvarai-bus-maratons-nevis-sprints.a460576/ Zelenska administrācijas padomnieks Arestovičs: Ukrainas ceļš līdz uzvarai būs maratons, nevis sprints] lsm.lv 2022. gada 8. jūnijā</ref> == Sarunas par karadarbības pārtraukšanu == 27. februārī kļuva zināms, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis telefonsarunā ar Baltkrievijas autoritāro vadoni [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandru Lukašenku]] vienojies, ka Ukrainas delegācija bez priekšnosacījumiem tiksies ar Krievijas delegāciju uz Ukrainas un Baltkrievijas robežas pie [[Pripete]]s upes. Zelenskis paziņoja, ka priekšā ir nežēlīga diplomātiska kauja, un, ka nekādas piekāpšanās un nodevības nebūs. Un pirmā prasība no Ukrainas puses būšot — uguns pārtraukšana un spēku izvešana.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-un-krievijas-delegacijas-tiksies-uz-ukrainas-baltkrievijas-robezas.a445547/ Ukrainas un Krievijas delegācijas tiksies uz Ukrainas-Baltkrievijas robežas] lsm.lv 20022. gada 27. februārī</ref> Ukrainas puse norādīja, ka sarunas ar Krievijas pārstāvjiem jau tikušas apspriestas [[Gomeļa|Gomeļā]], taču Krievijas puse pēdējā brīdī pieprasījusi, ka vispirms Ukrainas armijai jānoliek ieroči.<ref name="LSM"/> Pirmā sarunu kārta beidzās bez vērā ņemamiem rezultātiem. Krievijas delegācijas vadītājs Vladimirs Medinskis pavēstīja, ka otrā sarunu kārta varētu notikt pie Baltkrievijas un Polijas robežas.<ref name="lsm28">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-28-februaris-teksta-tiesraides-arhivs.a445615/ Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai. 28. februāris (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 28. februārī</ref> Vēlāk kļuva zināms, ka pēc otrās sarunu kārtas naktī no 3. uz 4. martu to vidutājs [[Romāns Abramovičs]] un Ukrainas puses pārstāvji sūdzējušies par sliktu pašsajūtu, sāpēm acīs un neapturamu asarošanu, ādas lobīšanos, kas varēja būt simptomi saindēšanai ar kādu ķīmisko ieroci.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 7. martā Baltkrievijā sākās Krievijas un Ukrainas delegāciju sarunu trešā kārta, kurās vienojās par humāno koridoru atvēršanu civiliedzīvotāju evakuācijai no Krievijas spēku aplenktajām Ukrainas pilsētām. Turcijas ārlietu ministrs pavēstīja, ka [[Antalja|Antaljā]] notiks Ukrainas ārlietu ministra [[Dmitro Kuleba]]s un Krievijas ārlietu ministra [[Sergejs Lavrovs|Sergeja Lavrova]] tikšanās.<ref name="LSM7.martā"/> 9. martā kļuva zināms, ka pirms starptautiskā diplomātiskā foruma [[Antālija|Antālijā]] 10. martā plānota Ukrainas ārlietu ministra [[Dmitro Kuleba|Kuleba]] tikšanās ar Krievijas ārlietu ministru [[Sergejs Lavrovs|Lavrovu]].<ref name="LSM9.martā"/> 29. martā [[Stambula|Stambulā]] atsākās Ukrainas un Krievijas oficiālo delegāciju klātienes sarunas. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to priekšvakarā paziņoja, ka viņa valsts ir gatava apspriest neitralitātes iespēju un drošības garantijas. Ukrainas valdība noliedza, ka būtu panākta vienošanās par četriem sarunu punktiem un paziņoja, ka nekāds kompromiss jautājumos par Ukrainas nepievienošanos NATO, krievu valodas lietošanu, atbruņošanos un drošības garantijām nav panākts.<ref name="lsm28.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/turcija-atsaksies-klatienes-ukrainas-un-krievijas-delegaciju-sarunas.a449886/ Turcijā atsāksies klātienes Ukrainas un Krievijas delegāciju sarunas] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> Klātienes sarunu ceturtais raunds notika [[Dolmanbahče]]s pilī Stambulā. Sarunu galvenie temati bija uguns pārtraukšana Ukrainā un humānās palīdzības nodrošināšana Ukrainas iedzīvotājiem. Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba paziņoja, ka ukraiņu minimālais uzdevums esot atrisināt problēmas ar humānās palīdzības piegādi karadarbības vissmagāk skartajās vietās, bet maksimālais uzdevums vienošanās par pamieru. 31. martā Ukrainas delegācijas vadītājs Dāvids Arahamija paziņoja, ka nedēļas laikā plānots sagatavot pamatu Ukrainas un Krievijas prezidentu sarunām.<ref name="LSM31.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-31-marts-ukraina-meginas-evakuet-civiliedzivotajus-no-mariupoles-krievija-turpina-apsaudit-ukrainas-pilsetas.a450400/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 31. marts. Ukraina mēģinās evakuēt civiliedzīvotājus no Mariupoles, Krievija turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas] lsm.lv 2022. gada 31. martā</ref> 20. aprīlī Dāvids Arahamija paziņoja, ka viņš un Podoļaks ir gatavi ierasties Mariupolē uz sarunām ar Krievijas pārstāvjiem Vladimiru Medinski un Leonīdu Slucki par Ukrainas militārā garnizona un civiliedzīvotāju evakuāciju.<ref name="LSM21. aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-21-aprilis-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-iebrukumu.a453222/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. aprīlis. Ukraina turpina atvairīt Krievijas iebrukumu] lsm.lv 2022. gada 21. aprīlī</ref> 25. aprīlī Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs sacīja, ka turpina piedalīties sarunās ar komandu, kuru deleģējis Zelenskis, un viss beigsies ar līgumu, bet šī līguma parametrus noteiks tā kaujas darbību stadija, kurā šis līgums kļūs par realitāti. Viņš piebilda, ka pašreizējā saspīlējuma apstākļos [[Trešais pasaules karš|Trešā pasaules kara]] draudi ir reāli.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lavrovs-bridina-par-realiem-tresa-pasaules-kara-draudiem.a453968/ Lavrovs brīdina par reāliem 3. pasaules kara draudiem] lsm.lv 2022. gada 26. aprīlī</ref> 12. maijā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka ukraiņiem karš ar Krieviju beigsies tikai tad, kad viņi būs atguvuši visas sev piederošās teritorijas. Efektīvas diplomātiskās sarunas ar Krieviju būs iespējamas tikai tad, kad Maskava atzīs, ka tās lēmumi ir izraisījuši katastrofu, un būs gatava saņemt taisnīgu sodu par saviem noziegumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainu-pametusi-jau-sesi-miljoni-beglu-aktualais-12-maija.a456375/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā] lsm.lv 2022. gada 12. maijā</ref> === Miera līguma piedāvājumi === 16. martā laikraksts [[Financial Times|''Financial Time''s]] ziņoja par Krievijas piedāvāto vienošanās plānu, saskaņā ar kuru Ukrainai būtu jāatsakās no vēlmes kļūt par [[NATO]] dalībvalsti, kā arī jāapsola, ka tās teritorijā netiks izvietotas ārvalstu karaspēka bāzes un ieroči. Krievija pieprasīja, lai Ukraina atzītu Krimu kā Krievijas Federācijas sastāvdaļu, kā arī atzītu DTR un LTR neatkarību, lai Ukrainas likumos tiktu nostiprināts [[krievu valoda]]s statuss. Savukārt Ukraina pieprasīja nekavējošu karadarbības pārtraukšanu, Krievijas karaspēka izvešanu un drošības garantijas no vairākām valstīm.<ref name="LSM16.martā"/> 17. martā Putins telefonsarunā Turcijas prezidentam [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepam Tajipam Erdoganam]] pastāstīja par Krievijas prasībām attiecībā uz iespējamo miera vienošanos ar Ukrainu. Šīs prasības ietvēra neitralitātes statusu Ukrainai, atteikšanos iestāties NATO, kā arī atteikšanos no teritoriālām pretenzijām uz Donbasu un Krimu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-18-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448438/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 18. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai]</ref> 18. martā Krievijas delegācijas vadītājs Vladimirs Medinskis izteicās, ka abu pušu pozīcijas esot “maksimāli tuvinājušās” jautājumos, kas skar Ukrainas neitrālo statusu un atteikšanos no dalības NATO, bet grūtāk ejot ar uzdevumu panākt Ukrainas “denacifikāciju”, jo Ukrainas puse uzskatīja, ka Ukrainā nav nekādu nacistisku veidojumu.<ref name="LSM18.martā"/> 20. martā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka Ukraina nevar piekāpties teritoriālās nedalāmības jautājumā. Zelenskis atkārtoti pauda vēlmi tikties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, piebilstot, ka viņš uzskata, ka sarunas ir vienīgais veids, kā izbeigt karu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-21-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448784/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 21. martā</ref> 29. martā Ukrainas delegācija piedāvāja savu plānu par karadarbības izbeigšanu: # Ukraina ir ar mieru saglabāt neitrālas valsts statusu, nepievienoties nekādām militārām aliansēm un neizvietot savā teritorijā ārvalstu karaspēka militārās bāzes, # ASV, Ķīna, Lielbritānija, Francija, Itālija, Kanāda, Polija, Turcija un Izraēla garantē Ukrainas drošību un palīdz tai kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti, # sarunas par Krievijas anektētās Krimas pussalas un Sevastopoles statusu varētu ilgt līdz 15 gadiem, kuru laikā Krievija un Ukraina apņemas atturēties no konflikta risināšanas militārā ceļā, # jautājumu par Krievijas atbalstīto Doneckas un Luhanskas “tautas republiku” turpmāko statusu Krievijas līderis Vladimirs Putins un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis varētu apspriest klātienes sarunās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-29-marts-krievija-mazinas-ofensivu-pret-kijivu-stambula-notikusas-miera-sarunas.a450060/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 29. marts. Krievija mazinās ofensīvu pret Kijivu, Stambulā notikušas miera sarunas] lsm.lv 2022. gada 29. martā</ref> 1. aprīli Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs vizītes laikā Indijā pavēstīja, ka miera sarunās ar Ukrainu esot panākts zināms progress. 5. aprīlī Ukrainas prezidenta biroja padomnieks [[Oleksijs Arestovičs]] pauda uzskatu, ka sarunu galvenais jautājums esot, kā tiks novilkta demarkācijas līnija — pa Luhanskas un Doneckas apgabalu administratīvo robežu vai atbilstoši stāvoklim uz 23. februāri.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainas-pilsetam.a451223/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 6. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainas pilsētām] lsm.lv 2022. gada 6. aprīlī</ref> === Ukrainas sadalīšanas plāni === 27. martā Luhanskas tautas republikas administrācijas vadītājs Leonīds Pasečņiks pavēstīja, ka drīzumā varētu notikt referendums par LTR pievienošanos Krievijai. Ukrainas izlūkdienests uzskatīja, ka Krievijas jaunais militārais plāns varētu būt Ukrainas sašķelšana divās daļās.<ref name="LSM27.martā-2">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-krievija-varetu-meginat-sadalit-ukrainu-divas-dalas.a449840/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas izlūkdienests: Krievija varētu mēģināt sadalīt Ukrainu divās daļās] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> 31. martā Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas sagrābtajā Hersonas pilsētā gatavojoties sarīkot referendumu par "Hersonas Tautas republikas" izveidi.<ref name="LSM31.martā"/> 16. aprīlī Ukrainas parlamenta pilnvarotā cilvēktiesību jautājumos Ludmila Denisova inrormēja, ka Krievija gatavojas no 1. līdz 10. maijam okupētajā Hersonas apgabalā rīkot pseidoreferendumu pēc tādas pašas shēmas kā 2014. gadā sagrābtajā Doneckas un Luhanskas apgabala daļā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-tiesibsardze-krievija-gatavojas-hersonas-apgabala-rikot-pseidoreferendumu.a452750/ Ukrainas tiesībsardze: Krievija gatavojas Hersonas apgabalā rīkot pseidoreferendumu]</ref> 28. aprīlī interneta medijs "[[Meduza]]" izpauda, ka maija vidū Doneckas tautas republikā un Luhanskas tautas republikā varētu tikt sarīkoti referendumi par pievienošanos Krievijai. Līdzīgs "referendums" varētu tikt sarīkots arī Krievijas daļēji okupētajā Hersonas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/avoti-kremlis-plano-donbasa-maija-vidu-sarikot-referendumus-par-pievienosanos-krievijai.a454381/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Avoti: Kremlis plāno Donbasā maija vidū sarīkot «referendumus» par pievienošanos Krievijai] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> 23. maijā Ukrainas prezidenta kanceleja paziņoja, ka Ukraina izslēdz iespēju piekrist pamieram ar Krieviju, kas ietvertu atteikšanos no Ukrainas teritorijām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/podolaks-ukraina-izsledz-pamiera-iespeju-un-teritorialu-piekapsanos-krievijai.a457982/ Podoļaks: Ukraina izslēdz pamiera iespēju un teritoriālu piekāpšanos Krievijai] lsm.lv 2022. gada 23. maijā</ref> == Ukrainas pieteikums uzņemšanai Eiropas Savienībā == [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy met with the heads of governments of Poland, the Czech Republic and Slovenia in Kyiv. (51941194944).jpg|thumb|270px|Prezidents Volodimirs Zelenskis 15. martā tiekas ar Polijas, Čehijas un Slovēnijas ministru prezidentiem Kijivā.]] 28. februārī prezidents Zelenskis parakstīja Ukrainas pieteikumu uzņemšanai Eiropas Savienībā: {{citāts|Mēs vēršamies pie Eiropas Savienības saistībā ar tūlītēju Ukrainas iestāšanos saskaņā ar jauno īpašo procedūru. Esam pateicīgi partneriem par to, ka viņi ir mums līdzās, bet mūsu mērķis ir būt kopā ar visiem eiropiešiem un galvenais – kā līdzvērtīgiem. Esmu pārliecināts, ka tas ir godīgi. Esmu pārliecināts, ka esam to pelnījuši. Esmu pārliecināts, ka tas viss ir iespējams."<ref name="pieteikumsES">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-iesniegusi-pieteikumu-par-uznemsanu-eiropas-savieniba.a445670/ Ukraina iesniegusi pieteikumu par uzņemšanu Eiropas Savienībā] lsm.lv 2022. gada 28. februārī</ref>}} Bulgārijas, Čehijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Slovākijas un Slovēnijas prezidenti atklātā vēstulē pauda pārliecību, ka Ukraina ir pelnījusi saņemt tūlītēju signālu par perspektīvu pievienoties ES.<ref name="pieteikumsES"/> 1. martā [[Eiropas Parlaments]] nobalsoja par rezolūciju, kas pieprasīja pastiprināt sankcijas pret Krieviju un atbalstīt Ukrainu ceļā uz Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa iegūšanu. Par rezolūcijas apstiprināšanu nobalsoja 637 deputāti, 13 bija pret, bet 26 atturējās.<ref name="lsm1marts"/> Vācijas, Nīderlandes un vairāku citu ES valstu pārstāvji pauda vēlmi, lai [[Eiropas Komisija]] vispirms izvērtē Ukrainas gatavību sākt iestāšanās sarunas, pirms tiek pieņemts politisks lēmums.<ref name="LSM7.martā"/> 18. martā prezidents Volodimirs Zelenskis pavēstīja, ka [[Eiropas Komisija]]s atzinums par Ukrainas pausto vēlmi kļūt par Eiropas Savienības kandidātvalsti tiks sagatavots dažu mēnešu laikā.<ref name="LSM18.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-18-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448438/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 18. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 18. martā</ref> 1. aprīlī Eiropas Parlamenta prezidente [[Roberta Metsola]] savas vizītes laikā Kijivā apsolīja, ka Eiropas Savienība oficiāli un ātri atzīs Ukrainu par ES kandidātvalsti un piedalīsies tās atjaunošanā pēc kara.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-2-aprili.a450615/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī</ref> 23. jūnijā [[Eiropadome]]s priekšsēdētājs Šarls Mišels paziņoja, ka ES dalībvalstu līderi Briselē ir vienojušies par [[ES paplašināšanās|kandidātvalsts statusa]] piešķiršanu Ukrainai un Moldovai, bet Gruzijai vēl veicamas nopietnas reformas, pirms tā varēs kļūt par kandidātvalsti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainai-un-moldovai-pieskir-es-kandidatvalstu-statusu.a462813/ Ukrainai un Moldovai piešķir ES kandidātvalstu statusu] lsm.lv 2022. gada 23. jūnijā</ref> == Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) reakcija == [[Attēls:United Nations General Assembly resolution ES-11 L.1 vote.svg|thumb|270px|ANO Ārkārtas speciālās Ģenerālās asamblejas 2022. gada 2. marta balsojums par rezolūciju, kas nosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā.]] [[Attēls:United Nations General Assembly resolution ES-11 L.4 vote.svg|thumb|270px|ANO Ārkārtas speciālās Ģenerālās asamblejas 2022. gada 7. aprīļa balsojums par rezolūciju, kas apturēja Krievijas dalību ANO Cilvēktiesību padomē.]] [[Attēls:Countries supplying aid to Ukraine during the 2022 Russian invasion.svg|thumb|270px|Zilā krāsā: valstis, kas Ukrainai sniegušas jebkāda veida palīdzību kara laikā.]] ANO Ārkārtas speciālā Ģenerālā asambleja 2. martā nobalsoja par rezolūciju, kas nosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā un pieprasīja nekavējoties izvest Krievijas karaspēku. Par rezolūcijas apstiprināšanu nobalsoja 141 no 193 ANO dalībvalstīm, bet pret balsoja tikai piecas valstis — Baltkrievija, [[Eritreja]], Krievijas Federācija, [[Sīrija]] un [[Ziemeļkoreja]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-uzbrukums-ukrainai-smagas-cinas-harkova-un-hersona-2-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a445963/ Krievijas uzbrukums Ukrainai: smagas cīņas Harkovā un Hersonā. 2. marts] lsm.lv 2022. gada 2. martā</ref> 16. martā ANO Starptautiskā tiesa ar 13 balsīm par un divām balsīm pret pieņēma lēmumu, ka Krievijas Federācijai nekavējoties jāaptur militārās operācijas, ko tā uzsākusi 2022. gada 24. februārī Ukrainas teritorijā.<ref name="LSM16.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-16-marts-jau-21-dienu-ukraina-notiek-krievijas-izversts-kars.a448088/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 16. marts. Jau 21. dienu Ukrainā notiek Krievijas izvērsts karš]</ref> 17. martā ASV, Apvienotā Karaliste, Francija un virkne citu valstu pieprasīja sasaukt [[ANO Drošības padome]]s sēdi humanitārās krīzes apspriešanai Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-17-marts-sakusies-krievijas-kara-ukraina-ceturta-nedela.a448272/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 17. marts. Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa] lsm.lv 2022. gada 17. martā</ref> 7. aprīlī ANO Ģenerālā asambleja nobalsoja par Krievijas dalības apturēšanu Cilvēktiesību padomē. Par šo lēmumu balsoja 93 valstis, 24 bija pret, bet 58 atturējās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-nobalso-par-krievijas-darbibas-apturesanu-cilvektiesibu-padome.a451513/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article ANO nobalso par Krievijas darbības apturēšanu Cilvēktiesību padomē] lsm.lv 2022. gada 7. aprīlī</ref> 19. aprīlī ANO ģenerālsekretārs Gutērrešs nosodīja Krievijas jauno ofensīvu Austrumukrainā un aicināja uz četru dienu pamieru par godu [[Lieldienas|Lieldienām]], kuras pareizticīgie gatavojās svinēt 24. aprīlī. Ukraina piekrita šim ierosinājumam, bet Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks [[Dmitrijs Medvedevs]] pozīciju par pamieru raksturoja kā pretrunīgu. Gutērrešs nosūtīja lūgumu ar viņu tikties Krievijas un Ukrainas prezidentiem. 21. aprīlī Krievija noraidīja ANO ģenerālsekretāra aicinājumu Krievijai un Ukrainai ievērot Lieldienu pamieru.<ref name="LSM21.aprīlī"/> == Somijas un Zviedrijas pieteikumi uzņemšanai NATO == 15. maijā Somijas valsts prezidents [[Sauli Nīniste]] informēja, ka ir panācis vienošanos ar valdības ārlietu komiteju par valsts iestāšanos NATO. Somijas premjerministre [[Sanna Marina]] paziņoja, ka gala lēmums varētu tikt pieņemts tuvāko dienu laikā un kopīgi ar Zviedriju būs iespējams iesniegt pieteikumu dalībai aliansē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/somija-lugs-to-uznemt-nato-alianse-apsvers-drosibas-garantijas-lidz-dalibas-apstiprinasanai.a456855/ Somija lūgs to uzņemt NATO; alianse apsvērs drošības garantijas līdz dalības apstiprināšanai] lsm.lv 2022. gada 15. maijā</ref> 16. maijā Zviedrijas premjerministre [[Magdalēna Andešone]] paziņoja, ka Zviedrija lūgs to uzņemt NATO, jo to atbalstīja Zviedrijas parlamenta absolūtais vairākums. Zviedrijas pieteikumu dalībai NATO atbalstīja sešas partijas, kas pārstāvēja 304 no 349 deputātiem.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/lauz-nepievienosanas-kursu-parlaments-atbalsta-zviedrijas-dalibu-nato/ Lauž nepievienošanās kursu: parlaments atbalsta Zviedrijas dalību NATO] zinas.tv3.lv 2022. gada 16. maijā</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Skatīt arī == * [[Donbasa karš]] * [[Eiromaidans]] * [[Krimas okupācija]] [[Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš]] [[Kategorija:NATO]] [[Kategorija:2021. gads]] [[Kategorija:2022. gads]] e0ikqfzpw0iol6s2nv1qtdp7qc4gzxe Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā 0 504831 3665774 3658254 2022-08-02T15:01:45Z Baisulis 11523 /* Upuru skaita apkopojums */ : wikitext text/x-wiki {{Notiek}} {{Militāras sadursmes infokaste |conflict = Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā |partof = [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] |image = [[Attēls:2022 Russian invasion of Ukraine.svg|300px]] |date = {{dat|2022|2|24|N}}&nbsp;— pašlaik <!-- ({{Vecums datumā|1939|9|1|1945|9|2}}) --> |place = [[Ukraina]] |casus = |territory = |result = |combatant1 = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Federācija]] *{{flaga|Doņeckas Tautas Republika}} [[Doņeckas tautas republika|DTR]]<ref name="Delfi">{{Tīmekļa atsauce |title='Mūsu tur nav' politika: Krievijas spēki Ukrainā iebrukšot tikai pēc 'republiku' lūguma |date=2022. gada 23. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/musu-tur-nav-politika-krievijas-speki-ukraina-iebruksot-tikai-pec-republiku-luguma.d?id=54090138 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> * {{flaga|Luhanskas Tautas Republika}} [[Luhanskas tautas republika|LTR]]<ref name="Delfi"/> '''Atbalsta:'''<br />{{flaga|Baltkrievija}} [[Baltkrievija]]<br />{{flaga|Piedņestra}} [[Piedņestra]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Intellinews |title=Moldova tightens security after explosions heard close to Russia-backed Transnistria |url=https://intellinews.com/moldova-tightens-security-after-explosions-heard-close-to-russia-backed-transnistria-236052/ |access-date=24 February 2022 |work=bne Intellinews |agency=bne Intellinews |date=24 February 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224172130/https://intellinews.com/moldova-tightens-security-after-explosions-heard-close-to-russia-backed-transnistria-236052/ |archive-date=24 February 2022 |language=English |quote=Residents of the Russia-backed separatist republic of Transnistria in eastern Moldova and towns in territory controlled by Chișinău reported hearing explosions earlier today. Social media was flooded with reports of loud blasts, which were initially thought to have been an attack from within Transnistria, where Russia has around 1,500 troops, on Ukraine. A video described as a rocket attack from Transnistria has been circulating on Twitter.}}</ref> |combatant2 = {{flaga|Ukraina}} [[Ukraina]]<br /> '''Atbalsta'''<br />{{flaga|NATO}} [[NATO]] (netiešā militārā aizsardzības palīdzība)<ref>{{tīmekļa atsauce|title=NATO allies to provide more weapons to Ukraine, Stoltenberg says|url=https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220226/https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-date=2022-02-26|access-date=25 February 2022 |work=Reuters |quote=NATO Secretary-General Jens Stoltenberg said on Friday the alliance was deploying parts of its combat-ready response force and would continue to send weapons to Ukraine, including air defences}}</ref> |commander1 = {{flaga|Russia}} '''[[Vladimirs Putins]]'''<br /> {{flaga|Russia}} [[Mihails Mišustins]]<br /> {{flaga|Russia}} [[Sergejs Šoigu]]<br /> {{flaga|Russia}} [[Sergejs Lavrovs]]<br /> {{flaga|Russia}} [[Valērijs Gerasimovs]]<br /> {{flaga|Russia}} [[Aleksandrs Žuravļovs]]<br /> {{flaga|Russia}} [[Vladimirs Kolokoļcevs]]<br /> {{flaga|Russia}} [[Nikolajs Patruševs]]<br /> {{flaga|Russia}} [[Sergejs Nariškins]]<br /> {{flaga|Russia}} [[Ramzans Kadirovs]]<br /> {{flaga|Russia}} [[Aleksandrs Dvorņikovs]]<br /> {{flaga|Baltkrievija}} [[Aļaksandrs Lukašenka]] |commander2 = {{flaga|Ukraina}} '''[[Volodimirs Zelenskis]]'''<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Deniss Šmihaļs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Rezņikovs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Valerijs Zalužnijs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Dmitro Kuleba]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksandrs Sirskis]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Nejižpapa]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Deniss Monastirskis]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Danilovs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Serhijs Šaptala]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Ruslans Homčaks]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Vitālijs Kličko]] |casualties1 = |casualties2 = }} '''Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā''' ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]. To 24. februāra rītā pēc [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] pavēles uzsāka [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotie spēki]], kas kopš 2021. gada marta [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)|lielā skaitā bija izvietoti]] netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža|Ukrainas robežas ar Krieviju]], [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža|Baltkrieviju]] un [[Krimas okupācija|Krievijas 2014. gadā okupēto]] [[Krima|Krimu]]. Militāro operāciju ievadīja Krievijas Bruņoto spēku atklāta ievešana pašpasludināto [[Doneckas tautas republika|Doneckas]] (DTR) un [[Luhanskas tautas republika|Luhanskas tautas republiku]] (LTR) teritorijā 2022. gada 21. februārī,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> un to neatkarības atzīšana visa [[Doneckas apgabals|Doneckas]] un [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] robežās dienu vēlāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Krievija par "neatkarīgām" atzīst krietni plašākas Ukrainas teritorijas, nekā patlaban kontrolē |url=https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 22. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 22. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220222182715/https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ }}</ref> 24. februārī 5:50 pēc [[Maskava]]s laika ([[UTC+3]]) Putins izsludināja vispārēju [[iebrukums|iebrukumu]] Ukrainā kā "īpašu militāru operāciju" ar mērķi "panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju". 10 minūtes vēlāk Krievijas Bruņotie spēki veica raķešu triecienus lidostām un militārajiem objektiem [[Kijiva|Kijivā]], [[Harkiva|Harkivā]] un [[Dnipro]] un sāka virzīties dziļāk Ukrainas teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author1=Andris Kārkluvalks |author2=Ansis Īvāns |author3=Toms Ģigulis |title=Krievijas iebrukums: Ukraina pāriet totālas aizsardzības režīmā. Teksta tiešraide |date=2022. gada 24. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-pariet-totalas-aizsardzibas-rezima-teksta-tiesraide.d?id=54090934 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Vienlaikus [[DTR]] un [[LHR]] bruņotie formējumi visā [[Donbasa karš|Donbasa frontes līnijā]] atsāka karadarbību pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem. Ukraina pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/ |title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Jau pēc dažām dienām Krievijas karaspēks zaudēja uzbrukuma tempu un bija spiests apstāties apgādes trūkuma dēļ. Ukrainas armija atvairīja [[Kauja par Kijivu (2022)|Krievijas karaspēka mēģinājumus ielauzties Kijivā]], un krievu tanku apturēšanā aktīvi iesaistījās arī civiliedzīvotāji. 1. aprīlī demoralizētie Krievijas bruņotie spēki atkāpās no Ukrainas ziemeļdaļas, veicot masveida slepkavības un laupīšanas [[Bučas slaktiņš|Bučā un citās uz laiku okupētajās teritorijās]]. == Priekšvēsture == {{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas karš}} {{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)}} [[Attēls:Putin - DNR, LNR (2022-02-21) 01.jpg|thumb|Putina tikšanās ar pašpasludināto [[Doņeckas tautas republika|Doņeckas]] un [[Luhanskas tautas republika|Luhanskas]] tautas republiku vadītājiem 21. februārī]] 2022. gada 21. februārī prezidents Putins tikās ar "[[Doneckas tautas republika]]s" vadītāju [[Deniss Pušiļins|Denisu Pušiļinu]] un "[[Luhanskas tautas republika]]s" vadītāju [[Leonids Pasečņiks|Leonīdu Pasečņiku]], kuras laikā parakstīja dekrētus par to neatkarības atzīšanu un pavēlēja tajās kā "miera uzturētājus" ievest Krievijas Bruņotos spēkos, pieprasot Ukrainai nekavējoties pārtraukt karadarbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu |date=2022. gada 21. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Krievija arī slēdza gaisa telpu uz robežas ar Ukrainu. Vairāki analītiķi, tostarp izmeklēšanas vietne ''[[Bellingcat]]'', ir publicējuši iespējamos pierādījumus tam, ka daudzus no ziņotajiem uzbrukumiem, sprādzieniem un evakuācijām Donbasā ir sarīkojusi pati Krievija, vainojot tajos Ukrainu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title='Dumb and lazy': the flawed films of Ukrainian 'attacks' made by Russia's 'fake factory'|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|work=The Guardian|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221235946/https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Four Russian false flags that are comically easy to debunk|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=The Telegraph|archive-date=22 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220222050443/https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia's 'Idiotic' Disinformation Campaign Could Still Lead to War in Ukraine|url=https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=Vice Media|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221194550/https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine}}</ref> 21. februārī nezināmi spēki apšaudīja Luhanskas TES, un tā bija spiesta pārtraukt darbu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vesti.ru/article/2680248 |title=После обстрела Луганская ТЭС остановила работу |publisher=Вести.ру|access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220221183720/https://www.vesti.ru/article/2680248 }}</ref> 22. februārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Džo Baidens]] paziņoja, ka notikušais ir "sākums kārtējam Krievijas iebrukumam Ukrainā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=ASV: Krievijas lēmums atzīt Donbasa “tautas republikas” ir “jauns iebrukums” Ukrainā |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[TV3]] |agency=[[LETA]] |url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> [[NATO]] ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] un [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]] sacīja, ka notiek "iebrukuma turpinājums". Tajā pašā dienā Krievijas Federācijas padome vienbalsīgi atļāva Putinam izmantot karaspēku ārpus Krievijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Rihards Plūme |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |title=Krievija gatavojas izmantot karaspēku ārzemēs – sūtīt vienības uz Ukrainu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Savukārt Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] lika iesaukt Ukrainas rezervistus, bet vispārējo mobilizāciju vēl neveica.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Aigars Smiltnieks |title=Zelenskis paziņo par rezervistu iesaukšanu Ukrainas armijā |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pazino-par-rezervistu-iesauksanu-ukrainas-armija.a444880/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Augstākā Rada]] sākot no 24. februāra pusnakts uz 30 dienām Ukrainā izsludināja [[Ārkārtas stāvoklis|ārkārtas stāvokli]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-parlaments-nobalso-par-arkarteja-stavokla-izsludinasanu.a445014/ |title=Ukrainas parlaments nobalso par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Tajā pašā dienā Krievija sāka evakuēt savu vēstniecību [[Kijiva|Kijivā]] un nolaida no ēkas jumta [[Krievijas karogs|Krievijas karogu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Virs Krievijas vēstniecības Kijevā nolaists karogs |date=2022. gada 23. februāris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/pasaule/373173-virs-krievijas-vestniecibas-kijeva-nolaists-karogs.htm |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī Ukrainas Ministru kabineta, Ārlietu ministrijas, [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] un valsts divu lielāku banku (''Privatbank'' un ''Oschadbank'') tīmekļa vietnes tika pakļautas [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukraina cietusi jaunā kiberuzbrukumā |date=2022. gada 22. februāris |website=sargs.lv |publisher=[[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.sargs.lv/lv/konfliktu-zonas/2022-02-23/ukraina-cietusi-jauna-kiberuzbrukuma |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> === Starptautiskās sankcijas pret Krieviju === Reaģējot uz abu pašpasludināto republiku atzīšanu, [[Rietumvalstis]] sāka ieviest sankcijas pret [[Krievija|Krieviju]]. 22. februārī [[Lielbritānija]]s premjerministrs [[Boriss Džonsons]] paziņoja par sankcijām pret piecām Krievijas bankām — ''«Россия»'', ''«Индустриальный сберегательный банк»'', ''«Генеральный банк»'', ''«Промсвязьбанк»'' un'' «Черноморский банк»'', kā arī trim miljardieriem, kas tiek uzskatīti par Putina līdzgaitniekiem, — [[Genādijs Timčenko|Genādiju Timčenko]], [[Boriss Rotenbergs|Borisu Rotenbergu]] un [[Igors Rotenbergs|Igoru Rotenbergu]].<ref>{{Ziņu atsauce |title=Lielbritānija nosaka sankcijas piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanija-nosaka-sankcijas-piecam-krievijas-bankam-un-trim-miljardieriem.a444772/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|date=22 February 2022|title=Ukraine: What sanctions are being imposed on Russia?|publisher=[[BBC]]|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220223145030/https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659}}</ref> [[Vācija]]s kanclers [[Olafs Šolcs]] paziņoja par gāzesvada ''[[Nord Stream 2]]'' sertificēšanas apturēšanu;<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Vācija aptur gāzes cauruļvada «Nord Stream 2» sertifikāciju |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-aptur-gazes-caurulvada-nord-stream-2-sertifikaciju.a444750/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> ES ārlietu ministri iekļāva melnajā sarakstā visus Domes deputātus, kuri balsoja par separātisko reģionu atzīšanu, aizliedza ES investoriem veikt darījumus ar Krievijas valdības obligācijām, kā arī mērķtiecīgu importu un eksportu ar separātistu struktūrām;<ref>{{Ziņu atsauce|last1=Chalmers|first1=John|last2=Siebold|first2=Sabine|last3=Emmott|first3=Robin|date=22 February 2022|title=EU agrees sanctions 'to hurt Russia' over Ukraine crisis|language=en|work=Reuters|url=https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220224033754/https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/}}</ref> ASV prezidents Baidens paziņoja par sankcijām pret bankām ''VEB.RF'' un ''Promsvjazbank'' un pret Krievijas valsts parādu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukrainas krīze: ASV sūtīs armijas papildspēkus uz Baltijas valstīm un noteiks sankcijas Krievijai |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-krize-asv-sutis-armijas-papildspekus-uz-baltijas-valstim-un-noteiks-sankcijas-krievijai.a444844/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Austrālija]]s premjerministrs [[Skots Morisons]] paziņoja par finansiālām sankcijām pret astoņiem Krievijas Nacionālās drošības padomes locekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Austrālija un Japāna piemēro sankcijas Krievijai |url=https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 23. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 23. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220223171813/https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ }}</ref> === Putina uzruna === [[Attēls:Vladimir Putin (2022-02-24).jpg|thumb|Putins 24. februāra rītā pārraidītās ārkārtas uzrunas laikā]] 2022. gada 24. februāra rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar ārkārtas uzrunu,<ref name="Prez">[http://kremlin.ru/events/president/news/67843 Обращение Президента Российской Федерации. 24 февраля 2022 года]</ref> paziņojot par militāras operācijas sākšanu Donbasā. Pēc viņa teiktā, tās mērķis ir "aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus ir bijuši pakļauti Kijevas režīma iebiedēšanai un genocīdam". Viņaprāt, Krievija nevar justies droši un pastāvēt ar pastāvīgiem draudiem no Ukrainas. Viņš uzsvēra, ka militārā operācija Donbasā tiks veikta saskaņā ar [[ANO]] Nolikuma 51. pantu, Krievijas Federācijas padomes lēmumu un līgumiem ar DTR un LTR.<ref name="РБК2402">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7 |title=Военная операция на Украине. Главное // РБК, 24.02.2022 |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224044552/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7}}</ref> "Mēs centīsimies panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju, kā arī saukt pie atbildības tos, kas pastrādājuši daudzus asiņainus noziegumus pret civiliedzīvotājiem, tostarp Krievijas Federācijas pilsoņiem," pavēstīja Putins. Uzrunājot Ukrainas Bruņoto spēku militārpersonas, Putins mudināja viņus nekavējoties nolikt ieročus: "Visi Ukrainas armijā dienošie, kas ievēros šo prasību, varēs brīvi atstāt kauju zonu un atgriezties pie savām ģimenēm."<ref name="Prez" /> Uzrunājot tos, kuri varētu mēģināt palīdzēt Ukrainai, Putins sacīja: "Ikvienam, kurš mēģina traucēt mums un vēl jo vairāk radīt draudus mūsu valstij, mūsu tautai, ir jāzina, ka Krievija atbilde būs tūlītēja un novedīs pie tādām sekām, kādas nekad savā vēsturē neesat pieredzējuši.”<ref name="Prez" /> Tas tika novērtēts kā draudi ar [[kodolkarš|kodolkaru]]. == Norise == === Karadarbības sākums === [[Attēls:2022 Russian Invasion of Ukraine animated.gif|thumb|upright=2.0|Karadarbības norise.]] [[Attēls:VOA video of Eastern Ukraine during 2022 Russian invasion.webm|thumb|Austrumukraina pēc Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī.]] [[Attēls:Russian ship, go f yourself. Bright. 2.jpg|thumb|Plakāts ar [[Zmijinija]]s aizstāvju atbildi okupantiem: "Krievu karakuģi, atpisies" ([[Dņipro]], 27. februārī).]] [[Attēls:Russian military vehicles marked with the V symbol bombed by Ukrainian troops.jpg|thumb|Iznīcinātā Krievijas kara tehnika 8. martā.]] Ukrainas Valsts robežsardzes dienests ziņoja, ka uzbrukums sākās 24. februāra rītā 5:00 no trim virzieniem: no [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža]]s, no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s līdz Luhanskai, kā arī no [[Krimas okupācija|2014. gadā okupētās Krimas]].<ref name="РБК2402" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 |title=Россия атаковала государственную границу Украины с трёх направлений |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082213/https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 }}</ref> Ukrainas varas iestādes ziņoja par militāro vienību un noliktavu apšaudīšanu [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Hmeļnickas apgabals|Hmeļnickas]], [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas]] un [[Vinnicas apgabals|Vinnicas]] apgabalos. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba datiem Krievijas bruņotie spēki veica triecienus sešos lidlaukos: [[Borispiļa|Borispiļā]], [[Ozerne|Ozernē]], Kuļbakinē, [[Čuhujiva|Čuhujivā]], [[Kramatorska|Kramatorskā]] un [[Čornobajivka|Čornobajivkā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 |title=Генштаб Украины сообщил об ударах по шести аэродромам |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082220/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 }}</ref> Krievijas Aizsardzības ministrija vēstīja par triecieniem Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Harkivas apgabals|Harkivas]] un [[Odesas apgabals|Odesas]] apgabalos.<ref name="РБК2402" /> un paziņoja par Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu apspiešanu un Ukrainas gaisa bāzu infrastruktūras iznīcināšanu.<ref name="РБК2402" /> Saskaņā ar Krievijas Aizsardzības ministrijas apgalvojumiem, Krievija neveica triecienus pa pilsētām.<ref name="voyna">{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna |title=Война Путин объявил о начале «специальной военной операции» в Донбассе. Онлайн «Медузы» |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224060827/https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna }}</ref> Līdz 7.00 Krievijas Bruņotie spēki ieņēma Miloves un Horodiščes ciemus pie Krievijas un Ukrainas robežas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.unian.net/war/okkupanty-zahvatili-dva-sela-v-luganskoy-oblasti-i-vzorvali-telebashnyu-v-lucke-gschs-novosti-donbassa-11715316.html |title=Оккупанты захватили два села в Луганской области и взорвали телебашню в Луцке — ГСЧС |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224062403/https://www.unian.net/war/okkupanty-zahvatili-dva-sela-v-luganskoy-oblasti-i-vzorvali-telebashnyu-v-lucke-gschs-novosti-donbassa-11715316.html }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Украина сообщила о захвате сел Меловое и Городище в Луганской области|url=https://www.interfax.ru/world/824067|website=www.interfax.ru|publisher=Интерфакс|date=2022-02-24|accessdate=2022-02-24}}</ref> 25. februārī Ukrainas Bruņotie spēki spēja dot pretsparu iebrukušajam Krievijas karaspēkam visā frontes garumā. Frontes ziemeļu sektorā Ukrainas Bruņotie spēki atvairīja Krievijas karaspēka uzbrukumu Kijevas apgabala [[Vasiļkiva]]s pilsētā. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki atvairīja Krievijas aviācijas uzbrukumus [[Mikolajiva]]i un novērsa Krievijas desanta izsēdināšana [[Očakiva]]s pilsētā. Ukrainas Bruņotie spēki no 25. februāra rīta cīnījās par [[Hersona]]s pilsētu un pārceltuvi pār [[Dņepra|Dņepru]]. Svarīgā pārceltuve vairākas reizes pārgāja no vienām rokām otrās, bet pēc smagām kaujām Ukrainas spēki zaudēja kontroli pār to. Tās pašas dienas vakarā Ukrainas kara aviācija deva triecienu Krievijas bruņutehnikai, kas bija koncentrēta [[Hersona]]s pilsētā, piespiežot ienaidnieku atkāpties, un pilsēta atkal nonāca Ukrainas Bruņoto spēku kontrolē.<ref name="JAUNS26. februārī">[https://jauns.lv/raksts/arzemes/489135-teksta-tiesraide-krievija-iebruk-ukraina Teksta tiešraide: Krievija iebrūk Ukrainā] [[jauns.lv]] 2022. gada 26. februārī</ref> 26. februārī turpinājās Krievijas gaisa spēku uzlidojumi Ukrainas lidlaukiem un armijas grupējumiem Ukrainas austrumos un [[Kijivas apgabals|Kijivas apgabala]] ziemeļu daļā, atsevišķi uzlidojumi notika [[Sumu apgabals|Sumu]], [[Poltavas apgabals|Poltavas]] un pie [[Mariupole]]s. [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]] esošie Krievijas karakuģi turpināja Ukrainas apšaudi ar spārnotajām raķetēm “Kalibr”, kamēr [[Mikolajiva]]i no austrumiem tuvojās krievu tanki, un pilsēta gatavojās “riņķa aizsardzībai”. <ref>[https://www.la.lv/turpinas-sivas-kaujas-krievi-zaude-tempu-un-gaida-papildspekus-jaunakais-par-situaciju-ukraina Turpinās sīvas kaujas, krievi zaudē tempu un gaida papildspēkus. Jaunākais par situāciju Ukrainā]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī</ref> 27. februārī kaujas pret iebrucējiem notika [[Harkiva|Harkivā]], [[Hersona|Hersonā]], [[Odesa|Odesā]], [[Mikolajiva|Mikolajivā]], [[Sumi|Sumos]], [[Čerņihiva|Čerņihivā]], [[Žitomira|Žitomirā]], kā arī Kijivā, kur turpinājās kaujas ar diversantu grupām, tādēļ pilsētā bija noteikta komandantstunda. Galvaspilsētas iedzīvotāji patvērās [[metro]] vai bumbu patvertnēs. Naktī uz 27. februārī visā valstī uzbrukumos cieta naftas termināļi un gāzes vadi. Aktīvākās kaujas notika Harkivas pilsētā, līdz vakaram Ukrainas armijai izdevās atgūt kontroli pār pilsētu.<ref name="LSM">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumu-27-februaris.a445503/ TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris] lsm.lv 2022. gada 27. februārī</ref> Vakarā Krievijas karaspēks ieņēma [[Berdjanska]]s pilsētu pie [[Azovas jūra]]s.<ref name="LSM"/> 28. februārī sīvākās kaujas notika [[Mariupole]]s, Čerņihivas un Harkivas apkārtnē. Kijivas apkārtnē Krievijas karaspēka uzbrukums tika atsists pie [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Irpiņa]]s, uz šosejas starp Irpiņu un [[Žitomira|Žitomiru]] tika iznīcināti vai bojāti vairāk nekā 200 Krievijas militāro transportlīdzekļu. Apšaudēs Harkivā dienas laikā gāja bojā 11 civiliedzīvotāji un vairāki desmiti tika ievainoti. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par [[Zaporižja]]s atomelektrostacijas ieņemšanu. 1. marta naktī notika jauni Krievijas artilērijas triecieni Kijivai, gaisa triecienus piedzīvoja arī ostas pilsēta Mariupole, kurā gandrīz pilnībā tika pārtraukta elektroapgāde. Krievijas spēki sāka uzbrukumu Hersonai. Harkivā nogranda sprādziens pie apgabala administrācijas ēkas, kas tika daļēji sagrauta.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-1-marts-krievijas-karaspeks-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-harkovu-un-citas-pilsetas.a445730/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 1. marts. Krievijas karaspēks turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Harkovu un citas pilsētas] lsm.lv 2022. gada 1. martā</ref> 2. martā Krievijas bruņotie izsēdināja desantu Harkivas ziemeļrietumos, kur uzbruka Ukrainas militārajam hospitālim. Krievijas puse oficiāli paziņoja, ka tās armija pabeigusi Hersonas ieņemšanu. Notika Krievijas karaspēka aplenktās [[Mariupole]]s bombarēšana. 3. martā Krievijas karaspēka kolonna turpināja stāvēt aptuveni 30 kilometrus no Kijivas centra, jo tās virzību kavēja Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju pretestība un tehnikas problēmas. Ukrainas Nacionālā gvarde kopā ar gaisa spēkiem turpināja aizstāvēt Mariupoli.<ref name="LSM3.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-3-marts-kars-ukraina-notiek-jau-nedelu-krievijas-speki-ienemusi-hersonu.a446135/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 3. marts. Karš Ukrainā notiek jau nedēļu, Krievijas spēki ieņēmuši Hersonu] lsm.lv 2022. gada 3. martā</ref> Krievijas diktators Putins Krievijas Drošības padomes sēdē paziņoja, ka karadarbība Ukrainā rit stingri saskaņā ar izvirzīto plānu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-turpina-melot-kars-ukraina-notiekot-stingri-saskana-ar-planu.a446291/ Putins turpina melot: karš Ukrainā notiekot stingri saskaņā ar plānu] lsm.lv 2022. gada 3. martā</ref> 4. martā [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s tuvumā notika apšaudes un tās teritorijā sākās ugunsgrēks. AES teritorijā ielaistie ugunsdzēsēji ugunsgrēku lokalizēja. Notikuma vietā uzņemtajā video bija redzams, ka AES teritorijā trāpījis lādiņš. [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras]] ģenerāldirektors Rafaels Grossi vēstīja, ka nav ziņu par radiācijas noplūdi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iaea.org/newscenter/pressreleases/update-11-iaea-director-general-statement-on-situation-in-ukraine|title=Update 11 – IAEA Director General Statement on Situation in Ukraine|publisher=IAEA.org}}</ref><ref name="4M-LSM">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-nato-atturesies-no-tiesas-iesaistisanas-karadarbiba.a446328/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE: 4. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, NATO atturēsies no tiešas iesaistīšanās karadarbībā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}</ref> Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs vēstīja, ka Krievijas okupācijas spēki koncentrējas uz Kijevas ielenkšanu un ukraiņu pretestības vājināšanu. Virzoties tuvāk galvaspilsētai, Krievijas karaspēks postīja ceļā esošās pilsētas, īpaši [[Sumi|Sumus]] un [[Čerņihiva|Čerņihivu]], kur gaisa uzlidojumos gāja bojā aptuveni 50 cilvēku.<ref name="4M-LSM"/> NATO ārlietu ministru ārkārtas sanāksme nolēma atturēties no lidojumiem slēgtas zonas izveides virs Ukrainas, lai apturētu Krievijas kara aviācijas uzlidojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nato-nenoteiks-lidojumiem-slegtu-zonu-virs-ukrainas.a446417/ NATO nenoteiks lidojumiem slēgtu zonu virs Ukrainas ] lsm.lv 2022. gada 4. martā</ref> 5. martā Krievijas karspēks turpināja uzbrukumu [[Sumi]]em. Krievija pārkāpa uguns pārtraukšanas režīmu un sāka apšaudīt aplenktās [[Mariupole]]s un [[Volnovaha]]s pilsētas, no kurām bija paredzēts izvest civiliedzīvotājus. Krievijas karaspēka okupētās Hersonas ielās izgāja ap 1000 cilvēku, pieprasot okupantu atgriešanos Krievijā.<ref name="LSM5.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-uzbruk-ukrainai-solitais-pamiers-mariupole-izpaliek-5-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a446492/ Krievija uzbrūk Ukrainai: Solītais pamiers Mariupolē izpaliek. 5. marts] lsm.lv 2002. gada 5. martā</ref> Krievijas prezidents Putins paziņoja, ka pabeigta Ukrainas militārās infrastruktūras iznīcināšana, bet Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs paziņoja, ka Krievijas spēku resursi Ukrainā izsīkst un tālāk tos gaida loģistikas sabrukums un aizvien vairāk pretinieka karavīru padodas gūstā.<ref name="LSM5.martā"/> 6. martā turpinājās Kijivas, Harkivas, Čerņihivas un Sumu bombardēšana un artilērijas apšaudes. Krievijas kara aviācija sagrāva [[Ohtirka]]s termoelektrostaciju un pilsētā nebija apkures, bet daļai māju pārtrūka ūdens un elektrības piegāde. Aplenktajās [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Hostomeļa]]s pilsētās Krievijas karavīri apšaudīja civiliedzīvotājus. Aplenktajā [[Mariupole]]s lielpilsētā nebija apkures, elektrības un ūdens, samazinās pārtikas krājumi, draud humānā katastrofa. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs paziņoja, ka Krievijas karaspēks plānojot sagrābt [[Kaņiva]]s hidroelektrostaciju.<ref name="LSM6.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-smaga-humana-situacija-mariupole.a446591/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē] lsm.lv 2022. gada 6. martā</ref> Ukrainas prezidents Zelenskis paziņoja, ka [[Vinnica]]s civilajai lidostai trāpījušas astoņas raķetes un tā ir pilnībā iznīcināta, viņš vēlreiz vērsās pie rietumvalstu līderiem, lūdzot izveidot humāno gaisa zonu bez raķetēm un bombardēšanas.<ref name="LSM6.martā"/> 7. martā Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka pēc Francijas prezidenta Makrona lūguma Krievijas spēki pārtrauks uguni un izveidot koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai no Kijivas, Mariupoles, Harkivas un Sumiem. Koridoru no Kijivas solīja veidot uz Baltkrieviju, no Harkivas uz Krieviju, bet Ukrainas valdība noraidīja veidot Krievijas ierosinātos humānās palīdzības koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai virzienos uz Baltkrieviju un Krieviju.<ref name="LSM7.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-7-marts-turpinas-uzbrukumi-ukrainas-pilsetam-krievija-solijusi-atvert-humanos-koridorus.a446688/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 7. marts. Turpinās uzbrukumi Ukrainas pilsētām, Krievija solījusi atvērt humānos koridorus] lsm.lv 2022. gada 7. martā</ref> Ukrainas aizsardzības ministrs paziņoja, ka Krievijas karaspēks cieš milzu zaudējumus, tādēļ karadarbības intensitāte pagaidām samazinājusies, taču mēģina koncentrēt spēkus un līdzekļus jaunam uzbrukuma vilnim. Viņš informēja arī par jaunām ieroču piegādēm Ukrainai no ārvalstīm.<ref name="LSM7.martā"/> 8. martā Ukrainas armijas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki turpina ofensīvu, taču virzības temps ir ievērojami palēninājies. Ukrainas spēki turpināja veikt aizsardzības operāciju dienvidu, austrumu un ziemeļu operatīvajās zonās. Polijas valdība paziņoja par gatavību nekavējoties nodot visas savas lidmašīnas "[[MiG-29]]" ASV, kas ļautu tām pēc tam nonākt Ukrainas rīcībā.<ref name="LSM8.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-divus-miljonus.a446880/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis divus miljonus] lsm.lv 2022. gada 8. martā</ref> 9. martā Krievijas karaspēks turpināja postīt aplenkto [[Izjuma]]s pilsētu, bombardēja civilo infrastruktūru un dzīvojamos kvartālus Harkivā un mēģināja ieņemt tās spēkstaciju. Humānās palīdzības koridori bija atvērti no [[Buča (pilsēta)|Buča]]s, [[Vorzeļa]]s, [[Borodjanka]]s un [[Irpiņa]]s virzienā uz Kijevu, no Mariupoles virzienā uz Žaporižju un no [[Volnovaha]]s virzienā uz [[Pokrovska (Ukraina)|Pokrovsku]], turpinājās civiliedzīvotāju evakuācija no Sumiem. Pārtrūka elektrības piegāde Krievijas okupācijas spēku ieņemtajai [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas AES]], Ukrainas valdība aicināja starptautisko sabiedrību nekavējoties izdarīt spiedienu uz Krieviju, lai atļautu remontdarbu vienībām atjaunot elektroenerģijas padevi.<ref name="LSM9.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-9-marts-krievija-jau-divas-nedelas-uzbruk-ukrainai-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija.a447048/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija] lsm.lv 2022. gada 9. martā</ref> <gallery> Житловий будинок у Києві (вул. Кошиця) після обстрілу.jpg|Daudzdzīvokļu ēku komplekss Kijivā pēc artilērijas apšaudes 25. februārī Attēls:Kharkiv downtown street destroyed by Russian bombardment.jpg|Harkivas centrs pēc Krievijas Bruņoto spēku bombardēšanas 1. martā Attēls:Kharkiv Oblast after shelling (5).jpg|2. martā Harkivas apgabalā sagrautās ēkas Attēls:Lyceum 25, Zhytomyr, after an airstrike during Russian invasion (5).jpg|Skolas ēka [[Žitomira|Žitomirā]] pēc Krievijas Bruņoto spēku gaisa triecieniem 4. martā Attēls:Battle of Hostomel, 04.03.2021, Damaged Russian BMD-2.jpg|4. marta [[Hostomeļa]]s kaujā sašautais Krievijas 31. desanta brigādes bruņutransportieris BMD-2 Attēls:Выдвижение танкового подразделения в Киевской области в ходе вторжения на Украину 002.png|Krievijas karaspēka kolonna, kuru apturēja [[Kijivas kauja|Kijivas kaujā]] Attēls:Destruction of Russian tanks by Ukrainian troops in Mariupol (3).jpg|Kaujās pie Mariupoles iznīcinātais Krievijas tanks T-72B3 ar "Z" zīmi Attēls:Kharkiv (Krasnodarska Street) after shelling, 7 March 2022 (1).jpg|7. martā sašautā dzīvojamā ēka Harkivā </gallery> === Uzbrukuma otrais vilnis === 10. martā Krievijas spēki turpināja uzbrukuma operāciju, cenšoties aplenkt Kijivu, bet Ukrainas karaspēks uzsāka pretuzbrukumu. Turpinājās Harkivas bombardēšana, Ukrainas puse ziņoja, ka kopš iebrukuma sākuma iznīcinātas vairāk nekā 280 dzīvojamās ēkas, 26 skolas un 23 bērnudārzi. Krievijas kara lidmašīnas naktī bombardēja arī [[Ohtirka]]s pilsētu. Ukrainas prezidents Zelenskis informēja, ka 10. martā no Sumiem, [[Trostjaneca]]s, Krasnopiļas, Irpeņas, Bučas, Hostomeļas un Izjumas esot evakuēti gandrīz 40 tūkstoši civiliedzīvotāju. Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] pavēstīja, ka sarunās [[Turcija]]s pilsētā [[Antalja|Antaljā]] nav izdevies panākt Krievijas ārlietu ministra [[Sergejs Lavrovs|Sergeja Lavrova]] piekrišanu uguns pārtraukšanai uz 24 stundām, bet abas puses vienojušās meklēt risinājumus saistībā ar humānās palīdzības jautājumiem. Lavrovs apsūdzēja Ukrainu, ka tā izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu un nosodīja Rietumvalstu ieroču piegādes Ukrainai.<ref name="LSM10.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-10-marts-krievija-uzbruk-ukrainai-arlietu-ministru-sarunas-nav-butiska-progresa.a447221/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 10. marts. Krievija uzbrūk Ukrainai, ārlietu ministru sarunās nav būtiska progresa] lsm.lv 2022. gada 10. martā</ref><ref name="LSM11.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-11-marts-turpinas-krievijas-iebrukums-ukraina.a447399/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 11. marts. Turpinās Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 10. martā</ref> 11. martā Krievijas armija mēģināja pārraut [[Čerņihiva]]s aizsardzību, bloķēt Harkivu un ieņemt Mariupoli un [[Severodonecka|Severodonecku]]. Notika [[Lucka]]s un [[Ivanofrankivska]]s lidostu bombardēšana, Krievijas kara aviācija veica uzlidojumus arī [[Dnipro]] pilsētai. Krievijas puse pavēstīja, ka Doneckas tautas republikas karaspēks ieņēmis [[Volnovaha]]s pilsētu.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks pārgrupēja spēkus un turpināja rezervju veidošanu Krievijas teritorijā. Pēdējā diennaktī Ukrainas karaspēks notrieca 10 ienaidnieka lidmašīnas un iznīcināja divas bruņutehnikas kolonnas.<ref name="LSM11.martā"/> ASV Aizsardzības departaments paziņoja, ka pēdējās dienās [[Krievijas Bruņotie spēki]] Ukrainā bija samazinājuši ofensīvu uz zemes, taču bija pastiprinājuši raķešu un aviācijas triecienus pa pilsētām un to lidostām, kopš iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks Ukrainā bija izšāvis vairāk nekā 775 dažāda tipa raķešu.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Reznikovs]] informēja, ka vairāk nekā 100 tūkstoši ukraiņu brīvprātīgo ir pievienojušies teritoriālās aizsardzības vienībām, bet 200 tūkstoši ukraiņu ir atgriezušies no ārzemēm, lai aizstāvētu dzimteni. Ukrainā esot ieradušies arī vairāki desmiti tūkstoši ārvalstu pilsoņi, kuri vēloties karot pret krievu iebrucējiem.<ref name="LSM11.martā"/> Krievija pieprasīja sasaukt [[ANO Drošības padome]]s sēdi, apsūdzot ASV un Ukrainu militāri bioloģisko laboratoriju izveidē Ukrainā. Gan ASV, gan Ukraina noraidīja šīs apsūdzības.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins esot devis rīkojumu par terorakta sarīkošanu Krievijas ieņemtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritorijā, atbildību uzveļot Ukrainai.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas bruņotie spēki pavēstīja, ka Krievijas kara lidmašīnas ir apšaudījušas Baltkrievijas apdzīvoto vietu Kopani pie Baltkrievijas un Ukrainas robežas, lai iesaistītu Baltkrievijas armiju karā ar Ukrainu.<ref name="LSM11.martā"/> Krievijas aizsardzības ministrs [[Sergejs Šoigu]] Krievijas Drošības padomes sēdē paziņoja, ka aptuveni 16 000 brīvprātīgo no [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]] pauduši vēlmi doties uz pašpasludinātajām Doneckas un Luhanskas tautas republikām, lai piedalītos atbrīvošanas kustībā.<ref name="LSM11.martā"/> 12. martā Krievijas karaspēks ieņēma Mariupoles austrumu nomali. Kijivas frontē tas atradās aptuveni 25 kilometru attālumā no galvaspilsētas centra, tās ziemeļrietumu piepilsētās turpinājās intensīvas aizsardzības kaujas. Krievijas aviācija bombardēja Mikolajivu, [[Dņipro]] un [[Kropivnicka|Kropivnicku]]. [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] padomes deputāti nobalsoja pret okupantu ierosinātās Hersonas tautas republikas izveidi. ANO apstiprināja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā izmanto [[kasešu bumbas]], kas aizliegtas daudzās citās valstīs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kars-ukraina-12-marts-kijiva-gatavojas-aizstavet-pilsetu-no-karadarbibas-zonas-evakueti-gandriz-13-000-teksta-tiesraides-arhivs.a447606/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Karš Ukrainā. 12. marts: Kijivā gatavojas aizstāvēt pilsētu; no karadarbības zonas evakuēti gandrīz 13 000 (teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 12. martā</ref> 13. martā Krievijas bruņotie spēki ar raķetēm apšaudīja Starptautisko Miera uzturēšanas un drošības centru (Javorivas militāro poligonu) uz rietumiem no [[Ļviva]]s, netālu no [[Polija]]s robežas. Uzskata, ka no [[Saratova]]s raķešu bāzes tika izšautas 30 raķetes. Ukrainas Stratēģiskās komunikācijas centrs vēstīja, ka dažas no raķetēm tikušas notriektas.<ref name="lsm13.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-13-marts-navejosas-apsaudes-ukrainas-pilsetas-pavada-pretkara-protesti-krievija-un-eiropa.a447673/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 13. marts. Nāvējošas apšaudes Ukrainas pilsētās pavada pretkara protesti Krievijā un Eiropā] lsm.lv 2022. gada 13. martā</ref> Ukrainas Nacionālās drošības padome paziņoja, ka Krievija plāno desanta operāciju [[Odesa]]s ieņemšanai.<ref name="lsm13.martā"/> 14. martā Krievijas karaspēka galvenie uzbrukuma mērķi bija [[Mariupole]] un [[Mikolajiva]]. Kijivas, Čerņihivas, Sumu un Harkivas apgabalos karadarbība pierima. Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis atsauca ziņas, ka Krievija Ķīnai būtu lūgusi militāru palīdzību. Krievijas valdības preses sekretārs apgalvoja, ka Krievijai ir patstāvīgs potenciāls, lai turpinātu operāciju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-rakesu-triecieni-pilsetam-zinas-par-maskavas-lugumu-pec-pekinas-atbalsta-14-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a447766/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā: raķešu triecieni pilsētām; ziņas par Maskavas lūgumu pēc Pekinas atbalsta. 14. marts (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 14. martā</ref> 15. martā Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā plāno pastiprināt Harkivas grupējumu. Krievijas Bruņotie spēki turpināja veikt raķešu un bumbu triecienus, apšaudes ar artilēriju un tankiem pret civilo infrastruktūru un apdzīvotām vietām. Saglabājās augsta varbūtība, ka Krievija varētu sarīkot provokācijas Baltkrievijas militārajos objektos. Ukrainas plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka Krievija kopš iebrukuma sākuma uz Ukrainu raidījusi vairāk nekā 900 dažāda tipa raķešu. <ref name="LSM15.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-15-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-turpinas-jau-20-dienu.a447935/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 15. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau 20. dienu] lsm.lv 2022. gada 15. martā</ref> <gallery> Attēls:Rubble clearing in Kharkiv, 13 March 2022 (05).jpg|Gruvešu novākšana Harkivas centrā pēc karadarbības pierimšanas 13. martā Attēls:House on Bohatyrska Street after shelling of 14 March 2022 (01).jpg|14. martā sagrautā Oboloņas mikrorajona dzīvojamā ēka Kijivā Attēls:House in Kyiv (Podilskyi District) after shelling on 15 March 2022 (01).jpg|15. martā Podilas mikrorajonā sagrautā dzīvojamā ēka Kijivā Attēls:16-storey house in Sviatoshynskyi District after shelling on 15 March 2022 (04).jpg|15. martā Svjatošinas mikrorajonā sagrautā dzīvojamā ēka Kijivā </gallery> === Krievijas uzbrukuma apsīkums === Pēc otrā uzbrukuma viļņa neizdošanās Krievijas karaspēks Ukrainā izmantoja attāluma artilēriju un maz iesaistījās tiešās kaujās. 16. martā Mariupoles pašvaldība ziņoja, ka Krievijas okupācijas spēki nometa jaudīgu bumbu uz pilsētas Drāmas teātra ēkas, kuras bumbu patvertnē tobrīd bija paslēpušies simtiem cilvēku. Krievijas karakuģi apšaudīja Ukrainas piekrasti [[Odesas apgabals|Odesas apgabalā]]. Odesas virzienā devās vismaz 14 Krievijas karakuģi trijās grupās. Diennakts laikā no Sumu, Harkivas un Doneckas apgabaliem evakuēja teju 30 000 cilvēku.<ref name="LSM16.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-16-marts-jau-21-dienu-ukraina-notiek-krievijas-izversts-kars.a448088/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 16. marts. Jau 21. dienu Ukrainā notiek Krievijas izvērsts karš]</ref> 17. martā Krievijas kara flote ar raķetēm sašāva trīs kuģus, kas zem [[Panama]]s karoga atradās Melnajā jūrā, viens no kuģiem nogrima. Ukrainas ģenerālštābs norādīja, ka agresors nav sasniedzis nevienu stratēģisko mērķi un Krievija jau ir iztērējusi gandrīz visus “Kalibr” un “Iskander” raķešu krājumus, tādēļ tagad Ukrainas pilsētas tiek apšaudītas ar mazāk precīziem ieročiem, kas nodara lielākus postījumus infrastruktūrai un civiliedzīvotājiem. [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] [[Boriss Džonsons]] atzina, ka Krievijas iebrukums Ukrainā jau ir izgāzies, jo Putins par zemu novērtēja Ukrainas pretošanās spēku, un Kremļa līderis tagad izdara kara noziegumus Ukrainā. ASV prezidents Baidens nodēvēja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par kara noziedznieku.<ref name="LSM17.martā"> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-17-marts-sakusies-krievijas-kara-ukraina-ceturta-nedela.a448272/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 17. marts. Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa] lsm.lv 2022. gada 17. martā</ref> [[Attēls:Російська техніка під Тростянцем 18.03.2022 (1).jpg|thumb|Kaujās pie [[Trostjaneca]]s iznīcinātā Krievijas karaspēka kolonna 18. martā.]] 18. martā Krievijas aizsardzības ministrija paziņoja, ka DTR spēki ar Krievijas armijas atbalstu Mariupoles centrā aplenkuši nacionālistus. Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka kopš uzbrukuma sākuma Krievija zaudējusi aptuveni 14 200 karavīru. Krievijas karaspēka uzbrukums bija apturēts visos virzienos. Agresora vienību atrašanās vieta nedēļas laikā nebija mainījusies, bet Ukrainas bruņotie spēki bija veikuši vairākus sekmīgus lokālus pretuzbrukumus. Krievija deva spārnoto raķešu triecienu pa avioremonta rūpnīcu pie [[Ļvivas starptautiskā lidosta|Ļvivas lidostas]]. Kijivas ziemeļrietumu rajonā nogāzās kaujas raķetes atlūzas. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs piedraudēja, ka Krievija ir gatava uzbrukt ieroču piegādes kravām, ko Ukraina saņem no Rietumiem. Ukrainas ārkārtas situāciju dienests informēja, ka Krievijas raķešu triecienā sagrautas vairākas dzīvojamās mājas un skola Kijivā, viens cilvēks gājis bojā, 19 — ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-18-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448438/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 18. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 18. martā</ref> 19. martā Krievijas gaisa spēki [[Ivanofrankivskas apgabals|Ivanofrankivskas apgabalā]] raķešu un aviācijas munīcijas noliktavas sagraušanai pirmo reizi izmantoja [[hiperskaņas raķetes]] “Kinžal”. Mikolajivas armijas kazarmās trāpīja vairākas Krievijas raķetes, bojā gāja vairāk nekā 50 ukraiņu karavīru. Krievijas spēkiem nebija izdevies iegūt kontroli pār Ukrainas gaisa telpu, raķetes triecieniem Ukrainas teritorijā tie palaida no savas gaisa telpas. Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka karadarbībā Ukrainā nogalināts Krievijas Dienvidu kara apgabala 8. armijas komandieris ģenerālleitnants Andrejs Mordvičevs. Ukrainas pagaidu okupēto teritoriju reintegrācijas ministre [[Irina Vereščuka]] informēja, ka registrēti 562 Krievijas armijas karagūstekņi, kas nevēlas atgriezties Krievijā.<ref name="lsm.lv">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-19-marts-krievijas-speki-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448618/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 19. marts. Krievijas spēki turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 19. martā</ref> 20. martā Krievijas Aizsardzības ministrija informēja par otro uzbrukumu ar hiperskaņas raķetēm pret Ukrainas armijas degvielas un smērvielu noliktavām [[Mikolajivas apgabals|Mikolajivas apgabala]] Konstantinivkā. Krievijas sauszemes karaspēks tupināja koncentrēties uz vietēja mēroga kaujām, nevis iesaistījās plaša mēroga operācijās. Krievijas bruņotie spēki Ukrainā nerēķinājās ar civiliedzīvotāju upuriem un bez šķirošanas turpināja apšaudīt pilsētu teritorijas, Harkivā Krievijas artilērijas apšaudēs bija iznīcinātas apmēram 600 daudzstāvu mājas.<ref name="LSM20. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-20-marts-krievijas-kars-ukraina-krievijas-speki-iesaistas-vieteja-meroga-sadursmes.a448551/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 20. marts. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas spēki iesaistās vietēja mēroga sadursmēs] lsm.lv 2022. gada 20. martā</ref> 21. martā Krievijas Aizsardzības ministrija pieprasīja, lai Ukrainas karavīri noliek ieročus un atstāj Mariupoli, tikai pēc tam Krievija piekritīšot Mariupoles civiliedzīvotāju evakuācijai. Ukrainas valdība noraidīja šo Krievijas ultimātu.<ref name="LSM21.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-21-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448784/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 21. martā</ref> Kijivas Podilas rajonā pēc Krievijas karaspēka veiktās apšaudes aizdegās tirdzniecības centrs. Kļuva zināms, ka pēc ANO datiem līdz 19. martam Ukrainā bija reģistrēti 902 bojā gājuši civiliedzīvotāji un vēl 1459 cilvēki ievainoti.<ref name="LSM21.martā"/> 22. martā Krievijas karaspēks turpināja Ukrainas bombardēšanu ar bumbvedējiem, spārnotajām un ballistiskajām raķetēm, izmantojot aptuveni 40 lidlaukus Baltkrievijā, Krievijā un okupētajā Krimā. Ukrainas Ārkārtējo situāciju valsts dienests informēja, ka Krievijas karaspēks kopš iebrukuma sākuma bija pilnīgi sagrāvis 651 dzīvojamo namu, kā arī nodarījis postījumus vēl 3780 dzīvojamiem namiem.<ref name="LSM22. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448974/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 22. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. martā</ref> Ukrainas armija atbrīvoja [[Makariva]]s pilsētu, kas atrodas 60 kilometrus uz rietumiem no Kijivas. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas karaspēka degvielas, munīcijas un pārtikas krājumi palikuši ne vairāk kā trīs dienām.<ref name="LSM22. martā"/> 23. martā Krievijas bruņotie spēki turpināja uzbrukumu aplenktajai [[Mariupole]]i, kurā joprojām bija iesprostoti gandrīz 100 000 cilvēku. Mariupoli apšaudīja ar artilēriju, tālas darbības raķetēm un no Krievijas karaflotes kuģiem Azovas jūrā. Ukrainas karaspēks pārgāja pretuzbrukumā, cenšoties atgūt [[Trostjaneca]]s pilsētu [[Sumu apgabals|Sumu apgabalā]]. Lai traucētu [[ķīmiskie ieroči|ķīmisko ieroču]] uzbrukuma plānošanu Ukrainā, Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācija pārtrauca sniegt meteoroloģisku informāciju Krievijai. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka ir iespējams iebrukums no Baltkrievijas [[Volīnija]]s virzienā.<ref name="LSM23. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-23-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a449137/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 23. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 23. martā</ref> 24. martā Krievijas armija sāka citu pilsētu apšaudi no okupētās [[Melitopole]]s militārā lidlauka, kur bija izveidota raķešu bāze. Ukrainas Ārlietu ministrija norādīja, ka Krievijas okupācijas spēki grib piespiest ap 15 000 Mariupoles kreisā krasta iedzīvotāju doties uz Krieviju. Krievijas okupācijas spēki sāka uzbrukumu [[Slavutiča]]s pilsētai.<ref name="LSM24.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-jau-menesi-atvaira-krievijas-karaspeka-iebrukumu-teksta-tiesraides-arhivs-24-marts.a449319/ Ukraina jau mēnesi atvaira Krievijas karaspēka iebrukumu (Teksta tiešraides arhīvs. 24. marts)] lsm.lv 2022. gada 24. martā</ref> === Ukrainas pretuzbrukumi === [[Attēls:Холодноярівська піхота знищила російський танк Т-80 01.jpg|thumb|Iznīcinātais Krievijas tanks [[T-80]] 25. martā.]] [[Attēls:Українські захисники розгромили ворожу БТГ на Донеччині за кілька годин 03.jpg|thumb|Uzbrukums Krievijas bruņutehnikas kolonnai Doneckas apgabalā 1. aprīlī.]] [[Attēls:Working trip of the President of Ukraine to the Kyiv region 103.jpg|thumb|Zelenskis no Krievijas Bruņotajiem spēkiem atbrīvotajā Kijevas apgabala daļā 4. aprīlī.]] 25. martā Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka 24. martā Ukrainas bruņotie spēki okupētās [[Berdjanska]]s ostā nogremdēja desantkuģi "Saratov", bojājumi tika nodarīti vēl diviem desantkuģiem. Ukrainas armija sāka [[Hersona]]s atbrīvošanas operāciju. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka arvien vairāk Krievijas karavīru pāriet Ukrainas pusē. Kopš kara sākuma Krievijas karaspēkam nebija izdevies ieņemt nedz galvaspilsētu Kijivu, nedz citas lielās pilsētas, bet dažas sagrābtās apdzīvotās vietas iedzīvotāju spēcīgās pretošanās dēļ Krievijas Bruņotajiem spēkiem joprojām neizdevās kontrolēt pilnībā. Visas šīs problēmas atstāja iespaidu uz agresoru kaujas garu. Pēc militāro analītiķu domām kopš kara sākuma Krievijas armija bija zaudējusi 530 tankus, savukārt Ukrainas bruņotie spēki zaudējuši 74 savus, bet sagrābuši 117 ienaidnieka tankus.<ref name="LSM25.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-25-marts-krievija-turpina-karu-ukraina.a449496/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 25. marts. Krievija turpina karu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 25. martā</ref> 26. martā Ukrainas Nacionālās Drošības un aizsardzības padome pavēstīja, ka Krievijas militāri politiskās vadības iekšienē sākusies skaidrošanās, kāpēc Ukrainas galvaspilsēta Kijiva nav ieņemta dažu dienu laikā. Starptautiskā ziņu aģentūra "[[Reuters]]" ziņoja, ka Krievija ir mainījusi savas prioritātes un vairs nekoncentrējas uz Kijivas ieņemšanu, bet gan uz Donbasā esošo ukraiņu spēku atšķelšanas no pārējās valsts teritorijas. Ukrainas armija Sumu apgabalā atbrīvoja [[Trostjaneca]]s pilsētu, bet Harkivas apgabalā vairākas apdzīvotās vietas [[Mala Rohaņa]]s virzienā, kaujas turpinājās pie [[Izjuma]]s pilsētas. Krievija divas reizes ar raķetēm apšaudīja Ļvivu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-pret-ukrainu-svarigakais-26-marta.a449702/ Krievijas karš pret Ukrainu. Svarīgākais 26. martā] lsm.lv 2022. gada 26. martā</ref> Prezidents Zelenskis aicināja piegādāt Ukrainai lidmašīnas un tankus, jo bez tiem nav iespējams pārtraukt Mariupoles blokādi. Ārlietu ministrs Kuleba pēc tikšanās ar ASV amatpersonām norādīja, ka ASV puse vairs nav iebildusi pret ieceri Ukrainai nodot Polijas bruņojumā esošās PSRS ražojuma iznīcinātājlidmašīnas ''[[MiG-29]]''.<ref name="LSM27.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-partraukt-mariupoles-blokadi-bez-tankiem-un-lidmasinam-nav-iespejams.a449796/ Zelenskis: Pārtraukt Mariupoles blokādi bez tankiem un lidmašīnām nav iespējams] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> 27. martā Ukrainas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Krievija savelkot jaunus papildspēkus pie Ukrainas robežas. Krievija turpināja iznīcināt Ukrainas naftas un pārtikas krājumus un ar raķetēm apšaudīja [[Dubno]] un [[Lucka]]s naftas bāzes. Ukrainas karaspēks devās pretuzbrukumā pie Harkivas.<ref name="LSM27.martā-1">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-ukraina-aktualais-27-marta.a449797/ Krievijas karš Ukrainā. Aktuālais 27. martā] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> Ukrainas prezidenta administrācija informēja, ka Krievija izvērš karadarbību Ukrainas austrumos un dienvidaustrumos ar mērķi aplenkt ukraiņu spēkus starp Izjumu un Volnovahu.<ref name="LSM28.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 28. martā Kijivas priekšpilsētas [[Irpiņa]]s mērs paziņoja, ka pilsēta ir atbrīvota no Krievijas okupācijas spēkiem.<ref name="LSM28.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 30. martā Krievijas karaspēks bombardēja [[Nižina]]s un Černihivas pilsētas par spīti Krievijas paziņojumam mazināt ofensīvu Kijivas un Černihivas virzienos. Krievijas karaspēks atstāja slēgtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritoriju. 1. aprīlī Ukrainas bruņotie spēki turpināja pretuzbrukumus pie Kijivas, Harkivas un Hersonas. Krievijas okupācijas spēki atkāpās no Bučas, Hostomeļas un Čornobiļas, kopā no aptuveni 30 apdzīvotām vietām visā valstī. Krievija apsūdzēja Ukrainu, ka tā ar helikopteriem uzbrukusi [[Belgoroda]]s naftas bāzei. Krievijas karaspēks diennakts laikā 380 reizes apšaudīja Harkivas apgabalu ar raķetēm "Grad" un "Smerč" un pēc smagām kaujām ieņēma Izjumas pilsētu.<ref name="LSM1.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-desmitiem-apdzivoto-vietu-atbrivosanu-no-okupantiem.a450701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina ziņo par desmitiem apdzīvoto vietu atbrīvošanu no okupantiem] lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī</ref> 3. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka atsevišķos virzienos turpinājās Krievijas karaspēka atkāpšanās. Krievijas bruņoto spēku 20. armijas 3. motorizēto kājnieku divīzijā dažāda līmeņa komandieri atsacījās piedalīties karadarbībā. Militārpersonas masveidā iesniedza atlūgumus. Arī 58. armijā divu bataljonu taktisko grupu personāls bija atteicies piedalīties karadarbībā Ukrainas teritorijā.<ref name="LSM3.aprīlī"/> 4. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas armija atkāpusies no Kijivas, Černihivas un Sumu apgabaliem. ==== Kreisera ''Moskva'' nogremdēšana ==== [[Attēls:Stamp of Ukraine s1985.jpg|thumb|Pastmarka ar ukraiņu karavīru, kas velta rupju žestu Krievijas karakuģim "Moskva", kas 14. aprīlī nogrima Melnajā jūrā.]] 14. aprīlī Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka ar divām pretkuģu raķetēm "Neptūns" sašāvuši Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseri ''Moskva'' ("Maskava"). Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka uz karakuģa izcēlies ugunsgrēks, sprāgusi munīcija un tas nogrimis.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-14-aprilis-jau-50-dienu-ilgst-krievijas-iebrukums-ukraina.a452412/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 14. aprīlis. Jau 50. dienu ilgst Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī</ref> Naktī uz 15. aprīli Krievija veica raķešu triecienu pa militāro rūpnīcu ''Vizar'' Kijivas apgabalā, kurā ražoja raķetes "Neptūns".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-15-aprili.a452599/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 15. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 15. aprīlī</ref> 16. aprīļa rītā Krievija ar raķetēm apšaudīja Kijivas Darņicas rajonu, prognozēja pastiprinātu raķešu triecienu iespējamību Kijivas centrā, pieļaujot, ka Krievija tādējādi centīsies atriebties par kreisera ''Moskva'' nogremdēšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijivas-mers-krievijas-speki-sestdienas-rita-apsaudijusi-kijivu.a452701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Kijivas mērs: Krievijas spēki sestdienas rītā apšaudījuši Kijivu] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> ==== Uzbrukums Hersonas apgabalā ==== 10. jūnijā Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas armija veikusi triecienus Krievijas bruņoto spēku bāzēm, aprīkojuma un personāla uzkrāšanas vietām un lauka noliktavām [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-devusi-triecienus-krievijas-spekiem-hersona.a460987/ Ukrainas armija devusi triecienus Krievijas spēkiem Hersonā] lsm.lv 2022. gada 10. jūnijā</ref> Savukārt Ukrainas aviācija deva triecienu Krievijas armijas atbalsta punktam un pontonu tiltam.<ref name="LSM11.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kara-108-diena-krievijas-iebrukuma-laika-kritusi-ap-10-tukstosiem-ukrainas-karaviru.a461070/ Kara 108. diena: Krievijas iebrukuma laikā krituši ap 10 tūkstošiem Ukrainas karavīru] lsm.lv 2022. gada 11. jūnijā</ref> Ukrainas puse pavēstīja, ka triecienā pa Krievijas armijas bāzi Stara Zburjivkā nogalināti divi Krievijas ģenerāļi, viens no viņiem bijis [[FSB]] ģenerālis, kuram bijis uzdots organizēt referendumu par Hersonas apgabala pievienošanu Krievijai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armijas-trieciena-hersonas-apgabala-nogalinati-divi-krievijas-generali.a461064/ Ukrainas armijas triecienā Hersonas apgabalā nogalināti divi Krievijas ģenerāļi] lsm.lv 2022. gada 11. jūnijā</ref> 15. jūnijā Volodimirs Zelenskis izvirzīja mērķi panākt okupētās Hersonas atbrīvošanu.<ref name="LSM15.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/brisele-spriez-par-verienigakam-ierocu-piegadem-ukrainai-aktualais-15-junija.a461639/ Briselē spriež par vērienīgākām ieroču piegādēm Ukrainai. Aktuālais 15. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 15. jūnijā </ref> 19. jūnijā kļuva zināms, ka divu diennakšu laikā Ukrainas karaspēkam bija izdevies pavirzīties tuvāk okupētajam apgabala administratīvajam centram Hersonai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/situacija-fronte-ukraina-saspringta-un-sarezgita-briti-bridina-par-jauna-kara-iespejamibu-eiropa.a462167/ Situācija frontē Ukrainā saspringta un sarežģīta; briti brīdina par jauna kara iespējamību Eiropā] lsm.lv 2022. gada 19. jūnijā</ref> 8. jūlijā Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka aicināja iedzīvotājus pamest Hersonas un Zaporižjas apgabalus, jo tur esot gaidāmas ļoti smagas cīņas. 11. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Reznikovs]] paziņoja, ka prezidents Zelenskis devis pavēli izstrādāt plānu okupēto Ukrainas dienvidu apgabalu atbrīvošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/spradzieni-harkiva-un-mikolajiva-krievija-turpina-apsaudit-slovjanskas-apkaimi.a464869/ Sprādzieni Harkivā un Mikolajivā; Krievija turpina apšaudīt Slovjanskas apkaimi] lsm.lv 2022. gada 11. jūlijā</ref> === Krievijas ofensīva Austrumukrainā === 2. aprīlī Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs informēja, ka Krievijas karaspēks mēģina aplenkt Ukrainas spēku kontrolētās teritorijas Doneckas un Luhanskas apgabalos valsts austrumos. Sīvākās kaujas norisinājās pie krievu okupētās Izjumas pilsētas. Līdztekus Krievijas gaisa spēki atsāka bombardēt [[Dnipro]], [[Krivijriha]]s, [[Kremenčuka]]s un [[Poltava]]s pilsētas.<ref name="LSM2.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-2-aprili.a450615/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī </ref> 4. aprīlī Krievijas karaspēks turpināja uzbrukumu Donbasā ar mērķi sasniegt Doneckas un Luhanskas apgabalu administratīvās robežas un turpināja sistemātiskus raķešu triecienus un gaisa uzlidojumus Ukrainas civilās infrastruktūras objektiem un degvielas uzglabāšanas bāzēm. Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs vēstīja, ka ienaidnieka mērķis ir pilnībā pārņemt savā kontrolē Mariupoles pilsētu, kā arī veikt uzbrukumu [[Severodonecka]]s un [[Slovjanska]]s pilsētām.<ref name="LSM4.aprīlī"/> 6. aprīlī kaujas turpinājās pie Harkivas, kā arī Doneckas un Luhanskas apgabalos. 7. aprīlī Ukrainas prezidenta padomnieks [[Oleksijs Arestovičs]] pavēstīja, ka sīvas kaujas notika Luhanskas apgabala dienvidrietumos pie [[Severodonecka]]s un [[Rubižne]]s pilsētām. Krievijas karaspēks uzbruka [[Kramatorska]]s un [[Slovjanska]]s virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-krievijas-kars-ukraina-plasuma-versas-sasutums-par-slaktinu-buca-prasa-un-spriez-par-papildu-sankcijam.a451376/ TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Plašumā vēršas sašutums par slaktiņu Bučā; prasa un spriež par papildu sankcijām] lsm.lv 2022. gada 7. aprīlī</ref> 8. aprīlī Ukrainas drošības dienests informēja, ka Krievija bombardēja Kramatorskas dzelzceļa staciju, kurā gāja bojā 52 cilvēki, tostarp pieci bērni. Pēc uzbrukuma slimnīcās nogādāja 98 cilvēkus, to vidū arī 16 bērnus.<ref name="LSM8.aprīlī"/> 9. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks gatavojās uzbrukumam Harkivai un turpināja uzbrukumu Doneckas virzienā. Notika Odesas apgabala apšaude ar raķetēm. [[BBC]] vēstīja, ka par Krievijas karaspēka pavēlnieku Ukrainā iecelts ģenerālis Aleksandrs Dvorņikovs, kurš savā laikā piedalījies [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]]. <ref name="LSM9.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievijagatavo-uzbrukumus-visu-luhanskas-un-doneckas-apgabalu-okupesanai.a451759/ Ukraina: Krievija gatavo uzbrukumus visu Luhanskas un Doneckas apgabalu okupēšanai] lsm.lv 2022. gada 9. aprīlī</ref> 10. aprīlī Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks pastiprina uzbrukumus Izjumas pilsētas rajonā un mēģina pilnībā pārņemt savā kontrolē Mariupoli. Ukrainas puse ziņoja, ka Krievija sagatavojusi 60 000 karavīru lielu grupējumu ofensīvai Ukrainas austrumos. Satelītattēli liecināja, ka uz Harkivas pusi devās 12 km gara Krievijas militārās tehnikas kolonna.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-10-aprili.a451748/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 10. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 10. aprīlī</ref> 11. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs vēstīja, ka ar divu bataljonu taktisko grupu (BTG) spēkiem Krievijas armija mēģināja veikt uzbrukumu [[Dovheņke]]s un [[Dmitrivka]]s virzienā, taču panākumus neguva un atgāja iepriekš ieņemtajās pozīcijās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-11-aprilis-ukraina-gatavojas-krievijas-speku-uzbrukumiem-austrumos.a451890/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 11. aprīlis. Ukraina gatavojas Krievijas spēku uzbrukumiem austrumos] lsm.lv 2022. gada 11. aprīlī </ref> Pulks "[[Azovas bataljons|Azova]]", kas piedalās Mariupoles aizstāvēšanā paziņoja, ka Krievijas karaspēks lietoja ķīmisko ieroci, nometot to no bezpilota lidaparāta. 13. aprīlī Ukrainas puse informēja, ka Ukrainas 36. jūras kājnieku brigādes karavīriem bija izdevies izlauzties līdz brīvprātīgo “Azova” pulkam aplenktajā Mariupolē, tomēr daļa karavīru krita Krievijas armijas gūstā. 17. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievija piedāvājusi Mariupoles aizstāvjiem nolikt ieročus un padoties. Krievijas puse minēja, ka Mariupolē bojā gājuši vismaz 4000 Ukrainas karavīru. Ukrainas armija atsita desmit ienaidnieka uzbrukumus Doneckas un Luhanskas apgabalos, Krievijas karaspēks apšaudīja Harkivas, [[Kreminna]]s, [[Severodonecka]]s un [[Zolote]]s dzīvojamos rajonus kā arī [[Brovari|Brovarus]] netālu no Kijivas.<ref name="LSM17.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-17-aprili.a452693/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 17. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 17. aprīlī </ref> 18. aprīlī Krievijas karaspēks okupēja Kreminnas pilsētu, Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvalde paziņoja, ka Krievija gatavojas lielam uzbrukumam Donbasā un vēlas vismaz kaut kādu uzvaru līdz pareizticīgo [[Lieldienas|Lieldienām]] 24. aprīlī.<ref name="LSM18.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-18-aprili.a452771/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 18. aprīlī ] lsm.lv 2022. gada 18. aprīlī</ref> [[Attēls:Бородянка - світ продовжують жахати наслідки російської окупації у населених пунктах під Києвом 41.jpg|thumb|Okupantu sašautais [[Tarass Ševčenko|Tarasa Ševčenko]] piemineklis [[Borodjanka|Borodjankā]].]] 18. aprīlī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Krievijas karaspēks ir sācis liela mēroga ofensīvu Ukrainas austrumos. Krievija veica raķešu triecienus pa Harkivu, Kijivu, Ļvivu un Mikolajivu.<ref name="LSM18.aprīlī"/> 19. aprīlī Krievijas karaspēks uzbruka Rubižnes, [[Popasna]]s un Severodoneckas pilsētām Donbasā, kā [[Huļaipole]]s pilsētai Zaporižjas apgabalā. Turpinājās Mikolajivas apšaude ar raķetēm. Ukrainā karoja 76 Krievijas armijas bataljona lieluma taktiskās kaujas grupas (BTG), kas bija par 11 vairāk nekā iepriekšējā nedēļā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19-aprilis-ukraina-aizstavas-pret-plasu-krievijas-okupacijas-speku-ofensivu-teksta-tiesraides-arhivs.a452905/ 19. aprīlis. Ukraina aizstāvas pret plašu Krievijas okupācijas spēku ofensīvu (teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 19. aprīlī</ref> 21. aprīlī Krievijas prezidents Putins lika Sergejam Šoigu atcelt plānus par [[Mariupole]]s rūpnīcas "[[Metalurģijas kombināts "Azovstaļ"|Azovstaļ]]" ieņemšanu. Viņš sacīja, ka Krievijas spēkiem ir pilnībā jānobloķē rūpnīcas milzīgā teritorija, lai no tās "pat muša nevarētu izmukt".<ref name="LSM21.aprīlī"/> 22. aprīlī KF Centrālā kara apgabala karaspēka komandiera amata pienākumu izpildītājs [[Rustams Minekajevs]] paziņoja, ka "specoperācijas otrā fāze" sākusies burtiski pirms divām dienām, un tās mērķis ir pilnīgas kontroles ieviešana pār Donbasu un Dienvidu Ukrainu, kā arī koridora nodrošināšana uz Krimu. Harkivas apgabala administrācijas vadītājs vēstīja, ka diennakts laikā Krievijas spēki apšaudījuši Harkivu un tās apgabalu vismaz 50 reižu. Ukrainas ģenerālštābs informēja, ka Harkivas apkārtnē palikušas vien septiņas Krievijas bataljona taktiskās grupas (BTG).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-aprilis-krievija-noraidijusi-pamieru-pareizticigo-lieldienas-rietumvalstis-sola-papildu-ierocus-ukrainai.a453410/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās; rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. aprīlī</ref> 23. aprīlī Krievijas karaspēks veica raķešu triecienu pa Odesu no vismaz četrām zemūdenēm Melnajā jūrā un turpināja galvenās kaujas darbības koncentrēt Slovjanskas-Kramatorskas virzienā un Huļapoles virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-23-aprili.a453604/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 23. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 23. aprīlī</ref> 28. aprīlī, kad Kijivu apmeklēja ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Gutērrešs]], Krievijas karaspēks ar raķetēm apšaudīja galvaspilsētas dzīvojamos kvartālus, nogalinot arī radiostacijas “[[Radio Svoboda]]” žurnālisti Viru Hiriču un ievainojot daudzus civiliedzīvotājus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-29-aprili.a454529/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 29. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 29. aprīlī</ref> 7. maijā iebrucēji mēģināja aplenkt [[Rubižne]]s, [[Popasna]]s un [[Severodonecka]]s pilsētas Luhanskas apgabalā, kā arī uzbrukt no [[Huļajpole]]s [[Zaporižja]]s virzienā un no Hersonas apgabala [[Krivijriha]]s virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-iebrukumu-ukraina-aktualais-7-maija.a455695/ Krievija turpina iebrukumu Ukrainā. Aktuālais 7. maijā] lsm.lv 2022. gada 7. maijā</ref> 8. maijā Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] paziņoja, ka viņam pakļautie kaujinieki ir daļēji ieņēmuši [[Popasna]]s pilsētu, bet Ukrainas varasiestādes apgalvoja, ka cīņa par pilsētu turpinās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-rietumu-lideru-vizites-un-atbalsts--aktualais-ukraina-8maija.a455760/ Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; Rietumu līderu vizītes un atbalsts — aktuālais Ukrainā 8.maijā] lsm.lv 2022. gada 8. maijā</ref> 9. maijā, kad Odesu apmeklēja Eiropadomes prezidents [[Šarls Mišels]], Krievijas karaspēks izšāva uz Odesu septiņas raķetes, nogalinot vienu cilvēku un ievainojot piecus. Raķešu uzbrukuma rezultātā aizdegās arī trīs noliktavu ēkas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-ar-raketem-apsauda-odesu-aktualais-10-maija.a456013/ Krievija ar raķetēm apšauda Odesu. Aktuālais 10. maijā] lsm.lv 2022. gada 10. maijā</ref> 14. maijā Ukrainas karaspēks apturēja Krievijas armijas mēģinājumu aplenkt Severodonetskas pilsētu un pārgāja pretuzbrukumā Izjumas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-donbasa-sestdien-atsitusi-devinus-krievu-uzbrukumus-aktualais-14-maija.a456741/ Ukrainas armija Donbasā sestdien atsitusi deviņus krievu uzbrukumus. Aktuālais 14. maijā] lsm.lv 2022. gada 14. maijā</ref> 20. maijā Krievijas karaspēks Donbasā apšaudīja apmēram 50 apdzīvotas vietas un Ukrainas bruņotie spēki atvairīja 14 pretinieka uzbrukumus. Krievijas armija turpināja Severodoneckas apšaudi ar smago artilēriju.<ref name="LSM20.maijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-spiediens-uz-donbasu-asv-40-miljardu-palidziba-ukrainai-aktualais-20-maija.a457642/ Krievijas spiediens uz Donbasu; ASV 40 miljardu palīdzība Ukrainai. Aktuālais 20. maijā] lsm.lv 2022. gada 20. maijā</ref> 25. maijā turpinājās kaujas pie Severodoneckas, Krievijas karaspēks uzbruka arī [[Limana (Ukraina)|Limanas]] un [[Bahmuta]]s virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-armija-censas-donbasa-izverst-masivu-uzbrukumu-aktualais-25-maija.a458365/ Krievijas armija cenšas Donbasā izvērst masīvu uzbrukumu. Aktuālais 25. maijā] lsm.lv 2022. gada 25. maijā </ref> 5. jūnijā Krievijas bruņotie spēki apšaudīja Kijivas Darnicas un Dnipras rajonus ar raķetēm "Kalibr". Severodoneckas pilsētā turpinājās ielu kaujas, Krievija bija ieņēmusi apmēram pusi no pilsētas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/102-diena-kara-ukraina-krievijas-speki-ar-raketem-apsauda-kijivu-aktivaka-karadarbiba--austrumos.a460094/ 102. diena karā Ukrainā: Krievijas spēki ar raķetēm apšauda Kijivu, aktīvākā karadarbība – austrumos] lsm.lv 2022. gada 5. jūnijā</ref> 8. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās uz Severodoneckas piepilsētām, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka cīņa par Severodonecku var kļūt izšķiroša Donbasa liktenim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-cinu-par-severodonecku-saista-ar-donbasa-likteni.a460710/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas prezidents cīņu par Severodonecku saista ar Donbasa likteni] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā </ref> 15. jūnijā Ukrainas armijas ģenerālštābs vēstīja, ka Ukrainas spēki veiksmīgi atvaira uzbrukumus Severodoneckā, kaujas noritēja ķīmiskās rūpnīcas "Azot" teritorijā.<ref name="LSM15.jūnijā"/> 24. jūnijā kļuva zināms, ka Ukrainas Bruņotie spēki ir saņēmuši pavēli atkāpties no Severodoneckas.<ref name="LSM24.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cetri-menesi-kops-krievijas-iebrukuma-ukraina-aktualais-24-junija.a462828/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Četri mēneši kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Aktuālais 24. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 24. jūnijā </ref> 25. jūnijā Krievijas lidmašīnas "Tu-22M3" pacēlās gaisā no Šaikovkas lidlauka [[Kaluga]]s apgabalā, ielidoja Baltkrievijas gaisa telpā un 50–60 kilometrus no Baltkrievijas un Ukrainas robežas ar raķetēm "X-22" apšaudīja Čerņihivas, Kijivas un Žitomiras apgabalus Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-speki-no-baltkrievijas-ar-raketem-intensivi-apsaudijusi-cernihivas-kijivas-un-zitomiras-apgabalus.a462902/ Krievijas spēki no Baltkrievijas ar raķetēm intensīvi apšaudījuši Černihivas, Kijivas un Žitomiras apgabalus] lsm.lv 2022. gada 25. jūnijā</ref> 25. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās no Severodoneckas, bet 3. jūlijā no Lisičanskas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/generalstabs-ukrainas-karaspeks-atstajis-lisicansku.a463928/ Ģenerālštābs: Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku] lsm.lv 2022. gada 3. jūlijā</ref> 21. jūlijā Krievijas karaspēks nespēja ieņemt [[Vuhlehirska]]s termoelektrostaciju, lai pēc tam virzītos tālāk uz priekšu [[Kramatorska]]s un [[Slovjanska]]s virzienā. Krievijas apšaudēs cieta Mikolajiva, Harkiva un [[Sumu apgabals]], [[Dnipropetrovskas apgabals|Dnipropetrovskas apgabalā]] Krievijas tanks apšaudīja ražas novākšanas kombainus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-karaspeks-nesekmigi-centies-ienemt-vuhlehirskas-termoelektrostaciju.a466308/ Krievijas karaspēks nesekmīgi centies ieņemt Vuhlehirskas termoelektrostaciju] lsm.lv 2022. gada 21. jūlijā</ref> <gallery> Houses in Kyiv after Russian shelling, 28 April 2022 (01).jpg|ANO ģenerālsekretāra vizītes laikā 28. aprīlī Kijivā raķešu uzbrukumā sašautā ēka Lysychansk multidisciplinary gymnasium after Russian shelling.jpg|Degošā [[Lisičanska]]s ģimnāzija pēc Krievijas karaspēka apšaudes 1. maijā Museum of Hryhoriy Skovoroda after Russian shelling on 6 May 2022 (07).jpg|Krievijas karaspēka sašautā [[Hrihorijs Skovoroda|Hrihorija Skovorodas]] muzeja ēka 6. maijā Museum of Hryhoriy Skovoroda after Russian shelling (2022-05-07) 02.jpg|Krievijas karaspēka sašautā [[Hrihorijs Skovoroda|Hrihorija Skovorodas]] muzeja ēka 7. maijā Emergency responders eliminate impacts of the rocket strike on Odesa Region, 16.05.2022 (2).jpg|Raķešu triecienā sagrautā ēka Odesas apgabalā 16. maijā Bakhmut after Russian shelling, 2022-05-17 (01).jpg|Sabombardētā [[Bahmuta]]s dzīvojamā ēka 17. maijā 1st school of Avdiivka after Russian shelling on 18 May 2022.jpg|Sabombardētā [[Avdijivka]]s 1. vidusskolas ēka 18. maijā Kharkiv National Pedagogical University after Russian shelling, 2022-07-06 (03).jpg|6. jūlijā sagrautā Harkivas Nacionālās pedagoģiskās universitātes ēka </gallery> == Postījumi Krievijas stratēģiski svarīgajos objektos == 2022. gada aprīlī sākās postoši incidenti Krievijas un Piedņestras Moldovas militārajos, infrastruktūras un rūpniecības objektos, tomēr Ukrainas valdība un bruņotie spēki nenorādīja uz tiešu saistību ar tiem. 1. aprīlī notika sprādzieni un ugunsgrēks [[Belgoroda]]s naftas bāzē netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s. 21. aprīlī izcēlās ugunsgrēks Krievijas Militārās pētniecības institūtā [[Tvera|Tverā]] un nodega [[Dmitrijevska]]s ķīmiskā rūpnīca. 22.aprīlī notika ugunsgrēks Aviācijas un kosmosa inženierijas un tehnoloģiju koledžā [[Maskava]]s priekšpilsētā [[Koroļova|Koroļovā]]. 25.aprīlī tika uzspridzināti divi radio torņi [[Tiraspole|Tiraspolē]] un notika ugunsgrēks [[Brjanska]]s naftas glabātuvēs. 26. aprīlī notika vēl viens sprādziens Krievijas militārajā objektā Piedņestrā. 27. aprīlī notika sprādzieni [[Belgoroda]]s munīcijas noliktavā, [[Voroņeža]]s gaisa spēku bāzē un tika pārtverts Ukrainas bezpilota lidaparāts pie [[Kurska]]s, turpinājās sprādzieni Krievijas atbalstītās separātiskās Piedņestras Moldovas teritorijā. 2. maijā ugunsgrēks izcēlās [[Perma]]s kara rūpnīcā, kurā ražoja raķešu un artilērijas detaļas. 3. maijā notika sprādziens Belgorodas munīcijas noliktavā un ugunsgrēks preču noliktavā Maskavā.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ Sprādzieni, liesmas un dūmu mutuļi: Ukrainas kara atblāzma Krievijā uzkarst] zinas.tv3.lv 2022. gada 3. maijā </ref> == Pušu zaudējumi == {{galvenais|Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā karojošās karaspēka vienības}} [[Attēls:Oleg Shupliak Art 2022.jpg|thumb|"Ļaunumam jāmirst". Oļega Šupļaka glezna ar iznīcināto Krievijas militāro tehniku un simboliem Z, Л (apgriezts V), O.]] Pēc divu diennakšu kaujām 26. februāra rītā Ukrainas prezidenta kanceleja ziņoja, ka nogalināti vairāk nekā 3500 krievu karavīru, bet gandrīz 200 krievu karavīri bija sagūstīti, bija notriektas 14 Krievijas lidmašīnas un astoņi helikopteri, sašauti 102 tanki un 536 bruņutransportieri, iznīcināti 15 lielgabali, viena zenītraķešu iekārta BUK un 17 automašīnas.<ref name="JAUNS26. februārī"/> 1. martā Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka piecu dienu laikā kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gājuši bojā 5710 Krievijas karavīri, bet 200 saņemti gūstā, iznīcināti 198 Krievijas tanki, 29 lidmašīnas, 846 bruņmašīnas un 29 helikopteri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.interfax.com.ua/news/general/804396.html|title=From beginning of invasion, Russian army lost 5,710 killed, wounded, including 198 tanks, 29 helicopters – General Staff|publisher=Interfax-Ukraine}}</ref> 3. martā Krievijas puse pirmo reizi oficiāli atzina, ka tai ir 498 bojāgājušie un 1597 ievainotie, bet Ukrainas puse ziņoja par 9000 nogalinātajiem un ievainotajiem Krievijas bruņoto spēku karavīriem.<ref name="LSM3.martā"/> 5. martā Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs (UBSĢ) pavēstīja, ka kopš karadarbības sākuma nogalināti vairāk nekā 10 000 Krievijas okupācijas spēku karavīru, iznīcināti 269 [[tanki]], 39 lidmašīnas, 40 [[helikopteri]], 105 [[lielgabali]], 945 [[bruņutransportieri]], 50 reaktīvās artilērijas sistēmas "Grad", 409 automašīnas, 3 [[droni]] un citas Krievijas kara tehnikas vienības.<ref name="LSM5.martā"/> Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka kopš intervences sākuma tās bruņotie spēki esot iznīcinājuši 76 Ukrainas bruņoto spēku vadības punktus un sakaru mezglus, 111 zenītraķešu kompleksu, 71 radiolokācijas staciju, 93 lidmašīnas, 778 bruņutehnikas vienības.<ref name="LSM6.martā"/> Atbilstoši Ukrainas puses informācijai, līdz 8. martam Krievijas karaspēks bija zaudējis teju 12 000 karavīru, 48 lidmašīnas, 80 helikopterus, 303 tankus, 1036 bruņutransportierus, 120 lielgabalus, 56 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju "Grad", 27 zenītartilērijas iekārtas, 474 automobiļus, 60 autocisternas, septiņus bezpilota lidaparātus un trīs kuterus/kuģus.<ref name="LSM8.martā"/> Savukārt ASV izlūkdienestu aprēķini liecināja, ka Krievija karadarbībā Ukrainā zaudējusi 2000 līdz 4000 karavīru.<ref name="LSM8.martā"/> 17. martā Ukrainas puse ziņoja, ka Krievijas karaspēkā bojā gājušo militārpersonu skaits pārsniedzis 13 500, bet ASV izlūkdienesti uzskatīja, ka šis skaits varētu būt ap 7000.<ref name="LSM17.martā"/> 20. martā UBSĢ informēja, ka Krievija karā Ukrainā ir zaudējusi apmēram 14,4 tūkstošus cilvēku, tostarp piecus ģenerāļus.<ref name="LSM20. martā"/> 23. martā Ukrainas Gaisa spēku pavēlniecība informēja, ka notriekto Krievijas kara lidmašīnu skaits bija sasniedzis 100.<ref name="LSM23. martā"/> 25. martā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka esot nogalināti 14 000 Ukrainas karavīru, bet 16 000 ievainoti, tāpat Krievijas puse apgalvoja, ka iebrukuma gaitā gājis bojā 1351 krievu karavīrs, 3825 esot ievainoti. Marta sākumā Krievijas puse ziņoja par 498 bojāgājušiem karavīriem. Savukārt Ukrainas bruņoto spēku vadība 25. martā pavēstīja, ka Krievijas karaspēks zaudējis vismaz 16 000 karavīru. Pēc NATO valstu izlūkdienestu aplēsēm Krievija karadarbībā Ukrainā bija zaudējusi 7000 līdz 15 000 karavīru.<ref name="LSM25.martā"/> 30. martā Ukrainas pastāvīgais pārstāvis ANO Drošības padomes sēdē apgalvoja, ka kopš iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks ir zaudējis 17 000 karavīru, vairāk nekā 1700 bruņutehnikas vienību, apmēram 600 tanku, vairāk nekā 300 artilērijas sistēmu, 127 lidmašīnas un 129 helikopterus, un gandrīz 100 raķešu iekārtas.<ref name=LSM30.martā>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-30-marts-rietumi-piesardzigi-verte-krievijas-solijumus-mazinat-ofensivu-dazos-ukrainas-regionos.a450224/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 30. marts. Rietumi piesardzīgi vērtē Krievijas solījumus mazināt ofensīvu dažos Ukrainas reģionos] lsm.lv 2022. gada 30. martā</ref> 3. aprīlī UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasnieguši aptuveni 18 000 karavīru. Kopš iebrukuma sākuma iebrucēji zaudējuši 143 lidmašīnas, 134 helikopterus, 644 tankus, 1830 bruņutransportierus, 325 lielgabalus, 105 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 54 zenītartilērijas iekārtas, četras taktisko raķešu palaišanas iekārtas, 1249 automobiļus, 76 autocisternas, 24 specializētās tehnikas vienības, 89 bezpilota lidaparātus, divus kuģus un piecas ātrlaivas.<ref name="LSM3.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> 9. aprīlī UBSĢ pavēstīja, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā pārsnieguši 19 000. Savukārt [[Pentagons]] norādīja, ka Krievijas armija kopš iebrukuma sākuma ir zaudējusi 15% līdz 20% no kaujas spēka.<ref name="LSM9.aprīlī"/> 16. aprīlī UBSĢ ziņoja Krievijas karaspēks Ukrainā zaudējis aptuveni 20 100 karavīru, bet Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pavēstīja, ka karā pret Krieviju ir krituši no 2500 līdz 3000 Ukrainas Bruņoto spēku karavīru, vēl aptuveni 10 tūkstoši Ukrainas aizstāvju ir guvuši ievainojumus.<ref name="LSM16.aprīlī"/> 23. aprīlī UBSĢ vēstīja, ka Ukrainā kritušo Krievijas karavīru skaits sasniedza 21 600, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis arī 854 tankus, 2205 bruņumašīnas, 403 artilērijas sistēmas, 143 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 69 pretgaisa aizsardzības iekārtas, 177 lidmašīnas, 154 helikopterus, 1543 automobiļus, astoņus kuģus un kuterus, 76 autocisternas, 182 operatīvi taktiskos dronus, 27 īpašās tehnikas vienības, četras operatīvi taktisko raķešu kompleksu un taktisko raķešu kompleksu iekārtas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-23-aprili.a453604/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 23. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 23. aprīlī</ref> 30. aprīlī UBSĢ ziņoja, ka kopš iebrukuma dienas Ukrainā bija krituši 23 200 Krievijas armijas karavīru, kā arī iznīcināti 1008 tanki, 190 lidmašīnas un 155 helikopteri,<ref>[https://interfax.com.ua/news/general/828457.html РФ втратила за час повномасштабної війни в Україні вже 23,2 тис. військовослужбовців і понад тисячу танків] Інтерфакс-Україна 2022. gada 30. aprīlī</ref> bet 14. maijā Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 27 200 karavīru, 1218 tankus, 2934 bruņutransportierus, 551 lielgabalu, 195 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 88 zenītartilērijas iekārtas, 200 lidmašīnas, 163 helikopterus, 2059 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas, 411 bezpilota lidaparātus, 42 specializētās tehnikas vienības un 95 spārnotās raķetes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-donbasa-sestdien-atsitusi-devinus-krievu-uzbrukumus-aktualais-14-maija.a456741/ Ukrainas armija Donbasā sestdien atsitusi deviņus krievu uzbrukumus. Aktuālais 14. maijā] lsm.lv 2022. gada 14. maijā</ref> Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi līdz 28. maijam sasniedza aptuveni 30 000 karavīru, 1330 tankus, 3258 bruņutransportierus, 628 lielgabalus, 203 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 93 zenītartilērijas iekārtas, 207 lidmašīnas, 174 helikopterus, 503 bezpilota lidaparātus, 116 spārnotās raķetes, 2226 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas un 48 specializētās tehnikas vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-maija.a458911/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. maijā] lsm.lv 2022. gada 28. maijā</ref> 11. jūnijā Ukrainas prezidenta birojs informēja, ka kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma Ukraina ir zaudējusi apmēram 10 tūkstošus karavīru.<ref name="LSM11.jūnijā"/> 24. jūnijā UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 34 530 karavīrus, 1507 tankus, 3637 bruņutransportierus, 759 lielgabalus, 241 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju, 99 zenītartilērijas iekārtas, 216 lidmašīnas, 183 helikopterus, 622 bezpilota lidaparātus, 137 spārnotās raķetes, 2553 automobiļus un autocisternas, 14 kuģus un ātrlaivas un 60 specializētās tehnikas vienības.<ref name="LSM24.jūnijā"/> 10. jūlijā UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 37 300 karavīru, 1641 tanku, 3823 bruņutransportierus, 834 lielgabalus, 247 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 108 zenītartilērijas iekārtas, 217 lidmašīnas, 188 helikopterus, 676 bezpilota lidaparātus, 155 spārnotās raķetes, 2694 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 66 specializētās tehnikas vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievijas-dziva-speka-zaudejumi-sasniedz-37-300-karavirus.a464810/ Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 37 300 karavīrus] lsm.lv 2022. gada 10. jūlijā</ref> === Krievijas bruņoto spēku zaudējumi === Zemāk esošā tabula veidota pēc Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba (UBSĢ) ziņojumiem. {| class="wikitable sortable" |- ! colspan="10" | Krievijas bruņoto spēku zaudējumi |- ! Veids ! 26.02. ! 1.03. ! 5.03. ! 8.03. ! 3.04. ! 23.04. ! 14.05. ! 28.05. ! 24.06. ! 10.07. |- | karavīri | 3500 | 5710 | 10 000 | 12 000 | 18 000 | 21 600 | 27 200 | 30 000 | 34 530 | 37 300 |- | tanki | 102 | 198 | 269 | 303 | 644 | 854 | 1218 | 1330 | 1507 | 1641 |- | bruņutransportieri | 536 | 846 | 945 | 1036 | 1830 | 2205 | 2934 | 3258 | 3637 | 3823 |- | automašīnas | 17 | | 409 | 474 | 1249 | 1543 | 2059 | 2226 | 2553 | 2694 |- | kuģi un ātrlaivas | | | | 3 | 7 | 8 | 13 | 13 | 14 | 15 |- | lielgabali | 15 | | 105 | 120 | 325 | 403 | 551 | 628 | 759 | 834 |- | daudzstobru reaktīvie mīnmetēji | | | 50 | 56 | 105 | 143 | 195 | 203 | 241 | 243 |- | zenītartilērijas iekārtas | 1 | | | 27 | 54 | 69 | 88 | 93 | 99 | 108 |- | lidmašīnas | 14 | 29 | 39 | 48 | 143 | 177 | 200 | 207 | 216 | 217 |- | helikopteri | 8 | 29 | 40 | 80 | 134 | 154 | 163 | 174 | 183 | 188 |- | bezpilota lidaparāti | | | 3 | 7 | 89 | 182 | 411 | 503 | 622 | 676 |- | spārnotās raķetes | | | | | | | 95 | 116 | 137 | 155 |- |} === Upuru skaita apkopojums === {|class="wikitable plainrowheaders" |- !scope="col"|Iedalījums !scope="col"|Upuru skaits !scope="col"|Laika periods !scope="col"|Informācijas avots |- ! rowspan="6" scope="row" |'''Krievijas un tās sabiedroto spēki'''<br />([[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki]], [[Krievijas Nacionālā gvarde]],<br>[[Vāgnera grupa]], [[Krievijas separātistu spēki Donbasā]]) |'''30 000—40 000''' zaudējumi (nogalinātie, ievainotie, pazudušie un gūstā saņemtie) |24. februāris — 23. marts |[[NATO]] aplēses<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Michaels |first=Daniel |title=NATO: Up to 40,000 Russian Troops Killed, Wounded, Taken Prisoner or Missing in Ukraine |url=https://www.wsj.com/livecoverage/russia-ukraine-latest-news-2022-03-23/card/russia-lost-up-to-40-000-troops-in-ukraine-nato-estimates-xyZjWxinMDHzdeRZvAeD |work=[[The Wall Street Journal]] |date=23 March 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220323154656/https://www.wsj.com/livecoverage/russia-ukraine-latest-news-2022-03-23/card/russia-lost-up-to-40-000-troops-in-ukraine-nato-estimates-xyZjWxinMDHzdeRZvAeD |archive-date=23 March 2022}}</ref> |- |'''10 000+''' nogalinātie |24. februāris — 30. marts |[[ASV]] aplēses<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=What next for Russia? |url=https://www.economist.com/briefing/2022/04/02/what-next-for-russia |newspaper=[[The Economist]] |date=2 April 2022 }}</ref> |- |'''21 000''' zaudējumi (kritušie) |24. februāris — 21. aprīlis |Ukrainas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |agency=Interfax-Ukraine |date=21 April 2022 |title=РФ втратила в Україні від початку повномасштабного вторгнення 21 тис. особового складу, 829 танків і 172 літаки|url=https://interfax.com.ua/news/general/825923.html }}</ref> |- |'''1351''' nogalināti, '''3825''' ievainotie (Krievijas Federācijas Bruņotie spēki) |24. februāris — 25. marts |Krievijas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=25 March 2022 |title=Russian army says 1,351 soldiers killed in Ukraine |work=Al Arabiya|url=https://english.alarabiya.net/News/world/2022/03/25/Russian-army-says-1-351-soldiers-killed-in-Ukraine |access-date=25 March 2022}}</ref> |- |'''1188''' nogalināti, '''4956''' ievainotie (DTR kaujinieki) |24. februāris — 14. aprīlis |[[Doneckas tautas republika]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-09-to-15-april-2022/ |title=Overview of the social and humanitarian situation that has developed on the territory of the Donetsk People's Republic as a result of military operations in the period from 9 to 15 April 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=15 April 2022 }}</ref><ref name="ombudsman1">{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-19-and-25-february-2022/ |title=The overview of the current social and humanitarian situation in the territory of the Donetsk People's Republic as a result of hostilities in the period from 19 and 25 February 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=12 February 2022 }}</ref> |- |'''500—600''' nogalinātie (LTR kaujinieki) |24. februāris — 5. aprīlis |Krievijas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Новости |first=Р. И. А. |script-title=ru:Буча и концентрированное зло: последний аргумент против русских |url=https://ria.ru/20220405/rusofobiya-1781778401.html |website=РИА Новости |language=ru |date=5 April 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-02-to-08-april-2022/ |title=Overview of the social and humanitarian situation that has developed on the territory of the Donetsk People's Republic as a result of military operations in the period from 2 to 8 April 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=8 April 2022 }}</ref><ref name="ombudsman1"/> |- ! rowspan="3" scope="row" |'''Ukrainas spēki'''<br />([[Ukrainas bruņotie spēki]], [[Ukrainas Nacionālā gvarde]]) |'''2500—3000''' nogalinātie, '''10 000''' ievainotie |24. februāris — 15. aprīlis |Ukrainas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://edition.cnn.com/2022/04/15/politics/tapper-zelensky-interview-cnntv/index.html |title=Exclusive: Zelensky says world should be prepared for possibility Putin could use nuclear weapons |first=Jeremy |last=Herb |work=[[CNN]] |date=15 April 2022 }}</ref> |- |'''2000—4000''' nogalinātie |24. februāris — 9. marts |[[ASV]] aplēses<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Up to 6,000 Russians may have been killed in Ukraine so far, U.S. official estimates |url=https://www.cbsnews.com/news/ukraine-russia-death-toll-invasion/ |access-date=9 March 2022 |publisher=CBS News |date=9 March 2022}}</ref> |- |'''23 367''' nogalinātie |24. februāris — 16. aprīlis |Krievijas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://tass.com/defense/1438729 |title=Russian Defense Ministry to publish data on military deaths from Ukrainian documents |work=[[TASS]] |date=16 April 2022 }}</ref> |- ! rowspan="2" scope="row" |'''Ukrainas civiliedzīvotāji''' |'''23 717—23 944+''' nogalinātie (aplēses)<br>'''2500—2700''' nogalināti (apstiprināts)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.interfax.com.ua/news/general/825050.html |title=National police: 900 Ukrainians missing, 2,500 killed, 500 illegally imprisoned |agency=Interfax-Ukraine |date=18 April 2022 }}</ref> |24. februāris — 18. aprīlis |Ukrainas valdība |- |'''2345+''' nogalinātie, '''2919+''' ievainotie |24. februāris — 20. aprīlis |[[Apvienoto Nāciju Organizācija]]<ref name=UN21April>{{Tīmekļa atsauce |date=21 April 2022 |title=Ukraine: civilian casualty update 21 April 2022 |url=https://www.ohchr.org/en/news/2022/04/ukraine-civilian-casualty-update-21-april-2022 |website=Office of the United Nations High Commissioner for Human Rights}}</ref> |} == Mēģinājumi nogalināt Ukrainas prezidentu == {{Pamatraksts|Mēģinājumi nogalināt Volodimiru Zelenski}} 4. martā britu laikraksts ''[[The Times]]'' ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piedzīvojis vismaz trīs atentāta mēģinājumus, viņa nogalināšanai esot nosūtīti divi dažādi grupējumi: Krievijas algotņu [[Vāgnera grupa]] un tā sauktie [[kadirovieši]]. Šos centienus esot izjaukuši Krievijas drošībnieki, kas noskaņoti pret karu Ukrainā. Iepriekš laikraksts ziņoja, ka Kijevā darbojas vairāk nekā 400 krievu algotņi, kuriem Kremlis devis uzdevumu nogalināt Zelenski un valdības locekļus, lai Maskava varētu pārņemt varu. Algotņu mērķu sarakstā bez Zelenska bija vēl 23 cilvēki, tostarp Ukrainas premjerministrs [[Deniss Šmihaļs]] un citi valdības locekļi, Kijevas mērs [[Vitālijs Kļičko]] un viņa brālis [[Vladimirs Kļičko]]. Uzskata, ka "Vāgnera grupu" finansē Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tuvu stāvošais uzņēmējs Jevgēņijs Prigožins.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/the-times-kijeva-iesutiti-400-krievu-algotni-zelenska-nogalinasanai.a445647/ «The Times»: Kijevā iesūtīti 400 krievu algotņi Zelenska nogalināšanai] lsm.lv 2022. gada 28. februārī</ref> 25. martā kļuva zināms, ka 20. martā Ukrainā sāka ierasties jaunas algotņu grupas, kuru mērķi bija prezidenta Zelenska, prezidenta kancelejas vadītāja Jermaka, premjerministra Šmihaļa un citas augstu stāvošu Ukrainas amatpersonu nogalināšana. Ukrainas prezidenta birojs pavēstīja, ka prezidents Zelenskis pārdzīvojis jau vairāk nekā 10 atentāta mēģinājumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vagner-algotni-gatavojusi-atentatu-pret-ukrainas-prezidentu-un-premjerministru.a449705/ «Vagner» algotņi gatavojuši atentātu pret Ukrainas prezidentu un premjerministru] lsm.lv 2022. gada 26. martā</ref> 14. aprīlī Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padome informēja, ka Ukrainas drošības dienestiem izdevies novērst vismaz piecus Krievijas diversantu mēģinājumus likvidēt Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, pēdējais no tiem bija 7. martā. Zelenska vietā Krievijas okupācijas vara bija iecerējusi iecelt kādu augsti stāvošu ukraiņu militāro personu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievu-diversanti-vairakas-reizes-meginajusi-likvidet-zelenski.a452566/ Ukraina: krievu diversanti vairākas reizes mēģinājuši likvidēt Zelenski] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī</ref> 21. aprīlī Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes vadītājs [[Oleksijs Danilovs]] paziņoja, ka jau 3. februārī Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] esot saņēmis no Putina plānu likvidēt Ukrainas prezidentu Zelenski. Likvidēšanas plānu mēģinājušas īstenot trīs čečenu diversantu grupas, kas 26. februārī nogādātas Ukrainas galvaspilsētā Kijevā. Taču ukraiņu izlūkdienestiem izdevies atklāt šīs grupas, viena no tām iznīcināta, bet divas aizbēgušas.<ref name="LSM21.aprīlī"/> == Diversanti == [[Attēls:Equipment of the sabotage and reconnaissance group captured in Odessa Oblast, 2022 (2) (cropped).jpg|thumb|[[Odesas apgabals|Odesas apgabalā]] notvertai Krievijas diversantu un izlūkošanas grupai atņemts aprīkojums]] 17. martā Ukrainas iekšlietu ministrs [[Deniss Monastirskis]] paziņoja, ka Ukrainā vairs nav tādu apgabalu, kuros nebūtu iesūtīto diversantu grupu, galvaspilsētā Kijivā ik dienu tiekot saņemtas ziņas par diversantu un ienaidnieku uguns uzvedinātāju aizturēšanu. Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas apkarošanas centrs brīdināja, ka Krievijas diversantu grupas piesedzoties ar videoziņu aģentūras "Ruptly" žurnālistu apliecībām, kurai ir birojs Berlīnē. Apliecībās var būt minēti arī citi nosaukumi — kanāls "Redfish" vai aģentūra "Maffick".<ref name="LSM17.martā"/> 22. martā Ukrainas militārās pretizlūkošanas darbinieki [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]] aizturēja diversantu grupu [[Krievijas Federālais drošības dienests|Krievijas Federālā drošības dienesta]] aģenta vadībā. Aizturētā grupa bija plānojusi sarīkot atentātu pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un veikt diversijas Kijivā un citos Ukrainas reģionos.<ref name="LSM22. martā"/> == Ģenerālprokurores un SBU vadītāja atlaišana == 17. jūlijā prezidents Zelenskis atbrīvoja no amata Ukrainas Drošības dienesta (SBU) vadītāju Ivanu Bakanovu un Ukrainas ģenerālprokurori Irinu Venediktovu. Viņš norādīja, ka ierosināts 651 kriminālprocess pret Ukrainas tiesībsargājošo orgānu darbiniekiem par sadarbību ar Krievijas okupantu režīmu, vairāk nekā 60 prokuratūras un SBU darbinieki palikuši okupētajās teritorijās un tagad darbojas pret Ukrainas interesēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-veicis-kadru-tirisanu-atbrivojis-no-amata-ukrainas-specdienesta-vaditaju-un-generalprokurori.a465790/?utm_source=draugiem.lv&utm_medium=social&utm_campaign=draugiem_zinas Zelenskis veicis kadru tīrīšanu: atbrīvojis no amata Ukrainas specdienesta vadītāju un ģenerālprokurori] lsm.lv 2022. gada 17. jūlijā</ref> == Kara noziegumi == === Civiliedzīvotāju upuri === [[Attēls:Ukrainian refugees from 2022, crossing into Poland.jpg|thumb|Bēgļi 2022. gada 7. martā šķērsojam Ukrainas robežu ar Poliju]] 27. februārī Ukrainas Veselības ministrija vēstīja, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā dzīvību zaudējuši 352 cilvēki, tostarp 14 bērni, bet ievainoti 1684 cilvēki, tostarp 116 bērni.<ref name="LSM"/> 2. martā [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos]] informēja, ka Ukrainas bēgļu skaits ir pārsniedzis 874 000. Not viņiem Polijā bija ieradušies 453 982, Ungārijā — 116 348, Moldovā — 79 315, Slovākijā — 67 000, Rumānijā — 44 540, Krievijā — 42 900, Baltkrievijā — 341 bēgļi. ANO Bēgļu aģentūra norādīja, ka 69 600 cilvēki bija aizceļojuši uz citām Eiropas valstīm.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ Ukrainā turpinās karš; smagi uzbrukumi Harkivā un Hersonā] zinas.tv3.lv 2022. gada 2. martā</ref> 4. martā ANO Bēgļu lietu aģentūras dati liecina, ka Ukrainu jau pametuši vairāk nekā 1,2 miljoni bēgļu, no kuriem vairāk nekā puse bija devusies uz Poliju.<ref name="4M-LSM"/> Līdz 5. martam pēc ANO aplēsēm Ukrainā bija gājis bojā 351 civiliedzīvotājs, tostarp 22 bērni, bet ievainoti 707 civiliedzīvotāji.<ref name="LSM5.martā"/> 6. martā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas militārā iebrukuma sākuma Ukrainā bojā gājuši vairāk nekā 350 mierīgie iedzīvotāji (tostarp 28 bērni) un vēl 707 ievainoti.<ref name="LSM6.martā"/> 8. martā Krievijas vēstnieks ANO solīja, ka Krievija ļaus atvērt humānos koridorus, lai civiliedzīvotāji varētu evakuēties no Kijevas, Čerņihivas, Sumiem un Mariupoles. Sākās civiliedzīvotāju evakuācija no [[Sumi]]em pa [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Sarkanajam Krustam]] apsolīto humānās palīdzības koridoru uz [[Poltava|Poltavu]]. Tomēr Krievijas okupācijas spēki neļāva veikt civiliedzīvotāju evakuāciju no aplenktās Mariupoles Ukrainas virzienā un sāka bēgļu apšaudi. Ukrainas iekšlietu ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks savu kara tehniku izvieto iedzīvotāju māju pagalmos un izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu. ANO bēgļu lietu komisārs Filipo Grandi informēja, ka kopš karadarbības sākuma Ukrainu pametuši jau vairāk nekā divi miljoni bēgļu.<ref name="LSM8.martā"/> 9. martā ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs informēja, ka kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā 474 civiliedzīvotāji, bet vēl 861 civiliedzīvotājs ievainots.<ref name="LSM9.martā"/> Saskaņā ar Ukrainas valsts iestāžu aplēsēm līdz 15. martam Mariupoles aplenkumā bija gājuši bojā vismaz 2357 cilvēki.<ref name="LSM15.martā"/> 16. martā Krievijas karaspēks [[Uzbrukums Čerņihivas civiliedzīvotājiem|apšāva civiliedzīvotājus Čerņihivā]], kuri stāvēja rindā pēc maizes. Sākotnēji tika ziņots par 10 upuriem, taču vēlāk skaits pieauga līdz 13.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-tiesa-pieprasa-krievijai-nekavejoties-izbeigt-uzbrukumu-ukrainai-16-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a448088/|title=ANO tiesa pieprasa Krievijai nekavējoties izbeigt uzbrukumu Ukrainai. 16. marts (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 16. martā kopējais Ukrainu pametušo bēgļu skaits pārsniedza trīs miljonu robežu.<ref name="LSM16.martā"/> 17. martā Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] informēja, ka Ukrainā atrodas Starptautiskās krimināltiesas prokurors, kurš vāc pierādījumus par kara noziegumiem. Dzemdību nama sabombardēšana Mariupolē ir bijis apzināts Krievijas armijas lēmums, kas tiks uzskatīts par pierādījumu starptautiskajā tiesā. Starptautiskā cilvēktiesību organizācija ''[[Human Rights Watch]]'' paziņoja, ka Mariupoles Drāmas teātrī pirms tā sabombardēšanas bija patvērušies apmēram 500 civiliedzīvotāju. Ukrainas Ģenerālprokurora birojs paziņoja, ka kara dēļ dzīvību zaudējuši 108 bērni, bet vairāk nekā 120 ievainoti. Visvairāk bērnu bija cietuši dzīvojamo ēku bombardēšanā [[Kijivas apgabals|Kijivas]] (52) un [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] (34).<ref name="LSM17.martā"/> Saskaņā ar ANO datiem līdz 19. martam gandrīz ceturtā daļa (23%) Ukrainas iedzīvotāju karadarbības dēļ bija atstājuši savas mājas. 6,5 miljoni cilvēku bija pārvietojušies Ukrainas iekšienē, bet 3,3 miljoni devušies bēgļu gaitās ārpus Ukrainas. Tādējādi kopējais bēgļu skaits bija aptuveni 9,8 miljoni.<ref name="lsm.lv"/> 20. martā Krievijas karaspēks Mariupolē sagrāva skolas ēku, kurā bija patvērušies 400 cilvēki.<ref name="LSM20. martā"/> ANO oficiālie dati liecināja, ka karadarbības dēļ ievainoto skaits līdz 25. martam bija sasniedzis 1650, bet bojā gājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits bija sasniedzis 1035 (214 vīrieši, 160 sievietes, 14 meitenes un 28 zēni, kā arī vēl 48 bērni un 571 pieaugušais, kuru dzimums nebija zināms).<ref name="LSM25.martā"/> 27. martā no Krievijas karaspēka aplenktajām apdzīvotajām vietām pa 10 humānajiem koridoriem tika evakuēti vairāk nekā 5000 cilvēku, Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]] informēja, ka Krievija piespiedu kārtā caur viltus koridoriem nezināmā virzienā aizvedusi aptuveni 40 000 ukraiņu, to nesaskaņojot ar Ukrainas varas iestādēm.<ref name="LSM27.martā-1"/> 28. martā Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka karadarbības dēļ miruši 143 bērni un 216 ievainoti, visvairāk cietušo bērnu bija Kijivas (67), Harkivas (49) un Doneckas (53) apgabalos. Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova Mariupolē notiekošo raksturoja nevis kā kara noziegumu, bet gan [[genocīds|genocīdu]] pret Ukrainas tautu. Savukārt Mariupoles varasiestādes pavēstīja, ka kopš kara sākuma šajā pilsētā nogalināti gandrīz 5000 cilvēku, upuru vidū ir ap 210 bērnu. Pilsētu bija pametuši ap 150 000 iedzīvotāju, bet vēl ap 170 000 bija palikuši aplenkumā.<ref name="LSM28.martā"/> 30. martā ANO Bēgļu aģentūra informēja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma aizbraukuši vairāk nekā četri miljoni bēgļu jeb gandrīz 10% no Ukrainas iedzīvotāju kopējā skaita pirms kara.<ref name=LSM30.martā/> 2. aprīlī Ukrainas Ģenerālprokuratūra informēja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos nogalināti 158 bērni un vairāk nekā 254 ievainot,<ref name="LSM2.aprīlī"/> bet 6. aprīlī ziņoja, ka nogalināt vismaz 167 bērni un 279 ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-aprilis-ukraina-sanems-papildu-prettanku-sistemas-smagakas-kaujas-austrumukraina.a451223/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 6. aprīlis. Ukraina saņems papildu prettanku sistēmas; smagākās kaujas Austrumukrainā] lsm.lv 2022. gada 6. aprīlī</ref> 8. aprīlī notika [[Uzbrukums Kramatorskas dzelzceļa stacijai|Krievijas raķešu trieciens Kramatorskas dzelzceļa stacijai]]. Sākotnēji tika ziņots par 39 upuriem, taču vēlāk skaits palielinājās līdz 50.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-kramatorskas-dzelzcela-staciju-8-aprilis-teksta-tiesraides-arhivs.a451556/|title=Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju. 8. aprīlis (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> Vēl vēlāk tika ziņots par 57 upuriem un 109 ievainotajiem. Stacijā tobrīd atradās tūkstošiem civiliedzīvotāju, kas gaidīja evakuāciju uz drošiem Ukrainas apgabaliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zurnalists-un-kramatorskas-stacijas-apsaudisanas-aculiecinieks-ta-bija-asinspirts.a452650/|title=Žurnālists un Kramatorskas stacijas apšaudīšanas aculiecinieks: «Tā bija asinspirts»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 8. aprīlī [[Pasaules Veselības organizācija]] pavēstīja, ka kopš kara sākuma notikuši 103 uzbrukumi Ukrainas veselības aprūpes iestādēm vai transportlīdzekļiem, kuros nogalināti 73 cilvēki un ievainots 51. Savukārt ANO informēja, ka apstiprināta 1611 civiliedzīvotāju, tostarp 131 bērna nogalināšana, bet 2227 civiliedzīvotāji karā guvuši ievainojumus. ANO atzīmēja, ka patiesais bojāgājušo skaits ir daudz lielāks.<ref name="LSM8.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a451556/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī</ref> 17. aprīlī Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 202 bērni un vēl vairāk nekā 361 guvuši dažādus ievainojumus (Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 117 bērni, Kijivas apgabalā — 106, Harkivas apgabalā — 89, Černihivas apgabalā — 54, Mikolajivas apgabalā — 40, Hersonas apgabalā — 41, Luhanskas apgabalā — 36, Zaporižjas apgabalā — 23, Kijivas pilsētā un Sumu apgabalā katrā pa 16 un Žitomiras apgabalā — 15).<ref name="LSM17.aprīlī"/> 28. aprīlī Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka no [[Mariupole]]s piespiedu kārtā uz Krievijas kontrolēto teritoriju deportēti vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju. Daudzi ievietoti filtrācijas nometnēs, kurās vīrieši tiek nošķirti no sievietēm un bērniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> 3. maijā ANO augstā cilvēktiesību komisāra pārvalde vēstīja, ka Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija pārsniedzis 3150 clvēkus, savukārt Ukrainas ģenerālprokuratūr- ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā laikā bija gājuši bojā vismaz 220 bērni un vēl 406 guvuši ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-3-maija.a455031/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 3. maijā] lsm.lv 2022. gada 3. maijā </ref> 7. maijā [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] Belohorivkas ciema skolas ēkā trāpīja raķete. Tika lēsts, ka skolas ēkā varētu būt bijuši aptuveni 90 cilvēku, no kuriem 60 varētu būt gājuši bojā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-papildu-atbalsts-no-lielbritanijas-aktualais-ukraina-8maija.a455760/|title=Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; papildu atbalsts no Lielbritānijas – aktuālais Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}</ref> 12. maijā publicētie ANO Bēgļu aģentūras dati liecināja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma bija aizbraukuši vairāk nekā seši miljoni bēgļu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainu-pametusi-jau-sesi-miljoni-beglu-aktualais-12-maija.a456375/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā] lsm.lv 2022. gada 12. maijā </ref> ASV telekanāls “[[CNN]]” publicēja novērošanas kameru ierakstu no Ukrainas galvaspilsētas [[Kijiva]]s apkaimes, kurā redzams, kā Krievijas karavīri 16. martā pie autosalona Kijivas apkaimē ar šāvieniem mugurā nogalina divus neapbruņotus civiliedzīvotājus. Ukrainas prokurori izmeklē šo lietu kā Krievijas pastrādāto kara noziegumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-video-krievijas-karaviri-ar-savieniem-mugura-nogalina-ukrainas-civiliedzivotajus.a456456/|title=CNN video: Krievijas karavīri ar šāvieniem mugurā nogalina Ukrainas civiliedzīvotājus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> 13. maijā Ukrainā tiesas priekšā stājās 21 gadu vecais Krievijas armijas seržants Vadims Šišimarins, kurš tika apsūdzēts [[Kara noziegumi|kara noziegumos]] par 62 gadus veca vīrieša nogalināšanu ar šāvienu galvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-no-krievijas-karaspeka-okupacijas-atbrivotas-1015-apdzivotas-vietas-aktualais-14-maija.a456741/|title=Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas. Aktuālais 14. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-14|language=lv}}</ref> 19. maijā Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināts vismaz 231 bērns un 427 guvuši dažādus ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apgalvo-ka-padevusies-1730-mariupoles-aizstavju-aktualais-ukraina-19-maija.a457462/ Krievija apgalvo, ka padevušies 1730 Mariupoles aizstāvju. Aktuālais Ukrainā 19. maijā] lsm.lv 2022. gada 19. maijā</ref> 20. maijā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka Ukrainu pametuši 6,36 miljoni bēgļu, bet 1,88 miljoni cilvēku iebraukuši Ukrainā.<ref name="LSM20.maijā"/> 27. jūnijā Krievijas raķete sagrāva [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-pilseta-kremencuka-krievijas-raketes-trieciena-tirdzniecibas-centram-vismaz-10-upuri.a463154/|title=Ukrainas pilsētā Kremenčukā Krievijas raķetes triecienā tirdzniecības centram vismaz 10 upuri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Uzbrukumā tika nogalināti vismaz 18 civiliedzīvotāji, ap 60 cilvēku tika ievainoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremencuka-pabeigta-tirdzniecibas-centra-apsaude-bojagajuso-meklesana-aktualais-28-junija.a463329/|title=Kremenčukā pabeigta tirdzniecības centra apšaudē bojāgājušo meklēšana. Aktuālais 28. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Krievijas armija naktī uz 1. jūliju ar raķetēm "H-22" apšaudīja Odesas apgabalu, trāpot deviņstāvu dzīvojamam namam un atpūtas bāzei Bilhorodas-Dnistrovskas rajona Serhijivkas ciematā. Šajā apšaudē nogalināja vismaz 21 cilvēku, tai skaitā divus bērnus, un ievainoja vairāk nekā 30 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/ Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu] lsm.lv 2022. gada 2. jūlijā</ref> 10. jūlijā notika Krievijas raķešu uzbrukums [[Časivjara]]i, kura laikā sagrāva piecstāvu dzīvojamā ēku, nogalinot vismaz 33 civiliedzīvotājus. 11. jūlijā notikušajos triecienos Harkivas, Mikolajivas un Odesas apgabalos nogalināja un ievainoja vairākus desmitus iedzīvotāju, bet Harkivas pilsētā bojā gāja vismaz seši cilvēki un 31 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-daudzviet-skan-gaisa-trauksmes-pieaug-upuru-skaits-casivjara.a465030/ Ukrainā daudzviet skan gaisa trauksmes; pieaug upuru skaits Časivjarā] lsm.lv 2022. gada 12. jūlijā</ref> 14. jūlijā notika Krievijas raķešu trieciens [[Vinnica]]i, kurā gāja bojā vismaz 23 cilvēki, tajā skaitā trīs bērni. Slimnīcā ievietoja 73 ievainotos, tostarp četrus bērnus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenksis aicināja starptautisko sabiedrību atzīt Krieviju par teroristisku valsti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vinnica-sero-par-krievijas-rakesu-trieciena-upuriem.a465619/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Vinnicā sēro par Krievijas raķešu trieciena upuriem] lsm.lv 2022. gada 15. jūlijā</ref> <gallery> Attēls:Infant body killed by russian nazies.jpg|Krievijas raķešu uzbrukumā [[Vinnica]]i 14. jūlijā nogalinātā bērna mirstīgās atliekas Attēls:Робоча поїздка заступника керівника Офісу Президента до Вінниці 01.jpg|Krievijas raķešu triecienā sagrautās [[Vinnica]]s ēkas 15. jūlijā </gallery> === Bučas slaktiņš === {{Pamatraksts|Bučas slaktiņš}} [[Attēls:Killed woman in Bucha.jpg|thumb|[[Bučas slaktiņš|Bučas slaktiņā]] nogalinātas sievietes līķis.]] [[Attēls:The city of Bucha after liberation from the Russians 01.jpg|thumb|Bučā nogalināto iedzīvotāju līķi]] 3. aprīlī pēc [[Buča (pilsēta)|Bučas]] atbrīvošanas uzņemtie videokadri liecināja, ka pilsētas ielās guļ līķi. Cilvēki bija nogalināti ar šāvienu pakausī, lai gan daudzi nēsājuši ap roku baltu apsēju, lai parādītu, ka ir neapbruņoti. Agresori bija šāvuši gan uz vīriešiem, gan sievietēm, nošauto vidū ir arī kāda gadus 14 veca zēna līķis. Bučas masu kapos bija apglabāti gandrīz 300 cilvēku. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, reaģējot uz Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Kijivas pievārtē, solīja vērst jaunas sankcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropadomes-priekssedis-pec-bucas-slaktina-sola-jaunas-sankcijas-pret-krieviju.a450846/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropadomes priekšsēdis pēc Bučas slaktiņa sola jaunas sankcijas pret Krieviju] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> Līdzīga situācija bija arī blakus esošajās [[Hostomeļa|Hostomeļā]] un [[Irpiņa|Irpiņā]]. Irpiņas mērs paziņoja, ka iedzīvotāji nogalināti ar sevišķu nežēlību, daudzus nogalinājušas mīnas, gājuši bojā apšaudēs vai tikuši nošauti. Pilsētā esot iznīcinātas puse ēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs]] aicināja veikt neatkarīgu izmeklēšanu. 4. aprīlī Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde publicēja sarakstu ar Krievijas karavīriem, kas atbildīgi par civiliedzīvotāju slepkavošanu Bučā un tās apkaimē. Šajā rajonā bija izvietotas Krievijas armijas 64. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes vienības. Sarakstā ir visi brigādes karavīri, sākot no pulkvežiem līdz pat ierindniekiem. Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija noliedza, ka Krievijas karavīri būtu vainīgi civiliedzīvotāju nogalināšanā. Fotogrāfijas un videomateriāli esot "jaunākais Kijivas režīma viltojums".<ref name="LSM4.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-aprilis-krievijas-kars-ukraina.a450913/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 4. aprīlis. Krievijas karš Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 4. aprīlī </ref> 7. aprīlī Vācijas žurnāls ''[[Spiegel]]'' ziņoja, ka Vācijas izlūkdienestam izdevies pārtvert Krievijas karaspēka radioziņojumu par mierīgo iedzīvotāju slepkavošanu Bučā. Izlūkdienests norādīja, ka galveno lomu zvērībās spēlējuši Krievijas algotņi, arī no [[Vāgnera grupa]]s.<ref>[https://www.tvnet.lv/7495443/der-spiegel-vacijas-izlukdienests-partveris-krievijas-karaviru-sarunas-buca "Der Spiegel": Vācijas izlūkdienests pārtvēris Krievijas karavīru sarunas Bučā. Bučā bijuši vāgnerieši] tvnet.lv 2022. gada 7. aprīlī</ref> 15. aprīlī Kijivas policija paziņoja, ka Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka bija atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, 95% bija miruši no šautām brūcēm.<ref name="LSM16.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-16-aprili.a452673/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 16. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> === Marodierisms === Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde paziņoja, ka Krievija nespēj pienācīgi apgādāt savu armiju Ukrainā, tāpēc vienības esot saņēmušas pavēli pāriet uz “pašapgādi”, kas būtībā legalizēja laupīšanu un [[Marodierisms|marodierismu]]. Ukrainas izlūkdienests ziņoja, ka loģistikas problēmu dēļ Krievijas armija nespēj nodrošināt savām vienībām degvielu, [[Pārtika|pārtiku]], [[Tehnika|tehniku]], patronas. Izlūkdienests pauda, ka marodierismu pavada arī smagi [[kara noziegumi]] pret vietējiem iedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-krievijas-armija-legalize-marodierismu-ukraina.a447642/ Ukrainas izlūkdienests: Krievijas armija legalizē marodierismu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Fotogrāfijās un videomateriālos [[Sociālie tīkli|sociālajos tīklos]] redzamas liecības tam, kā Krievijas karavīri nodarbojas ar marodierismu un sūta no Baltkrievijas uz Krieviju salaupīto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kas-ir-marodierisms.a451462/ Kas ir marodierisms?] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Krievijas [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] varas iestādes atļāva izlaupīt graudus no Ukrainas [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] daļas, kuru okupējis [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]].<ref>[https://www.la.lv/krievija-oficiali-atlauj-graudu-izlaupisanu-no-ukrainas Krievijā oficiāli atļauj graudu izlaupīšanu no Ukrainas] la.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> == Kiberuzbrukumi == 23. februārī nezināmi hakeri iznīcināja datus Ukrainas Iekšlietu ministrijas tīklā, iepriekš nolaupot un iegūstot pieeju informācijai par komunikācijām un cilvēku pārvietošanos valsts iekšienē. Tajā pašā dienā Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas vietnēs notika kļūmes, kas varētu būt [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumu]] sekas. Turklāt nav ziņu par zaudējumu apmēru Iekšlietai ministrijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-02-26/hackers-destroyed-data-at-key-ukraine-agency-before-invasion|title=Hackers Destroyed Data at Key Ukraine Agency Before Invasion|website=www.bloomberg.com|access-date=2022-03-01}}</ref> 26. februārī hakeri veica vērienīgu kiberuzbrukumu [[Kremlis|Kremļa]], [[Krievijas valdība]]s, [[Krievijas Valsts dome]]s, kā arī Krievijas informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas uzraudzības dienesta ''[[Roskomnadzor]]'' un citām vietnēm. Ukrainas Digitālās pārejas ministrija pauda uzskatu, ka kiberuzbrukumu veicis hakeru grupējums ''[[Anonymous]]''.<ref>[https://www.la.lv/hakeri-sakusi-verienigu-kiberuzbrukumu-lielakaja-dala-krievijas-televizijas-kanalu-skan-ukrainu-muzika Hakeri sākuši vērienīgu kiberuzbrukumu: lielākajā daļā Krievijas televīzijas kanālu skan ukraiņu mūzika]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī</ref> 28. februārī hakeri grupējums ''Anonymous'' ielauzās vairāku Krievijas mediju lapās. Ziņu aģentūras "TASS", laikrakstu "Izvestija" un "Kommersant", "RBK", "Forbes" krievu redakcijas un citās lapās ievietoja paziņojumu Krievijas "nevienaldzīgo žurnālistu" vārdā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-28-februaris-teksta-tiesraides-arhivs.a445615/|title=Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai. 28. februāris (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}</ref> <blockquote>"Dārgie pilsoņi! Aicinām jūs pārtraukt šo neprātu. Nesūtiet savus dēlus un vīrus drošā nāvē. Putins piespiež mūs melot un pakļauj briesmām. Mēs esam izolēti no visas pasaules, pārtrauca iepirkt mūsu naftu un gāzi. Pēc dažiem gadiem mēs dzīvosim kā Ziemeļkorejā. Kāpēc mums tas vajadzīgs? Lai Putins iekļūtu vēstures mācību grāmatās? Tas nav mūsu karš, apturēsim to!"</blockquote> 29. martā notika kiberuzbrukums Ukrainas lielākajam fiksēto līniju telesakaru uzņēmumam "Ukrtelecom", kas samazināja uzņēmuma spēju sniegt pakalpojumus visā valstī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-29-marts-krievija-mazinas-ofensivu-pret-kijivu-stambula-notikusas-miera-sarunas.a450060/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 29. marts. Krievija mazinās ofensīvu pret Kijivu, Stambulā notikušas miera sarunas] lsm.lv 2022. gada 29. martā</ref> 27. aprīlī kompānija ''[[Microsoft]]'' paziņoja, ka Krievijas hakeru grupējumi pēc kara sākuma ir sarīkojuši apmēram 240 kiberuzbrukumu Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> == Reakcija == [[Attēls:International reactions to the 2022 Russian invasion of Ukraine.svg|thumb|300px|right|Starptautiskā reakcija uz Krievijas iebrukumu Ukrainā. ---- {{Uzraksts|#0066FF|Valstis, kas iebrukumu nosodījušas}} {{Uzraksts|#666666|Valstis, kas saglabājušas neitrālu nostāju}} {{Uzraksts|#FF6600|Valstis, kas iebrukumā vainojušas Ukrainu un/vai NATO provokāciju}} {{Uzraksts|#D8E0E2|Nav zināms}} ---- {{Uzraksts|#FF0000|Krievija}} {{Uzraksts|#0000FF|Ukraina}}]] === Eiropas Savienība === 24. februārī [[Eiropas Savienība]] vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā. Šīs sankcijas aptver finanšu sektoru, enerģētiku un transportu, dubultā pielietojuma preces [militārā un nemilitārā pielietojuma preces], kā arī eksporta kontroli un eksporta finansējumu, vīzu politiku, kā arī sarakstu ar Krievijas pilsoņiem, kuri būs pakļauti sankcijām. ES līderi arī vienojās sagatavot jaunas sankcijas pret Baltkrieviju, kuras teritorija izmantota, lai uzbruktu Ukrainai. Tomēr nav izskanējis, ka sankcijās būtu iekļauta Krievijas atslēgšanu no globālās banku transakciju sistēmas [[Vispasaules starpbanku finanšu telekomunikācijas biedrība|SWIFT]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-krieviju-par-iebrukumu-ukraina.a445111/|title=ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 27. februārī [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstis vienojušās atbloķēt 450 miljonus eiro dalībvalstīm, lai tās iepirktu ieročus Ukrainai, paziņojis ES ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis Žuzeps Borels. Borels arī paziņoja, ka ES dalībvalstis oficiāli apstiprinājušas aizliegumu veikt jebkādas transakcijas ar Krievijas centrālo banku.<ref name="LSM"/> 2. martā izslēdza septiņas Krievijas bankas no starptautiskās maksājumu sistēmas [[Vispasaules starpbanku finanšu telekomunikācijas biedrība|SWIFT]], ieviešot iepriekš apstiprinātās sankcijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/eiropas-savieniba-izsledz-septinas-krievijas-bankas-no-swift-sistemas.a446052/|title=Eiropas Savienība izslēdz septiņas Krievijas bankas no SWIFT sistēmas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> Tajā pašā dienā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojušās par jaunām sankcijām Baltkrievijai par tās piedalīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu. Sankcijas Baltkrievijai skars vissvarīgākos eksporta produktus. Tas apturēs visu preču eksportu no minerālā kurināmā līdz tabakai, koksnei un kokmateriāliem, cementa, dzelzs un tērauda. Pret Baltkrieviju arī tiks noteikti eksporta ierobežojumi, kas pret divējādas izmantošanas precēm noteikti Krievijai. Tas ļaus izvairīties no Krievijai noteikto pasākumu apiešanas riska, paziņoja Leiena.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/374021-es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-baltkrieviju.htm|title=Eiropas Savienība vienojas par jaunām sankcijām pret Baltkrieviju|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 17. jūnijā Eiropas Komisija nolēma ieteikt piešķirt [[ES paplašināšanās|Eiropas Savienības kandidātvalsts]] statusu Ukrainai un Moldovai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-komisija-iesaka-pieskirt-es-kandidatvalsts-statusu-ukrainai-un-moldovai.a461978/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropas Komisija iesaka piešķirt ES kandidātvalsts statusu Ukrainai un Moldovai] lsm.lv 2022. gada 17. jūnijā</ref> === NATO === 16. maijā ziņu aģentūra “Bloomberg” izplatīja informāciju, ka jaunajā [[NATO]] stratēģiskajā koncepcijā Krievijas rīcība tiks atzīta par tiešiem draudiem. 2010. gadā pieņemtajā iepriekšējā dokumentā Krievija tika dēvēta par partneri, taču šis attiecību periods ir beidzies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/bloomberg-jaunaja-nato-koncepcija-krievijas-uzvediba-tiks-atzita-par-tiesiem-draudiem.a456914/|title=«Bloomberg»: Jaunajā NATO koncepcijā Krievijas uzvedība tiks atzīta par tiešiem draudiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> === ASV === 21. februārī [[ASV prezidents]] [[Džo Baidens]] izdeva rīkojumu, ar kuru aizliedza ASV pilsoņiem izdarīt jaunas investīcijas tā dēvētajās Doneckas un Luganskas republikās, kā arī veikt ar šīm teritorijām tirdzniecības vai citus finanšu darījumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-pazino-par-sankcijam-pret-prokrievisko-kaujinieku-paspasludinatajam-republikam-austrumukraina.a444665/|title=ASV paziņo par sankcijām pret prokrievisko kaujinieku pašpasludinātajām republikām Austrumukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 24. februārī prezidents Baidens paziņoja par jaunu sankciju paketi pret Krieviju, tajā skaitā iesaldējot lielāko banku aktīvus un liedzot augsto tehnoloģiju eksportu uz Krieviju. Sankcijas ierobežoja Krievijas lielākās bankas "Sberbank" pieeju transakcijām dolāros. Tāpat sankcijas skāra "VTB Bank", "Bank Otkritie", "Sovcombank OJSC" un "Novikombank". Sankcijas piemēroja arī vairākiem Krievijas elites pārstāvjiem un viņu ģimenes locekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-prezidents-pazino-par-papildu-sankcijam-pret-krieviju-un-eksporta-kontroli.a445193/|title=ASV prezidents paziņo par papildu sankcijām pret Krieviju un eksporta kontroli|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 8. martā ASV aizliedza energoresursu (naftas, gāzes un ogļu) importu no Krievijas. Prezidents Baidens atzina, ka sankcijas pret Krieviju ietekmēs arī ASV ekonomiku, jo gaidāms degvielas cenu kāpums.<ref name="LSM 8M">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-2-miljonus-teksta-tiesraides-arhivs.a446880/|title=8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis 2 miljonus (teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-09|language=lv}}</ref> 18. martā ASV prezidents Džo Baidens brīdināja Ķīnas prezidentu [[Sji Dzjiņpins|Sju Dziņpinu]] nesniegt materiālu atbalstu Krievijai agresijā pret Ukrainu.<ref name="LSM21.martā"/> === Ķīna === Ķīnas Tautas Republika bija viena no valstīm, kas ANO ģenerālajā asamblejā nenosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā, tomēr 21. martā kļuva zināms, ka Ķīna neatbalstīs Krievijas karu pret Ukrainu ar ieroču un munīcijas piegādēm un darīs visu krīzes deeskalācijas labā. Ķīnas valdība par dezinformāciju nodēvēja ziņojumus, ka Ķīna ir gatava Krievijai piegādāt bruņojumu.<ref name="LSM21.martā"/> === Lielbritānija === 24. februārī [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] noteica sankcijas pret piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem. Šīs bankas ir "Rossija", "Promsvjazjbank", kā arī trīs bankas, kuru galvenie biroji atrodas okupētajā [[Krima|Krimā]] — "Genbank", "Industriaļnij sberegateļnij bank" un "Černomorskij bank rekonstrukcii i razvitija".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-krieviju-par-iebrukumu-ukraina.a445111/|title=ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> 9. maijā Lielbritānija paziņoja par jaunām tirdzniecības sankcijām Krievijai, kā arī [[Baltkrievija]]i. [[Londona]] noteica jaunus importa tarifus, to vidū arī platīnam un pallādijam. Tika noteikti arī eksporta aizliegumi rūpniecībai nepieciešamām precēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-atturejies-izsludinat-eskalaciju-kara-pret-ukrainu-aktualais-9-maija.a455828/|title=Putins atturējies izsludināt eskalāciju karā pret Ukrainu. Aktuālais 9. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> 13. maijā [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas valdība]] paziņoja par jaunām sankcijām pret Krieviju, kas būs vērstas tieši pret Krievijas prezidentam [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] tuvāko cilvēku loku. Sankciju sarakstā iekļauta gan bijusī mākslas vingrošanas čempione [[Aļina Kabajeva]], kas Rietumu presē dēvēta par Putina mīļāko, gan Putina bijusī sieva Ludmila.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ar-rakesu-un-aviacijas-uzbrukumiem-smagakas-cinas-turpinas-ukrainas-dienvidaustrumos-aktualais-13-maija.a456548/|title=Ar raķešu un aviācijas uzbrukumiem smagākās cīņas turpinās Ukrainas dienvidaustrumos. Aktuālais 13. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> === Igaunija === [[Attēls:Tallinn Ukraina toetusmeeleavaldus 3.jpg|thumb|Ukrainas atbalsta demonstrācija Brīvības laukumā Tallinā 26. februārī]] [[Rīgikogu|Igaunijas Rīgikogu]] pirms iebrukuma un uzbrukuma sākšanas Ukrainai 2022. gadā veica divus iesniegumus, paužot atbalstu Ukrainas teritoriālajai integritātei un nosodot Krievijas Federācijas atraisīto karu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riigikogu.ee/tegevus/eelnoud/eelnou/|title=Eelnõu|last=plats 1a|first=Lossi|last2=Tallinn|first2=15165|website=Riigikogu|access-date=2022-03-02|language=et}}</ref> 26. februārī Igaunijas ukraiņu organizācijas un Igaunijas pilsoniskās apvienības [[Tallina]]s Vabaduses laukumā notika demonstrācijas Ukrainas atbalstam, kurā piedalījās ap 30 000 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.err.ee/1608513611/galerii-rahvarohke-meeleavaldus-vabaduse-valjakul-ukraina-toetuseks|title=Galerii: rahvarohke meeleavaldus Vabaduse väljakul Ukraina toetuseks|last=ERR|website=ERR|access-date=2022-03-02|date=2022-02-26|language=et}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/373519-video-tallina-ukrainas-atbalstam-pulcejusies-30-000-cilveku.htm|title=VIDEO: Tallinā Ukrainas atbalstam pulcējušies 30 000 cilvēku|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> Igaunijas valdība nolēma slēgt gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/373488-igaunija-nolemusi-slegt-savu-gaisa-telpu-krievijas-aviokompaniju-lidmasinam.htm|title=Igaunija nolēmusi slēgt savu gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 25. maijā Igaunijā bija reģistrēti 39 802 Ukrainas kara bēgļi. Kopumā Igaunijas robežu bija šķērsojuši 64 148 bēgļi, no kuriem 24 346 Igauniju izmantoja kā tranzīta valsti ceļā uz citām zemēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/igaunija-atcel-pagaidu-robezkontroli-ar-latviju.a458368/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Igaunija atceļ pagaidu robežkontroli ar Latviju] lsm.lv 2022. gada 25. maijā</ref> === Latvija === [[Attēls:Solidarizējoties ar ukraiņu tautu, pie Saeimas nama plīvo Ukrainas karogs 07.jpg|thumb|Protests pie Krievijas vēstniecības Rīgā 24. februārī]] [[Attēls:Riga 05.03.2022.JPG|thumb|Gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!" pie Brīvības pieminekļa 5. martā.]] {{Pamatraksts|Latvijas reakcija uz Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā}} No 24. līdz 28. februārim [[Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]] (NEPLP) pieņēma lēmumu pārtraukt Krievijas un Baltkrievijas televīzijas kanālu retranslāciju Latvijā.<ref name="LSM"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvijā aizliedz vairāku Krievijas telekanālu translāciju |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-aizliedz-vairaku-krievijas-telekanalu-translaciju.a445049/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neplp-aizliedz-latvija-retranslet-krievijas-kanalus-mir-24-un-rtvi.a445734/|title=NEPLP aizliedz Latvijā retranslēt Krievijas kanālus «MIR 24» un «RTVI»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 24. februārī [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] pārtrauca izsniegt Latvijas vīzas Krievijas Federācijas pilsoņiem, izņemot gadījumos, kas saistīti ar īpašiem humāniem apsvērumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvija pārtrauc izsniegt vīzas Krievijas pilsoņiem |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-partrauc-izsniegt-vizas-krievijas-pilsoniem.a445144/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Tika arī apstiprināts [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija]]s izstrādāts plāns, lai uzņemtu un izmitinātu aptuveni 10 000 iespējamo bēgļu no Ukrainas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvija gatava uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-gatava-uznemt-10-000-iespejamo-ukrainas-beglu.a445130/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 25. februārī [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] iesniedza protesta notu Krievijas Federācijai par to, nosodot militāro agresiju un iebrukumu Ukrainā, kas ir pretrunā visām starptautiskajām normām un pārkāpj Ukrainas suverenitātes un teritoriālo nedalāmību. Latvijas valdība atsauca arī savu vēstnieku Krievijā [[Māris Riekstiņš|Māri Riekstiņu]].<ref>[https://www.la.lv/bez-komentariem-sodien-latvijas-arlietu-ministriju-pameta-krievijas-vestniecibas-pilnvarotais-lietvedis-latvija Bez komentāriem šodien Latvijas Ārlietu ministriju pameta Krievijas vēstniecības pilnvarotais lietvedis Latvijā]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 25. februārī</ref> No 26. februārī [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]] rosina slēgt Latvijas gaisa telpu Krievijā reģistrētām aviokompānijām komerciāliem lidojumiem. Latvijas lidsabiedrība "[[airBaltic]]" paaugstināto risku un noteikto ierobežojumu dēļ atcēlusi reisus uz Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/373491-latvija-nolemusi-slegt-gaisa-telpu-krievijas-lidmasinam-vel-vajadzigs-valdibas-lemums.htm|title=Latvija nolēmusi slēgt gaisa telpu Krievijas lidmašīnām; vēl vajadzīgs valdības lēmums|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> No 28. februāra [[Saeima]] atļāva Latvijas iedzīvotājiem brīvprātīgi karot Ukrainas pusē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-pilsoni-ka-brivpratigie-drikstes-karot-ukrainas-puse.a445636/|title=Latvijas pilsoņi kā brīvprātīgie drīkstēs karot Ukrainas pusē|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 2. martā [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienesta]] Muitas pārvalde iesaldēja sadarbību ar Krievijas Federālo muitas dienestu. Arī "[[Latvijas pasts]]" pārtrauca Krievijas un Baltkrievijas naudas pārvedumu pieņemšanu un izmaksu, preses izdevumu piegādi, tirdzniecību un komercsūtījumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/latvija-iesalde-attiecibas-ar-krievijas-muitu-latvijas-pasts-nepiegadas-krievijas-un-baltkrievijas-presi.a446048/|title=Latvija iesaldē attiecības ar Krievijas muitu; Latvijas Pasts nepiegādās Krievijas un Baltkrievijas presi|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> No 24. februāra līdz 2. martam Latvijas iedzīvotāji platformā "[[ziedot.lv]]" saziedoja 3,8 miljonus eiro, par miljonu eiro bija nopirkti medikamenti un pārsēji. Labdarības portāla vadītāja Rūta Dimanta Latvijas Radio pastāstīja, ka ziedojumi jau tiek izmantoti praktiskās palīdzības sniegšanai — gan civiliedzīvotājiem, gan Ukrainas armijai, gan Nacionālajai gvardei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ziedotlv-ukrainai-savakti-jau-38-miljoni-eiro-palidziba-lidz-sim-sniegta-miljona-eiro-apmera.a446009/|title=«Ziedot.lv» Ukrainai savākti jau 3,8 miljoni eiro; palīdzība līdz šim sniegta miljona eiro apmērā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 3. martā otrajā un galīgajā lasījumā [[Saeima]] vienbalsīgi atbalstīja Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu, ar ko noteikts papildu mehānisms, kādā Ukrainas iedzīvotāji var ātri saņemt atbalstu, kā arī uzturēšanās un darba tiesības Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-vienbalsigi-pienem-ukrainas-civiliedzivotaju-atbalsta-likumprojektu.a446199/|title=Saeima vienbalsīgi pieņem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}</ref> Latvijas ārstniecības iestādes ir gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus cilvēku, kuri ievainoti karā Ukrainā, informēja [[Latvijas Republikas Veselības ministrija|Veselības ministrijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-slimnicas-gatavas-vienlaikus-arstet-vairakus-simtus-ukrainas-kara-ievainoto.a446195/|title=Latvijas slimnīcas gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus Ukrainas karā ievainoto|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}</ref> 5. martā [[Rīga|Rīgā]] notika [[Latvijas Pilsoniskā alianse|Latvijas Pilsoniskās alianses]] rīkots gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!". Gājiena mērķis bija atbalstīt Ukrainu tās brīvības cīņā, nosodīt Putina uzbrukumu, kā arī saliedēt Latvijas sabiedrību kopējam mērķim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-notiks-gajiens-kopa-ar-ukrainu-kopa-pret-putinu.a446434/|title=Rīgā notiks gājiens «Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-05|language=lv}}</ref> Gājienā no Brīvības pieminekļa līdz Ukrainas vēstniecībai piedalījās ap 30 000 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-ukrainas-atbalsta-pasakuma-riga-pulcejusies-ap-30-000-cilveku.a446539/|title=VIDEO: Ukrainas atbalsta pasākumā Rīgā pulcējušies ap 30 000 cilvēku|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-05|language=lv}}</ref> Tā kā Baltijas valstis nolēma slēgt Krievijas ģenerālkonsulātus Liepājā, Daugavpilī, Klaipēdā, Narvā un Tartu, tad 21. aprīlī Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Latvijai jāslēdz savi ģenerālkonsulāti Sanktpēterburgā un Pleskavā.<ref name="LSM21.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-21-aprilis-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-iebrukumu.a453222/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. aprīlis. Ukraina turpina atvairīt Krievijas iebrukumu] lsm.lv 2022. gada 21. aprīlī </ref> 20. aprīlī Rīgā, iepretim Krievijas vēstniecībai, ap 200 sieviešu vienojās protesta akcijā pret seksuālo vardarbību un kara noziegumiem Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/foto-video-ap-200-sieviesu-iepretim-krievijas-vestniecibai-riga-proteste-pret-seksualo-vardarbibu-kara-ukraina.a453029/ Ap 200 sieviešu iepretim Krievijas vēstniecībai Rīgā protestē pret seksuālo vardarbību karā Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 20. aprīlī</ref> 20. maijā Rīgā notika gājiens "Par atbrīvošanos no padomju mantojuma", kurā bija pulcējušies aptuveni 5000 cilvēku. Tas tika atklāts pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]], nodziedot [[Latvijas himna|Latvijas himnu]] un noslēdzās [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]], kur tika dziedātas dziesmas un teiktas runas. Pasākums noslēdzās ar komponista [[Mārtiņš Brauns|Mārtiņa Brauna]] dziesmu "[[Saule, Pērkons, Daugava]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gajiens-pret-padomju-mantojumu-nosledzies-bez-ipasiem-starpgadijumiem.a457794/|title=Gājiens pret padomju mantojumu noslēdzies bez īpašiem starpgadījumiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-21|language=lv}}</ref> 9. jūnijā pēc Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmuma no Latvijas informatīvās telpas pazuda 80 Krievijā reģistrētas televīzijas programmas. Tas bija pamatots ar Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas NEPLP piešķīra tiesības ierobežot tādu audio un audiovizuālo programmu, kā arī pakalpojumu pēc pieprasījuma izplatīšanu Latvijā no valstīm, kas grauj vai apdraud citas valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti vai valstisko neatkarību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sodien-no-latvijas-informativas-telpas-pazud-visas-krievijas-tv-programmas.a460610/ Šodien no Latvijas informatīvās telpas pazūd visas Krievijas TV programmas] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā</ref> ==== Bēgļi Latvijā ==== 10. martā Latvijas Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts pavēstīja, ka Latvijā ieceļojuši 4300 bēgļu no Ukrainas, atbalsts sniegts vairāk nekā 1100 cilvēkiem, 631 izmitināts tūrisma mītnēs.<ref name="LSM10.martā"/> Pēc 20. marta Latvijas plašsaziņas līdzekļos tika intensīvi izplatītas [[Ziņu pratība|viltus ziņas]] par Ukrainas bēgļu uzbrukumiem krieviski runājošajiem iedzīvotājiem, kā arī par Krievijai noteikto sankciju graujošo ietekmi uz Latvijas saimniecību un iedzīvotāju dzīves līmeņa pazemināšanos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/recheck-parbauda-melus-par-begliem-zemo-dzives-limeni-rietumos-un-iznicinato-razosanu-latvija.a449828/ «Re:Check» pārbauda melus par bēgļiem, zemo dzīves līmeni Rietumos un iznīcināto ražošanu Latvijā] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 1. aprīlī Iekšlietu ministrija informēja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību bija izsniegti 11 254 bēgļiem. Rīgas bēgļu atbalsta centrā bija saņemti 1809 pieteikumi mācībām Rīgas skolās, no tiem 561 — pirmsskolai, 1248 — skolai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-11-254-ukrainu-begli-sanemusi-uzturesanas-dokumentus-ar-tiesibam-uz-nodarbinatibu.a450666/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Latvijā 11 254 ukraiņu bēgļi saņēmuši uzturēšanās dokumentus ar tiesībām uz nodarbinātību] lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī</ref> 5. aprīlī [[Latvijas iekšlietu ministri|iekšlietu ministre]] [[Marija Golubeva]] paziņoja, ka Latvijā varētu būt vismaz 18 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, no viņiem ap 8000 lūguši izmitināšanu Latvijas pašvaldību civilās aizsardzības komisijās, bet vēl aptuveni 10 000 vērsušies pēc citiem pakalpojumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ministre-latvija-patlaban-varetu-but-ap-18-000-ukrainas-kara-beglu.a451089/ Ministre: Latvijā patlaban varētu būt ap 18 000 Ukrainas kara bēgļu] lsm.lv 2022. gada 5. aprīlī</ref> 27. aprīlī Iekšlietu ministrijas apkopotā informācija liecināja, ka Latvijā reģistrēti 24 746 Ukrainas bēgļi, ar Civilās aizsardzības komisiju starpniecību izmitinātas 9313 personas, bet 18 712 ukraiņiem bija izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-kara-beglu-faktiskais-skaits-latvija--nezinams-trukst-ari-datu-apmainas-eiropas-limeni.a454131/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas kara bēgļu faktiskais skaits Latvijā — nezināms; trūkst arī datu apmaiņas Eiropas līmenī] lsm.lv 2022. gada 27. aprīlī </ref> 29. aprīlī [[Latvijas valdība]] ārkārtas sēdē atbalstīja jauno Ukrainas bēgļu atbalsta plānu, kas paredz Latvijā uzņemt ap 40 000 Ukrainas civiliedzīvotājus. Dažādiem atbalsta pasākumiem kopumā rezervēti 116,28 miljoni eiro, tostarp paredzēts, ka Latvijas mājsaimniecības varēs saņemt līdz 300 eiro lielu atbalstu mēnesī, ja dos pajumti Ukrainas kara bēgļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-beglu-atbalstam-paredz-1163-miljonus-eiro-majsaimniecibam-bus-lidz-300-eiro-izmitinasanas-pabalsts.a454569/|title=Ukrainas bēgļu atbalstam paredz 116,3 miljonus eiro; mājsaimniecībām būs līdz 300 eiro izmitināšanas pabalsts|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-04|language=lv}}</ref> 17. maijā [[Saeima]]s Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisijas sēdē nolēma, ka Ukrainas kara bēgļiem plānots turpināt Latvijā sniegt primāro palīdzību arī pēc likumā noteiktā 90 dienu atbalsta sniegšanas perioda. Lai uzturēšanās Latvijā turpmāk būtu iespējama arī tiem bēgļiem, kuriem nav pastāvīgu ienākumu, plānots noteikt vēl vienu 90 dienu periodu. [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] valsts sekretāra vietnieks [[Jānis Bekmanis]] norādīja: "Pamatdiskusiju objekts ir tieši primārās palīdzības sniegšana Ukrainas civiliedzīvotājiem. Tā ir izmitināšana un ēdināšana. Ir atbalstīts, ka pie esošajām 90 dienām tiek klāt pieliktas vēl 90 dienas no 1. maija, paredzot arī īres pabalsta griestus 400 eiro uz 90 dienām."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-begliem-primaro-palidzibu-plano-piedavat-ari-pec-90-dienu-valsts-atbalsta-perioda.a457222/|title=Ukrainas bēgļiem primāro palīdzību plāno piedāvāt arī pēc 90 dienu valsts atbalsta perioda|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> 23. maijā Iekšlietu ministrijas apkopotā informācija liecināja, ka Latvijā bija reģistrēts 29 971 Ukrainas bēglis, un izglītības iestādēs Latvijā mācījās 4190 Ukrainas kara bēgļu bērni. 24 098 Ukrainas kara bēgļiem bija izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-beglu-skaits-latvija-sasniedzis-30-000-skolas-macas-4000-ukrainu-beglu-berni.a458074/ Ukrainas bēgļu skaits Latvijā sasniedzis 30 000; skolās mācās 4000 ukraiņu bēgļu bērni] lsm.lv 2022. gada 23.maijā</ref> Vispārējās izglītības skolās mācījās 2861 ukraiņu skolēni, pie kam 1501 skolēni mācījās latviešu valodas programmās, bet 1354 mazākumtautību valodu programmās. Savukārt 1329 ukraiņu bērni mācījās pirmsskolas izglītības iestādēs (929 latviešu valodā, 395 mazākumtautību valodās).<ref>[https://www.leta.lv/home/important/A1AEBD69-8760-4741-8E5E-7EEB22C40221/ Latvijas izglītības iestādēs mācās vairāk nekā 4000 ukraiņu kara bēgļu bērni] LETA 23.05.2022 </ref> === Lietuva === [[Attēls:Event-to-support-ukraine-in-kaunas-lithuania-2022-02-24.jpg|thumb|Ukrainas atbalsta pasākums [[Kauņa|Kauņā]] 24. februārī]] 24. februārī [[Lietuvas prezidentu uzskaitījums|Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja par ārkārtējās situācijas ieviešanu valstī līdz 10. martam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-izsludina-arkartejo-stavokli-lietuva.a445125/|title=Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā izsludina ārkārtējo stāvokli Lietuvā|website=lsm.lv|access-date=2022-03-02|date=2022-02-24|language=lv}}</ref> Tajā pašā dienā vakarā [[Viļņa|Viļņā]] un citās Lietuvas pilsētās notika akcija Ukrainas atbalstam. Viļņas iedzīvotāji, solidarizējoties ar Ukrainas pilsoņiem, galvaspilsētā aptuveni 15 000 cilvēki sapulcējās Neatkarības laukumā pie Seima ēkas un no turienes devās gājienā uz [[Boriss Ņemcovs|Borisa Ņemcova]] skvēru iepretī Krievijas vēstniecībai. Tur tika iedegti solidaritātes ugunskuri un notika atbalsta koncerts, kura laikā saziedoti vairāk nekā 270 000 eiro Lietuvas organizācijām, kuras uzņēmušās rūpes par Ukrainas kara bēgļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lrt.lt/ru/novosti/17/1625508/v-vil-niuse-proshla-aktsiia-v-podderzhku-ukrainy-landsbergis-nastal-moment-istiny|title=В Вильнюсе прошла акция в поддержку Украины. Ландсбергис: настал момент истины|website=lrt.lt|access-date=2022-03-02|date=2022-02-25|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7462353/lietuva-ukrainas-atbalsta-akcijas-piedalas-desmitiem-tukstosi-cilveku|title=Lietuvā Ukrainas atbalsta akcijās piedalās desmitiem tūkstoši cilvēku|website=TVNET|access-date=2022-03-02|date=2022-02-24|language=lv}}</ref> 25. februārī Lietuvā aizliedza retranslēt Krievijas televīzijas kanālus ''Planeta RTR'', ''Rossija 24'', ''Belarus 24'', ''NTV Mir'', ''RTR Planeta'', ''Rossija 24'', ''PBK'', ''TVCI''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lt/a/89558877|title=LRTK dėl karo kurstymo uždraudė retransliuoti 6 rusiškas ir baltarusiškas televizijas|last=Jačauskas|first=Ignas|website=DELFI|access-date=2022-03-02|language=lt}}</ref> 17. martā [[Lietuvas Republikas Seims|Lietuvas Seims]] vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, kas aicināja Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO) rīkoties nekavējoties, lai nodrošinātu lidojumu aizliegumu zonu virs Ukrainas un izbeigtu masveidīgu civiliedzīvotāju bojāeju.<ref name="LSM17.martā"/> 10. maijā [[Lietuvas parlaments]] atzina Krieviju par teroristisku valsti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lietuvas-parlaments-atzist-krieviju-par-teroristisku-valsti.a456156/|title=Lietuvas parlaments atzīst Krieviju par teroristisku valsti|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Skatīt arī == * [[Krievijas militārās akcijas]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} [[Kategorija:2022. gads]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] ditfxu3p92fpmdcvfp2vrbygxvdbohr 3665775 3665774 2022-08-02T15:02:57Z Baisulis 11523 /* ievads */ : wikitext text/x-wiki {{Notiek}} {{Militāras sadursmes infokaste |conflict = Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā |partof = [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] |image = [[Attēls:2022 Russian invasion of Ukraine.svg|300px]] |date = {{dat|2022|2|24|N}}&nbsp;— pašlaik <!-- ({{Vecums datumā|1939|9|1|1945|9|2}}) --> |place = [[Ukraina]] |casus = |territory = |result = |combatant1 = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Federācija]] *{{flaga|Doņeckas Tautas Republika}} [[Doneckas tautas republika|DTR]]<ref name="Delfi">{{Tīmekļa atsauce |title='Mūsu tur nav' politika: Krievijas spēki Ukrainā iebrukšot tikai pēc 'republiku' lūguma |date=2022. gada 23. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/musu-tur-nav-politika-krievijas-speki-ukraina-iebruksot-tikai-pec-republiku-luguma.d?id=54090138 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> * {{flaga|Luhanskas Tautas Republika}} [[Luhanskas tautas republika|LTR]]<ref name="Delfi"/> '''Atbalsta:'''<br />{{flaga|Baltkrievija}} [[Baltkrievija]]<br />{{flaga|Piedņestra}} [[Piedņestra]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Intellinews |title=Moldova tightens security after explosions heard close to Russia-backed Transnistria |url=https://intellinews.com/moldova-tightens-security-after-explosions-heard-close-to-russia-backed-transnistria-236052/ |access-date=24 February 2022 |work=bne Intellinews |agency=bne Intellinews |date=24 February 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224172130/https://intellinews.com/moldova-tightens-security-after-explosions-heard-close-to-russia-backed-transnistria-236052/ |archive-date=24 February 2022 |language=English |quote=Residents of the Russia-backed separatist republic of Transnistria in eastern Moldova and towns in territory controlled by Chișinău reported hearing explosions earlier today. Social media was flooded with reports of loud blasts, which were initially thought to have been an attack from within Transnistria, where Russia has around 1,500 troops, on Ukraine. A video described as a rocket attack from Transnistria has been circulating on Twitter.}}</ref> |combatant2 = {{flaga|Ukraina}} [[Ukraina]]<br /> '''Atbalsta'''<br />{{flaga|NATO}} [[NATO]] (netiešā militārā aizsardzības palīdzība)<ref>{{tīmekļa atsauce|title=NATO allies to provide more weapons to Ukraine, Stoltenberg says|url=https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220226/https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-date=2022-02-26|access-date=25 February 2022 |work=Reuters |quote=NATO Secretary-General Jens Stoltenberg said on Friday the alliance was deploying parts of its combat-ready response force and would continue to send weapons to Ukraine, including air defences}}</ref> |commander1 = {{flaga|Russia}} '''[[Vladimirs Putins]]'''<br /> {{flaga|Russia}} [[Mihails Mišustins]]<br /> {{flaga|Russia}} [[Sergejs Šoigu]]<br /> {{flaga|Russia}} [[Sergejs Lavrovs]]<br /> {{flaga|Russia}} [[Valērijs Gerasimovs]]<br /> {{flaga|Russia}} [[Aleksandrs Žuravļovs]]<br /> {{flaga|Russia}} [[Vladimirs Kolokoļcevs]]<br /> {{flaga|Russia}} [[Nikolajs Patruševs]]<br /> {{flaga|Russia}} [[Sergejs Nariškins]]<br /> {{flaga|Russia}} [[Ramzans Kadirovs]]<br /> {{flaga|Russia}} [[Aleksandrs Dvorņikovs]]<br /> {{flaga|Baltkrievija}} [[Aļaksandrs Lukašenka]] |commander2 = {{flaga|Ukraina}} '''[[Volodimirs Zelenskis]]'''<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Deniss Šmihaļs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Rezņikovs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Valerijs Zalužnijs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Dmitro Kuleba]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksandrs Sirskis]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Nejižpapa]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Deniss Monastirskis]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Danilovs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Serhijs Šaptala]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Ruslans Homčaks]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Vitālijs Kličko]] |casualties1 = |casualties2 = }} '''Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā''' ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]. To 24. februāra rītā pēc [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] pavēles uzsāka [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotie spēki]], kas kopš 2021. gada marta [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)|lielā skaitā bija izvietoti]] netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža|Ukrainas robežas ar Krieviju]], [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža|Baltkrieviju]] un [[Krimas okupācija|Krievijas 2014. gadā okupēto]] [[Krima|Krimu]]. Militāro operāciju ievadīja Krievijas Bruņoto spēku atklāta ievešana pašpasludināto [[Doneckas tautas republika|Doneckas]] (DTR) un [[Luhanskas tautas republika|Luhanskas tautas republiku]] (LTR) teritorijā 2022. gada 21. februārī,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> un to neatkarības atzīšana visa [[Doneckas apgabals|Doneckas]] un [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] robežās dienu vēlāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Krievija par "neatkarīgām" atzīst krietni plašākas Ukrainas teritorijas, nekā patlaban kontrolē |url=https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 22. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 22. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220222182715/https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ }}</ref> 24. februārī 5:50 pēc [[Maskava]]s laika ([[UTC+3]]) Putins izsludināja vispārēju [[iebrukums|iebrukumu]] Ukrainā kā "īpašu militāru operāciju" ar mērķi "panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju". 10 minūtes vēlāk Krievijas Bruņotie spēki veica raķešu triecienus lidostām un militārajiem objektiem [[Kijiva|Kijivā]], [[Harkiva|Harkivā]] un [[Dnipro]] un sāka virzīties dziļāk Ukrainas teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author1=Andris Kārkluvalks |author2=Ansis Īvāns |author3=Toms Ģigulis |title=Krievijas iebrukums: Ukraina pāriet totālas aizsardzības režīmā. Teksta tiešraide |date=2022. gada 24. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-pariet-totalas-aizsardzibas-rezima-teksta-tiesraide.d?id=54090934 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Vienlaikus [[DTR]] un [[LHR]] bruņotie formējumi visā [[Donbasa karš|Donbasa frontes līnijā]] atsāka karadarbību pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem. Ukraina pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/ |title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Jau pēc dažām dienām Krievijas karaspēks zaudēja uzbrukuma tempu un bija spiests apstāties apgādes trūkuma dēļ. Ukrainas armija atvairīja [[Kauja par Kijivu (2022)|Krievijas karaspēka mēģinājumus ielauzties Kijivā]], un krievu tanku apturēšanā aktīvi iesaistījās arī civiliedzīvotāji. 1. aprīlī demoralizētie Krievijas bruņotie spēki atkāpās no Ukrainas ziemeļdaļas, veicot masveida slepkavības un laupīšanas [[Bučas slaktiņš|Bučā un citās uz laiku okupētajās teritorijās]]. == Priekšvēsture == {{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas karš}} {{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)}} [[Attēls:Putin - DNR, LNR (2022-02-21) 01.jpg|thumb|Putina tikšanās ar pašpasludināto [[Doņeckas tautas republika|Doņeckas]] un [[Luhanskas tautas republika|Luhanskas]] tautas republiku vadītājiem 21. februārī]] 2022. gada 21. februārī prezidents Putins tikās ar "[[Doneckas tautas republika]]s" vadītāju [[Deniss Pušiļins|Denisu Pušiļinu]] un "[[Luhanskas tautas republika]]s" vadītāju [[Leonids Pasečņiks|Leonīdu Pasečņiku]], kuras laikā parakstīja dekrētus par to neatkarības atzīšanu un pavēlēja tajās kā "miera uzturētājus" ievest Krievijas Bruņotos spēkos, pieprasot Ukrainai nekavējoties pārtraukt karadarbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu |date=2022. gada 21. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Krievija arī slēdza gaisa telpu uz robežas ar Ukrainu. Vairāki analītiķi, tostarp izmeklēšanas vietne ''[[Bellingcat]]'', ir publicējuši iespējamos pierādījumus tam, ka daudzus no ziņotajiem uzbrukumiem, sprādzieniem un evakuācijām Donbasā ir sarīkojusi pati Krievija, vainojot tajos Ukrainu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title='Dumb and lazy': the flawed films of Ukrainian 'attacks' made by Russia's 'fake factory'|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|work=The Guardian|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221235946/https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Four Russian false flags that are comically easy to debunk|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=The Telegraph|archive-date=22 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220222050443/https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia's 'Idiotic' Disinformation Campaign Could Still Lead to War in Ukraine|url=https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=Vice Media|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221194550/https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine}}</ref> 21. februārī nezināmi spēki apšaudīja Luhanskas TES, un tā bija spiesta pārtraukt darbu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vesti.ru/article/2680248 |title=После обстрела Луганская ТЭС остановила работу |publisher=Вести.ру|access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220221183720/https://www.vesti.ru/article/2680248 }}</ref> 22. februārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Džo Baidens]] paziņoja, ka notikušais ir "sākums kārtējam Krievijas iebrukumam Ukrainā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=ASV: Krievijas lēmums atzīt Donbasa “tautas republikas” ir “jauns iebrukums” Ukrainā |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[TV3]] |agency=[[LETA]] |url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> [[NATO]] ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] un [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]] sacīja, ka notiek "iebrukuma turpinājums". Tajā pašā dienā Krievijas Federācijas padome vienbalsīgi atļāva Putinam izmantot karaspēku ārpus Krievijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Rihards Plūme |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |title=Krievija gatavojas izmantot karaspēku ārzemēs – sūtīt vienības uz Ukrainu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Savukārt Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] lika iesaukt Ukrainas rezervistus, bet vispārējo mobilizāciju vēl neveica.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Aigars Smiltnieks |title=Zelenskis paziņo par rezervistu iesaukšanu Ukrainas armijā |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pazino-par-rezervistu-iesauksanu-ukrainas-armija.a444880/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Augstākā Rada]] sākot no 24. februāra pusnakts uz 30 dienām Ukrainā izsludināja [[Ārkārtas stāvoklis|ārkārtas stāvokli]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-parlaments-nobalso-par-arkarteja-stavokla-izsludinasanu.a445014/ |title=Ukrainas parlaments nobalso par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Tajā pašā dienā Krievija sāka evakuēt savu vēstniecību [[Kijiva|Kijivā]] un nolaida no ēkas jumta [[Krievijas karogs|Krievijas karogu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Virs Krievijas vēstniecības Kijevā nolaists karogs |date=2022. gada 23. februāris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/pasaule/373173-virs-krievijas-vestniecibas-kijeva-nolaists-karogs.htm |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī Ukrainas Ministru kabineta, Ārlietu ministrijas, [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] un valsts divu lielāku banku (''Privatbank'' un ''Oschadbank'') tīmekļa vietnes tika pakļautas [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukraina cietusi jaunā kiberuzbrukumā |date=2022. gada 22. februāris |website=sargs.lv |publisher=[[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.sargs.lv/lv/konfliktu-zonas/2022-02-23/ukraina-cietusi-jauna-kiberuzbrukuma |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> === Starptautiskās sankcijas pret Krieviju === Reaģējot uz abu pašpasludināto republiku atzīšanu, [[Rietumvalstis]] sāka ieviest sankcijas pret [[Krievija|Krieviju]]. 22. februārī [[Lielbritānija]]s premjerministrs [[Boriss Džonsons]] paziņoja par sankcijām pret piecām Krievijas bankām — ''«Россия»'', ''«Индустриальный сберегательный банк»'', ''«Генеральный банк»'', ''«Промсвязьбанк»'' un'' «Черноморский банк»'', kā arī trim miljardieriem, kas tiek uzskatīti par Putina līdzgaitniekiem, — [[Genādijs Timčenko|Genādiju Timčenko]], [[Boriss Rotenbergs|Borisu Rotenbergu]] un [[Igors Rotenbergs|Igoru Rotenbergu]].<ref>{{Ziņu atsauce |title=Lielbritānija nosaka sankcijas piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanija-nosaka-sankcijas-piecam-krievijas-bankam-un-trim-miljardieriem.a444772/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|date=22 February 2022|title=Ukraine: What sanctions are being imposed on Russia?|publisher=[[BBC]]|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220223145030/https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659}}</ref> [[Vācija]]s kanclers [[Olafs Šolcs]] paziņoja par gāzesvada ''[[Nord Stream 2]]'' sertificēšanas apturēšanu;<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Vācija aptur gāzes cauruļvada «Nord Stream 2» sertifikāciju |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-aptur-gazes-caurulvada-nord-stream-2-sertifikaciju.a444750/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> ES ārlietu ministri iekļāva melnajā sarakstā visus Domes deputātus, kuri balsoja par separātisko reģionu atzīšanu, aizliedza ES investoriem veikt darījumus ar Krievijas valdības obligācijām, kā arī mērķtiecīgu importu un eksportu ar separātistu struktūrām;<ref>{{Ziņu atsauce|last1=Chalmers|first1=John|last2=Siebold|first2=Sabine|last3=Emmott|first3=Robin|date=22 February 2022|title=EU agrees sanctions 'to hurt Russia' over Ukraine crisis|language=en|work=Reuters|url=https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220224033754/https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/}}</ref> ASV prezidents Baidens paziņoja par sankcijām pret bankām ''VEB.RF'' un ''Promsvjazbank'' un pret Krievijas valsts parādu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukrainas krīze: ASV sūtīs armijas papildspēkus uz Baltijas valstīm un noteiks sankcijas Krievijai |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-krize-asv-sutis-armijas-papildspekus-uz-baltijas-valstim-un-noteiks-sankcijas-krievijai.a444844/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Austrālija]]s premjerministrs [[Skots Morisons]] paziņoja par finansiālām sankcijām pret astoņiem Krievijas Nacionālās drošības padomes locekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Austrālija un Japāna piemēro sankcijas Krievijai |url=https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 23. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 23. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220223171813/https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ }}</ref> === Putina uzruna === [[Attēls:Vladimir Putin (2022-02-24).jpg|thumb|Putins 24. februāra rītā pārraidītās ārkārtas uzrunas laikā]] 2022. gada 24. februāra rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar ārkārtas uzrunu,<ref name="Prez">[http://kremlin.ru/events/president/news/67843 Обращение Президента Российской Федерации. 24 февраля 2022 года]</ref> paziņojot par militāras operācijas sākšanu Donbasā. Pēc viņa teiktā, tās mērķis ir "aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus ir bijuši pakļauti Kijevas režīma iebiedēšanai un genocīdam". Viņaprāt, Krievija nevar justies droši un pastāvēt ar pastāvīgiem draudiem no Ukrainas. Viņš uzsvēra, ka militārā operācija Donbasā tiks veikta saskaņā ar [[ANO]] Nolikuma 51. pantu, Krievijas Federācijas padomes lēmumu un līgumiem ar DTR un LTR.<ref name="РБК2402">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7 |title=Военная операция на Украине. Главное // РБК, 24.02.2022 |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224044552/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7}}</ref> "Mēs centīsimies panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju, kā arī saukt pie atbildības tos, kas pastrādājuši daudzus asiņainus noziegumus pret civiliedzīvotājiem, tostarp Krievijas Federācijas pilsoņiem," pavēstīja Putins. Uzrunājot Ukrainas Bruņoto spēku militārpersonas, Putins mudināja viņus nekavējoties nolikt ieročus: "Visi Ukrainas armijā dienošie, kas ievēros šo prasību, varēs brīvi atstāt kauju zonu un atgriezties pie savām ģimenēm."<ref name="Prez" /> Uzrunājot tos, kuri varētu mēģināt palīdzēt Ukrainai, Putins sacīja: "Ikvienam, kurš mēģina traucēt mums un vēl jo vairāk radīt draudus mūsu valstij, mūsu tautai, ir jāzina, ka Krievija atbilde būs tūlītēja un novedīs pie tādām sekām, kādas nekad savā vēsturē neesat pieredzējuši.”<ref name="Prez" /> Tas tika novērtēts kā draudi ar [[kodolkarš|kodolkaru]]. == Norise == === Karadarbības sākums === [[Attēls:2022 Russian Invasion of Ukraine animated.gif|thumb|upright=2.0|Karadarbības norise.]] [[Attēls:VOA video of Eastern Ukraine during 2022 Russian invasion.webm|thumb|Austrumukraina pēc Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī.]] [[Attēls:Russian ship, go f yourself. Bright. 2.jpg|thumb|Plakāts ar [[Zmijinija]]s aizstāvju atbildi okupantiem: "Krievu karakuģi, atpisies" ([[Dņipro]], 27. februārī).]] [[Attēls:Russian military vehicles marked with the V symbol bombed by Ukrainian troops.jpg|thumb|Iznīcinātā Krievijas kara tehnika 8. martā.]] Ukrainas Valsts robežsardzes dienests ziņoja, ka uzbrukums sākās 24. februāra rītā 5:00 no trim virzieniem: no [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža]]s, no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s līdz Luhanskai, kā arī no [[Krimas okupācija|2014. gadā okupētās Krimas]].<ref name="РБК2402" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 |title=Россия атаковала государственную границу Украины с трёх направлений |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082213/https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 }}</ref> Ukrainas varas iestādes ziņoja par militāro vienību un noliktavu apšaudīšanu [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Hmeļnickas apgabals|Hmeļnickas]], [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas]] un [[Vinnicas apgabals|Vinnicas]] apgabalos. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba datiem Krievijas bruņotie spēki veica triecienus sešos lidlaukos: [[Borispiļa|Borispiļā]], [[Ozerne|Ozernē]], Kuļbakinē, [[Čuhujiva|Čuhujivā]], [[Kramatorska|Kramatorskā]] un [[Čornobajivka|Čornobajivkā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 |title=Генштаб Украины сообщил об ударах по шести аэродромам |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082220/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 }}</ref> Krievijas Aizsardzības ministrija vēstīja par triecieniem Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Harkivas apgabals|Harkivas]] un [[Odesas apgabals|Odesas]] apgabalos.<ref name="РБК2402" /> un paziņoja par Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu apspiešanu un Ukrainas gaisa bāzu infrastruktūras iznīcināšanu.<ref name="РБК2402" /> Saskaņā ar Krievijas Aizsardzības ministrijas apgalvojumiem, Krievija neveica triecienus pa pilsētām.<ref name="voyna">{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna |title=Война Путин объявил о начале «специальной военной операции» в Донбассе. Онлайн «Медузы» |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224060827/https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna }}</ref> Līdz 7.00 Krievijas Bruņotie spēki ieņēma Miloves un Horodiščes ciemus pie Krievijas un Ukrainas robežas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.unian.net/war/okkupanty-zahvatili-dva-sela-v-luganskoy-oblasti-i-vzorvali-telebashnyu-v-lucke-gschs-novosti-donbassa-11715316.html |title=Оккупанты захватили два села в Луганской области и взорвали телебашню в Луцке — ГСЧС |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224062403/https://www.unian.net/war/okkupanty-zahvatili-dva-sela-v-luganskoy-oblasti-i-vzorvali-telebashnyu-v-lucke-gschs-novosti-donbassa-11715316.html }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Украина сообщила о захвате сел Меловое и Городище в Луганской области|url=https://www.interfax.ru/world/824067|website=www.interfax.ru|publisher=Интерфакс|date=2022-02-24|accessdate=2022-02-24}}</ref> 25. februārī Ukrainas Bruņotie spēki spēja dot pretsparu iebrukušajam Krievijas karaspēkam visā frontes garumā. Frontes ziemeļu sektorā Ukrainas Bruņotie spēki atvairīja Krievijas karaspēka uzbrukumu Kijevas apgabala [[Vasiļkiva]]s pilsētā. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki atvairīja Krievijas aviācijas uzbrukumus [[Mikolajiva]]i un novērsa Krievijas desanta izsēdināšana [[Očakiva]]s pilsētā. Ukrainas Bruņotie spēki no 25. februāra rīta cīnījās par [[Hersona]]s pilsētu un pārceltuvi pār [[Dņepra|Dņepru]]. Svarīgā pārceltuve vairākas reizes pārgāja no vienām rokām otrās, bet pēc smagām kaujām Ukrainas spēki zaudēja kontroli pār to. Tās pašas dienas vakarā Ukrainas kara aviācija deva triecienu Krievijas bruņutehnikai, kas bija koncentrēta [[Hersona]]s pilsētā, piespiežot ienaidnieku atkāpties, un pilsēta atkal nonāca Ukrainas Bruņoto spēku kontrolē.<ref name="JAUNS26. februārī">[https://jauns.lv/raksts/arzemes/489135-teksta-tiesraide-krievija-iebruk-ukraina Teksta tiešraide: Krievija iebrūk Ukrainā] [[jauns.lv]] 2022. gada 26. februārī</ref> 26. februārī turpinājās Krievijas gaisa spēku uzlidojumi Ukrainas lidlaukiem un armijas grupējumiem Ukrainas austrumos un [[Kijivas apgabals|Kijivas apgabala]] ziemeļu daļā, atsevišķi uzlidojumi notika [[Sumu apgabals|Sumu]], [[Poltavas apgabals|Poltavas]] un pie [[Mariupole]]s. [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]] esošie Krievijas karakuģi turpināja Ukrainas apšaudi ar spārnotajām raķetēm “Kalibr”, kamēr [[Mikolajiva]]i no austrumiem tuvojās krievu tanki, un pilsēta gatavojās “riņķa aizsardzībai”. <ref>[https://www.la.lv/turpinas-sivas-kaujas-krievi-zaude-tempu-un-gaida-papildspekus-jaunakais-par-situaciju-ukraina Turpinās sīvas kaujas, krievi zaudē tempu un gaida papildspēkus. Jaunākais par situāciju Ukrainā]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī</ref> 27. februārī kaujas pret iebrucējiem notika [[Harkiva|Harkivā]], [[Hersona|Hersonā]], [[Odesa|Odesā]], [[Mikolajiva|Mikolajivā]], [[Sumi|Sumos]], [[Čerņihiva|Čerņihivā]], [[Žitomira|Žitomirā]], kā arī Kijivā, kur turpinājās kaujas ar diversantu grupām, tādēļ pilsētā bija noteikta komandantstunda. Galvaspilsētas iedzīvotāji patvērās [[metro]] vai bumbu patvertnēs. Naktī uz 27. februārī visā valstī uzbrukumos cieta naftas termināļi un gāzes vadi. Aktīvākās kaujas notika Harkivas pilsētā, līdz vakaram Ukrainas armijai izdevās atgūt kontroli pār pilsētu.<ref name="LSM">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumu-27-februaris.a445503/ TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris] lsm.lv 2022. gada 27. februārī</ref> Vakarā Krievijas karaspēks ieņēma [[Berdjanska]]s pilsētu pie [[Azovas jūra]]s.<ref name="LSM"/> 28. februārī sīvākās kaujas notika [[Mariupole]]s, Čerņihivas un Harkivas apkārtnē. Kijivas apkārtnē Krievijas karaspēka uzbrukums tika atsists pie [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Irpiņa]]s, uz šosejas starp Irpiņu un [[Žitomira|Žitomiru]] tika iznīcināti vai bojāti vairāk nekā 200 Krievijas militāro transportlīdzekļu. Apšaudēs Harkivā dienas laikā gāja bojā 11 civiliedzīvotāji un vairāki desmiti tika ievainoti. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par [[Zaporižja]]s atomelektrostacijas ieņemšanu. 1. marta naktī notika jauni Krievijas artilērijas triecieni Kijivai, gaisa triecienus piedzīvoja arī ostas pilsēta Mariupole, kurā gandrīz pilnībā tika pārtraukta elektroapgāde. Krievijas spēki sāka uzbrukumu Hersonai. Harkivā nogranda sprādziens pie apgabala administrācijas ēkas, kas tika daļēji sagrauta.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-1-marts-krievijas-karaspeks-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-harkovu-un-citas-pilsetas.a445730/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 1. marts. Krievijas karaspēks turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Harkovu un citas pilsētas] lsm.lv 2022. gada 1. martā</ref> 2. martā Krievijas bruņotie izsēdināja desantu Harkivas ziemeļrietumos, kur uzbruka Ukrainas militārajam hospitālim. Krievijas puse oficiāli paziņoja, ka tās armija pabeigusi Hersonas ieņemšanu. Notika Krievijas karaspēka aplenktās [[Mariupole]]s bombarēšana. 3. martā Krievijas karaspēka kolonna turpināja stāvēt aptuveni 30 kilometrus no Kijivas centra, jo tās virzību kavēja Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju pretestība un tehnikas problēmas. Ukrainas Nacionālā gvarde kopā ar gaisa spēkiem turpināja aizstāvēt Mariupoli.<ref name="LSM3.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-3-marts-kars-ukraina-notiek-jau-nedelu-krievijas-speki-ienemusi-hersonu.a446135/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 3. marts. Karš Ukrainā notiek jau nedēļu, Krievijas spēki ieņēmuši Hersonu] lsm.lv 2022. gada 3. martā</ref> Krievijas diktators Putins Krievijas Drošības padomes sēdē paziņoja, ka karadarbība Ukrainā rit stingri saskaņā ar izvirzīto plānu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-turpina-melot-kars-ukraina-notiekot-stingri-saskana-ar-planu.a446291/ Putins turpina melot: karš Ukrainā notiekot stingri saskaņā ar plānu] lsm.lv 2022. gada 3. martā</ref> 4. martā [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s tuvumā notika apšaudes un tās teritorijā sākās ugunsgrēks. AES teritorijā ielaistie ugunsdzēsēji ugunsgrēku lokalizēja. Notikuma vietā uzņemtajā video bija redzams, ka AES teritorijā trāpījis lādiņš. [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras]] ģenerāldirektors Rafaels Grossi vēstīja, ka nav ziņu par radiācijas noplūdi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iaea.org/newscenter/pressreleases/update-11-iaea-director-general-statement-on-situation-in-ukraine|title=Update 11 – IAEA Director General Statement on Situation in Ukraine|publisher=IAEA.org}}</ref><ref name="4M-LSM">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-nato-atturesies-no-tiesas-iesaistisanas-karadarbiba.a446328/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE: 4. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, NATO atturēsies no tiešas iesaistīšanās karadarbībā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}</ref> Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs vēstīja, ka Krievijas okupācijas spēki koncentrējas uz Kijevas ielenkšanu un ukraiņu pretestības vājināšanu. Virzoties tuvāk galvaspilsētai, Krievijas karaspēks postīja ceļā esošās pilsētas, īpaši [[Sumi|Sumus]] un [[Čerņihiva|Čerņihivu]], kur gaisa uzlidojumos gāja bojā aptuveni 50 cilvēku.<ref name="4M-LSM"/> NATO ārlietu ministru ārkārtas sanāksme nolēma atturēties no lidojumiem slēgtas zonas izveides virs Ukrainas, lai apturētu Krievijas kara aviācijas uzlidojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nato-nenoteiks-lidojumiem-slegtu-zonu-virs-ukrainas.a446417/ NATO nenoteiks lidojumiem slēgtu zonu virs Ukrainas ] lsm.lv 2022. gada 4. martā</ref> 5. martā Krievijas karspēks turpināja uzbrukumu [[Sumi]]em. Krievija pārkāpa uguns pārtraukšanas režīmu un sāka apšaudīt aplenktās [[Mariupole]]s un [[Volnovaha]]s pilsētas, no kurām bija paredzēts izvest civiliedzīvotājus. Krievijas karaspēka okupētās Hersonas ielās izgāja ap 1000 cilvēku, pieprasot okupantu atgriešanos Krievijā.<ref name="LSM5.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-uzbruk-ukrainai-solitais-pamiers-mariupole-izpaliek-5-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a446492/ Krievija uzbrūk Ukrainai: Solītais pamiers Mariupolē izpaliek. 5. marts] lsm.lv 2002. gada 5. martā</ref> Krievijas prezidents Putins paziņoja, ka pabeigta Ukrainas militārās infrastruktūras iznīcināšana, bet Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs paziņoja, ka Krievijas spēku resursi Ukrainā izsīkst un tālāk tos gaida loģistikas sabrukums un aizvien vairāk pretinieka karavīru padodas gūstā.<ref name="LSM5.martā"/> 6. martā turpinājās Kijivas, Harkivas, Čerņihivas un Sumu bombardēšana un artilērijas apšaudes. Krievijas kara aviācija sagrāva [[Ohtirka]]s termoelektrostaciju un pilsētā nebija apkures, bet daļai māju pārtrūka ūdens un elektrības piegāde. Aplenktajās [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Hostomeļa]]s pilsētās Krievijas karavīri apšaudīja civiliedzīvotājus. Aplenktajā [[Mariupole]]s lielpilsētā nebija apkures, elektrības un ūdens, samazinās pārtikas krājumi, draud humānā katastrofa. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs paziņoja, ka Krievijas karaspēks plānojot sagrābt [[Kaņiva]]s hidroelektrostaciju.<ref name="LSM6.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-smaga-humana-situacija-mariupole.a446591/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē] lsm.lv 2022. gada 6. martā</ref> Ukrainas prezidents Zelenskis paziņoja, ka [[Vinnica]]s civilajai lidostai trāpījušas astoņas raķetes un tā ir pilnībā iznīcināta, viņš vēlreiz vērsās pie rietumvalstu līderiem, lūdzot izveidot humāno gaisa zonu bez raķetēm un bombardēšanas.<ref name="LSM6.martā"/> 7. martā Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka pēc Francijas prezidenta Makrona lūguma Krievijas spēki pārtrauks uguni un izveidot koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai no Kijivas, Mariupoles, Harkivas un Sumiem. Koridoru no Kijivas solīja veidot uz Baltkrieviju, no Harkivas uz Krieviju, bet Ukrainas valdība noraidīja veidot Krievijas ierosinātos humānās palīdzības koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai virzienos uz Baltkrieviju un Krieviju.<ref name="LSM7.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-7-marts-turpinas-uzbrukumi-ukrainas-pilsetam-krievija-solijusi-atvert-humanos-koridorus.a446688/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 7. marts. Turpinās uzbrukumi Ukrainas pilsētām, Krievija solījusi atvērt humānos koridorus] lsm.lv 2022. gada 7. martā</ref> Ukrainas aizsardzības ministrs paziņoja, ka Krievijas karaspēks cieš milzu zaudējumus, tādēļ karadarbības intensitāte pagaidām samazinājusies, taču mēģina koncentrēt spēkus un līdzekļus jaunam uzbrukuma vilnim. Viņš informēja arī par jaunām ieroču piegādēm Ukrainai no ārvalstīm.<ref name="LSM7.martā"/> 8. martā Ukrainas armijas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki turpina ofensīvu, taču virzības temps ir ievērojami palēninājies. Ukrainas spēki turpināja veikt aizsardzības operāciju dienvidu, austrumu un ziemeļu operatīvajās zonās. Polijas valdība paziņoja par gatavību nekavējoties nodot visas savas lidmašīnas "[[MiG-29]]" ASV, kas ļautu tām pēc tam nonākt Ukrainas rīcībā.<ref name="LSM8.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-divus-miljonus.a446880/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis divus miljonus] lsm.lv 2022. gada 8. martā</ref> 9. martā Krievijas karaspēks turpināja postīt aplenkto [[Izjuma]]s pilsētu, bombardēja civilo infrastruktūru un dzīvojamos kvartālus Harkivā un mēģināja ieņemt tās spēkstaciju. Humānās palīdzības koridori bija atvērti no [[Buča (pilsēta)|Buča]]s, [[Vorzeļa]]s, [[Borodjanka]]s un [[Irpiņa]]s virzienā uz Kijevu, no Mariupoles virzienā uz Žaporižju un no [[Volnovaha]]s virzienā uz [[Pokrovska (Ukraina)|Pokrovsku]], turpinājās civiliedzīvotāju evakuācija no Sumiem. Pārtrūka elektrības piegāde Krievijas okupācijas spēku ieņemtajai [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas AES]], Ukrainas valdība aicināja starptautisko sabiedrību nekavējoties izdarīt spiedienu uz Krieviju, lai atļautu remontdarbu vienībām atjaunot elektroenerģijas padevi.<ref name="LSM9.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-9-marts-krievija-jau-divas-nedelas-uzbruk-ukrainai-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija.a447048/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija] lsm.lv 2022. gada 9. martā</ref> <gallery> Житловий будинок у Києві (вул. Кошиця) після обстрілу.jpg|Daudzdzīvokļu ēku komplekss Kijivā pēc artilērijas apšaudes 25. februārī Attēls:Kharkiv downtown street destroyed by Russian bombardment.jpg|Harkivas centrs pēc Krievijas Bruņoto spēku bombardēšanas 1. martā Attēls:Kharkiv Oblast after shelling (5).jpg|2. martā Harkivas apgabalā sagrautās ēkas Attēls:Lyceum 25, Zhytomyr, after an airstrike during Russian invasion (5).jpg|Skolas ēka [[Žitomira|Žitomirā]] pēc Krievijas Bruņoto spēku gaisa triecieniem 4. martā Attēls:Battle of Hostomel, 04.03.2021, Damaged Russian BMD-2.jpg|4. marta [[Hostomeļa]]s kaujā sašautais Krievijas 31. desanta brigādes bruņutransportieris BMD-2 Attēls:Выдвижение танкового подразделения в Киевской области в ходе вторжения на Украину 002.png|Krievijas karaspēka kolonna, kuru apturēja [[Kijivas kauja|Kijivas kaujā]] Attēls:Destruction of Russian tanks by Ukrainian troops in Mariupol (3).jpg|Kaujās pie Mariupoles iznīcinātais Krievijas tanks T-72B3 ar "Z" zīmi Attēls:Kharkiv (Krasnodarska Street) after shelling, 7 March 2022 (1).jpg|7. martā sašautā dzīvojamā ēka Harkivā </gallery> === Uzbrukuma otrais vilnis === 10. martā Krievijas spēki turpināja uzbrukuma operāciju, cenšoties aplenkt Kijivu, bet Ukrainas karaspēks uzsāka pretuzbrukumu. Turpinājās Harkivas bombardēšana, Ukrainas puse ziņoja, ka kopš iebrukuma sākuma iznīcinātas vairāk nekā 280 dzīvojamās ēkas, 26 skolas un 23 bērnudārzi. Krievijas kara lidmašīnas naktī bombardēja arī [[Ohtirka]]s pilsētu. Ukrainas prezidents Zelenskis informēja, ka 10. martā no Sumiem, [[Trostjaneca]]s, Krasnopiļas, Irpeņas, Bučas, Hostomeļas un Izjumas esot evakuēti gandrīz 40 tūkstoši civiliedzīvotāju. Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] pavēstīja, ka sarunās [[Turcija]]s pilsētā [[Antalja|Antaljā]] nav izdevies panākt Krievijas ārlietu ministra [[Sergejs Lavrovs|Sergeja Lavrova]] piekrišanu uguns pārtraukšanai uz 24 stundām, bet abas puses vienojušās meklēt risinājumus saistībā ar humānās palīdzības jautājumiem. Lavrovs apsūdzēja Ukrainu, ka tā izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu un nosodīja Rietumvalstu ieroču piegādes Ukrainai.<ref name="LSM10.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-10-marts-krievija-uzbruk-ukrainai-arlietu-ministru-sarunas-nav-butiska-progresa.a447221/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 10. marts. Krievija uzbrūk Ukrainai, ārlietu ministru sarunās nav būtiska progresa] lsm.lv 2022. gada 10. martā</ref><ref name="LSM11.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-11-marts-turpinas-krievijas-iebrukums-ukraina.a447399/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 11. marts. Turpinās Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 10. martā</ref> 11. martā Krievijas armija mēģināja pārraut [[Čerņihiva]]s aizsardzību, bloķēt Harkivu un ieņemt Mariupoli un [[Severodonecka|Severodonecku]]. Notika [[Lucka]]s un [[Ivanofrankivska]]s lidostu bombardēšana, Krievijas kara aviācija veica uzlidojumus arī [[Dnipro]] pilsētai. Krievijas puse pavēstīja, ka Doneckas tautas republikas karaspēks ieņēmis [[Volnovaha]]s pilsētu.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks pārgrupēja spēkus un turpināja rezervju veidošanu Krievijas teritorijā. Pēdējā diennaktī Ukrainas karaspēks notrieca 10 ienaidnieka lidmašīnas un iznīcināja divas bruņutehnikas kolonnas.<ref name="LSM11.martā"/> ASV Aizsardzības departaments paziņoja, ka pēdējās dienās [[Krievijas Bruņotie spēki]] Ukrainā bija samazinājuši ofensīvu uz zemes, taču bija pastiprinājuši raķešu un aviācijas triecienus pa pilsētām un to lidostām, kopš iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks Ukrainā bija izšāvis vairāk nekā 775 dažāda tipa raķešu.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Reznikovs]] informēja, ka vairāk nekā 100 tūkstoši ukraiņu brīvprātīgo ir pievienojušies teritoriālās aizsardzības vienībām, bet 200 tūkstoši ukraiņu ir atgriezušies no ārzemēm, lai aizstāvētu dzimteni. Ukrainā esot ieradušies arī vairāki desmiti tūkstoši ārvalstu pilsoņi, kuri vēloties karot pret krievu iebrucējiem.<ref name="LSM11.martā"/> Krievija pieprasīja sasaukt [[ANO Drošības padome]]s sēdi, apsūdzot ASV un Ukrainu militāri bioloģisko laboratoriju izveidē Ukrainā. Gan ASV, gan Ukraina noraidīja šīs apsūdzības.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins esot devis rīkojumu par terorakta sarīkošanu Krievijas ieņemtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritorijā, atbildību uzveļot Ukrainai.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas bruņotie spēki pavēstīja, ka Krievijas kara lidmašīnas ir apšaudījušas Baltkrievijas apdzīvoto vietu Kopani pie Baltkrievijas un Ukrainas robežas, lai iesaistītu Baltkrievijas armiju karā ar Ukrainu.<ref name="LSM11.martā"/> Krievijas aizsardzības ministrs [[Sergejs Šoigu]] Krievijas Drošības padomes sēdē paziņoja, ka aptuveni 16 000 brīvprātīgo no [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]] pauduši vēlmi doties uz pašpasludinātajām Doneckas un Luhanskas tautas republikām, lai piedalītos atbrīvošanas kustībā.<ref name="LSM11.martā"/> 12. martā Krievijas karaspēks ieņēma Mariupoles austrumu nomali. Kijivas frontē tas atradās aptuveni 25 kilometru attālumā no galvaspilsētas centra, tās ziemeļrietumu piepilsētās turpinājās intensīvas aizsardzības kaujas. Krievijas aviācija bombardēja Mikolajivu, [[Dņipro]] un [[Kropivnicka|Kropivnicku]]. [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] padomes deputāti nobalsoja pret okupantu ierosinātās Hersonas tautas republikas izveidi. ANO apstiprināja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā izmanto [[kasešu bumbas]], kas aizliegtas daudzās citās valstīs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kars-ukraina-12-marts-kijiva-gatavojas-aizstavet-pilsetu-no-karadarbibas-zonas-evakueti-gandriz-13-000-teksta-tiesraides-arhivs.a447606/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Karš Ukrainā. 12. marts: Kijivā gatavojas aizstāvēt pilsētu; no karadarbības zonas evakuēti gandrīz 13 000 (teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 12. martā</ref> 13. martā Krievijas bruņotie spēki ar raķetēm apšaudīja Starptautisko Miera uzturēšanas un drošības centru (Javorivas militāro poligonu) uz rietumiem no [[Ļviva]]s, netālu no [[Polija]]s robežas. Uzskata, ka no [[Saratova]]s raķešu bāzes tika izšautas 30 raķetes. Ukrainas Stratēģiskās komunikācijas centrs vēstīja, ka dažas no raķetēm tikušas notriektas.<ref name="lsm13.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-13-marts-navejosas-apsaudes-ukrainas-pilsetas-pavada-pretkara-protesti-krievija-un-eiropa.a447673/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 13. marts. Nāvējošas apšaudes Ukrainas pilsētās pavada pretkara protesti Krievijā un Eiropā] lsm.lv 2022. gada 13. martā</ref> Ukrainas Nacionālās drošības padome paziņoja, ka Krievija plāno desanta operāciju [[Odesa]]s ieņemšanai.<ref name="lsm13.martā"/> 14. martā Krievijas karaspēka galvenie uzbrukuma mērķi bija [[Mariupole]] un [[Mikolajiva]]. Kijivas, Čerņihivas, Sumu un Harkivas apgabalos karadarbība pierima. Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis atsauca ziņas, ka Krievija Ķīnai būtu lūgusi militāru palīdzību. Krievijas valdības preses sekretārs apgalvoja, ka Krievijai ir patstāvīgs potenciāls, lai turpinātu operāciju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-rakesu-triecieni-pilsetam-zinas-par-maskavas-lugumu-pec-pekinas-atbalsta-14-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a447766/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā: raķešu triecieni pilsētām; ziņas par Maskavas lūgumu pēc Pekinas atbalsta. 14. marts (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 14. martā</ref> 15. martā Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā plāno pastiprināt Harkivas grupējumu. Krievijas Bruņotie spēki turpināja veikt raķešu un bumbu triecienus, apšaudes ar artilēriju un tankiem pret civilo infrastruktūru un apdzīvotām vietām. Saglabājās augsta varbūtība, ka Krievija varētu sarīkot provokācijas Baltkrievijas militārajos objektos. Ukrainas plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka Krievija kopš iebrukuma sākuma uz Ukrainu raidījusi vairāk nekā 900 dažāda tipa raķešu. <ref name="LSM15.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-15-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-turpinas-jau-20-dienu.a447935/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 15. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau 20. dienu] lsm.lv 2022. gada 15. martā</ref> <gallery> Attēls:Rubble clearing in Kharkiv, 13 March 2022 (05).jpg|Gruvešu novākšana Harkivas centrā pēc karadarbības pierimšanas 13. martā Attēls:House on Bohatyrska Street after shelling of 14 March 2022 (01).jpg|14. martā sagrautā Oboloņas mikrorajona dzīvojamā ēka Kijivā Attēls:House in Kyiv (Podilskyi District) after shelling on 15 March 2022 (01).jpg|15. martā Podilas mikrorajonā sagrautā dzīvojamā ēka Kijivā Attēls:16-storey house in Sviatoshynskyi District after shelling on 15 March 2022 (04).jpg|15. martā Svjatošinas mikrorajonā sagrautā dzīvojamā ēka Kijivā </gallery> === Krievijas uzbrukuma apsīkums === Pēc otrā uzbrukuma viļņa neizdošanās Krievijas karaspēks Ukrainā izmantoja attāluma artilēriju un maz iesaistījās tiešās kaujās. 16. martā Mariupoles pašvaldība ziņoja, ka Krievijas okupācijas spēki nometa jaudīgu bumbu uz pilsētas Drāmas teātra ēkas, kuras bumbu patvertnē tobrīd bija paslēpušies simtiem cilvēku. Krievijas karakuģi apšaudīja Ukrainas piekrasti [[Odesas apgabals|Odesas apgabalā]]. Odesas virzienā devās vismaz 14 Krievijas karakuģi trijās grupās. Diennakts laikā no Sumu, Harkivas un Doneckas apgabaliem evakuēja teju 30 000 cilvēku.<ref name="LSM16.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-16-marts-jau-21-dienu-ukraina-notiek-krievijas-izversts-kars.a448088/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 16. marts. Jau 21. dienu Ukrainā notiek Krievijas izvērsts karš]</ref> 17. martā Krievijas kara flote ar raķetēm sašāva trīs kuģus, kas zem [[Panama]]s karoga atradās Melnajā jūrā, viens no kuģiem nogrima. Ukrainas ģenerālštābs norādīja, ka agresors nav sasniedzis nevienu stratēģisko mērķi un Krievija jau ir iztērējusi gandrīz visus “Kalibr” un “Iskander” raķešu krājumus, tādēļ tagad Ukrainas pilsētas tiek apšaudītas ar mazāk precīziem ieročiem, kas nodara lielākus postījumus infrastruktūrai un civiliedzīvotājiem. [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] [[Boriss Džonsons]] atzina, ka Krievijas iebrukums Ukrainā jau ir izgāzies, jo Putins par zemu novērtēja Ukrainas pretošanās spēku, un Kremļa līderis tagad izdara kara noziegumus Ukrainā. ASV prezidents Baidens nodēvēja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par kara noziedznieku.<ref name="LSM17.martā"> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-17-marts-sakusies-krievijas-kara-ukraina-ceturta-nedela.a448272/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 17. marts. Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa] lsm.lv 2022. gada 17. martā</ref> [[Attēls:Російська техніка під Тростянцем 18.03.2022 (1).jpg|thumb|Kaujās pie [[Trostjaneca]]s iznīcinātā Krievijas karaspēka kolonna 18. martā.]] 18. martā Krievijas aizsardzības ministrija paziņoja, ka DTR spēki ar Krievijas armijas atbalstu Mariupoles centrā aplenkuši nacionālistus. Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka kopš uzbrukuma sākuma Krievija zaudējusi aptuveni 14 200 karavīru. Krievijas karaspēka uzbrukums bija apturēts visos virzienos. Agresora vienību atrašanās vieta nedēļas laikā nebija mainījusies, bet Ukrainas bruņotie spēki bija veikuši vairākus sekmīgus lokālus pretuzbrukumus. Krievija deva spārnoto raķešu triecienu pa avioremonta rūpnīcu pie [[Ļvivas starptautiskā lidosta|Ļvivas lidostas]]. Kijivas ziemeļrietumu rajonā nogāzās kaujas raķetes atlūzas. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs piedraudēja, ka Krievija ir gatava uzbrukt ieroču piegādes kravām, ko Ukraina saņem no Rietumiem. Ukrainas ārkārtas situāciju dienests informēja, ka Krievijas raķešu triecienā sagrautas vairākas dzīvojamās mājas un skola Kijivā, viens cilvēks gājis bojā, 19 — ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-18-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448438/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 18. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 18. martā</ref> 19. martā Krievijas gaisa spēki [[Ivanofrankivskas apgabals|Ivanofrankivskas apgabalā]] raķešu un aviācijas munīcijas noliktavas sagraušanai pirmo reizi izmantoja [[hiperskaņas raķetes]] “Kinžal”. Mikolajivas armijas kazarmās trāpīja vairākas Krievijas raķetes, bojā gāja vairāk nekā 50 ukraiņu karavīru. Krievijas spēkiem nebija izdevies iegūt kontroli pār Ukrainas gaisa telpu, raķetes triecieniem Ukrainas teritorijā tie palaida no savas gaisa telpas. Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka karadarbībā Ukrainā nogalināts Krievijas Dienvidu kara apgabala 8. armijas komandieris ģenerālleitnants Andrejs Mordvičevs. Ukrainas pagaidu okupēto teritoriju reintegrācijas ministre [[Irina Vereščuka]] informēja, ka registrēti 562 Krievijas armijas karagūstekņi, kas nevēlas atgriezties Krievijā.<ref name="lsm.lv">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-19-marts-krievijas-speki-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448618/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 19. marts. Krievijas spēki turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 19. martā</ref> 20. martā Krievijas Aizsardzības ministrija informēja par otro uzbrukumu ar hiperskaņas raķetēm pret Ukrainas armijas degvielas un smērvielu noliktavām [[Mikolajivas apgabals|Mikolajivas apgabala]] Konstantinivkā. Krievijas sauszemes karaspēks tupināja koncentrēties uz vietēja mēroga kaujām, nevis iesaistījās plaša mēroga operācijās. Krievijas bruņotie spēki Ukrainā nerēķinājās ar civiliedzīvotāju upuriem un bez šķirošanas turpināja apšaudīt pilsētu teritorijas, Harkivā Krievijas artilērijas apšaudēs bija iznīcinātas apmēram 600 daudzstāvu mājas.<ref name="LSM20. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-20-marts-krievijas-kars-ukraina-krievijas-speki-iesaistas-vieteja-meroga-sadursmes.a448551/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 20. marts. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas spēki iesaistās vietēja mēroga sadursmēs] lsm.lv 2022. gada 20. martā</ref> 21. martā Krievijas Aizsardzības ministrija pieprasīja, lai Ukrainas karavīri noliek ieročus un atstāj Mariupoli, tikai pēc tam Krievija piekritīšot Mariupoles civiliedzīvotāju evakuācijai. Ukrainas valdība noraidīja šo Krievijas ultimātu.<ref name="LSM21.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-21-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448784/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 21. martā</ref> Kijivas Podilas rajonā pēc Krievijas karaspēka veiktās apšaudes aizdegās tirdzniecības centrs. Kļuva zināms, ka pēc ANO datiem līdz 19. martam Ukrainā bija reģistrēti 902 bojā gājuši civiliedzīvotāji un vēl 1459 cilvēki ievainoti.<ref name="LSM21.martā"/> 22. martā Krievijas karaspēks turpināja Ukrainas bombardēšanu ar bumbvedējiem, spārnotajām un ballistiskajām raķetēm, izmantojot aptuveni 40 lidlaukus Baltkrievijā, Krievijā un okupētajā Krimā. Ukrainas Ārkārtējo situāciju valsts dienests informēja, ka Krievijas karaspēks kopš iebrukuma sākuma bija pilnīgi sagrāvis 651 dzīvojamo namu, kā arī nodarījis postījumus vēl 3780 dzīvojamiem namiem.<ref name="LSM22. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448974/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 22. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. martā</ref> Ukrainas armija atbrīvoja [[Makariva]]s pilsētu, kas atrodas 60 kilometrus uz rietumiem no Kijivas. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas karaspēka degvielas, munīcijas un pārtikas krājumi palikuši ne vairāk kā trīs dienām.<ref name="LSM22. martā"/> 23. martā Krievijas bruņotie spēki turpināja uzbrukumu aplenktajai [[Mariupole]]i, kurā joprojām bija iesprostoti gandrīz 100 000 cilvēku. Mariupoli apšaudīja ar artilēriju, tālas darbības raķetēm un no Krievijas karaflotes kuģiem Azovas jūrā. Ukrainas karaspēks pārgāja pretuzbrukumā, cenšoties atgūt [[Trostjaneca]]s pilsētu [[Sumu apgabals|Sumu apgabalā]]. Lai traucētu [[ķīmiskie ieroči|ķīmisko ieroču]] uzbrukuma plānošanu Ukrainā, Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācija pārtrauca sniegt meteoroloģisku informāciju Krievijai. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka ir iespējams iebrukums no Baltkrievijas [[Volīnija]]s virzienā.<ref name="LSM23. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-23-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a449137/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 23. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 23. martā</ref> 24. martā Krievijas armija sāka citu pilsētu apšaudi no okupētās [[Melitopole]]s militārā lidlauka, kur bija izveidota raķešu bāze. Ukrainas Ārlietu ministrija norādīja, ka Krievijas okupācijas spēki grib piespiest ap 15 000 Mariupoles kreisā krasta iedzīvotāju doties uz Krieviju. Krievijas okupācijas spēki sāka uzbrukumu [[Slavutiča]]s pilsētai.<ref name="LSM24.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-jau-menesi-atvaira-krievijas-karaspeka-iebrukumu-teksta-tiesraides-arhivs-24-marts.a449319/ Ukraina jau mēnesi atvaira Krievijas karaspēka iebrukumu (Teksta tiešraides arhīvs. 24. marts)] lsm.lv 2022. gada 24. martā</ref> === Ukrainas pretuzbrukumi === [[Attēls:Холодноярівська піхота знищила російський танк Т-80 01.jpg|thumb|Iznīcinātais Krievijas tanks [[T-80]] 25. martā.]] [[Attēls:Українські захисники розгромили ворожу БТГ на Донеччині за кілька годин 03.jpg|thumb|Uzbrukums Krievijas bruņutehnikas kolonnai Doneckas apgabalā 1. aprīlī.]] [[Attēls:Working trip of the President of Ukraine to the Kyiv region 103.jpg|thumb|Zelenskis no Krievijas Bruņotajiem spēkiem atbrīvotajā Kijevas apgabala daļā 4. aprīlī.]] 25. martā Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka 24. martā Ukrainas bruņotie spēki okupētās [[Berdjanska]]s ostā nogremdēja desantkuģi "Saratov", bojājumi tika nodarīti vēl diviem desantkuģiem. Ukrainas armija sāka [[Hersona]]s atbrīvošanas operāciju. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka arvien vairāk Krievijas karavīru pāriet Ukrainas pusē. Kopš kara sākuma Krievijas karaspēkam nebija izdevies ieņemt nedz galvaspilsētu Kijivu, nedz citas lielās pilsētas, bet dažas sagrābtās apdzīvotās vietas iedzīvotāju spēcīgās pretošanās dēļ Krievijas Bruņotajiem spēkiem joprojām neizdevās kontrolēt pilnībā. Visas šīs problēmas atstāja iespaidu uz agresoru kaujas garu. Pēc militāro analītiķu domām kopš kara sākuma Krievijas armija bija zaudējusi 530 tankus, savukārt Ukrainas bruņotie spēki zaudējuši 74 savus, bet sagrābuši 117 ienaidnieka tankus.<ref name="LSM25.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-25-marts-krievija-turpina-karu-ukraina.a449496/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 25. marts. Krievija turpina karu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 25. martā</ref> 26. martā Ukrainas Nacionālās Drošības un aizsardzības padome pavēstīja, ka Krievijas militāri politiskās vadības iekšienē sākusies skaidrošanās, kāpēc Ukrainas galvaspilsēta Kijiva nav ieņemta dažu dienu laikā. Starptautiskā ziņu aģentūra "[[Reuters]]" ziņoja, ka Krievija ir mainījusi savas prioritātes un vairs nekoncentrējas uz Kijivas ieņemšanu, bet gan uz Donbasā esošo ukraiņu spēku atšķelšanas no pārējās valsts teritorijas. Ukrainas armija Sumu apgabalā atbrīvoja [[Trostjaneca]]s pilsētu, bet Harkivas apgabalā vairākas apdzīvotās vietas [[Mala Rohaņa]]s virzienā, kaujas turpinājās pie [[Izjuma]]s pilsētas. Krievija divas reizes ar raķetēm apšaudīja Ļvivu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-pret-ukrainu-svarigakais-26-marta.a449702/ Krievijas karš pret Ukrainu. Svarīgākais 26. martā] lsm.lv 2022. gada 26. martā</ref> Prezidents Zelenskis aicināja piegādāt Ukrainai lidmašīnas un tankus, jo bez tiem nav iespējams pārtraukt Mariupoles blokādi. Ārlietu ministrs Kuleba pēc tikšanās ar ASV amatpersonām norādīja, ka ASV puse vairs nav iebildusi pret ieceri Ukrainai nodot Polijas bruņojumā esošās PSRS ražojuma iznīcinātājlidmašīnas ''[[MiG-29]]''.<ref name="LSM27.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-partraukt-mariupoles-blokadi-bez-tankiem-un-lidmasinam-nav-iespejams.a449796/ Zelenskis: Pārtraukt Mariupoles blokādi bez tankiem un lidmašīnām nav iespējams] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> 27. martā Ukrainas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Krievija savelkot jaunus papildspēkus pie Ukrainas robežas. Krievija turpināja iznīcināt Ukrainas naftas un pārtikas krājumus un ar raķetēm apšaudīja [[Dubno]] un [[Lucka]]s naftas bāzes. Ukrainas karaspēks devās pretuzbrukumā pie Harkivas.<ref name="LSM27.martā-1">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-ukraina-aktualais-27-marta.a449797/ Krievijas karš Ukrainā. Aktuālais 27. martā] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> Ukrainas prezidenta administrācija informēja, ka Krievija izvērš karadarbību Ukrainas austrumos un dienvidaustrumos ar mērķi aplenkt ukraiņu spēkus starp Izjumu un Volnovahu.<ref name="LSM28.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 28. martā Kijivas priekšpilsētas [[Irpiņa]]s mērs paziņoja, ka pilsēta ir atbrīvota no Krievijas okupācijas spēkiem.<ref name="LSM28.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 30. martā Krievijas karaspēks bombardēja [[Nižina]]s un Černihivas pilsētas par spīti Krievijas paziņojumam mazināt ofensīvu Kijivas un Černihivas virzienos. Krievijas karaspēks atstāja slēgtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritoriju. 1. aprīlī Ukrainas bruņotie spēki turpināja pretuzbrukumus pie Kijivas, Harkivas un Hersonas. Krievijas okupācijas spēki atkāpās no Bučas, Hostomeļas un Čornobiļas, kopā no aptuveni 30 apdzīvotām vietām visā valstī. Krievija apsūdzēja Ukrainu, ka tā ar helikopteriem uzbrukusi [[Belgoroda]]s naftas bāzei. Krievijas karaspēks diennakts laikā 380 reizes apšaudīja Harkivas apgabalu ar raķetēm "Grad" un "Smerč" un pēc smagām kaujām ieņēma Izjumas pilsētu.<ref name="LSM1.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-desmitiem-apdzivoto-vietu-atbrivosanu-no-okupantiem.a450701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina ziņo par desmitiem apdzīvoto vietu atbrīvošanu no okupantiem] lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī</ref> 3. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka atsevišķos virzienos turpinājās Krievijas karaspēka atkāpšanās. Krievijas bruņoto spēku 20. armijas 3. motorizēto kājnieku divīzijā dažāda līmeņa komandieri atsacījās piedalīties karadarbībā. Militārpersonas masveidā iesniedza atlūgumus. Arī 58. armijā divu bataljonu taktisko grupu personāls bija atteicies piedalīties karadarbībā Ukrainas teritorijā.<ref name="LSM3.aprīlī"/> 4. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas armija atkāpusies no Kijivas, Černihivas un Sumu apgabaliem. ==== Kreisera ''Moskva'' nogremdēšana ==== [[Attēls:Stamp of Ukraine s1985.jpg|thumb|Pastmarka ar ukraiņu karavīru, kas velta rupju žestu Krievijas karakuģim "Moskva", kas 14. aprīlī nogrima Melnajā jūrā.]] 14. aprīlī Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka ar divām pretkuģu raķetēm "Neptūns" sašāvuši Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseri ''Moskva'' ("Maskava"). Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka uz karakuģa izcēlies ugunsgrēks, sprāgusi munīcija un tas nogrimis.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-14-aprilis-jau-50-dienu-ilgst-krievijas-iebrukums-ukraina.a452412/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 14. aprīlis. Jau 50. dienu ilgst Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī</ref> Naktī uz 15. aprīli Krievija veica raķešu triecienu pa militāro rūpnīcu ''Vizar'' Kijivas apgabalā, kurā ražoja raķetes "Neptūns".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-15-aprili.a452599/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 15. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 15. aprīlī</ref> 16. aprīļa rītā Krievija ar raķetēm apšaudīja Kijivas Darņicas rajonu, prognozēja pastiprinātu raķešu triecienu iespējamību Kijivas centrā, pieļaujot, ka Krievija tādējādi centīsies atriebties par kreisera ''Moskva'' nogremdēšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijivas-mers-krievijas-speki-sestdienas-rita-apsaudijusi-kijivu.a452701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Kijivas mērs: Krievijas spēki sestdienas rītā apšaudījuši Kijivu] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> ==== Uzbrukums Hersonas apgabalā ==== 10. jūnijā Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas armija veikusi triecienus Krievijas bruņoto spēku bāzēm, aprīkojuma un personāla uzkrāšanas vietām un lauka noliktavām [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-devusi-triecienus-krievijas-spekiem-hersona.a460987/ Ukrainas armija devusi triecienus Krievijas spēkiem Hersonā] lsm.lv 2022. gada 10. jūnijā</ref> Savukārt Ukrainas aviācija deva triecienu Krievijas armijas atbalsta punktam un pontonu tiltam.<ref name="LSM11.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kara-108-diena-krievijas-iebrukuma-laika-kritusi-ap-10-tukstosiem-ukrainas-karaviru.a461070/ Kara 108. diena: Krievijas iebrukuma laikā krituši ap 10 tūkstošiem Ukrainas karavīru] lsm.lv 2022. gada 11. jūnijā</ref> Ukrainas puse pavēstīja, ka triecienā pa Krievijas armijas bāzi Stara Zburjivkā nogalināti divi Krievijas ģenerāļi, viens no viņiem bijis [[FSB]] ģenerālis, kuram bijis uzdots organizēt referendumu par Hersonas apgabala pievienošanu Krievijai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armijas-trieciena-hersonas-apgabala-nogalinati-divi-krievijas-generali.a461064/ Ukrainas armijas triecienā Hersonas apgabalā nogalināti divi Krievijas ģenerāļi] lsm.lv 2022. gada 11. jūnijā</ref> 15. jūnijā Volodimirs Zelenskis izvirzīja mērķi panākt okupētās Hersonas atbrīvošanu.<ref name="LSM15.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/brisele-spriez-par-verienigakam-ierocu-piegadem-ukrainai-aktualais-15-junija.a461639/ Briselē spriež par vērienīgākām ieroču piegādēm Ukrainai. Aktuālais 15. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 15. jūnijā </ref> 19. jūnijā kļuva zināms, ka divu diennakšu laikā Ukrainas karaspēkam bija izdevies pavirzīties tuvāk okupētajam apgabala administratīvajam centram Hersonai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/situacija-fronte-ukraina-saspringta-un-sarezgita-briti-bridina-par-jauna-kara-iespejamibu-eiropa.a462167/ Situācija frontē Ukrainā saspringta un sarežģīta; briti brīdina par jauna kara iespējamību Eiropā] lsm.lv 2022. gada 19. jūnijā</ref> 8. jūlijā Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka aicināja iedzīvotājus pamest Hersonas un Zaporižjas apgabalus, jo tur esot gaidāmas ļoti smagas cīņas. 11. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Reznikovs]] paziņoja, ka prezidents Zelenskis devis pavēli izstrādāt plānu okupēto Ukrainas dienvidu apgabalu atbrīvošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/spradzieni-harkiva-un-mikolajiva-krievija-turpina-apsaudit-slovjanskas-apkaimi.a464869/ Sprādzieni Harkivā un Mikolajivā; Krievija turpina apšaudīt Slovjanskas apkaimi] lsm.lv 2022. gada 11. jūlijā</ref> === Krievijas ofensīva Austrumukrainā === 2. aprīlī Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs informēja, ka Krievijas karaspēks mēģina aplenkt Ukrainas spēku kontrolētās teritorijas Doneckas un Luhanskas apgabalos valsts austrumos. Sīvākās kaujas norisinājās pie krievu okupētās Izjumas pilsētas. Līdztekus Krievijas gaisa spēki atsāka bombardēt [[Dnipro]], [[Krivijriha]]s, [[Kremenčuka]]s un [[Poltava]]s pilsētas.<ref name="LSM2.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-2-aprili.a450615/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī </ref> 4. aprīlī Krievijas karaspēks turpināja uzbrukumu Donbasā ar mērķi sasniegt Doneckas un Luhanskas apgabalu administratīvās robežas un turpināja sistemātiskus raķešu triecienus un gaisa uzlidojumus Ukrainas civilās infrastruktūras objektiem un degvielas uzglabāšanas bāzēm. Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs vēstīja, ka ienaidnieka mērķis ir pilnībā pārņemt savā kontrolē Mariupoles pilsētu, kā arī veikt uzbrukumu [[Severodonecka]]s un [[Slovjanska]]s pilsētām.<ref name="LSM4.aprīlī"/> 6. aprīlī kaujas turpinājās pie Harkivas, kā arī Doneckas un Luhanskas apgabalos. 7. aprīlī Ukrainas prezidenta padomnieks [[Oleksijs Arestovičs]] pavēstīja, ka sīvas kaujas notika Luhanskas apgabala dienvidrietumos pie [[Severodonecka]]s un [[Rubižne]]s pilsētām. Krievijas karaspēks uzbruka [[Kramatorska]]s un [[Slovjanska]]s virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-krievijas-kars-ukraina-plasuma-versas-sasutums-par-slaktinu-buca-prasa-un-spriez-par-papildu-sankcijam.a451376/ TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Plašumā vēršas sašutums par slaktiņu Bučā; prasa un spriež par papildu sankcijām] lsm.lv 2022. gada 7. aprīlī</ref> 8. aprīlī Ukrainas drošības dienests informēja, ka Krievija bombardēja Kramatorskas dzelzceļa staciju, kurā gāja bojā 52 cilvēki, tostarp pieci bērni. Pēc uzbrukuma slimnīcās nogādāja 98 cilvēkus, to vidū arī 16 bērnus.<ref name="LSM8.aprīlī"/> 9. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks gatavojās uzbrukumam Harkivai un turpināja uzbrukumu Doneckas virzienā. Notika Odesas apgabala apšaude ar raķetēm. [[BBC]] vēstīja, ka par Krievijas karaspēka pavēlnieku Ukrainā iecelts ģenerālis Aleksandrs Dvorņikovs, kurš savā laikā piedalījies [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]]. <ref name="LSM9.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievijagatavo-uzbrukumus-visu-luhanskas-un-doneckas-apgabalu-okupesanai.a451759/ Ukraina: Krievija gatavo uzbrukumus visu Luhanskas un Doneckas apgabalu okupēšanai] lsm.lv 2022. gada 9. aprīlī</ref> 10. aprīlī Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks pastiprina uzbrukumus Izjumas pilsētas rajonā un mēģina pilnībā pārņemt savā kontrolē Mariupoli. Ukrainas puse ziņoja, ka Krievija sagatavojusi 60 000 karavīru lielu grupējumu ofensīvai Ukrainas austrumos. Satelītattēli liecināja, ka uz Harkivas pusi devās 12 km gara Krievijas militārās tehnikas kolonna.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-10-aprili.a451748/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 10. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 10. aprīlī</ref> 11. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs vēstīja, ka ar divu bataljonu taktisko grupu (BTG) spēkiem Krievijas armija mēģināja veikt uzbrukumu [[Dovheņke]]s un [[Dmitrivka]]s virzienā, taču panākumus neguva un atgāja iepriekš ieņemtajās pozīcijās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-11-aprilis-ukraina-gatavojas-krievijas-speku-uzbrukumiem-austrumos.a451890/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 11. aprīlis. Ukraina gatavojas Krievijas spēku uzbrukumiem austrumos] lsm.lv 2022. gada 11. aprīlī </ref> Pulks "[[Azovas bataljons|Azova]]", kas piedalās Mariupoles aizstāvēšanā paziņoja, ka Krievijas karaspēks lietoja ķīmisko ieroci, nometot to no bezpilota lidaparāta. 13. aprīlī Ukrainas puse informēja, ka Ukrainas 36. jūras kājnieku brigādes karavīriem bija izdevies izlauzties līdz brīvprātīgo “Azova” pulkam aplenktajā Mariupolē, tomēr daļa karavīru krita Krievijas armijas gūstā. 17. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievija piedāvājusi Mariupoles aizstāvjiem nolikt ieročus un padoties. Krievijas puse minēja, ka Mariupolē bojā gājuši vismaz 4000 Ukrainas karavīru. Ukrainas armija atsita desmit ienaidnieka uzbrukumus Doneckas un Luhanskas apgabalos, Krievijas karaspēks apšaudīja Harkivas, [[Kreminna]]s, [[Severodonecka]]s un [[Zolote]]s dzīvojamos rajonus kā arī [[Brovari|Brovarus]] netālu no Kijivas.<ref name="LSM17.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-17-aprili.a452693/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 17. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 17. aprīlī </ref> 18. aprīlī Krievijas karaspēks okupēja Kreminnas pilsētu, Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvalde paziņoja, ka Krievija gatavojas lielam uzbrukumam Donbasā un vēlas vismaz kaut kādu uzvaru līdz pareizticīgo [[Lieldienas|Lieldienām]] 24. aprīlī.<ref name="LSM18.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-18-aprili.a452771/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 18. aprīlī ] lsm.lv 2022. gada 18. aprīlī</ref> [[Attēls:Бородянка - світ продовжують жахати наслідки російської окупації у населених пунктах під Києвом 41.jpg|thumb|Okupantu sašautais [[Tarass Ševčenko|Tarasa Ševčenko]] piemineklis [[Borodjanka|Borodjankā]].]] 18. aprīlī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Krievijas karaspēks ir sācis liela mēroga ofensīvu Ukrainas austrumos. Krievija veica raķešu triecienus pa Harkivu, Kijivu, Ļvivu un Mikolajivu.<ref name="LSM18.aprīlī"/> 19. aprīlī Krievijas karaspēks uzbruka Rubižnes, [[Popasna]]s un Severodoneckas pilsētām Donbasā, kā [[Huļaipole]]s pilsētai Zaporižjas apgabalā. Turpinājās Mikolajivas apšaude ar raķetēm. Ukrainā karoja 76 Krievijas armijas bataljona lieluma taktiskās kaujas grupas (BTG), kas bija par 11 vairāk nekā iepriekšējā nedēļā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19-aprilis-ukraina-aizstavas-pret-plasu-krievijas-okupacijas-speku-ofensivu-teksta-tiesraides-arhivs.a452905/ 19. aprīlis. Ukraina aizstāvas pret plašu Krievijas okupācijas spēku ofensīvu (teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 19. aprīlī</ref> 21. aprīlī Krievijas prezidents Putins lika Sergejam Šoigu atcelt plānus par [[Mariupole]]s rūpnīcas "[[Metalurģijas kombināts "Azovstaļ"|Azovstaļ]]" ieņemšanu. Viņš sacīja, ka Krievijas spēkiem ir pilnībā jānobloķē rūpnīcas milzīgā teritorija, lai no tās "pat muša nevarētu izmukt".<ref name="LSM21.aprīlī"/> 22. aprīlī KF Centrālā kara apgabala karaspēka komandiera amata pienākumu izpildītājs [[Rustams Minekajevs]] paziņoja, ka "specoperācijas otrā fāze" sākusies burtiski pirms divām dienām, un tās mērķis ir pilnīgas kontroles ieviešana pār Donbasu un Dienvidu Ukrainu, kā arī koridora nodrošināšana uz Krimu. Harkivas apgabala administrācijas vadītājs vēstīja, ka diennakts laikā Krievijas spēki apšaudījuši Harkivu un tās apgabalu vismaz 50 reižu. Ukrainas ģenerālštābs informēja, ka Harkivas apkārtnē palikušas vien septiņas Krievijas bataljona taktiskās grupas (BTG).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-aprilis-krievija-noraidijusi-pamieru-pareizticigo-lieldienas-rietumvalstis-sola-papildu-ierocus-ukrainai.a453410/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās; rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. aprīlī</ref> 23. aprīlī Krievijas karaspēks veica raķešu triecienu pa Odesu no vismaz četrām zemūdenēm Melnajā jūrā un turpināja galvenās kaujas darbības koncentrēt Slovjanskas-Kramatorskas virzienā un Huļapoles virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-23-aprili.a453604/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 23. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 23. aprīlī</ref> 28. aprīlī, kad Kijivu apmeklēja ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Gutērrešs]], Krievijas karaspēks ar raķetēm apšaudīja galvaspilsētas dzīvojamos kvartālus, nogalinot arī radiostacijas “[[Radio Svoboda]]” žurnālisti Viru Hiriču un ievainojot daudzus civiliedzīvotājus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-29-aprili.a454529/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 29. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 29. aprīlī</ref> 7. maijā iebrucēji mēģināja aplenkt [[Rubižne]]s, [[Popasna]]s un [[Severodonecka]]s pilsētas Luhanskas apgabalā, kā arī uzbrukt no [[Huļajpole]]s [[Zaporižja]]s virzienā un no Hersonas apgabala [[Krivijriha]]s virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-iebrukumu-ukraina-aktualais-7-maija.a455695/ Krievija turpina iebrukumu Ukrainā. Aktuālais 7. maijā] lsm.lv 2022. gada 7. maijā</ref> 8. maijā Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] paziņoja, ka viņam pakļautie kaujinieki ir daļēji ieņēmuši [[Popasna]]s pilsētu, bet Ukrainas varasiestādes apgalvoja, ka cīņa par pilsētu turpinās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-rietumu-lideru-vizites-un-atbalsts--aktualais-ukraina-8maija.a455760/ Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; Rietumu līderu vizītes un atbalsts — aktuālais Ukrainā 8.maijā] lsm.lv 2022. gada 8. maijā</ref> 9. maijā, kad Odesu apmeklēja Eiropadomes prezidents [[Šarls Mišels]], Krievijas karaspēks izšāva uz Odesu septiņas raķetes, nogalinot vienu cilvēku un ievainojot piecus. Raķešu uzbrukuma rezultātā aizdegās arī trīs noliktavu ēkas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-ar-raketem-apsauda-odesu-aktualais-10-maija.a456013/ Krievija ar raķetēm apšauda Odesu. Aktuālais 10. maijā] lsm.lv 2022. gada 10. maijā</ref> 14. maijā Ukrainas karaspēks apturēja Krievijas armijas mēģinājumu aplenkt Severodonetskas pilsētu un pārgāja pretuzbrukumā Izjumas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-donbasa-sestdien-atsitusi-devinus-krievu-uzbrukumus-aktualais-14-maija.a456741/ Ukrainas armija Donbasā sestdien atsitusi deviņus krievu uzbrukumus. Aktuālais 14. maijā] lsm.lv 2022. gada 14. maijā</ref> 20. maijā Krievijas karaspēks Donbasā apšaudīja apmēram 50 apdzīvotas vietas un Ukrainas bruņotie spēki atvairīja 14 pretinieka uzbrukumus. Krievijas armija turpināja Severodoneckas apšaudi ar smago artilēriju.<ref name="LSM20.maijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-spiediens-uz-donbasu-asv-40-miljardu-palidziba-ukrainai-aktualais-20-maija.a457642/ Krievijas spiediens uz Donbasu; ASV 40 miljardu palīdzība Ukrainai. Aktuālais 20. maijā] lsm.lv 2022. gada 20. maijā</ref> 25. maijā turpinājās kaujas pie Severodoneckas, Krievijas karaspēks uzbruka arī [[Limana (Ukraina)|Limanas]] un [[Bahmuta]]s virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-armija-censas-donbasa-izverst-masivu-uzbrukumu-aktualais-25-maija.a458365/ Krievijas armija cenšas Donbasā izvērst masīvu uzbrukumu. Aktuālais 25. maijā] lsm.lv 2022. gada 25. maijā </ref> 5. jūnijā Krievijas bruņotie spēki apšaudīja Kijivas Darnicas un Dnipras rajonus ar raķetēm "Kalibr". Severodoneckas pilsētā turpinājās ielu kaujas, Krievija bija ieņēmusi apmēram pusi no pilsētas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/102-diena-kara-ukraina-krievijas-speki-ar-raketem-apsauda-kijivu-aktivaka-karadarbiba--austrumos.a460094/ 102. diena karā Ukrainā: Krievijas spēki ar raķetēm apšauda Kijivu, aktīvākā karadarbība – austrumos] lsm.lv 2022. gada 5. jūnijā</ref> 8. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās uz Severodoneckas piepilsētām, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka cīņa par Severodonecku var kļūt izšķiroša Donbasa liktenim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-cinu-par-severodonecku-saista-ar-donbasa-likteni.a460710/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas prezidents cīņu par Severodonecku saista ar Donbasa likteni] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā </ref> 15. jūnijā Ukrainas armijas ģenerālštābs vēstīja, ka Ukrainas spēki veiksmīgi atvaira uzbrukumus Severodoneckā, kaujas noritēja ķīmiskās rūpnīcas "Azot" teritorijā.<ref name="LSM15.jūnijā"/> 24. jūnijā kļuva zināms, ka Ukrainas Bruņotie spēki ir saņēmuši pavēli atkāpties no Severodoneckas.<ref name="LSM24.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cetri-menesi-kops-krievijas-iebrukuma-ukraina-aktualais-24-junija.a462828/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Četri mēneši kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Aktuālais 24. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 24. jūnijā </ref> 25. jūnijā Krievijas lidmašīnas "Tu-22M3" pacēlās gaisā no Šaikovkas lidlauka [[Kaluga]]s apgabalā, ielidoja Baltkrievijas gaisa telpā un 50–60 kilometrus no Baltkrievijas un Ukrainas robežas ar raķetēm "X-22" apšaudīja Čerņihivas, Kijivas un Žitomiras apgabalus Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-speki-no-baltkrievijas-ar-raketem-intensivi-apsaudijusi-cernihivas-kijivas-un-zitomiras-apgabalus.a462902/ Krievijas spēki no Baltkrievijas ar raķetēm intensīvi apšaudījuši Černihivas, Kijivas un Žitomiras apgabalus] lsm.lv 2022. gada 25. jūnijā</ref> 25. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās no Severodoneckas, bet 3. jūlijā no Lisičanskas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/generalstabs-ukrainas-karaspeks-atstajis-lisicansku.a463928/ Ģenerālštābs: Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku] lsm.lv 2022. gada 3. jūlijā</ref> 21. jūlijā Krievijas karaspēks nespēja ieņemt [[Vuhlehirska]]s termoelektrostaciju, lai pēc tam virzītos tālāk uz priekšu [[Kramatorska]]s un [[Slovjanska]]s virzienā. Krievijas apšaudēs cieta Mikolajiva, Harkiva un [[Sumu apgabals]], [[Dnipropetrovskas apgabals|Dnipropetrovskas apgabalā]] Krievijas tanks apšaudīja ražas novākšanas kombainus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-karaspeks-nesekmigi-centies-ienemt-vuhlehirskas-termoelektrostaciju.a466308/ Krievijas karaspēks nesekmīgi centies ieņemt Vuhlehirskas termoelektrostaciju] lsm.lv 2022. gada 21. jūlijā</ref> <gallery> Houses in Kyiv after Russian shelling, 28 April 2022 (01).jpg|ANO ģenerālsekretāra vizītes laikā 28. aprīlī Kijivā raķešu uzbrukumā sašautā ēka Lysychansk multidisciplinary gymnasium after Russian shelling.jpg|Degošā [[Lisičanska]]s ģimnāzija pēc Krievijas karaspēka apšaudes 1. maijā Museum of Hryhoriy Skovoroda after Russian shelling on 6 May 2022 (07).jpg|Krievijas karaspēka sašautā [[Hrihorijs Skovoroda|Hrihorija Skovorodas]] muzeja ēka 6. maijā Museum of Hryhoriy Skovoroda after Russian shelling (2022-05-07) 02.jpg|Krievijas karaspēka sašautā [[Hrihorijs Skovoroda|Hrihorija Skovorodas]] muzeja ēka 7. maijā Emergency responders eliminate impacts of the rocket strike on Odesa Region, 16.05.2022 (2).jpg|Raķešu triecienā sagrautā ēka Odesas apgabalā 16. maijā Bakhmut after Russian shelling, 2022-05-17 (01).jpg|Sabombardētā [[Bahmuta]]s dzīvojamā ēka 17. maijā 1st school of Avdiivka after Russian shelling on 18 May 2022.jpg|Sabombardētā [[Avdijivka]]s 1. vidusskolas ēka 18. maijā Kharkiv National Pedagogical University after Russian shelling, 2022-07-06 (03).jpg|6. jūlijā sagrautā Harkivas Nacionālās pedagoģiskās universitātes ēka </gallery> == Postījumi Krievijas stratēģiski svarīgajos objektos == 2022. gada aprīlī sākās postoši incidenti Krievijas un Piedņestras Moldovas militārajos, infrastruktūras un rūpniecības objektos, tomēr Ukrainas valdība un bruņotie spēki nenorādīja uz tiešu saistību ar tiem. 1. aprīlī notika sprādzieni un ugunsgrēks [[Belgoroda]]s naftas bāzē netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s. 21. aprīlī izcēlās ugunsgrēks Krievijas Militārās pētniecības institūtā [[Tvera|Tverā]] un nodega [[Dmitrijevska]]s ķīmiskā rūpnīca. 22.aprīlī notika ugunsgrēks Aviācijas un kosmosa inženierijas un tehnoloģiju koledžā [[Maskava]]s priekšpilsētā [[Koroļova|Koroļovā]]. 25.aprīlī tika uzspridzināti divi radio torņi [[Tiraspole|Tiraspolē]] un notika ugunsgrēks [[Brjanska]]s naftas glabātuvēs. 26. aprīlī notika vēl viens sprādziens Krievijas militārajā objektā Piedņestrā. 27. aprīlī notika sprādzieni [[Belgoroda]]s munīcijas noliktavā, [[Voroņeža]]s gaisa spēku bāzē un tika pārtverts Ukrainas bezpilota lidaparāts pie [[Kurska]]s, turpinājās sprādzieni Krievijas atbalstītās separātiskās Piedņestras Moldovas teritorijā. 2. maijā ugunsgrēks izcēlās [[Perma]]s kara rūpnīcā, kurā ražoja raķešu un artilērijas detaļas. 3. maijā notika sprādziens Belgorodas munīcijas noliktavā un ugunsgrēks preču noliktavā Maskavā.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ Sprādzieni, liesmas un dūmu mutuļi: Ukrainas kara atblāzma Krievijā uzkarst] zinas.tv3.lv 2022. gada 3. maijā </ref> == Pušu zaudējumi == {{galvenais|Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā karojošās karaspēka vienības}} [[Attēls:Oleg Shupliak Art 2022.jpg|thumb|"Ļaunumam jāmirst". Oļega Šupļaka glezna ar iznīcināto Krievijas militāro tehniku un simboliem Z, Л (apgriezts V), O.]] Pēc divu diennakšu kaujām 26. februāra rītā Ukrainas prezidenta kanceleja ziņoja, ka nogalināti vairāk nekā 3500 krievu karavīru, bet gandrīz 200 krievu karavīri bija sagūstīti, bija notriektas 14 Krievijas lidmašīnas un astoņi helikopteri, sašauti 102 tanki un 536 bruņutransportieri, iznīcināti 15 lielgabali, viena zenītraķešu iekārta BUK un 17 automašīnas.<ref name="JAUNS26. februārī"/> 1. martā Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka piecu dienu laikā kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gājuši bojā 5710 Krievijas karavīri, bet 200 saņemti gūstā, iznīcināti 198 Krievijas tanki, 29 lidmašīnas, 846 bruņmašīnas un 29 helikopteri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.interfax.com.ua/news/general/804396.html|title=From beginning of invasion, Russian army lost 5,710 killed, wounded, including 198 tanks, 29 helicopters – General Staff|publisher=Interfax-Ukraine}}</ref> 3. martā Krievijas puse pirmo reizi oficiāli atzina, ka tai ir 498 bojāgājušie un 1597 ievainotie, bet Ukrainas puse ziņoja par 9000 nogalinātajiem un ievainotajiem Krievijas bruņoto spēku karavīriem.<ref name="LSM3.martā"/> 5. martā Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs (UBSĢ) pavēstīja, ka kopš karadarbības sākuma nogalināti vairāk nekā 10 000 Krievijas okupācijas spēku karavīru, iznīcināti 269 [[tanki]], 39 lidmašīnas, 40 [[helikopteri]], 105 [[lielgabali]], 945 [[bruņutransportieri]], 50 reaktīvās artilērijas sistēmas "Grad", 409 automašīnas, 3 [[droni]] un citas Krievijas kara tehnikas vienības.<ref name="LSM5.martā"/> Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka kopš intervences sākuma tās bruņotie spēki esot iznīcinājuši 76 Ukrainas bruņoto spēku vadības punktus un sakaru mezglus, 111 zenītraķešu kompleksu, 71 radiolokācijas staciju, 93 lidmašīnas, 778 bruņutehnikas vienības.<ref name="LSM6.martā"/> Atbilstoši Ukrainas puses informācijai, līdz 8. martam Krievijas karaspēks bija zaudējis teju 12 000 karavīru, 48 lidmašīnas, 80 helikopterus, 303 tankus, 1036 bruņutransportierus, 120 lielgabalus, 56 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju "Grad", 27 zenītartilērijas iekārtas, 474 automobiļus, 60 autocisternas, septiņus bezpilota lidaparātus un trīs kuterus/kuģus.<ref name="LSM8.martā"/> Savukārt ASV izlūkdienestu aprēķini liecināja, ka Krievija karadarbībā Ukrainā zaudējusi 2000 līdz 4000 karavīru.<ref name="LSM8.martā"/> 17. martā Ukrainas puse ziņoja, ka Krievijas karaspēkā bojā gājušo militārpersonu skaits pārsniedzis 13 500, bet ASV izlūkdienesti uzskatīja, ka šis skaits varētu būt ap 7000.<ref name="LSM17.martā"/> 20. martā UBSĢ informēja, ka Krievija karā Ukrainā ir zaudējusi apmēram 14,4 tūkstošus cilvēku, tostarp piecus ģenerāļus.<ref name="LSM20. martā"/> 23. martā Ukrainas Gaisa spēku pavēlniecība informēja, ka notriekto Krievijas kara lidmašīnu skaits bija sasniedzis 100.<ref name="LSM23. martā"/> 25. martā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka esot nogalināti 14 000 Ukrainas karavīru, bet 16 000 ievainoti, tāpat Krievijas puse apgalvoja, ka iebrukuma gaitā gājis bojā 1351 krievu karavīrs, 3825 esot ievainoti. Marta sākumā Krievijas puse ziņoja par 498 bojāgājušiem karavīriem. Savukārt Ukrainas bruņoto spēku vadība 25. martā pavēstīja, ka Krievijas karaspēks zaudējis vismaz 16 000 karavīru. Pēc NATO valstu izlūkdienestu aplēsēm Krievija karadarbībā Ukrainā bija zaudējusi 7000 līdz 15 000 karavīru.<ref name="LSM25.martā"/> 30. martā Ukrainas pastāvīgais pārstāvis ANO Drošības padomes sēdē apgalvoja, ka kopš iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks ir zaudējis 17 000 karavīru, vairāk nekā 1700 bruņutehnikas vienību, apmēram 600 tanku, vairāk nekā 300 artilērijas sistēmu, 127 lidmašīnas un 129 helikopterus, un gandrīz 100 raķešu iekārtas.<ref name=LSM30.martā>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-30-marts-rietumi-piesardzigi-verte-krievijas-solijumus-mazinat-ofensivu-dazos-ukrainas-regionos.a450224/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 30. marts. Rietumi piesardzīgi vērtē Krievijas solījumus mazināt ofensīvu dažos Ukrainas reģionos] lsm.lv 2022. gada 30. martā</ref> 3. aprīlī UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasnieguši aptuveni 18 000 karavīru. Kopš iebrukuma sākuma iebrucēji zaudējuši 143 lidmašīnas, 134 helikopterus, 644 tankus, 1830 bruņutransportierus, 325 lielgabalus, 105 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 54 zenītartilērijas iekārtas, četras taktisko raķešu palaišanas iekārtas, 1249 automobiļus, 76 autocisternas, 24 specializētās tehnikas vienības, 89 bezpilota lidaparātus, divus kuģus un piecas ātrlaivas.<ref name="LSM3.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> 9. aprīlī UBSĢ pavēstīja, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā pārsnieguši 19 000. Savukārt [[Pentagons]] norādīja, ka Krievijas armija kopš iebrukuma sākuma ir zaudējusi 15% līdz 20% no kaujas spēka.<ref name="LSM9.aprīlī"/> 16. aprīlī UBSĢ ziņoja Krievijas karaspēks Ukrainā zaudējis aptuveni 20 100 karavīru, bet Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pavēstīja, ka karā pret Krieviju ir krituši no 2500 līdz 3000 Ukrainas Bruņoto spēku karavīru, vēl aptuveni 10 tūkstoši Ukrainas aizstāvju ir guvuši ievainojumus.<ref name="LSM16.aprīlī"/> 23. aprīlī UBSĢ vēstīja, ka Ukrainā kritušo Krievijas karavīru skaits sasniedza 21 600, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis arī 854 tankus, 2205 bruņumašīnas, 403 artilērijas sistēmas, 143 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 69 pretgaisa aizsardzības iekārtas, 177 lidmašīnas, 154 helikopterus, 1543 automobiļus, astoņus kuģus un kuterus, 76 autocisternas, 182 operatīvi taktiskos dronus, 27 īpašās tehnikas vienības, četras operatīvi taktisko raķešu kompleksu un taktisko raķešu kompleksu iekārtas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-23-aprili.a453604/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 23. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 23. aprīlī</ref> 30. aprīlī UBSĢ ziņoja, ka kopš iebrukuma dienas Ukrainā bija krituši 23 200 Krievijas armijas karavīru, kā arī iznīcināti 1008 tanki, 190 lidmašīnas un 155 helikopteri,<ref>[https://interfax.com.ua/news/general/828457.html РФ втратила за час повномасштабної війни в Україні вже 23,2 тис. військовослужбовців і понад тисячу танків] Інтерфакс-Україна 2022. gada 30. aprīlī</ref> bet 14. maijā Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 27 200 karavīru, 1218 tankus, 2934 bruņutransportierus, 551 lielgabalu, 195 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 88 zenītartilērijas iekārtas, 200 lidmašīnas, 163 helikopterus, 2059 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas, 411 bezpilota lidaparātus, 42 specializētās tehnikas vienības un 95 spārnotās raķetes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-donbasa-sestdien-atsitusi-devinus-krievu-uzbrukumus-aktualais-14-maija.a456741/ Ukrainas armija Donbasā sestdien atsitusi deviņus krievu uzbrukumus. Aktuālais 14. maijā] lsm.lv 2022. gada 14. maijā</ref> Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi līdz 28. maijam sasniedza aptuveni 30 000 karavīru, 1330 tankus, 3258 bruņutransportierus, 628 lielgabalus, 203 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 93 zenītartilērijas iekārtas, 207 lidmašīnas, 174 helikopterus, 503 bezpilota lidaparātus, 116 spārnotās raķetes, 2226 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas un 48 specializētās tehnikas vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-maija.a458911/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. maijā] lsm.lv 2022. gada 28. maijā</ref> 11. jūnijā Ukrainas prezidenta birojs informēja, ka kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma Ukraina ir zaudējusi apmēram 10 tūkstošus karavīru.<ref name="LSM11.jūnijā"/> 24. jūnijā UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 34 530 karavīrus, 1507 tankus, 3637 bruņutransportierus, 759 lielgabalus, 241 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju, 99 zenītartilērijas iekārtas, 216 lidmašīnas, 183 helikopterus, 622 bezpilota lidaparātus, 137 spārnotās raķetes, 2553 automobiļus un autocisternas, 14 kuģus un ātrlaivas un 60 specializētās tehnikas vienības.<ref name="LSM24.jūnijā"/> 10. jūlijā UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 37 300 karavīru, 1641 tanku, 3823 bruņutransportierus, 834 lielgabalus, 247 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 108 zenītartilērijas iekārtas, 217 lidmašīnas, 188 helikopterus, 676 bezpilota lidaparātus, 155 spārnotās raķetes, 2694 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 66 specializētās tehnikas vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievijas-dziva-speka-zaudejumi-sasniedz-37-300-karavirus.a464810/ Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 37 300 karavīrus] lsm.lv 2022. gada 10. jūlijā</ref> === Krievijas bruņoto spēku zaudējumi === Zemāk esošā tabula veidota pēc Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba (UBSĢ) ziņojumiem. {| class="wikitable sortable" |- ! colspan="10" | Krievijas bruņoto spēku zaudējumi |- ! Veids ! 26.02. ! 1.03. ! 5.03. ! 8.03. ! 3.04. ! 23.04. ! 14.05. ! 28.05. ! 24.06. ! 10.07. |- | karavīri | 3500 | 5710 | 10 000 | 12 000 | 18 000 | 21 600 | 27 200 | 30 000 | 34 530 | 37 300 |- | tanki | 102 | 198 | 269 | 303 | 644 | 854 | 1218 | 1330 | 1507 | 1641 |- | bruņutransportieri | 536 | 846 | 945 | 1036 | 1830 | 2205 | 2934 | 3258 | 3637 | 3823 |- | automašīnas | 17 | | 409 | 474 | 1249 | 1543 | 2059 | 2226 | 2553 | 2694 |- | kuģi un ātrlaivas | | | | 3 | 7 | 8 | 13 | 13 | 14 | 15 |- | lielgabali | 15 | | 105 | 120 | 325 | 403 | 551 | 628 | 759 | 834 |- | daudzstobru reaktīvie mīnmetēji | | | 50 | 56 | 105 | 143 | 195 | 203 | 241 | 243 |- | zenītartilērijas iekārtas | 1 | | | 27 | 54 | 69 | 88 | 93 | 99 | 108 |- | lidmašīnas | 14 | 29 | 39 | 48 | 143 | 177 | 200 | 207 | 216 | 217 |- | helikopteri | 8 | 29 | 40 | 80 | 134 | 154 | 163 | 174 | 183 | 188 |- | bezpilota lidaparāti | | | 3 | 7 | 89 | 182 | 411 | 503 | 622 | 676 |- | spārnotās raķetes | | | | | | | 95 | 116 | 137 | 155 |- |} === Upuru skaita apkopojums === {|class="wikitable plainrowheaders" |- !scope="col"|Iedalījums !scope="col"|Upuru skaits !scope="col"|Laika periods !scope="col"|Informācijas avots |- ! rowspan="6" scope="row" |'''Krievijas un tās sabiedroto spēki'''<br />([[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki]], [[Krievijas Nacionālā gvarde]],<br>[[Vāgnera grupa]], [[Krievijas separātistu spēki Donbasā]]) |'''30 000—40 000''' zaudējumi (nogalinātie, ievainotie, pazudušie un gūstā saņemtie) |24. februāris — 23. marts |[[NATO]] aplēses<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Michaels |first=Daniel |title=NATO: Up to 40,000 Russian Troops Killed, Wounded, Taken Prisoner or Missing in Ukraine |url=https://www.wsj.com/livecoverage/russia-ukraine-latest-news-2022-03-23/card/russia-lost-up-to-40-000-troops-in-ukraine-nato-estimates-xyZjWxinMDHzdeRZvAeD |work=[[The Wall Street Journal]] |date=23 March 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220323154656/https://www.wsj.com/livecoverage/russia-ukraine-latest-news-2022-03-23/card/russia-lost-up-to-40-000-troops-in-ukraine-nato-estimates-xyZjWxinMDHzdeRZvAeD |archive-date=23 March 2022}}</ref> |- |'''10 000+''' nogalinātie |24. februāris — 30. marts |[[ASV]] aplēses<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=What next for Russia? |url=https://www.economist.com/briefing/2022/04/02/what-next-for-russia |newspaper=[[The Economist]] |date=2 April 2022 }}</ref> |- |'''21 000''' zaudējumi (kritušie) |24. februāris — 21. aprīlis |Ukrainas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |agency=Interfax-Ukraine |date=21 April 2022 |title=РФ втратила в Україні від початку повномасштабного вторгнення 21 тис. особового складу, 829 танків і 172 літаки|url=https://interfax.com.ua/news/general/825923.html }}</ref> |- |'''1351''' nogalināti, '''3825''' ievainotie (Krievijas Federācijas Bruņotie spēki) |24. februāris — 25. marts |Krievijas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=25 March 2022 |title=Russian army says 1,351 soldiers killed in Ukraine |work=Al Arabiya|url=https://english.alarabiya.net/News/world/2022/03/25/Russian-army-says-1-351-soldiers-killed-in-Ukraine |access-date=25 March 2022}}</ref> |- |'''1188''' nogalināti, '''4956''' ievainotie (DTR kaujinieki) |24. februāris — 14. aprīlis |[[Doneckas tautas republika]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-09-to-15-april-2022/ |title=Overview of the social and humanitarian situation that has developed on the territory of the Donetsk People's Republic as a result of military operations in the period from 9 to 15 April 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=15 April 2022 }}</ref><ref name="ombudsman1">{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-19-and-25-february-2022/ |title=The overview of the current social and humanitarian situation in the territory of the Donetsk People's Republic as a result of hostilities in the period from 19 and 25 February 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=12 February 2022 }}</ref> |- |'''500—600''' nogalinātie (LTR kaujinieki) |24. februāris — 5. aprīlis |Krievijas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Новости |first=Р. И. А. |script-title=ru:Буча и концентрированное зло: последний аргумент против русских |url=https://ria.ru/20220405/rusofobiya-1781778401.html |website=РИА Новости |language=ru |date=5 April 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-02-to-08-april-2022/ |title=Overview of the social and humanitarian situation that has developed on the territory of the Donetsk People's Republic as a result of military operations in the period from 2 to 8 April 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=8 April 2022 }}</ref><ref name="ombudsman1"/> |- ! rowspan="3" scope="row" |'''Ukrainas spēki'''<br />([[Ukrainas bruņotie spēki]], [[Ukrainas Nacionālā gvarde]]) |'''2500—3000''' nogalinātie, '''10 000''' ievainotie |24. februāris — 15. aprīlis |Ukrainas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://edition.cnn.com/2022/04/15/politics/tapper-zelensky-interview-cnntv/index.html |title=Exclusive: Zelensky says world should be prepared for possibility Putin could use nuclear weapons |first=Jeremy |last=Herb |work=[[CNN]] |date=15 April 2022 }}</ref> |- |'''2000—4000''' nogalinātie |24. februāris — 9. marts |[[ASV]] aplēses<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Up to 6,000 Russians may have been killed in Ukraine so far, U.S. official estimates |url=https://www.cbsnews.com/news/ukraine-russia-death-toll-invasion/ |access-date=9 March 2022 |publisher=CBS News |date=9 March 2022}}</ref> |- |'''23 367''' nogalinātie |24. februāris — 16. aprīlis |Krievijas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://tass.com/defense/1438729 |title=Russian Defense Ministry to publish data on military deaths from Ukrainian documents |work=[[TASS]] |date=16 April 2022 }}</ref> |- ! rowspan="2" scope="row" |'''Ukrainas civiliedzīvotāji''' |'''23 717—23 944+''' nogalinātie (aplēses)<br>'''2500—2700''' nogalināti (apstiprināts)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.interfax.com.ua/news/general/825050.html |title=National police: 900 Ukrainians missing, 2,500 killed, 500 illegally imprisoned |agency=Interfax-Ukraine |date=18 April 2022 }}</ref> |24. februāris — 18. aprīlis |Ukrainas valdība |- |'''2345+''' nogalinātie, '''2919+''' ievainotie |24. februāris — 20. aprīlis |[[Apvienoto Nāciju Organizācija]]<ref name=UN21April>{{Tīmekļa atsauce |date=21 April 2022 |title=Ukraine: civilian casualty update 21 April 2022 |url=https://www.ohchr.org/en/news/2022/04/ukraine-civilian-casualty-update-21-april-2022 |website=Office of the United Nations High Commissioner for Human Rights}}</ref> |} == Mēģinājumi nogalināt Ukrainas prezidentu == {{Pamatraksts|Mēģinājumi nogalināt Volodimiru Zelenski}} 4. martā britu laikraksts ''[[The Times]]'' ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piedzīvojis vismaz trīs atentāta mēģinājumus, viņa nogalināšanai esot nosūtīti divi dažādi grupējumi: Krievijas algotņu [[Vāgnera grupa]] un tā sauktie [[kadirovieši]]. Šos centienus esot izjaukuši Krievijas drošībnieki, kas noskaņoti pret karu Ukrainā. Iepriekš laikraksts ziņoja, ka Kijevā darbojas vairāk nekā 400 krievu algotņi, kuriem Kremlis devis uzdevumu nogalināt Zelenski un valdības locekļus, lai Maskava varētu pārņemt varu. Algotņu mērķu sarakstā bez Zelenska bija vēl 23 cilvēki, tostarp Ukrainas premjerministrs [[Deniss Šmihaļs]] un citi valdības locekļi, Kijevas mērs [[Vitālijs Kļičko]] un viņa brālis [[Vladimirs Kļičko]]. Uzskata, ka "Vāgnera grupu" finansē Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tuvu stāvošais uzņēmējs Jevgēņijs Prigožins.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/the-times-kijeva-iesutiti-400-krievu-algotni-zelenska-nogalinasanai.a445647/ «The Times»: Kijevā iesūtīti 400 krievu algotņi Zelenska nogalināšanai] lsm.lv 2022. gada 28. februārī</ref> 25. martā kļuva zināms, ka 20. martā Ukrainā sāka ierasties jaunas algotņu grupas, kuru mērķi bija prezidenta Zelenska, prezidenta kancelejas vadītāja Jermaka, premjerministra Šmihaļa un citas augstu stāvošu Ukrainas amatpersonu nogalināšana. Ukrainas prezidenta birojs pavēstīja, ka prezidents Zelenskis pārdzīvojis jau vairāk nekā 10 atentāta mēģinājumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vagner-algotni-gatavojusi-atentatu-pret-ukrainas-prezidentu-un-premjerministru.a449705/ «Vagner» algotņi gatavojuši atentātu pret Ukrainas prezidentu un premjerministru] lsm.lv 2022. gada 26. martā</ref> 14. aprīlī Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padome informēja, ka Ukrainas drošības dienestiem izdevies novērst vismaz piecus Krievijas diversantu mēģinājumus likvidēt Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, pēdējais no tiem bija 7. martā. Zelenska vietā Krievijas okupācijas vara bija iecerējusi iecelt kādu augsti stāvošu ukraiņu militāro personu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievu-diversanti-vairakas-reizes-meginajusi-likvidet-zelenski.a452566/ Ukraina: krievu diversanti vairākas reizes mēģinājuši likvidēt Zelenski] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī</ref> 21. aprīlī Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes vadītājs [[Oleksijs Danilovs]] paziņoja, ka jau 3. februārī Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] esot saņēmis no Putina plānu likvidēt Ukrainas prezidentu Zelenski. Likvidēšanas plānu mēģinājušas īstenot trīs čečenu diversantu grupas, kas 26. februārī nogādātas Ukrainas galvaspilsētā Kijevā. Taču ukraiņu izlūkdienestiem izdevies atklāt šīs grupas, viena no tām iznīcināta, bet divas aizbēgušas.<ref name="LSM21.aprīlī"/> == Diversanti == [[Attēls:Equipment of the sabotage and reconnaissance group captured in Odessa Oblast, 2022 (2) (cropped).jpg|thumb|[[Odesas apgabals|Odesas apgabalā]] notvertai Krievijas diversantu un izlūkošanas grupai atņemts aprīkojums]] 17. martā Ukrainas iekšlietu ministrs [[Deniss Monastirskis]] paziņoja, ka Ukrainā vairs nav tādu apgabalu, kuros nebūtu iesūtīto diversantu grupu, galvaspilsētā Kijivā ik dienu tiekot saņemtas ziņas par diversantu un ienaidnieku uguns uzvedinātāju aizturēšanu. Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas apkarošanas centrs brīdināja, ka Krievijas diversantu grupas piesedzoties ar videoziņu aģentūras "Ruptly" žurnālistu apliecībām, kurai ir birojs Berlīnē. Apliecībās var būt minēti arī citi nosaukumi — kanāls "Redfish" vai aģentūra "Maffick".<ref name="LSM17.martā"/> 22. martā Ukrainas militārās pretizlūkošanas darbinieki [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]] aizturēja diversantu grupu [[Krievijas Federālais drošības dienests|Krievijas Federālā drošības dienesta]] aģenta vadībā. Aizturētā grupa bija plānojusi sarīkot atentātu pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un veikt diversijas Kijivā un citos Ukrainas reģionos.<ref name="LSM22. martā"/> == Ģenerālprokurores un SBU vadītāja atlaišana == 17. jūlijā prezidents Zelenskis atbrīvoja no amata Ukrainas Drošības dienesta (SBU) vadītāju Ivanu Bakanovu un Ukrainas ģenerālprokurori Irinu Venediktovu. Viņš norādīja, ka ierosināts 651 kriminālprocess pret Ukrainas tiesībsargājošo orgānu darbiniekiem par sadarbību ar Krievijas okupantu režīmu, vairāk nekā 60 prokuratūras un SBU darbinieki palikuši okupētajās teritorijās un tagad darbojas pret Ukrainas interesēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-veicis-kadru-tirisanu-atbrivojis-no-amata-ukrainas-specdienesta-vaditaju-un-generalprokurori.a465790/?utm_source=draugiem.lv&utm_medium=social&utm_campaign=draugiem_zinas Zelenskis veicis kadru tīrīšanu: atbrīvojis no amata Ukrainas specdienesta vadītāju un ģenerālprokurori] lsm.lv 2022. gada 17. jūlijā</ref> == Kara noziegumi == === Civiliedzīvotāju upuri === [[Attēls:Ukrainian refugees from 2022, crossing into Poland.jpg|thumb|Bēgļi 2022. gada 7. martā šķērsojam Ukrainas robežu ar Poliju]] 27. februārī Ukrainas Veselības ministrija vēstīja, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā dzīvību zaudējuši 352 cilvēki, tostarp 14 bērni, bet ievainoti 1684 cilvēki, tostarp 116 bērni.<ref name="LSM"/> 2. martā [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos]] informēja, ka Ukrainas bēgļu skaits ir pārsniedzis 874 000. Not viņiem Polijā bija ieradušies 453 982, Ungārijā — 116 348, Moldovā — 79 315, Slovākijā — 67 000, Rumānijā — 44 540, Krievijā — 42 900, Baltkrievijā — 341 bēgļi. ANO Bēgļu aģentūra norādīja, ka 69 600 cilvēki bija aizceļojuši uz citām Eiropas valstīm.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ Ukrainā turpinās karš; smagi uzbrukumi Harkivā un Hersonā] zinas.tv3.lv 2022. gada 2. martā</ref> 4. martā ANO Bēgļu lietu aģentūras dati liecina, ka Ukrainu jau pametuši vairāk nekā 1,2 miljoni bēgļu, no kuriem vairāk nekā puse bija devusies uz Poliju.<ref name="4M-LSM"/> Līdz 5. martam pēc ANO aplēsēm Ukrainā bija gājis bojā 351 civiliedzīvotājs, tostarp 22 bērni, bet ievainoti 707 civiliedzīvotāji.<ref name="LSM5.martā"/> 6. martā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas militārā iebrukuma sākuma Ukrainā bojā gājuši vairāk nekā 350 mierīgie iedzīvotāji (tostarp 28 bērni) un vēl 707 ievainoti.<ref name="LSM6.martā"/> 8. martā Krievijas vēstnieks ANO solīja, ka Krievija ļaus atvērt humānos koridorus, lai civiliedzīvotāji varētu evakuēties no Kijevas, Čerņihivas, Sumiem un Mariupoles. Sākās civiliedzīvotāju evakuācija no [[Sumi]]em pa [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Sarkanajam Krustam]] apsolīto humānās palīdzības koridoru uz [[Poltava|Poltavu]]. Tomēr Krievijas okupācijas spēki neļāva veikt civiliedzīvotāju evakuāciju no aplenktās Mariupoles Ukrainas virzienā un sāka bēgļu apšaudi. Ukrainas iekšlietu ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks savu kara tehniku izvieto iedzīvotāju māju pagalmos un izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu. ANO bēgļu lietu komisārs Filipo Grandi informēja, ka kopš karadarbības sākuma Ukrainu pametuši jau vairāk nekā divi miljoni bēgļu.<ref name="LSM8.martā"/> 9. martā ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs informēja, ka kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā 474 civiliedzīvotāji, bet vēl 861 civiliedzīvotājs ievainots.<ref name="LSM9.martā"/> Saskaņā ar Ukrainas valsts iestāžu aplēsēm līdz 15. martam Mariupoles aplenkumā bija gājuši bojā vismaz 2357 cilvēki.<ref name="LSM15.martā"/> 16. martā Krievijas karaspēks [[Uzbrukums Čerņihivas civiliedzīvotājiem|apšāva civiliedzīvotājus Čerņihivā]], kuri stāvēja rindā pēc maizes. Sākotnēji tika ziņots par 10 upuriem, taču vēlāk skaits pieauga līdz 13.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-tiesa-pieprasa-krievijai-nekavejoties-izbeigt-uzbrukumu-ukrainai-16-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a448088/|title=ANO tiesa pieprasa Krievijai nekavējoties izbeigt uzbrukumu Ukrainai. 16. marts (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 16. martā kopējais Ukrainu pametušo bēgļu skaits pārsniedza trīs miljonu robežu.<ref name="LSM16.martā"/> 17. martā Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] informēja, ka Ukrainā atrodas Starptautiskās krimināltiesas prokurors, kurš vāc pierādījumus par kara noziegumiem. Dzemdību nama sabombardēšana Mariupolē ir bijis apzināts Krievijas armijas lēmums, kas tiks uzskatīts par pierādījumu starptautiskajā tiesā. Starptautiskā cilvēktiesību organizācija ''[[Human Rights Watch]]'' paziņoja, ka Mariupoles Drāmas teātrī pirms tā sabombardēšanas bija patvērušies apmēram 500 civiliedzīvotāju. Ukrainas Ģenerālprokurora birojs paziņoja, ka kara dēļ dzīvību zaudējuši 108 bērni, bet vairāk nekā 120 ievainoti. Visvairāk bērnu bija cietuši dzīvojamo ēku bombardēšanā [[Kijivas apgabals|Kijivas]] (52) un [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] (34).<ref name="LSM17.martā"/> Saskaņā ar ANO datiem līdz 19. martam gandrīz ceturtā daļa (23%) Ukrainas iedzīvotāju karadarbības dēļ bija atstājuši savas mājas. 6,5 miljoni cilvēku bija pārvietojušies Ukrainas iekšienē, bet 3,3 miljoni devušies bēgļu gaitās ārpus Ukrainas. Tādējādi kopējais bēgļu skaits bija aptuveni 9,8 miljoni.<ref name="lsm.lv"/> 20. martā Krievijas karaspēks Mariupolē sagrāva skolas ēku, kurā bija patvērušies 400 cilvēki.<ref name="LSM20. martā"/> ANO oficiālie dati liecināja, ka karadarbības dēļ ievainoto skaits līdz 25. martam bija sasniedzis 1650, bet bojā gājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits bija sasniedzis 1035 (214 vīrieši, 160 sievietes, 14 meitenes un 28 zēni, kā arī vēl 48 bērni un 571 pieaugušais, kuru dzimums nebija zināms).<ref name="LSM25.martā"/> 27. martā no Krievijas karaspēka aplenktajām apdzīvotajām vietām pa 10 humānajiem koridoriem tika evakuēti vairāk nekā 5000 cilvēku, Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]] informēja, ka Krievija piespiedu kārtā caur viltus koridoriem nezināmā virzienā aizvedusi aptuveni 40 000 ukraiņu, to nesaskaņojot ar Ukrainas varas iestādēm.<ref name="LSM27.martā-1"/> 28. martā Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka karadarbības dēļ miruši 143 bērni un 216 ievainoti, visvairāk cietušo bērnu bija Kijivas (67), Harkivas (49) un Doneckas (53) apgabalos. Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova Mariupolē notiekošo raksturoja nevis kā kara noziegumu, bet gan [[genocīds|genocīdu]] pret Ukrainas tautu. Savukārt Mariupoles varasiestādes pavēstīja, ka kopš kara sākuma šajā pilsētā nogalināti gandrīz 5000 cilvēku, upuru vidū ir ap 210 bērnu. Pilsētu bija pametuši ap 150 000 iedzīvotāju, bet vēl ap 170 000 bija palikuši aplenkumā.<ref name="LSM28.martā"/> 30. martā ANO Bēgļu aģentūra informēja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma aizbraukuši vairāk nekā četri miljoni bēgļu jeb gandrīz 10% no Ukrainas iedzīvotāju kopējā skaita pirms kara.<ref name=LSM30.martā/> 2. aprīlī Ukrainas Ģenerālprokuratūra informēja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos nogalināti 158 bērni un vairāk nekā 254 ievainot,<ref name="LSM2.aprīlī"/> bet 6. aprīlī ziņoja, ka nogalināt vismaz 167 bērni un 279 ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-aprilis-ukraina-sanems-papildu-prettanku-sistemas-smagakas-kaujas-austrumukraina.a451223/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 6. aprīlis. Ukraina saņems papildu prettanku sistēmas; smagākās kaujas Austrumukrainā] lsm.lv 2022. gada 6. aprīlī</ref> 8. aprīlī notika [[Uzbrukums Kramatorskas dzelzceļa stacijai|Krievijas raķešu trieciens Kramatorskas dzelzceļa stacijai]]. Sākotnēji tika ziņots par 39 upuriem, taču vēlāk skaits palielinājās līdz 50.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-kramatorskas-dzelzcela-staciju-8-aprilis-teksta-tiesraides-arhivs.a451556/|title=Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju. 8. aprīlis (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> Vēl vēlāk tika ziņots par 57 upuriem un 109 ievainotajiem. Stacijā tobrīd atradās tūkstošiem civiliedzīvotāju, kas gaidīja evakuāciju uz drošiem Ukrainas apgabaliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zurnalists-un-kramatorskas-stacijas-apsaudisanas-aculiecinieks-ta-bija-asinspirts.a452650/|title=Žurnālists un Kramatorskas stacijas apšaudīšanas aculiecinieks: «Tā bija asinspirts»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 8. aprīlī [[Pasaules Veselības organizācija]] pavēstīja, ka kopš kara sākuma notikuši 103 uzbrukumi Ukrainas veselības aprūpes iestādēm vai transportlīdzekļiem, kuros nogalināti 73 cilvēki un ievainots 51. Savukārt ANO informēja, ka apstiprināta 1611 civiliedzīvotāju, tostarp 131 bērna nogalināšana, bet 2227 civiliedzīvotāji karā guvuši ievainojumus. ANO atzīmēja, ka patiesais bojāgājušo skaits ir daudz lielāks.<ref name="LSM8.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a451556/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī</ref> 17. aprīlī Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 202 bērni un vēl vairāk nekā 361 guvuši dažādus ievainojumus (Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 117 bērni, Kijivas apgabalā — 106, Harkivas apgabalā — 89, Černihivas apgabalā — 54, Mikolajivas apgabalā — 40, Hersonas apgabalā — 41, Luhanskas apgabalā — 36, Zaporižjas apgabalā — 23, Kijivas pilsētā un Sumu apgabalā katrā pa 16 un Žitomiras apgabalā — 15).<ref name="LSM17.aprīlī"/> 28. aprīlī Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka no [[Mariupole]]s piespiedu kārtā uz Krievijas kontrolēto teritoriju deportēti vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju. Daudzi ievietoti filtrācijas nometnēs, kurās vīrieši tiek nošķirti no sievietēm un bērniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> 3. maijā ANO augstā cilvēktiesību komisāra pārvalde vēstīja, ka Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija pārsniedzis 3150 clvēkus, savukārt Ukrainas ģenerālprokuratūr- ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā laikā bija gājuši bojā vismaz 220 bērni un vēl 406 guvuši ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-3-maija.a455031/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 3. maijā] lsm.lv 2022. gada 3. maijā </ref> 7. maijā [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] Belohorivkas ciema skolas ēkā trāpīja raķete. Tika lēsts, ka skolas ēkā varētu būt bijuši aptuveni 90 cilvēku, no kuriem 60 varētu būt gājuši bojā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-papildu-atbalsts-no-lielbritanijas-aktualais-ukraina-8maija.a455760/|title=Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; papildu atbalsts no Lielbritānijas – aktuālais Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}</ref> 12. maijā publicētie ANO Bēgļu aģentūras dati liecināja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma bija aizbraukuši vairāk nekā seši miljoni bēgļu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainu-pametusi-jau-sesi-miljoni-beglu-aktualais-12-maija.a456375/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā] lsm.lv 2022. gada 12. maijā </ref> ASV telekanāls “[[CNN]]” publicēja novērošanas kameru ierakstu no Ukrainas galvaspilsētas [[Kijiva]]s apkaimes, kurā redzams, kā Krievijas karavīri 16. martā pie autosalona Kijivas apkaimē ar šāvieniem mugurā nogalina divus neapbruņotus civiliedzīvotājus. Ukrainas prokurori izmeklē šo lietu kā Krievijas pastrādāto kara noziegumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-video-krievijas-karaviri-ar-savieniem-mugura-nogalina-ukrainas-civiliedzivotajus.a456456/|title=CNN video: Krievijas karavīri ar šāvieniem mugurā nogalina Ukrainas civiliedzīvotājus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> 13. maijā Ukrainā tiesas priekšā stājās 21 gadu vecais Krievijas armijas seržants Vadims Šišimarins, kurš tika apsūdzēts [[Kara noziegumi|kara noziegumos]] par 62 gadus veca vīrieša nogalināšanu ar šāvienu galvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-no-krievijas-karaspeka-okupacijas-atbrivotas-1015-apdzivotas-vietas-aktualais-14-maija.a456741/|title=Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas. Aktuālais 14. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-14|language=lv}}</ref> 19. maijā Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināts vismaz 231 bērns un 427 guvuši dažādus ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apgalvo-ka-padevusies-1730-mariupoles-aizstavju-aktualais-ukraina-19-maija.a457462/ Krievija apgalvo, ka padevušies 1730 Mariupoles aizstāvju. Aktuālais Ukrainā 19. maijā] lsm.lv 2022. gada 19. maijā</ref> 20. maijā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka Ukrainu pametuši 6,36 miljoni bēgļu, bet 1,88 miljoni cilvēku iebraukuši Ukrainā.<ref name="LSM20.maijā"/> 27. jūnijā Krievijas raķete sagrāva [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-pilseta-kremencuka-krievijas-raketes-trieciena-tirdzniecibas-centram-vismaz-10-upuri.a463154/|title=Ukrainas pilsētā Kremenčukā Krievijas raķetes triecienā tirdzniecības centram vismaz 10 upuri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Uzbrukumā tika nogalināti vismaz 18 civiliedzīvotāji, ap 60 cilvēku tika ievainoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremencuka-pabeigta-tirdzniecibas-centra-apsaude-bojagajuso-meklesana-aktualais-28-junija.a463329/|title=Kremenčukā pabeigta tirdzniecības centra apšaudē bojāgājušo meklēšana. Aktuālais 28. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Krievijas armija naktī uz 1. jūliju ar raķetēm "H-22" apšaudīja Odesas apgabalu, trāpot deviņstāvu dzīvojamam namam un atpūtas bāzei Bilhorodas-Dnistrovskas rajona Serhijivkas ciematā. Šajā apšaudē nogalināja vismaz 21 cilvēku, tai skaitā divus bērnus, un ievainoja vairāk nekā 30 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/ Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu] lsm.lv 2022. gada 2. jūlijā</ref> 10. jūlijā notika Krievijas raķešu uzbrukums [[Časivjara]]i, kura laikā sagrāva piecstāvu dzīvojamā ēku, nogalinot vismaz 33 civiliedzīvotājus. 11. jūlijā notikušajos triecienos Harkivas, Mikolajivas un Odesas apgabalos nogalināja un ievainoja vairākus desmitus iedzīvotāju, bet Harkivas pilsētā bojā gāja vismaz seši cilvēki un 31 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-daudzviet-skan-gaisa-trauksmes-pieaug-upuru-skaits-casivjara.a465030/ Ukrainā daudzviet skan gaisa trauksmes; pieaug upuru skaits Časivjarā] lsm.lv 2022. gada 12. jūlijā</ref> 14. jūlijā notika Krievijas raķešu trieciens [[Vinnica]]i, kurā gāja bojā vismaz 23 cilvēki, tajā skaitā trīs bērni. Slimnīcā ievietoja 73 ievainotos, tostarp četrus bērnus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenksis aicināja starptautisko sabiedrību atzīt Krieviju par teroristisku valsti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vinnica-sero-par-krievijas-rakesu-trieciena-upuriem.a465619/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Vinnicā sēro par Krievijas raķešu trieciena upuriem] lsm.lv 2022. gada 15. jūlijā</ref> <gallery> Attēls:Infant body killed by russian nazies.jpg|Krievijas raķešu uzbrukumā [[Vinnica]]i 14. jūlijā nogalinātā bērna mirstīgās atliekas Attēls:Робоча поїздка заступника керівника Офісу Президента до Вінниці 01.jpg|Krievijas raķešu triecienā sagrautās [[Vinnica]]s ēkas 15. jūlijā </gallery> === Bučas slaktiņš === {{Pamatraksts|Bučas slaktiņš}} [[Attēls:Killed woman in Bucha.jpg|thumb|[[Bučas slaktiņš|Bučas slaktiņā]] nogalinātas sievietes līķis.]] [[Attēls:The city of Bucha after liberation from the Russians 01.jpg|thumb|Bučā nogalināto iedzīvotāju līķi]] 3. aprīlī pēc [[Buča (pilsēta)|Bučas]] atbrīvošanas uzņemtie videokadri liecināja, ka pilsētas ielās guļ līķi. Cilvēki bija nogalināti ar šāvienu pakausī, lai gan daudzi nēsājuši ap roku baltu apsēju, lai parādītu, ka ir neapbruņoti. Agresori bija šāvuši gan uz vīriešiem, gan sievietēm, nošauto vidū ir arī kāda gadus 14 veca zēna līķis. Bučas masu kapos bija apglabāti gandrīz 300 cilvēku. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, reaģējot uz Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Kijivas pievārtē, solīja vērst jaunas sankcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropadomes-priekssedis-pec-bucas-slaktina-sola-jaunas-sankcijas-pret-krieviju.a450846/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropadomes priekšsēdis pēc Bučas slaktiņa sola jaunas sankcijas pret Krieviju] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> Līdzīga situācija bija arī blakus esošajās [[Hostomeļa|Hostomeļā]] un [[Irpiņa|Irpiņā]]. Irpiņas mērs paziņoja, ka iedzīvotāji nogalināti ar sevišķu nežēlību, daudzus nogalinājušas mīnas, gājuši bojā apšaudēs vai tikuši nošauti. Pilsētā esot iznīcinātas puse ēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs]] aicināja veikt neatkarīgu izmeklēšanu. 4. aprīlī Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde publicēja sarakstu ar Krievijas karavīriem, kas atbildīgi par civiliedzīvotāju slepkavošanu Bučā un tās apkaimē. Šajā rajonā bija izvietotas Krievijas armijas 64. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes vienības. Sarakstā ir visi brigādes karavīri, sākot no pulkvežiem līdz pat ierindniekiem. Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija noliedza, ka Krievijas karavīri būtu vainīgi civiliedzīvotāju nogalināšanā. Fotogrāfijas un videomateriāli esot "jaunākais Kijivas režīma viltojums".<ref name="LSM4.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-aprilis-krievijas-kars-ukraina.a450913/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 4. aprīlis. Krievijas karš Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 4. aprīlī </ref> 7. aprīlī Vācijas žurnāls ''[[Spiegel]]'' ziņoja, ka Vācijas izlūkdienestam izdevies pārtvert Krievijas karaspēka radioziņojumu par mierīgo iedzīvotāju slepkavošanu Bučā. Izlūkdienests norādīja, ka galveno lomu zvērībās spēlējuši Krievijas algotņi, arī no [[Vāgnera grupa]]s.<ref>[https://www.tvnet.lv/7495443/der-spiegel-vacijas-izlukdienests-partveris-krievijas-karaviru-sarunas-buca "Der Spiegel": Vācijas izlūkdienests pārtvēris Krievijas karavīru sarunas Bučā. Bučā bijuši vāgnerieši] tvnet.lv 2022. gada 7. aprīlī</ref> 15. aprīlī Kijivas policija paziņoja, ka Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka bija atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, 95% bija miruši no šautām brūcēm.<ref name="LSM16.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-16-aprili.a452673/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 16. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> === Marodierisms === Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde paziņoja, ka Krievija nespēj pienācīgi apgādāt savu armiju Ukrainā, tāpēc vienības esot saņēmušas pavēli pāriet uz “pašapgādi”, kas būtībā legalizēja laupīšanu un [[Marodierisms|marodierismu]]. Ukrainas izlūkdienests ziņoja, ka loģistikas problēmu dēļ Krievijas armija nespēj nodrošināt savām vienībām degvielu, [[Pārtika|pārtiku]], [[Tehnika|tehniku]], patronas. Izlūkdienests pauda, ka marodierismu pavada arī smagi [[kara noziegumi]] pret vietējiem iedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-krievijas-armija-legalize-marodierismu-ukraina.a447642/ Ukrainas izlūkdienests: Krievijas armija legalizē marodierismu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Fotogrāfijās un videomateriālos [[Sociālie tīkli|sociālajos tīklos]] redzamas liecības tam, kā Krievijas karavīri nodarbojas ar marodierismu un sūta no Baltkrievijas uz Krieviju salaupīto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kas-ir-marodierisms.a451462/ Kas ir marodierisms?] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Krievijas [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] varas iestādes atļāva izlaupīt graudus no Ukrainas [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] daļas, kuru okupējis [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]].<ref>[https://www.la.lv/krievija-oficiali-atlauj-graudu-izlaupisanu-no-ukrainas Krievijā oficiāli atļauj graudu izlaupīšanu no Ukrainas] la.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> == Kiberuzbrukumi == 23. februārī nezināmi hakeri iznīcināja datus Ukrainas Iekšlietu ministrijas tīklā, iepriekš nolaupot un iegūstot pieeju informācijai par komunikācijām un cilvēku pārvietošanos valsts iekšienē. Tajā pašā dienā Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas vietnēs notika kļūmes, kas varētu būt [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumu]] sekas. Turklāt nav ziņu par zaudējumu apmēru Iekšlietai ministrijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-02-26/hackers-destroyed-data-at-key-ukraine-agency-before-invasion|title=Hackers Destroyed Data at Key Ukraine Agency Before Invasion|website=www.bloomberg.com|access-date=2022-03-01}}</ref> 26. februārī hakeri veica vērienīgu kiberuzbrukumu [[Kremlis|Kremļa]], [[Krievijas valdība]]s, [[Krievijas Valsts dome]]s, kā arī Krievijas informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas uzraudzības dienesta ''[[Roskomnadzor]]'' un citām vietnēm. Ukrainas Digitālās pārejas ministrija pauda uzskatu, ka kiberuzbrukumu veicis hakeru grupējums ''[[Anonymous]]''.<ref>[https://www.la.lv/hakeri-sakusi-verienigu-kiberuzbrukumu-lielakaja-dala-krievijas-televizijas-kanalu-skan-ukrainu-muzika Hakeri sākuši vērienīgu kiberuzbrukumu: lielākajā daļā Krievijas televīzijas kanālu skan ukraiņu mūzika]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī</ref> 28. februārī hakeri grupējums ''Anonymous'' ielauzās vairāku Krievijas mediju lapās. Ziņu aģentūras "TASS", laikrakstu "Izvestija" un "Kommersant", "RBK", "Forbes" krievu redakcijas un citās lapās ievietoja paziņojumu Krievijas "nevienaldzīgo žurnālistu" vārdā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-28-februaris-teksta-tiesraides-arhivs.a445615/|title=Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai. 28. februāris (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}</ref> <blockquote>"Dārgie pilsoņi! Aicinām jūs pārtraukt šo neprātu. Nesūtiet savus dēlus un vīrus drošā nāvē. Putins piespiež mūs melot un pakļauj briesmām. Mēs esam izolēti no visas pasaules, pārtrauca iepirkt mūsu naftu un gāzi. Pēc dažiem gadiem mēs dzīvosim kā Ziemeļkorejā. Kāpēc mums tas vajadzīgs? Lai Putins iekļūtu vēstures mācību grāmatās? Tas nav mūsu karš, apturēsim to!"</blockquote> 29. martā notika kiberuzbrukums Ukrainas lielākajam fiksēto līniju telesakaru uzņēmumam "Ukrtelecom", kas samazināja uzņēmuma spēju sniegt pakalpojumus visā valstī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-29-marts-krievija-mazinas-ofensivu-pret-kijivu-stambula-notikusas-miera-sarunas.a450060/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 29. marts. Krievija mazinās ofensīvu pret Kijivu, Stambulā notikušas miera sarunas] lsm.lv 2022. gada 29. martā</ref> 27. aprīlī kompānija ''[[Microsoft]]'' paziņoja, ka Krievijas hakeru grupējumi pēc kara sākuma ir sarīkojuši apmēram 240 kiberuzbrukumu Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> == Reakcija == [[Attēls:International reactions to the 2022 Russian invasion of Ukraine.svg|thumb|300px|right|Starptautiskā reakcija uz Krievijas iebrukumu Ukrainā. ---- {{Uzraksts|#0066FF|Valstis, kas iebrukumu nosodījušas}} {{Uzraksts|#666666|Valstis, kas saglabājušas neitrālu nostāju}} {{Uzraksts|#FF6600|Valstis, kas iebrukumā vainojušas Ukrainu un/vai NATO provokāciju}} {{Uzraksts|#D8E0E2|Nav zināms}} ---- {{Uzraksts|#FF0000|Krievija}} {{Uzraksts|#0000FF|Ukraina}}]] === Eiropas Savienība === 24. februārī [[Eiropas Savienība]] vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā. Šīs sankcijas aptver finanšu sektoru, enerģētiku un transportu, dubultā pielietojuma preces [militārā un nemilitārā pielietojuma preces], kā arī eksporta kontroli un eksporta finansējumu, vīzu politiku, kā arī sarakstu ar Krievijas pilsoņiem, kuri būs pakļauti sankcijām. ES līderi arī vienojās sagatavot jaunas sankcijas pret Baltkrieviju, kuras teritorija izmantota, lai uzbruktu Ukrainai. Tomēr nav izskanējis, ka sankcijās būtu iekļauta Krievijas atslēgšanu no globālās banku transakciju sistēmas [[Vispasaules starpbanku finanšu telekomunikācijas biedrība|SWIFT]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-krieviju-par-iebrukumu-ukraina.a445111/|title=ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 27. februārī [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstis vienojušās atbloķēt 450 miljonus eiro dalībvalstīm, lai tās iepirktu ieročus Ukrainai, paziņojis ES ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis Žuzeps Borels. Borels arī paziņoja, ka ES dalībvalstis oficiāli apstiprinājušas aizliegumu veikt jebkādas transakcijas ar Krievijas centrālo banku.<ref name="LSM"/> 2. martā izslēdza septiņas Krievijas bankas no starptautiskās maksājumu sistēmas [[Vispasaules starpbanku finanšu telekomunikācijas biedrība|SWIFT]], ieviešot iepriekš apstiprinātās sankcijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/eiropas-savieniba-izsledz-septinas-krievijas-bankas-no-swift-sistemas.a446052/|title=Eiropas Savienība izslēdz septiņas Krievijas bankas no SWIFT sistēmas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> Tajā pašā dienā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojušās par jaunām sankcijām Baltkrievijai par tās piedalīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu. Sankcijas Baltkrievijai skars vissvarīgākos eksporta produktus. Tas apturēs visu preču eksportu no minerālā kurināmā līdz tabakai, koksnei un kokmateriāliem, cementa, dzelzs un tērauda. Pret Baltkrieviju arī tiks noteikti eksporta ierobežojumi, kas pret divējādas izmantošanas precēm noteikti Krievijai. Tas ļaus izvairīties no Krievijai noteikto pasākumu apiešanas riska, paziņoja Leiena.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/374021-es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-baltkrieviju.htm|title=Eiropas Savienība vienojas par jaunām sankcijām pret Baltkrieviju|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 17. jūnijā Eiropas Komisija nolēma ieteikt piešķirt [[ES paplašināšanās|Eiropas Savienības kandidātvalsts]] statusu Ukrainai un Moldovai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-komisija-iesaka-pieskirt-es-kandidatvalsts-statusu-ukrainai-un-moldovai.a461978/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropas Komisija iesaka piešķirt ES kandidātvalsts statusu Ukrainai un Moldovai] lsm.lv 2022. gada 17. jūnijā</ref> === NATO === 16. maijā ziņu aģentūra “Bloomberg” izplatīja informāciju, ka jaunajā [[NATO]] stratēģiskajā koncepcijā Krievijas rīcība tiks atzīta par tiešiem draudiem. 2010. gadā pieņemtajā iepriekšējā dokumentā Krievija tika dēvēta par partneri, taču šis attiecību periods ir beidzies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/bloomberg-jaunaja-nato-koncepcija-krievijas-uzvediba-tiks-atzita-par-tiesiem-draudiem.a456914/|title=«Bloomberg»: Jaunajā NATO koncepcijā Krievijas uzvedība tiks atzīta par tiešiem draudiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> === ASV === 21. februārī [[ASV prezidents]] [[Džo Baidens]] izdeva rīkojumu, ar kuru aizliedza ASV pilsoņiem izdarīt jaunas investīcijas tā dēvētajās Doneckas un Luganskas republikās, kā arī veikt ar šīm teritorijām tirdzniecības vai citus finanšu darījumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-pazino-par-sankcijam-pret-prokrievisko-kaujinieku-paspasludinatajam-republikam-austrumukraina.a444665/|title=ASV paziņo par sankcijām pret prokrievisko kaujinieku pašpasludinātajām republikām Austrumukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 24. februārī prezidents Baidens paziņoja par jaunu sankciju paketi pret Krieviju, tajā skaitā iesaldējot lielāko banku aktīvus un liedzot augsto tehnoloģiju eksportu uz Krieviju. Sankcijas ierobežoja Krievijas lielākās bankas "Sberbank" pieeju transakcijām dolāros. Tāpat sankcijas skāra "VTB Bank", "Bank Otkritie", "Sovcombank OJSC" un "Novikombank". Sankcijas piemēroja arī vairākiem Krievijas elites pārstāvjiem un viņu ģimenes locekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-prezidents-pazino-par-papildu-sankcijam-pret-krieviju-un-eksporta-kontroli.a445193/|title=ASV prezidents paziņo par papildu sankcijām pret Krieviju un eksporta kontroli|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 8. martā ASV aizliedza energoresursu (naftas, gāzes un ogļu) importu no Krievijas. Prezidents Baidens atzina, ka sankcijas pret Krieviju ietekmēs arī ASV ekonomiku, jo gaidāms degvielas cenu kāpums.<ref name="LSM 8M">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-2-miljonus-teksta-tiesraides-arhivs.a446880/|title=8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis 2 miljonus (teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-09|language=lv}}</ref> 18. martā ASV prezidents Džo Baidens brīdināja Ķīnas prezidentu [[Sji Dzjiņpins|Sju Dziņpinu]] nesniegt materiālu atbalstu Krievijai agresijā pret Ukrainu.<ref name="LSM21.martā"/> === Ķīna === Ķīnas Tautas Republika bija viena no valstīm, kas ANO ģenerālajā asamblejā nenosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā, tomēr 21. martā kļuva zināms, ka Ķīna neatbalstīs Krievijas karu pret Ukrainu ar ieroču un munīcijas piegādēm un darīs visu krīzes deeskalācijas labā. Ķīnas valdība par dezinformāciju nodēvēja ziņojumus, ka Ķīna ir gatava Krievijai piegādāt bruņojumu.<ref name="LSM21.martā"/> === Lielbritānija === 24. februārī [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] noteica sankcijas pret piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem. Šīs bankas ir "Rossija", "Promsvjazjbank", kā arī trīs bankas, kuru galvenie biroji atrodas okupētajā [[Krima|Krimā]] — "Genbank", "Industriaļnij sberegateļnij bank" un "Černomorskij bank rekonstrukcii i razvitija".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-krieviju-par-iebrukumu-ukraina.a445111/|title=ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> 9. maijā Lielbritānija paziņoja par jaunām tirdzniecības sankcijām Krievijai, kā arī [[Baltkrievija]]i. [[Londona]] noteica jaunus importa tarifus, to vidū arī platīnam un pallādijam. Tika noteikti arī eksporta aizliegumi rūpniecībai nepieciešamām precēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-atturejies-izsludinat-eskalaciju-kara-pret-ukrainu-aktualais-9-maija.a455828/|title=Putins atturējies izsludināt eskalāciju karā pret Ukrainu. Aktuālais 9. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> 13. maijā [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas valdība]] paziņoja par jaunām sankcijām pret Krieviju, kas būs vērstas tieši pret Krievijas prezidentam [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] tuvāko cilvēku loku. Sankciju sarakstā iekļauta gan bijusī mākslas vingrošanas čempione [[Aļina Kabajeva]], kas Rietumu presē dēvēta par Putina mīļāko, gan Putina bijusī sieva Ludmila.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ar-rakesu-un-aviacijas-uzbrukumiem-smagakas-cinas-turpinas-ukrainas-dienvidaustrumos-aktualais-13-maija.a456548/|title=Ar raķešu un aviācijas uzbrukumiem smagākās cīņas turpinās Ukrainas dienvidaustrumos. Aktuālais 13. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> === Igaunija === [[Attēls:Tallinn Ukraina toetusmeeleavaldus 3.jpg|thumb|Ukrainas atbalsta demonstrācija Brīvības laukumā Tallinā 26. februārī]] [[Rīgikogu|Igaunijas Rīgikogu]] pirms iebrukuma un uzbrukuma sākšanas Ukrainai 2022. gadā veica divus iesniegumus, paužot atbalstu Ukrainas teritoriālajai integritātei un nosodot Krievijas Federācijas atraisīto karu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riigikogu.ee/tegevus/eelnoud/eelnou/|title=Eelnõu|last=plats 1a|first=Lossi|last2=Tallinn|first2=15165|website=Riigikogu|access-date=2022-03-02|language=et}}</ref> 26. februārī Igaunijas ukraiņu organizācijas un Igaunijas pilsoniskās apvienības [[Tallina]]s Vabaduses laukumā notika demonstrācijas Ukrainas atbalstam, kurā piedalījās ap 30 000 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.err.ee/1608513611/galerii-rahvarohke-meeleavaldus-vabaduse-valjakul-ukraina-toetuseks|title=Galerii: rahvarohke meeleavaldus Vabaduse väljakul Ukraina toetuseks|last=ERR|website=ERR|access-date=2022-03-02|date=2022-02-26|language=et}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/373519-video-tallina-ukrainas-atbalstam-pulcejusies-30-000-cilveku.htm|title=VIDEO: Tallinā Ukrainas atbalstam pulcējušies 30 000 cilvēku|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> Igaunijas valdība nolēma slēgt gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/373488-igaunija-nolemusi-slegt-savu-gaisa-telpu-krievijas-aviokompaniju-lidmasinam.htm|title=Igaunija nolēmusi slēgt savu gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 25. maijā Igaunijā bija reģistrēti 39 802 Ukrainas kara bēgļi. Kopumā Igaunijas robežu bija šķērsojuši 64 148 bēgļi, no kuriem 24 346 Igauniju izmantoja kā tranzīta valsti ceļā uz citām zemēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/igaunija-atcel-pagaidu-robezkontroli-ar-latviju.a458368/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Igaunija atceļ pagaidu robežkontroli ar Latviju] lsm.lv 2022. gada 25. maijā</ref> === Latvija === [[Attēls:Solidarizējoties ar ukraiņu tautu, pie Saeimas nama plīvo Ukrainas karogs 07.jpg|thumb|Protests pie Krievijas vēstniecības Rīgā 24. februārī]] [[Attēls:Riga 05.03.2022.JPG|thumb|Gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!" pie Brīvības pieminekļa 5. martā.]] {{Pamatraksts|Latvijas reakcija uz Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā}} No 24. līdz 28. februārim [[Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]] (NEPLP) pieņēma lēmumu pārtraukt Krievijas un Baltkrievijas televīzijas kanālu retranslāciju Latvijā.<ref name="LSM"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvijā aizliedz vairāku Krievijas telekanālu translāciju |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-aizliedz-vairaku-krievijas-telekanalu-translaciju.a445049/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neplp-aizliedz-latvija-retranslet-krievijas-kanalus-mir-24-un-rtvi.a445734/|title=NEPLP aizliedz Latvijā retranslēt Krievijas kanālus «MIR 24» un «RTVI»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 24. februārī [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] pārtrauca izsniegt Latvijas vīzas Krievijas Federācijas pilsoņiem, izņemot gadījumos, kas saistīti ar īpašiem humāniem apsvērumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvija pārtrauc izsniegt vīzas Krievijas pilsoņiem |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-partrauc-izsniegt-vizas-krievijas-pilsoniem.a445144/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Tika arī apstiprināts [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija]]s izstrādāts plāns, lai uzņemtu un izmitinātu aptuveni 10 000 iespējamo bēgļu no Ukrainas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvija gatava uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-gatava-uznemt-10-000-iespejamo-ukrainas-beglu.a445130/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 25. februārī [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] iesniedza protesta notu Krievijas Federācijai par to, nosodot militāro agresiju un iebrukumu Ukrainā, kas ir pretrunā visām starptautiskajām normām un pārkāpj Ukrainas suverenitātes un teritoriālo nedalāmību. Latvijas valdība atsauca arī savu vēstnieku Krievijā [[Māris Riekstiņš|Māri Riekstiņu]].<ref>[https://www.la.lv/bez-komentariem-sodien-latvijas-arlietu-ministriju-pameta-krievijas-vestniecibas-pilnvarotais-lietvedis-latvija Bez komentāriem šodien Latvijas Ārlietu ministriju pameta Krievijas vēstniecības pilnvarotais lietvedis Latvijā]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 25. februārī</ref> No 26. februārī [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]] rosina slēgt Latvijas gaisa telpu Krievijā reģistrētām aviokompānijām komerciāliem lidojumiem. Latvijas lidsabiedrība "[[airBaltic]]" paaugstināto risku un noteikto ierobežojumu dēļ atcēlusi reisus uz Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/373491-latvija-nolemusi-slegt-gaisa-telpu-krievijas-lidmasinam-vel-vajadzigs-valdibas-lemums.htm|title=Latvija nolēmusi slēgt gaisa telpu Krievijas lidmašīnām; vēl vajadzīgs valdības lēmums|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> No 28. februāra [[Saeima]] atļāva Latvijas iedzīvotājiem brīvprātīgi karot Ukrainas pusē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-pilsoni-ka-brivpratigie-drikstes-karot-ukrainas-puse.a445636/|title=Latvijas pilsoņi kā brīvprātīgie drīkstēs karot Ukrainas pusē|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 2. martā [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienesta]] Muitas pārvalde iesaldēja sadarbību ar Krievijas Federālo muitas dienestu. Arī "[[Latvijas pasts]]" pārtrauca Krievijas un Baltkrievijas naudas pārvedumu pieņemšanu un izmaksu, preses izdevumu piegādi, tirdzniecību un komercsūtījumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/latvija-iesalde-attiecibas-ar-krievijas-muitu-latvijas-pasts-nepiegadas-krievijas-un-baltkrievijas-presi.a446048/|title=Latvija iesaldē attiecības ar Krievijas muitu; Latvijas Pasts nepiegādās Krievijas un Baltkrievijas presi|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> No 24. februāra līdz 2. martam Latvijas iedzīvotāji platformā "[[ziedot.lv]]" saziedoja 3,8 miljonus eiro, par miljonu eiro bija nopirkti medikamenti un pārsēji. Labdarības portāla vadītāja Rūta Dimanta Latvijas Radio pastāstīja, ka ziedojumi jau tiek izmantoti praktiskās palīdzības sniegšanai — gan civiliedzīvotājiem, gan Ukrainas armijai, gan Nacionālajai gvardei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ziedotlv-ukrainai-savakti-jau-38-miljoni-eiro-palidziba-lidz-sim-sniegta-miljona-eiro-apmera.a446009/|title=«Ziedot.lv» Ukrainai savākti jau 3,8 miljoni eiro; palīdzība līdz šim sniegta miljona eiro apmērā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 3. martā otrajā un galīgajā lasījumā [[Saeima]] vienbalsīgi atbalstīja Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu, ar ko noteikts papildu mehānisms, kādā Ukrainas iedzīvotāji var ātri saņemt atbalstu, kā arī uzturēšanās un darba tiesības Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-vienbalsigi-pienem-ukrainas-civiliedzivotaju-atbalsta-likumprojektu.a446199/|title=Saeima vienbalsīgi pieņem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}</ref> Latvijas ārstniecības iestādes ir gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus cilvēku, kuri ievainoti karā Ukrainā, informēja [[Latvijas Republikas Veselības ministrija|Veselības ministrijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-slimnicas-gatavas-vienlaikus-arstet-vairakus-simtus-ukrainas-kara-ievainoto.a446195/|title=Latvijas slimnīcas gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus Ukrainas karā ievainoto|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}</ref> 5. martā [[Rīga|Rīgā]] notika [[Latvijas Pilsoniskā alianse|Latvijas Pilsoniskās alianses]] rīkots gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!". Gājiena mērķis bija atbalstīt Ukrainu tās brīvības cīņā, nosodīt Putina uzbrukumu, kā arī saliedēt Latvijas sabiedrību kopējam mērķim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-notiks-gajiens-kopa-ar-ukrainu-kopa-pret-putinu.a446434/|title=Rīgā notiks gājiens «Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-05|language=lv}}</ref> Gājienā no Brīvības pieminekļa līdz Ukrainas vēstniecībai piedalījās ap 30 000 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-ukrainas-atbalsta-pasakuma-riga-pulcejusies-ap-30-000-cilveku.a446539/|title=VIDEO: Ukrainas atbalsta pasākumā Rīgā pulcējušies ap 30 000 cilvēku|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-05|language=lv}}</ref> Tā kā Baltijas valstis nolēma slēgt Krievijas ģenerālkonsulātus Liepājā, Daugavpilī, Klaipēdā, Narvā un Tartu, tad 21. aprīlī Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Latvijai jāslēdz savi ģenerālkonsulāti Sanktpēterburgā un Pleskavā.<ref name="LSM21.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-21-aprilis-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-iebrukumu.a453222/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. aprīlis. Ukraina turpina atvairīt Krievijas iebrukumu] lsm.lv 2022. gada 21. aprīlī </ref> 20. aprīlī Rīgā, iepretim Krievijas vēstniecībai, ap 200 sieviešu vienojās protesta akcijā pret seksuālo vardarbību un kara noziegumiem Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/foto-video-ap-200-sieviesu-iepretim-krievijas-vestniecibai-riga-proteste-pret-seksualo-vardarbibu-kara-ukraina.a453029/ Ap 200 sieviešu iepretim Krievijas vēstniecībai Rīgā protestē pret seksuālo vardarbību karā Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 20. aprīlī</ref> 20. maijā Rīgā notika gājiens "Par atbrīvošanos no padomju mantojuma", kurā bija pulcējušies aptuveni 5000 cilvēku. Tas tika atklāts pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]], nodziedot [[Latvijas himna|Latvijas himnu]] un noslēdzās [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]], kur tika dziedātas dziesmas un teiktas runas. Pasākums noslēdzās ar komponista [[Mārtiņš Brauns|Mārtiņa Brauna]] dziesmu "[[Saule, Pērkons, Daugava]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gajiens-pret-padomju-mantojumu-nosledzies-bez-ipasiem-starpgadijumiem.a457794/|title=Gājiens pret padomju mantojumu noslēdzies bez īpašiem starpgadījumiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-21|language=lv}}</ref> 9. jūnijā pēc Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmuma no Latvijas informatīvās telpas pazuda 80 Krievijā reģistrētas televīzijas programmas. Tas bija pamatots ar Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas NEPLP piešķīra tiesības ierobežot tādu audio un audiovizuālo programmu, kā arī pakalpojumu pēc pieprasījuma izplatīšanu Latvijā no valstīm, kas grauj vai apdraud citas valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti vai valstisko neatkarību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sodien-no-latvijas-informativas-telpas-pazud-visas-krievijas-tv-programmas.a460610/ Šodien no Latvijas informatīvās telpas pazūd visas Krievijas TV programmas] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā</ref> ==== Bēgļi Latvijā ==== 10. martā Latvijas Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts pavēstīja, ka Latvijā ieceļojuši 4300 bēgļu no Ukrainas, atbalsts sniegts vairāk nekā 1100 cilvēkiem, 631 izmitināts tūrisma mītnēs.<ref name="LSM10.martā"/> Pēc 20. marta Latvijas plašsaziņas līdzekļos tika intensīvi izplatītas [[Ziņu pratība|viltus ziņas]] par Ukrainas bēgļu uzbrukumiem krieviski runājošajiem iedzīvotājiem, kā arī par Krievijai noteikto sankciju graujošo ietekmi uz Latvijas saimniecību un iedzīvotāju dzīves līmeņa pazemināšanos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/recheck-parbauda-melus-par-begliem-zemo-dzives-limeni-rietumos-un-iznicinato-razosanu-latvija.a449828/ «Re:Check» pārbauda melus par bēgļiem, zemo dzīves līmeni Rietumos un iznīcināto ražošanu Latvijā] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 1. aprīlī Iekšlietu ministrija informēja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību bija izsniegti 11 254 bēgļiem. Rīgas bēgļu atbalsta centrā bija saņemti 1809 pieteikumi mācībām Rīgas skolās, no tiem 561 — pirmsskolai, 1248 — skolai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-11-254-ukrainu-begli-sanemusi-uzturesanas-dokumentus-ar-tiesibam-uz-nodarbinatibu.a450666/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Latvijā 11 254 ukraiņu bēgļi saņēmuši uzturēšanās dokumentus ar tiesībām uz nodarbinātību] lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī</ref> 5. aprīlī [[Latvijas iekšlietu ministri|iekšlietu ministre]] [[Marija Golubeva]] paziņoja, ka Latvijā varētu būt vismaz 18 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, no viņiem ap 8000 lūguši izmitināšanu Latvijas pašvaldību civilās aizsardzības komisijās, bet vēl aptuveni 10 000 vērsušies pēc citiem pakalpojumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ministre-latvija-patlaban-varetu-but-ap-18-000-ukrainas-kara-beglu.a451089/ Ministre: Latvijā patlaban varētu būt ap 18 000 Ukrainas kara bēgļu] lsm.lv 2022. gada 5. aprīlī</ref> 27. aprīlī Iekšlietu ministrijas apkopotā informācija liecināja, ka Latvijā reģistrēti 24 746 Ukrainas bēgļi, ar Civilās aizsardzības komisiju starpniecību izmitinātas 9313 personas, bet 18 712 ukraiņiem bija izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-kara-beglu-faktiskais-skaits-latvija--nezinams-trukst-ari-datu-apmainas-eiropas-limeni.a454131/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas kara bēgļu faktiskais skaits Latvijā — nezināms; trūkst arī datu apmaiņas Eiropas līmenī] lsm.lv 2022. gada 27. aprīlī </ref> 29. aprīlī [[Latvijas valdība]] ārkārtas sēdē atbalstīja jauno Ukrainas bēgļu atbalsta plānu, kas paredz Latvijā uzņemt ap 40 000 Ukrainas civiliedzīvotājus. Dažādiem atbalsta pasākumiem kopumā rezervēti 116,28 miljoni eiro, tostarp paredzēts, ka Latvijas mājsaimniecības varēs saņemt līdz 300 eiro lielu atbalstu mēnesī, ja dos pajumti Ukrainas kara bēgļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-beglu-atbalstam-paredz-1163-miljonus-eiro-majsaimniecibam-bus-lidz-300-eiro-izmitinasanas-pabalsts.a454569/|title=Ukrainas bēgļu atbalstam paredz 116,3 miljonus eiro; mājsaimniecībām būs līdz 300 eiro izmitināšanas pabalsts|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-04|language=lv}}</ref> 17. maijā [[Saeima]]s Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisijas sēdē nolēma, ka Ukrainas kara bēgļiem plānots turpināt Latvijā sniegt primāro palīdzību arī pēc likumā noteiktā 90 dienu atbalsta sniegšanas perioda. Lai uzturēšanās Latvijā turpmāk būtu iespējama arī tiem bēgļiem, kuriem nav pastāvīgu ienākumu, plānots noteikt vēl vienu 90 dienu periodu. [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] valsts sekretāra vietnieks [[Jānis Bekmanis]] norādīja: "Pamatdiskusiju objekts ir tieši primārās palīdzības sniegšana Ukrainas civiliedzīvotājiem. Tā ir izmitināšana un ēdināšana. Ir atbalstīts, ka pie esošajām 90 dienām tiek klāt pieliktas vēl 90 dienas no 1. maija, paredzot arī īres pabalsta griestus 400 eiro uz 90 dienām."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-begliem-primaro-palidzibu-plano-piedavat-ari-pec-90-dienu-valsts-atbalsta-perioda.a457222/|title=Ukrainas bēgļiem primāro palīdzību plāno piedāvāt arī pēc 90 dienu valsts atbalsta perioda|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> 23. maijā Iekšlietu ministrijas apkopotā informācija liecināja, ka Latvijā bija reģistrēts 29 971 Ukrainas bēglis, un izglītības iestādēs Latvijā mācījās 4190 Ukrainas kara bēgļu bērni. 24 098 Ukrainas kara bēgļiem bija izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-beglu-skaits-latvija-sasniedzis-30-000-skolas-macas-4000-ukrainu-beglu-berni.a458074/ Ukrainas bēgļu skaits Latvijā sasniedzis 30 000; skolās mācās 4000 ukraiņu bēgļu bērni] lsm.lv 2022. gada 23.maijā</ref> Vispārējās izglītības skolās mācījās 2861 ukraiņu skolēni, pie kam 1501 skolēni mācījās latviešu valodas programmās, bet 1354 mazākumtautību valodu programmās. Savukārt 1329 ukraiņu bērni mācījās pirmsskolas izglītības iestādēs (929 latviešu valodā, 395 mazākumtautību valodās).<ref>[https://www.leta.lv/home/important/A1AEBD69-8760-4741-8E5E-7EEB22C40221/ Latvijas izglītības iestādēs mācās vairāk nekā 4000 ukraiņu kara bēgļu bērni] LETA 23.05.2022 </ref> === Lietuva === [[Attēls:Event-to-support-ukraine-in-kaunas-lithuania-2022-02-24.jpg|thumb|Ukrainas atbalsta pasākums [[Kauņa|Kauņā]] 24. februārī]] 24. februārī [[Lietuvas prezidentu uzskaitījums|Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja par ārkārtējās situācijas ieviešanu valstī līdz 10. martam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-izsludina-arkartejo-stavokli-lietuva.a445125/|title=Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā izsludina ārkārtējo stāvokli Lietuvā|website=lsm.lv|access-date=2022-03-02|date=2022-02-24|language=lv}}</ref> Tajā pašā dienā vakarā [[Viļņa|Viļņā]] un citās Lietuvas pilsētās notika akcija Ukrainas atbalstam. Viļņas iedzīvotāji, solidarizējoties ar Ukrainas pilsoņiem, galvaspilsētā aptuveni 15 000 cilvēki sapulcējās Neatkarības laukumā pie Seima ēkas un no turienes devās gājienā uz [[Boriss Ņemcovs|Borisa Ņemcova]] skvēru iepretī Krievijas vēstniecībai. Tur tika iedegti solidaritātes ugunskuri un notika atbalsta koncerts, kura laikā saziedoti vairāk nekā 270 000 eiro Lietuvas organizācijām, kuras uzņēmušās rūpes par Ukrainas kara bēgļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lrt.lt/ru/novosti/17/1625508/v-vil-niuse-proshla-aktsiia-v-podderzhku-ukrainy-landsbergis-nastal-moment-istiny|title=В Вильнюсе прошла акция в поддержку Украины. Ландсбергис: настал момент истины|website=lrt.lt|access-date=2022-03-02|date=2022-02-25|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7462353/lietuva-ukrainas-atbalsta-akcijas-piedalas-desmitiem-tukstosi-cilveku|title=Lietuvā Ukrainas atbalsta akcijās piedalās desmitiem tūkstoši cilvēku|website=TVNET|access-date=2022-03-02|date=2022-02-24|language=lv}}</ref> 25. februārī Lietuvā aizliedza retranslēt Krievijas televīzijas kanālus ''Planeta RTR'', ''Rossija 24'', ''Belarus 24'', ''NTV Mir'', ''RTR Planeta'', ''Rossija 24'', ''PBK'', ''TVCI''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lt/a/89558877|title=LRTK dėl karo kurstymo uždraudė retransliuoti 6 rusiškas ir baltarusiškas televizijas|last=Jačauskas|first=Ignas|website=DELFI|access-date=2022-03-02|language=lt}}</ref> 17. martā [[Lietuvas Republikas Seims|Lietuvas Seims]] vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, kas aicināja Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO) rīkoties nekavējoties, lai nodrošinātu lidojumu aizliegumu zonu virs Ukrainas un izbeigtu masveidīgu civiliedzīvotāju bojāeju.<ref name="LSM17.martā"/> 10. maijā [[Lietuvas parlaments]] atzina Krieviju par teroristisku valsti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lietuvas-parlaments-atzist-krieviju-par-teroristisku-valsti.a456156/|title=Lietuvas parlaments atzīst Krieviju par teroristisku valsti|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Skatīt arī == * [[Krievijas militārās akcijas]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} [[Kategorija:2022. gads]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] 6qeoll7rifhy4s8beplrmuxp1mne8k9 3665777 3665775 2022-08-02T15:04:18Z Baisulis 11523 sīkumi..... wikitext text/x-wiki {{Notiek}} {{Militāras sadursmes infokaste |conflict = Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā |partof = [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] |image = [[Attēls:2022 Russian invasion of Ukraine.svg|300px]] |date = {{dat|2022|2|24|N}}&nbsp;— pašlaik <!-- ({{Vecums datumā|1939|9|1|1945|9|2}}) --> |place = [[Ukraina]] |casus = |territory = |result = |combatant1 = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Federācija]] *{{flaga|Doņeckas Tautas Republika}} [[Doneckas tautas republika|DTR]]<ref name="Delfi">{{Tīmekļa atsauce |title='Mūsu tur nav' politika: Krievijas spēki Ukrainā iebrukšot tikai pēc 'republiku' lūguma |date=2022. gada 23. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/musu-tur-nav-politika-krievijas-speki-ukraina-iebruksot-tikai-pec-republiku-luguma.d?id=54090138 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> * {{flaga|Luhanskas Tautas Republika}} [[Luhanskas tautas republika|LTR]]<ref name="Delfi"/> '''Atbalsta:'''<br />{{flaga|Baltkrievija}} [[Baltkrievija]]<br />{{flaga|Piedņestra}} [[Piedņestra]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Intellinews |title=Moldova tightens security after explosions heard close to Russia-backed Transnistria |url=https://intellinews.com/moldova-tightens-security-after-explosions-heard-close-to-russia-backed-transnistria-236052/ |access-date=24 February 2022 |work=bne Intellinews |agency=bne Intellinews |date=24 February 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224172130/https://intellinews.com/moldova-tightens-security-after-explosions-heard-close-to-russia-backed-transnistria-236052/ |archive-date=24 February 2022 |language=English |quote=Residents of the Russia-backed separatist republic of Transnistria in eastern Moldova and towns in territory controlled by Chișinău reported hearing explosions earlier today. Social media was flooded with reports of loud blasts, which were initially thought to have been an attack from within Transnistria, where Russia has around 1,500 troops, on Ukraine. A video described as a rocket attack from Transnistria has been circulating on Twitter.}}</ref> |combatant2 = {{flaga|Ukraina}} [[Ukraina]]<br /> '''Atbalsta'''<br />{{flaga|NATO}} [[NATO]] (netiešā militārā aizsardzības palīdzība)<ref>{{tīmekļa atsauce|title=NATO allies to provide more weapons to Ukraine, Stoltenberg says|url=https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220226/https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-date=2022-02-26|access-date=25 February 2022 |work=Reuters |quote=NATO Secretary-General Jens Stoltenberg said on Friday the alliance was deploying parts of its combat-ready response force and would continue to send weapons to Ukraine, including air defences}}</ref> |commander1 = {{flaga|Russia}} '''[[Vladimirs Putins]]'''<br /> {{flaga|Russia}} [[Mihails Mišustins]]<br /> {{flaga|Russia}} [[Sergejs Šoigu]]<br /> {{flaga|Russia}} [[Sergejs Lavrovs]]<br /> {{flaga|Russia}} [[Valērijs Gerasimovs]]<br /> {{flaga|Russia}} [[Aleksandrs Žuravļovs]]<br /> {{flaga|Russia}} [[Vladimirs Kolokoļcevs]]<br /> {{flaga|Russia}} [[Nikolajs Patruševs]]<br /> {{flaga|Russia}} [[Sergejs Nariškins]]<br /> {{flaga|Russia}} [[Ramzans Kadirovs]]<br /> {{flaga|Russia}} [[Aleksandrs Dvorņikovs]]<br /> {{flaga|Baltkrievija}} [[Aļaksandrs Lukašenka]] |commander2 = {{flaga|Ukraina}} '''[[Volodimirs Zelenskis]]'''<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Deniss Šmihaļs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Rezņikovs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Valerijs Zalužnijs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Dmitro Kuleba]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksandrs Sirskis]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Nejižpapa]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Deniss Monastirskis]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Danilovs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Serhijs Šaptala]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Ruslans Homčaks]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Vitālijs Kličko]] |casualties1 = |casualties2 = }} '''Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā''' ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]. To 24. februāra rītā pēc [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] pavēles uzsāka [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotie spēki]], kas kopš 2021. gada marta [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)|lielā skaitā bija izvietoti]] netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža|Ukrainas robežas ar Krieviju]], [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža|Baltkrieviju]] un [[Krimas okupācija|Krievijas 2014. gadā okupēto]] [[Krima|Krimu]]. Militāro operāciju ievadīja Krievijas Bruņoto spēku atklāta ievešana pašpasludināto [[Doneckas tautas republika|Doneckas]] (DTR) un [[Luhanskas tautas republika|Luhanskas tautas republiku]] (LTR) teritorijā 2022. gada 21. februārī,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> un to neatkarības atzīšana visa [[Doneckas apgabals|Doneckas]] un [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] robežās dienu vēlāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Krievija par "neatkarīgām" atzīst krietni plašākas Ukrainas teritorijas, nekā patlaban kontrolē |url=https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 22. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 22. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220222182715/https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ }}</ref> 24. februārī 5:50 pēc [[Maskava]]s laika ([[UTC+3]]) Putins izsludināja vispārēju [[iebrukums|iebrukumu]] Ukrainā kā "īpašu militāru operāciju" ar mērķi "panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju". 10 minūtes vēlāk Krievijas Bruņotie spēki veica raķešu triecienus lidostām un militārajiem objektiem [[Kijiva|Kijivā]], [[Harkiva|Harkivā]] un [[Dnipro]] un sāka virzīties dziļāk Ukrainas teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author1=Andris Kārkluvalks |author2=Ansis Īvāns |author3=Toms Ģigulis |title=Krievijas iebrukums: Ukraina pāriet totālas aizsardzības režīmā. Teksta tiešraide |date=2022. gada 24. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-pariet-totalas-aizsardzibas-rezima-teksta-tiesraide.d?id=54090934 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Vienlaikus [[DTR]] un [[LHR]] bruņotie formējumi visā [[Donbasa karš|Donbasa frontes līnijā]] atsāka karadarbību pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem. Ukraina pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/ |title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Jau pēc dažām dienām Krievijas karaspēks zaudēja uzbrukuma tempu un bija spiests apstāties apgādes trūkuma dēļ. Ukrainas armija atvairīja [[Kauja par Kijivu (2022)|Krievijas karaspēka mēģinājumus ielauzties Kijivā]], un krievu tanku apturēšanā aktīvi iesaistījās arī civiliedzīvotāji. 1. aprīlī demoralizētie Krievijas bruņotie spēki atkāpās no Ukrainas ziemeļdaļas, veicot masveida slepkavības un laupīšanas [[Bučas slaktiņš|Bučā un citās uz laiku okupētajās teritorijās]]. == Priekšvēsture == {{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas karš}} {{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)}} [[Attēls:Putin - DNR, LNR (2022-02-21) 01.jpg|thumb|Putina tikšanās ar pašpasludināto [[Doneckas tautas republika|Doneckas]] un [[Luhanskas tautas republika|Luhanskas]] tautas republiku vadītājiem 21. februārī]] 2022. gada 21. februārī prezidents Putins tikās ar "[[Doneckas tautas republika]]s" vadītāju [[Deniss Pušiļins|Denisu Pušiļinu]] un "[[Luhanskas tautas republika]]s" vadītāju [[Leonids Pasečņiks|Leonīdu Pasečņiku]], kuras laikā parakstīja dekrētus par to neatkarības atzīšanu un pavēlēja tajās kā "miera uzturētājus" ievest Krievijas Bruņotos spēkos, pieprasot Ukrainai nekavējoties pārtraukt karadarbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu |date=2022. gada 21. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Krievija arī slēdza gaisa telpu uz robežas ar Ukrainu. Vairāki analītiķi, tostarp izmeklēšanas vietne ''[[Bellingcat]]'', ir publicējuši iespējamos pierādījumus tam, ka daudzus no ziņotajiem uzbrukumiem, sprādzieniem un evakuācijām Donbasā ir sarīkojusi pati Krievija, vainojot tajos Ukrainu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title='Dumb and lazy': the flawed films of Ukrainian 'attacks' made by Russia's 'fake factory'|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|work=The Guardian|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221235946/https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Four Russian false flags that are comically easy to debunk|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=The Telegraph|archive-date=22 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220222050443/https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia's 'Idiotic' Disinformation Campaign Could Still Lead to War in Ukraine|url=https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=Vice Media|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221194550/https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine}}</ref> 21. februārī nezināmi spēki apšaudīja Luhanskas TES, un tā bija spiesta pārtraukt darbu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vesti.ru/article/2680248 |title=После обстрела Луганская ТЭС остановила работу |publisher=Вести.ру|access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220221183720/https://www.vesti.ru/article/2680248 }}</ref> 22. februārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Džo Baidens]] paziņoja, ka notikušais ir "sākums kārtējam Krievijas iebrukumam Ukrainā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=ASV: Krievijas lēmums atzīt Donbasa “tautas republikas” ir “jauns iebrukums” Ukrainā |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[TV3]] |agency=[[LETA]] |url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> [[NATO]] ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] un [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]] sacīja, ka notiek "iebrukuma turpinājums". Tajā pašā dienā Krievijas Federācijas padome vienbalsīgi atļāva Putinam izmantot karaspēku ārpus Krievijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Rihards Plūme |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |title=Krievija gatavojas izmantot karaspēku ārzemēs – sūtīt vienības uz Ukrainu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Savukārt Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] lika iesaukt Ukrainas rezervistus, bet vispārējo mobilizāciju vēl neveica.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Aigars Smiltnieks |title=Zelenskis paziņo par rezervistu iesaukšanu Ukrainas armijā |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pazino-par-rezervistu-iesauksanu-ukrainas-armija.a444880/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Augstākā Rada]] sākot no 24. februāra pusnakts uz 30 dienām Ukrainā izsludināja [[Ārkārtas stāvoklis|ārkārtas stāvokli]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-parlaments-nobalso-par-arkarteja-stavokla-izsludinasanu.a445014/ |title=Ukrainas parlaments nobalso par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Tajā pašā dienā Krievija sāka evakuēt savu vēstniecību [[Kijiva|Kijivā]] un nolaida no ēkas jumta [[Krievijas karogs|Krievijas karogu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Virs Krievijas vēstniecības Kijevā nolaists karogs |date=2022. gada 23. februāris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/pasaule/373173-virs-krievijas-vestniecibas-kijeva-nolaists-karogs.htm |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī Ukrainas Ministru kabineta, Ārlietu ministrijas, [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] un valsts divu lielāku banku (''Privatbank'' un ''Oschadbank'') tīmekļa vietnes tika pakļautas [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukraina cietusi jaunā kiberuzbrukumā |date=2022. gada 22. februāris |website=sargs.lv |publisher=[[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.sargs.lv/lv/konfliktu-zonas/2022-02-23/ukraina-cietusi-jauna-kiberuzbrukuma |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> === Starptautiskās sankcijas pret Krieviju === Reaģējot uz abu pašpasludināto republiku atzīšanu, [[Rietumvalstis]] sāka ieviest sankcijas pret [[Krievija|Krieviju]]. 22. februārī [[Lielbritānija]]s premjerministrs [[Boriss Džonsons]] paziņoja par sankcijām pret piecām Krievijas bankām — ''«Россия»'', ''«Индустриальный сберегательный банк»'', ''«Генеральный банк»'', ''«Промсвязьбанк»'' un'' «Черноморский банк»'', kā arī trim miljardieriem, kas tiek uzskatīti par Putina līdzgaitniekiem, — [[Genādijs Timčenko|Genādiju Timčenko]], [[Boriss Rotenbergs|Borisu Rotenbergu]] un [[Igors Rotenbergs|Igoru Rotenbergu]].<ref>{{Ziņu atsauce |title=Lielbritānija nosaka sankcijas piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanija-nosaka-sankcijas-piecam-krievijas-bankam-un-trim-miljardieriem.a444772/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|date=22 February 2022|title=Ukraine: What sanctions are being imposed on Russia?|publisher=[[BBC]]|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220223145030/https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659}}</ref> [[Vācija]]s kanclers [[Olafs Šolcs]] paziņoja par gāzesvada ''[[Nord Stream 2]]'' sertificēšanas apturēšanu;<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Vācija aptur gāzes cauruļvada «Nord Stream 2» sertifikāciju |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-aptur-gazes-caurulvada-nord-stream-2-sertifikaciju.a444750/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> ES ārlietu ministri iekļāva melnajā sarakstā visus Domes deputātus, kuri balsoja par separātisko reģionu atzīšanu, aizliedza ES investoriem veikt darījumus ar Krievijas valdības obligācijām, kā arī mērķtiecīgu importu un eksportu ar separātistu struktūrām;<ref>{{Ziņu atsauce|last1=Chalmers|first1=John|last2=Siebold|first2=Sabine|last3=Emmott|first3=Robin|date=22 February 2022|title=EU agrees sanctions 'to hurt Russia' over Ukraine crisis|language=en|work=Reuters|url=https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220224033754/https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/}}</ref> ASV prezidents Baidens paziņoja par sankcijām pret bankām ''VEB.RF'' un ''Promsvjazbank'' un pret Krievijas valsts parādu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukrainas krīze: ASV sūtīs armijas papildspēkus uz Baltijas valstīm un noteiks sankcijas Krievijai |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-krize-asv-sutis-armijas-papildspekus-uz-baltijas-valstim-un-noteiks-sankcijas-krievijai.a444844/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Austrālija]]s premjerministrs [[Skots Morisons]] paziņoja par finansiālām sankcijām pret astoņiem Krievijas Nacionālās drošības padomes locekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Austrālija un Japāna piemēro sankcijas Krievijai |url=https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 23. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 23. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220223171813/https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ }}</ref> === Putina uzruna === [[Attēls:Vladimir Putin (2022-02-24).jpg|thumb|Putins 24. februāra rītā pārraidītās ārkārtas uzrunas laikā]] 2022. gada 24. februāra rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar ārkārtas uzrunu,<ref name="Prez">[http://kremlin.ru/events/president/news/67843 Обращение Президента Российской Федерации. 24 февраля 2022 года]</ref> paziņojot par militāras operācijas sākšanu Donbasā. Pēc viņa teiktā, tās mērķis ir "aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus ir bijuši pakļauti Kijevas režīma iebiedēšanai un genocīdam". Viņaprāt, Krievija nevar justies droši un pastāvēt ar pastāvīgiem draudiem no Ukrainas. Viņš uzsvēra, ka militārā operācija Donbasā tiks veikta saskaņā ar [[ANO]] Nolikuma 51. pantu, Krievijas Federācijas padomes lēmumu un līgumiem ar DTR un LTR.<ref name="РБК2402">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7 |title=Военная операция на Украине. Главное // РБК, 24.02.2022 |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224044552/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7}}</ref> "Mēs centīsimies panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju, kā arī saukt pie atbildības tos, kas pastrādājuši daudzus asiņainus noziegumus pret civiliedzīvotājiem, tostarp Krievijas Federācijas pilsoņiem," pavēstīja Putins. Uzrunājot Ukrainas Bruņoto spēku militārpersonas, Putins mudināja viņus nekavējoties nolikt ieročus: "Visi Ukrainas armijā dienošie, kas ievēros šo prasību, varēs brīvi atstāt kauju zonu un atgriezties pie savām ģimenēm."<ref name="Prez" /> Uzrunājot tos, kuri varētu mēģināt palīdzēt Ukrainai, Putins sacīja: "Ikvienam, kurš mēģina traucēt mums un vēl jo vairāk radīt draudus mūsu valstij, mūsu tautai, ir jāzina, ka Krievija atbilde būs tūlītēja un novedīs pie tādām sekām, kādas nekad savā vēsturē neesat pieredzējuši.”<ref name="Prez" /> Tas tika novērtēts kā draudi ar [[kodolkarš|kodolkaru]]. == Norise == === Karadarbības sākums === [[Attēls:2022 Russian Invasion of Ukraine animated.gif|thumb|upright=2.0|Karadarbības norise.]] [[Attēls:VOA video of Eastern Ukraine during 2022 Russian invasion.webm|thumb|Austrumukraina pēc Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī.]] [[Attēls:Russian ship, go f yourself. Bright. 2.jpg|thumb|Plakāts ar [[Zmijinija]]s aizstāvju atbildi okupantiem: "Krievu karakuģi, atpisies" ([[Dņipro]], 27. februārī).]] [[Attēls:Russian military vehicles marked with the V symbol bombed by Ukrainian troops.jpg|thumb|Iznīcinātā Krievijas kara tehnika 8. martā.]] Ukrainas Valsts robežsardzes dienests ziņoja, ka uzbrukums sākās 24. februāra rītā 5:00 no trim virzieniem: no [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža]]s, no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s līdz Luhanskai, kā arī no [[Krimas okupācija|2014. gadā okupētās Krimas]].<ref name="РБК2402" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 |title=Россия атаковала государственную границу Украины с трёх направлений |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082213/https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 }}</ref> Ukrainas varas iestādes ziņoja par militāro vienību un noliktavu apšaudīšanu [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Hmeļnickas apgabals|Hmeļnickas]], [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas]] un [[Vinnicas apgabals|Vinnicas]] apgabalos. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba datiem Krievijas bruņotie spēki veica triecienus sešos lidlaukos: [[Borispiļa|Borispiļā]], [[Ozerne|Ozernē]], Kuļbakinē, [[Čuhujiva|Čuhujivā]], [[Kramatorska|Kramatorskā]] un [[Čornobajivka|Čornobajivkā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 |title=Генштаб Украины сообщил об ударах по шести аэродромам |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082220/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 }}</ref> Krievijas Aizsardzības ministrija vēstīja par triecieniem Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Harkivas apgabals|Harkivas]] un [[Odesas apgabals|Odesas]] apgabalos.<ref name="РБК2402" /> un paziņoja par Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu apspiešanu un Ukrainas gaisa bāzu infrastruktūras iznīcināšanu.<ref name="РБК2402" /> Saskaņā ar Krievijas Aizsardzības ministrijas apgalvojumiem, Krievija neveica triecienus pa pilsētām.<ref name="voyna">{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna |title=Война Путин объявил о начале «специальной военной операции» в Донбассе. Онлайн «Медузы» |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224060827/https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna }}</ref> Līdz 7.00 Krievijas Bruņotie spēki ieņēma Miloves un Horodiščes ciemus pie Krievijas un Ukrainas robežas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.unian.net/war/okkupanty-zahvatili-dva-sela-v-luganskoy-oblasti-i-vzorvali-telebashnyu-v-lucke-gschs-novosti-donbassa-11715316.html |title=Оккупанты захватили два села в Луганской области и взорвали телебашню в Луцке — ГСЧС |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224062403/https://www.unian.net/war/okkupanty-zahvatili-dva-sela-v-luganskoy-oblasti-i-vzorvali-telebashnyu-v-lucke-gschs-novosti-donbassa-11715316.html }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Украина сообщила о захвате сел Меловое и Городище в Луганской области|url=https://www.interfax.ru/world/824067|website=www.interfax.ru|publisher=Интерфакс|date=2022-02-24|accessdate=2022-02-24}}</ref> 25. februārī Ukrainas Bruņotie spēki spēja dot pretsparu iebrukušajam Krievijas karaspēkam visā frontes garumā. Frontes ziemeļu sektorā Ukrainas Bruņotie spēki atvairīja Krievijas karaspēka uzbrukumu Kijevas apgabala [[Vasiļkiva]]s pilsētā. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki atvairīja Krievijas aviācijas uzbrukumus [[Mikolajiva]]i un novērsa Krievijas desanta izsēdināšana [[Očakiva]]s pilsētā. Ukrainas Bruņotie spēki no 25. februāra rīta cīnījās par [[Hersona]]s pilsētu un pārceltuvi pār [[Dņepra|Dņepru]]. Svarīgā pārceltuve vairākas reizes pārgāja no vienām rokām otrās, bet pēc smagām kaujām Ukrainas spēki zaudēja kontroli pār to. Tās pašas dienas vakarā Ukrainas kara aviācija deva triecienu Krievijas bruņutehnikai, kas bija koncentrēta [[Hersona]]s pilsētā, piespiežot ienaidnieku atkāpties, un pilsēta atkal nonāca Ukrainas Bruņoto spēku kontrolē.<ref name="JAUNS26. februārī">[https://jauns.lv/raksts/arzemes/489135-teksta-tiesraide-krievija-iebruk-ukraina Teksta tiešraide: Krievija iebrūk Ukrainā] [[jauns.lv]] 2022. gada 26. februārī</ref> 26. februārī turpinājās Krievijas gaisa spēku uzlidojumi Ukrainas lidlaukiem un armijas grupējumiem Ukrainas austrumos un [[Kijivas apgabals|Kijivas apgabala]] ziemeļu daļā, atsevišķi uzlidojumi notika [[Sumu apgabals|Sumu]], [[Poltavas apgabals|Poltavas]] un pie [[Mariupole]]s. [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]] esošie Krievijas karakuģi turpināja Ukrainas apšaudi ar spārnotajām raķetēm “Kalibr”, kamēr [[Mikolajiva]]i no austrumiem tuvojās krievu tanki, un pilsēta gatavojās “riņķa aizsardzībai”. <ref>[https://www.la.lv/turpinas-sivas-kaujas-krievi-zaude-tempu-un-gaida-papildspekus-jaunakais-par-situaciju-ukraina Turpinās sīvas kaujas, krievi zaudē tempu un gaida papildspēkus. Jaunākais par situāciju Ukrainā]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī</ref> 27. februārī kaujas pret iebrucējiem notika [[Harkiva|Harkivā]], [[Hersona|Hersonā]], [[Odesa|Odesā]], [[Mikolajiva|Mikolajivā]], [[Sumi|Sumos]], [[Čerņihiva|Čerņihivā]], [[Žitomira|Žitomirā]], kā arī Kijivā, kur turpinājās kaujas ar diversantu grupām, tādēļ pilsētā bija noteikta komandantstunda. Galvaspilsētas iedzīvotāji patvērās [[metro]] vai bumbu patvertnēs. Naktī uz 27. februārī visā valstī uzbrukumos cieta naftas termināļi un gāzes vadi. Aktīvākās kaujas notika Harkivas pilsētā, līdz vakaram Ukrainas armijai izdevās atgūt kontroli pār pilsētu.<ref name="LSM">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumu-27-februaris.a445503/ TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris] lsm.lv 2022. gada 27. februārī</ref> Vakarā Krievijas karaspēks ieņēma [[Berdjanska]]s pilsētu pie [[Azovas jūra]]s.<ref name="LSM"/> 28. februārī sīvākās kaujas notika [[Mariupole]]s, Čerņihivas un Harkivas apkārtnē. Kijivas apkārtnē Krievijas karaspēka uzbrukums tika atsists pie [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Irpiņa]]s, uz šosejas starp Irpiņu un [[Žitomira|Žitomiru]] tika iznīcināti vai bojāti vairāk nekā 200 Krievijas militāro transportlīdzekļu. Apšaudēs Harkivā dienas laikā gāja bojā 11 civiliedzīvotāji un vairāki desmiti tika ievainoti. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par [[Zaporižja]]s atomelektrostacijas ieņemšanu. 1. marta naktī notika jauni Krievijas artilērijas triecieni Kijivai, gaisa triecienus piedzīvoja arī ostas pilsēta Mariupole, kurā gandrīz pilnībā tika pārtraukta elektroapgāde. Krievijas spēki sāka uzbrukumu Hersonai. Harkivā nogranda sprādziens pie apgabala administrācijas ēkas, kas tika daļēji sagrauta.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-1-marts-krievijas-karaspeks-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-harkovu-un-citas-pilsetas.a445730/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 1. marts. Krievijas karaspēks turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Harkovu un citas pilsētas] lsm.lv 2022. gada 1. martā</ref> 2. martā Krievijas bruņotie izsēdināja desantu Harkivas ziemeļrietumos, kur uzbruka Ukrainas militārajam hospitālim. Krievijas puse oficiāli paziņoja, ka tās armija pabeigusi Hersonas ieņemšanu. Notika Krievijas karaspēka aplenktās [[Mariupole]]s bombarēšana. 3. martā Krievijas karaspēka kolonna turpināja stāvēt aptuveni 30 kilometrus no Kijivas centra, jo tās virzību kavēja Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju pretestība un tehnikas problēmas. Ukrainas Nacionālā gvarde kopā ar gaisa spēkiem turpināja aizstāvēt Mariupoli.<ref name="LSM3.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-3-marts-kars-ukraina-notiek-jau-nedelu-krievijas-speki-ienemusi-hersonu.a446135/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 3. marts. Karš Ukrainā notiek jau nedēļu, Krievijas spēki ieņēmuši Hersonu] lsm.lv 2022. gada 3. martā</ref> Krievijas diktators Putins Krievijas Drošības padomes sēdē paziņoja, ka karadarbība Ukrainā rit stingri saskaņā ar izvirzīto plānu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-turpina-melot-kars-ukraina-notiekot-stingri-saskana-ar-planu.a446291/ Putins turpina melot: karš Ukrainā notiekot stingri saskaņā ar plānu] lsm.lv 2022. gada 3. martā</ref> 4. martā [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s tuvumā notika apšaudes un tās teritorijā sākās ugunsgrēks. AES teritorijā ielaistie ugunsdzēsēji ugunsgrēku lokalizēja. Notikuma vietā uzņemtajā video bija redzams, ka AES teritorijā trāpījis lādiņš. [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras]] ģenerāldirektors Rafaels Grossi vēstīja, ka nav ziņu par radiācijas noplūdi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iaea.org/newscenter/pressreleases/update-11-iaea-director-general-statement-on-situation-in-ukraine|title=Update 11 – IAEA Director General Statement on Situation in Ukraine|publisher=IAEA.org}}</ref><ref name="4M-LSM">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-nato-atturesies-no-tiesas-iesaistisanas-karadarbiba.a446328/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE: 4. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, NATO atturēsies no tiešas iesaistīšanās karadarbībā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}</ref> Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs vēstīja, ka Krievijas okupācijas spēki koncentrējas uz Kijevas ielenkšanu un ukraiņu pretestības vājināšanu. Virzoties tuvāk galvaspilsētai, Krievijas karaspēks postīja ceļā esošās pilsētas, īpaši [[Sumi|Sumus]] un [[Čerņihiva|Čerņihivu]], kur gaisa uzlidojumos gāja bojā aptuveni 50 cilvēku.<ref name="4M-LSM"/> NATO ārlietu ministru ārkārtas sanāksme nolēma atturēties no lidojumiem slēgtas zonas izveides virs Ukrainas, lai apturētu Krievijas kara aviācijas uzlidojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nato-nenoteiks-lidojumiem-slegtu-zonu-virs-ukrainas.a446417/ NATO nenoteiks lidojumiem slēgtu zonu virs Ukrainas ] lsm.lv 2022. gada 4. martā</ref> 5. martā Krievijas karspēks turpināja uzbrukumu [[Sumi]]em. Krievija pārkāpa uguns pārtraukšanas režīmu un sāka apšaudīt aplenktās [[Mariupole]]s un [[Volnovaha]]s pilsētas, no kurām bija paredzēts izvest civiliedzīvotājus. Krievijas karaspēka okupētās Hersonas ielās izgāja ap 1000 cilvēku, pieprasot okupantu atgriešanos Krievijā.<ref name="LSM5.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-uzbruk-ukrainai-solitais-pamiers-mariupole-izpaliek-5-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a446492/ Krievija uzbrūk Ukrainai: Solītais pamiers Mariupolē izpaliek. 5. marts] lsm.lv 2002. gada 5. martā</ref> Krievijas prezidents Putins paziņoja, ka pabeigta Ukrainas militārās infrastruktūras iznīcināšana, bet Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs paziņoja, ka Krievijas spēku resursi Ukrainā izsīkst un tālāk tos gaida loģistikas sabrukums un aizvien vairāk pretinieka karavīru padodas gūstā.<ref name="LSM5.martā"/> 6. martā turpinājās Kijivas, Harkivas, Čerņihivas un Sumu bombardēšana un artilērijas apšaudes. Krievijas kara aviācija sagrāva [[Ohtirka]]s termoelektrostaciju un pilsētā nebija apkures, bet daļai māju pārtrūka ūdens un elektrības piegāde. Aplenktajās [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Hostomeļa]]s pilsētās Krievijas karavīri apšaudīja civiliedzīvotājus. Aplenktajā [[Mariupole]]s lielpilsētā nebija apkures, elektrības un ūdens, samazinās pārtikas krājumi, draud humānā katastrofa. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs paziņoja, ka Krievijas karaspēks plānojot sagrābt [[Kaņiva]]s hidroelektrostaciju.<ref name="LSM6.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-smaga-humana-situacija-mariupole.a446591/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē] lsm.lv 2022. gada 6. martā</ref> Ukrainas prezidents Zelenskis paziņoja, ka [[Vinnica]]s civilajai lidostai trāpījušas astoņas raķetes un tā ir pilnībā iznīcināta, viņš vēlreiz vērsās pie rietumvalstu līderiem, lūdzot izveidot humāno gaisa zonu bez raķetēm un bombardēšanas.<ref name="LSM6.martā"/> 7. martā Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka pēc Francijas prezidenta Makrona lūguma Krievijas spēki pārtrauks uguni un izveidot koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai no Kijivas, Mariupoles, Harkivas un Sumiem. Koridoru no Kijivas solīja veidot uz Baltkrieviju, no Harkivas uz Krieviju, bet Ukrainas valdība noraidīja veidot Krievijas ierosinātos humānās palīdzības koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai virzienos uz Baltkrieviju un Krieviju.<ref name="LSM7.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-7-marts-turpinas-uzbrukumi-ukrainas-pilsetam-krievija-solijusi-atvert-humanos-koridorus.a446688/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 7. marts. Turpinās uzbrukumi Ukrainas pilsētām, Krievija solījusi atvērt humānos koridorus] lsm.lv 2022. gada 7. martā</ref> Ukrainas aizsardzības ministrs paziņoja, ka Krievijas karaspēks cieš milzu zaudējumus, tādēļ karadarbības intensitāte pagaidām samazinājusies, taču mēģina koncentrēt spēkus un līdzekļus jaunam uzbrukuma vilnim. Viņš informēja arī par jaunām ieroču piegādēm Ukrainai no ārvalstīm.<ref name="LSM7.martā"/> 8. martā Ukrainas armijas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki turpina ofensīvu, taču virzības temps ir ievērojami palēninājies. Ukrainas spēki turpināja veikt aizsardzības operāciju dienvidu, austrumu un ziemeļu operatīvajās zonās. Polijas valdība paziņoja par gatavību nekavējoties nodot visas savas lidmašīnas "[[MiG-29]]" ASV, kas ļautu tām pēc tam nonākt Ukrainas rīcībā.<ref name="LSM8.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-divus-miljonus.a446880/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis divus miljonus] lsm.lv 2022. gada 8. martā</ref> 9. martā Krievijas karaspēks turpināja postīt aplenkto [[Izjuma]]s pilsētu, bombardēja civilo infrastruktūru un dzīvojamos kvartālus Harkivā un mēģināja ieņemt tās spēkstaciju. Humānās palīdzības koridori bija atvērti no [[Buča (pilsēta)|Buča]]s, [[Vorzeļa]]s, [[Borodjanka]]s un [[Irpiņa]]s virzienā uz Kijevu, no Mariupoles virzienā uz Žaporižju un no [[Volnovaha]]s virzienā uz [[Pokrovska (Ukraina)|Pokrovsku]], turpinājās civiliedzīvotāju evakuācija no Sumiem. Pārtrūka elektrības piegāde Krievijas okupācijas spēku ieņemtajai [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas AES]], Ukrainas valdība aicināja starptautisko sabiedrību nekavējoties izdarīt spiedienu uz Krieviju, lai atļautu remontdarbu vienībām atjaunot elektroenerģijas padevi.<ref name="LSM9.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-9-marts-krievija-jau-divas-nedelas-uzbruk-ukrainai-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija.a447048/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija] lsm.lv 2022. gada 9. martā</ref> <gallery> Житловий будинок у Києві (вул. Кошиця) після обстрілу.jpg|Daudzdzīvokļu ēku komplekss Kijivā pēc artilērijas apšaudes 25. februārī Attēls:Kharkiv downtown street destroyed by Russian bombardment.jpg|Harkivas centrs pēc Krievijas Bruņoto spēku bombardēšanas 1. martā Attēls:Kharkiv Oblast after shelling (5).jpg|2. martā Harkivas apgabalā sagrautās ēkas Attēls:Lyceum 25, Zhytomyr, after an airstrike during Russian invasion (5).jpg|Skolas ēka [[Žitomira|Žitomirā]] pēc Krievijas Bruņoto spēku gaisa triecieniem 4. martā Attēls:Battle of Hostomel, 04.03.2021, Damaged Russian BMD-2.jpg|4. marta [[Hostomeļa]]s kaujā sašautais Krievijas 31. desanta brigādes bruņutransportieris BMD-2 Attēls:Выдвижение танкового подразделения в Киевской области в ходе вторжения на Украину 002.png|Krievijas karaspēka kolonna, kuru apturēja [[Kijivas kauja|Kijivas kaujā]] Attēls:Destruction of Russian tanks by Ukrainian troops in Mariupol (3).jpg|Kaujās pie Mariupoles iznīcinātais Krievijas tanks T-72B3 ar "Z" zīmi Attēls:Kharkiv (Krasnodarska Street) after shelling, 7 March 2022 (1).jpg|7. martā sašautā dzīvojamā ēka Harkivā </gallery> === Uzbrukuma otrais vilnis === 10. martā Krievijas spēki turpināja uzbrukuma operāciju, cenšoties aplenkt Kijivu, bet Ukrainas karaspēks uzsāka pretuzbrukumu. Turpinājās Harkivas bombardēšana, Ukrainas puse ziņoja, ka kopš iebrukuma sākuma iznīcinātas vairāk nekā 280 dzīvojamās ēkas, 26 skolas un 23 bērnudārzi. Krievijas kara lidmašīnas naktī bombardēja arī [[Ohtirka]]s pilsētu. Ukrainas prezidents Zelenskis informēja, ka 10. martā no Sumiem, [[Trostjaneca]]s, Krasnopiļas, Irpeņas, Bučas, Hostomeļas un Izjumas esot evakuēti gandrīz 40 tūkstoši civiliedzīvotāju. Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] pavēstīja, ka sarunās [[Turcija]]s pilsētā [[Antalja|Antaljā]] nav izdevies panākt Krievijas ārlietu ministra [[Sergejs Lavrovs|Sergeja Lavrova]] piekrišanu uguns pārtraukšanai uz 24 stundām, bet abas puses vienojušās meklēt risinājumus saistībā ar humānās palīdzības jautājumiem. Lavrovs apsūdzēja Ukrainu, ka tā izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu un nosodīja Rietumvalstu ieroču piegādes Ukrainai.<ref name="LSM10.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-10-marts-krievija-uzbruk-ukrainai-arlietu-ministru-sarunas-nav-butiska-progresa.a447221/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 10. marts. Krievija uzbrūk Ukrainai, ārlietu ministru sarunās nav būtiska progresa] lsm.lv 2022. gada 10. martā</ref><ref name="LSM11.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-11-marts-turpinas-krievijas-iebrukums-ukraina.a447399/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 11. marts. Turpinās Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 10. martā</ref> 11. martā Krievijas armija mēģināja pārraut [[Čerņihiva]]s aizsardzību, bloķēt Harkivu un ieņemt Mariupoli un [[Severodonecka|Severodonecku]]. Notika [[Lucka]]s un [[Ivanofrankivska]]s lidostu bombardēšana, Krievijas kara aviācija veica uzlidojumus arī [[Dnipro]] pilsētai. Krievijas puse pavēstīja, ka Doneckas tautas republikas karaspēks ieņēmis [[Volnovaha]]s pilsētu.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks pārgrupēja spēkus un turpināja rezervju veidošanu Krievijas teritorijā. Pēdējā diennaktī Ukrainas karaspēks notrieca 10 ienaidnieka lidmašīnas un iznīcināja divas bruņutehnikas kolonnas.<ref name="LSM11.martā"/> ASV Aizsardzības departaments paziņoja, ka pēdējās dienās [[Krievijas Bruņotie spēki]] Ukrainā bija samazinājuši ofensīvu uz zemes, taču bija pastiprinājuši raķešu un aviācijas triecienus pa pilsētām un to lidostām, kopš iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks Ukrainā bija izšāvis vairāk nekā 775 dažāda tipa raķešu.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Reznikovs]] informēja, ka vairāk nekā 100 tūkstoši ukraiņu brīvprātīgo ir pievienojušies teritoriālās aizsardzības vienībām, bet 200 tūkstoši ukraiņu ir atgriezušies no ārzemēm, lai aizstāvētu dzimteni. Ukrainā esot ieradušies arī vairāki desmiti tūkstoši ārvalstu pilsoņi, kuri vēloties karot pret krievu iebrucējiem.<ref name="LSM11.martā"/> Krievija pieprasīja sasaukt [[ANO Drošības padome]]s sēdi, apsūdzot ASV un Ukrainu militāri bioloģisko laboratoriju izveidē Ukrainā. Gan ASV, gan Ukraina noraidīja šīs apsūdzības.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins esot devis rīkojumu par terorakta sarīkošanu Krievijas ieņemtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritorijā, atbildību uzveļot Ukrainai.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas bruņotie spēki pavēstīja, ka Krievijas kara lidmašīnas ir apšaudījušas Baltkrievijas apdzīvoto vietu Kopani pie Baltkrievijas un Ukrainas robežas, lai iesaistītu Baltkrievijas armiju karā ar Ukrainu.<ref name="LSM11.martā"/> Krievijas aizsardzības ministrs [[Sergejs Šoigu]] Krievijas Drošības padomes sēdē paziņoja, ka aptuveni 16 000 brīvprātīgo no [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]] pauduši vēlmi doties uz pašpasludinātajām Doneckas un Luhanskas tautas republikām, lai piedalītos atbrīvošanas kustībā.<ref name="LSM11.martā"/> 12. martā Krievijas karaspēks ieņēma Mariupoles austrumu nomali. Kijivas frontē tas atradās aptuveni 25 kilometru attālumā no galvaspilsētas centra, tās ziemeļrietumu piepilsētās turpinājās intensīvas aizsardzības kaujas. Krievijas aviācija bombardēja Mikolajivu, [[Dņipro]] un [[Kropivnicka|Kropivnicku]]. [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] padomes deputāti nobalsoja pret okupantu ierosinātās Hersonas tautas republikas izveidi. ANO apstiprināja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā izmanto [[kasešu bumbas]], kas aizliegtas daudzās citās valstīs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kars-ukraina-12-marts-kijiva-gatavojas-aizstavet-pilsetu-no-karadarbibas-zonas-evakueti-gandriz-13-000-teksta-tiesraides-arhivs.a447606/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Karš Ukrainā. 12. marts: Kijivā gatavojas aizstāvēt pilsētu; no karadarbības zonas evakuēti gandrīz 13 000 (teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 12. martā</ref> 13. martā Krievijas bruņotie spēki ar raķetēm apšaudīja Starptautisko Miera uzturēšanas un drošības centru (Javorivas militāro poligonu) uz rietumiem no [[Ļviva]]s, netālu no [[Polija]]s robežas. Uzskata, ka no [[Saratova]]s raķešu bāzes tika izšautas 30 raķetes. Ukrainas Stratēģiskās komunikācijas centrs vēstīja, ka dažas no raķetēm tikušas notriektas.<ref name="lsm13.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-13-marts-navejosas-apsaudes-ukrainas-pilsetas-pavada-pretkara-protesti-krievija-un-eiropa.a447673/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 13. marts. Nāvējošas apšaudes Ukrainas pilsētās pavada pretkara protesti Krievijā un Eiropā] lsm.lv 2022. gada 13. martā</ref> Ukrainas Nacionālās drošības padome paziņoja, ka Krievija plāno desanta operāciju [[Odesa]]s ieņemšanai.<ref name="lsm13.martā"/> 14. martā Krievijas karaspēka galvenie uzbrukuma mērķi bija [[Mariupole]] un [[Mikolajiva]]. Kijivas, Čerņihivas, Sumu un Harkivas apgabalos karadarbība pierima. Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis atsauca ziņas, ka Krievija Ķīnai būtu lūgusi militāru palīdzību. Krievijas valdības preses sekretārs apgalvoja, ka Krievijai ir patstāvīgs potenciāls, lai turpinātu operāciju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-rakesu-triecieni-pilsetam-zinas-par-maskavas-lugumu-pec-pekinas-atbalsta-14-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a447766/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā: raķešu triecieni pilsētām; ziņas par Maskavas lūgumu pēc Pekinas atbalsta. 14. marts (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 14. martā</ref> 15. martā Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā plāno pastiprināt Harkivas grupējumu. Krievijas Bruņotie spēki turpināja veikt raķešu un bumbu triecienus, apšaudes ar artilēriju un tankiem pret civilo infrastruktūru un apdzīvotām vietām. Saglabājās augsta varbūtība, ka Krievija varētu sarīkot provokācijas Baltkrievijas militārajos objektos. Ukrainas plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka Krievija kopš iebrukuma sākuma uz Ukrainu raidījusi vairāk nekā 900 dažāda tipa raķešu. <ref name="LSM15.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-15-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-turpinas-jau-20-dienu.a447935/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 15. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau 20. dienu] lsm.lv 2022. gada 15. martā</ref> <gallery> Attēls:Rubble clearing in Kharkiv, 13 March 2022 (05).jpg|Gruvešu novākšana Harkivas centrā pēc karadarbības pierimšanas 13. martā Attēls:House on Bohatyrska Street after shelling of 14 March 2022 (01).jpg|14. martā sagrautā Oboloņas mikrorajona dzīvojamā ēka Kijivā Attēls:House in Kyiv (Podilskyi District) after shelling on 15 March 2022 (01).jpg|15. martā Podilas mikrorajonā sagrautā dzīvojamā ēka Kijivā Attēls:16-storey house in Sviatoshynskyi District after shelling on 15 March 2022 (04).jpg|15. martā Svjatošinas mikrorajonā sagrautā dzīvojamā ēka Kijivā </gallery> === Krievijas uzbrukuma apsīkums === Pēc otrā uzbrukuma viļņa neizdošanās Krievijas karaspēks Ukrainā izmantoja attāluma artilēriju un maz iesaistījās tiešās kaujās. 16. martā Mariupoles pašvaldība ziņoja, ka Krievijas okupācijas spēki nometa jaudīgu bumbu uz pilsētas Drāmas teātra ēkas, kuras bumbu patvertnē tobrīd bija paslēpušies simtiem cilvēku. Krievijas karakuģi apšaudīja Ukrainas piekrasti [[Odesas apgabals|Odesas apgabalā]]. Odesas virzienā devās vismaz 14 Krievijas karakuģi trijās grupās. Diennakts laikā no Sumu, Harkivas un Doneckas apgabaliem evakuēja teju 30 000 cilvēku.<ref name="LSM16.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-16-marts-jau-21-dienu-ukraina-notiek-krievijas-izversts-kars.a448088/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 16. marts. Jau 21. dienu Ukrainā notiek Krievijas izvērsts karš]</ref> 17. martā Krievijas kara flote ar raķetēm sašāva trīs kuģus, kas zem [[Panama]]s karoga atradās Melnajā jūrā, viens no kuģiem nogrima. Ukrainas ģenerālštābs norādīja, ka agresors nav sasniedzis nevienu stratēģisko mērķi un Krievija jau ir iztērējusi gandrīz visus “Kalibr” un “Iskander” raķešu krājumus, tādēļ tagad Ukrainas pilsētas tiek apšaudītas ar mazāk precīziem ieročiem, kas nodara lielākus postījumus infrastruktūrai un civiliedzīvotājiem. [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] [[Boriss Džonsons]] atzina, ka Krievijas iebrukums Ukrainā jau ir izgāzies, jo Putins par zemu novērtēja Ukrainas pretošanās spēku, un Kremļa līderis tagad izdara kara noziegumus Ukrainā. ASV prezidents Baidens nodēvēja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par kara noziedznieku.<ref name="LSM17.martā"> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-17-marts-sakusies-krievijas-kara-ukraina-ceturta-nedela.a448272/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 17. marts. Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa] lsm.lv 2022. gada 17. martā</ref> [[Attēls:Російська техніка під Тростянцем 18.03.2022 (1).jpg|thumb|Kaujās pie [[Trostjaneca]]s iznīcinātā Krievijas karaspēka kolonna 18. martā.]] 18. martā Krievijas aizsardzības ministrija paziņoja, ka DTR spēki ar Krievijas armijas atbalstu Mariupoles centrā aplenkuši nacionālistus. Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka kopš uzbrukuma sākuma Krievija zaudējusi aptuveni 14 200 karavīru. Krievijas karaspēka uzbrukums bija apturēts visos virzienos. Agresora vienību atrašanās vieta nedēļas laikā nebija mainījusies, bet Ukrainas bruņotie spēki bija veikuši vairākus sekmīgus lokālus pretuzbrukumus. Krievija deva spārnoto raķešu triecienu pa avioremonta rūpnīcu pie [[Ļvivas starptautiskā lidosta|Ļvivas lidostas]]. Kijivas ziemeļrietumu rajonā nogāzās kaujas raķetes atlūzas. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs piedraudēja, ka Krievija ir gatava uzbrukt ieroču piegādes kravām, ko Ukraina saņem no Rietumiem. Ukrainas ārkārtas situāciju dienests informēja, ka Krievijas raķešu triecienā sagrautas vairākas dzīvojamās mājas un skola Kijivā, viens cilvēks gājis bojā, 19 — ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-18-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448438/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 18. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 18. martā</ref> 19. martā Krievijas gaisa spēki [[Ivanofrankivskas apgabals|Ivanofrankivskas apgabalā]] raķešu un aviācijas munīcijas noliktavas sagraušanai pirmo reizi izmantoja [[hiperskaņas raķetes]] “Kinžal”. Mikolajivas armijas kazarmās trāpīja vairākas Krievijas raķetes, bojā gāja vairāk nekā 50 ukraiņu karavīru. Krievijas spēkiem nebija izdevies iegūt kontroli pār Ukrainas gaisa telpu, raķetes triecieniem Ukrainas teritorijā tie palaida no savas gaisa telpas. Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka karadarbībā Ukrainā nogalināts Krievijas Dienvidu kara apgabala 8. armijas komandieris ģenerālleitnants Andrejs Mordvičevs. Ukrainas pagaidu okupēto teritoriju reintegrācijas ministre [[Irina Vereščuka]] informēja, ka registrēti 562 Krievijas armijas karagūstekņi, kas nevēlas atgriezties Krievijā.<ref name="lsm.lv">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-19-marts-krievijas-speki-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448618/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 19. marts. Krievijas spēki turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 19. martā</ref> 20. martā Krievijas Aizsardzības ministrija informēja par otro uzbrukumu ar hiperskaņas raķetēm pret Ukrainas armijas degvielas un smērvielu noliktavām [[Mikolajivas apgabals|Mikolajivas apgabala]] Konstantinivkā. Krievijas sauszemes karaspēks tupināja koncentrēties uz vietēja mēroga kaujām, nevis iesaistījās plaša mēroga operācijās. Krievijas bruņotie spēki Ukrainā nerēķinājās ar civiliedzīvotāju upuriem un bez šķirošanas turpināja apšaudīt pilsētu teritorijas, Harkivā Krievijas artilērijas apšaudēs bija iznīcinātas apmēram 600 daudzstāvu mājas.<ref name="LSM20. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-20-marts-krievijas-kars-ukraina-krievijas-speki-iesaistas-vieteja-meroga-sadursmes.a448551/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 20. marts. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas spēki iesaistās vietēja mēroga sadursmēs] lsm.lv 2022. gada 20. martā</ref> 21. martā Krievijas Aizsardzības ministrija pieprasīja, lai Ukrainas karavīri noliek ieročus un atstāj Mariupoli, tikai pēc tam Krievija piekritīšot Mariupoles civiliedzīvotāju evakuācijai. Ukrainas valdība noraidīja šo Krievijas ultimātu.<ref name="LSM21.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-21-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448784/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 21. martā</ref> Kijivas Podilas rajonā pēc Krievijas karaspēka veiktās apšaudes aizdegās tirdzniecības centrs. Kļuva zināms, ka pēc ANO datiem līdz 19. martam Ukrainā bija reģistrēti 902 bojā gājuši civiliedzīvotāji un vēl 1459 cilvēki ievainoti.<ref name="LSM21.martā"/> 22. martā Krievijas karaspēks turpināja Ukrainas bombardēšanu ar bumbvedējiem, spārnotajām un ballistiskajām raķetēm, izmantojot aptuveni 40 lidlaukus Baltkrievijā, Krievijā un okupētajā Krimā. Ukrainas Ārkārtējo situāciju valsts dienests informēja, ka Krievijas karaspēks kopš iebrukuma sākuma bija pilnīgi sagrāvis 651 dzīvojamo namu, kā arī nodarījis postījumus vēl 3780 dzīvojamiem namiem.<ref name="LSM22. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448974/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 22. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. martā</ref> Ukrainas armija atbrīvoja [[Makariva]]s pilsētu, kas atrodas 60 kilometrus uz rietumiem no Kijivas. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas karaspēka degvielas, munīcijas un pārtikas krājumi palikuši ne vairāk kā trīs dienām.<ref name="LSM22. martā"/> 23. martā Krievijas bruņotie spēki turpināja uzbrukumu aplenktajai [[Mariupole]]i, kurā joprojām bija iesprostoti gandrīz 100 000 cilvēku. Mariupoli apšaudīja ar artilēriju, tālas darbības raķetēm un no Krievijas karaflotes kuģiem Azovas jūrā. Ukrainas karaspēks pārgāja pretuzbrukumā, cenšoties atgūt [[Trostjaneca]]s pilsētu [[Sumu apgabals|Sumu apgabalā]]. Lai traucētu [[ķīmiskie ieroči|ķīmisko ieroču]] uzbrukuma plānošanu Ukrainā, Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācija pārtrauca sniegt meteoroloģisku informāciju Krievijai. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka ir iespējams iebrukums no Baltkrievijas [[Volīnija]]s virzienā.<ref name="LSM23. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-23-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a449137/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 23. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 23. martā</ref> 24. martā Krievijas armija sāka citu pilsētu apšaudi no okupētās [[Melitopole]]s militārā lidlauka, kur bija izveidota raķešu bāze. Ukrainas Ārlietu ministrija norādīja, ka Krievijas okupācijas spēki grib piespiest ap 15 000 Mariupoles kreisā krasta iedzīvotāju doties uz Krieviju. Krievijas okupācijas spēki sāka uzbrukumu [[Slavutiča]]s pilsētai.<ref name="LSM24.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-jau-menesi-atvaira-krievijas-karaspeka-iebrukumu-teksta-tiesraides-arhivs-24-marts.a449319/ Ukraina jau mēnesi atvaira Krievijas karaspēka iebrukumu (Teksta tiešraides arhīvs. 24. marts)] lsm.lv 2022. gada 24. martā</ref> === Ukrainas pretuzbrukumi === [[Attēls:Холодноярівська піхота знищила російський танк Т-80 01.jpg|thumb|Iznīcinātais Krievijas tanks [[T-80]] 25. martā.]] [[Attēls:Українські захисники розгромили ворожу БТГ на Донеччині за кілька годин 03.jpg|thumb|Uzbrukums Krievijas bruņutehnikas kolonnai Doneckas apgabalā 1. aprīlī.]] [[Attēls:Working trip of the President of Ukraine to the Kyiv region 103.jpg|thumb|Zelenskis no Krievijas Bruņotajiem spēkiem atbrīvotajā Kijevas apgabala daļā 4. aprīlī.]] 25. martā Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka 24. martā Ukrainas bruņotie spēki okupētās [[Berdjanska]]s ostā nogremdēja desantkuģi "Saratov", bojājumi tika nodarīti vēl diviem desantkuģiem. Ukrainas armija sāka [[Hersona]]s atbrīvošanas operāciju. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka arvien vairāk Krievijas karavīru pāriet Ukrainas pusē. Kopš kara sākuma Krievijas karaspēkam nebija izdevies ieņemt nedz galvaspilsētu Kijivu, nedz citas lielās pilsētas, bet dažas sagrābtās apdzīvotās vietas iedzīvotāju spēcīgās pretošanās dēļ Krievijas Bruņotajiem spēkiem joprojām neizdevās kontrolēt pilnībā. Visas šīs problēmas atstāja iespaidu uz agresoru kaujas garu. Pēc militāro analītiķu domām kopš kara sākuma Krievijas armija bija zaudējusi 530 tankus, savukārt Ukrainas bruņotie spēki zaudējuši 74 savus, bet sagrābuši 117 ienaidnieka tankus.<ref name="LSM25.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-25-marts-krievija-turpina-karu-ukraina.a449496/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 25. marts. Krievija turpina karu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 25. martā</ref> 26. martā Ukrainas Nacionālās Drošības un aizsardzības padome pavēstīja, ka Krievijas militāri politiskās vadības iekšienē sākusies skaidrošanās, kāpēc Ukrainas galvaspilsēta Kijiva nav ieņemta dažu dienu laikā. Starptautiskā ziņu aģentūra "[[Reuters]]" ziņoja, ka Krievija ir mainījusi savas prioritātes un vairs nekoncentrējas uz Kijivas ieņemšanu, bet gan uz Donbasā esošo ukraiņu spēku atšķelšanas no pārējās valsts teritorijas. Ukrainas armija Sumu apgabalā atbrīvoja [[Trostjaneca]]s pilsētu, bet Harkivas apgabalā vairākas apdzīvotās vietas [[Mala Rohaņa]]s virzienā, kaujas turpinājās pie [[Izjuma]]s pilsētas. Krievija divas reizes ar raķetēm apšaudīja Ļvivu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-pret-ukrainu-svarigakais-26-marta.a449702/ Krievijas karš pret Ukrainu. Svarīgākais 26. martā] lsm.lv 2022. gada 26. martā</ref> Prezidents Zelenskis aicināja piegādāt Ukrainai lidmašīnas un tankus, jo bez tiem nav iespējams pārtraukt Mariupoles blokādi. Ārlietu ministrs Kuleba pēc tikšanās ar ASV amatpersonām norādīja, ka ASV puse vairs nav iebildusi pret ieceri Ukrainai nodot Polijas bruņojumā esošās PSRS ražojuma iznīcinātājlidmašīnas ''[[MiG-29]]''.<ref name="LSM27.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-partraukt-mariupoles-blokadi-bez-tankiem-un-lidmasinam-nav-iespejams.a449796/ Zelenskis: Pārtraukt Mariupoles blokādi bez tankiem un lidmašīnām nav iespējams] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> 27. martā Ukrainas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Krievija savelkot jaunus papildspēkus pie Ukrainas robežas. Krievija turpināja iznīcināt Ukrainas naftas un pārtikas krājumus un ar raķetēm apšaudīja [[Dubno]] un [[Lucka]]s naftas bāzes. Ukrainas karaspēks devās pretuzbrukumā pie Harkivas.<ref name="LSM27.martā-1">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-ukraina-aktualais-27-marta.a449797/ Krievijas karš Ukrainā. Aktuālais 27. martā] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> Ukrainas prezidenta administrācija informēja, ka Krievija izvērš karadarbību Ukrainas austrumos un dienvidaustrumos ar mērķi aplenkt ukraiņu spēkus starp Izjumu un Volnovahu.<ref name="LSM28.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 28. martā Kijivas priekšpilsētas [[Irpiņa]]s mērs paziņoja, ka pilsēta ir atbrīvota no Krievijas okupācijas spēkiem.<ref name="LSM28.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 30. martā Krievijas karaspēks bombardēja [[Nižina]]s un Černihivas pilsētas par spīti Krievijas paziņojumam mazināt ofensīvu Kijivas un Černihivas virzienos. Krievijas karaspēks atstāja slēgtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritoriju. 1. aprīlī Ukrainas bruņotie spēki turpināja pretuzbrukumus pie Kijivas, Harkivas un Hersonas. Krievijas okupācijas spēki atkāpās no Bučas, Hostomeļas un Čornobiļas, kopā no aptuveni 30 apdzīvotām vietām visā valstī. Krievija apsūdzēja Ukrainu, ka tā ar helikopteriem uzbrukusi [[Belgoroda]]s naftas bāzei. Krievijas karaspēks diennakts laikā 380 reizes apšaudīja Harkivas apgabalu ar raķetēm "Grad" un "Smerč" un pēc smagām kaujām ieņēma Izjumas pilsētu.<ref name="LSM1.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-desmitiem-apdzivoto-vietu-atbrivosanu-no-okupantiem.a450701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina ziņo par desmitiem apdzīvoto vietu atbrīvošanu no okupantiem] lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī</ref> 3. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka atsevišķos virzienos turpinājās Krievijas karaspēka atkāpšanās. Krievijas bruņoto spēku 20. armijas 3. motorizēto kājnieku divīzijā dažāda līmeņa komandieri atsacījās piedalīties karadarbībā. Militārpersonas masveidā iesniedza atlūgumus. Arī 58. armijā divu bataljonu taktisko grupu personāls bija atteicies piedalīties karadarbībā Ukrainas teritorijā.<ref name="LSM3.aprīlī"/> 4. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas armija atkāpusies no Kijivas, Černihivas un Sumu apgabaliem. ==== Kreisera ''Moskva'' nogremdēšana ==== [[Attēls:Stamp of Ukraine s1985.jpg|thumb|Pastmarka ar ukraiņu karavīru, kas velta rupju žestu Krievijas karakuģim "Moskva", kas 14. aprīlī nogrima Melnajā jūrā.]] 14. aprīlī Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka ar divām pretkuģu raķetēm "Neptūns" sašāvuši Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseri ''Moskva'' ("Maskava"). Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka uz karakuģa izcēlies ugunsgrēks, sprāgusi munīcija un tas nogrimis.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-14-aprilis-jau-50-dienu-ilgst-krievijas-iebrukums-ukraina.a452412/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 14. aprīlis. Jau 50. dienu ilgst Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī</ref> Naktī uz 15. aprīli Krievija veica raķešu triecienu pa militāro rūpnīcu ''Vizar'' Kijivas apgabalā, kurā ražoja raķetes "Neptūns".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-15-aprili.a452599/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 15. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 15. aprīlī</ref> 16. aprīļa rītā Krievija ar raķetēm apšaudīja Kijivas Darņicas rajonu, prognozēja pastiprinātu raķešu triecienu iespējamību Kijivas centrā, pieļaujot, ka Krievija tādējādi centīsies atriebties par kreisera ''Moskva'' nogremdēšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijivas-mers-krievijas-speki-sestdienas-rita-apsaudijusi-kijivu.a452701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Kijivas mērs: Krievijas spēki sestdienas rītā apšaudījuši Kijivu] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> ==== Uzbrukums Hersonas apgabalā ==== 10. jūnijā Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas armija veikusi triecienus Krievijas bruņoto spēku bāzēm, aprīkojuma un personāla uzkrāšanas vietām un lauka noliktavām [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-devusi-triecienus-krievijas-spekiem-hersona.a460987/ Ukrainas armija devusi triecienus Krievijas spēkiem Hersonā] lsm.lv 2022. gada 10. jūnijā</ref> Savukārt Ukrainas aviācija deva triecienu Krievijas armijas atbalsta punktam un pontonu tiltam.<ref name="LSM11.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kara-108-diena-krievijas-iebrukuma-laika-kritusi-ap-10-tukstosiem-ukrainas-karaviru.a461070/ Kara 108. diena: Krievijas iebrukuma laikā krituši ap 10 tūkstošiem Ukrainas karavīru] lsm.lv 2022. gada 11. jūnijā</ref> Ukrainas puse pavēstīja, ka triecienā pa Krievijas armijas bāzi Stara Zburjivkā nogalināti divi Krievijas ģenerāļi, viens no viņiem bijis [[FSB]] ģenerālis, kuram bijis uzdots organizēt referendumu par Hersonas apgabala pievienošanu Krievijai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armijas-trieciena-hersonas-apgabala-nogalinati-divi-krievijas-generali.a461064/ Ukrainas armijas triecienā Hersonas apgabalā nogalināti divi Krievijas ģenerāļi] lsm.lv 2022. gada 11. jūnijā</ref> 15. jūnijā Volodimirs Zelenskis izvirzīja mērķi panākt okupētās Hersonas atbrīvošanu.<ref name="LSM15.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/brisele-spriez-par-verienigakam-ierocu-piegadem-ukrainai-aktualais-15-junija.a461639/ Briselē spriež par vērienīgākām ieroču piegādēm Ukrainai. Aktuālais 15. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 15. jūnijā </ref> 19. jūnijā kļuva zināms, ka divu diennakšu laikā Ukrainas karaspēkam bija izdevies pavirzīties tuvāk okupētajam apgabala administratīvajam centram Hersonai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/situacija-fronte-ukraina-saspringta-un-sarezgita-briti-bridina-par-jauna-kara-iespejamibu-eiropa.a462167/ Situācija frontē Ukrainā saspringta un sarežģīta; briti brīdina par jauna kara iespējamību Eiropā] lsm.lv 2022. gada 19. jūnijā</ref> 8. jūlijā Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka aicināja iedzīvotājus pamest Hersonas un Zaporižjas apgabalus, jo tur esot gaidāmas ļoti smagas cīņas. 11. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Reznikovs]] paziņoja, ka prezidents Zelenskis devis pavēli izstrādāt plānu okupēto Ukrainas dienvidu apgabalu atbrīvošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/spradzieni-harkiva-un-mikolajiva-krievija-turpina-apsaudit-slovjanskas-apkaimi.a464869/ Sprādzieni Harkivā un Mikolajivā; Krievija turpina apšaudīt Slovjanskas apkaimi] lsm.lv 2022. gada 11. jūlijā</ref> === Krievijas ofensīva Austrumukrainā === 2. aprīlī Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs informēja, ka Krievijas karaspēks mēģina aplenkt Ukrainas spēku kontrolētās teritorijas Doneckas un Luhanskas apgabalos valsts austrumos. Sīvākās kaujas norisinājās pie krievu okupētās Izjumas pilsētas. Līdztekus Krievijas gaisa spēki atsāka bombardēt [[Dnipro]], [[Krivijriha]]s, [[Kremenčuka]]s un [[Poltava]]s pilsētas.<ref name="LSM2.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-2-aprili.a450615/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī </ref> 4. aprīlī Krievijas karaspēks turpināja uzbrukumu Donbasā ar mērķi sasniegt Doneckas un Luhanskas apgabalu administratīvās robežas un turpināja sistemātiskus raķešu triecienus un gaisa uzlidojumus Ukrainas civilās infrastruktūras objektiem un degvielas uzglabāšanas bāzēm. Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs vēstīja, ka ienaidnieka mērķis ir pilnībā pārņemt savā kontrolē Mariupoles pilsētu, kā arī veikt uzbrukumu [[Severodonecka]]s un [[Slovjanska]]s pilsētām.<ref name="LSM4.aprīlī"/> 6. aprīlī kaujas turpinājās pie Harkivas, kā arī Doneckas un Luhanskas apgabalos. 7. aprīlī Ukrainas prezidenta padomnieks [[Oleksijs Arestovičs]] pavēstīja, ka sīvas kaujas notika Luhanskas apgabala dienvidrietumos pie [[Severodonecka]]s un [[Rubižne]]s pilsētām. Krievijas karaspēks uzbruka [[Kramatorska]]s un [[Slovjanska]]s virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-krievijas-kars-ukraina-plasuma-versas-sasutums-par-slaktinu-buca-prasa-un-spriez-par-papildu-sankcijam.a451376/ TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Plašumā vēršas sašutums par slaktiņu Bučā; prasa un spriež par papildu sankcijām] lsm.lv 2022. gada 7. aprīlī</ref> 8. aprīlī Ukrainas drošības dienests informēja, ka Krievija bombardēja Kramatorskas dzelzceļa staciju, kurā gāja bojā 52 cilvēki, tostarp pieci bērni. Pēc uzbrukuma slimnīcās nogādāja 98 cilvēkus, to vidū arī 16 bērnus.<ref name="LSM8.aprīlī"/> 9. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks gatavojās uzbrukumam Harkivai un turpināja uzbrukumu Doneckas virzienā. Notika Odesas apgabala apšaude ar raķetēm. [[BBC]] vēstīja, ka par Krievijas karaspēka pavēlnieku Ukrainā iecelts ģenerālis Aleksandrs Dvorņikovs, kurš savā laikā piedalījies [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]]. <ref name="LSM9.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievijagatavo-uzbrukumus-visu-luhanskas-un-doneckas-apgabalu-okupesanai.a451759/ Ukraina: Krievija gatavo uzbrukumus visu Luhanskas un Doneckas apgabalu okupēšanai] lsm.lv 2022. gada 9. aprīlī</ref> 10. aprīlī Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks pastiprina uzbrukumus Izjumas pilsētas rajonā un mēģina pilnībā pārņemt savā kontrolē Mariupoli. Ukrainas puse ziņoja, ka Krievija sagatavojusi 60 000 karavīru lielu grupējumu ofensīvai Ukrainas austrumos. Satelītattēli liecināja, ka uz Harkivas pusi devās 12 km gara Krievijas militārās tehnikas kolonna.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-10-aprili.a451748/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 10. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 10. aprīlī</ref> 11. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs vēstīja, ka ar divu bataljonu taktisko grupu (BTG) spēkiem Krievijas armija mēģināja veikt uzbrukumu [[Dovheņke]]s un [[Dmitrivka]]s virzienā, taču panākumus neguva un atgāja iepriekš ieņemtajās pozīcijās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-11-aprilis-ukraina-gatavojas-krievijas-speku-uzbrukumiem-austrumos.a451890/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 11. aprīlis. Ukraina gatavojas Krievijas spēku uzbrukumiem austrumos] lsm.lv 2022. gada 11. aprīlī </ref> Pulks "[[Azovas bataljons|Azova]]", kas piedalās Mariupoles aizstāvēšanā paziņoja, ka Krievijas karaspēks lietoja ķīmisko ieroci, nometot to no bezpilota lidaparāta. 13. aprīlī Ukrainas puse informēja, ka Ukrainas 36. jūras kājnieku brigādes karavīriem bija izdevies izlauzties līdz brīvprātīgo “Azova” pulkam aplenktajā Mariupolē, tomēr daļa karavīru krita Krievijas armijas gūstā. 17. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievija piedāvājusi Mariupoles aizstāvjiem nolikt ieročus un padoties. Krievijas puse minēja, ka Mariupolē bojā gājuši vismaz 4000 Ukrainas karavīru. Ukrainas armija atsita desmit ienaidnieka uzbrukumus Doneckas un Luhanskas apgabalos, Krievijas karaspēks apšaudīja Harkivas, [[Kreminna]]s, [[Severodonecka]]s un [[Zolote]]s dzīvojamos rajonus kā arī [[Brovari|Brovarus]] netālu no Kijivas.<ref name="LSM17.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-17-aprili.a452693/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 17. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 17. aprīlī </ref> 18. aprīlī Krievijas karaspēks okupēja Kreminnas pilsētu, Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvalde paziņoja, ka Krievija gatavojas lielam uzbrukumam Donbasā un vēlas vismaz kaut kādu uzvaru līdz pareizticīgo [[Lieldienas|Lieldienām]] 24. aprīlī.<ref name="LSM18.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-18-aprili.a452771/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 18. aprīlī ] lsm.lv 2022. gada 18. aprīlī</ref> [[Attēls:Бородянка - світ продовжують жахати наслідки російської окупації у населених пунктах під Києвом 41.jpg|thumb|Okupantu sašautais [[Tarass Ševčenko|Tarasa Ševčenko]] piemineklis [[Borodjanka|Borodjankā]].]] 18. aprīlī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Krievijas karaspēks ir sācis liela mēroga ofensīvu Ukrainas austrumos. Krievija veica raķešu triecienus pa Harkivu, Kijivu, Ļvivu un Mikolajivu.<ref name="LSM18.aprīlī"/> 19. aprīlī Krievijas karaspēks uzbruka Rubižnes, [[Popasna]]s un Severodoneckas pilsētām Donbasā, kā [[Huļaipole]]s pilsētai Zaporižjas apgabalā. Turpinājās Mikolajivas apšaude ar raķetēm. Ukrainā karoja 76 Krievijas armijas bataljona lieluma taktiskās kaujas grupas (BTG), kas bija par 11 vairāk nekā iepriekšējā nedēļā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19-aprilis-ukraina-aizstavas-pret-plasu-krievijas-okupacijas-speku-ofensivu-teksta-tiesraides-arhivs.a452905/ 19. aprīlis. Ukraina aizstāvas pret plašu Krievijas okupācijas spēku ofensīvu (teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 19. aprīlī</ref> 21. aprīlī Krievijas prezidents Putins lika Sergejam Šoigu atcelt plānus par [[Mariupole]]s rūpnīcas "[[Metalurģijas kombināts "Azovstaļ"|Azovstaļ]]" ieņemšanu. Viņš sacīja, ka Krievijas spēkiem ir pilnībā jānobloķē rūpnīcas milzīgā teritorija, lai no tās "pat muša nevarētu izmukt".<ref name="LSM21.aprīlī"/> 22. aprīlī KF Centrālā kara apgabala karaspēka komandiera amata pienākumu izpildītājs [[Rustams Minekajevs]] paziņoja, ka "specoperācijas otrā fāze" sākusies burtiski pirms divām dienām, un tās mērķis ir pilnīgas kontroles ieviešana pār Donbasu un Dienvidu Ukrainu, kā arī koridora nodrošināšana uz Krimu. Harkivas apgabala administrācijas vadītājs vēstīja, ka diennakts laikā Krievijas spēki apšaudījuši Harkivu un tās apgabalu vismaz 50 reižu. Ukrainas ģenerālštābs informēja, ka Harkivas apkārtnē palikušas vien septiņas Krievijas bataljona taktiskās grupas (BTG).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-aprilis-krievija-noraidijusi-pamieru-pareizticigo-lieldienas-rietumvalstis-sola-papildu-ierocus-ukrainai.a453410/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās; rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. aprīlī</ref> 23. aprīlī Krievijas karaspēks veica raķešu triecienu pa Odesu no vismaz četrām zemūdenēm Melnajā jūrā un turpināja galvenās kaujas darbības koncentrēt Slovjanskas-Kramatorskas virzienā un Huļapoles virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-23-aprili.a453604/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 23. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 23. aprīlī</ref> 28. aprīlī, kad Kijivu apmeklēja ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Gutērrešs]], Krievijas karaspēks ar raķetēm apšaudīja galvaspilsētas dzīvojamos kvartālus, nogalinot arī radiostacijas “[[Radio Svoboda]]” žurnālisti Viru Hiriču un ievainojot daudzus civiliedzīvotājus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-29-aprili.a454529/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 29. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 29. aprīlī</ref> 7. maijā iebrucēji mēģināja aplenkt [[Rubižne]]s, [[Popasna]]s un [[Severodonecka]]s pilsētas Luhanskas apgabalā, kā arī uzbrukt no [[Huļajpole]]s [[Zaporižja]]s virzienā un no Hersonas apgabala [[Krivijriha]]s virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-iebrukumu-ukraina-aktualais-7-maija.a455695/ Krievija turpina iebrukumu Ukrainā. Aktuālais 7. maijā] lsm.lv 2022. gada 7. maijā</ref> 8. maijā Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] paziņoja, ka viņam pakļautie kaujinieki ir daļēji ieņēmuši [[Popasna]]s pilsētu, bet Ukrainas varasiestādes apgalvoja, ka cīņa par pilsētu turpinās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-rietumu-lideru-vizites-un-atbalsts--aktualais-ukraina-8maija.a455760/ Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; Rietumu līderu vizītes un atbalsts — aktuālais Ukrainā 8.maijā] lsm.lv 2022. gada 8. maijā</ref> 9. maijā, kad Odesu apmeklēja Eiropadomes prezidents [[Šarls Mišels]], Krievijas karaspēks izšāva uz Odesu septiņas raķetes, nogalinot vienu cilvēku un ievainojot piecus. Raķešu uzbrukuma rezultātā aizdegās arī trīs noliktavu ēkas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-ar-raketem-apsauda-odesu-aktualais-10-maija.a456013/ Krievija ar raķetēm apšauda Odesu. Aktuālais 10. maijā] lsm.lv 2022. gada 10. maijā</ref> 14. maijā Ukrainas karaspēks apturēja Krievijas armijas mēģinājumu aplenkt Severodonetskas pilsētu un pārgāja pretuzbrukumā Izjumas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-donbasa-sestdien-atsitusi-devinus-krievu-uzbrukumus-aktualais-14-maija.a456741/ Ukrainas armija Donbasā sestdien atsitusi deviņus krievu uzbrukumus. Aktuālais 14. maijā] lsm.lv 2022. gada 14. maijā</ref> 20. maijā Krievijas karaspēks Donbasā apšaudīja apmēram 50 apdzīvotas vietas un Ukrainas bruņotie spēki atvairīja 14 pretinieka uzbrukumus. Krievijas armija turpināja Severodoneckas apšaudi ar smago artilēriju.<ref name="LSM20.maijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-spiediens-uz-donbasu-asv-40-miljardu-palidziba-ukrainai-aktualais-20-maija.a457642/ Krievijas spiediens uz Donbasu; ASV 40 miljardu palīdzība Ukrainai. Aktuālais 20. maijā] lsm.lv 2022. gada 20. maijā</ref> 25. maijā turpinājās kaujas pie Severodoneckas, Krievijas karaspēks uzbruka arī [[Limana (Ukraina)|Limanas]] un [[Bahmuta]]s virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-armija-censas-donbasa-izverst-masivu-uzbrukumu-aktualais-25-maija.a458365/ Krievijas armija cenšas Donbasā izvērst masīvu uzbrukumu. Aktuālais 25. maijā] lsm.lv 2022. gada 25. maijā </ref> 5. jūnijā Krievijas bruņotie spēki apšaudīja Kijivas Darnicas un Dnipras rajonus ar raķetēm "Kalibr". Severodoneckas pilsētā turpinājās ielu kaujas, Krievija bija ieņēmusi apmēram pusi no pilsētas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/102-diena-kara-ukraina-krievijas-speki-ar-raketem-apsauda-kijivu-aktivaka-karadarbiba--austrumos.a460094/ 102. diena karā Ukrainā: Krievijas spēki ar raķetēm apšauda Kijivu, aktīvākā karadarbība – austrumos] lsm.lv 2022. gada 5. jūnijā</ref> 8. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās uz Severodoneckas piepilsētām, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka cīņa par Severodonecku var kļūt izšķiroša Donbasa liktenim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-cinu-par-severodonecku-saista-ar-donbasa-likteni.a460710/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas prezidents cīņu par Severodonecku saista ar Donbasa likteni] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā </ref> 15. jūnijā Ukrainas armijas ģenerālštābs vēstīja, ka Ukrainas spēki veiksmīgi atvaira uzbrukumus Severodoneckā, kaujas noritēja ķīmiskās rūpnīcas "Azot" teritorijā.<ref name="LSM15.jūnijā"/> 24. jūnijā kļuva zināms, ka Ukrainas Bruņotie spēki ir saņēmuši pavēli atkāpties no Severodoneckas.<ref name="LSM24.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cetri-menesi-kops-krievijas-iebrukuma-ukraina-aktualais-24-junija.a462828/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Četri mēneši kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Aktuālais 24. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 24. jūnijā </ref> 25. jūnijā Krievijas lidmašīnas "Tu-22M3" pacēlās gaisā no Šaikovkas lidlauka [[Kaluga]]s apgabalā, ielidoja Baltkrievijas gaisa telpā un 50–60 kilometrus no Baltkrievijas un Ukrainas robežas ar raķetēm "X-22" apšaudīja Čerņihivas, Kijivas un Žitomiras apgabalus Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-speki-no-baltkrievijas-ar-raketem-intensivi-apsaudijusi-cernihivas-kijivas-un-zitomiras-apgabalus.a462902/ Krievijas spēki no Baltkrievijas ar raķetēm intensīvi apšaudījuši Černihivas, Kijivas un Žitomiras apgabalus] lsm.lv 2022. gada 25. jūnijā</ref> 25. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās no Severodoneckas, bet 3. jūlijā no Lisičanskas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/generalstabs-ukrainas-karaspeks-atstajis-lisicansku.a463928/ Ģenerālštābs: Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku] lsm.lv 2022. gada 3. jūlijā</ref> 21. jūlijā Krievijas karaspēks nespēja ieņemt [[Vuhlehirska]]s termoelektrostaciju, lai pēc tam virzītos tālāk uz priekšu [[Kramatorska]]s un [[Slovjanska]]s virzienā. Krievijas apšaudēs cieta Mikolajiva, Harkiva un [[Sumu apgabals]], [[Dnipropetrovskas apgabals|Dnipropetrovskas apgabalā]] Krievijas tanks apšaudīja ražas novākšanas kombainus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-karaspeks-nesekmigi-centies-ienemt-vuhlehirskas-termoelektrostaciju.a466308/ Krievijas karaspēks nesekmīgi centies ieņemt Vuhlehirskas termoelektrostaciju] lsm.lv 2022. gada 21. jūlijā</ref> <gallery> Houses in Kyiv after Russian shelling, 28 April 2022 (01).jpg|ANO ģenerālsekretāra vizītes laikā 28. aprīlī Kijivā raķešu uzbrukumā sašautā ēka Lysychansk multidisciplinary gymnasium after Russian shelling.jpg|Degošā [[Lisičanska]]s ģimnāzija pēc Krievijas karaspēka apšaudes 1. maijā Museum of Hryhoriy Skovoroda after Russian shelling on 6 May 2022 (07).jpg|Krievijas karaspēka sašautā [[Hrihorijs Skovoroda|Hrihorija Skovorodas]] muzeja ēka 6. maijā Museum of Hryhoriy Skovoroda after Russian shelling (2022-05-07) 02.jpg|Krievijas karaspēka sašautā [[Hrihorijs Skovoroda|Hrihorija Skovorodas]] muzeja ēka 7. maijā Emergency responders eliminate impacts of the rocket strike on Odesa Region, 16.05.2022 (2).jpg|Raķešu triecienā sagrautā ēka Odesas apgabalā 16. maijā Bakhmut after Russian shelling, 2022-05-17 (01).jpg|Sabombardētā [[Bahmuta]]s dzīvojamā ēka 17. maijā 1st school of Avdiivka after Russian shelling on 18 May 2022.jpg|Sabombardētā [[Avdijivka]]s 1. vidusskolas ēka 18. maijā Kharkiv National Pedagogical University after Russian shelling, 2022-07-06 (03).jpg|6. jūlijā sagrautā Harkivas Nacionālās pedagoģiskās universitātes ēka </gallery> == Postījumi Krievijas stratēģiski svarīgajos objektos == 2022. gada aprīlī sākās postoši incidenti Krievijas un Piedņestras Moldovas militārajos, infrastruktūras un rūpniecības objektos, tomēr Ukrainas valdība un bruņotie spēki nenorādīja uz tiešu saistību ar tiem. 1. aprīlī notika sprādzieni un ugunsgrēks [[Belgoroda]]s naftas bāzē netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s. 21. aprīlī izcēlās ugunsgrēks Krievijas Militārās pētniecības institūtā [[Tvera|Tverā]] un nodega [[Dmitrijevska]]s ķīmiskā rūpnīca. 22.aprīlī notika ugunsgrēks Aviācijas un kosmosa inženierijas un tehnoloģiju koledžā [[Maskava]]s priekšpilsētā [[Koroļova|Koroļovā]]. 25.aprīlī tika uzspridzināti divi radio torņi [[Tiraspole|Tiraspolē]] un notika ugunsgrēks [[Brjanska]]s naftas glabātuvēs. 26. aprīlī notika vēl viens sprādziens Krievijas militārajā objektā Piedņestrā. 27. aprīlī notika sprādzieni [[Belgoroda]]s munīcijas noliktavā, [[Voroņeža]]s gaisa spēku bāzē un tika pārtverts Ukrainas bezpilota lidaparāts pie [[Kurska]]s, turpinājās sprādzieni Krievijas atbalstītās separātiskās Piedņestras Moldovas teritorijā. 2. maijā ugunsgrēks izcēlās [[Perma]]s kara rūpnīcā, kurā ražoja raķešu un artilērijas detaļas. 3. maijā notika sprādziens Belgorodas munīcijas noliktavā un ugunsgrēks preču noliktavā Maskavā.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ Sprādzieni, liesmas un dūmu mutuļi: Ukrainas kara atblāzma Krievijā uzkarst] zinas.tv3.lv 2022. gada 3. maijā </ref> == Pušu zaudējumi == {{galvenais|Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā karojošās karaspēka vienības}} [[Attēls:Oleg Shupliak Art 2022.jpg|thumb|"Ļaunumam jāmirst". Oļega Šupļaka glezna ar iznīcināto Krievijas militāro tehniku un simboliem Z, Л (apgriezts V), O.]] Pēc divu diennakšu kaujām 26. februāra rītā Ukrainas prezidenta kanceleja ziņoja, ka nogalināti vairāk nekā 3500 krievu karavīru, bet gandrīz 200 krievu karavīri bija sagūstīti, bija notriektas 14 Krievijas lidmašīnas un astoņi helikopteri, sašauti 102 tanki un 536 bruņutransportieri, iznīcināti 15 lielgabali, viena zenītraķešu iekārta BUK un 17 automašīnas.<ref name="JAUNS26. februārī"/> 1. martā Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka piecu dienu laikā kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gājuši bojā 5710 Krievijas karavīri, bet 200 saņemti gūstā, iznīcināti 198 Krievijas tanki, 29 lidmašīnas, 846 bruņmašīnas un 29 helikopteri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.interfax.com.ua/news/general/804396.html|title=From beginning of invasion, Russian army lost 5,710 killed, wounded, including 198 tanks, 29 helicopters – General Staff|publisher=Interfax-Ukraine}}</ref> 3. martā Krievijas puse pirmo reizi oficiāli atzina, ka tai ir 498 bojāgājušie un 1597 ievainotie, bet Ukrainas puse ziņoja par 9000 nogalinātajiem un ievainotajiem Krievijas bruņoto spēku karavīriem.<ref name="LSM3.martā"/> 5. martā Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs (UBSĢ) pavēstīja, ka kopš karadarbības sākuma nogalināti vairāk nekā 10 000 Krievijas okupācijas spēku karavīru, iznīcināti 269 [[tanki]], 39 lidmašīnas, 40 [[helikopteri]], 105 [[lielgabali]], 945 [[bruņutransportieri]], 50 reaktīvās artilērijas sistēmas "Grad", 409 automašīnas, 3 [[droni]] un citas Krievijas kara tehnikas vienības.<ref name="LSM5.martā"/> Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka kopš intervences sākuma tās bruņotie spēki esot iznīcinājuši 76 Ukrainas bruņoto spēku vadības punktus un sakaru mezglus, 111 zenītraķešu kompleksu, 71 radiolokācijas staciju, 93 lidmašīnas, 778 bruņutehnikas vienības.<ref name="LSM6.martā"/> Atbilstoši Ukrainas puses informācijai, līdz 8. martam Krievijas karaspēks bija zaudējis teju 12 000 karavīru, 48 lidmašīnas, 80 helikopterus, 303 tankus, 1036 bruņutransportierus, 120 lielgabalus, 56 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju "Grad", 27 zenītartilērijas iekārtas, 474 automobiļus, 60 autocisternas, septiņus bezpilota lidaparātus un trīs kuterus/kuģus.<ref name="LSM8.martā"/> Savukārt ASV izlūkdienestu aprēķini liecināja, ka Krievija karadarbībā Ukrainā zaudējusi 2000 līdz 4000 karavīru.<ref name="LSM8.martā"/> 17. martā Ukrainas puse ziņoja, ka Krievijas karaspēkā bojā gājušo militārpersonu skaits pārsniedzis 13 500, bet ASV izlūkdienesti uzskatīja, ka šis skaits varētu būt ap 7000.<ref name="LSM17.martā"/> 20. martā UBSĢ informēja, ka Krievija karā Ukrainā ir zaudējusi apmēram 14,4 tūkstošus cilvēku, tostarp piecus ģenerāļus.<ref name="LSM20. martā"/> 23. martā Ukrainas Gaisa spēku pavēlniecība informēja, ka notriekto Krievijas kara lidmašīnu skaits bija sasniedzis 100.<ref name="LSM23. martā"/> 25. martā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka esot nogalināti 14 000 Ukrainas karavīru, bet 16 000 ievainoti, tāpat Krievijas puse apgalvoja, ka iebrukuma gaitā gājis bojā 1351 krievu karavīrs, 3825 esot ievainoti. Marta sākumā Krievijas puse ziņoja par 498 bojāgājušiem karavīriem. Savukārt Ukrainas bruņoto spēku vadība 25. martā pavēstīja, ka Krievijas karaspēks zaudējis vismaz 16 000 karavīru. Pēc NATO valstu izlūkdienestu aplēsēm Krievija karadarbībā Ukrainā bija zaudējusi 7000 līdz 15 000 karavīru.<ref name="LSM25.martā"/> 30. martā Ukrainas pastāvīgais pārstāvis ANO Drošības padomes sēdē apgalvoja, ka kopš iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks ir zaudējis 17 000 karavīru, vairāk nekā 1700 bruņutehnikas vienību, apmēram 600 tanku, vairāk nekā 300 artilērijas sistēmu, 127 lidmašīnas un 129 helikopterus, un gandrīz 100 raķešu iekārtas.<ref name=LSM30.martā>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-30-marts-rietumi-piesardzigi-verte-krievijas-solijumus-mazinat-ofensivu-dazos-ukrainas-regionos.a450224/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 30. marts. Rietumi piesardzīgi vērtē Krievijas solījumus mazināt ofensīvu dažos Ukrainas reģionos] lsm.lv 2022. gada 30. martā</ref> 3. aprīlī UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasnieguši aptuveni 18 000 karavīru. Kopš iebrukuma sākuma iebrucēji zaudējuši 143 lidmašīnas, 134 helikopterus, 644 tankus, 1830 bruņutransportierus, 325 lielgabalus, 105 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 54 zenītartilērijas iekārtas, četras taktisko raķešu palaišanas iekārtas, 1249 automobiļus, 76 autocisternas, 24 specializētās tehnikas vienības, 89 bezpilota lidaparātus, divus kuģus un piecas ātrlaivas.<ref name="LSM3.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> 9. aprīlī UBSĢ pavēstīja, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā pārsnieguši 19 000. Savukārt [[Pentagons]] norādīja, ka Krievijas armija kopš iebrukuma sākuma ir zaudējusi 15% līdz 20% no kaujas spēka.<ref name="LSM9.aprīlī"/> 16. aprīlī UBSĢ ziņoja Krievijas karaspēks Ukrainā zaudējis aptuveni 20 100 karavīru, bet Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pavēstīja, ka karā pret Krieviju ir krituši no 2500 līdz 3000 Ukrainas Bruņoto spēku karavīru, vēl aptuveni 10 tūkstoši Ukrainas aizstāvju ir guvuši ievainojumus.<ref name="LSM16.aprīlī"/> 23. aprīlī UBSĢ vēstīja, ka Ukrainā kritušo Krievijas karavīru skaits sasniedza 21 600, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis arī 854 tankus, 2205 bruņumašīnas, 403 artilērijas sistēmas, 143 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 69 pretgaisa aizsardzības iekārtas, 177 lidmašīnas, 154 helikopterus, 1543 automobiļus, astoņus kuģus un kuterus, 76 autocisternas, 182 operatīvi taktiskos dronus, 27 īpašās tehnikas vienības, četras operatīvi taktisko raķešu kompleksu un taktisko raķešu kompleksu iekārtas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-23-aprili.a453604/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 23. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 23. aprīlī</ref> 30. aprīlī UBSĢ ziņoja, ka kopš iebrukuma dienas Ukrainā bija krituši 23 200 Krievijas armijas karavīru, kā arī iznīcināti 1008 tanki, 190 lidmašīnas un 155 helikopteri,<ref>[https://interfax.com.ua/news/general/828457.html РФ втратила за час повномасштабної війни в Україні вже 23,2 тис. військовослужбовців і понад тисячу танків] Інтерфакс-Україна 2022. gada 30. aprīlī</ref> bet 14. maijā Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 27 200 karavīru, 1218 tankus, 2934 bruņutransportierus, 551 lielgabalu, 195 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 88 zenītartilērijas iekārtas, 200 lidmašīnas, 163 helikopterus, 2059 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas, 411 bezpilota lidaparātus, 42 specializētās tehnikas vienības un 95 spārnotās raķetes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-donbasa-sestdien-atsitusi-devinus-krievu-uzbrukumus-aktualais-14-maija.a456741/ Ukrainas armija Donbasā sestdien atsitusi deviņus krievu uzbrukumus. Aktuālais 14. maijā] lsm.lv 2022. gada 14. maijā</ref> Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi līdz 28. maijam sasniedza aptuveni 30 000 karavīru, 1330 tankus, 3258 bruņutransportierus, 628 lielgabalus, 203 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 93 zenītartilērijas iekārtas, 207 lidmašīnas, 174 helikopterus, 503 bezpilota lidaparātus, 116 spārnotās raķetes, 2226 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas un 48 specializētās tehnikas vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-maija.a458911/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. maijā] lsm.lv 2022. gada 28. maijā</ref> 11. jūnijā Ukrainas prezidenta birojs informēja, ka kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma Ukraina ir zaudējusi apmēram 10 tūkstošus karavīru.<ref name="LSM11.jūnijā"/> 24. jūnijā UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 34 530 karavīrus, 1507 tankus, 3637 bruņutransportierus, 759 lielgabalus, 241 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju, 99 zenītartilērijas iekārtas, 216 lidmašīnas, 183 helikopterus, 622 bezpilota lidaparātus, 137 spārnotās raķetes, 2553 automobiļus un autocisternas, 14 kuģus un ātrlaivas un 60 specializētās tehnikas vienības.<ref name="LSM24.jūnijā"/> 10. jūlijā UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 37 300 karavīru, 1641 tanku, 3823 bruņutransportierus, 834 lielgabalus, 247 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 108 zenītartilērijas iekārtas, 217 lidmašīnas, 188 helikopterus, 676 bezpilota lidaparātus, 155 spārnotās raķetes, 2694 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 66 specializētās tehnikas vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievijas-dziva-speka-zaudejumi-sasniedz-37-300-karavirus.a464810/ Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 37 300 karavīrus] lsm.lv 2022. gada 10. jūlijā</ref> === Krievijas bruņoto spēku zaudējumi === Zemāk esošā tabula veidota pēc Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba (UBSĢ) ziņojumiem. {| class="wikitable sortable" |- ! colspan="10" | Krievijas bruņoto spēku zaudējumi |- ! Veids ! 26.02. ! 1.03. ! 5.03. ! 8.03. ! 3.04. ! 23.04. ! 14.05. ! 28.05. ! 24.06. ! 10.07. |- | karavīri | 3500 | 5710 | 10 000 | 12 000 | 18 000 | 21 600 | 27 200 | 30 000 | 34 530 | 37 300 |- | tanki | 102 | 198 | 269 | 303 | 644 | 854 | 1218 | 1330 | 1507 | 1641 |- | bruņutransportieri | 536 | 846 | 945 | 1036 | 1830 | 2205 | 2934 | 3258 | 3637 | 3823 |- | automašīnas | 17 | | 409 | 474 | 1249 | 1543 | 2059 | 2226 | 2553 | 2694 |- | kuģi un ātrlaivas | | | | 3 | 7 | 8 | 13 | 13 | 14 | 15 |- | lielgabali | 15 | | 105 | 120 | 325 | 403 | 551 | 628 | 759 | 834 |- | daudzstobru reaktīvie mīnmetēji | | | 50 | 56 | 105 | 143 | 195 | 203 | 241 | 243 |- | zenītartilērijas iekārtas | 1 | | | 27 | 54 | 69 | 88 | 93 | 99 | 108 |- | lidmašīnas | 14 | 29 | 39 | 48 | 143 | 177 | 200 | 207 | 216 | 217 |- | helikopteri | 8 | 29 | 40 | 80 | 134 | 154 | 163 | 174 | 183 | 188 |- | bezpilota lidaparāti | | | 3 | 7 | 89 | 182 | 411 | 503 | 622 | 676 |- | spārnotās raķetes | | | | | | | 95 | 116 | 137 | 155 |- |} === Upuru skaita apkopojums === {|class="wikitable plainrowheaders" |- !scope="col"|Iedalījums !scope="col"|Upuru skaits !scope="col"|Laika periods !scope="col"|Informācijas avots |- ! rowspan="6" scope="row" |'''Krievijas un tās sabiedroto spēki'''<br />([[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki]], [[Krievijas Nacionālā gvarde]],<br>[[Vāgnera grupa]], [[Krievijas separātistu spēki Donbasā]]) |'''30 000—40 000''' zaudējumi (nogalinātie, ievainotie, pazudušie un gūstā saņemtie) |24. februāris — 23. marts |[[NATO]] aplēses<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Michaels |first=Daniel |title=NATO: Up to 40,000 Russian Troops Killed, Wounded, Taken Prisoner or Missing in Ukraine |url=https://www.wsj.com/livecoverage/russia-ukraine-latest-news-2022-03-23/card/russia-lost-up-to-40-000-troops-in-ukraine-nato-estimates-xyZjWxinMDHzdeRZvAeD |work=[[The Wall Street Journal]] |date=23 March 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220323154656/https://www.wsj.com/livecoverage/russia-ukraine-latest-news-2022-03-23/card/russia-lost-up-to-40-000-troops-in-ukraine-nato-estimates-xyZjWxinMDHzdeRZvAeD |archive-date=23 March 2022}}</ref> |- |'''10 000+''' nogalinātie |24. februāris — 30. marts |[[ASV]] aplēses<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=What next for Russia? |url=https://www.economist.com/briefing/2022/04/02/what-next-for-russia |newspaper=[[The Economist]] |date=2 April 2022 }}</ref> |- |'''21 000''' zaudējumi (kritušie) |24. februāris — 21. aprīlis |Ukrainas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |agency=Interfax-Ukraine |date=21 April 2022 |title=РФ втратила в Україні від початку повномасштабного вторгнення 21 тис. особового складу, 829 танків і 172 літаки|url=https://interfax.com.ua/news/general/825923.html }}</ref> |- |'''1351''' nogalināti, '''3825''' ievainotie (Krievijas Federācijas Bruņotie spēki) |24. februāris — 25. marts |Krievijas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=25 March 2022 |title=Russian army says 1,351 soldiers killed in Ukraine |work=Al Arabiya|url=https://english.alarabiya.net/News/world/2022/03/25/Russian-army-says-1-351-soldiers-killed-in-Ukraine |access-date=25 March 2022}}</ref> |- |'''1188''' nogalināti, '''4956''' ievainotie (DTR kaujinieki) |24. februāris — 14. aprīlis |[[Doneckas tautas republika]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-09-to-15-april-2022/ |title=Overview of the social and humanitarian situation that has developed on the territory of the Donetsk People's Republic as a result of military operations in the period from 9 to 15 April 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=15 April 2022 }}</ref><ref name="ombudsman1">{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-19-and-25-february-2022/ |title=The overview of the current social and humanitarian situation in the territory of the Donetsk People's Republic as a result of hostilities in the period from 19 and 25 February 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=12 February 2022 }}</ref> |- |'''500—600''' nogalinātie (LTR kaujinieki) |24. februāris — 5. aprīlis |Krievijas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Новости |first=Р. И. А. |script-title=ru:Буча и концентрированное зло: последний аргумент против русских |url=https://ria.ru/20220405/rusofobiya-1781778401.html |website=РИА Новости |language=ru |date=5 April 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-02-to-08-april-2022/ |title=Overview of the social and humanitarian situation that has developed on the territory of the Donetsk People's Republic as a result of military operations in the period from 2 to 8 April 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=8 April 2022 }}</ref><ref name="ombudsman1"/> |- ! rowspan="3" scope="row" |'''Ukrainas spēki'''<br />([[Ukrainas bruņotie spēki]], [[Ukrainas Nacionālā gvarde]]) |'''2500—3000''' nogalinātie, '''10 000''' ievainotie |24. februāris — 15. aprīlis |Ukrainas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://edition.cnn.com/2022/04/15/politics/tapper-zelensky-interview-cnntv/index.html |title=Exclusive: Zelensky says world should be prepared for possibility Putin could use nuclear weapons |first=Jeremy |last=Herb |work=[[CNN]] |date=15 April 2022 }}</ref> |- |'''2000—4000''' nogalinātie |24. februāris — 9. marts |[[ASV]] aplēses<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Up to 6,000 Russians may have been killed in Ukraine so far, U.S. official estimates |url=https://www.cbsnews.com/news/ukraine-russia-death-toll-invasion/ |access-date=9 March 2022 |publisher=CBS News |date=9 March 2022}}</ref> |- |'''23 367''' nogalinātie |24. februāris — 16. aprīlis |Krievijas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://tass.com/defense/1438729 |title=Russian Defense Ministry to publish data on military deaths from Ukrainian documents |work=[[TASS]] |date=16 April 2022 }}</ref> |- ! rowspan="2" scope="row" |'''Ukrainas civiliedzīvotāji''' |'''23 717—23 944+''' nogalinātie (aplēses)<br>'''2500—2700''' nogalināti (apstiprināts)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.interfax.com.ua/news/general/825050.html |title=National police: 900 Ukrainians missing, 2,500 killed, 500 illegally imprisoned |agency=Interfax-Ukraine |date=18 April 2022 }}</ref> |24. februāris — 18. aprīlis |Ukrainas valdība |- |'''2345+''' nogalinātie, '''2919+''' ievainotie |24. februāris — 20. aprīlis |[[Apvienoto Nāciju Organizācija]]<ref name=UN21April>{{Tīmekļa atsauce |date=21 April 2022 |title=Ukraine: civilian casualty update 21 April 2022 |url=https://www.ohchr.org/en/news/2022/04/ukraine-civilian-casualty-update-21-april-2022 |website=Office of the United Nations High Commissioner for Human Rights}}</ref> |} == Mēģinājumi nogalināt Ukrainas prezidentu == {{Pamatraksts|Mēģinājumi nogalināt Volodimiru Zelenski}} 4. martā britu laikraksts ''[[The Times]]'' ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piedzīvojis vismaz trīs atentāta mēģinājumus, viņa nogalināšanai esot nosūtīti divi dažādi grupējumi: Krievijas algotņu [[Vāgnera grupa]] un tā sauktie [[kadirovieši]]. Šos centienus esot izjaukuši Krievijas drošībnieki, kas noskaņoti pret karu Ukrainā. Iepriekš laikraksts ziņoja, ka Kijevā darbojas vairāk nekā 400 krievu algotņi, kuriem Kremlis devis uzdevumu nogalināt Zelenski un valdības locekļus, lai Maskava varētu pārņemt varu. Algotņu mērķu sarakstā bez Zelenska bija vēl 23 cilvēki, tostarp Ukrainas premjerministrs [[Deniss Šmihaļs]] un citi valdības locekļi, Kijevas mērs [[Vitālijs Kļičko]] un viņa brālis [[Vladimirs Kļičko]]. Uzskata, ka "Vāgnera grupu" finansē Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tuvu stāvošais uzņēmējs Jevgēņijs Prigožins.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/the-times-kijeva-iesutiti-400-krievu-algotni-zelenska-nogalinasanai.a445647/ «The Times»: Kijevā iesūtīti 400 krievu algotņi Zelenska nogalināšanai] lsm.lv 2022. gada 28. februārī</ref> 25. martā kļuva zināms, ka 20. martā Ukrainā sāka ierasties jaunas algotņu grupas, kuru mērķi bija prezidenta Zelenska, prezidenta kancelejas vadītāja Jermaka, premjerministra Šmihaļa un citas augstu stāvošu Ukrainas amatpersonu nogalināšana. Ukrainas prezidenta birojs pavēstīja, ka prezidents Zelenskis pārdzīvojis jau vairāk nekā 10 atentāta mēģinājumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vagner-algotni-gatavojusi-atentatu-pret-ukrainas-prezidentu-un-premjerministru.a449705/ «Vagner» algotņi gatavojuši atentātu pret Ukrainas prezidentu un premjerministru] lsm.lv 2022. gada 26. martā</ref> 14. aprīlī Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padome informēja, ka Ukrainas drošības dienestiem izdevies novērst vismaz piecus Krievijas diversantu mēģinājumus likvidēt Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, pēdējais no tiem bija 7. martā. Zelenska vietā Krievijas okupācijas vara bija iecerējusi iecelt kādu augsti stāvošu ukraiņu militāro personu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievu-diversanti-vairakas-reizes-meginajusi-likvidet-zelenski.a452566/ Ukraina: krievu diversanti vairākas reizes mēģinājuši likvidēt Zelenski] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī</ref> 21. aprīlī Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes vadītājs [[Oleksijs Danilovs]] paziņoja, ka jau 3. februārī Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] esot saņēmis no Putina plānu likvidēt Ukrainas prezidentu Zelenski. Likvidēšanas plānu mēģinājušas īstenot trīs čečenu diversantu grupas, kas 26. februārī nogādātas Ukrainas galvaspilsētā Kijevā. Taču ukraiņu izlūkdienestiem izdevies atklāt šīs grupas, viena no tām iznīcināta, bet divas aizbēgušas.<ref name="LSM21.aprīlī"/> == Diversanti == [[Attēls:Equipment of the sabotage and reconnaissance group captured in Odessa Oblast, 2022 (2) (cropped).jpg|thumb|[[Odesas apgabals|Odesas apgabalā]] notvertai Krievijas diversantu un izlūkošanas grupai atņemts aprīkojums]] 17. martā Ukrainas iekšlietu ministrs [[Deniss Monastirskis]] paziņoja, ka Ukrainā vairs nav tādu apgabalu, kuros nebūtu iesūtīto diversantu grupu, galvaspilsētā Kijivā ik dienu tiekot saņemtas ziņas par diversantu un ienaidnieku uguns uzvedinātāju aizturēšanu. Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas apkarošanas centrs brīdināja, ka Krievijas diversantu grupas piesedzoties ar videoziņu aģentūras "Ruptly" žurnālistu apliecībām, kurai ir birojs Berlīnē. Apliecībās var būt minēti arī citi nosaukumi — kanāls "Redfish" vai aģentūra "Maffick".<ref name="LSM17.martā"/> 22. martā Ukrainas militārās pretizlūkošanas darbinieki [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]] aizturēja diversantu grupu [[Krievijas Federālais drošības dienests|Krievijas Federālā drošības dienesta]] aģenta vadībā. Aizturētā grupa bija plānojusi sarīkot atentātu pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un veikt diversijas Kijivā un citos Ukrainas reģionos.<ref name="LSM22. martā"/> == Ģenerālprokurores un SBU vadītāja atlaišana == 17. jūlijā prezidents Zelenskis atbrīvoja no amata Ukrainas Drošības dienesta (SBU) vadītāju Ivanu Bakanovu un Ukrainas ģenerālprokurori Irinu Venediktovu. Viņš norādīja, ka ierosināts 651 kriminālprocess pret Ukrainas tiesībsargājošo orgānu darbiniekiem par sadarbību ar Krievijas okupantu režīmu, vairāk nekā 60 prokuratūras un SBU darbinieki palikuši okupētajās teritorijās un tagad darbojas pret Ukrainas interesēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-veicis-kadru-tirisanu-atbrivojis-no-amata-ukrainas-specdienesta-vaditaju-un-generalprokurori.a465790/?utm_source=draugiem.lv&utm_medium=social&utm_campaign=draugiem_zinas Zelenskis veicis kadru tīrīšanu: atbrīvojis no amata Ukrainas specdienesta vadītāju un ģenerālprokurori] lsm.lv 2022. gada 17. jūlijā</ref> == Kara noziegumi == === Civiliedzīvotāju upuri === [[Attēls:Ukrainian refugees from 2022, crossing into Poland.jpg|thumb|Bēgļi 2022. gada 7. martā šķērsojam Ukrainas robežu ar Poliju]] 27. februārī Ukrainas Veselības ministrija vēstīja, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā dzīvību zaudējuši 352 cilvēki, tostarp 14 bērni, bet ievainoti 1684 cilvēki, tostarp 116 bērni.<ref name="LSM"/> 2. martā [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos]] informēja, ka Ukrainas bēgļu skaits ir pārsniedzis 874 000. Not viņiem Polijā bija ieradušies 453 982, Ungārijā — 116 348, Moldovā — 79 315, Slovākijā — 67 000, Rumānijā — 44 540, Krievijā — 42 900, Baltkrievijā — 341 bēgļi. ANO Bēgļu aģentūra norādīja, ka 69 600 cilvēki bija aizceļojuši uz citām Eiropas valstīm.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ Ukrainā turpinās karš; smagi uzbrukumi Harkivā un Hersonā] zinas.tv3.lv 2022. gada 2. martā</ref> 4. martā ANO Bēgļu lietu aģentūras dati liecina, ka Ukrainu jau pametuši vairāk nekā 1,2 miljoni bēgļu, no kuriem vairāk nekā puse bija devusies uz Poliju.<ref name="4M-LSM"/> Līdz 5. martam pēc ANO aplēsēm Ukrainā bija gājis bojā 351 civiliedzīvotājs, tostarp 22 bērni, bet ievainoti 707 civiliedzīvotāji.<ref name="LSM5.martā"/> 6. martā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas militārā iebrukuma sākuma Ukrainā bojā gājuši vairāk nekā 350 mierīgie iedzīvotāji (tostarp 28 bērni) un vēl 707 ievainoti.<ref name="LSM6.martā"/> 8. martā Krievijas vēstnieks ANO solīja, ka Krievija ļaus atvērt humānos koridorus, lai civiliedzīvotāji varētu evakuēties no Kijevas, Čerņihivas, Sumiem un Mariupoles. Sākās civiliedzīvotāju evakuācija no [[Sumi]]em pa [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Sarkanajam Krustam]] apsolīto humānās palīdzības koridoru uz [[Poltava|Poltavu]]. Tomēr Krievijas okupācijas spēki neļāva veikt civiliedzīvotāju evakuāciju no aplenktās Mariupoles Ukrainas virzienā un sāka bēgļu apšaudi. Ukrainas iekšlietu ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks savu kara tehniku izvieto iedzīvotāju māju pagalmos un izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu. ANO bēgļu lietu komisārs Filipo Grandi informēja, ka kopš karadarbības sākuma Ukrainu pametuši jau vairāk nekā divi miljoni bēgļu.<ref name="LSM8.martā"/> 9. martā ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs informēja, ka kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā 474 civiliedzīvotāji, bet vēl 861 civiliedzīvotājs ievainots.<ref name="LSM9.martā"/> Saskaņā ar Ukrainas valsts iestāžu aplēsēm līdz 15. martam Mariupoles aplenkumā bija gājuši bojā vismaz 2357 cilvēki.<ref name="LSM15.martā"/> 16. martā Krievijas karaspēks [[Uzbrukums Čerņihivas civiliedzīvotājiem|apšāva civiliedzīvotājus Čerņihivā]], kuri stāvēja rindā pēc maizes. Sākotnēji tika ziņots par 10 upuriem, taču vēlāk skaits pieauga līdz 13.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-tiesa-pieprasa-krievijai-nekavejoties-izbeigt-uzbrukumu-ukrainai-16-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a448088/|title=ANO tiesa pieprasa Krievijai nekavējoties izbeigt uzbrukumu Ukrainai. 16. marts (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 16. martā kopējais Ukrainu pametušo bēgļu skaits pārsniedza trīs miljonu robežu.<ref name="LSM16.martā"/> 17. martā Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] informēja, ka Ukrainā atrodas Starptautiskās krimināltiesas prokurors, kurš vāc pierādījumus par kara noziegumiem. Dzemdību nama sabombardēšana Mariupolē ir bijis apzināts Krievijas armijas lēmums, kas tiks uzskatīts par pierādījumu starptautiskajā tiesā. Starptautiskā cilvēktiesību organizācija ''[[Human Rights Watch]]'' paziņoja, ka Mariupoles Drāmas teātrī pirms tā sabombardēšanas bija patvērušies apmēram 500 civiliedzīvotāju. Ukrainas Ģenerālprokurora birojs paziņoja, ka kara dēļ dzīvību zaudējuši 108 bērni, bet vairāk nekā 120 ievainoti. Visvairāk bērnu bija cietuši dzīvojamo ēku bombardēšanā [[Kijivas apgabals|Kijivas]] (52) un [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] (34).<ref name="LSM17.martā"/> Saskaņā ar ANO datiem līdz 19. martam gandrīz ceturtā daļa (23%) Ukrainas iedzīvotāju karadarbības dēļ bija atstājuši savas mājas. 6,5 miljoni cilvēku bija pārvietojušies Ukrainas iekšienē, bet 3,3 miljoni devušies bēgļu gaitās ārpus Ukrainas. Tādējādi kopējais bēgļu skaits bija aptuveni 9,8 miljoni.<ref name="lsm.lv"/> 20. martā Krievijas karaspēks Mariupolē sagrāva skolas ēku, kurā bija patvērušies 400 cilvēki.<ref name="LSM20. martā"/> ANO oficiālie dati liecināja, ka karadarbības dēļ ievainoto skaits līdz 25. martam bija sasniedzis 1650, bet bojā gājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits bija sasniedzis 1035 (214 vīrieši, 160 sievietes, 14 meitenes un 28 zēni, kā arī vēl 48 bērni un 571 pieaugušais, kuru dzimums nebija zināms).<ref name="LSM25.martā"/> 27. martā no Krievijas karaspēka aplenktajām apdzīvotajām vietām pa 10 humānajiem koridoriem tika evakuēti vairāk nekā 5000 cilvēku, Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]] informēja, ka Krievija piespiedu kārtā caur viltus koridoriem nezināmā virzienā aizvedusi aptuveni 40 000 ukraiņu, to nesaskaņojot ar Ukrainas varas iestādēm.<ref name="LSM27.martā-1"/> 28. martā Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka karadarbības dēļ miruši 143 bērni un 216 ievainoti, visvairāk cietušo bērnu bija Kijivas (67), Harkivas (49) un Doneckas (53) apgabalos. Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova Mariupolē notiekošo raksturoja nevis kā kara noziegumu, bet gan [[genocīds|genocīdu]] pret Ukrainas tautu. Savukārt Mariupoles varasiestādes pavēstīja, ka kopš kara sākuma šajā pilsētā nogalināti gandrīz 5000 cilvēku, upuru vidū ir ap 210 bērnu. Pilsētu bija pametuši ap 150 000 iedzīvotāju, bet vēl ap 170 000 bija palikuši aplenkumā.<ref name="LSM28.martā"/> 30. martā ANO Bēgļu aģentūra informēja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma aizbraukuši vairāk nekā četri miljoni bēgļu jeb gandrīz 10% no Ukrainas iedzīvotāju kopējā skaita pirms kara.<ref name=LSM30.martā/> 2. aprīlī Ukrainas Ģenerālprokuratūra informēja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos nogalināti 158 bērni un vairāk nekā 254 ievainot,<ref name="LSM2.aprīlī"/> bet 6. aprīlī ziņoja, ka nogalināt vismaz 167 bērni un 279 ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-aprilis-ukraina-sanems-papildu-prettanku-sistemas-smagakas-kaujas-austrumukraina.a451223/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 6. aprīlis. Ukraina saņems papildu prettanku sistēmas; smagākās kaujas Austrumukrainā] lsm.lv 2022. gada 6. aprīlī</ref> 8. aprīlī notika [[Uzbrukums Kramatorskas dzelzceļa stacijai|Krievijas raķešu trieciens Kramatorskas dzelzceļa stacijai]]. Sākotnēji tika ziņots par 39 upuriem, taču vēlāk skaits palielinājās līdz 50.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-kramatorskas-dzelzcela-staciju-8-aprilis-teksta-tiesraides-arhivs.a451556/|title=Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju. 8. aprīlis (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> Vēl vēlāk tika ziņots par 57 upuriem un 109 ievainotajiem. Stacijā tobrīd atradās tūkstošiem civiliedzīvotāju, kas gaidīja evakuāciju uz drošiem Ukrainas apgabaliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zurnalists-un-kramatorskas-stacijas-apsaudisanas-aculiecinieks-ta-bija-asinspirts.a452650/|title=Žurnālists un Kramatorskas stacijas apšaudīšanas aculiecinieks: «Tā bija asinspirts»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 8. aprīlī [[Pasaules Veselības organizācija]] pavēstīja, ka kopš kara sākuma notikuši 103 uzbrukumi Ukrainas veselības aprūpes iestādēm vai transportlīdzekļiem, kuros nogalināti 73 cilvēki un ievainots 51. Savukārt ANO informēja, ka apstiprināta 1611 civiliedzīvotāju, tostarp 131 bērna nogalināšana, bet 2227 civiliedzīvotāji karā guvuši ievainojumus. ANO atzīmēja, ka patiesais bojāgājušo skaits ir daudz lielāks.<ref name="LSM8.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a451556/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī</ref> 17. aprīlī Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 202 bērni un vēl vairāk nekā 361 guvuši dažādus ievainojumus (Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 117 bērni, Kijivas apgabalā — 106, Harkivas apgabalā — 89, Černihivas apgabalā — 54, Mikolajivas apgabalā — 40, Hersonas apgabalā — 41, Luhanskas apgabalā — 36, Zaporižjas apgabalā — 23, Kijivas pilsētā un Sumu apgabalā katrā pa 16 un Žitomiras apgabalā — 15).<ref name="LSM17.aprīlī"/> 28. aprīlī Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka no [[Mariupole]]s piespiedu kārtā uz Krievijas kontrolēto teritoriju deportēti vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju. Daudzi ievietoti filtrācijas nometnēs, kurās vīrieši tiek nošķirti no sievietēm un bērniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> 3. maijā ANO augstā cilvēktiesību komisāra pārvalde vēstīja, ka Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija pārsniedzis 3150 clvēkus, savukārt Ukrainas ģenerālprokuratūr- ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā laikā bija gājuši bojā vismaz 220 bērni un vēl 406 guvuši ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-3-maija.a455031/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 3. maijā] lsm.lv 2022. gada 3. maijā </ref> 7. maijā [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] Belohorivkas ciema skolas ēkā trāpīja raķete. Tika lēsts, ka skolas ēkā varētu būt bijuši aptuveni 90 cilvēku, no kuriem 60 varētu būt gājuši bojā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-papildu-atbalsts-no-lielbritanijas-aktualais-ukraina-8maija.a455760/|title=Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; papildu atbalsts no Lielbritānijas – aktuālais Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}</ref> 12. maijā publicētie ANO Bēgļu aģentūras dati liecināja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma bija aizbraukuši vairāk nekā seši miljoni bēgļu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainu-pametusi-jau-sesi-miljoni-beglu-aktualais-12-maija.a456375/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā] lsm.lv 2022. gada 12. maijā </ref> ASV telekanāls “[[CNN]]” publicēja novērošanas kameru ierakstu no Ukrainas galvaspilsētas [[Kijiva]]s apkaimes, kurā redzams, kā Krievijas karavīri 16. martā pie autosalona Kijivas apkaimē ar šāvieniem mugurā nogalina divus neapbruņotus civiliedzīvotājus. Ukrainas prokurori izmeklē šo lietu kā Krievijas pastrādāto kara noziegumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-video-krievijas-karaviri-ar-savieniem-mugura-nogalina-ukrainas-civiliedzivotajus.a456456/|title=CNN video: Krievijas karavīri ar šāvieniem mugurā nogalina Ukrainas civiliedzīvotājus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> 13. maijā Ukrainā tiesas priekšā stājās 21 gadu vecais Krievijas armijas seržants Vadims Šišimarins, kurš tika apsūdzēts [[Kara noziegumi|kara noziegumos]] par 62 gadus veca vīrieša nogalināšanu ar šāvienu galvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-no-krievijas-karaspeka-okupacijas-atbrivotas-1015-apdzivotas-vietas-aktualais-14-maija.a456741/|title=Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas. Aktuālais 14. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-14|language=lv}}</ref> 19. maijā Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināts vismaz 231 bērns un 427 guvuši dažādus ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apgalvo-ka-padevusies-1730-mariupoles-aizstavju-aktualais-ukraina-19-maija.a457462/ Krievija apgalvo, ka padevušies 1730 Mariupoles aizstāvju. Aktuālais Ukrainā 19. maijā] lsm.lv 2022. gada 19. maijā</ref> 20. maijā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka Ukrainu pametuši 6,36 miljoni bēgļu, bet 1,88 miljoni cilvēku iebraukuši Ukrainā.<ref name="LSM20.maijā"/> 27. jūnijā Krievijas raķete sagrāva [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-pilseta-kremencuka-krievijas-raketes-trieciena-tirdzniecibas-centram-vismaz-10-upuri.a463154/|title=Ukrainas pilsētā Kremenčukā Krievijas raķetes triecienā tirdzniecības centram vismaz 10 upuri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Uzbrukumā tika nogalināti vismaz 18 civiliedzīvotāji, ap 60 cilvēku tika ievainoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremencuka-pabeigta-tirdzniecibas-centra-apsaude-bojagajuso-meklesana-aktualais-28-junija.a463329/|title=Kremenčukā pabeigta tirdzniecības centra apšaudē bojāgājušo meklēšana. Aktuālais 28. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Krievijas armija naktī uz 1. jūliju ar raķetēm "H-22" apšaudīja Odesas apgabalu, trāpot deviņstāvu dzīvojamam namam un atpūtas bāzei Bilhorodas-Dnistrovskas rajona Serhijivkas ciematā. Šajā apšaudē nogalināja vismaz 21 cilvēku, tai skaitā divus bērnus, un ievainoja vairāk nekā 30 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/ Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu] lsm.lv 2022. gada 2. jūlijā</ref> 10. jūlijā notika Krievijas raķešu uzbrukums [[Časivjara]]i, kura laikā sagrāva piecstāvu dzīvojamā ēku, nogalinot vismaz 33 civiliedzīvotājus. 11. jūlijā notikušajos triecienos Harkivas, Mikolajivas un Odesas apgabalos nogalināja un ievainoja vairākus desmitus iedzīvotāju, bet Harkivas pilsētā bojā gāja vismaz seši cilvēki un 31 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-daudzviet-skan-gaisa-trauksmes-pieaug-upuru-skaits-casivjara.a465030/ Ukrainā daudzviet skan gaisa trauksmes; pieaug upuru skaits Časivjarā] lsm.lv 2022. gada 12. jūlijā</ref> 14. jūlijā notika Krievijas raķešu trieciens [[Vinnica]]i, kurā gāja bojā vismaz 23 cilvēki, tajā skaitā trīs bērni. Slimnīcā ievietoja 73 ievainotos, tostarp četrus bērnus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenksis aicināja starptautisko sabiedrību atzīt Krieviju par teroristisku valsti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vinnica-sero-par-krievijas-rakesu-trieciena-upuriem.a465619/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Vinnicā sēro par Krievijas raķešu trieciena upuriem] lsm.lv 2022. gada 15. jūlijā</ref> <gallery> Attēls:Infant body killed by russian nazies.jpg|Krievijas raķešu uzbrukumā [[Vinnica]]i 14. jūlijā nogalinātā bērna mirstīgās atliekas Attēls:Робоча поїздка заступника керівника Офісу Президента до Вінниці 01.jpg|Krievijas raķešu triecienā sagrautās [[Vinnica]]s ēkas 15. jūlijā </gallery> === Bučas slaktiņš === {{Pamatraksts|Bučas slaktiņš}} [[Attēls:Killed woman in Bucha.jpg|thumb|[[Bučas slaktiņš|Bučas slaktiņā]] nogalinātas sievietes līķis.]] [[Attēls:The city of Bucha after liberation from the Russians 01.jpg|thumb|Bučā nogalināto iedzīvotāju līķi]] 3. aprīlī pēc [[Buča (pilsēta)|Bučas]] atbrīvošanas uzņemtie videokadri liecināja, ka pilsētas ielās guļ līķi. Cilvēki bija nogalināti ar šāvienu pakausī, lai gan daudzi nēsājuši ap roku baltu apsēju, lai parādītu, ka ir neapbruņoti. Agresori bija šāvuši gan uz vīriešiem, gan sievietēm, nošauto vidū ir arī kāda gadus 14 veca zēna līķis. Bučas masu kapos bija apglabāti gandrīz 300 cilvēku. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, reaģējot uz Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Kijivas pievārtē, solīja vērst jaunas sankcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropadomes-priekssedis-pec-bucas-slaktina-sola-jaunas-sankcijas-pret-krieviju.a450846/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropadomes priekšsēdis pēc Bučas slaktiņa sola jaunas sankcijas pret Krieviju] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> Līdzīga situācija bija arī blakus esošajās [[Hostomeļa|Hostomeļā]] un [[Irpiņa|Irpiņā]]. Irpiņas mērs paziņoja, ka iedzīvotāji nogalināti ar sevišķu nežēlību, daudzus nogalinājušas mīnas, gājuši bojā apšaudēs vai tikuši nošauti. Pilsētā esot iznīcinātas puse ēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs]] aicināja veikt neatkarīgu izmeklēšanu. 4. aprīlī Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde publicēja sarakstu ar Krievijas karavīriem, kas atbildīgi par civiliedzīvotāju slepkavošanu Bučā un tās apkaimē. Šajā rajonā bija izvietotas Krievijas armijas 64. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes vienības. Sarakstā ir visi brigādes karavīri, sākot no pulkvežiem līdz pat ierindniekiem. Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija noliedza, ka Krievijas karavīri būtu vainīgi civiliedzīvotāju nogalināšanā. Fotogrāfijas un videomateriāli esot "jaunākais Kijivas režīma viltojums".<ref name="LSM4.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-aprilis-krievijas-kars-ukraina.a450913/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 4. aprīlis. Krievijas karš Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 4. aprīlī </ref> 7. aprīlī Vācijas žurnāls ''[[Spiegel]]'' ziņoja, ka Vācijas izlūkdienestam izdevies pārtvert Krievijas karaspēka radioziņojumu par mierīgo iedzīvotāju slepkavošanu Bučā. Izlūkdienests norādīja, ka galveno lomu zvērībās spēlējuši Krievijas algotņi, arī no [[Vāgnera grupa]]s.<ref>[https://www.tvnet.lv/7495443/der-spiegel-vacijas-izlukdienests-partveris-krievijas-karaviru-sarunas-buca "Der Spiegel": Vācijas izlūkdienests pārtvēris Krievijas karavīru sarunas Bučā. Bučā bijuši vāgnerieši] tvnet.lv 2022. gada 7. aprīlī</ref> 15. aprīlī Kijivas policija paziņoja, ka Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka bija atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, 95% bija miruši no šautām brūcēm.<ref name="LSM16.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-16-aprili.a452673/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 16. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> === Marodierisms === Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde paziņoja, ka Krievija nespēj pienācīgi apgādāt savu armiju Ukrainā, tāpēc vienības esot saņēmušas pavēli pāriet uz “pašapgādi”, kas būtībā legalizēja laupīšanu un [[Marodierisms|marodierismu]]. Ukrainas izlūkdienests ziņoja, ka loģistikas problēmu dēļ Krievijas armija nespēj nodrošināt savām vienībām degvielu, [[Pārtika|pārtiku]], [[Tehnika|tehniku]], patronas. Izlūkdienests pauda, ka marodierismu pavada arī smagi [[kara noziegumi]] pret vietējiem iedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-krievijas-armija-legalize-marodierismu-ukraina.a447642/ Ukrainas izlūkdienests: Krievijas armija legalizē marodierismu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Fotogrāfijās un videomateriālos [[Sociālie tīkli|sociālajos tīklos]] redzamas liecības tam, kā Krievijas karavīri nodarbojas ar marodierismu un sūta no Baltkrievijas uz Krieviju salaupīto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kas-ir-marodierisms.a451462/ Kas ir marodierisms?] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Krievijas [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] varas iestādes atļāva izlaupīt graudus no Ukrainas [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] daļas, kuru okupējis [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]].<ref>[https://www.la.lv/krievija-oficiali-atlauj-graudu-izlaupisanu-no-ukrainas Krievijā oficiāli atļauj graudu izlaupīšanu no Ukrainas] la.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> == Kiberuzbrukumi == 23. februārī nezināmi hakeri iznīcināja datus Ukrainas Iekšlietu ministrijas tīklā, iepriekš nolaupot un iegūstot pieeju informācijai par komunikācijām un cilvēku pārvietošanos valsts iekšienē. Tajā pašā dienā Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas vietnēs notika kļūmes, kas varētu būt [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumu]] sekas. Turklāt nav ziņu par zaudējumu apmēru Iekšlietai ministrijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-02-26/hackers-destroyed-data-at-key-ukraine-agency-before-invasion|title=Hackers Destroyed Data at Key Ukraine Agency Before Invasion|website=www.bloomberg.com|access-date=2022-03-01}}</ref> 26. februārī hakeri veica vērienīgu kiberuzbrukumu [[Kremlis|Kremļa]], [[Krievijas valdība]]s, [[Krievijas Valsts dome]]s, kā arī Krievijas informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas uzraudzības dienesta ''[[Roskomnadzor]]'' un citām vietnēm. Ukrainas Digitālās pārejas ministrija pauda uzskatu, ka kiberuzbrukumu veicis hakeru grupējums ''[[Anonymous]]''.<ref>[https://www.la.lv/hakeri-sakusi-verienigu-kiberuzbrukumu-lielakaja-dala-krievijas-televizijas-kanalu-skan-ukrainu-muzika Hakeri sākuši vērienīgu kiberuzbrukumu: lielākajā daļā Krievijas televīzijas kanālu skan ukraiņu mūzika]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī</ref> 28. februārī hakeri grupējums ''Anonymous'' ielauzās vairāku Krievijas mediju lapās. Ziņu aģentūras "TASS", laikrakstu "Izvestija" un "Kommersant", "RBK", "Forbes" krievu redakcijas un citās lapās ievietoja paziņojumu Krievijas "nevienaldzīgo žurnālistu" vārdā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-28-februaris-teksta-tiesraides-arhivs.a445615/|title=Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai. 28. februāris (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}</ref> <blockquote>"Dārgie pilsoņi! Aicinām jūs pārtraukt šo neprātu. Nesūtiet savus dēlus un vīrus drošā nāvē. Putins piespiež mūs melot un pakļauj briesmām. Mēs esam izolēti no visas pasaules, pārtrauca iepirkt mūsu naftu un gāzi. Pēc dažiem gadiem mēs dzīvosim kā Ziemeļkorejā. Kāpēc mums tas vajadzīgs? Lai Putins iekļūtu vēstures mācību grāmatās? Tas nav mūsu karš, apturēsim to!"</blockquote> 29. martā notika kiberuzbrukums Ukrainas lielākajam fiksēto līniju telesakaru uzņēmumam "Ukrtelecom", kas samazināja uzņēmuma spēju sniegt pakalpojumus visā valstī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-29-marts-krievija-mazinas-ofensivu-pret-kijivu-stambula-notikusas-miera-sarunas.a450060/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 29. marts. Krievija mazinās ofensīvu pret Kijivu, Stambulā notikušas miera sarunas] lsm.lv 2022. gada 29. martā</ref> 27. aprīlī kompānija ''[[Microsoft]]'' paziņoja, ka Krievijas hakeru grupējumi pēc kara sākuma ir sarīkojuši apmēram 240 kiberuzbrukumu Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> == Reakcija == [[Attēls:International reactions to the 2022 Russian invasion of Ukraine.svg|thumb|300px|right|Starptautiskā reakcija uz Krievijas iebrukumu Ukrainā. ---- {{Uzraksts|#0066FF|Valstis, kas iebrukumu nosodījušas}} {{Uzraksts|#666666|Valstis, kas saglabājušas neitrālu nostāju}} {{Uzraksts|#FF6600|Valstis, kas iebrukumā vainojušas Ukrainu un/vai NATO provokāciju}} {{Uzraksts|#D8E0E2|Nav zināms}} ---- {{Uzraksts|#FF0000|Krievija}} {{Uzraksts|#0000FF|Ukraina}}]] === Eiropas Savienība === 24. februārī [[Eiropas Savienība]] vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā. Šīs sankcijas aptver finanšu sektoru, enerģētiku un transportu, dubultā pielietojuma preces [militārā un nemilitārā pielietojuma preces], kā arī eksporta kontroli un eksporta finansējumu, vīzu politiku, kā arī sarakstu ar Krievijas pilsoņiem, kuri būs pakļauti sankcijām. ES līderi arī vienojās sagatavot jaunas sankcijas pret Baltkrieviju, kuras teritorija izmantota, lai uzbruktu Ukrainai. Tomēr nav izskanējis, ka sankcijās būtu iekļauta Krievijas atslēgšanu no globālās banku transakciju sistēmas [[Vispasaules starpbanku finanšu telekomunikācijas biedrība|SWIFT]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-krieviju-par-iebrukumu-ukraina.a445111/|title=ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 27. februārī [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstis vienojušās atbloķēt 450 miljonus eiro dalībvalstīm, lai tās iepirktu ieročus Ukrainai, paziņojis ES ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis Žuzeps Borels. Borels arī paziņoja, ka ES dalībvalstis oficiāli apstiprinājušas aizliegumu veikt jebkādas transakcijas ar Krievijas centrālo banku.<ref name="LSM"/> 2. martā izslēdza septiņas Krievijas bankas no starptautiskās maksājumu sistēmas [[Vispasaules starpbanku finanšu telekomunikācijas biedrība|SWIFT]], ieviešot iepriekš apstiprinātās sankcijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/eiropas-savieniba-izsledz-septinas-krievijas-bankas-no-swift-sistemas.a446052/|title=Eiropas Savienība izslēdz septiņas Krievijas bankas no SWIFT sistēmas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> Tajā pašā dienā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojušās par jaunām sankcijām Baltkrievijai par tās piedalīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu. Sankcijas Baltkrievijai skars vissvarīgākos eksporta produktus. Tas apturēs visu preču eksportu no minerālā kurināmā līdz tabakai, koksnei un kokmateriāliem, cementa, dzelzs un tērauda. Pret Baltkrieviju arī tiks noteikti eksporta ierobežojumi, kas pret divējādas izmantošanas precēm noteikti Krievijai. Tas ļaus izvairīties no Krievijai noteikto pasākumu apiešanas riska, paziņoja Leiena.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/374021-es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-baltkrieviju.htm|title=Eiropas Savienība vienojas par jaunām sankcijām pret Baltkrieviju|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 17. jūnijā Eiropas Komisija nolēma ieteikt piešķirt [[ES paplašināšanās|Eiropas Savienības kandidātvalsts]] statusu Ukrainai un Moldovai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-komisija-iesaka-pieskirt-es-kandidatvalsts-statusu-ukrainai-un-moldovai.a461978/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropas Komisija iesaka piešķirt ES kandidātvalsts statusu Ukrainai un Moldovai] lsm.lv 2022. gada 17. jūnijā</ref> === NATO === 16. maijā ziņu aģentūra “Bloomberg” izplatīja informāciju, ka jaunajā [[NATO]] stratēģiskajā koncepcijā Krievijas rīcība tiks atzīta par tiešiem draudiem. 2010. gadā pieņemtajā iepriekšējā dokumentā Krievija tika dēvēta par partneri, taču šis attiecību periods ir beidzies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/bloomberg-jaunaja-nato-koncepcija-krievijas-uzvediba-tiks-atzita-par-tiesiem-draudiem.a456914/|title=«Bloomberg»: Jaunajā NATO koncepcijā Krievijas uzvedība tiks atzīta par tiešiem draudiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> === ASV === 21. februārī [[ASV prezidents]] [[Džo Baidens]] izdeva rīkojumu, ar kuru aizliedza ASV pilsoņiem izdarīt jaunas investīcijas tā dēvētajās Doneckas un Luganskas republikās, kā arī veikt ar šīm teritorijām tirdzniecības vai citus finanšu darījumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-pazino-par-sankcijam-pret-prokrievisko-kaujinieku-paspasludinatajam-republikam-austrumukraina.a444665/|title=ASV paziņo par sankcijām pret prokrievisko kaujinieku pašpasludinātajām republikām Austrumukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 24. februārī prezidents Baidens paziņoja par jaunu sankciju paketi pret Krieviju, tajā skaitā iesaldējot lielāko banku aktīvus un liedzot augsto tehnoloģiju eksportu uz Krieviju. Sankcijas ierobežoja Krievijas lielākās bankas "Sberbank" pieeju transakcijām dolāros. Tāpat sankcijas skāra "VTB Bank", "Bank Otkritie", "Sovcombank OJSC" un "Novikombank". Sankcijas piemēroja arī vairākiem Krievijas elites pārstāvjiem un viņu ģimenes locekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-prezidents-pazino-par-papildu-sankcijam-pret-krieviju-un-eksporta-kontroli.a445193/|title=ASV prezidents paziņo par papildu sankcijām pret Krieviju un eksporta kontroli|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 8. martā ASV aizliedza energoresursu (naftas, gāzes un ogļu) importu no Krievijas. Prezidents Baidens atzina, ka sankcijas pret Krieviju ietekmēs arī ASV ekonomiku, jo gaidāms degvielas cenu kāpums.<ref name="LSM 8M">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-2-miljonus-teksta-tiesraides-arhivs.a446880/|title=8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis 2 miljonus (teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-09|language=lv}}</ref> 18. martā ASV prezidents Džo Baidens brīdināja Ķīnas prezidentu [[Sji Dzjiņpins|Sju Dziņpinu]] nesniegt materiālu atbalstu Krievijai agresijā pret Ukrainu.<ref name="LSM21.martā"/> === Ķīna === Ķīnas Tautas Republika bija viena no valstīm, kas ANO ģenerālajā asamblejā nenosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā, tomēr 21. martā kļuva zināms, ka Ķīna neatbalstīs Krievijas karu pret Ukrainu ar ieroču un munīcijas piegādēm un darīs visu krīzes deeskalācijas labā. Ķīnas valdība par dezinformāciju nodēvēja ziņojumus, ka Ķīna ir gatava Krievijai piegādāt bruņojumu.<ref name="LSM21.martā"/> === Lielbritānija === 24. februārī [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] noteica sankcijas pret piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem. Šīs bankas ir "Rossija", "Promsvjazjbank", kā arī trīs bankas, kuru galvenie biroji atrodas okupētajā [[Krima|Krimā]] — "Genbank", "Industriaļnij sberegateļnij bank" un "Černomorskij bank rekonstrukcii i razvitija".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-krieviju-par-iebrukumu-ukraina.a445111/|title=ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> 9. maijā Lielbritānija paziņoja par jaunām tirdzniecības sankcijām Krievijai, kā arī [[Baltkrievija]]i. [[Londona]] noteica jaunus importa tarifus, to vidū arī platīnam un pallādijam. Tika noteikti arī eksporta aizliegumi rūpniecībai nepieciešamām precēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-atturejies-izsludinat-eskalaciju-kara-pret-ukrainu-aktualais-9-maija.a455828/|title=Putins atturējies izsludināt eskalāciju karā pret Ukrainu. Aktuālais 9. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> 13. maijā [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas valdība]] paziņoja par jaunām sankcijām pret Krieviju, kas būs vērstas tieši pret Krievijas prezidentam [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] tuvāko cilvēku loku. Sankciju sarakstā iekļauta gan bijusī mākslas vingrošanas čempione [[Aļina Kabajeva]], kas Rietumu presē dēvēta par Putina mīļāko, gan Putina bijusī sieva Ludmila.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ar-rakesu-un-aviacijas-uzbrukumiem-smagakas-cinas-turpinas-ukrainas-dienvidaustrumos-aktualais-13-maija.a456548/|title=Ar raķešu un aviācijas uzbrukumiem smagākās cīņas turpinās Ukrainas dienvidaustrumos. Aktuālais 13. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> === Igaunija === [[Attēls:Tallinn Ukraina toetusmeeleavaldus 3.jpg|thumb|Ukrainas atbalsta demonstrācija Brīvības laukumā Tallinā 26. februārī]] [[Rīgikogu|Igaunijas Rīgikogu]] pirms iebrukuma un uzbrukuma sākšanas Ukrainai 2022. gadā veica divus iesniegumus, paužot atbalstu Ukrainas teritoriālajai integritātei un nosodot Krievijas Federācijas atraisīto karu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riigikogu.ee/tegevus/eelnoud/eelnou/|title=Eelnõu|last=plats 1a|first=Lossi|last2=Tallinn|first2=15165|website=Riigikogu|access-date=2022-03-02|language=et}}</ref> 26. februārī Igaunijas ukraiņu organizācijas un Igaunijas pilsoniskās apvienības [[Tallina]]s Vabaduses laukumā notika demonstrācijas Ukrainas atbalstam, kurā piedalījās ap 30 000 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.err.ee/1608513611/galerii-rahvarohke-meeleavaldus-vabaduse-valjakul-ukraina-toetuseks|title=Galerii: rahvarohke meeleavaldus Vabaduse väljakul Ukraina toetuseks|last=ERR|website=ERR|access-date=2022-03-02|date=2022-02-26|language=et}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/373519-video-tallina-ukrainas-atbalstam-pulcejusies-30-000-cilveku.htm|title=VIDEO: Tallinā Ukrainas atbalstam pulcējušies 30 000 cilvēku|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> Igaunijas valdība nolēma slēgt gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/373488-igaunija-nolemusi-slegt-savu-gaisa-telpu-krievijas-aviokompaniju-lidmasinam.htm|title=Igaunija nolēmusi slēgt savu gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 25. maijā Igaunijā bija reģistrēti 39 802 Ukrainas kara bēgļi. Kopumā Igaunijas robežu bija šķērsojuši 64 148 bēgļi, no kuriem 24 346 Igauniju izmantoja kā tranzīta valsti ceļā uz citām zemēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/igaunija-atcel-pagaidu-robezkontroli-ar-latviju.a458368/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Igaunija atceļ pagaidu robežkontroli ar Latviju] lsm.lv 2022. gada 25. maijā</ref> === Latvija === [[Attēls:Solidarizējoties ar ukraiņu tautu, pie Saeimas nama plīvo Ukrainas karogs 07.jpg|thumb|Protests pie Krievijas vēstniecības Rīgā 24. februārī]] [[Attēls:Riga 05.03.2022.JPG|thumb|Gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!" pie Brīvības pieminekļa 5. martā.]] {{Pamatraksts|Latvijas reakcija uz Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā}} No 24. līdz 28. februārim [[Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]] (NEPLP) pieņēma lēmumu pārtraukt Krievijas un Baltkrievijas televīzijas kanālu retranslāciju Latvijā.<ref name="LSM"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvijā aizliedz vairāku Krievijas telekanālu translāciju |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-aizliedz-vairaku-krievijas-telekanalu-translaciju.a445049/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neplp-aizliedz-latvija-retranslet-krievijas-kanalus-mir-24-un-rtvi.a445734/|title=NEPLP aizliedz Latvijā retranslēt Krievijas kanālus «MIR 24» un «RTVI»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 24. februārī [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] pārtrauca izsniegt Latvijas vīzas Krievijas Federācijas pilsoņiem, izņemot gadījumos, kas saistīti ar īpašiem humāniem apsvērumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvija pārtrauc izsniegt vīzas Krievijas pilsoņiem |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-partrauc-izsniegt-vizas-krievijas-pilsoniem.a445144/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Tika arī apstiprināts [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija]]s izstrādāts plāns, lai uzņemtu un izmitinātu aptuveni 10 000 iespējamo bēgļu no Ukrainas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvija gatava uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-gatava-uznemt-10-000-iespejamo-ukrainas-beglu.a445130/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 25. februārī [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] iesniedza protesta notu Krievijas Federācijai par to, nosodot militāro agresiju un iebrukumu Ukrainā, kas ir pretrunā visām starptautiskajām normām un pārkāpj Ukrainas suverenitātes un teritoriālo nedalāmību. Latvijas valdība atsauca arī savu vēstnieku Krievijā [[Māris Riekstiņš|Māri Riekstiņu]].<ref>[https://www.la.lv/bez-komentariem-sodien-latvijas-arlietu-ministriju-pameta-krievijas-vestniecibas-pilnvarotais-lietvedis-latvija Bez komentāriem šodien Latvijas Ārlietu ministriju pameta Krievijas vēstniecības pilnvarotais lietvedis Latvijā]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 25. februārī</ref> No 26. februārī [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]] rosina slēgt Latvijas gaisa telpu Krievijā reģistrētām aviokompānijām komerciāliem lidojumiem. Latvijas lidsabiedrība "[[airBaltic]]" paaugstināto risku un noteikto ierobežojumu dēļ atcēlusi reisus uz Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/373491-latvija-nolemusi-slegt-gaisa-telpu-krievijas-lidmasinam-vel-vajadzigs-valdibas-lemums.htm|title=Latvija nolēmusi slēgt gaisa telpu Krievijas lidmašīnām; vēl vajadzīgs valdības lēmums|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> No 28. februāra [[Saeima]] atļāva Latvijas iedzīvotājiem brīvprātīgi karot Ukrainas pusē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-pilsoni-ka-brivpratigie-drikstes-karot-ukrainas-puse.a445636/|title=Latvijas pilsoņi kā brīvprātīgie drīkstēs karot Ukrainas pusē|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 2. martā [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienesta]] Muitas pārvalde iesaldēja sadarbību ar Krievijas Federālo muitas dienestu. Arī "[[Latvijas pasts]]" pārtrauca Krievijas un Baltkrievijas naudas pārvedumu pieņemšanu un izmaksu, preses izdevumu piegādi, tirdzniecību un komercsūtījumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/latvija-iesalde-attiecibas-ar-krievijas-muitu-latvijas-pasts-nepiegadas-krievijas-un-baltkrievijas-presi.a446048/|title=Latvija iesaldē attiecības ar Krievijas muitu; Latvijas Pasts nepiegādās Krievijas un Baltkrievijas presi|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> No 24. februāra līdz 2. martam Latvijas iedzīvotāji platformā "[[ziedot.lv]]" saziedoja 3,8 miljonus eiro, par miljonu eiro bija nopirkti medikamenti un pārsēji. Labdarības portāla vadītāja Rūta Dimanta Latvijas Radio pastāstīja, ka ziedojumi jau tiek izmantoti praktiskās palīdzības sniegšanai — gan civiliedzīvotājiem, gan Ukrainas armijai, gan Nacionālajai gvardei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ziedotlv-ukrainai-savakti-jau-38-miljoni-eiro-palidziba-lidz-sim-sniegta-miljona-eiro-apmera.a446009/|title=«Ziedot.lv» Ukrainai savākti jau 3,8 miljoni eiro; palīdzība līdz šim sniegta miljona eiro apmērā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 3. martā otrajā un galīgajā lasījumā [[Saeima]] vienbalsīgi atbalstīja Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu, ar ko noteikts papildu mehānisms, kādā Ukrainas iedzīvotāji var ātri saņemt atbalstu, kā arī uzturēšanās un darba tiesības Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-vienbalsigi-pienem-ukrainas-civiliedzivotaju-atbalsta-likumprojektu.a446199/|title=Saeima vienbalsīgi pieņem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}</ref> Latvijas ārstniecības iestādes ir gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus cilvēku, kuri ievainoti karā Ukrainā, informēja [[Latvijas Republikas Veselības ministrija|Veselības ministrijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-slimnicas-gatavas-vienlaikus-arstet-vairakus-simtus-ukrainas-kara-ievainoto.a446195/|title=Latvijas slimnīcas gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus Ukrainas karā ievainoto|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}</ref> 5. martā [[Rīga|Rīgā]] notika [[Latvijas Pilsoniskā alianse|Latvijas Pilsoniskās alianses]] rīkots gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!". Gājiena mērķis bija atbalstīt Ukrainu tās brīvības cīņā, nosodīt Putina uzbrukumu, kā arī saliedēt Latvijas sabiedrību kopējam mērķim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-notiks-gajiens-kopa-ar-ukrainu-kopa-pret-putinu.a446434/|title=Rīgā notiks gājiens «Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-05|language=lv}}</ref> Gājienā no Brīvības pieminekļa līdz Ukrainas vēstniecībai piedalījās ap 30 000 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-ukrainas-atbalsta-pasakuma-riga-pulcejusies-ap-30-000-cilveku.a446539/|title=VIDEO: Ukrainas atbalsta pasākumā Rīgā pulcējušies ap 30 000 cilvēku|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-05|language=lv}}</ref> Tā kā Baltijas valstis nolēma slēgt Krievijas ģenerālkonsulātus Liepājā, Daugavpilī, Klaipēdā, Narvā un Tartu, tad 21. aprīlī Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Latvijai jāslēdz savi ģenerālkonsulāti Sanktpēterburgā un Pleskavā.<ref name="LSM21.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-21-aprilis-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-iebrukumu.a453222/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. aprīlis. Ukraina turpina atvairīt Krievijas iebrukumu] lsm.lv 2022. gada 21. aprīlī </ref> 20. aprīlī Rīgā, iepretim Krievijas vēstniecībai, ap 200 sieviešu vienojās protesta akcijā pret seksuālo vardarbību un kara noziegumiem Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/foto-video-ap-200-sieviesu-iepretim-krievijas-vestniecibai-riga-proteste-pret-seksualo-vardarbibu-kara-ukraina.a453029/ Ap 200 sieviešu iepretim Krievijas vēstniecībai Rīgā protestē pret seksuālo vardarbību karā Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 20. aprīlī</ref> 20. maijā Rīgā notika gājiens "Par atbrīvošanos no padomju mantojuma", kurā bija pulcējušies aptuveni 5000 cilvēku. Tas tika atklāts pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]], nodziedot [[Latvijas himna|Latvijas himnu]] un noslēdzās [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]], kur tika dziedātas dziesmas un teiktas runas. Pasākums noslēdzās ar komponista [[Mārtiņš Brauns|Mārtiņa Brauna]] dziesmu "[[Saule, Pērkons, Daugava]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gajiens-pret-padomju-mantojumu-nosledzies-bez-ipasiem-starpgadijumiem.a457794/|title=Gājiens pret padomju mantojumu noslēdzies bez īpašiem starpgadījumiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-21|language=lv}}</ref> 9. jūnijā pēc Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmuma no Latvijas informatīvās telpas pazuda 80 Krievijā reģistrētas televīzijas programmas. Tas bija pamatots ar Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas NEPLP piešķīra tiesības ierobežot tādu audio un audiovizuālo programmu, kā arī pakalpojumu pēc pieprasījuma izplatīšanu Latvijā no valstīm, kas grauj vai apdraud citas valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti vai valstisko neatkarību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sodien-no-latvijas-informativas-telpas-pazud-visas-krievijas-tv-programmas.a460610/ Šodien no Latvijas informatīvās telpas pazūd visas Krievijas TV programmas] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā</ref> ==== Bēgļi Latvijā ==== 10. martā Latvijas Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts pavēstīja, ka Latvijā ieceļojuši 4300 bēgļu no Ukrainas, atbalsts sniegts vairāk nekā 1100 cilvēkiem, 631 izmitināts tūrisma mītnēs.<ref name="LSM10.martā"/> Pēc 20. marta Latvijas plašsaziņas līdzekļos tika intensīvi izplatītas [[Ziņu pratība|viltus ziņas]] par Ukrainas bēgļu uzbrukumiem krieviski runājošajiem iedzīvotājiem, kā arī par Krievijai noteikto sankciju graujošo ietekmi uz Latvijas saimniecību un iedzīvotāju dzīves līmeņa pazemināšanos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/recheck-parbauda-melus-par-begliem-zemo-dzives-limeni-rietumos-un-iznicinato-razosanu-latvija.a449828/ «Re:Check» pārbauda melus par bēgļiem, zemo dzīves līmeni Rietumos un iznīcināto ražošanu Latvijā] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 1. aprīlī Iekšlietu ministrija informēja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību bija izsniegti 11 254 bēgļiem. Rīgas bēgļu atbalsta centrā bija saņemti 1809 pieteikumi mācībām Rīgas skolās, no tiem 561 — pirmsskolai, 1248 — skolai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-11-254-ukrainu-begli-sanemusi-uzturesanas-dokumentus-ar-tiesibam-uz-nodarbinatibu.a450666/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Latvijā 11 254 ukraiņu bēgļi saņēmuši uzturēšanās dokumentus ar tiesībām uz nodarbinātību] lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī</ref> 5. aprīlī [[Latvijas iekšlietu ministri|iekšlietu ministre]] [[Marija Golubeva]] paziņoja, ka Latvijā varētu būt vismaz 18 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, no viņiem ap 8000 lūguši izmitināšanu Latvijas pašvaldību civilās aizsardzības komisijās, bet vēl aptuveni 10 000 vērsušies pēc citiem pakalpojumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ministre-latvija-patlaban-varetu-but-ap-18-000-ukrainas-kara-beglu.a451089/ Ministre: Latvijā patlaban varētu būt ap 18 000 Ukrainas kara bēgļu] lsm.lv 2022. gada 5. aprīlī</ref> 27. aprīlī Iekšlietu ministrijas apkopotā informācija liecināja, ka Latvijā reģistrēti 24 746 Ukrainas bēgļi, ar Civilās aizsardzības komisiju starpniecību izmitinātas 9313 personas, bet 18 712 ukraiņiem bija izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-kara-beglu-faktiskais-skaits-latvija--nezinams-trukst-ari-datu-apmainas-eiropas-limeni.a454131/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas kara bēgļu faktiskais skaits Latvijā — nezināms; trūkst arī datu apmaiņas Eiropas līmenī] lsm.lv 2022. gada 27. aprīlī </ref> 29. aprīlī [[Latvijas valdība]] ārkārtas sēdē atbalstīja jauno Ukrainas bēgļu atbalsta plānu, kas paredz Latvijā uzņemt ap 40 000 Ukrainas civiliedzīvotājus. Dažādiem atbalsta pasākumiem kopumā rezervēti 116,28 miljoni eiro, tostarp paredzēts, ka Latvijas mājsaimniecības varēs saņemt līdz 300 eiro lielu atbalstu mēnesī, ja dos pajumti Ukrainas kara bēgļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-beglu-atbalstam-paredz-1163-miljonus-eiro-majsaimniecibam-bus-lidz-300-eiro-izmitinasanas-pabalsts.a454569/|title=Ukrainas bēgļu atbalstam paredz 116,3 miljonus eiro; mājsaimniecībām būs līdz 300 eiro izmitināšanas pabalsts|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-04|language=lv}}</ref> 17. maijā [[Saeima]]s Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisijas sēdē nolēma, ka Ukrainas kara bēgļiem plānots turpināt Latvijā sniegt primāro palīdzību arī pēc likumā noteiktā 90 dienu atbalsta sniegšanas perioda. Lai uzturēšanās Latvijā turpmāk būtu iespējama arī tiem bēgļiem, kuriem nav pastāvīgu ienākumu, plānots noteikt vēl vienu 90 dienu periodu. [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] valsts sekretāra vietnieks [[Jānis Bekmanis]] norādīja: "Pamatdiskusiju objekts ir tieši primārās palīdzības sniegšana Ukrainas civiliedzīvotājiem. Tā ir izmitināšana un ēdināšana. Ir atbalstīts, ka pie esošajām 90 dienām tiek klāt pieliktas vēl 90 dienas no 1. maija, paredzot arī īres pabalsta griestus 400 eiro uz 90 dienām."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-begliem-primaro-palidzibu-plano-piedavat-ari-pec-90-dienu-valsts-atbalsta-perioda.a457222/|title=Ukrainas bēgļiem primāro palīdzību plāno piedāvāt arī pēc 90 dienu valsts atbalsta perioda|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> 23. maijā Iekšlietu ministrijas apkopotā informācija liecināja, ka Latvijā bija reģistrēts 29 971 Ukrainas bēglis, un izglītības iestādēs Latvijā mācījās 4190 Ukrainas kara bēgļu bērni. 24 098 Ukrainas kara bēgļiem bija izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-beglu-skaits-latvija-sasniedzis-30-000-skolas-macas-4000-ukrainu-beglu-berni.a458074/ Ukrainas bēgļu skaits Latvijā sasniedzis 30 000; skolās mācās 4000 ukraiņu bēgļu bērni] lsm.lv 2022. gada 23.maijā</ref> Vispārējās izglītības skolās mācījās 2861 ukraiņu skolēni, pie kam 1501 skolēni mācījās latviešu valodas programmās, bet 1354 mazākumtautību valodu programmās. Savukārt 1329 ukraiņu bērni mācījās pirmsskolas izglītības iestādēs (929 latviešu valodā, 395 mazākumtautību valodās).<ref>[https://www.leta.lv/home/important/A1AEBD69-8760-4741-8E5E-7EEB22C40221/ Latvijas izglītības iestādēs mācās vairāk nekā 4000 ukraiņu kara bēgļu bērni] LETA 23.05.2022 </ref> === Lietuva === [[Attēls:Event-to-support-ukraine-in-kaunas-lithuania-2022-02-24.jpg|thumb|Ukrainas atbalsta pasākums [[Kauņa|Kauņā]] 24. februārī]] 24. februārī [[Lietuvas prezidentu uzskaitījums|Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja par ārkārtējās situācijas ieviešanu valstī līdz 10. martam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-izsludina-arkartejo-stavokli-lietuva.a445125/|title=Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā izsludina ārkārtējo stāvokli Lietuvā|website=lsm.lv|access-date=2022-03-02|date=2022-02-24|language=lv}}</ref> Tajā pašā dienā vakarā [[Viļņa|Viļņā]] un citās Lietuvas pilsētās notika akcija Ukrainas atbalstam. Viļņas iedzīvotāji, solidarizējoties ar Ukrainas pilsoņiem, galvaspilsētā aptuveni 15 000 cilvēki sapulcējās Neatkarības laukumā pie Seima ēkas un no turienes devās gājienā uz [[Boriss Ņemcovs|Borisa Ņemcova]] skvēru iepretī Krievijas vēstniecībai. Tur tika iedegti solidaritātes ugunskuri un notika atbalsta koncerts, kura laikā saziedoti vairāk nekā 270 000 eiro Lietuvas organizācijām, kuras uzņēmušās rūpes par Ukrainas kara bēgļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lrt.lt/ru/novosti/17/1625508/v-vil-niuse-proshla-aktsiia-v-podderzhku-ukrainy-landsbergis-nastal-moment-istiny|title=В Вильнюсе прошла акция в поддержку Украины. Ландсбергис: настал момент истины|website=lrt.lt|access-date=2022-03-02|date=2022-02-25|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7462353/lietuva-ukrainas-atbalsta-akcijas-piedalas-desmitiem-tukstosi-cilveku|title=Lietuvā Ukrainas atbalsta akcijās piedalās desmitiem tūkstoši cilvēku|website=TVNET|access-date=2022-03-02|date=2022-02-24|language=lv}}</ref> 25. februārī Lietuvā aizliedza retranslēt Krievijas televīzijas kanālus ''Planeta RTR'', ''Rossija 24'', ''Belarus 24'', ''NTV Mir'', ''RTR Planeta'', ''Rossija 24'', ''PBK'', ''TVCI''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lt/a/89558877|title=LRTK dėl karo kurstymo uždraudė retransliuoti 6 rusiškas ir baltarusiškas televizijas|last=Jačauskas|first=Ignas|website=DELFI|access-date=2022-03-02|language=lt}}</ref> 17. martā [[Lietuvas Republikas Seims|Lietuvas Seims]] vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, kas aicināja Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO) rīkoties nekavējoties, lai nodrošinātu lidojumu aizliegumu zonu virs Ukrainas un izbeigtu masveidīgu civiliedzīvotāju bojāeju.<ref name="LSM17.martā"/> 10. maijā [[Lietuvas parlaments]] atzina Krieviju par teroristisku valsti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lietuvas-parlaments-atzist-krieviju-par-teroristisku-valsti.a456156/|title=Lietuvas parlaments atzīst Krieviju par teroristisku valsti|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Skatīt arī == * [[Krievijas militārās akcijas]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} [[Kategorija:2022. gads]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] 7cr6rbigz62gbgvfztuydhm211u4me6 3665779 3665777 2022-08-02T15:09:43Z Baisulis 11523 /* ievads */ : wikitext text/x-wiki {{Notiek}} {{Militāras sadursmes infokaste |conflict = Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā |partof = [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] |image = [[Attēls:2022 Russian invasion of Ukraine.svg|300px]] |date = {{dat|2022|2|24|N}}&nbsp;— pašlaik <!-- ({{Vecums datumā|1939|9|1|1945|9|2}}) --> |place = [[Ukraina]] |casus = |territory = |result = |combatant1 = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Federācija]] *{{flaga|Doņeckas Tautas Republika}} [[Doneckas tautas republika|DTR]]<ref name="Delfi">{{Tīmekļa atsauce |title='Mūsu tur nav' politika: Krievijas spēki Ukrainā iebrukšot tikai pēc 'republiku' lūguma |date=2022. gada 23. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/musu-tur-nav-politika-krievijas-speki-ukraina-iebruksot-tikai-pec-republiku-luguma.d?id=54090138 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> * {{flaga|Luhanskas Tautas Republika}} [[Luhanskas tautas republika|LTR]]<ref name="Delfi"/> '''Atbalsta:'''<br />{{flaga|Baltkrievija}} [[Baltkrievija]]<br />{{flaga|Piedņestra}} [[Piedņestra]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Intellinews |title=Moldova tightens security after explosions heard close to Russia-backed Transnistria |url=https://intellinews.com/moldova-tightens-security-after-explosions-heard-close-to-russia-backed-transnistria-236052/ |access-date=24 February 2022 |work=bne Intellinews |agency=bne Intellinews |date=24 February 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224172130/https://intellinews.com/moldova-tightens-security-after-explosions-heard-close-to-russia-backed-transnistria-236052/ |archive-date=24 February 2022 |language=English |quote=Residents of the Russia-backed separatist republic of Transnistria in eastern Moldova and towns in territory controlled by Chișinău reported hearing explosions earlier today. Social media was flooded with reports of loud blasts, which were initially thought to have been an attack from within Transnistria, where Russia has around 1,500 troops, on Ukraine. A video described as a rocket attack from Transnistria has been circulating on Twitter.}}</ref> |combatant2 = {{flaga|Ukraina}} [[Ukraina]]<br /> '''Atbalsta'''<br />{{flaga|NATO}} [[NATO]] (netiešā militārā aizsardzības palīdzība)<ref>{{tīmekļa atsauce|title=NATO allies to provide more weapons to Ukraine, Stoltenberg says|url=https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220226/https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-date=2022-02-26|access-date=25 February 2022 |work=Reuters |quote=NATO Secretary-General Jens Stoltenberg said on Friday the alliance was deploying parts of its combat-ready response force and would continue to send weapons to Ukraine, including air defences}}</ref> |commander1 = {{flaga|Krievija}} '''[[Vladimirs Putins]]'''<br /> {{flaga|Krievija}} [[Mihails Mišustins]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Sergejs Šoigu]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Sergejs Lavrovs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Valērijs Gerasimovs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Žuravļovs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Vladimirs Kolokoļcevs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Nikolajs Patruševs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Sergejs Nariškins]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Ramzans Kadirovs]]<br /> {{flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Dvorņikovs]]<br /> {{flaga|Baltkrievija}} [[Aļaksandrs Lukašenka]] |commander2 = {{flaga|Ukraina}} '''[[Volodimirs Zelenskis]]'''<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Deniss Šmihaļs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Reznikovs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Valerijs Zalužnijs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Dmitro Kuleba]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksandrs Sirskis]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Nejižpapa]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Deniss Monastirskis]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Danilovs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Serhijs Šaptala]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Ruslans Homčaks]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Vitālijs Kličko]] |casualties1 = |casualties2 = }} '''Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā''' ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]. To 24. februāra rītā pēc [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] pavēles uzsāka [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotie spēki]], kas kopš 2021. gada marta [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)|lielā skaitā bija izvietoti]] netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža|Ukrainas robežas ar Krieviju]], [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža|Baltkrieviju]] un [[Krimas okupācija|Krievijas 2014. gadā okupēto]] [[Krima|Krimu]]. Militāro operāciju ievadīja Krievijas Bruņoto spēku atklāta ievešana pašpasludināto [[Doneckas tautas republika|Doneckas]] (DTR) un [[Luhanskas tautas republika|Luhanskas tautas republiku]] (LTR) teritorijā 2022. gada 21. februārī,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> un to neatkarības atzīšana visa [[Doneckas apgabals|Doneckas]] un [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] robežās dienu vēlāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Krievija par "neatkarīgām" atzīst krietni plašākas Ukrainas teritorijas, nekā patlaban kontrolē |url=https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 22. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 22. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220222182715/https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ }}</ref> 24. februārī 5:50 pēc [[Maskava]]s laika ([[UTC+3]]) Putins izsludināja vispārēju [[iebrukums|iebrukumu]] Ukrainā kā "īpašu militāru operāciju" ar mērķi "panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju". 10 minūtes vēlāk Krievijas Bruņotie spēki veica raķešu triecienus lidostām un militārajiem objektiem [[Kijiva|Kijivā]], [[Harkiva|Harkivā]] un [[Dnipro]] un sāka virzīties dziļāk Ukrainas teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author1=Andris Kārkluvalks |author2=Ansis Īvāns |author3=Toms Ģigulis |title=Krievijas iebrukums: Ukraina pāriet totālas aizsardzības režīmā. Teksta tiešraide |date=2022. gada 24. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-pariet-totalas-aizsardzibas-rezima-teksta-tiesraide.d?id=54090934 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Vienlaikus [[Doneckas tautas republika|DTR]] un [[Luhanskas tautas republika|LTR]] bruņotie formējumi visā [[Donbasa karš|Donbasa frontes līnijā]] atsāka karadarbību pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem. Ukraina pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/ |title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Jau pēc dažām dienām Krievijas karaspēks zaudēja uzbrukuma tempu un bija spiests apstāties apgādes trūkuma dēļ. Ukrainas armija atvairīja [[Kauja par Kijivu (2022)|Krievijas karaspēka mēģinājumus ielauzties Kijivā]], un krievu tanku apturēšanā aktīvi iesaistījās arī civiliedzīvotāji. 1. aprīlī demoralizētie Krievijas bruņotie spēki atkāpās no Ukrainas ziemeļdaļas, veicot masveida slepkavības un laupīšanas [[Bučas slaktiņš|Bučā un citās uz laiku okupētajās teritorijās]]. == Priekšvēsture == {{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas karš}} {{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)}} [[Attēls:Putin - DNR, LNR (2022-02-21) 01.jpg|thumb|Putina tikšanās ar pašpasludināto [[Doneckas tautas republika|Doneckas]] un [[Luhanskas tautas republika|Luhanskas]] tautas republiku vadītājiem 21. februārī]] 2022. gada 21. februārī prezidents Putins tikās ar "[[Doneckas tautas republika]]s" vadītāju [[Deniss Pušiļins|Denisu Pušiļinu]] un "[[Luhanskas tautas republika]]s" vadītāju [[Leonids Pasečņiks|Leonīdu Pasečņiku]], kuras laikā parakstīja dekrētus par to neatkarības atzīšanu un pavēlēja tajās kā "miera uzturētājus" ievest Krievijas Bruņotos spēkos, pieprasot Ukrainai nekavējoties pārtraukt karadarbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu |date=2022. gada 21. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Krievija arī slēdza gaisa telpu uz robežas ar Ukrainu. Vairāki analītiķi, tostarp izmeklēšanas vietne ''[[Bellingcat]]'', ir publicējuši iespējamos pierādījumus tam, ka daudzus no ziņotajiem uzbrukumiem, sprādzieniem un evakuācijām Donbasā ir sarīkojusi pati Krievija, vainojot tajos Ukrainu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title='Dumb and lazy': the flawed films of Ukrainian 'attacks' made by Russia's 'fake factory'|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|work=The Guardian|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221235946/https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Four Russian false flags that are comically easy to debunk|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=The Telegraph|archive-date=22 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220222050443/https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia's 'Idiotic' Disinformation Campaign Could Still Lead to War in Ukraine|url=https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=Vice Media|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221194550/https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine}}</ref> 21. februārī nezināmi spēki apšaudīja Luhanskas TES, un tā bija spiesta pārtraukt darbu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vesti.ru/article/2680248 |title=После обстрела Луганская ТЭС остановила работу |publisher=Вести.ру|access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220221183720/https://www.vesti.ru/article/2680248 }}</ref> 22. februārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Džo Baidens]] paziņoja, ka notikušais ir "sākums kārtējam Krievijas iebrukumam Ukrainā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=ASV: Krievijas lēmums atzīt Donbasa “tautas republikas” ir “jauns iebrukums” Ukrainā |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[TV3]] |agency=[[LETA]] |url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> [[NATO]] ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] un [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]] sacīja, ka notiek "iebrukuma turpinājums". Tajā pašā dienā Krievijas Federācijas padome vienbalsīgi atļāva Putinam izmantot karaspēku ārpus Krievijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Rihards Plūme |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |title=Krievija gatavojas izmantot karaspēku ārzemēs – sūtīt vienības uz Ukrainu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Savukārt Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] lika iesaukt Ukrainas rezervistus, bet vispārējo mobilizāciju vēl neveica.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Aigars Smiltnieks |title=Zelenskis paziņo par rezervistu iesaukšanu Ukrainas armijā |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pazino-par-rezervistu-iesauksanu-ukrainas-armija.a444880/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Augstākā Rada]] sākot no 24. februāra pusnakts uz 30 dienām Ukrainā izsludināja [[Ārkārtas stāvoklis|ārkārtas stāvokli]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-parlaments-nobalso-par-arkarteja-stavokla-izsludinasanu.a445014/ |title=Ukrainas parlaments nobalso par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Tajā pašā dienā Krievija sāka evakuēt savu vēstniecību [[Kijiva|Kijivā]] un nolaida no ēkas jumta [[Krievijas karogs|Krievijas karogu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Virs Krievijas vēstniecības Kijevā nolaists karogs |date=2022. gada 23. februāris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/pasaule/373173-virs-krievijas-vestniecibas-kijeva-nolaists-karogs.htm |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī Ukrainas Ministru kabineta, Ārlietu ministrijas, [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] un valsts divu lielāku banku (''Privatbank'' un ''Oschadbank'') tīmekļa vietnes tika pakļautas [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukraina cietusi jaunā kiberuzbrukumā |date=2022. gada 22. februāris |website=sargs.lv |publisher=[[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.sargs.lv/lv/konfliktu-zonas/2022-02-23/ukraina-cietusi-jauna-kiberuzbrukuma |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> === Starptautiskās sankcijas pret Krieviju === Reaģējot uz abu pašpasludināto republiku atzīšanu, [[Rietumvalstis]] sāka ieviest sankcijas pret [[Krievija|Krieviju]]. 22. februārī [[Lielbritānija]]s premjerministrs [[Boriss Džonsons]] paziņoja par sankcijām pret piecām Krievijas bankām — ''«Россия»'', ''«Индустриальный сберегательный банк»'', ''«Генеральный банк»'', ''«Промсвязьбанк»'' un'' «Черноморский банк»'', kā arī trim miljardieriem, kas tiek uzskatīti par Putina līdzgaitniekiem, — [[Genādijs Timčenko|Genādiju Timčenko]], [[Boriss Rotenbergs|Borisu Rotenbergu]] un [[Igors Rotenbergs|Igoru Rotenbergu]].<ref>{{Ziņu atsauce |title=Lielbritānija nosaka sankcijas piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanija-nosaka-sankcijas-piecam-krievijas-bankam-un-trim-miljardieriem.a444772/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|date=22 February 2022|title=Ukraine: What sanctions are being imposed on Russia?|publisher=[[BBC]]|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220223145030/https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659}}</ref> [[Vācija]]s kanclers [[Olafs Šolcs]] paziņoja par gāzesvada ''[[Nord Stream 2]]'' sertificēšanas apturēšanu;<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Vācija aptur gāzes cauruļvada «Nord Stream 2» sertifikāciju |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-aptur-gazes-caurulvada-nord-stream-2-sertifikaciju.a444750/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> ES ārlietu ministri iekļāva melnajā sarakstā visus Domes deputātus, kuri balsoja par separātisko reģionu atzīšanu, aizliedza ES investoriem veikt darījumus ar Krievijas valdības obligācijām, kā arī mērķtiecīgu importu un eksportu ar separātistu struktūrām;<ref>{{Ziņu atsauce|last1=Chalmers|first1=John|last2=Siebold|first2=Sabine|last3=Emmott|first3=Robin|date=22 February 2022|title=EU agrees sanctions 'to hurt Russia' over Ukraine crisis|language=en|work=Reuters|url=https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220224033754/https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/}}</ref> ASV prezidents Baidens paziņoja par sankcijām pret bankām ''VEB.RF'' un ''Promsvjazbank'' un pret Krievijas valsts parādu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukrainas krīze: ASV sūtīs armijas papildspēkus uz Baltijas valstīm un noteiks sankcijas Krievijai |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-krize-asv-sutis-armijas-papildspekus-uz-baltijas-valstim-un-noteiks-sankcijas-krievijai.a444844/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Austrālija]]s premjerministrs [[Skots Morisons]] paziņoja par finansiālām sankcijām pret astoņiem Krievijas Nacionālās drošības padomes locekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Austrālija un Japāna piemēro sankcijas Krievijai |url=https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 23. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 23. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220223171813/https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ }}</ref> === Putina uzruna === [[Attēls:Vladimir Putin (2022-02-24).jpg|thumb|Putins 24. februāra rītā pārraidītās ārkārtas uzrunas laikā]] 2022. gada 24. februāra rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar ārkārtas uzrunu,<ref name="Prez">[http://kremlin.ru/events/president/news/67843 Обращение Президента Российской Федерации. 24 февраля 2022 года]</ref> paziņojot par militāras operācijas sākšanu Donbasā. Pēc viņa teiktā, tās mērķis ir "aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus ir bijuši pakļauti Kijevas režīma iebiedēšanai un genocīdam". Viņaprāt, Krievija nevar justies droši un pastāvēt ar pastāvīgiem draudiem no Ukrainas. Viņš uzsvēra, ka militārā operācija Donbasā tiks veikta saskaņā ar [[ANO]] Nolikuma 51. pantu, Krievijas Federācijas padomes lēmumu un līgumiem ar DTR un LTR.<ref name="РБК2402">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7 |title=Военная операция на Украине. Главное // РБК, 24.02.2022 |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224044552/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7}}</ref> "Mēs centīsimies panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju, kā arī saukt pie atbildības tos, kas pastrādājuši daudzus asiņainus noziegumus pret civiliedzīvotājiem, tostarp Krievijas Federācijas pilsoņiem," pavēstīja Putins. Uzrunājot Ukrainas Bruņoto spēku militārpersonas, Putins mudināja viņus nekavējoties nolikt ieročus: "Visi Ukrainas armijā dienošie, kas ievēros šo prasību, varēs brīvi atstāt kauju zonu un atgriezties pie savām ģimenēm."<ref name="Prez" /> Uzrunājot tos, kuri varētu mēģināt palīdzēt Ukrainai, Putins sacīja: "Ikvienam, kurš mēģina traucēt mums un vēl jo vairāk radīt draudus mūsu valstij, mūsu tautai, ir jāzina, ka Krievija atbilde būs tūlītēja un novedīs pie tādām sekām, kādas nekad savā vēsturē neesat pieredzējuši.”<ref name="Prez" /> Tas tika novērtēts kā draudi ar [[kodolkarš|kodolkaru]]. == Norise == === Karadarbības sākums === [[Attēls:2022 Russian Invasion of Ukraine animated.gif|thumb|upright=2.0|Karadarbības norise.]] [[Attēls:VOA video of Eastern Ukraine during 2022 Russian invasion.webm|thumb|Austrumukraina pēc Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī.]] [[Attēls:Russian ship, go f yourself. Bright. 2.jpg|thumb|Plakāts ar [[Zmijinija]]s aizstāvju atbildi okupantiem: "Krievu karakuģi, atpisies" ([[Dņipro]], 27. februārī).]] [[Attēls:Russian military vehicles marked with the V symbol bombed by Ukrainian troops.jpg|thumb|Iznīcinātā Krievijas kara tehnika 8. martā.]] Ukrainas Valsts robežsardzes dienests ziņoja, ka uzbrukums sākās 24. februāra rītā 5:00 no trim virzieniem: no [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža]]s, no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s līdz Luhanskai, kā arī no [[Krimas okupācija|2014. gadā okupētās Krimas]].<ref name="РБК2402" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 |title=Россия атаковала государственную границу Украины с трёх направлений |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082213/https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 }}</ref> Ukrainas varas iestādes ziņoja par militāro vienību un noliktavu apšaudīšanu [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Hmeļnickas apgabals|Hmeļnickas]], [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas]] un [[Vinnicas apgabals|Vinnicas]] apgabalos. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba datiem Krievijas bruņotie spēki veica triecienus sešos lidlaukos: [[Borispiļa|Borispiļā]], [[Ozerne|Ozernē]], Kuļbakinē, [[Čuhujiva|Čuhujivā]], [[Kramatorska|Kramatorskā]] un [[Čornobajivka|Čornobajivkā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 |title=Генштаб Украины сообщил об ударах по шести аэродромам |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082220/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 }}</ref> Krievijas Aizsardzības ministrija vēstīja par triecieniem Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Harkivas apgabals|Harkivas]] un [[Odesas apgabals|Odesas]] apgabalos.<ref name="РБК2402" /> un paziņoja par Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu apspiešanu un Ukrainas gaisa bāzu infrastruktūras iznīcināšanu.<ref name="РБК2402" /> Saskaņā ar Krievijas Aizsardzības ministrijas apgalvojumiem, Krievija neveica triecienus pa pilsētām.<ref name="voyna">{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna |title=Война Путин объявил о начале «специальной военной операции» в Донбассе. Онлайн «Медузы» |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224060827/https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna }}</ref> Līdz 7.00 Krievijas Bruņotie spēki ieņēma Miloves un Horodiščes ciemus pie Krievijas un Ukrainas robežas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.unian.net/war/okkupanty-zahvatili-dva-sela-v-luganskoy-oblasti-i-vzorvali-telebashnyu-v-lucke-gschs-novosti-donbassa-11715316.html |title=Оккупанты захватили два села в Луганской области и взорвали телебашню в Луцке — ГСЧС |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224062403/https://www.unian.net/war/okkupanty-zahvatili-dva-sela-v-luganskoy-oblasti-i-vzorvali-telebashnyu-v-lucke-gschs-novosti-donbassa-11715316.html }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Украина сообщила о захвате сел Меловое и Городище в Луганской области|url=https://www.interfax.ru/world/824067|website=www.interfax.ru|publisher=Интерфакс|date=2022-02-24|accessdate=2022-02-24}}</ref> 25. februārī Ukrainas Bruņotie spēki spēja dot pretsparu iebrukušajam Krievijas karaspēkam visā frontes garumā. Frontes ziemeļu sektorā Ukrainas Bruņotie spēki atvairīja Krievijas karaspēka uzbrukumu Kijevas apgabala [[Vasiļkiva]]s pilsētā. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki atvairīja Krievijas aviācijas uzbrukumus [[Mikolajiva]]i un novērsa Krievijas desanta izsēdināšana [[Očakiva]]s pilsētā. Ukrainas Bruņotie spēki no 25. februāra rīta cīnījās par [[Hersona]]s pilsētu un pārceltuvi pār [[Dņepra|Dņepru]]. Svarīgā pārceltuve vairākas reizes pārgāja no vienām rokām otrās, bet pēc smagām kaujām Ukrainas spēki zaudēja kontroli pār to. Tās pašas dienas vakarā Ukrainas kara aviācija deva triecienu Krievijas bruņutehnikai, kas bija koncentrēta [[Hersona]]s pilsētā, piespiežot ienaidnieku atkāpties, un pilsēta atkal nonāca Ukrainas Bruņoto spēku kontrolē.<ref name="JAUNS26. februārī">[https://jauns.lv/raksts/arzemes/489135-teksta-tiesraide-krievija-iebruk-ukraina Teksta tiešraide: Krievija iebrūk Ukrainā] [[jauns.lv]] 2022. gada 26. februārī</ref> 26. februārī turpinājās Krievijas gaisa spēku uzlidojumi Ukrainas lidlaukiem un armijas grupējumiem Ukrainas austrumos un [[Kijivas apgabals|Kijivas apgabala]] ziemeļu daļā, atsevišķi uzlidojumi notika [[Sumu apgabals|Sumu]], [[Poltavas apgabals|Poltavas]] un pie [[Mariupole]]s. [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]] esošie Krievijas karakuģi turpināja Ukrainas apšaudi ar spārnotajām raķetēm “Kalibr”, kamēr [[Mikolajiva]]i no austrumiem tuvojās krievu tanki, un pilsēta gatavojās “riņķa aizsardzībai”. <ref>[https://www.la.lv/turpinas-sivas-kaujas-krievi-zaude-tempu-un-gaida-papildspekus-jaunakais-par-situaciju-ukraina Turpinās sīvas kaujas, krievi zaudē tempu un gaida papildspēkus. Jaunākais par situāciju Ukrainā]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī</ref> 27. februārī kaujas pret iebrucējiem notika [[Harkiva|Harkivā]], [[Hersona|Hersonā]], [[Odesa|Odesā]], [[Mikolajiva|Mikolajivā]], [[Sumi|Sumos]], [[Čerņihiva|Čerņihivā]], [[Žitomira|Žitomirā]], kā arī Kijivā, kur turpinājās kaujas ar diversantu grupām, tādēļ pilsētā bija noteikta komandantstunda. Galvaspilsētas iedzīvotāji patvērās [[metro]] vai bumbu patvertnēs. Naktī uz 27. februārī visā valstī uzbrukumos cieta naftas termināļi un gāzes vadi. Aktīvākās kaujas notika Harkivas pilsētā, līdz vakaram Ukrainas armijai izdevās atgūt kontroli pār pilsētu.<ref name="LSM">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumu-27-februaris.a445503/ TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris] lsm.lv 2022. gada 27. februārī</ref> Vakarā Krievijas karaspēks ieņēma [[Berdjanska]]s pilsētu pie [[Azovas jūra]]s.<ref name="LSM"/> 28. februārī sīvākās kaujas notika [[Mariupole]]s, Čerņihivas un Harkivas apkārtnē. Kijivas apkārtnē Krievijas karaspēka uzbrukums tika atsists pie [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Irpiņa]]s, uz šosejas starp Irpiņu un [[Žitomira|Žitomiru]] tika iznīcināti vai bojāti vairāk nekā 200 Krievijas militāro transportlīdzekļu. Apšaudēs Harkivā dienas laikā gāja bojā 11 civiliedzīvotāji un vairāki desmiti tika ievainoti. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par [[Zaporižja]]s atomelektrostacijas ieņemšanu. 1. marta naktī notika jauni Krievijas artilērijas triecieni Kijivai, gaisa triecienus piedzīvoja arī ostas pilsēta Mariupole, kurā gandrīz pilnībā tika pārtraukta elektroapgāde. Krievijas spēki sāka uzbrukumu Hersonai. Harkivā nogranda sprādziens pie apgabala administrācijas ēkas, kas tika daļēji sagrauta.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-1-marts-krievijas-karaspeks-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-harkovu-un-citas-pilsetas.a445730/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 1. marts. Krievijas karaspēks turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Harkovu un citas pilsētas] lsm.lv 2022. gada 1. martā</ref> 2. martā Krievijas bruņotie izsēdināja desantu Harkivas ziemeļrietumos, kur uzbruka Ukrainas militārajam hospitālim. Krievijas puse oficiāli paziņoja, ka tās armija pabeigusi Hersonas ieņemšanu. Notika Krievijas karaspēka aplenktās [[Mariupole]]s bombarēšana. 3. martā Krievijas karaspēka kolonna turpināja stāvēt aptuveni 30 kilometrus no Kijivas centra, jo tās virzību kavēja Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju pretestība un tehnikas problēmas. Ukrainas Nacionālā gvarde kopā ar gaisa spēkiem turpināja aizstāvēt Mariupoli.<ref name="LSM3.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-3-marts-kars-ukraina-notiek-jau-nedelu-krievijas-speki-ienemusi-hersonu.a446135/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 3. marts. Karš Ukrainā notiek jau nedēļu, Krievijas spēki ieņēmuši Hersonu] lsm.lv 2022. gada 3. martā</ref> Krievijas diktators Putins Krievijas Drošības padomes sēdē paziņoja, ka karadarbība Ukrainā rit stingri saskaņā ar izvirzīto plānu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-turpina-melot-kars-ukraina-notiekot-stingri-saskana-ar-planu.a446291/ Putins turpina melot: karš Ukrainā notiekot stingri saskaņā ar plānu] lsm.lv 2022. gada 3. martā</ref> 4. martā [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s tuvumā notika apšaudes un tās teritorijā sākās ugunsgrēks. AES teritorijā ielaistie ugunsdzēsēji ugunsgrēku lokalizēja. Notikuma vietā uzņemtajā video bija redzams, ka AES teritorijā trāpījis lādiņš. [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras]] ģenerāldirektors Rafaels Grossi vēstīja, ka nav ziņu par radiācijas noplūdi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iaea.org/newscenter/pressreleases/update-11-iaea-director-general-statement-on-situation-in-ukraine|title=Update 11 – IAEA Director General Statement on Situation in Ukraine|publisher=IAEA.org}}</ref><ref name="4M-LSM">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-nato-atturesies-no-tiesas-iesaistisanas-karadarbiba.a446328/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE: 4. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, NATO atturēsies no tiešas iesaistīšanās karadarbībā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}</ref> Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs vēstīja, ka Krievijas okupācijas spēki koncentrējas uz Kijevas ielenkšanu un ukraiņu pretestības vājināšanu. Virzoties tuvāk galvaspilsētai, Krievijas karaspēks postīja ceļā esošās pilsētas, īpaši [[Sumi|Sumus]] un [[Čerņihiva|Čerņihivu]], kur gaisa uzlidojumos gāja bojā aptuveni 50 cilvēku.<ref name="4M-LSM"/> NATO ārlietu ministru ārkārtas sanāksme nolēma atturēties no lidojumiem slēgtas zonas izveides virs Ukrainas, lai apturētu Krievijas kara aviācijas uzlidojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nato-nenoteiks-lidojumiem-slegtu-zonu-virs-ukrainas.a446417/ NATO nenoteiks lidojumiem slēgtu zonu virs Ukrainas ] lsm.lv 2022. gada 4. martā</ref> 5. martā Krievijas karspēks turpināja uzbrukumu [[Sumi]]em. Krievija pārkāpa uguns pārtraukšanas režīmu un sāka apšaudīt aplenktās [[Mariupole]]s un [[Volnovaha]]s pilsētas, no kurām bija paredzēts izvest civiliedzīvotājus. Krievijas karaspēka okupētās Hersonas ielās izgāja ap 1000 cilvēku, pieprasot okupantu atgriešanos Krievijā.<ref name="LSM5.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-uzbruk-ukrainai-solitais-pamiers-mariupole-izpaliek-5-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a446492/ Krievija uzbrūk Ukrainai: Solītais pamiers Mariupolē izpaliek. 5. marts] lsm.lv 2002. gada 5. martā</ref> Krievijas prezidents Putins paziņoja, ka pabeigta Ukrainas militārās infrastruktūras iznīcināšana, bet Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs paziņoja, ka Krievijas spēku resursi Ukrainā izsīkst un tālāk tos gaida loģistikas sabrukums un aizvien vairāk pretinieka karavīru padodas gūstā.<ref name="LSM5.martā"/> 6. martā turpinājās Kijivas, Harkivas, Čerņihivas un Sumu bombardēšana un artilērijas apšaudes. Krievijas kara aviācija sagrāva [[Ohtirka]]s termoelektrostaciju un pilsētā nebija apkures, bet daļai māju pārtrūka ūdens un elektrības piegāde. Aplenktajās [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Hostomeļa]]s pilsētās Krievijas karavīri apšaudīja civiliedzīvotājus. Aplenktajā [[Mariupole]]s lielpilsētā nebija apkures, elektrības un ūdens, samazinās pārtikas krājumi, draud humānā katastrofa. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs paziņoja, ka Krievijas karaspēks plānojot sagrābt [[Kaņiva]]s hidroelektrostaciju.<ref name="LSM6.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-smaga-humana-situacija-mariupole.a446591/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē] lsm.lv 2022. gada 6. martā</ref> Ukrainas prezidents Zelenskis paziņoja, ka [[Vinnica]]s civilajai lidostai trāpījušas astoņas raķetes un tā ir pilnībā iznīcināta, viņš vēlreiz vērsās pie rietumvalstu līderiem, lūdzot izveidot humāno gaisa zonu bez raķetēm un bombardēšanas.<ref name="LSM6.martā"/> 7. martā Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka pēc Francijas prezidenta Makrona lūguma Krievijas spēki pārtrauks uguni un izveidot koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai no Kijivas, Mariupoles, Harkivas un Sumiem. Koridoru no Kijivas solīja veidot uz Baltkrieviju, no Harkivas uz Krieviju, bet Ukrainas valdība noraidīja veidot Krievijas ierosinātos humānās palīdzības koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai virzienos uz Baltkrieviju un Krieviju.<ref name="LSM7.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-7-marts-turpinas-uzbrukumi-ukrainas-pilsetam-krievija-solijusi-atvert-humanos-koridorus.a446688/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 7. marts. Turpinās uzbrukumi Ukrainas pilsētām, Krievija solījusi atvērt humānos koridorus] lsm.lv 2022. gada 7. martā</ref> Ukrainas aizsardzības ministrs paziņoja, ka Krievijas karaspēks cieš milzu zaudējumus, tādēļ karadarbības intensitāte pagaidām samazinājusies, taču mēģina koncentrēt spēkus un līdzekļus jaunam uzbrukuma vilnim. Viņš informēja arī par jaunām ieroču piegādēm Ukrainai no ārvalstīm.<ref name="LSM7.martā"/> 8. martā Ukrainas armijas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki turpina ofensīvu, taču virzības temps ir ievērojami palēninājies. Ukrainas spēki turpināja veikt aizsardzības operāciju dienvidu, austrumu un ziemeļu operatīvajās zonās. Polijas valdība paziņoja par gatavību nekavējoties nodot visas savas lidmašīnas "[[MiG-29]]" ASV, kas ļautu tām pēc tam nonākt Ukrainas rīcībā.<ref name="LSM8.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-divus-miljonus.a446880/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis divus miljonus] lsm.lv 2022. gada 8. martā</ref> 9. martā Krievijas karaspēks turpināja postīt aplenkto [[Izjuma]]s pilsētu, bombardēja civilo infrastruktūru un dzīvojamos kvartālus Harkivā un mēģināja ieņemt tās spēkstaciju. Humānās palīdzības koridori bija atvērti no [[Buča (pilsēta)|Buča]]s, [[Vorzeļa]]s, [[Borodjanka]]s un [[Irpiņa]]s virzienā uz Kijevu, no Mariupoles virzienā uz Žaporižju un no [[Volnovaha]]s virzienā uz [[Pokrovska (Ukraina)|Pokrovsku]], turpinājās civiliedzīvotāju evakuācija no Sumiem. Pārtrūka elektrības piegāde Krievijas okupācijas spēku ieņemtajai [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas AES]], Ukrainas valdība aicināja starptautisko sabiedrību nekavējoties izdarīt spiedienu uz Krieviju, lai atļautu remontdarbu vienībām atjaunot elektroenerģijas padevi.<ref name="LSM9.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-9-marts-krievija-jau-divas-nedelas-uzbruk-ukrainai-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija.a447048/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija] lsm.lv 2022. gada 9. martā</ref> <gallery> Житловий будинок у Києві (вул. Кошиця) після обстрілу.jpg|Daudzdzīvokļu ēku komplekss Kijivā pēc artilērijas apšaudes 25. februārī Attēls:Kharkiv downtown street destroyed by Russian bombardment.jpg|Harkivas centrs pēc Krievijas Bruņoto spēku bombardēšanas 1. martā Attēls:Kharkiv Oblast after shelling (5).jpg|2. martā Harkivas apgabalā sagrautās ēkas Attēls:Lyceum 25, Zhytomyr, after an airstrike during Russian invasion (5).jpg|Skolas ēka [[Žitomira|Žitomirā]] pēc Krievijas Bruņoto spēku gaisa triecieniem 4. martā Attēls:Battle of Hostomel, 04.03.2021, Damaged Russian BMD-2.jpg|4. marta [[Hostomeļa]]s kaujā sašautais Krievijas 31. desanta brigādes bruņutransportieris BMD-2 Attēls:Выдвижение танкового подразделения в Киевской области в ходе вторжения на Украину 002.png|Krievijas karaspēka kolonna, kuru apturēja [[Kijivas kauja|Kijivas kaujā]] Attēls:Destruction of Russian tanks by Ukrainian troops in Mariupol (3).jpg|Kaujās pie Mariupoles iznīcinātais Krievijas tanks T-72B3 ar "Z" zīmi Attēls:Kharkiv (Krasnodarska Street) after shelling, 7 March 2022 (1).jpg|7. martā sašautā dzīvojamā ēka Harkivā </gallery> === Uzbrukuma otrais vilnis === 10. martā Krievijas spēki turpināja uzbrukuma operāciju, cenšoties aplenkt Kijivu, bet Ukrainas karaspēks uzsāka pretuzbrukumu. Turpinājās Harkivas bombardēšana, Ukrainas puse ziņoja, ka kopš iebrukuma sākuma iznīcinātas vairāk nekā 280 dzīvojamās ēkas, 26 skolas un 23 bērnudārzi. Krievijas kara lidmašīnas naktī bombardēja arī [[Ohtirka]]s pilsētu. Ukrainas prezidents Zelenskis informēja, ka 10. martā no Sumiem, [[Trostjaneca]]s, Krasnopiļas, Irpeņas, Bučas, Hostomeļas un Izjumas esot evakuēti gandrīz 40 tūkstoši civiliedzīvotāju. Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] pavēstīja, ka sarunās [[Turcija]]s pilsētā [[Antalja|Antaljā]] nav izdevies panākt Krievijas ārlietu ministra [[Sergejs Lavrovs|Sergeja Lavrova]] piekrišanu uguns pārtraukšanai uz 24 stundām, bet abas puses vienojušās meklēt risinājumus saistībā ar humānās palīdzības jautājumiem. Lavrovs apsūdzēja Ukrainu, ka tā izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu un nosodīja Rietumvalstu ieroču piegādes Ukrainai.<ref name="LSM10.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-10-marts-krievija-uzbruk-ukrainai-arlietu-ministru-sarunas-nav-butiska-progresa.a447221/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 10. marts. Krievija uzbrūk Ukrainai, ārlietu ministru sarunās nav būtiska progresa] lsm.lv 2022. gada 10. martā</ref><ref name="LSM11.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-11-marts-turpinas-krievijas-iebrukums-ukraina.a447399/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 11. marts. Turpinās Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 10. martā</ref> 11. martā Krievijas armija mēģināja pārraut [[Čerņihiva]]s aizsardzību, bloķēt Harkivu un ieņemt Mariupoli un [[Severodonecka|Severodonecku]]. Notika [[Lucka]]s un [[Ivanofrankivska]]s lidostu bombardēšana, Krievijas kara aviācija veica uzlidojumus arī [[Dnipro]] pilsētai. Krievijas puse pavēstīja, ka Doneckas tautas republikas karaspēks ieņēmis [[Volnovaha]]s pilsētu.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks pārgrupēja spēkus un turpināja rezervju veidošanu Krievijas teritorijā. Pēdējā diennaktī Ukrainas karaspēks notrieca 10 ienaidnieka lidmašīnas un iznīcināja divas bruņutehnikas kolonnas.<ref name="LSM11.martā"/> ASV Aizsardzības departaments paziņoja, ka pēdējās dienās [[Krievijas Bruņotie spēki]] Ukrainā bija samazinājuši ofensīvu uz zemes, taču bija pastiprinājuši raķešu un aviācijas triecienus pa pilsētām un to lidostām, kopš iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks Ukrainā bija izšāvis vairāk nekā 775 dažāda tipa raķešu.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Reznikovs]] informēja, ka vairāk nekā 100 tūkstoši ukraiņu brīvprātīgo ir pievienojušies teritoriālās aizsardzības vienībām, bet 200 tūkstoši ukraiņu ir atgriezušies no ārzemēm, lai aizstāvētu dzimteni. Ukrainā esot ieradušies arī vairāki desmiti tūkstoši ārvalstu pilsoņi, kuri vēloties karot pret krievu iebrucējiem.<ref name="LSM11.martā"/> Krievija pieprasīja sasaukt [[ANO Drošības padome]]s sēdi, apsūdzot ASV un Ukrainu militāri bioloģisko laboratoriju izveidē Ukrainā. Gan ASV, gan Ukraina noraidīja šīs apsūdzības.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins esot devis rīkojumu par terorakta sarīkošanu Krievijas ieņemtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritorijā, atbildību uzveļot Ukrainai.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas bruņotie spēki pavēstīja, ka Krievijas kara lidmašīnas ir apšaudījušas Baltkrievijas apdzīvoto vietu Kopani pie Baltkrievijas un Ukrainas robežas, lai iesaistītu Baltkrievijas armiju karā ar Ukrainu.<ref name="LSM11.martā"/> Krievijas aizsardzības ministrs [[Sergejs Šoigu]] Krievijas Drošības padomes sēdē paziņoja, ka aptuveni 16 000 brīvprātīgo no [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]] pauduši vēlmi doties uz pašpasludinātajām Doneckas un Luhanskas tautas republikām, lai piedalītos atbrīvošanas kustībā.<ref name="LSM11.martā"/> 12. martā Krievijas karaspēks ieņēma Mariupoles austrumu nomali. Kijivas frontē tas atradās aptuveni 25 kilometru attālumā no galvaspilsētas centra, tās ziemeļrietumu piepilsētās turpinājās intensīvas aizsardzības kaujas. Krievijas aviācija bombardēja Mikolajivu, [[Dņipro]] un [[Kropivnicka|Kropivnicku]]. [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] padomes deputāti nobalsoja pret okupantu ierosinātās Hersonas tautas republikas izveidi. ANO apstiprināja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā izmanto [[kasešu bumbas]], kas aizliegtas daudzās citās valstīs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kars-ukraina-12-marts-kijiva-gatavojas-aizstavet-pilsetu-no-karadarbibas-zonas-evakueti-gandriz-13-000-teksta-tiesraides-arhivs.a447606/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Karš Ukrainā. 12. marts: Kijivā gatavojas aizstāvēt pilsētu; no karadarbības zonas evakuēti gandrīz 13 000 (teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 12. martā</ref> 13. martā Krievijas bruņotie spēki ar raķetēm apšaudīja Starptautisko Miera uzturēšanas un drošības centru (Javorivas militāro poligonu) uz rietumiem no [[Ļviva]]s, netālu no [[Polija]]s robežas. Uzskata, ka no [[Saratova]]s raķešu bāzes tika izšautas 30 raķetes. Ukrainas Stratēģiskās komunikācijas centrs vēstīja, ka dažas no raķetēm tikušas notriektas.<ref name="lsm13.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-13-marts-navejosas-apsaudes-ukrainas-pilsetas-pavada-pretkara-protesti-krievija-un-eiropa.a447673/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 13. marts. Nāvējošas apšaudes Ukrainas pilsētās pavada pretkara protesti Krievijā un Eiropā] lsm.lv 2022. gada 13. martā</ref> Ukrainas Nacionālās drošības padome paziņoja, ka Krievija plāno desanta operāciju [[Odesa]]s ieņemšanai.<ref name="lsm13.martā"/> 14. martā Krievijas karaspēka galvenie uzbrukuma mērķi bija [[Mariupole]] un [[Mikolajiva]]. Kijivas, Čerņihivas, Sumu un Harkivas apgabalos karadarbība pierima. Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis atsauca ziņas, ka Krievija Ķīnai būtu lūgusi militāru palīdzību. Krievijas valdības preses sekretārs apgalvoja, ka Krievijai ir patstāvīgs potenciāls, lai turpinātu operāciju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-rakesu-triecieni-pilsetam-zinas-par-maskavas-lugumu-pec-pekinas-atbalsta-14-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a447766/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā: raķešu triecieni pilsētām; ziņas par Maskavas lūgumu pēc Pekinas atbalsta. 14. marts (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 14. martā</ref> 15. martā Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā plāno pastiprināt Harkivas grupējumu. Krievijas Bruņotie spēki turpināja veikt raķešu un bumbu triecienus, apšaudes ar artilēriju un tankiem pret civilo infrastruktūru un apdzīvotām vietām. Saglabājās augsta varbūtība, ka Krievija varētu sarīkot provokācijas Baltkrievijas militārajos objektos. Ukrainas plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka Krievija kopš iebrukuma sākuma uz Ukrainu raidījusi vairāk nekā 900 dažāda tipa raķešu. <ref name="LSM15.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-15-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-turpinas-jau-20-dienu.a447935/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 15. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau 20. dienu] lsm.lv 2022. gada 15. martā</ref> <gallery> Attēls:Rubble clearing in Kharkiv, 13 March 2022 (05).jpg|Gruvešu novākšana Harkivas centrā pēc karadarbības pierimšanas 13. martā Attēls:House on Bohatyrska Street after shelling of 14 March 2022 (01).jpg|14. martā sagrautā Oboloņas mikrorajona dzīvojamā ēka Kijivā Attēls:House in Kyiv (Podilskyi District) after shelling on 15 March 2022 (01).jpg|15. martā Podilas mikrorajonā sagrautā dzīvojamā ēka Kijivā Attēls:16-storey house in Sviatoshynskyi District after shelling on 15 March 2022 (04).jpg|15. martā Svjatošinas mikrorajonā sagrautā dzīvojamā ēka Kijivā </gallery> === Krievijas uzbrukuma apsīkums === Pēc otrā uzbrukuma viļņa neizdošanās Krievijas karaspēks Ukrainā izmantoja attāluma artilēriju un maz iesaistījās tiešās kaujās. 16. martā Mariupoles pašvaldība ziņoja, ka Krievijas okupācijas spēki nometa jaudīgu bumbu uz pilsētas Drāmas teātra ēkas, kuras bumbu patvertnē tobrīd bija paslēpušies simtiem cilvēku. Krievijas karakuģi apšaudīja Ukrainas piekrasti [[Odesas apgabals|Odesas apgabalā]]. Odesas virzienā devās vismaz 14 Krievijas karakuģi trijās grupās. Diennakts laikā no Sumu, Harkivas un Doneckas apgabaliem evakuēja teju 30 000 cilvēku.<ref name="LSM16.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-16-marts-jau-21-dienu-ukraina-notiek-krievijas-izversts-kars.a448088/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 16. marts. Jau 21. dienu Ukrainā notiek Krievijas izvērsts karš]</ref> 17. martā Krievijas kara flote ar raķetēm sašāva trīs kuģus, kas zem [[Panama]]s karoga atradās Melnajā jūrā, viens no kuģiem nogrima. Ukrainas ģenerālštābs norādīja, ka agresors nav sasniedzis nevienu stratēģisko mērķi un Krievija jau ir iztērējusi gandrīz visus “Kalibr” un “Iskander” raķešu krājumus, tādēļ tagad Ukrainas pilsētas tiek apšaudītas ar mazāk precīziem ieročiem, kas nodara lielākus postījumus infrastruktūrai un civiliedzīvotājiem. [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] [[Boriss Džonsons]] atzina, ka Krievijas iebrukums Ukrainā jau ir izgāzies, jo Putins par zemu novērtēja Ukrainas pretošanās spēku, un Kremļa līderis tagad izdara kara noziegumus Ukrainā. ASV prezidents Baidens nodēvēja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par kara noziedznieku.<ref name="LSM17.martā"> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-17-marts-sakusies-krievijas-kara-ukraina-ceturta-nedela.a448272/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 17. marts. Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa] lsm.lv 2022. gada 17. martā</ref> [[Attēls:Російська техніка під Тростянцем 18.03.2022 (1).jpg|thumb|Kaujās pie [[Trostjaneca]]s iznīcinātā Krievijas karaspēka kolonna 18. martā.]] 18. martā Krievijas aizsardzības ministrija paziņoja, ka DTR spēki ar Krievijas armijas atbalstu Mariupoles centrā aplenkuši nacionālistus. Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka kopš uzbrukuma sākuma Krievija zaudējusi aptuveni 14 200 karavīru. Krievijas karaspēka uzbrukums bija apturēts visos virzienos. Agresora vienību atrašanās vieta nedēļas laikā nebija mainījusies, bet Ukrainas bruņotie spēki bija veikuši vairākus sekmīgus lokālus pretuzbrukumus. Krievija deva spārnoto raķešu triecienu pa avioremonta rūpnīcu pie [[Ļvivas starptautiskā lidosta|Ļvivas lidostas]]. Kijivas ziemeļrietumu rajonā nogāzās kaujas raķetes atlūzas. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs piedraudēja, ka Krievija ir gatava uzbrukt ieroču piegādes kravām, ko Ukraina saņem no Rietumiem. Ukrainas ārkārtas situāciju dienests informēja, ka Krievijas raķešu triecienā sagrautas vairākas dzīvojamās mājas un skola Kijivā, viens cilvēks gājis bojā, 19 — ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-18-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448438/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 18. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 18. martā</ref> 19. martā Krievijas gaisa spēki [[Ivanofrankivskas apgabals|Ivanofrankivskas apgabalā]] raķešu un aviācijas munīcijas noliktavas sagraušanai pirmo reizi izmantoja [[hiperskaņas raķetes]] “Kinžal”. Mikolajivas armijas kazarmās trāpīja vairākas Krievijas raķetes, bojā gāja vairāk nekā 50 ukraiņu karavīru. Krievijas spēkiem nebija izdevies iegūt kontroli pār Ukrainas gaisa telpu, raķetes triecieniem Ukrainas teritorijā tie palaida no savas gaisa telpas. Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka karadarbībā Ukrainā nogalināts Krievijas Dienvidu kara apgabala 8. armijas komandieris ģenerālleitnants Andrejs Mordvičevs. Ukrainas pagaidu okupēto teritoriju reintegrācijas ministre [[Irina Vereščuka]] informēja, ka registrēti 562 Krievijas armijas karagūstekņi, kas nevēlas atgriezties Krievijā.<ref name="lsm.lv">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-19-marts-krievijas-speki-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448618/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 19. marts. Krievijas spēki turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 19. martā</ref> 20. martā Krievijas Aizsardzības ministrija informēja par otro uzbrukumu ar hiperskaņas raķetēm pret Ukrainas armijas degvielas un smērvielu noliktavām [[Mikolajivas apgabals|Mikolajivas apgabala]] Konstantinivkā. Krievijas sauszemes karaspēks tupināja koncentrēties uz vietēja mēroga kaujām, nevis iesaistījās plaša mēroga operācijās. Krievijas bruņotie spēki Ukrainā nerēķinājās ar civiliedzīvotāju upuriem un bez šķirošanas turpināja apšaudīt pilsētu teritorijas, Harkivā Krievijas artilērijas apšaudēs bija iznīcinātas apmēram 600 daudzstāvu mājas.<ref name="LSM20. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-20-marts-krievijas-kars-ukraina-krievijas-speki-iesaistas-vieteja-meroga-sadursmes.a448551/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 20. marts. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas spēki iesaistās vietēja mēroga sadursmēs] lsm.lv 2022. gada 20. martā</ref> 21. martā Krievijas Aizsardzības ministrija pieprasīja, lai Ukrainas karavīri noliek ieročus un atstāj Mariupoli, tikai pēc tam Krievija piekritīšot Mariupoles civiliedzīvotāju evakuācijai. Ukrainas valdība noraidīja šo Krievijas ultimātu.<ref name="LSM21.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-21-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448784/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 21. martā</ref> Kijivas Podilas rajonā pēc Krievijas karaspēka veiktās apšaudes aizdegās tirdzniecības centrs. Kļuva zināms, ka pēc ANO datiem līdz 19. martam Ukrainā bija reģistrēti 902 bojā gājuši civiliedzīvotāji un vēl 1459 cilvēki ievainoti.<ref name="LSM21.martā"/> 22. martā Krievijas karaspēks turpināja Ukrainas bombardēšanu ar bumbvedējiem, spārnotajām un ballistiskajām raķetēm, izmantojot aptuveni 40 lidlaukus Baltkrievijā, Krievijā un okupētajā Krimā. Ukrainas Ārkārtējo situāciju valsts dienests informēja, ka Krievijas karaspēks kopš iebrukuma sākuma bija pilnīgi sagrāvis 651 dzīvojamo namu, kā arī nodarījis postījumus vēl 3780 dzīvojamiem namiem.<ref name="LSM22. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448974/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 22. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. martā</ref> Ukrainas armija atbrīvoja [[Makariva]]s pilsētu, kas atrodas 60 kilometrus uz rietumiem no Kijivas. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas karaspēka degvielas, munīcijas un pārtikas krājumi palikuši ne vairāk kā trīs dienām.<ref name="LSM22. martā"/> 23. martā Krievijas bruņotie spēki turpināja uzbrukumu aplenktajai [[Mariupole]]i, kurā joprojām bija iesprostoti gandrīz 100 000 cilvēku. Mariupoli apšaudīja ar artilēriju, tālas darbības raķetēm un no Krievijas karaflotes kuģiem Azovas jūrā. Ukrainas karaspēks pārgāja pretuzbrukumā, cenšoties atgūt [[Trostjaneca]]s pilsētu [[Sumu apgabals|Sumu apgabalā]]. Lai traucētu [[ķīmiskie ieroči|ķīmisko ieroču]] uzbrukuma plānošanu Ukrainā, Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācija pārtrauca sniegt meteoroloģisku informāciju Krievijai. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka ir iespējams iebrukums no Baltkrievijas [[Volīnija]]s virzienā.<ref name="LSM23. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-23-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a449137/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 23. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 23. martā</ref> 24. martā Krievijas armija sāka citu pilsētu apšaudi no okupētās [[Melitopole]]s militārā lidlauka, kur bija izveidota raķešu bāze. Ukrainas Ārlietu ministrija norādīja, ka Krievijas okupācijas spēki grib piespiest ap 15 000 Mariupoles kreisā krasta iedzīvotāju doties uz Krieviju. Krievijas okupācijas spēki sāka uzbrukumu [[Slavutiča]]s pilsētai.<ref name="LSM24.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-jau-menesi-atvaira-krievijas-karaspeka-iebrukumu-teksta-tiesraides-arhivs-24-marts.a449319/ Ukraina jau mēnesi atvaira Krievijas karaspēka iebrukumu (Teksta tiešraides arhīvs. 24. marts)] lsm.lv 2022. gada 24. martā</ref> === Ukrainas pretuzbrukumi === [[Attēls:Холодноярівська піхота знищила російський танк Т-80 01.jpg|thumb|Iznīcinātais Krievijas tanks [[T-80]] 25. martā.]] [[Attēls:Українські захисники розгромили ворожу БТГ на Донеччині за кілька годин 03.jpg|thumb|Uzbrukums Krievijas bruņutehnikas kolonnai Doneckas apgabalā 1. aprīlī.]] [[Attēls:Working trip of the President of Ukraine to the Kyiv region 103.jpg|thumb|Zelenskis no Krievijas Bruņotajiem spēkiem atbrīvotajā Kijevas apgabala daļā 4. aprīlī.]] 25. martā Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka 24. martā Ukrainas bruņotie spēki okupētās [[Berdjanska]]s ostā nogremdēja desantkuģi "Saratov", bojājumi tika nodarīti vēl diviem desantkuģiem. Ukrainas armija sāka [[Hersona]]s atbrīvošanas operāciju. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka arvien vairāk Krievijas karavīru pāriet Ukrainas pusē. Kopš kara sākuma Krievijas karaspēkam nebija izdevies ieņemt nedz galvaspilsētu Kijivu, nedz citas lielās pilsētas, bet dažas sagrābtās apdzīvotās vietas iedzīvotāju spēcīgās pretošanās dēļ Krievijas Bruņotajiem spēkiem joprojām neizdevās kontrolēt pilnībā. Visas šīs problēmas atstāja iespaidu uz agresoru kaujas garu. Pēc militāro analītiķu domām kopš kara sākuma Krievijas armija bija zaudējusi 530 tankus, savukārt Ukrainas bruņotie spēki zaudējuši 74 savus, bet sagrābuši 117 ienaidnieka tankus.<ref name="LSM25.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-25-marts-krievija-turpina-karu-ukraina.a449496/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 25. marts. Krievija turpina karu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 25. martā</ref> 26. martā Ukrainas Nacionālās Drošības un aizsardzības padome pavēstīja, ka Krievijas militāri politiskās vadības iekšienē sākusies skaidrošanās, kāpēc Ukrainas galvaspilsēta Kijiva nav ieņemta dažu dienu laikā. Starptautiskā ziņu aģentūra "[[Reuters]]" ziņoja, ka Krievija ir mainījusi savas prioritātes un vairs nekoncentrējas uz Kijivas ieņemšanu, bet gan uz Donbasā esošo ukraiņu spēku atšķelšanas no pārējās valsts teritorijas. Ukrainas armija Sumu apgabalā atbrīvoja [[Trostjaneca]]s pilsētu, bet Harkivas apgabalā vairākas apdzīvotās vietas [[Mala Rohaņa]]s virzienā, kaujas turpinājās pie [[Izjuma]]s pilsētas. Krievija divas reizes ar raķetēm apšaudīja Ļvivu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-pret-ukrainu-svarigakais-26-marta.a449702/ Krievijas karš pret Ukrainu. Svarīgākais 26. martā] lsm.lv 2022. gada 26. martā</ref> Prezidents Zelenskis aicināja piegādāt Ukrainai lidmašīnas un tankus, jo bez tiem nav iespējams pārtraukt Mariupoles blokādi. Ārlietu ministrs Kuleba pēc tikšanās ar ASV amatpersonām norādīja, ka ASV puse vairs nav iebildusi pret ieceri Ukrainai nodot Polijas bruņojumā esošās PSRS ražojuma iznīcinātājlidmašīnas ''[[MiG-29]]''.<ref name="LSM27.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-partraukt-mariupoles-blokadi-bez-tankiem-un-lidmasinam-nav-iespejams.a449796/ Zelenskis: Pārtraukt Mariupoles blokādi bez tankiem un lidmašīnām nav iespējams] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> 27. martā Ukrainas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Krievija savelkot jaunus papildspēkus pie Ukrainas robežas. Krievija turpināja iznīcināt Ukrainas naftas un pārtikas krājumus un ar raķetēm apšaudīja [[Dubno]] un [[Lucka]]s naftas bāzes. Ukrainas karaspēks devās pretuzbrukumā pie Harkivas.<ref name="LSM27.martā-1">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-ukraina-aktualais-27-marta.a449797/ Krievijas karš Ukrainā. Aktuālais 27. martā] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> Ukrainas prezidenta administrācija informēja, ka Krievija izvērš karadarbību Ukrainas austrumos un dienvidaustrumos ar mērķi aplenkt ukraiņu spēkus starp Izjumu un Volnovahu.<ref name="LSM28.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 28. martā Kijivas priekšpilsētas [[Irpiņa]]s mērs paziņoja, ka pilsēta ir atbrīvota no Krievijas okupācijas spēkiem.<ref name="LSM28.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 30. martā Krievijas karaspēks bombardēja [[Nižina]]s un Černihivas pilsētas par spīti Krievijas paziņojumam mazināt ofensīvu Kijivas un Černihivas virzienos. Krievijas karaspēks atstāja slēgtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritoriju. 1. aprīlī Ukrainas bruņotie spēki turpināja pretuzbrukumus pie Kijivas, Harkivas un Hersonas. Krievijas okupācijas spēki atkāpās no Bučas, Hostomeļas un Čornobiļas, kopā no aptuveni 30 apdzīvotām vietām visā valstī. Krievija apsūdzēja Ukrainu, ka tā ar helikopteriem uzbrukusi [[Belgoroda]]s naftas bāzei. Krievijas karaspēks diennakts laikā 380 reizes apšaudīja Harkivas apgabalu ar raķetēm "Grad" un "Smerč" un pēc smagām kaujām ieņēma Izjumas pilsētu.<ref name="LSM1.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-desmitiem-apdzivoto-vietu-atbrivosanu-no-okupantiem.a450701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina ziņo par desmitiem apdzīvoto vietu atbrīvošanu no okupantiem] lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī</ref> 3. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka atsevišķos virzienos turpinājās Krievijas karaspēka atkāpšanās. Krievijas bruņoto spēku 20. armijas 3. motorizēto kājnieku divīzijā dažāda līmeņa komandieri atsacījās piedalīties karadarbībā. Militārpersonas masveidā iesniedza atlūgumus. Arī 58. armijā divu bataljonu taktisko grupu personāls bija atteicies piedalīties karadarbībā Ukrainas teritorijā.<ref name="LSM3.aprīlī"/> 4. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas armija atkāpusies no Kijivas, Černihivas un Sumu apgabaliem. ==== Kreisera ''Moskva'' nogremdēšana ==== [[Attēls:Stamp of Ukraine s1985.jpg|thumb|Pastmarka ar ukraiņu karavīru, kas velta rupju žestu Krievijas karakuģim "Moskva", kas 14. aprīlī nogrima Melnajā jūrā.]] 14. aprīlī Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka ar divām pretkuģu raķetēm "Neptūns" sašāvuši Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseri ''Moskva'' ("Maskava"). Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka uz karakuģa izcēlies ugunsgrēks, sprāgusi munīcija un tas nogrimis.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-14-aprilis-jau-50-dienu-ilgst-krievijas-iebrukums-ukraina.a452412/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 14. aprīlis. Jau 50. dienu ilgst Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī</ref> Naktī uz 15. aprīli Krievija veica raķešu triecienu pa militāro rūpnīcu ''Vizar'' Kijivas apgabalā, kurā ražoja raķetes "Neptūns".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-15-aprili.a452599/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 15. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 15. aprīlī</ref> 16. aprīļa rītā Krievija ar raķetēm apšaudīja Kijivas Darņicas rajonu, prognozēja pastiprinātu raķešu triecienu iespējamību Kijivas centrā, pieļaujot, ka Krievija tādējādi centīsies atriebties par kreisera ''Moskva'' nogremdēšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijivas-mers-krievijas-speki-sestdienas-rita-apsaudijusi-kijivu.a452701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Kijivas mērs: Krievijas spēki sestdienas rītā apšaudījuši Kijivu] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> ==== Uzbrukums Hersonas apgabalā ==== 10. jūnijā Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas armija veikusi triecienus Krievijas bruņoto spēku bāzēm, aprīkojuma un personāla uzkrāšanas vietām un lauka noliktavām [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-devusi-triecienus-krievijas-spekiem-hersona.a460987/ Ukrainas armija devusi triecienus Krievijas spēkiem Hersonā] lsm.lv 2022. gada 10. jūnijā</ref> Savukārt Ukrainas aviācija deva triecienu Krievijas armijas atbalsta punktam un pontonu tiltam.<ref name="LSM11.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kara-108-diena-krievijas-iebrukuma-laika-kritusi-ap-10-tukstosiem-ukrainas-karaviru.a461070/ Kara 108. diena: Krievijas iebrukuma laikā krituši ap 10 tūkstošiem Ukrainas karavīru] lsm.lv 2022. gada 11. jūnijā</ref> Ukrainas puse pavēstīja, ka triecienā pa Krievijas armijas bāzi Stara Zburjivkā nogalināti divi Krievijas ģenerāļi, viens no viņiem bijis [[FSB]] ģenerālis, kuram bijis uzdots organizēt referendumu par Hersonas apgabala pievienošanu Krievijai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armijas-trieciena-hersonas-apgabala-nogalinati-divi-krievijas-generali.a461064/ Ukrainas armijas triecienā Hersonas apgabalā nogalināti divi Krievijas ģenerāļi] lsm.lv 2022. gada 11. jūnijā</ref> 15. jūnijā Volodimirs Zelenskis izvirzīja mērķi panākt okupētās Hersonas atbrīvošanu.<ref name="LSM15.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/brisele-spriez-par-verienigakam-ierocu-piegadem-ukrainai-aktualais-15-junija.a461639/ Briselē spriež par vērienīgākām ieroču piegādēm Ukrainai. Aktuālais 15. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 15. jūnijā </ref> 19. jūnijā kļuva zināms, ka divu diennakšu laikā Ukrainas karaspēkam bija izdevies pavirzīties tuvāk okupētajam apgabala administratīvajam centram Hersonai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/situacija-fronte-ukraina-saspringta-un-sarezgita-briti-bridina-par-jauna-kara-iespejamibu-eiropa.a462167/ Situācija frontē Ukrainā saspringta un sarežģīta; briti brīdina par jauna kara iespējamību Eiropā] lsm.lv 2022. gada 19. jūnijā</ref> 8. jūlijā Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka aicināja iedzīvotājus pamest Hersonas un Zaporižjas apgabalus, jo tur esot gaidāmas ļoti smagas cīņas. 11. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Reznikovs]] paziņoja, ka prezidents Zelenskis devis pavēli izstrādāt plānu okupēto Ukrainas dienvidu apgabalu atbrīvošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/spradzieni-harkiva-un-mikolajiva-krievija-turpina-apsaudit-slovjanskas-apkaimi.a464869/ Sprādzieni Harkivā un Mikolajivā; Krievija turpina apšaudīt Slovjanskas apkaimi] lsm.lv 2022. gada 11. jūlijā</ref> === Krievijas ofensīva Austrumukrainā === 2. aprīlī Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs informēja, ka Krievijas karaspēks mēģina aplenkt Ukrainas spēku kontrolētās teritorijas Doneckas un Luhanskas apgabalos valsts austrumos. Sīvākās kaujas norisinājās pie krievu okupētās Izjumas pilsētas. Līdztekus Krievijas gaisa spēki atsāka bombardēt [[Dnipro]], [[Krivijriha]]s, [[Kremenčuka]]s un [[Poltava]]s pilsētas.<ref name="LSM2.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-2-aprili.a450615/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī </ref> 4. aprīlī Krievijas karaspēks turpināja uzbrukumu Donbasā ar mērķi sasniegt Doneckas un Luhanskas apgabalu administratīvās robežas un turpināja sistemātiskus raķešu triecienus un gaisa uzlidojumus Ukrainas civilās infrastruktūras objektiem un degvielas uzglabāšanas bāzēm. Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs vēstīja, ka ienaidnieka mērķis ir pilnībā pārņemt savā kontrolē Mariupoles pilsētu, kā arī veikt uzbrukumu [[Severodonecka]]s un [[Slovjanska]]s pilsētām.<ref name="LSM4.aprīlī"/> 6. aprīlī kaujas turpinājās pie Harkivas, kā arī Doneckas un Luhanskas apgabalos. 7. aprīlī Ukrainas prezidenta padomnieks [[Oleksijs Arestovičs]] pavēstīja, ka sīvas kaujas notika Luhanskas apgabala dienvidrietumos pie [[Severodonecka]]s un [[Rubižne]]s pilsētām. Krievijas karaspēks uzbruka [[Kramatorska]]s un [[Slovjanska]]s virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-krievijas-kars-ukraina-plasuma-versas-sasutums-par-slaktinu-buca-prasa-un-spriez-par-papildu-sankcijam.a451376/ TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Plašumā vēršas sašutums par slaktiņu Bučā; prasa un spriež par papildu sankcijām] lsm.lv 2022. gada 7. aprīlī</ref> 8. aprīlī Ukrainas drošības dienests informēja, ka Krievija bombardēja Kramatorskas dzelzceļa staciju, kurā gāja bojā 52 cilvēki, tostarp pieci bērni. Pēc uzbrukuma slimnīcās nogādāja 98 cilvēkus, to vidū arī 16 bērnus.<ref name="LSM8.aprīlī"/> 9. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks gatavojās uzbrukumam Harkivai un turpināja uzbrukumu Doneckas virzienā. Notika Odesas apgabala apšaude ar raķetēm. [[BBC]] vēstīja, ka par Krievijas karaspēka pavēlnieku Ukrainā iecelts ģenerālis Aleksandrs Dvorņikovs, kurš savā laikā piedalījies [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]]. <ref name="LSM9.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievijagatavo-uzbrukumus-visu-luhanskas-un-doneckas-apgabalu-okupesanai.a451759/ Ukraina: Krievija gatavo uzbrukumus visu Luhanskas un Doneckas apgabalu okupēšanai] lsm.lv 2022. gada 9. aprīlī</ref> 10. aprīlī Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks pastiprina uzbrukumus Izjumas pilsētas rajonā un mēģina pilnībā pārņemt savā kontrolē Mariupoli. Ukrainas puse ziņoja, ka Krievija sagatavojusi 60 000 karavīru lielu grupējumu ofensīvai Ukrainas austrumos. Satelītattēli liecināja, ka uz Harkivas pusi devās 12 km gara Krievijas militārās tehnikas kolonna.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-10-aprili.a451748/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 10. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 10. aprīlī</ref> 11. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs vēstīja, ka ar divu bataljonu taktisko grupu (BTG) spēkiem Krievijas armija mēģināja veikt uzbrukumu [[Dovheņke]]s un [[Dmitrivka]]s virzienā, taču panākumus neguva un atgāja iepriekš ieņemtajās pozīcijās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-11-aprilis-ukraina-gatavojas-krievijas-speku-uzbrukumiem-austrumos.a451890/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 11. aprīlis. Ukraina gatavojas Krievijas spēku uzbrukumiem austrumos] lsm.lv 2022. gada 11. aprīlī </ref> Pulks "[[Azovas bataljons|Azova]]", kas piedalās Mariupoles aizstāvēšanā paziņoja, ka Krievijas karaspēks lietoja ķīmisko ieroci, nometot to no bezpilota lidaparāta. 13. aprīlī Ukrainas puse informēja, ka Ukrainas 36. jūras kājnieku brigādes karavīriem bija izdevies izlauzties līdz brīvprātīgo “Azova” pulkam aplenktajā Mariupolē, tomēr daļa karavīru krita Krievijas armijas gūstā. 17. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievija piedāvājusi Mariupoles aizstāvjiem nolikt ieročus un padoties. Krievijas puse minēja, ka Mariupolē bojā gājuši vismaz 4000 Ukrainas karavīru. Ukrainas armija atsita desmit ienaidnieka uzbrukumus Doneckas un Luhanskas apgabalos, Krievijas karaspēks apšaudīja Harkivas, [[Kreminna]]s, [[Severodonecka]]s un [[Zolote]]s dzīvojamos rajonus kā arī [[Brovari|Brovarus]] netālu no Kijivas.<ref name="LSM17.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-17-aprili.a452693/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 17. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 17. aprīlī </ref> 18. aprīlī Krievijas karaspēks okupēja Kreminnas pilsētu, Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvalde paziņoja, ka Krievija gatavojas lielam uzbrukumam Donbasā un vēlas vismaz kaut kādu uzvaru līdz pareizticīgo [[Lieldienas|Lieldienām]] 24. aprīlī.<ref name="LSM18.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-18-aprili.a452771/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 18. aprīlī ] lsm.lv 2022. gada 18. aprīlī</ref> [[Attēls:Бородянка - світ продовжують жахати наслідки російської окупації у населених пунктах під Києвом 41.jpg|thumb|Okupantu sašautais [[Tarass Ševčenko|Tarasa Ševčenko]] piemineklis [[Borodjanka|Borodjankā]].]] 18. aprīlī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Krievijas karaspēks ir sācis liela mēroga ofensīvu Ukrainas austrumos. Krievija veica raķešu triecienus pa Harkivu, Kijivu, Ļvivu un Mikolajivu.<ref name="LSM18.aprīlī"/> 19. aprīlī Krievijas karaspēks uzbruka Rubižnes, [[Popasna]]s un Severodoneckas pilsētām Donbasā, kā [[Huļaipole]]s pilsētai Zaporižjas apgabalā. Turpinājās Mikolajivas apšaude ar raķetēm. Ukrainā karoja 76 Krievijas armijas bataljona lieluma taktiskās kaujas grupas (BTG), kas bija par 11 vairāk nekā iepriekšējā nedēļā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19-aprilis-ukraina-aizstavas-pret-plasu-krievijas-okupacijas-speku-ofensivu-teksta-tiesraides-arhivs.a452905/ 19. aprīlis. Ukraina aizstāvas pret plašu Krievijas okupācijas spēku ofensīvu (teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 19. aprīlī</ref> 21. aprīlī Krievijas prezidents Putins lika Sergejam Šoigu atcelt plānus par [[Mariupole]]s rūpnīcas "[[Metalurģijas kombināts "Azovstaļ"|Azovstaļ]]" ieņemšanu. Viņš sacīja, ka Krievijas spēkiem ir pilnībā jānobloķē rūpnīcas milzīgā teritorija, lai no tās "pat muša nevarētu izmukt".<ref name="LSM21.aprīlī"/> 22. aprīlī KF Centrālā kara apgabala karaspēka komandiera amata pienākumu izpildītājs [[Rustams Minekajevs]] paziņoja, ka "specoperācijas otrā fāze" sākusies burtiski pirms divām dienām, un tās mērķis ir pilnīgas kontroles ieviešana pār Donbasu un Dienvidu Ukrainu, kā arī koridora nodrošināšana uz Krimu. Harkivas apgabala administrācijas vadītājs vēstīja, ka diennakts laikā Krievijas spēki apšaudījuši Harkivu un tās apgabalu vismaz 50 reižu. Ukrainas ģenerālštābs informēja, ka Harkivas apkārtnē palikušas vien septiņas Krievijas bataljona taktiskās grupas (BTG).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-aprilis-krievija-noraidijusi-pamieru-pareizticigo-lieldienas-rietumvalstis-sola-papildu-ierocus-ukrainai.a453410/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās; rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. aprīlī</ref> 23. aprīlī Krievijas karaspēks veica raķešu triecienu pa Odesu no vismaz četrām zemūdenēm Melnajā jūrā un turpināja galvenās kaujas darbības koncentrēt Slovjanskas-Kramatorskas virzienā un Huļapoles virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-23-aprili.a453604/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 23. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 23. aprīlī</ref> 28. aprīlī, kad Kijivu apmeklēja ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Gutērrešs]], Krievijas karaspēks ar raķetēm apšaudīja galvaspilsētas dzīvojamos kvartālus, nogalinot arī radiostacijas “[[Radio Svoboda]]” žurnālisti Viru Hiriču un ievainojot daudzus civiliedzīvotājus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-29-aprili.a454529/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 29. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 29. aprīlī</ref> 7. maijā iebrucēji mēģināja aplenkt [[Rubižne]]s, [[Popasna]]s un [[Severodonecka]]s pilsētas Luhanskas apgabalā, kā arī uzbrukt no [[Huļajpole]]s [[Zaporižja]]s virzienā un no Hersonas apgabala [[Krivijriha]]s virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-iebrukumu-ukraina-aktualais-7-maija.a455695/ Krievija turpina iebrukumu Ukrainā. Aktuālais 7. maijā] lsm.lv 2022. gada 7. maijā</ref> 8. maijā Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] paziņoja, ka viņam pakļautie kaujinieki ir daļēji ieņēmuši [[Popasna]]s pilsētu, bet Ukrainas varasiestādes apgalvoja, ka cīņa par pilsētu turpinās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-rietumu-lideru-vizites-un-atbalsts--aktualais-ukraina-8maija.a455760/ Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; Rietumu līderu vizītes un atbalsts — aktuālais Ukrainā 8.maijā] lsm.lv 2022. gada 8. maijā</ref> 9. maijā, kad Odesu apmeklēja Eiropadomes prezidents [[Šarls Mišels]], Krievijas karaspēks izšāva uz Odesu septiņas raķetes, nogalinot vienu cilvēku un ievainojot piecus. Raķešu uzbrukuma rezultātā aizdegās arī trīs noliktavu ēkas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-ar-raketem-apsauda-odesu-aktualais-10-maija.a456013/ Krievija ar raķetēm apšauda Odesu. Aktuālais 10. maijā] lsm.lv 2022. gada 10. maijā</ref> 14. maijā Ukrainas karaspēks apturēja Krievijas armijas mēģinājumu aplenkt Severodonetskas pilsētu un pārgāja pretuzbrukumā Izjumas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-donbasa-sestdien-atsitusi-devinus-krievu-uzbrukumus-aktualais-14-maija.a456741/ Ukrainas armija Donbasā sestdien atsitusi deviņus krievu uzbrukumus. Aktuālais 14. maijā] lsm.lv 2022. gada 14. maijā</ref> 20. maijā Krievijas karaspēks Donbasā apšaudīja apmēram 50 apdzīvotas vietas un Ukrainas bruņotie spēki atvairīja 14 pretinieka uzbrukumus. Krievijas armija turpināja Severodoneckas apšaudi ar smago artilēriju.<ref name="LSM20.maijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-spiediens-uz-donbasu-asv-40-miljardu-palidziba-ukrainai-aktualais-20-maija.a457642/ Krievijas spiediens uz Donbasu; ASV 40 miljardu palīdzība Ukrainai. Aktuālais 20. maijā] lsm.lv 2022. gada 20. maijā</ref> 25. maijā turpinājās kaujas pie Severodoneckas, Krievijas karaspēks uzbruka arī [[Limana (Ukraina)|Limanas]] un [[Bahmuta]]s virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-armija-censas-donbasa-izverst-masivu-uzbrukumu-aktualais-25-maija.a458365/ Krievijas armija cenšas Donbasā izvērst masīvu uzbrukumu. Aktuālais 25. maijā] lsm.lv 2022. gada 25. maijā </ref> 5. jūnijā Krievijas bruņotie spēki apšaudīja Kijivas Darnicas un Dnipras rajonus ar raķetēm "Kalibr". Severodoneckas pilsētā turpinājās ielu kaujas, Krievija bija ieņēmusi apmēram pusi no pilsētas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/102-diena-kara-ukraina-krievijas-speki-ar-raketem-apsauda-kijivu-aktivaka-karadarbiba--austrumos.a460094/ 102. diena karā Ukrainā: Krievijas spēki ar raķetēm apšauda Kijivu, aktīvākā karadarbība – austrumos] lsm.lv 2022. gada 5. jūnijā</ref> 8. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās uz Severodoneckas piepilsētām, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka cīņa par Severodonecku var kļūt izšķiroša Donbasa liktenim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-cinu-par-severodonecku-saista-ar-donbasa-likteni.a460710/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas prezidents cīņu par Severodonecku saista ar Donbasa likteni] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā </ref> 15. jūnijā Ukrainas armijas ģenerālštābs vēstīja, ka Ukrainas spēki veiksmīgi atvaira uzbrukumus Severodoneckā, kaujas noritēja ķīmiskās rūpnīcas "Azot" teritorijā.<ref name="LSM15.jūnijā"/> 24. jūnijā kļuva zināms, ka Ukrainas Bruņotie spēki ir saņēmuši pavēli atkāpties no Severodoneckas.<ref name="LSM24.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cetri-menesi-kops-krievijas-iebrukuma-ukraina-aktualais-24-junija.a462828/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Četri mēneši kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Aktuālais 24. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 24. jūnijā </ref> 25. jūnijā Krievijas lidmašīnas "Tu-22M3" pacēlās gaisā no Šaikovkas lidlauka [[Kaluga]]s apgabalā, ielidoja Baltkrievijas gaisa telpā un 50–60 kilometrus no Baltkrievijas un Ukrainas robežas ar raķetēm "X-22" apšaudīja Čerņihivas, Kijivas un Žitomiras apgabalus Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-speki-no-baltkrievijas-ar-raketem-intensivi-apsaudijusi-cernihivas-kijivas-un-zitomiras-apgabalus.a462902/ Krievijas spēki no Baltkrievijas ar raķetēm intensīvi apšaudījuši Černihivas, Kijivas un Žitomiras apgabalus] lsm.lv 2022. gada 25. jūnijā</ref> 25. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās no Severodoneckas, bet 3. jūlijā no Lisičanskas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/generalstabs-ukrainas-karaspeks-atstajis-lisicansku.a463928/ Ģenerālštābs: Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku] lsm.lv 2022. gada 3. jūlijā</ref> 21. jūlijā Krievijas karaspēks nespēja ieņemt [[Vuhlehirska]]s termoelektrostaciju, lai pēc tam virzītos tālāk uz priekšu [[Kramatorska]]s un [[Slovjanska]]s virzienā. Krievijas apšaudēs cieta Mikolajiva, Harkiva un [[Sumu apgabals]], [[Dnipropetrovskas apgabals|Dnipropetrovskas apgabalā]] Krievijas tanks apšaudīja ražas novākšanas kombainus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-karaspeks-nesekmigi-centies-ienemt-vuhlehirskas-termoelektrostaciju.a466308/ Krievijas karaspēks nesekmīgi centies ieņemt Vuhlehirskas termoelektrostaciju] lsm.lv 2022. gada 21. jūlijā</ref> <gallery> Houses in Kyiv after Russian shelling, 28 April 2022 (01).jpg|ANO ģenerālsekretāra vizītes laikā 28. aprīlī Kijivā raķešu uzbrukumā sašautā ēka Lysychansk multidisciplinary gymnasium after Russian shelling.jpg|Degošā [[Lisičanska]]s ģimnāzija pēc Krievijas karaspēka apšaudes 1. maijā Museum of Hryhoriy Skovoroda after Russian shelling on 6 May 2022 (07).jpg|Krievijas karaspēka sašautā [[Hrihorijs Skovoroda|Hrihorija Skovorodas]] muzeja ēka 6. maijā Museum of Hryhoriy Skovoroda after Russian shelling (2022-05-07) 02.jpg|Krievijas karaspēka sašautā [[Hrihorijs Skovoroda|Hrihorija Skovorodas]] muzeja ēka 7. maijā Emergency responders eliminate impacts of the rocket strike on Odesa Region, 16.05.2022 (2).jpg|Raķešu triecienā sagrautā ēka Odesas apgabalā 16. maijā Bakhmut after Russian shelling, 2022-05-17 (01).jpg|Sabombardētā [[Bahmuta]]s dzīvojamā ēka 17. maijā 1st school of Avdiivka after Russian shelling on 18 May 2022.jpg|Sabombardētā [[Avdijivka]]s 1. vidusskolas ēka 18. maijā Kharkiv National Pedagogical University after Russian shelling, 2022-07-06 (03).jpg|6. jūlijā sagrautā Harkivas Nacionālās pedagoģiskās universitātes ēka </gallery> == Postījumi Krievijas stratēģiski svarīgajos objektos == 2022. gada aprīlī sākās postoši incidenti Krievijas un Piedņestras Moldovas militārajos, infrastruktūras un rūpniecības objektos, tomēr Ukrainas valdība un bruņotie spēki nenorādīja uz tiešu saistību ar tiem. 1. aprīlī notika sprādzieni un ugunsgrēks [[Belgoroda]]s naftas bāzē netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s. 21. aprīlī izcēlās ugunsgrēks Krievijas Militārās pētniecības institūtā [[Tvera|Tverā]] un nodega [[Dmitrijevska]]s ķīmiskā rūpnīca. 22.aprīlī notika ugunsgrēks Aviācijas un kosmosa inženierijas un tehnoloģiju koledžā [[Maskava]]s priekšpilsētā [[Koroļova|Koroļovā]]. 25.aprīlī tika uzspridzināti divi radio torņi [[Tiraspole|Tiraspolē]] un notika ugunsgrēks [[Brjanska]]s naftas glabātuvēs. 26. aprīlī notika vēl viens sprādziens Krievijas militārajā objektā Piedņestrā. 27. aprīlī notika sprādzieni [[Belgoroda]]s munīcijas noliktavā, [[Voroņeža]]s gaisa spēku bāzē un tika pārtverts Ukrainas bezpilota lidaparāts pie [[Kurska]]s, turpinājās sprādzieni Krievijas atbalstītās separātiskās Piedņestras Moldovas teritorijā. 2. maijā ugunsgrēks izcēlās [[Perma]]s kara rūpnīcā, kurā ražoja raķešu un artilērijas detaļas. 3. maijā notika sprādziens Belgorodas munīcijas noliktavā un ugunsgrēks preču noliktavā Maskavā.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ Sprādzieni, liesmas un dūmu mutuļi: Ukrainas kara atblāzma Krievijā uzkarst] zinas.tv3.lv 2022. gada 3. maijā </ref> == Pušu zaudējumi == {{galvenais|Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā karojošās karaspēka vienības}} [[Attēls:Oleg Shupliak Art 2022.jpg|thumb|"Ļaunumam jāmirst". Oļega Šupļaka glezna ar iznīcināto Krievijas militāro tehniku un simboliem Z, Л (apgriezts V), O.]] Pēc divu diennakšu kaujām 26. februāra rītā Ukrainas prezidenta kanceleja ziņoja, ka nogalināti vairāk nekā 3500 krievu karavīru, bet gandrīz 200 krievu karavīri bija sagūstīti, bija notriektas 14 Krievijas lidmašīnas un astoņi helikopteri, sašauti 102 tanki un 536 bruņutransportieri, iznīcināti 15 lielgabali, viena zenītraķešu iekārta BUK un 17 automašīnas.<ref name="JAUNS26. februārī"/> 1. martā Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka piecu dienu laikā kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gājuši bojā 5710 Krievijas karavīri, bet 200 saņemti gūstā, iznīcināti 198 Krievijas tanki, 29 lidmašīnas, 846 bruņmašīnas un 29 helikopteri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.interfax.com.ua/news/general/804396.html|title=From beginning of invasion, Russian army lost 5,710 killed, wounded, including 198 tanks, 29 helicopters – General Staff|publisher=Interfax-Ukraine}}</ref> 3. martā Krievijas puse pirmo reizi oficiāli atzina, ka tai ir 498 bojāgājušie un 1597 ievainotie, bet Ukrainas puse ziņoja par 9000 nogalinātajiem un ievainotajiem Krievijas bruņoto spēku karavīriem.<ref name="LSM3.martā"/> 5. martā Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs (UBSĢ) pavēstīja, ka kopš karadarbības sākuma nogalināti vairāk nekā 10 000 Krievijas okupācijas spēku karavīru, iznīcināti 269 [[tanki]], 39 lidmašīnas, 40 [[helikopteri]], 105 [[lielgabali]], 945 [[bruņutransportieri]], 50 reaktīvās artilērijas sistēmas "Grad", 409 automašīnas, 3 [[droni]] un citas Krievijas kara tehnikas vienības.<ref name="LSM5.martā"/> Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka kopš intervences sākuma tās bruņotie spēki esot iznīcinājuši 76 Ukrainas bruņoto spēku vadības punktus un sakaru mezglus, 111 zenītraķešu kompleksu, 71 radiolokācijas staciju, 93 lidmašīnas, 778 bruņutehnikas vienības.<ref name="LSM6.martā"/> Atbilstoši Ukrainas puses informācijai, līdz 8. martam Krievijas karaspēks bija zaudējis teju 12 000 karavīru, 48 lidmašīnas, 80 helikopterus, 303 tankus, 1036 bruņutransportierus, 120 lielgabalus, 56 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju "Grad", 27 zenītartilērijas iekārtas, 474 automobiļus, 60 autocisternas, septiņus bezpilota lidaparātus un trīs kuterus/kuģus.<ref name="LSM8.martā"/> Savukārt ASV izlūkdienestu aprēķini liecināja, ka Krievija karadarbībā Ukrainā zaudējusi 2000 līdz 4000 karavīru.<ref name="LSM8.martā"/> 17. martā Ukrainas puse ziņoja, ka Krievijas karaspēkā bojā gājušo militārpersonu skaits pārsniedzis 13 500, bet ASV izlūkdienesti uzskatīja, ka šis skaits varētu būt ap 7000.<ref name="LSM17.martā"/> 20. martā UBSĢ informēja, ka Krievija karā Ukrainā ir zaudējusi apmēram 14,4 tūkstošus cilvēku, tostarp piecus ģenerāļus.<ref name="LSM20. martā"/> 23. martā Ukrainas Gaisa spēku pavēlniecība informēja, ka notriekto Krievijas kara lidmašīnu skaits bija sasniedzis 100.<ref name="LSM23. martā"/> 25. martā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka esot nogalināti 14 000 Ukrainas karavīru, bet 16 000 ievainoti, tāpat Krievijas puse apgalvoja, ka iebrukuma gaitā gājis bojā 1351 krievu karavīrs, 3825 esot ievainoti. Marta sākumā Krievijas puse ziņoja par 498 bojāgājušiem karavīriem. Savukārt Ukrainas bruņoto spēku vadība 25. martā pavēstīja, ka Krievijas karaspēks zaudējis vismaz 16 000 karavīru. Pēc NATO valstu izlūkdienestu aplēsēm Krievija karadarbībā Ukrainā bija zaudējusi 7000 līdz 15 000 karavīru.<ref name="LSM25.martā"/> 30. martā Ukrainas pastāvīgais pārstāvis ANO Drošības padomes sēdē apgalvoja, ka kopš iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks ir zaudējis 17 000 karavīru, vairāk nekā 1700 bruņutehnikas vienību, apmēram 600 tanku, vairāk nekā 300 artilērijas sistēmu, 127 lidmašīnas un 129 helikopterus, un gandrīz 100 raķešu iekārtas.<ref name=LSM30.martā>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-30-marts-rietumi-piesardzigi-verte-krievijas-solijumus-mazinat-ofensivu-dazos-ukrainas-regionos.a450224/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 30. marts. Rietumi piesardzīgi vērtē Krievijas solījumus mazināt ofensīvu dažos Ukrainas reģionos] lsm.lv 2022. gada 30. martā</ref> 3. aprīlī UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasnieguši aptuveni 18 000 karavīru. Kopš iebrukuma sākuma iebrucēji zaudējuši 143 lidmašīnas, 134 helikopterus, 644 tankus, 1830 bruņutransportierus, 325 lielgabalus, 105 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 54 zenītartilērijas iekārtas, četras taktisko raķešu palaišanas iekārtas, 1249 automobiļus, 76 autocisternas, 24 specializētās tehnikas vienības, 89 bezpilota lidaparātus, divus kuģus un piecas ātrlaivas.<ref name="LSM3.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> 9. aprīlī UBSĢ pavēstīja, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā pārsnieguši 19 000. Savukārt [[Pentagons]] norādīja, ka Krievijas armija kopš iebrukuma sākuma ir zaudējusi 15% līdz 20% no kaujas spēka.<ref name="LSM9.aprīlī"/> 16. aprīlī UBSĢ ziņoja Krievijas karaspēks Ukrainā zaudējis aptuveni 20 100 karavīru, bet Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pavēstīja, ka karā pret Krieviju ir krituši no 2500 līdz 3000 Ukrainas Bruņoto spēku karavīru, vēl aptuveni 10 tūkstoši Ukrainas aizstāvju ir guvuši ievainojumus.<ref name="LSM16.aprīlī"/> 23. aprīlī UBSĢ vēstīja, ka Ukrainā kritušo Krievijas karavīru skaits sasniedza 21 600, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis arī 854 tankus, 2205 bruņumašīnas, 403 artilērijas sistēmas, 143 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 69 pretgaisa aizsardzības iekārtas, 177 lidmašīnas, 154 helikopterus, 1543 automobiļus, astoņus kuģus un kuterus, 76 autocisternas, 182 operatīvi taktiskos dronus, 27 īpašās tehnikas vienības, četras operatīvi taktisko raķešu kompleksu un taktisko raķešu kompleksu iekārtas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-23-aprili.a453604/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 23. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 23. aprīlī</ref> 30. aprīlī UBSĢ ziņoja, ka kopš iebrukuma dienas Ukrainā bija krituši 23 200 Krievijas armijas karavīru, kā arī iznīcināti 1008 tanki, 190 lidmašīnas un 155 helikopteri,<ref>[https://interfax.com.ua/news/general/828457.html РФ втратила за час повномасштабної війни в Україні вже 23,2 тис. військовослужбовців і понад тисячу танків] Інтерфакс-Україна 2022. gada 30. aprīlī</ref> bet 14. maijā Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 27 200 karavīru, 1218 tankus, 2934 bruņutransportierus, 551 lielgabalu, 195 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 88 zenītartilērijas iekārtas, 200 lidmašīnas, 163 helikopterus, 2059 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas, 411 bezpilota lidaparātus, 42 specializētās tehnikas vienības un 95 spārnotās raķetes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-donbasa-sestdien-atsitusi-devinus-krievu-uzbrukumus-aktualais-14-maija.a456741/ Ukrainas armija Donbasā sestdien atsitusi deviņus krievu uzbrukumus. Aktuālais 14. maijā] lsm.lv 2022. gada 14. maijā</ref> Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi līdz 28. maijam sasniedza aptuveni 30 000 karavīru, 1330 tankus, 3258 bruņutransportierus, 628 lielgabalus, 203 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 93 zenītartilērijas iekārtas, 207 lidmašīnas, 174 helikopterus, 503 bezpilota lidaparātus, 116 spārnotās raķetes, 2226 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas un 48 specializētās tehnikas vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-maija.a458911/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. maijā] lsm.lv 2022. gada 28. maijā</ref> 11. jūnijā Ukrainas prezidenta birojs informēja, ka kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma Ukraina ir zaudējusi apmēram 10 tūkstošus karavīru.<ref name="LSM11.jūnijā"/> 24. jūnijā UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 34 530 karavīrus, 1507 tankus, 3637 bruņutransportierus, 759 lielgabalus, 241 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju, 99 zenītartilērijas iekārtas, 216 lidmašīnas, 183 helikopterus, 622 bezpilota lidaparātus, 137 spārnotās raķetes, 2553 automobiļus un autocisternas, 14 kuģus un ātrlaivas un 60 specializētās tehnikas vienības.<ref name="LSM24.jūnijā"/> 10. jūlijā UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 37 300 karavīru, 1641 tanku, 3823 bruņutransportierus, 834 lielgabalus, 247 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 108 zenītartilērijas iekārtas, 217 lidmašīnas, 188 helikopterus, 676 bezpilota lidaparātus, 155 spārnotās raķetes, 2694 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 66 specializētās tehnikas vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievijas-dziva-speka-zaudejumi-sasniedz-37-300-karavirus.a464810/ Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 37 300 karavīrus] lsm.lv 2022. gada 10. jūlijā</ref> === Krievijas bruņoto spēku zaudējumi === Zemāk esošā tabula veidota pēc Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba (UBSĢ) ziņojumiem. {| class="wikitable sortable" |- ! colspan="10" | Krievijas bruņoto spēku zaudējumi |- ! Veids ! 26.02. ! 1.03. ! 5.03. ! 8.03. ! 3.04. ! 23.04. ! 14.05. ! 28.05. ! 24.06. ! 10.07. |- | karavīri | 3500 | 5710 | 10 000 | 12 000 | 18 000 | 21 600 | 27 200 | 30 000 | 34 530 | 37 300 |- | tanki | 102 | 198 | 269 | 303 | 644 | 854 | 1218 | 1330 | 1507 | 1641 |- | bruņutransportieri | 536 | 846 | 945 | 1036 | 1830 | 2205 | 2934 | 3258 | 3637 | 3823 |- | automašīnas | 17 | | 409 | 474 | 1249 | 1543 | 2059 | 2226 | 2553 | 2694 |- | kuģi un ātrlaivas | | | | 3 | 7 | 8 | 13 | 13 | 14 | 15 |- | lielgabali | 15 | | 105 | 120 | 325 | 403 | 551 | 628 | 759 | 834 |- | daudzstobru reaktīvie mīnmetēji | | | 50 | 56 | 105 | 143 | 195 | 203 | 241 | 243 |- | zenītartilērijas iekārtas | 1 | | | 27 | 54 | 69 | 88 | 93 | 99 | 108 |- | lidmašīnas | 14 | 29 | 39 | 48 | 143 | 177 | 200 | 207 | 216 | 217 |- | helikopteri | 8 | 29 | 40 | 80 | 134 | 154 | 163 | 174 | 183 | 188 |- | bezpilota lidaparāti | | | 3 | 7 | 89 | 182 | 411 | 503 | 622 | 676 |- | spārnotās raķetes | | | | | | | 95 | 116 | 137 | 155 |- |} === Upuru skaita apkopojums === {|class="wikitable plainrowheaders" |- !scope="col"|Iedalījums !scope="col"|Upuru skaits !scope="col"|Laika periods !scope="col"|Informācijas avots |- ! rowspan="6" scope="row" |'''Krievijas un tās sabiedroto spēki'''<br />([[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki]], [[Krievijas Nacionālā gvarde]],<br>[[Vāgnera grupa]], [[Krievijas separātistu spēki Donbasā]]) |'''30 000—40 000''' zaudējumi (nogalinātie, ievainotie, pazudušie un gūstā saņemtie) |24. februāris — 23. marts |[[NATO]] aplēses<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Michaels |first=Daniel |title=NATO: Up to 40,000 Russian Troops Killed, Wounded, Taken Prisoner or Missing in Ukraine |url=https://www.wsj.com/livecoverage/russia-ukraine-latest-news-2022-03-23/card/russia-lost-up-to-40-000-troops-in-ukraine-nato-estimates-xyZjWxinMDHzdeRZvAeD |work=[[The Wall Street Journal]] |date=23 March 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220323154656/https://www.wsj.com/livecoverage/russia-ukraine-latest-news-2022-03-23/card/russia-lost-up-to-40-000-troops-in-ukraine-nato-estimates-xyZjWxinMDHzdeRZvAeD |archive-date=23 March 2022}}</ref> |- |'''10 000+''' nogalinātie |24. februāris — 30. marts |[[ASV]] aplēses<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=What next for Russia? |url=https://www.economist.com/briefing/2022/04/02/what-next-for-russia |newspaper=[[The Economist]] |date=2 April 2022 }}</ref> |- |'''21 000''' zaudējumi (kritušie) |24. februāris — 21. aprīlis |Ukrainas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |agency=Interfax-Ukraine |date=21 April 2022 |title=РФ втратила в Україні від початку повномасштабного вторгнення 21 тис. особового складу, 829 танків і 172 літаки|url=https://interfax.com.ua/news/general/825923.html }}</ref> |- |'''1351''' nogalināti, '''3825''' ievainotie (Krievijas Federācijas Bruņotie spēki) |24. februāris — 25. marts |Krievijas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=25 March 2022 |title=Russian army says 1,351 soldiers killed in Ukraine |work=Al Arabiya|url=https://english.alarabiya.net/News/world/2022/03/25/Russian-army-says-1-351-soldiers-killed-in-Ukraine |access-date=25 March 2022}}</ref> |- |'''1188''' nogalināti, '''4956''' ievainotie (DTR kaujinieki) |24. februāris — 14. aprīlis |[[Doneckas tautas republika]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-09-to-15-april-2022/ |title=Overview of the social and humanitarian situation that has developed on the territory of the Donetsk People's Republic as a result of military operations in the period from 9 to 15 April 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=15 April 2022 }}</ref><ref name="ombudsman1">{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-19-and-25-february-2022/ |title=The overview of the current social and humanitarian situation in the territory of the Donetsk People's Republic as a result of hostilities in the period from 19 and 25 February 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=12 February 2022 }}</ref> |- |'''500—600''' nogalinātie (LTR kaujinieki) |24. februāris — 5. aprīlis |Krievijas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Новости |first=Р. И. А. |script-title=ru:Буча и концентрированное зло: последний аргумент против русских |url=https://ria.ru/20220405/rusofobiya-1781778401.html |website=РИА Новости |language=ru |date=5 April 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-02-to-08-april-2022/ |title=Overview of the social and humanitarian situation that has developed on the territory of the Donetsk People's Republic as a result of military operations in the period from 2 to 8 April 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=8 April 2022 }}</ref><ref name="ombudsman1"/> |- ! rowspan="3" scope="row" |'''Ukrainas spēki'''<br />([[Ukrainas bruņotie spēki]], [[Ukrainas Nacionālā gvarde]]) |'''2500—3000''' nogalinātie, '''10 000''' ievainotie |24. februāris — 15. aprīlis |Ukrainas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://edition.cnn.com/2022/04/15/politics/tapper-zelensky-interview-cnntv/index.html |title=Exclusive: Zelensky says world should be prepared for possibility Putin could use nuclear weapons |first=Jeremy |last=Herb |work=[[CNN]] |date=15 April 2022 }}</ref> |- |'''2000—4000''' nogalinātie |24. februāris — 9. marts |[[ASV]] aplēses<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Up to 6,000 Russians may have been killed in Ukraine so far, U.S. official estimates |url=https://www.cbsnews.com/news/ukraine-russia-death-toll-invasion/ |access-date=9 March 2022 |publisher=CBS News |date=9 March 2022}}</ref> |- |'''23 367''' nogalinātie |24. februāris — 16. aprīlis |Krievijas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://tass.com/defense/1438729 |title=Russian Defense Ministry to publish data on military deaths from Ukrainian documents |work=[[TASS]] |date=16 April 2022 }}</ref> |- ! rowspan="2" scope="row" |'''Ukrainas civiliedzīvotāji''' |'''23 717—23 944+''' nogalinātie (aplēses)<br>'''2500—2700''' nogalināti (apstiprināts)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.interfax.com.ua/news/general/825050.html |title=National police: 900 Ukrainians missing, 2,500 killed, 500 illegally imprisoned |agency=Interfax-Ukraine |date=18 April 2022 }}</ref> |24. februāris — 18. aprīlis |Ukrainas valdība |- |'''2345+''' nogalinātie, '''2919+''' ievainotie |24. februāris — 20. aprīlis |[[Apvienoto Nāciju Organizācija]]<ref name=UN21April>{{Tīmekļa atsauce |date=21 April 2022 |title=Ukraine: civilian casualty update 21 April 2022 |url=https://www.ohchr.org/en/news/2022/04/ukraine-civilian-casualty-update-21-april-2022 |website=Office of the United Nations High Commissioner for Human Rights}}</ref> |} == Mēģinājumi nogalināt Ukrainas prezidentu == {{Pamatraksts|Mēģinājumi nogalināt Volodimiru Zelenski}} 4. martā britu laikraksts ''[[The Times]]'' ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piedzīvojis vismaz trīs atentāta mēģinājumus, viņa nogalināšanai esot nosūtīti divi dažādi grupējumi: Krievijas algotņu [[Vāgnera grupa]] un tā sauktie [[kadirovieši]]. Šos centienus esot izjaukuši Krievijas drošībnieki, kas noskaņoti pret karu Ukrainā. Iepriekš laikraksts ziņoja, ka Kijevā darbojas vairāk nekā 400 krievu algotņi, kuriem Kremlis devis uzdevumu nogalināt Zelenski un valdības locekļus, lai Maskava varētu pārņemt varu. Algotņu mērķu sarakstā bez Zelenska bija vēl 23 cilvēki, tostarp Ukrainas premjerministrs [[Deniss Šmihaļs]] un citi valdības locekļi, Kijevas mērs [[Vitālijs Kļičko]] un viņa brālis [[Vladimirs Kļičko]]. Uzskata, ka "Vāgnera grupu" finansē Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tuvu stāvošais uzņēmējs Jevgēņijs Prigožins.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/the-times-kijeva-iesutiti-400-krievu-algotni-zelenska-nogalinasanai.a445647/ «The Times»: Kijevā iesūtīti 400 krievu algotņi Zelenska nogalināšanai] lsm.lv 2022. gada 28. februārī</ref> 25. martā kļuva zināms, ka 20. martā Ukrainā sāka ierasties jaunas algotņu grupas, kuru mērķi bija prezidenta Zelenska, prezidenta kancelejas vadītāja Jermaka, premjerministra Šmihaļa un citas augstu stāvošu Ukrainas amatpersonu nogalināšana. Ukrainas prezidenta birojs pavēstīja, ka prezidents Zelenskis pārdzīvojis jau vairāk nekā 10 atentāta mēģinājumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vagner-algotni-gatavojusi-atentatu-pret-ukrainas-prezidentu-un-premjerministru.a449705/ «Vagner» algotņi gatavojuši atentātu pret Ukrainas prezidentu un premjerministru] lsm.lv 2022. gada 26. martā</ref> 14. aprīlī Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padome informēja, ka Ukrainas drošības dienestiem izdevies novērst vismaz piecus Krievijas diversantu mēģinājumus likvidēt Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, pēdējais no tiem bija 7. martā. Zelenska vietā Krievijas okupācijas vara bija iecerējusi iecelt kādu augsti stāvošu ukraiņu militāro personu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievu-diversanti-vairakas-reizes-meginajusi-likvidet-zelenski.a452566/ Ukraina: krievu diversanti vairākas reizes mēģinājuši likvidēt Zelenski] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī</ref> 21. aprīlī Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes vadītājs [[Oleksijs Danilovs]] paziņoja, ka jau 3. februārī Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] esot saņēmis no Putina plānu likvidēt Ukrainas prezidentu Zelenski. Likvidēšanas plānu mēģinājušas īstenot trīs čečenu diversantu grupas, kas 26. februārī nogādātas Ukrainas galvaspilsētā Kijevā. Taču ukraiņu izlūkdienestiem izdevies atklāt šīs grupas, viena no tām iznīcināta, bet divas aizbēgušas.<ref name="LSM21.aprīlī"/> == Diversanti == [[Attēls:Equipment of the sabotage and reconnaissance group captured in Odessa Oblast, 2022 (2) (cropped).jpg|thumb|[[Odesas apgabals|Odesas apgabalā]] notvertai Krievijas diversantu un izlūkošanas grupai atņemts aprīkojums]] 17. martā Ukrainas iekšlietu ministrs [[Deniss Monastirskis]] paziņoja, ka Ukrainā vairs nav tādu apgabalu, kuros nebūtu iesūtīto diversantu grupu, galvaspilsētā Kijivā ik dienu tiekot saņemtas ziņas par diversantu un ienaidnieku uguns uzvedinātāju aizturēšanu. Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas apkarošanas centrs brīdināja, ka Krievijas diversantu grupas piesedzoties ar videoziņu aģentūras "Ruptly" žurnālistu apliecībām, kurai ir birojs Berlīnē. Apliecībās var būt minēti arī citi nosaukumi — kanāls "Redfish" vai aģentūra "Maffick".<ref name="LSM17.martā"/> 22. martā Ukrainas militārās pretizlūkošanas darbinieki [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]] aizturēja diversantu grupu [[Krievijas Federālais drošības dienests|Krievijas Federālā drošības dienesta]] aģenta vadībā. Aizturētā grupa bija plānojusi sarīkot atentātu pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un veikt diversijas Kijivā un citos Ukrainas reģionos.<ref name="LSM22. martā"/> == Ģenerālprokurores un SBU vadītāja atlaišana == 17. jūlijā prezidents Zelenskis atbrīvoja no amata Ukrainas Drošības dienesta (SBU) vadītāju Ivanu Bakanovu un Ukrainas ģenerālprokurori Irinu Venediktovu. Viņš norādīja, ka ierosināts 651 kriminālprocess pret Ukrainas tiesībsargājošo orgānu darbiniekiem par sadarbību ar Krievijas okupantu režīmu, vairāk nekā 60 prokuratūras un SBU darbinieki palikuši okupētajās teritorijās un tagad darbojas pret Ukrainas interesēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-veicis-kadru-tirisanu-atbrivojis-no-amata-ukrainas-specdienesta-vaditaju-un-generalprokurori.a465790/?utm_source=draugiem.lv&utm_medium=social&utm_campaign=draugiem_zinas Zelenskis veicis kadru tīrīšanu: atbrīvojis no amata Ukrainas specdienesta vadītāju un ģenerālprokurori] lsm.lv 2022. gada 17. jūlijā</ref> == Kara noziegumi == === Civiliedzīvotāju upuri === [[Attēls:Ukrainian refugees from 2022, crossing into Poland.jpg|thumb|Bēgļi 2022. gada 7. martā šķērsojam Ukrainas robežu ar Poliju]] 27. februārī Ukrainas Veselības ministrija vēstīja, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā dzīvību zaudējuši 352 cilvēki, tostarp 14 bērni, bet ievainoti 1684 cilvēki, tostarp 116 bērni.<ref name="LSM"/> 2. martā [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos]] informēja, ka Ukrainas bēgļu skaits ir pārsniedzis 874 000. Not viņiem Polijā bija ieradušies 453 982, Ungārijā — 116 348, Moldovā — 79 315, Slovākijā — 67 000, Rumānijā — 44 540, Krievijā — 42 900, Baltkrievijā — 341 bēgļi. ANO Bēgļu aģentūra norādīja, ka 69 600 cilvēki bija aizceļojuši uz citām Eiropas valstīm.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ Ukrainā turpinās karš; smagi uzbrukumi Harkivā un Hersonā] zinas.tv3.lv 2022. gada 2. martā</ref> 4. martā ANO Bēgļu lietu aģentūras dati liecina, ka Ukrainu jau pametuši vairāk nekā 1,2 miljoni bēgļu, no kuriem vairāk nekā puse bija devusies uz Poliju.<ref name="4M-LSM"/> Līdz 5. martam pēc ANO aplēsēm Ukrainā bija gājis bojā 351 civiliedzīvotājs, tostarp 22 bērni, bet ievainoti 707 civiliedzīvotāji.<ref name="LSM5.martā"/> 6. martā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas militārā iebrukuma sākuma Ukrainā bojā gājuši vairāk nekā 350 mierīgie iedzīvotāji (tostarp 28 bērni) un vēl 707 ievainoti.<ref name="LSM6.martā"/> 8. martā Krievijas vēstnieks ANO solīja, ka Krievija ļaus atvērt humānos koridorus, lai civiliedzīvotāji varētu evakuēties no Kijevas, Čerņihivas, Sumiem un Mariupoles. Sākās civiliedzīvotāju evakuācija no [[Sumi]]em pa [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Sarkanajam Krustam]] apsolīto humānās palīdzības koridoru uz [[Poltava|Poltavu]]. Tomēr Krievijas okupācijas spēki neļāva veikt civiliedzīvotāju evakuāciju no aplenktās Mariupoles Ukrainas virzienā un sāka bēgļu apšaudi. Ukrainas iekšlietu ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks savu kara tehniku izvieto iedzīvotāju māju pagalmos un izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu. ANO bēgļu lietu komisārs Filipo Grandi informēja, ka kopš karadarbības sākuma Ukrainu pametuši jau vairāk nekā divi miljoni bēgļu.<ref name="LSM8.martā"/> 9. martā ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs informēja, ka kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā 474 civiliedzīvotāji, bet vēl 861 civiliedzīvotājs ievainots.<ref name="LSM9.martā"/> Saskaņā ar Ukrainas valsts iestāžu aplēsēm līdz 15. martam Mariupoles aplenkumā bija gājuši bojā vismaz 2357 cilvēki.<ref name="LSM15.martā"/> 16. martā Krievijas karaspēks [[Uzbrukums Čerņihivas civiliedzīvotājiem|apšāva civiliedzīvotājus Čerņihivā]], kuri stāvēja rindā pēc maizes. Sākotnēji tika ziņots par 10 upuriem, taču vēlāk skaits pieauga līdz 13.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-tiesa-pieprasa-krievijai-nekavejoties-izbeigt-uzbrukumu-ukrainai-16-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a448088/|title=ANO tiesa pieprasa Krievijai nekavējoties izbeigt uzbrukumu Ukrainai. 16. marts (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 16. martā kopējais Ukrainu pametušo bēgļu skaits pārsniedza trīs miljonu robežu.<ref name="LSM16.martā"/> 17. martā Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] informēja, ka Ukrainā atrodas Starptautiskās krimināltiesas prokurors, kurš vāc pierādījumus par kara noziegumiem. Dzemdību nama sabombardēšana Mariupolē ir bijis apzināts Krievijas armijas lēmums, kas tiks uzskatīts par pierādījumu starptautiskajā tiesā. Starptautiskā cilvēktiesību organizācija ''[[Human Rights Watch]]'' paziņoja, ka Mariupoles Drāmas teātrī pirms tā sabombardēšanas bija patvērušies apmēram 500 civiliedzīvotāju. Ukrainas Ģenerālprokurora birojs paziņoja, ka kara dēļ dzīvību zaudējuši 108 bērni, bet vairāk nekā 120 ievainoti. Visvairāk bērnu bija cietuši dzīvojamo ēku bombardēšanā [[Kijivas apgabals|Kijivas]] (52) un [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] (34).<ref name="LSM17.martā"/> Saskaņā ar ANO datiem līdz 19. martam gandrīz ceturtā daļa (23%) Ukrainas iedzīvotāju karadarbības dēļ bija atstājuši savas mājas. 6,5 miljoni cilvēku bija pārvietojušies Ukrainas iekšienē, bet 3,3 miljoni devušies bēgļu gaitās ārpus Ukrainas. Tādējādi kopējais bēgļu skaits bija aptuveni 9,8 miljoni.<ref name="lsm.lv"/> 20. martā Krievijas karaspēks Mariupolē sagrāva skolas ēku, kurā bija patvērušies 400 cilvēki.<ref name="LSM20. martā"/> ANO oficiālie dati liecināja, ka karadarbības dēļ ievainoto skaits līdz 25. martam bija sasniedzis 1650, bet bojā gājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits bija sasniedzis 1035 (214 vīrieši, 160 sievietes, 14 meitenes un 28 zēni, kā arī vēl 48 bērni un 571 pieaugušais, kuru dzimums nebija zināms).<ref name="LSM25.martā"/> 27. martā no Krievijas karaspēka aplenktajām apdzīvotajām vietām pa 10 humānajiem koridoriem tika evakuēti vairāk nekā 5000 cilvēku, Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]] informēja, ka Krievija piespiedu kārtā caur viltus koridoriem nezināmā virzienā aizvedusi aptuveni 40 000 ukraiņu, to nesaskaņojot ar Ukrainas varas iestādēm.<ref name="LSM27.martā-1"/> 28. martā Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka karadarbības dēļ miruši 143 bērni un 216 ievainoti, visvairāk cietušo bērnu bija Kijivas (67), Harkivas (49) un Doneckas (53) apgabalos. Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova Mariupolē notiekošo raksturoja nevis kā kara noziegumu, bet gan [[genocīds|genocīdu]] pret Ukrainas tautu. Savukārt Mariupoles varasiestādes pavēstīja, ka kopš kara sākuma šajā pilsētā nogalināti gandrīz 5000 cilvēku, upuru vidū ir ap 210 bērnu. Pilsētu bija pametuši ap 150 000 iedzīvotāju, bet vēl ap 170 000 bija palikuši aplenkumā.<ref name="LSM28.martā"/> 30. martā ANO Bēgļu aģentūra informēja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma aizbraukuši vairāk nekā četri miljoni bēgļu jeb gandrīz 10% no Ukrainas iedzīvotāju kopējā skaita pirms kara.<ref name=LSM30.martā/> 2. aprīlī Ukrainas Ģenerālprokuratūra informēja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos nogalināti 158 bērni un vairāk nekā 254 ievainot,<ref name="LSM2.aprīlī"/> bet 6. aprīlī ziņoja, ka nogalināt vismaz 167 bērni un 279 ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-aprilis-ukraina-sanems-papildu-prettanku-sistemas-smagakas-kaujas-austrumukraina.a451223/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 6. aprīlis. Ukraina saņems papildu prettanku sistēmas; smagākās kaujas Austrumukrainā] lsm.lv 2022. gada 6. aprīlī</ref> 8. aprīlī notika [[Uzbrukums Kramatorskas dzelzceļa stacijai|Krievijas raķešu trieciens Kramatorskas dzelzceļa stacijai]]. Sākotnēji tika ziņots par 39 upuriem, taču vēlāk skaits palielinājās līdz 50.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-kramatorskas-dzelzcela-staciju-8-aprilis-teksta-tiesraides-arhivs.a451556/|title=Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju. 8. aprīlis (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> Vēl vēlāk tika ziņots par 57 upuriem un 109 ievainotajiem. Stacijā tobrīd atradās tūkstošiem civiliedzīvotāju, kas gaidīja evakuāciju uz drošiem Ukrainas apgabaliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zurnalists-un-kramatorskas-stacijas-apsaudisanas-aculiecinieks-ta-bija-asinspirts.a452650/|title=Žurnālists un Kramatorskas stacijas apšaudīšanas aculiecinieks: «Tā bija asinspirts»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 8. aprīlī [[Pasaules Veselības organizācija]] pavēstīja, ka kopš kara sākuma notikuši 103 uzbrukumi Ukrainas veselības aprūpes iestādēm vai transportlīdzekļiem, kuros nogalināti 73 cilvēki un ievainots 51. Savukārt ANO informēja, ka apstiprināta 1611 civiliedzīvotāju, tostarp 131 bērna nogalināšana, bet 2227 civiliedzīvotāji karā guvuši ievainojumus. ANO atzīmēja, ka patiesais bojāgājušo skaits ir daudz lielāks.<ref name="LSM8.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a451556/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī</ref> 17. aprīlī Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 202 bērni un vēl vairāk nekā 361 guvuši dažādus ievainojumus (Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 117 bērni, Kijivas apgabalā — 106, Harkivas apgabalā — 89, Černihivas apgabalā — 54, Mikolajivas apgabalā — 40, Hersonas apgabalā — 41, Luhanskas apgabalā — 36, Zaporižjas apgabalā — 23, Kijivas pilsētā un Sumu apgabalā katrā pa 16 un Žitomiras apgabalā — 15).<ref name="LSM17.aprīlī"/> 28. aprīlī Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka no [[Mariupole]]s piespiedu kārtā uz Krievijas kontrolēto teritoriju deportēti vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju. Daudzi ievietoti filtrācijas nometnēs, kurās vīrieši tiek nošķirti no sievietēm un bērniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> 3. maijā ANO augstā cilvēktiesību komisāra pārvalde vēstīja, ka Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija pārsniedzis 3150 clvēkus, savukārt Ukrainas ģenerālprokuratūr- ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā laikā bija gājuši bojā vismaz 220 bērni un vēl 406 guvuši ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-3-maija.a455031/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 3. maijā] lsm.lv 2022. gada 3. maijā </ref> 7. maijā [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] Belohorivkas ciema skolas ēkā trāpīja raķete. Tika lēsts, ka skolas ēkā varētu būt bijuši aptuveni 90 cilvēku, no kuriem 60 varētu būt gājuši bojā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-papildu-atbalsts-no-lielbritanijas-aktualais-ukraina-8maija.a455760/|title=Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; papildu atbalsts no Lielbritānijas – aktuālais Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}</ref> 12. maijā publicētie ANO Bēgļu aģentūras dati liecināja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma bija aizbraukuši vairāk nekā seši miljoni bēgļu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainu-pametusi-jau-sesi-miljoni-beglu-aktualais-12-maija.a456375/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā] lsm.lv 2022. gada 12. maijā </ref> ASV telekanāls “[[CNN]]” publicēja novērošanas kameru ierakstu no Ukrainas galvaspilsētas [[Kijiva]]s apkaimes, kurā redzams, kā Krievijas karavīri 16. martā pie autosalona Kijivas apkaimē ar šāvieniem mugurā nogalina divus neapbruņotus civiliedzīvotājus. Ukrainas prokurori izmeklē šo lietu kā Krievijas pastrādāto kara noziegumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-video-krievijas-karaviri-ar-savieniem-mugura-nogalina-ukrainas-civiliedzivotajus.a456456/|title=CNN video: Krievijas karavīri ar šāvieniem mugurā nogalina Ukrainas civiliedzīvotājus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> 13. maijā Ukrainā tiesas priekšā stājās 21 gadu vecais Krievijas armijas seržants Vadims Šišimarins, kurš tika apsūdzēts [[Kara noziegumi|kara noziegumos]] par 62 gadus veca vīrieša nogalināšanu ar šāvienu galvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-no-krievijas-karaspeka-okupacijas-atbrivotas-1015-apdzivotas-vietas-aktualais-14-maija.a456741/|title=Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas. Aktuālais 14. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-14|language=lv}}</ref> 19. maijā Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināts vismaz 231 bērns un 427 guvuši dažādus ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apgalvo-ka-padevusies-1730-mariupoles-aizstavju-aktualais-ukraina-19-maija.a457462/ Krievija apgalvo, ka padevušies 1730 Mariupoles aizstāvju. Aktuālais Ukrainā 19. maijā] lsm.lv 2022. gada 19. maijā</ref> 20. maijā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka Ukrainu pametuši 6,36 miljoni bēgļu, bet 1,88 miljoni cilvēku iebraukuši Ukrainā.<ref name="LSM20.maijā"/> 27. jūnijā Krievijas raķete sagrāva [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-pilseta-kremencuka-krievijas-raketes-trieciena-tirdzniecibas-centram-vismaz-10-upuri.a463154/|title=Ukrainas pilsētā Kremenčukā Krievijas raķetes triecienā tirdzniecības centram vismaz 10 upuri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Uzbrukumā tika nogalināti vismaz 18 civiliedzīvotāji, ap 60 cilvēku tika ievainoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremencuka-pabeigta-tirdzniecibas-centra-apsaude-bojagajuso-meklesana-aktualais-28-junija.a463329/|title=Kremenčukā pabeigta tirdzniecības centra apšaudē bojāgājušo meklēšana. Aktuālais 28. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Krievijas armija naktī uz 1. jūliju ar raķetēm "H-22" apšaudīja Odesas apgabalu, trāpot deviņstāvu dzīvojamam namam un atpūtas bāzei Bilhorodas-Dnistrovskas rajona Serhijivkas ciematā. Šajā apšaudē nogalināja vismaz 21 cilvēku, tai skaitā divus bērnus, un ievainoja vairāk nekā 30 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/ Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu] lsm.lv 2022. gada 2. jūlijā</ref> 10. jūlijā notika Krievijas raķešu uzbrukums [[Časivjara]]i, kura laikā sagrāva piecstāvu dzīvojamā ēku, nogalinot vismaz 33 civiliedzīvotājus. 11. jūlijā notikušajos triecienos Harkivas, Mikolajivas un Odesas apgabalos nogalināja un ievainoja vairākus desmitus iedzīvotāju, bet Harkivas pilsētā bojā gāja vismaz seši cilvēki un 31 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-daudzviet-skan-gaisa-trauksmes-pieaug-upuru-skaits-casivjara.a465030/ Ukrainā daudzviet skan gaisa trauksmes; pieaug upuru skaits Časivjarā] lsm.lv 2022. gada 12. jūlijā</ref> 14. jūlijā notika Krievijas raķešu trieciens [[Vinnica]]i, kurā gāja bojā vismaz 23 cilvēki, tajā skaitā trīs bērni. Slimnīcā ievietoja 73 ievainotos, tostarp četrus bērnus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenksis aicināja starptautisko sabiedrību atzīt Krieviju par teroristisku valsti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vinnica-sero-par-krievijas-rakesu-trieciena-upuriem.a465619/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Vinnicā sēro par Krievijas raķešu trieciena upuriem] lsm.lv 2022. gada 15. jūlijā</ref> <gallery> Attēls:Infant body killed by russian nazies.jpg|Krievijas raķešu uzbrukumā [[Vinnica]]i 14. jūlijā nogalinātā bērna mirstīgās atliekas Attēls:Робоча поїздка заступника керівника Офісу Президента до Вінниці 01.jpg|Krievijas raķešu triecienā sagrautās [[Vinnica]]s ēkas 15. jūlijā </gallery> === Bučas slaktiņš === {{Pamatraksts|Bučas slaktiņš}} [[Attēls:Killed woman in Bucha.jpg|thumb|[[Bučas slaktiņš|Bučas slaktiņā]] nogalinātas sievietes līķis.]] [[Attēls:The city of Bucha after liberation from the Russians 01.jpg|thumb|Bučā nogalināto iedzīvotāju līķi]] 3. aprīlī pēc [[Buča (pilsēta)|Bučas]] atbrīvošanas uzņemtie videokadri liecināja, ka pilsētas ielās guļ līķi. Cilvēki bija nogalināti ar šāvienu pakausī, lai gan daudzi nēsājuši ap roku baltu apsēju, lai parādītu, ka ir neapbruņoti. Agresori bija šāvuši gan uz vīriešiem, gan sievietēm, nošauto vidū ir arī kāda gadus 14 veca zēna līķis. Bučas masu kapos bija apglabāti gandrīz 300 cilvēku. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, reaģējot uz Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Kijivas pievārtē, solīja vērst jaunas sankcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropadomes-priekssedis-pec-bucas-slaktina-sola-jaunas-sankcijas-pret-krieviju.a450846/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropadomes priekšsēdis pēc Bučas slaktiņa sola jaunas sankcijas pret Krieviju] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> Līdzīga situācija bija arī blakus esošajās [[Hostomeļa|Hostomeļā]] un [[Irpiņa|Irpiņā]]. Irpiņas mērs paziņoja, ka iedzīvotāji nogalināti ar sevišķu nežēlību, daudzus nogalinājušas mīnas, gājuši bojā apšaudēs vai tikuši nošauti. Pilsētā esot iznīcinātas puse ēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs]] aicināja veikt neatkarīgu izmeklēšanu. 4. aprīlī Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde publicēja sarakstu ar Krievijas karavīriem, kas atbildīgi par civiliedzīvotāju slepkavošanu Bučā un tās apkaimē. Šajā rajonā bija izvietotas Krievijas armijas 64. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes vienības. Sarakstā ir visi brigādes karavīri, sākot no pulkvežiem līdz pat ierindniekiem. Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija noliedza, ka Krievijas karavīri būtu vainīgi civiliedzīvotāju nogalināšanā. Fotogrāfijas un videomateriāli esot "jaunākais Kijivas režīma viltojums".<ref name="LSM4.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-aprilis-krievijas-kars-ukraina.a450913/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 4. aprīlis. Krievijas karš Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 4. aprīlī </ref> 7. aprīlī Vācijas žurnāls ''[[Spiegel]]'' ziņoja, ka Vācijas izlūkdienestam izdevies pārtvert Krievijas karaspēka radioziņojumu par mierīgo iedzīvotāju slepkavošanu Bučā. Izlūkdienests norādīja, ka galveno lomu zvērībās spēlējuši Krievijas algotņi, arī no [[Vāgnera grupa]]s.<ref>[https://www.tvnet.lv/7495443/der-spiegel-vacijas-izlukdienests-partveris-krievijas-karaviru-sarunas-buca "Der Spiegel": Vācijas izlūkdienests pārtvēris Krievijas karavīru sarunas Bučā. Bučā bijuši vāgnerieši] tvnet.lv 2022. gada 7. aprīlī</ref> 15. aprīlī Kijivas policija paziņoja, ka Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka bija atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, 95% bija miruši no šautām brūcēm.<ref name="LSM16.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-16-aprili.a452673/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 16. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> === Marodierisms === Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde paziņoja, ka Krievija nespēj pienācīgi apgādāt savu armiju Ukrainā, tāpēc vienības esot saņēmušas pavēli pāriet uz “pašapgādi”, kas būtībā legalizēja laupīšanu un [[Marodierisms|marodierismu]]. Ukrainas izlūkdienests ziņoja, ka loģistikas problēmu dēļ Krievijas armija nespēj nodrošināt savām vienībām degvielu, [[Pārtika|pārtiku]], [[Tehnika|tehniku]], patronas. Izlūkdienests pauda, ka marodierismu pavada arī smagi [[kara noziegumi]] pret vietējiem iedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-krievijas-armija-legalize-marodierismu-ukraina.a447642/ Ukrainas izlūkdienests: Krievijas armija legalizē marodierismu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Fotogrāfijās un videomateriālos [[Sociālie tīkli|sociālajos tīklos]] redzamas liecības tam, kā Krievijas karavīri nodarbojas ar marodierismu un sūta no Baltkrievijas uz Krieviju salaupīto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kas-ir-marodierisms.a451462/ Kas ir marodierisms?] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Krievijas [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] varas iestādes atļāva izlaupīt graudus no Ukrainas [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] daļas, kuru okupējis [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]].<ref>[https://www.la.lv/krievija-oficiali-atlauj-graudu-izlaupisanu-no-ukrainas Krievijā oficiāli atļauj graudu izlaupīšanu no Ukrainas] la.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> == Kiberuzbrukumi == 23. februārī nezināmi hakeri iznīcināja datus Ukrainas Iekšlietu ministrijas tīklā, iepriekš nolaupot un iegūstot pieeju informācijai par komunikācijām un cilvēku pārvietošanos valsts iekšienē. Tajā pašā dienā Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas vietnēs notika kļūmes, kas varētu būt [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumu]] sekas. Turklāt nav ziņu par zaudējumu apmēru Iekšlietai ministrijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-02-26/hackers-destroyed-data-at-key-ukraine-agency-before-invasion|title=Hackers Destroyed Data at Key Ukraine Agency Before Invasion|website=www.bloomberg.com|access-date=2022-03-01}}</ref> 26. februārī hakeri veica vērienīgu kiberuzbrukumu [[Kremlis|Kremļa]], [[Krievijas valdība]]s, [[Krievijas Valsts dome]]s, kā arī Krievijas informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas uzraudzības dienesta ''[[Roskomnadzor]]'' un citām vietnēm. Ukrainas Digitālās pārejas ministrija pauda uzskatu, ka kiberuzbrukumu veicis hakeru grupējums ''[[Anonymous]]''.<ref>[https://www.la.lv/hakeri-sakusi-verienigu-kiberuzbrukumu-lielakaja-dala-krievijas-televizijas-kanalu-skan-ukrainu-muzika Hakeri sākuši vērienīgu kiberuzbrukumu: lielākajā daļā Krievijas televīzijas kanālu skan ukraiņu mūzika]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī</ref> 28. februārī hakeri grupējums ''Anonymous'' ielauzās vairāku Krievijas mediju lapās. Ziņu aģentūras "TASS", laikrakstu "Izvestija" un "Kommersant", "RBK", "Forbes" krievu redakcijas un citās lapās ievietoja paziņojumu Krievijas "nevienaldzīgo žurnālistu" vārdā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-28-februaris-teksta-tiesraides-arhivs.a445615/|title=Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai. 28. februāris (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}</ref> <blockquote>"Dārgie pilsoņi! Aicinām jūs pārtraukt šo neprātu. Nesūtiet savus dēlus un vīrus drošā nāvē. Putins piespiež mūs melot un pakļauj briesmām. Mēs esam izolēti no visas pasaules, pārtrauca iepirkt mūsu naftu un gāzi. Pēc dažiem gadiem mēs dzīvosim kā Ziemeļkorejā. Kāpēc mums tas vajadzīgs? Lai Putins iekļūtu vēstures mācību grāmatās? Tas nav mūsu karš, apturēsim to!"</blockquote> 29. martā notika kiberuzbrukums Ukrainas lielākajam fiksēto līniju telesakaru uzņēmumam "Ukrtelecom", kas samazināja uzņēmuma spēju sniegt pakalpojumus visā valstī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-29-marts-krievija-mazinas-ofensivu-pret-kijivu-stambula-notikusas-miera-sarunas.a450060/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 29. marts. Krievija mazinās ofensīvu pret Kijivu, Stambulā notikušas miera sarunas] lsm.lv 2022. gada 29. martā</ref> 27. aprīlī kompānija ''[[Microsoft]]'' paziņoja, ka Krievijas hakeru grupējumi pēc kara sākuma ir sarīkojuši apmēram 240 kiberuzbrukumu Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> == Reakcija == [[Attēls:International reactions to the 2022 Russian invasion of Ukraine.svg|thumb|300px|right|Starptautiskā reakcija uz Krievijas iebrukumu Ukrainā. ---- {{Uzraksts|#0066FF|Valstis, kas iebrukumu nosodījušas}} {{Uzraksts|#666666|Valstis, kas saglabājušas neitrālu nostāju}} {{Uzraksts|#FF6600|Valstis, kas iebrukumā vainojušas Ukrainu un/vai NATO provokāciju}} {{Uzraksts|#D8E0E2|Nav zināms}} ---- {{Uzraksts|#FF0000|Krievija}} {{Uzraksts|#0000FF|Ukraina}}]] === Eiropas Savienība === 24. februārī [[Eiropas Savienība]] vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā. Šīs sankcijas aptver finanšu sektoru, enerģētiku un transportu, dubultā pielietojuma preces [militārā un nemilitārā pielietojuma preces], kā arī eksporta kontroli un eksporta finansējumu, vīzu politiku, kā arī sarakstu ar Krievijas pilsoņiem, kuri būs pakļauti sankcijām. ES līderi arī vienojās sagatavot jaunas sankcijas pret Baltkrieviju, kuras teritorija izmantota, lai uzbruktu Ukrainai. Tomēr nav izskanējis, ka sankcijās būtu iekļauta Krievijas atslēgšanu no globālās banku transakciju sistēmas [[Vispasaules starpbanku finanšu telekomunikācijas biedrība|SWIFT]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-krieviju-par-iebrukumu-ukraina.a445111/|title=ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 27. februārī [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstis vienojušās atbloķēt 450 miljonus eiro dalībvalstīm, lai tās iepirktu ieročus Ukrainai, paziņojis ES ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis Žuzeps Borels. Borels arī paziņoja, ka ES dalībvalstis oficiāli apstiprinājušas aizliegumu veikt jebkādas transakcijas ar Krievijas centrālo banku.<ref name="LSM"/> 2. martā izslēdza septiņas Krievijas bankas no starptautiskās maksājumu sistēmas [[Vispasaules starpbanku finanšu telekomunikācijas biedrība|SWIFT]], ieviešot iepriekš apstiprinātās sankcijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/eiropas-savieniba-izsledz-septinas-krievijas-bankas-no-swift-sistemas.a446052/|title=Eiropas Savienība izslēdz septiņas Krievijas bankas no SWIFT sistēmas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> Tajā pašā dienā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojušās par jaunām sankcijām Baltkrievijai par tās piedalīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu. Sankcijas Baltkrievijai skars vissvarīgākos eksporta produktus. Tas apturēs visu preču eksportu no minerālā kurināmā līdz tabakai, koksnei un kokmateriāliem, cementa, dzelzs un tērauda. Pret Baltkrieviju arī tiks noteikti eksporta ierobežojumi, kas pret divējādas izmantošanas precēm noteikti Krievijai. Tas ļaus izvairīties no Krievijai noteikto pasākumu apiešanas riska, paziņoja Leiena.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/374021-es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-baltkrieviju.htm|title=Eiropas Savienība vienojas par jaunām sankcijām pret Baltkrieviju|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 17. jūnijā Eiropas Komisija nolēma ieteikt piešķirt [[ES paplašināšanās|Eiropas Savienības kandidātvalsts]] statusu Ukrainai un Moldovai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-komisija-iesaka-pieskirt-es-kandidatvalsts-statusu-ukrainai-un-moldovai.a461978/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropas Komisija iesaka piešķirt ES kandidātvalsts statusu Ukrainai un Moldovai] lsm.lv 2022. gada 17. jūnijā</ref> === NATO === 16. maijā ziņu aģentūra “Bloomberg” izplatīja informāciju, ka jaunajā [[NATO]] stratēģiskajā koncepcijā Krievijas rīcība tiks atzīta par tiešiem draudiem. 2010. gadā pieņemtajā iepriekšējā dokumentā Krievija tika dēvēta par partneri, taču šis attiecību periods ir beidzies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/bloomberg-jaunaja-nato-koncepcija-krievijas-uzvediba-tiks-atzita-par-tiesiem-draudiem.a456914/|title=«Bloomberg»: Jaunajā NATO koncepcijā Krievijas uzvedība tiks atzīta par tiešiem draudiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> === ASV === 21. februārī [[ASV prezidents]] [[Džo Baidens]] izdeva rīkojumu, ar kuru aizliedza ASV pilsoņiem izdarīt jaunas investīcijas tā dēvētajās Doneckas un Luganskas republikās, kā arī veikt ar šīm teritorijām tirdzniecības vai citus finanšu darījumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-pazino-par-sankcijam-pret-prokrievisko-kaujinieku-paspasludinatajam-republikam-austrumukraina.a444665/|title=ASV paziņo par sankcijām pret prokrievisko kaujinieku pašpasludinātajām republikām Austrumukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 24. februārī prezidents Baidens paziņoja par jaunu sankciju paketi pret Krieviju, tajā skaitā iesaldējot lielāko banku aktīvus un liedzot augsto tehnoloģiju eksportu uz Krieviju. Sankcijas ierobežoja Krievijas lielākās bankas "Sberbank" pieeju transakcijām dolāros. Tāpat sankcijas skāra "VTB Bank", "Bank Otkritie", "Sovcombank OJSC" un "Novikombank". Sankcijas piemēroja arī vairākiem Krievijas elites pārstāvjiem un viņu ģimenes locekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-prezidents-pazino-par-papildu-sankcijam-pret-krieviju-un-eksporta-kontroli.a445193/|title=ASV prezidents paziņo par papildu sankcijām pret Krieviju un eksporta kontroli|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 8. martā ASV aizliedza energoresursu (naftas, gāzes un ogļu) importu no Krievijas. Prezidents Baidens atzina, ka sankcijas pret Krieviju ietekmēs arī ASV ekonomiku, jo gaidāms degvielas cenu kāpums.<ref name="LSM 8M">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-2-miljonus-teksta-tiesraides-arhivs.a446880/|title=8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis 2 miljonus (teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-09|language=lv}}</ref> 18. martā ASV prezidents Džo Baidens brīdināja Ķīnas prezidentu [[Sji Dzjiņpins|Sju Dziņpinu]] nesniegt materiālu atbalstu Krievijai agresijā pret Ukrainu.<ref name="LSM21.martā"/> === Ķīna === Ķīnas Tautas Republika bija viena no valstīm, kas ANO ģenerālajā asamblejā nenosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā, tomēr 21. martā kļuva zināms, ka Ķīna neatbalstīs Krievijas karu pret Ukrainu ar ieroču un munīcijas piegādēm un darīs visu krīzes deeskalācijas labā. Ķīnas valdība par dezinformāciju nodēvēja ziņojumus, ka Ķīna ir gatava Krievijai piegādāt bruņojumu.<ref name="LSM21.martā"/> === Lielbritānija === 24. februārī [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] noteica sankcijas pret piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem. Šīs bankas ir "Rossija", "Promsvjazjbank", kā arī trīs bankas, kuru galvenie biroji atrodas okupētajā [[Krima|Krimā]] — "Genbank", "Industriaļnij sberegateļnij bank" un "Černomorskij bank rekonstrukcii i razvitija".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-krieviju-par-iebrukumu-ukraina.a445111/|title=ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> 9. maijā Lielbritānija paziņoja par jaunām tirdzniecības sankcijām Krievijai, kā arī [[Baltkrievija]]i. [[Londona]] noteica jaunus importa tarifus, to vidū arī platīnam un pallādijam. Tika noteikti arī eksporta aizliegumi rūpniecībai nepieciešamām precēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-atturejies-izsludinat-eskalaciju-kara-pret-ukrainu-aktualais-9-maija.a455828/|title=Putins atturējies izsludināt eskalāciju karā pret Ukrainu. Aktuālais 9. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> 13. maijā [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas valdība]] paziņoja par jaunām sankcijām pret Krieviju, kas būs vērstas tieši pret Krievijas prezidentam [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] tuvāko cilvēku loku. Sankciju sarakstā iekļauta gan bijusī mākslas vingrošanas čempione [[Aļina Kabajeva]], kas Rietumu presē dēvēta par Putina mīļāko, gan Putina bijusī sieva Ludmila.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ar-rakesu-un-aviacijas-uzbrukumiem-smagakas-cinas-turpinas-ukrainas-dienvidaustrumos-aktualais-13-maija.a456548/|title=Ar raķešu un aviācijas uzbrukumiem smagākās cīņas turpinās Ukrainas dienvidaustrumos. Aktuālais 13. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> === Igaunija === [[Attēls:Tallinn Ukraina toetusmeeleavaldus 3.jpg|thumb|Ukrainas atbalsta demonstrācija Brīvības laukumā Tallinā 26. februārī]] [[Rīgikogu|Igaunijas Rīgikogu]] pirms iebrukuma un uzbrukuma sākšanas Ukrainai 2022. gadā veica divus iesniegumus, paužot atbalstu Ukrainas teritoriālajai integritātei un nosodot Krievijas Federācijas atraisīto karu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riigikogu.ee/tegevus/eelnoud/eelnou/|title=Eelnõu|last=plats 1a|first=Lossi|last2=Tallinn|first2=15165|website=Riigikogu|access-date=2022-03-02|language=et}}</ref> 26. februārī Igaunijas ukraiņu organizācijas un Igaunijas pilsoniskās apvienības [[Tallina]]s Vabaduses laukumā notika demonstrācijas Ukrainas atbalstam, kurā piedalījās ap 30 000 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.err.ee/1608513611/galerii-rahvarohke-meeleavaldus-vabaduse-valjakul-ukraina-toetuseks|title=Galerii: rahvarohke meeleavaldus Vabaduse väljakul Ukraina toetuseks|last=ERR|website=ERR|access-date=2022-03-02|date=2022-02-26|language=et}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/373519-video-tallina-ukrainas-atbalstam-pulcejusies-30-000-cilveku.htm|title=VIDEO: Tallinā Ukrainas atbalstam pulcējušies 30 000 cilvēku|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> Igaunijas valdība nolēma slēgt gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/373488-igaunija-nolemusi-slegt-savu-gaisa-telpu-krievijas-aviokompaniju-lidmasinam.htm|title=Igaunija nolēmusi slēgt savu gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 25. maijā Igaunijā bija reģistrēti 39 802 Ukrainas kara bēgļi. Kopumā Igaunijas robežu bija šķērsojuši 64 148 bēgļi, no kuriem 24 346 Igauniju izmantoja kā tranzīta valsti ceļā uz citām zemēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/igaunija-atcel-pagaidu-robezkontroli-ar-latviju.a458368/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Igaunija atceļ pagaidu robežkontroli ar Latviju] lsm.lv 2022. gada 25. maijā</ref> === Latvija === [[Attēls:Solidarizējoties ar ukraiņu tautu, pie Saeimas nama plīvo Ukrainas karogs 07.jpg|thumb|Protests pie Krievijas vēstniecības Rīgā 24. februārī]] [[Attēls:Riga 05.03.2022.JPG|thumb|Gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!" pie Brīvības pieminekļa 5. martā.]] {{Pamatraksts|Latvijas reakcija uz Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā}} No 24. līdz 28. februārim [[Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]] (NEPLP) pieņēma lēmumu pārtraukt Krievijas un Baltkrievijas televīzijas kanālu retranslāciju Latvijā.<ref name="LSM"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvijā aizliedz vairāku Krievijas telekanālu translāciju |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-aizliedz-vairaku-krievijas-telekanalu-translaciju.a445049/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neplp-aizliedz-latvija-retranslet-krievijas-kanalus-mir-24-un-rtvi.a445734/|title=NEPLP aizliedz Latvijā retranslēt Krievijas kanālus «MIR 24» un «RTVI»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 24. februārī [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] pārtrauca izsniegt Latvijas vīzas Krievijas Federācijas pilsoņiem, izņemot gadījumos, kas saistīti ar īpašiem humāniem apsvērumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvija pārtrauc izsniegt vīzas Krievijas pilsoņiem |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-partrauc-izsniegt-vizas-krievijas-pilsoniem.a445144/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Tika arī apstiprināts [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija]]s izstrādāts plāns, lai uzņemtu un izmitinātu aptuveni 10 000 iespējamo bēgļu no Ukrainas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvija gatava uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-gatava-uznemt-10-000-iespejamo-ukrainas-beglu.a445130/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 25. februārī [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] iesniedza protesta notu Krievijas Federācijai par to, nosodot militāro agresiju un iebrukumu Ukrainā, kas ir pretrunā visām starptautiskajām normām un pārkāpj Ukrainas suverenitātes un teritoriālo nedalāmību. Latvijas valdība atsauca arī savu vēstnieku Krievijā [[Māris Riekstiņš|Māri Riekstiņu]].<ref>[https://www.la.lv/bez-komentariem-sodien-latvijas-arlietu-ministriju-pameta-krievijas-vestniecibas-pilnvarotais-lietvedis-latvija Bez komentāriem šodien Latvijas Ārlietu ministriju pameta Krievijas vēstniecības pilnvarotais lietvedis Latvijā]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 25. februārī</ref> No 26. februārī [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]] rosina slēgt Latvijas gaisa telpu Krievijā reģistrētām aviokompānijām komerciāliem lidojumiem. Latvijas lidsabiedrība "[[airBaltic]]" paaugstināto risku un noteikto ierobežojumu dēļ atcēlusi reisus uz Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/373491-latvija-nolemusi-slegt-gaisa-telpu-krievijas-lidmasinam-vel-vajadzigs-valdibas-lemums.htm|title=Latvija nolēmusi slēgt gaisa telpu Krievijas lidmašīnām; vēl vajadzīgs valdības lēmums|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> No 28. februāra [[Saeima]] atļāva Latvijas iedzīvotājiem brīvprātīgi karot Ukrainas pusē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-pilsoni-ka-brivpratigie-drikstes-karot-ukrainas-puse.a445636/|title=Latvijas pilsoņi kā brīvprātīgie drīkstēs karot Ukrainas pusē|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 2. martā [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienesta]] Muitas pārvalde iesaldēja sadarbību ar Krievijas Federālo muitas dienestu. Arī "[[Latvijas pasts]]" pārtrauca Krievijas un Baltkrievijas naudas pārvedumu pieņemšanu un izmaksu, preses izdevumu piegādi, tirdzniecību un komercsūtījumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/latvija-iesalde-attiecibas-ar-krievijas-muitu-latvijas-pasts-nepiegadas-krievijas-un-baltkrievijas-presi.a446048/|title=Latvija iesaldē attiecības ar Krievijas muitu; Latvijas Pasts nepiegādās Krievijas un Baltkrievijas presi|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> No 24. februāra līdz 2. martam Latvijas iedzīvotāji platformā "[[ziedot.lv]]" saziedoja 3,8 miljonus eiro, par miljonu eiro bija nopirkti medikamenti un pārsēji. Labdarības portāla vadītāja Rūta Dimanta Latvijas Radio pastāstīja, ka ziedojumi jau tiek izmantoti praktiskās palīdzības sniegšanai — gan civiliedzīvotājiem, gan Ukrainas armijai, gan Nacionālajai gvardei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ziedotlv-ukrainai-savakti-jau-38-miljoni-eiro-palidziba-lidz-sim-sniegta-miljona-eiro-apmera.a446009/|title=«Ziedot.lv» Ukrainai savākti jau 3,8 miljoni eiro; palīdzība līdz šim sniegta miljona eiro apmērā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 3. martā otrajā un galīgajā lasījumā [[Saeima]] vienbalsīgi atbalstīja Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu, ar ko noteikts papildu mehānisms, kādā Ukrainas iedzīvotāji var ātri saņemt atbalstu, kā arī uzturēšanās un darba tiesības Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-vienbalsigi-pienem-ukrainas-civiliedzivotaju-atbalsta-likumprojektu.a446199/|title=Saeima vienbalsīgi pieņem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}</ref> Latvijas ārstniecības iestādes ir gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus cilvēku, kuri ievainoti karā Ukrainā, informēja [[Latvijas Republikas Veselības ministrija|Veselības ministrijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-slimnicas-gatavas-vienlaikus-arstet-vairakus-simtus-ukrainas-kara-ievainoto.a446195/|title=Latvijas slimnīcas gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus Ukrainas karā ievainoto|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}</ref> 5. martā [[Rīga|Rīgā]] notika [[Latvijas Pilsoniskā alianse|Latvijas Pilsoniskās alianses]] rīkots gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!". Gājiena mērķis bija atbalstīt Ukrainu tās brīvības cīņā, nosodīt Putina uzbrukumu, kā arī saliedēt Latvijas sabiedrību kopējam mērķim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-notiks-gajiens-kopa-ar-ukrainu-kopa-pret-putinu.a446434/|title=Rīgā notiks gājiens «Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-05|language=lv}}</ref> Gājienā no Brīvības pieminekļa līdz Ukrainas vēstniecībai piedalījās ap 30 000 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-ukrainas-atbalsta-pasakuma-riga-pulcejusies-ap-30-000-cilveku.a446539/|title=VIDEO: Ukrainas atbalsta pasākumā Rīgā pulcējušies ap 30 000 cilvēku|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-05|language=lv}}</ref> Tā kā Baltijas valstis nolēma slēgt Krievijas ģenerālkonsulātus Liepājā, Daugavpilī, Klaipēdā, Narvā un Tartu, tad 21. aprīlī Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Latvijai jāslēdz savi ģenerālkonsulāti Sanktpēterburgā un Pleskavā.<ref name="LSM21.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-21-aprilis-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-iebrukumu.a453222/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. aprīlis. Ukraina turpina atvairīt Krievijas iebrukumu] lsm.lv 2022. gada 21. aprīlī </ref> 20. aprīlī Rīgā, iepretim Krievijas vēstniecībai, ap 200 sieviešu vienojās protesta akcijā pret seksuālo vardarbību un kara noziegumiem Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/foto-video-ap-200-sieviesu-iepretim-krievijas-vestniecibai-riga-proteste-pret-seksualo-vardarbibu-kara-ukraina.a453029/ Ap 200 sieviešu iepretim Krievijas vēstniecībai Rīgā protestē pret seksuālo vardarbību karā Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 20. aprīlī</ref> 20. maijā Rīgā notika gājiens "Par atbrīvošanos no padomju mantojuma", kurā bija pulcējušies aptuveni 5000 cilvēku. Tas tika atklāts pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]], nodziedot [[Latvijas himna|Latvijas himnu]] un noslēdzās [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]], kur tika dziedātas dziesmas un teiktas runas. Pasākums noslēdzās ar komponista [[Mārtiņš Brauns|Mārtiņa Brauna]] dziesmu "[[Saule, Pērkons, Daugava]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gajiens-pret-padomju-mantojumu-nosledzies-bez-ipasiem-starpgadijumiem.a457794/|title=Gājiens pret padomju mantojumu noslēdzies bez īpašiem starpgadījumiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-21|language=lv}}</ref> 9. jūnijā pēc Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmuma no Latvijas informatīvās telpas pazuda 80 Krievijā reģistrētas televīzijas programmas. Tas bija pamatots ar Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas NEPLP piešķīra tiesības ierobežot tādu audio un audiovizuālo programmu, kā arī pakalpojumu pēc pieprasījuma izplatīšanu Latvijā no valstīm, kas grauj vai apdraud citas valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti vai valstisko neatkarību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sodien-no-latvijas-informativas-telpas-pazud-visas-krievijas-tv-programmas.a460610/ Šodien no Latvijas informatīvās telpas pazūd visas Krievijas TV programmas] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā</ref> ==== Bēgļi Latvijā ==== 10. martā Latvijas Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts pavēstīja, ka Latvijā ieceļojuši 4300 bēgļu no Ukrainas, atbalsts sniegts vairāk nekā 1100 cilvēkiem, 631 izmitināts tūrisma mītnēs.<ref name="LSM10.martā"/> Pēc 20. marta Latvijas plašsaziņas līdzekļos tika intensīvi izplatītas [[Ziņu pratība|viltus ziņas]] par Ukrainas bēgļu uzbrukumiem krieviski runājošajiem iedzīvotājiem, kā arī par Krievijai noteikto sankciju graujošo ietekmi uz Latvijas saimniecību un iedzīvotāju dzīves līmeņa pazemināšanos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/recheck-parbauda-melus-par-begliem-zemo-dzives-limeni-rietumos-un-iznicinato-razosanu-latvija.a449828/ «Re:Check» pārbauda melus par bēgļiem, zemo dzīves līmeni Rietumos un iznīcināto ražošanu Latvijā] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 1. aprīlī Iekšlietu ministrija informēja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību bija izsniegti 11 254 bēgļiem. Rīgas bēgļu atbalsta centrā bija saņemti 1809 pieteikumi mācībām Rīgas skolās, no tiem 561 — pirmsskolai, 1248 — skolai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-11-254-ukrainu-begli-sanemusi-uzturesanas-dokumentus-ar-tiesibam-uz-nodarbinatibu.a450666/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Latvijā 11 254 ukraiņu bēgļi saņēmuši uzturēšanās dokumentus ar tiesībām uz nodarbinātību] lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī</ref> 5. aprīlī [[Latvijas iekšlietu ministri|iekšlietu ministre]] [[Marija Golubeva]] paziņoja, ka Latvijā varētu būt vismaz 18 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, no viņiem ap 8000 lūguši izmitināšanu Latvijas pašvaldību civilās aizsardzības komisijās, bet vēl aptuveni 10 000 vērsušies pēc citiem pakalpojumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ministre-latvija-patlaban-varetu-but-ap-18-000-ukrainas-kara-beglu.a451089/ Ministre: Latvijā patlaban varētu būt ap 18 000 Ukrainas kara bēgļu] lsm.lv 2022. gada 5. aprīlī</ref> 27. aprīlī Iekšlietu ministrijas apkopotā informācija liecināja, ka Latvijā reģistrēti 24 746 Ukrainas bēgļi, ar Civilās aizsardzības komisiju starpniecību izmitinātas 9313 personas, bet 18 712 ukraiņiem bija izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-kara-beglu-faktiskais-skaits-latvija--nezinams-trukst-ari-datu-apmainas-eiropas-limeni.a454131/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas kara bēgļu faktiskais skaits Latvijā — nezināms; trūkst arī datu apmaiņas Eiropas līmenī] lsm.lv 2022. gada 27. aprīlī </ref> 29. aprīlī [[Latvijas valdība]] ārkārtas sēdē atbalstīja jauno Ukrainas bēgļu atbalsta plānu, kas paredz Latvijā uzņemt ap 40 000 Ukrainas civiliedzīvotājus. Dažādiem atbalsta pasākumiem kopumā rezervēti 116,28 miljoni eiro, tostarp paredzēts, ka Latvijas mājsaimniecības varēs saņemt līdz 300 eiro lielu atbalstu mēnesī, ja dos pajumti Ukrainas kara bēgļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-beglu-atbalstam-paredz-1163-miljonus-eiro-majsaimniecibam-bus-lidz-300-eiro-izmitinasanas-pabalsts.a454569/|title=Ukrainas bēgļu atbalstam paredz 116,3 miljonus eiro; mājsaimniecībām būs līdz 300 eiro izmitināšanas pabalsts|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-04|language=lv}}</ref> 17. maijā [[Saeima]]s Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisijas sēdē nolēma, ka Ukrainas kara bēgļiem plānots turpināt Latvijā sniegt primāro palīdzību arī pēc likumā noteiktā 90 dienu atbalsta sniegšanas perioda. Lai uzturēšanās Latvijā turpmāk būtu iespējama arī tiem bēgļiem, kuriem nav pastāvīgu ienākumu, plānots noteikt vēl vienu 90 dienu periodu. [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] valsts sekretāra vietnieks [[Jānis Bekmanis]] norādīja: "Pamatdiskusiju objekts ir tieši primārās palīdzības sniegšana Ukrainas civiliedzīvotājiem. Tā ir izmitināšana un ēdināšana. Ir atbalstīts, ka pie esošajām 90 dienām tiek klāt pieliktas vēl 90 dienas no 1. maija, paredzot arī īres pabalsta griestus 400 eiro uz 90 dienām."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-begliem-primaro-palidzibu-plano-piedavat-ari-pec-90-dienu-valsts-atbalsta-perioda.a457222/|title=Ukrainas bēgļiem primāro palīdzību plāno piedāvāt arī pēc 90 dienu valsts atbalsta perioda|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> 23. maijā Iekšlietu ministrijas apkopotā informācija liecināja, ka Latvijā bija reģistrēts 29 971 Ukrainas bēglis, un izglītības iestādēs Latvijā mācījās 4190 Ukrainas kara bēgļu bērni. 24 098 Ukrainas kara bēgļiem bija izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-beglu-skaits-latvija-sasniedzis-30-000-skolas-macas-4000-ukrainu-beglu-berni.a458074/ Ukrainas bēgļu skaits Latvijā sasniedzis 30 000; skolās mācās 4000 ukraiņu bēgļu bērni] lsm.lv 2022. gada 23.maijā</ref> Vispārējās izglītības skolās mācījās 2861 ukraiņu skolēni, pie kam 1501 skolēni mācījās latviešu valodas programmās, bet 1354 mazākumtautību valodu programmās. Savukārt 1329 ukraiņu bērni mācījās pirmsskolas izglītības iestādēs (929 latviešu valodā, 395 mazākumtautību valodās).<ref>[https://www.leta.lv/home/important/A1AEBD69-8760-4741-8E5E-7EEB22C40221/ Latvijas izglītības iestādēs mācās vairāk nekā 4000 ukraiņu kara bēgļu bērni] LETA 23.05.2022 </ref> === Lietuva === [[Attēls:Event-to-support-ukraine-in-kaunas-lithuania-2022-02-24.jpg|thumb|Ukrainas atbalsta pasākums [[Kauņa|Kauņā]] 24. februārī]] 24. februārī [[Lietuvas prezidentu uzskaitījums|Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja par ārkārtējās situācijas ieviešanu valstī līdz 10. martam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-izsludina-arkartejo-stavokli-lietuva.a445125/|title=Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā izsludina ārkārtējo stāvokli Lietuvā|website=lsm.lv|access-date=2022-03-02|date=2022-02-24|language=lv}}</ref> Tajā pašā dienā vakarā [[Viļņa|Viļņā]] un citās Lietuvas pilsētās notika akcija Ukrainas atbalstam. Viļņas iedzīvotāji, solidarizējoties ar Ukrainas pilsoņiem, galvaspilsētā aptuveni 15 000 cilvēki sapulcējās Neatkarības laukumā pie Seima ēkas un no turienes devās gājienā uz [[Boriss Ņemcovs|Borisa Ņemcova]] skvēru iepretī Krievijas vēstniecībai. Tur tika iedegti solidaritātes ugunskuri un notika atbalsta koncerts, kura laikā saziedoti vairāk nekā 270 000 eiro Lietuvas organizācijām, kuras uzņēmušās rūpes par Ukrainas kara bēgļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lrt.lt/ru/novosti/17/1625508/v-vil-niuse-proshla-aktsiia-v-podderzhku-ukrainy-landsbergis-nastal-moment-istiny|title=В Вильнюсе прошла акция в поддержку Украины. Ландсбергис: настал момент истины|website=lrt.lt|access-date=2022-03-02|date=2022-02-25|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7462353/lietuva-ukrainas-atbalsta-akcijas-piedalas-desmitiem-tukstosi-cilveku|title=Lietuvā Ukrainas atbalsta akcijās piedalās desmitiem tūkstoši cilvēku|website=TVNET|access-date=2022-03-02|date=2022-02-24|language=lv}}</ref> 25. februārī Lietuvā aizliedza retranslēt Krievijas televīzijas kanālus ''Planeta RTR'', ''Rossija 24'', ''Belarus 24'', ''NTV Mir'', ''RTR Planeta'', ''Rossija 24'', ''PBK'', ''TVCI''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lt/a/89558877|title=LRTK dėl karo kurstymo uždraudė retransliuoti 6 rusiškas ir baltarusiškas televizijas|last=Jačauskas|first=Ignas|website=DELFI|access-date=2022-03-02|language=lt}}</ref> 17. martā [[Lietuvas Republikas Seims|Lietuvas Seims]] vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, kas aicināja Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO) rīkoties nekavējoties, lai nodrošinātu lidojumu aizliegumu zonu virs Ukrainas un izbeigtu masveidīgu civiliedzīvotāju bojāeju.<ref name="LSM17.martā"/> 10. maijā [[Lietuvas parlaments]] atzina Krieviju par teroristisku valsti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lietuvas-parlaments-atzist-krieviju-par-teroristisku-valsti.a456156/|title=Lietuvas parlaments atzīst Krieviju par teroristisku valsti|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Skatīt arī == * [[Krievijas militārās akcijas]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} [[Kategorija:2022. gads]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] e15jpcul638wst58pju32zw0tr5yfer 2022. gada uzbrukums Doneckai 0 508345 3665738 3600234 2022-08-02T14:46:36Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: Doņeckas Tautas Republik → Doneckas tautas republik (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2022. gada aprīlis}} {{Civiliedzīvotāju uzbrukuma infokaste | title = 2022. gada uzbrukums Doneckai | attēls = Вид из Green Plaza 004.jpg | attēla_apraksts = Doneckas pilsētas centra panorāma, 2011. gads | vieta = [[Donecka]], [[Ukraina]] | koordinātas = | datums = 2022. gada 14. marts | laiks = 11:31 | laika_josla = [[UTC+3]] | veids = Raķešu uzbrukums | bojā_gājušie = 23 | ievainotie = 28 | izraisītāji = | izraisītājs = {{Flag|Ukraina}} (pēc DTR apgalvojuma)<br>{{Flag|Doneckas tautas republika}} (pēc Ukrainas apgalvojuma)<br>{{Flag|Krievija}} (pēc Ukrainas apgalvojuma) | aizdomās_turētie = | aizdomās_turētais = | ieroči = | dalībnieku_skaits = | dalībnieks = | aizstāvji = | aizstāvis = }} '''2022. gada Doneckas uzbrukums''' bija raķešu uzbrukums [[Donecka]]s centrā, [[Ukraina|Ukrainā]] [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] laikā, ko pēc [[Doneckas tautas republika|Doneckas Tautas Republikas]] (DTR) varas iestāžu apgalvojuma esot veikuši [[Ukrainas bruņotie spēki]]. Uzbrukums notika 2022. gada 14. martā ap pulksten 11.31 pēc vietējā laika, un tā mērķis bija Universitātes iela un Artjoma iela Doneckas centrā. DTR amatpersonu sniegtā sākotnējā informācija liecina, ka uzbrukumā tika nogalināti 20 civiliedzīvotāji un 9 ievainoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iz.ru/1304689/2022-03-14/20-chelovek-pogibli-i-deviat-postradali-v-rezultate-udara-vsu-po-donetcku|title=20 человек погибли и девять пострадали в результате удара ВСУ по Донецку|date=14 March 2022|language=Russian}}</ref> Vēlāk upuru skaits tika atjaunināts uz 23 nogalinātajiem un 28 ievainotajiem.<ref name="MSN1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dnaindia.com/world/report-ukraine-russia-war-day-20-russia-says-23-dead-in-missile-attack-on-donetsk-jaishankar-statement-in-parliament-2939941|title=Russia claims 23 dead in missile attack on Donetsk, S Jaishankar to give statement on war in Parliament today|website=DNA India|date=15 March 2022}}</ref> == Vēsture == Ukrainas varas iestādes uzbrukumā vainoja [[Krievija|Krieviju]], norādot, ka tas ir [[viltus karogs]], kas tika iestudēts, lai atspoguļotu [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas spēku]] civiliedzīvotāju nāves gadījumus [[Harkiva|Harkivā]], [[Irpiņa|Irpiņā]] un [[Mikolajiva|Mikolajivā]]. Viņi apgalvoja, ka sprādziens, šķiet, noticis no nekustīga objekta, piemēram, automašīnas bumbas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://24tv.ua/rosiya-zaradi-feyku-pro-obstril-donetska-vbila-desyatki-lyudey_n1905380|title=Росія заради фейку про обстріл Донецька вбила десятки людей|date=14 March 2022|language=Ukrainian}}</ref> DTR varas iestādes paziņoja, ka uzbrukumu veica Ukrainas spēku izmantotā taktisko raķešu sistēma [[Tochka-U]], kuru notriekuši DTR bruņotie spēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vesti.ru/article/2689159/|title=Сбитая над центром Донецка "Точка-У" несла кассетный заряд|date=14 March 2022|language=Russian}}</ref> Tiek apgalvots, ka raķetes izcelsme meklējama Krievijas kontrolētajā teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.doxajournal.ru/novosti/raketnyj-udar-po-centru-donecka-sovershili-s-territorii-rf-cit/|title=Ракетный удар по центру Донецка совершили с территории РФ – CIT|website=DOXA News|access-date=2022-03-17|date=2022-03-17|language=en}}</ref> == Galerija == <gallery> Attēls:Donetsk rocket attack, 2022-03-14 0-27.png| Attēls:Donetsk rocket attack, 2022-03-14 0-32.png| Attēls:Donetsk rocket attack, 2022-03-14 0-39.png| Attēls:Donetsk rocket attack, 2022-03-14 1-24.png| Attēls:Donetsk rocket attack, 2022-03-14 2-54.png| Attēls:Donetsk rocket attack, 2022-03-14 2-55.png| Attēls:Donetsk rocket attack, 2022-03-14 3-58.png| </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Gaisa triecieni Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā]] 1zumyv7rmboc4xlcg19a2jsgv6dpkkh 3665739 3665738 2022-08-02T14:47:27Z Baisulis 11523 /* ievads */ : wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2022. gada aprīlis}} {{Civiliedzīvotāju uzbrukuma infokaste | title = 2022. gada uzbrukums Doneckai | attēls = Вид из Green Plaza 004.jpg | attēla_apraksts = Doneckas pilsētas centra panorāma, 2011. gads | vieta = [[Donecka]], [[Ukraina]] | koordinātas = | datums = 2022. gada 14. marts | laiks = 11:31 | laika_josla = [[UTC+3]] | veids = Raķešu uzbrukums | bojā_gājušie = 23 | ievainotie = 28 | izraisītāji = | izraisītājs = {{Flag|Ukraina}} (pēc DTR apgalvojuma)<br>{{Flag|Doņeckas Tautas Republika}} (pēc Ukrainas apgalvojuma)<br>{{Flag|Krievija}} (pēc Ukrainas apgalvojuma) | aizdomās_turētie = | aizdomās_turētais = | ieroči = | dalībnieku_skaits = | dalībnieks = | aizstāvji = | aizstāvis = }} '''2022. gada Doneckas uzbrukums''' bija raķešu uzbrukums [[Donecka]]s centrā, [[Ukraina|Ukrainā]] [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] laikā, ko pēc [[Doneckas tautas republika|Doneckas Tautas Republikas]] (DTR) varas iestāžu apgalvojuma esot veikuši [[Ukrainas bruņotie spēki]]. Uzbrukums notika 2022. gada 14. martā ap pulksten 11.31 pēc vietējā laika, un tā mērķis bija Universitātes iela un Artjoma iela Doneckas centrā. DTR amatpersonu sniegtā sākotnējā informācija liecina, ka uzbrukumā tika nogalināti 20 civiliedzīvotāji un 9 ievainoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iz.ru/1304689/2022-03-14/20-chelovek-pogibli-i-deviat-postradali-v-rezultate-udara-vsu-po-donetcku|title=20 человек погибли и девять пострадали в результате удара ВСУ по Донецку|date=14 March 2022|language=Russian}}</ref> Vēlāk upuru skaits tika atjaunināts uz 23 nogalinātajiem un 28 ievainotajiem.<ref name="MSN1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dnaindia.com/world/report-ukraine-russia-war-day-20-russia-says-23-dead-in-missile-attack-on-donetsk-jaishankar-statement-in-parliament-2939941|title=Russia claims 23 dead in missile attack on Donetsk, S Jaishankar to give statement on war in Parliament today|website=DNA India|date=15 March 2022}}</ref> == Vēsture == Ukrainas varas iestādes uzbrukumā vainoja [[Krievija|Krieviju]], norādot, ka tas ir [[viltus karogs]], kas tika iestudēts, lai atspoguļotu [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas spēku]] civiliedzīvotāju nāves gadījumus [[Harkiva|Harkivā]], [[Irpiņa|Irpiņā]] un [[Mikolajiva|Mikolajivā]]. Viņi apgalvoja, ka sprādziens, šķiet, noticis no nekustīga objekta, piemēram, automašīnas bumbas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://24tv.ua/rosiya-zaradi-feyku-pro-obstril-donetska-vbila-desyatki-lyudey_n1905380|title=Росія заради фейку про обстріл Донецька вбила десятки людей|date=14 March 2022|language=Ukrainian}}</ref> DTR varas iestādes paziņoja, ka uzbrukumu veica Ukrainas spēku izmantotā taktisko raķešu sistēma [[Tochka-U]], kuru notriekuši DTR bruņotie spēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vesti.ru/article/2689159/|title=Сбитая над центром Донецка "Точка-У" несла кассетный заряд|date=14 March 2022|language=Russian}}</ref> Tiek apgalvots, ka raķetes izcelsme meklējama Krievijas kontrolētajā teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.doxajournal.ru/novosti/raketnyj-udar-po-centru-donecka-sovershili-s-territorii-rf-cit/|title=Ракетный удар по центру Донецка совершили с территории РФ – CIT|website=DOXA News|access-date=2022-03-17|date=2022-03-17|language=en}}</ref> == Galerija == <gallery> Attēls:Donetsk rocket attack, 2022-03-14 0-27.png| Attēls:Donetsk rocket attack, 2022-03-14 0-32.png| Attēls:Donetsk rocket attack, 2022-03-14 0-39.png| Attēls:Donetsk rocket attack, 2022-03-14 1-24.png| Attēls:Donetsk rocket attack, 2022-03-14 2-54.png| Attēls:Donetsk rocket attack, 2022-03-14 2-55.png| Attēls:Donetsk rocket attack, 2022-03-14 3-58.png| </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Gaisa triecieni Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā]] i9gq778b0p1poimkvfd6hctd4swwfjq Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā hronoloģija 0 508472 3665741 3651423 2022-08-02T14:50:23Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: Doņeckas tautas republik → Doneckas tautas republik (4) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Notiek}} [[Attēls:2022 Russian Invasion of Ukraine animated.gif|thumb|440x440px|Karadarbības animācija.]] 2022. gada 24. februārī [[Krievija]] [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|sāka iebrukumu]] [[Ukraina|Ukrainā]]. Šī hronoloģija ir dinamisks un mainīgs saraksts, tāpēc tā var nebūt pilnībā pabeigta. == Priekšvēsture == 24. februārī Krievija sāka visaptverošu iebrukumu Ukrainā, iezīmējot notiekošā [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas un Ukrainas kara]] būtisku eskalāciju. == Sākums == 2021. gada 10. novembrī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ziņoja par neierastu Krievijas karaspēka pārvietošanos pie Ukrainas robežām.<ref name="ndtv">{{Ziņu atsauce|url=https://www.ndtv.com/world-news/soldiers-separatists-sanctions-a-timeline-of-the-russia-ukraine-crisis-2782377|title=Soldiers, Separatists, Sanctions: A Timeline Of The Russia-Ukraine Crisis|publisher=NDTV CONVERGENCE LIMITED|access-date=28 February 2022|date=24 February 2022}}</ref> Līdz 28. novembrim Ukraina ziņoja par 92 000 lielu Krievijas karavīru skaitu. * 2021. gada 7. decembrī ASV prezidents [[Džo Baidens]] brīdināja Krievijas prezidentu [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]] par "spēcīgiem ekonomiskiem un citiem pasākumiem", ja Krievija uzbruks Ukrainai.<ref name="ndtv">{{Ziņu atsauce|url=https://www.ndtv.com/world-news/soldiers-separatists-sanctions-a-timeline-of-the-russia-ukraine-crisis-2782377|title=Soldiers, Separatists, Sanctions: A Timeline Of The Russia-Ukraine Crisis|publisher=NDTV CONVERGENCE LIMITED|access-date=28 February 2022|date=24 February 2022}}</ref> * 2021. gada 17. decembrī Putins ierosināja ierobežojumus [[NATO]] aktivitātēm [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]], piemēram, aizliegumu Ukrainai jebkad pievienoties NATO, kas tiek noraidīti.<ref name="ndtv" /> * 2022. gada 17. janvārī Krievijas karaspēks sāka ierasties Krievijas sabiedrotajā [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], šķietami "uz militārām mācībām".<ref name="ndtv" /> * 2022. gada 19. janvārī ASV piešķīra Ukrainai drošības palīdzību 200 miljonu dolāru apmērā.<ref name="ndtv" /> * 2022. gada 19. janvārī ASV prezidents [[Džo Baidens]] preses konferencē paziņoja: "Es domāju, ka tas, ko jūs redzēsit, ir tas, ka Krievija tiks saukta pie atbildības, ja tā iebruks. Un tas ir atkarīgs no tā, kas notiks. Tā ir viena lieta, ja tas ir neliels iebrukums un mēs galu galā cīnāmies par to, ko darīt un ko nedarīt utt. Daudzi ASV prezidenta kritiķi uzskatīja, ka tas atstāj atvērtas durvis Krievijas prezidenta Vladimira Putina iebrukumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.whitehouse.gov/briefing-room/speeches-remarks/2022/01/19/remarks-by-president-biden-in-press-conference-6/|title=Remarks by President Biden in Press Conference|access-date=11 March 2022|date=19 January 2022}}</ref> * 2022. gada 24. janvārī NATO izvietoja karavīrus kaujas gatavībā.<ref name="ndtv" /> * 2022. gada 25. janvārī Krievijā pie Ukrainas un [[Krima]]s notika Krievijas mācības, kurās piedalījās 6000 karavīru un 60 lidmašīnas.<ref name="ndtv" /> * 2022. gada 10. februārī Krievija un Baltkrievija sāka 10 dienu ilgus militāros manevrus.<ref name="ndtv" /> * 2022. gada 17. februārī kaujas saasinājās separātiskajos reģionos Ukrainas austrumos.<ref name="ndtv" /> == 2022. gada februāris == === 21. februāris === 22.35 (UTC+3)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://en.kremlin.ru/events/president/news/67828|title=Address by the president of the Russian Federation|access-date=3 March 2022|date=21 February 2022}}</ref> Krievijas prezidents [[Vladimirs Putins]] paziņoja, ka Krievija atzīst divu prokrievisko separātisko reģionu neatkarību Ukrainas austrumos.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/extracts-putins-speech-ukraine-2022-02-21/|title=Extracts from Putin's speech on Ukraine|access-date=3 March 2022|date=21 February 2022}}</ref> Tas izraisīja pirmo ekonomisko sankciju kārtu no NATO valstīm. Savā televīzijas runā pirms šī paziņojuma Putins norādīja, ka uzskata, ka [[Vladimirs Ļeņins]] ir Ukrainas "autors un arhitekts", un nosauca ukraiņus, kuri ir gāzuši Ļeņina pieminekļus, par "nepateicīgiem pēcnācējiem", sakot: "Tas ir tas, ko viņi sauc par dekomunizāciju. Vai vēlaties dekomunizāciju? Nu, tas mums lieliski piestāv. Bet pusceļā apstāties, kā saka, lieki. Mēs esam gatavi jums parādīt, ko Ukrainai nozīmē īsta dekomunizācija."<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/extracts-putins-speech-ukraine-2022-02-21/|title=Extracts from Putin's speech on Ukraine|access-date=2022-03-20|date=2022-02-21}}</ref> === 24. februāris === [[Attēls:Последствия_удара_ракеты_по_Голосеевскому_району_киева_(6).jpg|thumb| Struktūra [[Kijiva|Kijivā]], kur trāpīja raķetes fragments, 24. februāris]] [[Attēls:Взятие_под_контроль_аэродрома_на_территории_Украины_001.png|thumb|Krievijas prettanku komanda operē ar ''Konkurs ATGM'' netālu no Hostomelas lidostas]] Īsi pirms 06.00 pēc Maskavas laika (UTC+3) 24. februārī Putins paziņoja, ka ir pieņēmis lēmumu sākt "speciālu militāru operāciju" Ukrainas austrumos.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://meduza.io/en/news/2022/02/24/putin-announces-start-of-military-operation-in-eastern-ukraine|title=Putin announces formal start of Russia's invasion in eastern Ukraine|work=[[Meduza]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.msn.com/en-us/news/world/russian-president-vladimir-putin-announces-military-assault-against-ukraine-in-surprise-speech/ar-AAUebpI|title=Russian President Vladimir Putin announces military assault against Ukraine in surprise speech|last=John Haltiwanger|publisher=[[MSN]]|website=Business Insider|access-date=24 February 2022|date=23 February 2022}}</ref> Savā uzrunā Putins apgalvoja, ka nav plānots okupēt Ukrainas teritoriju un ka viņš atbalsta Ukrainas tautas tiesības uz pašnoteikšanos .<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://tass.ru/politika/13825671|title=Путин принял решение о проведении операции по денацификации и демилитаризации Украины|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022|language=ru}}</ref> Putins arī paziņoja, ka Krievija cenšas panākt Ukrainas "demilitarizāciju un denacifikāciju".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/world-europe-60503037|title=Ukraine conflict: Russian forces attack after Putin TV declaration<!-- different from current title, please do not change -->|publisher=[[BBC News]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.themoscowtimes.com/2022/02/24/russias-putin-announces-military-operation-in-ukraine-a76549|title=Russia's Putin Announces Military Operation in Ukraine|website=[[The Moscow Times]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}</ref> Viņš sacīja, ka "visa atbildība par iespējamo asinsizliešanu būs pilnībā uz Ukrainas valdošā režīma sirdsapziņas".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.spectator.co.uk/article/full-text-putin-s-declaration-of-war-on-ukraine|title=Full text: Putin's declaration of war on Ukraine|work=[[The Spectator]]|access-date=3 March 2022|date=24 February 2022}}</ref> [[Krievijas Aizsardzības ministrija]] lūdza Ukrainas gaisa satiksmes vadības vienībām pārtraukt lidojumus. [[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]] visu teritoriju uzskatīja par aktīva konflikta zonu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.easa.europa.eu/domains/air-operations/czibs/czib-2022-01|title=Operations in Flight Information Regions: FIR LVIV (UKLV), FIR KYIV (UKBV), FIR DNIPROPETROVSK (UKDV), FIR SIMFEROPOL (UKFV), FIR ODESA (UKOV)|access-date=24 February 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.politico.eu/article/ukraine-closes-airspace-as-putin-orders-military-operation/|title=Ukraine closes airspace as Putin orders military operation|work=[[Politico]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022|last=Eccles|first=Mari}}</ref> Dažu minūšu laikā pēc Putina paziņojuma tika ziņots par sprādzieniem [[Kijiva|Kijivā]], [[Harkiva|Harkivā]], [[Odesa|Odesā]] un [[Donbass|Donbasā]] .<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.politico.eu/article/putin-announces-special-military-operation-in-ukraine/|title=Putin announces 'special military operation' in Ukraine|website=[[Politico]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}</ref> Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka Krievijas karaspēks ir nolaidies [[Mariupole|Mariupolē]] un [[Odesa|Odesā]], kā arī palaidis [[Spārnotā raķete|spārnotās]] un [[Ballistiskā raķete|ballistiskās raķetes]] lidlaukos, militārajos štābos un militārajās noliktavās Kijivā, Harkivā un [[Dņipro]] .<ref name="OZ">{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/putin-orders-military-operations-ukraine-demands-kyiv-forces-surrender-2022-02-24/|title=Russian forces invade Ukraine with strikes on major cities|access-date=23 February 2022|date=23 February 2022|last=Osborn|first=Andrew}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/interactive/2022/world/europe/ukraine-maps.html|title=Maps: Tracking the Russian Invasion of Ukraine|work=[[The New York Times]]|access-date=23 February 2022|date=23 February 2022|last=Keith|first=Collins}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://apnews.com/article/russia-ukraine-europe-russia-moscow-kyiv-626a8c5ec22217bacb24ece60fac4fe1|title=Russia attacks Ukraine as defiant Putin warns US, NATO|access-date=23 February 2022|date=23 February 2022|last=Isachenkov|first=Vladimir}}</ref> Militārais transports Ukrainā iebrauca caur [[Senkivka|Senkivku]], vietā, kur Ukraina robežojas ar Baltkrieviju un Krieviju, ap plkst. 6.48 pēc vietējā laika.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cnn.com/2022/02/23/europe/russia-ukraine-putin-military-operation-donbas-intl-hnk/index.html|title=Russia launches military attack on Ukraine with reports of explosions and troops crossing border|publisher=[[CNN]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022|last=Hodge|first=Nathan}}</ref> Video iemūžināts, kā Krievijas karaspēks ienāk Ukrainā no Krievijas anektētās [[Krima]]s.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://multimedia.scmp.com/infographics/news/world/article/3168280/ukraine-crisis/|title=The war just started|work=[[South China Morning Post]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.thehindu.com/news/international/watch-russian-vehicles-enter-ukraine-via-crimea/article65080171.ece|title=Watch Russian vehicles enter Ukraine via Crimea|work=[[The Hindu]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}</ref> [[Kremlis]] plānoja sākotnēji mērķēt uz artilēriju un raķetēm vadības un kontroles centros un pēc tam nosūtīt iznīcinātājus un helikopterus, lai ātri iegūtu gaisa pārākumu.<ref name="Step-by-step guide on how an all-out Russian invasion of Ukraine could unfold">{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/24/mapped-step-by-step-guide-all-out-russian-invasion-ukraine-could/|title=Step-by-step guide on how an all-out Russian invasion of Ukraine could unfold|work=[[The Daily Telegraph]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022|last=Mendick|first=Robert}}</ref><ref name="Step-by-step guide on how an all-out Russian invasion of Ukraine could unfold" /> ASV paziņoja, ka uzskata, ka Krievija plāno "nocirst galvu" Ukrainas valdībai un izveidot savu,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/us-believes-russia-planning-decapitate-ukraines-government-2022-02-24/|title=Russia plans to 'decapitate' Ukraine government -U.S. defense official|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022|last=Stewart|first=Phil}}</ref> savukārt [[ASV Izlūkdienestu apvienība|ASV izlūkdienestu]] amatpersonas uzskata, ka Kijiva kritīs 96 stundu laikā, ņemot vērā apstākļus uz vietas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.newsweek.com/us-expects-kyiv-fall-days-ukraine-source-warns-encirclement-1682326|title=Exclusive: U.S. expects Kyiv's fall in days, Ukraine source warns of encirclement|website=[[Newsweek]]|access-date=26 February 2022|date=24 February 2022}}</ref> Bijušais Ukrainas iekšlietu ministra vietnieks [[Antons Heraščenko]] pastāstīja, ka tieši pēc pulksten 06:30 (UTC+2), Krievijas spēki iebruka pa sauszemi netālu no Harkivas pilsētas<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-news-02-23-22/index.html|title=Ukraine-Russia crisis: Live updates|publisher=[[CNN]]|access-date=24 February 2022|date=23 February 2022}}</ref> un ziņots par amfībijas ierašanos [[Mariupole]]s pilsētā.<ref name="TroianovskiNYT">{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/live/2022/02/24/world/russia-ukraine-putin|title=Ukraine Live Updates: Russia Begins Invasion From Land and Sea|work=[[The New York Times]]|access-date=24 February 2022|date=23 February 2022|last=Troianovski|first=Anton|issn=0362-4331}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vox.com/2022/2/23/22948534/russia-ukraine-war-putin-explosions|title=Russia has launched its war in Ukraine|publisher=[[Vox (website)|Vox]]|access-date=24 February 2022|date=23 February 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/2/24/putin-orders-military-operations-in-eastern-ukraine-as-un-meets|title=Russia takes military action in Ukraine as UN meets|publisher=[[Al Jazeera]]|access-date=24 February 2022}}</ref> 07:40 karaspēks ienāca arī valstī no Baltkrievijas teritorijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60454795|title=Ukraine: Troops moving in from Belarus|last=<!--Not stated-->|publisher=[[BBC News]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}</ref> Ukrainas Robežspēki ziņoja par uzbrukumiem objektiem [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabalā]], [[Sumu apgabals|Sumu apgabalā]], [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]], [[Čerņihivas apgabals|Čerņihivas apgabalā]] un [[Žitomiras apgabals|Žitomiras apgabalā]], kā arī no Krimas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.interfax.ru/world/824058|title=Украинские пограничники сообщили об атаке границы со стороны России и Белоруссии|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022|language=ru}}</ref> [[Ukrainas Iekšlietu ministrija]] ziņoja, ka Krievijas spēki ieņēmuši Horodiščes un Miloves ciemus Luhanskā.<ref name="TroianovskiNYT" /> Ukrainas Stratēģiskās komunikācijas centrs ziņoja, ka Ukrainas armija atvairīja uzbrukumu netālu no [[Ščastja]]s un atguva kontroli pār pilsētu, prasot gandrīz 50 upurus no Krievijas puses.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.unian.net/war/vsu-otvoevali-schaste-unichtozheny-okolo-50-vragov-novosti-donbassa-11715445.html|title=ВСУ отвоевали Счастье: уничтожено около 50 врагов|access-date=24 February 2022|language=ru}}</ref> Neilgi pirms 07:00 (UTC+2) [[Volodimirs Zelenskis|Zelenskis]] paziņoja par karastāvokļa ieviešanu Ukrainā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/live/2022/feb/23/ukraine-russia-news-crisis-latest-live-updates-putin-biden-europe-sanctions-russian-invasion-border-troops|title=Russia-Ukraine crisis live news: Putin has launched 'full-scale invasion', says Ukrainian foreign minister – latest updates|website=[[The Guardian]]|access-date=24 February 2022|date=16 July 2018}}</ref> Zelenskis arī paziņoja, ka Krievijas un Ukrainas attiecības tiek nekavējoties pārtrauktas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.interfax.ru/world/824153|title=Украина разорвала дипломатические отношения с Россией|website=[[Interfax]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aerotime.aero/articles/30312-ukraine-closes-airspace-russia-attacks?_fb_noscript=1|title=Ukraine closes airspace, Kyiv airport under attack|last=Charpentreau|first=Clement|website=AeroTime Hub|access-date=25 February 2022}}</ref> [[Attēls:VOA_video_of_Eastern_Ukraine_during_2022_Russian_invasion.webm|thumbtime=0:20|thumb|Ainas Austrumukrainā iebrukuma laikā]] 10:00 (UTC+2) Ukrainas prezidenta administrācijas brīfinga laikā tika ziņots, ka Krievijas karaspēks iebruka Ukrainā no ziemeļiem. Tiek ziņots, ka Krievijas karaspēks aktīvi darbojas Harkivas apgabalā, Čerņihivas apgabalā un netālu no [[Sumi]]em.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.unian.net/war/voyska-rossii-na-severe-ukrainy-prodvinulis-vglub-do-pyati-kilometrov-arestovich-novosti-donbassa-11715571.html|title=Войска России на севере Украины продвинулись вглубь до пяти километров – Арестович|website=[[Unian]]|access-date=24 February 2022|language=ru}}</ref> Zelenska preses dienests arī ziņoja, ka Ukraina atvairījusi uzbrukumu [[Volīnijas apgabals|Volīnijas apgabalā]] .<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.president.gov.ua/en/news/prezident-uhvaliv-usi-neobhidni-rishennya-dlya-zahistu-krayi-73117|title=President has made all necessary decisions to defend the country, the Armed Forces are actively resisting Russian troops – Adviser to the Head of the Office of the President|website=president.gov.ua|access-date=24 February 2022}}</ref> 10:30 (UTC+2) Ukrainas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks Čerņihivas apgabalā ir apturēts, norisinās liela kauja pie Harkivas, un Mariupoles, un Ščastja ir pilnībā atgūta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mil.gov.ua/en/news/2022/02/24/general-staff-of-the-armed-forces-of-ukraine-operative-information-as-of-10-30/|title=General Staff of the Armed Forces of Ukraine: Operative information as of 10.30|publisher=[[Ministry of Defence (Ukraine)|Ukraine Ministry of Defence]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}</ref> Krievijas gaisa desanta karaspēks ieņēma Hostomeļas lidostu Kijivas priekšpilsētā [[Hostomeļa|Hostomeļā]]; ukraiņu pretuzbrukums lidostas atgūšanai tika uzsākts vēlāk šajā dienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.themoscowtimes.com/2022/02/24/russia-attacks-ukraine-as-its-happening-a76553|title=Russia Attacks Ukraine: As It's Happening|website=[[The Moscow Times]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-news-02-24-22-intl/h_ab6cab437dff1920a9fcec2857593b70|title=On the ground: Russian forces take control of an air base near Kyiv, Ukraine|publisher=[[CNN]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022|last=Chance|first=Matthew}}</ref> Ukrainas Nacionālās gvardes Ātrās reaģēšanas brigāde paziņoja, ka karojusi lidlaukā, notriecot trīs no 34 Krievijas helikopteriem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/world/2022/02/24/russia-ukraine-attack-news/#link-UMHNSQEUGZHETM37AQDV3MLYMA|title=Video shows helicopters flying toward Gomostel airfield in Ukraine|work=[[The Washington Post]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}</ref> Tā kā Baltkrievija atļāva Krievijas karaspēkam iebrukt Ukrainā, pulksten 11:00 (UTC+2), Ukrainas robežsargi ziņoja par robežas pārkāpumu Vilčā ([[Kijivas apgabals]]), bet robežsargus Žitomiras apgabalā bombardēja Krievijas raķešu palaišanas iekārtas (domājams BM-21 Grad).<ref name="hromadske.online">{{Tīmekļa atsauce|url=https://hromadske.ua/posts/rosijsko-ukrayinska-vijna-tekstovij-onlajn|title=Російсько-українська війна (текстовий онлайн)|website=[[Hromadske]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022|language=uk}}</ref> Kā ziņots, helikopters bez marķējuma bombardēja [[Slavutiča]]s robežsargus no Baltkrievijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.unian.net/society/so-storony-belarusi-vertolet-bez-opoznavatelnyh-znakov-obstrelyal-rayon-pered-kpp-slavutich-novosti-ukrainy-11715628.html|title=Со стороны Беларуси вертолет без опознавательных знаков обстрелял район перед КПП 'Славутич'|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022|language=ru}}</ref> 11:30 (UTC+2) otrais Krievijas raķešu uzlidojumu vilnis bija vērsts pret Kijivas, Odesas, Harkivas un [[Ļviva]]s pilsētām. Tiek ziņots, ka [[Doneckas apgabals|Doneckas]] un Luhanskas apgabalos notiek smagas sauszemes kaujas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://nationalpost.com/pmn/news-pmn/ukraine-hit-by-second-wave-of-missile-strikes-official|title=Ukraine hit by second wave of missile strikes – official|work=[[National Post]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}</ref> Krievijas karaspēks, kas virzījās uz priekšu no [[Krima]]s, devās uz [[Nova Kahovka]]s pilsētu [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kyivindependent.com/uncategorized/russian-troops-moving-towards-town-of-nova-kakhovka-in-kherson-oblast/|title=Russian troops moving towards town of Nova Kakhovka in Kherson Oblast.|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}</ref> Tajā pašā dienā Krievijas spēki iegāja [[Hersona]]s pilsētā un pārņēma savā kontrolē [[Ziemeļkrimas kanāls|Ziemeļkrimas kanālu]], kas ļautu atsākt ūdens piegādi pussalai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aa.com.tr/en/europe/russian-troops-enter-ukraines-kherson-oblast-defense-ministry/2513722|title=Russian troops enter Ukraine's Kherson Oblast: Defense Ministry|publisher=[[Anadolu Agency]]|access-date=24 February 2022}}</ref> 13:00 un 13:19 (UTC+2) Ukrainas robežsargi un bruņotie spēki ziņoja par divām jaunām sadursmēm — pie Sumiem un [[Starobiļska]]s.<ref name="hromadske.online">{{Tīmekļa atsauce|url=https://hromadske.ua/posts/rosijsko-ukrayinska-vijna-tekstovij-onlajn|title=Російсько-українська війна (текстовий онлайн)|website=[[Hromadske]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022|language=uk}}</ref> 13:32 (UTC+2) [[Valerijs Zalužnijs|Valērijs Zalužnijs]] ziņoja par četrām ballistiskajām raķetēm, kas palaistas no Baltkrievijas teritorijas dienvidrietumu virzienā.<ref name="hromadske.online" /> Vairākas Kijivas metro un Harkivas metro stacijas tika izmantotas kā bumbu patvertnes vietējiem iedzīvotājiem.<ref name="hromadske.online" /> Tiek ziņots, ka vietējā slimnīca [[Vuhledara|Vuhledarā]] tika bombardēta, bojā gāja četri civiliedzīvotāji un 10 tika ievainoti (tostarp 6 ārsti).<ref name="hromadske.online" /> V. Zelenskis sacīja, ka [[Čornobiļa|Čornobiļā]] un [[Pripjata|Pripjatā]] izcēlušās kaujas starp Krievijas un Ukrainas spēkiem.<ref name="rsullivan-fighting">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/world/europe/chernobyl-nuclear-russia-attack-ukraine-b2022444.html|title=Fighting breaks out near Chernobyl, says Ukrainian president|last=Sullivan|first=Rory|website=[[The Independent]]|access-date=|date=24 February 2022}}</ref> Ap 18:20 (UTC+2) [[Čornobiļas atomelektrostacija]] bija Krievijas kontrolē,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.unian.net/war/rossiyskie-voyska-zahvatili-chernobylskuyu-aes-ofis-prezidenta-novosti-donbassa-11716741.html|title=В Офисе президента подтвердили захват россиянами Чернобыльской АЭС|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022|language=ru}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/chernobyl-power-plant-captured-by-russian-forces-ukrainian-official-2022-02-24/|title=Chernobyl power plant captured by Russian forces – Ukrainian official|publisher=[[Reuters]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-news-02-24-22-intl/h_438d63764e04c5907533d2c095e73cfd|title=Russian troops seize Chernobyl nuclear power plant, Ukrainian official says|last=Sangal|first=Aditi|last2=Wagner|first2=Meg|website=[[CNN]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022|last3=Vogt|first3=Adrienne|last4=Macaya|first4=Melissa|last5=Picheta|first5=Rob|last6=Said-Moorhouse|first6=Lauren|last7=Upright|first7=Ed|last8=Chowdhury|first8=Maureen}}</ref> tāpat kā apkārtējās teritorijas.<ref name="rsullivan-fighting" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/2/23/ukraine-declares-state-of-emergency-amid-fears-of-invasion-liveblog|title=Russian forces seize Chernobyl site as Ukraine battles rage|last=Najjar|first=Farah|last2=Child|first2=David|publisher=[[Al Jazeera]]|access-date=24 February 2022|last3=Gadzo|first3=Mersiha}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rferl.org/a/ukraine-invasion-russian-forces-chernobyl-/31721240.html|title=Zelenskiy Says Russian Forces Trying To Take Over Chernobyl Nuclear Power Plant|website=[[RadioFreeEurope/RadioLiberty]]|access-date=24 February 2022}}</ref> 16:18 (UTC+2) Kijivas mērs [[Vitālijs Kličko|Vitālijs Kļičko]] izsludināja komandantstundu no 22:00 līdz 7:00.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ua.interfax.com.ua/news/general/801462.html|title=Kyiv imposes curfew from 22:00 to 07:00, transport not to work at this time – Klitschko|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}</ref> 22:00 (UTC+2) Ukrainas Valsts robežsardzes dienests paziņoja, ka Krievijas spēki ir ieņēmuši [[Zmijinija|Zmijinijas salu]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://gazeta.ua/articles/donbas/_ostriv-zmiyinij-zahopili-rosijski-okupanti-dpsu/1072429|title=Острів Зміїний захопили російські окупанти – ДПСУ|publisher=[[Gazeta UA]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022|language=uk}}</ref> Tika domāts, ka visi 13 robežsargi, kas bija uz salas tika nogalināti, jo viņi atteicās padoties Krievijas karakuģim; sociālajos tīklos izplatījās ieraksts, kurā redzams, kā apsargi atsakās no piedāvājuma padoties. Prezidents V. Zelenskis paziņoja, ka iespējami mirušajiem robežsargiem pēc nāves tiks piešķirts Ukrainas varoņa tituls, kas ir valsts augstākais pagodinājums.<ref name="BBC-2022-02-25">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/live/world-europe-60517447|title=Ukraine-Russia invasion: Ukraine says Russian rockets hit Kyiv overnight|publisher=[[BBC News]]|access-date=25 February 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/national-security/2022/02/26/ukraine-russia-snake-island/|title=Ukrainian border guards may have survived reported last stand on Snake Island|work=[[The Washington Post]]|access-date=26 February 2022|date=26 February 2022|last=Lamothe|first=Dan}}</ref> Tika apstiprināts, ka nogalināti 17 civiliedzīvotāji, tostarp trīspadsmit nogalināti Dienvidukrainā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dailythanthi.com/News/TopNews/2022/02/24231956/South-Ukraine-region-says-13-civilians-9-troops-killed.vpf|title=ரஷ்ய தாக்குதல்: தெற்கு உக்ரைன் பகுதியில் 22 பேர் கொல்லப்பட்டதாக தகவல்|website=[[Dina Thanthi|Dailythanthi.com]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022|language=ta}}</ref> trīs Mariupolē un viens Harkivā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/2/24/russia-ukraine-invasion-casualties-death-toll|title=Ukraine death toll: What we know so far|publisher=[[Al Jazeera]]|access-date=24 February 2022}}</ref> V. Zelenskis paziņoja, ka iebrukuma pirmajā dienā gāja bojā 137 Ukrainas pilsoņi.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60454795|title=Ukraine-Russia invasion: Russia launches attack on Ukraine from several fronts|publisher=[[BBC News]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}</ref> Neilgi pēc pulksten 23:00 (UTC+2) prezidents V. Zelenskis pavēlēja vispārēju mobilizāciju visiem Ukrainas vīriešiem vecumā no 18 līdz 60 gadiem; šīs vecuma grupas vīriešiem tika aizliegts izbraukt no valsts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.interfax.com.ua/news/general/801769.html|title=Zelensky signs decree declaring general mobilization|access-date=25 February 2022|date=25 February 2022}}</ref> === 25. februāris === [[Attēls:Kyiv_Tense_as_Russian_Forces_Advance.webm|left|thumb|"Kijiva ir saspringusi par Krievijas spēku virzību uz priekšu", video ziņu reportāža no [[Amerikas Balss|Voice of America]]]] Ap pulksten 4:00 (UTC+2) pēc vietējā laika Kijivu satricināja divi spārnoto un ballistisko raķešu sprādzieni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2022/02/24/europe/ukraine-russia-invasion-friday-intl-hnk/index.html|title=Ukrainian capital Kyiv targeted with missile fire, official says|last=Regan|first=Helen|last2=Hallam|first2=Jonny|publisher=[[CNN]]|access-date=25 February 2022|date=25 February 2022}}</ref> Ukrainas valdība paziņoja, ka virs Kijivas notriekusi ienaidnieka lidmašīnu, kas pēc tam ietriekusies dzīvojamā ēkā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/explosions-heard-kyiv-official-says-enemy-aircraft-downed-2022-02-25/|title=Explosions heard in Kyiv, official says enemy aircraft downed|work=[[Reuters]]|access-date=25 February 2022|date=25 February 2022}}</ref> Krievu vienības mēģināja ielenkt Kijivu un virzīties uz Harkivu, taču bija nonākušas smagās kaujās, un sociālajos tīklos redzamie attēli liecināja, ka dažas Krievijas bruņu kolonnas ir nokļuvušas slazdā. Turpretim Krievijas operācijas austrumos un dienvidos bija efektīvākas. Tikmēr Krievijas militārie spēki, kas virzījās uz priekšu no Krimas, tika sadalīti divās kolonnās, analītiķiem liekot domāt, ka tie varētu būt mēģinājuši ielenkt un sagūstīt ukraiņu aizstāvjus Donbasā, liekot ukraiņiem atteikties no sagatavotās aizsardzības un cīnīties atklātā laukā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nytimes.com/live/2022/02/24/world/russia-attacks-ukraine/russian-forces-are-meeting-more-resistance-near-kyiv-and-kharkiv-than-farther-south-analysts-say|title=Russian forces are meeting more resistance near Kyiv and Kharkiv than farther south, analysts say.|last=Barnes|first=Julian E.|website=[[The New York Times]]|access-date=25 February 2022|date=25 February 2022}}</ref> 25. februāra rītā V. Zelenskis apsūdzēja Krieviju par mērķēšanu uz civilajiem objektiem;<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/25/ukraine-invasion-explosions-in-kyiv-as-uk-reports-fierce-resistance-across-the-nation|title=Ukraine invasion: Zelenskiy strikes defiant tone as explosions ring out in Kyiv|work=[[The Guardian]]|access-date=25 February 2022|date=25 February 2022|last=Graham-Harrison|first=Emma}}</ref> Ukrainas Iekšlietu ministrijas pārstāvis [[Vadims Deņisenko]] sacīja, ka iepriekšējās 24 stundās cietuši 33 civiliedzīvotāji.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://finance.yahoo.com/news/ukraine-ministry-says-russia-hit-075824163.html|title=Ukraine ministry says Russia hit 33 civilian sites in last 24 hrs -Interfax|work=[[Yahoo Finance]]|access-date=25 February 2022|last=Polityuk|first=Pavel}}</ref> Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas spēki iegājuši Kijivas [[Obolonas rajons|Obolonas rajonā]] un atradušies aptuveni 9 km attālumā no [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] ēkas .<ref name="BBC-2022-02-25">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/live/world-europe-60517447|title=Ukraine-Russia invasion: Ukraine says Russian rockets hit Kyiv overnight|publisher=[[BBC News]]|access-date=25 February 2022}}</ref> Daži Krievijas spēki bija iekļuvuši Kijivas ziemeļos, bet nebija tikuši tālāk.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/live/2022/02/25/world/russia-ukraine-war|title=Ukrainian Fighters Battle to Hold Kyiv|work=[[The New York Times]]|access-date=26 February 2022|date=25 February 2022|last=Bengali|first=Shashank|issn=0362-4331}}</ref> Krievijas ''Spetsnaz'' karaspēks iefiltrējās pilsētā ar nolūku "medīt" valdības ierēdņus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://inews.co.uk/news/russia-special-forces-kyiv-ukraine-leaders-mercanaries-behind-lines-1483303|title=Russian special forces have entered Kyiv to hunt down Ukraine's leaders, says Zelensky|publisher=[[i (newspaper)|i News]]|website=inews.co.uk|access-date=26 February 2022|date=25 February 2022}}</ref> Kijivas ziemeļos tika nofilmēts, kā netrafarēta bruņumašīna griežas pāri ceļam un saspiež civilo automašīnu. Automašīnu vadījušais civiliedzīvotājs, gados vecs vīrietis, izdzīvoja, un viņu izglāba vietējie iedzīvotāji.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gbnews.uk/news/tank-drives-over-mans-car-in-ukraine-and-he-lives-to-tell-the-tale-watch/235095|title=Tank drives over man's car in Ukraine... And he lives to tell the tale – WATCH|last=Wood|first=Aden-Jay|publisher=[[GB News]]|access-date=26 February 2022|date=25 February 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/25/ukrainian-man-crushed-car-russian-tank-rolling-northern-kyiv/|title=Ukrainian man run over in car by Russian tank rolling into northern Kyiv|work=[[The Daily Telegraph]]|access-date=26 February 2022|date=25 February 2022|last=Chandler-Wilde|first=Helen|issn=0307-1235}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.independent.co.uk/tv/news/russian-tank-crushes-car-kyiv-b2023423.html|title=Russian tank swerves to crush civilian car in Kyiv, driver miraculously survives|work=[[The Independent]]|access-date=26 February 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/news/factcheck/2022/02/28/fact-check-video-russian-tank-hitting-car-kyiv-lacks-context/6953727001/|title=Fact check: Unclear whether armored vehicle shown crushing car in Kyiv is Russian|last=Lee|first=Ella|last2=Sadeghi|first2=McKenzie|website=[[USA Today]]|access-date=3 March 2022|date=28 February 2022}}</ref> [[Attēls:Житловий_будинок_у_Києві_(вул._Кошиця)_після_обстрілу.jpg|thumb|Daudzdzīvokļu nams Kijivā (Oleksandra Košica ielā) pēc apšaudes, 25. februārī]] Krievijas atbalstītās [[Doneckas tautas republika]]s [[Horļivka]]s mērs ziņoja, ka Ukrainas spēku izšauta munīcija trāpījusi vietējai skolai, nogalinot divus skolotājus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://abcnews.go.com/International/wireStory/sorting-fact-disinformation-russian-attack-ukraine-83106752|title=Sorting fact, disinformation after Russian attack on Ukraine|publisher=[[ABC News]]|access-date=26 February 2022|date=26 February 2022}}</ref> Krievijas karaspēkam tuvojoties Kijivai, V. Zelenskis lūdza iedzīvotājus sagatavot [[Degpudele|Molotova kokteiļus]], lai "neitralizētu" ienaidnieku. Putins tikmēr aicināja Ukrainas militārpersonas [[Valsts apvērsums|gāzt valdību]] .<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/world/europe/ukraine-russia-putin-war-kyiv-invasion-latest-b2022971.html|title=Putin tells Ukrainian military to overthrow Zelensky – follow live|website=[[The Independent]]|access-date=25 February 2022|date=25 February 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.sky.com/story/ukraine-russia-war-live-latest-news-putin-kyiv-invasion-12541713|title=Ukraine-Russia news live: Troops enter Kyiv as Putin makes offer of Minsk peace talks|website=[[Sky News]]|access-date=25 February 2022}}</ref> Ukraina izdalīja 18 000 ieroču Kijivas iedzīvotājiem, kuri izteica vēlmi cīnīties, un Kijivas aizsardzībai izvietoja [[Ukrainas teritoriālās aizsardzības spēki|teritoriālos aizsardzības spēkus]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60517447|title=Kyiv residents take up arms as Russia advances|publisher=[[BBC News]]|access-date=25 February 2022|date=25 February 2022}}</ref> Aizsardzības ministrija arī paziņoja, ka visiem Ukrainas civiliedzīvotājiem ir tiesības brīvprātīgi piedalīties militārajā dienestā neatkarīgi no viņu vecuma.<ref name="OZ">{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/putin-orders-military-operations-ukraine-demands-kyiv-forces-surrender-2022-02-24/|title=Russian forces invade Ukraine with strikes on major cities|access-date=23 February 2022|date=23 February 2022|last=Osborn|first=Andrew}}</ref> [[Pentagons]] paziņoja, ka Krievija nav ieguvusi gaisa pārākumu Ukrainas gaisa telpā. Ukrainas [[pretgaisa aizsardzība]]s spējas bija pasliktinājuši Krievijas uzbrukumi, taču tās joprojām bija spējīgas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/world/2022/02/25/ukraine-invasion-russia-news/#link-RCVQQO7CNFC33LEDYG2O3Q3JAE|title=Airspace over Ukraine remains contested, with no one in control, Pentagon says|work=[[The Washington Post]]|access-date=25 February 2022|date=25 February 2022|last=Lamothe|first=Daniel}}</ref> Pentagons arī paziņoja, ka Krievijas karaspēks nevirzās uz priekšu tik ātri, kā to domāja ASV izlūkdienesti vai [[Maskava]], ka Krievija nav ieņēmusi nevienu apdzīvotības centru un ka Ukrainas vadība un kontrole joprojām ir neskarta. Pentagons brīdināja, ka Krievija ir nosūtījusi uz Ukrainu tikai 30 procentus no 150 000—190 000 karavīru, kas bija sapulcējušies pie robežas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/live/2022/02/25/world/russia-ukraine-war/russian-forces-have-lost-some-momentum-pentagon-official-says|title=Russian forces have lost some momentum, Pentagon official says.|work=[[The New York Times]]|access-date=25 February 2022|date=25 February 2022|last=Cooper|first=Helene}}</ref> Tika izplatīti ziņojumi par Ukrainas raķešu uzbrukumu Millerovas gaisa spēku bāzei Krievijā, kas sniedz gaisa atbalstu Krievijas karaspēkam Ukrainā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://rostovgazeta.ru/news/politics/25-02-2022/vooruzhennye-sily-ukrainy-atakovali-millerovo-tochkoy-u|title=Вооруженные силы Украины атаковали Миллерово 'Точкой-У'|work=Rostov Gazeta|access-date=25 February 2022|date=25 February 2022|language=ru}}</ref> V. Zelenskis norādīja, ka Ukrainas valdība "nebaidās runāt par neitrālu statusu".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.wsj.com/livecoverage/russia-ukraine-latest-news/card/U1YDTnzZnlMsI6A2uzcb|title=Zelensky Says Russia Is Striking Military and Civilian Targets|work=[[Wall Street Journal]]|access-date=25 February 2022|last=Marson|first=James}}</ref> Tajā pašā dienā Putins norādīja [[Ķīna]]s līderim [[Sji Dzjiņpins|Sji Dzjiņpinam]], ka "Krievija ir gatava vadīt augsta līmeņa sarunas ar Ukrainu".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://financialpost.com/pmn/business-pmn/putin-tells-xi-that-russia-willing-to-hold-high-level-talks-with-ukraine-chinas-cctv|title=Putin tells Xi that Russia willing to hold high-level talks with Ukraine -China's CCTV|work=[[Financial Post]]|access-date=25 February 2022|date=25 February 2022}}</ref> === 26. februāris === 00:00 (UTC) tika ziņots par spēcīgām kaujām Kijivas dienvidos, netālu no [[Vasiļkiva|Vasiļkovas]] pilsētas un tās gaisa bāzes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-news-02-25-22/index.html|title=Heavy fighting reported to the south of Kyiv|last=Sangal|first=Aditi|last2=Vogt|first2=Adrienne|publisher=[[CNN]]|access-date=25 February 2022|date=25 February 2022|last3=Woodyatt|first3=Amy|last4=Picheta|first4=Rob|last5=Upright|first5=Ed|last6=Yeung|first6=Jessie|last7=Renton|first7=Adam|last8=Macaya|first8=Melissa|last9=Wagner|first9=Meg}}</ref> Ukrainas ģenerālštābs apgalvoja, ka Ukrainas iznīcinātājs [[Su-27]] netālu no pilsētas notriecis Krievijas lidmašīnu [[Il-76]], kurā atradās desantnieki.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.unian.net/war/mest-za-lugansk-2014-vozle-vasilkova-sbili-il-76-s-vrazheskimi-desantnikami-novosti-donbassa-11718622.html|title=Месть за Луганск 2014: возле Василькова сбили Ил-76 с вражескими десантниками|access-date=26 February 2022|date=26 February 2022|last=Давыгора|first=Олег|language=ru}}</ref> Vasiļkovas mēre [[Natālija Balasinoviča]] sacīja, ka viņas pilsētu veiksmīgi aizstāvējuši Ukrainas spēki.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.unian.net/war/boy-za-vasilkov-zavershilsya-pobedoy-vsu-novosti-kieva-11718874.html|title=Бой за Васильков завершился победой ВСУ|access-date=26 February 2022|date=26 February 2022|last=Робейко|first=Ольга|language=ru}}</ref> Ap pulksten 03:00 Kijivas apkaimē tika ziņots par vairāk nekā 48 sprādzieniem 30 minūšu laikā. Teikts, ka Ukrainas militārpersonas karo pie spēkstacijas [[Troješčina]]s ziemeļu apkaimē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/world/2022/02/25/ukraine-invasion-russia-news/#link-TAIGHCFPGRBUVBQRFBISDQJSL4|title=Multiple explosions rock Kyiv as Russian forces target city|work=[[The Washington Post]]|access-date=26 February 2022|date=25 February 2022|last=Grady|first=Siobhán}}</ref> [[BBC News]] ziņoja, ka uzbrukums varētu būt mēģinājums atslēgt elektrību pilsētai. Tika ziņots, ka pie Kijivas zooloģiskā dārza un [[Šuļavka]]s apkaimē notikušas smagas kaujas. Ukrainas armija paziņoja, ka ir atvairījusi Krievijas uzbrukumu armijas bāzei, kas atrodas Peremohi avēnijā, Kijivā;<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/russian-troops-attack-kyiv-military-base-are-repelled-ukraine-military-2022-02-26/|title=Ukraine military says it repels Russian troops' attack on Kyiv base|publisher=[[Reuters]]|access-date=26 February 2022|date=26 February 2022}}</ref> tā arī apgalvoja, ka ir atvairījusi Krievijas spēku uzbrukumu [[Mikolajiva]]s pilsētai pie [[Melnā jūra|Melnās jūras]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60517447|title=Heavy fighting reported around Kyiv|last=Perera|first=Ayeshea|publisher=[[BBC]]|access-date=26 February 2022|date=25 February 2022}}</ref> Amerikas amatpersonas paziņoja, ka Ukrainas spēki notriekuši Krievijas lidmašīnu Il-76 netālu no [[Bila Cerkva]]s, aptuveni 80 km uz dienvidiem no Kijivas.<ref name="AP_stand_firm">{{Ziņu atsauce|url=https://apnews.com/article/russia-ukraine-vladimir-putin-volodymyr-zelenskyy-boris-johnson-business-08f569df695831ee467979527ea2e241|title=President refuses to flee, urges Ukraine to 'stand firm'|publisher=[[Associated Press]]|access-date=26 February 2022|date=25 February 2022|last=Karmanau|first=Yuras}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60517447|title=Ukraine says it shot down large Russian plane|publisher=[[BBC News]]|access-date=25 February 2022|date=25 February 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nypost.com/2022/02/26/ukraine-russian-war-updates-hundreds-of-casualties-as-russia-ukraine-fighting-spills-into-streets/|title=Battle for Kyiv: Hundreds of casualties as fighting spills into streets|website=[[New York Post]]|access-date=26 February 2022|date=26 February 2022}}</ref> Prezidents V. Zelenskis, paliekot Kijivā, bija noraidījis ASV evakuācijas piedāvājumus, tā vietā pieprasot vairāk munīcijas Ukrainas karaspēkam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2022/02/26/europe/ukraine-zelensky-evacuation-intl/index.html|title=Zelensky refuses US offer to evacuate, saying 'I need ammunition, not a ride'|last=Braithwaite|first=Sharon|publisher=[[CNN]]|access-date=27 February 2022|date=26 February 2022}}</ref> Nakts kaujās Kijivā tika ziņots par simtiem upuru, kur apšaudēs tika iznīcināta daudzdzīvokļu ēka, tilti un skolas.<ref name="AP_stand_firm">{{Ziņu atsauce|url=https://apnews.com/article/russia-ukraine-vladimir-putin-volodymyr-zelenskyy-boris-johnson-business-08f569df695831ee467979527ea2e241|title=President refuses to flee, urges Ukraine to 'stand firm'|publisher=[[Associated Press]]|access-date=26 February 2022|date=25 February 2022|last=Karmanau|first=Yuras}}</ref> Kijivas mērs [[Vitālijs Kličko|Vitālijs Kļičko]] no pulksten 17 noteica komandanta stundu. No sestdienas līdz 8:00 pirmdien, tika brīdināts, ka ikviens, kas šajā laikā atradīsies ārpusē, tiks uzskatīts par ienaidnieka sabotāžas un izlūkošanas grupām.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/live/2022/02/26/world/ukraine-russia-war/ukrainian-forces-fight-back-as-russia-pushes-on-three-cities|title=Ukrainian forces slow Russian advance as the U.S. and its allies take action on Russian banks.|work=[[The New York Times]]|access-date=26 February 2022|date=26 February 2022}}</ref> Dažās Ukrainas daļās, īpaši dienvidos un austrumos, tika traucēti interneta pieslēgumi.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/internet-ukraine-disrupted-russian-troops-advance-2022-02-26/|title=Internet in Ukraine disrupted as Russian troops advance|publisher=[[Reuters]]|access-date=26 February 2022|date=26 February 2022|last=Pearson|first=James}}</ref> Atbildot uz [[Ukrainas premjerministri|Ukrainas vicepremjera]] [[Mihailo Fjodorovs|Mihailo Fjodorova]] lūgumu, [[Īlons Masks]] paziņoja, ka ir ieslēdzis savu ''Starlink'' pakalpojumu Ukrainā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/world/europe/starlink-service-ukraine-elon-musk-b2024184.html|title=Elon Musk says SpaceX's Starlink satellites now active over Ukraine|work=[[The Independent]]|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/technology/musk-says-starlink-active-ukraine-russian-invasion-disrupts-internet-2022-02-27/|title=Musk says Starlink active in Ukraine as Russian invasion disrupts internet|publisher=[[Reuters]]|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022|last=Jin|first=Hyunjoo}}</ref> [[Attēls:Solemn_Kyiv_Copes_with_Bombs_Gunfire.webm|thumb|"''Solemn Kyiv Copes with Bombs, Gunfire''", video reportāža no [[Amerikas Balss|Voice of America]]]] Ukrainas Iekšlietu ministrijas pārstāvis Vadims Deņisenko paziņoja, ka Krievijas spēki virzījušies tālāk [[Enerhodara]]s un [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s virzienā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.polsatnews.pl/wiadomosc/2022-02-26/wojna-na-ukrainie-rosjanie-blisko-elektrowni-atomowej-jest-ryzyko-ze-zostanie-ostrzelana/|title=Wojna na Ukrainie. Rosjanie blisko elektrowni atomowej. Jest ryzyko, że zostanie ostrzelana|publisher=[[Polsat News]]|access-date=26 February 2022|date=26 February 2022|language=pl}}</ref> Zaporižjas apgabala valsts pārvalde paziņoja, ka Krievijas spēki, kas virzījās uz [[Enerhodara|Enerhodaru]], vēlāk atgriezās Bolshaya Belozerka, ciematā, kas atrodas 30 km no pilsētas, tajā pašā dienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nikopol.nikopolnews.net/ru/favorite/oficialno-o-situacii-v-energodare-27-fevralya/|title=Официально о ситуации в Энергодаре 27 февраля|last=Andrus|first=Ekaterina|website=[[Nikopol News]]|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022|language=ru}}</ref> [[Japāna]]i piederošam kravas kuģim ar 20 apkalpes locekļiem Melnajā jūrā trāpīja Krievijas raķete. Krievijas karakuģis apšaudīja arī [[Moldova]]s kuģi, radot nopietnus bojājumus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-news-02-26-22/h_d79d1d542a90f15d7c38c6e3b03d73ab|title=Japanese-owned cargo ship hit by a missile off Ukrainian coast|publisher=[[CNN]]|access-date=26 February 2022|date=26 February 2022|last=Vogt|first=Adrienne}}</ref> [[Ramzans Kadirovs]] apstiprināja, ka [[Kadirovieši]] ir dislocēti arī Ukrainā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/2/26/putins-chechen-ally-says-forces-deployed-ukraine-to-back-russia|title=Chechen leader, a Putin ally, says his forces deployed to Ukraine|access-date=26 February 2022|date=26 February 2022}}</ref> Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs [[Oleksijs Danilovs]] paziņoja, ka Krievijas [[Krievijas Federālais drošības dienests|Federālā drošības dienesta]] darbinieki Ukrainai ir devuši vēstījumu, ka ''Kadirovieši'' mēģina iefiltrēties Kijivā un nogalināt prezidentu V. Zelenski. O. Danilovs paziņoja, ka ''Kadirovieši'' ir sadalījušies divās grupās, no kurām vienu iznīcināja Ukrainas spēki.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/world/2022/03/02/zelensky-russia-ukraine-assassination-attempt-foiled/|title=Assassination plot against Zelensky foiled and unit sent to kill him 'destroyed,' Ukraine says|work=[[The Washington Post]]|access-date=2 March 2022|date=2 March 2022|last=Bella|first=Timothy}}</ref> Sešus gadus vecs zēns gāja bojā, bet vairāki citi tika ievainoti, artilērijas apšaudei skārot bērnu slimnīcu Kijivā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-news-02-26-22/h_60a7db10bfe4a64fb7fc9c2232fca43d|title=Six-year-old boy killed in Kyiv clashes, several more Ukrainian civilians wounded|publisher=[[CNN]]|access-date=27 February 2022|date=26 February 2022|last=Vogt|first=Adrienne}}</ref> Ukrainas militārpersonas apgalvoja, ka [[Čerņihivas apgabals|Čerņihivas apgabalā]] uzspridzinājušas kolonnu, kas veda dīzeļdegvielu Krievijas spēkiem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.pravda.com.ua/eng/news/2022/02/26/7326282/|title=Ukrainian troops defending Chernihiv blow up 56 tanks of diesel fuel|work=[[Pravda]]|access-date=26 February 2022|date=26 February 2022}}</ref> Līdz dienas beigām Krievijas spēku mēģinājumi ielenkt un izolēt Kijivu bija neveiksmīgi, neskatoties uz mehanizētiem un gaisa uzbrukumiem.<ref name="CT Update 9">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.criticalthreats.org/analysis/ukraine-conflict-update-9|title=Ukraine Conflict Update 9: February 26, 2022|publisher=[[Institute for the Study of War]]|website=Critical Threats|access-date=27 February 2022|date=26 February 2022}}</ref> Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievija ir izveidojusi savu operatīvo ziemeļu rezerves 17 bataljonu taktisko grupu (BTG) sastāvā pēc tam, kad Ukrainas spēki apturēja 14 BTG virzību uz Kijivas ziemeļiem.<ref name="ISW Feb26">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.understandingwar.org/backgrounder/russia-ukraine-warning-update-russian-offensive-campaign-assessment-february-26|title=Russia-Ukraine Warning Update: Russian Offensive Campaign Assessment, February 26|last=Clark|first=Mason|last2=Barros|first2=George|publisher=[[Institute for the Study of War]]|access-date=27 February 2022|date=26 February 2022|last3=Stepanenko|first3=Katya}}</ref> Krievija uz laiku atteicās no mēģinājumiem ieņemt Čerņihivu un Harkivu pēc tam, kad uzbrukumus atvairīja mērķtiecīga Ukrainas pretestība.<ref name="CT Update 9" /> Dienvidos Krievija ieņēma [[Berdjanska|Berdjansku]] un draudēja ielenkt Mariupoli.<ref name="ISW Feb26" /> Kara izpētes institūts (ISW) paziņoja, ka slikta plānošana un izpilde rada morāles un loģistikas problēmas Krievijas militārpersonām Ukrainas ziemeļos.<ref name="CT Update 9">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.criticalthreats.org/analysis/ukraine-conflict-update-9|title=Ukraine Conflict Update 9: February 26, 2022|publisher=[[Institute for the Study of War]]|website=Critical Threats|access-date=27 February 2022|date=26 February 2022}}</ref> ASV un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] amatpersonas ziņoja, ka Krievijas spēki sastopas ar [[Benzīns|benzīna]] un [[dīzeļdegviela]]s deficītu, kā rezultātā tanki un bruņumašīnas apstājas un palēninās to virzība.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/uk/uk-says-russian-advance-has-slowed-likely-caused-by-logistical-problems-2022-02-26/|title=UK says Russian advance has slowed, likely caused by logistical problems, resistance|publisher=[[Reuters]]|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022}}</ref> Tiešsaistē parādījās arī video par Krievijas tankiem un bruņutransportieriem jeb APC, kas iestrēguši ceļmalā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.rferl.org/a/31724528.html|title=U.S., British Officials Say Russia Slowed By Logistics, 'Viable Ukrainian Resistance'|publisher=[[Radio Free Europe/Radio Liberty]]|access-date=26 February 2022|date=26 February 2022}}</ref> === 27. februāris === [[Attēls:Equipment_of_the_sabotage_and_reconnaissance_group_captured_in_Odessa_Oblast,_2022_(2)_(cropped).jpg|thumb| [[Odesas apgabals|Odesas apgabalā]] sagūstītais krievu diversijas un izlūkošanas grupas aprīkojums]] Tika ziņots, ka pa nakti Krievijas uzbrukumā tika uzspridzināts gāzes vads ārpus Harkivas,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60542877|title=What's happening in the Ukraine crisis now|publisher=[[BBC News]]|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022}}</ref> savukārt Krjačku ciemā netālu no Vasiļkovas aizdegās naftas bāze pēc raķešu trieciena.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.ukrinform.net/rubric-ato/3414231-russia-hits-kyiv-regions-vasylkiv-with-cruise-or-ballistic-missiles.html|title=Update on Russian invasion: Vasylkiv hit with Russian missiles, oil depot nearby on fire|publisher=[[UkrInform]]|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022}}</ref> Tāpat naktī tika ziņots, ka ukraiņu [[Romi|romu]] grupa Hersonas apgabalā, Ļubimivkā, netālu no [[Kahovka]]s, sagrābusi krievu tanku.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.unian.ua/war/pid-kahovkoyu-ukrajinski-romi-vkrali-u-rosiyskih-okupantiv-tank-novini-donbasu-11720335.html|title=Під Каховкою українські роми вкрали у російських окупантів танк – місцеві|date=27 February 2022|last=Orlova|first=Violetta|language=uk}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.diglogs.com/cesko/the-ukrainian-roma-achieved-success-seizing-the-russian-tank/|title=The Ukrainian Roma achieved success, seizing the Russian tank|work=DigLogs|date=27 February 2022|access-date={{dat|2022|04|08||bez}}|archive-date={{dat|2022|03|01||bez}}|archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220301/https://www.diglogs.com/cesko/the-ukrainian-roma-achieved-success-seizing-the-russian-tank/}}</ref> Krievijas atbalstītie separātisti Luhanskas apgabalā paziņoja, ka Ukrainas raķete trāpīja naftas terminālim [[Roveņki|Rovenkas]] pilsētā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/town-near-ukraines-kyiv-hit-by-missiles-oil-terminal-fire-2022-02-27/|title=Town near Ukraine's Kyiv hit by missiles, oil terminal on fire|publisher=[[Reuters]]|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022}}</ref> Ukrainas Valsts ārkārtas dienests izglāba 80 cilvēkus no deviņstāvu dzīvojamās ēkas Harkivā pēc tam, kad Krievijas artilērija trāpīja ēkai, to pamatīgi sabojājot un nogalinot sievieti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-news-02-26-22/h_b166502aee8fd3e6916eed56d4c443f5|title=Russian aircraft banned from German airspace|last=Vogt|first=Adrienne|last2=Said-Moorhouse|first2=Lauren|publisher=[[CNN]]|access-date=27 February 2022|date=26 February 2022|last3=Ravindran|first3=Jeevan|last4=Wilkinson|first4=Peter|last5=Yeung|first5=Jessie|last6=Lendon|first6=Brad|last7=George|first7=Steve|last8=Wagner|first8=Meg|last9=Vera|first9=Amir}}</ref> Nova Kahovkas mērs [[Vladimirs Kovaļenko]] apstiprināja, ka pilsētu ir sagrābis Krievijas karaspēks, un apsūdzēja to Kozackes un Veseles apmetņu iznīcināšanā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://korrespondent.net/ukraine/4452018-novaia-kakhovka-polnostui-pod-kontrolem-rossyiskykh-okkupantov-mer1|title=Новая Каховка полностью под контролем российских оккупантов – мэр|work=[[Korrespondent]]|access-date=27 February 2022|last=Vinogradova|first=Ulyana|language=uk}}</ref> Krievijas karaspēks ienāca arī Harkivā, kaujas norisinājās pilsētas ielās, tostarp pilsētas centrā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/russian-troops-enter-ukraines-kharkiv-ukrainian-official-2022-02-27/|title=Russian troops enter Ukraine's Kharkiv -Ukrainian official|publisher=[[Reuters]]|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022}}</ref> Tajā pašā laikā krievu tanki sāka doties iekšā Sumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kyivindependent.com/uncategorized/a-large-column-of-russian-vehicles-is-pushing-into-the-city-of-sumy-from-the-side-of-khimprom/|title=A large column of Russian vehicles is pushing into the city of Sumy from the side of Khimprom|website=[[The Kyiv Independent]]|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022}}</ref> Tikmēr Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas spēki pilnībā ielenkuši Hersonu un Berdjansku, ieņēmuši [[Heņičeska|Heņičesku]] un Hersonas starptautisko lidostu [[Čornobajivka|Černobajivkā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/russia-says-it-blocks-ukraines-kherson-berdyansk-ria-2022-02-27/|title=Russia says it "blocks" Ukraine's Kherson, Berdyansk – RIA|publisher=[[Reuters]]|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022|last=Auyezov|first=Olzhas}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pnp.ru/politics/v-minoborony-soobshhili-ob-unichtozhenii-975-voennykh-obektov-ukrainy.html|title=В Минобороны сообщили об уничтожении 975 военных объектов Украины|date=27 February 2022|language=ru}}</ref> Harkivas apgabala gubernators Olehs Sinjehubovs paziņoja, ka Ukrainas spēki ir atguvuši pilnīgu kontroli pār Harkivu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dailysabah.com/world/ukraine-restores-full-control-over-kharkiv-city-governor/news|title=Ukraine restores full control over Kharkiv: City governor|website=[[Daily Sabah]]|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022}}</ref> Ukrainas varas iestādes paziņoja, ka pilsētā padevušies vairāki desmiti Krievijas karavīru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-news-02-27-22/index.html|title=Ukrainian commander in Kharkiv says dozens of Russians surrendered|publisher=[[CNN]]|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022}}</ref> Televīzijas uzrunā prezidents Putins lika aizsardzības ministram un Ģenerālštāba priekšniekam "nodot Krievijas armijas atturēšanas spēkus īpašā kaujas dienesta režīmā".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.dw.com/en/putin-puts-nuclear-deterrence-forces-on-alert/a-60936141|title=Putin puts nuclear 'deterrence' forces on alert|publisher=[[Deutsche Welle]]|access-date=3 March 2022|date=27 February 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vedomosti.ru/politics/news/2022/02/27/911143-putin-poruchil|title=Путин поручил Минобороны перевести силы сдерживания в особый режим|website=[[Vedomosti]]|access-date=3 March 2022|date=27 February 2022|language=ru}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/27/vladimir-putin-puts-russia-nuclear-deterrence-forces-on-high-alert-ukraine|title=Vladimir Putin puts Russia's nuclear deterrence forces on high alert|work=[[The Guardian]]|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022|last=Roth|first=Andrew}}</ref> Tas tika interpretēts kā drauds, un to kritizēja NATO, ES un [[Apvienoto Nāciju Organizācija]] (ANO); NATO ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] to raksturoja kā "bīstamu un bezatbildīgu", savukārt ANO amatpersona [[Stefans Dujariks]] ideju par [[Kodolkarš|kodolkaru]] nosauca par "neiedomājamu".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://tribune.com.pk/story/2345548/nato-chief-calls-putin-alert-order-irresponsible-cites-dangerous-rhetoric|title=NATO chief calls Putin's alert irresponsible, dangerous rhetoric|website=[[The Express Tribune]]|access-date=|date=27 February 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.timesofisrael.com/liveblog_entry/un-spokesman-says-idea-of-nuclear-conflict-inconceivable/|title=UN spokesman says idea of nuclear conflict 'inconceivable'|website=[[Times of Israel]]|access-date=|date=27 February 2022}}</ref> Pēc analītiķu firmas ''Rochan Consulting'' teiktā, Krievijai, aplencot Mariupoli un Berdjansku, izdevies savienot Krimu ar prokrievisko spēku pārziņā esošajiem rajoniem Ukrainas austrumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ft.com/content/dd28dd4c-ab02-4f06-a56a-e930d1ce0ffd|title=Russia homes in on Kyiv and Kharkiv and pushes across Black Sea coast|last=Foy|first=Henry|last2=Rathbone|first2=John Paul|website=[[Financial Times]]|access-date=28 February 2022|date=28 February 2022}}</ref> Prezidenta V. Zelenska padomnieks [[Oleksijs Arestovičs]] paziņoja, ka Berdjansku sagrābuši Krievijas spēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fakty.com.ua/ua/ukraine/suspilstvo/20220228-melitopol-zahopyly-bojovyky-u-harkovi-ta-sumah-tysha-arestovych-pro-sytuacziyu-v-ukrayini/|title=Бердянськ захопили бойовики, у Харкові та Сумах – тиша: Арестович про ситуацію в Україні|last=Zakharchenko|first=Yulia|website=[[Fakty i Kommentarii]]|access-date=28 February 2022|date=28 February 2022|language=Ukrainian|archive-date={{dat|2022|02|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220228033140/https://fakty.com.ua/ua/ukraine/suspilstvo/20220228-melitopol-zahopyly-bojovyky-u-harkovi-ta-sumah-tysha-arestovych-pro-sytuacziyu-v-ukrayini/}}</ref> Krievijas spēki no Krimas virzījās uz ziemeļiem [[Zaporižja]]s virzienā, bet [[Dņipro]] austrumu krastā tie apdraudēja Mikolajivu.<ref name="ISW_update_10">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.understandingwar.org/backgrounder/ukraine-conflict-update-10|title=Ukraine Conflict Update 10|publisher=[[Institute for the Study of War]]|access-date=28 February 2022|date=27 February 2022}}</ref> Krievijas spēki tika atgrūsti [[Buča (pilsēta)|Bučā]] un [[Irpiņa|Irpiņā]] uz ziemeļrietumiem no Kijivas. Pēc Apvienotās Karalistes militārās izlūkošanas datiem, Krievijas mehanizētie spēki bija apgājuši Čerņihivu, virzoties Kijivas virzienā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/27/kyiv-surrounded-says-mayor-fighting-on-fourth-day-of-russian-invasion-of-ukraine|title=Russian forces advance on Kyiv: fighting on fourth day of invasion|work=[[The Guardian]]|access-date=28 February 2022|date=27 February 2022|last=Sabbagh|first=Dan}}</ref> Luhanskas apgabala gubernators [[Serhijs Haidajs]] apsūdzēja Krieviju [[Stanicja Luhanska|Staņicas Luhanskas]] un Ščastjas iznīcināšanā pirms to ieņemšanas, savukārt Doneckas apgabala gubernators [[Pavlo Kirilenko]] apsūdzēja to arī [[Volnovaha]]s iznīcināšanā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.rbc.ua/ukr/news/stanitsa-luganskaya-schaste-volnovaha-okazalis-1645985725.html|title=Станиця Луганська, Щастя і Волноваха опинилися на межі гуманітарної катастрофи|publisher=[[RBC Ukraine]]|access-date=28 February 2022|date=27 February 2022|language=uk}}</ref> ISW (''Kara izpētes institūts'') ziņoja, ka Krievijas spēki Ukrainas ziemeļos, visticamāk, ir veikuši "operācijas pauzi", lai izvietotu papildu spēkus un piegādes; Krievijas militārie resursi, kas iepriekš nebija iebrukuma spēku sastāvā, tika virzīti uz Ukrainu, sagaidot sarežģītāku konfliktu, nekā sākotnēji gaidīts.<ref name="ISW_update_10">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.understandingwar.org/backgrounder/ukraine-conflict-update-10|title=Ukraine Conflict Update 10|publisher=[[Institute for the Study of War]]|access-date=28 February 2022|date=27 February 2022}}</ref> === 28. februāris === [[Attēls:Chernihiv,_28.02.2022_-_State_Emergency_Service_of_Ukraine.webm|thumbtime=0:16|thumb|Gruveši [[Čerņihiva|Čerņihivā]] pēc Krievijas raķešu apšaudēm 28. februārī]] [[Attēls:Russian_shelling_of_Kharkiv,_28_February_2022.webm|thumbtime=0:26|thumb|Krievijas raķešu apšaude [[Harkiva|Harkivā]] 28. februārī]] Mariupoles apkārtnē visu nakti notika kaujas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/fighting-around-ukraines-mariupol-throughout-night-regional-governor-2022-02-28/|title=Fighting around Ukraine's Mariupol throughout the night – regional governor|access-date=28 February 2022|date=28 February 2022}}</ref> 28. februāra rītā Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija paziņoja, ka lielākā daļa Krievijas sauszemes spēku joprojām ir vairāk nekā 30 km uz ziemeļiem no Kijivas, ko palēninājusi Ukrainas pretestība Hostomeļas lidostā. Tā arī teica, ka kaujas notiek pie Čerņihivas un Harkivas un, ka abas pilsētas joprojām atrodas Ukrainas kontrolē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/article/us-ukraine-crisis-britain-intelligence/uk-says-russian-advance-on-kyiv-slowed-by-staunch-ukrainian-resistance-idUSKBN2KX0LJ|title=UK says Russian advance on Kyiv slowed by staunch Ukrainian resistance|date=28 February 2022}}</ref> Uzņēmums ''Maxar Technologies'' publicēja satelītattēlus, kuros bija redzama Krievijas kolonna, ieskaitot tankus un pašpiedziņas artilēriju, kas virzās Kijivas virzienā netālu no [[Ivankiva|Ivankovas]] .<ref name="Beech-2022">{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/russian-military-convoy-north-kyiv-stretches-40-miles-maxar-2022-03-01/|title=Russian military convoy north of Kyiv stretches for 40 miles -Maxar|access-date=28 February 2022|date=28 February 2022|last=Beech|first=Eric}}</ref> Firma sākotnēji norādīja, ka karavāna bija aptuveni 27 km gara, taču vēlāk tajā pašā dienā noskaidroja, ka kolonna patiesībā bija vairāk nekā 64 km gara.<ref name="Beech-2022" /> ''[[The Times]]'' ziņoja, ka [[Vāgnera grupa]] tikusi pārdislocēta no [[Āfrika]]s uz Kijivu ar pavēli nogalināt V. Zelenski pirmajās iebrukuma dienās.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.thetimes.co.uk/article/volodymyr-zelensky-russian-mercenaries-ordered-to-kill-ukraine-president-cvcksh79d|title=Volodymyr Zelensky: Russian mercenaries ordered to kill Ukraine's president|work=[[The Times]]|access-date=28 February 2022|date=28 February 2022|last=Rana|first=Manveen}}</ref> Ukrainas padomnieks O. Arestovičs apgalvoja, ka uz šosejas starp Irpiņu un Žitomiru tika iznīcināti vai bojāti vairāk nekā 200 Krievijas militārie transportlīdzekļi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://espreso.tv/do-1400-bulo-znishcheno-ponad-200-odinits-tekhniki-okupantiv-na-napryamkakh-trasi-irpin-zhitomir-arestovich|title=До 14:00 було знищено понад 200 одиниць техніки окупантів на напрямках траси Ірпінь-Житомир, – Арестович|publisher=[[Espreso TV]]|access-date=28 February 2022|date=28 February 2022|language=uk}}</ref> Harkivas mērs [[Ihors Terehovs]] paziņoja, ka diennakts laikā pilsētā notikušajās apšaudēs nogalināti 9 civiliedzīvotāji un 37 tika ievainoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.sky.com/story/ukraine-invasion-cluster-munition-strikes-buildings-in-kharkiv-as-dozens-killed-in-mass-shelling-12554056|title=Ukraine invasion: Three children among nine dead as footage shows Kharkiv apartment block being rocked by series of blasts|publisher=[[Sky News]]|access-date=28 February 2022}}</ref> Ukrainas vēstniece ASV [[Oksana Markarova]] apsūdzēja Krieviju [[Termobāriskie ieroči|vakuuma bumbas]] izmantošanā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/world/europe/russia-ukraine-war-vaccuum-bomb-thermobaric-b2025344.html|title=Russia used vacuum bomb during invasion, Ukrainian ambassador claims|work=[[The Independent]]|access-date=1 March 2022|date=1 March 2022|last=Sabin|first=Lamiat}}</ref> Ukrainas un Krievijas pārstāvju sarunas [[Gomeļa|Gomeļā]], Baltkrievijā, beidzās bez panākumiem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/mar/01/ukraine-what-we-know-day-six-russia-invasion|title=Ukraine: what we know on day six of Russia's invasion|work=[[The Guardian]]|access-date=1 March 2022|date=1 March 2022|last=Harrison|first=Virginia}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2022/02/28/world/europe/ukraine-russia-talks-belarus.html|title=Initial talks between Russia and Ukraine yield no resolution.|work=[[The New York Times]]|access-date=3 March 2022|date=28 February 2022|last=Hopkins|first=Valerie}}</ref> Kā nosacījumu iebrukuma izbeigšanai Putins pieprasīja Ukrainas neitralitāti, "denacifikāciju" un "demilitarizāciju", kā arī Krimas atzīšanu par Krievijas teritoriju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/putin-says-ukrainian-neutrality-key-any-settlement-2022-02-28/|title=Putin says Ukrainian neutrality key to any settlement|date=28 February 2022}}</ref> Krievija palielināja triecienus Ukrainas lidlaukiem un loģistikas centriem, īpaši rietumos, acīmredzami cenšoties apturēt Ukrainas gaisa spēkus un traucēt piegādes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.understandingwar.org/backgrounder/russian-offensive-campaign-assessment-february-28-2022|title=Russian Offensive Campaign Assessment, February 28 2022|publisher=[[Institute for the Study of War]]|access-date=1 March 2022|date=28 February 2022}}</ref> Karaliskā Apvienoto pakalpojumu institūta analītiķis paziņoja, ka Ukrainas regulārā armija vairs nedarbojas formējumos, bet gan lielā mērā fiksētā aizsardzībā un arvien vairāk tiek integrēta ar [[Ukrainas teritoriālās aizsardzības spēki|teritoriālajiem aizsardzības spēkiem]] un bruņotiem brīvprātīgajiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60542877?ns_linkname=621dcac6ec502b53cd480359%26%27Russia%20has%2075%25%20of%20forces%20inside%20Ukraine%27%262022-03-01T07%3A37%3A57.818Z&pinned_post_locator=urn:asset:341d7815-541d-4473-8a09-55b19f660556&pinned_post_asset_id=621dcac6ec502b53cd480359|title='Russia has 75% of forces inside Ukraine'|access-date=1 March 2022|date=1 March 2022}}</ref> 28. februārī iestājās diplomātiskā krīze [[Grieķijas - Krievijas attiecības|Grieķijas — Krievijas attiecībās]], kad Krievijas gaisa spēki bombardēja divas apdzīvotās vietas Buhasu un Sartanu, kurās lielākoties dzīvoja ukraiņu grieķi netālu no Mariupoles, nogalinot 12 grieķus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tanea.gr/2022/02/28/greece/polemos-stin-oukrania-nekroi-dyo-akomi-ellines-omogeneis-sto-xorio-sartana/|title=Πόλεμος στην Ουκρανία: Νεκροί δύο ακόμη Ελληνες στο χωριό Σαρτανάς|website=tanea.gr|access-date=28 February 2022|date=28 February 2022|language=el}}</ref> Francijas prezidents [[Emanuels Makrons]] un ASV valsts sekretārs [[Entonijs Blinkens]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.state.gov/the-secretarys-call-with-greek-foreign-minister-dendias/|title=The Secretary's Call with Greek Foreign Minister Dendias|website=[[United States Department of State]]|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022}}</ref> kopā ar [[Vācija|Vāciju]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.real.gr/kosmos/arthro/presbeia_germanias_stin_ellada_syllypitiria_stous_syggeneis_ton_10_amaxon_ellinikis_katagogis-813186/|title=Πρεσβεία Γερμανίας στην Ελλάδα: 'Συλλυπητήρια στους συγγενείς των 10 αμάχων ελληνικής καταγωγής'|website=Real.gr|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022|language=el}}</ref> un citām valstīm izteica līdzjūtību [[Grieķija]]i. Krievijas varas iestādes noliedza atbildību, lai gan Grieķijas varas iestādes paziņoja, ka tām ir pierādījumi par Krievijas līdzdalību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.efsyn.gr/politiki/exoteriki-politiki/333846_ypex-ehoyme-apodeixeis-oti-oi-ellines-skotothikan-apo-rosika|title=ΥΠΕΞ: Έχουμε αποδείξεις ότι οι Έλληνες σκοτώθηκαν από ρωσικά πυρά|website=EfSyn|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022|language=el}}</ref> Grieķijas premjerministrs [[Kirjakoss Mitsotakis]] paziņoja, ka viņa valsts nosūtīs aizsardzības militāro aprīkojumu un humāno palīdzību, lai atbalstītu Ukrainu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ekathimerini.com/news/1178530/greece-to-send-defensive-military-equipment-to-ukraine/|title=Greece to send defensive military equipment to Ukraine|website=Kathimerini|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/2/27/russian-air-strikes-in-ukraine-kills-10-greek-nationals-fm|title=Greece summons Russian envoy after bombing kills 10 nationals|publisher=[[Al Jazeera]]|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022}}</ref> ''Sky News'' reportieru komanda, mēģinot atgriezties Kijivā, tika apšaudīta no Krievijas diversantu izlūkošanas vienības puses, apgalvoja Ukraina. Komandas dalībnieks Stjuarts Remzijs tika ievainots muguras lejasdaļā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.sky.com/story/sky-news-teams-harrowing-account-of-their-violent-ambush-in-ukraine-this-week-12557585|title=Sky News team's harrowing account of their violent ambush in Ukraine this week|publisher=[[Sky News]]|access-date=5 March 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/uk-60627841|title=Sky journalist shot and wounded in Ukraine ambush|access-date=5 March 2022|date=5 March 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/03/04/sky-news-reporter-stuart-ramsay-shot-russian-infiltrators-ukraine/|title=Sky News reporter Stuart Ramsay shot by Russian 'infiltrators' in Ukraine|work=[[The Daily Telegraph]]|access-date=5 March 2022|date=4 March 2022|last=Ensor|first=Josie|issn=0307-1235}}</ref> Ukrainā ticis nogalināts Krievijas armijas komandieris ģenerālmajors [[Andrejs Suhovetskis]], Centrālā militārā apgabala 41. apvienotās ieroču armijas komandiera vietnieks.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-11-22/h_3e6ea2e4c7df77975ab58f7317aa5d71|title=Russian major general killed in Ukraine at end of February|publisher=CNN|access-date=11 March 2022|date=11 March 2022|last=Murphy|first=Paul P.|location=}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.newsweek.com/russia-ukraine-sukhovetsky-conflict-1684441|title=Ukraine forces reportedly kill top Russian general in blow to invading army|work=[[Newsweek]]|access-date=3 March 2022|date=3 March 2022}}</ref> == 2022. gada marts == === 1. marts === [[Attēls:Kharkiv_downtown_street_destroyed_by_Russian_bombardment.jpg|thumb| [[Harkiva]]s centra iela pēc Krievijas bombardēšanas]] Pēc [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] gubernatora [[Dmitro Živickis|Dmitro Živicka]] teiktā, vairāk nekā 70 ukraiņu karavīri gājuši bojā, Krievu spēkiem apšaudot militāro bāzi [[Ohtirka|Ohtirkā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.washingtontimes.com/news/2022/feb/28/ukrainian-soldiers-killed-after-russian-artillery-/|title=More than 70 Ukrainian soldiers killed after Russian artillery hit Okhtyrka base|website=[[The Washington Times]]|access-date=1 March 2022|date=1 March 2022}}</ref> Krievijas raķete vēlāk trāpīja reģionālās administrācijas ēkai Brīvības laukumā Harkivā, nogalinot vismaz desmit civiliedzīvotājus un ievainojot vēl 35 cilvēkus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/kharkiv-official-russian-missiles-hit-city-administration-residential-areas-2022-03-01/|title=Kharkiv official says Russian missiles hit administration building, residential areas|access-date=1 March 2022|date=1 March 2022|last=Zinets|first=Natalia}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/world/least-10-killed-latest-rocket-strikes-ukraines-kharkiv-says-ukrainian-official-2022-03-01/|title=Footage appears to show strike on Kharkiv local government building|access-date=2 March 2022|date=1 March 2022}}</ref> Tiek ziņots, ka Ukrainas dienvidos [[Hersona]]s pilsētai uzbrukuši Krievijas spēki.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/world-europe-60567162|title=Ukraine: Kharkiv attack was a war crime, says President Zelensky|access-date=1 March 2022|date=1 March 2022}}</ref> Ukrainas valdība paziņoja, ka pārdos kara obligācijas, lai finansētu [[Ukrainas bruņotie spēki|bruņotos spēkus]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/business-60566776|title=Ukraine to sell 'war bonds' to fund armed forces|access-date=1 March 2022|date=1 March 2022}}</ref> Ukrainas parlaments paziņoja, ka Baltkrievijas bruņotie spēki ir pievienojušies Krievijas iebrukumam un atrodas [[Čerņihivas apgabals|Čerņihivas apgabalā]] uz ziemeļaustrumiem no galvaspilsētas. ASV nepiekrita šiem apgalvojumiem, sakot, ka "nav nekādu pazīmju", ka Baltkrievija būtu iebrukusi.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.politico.eu/article/belarus-russia-war-ukraine/amp/|title=US sees 'no indication' to back Ukrainian claim Belarus has joined Russia's invasion|work=[[Politico]]|access-date=1 March 2022|date=1 March 2022|last=Gijs|first=Camille}}</ref> Dažas stundas iepriekš Baltkrievijas prezidents [[Aļaksandrs Lukašenka|Lukašenko]] paziņoja, ka Baltkrievija neiesaistīsies karā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/belarus-leader-says-minsk-wont-join-russian-operation-ukraine-belta-reports-2022-03-01/|title=Belarus leader says Minsk won't join Russian operation in Ukraine, Belta reports|date=1 March 2022}}</ref> Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka tā tēmēs mērķiem, lai apturētu "informācijas uzbrukumus"; raķetes trāpīja Kijivas galveno televīzijas un radio raidītāju apraides infrastruktūrai, pārtraucot televīzijas kanālu darbību.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/live/2022/03/01/world/ukraine-russia-war|title=Kyiv's main radio and TV tower is hit by projectile, with other explosions nearby.|work=[[The New York Times]]|access-date=1 March 2022|date=1 March 2022|last=Triebert|first=Christiaan|issn=0362-4331}}</ref> Ukrainas amatpersonas paziņoja, ka uzbrukumā nogalināti pieci cilvēki un nodarīti postījumi tuvējam [[Babinjaras holokausta memoriālais centrs|Babinjaras holokausta memoriālajam centram]], kas ir Ukrainas galvenais [[Holokausts|holokausta]] memoriāls.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/russia-ukraine-spacex-kyiv-business-europe-6bcdf50c08dd62a4c5305aa34d045cce|title=Live updates: Russia kills 5 in attack on Kyiv TV tower|access-date=1 March 2022|date=1 March 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.axios.com/ukraine-russia-peace-talks-zelensky-72a5de75-6cad-4780-9686-d28cec86edd8.html|title=Russian strike on Kyiv TV tower kills 5 and damages Holocaust memorial: Zelensky|last=Basu|first=Zachary|last2=Lawler|first2=Dave|website=[[Axios (website)|Axios]]|access-date=1 March 2022|date=1 March 2022}}</ref> [[ASV Aizsardzības departaments|ASV Aizsardzības ministrijas amatpersona]] paziņoja, ka Krievijas spēki ieņēmuši [[Berdjanska|Berdjansku]] un [[Melitopole|Melitopoli]] .<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/live/world-europe-60542877|title=Ukraine live updates: Deadly blast at Kyiv TV tower after Russia warns capital|access-date=1 March 2022}}</ref> === 2. marts === [[Attēls:Myronosytska_1_after_Russian_shelling_on_2_March_2022_(05).jpg|thumb|Harkivas Nacionālās universitātes Ekonomikas augstskola pēc raķetes trieciena 2. martā]] Ukrainas armija ziņoja par Krievijas desantnieku uzbrukumu [[Harkiva]]s ziemeļrietumiem, kur tika uzbrukts militārajai slimnīcai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skynews.com.au/world-news/russian-paratroopers-launch-fresh-attack-on-embattled-kharkiv-with-battle-underway-at-military-hospital/news-story/4cbd5625944ddf500545c11291e46302|title=Russian paratroopers launch fresh attack on embattled Kharkiv with battle underway at military hospital|publisher=[[Sky News]]|access-date=2 March 2022|date=2 March 2022}}</ref> Tika ziņots, ka Krievijas spēki ieņēmuši [[Trostjaneca|Trostjanecu]]. Ukrainas padomnieks O. Arestovičs paziņoja, ka Ukrainas spēki pirmo reizi kara laikā devušies uzbrukumā, virzoties uz [[Horļivka|Horļivku]] .<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.interfax.com.ua/news/general/805456.html|title=First in 7 days of war Ukrainian units go on offensive advancing to Horlivka – Arestovych|publisher=[[Interfax Ukraine]]|access-date=2 March 2022|date=2 March 2022}}</ref> Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks V. Zalužnijs paziņoja, ka Ukrainas spēki ir atguvuši [[Makariva|Makarivu]] .<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://ukranews.com/en/news/838267-armed-forces-of-ukraine-liberate-makariv-in-kyiv-region-commander-in-chief-zaluzhnyi|title=Settlement of Makariv liberated – Valerii Zaluzhnyi|access-date=3 March 2022|date=2 March 2022}}</ref> [[Mariupole]]s mērs [[Vadims Boičenko]] ziņoja, ka Krievija "nerimstoši" apšaudīja pilsētas dzīvojamos rajonus, un civiliedzīvotāju vidū ir "neskaitāmi" upuri.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60582327|title=Ukraine live updates: Russia attacks key Ukraine cities as invasion intensifies|access-date=2 March 2022|date=2 March 2022}}</ref> [[Bangladeša]]s [[Balkeris|beramkravu kuģim]] trāpīja raķete Olvijas ostā Mikolajivas apgabalā, aizdedzinot to un nogalinot Bangladešas inženieri.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-03-03/missile-sets-bangladeshi-vessel-ablaze-in-ukraine-port-one-dead|title=Missile Sets Bangladeshi Vessel Ablaze in Ukraine Port, One Dead|publisher=[[Bloomberg News]]|access-date=3 March 2022|date=2 March 2022|last=Devnath|first=Arun}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://unb.com.bd/category/bangladesh/ukraine-conflict-bangladeshi-killed-in-rocket-attack-on-ship/88555|title=Ukraine conflict: Bangladeshi killed in rocket attack on ship|access-date=3 March 2022|date=2 March 2022}}</ref> ''Ukrajinska Pravda'', atsaucoties uz avotu Ukrainas izlūkdienestā, ziņoja, ka bijušais Ukrainas prezidents [[Viktors Janukovičs]] atrodas [[Minska|Minskā]], un, ka Krievija plāno viņu pasludināt par prezidentu gadījumā, ja Krievijas spēki pārņems kontroli pār Kijivu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pravda.com.ua/eng/news/2022/03/2/7327392/|title=Ukraine's former President Yanukovych ousted in 2014 is in Minsk, Kremlin wants to reinstall him in Kyiv|website=[[Ukrayinska Pravda]]|access-date=3 March 2022|date=3 March 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.indiatvnews.com/news/world/russia-ukraine-war-kremlin-planning-to-declare-ex-president-viktor-yanukovych-as-new-head-of-ukraine-2022-03-02-762346|title=Kremlin planning to declare ex-President Viktor Yanukovych as new head of Ukraine|last=Bhandari|first=Shashwat|website=www.indiatvnews.com|access-date=3 March 2022|date=2 March 2022}}</ref> Tomēr daži analītiķi ir paziņojuši, ka Putins par prezidentu var iecelt prokrievisko [[Viktors Medvedčuks|Viktoru Medvedčuku]], ja Ukraina padosies.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.newsweek.com/if-putin-picks-puppet-ukraine-leader-viktor-medvedchuk-odds-favorite-1682429|title=If Putin Picks Puppet Ukraine Leader, Viktor Medvedchuk is Odds-on Favorite|work=[[Newsweek]]|access-date=5 March 2022|date=24 February 2022}}</ref> Krievijas ārlietu ministrs [[Sergejs Lavrovs]] apsūdzēja NATO un ES vēlmēs sākt kodolkaru un brīdināja, ka "Trešais pasaules karš būtu iznīcinošs un postošs".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://nationalpost.com/news/world/russias-lavrov-says-a-third-world-war-would-be-nuclear-and-destructive-ria|title=Russia's Sergei Lavrov says a third world war would be nuclear|work=[[National Post]]|access-date=3 March 2022|date=2 March 2022}}</ref> === 3. marts === [[Attēls:Встреча_подразделений_ВС_РФ_и_ЛНР_в_Новоайдаре_008.png|thumb|Krievijas karaspēks Novoaidarā. Pilsēta tika ieņemta 3. martā.]] Otrajā sarunu kārtā Krievija un Ukraina vienojās atvērt humānās palīdzības koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abcnews.go.com/International/2nd-round-talks-russia-ukraine-end-cease-fire/story?id=83226054|title=2nd round of talks between Russia and Ukraine end with no cease-fire|last=ABC News Team|publisher=[[ABC News]]|website=abcnews.go.com|access-date=4 March 2022}}</ref> Pēc sprādziena netālu no [[Odesa]]s nogrimis Igaunijas kravas kuģis ''Helt''; visi seši apkalpes locekļi uz kuģa izdzīvoja.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/world/europe/ukraine-ship-explosion-estonia-odessa-b2027699.html|title=Cargo ship sinks off coast of Ukrainian port Odessa 'after explosion'|work=[[The Independent]]|access-date=3 March 2022|date=3 March 2022|last=Batchelor|first=Tom}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/bangladesh-cargo-ship-hit-by-missile-crew-member-killed-bangladesh-official-2022-03-03|title=Two cargo ships hit by blasts around Ukraine, one seafarer killed|access-date=3 March 2022|date=3 March 2022|last=Saul|first=Jonathan}}</ref> [[Vācijas Federālā ekonomikas ministrija]] atļāva piegādāt Ukrainai 2700 zeme-gaiss raķetes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/en/germany-to-ship-anti-aircraft-missiles-to-ukraine-reports/a-60995325|title=Germany to ship anti-aircraft missiles to Ukraine — reports|website=[[Deutsche Welle]]|access-date=5 March 2022|date=3 March 2022}}</ref> Ukrainas parlaments pieņēma likumu, kas ļauj arestēt Krievijas valdībai vai valstspiederīgajiem piederošos īpašumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/ukrainian-parliament-backs-bill-seize-russia-owned-assets-ukraine-2022-03-03/|title=Ukrainian parliament backs bill to seize Russia-owned assets in Ukraine|access-date=4 March 2022|date=3 March 2022}}</ref> Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka tā ir sagrābusi [[Balakļija|Balakliju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arabnews.com/node/2035291/world|title=Russia hits communications facility in Kyiv, takes town near Kharkiv -Ifax|website=Arab News|access-date=3 March 2022|date=3 March 2022}}</ref> Tikmēr V. Zelenskis lūdza tiešas sarunas ar Krievijas prezidentu Putinu, sakot, ka tās ir "vienīgais veids, kā apturēt šo karu".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60582327|title=Civilians trapped as Russia bombards port city|last=BBC News Team|publisher=[[BBC News]]|access-date=3 March 2022}}</ref> ASV paziņoja, ka aptuveni 90% Krievijas spēku, kas bija uzkrājušies ap Ukrainu pirms iebrukuma, ir iegājuši valstī.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.stripes.com/theaters/europe/2022-03-03/ukraine-russian-invasion-war-pentagon-kherson-5213281.html|title=First Ukrainian city reportedly falls to Russia as Pentagon says 90% of Russian troops amassed for war are now in Ukraine|work=Stars and Stripes|access-date=4 March 2022|date=3 March 2022|last=Doornobs|first=Caitlin}}</ref> V. Zelenskis arī paziņoja, ka Ukrainā ir ieradusies pirmā starptautisko brīvprātīgo grupa, lai cīnītos pret Krievijas spēkiem. Viņš piebilda, ka Ukraina regulāri saņem ieročus no rietumvalstīm.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://thehill.com/policy/international/europe/596718-zelensky-says-first-foreign-fighters-now-in-ukraine|title=Zelensky says first foreign fighters now in Ukraine|work=[[The Hill (newspaper)|The Hill]]|access-date=11 March 2022|date=3 March 2022|last=Oshin|first=Olafimihan}}</ref> === 4. marts === [[Attēls:Lyceum_25,_Zhytomyr,_after_an_airstrike_during_Russian_invasion_(5).jpg|thumb| Skola [[Žitomira|Žitomirā]] pēc 4. marta uzlidojuma]] [[Zaporižjas atomelektrostacija|Zaporižjas atomelektrostacijā]] trāpīja šāviņš, izraisot lokālu ugunsgrēku ēkā, kas neietilpst reaktoros.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://apnews.com/article/russia-ukraine-war-live-updates-cbd6eed3e1b8f4946f5f490afd06b4be|title=Live updates: Russian troops shelling nuclear power station|access-date=4 March 2022|date=3 March 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.msn.com/en-us/news/world/fire-breaks-out-at-ukraines-zaporizhzhia-nuclear-power-plant-amid-shelling/ar-AAUAmzP|title=Fire breaks out at Ukraine's Zaporizhzhia nuclear power plant amid shelling|website=[[MSN]]|access-date=4 March 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cbc.ca/news/world/ukraine-russia-invasion-march3-2022-1.6371091|title=Ukrainian officials confirm huge nuclear power plant is on fire|access-date=3 March 2022}}</ref> Ukrainas Valsts kodolenerģijas regulēšanas inspekcija paziņoja, ka radiācijas līmenis nav mainījies, ugunsgrēks tika likvidēts pēc vairākām stundām. Bojāts bija arī 6. bloka [[transformators]] .<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iaea.org/newscenter/pressreleases/update-16-iaea-director-general-statement-on-situation-in-ukraine|title=IAEA press release|website=IAEA|access-date=10 March 2022}}</ref> Pēc kaujas, kurā gāja bojā trīs ukraiņu karavīri, Krievijas karaspēks ieņēma elektrostaciju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://globalnews.ca/news/8658032/ukraine-russia-nuclear-plant-fire/|title=Russian troops capture Europe's largest power plant in Ukraine after intense battle|publisher=[[Global News]]|access-date=4 March 2022|date=4 March 2022|last=Boynton|first=Sean}}</ref> Krievijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis Igors Konašenkovs paziņoja, ka uzbrukums spēkstacijai bijis Ukrainas diversijas grupējuma provokācijas mēģinājums.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.rbc.ru/politics/04/03/2022/6221d9739a794707d97422f3|title=Минобороны заявило о попытке провокации Украины на Запорожской АЭС|date=4 March 2022|language=ru}}</ref> Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs [[Oleksijs Danilovs]] sacīja, ka elektrostacijas apšaudi veikusi Krievijas puse.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ria.ru/20220305/provokatsiya-1776652035.html|title=Азаров назвал цель провокации ВСУ на Запорожской АЭС|access-date=6 March 2022|date=5 March 2022|language=ru}}</ref> NATO ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] noraidīja Ukrainas lūgumu noteikt virs valsts lidojumu aizlieguma zonu, norādot, ka tas novedīs pie pilnvērtīga kara ar Krieviju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/3/5/nato-rejects-no-fly-zone-ukraine-decries-greenlight-for-bombs|title=NATO rejects no-fly zone; Ukraine slams 'greenlight for bombs'|publisher=AJ English|access-date=5 March 2022}}</ref> ASV paziņoja, ka Krievija uz Ukrainu izšāvusi vairāk nekā 500 raķetes.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cbsnews.com/live-updates/russia-ukraine-power-plant-fire-war-news-latest-vladimir-putin-invasion/|title=Pentagon says Russia's fired over 500 missiles in Ukraine invasion as NATO warns of "more death"|work=[[CBS News]]|access-date=5 March 2022|date=5 March 2022}}</ref> === 5. marts === Krievijas bruņotie spēki paziņoja par pamieru humanitāro koridoru organizēšanai no Mariupoles, lai aptuveni 200 000 civiliedzīvotāju varētu evakuēties no pilsētas, kurā trūkst ūdens un elektrības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/3/4/russia-ukraine-moscow-blocking-access-to-facebook-liveblog|title=Moscow declares partial ceasefire in two Ukrainian cities|last=Gadzo|first=Mersiha|last2=Najjar|first2=Farah|publisher=[[Al Jazeera]]|access-date=5 March 2022}}</ref> Tomēr drīz pēc tam pamiers beidzās ar to, ka starp Krieviju un Ukrainu radās nesaskaņas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=Ovz3hjgxC2A|title=Ukraine: Dire humanitarian situation in Mariupol after truce collapse|website=[[DW News]]|access-date=7 March 2022|date=7 March 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/3/4/russia-ukraine-moscow-blocking-access-to-facebook-liveblog|title=Latest Ukraine updates: Moscow resumes offensive on Mariupol|work=[[Al Jazeera]]|access-date=7 March 2022|date=5 March 2022}}</ref> Tikmēr Arestovičs paziņoja, ka Krievijas karaspēks dienas laikā ir ieņēmis Buču un Hostomeļu .<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://edition.cnn.com/2022/03/06/europe/ukraine-russia-invasion-sunday-intl-hnk/index.html|title=Fears grow for safety of civilians fleeing Ukrainian cities after deadly explosion at checkpoint|last=Lister|first=Tim|last2=Pennington|first2=Josh|publisher=[[CNN]]|access-date=6 March 2022|date=6 March 2022|last3=Hollingsworth|first3=Julia|last4=Gigova|first4=Radina}}</ref> === 6. marts === [[Vinnica]]s Starptautiskā lidosta tika iznīcināta pēc tam, kad tajai trāpīja Krievijas raķešu uzbrukumi.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.axios.com/zelensky-no-fly-zone-vinnytsia-c0dfe259-6515-4821-aeed-66c6be5f3960.html|title=Zelensky pleas for no-fly zone as missiles destroy Vinnytsia airport|work=[[Axios (website)|Axios]]|access-date=6 March 2022|date=6 March 2022|last=Saric|first=Ivana}}</ref> Arī Žitomiras bruņu rūpnīca tika iznīcināta Krievijas uzlidojumā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.janes.com/defence-news/news-detail/ukraine-conflict-ukroboronproms-zhytomyr-armour-plant-destroyed|title=Ukraine conflict: Ukroboronprom's Zhytomyr Armour Plant destroyed|publisher=Janes Information Services|access-date=10 March 2022|date=8 March 2022|last=Fiorenza|first=Nicholas}}</ref> Tikmēr tika pārtraukts otrs mēģinājums evakuēt civiliedzīvotājus no Mariupoles.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://news.sky.com/story/ukraine-invasion-second-attempt-to-evacuate-mariupol-to-begin-as-temporary-ceasefire-announced-12559009|title=Ukraine invasion: Mariupol evacuation halted again as Russia 'regroups forces'|publisher=[[Sky News]]|access-date=6 March 2022|date=6 March 2022}}</ref> ASV aizsardzības amatpersona vēlāk paziņoja, ka aptuveni 95% karavīru, ko Krievija bija izvietojusi ap Ukrainu pirms kara sākuma, atradās valstī.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cbsnews.com/news/ukraine-nuclear-facility-russia-shuts-off-communications/|title=Russia limiting communications at nuclear facility, watchdog says|publisher=[[CBS News]]|access-date=7 March 2022|date=6 March 2022}}</ref> === 7. marts === Hostomeļas dome paziņoja, ka pilsētas mēru [[Jurijs Prilipko|Juriju Prilipko]] nogalinājuši Krievijas spēki.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://nv.ua/ukraine/events/napadenie-rossii-na-ukrainu-okkupanty-ubili-mera-gostomelya-yuriya-prilipko-novosti-ukrainy-50222857.html|title=Во время раздачи хлеба и лекарств. Российские оккупанты расстреляли мэра Гостомеля|work=Novy Chas|access-date=7 March 2022|date=7 March 2022|language=Russian}}</ref> Arī tika ziņots, ka ir sagūstīts Irpiņas mērs [[Oleksandrs Markušins]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.pravda.com.ua/news/2022/03/7/7329025/|title=Російські військові вбили голову Гостомеля і поранили мера Бучі|work=[[Ukrayinska Pravda]]|access-date=11 March 2022|date=7 March 2022|last=Roshchina|first=Olena|language=Ukrainian}}</ref> Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka Krievijas spēki ieņēmuši Vasiļivku, [[Tokmaka|Tokmaku]] un Polohu .<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://bnn-news.com/ukraine-after-11th-night-of-war-mayor-killed-towns-taken-moscow-promises-civilian-corridors-to-russia-233013|title=Ukraine after 11th night of war: Mayor killed, towns taken, Moscow promises civilian corridors to Russia|publisher=Baltic News Network|access-date=7 March 2022|date=7 March 2022}}</ref> Mikolajivas apgabala gubernators [[Vitālijs Kims]] sacīja, ka Ukrainas spēki ir atguvuši Mikolajivas lidostu .<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/ukrainian-forces-have-retaken-mykolayiv-regional-airport-says-governor-2022-03-07/|title=Ukrainian forces have retaken Mykolayiv regional airport, says governor|publisher=[[Reuters]]|access-date=7 March 2022|date=7 March 2022}}</ref> Ukrainas bruņotie spēki apgalvoja, ka ir atguvuši [[Čuhujiva|Čuhujivu]] un nogalinājuši divus Krievijas komandierus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.newsweek.com/ukraine-russia-recapture-chuhuiv-kharkiv-region-armed-forces-claim-facebook-1685356|title=Ukraine Recaptures City of Chuhuiv, Kills Top Russian Commanders: Officials|website=[[Newsweek]]|access-date=7 March 2022|date=7 March 2022}}</ref> Ukrainas gaisa spēki bombardēja arī militāro aviobāzi Krievijas okupētajā Hersonas lidostā.<ref name="KhersonRussian">{{Ziņu atsauce|url=https://www.thedrive.com/the-war-zone/44780/ukraine-strikes-back-barrage-leaves-russian-occupied-kherson-airbase-in-flames|title=Ukraine Strikes Back: Barrage Leaves Russian-Occupied Kherson Airbase In Flames|work=The Drive|access-date=16 March 2022|date=15 March 2022|last=Joseph Trevithick}}</ref> Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka atklās sešus humānās palīdzības koridorus. Ukrainas valdība kritizēja paziņojumu, jo tikai divi no tiem veda uz citām Ukrainas teritorijām, bet pārējie uz Krieviju vai Baltkrieviju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/mar/07/russia-humanitarian-corridors-ukraine-war-mariupol-kyiv|title=Ukraine decries 'immoral' Kremlin offer of civilian corridors to Russia or Belarus|work=[[The Guardian]]|access-date=7 March 2022|date=7 March 2022|last=Henley|first=Jon}}</ref> ASV aizsardzības amatpersona paziņoja, ka Krievija ir izvietojusi gandrīz 100% spēku, ko tā bija izvietojusi ap Ukrainas robežu pirms iebrukuma un izšāvusi vairāk nekā 625 raķetes.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/putin-has-deployed-nearly-100-pct-pre-staged-forces-into-ukraine-us-official-2022-03-07/|title=Putin has deployed nearly 100% of pre-staged forces into Ukraine- U.S. official|publisher=[[Reuters]]|access-date=7 March 2022|date=7 March 2022}}</ref> Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka netālu no Harkivas nogalinājusi Krievijas [[Ģenerālmajors|ģenerālmajoru]] [[Vitālijs Gerasimovs|Vitāliju Gerasimovu]] .<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/world/europe/ukraine-russia-fighting-general-killed-b2030661.html|title=Ukraine claims it has killed another Russian general during fighting in Kharkiv|work=[[The Independent]]|access-date=7 March 2022|date=7 March 2022|last=Massie|first=Graeme}}</ref> Tikmēr divas Krievijas raķetes naktī trāpīja naftas bāzēm [[Žitomira|Žitomirā]] un Čerņihivā, aizdedzinot tās.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.skynews.com.au/world-news/two-oil-depots-burst-into-flames-following-russian-airstrike-in-ukraine-as-putin-sends-in-nearly-100-per-cent-of-invading-troops/news-story/01fbe920dc8d5b80dea5af8c4b3ebb99|title=Two oil depots burst into flames following Russian airstrike in Ukraine, as Putin sends in nearly 100 per cent of invading troops|publisher=[[Sky News Australia]]|access-date=8 March 2022|date=8 March 2022}}</ref> === 8. marts === Vēl viens mēģinājums evakuēt civiliedzīvotājus no Mariupoles tika apturēts.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.timesofisrael.com/ukraine-accuses-russia-of-attacking-humanitarian-corridors-as-civilians-flee-cities/|title=Ukraine accuses Russia of attacking humanitarian corridors as civilians flee cities|publisher=[[The Times of Israel]]|access-date=8 March 2022|date=8 March 2022|last=Zaks|first=Dmitry}}</ref> Tomēr civiliedzīvotāji varēja evakuēties no Sumiem, kas bija pirmā šāda evakuācija Ukrainas un Krievijas vienošanās par humānajiem koridoriem ietvaros.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/mar/08/two-children-among-killed-in-sumy-airstrikes-officials-say|title=Two children among at least 21 killed in Sumy airstrikes, officials say|work=[[The Guardian]]|access-date=8 March 2022|date=8 March 2022|last=Jones|first=Sam}}</ref> === 9. marts === [[Polija]] piedāvāja bez maksas nodot visas tai piederošos 23 iznīcinātājus [[MiG-29]] ASV, tad nogādāt tās Ramšteinas gaisa bāzē Vācijā, bet pēc tam ASV tās nogādājot Ukrainā. ASV šo priekšlikumu noraidīja, [[Pentagons|Pentagonam]] paziņojot, ka Polijas priekšlikums "nav pieņemams".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.sky.com/story/ukraine-war-us-says-polands-offer-of-mig-29-fighter-jets-to-be-passed-to-ukraine-not-tenable-12561341|title=Ukraine war: US says Poland's offer of MIG-29 fighter jets to be passed to Ukraine 'not tenable'|last=Phillips|first=Alexa|publisher=[[Sky News]]|access-date=9 March 2022|date=9 March 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/03/08/poland-offers-fighter-jets-help-ukraine-repel-russians/|title=Poland offers fighter jets to help Ukraine repel Russians|work=[[The Daily Telegraph]]|access-date=9 March 2022|date=8 March 2022|last=Fisher|first=Lucy|issn=0307-1235}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/mar/08/poland-mig-29-jets-us-ukraine|title=US dismisses Polish plan to provide fighter jets to be sent to Ukraine|last=Borger|first=Julian|last2=Wintour|first2=Patrick|website=[[The Guardian]]|access-date=9 March 2022|date=9 March 2022}}</ref> [[Davids Arahamija]], ukraiņu sarunvedējs sarunās ar Krieviju, paziņoja, ka dienas laikā no dažādām pilsētām evakuēti vairāk nekā 40 000 civiliedzīvotāju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/ukraine-evacuated-40000-one-day-problems-with-mariupol-kyiv-kharkiv-areas-2022-03-09/|title=Ukraine evacuated 40,000 in one day but problems with Mariupol, Kyiv and Kharkiv areas -official|access-date=10 March 2022|date=9 March 2022}}</ref> === 10. marts === [[Attēls:Видео_уничтожения_двух_боевых_машин_пехоты_ВСУ_высокоточным_комплексом.ogv|thumb|Krievijas [[bezpilota lidaparāts]] uzbrūk divām Ukrainas kājnieku kaujas mašīnām, 2022. gada martā]] [[Attēls:Russian_military_vehicles_marked_with_the_V_symbol_bombed_by_Ukrainian_troops.jpg|thumb|Ukrainas spēku bombardētie Krievijas militārie transportlīdzekļi Kijivas reģionā, 2022. gada marts]] [[Turcija]] [[Antalja|Antālijā]] rīkoja trīspusēju ārlietu ministru tikšanos. Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] savu tikšanos ar Lavrovu raksturoja kā grūtu, jo tā nedeva nekādus rezultātus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/3/10/top-russia-ukraine-diplomats-arrive-in-turkey-for-talks|title='No progress' as top Russia, Ukraine diplomats talk in Turkey|publisher=[[Al Jazeera]]|access-date=11 March 2022|date=10 March 2022}}</ref> Tikmēr Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas spēki katru dienu no pulksten 10:00 atvērs humānos koridorus uz Krieviju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.ndtv.com/world-news/russia-ukraine-war-moscow-to-open-daily-humanitarian-corridors-from-ukraine-to-russia-2816273|title=Moscow To Open Daily Humanitarian Corridors From Ukraine To Russia|publisher=[[NDTV]]|work=[[Agence France-Presse]]|access-date=11 March 2022|date=10 March 2022}}</ref> Augsta ASV Aizsardzības departamenta amatpersona apgalvoja, ka Kijivas rietumos Krievijas militārpersonas pavirzījušās par aptuveni 5 km tuvāk Kijivas centram. Kolonna, kas virzījās uz priekšu no austrumiem, tikmēr atradās 40 kilometru attālumā no Kijivas. Turklāt viņš apgalvoja, ka [[Čerņihiva]] tagad ir "izolēta".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-10-22/h_a7f9e315b74913cd4d58f91015f3eba0|title=Russian forces have moved about 3 miles closer to Kyiv and Chernihiv is now "isolated," US defense official says|publisher=[[CNN]]|access-date=11 March 2022|date=10 March 2022|last=Kaufman|first=Ellie}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonexaminer.com/policy/defense-national-security/russian-forces-make-limited-advances-toward-kyiv-pentagon-says|title=Russian forces make limited advances toward Kyiv, Pentagon says|work=[[The Washington Examiner]]|access-date=11 March 2022|date=10 March 2022|last=Brest|first=Mike}}</ref> Ukrainas spēki tikmēr uzbruka krievu kolonnai Brovari rajonā un piespieda tai atkāpties pēc vairāku tanku iznīcināšanas un tanku komandiera nogalināšanas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://en.interfax.com.ua/news/general/810680.html|title=Ukrainian military defeat tank regiment of Russian troops, eliminate commander Zakharov in Brovarsky district – Defense Intelligence|access-date=10 March 2022|date=10 March 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.sky.com/story/ukraine-war-drone-footage-shows-russian-tank-column-retreat-after-artillery-ambush-12562334|title=Ukraine war: Drone footage shows Russian tank column retreat after artillery ambush|publisher=[[Sky News]]|access-date=11 March 2022}}</ref> Saskaņā ar ''Maxar Technologies'' datiem, daļa no Krievijas karavānas, kas tuvojās Kijivai no ziemeļiem, lielā mērā bija izklīdusi un pārdislocējusies. [[Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka Krievija, visticamāk, pārgrupējas uzbrukumam Kijivai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://edition.cnn.com/2022/03/11/europe/kyiv-russian-convoy-intl/index.html|title=The 40-mile-long Russian convoy near Kyiv has moved. Here's what it means for the Ukrainian capital|last=Lister|first=Tim|last2=Murphy|first2=Paul P.|publisher=[[CNN]]|access-date=11 March 2022|date=11 March 2022|last3=Mezzofiore|first3=Gianluca|last4=Alkhaldi|first4=Celine}}</ref> [[Horvātija]]s galvaspilsētā [[Zagreba|Zagrebā]] avarēja padomju laika [[Bezpilota lidaparāts|drons]] .<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tportal.hr/vijesti/clanak/uzivo-plenkovic-o-padu-drona-u-zagrebu-lansiran-je-iz-ukrajine-ali-ne-znamo-ciji-je-foto-20220312|title=Plenković o padu drona u Zagrebu: Lansiran je iz Ukrajine, ali ne znamo čiji je. Ovakvu situaciju ne možemo tolerirati. Ovo je bila prijetnja na koju treba reagirati|website=[[Večernji list]]|access-date=2022-03-12|language=hr}}</ref> === 11. marts === Krievijas spēki paplašināja savu ofensīvu uz Rietumukrainu, mērķējot uz [[Ivanofrankivska|Ivanofrankivsku]] un [[Lucka|Lucku]]. Četri ukraiņu karavīri tika nogalināti un vēl seši tika ievainoti raķešu uzbrukumos Luckas aviobāzei.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://timesofindia.indiatimes.com/world/europe/russian-strikes-hit-western-ukraine-as-offensive-widens/articleshow/90151904.cms|title=Russian strikes hit western Ukraine as offensive widens|work=[[The Times of India]]|access-date=11 March 2022|date=11 March 2022}}</ref><ref name="FMT">{{Ziņu atsauce|url=https://www.freemalaysiatoday.com/category/world/2022/03/11/2-ukraine-soldiers-killed-6-hurt-at-lutsk-airbase/|title=2 Ukraine soldiers killed, 6 hurt at Lutsk airbase|publisher=Free Malaysia Today|work=[[Agence France-Presse]]|access-date=11 March 2022|date=11 March 2022|archive-date={{dat|2022|03|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220313041035/https://www.freemalaysiatoday.com/category/world/2022/03/11/2-ukraine-soldiers-killed-6-hurt-at-lutsk-airbase/}}</ref> Raķetes trāpīja arī [[Dņipro]], nogalinot vienu civiliedzīvotāju, savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka ir atspējojusi militāro aviobāzi Ivanofrankovskas starptautiskajā lidostā.<ref name="FMT" /> Pēc Ukrainas amatpersonu teiktā, Melitopoles mēru [[Ivans Fedorovs|Ivanu Fedorovu]] nolaupījuši Krievijas karavīri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wsj.com/articles/russian-airstrikes-intensify-in-western-ukraine-11646994808|title=Russian General Is Killed in Ukraine as Airstrikes Intensify|last=Cullison|first=Alan|last2=Osipovich|first2=Alexander|website=[[The Wall Street Journal]]|access-date=11 March 2022|date=11 March 2022}}</ref> Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka krievu virspavēlnieks [[Andrejs Koļesņikovs]] ir gājis bojā. Kaujas pastiprinājās dienas laikā uz ziemeļaustrumiem un austrumiem no galvaspilsētas Kijivas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.wktv.com/news/russia-widens-attack-on-ukraines-cities-striking-western-airfields-and-dnipro/article_5af1f027-46f2-5e87-9389-143e3abd76e5.html|title=Russia widens attack on Ukraine's cities, striking western airfields and Dnipro|publisher=WKTV|work=[[CNN]]|access-date=11 March 2022|date=11 March 2022|last=Lister|first=Tim}}</ref> Ukrainas gaisa spēki apgalvoja, ka Krievija ir veikusi viltus karoga operāciju, lai liktu Baltkrievijas spēkiem iesaistīties karā, ar savām lidmašīnām apšaudot Kopani ciematu netālu no Baltkrievijas [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža|robežas ar Ukrainu]] no Ukrainas gaisa telpas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/article/us-ukraine-crisis-belarus-attacks-idAFKCN2L81M3|title=Ukraine says Russia wants to drag Belarus into war, warns of invasion plan|access-date=12 March 2022|date=11 March 2022}}</ref> Baltkrievijas Aizsardzības ministrija gan paziņoja, ka šāds uzbrukums nav noticis.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.rferl.org/a/ukraine-belarus-false-flag-operation-russia/31748531.html|title=Ukraine Accuses Moscow Of 'False Flag' Operation To Lure Belarus Into War|publisher=[[Radio Free Europe/Radio Liberty]]|access-date=12 March 2022|date=11 March 2022}}</ref> Prezidents Putins apstiprinājis līdz 16 000 brīvprātīgo pievienošanos no Tuvajiem Austrumiem karam Ukrainā, bet Vāgnera grupa jau ir savervējusi vairāk nekā 4000 sīriešu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.voanews.com/a/us-sees-no-evidence-of-syrian-african-mercenaries-in-ukraine/6481309.html|title=US Sees No Evidence of Syrian, African Mercenaries in Ukraine|publisher=[[Voice of America]]|access-date=11 March 2022|date=11 March 2022|last=Seldin|first=Jeff}}</ref> [[Centrālāfrikas Republika]]s kaujinieki arī apgalvoja, ka gatavojas cīnīties Krievijas pusē Ukrainā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.thetimes.co.uk/article/african-fighters-prepare-to-join-russian-troops-in-ukraine-jmhqlxrtv|title=African fighters prepare to join Russian troops|work=[[The Times]]|access-date=12 March 2022|date=11 March 2022|last=Ball|first=Tom}}</ref> Krievu tanks esot apšaudījis pansionātu [[Kreminna|Kreminā]], nogalinot 56 iemītniekus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ukrinform.net/rubric-ato/3434931-enemy-shells-nursing-home-in-kreminna-killing-56.html|title=Enemy shells nursing home in Kreminna, killing 56|publisher=Ukrinform|access-date=March 20, 2022|date=March 20, 2022}}</ref> === 12. marts === Smagas kaujas pa dienu notika Kijivas ziemeļos. Ukrainas amatpersonas paziņoja, ka sadursmes un Krievijas gaisa triecieni apdraud civiliedzīvotāju evakuāciju. Krievijas spēki iznīcināja Vasiļkovas aviācijas bāzi, savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka ir iznīcinājusi galveno Ukrainas spēku radio un elektroniskās izlūkošanas centru [[Brovari]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/fighting-rages-outside-kyiv-ukraine-says-it-hopes-humanitarian-corridors-can-2022-03-12/|title=Fighting rages outside Kyiv, Ukraine says evacuations threatened again|work=[[Reuters]]|access-date=12 March 2022|date=12 March 2022|last=Polityuk|first=Pavel}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://en.interfax.com.ua/news/general/811960.html|title=Airport completely destroyed due to missile attacks by invader in Vasylkiv, Kyiv region – mayor|access-date=12 March 2022|date=12 March 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.business-standard.com/article/international/russia-disables-ukraine-military-s-main-radio-intelligence-facility-122031200444_1.html|title=Russia disables Ukraine military's main radio intelligence facility|work=[[Business Standard]]|access-date=12 March 2022|date=12 March 2022}}</ref> D. Kuleba apsūdzēja Krievijas valdību par plānošanu Hersonā sarīkot referendumu, lai izveidotu "Hersonas Tautas Republiku", kuru vadītu Krievijai pietuvināta valdība.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.timesofisrael.com/ukraine-says-russia-plotting-to-create-a-pro-moscow-peoples-republic-in-kherson/|title=Ukraine says Russia plotting to create a pro-Moscow 'people's republic' in Kherson|work=[[The Times of Israel]]|access-date=12 March 2022|date=12 March 2022}}</ref> Tikmēr [[Doneckas tautas republika]]s (DTR) spēki ieņēma [[Volnovaha|Volnovahu]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.euronews.com/2022/03/12/heavy-fighting-leaves-much-of-volnovakha-in-ruins|title=Heavy fighting leaves much of Volnovakha in ruins|publisher=Euronews|access-date=March 13, 2022|date=March 12, 2022}}</ref> Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs paziņoja, ka Krievijas virzība ir palēninājusies un daudzviet apturēta. Savukārt Ukrainas premjerministra vietniece [[Irina Vereščuka]] paziņoja, ka diennakts laikā evakuēti aptuveni 13 000 civiliedzīvotāju.<ref name="Yavoriv">{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/ukraines-zelenskiy-warns-desolation-if-russia-tries-take-kyiv-2022-03-13/|title=Russian strike on base brings Ukraine war close to NATO's border|access-date=13 March 2022|date=13 March 2022|last=Pavel Polityuk}}</ref> Ukrainas amatpersonas apsūdzēja Krieviju fosfora bumbu izmantošanā, uzbrūkot [[Popasna]]i. Tikmēr Svjatohirskas Lavras klosteris ticis bojāts Krievijas bombardēšanas laikā ap pulksten 22:00.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.themoscowtimes.com/2022/03/13/moscow-accused-of-phosporous-gas-attacks-in-donbas-a76899|title=Strike in Donbas Wounds 30, Russia Accused of Chemical Attacks|work=The Moscow Times|access-date=14 March 2022|date=13 March 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-13-22/h_e1905e260badeb635420976a05d72825|title=Russian airstrike damages historic Ukrainian monastery|publisher=CNN|access-date=13 March 2022|date=13 March 2022|last=Alex Stambaugh}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.news.com.au/world/europe/russia-ukraine-updates-live-putin-broadening-targets-after-air-strike-near-poland/news-story/cb87c004ae0fbe3b45efeae50c485db9|title=Russia Ukraine updates live: Russia accused of using 'filthy' chemical weapons|publisher=News.com.au|access-date=14 March 2022|date=13 March 2022|last=Sam Clench}}</ref> === 13. marts === Saskaņā ar [[Ļvivas apgabals|Ļvivas apgabala]] gubernatora [[Maksims Kozickis|Maksima Kozicka]] teikto, Krievijas spēki bombardēja Javorivas Starptautisko miera uzturēšanas un drošības centru — militāro bāzi, kuru Ukrainas bruņotie spēki izmantoja savām mācībām ar NATO valstīm. Vēlāk viņš paziņoja, ka gājuši bojā 35 cilvēki un 134 ievainoti, savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka nogalināti līdz 180 ne-ukraiņu algotņiem un iznīcināti daudzi citu valstu Ukrainai piegādātie ieroči. Šis bija vistālāk uz rietumiem vērstais trieciens, ko Krievija veikusi kopš iebrukuma sākuma.<ref name="Yavoriv">{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/ukraines-zelenskiy-warns-desolation-if-russia-tries-take-kyiv-2022-03-13/|title=Russian strike on base brings Ukraine war close to NATO's border|access-date=13 March 2022|date=13 March 2022|last=Pavel Polityuk}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/mar/13/russia-widens-attacks-on-ukraine-with-missile-strike-on-base-close-to-polish-border|title=Russia missile strike on Ukraine base close to Polish border kills 35, governor says|access-date=13 March 2022|date=13 March 2022|last=Luke Harding}}</ref> Cietis esot arī cits Ukrainas militārais objekts Staričos, savukārt Ivanofrankivskas mērs paziņoja, ka pilsētas lidosta cietusi vēlreiz.<ref name="Yavoriv" /> Dienas laikā tika ziņots par smagām kaujām vairākās frontēs.<ref name="Yavoriv">{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/ukraines-zelenskiy-warns-desolation-if-russia-tries-take-kyiv-2022-03-13/|title=Russian strike on base brings Ukraine war close to NATO's border|access-date=13 March 2022|date=13 March 2022|last=Pavel Polityuk}}</ref> Ukraina apgalvoja, ka tā veic pretuzbrukumu Harkivas apgabalā un Mikolajivas apgabalā, savukārt Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas spēki mēģina izolēt Ukrainas spēkus Austrumukrainā un Krievijas Jūras spēki faktiski ir izveidojuši blokādi ap Ukrainas Melnās jūras piekrasti, apturot tās starptautisko jūras tirdzniecību.<ref name="Yavoriv" /> Prezidents V. Zelenskis paziņoja, ka ir evakuēti gandrīz 125 000 civiliedzīvotāju, savukārt Krievijas un Ukrainas sarunvedēji ziņoja par progresu miera sarunās.<ref name="Yavoriv">{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/ukraines-zelenskiy-warns-desolation-if-russia-tries-take-kyiv-2022-03-13/|title=Russian strike on base brings Ukraine war close to NATO's border|access-date=13 March 2022|date=13 March 2022|last=Pavel Polityuk}}</ref> ASV žurnālists [[Brents Reno]] tika nošauts Irpinā Krievijas spēku atklātā apšaudē, ziņo Kijivas policijas pārvalde.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.thetimes.co.uk/article/american-journalist-brent-renaud-shot-dead-near-kyiv-lg5fq6rl9|title=American journalist Brent Renaud shot dead near Kyiv|work=[[The Times]]|access-date=13 March 2022|date=13 March 2022|last=Keiran Southern}}</ref> [[Rumānija]]s Tarpiu ciemā avarējis neapbruņots Krievijas izlūkošanas drons ''Orlan-10''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.libertatea.ro/stiri/ancheta-a-politiei-dupa-ce-o-drona-a-cazut-intr-o-curte-in-bistrita-nasaud-4031087|title=O dronă s-a prăbușit în apropiere de locuința unui bărbat din Bistrița. Parchet: "Nu a fost stabilită proveniența aeronavei"|website=Libertatea.ro|access-date=2022-03-14|language=ro}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aerotime.aero/articles/30476-russian-made-orlan-10-drone-crashes-in-romania|title=Russian-made Orlan-10 drone crashes in Romania|website=aerotime.aero|access-date=2022-03-14}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ukrinform.net/rubric-ato/3429510-reports-of-russian-drone-landing-in-romania-media.html|title=An unmanned aerial vehicle, most likely of Russian origin, was found in the Romanian municipality of Dumitra, just over 100 kilometers south of the Ukrainian border.|website=Ukrinform|access-date=2022-03-14}}</ref> === 14. marts === DTR vadītājs [[Deniss Pušiļins]] sacīja, ka no rīta virs Doneckas pilsētas notriekuši Ukrainas raķeti ''Tochka-U'', bet pilsētas centru skāra raķetes lauskas. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka nogalināti 23 civiliedzīvotāji. Tomēr Ukrainas militārpersonas apgalvoja, ka aiz uzbrukuma stāv Krievijas spēki.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/3/14/ukraine-missile-debris-kill-16-in-donetsk-separatists|title=Russia says 23 dead in missile attack on Donetsk|access-date=14 March 2022|date=14 March 2022}}</ref> Krievijas Aizsardzības ministrija solīja veikt pasākumus, lai iznīcinātu Ukrainas aizsardzības nozares aprīkojumu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://tvzvezda.ru/news/20223141930-UJr6e.html|title=ВС РФ примут ответные меры по выводу из строя предприятий ОПК Украины из-за удара «Точкой-У» по Донецку|publisher=[[Zvezda (TV channel)|Zvezda]]|access-date=15 March 2022|date=14 March 2022}}</ref> Pēc apgabala gubernatora Vitālija Kovaļa teiktā, Krievijas raķetes trieciens trāpīja pārraides tornim Antopi ciematā [[Rivnes apgabals|Rivnes apgabalā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/live/world-europe-60717902|title=At least nine dead after strike on TV tower|access-date=15 March 2022|date=14 March 2022}}</ref> Rivnes reģionālās militārās pārvaldes priekšnieks Vitālijs Kova vēlāk paziņoja, ka nogalināts 21 civiliedzīvotājs un deviņi ievainoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://interfax.com.ua/news/general/814176.html|title=19 Search and rescue operations on TV tower in Rivne region completed, death toll rises to 21 – authorities|access-date=16 March 2022|date=16 March 2022|language=uk}}</ref> [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipro apgabala]] gubernators [[Valentīns Rezņičenko]] paziņoja, ka Krievijas bombardēšana Dņipro Starptautiskajā lidostā naktī iznīcināja tās skrejceļu un sabojāja termināli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.france24.com/en/live-news/20220315-deadly-blasts-rattle-kyiv-talks-with-russia-to-resume|title=Deadly blasts rattle Kyiv, talks with Russia to resume|publisher=France 24|access-date=15 March 2022|date=15 March 2022}}</ref> Kāda augsta ranga ASV Aizsardzības departamenta amatpersona paziņoja, ka Krievijas virzība ir apstājusies gandrīz visās frontēs, taču nešķiet, ka tā apturēs savus uzbrukumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thenationalnews.com/world/us-news/2022/03/14/russias-offensive-stalled-in-ukraine-but-moscow-not-backing-down-pentagon/|title=Russia's offensive 'stalled' in Ukraine but Moscow not backing down: Pentagon|last=Joyce Karam|website=The National|access-date=14 March 2022|date=14 March 2022}}</ref> Sīrijas Cilvēktiesību observatorija arī ziņoja, ka vairāk nekā 40 000 sīriešu ir reģistrējušies cīņai Krievijas pusē karā Ukrainā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cbsnews.com/news/russia-ukraine-war-syrians-reportedly-register-foreign-fighters/|title=Over 40,000 Syrians reportedly register to fight for Russia in Ukraine|access-date=15 March 2022|date=14 March 2022|last=Haley Ott}}</ref> === 15. marts === [[Attēls:16-storey_house_in_Sviatoshynskyi_District_after_shelling_on_15_March_2022_(03).jpg|thumb|16 stāvu māja Kijivā pēc apšaudes 15. martā]] Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka Krievijas spēki ir pilnībā pārņēmuši kontroli pār [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalu]] un pēdējo 24 stundu laikā notriekuši sešus bezpilota lidaparātus [[Baykar Bayraktar TB2|Bayraktar TB2]] .<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://english.alarabiya.net/News/world/2022/03/15/Russian-forces-take-control-of-Ukraine-s-Kherson-region-Agencies|title=Russian forces take control of Ukraine's Kherson region: Agencies|access-date=15 March 2022|date=15 March 2022}}</ref> Krievijas flotes desantkuģi tikmēr tuvojās Odesas krastam.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.navalnews.com/naval-news/2022/03/russian-navy-landing-ships-seen-approaching-ukrainian-coast-near-odessa/|title=Russian Navy Landing Ships Seen Approaching Ukrainian Coast Near Odessa|work=Naval News|access-date=16 March 2022|date=15 March 2022|last=H.I. Sutton}}</ref> Heraščenko vēlāk apgalvoja, ka krievu ģenerālis [[Oļegs Mitjajevs]] ticis nogalināts Mariupolē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtontimes.com/news/2022/mar/15/oleg-mityaev-russian-general-killed-ukrainian-troo/|title=Fourth Russian general killed in fighting, Ukraine says|work=The Washington Times|access-date=16 March 2022|date=15 March 2022}}</ref> Ukrainas gaisa spēki vēlreiz veikuši triecienu militārajai aviobāzei Hersonas starptautiskajā lidostā, iznīcinot vairākus Krievijas helikopterus.<ref name="KhersonRussian">{{Ziņu atsauce|url=https://www.thedrive.com/the-war-zone/44780/ukraine-strikes-back-barrage-leaves-russian-occupied-kherson-airbase-in-flames|title=Ukraine Strikes Back: Barrage Leaves Russian-Occupied Kherson Airbase In Flames|work=The Drive|access-date=16 March 2022|date=15 March 2022|last=Joseph Trevithick}}</ref> Tajā pašā dienā prezidents Zelenskis paziņoja, ka Ukraina tuvākajā laikā nepievienosies [[NATO]], un "tā ir patiesība, un tā ir jāatzīst".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/world/europe/zelensky-ukraine-conflict-nato-b2036280.html?amp|title=Volodymyr Zelensky says he accepts there is 'not an open door' to Ukraine joining Nato|last=[[The Independent]]|website=[[The Independent]]|access-date=15 March 2022|date=15 March 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.timesofisrael.com/liveblog_entry/zelensky-says-ukraine-is-not-joining-nato/|title=Zelensky says Ukraine is not joining NATO|last=[[The Times of Israel]]|website=[[The Times of Israel]]|access-date=15 March 2022|date=15 March 2022}}</ref> [[Čehija]]s premjerministrs [[Petrs Fiala]], Slovēnijas premjerministrs [[Janezs Janša|Janess Janša]], Polijas premjerministrs [[Mateušs Moraveckis]] un Polijas premjerministra vietnieks [[Jaroslavs Kačiņskis]] vēlāk apmeklēja Kijivu un tikās ar Zelenski, lai paustu atbalstu Ukrainai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/russia-ukraine-kyiv-janez-jansa-jaroslaw-kaczynski-europe-95780a078715eb271edec313bfc683e7|title=3 EU prime ministers visit Kyiv as Russian attacks intensify|last=Vanessa Gera|last2=Raf Casert|access-date=16 March 2022|date=15 March 2022}}</ref> === 16. marts === ASV vēstniecība Kijivā apgalvoja, ka Krievijas spēki Čerņihivā nošāvuši 10 cilvēkus, kuri stāvēja rindā pēc maizes. Vēlāk citi sociālajos tīklos ievietoja videoklipus, kuros bija redzamas iespējamās sekas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cbsnews.com/news/russia-troops-ukraine-kill-10-cherihiv-bread-line-us-embassy-says/|title=U.S. embassy says Russian troops "shot and killed 10 people standing in line for bread" in northeast Ukraine|last=Tucker Reals|access-date=16 March 2022|date=16 March 2022}}</ref> Ukraina paziņoja, ka tās spēki ir sākuši pretuzbrukumu, lai atvairītu Krievijas spēkus, kas tuvojas Kijivai. S. Lavrovs un V. Zelenskis paziņoja, ka sarunas virzoties uz priekšu, S. Lavrovam norādot, ka šobrīd tiek apspriesta Ukrainas neitralitāte. Prezidenta Putina pārstāvis [[Dmitrijs Peskovs]] paziņoja, ka tiekot meklēts demilitarizācijas modelis pēc [[Austrija]]s un [[Zviedrija]]s, kurām ir savas armijas, bet V. Zelenska birojs drīz pēc tam to noraidīja.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/3/16/russia-says-parts-of-a-ukraine-compromise-deal-are-close|title=Talk of 'compromise' as Russia-Ukraine peace talks set to resume|access-date=16 March 2022|date=16 March 2022}}</ref> Viens no Ukrainas sarunu dalībniekiem [[Mihails Podoļaks]] paziņoja, ka saskaņā ar piedāvāto miera plānu Ukraina paliks neitrāla, nostiprinās krievvalodīgo tiesības un ignorēs strīdīgo teritoriju jautājumu. Apmaiņā tā saglabātu savu militāro spēku, savukārt sabiedrotās valstis iejauktos gadījumā, ja tajā atkal tiktu iebrukts.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.ft.com/content/7b341e46-d375-4817-be67-802b7fa77ef1|title=Ukraine and Russia draw up neutrality plan to end war|work=The Financial Times|access-date=16 March 2022|date=16 March 2022|last=Max Seddon}}</ref> Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks ziņoja, ka Krievijas spēki atbrīvojuši Melitopoles mēru Ivanu Fjodorovu .<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://interfax.com.ua/news/general/814507.html|title=Mayor of Melitopol freed from Russian captivity – Yermak|access-date=16 March 2022|date=16 March 2022}}</ref> Dienas laikā tika bombardēts Mariupoles reģionālais drāmas teātris, kurā atradās aptuveni 1000 civiliedzīvotāju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/mar/16/mariupol-ukraine-russia-seized-hospital|title=Ukrainian officials accuse Russia of shelling civilians fleeing Mariupol|work=The Guardian|access-date=16 March 2022|date=16 March 2022|last=Lorenzo Tondo}}</ref> Divās vietās ārpus teātra tika uzrakstīts vārds "дети" ([[Krievu valoda|krievu valodā]] "bērni"), mēģinot iebrucējiem to identificēt kā civilu uzlidojuma patversmi, kurā atrodas bērni, nevis militāru mērķi.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://news.sky.com/story/ukraine-war-mariupol-theatre-where-hundreds-of-people-sheltering-bombed-by-russian-forces-officials-claim-12567393|title=Ukraine war: People buried under rubble after Mariupol theatre sheltering hundreds is hit by Russian bomb, officials say|work=Sky News|access-date=16 March 2022|date=16 March 2022|last=Hayes|first=Andy}}</ref> === 17. marts === Krievija ieņēmusi [[Rubižne]]s pilsētu Austrumukrainā. Tiek ziņots, ka tika ieņemta arī [[Izjuma]] Austrumukrainā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60774819/|title=Pentagon says Russian advance is frozen|access-date=17 March 2022|date=17 March 2022}}</ref> lai gan kaujas turpinās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.understandingwar.org/backgrounder/russian-offensive-campaign-assessment-march-18|title=Russian Offensive Campaign Assessment, March 18|last=Clark|first=Mason|last2=Barros|first2=George|publisher=Institute for the Study of War|access-date=20 March 2022|date=18 March 2022|last3=Stepanenko|first3=Kateryna}}</ref> === 18. marts === Krievijas artilērija uzbrūk Ukrainas militārajām kazarmām [[Mikolajiva|Mikolajivā]], kur atradās aptuveni 200 karavīru. Tiek pieņemts, ka gandrīz visi 200 karavīri tika nogalināti, jo nākamajā dienā no gruvešiem tika izcelts tikai viens izdzīvojušais.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60807636|title=Ukraine conflict: Scores feared dead after Russia attack on Mykolaiv barracks|access-date=March 18, 2022|date=18 March 2022}}</ref> === 19. marts === Krievija bombardējusi mākslas skolu Mariupolē, kur patvērās 400 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/3/20/ukraine-accuses-russia-of-bombing-mariupol-school-sheltering-400|title=Ukraine accuses Russia of bombing Mariupol school sheltering 400|publisher=Al Jazeera|access-date=March 20, 2022|date=March 20, 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60802572?at_custom4=8A9243FC-A82F-11EC-BCD2-36840EDC252D&at_medium=custom7&at_campaign=64&at_custom2=twitter&at_custom1=%5Bpost+type%5D&at_custom3=%40BBCBreaking|title=Ukraine war latest: School sheltering 400 'hit by Russian strike'|publisher=BBC News|access-date=March 20, 2022|date=March 20, 2022}}</ref> === 20. marts === [[Attēls:Russian_missile_attack_on_Kyiv_Retroville_shopping_mall_(2022-03-20).webm|thumb|Krievijas spārnotās raķetes uzbrukums Kijivas tirdzniecības centram ''Retroville'' 20. martā]] Apstiprināts, ka Krievijas Melnās jūras flotes komandiera vietnieku [[Andrejs Palijs|Andreju Paliju]] nošāvuši Ukrainas spēki.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/03/20/ukraine-russia-evening-briefing-five-developments-putins-troops/|title=Ukraine-Russia evening briefing: Five developments as Putin's troops accused of killing 56 at care home|work=The Telegraph|access-date=20 March 2022|date=20 March 2022|last=Hall|first=Sam|location=}}</ref> Ap pulksten 23:00 Kijivas tirdzniecības centrā ''Retroville'', trāpījusi Krievijas raķete ''Kalibr'' . Tirdzniecības centrā glabājās Ukrainas spēku ekipējums. Uzbrukuma rezultātā gāja bojā vismaz 8 cilvēki.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/russia-says-kyiv-shopping-centre-it-hit-was-storing-ukrainian-rockets-2022-03-21/|title=Russia says it hit Kyiv shopping centre because it was storing rockets|work=Reuters|access-date=2022-03-24|date=2022-03-21|last=Reuters}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kyivindependent.com/national/at-least-8-killed-by-russian-missile-attack-on-kyiv-shopping-mall-photos/|title=At least 8 killed by Russian missile attack on Kyiv shopping mall (PHOTOS)|last=Terajima|first=Asami|website=The Kyiv Independent|access-date=2022-03-24|date=2022-03-21}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/live/2022/03/21/world/ukraine-russia-war|title=Retroville Mall in Kyiv is in ruins after powerful strikes.|work=The New York Times|access-date=2022-03-24|date=2022-03-21|last=Addario|first=Lynsey|issn=0362-4331}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/mar/22/in-the-ruins-of-retroville-blast-rips-new-district-to-shreds-as-war-closes-in-on-kyiv|title=In the ruins of Retroville: blast rips shopping mall to shreds as war closes in on Kyiv|last=France-Presse|first=Agence|website=The Guardian|access-date=2022-03-24|date=2022-03-22}}</ref> === 21. marts === No ''Sumykhimprom'' ķīmiskās rūpnīcas, kas atrodas [[Sumi|Sumos]], [[Ukraina|Ukrainā]], notikusi [[Amonjaks|amonjaka]] noplūde.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/politics/live-updates-ukraine-officials-say-russians-bombed-school/2022/03/20/b350573e-a820-11ec-8628-3da4fa8f8714_story.html|title=Live updates: Ammonia leak contaminates area in east Ukraine|work=Washington Post|access-date=2022-03-21|issn=0190-8286|archive-date=2022-03-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20220321044932/https://www.washingtonpost.com/politics/live-updates-ukraine-officials-say-russians-bombed-school/2022/03/20/b350573e-a820-11ec-8628-3da4fa8f8714_story.html}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/kyivindependent/status/1505752410513416196|title=Ammonia leaks from Sumy chemical plant. The governor of Sumy Oblast Dmytro Zhyvytsky said on March 21 that ammonia leaked from Sumykhimprom chemical plant at 4:30 a.m. local time as a result of Russian airstrike|publisher=Twitter|access-date=2022-03-21}}</ref> === 22. marts === Par Čornobiļas aizlieguma zonu atbildīgā Ukrainas valsts aģentūra ziņoja, ka Krievijas spēki iznīcinājuši jaunu laboratoriju [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas atomelektrostacijā]] . Laboratorija, kas tika atvērta 2015. gadā, strādāja, lai uzlabotu [[Radioaktīvie atkritumi|radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu]] . Laboratorijā atradās ļoti aktīvi paraugi un radionuklīdu paraugi.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.business-standard.com/article/international/russians-forces-destroy-laboratory-in-chernobyl-nuclear-power-plant-122032300155_1.html|title=Russians forces destroy laboratory in Chernobyl nuclear power plant|work=Business Standard India|access-date=2022-03-23|date=2022-03-23|last=AP}}</ref> === 23. marts === Kāda augsta ASV aizsardzības amatpersona sacīja, ka Ukrainas spēki ir atgrūduši Krievijas spēkus frontes līnijās uz austrumiem no Kijivas. Amatpersona piebilda, ka Krievijas spēki kļūst aktīvāki Ukrainas austrumu daļā Donbasa apgabalā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-23-22/h_878787a43ccff97a0ce8c6b6595ed60e|title=Barrage of outgoing fire witnessed in northwest Kyiv|publisher=CNN|access-date=2022-03-25|date=2022-03-23}}</ref> === 24. marts === Ap plkst. 07.45 pēc vietējā laika (05.45 UTC) uz Krievijas Jūras spēku kuģa ''Saratov''<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-25-22/h_3c945b579cfd4432f92898477d1dd912|title=The Russian ship destroyed in Berdyansk was the "Saratov," says Ukraine|access-date=25 March 2022}}</ref> , kamēr kuģis bija pietauvots [[Berdjanska|Berdjanskā]], notika sprādziens.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.navalnews.com/naval-news/2022/03/ukraine-strikes-alligator-class-lst-with-ballistic-missile/|title=Ukraine Strikes Russia's Alligator Class LST With Ballistic Missile|website=navalnews.com|access-date=24 March 2022|date=24 March 2022}}</ref> Ukrainas spēki apgalvojuši, ka kuģim trāpījuši ar ballistisko raķeti ''Tochka'', taču sprādziena cēlonis vēl nav noskaidrots.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.sky.com/story/ukraine-war-russian-landing-ship-destroyed-as-red-cross-chief-warns-of-complex-frontline-and-people-trapped-12573958|title=Ukraine war: Russian landing ship 'destroyed' as Red Cross chief warns of 'complex frontline' and people trapped|publisher=Sky News|access-date=24 March 2022|date=24 March 2022}}</ref> Pārējie divi pavadošie izkraušanas kuģi ātri pameta ostu (viens no tiem aizdegās), un pašlaik nav zināms, vai tie guvuši kādus bojājumus. Krievijas Aizsardzības ministrijas oficiālais pārstāvis [[Igors Konašenkovs]] paziņoja, ka līdz 24. marta rītam [[Izjuma]]s pilsētu pilnībā pārņēma Krievijas armijas vienības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ria.ru/20220324/izyum-1779796491.html|title=Российские военные взяли под контроль город Изюм в Харьковской области|publisher=[[РИА Новости]]|date=2022-03-24|language=ru}}</ref> Vēlāk Ukrainas amatpersonas to noliedza.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.timesofisrael.com/liveblog_entry/ukraine-denies-russian-troops-have-captured-key-east-city-izyum/|title=Ukraine denies Russian troops have captured key east city Izyum|website=[[The Times of Israel]]|access-date=24 March 2022|date=24 March 2022}}</ref> Ukrainas amatpersonas apgalvoja, ka Krievijas spēki izmantojuši fosfora bumbas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ndtv.com/world-news/russia-using-phosphorus-bombs-in-ukraine-says-ukraine-president-2840806|title="This Morning, Russian Phosphorus Bombs Were Used": Zelensky To NATO|publisher=NDTV|access-date=2022-03-25}}</ref> === 25. marts === Ukrainas spēki veica pretuzbrukumus Kijivas austrumu pieejām, atgūstot dažas apdzīvotas vietas. Ziemeļrietumos no galvaspilsētas turpinājās kaujas par Irpinu, lielākā daļa pilsētas palika ukraiņu rokās.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-25-22/h_97dd79605de816bc960f95425460e754|title="We are going on the counterattack," Ukrainian government adviser says about fighting in Kyiv region|access-date=27 March 2022|date=25 March 2022}}</ref> Krievijas spēki ieņēma [[Slavutiča]]s pilsētu uz ziemeļiem no Kijivas, netālu no [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s .<ref name="Guardian-slavutych">{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/mar/26/russian-soldiers-release-ukraine-towns-mayor-and-agree-to-leave-after-protests|title=Russian soldiers release Ukraine town's mayor and agree to leave after protests|work=The Guardian|access-date=27 March 2022|date=26 March 2022}}</ref> Ukrainas uzlidojumā Krievijas 49. armijas komandpunktam Čornobajivkas lidlaukā Hersonas rajonā gāja bojā krievu ģenerālis [[Jakovs Rezancevs]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60807538|title=Russian general Yakov Rezantsev killed in Ukraine|access-date=2022-03-26|date=2022-03-26}}</ref> Ukraiņi sāka pretuzbrukumu uz austrumiem no Harkivas pilsētas, netālu no Krievijas robežas Ukrainas ziemeļaustrumos.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-27-22/h_904b3e1cec3fe4c8d2d30748d95f2c1b|title=Ukraine says counterattack east of Kharkiv recaptures villages from Russian forces|access-date=27 March 2022|date=27 March 2022}}</ref> Krievi bombardējot turpināja uzbrukt militārajai un civilajai infrastruktūrai, trāpot Ukrainas gaisa spēku komandcentram [[Vinnica|Vinnicā]] Ukrainas rietumu un centrālajā daļā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-25-22/h_4bbb69541d91617125f6c08926328730|title=Russian cruise missiles strike Ukrainian Air Force command center, according to Ukraine's military|access-date=25 March 2022|date=25 March 2022}}</ref> Ģenerālpulkvedis [[Sergejs Rudskojs]] mediju brīfingā apgalvoja, ka Krievijas militārās operācijas "pirmais posms" esot pabeigts, un galvenā uzmanība tagad ir pievērsta "Donbasa atbrīvošanai".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-25-22/h_c643e508161e80821fff786bbbfbc16e|title=Top Russian general claims military efforts now centered on eastern part of Ukraine|access-date=27 March 2022|date=25 March 2022}}</ref> === 26. marts === Notiekošajā [[Kauja par Kijivu (2022)|Kijivas kaujā]] Krievijas militārpersonas turpināja apšaudīt priekšpilsētas galvaspilsētas rietumos un austrumos, tostarp Makarivu, Buču, Irpiņu un Bilohorodku, un dažos apgabalos, piemēram, Bučā un Nemišajevā, Krievijas spēki veica ierakumus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-27-22/h_2c0f0a8c1b60ac20fab0e3c1b35b902e|title=A look at some of the fighting from around Ukraine on Saturday|access-date=27 March 2022|date=27 March 2022}}</ref> Pēc vietējo iedzīvotāju ielu protestiem okupētajā [[Slavutiča]]s pilsētā, kas atrodas uz ziemeļiem no Kijivas, Krievijas armija piekrita atkāpties, ja pilsētā neatradīsies ukraiņu karavīri.<ref name="Guardian-slavutych">{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/mar/26/russian-soldiers-release-ukraine-towns-mayor-and-agree-to-leave-after-protests|title=Russian soldiers release Ukraine town's mayor and agree to leave after protests|work=The Guardian|access-date=27 March 2022|date=26 March 2022}}</ref> Ukrainas militārpersonas ziņoja, ka viņi [[Trostjaneca|Trostjaņecas]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.ukrinform.net/rubric-ato/3440997-russians-plant-mines-in-hospital-before-retreating-from-trostianets.html|title=Russians plant mines in hospital before retreating from Trostianets|access-date=27 March 2022|date=27 March 2022}}</ref> pilsētu, kas atrodas starp stratēģiski lielākajām Sumu un Harkivas apdzīvotajām vietām, un Poltavkas un Maļiņivkas ciemus uz austrumiem no Huļajpoles [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas apgabalā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-27-22/h_7bd9e21b57b6249322e10e1b05136b26|title=Ukraine says counterattack northwest of Mariupol recaptures two villages from Russian forces|access-date=27 March 2022|date=27 March 2022}}</ref> Ukrainas pretuzbrukums turpinājās arī uz austrumiem no Harkivas pilsētas, veicinot apmetņu atgūšanu, piemēram, Vilkhivkas ciematu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-26-22/h_09a550e6a42be9a7db9812a965b609ba|title=Ukraine says counterattack east of Kharkiv recaptures villages from Russian forces|access-date=27 March 2022|date=26 March 2022}}</ref> [[Attēls:Fire_at_a_fuel_depot_in_Lviv_after_Russian_shelling,_26-27_March_2022_(06).jpg|thumb|Ugunsgrēks degvielas noliktavā Ļvovā pēc raķešu triecieniem, no 26. līdz 27. martam]] Ukrainas Valsts kodolenerģijas regulēšanas inspekcija paziņoja, ka neitronu avota eksperimentālo objektu Harkivas Fizikas un tehnoloģiju institūtā apšaudījuši Krievijas spēki, piebilstot, ka kauju dēļ nav iespējams novērtēt bojājumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://indianexpress.com/article/world/russia-ukraine-war-live-updates-putin-nato-zelenskyy-biden-lviv-mariupol-kyiv-7838090/|title=Russia-Ukraine War Live Updates: Rocket attacks hit Ukraine's Lviv; Kharkiv nuclear facility hit once again|website=The Indian Express|access-date=2022-03-27|date=2022-03-27}}</ref> Krievijas raķešu triecieni bija vērsti arī pret rūpnieciskiem un militāriem objektiem, tostarp degvielas uzglabāšanas noliktavām un radio remonta rūpnīcu [[Ļviva|Ļvivā]], Ukrainas rietumos.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-26-22/h_0209716058a32b5f42a81bf113a2f979|title=Three additional blasts heard in Lviv, regional military administration says|publisher=CNN|access-date=26 March 2022|date=26 March 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-27-22/h_b92b79ca0027cd3d07e53c80caf08bd0|title=Russia confirms missile strikes on targets in Lviv|access-date=27 March 2022|date=27 March 2022}}</ref> [[Attēls:President_Biden_Delivers_Remarks_on_the_United_Efforts_to_Support_the_People_of_Ukraine_DOD_108880068.webmhd.webm|thumb|Baidena runa Varšavā.]] Uzbrukums sakrita ar ASV prezidenta Baidena runu kaimiņvalsts Polijas galvaspilsētā [[Varšava|Varšavā]], kurā viņš solīja turpināt atbalstu Ukrainai un sacīja, ka prezidents Putins nevar "palikt pie varas". [[Baltais nams]] vēlāk paskaidroja, ka tas nav aicinājums mainīt režīmu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-26-22/h_7dbce41e65428047cd28fdb679a43116|title=Biden says Putin "cannot remain in power," but White House says it's not call for regime change|access-date=27 March 2022|date=26 March 2022}}</ref> Krievijas atbalstītais [[Gruzija]]s separātiskās [[Dienvidosetija]]s valsts vadītājs [[Anatolijs Bibilovs]] apstiprināja, ka vietējie spēki ir pievienojušies Krievijas karaspēkam.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.themoscowtimes.com/2022/03/26/georgias-breakaway-region-sends-troops-to-ukraine-a77094|title=Georgia's Breakaway Region Sends Troops to Ukraine|work=The Moscow Times|access-date=27 March 2022|date=26 March 2022}}</ref> === 27. marts === [[Attēls:Fire_at_a_fuel_depot_in_Lutsk_after_Russian_shelling,_27-29_March_2022.webm|thumb|Ugunsgrēks degvielas noliktavā Luckā pēc raķešu trieciena]] Krievija turpināja raķešu triecienus Ukrainai, tostarp [[Lucka]]i, Harkivai, Žitomirai un [[Rivne]]i, savukārt Mariupole atkal tika pakļauta ilgstošai apšaudei. Ukrainas aizsardzības amatpersonas ziņoja, ka Krievijas spēki, mēģina pārgrupēties un izveidot "koridoru" ap Kijivu, lai bloķētu piegādes ceļus uz galvaspilsētu.<ref name="cnn2703">{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-28-22/h_6cd83b550e1b52afce924beae09b8e88|title=It's 2 p.m. in Kyiv. Here's what you need to know|access-date=28 March 2022|date=28 March 2022}}</ref> Ukrainas armija 28. martā paziņoja, ka iepriekšējās diennakts laikā tika notriektas četras Krievijas lidmašīnas, viens helikopters, divi bezpilota lidaparāti un divas spārnotās raķetes.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.ukrinform.net/rubric-ato/3441702-air-force-destroys-4-enemy-planes-1-helicopter-2-cruise-missiles.html|title=Air Force destroys 4 enemy planes, 1 helicopter, 2 cruise missiles|access-date=28 March 2022|date=28 March 2022}}</ref> Ukrainas armija turpināja pretuzbrukumu Harkivas apgabalā netālu no Krievijas robežas, atgūstot pilnīgu kontroli pār Mala Rohanu un lielāko daļu Vilhivkas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://ua.interfax.com.ua/news/general/818642.html|title=In Kharkiv region, Armed Forces launch counteroffensive in some areas – Synehubov|access-date=28 March 2022|date=28 March 2022}}</ref> Pēc Ukrainas militārpersonu domām, krievi lielākoties bija atteikušies no virzīšanās uz Sumu apgabalu, bet pārgrupējušies un devušies pretuzbrukumā pie Izjumas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.ukrinform.net/rubric-ato/3441690-invaders-give-up-offensive-in-sumy-region.html|title=Invaders give up offensive in Sumy region|access-date=28 March 2022|date=28 March 2022}}</ref> Luhanskas Tautas Republikas prokrieviskie spēki apgalvoja, ka Ukrainas militārpersonas 27. martā reģionā zaudēja 60 vīrus, sešus tankus un trīs bruņutransportierus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://tass.com/world/1428153|title=Ukrainian army's losses in Lugansk Republic total 60 over past day — people's militia|access-date=28 March 2022|date=28 March 2022}}</ref> Ukrainas Aizsardzības izlūkošanas priekšnieks [[Kirilo Budanovs]] ziņoja, ka Krievijas centieni gāzt Ukrainas valdību ir bijuši neveiksmīgi un Putins tagad cenšas sašķelt Ukrainu pēc "Korejas scenārija".<ref name="cnn2703">{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-28-22/h_6cd83b550e1b52afce924beae09b8e88|title=It's 2 p.m. in Kyiv. Here's what you need to know|access-date=28 March 2022|date=28 March 2022}}</ref> Prezidents V. Zelenskis intervijā Krievijas neatkarīgajiem žurnālistiem sacīja, ka viņa valdība ir gatava samierināties ar neitrālu, kodolenerģiju nesaistītu statusu kā daļu no miera līguma ar Krieviju, taču par jebkuru vienošanos būs nepieciešams apstiprinājums valsts mēroga referendumā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-27-22/h_0feb90514e8f8ee9aa4fa277a8a9f5cc|title=Zelensky says Ukraine is ready to accept neutral, non-nuclear status|access-date=28 March 2022|date=27 March 2022}}</ref> === 28. marts === Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas spēki pārgrupējas, lai virzītos uz Doneckas un Luhanskas apgabaliem, kurus daļēji kontrolē Krievijas atbalstītie separātisti, vienlaikus tuvinot piekrastei vairāk karakuģu Melnajā un [[Azovas jūra|Azovas jūrā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60890199?ns_mchannel=social&ns_source=twitter&ns_campaign=bbc_live&ns_linkname=6241a2245fbc655faa01f3de%26Russia%20planning%20missile%20strikes%20from%20the%20sea%20-%20Ukraine%262022-03-28T14%3A16%3A39.567Z&ns_fee=0&pinned_post_locator=urn:asset:9e3f2d3d-d755-4b11-a842-2dbe3e4b2ea7&pinned_post_asset_id=6241a2245fbc655faa01f3de&pinned_post_type=share|title=Ukraine war latest: Warnings of Russian 'provocations' on city escape routes|access-date=28 March 2022}}</ref> Vēlāk 28. martā mērs [[Oleksandrs Markušins]] paziņoja, ka Ukrainas spēki ir pilnībā atguvuši Irpiņas pilsētu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60890199?ns_mchannel=social&ns_source=twitter&ns_campaign=bbc_live&ns_linkname=6241c61c1fea84616a6cd101%26Ukrainians%20have%20retaken%20control%20of%20Irpin%2C%20says%20mayor%262022-03-28T14%3A45%3A45.121Z&ns_fee=0&pinned_post_locator=urn:asset:147d50a6-061c-4cc6-985f-d7b763bb26d6&pinned_post_asset_id=6241c61c1fea84616a6cd101&pinned_post_type=share|title=Ukrainians have retaken control of Irpin, says mayor|access-date=28 March 2022|date=28 March 2022}}</ref> Smagas kaujas turpinājās Mariupolē, kur Ukrainas spēki pretojās Krievijas ofensīvai pilsētas centrā. Ukrainas amatpersonas apsūdzēja Krievijas militārpersonas vietējo civiliedzīvotāju, tostarp bērnu, piespiedu deportācijā uz Krieviju.<ref name="cnn2803">{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-28-22/h_d824dd6e926dfb05357a4545ed1e0143|title=It's Monday evening in Kyiv. Here's what you need to know|access-date=28 March 2022|date=28 March 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60890199?ns_mchannel=social&ns_source=twitter&ns_campaign=bbc_live&ns_linkname=6241b9231fea84616a6cd0f1%26Thousands%20of%20people%20%27abducted%27%20from%20Mariupol%2C%20Ukrainian%20MP%20says%262022-03-28T14%3A30%3A19.719Z&ns_fee=0&pinned_post_locator=urn:asset:661c0c1e-1a45-4a60-ac88-59654914381a&pinned_post_asset_id=6241b9231fea84616a6cd0f1&pinned_post_type=share|title=Thousands of people 'abducted' from Mariupol, Ukrainian MP says|access-date=28 March 2022|date=28 March 2022}}</ref> Ukrainas Ārlietu ministrija aplenkto pilsētu raksturoja kā Krievijas militārpersonu padarītu par "putekļiem".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.dw.com/en/ukraine-civilian-evacuations-suspended-over-russian-provocations-live-updates/a-61276033|title=Ukraine: Civilian evacuations suspended over Russian 'provocations' — live updates {{!}} 28 March 2022|work=Deutsche Welle|access-date=28 March 2022|date=28 March 2022}}</ref> Mariupoles mērs Vadims Boičenko aicināja pilnībā evakuēt atlikušos pilsētas iedzīvotājus.<ref name="cnn2803" /> Krievijas Aizsardzības ministrija 29. martā paziņoja, ka 28. marta vakarā ar spārnotajām raķetēm iznīcinājusi lielu degvielas noliktavu Ukrainas Rivnes reģionā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.todayonline.com/world/russia-says-it-destroyed-large-fuel-depot-ukraines-rivne-region-ifax-1857966|title=Russia says it destroyed large fuel depot in Ukraine's Rivne region -Ifax|website=TODAY|access-date=2022-03-29}}</ref> === 29. marts === [[Attēls:Mykolaiv_Regional_State_Administration_after_Russian_shelling,_29.03.2022_(01).jpg|thumb|Mikolajivas apgabala valsts pārvalde pēc raķetes trieciena]] Ukrainas un Krievijas sarunvedēji tikās [[Stambula|Stambulā]], Turcijā jaunai klātienes sarunu kārtai. Ukraina ierosināja pieņemt neitrālu statusu apmaiņā pret drošības garantijām atbilstoši NATO 5. pantam . Priekšlikumi ietvēra arī 15 gadu konsultāciju periodu par Krievijas anektētās Krimas statusu un visu Krievijas spēku atgriešanos pozīcijās pirms iebrukuma.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/ukraine-offers-neutrality-exchange-nato-style-security-guarantees-russia-talks-2022-03-29/|title=Ukraine offers neutrality in exchange for NATO-style security guarantees at Russia talks|access-date=29 March 2022|date=29 March 2022}}</ref> Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja par "drastisku militārās aktivitātes samazināšanu" Kijivas un Čerņihivas frontē, kas, kā precizēja Krievijas prezidenta palīgs [[Vladimirs Medinskis]], nav līdzvērtīgs pamieram.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-29-22/h_05b5d57fd38ef2bd90c0be7fb3481f4a|title=Russia says it will "drastically reduce" military assault on Kyiv and Chernihiv|access-date=29 March 2022|date=29 March 2022}}</ref><ref name="cnn2903">{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-29-22/h_7b383b799488768802afd9e84dbd50ea|title=It's now 10 p.m. in Kyiv. Here are the latest developments in the war in Ukraine.|access-date=29 March 2022|date=29 March 2022}}</ref> [[ASV Aizsardzības departaments|Amerikas Savienoto Valstu Aizsardzības departaments]] brīdināja, ka novērotā Krievijas armijas elementu pārvietošanās prom no Kijivas, visticamāk, ir "pārpozicionēšanās, nevis reāla izvešana".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-29-22/h_1095de53c2282c9172d1c6f032672db7|title=Pentagon: Russian troop movement near Kyiv area likely "a repositioning, not a real withdrawal"|access-date=29 March 2022|date=29 March 2022}}</ref> Neskatoties uz sarunām, uzlidojumi un zemes kaujas turpinājās bez pārtraukuma. Ukrainas militārpersonas ziņoja, ka viņi aizturējuši Krievijas iebrucējus austrumos, dienvidaustrumos un ziemeļaustrumos, veicot pretuzbrukumus noteiktos apgabalos.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.ukrinform.net/rubric-ato/3442587-ukraine-army-holding-enemy-back-going-for-counteroffensive-in-certain-areas-general-staff.html|title=Ukraine Army holding enemy back, going for counteroffensive in certain areas - General Staff|access-date=29 March 2022|date=29 March 2022}}</ref> Intensīvas kaujas notika ap Kijivas priekšpilsētām, īpaši galvaspilsētas ziemeļrietumos un ziemeļaustrumos.<ref name="cnn2903">{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-29-22/h_7b383b799488768802afd9e84dbd50ea|title=It's now 10 p.m. in Kyiv. Here are the latest developments in the war in Ukraine.|access-date=29 March 2022|date=29 March 2022}}</ref> Krievijas uzlidojumā reģionālās valdības ēkai [[Mikolajiva|Mikolajivā]], tika nogalināti vismaz 35 un ievainoti 33 cilvēki.<ref name="cnn2903" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/death-toll-rises-35-strike-government-building-ukraines-mykolaiv-governor-2022-04-02/|title=Death toll rises to 35 from strike on government building in Ukraine's Mykolaiv, governor says|publisher=[[Reuters]]|date=2022-04-02}}</ref> Vietējās amatpersonas ziņoja par vairākiem sprādzieniem pie Krievijas pilsētas [[Belgoroda]]s, netālu no robežas ar Ukrainu. Kā vēsta Krievijas aģentūra [[TASS]], pagaidu Krievijas militārajai nometnei trāpījis no Ukrainas puses raidīts šāviņš, ievainojot vismaz četrus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/explosions-heard-outside-russian-city-close-ukraine-border-governor-2022-03-29/|title=Shell hits military camp in Russia, most likely from Ukrainian side - Tass|work=Reuters|access-date=30 March 2022|date=29 March 2022}}</ref> === 30. marts === Krievijas militārpersonas turpināja apgalvot, ka notiek deeskalācija ap Kijivu un Čerņihivu "plānotai karaspēka pārgrupēšanai", lai koncentrētos uz Donbasa reģionu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-30-22/h_9138a7911da731de3daf074036751043|title=Russian military spokesperson says "planned regrouping" around Kyiv and Chernihiv underway|access-date=30 March 2022|date=30 March 2022}}</ref> Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka nav pamanījuši nekādu masveida Krievijas spēku izvešanu, taču atsevišķas vienības tiek atvilktas, lai papildinātu smagos zaudējumus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.ukrinform.net/rubric-ato/3443983-defense-ministry-no-massive-withdrawal-of-russian-troops-from-kyiv-and-chernihiv-recorded.html|title=Defense ministry: No massive withdrawal of Russian troops from Kyiv and Chernihiv recorded|access-date=30 March 2022|date=30 March 2022}}</ref> Tikmēr Kijivas nomalē, tostarp ap Irpiņu, turpinājās smagas kaujas un apšaude.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-30-22/h_52cd3925dcbca3a437aea15b5b0d9e85|title=Heavy fighting continues in Kyiv's outskirts Wednesday|access-date=30 March 2022|date=30 March 2022}}</ref> === 31. marts === Krievijas militārpersonas palielināja savu gaisa uzlidojumu skaitu. Uzlidojumi galvenokārt bija vērsti uz Kijivas, Čerņihivas apgabaliem, Izjumas, uz dienvidiem no Harkivas un Donbasa reģionu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-31-22/h_88c5a2496bcf435ae12c5fcc68cbb849|title=Russia is focusing strikes on four areas, including Kyiv, US defense official says|access-date=31 March 2022|date=31 March 2022}}</ref> Saskaņā ar Ukrainas valsts kodolkompānijas Energoatom datiem, lielākā daļa Krievijas karavīru bija atkāpušies no Čornobiļas atomelektrostacijas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60923158?ns_mchannel=social&ns_source=twitter&ns_campaign=bbc_live&ns_linkname=6245ba815fbc655faa01f91d%26Many%20Russian%20troops%20have%20left%20Chernobyl%20plant%20-%20Ukrainian%20nuclear%20firm%262022-03-31T15%3A56%3A08.931Z&ns_fee=0&pinned_post_locator=urn:asset:2dd4ce67-1cf8-4029-ba4e-83b09a55855a&pinned_post_asset_id=6245ba815fbc655faa01f91d&pinned_post_type=share|title=Ukraine war latest: Germany condemns Putin gas supply 'blackmail'|access-date=31 March 2022|date=31 March 2022}}</ref> Amerikas Savienoto Valstu aizsardzības amatpersona arī ziņoja, ka Krievijas spēki ir nostājušies apgabalos uz ziemeļiem un ziemeļrietumiem no Kijevas, tostarp Hostomelas lidostā .<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-31-22/h_77caf0369920963cadbcacb3f344fd4d|title=Russian troops have withdrawn from Chernobyl, according to Ukrainian nuclear operator|access-date=31 March 2022|date=31 March 2022}}</ref> Ukrainas spēki turpināja rīkot pretuzbrukumus atsevišķos apgabalos, atgūstot Zatišijas, Maļiņivkas, Veseles, Zeļeņihajas un Červones apmetnes Zaporižjas apgabalā un Slobodu un Lukašivku Čerņihivas apgabalā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.ukrinform.net/rubric-ato/3444911-ukrainian-defenders-liberate-two-settlements-in-chernihiv-region.html|title=Ukrainian defenders liberate two settlements in Chernihiv region|access-date=31 March 2022|date=31 March 2022}}</ref> Krievijas spēki apgalvoja, ka sagūstījuši Zolotaņivu Doneckas apgabalā un Žitlovku Luhanskas apgabalā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://tass.com/defense/1430319|title=Russian army makes further inroads, captures town in Ukraine operation|access-date=31 March 2022|date=31 March 2022}}</ref> [[Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja|Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja (ICRC)]] ziņoja, ka humānās palīdzības konvojs ir ceļā, lai piegādātu palīdzību un evakuētu civiliedzīvotājus no aplenktās Mariupoles.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/3/31/timeline-russias-siege-of-ukraines-port-city-of-mariupol|title=Timeline: Russia's siege of Ukraine's port city of Mariupol|access-date=31 March 2022|date=31 March 2022}}</ref> Premjerministres vietniece Irina Vereščuka vēlāk sacīja, ka divpadsmit Ukrainas kravas automašīnas spējušas nogādāt humāno palīdzību Mariupolei, taču tās sagrābis Krievijas karaspēks.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stltoday.com/news/national/live-updates-russian-forces-block-buses-leaving-mariupol/article_89fef917-43bc-51f3-a207-9741922b8ba7.html|title=Live updates {{!}} Russian forces block buses leaving Mariupol|website=STLtoday.com|access-date=2022-04-01|archive-date=2022-04-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20220401022130/https://www.stltoday.com/news/national/live-updates-russian-forces-block-buses-leaving-mariupol/article_89fef917-43bc-51f3-a207-9741922b8ba7.html}}</ref> == 2022. gada aprīlis == === 1. aprīlis === [[Belgorodas apgabals|Belgorodas apgabala]] gubernators Vjačeslavs Gladkovs apgalvoja, ka divi Ukrainas militārie helikopteri [[Mi-24]] piektdien devuši triecienu degvielas noliktavai [[Belgoroda]]s pilsētā pēc tam, kad nelielā augstumā ielidoja Krievijā. Kameru ierakstos bija redzams gaismas zibsnis no raķetes, kas izšauta no neliela augstuma, kam sekoja sprādziens uz zemes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ndtv.com/world-news/watch-ukraine-choppers-enter-russian-airspace-strike-fuel-depot-2857302|title=Watch: Ukraine Choppers Enter Russian Airspace, Strike Fuel Depot|website=NDTV.com|access-date=2022-04-01}}</ref> Ukrainas militārpersonas apstiprināja, ka [[Izjuma]] atrodas Krievijas kontrolē.<ref>[https://www.understandingwar.org/backgrounder/russian-offensive-campaign-assessment-april-1 RUSSIAN OFFENSIVE CAMPAIGN ASSESSMENT, APRIL 1]</ref><ref>[https://www.radiosvoboda.org/a/news-kyivshchyna-zsu-henshtab/31781218.html На Київщині ЗСУ звільнили 15 населених пунктів — зведення Генерального штабу]</ref><ref>[https://mil.in.ua/en/news/the-russians-are-controlling-izyum-general-staff-of-the-ukrainian-armed-forces/ The russians are controlling Izyum — General Staff of the Ukrainian Armed Forces]</ref> === 2. aprīlis === Krievijas raķetes trāpījušas [[Poltava]]s un [[Kremenčuka]]s pilsētām Ukrainas centrālajā daļā, nodarot bojājumus infrastruktūrai un dzīvojamām ēkām. [[Poltavas apgabals|Poltavas apgabala]] vadītājs [[Dmitro Luņins]] sacīja: "Poltavas pilsēta ir Poltavas apgabala galvaspilsēta, un Kremenčuka ir viena no apgabala lielākajām pilsētām." Luņins vēlāk sacīja, ka vismaz četras raķetes trāpījušas diviem infrastruktūras objektiem Poltavā, savukārt, saskaņā ar provizorisku informāciju, trīs ienaidnieka lidmašīnas uzbrukušas Kremenčukas rūpnieciskajiem objektiem. Viņš arī piebilda, ka tūlītējas informācijas par iespējamiem upuriem nav.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/russian-missiles-strike-two-central-ukraine-cities-local-official-2022-04-02/|title=Russian missiles strike several Ukrainian cities - local officials|work=Reuters|access-date=2022-04-02|date=2022-04-02|last=Reuters}}</ref> Kijivas ofensīva izjuka arī vairākas dienas pēc tam, kad Krievija paziņoja, ka izvedīs daļu karaspēka no ziemeļiem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/live/2022/04/02/world/ukraine-russia-war/kyivs-suburbs-go-quiet-as-russian-forces-move-out|title=Russian troops pull out from the north|work=The New York Times|access-date=2022-04-02|date=2022-04-02|last=The New York Times}}</ref> Ukrainas aizsardzības ministra vietniece [[Hanna Maļara]] vēlāk apstiprināja, ka Ukrainas spēki ir atguvuši kontroli pār visu Kijivas apgabalu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/live/world-europe-60949706?ns_mchannel=social&ns_source=twitter&ns_campaign=bbc_live&ns_linkname=62488b201fea84616a6cda2d%26Ukraine%20retakes%20whole%20Kyiv%20region%20-%20deputy%20defence%20minister%262022-04-02T17%3A46%3A51.579Z&ns_fee=0&pinned_post_locator=urn:asset:ef26daa6-459a-4d01-903d-b0a854e471b8&pinned_post_asset_id=62488b201fea84616a6cda2d&pinned_post_type=share|title=Ukraine war latest: Ukraine says it has retaken entire Kyiv region|editor-last=Ponniah|editor-first=Kevin|website=BBC News|access-date=2022-04-02}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-04-2-22/h_4516cdd9f42ccce6f029c3d2fe2764c7|title=Kyiv region "liberated" from Russian forces, senior Ukrainian defense official says|last=CNN|first=By Julia Hollingsworth, Joshua Berlinger, Sana Noor Haq, John Sinnott, Adrienne Vogt and Veronica Rocha|website=CNN|access-date=2022-04-02|date=2022-04-02}}</ref> === 3. aprīlis === [[Bučas slaktiņš|Bučas slaktiņa]] rezultātā [[Buča (pilsēta)|Bučā]] tika atrasti līķi, žurnālisti ir redzējuši vismaz 20 mirušus Ukrainas civiliedzīvotājus, un, pēc Bučas mēra teiktā, masu kapos aprakti 280 līķi.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/apr/03/they-were-all-shot-russia-accused-of-war-crimes-as-bucha-reveals-horror-of-invasion|title='They were all shot': Russia accused of war crimes as Bucha reveals horror of invasion|work=[[The Guardian]]|access-date=April 3, 2022|date=April 3, 2022|last=Boffey|first=Daniel}}</ref> ''Human Rights Watch'' ziņoja par [[kara noziegumi]]em okupētajās Ukrainas teritorijās — nāvessodu izpildi, izvarošanu, spīdzināšanu un izlaupīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hrw.org/news/2022/04/03/ukraine-apparent-war-crimes-russia-controlled-areas|title=Ukraine: Apparent War Crimes in Russia-Controlled Areas|publisher=[[Human Rights Watch]]|access-date=April 3, 2022|date=April 3, 2022}}</ref> Ukrainas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka lietuviešu kinorežisors [[Mants Kvedaravičs]] ticis nošauts Mariupolē, mēģinot aizbēgt.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/04/mantas-kvedarayicius-dead-mariupolis-film-director-shot-ukraine-obituary-1234993270/|title=Mantas Kvedaravicius Dies: Lithuanian Film Director Of 'Mariupolis' Shot Dead In Ukraine At 45|last=Haring|first=Bruce|last2=Haring|first2=Bruce|website=Deadline|access-date=2022-04-05|date=2022-04-03}}</ref> === 4. aprīlis === [[Attēls:Shock_and_Heartbreak_After_Ukraine_Retakes_Kyiv_Region.webmhd.webm|thumb|''<nowiki/>'Shock and Heartbreak After Ukraine Retakes Kyiv Region"'' — video no [[Amerikas Balss|VOA]] ziņām]] V. Zelenskis apsūdzēja Krieviju [[Genocīds|genocīdā]] un sacīja, ka ar rietumu sankcijām "nepietiek", lai reaģētu uz Krievijas rīcību. ASV mudināja Krieviju izslēgt no [[ANO Cilvēktiesību padome]]s . Krievija apsūdzēja Ukrainu "viltus karoga" organizēšanā Bučā, apgalvojot, ka fotogrāfijas un video ir "iestudēta izrāde".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60981228|title=Ukraine war: Ukraine investigates alleged execution of civilians by Russians|work=BBC News|access-date=2022-04-04|date=2022-04-04}}</ref> ASV prezidents Džo Baidens aicināja Putinu tiesāt par kara noziegumiem, ko Bučā pastrādājuši Krievijas karavīri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-04-04/biden-putin-should-face-war-crimes-trial-for-bucha|title=Biden Says Putin Should Face War-Crimes Trial for Alleged Bucha Atrocities|website=Bloomberg|access-date=4 April 2022|date=4 April 2022}}</ref> Ukrainas Luhanskas apgabala gubernators Serhijs Haidajs sacīja, ka Krievijas trieciens skāris tvertni, kurā atradās [[slāpekļskābe]]. Viņš piebilda, ka incidents noticis netālu no Rubižnes pilsētas, kuru, pēc Ukrainas armijas teiktā, mēģinājuši pārņemt Krievijas spēki.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.business-standard.com/article/international/ukrainian-governor-serhiy-haidai-warns-residents-over-acid-tank-hit-122040500873_1.html|title=Ukrainian governor Serhiy Haidai warns residents over acid tank hit|work=Business Standard India|access-date=2022-04-05|date=2022-04-05|last=AP}}</ref> === 5. aprīlis === V. Zelenskis uzrunāja [[ANO Drošības padome|Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomi]] par notikumiem Bučā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.chicagotribune.com/nation-world/ct-aud-nw-russia-ukraine-20220405-65rgmfw5w5aijezfhu6m4rfhpy-story.html|title=Zelenskyy to address UN after more evidence emerges of civilian massacres in Ukraine|last=STASHEVSKYI|first=OLEKSANDR|website=chicagotribune.com|access-date=2022-04-05}}</ref> Kremļa preses sekretārs D. Peskovs sacīja, ka Krievija neiebilst pret Putina un Zelenska tikšanos, taču šāda tikšanās tiks rīkota tikai tad, ja pirms tam tiks saskaņots dokuments.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxnews.com/world/photos-ukraine-russia-war-bucha-massacre-mariupol-bombing|title=More photos from Ukraine-Russia war massacre in Bucha, devastation in Mariupol|last=Wallace|first=Danielle|website=Fox News|access-date=2022-04-05|date=2022-04-05}}</ref> === 6. aprīlis === [[Francisks|Pāvests Francisks]] kritizēja starptautisko organizāciju "impotenci", kas nespēja apturēt iebrukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.yahoo.com/lifestyle/pope-slams-impotence-international-organizations-132516852.html|title=Pope slams 'impotence of international organizations' unable to stop Russia's invasion while holding up Ukrainian flag|website=www.yahoo.com|access-date=2022-04-06|language=en-US}}</ref> Krievijas spēku artilērijas apšaudē trešdien humānās palīdzības sadales punktā gāja bojā vismaz četri cilvēki un vēl četri tika ievainoti, kad Krievija bombardējusi pilsētas un dzelzceļa infrastruktūru Ukrainas austrumos, ziņoja vietējās amatpersonas. Vēlāk [[Ukrainas Dzelzceļš]] ziņoja, ka trīs raķetes trāpījušas nezināmai dzelzceļa stacijai austrumu daļā, esot vairāki upuri, sīkāku informāciju nesniedzot.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hindustantimes.com/world-news/russian-forces-bombard-ukraine-cities-as-us-announces-sanctions-101649264432980.html|title=Ukraine: 4 civilians killed at aid distribution point, east under heavy fire|website=Hindustan Times|access-date=2022-04-07|date=2022-04-06|language=en}}</ref> === 7. aprīlis === Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka tās raķetes vienas nakts laikā iznīcinājušas četras degvielas tvertnes Ukrainas pilsētās Mikolajivā, Harkovā, Zaporižjā un Čuhujivā. Ministrija apgalvoja, ka Ukraina šos objektus izmantoja, lai apgādātu savu karaspēku netālu no Mikolajivas un Harkivas pilsētām un Donbasa apgabalā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ndtv.com/world-news/russia-ukraine-war-russia-says-it-destroyed-fuel-storage-facilities-in-4-ukrainian-cities-2868026|title=Russia Says It Destroyed Fuel Storage Facilities In 4 Ukrainian Cities|website=NDTV.com|access-date=2022-04-07}}</ref> V. Zelenskis [[Grieķija]]s parlamentam sacīja, ka Ukrainai ir nepieciešams vairāk pretgaisa sistēmu, artilērijas sistēmu, munīcijas un bruņumašīnu. [[Briseles galvaspilsētas reģions|Briselē]] Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] lūdza NATO "ieročus, ieročus un ieročus". [[ASV Kongress]] sāka pieņemt likumprojektu, kas atvieglos ieroču nosūtīšanu uz Ukrainu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.msn.com/en-us/news/world/weapons-weapons-weapons-ukraine-pleads-for-firepower-us-bill-could-help-live-ukraine-updates/ar-AAVWMgM|title=WWII-era lend-lease program in US could be lifeline to Ukraine: Live Ukraine updates|website=MSN|access-date=2022-04-07|language=en-US}}</ref> [[ANO Ģenerālā asambleja]] izslēdza Krieviju no ANO Cilvēktiesību padomes.<ref>https://www.aljazeera.com/news/2022/4/6/us-pushes-to-expel-russia-from-g20-amid-ukraine-abuses-liveblog</ref> Kremļa pārstāvis D. Peskovs atzina, ka Krievija cietusi milzīgus zaudējumus, nosaucot iebrukumu par "traģēdiju".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.msn.com/en-us/news/world/kremlin-spokesperson-admits-russia-has-suffered-significant-losses-calling-the-ukrainian-invasion-a-huge-tragedy-for-putins-forces/ar-AAVYQKg|title=Kremlin spokesperson admits Russia has suffered 'significant losses,' calling the Ukrainian invasion a 'huge tragedy' for Putin's forces|website=MSN|access-date=2022-04-07|language=en-US}}</ref> === 8. aprīlis === [[Attēls:Окупанти вдарили «Точкою-У» по залізничному вокзалу Краматорська 03.jpg|thumb| [[Uzbrukums Kramatorskas dzelzceļa stacijai]]]] [[Kijivas apgabals|Kijivas apgabala]] [[Borodjanka]]s ciematā ir vēl vairāk Krievijas okupantu upuru nekā [[Buča (pilsēta)|Bučas]] pilsētā, savā videouzrunā ceturtdienas vakarā paziņoja Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]]. "Vēl ir sākušies gruvešu pārmeklēšanas darbi Borodjankā. Tur ir daudz briesmīgāk nekā citās no Krievijas Bruņotajiem spēkiem atbrīvotajās Kijivas apgabala pilsētās. Ir vēl vairāk Krievijas okupantu upuru. Bet kas notiks, kad pasaule uzzinās visu patiesību par to, ko Krievijas karavīri izdarīja Mariupolē? Tur gandrīz katrā ielā ir tas, ko pasaule ieraudzīja Bučā un citās Kijivas apgabala pilsētās pēc Krievijas karaspēka aiziešanas. Tāda pati nežēlība. Tikpat briesmīgi noziegumi," sacīja Zelenskis. NATO dalībvalstis pastiprinās ieroču piegādes Ukrainai, lai palīdzētu ukraiņiem aizstāvēties pret Krievijas agresiju. NATO dalībvalstis ir gatavas palīdzēt Ukrainai ar pretgaisa aizsardzības sistēmām, prettanku ieročiem un cita veida atbalstu. [[Austrālija]] nodos Ukrainai 20 bruņutransportierus "Bushmaster", lai tā varētu cīnīties pret Krievijas agresiju. Pasaules lielākā alumīnija ražotāja "Rusal" kļuvusi par pirmo Krievijas kompāniju, kas nākusi klajā ar aicinājumu izmeklēt kara noziegumus Ukrainā, ziņo BBC, atsaucoties uz "Financial Times" vēstīto. "Ziņas no Ukrainas pilsētas Bučas satrieca mūs. Mēs uzskatām, ka šim noziegumam jābūt rūpīgi izmeklētam. Mēs iestājamies par objektīvu šī nozieguma izmeklēšanu un aicinām bargi sodīt vainīgos," teikts kompānijas direktoru padomes priekšsēdētāja Bernarda Zonevelda paziņojumā. Kompānija tāpat aicina "uz drīzu, mierīgu konflikta risinājumu, lai saglabātu nenovērtējamās cilvēku dzīvības un atgrieztos normālā dzīvē". Francijas prezidentūras Eiropas Savienībā (ES) amatpersona paziņojusi, — ES ceturtdien ir apstiprinājusi embargo Krievijas oglēm un slēgusi ES ostas Krievijas kuģiem. [[ASV Kongress]] ceturtdien ir nobalsojis par normālu tirdzniecības attiecību izbeigšanu ar Krieviju jeb vislielākās labvēlības režīma tirdzniecībā atņemšanu. ASV prezidents [[Džo Baidens]] par normālu tirdzniecības attiecību saraušanu ar Krieviju paziņoja pagājušajā mēnesī, norādot, ka Krievijai jāmaksā par asinsizliešanu Ukrainā. [[Pasaules Tirdzniecības organizācija]]s vislielākās labvēlības režīms tirdzniecībā, kas ASV tiek dēvēts par pastāvīgām normālām tirdzniecības attiecībām, prasa valstīm garantēt abpusēji vienlīdzīgus tarifus un noteikumus. Ukrainas karaspēks ir atbrīvojis visu Sumu apgabala teritoriju, padzenot no tās Krievijas spēkus. Šobrīd apgabala teritorija vēl nav droša, jo tajā ir ļoti daudz mīnētu un neapsekotu zemes gabalu. Kā vēsta "Uninan.ua", Ukrainas aizsardzības ministrs O. Rezņikovs paziņojis, ka Krievijas iebrucēji ir atspiesti no galvaspilsētas Kijivas. Bet Žitomiras, Kijivas un Černihivas apgabalu atbrīvošana no krievu karavīriem tuvojas beigām. Izdevums "Politico" vēsta, ka Vācijas kanclers [[Olafs Šolcs]] kavē aptuveni 100 tanku nodošanu Ukrainai. Sākumā bija paredzēts, ka lēmums tiks atbalstīts šonedēļ. Taču Vācijas kanclers uzstāj, ka valstij vispirms "jāizstrādā kopēja pozīcija ar Rietumu sabiedrotajiem ES un NATO". ASV aizsardzības ministrs [[Loids Ostins]] sacījis, ka ASV sniedz militāro izlūkdienestu informāciju Ukrainai operācijām Donbasā, kur Krievija gatavojas izvērst uzbrukumus un uzbrukumu intensitāte tur jau pieaug. Cilvēki tādēļ aicināti no Luhanskas un Doneckas apgabaliem evakuēties. [[Latvija]] tā dēvētajā "melnajā sarakstā" iekļāvusi 15 Krievijas un Baltkrievijas pilsoņus, kuru aktivitātes ir saistītas ar apdraudējumu Latvijas valsts drošībai, informēja [[Valsts drošības dienests|Valsts drošības dienestā]] (VDD). VDD rīcībā esošā informācija liecina par šo personu iespējamu iesaisti izlūkinformācijas ieguvē vai atbalsta sniegšanu Krievijas ārpolitikas interešu sasniegšanai. Starp ārvalstniekiem ir personas, kuras, neraugoties uz Krievijas bruņoto spēku pastrādātajiem noziegumiem Ukrainā, pauž atbalstu Kremlim. Daļa personu veikušas aktivitātes, kas vērstas uz Kremļa kara propagandas vēstījumu izplatīšanu un ietekmes vairošanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]. Japāna nolēmusi izraidīt astoņus Krievijas diplomātus, pasludinot viņus par “persona non grata”. Krievijas Ārlietu ministrija jau paguvusi paziņot, ka atbildēs uz šo soli, vēsta “Meduza.io”. [[Kramatorska]]s dzelzceļa stacijā, kurā trāpīja lādiņš, gājuši bojā 39 cilvēki, tostarp četri bērni, informēja Ukrainas drošības dienests. Eiropas Savienība piektdien apstiprināja jau piekto sankciju kārtu pret Krieviju, lai palielinātu spiedienu pret Vladimira Putina režīmu un paātrinātu karadarbības izbeigšanu Ukrainā. Jaunās sankcijas paredz pilnībā aizliegt visu veidu Krievijas ogļu importu. Aizliegums stāsies spēkā no šī gada augusta. Sankcijas vērstas arī pret Krievijas kravu pārvadājumiem. Krievijas un Baltkrievijas sauszemes kravu pārvadājumu firmām aizliegts darboties Eiropas Savienības valstu teritorijā. Krievijas kuģiem būs aizliegts ienākt Eiropas Savienības dalībvalstu ostās. Krievija vairs nevarēs eksportēt uz Eiropas Savienības valstīm kokmateriālus, cementu, gumijas izstrādājumus, alkoholiskos dzērienus (ieskaitot degvīnu), dārgās jūras veltes (ieskaitot kaviāru). Tāpat noteikts aizliegums Baltkrievijas kālija minerālmēslu eksportam uz ES valstīm. Ukrainas rietumu pilsētā Ļvivā iedzīvotāji pie Krievijas konsulāta sanesuši veļasmašīnas, datorus un citu sadzīves tehniku, ko iecienījuši Krievijas Bruņoto spēku marodieri. Krievijai veltīto “dāvanu” vidū ir pat tualetes pods un suņu būda. Krievijas konsulāts Ļvivā gan šobrīd ir slēgts Ukrainā notiekošās karadarbības dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a451556/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai|publisher=lsm.lv|accessdate=8 April 2022}}</ref> === 9. aprīlis === Krievijas militārās darbības koncentrētas [[Donbass|Donbasā]], [[Mariupole|Mariupolē]] un [[Mikolajiva|Mikolajivā]]. [[Krievijas jūras spēki]] turpina spārnoto raķešu triecienus pa Ukrainas teritorijām. Sagaidāmas Krievijas aviācijas aktivitātes Ukrainas dienvidos un austrumos. Vienlaikus Krievijas ambīcijas kontrolēt sauszemes koridoru starp Krimu un Donbasu aizvien saskaras ar Ukrainas spēku pretestību, vēsta Lielbritānijas aizsardzības resors. Krievijas spēki pārgrupējas Ukrainas austrumos pirms uzbrukuma [[Harkiva]]i, intervijā [[CNN]] pavēstīja Ukrainas ģenerālmajors [[Kirils Budanovs]]. Uz sestdienu saskaņoti desmit humānie koridori cilvēku evakuācijai. Viens no tiem paredzēts cilvēku evakuācijai ar personīgo transportu no Mariupoles, citi — evakuācijai ar automašīnām vai autobusiem no [[Doneckas apgabals|Doneckas]], [[Luhanskas apgabals|Luhanskas]] un [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas]] apgabaliem, informēja Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka. [[Pentagons]]: Krievijas armija kopš plašā iebrukuma Ukrainā sākuma ir zaudējusi 15% līdz 20% no kaujas spēka. [[ASV Aizsardzības ministrija]] apstiprināja, ka raķeti “Točka-U” Kramatorskas dzelzceļa stacijas virzienā palaida Krievija. Par to slēgtā brīfingā esot paziņojis augsta Pentagona amatpersona. Iepriekš Krievijas pārstāvji stacijas apšaudē apsūdzēja Ukrainas pusi. [[Krievijas Aizsardzības ministrija]] apgalvo, ka [[Kijiva]] gatavo “kārtējo provokāciju, lai apsūdzētu Krieviju civiliedzīvotāju it kā masu slepkavībās [[Irpiņa|Irpiņā]]”. Pēc Krievijas raķešu trieciena Kramatorskas dzelzceļa stacijā [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] nolēmusi piegādāt Ukrainai vēl citas zenītraķetes "Starstreak" un 800 prettanku raķetes, paziņojis Lielbritānijas premjers [[Boriss Džonsons]]. Raķešu kopējā vērtība sasniedz 180 miljonus eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-9-aprili.a451747/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 9. aprīlī|publisher=lsm.lv|accessdate=9 April 2022}}</ref> === 10. aprīlis === [[Attēls:Зустріч Президента України з Прем’єр-міністром Великої Британії 08.jpg|thumb|Ukrainas prezidents V. Zelenskis un Lielbritānijas premjerministrs B. Džonsons Kijivā]] Ukrainas amatpersonas vēsta, ka Krievija sagatavojusi 60 000 karavīru lielu grupējumu ofensīvai Ukrainas austrumos. Satelītattēli liecina, ka uz [[Harkiva]]s pusi dodas 12 km gara Krievijas militārās tehnikas kolonna. [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] Ģenerālštābs ziņo, ka Krievijas karaspēks pastiprina uzbrukumus [[Izjuma]]s pilsētas rajonā un mēģina pilnībā pārņemt savā kontrolē [[Mariupole|Mariupoli]]. Krievijas spēki turpina apšaudīt Harkivu, pilsēta ir daļēji bloķēta. Ukrainas amatpersonas ziņo, ka Krievija ar raķetēm turpina apšaudīt [[Dņipro|Dnipro]] pilsētas lidostu, kas ir pilnībā sagrauta. Naktī apšaudīta [[Severodonecka]]s pilsēta, cietušas divas daudzdzīvokļu mājas. Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks [[Vadims Denisenko]] uzskata, ka šajā kara posmā galvenais Krievijas mērķis ir Ukrainas rūpniecības un infrastruktūras objektu iznīcināšana. Britu izlūkdienests vēsta, ka [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas bruņotie spēki]], ņemot vērā lielos zaudējumus Ukrainā, mēģina pierunāt atgriezties dienestā karavīrus, kas atvaļinājušies pēdējo desmit gadu laikā, kā arī notiekot algotņu vervēšana [[Piedņestra|Piedņestrā]], kur pie varas ir [[Maskava]]s atbalstītais separātistu režīms. Ukrainas prezidenta padomnieks [[Mihailo Podoļaks]] uzskata, ka Ukrainas prezidenta [[Volodimirs Zelenskis|Volodimira Zelenska]] un Krievijas līdera [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] tikšanās būs iespējama tikai pēc tam, kad būs izcīnītas lielas kaujas Ukrainas austrumos. Podoļaks spriež, ka Ukrainai jāuzvar šajās kaujās, lai miera sarunās varētu diktēt savus noteikumus. Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs vēsta, ka Krievija gatavojas sarīkot "referendumu" par "Hersonas Tautas republikas" pasludināšanu. Šim nolūkam jau tiekot drukāti biļeteni un aģitācijas materiāli. Ukrainas prezidents Zelenskis aicinājis visas demokrātiskās valstis atteikties no Krievijas naftas importa. Austrijas kanclers [[Karls Nēhammers]] pirmdien ieradīsies vizītē Maskavā, lai sarunās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu mēģinātu pietuvināt karadarbības izbeigšanu. Nēhammera vizīte Maskavā esot saskaņota ar Ukrainas, Vācijas un [[Eiropas Savienība]]s līderiem. No Putina novērsies arī viņa ilggadējais sabiedrotais, bijušais Itālijas premjers [[Silvio Berluskoni]], kurš atzinis, ka ir "dziļi vīlies" par Putina rīcību, jo agrāk domājis, ka Putins ir "demokrāts un miera aizstāvis". [[Igaunija]] ziedojusi Ukrainai vairāk nekā desmit tonnas dažāda aprīkojuma, lai būtu iespējams nodrošināt elektroenerģijas padevi. Ukrainas galvaspilsētā [[Kijiva|Kijivā]] sestdien bija ieradies Lielbritānijas premjers [[Boriss Džonsons]], kurš tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Abi devās nelielā pastaigā pa Kijivas ielām. Maskavā pie [[Kremlis|Kremļa]] svētdien aizturēts piketētājs, kurš turējis rokās [[Ļevs Tolstojs|Ļeva Tolstoja]] grāmatas "[[Karš un miers]]" eksemplāru. [[Kipra]]s pilsētā [[Limasola|Limasolā]] sestdien notikusi vietējo krievu sarīkota akcija, kas bija veltīta Krievijas sāktā kara atbalstam. Kiprieši izsvilpuši akcijas dalībniekus, publiski tika sadedzināts Krievijas karogs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-10-aprili.a451748/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 10. aprīlī|publisher=lsm.lv|accessdate=11 April 2022}}</ref> === 11. aprīlis === Krievijas karaspēka veiktajās apšaudēs [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] Ukrainas austrumos svētdien nogalināti 10 un ievainoti 11 civiliedzīvotāji, paziņojis Harkivas apgabala administrācijas vadītājs [[Olehs Siņehubovs]]. "Okupanti apšaudīja civilo infrastruktūru [[Balakļija|Balaklijā]], [[Pisočina|Pisočinā]], bija spēcīgas apšaudes [[Zoločiva|Zoločivā]], [[Derhači|Derhačos]]. Diemžēl mierīgo iedzīvotāju vidū ir nogalinātie un ievainotie. (..) Ir zināms par 11 cietušajiem, nogalināti 10 cilvēku, viņu vidū — viens bērns," ziņapmaiņas platformā "[[Telegram]]" ierakstījis Siņehubovs. [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas atomelektrostacijā]] pirmo reizi vairāku nedēļu laikā notikusi dežurējošā personāla maiņa, vēsta [[CNN]]. Šī ir otrā reize, kad stacijā nomainīts personāls. [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskajā Atomenerģijas aģentūrā]] norādīja, ka nomaiņa bija svarīga, lai Čornobiļas atomelektrostacija varētu droši funkcionēt. Staciju kara sākumā bija ieņēmuši Krievijas spēki. Ukraina paziņojusi aģentūrai, ka stacijā iznīcinātas radiācijas novērojumu laboratorijas, kā arī instrumenti ir nozagti vai salauzti. Krievijas militārā iebrukuma dēļ Ukrainas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad saruks gandrīz par pusi (par 45,1%), taču Rietumu noteikto sankciju ietekmē IKP kritums gaidāms arī Krievijā, liecina svētdien publiskotās [[Pasaules Banka]]s prognozes. Krievijas karaspēks turpina pārgrupēšanos un tuvāko dienu laikā, domājams, mēģinās atsākt uzbrukumu [[Slobožanske]]s virzienā, pirmdien ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Lai traucētu ukraiņiem kravu piegādi kaujasdarbības rajoniem, tiek bombardēti transporta infrastruktūras objekti. [[Odesa]] ir viens no mērķiem, ko Ukrainā visvairāk iekāro Krievija. Līdz šim tā tikai apšaudīta no attāluma; pilsētā turpina gatavoties aizstāvībai. Ukrainas rietumu pilsēta [[Mukačeve]] turpina cīņu ar Krievijas un padomju impērijas simboliem. Pagājušonedēļ no pilsētas centra tika aizvākts krievu dzejnieka [[Aleksandrs Puškins|Aleksandra Puškina]] krūšutēls, bet tagad demontēts arī padomju laikā uzstādītais tanka piemineklis. Muhačeves pašvaldība skaidro, ka šis tanks uz postamenta uzstādīts [[1969. gads|1969. gadā]] un ar [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] tam nav nekāda sakara. [[Kijivas apgabals|Kijivas apgabalā]] atjaunota satiksme pie tilta, kas savienoja galvaspilsētu ar [[Irpiņa]]s, [[Buča (pilsēta)|Bučas]], [[Hostomeļa]]s pilsētām. Tilts tika uzspridzināts kara pirmajās dienās, lai apturētu Krievijas Bruņoto spēku tuvošanos. Tagad blakus tiltam radīts pagaidu risinājums upes šķērsošanai. Strādnieki piecas dienas darbojušies 24 stundas diennaktī, lai radītu 245 metrus garo un deviņus metrus plato konstrukciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-11-aprilis-ukraina-gatavojas-krievijas-speku-uzbrukumiem-austrumos.a451890/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE: 11. aprīlis. Ukraina gatavojas Krievijas spēku uzbrukumiem austrumos|publisher=lsm.lv|accessdate=11 April 2022}}</ref> === 12. aprīlis === Krievijas karaspēks mēģina nostiprināt savas pozīcijas Ukrainas dienvidos, kur tiek prognozēti arvien jauni Krievijas uzbrukumi. Mariupoles aizstāvju pulks “[[Azovas bataljons|Azov]]” apgalvo, ka Krievijas karaspēks uzbrukumā lietojis [[Ķīmiskie ieroči|ķīmisko ieroci]]. Informācijas patiesumu vēl pārbauda rietumvalstu izlūki. [[Volodimirs Zelenskis|Zelenskis]]: Ukraina nesaņem nepieciešamo daudzumu ieroču, lai atbloķētu [[Mariupole|Mariupoli]] un ātrāk izbeigtu karu. [[Vladimirs Putins|Putins]] tikšanās laikā ar [[Aļaksandrs Lukašenka|Lukašenko]] noliedzis, ka Krievijai draud pilnīga starptautiskā izolācija. Ziemeļvalstu telekomunikāciju uzņēmumi "[[Nokia]]" un "[[Ericsson]]" pilnībā aiziet no Krievijas tirgus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-12-aprilis-kars-ukraina-krievijas-karaspeks-censas-nostiprinaties-dienvidos.a452065/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=TEKSTA TIEŠRAIDE. 12. aprīlis. Karš Ukrainā: Krievijas karaspēks cenšas nostiprināties dienvidos|publisher=lsm.lv|accessdate=12 April 2022}}</ref> === 13. aprīlis === [[Attēls:Viktor Medvedchuk (12-04-2022) 2.png|thumb|Sagūstītais V. Medvedčuks]] [[Attēls:In Kyiv, Volodymyr Zelenskyy met with the Presidents of Poland, Latvia, Lithuania and Estonia (52001410927).jpg|thumb|left| Ukrainas prezidenta V. Zelenska tikšanās Kijivā ar Polijas prezidentu [[Andžejs Duda|Andžeju Dudu]], Latvijas prezidentu [[Egils Levits|Egilu Levitu]], Lietuvas prezidentu [[Gitans Nausēda|Gitanu Nausēdu]] un Igaunijas prezidentu [[Alars Kariss|Alaru Karisu]]]] [[ASV prezidents]] [[Džo Baidens|Baidens]] apsūdzēja [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Putina]] karaspēku [[Genocīds|genocīda]] īstenošanā Ukrainā. ASV plāno trešdien paziņot par jaunu militārās palīdzības paketi Ukrainai 750 miljonu ASV dolāru apmērā. Krievijas varasiestādes piespiedu kārtā deportētos ukraiņus ved uz [[Sibīrija|Sibīriju]] un teritorijām aiz polārā loka, vēsta britu laikraksts "Independent". Atsaucoties uz oficiāliem dokumentiem, tas norāda, ka aptuveni 100 000 cilvēku nonākuši tūkstošiem kilometru attālumā no savām mājām. [[Ukrainas prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] otrdienas vakarā ierosināja Krievijai apmainīt Ukrainā aizturēto prokrievisko politiķi [[Viktors Medvedčuks|Viktoru Medvedčuku]] pret Krievijas sagūstītajiem ukraiņiem, ziņo "Unian". "Ierosinu Krievijas Federācijai apmainīt šo jūsu puisi pret mūsu puišiem un meičām Krievijas gūstā. Tāpēc ir svarīgi, lai mūsu tiesībsargājošās institūcijas un militāristi arī izskatītu šādu iespēju," paziņoja Zelenskis. Medvedčuks ir tuvs Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņa un tiek uzskatīts par ietekmīgāko Maskavas sabiedroto Kijivā, jo viņš vienmēr iestājies par tuvāku saišu veidošanu ar Krieviju. Kā norādījis Ukrainas prezidenta biroja padomnieks [[Oleksijs Arestovičs]], Medvedčuks ir mēģinājis bēgt no valsts, tērpies kamuflāžas apģērbā. [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] un [[Polija]]s līderi ieradīsies Ukrainas galvaspilsētā Kijivā, lai tiktos ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un pārrunātu turpmāko atbalstu Ukrainai. Jaunākie aprēķini liecina, ka Krievijas spēku aplenktajā Mariupolē varētu būt gājuši bojā vismaz 22 000 cilvēku. Bijušais [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes]] direktors [[Deivids Petreuss]] prognozējis, ka turpmākajās Krievijas spēku īstenoto uzbrukumu fāzēs okupācijas spēkiem par labu spēlēs atklātātā apkārtne un plašie lauki. Taču Ukrainas spēki, visticamāk, šādu pārsvaru kompensēs ar to, ka Krievija karo nevis ar prātu un zināšanām, bet gan ar skaitlisko pārspēku. Par spīti kara radītajām grūtībām Ukrainā ir sākusies sēja. Un, kā paziņojis valsts premjerministrs [[Deniss Šmihaļs]], sējas darbi nav sākti tikai [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabalā]]. Krievijas karaspēks [[Belgorodas apgabals|Belgorodas apgabalā]] turpina virzīties uz Ukrainas austrumiem. Par to liecina "Maxar Technologies" [[Twitter|tviterī]] publicētie foto attēli, kas uzņemti šā gada 11. aprīlī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-13-aprilis-krievija-turpina-iebrukumu-ukraina.a452253/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=TEKSTA TIEŠRAIDE. 13. aprīlis. Krievija turpina iebrukumu Ukrainā|publisher=lsm.lv|accessdate=13 April 2022}}</ref> === 14. aprīlis === [[Attēls:Russian cruiser Moskva.jpg|thumb|Kreiseris ''Moskva'' redzams no gaisa 2012. gadā]] [[Ukrainas bruņotie spēki]] ar divām pretkuģu raķetēm "Neptune" trešdien sašāvuši Krievijas [[Melnā jūra|Melnās jūras]] flotes raķešu kreiseri "Moskva", nodarot tam nopietnus bojājumus. Tā lietotnē "[[Telegram]]" paziņojis [[Odesas apgabals|Odesas apgabala]] valsts administrācijas vadītājs [[Maksims Marčenko]]. Kreiseris "Moskva" ir daļa no Krievijas Melnās jūras flotes 30. virsūdens kuģu divīzijas. Kreiseris "Moskva" februārī kļuva bēdīgi slavens, kad tas uzaicināja Ukrainas robežsargus [[Zmijinija|Čūsku salā]] padoties, bet viņi atteicās to darīt un ''[[Romāns Gribovs|pasūtīja]]'' šo kuģi. Krievijas karaspēks vakar ar artilēriju apšaudījis Ukrainas pilsētas Harkivas dzīvojamos rajonus, nogalinot četrus civiliedzīvotājus un vēl 10 ievainojot. Tā paziņojis Harkivas apgabala valsts administrācijas vadītājs [[Olehs Siņehubovs]]. Krievijas armijas aplenktajā Mariupolē turpinās smagas kaujas, un Ukrainas jūras kājniekiem izdevies izlauzties pie brīvprātīgo “Azov” pulka. Diemžēl daļa karavīru cīņu laikā krituši Krievijas armijas gūstā. Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska pārstāvis trešdien informēja, ka apvienošanās notikusi sarežģītas un ļoti riskantas speciālas operācijas laikā. Pilsētas aizstāvji patlaban ir nopietni nostiprinājuši savu aizsardzības rajonu. Vēlāk amatpersona atzina, ka daļu 36. jūras kājnieku brigādes karavīru pretinieks tomēr sagūstījis. Pretošanās turpinās arī ienaidnieka ieņemtajos apgabalos, un, piemēram, [[Melitopole|Melitopolē]] nezināmas ukraiņu personas trīs nedēļu laikā likvidējušas apmēram 70 Krievijas kareivjus. Krievija zaudējusi iespēju turpināt ražot hiperskaņas aviācijas raķešu kompleksus "Kinžal". Tā paziņojis Ukrainas Militāri tiesisko pētījumu centra vadītājs [[Oleksandrs Musijenko]]. ASV prezidenta Džo Baidena administrācija sniegs Ukrainai plašākus izlūkošanas datus, kas potenciāli varētu palīdzēt tai atgūt Donbasu un Krimu. Tā ziņoja ASV laikraksts "[[The Wall Street Journal]]", atsaucoties uz Baidena administrācijas augstām amatpersonām. Līdz 9. maijam viena “taustāma uzvara”, ko Krievijas spēki varētu gūt Ukrainā, ir Mariupoles ieņemšana. To [[Latvijas Televīzija]]s raidījumā “[[Rīta Panorāma (raidījums)|Rīta panorāma]]” sacīja bijušais [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālo bruņoto spēku]] [[Sauszemes bruņotie spēki|Sauszemes spēku]] komandieris, atvaļinātais pulkvedis [[Igors Rajevs]]. Krievijas Aizsardzības ministrija ceturtdien vakarā paziņojusi, ka Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseris "Moskva", kas tika vilkts uz ostu, vētras izraisītos viļņos nogrimis, vēstī Krievijas ziņu aģentūras.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-14-aprilis-jau-50-dienu-ilgst-krievijas-iebrukums-ukraina.a452412/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=TEKSTA TIEŠRAIDE. 14. aprīlis. Jau 50. dienu ilgst Krievijas iebrukums Ukrainā|publisher=lsm.lv|accessdate=14 April 2022}}</ref> === 15. aprīlis === Šonakt [[Kijiva|Kijivā]] ziņots par vairākiem skaļiem sprādzieniem, bet šobrīd situācija esot relatīvi mierīga, ziņo [[BBC]]. Sprādzieni naktī esot nogranduši arī [[Hersona|Hersonā]]. Naktī uz piektdienu visos Ukrainas reģionos bija izsludināta gaisa trauksme. [[Ukrainas Bruņotie spēki]] ziņo, ka Krievijas karaspēks cenšas nostiprināties Ukrainas dienvidos un ar bezpilota lidaparātu palīdzību veic izlūkošanu. Ukrainā no Krievijas atgriezīsies 30 gūstekņi. Šī ir jau ceturtā gūstekņu apmaiņa starp Krieviju un Ukrainu, un tā notikusi pēc Ukrainas prezidenta [[Volodimirs Zelenskis|Volodimira Zelenska]] rīkojuma. Ukrainā pieaug pārtikas trūkums, jo Krievijas karakuģi bloķē Ukrainas ostas un tirdzniecību [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]], paziņojis Ukrainas ekonomikas ministra vietnieks [[Tarass Kačka]]. Krievijas kuģi neļauj Ukrainai eksportēt [[Kukurūza|kukurūzu]], [[Kvieši|kviešus]] un augu eļļu. [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] nogalināti vismaz 503 civiliedzīvotāji kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, paziņoja Harkivas apgabala administrācijas vadītājs [[Olehs Siņehubovs]]. Viņš piebilda, ka starp bojāgājušajiem ir 24 bērni. Zelenskis intervijā britu raidsabiedrībai BBC apsūdzēja [[Vācija|Vāciju]] un [[Ungārija|Ungāriju]], ka tās bloķē centienus noteikt embargo Krievijas energoresursu pārdošanai. Krievijas neveiksmes tās iebrukumā Ukrainā var pamudināt Putinu lietot taktisko vai zemas jaudas kodolieroci, brīdināja ASV [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|Centrālās izlūkošanas pārvaldes]] direktors [[Viljams Bērnss]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-15-aprili.a452599/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 15. aprīlī|publisher=lsm.lv|accessdate=15 April 2022}}</ref> === 16. aprīlis === Krievijas spēki 16. aprīļa rītā apšaudījuši Kijivas Darņicas rajonu, vietnē "Telegram" paziņojis Ukrainas galvaspilsētas mērs [[Vitālijs Kličko|Vitālijs Kļičko]], aicinot cilvēkus "neignorēt gaisa trauksmes signālus". Karā pret Krieviju ir krituši no 2500 līdz 3000 Ukrainas Bruņoto spēku karavīru, 15. aprīlī paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. [[Pasaules Pārtikas programma|ANO Pasaules Pārtikas programma]] (WFP) aicinājusi ļaut tai netraucēti piekļūt cilvēkiem, kas iesprostoti Krievijas spēku aplenktajās Ukrainas pilsētās, kur viņiem draud bada nāve. Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka ir atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, kas pārsvarā ir nošauti, piektdien, 15. aprīlī, paziņoja [[Kijivas policija]]. Policijas priekšnieks [[Andrijs Nebitovs]] paziņoja, ka līķi bija atstāti ielās vai aprakti pagaidu apbedījumos. Saskaņā ar policijas datiem 95% ir miruši no šautām brūcēm. Ukraina ir gandrīz pabeigusi atbildēt uz jautājumiem Eiropas Savienības anketā, kas kalpo par pamatu iestāšanās sarunām, piektdienas, 15. aprīļa, vakarā savā videouzrunā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Vācijas lielākās opozīcijas partijas "Kristīgo demokrātu savienības" līderis [[Frīdrichs Mercs]] piektdien kritizēja kancleru [[Olafs Šolcs|Olafu Šolcu]] par nepietiekamu militāru atbalstu Ukrainai. Mercs intervijā laikrakstam "Frankfurter Allgemeine Zeitung" atgādināja pašreizējās debates par smagā bruņojuma piegādēm Ukrainai un paziņoja, ka "pilnībā" piekrīt ārlietu ministres [[Annalēna Bērboka|Annalēnas Bērbokas]] nostājai, ka "vairs nav attaisnojuma" šo piegāžu aizkavēšanai. Ukrainas premjerministrs [[Deniss Šmihaļs]], finanšu ministrs [[Serhijs Marčenko]] un [[Ukrainas Nacionālā banka|Ukrainas Nacionālās bankas]] vadītājs [[Kirilo Ševčenko]] nākamnedēļ apmeklēs [[Vašingtona|Vašingtonu]], ziņoja britu informācijas aģentūra "[[Reuters]]", atsaucoties uz ziņu avotiem. Šī būs pirmā iespēja svarīgām Ukrainas amatpersonām personīgi tikties ar daudziem finanšu ierēdņiem no attīstītas ekonomikas valstīm pēc 24. februāra. [[Šveice]]s kompānija "Drink For Peace" ir nolēmusi atbalstīt Ukrainu, izlaižot tās prezidenta Volodimira Zelenska vārdā nosauktu [[Degvīns|degvīnu]] "Vodka Zelensky", teikts šī zīmola vietnē. Visi ienākumi no degvīna pārdošanas tiks novirzīti, lai atbalstītu ukraiņus, kuriem tas nepieciešams, un valsts atjaunošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-16-aprili.a452673/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 16. aprīlī|publisher=lsm.lv|accessdate=16 April 2022}}</ref> === 17. aprīlis === Ukrainas pretgaisa aizsardzība 16. aprīlī notriekusi vienu Krievijas militāro lidmašīnu, pavēstīja [[Ukrainas Gaisa spēki]]. Notriekts arī viens helikopters, pieci bezpilota lidaparāti un sešas spārnotās raķetes, piebilsts paziņojumā. [[Doneckas apgabals|Doneckas]] un [[Luhanskas apgabals|Luhanskas]] apgabalos Ukrainas armija aizvadītajā diennaktī atsitusi desmit ienaidnieka uzbrukumus, iznīcinājusi 15 krievu tankus, 24 citas bruņutehnikas vienības un sešas automašīnas, kā arī vienu ienaidnieka lielgabalu. Krievijas karaspēks neveiksmīgi mēģina virzīties uz priekšu Doneckas apgabalā, apšauda Luhanskas un [[Hersonas apgabals|Hersonas]] apgabalus. Naktī spēcīgi apšaudīti [[Severodonecka]]s dzīvojamie rajoni, bet šorīt apšaudīta [[Kreminna]]. [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] tuvākajās dienās nosūtīs Ukrainai bruņumašīnas, solījis Lielbritānijas premjerministrs [[Boriss Džonsons]]. Sestdien Džonsonam bijusi telefonsaruna ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, informēja [[Dauningstrīta]]. Ukraina sākusi saņemt bruņojumu no jaunākās ASV militārās palīdzības partijas 800 miljonu dolāru vērtībā: 11 PSRS ražotus helikopterus "[[Mi-8]]" un "[[Mi-17]]", 18 155 milimetru [[haubice]]s un tām nepieciešamo munīciju, 200 ASV ražotus bruņutransportierus "[[M113]]", 500 prettanku raķetes "[[Javelin]]", 300 bezpilota lidaparātus "[[Switchblade]]", desmit artilērijas šāviņu novērošanas radarus "[[AN/TPQ-36]]", divus gaisa telpas izlūkošanas radarus "[[AN/MPQ-64 Sentinel]]", 100 daudzfunkcionālās bruņumašīnas un mīnas "[[M18A1 Claymore]]". ASV piegādās Ukrainai arī krasta apsardzes kuģus, sprāgstvielas, aizsargtērpus un radioloģiskās, bakterioloģiskās, ķīmiskās un kodolaizsardzības līdzekļus, 30 000 ķiveru un bruņuvestu, vairāk nekā 2000 optisko un lāzera tēmekļu, kā arī medicīnas preces.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-17-aprili.a452693/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 17. aprīlī|publisher=lsm.lv|accessdate=17 April 2022}}</ref> === 18. aprīlis === Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] paziņoja, ka Krievija jau tuvākajā laikā gatavojas sākt uzbrukumu [[Donbass|Donbasā]]. Ukrainas prezidents uzsvēra, ka tiek darīts viss, lai nodrošinātu aizsardzību, kā arī kritizēja valstis, kuras atsakās piegādāt bruņojumu Ukrainai. Viņš arī aicināja rietumvalstis noteikt jaunas sankcijas Krievijai par mēģinājumiem atšķelt no Ukrainas [[Hersonas apgabals|Hersonas]] un [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas]] apgabalus. Zelenskis brīdinājis: ja Krievijas karaspēkam izdosies ieņemt Donbasu, tas var atkal doties uzbrukumā [[Kijiva]]i. "Tāpēc mums ir ļoti svarīgi neļaut viņiem [ieņemt visu Donbasu], noturēties, jo šī kauja var ietekmēt visa kara gaitu," sacīja Zelenskis intervijā telekanālam [[CNN]]. [[Ukrainas Aizsardzības ministrija]]s Galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītājs [[Kirilo Budanovs]] paziņojis, ka Krievija gatavojas izšķirošajam uzbrukumam Donbasā un vēlas vismaz kaut kādu uzvaru līdz pareizticīgo [[Lieldienas|Lieldienām]], kas būs svētdien, 24. aprīlī. Krievija [[Ļviva|Ļvivā]] pirmdien veikusi četrus raķešu triecienus. Līdz šim zināms, ka raķešu triecienos gājuši bojā seši cilvēki un vēl astoņi ievainoti, tostarp ir viens bērns, paziņoja Ļvivas apgabala administrācijas vadība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-18-aprili.a452771/|title=Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 18. aprīlī|publisher=lsm.lv|accessdate=18 April 2022}}</ref> === 19. aprīlis === Krievijas karaspēks uzbrūk [[Huļajpole]]s pilsētai, kas atrodas [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas apgabalā]], kā arī [[Mikolajiva]]i, atsaucoties vietējām varasiestādēm, ziņo [[BBC]]. Krievijas raķešu triecieni Ukrainai ir stratēģiski bezjēdzīgi, un to sekas būs Krievijas pašdemilitarizācija raķešu jomā, paziņojis Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]]. [[ASV Aizsardzības departaments]] apstiprinājis, ka pašlaik Ukrainas austrumos un dienvidos atrodas 76 Krievijas armijas bataljona lieluma taktiskās kaujas grupas, kas ir par 11 vairāk nekā pagājušajā nedēļā. Joprojām katastrofāla situācija ir Krievijas karaspēka aplenktajā un nopostītajā [[Mariupole|Mariupolē]]. Pilsētas aizstāvju — brīvprātīgo bataljona "[[Azovas bataljons|Azov]]" — komandieris [[Deniss Prokopenko]] aicinājis pasaules līderus palīdzēt izveidot evakuācijas koridoru, lai civiliedzīvotāji varētu pamest metalurģijas kombināta "Azovstaļ" teritoriju. Pēc viņa teiktā, rūpnīcas pagrabos slēpjoties vairāki simti sieviešu, bērnu un vecu cilvēku. Pēdējās nedēļās "Azovstaļ" teritorijā norisinās smagas cīņas starp pilsētas aizstāvjiem un Krievijas spēkiem. Mariupoles mērs [[Vadims Boičenko]] apgalvoja, ka gandrīz 40 tūkstoši pilsētas iedzīvotāju ir piespiedu kārtā deportēti uz Krievijas teritoriju. [[ASV Valsts departaments]] neizslēdz iespēju, ka Krievijai varētu piemērot terorisma sponsorētājvalsts statusu, kas nozīmētu papildu sankcijas un ierobežojumus. Līdz šim šādu apzīmējumu ir izpelnījušās četras valstis: [[Kuba]], [[Ziemeļkoreja]], [[Irāna]] un [[Sīrija]]. Ukrainas infrastruktūras ministrs [[Oleksandrs Kubrakovs]] paziņojis, ka Krievijas karaspēks Ukrainā ir iznīcinājis vai sabojājis 30% infrastruktūras 100 miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] vērtībā. [[Apvienoto Nāciju Organizācija]] apgalvo, ka Krievijas iebrukuma dēļ Ukrainā šogad nebūs izmantojami vairāk nekā 30% no lauksaimniecības zemēm. Biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" valdes locekle [[Linda Jākobsone]] Latvijas Radio programmā "Labrīt" sacīja, ka palīdzība Ukrainas kara bēgļiem būs nepieciešama ilgtermiņā, jo daudziem no cilvēkiem, kas ir ieradušies Latvijā, vienkārši nav māju, kur atgriezties. [[NATO]] Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra "Stratcom" vadītājs [[Jānis Sārts]] [[Latvijas Televīzija]]s raidījumā "[[Rīta Panorāma (raidījums)|Rīta Panorāma]]" atzina, ka Krievijas vilcināšanās, uzsākot plaša mēroga ofensīvu Ukrainas austrumos, ļāva Ukrainai sagatavoties, kā arī deva iespēju rietumiem piegādāt Ukrainai ieročus. Ukrainas premjera vietniece [[Irina Vereščuka]] pavēstīja, ka šodien jau trešo dienu nedarbosies humānie koridori civiliedzīvotāju evakuācijai no karadarbības skartajām teritorijām, ziņoja BBC.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-19-aprilis-krievija-turpina-iebrukumu-ukraina-3-dienu-nav-humano-koridoru-cilveku-evakuacijai.a452905/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=TEKSTA TIEŠRAIDE. 19. aprīlis. Krievija turpina iebrukumu Ukrainā; 3. dienu nav humāno koridoru cilvēku evakuācijai|publisher=lsm.lv|accessdate=19 April 2022}}</ref> === 20. aprīlis === [[Amerikas Savienotās Valstis]] (ASV) uzskata, ka Krievija mērķēs uz ieroču sūtījumu maršrutiem, sacīja ASV aizsardzības amatpersona, ziņo [[CNN]]. ASV uzskata, ka Krievija mēģinās palēnināt ASV un partnervalstu ieroču piegādi Ukrainai. Pēdējās diennakts laikā [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas armija]] [[Donbass|Donbasā]] atsitusi desmit Krievijas armijas uzbrukumus. Rietumvalstis piegādās papildu bruņojumu Ukrainai, tai skaitā [[Artilērija|artilēriju]]. Galvenais iniciatīvas autors ir [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdības vadītājs [[Boriss Džonsons]]. Savukārt Ukrainas prezidenta biroja vadītājs [[Andrijs Jermaks]] informēja, ka papildu artilērijas bruņojumu viņa valstij piegādās ASV, [[Kanāda]] un Lielbritānija. Mariupoli aizstāvošās Ukrainas bruņoto spēku 36. atsevišķās jūras kājnieku brigādes komandieris [[Serhijs Volins]] vērsies pie Ukrainas, ASV, Lielbritānijas un [[Turcija]]s līderiem ar lūgumu izglābt viņa karavīrus un civiliedzīvotājus, kuri ir patvērušies metalurģijas kombināta "[[Metalurģijas kombināts "Azovstaļ"|Azovstaļ]]" teritorijā. [[Francija]] ir gatava sniegt Ukrainai drošības garantijas pēc kara beigām, paziņojusi augsta ranga Francijas amatpersona. Garantijas ietvertu bruņojuma piegādi. Iespējams, varētu tikt iesaistītas arī citas valstis, piemēram, [[Vācija]], [[Itālija]] un Turcija, raksta [[LETA]]. Ukrainas varasiestādēm izdevies provizoriski vienoties par humāno koridoru no Krievijas karaspēka aplenktās Mariupoles, kur pēdējās trīs dienas nav izdevies evakuēt civiliedzīvotājus. Krievija izvirzījusi Ukrainas spēkiem Mariupolē jaunu ultimātu nolikt ieročus trešdien līdz pulksten 14 pēc Latvijas laika. Pašlaik viņi atrodas milzīgā tērauda rūpnīcu kompleksā, ziņo BBC. Aptuveni 130 000 iedzīvotāju ir iesprostoti aplenktajā pilsētā jau 50 dienas. Militārie eksperti norāda, ka Ukrainas austrumos izvietotajām Krievijas armijas taktiskajām kaujas grupām ir zemas kaujas spējas, jo tām trūkst aprīkojuma turpmāko uzdevumu veikšanai. Tāpēc Ukrainas bruņotajiem spēkiem esot ļoti labas izredzes veiksmīgi atsist pretinieku uzbrukumus. Trešdien [[Rīga|Rīgā]], iepretim Krievijas vēstniecībai, ap 200 sieviešu vienojušās protesta akcijā pret seksuālo vardarbību un [[kara noziegumi]]em Ukrainā, novēroja portāls LSM.lv.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-20-aprilis-krievija-izvirza-ultimatu-mariupoles-aizstavjiem.a453023/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE. 20. aprīlis. Krievija izvirza ultimātu Mariupoles aizstāvjiem|publisher=lsm.lv|accessdate=20 April 2022}}</ref> === 21. aprīlis === Ukraina trešdien ierosināja sarīkot "īpašu sarunu kārtu" ar Krieviju aplenktajā [[Mariupole]]s pilsētā, paziņoja Ukrainas prezidents biroja vadītāja padomnieks un Ukrainas sarunu delegācijas loceklis [[Mihailo Podoļaks]]. "Jā. Bez jebkādiem nosacījumiem. Mēs esam gatavi rīkot īpašu sarunu kārtu Mariupolē. (..) Lai savāktu mūsu puišus, "[[Azovas bataljons|azoviešus]]", karavīrus, civilistus, bērnus, dzīvos un ievainotos. Visus. Jo viņi ir savējie," [[Twitter|tviterī]] rakstīja Podoļaks. Liels [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas armijas]] uzbrukums [[Donbass|Donbasā]] vēl nav sācies, un ienaidnieks pārbauda [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas spēkus]]. Tā paziņojis Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs [[Oleksijs Danilovs]]. Viņš arī brīdinājis neizteikt prognozes par to, ka šī cīņa par Donbasu būtu pēdējā un izšķirošā. Danilovs arī atzīmēja, ka Krievija vēl var iesaistīt kaujā jaunus resursus un rezerves nākamo divu līdz četru nedēļu laikā. Ukrainā pašlaik atrodas apmēram 90 tūkstoši Krievijas karavīru. Tā paziņojis Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks [[Oleksijs Arestovičs]]. [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs|Antoniu Gutērrešs]] tuvāko dienu laikā plāno [[Maskava|Maskavā]] tikties ar Krievijas prezidentu [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]] un [[Kijiva|Kijivā]] — ar Ukrainas prezidentu [[Volodimirs Zelenskis|Volodimiru Zelenski]], informēja ANO preses dienestā. Vairākas dienas tiek runāts par to, ka Krievija ir uzsākusi jaunu kara fāzi Ukrainā, galveno uzmanību veltot ofensīvai valsts austrumos. Krievijas karaspēks pastiprina uzbrukumus Ukrainas aizstāvju pozīcijām Donbasa reģionā un arī dienvidaustrumos. Taču līdz šim uzbrucējiem nav izdevies ievērojami pavirzīties uz priekšu, tā vēsta Ukrainas puse.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-21-aprilis-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-iebrukumu.a453222/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. aprīlis. Ukraina turpina atvairīt Krievijas iebrukumu|publisher=lsm.lv|accessdate=21 April 2022}}</ref> === 22. aprīlis === [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Eiropas Savienība|ES]] un atsevišķas tās dalībvalstis, tai skaitā [[Vācija]], sola papildu ieročus Ukrainai. [[Mariupole]]s pēdējie aizstāvji kopā ar vairākiem simtiem civiliedzīvotāju patvērušies kombinātā "[[Metalurģijas kombināts "Azovstaļ"|Azovstaļ]]". [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] aicinājusi Krieviju un Ukrainu pareizticīgo [[Lieldienas|Lieldienu]] laikā ievērot "humāno pauzi". V. Zelenskis: Krievija noraidījusi Ukrainas priekšlikumu par pamieru pareizticīgo Lieldienu laikā. Ukrainas premjers: Valsts atjaunošanai pēc Krievijas iebrukuma vajadzēs 600 miljardus ASV dolāru. Ukrainas amatpersona uzskata, ka Krievijai bija plāni izveidot ukraiņu [[koncentrācijas nometne]]s [[Sibīrija|Sibīrijā]]. V. Zelenskis: Krievijas karaspēks izvedis no tā okupētajām teritorijām vismaz 500 000 Ukrainas iedzīvotāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-aprilis-krievija-noraidijusi-pamieru-pareizticigo-lieldienas-rietumvalstis-sola-papildu-ierocus-ukrainai.a453410/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE: 22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās, Rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai|publisher=lsm.lv|accessdate=22 April 2022}}</ref> === 23. aprīlis === [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]] cenšas izvērst uzbrukumu visā [[Donbass|Donbasa]] frontē, sestdienas rītā pavēstīja [[Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs]]. [[Mariupole]]s virzienā Krievijas armija turpina bloķēt Ukrainas vienības rūpnīcas "Azovstaļ" rajonā un veic aviācijas triecienus pilsētā, arī izmantojot tālās darbības aviācijas lidmašīnas. Tāpat Krievijas karavīri cenšas nostiprināties [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] administratīvajās robežās, tomēr cieš būtiskus tehnikas zaudējumus. Krievijas plāni ieņemt Ukrainas dienvidus, lai iegūtu piekļuvi [[Moldova]]s robežai, liecina, ka iebrukums Ukrainā ir tikai sākums, bet turpmāk Krievija grib sagrābt citas valstis, paziņoja Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]]. Kopš kara sākuma Ukrainā [[Eiropas Savienība|ES]] dalībvalstis iesaldējušas Krievijas aktīvus vairāk nekā 35 miljardu eiro vērtībā, liecina [[Eiropas Komisija]]s aplēses. Vislielāko summu ir iesaldējusi [[Francija]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-23-aprili.a453604/|title=Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 23. aprīlī|publisher=lsm.lv|accessdate=23 April 2022}}</ref> === 24. aprīlis === [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas Bruņotie spēki]] atjaunojuši kontroli pār astoņām apdzīvotām vietām [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]], ziņo Ukrainas Bruņoto spēku operatīvā pavēlniecība "Dienvidi". Naktī uz svētdienu [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas spēki]] apšaudījuši ar raķetēm Ukrainas [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas apgabalu]], sagraujot astoņas ēkas un nogalinot vienu cilvēku, paziņojis apgabala militārās administrācijas vadītājs [[Valentīns Rezņičenko]]. Krievijas spēki sestdien nemitīgi apšaudījuši metalurģiskās rūpnīcas "[[Metalurģijas kombināts "Azovstaļ"|Azovstaļ]]" teritoriju [[Mariupole|Mariupolē]], neraugoties uz prezidenta [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] paziņojumu, ka uzņēmumu netiks mēģināts ieņemt, svētdien paziņojis Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks [[Vadims Denisenko]]. [[Kijiva|Kijivā]] pēc [[Lieldienas|Lieldienu]] nakts atjaunota ierastā komandantstunda no pulksten 22.00 līdz 5.00. Ukraina atteiksies no tālākām sarunām ar Krieviju, ja okupētajā [[Hersona|Hersonā]] tiks sarīkots pseidoreferendums par "tautas republikas" izveidošanu un Mariupolē iznīcināti ukraiņi un pēdējie pilsētas aizstāvji, tā sestdien, 23. aprīlī, trīs stundu ilgā preses konferencē pavēstīja Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-24-aprili.a453698/|title=Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 24. aprīlī|publisher=lsm.lv|accessdate=24 April 2022}}</ref> === 25. aprīlis === Ukrainā ieradās [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] valsts sekretārs [[Entonijs Blinkens]] un aizsardzības ministrs [[Loids Ostins]]. Viņi paziņoja, ka ASV diplomāti pakāpeniski atgriezīsies Ukrainā. V. Putins zaudējis interesi par Ukrainas konflikta atrisinājumu diplomātiskā ceļā un vēlas sagrābt iespējami vairāk Ukrainas teritorijas, vēsta izdevums "Financial Times", atsaucoties uz Krievijas prezidentam pietuvinātiem avotiem. Kreisera "Moskva" nogremdēšana ļoti saniknojusi V. Putinu, jo viņš vairs neizskatās kā uzvarētājs. Krievijas pilsētā [[Brjanska|Brjanskā]], kas atrodas apmēram 100 kilometru no Ukrainas robežas, naktī uz pirmdienu izcēlies ugunsgrēks naftas bāzē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-25-aprili.a453781/|title=Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 25. aprīlī|publisher=lsm.lv|accessdate=25 April 2022}}</ref> === 26. aprīlis === [[Attēls:Ministry of State Security building in Tiraspol after the April 2022 attack.jpg|thumb|Bojātās Valsts drošības ministrijas ēkas fasāde Tiraspolē]] [[Attēls:Mayak Radio Center shortwave antenna after the April 2022 bombing.jpg|thumb|Iznīcinātā [[Majaka]]s radio centra antena]] Bez būtiskiem Krievijas spēku panākumiem turpinās cīņas [[Donbass|Donbasā]]. Pretinieks apšauda Ukrainas armijas pozīcijas visā frontes līnijas garumā. Cīņas turpinās arī Ukrainas dienvidos. Ukrainas spēki turpina gūt panākumus [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]], kur atbrīvoti vairāki ciemi Hersonas virzienā. Hersonas apgabalā [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas armija]] iznīcinājusi ienaidnieka munīcijas noliktavu un lielu skaitu Krievijas karavīru. Vizītē [[Maskava|Maskavā]] ieradās [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs|Antoniu Gutērrešs]], lai ar Krievijas prezidentu [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]] un ārlietu ministru [[Sergejs Lavrovs|Sergeju Lavrovu]] apspriestu iespējas pārtraukt karadarbību. Pēc vizītes Maskavā Gutērrešs 28. aprīlī ieradīsies [[Kijiva|Kijivā]], kur viņam būs sarunas ar šīs valsts prezidentu [[Volodimirs Zelenskis|Volodimiru Zelenski]] un ārlietu ministru [[Dmitro Kuleba|Dmitro Kulebu]]. Zelenskis vēl sestdien kritizēja ANO ģenerālsekretāra lēmumu vispirms ierasties vizītē Maskavā, bet tikai pēc tam Kijivā. Starptautiski neatzītās [[Piedņestra]]s [[Moldova|Moldāvu Republikas]] galvaspilsētā [[Tiraspole|Tiraspolē]] nogranda sprādzieni, un Ukrainas izlūkdienests publicēja dokumentu, kas liecina par Krievijas specdienestu līdzdalību šo sprādzienu organizēšanā. Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks [[Oleksijs Arestovičs]] izteicies, ka daudzie ugunsgrēki Krievijas pilsētās varētu būt liecība par to, ka sācies Krievijas partizānu karš. Pēc [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ielūguma 40 valstis rīkoja drošības samitu [[Vācija|Vācijā]], lai apspriestu turpmākas ieroču piegādes Ukrainai, kā arī lai nodrošinātu valsts ilgtermiņa drošību pēc kara beigām. Uzaicināto valstu vidū ir ASV sabiedrotās [[Eiropa|Eiropā]], kā arī [[Austrālija]], [[Japāna]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]. [[Starptautiskā krimināltiesa|Starptautiskās krimināltiesas]] virsprokurors [[Karims Hans]] pievienosies [[Eiropas Savienība|ES]] komandai kas Ukrainā izmeklē pastrādātos [[Kara noziegumi|kara noziegumus]]. [[Starptautiskā Hokeja federācija|Starptautiskās Hokeja federācijas]] (IIHF) padome nolēmusi atsaukt tiesības Krievijai rīkot [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada pasaules čempionātu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-26-aprili.a453969/|title=Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 26. aprīlī|publisher=lsm.lv|accessdate=27 April 2022}}</ref> === 27. aprīlis === Krievija ir izšāvusi uz Ukrainu vairāk nekā 1300 raķešu, un Krievijas raķešu arsenāls līdz ar to ir divkārt samazinājies, televīzijā paziņoja Ukrainas aizsardzības ministra vietniece [[Hanna Maļara]]. [[Apvienoto Nāciju Organizācija]] (ANO) varētu iesaistīties civiliedzīvotāju evakuācijā no Krievijas karaspēka aplenktās Ukrainas pilsētas [[Mariupole]]s. Principiāla vienošanās par to panākta organizācijas ģenerālsekretāra Antoniu Gutērreša pretrunīgi vērtētās tikšanās laikā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Vācijas ekonomikas ministrs [[Roberts Hābeks]] sacījis, ka Vācija ir "ļoti, ļoti tuvu" neatkarībai no naftas importa no Krievijas, nosaucot naftas [[embargo]] pret Krieviju par iespējamu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-27-aprili.a454162/|title=Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 27. aprīlī|publisher=lsm.lv|accessdate=27 April 2022}}</ref> === 28. aprīlis === Krievijas okupētajā Ukrainas dienvidu pilsētā [[Hersona|Hersonā]] trešdienas vakarā atskanējuši sprādzieni pie televīzijas torņa, uz laiku pārtraucot Krievijas telekanālu pārraidi, vēsta Ukrainas un Krievijas mediji. Krievijas hakeru grupējumi pēc Krievijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā ir sarīkojuši apmēram 240 [[Kiberuzbrukums|kiberuzbrukumus]] Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem, trešdien paziņoja ASV tehnoloģiju milzis "[[Microsoft]]". Krievija paziņojusi, ka kopš kara sākuma ir izvedusi no Ukrainas uz savu teritoriju vairāk nekā miljonu cilvēku, tai skaitā 183 000 bērnu. [[Volodimirs Zelenskis|Ukrainas prezidents]] atzinīgi novērtēja [[Eiropas Savienība]]s plānu atcelt importa nodevas Ukrainas precēm un sacīja, ka tas palīdzēs "uzturēt" Ukrainas ekonomiku, kuru ir smagi skāris Krievijas postošais iebrukums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/|title=Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī|publisher=lsm.lv|accessdate=28 April 2022}}</ref> === 29. aprīlis === Ukrainas iekšlietu ministrijas pārstāvji ziņo, ka raķete, kas nokritusi [[Kijiva|Kijivā]], tikusi izšauta no [[Melnā jūra|Melnās jūras]] puses, visticamāk, no [[Krima]]s. [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] plāno veikt maksājumus diviem miljoniem karā cietušu ukraiņu, ceturtdien paziņoja ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs|Antoniu Gutērrešs]] kopīgā preses konferencē ar Ukrainas prezidentu [[Volodimirs Zelenskis|Volodimiru Zelenski]] Kijivā. Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks [[Oleksijs Arestovičs]] norādījis, ka kara ēna šobrīd krīt arī uz Ukrainas kaimiņvalstīm, norādot uz [[Moldova|Moldovu]], kuras separātiskajā reģionā [[Piedņestra|Piedņestrā]] pēdējā laikā bijušas dažādas provokācijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-29-aprili.a454529/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 29. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 29. aprīlī</ref> === 30. aprīlis === [[Attēls:Explosive ordnance disposal in Chernihiv Oblast, 2022-04-30.jpg|thumb|Bumbu iznīcināšana netālu no [[Čerņihiva]]s pēc pilsētas aplenkuma]] Francijas prezidents [[Emanuels Makrons]] sola pastiprināt militāro un humāno atbalstu Ukrainai. Par šādu soli nesen pārvēlētais Francijas valsts galva paziņoja pēc sarunas ar savu ukraiņu kolēģi [[Volodimirs Zelenskis|Volodimiru Zelenski]]. Makrons uzskata miera panākšanu Ukrainā par vienu no sava otrā pilnvaru termiņa prioritātēm. ASV ir sākušas papildus apmācīt Ukrainas karavīrus kādā militārā bāzē Vācijā, preses konferencē paziņoja [[Pentagons|Pentagona]] preses sekretārs [[Džons Kērbijs]], sakot, ka neskaitot Vāciju, Eiropā ir vēl vismaz divas vietas, kur Ukrainas Bruņoto spēku karavīri tiek apmācīti ārvalstu bruņojuma izmantošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-30-aprili.a454706/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 30. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 30. aprīlī</ref> == 2022. gada maijs == === 1. maijs === Karadarbības dēļ Ukrainas Infrastruktūras ministrija devusi rīkojumu slēgt ostas [[Berdjanska|Berdjanskā]], [[Mariupole|Mariupolē]], [[Hersona|Hersonā]] un [[Skadovska|Skadovskā]]. Valdība šādu lēmumu pieņēmusi, jo nav iespējams apkalpot kuģus un pasažierus un garantēt kuģošanas drošību un vides aizsardzību. Ukrainas ģenerālprokurore [[Irina Venediktova]] paziņojusi, ka ir uzsākti vairāk nekā deviņi tūkstoši izmeklēšanu par pastrādātajiem [[kara noziegumi]]em. Viņa paskaidrojusi, ka atbrīvotajos [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Sumu apgabals|Sumu]] un [[Čerņihivas apgabals|Čerņihivas]] apgabalos jau ir iespējams identificēt konkrētus noziedzniekus, kurus apsūdz par [[Izvarošana|izvarošanu]], [[Spīdzināšana|spīdzināšanu]] un [[Marodierisms|marodierismu]]. Notiek civiliedzīvotāju evakuācijas process no Krievijas spēku aplenktās Mariupoles. To apstiprināja [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju Organizācijā]] un [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Starptautiskajā Sarkanā Krusta komitejā]], vēstīja [[BBC]]. Pulka "[[Azovas bataljons|Azov]]" komandiera vietnieks [[Svjatoslavs Palamars]] informējis, ka rūpnīcā "[[Metalurģijas kombināts "Azovstaļ"|Azovstaļ]]" karavīri ar virvēm no gruvešiem palīdz izkļūt ārā civiliedzīvotājiem – tie ir gados vecāki cilvēki, sievietes un bērni. Aģentūra "[[Deutsche Welle]]" ziņo, ka [[Vācija]] ir atbalstījusi [[Eiropas Savienība]]s plānus noteikt aizliegumus naftas ievešanai no Krievijas. ASV Pārstāvju palātas spīkere [[Nensija Pelosi]] iepriekš neizziņotā vizītē [[Kijiva|Kijivā]] tikās ar Ukrainas prezidentu [[Volodimirs Zelenskis|Volodimiru Zelenski]]. Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] intervijā [[Ķīna]]s valsts ziņu aģentūrai "Siņhua" ierosinājis Ķīnai kļūt par vienu no Ukrainas drošības garantētājām. Lielbritānijas premjerministrs [[Boriss Džonsons]] telefonsarunā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski solījis, ka [[Apvienotā Karaliste]] turpinās sniegt militāro palīdzību Ukrainai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-1-maija.a454788/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 1. maijā] lsm.lv 2022. gada 2. maijā</ref> === 2. maijs === [[Eiropas Komisija]] šonedēļ gatavojas ierosināt noteikt pakāpenisku Eiropas Savienības embargo Krievijas naftas importam. Tā paziņojuši avoti diplomātiskajās aprindās. Iespējas bloka mērogā noteikt embargo Krievijas naftai palielinājušās pēc tam, kad tam piekritusi Vācija, kas iepriekš pret to iebilda, kā iemeslu minot, ka šāds aizliegums nodarītu pārāk lielu kaitējumu tās ekonomikai. Ukraina vasarā iegūs piekļuvi sašķidrinātās dabasgāzes termināļiem [[Lietuva|Lietuvā]] un [[Polija|Polijā]]. Tā pavēstījis Ukrainas gāzes transportēšanas sistēmas ģenerāldirektors [[Serhijs Makohons]]. [[Somija]] lauzusi līgumu ar Krieviju par jauna atomreaktora būvēšanu Somijā. Latvijā kustība "[[Gribu palīdzēt bēgļiem]]" un platforma "kurp.es" izveidojušas Ukrainas atbalsta pasākumu kalendāru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-2-maija.a454861/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 2. maijā] lsm.lv 2022. gada 2. maijā</ref> === 3. maijs === [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] piešķirs Ukrainai vēl 357 miljonus eiro vērtu militāro palīdzību, tai skaitā radioelektroniskās cīņas līdzekļus un radaru sistēmas. [[Dānija]] kļuvusi par pirmo [[Ziemeļvalstis|Ziemeļvalsti]], kas no jauna atvērusi vēstniecību [[Kijiva|Kijivā]]. Ukrainas rietumu pilsētā [[Ļviva|Ļvivā]] ieradušies ASV diplomāti, kas uz laiku bija pametuši valsti. Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] aicināja pastiprināt sankcijas pret [[Maskava|Maskavu]]. Viņaprāt, nepieciešams bloķēt Krievijas ienākumus no energoresursu pārdošanas un arī visas eksporta un importa operācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-3-maija.a455031/|title=Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 3. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> === 4. maijs === [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]] izšāvis vairāk nekā 20 raķešu uz dažādiem Ukrainas reģioniem, un vairākums šo raķešu tika raidītas no [[Kaspijas jūra]]s reģiona. Apšaudītas sešas dzelzceļa stacijas Ukrainas centrālajā daļā un rietumos. Krievija Ukrainā pirmoreiz ar raķetēm apšaudīja [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalu]]. [[Ukrainas Gaisa spēki|Ukrainas Gaisa spēku]] lidaparāti diennakts laikā veica desmitiem uzlidojumu. Iznīcinātāju aizsegā triecienaviācijas grupas deva apmēram 10 raķešu un bumbu triecienus pretinieka spēku koncentrācijas vietām, munīcijas noliktavām un dzīvajam spēkam. Krievijas karaspēks ir izvedis no četriem tā okupētiem Ukrainas apgabaliem apmēram 400 tūkstošus tonnu graudu, kas ir trešdaļa no visām graudu rezervēm šajos apgabalos. [[Eiropas Komisija]] ierosinājusi noteikt jaunas sankcijas Krievijas naftas eksportam saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-4-maija.a455228/|title=Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 4. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-04|language=lv}}</ref> === 5. maijs === [[Ukrainas bruņotie spēki]] paziņojuši, ka no Krievijas iebrucējiem tikušas atbrīvotas vairākas apdzīvotās vietas uz [[Mikolajivas apgabals|Mikolajivas]] un [[Hersonas apgabals|Hersonas]] apgabalu robežas. [[Kramatorska|Kramatorskā]] gaisa uzlidojumā un apšaudē cietuši vismaz 25 civiliedzīvotāji, tostarp sešiem nepieciešama ārstēšana slimnīcā. Apšaudītas deviņas dzīvojamās mājas, skola un daudzi civilās infrastruktūras objekti. Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]] informēja, ka pēdējā diennaktī caur humānajiem koridoriem no [[Mariupole]]s un vairākām citām apdzīvotām vietām evakuēti 344 cilvēki – sievietes, bērni un veci cilvēki. Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] lūdzis [[ANO]] ģenerālsekretāram [[Antoniu Guterrešs|Antoniu Gutērrešam]] palīdzēt noorganizēt iedzīvotāju evakuēšanu no rūpnīcas “[[Metalurģijas kombināts "Azovstaļ"|Azovstaļ]]” teritorijas Mariupolē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-5-maija.a455321/|title=Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 5. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-05|language=lv}}</ref> === 6. maijs === [[Attēls:Museum of Hryhoriy Skovoroda after Russian shelling on 6 May 2022 (02).jpg|thumb|[[Grigorijs Skovoroda|Grigorija Skovorodas]] memoriālais muzejs [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] pēc apšaudes 6. maijā]] No metalurģijas uzņēmuma "Azovstaļ" teritorijas Mariupolē un pilsētas izdevies evakuēt vēl apmēram 500 ukraiņu, paziņoja Ukrainas prezidenta biroja vadītājs [[Andrijs Jermaks]]. [[Latvija]]s, [[Igaunija]]s un [[Lietuva]]s ārlietu ministri piektdien ieradās vizītē [[Kijiva|Kijivā]]. Viņi tikās ar Ukrainas prezidentu [[Volodimirs Zelenskis|Volodimiru Zelenski]] un ārlietu ministru [[Dmitro Kuleba|Dmitro Kulebu]], kā arī apmeklēja karadarbības skarto [[Irpiņa]]s pilsētu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nelielas-grupas-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija-no-mariupoles-aktualais-ukraina-6-maija.a455501/|title=Nelielās grupās turpinās civiliedzīvotāju evakuācija no Mariupoles. Aktuālais Ukrainā 6. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}</ref> === 7. maijs === [[Ukrainas bruņotie spēki]] sekmīgi atvairījuši Krievijas armijas uzbrukumu [[Izjuma]]s virzienā [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]]. Netālu no [[Zmijinija|Čūsku salas]] [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]] ar bezpilota lidaparāta „[[Baykar Bayraktar TB2|Bayraktar]]” palīdzību ir izdevies iznīcināt Krievijas desanta kuteri un divus zenītraķešu kompleksus „Tor”. Lai palēninātu Ukrainas pretuzbrukumu ziemeļaustrumos, Krievijas spēki sākuši spridzināt tiltus, vēsta Ukrainas armija. Krievijas karaspēks uzbrukumā [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabalā]] iesaistījis privātās militārās kompānijas "[[Vāgnera grupa|Vagner]]" kaujiniekus un lielu daudzumu militārās tehnikas, cenšoties izlauzties līdz [[Popasna]]i, sestdien paziņojis apgabala militārās administrācijas vadītājs [[Serhijs Haidajs]]. Izdevies evakuēt visus civiliedzīvotājus no rūpnīcas "Azovstaļ" Mariupolē, apliecināja Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]]. [[ASV prezidents]] [[Džo Baidens]] paziņoja par jaunu ASV ieroču paketi Ukrainai 150 miljonu ASV dolāru vērtībā, lai palīdzētu Ukrainai atsist Krievijas iebrukumu. Palīdzība iekļaus artilērijas ieroču munīciju, pretartilērijas radarus, elektroniskās slāpēšanas iekārtas un rezerves daļas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-intensivi-rakesu-triecieni-izdevies-evakuet-cilvekus-no-mariupoles-aktualais-7-maija.a455695/|title=Ukrainā - intensīvi raķešu triecieni; izdevies evakuēt cilvēkus no Mariupoles. Aktuālais 7. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}</ref> === 8. maijs === [[Attēls:School in Bilohorivka after Russian shelling, 2022-05-08 (01) cropped.jpg|thumb|Bilohorivkas skola pēc raķešu trieciena]] [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] [[Bilohorivka]]s ciema skolā, kur trāpījusi raķete, varētu būt desmitiem bojāgājušo. Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] rosināja izveidot speciālu tribunālu, lai sauktu Krievijas vadību pie atbildības par bruņotu iebrukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-skan-trauksmes-sirenas-lielbritanija-pazino-par-papildu-atbalstu--aktualais-ukraina-8maija.a455760/|title=Ukrainā skan trauksmes sirēnas; Lielbritānija paziņo par papildu atbalstu – aktuālais Ukrainā 8. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}</ref> === 9. maijs === Ukrainas prezidenta administrācijas padomnieks [[Oleksijs Arestovičs]] paziņoja, ka Krievijas karaspēks turpina pastrādāt zvērības pret civiliedzīvotājiem okupētajās teritorijās. [[Mariupole]]s aizstāvji no bataljona "[[Azovas bataljons|Azov]]" paziņoja, ka "[[Metalurģijas kombināts "Azovstaļ"|Azovstaļ]]" tuvumā turpinās intensīvas cīņas, kurās dzīvību zaudē gan ukraiņu, gan krievu karavīri. [[Krievija|Krievijā]], [[Ukraina|Ukrainā]] un arī [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] tradicionāli tika pieminēta "Uzvaras diena". To svinēja arī Ukrainā. Tiesa, jau astoņus gadus Ukraina cenšas uzvaru [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] pieminēt līdzīgi, kā to dara pārējā [[Eiropa|Eiropā]]. Pēdējos gados šo svētku galvenais lozungs bija – "Atceramies, uzvaram". Šogad šis sauklis ir – "uzvarējām nacismu, uzvarēsim arī rašismu". Nemainīgs ir palicis arī no Eiropas aizgūtais piemiņas simbols – sarkanā magone. [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] noteica jaunas sankcijas Krievijai saistībā ar tās iebrukumu Ukrainā. Jaunās sankcijas aizliegs ASV grāmatvedības un konsultāciju uzņēmumiem sniegt pakalpojumus Krievijas klientiem. Tika arī noteiktas sankcijas Krievijas telekompānijām "Pervij kanal", "Rossija 1" un "NTV" un citām. [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] paziņoja par jaunām tirdzniecības sankcijām Krievijai, kā arī Baltkrievijai. [[Londona]] noteica jaunus importa tarifus, to vidū arī [[Platīns|platīnam]] un [[Pallādijs|pallādijam]]. Tika noteikti arī eksporta aizliegumi rūpniecībai nepieciešamām precēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-runa-iezimes-jaunu-posmu-krievijas-kara-pret-ukrainu-aktualais-9-maija.a455828/|title=Putina runa iezīmēs jaunu posmu Krievijas karā pret Ukrainu. Aktuālais 9. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-09|language=lv}}</ref> === 10. maijs === Krievijas karaspēks izšāva uz [[Odesa|Odesu]] septiņas raķetes, nogalinot vienu cilvēku un ievainojot piecus, tā sociālajā tīklā "[[Facebook]]" paziņoja [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] Operatīvā pavēlniecība "Dienvidi". Ziņu aģentūra „[[Reuters]]” vēstīja, ka [[ASV Kongress]] plāno piešķirt [[Kijiva]]i gandrīz 40 miljardu dolāru vērtu militāro un humāno palīdzību. Tas ir vairāk par [[Džo Baidens|Baidena]] iepriekš pieprasītajiem 33 miljardiem dolāru. Izdevums <nowiki>''</nowiki>[[Politico]]<nowiki>''</nowiki> vēstīja, ka [[Eiropas Komisija|Eiropas Komisijā]] apspriež iespēju emitēt jaunus [[Eiropas Savienība]]s parāda vērtspapīrus, lai palīdzētu Ukrainai segt īstermiņa finansēšanas vajadzības nākamajiem trīs mēnešiem. [[Japāna]] paplašināja sankcijas pret [[Krievija|Krieviju]]. Sankciju sarakstā tika iekļauti 70 uzņēmumi un vairāk nekā 130 personas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-uzbrukumu-aktualais-10-maija.a456013/|title=Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas uzbrukumu. Aktuālais 10. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-10|language=lv}}</ref> === 11. maijs === Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] videouzrunā norādīja, ka bruņotie spēki pamazām atspiež iebrucējus no [[Harkiva]]s. Ukrainas prezidenta biroja pārstāvji vēstīja, ka Ukrainas aizsardzības spēki kopumā atbrīvojuši 1003 apdzīvotās vietas, un 70% no tām darbu jau atsākušas vietējās varas institūcijas. No kara plosītajām teritorijām turpinās civiliedzīvotāju evakuācija. Līdz šim izglābti 35 000 cilvēku, paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-uzbrukumu-aktualais-11-maija.a456192/|title=Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas uzbrukumu. Aktuālais 11. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-11|language=lv}}</ref> === 12. maijs === Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka valsts aizstāvji [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabalā]] iznīcina tiltus, lai kavētu Krievijas karaspēka virzību uz priekšu. Ukrainas speciālisti sākuši atmīnēšanu no Krievijas armijas atbrīvotajās teritorijās. Speciālisti uzskata, ka šis process var ilgt piecus līdz desmit gadus. Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]] paziņoja, ka „[[Metalurģijas kombināts "Azovstaļ"|Azovstaļ]]” atrodas vēl aptuveni tūkstotis karavīru, no kuriem puse esot smagi ievainoti. Ukrainas valdība ir piedāvāja Krievijai apmainīt ievainotos Mariupoles aizstāvjus pret krievu karagūstekņiem, taču pagaidām Krievija nekādu atbildi nav sniegusi. „Azovstaļ” teritorijā esošo jūras kājnieku komandieris [[Serhijs Volina]] ar sociālā tīkla „[[Twitter]]” starpniecību vērsās pie tā īpašnieka [[Īlons Masks|Īlona Maska]] ar lūgumu palīdzēt izvest viņa karavīrus no rūpnīcas un nogādāt uz kādu trešo valsti. Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] paziņoja, ka ukraiņiem karš ar Krieviju beigsies tikai tad, kad viņi būs atguvuši visas sev piederošās teritorijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-12-maija.a456375/|title=Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 12. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-12|language=lv}}</ref> === 13. maijs === [[Attēls:Vorontsov Palace in Odessa after Russian rocket strike (01).jpg|thumb|Bojājumi Voroncova pilij]] [[Doneckas apgabals|Doneckas apgabala]] militārā pārvalde informēja, ka situācija reģionā ir sarežģīta, bet tiek kontrolēta. Ienaidnieks uzbrūk [[Limana (Ukraina)|Limanas]] virzienā, bet visi mēģinājumi forsēt upi un pavirzīties uz priekšu nav bijuši veiksmīgi. [[Odesa]]s mērs [[Genādijs Truhanovs]] informēja, ka iepriekš īstenotā raķešu trieciena rezultātā bojājumi nodarīti valsts nozīmes arhitektūras piemineklim – [[Voroncova pils|Voroncova pilij]]. Krievija ir bloķējusi [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrasti, neļaujot Ukrainai eksportēt miljoniem tonnu graudu. Krievijas karaspēks ar artilēriju apšaudīja bēgļu kolonnu, kura izbrauca no [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]]. ASV senators no [[ASV Republikāniskā partija|Republikāņu partijas]] [[Rends Pols]] [[ASV Senāts|Senātā]] bloķēja ātru likumprojekta pieņemšanu, kas paredz piešķirt palīdzības paketi Ukrainai 40 miljardu ASV dolāru apjomā. [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] ārlietu ministre [[Elizabete Trasa]] aicināja starptautiskos sabiedrotos noteikt papildu sankcijas pret Krieviju, līdz tā pilnībā pametīs Ukrainu un piekritīs mieram.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-uzbrukumu-aktualais-13-maija.a456548/|title=Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas uzbrukumu. Aktuālais 13. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-13|language=lv}}</ref> === 14. maijs === Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas līdz šim ir atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas, paziņoja Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]]. Ukrainā tiesas priekšā stājās 21 gadu vecais Krievijas armijas seržants Vadims Šišimarins, kurš ir apsūdzēts kara noziegumos par 62 gadus veca vīrieša nogalināšanu ar šāvienu galvā. Notiesāšanas gadījumā apsūdzētajam draud mūža ieslodzījums. Krievija nolēma pārtraukt elektrības eksportu uz [[Somija|Somiju]]. Šāds lēmums izziņots dienu pēc tam, kad Somija pavēstīja par vēlmi pievienoties [[NATO]]. [[Eiropas Savienība]] plānojusi piešķirt vēl 500 miljonus eiro ieroču un cita militārā aprīkojuma piegādēm [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņotajiem spēkiem]]. Tādējādi ES kopējais finansiālais atbalsts Ukrainai sasniedzis divus miljardus eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-no-krievijas-karaspeka-okupacijas-atbrivotas-1015-apdzivotas-vietas-aktualais-14-maija.a456741/|title=Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas. Aktuālais 14. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-14|language=lv}}</ref> === 15. maijs === [[Mariupole]]s metalurģijas rūpnīcā "[[Metalurģijas kombināts "Azovstaļ"|Azovstaļ]]" smagos antisanitāros apstākļos, bez ūdens un pārtikas joprojām atrodas aptuveni 600 ievainoto, pavēstīja [[Doneckas apgabals|Doneckas apgabala]] policijas pārstāvis, kas pats atrodas krievu ielenktajā rūpnīcā. Tika ziņots, ka Ukraina ved sarunas par 60 cilvēku evakuēšanu no "Azovstaļ", kamēr krievu iebrucēji turpina rūpnīcu apšaudīt no visa veida ieročiem un bombardēt no gaisa. [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]] uzvarēja Ukrainas pārstāvji "[[Kalush Orchestra]]" ar dziesmu "Stefania". Uzvara Ukrainai tika prognozēta vēl pirms konkursa saistībā ar Krievijas sākto karadarbību pret šo valsti. Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] apsveica uzvarētājus un sacīja, ka Ukraina darīs visu, ko spēs, lai nākamgad sarīkotu konkursu Mariupolē. Krievijas prezidents [[Vladimirs Putins]] brīdināja [[Somija]]s [[Sauli Nīniste|kolēģi]], ka pievienošanās [[NATO]] un atteikšanās no Somijas neitrālā statusa būtu "kļūda", jo Somijas drošībai draudu neesot. [[Ungārija]]s jaunā prezidente [[Katalina Novāka]] inaugurācijas ceremonijā nosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā un paziņoja, ka savā pirmajā ārvalstu vizītē dosies uz [[Polija|Poliju]], tādējādi nepārprotami norādot, ka vēlas atjaunot labās attiecības ar [[Varšava|Varšavu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-darisim-visu-lai-eiroviziju-nakamgad-rikotu-mariupole-aktualais-15-maija.a456829/|title=Zelenskis: Darīsim visu, lai Eirovīziju nākamgad rīkotu Mariupolē. Aktuālais 15. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> === 16. maijs === Lai izmeklētu Krievijas iebrucēju pastrādātos kara noziegumus, Ukrainā ieradīsies 42 [[Starptautiskā krimināltiesa|Starptautiskās Krimināltiesas]] izmeklētāji, paziņoja Krimināltiesas galvenais prokurors [[Karims Hāns]]. [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas armija]] pie [[Harkiva]]s sasniedza [[Krievijas—Ukrainas robeža|Krievijas robežu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armijai-panakumi-harkivas-apgabala-smagakas-kaujas-dienvidaustrumos-aktualais-16-maija.a456908/|title=Ukrainas armijai panākumi Harkivas apgabalā, smagākās kaujas - dienvidaustrumos. Aktuālais 16. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> === 17. maijs === No aplenktās tērauda rūpnīcas "[[Metalurģijas kombināts "Azovstaļ"|Azovstaļ]]" [[Mariupole]]s pilsētā tika evakuēti 264 Ukrainas karavīri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/evakue-ievainotos-no-azovstal-es-pieskirs-ukrainai-vel-500-miljonus-eiro-aktualais-17-maija.a457089/|title=Evakuē ievainotos no «Azovstaļ»; ES piešķirs Ukrainai vēl 500 miljonus eiro. Aktuālais 17. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> === 18. maijs === No Krievijas karaspēka aplenktās rūpnīcas “[[Metalurģijas kombināts "Azovstaļ"|Azovstaļ]]” evakuēta vēl viena Ukrainas karavīru grupa. Viņi nogādāti prokrieviski noskaņoto separātistu izveidotajā tā dēvētajā [[Doneckas tautas republika|Doneckas tautas republikā]]. Francijas prezidents [[Emanuels Makrons]] telefonsarunā ar Ukrainas prezidentu [[Volodimirs Zelenskis|Volodimiru Zelenski]] solīja palielināt ieroču piegādes Ukrainai. [[ASV Valsts departaments]] izveidoja jaunu nodaļu – "Konflikta observatorija" ("Conflict Observatory"), lai pētītu, dokumentētu un publiskotu Krievijas kara noziegumus Ukrainā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/turpina-evakuet-mariupoles-aizstavjus-ukraina-vasara-varetu-doties-pretuzbrukuma-aktualais-ukraina-18-maija.a457275/|title=Turpina evakuēt Mariupoles aizstāvjus; Ukraina vasarā varētu doties pretuzbrukumā. Aktuālais Ukrainā 18. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-18|language=lv}}</ref> === 19. maijs === Ziņots, ka Krievijas armija [[Donbass|Donbasā]] apšaudīja 68 civilos objektus, tai skaitā 43 dzīvojamās ēkas un divas skolas, informēja Ukrainas Apvienoto spēku grupējums. Uzbrukumos gāja bojā vismaz 15 mierīgie iedzīvotāji, un starp tiem ir divas ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem, bet septiņi cilvēki ievainoti. Ukrainas spēki turpināja aizsardzības operāciju [[Donecka]]s un [[Luhanska]]s virzienos. Ukrainas raķešu un artilērijas vienības sadarbībā ar aviāciju veica triecienus pa 90 mērķiem, kuros iznīcināti ienaidnieka karavīri un tehnika. Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] ierosināja pagarināt karastāvokļa un vispārējās mobilizācijas termiņu par 90 dienām. Ukrainas galvaspilsētā [[Kijiva|Kijivā]] pēc trīs mēnešu pārtraukuma atkal tika atvērta [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēstniecība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/donbasa-apsauditi-68-civilie-objekti-zelenskis-rosina-pagarinat-karastavokli-aktualais-19-maija.a457462/|title=Donbasā apšaudīti 68 civilie objekti; Zelenskis rosina pagarināt karastāvokli. Aktuālais 19. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-19|language=lv}}</ref> [[Attēls:House of culture in Lozova after Russian shelling (02).jpg|thumb|[[Lozova]]s kultūras nams pēc Krievijas raķešu trieciena 20. maijā]] === 20. maijs === Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] izteicās, ka Ukraina pēc kara tiks veidota kā valsts ar augstu drošības līmeni, izmantojot labākās drošības tehnoloģijas pēc vadošo valstu parauga. [[ASV Senāts]] apstiprināja palīdzības paketi Ukrainai 40 miljardu ASV dolāru apjomā. Pēc amerikāņu žurnāla "[[Time]]" lasītāju versijas Ukrainas prezidents V. Zelenskis kļuvis par gada ietekmīgāko cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-spiediens-uz-donbasu-asv-40-miljardu-palidziba-ukrainai-aktualais-20-maija.a457642/|title=Krievijas spiediens uz Donbasu; ASV 40 miljardu palīdzība Ukrainai. Aktuālais 20. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}</ref> === 21. maijs === Ukrainas prezidents V. Zelenskis uzrunā ierosināja partnervalstīm atzīt, ka Krievijai jābūt materiāli atbildīgai par saviem noziegumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/turpinas-uzbrukumi-ukrainas-austrumos-krievija-aptur-gazes-piegadi-somijai-aktualais-21-maija.a457816/|title=Turpinās uzbrukumi Ukrainas austrumos; Krievija aptur gāzes piegādi Somijai. Aktuālais 21. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-21|language=lv}}</ref> === 22. maijs === Ukrainas un rietumu analītiķu aplēses liecina, ka pēc pusotra vai diviem mēnešiem [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas armija]] sasniegs savas kaujas gatavības maksimumu, paziņoja Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks [[Oleksijs Arestovičs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-pastiprina-uzbrukumus-donbasa-aktualais-ukraina-22-maija.a457902/|title=Krievija pastiprina uzbrukumus Donbasā. Aktuālais Ukrainā 22. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-22|language=lv}}</ref> === 23. maijs === [[Šveice]]s pilsētā [[Davosa|Davosā]] darbu atsāka [[Pasaules Ekonomikas forums|Pasaules ekonomikas forums]], kurā pulcējās pasaules globālā un biznesa elite. Foruma galvenā tēma – karš Ukrainā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eksperti-prognoze-krievijas-speku-uzbrukuma-atsaksanos-ukrainas-dienvidos-aktualais-23-maija.a457991/|title=Eksperti prognozē Krievijas spēku uzbrukuma atsākšanos Ukrainas dienvidos. Aktuālais 23. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-23|language=lv}}</ref> === 24. maijs === Ukrainas ģenerālprokurore [[Irina Venediktova]] Pasaules ekonomikas forumā Davosā paziņoja, ka tuvākajā laikā tiks tiesāti vēl 48 Krievijas karavīri. Kopumā par kara noziegumiem ierosināti 13 tūkstoši lietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/jau-tris-menesus-ukraina-aizstavas-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-24-maija.a458168/|title=Jau trīs mēnešus Ukraina aizstāvas pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 24. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-24|language=lv}}</ref> === 25. maijs === Krievijas kara Ukrainā dēļ [[Ungārija|Ungārijā]] izsludināts ārkārtas stāvoklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-armija-censas-donbasa-izverst-masivu-uzbrukumu-aktualais-25-maija.a458365/|title=Krievijas armija cenšas Donbasā izvērst masīvu uzbrukumu. Aktuālais 25. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-25|language=lv}}</ref> === 26. maijs === Ap [[Severodonecka]]s pilsētu turpinās sīvas cīņas. Krievija nolaupījusi ukraiņu bērnus un deportē viņus uz savu teritoriju ar mērķi iznīcināt ukraiņu nāciju, teikts Ukrainas paziņojumā [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]]. Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] savā videouzrunā noraidīja dažu [[Rietumu pasaule|Rietumu]] politiķu mudinājumus Ukrainai teritoriāli piekāpties Krievijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/sivas-kaujas-ukraina-censas-atvairit-krievijas-uzbrukumu-ap-severodonecku-aktualais-26-maija.a458549/|title=Sīvās kaujās Ukraina cenšas atvairīt Krievijas uzbrukumu ap Severodonecku. Aktuālais 26. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-26|language=lv}}</ref> === 27. maijs === Ukrainas pilsētā [[Severodonecka|Severodoneckā]], par kuru notiek sīvas kaujas, nogalināti vismaz 1500 cilvēku. Kopš februāra Krievija ir bloķējusi Ukrainas ostas, neļaujot izvest aptuveni 24 miljonus tonnu kviešu un kukurūzas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-1500-upuriem-severodonecka-krievijas-uzbrukums-pastiprinas-aktualais-27-maija.a458718/|title=Ukraina ziņo par 1500 upuriem Severodoneckā; Krievijas uzbrukums pastiprinās. Aktuālais 27. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-27|language=lv}}</ref> [[Attēls:Робоча поїздка Президента на Харківщину 01.jpg|thumb|Zelenskis apmeklē [[Harkiva|Harkivu]]]] === 28. maijs === Ukraina veidos mūsdienīgu bumbu patvertņu sistēmu, paziņoja Ukrainas kopienu un teritorijas attīstības ministrs [[Oleksijs Černišovs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-maija.a458911/|title=Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}</ref> === 29. maijs === Ukrainas prezidents V. Zelenskis pirmo reizi kopš kara sākuma apmeklēja [[Harkiva|Harkivu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pirmo-reizi-kops-kara-sakuma-apmekle-harkivu.a459035/|title=Zelenskis pirmo reizi kopš kara sākuma apmeklē Harkivu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}</ref> === 30. maijs === Ukrainā Krievijas uzbrukumos bojāgājušo civiliedzīvotāju skaits vairākus desmitu reižu pārsniedz kritušo karavīru skaitu, intervijā raidorganizācijai [[BBC]] paziņoja premjerministrs [[Deniss Šmihaļs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-premjers-kara-civiliedzivotaji-nogalinati-desmitiem-reizu-vairak-neka-ukrainu-karaviri.a459078/|title=Ukrainas premjers: Karā civiliedzīvotāji nogalināti desmitiem reižu vairāk nekā ukraiņu karavīri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}</ref> === 31. maijs === Ukrainā [[Poltavas apgabals|Poltavas apgabala]] tiesa piespriedusi 11 ar pusi gadu cietumsodu diviem Krievijas karavīriem, kuri tika apsūdzēti par apdzīvotu vietu apšaudīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijiva-vel-divus-krievijas-karavirus-notiesa-par-apdzivoto-vietu-apsaudisanu.a459430/|title=Kijivā vēl divus Krievijas karavīrus notiesā par apdzīvoto vietu apšaudīšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}</ref> == 2022. gada jūnijs == === 1. jūnijs === [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] nosūtīs Ukrainai modernas raķešu sistēmas, paziņoja prezidents [[Džo Baidens]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/baidens-asv-nosutis-ukrainai-modernas-rakesu-sistemas.a459468/|title=Baidens: ASV nosūtīs Ukrainai modernas raķešu sistēmas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}</ref> Vācijas kanclers [[Olafs Šolcs]] pauda gatavību piegādāt Ukrainai modernu bruņojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-sola-piegadat-modernu-brunojumu-ukrainai.a459596/|title=Vācija sola piegādāt modernu bruņojumu Ukrainai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}</ref> === 2. jūnijs === Prezidents V. Zelenskis uzrunā [[Luksemburga]]s parlamentam pavēstīja, ka Krievijas kontrolē nonākuši 20% Ukrainas teritorijas, kas ir ap 125 000 kvadrātkilometru liela platība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-sava-kontrole-parnemusi-20-procentus-ukrainas-teritorijas-aktualais-2-junija.a459762/|title=Krievija savā kontrolē pārņēmusi 20 procentus Ukrainas teritorijas. Aktuālais 2. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}</ref> === 3. jūnijs === [[Eiropas Savienība]] oficiāli apstiprināja sesto sankciju paketi pret Krieviju. Tās aizliedz pirkt un importēt Krievijas jēlnaftu un vairākus [[nafta]]s produktus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-jau-100-dienas-sekmigi-pretojas-krievijas-iebrucejiem-aktualais-3-junija.a459937/|title=Ukraina jau 100 dienas sekmīgi pretojas Krievijas iebrucējiem. Aktuālais 3. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}</ref> === 4. jūnijs === Krievijas iebrukuma dēļ gandrīz 14 miljoni [[Ukraiņi|ukraiņu]] pametuši savas mājas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14-miljoni-ukrainu-pametusi-majas-piemin-kara-zaudetos-bernus-aktualais-ukraina-4-junija.a460020/|title=14 miljoni ukraiņu pametuši mājas, piemin karā zaudētos bērnus. Aktuālais Ukrainā 4. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}</ref> === 5. jūnijs === Krievija veikusi raķešu triecienus pa galvaspilsētu [[Kijiva|Kijivu]], pirmoreiz kopš 28. aprīļa. Tiek domāts, ka raķetes raidītas no lidmašīnām [[Tu-95]] virs [[Kaspijas jūra]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/102-diena-kara-ukraina-krievijas-speki-ar-raketem-apsauda-kijivu-aktivaka-karadarbiba--austrumos.a460094/|title=102. diena karā Ukrainā: Krievijas spēki ar raķetēm apšauda Kijivu, aktīvākā karadarbība – austrumos|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}</ref> === 6. jūnijs === Ukrainā karadarbībā nogalināts Krievijas ģenerālmajors [[Romāns Kutuzovs]], kurš komandēja tā dēvētās [[Doneckas tautas republika]]s 1. armijas korpusu. [[Mariupole|Mariupolē]] draud izcelties [[holera]]s epidēmija, jo sagrautajā pilsētā valda antisanitāri apstākļi, brīdināja Ukrainas amatpersonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-uzbrukumus-luhanskas-apgabala-pilsetam-aktualais-6-junija.a460293/|title=Krievija turpina uzbrukumus Luhanskas apgabala pilsētām. Aktuālais 6. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}</ref> === 7. jūnijs === Prezidents Zelenskis intervijā izdevumam “[[The Financial Times]]” sacīja, ka Ukrainas interesēs nav konflikta iesaldēšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-konflikta-iesaldesana-nav-ukrainas-intereses.a460478/|title=Zelenskis: konflikta iesaldēšana nav Ukrainas interesēs|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}</ref> === 8. jūnijs === [[Augstākā Rada|Ukrainas parlamenta]] priekšsēdētājs [[Ruslans Stefančuks]] viesojoties [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] vēstīja, ka Ukraina ir cienīga jau šomēnes kļūt par [[Eiropas Savienība]]s kandidātvalsti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/sarunas-par-ukrainas-ostu-atblokesanu-nav-progresa-aktualais-8-junija.a460631/|title=Sarunās par Ukrainas ostu atbloķēšanu nav progresa. Aktuālais 8. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}</ref> === 9. jūnijs === Krievijas iebrucēji ieņēmuši lielāko daļu no [[Severodonecka]]s pilsētas, kurā kaujas turpinās jau vairākas nedēļas. Prezidents Zelenskis paziņoja, ka cīņa par Severodonecku var kļūt izšķiroša [[Donbass|Donbasa]] reģiona liktenim. Doneckas separātistu tiesa piespriedusi [[Nāvessods|nāvessodu]] diviem [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] un vienam [[Maroka]]s pilsonim, kuri Ukrainas pusē cīnījās pret Krievijas iebrukumu, nonākot krievu spēku gūstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kauja-par-severodonecku-bus-izskirosa-donbasa-nakotnei-aktualais-9-junija.a460793/|title=Kauja par Severodonecku būs izšķiroša Donbasa nākotnei. Aktuālais 9. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}</ref> === 10. jūnijs === [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] nosodīja Ukrainas pusē karojošo un gūstā nonākušo ārvalstu karavīru notiesāšanu uz nāvi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-nosoda-krievijas-sagustito-karaviru-notiesasanu-uz-navi.a461018/|title=ANO nosoda Krievijas sagūstīto karavīru notiesāšanu uz nāvi|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}</ref> === 11. jūnijs === Zelenskis mudināja pastiprināt starptautisko spiedienu, lai izbeigtu Krievijas jūras spēku blokādi [[Melnā jūra|Melnās jūras]] ostās, kas ir apturējusi Ukrainas graudu eksportu, draudot izraisīt globālu pārtikas krīzi. Ukrainā tiek izmeklētas 16 486 krimināllietas par Krievijas karavīru pastrādātiem [[Kara noziegumi|noziegumiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-mudina-pasauli-nepielaut-krievijas-izraisitu-globalu-partikas-krizi-aktualais-11-junija.a461089/|title=Ukrainas prezidents mudina pasauli nepieļaut Krievijas izraisītu globālu pārtikas krīzi. Aktuālais 11. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> === 12. jūnijs === Prezidentam Zelenskim tika piešķirta [[Boriss Ņemcovs|Borisa Ņemcova]] prēmija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskim-par-vina-drosmi-un-viriskibu-pieskirta-borisa-nemcova-premija.a461152/|title=Zelenskim par viņa drosmi un vīrišķību piešķirta Borisa Ņemcova prēmija|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> [[Severodonecka|Severodoneckā]] pēc Krievijas iebrucēju apšaudēm ķīmiskajā rūpnīcā izcēlies ugunsgrēks.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-krievijas-apsaudem-ukraina-severodoneckas-kimiskaja-rupnica-izcelies-ugunsgreks.a461135/|title=Pēc Krievijas apšaudēm Ukrainā Severodoneckas ķīmiskajā rūpnīcā izcēlies ugunsgrēks|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> === 13. jūnijs === "[[Amnesty International]]" apsūdzējusi Krieviju kara noziegumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/amnesty-international-apsudz-krieviju-kara-noziegumos.a461330/|title=«Amnesty International» apsūdz Krieviju kara noziegumos|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> === 14. jūnijs === Krievijas agresijas dēļ Ukraina šogad paredzējusi par 40% mazāku graudaugu ražu nekā pagājušogad.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/ukraina-paredz-par-40-mazaku-graudu-razu-sogad.a461372/|title=Ukrainā paredz par 40% mazāku graudu ražu šogad|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> [[Attēls:Зустріч Президента України з президентами Франції та Румунії, а також головами урядів Німеччини та Італії 30.jpg|thumb|[[Ukrainas prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] [[Kijiva|Kijivā]] tiekas ar [[Vācijas kanclers|Vācijas kancleru]] [[Olafs Šolcs|Olafu Šolcu]], [[Francijas prezidentu uzskaitījums|Francijas prezidentu]] [[Emanuels Makrons|Emanuelu Makronu]], [[Itālijas premjerministru uzskaitījums|Itālijas premjerministru]] [[Mario Dragi]] un [[Rumānijas prezidentu uzskaitījums|Rumānijas prezidentu]] [[Klauss Johaniss|Klausu Johanisu]]]] === 15. jūnijs === [[ASV prezidents]] [[Džo Baidens]] paziņojis par jaunu palīdzības paketi Ukrainai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/baidens-pazino-par-jaunu-ierocu-un-municijas-paketi-ukrainai.a461672/|title=Baidens paziņo par jaunu ieroču un munīcijas paketi Ukrainai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Ukraina saņēmusi tikai 10% no prasītā ieroču daudzuma, sacījusi Ukrainas aizsardzības ministra vietniece [[Hanna Maļara]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-sanemusi-10-no-rietumiem-prasita-ierocu-daudzuma.a461515/|title=Ukraina saņēmusi 10% no Rietumiem prasītā ieroču daudzuma|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> === 16. jūnijs === [[Vācijas kancleru uzskaitījums|Vācijas kanclers]] [[Olafs Šolcs]], [[Francijas prezidents]] [[Emanuels Makrons]] un [[Itālijas premjers]] [[Mario Dragi]] ieradušies Ukrainas galvaspilsētā [[Kijiva|Kijivā]], lai paustu atbalstu Ukrainai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacijas-francijas-un-italijas-lideri-vizite-kijiva-sola-lielaku-atbalstu-ukrainai.a461769/|title=Vācijas, Francijas un Itālijas līderi vizītē Kijivā sola lielāku atbalstu Ukrainai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> === 17. jūnijs === [[Severodonecka|Severodoneckā]] simtiem mierīgo iedzīvotāju, kuri patvērušies ķīmijas rūpnīcā "Azot", vairs neesot iespējas evakuēties nepārtraukto Krievijas artilērijas apšaužu dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/severodonecka-civiliedzivotaji-vairs-nevar-evakueties-no-rupnicas-azot.a461892/|title=Severodoneckā civiliedzīvotāji vairs nevar evakuēties no rūpnīcas «Azot»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> Krievijas okupētajā [[Hersonas apgabals|Hersonas]] reģionā tiek pastiprinātas represijas pret vietējiem iedzīvotājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/no-okupetas-hersonas-pienak-zinas-par-represiju-pastiprinasanos.a461953/|title=No okupētās Hersonas pienāk ziņas par represiju pastiprināšanos|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> === 18. jūnijs === [[Ukrainas bruņotie spēki]] kopš Krievijas iebrukuma sākuma zaudējuši apmēram 50% savas tehnikas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-brunotie-speki-kara-laika-zaudejusi-ap-50-tehnikas.a462055/|title=Ukrainas Bruņotie spēki kara laikā zaudējuši ap 50% tehnikas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> === 19. jūnijs === [[Ukraina]] aizliegusi ievest grāmatas no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-aizliedz-ievest-gramatas-no-krievijas-un-baltkrievijas.a462170/|title=Ukraina aizliedz ievest grāmatas no Krievijas un Baltkrievijas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> Lielbritānijas armijas Ģenerālštāba priekšnieks [[Patriks Sānderss]] britu karavīriem aicinājis viņus gatavoties jaunam karam [[Eiropa|Eiropā]], ko varētu mēģināt izraisīt Krievija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/situacija-fronte-ukraina-saspringta-un-sarezgita-briti-bridina-par-jauna-kara-iespejamibu-eiropa.a462167/|title=Situācija frontē Ukrainā saspringta un sarežģīta; briti brīdina par jauna kara iespējamību Eiropā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> === 20. jūnijs === [[Augstākā Rada|Ukrainas parlaments]] ratificējis [[Stambulas konvencija|Stambulas konvenciju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-ratificejusi-stambulas-konvenciju-aktualais-20-junija.a462329/|title=Ukraina ratificējusi Stambulas konvenciju. Aktuālais 20. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> === 21. jūnijs === Ukrainas rekonstrukcijai pēc Krievijas iebrukuma varētu būt nepieciešams atbalsts vairāk nekā viena triljona eiro apmērā, prognozējis [[Eiropas Investīciju banka]]s prezidents [[Verners Hoijers]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-rekonstrukcija-var-izmaksat-vairak-neka-triljonu-eiro.a462488/|title=Ukrainas rekonstrukcija var izmaksāt vairāk nekā triljonu eiro|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> === 22. jūnijs === Ukrainā sagrauti 20-30% infrastruktūras, paziņoja Ukrainas infrastruktūras ministrs [[Oleksandrs Kubrakovs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ministrs-krievijas-iebrukuma-sagrauti-20-30-ukrainas-infrastrukturas.a462554/|title=Ministrs: Krievijas iebrukumā sagrauti 20-30% Ukrainas infrastruktūras|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> === 23. jūnijs === [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstu līderi vienojušies par kandidātvalsts statusa piešķiršanu [[Ukraina]]i un [[Moldova]]i.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainai-un-moldovai-pieskir-es-kandidatvalstu-statusu.a462813/|title=Ukrainai un Moldovai piešķir ES kandidātvalstu statusu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> === 24. jūnijs === [[ASV valsts sekretārs]] [[Entonijs Blinkens]] paziņojis, ka Krievijas sāktā kara dēļ bads draud vēl 40-50 miljoniem cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-krievijas-del-bads-bus-jacies-vel-40-50-miljoniem-cilveku.a462866/|title=ASV: Krievijas dēļ bads būs jācieš vēl 40-50 miljoniem cilvēku|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> ASV nosūtīs Ukrainai bruņojumu vēl par 450 miljoniem dolāru, paziņoja [[Baltais nams]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-nosutis-ukrainai-brunojumu-vel-par-450-miljoniem-dolaru.a462817/|title=ASV nosūtīs Ukrainai bruņojumu vēl par 450 miljoniem dolāru|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> === 25. jūnijs === Krievija pilnībā okupējusi [[Severodonecka|Severodonecku]], paziņojis tās mērs [[Oleksandrs Strjuks]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/mers-krievija-pilniba-okupejusi-severodonecku.a462948/|title=Mērs: Krievija pilnībā okupējusi Severodonecku|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> [[Attēls:Shopping center in Kremenchuk after Russian shelling, 2022-06-27 (01).jpg|thumb|Tirdzniecības centrs [[Kremenčuka|Kremenčukā]] pēc raķešu trieciena]] === 26. jūnijs === [[G7 valstis|G7 valstu]] līderi apņēmušies Ukrainai sniegt beztermiņa militāro, finansiālo un humāno atbalstu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/bloomberg-g7-apnemsies-ukrainai-sniegt-beztermina-atbalstu.a463010/|title=«Bloomberg»: G7 apņemsies Ukrainai sniegt beztermiņa atbalstu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> === 27. jūnijs === Krievijas raķete trāpījusi [[Kremenčuka]]s pilsētas tirdzniecības centrā, esot vismaz 10 upuri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-pilseta-kremencuka-krievijas-raketes-trieciena-tirdzniecibas-centram-vismaz-10-upuri.a463154/|title=Ukrainas pilsētā Kremenčukā Krievijas raķetes triecienā tirdzniecības centram vismaz 10 upuri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> Krievija nonākusi tehniskā [[Defolts|defolta]] stāvoklī, jo nav spējusi izpildīt ārējā parāda saistības apmēram 100 miljonu ASV dolāru apmērā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/krievija-pirmoreiz-vairak-neka-100-gadu-laika-nav-spejusi-izpildit-arejas-paradsaistibas.a463101/|title=Krievija pirmoreiz vairāk nekā 100 gadu laikā nav spējusi izpildīt ārējās parādsaistības|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> === 28. jūnijs === Ukrainas pilsētā Kremenčukā glābēji pabeiguši izpostītā tirdzniecības centra pārmeklēšanu. Uzbrukumā tika nogalināti vismaz 18 civiliedzīvotāji, ap 60 cilvēku tika ievainoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremencuka-pabeigta-tirdzniecibas-centra-apsaude-bojagajuso-meklesana-aktualais-28-junija.a463329/|title=Kremenčukā pabeigta tirdzniecības centra apšaudē bojāgājušo meklēšana. Aktuālais 28. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> === 29. jūnijs === Gūstekņu apmaiņas rezultātā Ukrainā atgriezušies 144 karavīri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/gusteknu-apmainas-rezultata-ukraina-atgriezusies-144-karaviri-ari-azovstal-aizstavji.a463475/|title=Gūstekņu apmaiņas rezultātā Ukrainā atgriezušies 144 karavīri, arī «Azovstaļ» aizstāvji|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> Zelenskis ierosinājis izslēgt Krieviju no [[ANO Drošības padome]]s un apturēt tās dalību [[ANO Ģenerālā asambleja|ANO Ģenerālajā asamblejā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ierosina-izslegt-krieviju-no-ano-drosibas-padomes-un-apturet-tas-dalibu-generalaja-asambleja.a463359/|title=Zelenskis ierosina izslēgt Krieviju no ANO Drošības padomes un apturēt tās dalību Ģenerālajā asamblejā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> [[Attēls:House in Serhiivka after shelling on 1 July 2022 (10).jpg|thumb|Daudzstāvu māja pēc raķešu trieciena [[Odesas apgabals|Odesas apgabalā]]]] === 30. jūnijs === Krievija izvedusi savus spēkus no [[Čūsku sala]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-pazino-par-speku-izvesanu-no-cusku-salas.a463563/|title=Krievija paziņo par spēku izvešanu no Čūsku salas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> == 2022. gada jūlijs == === 1. jūlijs === Krievijas raķešu uzbrukumā [[Odesas apgabals|Odesas apgabalā]] nogalināti vairāk nekā 20 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-rakesu-uzbrukuma-odesas-apgabala-nogalinati-vairak-neka-20-cilveku.a463724/|title=Krievijas raķešu uzbrukumā Odesas apgabalā nogalināti vairāk nekā 20 cilvēku|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> === 2. jūlijs === [[Ukraina]]s zaudējumi lauksaimniecībā varētu sasniegt 20 miljardus dolāru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/kara-izraisitie-zaudejumi-ukrainas-lauksaimnieciba-var-sasniegt-20-miljardus-dolaru.a463829/|title=Kara izraisītie zaudējumi Ukrainas lauksaimniecībā var sasniegt 20 miljardus dolāru|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-04|language=lv}}</ref> Prezidents Zelenskis paziņoja, ka Krievija uz Ukrainu izšāvusi ap 3000 raķešu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/|title=Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-04|language=lv}}</ref> === 3. jūlijs === [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas karaspēks]] atstājis [[Lisičanska|Lisičansku]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/generalstabs-ukrainas-karaspeks-atstajis-lisicansku.a463928/|title=Ģenerālštābs: Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-04|language=lv}}</ref> === 4. jūlijs === Konferencē [[Šveice|Šveicē]] tiks vākti līdzekļi [[Ukraina]]s atjaunošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/konference-sveice-vaks-lidzeklus-un-planos-ukrainas-atjaunosanu-pec-kara.a463888/|title=Konferencē Šveicē vāks līdzekļus un plānos Ukrainas atjaunošanu pēc kara|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-04|language=lv}}</ref> [[Attēls:Kharkiv National Pedagogical University after Russian shelling, 2022-07-06 (03).jpg|thumb|Sagrautā [[Harkiva]]s pedagoģiskā universitāte]] Ukraina gatavojas okupētās [[Hersona]]s atbrīvošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-gatavojas-okupetas-hersonas-atbrivosanai.a463996/|title=Ukraina gatavojas okupētās Hersonas atbrīvošanai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-04|language=lv}}</ref> === 5. jūlijs === 40 valstis apņēmušās palīdzēt [[Ukraina]]s atjaunošanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/40-valstis-apnemas-palidzet-ukrainas-atjaunosana.a464221/|title=40 valstis apņemas palīdzēt Ukrainas atjaunošanā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-07|language=lv}}</ref> === 6. jūlijs === Krievijas karaspēks 55 reizes apšaudījis [[Sumu apgabals|Sumu apgabalu]] [[Ukraina|Ukrainā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-karaspeks-55-reizes-apsaudijis-sumu-apgabalu-ukraina.a464257/|title=Krievijas karaspēks 55 reizes apšaudījis Sumu apgabalu Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-07|language=lv}}</ref> === 7. jūlijs === Krievijas raķešu triecienu rezultātā sagrauta [[Harkiva]]s pedagoģiskā universitāte.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-rakesu-trieciena-sagrauta-harkivas-pedagogiska-universitate-ukraina.a464431/|title=Krievijas raķešu triecienā sagrauta Harkivas pedagoģiskā universitāte Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-07|language=lv}}</ref> === 8. jūlijs === [[Ukraina]]s kultūras ministrs ierosinājis aizliegt jebkāda veida grāmatu ievešanu no Krievijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-kulturas-ministrs-ierosina-aizliegt-jebkadu-gramatu-ievesanu-no-krievijas.a464635/|title=Ukrainas kultūras ministrs ierosina aizliegt jebkādu grāmatu ievešanu no Krievijas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-09|language=lv}}</ref> [[Attēls:Chasiv Yar after rocket strike on 9 July 2022 (01).jpg|thumb|Krievijas raķešu triecienā sagrautā ēka [[Časivjara]]s pilsētā [[Ukraina|Ukrainā]]]] [[Rietumu valstis|Rietumu valstu]] līderi [[Bali]] notikušajā [[G-20|G20]] sanāksmē atteikušies fotogrāfēties kopā ar [[Sergejs Lavrovs|Sergeju Lavrovu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/rietumu-lideri-g20-sanaksme-atsakas-fotografeties-kopa-ar-lavrovu.a464638/|title=Rietumu līderi G20 sanāksmē atsakās fotografēties kopā ar Lavrovu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-09|language=lv}}</ref> Bijušais [[NATO]] spēku komandieris [[Eiropa|Eiropā]] pavēstījis, ka Ukrainai ir visas tiesības apšaudīt [[Krimas tilts|Krimas tiltu]], taču Ukrainas pārstāvji sacīja, ka pagaidām neplāno to darīt.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-pagaidam-neplano-bombardet-krimas-tiltu.a464669/|title=Ukraina pagaidām neplāno bombardēt Krimas tiltu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-09|language=lv}}</ref> === 9. jūlijs === [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] nosūtīs [[Ukraina]]i militāro palīdzību vēl par 400 miljoniem dolāru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-nosutis-militaro-palidzibu-ukrainai-par-vel-400-miljoniem-dolaru.a464710/|title=ASV nosūtīs militāro palīdzību Ukrainai par vēl 400 miljoniem dolāru|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-09|language=lv}}</ref> === 10. jūlijs === Krievijas karaspēka raķešu triecienā [[Doneckas apgabals|Doneckas apgabala]] [[Časivjara]]s pilsētā gājuši bojā vismaz 15 cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-trieciena-doneckas-apgabala-15-bojagajusie.a464831/|title=Krievijas triecienā Doneckas apgabalā 15 bojāgājušie|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-12|language=lv}}</ref> [[Ukraina|Ukrainā]], par spīti karam, sākusies labības pļauja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-kara-ena-sakas-labibas-plauja.a464837/|title=Ukrainā kara ēnā sākas labības pļauja|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-12|language=lv}}</ref> === 11. jūlijs === [[Ukrainas prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] uzdevis armijai gatavoties valsts dienvidu atbrīvošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-uzdevis-armijai-gatavoties-ukrainas-dienvidu-atbrivosanai.a464933/|title=Zelenskis uzdevis armijai gatavoties Ukrainas dienvidu atbrīvošanai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-12|language=lv}}</ref> Bijušais [[Polijas prezidenti|Polijas prezidents]] [[Lehs Valensa]] sacīja, ka Krieviju vajadzētu sadalīt un samazināt tās iedzīvotāju skaitu līdz 50 miljoniem, jo tādējādi mazinātos tās draudi pārējai pasaulei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lehs-valensa-krieviju-vajadzetu-sadalit-un-samazinat-lidz-50-miljoniem-iedzivotaju.a465004/|title=Lehs Valensa: Krieviju vajadzētu sadalīt un samazināt līdz 50 miljoniem iedzīvotāju|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-12|language=lv}}</ref> [[Ukraina|Ukrainā]] par bezvēsts pazudušiem tiek uzskatīti 7000 ukraiņu karavīru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/par-bezvests-pazudusiem-uzskata-vairak-neka-7000-ukrainu-karaviru.a465001/|title=Par bezvēsts pazudušiem uzskata vairāk nekā 7000 ukraiņu karavīru|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-12|language=lv}}</ref> === 12. jūlijs === Časivjaras pilsētā notikušajā Krievijas raķešu triecienā upuru skaits pieaudzis līdz 33.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-daudzviet-skan-gaisa-trauksmes-pieaug-upuru-skaits-casivjara.a465030/|title=Ukrainā daudzviet skan gaisa trauksmes; pieaug upuru skaits Časivjarā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-12|language=lv}}</ref> [[Baltais nams]] pavēstījis, ka [[Irāna]] plāno pārdot [[Krievija]]i kaujas [[Drons|dronus]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/baltais-nams-irana-plano-pardot-krievijai-kaujas-dronus.a465040/|title=Baltais nams: Irāna plāno pārdot Krievijai kaujas dronus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-12|language=lv}}</ref> === 13. jūlijs === [[Ukraina]] sekmīgi iznīcinājusi [[Krievija]]s munīcijas noliktavas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-sekmigi-iznicina-krievijas-municijas-noliktavas.a465229/|title=Ukraina sekmīgi iznīcina Krievijas munīcijas noliktavas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-14|language=lv}}</ref> [[Turcija]]s pilsētā [[Stambula|Stambulā]] norisinājušās sarunas par Ukrainas ostu atbloķēšanu labības eksportam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/sarunas-turcija-megina-panakt-vienosanos-par-ukrainas-ostu-atblokesanu.a465291/|title=Sarunās Turcijā mēģina panākt vienošanos par Ukrainas ostu atbloķēšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-14|language=lv}}</ref> === 14. jūlijs === Sarunās par [[Ukraina]]s graudu eksportēšanu pa [[Melnā jūra|Melno jūru]] ir panākts progress.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/panakts-progress-sarunas-par-ukrainas-graudu-eksportu-pa-melno-juru.a465333/|title=Panākts progress sarunās par Ukrainas graudu eksportu pa Melno jūru|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-14|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} [[Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš]] [[Kategorija:Kara noziegumi Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] af0aq5v6v1qg0aecbkg5l1s0qm1jjsa Marionešu valdība 0 509185 3665759 3607553 2022-08-02T14:54:25Z Bai-Bot 60304 /* Piemēri */sīkumi, replaced: Doņeckas tautas republik → Doneckas tautas republik using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki '''Marionešu valdība''' ir [[valsts]], kas ir ''[[De iure|de jure]]'' neatkarīga, bet ''[[de facto]]'' pilnībā atkarīga no ārējas varas un pakļauta tās pavēlēm.<ref name="Marek">Compare: {{Grāmatas atsauce|last=Marek|first=Krystyna|title=Identity and Continuity of States in Public International Law|year=1954|publisher=Library Droz|isbn=9782600040440|page=178|url=https://books.google.com/books?id=QaF7mnj9igkC|quote=[...] an allegedly independent, but 'actually' dependent, i.e. puppet State [...].}}</ref> Marionešu valdībām ir nomināla [[Suverēna valsts|suverenitāte]], bet sveša vara efektīvi īsteno kontroli, izmantojot tādus līdzekļus kā finansiālās intereses, ekonomisko vai militāro atbalstu.<ref name="McNeely1995">{{Grāmatas atsauce|last=McNeely|first=Connie L.|title=Constructing the Nation-state: International Organization and Prescriptive Action|url=https://archive.org/details/constructingnati00mcne|year=1995|publisher=Greenwood Publishing Group|isbn=978-0-313-29398-6|page=[https://archive.org/details/constructingnati00mcne/page/61 61]|quote=The term 'puppet state' is used to describe nominal sovereigns under effective foreign control...}}</ref> Atstājot vietējo valdību, ārējās varas izvairās no visas atbildības, tajā pašā laikā veiksmīgi paralizējot valdību, kuru tā tolerē.<ref name="Shuster">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.magepublishers.com/the-strangling-of-persia-a-story-of-european-diplomacy-and-oriental-intrigue/|title=The Strangling of Persia: A Story of European Diplomacy and Oriental Intrigue|last=[[Morgan Shuster]]}}</ref> Marionešu valdības tiek atšķirtas no sabiedrotajām valstīm, kuras izvēlas savu rīcību pašas vai saskaņā ar [[Starptautisks līgums|līgumiem]], kuriem tās brīvprātīgi pievienojušās. Marionešu valdības ir spiestas sniegt juridisku apstiprinājumu darbībām, ko jau veikusi sveša vara. == Raksturlielumi == Marionešu valdība saglabā [[neatkarība]]s ārējos parametrus (piemēram, vārdu, [[Karogs|karogu]], [[Himna|himnu]], [[Konstitūcija|konstitūciju]], likumu kodeksus, [[Devīze|moto]] un valdību), bet patiesībā tā ir citas valsts institūcija, kas rada,<ref name="Raic2002">{{Grāmatas atsauce|last=Raič|first=David|title=Statehood and the Law of Self-Determination|url=https://books.google.com/books?id=L7UOyPGYBkwC&pg=PA81|year=2002|publisher=Kluwer Law International|isbn=90-411-1890-X|page=81|quote=In most cases, puppet States are created by the occupant during occupation of a State, for the purpose of circumventing the former's international responsibility regarding the violation of the rights of the occupied State.}}</ref> sponsorē vai citādi to kontrolē. [[Starptautiskās tiesības|Starptautiskie tiesību]] akti neatzīst [[Okupācija|okupētās]] marionešu valdības par likumīgām.<ref name="Lemkin2008"> {{Grāmatas atsauce|last=Lemkin|first=Raphaël|title=Axis Rule in Occupied Europe: Laws of Occupation, Analysis of Government, Proposals for Redress|url=https://books.google.com/books?id=y0in2wOY-W0C&pg=PA11|year=2008|publisher=The Lawbook Exchange, Ltd.|isbn=978-1-58477-901-8|page=11|quote=The creation of puppet states or of puppet governments does not give them any special status under international law in the occupied territory. Therefore the puppet governments and puppet states have no greater rights in the occupied territory than the occupant himself. Their actions should be considered as actions of the occupant and hence subject to the limitations of the Hague Regulations.}} </ref> Marionešu valdības var pārstāt pastāvēt šādos gadījumos: * "galvenās" valsts militārā sakāve (kā [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] 1945. gadā), * absorbcija galvenajā valstī (kā [[Padomju Savienība]]s sākumā), * revolūcija, kas īpaši notika pēc ārvalstu okupācijas spēku izvešanas (piemēram, [[Afganistāna]] 1992. gadā), vai * [[neatkarība]]s sasniegšana ar valsts veidošanas metodēm (īpaši ar dekolonizāciju). == Terminoloģija == Šis termins ir metafora, kas salīdzina valsti vai valdību ar lelli, kuru "rausta kā marioneti ar stīgām".<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Shapiro|first=Stephen|url=https://archive.org/details/ultrahushhushesp00step|title=Ultra Hush-hush|publisher=Annick Press|year=2003|isbn=1-55037-778-7|page=[https://archive.org/details/ultrahushhushesp00step/page/38 38]|quote=Puppet state: a country whose government is being controlled by the government of another country, much as a puppeteer controls the strings on a marionette}}</ref> Pirmais reģistrētais termina "marionešu valdība" lietojums ir radies [[1884. gads|1884. gadā]], atsaucoties uz ''Khedivate of Egypt''.<ref name="etymoline">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.etymonline.com/index.php?term=puppet&allowed_in_frame=0|title=puppet (n.)|last=Harper|first=Douglas|website=Online Etymology Dictionary|access-date=1 June 2014}}</ref> [[Viduslaiki|Viduslaikos]] pastāvēja vasaļvalstis, kuru pamatā bija valsts pārvaldes deleģēšana no karaļa zemāka ranga dižciltīgajiem vīriem. Kopš [[1648. gads|1648. gada]] [[Vestfālenes miera līgums|Vestfālenes miera līguma]] pastāvēja nācijas jēdziens, kurā [[suverenitāte]] bija vairāk saistīta ar cilvēkiem, kas apdzīvoja zemi, nevis ar muižniecību, kurai zeme piederēja. Līdzīgs jēdziens, kas galvenokārt saistīts ar politisko vēsturi pirms 19. gadsimta, ir "sizerenitāte", vienas valsts ārējo lietu kontrole no citas valsts. == Piemēri == * {{flagicon image|Flag of the Republic of Abkhazia.svg}} [[Abhāzija]] — tiek uzskatīta par marionešu valdību, kura atkarīga no [[Krievija]]s<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.thecommentator.com/article/1272/georgia_and_russia_the_occupation_too_many_have_forgotten|title=Georgia and Russia: The occupation too many have forgotten|first=Luke|last=Coffey|publisher=thecommentator.com|date=1 June 2012|access-date=13 September 2017|archive-date=20 December 2013|archive-url=https://web.archive.org/web/20131220181039/http://www.thecommentator.com/article/1272/georgia_and_russia_the_occupation_too_many_have_forgotten|dead-url=yes}}</ref><ref name="Francis2011">{{grāmatas atsauce|last=Francis|first=Céline|title=Conflict Resolution and Status: The Case of Georgia and Abkhazia (1989-2008)|url=https://books.google.com/books?id=M0HYNMc3cOIC&pg=PA92|access-date=13 September 2017|year=2011|publisher=VUBPRESS Brussels University Press|isbn=978-90-5487-899-5|pages=92–97}}</ref> * {{flagicon image|Flag of Donetsk People's Republic.svg}} [[Doneckas tautas republika]] — tiek uzskatīta par marionešu valdību, kura atkarīga no Krievijas<ref name="FT">{{ziņu atsauce | url=http://www.ft.com/cms/s/0/db589e94-a602-11e4-9bd3-00144feab7de.html | title=Ukraine fighting points to Russia designs for puppet state | date=27 January 2015 | access-date=25 October 2015 | author=Jones, Sam | newspaper=[[Financial Times]]}}</ref><ref name="WaPo">{{ziņu atsauce | url=https://www.washingtonpost.com/opinions/russia-marches-on-uninhibited-in-eastern-ukraine/2015/02/18/d43a48d4-b78b-11e4-aa05-1ce812b3fdd2_story.html | title=Russia marches on uninhibited in eastern Ukraine | date=18 February 2015 | access-date=25 October 2015 | newspaper=[[The Washington Post]]}}</ref> * {{flagicon image|Flag of the Luhansk People's Republic.svg}} [[Luhanskas tautas republika]] — tiek uzskatīta par marionešu valdību, kura atkarīga no Krievijas<ref name="FT" /><ref name="WaPo" /> * {{flagicon image|Flag of South Ossetia.svg}} [[Dienvidosetija]] — Krievija izvietojusi savus karavīrus tās teritorijā<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.irishtimes.com/news/russia-insists-it-has-no-imperial-ambitions-for-ex-soviet-neighbours-1.937994|title=Russia insists it has no imperial ambitions for ex-Soviet neighbours|first=Daniel|last=McLaughlin|date=12 September 2008|website=The Irish Times|access-date=26 June 2021}}</ref> * {{flagicon image|Flag of Transnistria (state).svg}} [[Piedņestra]] — dažreiz tiek uzskatīts, ka ir atkarīga no Krievijas<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.csmonitor.com/World/Europe/2014/0305/Is-Transnistria-the-ghost-of-Crimea-s-future-video|title=Is Transnistria the ghost of Crimea's future?|work=[[The Christian Science Monitor]]|date=5 March 2014|access-date=25 October 2015|last=Robertson|first=Dylan C.}}</ref><ref>{{grāmatas atsauce|chapter-url=https://link.springer.com/chapter/10.1007/978-94-6265-141-8_2|chapter=Puppet States: A Growing Trend of Covert Occupation|doi=10.1007/978-94-6265-141-8_2|title=Yearbook of International Humanitarian Law Volume 18, 2015|series=Yearbook of International Humanitarian Law|year=2016|last1=Ivanel|first1=Bogdan|volume=18|pages=43–65|isbn=978-94-6265-140-1}}</ref><ref>[https://vtechworks.lib.vt.edu/bitstream/handle/10919/35153/Owen_JD_T_2009.pdf Neopatrimonialism and Regime Endurance in Transnistria]</ref><ref>[https://www.elgaronline.com/view/edcoll/9781839107849/9781839107849.00014.xml Chapter 7: The European Unions position and practice with regard to unilateral and extraterritorial sanctions]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Fiktīvas valdības]] ddd9os5zvsugdf5thx01236kwzrbd3h Azovas bataljons 0 509862 3665748 3620983 2022-08-02T14:52:20Z Bai-Bot 60304 /* 2022. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā laikā */sīkumi, replaced: .maij → . maij, Doņeckas tautas republik → Doneckas tautas republik using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Militārās vienības infokaste | nosaukums = Īpašo spēku atsevišķā vienība "Azov" | attēls = AZOV logo.svg | attēla izmērs = 100px | virsraksts = Vienības logo | valsts = {{UKR}} | pastāvēšana = 2014. gada 5. maijs—pašlaik | pakļautība = | daļa no = | karaspēka veids = žandarmērija, nacionālā drošība | krāsas = zila un zelta | karavīru skaits = 900—1500<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.jta.org/2022/03/04/global/jewish-ukrainians-gear-up-for-fierce-russia-fight-alongside-the-neo-nazis-they-say-putin-is-lying-about|title=Jewish Ukrainians gear up for fierce Russia fight, alongside the 'neo-Nazis' they say Putin is lying about|last=Sprinter|first=Dinah|agency=Jewish Telegraphic Agency|date=4 March 2022}}</ref> | jubileja = 5. maijs | devīze = | militārās operācijas = [[Donbasa karš]] [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] | pašreizējais komandieris = [[Deniss Prokopenko]] | komandieri = [[Andrijs Bileckis]] (2014. gada maijs-oktobris)<br />[[Ihors Mosijčuks]]<br />[[Vadims Trojans]] }} '''Īpašo spēku atsevišķā vienība "Azov"''' ({{val|uk|Окремий загін спеціального призначення «Азов»}}), zināms arī kā '''Azovas pulks''' ({{val|uk|Полк Азов}}) vai '''Azovas bataljons''' ({{val|uk|батальйон «Азов»}}) ir [[Ukraina]]s Iekšlietu ministrijas Nacionālās gvardes vienība, kas bāzējas [[Mariupole|Mariupolē]], [[Azovas jūra]]s piekrastes reģionā. "Azov" tika izveidots kā brīvprātīgie paramilitāristi [[2014. gads|2014. gada]] maijā un kopš tā laika cīnījies ar [[Krievija]]s un tās sabiedroto dumpinieku spēkiem [[Donbasa karš|Donbasa karā]]. Pirmo reizi "Azov" cīnījās Mariupoles atgūšanā no Krievijas spēkiem un prokrieviskajiem separātistiem 2014. gada jūnijā. Sākotnēji viņi darbojās kā brīvprātīgā policijas [[Rota (armija)|rota]], līdz 2014. gada 11. novembrī tika oficiāli iekļauta Nacionālās gvardes sastāvā. Daudzi avoti un cilvēktiesību organizācijas apvainoja "Azov" [[neonacisms|neonacismā]]<ref>[https://www.csis.org/analysis/rise-far-right-extremism-united-states Jones, Seth G. (2018). ''"The Rise of Far-Right Extremism in the United States".'' csis.org. Retrieved 8 April 2022. ...groups like the Azov Battalion, a paramilitary unit of the Ukrainian National Guard, which the FBI says is associated with neo-Nazi ideology.]</ref> un kara noziegumos,<ref>[https://books.google.lv/books?id=kiBZEAAAQBAJ&q=from+the+fires+of+war&redir_esc=y#v=snippet&q=from%20the%20fires%20of%20war&f=false Colborne, Michael (12 January 2022). From the Fires of War: Ukraine's Azov Movement and the Global Far Right. BoD — Books on Demand. p. 34.] ISBN 978-3-8382-1508-2. ''Human rights watchers have made several accusations of war crimes committed by Azov soldiers in 2014 and early 2015, which included torture and looting of civilian homes''.</ref> ko Ukrainas valdība un "Azov" pārstāvji noraidīja.<ref name="edition.cnn.com">{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/2022/03/29/europe/ukraine-azov-movement-far-right-intl-cmd/index.html|title=A far-right battalion has a key role in Ukraine's resistance. Its neo-Nazi history has been exploited by Putin|publisher=CNN|work=CNN|access-date=30.04.2022|date=30.03.2022}}</ref><ref name="azov.org.ua">{{Tīmekļa atsauce|url=https://azov.org.ua/the-azov-regiments-response-to-the-allegations-published-in-time-magazine/|title=ATTENTION! THE AZOV REGIMENT’S RESPONSE TO THE ALLEGATIONS PUBLISHED IN “TIME” MAGAZINE|access-date=30.04.2022}}</ref> Šādu attieksmi izraisīja arī "Azov" lietotā simbolika, kas atgādina agrāk [[Trešais reihs|vācu]] armijā lietoto.<ref>[https://www.theguardian.com/world/2014/sep/10/azov-far-right-fighters-ukraine-neo-nazis Walker, Shaun (10 September 2014). ''"Azov fighters are Ukraine's greatest weapon and may be its greatest threat"''. The Guardian.]</ref> Pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] bataljons ieguva jaunu uzmanību, jo [[Krievija]] apgalvojumus par neonacismu izmantoja kā vienu no ieganstiem, lai censtos attaisnot iebrukumu, un pēc tam [[Mariupoles aplenkums|Mariupoles aplenkuma]] laikā ar savu lomu pilsētas aizsardzībā. Bataljona pārstāvji un Ukrainas valdība publiski noraidīja tā saistību ar nacisma vai neonacisma ideoloģiju,<ref name="edition.cnn.com"/><ref name="azov.org.ua"/> cita starpā norādot, ka tā karotāju vidū ir [[ebreji]], arī ultraortodoksālie [[Jūdaisms|jūdaisti]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.timesofisrael.com/ukrainian-jews-push-back-against-putins-neo-nazi-claim-as-they-gear-up-for-battle/|title=Ukrainian Jews push back against Putin’s ‘neo-Nazi’ claim as they gear up for battle|work=The Times of Israel|access-date=26.04.2022|date=06.03.2022|last=Spritzer|first=Dinah}}</ref> Tāpat bataljona vadība savulaik apgalvoja, ka nacisti ir tikai 10-20% no vienības sastāva.<ref>[https://eu.usatoday.com/story/news/world/2015/03/10/ukraine-azov-brigade-nazis-abuses-separatists/24664937/ Dorell, Oren; Today, Usa (10 March 2015). ''"Volunteer Ukrainian unit includes Nazis"''. USA Today.]</ref> Tomēr, situācijai saasinoties, bataljonā tika iekļauti vairāki cilvēki, kuri neslēpa savas neonacistiskās simpātijas. Tas sagādāja problēmas vienības tēlam presē, toties piesaistīja jaunus brīvprātīgos.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cbsnews.com/news/ukraine-russia-war-azov-battalion-putin-premise-war-vs-nazis/|title=The Azov Battalion: How Putin built a false premise for a war against "Nazis" in Ukraine|publisher=CBS|work=CBS|access-date=30.04.2022|date=22.03.2022}}</ref> Bataljona dalībnieki ir no 22 valstīm un dažādas izcelsmes. [[2017. gads|2017. gadā]] tā kopskaits tika lēsts vairāk nekā 2500 cilvēku apmērā, bet 2022. gadā tika vērtēts, ka karotāju skaits tajā ir 900. Noteikums 2018. gada Konsolidēto apropriāciju likumā, ko pieņēma [[ASV Kongress]], bloķēja militāro palīdzību "azoviešiem" apsūdzību dēļ par to saistību ar balto pārākuma ideoloģiju; 2015. gadā Kongress atcēla līdzīgu aizliegumu. == 2022. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā laikā == Azovas bataljons lielu uzmanību ieguva [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] laikā 2022. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nationalworld.com/news/world/azov-battalion-far-right-mariupol-regiment-size-ukraine-unit-flag-are-they-neo-nazis-3620198|title=Azov Battalion: the far-right Mariupol regiment explained - and are they neo-Nazis?|website=www.nationalworld.com|access-date=2022-04-21|language=en}}</ref> Jau pirms šī konflikta "Azov" bija propagandas kara priekšmets, ko Krievija izmantoja, lai Ukrainas valdību un karaspēku attēlotu kā nacistisku vai nacistu kontrolē esošu.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cbsnews.com/news/ukraine-russia-war-azov-battalion-putin-premise-war-vs-nazis/|title=The Azov Battalion: How Putin built a false premise for a war against "Nazis" in Ukraine|website=www.cbsnews.com|access-date=28 March 2022|language=en-US}}</ref><ref name="BBC News 2022">{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/av/world-europe-60853404|title=Ukraine war: Ros Atkins on... Putin's false 'Nazi' claims|work=BBC News|access-date=29 March 2022|date=26 March 2022}}</ref> No savas puses arī "Azov" veica sekmīgu propagandu, publicējot labi uzņemtus dronu video un citus materiālus plašsaziņas līdzekļos par savām militārajām darbībām. [[The Daily Telegraph|The Telegraph]] nosauca "Azov" par "labi ieeļļotu publicitātes mašīnu".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/03/18/inside-azov-neo-nazi-brigade-killing-russian-generals-playing/|title=Inside Azov, the far-Right brigade killing Russian generals and playing a PR game in the Ukraine war|work=The Telegraph|access-date=2022-04-21|date=2022-03-18|last=Staff|first=Our Foreign|issn=0307-1235|language=en-GB}}</ref> Mediji regulāri savos materiālos atsaucās uz bataljona pārstāvju sniegto informāciju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=JCDdBVwrO3A|title=Герой Украины командир полка "Азов" Прокопенко. Ситуация в Мариуполе, уничтожение россиян, драмтеатр|work=В гостях у Гордона|access-date=30.04.2022|date=30.04.2022|last=Gordons|first=Dmitro}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.la.lv/krievijas-karaspeks-nakti-veicis-35-aviacijas-triecienus-azovstal|title=Krievijas karaspēks naktī veicis 35 aviācijas triecienus “Azovstaļ”|publisher=la.lv|work=la.lv|access-date=30.04.2022|date=26.04.2022}}</ref> [[Attēls:Azov_in_Mariupol_6.jpg|thumb|235x235px| "Azov" demonstrē ''KrAZ Shrek'' ''MRAP'' 2021. gadā.]] Iebrukuma sākumā lielākā daļa no "Azov" vienības atradās [[Mariupole|Mariupolē]]. 2022. gada martā ''[[Deutsche Welle]]'' ziņoja, ka bataljons bija galvenā vienība, kas aizstāvēja [[Mariupole|Mariupoli]] tās aplenkumā.<ref name="dw-20220316">{{Ziņu atsauce|url=https://www.dw.com/en/the-azov-battalion-extremists-defending-mariupol/a-61151151|title=The Azov Battalion: Extremists defending Mariupol|work=Deutsche Welle|access-date=19 March 2022|date=16 March 2022|last=Goncharenko|first=Roman}}</ref> Cīņām turpinoties, "Azov" kļuva ievērojami ar savu sīvo pilsētas aizsardzību. 9. martā Krievija veica gaisa triecienu dzemdību namam, nogalinot vairākus civiliedzīvotājus, un bombardēšanu pamatoja ar "Azov" kaujinieku klātbūtni ēkā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pravda.com.ua/eng/news/2022/03/10/7330042/|title=Lavrov confirms Russia deliberately bombed maternity hospital in Mariupol|website=Ukrayinska Pravda|access-date=2022-04-21|language=en}}</ref> tāpat 16. martā Krievijas aviācija sabombardēja Mariupoles Drāmas teātri, kurā atradās civiliedzīvotāji. Atbilstoši Ukrainas ziņojumam, Krievijas sabombardētajā teātrī, pie kura bija izvietoti labi saskatāmi uzraksti "Bērni", dzīvību zaudēja 300 cilvēku. Pēc starptautiskā sašutuma viļņa, Krievija atkal apvainoja "Azov", šoreiz — ka tā kaujinieki teātri uzspridzinājuši paši.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/article/ukraine-crisis-mariupol-theatre-russia-idINL2N2VK0SL|title=Russia accuses Ukraine of trying to frame it over Mariupol theatre attack|work=Reuters|access-date=2022-04-21|date=2022-03-17|language=en}}</ref> [[EDSO]] 13. aprīlī publicētajā atskaitē konstatēts, ka Krievijas puse viltojusi pierādījumus pirmajā gadījumā un nav tādus iesniegusi otrajā, attiecīgi nekāds "Azov" sakars ar šiem kara noziegumiem nav konstatēts.<ref>[https://www.osce.org/files/f/documents/f/a/515868.pdf Wolfgang Benedek, Veronika Bílková, Marco Sassòli (April 13, 2022). "Report on Violations of international Humanitarian and Human Rights Law, War Crimes and Crimes against Humanity Committed in Ukraine since 24 February 2022" (PDF). OSCE. Warsaw.]</ref> 2022. gada 19. martā prezidents [[Volodimirs Zelenskis|Zelenskis]] piešķīra Ukrainas varoņa titulu "Azov" komandierim Mariupolē majoram [[Deniss Prokopenko|Denisam Prokopenko]].<ref name="zelenskyy-20220319">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.president.gov.ua/en/news/zmistovni-peregovori-pro-mir-i-bezpeku-dlya-ukrayini-yedinij-73661|title=Meaningful talks on peace and security for Ukraine are the only chance for Russia to reduce the damage from its own mistakes|last=Zelenskyy|first=Volodymyr|website=President of Ukraine|access-date=2 April 2022|date=19 March 2022}}</ref> 22. martā tika ieņemts tobrīd jau atstātais "Azov" militārais štābs ziemeļu Kalmjuskas rajonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.portfolio.hu/global/20220328/elfoglaltak-az-oroszok-a-rettegett-azov-zaszloalj-egyik-bazisat-535959|title=Elfoglalták az oroszok a rettegett Azov-zászlóalj egyik bázisát|website=Portfolio.hu|access-date=2022-04-21|language=hu}}</ref> Aprīļa sākumā Azovas bataljons kopā ar citiem vietējiem ukraiņu spēkiem sāka atkāpties uz "[[Metalurģijas kombināts "Azovstaļ"|Azovstaļ]]" dzelzs un tērauda rūpnīcu, milzīgā metalurģijas uzņēmumā, kas celts, lai varētu pretoties militāriem uzbrukumiem un bombardēšanai. Līdz 21. aprīlim lielākā daļa ukraiņu spēku bāzējās "Azovstaļ", un [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidents]] [[Vladimirs Putins]] deva rīkojumu saviem spēkiem nevis iebrukt kompleksā, bet gan bloķēt to.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/putin-cancels-russian-plans-storm-mariupol-steel-plant-opts-blockade-instead-2022-04-21/|title=Putin calls off plan to storm Mariupol plant, opts for blockade instead|work=Reuters|access-date=2022-04-21|date=2022-04-21|last=Reuters|language=en}}</ref> [[Attēls:Azov_in_Mariupol_5.jpg|thumb|235x235px| "Azov" demonstrē bruņutransportieri ''BTR-80'' 2021. gadā.]] Nākošajās dienās turpinājās rūpnīcas apšaude un bombardēšana.<ref>[https://news.sky.com/story/ukraine-war-a-dozen-crack-russian-military-units-redeployed-from-mariupol-as-kyiv-claims-to-have-rearmed-blockaded-district-with-daring-night-time-helicopter-drop-12596545 "Ukraine war: A dozen crack Russian military units redeployed from Mariupol as Kyiv claims to have rearmed blockaded district with daring night-time helicopter drop". Sky News]</ref> Azovas bataljons piedalījās arī Kijivas ofensīvas Brovari kaujā, kur viņi un Ukrainas armijas 72. mehanizētā brigāde uzbruka un iznīcināja krievu tanku pulku, kas virzījās uz [[Brovari]] pilsētu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.interfax.com.ua/news/general/810680.html|title=Ukrainian military defeat tank regiment of Russian troops, eliminate commander Zakharov in Brovarsky district - Defense Intelligence|website=Interfax-Ukraine|access-date=2022-04-21|language=en}}</ref> 22. aprīlī Mariupoles aizstāvji kopā ar vairākiem simtiem civiliedzīvotāju patvērās industriālajā kompleksā "Azovstaļ". Mariupoles mērs lūdza vispārēju evakuāciju, taču humānie koridori bīstamības dēļ netika atvērti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22-aprilis-krievija-noraidijusi-pamieru-pareizticigo-lieldienas-rietumvalstis-sola-papildu-ierocus-ukrainai-teksta-tiesraides-arhivs.a453410/|title=22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās; rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-02|language=lv}}</ref> 28. aprīlī pulka komandiera vietnieks [[Svjatoslavs Palamars]] teica, ka Krievijas karaspēks veikuši ap 50 aviācijas triecienu pret Mariupoles aizstāvjiem, kas patvērušies rūpnīcas "Azovstaļ" teritorijā, tikušas izmantotas arī fosfora bumbas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/|title=Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-02|language=lv}}</ref> 30. aprīlī komandiera vietnieks S. Palamars sacīja, ka no Krievijas spēku aplenktās rūpnīcas "Azovstaļ" Mariupolē sestdien izvestas 20 sievietes un bērni. "Mēs ceram, ka šie cilvēki dosies paredzētajā virzienā, proti, uz [[Zaporižja|Zaporižju]], uz Ukrainas kontrolē esošo teritoriju," viņš sacīja. Palamars pauda cerību, ka galu galā no "Azovstaļ" izdosies evakuēt visus civiliedzīvotājus, kā arī daudzos ievainotos karavīrus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-30-aprili.a454706/|title=Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 30. aprīlī|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-02|language=lv}}</ref> 1. maijā S. Palamars informēja, ka rūpnīcā "Azovstaļ" karavīri ar virvēm no gruvešiem palīdzējuši izkļūt ārā civiliedzīvotājiem – gados vecākiem cilvēkiem, sievietēm un bērniem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-1-maija.a454788/|title=Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 1. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-02|language=lv}}</ref> 3. maijā S. Palamars sarunā ar Ukrainas mediju “Ukrainska pravda” pavēstīja: "Visu nakti bombardēja ar aviācijas bumbām, gāja bojā divas civiliedzīvotājas. Bet pašlaik notiek “Azovstaļ” sturmēšana."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-karaspeks-mariupole-atsacis-azovstal-rupnicas-sturmesanu.a455127/|title=Krievijas karaspēks Mariupolē atsācis «Azovstaļ» rūpnīcas sturmēšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 4. maijā tika zaudēti sakari ar Mariupoles aizstāvjiem metalurģijas uzņēmumā "Azovstaļ".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-4-maija.a455228/|title=Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 4. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-04|language=lv}}</ref> 5. maijā pulka “Azov” vadība informēja, ka Krievijas spēkiem izdevies ielauzties rūpnīcas “Azovstaļ” teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-5-maija.a455321/|title=Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 5. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-05|language=lv}}</ref> 8. maijā „Azovstaļ” esošie Mariupoles aizstāvji kritizēja Ukrainas valdību par nespēju aizsargāt nopostīto pilsētu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-rietumu-lideru-vizites-un-atbalsts--aktualais-ukraina-8maija.a455760/|title=Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; Rietumu līderu vizītes un atbalsts – aktuālais Ukrainā 8. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-14|language=lv}}</ref> 9. maijā Mariupoles aizstāvji paziņoja, ka "Azovstaļ" tuvumā turpinās intensīvas cīņas, kurās dzīvību zaudējot gan ukraiņu, gan krievu karavīri un, ka rūpnīcas teritorijā atrodās aptuveni 600 ievainoti ukraiņu karavīri, kurus steidzami esot nepieciešams evakuēt, kā arī tās teritorijā esot milzīgs skaits līķu, kas ar pavasara iestāšanos sākot sadalīties.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-atturejies-izsludinat-eskalaciju-kara-pret-ukrainu-aktualais-9-maija.a455828/|title=Putins atturējies izsludināt eskalāciju karā pret Ukrainu. Aktuālais 9. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-14|language=lv}}</ref> 11. maijā [[Romas pāvests]] [[Francisks]] [[Vatikāns|Vatikānā]] tikās ar Mariupoles aizstāvju sievām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijai-neizdodas-sasniegt-savus-merkus-ukrainas-austrumos-aktualais-11-maija.a456192/|title=Krievijai neizdodas sasniegt savus mērķus Ukrainas austrumos. Aktuālais 11. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-14|language=lv}}</ref> 12. maijā „Azovstaļ” teritorijā esošo jūras kājnieku komandieris [[Serhijs Volina]] ar sociālā tīkla „[[Twitter]]” starpniecību vērsās pie tā īpašnieka [[Īlons Masks|Īlona Maska]] ar lūgumu palīdzēt izvest viņa karavīrus no rūpnīcas un nogādāt uz kādu trešo valsti. S. Volina savā vēstījumā rakstīja, ka Masks mācot pasaules iedzīvotājus ticēt neiespējamajam, tāpēc tikai viņš varot palīdzēt karavīriem izkļūt no „Azovstaļ”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainu-pametusi-jau-sesi-miljoni-beglu-aktualais-12-maija.a456375/|title=Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-14|language=lv}}</ref> 14. maijā vienības komandiera vietnieks S. Palamars paziņoja, ka Mariupoles aizstāvji līdz šim iznīcinājuši aptuveni 6000 krievu iebrucēju, tostarp arī vienu ģenerāli. Iznīcināti arī 78 krievu tanki un vairāk nekā simts cita veida bruņutehnikas vienību. Viņš norādīja, ka krievu iebrucējiem visu laiku bijis gan skaitliskais, gan bruņojuma pārsvars un, ka krievu karotāju skaits sasniedzis aptuveni 14 000, kuru vidū bijuši arī bēdīgi slavenā privātā militārā uzņēmuma "[[Vāgnera grupa|Vagner]]" kaujinieki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-no-krievijas-karaspeka-okupacijas-atbrivotas-1015-apdzivotas-vietas-aktualais-14-maija.a456741/|title=Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas. Aktuālais 14. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-14|language=lv}}</ref> 17. maijā tika ziņots, ka no aplenktās rūpnīcas "Azovstaļ" tika evakuēti 264 Ukrainas karavīri, paziņoja Ukrainas aizsardzības ministra vietniece [[Hanna Maļara]]. 53 smagi ievainotie tika evakuēti uz medicīnas iestādi [[Novoazovska|Novoazovskā]], bet vēl 211 karavīri pa humāno koridoru tika aizvesti uz [[Olenivka|Olenivku]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/evakue-ievainotos-no-azovstal-es-pieskirs-ukrainai-vel-500-miljonus-eiro-aktualais-17-maija.a457089/|title=Evakuē ievainotos no «Azovstaļ»; ES piešķirs Ukrainai vēl 500 miljonus eiro. Aktuālais 17. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> 18. maijā ziņots, ka no Krievijas karaspēka aplenktās rūpnīcas “Azovstaļ” tika evakuēta vēl viena Ukrainas karavīru grupa. Viņi nogādāti prokrieviski noskaņoto separātistu izveidotajā tā dēvētajā [[Doneckas tautas republika|Doneckas tautas republikā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/no-mariupoles-rupnicas-azovstal-izvesta-jauna-ukrainas-karaviru-grupa.a457274/|title=No Mariupoles rūpnīcas «Azovstaļ» izvesta jauna Ukrainas karavīru grupa|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-18|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] 6kh07olwmbkqdsb9gazmwjzyswsh120 Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā karojošās karaspēka vienības 0 509935 3665733 3638241 2022-08-02T14:44:18Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[DTR]] → [[Doneckas tautas republika|DTR]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki [[Attēls:UK-MOD-Ukraine-2022-05-23.jpg|thumb|300px|2022. gada iebrukumā Ukrainā karojošās Krievijas karaspēka grupas 25. maijā.]] '''Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā karojošās karaspēka vienības''' pēc dažādiem izlūkošanas avotu sniegtās informācijas piedalījās kaujās pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]]. == Krievijas Federācijas un separātistu militārie formējumi == === [[Krievijas Federācijas bruņotie spēki]] === * KF Sauszemes karaspēks [[Attēls:Great emblem of the Russian Ground Forces.svg|30px]] ** 1. gvardes tanku armija (''1-я гвардейская танковая армия'') [[Attēls:Great emblem of the 1st Guards Tank Army.svg|20px]] ** 2. gvardes armija (''2-я гвардейская общевойсковая армия'') [[Attēls:Great emblem of the 2nd Guards Combined Arms Army.svg|20px]] ** 5. armija (''5-я общевойсковая армия'') [[Attēls:Great emblem of the 5th Combined Arms Army.svg|20px]] ** 6. armija (''6-я общевойсковая армия'') [[Attēls:Great emblem of the 6th Combined Arms Army.svg|20px]] ** 8. gvardes armija (''8-я гвардейская общевойсковая армия'') [[Attēls:Great emblem of the 8th Guards Combined Arms Army.svg|20px]] ** 20. gvardes armija (''20-я гвардейская общевойсковая армия'') [[Attēls:Great emblem of the 20th Guards Combined Arms Army.svg|20px]] ** 29. armija (''29-я общевойсковая армия'') [[Attēls:Great emblem of the 29th Combined Arms Army.svg|20px]] ** 35. armija (''35-я общевойсковая армия'') [[Attēls:Great emblem of the 35th Combined Arms Army.svg|20px]] ** 36. armija (''36-я общевойсковая армия'') [[Attēls:Great emblem of the 36th Combined Arms Army.svg|20px]] ** 41. armija (''41-я общевойсковая армия'') [[Attēls:Great emblem of the 41st Combined Arms Army.svg|20px]] ** 49. armija (''49-я общевойсковая армия'') [[Attēls:Great emblem of the 49th Combined Arms Army.svg|20px]] ** 58. armija (''58-я общевойсковая армия'') [[Attēls:Great emblem of the 58th Combined Arms Army.svg|20px]] ** 14. armijas korpuss (''14-й армейский корпус'') ** 22. armijas korpuss (''22-й армейский корпус'') * Kara flote (''Военно-морской флот'') [[Attēls:Great emblem of the Russian Navy.svg|30px]] * Gaisa un kosmosa spēki (''Воздушно-космические силы'') [[Attēls:Great emblem of the Russian Aerospace Forces.svg|30px]] * Gaisa desanta karaspēks (''Воздушно-десантные войска'') [[Attēls:Great emblem of the Russian Airborne Troops.svg|30px]] * Īpašo operāciju spēki (''Силы специальных операций, CCO'') [[Attēls:Great emblem of the Special Operations Forces.svg|30px]] * Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) īpašie spēki (''Спецназ'') [[Attēls:Spetsnaz emblem.svg|30px]] === Nacionālā gvarde === * Nacionālā gvarde (''Росгвардия'') [[Attēls:National Guard of Russia.svg|30px]] ** [[Krievijas Federācijas Varoņa Ahmata-Hadži Kadirova 141. īpašais motorizētais pulks]] (''141-й специальный моторизованный полк имени Героя Российской Федерации Ахмата-Хаджи Кадырова'') [[Attēls:Great emblem of the 141st Motorized Regiment.svg|20px]] ** OMON (''Отряд мобильный особого назначения'') [[Attēls:Patch of the OMON.svg|20px]] ** SOBR (''Специальные отряды быстрого реагирования'') [[Attēls:Patch of the SOBR.svg|20px]] === Citi bruņotie formējumi === * [[Krievijas Federālais drošības dienests]] (''Федеральная служба безопасности'') [[Attēls:Emblem of Federal security service.svg|20px]] * [[Vāgnera grupa]] (''Группа Вагнера'') * [[Doneckas tautas republika|DTR]] Tautas milicija (''Народная милиция ДНР'') [[Attēls:DPR Ministry of Defence logo.jpg|30px]] * [[LTR]] Tautas milicija (''Народная милиция ДНР'') [[Attēls:The emblem of the People's militia of Lugansk People's Republic.png|20px]] == Ukrainas militārie formējumi == === [[Ukrainas Bruņotie spēki]] === * Ukrainas Sauszemes karaspēks (''Сухопутні війська Збройних сил України'') [[Attēls:Emblem of the Ukrainian Ground Forces.svg|30px]] ** 1. atsevišķā tanku brigāde (''1-ша окрема танкова бригада'') [[Attēls:1 ОТБр.svg|20px]] ** 24. atsevišķā mehanizētā brigāde (''24-та окрема механізована бригада'') [[Attēls:24 ОМБр.svg|20px]] ** 28. atsevišķā mehanizētā brigāde (''28-та окрема механізована бригада'') [[Attēls:28 ОМБр к.svg|20px]] ** 53. atsevišķā mehanizētā brigāde (''53-та окрема механізована бригада'') [[Attēls:53ОМБр.png|20px]] ** 56. atsevišķā mehanizētā brigāde (''56-та окрема механізована бригада'') [[Attēls:56th Separate Motorized Infantry Brigade SSI.svg|20px]] ** 57. atsevišķā mehanizētā brigāde (''57-ма окрема мотопіхотна бригада'') [[Attēls:Ємблема 57ОМБр.png|20px]] ** 59. atsevišķā mehanizētā brigāde (''59-та окрема мотопіхотна бригада'') [[Attēls:Ємблема 59ОМБр.png|20px]] ** 72. atsevišķā mehanizētā brigāde (''72-га окрема механізована бригада'') [[Attēls:72 ОМБр.svg|20px]] ** 93. atsevišķā mehanizētā brigāde (''93-тя окрема механізована бригада «Холодний Яр»'') [[Attēls:93 ОМБр п.svg|20px]] ** 10. atsevišķā kalnu triecienbrigāde (''10-та окрема гірсько-штурмова бригада'') [[Attēls:10th Mountain Assault Brigade Insignia (UA).svg|20px]] ** 128. atsevišķā kalnu triecienbrigāde (''128-ма окрема гірсько-штурмова бригада'') [[Attēls:Нарукавний знак 128-ма окрема гірсько-штурмова Закарпатська бригада.png|20px]] ** 302. zenītartilērijas pulks (''302-й зенітний ракетний Харківський полк'') [[Attēls:302-й зенітний ракетний полк.svg|20px]] * Ukrainas kara flote ** 36. atsevišķā jūras kājnieku brigāde (''36-та окрема бригада морської піхоти'') [[Attēls:Нарукавний знак 36 ОБрМП.png|20px]] * Ukrainas gaisa spēki ** 40. taktiskās aviācijas brigāde (''40-ва бригада тактичної авіації'') [[Attēls:40-а окрема ескадрилья тактичної авіації.jpg|20px]] ** 114. taktiskās aviācijas brigāde (''114-та бригада тактичної авіації'') [[Attēls:114-та БрТА.png|20px]] ** 299. taktiskās aviācijas brigāde (''299-та бригада тактичної авіації '') [[Attēls:299-а бригада тактичної авіації.png|20px]] * Ukrainas gaisa desanta spēki ** 46. atsevišķā desanta triecienbrigāde (''46-та окрема десантно-штурмова бригада'') [[Attēls:46 ОДШБР.png|20px]] ** 79. atsevišķā desanta triecienbrigāde (''79-та окрема десантно-штурмова бригада'') [[Attēls:79 ОДШБр к.svg|20px]] ** 80. atsevišķā desanta triecienbrigāde (''80-та окрема десантно-штурмова бригада'') [[Attēls:80 ОДШБр к.svg|20px]] ** 95. atsevišķā desanta triecienbrigāde (''95-та окрема десантно-штурмова бригада'') [[Attēls:95 ОДШБр к.svg|20px]] === Teritoriālās aizsardzības spēki === * 112. atsevišķā teritoriālās aizsardzības brigāde (''112-та окрема бригада територіальної оборони'') [[Attēls:Нашивка 112-ої окремої бригади територіальної оборони ЗСУ (місто Київ).svg|20px]] * 122. atsevišķā teritoriālās aizsardzības brigāde (''122-га окрема бригада територіальної оборони'') [[Attēls:Нашивка 122-ої окремої бригади територіальної оборони ЗСУ (Одеська область).svg|20px]] === Iekšlietu ministrijas spēki === * Ukrainas Nacionālā gvarde (''Національна гвардія України'') [[Attēls:Great emblem of the National Guard of Ukraine.svg|30px]] ** [[Īpašo spēku atsevišķā vienība "Azov"]] (''Окремий загін спеціального призначення «Азов»'') [[Attēls:AZOV logo.svg|20px]] ** 4. ātrās reaģēšanas brigāde (''4-та бригада оперативного призначення НГ'') [[Attēls:4 БрОП.png|20px]] [[Kategorija:Krievijas Bruņotie spēki]] [[Kategorija:Ukrainas bruņotie spēki]] kwizsesd5hnosmgyfk00toilpixnor8 Ukrainas teritoriālās kopienas 0 510361 3665743 3610453 2022-08-02T14:50:40Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: Doņeckas Tautas Republik → Doneckas tautas republik using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki [[File:ОТГ2.png|thumb|300px|Ukrainas teritoriālo kopienu robežas]] '''Teritoriālā kopiena''' ({{val|uk|територіальна громада}}) ir [[Ukraina]]s [[Ukrainas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] primārā līmeņa (zemākā) teritoriālā vienība. Izveidotas administratīvās reformas gaitā no 2015. līdz 2020. gadam.<ref>[https://zakon.rada.gov.ua/laws/show/333-2014-%D1%80#Text КАБІНЕТ МІНІСТРІВ УКРАЇНИ. РОЗПОРЯДЖЕННЯ від 1 квітня 2014 р. № 333-р Київ. Про схвалення Концепції реформування місцевого самоврядування та територіальної організації влади в Україні]</ref> Teritoriālās kopienas parasti apvieno vairāku pilsētu, pilsētciematu un ciemu teritorijas. Vietējās pašpārvaldes institūcijas teritoriālajās kopienās ir kopienu padomes. Teritoriālās kopienas apvienotas [[Ukrainas rajoni|rajonos]]. Reformas gaitā liela daļa teritoriālo kopienu tika organizētas uz iepriekšējo rajonu un apgabala pakļautības pilsētu bāzes.<ref>[https://zakon.rada.gov.ua/laws/show/807-IX#Text ПОСТАНОВА Верховної Ради України Про утворення та ліквідацію районів]</ref> Teritoriālās kopienas kā primārā līmeņa vienības aptver visu valsts teritoriju, izņemot pilsētas ar speciālo statusu ([[Kijiva]] un [[Sevastopole]]) un [[Čornobiļas atsvešināšanas zona‎|Čornobiļas atsvešināšanas zonu]]. Teritoriālo kopienu struktūra nav ieviesta arī [[Krievija]]s okupētajās teritorijas — [[Krima|Krimā]], [[Sevastopole|Sevastopolē]], kā arī [[Doneckas tautas republika|Doneckas]] un [[Luhanskas Tautas Republika|Luhanskas]] «tautas republiku» teritorijās. == Teritoriālo kopienu tipi un skaits == Izšķir trīs veidu teritoriālās kopienas: * Pilsētu teritoriālās kopienas (''міська територіальна громада'') — kopiena ar centru pilsētā; tajā var būt iekļautas citas lauku vai pilsētas tipa apdzīvotās vietas; * Ciematu teritoriālās kopienas (''селищна територіальна громада'') — kopiena ar centru pilsētciematā; tajā var būt iekļautas citas lauku vai pilsētas tipa apdzīvotās vietas; * Ciemu teritoriālās kopienas (''сільська територіальна громада'') — kopiena ar centru lauku ciemā; tajā var būt iekļautas citas lauku apdzīvotās vietas. {| class="wikitable sortable" |+ Teritoriālās kopienas Ukrainas apgabalos pēc tipa ! rowspan="3" | Apgabals ! colspan="4" | Kopienu skaits |- ! colspan="3" | Kopienas ! rowspan="2" | Kopā |- ! pilsētu ! ciematu ! ciemu |----- | [[Aizkarpatu apgabals]] | align=center | 11 | align=center | 18 | align=center | 35 ! align=center | 64 |----- | [[Čerkasu apgabals]] | align=center | 16 | align=center | 10 | align=center | 40 ! align=center | 66 |----- | [[Černivcu apgabals]] | align=center | 11 | align=center | 7 | align=center | 34 ! align=center | 52 |----- | [[Čerņihivas apgabals]] | align=center | 16 | align=center | 24 | align=center | 17 ! align=center | 57 |----- | [[Doneckas apgabals]] | align=center | 43 | align=center | 14 | align=center | 9 ! align=center | 66 |----- | [[Dņipropetrovskas apgabals]] | align=center | 20 | align=center | 25 | align=center | 41 ! align=center | 86 |----- | [[Harkivas apgabals]] | align=center | 17 | align=center | 26 | align=center | 13 ! align=center | 56 |----- | [[Hersonas apgabals]] | align=center | 9 | align=center | 17 | align=center | 23 ! align=center | 49 |----- | [[Hmeļnickas apgabals]] | align=center | 13 | align=center | 22 | align=center | 25 ! align=center | 60 |----- | [[Ivanofrankovskas apgabals]] | align=center | 15 | align=center | 23 | align=center | 24 ! align=center | 62 |----- | [[Kijivas apgabals]] | align=center | 24 | align=center | 23 | align=center | 22 ! align=center | 69 |----- | [[Kirovohradas apgabals]] | align=center | 12 | align=center | 16 | align=center | 21 ! align=center | 49 |----- | [[Luhanskas apgabals]] | align=center | 20 | align=center | 12 | align=center | 5 ! align=center | 37 |----- | [[Ļvivas apgabals]] | align=center | 39 | align=center | 16 | align=center | 18 ! align=center | 73 |----- | [[Mikolajivas apgabals]] | align=center | 9 | align=center | 14 | align=center | 29 ! align=center | 52 |----- | [[Odesas apgabals]] | align=center | 19 | align=center | 25 | align=center | 47 ! align=center | 91 |----- | [[Poltavas apgabals]] | align=center | 16 | align=center | 20 | align=center | 24 ! align=center | 60 |----- | [[Rivnes apgabals]] | align=center | 11 | align=center | 13 | align=center | 40 ! align=center | 64 |----- | [[Sumu apgabals]] | align=center | 15 | align=center | 15 | align=center | 21 ! align=center | 51 |----- | [[Ternopiļas apgabals]] | align=center | 18 | align=center | 16 | align=center | 21 ! align=center | 55 |----- | [[Vinnicas apgabals]] | align=center | 18 | align=center | 22 | align=center | 23 ! align=center | 63 |----- | [[Volīnijas apgabals]] | align=center | 11 | align=center | 18 | align=center | 25 ! align=center | 54 |----- | [[Zaporižjas apgabals]] | align=center | 14 | align=center | 17 | align=center | 36 ! align=center | 67 |----- | [[Žitomiras apgabals]] | align=center | 12 | align=center | 22 | align=center | 32 ! align=center | 66 |----- ! Visos apgabalos ! 409 ! 435 ! 625 ! 1469 |+ |} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Ukrainas administratīvais iedalījums|Teritoriālās kopienas]] ll0lfz2ovxyk51g15soje1tsot3da8e Krievijas Federācijas Drošības padome 0 510836 3665734 3614399 2022-08-02T14:44:27Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: [[DTR| → [[Doneckas tautas republika| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki [[Attēls:Emblem Security Council of Russia.svg|thumb|250px|Krievijas Federācijas Drošības padomes emblēma.]] '''Krievijas Federācijas Drošības padome (KFDP)''' ({{val-ru|Совет Безопасности Российской Федерации}}) ir 1992. gadā dibināta [[Krievijas Federācija]]s (KF) prezidenta administrācijas konsultatīva, lēmumus nepieņemoša institūcija, kuru vada [[Krievijas Federācijas prezidents]]. Drošības padome sagatavo Valsts prezidenta lēmumus valsts drošības jautājumos. Gatavojoties [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas bruņoto spēku iebrukumam Ukrainā]], 2022. gada 21. februārī prezidents [[Vladimirs Putins]] sasauca Drošības padomi. Par Drošības padomes sēdes oficiālo iemeslu uzdeva pašpasludināto [[LTR|Luhanskas]] un [[Doneckas tautas republika|Doneckas tautas republiku]] atzīšanu. Putins paziņoja, ka vairs nesaskata iespējas realizēt [[Minskas vienošanās]] par kara izbeigšanu Ukrainā.<ref>[https://www.la.lv/krievijas-drosibas-padomes-sede-izskata-jautajumu-par-okupeto-ukrainas-teritoriju-neatkaribas-atzisanu Krievijas Drošības padomes sēde izskata jautājumu par okupēto Ukrainas teritoriju “neatkarības” atzīšanu] la.lv 2022. gada 21. februārī</ref> == Pastāvīgie locekļi (2020) == # [[Vladimirs Putins]], KF prezidents un KFDP priekšsēdētājs # [[Dmitrijs Medvedevs]], KFDP priekšsēdētāja vietnieks # [[Nikolajs Patruševs]], KFDP sekretārs # [[Aleksandrs Bortņikovs]], [[FSB]] direktors # [[Sergejs Nariškins]], Ārējās izlūkošanas dienesta (SVR) direktors # [[Mihails Mišustins]], KF premjerministrs # [[Sergejs Lavrovs]], Ārlietu ministrs # [[Sergejs Šoigu]], Aizsardzības ministrs # [[Vladimirs Kolokoļcevs]], Iekšlietu ministrs # [[Vjačeslavs Volodins]], KF Valsts domes priekšsēdētājs # [[Valentīna Matvijenko]], KF Federācijas padomes priekšsēdētāja # [[Sergejs Ivanovs]], KF prezidenta pilnvarotais dabas aizsardzības, ekoloģijas un transporta jautājumos # [[Antons Vaino]], KF prezidenta administrācijas vadītājs == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas valsts iekārta]] 04dhiva9a3bm54sr6x2bxajixdv5pe8 Mariupoles kaujas (2022) 0 512020 3665736 3628722 2022-08-02T14:45:00Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: [[DTR]] → [[Doneckas tautas republika|DTR]] (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2022. gada februāris}} {{Infobox military conflict | conflict = Mariupoles kaujas | partof = [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] | image = Situation in Mariupol.svg | caption = | date = {{dat|2022|2|25|N}} — {{dat||5|20|N}} | place = [[Doņeckas apgabals]], [[Ukraina]] | result = Krievijas uzvara. Krievijas karaspēka sasaistīšana. | combatant1 = {{flag|Ukraina}} | combatant2 = {{flag|Krievija}}<br>{{flagicon image|Flag of Donetsk People's Republic.svg}} [[Doneckas tautas republika|DTR]] | units1 = [[Ukrainas Bruņotie spēki]] | units2 = [[Krievijas Bruņotie spēki]], [[DTR Tautas milicija]] | casualties1 = Nav zināms | casualties2 = Nav zināms | campaignbox = }} '''Mariupoles kaujas''' bija karadarbība starp [[Krievija]]s un pašpasludinātās [[Doneckas tautas republika|DTR]] armiju no vienas puses un [[Ukraina]]s spēkiem no otras puses. Karadarbība sākās 2022. gada 25. februārī, t.i. dienu pēc Krievijas karaspēka iebrukuma Ukrainā. 2. martā [[Mariupole|Mariupolē]] izvietotie [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas spēki]] nokļuva ielenkumā un sākās pilsētas blokāde.<ref name="trapped">{{tīmekļa atsauce|url=https://reliefweb.int/report/ukraine/ukraine-mariupol-residents-trapped-russian-assault|title=Ukraine: Mariupol Residents Trapped by Russian Assault - Ukraine|website=ReliefWeb|access-date=9 March 2022|archive-date=9 March 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220309060327/https://reliefweb.int/report/ukraine/ukraine-mariupol-residents-trapped-russian-assault|}}</ref> 13. aprīlī Iljiča vārdā nosauktajā metalurģiskajā kombinātā ielenktā [[UBS]] 36. jūras kājnieku brigāde veica izlaušanās mēģinājumu, kā rezultātā liela karavīru daļa iegāja [[Metalurģijas kombināts "Azovstaļ"|metalurģijas kombināta "Azovstaļ"]] teritorijā un savienojās ar [[Azovas bataljons|Azovas bataljonu]], bet daļa nokļuva gūstā. No Krievijas puses nāca paziņojums, ka sagūstīti ir virs 1000 [[Jūras kājnieki|jūras kājnieku]], taču Ukrainas puse un neatkarīgie avoti nevarēja apstiprināt šādu apgalvojumu. Pēc "''[[The Guardian]]''" vērtējuma maija sākumā Azovstaļas teritorijā atradās ap 2000 Ukrainas karavīru. Krievijas puse ultimatīvā formā pieprasīja tiem padoties, apsolot saglabāt dzīvību, taču cīnītāji turpināja teritorijas aizsardzību. Azovas bataljona vadība vēlāk paziņoja, ka iespēja padoties gūstā nav apspriežama, jo krievu gūstā tos gaida nāve. Aprīļa beigās Krievija un DTR, sakarā ar Mariupoles lielākās daļas ieņemšanu, tur atrodošās armijas daļas pārdislocē citos karadarbības virzienos. Azovstaļa regulāri tiek pakļauta [[artilērija]]s apšaudēm un aviācijas uzlidojumiem. Karadarbības rezultātā pilsētā tika bojāts un sagrauts ap 95% ēku. Azovstaļas teritorijā atradās arī Mariupoles civiliedzīvotāji, kuru [[Evakuācija|evakuāciju]] izdevās veikt tikai pēc [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] ģenerālsekretāra [[Antoniu Guterrešs|Antoniu Guterreša]] personīgas iejaukšanās. Maija sākumā tika veiktas trīs evakuācijas, un no Mariupoles izvesti ap 600 iedzīvotājiem. == Karojošās puses == === Ukrainas spēki === * 36. jūras kājnieku brigāde * 53. atsevišķā mehanizētā brigāde * 54. atsevišķā mehanizētā brigāde * 56. atsevišķā motorizētā kājnieku brigāde * Atsevišķā īpašo operāciju vienība "Azov" * 12. UNG īpašo operāciju brigāde === Krievijas spēki === * 8. gvardes armija (150. motorizētā strēlnieku divīzija) * 49. armija * 22. armijas korpuss * 7. gaisa desanta divīzija * 19. motorizētā strēlnieku divīzija * 810. jūras kājnieku brigāde * 141. īpašais motorizētais pulks. == Karadarbība == === Februāris === ==== 24. februāris ==== Pašvaldība paziņoja, ka pilsētas austrumu daļu apšaudīja Krievijas artilērija, kā rezultātā 26 cilvēki tika ievainoti. Tika ziņots arī par to, ka krievu spēkiem neizdevās ielauzties pilsētā, un līdz 19:00 frontāla uzbrukuma rezultātā no Doņeckas tiem neizdevās nostiprināties. ==== 25. februāris ==== No rīta karaspēks pietuvojās Mariupolei no ziemeļaustrumiem. Pilsētas mērs Vadims Boičenko paziņoja, ka līdz dienas otrajai pusei ukraiņu karavīri iznīcināja 22 krievu tankus, kas uzbruka Paulopoles ciemam. Saskaņā ar Krievijas informāciju, 19:00 Mariupoli apšaudīja ar zalvju uguns reaktīvajām sistēmām. ==== 26. februāris ==== Krievijas spēkiem, kas nāca no ziemeļaustrumiem, neizdevās pietuvoties Mariupoles apkaimēm. Rīta pusē DTR paziņoja par Paulopoles un Piščevkas ieņemšanu. 15:00 Krievijas aviācija veica uzlidojumu Mariupoles piepilsētai. Naktī Krievijas artilērija tika pārdislocēta no Melitopoles uz Mariupoli. ==== 27. februāris ==== Krievijas sauszemes spēki, kas ieradās no Krimas cauri ieņemtajai Berdjanskai, ielenca Mariupoli no rietumiem un sāka uzbrukumu. ASV izlūkdienesta avoti ziņoja, ka rietumos no pilsētas tika izsēdināti 2000 jūras kājnieki, kas, domājams, kļuva par pirmo Krievijas jūras kājnieku ofensīvu Ukrainas dienvidos no iebrukuma sākuma. ==== 28. februāris ==== Pilsētas rietumu pusē KF armija turpināja spēku koncentrāciju Berdjanskā, neveicot nekādus lielus uzbrukumus. Austrumu pusē karaspēks tika pastiprināts ar reaktīvajiem mīnmetējiem, termobārisko artilēriju un prettanku reaktīvajiem kompleksiem. Tika ziņots, ka DTR spēki ieņēma Granitnu. === Marts === ==== 1. marts ==== Krievijas spēki paziņoja par pilnīgu Mariupoles aplenkšanu, taču Kara Izpētes institūts (ISW) nevarēja gūt tam apstiprinājumu un uzskata to par apšaubāmu. Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka 8. gvardes armija un DTR spēki bez rezultātiem centās triecienā ieņemt Mariupoli. Ap pilsētu notika smagas kaujas. ==== 2. marts ==== Krievijas karaspēks veica Mariupoles aplenkuma manevru, taču Ukrainas ģenerālštābs noliedza aplenkšanu un paziņoja, ka KF spēkiem nav izdevies bloķēt pilsētu. Pilsētas mēra vietnieks Sergejs Orlovs intervijā BBC ziņoja, ka 15 stundu ilgas Krievijas spēku bombardēšanas rezultātā pilsēta ir "tuvu humanitārajai katastrofai". Orlovs paziņoja, ka krievu karaspēkam izdevās pietuvoties pilsētai par dažiem kilometriem visos virzienos, bet viņu apzināta uzbrukuma mērķi ir civilie kritiskās infrastruktūras objekti, kas pēc ISW vērtējuma atbilst Krievijas karadarbības vešanas modelim Sīrijā. ==== 3. marts ==== Ap pusdienlaiku Ukrainas ģenerālštābs paziņoja, ka Mariupole "braši turas", neskatoties uz nepārtrauktajiem LTR<sub>[''[[sic]]'']</sub> uzbrukumiem, kurus pēc ISW domām varēja atbalstīt 8. gvardes armija. ISW ziņoja, ka nevarēja apstiprināt Ukrainas aizsardzības stāvokli vai Krievijas uzbrukumu intensitāti. ==== 4. marts ==== ISW ziņoja, ka Krievijas spēki turpina aplenkumu un Mariupoles apšaudi ar artilēriju un raķetēm, koncentrējot sauszemes spēkus, domājams, lai mēģinātu ieņemt pilsētu divu nākamo diennakšu laikā. Sauszemes manevros piedalījās 8. gvardes armija, un visdrīzāk tika iesaistīta 150. motorizētā strēlnieku divīzija. Pilsētas mērs Vadims Boičenko lūdza pēc militāras palīdzības un humanitārā koridora izveidošanas, lai evakuētu 400 000 civiliedzīvotājus, kuriem aplenkuma rezultātā ir atslēgts siltums un elektrība, nav pieejams ūdens un beidzas pārtika. ==== 5. marts ==== Dzīvojamo namu apšaudes rezultātā gāja bojā 18 mēnešus mazs puisītis. Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Mariupoles rajonā darbojās 49. armijas, 22. armijas korpusa un 7. gaisa desanta divīzijas daļas. Mariupoles evakuācija tika atcelta, kur abas puses vainoja viena otru. ISW par vainīgo atzina Krieviju. ==== 6. marts ==== Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Ukrainas spēki veica pretuzbrukumu pie Mariupoles, kā rezultātā tika iznīcināta neliela KF militārās tehnikas daļa, kas pēc ISW vērtējuma būtiski neizmainīja situāciju šajā frontes daļā. Evakuācija no Mariupoles tika atcelta pamiera laušanas rezultātā, kur abas puses vaino viena otru. Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja konstatē, ka evakuācija tiek izjaukta jau otro dienu pēc kārtas. ==== 7. marts ==== Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka ukraiņu spēki atsita Krievijas karavīru mēģinājumu ieiet Starij Krimas rajonā. Vēl tika ziņots, ka 58. armijas, 19. motorizētajā strēlnieku divīzijā līdz trim bataljonu taktiskajām grupām (BTG) izdarīja pārgrupēšanu, lai veiktu uzbrukumu Mariupolei. Sociālajos tīklos bija liecības, kas norāda uz smagām cīņām pašā Mariupolē. KF Aizsardzības ministrijā tika izziņots ar Ukrainas pusi nesaskaņots humanitārais koridors, pa kuru no 10:00 Mariupoles iedzīvotajiem tika piedāvāts izbraukt uz Krievijas kontrolēto teritoriju. ==== 8. marts ==== Sociālajos tīklos bija liecības par karadarbības intensitātes pieaugumu Mariupoles iekšienē un piepilsētās. DTR paziņoja par autoceļa ieņemšanu starp Mariupoli un Volnovahu. Krievijas puse turpināja apsūdzēt Ukrainas spēkus humanitāro koridoru bloķēšanā. ISW šādas apsūdzības uzskata par melīgām. ==== 9. marts ==== KF aviācijas uzlidojuma rezultātā tika sagrauta bērnu slimnīca Nr.3, kurā atradās dzemdību nams. Pēc Ukrainas puses aplēsēm tika ievainoti 17 cilvēki, kuru starpā arī medicīniskais personāls un dzemdētājas. Vēlāk tika ziņots par 3 cilvēku bojāeju, ieskaitot vienu bērnu. Uzlidojums tika veikts "klusuma" režīma laikā, par kuru iepriekšējā dienā paziņoja Krievijas puse. Pēc EDSO datiem uzbrukumā slimnīcai vainīga ir Krievijas puse. Kara situācija kopumā nemainījās. ==== 10. marts ==== Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka ukraiņu karavīri turpina sekmīgi aizstāvēties. DTR paziņoja, ka izlauzās līdz "Azovstaļai" un pārņēma savā kontrolē vairākus Mariupoles kvartālus: Azovas, Naidenovkas, Ljapino un Vinogradaras. Vairāki avoti norāda uz to, ka DTR 1. armijas korpuss pārdislocēja uz Mariupoli jauniesaucamos. Pilsētā turpinājās artilērijas apšaudes. ==== 11. marts ==== Krievijas karaspēks veica vairākus nesekmīgus uzbrukuma mēģinājumus un turpināja Mariupoles apšaudi. Ukrainas Aizsardzības ministrs Aleksejs Rezņikovs paziņoja, ka Ukraina mēģina sarunāt humanitāro koridoru atvēršanu no pilsētas, taču Krievijas spēki turpina apšaudīt pilsētu arī oficiālo pārrunu laikā. ==== 12. marts ==== Ukrainas ģenerālštābs apstiprināja, ka Krievijas spēki ir ieņēmuši Mariupoles austrumu piepilsētas, neprecizējot detaļas. Ukrainas spēki ap pusdienlaiku paziņoja par uzbrukuma atsišanu no Krasnajas Poļanas un Oļģinkas. Iepriekš tika ziņots, ka šīs apdzīvotās vietas bija ieņēmis Krievijas karaspēks. Ukrainas vicepremjerministrs, reintegrācijas jautājumu ministrs pagaidu okupētajās teritorijās Irina Vereščuka ziņoja, ka no Zaporožjes uz Mariupoli dodas humanitārais konvojs. ==== 13. marts ==== Mariupoles pilsētas dome ziņoja, ka no kara sākuma pilsētā ir 2187 bojā gājušie cilvēki. Pēdējā diennaktī pēc pilsētas domes datiem uz Mariupoli tika veikti 22 aviācijas triecieni, kuru rezultātā tika nomestas 100 aviācijas bumbas. Turpinās intensīva artilērijas apšaude pa pilsētas infrastruktūru. Laikā līdz pusdienām Krievijas spēki ir ieņēmuši vairākas apdzīvotās vietas Mariupoles ziemeļos: Staromlinovku, Eigenevku, Paulovku un Jegorovku. Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka ukraiņu spēki ir atvairījuši uzbrukumus Volnovahai. Aizstāvji paziņoja par 15 Krievijas karavīru likvidāciju. Irina Vereščuka ziņoja, ka humanitārais konvojs no Zaporožjes pagaidām paliek Berdjanskā. Plānots, ka tas līdz Mariupolei atbrauks 14. marta rītā. ==== 14. marts ==== Krievijas spēki mēģināja vairākas reizes triecienā ieņemt Mariupoles austrumu daļu. Turpinājās pilsētas centra un ziemeļu daļas artilērijas apšaude. Aviācija aizvien biežāk savus uzdevumus veic pie pašas pilsētas. Tika ziņots par viena DTR Tautas milicijas vienības komandiera Tarasa Gordienko (segvārds "Klunijs") bojāeju. Čečenijas republikas vadītājs Ramzans Kadirovs paziņoja, ka pie Mariupoles karo 5000 čečenu karavīru. Sociālie tīkli apstiprina čečenu klātbūtni. Ukrainas prezidenta ofisa padomnieks Aleksejs Arestovičs paziņoja, ka Mariupoles aplenkuma laikā ir bojā gājis virs 2500 civiliedzīvotāju. Irina Vereščuka ziņoja par to, ka humanitārās palīdzības kolona ir apturēta netālu no Berdjanskas, un vainoja Krievijas pusi melos par to, ka tā pilda vienošanos par humanitāro palīdzību Mariupolei. Mariupoles pilsētas domes pārstāvis Andrejs Rempels ziņoja, ka 13:00 Krievijas spēki atvērs caurlaides punktu izbraukšanai no pilsētas virzienā uz Zaparožji caur Berdjansku, kā rezultātā vismaz 160 privātās automašīnas spēja pamest Mariupoli. ==== 15. marts ==== Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Ukrainas spēkiem izdevās Mariupolē atvairīt spēcīgu ienaidnieka uzbrukumu, konkrētu vietu neprecizējot. Tika apgalvots, ka Krievijas puse zaudēja 150 karavīrus un 9 militārās tehnikas vienības. Vēl ģenerālštābs ziņoja, ka Ukrainas artilērija un aviācija iznīcināja 12 Krievijas tehnikas vienības ap Mariupoli, un sakarā ar smagiem zaudējumiem Krievijas armijā vēlā vakarā Mariupoles rajonā ieveda papildspēkus no 810. jūras kājnieku brigādes. "Azovas" pulks ziņoja par Krievijas 22. atsevišķās gvardes īpašo operāciju brigādes vienas apakšvienības sagraušanu. UBS, Ukrainas prezidents Zelenskis un vairāki ukraiņu ziņu kanāli paziņoja, ka izdevās likvidēt 150. motorizētās strēlnieku divīzijas komandieri, ģenerālmajoru Oļegu Mitjajvu, taču ISW nespēja no neatkarīgiem avotiem apstiprināt šo informāciju. Tika paziņots, ka Krievijas spēki ieņēma Mariupoles apgabala intensīvās terapijas slimnīcu, bet tās pacientus saņēma par ķīlniekiem. Mariupoles mēra padomnieks Pēteris Andrjuščenko aprēķināja, ka ir iznīcināts ap 80% dzīvojamā fonda, bet kopējais nogalināto civiliedzīvotāju skaits varētu sasniegt 20 000 cilvēku. ==== 16. marts ==== KF Aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņoja, ka DTR spēkiem ir izdevies ieņemt Mihailovku, Stavku, Botmanku un Vasiljevku. Ukrainas ģenerālštābs ap pusdienlaiku ziņoja, ka Krievijas spēki uzbruka Velikajai Novoselkai. ISW atzīmēja, ka ģenerālštābs nepaziņoja par uzbrukuma atvairīšanu, kas varētu norādīt uz uzbrukuma sekmīgu iznākumu, taču nevar arī pilnā mērā apstiprināt KF Aizsardzības ministrijas paziņojumus, kuri, pēc ISW teiktā, iepriekš daudzas reizes izrādījās nepatiesi. Bombardēšanas laikā tika iznīcināta Doņeckas apgabala akadēmiskā drāmas teātra ēka, kurā, pēc vietējās varas datiem, bija patvērušies no 1000 līdz 1200 civiliedzīvotāju. Sagruva ēkas centrālā daļa un ieeja bumbu patvertnē zem ēkas tika nobloķēta ar drupām. Ukrainas puse vainoja Krieviju apzinātā uzbrukumā civiliedzīvotāju patvertnei. KF Aizsardzības ministrija vainu neatzina, un bez jebkādiem pierādījumiem vainu novēla uz "Azovas" pulku, ka tas uzspridzināja ēku. EDSO uzskata, ka ēka tiešām tika pakļauta aviācijas uzbrukumam, un vērtē to kā kara noziegumu. Teātra abās pusēs bija divi lieli uzraksti - "Bērni". Ukrainas puse paziņoja, ka bombardēšanas rezultātā tika iznīcināts arī baseins "Neptūns", kurā no apšaudēm pārsvarā slēpās sievietes stāvoklī un mātes ar bērniem. Sarkanā Krusta Starptautiskās komitejas prezidents Pēteris Maurers paziņoja, ka organizācijas misija atstāj Mariupoli, jo nevar turpināt savu darbību karadarbības dēļ. ==== 17. marts ==== Ukrainas ģenerālštābs paziņoja, ka Krievijas karaspēks "veic pilnīgu civilās infrastruktūras, dzīvojamā fonda un dzīvošanai svarīgu objektu iznīcināšanu". ==== 18. marts ==== Krievijas spēki ieņēma administratīvās ēkas Mariupoles austrumu krastā. Pēc liecinieku ziņām pilsētas nomalēs darbojās Krievijas nacionālās gvardes čečenu spēki. Pilsētas ziemeļu daļā nopietnas militāras operācijas netika veiktas. Prezidents Zelenskis paziņoja, ka no pilsētas evakuēja kopumā 35 000 cilvēku, bet drupu attīrīšanas laikā drāmas teātrī tika glābti ap 130 cilvēkiem. Glābšanas darbi tika turpināti. ==== 19. marts ==== Krievijas spēki smagās kaujās turpināja ieņemt Mariupoli. Sākās kaujas pie metalurģiskās rūpnīcas "Azovstaļ". Krievijas armija ar tankiem, artilēriju un raķetēm turpināja centralizētu civilo objektu apšaudi. Irina Vereščuka paziņoja, ka pa humanitārajiem koridoriem dienas laikā Mariupoli atstāja 4128 cilvēki. ==== 20. marts ==== KF un DTR spēki turpināja lēni virzīties uz priekšu, apšaudot pilsētu, izmantojot arī termobārisko munīciju. Krievijas puse arī apstiprināja, ka iepriekšējās dienās Mariupolē gāja bojā Krievijas Melnās jūras flotes komandiera vietnieks, 1. ranga kapteinis Andrejs Palijs. Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka krievu spēki nespēja pavirzīties un cieš smagus zaudējumus. Sociālo tīklu lietotāji izanalizēja Ramzana Kadirova publicētos videomateriālus, un noskaidroja, ka čečenu spēki piedalās Mariupoles ieņemšanā. Mariupoles pašvaldība paziņoja par uzlidojumu Mākslas skolai Nr.12, kurā, pēc pilsētas domes datiem, bija patvērušies ap 400 civiliedzīvotāju. KF nacionālā aizsardzības vadības centra priekšnieks ģenerālpulkvedis Mihails Mizincevs izvirzīja ultimātu: visām ukraiņu militārpersonām, kas aizsargā Mariupoli, ir jānoliek ieroči, lai Krievijas puse atvērtu humanitāros koridorus. Tika paziņots, ka 21. martā no 10:00 līdz 12:00 pēc Maskavas laika padevušies karavīri bez ieročiem varēs atstāt Mariupoli pa saskaņotiem ar Ukrainas pusi koridoriem uz Kijevas kontrolēto teritoriju, un pēc tam darbu pilsētā sāks humanitārās misijas. Tika apgalvots, ka "visiem ieročus nolikušajiem tiek garantēta droša izeja no Mariupoles un saglabāta dzīvība". Krievijas puse pieprasa "oficiālu rakstisku atbildi" līdz 21. martam 5:00 pēc Maskavas laika. ==== 21. marts ==== Irina Vereščuka paziņoja, ka Kijeva nepieņem ultimātu "par Mariupoles atdošanu". Ukrainas ārlietu ministrs Dmitrijs Kuleba vainoja Krievijas pusi par Mariupoles iedzīvotāju nosūtīšanu uz filtrācijas nometnēm. ES augstais komisārs ārējās un drošības politikas jautājumos [[Žozeps Borels]] Krievijas karaspēka veikto Mariupoles iznīcināšanu nosauca par "liela mēroga kara noziegumu". Ramzans Kadirovs apgalvoja, ka Krievijas nacionālās gvardes čečenu nodaļas vadītājs Adams Delimhanovs personīgi vada kadiroviešu operāciju, lai ieņemtu pilsētu, tai skaitā "Azovstaļ" teritoriju, kaut arī ISW atzīmēja, ka jau 10. martā bija paziņojums par "Azovstaļas" ieņemšanu. Kadirovs teica, ka čečenu kaujinieki veic drošu piesegšanu krievu spēkiem. Materiāli sociālajos tīklos apstiprina čečenu vienības pie pilsētas, taču neapstiprina, kādu lomu šīs vienības veic ielu kaujās. ==== 22. marts ==== Kaujās gāja bojā Krievijas 810. jūras kājnieku brigādes komandieris, pulkvedis Aleksejs Šarovs. Irina Vereščuka paziņoja, ka diennakts laikā uz Zaporožji no Mariupoles tika evakuēti 5926 cilvēki. Vēl viņa ziņoja, ka kolona no 11 autobusiem un 2 automašīnām, kas brauca uz Mariupoli, pie Mangušas ciema tika sagrābta; vadītāju un glābēju liktenis nav zināms. ==== 23. marts ==== Mariupolē turpinājās smags ielu kaujas, Krievijas spēki pastiprināja pilsētas artilērijas apšaudi arī no karakuģiem. Doņeckas apgabala kara administrācijas vadītājs Pāvels Kiriļenko paziņoja, ka pilsētas mērs Vadims Boičenko bija spiests atstāt pilsētu sakaru trūkuma dēļ. Kiriļenko vainoja krievu armiju tīšā pilsētas infrastruktūras iznīcināšanā, lai piespiestu pilsētas vadību "pamest pilsētu, lai tā varētu strādāt cilvēku glābšanai". Zelenskis ziņoja, ka Mariupolē vēl atrodas 10 000 civiliedzīvotāju. ==== 24. marts ==== Krievijas spēki iegāja mariupoles centrā. Ukrainas puse apstiprināja, ka krievi ieņēma Dievmātes katedrāli. Vēl sociālo tīku lietotājiem izdevās noteikt dažu videomateriālā atspoguļotu ielu kauju lokāciju, kas arī apstiprināja Krievijas spēku ienākšanu pilsētas centrā. Daži videomateriāli apstiprināja arī čečenu vienību un jūras kājnieku dalību kaujās. Ramzans Kadirovs apgalvoja, ka čečenu kaujinieki paņēma savā kontrolē visu Mariupoles austrumu krastu. Pilsētas varas iestādes ziņoja, ka Krievijas karavīri ar skaļruņiem māna palikušos iedzīvotājus, apgalvojot, ka it kā Zaporožje vairs nepieņem bēgļus, ukraiņu vara tos ir pametusi, bet Krievijas armija jau ir ieņēmusi Odesu. ISW uzskata, ka Krievijas spēki tiešām varēja mēģināt demoralizēt iedzīvotājus un Ukrainas aizstāvjus, lai piespiestu tos kapitulēt. Vēl pilsētas administrācija apgalvoja, ka ap 15 000 Mariupoles iedzīvotāju tika vardarbīgi deportēti uz Krieviju. Ukrainas Ārlietu ministrija paziņoja, ka ap 6000 iedzīvotāju tika pārvietoti uz filtrācijas nometnēm, lai veiktu politisku spiedienu uz Kijevu. ==== 25. marts ==== Tika ziņots, ka Krievijas partija "Vienotā Krievija" atvēra ofisu Mariupoles okupetajā daļā. Tika apgalvots, ka zem humanitārā štāba izkārtnes krievi izplata partijas reklāmu, Krievijas propagandu un sim kartes. Pilsētas domes pārstāvis arī ziņoja par 300 iedzīvotāju bojāeju, kas bija patvērušies drāmas teātra ēkā. ==== 26. marts ==== Krievijas ziņu kanālos tika apgalvots, ka Krievijas spēki drīzuma "pārdalīs" pilsētu. Iespējams, runa bija par pilsētas pārdalīšanu austrumu un rietumu daļā. DTR paziņoja par savu policijas iecirkņu atvēršanu pilsētas okupētajā daļā. Ukrainas ģenerālštābs pieminēja karadarbību Mariupolē, taču nekomentēja krievu spēku pēdējās veiksmīgās operācijas. ISW ziņoja, ka nevar neatkarīgi pārbaudīt Krievijas paziņojumus, taču tie saskan ar novērojamo situāciju. ==== 27. marts ==== Krievu spēki turpināja uzbrukumu pilsētas centrālajā daļā, taču ISW nevar apstiprināt kaut kādas izmaiņas teritorijas kontrolē. ==== 28. marts ==== Ukrainas ģenerālštābs apstiprināja, ka Krievijas spēki ap pusdienlaiku ir pavirzījušies, taču ziņoja, ka pretinieks cieš lielus zaudējumus. ISW nevar apstiprināt kaut kādus Krievijas puses panākumus. Pēc Lielbritānijas militārā izlūkdienesta oficiālās relīzes Mariupoles centrs atrodas Ukrainas spēku kontrolē. Irina Vereščuka paziņoja, ka Ukrainas puse drošības nolūkos neatvērs humanitāros koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai. Mariupoles mērs Vadims Boičenko aicināja veikt atlikušās pilsētas iedzīvotāju daļas pilnīgu evakuāciju, atzīstot, ka pilsēta tiek okupēta. ==== 29. marts ==== Uz intensīvu kauju fona DTR pārstāvji paziņoja par būtiskiem sasniegumiem, bet Ukrainas ģenerālštābs par koordinētu Ukrainas spēku aizsardzību. Žozeps Borels paziņoja, ka ES Konsultatīvās misijas pārstāvniecība Ukrainā tika pakļauta apšaudei no Krievijas spēku puses, taču cietušo nav. ==== 30. marts ==== ISW nevar apstiprināt kaut kādas teritoriālas izmaiņas, taču ziņo, ka 150. motorizētā strēlnieku divīzija, domājams, cieš lielus zaudējumus. Vēl sociālajos tīklos tiek publicēti pierādījumi par termobārikās munīcijas pielietošanu pilsētā. Aleksejs Arestovičs intervijā BBC paziņoja, ka Mariupolē ir sagrauts 90% ēku, bojā gājuši 5000 cilvēku, bet 170 000 iedzīvotāju joprojām atrodas pilsētā. ==== 31. marts ==== DTR un LTR varas iestādes ziņo, ka DTR spēki piedalās Krievijas operācijās Mariupolē kopā ar Krievijas armiju. Bija arī publicēts videomateriāls, kurā, kā apgalvots, ir fiksēta Krievijas un DTR karavīru ieņemtā Ukrainas spēku bāze pilsētas centrā. ISW nevar neatkarīgi apstiprināt šo apgalvojumu. Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Ukrainas 36. jūras kājnieku brigāde un citas apakšvienības veic Mariupoles "aizsardzību ielenkumā", taču Krievijas spēki turpina virzīties tālāk. Šveices prezidents Injacio Kassis nosodīja neprecīzās civilo objektu apšaudes, tajā skaitā raķešu triecienus pa pamestajām Sarkanā Krusta noliktavām visa iepriekšējā mēneša laikā. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Kaujas ar Krievijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] l2vnccafz63gc8azr9ogdemgpd4pg33 Minskas protokols 0 513293 3665737 3629009 2022-08-02T14:45:08Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[DTR]] → [[Doneckas tautas republika|DTR]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki [[Attēls:Normandy format talks in Minsk (February 2015) 04.jpeg|thumb|270px|Normandijas formāta sarunas Minskā 2015. gada 11. februārī.]] [[Attēls:Minsk Protocol.svg|thumb|270px|Minskas protokolā paredzētā bufera zonas izveide Donbasā.]] '''Minskas protokols''' ({{val|uk|Мінські угоди}}) bija 2014. gada [[Minska|Minskā]] 5. septembrī panākta vienošanās starp [[Krievijas Federācija]]s un [[Ukraina]]s valdībām (ar [[EDSO]] un [[Doneckas tautas republika|DTR]]/[[LTR]] separātistu pārstāvju piedalīšanos) par [[Donbasa karš|Donbasa kara]] pārtraukšanu. 2015. gada janvārī separātisti uzsāka jaunu uzbrukumu. Pēc Normandijas formāta sarunām Minskā starp Francijas, Krievijas, Vācijas un Ukrainas valdību vadītājiem 12. februārī panākta jauna vienošanās par pamieru, tomēr separātisti turpināja uzbrukumu [[Debaļceve]]i un piespieda Ukrainas karaspēku pamest pilsētu. 2022. gada 24. februārī Krievijas karaspēks atkal pārkāpa Minskas protokola vienošanos un [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|iebruka Ukrainā]]. == Priekšvēsture == 2014. gada 30. jūlijā jaunievēlētais Ukrainas prezidents [[Petro Porošenko]] piedāvāja sākt sarunas Baltkrievijas galvaspilsētā [[Minska|Minskā]]. 22. un 25. augustā maskētas [[Krievijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņoto spēku]] vienības šķērsoja Krievijas-Ukrainas robežu. Kad Krievijas karaspēku apstādināja pie [[Mariupole]]s, 5. septembrī tika parakstīts Minskas protokols, kurā abas karojošās puses noslēdza pamieru. Lai arī tas tika regulāri pārkāpts, frontes līnija ar nelielām izmaiņām saglabājās nemainīga līdz gada beigām. 2015. gada 5. februārī Kijivā ieradās Vācijas kanclere [[Angela Merkele]] un Francijas prezidents [[Fransuā Olands]] un piedāvāja Ukrainas prezidentam Petro Porošenko jaunu miera plānu. Merkeles, Olanda un Putina tikšanās laikā 6. februārī Maskavā tika panākta vienošanās atsākt darbu pie uguns pārtraukšanas un 2014. gada septembrī iesāktā pamiera plāna īstenošanas.<ref>[http://www.diena.lv/pasaule/peskovs-putina-sarunas-ar-merkeli-un-olandu-bija-konstruktivas-14086591 Peskovs: Putina sarunas ar Merkeli un Olandu bija ''konstruktīvas''] Diena.lv/LETA. 2015. gada 7. februāris</ref> == 2015. gada februāra vienošanās principi == * Abas puses apņēmās 14 dienu laikā atvilkt smago bruņojumu vienādā attālumā ar mērķi izveidot ** vismaz 50 kilometru platu drošības zonu artilērijas sistēmām ar 100 mm un lielāku kalibru; ** 70 kilometrus platu drošības zonu reaktīvo raķešu sistēmām, ** 140 kilometru zonu reaktīvo raķešu sistēmām ''Tornado – C, Uragan, Smerč'' un taktiskajām raķešu sistēmām ''Točka''. * Uguns pārtraukšanas režīmu novēros [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]] (EDSO), izmantojot visus nepieciešamos tehniskos līdzekļus, ieskaitot [[Zemes mākslīgais pavadonis|pavadoņus]], bezpilota lidaparātus, radiolokācijas sistēmas u.c. * Visu ārvalstu bruņoto formējumu, militārās tehnikas, kā arī algotņu izvešana no Ukrainas teritorijas EDSO uzraudzībā, visu nelikumīgo grupējumu atbruņošana. * Sākt dialogu par vietējo vēlēšanu sarīkošanu Doneckas un Luhanskas apgabalos un šo reģionu īpašo pārvaldes kārtību. Ukrainas parlamentam 30 dienu laikā jāpieņem rīkojums, norādot teritoriju, uz kuru attieksies īpašais režīms. * Apžēlošana un amnestija personām par notikumiem, kas norisinājušies atsevišķos Doneckas un Luhanskas apgabalu rajonos un visu karagūstekņu apmaiņa, kas jāpabeidz ne vēlāk kā piektajā dienā pēc spēku atvilkšanas. * Nodrošināt drošu humānās palīdzības piekļuvi, piegādi, uzglabāšanu un izplatīšanu visiem grūtībās esošajiem un Kijivas centrālas varas un Doneckas un Luhanskas apgabalu sociāli ekonomisko saišu atjaunošanu. * Ukraina pilnībā atjauno kontroli pār valsts robežu līdz 2015. gada beigām. * Līdz 2015. gada beigām Ukrainā jāstājas spēkā jaunajai konstitūcijai, kurā centrālais elements ir decentralizācija (ņemot vērā atsevišķu Doņeckas un Luhanskas apgabalu īpatnības, kas saskaņotas ar šo rajonu pārstāvjiem), kā arī pastāvīgas likumdošanas pieņemšana par atsevišķu Doneckas un Luhanskas reģionu īpašo statusu. * Jautājumi, kas saistīti ar vietējām vēlēšanām, apspriežami un saskaņojami ar atsevišķu Doneckas un Luhanskas apgabalu rajonu pārstāvjiem Trīspusējās kontaktgrupas ietvaros.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/minskas-vienosanas-arvalstu-speku-izvesana-jauna-konstitucija-un-ipass-statuss-donbasa.a117588/ Minskas vienošanās: Ārvalstu spēku izvešana, jauna konstitūcija un īpašs statuss Donbasā] lsm.lv 2015. gada 12. februārī</ref> == Skatīt arī == * [[Eiromaidans]] * [[Krimas okupācija]] * [[Krievijas–Ukrainas–NATO krīze]] == Atsauces == {{atsauces|30em}} [[Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš]] [[Kategorija:2014. gads]] px15rwmg8tmfw3c5kdtjl18r5ql9dg0 Dalībnieka diskusija:Hulged 3 514248 3665905 3634021 2022-08-02T21:48:47Z EmausBot 16777 Bot: Fixing double redirect to [[Dalībnieka diskusija:Ratekreel]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Ratekreel]] fjc4vyp1su85v2cygrhx1qz1aukoqr8 Jirgens Prohnovs 0 514366 3665971 3634481 2022-08-03T06:48:24Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Jirgens Prohnovs | vārds_orig = ''Jürgen Prochnow'' | attēls = MJK 60861 Verena Wengler und Jürgen Prochnow (Hessischer Film- und Kinopreis 2019) (cropped).jpg | attēla izmērs = | komentārs = Jirgens Prohnovs 2019. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1941|6|10}} | dz. vieta = {{vieta|Trešais reihs|Berlīne|td=Vācija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 1963—pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = 3 | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }}'''Jirgens Prohnovs''' ({{Val|de|Jürgen Prochnow}}, dzimis {{Dat|1941|6|10}}) ir [[Vācija]]s filmu, televīzijas un skatuves [[aktieris]]. Starptautisku atpazīstamību iemantojis ar lomu 1981. gada kara filmā "[[Zemūdene (filma)|Zemūdene]]" (''Das Boot''). Piedalījies arī tādās filmās kā ''[[Die Verlorene Ehre der Katharina Blum]]'' (1975), "[[Kāpa (1984. gada filma)|Kāpa]]" (1984), "[[Beverlihilsas policists 2]]" (1987), ''[[In the Mouth of Madness]]'' (1994), "[[Angļu pacients (filma)|Angļu pacients]]" (1996), "[[Prezidenta lidmašīna]]" (''Air Force One'', 1997) un "[[Da Vinči kods (filma)|Da Vinči kods]]" (2006). Piedalījies arī seriāla "[[24 (seriāls)|24]]" (2010) astotajā sezonā. == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} [[Kategorija:1941. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas kinoaktieri]] [[Kategorija:Berlīnē dzimušie]] {{DEFAULTSORT:Prohnovs, Jirgens}} inmxqdwd4mqr0t3aju8hmagfxrg1uyv 2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona 0 514477 3665972 3662565 2022-08-03T06:51:26Z Vylks 50297 /* 3. kvalifikācijas kārta */ wikitext text/x-wiki {{Sporta sezonas infokaste | title = 2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona | league = [[UEFA Čempionu līga]] | sport = [[futbols]] | logo = Istanbul Atatürk Olympic Stadium 1.jpg | pixels = 250 | caption = [[Ataturka Olimpiskais stadions]] [[Stambula|Stambulā]], kur notiks fināls | duration = | no_of_teams = 32 (grupu turnīrs)<br />78 (ieskaitot kvalifikāciju) | attendance = | TV = | draft = | draft_link = | top_pick = | picked_by = | season = | season_champs = | season_champ_name= | league_champs = | league_champ_name= | top_scorer = | seasonslistnames = [[UEFA Čempionu līga]]s | pag_sez = [[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|←&nbsp;2021.—2022.]] | nak_sez = ''[[2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2023.—2024.&nbsp;→]]'' }} '''2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona''' ir Eiropas spēcīgākā [[futbols|futbola]] klubu turnīra 68. sezona un 31. ar [[UEFA Čempionu līga]]s nosaukumu. To organizē [[UEFA]]. Sezona sākās ar priekšsacīkšu kārtu {{dat|2022|6|21||bez}}. Kvalifikācijas spēles notiks līdz 24. augustam. Grupu turnīrs sāksies {{dat|2022|9|6||bez}}, bet sezona noslēgsies {{dat|2023|6|10||bez}} ar finālu [[Ataturka Olimpiskais stadions|Ataturka Olimpiskajā stadionā]] [[Stambula|Stambulā]], Turcijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0271-142ef4c4d9e4-ba6d9cd2db69-1000--where-is-the-2023-final/ |title=2023 UEFA Champions League final: Istanbul |date={{dat|2022|6|6|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|6|16||bez}} |website=uefa.com}}</ref> No 2022.—2023. gada sezonas UEFA rīkotajiem turnīriem ir izslēgti [[Krievija]]s klubi tās [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|iebrukuma Ukrainā]] dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/insideuefa/mediaservices/mediareleases/news/0275-150c9887cacb-882c686f407f-1000/ |title=UEFA decisions for upcoming competitions relating to the ongoing suspension of Russian national teams and clubs |date={{dat|2022|5|2|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|6|16||bez}} |website=uefa.com}}</ref> 2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas uzvarētāji iegūs tiesības spēlēt 2023. gada [[UEFA Superkauss|UEFA Superkausā]], kur tiksies ar [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas]] uzvarētājiem, kā arī varēs spēlēt nākamās sezonas Čempionu līgas grupu turnīrā, ja nebūs kvalificējušies. == Kalendārs == {| class="wikitable" style="text-align:center" |+2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas kalendārs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0271-142f3fd58879-cb7c5a6fdf79-1000--2022-23-match-and-draw-dates/ |title=2022/23 UEFA Champions League: Matches, draws, final |date={{dat|2022|6|6||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|6|16||bez}} |website=uefa.com}}</ref> |- !Posms !Kārta !Izlozes datums !Pirmā spēle !Otrā spēle |- |rowspan="5"|Kvalifikācija |Priekšsacīkšu kārta |2022. gada 7. jūnijs |2022. gada 21. jūnijs (pusfināli) |2022. gada 24. jūnijs (fināls) |- |1. kvalifikācijas kārta |2022. gada 14. jūnijs |2022. gada 5.—6. jūlijs |2022. gada 12.—13. jūlijs |- |2. kvalifikācijas kārta |2022. gada 15. jūnijs |2022. gada 19.—20. jūlijs |2022. gada 26.—27. jūlijs |- |3. kvalifikācijas kārta |2022. gada 18. jūlijs |2022. gada 2.—3. augusts |2022. gada 9. augusts |- |Izslēgšanas kārta |2022. gada 1. augusts |2022. gada 16.—17. augusts |2022. gada 23.—24. augusts |- |rowspan="6"|Grupu turnīrs |1. kārta |rowspan="6"|2022. gada 25. augusts |colspan="2"|2022. gada 6.—7. septembris |- |2. kārta |colspan="2"|2022. gada 13.—14. septembris |- |3. kārta |colspan="2"|2022. gada 4.—5. oktobris |- |4. kārta |colspan="2"|2022. gada 11.—12. oktobris |- |5. kārta |colspan="2"|2022. gada 25.—26. oktobris |- |6. kārta |colspan="2"|2022. gada 1.—2. novembris |- |rowspan="4"|Izslēgšanas spēles |Astotdaļfināli |2022. gada 7. novembris |2023. gada 14.—15. un 21.—22. februāris |2023. gada 7.—8. un 14.—15. marts |- |Ceturtdaļfināli |rowspan="3"|2023. gada 17. marts |2023. gada 11.—12. aprīlis |2023. gada 18.—19. aprīlis |- |Pusfināli |2023. gada 9.—10. maijs |2023. gada 17.—17. maijs |- |Fināls |colspan="2"|2023. gada 10. maijs, [[Ataturka Olimpiskais stadions]], [[Stambula]] |} == Kvalifikācija == === Priekšsacīkšu kārta === Priekšsacīkšu kārtas izloze notika {{dat|2022|6|7||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0276-154caa18201a-0684d14f9afc-1000--preliminary-round-draw-result/ |title=UEFA Champions League preliminary round draw |website=UEFA.com |language=en |date=7 June 2022 |access-date={{dat|2022|6|16||bez}}}}</ref> Pusfināli tika aizvadīti 21. jūnijā, bet priekšsacīkšu kārtas fināls notika 24. jūnijā. Fināla uzvarētāji iekļuva Čempionu līgas 1. kvalifikācijas kārtā, bet pārējās komandas sezonu turpinās [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas]] otrajā kvalifikācijas kārtā. {{OneLegStart}} |- !colspan=3|Pusfināli {{OneLegResult|[[FCI Levadia]]|EST|1–6|'''[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur]]'''|ISL}} {{OneLegResult|[[Società Polisportiva La Fiorita|La Fiorita]]|SMR|1–2|'''[[Inter Club d'Escaldes]]'''|AND}} |- !colspan=3|Fināls {{OneLegResult|[[Inter Club d'Escaldes]]|AND|0–1|'''[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur]]'''|ISL}} |} === 1. kvalifikācijas kārta === 1. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2022|6|14||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0276-154cc25545c1-6471a679f56f-1000--first-qualifying-round-draw-results/|title=UEFA Champions League first qualifying round draw |website=UEFA.com |language=en |date=14 June 2022 |access-date={{dat|2022|6|16||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notika 5.—6. jūlijā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 12.—13. jūlijā. Uzvarētāji iekļuva Čempionu līgas 2. kvalifikācijas kārtā, bet zaudētāji sezonu turpinās [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas]] otrajā kvalifikācijas kārtā. {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|'''[[FC Pyunik|Pyunik]]'''|ARM|2–2 (4–3 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[CFR Cluj]]|ROU|0–0|2–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[NK Maribor|Maribor]]'''|SVN|2–0|[[FC Shakhtyor Soligorsk|Shakhtyor Soligorsk]]|BLR|0–0|2–0}} {{TwoLegResult|'''[[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]]'''|BUL|3–0|[[FK Sutjeska Nikšić|Sutjeska Nikšić]]|MNE|2–0|1–0}} {{TwoLegResult|'''[[F91 Dudelange]]'''|LUX|3–1|[[KF Tirana|Tirana]]|ALB|1–0|2–1}} {{TwoLegResult|[[FC Tobol|Tobol]]|KAZ|1–5|'''[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]'''|HUN|0–0|1–5}} {{TwoLegResult|'''[[Malmö FF]]'''|SWE|6–5|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur]]|ISL|3–2|3–3}} {{TwoLegResult|[[FC Ballkani|Ballkani]]|KOS|1–2|'''[[FK Žalgiris|Žalgiris]]'''|LTU|1–1|0–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]]'''|FIN|2–2 (5–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FK RFS|RFS]]|LVA|1–0|1–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]'''|NOR|4–3|[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ Klaksvík]]|FRO|3–0|1–3}} {{TwoLegResult|[[The New Saints F.C.|The New Saints]]|WAL|1–2|'''[[Linfield F.C.|Linfield]]'''|NIR|1–0|0–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]'''|IRL|3–0|[[Hibernians F.C.|Hibernians]]|MLT|3–0|0–0}} {{TwoLegResult|[[Lech Poznań]]|POL|2–5|'''[[Qarabağ FK|Qarabağ]]'''|AZE|1–0|1–5}} {{TwoLegResult|'''[[KF Shkupi|Shkupi]]'''|MKD|3–2|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]|GIB|3–0|0–2}} {{TwoLegResult|[[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski]]|BIH|0–1|'''[[FC Sheriff Tiraspol|Sheriff Tiraspol]]'''|MDA|0–0|0–1}} {{TwoLegResult|'''[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]'''|SVK|2–1|[[FC Dinamo Batumi|Dinamo Batumi]]|GEO|0–0|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} |} === 2. kvalifikācijas kārta === 2. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2022|6|15||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0276-154cc64bc0ba-584fac8baef8-1000--second-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Champions League second qualifying round draw |website=UEFA.com |language=en|date=15 June 2022 |access-date={{dat|2022|6|16||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notika 19.—20. jūlijā, bet atbildes spēles būs 26.—27. jūlijā. Uzvarētāji kvalificēsies 3. kvalifikācijas kārtai, bet zaudētāji sezonu turpinās [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas]] trešajā kvalifikācijas kārtā. {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|'''[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]'''|HUN|5–3|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK|1–2|4–1}} {{TwoLegResult|'''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]'''|CRO|3–2|[[KF Shkupi|Shkupi]]|MKD|2–2|1–0}} {{TwoLegResult|'''[[Qarabağ FK|Qarabağ]]'''|AZE|5–4|[[FC Zürich|Zürich]]|SUI|3–2|2–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]]|FIN|1–7|'''[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]'''|CZE|1–2|0–5}} {{TwoLegResult|[[Linfield F.C.|Linfield]]|WAL|1–8|'''[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]'''|NOR|1–0|0–8}} {{TwoLegResult|'''[[FK Žalgiris|Žalgiris]]'''|LTU|3–0|[[Malmö FF]]|SWE|1–0|2–0}} {{TwoLegResult|'''[[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]]'''|BUL|4–2|[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]|IRL|3–0|1–2}} {{TwoLegResult|[[NK Maribor|Maribor]]|SVN|0–1|'''[[FC Sheriff Tiraspol|Sheriff Tiraspol]]'''|MDA|0–0|0–1}} {{TwoLegResult|'''[[Maccabi Haifa F.C.|Maccabi Haifa]]'''|ISR|5–1|[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|GRE|1–1|4–0}} {{TwoLegResult|'''[[FC Pyunik|Pyunik]]'''|ARM|4–2|[[F91 Dudelange]]|LUX|0–1|4–1}} |} {{TwoLegStart}} |+Līgas zars {{TwoLegResult|'''[[FC Midtjylland|Midtjylland]]'''|DEN|2–2 (4–3 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[AEK Larnaca FC|AEK Larnaca]]|CYP|1–1|1–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]'''|UKR|2–1|[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|TUR|0–0|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} |} === 3. kvalifikācijas kārta === {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|[[Maccabi Haifa F.C.|Maccabi Haifa]]|ISR||[[Apollon Limassol FC|Apollon Limassol]]|CYP|{{small|3. augustā}}|{{small|9. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Qarabağ FK|Qarabağ]]|AZE||[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]|HUN|{{small|3. augustā}}|{{small|9. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]]|BUL||[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|CRO|1–2|{{small|9. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Sheriff Tiraspol|Sheriff Tiraspol]]|MDA||[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|CZE|1–2|{{small|9. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR||[[FK Žalgiris|Žalgiris]]|LTU|{{small|3. augustā}}|{{small|9. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Belgradas "Crvena Zvezda"|Crvena Zvezda]]|SRB||[[FC Pyunik|Pyunik]]|ARM|{{small|3. augustā}}|{{small|9. augustā}}}} |} {{TwoLegStart}} |+Līgas zars {{TwoLegResult|[[AS Monaco FC|Monaco]]|FRA||[[PSV Eindhoven]]|NED|1–1|{{small|9. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]|UKR||[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|AUT|{{small|3. augustā}}|{{small|9. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|BEL||[[Rangers F.C.|Rangers]]|SCO|2–0|{{small|9. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[S.L. Benfica|Benfica]]|POR||[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|DEN|4–1|{{small|9. augustā}}}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.uefa.com/uefachampionsleague/index.html Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{UEFA Čempionu līgas sezonas}} [[Kategorija:2022. gads futbolā|UEFA Čempionu līga]] [[Kategorija:2023. gads futbolā|UEFA Čempionu līga]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līga]] 8j6w811p9eoi86i97gv0hutdaltms25 3665976 3665972 2022-08-03T07:01:45Z Vylks 50297 wikitext text/x-wiki {{Sporta sezonas infokaste | title = 2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona | league = [[UEFA Čempionu līga]] | sport = [[futbols]] | logo = Istanbul Atatürk Olympic Stadium 1.jpg | pixels = 250 | caption = [[Ataturka Olimpiskais stadions]] [[Stambula|Stambulā]], kur notiks fināls | duration = | no_of_teams = 32 (grupu turnīrs)<br />78 (ieskaitot kvalifikāciju) | attendance = | TV = | draft = | draft_link = | top_pick = | picked_by = | season = | season_champs = | season_champ_name= | league_champs = | league_champ_name= | top_scorer = | seasonslistnames = [[UEFA Čempionu līga]]s | pag_sez = [[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|←&nbsp;2021.—2022.]] | nak_sez = ''[[2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2023.—2024.&nbsp;→]]'' }} '''2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona''' ir Eiropas spēcīgākā [[futbols|futbola]] klubu turnīra 68. sezona un 31. ar [[UEFA Čempionu līga]]s nosaukumu. To organizē [[UEFA]]. Sezona sākās ar priekšsacīkšu kārtu {{dat|2022|6|21||bez}}. Kvalifikācijas spēles notiks līdz 24. augustam. Grupu turnīrs sāksies {{dat|2022|9|6||bez}}, bet sezona noslēgsies {{dat|2023|6|10||bez}} ar finālu [[Ataturka Olimpiskais stadions|Ataturka Olimpiskajā stadionā]] [[Stambula|Stambulā]], Turcijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0271-142ef4c4d9e4-ba6d9cd2db69-1000--where-is-the-2023-final/ |title=2023 UEFA Champions League final: Istanbul |date={{dat|2022|6|6|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|6|16||bez}} |website=uefa.com}}</ref> No 2022.—2023. gada sezonas UEFA rīkotajiem turnīriem ir izslēgti [[Krievija]]s klubi tās [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|iebrukuma Ukrainā]] dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/insideuefa/mediaservices/mediareleases/news/0275-150c9887cacb-882c686f407f-1000/ |title=UEFA decisions for upcoming competitions relating to the ongoing suspension of Russian national teams and clubs |date={{dat|2022|5|2|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|6|16||bez}} |website=uefa.com}}</ref> 2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas uzvarētāji iegūs tiesības spēlēt 2023. gada [[UEFA Superkauss|UEFA Superkausā]], kur tiksies ar [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas]] uzvarētājiem, kā arī varēs spēlēt nākamās sezonas Čempionu līgas grupu turnīrā, ja nebūs kvalificējušies. == Kalendārs == {| class="wikitable" style="text-align:center" |+2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas kalendārs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0271-142f3fd58879-cb7c5a6fdf79-1000--2022-23-match-and-draw-dates/ |title=2022/23 UEFA Champions League: Matches, draws, final |date={{dat|2022|6|6||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|6|16||bez}} |website=uefa.com}}</ref> |- !Posms !Kārta !Izlozes datums !Pirmā spēle !Otrā spēle |- |rowspan="5"|Kvalifikācija |Priekšsacīkšu kārta |2022. gada 7. jūnijs |2022. gada 21. jūnijs (pusfināli) |2022. gada 24. jūnijs (fināls) |- |1. kvalifikācijas kārta |2022. gada 14. jūnijs |2022. gada 5.—6. jūlijs |2022. gada 12.—13. jūlijs |- |2. kvalifikācijas kārta |2022. gada 15. jūnijs |2022. gada 19.—20. jūlijs |2022. gada 26.—27. jūlijs |- |3. kvalifikācijas kārta |2022. gada 18. jūlijs |2022. gada 2.—3. augusts |2022. gada 9. augusts |- |Izslēgšanas kārta |2022. gada 1. augusts |2022. gada 16.—17. augusts |2022. gada 23.—24. augusts |- |rowspan="6"|Grupu turnīrs |1. kārta |rowspan="6"|2022. gada 25. augusts |colspan="2"|2022. gada 6.—7. septembris |- |2. kārta |colspan="2"|2022. gada 13.—14. septembris |- |3. kārta |colspan="2"|2022. gada 4.—5. oktobris |- |4. kārta |colspan="2"|2022. gada 11.—12. oktobris |- |5. kārta |colspan="2"|2022. gada 25.—26. oktobris |- |6. kārta |colspan="2"|2022. gada 1.—2. novembris |- |rowspan="4"|Izslēgšanas spēles |Astotdaļfināli |2022. gada 7. novembris |2023. gada 14.—15. un 21.—22. februāris |2023. gada 7.—8. un 14.—15. marts |- |Ceturtdaļfināli |rowspan="3"|2023. gada 17. marts |2023. gada 11.—12. aprīlis |2023. gada 18.—19. aprīlis |- |Pusfināli |2023. gada 9.—10. maijs |2023. gada 17.—17. maijs |- |Fināls |colspan="2"|2023. gada 10. maijs, [[Ataturka Olimpiskais stadions]], [[Stambula]] |} == Kvalifikācija == === Priekšsacīkšu kārta === Priekšsacīkšu kārtas izloze notika {{dat|2022|6|7||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0276-154caa18201a-0684d14f9afc-1000--preliminary-round-draw-result/ |title=UEFA Champions League preliminary round draw |website=UEFA.com |language=en |date=7 June 2022 |access-date={{dat|2022|6|16||bez}}}}</ref> Pusfināli tika aizvadīti 21. jūnijā, bet priekšsacīkšu kārtas fināls notika 24. jūnijā. Fināla uzvarētāji iekļuva Čempionu līgas 1. kvalifikācijas kārtā, bet pārējās komandas sezonu turpinās [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas]] otrajā kvalifikācijas kārtā. {{OneLegStart}} |- !colspan=3|Pusfināli {{OneLegResult|[[FCI Levadia]]|EST|1–6|'''[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur]]'''|ISL}} {{OneLegResult|[[Società Polisportiva La Fiorita|La Fiorita]]|SMR|1–2|'''[[Inter Club d'Escaldes]]'''|AND}} |- !colspan=3|Fināls {{OneLegResult|[[Inter Club d'Escaldes]]|AND|0–1|'''[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur]]'''|ISL}} |} === 1. kvalifikācijas kārta === 1. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2022|6|14||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0276-154cc25545c1-6471a679f56f-1000--first-qualifying-round-draw-results/|title=UEFA Champions League first qualifying round draw |website=UEFA.com |language=en |date=14 June 2022 |access-date={{dat|2022|6|16||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notika 5.—6. jūlijā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 12.—13. jūlijā. Uzvarētāji iekļuva Čempionu līgas 2. kvalifikācijas kārtā, bet zaudētāji sezonu turpinās [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas]] otrajā kvalifikācijas kārtā. {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|'''[[FC Pyunik|Pyunik]]'''|ARM|2–2 (4–3 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[CFR Cluj]]|ROU|0–0|2–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[NK Maribor|Maribor]]'''|SVN|2–0|[[FC Shakhtyor Soligorsk|Shakhtyor Soligorsk]]|BLR|0–0|2–0}} {{TwoLegResult|'''[[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]]'''|BUL|3–0|[[FK Sutjeska Nikšić|Sutjeska Nikšić]]|MNE|2–0|1–0}} {{TwoLegResult|'''[[F91 Dudelange]]'''|LUX|3–1|[[KF Tirana|Tirana]]|ALB|1–0|2–1}} {{TwoLegResult|[[FC Tobol|Tobol]]|KAZ|1–5|'''[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]'''|HUN|0–0|1–5}} {{TwoLegResult|'''[[Malmö FF]]'''|SWE|6–5|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur]]|ISL|3–2|3–3}} {{TwoLegResult|[[FC Ballkani|Ballkani]]|KOS|1–2|'''[[FK Žalgiris|Žalgiris]]'''|LTU|1–1|0–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]]'''|FIN|2–2 (5–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FK RFS|RFS]]|LVA|1–0|1–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]'''|NOR|4–3|[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ Klaksvík]]|FRO|3–0|1–3}} {{TwoLegResult|[[The New Saints F.C.|The New Saints]]|WAL|1–2|'''[[Linfield F.C.|Linfield]]'''|NIR|1–0|0–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]'''|IRL|3–0|[[Hibernians F.C.|Hibernians]]|MLT|3–0|0–0}} {{TwoLegResult|[[Lech Poznań]]|POL|2–5|'''[[Qarabağ FK|Qarabağ]]'''|AZE|1–0|1–5}} {{TwoLegResult|'''[[KF Shkupi|Shkupi]]'''|MKD|3–2|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]|GIB|3–0|0–2}} {{TwoLegResult|[[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski]]|BIH|0–1|'''[[FC Sheriff Tiraspol|Sheriff Tiraspol]]'''|MDA|0–0|0–1}} {{TwoLegResult|'''[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]'''|SVK|2–1|[[FC Dinamo Batumi|Dinamo Batumi]]|GEO|0–0|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} |} === 2. kvalifikācijas kārta === 2. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2022|6|15||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0276-154cc64bc0ba-584fac8baef8-1000--second-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Champions League second qualifying round draw |website=UEFA.com |language=en|date=15 June 2022 |access-date={{dat|2022|6|16||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notika 19.—20. jūlijā, bet atbildes spēles būs 26.—27. jūlijā. Uzvarētāji kvalificēsies 3. kvalifikācijas kārtai, bet zaudētāji sezonu turpinās [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas]] trešajā kvalifikācijas kārtā. {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|'''[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]'''|HUN|5–3|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK|1–2|4–1}} {{TwoLegResult|'''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]'''|CRO|3–2|[[KF Shkupi|Shkupi]]|MKD|2–2|1–0}} {{TwoLegResult|'''[[Qarabağ FK|Qarabağ]]'''|AZE|5–4|[[FC Zürich|Zürich]]|SUI|3–2|2–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]]|FIN|1–7|'''[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]'''|CZE|1–2|0–5}} {{TwoLegResult|[[Linfield F.C.|Linfield]]|WAL|1–8|'''[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]'''|NOR|1–0|0–8}} {{TwoLegResult|'''[[FK Žalgiris|Žalgiris]]'''|LTU|3–0|[[Malmö FF]]|SWE|1–0|2–0}} {{TwoLegResult|'''[[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]]'''|BUL|4–2|[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]|IRL|3–0|1–2}} {{TwoLegResult|[[NK Maribor|Maribor]]|SVN|0–1|'''[[FC Sheriff Tiraspol|Sheriff Tiraspol]]'''|MDA|0–0|0–1}} {{TwoLegResult|'''[[Maccabi Haifa F.C.|Maccabi Haifa]]'''|ISR|5–1|[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|GRE|1–1|4–0}} {{TwoLegResult|'''[[FC Pyunik|Pyunik]]'''|ARM|4–2|[[F91 Dudelange]]|LUX|0–1|4–1}} |} {{TwoLegStart}} |+Līgas zars {{TwoLegResult|'''[[FC Midtjylland|Midtjylland]]'''|DEN|2–2 (4–3 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[AEK Larnaca FC|AEK Larnaca]]|CYP|1–1|1–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]'''|UKR|2–1|[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|TUR|0–0|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} |} === 3. kvalifikācijas kārta === {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|[[Maccabi Haifa F.C.|Maccabi Haifa]]|ISR||[[Apollon Limassol FC|Apollon Limassol]]|CYP|{{small|3. augustā}}|{{small|9. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Qarabağ FK|Qarabağ]]|AZE||[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]|HUN|{{small|3. augustā}}|{{small|9. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]]|BUL||[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|CRO|1–2|{{small|9. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Sheriff Tiraspol|Sheriff Tiraspol]]|MDA||[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]|CZE|1–2|{{small|9. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]|NOR||[[FK Žalgiris|Žalgiris]]|LTU|{{small|3. augustā}}|{{small|9. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Belgradas "Crvena Zvezda"|Crvena Zvezda]]|SRB||[[FC Pyunik|Pyunik]]|ARM|{{small|3. augustā}}|{{small|9. augustā}}}} |} {{TwoLegStart}} |+Līgas zars {{TwoLegResult|[[AS Monaco FC|Monaco]]|FRA||[[PSV Eindhoven]]|NED|1–1|{{small|9. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]|UKR||[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|AUT|{{small|3. augustā}}|{{small|9. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|BEL||[[Rangers F.C.|Rangers]]|SCO|2–0|{{small|9. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[S.L. Benfica|Benfica]]|POR||[[FC Midtjylland|Midtjylland]]|DEN|4–1|{{small|9. augustā}}}} |} === Izslēgšanas kārta === ''Play-off'' kārtas izloze notika 2022. gada 2. augustā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0276-154cc9074a7d-2f5f879b2ba5-1000--play-off-round-draw/ |title=UEFA Champions League play-off round draw |website=UEFA.com |date=2 August 2022 |access-date={{dat|2022|8|3||bez}}}}</ref> Pirmās spēles tiks aizvadītas 16. un 17. augustā, bet atbildes spēles notiks 23. un 24. augustā. {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|[[Qarabağ FK|Qarabağ]]/[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]] uzvarētāji|<!--AZE/HUN-->||[[FC Sheriff Tiraspol|Sheriff Tiraspol]]/[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]] uzvarētāji|<!--MDA/CZE-->|{{small|16.—17. augustā}}|{{small|23.—24. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]/[[FK Žalgiris|Žalgiris]] uzvarētāji|<!--NOR/LTU-->||[[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]]/[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]] uzvarētāji|<!--BUL/CRO-->|{{small|16.—17. augustā}}|{{small|23.—24. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Maccabi Haifa F.C.|Maccabi Haifa]]/[[Apollon Limassol FC|Apollon Limassol]] uzvarētāji|<!--ISR/CYP-->||[[Belgradas "Crvena Zvezda"|Crvena Zvezda]]/[[FC Pyunik|Pyunik]] uzvarētāji|<!--SRB/ARM-->|{{small|16.—17. augustā}}|{{small|23.—/24. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FC København|København]]|DEN||[[Trabzonspor]]|TUR|{{small|16. augustā}}|{{small|24. augustā}}}} |} {{TwoLegStart}} |+Līgas zars {{TwoLegResult|[[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]/[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]] uzvarētāji|<!--UKR/AUT-->||[[S.L. Benfica|Benfica]]/[[FC Midtjylland|Midtjylland]] uzvarētāji|<!--POR/DEN-->|{{small|16.—17. augustā}}|{{small|23.—24. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]/[[Rangers F.C.|Rangers]] uzvarētāji|<!--BEL/SCO-->||[[AS Monaco FC|Monaco]]/[[PSV Eindhoven]] uzvarētāji|<!--FRA/NED-->|{{small|16.—17. augustā}}|{{small|23.—24. augustā}}}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.uefa.com/uefachampionsleague/index.html Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{UEFA Čempionu līgas sezonas}} [[Kategorija:2022. gads futbolā|UEFA Čempionu līga]] [[Kategorija:2023. gads futbolā|UEFA Čempionu līga]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līga]] tk4ktzkq3qe49o8ukntmx64u2pk3p0l Mēlanenivelīna 0 515841 3666065 3652946 2022-08-03T11:40:31Z Biafra 13794 pieņemu, ka šādi tas domāts. wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Mēlanenivelīna | official_name = ''Meulan-en-Yvelines'' | nickname = | motto = | settlement_type = komūna | image_skyline = Meulan mairie01.jpg | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = Blason Meulan.png | shield_link = | flag_link = | shield_size = | image_map = | pushpin_map = Francija#Ildefransa | pushpin_label_position = right | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_type2 = Departaments | subdivision_name = {{karogs|Francija}} | subdivision_name1 = [[Ildefransa]] | subdivision_name2 = [[Ivelīna]] | established_title = | established_date = | established_title2 = | established_date2 = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_total_km2 = 3.46 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2019. gada janvāris | population_total = 9005 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[UTC+1]] | utc_offset = | timezone_DST = [[UTC+2]] | utc_offset_DST = | latd = 49 | latm = 00 | lats = 24.12 | latNS = N | longd = 1 | longm = 54 | longs = 25.92 | longEW = E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 78401 / 78250 | elevation_footnotes = | elevation_m = 18–117 | website = | footnotes = }} '''Mēlanenivelīna''' ({{val|fr|Meulan-en-Yvelines}}) ir komūna [[Ivelīnas departaments|Ivelīnas departamentā]], [[Ildefransa]]s reģionā, [[Francija]]s centrālās daļas ziemeļos. 1453. gadā [[Simtgadu karš|Simtgadu kara]] laikā, Mēlanenivelīnas tuvumā, Ambruāzs de Lorē un Žans de Danuā sakāva angļu karaspēku. [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada]] un [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924. gada]] vasaras olimpisko spēļu laikā komūnas teritorijā, [[Sēna|Sēnā]] notika olimpiskās burāšanas regates.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/SAI/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062534/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/SAI/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 2. jūlijs |title=Rowing at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1924/SAI/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417054316/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1924/SAI/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 2. jūlijs |title=Rowing at the 1924 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{1924. gada vasaras olimpisko spēļu norises vietas}} {{Olimpiskās norises vietas burāšanā}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ildefransas pilsētas]] [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu norises vietas]] tn5xuibcicfq8yh2ciciky28ct2vy3k Deniss Pušiļins 0 516107 3665773 3646255 2022-08-02T15:00:41Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: Doneckas Tautas Republik → Doneckas tautas republik (5) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Deniss Pušiļins''' ({{val|ru|Денис Владимирович Пушилин}}; dzimis {{dat|1981|5|9|l}} [[Ukrainas PSR]] [[Doneckas apgabals|Doņeckas apgabala]] [[Makejevka|Makejevkā]]) ir [[politiķis]] un pašpasludinātās [[Doneckas tautas republika]]s valstsvīrs. [[Doneckas tautas republikas vadītājs]] un DTR bruņoto spēku augstākais komandieris kopš 2018. gada 20. novembra. == Biogrāfija == Dzimis 1981. gada 9. maijā <ref name="мвс">{{Tīmekļa atsauce|url=http://mvs.gov.ua/mvs/control/investigation/card/wantedPerson?ID=14168663327165|title=Особи, які переховуються від органів влади — Пушилин Денис Владимирович|publisher=МВС України|access-date=2015-02-08|language=uk}}</ref> Makejevkā, Doneckas apgabalā, Ukrainas PSR.<ref name="риа-биография">{{Tīmekļa atsauce|url=http://ria.ru/spravka/20140828/1021811133.html|title=Биография Дениса Пушилина|publisher=[[РИА Новости]]|access-date=2014-09-27|date=|language=ru}}</ref><ref name="rg-19.5">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rg.ru/2014/05/19/pushilin-anons.html|title=Главой президиума ДНР избран Денис Пушилин|publisher=[[Российская газета]]|access-date=2014-05-20|date=2014-05-19|language=ru}}</ref> Studējis [[Donbasa Nacionālā Būvniecības un arhitektūras akadēmija|Donbasa Nacionālajā Būvniecības un arhitektūras akadēmijā]] (fakultāte «uzņēmumu ekonomika»), taču to nepabeidza.<ref name="автобиография">{{Tīmekļa atsauce|url=http://mmmvolonter.blogspot.ru/2013/11/94.html|title=Автобиография Дениса Пушилина|publisher=Портал «МММВолонтёр»|access-date=2014-04-22|date=2013-11-25|language=uk}}</ref><ref name="лама-биография">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.facenews.ua/file/2014/200650/|title=Пушилин Денис Владимирович|publisher=facenews.ua|access-date=2015-02-16|date=2014-05-29|language=ru}}</ref> No 2011. līdz 2013. gadam viņš bija [[Sergejs Mavrodi|Sergeja Mavrodi]] finanšu piramīdas "[[MMM-2011|MMM]]" ({{Val-uk|Ми маємо мету}}) funkcionārs. Darbojās kā brīvprātīgais, bet, kad uz MMM bāzes tika izveidota [[politiskā partija]], Pušilins kļuva par tās biedru.<ref name="лама-биография"/><ref name="зн">{{Tīmekļa atsauce|url=http://zn.ua/POLITICS/novyy-lider-doneckih-separatistov-okazalsya-funkcionerom-mmm-142706_.html|title=Новый лидер донецких сепаратистов оказался функционером МММ|publisher=zn.ua|access-date=2014-04-22|date=2014-04-06|language=ru}}</ref> No šī politiskā spēka 2013. gadā viņš kandidēja [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] vēlēšanās [[Kijivas apgabals|Kijevas apgabala]] 94. apgabalā, ieņēma 19. vietu un saņēma 0,08% (77 balsis). 2014. gada 5. aprīlī kļuva par [[Doneckas apgabals|Doneckas apgabala]] tautas gubernatora vietnieku [[Pāvels Gubarevs|Pāvelu Gubarevu]],<ref name="rg-19.5"/><ref name="лама-биография"/> pēc tam vadīja Doneckas iedzīvotāju pretvalsts mītiņu.<ref name="зн"/><ref name="RIA10apr">{{Tīmekļa atsauce|url=http://ria.ru/world/20140410/1003413178.html|title=Лидер митингующих в Донецке заявил, что власти готовы к референдуму|publisher=[[РИА Новости]]|access-date=2014-04-22|date=2014-04-10}}</ref> 7. aprīlī tika proklamēta [[Doneckas tautas republika]], Pušilins kļuva par DPR pagaidu valdības līdzpriekšsēdētāju.<ref name="риа-биография"/> Pēc DTR [[Vispārējās vēlēšanas Doneckas tautas republikā (2014)|vispārējo vēlēšanu]] rezultātiem 2014. gada 3. novembrī viņš kļuva par [[DTR Tautas padome|Doneckas tautas republikas Tautas padomes]] deputātu no sabiedriski politiskās kustības "[[Doņeckas Republika|Doneckas Republika]]".<ref name="кп" /> 2014. gada 14. novembrī ievēlēts par Tautas padomes priekšsēdētāja vietnieku.<ref name="кп">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kp.ru/online/news/1887398/|title=Депутат ДНР Денис Пушилин назвал желание Порошенко отменить особый статус Донбасса истерикой|last=Виктория Дэ|publisher=[[Комсомольская правда]]|access-date=2014-11-05|date=2014-11-04|language=ru}}</ref><ref name="главанс">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rg.ru/2014/11/14/purgin-site-anons.html|title=Андрей Пургин избран главой Народного совета ДНР|last=Надежда Ермолаева|publisher=[[Российская газета]]|access-date=2014-11-14|date=2014-11-14|language=ru}}</ref> 2018. gada 7. septembrī [[DTR Tautas Padome|DTR Tautas padome]] viņu iecēla par pagaidu [[DTR vadītājs|DTR vadītāju]] līdz republikas vadītāja ievēlēšanai valsts vēlēšanās, kuras bija paredzētas 2018. gada 11. novembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dan-news.info/politics/vremenno-ispolnyayushhim-obyazannosti-glavy-dnr-naznachen-predsedatel-parlamenta-denis-pushilin.html|title=Временно исполняющим обязанности Главы ДНР назначен председатель парламента Денис Пушилин|access-date=2018-09-07}}</ref> Tajā pašā dienā Deniss Pušilins atlaida [[DPR Ministru padome|DPR Ministru padomi]] un veica nopietnas kadru izmaiņas DTR izpildvarā. 2018. gada 21. septembrī iesniedza dokumentus dalībai DTR vadītāja vēlēšanās 2018. gada 11. novembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=gTkqdGs8-NY|title=Денис Пушилин стал первым кандидатом на должность главы ДНР — Россия 24|access-date=2018-09-21}}</ref> Pēc balsojuma rezultātiem Deniss Pušilins ieguvis 60,85% balsu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://tass.com/world/1031101|title=Donbass elections helped avert chaos after DPR leader’s murder, says Russian diplomat|publisher=[[TASS]]|access-date=17 November 2018|date=15 November 2018}}</ref> == Sankcijas == 2014. gada 29. aprīlī iekļauts personu sarakstā, pret kurām tika ieviestas sankcijas - ieceļošanas aizliegums un aktīvu iesaldēšana [[Eiropas Savienība|ES]] valstīs,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://top.rbc.ru/politics/29/04/2014/921137.shtml|title=ЕС обнародовал новый санкционный список против России|last=Артем Филипенок, Александра Федотова|publisher=[[РБК]]|access-date=2015-02-08|date=2014-04-29|language=ru}}</ref> 12. maijā iekļauts Kanādas sankciju sarakstā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://itar-tass.com/mezhdunarodnaya-panorama/1272018|title=Канада ввела санкции против 11 российских и украинских официальных лиц|last=Даниил Студнев|publisher=[[ТАСС]]|access-date=2015-02-08|date=2014-06-21|language=ru}}</ref> gada 20. jūnijā - ASV sankciju sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lenta.ru/news/2014/06/20/sanctions/|title=США включили Болотова и Пушилина в санкционный список|publisher=[[Lenta.ru]]|access-date=2015-02-08|date=2014-06-20|language=ru}}</ref> Pušilins ir iekļauts arī [[Austrālija]]s, [[Šveice]]s, [[Lihtenšteina]]s un [[Norvēģija]]s sankciju sarakstos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.riskadvisory.net/pdfrepository/Sanctions_individuals_Russia_Ukraine_YS.pdf|title=Consolidated list of Ukraine-related sanctions and restrictive measures: individuals, entities and sectoral sanctions|publisher=riskadvisory.net|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces|2}} [[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]] [[Kategorija:1981. gadā dzimušie]] mzr03wqm71ds5rtn3bcxm7vr2rscp0p 2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona 0 516681 3665987 3662562 2022-08-03T07:52:35Z Vylks 50297 /* Kvalifikācija */ wikitext text/x-wiki {{Sporta sezonas infokaste | title = 2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona | league = [[UEFA Eiropas konferences līga]] | sport = [[futbols]] | logo = Synot Tip Arena - Viktoria Plzen - FC Barcelona 0-4.jpg | pixels = 250 | caption = ''[[Eden Arena]]'' stadions [[Prāga|Prāgā]], kur norisināsies fināls | duration = | no_of_teams = Pamatturnīrs: 32 + 8<br />Kopā: 134 + 43 | attendance = | TV = | draft = | draft_link = | top_pick = | picked_by = | season = | season_champs = | season_champ_name= | league_champs = | league_champ_name= | top_scorer = | seasonslistnames = [[UEFA Eiropas konferences līga]]s | pag_sez = [[2021.—2022. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|←&nbsp;2021.—2022.]] | nak_sez = ''[[2023.—2024. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2023.—2024.&nbsp;→]]'' }} '''2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona''' ir otrā [[UEFA Eiropas konferences līga]]s, trešā līmeņa Eiropas [[futbols|futbola]] klubu turnīra, sezona. To organizē [[UEFA]]. Sezona sākās ar pirmo kvalifikācijas kārtu {{dat|2022|7|5||bez}}. Kvalifikācijas spēles notiks līdz 25. augustam. Grupu turnīrs sāksies {{dat|2021|9|8||bez}}, bet sezona noslēgsies {{dat|2022|6|7||bez}} ar finālu ''[[Eden Arena]]'' stadionā (zināms arī kā ''Sinobo'' stadions) [[Prāga|Prāgā]], [[Čehija|Čehijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0275-15286fe28064-ad90bed5046e-1000--2023-uefa-europa-conference-league-final-prague/ |title=2023 UEFA Europa Conference League final: Prague |date={{dat|2022|6|28||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|7|11||bez}} |website=uefa.com}}</ref> 2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas uzvarētāji iegūs tiesības spēlēt 2023.—2024. gada [[UEFA Eiropas līga]]s grupu turnīrā. == Kalendārs == {| class="wikitable" style="text-align:center" |+2022.—2023. gada UEFA Eiropas konference līgas kalendārs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0271-142f4c17015a-86d5502d5193-1000--2022-23-season-details/ |title=2022/23 UEFA Europa Conference League: Matches, draws, final |date={{dat|2022|6|28||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|7|11||bez}} |website=uefa.com}}</ref> |- !Posms !Kārta !Izlozes datums !Pirmā spēle !Otrā spēle |- |rowspan="4"|Kvalifikācija |1. kvalifikācijas kārta |2022. gada 14. jūnijs |2022. gada 5.—7. jūlijs |2022. gada 14. jūlijs |- |2. kvalifikācijas kārta |2022. gada 15. jūnijs |2022. gada 21. jūlijs |2022. gada 28. jūlijs |- |3. kvalifikācijas kārta |2022. gada 18. jūlijs |2022. gada 4. augusts |2022. gada 11. augusts |- |Izslēgšanas kārta |2022. gada 2. augusts |2022. gada 18. augusts |2022. gada 25. augusts |- |rowspan="6"|Grupu turnīrs |1. kārta |rowspan="6"|2022. gada 26. augusts |colspan="2"|2022. gada 8. septembris |- |2. kārta |colspan="2"|2022. gada 15. septembris |- |3. kārta |colspan="2"|2022. gada 6. oktobris |- |4. kārta |colspan="2"|2022. gada 13. oktobris |- |5. kārta |colspan="2"|2022. gada 27. oktobris |- |6. kārta |colspan="2"|2022. gada 3. novembris |- |rowspan="5"|Izslēgšanas spēles |1/16 fināli |2022. gada 7. novembris |2023. gada 16. februāris |2023. gada 23. februāris |- |Astotdaļfināli |2023. gada 24. februāris |2023. gada 9. marts |2023. gada 16. marts |- |Ceturtdaļfināli |rowspan="3"|2023. gada 17. marts |2023. gada 13. aprīlis |2023. gada 20. aprīlis |- |Pusfināli |2023. gada 11. maijs |2023. gada 18. maijs |- |Fināls | colspan="2" |2023. gada 7. jūnijs ''[[Eden Arena]]'', [[Prāga]] |} == Kvalifikācija == === 1. kvalifikācijas kārta === 1. kvalifikācijas kārtas izloze notika 2021. gada 14. jūnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0276-155723416f86-d324b74141c2-1000--first-qualifying-round-ties/ |title=UEFA Europa Conference League first qualifying round |date={{dat|2022|7|7||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|7|11||bez}} |website=uefa.com}}</ref> Pirmās spēles notika 5.—7. jūlijā, bet atbildes spēles 12. un 14. jūlijā. {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|[[FC Alashkert|Alashkert]]|ARM|2–4|'''[[Ħamrun Spartans F.C.|Ħamrun Spartans]]'''|MLT|1–0|1–4}} {{TwoLegResult|'''[[Lechia Gdańsk]]'''|POL|6–2|[[Akademija Pandev]]|MKD|4–1|2–1}} {{TwoLegResult|[[FC Inter Turku|Inter Turku]]|FIN|1–3|'''[[FC Drita|Drita]]'''|KOS|1–0|0–3}} {{TwoLegResult|[[FC Dinamo Tbilisi|Dinamo Tbilisi]]|GEO|4–4 (5–6 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[Paide Linnameeskond]]'''|EST|2–3|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[FK Panevėžys|Panevėžys]]|LTU|0–2|'''[[FC Milsami Orhei|Milsami Orhei]]'''|MDA|0–0|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[KF Laçi|Laçi]]'''|ALB|1–0|[[FK Iskra Danilovgrad|Iskra]]|MNE|0–0|1–0}} {{TwoLegResult|[[SC Gjilani|Gjilani]]|KOS|2–3|'''[[FK Liepāja|Liepāja]]'''|LVA|1–0|1–3}} {{TwoLegResult|[[FC Sfîntul Gheorghe|Sfîntul Gheorghe]]|MDA|2–4|'''[[NŠ Mura|Mura]]'''|SVN|1–2|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[Kuopion Palloseura|KuPS]]'''|FIN|2–0|[[FC Dila Gori|Dila Gori]]|GEO|2–0|0–0}} {{TwoLegResult|'''[[MFK Ružomberok|Ružomberok]]'''|SVK|2–0|[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]|LTU|2–0|0–0}} {{TwoLegResult|'''[[FK Budućnost Podgorica|Budućnost Podgorica]]'''|MNE|4–2|[[KF Llapi|Llapi]]|KOS|2–0|2–2}} {{TwoLegResult|'''[[Gżira United F.C.|Gżira United]]'''|MLT|2–1|[[Atlètic Club d'Escaldes]]|AND|1–1|1–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]|BIH|3–3 (3–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[B36 Tórshavn]]'''|FRO|2–0|1–3 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[NK Olimpija Ljubljana|Olimpija Ljubljana]]'''|SVN|3–2|[[FC Differdange 03|Differdange 03]]|LUX|1–1|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[St Joseph's F.C.|St Joseph's]]'''|GIB|1–0|[[Larne F.C.|Larne]]|NIR|0–0|1–0}} {{TwoLegResult|[[UE Santa Coloma]]|AND|1–5|'''[[Breiðablik men's football|Breiðablik]]'''|ISL|0–1|1–4}} {{TwoLegResult|'''[[FC DAC 1904 Dunajská Streda|DAC Dunajská Streda]]'''|SVK|5–1|[[Cliftonville F.C.|Cliftonville]]|NIR|2–1|3–0}} {{TwoLegResult|'''[[Víkingur Gøta|Víkingur]]'''|FRO|3–1|[[Europa F.C.|Europa]]|GIB|1–0|2–1}} {{TwoLegResult|[[Bala Town F.C.|Bala Town]]|WAL|2–2 (3–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[Sligo Rovers F.C.|Sligo Rovers]]'''|IRL|1–2|1–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[CS Fola Esch|Fola Esch]]|LUX|1–4|'''[[S.P. Tre Fiori|Tre Fiori]]'''|SMR|0–1|1–3}} {{TwoLegResult|'''[[FC Dinamo Minsk|Dinamo Minsk]]'''|BLR|3–2|[[FK Dečić|Dečić]]|MNE|1–1|2–1}} {{TwoLegResult|[[S.P. Tre Penne|Tre Penne]]|SMR|0–8|'''[[FK Tuzla City|Tuzla City]]'''|BIH|0–2|0–6}} {{TwoLegResult|'''[[FC Saburtalo Tbilisi|Saburtalo Tbilisi]]'''|GEO|1–1 (5–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FK Partizani Tirana|Partizani]]|ALB|0–1|1–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[KF Shkëndija|Shkëndija]]'''|MKD|4–2|[[FC Ararat Yerevan|Ararat Yerevan]]|ARM|2–0|2–2}} {{TwoLegResult|[[Floriana F.C.|Floriana]]|MLT|0–1|'''[[FC Petrocub Hîncești|Petrocub Hîncești]]'''|MDA|0–0|0–1}} {{TwoLegResult|'''[[Pogoń Szczecin]]'''|POL|4–2|[[Knattspyrnufélag Reykjavíkur|KR]]|ISL|4–1|0–1}} {{TwoLegResult|[[Havnar Bóltfelag|HB]]|FRO|2–2 (2–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[Newtown A.F.C.|Newtown]]'''|WAL|1–0|1–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[F.C. Bruno's Magpies|Bruno's Magpies]]|GIB|3–4|'''[[Crusaders F.C.|Crusaders]]'''|NIR|2–1|1–3}} {{TwoLegResult|[[FC Flora|Flora]]|EST|3–4|'''[[Seinäjoen Jalkapallokerho|SJK]]'''|FIN|1–0|2–4 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Derry City F.C.|Derry City]]|IRL|0–4|'''[[Riga FC|Riga]]'''|LVA|0–2|0–2}} |} === 2. kvalifikācijas kārta === 2. kvalifikācijas kārtas izloze notika 2021. gada 15. jūnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0276-15572508ca8a-7ef4a2cdcd36-1000--second-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Europa Conference League second qualifying round draw |date={{dat|2022|6|15||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|7|11||bez}} |website=uefa.com}}</ref> {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|'''[[FC Shakhtyor Soligorsk|Shakhtyor Soligorsk]]'''|BLR|''bez spēles''|N/A||—|—}} {{TwoLegResult|'''[[FK RFS|RFS]]'''|LVA|''bez spēles''|N/A||—|—}} {{TwoLegResult|[[S.P. La Fiorita|La Fiorita]]|SMR|0–10|'''[[FC Ballkani|Ballkani]]'''|KOS|0–4|0–6}} {{TwoLegResult|'''[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]]'''|ISL|2–0|[[The New Saints F.C.|The New Saints]]|WAL|2–0|0–0}} {{TwoLegResult|[[FK Sutjeska Nikšić|Sutjeska Nikšić]]|MNE|0–1|'''[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ Klaksvík]]'''|FRO|0–0|0–1}} {{TwoLegResult|'''[[Hibernians F.C.|Hibernians]]'''|MLT|4–3|[[FCI Levadia Tallinn|FCI Levadia]]|EST|3–2|1–1}} {{TwoLegResult|[[KF Tirana|Tirana]]|ALB|2–4|'''[[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski]]'''|BIH|0–1|2–3}} {{TwoLegResult|'''[[Lech Poznań]]'''|POL|6–1|[[FC Dinamo Batumi|Dinamo Batumi]]|GEO|5–0|1–1}} {{TwoLegResult|'''[[CFR Cluj]]'''|ROU|4–1|[[Inter Club d'Escaldes]]|AND|3–0|1–1}} {{TwoLegResult|'''[[FC Tobol|Tobol]]'''|KAZ|3–0|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]|GIB|2–0|1–0}} |} {{TwoLegStart}} |+Pamata zars {{TwoLegResult|'''[[Gżira United F.C.|Gżira United]]'''|MLT|5–5 (3–1 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FK Radnički Niš|Radnički Niš]]|SRB|2–2|3–3 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[Aris Thessaloniki F.C.|Aris]]'''|GRE|7–2|[[FC Gomel|Gomel]]|BLR|5–1|2–1}} {{TwoLegResult|[[Botev Plovdiv]]|BUL|0–2|'''[[APOEL FC|APOEL]]'''|CYP|0–0|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[Fehérvár FC|Fehérvár]]'''|HUN|5–3|[[Gabala FK|Gabala]]|AZE|4–1|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]]'''|TUR|2–1|[[Maccabi Netanya F.C.|Maccabi Netanya]]|ISR|1–1|1–0}} {{TwoLegResult|[[Aris Limassol FC|Aris Limassol]]|CYP|2–3|'''[[Neftçi PFK|Neftçi Baku]]'''|AZE|2–0|0–3}} {{TwoLegResult|[[FK Velež Mostar|Velež Mostar]]|BIH|0–2|'''[[Ħamrun Spartans F.C.|Ħamrun Spartans]]'''|MLT|0–1|0–1}} {{TwoLegResult|[[FC Saburtalo Tbilisi|Saburtalo Tbilisi]]|GEO|3–4|'''[[FCSB]]'''|ROU|1–0|2–4}} {{TwoLegResult|[[FK Makedonija Gjorče Petrov|Makedonija Gjorče Petrov]]|MKD|0–4|'''[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]'''|BUL|0–0|0–4}} {{TwoLegResult|'''[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]'''|ISR|3–1|[[FC Dinamo Minsk|Dinamo Minsk]]|BLR|2–1|1–0}} {{TwoLegResult|[[Zira FK|Zira]]|AZE|0–3|'''[[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]]'''|ISR|0–3|0–0}} {{TwoLegResult|[[KF Vllaznia Shkodër|Vllaznia]]|ALB|1–4|'''[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]'''|ROU|1–1|0–3}} {{TwoLegResult|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]|ARM|0–0 (3–5 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[Paide Linnameeskond]]'''|EST|0–0|0–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[FC Kairat|Kairat]]|KAZ|0–2|'''[[Kisvárda FC|Kisvárda]]'''|HUN|0–1|0–1}} {{TwoLegResult|[[FC BATE Borisov|BATE Borisov]]|BLR|0–5|'''[[Konyaspor]]'''|TUR|0–3|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[Sepsi OSK Sfântu Gheorghe|Sepsi Sfântu Gheorghe]]'''|ROU|3–3 (4–2 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[NK Olimpija Ljubljana|Olimpija Ljubljana]]|SVN|3–1|0–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[FC Kyzylzhar|Kyzylzhar]]'''|KAZ|3–2|[[NK Osijek|Osijek]]|CRO|1–2|2–0}} {{TwoLegResult|[[FK Liepāja|Liepāja]]|LVA|0–4|'''[[BSC Young Boys|Young Boys]]'''|SUI|0–1|0–3}} {{TwoLegResult|'''[[SK Rapid Wien|Rapid Wien]]'''|AUT|2–1|[[Lechia Gdańsk]]|POL|0–0|2–1}} {{TwoLegResult|[[Seinäjoen Jalkapallokerho|SJK]]|FIN|2–6|'''[[Lillestrøm SK|Lillestrøm]]'''|NOR|0–1|2–5}} {{TwoLegResult|'''[[Breiðablik men's football|Breiðablik]]'''|ISL|3–2|[[FK Budućnost Podgorica|Budućnost Podgorica]]|MNE|2–0|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[St Patrick's Athletic F.C.|St Patrick's Athletic]]'''|IRL|1–1 (6–5 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[NŠ Mura|Mura]]|SVN|1–1|0–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[St Joseph's F.C.|St Joseph's]]|NIR|0–11|'''[[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]'''|CZE|0–4|0–7}} {{TwoLegResult|'''[[FC Spartak Trnava|Spartak Trnava]]'''|SVK|6–2|[[Newtown A.F.C.|Newtown]]|WAL|4–1|2–1}} {{TwoLegResult|[[FK Sūduva|Sūduva]]|LTU|0–2|'''[[Viborg FF|Viborg]]'''|DEN|0–1|0–1}} {{TwoLegResult|[[Víkingur Gøta|Víkingur]]|FRO|0–4|'''[[FC DAC 1904 Dunajská Streda|DAC Dunajská Streda]]'''|SVK|0–2|0–2}} {{TwoLegResult|[[Pogoń Szczecin]]|POL|1–5|'''[[Brøndby IF|Brøndby]]'''|DEN|1–1|0–4}} {{TwoLegResult|'''[[AZ Alkmaar|AZ]]'''|NED|5–0|[[FK Tuzla City|Tuzla City]]|BIH|1–0|4–0}} {{TwoLegResult|[[Motherwell F.C.|Motherwell]]|SCO|0–3|'''[[Sligo Rovers F.C.|Sligo Rovers]]'''|IRL|0–1|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[Molde FK|Molde]]'''|NOR|6–2|[[IF Elfsborg|Elfsborg]]|SWE|4–1|2–1}} {{TwoLegResult|[[FC Koper|Koper]]|SVN|1–2|'''[[FC Vaduz|Vaduz]]'''|LIE|0–1|1–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[B36 Tórshavn]]'''|FRO|1–0|[[S.P. Tre Fiori|Tre Fiori]]|LUX|1–0|0–0}} {{TwoLegResult|[[MFK Ružomberok|Ružomberok]]|SVK|1–5|'''[[Riga FC|Riga]]'''|LVA|0–3|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[FC Basel|Basel]]'''|SWI|3–1|[[Crusaders F.C.|Crusaders]]|NIR|2–0|1–1}} {{TwoLegResult|'''[[Royal Antwerp F.C.|Antwerp]]'''|BEL|2–0|[[FC Drita|Drita]]|KOS|0–0|2–0}} {{TwoLegResult|'''[[FC Petrocub Hîncești|Petrocub Hîncești]]'''|MDA|4–1|[[KF Laçi|Laçi]]|ALB|0–0|4–1}} {{TwoLegResult|[[Racing FC Union Luxembourg|Racing Union]]|LUX|1–8|'''[[FK Čukarički|Čukarički]]'''|SRB|1–4|0–4}} {{TwoLegResult|'''[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]'''|BUL|3–1|[[PAOK FC|PAOK]]|GRE|2–0|1–1}} {{TwoLegResult|'''[[Vitória S.C.|Vitória de Guimarães]]'''|POR|3–0|[[Puskás Akadémia FC|Puskás Akadémia]]|HUN|3–0|0–0}} {{TwoLegResult|[[HNK Rijeka|Rijeka]]|CRO|1–4|'''[[Djurgårdens IF Fotboll|Djurgårdens IF]]'''|SWE|1–2|0–2}} {{TwoLegResult|[[FC Vorskla Poltava|Vorskla Poltava]]|UKR|3–4|'''[[AIK Fotboll|AIK]]'''|SWE|3–2|0–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Valmiera FC|Valmiera]]|LVA|2–5|'''[[KF Shkëndija|Shkëndija]]'''|MKD|1–2|1–3}} {{TwoLegResult|'''[[Raków Częstochowa]]'''|POL|6–0|[[FC Astana|Astana]]|KAZ|5–0|1–0}} {{TwoLegResult|'''[[Kuopion Palloseura|KuPS]]'''|FIN|6–3|[[FC Milsami Orhei|Milsami Orhei]]|MDA|2–2|4–1}} {{TwoLegResult|[[AC Sparta Prague|Sparta Prague]]|CZE|1–2|'''[[Viking FK|Viking]]'''|NOR|0–0|1–2}} |} === 3. kvalifikācijas kārta === 3. kvalifikācijas kārtas izloze notika 2021. gada 18. jūlijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0276-15572751393a-eb95c0c01d09-1000--third-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Europa Conference League third qualifying round draw |date={{dat|2022|7|18||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|7|22||bez}} |website=uefa.com}}</ref> {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]]|ISL||[[Lech Poznań]][[KF Tirana|Tirana]]|POL|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FK RFS|RFS]]|LVA||[[Hibernians F.C.|Hibernians]]|MLT|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Ballkani|Ballkani]]|KOS||[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ Klaksvík]]|FRO|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski Mostar]]|BIH||[[FC Tobol|Tobol]]|KAZ|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Shakhtyor Soligorsk|Shakhtyor Soligorsk]]|BLR||[[CFR Cluj]]|ROU|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} |} {{TwoLegStart}} |+Līgas zars {{TwoLegResult|[[FC Spartak Trnava|Spartak Trnava]]|SVK||[[Raków Częstochowa]]|POL|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[AIK Fotboll|AIK]]|SWE||[[KF Shkëndija|Shkëndija]]|MKD|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Viking FK|Viking]]|NOR||[[Sligo Rovers F.C.|Sligo Rovers]]|IRL|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Breiðablik men's football|Breiðablik]]|ISL||[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]]|TUR|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Kuopion Palloseura|KuPS]]|FIN||[[BSC Young Boys|Young Boys]]|SUI|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Paide Linnameeskond]]|EST||[[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]]|BEL|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Viborg FF|Viborg]]|DEN||[[B36 Tórshavn]]|FRO|{{small|4. augustā}}|{{small|9. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|CRO||[[Vitória S.C.|Vitória Guimarães]]|POR|{{small|4. augustā}}|{{small|10. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Brøndby IF|Brøndby]]|DEN||[[FC Basel|Basel]]|SUI|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Lillestrøm SK|Lillestrøm]]|NOR||[[Royal Antwerp F.C.|Antwerp]]|BEL|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]|BUL||[[St Patrick's Athletic F.C.|St Patrick's Athletic]]|IRL|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Dundee United F.C.|Dundee United]]|SCO||[[AZ Alkmaar|AZ]]|NED|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[APOEL FC|APOEL]]|CYP||[[FC Kyzylzhar|Kyzylzhar]]|KAZ|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FC DAC 1904 Dunajská Streda|DAC 1904]]|SVK||[[FCSB]]|ROU|{{small|3. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Riga FC|Riga]]|LVA||[[Gil Vicente F.C.|Gil Vicente]]|POR|{{small|3. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Wolfsberger AC]]|AUT||[[Gżira United F.C.|Gżira United]]|MLT|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]]|ISR||[[Aris Thessaloniki F.C.|Aris Thessaloniki]]|GRE|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Molde FK|Molde]]|NOR||[[Kisvárda F.C.|Kisvárda]]|HUN|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Neftçi PFK|Neftçi]]|AZE||[[SK Rapid Wien|Rapid Wien]]|AUT|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Lugano|Lugano]]|SUI||[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]|ISR|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]|BUL||[[Ħamrun Spartans F.C.|Ħamrun Spartans]]|MLT|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Twente|Twente]]|NED||[[FK Čukarički|Čukarički]]|SRB|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Zorya Luhansk|Zorya Luhansk]]|UKR||[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]|ROU|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Vaduz|Vaduz]]|LIE||[[Konyaspor]]|TUR|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[ACS Sepsi OSK Sfântu Gheorghe|Sepsi Sfântu Gheorghe]]|ROU||[[Djurgårdens IF Fotboll|Djurgården]]|SWE|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Fehérvár FC|Fehérvár]]|HUN||[[FC Petrocub Hîncești|Petrocub Hîncești]]|MDA|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]|CZE||[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]|GRE|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} |} === Izslēgšanas kārta === ''Play-off'' kārtas izloze notika 2022. gada 2. augustā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0276-155728b9b0a2-628036896976-1000--uefa-europa-conference-league-play-off-round-draw/ |title=UEFA Europa Conference League play-off round draw |language=en |website=UEFA.com |date=2 August 2022 |access-date={{dat|2022|8|3||bez}}}}</ref> Pirmās spēles tiks aizvadītas 18. augustā, bet atbildes spēles notiks 25. augustā. {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|[[NK Maribor|Maribor]]/[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]] zaudētāji|<!--SVN/FIN-->||[[FC Shakhtyor Soligorsk|Shakhtyor Soligorsk]]/[[CFR Cluj]] uzvarētāji|<!--BLR/ROU-->|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FK RFS|RFS]]/[[Hibernians F.C.|Hibernians]] uzvarētāji|<!--LVA/MLT-->||[[Linfield F.C.|Linfield]]/[[FC Zürich|Zürich]] zaudētāji|<!--NIR/SUI-->|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]]/[[Lech Poznań]] uzvarētāji|<!--ISL/POL-->||[[Malmö FF]]/[[F91 Dudelange]] zaudētāji|<!--SWE/LUX-->|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]/[[FK Shkupi|Shkupi]] zaudētāji|<!--IRL/MKD-->||[[FC Ballkani|Ballkani]]/[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ Klaksvík]] uzvarētāji|<!--KOS/FRO-->|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski Mostar]]/[[FC Tobol|Tobol]] uzvarētāji|<!--BIH/KAZ-->||[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]/[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]] zaudētāji|<!--GRE/SVK-->|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} |} {{TwoLegStart}} |+Pamata zars {{TwoLegResult|[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]/[[St Patrick's Athletic F.C.|St Patrick's Athletic]] uzvarētāji| ||[[Brøndby IF|Brøndby]]/[[FC Basel|Basel]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Vaduz|Vaduz]]/[[Konyaspor]] uzvarētāji| ||[[Neftçi PFK|Neftçi]]/[[SK Rapid Wien|Rapid Wien]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Spartak Trnava|Spartak Trnava]]/[[Raków Częstochowa]] uzvarētāji| ||[[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]/[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[APOEL FC|APOEL]]/[[FC Kyzylzhar|Kyzylzhar]] uzvarētāji| ||[[ACS Sepsi OSK Sfântu Gheorghe|Sepsi Sfântu Gheorghe]]/[[Djurgårdens IF Fotboll|Djurgården]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]]/[[Aris Thessaloniki F.C.|Aris Thessaloniki]] uzvarētāji| ||[[OGC Nice|Nice]]|FRA|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Zorya Luhansk|Zorya Luhansk]]/[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]] uzvarētāji| ||[[FC Lugano|Lugano]]/[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Breiðablik men's football|Breiðablik]]/[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]] uzvarētāji| ||[[Lillestrøm SK|Lillestrøm]]/[[Royal Antwerp F.C.|Antwerp]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FC DAC 1904 Dunajská Streda|DAC 1904]]/[[FCSB]] uzvarētāji| ||[[Viking FK|Viking]]/[[Sligo Rovers F.C.|Sligo Rovers]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[AEK Larnaca FC|AEK Larnaca]]/[[FK Partizan|Partizan]] zaudētāji| ||[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]/[[Ħamrun Spartans F.C.|Ħamrun Spartans]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]|ITA||[[FC Twente|Twente]]/[[FK Čukarički|Čukarički]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Villarreal CF|Villarreal]]|ESP||[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]/[[Vitória S.C.|Vitória Guimarães]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[1. FC Köln]]|GER||[[Fehérvár FC|Fehérvár]]/[[FC Petrocub Hîncești|Petrocub Hîncești]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[West Ham United F.C.|West Ham United]]|ENG||[[Viborg FF|Viborg]]/[[B36 Tórshavn]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Kuopion Palloseura|KuPS]]/[[BSC Young Boys|Young Boys]] uzvarētāji| ||[[Paide Linnameeskond]]/[[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]/[[1. FC Slovácko|Slovácko]] zaudētāji| ||[[AIK Fotboll|AIK]]/[[KF Shkëndija|Shkëndija]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Molde FK|Molde]]/[[Kisvárda F.C.|Kisvárda]] uzvarētāji| ||[[Wolfsberger AC]]/[[Gżira United F.C.|Gżira United]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Dundee United F.C.|Dundee United]]/[[AZ Alkmaar|AZ]] uzvarētāji| ||[[Riga FC|Riga]]/[[Gil Vicente F.C.|Gil Vicente]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:2022. gads futbolā|UEFA Eiropas konferences līga]] [[Kategorija:2023. gads futbolā|UEFA Eiropas konferences līga]] [[Kategorija:UEFA Eiropas konferences līga]] 6zx80383g5djavd93gn87isypgn0uxr Dzīvības zinātnes 0 516845 3665925 3650528 2022-08-03T05:13:11Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki '''Dzīvības zinātnes''' ir [[Dabaszinātnes|dabaszinātņu]] sadaļa, kura ietver sevī [[zinātne]]s, kas pēta dzīvos organismus. Starp dzīvības zinātnēm ir: * [[Algoloģija (botānika)|Algoloģija]] * [[Anatomija]] * [[Astrobioloģija]] * [[Attīstības bioloģija]] * [[Bakterioloģija]] * [[Bioelektronika]] * [[Biofizika]] * [[Bioinformātika]] * [[Bioinženierija]] * [[Bioķīmija]] * [[Biolingvistika]] * [[Bioloģija]] * [[Bioloģiskā antropoloģija]] * [[Biomateriāls|Biomateriāli]] * [[Biomedicīna]] * [[Biomehānika]] * [[Biotehnoloģija]] * [[Botānika]] * [[Citoloģija]] * [[Ekoloģija]] * [[Enzimoloģija]] * [[Etoloģija]] * [[Evolucionārā attīstības bioloģija]] * [[Evolucionārā bioloģija]] * [[Farmakoloģija]] * [[Fizioloģija]] * [[Ģenētika]] * [[Ģenomika]] * [[Histoloģija]] * [[Imunoloģija]] * [[Kinezioloģija]] * [[Kvantu bioloģija]] * [[Lauksaimniecība]] * [[Matemātiskā bioloģija]] * [[Medicīna]] * [[Mikoloģija]] * [[Mikrobioloģija]] * [[Molekulārā bioloģija]] * [[Neirozinātne]] * [[Paleontoloģija]] * [[Parazitoloģija]] * [[Patoloģija]] * [[Populacionālā bioloģija]] * [[Proteomika]] * [[Saglabāšanas bioloģija]] * [[Sintētiskā bioloģija]] * [[Sistemātiskā bioloģija]] * [[Strukturālā bioloģija]] * [[Toksikoloģija]] * [[Veselības zinātne]] * [[Virusoloģija]] * [[Zooloģija]] {{zinātne-aizmetnis}} [[Kategorija:Dabaszinātnes]] 0rir0qqgu1iqso4pwjbfpm0h7hiq2k5 Rišī Sūneks 0 516918 3665956 3660315 2022-08-03T06:05:47Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Apvienotās Karalistes finanšu ministri]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki '''Rišī Sūneks''' ({{val|en|Rishi Sunak}}; {{IPA|['rɪʃiː ˈsuːnæk]}}; dzimis {{dat|1980|5|12}}) ir britu politiķis, kurš ieņēma [[valsts kases kanclers|valsts kases kanclera]] (ekvivalents finanšu ministram) amatu no 2020. līdz 2022. gadam, iepriekš bijs valsts kases galvenais sekretārs (2019—2020). Sūneks ir [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvās partijas]] biedrs, kopš 2015. gada bijis [[Apvienotās Karalistes parlaments|parlamenta]] pārstāvju palātas deputāts no Ričmondas vēlēšanu apgabala [[Jorkšīra|Jorkšīrā]]. Dzimis [[Sauthemptona|Sauthemptonā]] [[indieši|indiešu]] imigrantu ģimenē, kura ieceļoja no [[Austrumāfrika]]s. Sūneks mācījās Vinčestras koledžā, pēc tam studēja folzofiju, politiku un ekonomiku Linkolna koledžā, [[Oksforda|Oksfordā]], un vēlāk ieguva maģistra grāds uzņēmējdarbības vadīšanā [[Stenforda Universitāte|Stenforda Universitātē]] kā [[Fulbraita stipendija|Fulbraita stipendiāts]]. Studējot Stenfordā viņš satika savu nākamo sievu Akšatu Murtiju, kuras tēvs [[Nārājana Murtijs]], indiešu miljardieris, dibināja ''[[Infosys]]''. Suneks un Murtija ar kopīgiem 730 miljoniem [[GBP]] 2022. gadā bija 222. bagātākie cilvēki Lielbritānijā ([[Sunday Times]] vērtējumā).<ref name="Durbin">{{tīmekļa atsauce |last=Durbin |first=Adam |date= 20 May 2022 |title=Rishi Sunak and Akshata Murthy make Sunday Times Rich List |url=https://www.bbc.com/news/uk-61490481 |access-date=9 July 2022 |work=BBC News |dead-url=no }}</ref> Pēc studiju beigām viņš strādāja ''[[Goldman Sachs]]'' un vēlāk bija partneris [[riska ieguldījumu fondus|riska ieguldījumu fondos]] ''The Children's Investment Fund Management'' un ''Theleme Partners''. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Sūneks, Rišī}} [[Kategorija:1980. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Britu politiķi]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes finanšu ministri]] 0umeagzguymhoswmg9a2ynyt0bzl1gc Olehs Ždanovs 0 517011 3665926 3663827 2022-08-03T05:15:15Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Olehs Ždanovs | vārds_orig = ''Олег Жданов'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1966 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 30 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Ukrainas PSR|Hmeļnicka|td=Ukraina}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[ukrainis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = jā | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[Attēls:UA_shoulder_mark_17.svg|25px]]<br />[[pulkvedis]] | dienesta_laiks = 1987. — 1992.<br />1992. — 2007. | valsts = {{flaga|PSRS}} [[Padomju Savienība|PSRS]]<br />{{flaga|Ukraina}}[[Ukraina]] | struktūra = sauszemes bruņotie spēki | vienība = 128. atsevišķā kalnu uzbrukuma Aizkarpatu brigāde | komandēja = | kaujas = | izglītība = Hmeļnickas Augstākā artilērijas pavēlniecības skola | apbalvojumi = YouTube Sudraba poga | cits_darbs = Komentētājs, blogeris, militārais eksperts }} }} '''Olehs Ždanovs''' ({{val|uk|Олег Володимирович Жданов}}; dzimis [[1966. gads|1966.]] gada [[30. marts|30. martā]] [[Hmeļnicka|Hmeļnickā]]) ir [[Padomju Savienība|padomju]] un [[Ukraiņi|ukraiņu]] [[karavīrs]], [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] rezerves [[pulkvedis]], [[Militārisms|militārais eksperts]] un [[Blogeris|videoblogeris]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dialog.ua/person/Oleg_Zhdanov|title=Олег Жданов|access-date={{dat|2022|07|14||bez}}|archive-date={{dat|2022|05|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220527152722/https://www.dialog.ua/person/Oleg_Zhdanov}}</ref> == Biogrāfija == Dzimis 1966. gada 30. martā [[Hmeļnicka|Hmeļnickā]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://amp.my.ua/persons/oleg-zhdanov|title=Жданов Олег: полковник запаса ВСУ и военный эксперт}}</ref> 1987. gadā absolvējis [[Hmeļnickas Augstāko artilērijas pavēlniecības skola|Hmeļnickas Augstāko artilērijas pavēlniecības skolu]]. No 1987. līdz 1992. gadam dienējis [[Sarkanā armija|padomju bruņoto spēku]] grupā [[Vācija|Vācijā]], [[Borna|Bornā]] (visticamāk, 1. gvardes tanku armijas 9. tanku divīzijas 96. pašpiedziņas [[artilērija]]s pulkā). No 1992. līdz 1999. gadam dienējis [[Aizkarpatu apgabals|Karpatu militārā apgabala]] 38. armijas korpusa 128. gvardes mehanizētās divīzijas 331. pašpiedziņas artilērijas pulkā ([[Perečina]], [[Aizkarpatu apgabals]]), bet 1997. un 1999. gadā Ždanovs strādāja par pasniedzēju [[Ukrainas Nacionālā aizsardzības akadēmija|Ukrainas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā]]. No 1999. līdz 2004. gadam viņš strādāja Raķešu spēku un artilērijas galvenajā direkcijā. 2004. gadā viņš dienēja [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] Ģenerālštāba galvenajā operatīvajā direkcijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gordonua.com/ukr/live/likvidatsija-zelenskogo-zaluzhnij-udar-po-krimskomu-mostu-povernennja-donbasu-interv-ju-gordona-iz-zhdanovim-transljatsija-1605805.html|title=Ліквідація Зеленського, Залужний, удар по Кримському мосту, повернення Донбасу. Інтерв'ю Гордона зі Ждановим. Трансляція|access-date={{dat|2022|07|14||bez}}|archive-date={{dat|2022|05|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220506113314/https://gordonua.com/ukr/live/likvidatsija-zelenskogo-zaluzhnij-udar-po-krimskomu-mostu-povernennja-donbasu-interv-ju-gordona-iz-zhdanovim-transljatsija-1605805.html}}</ref> 2007. gadā viņš atvaļinājās būdams [[Pulkvedis|pulkveža]] pakāpē.<ref name=":0" /> [[2015. gads|2015.]] gadā viņš bija [[Kijiva]]s pilsētas domes 7. sasaukuma reģionālās padomes deputāta kandidāts no apvienības ''Samopomich'', taču netika ievēlēts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://elections.rbc.ua/ukr/kandidat/473|title=Жданов Олег Володимирович, місцеві вибори 2015}}</ref> === Darbība žurnālistikā === Kopš 2016. gada viņš bieži uzstājies [[Televīzija|televīzijā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apostrophe.ua/ua/article/politics/foreign-policy/2017-11-13/kreml-popal-v-lovushku-zachem-ukraintsev-pugayut-nastupleniem-voysk-putina/15495|title=Кремль потрапив у пастку: навіщо українців лякають наступом військ Путіна|access-date=2022-07-14|archive-date=2022-05-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20220507121338/https://apostrophe.ua/ua/article/politics/foreign-policy/2017-11-13/kreml-popal-v-lovushku-zachem-ukraintsev-pugayut-nastupleniem-voysk-putina/15495}}</ref> un [[Ukraina]]s,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.obozrevatel.com/vojna-v-ukraine/chego-hochet-putin-ot-nastupleniya-na-donbass-i-chto-poluchit-zhdanov-ozvuchil-prognoz.htm|title=Чего хочет Путин от наступления на Донбасс и что получит: Жданов озвучил прогноз|access-date={{dat|2022|07|14||bez}}|archive-date={{dat|2022|04|17||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220417061934/https://news.obozrevatel.com/vojna-v-ukraine/chego-hochet-putin-ot-nastupleniya-na-donbass-i-chto-poluchit-zhdanov-ozvuchil-prognoz.htm}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gordonua.com/ukr/news/war/zhdanov-u-nas-zaraz-dobrij-istorichnij-shans-povernutisja-do-kordoniv-1991-roku-donetsk-lugansk-ta-krim-budut-povernuti-pid-chas-kontrnastupu-1605862.html|title=Жданов: У нас зараз гарний історичний шанс повернутися до кордонів 1991 року. Донецьк, Луганськ і Крим повернуть під час контрнаступу|access-date={{dat|2022|07|14||bez}}|archive-date={{dat|2022|04|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220422232137/https://gordonua.com/ukr/news/war/zhdanov-u-nas-zaraz-dobrij-istorichnij-shans-povernutisja-do-kordoniv-1991-roku-donetsk-lugansk-ta-krim-budut-povernuti-pid-chas-kontrnastupu-1605862.html}}</ref> [[Krievija]]s, [[Baltkrievija]]s<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://polskieradio.pl/art9758_2944053|title=Вайсковы эксперт пра расійскую прапаганду: Ейск выдаюць за Херсон, Падмаскоўе – за Кіеў}}</ref> un [[Irāka]]s<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://almashareq.com/en_GB/articles/cnmi_am/features/2022/03/08/feature-03|title=Kremlin's troubles in Ukraine harken to Soviet defeat in Afghanistan|access-date={{dat|2022|07|14||bez}}|archive-date={{dat|2022|03|31||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220331100952/https://almashareq.com/en_GB/articles/cnmi_am/features/2022/03/08/feature-03}}</ref> medijos. Viņš bieži parādās televīzijā, raksta rakstus tādiem Ukrainas medijiem kā ''Gordon'', ''Obozrevatel'', ''Glavred'' un uzstājas tiešraidē Ukrainas Vienoto ziņu telemaratonā.<ref name=":0" /> Viņš ir izveidojis savu ''[[YouTube]]'' kanālu, kur publicē video ar militāro operāciju analīzi, un kurā viņam ir 600 tūkstoši abonentu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/channel/UC111NXlcDs0VGfyre6EiPmA|title=Олег Жданов - YouTube|website=www.youtube.com|access-date=2022-07-14}}</ref> == Privātā dzīve == Kopš 1987. gada viņš ir precējies ar Ludmilu Ždanovu. Viņa ieņem stratēģiskās attīstības direktores amatu izdevniecībā ''Zdorov'ja Ukraïny''. Dēls Volodimirs ir uzņēmējs-konditors.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.facebook.com/people/%D0%9E%D0%BB%D0%B5%D0%B3-%D0%96%D0%B4%D0%B0%D0%BD%D0%BE%D0%B2/100008985185973/ Facebook konts] * [https://www.youtube.com/channel/UC111NXlcDs0VGfyre6EiPmA YouTube kanāls] {{DEFAULTSORT:Ždanovs, Olehs}} [[Kategorija:1966. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Hmeļnickā dzimušie]] [[Kategorija:Ukrainas politiķi]] [[Kategorija:Ukrainas virsnieki]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] 7p13vck4a6d4pnu4lkh7re7fgpiww2h Rihards Melgailis 0 517162 3665839 3656428 2022-08-02T16:05:19Z Papuass 88 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Rihards Melgailis | attēls = 8.septembra Saeimas sēde (29503415816).jpg | apraksts = Rihards Melgailis 2016. gadā | amats3 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2016|9|8|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers3 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1953|1|18}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Vecumnieki|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Bauska}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = * [[Latvijas Reģionu apvienība]] | dzīvesb = | alma_mater = [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]] | profesija = [[ekonomists]], [[politiķis]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Rihards Melgailis''' (dzimis {{dat|1953|1|18}} [[Vecumnieki|Vecumniekos]]) ir [[Latvieši|latviešu]] ekonomists un politiķis, bijis 12. [[Saeima]]s deputāts, [[Saeima]]s deputāta pilnvaras apstiprinātas [[Dainis Liepiņš (uzņēmējs)|Daiņa Liepiņa]] vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima12_DepWeb_Public.nsf//0/A991E5B0DC77D034C2257D7B0032D7D4?OpenDocument&lang=LV|title=Rihards Melgailis - Latvijas Republikas 12.Saeima|website=titania.saeima.lv|access-date=2022-07-15}}</ref> Zemnieku saimniecības "Griezes" īpašnieks, bijis politiskās partijas "[[Reģionu alianse]]" valdes loceklis, Vecumnieku sporta kluba "1994" valdes loceklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://old.deputatiuzdelnas.lv/lv/arhivs/kandidatu-arhivs/rihards-melgailis.html?tab=biography|title=Rihards Melgailis|website=old.deputatiuzdelnas.lv|access-date=2022-07-15}}</ref> Pašlaik [[Bauskas novads|Bauskas novada]] domes deputāts, izglītības, kultūras un sporta komitejas loceklis un vides un attīstības komitejas loceklis, pārstāvot [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienību]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bauska.lv/lv/pasvaldiba/dome/deputati|title=Deputāti - Dome - Pašvaldība - Bauskas novada dome|website=www.bauska.lv|access-date=2022-07-15}}</ref> Beidzis [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte|Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju]] 1985. gadā ar profesionālā maģistra grādu lauksaimniecības ekonomikā. == Atsauces == {{atsauces}} {{12. Saeima}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Melgailis, Rihards}} [[Kategorija:1953. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas Lauksaimniecības universitātes absolventi]] je5kkk7olvp0f70plesmo54ixbm8v2s 3665841 3665839 2022-08-02T16:08:59Z Papuass 88 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Rihards Melgailis | attēls = 8.septembra Saeimas sēde (29503415816).jpg | apraksts = Rihards Melgailis 2016. gadā | amats3 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2016|9|8|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers3 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1953|1|18}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Vecumnieki|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Bauska}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = * [[Latvijas Reģionu apvienība]] | dzīvesb = | alma_mater = [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]] | profesija = [[ekonomists]], [[politiķis]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Rihards Melgailis''' (dzimis {{dat|1953|1|18}} [[Vecumnieki|Vecumniekos]]) ir [[Latvieši|latviešu]] ekonomists un politiķis, bijis 12. [[Saeima]]s deputāts, [[Saeima]]s deputāta pilnvaras apstiprinātas [[Dainis Liepiņš (uzņēmējs)|Daiņa Liepiņa]] vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima12_DepWeb_Public.nsf//0/A991E5B0DC77D034C2257D7B0032D7D4?OpenDocument&lang=LV|title=Rihards Melgailis - Latvijas Republikas 12.Saeima|website=titania.saeima.lv|access-date=2022-07-15}}</ref> Zemnieku saimniecības "Griezes" īpašnieks, bijis politiskās partijas "[[Reģionu alianse]]" valdes loceklis, Vecumnieku sporta kluba "1994" valdes loceklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://old.deputatiuzdelnas.lv/lv/arhivs/kandidatu-arhivs/rihards-melgailis.html?tab=biography|title=Rihards Melgailis|website=old.deputatiuzdelnas.lv|access-date=2022-07-15}}</ref> Pašlaik [[Bauskas novads|Bauskas novada]] domes deputāts, izglītības, kultūras un sporta komitejas loceklis un vides un attīstības komitejas loceklis, pārstāvot [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienību]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bauska.lv/lv/pasvaldiba/dome/deputati|title=Deputāti - Dome - Pašvaldība - Bauskas novada dome|website=www.bauska.lv|access-date=2022-07-15}}</ref> Beidzis [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte|Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju]] 1985. gadā ar profesionālā maģistra grādu lauksaimniecības ekonomikā. Startējis vieglatlētikas sacensībās veterāniem vairākās disciplīnās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/lv/person/18846|title=LVS {{!}} Rihards Melgailis|website=athletics.lv|access-date=2022-08-02}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{12. Saeima}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Melgailis, Rihards}} [[Kategorija:1953. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas Lauksaimniecības universitātes absolventi]] cpmzzw42ohkyhsarlpnubygn64m6k4w Jānis Ruks 0 517321 3666067 3656691 2022-08-03T11:56:43Z Papuass 88 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jānis Ruks | attēls = 12.Saeimas deputātu svinīgais solījums (15096435854).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Jānis Ruks 2014. gadā | amats3 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2014|11|5|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers3 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1963|1|2|N|bez}} | dzim_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Ādažu novads}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = [[Latvijas Reģionu apvienība]] | dzīvesb = | alma_mater = [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]] | profesija = [[mežsaimnieks]], [[politiķis]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Jānis Ruks''' (dzimis 1963. gada 2. janvārī) ir [[Latvieši|latviešu]] mežsaimnieks un politiķis, bijis 12. [[Saeima]]s deputāts.<ref name="titania.saeima.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima12_DepWeb_Public.nsf//0/1A6B13C5EC34802EC2257D7B0032D7A8?OpenDocument&lang=LV|title=Jānis Ruks - Latvijas Republikas 12.Saeima|website=titania.saeima.lv|access-date=2022-07-17}}</ref> Pašlaik ir Centrālās zemes komisijas loceklis, Vecmurjāņu mednieku kluba valdes loceklis un Medinieku kluba "Laveri" valdes loceklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://old.deputatiuzdelnas.lv/lv/arhivs/kandidatu-arhivs/janis-ruks.html?tab=biography|title=Jānis Ruks|website=old.deputatiuzdelnas.lv|access-date=2022-07-17}}</ref> Darbā parlamentā bijis Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas, Ilgtspējīgas attīstības komisijas, Nacionālās drošības komisijas un Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata politikas apakškomisijas deputāts<ref name="titania.saeima.lv"/> Bijis [[Ādažu novads|Ādažu novada]] domes deputāts un A/S Latvijas Valsts meži meža iecirkņa vadītājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima12_DepWeb_Public.nsf/0/1A6B13C5EC34802EC2257D7B0032D7A8/$FILE/CV.pdf|title=Ruks_CV}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{12. Saeima}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ruks, Jānis}} [[Kategorija:1963. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas Lauksaimniecības universitātes absolventi]] 5w3evonmemwem8q2voyzpewqu2bqe0a Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2022 4 518103 3665844 3665163 2022-08-02T16:33:53Z Papuass 88 /* Komentāri */ wikitext text/x-wiki <!-- = Balsošanas protokols = :<small>Šeit īsumā raksturots kopienas lēmums, noslēdzoties balsojumam. Ar balsošanas gaitu variet iepazīties sadaļā "Balsošana".</small> {|style="background: #FFFFFF; width:100%; border: solid 1px #CDCBCB" |- | <big> TEKSTS</big> |} --> ;Par ''[[WP:Wikimedians of Latvia|Wikimedians of Latvia dalībnieku grupas]]'' pārstāvju izvēli ''[[:m:Wikimedia CEE Meeting 2022|Wikimedia CEE Meeting 2022]]'' konferencē Ohridā, Ziemeļmaķedonijā. Ierosinātājs: {{u|Papuass}}. (Sākuma termiņš: 2022. gada 29. jūlijs plkst. 00.00; beigu termiņš: 2022. gada 10. augusts plkst. 23.59). <!-- '''BALSOJUMS SLĒGTS''' --> == Balsošanas noteikumi == ;Pirms balsošanas lūgums izlasīt balsošanas noteikumus! 2022. gada 14.—16. oktobrī Ohridā, Ziemeļmaķedonijā, pēc ilgāka pārtraukuma (COVID-19 pandēmijas dēļ) notiks ikgadējā reģionālā ''Wikimedia CEE Meeting'' konference. Mēs kā ''Wikimedians of Latvia'' esam ielūgti apmeklēt šo pasākumu — divām personām ir apmaksāti ceļa izdevumi un uzturēšanās. ''Wikimedia CEE Meeting'' ir konference, kurā tiekas dažādo Centrālās un Austrumeiropas kustības filiāļu (oficiālo nodaļu, lietotāju grupu, pašu WMF) pārstāvji un apspriež Wikimedia kustībā notiekošās lietas klātienē, apgūst jaunas prasmes un zināšanas, kā arī veido kontaktus nākotnes sadarbībai. Izvēlēto kandidātu pienākumos pēc konferences apmeklējuma ir brīvā formā (rakstiski, video uzruna, prezentācija, aktīva publiucēšana sociālajos tīklos vai cits formāts) atskaitīties kopienai par konferencē apgūto un uzzināto, publicējot ziņojumu. Pēc apstiprināšanas kandidātam līdz 15. augusta vakaram jāreģistrējas konferencei, norādot personīgo informāciju organizatoru anketā. Kandidāti sevi sarakstam drīkst pievienot paši. == Balsojums == === Kandidāti === ==== {{u|Papuass}} ==== '''Komentārs:''' Mani šo pasākumu apmeklēšana vienmēr ir motivējusi aktīvākai darbībai Vikipēdijā un dažādu aktivitāšu rīkošanā. Apsveru dot ieguldījumu arī konferences saturā, pats uzstājoties ar vismaz 5 minūšu prezentāciju (''lightning talk'' formāts). Labprāt dotu iespēju pasākumu apmeklēt arī citiem, neaizņemot brīvās vietas, tāpēc nepieteicos uzreiz. Esmu gatavs arī veltīt savu laiku, lai palīdzētu iejusties kādam/kādai, kas šādus pasākumus vēl nav apmeklējis. {{par}} # viennozīmīgi ! lepojos būt pirmais, kas izsaka atbalstu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 1. augusts, plkst. 10.43 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 1. augusts, plkst. 13.05 (EEST) ==== {{u|Piemērs}} ==== '''Komentārs:''' ''kandidāta komentārs'' {{par}} # == Komentāri == Aicinājums 2022. gada aktīvākajiem Vikipēdijas labotājiem (neizslēdzot arī citus): @[[User:Kleivas]], @[[User:Ludis21345]], @[[User:Baisulis]], @[[User:Pirags]], @[[User:Vylks]], @[[User:Lasks]], @[[User:Kikos]], @[[User:Bendžamins]], @[[User:Meistars Joda]], @[[User:Egilus]], @[[User:Turaids]], @[[User:Spnq]], @[[User:Edgars2007]], @[[User:ScAvenger]], @[[User:Feens]], @[[User:Otovi]], @[[User:Dainis]], @[[User:Treisijs]], @[[User:MC2013]], @[[User:Jānis U.]], @[[User:Svens Hudjajevs]], @[[User:Edis]], @[[User:Lietotaajs]], @[[User:Gustamons]], @[[User:Eremu1]], @[[User:OskarsC]], @[[User:Yerachmiel C]], @[[User:Algonkins]], @[[User:Kaamis007]], @[[User:Kasp2008]], @[[User:Binsalminsh]]. Lūdzu, apsveriet savu dalību konferencē. Jūs esat tie, kas ir cienīgi pārstāvēt mūsu kopienu un neviena cita nav, tāpēc metiet kautrību pie malas. Papildu prasības: # Mēs te lielākā daļa esam anonīmi, visdrīzāk ir jābūt pilngadīgam. # Spēja komunicēt angliski sarunvalodas līmenī; # Morāls pienākums brīvā formā atskaitīties kopienai par iespaidiem. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 19.33 (EEST) res3pubf49hlaesq1zqd4nzl261tss2 3665849 3665844 2022-08-02T16:45:52Z Jānis U. 198 wikitext text/x-wiki <!-- = Balsošanas protokols = :<small>Šeit īsumā raksturots kopienas lēmums, noslēdzoties balsojumam. Ar balsošanas gaitu variet iepazīties sadaļā "Balsošana".</small> {|style="background: #FFFFFF; width:100%; border: solid 1px #CDCBCB" |- | <big> TEKSTS</big> |} --> ;Par ''[[WP:Wikimedians of Latvia|Wikimedians of Latvia dalībnieku grupas]]'' pārstāvju izvēli ''[[:m:Wikimedia CEE Meeting 2022|Wikimedia CEE Meeting 2022]]'' konferencē Ohridā, Ziemeļmaķedonijā. Ierosinātājs: {{u|Papuass}}. (Sākuma termiņš: 2022. gada 29. jūlijs plkst. 00.00; beigu termiņš: 2022. gada 10. augusts plkst. 23.59). <!-- '''BALSOJUMS SLĒGTS''' --> == Balsošanas noteikumi == ;Pirms balsošanas lūgums izlasīt balsošanas noteikumus! 2022. gada 14.—16. oktobrī Ohridā, Ziemeļmaķedonijā, pēc ilgāka pārtraukuma (COVID-19 pandēmijas dēļ) notiks ikgadējā reģionālā ''Wikimedia CEE Meeting'' konference. Mēs kā ''Wikimedians of Latvia'' esam ielūgti apmeklēt šo pasākumu — divām personām ir apmaksāti ceļa izdevumi un uzturēšanās. ''Wikimedia CEE Meeting'' ir konference, kurā tiekas dažādo Centrālās un Austrumeiropas kustības filiāļu (oficiālo nodaļu, lietotāju grupu, pašu WMF) pārstāvji un apspriež Wikimedia kustībā notiekošās lietas klātienē, apgūst jaunas prasmes un zināšanas, kā arī veido kontaktus nākotnes sadarbībai. Izvēlēto kandidātu pienākumos pēc konferences apmeklējuma ir brīvā formā (rakstiski, video uzruna, prezentācija, aktīva publiucēšana sociālajos tīklos vai cits formāts) atskaitīties kopienai par konferencē apgūto un uzzināto, publicējot ziņojumu. Pēc apstiprināšanas kandidātam līdz 15. augusta vakaram jāreģistrējas konferencei, norādot personīgo informāciju organizatoru anketā. Kandidāti sevi sarakstam drīkst pievienot paši. == Balsojums == === Kandidāti === ==== {{u|Papuass}} ==== '''Komentārs:''' Mani šo pasākumu apmeklēšana vienmēr ir motivējusi aktīvākai darbībai Vikipēdijā un dažādu aktivitāšu rīkošanā. Apsveru dot ieguldījumu arī konferences saturā, pats uzstājoties ar vismaz 5 minūšu prezentāciju (''lightning talk'' formāts). Labprāt dotu iespēju pasākumu apmeklēt arī citiem, neaizņemot brīvās vietas, tāpēc nepieteicos uzreiz. Esmu gatavs arī veltīt savu laiku, lai palīdzētu iejusties kādam/kādai, kas šādus pasākumus vēl nav apmeklējis. {{par}} # viennozīmīgi ! lepojos būt pirmais, kas izsaka atbalstu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 1. augusts, plkst. 10.43 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 1. augusts, plkst. 13.05 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 19.45 (EEST) ==== {{u|Piemērs}} ==== '''Komentārs:''' ''kandidāta komentārs'' {{par}} # == Komentāri == Aicinājums 2022. gada aktīvākajiem Vikipēdijas labotājiem (neizslēdzot arī citus): @[[User:Kleivas]], @[[User:Ludis21345]], @[[User:Baisulis]], @[[User:Pirags]], @[[User:Vylks]], @[[User:Lasks]], @[[User:Kikos]], @[[User:Bendžamins]], @[[User:Meistars Joda]], @[[User:Egilus]], @[[User:Turaids]], @[[User:Spnq]], @[[User:Edgars2007]], @[[User:ScAvenger]], @[[User:Feens]], @[[User:Otovi]], @[[User:Dainis]], @[[User:Treisijs]], @[[User:MC2013]], @[[User:Jānis U.]], @[[User:Svens Hudjajevs]], @[[User:Edis]], @[[User:Lietotaajs]], @[[User:Gustamons]], @[[User:Eremu1]], @[[User:OskarsC]], @[[User:Yerachmiel C]], @[[User:Algonkins]], @[[User:Kaamis007]], @[[User:Kasp2008]], @[[User:Binsalminsh]]. Lūdzu, apsveriet savu dalību konferencē. Jūs esat tie, kas ir cienīgi pārstāvēt mūsu kopienu un neviena cita nav, tāpēc metiet kautrību pie malas. Papildu prasības: # Mēs te lielākā daļa esam anonīmi, visdrīzāk ir jābūt pilngadīgam. # Spēja komunicēt angliski sarunvalodas līmenī; # Morāls pienākums brīvā formā atskaitīties kopienai par iespaidiem. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 19.33 (EEST) h5l3g5wwdwkmgh4np0rnoscbwzrcdl5 3665851 3665849 2022-08-02T16:51:09Z Meistars Joda 781 /* {{u|Papuass}} */ wikitext text/x-wiki <!-- = Balsošanas protokols = :<small>Šeit īsumā raksturots kopienas lēmums, noslēdzoties balsojumam. Ar balsošanas gaitu variet iepazīties sadaļā "Balsošana".</small> {|style="background: #FFFFFF; width:100%; border: solid 1px #CDCBCB" |- | <big> TEKSTS</big> |} --> ;Par ''[[WP:Wikimedians of Latvia|Wikimedians of Latvia dalībnieku grupas]]'' pārstāvju izvēli ''[[:m:Wikimedia CEE Meeting 2022|Wikimedia CEE Meeting 2022]]'' konferencē Ohridā, Ziemeļmaķedonijā. Ierosinātājs: {{u|Papuass}}. (Sākuma termiņš: 2022. gada 29. jūlijs plkst. 00.00; beigu termiņš: 2022. gada 10. augusts plkst. 23.59). <!-- '''BALSOJUMS SLĒGTS''' --> == Balsošanas noteikumi == ;Pirms balsošanas lūgums izlasīt balsošanas noteikumus! 2022. gada 14.—16. oktobrī Ohridā, Ziemeļmaķedonijā, pēc ilgāka pārtraukuma (COVID-19 pandēmijas dēļ) notiks ikgadējā reģionālā ''Wikimedia CEE Meeting'' konference. Mēs kā ''Wikimedians of Latvia'' esam ielūgti apmeklēt šo pasākumu — divām personām ir apmaksāti ceļa izdevumi un uzturēšanās. ''Wikimedia CEE Meeting'' ir konference, kurā tiekas dažādo Centrālās un Austrumeiropas kustības filiāļu (oficiālo nodaļu, lietotāju grupu, pašu WMF) pārstāvji un apspriež Wikimedia kustībā notiekošās lietas klātienē, apgūst jaunas prasmes un zināšanas, kā arī veido kontaktus nākotnes sadarbībai. Izvēlēto kandidātu pienākumos pēc konferences apmeklējuma ir brīvā formā (rakstiski, video uzruna, prezentācija, aktīva publiucēšana sociālajos tīklos vai cits formāts) atskaitīties kopienai par konferencē apgūto un uzzināto, publicējot ziņojumu. Pēc apstiprināšanas kandidātam līdz 15. augusta vakaram jāreģistrējas konferencei, norādot personīgo informāciju organizatoru anketā. Kandidāti sevi sarakstam drīkst pievienot paši. == Balsojums == === Kandidāti === ==== {{u|Papuass}} ==== '''Komentārs:''' Mani šo pasākumu apmeklēšana vienmēr ir motivējusi aktīvākai darbībai Vikipēdijā un dažādu aktivitāšu rīkošanā. Apsveru dot ieguldījumu arī konferences saturā, pats uzstājoties ar vismaz 5 minūšu prezentāciju (''lightning talk'' formāts). Labprāt dotu iespēju pasākumu apmeklēt arī citiem, neaizņemot brīvās vietas, tāpēc nepieteicos uzreiz. Esmu gatavs arī veltīt savu laiku, lai palīdzētu iejusties kādam/kādai, kas šādus pasākumus vēl nav apmeklējis. {{par}} # viennozīmīgi ! lepojos būt pirmais, kas izsaka atbalstu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 1. augusts, plkst. 10.43 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 1. augusts, plkst. 13.05 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 19.45 (EEST) # Atbalstu. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 19.51 (EEST) ==== {{u|Piemērs}} ==== '''Komentārs:''' ''kandidāta komentārs'' {{par}} # == Komentāri == Aicinājums 2022. gada aktīvākajiem Vikipēdijas labotājiem (neizslēdzot arī citus): @[[User:Kleivas]], @[[User:Ludis21345]], @[[User:Baisulis]], @[[User:Pirags]], @[[User:Vylks]], @[[User:Lasks]], @[[User:Kikos]], @[[User:Bendžamins]], @[[User:Meistars Joda]], @[[User:Egilus]], @[[User:Turaids]], @[[User:Spnq]], @[[User:Edgars2007]], @[[User:ScAvenger]], @[[User:Feens]], @[[User:Otovi]], @[[User:Dainis]], @[[User:Treisijs]], @[[User:MC2013]], @[[User:Jānis U.]], @[[User:Svens Hudjajevs]], @[[User:Edis]], @[[User:Lietotaajs]], @[[User:Gustamons]], @[[User:Eremu1]], @[[User:OskarsC]], @[[User:Yerachmiel C]], @[[User:Algonkins]], @[[User:Kaamis007]], @[[User:Kasp2008]], @[[User:Binsalminsh]]. Lūdzu, apsveriet savu dalību konferencē. Jūs esat tie, kas ir cienīgi pārstāvēt mūsu kopienu un neviena cita nav, tāpēc metiet kautrību pie malas. Papildu prasības: # Mēs te lielākā daļa esam anonīmi, visdrīzāk ir jābūt pilngadīgam. # Spēja komunicēt angliski sarunvalodas līmenī; # Morāls pienākums brīvā formā atskaitīties kopienai par iespaidiem. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 19.33 (EEST) di4ll2yv91zwyqm3jpul0ixeisnoeb1 3665866 3665851 2022-08-02T18:12:07Z Meistars Joda 781 typo wikitext text/x-wiki <!-- = Balsošanas protokols = :<small>Šeit īsumā raksturots kopienas lēmums, noslēdzoties balsojumam. Ar balsošanas gaitu variet iepazīties sadaļā "Balsošana".</small> {|style="background: #FFFFFF; width:100%; border: solid 1px #CDCBCB" |- | <big> TEKSTS</big> |} --> ;Par ''[[WP:Wikimedians of Latvia|Wikimedians of Latvia dalībnieku grupas]]'' pārstāvju izvēli ''[[:m:Wikimedia CEE Meeting 2022|Wikimedia CEE Meeting 2022]]'' konferencē Ohridā, Ziemeļmaķedonijā. Ierosinātājs: {{u|Papuass}}. (Sākuma termiņš: 2022. gada 29. jūlijs plkst. 00.00; beigu termiņš: 2022. gada 10. augusts plkst. 23.59). <!-- '''BALSOJUMS SLĒGTS''' --> == Balsošanas noteikumi == ;Pirms balsošanas lūgums izlasīt balsošanas noteikumus! 2022. gada 14.—16. oktobrī Ohridā, Ziemeļmaķedonijā, pēc ilgāka pārtraukuma (COVID-19 pandēmijas dēļ) notiks ikgadējā reģionālā ''Wikimedia CEE Meeting'' konference. Mēs kā ''Wikimedians of Latvia'' esam ielūgti apmeklēt šo pasākumu — divām personām ir apmaksāti ceļa izdevumi un uzturēšanās. ''Wikimedia CEE Meeting'' ir konference, kurā tiekas dažādo Centrālās un Austrumeiropas kustības filiāļu (oficiālo nodaļu, lietotāju grupu, pašu WMF) pārstāvji un apspriež Wikimedia kustībā notiekošās lietas klātienē, apgūst jaunas prasmes un zināšanas, kā arī veido kontaktus nākotnes sadarbībai. Izvēlēto kandidātu pienākumos pēc konferences apmeklējuma ir brīvā formā (rakstiski, video uzruna, prezentācija, aktīva publicēšana sociālajos tīklos vai cits formāts) atskaitīties kopienai par konferencē apgūto un uzzināto, publicējot ziņojumu. Pēc apstiprināšanas kandidātam līdz 15. augusta vakaram jāreģistrējas konferencei, norādot personīgo informāciju organizatoru anketā. Kandidāti sevi sarakstam drīkst pievienot paši. == Balsojums == === Kandidāti === ==== {{u|Papuass}} ==== '''Komentārs:''' Mani šo pasākumu apmeklēšana vienmēr ir motivējusi aktīvākai darbībai Vikipēdijā un dažādu aktivitāšu rīkošanā. Apsveru dot ieguldījumu arī konferences saturā, pats uzstājoties ar vismaz 5 minūšu prezentāciju (''lightning talk'' formāts). Labprāt dotu iespēju pasākumu apmeklēt arī citiem, neaizņemot brīvās vietas, tāpēc nepieteicos uzreiz. Esmu gatavs arī veltīt savu laiku, lai palīdzētu iejusties kādam/kādai, kas šādus pasākumus vēl nav apmeklējis. {{par}} # viennozīmīgi ! lepojos būt pirmais, kas izsaka atbalstu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 1. augusts, plkst. 10.43 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 1. augusts, plkst. 13.05 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 19.45 (EEST) # Atbalstu. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 19.51 (EEST) ==== {{u|Piemērs}} ==== '''Komentārs:''' ''kandidāta komentārs'' {{par}} # == Komentāri == Aicinājums 2022. gada aktīvākajiem Vikipēdijas labotājiem (neizslēdzot arī citus): @[[User:Kleivas]], @[[User:Ludis21345]], @[[User:Baisulis]], @[[User:Pirags]], @[[User:Vylks]], @[[User:Lasks]], @[[User:Kikos]], @[[User:Bendžamins]], @[[User:Meistars Joda]], @[[User:Egilus]], @[[User:Turaids]], @[[User:Spnq]], @[[User:Edgars2007]], @[[User:ScAvenger]], @[[User:Feens]], @[[User:Otovi]], @[[User:Dainis]], @[[User:Treisijs]], @[[User:MC2013]], @[[User:Jānis U.]], @[[User:Svens Hudjajevs]], @[[User:Edis]], @[[User:Lietotaajs]], @[[User:Gustamons]], @[[User:Eremu1]], @[[User:OskarsC]], @[[User:Yerachmiel C]], @[[User:Algonkins]], @[[User:Kaamis007]], @[[User:Kasp2008]], @[[User:Binsalminsh]]. Lūdzu, apsveriet savu dalību konferencē. Jūs esat tie, kas ir cienīgi pārstāvēt mūsu kopienu un neviena cita nav, tāpēc metiet kautrību pie malas. Papildu prasības: # Mēs te lielākā daļa esam anonīmi, visdrīzāk ir jābūt pilngadīgam. # Spēja komunicēt angliski sarunvalodas līmenī; # Morāls pienākums brīvā formā atskaitīties kopienai par iespaidiem. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 19.33 (EEST) f9ecic2bl1asm4x706dqvteiv9mq248 3665883 3665866 2022-08-02T19:29:56Z DJ EV 31928 /* {{u|Papuass}} */ wikitext text/x-wiki <!-- = Balsošanas protokols = :<small>Šeit īsumā raksturots kopienas lēmums, noslēdzoties balsojumam. Ar balsošanas gaitu variet iepazīties sadaļā "Balsošana".</small> {|style="background: #FFFFFF; width:100%; border: solid 1px #CDCBCB" |- | <big> TEKSTS</big> |} --> ;Par ''[[WP:Wikimedians of Latvia|Wikimedians of Latvia dalībnieku grupas]]'' pārstāvju izvēli ''[[:m:Wikimedia CEE Meeting 2022|Wikimedia CEE Meeting 2022]]'' konferencē Ohridā, Ziemeļmaķedonijā. Ierosinātājs: {{u|Papuass}}. (Sākuma termiņš: 2022. gada 29. jūlijs plkst. 00.00; beigu termiņš: 2022. gada 10. augusts plkst. 23.59). <!-- '''BALSOJUMS SLĒGTS''' --> == Balsošanas noteikumi == ;Pirms balsošanas lūgums izlasīt balsošanas noteikumus! 2022. gada 14.—16. oktobrī Ohridā, Ziemeļmaķedonijā, pēc ilgāka pārtraukuma (COVID-19 pandēmijas dēļ) notiks ikgadējā reģionālā ''Wikimedia CEE Meeting'' konference. Mēs kā ''Wikimedians of Latvia'' esam ielūgti apmeklēt šo pasākumu — divām personām ir apmaksāti ceļa izdevumi un uzturēšanās. ''Wikimedia CEE Meeting'' ir konference, kurā tiekas dažādo Centrālās un Austrumeiropas kustības filiāļu (oficiālo nodaļu, lietotāju grupu, pašu WMF) pārstāvji un apspriež Wikimedia kustībā notiekošās lietas klātienē, apgūst jaunas prasmes un zināšanas, kā arī veido kontaktus nākotnes sadarbībai. Izvēlēto kandidātu pienākumos pēc konferences apmeklējuma ir brīvā formā (rakstiski, video uzruna, prezentācija, aktīva publicēšana sociālajos tīklos vai cits formāts) atskaitīties kopienai par konferencē apgūto un uzzināto, publicējot ziņojumu. Pēc apstiprināšanas kandidātam līdz 15. augusta vakaram jāreģistrējas konferencei, norādot personīgo informāciju organizatoru anketā. Kandidāti sevi sarakstam drīkst pievienot paši. == Balsojums == === Kandidāti === ==== {{u|Papuass}} ==== '''Komentārs:''' Mani šo pasākumu apmeklēšana vienmēr ir motivējusi aktīvākai darbībai Vikipēdijā un dažādu aktivitāšu rīkošanā. Apsveru dot ieguldījumu arī konferences saturā, pats uzstājoties ar vismaz 5 minūšu prezentāciju (''lightning talk'' formāts). Labprāt dotu iespēju pasākumu apmeklēt arī citiem, neaizņemot brīvās vietas, tāpēc nepieteicos uzreiz. Esmu gatavs arī veltīt savu laiku, lai palīdzētu iejusties kādam/kādai, kas šādus pasākumus vēl nav apmeklējis. {{par}} # viennozīmīgi ! lepojos būt pirmais, kas izsaka atbalstu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 1. augusts, plkst. 10.43 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 1. augusts, plkst. 13.05 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 19.45 (EEST) # Atbalstu. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 19.51 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 22.29 (EEST) ==== {{u|Piemērs}} ==== '''Komentārs:''' ''kandidāta komentārs'' {{par}} # == Komentāri == Aicinājums 2022. gada aktīvākajiem Vikipēdijas labotājiem (neizslēdzot arī citus): @[[User:Kleivas]], @[[User:Ludis21345]], @[[User:Baisulis]], @[[User:Pirags]], @[[User:Vylks]], @[[User:Lasks]], @[[User:Kikos]], @[[User:Bendžamins]], @[[User:Meistars Joda]], @[[User:Egilus]], @[[User:Turaids]], @[[User:Spnq]], @[[User:Edgars2007]], @[[User:ScAvenger]], @[[User:Feens]], @[[User:Otovi]], @[[User:Dainis]], @[[User:Treisijs]], @[[User:MC2013]], @[[User:Jānis U.]], @[[User:Svens Hudjajevs]], @[[User:Edis]], @[[User:Lietotaajs]], @[[User:Gustamons]], @[[User:Eremu1]], @[[User:OskarsC]], @[[User:Yerachmiel C]], @[[User:Algonkins]], @[[User:Kaamis007]], @[[User:Kasp2008]], @[[User:Binsalminsh]]. Lūdzu, apsveriet savu dalību konferencē. Jūs esat tie, kas ir cienīgi pārstāvēt mūsu kopienu un neviena cita nav, tāpēc metiet kautrību pie malas. Papildu prasības: # Mēs te lielākā daļa esam anonīmi, visdrīzāk ir jābūt pilngadīgam. # Spēja komunicēt angliski sarunvalodas līmenī; # Morāls pienākums brīvā formā atskaitīties kopienai par iespaidiem. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 19.33 (EEST) 0sx3aag191b6w45p4ody5o5xrshah34 3665893 3665883 2022-08-02T20:21:41Z MC2013 40125 wikitext text/x-wiki <!-- = Balsošanas protokols = :<small>Šeit īsumā raksturots kopienas lēmums, noslēdzoties balsojumam. Ar balsošanas gaitu variet iepazīties sadaļā "Balsošana".</small> {|style="background: #FFFFFF; width:100%; border: solid 1px #CDCBCB" |- | <big> TEKSTS</big> |} --> ;Par ''[[WP:Wikimedians of Latvia|Wikimedians of Latvia dalībnieku grupas]]'' pārstāvju izvēli ''[[:m:Wikimedia CEE Meeting 2022|Wikimedia CEE Meeting 2022]]'' konferencē Ohridā, Ziemeļmaķedonijā. Ierosinātājs: {{u|Papuass}}. (Sākuma termiņš: 2022. gada 29. jūlijs plkst. 00.00; beigu termiņš: 2022. gada 10. augusts plkst. 23.59). <!-- '''BALSOJUMS SLĒGTS''' --> == Balsošanas noteikumi == ;Pirms balsošanas lūgums izlasīt balsošanas noteikumus! 2022. gada 14.—16. oktobrī Ohridā, Ziemeļmaķedonijā, pēc ilgāka pārtraukuma (COVID-19 pandēmijas dēļ) notiks ikgadējā reģionālā ''Wikimedia CEE Meeting'' konference. Mēs kā ''Wikimedians of Latvia'' esam ielūgti apmeklēt šo pasākumu — divām personām ir apmaksāti ceļa izdevumi un uzturēšanās. ''Wikimedia CEE Meeting'' ir konference, kurā tiekas dažādo Centrālās un Austrumeiropas kustības filiāļu (oficiālo nodaļu, lietotāju grupu, pašu WMF) pārstāvji un apspriež Wikimedia kustībā notiekošās lietas klātienē, apgūst jaunas prasmes un zināšanas, kā arī veido kontaktus nākotnes sadarbībai. Izvēlēto kandidātu pienākumos pēc konferences apmeklējuma ir brīvā formā (rakstiski, video uzruna, prezentācija, aktīva publicēšana sociālajos tīklos vai cits formāts) atskaitīties kopienai par konferencē apgūto un uzzināto, publicējot ziņojumu. Pēc apstiprināšanas kandidātam līdz 15. augusta vakaram jāreģistrējas konferencei, norādot personīgo informāciju organizatoru anketā. Kandidāti sevi sarakstam drīkst pievienot paši. == Balsojums == === Kandidāti === ==== {{u|Papuass}} ==== '''Komentārs:''' Mani šo pasākumu apmeklēšana vienmēr ir motivējusi aktīvākai darbībai Vikipēdijā un dažādu aktivitāšu rīkošanā. Apsveru dot ieguldījumu arī konferences saturā, pats uzstājoties ar vismaz 5 minūšu prezentāciju (''lightning talk'' formāts). Labprāt dotu iespēju pasākumu apmeklēt arī citiem, neaizņemot brīvās vietas, tāpēc nepieteicos uzreiz. Esmu gatavs arī veltīt savu laiku, lai palīdzētu iejusties kādam/kādai, kas šādus pasākumus vēl nav apmeklējis. {{par}} # viennozīmīgi ! lepojos būt pirmais, kas izsaka atbalstu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 1. augusts, plkst. 10.43 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 1. augusts, plkst. 13.05 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 19.45 (EEST) # Atbalstu. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 19.51 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 22.29 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 23.21 (EEST) ==== {{u|Piemērs}} ==== '''Komentārs:''' ''kandidāta komentārs'' {{par}} # == Komentāri == Aicinājums 2022. gada aktīvākajiem Vikipēdijas labotājiem (neizslēdzot arī citus): @[[User:Kleivas]], @[[User:Ludis21345]], @[[User:Baisulis]], @[[User:Pirags]], @[[User:Vylks]], @[[User:Lasks]], @[[User:Kikos]], @[[User:Bendžamins]], @[[User:Meistars Joda]], @[[User:Egilus]], @[[User:Turaids]], @[[User:Spnq]], @[[User:Edgars2007]], @[[User:ScAvenger]], @[[User:Feens]], @[[User:Otovi]], @[[User:Dainis]], @[[User:Treisijs]], @[[User:MC2013]], @[[User:Jānis U.]], @[[User:Svens Hudjajevs]], @[[User:Edis]], @[[User:Lietotaajs]], @[[User:Gustamons]], @[[User:Eremu1]], @[[User:OskarsC]], @[[User:Yerachmiel C]], @[[User:Algonkins]], @[[User:Kaamis007]], @[[User:Kasp2008]], @[[User:Binsalminsh]]. Lūdzu, apsveriet savu dalību konferencē. Jūs esat tie, kas ir cienīgi pārstāvēt mūsu kopienu un neviena cita nav, tāpēc metiet kautrību pie malas. Papildu prasības: # Mēs te lielākā daļa esam anonīmi, visdrīzāk ir jābūt pilngadīgam. # Spēja komunicēt angliski sarunvalodas līmenī; # Morāls pienākums brīvā formā atskaitīties kopienai par iespaidiem. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 19.33 (EEST) ivsi4edxzudk4frppur03gq9equihbd 3665961 3665893 2022-08-03T06:18:52Z Ludis21345 50146 /* {{u|Papuass}} */ wikitext text/x-wiki <!-- = Balsošanas protokols = :<small>Šeit īsumā raksturots kopienas lēmums, noslēdzoties balsojumam. Ar balsošanas gaitu variet iepazīties sadaļā "Balsošana".</small> {|style="background: #FFFFFF; width:100%; border: solid 1px #CDCBCB" |- | <big> TEKSTS</big> |} --> ;Par ''[[WP:Wikimedians of Latvia|Wikimedians of Latvia dalībnieku grupas]]'' pārstāvju izvēli ''[[:m:Wikimedia CEE Meeting 2022|Wikimedia CEE Meeting 2022]]'' konferencē Ohridā, Ziemeļmaķedonijā. Ierosinātājs: {{u|Papuass}}. (Sākuma termiņš: 2022. gada 29. jūlijs plkst. 00.00; beigu termiņš: 2022. gada 10. augusts plkst. 23.59). <!-- '''BALSOJUMS SLĒGTS''' --> == Balsošanas noteikumi == ;Pirms balsošanas lūgums izlasīt balsošanas noteikumus! 2022. gada 14.—16. oktobrī Ohridā, Ziemeļmaķedonijā, pēc ilgāka pārtraukuma (COVID-19 pandēmijas dēļ) notiks ikgadējā reģionālā ''Wikimedia CEE Meeting'' konference. Mēs kā ''Wikimedians of Latvia'' esam ielūgti apmeklēt šo pasākumu — divām personām ir apmaksāti ceļa izdevumi un uzturēšanās. ''Wikimedia CEE Meeting'' ir konference, kurā tiekas dažādo Centrālās un Austrumeiropas kustības filiāļu (oficiālo nodaļu, lietotāju grupu, pašu WMF) pārstāvji un apspriež Wikimedia kustībā notiekošās lietas klātienē, apgūst jaunas prasmes un zināšanas, kā arī veido kontaktus nākotnes sadarbībai. Izvēlēto kandidātu pienākumos pēc konferences apmeklējuma ir brīvā formā (rakstiski, video uzruna, prezentācija, aktīva publicēšana sociālajos tīklos vai cits formāts) atskaitīties kopienai par konferencē apgūto un uzzināto, publicējot ziņojumu. Pēc apstiprināšanas kandidātam līdz 15. augusta vakaram jāreģistrējas konferencei, norādot personīgo informāciju organizatoru anketā. Kandidāti sevi sarakstam drīkst pievienot paši. == Balsojums == === Kandidāti === ==== {{u|Papuass}} ==== '''Komentārs:''' Mani šo pasākumu apmeklēšana vienmēr ir motivējusi aktīvākai darbībai Vikipēdijā un dažādu aktivitāšu rīkošanā. Apsveru dot ieguldījumu arī konferences saturā, pats uzstājoties ar vismaz 5 minūšu prezentāciju (''lightning talk'' formāts). Labprāt dotu iespēju pasākumu apmeklēt arī citiem, neaizņemot brīvās vietas, tāpēc nepieteicos uzreiz. Esmu gatavs arī veltīt savu laiku, lai palīdzētu iejusties kādam/kādai, kas šādus pasākumus vēl nav apmeklējis. {{par}} # viennozīmīgi ! lepojos būt pirmais, kas izsaka atbalstu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 1. augusts, plkst. 10.43 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 1. augusts, plkst. 13.05 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 19.45 (EEST) # Atbalstu. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 19.51 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 22.29 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 23.21 (EEST) # Atbalstu. --[[Dalībnieks:Ludis21345|Ludis21345]] ([[Dalībnieka diskusija:Ludis21345|diskusija]]) 2022. gada 3. augusts, plkst. 09.18 (EEST) ==== {{u|Piemērs}} ==== '''Komentārs:''' ''kandidāta komentārs'' {{par}} # == Komentāri == Aicinājums 2022. gada aktīvākajiem Vikipēdijas labotājiem (neizslēdzot arī citus): @[[User:Kleivas]], @[[User:Ludis21345]], @[[User:Baisulis]], @[[User:Pirags]], @[[User:Vylks]], @[[User:Lasks]], @[[User:Kikos]], @[[User:Bendžamins]], @[[User:Meistars Joda]], @[[User:Egilus]], @[[User:Turaids]], @[[User:Spnq]], @[[User:Edgars2007]], @[[User:ScAvenger]], @[[User:Feens]], @[[User:Otovi]], @[[User:Dainis]], @[[User:Treisijs]], @[[User:MC2013]], @[[User:Jānis U.]], @[[User:Svens Hudjajevs]], @[[User:Edis]], @[[User:Lietotaajs]], @[[User:Gustamons]], @[[User:Eremu1]], @[[User:OskarsC]], @[[User:Yerachmiel C]], @[[User:Algonkins]], @[[User:Kaamis007]], @[[User:Kasp2008]], @[[User:Binsalminsh]]. Lūdzu, apsveriet savu dalību konferencē. Jūs esat tie, kas ir cienīgi pārstāvēt mūsu kopienu un neviena cita nav, tāpēc metiet kautrību pie malas. Papildu prasības: # Mēs te lielākā daļa esam anonīmi, visdrīzāk ir jābūt pilngadīgam. # Spēja komunicēt angliski sarunvalodas līmenī; # Morāls pienākums brīvā formā atskaitīties kopienai par iespaidiem. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 19.33 (EEST) few9gq7yrwo9awwb0q6abjgvariomn4 Melnais zīdkoks 0 518118 3665871 3665288 2022-08-02T18:52:58Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=235px|nosaukums=Melnais zīdkoks<ref name="nosaukums"/>|attēls=Illustration Morus nigra0.jpg|att_izmērs=200px|att_nosaukums=Melnais zīdkoks (''Morus nigra'')|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Rosales|rinda_lv=Rožu rinda|dzimta=Moraceae|dzimta_lv=Zīdkoku dzimta|ģints=Morus|ģints_lv=Zīdkoki|suga=M. nigra|suga_lv=Melnais zīdkoks|suga_r=Melnais zīdkoks|binomial=Morus nigra|sinonīmi=|izplatība=|izcelsmes_vieta=|iedalījums=|kategorijas=nē}} '''Melnais zīdkokoks'''<ref name="nosaukums">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/Melnais%20z%C4%ABdkoks|title=Melnais zīdkoks {{!}} Tēzaurs|website=tezaurs.lv|access-date=2022-07-29}}</ref> (''Morus nigra'') ir [[Zīdkoku dzimta|zīdkoku dzimtas]] [[koks]], tiek plaši audzēts [[Mērenā josla|mērenajā joslā]] ēdamo [[avene]]i līdzīgu [[Auglis|augļu]] dēļ. Koks mēdz būt līdz 10 [[Metrs|metriem]] augsts. [[Lapas]] ir ar zobainu malu un var būt līdz 12 [[Centimetrs|centimetriem]] garas, bet lapas nav tik spīdīgas kā [[Balts zīdkoks|Baltam zīdkokam]]. Augļi ir avenei līdzīgi un nogatavojoties no zaļiem kļūst tumši purpursarkani.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Rokasgrāmata dabā. Koki|last=Tonijs|first=Rasels|pages=56}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Zīdkoku dzimta]] 3sxgoydbh68pr59rvaa3a7qwt9rnufs Jakobs Grajs 0 518152 3666008 3662793 2022-08-03T09:07:24Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Jakobs Grajs | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1603 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = [[Annaberga-Buholca|Annaberga]], [[Saksijas hercogiste]], [[Svētā Romas impērija]]<br />({{vieta|Vācija|Saksija|Annaberga-Buholca}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1686 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 23 | m_vieta = [[Koknese]], [[Zviedru Vidzeme]], [[Zviedrija]]<br />({{vieta|Latvija}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = ģeogrāfs | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Jakobs Grajs''' (''Jakob Grajus/Jakob Gray/Jacobus Gray'', dzimis {{dat|1603}}, miris {{dat|1686|7|23}}) bija [[Saksija|Saksijā]] dzimis [[Vidzeme]]s [[teoloģija|teologs]] un mācītājs. Pēc studijām apmetās Rīgā, kur kļuva par [[Rīgas Doma skola]]s mācību spēku, vēlāk rektoru. 1635. gadā kļuva par [[Bērzaunes luterāņu baznīca|Bērzaunes draudzes]] mācītāju. 1636. gadā kļuva par [[Koknese]]s apakškonsistorijas (''Unterkonsistorium'') [[asesors|asesoru]], no 1642. gada — Kokneses prāvests, bet no 1671. gada — [[Vidzemes virskonsistorija]]s asesors. == Bibliogrāfija == * ''Harmonia catholica super articulum secundum symboli apostolici in XVIII oracula dispartita …'', Riga, 1645 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://books.google.at/books?id=ngcbAAAAYAAJ&pg=PA87&lpg=PA87&dq=Jacob+Grajus+1686&source=bl&ots=H67xSZK6Md&sig=ACfU3U2eDAAbEkPU3Lo368JA_QLGh8Eq0A&hl=de&sa=X&ved=2ahUKEwi_vMbs6-HrAhVUrosKHZj4DSUQ6AEwBHoECAQQAQ#v=onepage&q=Jacob%20Grajus%201686&f=false ''Grajus oder Gray (Jakob)''], [[Johans Frīdrihs fon Reke]], [[Kārlis Eduards Napjerskis]]: ''Allgemeines Schriftsteller- und Gelehrten-Lexikon der Provinzen Livland, Esthland und Kurland'', Bd. 2, Mitau 1829, S. 87 f. {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Grajs, Jakobs}} [[Kategorija:Latvijas luterāņu mācītāji]] 645i7ic8gxhplomt2w6ij85cui94m7c 3666010 3666008 2022-08-03T09:07:53Z Biafra 13794 šī laikam tak kļūda? wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Jakobs Grajs | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1603 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = [[Annaberga-Buholca|Annaberga]], [[Saksijas hercogiste]], [[Svētā Romas impērija]]<br />({{vieta|Vācija|Saksija|Annaberga-Buholca}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1686 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 23 | m_vieta = [[Koknese]], [[Zviedru Vidzeme]], [[Zviedrija]]<br />({{vieta|Latvija}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = [[mācītājs]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Jakobs Grajs''' (''Jakob Grajus/Jakob Gray/Jacobus Gray'', dzimis {{dat|1603}}, miris {{dat|1686|7|23}}) bija [[Saksija|Saksijā]] dzimis [[Vidzeme]]s [[teoloģija|teologs]] un mācītājs. Pēc studijām apmetās Rīgā, kur kļuva par [[Rīgas Doma skola]]s mācību spēku, vēlāk rektoru. 1635. gadā kļuva par [[Bērzaunes luterāņu baznīca|Bērzaunes draudzes]] mācītāju. 1636. gadā kļuva par [[Koknese]]s apakškonsistorijas (''Unterkonsistorium'') [[asesors|asesoru]], no 1642. gada — Kokneses prāvests, bet no 1671. gada — [[Vidzemes virskonsistorija]]s asesors. == Bibliogrāfija == * ''Harmonia catholica super articulum secundum symboli apostolici in XVIII oracula dispartita …'', Riga, 1645 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://books.google.at/books?id=ngcbAAAAYAAJ&pg=PA87&lpg=PA87&dq=Jacob+Grajus+1686&source=bl&ots=H67xSZK6Md&sig=ACfU3U2eDAAbEkPU3Lo368JA_QLGh8Eq0A&hl=de&sa=X&ved=2ahUKEwi_vMbs6-HrAhVUrosKHZj4DSUQ6AEwBHoECAQQAQ#v=onepage&q=Jacob%20Grajus%201686&f=false ''Grajus oder Gray (Jakob)''], [[Johans Frīdrihs fon Reke]], [[Kārlis Eduards Napjerskis]]: ''Allgemeines Schriftsteller- und Gelehrten-Lexikon der Provinzen Livland, Esthland und Kurland'', Bd. 2, Mitau 1829, S. 87 f. {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Grajs, Jakobs}} [[Kategorija:Latvijas luterāņu mācītāji]] o9umyvklm0v6ovcbehalij0whgs3kmb 2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona 0 518350 3665977 3665402 2022-08-03T07:15:03Z Vylks 50297 /* Kvalifikācija */ wikitext text/x-wiki {{Sporta sezonas infokaste | title = 2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona | league = [[UEFA Eiropas līga]] | sport = [[futbols]] | logo = Puskás Aréna 05.jpg | pixels = 250 | caption = [[Puškāša arēna]] [[Budapešta|Budapeštā]], kur notiks fināls | duration = | no_of_teams = | attendance = | TV = | draft = | draft_link = | top_pick = | picked_by = | season = | season_champs = | season_champ_name= | league_champs = | league_champ_name= | top_scorer = | seasonslistnames = [[UEFA Eiropas līga]]s | pag_sez = [[2021.—2022. gada UEFA Eiropas līgas sezona|←&nbsp;2021.—2022.]] | nak_sez = ''[[2023.—2024. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2023.—2024.&nbsp;→]]'' }} '''2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona''' ir Eiropas futbola klubu otro nozīmīgāko sacensību 52. sezona un 14. sezona ar [[UEFA Eiropas līga]]s nosaukumu. To organizē [[UEFA]]. Sezona sāksies ar kvalifikācijas spēlēm 2022. gada 4. augustā. Kvalifikācijas spēles notiks līdz 25. augustam. Grupu turnīrs sāksies {{dat|2022|9|8||bez}}. Sezona noslēgsies {{dat|2023|5|31||bez}} ar finālu [[Puškāša arēna|Puškāša arēnā]] [[Budapešta|Budapeštā]], [[Ungārija|Ungārijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/insideuefa/mediaservices/news/025b-0f8e75d4380f-6da95c2679c4-1000--budapest-to-host-2022-uefa-europa-league-final/ |title=Budapest to host 2022 UEFA Europa League final |date={{dat|2020|3|2|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|8|1||bez}} |website=uefa.com}}</ref> Turnīra uzvarētāji automātiski kvalificēsies 2023.—2024. gada [[UEFA Čempionu līga]]s grupu turnīram, kā arī iegūs tiesības spēlēt 2023. gada [[UEFA Superkauss|UEFA Superkausā]] pret [[2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2022.–2023. gada UEFA Čempionu līgas]] uzvarētājiem. Lai pieskaņotu kvalifikācijas kārtu nosaukumus ar Čempionu līgu un [[UEFA Eiropas konferences līga|UEFA Eiropas konferences līgu]] sezona sākas ar 3. kvalifikācijas kārtu. == Kalendārs == {| class="wikitable" style="text-align:center" |+2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas kalendārs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/0271-142f45064923-bb3ec4d78f88-1000--2022-23-match-draw-dates/ |title=2022/23 UEFA Europa League: Matches, draws, final |date={{dat|2022|7|18|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|8|1||bez}} |website=uefa.com}}</ref> |- !Posms !Kārta !Izlozes datums !Pirmā spēle !Otrā spēle |- |rowspan="2"|Kvalifikācija |3. kvalifikācijas kārta |2022. gada 18. jūlijs |2022. gada 4. augusts |2022. gada 11. augusts |- |Izslēgšanas kārta |2022. gada 2. augusts |2022. gada 18. augusts |2022. gada 25. augusts |- |rowspan="6"|Grupu turnīrs |1. kārta |rowspan="6"|2022. gada 26. augusts |colspan="2"|2022. gada 8. septembris |- |2. kārta |colspan="2"|2022. gada 15. septembris |- |3. kārta |colspan="2"|2022. gada 6. oktobris |- |4. kārta |colspan="2"|2022. gada 13. oktobris |- |5. kārta |colspan="2"|2022. gada 27. oktobris |- |6. kārta |colspan="2"|2022. gada 3. novembris |- |rowspan="5"|Izslēgšanas spēles |Sešpadsmitdaļfināli |2022. gada 7. novembris |2023. gada 16. februāris |2023. gada 23. februāris |- |Astotdaļfināli |2023. gada 24. februāris |2023. gada 9. marts |2023. gada 16. marts |- |Ceturtdaļfināli |rowspan="3"|2023. gada 17. marts |2023. gada 13. aprīlis |2023. gada 20. aprīlis |- |Pusfināli |2023. gada 11. maijs |2023. gada 18. maijs |- |Fināls |colspan="2"|2023. gada 31. maijs; [[Puškāša arēna]], [[Budapešta]] |} == Kvalifikācija == === 3. kvalifikācijas kārta === 3. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2022|7|18||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/0276-1555730364b0-dc21a7191a14-1000--third-qualifying-round-draw/|title=UEFA Europa League third qualifying round draw |website=uefa.com |language=en|date=28 July 2022 |access-date={{dat|2022|8|1||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notiks 4. augustā, bet atbildes spēles 9. un 11. augustā. Uzvarētāji kvalificēsies izslēgšanas (''play-off'') kārtai, bet zaudētāji sezonu turpinās [[UEFA Eiropas konferences līga]]s kvalifikācijas izslēgšanas kārtā. {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|[[Malmö FF]]|SWE||[[F91 Dudelange]]|LUX|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]|IRL||[[KF Shkupi|Shkupi]]|MKD|{{small|4. augustā}}|{{small|9. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Linfield F.C.|Linfield]]|NIR||[[FC Zürich|Zürich]]|SUI|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|GRE||[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[NK Maribor|Maribor]]|SVN||[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]]|FIN|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} |} {{TwoLegStart}} |+Pamata zars {{TwoLegResult|[[AEK Larnaca FC|AEK Larnaca]]|CYP||[[FK Partizan|Partizan]]|SRB|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|TUR||[[1. FC Slovácko|Slovácko]]|CZE|{{small|4. augustā}}|{{small|11. augustā}}}} |} === Izslēgšanas kārta === ''Play-off'' kārtas izloze notika 2022. gada 2. augustā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/0276-155574b2df87-5d3cf4d2de86-1000--uefa-europa-league-play-off-round-draw/ |title=UEFA Europa League play-off round draw |website=UEFA.com |date=2 August 2022 |access-date={{dat|2022|8|3||bez}}}}</ref> Pirmās spēles tika aizvadītas 18. augustā, bet atbildes spēles notika 25. augustā. {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|[[SC Dnipro-1|Dnipro-1]]|UKR||[[AEK Larnaca FC|AEK Larnaca]]/[[FK Partizan|Partizan]] uzvarētāji|<!--CYP/SRB-->|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[K.A.A. Gent|Gent]]|BEL||[[AC Omonia|Omonia]]|CYP|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FK Austria Wien|Austria Wien]]|AUT||[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]/[[1. FC Slovácko|Slovácko]] uzvarētāji|<!--TUR/CZE-->|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Linfield F.C.|Linfield]]/[[FC Zürich|Zürich]] uzvarētāji|<!--NIR/SUI-->||[[Heart of Midlothian F.C.|Heart of Midlothian]]|SCO|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[NK Maribor|Maribor]]/[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]] uzvarētāji|<!--SVN/FIN-->||[[Silkeborg IF|Silkeborg]]|DEN|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Malmö FF]]/[[F91 Dudelange]] uzvarētāji|<!--SWE/LUX-->||[[Sivasspor]]|TUR|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Qarabağ FK|Qarabağ]]/[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]] zaudētāji|<!--AZE/HUN-->||[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]/[[FK Shkupi|Shkupi]] uzvarētāji|<!--IRL/MKD-->|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Maccabi Haifa F.C.|Maccabi Haifa]]/[[Apollon Limassol FC|Apollon Limassol]] zaudētāji|<!--ISR/CYP-->||[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]/[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]] uzvarētāji|<!--GRE/SVK-->|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Red Star Belgrade]]/[[FC Pyunik|Pyunik]] zaudētāji|<!--SRB/ARM-->||[[FC Sheriff Tiraspol|Sheriff Tiraspol]]/[[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]] zaudētāji|<!--MDA/CZE-->|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]]/[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]] zaudētāji|<!--BUL/CRO-->||[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]/[[FK Žalgiris|Žalgiris]] zaudētāji|<!--NOR/LTU-->|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:2022. gads futbolā|UEFA Eiropas līga]] [[Kategorija:2023. gads futbolā|UEFA Eiropas līga]] [[Kategorija:UEFA Eiropas līga]] mxufybomyfoneps4jktljkt5nssfzhx Peta Kerola 0 518364 3665898 3665546 2022-08-02T20:40:14Z MC2013 40125 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Peta Kerola | vārds_orig = ''Pat Carroll'' | attēls = Pat Carroll 1972.JPG | att_izmērs = | komentārs = Peta Kerola 1972. gadā | dz vārds = Peta Enna Kerola | dz datums = {{dat|1927|5|5}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Luiziāna|Šrīvporta}} | mirš datums = {{miršanas datums un vecums|2022|7|30|1927|5|5}} | mirš vieta = {{vieta|ASV|Masačūsetsa|Keikoda}} | citi vārdi = * Peta Enna Kerola * Patriša Kerola | nodarbošanās = aktrise, komiķe | darbības gadi = 1947–2020 | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Lī Kārziāns (pr.1955; šķ. 1976) | bērni = 3, tostarp [[Tara Kārziāna]] | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = 1957 - "Labākā otrā plāna aktrise" (''Caesar's Hour'') | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = 1981 - "Labākais ierunātais albums" (''Gertrude Stein, Gertrude Stein, Gertrude Stein'') | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | spēlmaņu_nakts = | kristaps = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Peta Enna Kerola''' ({{val|en|Pat Ann Carroll}}; dzimusi {{dat|1927|5|5}}, mirusi {{dat|2022|7|30}}) bija amerikāņu aktrise, balss aktrise un komiķe. Zināma pēc Ursulas balss ierunāšanas 1989. gada animācijas filmā "[[Mazā nāriņa (1989. gada filma)|Mazā nāriņa]]",<ref name = "JimHill">{{Tīmekļa atsauce|last=Hill|first=Jim|title=Why (For) Pat Carroll wasn't actually Disney's first choice to voice Ursula in "The Little Mermaid"|url=http://jimhillmedia.com/editor_in_chief1/b/jim_hill/archive/2007/06/15/why-for-pat-carroll-wasn-t-actually-disney-s-first-choice-to-voice-ursula-in-the-little-mermaid.aspx#.UaJqmhzIBgI|publisher=JimHillMedia|access-date=May 26, 2013}}</ref> kā arī ilgas aktrises karjeras, kuras laikā piedalījusies [[CBS]] seriālā ''[[The Danny Thomas Show]]'', [[American Broadcasting Company|ABC]] seriālā ''[[Laverne & Shirley]]'', [[NBC]] seriālā "[[Ātrā palīdzība (seriāļs)|Ātrā palīdzība]]" (''ER'') un daudzos citos. Kerola ieguvusi ''[[Emmy balva|Emmy]]'', ''[[Drama Desk balva|Drama Desk]]'' un ''[[Grammy balva|Grammy]]'' balvas, kā arī saņēmusi [[Tony balva|''Tony'' balvas]] nomināciju. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kerola, Peta}} [[Kategorija:1927. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Luiziānā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktrises]] [[Kategorija:ASV balss aktrises]] [[Kategorija:ASV teātra aktrises]] [[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] qxgxt7qremjktmnkzfe936meuhwg9uk Dalībnieka diskusija:Nanașu47 3 518422 3665707 2022-08-02T12:31:21Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Nanașu47}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 15.31 (EEST) in6j00ibfib1uovi4en0rekvkcduozo Dalībnieks:Nanașu47 2 518423 3665708 2022-08-02T12:35:12Z Nanașu47 108085 Izveidota tukša lapa wikitext text/x-wiki phoiac9h4m842xq45sp7s6u21eteeq1 Dalībnieka diskusija:Laurisbiezai 3 518424 3665709 2022-08-02T12:37:38Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Laurisbiezai}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 15.37 (EEST) bi0dvx6tciabbhbtwtpnhnyeuhy7z63 Dalībnieka diskusija:SiramL 3 518425 3665725 2022-08-02T14:02:58Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=SiramL}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 17.02 (EEST) h1wvi9n4qzp9c6mlrx5z4pskqyv7uur Dalībnieka diskusija:Русский социалист 3 518426 3665732 2022-08-02T14:40:38Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Русский социалист}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 17.40 (EEST) lzl7yd72o2mfjfcodgbkg9lwotsngn4 RailBaltica 0 518427 3665796 2022-08-02T15:17:23Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Rail Baltica]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Rail Baltica]] 0px6q702s0jca3ghphvahgin436izo0 Dalībnieka diskusija:Confundu 3 518428 3665811 2022-08-02T15:29:45Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Confundu}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 18.29 (EEST) k9sk4dtoz3rx3jcpyhvwuykhoag0zwf Dalībnieka diskusija:Анатолій Щур 3 518429 3665845 2022-08-02T16:35:30Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Анатолій Щур}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 19.35 (EEST) 8zqfnxvktx72q2ar3jn79yh0zood7re Dalībnieka diskusija:Ramone5201 3 518430 3665855 2022-08-02T17:02:46Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Ramone5201}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 20.02 (EEST) e7bcmgn3dnvz4q8dfgqcfhuhj8w8hbj Dalībnieka diskusija:Aewwcx 3 518431 3665872 2022-08-02T19:00:32Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Aewwcx}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 22.00 (EEST) 9uh04uvtfr0d8ltc930bk06cbm91eiw KF Shkupi 0 518432 3665873 2022-08-02T19:01:17Z Vylks 50297 Jauna lapa: {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #3956A8 | nos = ''KF Shkupi'' | logo_links = | logo_izm = | pilns = ''Klubi Futbollistik Shkupi'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Ziemeļmaķedonija|Skopje}} | līga = [[Maķedonijas futbola Pirmā līga|Maķedonijas Pirmā līga]] | sez = 2021.—2022. | poz = 1. vieta | dib = 2012 | dib_mēn... wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #3956A8 | nos = ''KF Shkupi'' | logo_links = | logo_izm = | pilns = ''Klubi Futbollistik Shkupi'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Ziemeļmaķedonija|Skopje}} | līga = [[Maķedonijas futbola Pirmā līga|Maķedonijas Pirmā līga]] | sez = 2021.—2022. | poz = 1. vieta | dib = 2012 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = Čairas stadions | ietilp = 6000 | krāsas = | īpašn = | prez = | tren = {{flaga|Ziemeļmaķedonija}} [[Goce Sedloskis]] | kapteinis = | mediji = {{URL|http://www.fcshkupi.com/}} <!------ Tērpu krāsas -------> | pattern_b1 =_shkupi2223h | pattern_la1 = _shkupi2223h | pattern_ra1 =_shkupi2223h | leftarm1 = 0000D0 | body1 = 0000D0 | rightarm1 = 0000D0 | shorts1 = 0000D0 | socks1 = 0000D0 | pattern_la2 = | pattern_b2 = _molde17a | pattern_ra2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = 0000ff | socks2 = FFFFFF }} '''''KF Shkupi''''' ir [[Ziemeļmaķedonija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Skopje]]s. Klubs tika nodibināts 2012. gadā, apvienojoties ''[[FK Sloga Jugomagnat]]'' un ''FC Albarsa''. Pašlaik spēlē Ziemeļmaķedonijas futbola augstākajā līmenī — [[Maķedonijas futbola Pirmā līga|Pirmajā līgā]]. 2021.—2022. gada sezonā pirmo reizi izcīnīja valsts čempiontitulu. Mājas spēles aizvada Čairas stadionā. Klubs orientējas uz vietējiem [[albāņi|albāņu]] līdzjutējiem, tā nosaukums ''Shkupi'' ir Skopjes pilsētas nosaukums [[albāņu valoda|albāņu valodā]]. == Sasniegumi == * '''[[Maķedonijas futbola Pirmā līga|Maķedonijas Pirmā līga]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fyromchamp.html |title=Macedonia - List of Champions |language=en |accessdate={{dat|2022|8|2||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Čempioni (1): 2021–22 ** Vicečempioni (1): 2020–21 * '''Maķedonijas Otrā līga''' ** Uzvarētāji (3): 2014–15 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne|https://fcshkupi.com/}} {{sq ikona}} {{mk ikona}} {{en ikona}} {{tr ikona}} {{Sporta ārējās saites}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Ziemeļmaķedonija-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Shkupi}} [[Kategorija:Ziemeļmaķedonijas futbola klubi]] trd5c1uahukp2ut2h1rwv4p9dd84o4n 3665874 3665873 2022-08-02T19:01:47Z Vylks 50297 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #3956A8 | nos = ''KF Shkupi'' | logo_links = | logo_izm = | pilns = ''Klubi Futbollistik Shkupi'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Ziemeļmaķedonija|Skopje}} | līga = [[Maķedonijas futbola Pirmā līga|Maķedonijas Pirmā līga]] | sez = 2021.—2022. | poz = 1. vieta | dib = 2012 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = Čairas stadions | ietilp = 6000 | krāsas = | īpašn = | prez = | tren = {{flaga|Ziemeļmaķedonija}} [[Goce Sedloskis]] | kapteinis = | mediji = {{URL|http://www.fcshkupi.com/}} <!------ Tērpu krāsas -------> | pattern_b1 =_shkupi2223h | pattern_la1 = _shkupi2223h | pattern_ra1 =_shkupi2223h | leftarm1 = 0000D0 | body1 = 0000D0 | rightarm1 = 0000D0 | shorts1 = 0000D0 | socks1 = 0000D0 | pattern_la2 = | pattern_b2 = _molde17a | pattern_ra2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = 0000ff | socks2 = FFFFFF }} '''''KF Shkupi''''' ir [[Ziemeļmaķedonija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Skopje]]s. Klubs tika nodibināts 2012. gadā, apvienojoties ''[[FK Sloga Jugomagnat]]'' un ''FC Albarsa''. Pašlaik spēlē Ziemeļmaķedonijas futbola augstākajā līmenī — [[Maķedonijas futbola Pirmā līga|Pirmajā līgā]]. 2021.—2022. gada sezonā pirmo reizi izcīnīja valsts čempiontitulu. Mājas spēles aizvada Čairas stadionā. Klubs orientējas uz vietējiem [[albāņi|albāņu]] līdzjutējiem, tā nosaukums ''Shkupi'' ir Skopjes pilsētas nosaukums [[albāņu valoda|albāņu valodā]]. == Sasniegumi == * '''[[Maķedonijas futbola Pirmā līga|Maķedonijas Pirmā līga]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fyromchamp.html |title=Macedonia - List of Champions |language=en |accessdate={{dat|2022|8|2||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Čempioni (1): 2021–22 ** Vicečempioni (1): 2020–21 * '''Maķedonijas Otrā līga''' ** Uzvarētāji (3): 2014–15 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne|https://fcshkupi.com/}} {{sq ikona}} {{mk ikona}} {{en ikona}} {{tr ikona}} {{Sporta ārējās saites}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Ziemeļmaķedonija-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Shkupi}} [[Kategorija:Ziemeļmaķedonijas futbola klubi]] 4f0ebxa4t6ent8gmwwszsnrkpxd2qys 3665880 3665874 2022-08-02T19:06:31Z Vylks 50297 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #3956A8 | nos = ''KF Shkupi'' | logo_links = KF Shkupi logo.svg | logo_izm = 175px | pilns = ''Klubi Futbollistik Shkupi'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Ziemeļmaķedonija|Skopje}} | līga = [[Maķedonijas futbola Pirmā līga|Maķedonijas Pirmā līga]] | sez = 2021.—2022. | poz = 1. vieta | dib = 2012 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = Čairas stadions | ietilp = 6000 | krāsas = | īpašn = | prez = | tren = {{flaga|Ziemeļmaķedonija}} [[Goce Sedloskis]] | kapteinis = | mediji = {{URL|http://www.fcshkupi.com/}} <!------ Tērpu krāsas -------> | pattern_b1 =_shkupi2223h | pattern_la1 = _shkupi2223h | pattern_ra1 =_shkupi2223h | leftarm1 = 0000D0 | body1 = 0000D0 | rightarm1 = 0000D0 | shorts1 = 0000D0 | socks1 = 0000D0 | pattern_la2 = | pattern_b2 = _molde17a | pattern_ra2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = 0000ff | socks2 = FFFFFF }} '''''KF Shkupi''''' ir [[Ziemeļmaķedonija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Skopje]]s. Klubs tika nodibināts 2012. gadā, apvienojoties ''[[FK Sloga Jugomagnat]]'' un ''FC Albarsa''. Pašlaik spēlē Ziemeļmaķedonijas futbola augstākajā līmenī — [[Maķedonijas futbola Pirmā līga|Pirmajā līgā]]. 2021.—2022. gada sezonā pirmo reizi izcīnīja valsts čempiontitulu. Mājas spēles aizvada Čairas stadionā. Klubs orientējas uz vietējiem [[albāņi|albāņu]] līdzjutējiem, tā nosaukums ''Shkupi'' ir Skopjes pilsētas nosaukums [[albāņu valoda|albāņu valodā]]. == Sasniegumi == * '''[[Maķedonijas futbola Pirmā līga|Maķedonijas Pirmā līga]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fyromchamp.html |title=Macedonia - List of Champions |language=en |accessdate={{dat|2022|8|2||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Čempioni (1): 2021–22 ** Vicečempioni (1): 2020–21 * '''Maķedonijas Otrā līga''' ** Uzvarētāji (3): 2014–15 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne|https://fcshkupi.com/}} {{sq ikona}} {{mk ikona}} {{en ikona}} {{tr ikona}} {{Sporta ārējās saites}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Ziemeļmaķedonija-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Shkupi}} [[Kategorija:Ziemeļmaķedonijas futbola klubi]] c9f8uj8xxsb2au7ze80n2k7xc12bqkp FK Shkupi 0 518433 3665875 2022-08-02T19:02:59Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[KF Shkupi]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[KF Shkupi]] agg6uxigfyyk53x24jtt0mtqw7v8sem FK Škupi 0 518434 3665877 2022-08-02T19:03:25Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[KF Shkupi]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[KF Shkupi]] agg6uxigfyyk53x24jtt0mtqw7v8sem Klubi Futbollistik Shkupi 0 518435 3665878 2022-08-02T19:03:55Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[KF Shkupi]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[KF Shkupi]] agg6uxigfyyk53x24jtt0mtqw7v8sem Attēls:KF Shkupi logo.svg 6 518436 3665879 2022-08-02T19:05:50Z Vylks 50297 No [[:en:File:KF Shkupi logo.svg]] wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == No [[:en:File:KF Shkupi logo.svg]] == Licence == {{Aizsargāts logo}} sbelxnmmhqkklszeslonq31p15bfy1f FC Shkupi 0 518437 3665882 2022-08-02T19:15:07Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[KF Shkupi]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[KF Shkupi]] agg6uxigfyyk53x24jtt0mtqw7v8sem Dalībnieka diskusija:Panap 3 518438 3665887 2022-08-02T19:35:54Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Panap}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 22.35 (EEST) qztrg6bhsy66zgbmy7yfxuc8k2y92o5 Dalībnieka diskusija:Szkskdkdj 3 518439 3665888 2022-08-02T19:41:01Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Szkskdkdj}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 22.41 (EEST) lq2jqli6e5t8f1t91ckitvt7yfc27d2 Pērtiķu bakas 0 518440 3665895 2022-08-02T20:34:52Z Spnq 103627 Izveidoju rakstu, galvenokārt balstoties uz SPKC info un tulkojot angļu valodas wiki lapu wikitext text/x-wiki {{Infobox medical condition | image = Monkeypox.jpg | caption = Pērtiķa baku izsitumi uz četrgadīgas meitenes (1971) | name = }} '''Pērtiķu bakas''' ir [[Vīruss|vīrusu]] izraisīta [[infekcijas slimība]], kas var inficēt cilvēkus un dažus citus dzīvniekus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.who.int/emergencies/disease-outbreak-news/item/2022-DON390|title=Multi-country monkeypox outbreak: situation update|website=www.who.int|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref> Slimība visbiežāk sastopama Centrālāfrikas un Rietumāfrikas valstīs.<ref name=":2" /> == Vēsture == Slimība tika atklāta laboratorijas [[Pērtiķi|pērtiķiem]] 1958. gadā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]]<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Parker|first=Scott|last2=Buller|first2=R. Mark|date=2013-02-01|title=A review of experimental and natural infections of animals with monkeypox virus between 1958 and 2012|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/23626656/|journal=Future Virology|volume=8|issue=2|pages=129–157|doi=10.2217/fvl.12.130|issn=1746-0794|pmc=3635111|pmid=23626656}}</ref>. Vēlāk, pētot Āfrikas dzīvniekus, infekcija tika konstatēta arī vairākām Āfrikas grauzēju sugām. Vīruss tika izolēts no [[Āfrikas koku vāvere|Āfrikas koku vāveres]], kas varētu būt dabiskais saimniekdzīvnieks. Laboratoriskos pētījumos tika konstatēts, ka ar pērtiķu bakām var inficēties dažas primātu sugas, peles, žurkas un truši. Par galveno šīs slimības rezervuāru Āfrikā tomēr tiek uzskatītas vāveres un grauzēji, tāpēc slimības nosaukums ir uzskatāms par maldinošu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spkc.gov.lv/lv/informacija-par-pertiku-bakam|title=Informācija par pērtiķu bakām {{!}} Slimību profilakses un kontroles centrs|website=www.spkc.gov.lv|access-date=2022-08-02|language=lv}}</ref> 1970. gadā pirmoreiz tika reģistrēti cilvēku saslimšanas gadījumi. Šī gada jūnijā tika saņemta informācija, ka ar pērtiķu bakām [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] inficējušies [[Prēriju suns|prēriju suņi]] (C''ynomys'' ģints grauzēji), [[Gambijas milzu žurkas]] (''Cricetomys gambianus'') un arī cilvēki.<ref name=":0" /> [[Pasaules Veselības organizācija]] (PVO) 2022. gada 23.jūlijā pērtiķu baku uzliesmojumu vairāk nekā 70 valstīs pasludināja par "globālu ārkārtas situāciju".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.who.int/news/item/23-07-2022-second-meeting-of-the-international-health-regulations-(2005)-(ihr)-emergency-committee-regarding-the-multi-country-outbreak-of-monkeypox|title=Second meeting of the International Health Regulations (2005) (IHR) Emergency Committee regarding the multi-country outbreak of monkeypox|website=www.who.int|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref> == Slimības pazīmes == === Simptomi un izpausme === [[Attēls:Stages of monkeypox lesion development.jpg|thumb|Pērtiķa baku izsitumu izpausmes stadijas]] Galvenie pērtiķu baku simptomi ir [[galvassāpes]], akūts [[Drudzis|drudža]] sākums (>38,5° C), [[Limfmezgli|limfmezglu]] pietūkums (limfadenopātija), muskuļu sāpes (mialģija), muguras sāpes, nespēks ([[astēnija]]), drebuļi, elpvadu iekaisums un ādas bojājumi - no niezošiem un sāpīgiem izsitumiem, līdz pūšļiem un krevelēm. Izsitumi var veidoties ap [[Ģenitālijas|ģenitālijām]], [[Ānuss|ānusu]], kā arī uz rokām, kājām, krūtīm, sejas un [[Mute|mutes]].<ref name=":0" /><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cdc.gov/poxvirus/monkeypox/symptoms.html|title=Monkeypox in the U.S.|last=CDC|website=Centers for Disease Control and Prevention|access-date=2022-08-02|date=2022-07-29|language=en-us}}</ref> Pēc izsitumu sadzīšanas uz ādas var palikt bālas pēdas, kuras ar laiku var pārtapt tumšās rētās.<ref name=":3">{{Publikācijas atsauce|last=Petersen|first=Brett W.|last2=Damon|first2=Inger K.|date=2020|title=348. Smallpox, monkeypox and other poxvirus infections|url=https://books.google.lv/books?id=7pKqDwAAQBAJ&dq=monkeypox&pg=PA2180&redir_esc=y#v=onepage&q=monkeypox&f=false|journal=Goldman-Cecil Medicine|publisher=Elsevier|publication-place=Philadelphia|volume=Vol. 2 (26th ed.)|pages=2180–2183|isbn=978-0-323-53266-2}}</ref> Pērtiķu baku [[inkubācijas periods]] ir no 5 līdz 21 dienai.<ref name=":0" /> Simptomu ilgums parasti ir divas līdz četras nedēļas.<ref name=":1" /> Var būt viegla simptomu izpausme, un ir identificēta arī asimptomātiska slimības norise.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/monkeypox|title=Monkeypox|website=www.who.int|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|edition=Tenth edition|title=Hunter's tropical medicine and emerging infectious diseases|url=https://www.worldcat.org/oclc/1096243611|date=2020|location=Edinburgh|isbn=978-0-323-62550-0|oclc=1096243611}}</ref> Smaga slimības gaita var būt bērniem, grūtniecēm vai cilvēkiem ar nomāktu imūnsistēmu.<ref name=":0" /> Nāves risks inficētajiem svārstās no 0% līdz 11%, atkarībā no pērtiķu baku veida un inficētā atrašanās vietas pasaulē.<ref name=":4" /><ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://bestpractice.bmj.com/topics/en-gb/1611/treatment-algorithm|title=Monkeypox - Treatment algorithm {{!}} BMJ Best Practice|website=bestpractice.bmj.com|access-date=2022-08-02}}</ref> Ir ziņots, ka mirstības rādītāji ir aptuveni 3,6% [[Rietumāfrika|Rietumāfrikā]] un 10,6% [[Centrālā Āfrika|Centrālāfrikā]].<ref name=":5" /> Lielākā daļa ziņoto nāves gadījumu ir bijuši maziem bērniem un cilvēkiem ar [[HIV]].<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Adler|first=Hugh|last2=Gould|first2=Susan|last3=Hine|first3=Paul|last4=Snell|first4=Luke B.|last5=Wong|first5=Waison|last6=Houlihan|first6=Catherine F.|last7=Osborne|first7=Jane C.|last8=Rampling|first8=Tommy|last9=Beadsworth|first9=Mike BJ|date=2022-08-01|title=Clinical features and management of human monkeypox: a retrospective observational study in the UK|url=https://www.thelancet.com/journals/laninf/article/PIIS1473-3099(22)00228-6/abstract|journal=The Lancet Infectious Diseases|language=English|volume=22|issue=8|pages=1153–1162|doi=10.1016/S1473-3099(22)00228-6|issn=1473-3099|pmid=35623380}}</ref> === Inficēšanās === Inficēšanās ar pērtiķu baku vīrusu notiek, kad cilvēks nonāk saskarē ar vīrusu, kontaktējoties ar inficēto dzīvnieku, cilvēku vai pieskaroties bioloģiskajiem materiāliem vai vides priekšmetiem, kas ir inficēti ar vīrusu. Vīruss iekļūst organismā caur bojātu [[Āda|ādu]] (pat ja bojājums nav redzams), [[Elpceļi|elpceļiem]] vai [[Gļotāda|gļotādām]], t. sk. acu, deguna vai mutes gļotādām.<ref name=":0" /> Vīrusa pārnešana no cilvēka uz cilvēku notiek galvenokārt ar lielu elpceļu pilienu starpniecību (pilienu inficēšanās ceļā), kam ir nepieciešams relatīvi ilgs kontakts aci pret aci. Citi vīrusa pārnešanas veidi no cilvēka uz cilvēku ietver tiešu vai netiešu (piesārņoti priekšmeti) kontaktu ar ķermeņa šķidrumiem vai ādas bojājumu (pūslīšu) saturu. Pēc kreveļu atdalīšanās cilvēks vairs nav infekciozs.<ref name=":0" /> == Ierosinātājs == [[Attēls:Monkeypox Virion (colorized) - CDC.png|thumb|Pērtiķu baku vīruss [[Elektronmikroskops|elektronmikroskopā]] no 2003. gada parauga: nobrieduši [[Virions|virioni]] atrodas kreisajā pusē, nenobriedušu virionu sfēriskas daļiņas - labajā]] Pērtiķu bakas izraisa ''Poxiviridae'' dzimtas ''Orthopoxvirus'' ģints zoonozes vīruss. Pie šīs grupas vīrusiem pieder arī [[Bakas|baku]], ''Vaccinia'' un [[Govju bakas|govju baku]] (''cowpox'') vīrusi, kas var izraisīt cilvēku infekcijas. Baku un pērtiķu baku vīrusi nav tuvi radniecīgi.<ref name=":0" /><ref name=":3" /> == Izplatība Latvijā == [[Latvija|Latvijā]] 2022. gada augusta sākumā bija reģistrēti trīs pērtiķu baku inficēšanās gadījumi. [[Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrs|Slimību profilakses un kontroles centrs]] (SPKC) veicot epidemioloģisko izmeklēšanu noskaidroja, ka visi apstiprināto pērtiķu baku gadījumu infekcijas avoti ir ārpus Latvijas, vietējā transmisija sabiedrībā nav konstatēta. Visi trīs gadījumi ir epidemioloģiski pārvaldīti, kā arī SPKC organizēja standarta epidemioloģiskās drošības pasākumus, lai novērstu infekcijas izplatīšanos.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spkc.gov.lv/lv/pertiku-bakas|title=Pērtiķu bakas {{!}} Slimību profilakses un kontroles centrs|website=www.spkc.gov.lv|access-date=2022-08-02|language=lv}}</ref> == Atsauces == <references /> 5y2t0d7kqdc0clskccwkfzlcnjlmlza 3665896 3665895 2022-08-02T20:36:07Z Spnq 103627 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Monkeypox.jpg|thumb|Pērtiķu baku izsitumi uz četrgadīgas meitenes (1971. gads)]] '''Pērtiķu bakas''' ir [[Vīruss|vīrusu]] izraisīta [[infekcijas slimība]], kas var inficēt cilvēkus un dažus citus dzīvniekus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.who.int/emergencies/disease-outbreak-news/item/2022-DON390|title=Multi-country monkeypox outbreak: situation update|website=www.who.int|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref> Slimība visbiežāk sastopama Centrālāfrikas un Rietumāfrikas valstīs.<ref name=":2" /> == Vēsture == Slimība tika atklāta laboratorijas [[Pērtiķi|pērtiķiem]] 1958. gadā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]]<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Parker|first=Scott|last2=Buller|first2=R. Mark|date=2013-02-01|title=A review of experimental and natural infections of animals with monkeypox virus between 1958 and 2012|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/23626656/|journal=Future Virology|volume=8|issue=2|pages=129–157|doi=10.2217/fvl.12.130|issn=1746-0794|pmc=3635111|pmid=23626656}}</ref>. Vēlāk, pētot Āfrikas dzīvniekus, infekcija tika konstatēta arī vairākām Āfrikas grauzēju sugām. Vīruss tika izolēts no [[Āfrikas koku vāvere|Āfrikas koku vāveres]], kas varētu būt dabiskais saimniekdzīvnieks. Laboratoriskos pētījumos tika konstatēts, ka ar pērtiķu bakām var inficēties dažas primātu sugas, peles, žurkas un truši. Par galveno šīs slimības rezervuāru Āfrikā tomēr tiek uzskatītas vāveres un grauzēji, tāpēc slimības nosaukums ir uzskatāms par maldinošu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spkc.gov.lv/lv/informacija-par-pertiku-bakam|title=Informācija par pērtiķu bakām {{!}} Slimību profilakses un kontroles centrs|website=www.spkc.gov.lv|access-date=2022-08-02|language=lv}}</ref> 1970. gadā pirmoreiz tika reģistrēti cilvēku saslimšanas gadījumi. Šī gada jūnijā tika saņemta informācija, ka ar pērtiķu bakām [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] inficējušies [[Prēriju suns|prēriju suņi]] (C''ynomys'' ģints grauzēji), [[Gambijas milzu žurkas]] (''Cricetomys gambianus'') un arī cilvēki.<ref name=":0" /> [[Pasaules Veselības organizācija]] (PVO) 2022. gada 23.jūlijā pērtiķu baku uzliesmojumu vairāk nekā 70 valstīs pasludināja par "globālu ārkārtas situāciju".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.who.int/news/item/23-07-2022-second-meeting-of-the-international-health-regulations-(2005)-(ihr)-emergency-committee-regarding-the-multi-country-outbreak-of-monkeypox|title=Second meeting of the International Health Regulations (2005) (IHR) Emergency Committee regarding the multi-country outbreak of monkeypox|website=www.who.int|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref> == Slimības pazīmes == === Simptomi un izpausme === [[Attēls:Stages of monkeypox lesion development.jpg|thumb|Pērtiķa baku izsitumu izpausmes stadijas]] Galvenie pērtiķu baku simptomi ir [[galvassāpes]], akūts [[Drudzis|drudža]] sākums (>38,5° C), [[Limfmezgli|limfmezglu]] pietūkums (limfadenopātija), muskuļu sāpes (mialģija), muguras sāpes, nespēks ([[astēnija]]), drebuļi, elpvadu iekaisums un ādas bojājumi - no niezošiem un sāpīgiem izsitumiem, līdz pūšļiem un krevelēm. Izsitumi var veidoties ap [[Ģenitālijas|ģenitālijām]], [[Ānuss|ānusu]], kā arī uz rokām, kājām, krūtīm, sejas un [[Mute|mutes]].<ref name=":0" /><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cdc.gov/poxvirus/monkeypox/symptoms.html|title=Monkeypox in the U.S.|last=CDC|website=Centers for Disease Control and Prevention|access-date=2022-08-02|date=2022-07-29|language=en-us}}</ref> Pēc izsitumu sadzīšanas uz ādas var palikt bālas pēdas, kuras ar laiku var pārtapt tumšās rētās.<ref name=":3">{{Publikācijas atsauce|last=Petersen|first=Brett W.|last2=Damon|first2=Inger K.|date=2020|title=348. Smallpox, monkeypox and other poxvirus infections|url=https://books.google.lv/books?id=7pKqDwAAQBAJ&dq=monkeypox&pg=PA2180&redir_esc=y#v=onepage&q=monkeypox&f=false|journal=Goldman-Cecil Medicine|publisher=Elsevier|publication-place=Philadelphia|volume=Vol. 2 (26th ed.)|pages=2180–2183|isbn=978-0-323-53266-2}}</ref> Pērtiķu baku [[inkubācijas periods]] ir no 5 līdz 21 dienai.<ref name=":0" /> Simptomu ilgums parasti ir divas līdz četras nedēļas.<ref name=":1" /> Var būt viegla simptomu izpausme, un ir identificēta arī asimptomātiska slimības norise.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/monkeypox|title=Monkeypox|website=www.who.int|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|edition=Tenth edition|title=Hunter's tropical medicine and emerging infectious diseases|url=https://www.worldcat.org/oclc/1096243611|date=2020|location=Edinburgh|isbn=978-0-323-62550-0|oclc=1096243611}}</ref> Smaga slimības gaita var būt bērniem, grūtniecēm vai cilvēkiem ar nomāktu imūnsistēmu.<ref name=":0" /> Nāves risks inficētajiem svārstās no 0% līdz 11%, atkarībā no pērtiķu baku veida un inficētā atrašanās vietas pasaulē.<ref name=":4" /><ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://bestpractice.bmj.com/topics/en-gb/1611/treatment-algorithm|title=Monkeypox - Treatment algorithm {{!}} BMJ Best Practice|website=bestpractice.bmj.com|access-date=2022-08-02}}</ref> Ir ziņots, ka mirstības rādītāji ir aptuveni 3,6% [[Rietumāfrika|Rietumāfrikā]] un 10,6% [[Centrālā Āfrika|Centrālāfrikā]].<ref name=":5" /> Lielākā daļa ziņoto nāves gadījumu ir bijuši maziem bērniem un cilvēkiem ar [[HIV]].<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Adler|first=Hugh|last2=Gould|first2=Susan|last3=Hine|first3=Paul|last4=Snell|first4=Luke B.|last5=Wong|first5=Waison|last6=Houlihan|first6=Catherine F.|last7=Osborne|first7=Jane C.|last8=Rampling|first8=Tommy|last9=Beadsworth|first9=Mike BJ|date=2022-08-01|title=Clinical features and management of human monkeypox: a retrospective observational study in the UK|url=https://www.thelancet.com/journals/laninf/article/PIIS1473-3099(22)00228-6/abstract|journal=The Lancet Infectious Diseases|language=English|volume=22|issue=8|pages=1153–1162|doi=10.1016/S1473-3099(22)00228-6|issn=1473-3099|pmid=35623380}}</ref> === Inficēšanās === Inficēšanās ar pērtiķu baku vīrusu notiek, kad cilvēks nonāk saskarē ar vīrusu, kontaktējoties ar inficēto dzīvnieku, cilvēku vai pieskaroties bioloģiskajiem materiāliem vai vides priekšmetiem, kas ir inficēti ar vīrusu. Vīruss iekļūst organismā caur bojātu [[Āda|ādu]] (pat ja bojājums nav redzams), [[Elpceļi|elpceļiem]] vai [[Gļotāda|gļotādām]], t. sk. acu, deguna vai mutes gļotādām.<ref name=":0" /> Vīrusa pārnešana no cilvēka uz cilvēku notiek galvenokārt ar lielu elpceļu pilienu starpniecību (pilienu inficēšanās ceļā), kam ir nepieciešams relatīvi ilgs kontakts aci pret aci. Citi vīrusa pārnešanas veidi no cilvēka uz cilvēku ietver tiešu vai netiešu (piesārņoti priekšmeti) kontaktu ar ķermeņa šķidrumiem vai ādas bojājumu (pūslīšu) saturu. Pēc kreveļu atdalīšanās cilvēks vairs nav infekciozs.<ref name=":0" /> == Ierosinātājs == [[Attēls:Monkeypox Virion (colorized) - CDC.png|thumb|Pērtiķu baku vīruss [[Elektronmikroskops|elektronmikroskopā]] no 2003. gada parauga: nobrieduši [[Virions|virioni]] atrodas kreisajā pusē, nenobriedušu virionu sfēriskas daļiņas - labajā]] Pērtiķu bakas izraisa ''Poxiviridae'' dzimtas ''Orthopoxvirus'' ģints zoonozes vīruss. Pie šīs grupas vīrusiem pieder arī [[Bakas|baku]], ''Vaccinia'' un [[Govju bakas|govju baku]] (''cowpox'') vīrusi, kas var izraisīt cilvēku infekcijas. Baku un pērtiķu baku vīrusi nav tuvi radniecīgi.<ref name=":0" /><ref name=":3" /> == Izplatība Latvijā == [[Latvija|Latvijā]] 2022. gada augusta sākumā bija reģistrēti trīs pērtiķu baku inficēšanās gadījumi. [[Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrs|Slimību profilakses un kontroles centrs]] (SPKC) veicot epidemioloģisko izmeklēšanu noskaidroja, ka visi apstiprināto pērtiķu baku gadījumu infekcijas avoti ir ārpus Latvijas, vietējā transmisija sabiedrībā nav konstatēta. Visi trīs gadījumi ir epidemioloģiski pārvaldīti, kā arī SPKC organizēja standarta epidemioloģiskās drošības pasākumus, lai novērstu infekcijas izplatīšanos.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spkc.gov.lv/lv/pertiku-bakas|title=Pērtiķu bakas {{!}} Slimību profilakses un kontroles centrs|website=www.spkc.gov.lv|access-date=2022-08-02|language=lv}}</ref> == Atsauces == <references /> f573qz9ejj17xl6paom1zt7dimr9w57 3665897 3665896 2022-08-02T20:37:17Z Spnq 103627 wikitext text/x-wiki {{Medicīniskais brīdinājums}} [[Attēls:Monkeypox.jpg|thumb|Pērtiķu baku izsitumi uz četrgadīgas meitenes (1971. gads)]] '''Pērtiķu bakas''' ir [[Vīruss|vīrusu]] izraisīta [[infekcijas slimība]], kas var inficēt cilvēkus un dažus citus dzīvniekus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.who.int/emergencies/disease-outbreak-news/item/2022-DON390|title=Multi-country monkeypox outbreak: situation update|website=www.who.int|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref> Slimība visbiežāk sastopama Centrālāfrikas un Rietumāfrikas valstīs.<ref name=":2" /> == Vēsture == Slimība tika atklāta laboratorijas [[Pērtiķi|pērtiķiem]] 1958. gadā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]]<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Parker|first=Scott|last2=Buller|first2=R. Mark|date=2013-02-01|title=A review of experimental and natural infections of animals with monkeypox virus between 1958 and 2012|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/23626656/|journal=Future Virology|volume=8|issue=2|pages=129–157|doi=10.2217/fvl.12.130|issn=1746-0794|pmc=3635111|pmid=23626656}}</ref>. Vēlāk, pētot Āfrikas dzīvniekus, infekcija tika konstatēta arī vairākām Āfrikas grauzēju sugām. Vīruss tika izolēts no [[Āfrikas koku vāvere|Āfrikas koku vāveres]], kas varētu būt dabiskais saimniekdzīvnieks. Laboratoriskos pētījumos tika konstatēts, ka ar pērtiķu bakām var inficēties dažas primātu sugas, peles, žurkas un truši. Par galveno šīs slimības rezervuāru Āfrikā tomēr tiek uzskatītas vāveres un grauzēji, tāpēc slimības nosaukums ir uzskatāms par maldinošu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spkc.gov.lv/lv/informacija-par-pertiku-bakam|title=Informācija par pērtiķu bakām {{!}} Slimību profilakses un kontroles centrs|website=www.spkc.gov.lv|access-date=2022-08-02|language=lv}}</ref> 1970. gadā pirmoreiz tika reģistrēti cilvēku saslimšanas gadījumi. Šī gada jūnijā tika saņemta informācija, ka ar pērtiķu bakām [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] inficējušies [[Prēriju suns|prēriju suņi]] (C''ynomys'' ģints grauzēji), [[Gambijas milzu žurkas]] (''Cricetomys gambianus'') un arī cilvēki.<ref name=":0" /> [[Pasaules Veselības organizācija]] (PVO) 2022. gada 23.jūlijā pērtiķu baku uzliesmojumu vairāk nekā 70 valstīs pasludināja par "globālu ārkārtas situāciju".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.who.int/news/item/23-07-2022-second-meeting-of-the-international-health-regulations-(2005)-(ihr)-emergency-committee-regarding-the-multi-country-outbreak-of-monkeypox|title=Second meeting of the International Health Regulations (2005) (IHR) Emergency Committee regarding the multi-country outbreak of monkeypox|website=www.who.int|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref> == Slimības pazīmes == === Simptomi un izpausme === [[Attēls:Stages of monkeypox lesion development.jpg|thumb|Pērtiķa baku izsitumu izpausmes stadijas]] Galvenie pērtiķu baku simptomi ir [[galvassāpes]], akūts [[Drudzis|drudža]] sākums (>38,5° C), [[Limfmezgli|limfmezglu]] pietūkums (limfadenopātija), muskuļu sāpes (mialģija), muguras sāpes, nespēks ([[astēnija]]), drebuļi, elpvadu iekaisums un ādas bojājumi - no niezošiem un sāpīgiem izsitumiem, līdz pūšļiem un krevelēm. Izsitumi var veidoties ap [[Ģenitālijas|ģenitālijām]], [[Ānuss|ānusu]], kā arī uz rokām, kājām, krūtīm, sejas un [[Mute|mutes]].<ref name=":0" /><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cdc.gov/poxvirus/monkeypox/symptoms.html|title=Monkeypox in the U.S.|last=CDC|website=Centers for Disease Control and Prevention|access-date=2022-08-02|date=2022-07-29|language=en-us}}</ref> Pēc izsitumu sadzīšanas uz ādas var palikt bālas pēdas, kuras ar laiku var pārtapt tumšās rētās.<ref name=":3">{{Publikācijas atsauce|last=Petersen|first=Brett W.|last2=Damon|first2=Inger K.|date=2020|title=348. Smallpox, monkeypox and other poxvirus infections|url=https://books.google.lv/books?id=7pKqDwAAQBAJ&dq=monkeypox&pg=PA2180&redir_esc=y#v=onepage&q=monkeypox&f=false|journal=Goldman-Cecil Medicine|publisher=Elsevier|publication-place=Philadelphia|volume=Vol. 2 (26th ed.)|pages=2180–2183|isbn=978-0-323-53266-2}}</ref> Pērtiķu baku [[inkubācijas periods]] ir no 5 līdz 21 dienai.<ref name=":0" /> Simptomu ilgums parasti ir divas līdz četras nedēļas.<ref name=":1" /> Var būt viegla simptomu izpausme, un ir identificēta arī asimptomātiska slimības norise.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/monkeypox|title=Monkeypox|website=www.who.int|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|edition=Tenth edition|title=Hunter's tropical medicine and emerging infectious diseases|url=https://www.worldcat.org/oclc/1096243611|date=2020|location=Edinburgh|isbn=978-0-323-62550-0|oclc=1096243611}}</ref> Smaga slimības gaita var būt bērniem, grūtniecēm vai cilvēkiem ar nomāktu imūnsistēmu.<ref name=":0" /> Nāves risks inficētajiem svārstās no 0% līdz 11%, atkarībā no pērtiķu baku veida un inficētā atrašanās vietas pasaulē.<ref name=":4" /><ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://bestpractice.bmj.com/topics/en-gb/1611/treatment-algorithm|title=Monkeypox - Treatment algorithm {{!}} BMJ Best Practice|website=bestpractice.bmj.com|access-date=2022-08-02}}</ref> Ir ziņots, ka mirstības rādītāji ir aptuveni 3,6% [[Rietumāfrika|Rietumāfrikā]] un 10,6% [[Centrālā Āfrika|Centrālāfrikā]].<ref name=":5" /> Lielākā daļa ziņoto nāves gadījumu ir bijuši maziem bērniem un cilvēkiem ar [[HIV]].<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Adler|first=Hugh|last2=Gould|first2=Susan|last3=Hine|first3=Paul|last4=Snell|first4=Luke B.|last5=Wong|first5=Waison|last6=Houlihan|first6=Catherine F.|last7=Osborne|first7=Jane C.|last8=Rampling|first8=Tommy|last9=Beadsworth|first9=Mike BJ|date=2022-08-01|title=Clinical features and management of human monkeypox: a retrospective observational study in the UK|url=https://www.thelancet.com/journals/laninf/article/PIIS1473-3099(22)00228-6/abstract|journal=The Lancet Infectious Diseases|language=English|volume=22|issue=8|pages=1153–1162|doi=10.1016/S1473-3099(22)00228-6|issn=1473-3099|pmid=35623380}}</ref> === Inficēšanās === Inficēšanās ar pērtiķu baku vīrusu notiek, kad cilvēks nonāk saskarē ar vīrusu, kontaktējoties ar inficēto dzīvnieku, cilvēku vai pieskaroties bioloģiskajiem materiāliem vai vides priekšmetiem, kas ir inficēti ar vīrusu. Vīruss iekļūst organismā caur bojātu [[Āda|ādu]] (pat ja bojājums nav redzams), [[Elpceļi|elpceļiem]] vai [[Gļotāda|gļotādām]], t. sk. acu, deguna vai mutes gļotādām.<ref name=":0" /> Vīrusa pārnešana no cilvēka uz cilvēku notiek galvenokārt ar lielu elpceļu pilienu starpniecību (pilienu inficēšanās ceļā), kam ir nepieciešams relatīvi ilgs kontakts aci pret aci. Citi vīrusa pārnešanas veidi no cilvēka uz cilvēku ietver tiešu vai netiešu (piesārņoti priekšmeti) kontaktu ar ķermeņa šķidrumiem vai ādas bojājumu (pūslīšu) saturu. Pēc kreveļu atdalīšanās cilvēks vairs nav infekciozs.<ref name=":0" /> == Ierosinātājs == [[Attēls:Monkeypox Virion (colorized) - CDC.png|thumb|Pērtiķu baku vīruss [[Elektronmikroskops|elektronmikroskopā]] no 2003. gada parauga: nobrieduši [[Virions|virioni]] atrodas kreisajā pusē, nenobriedušu virionu sfēriskas daļiņas - labajā]] Pērtiķu bakas izraisa ''Poxiviridae'' dzimtas ''Orthopoxvirus'' ģints zoonozes vīruss. Pie šīs grupas vīrusiem pieder arī [[Bakas|baku]], ''Vaccinia'' un [[Govju bakas|govju baku]] (''cowpox'') vīrusi, kas var izraisīt cilvēku infekcijas. Baku un pērtiķu baku vīrusi nav tuvi radniecīgi.<ref name=":0" /><ref name=":3" /> == Izplatība Latvijā == [[Latvija|Latvijā]] 2022. gada augusta sākumā bija reģistrēti trīs pērtiķu baku inficēšanās gadījumi. [[Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrs|Slimību profilakses un kontroles centrs]] (SPKC) veicot epidemioloģisko izmeklēšanu noskaidroja, ka visi apstiprināto pērtiķu baku gadījumu infekcijas avoti ir ārpus Latvijas, vietējā transmisija sabiedrībā nav konstatēta. Visi trīs gadījumi ir epidemioloģiski pārvaldīti, kā arī SPKC organizēja standarta epidemioloģiskās drošības pasākumus, lai novērstu infekcijas izplatīšanos.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spkc.gov.lv/lv/pertiku-bakas|title=Pērtiķu bakas {{!}} Slimību profilakses un kontroles centrs|website=www.spkc.gov.lv|access-date=2022-08-02|language=lv}}</ref> == Atsauces == <references /> [[Kategorija:Vīrusu izraisītās slimības]] 557vziehghu8sa9u8ygdz6eni8egqu3 3665902 3665897 2022-08-02T21:23:28Z Spnq 103627 /* Izplatība Latvijā */ wikitext text/x-wiki {{Medicīniskais brīdinājums}} [[Attēls:Monkeypox.jpg|thumb|Pērtiķu baku izsitumi uz četrgadīgas meitenes (1971. gads)]] '''Pērtiķu bakas''' ir [[Vīruss|vīrusu]] izraisīta [[infekcijas slimība]], kas var inficēt cilvēkus un dažus citus dzīvniekus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.who.int/emergencies/disease-outbreak-news/item/2022-DON390|title=Multi-country monkeypox outbreak: situation update|website=www.who.int|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref> Slimība visbiežāk sastopama Centrālāfrikas un Rietumāfrikas valstīs.<ref name=":2" /> == Vēsture == Slimība tika atklāta laboratorijas [[Pērtiķi|pērtiķiem]] 1958. gadā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]]<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Parker|first=Scott|last2=Buller|first2=R. Mark|date=2013-02-01|title=A review of experimental and natural infections of animals with monkeypox virus between 1958 and 2012|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/23626656/|journal=Future Virology|volume=8|issue=2|pages=129–157|doi=10.2217/fvl.12.130|issn=1746-0794|pmc=3635111|pmid=23626656}}</ref>. Vēlāk, pētot Āfrikas dzīvniekus, infekcija tika konstatēta arī vairākām Āfrikas grauzēju sugām. Vīruss tika izolēts no [[Āfrikas koku vāvere|Āfrikas koku vāveres]], kas varētu būt dabiskais saimniekdzīvnieks. Laboratoriskos pētījumos tika konstatēts, ka ar pērtiķu bakām var inficēties dažas primātu sugas, peles, žurkas un truši. Par galveno šīs slimības rezervuāru Āfrikā tomēr tiek uzskatītas vāveres un grauzēji, tāpēc slimības nosaukums ir uzskatāms par maldinošu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spkc.gov.lv/lv/informacija-par-pertiku-bakam|title=Informācija par pērtiķu bakām {{!}} Slimību profilakses un kontroles centrs|website=www.spkc.gov.lv|access-date=2022-08-02|language=lv}}</ref> 1970. gadā pirmoreiz tika reģistrēti cilvēku saslimšanas gadījumi. Šī gada jūnijā tika saņemta informācija, ka ar pērtiķu bakām [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] inficējušies [[Prēriju suns|prēriju suņi]] (C''ynomys'' ģints grauzēji), [[Gambijas milzu žurkas]] (''Cricetomys gambianus'') un arī cilvēki.<ref name=":0" /> [[Pasaules Veselības organizācija]] (PVO) 2022. gada 23.jūlijā pērtiķu baku uzliesmojumu vairāk nekā 70 valstīs pasludināja par "globālu ārkārtas situāciju".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.who.int/news/item/23-07-2022-second-meeting-of-the-international-health-regulations-(2005)-(ihr)-emergency-committee-regarding-the-multi-country-outbreak-of-monkeypox|title=Second meeting of the International Health Regulations (2005) (IHR) Emergency Committee regarding the multi-country outbreak of monkeypox|website=www.who.int|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref> == Slimības pazīmes == === Simptomi un izpausme === [[Attēls:Stages of monkeypox lesion development.jpg|thumb|Pērtiķa baku izsitumu izpausmes stadijas]] Galvenie pērtiķu baku simptomi ir [[galvassāpes]], akūts [[Drudzis|drudža]] sākums (>38,5° C), [[Limfmezgli|limfmezglu]] pietūkums (limfadenopātija), muskuļu sāpes (mialģija), muguras sāpes, nespēks ([[astēnija]]), drebuļi, elpvadu iekaisums un ādas bojājumi - no niezošiem un sāpīgiem izsitumiem, līdz pūšļiem un krevelēm. Izsitumi var veidoties ap [[Ģenitālijas|ģenitālijām]], [[Ānuss|ānusu]], kā arī uz rokām, kājām, krūtīm, sejas un [[Mute|mutes]].<ref name=":0" /><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cdc.gov/poxvirus/monkeypox/symptoms.html|title=Monkeypox in the U.S.|last=CDC|website=Centers for Disease Control and Prevention|access-date=2022-08-02|date=2022-07-29|language=en-us}}</ref> Pēc izsitumu sadzīšanas uz ādas var palikt bālas pēdas, kuras ar laiku var pārtapt tumšās rētās.<ref name=":3">{{Publikācijas atsauce|last=Petersen|first=Brett W.|last2=Damon|first2=Inger K.|date=2020|title=348. Smallpox, monkeypox and other poxvirus infections|url=https://books.google.lv/books?id=7pKqDwAAQBAJ&dq=monkeypox&pg=PA2180&redir_esc=y#v=onepage&q=monkeypox&f=false|journal=Goldman-Cecil Medicine|publisher=Elsevier|publication-place=Philadelphia|volume=Vol. 2 (26th ed.)|pages=2180–2183|isbn=978-0-323-53266-2}}</ref> Pērtiķu baku [[inkubācijas periods]] ir no 5 līdz 21 dienai.<ref name=":0" /> Simptomu ilgums parasti ir divas līdz četras nedēļas.<ref name=":1" /> Var būt viegla simptomu izpausme, un ir identificēta arī asimptomātiska slimības norise.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/monkeypox|title=Monkeypox|website=www.who.int|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|edition=Tenth edition|title=Hunter's tropical medicine and emerging infectious diseases|url=https://www.worldcat.org/oclc/1096243611|date=2020|location=Edinburgh|isbn=978-0-323-62550-0|oclc=1096243611}}</ref> Smaga slimības gaita var būt bērniem, grūtniecēm vai cilvēkiem ar nomāktu imūnsistēmu.<ref name=":0" /> Nāves risks inficētajiem svārstās no 0% līdz 11%, atkarībā no pērtiķu baku veida un inficētā atrašanās vietas pasaulē.<ref name=":4" /><ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://bestpractice.bmj.com/topics/en-gb/1611/treatment-algorithm|title=Monkeypox - Treatment algorithm {{!}} BMJ Best Practice|website=bestpractice.bmj.com|access-date=2022-08-02}}</ref> Ir ziņots, ka mirstības rādītāji ir aptuveni 3,6% [[Rietumāfrika|Rietumāfrikā]] un 10,6% [[Centrālā Āfrika|Centrālāfrikā]].<ref name=":5" /> Lielākā daļa ziņoto nāves gadījumu ir bijuši maziem bērniem un cilvēkiem ar [[HIV]].<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Adler|first=Hugh|last2=Gould|first2=Susan|last3=Hine|first3=Paul|last4=Snell|first4=Luke B.|last5=Wong|first5=Waison|last6=Houlihan|first6=Catherine F.|last7=Osborne|first7=Jane C.|last8=Rampling|first8=Tommy|last9=Beadsworth|first9=Mike BJ|date=2022-08-01|title=Clinical features and management of human monkeypox: a retrospective observational study in the UK|url=https://www.thelancet.com/journals/laninf/article/PIIS1473-3099(22)00228-6/abstract|journal=The Lancet Infectious Diseases|language=English|volume=22|issue=8|pages=1153–1162|doi=10.1016/S1473-3099(22)00228-6|issn=1473-3099|pmid=35623380}}</ref> === Inficēšanās === Inficēšanās ar pērtiķu baku vīrusu notiek, kad cilvēks nonāk saskarē ar vīrusu, kontaktējoties ar inficēto dzīvnieku, cilvēku vai pieskaroties bioloģiskajiem materiāliem vai vides priekšmetiem, kas ir inficēti ar vīrusu. Vīruss iekļūst organismā caur bojātu [[Āda|ādu]] (pat ja bojājums nav redzams), [[Elpceļi|elpceļiem]] vai [[Gļotāda|gļotādām]], t. sk. acu, deguna vai mutes gļotādām.<ref name=":0" /> Vīrusa pārnešana no cilvēka uz cilvēku notiek galvenokārt ar lielu elpceļu pilienu starpniecību (pilienu inficēšanās ceļā), kam ir nepieciešams relatīvi ilgs kontakts aci pret aci. Citi vīrusa pārnešanas veidi no cilvēka uz cilvēku ietver tiešu vai netiešu (piesārņoti priekšmeti) kontaktu ar ķermeņa šķidrumiem vai ādas bojājumu (pūslīšu) saturu. Pēc kreveļu atdalīšanās cilvēks vairs nav infekciozs.<ref name=":0" /> == Ierosinātājs == [[Attēls:Monkeypox Virion (colorized) - CDC.png|thumb|Pērtiķu baku vīruss [[Elektronmikroskops|elektronmikroskopā]] no 2003. gada parauga: nobrieduši [[Virions|virioni]] atrodas kreisajā pusē, nenobriedušu virionu sfēriskas daļiņas - labajā]] Pērtiķu bakas izraisa ''Poxiviridae'' dzimtas ''Orthopoxvirus'' ģints zoonozes vīruss. Pie šīs grupas vīrusiem pieder arī [[Bakas|baku]], ''Vaccinia'' un [[Govju bakas|govju baku]] (''cowpox'') vīrusi, kas var izraisīt cilvēku infekcijas. Baku un pērtiķu baku vīrusi nav tuvi radniecīgi.<ref name=":0" /><ref name=":3" /> == Izplatība Latvijā == [[Latvija|Latvijā]] 2022. gada augusta sākumā bija reģistrēti trīs pērtiķu baku inficēšanās gadījumi. [[Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrs|Slimību profilakses un kontroles centrs]] (SPKC), veicot epidemioloģisko izmeklēšanu, noskaidroja, ka visi apstiprināto pērtiķu baku gadījumu infekcijas avoti ir ārpus Latvijas, vietējā transmisija sabiedrībā nav konstatēta. Visi trīs gadījumi ir epidemioloģiski pārvaldīti, kā arī SPKC organizēja standarta epidemioloģiskās drošības pasākumus, lai novērstu infekcijas izplatīšanos.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spkc.gov.lv/lv/pertiku-bakas|title=Pērtiķu bakas {{!}} Slimību profilakses un kontroles centrs|website=www.spkc.gov.lv|access-date=2022-08-02|language=lv}}</ref> == Atsauces == <references /> [[Kategorija:Vīrusu izraisītās slimības]] c0thdrsffvmi8bylv2dar0xccz7l1pw 3665965 3665902 2022-08-03T06:37:32Z Kb10076 91770 vikisaites+ wikitext text/x-wiki {{Medicīniskais brīdinājums}} [[Attēls:Monkeypox.jpg|thumb|Pērtiķu baku izsitumi uz četrgadīgas meitenes (1971. gads)]] '''Pērtiķu bakas''' ir [[Vīruss|vīrusu]] izraisīta [[infekcijas slimība]], kas var inficēt cilvēkus un dažus citus dzīvniekus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.who.int/emergencies/disease-outbreak-news/item/2022-DON390|title=Multi-country monkeypox outbreak: situation update|website=www.who.int|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref> Slimība visbiežāk sastopama Centrālāfrikas un Rietumāfrikas valstīs.<ref name=":2" /> == Vēsture == Slimība tika atklāta laboratorijas [[Pērtiķi|pērtiķiem]] 1958. gadā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]]<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Parker|first=Scott|last2=Buller|first2=R. Mark|date=2013-02-01|title=A review of experimental and natural infections of animals with monkeypox virus between 1958 and 2012|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/23626656/|journal=Future Virology|volume=8|issue=2|pages=129–157|doi=10.2217/fvl.12.130|issn=1746-0794|pmc=3635111|pmid=23626656}}</ref>. Vēlāk, pētot Āfrikas dzīvniekus, infekcija tika konstatēta arī vairākām Āfrikas grauzēju sugām. Vīruss tika izolēts no [[Āfrikas koku vāvere|Āfrikas koku vāveres]], kas varētu būt dabiskais saimniekdzīvnieks. Laboratoriskos pētījumos tika konstatēts, ka ar pērtiķu bakām var inficēties dažas primātu sugas, peles, žurkas un truši. Par galveno šīs slimības rezervuāru Āfrikā tomēr tiek uzskatītas vāveres un grauzēji, tāpēc slimības nosaukums ir uzskatāms par maldinošu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spkc.gov.lv/lv/informacija-par-pertiku-bakam|title=Informācija par pērtiķu bakām {{!}} Slimību profilakses un kontroles centrs|website=www.spkc.gov.lv|access-date=2022-08-02|language=lv}}</ref> 1970. gadā pirmoreiz tika reģistrēti cilvēku saslimšanas gadījumi. Šī gada jūnijā tika saņemta informācija, ka ar pērtiķu bakām [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] inficējušies [[Prēriju suns|prēriju suņi]] (C''ynomys'' ģints grauzēji), [[Gambijas milzu žurkas]] (''Cricetomys gambianus'') un arī cilvēki.<ref name=":0" /> [[Pasaules Veselības organizācija]] (PVO) 2022. gada 23.jūlijā [[2022. gada pērtiķu baku uzliesmojums|pērtiķu baku uzliesmojumu]] vairāk nekā 70 valstīs pasludināja par "globālu ārkārtas situāciju".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.who.int/news/item/23-07-2022-second-meeting-of-the-international-health-regulations-(2005)-(ihr)-emergency-committee-regarding-the-multi-country-outbreak-of-monkeypox|title=Second meeting of the International Health Regulations (2005) (IHR) Emergency Committee regarding the multi-country outbreak of monkeypox|website=www.who.int|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref> == Slimības pazīmes == === Simptomi un izpausme === [[Attēls:Stages of monkeypox lesion development.jpg|thumb|Pērtiķa baku izsitumu izpausmes stadijas]] Galvenie pērtiķu baku simptomi ir [[galvassāpes]], akūts [[Drudzis|drudža]] sākums (>38,5° C), [[Limfmezgli|limfmezglu]] pietūkums (limfadenopātija), muskuļu sāpes (mialģija), muguras sāpes, nespēks ([[astēnija]]), drebuļi, elpvadu iekaisums un ādas bojājumi - no niezošiem un sāpīgiem izsitumiem, līdz pūšļiem un krevelēm. Izsitumi var veidoties ap [[Ģenitālijas|ģenitālijām]], [[Ānuss|ānusu]], kā arī uz rokām, kājām, krūtīm, sejas un [[Mute|mutes]].<ref name=":0" /><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cdc.gov/poxvirus/monkeypox/symptoms.html|title=Monkeypox in the U.S.|last=CDC|website=Centers for Disease Control and Prevention|access-date=2022-08-02|date=2022-07-29|language=en-us}}</ref> Pēc izsitumu sadzīšanas uz ādas var palikt bālas pēdas, kuras ar laiku var pārtapt tumšās rētās.<ref name=":3">{{Publikācijas atsauce|last=Petersen|first=Brett W.|last2=Damon|first2=Inger K.|date=2020|title=348. Smallpox, monkeypox and other poxvirus infections|url=https://books.google.lv/books?id=7pKqDwAAQBAJ&dq=monkeypox&pg=PA2180&redir_esc=y#v=onepage&q=monkeypox&f=false|journal=Goldman-Cecil Medicine|publisher=Elsevier|publication-place=Philadelphia|volume=Vol. 2 (26th ed.)|pages=2180–2183|isbn=978-0-323-53266-2}}</ref> Pērtiķu baku [[inkubācijas periods]] ir no 5 līdz 21 dienai.<ref name=":0" /> Simptomu ilgums parasti ir divas līdz četras nedēļas.<ref name=":1" /> Var būt viegla simptomu izpausme, un ir identificēta arī asimptomātiska slimības norise.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/monkeypox|title=Monkeypox|website=www.who.int|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|edition=Tenth edition|title=Hunter's tropical medicine and emerging infectious diseases|url=https://www.worldcat.org/oclc/1096243611|date=2020|location=Edinburgh|isbn=978-0-323-62550-0|oclc=1096243611}}</ref> Smaga slimības gaita var būt bērniem, grūtniecēm vai cilvēkiem ar nomāktu imūnsistēmu.<ref name=":0" /> Nāves risks inficētajiem svārstās no 0% līdz 11%, atkarībā no pērtiķu baku veida un inficētā atrašanās vietas pasaulē.<ref name=":4" /><ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://bestpractice.bmj.com/topics/en-gb/1611/treatment-algorithm|title=Monkeypox - Treatment algorithm {{!}} BMJ Best Practice|website=bestpractice.bmj.com|access-date=2022-08-02}}</ref> Ir ziņots, ka mirstības rādītāji ir aptuveni 3,6% [[Rietumāfrika|Rietumāfrikā]] un 10,6% [[Centrālā Āfrika|Centrālāfrikā]].<ref name=":5" /> Lielākā daļa ziņoto nāves gadījumu ir bijuši maziem bērniem un cilvēkiem ar [[HIV]].<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Adler|first=Hugh|last2=Gould|first2=Susan|last3=Hine|first3=Paul|last4=Snell|first4=Luke B.|last5=Wong|first5=Waison|last6=Houlihan|first6=Catherine F.|last7=Osborne|first7=Jane C.|last8=Rampling|first8=Tommy|last9=Beadsworth|first9=Mike BJ|date=2022-08-01|title=Clinical features and management of human monkeypox: a retrospective observational study in the UK|url=https://www.thelancet.com/journals/laninf/article/PIIS1473-3099(22)00228-6/abstract|journal=The Lancet Infectious Diseases|language=English|volume=22|issue=8|pages=1153–1162|doi=10.1016/S1473-3099(22)00228-6|issn=1473-3099|pmid=35623380}}</ref> === Inficēšanās === Inficēšanās ar pērtiķu baku vīrusu notiek, kad cilvēks nonāk saskarē ar vīrusu, kontaktējoties ar inficēto dzīvnieku, cilvēku vai pieskaroties bioloģiskajiem materiāliem vai vides priekšmetiem, kas ir inficēti ar vīrusu. Vīruss iekļūst organismā caur bojātu [[Āda|ādu]] (pat ja bojājums nav redzams), [[Elpceļi|elpceļiem]] vai [[Gļotāda|gļotādām]], t. sk. acu, deguna vai mutes gļotādām.<ref name=":0" /> Vīrusa pārnešana no cilvēka uz cilvēku notiek galvenokārt ar lielu elpceļu pilienu starpniecību (pilienu inficēšanās ceļā), kam ir nepieciešams relatīvi ilgs kontakts aci pret aci. Citi vīrusa pārnešanas veidi no cilvēka uz cilvēku ietver tiešu vai netiešu (piesārņoti priekšmeti) kontaktu ar ķermeņa šķidrumiem vai ādas bojājumu (pūslīšu) saturu. Pēc kreveļu atdalīšanās cilvēks vairs nav infekciozs.<ref name=":0" /> == Ierosinātājs == [[Attēls:Monkeypox Virion (colorized) - CDC.png|thumb|Pērtiķu baku vīruss [[Elektronmikroskops|elektronmikroskopā]] no 2003. gada parauga: nobrieduši [[Virions|virioni]] atrodas kreisajā pusē, nenobriedušu virionu sfēriskas daļiņas - labajā]] Pērtiķu bakas izraisa ''Poxiviridae'' dzimtas ''Orthopoxvirus'' ģints [[zoonoze]]s vīruss. Pie šīs grupas vīrusiem pieder arī [[Bakas|baku]], ''Vaccinia'' un [[Govju bakas|govju baku]] (''cowpox'') vīrusi, kas var izraisīt cilvēku infekcijas. Baku un pērtiķu baku vīrusi nav tuvi radniecīgi.<ref name=":0" /><ref name=":3" /> == Izplatība Latvijā == [[Latvija|Latvijā]] 2022. gada augusta sākumā bija reģistrēti trīs pērtiķu baku inficēšanās gadījumi. [[Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrs|Slimību profilakses un kontroles centrs]] (SPKC), veicot epidemioloģisko izmeklēšanu, noskaidroja, ka visi apstiprināto pērtiķu baku gadījumu infekcijas avoti ir ārpus Latvijas, vietējā transmisija sabiedrībā nav konstatēta. Visi trīs gadījumi ir epidemioloģiski pārvaldīti, kā arī SPKC organizēja standarta epidemioloģiskās drošības pasākumus, lai novērstu infekcijas izplatīšanos.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spkc.gov.lv/lv/pertiku-bakas|title=Pērtiķu bakas {{!}} Slimību profilakses un kontroles centrs|website=www.spkc.gov.lv|access-date=2022-08-02|language=lv}}</ref> == Atsauces == <references /> [[Kategorija:Vīrusu izraisītās slimības]] 7av8k73w0ku09wd1xdnh5gsipdcxf5t 3665982 3665965 2022-08-03T07:43:51Z Spnq 103627 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{Medicīniskais brīdinājums}} [[Attēls:Monkeypox.jpg|thumb|Pērtiķu baku izsitumi uz četrgadīgas meitenes (1971. gads)]] '''Pērtiķu bakas''' ir [[Vīruss|vīrusu]] izraisīta [[infekcijas slimība]], kas var inficēt cilvēkus un dažus citus dzīvniekus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.who.int/emergencies/disease-outbreak-news/item/2022-DON390|title=Multi-country monkeypox outbreak: situation update|website=www.who.int|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref> Slimība visbiežāk sastopama Centrālāfrikas un Rietumāfrikas valstīs.<ref name=":2" /> == Vēsture == Slimība tika atklāta laboratorijas [[Pērtiķi|pērtiķiem]] 1958. gadā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]]<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Parker|first=Scott|last2=Buller|first2=R. Mark|date=2013-02-01|title=A review of experimental and natural infections of animals with monkeypox virus between 1958 and 2012|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/23626656/|journal=Future Virology|volume=8|issue=2|pages=129–157|doi=10.2217/fvl.12.130|issn=1746-0794|pmc=3635111|pmid=23626656}}</ref>. Vēlāk, pētot Āfrikas dzīvniekus, infekcija tika konstatēta arī vairākām Āfrikas grauzēju sugām. Vīruss tika izolēts no [[Āfrikas koku vāvere|Āfrikas koku vāveres]], kas varētu būt dabiskais saimniekdzīvnieks. Laboratoriskos pētījumos tika konstatēts, ka ar pērtiķu bakām var inficēties dažas primātu sugas, peles, žurkas un truši. Par galveno šīs slimības rezervuāru Āfrikā tomēr tiek uzskatītas vāveres un grauzēji, tāpēc slimības nosaukums ir uzskatāms par nedaudz maldinošu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spkc.gov.lv/lv/informacija-par-pertiku-bakam|title=Informācija par pērtiķu bakām {{!}} Slimību profilakses un kontroles centrs|website=www.spkc.gov.lv|access-date=2022-08-02|language=lv}}</ref> 1970. gadā pirmoreiz tika reģistrēti cilvēku saslimšanas gadījumi. Šī gada jūnijā tika saņemta informācija, ka ar pērtiķu bakām [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] inficējušies [[Prēriju suns|prēriju suņi]] (C''ynomys'' ģints grauzēji), [[Gambijas milzu žurkas]] (''Cricetomys gambianus'') un arī cilvēki.<ref name=":0" /> [[Pasaules Veselības organizācija]] (PVO) 2022. gada 23.jūlijā [[2022. gada pērtiķu baku uzliesmojums|pērtiķu baku uzliesmojumu]] vairāk nekā 70 valstīs pasludināja par "globālu ārkārtas situāciju".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.who.int/news/item/23-07-2022-second-meeting-of-the-international-health-regulations-(2005)-(ihr)-emergency-committee-regarding-the-multi-country-outbreak-of-monkeypox|title=Second meeting of the International Health Regulations (2005) (IHR) Emergency Committee regarding the multi-country outbreak of monkeypox|website=www.who.int|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref> == Slimības pazīmes == === Simptomi un izpausme === [[Attēls:Stages of monkeypox lesion development.jpg|thumb|Pērtiķa baku izsitumu izpausmes stadijas]] Galvenie pērtiķu baku simptomi ir [[galvassāpes]], akūts [[Drudzis|drudža]] sākums (>38,5° C), [[Limfmezgli|limfmezglu]] pietūkums (limfadenopātija), muskuļu sāpes (mialģija), muguras sāpes, nespēks ([[astēnija]]), drebuļi, elpvadu iekaisums un ādas bojājumi - no niezošiem un sāpīgiem izsitumiem, līdz pūšļiem un krevelēm. Izsitumi var veidoties ap [[Ģenitālijas|ģenitālijām]], [[Ānuss|ānusu]], kā arī uz rokām, kājām, krūtīm, sejas un [[Mute|mutes]].<ref name=":0" /><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cdc.gov/poxvirus/monkeypox/symptoms.html|title=Monkeypox in the U.S.|last=CDC|website=Centers for Disease Control and Prevention|access-date=2022-08-02|date=2022-07-29|language=en-us}}</ref> Pēc izsitumu sadzīšanas uz ādas var palikt bālas pēdas, kuras ar laiku var pārtapt tumšās rētās.<ref name=":3">{{Publikācijas atsauce|last=Petersen|first=Brett W.|last2=Damon|first2=Inger K.|date=2020|title=348. Smallpox, monkeypox and other poxvirus infections|url=https://books.google.lv/books?id=7pKqDwAAQBAJ&dq=monkeypox&pg=PA2180&redir_esc=y#v=onepage&q=monkeypox&f=false|journal=Goldman-Cecil Medicine|publisher=Elsevier|publication-place=Philadelphia|volume=Vol. 2 (26th ed.)|pages=2180–2183|isbn=978-0-323-53266-2}}</ref> Pērtiķu baku [[inkubācijas periods]] ir no 5 līdz 21 dienai.<ref name=":0" /> Simptomu ilgums parasti ir divas līdz četras nedēļas.<ref name=":1" /> Var būt viegla simptomu izpausme, un ir identificēta arī asimptomātiska slimības norise.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/monkeypox|title=Monkeypox|website=www.who.int|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|edition=Tenth edition|title=Hunter's tropical medicine and emerging infectious diseases|url=https://www.worldcat.org/oclc/1096243611|date=2020|location=Edinburgh|isbn=978-0-323-62550-0|oclc=1096243611}}</ref> Smaga slimības gaita var būt bērniem, grūtniecēm vai cilvēkiem ar nomāktu imūnsistēmu.<ref name=":0" /> Nāves risks inficētajiem svārstās no 0% līdz 11%, atkarībā no pērtiķu baku veida un inficētā atrašanās vietas pasaulē.<ref name=":4" /><ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://bestpractice.bmj.com/topics/en-gb/1611/treatment-algorithm|title=Monkeypox - Treatment algorithm {{!}} BMJ Best Practice|website=bestpractice.bmj.com|access-date=2022-08-02}}</ref> Ir ziņots, ka mirstības rādītāji ir aptuveni 3,6% [[Rietumāfrika|Rietumāfrikā]] un 10,6% [[Centrālā Āfrika|Centrālāfrikā]].<ref name=":5" /> Lielākā daļa ziņoto nāves gadījumu ir bijuši maziem bērniem un cilvēkiem ar [[HIV]].<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Adler|first=Hugh|last2=Gould|first2=Susan|last3=Hine|first3=Paul|last4=Snell|first4=Luke B.|last5=Wong|first5=Waison|last6=Houlihan|first6=Catherine F.|last7=Osborne|first7=Jane C.|last8=Rampling|first8=Tommy|last9=Beadsworth|first9=Mike BJ|date=2022-08-01|title=Clinical features and management of human monkeypox: a retrospective observational study in the UK|url=https://www.thelancet.com/journals/laninf/article/PIIS1473-3099(22)00228-6/abstract|journal=The Lancet Infectious Diseases|language=English|volume=22|issue=8|pages=1153–1162|doi=10.1016/S1473-3099(22)00228-6|issn=1473-3099|pmid=35623380}}</ref> === Inficēšanās === Inficēšanās ar pērtiķu baku vīrusu notiek, kad cilvēks nonāk saskarē ar vīrusu, kontaktējoties ar inficēto dzīvnieku, cilvēku vai pieskaroties bioloģiskajiem materiāliem vai vides priekšmetiem, kas ir inficēti ar vīrusu. Vīruss iekļūst organismā caur bojātu [[Āda|ādu]] (pat ja bojājums nav redzams), [[Elpceļi|elpceļiem]] vai [[Gļotāda|gļotādām]], t. sk. acu, deguna vai mutes gļotādām.<ref name=":0" /> Vīrusa pārnešana no cilvēka uz cilvēku notiek galvenokārt ar lielu elpceļu pilienu starpniecību (pilienu inficēšanās ceļā), kam ir nepieciešams relatīvi ilgs kontakts aci pret aci. Citi vīrusa pārnešanas veidi no cilvēka uz cilvēku ietver tiešu vai netiešu (piesārņoti priekšmeti) kontaktu ar ķermeņa šķidrumiem vai ādas bojājumu (pūslīšu) saturu. Pēc kreveļu atdalīšanās cilvēks vairs nav infekciozs.<ref name=":0" /> == Ierosinātājs == [[Attēls:Monkeypox Virion (colorized) - CDC.png|thumb|Pērtiķu baku vīruss [[Elektronmikroskops|elektronmikroskopā]] no 2003. gada parauga: nobrieduši [[Virions|virioni]] atrodas kreisajā pusē, nenobriedušu virionu sfēriskas daļiņas - labajā]] Pērtiķu bakas izraisa ''Poxiviridae'' dzimtas ''Orthopoxvirus'' ģints [[zoonoze]]s vīruss. Pie šīs grupas vīrusiem pieder arī [[Bakas|baku]], ''Vaccinia'' un [[Govju bakas|govju baku]] (''cowpox'') vīrusi, kas var izraisīt cilvēku infekcijas. Baku un pērtiķu baku vīrusi nav tuvi radniecīgi.<ref name=":0" /><ref name=":3" /> == Izplatība Latvijā == [[Latvija|Latvijā]] 2022. gada augusta sākumā bija reģistrēti trīs pērtiķu baku inficēšanās gadījumi. [[Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrs|Slimību profilakses un kontroles centrs]] (SPKC), veicot epidemioloģisko izmeklēšanu, noskaidroja, ka visi apstiprināto pērtiķu baku gadījumu infekcijas avoti ir ārpus Latvijas, vietējā transmisija sabiedrībā nav konstatēta. Visi trīs gadījumi ir epidemioloģiski pārvaldīti, kā arī SPKC organizēja standarta epidemioloģiskās drošības pasākumus, lai novērstu infekcijas izplatīšanos.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spkc.gov.lv/lv/pertiku-bakas|title=Pērtiķu bakas {{!}} Slimību profilakses un kontroles centrs|website=www.spkc.gov.lv|access-date=2022-08-02|language=lv}}</ref> == Atsauces == <references /> [[Kategorija:Vīrusu izraisītās slimības]] kda51hfc55o6312mnn9cso5qjxjul4s 3665984 3665982 2022-08-03T07:50:41Z Spnq 103627 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{Medicīniskais brīdinājums}} [[Attēls:Monkeypox.jpg|thumb|Pērtiķu baku izsitumi uz četrgadīgas meitenes (1971. gads)]] '''Pērtiķu bakas''' ir [[Vīruss|vīrusu]] izraisīta [[infekcijas slimība]], kas var inficēt cilvēkus un dažus citus dzīvniekus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.who.int/emergencies/disease-outbreak-news/item/2022-DON390|title=Multi-country monkeypox outbreak: situation update|website=www.who.int|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref> Slimība visbiežāk sastopama Centrālāfrikas un Rietumāfrikas valstīs.<ref name=":2" /> == Vēsture == Slimība tika atklāta laboratorijas [[Pērtiķi|pērtiķiem]] 1958. gadā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]]<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Parker|first=Scott|last2=Buller|first2=R. Mark|date=2013-02-01|title=A review of experimental and natural infections of animals with monkeypox virus between 1958 and 2012|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/23626656/|journal=Future Virology|volume=8|issue=2|pages=129–157|doi=10.2217/fvl.12.130|issn=1746-0794|pmc=3635111|pmid=23626656}}</ref>. Vēlāk, pētot Āfrikas dzīvniekus, infekcija tika konstatēta arī vairākām Āfrikas grauzēju sugām. Vīruss tika izolēts no [[Āfrikas koku vāvere|Āfrikas koku vāveres]], kas varētu būt dabiskais saimniekdzīvnieks. Laboratoriskos pētījumos tika konstatēts, ka ar pērtiķu bakām var inficēties dažas primātu sugas, peles, žurkas un truši.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spkc.gov.lv/lv/informacija-par-pertiku-bakam|title=Informācija par pērtiķu bakām {{!}} Slimību profilakses un kontroles centrs|website=www.spkc.gov.lv|access-date=2022-08-02|language=lv}}</ref> 1970. gadā pirmoreiz tika reģistrēti cilvēku saslimšanas gadījumi. Šī gada jūnijā tika saņemta informācija, ka ar pērtiķu bakām [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] inficējušies [[Prēriju suns|prēriju suņi]] (C''ynomys'' ģints grauzēji), [[Gambijas milzu žurkas]] (''Cricetomys gambianus'') un arī cilvēki.<ref name=":0" /> [[Pasaules Veselības organizācija]] (PVO) 2022. gada 23.jūlijā [[2022. gada pērtiķu baku uzliesmojums|pērtiķu baku uzliesmojumu]] vairāk nekā 70 valstīs pasludināja par "globālu ārkārtas situāciju".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.who.int/news/item/23-07-2022-second-meeting-of-the-international-health-regulations-(2005)-(ihr)-emergency-committee-regarding-the-multi-country-outbreak-of-monkeypox|title=Second meeting of the International Health Regulations (2005) (IHR) Emergency Committee regarding the multi-country outbreak of monkeypox|website=www.who.int|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref> == Slimības pazīmes == === Simptomi un izpausme === [[Attēls:Stages of monkeypox lesion development.jpg|thumb|Pērtiķa baku izsitumu izpausmes stadijas]] Galvenie pērtiķu baku simptomi ir [[galvassāpes]], akūts [[Drudzis|drudža]] sākums (>38,5° C), [[Limfmezgli|limfmezglu]] pietūkums (limfadenopātija), muskuļu sāpes (mialģija), muguras sāpes, nespēks ([[astēnija]]), drebuļi, elpvadu iekaisums un ādas bojājumi - no niezošiem un sāpīgiem izsitumiem, līdz pūšļiem un krevelēm. Izsitumi var veidoties ap [[Ģenitālijas|ģenitālijām]], [[Ānuss|ānusu]], kā arī uz rokām, kājām, krūtīm, sejas un [[Mute|mutes]].<ref name=":0" /><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cdc.gov/poxvirus/monkeypox/symptoms.html|title=Monkeypox in the U.S.|last=CDC|website=Centers for Disease Control and Prevention|access-date=2022-08-02|date=2022-07-29|language=en-us}}</ref> Pēc izsitumu sadzīšanas uz ādas var palikt bālas pēdas, kuras ar laiku var pārtapt tumšās rētās.<ref name=":3">{{Publikācijas atsauce|last=Petersen|first=Brett W.|last2=Damon|first2=Inger K.|date=2020|title=348. Smallpox, monkeypox and other poxvirus infections|url=https://books.google.lv/books?id=7pKqDwAAQBAJ&dq=monkeypox&pg=PA2180&redir_esc=y#v=onepage&q=monkeypox&f=false|journal=Goldman-Cecil Medicine|publisher=Elsevier|publication-place=Philadelphia|volume=Vol. 2 (26th ed.)|pages=2180–2183|isbn=978-0-323-53266-2}}</ref> Pērtiķu baku [[inkubācijas periods]] ir no 5 līdz 21 dienai.<ref name=":0" /> Simptomu ilgums parasti ir divas līdz četras nedēļas.<ref name=":1" /> Var būt viegla simptomu izpausme, un ir identificēta arī asimptomātiska slimības norise.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/monkeypox|title=Monkeypox|website=www.who.int|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|edition=Tenth edition|title=Hunter's tropical medicine and emerging infectious diseases|url=https://www.worldcat.org/oclc/1096243611|date=2020|location=Edinburgh|isbn=978-0-323-62550-0|oclc=1096243611}}</ref> Smaga slimības gaita var būt bērniem, grūtniecēm vai cilvēkiem ar nomāktu imūnsistēmu.<ref name=":0" /> Nāves risks inficētajiem svārstās no 0% līdz 11%, atkarībā no pērtiķu baku veida un inficētā atrašanās vietas pasaulē.<ref name=":4" /><ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://bestpractice.bmj.com/topics/en-gb/1611/treatment-algorithm|title=Monkeypox - Treatment algorithm {{!}} BMJ Best Practice|website=bestpractice.bmj.com|access-date=2022-08-02}}</ref> Ir ziņots, ka mirstības rādītāji ir aptuveni 3,6% [[Rietumāfrika|Rietumāfrikā]] un 10,6% [[Centrālā Āfrika|Centrālāfrikā]].<ref name=":5" /> Lielākā daļa ziņoto nāves gadījumu ir bijuši maziem bērniem un cilvēkiem ar [[HIV]].<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Adler|first=Hugh|last2=Gould|first2=Susan|last3=Hine|first3=Paul|last4=Snell|first4=Luke B.|last5=Wong|first5=Waison|last6=Houlihan|first6=Catherine F.|last7=Osborne|first7=Jane C.|last8=Rampling|first8=Tommy|last9=Beadsworth|first9=Mike BJ|date=2022-08-01|title=Clinical features and management of human monkeypox: a retrospective observational study in the UK|url=https://www.thelancet.com/journals/laninf/article/PIIS1473-3099(22)00228-6/abstract|journal=The Lancet Infectious Diseases|language=English|volume=22|issue=8|pages=1153–1162|doi=10.1016/S1473-3099(22)00228-6|issn=1473-3099|pmid=35623380}}</ref> === Inficēšanās === Inficēšanās ar pērtiķu baku vīrusu notiek, kad cilvēks nonāk saskarē ar vīrusu, kontaktējoties ar inficēto dzīvnieku, cilvēku vai pieskaroties bioloģiskajiem materiāliem vai vides priekšmetiem, kas ir inficēti ar vīrusu. Vīruss iekļūst organismā caur bojātu [[Āda|ādu]] (pat ja bojājums nav redzams), [[Elpceļi|elpceļiem]] vai [[Gļotāda|gļotādām]], t. sk. acu, deguna vai mutes gļotādām.<ref name=":0" /> Vīrusa pārnešana no cilvēka uz cilvēku notiek galvenokārt ar lielu elpceļu pilienu starpniecību (pilienu inficēšanās ceļā), kam ir nepieciešams relatīvi ilgs kontakts aci pret aci. Citi vīrusa pārnešanas veidi no cilvēka uz cilvēku ietver tiešu vai netiešu (piesārņoti priekšmeti) kontaktu ar ķermeņa šķidrumiem vai ādas bojājumu (pūslīšu) saturu. Pēc kreveļu atdalīšanās cilvēks vairs nav infekciozs.<ref name=":0" /> == Ierosinātājs == [[Attēls:Monkeypox Virion (colorized) - CDC.png|thumb|Pērtiķu baku vīruss [[Elektronmikroskops|elektronmikroskopā]] no 2003. gada parauga: nobrieduši [[Virions|virioni]] atrodas kreisajā pusē, nenobriedušu virionu sfēriskas daļiņas - labajā]] Pērtiķu bakas izraisa ''Poxiviridae'' dzimtas ''Orthopoxvirus'' ģints [[zoonoze]]s vīruss. Pie šīs grupas vīrusiem pieder arī [[Bakas|baku]], ''Vaccinia'' un [[Govju bakas|govju baku]] (''cowpox'') vīrusi, kas var izraisīt cilvēku infekcijas. Baku un pērtiķu baku vīrusi nav tuvi radniecīgi.<ref name=":0" /><ref name=":3" /> == Izplatība Latvijā == [[Latvija|Latvijā]] 2022. gada augusta sākumā bija reģistrēti trīs pērtiķu baku inficēšanās gadījumi. [[Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrs|Slimību profilakses un kontroles centrs]] (SPKC), veicot epidemioloģisko izmeklēšanu, noskaidroja, ka visi apstiprināto pērtiķu baku gadījumu infekcijas avoti ir ārpus Latvijas, vietējā transmisija sabiedrībā nav konstatēta. Visi trīs gadījumi ir epidemioloģiski pārvaldīti, kā arī SPKC organizēja standarta epidemioloģiskās drošības pasākumus, lai novērstu infekcijas izplatīšanos.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spkc.gov.lv/lv/pertiku-bakas|title=Pērtiķu bakas {{!}} Slimību profilakses un kontroles centrs|website=www.spkc.gov.lv|access-date=2022-08-02|language=lv}}</ref> == Atsauces == <references /> [[Kategorija:Vīrusu izraisītās slimības]] fjxbkmuj9rkn7fser35yiqkt0d5bumu Dalībnieka diskusija:Komissaarien jahtaama 3 518441 3665903 2022-08-02T21:31:49Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Komissaarien jahtaama}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 3. augusts, plkst. 00.31 (EEST) p8yklebg8qeiibssdyxljdup6g04hdd Dalībnieka diskusija:Krytsaer 3 518442 3665904 2022-08-02T21:31:49Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Krytsaer}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 3. augusts, plkst. 00.31 (EEST) ltpqgqn2ipdik1puvdgi4s04lhtl99m Dalībnieka diskusija:Arturneto77 3 518443 3665906 2022-08-02T22:06:05Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Arturneto77}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 3. augusts, plkst. 01.06 (EEST) g87jn44378rripz6udalf7vmirrqqjy Dalībnieka diskusija:Elias roos hansen 3 518444 3665907 2022-08-02T22:57:46Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Elias roos hansen}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 3. augusts, plkst. 01.57 (EEST) rll4595ukowxp0smwgesnueh74o60zc Dalībnieka diskusija:איש הישראלי 3 518445 3665910 2022-08-02T23:48:07Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=איש הישראלי}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 3. augusts, plkst. 02.48 (EEST) b5hh04tinlu7pzh8iq9isn81ogc6epn Dalībnieka diskusija:SphinxSilver 3 518446 3665912 2022-08-03T01:07:38Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=SphinxSilver}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 3. augusts, plkst. 04.07 (EEST) j2udju50dn6an05e1aekapgueo8difl Dalībnieka diskusija:Yashblogger 3 518447 3665918 2022-08-03T04:44:44Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Yashblogger}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 3. augusts, plkst. 07.44 (EEST) ll0z9t9ayal1u4uqvfk6w2kapivb6ru Dalībnieka diskusija:AKhaleghizadeh 3 518448 3665937 2022-08-03T05:47:55Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=AKhaleghizadeh}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 3. augusts, plkst. 08.47 (EEST) 4p1q1twgy5j6untd6h0u55ssvhqwa74 Kategorija:Finanšu ministri 14 518449 3665939 2022-08-03T05:52:35Z Treisijs 347 Jauna lapa: [[Kategorija:Ministri]] [[Kategorija:Finansisti]] wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Ministri]] [[Kategorija:Finansisti]] kt49sbp1dtc1mc0m9bgubvzk4tn9zu3 Kategorija:Apvienotās Karalistes finanšu ministri 14 518450 3665943 2022-08-03T05:55:31Z Treisijs 347 Jauna lapa: [[Kategorija:Apvienotās Karalistes ministri|Finanšu ministri]] [[Kategorija:Finanšu ministri]] wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Apvienotās Karalistes ministri|Finanšu ministri]] [[Kategorija:Finanšu ministri]] ay0bwcxdkukt6pw1vuqb2omq1dgj6l1 Kategorija:Apvienotās Karalistes ministri 14 518451 3665944 2022-08-03T05:56:44Z Treisijs 347 Jauna lapa: [[Kategorija:Britu politiķi|Ministri]] [[Kategorija:Ministri pēc valsts]] wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Britu politiķi|Ministri]] [[Kategorija:Ministri pēc valsts]] i1511m410105euj44azcpgy0wxv0cbn Karaļa Kristiana sala 0 518452 3665962 2022-08-03T06:30:04Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Salu infokaste |nosaukums = Karaļa Kristiana sala |attēls = Lougheed Island.jpg |attēla paraksts = Karaļa Kristiana sala (augšā pa labi) satelītattēlā |attēla izmērs = |vietaskarte = Kanāda#Nunavuta |reljefa_karte = jā |alt karte = |position = |mark = Orange pog.svg |position1 = |mark1 = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> |caption1 = |vietējais n... wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Karaļa Kristiana sala |attēls = Lougheed Island.jpg |attēla paraksts = Karaļa Kristiana sala (augšā pa labi) satelītattēlā |attēla izmērs = |vietaskarte = Kanāda#Nunavuta |reljefa_karte = jā |alt karte = |position = |mark = Orange pog.svg |position1 = |mark1 = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> |caption1 = |vietējais nosaukums = |izvietojums = [[Ziemeļu Ledus okeāns]] |arhipelāgs = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] |latd=77|latm=48|lats= |latNS=N |longd=101|longm=40|longs= |longEW=W |platība = 645 |garums = 27 |platums = 14 |krasta līnija = 116<ref>[https://web.archive.org/web/20100702145716/http://atlas.nrcan.gc.ca/auth/english/learningresources/facts/islands.html The Atlas of Canada. Sea Islands]</ref> |augstākais kalns = |augstums = 165 |salu skaits = |valsts = Kanāda |valsts adm vienības tips = Teritorija |valsts adm vienība = [[Nunavuta]] |iedzīvotāji = 0 |blīvums = |pamatiedzīvotāji = |valsts lielpilsēta = |piezīme = }} '''Karaļa Kristiana sala''' ({{val|en|King Christian Island}}) ir [[Kanāda]]i piederoša neapdzīvota sala [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]]. Administratīvi pieder [[Nunavuta]]s teritorijas [[Kikiktāluka]]s reģionam.<ref>[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/OAIZQ Canadian Geographical Names Database (CGNDB). King Christian Island]</ref> == Ģeogrāfija== Sala izvietojusies Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļos. Ietilpst [[Sverdrupa salas|Sverdrupa salu]] grupā, kas savukārt pieder [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] grupai. {{nobr|13 km}} platais [[Dāņu šaurums (Nunavuta)|Dāņu šaurums]] ziemeļos un austrumos to atdala no [Ellefa Ringnesa sala]]s, bet {{nobr|67 km}} platais [[Maklīna šaurums]] rietumos — no [[Faindleja salas|Faindleja salām]]. Salā valda arktiska tuksneša klimats. == Vēsture == Pirmais no eiropiešiem salu 1901. gadā atklāja [[Oto Sverdrups|Oto Sverdrupa]] ekspedīcijas dalībnieks [[Gunnars Īsaksens]].<ref>Otto Sverdrup: Neues Land. Vier Jahre in arktischen Gebieten. Zweiter Band, Brockhaus, Leipzig 1903, S. 306.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nt12_16.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Belcher Channel NT-12/13/14/15/16] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas salas]] [[Kategorija:Ziemeļu Ledus okeāns]] [[Kategorija:Sverdrupa salas]] 2ynvb71gfpyj17v7ejalqoyt4zj5tuk 3665963 3665962 2022-08-03T06:33:44Z Kikos 3705 /* Ģeogrāfija */ wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Karaļa Kristiana sala |attēls = Lougheed Island.jpg |attēla paraksts = Karaļa Kristiana sala (augšā pa labi) satelītattēlā |attēla izmērs = |vietaskarte = Kanāda#Nunavuta |reljefa_karte = jā |alt karte = |position = |mark = Orange pog.svg |position1 = |mark1 = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> |caption1 = |vietējais nosaukums = |izvietojums = [[Ziemeļu Ledus okeāns]] |arhipelāgs = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] |latd=77|latm=48|lats= |latNS=N |longd=101|longm=40|longs= |longEW=W |platība = 645 |garums = 27 |platums = 14 |krasta līnija = 116<ref>[https://web.archive.org/web/20100702145716/http://atlas.nrcan.gc.ca/auth/english/learningresources/facts/islands.html The Atlas of Canada. Sea Islands]</ref> |augstākais kalns = |augstums = 165 |salu skaits = |valsts = Kanāda |valsts adm vienības tips = Teritorija |valsts adm vienība = [[Nunavuta]] |iedzīvotāji = 0 |blīvums = |pamatiedzīvotāji = |valsts lielpilsēta = |piezīme = }} '''Karaļa Kristiana sala''' ({{val|en|King Christian Island}}) ir [[Kanāda]]i piederoša neapdzīvota sala [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]]. Administratīvi pieder [[Nunavuta]]s teritorijas [[Kikiktāluka]]s reģionam.<ref>[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/OAIZQ Canadian Geographical Names Database (CGNDB). King Christian Island]</ref> == Ģeogrāfija== Sala izvietojusies Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļos. Ietilpst [[Sverdrupa salas|Sverdrupa salu]] grupā, kas savukārt pieder [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] grupai. {{nobr|13 km}} platais [[Dāņu šaurums (Nunavuta)|Dāņu šaurums]] ziemeļos un austrumos to atdala no [[Ellefa Ringnesa sala]]s, bet {{nobr|67 km}} platais [[Maklīna šaurums]] rietumos — no [[Faindleja salas|Faindleja salām]]. Salā valda arktiska tuksneša klimats. == Vēsture == Pirmais no eiropiešiem salu 1901. gadā atklāja [[Oto Sverdrups|Oto Sverdrupa]] ekspedīcijas dalībnieks [[Gunnars Īsaksens]].<ref>Otto Sverdrup: Neues Land. Vier Jahre in arktischen Gebieten. Zweiter Band, Brockhaus, Leipzig 1903, S. 306.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nt12_16.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Belcher Channel NT-12/13/14/15/16] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas salas]] [[Kategorija:Ziemeļu Ledus okeāns]] [[Kategorija:Sverdrupa salas]] sj5cdnkmxp66qrdldl84y1mk7108209 Dalībnieka diskusija:Gsergeyx 3 518453 3665978 2022-08-03T07:23:11Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Gsergeyx}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 3. augusts, plkst. 10.23 (EEST) tpvy9a2qoioq9jhu8dfs4bzntih65zf Luīze Brafa 0 518454 3665990 2022-08-03T07:58:16Z Ludis21345 50146 jauna lapa, inuse wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Tenisista infokaste | playername = Luīze Brafa | vārds_orig = ''Louise Brough'' | attēls = {{wikidata|property|raw|P18}} | att_izm = 220px | caption = {{PAGENAME}} {{wikidata|qualifiers|raw|P18|P585}}. gadā <!--------- Personas dati -----------> | nickname = | country = {{wikidata|property|linked|P1532}} | residence = | datebirth = <!-- {{Dzimšanas datums un vecums|19xx|x|x}} -->{{wikidata|property|P569}} | placebirth = {{wikidata|property|linked|P19}} | datedeath = <!-- {{Miršanas datums un vecums|20xx|x|x|19xx|x|x}} -->{{wikidata|property|P570}} | placedeath = {{wikidata|property|P20}} | height = {{wikidata|property|raw|P2048}} [[Centimetrs|cm]] | weight = {{wikidata|property|raw|P2067}} [[kilograms|kg]] | turnedpro = {{wikidata|property|P2031}} | retired = {{wikidata|property|P2032}} | coach = | plays = ar labo roku; divrocīgs kreisais sitiens {{wikidata|properties|P741}} | careerprizemoney = {{wikidata|property|raw|P2121}} [[ASV dolārs|USD]] <!------------ Vienspēles -----------> | singlesrecord = | singlestitles = {{wikidata|qualifier|P2416|Q18123880|P1355}} [[Sieviešu tenisa asociācija|WTA]] | highestsinglesranking = n. <small>({{dat|1900|1|1|L|bez}})</small>{{wikidata|properties|qualifiers|raw|qualifier|normal+|P1352|Q18123880|P585|format=%p[ <span style="font-size:85\%">(%q2)</span>]}} | AustralianOpenresult = | FrenchOpenresult = | Wimbledonresult = | USOpenresult = | MastersCupresult = | WTAChampionshipsresult = | Olympicsresult = <!--------- Dubultspēles ------------> | doublesrecord = | doublestitles = {{wikidata|qualifier|P2416|Q18123885|P1355}} [[Sieviešu tenisa asociācija|WTA]] | highestdoublesranking = n. <small>({{dat|1900|m|1|L|bez}})</small>{{wikidata|properties|qualifiers|raw|qualifier|normal+|P1352|Q18123880|P585|format=%p[ <span style="font-size:85\%">(%q2)</span>]}} | AustralianOpenDoublesresult = | FrenchOpenDoublesresult = | WimbledonDoublesresult = | USOpenDoublesresult = | MastersCupDoublesresult = | WTAChampionshipsDoublesresult = | OlympicsDoublesresult = <!--------- Jauktās dubultspēles ------------> | mixedrecord = | mixedtitles = | highestmixedranking = | AustralianOpenMixedresult = | FrenchOpenMixedresult = | WimbledonMixedresult = | USOpenMixedresult = | MastersCupMixedresult = | WTAChampionshipsMixedresult = | OlympicsMixedresult = <!--------- Citas sadaļas -----------> | updated = {{dat|2021|1|1|L|bez}} | slavz = {{wikidata|property|linked|P166|Q52454}} <!-------------- Medaļas ------------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry | {{???}} }} {{Medal|VOS}} {{Medal|Bronze|[[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|Seula 1988]]|vien dubultspēles}} {{Medal|Bronze|[[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|Barselona 1992]]|vien dubultspēles}} {{Medal|Bronze|[[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|Atlanta 1996]]|vien dubultspēles}} {{Medal|Bronze|[[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|Sidneja 2000]]|vien dubultspēles}} {{Medal|Bronze|[[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|Atēnas 2004]]|vien dubultspēles}} {{Medal|Bronze|[[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|Pekina 2008]]|vien dubultspēles}} {{Medal|Bronze|[[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 2012]]|vien dubultspēles}} {{Medal|Bronze|[[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|Riodežaneiro 2016]]|vien dubultspēles}} {{Medal|Bronze|[[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Tokija 2020]]|vien dubultspēles}} }} '''Luīze Brafa''' <!-- ({{val|??|}}; dzimusi {{dat|}}, mirusi {{dat|}}) --> ir bijusī [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[tenisiste]]. == Biogrāfija == == Apbalvojumi un pagodinājumi == * Uzņemta [[Starptautiskā tenisa slavas zāle|Starptautiskajā tenisa slavas zālē]] (1967). == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} {{tenisists-aizmetnis}} {{ASV sportists-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Brafa, Luīze}} [[Kategorija:1923. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2014. gadā mirušie]] [[Kategorija:Oklahomā dzimušie‎]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] osuram0rozxutaa6s3xpobzibfcsd3l 3666004 3665990 2022-08-03T09:00:42Z Ludis21345 50146 papildināts, inuse wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Tenisista infokaste | playername = Luīze Brafa | vārds_orig = ''Louise Brough'' | attēls = {{wikidata|property|raw|P18}} | att_izm = 220px | caption = {{PAGENAME}} {{wikidata|qualifiers|raw|P18|P585}}. gadā <!--------- Personas dati -----------> | nickname = | country = {{wikidata|property|linked|P1532}} | residence = | datebirth = {{dat|1923|3|11}} | placebirth = {{vieta|ASV|Oklahoma|Oklahomasitija}} | datedeath = {{Miršanas datums un vecums|2014|2|3|1923|3|11}} | placedeath = {{vieta|ASV|Kalifornija|Sandjego apgabals|Vista}} | height = {{wikidata|property|raw|P2048}} [[Centimetrs|cm]] | weight = | turnedpro = {{wikidata|property|P2031}} | retired = {{wikidata|property|P2032}} | coach = | plays = ar labo roku; vienrocīgs kreisais sitiens | careerprizemoney = <!------------ Vienspēles -----------> | singlesrecord = | singlestitles = | highestsinglesranking = 1. <small>(1955)</small> | AustralianOpenresult = '''W''' (1950) | FrenchOpenresult = SF (1946, 1947, 1950) | Wimbledonresult = '''W''' (1948, 1949, 1950, 1955) | USOpenresult = '''W''' (1947) | MastersCupresult = | WTAChampionshipsresult = | Olympicsresult = <!--------- Dubultspēles ------------> | doublesrecord = | doublestitles = | highestdoublesranking = 1. <small>(1946)</small> | AustralianOpenDoublesresult = '''W''' (1950) | FrenchOpenDoublesresult = '''W''' (1946, 1947, 1949) | WimbledonDoublesresult = '''W''' (1946, 1948, 1949, 1950, 1954) | USOpenDoublesresult = '''W''' (1942, 1943, 1944, 1945, 1946, 1947, 1948, 1949, 1950, 1955, 1956, 1957) | MastersCupDoublesresult = | WTAChampionshipsDoublesresult = | OlympicsDoublesresult = <!--------- Jauktās dubultspēles ------------> | mixedrecord = | mixedtitles = | highestmixedranking = | AustralianOpenMixedresult = | FrenchOpenMixedresult = | WimbledonMixedresult = '''W''' (1946, 1947, 1948, 1950) | USOpenMixedresult = '''W''' (1942, 1947, 1948, 1949) | MastersCupMixedresult = | WTAChampionshipsMixedresult = | OlympicsMixedresult = <!--------- Citas sadaļas -----------> | updated = {{dat|2022|8|3|L|bez}} | slavz = {{wikidata|property|linked|P166|Q52454}} <!-------------- Medaļas ------------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Eltīja Luīze Brafa''' ({{val|en|Althea Louise Brough}}; dzimusi {{dat|1923|3|11}}, mirusi {{dat|2014|2|3}}) ir bijusī [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[tenisiste]], Pasaules pirmā rakete pēc 1955. gada rezultātiem (kopumā pasaules tenisa pirmajā desmitniekā pavadījusi 10 gadus pēc kārtas), 35-kārtēja [[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]] uzvarētāja, tostarp sešas reizes vienspēlēs. [[Starptautiskā tenisa slavas zāle|Starptautiskās tenisa slavas zāles]] locekle kopš 1967. gada. == Biogrāfija == == Apbalvojumi un pagodinājumi == * 1967. gadā uzņemta [[Starptautiskā tenisa slavas zāle|Starptautiskajā tenisa slavas zālē]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} {{tenisists-aizmetnis}} {{ASV sportists-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Brafa, Luīze}} [[Kategorija:1923. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2014. gadā mirušie]] [[Kategorija:Oklahomā dzimušie‎]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] fvnqm68314admjtdd7xwxeqqxl3ercp 3666034 3666004 2022-08-03T10:44:35Z Ludis21345 50146 papildināts, inuse wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Tenisista infokaste | playername = Luīze Brafa | vārds_orig = ''Louise Brough'' | attēls = {{wikidata|property|raw|P18}} | att_izm = 220px | caption = {{PAGENAME}} {{wikidata|qualifiers|raw|P18|P585}}. gadā <!--------- Personas dati -----------> | nickname = | country = {{wikidata|property|linked|P1532}} | residence = | datebirth = {{dat|1923|3|11}} | placebirth = {{vieta|ASV|Oklahoma|Oklahomasitija}} | datedeath = {{Miršanas datums un vecums|2014|2|3|1923|3|11}} | placedeath = {{vieta|ASV|Kalifornija|Sandjego apgabals|Vista}} | height = {{wikidata|property|raw|P2048}} [[Centimetrs|cm]] | weight = | turnedpro = {{wikidata|property|P2031}} | retired = {{wikidata|property|P2032}} | coach = | plays = ar labo roku; vienrocīgs kreisais sitiens | careerprizemoney = <!------------ Vienspēles -----------> | singlesrecord = | singlestitles = | highestsinglesranking = 1. <small>(1955)</small> | AustralianOpenresult = '''W''' (1950) | FrenchOpenresult = SF (1946, 1947, 1950) | Wimbledonresult = '''W''' (1948, 1949, 1950, 1955) | USOpenresult = '''W''' (1947) | MastersCupresult = | WTAChampionshipsresult = | Olympicsresult = <!--------- Dubultspēles ------------> | doublesrecord = | doublestitles = | highestdoublesranking = 1. <small>(1946)</small> | AustralianOpenDoublesresult = '''W''' (1950) | FrenchOpenDoublesresult = '''W''' (1946, 1947, 1949) | WimbledonDoublesresult = '''W''' (1946, 1948, 1949, 1950, 1954) | USOpenDoublesresult = '''W''' (1942, 1943, 1944, 1945, 1946, 1947, 1948, 1949, 1950, 1955, 1956, 1957) | MastersCupDoublesresult = | WTAChampionshipsDoublesresult = | OlympicsDoublesresult = <!--------- Jauktās dubultspēles ------------> | mixedrecord = | mixedtitles = | highestmixedranking = | AustralianOpenMixedresult = | FrenchOpenMixedresult = | WimbledonMixedresult = '''W''' (1946, 1947, 1948, 1950) | USOpenMixedresult = '''W''' (1942, 1947, 1948, 1949) | MastersCupMixedresult = | WTAChampionshipsMixedresult = | OlympicsMixedresult = <!--------- Citas sadaļas -----------> | updated = {{dat|2022|8|3|L|bez}} | slavz = {{wikidata|property|linked|P166|Q52454}} <!-------------- Medaļas ------------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Eltīja Luīze Brafa''' ({{val|en|Althea Louise Brough}}; dzimusi {{dat|1923|3|11}}, mirusi {{dat|2014|2|3}}) ir bijusī [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[tenisiste]], Pasaules pirmā rakete pēc 1955. gada rezultātiem (kopumā pasaules tenisa pirmajā desmitniekā pavadījusi 10 gadus pēc kārtas), 35-kārtēja [[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]] uzvarētāja, tostarp sešas reizes vienspēlēs. [[Starptautiskā tenisa slavas zāle|Starptautiskās tenisa slavas zāles]] locekle kopš 1967. gada. == Karjeras statistika == === Sasniegtā kārta Grand Slam turnīros === {{Tenisa apzīmējumi}} ==== Vienspēles ==== {{Tenisa stats|Galvene}} {{Tenisa stats|Gadi|1939|1940|1941|1942|1943|1944|1945|1946|1947|1948|1949|1950|1951|1952|1953|1954|1955|1956|1957|1958|1959}} {{Tenisa stats|Austrālija|pg=1950|}} {{Tenisa stats|Francija|pg=1941|}} {{Tenisa stats|Vimbldona|pg=1946|}} {{Tenisa stats|ASV|pg=1939|}} |} == Apbalvojumi un pagodinājumi == * 1967. gadā uzņemta [[Starptautiskā tenisa slavas zāle|Starptautiskajā tenisa slavas zālē]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} {{tenisists-aizmetnis}} {{ASV sportists-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Brafa, Luīze}} [[Kategorija:1923. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2014. gadā mirušie]] [[Kategorija:Oklahomā dzimušie‎]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] 95y2n8onqln0avijase3tzd4nwnizsu 2022.—2023. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona 0 518455 3665995 2022-08-03T08:26:39Z Vylks 50297 Jauna lapa: {{Futbola līgas sezona v2 |nosaukums = 2022.—2023. gada<br />Vācijas Bundeslīgas sezona |apraksts = |komandas = 18 |liga = [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] |sezona = 2022.—2023. |valsts = {{DEU}} |uzvar = |pazem = |pazem_liga = [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgu]] |kauss1 = [[UEFA Čempionu līga]] |kauss1_kvalif = |kauss2 = [[UEFA Eiropas līga]] |ka... wikitext text/x-wiki {{Futbola līgas sezona v2 |nosaukums = 2022.—2023. gada<br />Vācijas Bundeslīgas sezona |apraksts = |komandas = 18 |liga = [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] |sezona = 2022.—2023. |valsts = {{DEU}} |uzvar = |pazem = |pazem_liga = [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgu]] |kauss1 = [[UEFA Čempionu līga]] |kauss1_kvalif = |kauss2 = [[UEFA Eiropas līga]] |kauss2_kvalif = |kauss3 = [[UEFA Eiropas konferences līga|Eiropas konferences līga]] |kauss3_kvalif = |rezultativakais = |varti = |varti_spele = |vid_apm = |pag_sez = [[2021.—2022. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|←&nbsp;2021.—2022.]] |nak_sez = ''[[2023.—2024. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2023.—2024.&nbsp;→]]'' }} '''2022.—2023. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona''' būs 60. [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] sezona. Tā sāksies {{dat|2022|8|5||bez}}, bet noslēgsies {{dat|2023|5|27||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dfl.de/de/aktuelles/rahmenterminkalender-2022-23/ |title=Rahmenterminkalender für die Saison 2022/23: Bundesliga startet am 05. August 2022 – Auftakt der 2. Bundesliga am 15. Juli 2022 |website=DFL.de |language=de |date={{dat|2021|10|29||bez}} |access-date={{dat|2022|8|3||bez}}}}</ref> Tā kā [[2022. gada FIFA Pasaules kauss]] rīkotājvalsts [[Katara]]s klimatisko apstākļu dēļ notiks no 2022. gada 21. novembra līdz 18. decembrim, līgai sezonas laikā būs ilgāka pauze. Izlašu spēlētāji klubiem jāatbrīvo 2022. gada 14. novembrī, līdz ar to pēdējā Bundeslīgas spēļu kārta pirms pārtraukuma ir paredzēta no 11. līdz 13. novembrim. Līga atsāksies pēc desmit nedēļām 2023. gada 20. janvārī. == Komandas == Pēc iepriekšējās sezonas rezultātiem no [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgas]] uz Bundeslīgu tika paaugstināti klubi [[Gelzenkirhenes "Schalke 04"]] un [[Brēmenes "Werder"]], bet Bundeslīgu atstāja [[Bīlefeldes "Arminia"]] un ''[[SpVgg Greuther Fürth|Greuther Fürth]]''. {{VietasKarte+|Vācija|alt=2022.—2023. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|caption=2022.—2023. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezonas klubu atrašanās vietas|float=right|width=450|places= {{VietasKarte~ |Vācija |lat=51.489919|long= 7.236521|label=[[VfL Bochum]]|position=left}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=48.323056|long=10.885833|label=[[FC&nbsp;Augsburg]] |position=left}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=52.514722|long=13.239444|label=[[Hertha&nbsp;BSC]] |position=top}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=51.516667|long= 7.466667|label=[[Borussia&nbsp;Dortmund]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=50.116667|long= 8.683333|label=[[Eintracht&nbsp;Frankfurt]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=47.988945|long= 7.892947|label=[[SC&nbsp;Freiburg]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=49.238014|long= 8.883333|label=[[TSG 1899 Hoffenheim|1899&nbsp;Hoffenheim]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=51.345770|long=12.348298|label=[[RB Leipzig]] |position=top}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=51.038056|long= 7.001944|label=[[Bayer&nbsp;Leverkusen]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=50.000928|long= 8.245731|label=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]] |position=left}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=50.933611|long=6.874697 |label=[[1. FC Köln]]|position=bottom}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=51.174530|long= 6.385407|label=[[Borussia&nbsp;Mönchengladbach]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=48.218773|long=11.624760|label=[[FC Bayern Munich|Bayern]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=51.554498|long= 7.067554|label=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|position=top}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=48.792295|long= 9.232141|label=[[VfB&nbsp;Stuttgart]]|position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=52.457222|long= 13.568056|label=[[1. FC Union Berlin|Union&nbsp;Berlin]] |position=bottom}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=53.083333|long= 8.837628 |label=[[SV Werder Bremen|Werder&nbsp;Bremen]]|position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=52.421923|long=10.784980|label=[[VfL&nbsp;Wolfsburg]] |position=right}}}} === Stadioni === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" !Klubs !Pilsēta !Stadions !Ietilpība |- | style="text-align:left;"|[[FC Augsburg|Augsburg]] | [[Augsburga]] | ''[[WWK Arena]]'' | 30 660 |- | style="text-align:left;"|[[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer Leverkusen]] | [[Leverkūzene]] | ''[[BayArena]]'' | 30 210 |- | style="text-align:left;"|[[Minhenes "Bayern"|Bayern München]] | [[Minhene]] | ''[[Allianz Arena]]'' | 75 000 |- | style="text-align:left;"|[[VfL Bochum|Bochum]] | [[Bohuma]] | ''[[Vonovia Ruhrstadion]]'' | 27 599 |- | style="text-align:left;" |[[Dortmundes "Borussia"|Borussia Dortmund]] | [[Dortmunde]] | ''[[Signal Iduna Park]]'' | 81 365 |- | style="text-align:left;" |[[Menhengladbahas "Borussia"|Borussia Mönchengladbach]] | [[Menhengladbaha]] | ''[[Borussia-Park]]'' | 54 057 |- | style="text-align:left;" |[[Frankfurtes "Eintracht"|Eintracht]] | [[Frankfurte pie Mainas]] | ''[[Deutsche Bank Park]]'' | 51 500 |- | style="text-align:left;" |[[SC Freiburg|Freiburg]] | [[Freiburga]] | ''[[Europa-Park Stadion]]'' | 34 700 |- | style="text-align:left;" |[[Berlīnes "Hertha"|Hertha BSC]] | [[Berlīne]] | [[Berlīnes olimpiskais stadions]] | 74 649 |- | style="text-align:left;" |[[TSG 1899 Hoffenheim|Hoffenheim]] | [[Zinsheima]] | ''[[Rhein-Neckar-Arena|PreZero Arena]]'' | 30 150 |- | style="text-align:left;" |[[1. FC Köln|Köln]] | [[Ķelne]] | ''[[RheinEnergieStadion]]'' | 49 698 |- | style="text-align:left;" |[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]] | [[Mainca]] | ''[[Mewa Arena]]'' | 34 000 |- | style="text-align:left;" |[[RB Leipzig]] | [[Leipciga]] | ''[[Red Bull Arena (Leipciga)|Red Bull Arena]]'' | 47 069 |- | style="text-align:left;" | [[Gelzenkirhenes "Schalke 04"|Schalke 04]] | [[Gelzenkirhene]] | ''[[Veltins-Arena]]'' | 62 271 |- | style="text-align:left;" |[[VfB Stuttgart]] | [[Štutgarte]] | ''[[Mercedes-Benz Arena]]'' | 60 449 |- | style="text-align:left;" |[[1. FC Union Berlin|Union Berlin]] | [[Berlīne]] | ''[[Stadion An der Alten Försterei]]'' | 22 012 |- | style="text-align:left;" | [[Brēmenes "Werder"|Werder Bremen]] | [[Brēmene]] | ''[[Weser-Stadion|Wohninvest Weserstadion]]'' | 42 100 |- | style="text-align:left;" |[[VfL Wolfsburg|Wolfsburg]] | [[Volfsburga]] | ''[[Volkswagen Arena]]'' | 30 000 |} === Treneri un kapteiņi === {| class="wikitable" !Komanda !Treneris !Kapteinis |- | ''FC Augsburg'' | {{flaga|GER}} [[Enriko Māsens]] | {{flaga|NED}} [[Džefrijs Gauveleuvs]] |- | ''Bayer Leverkusen'' | {{flaga|SUI}} [[Herardo Seoane]] | {{flaga|FIN}} [[Lukāšs Hrādeckis]] |- | ''Bayern München'' | {{flaga|GER}} [[Jūliāns Nagelsmans]] | {{flaga|GER}} [[Manuels Neiers]] |- | ''Borussia Dortmund'' | {{flaga|GER}} [[Edins Terzičs]] | {{flaga|GER}} [[Marko Reiss]] |- | ''Borussia Mönchengladbach'' | {{flaga|GER}} [[Daniels Farke]] | {{flaga|GER}} [[Larss Štindls]] |- | ''Eintracht Frankfurt'' | {{flaga|AUT}} [[Olivers Glasners]] | {{flaga|GER}} [[Sebastiāns Rode]] |- | ''SC Freiburg'' | {{flaga|GER}} [[Kristiāns Štreihs]] | {{flaga|GER}} [[Kristiāns Ginters]] |- | ''Hertha BSC'' | {{flaga|GER}} [[Sandro Švarcs]] | {{flaga|BEL}} [[Dedriks Bojata]] |- | ''1899 Hoffenheim'' | {{flaga|GER}} [[Andrē Breitenreiters]] | {{flaga|GER}} [[Benjamins Hibners]] |- | ''1. FC Köln'' | {{flaga|GER}} [[Štefens Baumgarts]] | {{flaga|GER}} [[Jonass Hektors]] |- | ''RB Leipzig'' | {{flaga|GER}} [[Domeniko Tedesko]] | {{flaga|HUN}} [[Pēters Gulāči]] |- | ''Mainz 05'' | {{flaga|DEN}} [[Bo Svensons]] | {{flaga|FRA}} [[Musa Niakatē]] |- | ''Schalke 04'' | {{flaga|GER}} [[Franks Krāmers]] | {{flaga|GER}} [[Danijs Laca]] |- | ''VfB Stuttgart'' | {{flaga|USA}} [[Pellegrīno Mataraco]] | {{flaga|JPN}} [[Vataru Endo]] |- | ''1. FC Union Berlin'' | {{flaga|SUI}} [[Urss Fišers]] | {{flaga|AUT}} [[Kristofers Trimmels]] |- | ''VfL Wolfsburg'' | {{flaga|CRO}} [[Niko Kovačs]] | {{flaga|BEL}} [[Kūns Kastēlss]] |- | ''VfL Bochum'' | {{flaga|GER}} [[Tomass Reiss]] | {{flaga|FRA}} [[Antonī Losilla]] |- | ''Werder Bremen'' | {{flaga|GER}} [[Ole Verners]] | {{flaga|AUT}} [[Marko Frīdls]] |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.bundesliga.com/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{futbols-aizmetnis}} {{Vācijas futbola Bundeslīgas sezonas}} [[Kategorija:Vācijas futbola Bundeslīga]] [[Kategorija:2022. gads futbolā|Vācijas Bundeslīga]] [[Kategorija:2023. gads futbolā|Vācijas Bundeslīga]] j3bh39le3gk7tl6ezjkji9jnu68f8r6 2022–23 Bundesliga 0 518456 3665997 2022-08-03T08:28:29Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[2022.—2023. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[2022.—2023. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]] mkwrrhqjome39g7ppa6qsb9p98e4vqv Milijašs 0 518457 3666012 2022-08-03T09:23:20Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Nenads Milijašs]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Nenads Milijašs]] 60inagao21csvwbxzaaq3iqo6e2vqk5 Lukovičs 0 518458 3666013 2022-08-03T09:25:22Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Aleksandrs Lukovičs]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Aleksandrs Lukovičs]] gdks4lsid8w746hn61ytshds6ofiqik Diskusija:Einars Semanis 1 518460 3666037 2022-08-03T10:54:22Z Gustamons 90751 /* Einārs Semanis, nevis Einars Semanis */ jauna sadaļa wikitext text/x-wiki == Einārs Semanis, nevis Einars Semanis == Man liekas, ka vārdā jābūt garajam burtam. Tajā atsaucē<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mfa.gov.lv/lv/latvijas-republikas-un-baltkrievijas-republikas-divpusejas-attiecibas|title=Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas divpusējās attiecības {{!}} Ārlietu ministrija|website=www.mfa.gov.lv|access-date=2022-08-03|language=lv}}</ref> ir rakstīts gan tā, gan tā(Einaram Semanim, Einārs Semanis), bet šajā bildē<ref>{{Atsauce|title=2013.gada 29.novembris. Baltijas Asamblejas 32. sesijas atklāšana.|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Baltijas_Asamblejas_32._sesijas_atkl%C4%81%C5%A1ana_(11114538963).jpg|date=2013-11-29|accessdate=2022-08-03|last=Saeima}}</ref> ir Einārs Semanis. [[Dalībnieks:Gustamons|Gustamons]] ([[Dalībnieka diskusija:Gustamons|diskusija]]) 2022. gada 3. augusts, plkst. 13.54 (EEST) c8tdgw3hpo9sincpkb01aff5zqugdw8 3666054 3666037 2022-08-03T11:19:42Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki == Einārs Semanis, nevis Einars Semanis == Man liekas, ka vārdā jābūt garajam burtam. Tajā atsaucē<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mfa.gov.lv/lv/latvijas-republikas-un-baltkrievijas-republikas-divpusejas-attiecibas|title=Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas divpusējās attiecības {{!}} Ārlietu ministrija|website=www.mfa.gov.lv|access-date=2022-08-03|language=lv}}</ref> ir rakstīts gan tā, gan tā (Einaram Semanim, Einārs Semanis), bet šajā bildē<ref>{{Atsauce|title=2013.gada 29.novembris. Baltijas Asamblejas 32. sesijas atklāšana.|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Baltijas_Asamblejas_32._sesijas_atkl%C4%81%C5%A1ana_(11114538963).jpg|date=2013-11-29|accessdate=2022-08-03|last=Saeima}}</ref> ir Einārs Semanis. [[Dalībnieks:Gustamons|Gustamons]] ([[Dalībnieka diskusija:Gustamons|diskusija]]) 2022. gada 3. augusts, plkst. 13.54 (EEST) : [https://www.facebook.com/edgars.rinkevics/posts/pfbid02T6RXyofHQkCrJvNXUCyoZxfJxqQYs4FnSZF7xLauAXT8obZxZT3NmJG5FypHpSpol Rinkēvičs viņu sauc uz īso], un viņam vajadzētu zināt. Bildes nosaucējs - Saeima, kurai arī vajadzētu zināt - arī ir uzrakstījis ar īso, pretēji uz papīra uzšņāptajam... : p.s. - diskusijās ārsaites var likt šādi, tikai tekstos ne. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 3. augusts, plkst. 14.19 (EEST) 64j4z49xj1oq3vz7i2e3mgwv5wqg5pq Dalībnieka diskusija:Fusheng1974 3 518461 3666040 2022-08-03T10:56:49Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Fusheng1974}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 3. augusts, plkst. 13.56 (EEST) pus47w54tjo90oq0vkd8wkepqcd0xb1 Bemstrems 0 518462 3666052 2022-08-03T11:13:57Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Emīls Bemstrems]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Emīls Bemstrems]] ewu9vb5aqbda5u3thdboogbhz0lysig Dalībnieka diskusija:FutbolEditor22 3 518463 3666056 2022-08-03T11:21:01Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=FutbolEditor22}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 3. augusts, plkst. 14.21 (EEST) s6axnzvrklez19csclb9jlk8xypv2a3 Dalībnieka diskusija:Panikowsky 3 518464 3666066 2022-08-03T11:47:49Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Panikowsky}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 3. augusts, plkst. 14.47 (EEST) dv8c4thp71852eqdfbj0ushjcea4tji